22. 05. 2008. 9/7 - 2 -

Saeimas Prezidijam

Augsti godājamie Saeimas Prezidija locekļi!

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā".

Komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā un nodot to tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 86. pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Vienlaikus komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu

Pielikumā: likumprojekts un

anotācija, 3 lp.

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts

Grozījumi

Valsts pārvaldes iekārtas likumā

Izdarīt Valsts pārvaldes iekārtas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.panta 11.punktu šādā redakcijā:

“11) privātpersona — fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība.”

2. Izslēgt 19.panta otrās daļas 4.punktā vārdus „valsts ministra”.

3. Izslēgt 21.pantu.

4. Izslēgt 32.panta otrajā daļā vārdus „valsts ministrs”.

5. Aizstāt 37.panta ceturtajā daļā vārdu „kuras” ar vārdu „kurai”.

6. Izteikt 74.panta tekstu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets un Ministru kabineta loceklis iekšējos normatīvos aktus izdod saskaņā ar šo likumu un Ministru kabineta iekārtas likumu. Ministra kabineta locekļa instrukciju un ieteikumu projektus saskaņo ar Tieslietu ministriju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

7. 75.pantā: 

izslēgt ceturtās daļas otro teikumu;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Projekts uzskatāms par saskaņotu arī tad, ja mēneša laikā no projekta nosūtīšanas dienas nav saņemti rakstveida iebildumi, izņemot šā likuma 77.panta pirmajā daļā minēto gadījumu.”

8. Papildināt likumu ar 76.¹ pantu šādā redakcijā:

“76.¹ pants. Instrukciju un ieteikumu projektu saskaņošanas kārtība

Ministru kabineta locekļa, tiešās pārvaldes iestādes un atvasinātas publiskas personas orgāna, iestādes vai amatpersonas instrukciju un ieteikumu projektu saskaņošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

9. Papildināt likumu ar trīspadsmito nodaļu šādā redakcijā:

„XIII nodaļa

Citi noteikumi

95.pants. Prasības normatīvo aktu sagatavošanā

Ministru kabinets nosaka svarīgākās juridiskās tehnikas prasības, kuras tiešās pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas un pastarpinātās pārvaldes iestādes ievēro, sagatavojot normatīvo aktu projektus.

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā.

Likumprojekta

“Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā ”

ANOTĀCIJA

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

1) Nepieciešams precizēt jēdziena “privātpersona” definīciju, kas atbilstu Administratīvā procesa likumā ietvertajam definējumam.

2) Nepieciešams novērst likuma 37.panta ceturtajā daļā neprecizitāti, paredzot, ka administratīvā procesa ietvaros pilnvaras nepārņems tā augstāka iestāde (amatpersona), kurai administratīvo aktu nevar apstrīdēt.

3) Valsts pārvaldes iekārtas likuma 74.pantā noteikts, ka Ministru kabinets un Ministru kabineta loceklis iekšējos normatīvos aktus izdod saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu. Ņemot vērā, ka 2008.gada 15.maijā pieņemtais jaunais Ministru kabineta iekārtas likums, kas stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā, detalizēti nereglamentē attiecīgo normatīvo aktu izdošanas kārtību, bet gan sniedz atsauci uz Valsts pārvaldes iekārtas likumu, tad šā likuma 75.pantā nepieciešams atbilstošs precizējums.

4) Valsts pārvaldes iekārtas likuma 75.pana ceturtās daļas pirmais teikums nosaka iekšējo normatīvo aktu – uzvedības noteikumu un kārtību – saskaņošanas noteikumus. Savukārt 75.panta otrais teikums noteic, ka projekts ir uzskatāms par saskaņotu arī tad, ja mēneša laikā no projekta nosūtīšanas nav saņemti rakstveida iebildumi.

Ņemot vērā to, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 75.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētas arī citas iekšējo normatīvo aktu veidu (reglamentu, instrukciju un ieteikumu) izdošanu regulējošas normas, likuma piemērošanas praksē nav vienprātības par 75.panta ceturtās daļas otrā teikuma attiecināšanu uz 75.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajiem iekšējiem normatīvajiem aktiem.

Līdz ar to ir nepieciešams likuma precizējums, kas nepārprotami noteiktu, kādā veidā saskaņojami tiešās valsts pārvaldes iestāžu iekšējie – tajā skaitā likuma 75.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētie – normatīvie akti.

5) 2008.gada 15.maijā pieņemtais jaunais Ministru kabineta iekārtas likums, kas stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā, vairs neparedz tādu amatpersonas veidu kā valsts ministrs. Līdz ar to, lai saskaņotu abu likumu regulējumus, Valsts pārvaldes iekārtas likuma tekstā nepieciešami atbilstoši grozījumi.

6) 2004.gada 26.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 567 „Iekšējo normatīvo aktu projektu sagatavošanas un saskaņošanas kārtība”, kas šobrīd nosaka ieteikumu un instrukciju saskaņošanas kārtību ar augstāku iestādi un Tieslietu ministriju, ir izdoti pamatojoties uz Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punkta deleģējuma pamata un zaudēs spēku līdz ar jaunajā Ministru kabineta iekārtas likumā noteiktā pārejas perioda beigām. Valsts pārvaldes iekārtas likumā pie noteikumiem, kas regulē iekšējo normatīvo aktu izdošanu, ir jāparedz Ministru kabinetam pilnvarojums izdot noteikumus, kas reglamentētu kārtību, kādā instrukciju un ieteikumu saskaņojami ar augstāku iestādi un Tieslietu ministriju.

7) Šobrīd valsts pārvaldē pastāv atšķirīga valsts pārvaldes iestāžu sagatavoto normatīvo aktu projektu noformēšanas prakse, kas apgrūtina turpmāko normatīvo aktu projektu virzīšanas un saskaņošanas procesus, kā arī to turpmāko konsolidēšanu, interpretāciju un piemērošanu. Valsts pārvaldē normatīvo aktu projektu sagatavošanas prasības nav noregulētas nevienā ārējā normatīvajā aktā.

Līdz ar to ir nepieciešams ietvert likumā pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt svarīgākās prasības tiešās pārvaldes iestāžu, atvasinātu publisko personu un pastarpinātās pārvaldes iestāžu sagatavoto normatīvo aktu projektiem.

Attiecīgi noteikumi palīdzētu uzlabot valsts pārvaldes iestāžu sagatavoto normatīvo aktu projektu kvalitāti, nodrošinātu izstrādājamo normatīvo aktu projektu stilistisko vienotību un izteiksmes nepārprotamību, kas atvieglotu arī Saeimas darbu ar Ministru kabineta iesniegtajiem likumprojektiem un pieņemto normatīvo aktu konsolidāciju, interpretāciju un piemērošanu.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžeta un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar. 

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Saistībā ar normatīvo aktu kvalitātes uzlabošanas, kā arī piemērošanas un interpretācijas atvieglošanas vajadzībām nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumus, kas noteiks normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumus.

Tieslietu Ministrija ir sagatavojusi šādu Ministru kabineta noteikumu projektu un 2008.gada 21.februārī tas tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

Likumprojekts sagatavots konsultējoties ar Valsts kanceleju, Tieslietu ministriju un Saeimas Juridisko biroju.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Normatīvā akta projekts pēc izsludināšanas tiks publicēts izdevumā "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs" un laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

Jaunu institūciju izveide nav nepieciešama, kā arī netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas.