Trešdien, 12.martā23.00........Ierašanās Latvijā no Kopenhāgenas.Ceturtdien, 13.martā8.30........Tikšanās ar Saeimas priekšsēdētājas biedru Ēriku Jēkabsonu.Sarkanajā zālē, Jēkaba ielā 11.9.15........Tikšanās ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Andri Teikmani.Brīvības bulvārī 36.10.30........Tikšanās ar Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieku Aivaru Gunti Kreitusu.Kr.Valdemāra ielā 3.11.20........Ekskursija pa Vecrīgu. 13.35........Ekskursija pa Saeimas namu.14.00........Tikšanās ar Eiropas integrācijas biroja direktoru Edvardu Kušneru.Sarkanajā zālē, Jēkaba ielā 11.15.15........Tikšanās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.Pils laukumā 3.15.45........Latvijas Okupācijas muzeja apmeklējums.Strēlnieku laukumā 1.Piektdien, 14.martā7.05........Izlidošana uz Kopenhāgenu. Preses dienests

        Trešdien, 12.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar 3.Starptautiskās Baltijas jūras valstu sieviešu konferences "Sievietes, vīrieši un demokrātija" Latvijas delegācijas pārstāvjiem.Tikšanās ietvaros tika pārrunāta Tallinas konferences norise un tās rezultāti, Saeimas Sieviešu starpparlamentārās sadarbības grupas darbība, kā arī citi ar dzimumu vienlīdzību saistīti jautājumi.Sarunas laikā iezīmējās vairāki aspekti, kuriem, pēc tikšanās dalībnieku viedokļa, vajadzētu pievērst uzmanību. Pirmkārt, amatpersonu un sabiedrības informēšanai un izglītošanai par dzimumu vienlīdzības jautājumiem; otrkārt, šai jomai nepieciešamo finansējumu; treškārt, iespējamās izmaiņas likumdošanā.Tikšanās noslēgumā tās dalībnieki vienojās par turpmākās sadarbības nepieciešamību.

        Otrdien, 11.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Maltas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Marku Miceli-Farrudžia.        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu savstarpējo attiecību aktualitātes un sadarbības iespējas Eiropas Savienības ietvaros.         Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre izteica gandarījumu par šā gada 8.martā notikušā referenduma par iestāju Eiropas Savienībā rezultātiem Maltā un atzina, ka Latvija būtu ieinteresēta apgūt Maltas pieredzi informācijas sagatavošanā un vadīšanā referenduma organizēšanas laikā. Maltas vēstnieks M.Miceli-Farrudžia pastāstīja, ka tautas nobalsošanas rezultāts kalpo kā signāls intensīvajā biznesa vidē un ļauj piesaistīt jaunas investīcijas, tāpēc tas tika rīkots jau marta sākumā. Viņš arī informēja, ka referendumam ir konsultatīvs statuss un galīgo lēmumu par Maltas iestāju ES pieņems parlaments.         Sarunas laikā tika pārrunāti ar integrācijas procesu ES saistīti jautājumi, piemēram, abu valstu sadarbība ES Konventa ietvaros, risinot mazo valstu iespējas realizēt nacionālās intereses kopējā Eiropā, kā arī Latvijas un Maltas pieredze, pārstrukturējot tradicionālās prioritātes lauksaimniecībā. Maltas vēstnieks atzina, ka minētajā jomā īpaši noderīga ir bijusi Īrijas pieredze, kas paredz sekmīgi izmantot esošo sistēmu un tās radītās priekšrocības - iespējas izmantot lauksaimniecības jomā jaunākās tehnoloģijas un pieejamās investīcijas, kā arī sakārtot to atbilstoši ES standartiem.         Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka abu valstu sadarbība ir jāvērtē kā laba, tomēr būtu jāizmanto potenciāls to intensificēt ekonomikas, tūrisma un kultūras jomās, kā arī līgumtiesiskās bāzes pilnveidošanā.           I.Ūdre īpaši uzsvēra parlamentārās sadarbības lietderību, kas veicinātu deputātu pieredzes apmaiņu, diskutējot jautājumus, kas varētu būt interesanti abu valstu parlamentāriešiem kā komisiju līmenī, tā arī veidojot tiešos kontaktus.        Noslēgumā tika izteikta cerība, ka līdz ar Eiropas Savienības integrācijas procesu attiecības starp Latviju un Maltu tiks veidotas aktīvāk, jo īpaši abu valstu parlamentu līmenī.  

         Pirmdien, 10.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Lietuvas Republikas prezidentu Rolandu Paksu.         Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO, kā arī divpusējo sadarbību.         Lietuvas prezidents R.Pakss uzsvēra, ka Latvijai un Lietuvai ir kopīgi ārpolitiskie mērķi - integrācija Eiropas Savienībā un NATO. "Situācija pasaulē mainās ļoti strauji, tāpēc mūsu valstu sadarbība visdažādākajos līmeņos ir tik svarīga," sacīja R.Pakss.         Arī Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre bija vienisprātis, ka ir jomas, kurās Latvijas un Lietuvas divpusējos kontaktus varētu intensificēt. Tika uzsvērtas reģionālās sadarbības paplašināšanas iespējas, kas vēl jo aktuālākas kļūtu pēc abu valstu iestāšanās ES. "Mūsu valstu sadarbība spētu ne tikai ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu starptautiskajās institūcijās, bet arī padarītu mūsu reģionu pievilcīgāku ārvalstu investoriem," norādīja Saeimas priekšsēdētāja. Sarunas dalībnieki atzīmēja sekmīgo Baltijas Asamblejas un Baltijas Ministru Padomes darbību, vienlaikus iezīmējot arī turpmākos uzdevumus, tostarp kontaktu veicināšanu enerģētikas un muitas jomās, kā arī projektos "Via Baltica" un "Rail Baltica".        Saeimas priekšsēdētāja un Lietuvas prezidents sprieda arī par abu valstu jūras robežas līguma ratifikāciju. R.Pakss atgādināja, ka līgums ticis parakstīts pirms trim gadiem, arī Lietuvas parlaments to jau ratificējis, savukārt Saeimā tas vēl nav apstiprināts. I.Ūdre norādīja, ka šis jautājums Latvijas parlamentam ir aktuāls un tas iekļauts tā darba kārtībā, un drīzumā iespējama tā izskatīšana.        Tikšanās noslēgumā puses pārrunāja paveikto ceļā uz integrāciju ES, īpaši sabiedrības informēšanā par jautājumiem, kas skar Eiropas Savienību. I.Ūdre un R.Pakss pauda pārliecību, ka referendumu iznākumi par Latvijas un Lietuvas iestāšanos ES būs sekmīgi.

Otrdien, 11.martā

         Šodien, 6.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un Saeimas deputāti tikās ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvjiem.         Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi par uzņēmējdarbības vidi Latvijā, tostarp Latvijas investīciju klimata likumdošanas aspektu optimizācija, nodokļu politikas un administrēšanas, kā arī nekustamā īpašuma jautājumi; muitas jautājumu sakārtošana, ierobežojot un apkarojot kontrabandu, tieslietas un korporatīvo tiesību pilnveidošana, kā arī administratīvo procedūru tālāka pilnveidošana.        Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre atzina, ka tradicionālās tikšanās ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvjiem dod iespēju diskutēt par likumdošanu, atklāt iespējamās nepilnības un tās pilnveidot Saeimā. I.Ūdre uzsvēra jau padarīto likumdošanas jomā jautājumos, kas saistīti ar uzņēmējdarbības vidi, kā arī atzina, ka joprojām līdzīgi kā daudzās Eiropas valstīs ir risināmas problēmas. Piemēram, ar birokrātijas sistēmu saistīto jautājumu sakārtošana; cīņa ar kontrabandu, tās ierobežošana un kontrole; kā arī cīņa ar korupciju.         Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere novērtēja līdzšinējo sadarbību kā lietišķu un auglīgu un atzina, ka būtiski ir Latviju padarīt par investīcijām pievilcīgu valsti. Viņa arī aicināja ārvalstu investorus palīdzēt popularizēt Latvijas tēlu, lai izvairītos no līdzīgu situāciju atkārtošanās, kad Latvija tiek atainota nepatiesā un nepievilcīgā gaismā.          Noslēgumā sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka uzņēmējdarbības vide Latvijā kļūst pievilcīgāka, tomēr ir daudz darāmā, to optimizējot.

        Saeimas Ārlietu komisija informē, ka trešdien, 5. martā, Saeimas Ārlietu komisijas sēdes laikā notika komisijas locekļu tikšanās ar Zviedrijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Tomasu Bertelmanu.         Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere informēja, ka šīs tikšanās laikā tika apspriestas Latvijas un Zviedrijas attiecību šī brīža aktualitātes. Pēc komisijas lūguma Zviedrijas vēstnieks sniedza vēstniecības rīcībā esošo informāciju par 1997. gada 3. jūlijā notikušo ceļu satiksmes negadījumu, ko Latvijas Republikas teritorijā izraisīja Zviedrijas Karalistes pilsonis Bū Johansons. Vēstnieks informēja komisijas locekļus par vēstniecības nostāju šajā jautājumā, akcentējot šī negadījuma cilvēciskos aspektus. Bertelmana kungs uzsvēra, ka viņš personīgi, kā arī Zviedrijas valdība, jūt līdzi latviešu tautai sakarā ar traģēdiju, ko izraisīja šis negadījums.         Atbildot uz komisijas uzdoto jautājumu par Zviedrijas nostāju attiecībā uz iespējamo ASV un Lielbritānijas vienpusējo iebrukumu Irākā bez ANO Drošības padomes atbalsta, vēstnieks paziņoja, ka valdības nostāja būs neatbalstoša.           Tikšanās laikā tika uzsvērtas abu valstu labās attiecības un ciešā sadarbība. Komisijas locekļi vairākkārt pieminēja atbalstu, ko Zviedrija ir sniegusi Latvijai pēc neatkarības atgūšanas, un pauda cerības par vēl ciešāku abu valstu sadarbību nākotnē.

         Pirmdien, 3.martā, notika Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres, Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un koalīcijas partiju un frakciju vadītāju tikšanās, kurā tika spriests par Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanām.        Tika panākta vienošanās, ka Valsts prezidenta vēlēšanas varētu notikt šā gada 12.martā, kad tiktu sasaukta Saeimas ārkārtas sēde.          Saeimas Prezidijs un Frakciju padome nolēma sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi š.g.12.martā plkst.15.00, kurā notiks Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas.

Šodien, 28.februārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar NATO ģenerālsekretāru lordu Džordžu Robertsonu. Tikšanās laikā tika pārrunāta Latvijas gatavība dalībai NATO un Pievienošanās protokola ratifikācijas process NATO dalībvalstīs.Sarunas sākumā NATO ģenerālsekretārs izteica pateicību par iespēju Saeimā uzrunāt deputātus, jo Latvija drīz kļūs par NATO alianses pilntiesīgu partneri. Lords Robertsons informēja Saeimas priekšsēdētāju, ka š.g. 26.martā tiks parakstīts Latvijas pievienošanās protokols, kam sekos ratifikācijas procesi NATO dalībvalstu parlamentos un Latvijas Saeimā. Šajā ziņā lielu nozīmi iegūst parlamentārā sadarbība, aktīvs dialogs ar kolēģiem NATO dalībvalstu parlamentos, pārliecinot par Latvijas gatavību uzņemties dalībvalsts saistības. Saeimas priekšsēdētāja izteica pārliecību, ka Pievienošanās protokola ratifikācijas process Latvijas parlamentā būs ātrs. I.Ūdre raksturoja Latvijas parlamenta sadarbību ar citu valstu parlamentiem, kā arī Saeimā izveidoto parlamentu sadarbības grupu darbu. Kā ļoti svarīgi tika novērtēti nepastarpināti dažādu valstu parlamentāriešu kontakti, kas veicina labākas sapratnes par norisēm attiecīgajās valstīs veidošanos. Tika runāts par Latvijas gatavību dot ieguldījumu demokrātisko vērtību izplatīšanā, nododot savu pieredzi tām post-komunisma valstīm, kas vēlas realizēt reformas un transformēt savas sabiedrības brīvās un demokrātiskās sabiedrībās. Lords Robertsons uzsvēra šādas sadarbības lielo nozīmi. I.Ūdre raksturoja sadarbību, kāda ir izveidojusies ar Gruziju, īpaši drošības politikas un Eirointegrācijas jomās. Sarunā tika skartas arī NATO un Krievijas attiecības. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra Latvijas ieinteresētību konstruktīvā sadarbībā ar Krieviju gan divpusējās attiecībās, gan NATO - Krievijas Padomes ietvaros. Tika pārrunāti arī reģionālās sadarbības jautājumi.Sarunas noslēgumā tika izteikta pārliecība, ka Latvija būs labs un atbildīgs Ziemeļatlantijas alianses loceklis.

Vizītes galvenais mērķis bija iepazīties ar situāciju saistībā ar Valkas un Valgas robežproblēmu.  Vizītes laikā, iepazīstoties ar situāciju un tiekoties ar pašvaldību vadītājiem, uzņēmējiem un Valkas iedzīvotājiem, I.Vaidere atzina, ka šai robežproblēmai nekavējoties ir jārod risinājums. Viņa informēja, ka šim mērķim reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra I.Gatera vadībā tiek veidota Ministru kabineta darba grupa, kuras galvenais uzdevums būtu panākt Latvijas un Igaunijas starpvaldību vienošanos par īpaša režīma noteikšanu robežas šķērsošanai, kā arī uzturēšanās un darba atļauju saņemšanai Valkas un Valgas iedzīvotājiem. I.Vaidere arī uzskata par nepieciešamu pagarināt uzturēšanās atļauju termiņu līdz 360 dienām gadā, kā arī ievērojami samazināt šo atļauju saņemšanas izdevumus.