Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides

 

2.06.2009.

9/8-

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

          Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu „Publiskās un privātās partnerības likums” (Nr.1125/Lp9) .

                  

 

         

Pielikumā:  apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta                                              trešajam lasījumam uz .... lpp.

                                    

                                   

 

Ar cieņu,

 

 

 

 

Guntis Blumbergs

komisijas priekšsēdētājs

 

 

 

 

 

 

 

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides

un reģionālās politikas komisija

 

Likumprojekts trešajam lasījumam

 

Publiskās un privātās partnerības likums

(Reģ. nr. 1125/Lp9) 

 

2. lasījuma redakcija

Pr.

nr.

Iesniegtie priekšlikumi

(43)

Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valodas speciālistu labojumiem)

1

2

3

4

5

Publiskās un privātās partnerības likums

 

 

 

Publiskās un privātās partnerības likums

A sadaļa

 

 

 

A sadaļa

Vispārīgie noteikumi

 

 

 

Vispārīgie noteikumi

I nodaļa. Vispārīgie jautājumi

 

 

 

I nodaļa. Vispārīgie jautājumi

1.pants. Likumā lietotie termini

 

 

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi jēdzieni un termini:

 

 

 

Likumā ir lietoti šādi jēdzieni un termini:

1) publiskā un privātā partnerība — sadarbība starp publisko un privāto sektoru, kuru vienlaikus raksturo šādas pazīmes:

 

 

 

1) publiskā un privātā partnerība — publiskā un privātā sektora sadarbība, kuru vienlaikus raksturo šādas pazīmes:

a) sadarbība notiek starp vienu vai vairākiem publiskajiem partneriem un vienu vai vairākiem publiskās un privātās partnerības procedūrā noteiktajiem privātajiem partneriem,

 

 

 

a) sadarbība notiek starp vienu vai vairākiem publiskajiem partneriem un vienu vai vairākiem publiskās un privātās partnerības procedūrā iesaistītajiem privātajiem partneriem,

b) sadarbība notiek, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības būvdarbu veikšanā vai pakalpojumu sniegšanā,

 

 

 

b) sadarbība notiek, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības būvdarbu veikšanā vai pakalpojumu sniegšanā,

c) tā ir ilgtermiņa sadarbība, kas ilgst līdz 30 gadiem, bet šajā likumā paredzētajos gadījumos arī ilgāk,

 

 

 

c) tā ir ilgtermiņa sadarbība, kas ilgst līdz 30 gadiem, bet šajā likumā paredzētajos gadījumos arī ilgāk,

d) publiskais un privātais partneris apvieno un izmanto sev pieejamos resursus (piemēram, īpašumu, finanšu līdzekļus, zināšanas un pieredzi),

 

 

 

d) publiskais un privātais partneris apvieno un izmanto tam pieejamos resursus (piemēram, īpašumu, finanšu līdzekļus, zināšanas un pieredzi),

e) atbildība un riski tiek dalīti starp publisko partneri un privāto partneri;

 

 

 

e) atbildība un riski tiek dalīti starp publisko partneri un privāto partneri;

2) līgumiskā publiskā un privātā partnerība (turpmāk — līgumiskā partnerība) — publiskās un privātās partnerības veids, kurā publiskā sektora un privātā sektora sadarbība notiek, publiskajam partnerim un privātajam partnerim slēdzot un izpildot partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu;

 

 

 

2) līgumiskā publiskā un privātā partnerība (turpmāk — līgumiskā partnerība) — publiskās un privātās partnerības veids, kurā publiskā sektora un privātā sektora sadarbība notiek, publiskajam partnerim un privātajam partnerim slēdzot un izpildot partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu;

3) institucionālā publiskā un privātā partnerība
(turpmāk — institucionālā partnerība) — publiskās un privātās partnerības veids, kurā publiskā sektora un privātā sektora sadarbība notiek, šajā likumā noteiktajā kārtībā kopīgi izveidojot kopsabiedrību, ar kuru kā ar privāto partneri publiskais partneris slēdz partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu;

 

 

 

3) institucionālā publiskā un privātā partnerība
(turpmāk — institucionālā partnerība) — publiskās un privātās partnerības veids, kurā publiskā sektora un privātā sektora sadarbība notiek, šajā likumā noteiktajā kārtībā kopīgi izveidojot kopsabiedrību, ar kuru kā ar privāto partneri publiskais partneris slēdz partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu;

4) partnerības iepirkuma līgums — publisko būvdarbu līgums (ja tas paredz arī uzceltās būves apsaimniekošanu) vai publisko pakalpojumu līgums (ja tas paredz arī būvdarbus, kas ir šā līguma priekšmeta nebūtiska daļa), kuru noslēdzis publiskais partneris un privātais partneris uz laiku, kas ir ilgāks par pieciem gadiem;

 

 

 

4) partnerības iepirkuma līgums — publisko būvdarbu līgums (ja tas paredz arī uzceltās būves apsaimniekošanu) vai publisko pakalpojumu līgums (ja tas paredz arī būvdarbus, kas ir šā līguma priekšmeta nebūtiska daļa), kuru noslēdzis publiskais partneris un privātais partneris uz laiku, kas ir ilgāks par pieciem gadiem;

5) koncesijas līgums — būvdarbu koncesijas līgums vai pakalpojumu koncesijas līgums, kuru noslēdzis publiskais partneris un privātais partneris;

 

 

 

5) koncesijas līgums — būvdarbu koncesijas līgums vai pakalpojumu koncesijas līgums, kuru noslēdzis publiskais partneris un privātais partneris;

6) būvniecības koncesijas līgums — līgums, saskaņā ar kuru pēc publiskā partnera pasūtījuma privātais partneris veic būves projektēšanu un Publisko iepirkumu likuma 1.pielikumā minētos būvdarbus vai veic tikai Publisko iepirkumu likuma 1.pielikumā minētos būvdarbus, kā atlīdzību vai atlīdzības būtiskāko daļu saņemot tiesības ekspluatēt uzcelto būvi (šā panta 8.punkts), bet vienlaikus viņam tiek nodoti arī šīs būves ekspluatācijas riski (šā panta 9.punkts) vai šo risku būtiskākā daļa;

 

 

 

6) būvdarbu koncesijas līgums — līgums, saskaņā ar kuru pēc publiskā partnera pasūtījuma privātais partneris veic būves projektēšanu un Publisko iepirkumu likuma 1.pielikumā minētos būvdarbus vai veic tikai Publisko iepirkumu likuma 1.pielikumā minētos būvdarbus, kā atlīdzību vai atlīdzības būtiskāko daļu iegūstot tiesības ekspluatēt uzcelto būvi (šā panta 8.punkts), bet vienlaikus tam tiek nodoti arī šīs būves ekspluatācijas riski (šā panta 9.punkts) vai šo risku būtiskākā daļa;

7) pakalpojumu koncesijas līgums — līgums, saskaņā ar kuru pēc publiskā partnera pasūtījuma privātais partneris sniedz Publisko iepirkumu likuma 2.pielikumā minētos pakalpojumus un kā atlīdzību vai atlīdzības būtiskāko daļu par šo pakalpojumu sniegšanu iegūst tiesības ekspluatēt šos pakalpojumus (šā panta 8.punkts), bet vienlaikus tam tiek nodoti arī šo pakalpojumu ekspluatācijas riski (šā panta 9.punkts) vai šo risku būtiskākā daļa. Ja pakalpojumu koncesijas līgumā ir iekļauta arī Publisko iepirkumu likuma 1.pielikumā minēto būvdarbu veikšana, kas ir šā līguma priekšmeta nebūtiskākā daļa, šādu līgumu uzskata par publisko pakalpojumu līgumu;

 

 

 

7) pakalpojumu koncesijas līgums — līgums, saskaņā ar kuru pēc publiskā partnera pasūtījuma privātais partneris sniedz Publisko iepirkumu likuma 2.pielikumā minētos pakalpojumus un kā atlīdzību vai atlīdzības būtiskāko daļu par šo pakalpojumu sniegšanu iegūst tiesības ekspluatēt šos pakalpojumus (šā panta 8.punkts), bet vienlaikus tam tiek nodoti arī šo pakalpojumu ekspluatācijas riski (šā panta 9.punkts) vai šo risku būtiskākā daļa. Ja pakalpojumu koncesijas līgumā ir iekļauta arī Publisko iepirkumu likuma 1.pielikumā minēto būvdarbu veikšana, kas ir šā līguma priekšmeta nebūtiskākā daļa, šādu līgumu uzskata par publisko pakalpojumu līgumu;

8) tiesības ekspluatēt būvi vai pakalpojumus — tiesības saņemt samaksu no būves vai pakalpojuma galalietotājiem vai tiesības saņemt no publiskā partnera atlīdzību, kuras apmērs ir atkarīgs no galalietotāju pieprasījuma pēc būves vai pakalpojuma, vai arī saņemt gan samaksu no būves vai pakalpojuma galalietotājiem, gan arī minēto atlīdzību no publiskā partnera;

 

 

 

8) tiesības ekspluatēt būvi vai pakalpojumus — tiesības saņemt samaksu no būves vai pakalpojuma galalietotājiem vai tiesības saņemt no publiskā partnera atlīdzību, kuras apmērs ir atkarīgs no galalietotāju pieprasījuma pēc būves vai pakalpojuma, vai arī saņemt gan samaksu no būves vai pakalpojuma galalietotājiem, gan arī minēto atlīdzību no publiskā partnera;

9) būves vai pakalpojumu ekspluatācijas riski — ekonomiskie riski, kad privātā partnera ienākumi ir atkarīgi no būves vai pakalpojuma galalietotāja pieprasījuma pēc šīs būves vai pakalpojuma (pieprasījuma risks) vai no tā, vai šī būve vai pakalpojums tiek piedāvāts galalietotājam atbilstoši tām prasībām, kuras noteiktas noslēgtajā koncesijas līgumā (pieejamības risks), vai arī gan no pieprasījuma riska, gan arī no pieejamības riska;

 

 

 

9) būves vai pakalpojumu ekspluatācijas riski — ekonomiskie riski, kad privātā partnera ienākumi ir atkarīgi no būves vai pakalpojuma galalietotāja pieprasījuma pēc šīs būves vai pakalpojuma (pieprasījuma risks) vai no tā, vai šī būve vai pakalpojums tiek piedāvāts galalietotājam atbilstoši tām prasībām, kuras noteiktas noslēgtajā koncesijas līgumā (pieejamības risks), vai arī gan no pieprasījuma riska, gan arī no pieejamības riska;

10) galalietotājs — persona, izņemot publisko partneri un privāto partneri, kas koncesijas līguma noslēgšanas gadījumā lieto būvi vai izmanto pakalpojumu, kuru ekspluatē privātais partneris;

 

 

 

10) galalietotājs — persona, izņemot publisko partneri un privāto partneri, kas koncesijas līguma noslēgšanas gadījumā lieto būvi vai izmanto pakalpojumu, kuru ekspluatē privātais partneris;

11) publiskās un privātās partnerības līgums — partnerības iepirkuma līgums vai koncesijas līgums;

 

 

 

11) publiskās un privātās partnerības līgums — partnerības iepirkuma līgums vai koncesijas līgums;

12) partnerības iepirkuma procedūras — partnerības iepirkuma līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras;

 

 

 

12) partnerības iepirkuma procedūras — partnerības iepirkuma līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras;

13) koncesijas procedūras — koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras;

 

 

 

13) koncesijas procedūras — koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras;

14) publiskās un privātās partnerības procedūras — partnerības iepirkuma procedūras un koncesijas procedūras;

 

 

 

14) publiskās un privātās partnerības procedūras — partnerības iepirkuma procedūras un koncesijas procedūras;

15) publiskais partneris — kā publiskais partneris var būt viens vai vairāki šādi subjekti:

 

 

 

15) publiskais partneris — kā publiskais partneris var būt viens vai vairāki šādi subjekti:

a) valsts kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona,

 

 

 

a) valsts kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona,

b) atvasināta publiska persona,

1

Juridiskais birojs

1.pantā:

izteikt 15.punkta “b)” apakšpunktu šādā redakcijā:

“b) atvasināta publisko tiesību juridiskā persona;”;

atbalstīt

 

b) atvasināta publisko tiesību juridiskā persona,

c) publiskā institūcija vai publiskās institūcijas uzņēmums likuma “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām” izpratnē,

 

 

 

c) publiskā institūcija vai publiskās institūcijas uzņēmums likuma “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām” izpratnē,

d) šā panta 16.punktā minētā juridiskā persona kā publiskais partneris;

 

 

 

d) šā panta 16.punktā minētā juridiskā persona kā publiskais partneris;

16) juridiskā persona kā publiskais partneris — kapitālsabiedrība vai cita privāto vai publisko tiesību juridiskā persona, kas vienlaikus atbilst šā punkta “a” apakšpunktam un “b” vai “c” apakšpunktam:

2

Juridiskais birojs

izslēgt 16.punkta ievaddaļā vārdus “vai publisko”;

 

atbalstīt

 

16) juridiskā persona kā publiskais partneris — kapitālsabiedrība vai cita privāto tiesību juridiskā persona, kas vienlaikus atbilst šā punkta “a” apakšpunktam un “b” vai “c” apakšpunktam:

a) tā ir nodibināta vai darbojas, lai nodrošinātu sabiedrības vispārīgās vajadzības, kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura,

 

 

 

a) tā ir nodibināta vai darbojas, lai nodrošinātu sabiedrības vispārīgās vajadzības, kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura,

b) tā Koncernu likuma izpratnē atrodas valsts, atvasinātas publiskas personas vai arī tādas juridiskās personas, kas atbilst šajā punktā minētajiem kritērijiem, tiešā vai netiešā izšķirošā ietekmē,

 

 

 

b) tā Koncernu likuma izpratnē atrodas valsts, atvasinātas publiskas personas vai arī tādas juridiskās personas, kas atbilst šajā punktā minētajiem kritērijiem, tiešā vai netiešā izšķirošā ietekmē,

c) tās darbību vairāk par 50 procentiem finansē valsts, atvasināta publiska persona vai arī tāda juridiskā persona, kas atbilst šajā punktā minētajiem kritērijiem;

 

 

 

c) tās darbību vairāk par 50 procentiem finansē valsts, atvasināta publiska persona vai arī tāda juridiskā persona, kas atbilst šajā punktā minētajiem kritērijiem;

17) sabiedrības vispārīgās vajadzības, kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura, — vajadzības, kas nav saistītas ar tiešu preču un pakalpojumu pieejamību tirgū un kas ir svarīgas sabiedrības interešu nodrošināšanai;

 

 

 

17) sabiedrības vispārīgās vajadzības, kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura, — vajadzības, kas nav saistītas ar tiešu preču un pakalpojumu pieejamību tirgū un kas ir svarīgas sabiedrības interešu nodrošināšanai;

18) publiskā partnera pārstāvis:

 

 

 

18) publiskā partnera pārstāvis:

a) tiešā pārvaldes iestāde, publiskas personas orgāns vai privātpersona, kurai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ir deleģēts attiecīgais valsts pārvaldes uzdevums un kura ir norādīta šā likuma 16.panta sestajā daļā minētajā Ministru kabineta lēmumā, ja publiskais partneris ir valsts kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona,

 

 

 

a) tiešā pārvaldes iestāde, publiskas personas orgāns vai privātpersona, kurai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ir deleģēts attiecīgais valsts pārvaldes uzdevums un kura ir noteikta šā likuma 16.panta sestajā daļā minētajā Ministru kabineta lēmumā, ja publiskais partneris ir valsts kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona,

b) pastarpinātā pārvaldes iestāde, publiskas personas orgāns vai privātpersona, kurai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ir deleģēts attiecīgais valsts pārvaldes uzdevums un kura noteikta šā likuma 16.panta sestajā daļā minētajā atvasinātas publiskas personas lēmumā, ja publiskais partneris ir atvasināta publiska persona,

 

 

 

b) pastarpinātā pārvaldes iestāde, publiskas personas orgāns vai privātpersona, kurai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ir deleģēts attiecīgais valsts pārvaldes uzdevums un kura ir noteikta šā likuma 16.panta sestajā daļā minētajā atvasinātas publiskas personas lēmumā, ja publiskais partneris ir atvasināta publiska persona,

c) kapitālsabiedrības valde, ja publiskais partneris ir valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrība,

 

 

 

c) kapitālsabiedrības valde, ja publiskais partneris ir valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrība,

d) privāto tiesību vai publisko tiesību juridiskās personas institūcija, kura saskaņā ar tās darbību reglamentējošiem tiesību aktiem ir tiesīga pārstāvēt šo juridisko personu, ja publiskais partneris ir cita privāto tiesību vai publisko tiesību juridiskā persona, kas nav valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība;

3

Juridiskais birojs

izslēgt 18.punkta “d)” apakšpunktā vārdus “vai publisko tiesību”.

 

atbalstīt

 

d) privāto tiesību vai publisko tiesību juridiskās personas institūcija, kura saskaņā ar tās darbību reglamentējošiem tiesību aktiem ir tiesīga pārstāvēt šo juridisko personu, ja publiskais partneris ir cita privāto tiesību juridiskā persona, kas nav valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība;

19) pretendents — persona vai personu apvienība, kas piedalās partnerības iepirkuma procedūrā vai koncesijas procedūrā;

 

 

 

19) pretendents — persona vai personu apvienība, kas piedalās partnerības iepirkuma procedūrā vai koncesijas procedūrā;

20) finansētāja piedāvātais pretendents — persona, kuru šajā likumā noteiktajā kārtībā piedāvā finansētājs, lai publiskā partnera pārstāvis ar to noslēgtu jaunu publiskās un privātās partnerības līgumu gadījumā, ja sākotnējais līgums tiek izbeigts pirms termiņa;

 

 

 

20) finansētāja piedāvātais pretendents — persona, kuru šajā likumā noteiktajā kārtībā piedāvā finansētājs, lai publiskā partnera pārstāvis ar to noslēgtu jaunu publiskās un privātās partnerības līgumu gadījumā, ja sākotnējais līgums tiek izbeigts pirms termiņa;

21) privātais partneris — pretendents vai tā izveidota mērķsabiedrība (līgumiskās partnerības gadījumā vai kopsabiedrība institucionālās partnerības gadījumā), ar kuru publiskais partneris ir noslēdzis publiskās un privātās partnerības līgumu;

 

 

 

21) privātais partneris — pretendents vai tā izveidota mērķsabiedrība (līgumiskās partnerības gadījumā) vai kopsabiedrība (institucionālās partnerības gadījumā), ar kuru publiskais partneris ir noslēdzis publiskās un privātās partnerības līgumu;

22) kopsabiedrība — kapitālsabiedrība, ko izveido publiskais partneris un publiskās un privātās partnerības procedūras rezultātā noteiktais pretendents (privātais dalībnieks);

 

 

 

22) kopsabiedrība — kapitālsabiedrība, ko izveido publiskais partneris un publiskās un privātās partnerības procedūras rezultātā noteiktais pretendents (privātais dalībnieks);

23) dalībnieku līgums — līgums, ko institucionālās partnerības gadījumā paraksta kopsabiedrības dalībnieki vai akcionāri (turpmāk — dalībnieks) un kas regulē publiskā partnera un privātā dalībnieka kā kopsabiedrības dalībnieku tiesību izmantošanu, lai veicinātu publiskās un privātās partnerības līguma izpildi;

 

 

 

23) dalībnieku līgums — līgums, ko institucionālās partnerības gadījumā paraksta kopsabiedrības dalībnieki vai akcionāri (turpmāk — dalībnieks) un kas regulē publiskā partnera un privātā dalībnieka kā kopsabiedrības dalībnieku tiesību izmantošanu, lai veicinātu publiskās un privātās partnerības līguma izpildi;

24) finansētājs — persona, kura sniedz finansējumu privātajam partnerim publiskās un privātās partnerības līguma saistību izpildes nodrošināšanai;

 

 

 

24) finansētājs — persona, kura sniedz finansējumu privātajam partnerim publiskās un privātās partnerības līguma saistību izpildes nodrošināšanai;

25) informācijas apmaiņas līgums — līgums, ko šajā likumā noteiktajā kārtībā publiskais partneris slēdz ar finansētāju un kas regulē kārtību, kādā noteik informācijas apmaiņa starp publisko partneri un finansētāju, nodrošinot publiskās un privātās partnerības līguma izpildi un finansētāja iejaukšanās tiesību īstenošanu;

 

 

 

25) informācijas apmaiņas līgums — līgums, ko šajā likumā noteiktajā kārtībā publiskais partneris slēdz ar finansētāju un kas regulē kārtību, kādā notiek informācijas apmaiņa starp publisko partneri un finansētāju, nodrošinot publiskās un privātās partnerības līguma izpildi un finansētāja iejaukšanās tiesību īstenošanu;

26) mērķsabiedrība — komercsabiedrība, ko šajā likumā noteiktajos gadī­jumos dibina publiskās un privātās partnerības procedūras rezultātā noteiktais pretendents, lai publiskais partneris ar šo komercsabiedrību slēgtu publiskās un privātās partnerības līgumu;

 

 

 

26) mērķsabiedrība — komercsabiedrība, ko šajā likumā noteiktajos gadījumos dibina publiskās un privātās partnerības procedūras rezultātā noteiktais pretendents, lai publiskais partneris ar šo komercsabiedrību slēgtu publiskās un privātās partnerības līgumu;

27) uzraudzības institūcija — Ministru kabineta noteikta institūcija, kas veic šā likuma 9.pantā minētās funkcijas;

 

 

 

27) uzraudzības institūcija — Ministru kabineta noteikta institūcija, kas veic šā likuma 9.pantā minētās funkcijas;

28) koncesijas procedūras komisija — publiskā partnera pārstāvja vai vairāku publisko partneru pārstāvju izveidota komisija koncesijas procedūras veikšanai;

 

 

 

28) koncesijas procedūras komisija — publiskā partnera pārstāvja vai vairāku publisko partneru pārstāvju izveidota komisija koncesijas procedūras veikšanai;

29) iesniegumu izskatīšanas komisija — Iepirkumu uzraudzības biroja izveidota komisija, lai izskatītu iesniegumus par koncesijas procedūru pārkāpumiem;

 

 

 

29) iesniegumu izskatīšanas komisija — komisija, ko izveido Iepirkumu uzraudzības birojs, lai tā izskatītu iesniegumus par koncesijas procedūru pārkāpumiem;

30) publiskā partnera resursi — publiskā partnera īpašumā esoša ķermeniska lieta vai lietu kopība, kas bez atsevišķas samaksas tiek nodota privātajam partnerim lietojumā vai tiek ieguldīta kopsabiedrības pamatkapitālā saskaņā ar publiskās un privātās partnerības līgumu;

 

 

 

30) publiskā partnera resursi — publiskā partnera īpašumā esoša ķermeniska lieta vai lietu kopība, kas bez atsevišķas samaksas tiek nodota privātajam partnerim lietojumā vai tiek ieguldīta kopsabiedrības pamatkapitālā saskaņā ar publiskās un privātās partnerības līgumu;

31) saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums — piedāvājuma izvēles kritērijs, kurā ņemti vērā tādi faktori kā piegāžu vai līguma izpildes termiņi, ekspluatācijas izmaksas un citas izmaksas, to efektivitāte, būvdarbu vai pakalpojumu kvalitāte, estētiskais un funkcionālais raksturojums, vides aizsardzības prasību ievērošana, tehniskās priekšrocības, rezerves daļu pieejamība, piegāžu drošība, cena un citi ar koncesijas līguma priekšmetu saistīti faktori, kam jābūt konkrēti izteiktiem un objektīvi salīdzināmiem vai izvērtējamiem;

 

 

 

31) saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums — piedāvājuma izvēles kritērijs, kurā ņemti vērā tādi faktori kā piegāžu vai līguma izpildes termiņi, ekspluatācijas un citas izmaksas, to efektivitāte, būvdarbu vai pakalpojumu kvalitāte, estētiskais un funkcionālais raksturojums, vides aizsardzības prasību ievērošana, tehniskās priekšrocības, rezerves daļu pieejamība, piegāžu drošība, cena un citi ar koncesijas līguma priekšmetu saistīti faktori, kam jābūt konkrēti izteiktiem un objektīvi salīdzināmiem vai izvērtējamiem;

32) līgumcena — kopējā samaksa par publiskās un privātās partnerības līguma izpildi (neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli). Tas attiecas arī uz finanšu līdzekļu kopējo apjomu (neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli), ko privātais partneris iegūtu, īstenojot tiesības un pienākumus, kas izriet no publiskās un privātās partnerības līguma un kas var ietvert arī galalietotāja maksājumus.

 

 

 

32) līgumcena — kopējā samaksa par publiskās un privātās partnerības līguma izpildi (neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli). Tas attiecas arī uz finanšu līdzekļu kopējo apjomu (neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli), ko privātais partneris iegūtu, īstenojot tiesības un pienākumus, kas izriet no publiskās un privātās partnerības līguma un kas var ietvert arī galalietotāja maksājumus.

2.pants. Likuma mērķis

 

 

 

2.pants. Likuma mērķis

(1) Likuma mērķis ir veicināt sadarbību starp publisko un privāto sektoru, efektīvi izmantojot publiskā partnera un privātā partnera resursus sabiedrības vajadzību apmierināšanai, nodrošinot atklātību, brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi publiskās un privātās partnerības īstenošanā.

 

 

 

(1) Likuma mērķis ir veicināt publiskā un privātā sektora sadarbību, efektīvi izmantojot publiskā partnera un privātā partnera resursus sabiedrības vajadzību apmierināšanai, nodrošinot atklātību, brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi publiskās un privātās partnerības īstenošanā.

(2) Likuma mērķis ir arī sekmēt noslēgtā publiskās un privātās partnerības līguma saistību izpildi līdz tā darbības termiņa beigām, veicinot publiskās un privātās partnerības līgumā paredzēto būvdarbu vai pakalpojumu nepārtrauktību.

 

 

 

(2) Likuma mērķis ir arī sekmēt noslēgtā publiskās un privātās partnerības līguma saistību izpildi līdz tā darbības termiņa beigām, veicinot publiskās un privātās partnerības līgumā paredzēto būvdarbu vai pakalpojumu nepārtrauktību.

3.pants. Likuma piemērošanas izņēmumi

 

 

 

3.pants. Likuma piemērošanas izņēmumi

(1) Šo likumu koncesiju līgumiem nepiemēro, ja koncesijas līgumu slēdz atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem un to slēgšanas tiesības piešķir:

 

 

 

(1) Šo likumu koncesijas līgumiem nepiemēro, ja koncesijas līgumu slēdz atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem un to slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar:

1) saskaņā ar starptautisku nolīgumu, ko atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam noslēgusi Eiropas Savienības dalībvalsts ar vienu vai vairākām valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, par būvdarbiem vai pakalpojumiem saistībā ar nolīgumu parakstījušo valstu piedalīšanos kāda kopīga pasākuma īstenošanā vai tā rezultātu izmantošanā. Publiskais partneris par visiem šādiem nolīgumiem paziņo Eiropas Komisijai;

 

 

 

1) starptautisku nolīgumu, ko atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam noslēgusi Eiropas Savienības dalībvalsts ar vienu vai vairākām valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, par būvdarbiem vai pakalpojumiem saistībā ar nolīgumu parakstījušo valstu piedalīšanos kāda kopīga pasākuma īstenošanā vai tā rezultātu izmantošanā. Publiskais partneris par visiem šādiem nolīgumiem paziņo Eiropas Komisijai;

2) saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kas attiecas uz karaspēka izvietošanu un Eiropas Savienības dalībvalsts uzņēmumiem vai tādas valsts uzņēmumiem, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts;

 

 

 

2) starptautisku nolīgumu, kas attiecas uz karaspēka izvietošanu un Eiropas Savienības dalībvalsts uzņēmumiem vai tādas valsts uzņēmumiem, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts;

3) saskaņā ar kādas starptautiskas organizācijas īpašu procedūru.

 

 

 

3) kādas starptautiskas organizācijas īpašu procedūru.

(2) Šo likumu nepiemēro, ja:

 

 

 

(2) Šo likumu nepiemēro, ja:

1) Ministru kabinets saskaņā ar normatīvajiem aktiem informācijai par koncesijas līgumu nosaka slepenības režīmu;

 

 

 

1) Ministru kabinets saskaņā ar normatīvajiem aktiem informācijai par koncesijas līgumu nosaka slepenības režīmu;

2) koncesijas līguma izpilde saistīta ar īpašiem valsts noslēpuma aizsardzības pasākumiem;

 

 

 

2) koncesijas līguma izpilde saistīta ar īpašiem valsts noslēpuma aizsardzības pasākumiem;

3) tā piemērošana varētu radīt kaitējumu būtisku valsts interešu aizsardzībai. Par būtisku valsts interešu aizsardzību katrā konkrētajā gadījumā lemj Ministru kabinets.

 

 

 

3) tā piemērošana varētu radīt kaitējumu būtisku valsts interešu aizsardzībai. Par būtisku valsts interešu aizsardzību katrā konkrētajā gadījumā lemj Ministru kabinets.

(3) Šo likumu nepiemēro, slēdzot koncesijas līgumu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt publiskā partnera uzturētus publiskos elektronisko sakaru tīklus vai arī vienu vai vairākus publiskā partnera sniegtus publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus. Šis izņēmums neattiecas uz televīzijas un radio apraidi.

 

 

 

(3) Šo likumu nepiemēro, slēdzot koncesijas līgumu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt publiskā partnera uzturētus publiskos elektronisko sakaru tīklus vai arī vienu vai vairākus publiskā partnera sniegtus publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus. Šis izņēmums neattiecas uz televīzijas un radio apraidi.

4.pants. Tiesiskais regulējums

 

 

 

4.pants. Tiesiskais regulējums

(1) Partnerības iepirkuma līgumiem piemēro Publisko iepirkumu likumu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

 

 

 

(1) Partnerības iepirkuma līgumiem piemēro Publisko iepirkumu likumu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Likuma “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām” subjekti partnerības iepirkuma līgumiem piemēro minētā likuma normas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

 

 

 

(2) Likuma “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām” subjekti partnerības iepirkuma līgumiem piemēro minētā likuma normas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Koncesijas līgumiem un institucionālajai partnerībai piemēro šā likuma normas.

 

 

 

(3) Koncesijas līgumiem un institucionālajai partnerībai piemēro šā likuma normas.

(4) Kopsabiedrības dibināšanai, darbībai un darbības izbeigšanai piemēro Komerclikuma normas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

 

 

 

(4) Kopsabiedrības dibināšanai, darbībai un darbības izbeigšanai piemēro Komerclikuma normas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(5) Kārtību, kādā tiek pārvaldītas valsts un pašvaldību kapitāla daļas kopsabiedrībā, regulē likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”.

 

 

 

(5) Kārtību, kādā tiek pārvaldītas valsts un pašvaldību kapitāla daļas kopsabiedrībā, regulē likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”.

(6) Ja vairāki publiskie partneri slēdz vienu publiskās un privātās partnerības līgumu ar privāto partneri, Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas par sadarbību valsts pārvaldē piemēro tiktāl, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

 

 

 

(6) Ja vairāki publiskie partneri slēdz vienu publiskās un privātās partnerības līgumu ar privāto partneri, Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas par sadarbību valsts pārvaldē piemēro tiktāl, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(7) Ja publiskās un privātās partnerības ietvaros ir paredzēts kāds no komercdarbības atbalsta sniegšanas veidiem, atbalsta piešķiršanai piemēro Komercdarbības atbalsta kontroles likumu.

 

 

 

(7) Ja publiskās un privātās partnerības ietvaros ir paredzēts kāds no komercdarbības atbalsta sniegšanas veidiem, atbalsta piešķiršanai piemēro Komercdarbības atbalsta kontroles likumu.

(8) Šā likuma XV nodaļas normas netiek piemērotas attiecībā uz publisko partneri, kas nodrošina publiskās partnerības finansēšanu no tā rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem.

 

 

 

(8) Šā likuma XIV nodaļas normas netiek piemērotas publiskajam partnerim, kas nodrošina publiskās partnerības finansēšanu no tā rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem.

5.pants. Likuma darbības jomas

 

 

 

5.pants. Likuma darbības jomas

(1) Likums nosaka:

 

 

 

(1) Likums nosaka:

1) kārtību, kādā rīkojas publiskie partneri un publisko partneru pārstāvji, ja viņi kopīgi slēdz vienu publiskās un privātās partnerības līgumu;

 

 

 

1) kārtību, kādā rīkojas publiskie partneri un publisko partneru pārstāvji, ja tie kopīgi slēdz vienu publiskās un privātās partnerības līgumu;

2) kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu;

 

 

 

2) kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu;

3) publiskās un privātās partnerības līgumā ietveramo informāciju, kā arī kārtību, kādā var grozīt vai pirms termiņa izbeigt publiskās un privātās partnerības līgumu;

 

 

 

3) publiskās un privātās partnerības līgumā ietveramo informāciju, kā arī kārtību, kādā var grozīt vai pirms termiņa izbeigt publiskās un privātās partnerības līgumu;

4) zaudējumu atlīdzības un kompensācijas izmaksas kārtību, izbeidzot publiskās un privātās partnerības līgumu pirms termiņa;

 

 

 

4) zaudējumu atlīdzības un kompensācijas izmaksas kārtību, izbeidzot publiskās un privātās partnerības līgumu pirms termiņa;

5) mērķsabiedrības izveidošanas kārtību un kārtību, kādā ar mērķsabiedrību slēdz publiskās un privātās partnerības līgumu;

 

 

 

5) mērķsabiedrības izveidošanas kārtību un kārtību, kādā ar mērķsabiedrību slēdz publiskās un privātās partnerības līgumu;

6) informācijas apmaiņas līguma slēgšanas un finansētāja iejaukšanās tiesību īstenošanas kārtību;

 

 

 

6) informācijas apmaiņas līguma slēgšanas un finansētāja iejaukšanās tiesību īstenošanas kārtību;

7) publiskās un privātās partnerības līgumu reģistrācijas kārtību un pieejamību;

 

 

 

7) publiskās un privātās partnerības līgumu reģistrācijas kārtību un pieejamību;

8) noteikumus darbībām ar privātajam partnerim nodotajiem publiskā partnera resursiem.

 

 

 

8) noteikumus darbībām ar privātajam partnerim nodotajiem publiskā partnera resursiem.

(2) Koncesiju jomā likums nosaka:

 

 

 

(2) Koncesiju jomā likums nosaka:

1) likuma piemērošanas izņēmumus;

 

 

 

1) likuma piemērošanas izņēmumus;

2) informācijas apmaiņas, koncesijas procedūru dokumentēšanas un dokumentu saglabāšanas kārtību;

 

 

 

2) informācijas apmaiņas, koncesijas procedūru dokumentēšanas un dokumentu saglabāšanas kārtību;

3) koncesijas procedūras komisijas izveidošanas un darbības kārtību;

 

 

 

3) koncesijas procedūras komisijas izveidošanas un darbības kārtību;

4) iesniegumu izskatīšanas komisijas izveidošanas un darbības kārtību;

 

 

 

4) iesniegumu izskatīšanas komisijas izveidošanas un darbības kārtību;

5) koncesijas procedūras, to piemērošanas kārtību;

 

 

 

5) koncesijas procedūras, to piemērošanas kārtību;

6) īpašos nosacījumus būves koncesijas procedūrai.

 

 

 

6) īpašos nosacījumus būvdarbu koncesijas procedūrai.

(3) Institucionālās partnerības jomā likums nosaka:

 

 

 

(3) Institucionālās partnerības jomā likums nosaka:

1) kārtību, kādā tiek izraudzīts kopsabiedrības privātais dalībnieks;

 

 

 

1) kārtību, kādā tiek izraudzīts kopsabiedrības privātais dalībnieks;

2) kopsabiedrības izveidošanas kārtību, darbības īpatnības un darbības izbeigšanas noteikumus;

 

 

 

2) kopsabiedrības izveidošanas kārtību, darbības īpatnības un darbības izbeigšanas noteikumus;

3) kārtību, kā tiek slēgts, grozīts vai izbeigts publiskās un privātās partnerības līgums institucionālās partnerības gadījumā;

 

 

 

3) kārtību, kādā tiek slēgts, grozīts vai izbeigts publiskās un privātās partnerības līgums institucionālās partnerības gadījumā;

4) zaudējumu atlīdzības un kompensācijas izmaksas kārtību, izbeidzot publiskās un privātās partnerības līgumu pirms termiņa institucionālās partnerības gadījumā;

 

 

 

4) zaudējumu atlīdzības un kompensācijas izmaksas kārtību, izbeidzot publiskās un privātās partnerības līgumu pirms termiņa institucionālās partnerības gadījumā;

5) informācijas apmaiņas līguma slēgšanas un finansētāja iejaukšanās tiesību īstenošanas kārtību institucionālās partnerības gadījumā.

 

 

 

5) informācijas apmaiņas līguma slēgšanas un finansētāja iejaukšanās tiesību īstenošanas kārtību institucionālās partnerības gadījumā.

(4) Publiskās un privātās partnerības uzraudzības jomā likums nosaka:

 

 

 

(4) Publiskās un privātās partnerības uzraudzības jomā likums nosaka:

1) publiskās un privātās partnerības procesu uzraugošās institūcijas un to kompetenci uzraudzības jautājumos;

 

 

 

1) publiskās un privātās partnerības procesu uzraugošās institūcijas un to kompetenci uzraudzības jautājumos;

2) uzraudzības institūcijas noteikšanas, finansēšanas un tās darbību reglamentējošā normatīvā akta apstiprināšanas kārtību;

 

 

 

2) uzraudzības institūcijas noteikšanas, finansēšanas un tās darbību reglamentējošā normatīvā akta apstiprināšanas kārtību;

3) uzraudzības institūcijas funkcijas, tiesības un pienākumus;

 

 

 

3) uzraudzības institūcijas funkcijas, tiesības un pienākumus;

4) kārtību, kādā uzraudzības institūcija darbojas kā publiskās un privātās partnerības kompetences centrs;

 

 

 

4) kārtību, kādā uzraudzības institūcija darbojas kā publiskās un privātās partnerības kompetences centrs;

5) publiskās un privātās partnerības līgumu izpildes kontroles kārtību.

 

 

 

5) publiskās un privātās partnerības līgumu izpildes kontroles kārtību.

6.pants. Publisko partneru kopīgie publiskās un privātās partnerības līgumi

 

 

 

6.pants. Publisko partneru kopīgie publiskās un privātās partnerības līgumi

(1) Vienu publiskās un privātās partnerības līgumu ar privāto partneri var slēgt vairāki publiskie partneri.

 

 

 

(1) Vienu publiskās un privātās partnerības līgumu ar privāto partneri var slēgt vairāki publiskie partneri.

(2) Ja vairāki publiskie partneri slēdz vienu publiskās un privātās partnerības līgumu, šo publisko partneru pārstāvji rakstveidā noslēdz vienošanos:

 

 

 

(2) Ja vairāki publiskie partneri slēdz vienu publiskās un privātās partnerības līgumu, šo publisko partneru pārstāvji rakstveidā noslēdz vienošanos:

1) par to, kurš publiskā partnera pārstāvis veiks partnerības iepirkuma procedūru vai koncesijas procedūru;

 

 

 

1) par to, kurš publiskā partnera pārstāvis veiks partnerības iepirkuma procedūru vai koncesijas procedūru;

2) par kārtību, kādā tie pieņem lēmumus, ja ir nepieciešams kopīgs publisko partneru vai publisko partneru pārstāvju lēmums;

 

 

 

2) par kārtību, kādā tie pieņem lēmumus, ja ir nepieciešams kopīgs publisko partneru vai publisko partneru pārstāvju lēmums;

3) par kārtību, kādā tie saskaņo viedokļus, ja ir nepieciešams atsevišķs katra publiskā partnera vai tā pārstāvja lēmums;

 

 

 

3) par kārtību, kādā tie saskaņo viedokļus, ja ir nepieciešams atsevišķs katra publiskā partnera vai tā pārstāvja lēmums;

4) par to, kurš no publiskā partnera pārstāvjiem slēdz informācijas apmaiņas līgumu ar finansētāju un nosaka kārtību, kādā publisko partneru pārstāvji apmainās ar informāciju, kas nepieciešama šā līguma izpildei, ja vien finansētājs nevēlas slēgt informācijas apmaiņas līgumu ar katru publiskā partnera pārstāvi;

 

 

 

4) par to, kurš publiskā partnera pārstāvis slēdz informācijas apmaiņas līgumu ar finansētāju un nosaka kārtību, kādā publisko partneru pārstāvji apmainās ar informāciju, kas nepieciešama šā līguma izpildei, ja vien finansētājs nevēlas slēgt informācijas apmaiņas līgumu ar katru publiskā partnera pārstāvi;

5) par kārtību, kādā tie sedz nepieciešamos izdevumus;

 

 

 

5) par kārtību, kādā tie sedz nepieciešamos izdevumus;

6) par kārtību, kādā publiskā partnera pārstāvis, kurš veiks partnerības iepirkuma procedūru vai koncesijas procedūru, par attiecīgās procedūras norisi informēs pārējos publisko partneru pārstāvjus.

 

 

 

6) par kārtību, kādā publiskā partnera pārstāvis, kurš veiks partnerības iepirkuma procedūru vai koncesijas procedūru, par attiecīgās procedūras norisi informēs pārējos publisko partneru pārstāvjus.

(3) Šā panta otrās daļas 2.punkta izpratnē kopīgs publisko partneru vai publisko partneru pārstāvju lēmums ir nepieciešams gadījumos, ja šajā likumā nav noteikts, ka lēmumu pieņem katrs publiskais partneris (16.panta sestā daļa, 36.panta otrā daļa, 61.panta pirmā daļa, 72.panta trešā daļa, 86.panta pirmās daļas 1.punkts, 87.panta pirmās daļas 1.punkts, 103.panta trešā un ceturtā daļa, 112.panta ceturtā daļa un 113.panta trešā daļa) vai katrs publiskā partnera pārstāvis (33.panta pirmā daļa, 47.panta otrā daļa, 61.panta otrā daļa, 64.panta trešā daļa, 73.panta sestā daļa, 74.panta otrā daļa, 79.panta trešā daļa, 90.panta pirmā un otrā daļa un 92.panta trešā daļa).

4

Juridiskais birojs

Aizstāt 6.panta trešajā daļā vārdus “Šā panta otrās daļas 2.punkta izpratnē kopīgs publisko partneru vai publisko partneru pārstāvju lēmums ir nepieciešams gadījumos, ja šajā likumā nav noteikts, ka lēmumu pieņem katrs publiskais partneris” ar vārdiem “Šā panta otrās daļas 2.punkta nosacījumu par kopīga publisko partneru vai publisko partneru pārstāvju lēmuma pieņemšanu piemēro, ja šajā likumā nav noteikts, ka lēmumu pieņem katrs publiskais partneris”.

 

atbalstīt

 

(3) Šā panta otrās daļas 2.punkta nosacījumu par kopīga publisko partneru vai publisko partneru pārstāvju lēmuma pieņemšanu piemēro, ja šajā likumā nav noteikts, ka lēmumu pieņem katrs publiskais partneris (16.panta sestā daļa, 36.panta otrā daļa, 61.panta pirmā daļa, 72.panta trešā daļa, 86.panta pirmās daļas 1.punkts, 87.panta pirmās daļas 1.punkts, 103.panta trešā un ceturtā daļa, 112.panta ceturtā daļa un 113.panta trešā daļa) vai katrs publiskā partnera pārstāvis (33.panta pirmā daļa, 47.panta otrā daļa, 61.panta otrā daļa, 64.panta trešā daļa, 73.panta sestā daļa, 74.panta otrā daļa, 79.panta trešā daļa, 90.panta pirmā un otrā daļa un 92.panta trešā daļa).

(4) Tas publiskā partnera pārstāvis, kurš saskaņā ar šā panta otrās daļas 1.punktu veiks partnerības iepirkuma procedūru vai koncesijas procedūru:

 

 

 

(4) Tas publiskā partnera pārstāvis, kurš saskaņā ar šā panta otrās daļas 1.punktu veiks partnerības iepirkuma procedūru vai koncesijas procedūru:

1) šajā likumā noteiktajā kārtībā izveido koncesijas procedūras komisiju, kurā iekļauj pārējo publisko partneru pārstāvju ieteiktās personas;

 

 

 

1) šajā likumā noteiktajā kārtībā izveido koncesijas procedūras komisiju, kurā iekļauj pārējo publisko partneru pārstāvju ieteiktās personas;

2) sniedz informāciju, paziņojumus vai saņem informāciju, kas paredzēta Publisko iepirkumu likumā, šajā likumā vai publiskās un privātās partnerības līgumā;

 

 

 

2) sniedz informāciju, paziņojumus vai saņem informāciju, kas paredzēta Publisko iepirkumu likumā, šajā likumā vai publiskās un privātās partnerības līgumā;

3) glabā koncesijas procedūras komisijas dokumentus saskaņā ar šā likuma 22.pantā noteikto kārtību.

 

 

 

3) glabā koncesijas procedūras komisijas dokumentus šā likuma 22.pantā noteiktajā kārtībā.

(5) Ja šajā likumā ir paredzēts, ka koncesijas procedūras komisijas lēmums ir saistošs publiskā partnera pārstāvim, šis lēmums ir saistošs arī visiem publisko partneru pārstāvjiem, kuri  parakstījuši šā panta otrajā daļā minēto vienošanos.

 

 

 

(5) Ja šajā likumā ir paredzēts, ka koncesijas procedūras komisijas lēmums ir saistošs publiskā partnera pārstāvim, šis lēmums ir saistošs arī visiem publisko partneru pārstāvjiem, kuri  parakstījuši šā panta otrajā daļā minēto vienošanos.

(6) Koncesijas procedūras nolikumā (turpmāk — nolikums) un, ja nepieciešams, arī citos koncesijas procedūras dokumentos norāda publiskā partnera pārstāvi, kurš saskaņā ar šā panta otrās daļas 1.punktu veiks koncesijas procedūru, kā arī par to rakstveidā informē uzraudzības institūciju.

 

 

 

(6) Koncesijas procedūras nolikumā (turpmāk — nolikums) un, ja nepieciešams, arī citos koncesijas procedūras dokumentos norāda publiskā partnera pārstāvi, kurš saskaņā ar šā panta otrās daļas 1.punktu veiks koncesijas procedūru, kā arī par to rakstveidā informē uzraudzības institūciju.

(7) Institucionālās partnerības gadījumā, ja publiskās un privātās partnerības līgumu slēdz vairāki publiskie partneri, par kopsabiedrības dalībnieku var kļūt visi šie publiskie partneri vai kāds no šiem publiskajiem partneriem.

 

 

 

(7) Institucionālās partnerības gadījumā, ja publiskās un privātās partnerības līgumu slēdz vairāki publiskie partneri, par kopsabiedrības dalībnieku var kļūt visi šie publiskie partneri vai kāds no šiem publiskajiem partneriem.

(8) Institucionālās partnerības gadījumā, ja kopsabiedrībā ir vairāki publiskie partneri kā kopsabiedrības dalībnieki, katrs publiskais partneris kā sabiedrības dalībnieks atsevišķi īsteno šajā likumā noteiktās tiesības vai veic likumā paredzētās darbības, ja vien šajā likumā nav noteikts, ka attiecīgās tiesības īsteno vai attiecīgās darbības veic visi kopsabiedrības publiskie partneri kopā.

 

 

 

(8) Institucionālās partnerības gadījumā, ja kopsabiedrībā ir vairāki publiskie partneri kā kopsabiedrības dalībnieki, katrs publiskais partneris kā sabiedrības dalībnieks atsevišķi īsteno šajā likumā noteiktās tiesības vai veic likumā paredzētās darbības, ja vien šajā likumā nav noteikts, ka attiecīgās tiesības īsteno vai attiecīgās darbības veic visi kopsabiedrības publiskie partneri kopā.

(9) Ja vairāki publiskie partneri slēdz vienu publiskās un privātās partnerības līgumu, uzraudzības institūcija atzinumus un citus dokumentus nosūta katram publiskā partnera pārstāvim.

 

 

 

(9) Ja vairāki publiskie partneri slēdz vienu publiskās un privātās partnerības līgumu, uzraudzības institūcija atzinumus un citus dokumentus nosūta katram publiskā partnera pārstāvim.

7.pants. Institucionālās partnerības izvēle

 

 

 

7.pants. Institucionālās partnerības izvēle

(1) Publiskās un privātās partnerības līguma izpildei var veidot kopsabiedrību, ja publiskais partneris vēlas veikt pastiprinātu publiskās un privātās partnerības līguma izpildes kontroli un piedalīties kapitālsabiedrības pārvaldē un, ja ir kāda no zemāk minētajām pazīmēm:

1) komercdarbību, ko veiks kopsabiedrība saskaņā ar publiskās un privātās partnerības līgumu, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam var veikt arī publiskais partneris;

2) kopsabiedrība veiks kādu publiskajam partnerim Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģētu pārvaldes uzdevumu.

5

 

 

 

 

 

6

Juridiskais birojs

7.pantā:

aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdus “ja ir kāda no zemāk minētajām pazīmēm” ar vārdiem “atbilst šādiem noteikumiem:”;

 

Juridiskais birojs

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) kopsabiedrība veiks kādu publiskajam partnerim normatīvajos aktos noteiktu vai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģētu pārvaldes uzdevumu, ja tas atbilst deleģēšanas noteikumiem”;

atbalstīt

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

 

(1) Publiskās un privātās partnerības līguma izpildei var veidot kopsabiedrību, ja publiskais partneris vēlas veikt pastiprinātu publiskās un privātās partnerības līguma izpildes kontroli un piedalīties kapitālsabiedrības pārvaldē un atbilst šādiem noteikumiem:

1) komercdarbību, ko veiks kopsabiedrība saskaņā ar publiskās un privātās partnerības līgumu, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam var veikt arī publiskais partneris;

2) kopsabiedrība veiks kādu publiskajam partnerim normatīvajos aktos noteiktu vai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģētu pārvaldes uzdevumu, ja tas atbilst deleģēšanas noteikumiem.

(2) Publiskais partneris, kurš vēlas publiskās un privātās partnerības līguma izpildei izveidot kopsabiedrību, to norāda šā likuma 16.panta sestajā daļā minētajā lēmumā.

7

Juridiskais birojs

aizstāt otrajā daļā vārdus “norāda šā likuma 16.panta sestajā daļā minētajā lēmumā” ar vārdiem “norāda lēmumā par publiskās un privātās procedūras uzsākšanu (16.panta sestā daļa).

atbalstīt

 

(2) Publiskais partneris, kurš vēlas publiskās un privātās partnerības līguma izpildei izveidot kopsabiedrību, to norāda lēmumā par publiskās un privātās procedūras uzsākšanu (16.panta sestā daļa).

(3) Kopsabiedrības izveides gadījumā privātais dalībnieks sadarbībā ar publisko partneri kā kopsabiedrības dalībnieku veic kopsabiedrības pārvaldi tā, lai kopsabiedrība kā privātais partneris nodrošinātu publiskās un privātās partnerības līguma izpildi.

 

 

 

(3) Kopsabiedrības izveides gadījumā privātais dalībnieks sadarbībā ar publisko partneri kā kopsabiedrības dalībnieku veic kopsabiedrības pārvaldi tā, lai kopsabiedrība kā privātais partneris nodrošinātu publiskās un privātās partnerības līguma izpildi.

II nodaļa. Publiskās un privātās partnerības procesa uzraudzība

 

 

 

II nodaļa. Publiskās un privātās partnerības procesa uzraudzība

8.pants. Kompetentās institūcijas

 

 

 

8.pants. Kompetentās institūcijas

(1) Publiskās un privātās partnerības procesu uzrauga Finanšu ministrija, Iepirkumu uzraudzības birojs un uzraudzības institūcija.

 

 

 

(1) Publiskās un privātās partnerības procesu uzrauga Finanšu ministrija, Iepirkumu uzraudzības birojs un uzraudzības institūcija.

(2) Finanšu ministrija izvērtē finanšu un ekonomiskos aprēķinos minēto nosacījumu paredzamo ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu un sniedz atzinumu par tiem.

 

 

 

(2) Finanšu ministrija izvērtē finanšu un ekonomiskajos aprēķinos minēto nosacījumu paredzamo ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu un sniedz atzinumu par tiem.

(3) Iepirkumu uzraudzības birojs:

 

 

 

(3) Iepirkumu uzraudzības birojs:

1) uzrauga partnerības iepirkuma procedūras Publisko iepirkumu likumā un likumā “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām” noteiktajā kārtībā;

 

 

 

1) uzrauga partnerības iepirkuma procedūras Publisko iepirkumu likumā un likumā “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām” noteiktajā kārtībā;

2) izskata iesniegumus par koncesijas procedūru pārkāpumiem šā likuma 28., 29., 30. un 31.pantā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

2) izskata iesniegumus par koncesijas procedūru pārkāpumiem šā likuma 28., 29., 30. un 31.pantā noteiktajā kārtībā.

(4) Uzraudzības institūciju nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

(4) Uzraudzības institūciju nosaka Ministru kabinets.

(5) Atbilstoši kompetencei publiskās un privātās partnerības procesu uzrauga arī Valsts kontrole un citas kompetentās institūcijas.

 

 

 

(5) Atbilstoši kompetencei publiskās un privātās partnerības procesu uzrauga arī Valsts kontrole un citas kompetentās institūcijas.

9.pants. Uzraudzības institūcijas funkcijas, tiesības un pienākumi

 

 

 

9.pants. Uzraudzības institūcijas funkcijas, tiesības un pienākumi

(1) Uzraudzības institūcija izvērtē un sniedz atzinumu par finanšu un ekono­miskajos aprēķinos iekļautajiem pieņēmumiem un risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri publiskās un privātās partnerības līgumā.

 

 

 

(1) Uzraudzības institūcija izvērtē finanšu un ekono­miskajos aprēķinos iekļautos pieņēmumus un risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri publiskās un privātās partnerības līgumā un sniedz atzinumu par tiem.

(2) Uzraudzības institūcija atzinumus par to, vai risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri atbilst koncesijas līgumam likuma izpratnē, sniedz šādos gadījumos:

 

 

 

(2) Uzraudzības institūcija atzinumus par to, vai risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri atbilst koncesijas līgumam šā likuma izpratnē, sniedz šādos gadījumos:

1) par nolikumu un tam pievienoto koncesijas līguma projektu (33.pants);

 

 

 

1) par nolikumu un tam pievienoto koncesijas līguma projektu šā likuma 33.pantā minētajā gadījumā;

2) par nolikuma grozījumiem šā likuma 35.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā;

 

 

 

2) par nolikuma grozījumiem šā likuma 35.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā;

3) par koncesijas līguma grozījumu projektu šā likuma 64.panta pirmajā daļā minētajā gadījumā;

 

 

 

3) par koncesijas līguma grozījumu projektu šā likuma 64.panta pirmajā daļā minētajā gadījumā;

4) par jaunā koncesijas līguma projektu šā likuma 82.panta trešajā daļā minētajā gadījumā.

 

 

 

4) par jaunā koncesijas līguma projektu šā likuma 82.panta trešajā daļā minētajā gadījumā.

(3) Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi negatīvu atzinumu par finanšu un ekono­miskajos aprēķinos iekļautajiem pieņēmumiem un risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri publiskās un privātās partnerības līgumā, tad publiskā partnera pārstāvis turpmākās šajā likumā paredzētās darbības neveic. Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi atzinumu par to, ka risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri neatbilst koncesijas līgumam, publiskā partnera pārstāvis turpmākās šajā likumā paredzētās darbības neveic. Šādā gadī­jumā publiskā partnera pārstāvis uzdod koncesijas procedūras komisijai veikt risku sadales izmaiņas, kas atbilstu koncesijas līguma noteikumiem, vai pieņemt lēmumu par koncesijas procedūras pārtraukšanu saskaņā ar šā likuma 36.panta otro daļu.

8

Atbildīgā komisija

Izteikt 9.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi negatīvu atzinumu par finanšu un ekonomiskajos aprēķinos iekļautajiem pieņēmumiem un risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri publiskās un privātās partnerības līgumā, tad publiskā partnera pārstāvis turpmākās šajā likumā paredzētās darbības neveic. Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi atzinumu par to, ka risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri neatbilst koncesijas līgumam šā likuma izpratnē, publiskā partnera pārstāvis turpmākās šajā likumā paredzētās darbības neveic. Šādā gadījumā publiskā partnera pārstāvis uzdod koncesijas procedūras komisijai veikt risku sadales izmaiņas, kas atbilstu koncesijas līgumam šā likuma izpratnē, vai pieņemt lēmumu par koncesijas procedūras pārtraukšanu saskaņā ar šā likuma 36.panta otro daļu.”

atbalstīt

 

(3) Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi negatīvu atzinumu par finanšu un ekonomiskajos aprēķinos iekļautajiem pieņēmumiem un risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri publiskās un privātās partnerības līgumā, tad publiskā partnera pārstāvis turpmākās šajā likumā paredzētās darbības neveic. Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi atzinumu par to, ka risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri neatbilst koncesijas līgumam šā likuma izpratnē, publiskā partnera pārstāvis turpmākās šajā likumā paredzētās darbības neveic. Šādā gadījumā publiskā partnera pārstāvis uzdod koncesijas procedūras komisijai veikt risku sadales izmaiņas, kas atbilstu koncesijas līgumam šā likuma izpratnē, vai pieņemt lēmumu par koncesijas procedūras pārtraukšanu saskaņā ar šā likuma 36.panta otro daļu.

(4) Kārtību, kādā uzraudzības institūcija sniedz šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētos atzinumus, tai skaitā atzinuma sniegšanas termiņus, ievērojot finanšu un ekonomiskajos aprēķinos paredzēto līgumcenu un risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri, nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

(4) Kārtību, kādā uzraudzības institūcija sniedz šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētos atzinumus, tai skaitā atzinumu sniegšanas termiņus, ievērojot finanšu un ekonomiskajos aprēķinos paredzēto līgumcenu un risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri, nosaka Ministru kabinets.

(5) Uzraudzības institūcija izvērtē publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumu ievērošanu šā panta pirmās daļas, otrās daļas  1., 2., 3. un 4.punktā minētajos koncesijas procedūru dokumentos un publiskās un privātās partnerības līguma izpildes pārskatos – vai tie atbilst Finanšu ministrijas atzinumā (15.panta otrā daļa) ietvertajiem noteiku­miem, lai publiskās un privātās partnerības līgums neradītu nevēlamu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu.

 

 

 

(5) Uzraudzības institūcija izvērtē publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumu ievērošanu šā panta pirmās daļas, otrās daļas  1., 2., 3. un 4.punktā minētajos koncesijas procedūru dokumentos un publiskās un privātās partnerības līguma izpildes pārskatos — vai tie atbilst Finanšu ministrijas atzinumā (15.panta otrā daļa) ietvertajiem noteiku­miem, lai publiskās un privātās partnerības līgums neradītu nevēlamu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu.

(6) Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi atzinumu par to, ka publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumi šā panta pirmās daļas, otrās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētajos koncesijas procedūru dokumentos un publiskās un privātās partnerības līgumos neatbilst Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem nosacījumiem, publiskā partnera pārstāvis turpmākās šajā likumā paredzētās darbības neveic. Šādā gadījumā publiskā partnera pārstāvis uzdod koncesijas procedūras komisijai veikt publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumu izmaiņas, kas atbilst Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem nosacījumiem, vai pieņemt lēmumu par koncesijas procedūras pārtraukšanu.

9

Atbildīgā komisija

Izteikt 9.panta sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi atzinumu par to, ka publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumi šā panta pirmās daļas, otrās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētajos koncesijas procedūru dokumentos neatbilst Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem nosacījumiem, publiskā partnera pārstāvis turpmākās šajā likumā paredzētās darbības neveic. Šādā gadījumā publiskā partnera pārstāvis uzdod koncesijas procedūras komisijai veikt publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumu izmaiņas, kas atbilstu Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem nosacījumiem, vai pieņemt lēmumu par koncesijas procedūras pārtraukšanu saskaņā ar šā likuma 36.panta otro daļu.”

atbalstīt

 

(6) Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi atzinumu par to, ka publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumi šā panta pirmās daļas, otrās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētajos koncesijas procedūru dokumentos neatbilst Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem nosacījumiem, publiskā partnera pārstāvis turpmākās šajā likumā paredzētās darbības neveic. Šādā gadījumā publiskā partnera pārstāvis uzdod koncesijas procedūras komisijai veikt publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumu izmaiņas, kas atbilstu Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem nosacījumiem, vai pieņemt lēmumu par koncesijas procedūras pārtraukšanu saskaņā ar šā likuma 36.panta otro daļu.

(7) Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi atzinumu par to, ka publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumi, kas norādīti publiskās un privātās partnerības līguma izpildes pārskatos, neatbilst Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem nosacījumiem, publiskā partnera pārstāvis veic darbības, lai novērstu šādu neatbilstību.

 

 

 

(7) Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi atzinumu par to, ka publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumi, kas norādīti publiskās un privātās partnerības līguma izpildes pārskatos, neatbilst Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem nosacījumiem, publiskā partnera pārstāvis veic darbības, lai novērstu šādu neatbilstību.

(8) Uzraudzības institūcija, izvērtējot publiskās un privātās partnerības līguma izpildes pārskatus, sagatavo atzinumus par veikto būvdarbu vai sniegto pakalpojumu atbilstību attiecīgajam līgumam.

 

 

 

(8) Uzraudzības institūcija, izvērtējot publiskās un privātās partnerības līguma izpildes pārskatus, sagatavo atzinumus par veikto būvdarbu vai sniegto pakalpojumu atbilstību attiecīgajam līgumam.

(9) Uzraudzības institūcijai ir tiesības:

 

 

 

(9) Uzraudzības institūcijai ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no koncesijas procedūras komisijas vai publiskā partnera pārstāvja informāciju, kas saistīta ar publiskās un privātās partnerības procedūru;

 

 

 

1) pieprasīt un saņemt no koncesijas procedūras komisijas vai publiskā partnera pārstāvja informāciju, kas saistīta ar publiskās un privātās partnerības procedūru;

2) pieprasīt un saņemt no publiskā partnera pārstāvja informāciju, kas nepieciešama šā panta pirmajā daļā minēto atzinumu sniegšanai;

 

 

 

2) pieprasīt un saņemt no publiskā partnera pārstāvja informāciju, kas nepieciešama šā panta pirmajā daļā minēto atzinumu sniegšanai;

3) pieprasīt un saņemt no publiskā partnera pārstāvja noslēgto publiskās un privātās partnerības līgumu, tā grozījumus un jauno publiskās un privātās partnerības līgumu (šā likuma 82.pantā minētajā gadījumā);

 

 

 

3) pieprasīt un saņemt no publiskā partnera pārstāvja noslēgto publiskās un privātās partnerības līgumu, tā grozījumus un jauno publiskās un privātās partnerības līgumu (šā likuma 82.pantā minētajā gadījumā);

4) pieprasīt un saņemt no publiskā partnera pārstāvja šā likuma 12.panta pirmajā daļā minētos pārskatus par noslēgtā publiskās un privātās partnerības līguma izpildes gaitu;

 

 

 

4) pieprasīt un saņemt no publiskā partnera pārstāvja šā likuma 12.panta pirmajā daļā minētos pārskatus par noslēgtā publiskās un privātās partnerības līguma izpildes gaitu;

5) slēgt līgumus ar ekspertiem šajā likumā noteikto funkciju nodrošināšanai.

 

 

 

5) slēgt līgumus ar ekspertiem šajā likumā noteikto funkciju nodrošināšanai.

(10) Uzraudzības institūcijai ir pienākums:

 

 

 

(10) Uzraudzības institūcijai ir pienākums:

1) veicot šā panta pirmajā daļā noteikto funkciju, ievērot Eiropas Savienības un Latvijas normatīvos aktus publiskās un privātās partnerības jomā;

 

 

 

1) veicot šā panta pirmajā daļā noteikto funkciju, ievērot Eiropas Savienības un Latvijas normatīvos aktus publiskās un privātās partnerības jomā;

2) reizi gadā iesniegt Ministru kabinetam pārskatu par noslēgtajiem publiskās un privātās partnerības līgumiem;

 

 

 

2) reizi gadā iesniegt Ministru kabinetam pārskatu par noslēgtajiem publiskās un privātās partnerības līgumiem;

3) gadījumos, kad tā konstatē faktus, kas neatbilst normatīvajiem aktiem vai noslēgtajiem publiskās un privātās partnerības līgumiem, informēt par to publiskā partnera pārstāvi, publiskā partnera pārstāvja augstāko iestādi (ja tāda ir), iestādi, kas deleģējusi publiskā partnera pārstāvim attiecīgo valsts pārvaldes uzdevumu, valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāju, citu privāto tiesību juridiskās personas statūtos noteikto institūciju, kā arī kompetentās valsts institūcijas normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

 

 

 

3) gadījumos, kad tā konstatē faktus, kas neatbilst normatīvajiem aktiem vai noslēgtajiem publiskās un privātās partnerības līgumiem, informēt par to publiskā partnera pārstāvi, publiskā partnera pārstāvja augstāko iestādi (ja tāda ir), iestādi, kas deleģējusi publiskā partnera pārstāvim attiecīgo valsts pārvaldes uzdevumu, valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāju, citu privāto tiesību juridiskās personas statūtos noteikto institūciju, kā arī kompetentās valsts institūcijas normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

(11) Šā panta devītās daļas 2.punktā minētā pārskata iesniegšanas kārtību un tajā iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

(11) Šā panta devītās daļas 2.punktā minētā pārskata iesniegšanas kārtību un tajā iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets.

(12) Publiskā partnera pārstāvis, koncesijas procedūras komisija, cita persona vai institūcija var vērsties uzraudzības institūcijā arī citos – šajā likumā neminētos – gadījumos, lai tā izvērtē un sniedz atzinumu par finanšu un ekonomiskajos aprēķinos iekļautajiem pieņēmumiem, par risku sadales starp publisko partneri un privāto partneri atbilstību koncesijas līgumam vai atzinumu par to, vai publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumi, kas norādīti līguma izpildes pārskatos, atbilst Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem nosacījumiem.

 

 

 

(12) Publiskā partnera pārstāvis, koncesijas procedūras komisija, cita persona vai institūcija var vērsties uzraudzības institūcijā arī citos, šajā likumā neminētos gadījumos, lai tā izvērtē finanšu un ekonomiskajos aprēķinos iekļauto pieņēmumu un risku sadales starp publisko partneri un privāto partneri atbilstību koncesijas līgumam un sniedz atzinumu par tiem vai sniedz atzinumu par to, vai publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumi, kas norādīti līguma izpildes pārskatos, atbilst Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem nosacījumiem.

10.pants. Uzraudzības institūcija kā kompetences centrs

 

 

 

10.pants. Uzraudzības institūcija kā kompetences centrs

Uzraudzības institūcija kā publiskās un privātās partnerības kompetences centrs:

 

 

 

Uzraudzības institūcija kā publiskās un privātās partnerības kompetences centrs:

1) izstrādā priekšlikumus publiskās un privātās partnerības attīstības veicināšanai;

 

 

 

1) izstrādā priekšlikumus publiskās un privātās partnerības attīstības veicināšanai;

2) informē un konsultē publiskās un privātās partnerības jautājumos;

 

 

 

2) informē un konsultē publiskās un privātās partnerības jautājumos;

3) apzina un veicina Latvijai piemērotākās ārvalstu pieredzes ieviešanu publiskās un privātās partnerības jomā;

 

 

 

3) apzina un veicina Latvijai piemērotākās ārvalstu pieredzes ieviešanu publiskās un privātās partnerības jomā;

4) izstrādā metodiskos materiālus publiskās un privātās partnerības jomā;

 

 

 

4) izstrādā metodiskos materiālus publiskās un privātās partnerības jomā;

5) sadarbojas ar citām valsts pārvaldes institūcijām un nevalstiskajām organizācijām publiskās un privātās partnerības jomā;

 

 

 

5) sadarbojas ar citām valsts pārvaldes institūcijām un nevalstiskajām organizācijām publiskās un privātās partnerības jomā;

6) veic citus uzdevumus, kas noteikti normatīvajos aktos attiecībā uz uzraudzības institūcijas darbības reglamentēšanu.

 

 

 

6) veic citus uzdevumus, kas noteikti normatīvajos aktos attiecībā uz uzraudzības institūcijas darbības reglamentēšanu.

11.pants. Uzraudzības institūcijas darbību reglamentējošie akti

 

 

 

11.pants. Uzraudzības institūcijas darbību reglamentējošie akti

Ministru kabinets nosaka uzraudzības institūcijas darbības un finansēšanas kārtību.

 

 

 

Ministru kabinets nosaka uzraudzības institūcijas darbības un finansēšanas kārtību.

12.pants. Līgumu izpildes kontrole

 

 

 

12.pants. Līgumu izpildes kontrole

(1) Publiskā partnera pārstāvis reizi gadā pēc publiskās un privātās partnerības līguma noslēgšanas sniedz uzraudzības institūcijai pārskatu par līguma izpildes gaitu.

 

 

 

(1) Publiskā partnera pārstāvis reizi gadā pēc publiskās un privātās partnerības līguma noslēgšanas sniedz uzraudzības institūcijai pārskatu par līguma izpildes gaitu.

(2) Uzraudzības institūcija pēc līguma izpildes pārskata saņemšanas izvērtē pārskatā minēto būvdarbu vai pakalpojumu atbilstību publiskās un privātās partnerības līgumam un sagatavo atzinumu par to.

 

 

 

(2) Uzraudzības institūcija pēc līguma izpildes pārskata saņemšanas izvērtē pārskatā minēto būvdarbu vai pakalpojumu atbilstību publiskās un privātās partnerības līgumam un sagatavo atzinumu par to.

(3) Ministru kabinets nosaka līguma izpildes pārskatu iesniegšanas kārtību un tajos ietveramo informāciju, kā arī kārtību, kādā uzraudzības institūcija sagatavo atzinumu par pārskatos minēto būvdarbu vai pakalpojumu atbilstību publiskās un privātās partnerības līgumam un nosūta minēto atzinumu publiskā partnera pārstāvim, un gadījumus, kad atzinums nosūtāms arī Valsts kontrolei un citām kompetentajām institūcijām.

 

 

 

(3) Ministru kabinets nosaka līguma izpildes pārskatu iesniegšanas kārtību un tajos ietveramo informāciju, kā arī kārtību, kādā uzraudzības institūcija sagatavo atzinumu par pārskatos minēto būvdarbu vai pakalpojumu atbilstību publiskās un privātās partnerības līgumam un nosūta minēto atzinumu publiskā partnera pārstāvim, un gadījumus, kad atzinums nosūtāms arī Valsts kontrolei un citām kompetentajām institūcijām.

(4) Šā panta otrajā daļā minēto atzinumu glabā 10 gadus pēc attiecīgā publiskās un privātās partnerības līguma izbeigšanās.

 

 

 

(4) Šā panta otrajā daļā minēto atzinumu glabā 10 gadus pēc attiecīgā publiskās un privātās partnerības līguma izbeigšanās.

(5) Publiskajam un privātajam partnerim ir pienākums nodrošināt atsevišķu publiskās un privātās partnerības projekta grāmatvedības uzskaiti.

 

 

 

(5) Publiskajam un privātajam partnerim ir pienākums nodrošināt atsevišķu publiskās un privātās partnerības projekta grāmatvedības uzskaiti.

III nodaļa. Publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšana

 

 

 

III nodaļa. Publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšana

13.pants. Paredzamās līgumcenas noteikšana

 

 

 

13.pants. Paredzamās līgumcenas noteikšana

(1) Paredzamo līgumcenu partnerības iepirkuma līgumiem nosaka saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu.

 

 

 

(1) Paredzamo līgumcenu partnerības iepirkuma līgumiem nosaka saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu.

(2) Koncesijas līgumiem paredzamo līgumcenu nosaka kā publiskā partnera plānoto kopējo samaksu par koncesijas līguma izpildi. Publiskais partneris, plānojot kopējo samaksu, ņem vērā jebkuru izvēles iespēju, jebkurus koncesijas līguma papildinājumus un jebkurus trešo personu maksājumus, kā arī godalgu un maksājumu vērtību, ja koncesijas procedūras pretendentiem paredz izmaksāt godalgas vai maksājumus. Būvdarbu koncesijas līguma paredzamā līgumcena ietver arī to piegāžu un pakalpojumu līgumcenu, kuri nepieciešami būvdarbu koncesijas līguma izpildei un kurus publiskais partneris paredzējis attiecīgi veikt vai sniegt privātajam partnerim.

 

 

 

(2) Koncesijas līgumiem paredzamo līgumcenu nosaka kā publiskā partnera plānoto kopējo samaksu par koncesijas līguma izpildi. Publiskais partneris, plānojot kopējo samaksu, ņem vērā jebkuru izvēles iespēju, jebkurus koncesijas līguma papildinājumus un jebkurus trešo personu maksājumus, kā arī godalgu un maksājumu vērtību, ja koncesijas procedūras pretendentiem pare dz izmaksāt godalgas vai maksājumus. Būvdarbu koncesijas līguma paredzamā līgumcena ietver arī to piegāžu un pakalpojumu līgumcenu, kuri nepieciešami būvdarbu koncesijas līguma izpildei un kurus publiskais partneris paredzējis attiecīgi veikt vai sniegt privātajam partnerim.

(3) Nav atļauts sadalīt daļās publiskās un privātās partnerības projektus, lai izvairītos no koncesijas procedūras vai attiecīgo koncesijas procedūras nosacījumu piemērošanas. Paredzamās līgumcenas noteikšanai nav atļauts izmantot tādu metodi, kas vērsta uz likumā noteikto koncesijas procedūru vai attiecīgo koncesijas procedūras nosacījumu nepiemērošanu.

 

 

 

(3) Nav atļauts sadalīt daļās publiskās un privātās partnerības projektus, lai izvairītos no koncesijas procedūras vai attiecīgo koncesijas procedūras nosacījumu piemērošanas. Paredzamās līgumcenas noteikšanai nav atļauts izmantot tādu metodi, kas vērsta uz likumā noteikto koncesijas procedūru vai attiecīgo koncesijas procedūras nosacījumu nepiemērošanu.

(4) Paredzamo līgumcenu publiskās un privātās partnerības līgumam nosaka vienlaikus ar finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu.

 

 

 

(4) Paredzamo līgumcenu publiskās un privātās partnerības līgumam nosaka vienlaikus ar finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu.

14.pants. Finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšana

 

 

 

14.pants. Finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšana

(1) Lai noteiktu publiskās un privātās partnerības piemērojamību konkrētā projekta īstenošanā no publiskās personas finanšu resursu racionālas un efektīvas izmantošanas viedokļa un to, kāds publiskās un privātās partnerības līgums slēdzams, lai veiksmīgi īstenotu attiecīgo būvdarbu veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas projektu, ņemot vērā potenciālā publiskās un privātās partnerības līguma ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu, tiek veikti finanšu un ekonomiskie aprēķini.

 

 

 

(1) Lai noteiktu publiskās un privātās partnerības piemērojamību konkrētā projekta īstenošanā no publiskās personas finanšu resursu racionālas un efektīvas izmantošanas viedokļa un to, kāds publiskās un privātās partnerības līgums slēdzams, lai veiksmīgi īstenotu attiecīgo būvdarbu veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas projektu, ņemot vērā potenciālā publiskās un privātās partnerības līguma ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu, tiek veikti finanšu un ekonomiskie aprēķini.

(2) Kārtību, kādā tiek noteikts publiskās un privātās partnerības līguma veids un tiek veikti finanšu un ekonomiskie aprēķini, kā arī kritērijus publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaitei, lai noteiktu publiskās un privātās partnerības līguma ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu, reglamentē Ministru kabinets.

 

 

 

(2) Kārtību, kādā tiek noteikts publiskās un privātās partnerības līguma veids un tiek veikti finanšu un ekonomiskie aprēķini, kā arī kritērijus publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaitei, lai noteiktu publiskās un privātās partnerības līguma ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu, reglamentē Ministru kabinets.

(3) Lēmumu par finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu pieņem:

 

 

 

(3) Lēmumu par finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu pieņem:

1) ja publiskais partneris būs valsts, – tas Ministru kabineta loceklis, kurš ir atbildīgs par jomu, kurā paredzēts īstenot publiskās un privātās partnerības projektu;

 

 

 

1) ja publiskais partneris būs valsts, — tas Ministru kabineta loceklis, kurš ir atbildīgs par jomu, kurā paredzēts īstenot publiskās un privātās partnerības projektu;

2) ja publiskais partneris būs pašvaldība, – šīs pašvaldības dome;

 

 

 

2) ja publiskais partneris būs pašvaldība, — šīs pašvaldības dome;

3) ja publiskais partneris būs atvasināta publiskā persona (izņemot pašvaldību), – šīs publiskās personas orgāns;

 

 

 

3) ja publiskais partneris būs atvasināta publiska persona (izņemot pašvaldību), — šīs publiskās personas orgāns;

“4) ja publiskais partneris būs juridiskā persona, –juridiskās personas institūcija, kura ir tiesīga pieņemt šādu lēmumu.

 

 

 

4) ja publiskais partneris būs juridiskā persona, — šīs juridiskās personas institūcija, kura ir tiesīga pieņemt šādu lēmumu.

(4) Lēmumu par finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu publiskais partneris nosūta uzraudzības institūcijai, kura pēc attiecīgā lēmuma saņemšanas ievieto to uzraudzības institūcijas mājaslapā internetā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

(4) Lēmumu par finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu publiskais partneris nosūta uzraudzības institūcijai, kura pēc attiecīgā lēmuma saņemšanas ievieto to uzraudzības institūcijas mājaslapā internetā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

15.pants. Kompetento institūciju atzinumi

 

 

 

15.pants. Kompetento institūciju atzinumi

(1) Pēc finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanas minētos aprēķinus nosūta:

 

 

 

(1) Pēc finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanas minētos aprēķinus nosūta:

1) Finanšu ministrijai atzinuma saņemšanai par finanšu un ekonomis­kajiem aprēķinos minēto nosacījumu paredzamo ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu.

 

 

 

1) Finanšu ministrijai — lai saņemtu atzinumu par finanšu un ekonomiskajos aprēķinos minēto nosacījumu paredzamo ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu;

2) uzraudzības institūcijai atzinuma saņemšanai par finanšu un ekonomiskas aprēķinos iekļautajiem pieņēmumiem un risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri publiskās un privātās partnerības līgumā.

 

 

 

2) uzraudzības institūcijai — lai saņemtu atzinumu par finanšu un ekonomiskajos aprēķinos iekļautajiem pieņēmumiem un risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri publiskās un privātās partnerības līgumā.

(2) Finanšu ministrija atzinumā norāda tos finanšu un ekonomiskajos aprēķinos minētos publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites noteikumus, kuri ir par pamatu secinājumam, ka publiskās un privātās partnerības līgums neradīs nevēlamu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu.

 

 

 

(2) Finanšu ministrija atzinumā norāda tos finanšu un ekonomiskajos aprēķinos minētos publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites noteikumus, kuri ir par pamatu secinājumam, ka publiskās un privātās partnerības līgums neradīs nevēlamu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu.

(3) Kārtību, kādā Finanšu ministrija sniedz šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto atzinumu, nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

(3) Kārtību, kādā Finanšu ministrija sniedz šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto atzinumu, nosaka Ministru kabinets.

16.pants. Lēmuma par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu pieņemšana

 

 

 

16.pants. Lēmuma par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu pieņemšana

(1) Ja Finanšu ministrijas atzinumā konstatēts, ka potenciālais publiskās un privātās partnerības līgums neradīs nevēlamu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu vai valsts parādu, lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu pieņem:

 

 

 

(1) Ja Finanšu ministrijas atzinumā konstatēts, ka potenciālais publiskās un privātās partnerības līgums neradīs nevēlamu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu vai valsts parādu, lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu pieņem:

1) Ministru kabinets, ja publiskās un privātās partnerības līgumu kā publiskais partneris slēgs valsts vai atvasināta publiska persona (izņemot pašvaldību);

 

 

 

1) Ministru kabinets, ja publiskās un privātās partnerības līgumu kā publiskais partneris slēgs valsts vai atvasināta publiska persona (izņemot pašvaldību);

2) pašvaldības dome, ja publiskās un privātās partnerības līgumu kā publiskais partneris slēgs pašvaldība;

 

 

 

2) pašvaldības dome, ja publiskās un privātās partnerības līgumu kā publiskais partneris slēgs pašvaldība;

3) juridiskās personas statūtos noteiktā lēmējinstitūcija, ja publiskās un privātās partnerības līgumu kā publiskais partneris slēgs juridiskā persona;

 

 

 

3) juridiskās personas statūtos noteiktā lēmējinstitūcija, ja publiskās un privātās partnerības līgumu kā publiskais partneris slēgs juridiskā persona;

4) attiecīgā šīs daļas 1., 2. vai 3.punktā minētā institūcija, ja publiskās un privātās partnerības līgumu slēgs publiskā institūcija vai publiskās institūcijas uzņēmums likuma “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām” izpratnē.

 

 

 

4) attiecīgā šīs daļas 1., 2. vai 3.punktā minētā institūcija, ja publiskās un privātās partnerības līgumu slēgs publiskā institūcija vai publiskās institūcijas uzņēmums likuma “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām” izpratnē.

(2) Ja Finanšu ministrija savā atzinumā norāda, ka potenciālais publiskās un privātās partnerības līgums radīs nevēlamu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu vai valsts parādu, lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu pieņem Ministru kabinets.

 

 

 

(2) Ja Finanšu ministrija savā atzinumā norāda, ka potenciālais publiskās un privātās partnerības līgums radīs nevēlamu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu vai valsts parādu, lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu pieņem Ministru kabinets.

(3) Ja valstij vai atvasinātai publiskai personai ir izšķiroša ietekme kapitālsabiedrībā Koncernu likuma izpratnē, tad šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētās institūcijas lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu pieņem, saņemot attiecīgās valsts vai atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja iepriekšēju rakstveida piekrišanu.

 

 

 

(3) Ja valstij vai atvasinātai publiskai personai ir izšķiroša ietekme kapitālsabiedrībā Koncernu likuma izpratnē, tad šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētās institūcijas lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu pieņem, saņemot attiecīgās valsts vai atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja iepriekšēju rakstveida piekrišanu.

(4) Lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās institūcijas pieņem, pamatojoties uz finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem, Finanšu ministrijas un uzraudzības institūcijas at zinumiem.

 

 

 

(4) Lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās institūcijas pieņem, pamatojoties uz finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem, Finanšu ministrijas un uzraudzības institūcijas atzinumiem.

(5) Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi atzinumu par to, ka risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri neatbilst koncesijas līgumam, lēmums par koncesijas procedūras uzsākšanu netiek pieņemts.

 

 

 

(5) Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi atzinumu par to, ka risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri neatbilst koncesijas līgumam, lēmums par koncesijas procedūras uzsākšanu netiek pieņemts.

(6) Lēmumā par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu katra publiskās un privātās partnerības projektā iesaistītā šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā publiskā partnera institūcija norāda:

 

 

 

(6) Lēmumā par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu katra publiskās un privātās partnerības projektā iesaistītā šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā publiskā partnera institūcija norāda:

1) publiskās un privātās partnerības procedūru, kurā tiks noteikts pretendents, ar kuru tiks slēgts publiskās un privātās partnerības līgums;

 

 

 

1) publiskās un privātās partnerības procedūru, kurā tiks noteikts pretendents, ar kuru tiks slēgts publiskās un privātās partnerības līgums;

2) publiskā partnera pārstāvi;

 

 

 

2) publiskā partnera pārstāvi;

3) publiskās un privātās partnerības līguma termiņu, kas izriet no finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem un Finanšu ministrijas atzinuma;

 

 

 

3) publiskās un privātās partnerības līguma termiņu, kas izriet no finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem un Finanšu ministrijas atzinuma;

4) privātajam partnerim nododamos vai — institucionālas partnerības gadījumā — kopsabiedrībā ieguldāmos publiskā partnera resursus;

 

 

 

4) privātajam partnerim nododamos vai — institucionālas partnerības gadījumā — kopsabiedrībā ieguldāmos publiskā partnera resursus;

5) Finanšu ministrijas atzinumā norādītos publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites noteikumus;

 

 

 

5) Finanšu ministrijas atzinumā norādītos publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites noteikumus;

6) institucionālās partnerības gadījumā — to, ka publiskā partnera pārstāvis būs publiskajam partnerim kopsabiedrībā piederošo kapitāla daļu vai akciju (turpmāk — kapitāla daļa) turētājs saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”;

 

 

 

6) institucionālās partnerības gadījumā — to, ka publiskā partnera pārstāvis būs publiskajam partnerim kopsabiedrībā piederošo kapitāla daļu vai akciju (turpmāk — kapitāla daļas) turētājs saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”;

7) citus publiskās un privātās partnerības īstenošanas nosacījumus, kas ir būtiski sabiedrības interešu nodrošināšanai.

 

 

 

7) citus publiskās un privātās partnerības īstenošanas nosacījumus, kas ir būtiski sabiedrības interešu nodrošināšanai.

(7) Ja uzraudzības institūcija savā atzinumā norāda, ka no finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem nevar izdarīt precīzu secinājumu par to, vai tajos minētais risku sadalījums atbilst koncesijas līgumam, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā publiskā partnera institūcija pieņem lēmumu par to, ka tiks slēgts partnerības iepirkuma līgums un piemērojama partnerības iepirkuma procedūra.

 

 

 

(7) Ja uzraudzības institūcija savā atzinumā norāda, ka no finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem nevar izdarīt precīzu secinājumu par to, vai tajos minētais risku sadalījums atbilst koncesijas līgumam, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā publiskā partnera institūcija pieņem lēmumu par to, ka tiks slēgts partnerības iepirkuma līgums un piemērojama partnerības iepirkuma procedūra.

(8) Lēmumu par publiskās un privātās partnerības līguma slēgšanu uz laiku, kas ilgāks par 30 gadiem, pieņem, ņemot vērā šā likuma 60.panta trešajā daļā minēto nosacījumu.

 

 

 

(8) Lēmumu par publiskās un privātās partnerības līguma slēgšanu uz laiku, kas ilgāks par 30 gadiem, pieņem, ievērojot šā likuma 60.panta trešajā daļā minēto nosacījumu.

(9) Ja lēmumā par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu tiek noteikts, ka slēdzams partnerības iepirkuma līgums, lēmuma par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu, attiecīgo finanšu un ekonomisko aprēķinu un kompetento institūciju atzinumu glabāšanai tiek piemēroti šā likuma 22.pantā noteiktie dokumentu glabāšanas termiņi.

 

 

 

(9) Ja lēmumā par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu tiek noteikts, ka slēdzams partnerības iepirkuma līgums, lēmuma par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu, attiecīgo finanšu un ekonomisko aprēķin u un kompetento institūciju atzinumu glabāšanai tiek piemēroti šā likuma 22.pantā noteiktie dokumentu glabāšanas termiņi.

B sadaļa

 

 

 

B sadaļa

Koncesijas procedūras

 

 

 

Koncesijas procedūras

 

 

 

 

 

IV nodaļa. Vispārīgie noteikumi

10

Juridiskais birojs

Izteikt IV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“IV nodaļa. Koncesijas procedūru veidi, informācijas apmaiņa un dokumentācija”

atbalstīt

 

IV nodaļa. Koncesijas procedūru veidi, informācijas apmaiņa un dokumentācija

17.pants. Koncesijas procedūru veidi, to piemērošana

 

 

 

17.pants. Koncesijas procedūru veidi, to piemērošana

(1) Lai noskaidrotu pretendentu, kurš iegūs tiesības slēgt koncesijas līgumu, piemēro šādas koncesijas procedūras:

 

 

 

(1) Lai noskaidrotu pretendentu, kurš iegūs tiesības slēgt koncesijas līgumu, piemēro šādas koncesijas procedūras:

1) konkurss bez pretendentu atlases;

 

 

 

1) konkurss bez pretendentu atlases;

2) konkurss ar pretendentu atlasi;

 

 

 

2) konkurss ar pretendentu atlasi;

3) konkursa dialogs.

 

 

 

3) konkursa dialogs.

(2) Konkursa dialoga procedūru piemēro, ja koncesijas līgums uzskatāms par sevišķi sarežģītu un koncesijas procedūras komisijai  objektīvi nav iespējams nolikumā definēt atbilstošas prasības, vai, ja  objektīvi nav iespējams noteikt projekta juridisko vai finansiālo risinājumu.

 

 

 

(2) Konkursa dialoga procedūru piemēro, ja koncesijas līgums uzskatāms par sevišķi sarežģītu un koncesijas procedūras komisijai objektīvi nav iespējams nolikumā definēt atbilstošas prasības vai ja objektīvi nav iespējams noteikt projekta juridisko vai finansiālo risinājumu.

(3) Koncesijas līgumu uzskata par sevišķi sarežģītu šā panta otrās daļas izpratnē, ja koncesijas procedūras komisijai nav objektīvi iespējams:

 

 

 

(3) Koncesijas līgumu uzskata par sevišķi sarežģītu šā panta otrās daļas izpratnē, ja koncesijas procedūras komisijai nav objektīvi iespējams:

1) nolikumā definēt atbilstošas prasības;

 

 

 

1) nolikumā definēt atbilstošas prasības;

2) noteikt projekta juridisko vai finansiālo risinājumu.

 

 

 

2) noteikt projekta juridisko vai finansiālo risinājumu.

(4) Konkursa bez pretendentu atlases, konkursa ar pretendentu atlasi un konkursa dialoga procedūrai piemēro šā likuma VIII, IX, X un XI nodaļu.

 

 

 

(4) Konkursa bez pretendentu atlases, konkursa ar pretendentu atlasi un konkursa dialoga procedūrai piemēro šā likuma VII, VIII, IX un X nodaļu.

(5) Ja būves koncesijas līgumcena ir vienāda vai lielāka par šā likuma 56.pantā noteikto līgumcenu robežu, papildus šā panta ceturtajā daļā minētajām nodaļām piemēro šā likuma XIII nodaļu.

 

 

 

(5) Ja būvdarbu koncesijas līgumcena ir vienāda ar šā likuma 56.pantā noteikto līgumcenas robežu vai lielāka, papildus šā panta ceturtajā daļā minētajām nodaļām piemēro šā likuma XII nodaļu.

V nodaļa. Informācijas apmaiņa un dokumentācija

11

Juridiskais birojs

Izslēgt V nodaļas nosaukumu, mainīt turpmāko nodaļu numerāciju un attiecīgi precizēt atsauces likuma normās.

atbalstīt

 

 

18.pants. Informācijas apmaiņa

 

 

 

18.pants. Informācijas apmaiņa

(1) Informācijas apmaiņa starp koncesijas procedūras komisiju un pretendentiem notiek pa pastu, faksu vai elektronisko pastu atkarībā no koncesijas procedūras komisijas izvēles.

 

 

 

(1) Informācijas apmaiņa starp koncesijas procedūras komisiju un pretendentiem notiek pa pastu, faksu vai elektronisko pastu atkarībā no koncesijas procedūras komisijas izvēles.

(2) Koncesijas procedūras komisija izvēlas tādus informācijas apmaiņas līdzekļus, kuri ir pieejami adresātam un nodrošina pēc iespējas ātru informācijas saņemšanu.

 

 

 

(2) Koncesijas procedūras komisija izvēlas tādus informācijas apmaiņas līdzekļus, kuri ir pieejami adresātam un nodrošina pēc iespējas ātru informācijas saņemšanu.

(3) Ja informācijas apmaiņā tiek izmantoti informācijas tehnoloģiju un elektronisko sakaru līdzekļi, izvēlas tādus sakaru līdzekļus, kuri ir publiski pieejami un savietojami ar vispārlietotiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktiem, tādējādi novēršot iespēju diskriminēt pretendentus uz šā pamata.

 

 

 

(3) Ja informācijas apmaiņā tiek izmantoti informācijas tehnoloģiju un elektronisko sakaru līdzekļi, izvēlas tādus sakaru līdzekļus, kuri ir publiski pieejami un savietojami ar vispārlietotiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktiem, tādējādi novēršot iespēju diskriminēt pretendentus uz šā pamata.

(4) Informācijas apmaiņu un uzglabāšanu veic tā, lai visi pieteikumos un piedāvājumos iekļautie dati būtu aizsargāti un citas personas normatīvajos aktos par informācijas atklātību noteiktajos gadījumos un kārtībā varētu pārbaudīt pieteikumu un piedāvājumu saturu pēc to iesniegšanas termiņa beigām.

 

 

 

(4) Informācijas apmaiņu un uzglabāšanu veic tā, lai visi pieteikumos un piedāvājumos iekļautie dati būtu aizsargāti un citas personas normatīvajos aktos par informācijas atklātību noteiktajos gadījumos un kārtībā varētu pārbaudīt pieteikumu un piedāvājumu saturu pēc to iesniegšanas termiņa beigām.

(5) Laikā no pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas dienas līdz to atvēršanas brīdim koncesijas procedūras komisija nesniedz informāciju par citu pieteikumu vai piedāvājumu esamību. Pieteikumu un piedāvājumu vērtēšanas laikā līdz rezultātu paziņošanai koncesijas procedūras komisija nesniedz informāciju par vērtēšanas procesu.

 

 

 

(5) Laikā no pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas dienas līdz to atvēršanas brīdim koncesijas procedūras komisija nesniedz informāciju par citu pieteikumu vai piedāvājumu esamību. Pieteikumu un piedāvājumu vērtēšanas laikā līdz rezultātu paziņošanai koncesijas procedūras komisija nesniedz informāciju par vērtēšanas procesu.

(6) Koncesijas procedūras komisija nodrošina iesniegtās informācijas konfidencialitāti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par informācijas atklātību.

 

 

 

(6) Koncesijas procedūras komisija nodrošina iesniegtās informācijas konfidencialitāti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par informācijas atklātību.

19.pants. Prasības attiecībā uz elektronisku dokumentu saņemšanu un nosūtīšanu

 

 

 

19.pants. Prasības attiecībā uz elektronisku dokumentu saņemšanu un nosūtīšanu

Izmantojot informācijas tehnoloģijas un elektronisko sakaru iekārtas, ar kurām saņem un nosūta dokumentus partnerības procedūrās, ievēro šādus principus:

 

 

 

Izmantojot informācijas tehnoloģijas un elektronisko sakaru iekārtas, ar kurām saņem un nosūta dokumentus partnerības procedūrās, ievēro šādus principus:

1) visiem pretendentiem ir pieejama informācija par specifikācijām, kas attiecas uz partnerības procedūru dokumentu elektronisku iesniegšanu;

 

 

 

1) visiem pretendentiem ir pieejama informācija par specifikācijām, kas attiecas uz partnerības procedūru dokumentu elektronisku iesniegšanu;

2) dokumentus paraksta atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma prasībām, izmantojot elektronisko parakstu un laika zīmogu;

 

 

 

2) dokumentus paraksta atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma prasībām, izmantojot elektronisko parakstu un laika zīmogu;

3) ir iespējams precīzi noteikt datumu un laiku, kad iesniegts attiecīgais partnerības procedūru dokuments;

 

 

 

3) ir iespējams precīzi noteikt datumu un laiku, kad iesniegts attiecīgais partnerības procedūru dokuments;

4) koncesijas procedūras komisija nodrošina, lai neviens nevarētu piekļūt iesniegtajai informācijai pirms normatīvajos aktos par informācijas atklātību noteiktā termiņa beigām;

 

 

 

4) koncesijas procedūras komisija nodrošina, lai neviens nevarētu piekļūt iesniegtajai informācijai pirms normatīvajos aktos par informācijas atklātību noteiktā termiņa beigām;

5) ir iespējams atklāt pārkāpumu, ja kāds pārkāpis šā panta 4.punktā minēto aizliegumu;

 

 

 

5) ir iespējams atklāt pārkāpumu, ja kāds pārkāpis šā panta 4.punktā minēto aizliegumu;

6) tikai koncesijas procedūras komisija var noteikt vai mainīt saņemto dokumentu atvēršanas laiku;

 

 

 

6) tikai koncesijas procedūras komisija var noteikt vai mainīt saņemto dokumentu atvēršanas laiku;

7) koncesijas procedūras dažādos posmos pieeja iesniegtajiem dokumentiem vai to daļai ir iespējama tikai pēc koncesijas procedūras komisijas pilnvarotu personu (turpmāk — pilnvarotās personas) vienlaikus veiktām darbībām;

 

 

 

7) koncesijas procedūras dažādos posmos pieeja iesniegtajiem dokumentiem vai to daļai ir iespējama tikai pēc koncesijas procedūras komisijas pilnvarotu personu (turpmāk — pilnvarotās personas) vienlaikus veiktām darbībām;

8) iesniegtajiem dokumentiem var piekļūt tikai noteiktā datumā pēc pilnvaroto personu vienlaikus veiktām darbībām;

 

 

 

8) iesniegtajiem dokumentiem var piekļūt tikai noteiktā datumā pēc pilnvaroto personu vienlaikus veiktām darbībām;

9) pieeja iesniegtajiem un atvērtajiem dokumentiem saglabājas tikai tām pilnvarotajām personām, kurām šāda pieeja ir atļauta.

 

 

 

9) pieeja iesniegtajiem un atvērtajiem dokumentiem saglabājas tikai tām pilnvarotajām personām, kurām šāda pieeja ir atļauta.

20.pants. Paziņojumu veidlapas

12

Atbildīgā komisija

Izteikt 20.panta nosaukumu šādā redakcijā:

20.pants. Paziņojumi, to veidlapas

atbalstīt

 

20.pants. Paziņojumi, to veidlapas

(1) Būvdarbu koncesijas līgumiem vai pakalpojumu koncesijas līgumiem šā likuma 38.panta pirmajā daļā un 53.panta pirmajā daļā minēto paziņojumu veidlapu paraugus apstiprina Ministru kabinets.

13

Atbildīgā komisija

Izteikt 20.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ministru kabinets nosaka šā likuma 38.panta pirmajā daļā un 53.panta pirmajā daļā minēto paziņojumu saturu, kārtību, kādā tie iesniedzami Iepirkumu uzraudzības birojam, un apstiprina paziņojumu veidlapu paraugus.”

atbalstīt

 

(1) Ministru kabinets nosaka šā likuma 38.panta pirmajā daļā un 53.panta pirmajā daļā minēto paziņojumu saturu, kārtību, kādā tie iesniedzami Iepirkumu uzraudzības birojam, un apstiprina paziņojumu veidlapu paraugus.

(2) Ja paredzamā līgumcena būvdarbu koncesijas līgumiem ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka, šā likuma 57.panta pirmajā daļā minētā paziņojuma veidlapas paraugu nosaka Eiropas Komisijas 2005.gada 7.septembra regula (EK) Nr.1564/2005, ar ko izveido standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai iepirkuma procedūru ietvaros, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2004/17/EK un 2004/18/EK.

 

 

 

(2) Ja paredzamā līgumcena būvdarbu koncesijas līgumiem ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka, šā likuma 57.panta pirmajā daļā minētā paziņojuma veidlapas paraugu nosaka Eiropas Komisijas 2005.gada 7.septembra regula (EK) Nr.1564/2005, ar ko izveido standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai iepirkuma procedūru ietvaros, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2004/17/EK un 2004/18/EK.

21.pants. Koncesijas procedūras dokumentēšana

 

 

 

21.pants. Koncesijas procedūras dokumentēšana

(1) Koncesijas procedūras komisija nodrošina koncesijas procedūras un katra tās posma dokumentēšanu.

 

 

 

(1) Koncesijas procedūras komisija nodrošina koncesijas procedūras un katra tās posma dokumentēšanu.

(2) Lēmums par koncesijas procedūras uzsākšanu, finanšu un ekonomiskie aprēķini, kompetento institūciju atzinumi, koncesijas procedūras komisijas protokoli, nolikums, pieteikumi pēc to oficiālās atvēršanas, koncesijas procedūras komisijas noslēguma ziņojums, citi koncesijas procedūras dokumenti, izņemot pretendentu iesniegtos piedāvājumus, ir vispārpieejama informācija šajā likumā noteiktajā apjomā un kārtībā.

 

 

 

(2) Lēmums par koncesijas procedūras uzsākšanu, finanšu un ekonomiskie aprēķini, kompetento institūciju atzinumi, koncesijas procedūras komisijas protokoli, nolikums, pieteikumi pēc to oficiālās atvēršanas, koncesijas procedūras komisijas noslēguma ziņojums, citi koncesijas procedūras dokumenti, izņemot pretendentu iesniegtos piedāvājumus, ir vispārpieejama informācija šajā likumā noteiktajā apjomā un kārtībā.

(3) Publiskā partnera pārstāvis vai koncesijas procedūras komisija šā panta otrajā daļā minēto informāciju sniedz triju darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

 

 

 

(3) Publiskā partnera pārstāvis vai koncesijas procedūras komisija šā panta otrajā daļā minēto informāciju sniedz triju darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

22.pants. Koncesijas procedūras dokumentu glabāšana

 

 

 

22.pants. Koncesijas procedūras dokumentu glabāšana

(1) Publiskā partnera pārstāvis visus šā likuma 21.panta otrajā daļā minēto dokumentu oriģinālus, kā arī pretendentu iesniegto piedāvājumu oriģinālus glabā 10 gadus pēc koncesijas līguma izbeigšanās.

 

 

 

(1) Publiskā partnera pārstāvis visus šā likuma 21.panta otrajā daļā minēto dokumentu oriģinālus, kā arī pretendentu iesniegto piedāvājumu oriģinālus glabā 10 gadus pēc koncesijas līguma izbeigšanās.

(2) Ja koncesijas procedūra tiek izbeigta vai pārtraukta šajā likumā noteiktajā kārtībā, publiskā partnera pārstāvis attiecīgos šā likuma 21.panta otrajā daļā minēto dokumentu oriģinālus, kā arī pretendentu iesniegto piedāvājumu oriģinālus glabā piecus gadus pēc tam, kad koncesijas procedūras komisija pieņēmusi lēmumu par attiecīgās koncesijas procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu.

 

 

 

(2) Ja koncesijas procedūra tiek izbeigta vai pārtraukta šajā likumā noteiktajā kārtībā, publiskā partnera pārstāvis attiecīgos šā likuma 21.panta otrajā daļā minēto dokumentu oriģinālus, kā arī pretendentu iesniegto piedāvājumu oriģinālus glabā piecus gadus pēc tam, kad koncesijas procedūras komisija pieņēmusi lēmumu par attiecīgās koncesijas procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētais koncesijas procedūras komisijas lēmums par attiecīgās koncesijas procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu tiek šajā likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēts, publiskā partnera pārstāvis attiecīgo šā likuma 21.panta otrajā daļā minēto dokumentu oriģinālus, kā arī pretendentu iesniegto piedāvājumu oriģinālus glabā piecus gadus pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās.

 

 

 

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētais koncesijas procedūras komisijas lēmums par attiecīgās koncesijas procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu tiek šajā likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēts, publiskā partnera pārstāvis attiecīgo šā likuma 21.panta otrajā daļā minēto dokumentu oriģinālus, kā arī pretendentu iesniegto piedāvājumu oriģinālus glabā piecus gadus pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās.

(4) Iesniegumu izskatīšanas komisijas protokolu un iesnieguma izskatīšanas laikā iegūto ziņu glabāšanas termiņš ir 10 gadi.

 

 

 

(4) Iesniegumu izskatīšanas komisijas protokolu un iesnieguma izskatīšanas laikā iegūto ziņu glabāšanas termiņš ir 10 gadi.

23.pants. Konfidencialitāte

 

 

 

23.pants. Konfidencialitāte

(1) Koncesijas procedūras komisija var izvirzīt nosacījumus tās informācijas aizsardzībai, kura ir nodota pretendentiem kopā ar tehniskajām specifikācijām, kā arī noteikt šādus nosacījumus turpmākās koncesijas procedūras laikā.

 

 

 

(1) Koncesijas procedūras komisija var izvirzīt nosacījumus tās informācijas aizsardzībai, kura ir nodota pretendentiem kopā ar tehniskajām specifikācijām, kā arī noteikt šādus nosacījumus turpmākās koncesijas procedūras laikā.

(2) Sniedzot informāciju pretendentiem, koncesijas procedūras komisija nav tiesīga atklāt informāciju, ko tai kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi pretendenti.

 

 

 

(2) Sniedzot informāciju pretendentiem, koncesijas procedūras komisija nav tiesīga atklāt informāciju, ko tai kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi pretendenti.

(3) Ja pretendents, snied zot šajā likumā prasīto informāciju, uzskata, ka tā ir konfidenciāla vai tā ir komercnoslēpums, pretendentam tas īpaši jānorāda.

 

 

 

(3) Ja pretendents, sniedzot šajā likumā prasīto informāciju, uzskata, ka tā ir konfidenciāla vai tā ir komercnoslēpums, pretendentam tas īpaši jānorāda.

VI nodaļa. Koncesijas procedūras komisija

 

 

 

V nodaļa. Koncesijas procedūras komisija

24.pants. Koncesijas procedūras komisijas izveidošana

 

 

 

24.pants. Koncesijas procedūras komisijas izveidošana

(1) Koncesijas procedūras komisiju izveido publiskā partnera pārstāvis. Publiskā partnera pārstāvis nodrošina izveidotās koncesijas procedūras komisijas darbu un ir atbildīgs par tās darbību.

 

 

 

(1) Koncesijas procedūras komisiju izveido publiskā partnera pārstāvis. Publiskā partnera pārstāvis nodrošina izveidotās koncesijas procedūras komisijas darbu un ir atbildīgs par tās darbību.

(2) Izveidojot koncesijas procedūras komisiju, publiskā partnera pārstāvis nodrošina, lai tā būtu kompetenta koncesijas līguma slēgšanas jomā.

 

 

 

(2) Izveidojot koncesijas procedūras komisiju, publiskā partnera pārstāvis nodrošina, lai tā būtu kompetenta koncesijas līguma slēgšanas jomā.

(3) Koncesijas procedūras komisija, veicot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertus vai publiskās un privātās partnerības lietpratējus, kuri nav komisijas locekļi.

 

 

 

(3) Koncesijas procedūras komisija, veicot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertus vai publiskās un privātās partnerības lietpratējus, kuri nav komisijas locekļi.

(4) Koncesijas procedūras komisiju izveido vismaz piecu locekļu sastāvā.

 

 

 

(4) Koncesijas procedūras komisiju izveido vismaz piecu locekļu sastāvā.

25.pants. Koncesijas procedūras komisijas darbības pamatprincipi

 

 

 

25.pants. Koncesijas procedūras komisijas darbības pamatprincipi

(1) Koncesijas procedūras komisijas locekļi un eksperti nedrīkst pārstāvēt pretendenta intereses, kā arī nedrīkst būt saistīti ar pretendentu.

 

 

 

(1) Koncesijas procedūras komisijas locekļi un eksperti nedrīkst pārstāvēt pretendenta intereses, kā arī nedrīkst būt saistīti ar pretendentu.

(2) Šā panta pirmās daļas izpratnē koncesijas procedūras komisijas loceklis vai eksperts ir saistīts ar pretendentu, ja viņš ir pretendenta vai tā apakšuzņēmēja:

 

 

 

(2) Šā panta pirmās daļas izpratnē koncesijas procedūras komisijas loceklis vai eksperts ir saistīts ar pretendentu, ja viņš ir pretendenta vai tā apakšuzņēmēja:

1) komersanta vai juridiskās personas pašreizējais vai bijušais darbinieks, amatpersona, dalībnieks, akcionārs vai biedrs un ja šī saistība ar komersantu vai juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā;

 

 

 

1) komersanta vai juridiskās personas pašreizējais vai bijušais darbinieks, amatpersona, dalībnieks, akcionārs vai biedrs un ja šī saistība ar komersantu vai juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā;

2) komersanta vai juridiskās personas dalībnieka, akcionāra vai biedra, kuram pieder vismaz 10 procenti kapitāla daļu, vai to amatpersonas tēvs, māte, vectēvs, vecāmāte, bērns, mazbērns, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais;

 

 

 

2) komersanta vai juridiskās personas dalībnieka, akcionāra vai biedra, kuram pieder vismaz 10 procenti kapitāla daļu, vai to amatpersonas tēvs, māte, vectēvs, vecāmāte, bērns, mazbērns, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais;

3) fiziskās personas tēvs, māte, vectēvs, vecāmāte, bērns, mazbērns, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais;

 

 

 

3) fiziskās personas tēvs, māte, vectēvs, vecāmāte, bērns, mazbērns, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais.

(3) Koncesijas procedūras komisijas locekļu un ekspertu saistība ar pretendentu attiecas arī uz gadījumiem, kad pretendents ir personu apvienība, kuras dalībnieki ir komersanti, fiziskās vai juridiskās personas, ar kurām komisijas loceklim vai ekspertam ir šā panta otrajā daļā minētā saistība.

 

 

 

(3) Koncesijas procedūras komisijas locekļu un ekspertu saistība ar pretendentu attiecas arī uz gadījumiem, kad pretendents ir personu apvienība, kuras dalībnieki ir komersanti, fiziskās vai juridiskās personas, ar kurām komisijas loceklim vai ekspertam ir šā panta otrajā daļā minētā saistība.

(4) Koncesijas procedūras komisijas locekļi un eksperti pirms piedāvājuma izskatīšanas paraksta apliecinājumu, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka viņi ir ieinteresēti konkrēta pretendenta izvēlē vai darbībā vai ka viņi ir saistīti ar tiem šā panta otrās daļas izpratnē.

 

 

 

(4) Koncesijas procedūras komisijas locekļi un eksperti pirms piedāvājuma izskatīšanas paraksta apliecinājumu, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka viņi ir ieinteresēti konkrēta pretendenta izvēlē vai darbībā vai ka viņi ir saistīti ar tiem šā panta otrās daļas izpratnē.

26.pants. Koncesijas procedūras komisijas darbība

 

 

 

26.pants. Koncesijas procedūras komisijas darbība

(1) Koncesijas procedūras komisija nodrošina koncesijas procedūras dokumentu izstrādāšanu, protokolē koncesijas procedūras gaitu un ir atbildīga par šīs procedūras norisi.

 

 

 

(1) Koncesijas procedūras komisija nodrošina koncesijas procedūras dokumentu izstrādāšanu, protokolē koncesijas procedūras gaitu un ir atbildīga par šīs procedūras norisi.

(2) Koncesijas procedūras komisija vērtē pretendentus, to iesniegtos piedāvājumus un citus dokumentus saskaņā ar šo likumu, koncesijas procedūras dokumentiem, kā arī citiem normatīvajiem aktiem. Koncesijas procedūras komisijas lēmums ir saistošs publiskā partnera pārstāvim, slēdzot koncesijas līgumu.

 

 

 

(2) Koncesijas procedūras komisija vērtē pretendentus, to iesniegtos piedāvājumus un citus dokumentus saskaņā ar šo likumu, koncesijas procedūras dokumentiem, kā arī citiem normatīvajiem aktiem. Koncesijas procedūras komisijas lēmums ir saistošs publiskā partnera pārstāvim, slēdzot koncesijas līgumu.

(3) Koncesijas procedūras komisijas priekšsēdētājs organizē un vada tās darbu, nosaka koncesijas procedūras komisijas sēžu vietu, laiku un darba kārtību, sasauc un vada šīs komisijas sēdes.

 

 

 

(3) Koncesijas procedūras komisijas priekšsēdētājs organizē un vada tās darbu, nosaka koncesijas procedūras komisijas sēžu vietu, laiku un darba kārtību, sasauc un vada šīs komisijas sēdes.

(4) Koncesijas procedūras komisijas priekšsēdētāju ieceļ publiskā partnera pārstāvis.

 

 

 

(4) Koncesijas procedūras komisijas priekšsēdētāju ieceļ publiskā partnera pārstāvis.

(5) Publiskā partnera pārstāvis var iecelt arī koncesijas procedūras komisijas priekšsēdētāja vietnieku, kas pilda priekšsēdētāja pienākumus, ja priekšsēdētājs atrodas ilgstošā prombūtnē (piemēram, slimība, atvaļinājums un komandējums) vai priekšsēdētāja uzdevumā.

 

 

 

(5) Publiskā partnera pārstāvis var iecelt arī koncesijas procedūras komisijas priekšsēdētāja vietnieku, kas pilda priekšsēdētāja pienākumus, ja priekšsēdētājs atrodas ilgstošā prombūtnē (piemēram, slimība, atvaļinājums un komandējums) vai priekšsēdētāja uzdevumā.

27.pants. Koncesijas procedūras komisijas lēmumu pieņemšanas kārtība

 

 

 

27.pants. Koncesijas procedūras komisijas lēmumu pieņemšanas kārtība

(1) Koncesijas procedūras komisija lēmumus pieņem sēdēs.

 

 

 

(1) Koncesijas procedūras komisija lēmumus pieņem sēdēs.

(2) Koncesijas procedūras komisija ir lemt­tiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas komisijas locekļu.

 

 

 

(2) Koncesijas procedūras komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas komisijas locekļu.

(3) Koncesijas procedūras komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu klātesošo komisijas locekļu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās līdzīgi, izšķirošā ir komisijas sēdes vadītāja balss.

 

 

 

(3) Koncesijas procedūras komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu klātesošo komisijas locekļu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās līdzīgi, izšķirošā ir komisijas sēdes vadītāja balss.

VII nodaļa. Iesniegumu izskatīšanas komisija< /span>

 

 

 

VI nodaļa. Iesniegumu izskatīšanas komisija

28.pants. Iesniegumu izskatīšanas komisijas izveidošana

 

 

 

28.pants. Iesniegumu izskatīšanas komisijas izveidošana

(1) Iepirkumu uzraudzības birojs izveido iesniegumu izskatīšanas komisiju ne mazāk kā triju locekļu sastāvā.

 

 

 

(1) Iepirkumu uzraudzības birojs izveido iesniegumu izskatīšanas komisiju ne mazāk kā triju locekļu sastāvā.

(2) Iesniegumu izskatīšanas komisijas sastāvā iekļauj Iepirkumu uzraudzības biroja amatpersonas, no kurām vismaz vienai ir augstākā juridiskā izglītība (apguvusi akadēmisko studiju programmu tiesību zinātnēs vai otrā līmeņa augstāko profesionālo studiju programmu tiesību zinātnēs, iegūstot jurista kvalifikāciju).

 

 

 

(2) Iesniegumu izskatīšanas komisijas sastāvā iekļauj Iepirkumu uzraudzības biroja amatpersonas, no kurām vismaz vienai ir augstākā juridiskā izglītība (apguvusi akadēmisko studiju programmu tiesību zinātnēs vai otrā līmeņa augstāko profesionālo studiju programmu tiesību zinātnēs, iegūstot jurista kvalifikāciju).

(3) Lai izskatītu iesniegumus, Iepirkumu uzraudzības birojs ir tiesīgs uzaicināt arī attiecīgās nozares ekspertus un publiskās un privātās partnerības lietpratējus. Ekspertam un lietpratējam iesniegumu izskatīšanas komisijas sēdēs nav balsstiesību, bet ir tiesības izteikt neatkarīgu profesionālo viedokli par iesnieguma izskatīšanas laikā konstatētajiem faktiem vai sniegt atzinumu par iesniegumu izskatīšanas komisijas uzdotajiem jautājumiem.

 

 

 

(3) Lai izskatītu iesniegumus, Iepirkumu uzraudzības birojs ir tiesīgs uzaicināt arī attiecīgās nozares ekspertus un publiskās un privātās partnerības lietpratējus. Ekspertam un lietpratējam iesniegumu izskatīšanas komisijas sēdēs nav balsstiesību, bet ir tiesības izteikt neatkarīgu profesionālo viedokli par iesnieguma izskatīšanas laikā konstatētajiem faktiem vai sniegt atzinumu par iesniegumu izskatīšanas komisijas uzdotajiem jautājumiem.

(4) Par iesniegumu izskatīšanas komisijas locekli nevar būt tāda persona un komisijas sēdē nevar pieaicināt tādu ekspertu vai lietpratēju, kurš:

 

 

 

(4) Par iesniegumu izskatīšanas komisijas locekli nevar būt tāda persona un komisijas sēdē nevar pieaicināt tādu ekspertu vai lietpratēju, kurš:

1) iepriekš sniedzis konsultācijas par koncesijas procedūru, kas minēta iesniegumu izskatīšanas komisijai adresētajā iesniegumā;

 

 

 

1) iepriekš sniedzis konsultācijas par koncesijas procedūru, kas minēta iesniegumu izskatīšanas komisijai adresētajā iesniegumā;

2) ir ieinteresēts iegūt tiesības uz koncesijas līgumu;

 

 

 

2) ir ieinteresēts iegūt tiesības uz koncesijas līgumu;

3) ir saistīts ar iesnieguma iesniedzēju vai citu pretendentu, kas ir piedalījies koncesijas procedūrā.

 

 

 

3) ir saistīts ar iesnieguma iesniedzēju vai citu pretendentu, kas piedalījies koncesijas procedūrā.

(5) Šā panta ceturtās daļas izpratnē iesniegumu izskatīšanas komisijas loceklis, eksperts vai lietpratējs ir saistīts ar iesnieguma iesniedzēju vai citu pretendentu, ja viņš ir pretendenta vai tā apakšuzņēmēja:

 

 

 

(5) Šā panta ceturtās daļas izpratnē iesniegumu izskatīšanas komisijas loceklis, eksperts vai lietpratējs ir saistīts ar iesnieguma iesniedzēju vai citu pretendentu, ja viņš ir pretendenta vai tā apakšuzņēmēja:

1) komersanta vai juridiskās personas pašreizējais vai bijušais darbinieks, amatpersona, dalībnieks, akcionārs vai biedrs un ja šī saistība ar komersantu vai juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā;

 

 

 

1) komersanta vai juridiskās personas pašreizējais vai bijušais darbinieks, amatpersona, dalībnieks, akcionārs vai biedrs un ja šī saistība ar komersantu vai juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā;

2) komersanta vai juridiskās personas dalībnieka, akcionāra vai biedra, kuram pieder vismaz 10 procenti kapitāla daļu, vai to amatpersonas tēvs, māte, vectēvs, vecāmāte, bērns, mazbērns, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais;

 

 

 

2) komersanta vai juridiskās personas dalībnieka, akcionāra vai biedra, kuram pieder vismaz 10 procenti kapitāla daļu, vai to amatpersonas tēvs, māte, vectēvs, vecāmāte, bērns, mazbērns, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais;

3) fiziskās personas laulātais vai radinieks, kas atrodas ar šo personu šā panta piektās daļas 2.punktā minētajās radniecības attiecībās.

 

 

 

3) fiziskās personas laulātais vai radinieks, kas atrodas ar šo personu šīs daļas 2.punktā minētajās radniecības attiecībās.

(6) Iesniegumu izskatīšanas komisijas locekļu, ekspertu vai lietpratēju saistība ar iesnieguma iesniedzēju vai citu pretendentu attiecas arī uz gadījumiem, kad pretendents ir personu apvienība, kuras dalībnieki ir komersanti, fiziskās vai juridiskās personas, ar kurām komisijas loceklim, ekspertam vai lietpratējam ir šā panta piektajā daļā minētā saistība.

 

 

 

(6) Iesniegumu izskatīšanas komisijas locekļu, ekspertu vai lietpratēju saistība ar iesnieguma iesniedzēju vai citu pretendentu attiecas arī uz gadījumiem, kad pretendents ir personu apvienība, kuras dalībnieki ir komersanti, fiziskās vai juridiskās personas, ar kurām komisijas loceklim, ekspertam vai lietpratējam ir šā panta piektajā daļā minētā saistība.

(7) Pirms iesnieguma izskatīšanas visi iesniegumu izskatīšanas komisijas locekļi, eksperti un lietpratēji paraksta apliecinājumu par to, ka nepastāv šā panta piektajā daļā minētie apstākļi un ka viņi nav saistīti ar iesnieguma iesniedzēju vai citu pretendentu.

 

 

 

(7) Pirms iesnieguma izskatīšanas visi iesniegumu izskatīšanas komisijas locekļi, eksperti un lietpratēji paraksta apliecinājumu par to, ka nepastāv šā panta piektajā daļā minētie apstākļi un ka viņi nav saistīti ar iesnieguma iesniedzēju vai citu pretendentu.

(8) Iesniegumu izskatīšanas komisijas darbu vada komisijas priekšsēdētājs. Komisijas priekšsēdētāju ieceļ Iepirkumu uzraudzības birojs no komisijas locekļu vidus.

 

 

 

(8) Iesniegumu izskatīšanas komisijas darbu vada komisijas priekšsēdētājs. Komisijas priekšsēdētāju ieceļ Iepirkumu uzraudzības birojs no komisijas locekļu vidus.

(9) Iesniegumu izskatīšanas komisija ir lemttiesīga, ja attiecīgā jautājuma izskatīšanā piedalās vairāk par pusi komisijas locekļu. Iesniegumu izskatīšanas komisija lēmumus pieņem balsojot. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso iesniegumu izskatīšanas komisijas locekļu vairākums. Ja balsu skaits sadalās līdzīgi, izšķirošā ir iesniegumu izskatīšanas komisijas priekšsēdētāja balss.

 

 

 

(9) Iesniegumu izskatīšanas komisija ir lemttiesīga, ja attiecīgā jautājuma izskatīšanā piedalās vairāk par pusi komisijas locekļu. Iesniegumu izskatīšanas komisija lēmumus pieņem balsojot. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso iesniegumu izskatīšanas komisijas locekļu vairākums. Ja balsu skaits sadalās līdzīgi, izšķirošā ir iesniegumu izskatīšanas komisijas priekšsēdētāja balss.

29.pants. Iesnieguma iesniegšana

 

 

 

29.pants. Iesnieguma iesniegšana

(1) Persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt koncesijas līgumu un kura saistībā ar konkrēto koncesijas procedūru, uz kuru attiecas šis likums, uzskata, ka ir aizskartas tās tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ko rada varbūtējs Eiropas Savienības normatīvo aktu vai citu normatīvo aktu pārkāpums, ir tiesīga vērsties iesniegumu izskatīšanas komisijā ar iesniegumu par pretendentu atlases noteikumiem, tehniskajām specifikācijām un citām prasībām, kuras attiecas uz konkrēto koncesijas procedūru, vai par publiskā partnera, publiskā partnera pārstāvja vai koncesijas procedūras komisijas darbību koncesijas procedūras norises laikā.

 

 

 

(1) Persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt koncesijas līgumu un kura saistībā ar konkrēto koncesijas procedūru, uz kuru attiecas šis likums, uzskata, ka ir aizskartas tās tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ko rada varbūtējs Eiropas Savienības normatīvo aktu vai citu normatīvo aktu pārkāpums, ir tiesīga vērsties iesniegumu izskatīšanas komisijā ar iesniegumu par pretendentu atlases noteikumiem, tehniskajām specifikācijām un citām prasībām, kuras attiecas uz konkrēto koncesijas procedūru, vai par publiskā partnera, publiskā partnera pārstāvja vai koncesijas procedūras komisijas darbību koncesijas procedūras norises laikā.

(2) Iesniegumu par šā panta pirmajā daļā minētajiem iespējamiem pārkāpumiem var iesniegt līdz koncesijas līguma noslēgšanai, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētos gadījumus. Pēc koncesijas līguma noslēgšanas pretendents publiskā partnera, publiskā partnera pārstāvja vai koncesijas procedūras komisijas pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā šajā likumā noteiktajā kārtībā. Iesniegumu par koncesijas procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu var iesniegt 10 dienu laikā pēc tam, kad Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā publicēts paziņojums par koncesijas procedūras rezultātiem (53.pants).

 

 

 

(2) Iesniegumu par šā panta pirmajā daļā minētajiem iespējamiem pārkāpumiem var iesniegt līdz koncesijas līguma noslēgšanai, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētos gadījumus. Pēc koncesijas līguma noslēgšanas pretendents publiskā partnera, publiskā partnera pārstāvja vai koncesijas procedūras komisijas pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā šajā likumā noteiktajā kārtībā. Iesniegumu par koncesijas procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu var iesniegt 10 dienu laikā pēc tam, kad Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā publicēts paziņojums par koncesijas procedūras rezultātiem (53.pants).

(3) Ja iesniegums Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegts pirms konce­sijas līguma noslēgšanas, Iepirkumu uzraudzības birojs informē par to publiskā partnera pārstāvi. Koncesijas līgumu neslēdz, kamēr nav saņemts iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmums par iesnieguma izskatīšanas rezultātiem.

 

 

 

(3) Ja iesniegums Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegts pirms koncesijas līguma noslēgšanas, Iepirkumu uzraudzības birojs informē par to publiskā partnera pārstāvi. Koncesijas līgumu neslēdz, kamēr nav saņemts iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmums par iesnieguma izskatīšanas rezultātiem.

(4) Iesniegumu par konkursa bez pretendentu atlases nolikumā un konkursa ar pretendentu atlasi nolikumā iekļautajām prasībām iesniedz publiskā partnera pārstāvim un koncesijas procedūras komisijai ne vēlāk kā sešas darbdienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Iesniegumu par konkursa ar pretendentu atlasi nolikumā minētajiem atlases noteikumiem un konkursa dialoga procedūras dokumentiem iesniedz publiskā partnera pārstāvim un koncesijas procedūras komisijai ne vēlāk kā sešas darbdienas pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja publiskā partnera pārstāvis vai koncesijas procedūras komisija divu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas nav novērsusi iesniegumā norādītos pārkāpumus vai nav sniegusi rakstveida atbildi iesniedzējam, iesniedzējs attiecīgi līdz piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām var iesniegt iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojam.

 

 

 

(4) Iesniegumu par konkursa bez pretendentu atlases nolikumā un konkursa ar pretendentu atlasi nolikumā iekļautajām prasībām iesniedz publiskā partnera pārstāvim un koncesijas procedūras komisijai ne vēlāk kā sešas darbdienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Iesniegumu par konkursa ar pretendentu atlasi nolikumā minētajiem atlases noteikumiem un konkursa dialoga procedūras dokumentiem iesniedz publiskā partnera pārstāvim un koncesijas procedūras komisijai ne vēlāk kā sešas darbdienas pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja publiskā partnera pārstāvis vai koncesijas procedūras komisija divu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas nav novērsusi iesniegumā norādītos pārkāpumus vai nav sniegusi rakstveida atbildi iesniedzējam, iesniedzējs attiecīgi līdz piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām var iesniegt iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojam.

(5) Iepirkumu uzraudzības birojs nepieņem iesniegumu, ja attiecībā uz konkrēto koncesijas procedūru par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata jau ticis iesniegts un izskatīts iesniegums.

 

 

 

(5) Iepirkumu uzraudzības birojs nepieņem iesniegumu, ja attiecībā uz konkrēto koncesijas procedūru par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata jau ticis iesniegts un izskatīts iesniegums.

(6) Ja iesniegumu iesniedz par publiskā partnera, publiskā partnera pārstāvja vai koncesijas procedūras komisijas darbību attiecībā uz koncesijas procedūras likumību un iesniegumu par to pašu koncesijas procedūru jau pirms tam ir iesniedzis cits iesnieguma iesniedzējs, bet tas vēl nav izskatīts, šos iesniegumus var izskatīt kopā.

 

 

 

(6) Ja iesniegumu iesniedz par publiskā partnera, publiskā partnera pārstāvja vai koncesijas procedūras komisijas darbību attiecībā uz koncesijas procedūras likumību un iesniegumu par to pašu koncesijas procedūru jau pirms tam ir iesniedzis cits iesnieguma iesniedzējs, bet tas vēl nav izskatīts, šos iesniegumus var izskatīt kopā.

(7) Iesniegumu iesniedz rakstveidā, un tajā ietver šādas ziņas:

 

 

 

(7) Iesniegumu iesniedz rakstveidā, un tajā ietver šādas ziņas:

1) iesnieguma iesniedzēja nosaukums (firma) un adrese;

 

 

 

1) iesnieguma iesniedzēja nosaukums (firma) un adrese;

2) publiskā partnera pārstāvja nosaukums un adrese, koncesijas procedūras komisija, par kuru iesniegts iesniegums;

 

 

 

2) publiskā partnera pārstāvja nosaukums un adrese, koncesijas procedūras komisija, par kuru iesniegts iesniegums;

3) fakti, par ko iesniegts iesniegums, norādot pārkāpumu;

 

 

 

3) fakti, par ko iesniegts iesniegums, norādot pārkāpumu;

4) iesnieguma iesniedzēja prasība.

 

 

 

4) iesnieguma iesniedzēja prasība.

(8) Iesnieguma iesniedzējs ir tiesīgs rakstveidā atsaukt savu iesniegumu jebkurā brīdī, kamēr iesniegumu izskatīšanas komisija nav pieņēmusi lēmumu par attiecīgo iesniegumu.

 

 

 

(8) Iesnieguma iesniedzējs ir tiesīgs rakstveidā atsaukt savu iesniegumu jebkurā brīdī, kamēr iesniegumu izskatīšanas komisija nav pieņēmusi lēmumu par attiecīgo iesniegumu.

(9) Ja saņemts iesniegums, Iepirkumu uzraudzības birojs ziņas par to ievieto savā mājaslapā internetā, norādot iesnieguma iesniedzēju, publisko partneri, publiskā partnera pārstāvi, koncesijas procedūras komisiju un to koncesijas procedūru, kuras likumību apstrīd iesnieguma iesniedzējs, kā arī iesnieguma izskatīšanas dienu.

 

 

 

(9) Ja saņemts iesniegums, Iepirkumu uzraudzības birojs ziņas par to ievieto savā mājaslapā internetā, norādot iesnieguma iesniedzēju, publisko partneri, publiskā partnera pārstāvi, koncesijas procedūras komisiju un to koncesijas procedūru, kuras likumību apstrīd iesnieguma iesniedzējs, kā arī iesnieguma izskatīšanas dienu.

30.pants. Iesnieguma izskatīšana

 

 

 

30.pants. Iesnieguma izskatīšana

(1) Iesniegumu izskatīšanas komisija iesniegumu izskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

 

 

 

(1) Iesniegumu izskatīšanas komisija iesniegumu izskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Iesniegumu izskatīšanas komisija atļauj slēgt koncesijas līgumu, ja iesniegums ir:

 

 

 

(2) Iesniegumu izskatīšanas komisija atļauj slēgt koncesijas līgumu, ja iesniegums ir:

1) nepamatots;

 

 

 

1) nepamatots;

2) pamatots, bet iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētie pārkāpumi nav būtiski un nevar ietekmēt lēmumu par koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

 

 

 

2) pamatots, bet iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētie pārkāpumi nav būtiski un nevar ietekmēt lēmumu par koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

(3) Iesniegumu izskatīšanas komisija liedz slēgt koncesijas līgumu, ja tās konstatētie pārkāpumi ir būtiski un var ietekmēt lēmumu par koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Šādā gadījumā iesniegumu izskatīšanas komisija lemj par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai.

 

 

 

(3) Iesniegumu izskatīšanas komisija liedz slēgt koncesijas līgumu, ja tās konstatētie pārkāpumi ir būtiski un var ietekmēt lēmumu par koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Šādā gadījumā iesniegumu izskatīšanas komisija lemj par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai.

(4) Iesniegumu izskatīšanas komisija uzaicina uz iesnieguma izskatīšanas sēdi iesnieguma iesniedzēju, publiskā partnera pārstāvi, koncesijas procedūras komisijas locekļus, visus pretendentus, kuru intereses varētu ietekmēt iesniegumu izskatīšanas komisijas pieņemtais lēmums, vai viņu pārstāvjus. Iesniegumu izskatī­šanas komi sija uzaicina pretendentus uz iesnieguma izskatīšanas sēdi vismaz trīs darbdienas iepriekš.

 

 

 

(4) Iesniegumu izskatīšanas komisija uzaicina uz iesnieguma izskatīšanas sēdi iesnieguma iesniedzēju, publiskā partnera pārstāvi, koncesijas procedūras komisijas locekļus, visus pretendentus, kuru intereses varētu ietekmēt iesniegumu izskatīšanas komisijas pieņemtais lēmums, vai viņu pārstāvjus. Iesniegumu izskatīšanas komisija uzaicina pretendentus uz iesnieguma izskatīšanas sēdi vismaz trīs darbdienas iepriekš.

(5) Iesniegumu izskatīšanas komisija uzklausa visu uzaicināto personu viedokli. Pēc pretendentu uzklausīšanas komisija turpina darbu bez pretendentu klātbūtnes.

 

 

 

(5) Iesniegumu izskatīšanas komisija uzklausa visu uzaicināto personu viedokli. Pēc pretendentu uzklausīšanas komisija turpina darbu bez pretendentu klātbūtnes.

(6) Iesniegumu izskatīšanas komisija izvērtē iesniegumu, pamatojoties uz iesniedzēja un pretendentu minētajiem faktiem un paskaidrojumiem, kā arī ekspertu vai lietpratēju viedokli vai atzinumu. Ja pretendenti nav ieradušies uz iesnieguma izskatīšanas sēdi, iesniegumu izskatīšanas komisija izskata iesniegumu, pamatojoties uz tai pieejamiem faktiem. Iesniegumu izskatīšanas komisija pieņem lēmumu, noformē un nosūta to iesnieguma iesniedzējam, publiskā partnera pārstāvim, kā arī pretendentiem, kuri ir piedalījušies iesnieguma izskatīšanas sēdē.”

 

 

 

(6) Iesniegumu izskatīšanas komisija izvērtē iesniegumu, pamatojoties uz iesniedzēja un pretendentu minētajiem faktiem un paskaidrojumiem, kā arī ekspertu vai lietpratēju viedokli vai atzinumu. Ja pretendenti nav ieradušies uz iesnieguma izskatīšanas sēdi, iesniegumu izskatīšanas komisija izskata iesniegumu, pamatojoties uz tai pieejamiem faktiem. Iesniegumu izskatīšanas komisija pieņem lēmumu, noformē un nosūta to iesnieguma iesniedzējam, publiskā partnera pārstāvim, kā arī pretendentiem, kuri ir piedalījušies iesnieguma izskatīšanas sēdē.

(7) Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumā papildus Administratīvā procesa likumā noteiktajam norāda šādu informāciju:

 

 

 

(7) Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumā papildus Administratīvā procesa likumā noteiktajam sniedz šādu informāciju:

1) komisijas izveidošanas pamatojums;

 

 

 

1) komisijas izveidošanas pamatojums;

2) komisijas locekļi, eksperti un lietpratēji, kuri piedalījušies komisijas sēdē;

 

 

 

2) komisijas locekļi, eksperti un lietpratēji, kuri piedalījušies komisijas sēdē;

3) iesnieguma iesniedzējs, publiskā partnera pārstāvis, koncesijas procedūras komisijas locekļi un pretendentu pārstāvji, kuri piedalījušies komisijas sēdē;

 

 

 

3) iesnieguma iesniedzējs, publiskā partnera pārstāvis, koncesijas procedūras komisijas locekļi un pretendentu pārstāvji, kuri piedalījušies komisijas sēdē;

4) fakti, par kuriem iesniegts iesniegums, un iesnieguma iesniedzēja prasība;

 

 

 

4) fakti, par kuriem iesniegts iesniegums, un iesnieguma iesniedzēja prasība;

5) publiskā partnera pārstāvim vai koncesijas procedūras komisijai uzliktais pienākums un termiņš, kādā tas izpildāms, ja iesniegumu izskatīšanas komisija lemj par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai;

 

 

 

5) publiskā partnera pārstāvim vai koncesijas procedūras komisijai uzliktais pienākums un termiņš, kādā tas izpildāms, ja iesniegumu izskatīšanas komisija lemj par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai;

6) aizliegums vai atļauja slēgt koncesijas līgumu.

 

 

 

6) aizliegums vai atļauja slēgt koncesijas līgumu.

(8) Ja iesniegumu izskatīšanas komisija ir lēmusi par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai, publiskā partnera pārstāvis vai koncesijas procedūras komisija novērš pārkāpumus un veic turpmākās šajā likumā minētās darbības.

 

 

 

(8) Ja iesniegumu izskatīšanas komisija ir lēmusi par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai, publiskā partnera pārstāvis vai koncesijas procedūras komisija novērš pārkāpumus un veic turpmākās šajā likumā minētās darbības.

(9) Koncesijas procedūras komisija visu informāciju par iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatēto pārkāpumu novēršanu nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam ne vēlāk kā dienā, kad šā likuma 53.pantā noteiktajā kārtībā publicē koncesijas procedūras komisijas paziņojumu par koncesijas procedūras rezultātiem.

 

 

 

(9) Koncesijas procedūras komisija visu informāciju par iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatēto pārkāpumu novēršanu nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam ne vēlāk kā dienā, kad šā likuma 53.pantā noteiktajā kārtībā publicē koncesijas procedūras komisijas paziņojumu par koncesijas procedūras rezultātiem.

31.pants. Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumu pārsūdzēšana

 

 

 

31.pants. Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumu pārsūdzēšana

(1) Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumu šā likuma 29. pantā minētās personas var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

(1) Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumu šā likuma 29.pantā minētās personas var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

14

Juridiskais birojs

Aizstāt 31.panta otrajā daļā vārdu “izpildi” ar vārdu “darbību”.

atbalstīt

 

(2) Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

VIII nodaļa. Koncesijas procedūru veikšanas vispārīgie jautājumi

 

 

 

VII nodaļa. Koncesijas procedūru veikšanas vispārīgie jautājumi

32.pants. Koncesijas procedūru posmi

 

 

 

32.pants. Koncesijas procedūru posmi

(1) Ja tiek piemērota koncesijas procedūra — konkurss bez pretendentu atlases, tā tiek veikta šādos posmos:

 

 

 

(1) Ja tiek piemērota koncesijas procedūra — konkurss bez pretendentu atlases, tā tiek veikta šādos posmos:

1) nolikuma izstrāde (33.pants);

 

 

 

1) nolikuma izstrāde (33.pants);

2) uzraudzības institūcijas atzinuma par nolikumu un koncesijas līguma projektu sagatavošana (34.pants);

 

 

 

2) uzraudzības institūcijas atzinuma par nolikumu un koncesijas līguma projektu sagatavošana (34.pants);

3) paziņojuma par uzaicinājumu piedalīties koncesijas procedūrā publicēšana (38.pants);

 

 

 

3) paziņojuma par uzaicinājumu piedalīties koncesijas procedūrā publicēšana (38.pants);

4) pretendentu piedāvājumu iesniegšana koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanai (turpmāk — piedāvājums) (48.pants);

 

 

 

4) pretendentu piedāvājumu iesniegšana koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanai (turpmāk — piedāvājums) (48.pants);

5) pretendentu piedāvājumu atvēršana (49.pants);

 

 

 

5) pretendentu piedāvājumu atvēršana (49.pants);

6) pretendentu iesniegto piedāvājumu izvērtēšana (50.pants);

 

 

 

6) pretendentu piedāvājumu izvērtēšana (50.pants);

7) sarunas ar pretendentiem par koncesijas līguma projektu (52.pants);

 

 

 

7) sarunas ar pretendentiem par koncesijas līguma projektu (52.pants);

8) konkursa bez pretendentu atlases rezultātu paziņošana (53.pants);

 

 

 

8) konkursa bez pretendentu atlases rezultātu paziņošana (53.pants);

9) koncesijas līguma noslēgšana (54.pants).

 

 

 

9) koncesijas līguma noslēgšana (54.pants).

(2) Ja tiek piemērota koncesijas procedūra — konkurss ar pretendentu atlasi, tā tiek veikta šādos posmos:

 

 

 

(2) Ja tiek piemērota koncesijas procedūra — konkurss ar pretendentu atlasi, tā tiek veikta šādos posmos:

1) nolikuma, piemērojot konkursu ar pretendentu atlasi, izstrāde (33.pants);

 

 

 

1) nolikuma izstrāde (33.pants);

2) uzraudzības institūcijas atzinuma par nolikumu un koncesijas līguma projektu sagatavošana (34.pants);

 

 

 

2) uzraudzības institūcijas atzinuma par nolikumu un koncesijas līguma projektu sagatavošana (34.pants);

3) paziņojuma par uzaicinājumu piedalīties koncesijas procedūrā publicēšana (38.pants);

 

 

 

3) paziņojuma par uzaicinājumu piedalīties koncesijas procedūrā publicēšana (38.pants);

4) pretendentu pieteikumu iesniegšana konkursam ar pretendentu atlasi (40.pants);

 

 

 

4) pretendentu pieteikumu iesniegšana konkursam ar pretendentu atlasi (40.pants);

5) pretendentu pieteikumu atvēršana (41.pants);

 

 

 

5) pretendentu pieteikumu atvēršana (41.pants);

6) pretendentu atlase (42.pants);

 

 

 

6) pretendentu atlase (42.pants);

7) pretendentu informēšana par atlases rezultātiem un uzaicināšana iesniegt piedāvājumus (43.pants);

 

 

 

7) pretendentu informēšana par atlases rezultātiem un uzaicināšana iesniegt piedāvājumus (43.pants);

8) pretendentu piedāvājumu iesniegšana koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanai (48.pants);

 

 

 

8) pretendentu piedāvājumu iesniegšana koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanai (48.pants);

9) pretendentu iesniegto piedāvājumu izvērtēšana (50.pants);

 

 

 

9) pretendentu piedāvājumu izvērtēšana (50.pants);

10) sarunas ar pretendentiem par koncesijas līguma projektu (52.pants);

 

 

 

10) sarunas ar pretendentiem par koncesijas līguma projektu (52.pants);

11) konkursa ar pretendentu atlasi rezultātu paziņošana (53.pants);

 

 

 

11) konkursa ar pretendentu atlasi rezultātu paziņošana (53.pants);

12) koncesijas līguma noslēgšana (54.pants).

 

 

 

12) koncesijas līguma noslēgšana (54.pants).

(3) Ja tiek piemērota koncesijas procedūra — konkursa dialogs, tā tiek veikta šādos posmos:

 

 

 

(3) Ja tiek piemērota koncesijas procedūra — konkursa dialogs, tā tiek veikta šādos posmos:

1) nolikuma, piemērojot konkursa dialogu, izstrāde (33.pants);

 

 

 

1) nolikuma izstrāde (33.pants);

2) uzraudzības institūcijas atzinuma par nolikumu un koncesijas līguma projektu sagatavošana (34.pants);

 

 

 

2) uzraudzības institūcijas atzinuma par nolikumu un koncesijas līguma projektu sagatavošana (34.pants);

3) paziņojuma par konkursa dialoga procedūras uzsākšanu publicēšana (38.pants);

 

 

 

3) paziņojuma par konkursa dialoga procedūras uzsākšanu publicēšana (38.pants);

4) pieteikumu iesniegšana konkursa dialoga procedūrai (44.pants);

 

 

 

4) pieteikumu iesniegšana konkursa dialoga procedūrai (44.pants);

5) pretendentu atlase uzaicināšanai uz pārrunām (44.pants);

 

 

 

5) pretendentu atlase uzaicināšanai uz pārrunām (44.pants);

6) pretendentu uzaicināšana uz pārrunām (45.pants);

 

 

 

6) pretendentu uzaicināšana uz pārrunām (45.pants);

7) individuālās pārrunas ar katru atlasīto pretendentu (46.pants);

 

 

 

7) individuālās pārrunas ar katru atlasīto pretendentu (46.pants);

8) pārrunu slēgšana un uzaicināšana iesniegt piedāvājumus koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanai (47.pants);

 

 

 

8) pārrunu slēgšana un uzaicināšana iesniegt piedāvājumus koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanai (47.pants);

9) pretendentu piedāvājumu iesniegšana koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanai (48.pants);

 

 

 

9) pretendentu piedāvājumu iesniegšana koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanai (48.pants);

10) pretendentu iesniegto piedāvājumu izvērtēšana (50.pants);

 

 

 

10) pretendentu piedāvājumu izvērtēšana (50.pants);

11) sarunas ar pretendentiem par koncesijas līguma projektu (52.pants);

 

 

 

11) sarunas ar pretendentiem par koncesijas līguma projektu (52.pants);

12) konkursa dialoga procedūras rezultātu paziņošana (53.pants);

 

 

 

12) konkursa dialoga procedūras rezultātu paziņošana (53.pants);

13) koncesijas līguma noslēgšana (54.pants).

 

 

 

13) koncesijas līguma noslēgšana (54.pants).

(4) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par koncesijas līguma noslēgšanu (52.pants) vai lēmums par koncesijas procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu (36.pants), koncesijas procedūras komisija sagatavo koncesijas procedūras noslēguma ziņojumu (turpmāk — noslēguma ziņojums) (55.pants).

 

 

 

(4) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par koncesijas līguma noslēgšanu (52.pants) vai lēmums par koncesijas procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu (36.pants), koncesijas procedūras komisija sagatavo koncesijas procedūras noslēguma ziņojumu (turpmāk — noslēguma ziņojums) (55.pants).

33.pants. Nolikuma izstrāde

 

 

 

33.pants. Nolikuma izstrāde

(1) Attiecīgās koncesijas procedūras nolikumu izstrādā koncesijas procedūras komisija saskaņā ar lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu. Minēto nolikumu apstiprina katrs publiskā partnera pārstāvis.

 

 

 

(1) Attiecīgās koncesijas procedūras nolikumu izstrādā koncesijas procedūras komisija saskaņā ar lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu. Minēto nolikumu apstiprina katrs publiskā partnera pārstāvis.

(2) Ja koncesijas procedūrai piemēro konkursu bez pretendentu atlases, nolikumā norāda:

 

 

 

(2) Ja koncesijas procedūrai piemēro konkursu bez pretendentu atlases, nolikumā norāda:

1) publiskā partnera un viņa pārstāvja nosaukumu (firmu), juridisko adresi un citus nepieciešamos rekvizītus;

 

 

 

1) publiskā partnera un viņa pārstāvja nosaukumu (firmu), juridisko adresi un citus nepieciešamos rekvizītus;

2) pretendentu piedāvājumu iesniegšanas un atvēršanas datumu, laiku, vietu un kārtību;