Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Pulkstenis ir deviņi.
Lūdzu, ieņemiet vietas!
Godātie kolēģi! Sākam Saeimas 2008.gada 27.novembra sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums
ir jālemj par grozījumiem tajā.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz iekļaut šā
gada 27.novembra sēdes darba kārtībā kā pirmo jautājumu Saeimas lēmuma projektu „Par
Janīnas Kursītes-Pakules 9.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu”. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Savukārt Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt
grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un svītrot no tās 19.punktu –
likumprojektu „Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Un tā, godātie kolēģi, pirmais šodienas darba kārtības punkts
– lēmuma projekts „Par Janīnas Kursītes-Pakules 9.Saeimas deputātes pilnvaru
apstiprināšanu”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Sergejs
Dolgopolovs.
S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Augstā Saeima! Šā gada 28.oktobrī Latvijas Republikas Augstākās
tiesas Senāta Krimināllietu departaments ir pieņēmis lēmumu, kurā konstatēts, ka
deputāts Juris Boldāns saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 18.panta pirmās daļas
prasībām ir uzskatāms par izslēgtu no Saeimas sastāva.
Centrālā vēlēšanu komisija informē, ka nākamais deputāta amata
kandidāts no apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu kandidātu saraksta
Latgales vēlēšanu apgabalā ir Janīna Kursīte-Pakule.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja savā
sēdē visus materiālus, sagatavoja Saeimas lēmuma projektu un lūdz apstiprināt
Janīnas Kursītes-Pakules deputātes pilnvaras.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Aicinu Janīnu Kursīti-Pakuli no Saeimas tribīnes dot svinīgo
solījumu.
J.Kursīte-Pakule.
Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas
priekšā zvēru būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu
valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku
valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos
ievērot Latvijas Satversmi un likumus.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Janīnas Kursītes-Pakules 9.Saeimas
deputātes pilnvaru apstiprināšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Janīnas Kursītes-Pakules 9.Saeimas
deputātes pilnvaras ir apstiprinātas. (Aplausi.)
Godātie kolēģi! Sakarā ar to, ka ir jāpārinstalē balsošanas
iekārta, pārtraukums – 15 minūtes. Tiekamies pulksten 9.20.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Turpinām Saeimas 2008.gada 27.novembra sēdi.
Godātie kolēģi, lūdzu uzmanību! Lai jūsu balsojums tiktu
reģistrēts… Arī Āboltiņas kundzi es ļoti lūdzu paklausīties, lūdzu
paklausīties arī deputātus Barču un Blumbergu. Tātad, kolēģi, lai jūsu balsojums
nākamajā balsojuma reizē tiktu reģistrēts, lūdzu, vēlreiz izvelciet ārā no
balsošanas iekārtas un ievietojiet atpakaļ balsošanas kartes, pretējā gadījumā
sistēma jūs neatpazīs un par nākamā balsojuma rezultātiem varētu būt kādas
pamatotas šaubas.
Un tagad turpinām izskatīt apstiprināto Saeimas sēdes darba
kārtību. Turpinām ar Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Operatīvās darbības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Publisko aģentūru likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai
komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā
komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Reliģisko organizāciju likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par diplomātisko pasi”” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Sadarbības līgumu starp Eiropas Kopienu un iesaistītajām dalībvalstīm ar JT
International SA un JT International Holding BV, saistītajiem līgumiem –
Savstarpējo pārtraukšanu līgumu starp Eiropas Kopienu un iesaistītajām
dalībvalstīm ar JT International Holding SA un JT International Holding BV un
Līgumu attiecībā uz Gallaher starp Eiropas Kopienu un iesaistītajām
dalībvalstīm ar JT International SA un JT International Holding BV – un
Atbrīvojumu” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai
Atbrīvojumu” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai
un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ābiķa, Brieža, Tabūna,
Kalniņa, Lagzdiņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas
Republikas Augstākās padomes lēmumā „Par nacionālās sporta bāzes statusa
piešķiršanu”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt,
ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dolgopolova, Ribakova,
Klementjeva, Kabanova un Ušakova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts
civildienesta likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Godātie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens
deputāts var runāt „par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijām.
„Par” pieteicies runāt deputāts Sergejs Dolgopolovs.
S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Augstā Saeima! Šie grozījumi likumā par civildienestu balstās uz
diviem galvenajiem apsvērumiem.
Pirmais apsvērums ir tas, ka Ministru kabineta Sēžu zālē ir
rakstīts: „Viens likums – viena taisnība visiem”, un līdz ar to šie grozījumi
paredz, ka uz visiem strādājošajiem mūsu valstī… uz viņiem attiecas Darba likums.
Otrs apsvērums ir tas, ka laikā, kad vajadzēja stiprināt
ierēdniecības korpusu, tiešām bija nepieciešami visdažādākie bonusi, lai
piesaistītu darbam labākos kadrus.
Šodien, kad ierēdniecība ir tik ārkārtīgi pavairojusies, un
šodien, kad mēs runājam par taupības režīmu valstī, būtu lietderīgi runāt par
to, ka galvenais un vienīgais darba kvalitātes un kvantuma rādītājs ir cilvēku
atalgojums, nevis visdažādākie bonusi.
Tāpēc mūsu priekšlikums paredz mainīt šo likumu, un es lūdzu
atbalstīt šā likumprojekta izskatīšanu un virzīšanu tālāk.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam. Acīmredzot viņš runās
„pret”.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Daudz kur varbūt varētu piekrist Dolgopolova
kungam, bet es tomēr aicinu neatbalstīt šo kolēģu iniciatīvu, jo šobrīd šis
likumprojekts ir apritē Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Mēs esam sākuši
nopietnas pārrunas ar Valsts kanceleju par šā likuma sakārtošanu. Gribu atgādināt,
ka šie kolēģu piedāvātie grozījumi ir varbūt zināmā mērā virzīti uz to, ko
Dolgopolova kungs teica, bet tajā pašā laikā šī nav sistēmas sakārtošana.
Komisija iestājas tomēr par to, lai sistēma būtu gan ierēdņiem, gan arī visiem
pārējiem.
Līdz ar to es lūdzu noraidīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”
likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Dolgopolova,
Ribakova, Klementjeva, Kabanova un Ušakova iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Valsts
civildienesta likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot,
ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 53, atturas – 11. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts – par
piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Kārlim Leiškalnam šā gada
20.novembrī. Saeimas Prezidijs ir piešķīris deputātam Kārlim Leiškalnam
neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 20.novembrī. Šis jautājums vairs nav balsojams,
šim punktam ir tikai informatīva nozīme.
Godātie kolēģi! Sākam skatīt nākamo darba kārtības sadaļu –
„Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana
no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par Dzintras Kraukles atbrīvošanu no Rīgas
pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Labrīt, godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā
komisija ir saņēmusi un izskatījusi tieslietu ministra Gaida Bērziņa iesniegumu ar
lūgumu izskatīt jautājumu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses
Dzintras Kraukles atbrīvošanu no tiesneša amata ar 2008.gada 3.decembri sakarā ar
likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu. Juridiskā komisija
aizklātā balsojumā vienbalsīgi ir atbalstījusi lēmuma projektu „Par Dzintras
Kraukles atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneša amata”.
Aicinu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Dzintras Kraukles
atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – deputātu Dzintara Zaķa, Silvas
Bendrātes, Artura Krišjāņa Kariņa, Solvitas Āboltiņas, Einara Repšes, Ainara
Latkovska, Sarmītes Ķikustes un citu pieprasījums finanšu ministram Atim Slakterim „Par
Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta izmaksātajām prēmijām”.
Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS frakcija).
Godājamie kolēģi! Šis pieprasījums tika izskatīts mūsu komisijā
un noraidīts.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Ainaram Latkovskim.
A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Labrīt, kolēģi! Ir tāds latviešu tautas sakāmvārds: „Ar muti
Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē”, un šo sakāmvārdu var attiecināt arī uz Tautas
partijas deputātu Ventu Armandu Kraukli, kā arī uz viņa partijas biedru – finanšu
ministru Ati Slakteri. Kāpēc? Kaut kad septembrī, kā jau mūsu premjeram Godmanim
patīk, viņš ieskatījās atkal ciparos un tabulās. Un ko viņš tur atklāja?
Izrādījās, ka no gada sākuma līdz septembrim valsts iestādes bija pamanījušās
atlīdzībā iztērēt par 10 procentiem vairāk, nekā bija plānots šī gada budžetā.
Pastāvot tā saucamajiem knapajiem krīzes laikiem, tas skaitlis izskatījās diezgan
liels. Turklāt izrādījās, ka šajā laikā – deviņos mēnešos – valsts iestādes
bija izmaksājušas par 4 procentiem vairāk prēmiju, nekā bija plānots. Un plānots
bija diezgan daudz, ticiet man. Pēc šādas te situācijas Godmaņa kungs nāca klajā ar
paziņojumu vienā no masu medijiem, ka nu viņš aizliedz jebkādu prēmiju izmaksu līdz
pašām gada beigām, lai taupītu valsts budžetu. Kas izrādījās? Izrādījās, ka
vienu dienu pirms tam, kad šis lēmums stājās spēkā, – 31.oktobrī, dienu pirms
tam! – Finanšu ministrijas valsts sekretārs Tautas partijas biedrs Bičevskis
izmaksāja Finanšu ministrijas ierēdņiem prēmijas – 79 ierēdņiem. Tajā pašā
dienā viņš pamanījās izmaksāt vēl dažiem ierēdņiem, kurus bija aizmirsis
iekļaut sarakstā. Bet vēl interesantāka ir situācija citās iestādēs. Ekonomikas
ministrija šajā laikā izmaksāja 46 tūkstošus, Vides ministrija oktobrī prēmijās
izmaksāja 77 tūkstošus, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
izmaksāja 92 tūkstošus, Zemkopības ministrija, kas stāv mūsu lopkopju sardzē un
cīnās par piena cenām, pamanījās izmaksāt 152 tūkstošus latu, bet vislabāk ir
strādājis – nu tiešām tā, ka mūsu mazie un vidējie uzņēmumi, it īpaši mazās
kafejnīcas, skolu ēdnīcas, ir cietuši, ir strādājis! – Pārtikas un veterinārais
dienests. Zināt, cik viņi prēmijās izmaksāja no gada sākuma līdz šodienai?
Gandrīz miljonu latu! Visi lauku iedzīvotāji, ēdnīcu, kafejnīcu, mazo veikaliņu
īpašnieki var tikai priecāties par viņu darba sparu un panākumiem. (No zāles dep.
V.A.Krauklis: „Kāpēc tu KNAB aizmirsi?”)
Nu tad ko? Šoreiz jau nav diskusija par to, vai prēmijas darbiniekiem
pienācās vai nepienācās. Jo, kā zināms, pieeja šiem jautājumiem var būt ļoti
radoša, un iemeslu vienmēr var atrast, kāpēc prēmēt darbinieku – un, iespējams,
dažreiz pat vajadzīgi. Šoreiz diskusija ir par to, ka šāda rīcība ir klajā
pretrunā ar Ministru kabineta deklarēto taupības politiku un, iespējams, liecina par
ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu. Kāpēc? Jo visus rīkojumus, ko izdod
premjers, skata cauri kā Tieslietu ministrija, tā Finanšu ministrija. Vai šie
rīkojumi neskar arī budžeta jautājumus? Tātad Bičevska kungam bija zināms par to,
ka premjers gatavojas izdot rīkojumu, ar kuru būs aizliegta prēmiju izmaksa, bet viņš
izmantoja šo iekšējo informāciju, lai pirms tam pamanītos izmaksāt prēmijas; kā
saka, lai nauda neaizietu atpakaļ valsts budžetā un nesegtu mūsu budžeta deficītu.
Pēc būtības šis ir pieprasījums par finanšu ministra spēju
kontrolēt valsts iestāžu un pat paša vadītās ministrijas izdevumus laikā, kad būtu
radikāli jāsamazina tēriņi.
Bet pats interesantākais nāca klajā pavisam nesen. Kā jau katram
politiķim, arī premjeram ir daudz padomnieku, un viens no viņiem ir juridiskais
padomnieks Eduards Ikvilds, kas noteikti strādāja arī pie šā rīkojuma. Un ko viņš
pateica, kad žurnālisti viņam jautāja: „Bet kā tad tur ir? It kā rīkojums ir
izdots, bet tik un tā šur un tur… Te nesen tieslietu ministrs izdeva rīkojumu par
prēmēšanu…” Un ko viņš pateica? Viņš uz šo jautājumu atbildēja šādi:
„Tā nebija, ka premjers prēmijas vispār aizliegtu.” Nu izrādās, ka ar tiem
darbiem ir Rīgā… ar tiem vārdiem ir Rīgā, bet ar darbiem aizkrāsnē. It kā
aizliedza, bet tomēr neaizliedza. Līdz ar to mēs joprojām varam gaidīt, ka līdz gada
beigām un uz Ziemassvētkiem prēmijas tomēr tiks izmaksātas, bet tajā pašā laikā
valdība runās par to, ka trūkst naudas un ka ir jāaizņemas Starptautiskajā Valūtas
fondā.
Es aicinu, kolēģi, atbalstīt „Jaunā laika” pieprasījumu.
Balsosim „par”!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi!
Lai izliktos drusciņ gudrāks, es šodien paņēmu Frīdriha Nīčes
darbu par melošanu, lai visi redz, ka es lasu arī lielos filozofus. Un viens tāds
neliels, neliels aforisms vai viena tāda neliela doma man nebeidz skanēt galvā:
„Antisemīts vienmēr zog, vienmēr melo. Citādi viņš nemaz nevar.”
Bet tagad par lietu un pēc būtības.
Šis ir tas budžets, ko mēs pieņēmām, ko mēs izskatījām un ar
ko mēs darbojamies. Un budžets bija jāsagatavo ārkārtīgi ātri un būs jāpārlabo
vēlreiz. Un ir cilvēki, kuru atalgojums (atšķirībā no Saeimas deputātu atalgojuma)
ir… teiksim, es zinu vienu piemēru: VID darbinieks ar augstāko izglītību, kas
strādā reģionā, kam ir trīs vai divi bērni un kam ir sieva skolotāja, mēnesī
saņem 380 latus… (No zāles: „Uz papīra!”) uz papīra… Jā, ne jau tā
kā mēs – 1200 uzreiz kabatā! Un tiem cilvēkiem ir jāstrādā, viņiem ir
„jānoķer” desmitiem tūkstošu vai simtiem tūkstošu ievestu cigarešu, viņiem ir
„jānoķer” nelegāli valstī ievestie miljoni, kā mēs redzam tagadējā laikā. Un,
ziniet, pie tiem 380 latiem kaut kādu motivāciju vajag… Tāpat kā arī visiem…
lielai daļai deputātu pazīstamajam Finanšu ministrijas darbiniekam Jānim Šinta
kungam vajag šo prēmiju… Mēs budžetu izskatījām divpadsmit stundās, bet bija
cilvēki, kas sēdēja, strādāja un gatavoja šo budžeta likumprojektu, kas vāca
skaitli pa skaitlītim, kas koordinēja visu ministriju iesniegtos skaitlīšus, kas
strādāja sestdienās, svētdienās un arī pa nakti…
Un tagad mēs izmantojam tādu parlamenta ierosmi kā pieprasījums,
lai mēģinātu gan morāli pazemot tos cilvēkus, kas šīs prēmijas saņem pie savām
300-400 latu lielajām algām, lai izsauktu vai mēģinātu izsaukt šeit ministru
Slaktera kungu, lai beigu galā ar šādu sīku pēc būtības rīcību – kas negadās!
– nogāztu vēl arī premjeru vai visu Ministru kabinetu.
Nu, tā ir bezjēdzība! Nu, nevajag izmantot šos parlamentārās
kontroles instrumentus, lai mēģinātu kādam ieriebt vai mēģinātu pastāstīt, ka
cilvēki, kas tik tiešām ir smagi, nopietni un ilgi strādājuši, ir nepelnīti
saņēmuši prēmijas. Viņi ir saņēmuši pelnīti prēmijas!
Un arī es parakstīšu papīru, lai tie darbinieki, kas šeit,
Saeimā, strādāja, sēdēja… pa nakti sēdēja un gatavoja šīs tabulas… lai arī
viņi saņemtu kādu prēmiju pie sava visnotaļ ne pārāk diženā atalgojuma.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Es runāšu par divām lietām, godātie kolēģi!
Pirmā. Prēmiju un atalgojumu izmaksu regulē normatīvie akti, un –
es vairākkārt esmu teikusi! – ar rīkojumu nevar šīs lietas grozīt. Manuprāt, šis
patstāvīgais „Jaunā laika” priekšlikums bija vērsts uz to, lai mēģinātu
valstī sakārtot šo sistēmu.
Tagad par Leiškalna kunga teikto. Leiškalna kungs, es arī ļoti
augsti vērtēju minētā valsts sekretāra vietnieka kompetenci (No zāles dep.
K.Leiškalns: „Tieši tā!”) un darba spējas, bet, Leiškalna kungs, šī
sistēma pagaidām ir tāda, ka… Es tīri nejauši uzdūros uz datiem par šī augsti
kvalificētā speciālista atalgojumu. Pagājušajā gadā (es nezinu, cik šogad, droši
vien šogad viņam būs vairāk) viņam šis atalgojums ir bijis trīs reizes lielāks
nekā jums, kas šeit, Saeimā, sēžat. Neskaitot, iespējams, šīs prēmijas… vai
skaitot, man grūti pateikt.
Es domāju, ka šis patstāvīgais pieprasījums tomēr būtu
jāatbalsta, lai vēl un vēlreiz Ministru kabinetam, tostarp arī finanšu ministram,
pateiktu, ka šī lieta ir jāsakārto. Piemēram, šajā gadījumā ar prēmiju izmaksu,
manuprāt, ir notikusi arī ļoti būtiska diskriminācija, jo divas nodaļas Valsts
ieņēmumu dienestā vispār nav saņēmušas ne latu prēmijā. Acīmredzot divi nodaļu
vadītāji ir nobijušies no Godmaņa rīkojuma un nav to izdarījuši. Kādēļ,
piemēram, vainot šos cilvēkus?
Pieprasījumu komisijā mēs runājām arī par to, ka, piemēram,
atsevišķu augstskolu rektori ir ārkārtīgi sašutuši, jo saskaņā ar pašreizējo
tiesisko regulējumu… Ministru kabineta noteikumi tiešām šajā gadā paredz: ja
cilvēki ir godīgi strādājuši, tad, iespējams, taupīgs valsts iestādes vai
universitātes vadītājs… viņš taupa, lai cilvēkiem būtu, piemēram, prēmija, ko
likums paredzēja uz Ziemassvētkiem. Bet šeit ar šādu administratīvo rīkojumu visiem
nogriezt, neskatoties, vai… Atsūkt taukus (varbūt tādā pārnestā nozīmē
runājot), neskatoties, vai citam tiešām tā tauku kroka ir pavisam uzbriedusi, bet
citam galīgi vāja, – tas, manuprāt, nebūtu pareizi. Un šis pieprasījums būtu
apmierināms, es uzsveru, tā iemesla dēļ, ka šī lieta ir jāvērtē likumdevējam. Un
jāvērš Ministru kabineta uzmanība uz to, lai beidzot kaut kas tiek darīts. Es tagad,
piemēram, gaidu, kad kaut kas Ministru kabinetā notiks ar šo valsts un pašvaldību
kapitālsabiedrību, uzņēmumu… kapitālsabiedrību padomju un valžu locekļu
atalgojumiem. Es neko neesmu dzirdējusi, ka kaut kas notiktu vai notiks šajā jomā…
Vai atkal līdz nākamajam rīkojumam… Manuprāt, šajā jomā nav absolūti nekādas
kārtības. Un, starp citu, ja arī kāda no šīm personām ir saņēmusi šo prēmiju,
tad, es domāju, šajā ziņā neviens viņam vairs šo prēmiju nevar atņemt un jebkura
tiesa pateiks, ka viņš ir likumīgi saņēmis šo prēmiju.
Bet es tomēr aicinu atbalstīt šo pieprasījumu, jo es zinu… Es ar
Brigmaņa kungu arī runāju, vakardien Pieprasījumu komisijas sēdē viņš sacīja, ka
ir koalīcijas līgums un ka nevar apmierināt pieprasījumu… Nu, es saprotu, jums ir
koalīcijas līgums augstāks par Satversmi, augstāks par to, ka šajā gadījumā tomēr
būtu arī Saeimas deputātiem jāzina šī informācija un kaut kas šajā jomā jādara.
Es vēlreiz uzsveru, ka es tomēr aicinu apmierināt šo pieprasījumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Krišjānim Kariņam.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Mūsu
Ministru kabineta zālē uz sienas, augšā, kā mēs visi esam redzējuši, ir rakstīts:
„Viens likums – viena taisnība visiem”. Leiškalna kungs mums nupat stāstīja, ka,
protams, šīs prēmijas bijušas nepieciešamas, jo Finanšu ministrijas ierēdņi vaiga
sviedros bija dienu vai divas dienas strādājuši, lai sagatavotu visus priekšlikumus un
budžetu. Tas faktiski, manuprāt, ietilpst jau viņu darba pienākumos, bet… nu,
cilvēki ir strādājuši. Jāprēmē! Nu tad es uzdošu Leiškalna kungam un visiem
koalīcijas deputātiem jautājumu… Paskaidrojiet no šīs tribīnes visiem ārstiem un
mediķiem (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Tie arī saņem prēmijas!”), kuri
strādā vairākas slodzes, strādā diennaktis, glābjot cilvēku dzīvības, nevis
gatavojot papīrus… (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Viņiem maksā dubultā!”)
Viņi glābj cilvēku dzīvības, uzņemas atbildību par to. Jūs no šīs tribīnes
sakāt, ka ir jātaupa nauda un ka ārstiem, mediķiem algu palielināt nevar. Labi! Tas
ir jūsu arguments: „Viens likums – viena taisnība visiem.”
Tātad jūs sakāt: „Ārsti, mediķi, skolotāji, policisti, ejiet
jūs, kā saka…” (es neteikšu neko nepieklājīgu no šīs tribīnes). „Mēs
taupīsim naudu, neizmaksāsim jums algas!” Bet, lūk, ar finanšu ministra ziņu valsts
sekretārs, zinādams, ka tagad prēmijas būšot aizliegtas, izmanto šo informāciju,
lai pēdējā mirklī vēl izmaksātu! Tātad – valsts ierēdņiem… Politiskajā
redzējumā šie cilvēki ir prēmējami un īpaši izceļami. Bet tie pārējie, kuriem
nav tā valsts sekretāra un nav tā politiskā aizsega? Viņiem neko neizmaksā!
Es uzskatu, ka tas ir ne tikai nepareizi; es uzskatu, ka tas ir
pilnīgi amorāli. Un arī tas, ko Čepānes kundze ir teikusi no šīs tribīnes
atkārtoti, tas, ko Latkovska kungs tagad saka, ir atgādinājums, ka mums šī sistēma
ir jāsakārto. Bet mēs no Saeimas to sistēmu… Mums šeit nav izpildvaras, mums ir
jāsauc attiecīgais ministrs šeit… lai Slaktera kungs nāk, lai viņš atbild par to,
ko viņš ir izdarījis, jo viņš zina, ka viņš ir nepareizi darījis. Ja viņš būtu,
kā saka, apzinīgs, viņš jau šodien arī te būtu un sevi aizstāvētu. Bet tā vietā
– klusums. Tā vietā Leiškalna kungs, kā saka, mēģina birdināt asaru par nabaga
ierēdņiem. Un mēs saprotam, ka tā problēma nav tā, ka cilvēki, kuri strādājuši,
nebūtu pelnījuši atalgojumu. Bet pelnījuši būtu visi – pēc vienādiem
noteikumiem! Ja ārstiem, mediķiem, policistiem nevar izmaksāt, nu tad – es
atvainojos! – mēs nevaram arī pieļaut to, ka ministrs izmaksā saviem ierēdņiem.
Es aicinu un lūdzu atbalstīt šo pieprasījumu! Atbalstot šo
pieprasījumu, mēs sauksim ministru pie atbildības par to, ko viņš ir darījis un kas
ir klajā pretrunā ar to, ko viņš pats sludina.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Ainaram Latkovskim, otro reizi.
A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Leiškalna kungs jau pareizi teica: „Sīka rīcība.” Tas ir tas,
kas ir raksturīgs Tautas partijas biedram – Finanšu ministrijas valsts sekretāram
Bičevskim. Viņš zināja šo iekšējo informāciju. Un tā tiešām ir sīka rīcība,
tāda diezgan… nekaunība: tu zini, ka tu esi atbildīgs par to, lai valsts kasē naudas
būtu vairāk, bet tajā pašā laikā tu pamanies izmaksāt, jo tev šī informācija ir,
un tu pamanies to izdarīt dienu pirms tam, kad rīkojums stājas spēkā.
Tik tiešām, Leiškalna kungs, tā ir sīka rīcība!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Man patiess prieks, ka
parlamenta debašu kvalitāte ir uzlabojusies, jo no augstās tribīnes tiek citēti
filozofi, šajā gadījumā – Nīče.
Es ļoti cienu vienu citu filozofu – Vitgenšteinu, kurš ir daudz
rakstījis par domu un runas vienotību. Es nezinu, ko Leiškalna kungs domāja, šeit
runājot par antisemītismu, bet man prātā nāk viens cits Nīčes tipāžs, proti,
pārcilvēks. Izrādās, mūsu valstī ir pārcilvēki, kuriem pienākas vairāk.
Pēc opozīcijas pieteikuma Satversmes tiesa tagad ir ierosinājusi
lietu par vadības līgumu atcelšanu. Es domāju, ka tas būs pirmais solis uz tās
sistēmas likvidēšanu, ko Orvels savulaik ir dēvējis kā tādu, kurā daži ir
vienlīdzīgāki nekā citi.
Bet es aicinātu arī tos deputātus, kuri šobrīd domā, ka šo
opozīcijas pieprasījumu vajadzētu noraidīt tikai tāpēc vien, lai parādītu, ka
viņi ir ārkārtīgi cieti, enerģiski un vienoti savā rīcībā, – es aicinātu
atcerēties vienu citu Orvela eseju, kas saucas „Nogalināt ziloni”. Tajā bija
stāsts par to, ka viens baltais cilvēks, saprotot, cik tomēr bezjēdzīga ir viņa
rīcība, bija gatavs nogalināt ziloni, kaut arī tas bija bezjēdzīgi.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Kārlim Leiškalnam, otro reizi.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Orvels, protams, ir laba lieta. Es nebirdināju asaras ne par vienu,
Kariņa kungs! Man nav jābirdina asaras. Man ir jāskatās uz situāciju, kāda tā ir.
Man jāskatās uz tiem atalgojumiem, kādi ir tiem cilvēkiem, kuri reāli strādā. Un,
tā kā arī es tiekos un arī man ir tā mode tikties ar sabiedrības pārstāvjiem,
visvairāk viņi uzdod jautājumu: „Cik jums tur, Saeimā, maksā, Leiškaln?” Es
saku: „Nu 1200 sanāk cieti uz rokas – plus vēl piemaksā man par telefona sarunām
kā komisijas priekšsēdētājam.” Es saku: „Es cenšos daudz netērēt.” Viņi
saka: „1200 uz rokas? Tas ir kādi 2000 uz papīra.” Viņi saka: „Par ko jums to
naudu maksā?” Viņi saka: „Tā jums ir: tie ierēdņi, tie, protams, kaut ko dara,
bet ko jūs tur darāt? Jūs tur vai nu kaut ko pamuldat, vai visu laiku staigājat pa
zāli un traucējat Kariņa kungam, kas tiešām ir vienīgais, kas kaut ko dara.” Tā
viņi saka man. Viņi saka: „Un jūs viņam traucējat strādāt. Sak, par ko jums?”
Es saku: „Cik tad, kā jūs domājat, deputātam būtu jāmaksā?” Varbūt ar to arī
sāksim: viens likums – viena taisnība visiem! Viņi saka tā: „Viena minimālā
mēnešalga būtu par maz, bet, ja jums būtu divas, tad neviens krēsls Saeimā no tiem
100 krēsliem, kas tur ir, nepaliktu tukšs.”
Varbūt sāksim ar šo galu. Nu, nekritīsim virsū, ja prēmiju,
varbūt pat priekšpēdējā dienā, izmaksā cilvēkiem, kas tiešām strādā. Budžetu
negatavo divas dienas! Budžetu, šo budžetu, kas tūdaļ būs jālabo, gatavo vismaz no
marta mēneša. Un ir pašaizliedzīgi cilvēki vai cilvēki, kuriem valsts sekretāra vai
ministra pavēle ir likums un kuriem ir jāstrādā arī pa nakti, ir jāapkopo tie
cipariņi. Šis nav pieprasījuma jautājums!
Un vēl es gribētu teikt gan Štokenberga kungam, gan arī kundzēm (No
zāles: „Kurām?”) to vienu citātiņu (No zāles: „Kurām?”). Nu tad
visām… visām! Es gribu teikt: kurš no jums ir bez grēka, tad ņemiet to akmeni un
metiet pirmais! Mēs atceramies to lielo stāstu. Un es biju Satversmes tiesas pusē un
Endziņa pusē tad, kad viņi teica, ka izmaksājuši sev prēmijas… un ka tas ir kaut
kas nelikumīgs. Es zinu tās prēmijas, kas ir maksātas Ekonomikas ministrijā vai
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, kad tur strādāja
Štokenberga kungs. Es zinu, ka tas viss vienmēr ir bijis. Un prēmija ir viens tāds
labs instruments, lai motivētu cilvēkus, it sevišķi tos, kuru atalgojums ir ne pārāk
liels. Es nezinu, cik liels ir vidējais atalgojums ierēdņiem valstī, bet nu… tas ne
tuvu nav… nesasniedz… Varbūt atsevišķiem eksemplāriem… Tas ne tuvu nesasniedz
parlamenta deputātu atalgojumu. Tā ka nevajag…!
Tiklīdz mēs sāksim šo lietu kustināt, mēs atgriezīsimies pie tā
jautājuma, ko viņi uzdeva man. Viņi teica: „Cik jūs saņemat?” Es teicu: „1200
uz rokas.” Viņi saka: „Par ko? Par to, ka jūs traucējat Kariņa kungam
strādāt?”
Noraidīsim šo pieprasījumu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Ventam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šis pieprasījums, protams, ir opozīcijai
normāls ierocis, tikai, es domāju, šis ierocis nav īstajā laikā izvilkts no maksts
un nav vērsts pret īsto mērķi. Latkovska kungs aizmirsa pieminēt vēl, piemēram,
vienu institūciju, kas izmaksāja otras lielākās prēmijas valstī, – Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroju. Dīvaini, vai ne?
Bet, ja mēs runājam par Finanšu ministriju, tad mēs zinām, ka šis
budžets faktiski otrreiz tika pārstrādāts gandrīz no jauna, ņemot vērā to, ka tika
izmainīta šī ienākumu prognoze. Un tas būs jāpārstrādā vēl vienu reizi, jo pat
vislielākie eksperti gan Latvijas Bankā, gan ārvalstīs precīzi nevarēja paredzēt
ekonomikas attīstības scenāriju. Un, kaut arī apstākļi ir grūti, būtu pilnīgi
muļķīgi vispār teikt, ka tagad cilvēkus neprēmēs. Tāpēc ka viens cilvēks
strādā astoņas stundas vai pat mazāk, bet otram cilvēkam, kuram ir jāveic konkrēti
uzdevumi, kas ir valstij svarīgi… Ir jābūt iespējai par to pateikt paldies, un
nevajag šeit stāstīt pasakas par to, ka, zinot slepenu informāciju, tagad šo te kaut
kā izmantoja! Protams, šīs prēmijas laikus tika saskaņotas ar Ministru prezidentu, un
Pieprasījumu komisijā tas arī tika skaidri pateikts, ka ir cilvēku loks, kuram ir
tiešām ārkārtīgi liels neplānota darba apjoms un kuram ir jāsamaksā papildus. Un
tas ir tikai normāli! Tas ir pareizi.
Un nu par Valsts ieņēmumu dienestu. Šis ir tas dienests, kas
faktiski arī tajā laikā, kad daudzās citās iestādēs par 30-40 procentiem gadā
pieauga atalgojums… Valsts ieņēmumu dienests diemžēl vienmēr ir palicis tādā
pabērna lomā. Bet atcerēsimies to, ka, pateicoties tieši šim dienestam, valstī
lielā mērā ienāk tie budžeta līdzekļi, kuri nāk arī no negodprātīgiem nodokļu
maksātājiem! Un, ja šiem cilvēkiem, kuri ir labāk pastrādājuši, nebūs iespējams
piemaksāt pie šiem 380 latiem uz papīra, tad iedomājieties… Šis, starp citu, ir
daudz mazāks atalgojums nekā jūsu nosauktajām citām profesijām… Tad beigu beigās
budžets nepildīsies.
Tāpēc aicinu neatbalstīt šo pieprasījumu un citreiz izvēlēties
kādu citu, daudz precīzāku mērķi.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātei Solvitai Āboltiņai.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Kādas interesantas mums tās debates! Vai tad
pieprasījums ir adresēts tiem ierēdņiem, kas strādāja? Pieprasījums ir adresēts
finanšu ministram. Par to, ka finanšu ministram ir dažāda izpratne par vārdu
„taupīgums”, var pārliecināties ikviens, jo tajā brīdī, kad taupīt aicina
ārstus, skolotājus, policistus… tajā brīdī ar greznu svītu, ar neskaitāmiem
padomniekiem finanšu ministrs droši dodas apceļot pasauli un iegūt zināšanas.
Jā, Kraukļa kungs, paldies ir jāpasaka vienmēr, bet paldies ir
jāpasaka jebkuram godīga darba darītājam. Prēmija – tas ir sociālisma laika
ieviesums. Normālā demokrātiskā valstī cilvēks par savu darbu saņem darba algu.
Un es atgādinu vēlreiz, ka pieprasījums ir adresēts finanšu
ministram. Pieprasījums ir adresēts finanšu ministram, kurš pārstāv Tautas partiju,
kas Finanšu ministriju vada jau vairāk nekā četrus gadus. Pieprasījums ir ministram
un partijai, kura pēc būtības jau sen varēja šo sistēmu sakārtot. Tas ir
jautājums, par ko mēs runājām šeit gan budžeta pieņemšanas laikā, gan arī pirms
tam, mudinot veikt auditu, lai ierēdnis par savu darbu – kārtīgu, godīgu darbu –
saņemtu arī attiecīgu atalgojumu.
Jā, Leiškalna kungs, mēs varam skatīties uz savām algām, bet
pašreiz mēs skatāmies uz to, vai ir sistēma. Un sistēmas izkropļošana nav
attaisnojums tam, ka mēs tagad mēģinām… Tajā brīdī, kad mēs lūdzam visiem
pievilkt jostas, politiķi tomēr demonstrē… Tā ir politiķu, nevis šo ierēdņu
atbildība par to, kādā veidā cilvēkiem tiek samaksāts par darbu. Un te nevar
piemērot šo mērauklu, ka mēs šodien runājam un aizstāvam ierēdņus. Jā, viņi
strādāja – un strādāja rūpīgi! Es pati esmu bijusi ierēdne un zinu, ko nozīmē
šis darbs.
Mēs šodien noraidījām populistisku priekšlikumu – noņemt
ierēdņiem sociālās garantijas, bet kāpēc tad mēs nevienu soli neejam tajā
virzienā, lai šo sistēmu sakārtotu? Un kāpēc mēs izliekamies, ka mēs šodien
runājam par ierēdņiem, nevis par politiķiem, kuri demonstrē to, ka katram ir sava
mēraukla?
Tieši tāpēc ir tapis šis pieprasījums, un tieši tāpēc es aicinu
to atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Es nešaubos, ka jūs saprotat, ka mēs neesam
nekādi draugi „Jaunajam laikam” un jūs tāpat, …mēs pat esam idejiski pretinieki.
Taču jūs tikpat labi saprotat, ka šis pieprasījums jeb pieprasījuma projekts ir
savlaicīgs, ir taisnīgs, ir nepieciešams. Citādi iznāk tā, ka mēs, tāpat kā tajos
padomju laikos, domājam vienu, runājam otru, bet darām trešo. To nevar pieļaut! Un
attiecīgi šinī laikā, kad ir ekonomiskā krīze, kad mēs visus aicinām ekonomēt un
tā tālāk, un tā joprojām, es nesaprotu, kāpēc valdošie baidās no pieprasījuma,
no tā, lai šeit stāvētu ministrs un lai viņš paskaidrotu, un tā tālāk… Būtu
vērts arī lielākajai vai vienai no lielajām frakcijām uzrakstīt līdzīgu
pieprasījumu tieslietu ministram. Tiesnešiem arī nav zemas algas, paldies Dievam, bet
viņiem arī ir izmaksātas prēmijas šinī grūtajā laikā.
To mēs nevaram atļauties, mēs nevaram pieļaut, tāpēc es aicinu
atbalstīt šo pieprasījumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Ar lielu gandarījumu es varu secināt, ka
principā visa diskusija, kas tagad notiek, ir ap šo noraidīto priekšlikumu – grozīt
likumu „Par valsts civildienestu” -, ko mēs esam iesnieguši. Jo runa nav par to,
ir pelnījuši vai nav pelnījuši Finanšu ministrijas darbinieki savas prēmijas. Runa
ir par zināmu divkosību. Ja esošais likums paredz, ka tās prēmijas var izmaksāt, tad
kāds sakars ar šo likumu ir premjera rīkojumam, kas šo sistēmu lauž?
Otrais jautājums šinī sakarā ir tāds. Ja cilvēks strādā daudz
un kvalitatīvi, tad viņam ir jāmaksā attiecīgs atalgojums, un tā ir atalgojuma
sistēma valsts pārvaldē, nevis kas cits. Prēmijas vienmēr bija, ir un būs
subjektīvas. Atalgojums vairāk vai mazāk tomēr ir objektīvs. Tāpēc es uzskatu, ka
šinī gadījumā diskusija, kas ir izvērsusies šodien ap šo pieprasījumu, neskatoties
uz to, ka mēs tikām minēti kā populisti ar savu priekšlikumu… Es domāju, ka šeit
ir viela pārdomām un ka šis pieprasījums ir atbalstāms.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Dzintaram Zaķim.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, dāmas un kungi! Kādu laiku atpakaļ Godmaņa kungs mums
apgalvoja, ka Latvijas banku sistēmā viss ir absolūti ideāli, stabili un ir
kārtībā, lai gan tanī pašā laikā Ministru kabinetā jau lēma, kā glābt vai kā
rīkoties ar vienu no bankām. Apgalvoja vienu, lai gan faktiski darīja kaut ko pavisam
citu. Pagāja kaut kāds laiks, un Godmaņa kungs solīja, ka neviens lats no nodokļu
maksātāju naudas netiks pakļauts nekādam riskam, glābjot bankas. Solīja, bet tanī
pašā laikā darīja tieši pretējo, plānodams, kā 200 miljonus latu… kā ar
nodokļu maksātāju naudu garantēt vienas grūtībās nonākušas bankas darbību… Tad
Godmaņa kungs stāstīja, ka Starptautiskajā Valūtas fondā naudu aizņemties
nevajadzēšot un ka tas ir pēdējais solis, ko valsts var darīt, lai gan tanī pašā
laikā acīmredzot jau bija sākušās pārrunas. Atkal solīja, bet darīja pilnīgi
pretējo! Godmaņa kungs solīja, ka uz šā gada beigām valsts ierēdņiem, valsts
sektorā strādājošajiem būs jātaupa – līdzīgi kā arī uzņēmējdarbībā
šobrīd ir jātaupa. Solīja, bet izdarīja tieši pretēji!
Kolēģi, šis pieprasījums ir atbalstāms, jo pretējā gadījumā
Godmaņa kungam jūs, koalīcija, būsiet tik daudz sašāvusi kājās, ka Godmaņa kungs
beigās Latvijas vēsturē paliks kā lielākais solījumu nepildītājs, kā tas, kurš
sola, bet dara visu tieši pretēji. Ir jāsauc šajā tribīnē Slaktera kungs, jo es
uzskatu, ka šajā konkrētajā gadījumā par prēmiju izmaksām tieši Slaktera kungs ir
vainīgs, tāpēc viņš ir jāsauc šajā tribīnē un mums, deputātiem, ir
jāpaģērē, lai tādas lietas nenotiktu – lai solījumi tiktu pildīti, nevis būtu
tieši otrādi, ka tiek solīts, lai mierinātu sabiedrību, bet tiek darīts tieši
pretējais.
Tā ir absolūti nepieļaujama situācija, tāpēc es aicinu šo
pieprasījumu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Zaķa,
Bendrātes, Kariņa, Āboltiņas, Repšes, Latkovska, Ķikustes, Ziedones-Kantānes,
Rībenas un Reira pieprasījumu finanšu ministram Atim Slakterim „Par Finanšu
ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta izmaksātajām prēmijām”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 47, atturas – 1. Pieprasījums nav
atbalstīts.
Godātie kolēģi! Sākam skatīt nākamo šodienas sēdes darba
kārtības sadaļu – „Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības
likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekta
„Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” otrajam lasījumam
saņemti četri priekšlikumi.
1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 2. – deputāta Agešina kunga priekšlikums. Komisija
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam
Valērijam Agešinam.
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Mēs piedāvājam grozīt likumprojekta 2.panta
pirmo daļu un iestrādāt normu par to, ka nepieciešamības gadījumā izmeklēšanas
cietuma administrācija nodrošina apcietinātajam tulka palīdzību.
Šis priekšlikums ir aktuāls, jo mūsu frakcija, kā arī citas
frakcijas saņem vēstules no cilvēkiem, kuri ir aizturēti, atrodas apcietinājumā.
Mēs uzskatām, ka par loģisko priekšlikumu jābalso „par”.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Dalbiņš vēlas ko
piebilst? Ja nevēlas, tad… Vai jūs vēlējāties? Deputāts Dalbiņš nevēlas neko
piebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 52, atturas – 13.
Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Apcietinājumā
turēšanas kārtības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”,
otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekta otrajam lasījumam
saņemti astoņi priekšlikumi un izskatīti komisijas sēdē.
1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – guva komisijas
atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 3. – deputāta Agešina kunga priekšlikums. Netika
atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam
Valērijam Agešinam.
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Ir zināms, ka notiesātajam ir tiesības
rakstīt iesniegumus gan valsts, gan arī pašvaldības iestādēm. Bet mēs piedāvājam
pilnveidot šo normu un papildināt likumprojekta redakciju ar vārdiem:
„Nepieciešamības gadījumā brīvības atņemšanas iestādes administrācija
nodrošina notiesātajam tulka palīdzību.”
Neviens nevar noliegt, ka šis priekšlikums ir aktuāls. Un, ja
vienīgais arguments ir budžeta līdzekļu trūkums, tad tomēr… tomēr uzskatu, ka ir
nepieciešams atklāt diskusiju par šo jautājumu un balsot „par”.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 3.
– deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 43, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 6. – Bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika kunga
priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 7. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 8. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu
izpildes kodeksā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”,
trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta
trešajam lasījumam saņemti astoņi priekšlikumi.
1.priekšlikums ir, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 85.panta
otrās daļas 2.punktu, likumprojektā iekļautais Nacionālo bruņoto spēku likuma
grozījums, kurš bija paredzēts likumprojektā Nr.802/Lp9. Komisija priekšlikumu
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 2. – Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 3.priekšlikums ir likumprojektā iekļautais
likumprojekts Nr.802/Lp9. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 4.priekšlikums – likumprojektā iekļautais
likumprojekts Nr.802/Lp9. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 5. – likumprojektā iekļautais likumprojekts
Nr.802/Lp9. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 6. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra
Porieša kunga priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 7. – likumprojektā iekļautais likumprojekts
Nr.802/Lp9. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 8. – likumprojektā iekļautais likumprojekts
Nr.802/Lp9. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Nacionālo
bruņoto spēku likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites
likumā”, trešais lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie deputāti! Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijā tika izskatīti pieci priekšlikumi par grozījumiem Mēslošanas līdzekļu
aprites likumā.
1.priekšlikums ir par Eiropas Kopienas marķējuma lietojumu. To ir
iesniegusi Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Ligita Silaraupa, un komisija
to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 2.priekšlikums arī ir saņemts no Zemkopības ministrijas
parlamentārās sekretāres Silaraupas. Tas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot, un
ir pieņemts galīgajā redakcijā. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. Arī 3.priekšlikums ir Ligitas Silaraupas priekšlikums.
Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. Un arī 5.priekšlikums ir saņemts no Zemkopības
ministrijas parlamentārās sekretāres Ligitas Silaraupas. Tas ir par pārejas noteikumu
9.punkta redakciju. Komisija to lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Mēslošanas
līdzekļu aprites likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Korejas
Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu
nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”, pirmais
lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Līgums starp Latvijas
Republikas valdību un Korejas Republikas valdību par nodokļu dubultās uzlikšanas un
nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem ir parakstīts, un
jāsaka, ka šāda veida dokumentus parasti caur parakstītājvalstu parlamentiem virza
pēc paritātes nosacījumiem: vienā valstī balsojot un ratificējot, bet otrā valstī
– ratificējot… Jāsaka, ka tieši šā iemesla dēļ komisija atbalstīja šā
likumprojekta virzību. Turklāt lūdzu Saeimu piešķirt likumprojektam steidzamību, jo
šoreiz ir tas gadījums, kad otra parakstītājvalsts ir pavirzījusies ratifikācijas
procesā ātrāk uz priekšu.
Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un piešķirt tam
steidzamību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par
steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas
valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas
novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
A.Bērziņš. Lūdzu nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par
Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības konvenciju par nodokļu
dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma
nodokļiem” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un datumu, kurā
likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Paldies par atbalstu.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.decembris, un likumprojekta
izskatīšana – 18.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās
operācijās””, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie kolēģi! Par likumprojektu „Grozījumi likumā
„Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās
operācijās”” ir saņemti trīs priekšlikumi. Visi trīs ir Juridiskā biroja
priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā atbalstīts. Pēc
būtības tas ir tehniska rakstura precizējošs priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. Arī 2.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. Ārlietu komisija vienbalsīgi ir atbalstījusi arī
3.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. Kolēģi, aicinu nobalsot par likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā
„Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās
operācijās”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 2, atturas – 7. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Paldies par atbalstu. Sakarā ar
mūsu starptautiskajām saistībām šo likumu vajadzētu pieņemt vēl šajā gadā,
tādēļ priekšlikumu iesniegšana būtu veicama līdz 5.decembrim un likumprojekta
izskatīšana – 18.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Muzeju likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šie grozījumi Muzeju likumā ir saistīti ar
to, ka vairs nav pagastu un administratīvi teritoriālās reformas sakarā tiek
piedāvāts jauns Muzeju padomes sastāvs, kā arī tiek ierosināts attiecīgi tīri
tehniski nomainīt vārdus „attiecīgās pašvaldības dome” ar vārdiem
„attiecīgā pašvaldība”. Komisija ierosina šos grozījumus pasludināt par
steidzamiem.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums vispirms jābalso par
steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi Muzeju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
O.Spurdziņš. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Muzeju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un datumu, kurā
likumprojekts tiks otrajā lasījumā izskatīts Saeimas sēdē.
O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt par termiņu priekšlikumu iesniegšanai
uz otro lasījumu šā gada 4.decembri un likumprojekta izskatīšanu veikt šā gada
11.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Repatriācijas likumā”, pirmais
lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Grozījums ir šāds: aizstāt vārdus
„pilsētas vai pagasta” ar vārdiem „republikas pilsētas vai novada
pašvaldības”. Komisija lūdz piešķirt steidzamību šim likumprojektam.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Repatriācijas likumā”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.
O.Spurdziņš. Lūdzu akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Repatriācijas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku, kad
otrajā lasījumā likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē.
O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt, ka otrajam lasījumam priekšlikumi
iesniedzami līdz 4.decembrim, un likumprojektu izskatīt Saeimas sēdē 11.decembrī
šajā gadā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par bijušās Valsts
drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar
VDK konstatēšanu””, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Arī šajā gadījumā vārdus „pilsētas domes, rajona padomes un
pagasta padomes” aizstāj ar vārdiem „republikas pilsētas domes un novada domes”.
Lūgums ir piešķirt steidzamību šim likumprojektam.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par bijušās Valsts
drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar
VDK konstatēšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 14, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
O.Spurdziņš. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par
bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu
sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī laiku, kad otrajā lasījumā likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē.
O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas datumu
šā gada 4.decembri un par izskatīšanas laiku – šā gada 11.decembri.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma
privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”,
pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Arī šis grozījums ir no to sērijas, kas
saistīti ar administratīvi teritoriālo reformu. Taču komisija uzskata, ka šie ir
daudz nopietnāki grozījumi, ne tikai tehniski grozījumi. Līdz ar to mēs steidzamību
neprasām.
Komisija lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Valsts un
pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas
pabeigšanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt par termiņu priekšlikumu iesniegšanai
uz otro lasījumu šā gada 4.decembri.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Notariāta likumā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi
Notariāta likumā” (reģistrācijas numurs 869/Lp9). Likumprojekta otrajam lasījumam
Juridiskā komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.
1. – tieslietu ministra priekšlikums. Juridiskā komisija to ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Muižniece. 2. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums.
Juridiskā komisija pēc rūpīgām debatēm priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Solvitai
Āboltiņai.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Pirmajā lasījumā frakcija „Jaunais laiks”
neatbalstīja šī likumprojekta tālāku virzību. Tas tik ļoti saniknoja draudzīgo
koalīciju, ka no šīs tribīnes kā kaut kas pilnīgi neiespējams un noziedzīgs tika
nosaukta opozīcijas deputātu rīcība Juridiskās komisijas sēdē, kad mēs
nepiedalījāmies balsojumā. Mēs pamatojām, kāpēc: mēs nepiedalījāmies balsojumā,
jo šis priekšlikums, tieši tāds, tika iesniegts pirms gada, gadu novilcināts, atzīts
par juridiski nekorektu, aizsūtīts uz Ministru kabinetu, novilcināts, nomuļļāts, un
tagad mēs pie tā atgriezāmies atpakaļ.
Nebūtu jau par ko brīnīties. Tas jau nav pirmais gadījums, kad
tādā veidā tiek pieņemti likumi un risināti jautājumi. Dīvaini ir tas, ka šos
pārmetumus no tribīnes izteica deputāts, kurš savukārt pirms četriem mēnešiem visu
tautu – ikvienu! – aicināja neizmantot savas Satversmē noteiktās tiesības, proti,
aicināja nepiedalīties referendumā. Tātad kārtējo reizi ir tā, ka viens likums un
viena taisnība – vieniem, viena mēraukla – koalīcijai, otra mēraukla –
opozīcijai.
Par pašu priekšlikumu pēc būtības. Kā jau es teicu, manuprāt,
neatrisina neko šis risinājums, kāds ir piedāvāts šajā likumprojektā. Protams, tas
uz laiku it kā atrisina to, ka notāri nepārbauda reģistrus… Un līdz ar to tas
maksā 2 latus. Tas maksā 2 latus, nevis, kā tas bija paredzēts pirms tam, – 10
latus. Arī tieslietu ministra priekšlikums – 1.priekšlikums – pēc būtības ir
pareizs, jo paredz, kurā brīdī var atbrīvot no valsts nodevas, bet tas nekādā veidā
nerisina tā jautājuma būtību, par ko priekšlikumu ir iesniegusi frakcija „Jaunais
laiks”.
Tātad: tajos gadījumos, kad valsts nodeva ir jāmaksā par Satversmē
noteikto pilsoņu tiesību realizēšanu, par tiesībām ierosināt likumprojektus, šī
summa būtu jāsedz valstij, nevis notāriem būtu jāsniedz šis pakalpojums bez maksas.
Jo, kā mēs te skaisti jau diskutējām, par katru darbu ir jāsaņem alga, un arī
notāram par savu darbu ir jāsaņem alga, bet valstij ir jānodrošina tas, lai pilsoņi
varētu brīvi realizēt savas demokrātiskās tiesības.
Protams, jūs atkal draudzīgā vairākumā nobalsosiet… Es par to
nebrīnīšos, jo Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas pārstāvis Juridiskajā
komisijā – nejurists, bet kompetentais – Vilnis Edvīns Bresis, iebilstot pret šo
priekšlikumu, teica šādus vārdus: „Cilvēkus, kas grib uzdzīvot uz valsts rēķina,
nevajag atbalstīt! Lai viņi maksā, un lai viņi maksā vairāk!” Ja izpratne šajā
zālē ir tāda, ka cilvēku piedalīšanās politiskos procesos, cilvēku vēlme
ierosināt likumus ir uzdzīvošana, tad droši vien nav ko gaidīt, ka jūs šo
priekšlikumu atbalstīsiet.
Bet varbūt tomēr ne visi šajā zālē domā, ka parakstīšanās par
savām tiesībām ir uzdzīvošana uz valsts rēķina.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.
Es atvainojos, bet tiešām ir laiks pārtraukumam. Acīmredzot debates
mēs turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam
Guntim Blumbergam.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas
sēdi mūsu telpās pēc divām minūtēm.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam – Zaļo un Zemnieku savienības frakcija.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc piecām
minūtēm 106.telpā.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Ivanam
Klementjevam.
I.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie deputāti! Deputātu grupas sadarbībai ar Polijas
parlamentu dalībniekus lūdzu sapulcēties Dzeltenajā zālē. Tūdaļ.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Jānim
Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pulksten 10.40
komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Saeimas sekretāram
Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).
Paziņojums frakciju priekšsēdētājiem. Frakciju padomes sēde būs
pulksten 10.45 Sarkanajā zālē. Darba kārtībā jautājums par pārtraukumu starp
rudens sesiju un ziemas sesiju, kā arī jautājums par Valsts kontroliera vēlēšanu
termiņiem.
Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars
Štokenbergs, Ingrīda Circene, Juris Dobelis, Kārlis Leiškalns, Visvaldis Lācis,
Jānis Lagzdiņš, Leopolds Ozoliņš, Jānis Reirs un Ērika Zommere.
Paldies visiem.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Turpināsim Saeimas sēdi un turpināsim skatīt likumprojektu „Grozījumi Notariāta
likumā” otrajā lasījumā. Es atgādinu, ka mēs runājam par 2. – frakcijas
„Jaunais laiks” priekšlikumu.
Pašreiz turpinās debates. Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Tautas nobalsošanas likuma
22.pantā ir teikts (citēju): „Ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgiem Latvijas
pilsoņiem ir tiesības, norādot savu vārdu, uzvārdu un personas kodu, iesniegt
Centrālajai vēlēšanu komisijai pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes
grozījumu projektu. Katram parakstam ne agrāk kā 12 mēnešus pirms likumprojekta vai
Satversmes grozījumu projekta iesniegšanas Centrālajai vēlēšanu komisijai jābūt
apliecinātam pie zvērināta notāra vai pašvaldības institūcijā, kura veic
notariālas darbības.”
Līdz ar to šī norma līdz šim tika attiecināta ne vien uz
notariālo aktu taisīšanu vai parakstu apliecināšanu privātpersonu civiltiesiskajās
attiecībās, bet arī uz gadījumiem, kad Tautas nobalsošanas likuma 22.pantā
noteiktajā kārtībā personas parakstās par pilnīgi izstrādāta likumprojekta vai
Satversmes grozījumu projekta iesniegšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai.
Tas paraksta apliecināšanu sadārdzināja piecas reizes. Proti,
pagājušā gada decembrī, nevēloties tautai dot šādas tiesības, koalīcija no 1,97
latiem šo samaksu noteica gandrīz līdz desmit latiem, proti, 9,99 latiem.
Pēc „Pilsoniskās Savienības” iniciatīvas (mēs aicinām arī
opozīciju parakstīt pieteikumu Satversmes tiesai) arī Juridiskā komisija un valdība
ir sarosījusies, un tagad vismaz šo summu tiek mēģināts samazināt līdz
iepriekšējai kārtībai, proti, tātad līdz šiem nepilnajiem diviem latiem.
Bet kāpēc tomēr es aicinu atbalstīt šo „Jaunā laika”
priekšlikumu? Kādu apsvērumu dēļ? Protams, varētu taisīt grozījumus iepriekš
minētajā Tautas nobalsošanas likumā, taču arī no juridiskās tehnikas viedokļa ir
iespējams šāds risinājums. Un kāpēc? Tāpēc, ka gan no Satversmes 1., gan no
101.panta, gan arī no Satversmes 78.panta izriet, ka tiesības piedalīties parakstu
vākšanā ir jānodrošina visiem Latvijas pilsoņiem, kuriem ir balsstiesības Saeimas
vēlēšanās. Un šīs tiesības ir jānodrošina uz vienlīdzīgiem pamatiem neatkarīgi
no tā, cik turīgs jeb bagāts ir balsstiesīgais pilsonis.
Pašreizējais tiesiskais regulējums nenodrošina vienlīdzības
principa ievērošanu likumu ierosināšanā, un tajā ir ietverta prasība par pienākumu
pilsoņiem nomaksāt valsts nodevu, ja viņi vēlas parakstīties par likuma
ierosināšanu.
Bez tam likumdevējs nav paredzējis arī tādus gadījumus, kad
varētu tikt samazināta šī nodeva, un līdz ar to pilsonim pirms lēmuma pieņemšanas
par parakstīšanos vairs tik daudz nav jāvērtē iesniegtā likumprojekta saturs un
pieņemamība viņa interesēm, cik finanšu iespējas.
Godātie kolēģi! Likumu ierosināšana nevar būt atkarīga no
privātā finansējuma apmēra vai administratīvā resursa izmantošanas. Ja tas ir tā,
tad tas ir nopietns demokrātijas defekts.
Es tiešām jums varu apliecināt, ka es pārbaudīju visu Eiropas
valstu praksi un atradu tikai vienu valsti, kur faktiski likuma ierosinātājam būtu par
saviem līdzekļiem šīs izmaksas jāsedz. Lielākoties tas viss tiek darīts par valsts
vai pašvaldību līdzekļiem.
Un tāpēc es gribu pateikt vēl otru lietu. Es esmu ļoti pārsteigta
par to, kas notiek šajā saticīgajā Juridiskajā komisijā. Ja var ticēt Āboltiņas
kundzes teiktajam, tad faktiski šī komisija ir daudz nesaticīgāka nekā, pēc
Muižnieces kundzes teiktā, šī apakškomisija Satversmes grozījumu izstrādāšanai.
Ja šajā komisijā patiešām parādās tādi viedokļi, ka Satversmes grozījumi ir
jālemj partiju vadītājiem vai ka tā ir ļaunprātīga rīcība, ka kāds grib izmantot
likumdošanas ierosināšanas tiesības, tad es domāju, ka tādā gadījumā viņiem…
dažiem, iespējams, vajadzētu pārcelties, piemēram, uz Baltkrieviju. Es Baltkrieviju
gan neesmu pārbaudījusi, bet Baltkrievijā varbūt arī ir tāda maksāšana par šīm
iniciatīvas tiesībām.
Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Aigaram Štokenbergam.
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Man ir patiess
prieks, ka šā likuma grozījumi ir pavirzījušies uz priekšu.
Ne tik sen, pirms kāda pusgada, gan „Saskaņas Centrs”, gan
„Sabiedrība citai politikai” šeit pat bija iesniegusi analoģiskus grozījumus
„Notariāta likumā”, kuri ļautu cilvēkiem tiešām piedalīties demokrātijas
veidošanā. Mēs esam tikuši tālu, un par to mums jāpateicas arī tam faktam, ka
Čepānes kundze sagatavoja un iesniedza pieteikumu Satversmes tiesā. Ir pilnīgi
skaidrs, ka koalīcija nu ir nākusi pie prāta. Bet, man jāsaka, ne pilnībā. Ir
atlicis spert pēdējo soli, un tas ir jautājums par valsts nodevu. Nu, ja jūs
salīdzinātu, būtu taču absurdi iedomāties, ka no cilvēkiem tiktu prasīta valsts
nodeva par piedalīšanos Saeimas vēlēšanās, par piedalīšanos pašvaldību
vēlēšanās, par piedalīšanos Eiroparlamenta vēlēšanās; ka no cilvēkiem tiktu
prasīta valsts nodeva par to, ka viņi piedalās kādā piketā vai demonstrācijā vai
publiski pauž savu viedokli. Es domāju, ka tas ir acīmredzami, ka tiešo demokrātiju
nedrīkst ierobežot ne ar kādām valsts nodevām.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāte Muižniece vēlas ko
piebilst?
V.Muižniece. Godātie kolēģi! Arī Juridiskā komisija ļoti
rūpīgi vērtēja šo priekšlikumu, saskatot šeit iespējas tālākai virzībai tad,
kad mums būs daudz labāka valsts budžeta situācija. Jo jākonstatē, ka… Tieslietu
ministrija tika iztaujāta par iespējām realizēt šādu likuma normu, un mēs
konstatējām, ka valsts budžeta likumā nav paredzēti līdzekļi un nav arī tuvākā
laikā paredzami, jo ir paredzēta vēl lielāka samazināšana. Līdz ar to mēs šo
priekšlikumu atbalstīt nevarējām, ņemot vērā tā realizācijas iespējas.
Sakarā ar to Juridiskā komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi,
un lūdzu atbalstīt komisijas viedokli šajā jautājumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – frakcijas „Jaunais laiks”
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 42, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Muižniece. Paldies.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu
atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Notariāta
likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.Muižniece. Pateicos par atbalstu. Likumprojekta trešajam lasījumam
priekšlikumi iesniedzami līdz 2.decembrim.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Veterinārmedicīnas likumā”, otrais lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie deputāti! Likumprojekta „Grozījumi Veterinārmedicīnas
likumā” otrajam lasījumam atbildīgā komisija saņēmusi 57 priekšlikumus.
1.priekšlikums – to ir sagatavojusi pati atbildīgā komisija –
paredz izslēgt likuma 1.panta piekto punktu. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 2.priekšlikums ir no Zemkopības ministrijas
parlamentārās sekretāres Ligitas Silaraupas, un tas ir par termina
„veterinārmedicīniskā prakse” skaidrojuma formulējumu. To lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 3. – atbildīgās komisijas sagatavotais priekšlikums.
Arī tas ir par terminu skaidrojumu formulējumiem.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. Un 4. – Zemkopības ministrijas parlamentārās
sekretāres Silaraupas priekšlikums par terminu „references laboratorija”. Arī to
lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumus. Lūdzu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 6. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres
Silaraupas priekšlikums par termina „aprite” skaidrojuma formulējumu. Tas ir
daļēji atbalstīts un iekļauts Juridiskās… nevis Juridiskās komisijas
priekšlikumā, bet 8.priekšlikumā, ko sagatavojusi atbildīgā komisija. Tāpat arī
7.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. Un 8. – tātad atbildīgās komisijas priekšlikums, kas
ir visu šo iepriekšējo priekšlikumu apkopojums. To, protams, lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. Un 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums par 1.pantu.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 10. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres
Silaraupas priekšlikums attiecībā uz 1.pantu. To lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
sagatavots, lai precizētu, kas tad pakļauts valsts veterinārajai uzraudzībai. To
lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 12. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres
Silaraupas priekšlikums. Tas ir atbalstīts komisijā un iekļauts 13.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. Un 13.priekšlikums, protams, atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 14. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres
Silaraupas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. Tāpat arī 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 16. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres
Silaraupas priekšlikums. Tas ir par Pārtikas un veterinārā dienesta kompetenci. Tas ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 17. – atbildīgās komisijas sagatavotajā
priekšlikumā, kuru lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 18. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres
Silaraupas priekšlikums par pārtikas un veterinārā inspektora tiesībām. Tas ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 19.priekšlikumā, kurā šīs tiesības precizē
atbildīgā komisija. Lūdzu abus priekšlikumus atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 20. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres
Silaraupas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21. – atbildīgās komisijas
priekšlikumā, kuru lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 22. – atbildīgās komisijas sagatavotais priekšlikums
– ir par references laboratorijām. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Protams,
lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 24. – atbildīgās komisijas priekšlikums par Dzīvnieku
reģistru. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 25. – priekšlikums par pašvaldību pienākumiem. To
sagatavojusi atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 26. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdz izslēgt
likumprojekta pirmā lasījuma redakcijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 27. – par izmaiņām numerācijā. To atbildīgā komisija
iesaka. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 28. – par Ministru kabineta pienākumiem attiecībā uz
dzīvnieku kapsētu darbības regulējumu. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 29. – par Ministru kabineta pienākumiem izstrādāt
regulējumu konkrētiem darbības veidiem. Tas saņemts no Zemkopības ministrijas
parlamentārās sekretāres Silaraupas. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts
nākamajā, tātad 30. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Lūdzu abus atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 31. – par kompensāciju izmaksām. Daļēji atbalstīts un
iekļauts 32.priekšlikumā, kuru sagatavojusi atbildīgā komisija.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 33. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres
Silaraupas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 34.priekšlikumā, kas ir
atbildīgās komisijas precizētā redakcija.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 35. – atbildīgās komisijas priekšlikums – skar
regulējumu blakusproduktu savākšanai un pārstrādei. To lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 36. – par kautuvju uzraudzību. Iesniegts no Zemkopības
ministrijas parlamentārās sekretāres un guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 37. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres
Silaraupas priekšlikums par Pārtikas un veterinārā dienesta tiesībām. Tas ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 38. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru,
protams, lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Līdakas kungs, pirms jūs turpināt, es… Cienījamie kolēģi! Es
lūgtu jūs tomēr uzvesties mazliet klusāk, jo šobrīd man liekas, ka pats Līdakas
kungs nedzird, ko viņš runā.
I.Līdaka. Jā. Es jau dzirdu. Par kautuvēm… Es visu, visu dzirdu,
ko pats saku…
Tātad 39. – atbildīgās komisijas priekšlikums – par apmaksas
kārtības noteikšanu. To lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 40. – par neārstniecisko operāciju veikšanu – ir
atbildīgās komisijas sagatavots priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. Tāpat arī 41. – atbildīgās komisijas priekšlikums –
par personām, kuras tiesīgas sniegt veterinārmedicīniskos pakalpojumus.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 42. – redakcionāls Zemkopības ministrijas
parlamentārās sekretāres priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. Līdzīgi arī 43.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 44. – atbildīgās komisijas priekšlikums – piedāvā
svītrot no likumprojekta iepriekšējā lasījumā iekļauto 55.panta grozījumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 45. – redakcionāls Silaraupas priekšlikums, kuru lūdzam
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 46. – Silaraupas redakcionāls priekšlikums, un to
lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 47.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, un
tas ir par dzīvnieku īpašnieku pienākumiem. Ir loģiski, ka lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 48.priekšlikumu ir ieteikusi Zemkopības ministrijas
parlamentārā sekretāre Silaraupa, un šis priekšlikums ir atbalstīts daļēji,
iekļaujot to 50.priekšlikumā.
Un arī 49.priekšlikums ir Silaraupas priekšlikums. Arī to iesakām
iekļaut 50.priekšlikumā, kas ir atbildīgās komisijas sagatavotā versija. Un to,
protams, lūdzam atbalstīt. Bet šajā jums iesniegtajā redakcijas galīgajā
formulējumā, pēdējā ailītē, ir iezadzies viens tīri tehnisks tekstiņš –
pēdējā rindkopa, kas ir ierakstīta slīprakstā. Tā vienkārši tīri tehniski ir
jāizņem ārā, jo tā te ir palikusi no darba dokumenta. Tāda palieka…
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 51.priekšlikumā runāts par tiesībām apturēt objektu
darbību. To sagatavojusi atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 52. – Silaraupas un Juridiskā biroja kopēji sagatavots
priekšlikums. Tas ir redakcionāls priekšlikums, ko lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 53. – Ligitas Silaraupas priekšlikums par lēmuma
pārsūdzēšanas sekām. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 55.priekšlikumā,
kurš…
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. …Jā, tas tāpat Juridiskā biroja priekšlikums –
54.priekšlikums – ir atbalstīts un iekļauts 55.priekšlikumā. To ir
sagatavojusi atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 56. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir lūgums
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. Un 57. – atbildīgās komisijas priekšlikums par
izmaiņām pārejas noteikumos – arī guva atbalstu komisijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. Līdz ar to lūdzu akceptēt likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi
Veterinārmedicīnas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
I.Līdaka. 5.decembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam skatīt nākamo šodienas sēdes
darba kārtības punktu, mums jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba
kārtībā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu parakstītu iesniegumu ar
lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par deputātes
Janīnas Kursītes-Pakules ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.
Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst? Tomēr tiek
pieprasīts balsojums. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai šodienas sēdes
darba kārtība tiek papildināta ar lēmuma projektu „Par deputātes Janīnas
Kursītes-Pakules ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, atturas – nav. Darba
kārtība grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī 10 deputātu parakstītu iesniegumu
ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par
deputātes Ilmas Čepānes atsaukšanu no Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Tātad ir iebildumi… Vai tomēr nav
iebildumu? (No zāles: „Ir! Nav!”) Esot iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par
to, vai šodienas sēdes darba kārtībā tiek iekļauts lēmuma projekts „Par
deputātes Ilmas Čepānes atsaukšanu no Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 3, atturas – 6. Darba kārtība ir grozīta.
Un ir arī šo pašu 10 deputātu iesniegums ar lūgumu iekļaut
šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par deputātes Ilmas Čepānes
ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem
darba kārtības grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Mēs turpinām ar nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Inta Feldmane.
I.Feldmane (LPP/LC frakcija).
Godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija uz otro lasījumu
ir saņēmusi un izskatījusi septiņus priekšlikumus.
1.priekšlikumu ir iesniegusi partijas „Par cilvēka tiesībām
vienotā Latvijā” frakcija. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Valērijam Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! PCTVL frakcijas priekšlikuma būtība ir ļoti
vienkārša – pavisam nedaudz paplašināt to personu loku, kuras saņem pabalstu
sakarā ar bezdarbu; proti, dot šo pabalstu ne tikai Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju
dzīvesbiedriem, kuriem ir termiņuzturēšanās atļauja, bet arī citiem ģimenes
locekļiem.
Priekšlikums nav radies tukšā vietā. Relatīvi nesenu likumu
grozījumu rezultātā tiesības apdrošināt bezdarba gadījumam jebkurus ģimenes
locekļus ar termiņuzturēšanās atļauju šādas personu grupas izmanto kā Eiropas
Savienības dalībvalstīs, tā arī Eiropas Ekonomikas zonas valstīs. Arī Šveices
Konfederācijas pilsoņi – personas ar alternatīvu statusu.
Bet Latvijas pilsoņi šādas tiesības nebauda. Tā ir klaja Latvijas
pilsoņu diskriminācija salīdzinājumā ar ārvalstniekiem, diskriminācija, kas tiek
īstenota, akli izpildot Eiropas Savienības direktīvas.
Izskaidrojiet man, lūdzu, ar ko tad persona ar alternatīvu statusu
vai, teiksim, Portugāles pilsonis ir labāks par Latvijas pilsoni! Kādēļ Polijas
pilsoņa, kas apmeties uz dzīvi Latvijā, dēls ir apdrošināts pret bezdarbu, bet
Latvijas pilsoņa dēls – ne? Imigrācijas likums ļauj Latvijas pilsoņa pieaugušajam
dēlam, kas to vai citu iemeslu dēļ bija kļuvis par citas valsts pilsoni, saņemt
pastāvīgās uzturēšanās atļauju un uzturēt savus vecākus, pelnot naudu
strādājot, bet saskaņā ar likumu, pirms viņš saņem pastāvīgās uzturēšanās
atļauju, viņam ir pieci gadi jānodzīvo Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju.
Pieci gadi – tas ir pārāk daudz! Šajā laikā Latvijas pilsoņa ģimenes apgādnieks
var dažas reizes zaudēt un atkal atrast darbu, bet mūsu humānie likumi
apdrošināšanu pret bezdarbu Latvijas pilsoņa ģimenei šādā gadījumā neparedz,
toties pilnīgi analoģiskā gadījumā Īslandes pilsoņa ģimenei – lūdzu!
Kur tad šeit ir loģika? Jo ne jau Īslandes pilsonis, bet tieši
Latvijas pilsonis, pirms nebija aizgājis pensijā, maksāja Latvijai visus nodokļus,
tajā skaitā veica arī sociālās apdrošināšanas maksājumus, no kuriem tiek
izmaksāts bezdarba pabalsts.
Un pēdējais. Cik stipri tas varētu ietekmēt finanses, ir zināms no
mūsu jautājuma iekšlietu ministram. Latvijā šā gada 1.jūlijā bija uzturējušies
tikai apmēram 4000 ārvalstnieku. Latvijas pilsoņu ģimeņu locekļi ar
termiņuzturēšanās atļauju tātad sastāda tikai 0,2 procentus iedzīvotāju, un
gadījumā, ja PCTVL frakcijas priekšlikums tiks pieņemts, tā ietekmi uz sociālās
apdrošināšanas budžetu pat nebūtu iespējams fiksēt.
Tiesa gan, būtu visai taisnīgi kaut vai nedaudz samaksāt, lai
palīdzētu kaut dažiem desmitiem ģimeņu un tiktu vaļā no Latvijas pilsoņu
pazemojošās diskriminācijas salīdzinājumā ar ārvalstniekiem.
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāte Feldmane vēlas ko piebilst? Lūdzu
zvanu! Balsosim par 1. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”
frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 59, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Feldmane (LPP/LC frakcija).
2.priekšlikumu arī ir iesniegusi partijas „Par cilvēka tiesībām
vienotā Latvijā” frakcija. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam
Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! PCTVL frakcijas
priekšlikums ir papildināt aktīvās nodarbinātības pasākumu (noteiktām personu
grupām) sarakstu ar vēl vienu riska grupu – personām ar nepietiekamu valsts valodas
zināšanu līmeni. Priekšlikums pats par sevi ir saprotams, jo jau šodien bezdarbnieku
līmenis nelatviešu vidū ir par 40 procentiem augstāks nekā latviešu vidū. Un, ja
mēs patiesi vēlamies izpildīt ES direktīvas par iedzīvotāju maksimālu iesaisti
darba tirgū, tad būtu vien jābrīnās, ka šādu priekšlikumu piedāvā opozīcijas
partija, bet ne viss Ministru kabinets. Kaut gan Ministru kabinetam ir pavisam citi
mērķi.
Šai ziņā visai zīmīgi ir jūlijā Ministru kabinetā pieņemtie
grozījumi valodas prasmes noteikumiem, kuri paplašina amatu un profesiju (privātajā
sfērā) sarakstu no 48 līdz 1200. Kā tas izriet no tieslietu ministra un Ministru
prezidenta izvairīgām atbildēm uz PCTVL frakcijas deputātu jautājumiem, nav
paredzēti nekādi pasākumi no valsts puses, lai apmācītu tās personas, kurām
negaidīti tā pati valsts bija uzstādījusi pavisam jaunas prasības. Lūk, arī šoreiz
atbildīgā komisija bija noraidījusi mūsu priekšlikumu mīkstināt jaunieveduma sekas
personām, kuras riskē zaudēt darbu. Lūk, arī Saeimas vairākums ir gatavs šo
komisijas lēmumu atbalstīt.
Dāmas un kungi! Valdošo partiju un labējās opozīcijas pārstāvji!
Ja jūs to izdarīsiet, tad mūsu rokās nonāks neapstrīdams pierādījums tam, ka ar
Ministru kabineta lēmumu tuvākajā nākotnē izprovocētas masu atlaišanas no darba un
mākslīgi radītais bezdarbs nacionālo minoritāšu pārstāvju vidū – tā nebūt nav
kaut kāda nejēdzīga kļūme, bet gan rūpīgi izplānota akcija. Starptautisko tiesību
valodā to dēvē par etnocīdu, un personas, kuras, darbojoties šajā virzienā, ir
nonākušas pārāk tālu, agri vai vēlu nokļūst uz apsūdzēto sola.
Kolēģi deputāti! Tad nu reiz saņemsimies un pierādīsim gan
Eiropas Savienībai, gan Amerikas Savienotajām Valstīm, ka Latvija nebūt nav rasisma
perēklis, bet gan visai civilizēta valsts! Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas
piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – partijas „Par cilvēka tiesībām
vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 63, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Feldmane. 3. – labklājības ministres Purnes priekšlikums. Arī
nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Feldmane. 4. – labklājības ministres Purnes priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Feldmane. 5. – labklājības ministres Purnes priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Feldmane. 6. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Feldmane. 7. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Feldmane. Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un
darba meklētāju atbalsta likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
I.Feldmane. 2.decembris.
Sēdes vadītājs. Es nesapratu. Jūs teicāt…
I.Feldmane. …2.decembris.
Sēdes vadītājs. 2.decembris. Deputāti neiebilst.
Nākamais likumprojekts – „Grozījumi likumā „Par
apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Inta Feldmane.
I.Feldmane (LPP/LC frakcija).
Sociālo un darba lietu komisija ir saņēmusi un izskatījusi astoņus
priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam.
1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Feldmane. 2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Feldmane. 3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Feldmane. 4. – labklājības ministres Purnes priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Feldmane. 5. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Feldmane. 6. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Feldmane. 7. – labklājības ministres Purnes priekšlikums.
Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Feldmane. 8. – labklājības ministres Purnes priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Feldmane. Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
I.Feldmane. 2.decembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Administratīvā procesa likumā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Skatām dokumentu Nr.3334 – likumprojektu
„Grozījumi Administratīvā procesa likumā”. Izskatīšanai otrajā lasījumā ir
saņemti 40 priekšlikumi.
1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. Arī 2.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Arī
tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. Arī 3.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Arī
tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. Tāpat 4. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 6. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 7. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 10. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 11. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 12. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. Savukārt 13. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa
priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 14.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. Arī 15. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 17. – Juridiskās komisijas… 16.priekšlikums bija
Juridiskās komisijas priekšlikums.
Tātad 17. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 20. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 22. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 23. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 24.priekšlikumu iesniedzis tieslietu ministrs Gaidis
Bērziņš. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. Arī 25.priekšlikumu, kurš ir atbalstīts, ir iesniedzis
tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 26. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 29. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 31.priekšlikums. To ir iesniegusi Juridiskā komisija, un
tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 32. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. Arī 33.priekšlikums ir tieslietu ministra Gaida
Bērziņa priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 34. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 35.priekšlikumu ir formulējis Juridiskais birojs, un
komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Vai mēs 34.priekšlikumu neizlaidām? Man liekas,
ka nupat bija 33. …
Dz.Rasnačs. 33. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Jā, to mēs izrunājām.
Dz.Rasnačs. 34. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. Un 35.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs,
arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 36.priekšlikumu iesniedzis tieslietu ministrs Gaidis
Bērziņš. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 37.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, un
tas ir viens no retajiem, kuri nav atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas debatēt.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šeit ir neliels
dumpis uz kuģa. Juridiskais birojs ir bijis „pret” gan Juridiskās komisijas
vairākuma viedoklim, gan arī Tieslietu ministrijas ierosinātajiem un pirmajā
lasījumā Saeimas nobalsotajiem grozījumiem 346.pantā. Lietas būtība ir tāda, ka
šodien tiesai ir pienākums formulēt tiesas spriedumu 30 dienu laikā, bet Ministru
kabinets un praktiski Tieslietu ministrija grib dot tiesai jebkuru saprātīgu termiņu,
lai formulētu spriedumu – mēnesi, gadu vai desmit gadus. Taču Juridiskais birojs ir
bijis „pret”. Un pareizi dara! Jo likumā būtu nepieciešams iekļaut konkrētus
termiņus.
Un vēl viens arguments Juridiskā biroja labā. Praktiski visi šie
grozījumi dažos likumos, to skaitā arī apspriežamajā likumā, ir tapuši darba
grupā, kas strādā pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas, un šīs darba grupas
pasludinātais mērķis ir vienkāršot tiesvedību un dot iespēju izskatīt lietas pēc
iespējas īsākā laikā.
Diemžēl šis priekšlikums ir pilnīgā pretrunā ar pasludināto
mērķi, jo process pašā pēdējā stadijā varētu ilgt neierobežotā laikā.
Līdz ar to es lūdzu atbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu.
Es varētu vēl piebilst, ka diemžēl visā šajā likumprojektā ir daudz tādu pašu
sīkumu, kas padara šo likumprojektu PCTVL frakcijai nepieņemamu kopumā.
Aicinu šobrīd atbalstīt mūsu Saeimas vislabāko juristu viedokli un
balsot „par” Juridiskā biroja priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Valērijam Agešinam.
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Mēs esam pārliecināti, ka tiesas pienākums ir
sastādīt spriedumu 30 dienu laikā, un līdz ar to mēs aicinām balsot „par”
Juridiskā biroja priekšlikumu, kas ir noraidīts, jo ideja par to, ka tiesas spriedumu
sastāda saprātīgā termiņā… šī ideja ir diezgan plaši tulkojama un, mūsuprāt,
nav pieņemama mūsu tieslietu sistēmai.
Aicinu balsot „par” 37.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai Juridiskās komisijas vārdā deputāts Rasnačs vēlas ko
piebilst?
Dz.Rasnačs. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. – Juridiskā biroja
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 43, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Rasnačs. 38. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Komisija to ir atbalstījusi daļēji un iekļāvusi 39. – komisijas priekšlikumā, kas
ir atbalstīts, protams.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. Un visbeidzot 40. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa
priekšlikums par likuma spēkā stāšanās termiņu. Tātad tas ir nākamā gada
1.janvāris. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Administratīvā procesa likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts
otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
Dz.Rasnačs. Lai mēs paspētu šo likumu pieņemt trešajā
lasījumā, termiņam vajadzētu būt iespējami īsam – tātad šā gada 3.decembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par
Saeimas deputātes Janīnas Kursītes-Pakules ievēlēšanu Izglītības, kultūras un
zinātnes komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputātes
Janīnas Kursītes-Pakules ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)
Lēmuma projekts „Par Saeimas deputātes Ilmas Čepānes
atsaukšanu no Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Ingmāram Līdakam.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie deputāti! Vispirms jau es gribētu izteikt visdziļāko
pateicību Ilmai Čepānes kundzei par ieguldījumu Latvijas
vides aizsardzības likumdošanas pilnveidošanā. Un patiešām
teikšu, ka viņas padomi šajā viņas – gandrīz jau var teikt tā – bijušajā
komisijā bija ārkārtīgi vērtīgi un arī man patiešām saistoši. Jūtos daudz ko no
viņas mācījies un, protams, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo saprotu, ka nevar
taču ērgli ilgi turēt zvirbuļa būrītī. Un arī turpmāk tad nu man nāksies
uzskatīt, ka „Pilsoniskās Savienības” rūpe par, nu, teiksim, saprātīgu
Aizsargjoslu likuma redakciju uzskatāma vienkārši par joku.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Aigaram Štokenbergam. Deputāts
Štokenbergs atsauc savu vēlmi debatēt. Debates beidzam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputātes
Ilmas Čepānes atsaukšanu no Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”!
Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 33, atturas – 10. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par
Saeimas deputātes Ilmas Čepānes ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Lūdzu
zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputātes Ilmas Čepānes
ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 19, atturas – 14. Lēmums pieņemts. (Aplausi!)
Līdz ar to visi šodienas sēdes darba kārtības punkti izskatīti.
Pirms reģistrācijas es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis
deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Mitrofanova un Buhvalova jautājumu iekšlietu
ministram Marekam Segliņam „Par Drošības policijas neadekvāto rīcību sakarā ar
nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu par Latvijas Republikas finanšu sistēmas
stāvokli”. Jautājums tiek nodots iekšlietu ministram Marekam Segliņam.
Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai. Reģistrēsimies ar balsošanas
kartēm!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam
deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde komisijas telpās pulksten 12.00.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten
12.10.
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars
Štokenbergs, Ausma Ziedone-Kantāne (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: „Nu ko tu,
mīļais, runā?”), Ingrīda Circene, Ilma Čepāne, Juris Dobelis, Dzintars
Jaundžeikars, Nikolajs Kabanovs, Sandra Kalniete, Jānis Šmits, Jānis Klaužs,
Visvaldis Lācis, Sergejs Mirskis, Raimonds Pauls, Jānis Reirs, Ērika Zommere, Jānis
Strazdiņš, Kārlis Šadurskis, Jānis Tutins un Gunārs Upenieks.
Paldies par darbu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vēl vārdu paziņojumam lūdz deputāts Artis Pabriks.
A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Tūlīt Kuluāru zālē, šeit, kur televizori,
Latvijas un Japānas sadraudzības grupas īsa tikšanās.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas šodienas sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas rudens sesijas 15.sēde
2008.gada 27.novembrī
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2008.gada 27.novembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labdien!
Sākam sēdi atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.
Šodienas sēdes darba kārtībā ir četri deputātu jautājumi.
Pirmais ir deputātu Plinera, Buzajeva, Sokolovska, Mitrofanova un
Buhvalova jautājums kultūras ministrei Helēnai Demakovai „Par nepieļaujamību
iemūžināt Benito Musolīni un Voldemāra Veisa piemiņu Rīgas Brāļu kapos”.
Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska kultūras ministres Helēnas
Demakovas atbilde. Jautājums jautājuma iesniedzējiem – vai jūs šī atbilde
apmierina?
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Mēs diemžēl neesam apmierināti, jo ministres kundze atbildēja
tikai uz vienu no trijiem jautājumiem, kas ir iekļauti reglamentā paredzētajā
jautājumā. Un laipni gaidām viņas mutvārdu paskaidrojumus.
Sēdes vadītājs. Jā… Demakovas kundze ir atsūtījusi vēstuli, ka
viņa ir gatava ierasties uz nākamo jautājumu un atbilžu sēdi, ja jūs neapmierina
iesniegtā rakstveida atbilde. Tā ka acīmredzot šis jautājums tiek pārcelts… šī
jautājuma izskatīšana tiek pārcelta uz nākamo sēdi.
Nākamais jautājums – deputātu Plinera, Buhvalova, Sokolovska,
Mitrofanova un Buzajeva jautājums īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas
lietās Oskaram Kastēnam „Par likumdošanas priekšlikumiem sabiedrības
integrācijas veicināšanai”.
Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde. Vai jūs
apmierina saņemtā rakstiskā atbilde?
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Mēs paužam nožēlu, ka saņēmām šo rakstveida atbildi pirms trim
stundām. Bet kopumā esam apmierināti, un paldies ministra kungam.
Sēdes vadītājs. Jā. Paldies. Līdz ar to šis jautājums tiek
uzskatīts par atbildētu.
Vienlaikus es lūgtu Dokumentu nodaļu piefiksēt to, ka vajadzētu
tomēr informēt ministrijas par to, ka atbildes uz jautājumiem būtu jāsniedz laikus,
lai deputāti varētu laikus ar tām iepazīties.
Trešais ir deputātu Plinera, Buhvalova, Sokolovska, Mitrofanova un
Buzajeva jautājums izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par
likumdošanas priekšlikumiem sabiedrības integrācijas veicināšanai”.
Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, ko izglītības
un zinātnes ministres vietā ir parakstījusi labklājības ministre Iveta Purne.
Ir jautājums: vai jautājuma iesniedzējus apmierina saņemtā
rakstiskā atbilde?
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Mēs varam tikai teikt paldies abām ministrēm par atbildi un esam
apmierināti, un jau iepriekš informējām par to Prezidiju.
Sēdes vadītājs. Jā. Paldies.
Un ceturtais šodienas sēdes darba kārtības jautājums ir deputātu
Plinera, Buhvalova, Sokolovska, Mitrofanova un Buzajeva jautājums kultūras ministrei
Helēnai Demakovai „Par likumdošanas priekšlikumiem sabiedrības integrācijas
veicināšanai”.
Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska Helēnas Demakovas
atbilde.
Ir jautājums: vai jūs kā iesniedzējus apmierina saņemtā
rakstiskā atbilde?
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Jā, paldies ministrei. Tāpat kā iepriekšējā jautājumā.
Sēdes vadītājs. Paldies Buzajeva kungam.
Tātad uz nākamo jautājumu un atbilžu sēdi tiek pārcelts
jautājums „Par nepieļaujamību iemūžināt Benito Musolīni un Voldemāra Veisa
piemiņu Rīgas Brāļu kapos”, un lūdzam atgādināt kultūras ministrei, ka deputāti
vēlas arī viņas mutvārdu paskaidrojumus šajā jautājumā.
Līdz ar to šodienas sēdes darba kārtība ir izskatīta un
jautājumu un atbilžu sēdi pasludinu par slēgtu.
Paldies.
Atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem
2008.gada 27.novembrī
Par Janīnas Kursītes-Pakules 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu
Datums: 27.11.2008. 09:05:42 bal001
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3346
Grozījumi Valsts civildienesta likumā
Datums: 27.11.2008. 09:29:00 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3328 nodošanu komisijai
Pieprasījums finanšu ministram Atim Slakterim “Par Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta izmaksātajām prēmijām”
Datums: 27.11.2008. 10:04:54 bal004
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr.3197
Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 27.11.2008. 10:07:08 bal005
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 27.11.2008. 10:07:52 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3111 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 27.11.2008. 10:09:58 bal007
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 27.11.2008. 10:11:06 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3112 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā (3.lasījums)
Datums: 27.11.2008. 10:13:40 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3317 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā (3.lasījums)
Datums: 27.11.2008. 10:15:40 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3331 pieņemšanu 3.lasījumā
Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem (1.lasījums)
Datums: 27.11.2008. 10:17:28 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2810 steidzamību
Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem (1.lasījums)
Datums: 27.11.2008. 10:18:04 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2810 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” (2.lasījums)
Datums: 27.11.2008. 10:19:38 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3319 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Muzeju likumā (1.lasījums)
Datums: 27.11.2008. 10:21:04 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3126 steidzamību
Grozījumi Muzeju likumā (1.lasījums)
Datums: 27.11.2008. 10:21:34 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3126 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Repatriācijas likumā (1.lasījums)
Datums: 27.11.2008. 10:22:32 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3128 steidzamību
Grozījums Repatriācijas likumā (1.lasījums)
Datums: 27.11.2008. 10:23:02 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3128 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” (1.lasījums)
Datums: 27.11.2008. 10:24:12 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3129 steidzamību
Grozījums likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” (1.lasījums)
Datums: 27.11.2008. 10:24:16 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3129 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (1.lasījums)
Datums: 27.11.2008. 10:26:04 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3132 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Notariāta likumā (2.lasījums)
Datums: 27.11.2008. 11:10:00 bal021
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījumi Notariāta likumā (2.lasījums)
Datums: 27.11.2008. 11:10:32 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3326 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (2.lasījums)
Datums: 27.11.2008. 11:20:28 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3330 pieņemšanu 2.lasījumā
Datums: 27.11.2008. 11:21:50 bal024
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā
Datums: 27.11.2008. 11:22:50 bal025
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā
Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (2.lasījums)
Datums: 27.11.2008. 11:28:06 bal026
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (2.lasījums)
Datums: 27.11.2008. 11:32:10 bal027
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (2.lasījums)
Datums: 27.11.2008. 11:33:20 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3332 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (2.lasījums)
Datums: 27.11.2008. 11:35:02 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3333 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Administratīvā procesa likumā (2.lasījums)
Datums: 27.11.2008. 11:44:18 bal030
Balsošanas motīvs: Par 37.priekšlikumu
Grozījumi Administratīvā procesa likumā (2.lasījums)
Datums: 27.11.2008. 11:45:24 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3334 pieņemšanu 2.lasījumā
Par Saeimas deputātes Janīnas Kursītes-Pakules ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā
Datums: 27.11.2008. 11:46:22 bal032
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3351
Par Saeimas deputātes Ilmas Čepānes ievēlēšanu Juridiskajā komisijā
Datums: 27.11.2008. 11:49:04 bal034
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3353