Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pulkstenis ir deviņi. Lūdzu,
ieņemiet vietas!
Sākam Saeimas 2009.gada 18.jūnija sēdi.
Vārds uzrunai Valsts prezidentam Valdim Zatleram.
V.Zatlers (Valsts prezidents).
Godātā Saeima! Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes!
Godātie deputāti!
Šajā mapītē ir mana sagatavotā runa. Es nolikšu to malā, jo
domāju, ka šodien mums visvairāk ir nepieciešama cilvēciska, atklāta saruna par to,
kur šobrīd atrodas mūsu valsts, kāda ir mūsu katra loma valsts darbā, kāda ir katra
atbildība, un par to, lai mēs visi būtu šeit kopā un runātu vienā valodā.
Šodien, kad kopš neatkarības atgūšanas ir pagājuši gandrīz
divdesmit gadi, mums ir jāpadomā un jāatbild sev: kāpēc, lai gan bijām gatavi kaut
pastalās, bet brīvi celt savas valsts labklājību, esam nonākuši tur, kur mēs esam.
Mēs samazinām algas, samazinām pensijas, mēs samazinām ienākumus vienkāršajiem
cilvēkiem, kas ir šīs valsts pamats. Kāpēc tas tā ir noticis?
Un, manuprāt, mums visiem ir jāatzīst – un ne tikai jāatzīst, bet
arī jāuzņemas atbildība -, ka mūsu lēmumi bieži ir bijuši kļūdaini, rīcība ir
bijusi kļūdaina, mums trūcis politiskās gribas. Trūkusi ekonomiskā tālredzība,
saimnieciskā tālredzība, mēs esam slikti pārvaldījuši savu valsti.
Tas ir godīgi jāatzīst pašiem sev vispirms un godīgi jāpasaka
savas valsts iedzīvotājiem. Jo mums ir viņiem jāatvainojas katram personīgi, ne tikai
Ministru prezidentam tas jādara, bet katram personīgi, un jāpasaka, ka mēs atzīstam
savas kļūdas un esam gatavi tās labot. Tas ir tas, ko sabiedrība gaida no mums, lai
līdzdarbotos šajā valsts glābšanas procesā.
Un jautājums tiešām skan: būt vai nebūt Latvijas valstij, mūsu
valstij. Es pilnīgi piekrītu, ka pagājušās nedēļas izvēle bija grūta, bet tā
bija izvēle starp divām grūtām izvēlēm – mazināt šos izdevumus, tiešām aizskart
katras ģimenes ienākumus un kopā samazināt valsts izdevumus par 500 miljoniem vai
izlikties neredzam, ka mūsu valsts ir krīzē, un pieļaut nekontrolētu ekonomikas
lejupslīdi ar vēl lielāku izdevumu samazināšanu, ar vēl lielākām algu un pensiju
samazināšanām. Protams, ir grūti saprast, ka ir izdarīta labākā izvēle, ka ir
izdarīta izvēle starp ļauno un ļoti ļauno.
Bet mēs nedrīkstam apstāties šobrīd. Mums ir jābūt pietiekami
drosmīgiem, lai runātu un sarunātos ar jebkuru cilvēku mūsu valstī. Ne tikai ar
organizāciju līderiem, ne tikai ar arodbiedrību līderiem vai darba devēju līderiem
un uzņēmēju līderiem, bet arī to ierindas biedriem. Mums ir jāspēj viņus uzrunāt
un uzklausīt, saprast, ka mēs visi esam atbildīgi par notiekošo. Un tāpēc mēs
nedrīkstam uzkāpt uz kļūdu grābekļa trešo reizi.
Krīze pārsteidza mūs decembrī pilnīgi nesagatavotus, un to vēl
varētu piedot, bet mēs diemžēl pagājušajā nedēļā redzējām, ka joprojām esam
nesagatavoti krīzes pārvarēšanai un divas reizes – gan decembrī, gan jūnijā – par
iedzīvotājiem tik svarīgiem lēmumiem tiek lemts sasteigti, varbūt neguļot naktis,
bet tas nav attaisnojums, lēmumi tiek pieņemti pēdējā brīdī.
Mūsu iedzīvotājiem gāžas virsū daudz pretrunīgas informācijas,
viņi apjūk šajā situācijā, viņi ir gatavi atbalstīt mūsu valsti, bet viņi vēlas
dzirdēt skaidrus lēmumus un skaidru perspektīvu plānu, ko mēs darīsim rīt, ko mēs
darīsim nākamgad un arī aiznākamgad.
Un šodien formāli ir Saeimas pēdējā sēde. Deputātu kungi! Es
jūs lūdzu: strādājiet arī vasarā! Paņemiet dažas brīvas dienas. Es zinu, ka jūs
strādāsiet. Un, lai arī tie lēmumi, kas būs jāpieņem, jums varbūt kādreiz liekas
kaitējums politiskajai karjerai, ir jāsaprot, ka tieši jūs šobrīd esat lēmēji,
tieši jums ir jāuzņemas atbildība, tieši jums ir jāpieņem šie lēmumi. Tas ir
grūti, bet ļoti vajadzīgi Latvijas valstij.
Un nākamā gada budžetu ir jāsāk izstrādāt tūlīt un ne
vienatnē. Jo atcerēsimies, ko pārmeta cilvēki. Mēs jau janvārī zinājām: būs vēl
nepieciešams samazinājums par pusmiljardu, bet skaidri tas tika pateikts nākamajā
dienā pēc vēlēšanām. Tas nedrīkst atkārtoties!
Tāpat jūs saprotat, ka valsts ieņēmumus veido mūsu uzņēmēji,
viņiem ir skaidri jāzina noteikumi, kas būs biznesa vidē tuvākajā laikā un arī
nākamgad un aiznākamgad. Šī raustīšanās ap dažādiem nodokļiem, nodokļu likmēm
kaitē uzņēmējdarbības videi, tā kaitē ne tikai uzņēmēju videi, tā kaitē katrai
ģimenei plānot savus grūtos uzdevumus, plānot savus izdevumus, plānot, kā
pielāgoties šai situācijai, tāpēc ļoti obligāts noteikums šajā budžeta
veidošanas procesā, kam jāsākas rīt, ja ne šodien, ir tas, ka tajā jāiesaista no
pirmās dienas sociālie partneri – gan arodbiedrības, gan darba devēji, gan
Rūpniecības un tirdzniecības kamera, gan pensionāru padome. Nav pieļaujams, ka
pensionāru padomi, kad tiek lemts par pensijām, pieaicina sēdes vidū. Šiem cilvēkiem
bija jābūt klāt, lai viņi informētu tālāk savus biedrus par to, ko darīs Saeima,
par to, ko darīs valdība, kādi ir mūsu mērķi.
Ir jābūt jaunam lēmumu pieņemšanas procesam. Mēs nevaram atstāt
to tikai varas gaiteņos šobrīd, kad valsts ir krīzē. Mēs nevaram atstāt to tikai
ekspertu līmenī, mums ir jāiesaista plaši sabiedrības slāņi, un tikai tad, kad
sabiedrība sapratīs, ka arī tā piedalās šajā procesā, ka jūs novērtējat tās
ieguldījumu, tikai tad mums veiksies.
Un, ja mēs gribam būt pilnīgi kritiski, tad mēs saprotam, ka arī
mūsu alga – mana, prezidenta, alga vai jūsu alga – nākamajā mēnesī tiks veidota no
nodokļu maksājumiem. Tikai vienu ceturto daļu nākamajā algā ieliekam mēs paši,
pārējo mūsu maciņos ieliek nodokļu maksātāji un visvairāk tieši uzņēmēji. Un,
ja šoreiz esam pieņēmuši lēmumu, ka netiek paaugstināti nodokļi, kad uzņēmēju
vide sāk kaut nedaudz atkopties, jo ir saņemti pirmie signāli, ka tie Latvijas
ražotāji, kas ražo eksportam, jūt kaut nelielu, bet tomēr nevis lejupslīdi, bet jau
ražošanas apjoma pieaugumu – kaut vai par nedaudz procentiem, tad tieši šajā brīdī
mums ir jāatbalsta viņi, jo tā ir mūsu nākotne, tas ir mūsu nākamā gada budžets.
Ja mēs runājam par strukturālajām reformām, kas ir kļuvušas par
modes vārdu, tad visiem jāsaprot, ko tas nozīmē. Tas nozīmē – labāk, efektīvāk,
ar mazāku ierēdņu skaitu pārvaldīt mūsu valsti. Un, ja mēs paskatāmies uz
pēdējā gada notikumiem, tad tiešām jāatzīst, ka valsts pārvaldē tauku slānis ir
bijis sevišķi biezs, jo tikai šodien, kad ir ievērojami samazināti ministriju
budžeti, mēs redzam, ka sākas darbs pie strukturālajām reformām – tātad pielāgot
šo valsts funkciju veikšanu tiem budžeta apmēriem, kādi reāli ir pieejami.
Un vēl mēs dzirdam arī tādas lietas: „Ārprāts! Tiks likvidētas
mūzikas skolas, tiks likvidētas sporta skolas!” Bet dažas dienas vēlāk ministre
skaidri saka: „Mēs atradām naudu!”
Tātad strukturālās reformas faktiski, dāmas un kungi, vēl nav
sākušās! Bet mums ir jābūt pilnīgi skaidriem skaitļiem, cik katra reforma mums
ietaupīs nākamgad, cik ietaupīs 2011.gadā. Tie ir skaitļi un plāni, ko grib redzēt
arī mūsu aizdevēji. Mēs nevaram paļauties uz šo aizdevēju – gan Eiropas
Savienības, gan Starptautiskā Valūtas fonda – labsirdību, kuri grib mums palīdzēt.
Mums ir jāparāda, ka mēs paši kontrolējam situāciju, ka mēs paši spējam pieņemt
lēmumus un mums ir plāns – plāns nevis tikai vienai naktij, bet plāns vismaz trim
četriem gadiem. Jo, kā pierāda daudzu valstu pieredze, kuras arī bijušas šādās
krīzēs… Mums bieži patīk piesaukt Zviedriju, Zviedrijas modeli. Mums ir jāatceras,
ka Zviedrija bija smagā krīzē deviņdesmitajos gados. Zviedrija samazināja pensijas,
Zviedrija samazināja algas, Zviedrija samazināja slimojošo un citus pabalstus un
samazināja savus tēriņus, un veica strukturālas reformas. Un veiksmīgi! Arī mums
jābūt veiksmīgiem. Arī mums tas ir jādara!
Dāmas un kungi! Mēs nevaram arī pamest novārtā savas prioritātes.
Bieži tiek jautāts: kādas ir valsts ekonomiskās attīstības prioritātes? Kāds
vispār ir valsts mērķis un prioritātes? Mēs nevaram sūdzēties par ideju trūkumu.
Ideju ir daudz, bet mums tomēr ir jāvienojas, kurp mēs ejam, kāda valsts mēs gribam
būt.
Un ir pilnīgi skaidri jāsaprot arī izglītības jautājums. Ja mēs
esam noteikuši prioritātes, mums daudz vieglāk būs izšķirties, ka tām zinātnes un
izglītības nozarēm, kas balsta mūsu ražošanu, kas balsta mūsu ekonomiskās
prioritātes, ir jāpalielina finansējums, nevis jāsamazina. Varbūt citas nozares var
palikt nostāk un var būt novārtā, bet tām, kas ir mums atbalstāmas, kas ir mūsu
valsts nākotne – tām ir jāvelta līdzekļi.
Tie ir grūti izdevumi, bet par tiem ir jāizšķiras. Un, jo ātrāk
mēs izšķirsimies, jo agrāk mums būs rezultāti.
Dāmas un kungi! Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka mēs varam to
izdarīt, ka mums ir pietiekami spēka un drosmes to izdarīt, jo ir arī labi piemēri.
Ja mēs paskatīsimies šāgada krīzi, tad redzam, ka visi tie lielie pasākumi, kuros
nav iesaistīta politika… ka lielā Latvijas tauta, simttūkstoš dalībnieku,
labdarības akcijā savāca daudz lielāku summu – gandrīz pusmiljardu. Brīvprātīgi,
tāpēc ka redz mērķi un redz, kur šī nauda tiks izlietota, un redz, ka Latvija, to
sakopjot, kļūst arvien skaistāka, zaļāka.
Var paskatīties arī citur. Es jau minēju uzņēmēju veiksmes, viņi
nepadodas. Mēs paskatāmies basketbola laukumā un redzam – tās ir emocijas, tā ir laba
organizācija, tas ir komandas darbs. Mēs esam lepni par to. Bet tur nekur nav politikas.
Mums ir jābūt lepniem arī par to politiku, ko mēs īstenojam. Mums
ir jāmāk to pasniegt cilvēkiem un likt viņiem saprast, ka tā ir viņu labā veidota
politika.
Un nobeigumā es gribu teikt: katram no mums ir kaut kas jāziedo.
Jāziedo šai situācijai, savai valstij. Un katrai ģimenei un katram cilvēkam būs
kādi zaudējumi – algas samazinājums, pensijas samazinājums, privilēģiju
samazinājums. Tas skars visus! Bet cilvēkiem ir jābūt sajūtai, ka visi šie
zaudējumi ir sadalīti godīgi un līdzvērtīgi pa visām pilsoņu grupām neatkarīgi
no tā, kāda ir viņu alga un kāds ir viņu ieņemamais amats. Ja mēs spēsim šo
sajūtu panākt, visa tauta saliedēsies un mums izdosies pārvarēt krīzi. Jo mums ir
skaista valsts, mums ir daudz, ar ko lepoties. Mēs mīlam savu zaļo dabu, mēs mīlam
savas skaistās pilsētas, mēs mīlam savu kultūru un kultūrvidi, kuru jebkurš
iebraucējs novērtē. Mēs mīlam arī savu pārtiku, jo tā ir visgaršīgākā
pasaulē. Mums ir maza un skaista valsts.
Es aicinu jūs visus strādāt šīs skaistās valsts labā! Jau no
šodienas, tūlīt. Un šo runu es jums nodošu izlasīšanai.
Paldies par uzmanību.
(Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies Valsts prezidentam.
Godātie kolēģi! Pirms sākam izskatīt apstiprināto šodienas
sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir lūgusi iekļaut
šodienas sēdes darba kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem
likumprojektiem” šīs komisijas iesniegto likumprojektu „Elektronisko mediju
likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis septiņu deputātu ierosinājumu ar
lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi par
iesniegtajiem likumprojektiem” deputātu Zaķa, Kučinska, Brigmaņa, Seiles, Bērziņa,
Grīnblata un Plinera iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības
rullī”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem darba kārtībā?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Savukārt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izslēgt no
sēdes darba kārtības likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pievienotās
vērtības nodokli”” izskatīšanu trešajā lasījumā, jo šo likumprojektu mēs
jau izskatījām un akceptējām Saeimas 16.jūnija ārkārtas sēdē. Es ceru, ka
deputātiem nav iebildumu.
Juridiskā komisija lūdz šodienas sēdes darba kārtībā iekļaut
likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Juridiskā komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā
arī lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pagarināšanu uz
otro lasījumu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā” līdz 2009.gada 31.jūlijam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
lūdz šodienas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu „Grozījumi likumā
„Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””
izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
lūdz šodienas sēdes darba kārtībā iekļaut arī likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par aviāciju”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Savukārt Saeimas Prezidijs ierosina iekļaut šodienas sēdes darba
kārtībā lēmuma projektu „Par Saeimas pavasara sesijas slēgšanu un rudens
sesijas sākšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz šodienas sēdes darba
kārtībā iekļaut nodošanai komisijām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību
institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā””. Tātad iekļaut
sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Savukārt deputāti Cilevičs, Agešins, Ribakovs, Mirskis un Vidavskis
lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par Nacionālo
bruņoto spēku atsaukšanu no starptautiskajām operācijām” un lūdz dot vārdu
deputātam Borisam Cilevičam priekšlikuma pamatošanai.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Šodien mēs izskatīsim jautājumu par
Nacionālo bruņoto spēku atsaukšanu no starptautiskajām operācijām, ko ierosināja
Ministru kabinets. Šajā lēmuma projektā runa ir par Latvijas karavīru atsaukšanu no
operācijām Bosnijā un Kosovā. Šajā gadījumā attiecīgi runa ir par diviem un par
17 cilvēkiem, taču daudz lielāks Latvijas karavīru skaits šobrīd piedalās
militārā starptautiskā operācijā Afganistānā.
Mēs ierosinām būt konsekventiem un iekļaut darba kārtībā arī
jautājumu par iespējamo mūsu karavīru atsaukšanu no Afganistānas. Kā mēs zinām,
mūsu līdzdalība operācijās Afganistānā tiek ļoti viennozīmīgi vērtēta Latvijas
sabiedrībā, bet šobrīd atstāsim malā visus politiskos jautājumus.
Aizvakar, aizstāvot pensiju un skolotāju algu drastisku
samazināšanu, valdības pārstāvji apgalvoja, ka nekādu citu avotu, ka nekādu citu
iespēju nav. Es neatkārtošu to, ko tikko teica Valsts prezidents, kas būtiski
atviegloja manu uzdevumu. Es neraksturošu katastrofālo situāciju, kādā mēs šodien
atrodamies, bet mums ir jāizskata visas iespējas. Taču, konsolidējot budžetu,
valdība kaut kā aizmirst par Afganistānu, par to, cik daudz var ietaupīt no mūsu
karaspēka atsaukšanas no Afganistānas. Precīzu datu nav. Šī informācija ir
ierobežotas pieejamības informācija, bet ir absolūti skaidrs, ka te runa ir par
desmitiem miljonu latu gadā. Medijos tika nosaukti vairāki skaitļi, bet kopumā tas,
kas izskanēja medijos, ir aptuveni līdzīgs tai summai, ko mēs atņēmām pensionāriem
šajā gadā. Mēs labi apzināmies, ka esam uzņēmušies noteiktas saistības pret mūsu
sabiedrotajiem, to skaitā NATO. Savas saistības ir jāpilda, par to šaubu nav, bet mēs
tomēr atrodamies ārkārtas situācijā, un šobrīd valsts atsakās pildīt savas
konstitucionālās saistības pret saviem pensionāriem, pret saviem bērniem.
Koalīcijas deputātu lēmumi apdraud tiesības uz izglītību, un
faktiski šobrīd mēs uzturam savu karaspēku tālajās teritorijās Afganistānā uz
mūsu pensionāru un skolotāju rēķina. Protams, mēs visi saprotam, ka mūsu
līdzdalībai nav militāras nozīmes, tā ir vienīgi solidaritātes izpausme, un
esošajā katastrofiskajā situācijā mums ir tiesības gaidīt, ka arī mūsu
sabiedrotie – NATO – demonstrēs solidaritāti ar mums – ar mūsu pensionāriem, ar
mūsu bērniem, ar mūsu skolotājiem.
Protams, kolēģi, drošība ir svarīga, bet drošībai ir ne tikai
militārie aspekti. Sociālā aizsardzība ir galvenais iekšējās drošības aspekts. Ja
mēs spēsim atrisināt savas sociālās problēmas, tas būs daudz lielāks ieguldījums
gan Latvijas, gan arī Eiropas drošībai, nekā to var nodrošināt mūsu bruņotie
spēki, piedaloties starptautiskajās operācijās ārzemēs.
Es aicinu jūs atbalstīt „Saskaņas Centra” priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”,
viens – „pret” grozījumiem darba kārtībā. Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Augsti godāto Valsts prezident! Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi!
Kādas tad ir tās galvenās problēmas, par kurām runā dažādos saietos un,
iespējams, arī šodien par to runās saietā esplanādē?
Tās ir trīs: izglītība, veselība, drošība. Iepriekšējais
runātājs acīmredzot savas neizpratnes dēļ lāgā nesaprata, ko nozīmē drošības
jēdziens. Nesaprata, ka ir ārējā drošība un iekšējā drošība. Šie jēdzieni ir
savstarpēji saistīti, neapšaubāmi, bet katram no tiem ir savs pamatojums.
Un šinī sakarā iesniegtais priekšlikums ir viltīgs, tas ir pat
bezkaunīgs (No zāles dep. J.Pliners: „Beidz!”), pilnīgi nevajadzīgs un
lieks. Apzināti tricinot Latvijas sabiedrību, tēlojot lielos aizstāvjus, faktiski
cenšas sabiedrību graut.
Ko nozīmē mūsu karavīru atsaukšana no Afganistānas? Tas nozīmē
lauzt veselu rindu līgumu un vienošanos. Tas nozīmē uzticības zaudēšanu mūsu
stabilāko partneru vidū. To nevar nesaprast!
Jā, ir reizēm tādi opozīcijas priekšlikumi, kurus ir vērts
apspriest un ir vērts par tiem diskutēt, taču šis priekšlikums nav tā vērts, lai to
vispār iekļautu darba kārtībā. (No zāles dep. L.Ozoliņš: „Pareizi!”)
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret” darba
kārtības izmaiņām. Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības izmaiņām, iekļaujot
darba kārtībā deputātu Cileviča, Agešina, Mirska, Ivana Klementjeva, Tutina,
Ribakova, Golubova, Rubika, Vidavska un Orlova iesniegto lēmuma projektu „Par
Nacionālo bruņoto spēku atsaukšanu no starptautiskajām operācijām”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 64,
atturas – 2. Darba kārtība nav grozīta.
Godātie kolēģi! Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.
Sākam tradicionāli – ar Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību
institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”” nodot Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem
ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijas iesniegto likumprojektu „Elektronisko mediju likums” nodot
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zaķa, Kučinska, Brigmaņa,
Seiles, Bērziņa, Grīnblata un Plinera iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas
kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi! Līdz ar to pārejam pie nākamās sadaļas –
„Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana
no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par Ausmas Keišas atbrīvošanu no Augstākās
tiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Augsti godātais Saeimas
priekšsēdētāja kungs! Kolēģi!
Juridiskā komisija ir saņēmusi Augstākas tiesas priekšsēdētāja
iesniegumu par Ausmas Keišas atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata,
izskatījusi šo iesniegumu, sagatavojusi lēmuma projektu un, aizklāti balsojot,
atbalstījusi to. Lūdzu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ausmas Keišas
atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 87, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Vai deputātam Guntim Bērziņam ir kaut kas sakāms par procedūru?
Tad nepareizā poga nospiesta…
Pirms pārejam pie sadaļas „Likumprojektu izskatīšana”, mums
jālemj par vēl vienu iespējamu grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saskaņā ar Saeimas
kārtības ruļļa 86.pantu lūdz virzīt šīs pašas komisijas izstrādāto
likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību institūciju
amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”” izskatīšanai pirmajā
lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to kā pirmo
darba kārtības punktu sadaļā „Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta. Un līdz ar to tad arī
skatām šo likumprojektu.
Tātad likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts un
pašvaldību institūciju amatpersonu darbinieku atlīdzību 2009.gadā””, pirmais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais Prezidenta kungs! Godātais priekšsēdi! Cienītie
deputāti! Šis likumprojekts ir iesniegts Saeimā, jo diemžēl situācija bija tāda,
ka, skatot šeit daudzos likumprojektus, kad mēs skatījām budžetu, vienā pantā
tehnisku iemeslu dēļ mums pārklājās divi priekšlikumi, bet ir izkritis viens pants.
Tādēļ parādījās šis grozījums likumā, un es gribu aicināt… Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisija ar šo likumprojektu jau ir iepazinusies no vēstules un ir
piekritusi virzīt to uz Saeimu izskatīšanai pirmajā lasījumā.
Tāpēc es gribu aicināt Saeimu piešķirt likumprojektam
steidzamību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saskaņā ar Kārtības rulli mums vispirms ir jābalso par
steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību
institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā””! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Es aicinu Saeimu likumprojektu pieņemt pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par
valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā””
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
laiku.
G.Bērziņš. Ja Saeimai nav iebildumu, kolēģi, es aicinu Saeimu
likumprojektu pieņemt arī otrajā, galīgajā, lasījumā bez otrreizējas
izskatīšanas komisijā.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim
par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību institūciju
amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”” otrajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83,
pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
G.Bērziņš. Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Konkurences likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Augsti godājamais Valsts prezidenta kungs! Saeimas priekšsēdētāja
kungs! Dāmas un kungi! Labrīt!
Šodien strādāsim ar likumprojektu Nr.4310B, un tie ir otrajam,
galīgajam, lasījumam sagatavotie grozījumi Konkurences likumā.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 2. – deputāta Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. Savukārt 3. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Vēlos
paskaidrot šā priekšlikuma būtību. Šis ir pats svarīgākais, manuprāt, šā
likumprojekta priekšlikums, jo, ja jūs atbalstīsiet atbildīgās komisijas
priekšlikumu, tad turpmāk veikalu ķēdes, lielveikali vairs nevarēs no ražotājiem
pieprasīt nedz maksājumus, nedz atlaides, nedz samaksu par preču piegādi, nedz samaksu
par preču atrašanos mazumtirdzniecības vietās vai maksājumus nez par kādiem
tirdzniecības veicināšanas pasākumiem. Tātad būs izlīdzināta konkurence gan starp
piegādātājiem, gan starp pārdevējiem.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas
priekšlikumu.
Dz.Zaķis. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Zinot to, ka kuluāru sarunās par šo
priekšlikumu varbūt nav bijis īstas skaidrības, kāpēc komisija to ir izveidojusi
tieši tādu, es gribu vērst jūsu uzmanību uz to un paskaidrot, ka šis priekšlikums
ir tapis, komisijā kopā strādājot gan tirgotāju, gan ražotāju pārstāvjiem un
piedaloties zemkopības ministram. Ātri bojājošamies precēm mēs tiešām noteicām
termiņu, kas ir terminēts (tiesa, noteicām nedaudz garāku, nekā sākotnēji
piedāvāts), bet pārējām precēm šajā likumā nenoteicām. Un tas iemesls, kā dēļ
tas ir tā, ka daudzām pārtikas precēm pašlaik derīguma termiņš ir trīs, četri,
pieci vai seši mēneši. Un ir vienošanās starp tirgotāju un ražotāju, un nereti
pats ražotājs piedāvā tirgotājam norēķinu veikt pat 60 dienās, lai lielāku šo
preču daudzumu varētu pārdot. Un, ja mēs pieņemtu to iepriekšējo redakciju, tad tas
nozīmētu, ka, ja, piemēram, vienai precei derīguma termiņš, tas ir, realizācijas
termiņš, ir trīs četri mēneši, bet tirgotājs nesamaksā 30 dienu laikā, tad sods
par šādu pārkāpumu būtu, piemēram, RIMI gadījumā apmēram 200 tūkstoši latu.
Tāpēc aicinu atbalstīt tieši atbildīgās komisijas pieņemto
redakciju, kas ir kopējā kompromisa redakcija.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Madaram Lasmanim.
M.Lasmanis (frakcija „Jaunais laiks”).
Labrīt, kolēģi! Es gribu papildināt kolēģa Kraukļa stāstīto
par komisijām. Tiešām, komisijā bija ļoti plašas diskusijas par šo jautājumu. Un
tajā brīdī, kad šīs diskusijas bija, varbūt likās, ka tas ir labākais kompromiss,
bet, lasot to tabulu, ko komisija ir sagatavojusi un kas mums ir izdalīta, redzams, ka
mēs… Manā skatījumā, mēs esam tikai pasliktinājuši pirmā lasījuma redakciju,
kuru Saeima ir atbalstījusi pirmajā lasījumā. Manā skatījumā… Es piekrītu, ka
precēm, kurām ir gari derīguma termiņi… Var jau būt diskusija par to, ka varbūt
arī tās 30 dienas ir normālā situācijā par garu, par ātru samaksa. Bet jautājums
ir viens – ka mēs šobrīd dzīvojam diemžēl tajā dižķibelē, kurā nedz tas
ražotājs, kuram ir īss preču realizācijas termiņš, nedz tas ražotājs, kuram ir
garš preču realizācijas termiņš… Apgrozāmos līdzekļus iegūt ļoti grūti.
Otrām kārtām. Lielveikali nevienā gadījumā preces nenopērk no
tā ražotāja. Šajā gadījumā tikai uzlabotos preču plānošana un organizēšana
pašā lielveikalā. Ja viņš šādas preces ir pasūtījis un 30 dienās tās nav
pārdevis, viņš tās atdod; viņš par tām nemaksā avansus, nedz arī kādā
citādākā veidā uzlabo šo situāciju. Būtībā ar šo grozījumu mēs likumu tikai
precizētu un liktu ražotājam skaidri saprast, ka viņam attiecīgā mēneša ietvaros
apgrozāmie līdzekļi, kurus būtībā tas lielveikals ir jau pārdevis… Nauda ir viņa
kontos, viņš samaksātu ražotājam, un viņam nebūtu jāgaida mistiskas 60 dienas vai,
kā es esmu dzirdējis, pat 90 dienas. Vai šajā gadījumā tā ir normāla situācija?
Kāda ir pamatdoma? Kāpēc prātīgāk būtu atbalstīt pirmā
lasījuma redakciju, proti, būtībā noraidīt otrā lasījuma redakciju un atstāt
spēkā pirmā lasījuma redakciju? Pamatdoma, kas šeit ietverta, ir tāda: par īsu ir
realizācijas termiņi precēm. Būtībā tas ir saistīts ar dārzeņu audzētājiem un
piena ražotājiem: preces, kuru realizācijas termiņš ir 12 stundas, diennakts vai pat
piecas dienas, arī gaida šīs 30 dienas. Tātad būtībā zemniekam, kuram šobrīd jau
ir grūta situācija, ir jāgaida ļoti lieli termiņi, kamēr viņš saņems savu naudu
par pārdoto produkciju.
Un otrs aspekts, kas ir, – mēs esam ar šādām negodīgām tendencēm
tirgū piespieduši pat normālas kompānijas tirgoties vārtrūmēs, kur neviens
nesamaksās nekad nekādus nodokļus.
Es tomēr aicinu atbalstīt pirmā lasījuma redakciju… būtībā
noraidīt otrajā lasījumā pieņemto redakciju, lai paliek spēkā pirmā lasījuma
redakcija.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Ventam Krauklim, otro reizi.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Pirmām kārtām pati prakse, ka mēs komisijā izdiskutētus
un apsvērtus lēmumus, kuri ir iesniegti kā komisijas priekšlikumi un kuri ir
saskaņoti ar visiem partneriem, ar visām pusēm, mainām Saeima sēdē, ir nepareiza.
Tāpēc es aicinu… tāpēc vien aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu, jo citādi
tiešām… Tikko Valsts prezidenta kungs pieminēja to, ka uzņēmējiem jāsaprot
spēles noteikumi. Citādi iznāk tā: viņi visi ir nākuši un piedalījušies
diskusijās, visas puses ir piekritušas šim kompromisam, bet tagad tikai tādēļ vien,
ka beigu beigās kāds no deputātiem (kurš gan pats ir piedalījies komisijas sēdē) ir
tomēr sadomājis darīt citādāk, mēs nobalsosim citādāk. Tā nedrīkst darīt!
Otra lieta. Tas ir tikai iluzori, ka, atgriežoties pie pirmā
lasījuma redakcijas, mēs palīdzēsim mūsu uzņēmumiem. Gluži otrādi! Iedomājieties
situāciju: ja veikalam pastāv risks, ka tas nav samaksājis par preci, kurai ir sešu
mēnešu derīguma termiņš, un tas katrreiz reizi mēnesī kraus ārā preci no
plaukta… un, ja tas nebūs samaksājis par preci, tad tam draudēs sods 200 000
latu… Tad veikals to Latvijas preci vispār negribēs ņemt, jo, protams, vācieši,
dāņi, leiši dos uz tiem trim četriem mēnešiem. Mēs savu uzņēmēju beigu beigās
izspiedīsim no šiem veikaliem ārā.
Tāpēc aicinu neatbalstīt šo Madara izteikto priekšlikumu un balsot
„par” komisijas piedāvāto redakciju.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Guntim Blumbergam.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Es tomēr arī kā komisijas vadītājs aicinu atbalstīt komisijas
priekšlikumu, jo kolēģis Vents jau visu apmēram ir pateicis.
Mēs iniciējām šos priekšlikumus vispār kā komisijas… Mums bija
ilgstoša apspriede komisijas sēdes laikā, bija arī darba grupā, bija neformālas…
Bet pēdējā komisijas sēdē, kurā piedalījās gan Konkurences padomes vadītājs, gan
uzņēmēji, gan zemkopības ministrs, mēs vienojāmies par šādu redakciju. Tas,
kolēģi, mums netraucē pēc tam, kā jau prezidents aicināja, strādāt arī vasarā
savā komisijā un to uzlabot, jo tiešām…
Nu, Vents jau pateica par Latvijas precēm – tā būs Latvijas preču
izstumšana! Mēs šīs 30 dienas… varbūt vajag ierakstīt 25… Bet to nedrīkst
darīt pēdējā brīdī – vienā naktī pamosties un pēkšņi pateikt: „Nē! Vajag
tā!”
Mēs, kolēģi, visi vienojāmies… visas šīs iesaistītās puses,
un tāpēc es jūs aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātei Annai Seilei.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Protams, ir grūti iebilst pret komisijas pieņemto
lēmumu, bet es atgādinu, ka šis lēmums netika balsots. It kā pieņēmām šādu
lēmumu, noklausījāmies gan „par”, gan „pret”, un tik tiešām mēs esam
saņēmuši gan komisijas sēdē zemnieku pārstāvju un kooperatīvu pārstāvju
iebildumus, gan arī pēc šīs mūsu sēdes. Varbūt pareizāk būtu, ja mēs vēlreiz
atliktu šā likumprojekta skatīšanu, lai izrunātu līdz galam šo jautājumu? Bet, ja
ne, tad tādā gadījumā tik tiešām vajadzētu nobalsot „pret” 4.priekšlikumu, lai
norēķinu termiņš tiem preču piegādātājiem, kuri ražo preces ar ļoti īsu
derīguma termiņu, tiktu saīsināts līdz 10 dienām. Tāda ir šā priekšlikuma
būtība.
Es aicinu noraidīt 4.priekšlikumu, ko ir atbalstījusi atbildīgā
komisija, kurā arī es strādāju.
Sēdes vadītājs. Man jāpiezīmē, ka pirmā lasījuma redakcija
paredz 20, nevis 10 dienas, kā jūs teicāt debatēs. Bet mēs debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Dz.Zaķis. Dāmas un kungi! Centīšos maksimāli objektīvi paskaidrot
to situāciju, kāda ar lasījumiem ir izveidojusies šajā likumprojektā.
Tātad spēkā esošā redakcija nosaka to, ka lielveikals nedrīkst
piemērot netaisnīgu termiņu, bet neprecizē, kas ir šis netaisnīgais termiņš. Tā
rezultātā veidojas situācija, ka gan piecas, gan 55, gan 155 dienas var traktēt kā
netaisnīgu, bet var arī netraktēt kā netaisnīgu termiņu. Un tad Konkurences padomei
nav īsti kur pieķerties.
No Zemkopības ministrijas atnāca priekšlikums, kuru mēs
atbalstījām pirmajā lasījumā. Ieklausieties šā priekšlikuma būtībā: tātad par
tām precēm, kuru derīguma termiņš ir tikai 10 dienas, ir jānorēķinās… par tām
precēm ir jānorēķinās ne ilgāk kā 20 dienu laikā, par pārējām – 30 dienu
laikā. Tātad par pienu, dārzeņiem, jelko, kam ir mazs derīguma termiņš, 20 dienu
laikā ir jānorēķinās. Par pārējām, visas Ķīnas preces ieskaitot, jānorēķinās
30 dienu laikā.
Kāda bija diskusija komisijā? Diskusija bija šāda: Konkurences
padome mums paskaidroja, ka, balstoties uz pagājušajā gadā veiktajiem grozījumiem, ir
izstrādātas tādas kā vadlīnijas, kuras veikali cenšas ievērot, bet nu ne vienmēr
sanāk. To mēs arī redzam no sarunām ar mūsu ražotājiem. Vadlīnijās ir teikts par
tām 30 dienām kopumā, jo zināma loģika jau tur ir… Kad lielveikals preci paņem,
tas jau to… it kā jau vajadzētu būt tā, ka viņš to nopērk, nevis paņem paturēt
plauktā un, ja neizdodas pārdot, tad atdod atpakaļ. Zināma loģika ir, ka kaut kādā
termiņā būtu jānorēķinās.
Pirmajā lasījumā pieņemtais priekšlikums bija Zemkopības
ministrijas priekšlikums. Zemkopības ministrs speciāli bija ieradies uz komisiju un
bija viens no tiem, kuri atbalstīja komisijas piedāvāto kompromisu. Komisijas
piedāvātais kompromiss faktiski nosaka to, ka par tām precēm, kurām ir šie īsie
derīguma termiņi, ir jānorēķinās samērā ātri; attiecībā uz pārējām
ierobežojumu nav. Tātad par pienu, dārzeņiem un tamlīdzīgām lietām jānorēķinās
ne ilgāk kā 30 dienu laikā, bet attiecībā uz norēķināšanos par pārējām
ierobežojumu nav. Tas ir zināms kompromiss. Tas būs labāks regulējums nekā tas, kas
bija spēkā esošs līdz šim, bet tas nebūs galīgi drastisks regulējums. Un man
komisijas vārdā ir jāaicina atbalstīt komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59,
pret – 17, atturas – 6. Priekšlikums ir atbalstīts.
Dz.Zaķis. 5. – deputāta Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts
daļēji un iekļauts 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 7. – deputāta Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts
daļēji un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 8.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. Un visbeidzot arī 12. – atbildīgās komisijas
priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Konkurences
likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Ārstniecības likumā”, otrais
lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Valdis Ģīlis.
V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).
Godāto Valsts prezident! Godātais Prezidij un deputāti! Izskatīsim
likumprojektu Nr.1329/Lp9.
Otrajam lasījumam ir iesniegti desmit priekšlikumi.
1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Ģīlis. 2. – veselības ministra Eglīša priekšlikums. Arī tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Ģīlis. 3. – veselības ministra Eglīša priekšlikums. Tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Ģīlis. 4. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra
Staķa priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Ģīlis. 5. – veselības ministra Eglīša priekšlikums. Tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Ģīlis. 6. – veselības ministra Eglīša priekšlikums. Tas ir
atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Te ir rakstīts, ka 8.priekšlikumā…
V.Ģīlis. Es atvainojos, iekļauts 8.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Ģīlis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir iekļauts
8.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Ģīlis. 8. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Ģīlis. 9. – veselības ministra Eglīša priekšlikums. Tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Ģīlis. 10. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Arī
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Ģīlis. Aicinu atbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības
likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju
atbalsta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Aigars
Štokenbergs.
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Saeimas priekšsēdētāja
kungs! Kolēģi! Izskatīšanai otrajā lasījumā atbildīgā komisija ir saņēmusi
divus priekšlikumus.
1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Štokenbergs. 2. – labklājības ministra priekšlikums. Komisijā
netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Štokenbergs. Līdz ar to es aicinu pieņem likumprojektu otrajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku
un darba meklētāju atbalsta likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un
atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību
darba devēja maksātnespējas gadījumā””, otrais lasījums. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Ainars Baštiks.
A.Baštiks (LPP/LC frakcija).
Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Saeimas priekšsēdētāja
kungs! Deputāti! Mēs izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par darbinieku
aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” ar reģistrācijas numuru
1180/Lp9. Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi 17 priekšlikumus.
1. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Komisijā ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Baštiks. 2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Arī
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Baštiks. 3. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Baštiks. 4. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Baštiks. Tāpat arī 5. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums.
Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Baštiks. Arī 6. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Baštiks. 7. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Baštiks. 8. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir
atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Baštiks. 9. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Baštiks. 10. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Baštiks. Un tad nāk arī 11. – tieslietu ministra Segliņa
priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts komisijas 14.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Baštiks. 12. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts, jo iekļauts komisijas 14.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Baštiks. 13. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts, jo iekļauts komisijas 14.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Baštiks. 14. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas
ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Baštiks. Un tad nāk 15. – tieslietu ministra Segliņa
priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Baštiks. Savukārt 16., kas ir tieslietu ministra Segliņa
priekšlikums, nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Baštiks. Un 17. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Baštiks. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti un es aicinu
atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” otrajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 67, pret – 18, atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu
aprites likumā””, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.
A.Rubiks (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Godātais Valsts prezident! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu
Nr.4442A. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
izskatīja minēto likumprojektu, par kuru saņēma 23 priekšlikumus. No tiem – 1. –
atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalsts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rubiks. 2. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rubiks. 3. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres
Silaraupas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rubiks. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rubiks. 5. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres
Silaraupas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rubiks. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rubiks. 7. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rubiks. 8. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres
Silaraupas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rubiks. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rubiks. 10. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres
Silaraupas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rubiks. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rubiks. 12. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres
Silaraupas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rubiks. 13. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres
Silaraupas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rubiks. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rubiks. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rubiks. 16. – deputāta Kāposta priekšlikums. Daļēji atbalstīts
un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 17.priekšlikumā, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rubiks. 18. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres
Silaraupas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rubiks. 19. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 21.priekšlikumā.
20. – Zemkopības ministrijas parlamentārās…
Sēdes vadītājs. Paga, paga… Deputātiem… jā, deputātiem nav
iebildumu pret komisijas viedokli par 19.priekšlikumu.
A.Rubiks. 20. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres
Silaraupas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 21. – atbildīgās komisijas
priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rubiks. 22. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres
Silaraupas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rubiks. Un 23. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres
Silaraupas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rubiks. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu
atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
A.Rubiks. Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” trešajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Nacionālās drošības likumā”,
trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Augsti godātais Saeimas
priekšsēdētāja kungs! Kolēģi!
Komisija saņēma likumprojektu „Grozījumi Nacionālās drošības
likumā”. Ir iesniegti divi priekšlikumi.
Komisijas vārdā es vēlos iepazīstināt kolēģus ar komisijas
viedokli par 1.priekšlikumu, kuru iesniedza deputāts Juris Dalbiņš.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. Līdz šim Nacionālās drošības likumā bija noteikts,
ka uz Informācijas analīzes dienesta amatpersonām attiecas valsts drošības iestāžu
amatpersonām noteiktās sociālās garantijas, tātad arī tiesības uz izdienas pensiju.
Taču, ņemot vērā, ka katrai valsts drošības iestādei izdienas pensiju jautājumi
tiek regulēti ar citu likumu, komisijā tika atbalstīts šāds priekšlikums – uz
tām nedaudzajām Informācijas analīzes dienesta amatpersonām, kuras varētu pretendēt
uz izdienas pensijas piešķiršanu pēc šā dienesta likvidēšanas un kuru lielākā
daļa pirms tam ir strādājusi Satversmes aizsardzības birojā, attiecināt viena likuma
reglamentāciju, un tas ir Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju
likums. Priekšlikumā ir noteikts, ka darbs Informācijas analīzes dienestā tiek
pielīdzināts darbam valsts drošības iestādē. Līdz ar to, lemjot par izdienas
pensiju piešķiršanu un skaitot nepieciešamo stāžu minētajā dienestā,
nostrādātais laiks būtu ieskaitāms stāžā līdzvērtīgi stāžam Satversmes
aizsardzības birojā.
Komisija izvērtēja deputāta Dalbiņa iesniegto priekšlikumu un
atbalstīja to.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Aicinu parlamentu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Nacionālās
drošības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta likumā”,
trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Augsti godātais Saeimas
priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojektam komisija saņēma vienu priekšlikumu
un izskatīja to savā sēdē. Šo priekšlikumu iesniedza deputāts Klementjevs. Komisija
priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Ivanam Klementjevam.
I.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Augsti godātais Saeimas
priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti!
Ir netaisnīgi noteikt visiem karavīriem vienādu atvaļināšanas
pabalstu neatkarīgi no izdienas. Piemēram, vienu mēnesi nodienējis karavīrs saņems
tieši tādu pašu pabalstu kā karavīrs, kas nodienējis 18 vai 19 gadus, to skaitā
kopš Latvijas armijas dibināšanas brīža.
Mēs, frakcija „Saskaņas Centrs”, esam pret to, ka mūsu karavīri
atrodas militārās starptautiskās operācijās, bet mēs iestājamies par Latvijas
militārā dienesta prestižu.
Un es aicinu atbalstīt iesniegto grozījumu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav komisijas vārdā nekas
piebilstams.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Ivana Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 50,
atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Militārā
dienesta likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 13, atturas – 4. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”,
trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Augsti godātais Saeimas
priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes
kodeksā” trešajam lasījumam komisija priekšlikumus nav saņēmusi.
Komisija izskatīja likumprojektu. Aicinu atbalstīt trešajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu
izpildes kodeksā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”,
trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Saeimas priekšsēdētāja
kungs! Kolēģi! Likumprojekta „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”
trešajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums, kuru sagatavojusi Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.
Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tātad deputātiem nav
iebildumu pret šo priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Valsts
drošības iestāžu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav.
Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja
likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Saeimas priekšsēdētāja
kungs! Kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā”
trešajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums. To sagatavoja un iesniedza
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.
Lūdzu kolēģus atbalstīt priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi izskatīti.
Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Satversmes
aizsardzības biroja likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav.
Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums Valsts un pašvaldību mantas
atsavināšanas likumā”, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars
Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie kolēģi!
Strādāsim ar dokumentu Nr.4488. Likumprojekts „Grozījums Valsts un pašvaldību
mantas atsavināšanas likumā”, trešais lasījums.
Komisija saņēma piecus Juridiskā biroja priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Atbalstīts arī 3. – Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Komisija atbalstīja arī 4. – Juridiskā biroja
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Un 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas guva
komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Paldies.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Valsts un
pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret –
nav, atturas – 6. Likums pieņemts.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par
īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Godājamais Valsts prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Jūsu
uzmanībai tātad likumprojekts „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas
teritorijām””, kas sagatavots galīgajam, trešajam, lasījumam. Šie grozījumi
lielā mērā ir saistīti ar jau veiktajām strukturālajām reformām Vides ministrijā.
1. – Vides ministrijas parlamentārās sekretāres Žanetas Mikosas
priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 2. – Vides ministrijas parlamentārās sekretāres
priekšlikums par nebūtiskām izmaiņām 12.panta redakcijā. Ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 3. – Vides ministrijas parlamentārās sekretāres
priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 4. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Tas ir
komisijā atbalstīts, lai izveidotu pēc tam komisijas redakciju 14.pantam, kas ir
noformulēta 5.priekšlikumā – atbildīgās komisijas sagatavotajā priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 6. – Vides ministrijas parlamentārās sekretāres
priekšlikums. Arī tas komisijā guvis atbalstu. Tas ir par pašvaldību iespējām
aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 7. – Vides ministrijas parlamentārās sekretāres
priekšlikums. Tas nosaka kompetences sadali starp vides institūcijām un komisijā ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 8. – Vides ministrijas parlamentārās sekretāres
priekšlikums precizē 43.pantu attiecībā uz sugām ar plašu izplatības areālu.
Komisijā tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 9. – Vides ministrijas parlamentārās sekretāres
priekšlikums. Arī tas ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 10. – Vides ministrijas parlamentārās sekretāres
priekšlikums par izmaiņām informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām.
Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. Un tad seko virkne priekšlikumu par izmaiņām pielikumu
tabulā.
11. – atbildīgās komisijas sagatavotais priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 12., 13., 14. un 15. – Vides ministrijas parlamentārās
sekretāres priekšlikumi. Tie ir guvuši atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. Paldies.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un
atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Publiskās un privātās partnerības likums”,
trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vents Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Tā, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1125/Lp9 –
tātad Publiskās un privātās partnerības likumu trešajā lasījumā.
Jāteic, ka šis likums tiešām ir ļoti nozīmīgs tieši
tautsaimniecības veicināšanai, tādēļ esam cītīgi pastrādājuši.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst… Godātie kolēģi! Es gribu
palūgt tomēr ievērot klusumu! Ja tiešām godātajiem māksliniekiem ir kaut kas
runājams, nu, nerunājiet, lūdzu, ar tik lielu distanci!
Tātad 1.priekšlikums ir atbalstīts.
V.A.Krauklis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 20.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Arī 18. bija daļēji atbalstīts un iekļauts
20.priekšlikumā.
V.A.Krauklis. Būtībā tas ir atbalstīts, nevis daļēji… 18. ir
atbalstīts un iekļauts 20.priekšlikumā. Un arī 19. ir daļēji atbalstīts un
iekļauts 20.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Jā. Katrā ziņā deputātiem pret to nav
iebildumu.
V.A.Krauklis. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 25. …
Sēdes vadītājs. 81.lappuse… iesniedzis Juridiskais birojs.
V.A.Krauklis. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 26. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 30. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 31. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 32. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 33. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 34. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 35. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 36. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 37. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 38. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 40. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 41. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 42. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Un visbeidzot 43. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu
atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Publiskās un privātās
partnerības likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Likums
pieņemts.
V.A.Krauklis. Izmantojot izdevību, gribu pateikt paldies visiem
ekspertiem, privātā sektora pārstāvjiem, kas piedalījās darba grupā un daudzas
stundas strādāja, lai šis vajadzīgais likumprojekts tiktu sagatavots labā
kvalitātē.
Sēdes vadītājs. Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta –
likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.
V.A. Krauklis. (Tautas partijas frakcija).
Tātad strādāsim ar dokumentu Nr.1131/Lp9.
Ir saņemti divdesmit trīs priekšlikumi likumprojekta „Grozījumi
Publisko iepirkumu likumā” trešajam lasījumam.
1. – deputāta Līdakas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 5. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Un atbildīgās komisijas izveidotais 6.priekšlikums ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 7. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 8. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 9. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 10. – deputāta Kraukļa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 11. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Ir
atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
V.A.Krauklis. 12. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministra Zalāna priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 13.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
V.A.Krauklis. 14. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministra Zalāna priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 16.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 15. – deputāta Bērziņa priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts un iekļauts 16.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie kolēģi! Es gribu
pievērst īpašu vērību, īpašu uzmanību 16.priekšlikumam. Salīdzinot ar otro
lasījumu, redzam: šajā likumprojektā netika atbalstītas tā saucamās nodrošinājuma
iemaksas sakarā ar sūdzēšanos par, iespējams, nepamatotiem iepirkumiem. Taču, lai
gan Saeima ļoti pārliecinoši, ar aptuveni 50 balsīm, ir noraidījusi šādu
priekšlikumu, tas, kā jūs redzat, atkal ir atgriezies dienas kārtībā.
Es gribu īpaši vērsties pie šā likumprojekta ziņotāja Kraukļa
kunga. Es paskatījos stenogrammas – 4.jūnijā Kraukļa kungs runāja par to, ka, ja tiek
noteikts šāds prasības nodrošinājums, tas ir būtisks Satversmes pārkāpums. Un
šeit, protams, salīdzinājumā ar pašreizējo redakciju bija paredzēts, kādas tad
būs šīs nodrošinājuma summas. Un Kraukļa kungs saka: „Nu, iedomājieties, projekts
ir 10 miljoni, drošības nauda – 500 tūkstoši, un jebkura tiesa pateiks, ka tas nav
adekvāts lielums.” Pie tam Kraukļa kungs pilnīgi pamatoti Saeimas uzmanību pievērš
tam, ka šī norma ir pretrunā ar Satversmi, proti, ar Satversmes 92.pantu. Viņš saka
(citēju): „Ja pirmais būvnieks aizies uz Satversmes tiesu ar šādu normu, tad pēc
desmit mēnešiem šis likums mums būtu jāatceļ.” Citāta beigas.
Pie tam Kraukļa kungs vērš deputātu uzmanību uz to, ko es arī
esmu noskaidrojusi, lasot Juridiskā biroja atzinumu, – ka lielākā daļa no šīm
sūdzībām, kas iesniegtas saistībā ar iepirkumiem, ir ļoti pamatotas. Kraukļa kungs
saka, ka 50 procenti sūdzību beigu beigās izrādās pamatotas. Un kurš samaksās par
to naudu, kas tur ir stāvējusi? Vairāki simti tūkstošu… Un tā tālāk.
Godātie kolēģi! Es varbūt… es arī sākotnēji domāju, ka mums
ir Latvijā diemžēl izveidoti un pat praktizē tādi advokāti, kas specializējas šo
sūdzību pārsūdzēšanā, jo, no vienas puses, protams, šeit konkurences cīņa ir
ļoti liela un jebkurš iepirkums tiek pārsūdzēts. Taču, no otras puses, es domāju,
ka mēs nevaram nepievērst uzmanību arī tam, ka daudzās pašvaldībās, kaut arī
tagad tas slieksnis ir paaugstināts, šie iepirkumi ir nokārtoti savējiem. To mēs
varam redzēt, pētot attiecīgus dokumentus. Piemēram, pat Rīgas pašvaldībā tiek
izvirzītas tādas prasības, kuras var izpildīt tikai, pieņemsim, viens vai divi
projektu izpildītāji.
Un ļoti bīstami pašreizējā redakcijā ir tas, ka šeit vairs
Saeima, tātad jūs, godātie kolēģi, nenoteiksiet šo prasības nodrošinājuma summu.
Bet kam mēs to tagad atvēlam?
Mēs to atvēlam Ministru kabinetam. Tas, manuprāt, nav pareizi! Šeit
es gribu pievērst uzmanību Juridiskā biroja viedoklim. Juridiskais birojs ir
izpētījis, ka principā 64 procentos, nevis 50 procentos gadījumu, kā teica Kraukļa
kungs, šīs sūdzības ir pamatotas. Turklāt procesuālā kārtība ir tāda, ka šie
iepirkumi jau aizkavējas tikai par vienu mēnesi, jo, kā mēs redzam no tiesiskā
regulējuma, pēc tam viņš no Iepirkumu uzraudzības biroja iet tālāk uz tiesu. Šis
līgums jau netiek apturēts.
Manuprāt, tas, ka šis birojs saka, ka viņiem ir ļoti daudz darba,
tagad varbūt īsti nav arī pamatots, jo, paceļot šos iepirkuma sliekšņus, birojam
darba apjoms samazinās, un birojs varētu izskatīt šīs lietas.
Es šeit varbūt necitēšu Juridiskā biroja atzinumu. Tās ir tādas
diezgan dziļas juridiskas problēmas, bet, iepazīstoties ar šo atzinumu, kā arī
izpētot šo piedāvāto regulējumu, es gribu teikt, ka tas aizskar Satversmē noteiktās
tiesības uz taisnīgu tiesu, kas ir paredzētas 92.pantā, jo tikai caur šo Iepirkumu
aizsardzības biroju, samaksājot attiecīgo summu, attiecīgā persona var tikt uz tiesu.
Es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam –
Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamo Prezident! Godājamais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Es esmu
runājis ar vairākiem uzņēmēju asociāciju pārstāvjiem, un tas, ko viņi ir
stāstījuši par šo iepirkumu, liecina, ka pašreizējā situācija ir šāda. It
īpaši tas attiecas uz tiem darbiem, kuriem ir sezonāls raksturs un kuri ir jāveic
noteiktā laika posmā – vai nu tad, kad ir silts, vai arī tad, kad ir auksts. Esot
vesela virkne cilvēku, kas, izmantojot šos nosacījumus, kas līdz šim bija likumā,
nodarbojoties ar citu uzņēmēju sava veida, ja tā drīkst izteikties, šantāžu ar
mērķi vai nu saņemt kādu atkāpšanās naudu, vai tikt pieņemtiem par
apakšuzņēmējiem, vai arī kādu citu mērķu vadīti.
Kolēģi! Tādējādi faktiski uzņēmēji saka un arī vairāki
pašvaldību vadītāji man to ir teikuši, ka tādējādi faktiski ar bezgalīgu
sūdzēšanos darbi tiek atlikti mēnesi, divus mēnešus, tad mēnesi atkal izskata, un
tā tie tiek atlikti no gada uz gadu.
Un tā ir tā būtība, ko mēs vēlamies šobrīd panākt ar šo
grozījumu. Manuprāt, varbūt var piekrist Ilmai Čepānei tajā ziņā, ka, teiksim,
konkrētas summas noteikšana šeit, likumā, varētu būt pretrunā ar dažiem citiem
likumdošanas aktiem, bet, manuprāt, komisijas lēmums ir ļoti korekts un saprātīgs –
atdot šo funkciju Ministru kabinetam, lai tad Ministru kabinets precīzi izvērtē un
nosaka, jo kaut kādas zāles pret šiem nosacītajiem šantāžistiem šajā konkursu
procedūrā ir jāatrod. (No zāles: „Pareizi! Pareizi!”)
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei, otro
reizi.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Bērziņa kungs! Vispārējie principi ir jānosaka
likumdevējam, nevis šādi ārkārtīgi svarīgi jautājumi jānosaka Ministru kabinetam.
Tas ir viens no tiesību teorijas pamatprincipiem. Mēs nevaram šeit… Otrajā
lasījumā bija mēģinājums tomēr noteikt arī šīs summas. Nu, nevar to tādā veidā
darīt, ka, piemēram, viens ministrs šeit faktiski diktē Saeimas deputātiem! Es tam
nevaru piekrist.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā deputāts
Krauklis.
V.A.Krauklis. Jā, komisijas vārdā man tad ir jāsniedz skaidrojums.
Pirmām kārtām mani Čepānes minētie izteikumi, kurus es arī pagājušajā reizē
teicu komisijas vārdā, attiecas uz piedāvāto normu, kas paredzēja šo drošības
iemaksu 5 procentu apmērā. Ir pilnīgi skaidrs, ka tā tiešām bija nesamērīga,
īpaši attiecībā uz lieliem projektiem. Tā būtu ļoti liela summa, un tas tiešām
apdraudētu konstitucionālās tiesības, ka, lai varētu tiešām pamatotas sūdzības
gadījumā uzņēmējs vērsties Iepirkumu uzraudzības birojā, tas viņam izmaksātu
nesamērīgi dārgi.
Tieši tāpēc to normu toreiz komisija neatbalstīja un deva, tas ir,
mēs visi kopā devām, tiesības Iepirkumu uzraudzības birojam uzreiz neizskatīt acīm
redzami nepamatotas sūdzības. Taču, strādājot gan darba grupā, gan pēc tam
komisijā, mēs secinājām, ka tomēr ir tiešām liels šo tā saukto biznesa vai sporta
sūdzību skaits, kuras uzreiz nevar klasificēt kā uzreiz acīmredzami nepamatotas, jo
tās ir uzrakstītas juridiski precīzā valodā, bet pēc būtības tās nav pamatotas.
Un tieši tādēļ, lai šādas sūdzības netraucētu godīgiem
uzņēmējiem saņemt pasūtījumus un laikus tos izpildīt (arī tas ir svarīgi
tautsaimniecībai!), mēs nolēmām ielikt te principu, ka Ministru kabinets nosaka šīs
apmaksas, fiksētas apmaksas, lielumu – izveido gradāciju, proti, atkarībā no projektu
apjoma nosaka fiksētu… (Tāds analogs ir arī tiesu praksē.) Tātad šeit mēs vairs
nevaram runāt par konstitucionālo tiesību pārkāpumu.
Es domāju, ka šoreiz mēs esam izveidojuši samērīgu normu, tādu,
kas veicinās arī ekonomisko attīstību un ņems vērā gan pasūtītāja, gan tā, kas
piedalās konkursā, tiesības.
Tādēļ aicinu atbalstīt komisijas piedāvāto variantu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – atbildīgās komisijas priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76,
pret – 11, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.
V.A.Krauklis. 17. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministra Zalāna priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts,
redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Parlamentārais sekretārs Māris
Krastiņš vēlas debatēt.
V.A.Krauklis. Jā, es atvainojos…
Sēdes vadītājs. Es lūgtu būt operatīvākiem.
Vārds parlamentārajam sekretāram Mārim Krastiņam.
M.Krastiņš (Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrijas parlamentārais sekretārs).
Godājamais Valsts prezidenta kungs! Godājamie deputāti!
Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi. Es tomēr gribu ministra
vārdā lūgt jūs to vēlreiz izvērtēt, jo šis priekšlikums ir balstīts uz
noklusējuma principa, kas, mūsuprāt, ļautu efektivizēt ierēdniecības darbu. Jo, kā
jau iepriekšējie runātāji teica, cilvēki pašvaldībās un valsts iestādēs, kas
strādā ar iepirkumu procedūrām, bieži nonāk situācijā, kad vajadzīgu iepirkumu
vai pakalpojumu nevar īstenot un pārsūdzības process ieilgst tiktāl, ka iepirkums
kļūst bezjēdzīgs un galu galā procedūras gūst pārsvaru pār veselo saprātu. Un ir
bezjēdzīgi analizēt termiņu neievērošanas iemeslus, ar kādiem mēs sastopamies. Tie
var būt dažādi: iesniegtās sūdzības sarežģītība, ierēdņu pārslodze, ierēdņu
slinkums, un tā varētu turpināt.
Mūsuprāt, noklusējuma princips ir tāds: ja iestāde noteiktā
laikā nepieņem lēmumu, tad lēmuma neesamība nekavē tālāko procedūru virzību. Tas
ir ļoti būtiski. Tas nozīmē, ka šāda principa ieviešana… ja to ieviestu ne tikai
Iepirkumu uzraudzības birojā, bet arī visā valsts pārvaldē, tas atbildību no
sūdzētājiem uzliktu uz ierēdniecību un ierēdniecība būtu spiesta darboties
efektīvāk un pieņemt lēmumus. Jo liela sūdzību skaita gadījumā (ar to, es domāju,
mēs saskarsimies) tas liek izvērtēt un noteikt prioritātes. Tā ir alternatīva, kas
piespiež pieņemt lēmumus, nevis meklēt iemeslus, lai nedarītu, pieprasītu papildu
informāciju, ekspertīzes un ievilktu visu procedūru purvā.
Vēlreiz atkārtoju: ja mēs ieviestu šādu principu, ka vai nu ir
noteiktā laikā jāpieņem lēmums, vai pretējā gadījumā cilvēki var darīt to, ko
ir ieplānojuši, tas ļautu šo lietu virzību efektivizēt.
Tā ka es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst… Es atvainojos! Debates
slēdzam.
Godātie kolēģi! Es palūgtu tomēr ievērot klusumu!
Komisijas vārdā – deputāts Krauklis.
V.A.Krauklis. Protams, pati vēlme, lai Iepirkumu uzraudzības birojs
izskatītu šīs sūdzības 30 dienu laikā, ir pilnīgi pamatota, un faktiski to jau arī
likums nosaka. Komisijas viedoklis bija tāds: ja nu tiešām izveidojas situācija, ka
kaut kādu objektīvu iemeslu dēļ birojs nav spējis izskatīt sūdzību 30 dienu
laikā, bet, piemēram, 32.dienā viņi ir izskatījuši un atzinuši, ka sūdzība ir
pamatota, taču tajā brīdī faktiski jau būs noslēgts līgums ar to negodīgā ceļā
ieguvušo… nu tad viņi ies uz tiesu. Bet tad ir jautājums: kurš segs visus tos
zaudējumus, kas būs radušies šim sūdzības iesniedzējam? Nu tad šim birojam
faktiski būs jāmaksā šis… Un tāpēc mēs tomēr uzskatījām, ka šis ir riskants
ceļš, kaut arī uz labas gribas balstīts!
Līdz ar to komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 60, atturas – 14.
Priekšlikums nav atbalstīts.
V.A.Krauklis. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts,
redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 23. – deputāta Kraukļa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Aicinu deputātus balsot par šo likumprojektu trešajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret – 1,
atturas – nav. Likums pieņemts.
V.A.Krauklis. Paldies par vienbalsīgo atbalstu! (No zāles dep.
J.Dobelis: „Nav vienbalsīgs!”) Un kā darba grupas vadītājs atkal saku lielu
paldies visiem tiem, kas ar šo likumu strādāja daudzas garas stundas.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.
Pirms reģistrācijas es vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir
saņēmis deputātes Sandras Kalnietes iesniegumu ar informāciju, ka, balsojot par
lēmuma projektu par Nacionālo bruņoto spēku atsaukšanu no starptautiskajām
operācijām, deputāte ir kļūdījusies un viņas balsojums ir „pret”, nevis
„par”, kā ir rakstīts balsošanas izdrukā.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam
deputātei Vinetai Muižniecei.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi, kas strādā Saeimas Juridiskajā komisijā! Lūdzu
pulcēties uz Juridiskās komisijas sēdi pēc 2 minūtēm. Mums ir steidzami jāskata
grozījumi Saeimas kārtības rullī.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam – Zaļo un Zemnieku savienības frakcija.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc 5
minūtēm 106.telpā, bet Sociālo un darba lietu komisijas sēde – pulksten 10.45.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Ingrīdai
Circenei.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde – tūlīt
komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Mārtiņš
Roze… Paldies, redzu! Ivars Godmanis, Arturs Krišjānis Kariņš, Jānis Klaužs, Atis
Slakteris, Viktors Ščerbatihs un Inese Šlesere.
Paldies par darbu!
Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas!
Ir pienācis laiks turpināt Saeimas 18.jūnija sēdi.
Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, Saeimas Prezidijs informē,
ka Saeimas Prezidija šīsdienas sēdē tika izskatīts deputāta Ivara Godmaņa
lūgums viņam piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 18.jūnijā un Saeimas
Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris.
Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņēmis arī iesniegumu ar lūgumu
piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 18.jūnijā deputātam Arturam Krišjānim
Kariņam. Saeimas Prezidijs šo lūgumu ir apmierinājis. Atvaļinājums ir
piešķirts.
Turpinām izskatīt darba kārtību. Kā nākamo izskatīsim
likumprojektu „Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likums”, otrais
lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Igors
Aleksandrovs.
I.Aleksandrovs (frakcija „Jaunais laiks”).
Izskatīsim likumprojektu Nr.1219/Lp9 – „Eiropas teritoriālās
sadarbības grupu likums”, otrais lasījums. Priekšlikumi nav saņemti. Lūdzu balsot
par likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Eiropas teritoriālās
sadarbības grupu likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret un atturas – nav.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.
I.Aleksandrovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšana līdz 25.jūlijam…
Jūnijam? Labi.
Paldies.
Kā nākamo izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Militārā
dienesta likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi
Militārā dienesta likumā” otrajam lasījumam komisija saņēma vienu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Jā…
J.Dalbiņš. To iesniedza Saeimas Juridiskais birojs. Komisija šo
priekšlikumu savā sēdē atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Militārā
dienesta likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Likums
otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam
– 15.jūlijs.
Sēdes vadītāja. 15.jūlijs.
Paldies.
Kā nākamo izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Jaunatnes
likumā”, pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte
Ingrīda Circene.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Jaunatnes likumā”.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija to izskatīja un nolēma konceptuāli
atbalstīt pirmajam lasījumam.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēt pieteicies deputāts
Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta mērķis ir
ļoti labs – paredzēts papildināt jauniešu darbības prioritāšu sarakstu ar
tādiem jēdzieniem kā darba tikums un patriotisms, jo valstij un pašvaldībām ir
vairāk jāatbalsta tādas jauniešu organizācijas, kuras veicina jauniešu nacionālās
pašapziņas veidošanos, veido un attīstīta darba tikumu.
Pirmām kārtām par darba tikumu. Kas būs ar jaunekļiem, kas pabeidz
šogad skolu? Varētu teikt, ka daudziem no viņiem būtu jāpapildina lielās
bezdarbnieku rindas – 100 000 cilvēku šeit stāv.
Un nu par darba tikumu. Mēs aizvakar nobalsojām par to, lai tomēr
attīrītu ceļu šiem jauniešiem, 70 procentus no strādājošo pensionāru pensijas
atņemot. Un tāda ir ļoti laba darba tikuma stunda mūsu jauniešiem.
Par patriotismu. Kuri ir patriotisma audzinātāji? Tie ir mūsu
pedagogi, mūsu skolotāji. Pirms vēlēšanām viņiem bija solīts atņemt tikai 28
procentus no viņu algas, bet tūlīt pēc vēlēšanām – jau 53 procentus. Vai nu pusi
patriotisma audzinātāju vispār atbrīvot no darba, vai arī samazināt divreiz viņiem
algu.
Tāda ir realitāte, cienījamie Saeimas deputāti, tautas kalpi! Un
tā ir demagoģija – šis likumprojekts. Es varētu tikai piebilst, ka ir runa par dažu
organizāciju atbalstīšanu. Un, protams, tās ir komerciālās intereses, kuras mums nav
skaidras. Varētu tikai piebilst: varbūt šo divu esesiešu divīziju piekritēji varētu
audzināt mūsu jaunekļiem patriotismu?
Es aicinu Saeimu nenodarboties ar demagoģiju, un PCTVL frakcija šo
likumprojektu neatbalstīs.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Nākamais debatēs runās deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Jautājums ir pavisam vienkāršs: vai mums ir
tiesības izvairīties no tādu jēdzienu kā darba tikums un patriotisms ieaudzināšanas
sabiedrībā? Ir vai nav? Lūk! Tas ir pirmais jautājums.
Otrais. Kā to praktiski īstenot? Jā, tiešām ģimene un skola,
protams, iesaistās šajā procesā, bet tas ir arī valsts pienākums, un tas arī katras
pašvaldības apziņā ir pienākums. Un līdz ar to ir ļoti skaidrs piedāvājums:
paplašināt to atbildīgo loku, kuriem tomēr ir jāseko līdzi tam, kā attīstās mūsu
jaunatne. Tas ir vienkāršs mūsu piedāvājums – iekļaut šo izskatāmo jautājumu
lokā arī tādas lietas kā darba tikums un patriotisms.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Nākamais debatēs runās deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Pavisam īsi. Es gribu pateikt pateicības vārdus
visiem tiem Tautas partijas, „Jaunā laika” un Zaļo un Zemnieku savienības
deputātiem, kuri atbalstīja mūsu iniciatīvu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko
lietu komisijā un šīs pašas komisijas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā.
Paldies jums par atbalstu!
Sēdes vadītāja. Debates slēgtas. Vai komisijas vārdā vēlaties ko
piebilst? Lūdzu!
I.Circene. Jā. Es vēlos piebilst, kādēļ Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisija atbalstīja šo priekšlikumu. Mūsu, deputātu vairākuma,
uzskats bija tāds, ka neatkarīgi ne no nacionalitātes, ne no izcelsmes attieksme pret
valsti ir svarīgāka. Un, ja šis patriotisms mūsu iedzīvotājos būs, tad viņi
leposies ar savu valsti, viņi zinās, ka šī ir viņu dzimtā zeme, šī ir viņu
valsts, šī ir vieta, kurai viņi vēlas būt mūžīgi piederīgi. Un līdz ar to
tiešām komisija pieņēma šādu lēmumu. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Jaunatnes
likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – nav, atturas – 5.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.
I.Circene. Otrajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš
būtu 28.augusts.
Sēdes vadītāja. 28.augusts. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Kā nākamo izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Dzelzceļa
likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Izskatāmā dokumenta
numurs ir 4490 – „Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Komisija uz otro lasījumu ir
saņēmusi izskatīšanai trīs priekšlikumus.
1. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
V.Aizbalts. 2. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Bergholca priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. Un arī 3. – parlamentārā sekretāra Bergholca
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Dzelzceļa likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.
V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu. Komisija
priekšlikumus gaidīs līdz šā gada 10.augustam.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.augusts.
Paldies.
Turpinām izskatīt darba kārtību.
Kā nākamo izskatīsim lēmuma projektu „Par priekšlikumu
iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Nekustamā īpašuma
valsts kadastra likumā” (Nr.1141/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2009.gada 1.augustam”.
Lēmuma projektu iesniegusi Saeimas Juridiskā komisija.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav.
Lēmums pieņemts.
Kā nākamo izskatīsim lēmuma projektu „Par Nacionālo bruņoto
spēku atsaukšanu no starptautiskajām operācijām”. Lēmuma projektu iesniedzis
Ministru kabinets.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta „Par Nacionālo bruņoto
spēku atsaukšanu no starptautiskajām operācijām” pieņemšanu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav.
Lēmums pieņemts.
Kā nākamo izskatīsim lēmuma projektu „Par priekšlikumu
iesniegšanas termiņa pagarināšanu uz otro lasījumu likumprojektam „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ. Nr.1165/Lp9) līdz 2009.gada
31.jūlijam”. Lēmuma projektu iesniegusi Saeimas Juridiskā komisija.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav.
Lēmums pieņemts.
Kā nākamo izskatīsim jautājumu „Tiesībsarga 2008.gada
ziņojums”. (No zāles: „Tiesībsargs nav ieradies!”)
Jautājums tiek atlikts. Nav ziņotāja.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi
Krimināllikumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Dokuments Nr.4521 – likumprojekts „Grozījumi
Krimināllikumā”. Grozījumus pirmajam lasījumam iesniedzis Ministru kabinets. Tos
sagatavojusi Tieslietu ministrijā izveidotā pastāvīgā Krimināllikuma darba grupa,
kurā darbojas tieslietu eksperti no Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas, Rīgas
apgabaltiesas, kā arī mācībspēki.
Un šie priekšlikumi ir sadalīti galvenokārt divas grupās. Pirmā
ir par goda un cieņas aizskaršanu un par neslavas celšanu. Lai novērstu normu
dublēšanos attiecībā uz personas goda un cieņas aizsardzību Krimināllikumā un
Civillikumā, ir izstrādāts priekšlikums – izslēgt no Krimināllikuma atbildību par
goda aizskaršanu.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ievērojiet klusumu!
Atkal troksnis!
I.Valers. Otrās grupas grozījumi ir saistīti ar kukuļošanu. Tie
izstrādāti, pamatojoties uz Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes
Krimināltiesību zinātņu katedras profesores Nikolajevas veikto pētījumu.
Komisija likumprojektu izskatīja un atzina par atbalstāmu. Aicinu
arī Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi
Krimināllikumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Valers. Priekšlikumus iesniegt līdz 15.jūlijam.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””,
pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Tā, godātie kolēģi! Tātad likumprojekts „Grozījumi likumā
„Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, pirmais
lasījums. Šā priekšlikuma būtība ir reglamentēt to, kāds ir minimālais dividenžu
apjoms, ko saņem valsts no šīm dibinātajām valsts un pašvaldību
kapitālsabiedrībām, kā to nosaka Ministru kabinets valsts un pašvaldību
kapitālsabiedrībām.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Es atvainojos, vai jūs to par steidzamu negribējāt pasludināt? Te
tā ir rakstīts.
V.A.Krauklis. Nē…
Sēdes vadītājs. Tad tā ir kļūda datubāzē. (No zāles dep.
G.Blumbergs: „Vajadzēja!”)
V.A.Krauklis. Nē, vajadzēs… Es atvainojos! Tiešām, jā… Jā,
mēs norunājām, ka ir vajadzīga steidzamība. Jā!
Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums par
steidzamību ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu
likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un
kapitālsabiedrībām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
V.A.Krauklis. Jā, un tagad es lūdzu balsot un atbalstīt pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un
kapitālsabiedrībām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
laiku.
V.A.Krauklis. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.jūlijs
un izskatīt nākamajā kārtējā vai ārkārtas sēdē.
Sēdes vadītājs Deputāti neiebilst.
Pirms mēs skatām nākamo likumprojektu, man vēl jūs jāinformē par
to, ka ir saņemts priekšlikums izdarīt vēl vienu grozījumu darba kārtībā, un
Juridiskā komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā arī likumprojektu „Grozījumi
Saeimas kārtības rullī” sadaļā „Likumprojektu izskatīšana”. Tātad
Kārtības ruļļa grozījumu izskatīšana notiks pirmajā lasījumā. Vai deputātiem
nav iebildumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Un nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par aviāciju””, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Izskatāmā dokumenta numurs 4267. Šis likumprojekts paredz, ka turpmāk Transporta
nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs izmeklēs negadījumus tikai
civilajā aviācijā, bet militārajā aviācijā to veiks Aizsardzības ministrija.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
šo likumprojektu izskatīja kopā ar atbildīgajām ministrijām un lūdz atzīt to par
steidzamu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par aviāciju””! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret –
nav, atturas – 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
V.Aizbalts. Paldies, kolēģi! Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
aviāciju”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.
V.Aizbalts. Jā, paldies, kolēģi, par atbalstu!
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 30.jūnijs, bet
izskatīšana – nākamajā kārtējā vai ārkārtas sēdē.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”,
pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Vineta
Muižniece… (No zāles dep. V.Muižniece: „Juridiskās komisijas!”) Jā, te
kāds ir ierakstījis nepareizu komisiju, tiešām…
Juridiskās komisijas vārdā, protams, runās deputāte Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Paldies.
Godātie kolēģi! Šodien izskatām likumprojektu, kuru mēs šodien
saņēmām kā nododamo…
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vēl ir divi darba kārtības
jautājumi. Saeimas kārtības rullis attiecas uz katru šajā zālē sēdošo. Lūdzu,
kaut kā tomēr ievērojiet klusumu!
Lūdzu, Muižnieces kundze!
V.Muižniece. Paldies.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli pavisam drīz stāsies spēkā
grozījumi par āmuriņa lietošanu nekārtību gadījumā Saeimas Sēžu zālē.
Acīmredzot mēs to lietosim bieži…
Bet šodien mēs papildināsim Kārtības rulli ar diviem citiem
pārejas noteikumu punktiem. Un, proti, Juridiskā komisija izskatīja septiņu Saeimas
frakciju vadītāju iesniegto likumprojektu un to atbalstīja. Šeit ir paredzēts grozīt
pārejas noteikumu 4.punkta redakciju, kas nosaka, ka deputātu amatalga tiek samazināta
par 20 procentiem, kā arī papildināt pārejas noteikumus ar 9.punktu, kas attiecas uz
atlīdzības samazinājumu par piedalīšanos Saeimas komisiju darbā arī par 20
procentiem.
Saeimas Juridiskā komisija šo likumprojektu atbalstīja un, zinot
šā likumprojekta nepieciešamību pieņemt to pēc iespējas ātrāk, jo ir pieņemti
grozījumi valsts budžetā, kurā ir paredzēti ievērojami samazinājumi arī Saeimas
darbības nodrošinājumā, lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Vispirms mums jābalso par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu
likumprojektam „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
V.Muižniece. Paldies.
Es arī lūdzu atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Saeimas kārtības rullī” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
V.Muižniece. Es lūdzu deputātus, ja nebūtu iebildumu, atbalstīt
šo likumprojektu arī otrajā lasījumā, lai mēs būtu pabeiguši darbu un lēmumu
pieņēmuši jau šodien.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Deputāti neiebilst.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Saeimas
kārtības rullī” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Saeimas pavasara sesijas slēgšanu un
rudens sesijas sākšanu”.
Vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Tradicionāli mūsu parlamenta praksē nav bijis
tā, ka par šo lēmuma projektu ir vajadzīgs kāds speciāls ziņojums, taču šoreiz
uzskatu par nepieciešamu tomēr dažās minūtēs pateikt pāris vārdu, ar kuriem es
varbūt spēšu atspēkot tos mītus, kas tiek izplatīti par mūsu parlamenta darbu.
Šis lēmuma projekts tapa Prezidija un Frakciju padomes kopīgas
sadarbības rezultātā, un šis lēmuma projekts pēc būtības sevī ietver intensīvu
Saeimas komisiju darbu arī vasaras periodā. Un tā informācija, kas bieži vien skan
mūsu sabiedrībā… nonāk līdz mūsu sabiedrībai, par to, ka Saeima vasarā ir kaut
kādās mistiskās brīvdienās, ir pilnīgi aplama.
Minēšu svarīgākos uzdevumus, kādi ir veicami mūsu komisijām
šajā laika posmā.
Eiropas lietu komisijai ir intensīvs darbs līdz jūlija beigām, jo
tā strādā paralēli ar visām Eiropas Savienības institūcijām, kuru darba grafiks
beidzas tikai augustā.
Publisko izdevumu un revīzijas komisija… Šai komisijai ir
intensīvs darbs saistībā ar starptautiskā aizdevuma piešķiršanas un izlietošanas
kontroli.
Mandātu un iesniegumu komisijai ir nopietns darbs saistībā ar to, ka
desmit mūsu kolēģi mainīs darbavietu un viņu vietā nāks citi desmit.
Savi darbi veicami arī Juridiskajai komisijai. Ir četrpadsmit
tiesneši – daļa no viņiem ir apstiprināmi, daļa – ieceļami amatā.
Un tā es varētu uzskaitīt un uzskaitīt katras komisijas darbu.
Bet, kolēģi, man ir viens lūgums: ja reiz ir kādi, kas ir
ieinteresēti izplatīt mītus par parlamenta darbu, tad man ir lūgums vismaz komisiju
vadītājiem regulāri informēt Sabiedrisko attiecību biroju par konkrētās komisijas
iecerētajiem darbiem šajā sesiju pārtraukumā.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas pavasara
sesijas slēgšanu un rudens sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums
pieņemts.
Un tā, godātie kolēģi, mums ir atlicis vēl viens neizskatīts
jautājums – tiesībsarga ziņojums.
Tiesībsargs nav ieradies. Savukārt man ir vēlreiz jāatgādina, ka
likums nosaka to, ka, izskatot Saeimas sēdē ikgadējo ziņojumu par Tiesībsarga biroja
darbu, tiesībsargs ziņo par to, bet pēc tam tiek atklātas debates.
Ņemot vērā to, ka tiesībsargs nav ieradies – es ļoti ceru, ka
viņam ir kāds ļoti dibināts iemesls, kāpēc viņa nav -, šis jautājums tiek
pārcelts uz nākamo Saeimas sēdi.
Līdz ar to visa darba kārtība ir izskatīta.
Bet, pirms mēs reģistrējamies… kā jūs zināt, kalendārs šodien
rāda jau 18.jūniju, un nākamreiz mēs droši vien tiksimies jau pēc Jāņiem, un
tieši tāpēc es gribu visu mūsu vārdā sveikt visus deviņus mūsu kolēģus – Jāņus
(Skaļi aplausi visiem.):
Jāni Dukšinski, Jāni Eglīti, Jāni Klaužu, Jāni Lagzdiņu, Jāni
Porieti, Jāni Reiru, Jāni Strazdiņu, Jāni Tutinu un, protams, Jāni Urbanoviču!
Un tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Jāņi var nereģistrēties,
viņus tāpat var redzēt… Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam
deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde pulksten 12.00 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Guntim
Bērziņam.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Vai es varētu palūgt mazliet jūsu uzmanību? Man
ir divi paziņojumi. Pirmkārt, es gribu paziņot, ka Budžeta komisija, kā ir
izsludināts, satiksies pulksten 12.30 šodien. Bet es arī gribu pateikt vēl vienu ļoti
svarīgu lietu sakarā ar budžeta pieņemšanu, jo otrdien es diemžēl aizmirsu to
pateikt. Es aizmirsu pateikt paldies, pirmkārt, manai Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai par ļoti saticīgo un konstruktīvo darbu, bet īpaši es gribu pateikties
visiem konsultantiem, kas piedalījās šajā darbā.
Otrkārt, gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas konsultantiem,
gan arī mums bija piesaistīta vesela komanda konsultantu no astoņām citām komisijām,
un es gribu tikai atzīmēt šīs komisijas. Pirmkārt, Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijas konsultanti, otrkārt, Ārlietu komisijas, treškārt,
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, ceturtkārt, Izglītības, kultūras un
zinātnes komisijas, tad vēl Juridiskās komisijas, Sociālo un darba lietu komisijas,
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un arī Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijas konsultantus.
Tiešām sirsnīgs, sirsnīgs paldies jums visiem! Bija ļoti liels
darbs, bet jūs visi to veicāt ļoti konstruktīvi, un sadarbība bija liela… kā liela
komanda.
Paldies visiem konsultantiem un tehniskajiem darbiniekiem!
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Pateicos kolēģiem par apsveikumu Jāņos un gribu informēt Baltijas
lietas apakškomisijas dalībniekus par to, ka mēs tiekamies pēc 5 minūtēm Juridiskās
komisijas telpās.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Jānim
Strazdiņam.
J.Strazdiņš (ZZS frakcija).
Paldies, kolēģi, par apsveikumu! Aicinu Izglītības, kultūras un
zinātnes komisiju uz sēdi pēc 10 minūtēm.
Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
deputātam… viņš arī Saeimas sekretāra biedrs… Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Paldies.
Nav reģistrējies: Ainars Baštiks… Paldies, redzu! Andris
Bērziņš (LPP/LC), Aigars Štokenbergs, Augusts Brigmanis, Jānis Dukšinskis, Ivars
Godmanis, Arturs Krišjānis Kariņš, Jānis Klaužs, Gunārs Laicāns, Jānis Porietis,
Pauls Putniņš, Jānis Reirs, Dagnija Staķe, Anta Rugāte… Paldies, redzu! Valdis
Ģīlis, Anna Seile, Atis Slakteris, Viktors Ščerbatihs, Inese Šlesere, Artis Pabriks
un Dzintars Zaķis.
Paldies par darbu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 2009.gada 18.jūnija sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas pavasara sesijas 15.sēde
2009.gada 18.jūnijā
Datums: 18.06.2009. 09:26:54 bal001
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā
Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un
darbinieku atlīdzību 2009.gadā” (1.lasījums)
Datums: 18.06.2009. 09:31:36 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4530
steidzamību
Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un
darbinieku atlīdzību 2009.gadā” (1.lasījums)
Datums: 18.06.2009. 09:32:08 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4530
pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un
darbinieku atlīdzību 2009.gadā” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 18.06.2009. 09:32:50 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4530
pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Konkurences likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 18.06.2009. 09:46:00 bal006
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu
Grozījumi Konkurences likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 18.06.2009. 09:47:04 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4310
pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Ārstniecības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 18.06.2009. 09:49:04 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4412
pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (2.lasījums.
Steidzams)
Datums: 18.06.2009. 09:50:14 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4439
pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas
gadījumā” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 18.06.2009. 09:53:32 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4104
pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā (3.lasījums)
Datums: 18.06.2009. 09:56:48 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4442
pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Nacionālās drošības likumā (3.lasījums)
Datums: 18.06.2009. 09:59:32 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4478
pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Militārā dienesta likumā (3.lasījums)
Datums: 18.06.2009. 10:01:20 bal013
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi Militārā dienesta likumā (3.lasījums)
Datums: 18.06.2009. 10:01:50 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4479
pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (3.lasījums)
Datums: 18.06.2009. 10:02:44 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4481
pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā (3.lasījums)
Datums: 18.06.2009. 10:03:46 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4482
pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā (3.lasījums)
Datums: 18.06.2009. 10:04:44 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4483
pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 18.06.2009. 10:05:58 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4488
pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”
(3.lasījums)
Datums: 18.06.2009. 10:08:54 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4489
pieņemšanu 3.lasījumā
Publiskās un privātās partnerības likums (3.lasījums)
Datums: 18.06.2009. 10:13:28 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4491
pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (3.lasījumā)
Datums: 18.06.2009. 10:26:04 bal021
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu
Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (3.lasījums)
Datums: 18.06.2009. 10:30:12 bal022
Balsošanas motīvs: Par 17.priekšlikumu
Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (3.lasījums)
Datums: 18.06.2009. 10:31:10 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4492
pieņemšanu 3.lasījumā
Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likums (2.lasījums)
Datums: 18.06.2009. 11:03:08 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4475
pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Militārā dienesta likumā (2.lasījums)
Datums: 18.06.2009. 11:04:38 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4484
pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Jaunatnes likumā (1.lasījums)
Datums: 18.06.2009. 11:11:32 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4249
pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Dzelzceļa likumā (2.lasījums)
Datums: 18.06.2009. 11:13:04 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4490
pieņemšanu 2.lasījumā
Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta
“Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” otrajam lasījumam
līdz 2009.gada 1.augustam
Datums: 18.06.2009. 11:14:06 bal028
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4473
Par Nacionālo bruņoto spēku atsaukšanu no starptautiskajām operācijām
Datums: 18.06.2009. 11:14:50 bal029
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4495
Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta
“Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.1165/Lp9) otrajam
lasījumam līdz 2009.gada 31.jūlijam
Datums: 18.06.2009. 11:15:36 bal030
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4522
Grozījumi Krimināllikumā (1.lasījums)
Datums: 18.06.2009. 11:18:08 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4521
pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un
kapitālsabiedrībām” (1.lasījums)
Datums: 18.06.2009. 11:19:38 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4524
steidzamību
Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un
kapitālsabiedrībām” (1.lasījums)
Datums: 18.06.2009. 11:20:08 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4524
pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par aviāciju” (1.lasījums)
Datums: 18.06.2009. 11:21:52 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4525
steidzamību
Grozījumi likumā “Par aviāciju” (1.lasījums)
Datums: 18.06.2009. 11:22:20 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4525
pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1.lasījums)
Datums: 18.06.2009. 11:25:04 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4529
steidzamību
Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1.lasījums)
Datums: 18.06.2009. 11:25:32 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4529
pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Saeimas kārtības rullī (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 18.06.2009. 11:26:10 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4529
pieņemšanu 2.lasījumā
Par Saeimas pavasara sesijas slēgšanu un rudens sesijas sākšanu
Datums: 18.06.2009. 11:28:54 bal039
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 4528
Atbildes uz deputātu jautājumiem
2009.gada 18.jūnijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks atbilžu
sniegšanai uz deputātu jautājumiem.
Šodien ir izsludināti septiņi jautājumi, bet mēs, pirms sākam
atbilžu sniegšanu, vēlamies informēt, ka ir saņemta rakstiska informācija no
tieslietu ministra Segliņa kunga par to, ka viņš atradīsies ārpus Rīgas un nevarēs
ierasties.
Ir saņemta informācija arī no ārlietu ministra biroja vadītāja
par to, ka ārlietu ministrs atrodas Briselē un tātad nevarēs ierasties uz jautājumu
un atbilžu sniegšanas sēdi.
Tātad uz 1., 2., 3. un 4.jautājumu atbildes ministri nevar sniegt
sakarā ar prombūtni.
Ir sniegtas arī rakstiskas atbildes, un, tā kā jautājumi nepāriet
uz nākamo sesiju, ir uzskatāms, ka atbildes uz šiem jautājumiem ir sniegtas.
Savukārt veselības ministrs Ivars Eglītis vakardien ir iesniedzis
demisijas rakstu, kurš ir pieņemts. Tātad arī viņš uz atbilžu sniegšanu šodien
vairs nav ieradies, jo jau ir atstājis savu ministra amatu.
Savukārt atbildes uz 5. un 6.jautājumu ir sniegtas rakstiski, tātad
arī tās uz nākamo sesiju nepāriet.
Nākamais tātad ir 7.jautājums, un tas ir deputātu Plinera,
Buhvalova, Sokolovska, Mitrofanova un Buzajeva jautājums labklājības ministram Uldim
Augulim „Par Latvijas Republikas līgumiem ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas
Republiku par sadarbību sociālās drošības jomā”.
Ministra kungs ir ieradies. Ir sniegta arī rakstiska atbilde.
Vai iesniedzējus apmierina rakstiskā atbilde?
Ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam!
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Ja drīkst… Mēs esam pilnīgi neapmierināti ar šo sarunu gaitu,
bet pilnībā apmierināti ar atbildi. Un es gribu paust nožēlu, ka Prezidijs iepriekš
nebrīdināja par to ministru.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad iesniedzējus apmierina Auguļa kunga rakstiskā atbilde.
Līdz ar to arī pēdējais jautājums ir izskatīts un mēs varam
šodienas jautājumu un atbilžu sēdi pasludināt par slēgtu.
Paldies Auguļa kungam! Paldies Buzajeva kungam!
Sēdi slēdzu.
Frakciju viedokļi
2009.gada 18.jūnijā
Vadītāja. Esiet sveicināti, godātie radioklausītāji! Pirms brīža noslēdzās šī gada pavasara sesijas pēdējā Saeimas sēde, un Saeimas deputāti jums tūlīt pastāstīs par šodienas darba kārtības jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem!
Tātad tiešraidē no Saeimas nama Sarkanās zāles skan „Frakciju viedokļi”.
Un pirmais šodien runās partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis. Lūdzu!
Dz.Zaķis ( frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, godājamie radioklausītāji! Esmu spiests sākt ar visas šīs nedēļas notikumiem, nevis tikai ar šodienas notikumiem un apgalvot, ka diez vai Latvijas vēsturē jelkad bija tik smagi lēmumi jāpieņem.
Alojas visi tie cilvēki, kuri domā, ka deputātiem šādu skarbu lēmumu – budžeta samazinājuma lēmumu – pieņemšana sagādā jelkādu prieku vai baudu. Tas tā nav. Mēs tiešām ar smagu sirdi darām to, kas ir nepieciešams, lai valsti neievestu vēl dziļākās problēmās, vēl dziļākā krīzē. Diemžēl, bet Latvijā bija plānots šogad tērēt 5 miljardus latu, bet mēs redzam, ka ienāks mūsu valsts budžetā tikai 3,5 miljardi latu. Ja mums izdevās samazināt izdevumus par pusmiljardu, tad no ārējiem aizdevējiem mēs varēsim saņemt trūkstošo naudu un nodrošināt to, lai pensijas un algas un dažādi citi izdevumi tiktu samaksāti un, vēl jo vairāk, lai lats arī turpmāk paliktu stabils.
Ko gan es gribētu teikt – ka pie pirmās iespējas mēs centīsimies pārskatīt pensiju samazinājumus un pēc iespējas atgriezties pie augstākām pensijām. Tiklīdz tas būs iespējams, tiklīdz ekonomika atveseļosies, tā mēs to centīsimies darīt.
Budžets tika pieņemts šonedēļ. Tas bija ļoti labs signāls gan pasaulei, gan arī mūsu investoriem. Es ļoti ceru, ka situācija strauji uzlabosies.
Šodien plenārsēdē, manuprāt, bija divi ļoti nozīmīgi notikumi. Pirmais notikums ir prezidenta runa, un prezidents atspoguļoja, es domāju, lielākās daļas deputātu domas par to, ka ir ļoti nozīmīgi… ir tiešām ļoti nozīmīgi skaidrot, kā attīstīsies strukturālās reformas mūsu valstī, jo mums tik tiešām ir neefektīva valsts pārvalde, tā ir jāefektivizē. To ar pašreizējo naudas badu būs iespējams izdarīt, bet pilnīgi skaidrs, ka tas ir visiem ļoti precīzi un saprotami jāpaskaidro.
Otra lieta, kas, neapšaubāmi, ir ļoti būtiska un ko arī prezidents atzīmēja: valstī ir milzum daudz iespēju attīstībai, tajā skaitā struktūrfondi. Ir skaidrs, ka šī nauda, ko mums piedāvā Eiropas Savienība, pēc iespējas ir jāinvestē mūsu ekonomikā un ekonomika ir jāattīsta.
Tam visam var piekrist. Es domāju, ka mūsu Saeimā ir pietiekami daudz deputātu, kas ir šīs valsts patrioti un ļoti centīgi un labi šīs lietas darīs.
Bet, runājot par konkrētākām lietām, es vēlos teikt, ka šodien mēs pieņēmām nozīmīgu likumu, tas ir, grozījumus Konkurences likumā. Sākot ar 1.septembri, šajā valstī vairumtirdzniecības tīkli vairs nedrīkstēs ļaunprātīgi izmantot savu dominējošo stāvokli un prasīt no mūsu ražotājiem nepamatotas samaksas par kaut kādām atlaidēm, kuras iepriekš tika sauktas par bonusiem un tagad – par atlaidēm… tātad nedz par preces piegādi, nedz izvietošanu plauktos, nedz kādām citām tirdzniecības aktivitātēm turpmāk vairumtirgotājs nedrīkstēs no mūsu ražotāja prasīt nepamatotas atlaides. Diemžēl ļoti daudzos gadījumos ražotāji sūdzējās, ka tā iepirkuma vara, kas ir veikalu pusē, ļoti daudz ļauna nodarījusi mūsu pašu ražotājiem.
Un nobeigumā… Pēc pāris dienām būs vieni no skaistākajiem Latvijas svētkiem. Es aicinu, lai visiem radioklausītājiem ir priecīgs prāts, un jau avansā apsveicu visus Jāņus un Līgas, kas būs šo svētku galvenie varoņi.
Paldies par uzmanību!
Vadītāja. Paldies „Jaunā laika” frakcijas priekšsēdētājam Zaķa kungam.
Nākamajam vārds apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam Jurim Dobelim. Lūdzu!
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Godātie radioklausītāji! Diemžēl šodien plenārsēdes laikā atkal „Saskaņas Centra” un PCTVL deputāti mēģināja izstrādāt mazu viltībiņu, cenšoties pārliecināt kolēģus par to, ka būtu jāatsauc no Afganistānas tur misiju pildošie Latvijas armijas karavīri.
Tā ir kārtējā demagoģija, viņi gluži vienkārši izmanto stāvokli valstī, lai kaut kādā veidā nospodrinātu savas spalviņas, galīgi nerūpējoties par Latvijas valsts drošību un par mūsu dotajiem starptautiskajiem solījumiem.
Paldies Dievam, Saeimas vairākums šo viltībiņu atmaskoja un neatbalstīja.
Jāizsaka pateicība kolēģiem deputātiem, kas atbalstīja apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK piedāvājumu iestrādāt Jaunatnes likumā tādus jēdzienus kā darba tikums un patriotisma ieaudzināšana un arī iesaistīt šo vērtību stiprināšanā gan valsts, gan pašvaldību pārstāvjus, jo ir jāprot ar jebkuriem paņēmieniem – kā labāk, to rādīs pati dzīve – tomēr pārliecināt sabiedrību, ka Latvijas valstij ir nopietna nākotne un kas tad nu cits, ja ne jaunatne par to visvairāk arī tajā pašā nākotnē rūpēsies.
Pilnīgi saprotot to, ka Latvijas Republikas pilsoņiem ir rūgtas pārdomas, daudziem šodien tādas ir, un, to apzinoties, gan Saeimai, gan valdībai ir jādara viss, lai šis tilts starp sabiedrību un varas pārstāvjiem būtu un lai pa šo tiltu staigātu biežāk. Es aicinātu tomēr meklēt arī to, kas mūs vieno, un tādi neapšaubāmi ir mūsu senču svētki – Jāņi, un tāpēc vismaz dažas dienas to izjust, un es novēlu līksmus Līgo svētkus un priecīgus Jāņus visiem, kas atzīst šos svētkus, un neapšaubāmi personīgi visām Līgām un visiem Jāņiem.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Dobeļa kungam no apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas.
Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā šodien runās deputāte Baiba Rivža. Lūdzu!
B.Rivža (ZZS frakcija).
Labdien, godātie klausītāji! Šodien Valsts prezidents aicināja deputātus strādāt komisijās ar tiem jautājumiem, kas vēl nav līdz galam izrisināti, tikties ar sociālajiem partneriem, runāt ar cilvēkiem, stāstīt par šo situāciju un par to, kāpēc bija jāpieņem šie skarbie lēmumi saistībā ar budžeta izdevumu daļas samazinājumu, un to mēs, Zaļo un Zemnieku frakcija, arī apņemamies darīt. Katrs no mums tiksies ar vēlētājiem, un tāpat arī ar mūsu sociālajiem partneriem, runās, šo situāciju skaidros, jo tas tiešām ir ļoti nepieciešams.
Ja mēs runājam par šodien pieņemtajiem likumiem un likumu grozījumiem, tad kā īpaši svarīgus gribētu atzīmēt vairākus.
Nu, pirmais ir Publiskās un privātās partnerības likums, kuru ļoti gaida gan privātie uzņēmēji, gan sociālie partneri un kurš arī valstij ir svarīgs. Tā ka šis likums ir gaidīts un šodien trešajā lasījumā tika pieņemts.
Otrs likums. Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”. Es domāju, tas arī ir svarīgs, lai cilvēki justos sociāli un ekonomiski drošāk un būtu labāk aizsargāti.
Tad – „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”. Tie arī ir tiešām ļoti svarīgi, jo mēs redzam, ka, vienai firmai uzvarot konkursā, cita firma apstrīd šo uzvaru un… pārsūdzības ieilgst, darbi kavējas, un mēs netiekam uz priekšu.
Nu, un svarīgs grozījums tika izdarīts Konkurences likumā, un tiešām, sākot ar 1.septembri, dominējošais stāvoklis, kādā ir veikalu ķēde, lielveikali attiecībā pret Latvijas uzņēmējiem un Latvijas preci ražojošiem zemniekiem, tiks likvidēts, tātad nekādi papildu maksājumi, bonusi, kas sadārdzina, lūk, produkta ražošanas izmaksas un rada nepamatoti labvēlīgus nosacījumus lielajiem pārdevējiem, vairs netika pieļauti. Tas ir ļoti pareizs lēmums.
Nu, jāsaka, ka šajā sēdē mēs pieņēmām arī lēmumu grozīt Saeimas kārtības rulli un samazināt deputātu amata algas un atlīdzību par piedalīšanos Saeimas komisiju darbā par 20 procentiem.
Cienījamie radioklausītāji! Šis ir tāds īpašs laiks, īpašs laiks tāpēc, ka tuvojas Līgo vakars un Jāņu diena, un es arī atcerējos kādu skaistu tautas dziesmiņu. Mēs arī tikko apsveicām Jāņus ar vainagiem šeit, savā Saeimā, un mēs apsveicām arī savus Jāņus Zaļo un Zemnieku frakcijā, Jāni Strazdiņu tajā skaitā. Un tā tautasdziesmiņa ir:
Jānīt’s nāca pār kalniņu
Ar to ziedu vezumiņu.
Še puķīte, tur puķīte,
Lai zied visa pasaulīte.
Tāpēc es arī novēlu, lai ir gaiša un sirsnīga Jāņu nakts, lai tā mūs vieno, lai tā mums atnes spēku rītdienai!
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātei Baibai Rivžai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
„Frakciju viedokļus” turpina Tautas partijas frakcijas deputāts Jānis Porietis. Lūdzu!
J.Porietis (Tautas partijas frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Šodienas sēde, protams, nebija tik saspringta un izvēles grūta kā iepriekšējā sēde, kad pieņēmām budžetu. Šodien bija kārtējie izskatāmie jautājumi, un par tiem izšķirties bija, protams, emocionāli daudz vieglāk.
Ļoti patīkama bija prezidenta uzruna, it sevišķi kad viņš nolika malā sagatavoto tekstu un runāja ar mums koleģiāli un atklāti. Būtiskākais, ko prezidents pateica, un es domāju, ka tas ir būtiski mums visiem: ka mums jebkurā situācijā ir jāsaglabā kontrole pār savu valsti. Es domāju, ka deputāti ir gatavi to darīt arī vasarā, notiks komisiju sēdes, ārkārtas un droši vien arī kārtējās Saeimas sēdes. Tā ka darbs, protams, arī vasarā neapstāsies.
Kolēģi jau minēja būtiskākos likumprojektus, kas šodien tika pieņemti. Vēl es varbūt gribētu papildināt par likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”. Viena norma šajā likumā nosaka, ka tiem, kas grib apstrīdēt iepirkuma procedūru, būs jāiemaksā drošības nauda, lai neizmantotu ļaunprātīgi iespēju jebkurā situācijā apstrīdēt iepirkuma procedūras norisi. Es domāju, ka tas tām firmām, kuras jau principā vienmēr apstrīd jebkuru iepirkumu, tomēr liks padomāt pirms šīs apstrīdēšanas.
Kā jau tika teikts, mēs darba kārtībā neiekļāvām „Saskaņas Centra” ierosinājumu atsaukt no Afganistānas Latvijas Bruņotos spēkus. Protams, varētu šķist, ka, atsaucot šos bruņotos spēkus, mēs kādu miljonu varētu ietaupīt. Bet vai šis ieguvums būtu adekvāts starptautiskajiem zaudējumiem? Es domāju, ka noteikti nebūtu adekvāts.
Un, protams, man kā Jānim patīkams brīdis bija kolēģu apsveikums vārdadienā.
Atļaujiet man novēlēt visiem jums priecīgus Saulgriežu svētkus! Saglabājiet optimismu un dzīvesprieku arī grūtos laikos!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas deputātam Jānim Porietim.
Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Apvienība „Saskaņas Centrs” uzskata, ka Latvijas sabiedrība nav gatava 70 procentu pensiju samazinājumam strādājošiem pensionāriem un 50 procentu samazinājumam strādājošiem vecākiem. Līdz ar to „Saskaņas Centrs” pašlaik gatavojas vērsties Satversmes tiesā, jo mums ir svarīgs princips: pensijas netiks aizskartas.
Valdības priekšlikumi, mūsuprāt, pārkāpj Satversmi un tiesiskās paļāvības principu, nav ekonomiski pamatoti un līdz ar to ir noraidāmi. Pirms dažiem gadiem Latvijā jau bija spēkā ierobežojumi pensijas saņemšanai strādājošiem pensionāriem un Satversmes tiesa atzina, ka šie ierobežojumi ir pretrunā ar Satversmi. Satversmes tiesa ne tikai atcēla ierobežojumus, bet noteica, ka valstij jāizmaksā strādājošajiem pensionāriem nesaņemtā nauda. Tomēr valdība atkal un atkal ievieš analoģiskus ierobežojumus. „Saskaņas Centrs” neatbalsta šo grozījumu pieņemšanu.
Otrām kārtām. Līdz ar valdības lēmumu samazināt pedagogu atalgojumu par 40-50 procentiem septembrī pedagogi, paužot neapmierinātību ar valdības lēmumu, iecerējuši prasīt izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes demisiju. Daudzi pedagogi mazajās skolās nemaz nestrādā vienu slodzi, līdz ar to viņu alga būs vēl mazāka par samazināto algu, kas pienākas par vienu slodzi.
Bet ne jau tikai par naudu ir runa, bet gan par to, kāda ir ministres attieksme pret cilvēku, pret pedagogu.
Apvienības „Saskaņas Centrs” deputāti uzskata, ka varas partijas kopumā nespējot risināt vairākus valstiski svarīgus jautājumus un valdība ir izrādījusi nekompetenci jautājumos, kas saistīti ar tautsaimniecības un izglītības nozarēm. Neraugoties uz to, ka faktiski visas koalīcijas partijas savās programmās ierakstījušas, ka izglītība ir prioritārs jautājums, valdība tai pievērš par maz uzmanības. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas amatpersonu bezsistēmas darbošanās ir izraisījusi krīzi izglītībā. Tāpēc mums ir nepieciešams stingri izvērtēt ministrijas darbu.
Trešām kārtām. „Saskaņas Centra” frakcija Saeimas Prezidijam iesniedza izskatīšanai lēmuma projektu, kas paredzēja, ka no 2009.gada 13.oktobra Latvijai jāpārtrauc militārā darbība Afganistānā. „Saskaņas Centrs” uzskata, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos Latvija nevar atļauties tērēt līdzekļus šādās starptautiskajās operācijās. „Saskaņas Centrs” vienmēr konsekventi iestājas pret Latvijas piedalīšanos militārajās operācijās svešās teritorijās. Politiskās elites vēlme demonstrēt sabiedrotajiem savu solidaritāti nodokļu maksātājiem vienmēr ir izmaksājusi pārāk dārgi. Bet šodien Latvijai vienkārši nav morālu tiesību tērēt naudu tādiem mērķiem. Tas ļautu ietaupīt desmitiem miljonu latu gadā un novirzīt šo naudu pensionāru, skolotāju un mediķu labklājības nodrošināšanai. Diemžēl mūsu lēmuma projekts tika noraidīts.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Agešina kungam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.
Nākamā „Frakciju viedokļus” turpina Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāte Karina Pētersone. Lūdzu!
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Jā, tik tiešām, šīs nedēļas būtiskākais izšķirošais notikums bija budžeta grozījumu pieņemšana. Un šis ir ļoti smags jautājums.
Mūsu partija, Latvijas Pirmā partija, un partija „Latvijas Ceļš” uzskata, ka valdība vispirms nepiedodami ilgi kavējas un pēc tam nepiedodami steidzās un līdz ar to netika pilnībā izskatītas visas naudas taupīšanas iespējas, lai pasargātu no tik lielas līdzekļu atņemšanas visjutīgākās sabiedrības grupas un arī ļoti būtiskas profesijas – pensionārus, skolotājus, medicīnas darbiniekus, policistus, arī jaunos vecākus. Atšķirībā no tiem grozījumiem, kurus virzīja Ivara Godmaņa valdība decembrī, kad arī mēs kā valdības sastāvdaļa saņēmām ļoti lielus pārmetumus no sabiedrības, šiem grozījumiem mūsu frakcijai bija būtiski priekšlikumi, kas varēja pasargāt, jo īpaši lielu daļu pensionāru, no tik lieliem samazinājumiem. Ivars Godmanis un es, mēs Budžeta komisijā piedāvājām par ļoti nelielu daļu, par daļu no procentpunkta palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas tātad ļautu tik lielā mērā nesamazināt pensijas. Mēs arī piedāvājām samazināt varbūt visiem solidāri bērnu pabalstus, lai tik ļoti neciestu tieši daudzbērnu ģimenes. Diemžēl Labklājības ministrija un valdība izvēlējās vienkāršāko variantu – katram bērnam maksāt tikai 8 latus, un līdz ar to tieši daudzbērnu ģimenēm šis zaudējums ir lielāks nekā ģimenēm ar vienu bērnu.
Mūsu pārliecība ir, ka valdībai šie steigā pieņemtie lēmumi acīmredzot būs vasarā jālabo. Pie šiem jautājumiem, pašiem sāpīgākajiem, tāpat arī pie skolu reformas būs jāatgriežas, lai pie šiem jautājumiem valdībai un Saeimai neliktu atgriezties Satversmes tiesa, kurai acīmredzot, kā mana kolēģe teica, prasības tiks sagatavotas.
Mūsuprāt, valdībai – arī mēs kā parlaments to gaidām no valdības – ir steidzīgi jāķeras pie būtiskiem taupības pasākumiem, kurus februārī Godmaņa valdība ļoti konstruktīvi piedāvāja, tas ir, pie pašas valdības sastāva samazināšanas. Un arī tas audits, kas tika uzsākts vēl aprīlī, būtu jāpabeidz, jo tas ir tas, ko gaida sabiedrība no valdības brīdī, kad valdība aicina sabiedrību uz solidaritāti.
Es domāju, ka nepiedodama ir arī kavēšanās ar Eiropas struktūrfondu apgūšanu, jo būtībā, atšķirībā no daudzām Vakareiropas valstīm, kuru valdības var aizņemties starptautiskajā tirgū, šī ir vienīgā nauda, kas palīdzēs sildīt ekonomiku. Diemžēl daudzi Ministru kabineta noteikumi vēl kavējas un uzņēmēji nespēj nedz saņemt garantijas, nedz arī apstiprināt savus projektus, lai gan jau ir notikusi politiska vienošanās par to, ka, valdībai nespējot samaksāt līdzfinansējumu, vai nu pašvaldības, vai uzņēmēji paši varētu finansēt savus projektus, negaidot valdības līdzekļus.
Pozitīvi šonedēļ ir tas, ka tika trešajā lasījumā apstiprināti daudzi tautsaimniecībai ļoti svarīgi un gaidīti likumi. Mana kolēģe jau minēja, bet ļoti būtisks ir tieši Publiskās un privātās partnerības likums, jo tieši tagad, kad valdība nevar tiešās investīcijas ieguldīt tautsaimniecībā uzņēmējiem, šeit, ieguldot līdzekļus infrastruktūrā, valdība, pateicoties šim likumam, varēs uzņemties ilgtermiņa saistības un šī partnerība tomēr palīdzēs Latvijai attīstīties. Un tāpēc šajā pozitīvajā noskaņā es arī gribu novēlēt visiem Latvijā priecīgus Jāņus. Es ceru, ka mēs visi spēsim būt kopā ar dabu, ar tuviem cilvēkiem un gūt spēku tiem darbiem, kas mums ir darāmi.
Lai jauki Jāņi!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Karinai Pētersonei no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
Nākamajam vārds partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšsēdētājam Jakovam Plineram. Lūdzu!
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Esmu priecīgs jūs sveicināt, godātie radioklausītāji! Jums ir zināms, ka valsts atrodas uz bankrota robežas un vainojama šajā apstāklī ir ne tikai globālā finanšu krīze, bet arī pie varas esošās un bijušās partijas.
Vairākums mūsu nelaimju ir pašmāju ražojums. Ar valdošo politiķu pūlēm ir iznīcināta rūpniecība un lauksaimniecība. Gandrīz iznīcināta zinātne, izglītība un veselības aprūpe. Vecākā gadagājuma cilvēki atrodas uz izdzīvošanas robežas.
Jau no pagājušā gada jūlija, tiekoties ar Valsts prezidentu un premjeru Godmaņa kungu, mēs piedāvājām kā minimums par 30 procentiem samazināt ierēdņu skaitu, jo Latvijā ierēdņu ir sešas reizes vairāk nekā bijušajā LPSR. Eiropā administrēšanai tiek tērēti līdz 10 procentiem no IKP, savukārt Latvijā – aptuveni 20 procenti, bet Rīgā – pat 30 procenti. Mēs neesam tik bagāti un nebijām arī.
Mēs piedāvājām par 30 procentiem samazināt tēriņus aizsardzības vajadzībām, jo neviens negatavojas mums uzbrukt. Mēs piedāvājām izvest Latvijas karavīrus no Afganistānas, jo ar ieročiem rokās nevar nevienai valstij atnest demokrātiju un tas valstij maksā 12 miljonus latu gadā.
Mēs iestājāmies pret pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanu un uzstājām, ka grāmatām, medikamentiem un bērnu precēm ir jāsaglabā pazemināta PVN likme, kas dotu iespēju atbalstīt naudas apgrozījumu un ienestu Valsts kasē lielākus ienākumus nekā tagad.
Mēs piedāvājām uz diviem vai trim gadiem padarīt par bezpeļņas uzņēmumiem valsts un municipālos uzņēmumus, likvidēt daudzas aģentūras, valsts uzņēmumu padomes un valdes, kurās strādā liels skaits neprofesionālu cilvēku, partiju ielikteņu.
Mēs piedāvājām atbalstīt mazo un vidējo biznesu, noteikt algu griestus valsts un pašvaldību augstākajiem ierēdņiem.
Mēs kategoriski iestājāmies pret pensiju un pabalstu samazināšanu. Visi iepriekšminētie pasākumi bija jārealizē ne vēlāk kā līdz šā gada janvārim. Diemžēl valdošās partijas mūsu padomos neieklausās un tas mazums, kas ir ņemts vērā, tiek realizēts ar lielu, lielu nokavēšanos.
Tautas uzticības valdības vietā ir izveidota Valda Dombrovska valdība, kas sastāv no jauniem vecajiem „vēžiem” tajā pašā jaunajā vecajā kulītē.
LPP/LC ir padzīta opozīcijā, bet „Jaunais laiks” tagad ir pie stūres. Repšes komanda jau stūrēja valsti pusotru gadu, Latvijas tauta laimīgāka nekļuva. Pirmajos sava darba mēnešos Dombrovska kungs un viņa komanda ir nodemonstrējuši pilnīgu rīcībnespēju, divkosību un pat nekrietnību.
Daudzas aģentūras, tajā skaitā „Trīs Brāļi”, darbojas vēl līdz pat šai baltai dienai, daudzi no nodokļu maksātāju naudas dāsni apmaksātie ierēdņi arī.
Valdība paaugstina nodokļus, samazina algas skolotājiem, mediķiem un policistiem. Pirms vēlēšanām valdība solīja neskart pensijas. Pagāja vēlēšanas, un jau dienu vēlāk premjers sāka runāt ko citu: „Samazināsim gan pensijas, gan minimālo algu, budžetu samazināsim par 500 miljoniem latu, un arī tas vēl nespēs glābt valsti no bankrota, ja mēs nesaņemsim kārtējo Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu 1,7 miljardu eiro apmērā.”
Valdības divkosība un nekrietnība, es pat teiktu – nelietība, ir izpaudusies tādējādi, ka pirms vēlēšanām tika solīts viens, pēc vēlēšanām – pavisam kas cits. Valdība bezkaunīgi dara to, ko darīt nedrīkst. Nedrīkst zagt naudu pensionāriem, nedrīkst griezt izglītības un veselības budžetus, nedrīkst līdz bezgalībai paaugstināt nodokļus. Citas valstis rīkojas otrādi.
Kas ir nepieciešams? Kā es jau teicu – attīstīt rūpniecību un lauksaimniecību, atbalstīt mazo un vidējo biznesu, samazināt PVN, pārskatīt Aizsardzības ministrijas budžetu, nodibināt labas ekonomiskās attiecības ar Krieviju, nevis kost tai kā muša zilonim. Jāierobežo ierēdņu algas un jāpanāk, lai pašvaldības un valsts iestādes, tādas kā „Latvenergo”, „Latvijas Dzelzceļš”, „Rīgas Siltums”, „Rīgas Ūdens” un citas, kļūtu uz laiku par bezpeļņas organizācijām.
Var palielināt arī sociālo nodokli par 1 procentu, un tas dotu 37 miljonus latu, ko valsts šobrīd zog no strādājošiem pensionāriem. Var paņemt līdzekļus no otrā pensijas līmeņa – šie līdzekļi ir. Tas dotu gandrīz 50, nu, drusciņ mazāk, miljonus, bet vairāk par 40 miljoniem, kas ir nozagti no nestrādājošiem pensionāriem.
Mēs atbalstīsim likumā atļautos protestus, mēs cīnīsimies Saeimā un ārpus tās par taisnību.
Priecīgus jums Jāņus!
Vadītāja. Paldies partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšsēdētājam Jakovam Plineram.
Un šodienas „Frakciju viedokļus” noslēdz partijas „Pilsoniskā Savienība frakcijas priekšsēdētāja Anna Seile. Lūdzu!
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie radioklausītāji! Šī nebija viegla nedēļa ne Saeimas deputātiem, ne Ministru kabineta locekļiem, ne arī jums, kas gaidīja mūsu lēmumus.
Protams, ka vissmagākais lēmums ir pensiju samazinājums par 70 procentiem strādājošiem pensionāriem. Un tāpēc es šeit, jūsu priekšā, aicinu rūpīgi iepazīties ar tiem atvieglojumiem, kādi tomēr ir paredzēti dažām pensionāru grupām, jo tām personām, kurām nav obligāta sociālā apdrošināšana, ja neiemaksā šīs sociālās apdrošināšanas iemaksas, ir tiesības saņemt pensiju pilnā apmērā. Un šeit vajadzētu ļoti aktīvi darboties Labklājības ministrijai, lai skaidrotu, lai presē publicētu šīs iespējas, jo ne katrs izlasa garos likumus un atrod, kurā likumā šīs iespējas ir ierakstītas. Tā, piemēram, šīs pensijas netiks samazinātas tiem, kas saņem honorārus, arī tiem zemniekiem pensionāriem, kuri nenodarbina savā saimniecībā pārvaldniekus. Un ar to visu vajag tā rūpīgi iepazīties un to izvērtēt. Bet, protams, visrūpīgāk ir jāskatās, vai tiešām šie bija tie labākie grozījumi, un var būt, ka jau šī gada nogalē vai nākošajā gadā Ministru kabinets varētu izmantot budžeta likumā dotās tiesības izvērtēt, vai tas ir devis efektu, šis ierosinājums, un atrast citus, labākus risinājumus.
Bet gribētos arī atkārtoti frakcijas vārdā izteikt atbalstu Dombrovska valdībai, jo Godmaņa valdības vilcināšanās un kļūdu rezultātā faktiski ir radusies šī situācija, kad jāglābj valsts, jāglābj budžets un jāgaida labdarīga roka no starptautiskajām organizācijām, lai budžetā ieskaitītu naudu.
Saeimas deputāti šodien, solidarizējoties ar visu sabiedrību, divos lasījumos, ātrā tempā pieņēma grozījumus Saeimas kārtības rullī un samazināja savu atalgojumu par 20 procentiem jau no 1.jūlija. Un tiek samazinātas visas piemaksas, kompensācijas – arī par strādāšanu komisijās, un arī Saeimas Kancelejas darbinieki saskaņā ar Prezidija lēmumu saņems par 20 procentiem mazāku atalgojumu.
Bet noslēgumā tomēr gribas runāt arī par Jāņiem. Un ja nu mēs nevaram vēlēt bagātus, tad vēlēsim vismaz lustīgus Jāņus.
Un īpašas rindas, protams, gribas veltīt Valūtas fondam:
„Visu gadu krīze nāca,
Nu atnāca šovasar.
Dod, Dieviņ, tādu prātu,
Lai birst lati budžetā.”
Un latviešu tautai jau arī kāds glābiņš šajā sarežģītajā laikā tomēr ir:
„Vagās izaugs kartupeļi,
Kūtīs sivēni un teļi,
Augļi katrā dārzā staros,
Lauki – pilsētniekus baros.”
Lai ir tomēr priecīgi Jāņi!
Vadītāja. Paldies Seiles kundzei – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšsēdētājai.
Līdz ar to šīgada pavasara sesijas pēdējie „Frakciju viedokļ” ir izskanējuši.
Tos vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.
Paldies, ka klausījāties, un visu labu!