Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

14.11.2008.                Nr.90/TA-2806

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par diplomātisko pasi"". Likumprojektu izstrādāja Ārlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Šime 67016177, liga.sime@mfa.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 7 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 11.novembra sēdes protokola Nr.80  5.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents                                                     I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

 

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā "Par diplomātisko pasi"

 

Izdarīt likumā "Par diplomātisko pasi" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 10.nr.; 2005, 24.nr.; 2006, 9.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

 

"2.pants. Diplomātiskās pases izsniedz un to uzskaiti veic Latvijas Republikas Ārlietu ministrija."

 

2. Aizstāt 3.panta 7. un 11.punktā vārdu "nepilngadīgajiem" ar vārdiem "apgādībā esošajiem".

 

3.  5.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"Diplomātisko pasi aizliegts izmantot privātiem, tūrisma un citiem neoficiāla rakstura ceļojumiem, izņemot gadījumus, kad šā likuma 3.panta 6., 7., 9., 10. un 11.punktā minētās personas šādos ceļojumos dodas no savas dienesta vietas ārvalstīs.";

 

svītrot otrās daļas otro teikumu.

 

4.  6.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"Diplomātiskajā pasē teksts ir latviešu, angļu un franču valodā.";

 

svītrot otro daļu.

 

 

 

 

 

 

 

Ārlietu ministrs

M.Riekstiņš

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par diplomātisko pasi””

anotācija

 

 I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

  Nav.

 2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

Saskaņā ar pašreizējo likuma redakciju nav tiesiska pamata diplomātiskās pases izsniegšanai ārvalstīs pastāvīgi uzturošos diplomātisko pasu turētāju bērniem, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, bet dažādu iemeslu dēļ (visbiežāk – mācības) turpina atrasties vecāku apgādībā un dzīvot ar viņiem kopā. Tas mēdz radīt problēmas tiesiski sakārtot personas statusu uzturēšanās valstī. Lai arī Latvijas pilsoņi var brīvi ieceļot un uzturēties ES un EEZ dalībvalstīs, kā arī pieprasīt uzturēšanās atļaujas, šajā gadījumā diplomātu bērni, paliekot vecāku apgādībā, nav izvēlējušies konkrētu valsti, piemēram, ar mērķi mācības, bet gan ģimenes vienotības nolūkā (arī pēc pilngadības sasniegšanas), kamēr vecāks diplomāts pilda pienākumus šajā valstī. Diplomātu bērnu uzturēšanās ārvalstīs ir saistīta ar vecāka diplomāta pienākumu pildīšanu un tiem ir visas tiesības un pienākumi, kas noteikti starptautiskajos un nacionālajos normatīvajos aktos. No cilvēktiesību viedokļa nav pieļaujams, ka diplomātisko pasu neesamība diplomātiskajā un konsulārajā dienestā esošas personas apgādībā esošajiem bērniem veicinātu ģimenes kā sociālas grupas izjukšanu. Turklāt diplomātiskās pases esamība diplomātiskajā un konsulārajā dienestā esošas personas apgādībā esošajiem bērniem nodrošina uzņemošās valsts akreditācijas izsniegšanu uz diplomātiskajā un konsulārajā dienestā esošas personas dienesta laiku ārvalstīs. Nereti diplomātu bērniem, paliekot vecāku apgādībā, nepieciešams turpināt (pabeigt) mācības uzturēšanās valstī arī pēc pilngadības sasniegšanas, taču viņu uzturēšanās attiecīgajā ārvalstī nav iespējama bez akreditācijas, ko savukārt nav iespējams noformēt bez diplomātiskās pases. Šādi sarežģījumi rodas gan ES un EEZ dalībvalstīs, gan arī citās ārvalstīs.

Saskaņā ar pašreizējo likuma redakciju aizliegums izmantot diplomātiskās pases neoficiāliem braucieniem attiecas uz visiem bez izņēmuma diplomātisko pasu turētājiem. Tas rada praktiskas problēmas ārvalstīs strādājošiem diplomātisko pasu turētājiem, jo viņu tiesiskais statuss un uzturēšanās tiesības noformētas, balstoties uz diplomātisko pasi, līdz ar ko viņi uzturēšanās valsts robežu nevar šķērsot savādāk kā vien ar diplomātisko pasi, arī dodoties neoficiālos braucienos.

Likuma 5. panta otrās daļas otrajā teikumā ietvertā norma ir novecojusi un dublē Personu apliecinošu dokumentu likuma normas attiecībā uz ceļošanas dokumentu aizstājoša dokumenta (atgriešanās apliecības) izsniegšanu zudušas diplomātiskās pases vietā.

 3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Likumprojekts paredz:

1) noteikt, ka diplomātiskās pases tiek izsniegtas dienestu ārvalstīs pildošu diplomātisko pasu turētāju apgādībā esošajiem bērniem,

2) atcelt aizliegumu izmantot diplomātiskās pases neoficiāla rakstura ceļojumiem no dienesta vietas ārvalstīs,

3) svītrot novecojušo normu,

4) precizēt normas atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām.

 4. Cita informācija

 Nav.

  

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

  Nav attiecināms

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

  Nav attiecināms

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

 Nav attiecināms

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

 Nav attiecināms

 5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 Nav attiecināms

 6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

 Nav attiecināms

 7. Cita ietekme

 Nav attiecināms

 

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

  

 (tūkst. latu)

 Rādītāji

 2008.gads

 Turpmākie trīs gadi

 2009

 2010

 2011

 1

 2

 3

 4

 5

 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Nav attiecināms

 

 6. Cita informācija 

Nav attiecināms

 

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Ārlietu ministrijā tiek sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2007.gada 30.janvāra noteikumos Nr.85 “Noteikumi par Latvijas Republikas diplomātiskajām pasēm””, kurā attiecīgi precizē 11.9. punktu, nosakot, kādi papildus dokumenti nepieciešami, lai apliecinātu, ka šā punkta minētajām personām ir apgādībā esoši bērni. 

 2. Cita informācija

 Nav attiecināms

 

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Nav attiecināms

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Nav attiecināms

 

 4. Atbilstības izvērtējums

 

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Nav attiecināms

  

 

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

 Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Nav attiecināms

 

  

  

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms

 6. Cita informācija

Nav attiecināms

 

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas, jo likumprojekts skar konkrētu sabiedrības daļu – diplomātus un viņu ģimenes locekļus.

 2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nav attiecināms

 3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Nav attiecināms

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

Konsultācijas nav notikušas, jo šādas konsultācijas nav bijušas nepieciešamas.

 5. Cita informācija

Nav attiecināms

 

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Noteikumu projekta pieņemšanas rezultātā jaunas institūcijas netiks radītas un esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas.

 2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un būs pieejams normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

 3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds var aizstāvēt savas tiesības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

 4. Cita informācija

Nav attiecināms

 

 

Ārlietu ministrs                                                                              M. Riekstiņš

 

 

 

 

Ārlietu ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

M.Riekstiņš

N.Penke

I.Mangule

E.Vijupe

 

U.Simsons

 

 

 

 

04.09.2008.  14:05

1191

L.Šime

67016177, liga.sime@mfa.gov.lv 

 

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.80

2008.gada 11.novembrī

 

 

5.§

 

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par diplomātisko pasi""

     TA-2806

___________________________________________________________

(M.Riekstiņš, I.Godmanis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir ārlietu ministrs.

     

 

 

Ministru prezidents

  

I.Godmanis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2008-MK-PROT-80-1111-#05.doc

1