Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas
vietas!
Sākam Saeimas 2007.gada 22.marta sēdi.
Pirms sākam izskatīt šīsdienas darba kārtību, daru jums zināmu,
ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus iesniegumus par grozījumiem darba kārtībā.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas
Saeimas šā gada 22.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā šādus Saeimas
lēmuma projektus. Pirmais ir lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas
termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju)
finansēšanas likumā” otrajam lasījumam līdz 2007.gada 11.maijam”. Vai
deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozīšanu? Iebildumu nav. Darba kārtība
ir papildināta.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas
Saeimas šā gada 22.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā
„Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta
vēlēšanām”” otrajam lasījumam līdz 2007.gada 11.maijam”. Vai deputātiem
ir iebildumi pret darba kārtības papildināšanu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir
papildināta.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas
Saeimas šā gada 22.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā
„Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” otrajam
lasījumam līdz 2007.gada 11.maijam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba
kārtības papildināšanu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.
Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Latkovska,
Āboltiņas, Šadurska, Circenes un Ziedones-Kantānes iesniegumu ar lūgumu iekļaut
22.marta sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” un
izskatīt to sadaļā „Prezidija ziņojumi”.
„Par” darba kārtības papildināšanu runāt pieteikusies
deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Es runāšu uzreiz par visiem trijiem
likumprojektiem, kurus mēs lūdzām iekļaut šodienas darba kārtībā un līdz ar to
mainīt šodienas darba kārtību.
Es nebūšu oriģināla, sakot, ka parlaments šobrīd ir sasniedzis
pašu zemāko punktu sabiedrības uzticēšanās ziņā, un laikam arī maz tur var ko
darīt, lai kaut ko mainītu.
Bet vēl nepareizāk ir nedarīt neko, ne tikai lai mainītu
priekšstatu par to, kādi esam, bet galvenokārt lai pateiktu paši sev, ka neesam ne ar
ko labāki vai sliktāki par saviem vēlētājiem.
Tieši tāpēc „Jaunais laiks” šodien piedāvā iekļaut darba
kārtībā likumprojektus par grozījumiem Satversmē, par grozījumiem Krimināllikumā
un par grozījumiem Saeimas kārtības rullī, ar kuriem mēs varētu īstenot principu,
ka viena taisnība un viens likums attiecas uz visiem cilvēkiem Latvijā, un lai sodu par
nesakoptu mājas priekšu vai atrašanos interešu konfliktā tikpat labi saņemtu jebkura
ierindas amatpersona kā Saeimas deputāts.
„Jaunais laiks” piedāvā svītrot pantu, kas nosaka, ka Saeimai ir
jābalso par to, lai izdotu administratīvajai sodīšanai kādu no deputātiem. Es
uzsveru – administratīvajai sodīšanai, jo šajā gadījumā ir diezgan grūti paredzēt
provokācijas no to personu puses, kurām ir tiesības sodīt administratīvi. Nav taču
dzirdēts, ka kāds no tautas priekšstāvjiem taptu vajāts, piemēram, no sava iecirkņa
inspektora puses deputāta politiskās pārliecības dēļ.
Esam šo priekšlikumu izskatīšanai virzījuši arī iepriekšējā
Saeimā, tāpēc mums jau iepriekš ir sagatavotas atbildes tiem, kuri meklēs iemeslus,
formālus iemeslus, lai šos priekšlikumus noraidītu.
Es gribu arī pateikt, ka šis pants jau šobrīd praksē nedarbojas.
Pagājušās Saeimas laikā Ceļu policija administratīvi tika sodījusi 78 deputātus,
bet tikai piecos gadījumos par to lēma Saeima. Tātad pārējos gadījumos Satversme
tika pārkāpta un netika īstenots arī atklātības princips, lai gan debates par to
Saeimas sēdē ir papildsods pārkāpējam.
Arī pēdējo jautājumu mēs piedāvājam atrisināt tā, kā tam
būtu jābūt, – ar grozījumiem Kārtības rullī, kas paredzētu kārtību, kādā ir
publiskojami deputātu administratīvie pārkāpumi.
Tāpēc es aicinu iekļaut šos trīs likumprojektus darba kārtībā
un atbalstīt tos, balsojot „par”.
Sēdes vadītāja. „Pret” pieteicies runāt deputāts Boriss
Cilevičs.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Šie priekšlikumi visnotaļ ir atbalstāmi, un
arī iepriekšējās reizēs, kad Saeima tos skatīja, „Saskaņas Centra” frakcija
atbalstīja šos priekšlikumus, nav tikai saprotams, kāpēc šis skatāmais
priekšlikums tieši šodien ir parādījies pēdējā brīdī. Pavisam nesen mēs jau
sastapāmies ar ļoti nopietnām problēmām tikai tāpēc, ka nopietnas diskusijas tika
sasteigtas.
Šie priekšlikumi ir iesniegti, un pastāv normāla to virzības
procedūra Saeimā. Protams, būtu ļoti labi, ja visām Saeimas frakcijām būtu iespēja
tos apspriest, bez steigas izskatīt un izstrādāt savu pozīciju. Kādēļ „Jaunais
laiks” tos virza tikai tagad, lai uzreiz bez apspriešanas, pārkāpjot normālu to
virzības procedūru, pieņemtu lēmumu un nobalsotu? Tas ir tīri politisks gājiens!
Acīmredzot „Jaunais laiks” kārtējo reizi grib vākt politiskos punktus. Tāpēc es
uzskatu tā: šie priekšlikumi ir labi, mēs tos noteikti atbalstīsim, bet es vēršos
pret steigu un pret politiskām spēlītēm.
Sēdes vadītāja. Paldies. Viens ir runājis „par”, viens –
„pret”. Mums ir jābalso par darba kārtības papildināšanu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 1, atturas – 65. Darba kārtība
nav papildināta.
Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Latkovska,
Āboltiņas, Šadurska, Circenes un Ziedones-Kantānes iesniegumu ar lūgumu iekļaut
Saeimas 22.marta sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības
rullī” un izskatīt to sadaļā „Prezidija ziņojumi”.
„Par” pieteicies runāt deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Es esmu iepriecināts par frakcijas „Saskaņas
Centrs” pozīciju. Protams, šodien deputāti savā nesodāmības apziņā nobalsos
„pret”, bet nākamajā Saeimas sēdē šis jautājums būs darba kārtībā. Es jau
iepriekš pateicos par „Saskaņas Centra” balsīm, kuras būs „par”, taču es
aicinu arī pārējos godātos kolēģus, it īpaši no pozīcijas, padomāt: sakiet,
lūdzu, godātie deputāti, vai tajā faktā, ka tauta kaut kā tā – ne sevišķi mīl
savus priekšstāvjus, nav kaut nedaudz arī pašu deputātu vainas?
Sēdes vadītāja. „Pret” runās deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šī iniciatīva ir 8.Saeimā uzsāktās
diskusijas turpinājums. Mēs bijām pret šo „Jaunā laika” priekšlikumu arī tajā
laikā, jo iepriekšējā frakcijas sastāvā mēs septiņas reizes tikām izdoti
administratīvajai sodīšanai tīri politisku motīvu dēļ, atšķirībā no visiem
pārējiem deputātiem, kuri saņem sodāmību tikai par ceļu satiksmes drošības
pārkāpumiem. Un šajā laikā mēs izmantojām arī tādu argumentāciju, ka Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā būtu jānosaka diezgan bargi sodi – aptuveni 5000
latu liels naudas sods, kā arī aizliegums pat piecus gadus ieņemt zināmus amatus.
Līdz ar to Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss kā spiediena iespēja uz
deputātu nav sliktāks par Krimināllikumu. Sakarā ar to mēs neatbalstām šo ideju.
Un tāpēc, lai izbeigtu Saeimas bezgalīgās sēdes, kurās mēs
skatām deputāta imunitātes jautājumu sakarā ar ceļu satiksmes noteikumu
pārkāpšanu, ir tapuši šie mūsu grozījumi Saeimas kārtības rullī, kurus mēs reiz
jau piedāvājām arī 8.Saeimas uzmanībai. Un tie nokārtotu šo jautājumu pilnīgi bez
izmaiņām Satversmē.
Sakarā ar to es lūdzu neatbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis „par”, viens ir
runājis „pret”. Balsosim par darba kārtības izmaiņām! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 1, atturas – 71. Darba kārtība netiek
grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Latkovska, Āboltiņas,
Šadurska, Circenes un Ziedones-Kantānes iesniegumu ar lūgumu iekļaut Saeimas 22.marta
sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi Satversmē” un izskatīt to
sadaļā „Prezidija ziņojumi”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles:
„Jā!”) Ir. Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības izmaiņām! (No zāles
dep. J.Dobelis: „Rokas nost no Satversmes!”) Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – nav, atturas – 73. Darba kārtība netiek grozīta. Paldies.
Turpināsim darbu! Izskatīsim sadaļu „Prezidija ziņojumi”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu”
nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka
Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Par šo likumprojektu vēlas runāt deputāts Jānis Tutins.
J.Tutins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Vasaly šudiņ!
Izskatot piedāvāto likumprojektu „Par Konvenciju par kultūras
izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu”, jau Apvienoto Nāciju
Organizācija ir apzinājusies, ka kultūras daudzveidība ir cilvēcei raksturīga
iezīme, ka kultūras daudzveidība dara pasauli bagātu, ka mums ir jāveic pasākumi,
lai aizsargātu kultūru dažādās izpausmes, ka valodu daudzveidība ir kultūras
pamatelements un ka daži no šīs Konvencijas mērķiem ir aizsargāt un veicināt
kultūras izpausmju daudzveidību, radīt nosacījumus, lai kultūras varētu plaukt un
brīvi mijiedarboties savstarpēji labvēlīgā veidā, un veicināt starpkultūru
saskarsmi, lai attīstītu kultūru mijiedarbību gaisotnē, kurā starp tautām tiek
veidota saprašanās.
(Tālāk runā latgaliski.) Apstyprynojūt šū Konvenceju, es
saskotu papyldu īspiejis atteisteitīs ari Latvejis nūvodu dažaideibai – ari Latgolai
un tōs kulturai. Myusdīnōs, kod latgalīšu pošapziņa nau augsta, īpaši jōdūmoj
par tōs ceļšonu. Francis Trasuns, byudams I un II Saeimas deputats, īsastōja par
Latgolu, par vīnkoršū zemnīku, par izglīteibu, kulturu, gora gaismu un dzymtū
volūdu, kas ir cylvāka identitates nūteicēja un tautas dvēsele. Mes i myusu bārni ir
paaudzis, kas pādejī var saglobōt Latgolas atdzimšonu, pretejā gadejumā draud na
tikai volūdas izneikšona, bet ari vysa kulturvēsturiskō montōjuma zudums.
Šōs Konvencejis pījimšonas gadiejumā mes varāsim lobōk
pīdūmōt pi tō, kai vīnōt dažaidys kulturas, volūdas i pošus cylvākus Latvejā,
jo tikai sovstarpejā saskaņā, navys saškaltā, montkōreigā i naideigā sabīdreibā
byus pozitivi rezultati.
Aicynoju atbalstēt šū lykumprojektu i uz jō pamota tōlōk
skatētīs un atbolstēt Latvejis daudzū tauteibu kulturys.
Paļdis!
Sēdes vadītāja. Viens ir runājis „par”. „Pret” neviens
runāt nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām?
Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Ūdens apsaimniekošanas likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret
likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva,
Mitrofanova un Buhvalova iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija.
„Par” vēlas runāt deputāts Valērijs Buhvalovs.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Patlaban lielākajā daļā Latvijas pilsētu un
rajonu kultūras pasākumi nacionālajām minoritātēm tiek finansēti nepietiekami.
Īpaši sarežģīta ir situācija ar tiem pasākumiem, kuri domāti bērniem. Veselā
virknē pilsētu ļoti reti tiek rīkotas Jaungada eglītes krievu valodā. Vēl retāk
tiek rīkoti teatralizēti uzvedumi un koncerti vietējai krievu kopienai uz pašvaldību
finansējuma rēķina.
Gribētos atgādināt, ka pilsētu krievu kopienas pārstāvji maksā
tādus pašus nodokļus kā visi citi un ka viņiem ir pilntiesīgas tiesības saņemt
finansējumu kultūras programmu veidošanai krievu valodā.
Krievu valoda – tā ir valoda, kuru saprot visi mazākumtautību
pārstāvji, tomēr šajā gadījumā runa ir par Latvijas tradicionālajām
nacionālajām minoritātēm. Daudzās Latvijas pilsētās ir izveidotas un mēģina
sekmīgi darboties nacionālo kultūru biedrības, tomēr daudzām no tām pastāv
nopietnas finansiālās grūtības. Pašvaldības šīm biedrībām piešķir pavisam
nepietiekamu finansējumu un bieži vien – tikai reizi gadā un visai niecīgu summu.
Ņemot vērā to, ka visiem nodokļu maksātājiem ir jābūt
vienādām tiesībām uz savas kultūras saglabāšanu un attīstību, aicinām atbalstīt
gan šo grozījumu, gan arī otru mūsu piedāvāto grozījumu, kura būtība ir šāda.
Patlaban dažās pašvaldībās ir izveidotas Sabiedrības integrācijas lietu komisijas.
Šīs komisijas galvenokārt izstrādā programmas, kas palīdz sagatavoties
naturalizācijai, palīdz nepilsoņiem apgūt latviešu valodu un rīkot starpkultūru
pasākumus. Bez šaubām, tas ir vajadzīgs, pozitīvs darbs.
Līdz ar to ir nepieciešams saglabāt arī Latvijas tradicionālo
mazākumtautību kultūru. Šā mērķa īstenošanai pašvaldību paspārnē
nepieciešams izveidot Nacionālo minoritāšu kultūras attīstības komisijas. Komisiju
sastāvā būtu jāiesaista vietējo nacionālo kultūru biedrību pārstāvji, kā arī
to skolu pārstāvji, kuras strādā ar mazākumtautību programmām. Komisiju galvenais
uzdevums – nacionālās kultūras pasākumu, kurus finansiāli atbalsta pašvaldības,
programmu izstrādāšana un īstenošana. Tas arī kļūs par tiešu dialogu starp
vietējās varas pārstāvjiem un nacionālās kultūras subjektiem.
Aicinu balsot „par” mūsu priekšlikumiem!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Viens ir runājis „par”. Vai deputātiem ir
kādi iebildumi? Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijai!
Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 23, atturas – 37. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto
likumprojektu „Par nekustamā īpašuma nodošanu biedrībai „Latvijas Ebreju
draudžu un kopienu padome”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai
nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijas iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes
Satversmes grozījumiem” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem
iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijas iesniegumu ar lūgumu izskatīt likumprojektu „Par Latvijas
Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” pirmajā lasījumā bez
atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to šīsdienas sēdes darba
kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav.
Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.
Ir saņemts arī iesniegums no Juridiskās komisijas. Juridiskā
komisija lūdz likumprojektu „Par nekustamā īpašuma nodošanu biedrībai
„Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome”” izskatīt pirmajā lasījumā
šīsdienas sēdē un tātad iekļaut to sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Godātie kolēģi! Turpinām darbu.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par
Lindas Piusas atbrīvošanu no administratīvās rajona tiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā
komisija izskatīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa iesniegtos dokumentus, kuros bija
konkrētās tiesneses lūgums atbrīvot viņu no administratīvās rajona tiesas tiesneša
amata pēc pašas vēlēšanās.
Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto lēmuma
projektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu!
Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – Pieprasījumu komisijas
atzinums par Saeimas deputātu Jāņa Urbanoviča, Valērija Agešina, Andreja
Klementjeva, Aleksandra Mirska, Vitālija Orlova, Sergeja Dolgopolova, Sergeja Mirska,
Ivana Klementjeva, Sergeja Fjodorova, Oļega Deņisova, Aleksandra Golubova un Artūra
Rubika pieprasījumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim „Par cilvēku bojāeju
„Reģu” aprūpes centrā”.
Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS frakcija).
Godājamie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu
iesniegto pieprasījumu un to noraidīja.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates.
Debatēs runās deputāts Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Es šodien negribu runāt kā
deputāts, kurš opozīcijā strādā un, protams, nenes nekādu politisko atbildību par
labklājības ministres darbību un tā tālāk. Skaidrs, ka Saeima šodien neatbalstīs
šo pieprasījumu, tāpēc ka vairākums negrib nest nekādu atbildību par to, kas notiek
valstī.
Es, cilvēks, kurš strādā Sociālo un darba lietu komisijā jau
astoņus gadus, gribu tikai atgādināt jums par pēdējiem pieciem gadiem, kuru laikā
pie varas šinī ministrijā ir Dagnija Staķe.
Es gribu pateikt godīgi, ka es pašā sākumā domāju, ka šis
cilvēks, kurš nāca TB/LNNK pārstāvju vietā šinī ministrijā, paveiks kaut ko labu
un būs panākumi – labklājība valstī būs augstāka nekā pirms tam. Taču,
nostrādājis piecus gadus sadarbībā ar šo ministriju, es saprotu, ka ministrijā valda
pilnīga stagnācija un ierēdņi dara to, ko viņi grib, un ministre pilnīgi nekontrolē
situāciju.
Lai nebūtu tā, ka es runāju pa tukšo, minēšu trīs faktus, pret
kuriem nevar iebilst ministre, neviens ierēdnis, neviens deputāts.
Pirmkārt. Pasakiet, lūdzu, man, kā var pa pieciem gadiem zaudēt
Satversmes tiesā trīs lietas par vienu problēmu? Atcerieties, ka ministrija visu laiku
stūrgalvīgi virzīja likumprojektu, kurš ierobežoja tiesības strādāt un saņemt
pabalstus. Trīs Satversmes tiesā zaudētas lietas! Kauns ministrijas Juridiskajam
birojam! Ministrija nesaprot Satversmes būtību un virza tādus likumprojektus uz Saeimas
komisiju.
Otrkārt. Būs 1.aprīlī indeksācija. Pasakiet, lūdzu, man, kāpēc
nav ņemts vērā neviens priekšlikums no opozīcijas vai no pozīcijas deputātiem, kuri
strādā komisijā? Kāpēc mūsu valstī pensionārs, kurš saņem mazu pensiju, pēc
indeksācijas tomēr saņems mazāk nekā tas pensionārs, kurš arī līdz šim saņēma
lielāku pensiju? Kā var būt tā, ka pēc indeksācijas, kad cilvēku gribam izvilkt no
bedres pēc inflācijas pieauguma un tā tālāk, tomēr tas pensijas apmērs paliek tajā
pašā līmenī un cilvēks turpina saņemt mazāk? Kāpēc tāda formula pastāv jau
piecus gadus un ministrija neplāno to grozīt?
Pasakiet, lūdzu, man, kāpēc rīt tiks pasludināts spriedums lietā
par lielu naudas, invalīdu naudas, zādzību ministrijā? Tika 70 tūkstoši nozagti no
naudas, kas bija paredzēta invalīdu palīglīdzekļiem – invalīdu ratiņiem,
protēzēm, ortrozēm. Kriminālpolicija vainīgos noķēra, prokuratūra pierādīja šo
cilvēku vainu, bet ministrija neiesniedza tiesā civilprasību. Šie cilvēki rīt
saņems sodu – 12 tūkstošus lielu soda naudu –, bet ministrija to naudu, kuru viņi
nozaga, nepieprasīja no viņiem. Kad jautāju vakar komisijas sēdē, kā var būt tā,
atbilde skanēja: „Mēs aizmirsām, mums nav zināma precīza summa, mums ir vēl kaut
kādas atrunas!” Un tie ierēdņi, kas pirms četriem gadiem – tad sākās šī prāva –
pieļāva to, ka šie zagļi nozaga šo invalīdu naudu, turpina strādāt. Vēl šodien
viņi strādā ministrijā! Viņi pieļāva to, ka šie cilvēki, kas rīt saņemtu
spriedumus, no šīs nozagtās naudas samaksās šo soda naudu un būs brīvi cilvēki.
Jūs taču ļoti labi saprotat, ka, ja ministrija neiesniegs civilprasību par šo naudu,
viņi būs atbrīvoti no šīs naudas atmaksāšanas. Kā var būt tā? Es pajautāju
juristiem: kad būtu bijis izdevīgāk šo lietu virzīt – kad tiek skatīta
krimināllieta, paralēli, vai tikai pēc tam vērsties tiesā? Skaidrs, ka
krimināllietas ietvaros būtu bijis vieglāk šo lietu izdarīt. Vienalga, ierēdņi
sēž!… Ministrija mums stāsta, ka mums nav pansionātu ministra… Iznāk, ka nav
pensijas lietu ministra, nav invalīdu ministra… Nav, un viss! Kas ir pozitīvs šodien?
Pasakiet man, lūdzu, atklāti, kas ir noticis ministrijā tāds, par ko mēs varētu
godīgi saviem vēlētājiem pateikt, ka ir kļuvis labāk? Ka vienā no tām jomām,
kuras es savā runā skāru, ir kļuvis labāk? Tātad iznāk, ka attiecībā uz pensijām
mēs nevaram neko izdarīt, pansionāti mums deg… Es jautāju – vai bija veikts riska
novērtējums šajā pansionātā? Ministre pasaka: „Nē! Priekš kam tas ir vajadzīgs?
Lai atbild šā pansionāta direktors par to, ka nevarēja pieņemt darbā papildu
cilvēkus, kuri palīdzētu evakuēt tos invalīdus!” Bet vai tad nezināja, ka gulošu
cilvēku viens dežurants nevarēs iznest, ja būs ugunsgrēks?! Tas taču ir skaidrs. Un
arī ugunsdzēsēji man pateica, ka, ja tas ir specpansionāts, vajadzēja paredzēt tādu
evakuācijas plānu, kur būtu skaidri redzams, ko šādos gadījumos dara šis
personāls. Viņa man stāsta, ziniet, par ko? Par to, ka bijuši evakuācijas plāni uz
sienas! Tur taču bija cilvēki, kuriem nav viss skaidrs, kas rakstīts ar burtiem, ar
cipariem un tā tālāk, bet mēs viņiem evakuācijas plānu uzzīmējām… Nu kā var
būt tā, ka mēs strādājam ar to kontingentu, šo cilvēku radinieki uzticēja viņu
aprūpi mums un arī viņi paši nodeva savu dzīvību mūsu rokās, bet mēs turam tur
vienu pašu cilvēku, kurš atbild par visu pansionātu?! Un neviens pat neiedomājās, ka
signalizāciju vajadzēja pieslēgt nevis dežuranta istabai, kurš arī ir vecs cilvēks,
ar kuru viss kaut kas var notikt, bet gan pārnest to uz ugunsdzēsēju galveno pulti, kur
ugunsdzēsēji zinātu, ka ir problēmas šajā pansionātā!
Es negribu runāt politiski, bet pasakiet, lūdzu, man, kas nesīs
atbildību? Vai šī pansionāta direktore atbildēs par šo problēmu? Priekš kam mums
ierēdņi, kuri saņem divus trīs tūkstošus lielu algu un nenes nekādu atbildību? Es
saprotu, ka ministre pateiks: „Nu, maz līdzekļu, un tā un tā…” Bet tā ir darba
organizācija! Tā nav nekāda sadarbība ar komisiju! Mūsu komisijā nav cilvēku, kuri
grib tikai celt savu popularitāti uz sociālo problēmu rēķina. Cilvēki grib reāli
strādāt un palīdzēt cilvēkiem. Bet jūs viņus neviens neredzat! Jūs sūtāt šurp
tos pašus ierēdņus, kuri sēž un melo mums! Ja šodien… es saprotu, ka Dagnija
Staķe tomēr paliks par ministri, un viņa neatkāpsies nekad no šā amata, tāpēc ka
viņa nesaprot… Bet, ja viņa tur vēl viena gada laikā neizdarīs neko, tas būs
viņai kauns.
Labi, varbūt mēs izdzīvosim politiski. „Zaļie” dzīvos savu
dzīvi, mēs – savējo. Bet cilvēks, tas galīgais patērētājs, tikai zaudēs no tā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debatēs runās labklājības ministre Dagnija
Staķe.
D.Staķe (labklājības ministre).
Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Ļoti godātie deputāti!
Klausoties cienījamā deputāta Andreja Klementjeva uzstāšanos, man nākas secināt, ka
laikam valstī par visu atbildīga ir Labklājības ministrija – gan par tieslietām, gan
par ugunsdzēsību.
Es tomēr runāšu šoreiz par pieprasījuma būtību. Un šoreiz bija
runa par „Reģu” pansionātu. Protams, mūs visus ir ļoti dziļi satraukusi šī
nelaime, un jāteic, ka šis mēnesis kopš šīs traģēdijas – tās ir melnākās dienas
manā darba mūžā. Taču es kategoriski nepiekrītu tam, ka šajā jomā nekas nav
darīts. Tieši kopš 2002.gada Labklājības ministrija ir strādājusi pie tā, lai
attīstītu alternatīvās aprūpes centrus. Un šodien jau mēs varam reāli runāt par
alternatīvās aprūpes centriem gan Daugavpilī, gan Kalupē, gan Rūjā, gan Iļģos,
gan Allažos, gan Jelgavā. Tas ir tikai solis ceļā uz to.
Neaizmirsīsim, ka visam tam ir vajadzīgs finansējums! Sociālās
aprūpes centru finansējums ir pieaudzis divkārtīgi kopš 2002.gada. Neaizmirsīsim
arī to, ka savulaik mēs piedzīvojām finansējuma samazinājumu! Es biju vienīgā, kas
balsoja „pret”. Šobrīd mēs esam no šīs bedres izrāpušies un – paldies Dievam! –
varējām atļauties gan ierīkot signalizāciju, gan arī veikt apdrošināšanu. Es
uzskatu, ka tieši mūsu ministrijas iestādēs šī situācija ir daudz labāka nekā
citās, par kurām mēs runājam, – gan skolās, gan arī pašvaldību iestādēs.
Es, protams, šodien nerunāšu par tiem pārmetumiem, ko es
saklausīju cienījamā deputāta runā, jo tam visam droši vien būs veltīts cits darba
kārtības jautājums. Es neaizkavēšu jūsu uzmanību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates turpina deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Man ļoti gribētos papildināt Andreja Klementjeva teikto un
pieskarties otrai problēmai, kas bija saistīta ar Iekšlietu ministriju.
Pieprasījumu komisijā pirms pusotra gada mēs debatējām par
notikumu Mežaparkā. Tad cienījamais Dzintars Jaundžeikars kopā ar ugunsdzēsējiem
skaidroja mums, ka ir izstrādāts plāns, tiek plānots nopirkt mašīnas, uzcelt jaunus
depo. Taču šā pusotra gada laikā, kā mēs secinām, nekas nav izdarīts. Taču, kad
debatējām par šo jautājumu komisijā, es dzirdēju no deputātiem, ka mums arī ir
jāuzņemas atbildība. Bet kā mēs varam uzņemties atbildību, ja pirms balsošanas par
budžetu mums bija dota tikai nakts, lai iepazītos ar budžetu, un pēc tam vēl kādas
dažas stundas, lai iesniegtu priekšlikumus?! Nu, kādā veidā deputāti no opozīcijas
var uzņemties atbildību par to, ko nav izdarījusi valdība!
Un tagad jautājums par to, kas bija noticis ar pansionātu. Un ko mēs
dzirdējām no ugunsdzēsējiem? Atkal: „Vajadzīga nauda!” Mēs atkal sagatavojām
priekšlikumus un gaidām, kad saņemsim pozitīvu atbildi no valdības.
Aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates turpina deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Pēc traģiskā ugunsgrēka Alsungā, kad
sociālās aprūpes centrā „Reģi” gāja bojā I un II grupas invalīdi,
pastiprināta uzmanība ir pievērsta sociālās aprūpes centriem visā Latvijā.
Alsungā bija ieradies gan iekšlietu ministrs Ivars Godmanis, gan labklājības ministre
Dagnija Staķe. Bija acīmredzot jānotiek nelaimei, lai ugunsdrošības un sociālās
aprūpes problēmām pievērstu nopietnu uzmanību.
Ugunsdrošība Alsungas pansionātā esot pārbaudīta 2004.gadā un
2005.gadā. Arī pērn veikta kontrole. Taču pēc ugunsgrēka atklājies, ka pansionāta
bēniņi apsildīti ar elektrību un, iespējams, radusies pārslodze.
Tāpat tiek minēts, ka notikusi arī nelikumīga būvniecība.
Vairākās vietās nav ierīkota trauksmes un izziņošanas sistēma. Dažviet bēdīgā
stāvoklī ir malkas krāsnis.
Bezpalīdzīgo un valsts pilnīgā aprūpē nodoto cilvēku nāve
„Reģu” aprūpes centrā ir satriekusi ne tikai Latvijas, bet arī visas pasaules
sabiedrību. Pasaules lielākie mediji plaši ziņo par traģēdiju aprūpes centrā.
Informāciju par notikumiem Latvijā savās interneta mājas lapās izveidojušas
telekompānijas CNN, BBC, „Al Jazeera”, laikraksti un ziņu aģentūras.
Traģēdija Alsungas pansionātā pēc bojā gājušo skaita ir lielākais līdz šim
Latvijā notikušais ugunsgrēks. Vēl traģiskāku to padara fakts, ka šiem cilvēkiem
nebija iespējas sevi izglābt.
Lūk, ko stāstīja kāds vietējais iedzīvotājs – aculiecinieks.
Citāts: „Pirmie nelaimes vietā ieradās ugunsdzēsēji no Alsungas. Tobrīd ēkas
jumts jau dega ar atklātu liesmu. Izsaukuši papildspēkus, Alsungas glābēji centās
glābt pansionāta ēkas iemītniekus, kas ir I un II grupas invalīdi ar garīgās
attīstības traucējumiem. Pāris ugunsdzēsējiem to paveikt bija neiespējami, jo bruka
ēkas jumts. Turklāt ļaudis bija pārņēmusi panika. Viņi kliedza un nebija
piedabūjami iet ārā.”
Svarīgi būtu atzīmēt, kolēģi, ka palīdzību nelaimes skartajiem
piedāvāja uzņēmumi un privātpersonas. Piemēram, ar „RIMI Latvija” gādību
sarūpēta pārtika un gardumi, magnetola, termosi, mikroviļņu krāsns, pledi un citas
pirmās nepieciešamības preces.
Savukārt uzņēmuma „Būvniecība ABC” veikali piekrituši
palīdzēt ar krāsām un tapetēm jaunā centra būvniecībai vai esošā
restaurēšanai.
Visai primitīva, mūsuprāt, ir vairāku par ugunsnelaimi atbildīgo
amatpersonu ieņemtā pozīcija. Negadījums it kā esot vairāku liktenīgu sakritību
rezultāts, par kuru atbildīgas vienīgi atsevišķas personas: pansionāta iemītnieks,
kas gultā smēķējis, nakts aprūpētāja, kas nav reaģējusi uz trauksmes
signalizāciju, aprūpes centra direktore, kas iemitinājusi pacientus nesagatavotās
telpās, vietējā ugunsdzēsēju komanda, kas it kā nespēja īstenot glābšanas darbus
degošajā aprūpes centrā. Vainīgā nevainīgo cilvēku nāvē, neapšaubāmi, ir
valdības izveidotā valsts sociālās aprūpes sistēma, kas nenodrošina valsts
atbildībā nodotu cilvēku dzīvības un veselības saglabāšanu. Sociālās aprūpes
namā „Reģi”, kas bija iekārtots vecā trīsstāvu muižas ēkā, ugunsgrēka
brīdī atradušies 88 cilvēki. Un, starp citu, „Reģu” muiža ir būvēta
1890.gadā.
Neapšaubāmi, valdība ir atbildīga, lai pietiktu naudas šīs
problēmas sakārtošanai, taču atbildīgas ir arī konkrētās amatpersonas valdībā un
ministrijās, kas pastāv valstī. Tāpēc joprojām neatbildēti ir sabiedrības uzdotie
jautājumi: kāpēc, piemēram, Labklājības ministrijas organizētās regulārās
pārbaudes, kurās četru gadu amata pienākumu veikšanas laikā esot piedalījusies arī
labklājības ministre, nedod vēlamos rezultātus pacientu drošības uzlabošanā?
Kāpēc sociālās aprūpes centri kā paaugstinātas ugunsbīstamības objekti pilnībā
netiek pieslēgti valsts ugunsdrošības dienesta vienotajai signalizācijas sistēmai?
Kāpēc Labklājības ministrijā savlaicīgi netika izstrādāti normatīvi, kas
regulētu nakts aprūpētāju skaitu un izvietojumu valsts sociālās aprūpes centros?
Un ir vēl arī vairāki citi neatbildēti jautājumi, bet, mūsuprāt,
vispirms ir jāatbild uz jautājumu, vai valdības atbildīgie ministri ir spējuši un
vai ir gribējuši sakārtot savas vadītās nozares tā, lai pasargātu bezpalīdzīgus
un nevainīgus valsts atbildībā nodotus cilvēkus no bojāejas vai vismaz mazinātu
šādas iespējas risku. Nereti mūsu ministru neadekvāta rīcība jau pēc notikušas
nelaimes liecina par pretējo. Mūsuprāt, atbildīgo ministru rīcība un „politiskā
atbildība” (pēdiņās) par savu nozari sabiedrībā pārvēršas par fikciju un
izsmieklu.
Man grūti iedomāties, cienījamie kolēģi, kas ar šiem ministriem
notiktu, piemēram, Kārļa Ulmaņa laikos, vecajos, sliktajos padomju laikos vai valstī
ar varbūt lielāku demokrātijas pakāpi nekā Latvijā. Pieļauju, ka viņi jau sen
atrastos vai nu cietumā, vai arī mājās, bet ne jau savā ministra krēslā.
Labklājības ministrei Dagnijai Staķei pēc tāda traģiska notikuma vismaz būtu
jāatkāpjas no amata.
Nepadarīto darbu sociālās aprūpes jomā ir daudz vairāk nekā
padarīto, tāpēc mēs pieprasām no Ministru prezidenta skaidras un noteiktas atbildes
par konkrēto rīcību attiecībā uz visiem šiem jautājumiem. Pretējā gadījumā mēs
būsim spiesti veikt nežēlīgas represijas pret valdību likumā noteiktajā kārtībā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs runās deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! Kā mēs visi saprotam, frakcija „Saskaņas
Centrs” izvirzīja ļoti svarīgu jautājumu – atbildības jautājumu savas tautas un
valsts priekšā. Diemžēl mums ir radies iespaids, ka mūsu valstī neviens ne par ko –
es te runāju par cilvēkiem, kuri ieņem vadošus amatus, – neatbild, un mēs, bez
šaubām, atbalstām frakcijas „Saskaņas Centrs” pieprasījumu.
Liekas, ka šodien šeit obligāti bija jābūt Ministru prezidentam
Kalvīša kungam un jāatskaitās – jāpaskaidro mums, kas pie tā visa ir vainojams.
Ministru prezidents ignorē Saeimu, jo vispār neuzskatīja par vajadzīgu ierasties.
Kā jūs atceraties, pirms apmēram astoņiem gadiem Talsos
ugunsdzēsēju svētku laikā notika šausmīga traģēdija, un toreizējais iekšlietu
ministrs, mūsu kolēģis, lai gan viņš tieši nebija atbildīgs par konkrēto
pasākumu, Dainis Turlais tomēr atkāpās no amata. Un pareizi izdarīja, jo viņa
vadītajā dienestā notika traģēdija, kurā gāja bojā cilvēki, gāja bojā bērni.
Diemžēl jūs varbūt atceraties arī kādu citu gadījumu, kad pirms pāris gadiem
Tukuma rajonā nodega pansionāts. Arī tad aizgāja bojā cilvēki, un arī toreiz
neviens tā īsti neatbildēja par notikušo. Diemžēl notikušais tā arī nekļuva par
mācību uz mūžu, lai sakārtotu, lai uzlabotu, lai izremontētu, lai pieslēgtu dažu
vajadzīgu signalizācijas iekārtu un tā tālāk, un tā joprojām.
Un arī tagad, kad ir sadeguši faktiski 26 cilvēki, bezspēcīgi
cilvēki, kuri atradās valsts aprūpē, būtībā neviens ne par ko neatbild, tāpēc
mēs uzskatām, ka frakcijas „Saskaņas Centrs” pieprasījums ir jāatbalsta un
jāpieprasa reāla atbildība.
Mēs bieži vien runājam par to, ka ministrija nes politisko
atbildību. Kas tas ir? Kā var sataustīt šo politisko atbildību? Man ir grūti
pateikt, kurš ir vainīgs lielākā mērā – labklājības ministre vai iekšlietu
ministrs, bet cilvēkiem patiešām ir jābūt atbildīgiem un jānes šī atbildība
reāli, nevis nosacīti.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates turpinās deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi, pēdējās nedēļās ļoti daudzi runā par to,
ka Latvijā ir iestājusies krīze – politiskā krīze. Vispār ņemot, krīze nebūt nav
slikta, ja no šīs krīzes mēs izdarām pareizus secinājumus. Es domāju, ka ļoti
daudzi cilvēki Latvijā cerēja, ka valdošā koalīcija un valdošās partijas
patiešām no šīs krīzes kaut ko iemācīsies, ka tās nevis tikai steidzami atsauks
savus grozījumus dažos likumos, kas izraisīja šo krīzi, bet arī izdarīs daudz
nopietnākus secinājumus.
Pirmām kārtām padomāsim par to, kas ir vara un kas ir varas
atbildība, jo atrašanās koalīcijā un valsts vadīšana nebūt nenozīmē tikai naudas
dalīšanu. Tas pirmām kārtām nozīmē uzņemties atbildību – politisko atbildību,
morālo atbildību. Un tas ir īpaši būtiski tad, kad runa ir par cilvēkiem, kuri paši
nespēj par sevi rūpēties. Šajā konkrētajā gadījumā tā ir Labklājības
ministrijas kompetence.
Pēc Staķes kundzes uzstāšanās es uzdevu sev jautājumu: par ko tad
atbild Labklājības ministrija? Jā, darīts tika daudz, bet mūs taču interesē
rezultāts, nevis paveiktā darba apjoms. Protams, Staķes kundze saka, ka viņa iebilda,
ka viņa balsoja „pret” finansējuma samazināšanu, bet, Staķes kundze, jūs taču
piekritāt arī turpmāk strādāt un pildīt savus ministres pienākumus – tātad arī
jūs uzņēmāties atbildību par šo valdības lēmumu. Tāpēc man šķiet, ka viena no
galvenajām politiskās krīzes problēmām un viens no galvenajiem politiskās krīzes
cēloņiem ir tieši politiskās atbildības izjūtas trūkums valdošajā koalīcijā. Un
patiešām, kā šeit jau tika norādīts, Latvijas vēsturē bija tikai viens gadījums,
kad iekšlietu ministrs pēc Talsu traģēdijas brīvprātīgi atkāpās, lai gan
demokrātiskā valstī tā ir patiešām normāla parādība.
Neviens jau netaisās kaut ko diktēt vai komandēt, bet es tiešām
gribētu ieraudzīt šo valdības politisko atbildību. Cilvēki aizgāja bojā, bet
neviens nav vainīgs, neviens negrib uzņemties atbildību. Tas nav normāli! Un tāpēc
es domāju tā: ja valdošā koalīcija patiešām grib izdarīt secinājumus un tomēr
celt demokrātisku valsti, mēs nekādā gadījumā nevaram atstāt šo gadījumu bez
sekām – mēs nevaram pieļaut, lai ministri arī turpmāk izvairītos no atbildības.
Tāpēc es visus aicinu atbalstīt frakcijas „Saskaņas Centrs”
pieprasījumu. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs runās deputāts Kārlis
Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Vismaz piecpadsmit gadus mēs varam runāt par
demokrātijas attīstību mūsu valstī – par to, kā no administratīvas patvaļas mūsu
valsts ir gājusi civilizētas demokrātijas attīstības virzienā. Un, protams, viens no
šīs civilizētās demokrātijas elementiem ir valdības locekļu politiska atbildība.
No ministra profesionālās atbildības, protams, ir tieši atkarīgs nozares liktenis,
tajā skaitā no ministra darbības vai bezdarbības, pieprasot vai nepieprasot budžeta
līdzekļus, plānojot kārtējā gada vai katra atsevišķā gada budžetu.
No šīs darbības vai bezdarbības beigu beigās, kā mēs to redzam,
ir atkarīga arī cilvēku dzīvība. Tā ir profesionālā atbildība! Politiskā
atbildība ir daudz grūtāk definējams jēdziens, un mūsu valstī tas acīmredzot ir
atkarīgs no katra cilvēka godaprāta – no tā, vai cilvēks to saprot vai nesaprot.
Laikam jau nesaprot…
Un tomēr šo ministru komandu vada valdības vadītājs – Ministru
prezidents. Ministru prezidents ir tieši atbildīgs par valdības darbu kopumā, taču
šajā gadījumā mēs redzam, ka demokrātijas attīstība mūsu valstī pēdējā
laikā, bet it īpaši pēc šīs Saeimas ievēlēšanas un otrās Kalvīša valdības
izveidošanas ir stipri traucēta. Šodien avīzē mēs lasām par to, ka ministriem tiek
uzdots saskaņot liecības, kuras tie sniegs Korupcijas novēršanas un apkarošanas
birojā. Tātad ar Ministru prezidenta biroja aparāta palīdzību tiek traucēts
izmeklēšanas darbs.
Mēs arī redzam valdības necieņu pret Satversmi. Mēs redzam
valdības bezatbildīgu attieksmi pret valsts drošību. Mēs redzam valdības
šķiešanos ar naudu, vadoties pēc politiskās piederības principa, tajā pašā laikā
atstājot pilnīgā bezpalīdzības stāvoklī cilvēkus, kuriem visvairāk ir vajadzīgi
šie līdzekļi.
Civilizētā valstī pietiktu ar jebkuru no šiem skandāliem, lai
valdības vadītājs būtu spiests atkāpties. Laikam tikai ne Latvijā!
Šis ir pieprasījums ne tikai labklājības ministrei, lai viņa pati
vērtē savu rīcību! Cerēsim, ka vērtēs! Šis ir pieprasījums arī premjeram, jo
patiesi premjera Kalvīša darbība un bezdarbība ir novedusi Latviju ļoti dziļā
politiskā krīzē.
Demokrātiskie procesi (No zāles: „„Jaunā laika”!”)
Latvijā ir nopietni apdraudēti. Frakcija „Jaunais laiks” uzskata, ka Kalvīša
valdības tālāka darbība var radīt ļoti nopietnu apdraudējumu mūsu valstij, tāpēc
mēs, protams, atbalstīsim šo pieprasījumu.
Sēdes vadītāja. Debates turpinās deputāts Aleksandrs Golubovs. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Vai dieniņ!”)
A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! (No zāles dep. J.Dobelis: „Bija okupācija?
Bija vai nebija?”) Augsti godātā ministres kundze! Notika traģēdija Alsungā, un
ko mēs dzirdam šodien? Jā, tajā pašā dienā tur bija valdības pārstāvji, bijāt
arī jūs, Staķes kundze! Un šodien mēs no jums dzirdam, ka pārējos aprūpes centros
viss kārtībā. Vai tiešām sociālās aprūpes centros ir parādījušies papildu nakts
dežuranti? Vai tiešām valsts ir piešķīrusi papildu naudu, lai visur sakārtotu
ugunsdrošības signalizācijas sistēmu? Vai tiešām ir parādījušies tiešie sakari
starp sociālās aprūpes centriem un ugunsdzēsības un drošības dienestiem? Vai
tiešām tas tā ir? Vai tiešām ir parādījušies papildu spēki glābšanas dienestos
tajās vietās, kur atrodas šādi sociālās aprūpes centri, lai sniegtu tiem
palīdzību jau vistuvākajā laikā? Vai tiešām jūs esat bijusi katrā no šiem
sociālās aprūpes centriem, arī šajā nelaimes piemeklētajā centrā, pa tiem gadiem,
kad jūs strādājat valdībā, jo izrādās, kā to paziņoja masu saziņas līdzekļi,
ka līdz ugunsgrēkam jūs tur neesat bijusi.
Tāpēc tieši jums būtu jāuzņemas atbildība par šo traģēdiju.
Mums ir bijuši precedenti, kad par vēl mazākām traģēdijām ministri ir
demisionējuši.
Padomājiet par to!
Sēdes vadītāja. Labklājības ministre Dagnija Staķe.
D.Staķe (labklājības ministre).
Cienījamie deputāti! Šā gada aukstākajā dienā, desmit stundas
pavadot „Reģu” pansionātā, es patiešām domāju, ko man darīt. Varbūt tiešām
vajag apsēsties blakus savam cienījamam kolēģim Paulam Putniņam? Taču tad es
sapratu, ka tā nav izeja, jo jautājums ir jārisina.
Protams, mēs neatdosim dzīvei atpakaļ šos 26 bojāgājušos, taču
strādāt šo mēnesi arī ir bijis smagi – morāli grūti, un tomēr ir ļoti daudz kas
izdarīts. Šobrīd valdībā steidzamības kārtā tiks risināts jautājums par
līdzekļu piešķiršanu Gudenieku bērnudārzam, kur tiks izvietoti pansionāta
„Reģi” iemītnieki. Un tas, protams, dos arī iespēju darbā atgriezties tiem
cilvēkiem, kuri strādāja šajā sociālās aprūpes iestādē.
Es savu darbu izdarīšu līdz galam un tad varbūt arī vērtēšu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā referents
vēlas kaut ko piebilst? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu!
Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 46, atturas – 6. Pieprasījums tiek noraidīts.
Godātie kolēģi! Turpināsim darbu pie likumprojektu izskatīšanas.
Pirmo izskatīsim likumprojektu „Par Starptautiskās
hidrogrāfijas organizācijas konvencijas grozījumu protokolu”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.
J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Par Starptautiskās
hidrogrāfijas organizācijas konvencijas grozījumu protokolu” (reģistrācijas numurs
199/Lp9). Otrais lasījums. Nav saņemts neviens priekšlikums.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav.
Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts ir likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par 1999.gada 3.jūnija Protokolu par grozījumiem 1980.gada 9.maija
Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)””. Otrais
lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.
J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu ar reģistrācijas numuru
194/Lp9. Otrajam lasījumam nav saņemts neviens priekšlikums.
Ārlietu komisijas vārdā aicinu jūs apstiprināt likumprojektu
galīgajā versijā.
Sēdes vadītāja. Es atvainojos, šajā gadījumā tas ir tikai otrais
lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Šis likumprojekts ir izskatāms vēl
arī trešajā lasījumā.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Eglītis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.marts.
Sēdes vadītāja. 28.marts. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir noteikts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”. Trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Māris
Krastiņš.
M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).
Godājamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir
izskatījusi priekšlikumus, kas tika iesniegti likumprojektam „Grozījumi Valsts un
pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”, kura reģistrācijas numurs ir 78/Lp9.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums un 2. – deputāta Leiškalna kunga
priekšlikums. Tie abi ir analoģiski un komisijā ir atbalstīti.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 1. un
2.priekšlikumu.
M.Krastiņš. 3.priekšlikums, kuru ir sagatavojusi Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisija, ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Krastiņš. Arī 4.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Krastiņš. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu kolēģus balsot par
šā likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 3.
Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums –
likumprojekts „Grozījumi Jūras kodeksā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar
dokumentu Nr.663.
Tautsaimniecības komisija uz trešo lasījumu pavisam ir saņēmusi un
izskatījusi septiņpadsmit priekšlikumus.
1.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 2.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 3.priekšlikums – arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
V.Aizbalts. 4.priekšlikums – arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. 5. un 6.priekšlikums – jāskata kopā.
5.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā,
kurš ir pilnībā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 5. un
6.priekšlikumu.
V.Aizbalts. 7.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. 8. un 9.priekšlikums – arī tie ir jāskata abi kopā.
8.priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iekļauts 9.priekšlikumā,
kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 8. un
9.priekšlikumu.
V.Aizbalts. 10.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. 11. un 12.priekšlikums – skatāmi kopā.
11.priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iekļauts
12.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 11. un
12.priekšlikumu.
V.Aizbalts. 13.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. 14. – deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates.
Runās deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Politisko organizāciju apvienības „Saskaņas
Centrs” frakcija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu – 301.1
pantu. Pants ir par jūrnieku izdienas pensijām.
Mēs uzskatām, ka likumprojektā ir jāiestrādā norma par to, ka
jūrniekiem ir tiesības uz izdienas pensiju. Man gribētos atgādināt, ka Latvija ir
tomēr piejūras valsts. Mums ir ne mazums jūrnieku, kuri nepiedos noraidošu nostāju
pret šo likumprojekta normu. Atskatoties uz Latvijas Jūrniecības savienības
pastāvēšanas 10 gadiem, viens no tās dibinātājiem tālbraucējs kapteinis Gunārs
Šteinerts rakstīja (jūrnieks rakstīja!): „Mūsu neatlaidība un mērķtiecība,
ikdienas darbā iesaistoties sabiedriski politisku jautājumu risināšanā jūrniecībā,
noteiks mūsu vietu un lomu sabiedrībā un politikā.”
Un šis balsojums rādīs, kāda ir jūrnieku loma un vieta mūsu
sabiedrībā.
Lūdzu balsot „par”!
Sēdes vadītāja. Debates turpina deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Par šo un par
nākamo analoģisko PCTVL priekšlikumu. (No zāles dep. I.Kalniņš: „Nekā nevar
saprast!”)
Nākamajā pirmdienā apritēs apaļa jubileja Ministru padomes
1992.gada 26.marta lēmumam Nr.104 „Par izdienas pensijām”. Starp citu, tur ir arī
2.3.punkts, kuru es jums nolasīšu kaut daļēji: „Izdienas pensijas jūras, upju un
zivju rūpniecības flotes darbiniekiem. Tiesības uz izdienas pensiju ir jūras, upju un
zivju rūpniecības flotes jūrniekiem, kā arī darbiniekiem uz atsevišķu veidu kuģiem
un flotes atsevišķu profesiju un amatu pārstāvjiem. Pensijas tiek piešķirtas
vīriešiem no 55 gadu vecuma, ja viņu kopējais darba stāžs nav mazāks par 25 gadiem
un vismaz 12 gadi un 6 mēneši no tiem nostrādāti minētajā profesijā. Sievietēm –
no 50 gadu vecuma, ja viņu kopējais darba stāžs nav mazāks par 20 gadiem un vismaz 10
gadi no tiem nostrādāti minētajā profesijā.”
Kāpēc mēs šodien, laikā, kad budžets palielinās ar katru gadu,
nevaram nodrošināt šiem cilvēkiem tādas pašas tiesības uz izdienas pensiju, kādas
viņiem bija visdziļākās krīzes laikā pirms 15 gadiem? Visi šie minētie
speciālisti varēja saņemt izdienas pensiju līdz pat 1990.gada 1.janvārim. Turklāt
ideju ar abām rokām atbalstīja gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, gan
Latvijas Tirdzniecības flotes darbinieku arodbiedrība, gan Satiksmes ministrija. Kāpēc
viņi šodien to nevar izdarīt? Tikai tāpēc, ka ir izdienas pensijas diplomātiem,
tiesnešiem, policistiem, militāristiem, izlūkdienestu ierēdņiem un tā tālāk. Vai
tad mēs esam policejiska valsts? Vai tad mums ir karastāvoklis? Nē taču! Un man
gribētos atgādināt, ka priekšlikumu par 8.Saeimas pilnvaru laikā uzsāktā
likumprojekta izskatīšanas turpināšanu iesniedza taču nevis deputāts Vladimirs
Buzajevs, bet gan Aigars Kalvītis, un sākotnējā formā likumprojektam bija tikai viena
rindkopa: „Jūrniekiem ir tiesības uz izdienas pensiju, kuras regulējamas ar īpašu
likumu.” PCTVL un frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums pēc būtības ir
ticēt Kalvīša kungam un dot viņam uzdevumu izstrādāt minēto likumprojektu līdz
2007.gada 1.septembrim.
Aicinu ar savu balsojumu apliecināt uzticību Ministru kabinetam
šajā konkrētajā gadījumā. Lūdzu nobalsot 14. vai 15.priekšlikumu!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēgtas. Vai referents vēlas komisijas
vārdā ko piebilst? Lūdzu!
V.Aizbalts. Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Līdzīga
diskusija mums jau bija, skatot likumprojektu otrajā lasījumā. Un toreiz
Tautsaimniecības komisijas argumenti bija ļoti vienkārši un saprotami, jo šobrīd
Labklājības ministrija izstrādā koncepciju par izdienas pensiju sistēmu kopumā
Latvijā. Un tikai pēc tam, pēc šīs koncepcijas apstiprināšanas Ministru kabinetā,
varēs skatīties, kurām kategorijām ir nepieciešamas šīs izdienas pensijas, un
izstrādāt speciālus likumus. Jo šāds ieraksts Jūras kodeksā principā jau neko
neatrisina. Ir nepieciešams speciāls likums.
Un arī iepriekšējā reizē šo jautājumu skatīja Sociālo un darba
lietu komisija, un arī šīs komisijas atzinums bija, ka jautājums par jūrnieku
izdienas pensijām jāskata kompleksā ar jautājumu par izdienas pensijām visām
pārējām profesijām.
Tāpēc komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14.priekšlikumu!
Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 43, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Aizbalts. Paldies, kolēģi!
Nākamais, 15., priekšlikums faktiski ir identisks. Arī to komisija
neatbalstīja. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 15.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 36, atturas – 8. Priekšlikums
nav atbalstīts.
V.Aizbalts. Paldies.
16.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. 17.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 6, atturas – 15.
Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Dokumentu
legalizācijas likums”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Godātie kolēģi! Strādāsim
ar likumprojektu „Dokumentu legalizācijas likums” (reģistrācijas numurs 21/Lp9).
Juridiskā komisija pirms trešā lasījuma izskatīja trīspadsmit iesniegtos
priekšlikumus.
1.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par
1.priekšlikumu.
V.Stepaņenko. 2.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 3. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Stepaņenko. 4. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Stepaņenko. 5. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 6. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 7. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.
V.Stepaņenko. 8. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.
V.Stepaņenko. 9. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. 9.priekšlikumu deputāti atbalsta.
V.Stepaņenko. 10. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 11. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
V.Stepaņenko. 12. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. Un pēdējais, 13., priekšlikums arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
V.Stepaņenko. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu
trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav.
Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums
Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Labrīt! Kolēģi! Tautsaimniecības komisija nav likumprojekta
trešajam lasījumam saņēmusi nevienu priekšlikumu. Lūdzu jūs atbalstīt
likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav.
Likums pieņemts.
Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības
komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 22.marta
sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
aviāciju”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi?
Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Turpināsim darbu! Nākamais jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Elektronisko dokumentu likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Andis Kāposts. (No
zāles: „Kāpost! Kāpost!”)
A.Kāposts (ZZS frakcija).
Labdien! Komisijas sēdē likumprojekts „Grozījumi Elektronisko
dokumentu likumā” ir pieņemts uz pirmo lasījumu.
Lūdzu atbalstīt to.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta
otrajam lasījumam. Lūdzu priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Andim Kāpostam.
A.Kāposts. Divas nedēļas – 6.aprīlis.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6.aprīlis.
Godātie deputāti! Prezidijs ir nolēmis pārtraukumu šajā sēdē
izsludināt dažas minūtes agrāk, lai mēs tagad neiesāktu skatīt jautājumu, kuru
nevaram paspēt pabeigt līdz pulksten 10.30, jo nākamo darba cēlienu – pulksten 11.00 –
mēs sāksim ar Francijas Republikas Nacionālās Asamblejas prezidenta uzrunu. Līdz ar
to visus deputātus lūdzu ierasties zālē savlaicīgi!
Iebildumu pret pārtraukuma agrāku izsludināšanu nav.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties!
Pirms tiek paziņoti reģistrācijas rezultāti, mēs šodien sveicam
pusapaļā jubilejā deputātu Uldi Auguli! (Aplausi, ovācijas.)
Paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam – ZZS frakcija.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas dalībnieki, locekļi!
Lūgums sapulcēties uz komisijas sēdi pēc piecām minūtēm, jo, kā jau teica, mums ir
laikus jābūt atpakaļ. Tā ka lūgums būt ļoti organizētiem un laikus ierasties
Sociālo un darba lietu komisijas telpās!
Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātei Ingrīdai
Circenei. Circenes kundzes nav. (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: „Ir, ir!
Circenīte ir!”)
Paziņojumam vārds deputātam Jānim Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc piecām
minūtēm komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Valērijam
Agešinam.
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Tūlīt pat šeit, Balsošanas zālē jeb
Kuluāru zālē, notiks deputātu grupas sadarbībai ar Kubas parlamentu sēde.
Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātei Ingrīdai
Circenei – atkārtoti.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Atvainojos, ka nokavējos. Lūdzu Latvijas un Taivānas parlamentu
sadarbības grupu ierasties Dzeltenajā zālē. Tūlīt!
Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ziedonis
Rubezis, Vaira Paegle, Ina Druviete, Indulis Emsis, Sandra Kalniete, Sarmīte Ķikuste,
Vitālijs Orlovs, Jānis Reirs un Viktors Ščerbatihs.
Paldies visiem!
Sēdes vadītāja. Paldies.Vēlreiz atgādinu: aicinu visus
ļoti savlaicīgi atgriezties Saeimas Sēžu zālē. Pulksten 11.00 turpināsim darbu.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu
zālē!
Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka runas tulkojums būs pirmajā
kanālā, un aicinu jūs pārslēgt mobilos telefonus klusuma režīmā.
Godātie kolēģi! Francijas Republikas Nacionālās Asamblejas
prezidents Viņa Ekselence Patriks Oljē.
(Aplausi.)
V.E. P.Oljē (Francijas Republikas Nacionālās Asamblejas prezidents).
Priekšsēdētājas kundze! Deputātu kundzes un kungi! Dāmas un
kungi!
Pirmām kārtām gribu dalīties ar jums savā aizkustinājumā, ka man
ir izrādīts liels gods – uzrunāt jūs Saeimā, un gribu pateikties jums par šo
iespēju. Es pateicos jums par to, ka uzņēmāt mūsu delegāciju. Franču delegāti nu
jau 48 stundas sev atklāj jūsu skaisto valsti! Man un arī pārējiem delegācijas
pārstāvjiem ir prieks gan atrasties kopā ar jūsu valdību, gan arī tikties ar Valsts
prezidentes kundzi, lai attīstītu mūsu sadarbību.
Pirmām kārtām gribu iepazīstināt jūs ar mūsu delegāciju. Īvs
Kusēna kungs ir deputāts no Kantālas, Alēns Guriū kungs ir deputāts no Kotdarmoras,
Robērs Lamī kungs ir deputāts no Ronas, Kristofs Paljē kungs ir Ekonomikas komisijas
sekretariāta vadītājs.
Šī delegācija sastāv no vairākām prominentām Francijas
personām. Gribu teikt, ka tās sastāvā ir arī Alēns Žipē kungs, Bordo mērs. Arī
viņš pašreiz ir Rīgā un aktīvi piedalās šajos pasākumos. Gribu jūs
iepazīstināt arī ar Simonu Veilas kundzi, kas ir festivāla „Francijas pavasaris”
goda līdzpriekšsēdētāja.
Priekšsēdētājas kundze, paldies jums par uzņemšanu!
Tātad ir emocijas, aizkustinājums… Kā es jau nupat teicu, tas ir
tāda deputāta aizkustinājums, kurš ir ievēlēts no savas tautas. Esmu aizkustināts
par to, ka šobrīd varu šeit stāvēt jūsu priekšā, pārstāvēt manas valsts
demokrātiju un uzrunāt jūs, latviešus, – nāciju, kuru vēstures rats nav žēlojis.
Gribu pateikties par šo skaisto uzņemšanu! Mums ir radies tāds
iespaids, ka mēs esam mājās pie mums, Francijā. Un savukārt tad, kad jūs, latvieši,
būsiet Francijā, jūtieties arī Francijā kā mājās!
Es gribu uzteikt Latviju par to, ka Latvija šo sešpadsmit gadu laikā
ir apliecinājusi savu vēlmi pēc neatkarības, savu drosmi un gribu.
Man ir tas gods un prieks atgādināt arī to, ka šinī procesā ir
līdzdarbojusies arī jūsu Valsts prezidente. Taču it īpaši jāuzsver, ka pati tauta
ir apņēmusies mainīt savu likteni un ir tik daudz jau sasniegusi. Turklāt jāuzsver,
ka apstākļi Latvijā ir bijuši ļoti sarežģīti – lai pievienotos Eiropas
Savienībai, viss bija jāpārveido, viss bija jāsāk no jauna, no pašiem demokrātijas
un arī ekonomikas pamatiem. Jūs esat Eiropa, jūs esat arī Eiropā iekšā, un mēs,
francūži, esam lepni būt jums blakus. Jūsu gūtie rezultāti ir ļoti ievērojami! Es
domāju, ka vēstures gaitā tāds piemērs kā jūsējais nemaz tik viegli nav atrodams.
Jāpiebilst, ka jūs esat veiksmīgi uzsākuši tehnoloģiju
attīstīšanu un jaunu pārvaldes metožu ieviešanu. Mēs priecājamies par to un gribam
lūgt jums padomu: kā var sasniegt desmitprocentīgu izaugsmi tik īsā laikā? Francijā
izaugsme ir tikai divi procenti, un mums klājas grūti šinī ziņā, un tāpēc mēs
raugāmies uz jums. Mūsu ziņkārais un arī apbrīnas pilnais skatiens ir pievērsts
jums. Tātad arī šodien ekonomikas izaugsme var būt ļoti strauja. Tā kā ekonomika
man ir ļoti tuva joma, es domāju, ka šī izaugsme ir ļoti strauja, varbūt pat pārāk
strauja.
Turklāt jāteic, ka jūs esat nodrošinājuši arī ļoti labu
juridisko jeb likumu normu ietvaru. Protams, tas viss ir noticis ne jau bez pūlēm.
Sākumā likās, ka tas varbūt nav pat iespējams, taču jau šodien ir redzami jūsu
darba rezultāti. Šie rezultāti apliecina to, ka jūs esat pratuši lieliski adaptēties
–pielāgoties jaunajai situācijai.
Es apbrīnoju arī to, ka latvieši grib attīstīt uzņēmējdarbību,
grib attīstīt sadarbību, un es ceru, ka sadarbība izvērtīsies tieši ar franču
uzņēmējiem. Es ļoti ceru uz to! Un, ja šī sadarbība pašlaik vēl nenotiek ļoti
strauji un aktīvi, tad tomēr varbūt jums pašiem vajadzētu būt tās iniciatoriem –
jums vajag viņus aicināt uz sadarbību, aicināt viņus sadarboties ar jums, jo mēs
taču esam Eiropā. Teiksim, Brazīlija vai kādas citas valstis ir mums tāli kontinenti,
bet mēs esam tuvāk – mēs esam kaimiņos, un tāpēc es ceru uz jaunu sadarbību, kā
arī ceru, ka šī sadarbība būs pietiekami auglīga.
Nav nekādu šaubu par to, ka jūs esat ļoti uzņēmīgi, ka jūs
vēlaties uzlabot dzīvi savā valstī, un ieguvēji no tā ir ne tikai paši latvieši,
bet arī Eiropa, tostarp arī Francija. Gribu apgalvot, ka jūsu apņemšanās un jūsu
vēlme piedalīties visās Eiropas norisēs ir ļoti ievērojama un to novērtē arī
Eiropas Savienības dalībvalstis, it īpaši Francija. Jūs šodien esat šis jaunais
dzinējspēks Eiropas Savienībā. Mēs tādi varbūt bijām pirms dažiem gadiem, bet
patlaban jūs esat tas galvenais dzinējspēks, kas var palīdzēt arī mums, un tāpēc
mēs gribam attīstīt šo politisko dialogu, un šī attīstība norisinās jau tagad. Un
rezultāts ir tas, ka notiek mūsu valstu delegāciju apmaiņas vizītes – ne tikai mūsu,
deputātu, līmenī, bet arī ministru un valstu vadītāju līmenī.
Gribu pieminēt arī to, kā jūsu Valsts prezidente vakar teātrī
bija vēl franciskāka nekā paši francūži. Par šo sadarbību – Francijas un Latvijas
sadarbību – ir liels prieks, un tur ir arī liels jūsu Valsts prezidentes nopelns. Es
domāju, ka, ja viņas nebūtu, nez vai mēs varētu šodien tā satikties un es varētu
jūs te uzrunāt.
Es gribu pieminēt arī mūsu sadarbību vairākās citās jomās – gan
politikas jomā, gan dažnedažādajās lielajās, globālajās jomās, piemēram,
kultūras jomā, dabas problēmu jomā, klimata pārmaiņu jomā. Tie ir izaicinājumi, ar
kuriem mums ir jātiek galā. Dialoga veidā mums ir jātiek galā ar šīm problēmām,
un, ja mēs gribam cīnīties par labāku gaisu, par labāku apkārtējo vidi, tad mums
vajag apvienoties. Tie, protams, ir morālas dabas principi. Taču ir jāpārvar
apstākļi un, konstatējot faktus, jācenšas uzlabot mūsu apkārtni un apkārtējo
vidi.
Runājot par atomenerģiju, runājot par CO2 gāzi un
„siltumnīcas efektu”, jāteic, ka to visu var pārvarēt, attīstot citāda veida,
alternatīvās, enerģētikas. Es domāju, ka pēc 50 gadiem pasaules liktenis būs
atkarīgs tieši no enerģētikas izstrādes. Manuprāt, vienīgais veids, kā izdzīvot,
– tā ir, protams, atomenerģija. Es zinu, ka ir debates par šo tematu, bet es jums to
saku atklāti: tāds ir mūsu uzskats. Mēs uzskatām, ka, attīstot atomenerģiju, mēs
varēsim tikt galā ar turpmāko gadu izaicinājumiem. Un es uzskatu, ka šī enerģija ir
diezgan pieņemams līdzeklis, lai mainītu pasaules likteni. Taču šajā jomā mums
daudz kas vēl ir darāms.
Šo pēdējo gadu laikā progress tika sasniegts daudzās jomās –
sadarbībā tirdzniecības jomā, investīciju jomā. Investīcijas komercdarbībā no
mūsu puses ir ļoti mazas. Jāteic, ka tā ir mūsu kļūda. Francija ir otrais
lielākais piegādātājs Latvijā un trīspadsmitais investors Latvijā. Un, kad mēs
redzam, ka notiek lielāka apmaiņa ar Itāliju un ar Apvienoto Karalisti, protams, tas ir
labi Itālijai un Apvienotajai Karalistei, bet tas nav labi Francijai.
Un tāpēc es vēlos, lai mūsu sadarbība attīstās, lai mūsu
kultūra veicina šo sadarbību, tostarp ekonomisko sadarbību, un lai mūsu attiecības
pastiprinās un tuvinās. Un, ja mēs to vēlēsimies, mums tas noteikti izdosies. Mūsu
dialogs ekonomikas jomā notiek jau arī pašreiz. Šodien, piemēram, tiek diskutēti
jautājumi ekonomikas jomā.
Protams, arī vēsture un ģeogrāfiskā situācija, zināma
attālinātība starp abām mūsu valstīm, it kā ir tāds apstāklis, kam ir zināma
loma mūsu sadarbībā. Taču mēs, politiķi, varam mainīt lietas, un, es domāju, ja
mums ir griba, tad ir arī ceļš. Jūsu Valsts prezidente, kas runā franciski labāk par
mani, teica, ka šis ceļš, kopdarbības ceļš, eksistē, pastāv. Jūs esat tautas
ievēlēti, un jūs esat tie, kuri var veicināt šo sadarbību. Mēs visi kopā varam to
izdarīt. Mēs visi kopā varam to panākt – šo jauno sadarbību.
Es domāju, ka ir jāatbalsta visas iniciatīvas – iniciatīvas, kas
varētu veicināt mūsu sadarbību. Mēs vēlamies attīstīt sadarbību, un tāpēc arī
ir šī ekonomikas un biznesa jautājumiem veltītā diena: šodien norisinās biznesa
konference, kas ļauj mums dalīties savā pieredzē un parādīt to, ko mēs spējam un
ko mēs mākam paveikt. Un šīs mūsu ekonomiskās sadarbības ietvaros es šodien
tikšos arī ar jūsu ekonomikas ministru Stroda kungu. Es priecājos par to, ka esmu
piedalījies vairākos pasākumos, kas Latvijā norisinās Francijas festivāla ietvaros.
Protams, sadarbība ekonomikas jomā ietver sevī arī
uzņēmējdarbību. Organizācija MEDEF atbalsta uzņēmējus, un arī tās pārstāvji
pašreiz ir ieradušies Rīgā, un viņiem ir tikšanās biznesa konferences ietvaros.
Viņi strādā, viņi ir uz pareizā ceļa, taču, manuprāt, viņiem ir jāpalīdz.
Es domāju, ka līdztekus sadarbībai kultūras un ekonomikas jomā ir
jāpiemin arī tā saucamā decentralizētā sadarbība. Kad es runāju par
decentralizēto sadarbību, es runāju par Jelgavu, par jūsu pilsētu, uz kurieni es
došos rīt. Šī sadarbība starp divām pašvaldībām – starp Jelgavas pašvaldību un
manas pilsētas pašvaldību, kur es esmu ievēlēts par mēru, – liecina, ka mēs varam
arī lokālajā, vietējā, līmenī komunicēt, satikties un sadarboties. Šo sadarbību
gan pilsētu jeb vietējā līmenī, gan arī valstu līmenī mēs vēlamies stiprināt.
Tieši to es jums gribēju pateikt.
Attiecībā uz mūsu sadarbības jomu jāteic, ka Francija bija ļoti
pārsteigta tad, kad pirms dažiem gadiem, 2005.gadā, Francijā norisinājās festivāls
„Pārsteidzošā Latvija”. Īpaši pārsteidza runājošie akmeņi! Francūži bija
ļoti pārsteigti tieši par šiem akmeņiem. Taču īpaši liels bija arī prieks par to,
ka mūsu valstu vadītāji nolēma turpināt šo tradīciju. Un, lūk, rezultāts:
pašreiz norisinās festivāls „Francijas pavasaris”, kas aizsākās vakar. To
atklāja jūsu Valsts prezidente. Kā jūs redzat, tas viss kļuvis iespējams.
Attīstās arī sadarbība starp šīm divām pilsētām – Rīgu un
Bordo. Mums ir iespēja šā festivāla laikā iepazīstināt latviešus ar mūsu
kultūru. Šis ir ļoti liels pasākums, kas nekad agrāk netika organizēts šinī
Eiropas reģionā.
Piecdesmit gadi ir pagājuši kopš Romas līguma parakstīšanas, un
es biju uzaicināts uz Romu, lai svinētu Romas līguma parakstīšanas 50.gadadienu, bet,
manuprāt, svarīgāk taču ir atrasties kopā pašreiz tieši ar jums. Un tas nebūt
netraucē mums te kopīgi svinēt šo 50.gadadienu! Es to svinu kopā ar jums, būdams
Latvijā. Es priecājos par to, ka Latvija tagad ir Eiropā, Eiropas Savienības valstu
saimē. Tā ir Eiropa, kurā mēs dzīvojam, un Francija grib Eiropu. Nevajag ticēt tam,
ko jūs lasāt par mums presē! No tā, ka Francijā tika pateikts „nē” Eiropas
Konstitūcijai, var rasties iespaids, ka Francija it kā ir pret Eiropu. Nē, tā nav
tiesa! Francija ir eiropeiska, tā grib Eiropu, tā grib veidot Eiropu, un šī ir tā
Eiropa, kuru vēlējās veidot ģenerālis de Golls, un es esmu viņa piekritējs. Šī ir
Eiropas veidošana, un Eiropa mums ir jāveido visiem kopā, respektējot mūsu izcilākos
vīrus.
Eiropa tagad ir krustcelēs… Eiropa pašreiz ir it kā nedaudz
neziņā – jo tā nezina, kā tālāk attīstīt tieši šo Eiropas eiropeiskumu, un, es
domāju, tieši jūs, jūsu valsts un arī šīs pārējās jaunās valstis, ar savu
dinamiskumu varat palīdzēt mums daudzu jautājumu risināšanā. Un to pierāda arī
šis festivāls, kas pašreiz norisinās.
Es domāju, ka šā festivāla ietvaros mums ir iespēja vēlreiz
apsveikt mūsu sadarbību, mūsu draudzību. Lai dzīvo Latvijas – Francijas sadarbība!
Lai dzīvo Latvija! Lai dzīvo Francija! (Aplausi.)
Paldies!
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Mēs turpināsim darbu pie
likumprojektu izskatīšanas.
Nākamo mēs izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Pilsētas
domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Gunārs Laicāns.
G.Laicāns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar
dokumentu Nr.654 – likumprojektu „Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta
padomes vēlēšanu likumā”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija saņēma un
izskatīja četrdesmit vienu priekšlikumu.
1.priekšlikumu komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Pirmais debatēs ir pieteicies
deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikuma būtība ir skaidra: mēs
piedāvājam vietējo pašvaldību vēlēšanās (tas ir, pilsētas domes, novada domes un
pagasta padomes vēlēšanās) dot iespēju balsot ne tikai Latvijas Republikas
pilsoņiem, ne tikai Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri dzīvo šeit, bet arī mūsu,
Latvijas Republikas, jurisdikcijā esošiem subjektiem – mūsu nepilsoņiem.
Dažas Eiropas Savienības institūcijas jau sen runā par to, ka
Latvijai vajadzētu uzņemties atbildību un dot šai iedzīvotāju kategorijai iespēju
balsot vietējās vēlēšanās. Pavisam nesen savas partijas vārdā uzstājās Latvijas
Pirmās partijas loceklis (No zāles dep J.Dobelis: „Kāds loceklis?”) Šlesera
kungs, kurš savas partijas vārdā izteica domu, ka tādas tiesības nepilsoņiem
vajadzētu dot. Mēs pēc tam ļoti ilgi gaidījām, kad viņi iesniegs likumprojektu ar
šādu priekšlikumu. Nesagaidījām! Tāpēc šādu priekšlikumu šajā likumā
iesniedzām tieši mēs, un šodien mēs redzēsim, vai no Latvijas Pirmās partijas mutes
tie būs bijuši tikai tukši vārdi, vai arī viņi šodien nobalsos „par”, un tad
tas būs viņu ieguldījums šajā jautājumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates turpinās deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! „Saskaņas Centra”
priekšlikumi – piešķirt nepilsoņiem tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās –
un arī PCTVL frakcijas priekšlikumi – piešķirt visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem
tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās – ir ne tikai ārkārtīgi aktuāli, bet
arī pilnībā loģiski un pamatoti. Es minēšu tikai tos argumentus, kuri pamato mūsu
pozīciju.
Pirmkārt. Saskaņā ar Eiropā vispāratzīto viedokli ne tikai valsts
pilsoņu, bet arī visu pastāvīgo iedzīvotāju piedalīšanās pašvaldību
vēlēšanās ir pats svarīgākais faktors to personu integrācijā valsts sabiedriskajā
dzīvē, kuras nav šīs valsts pilsoņi. Mūsu varas pārstāvji izplata viedokli, ka
alternatīva nepilsoņu pielaišanai pašvaldību vēlēšanās ir viņu naturalizācija.
Šis viedoklis ir vienīgi Latvijas produkts, kam nav pieprasījuma jau 300 kilometru
attālumā no Rīgas, lai arī uz kuru pusi mēs skatītos. Igaunijā personas, kas nav
šīs valsts pilsoņi, pašvaldību vēlēšanās piedalās jau kopš 1993.gada.
Skandināvijas valstīs ārvalstniekiem ir tiesības ne tikai balsot, bet arī pašiem
vēlēšanās izvirzīt savu kandidatūru. Eiropas viedoklis šajā jautājumā ir skaidri
izteikts veselā virknē dokumentu, no kuriem citēšu tikai vienu – Eiropas Padomes
Parlamentārās Asamblejas 2003.gada rekomendāciju ar nosaukumu: „Imigrantu
integrācijas politika Eiropas Padomes dalībvalstīs”, kas ir adresēta Eiropas Padomes
Ministru komitejai ar lūgumu aicināt visas Eiropas Savienības dalībvalstis dot
vēlēšanu tiesības imigrantiem, kuri konkrētajā valstī dzīvojuši vismaz trīs
gadus. Kā redzams, tas pilnībā saskan gan ar frakcijas „Saskaņas Centrs”, gan ar
PCTVL frakcijas priekšlikumiem šajā jautājumā.
Otrkārt. Eiropas dokumentos runa ir par īstiem ārvalstniekiem,
turpretī Latvijas nepilsoņus gan atbilstoši Valsts prezidentes viedoklim, gan
atbilstoši Satversmes tiesas viedoklim par tādiem uzskatīt nevar. Nepilsoņi ir
personas ar īpašu statusu, ko speciāli noteica Latvijas likumi. Viņi Latvijā dzīvoja
jau tajā brīdī, kad tika pasludināta neatkarība, un piedalījās Augstākās padomes
vēlēšanās, kas pasludināja Latvijas valstisko neatkarību. 1991.gada 3.martā viņi
piedalījās tautas aptaujā „Par valstiski neatkarīgu un demokrātisku Latviju”.
Lielākā daļa ārvalstnieku, kuri dzīvo Latvijā ar pastāvīgās uzturēšanās
atļauju, arī pieder pie šīs kategorijas. Demonstratīva nevēlēšanās atjaunot šiem
piekrāptajiem cilvēkiem kaut vai daļu viņu politisko tiesību liecina par to, ka
Latvijas valsts pamatā ir klaji meli. Tāda valsts nevar normāli attīstīties, un visas
šīs valsts šodienas un nākotnes krīzes ir šo totālo melu, kas bija pirms 17 gadiem,
tiešas negatīvās sekas.
Treškārt. Naturalizācijas process Latvijā ir būtiski
palēninājies, un pēdējā ceturksnī saņemto iesniegumu skaits atbilst tam līmenim,
kāds tas bija pirms desmit gadiem.
Un visbeidzot. Personas, kurām mēs pieprasām piešķirt tiesības
piedalīties pašvaldību vēlēšanās, ir godīgi nodokļu maksātāji. Liegt viņām
tiesības piedalīties to deputātu vēlēšanās, kuri nodarbojas ar nodokļu maksātāju
finanšu līdzekļu sadali, – tā ir atklāta laupīšana, kas principiāli neatšķiras
no kabatzagļu rīcības.
Es aicinu atbalstīt jebkuru no priekšlikumiem, kas attiecas uz
vēlētāju loka paplašināšanu, jo tas, kas notiek mūsu valstī, ir absurds un
diskriminācija.
Paldies jums par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Debates turpinās deputāts Valērijs Buhvalovs.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Man gribētos atgādināt jums tikai dažas
rekomendācijas, kuras ir devušas autoritatīvas starptautiskas organizācijas
attiecībā uz to, lai valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem piešķirtu tiesības
piedalīties pašvaldību vēlēšanās.
Viena no tām ir vietējo un reģionālo varas institūciju 1998.gada
kongresa rekomendācija „Par demokrātiju vietējā un reģionālajā līmenī
Latvijā”. Saskaņā ar Eiropas Pašvaldību hartas preambulā teikto un ņemot vērā
to, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, kuru skaits dažās pilsētās,
piemēram, galvaspilsētā, sasniedz apmēram 50% iedzīvotāju, nav politisko un
pilsonisko tiesību, uzskatām, ka ir svarīgi integrēt šos iedzīvotājus valsts
demokrātiskajā sistēmā, un vietējā demokrātija sniedz tam ievērojamas iespējas,
kā arī rekomendē, lai Latvijas varas pārstāvji parlamentā un valdībā,
pievienodamies konvencijai „Par ārvalstnieku dalību vietējā līmeņa sabiedriskajā
dzīvē”, atzītu cilvēku tiesības balsot par tiem jautājumiem, kuri ir pašvaldību
kompetencē.
Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību otrais ziņojums par
Latviju. Tajā ir norādīts, ka nepilsoņiem Latvijā nav tiesību vēlēt, kandidēt un
tikt ievēlētiem gan parlamentā, gan municipālajās vēlēšanās. Ņemot vērā to
apstākli, ka lielākā daļa nepilsoņu ir nodzīvojuši valstī mūža lielāko daļu
vai pat visu mūžu, Latvijas varas institūcijām tiek rekomendēts piešķirt
nepilsoņiem tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem municipālajās vēlēšanās.
ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas 2003.gada noslēguma
ziņojums. Komiteja uzskata par tiesisku politisko tiesību piešķiršanu tikai
pilsoņiem, taču, ņemot vērā to, ka lielākā daļa nepilsoņu Latvijā ir dzīvojuši
ilgus gadus vai pat visu savu mūžu, komiteja stingri iesaka dalībvalstīs sekmēt
integrācijas procesu, dodot iespēju vietējo pašvaldību vēlēšanās piedalīties
visiem tiem nepilsoņiem, kuri ilgu laiku ir bijuši valsts pastāvīgie iedzīvotāji.
ANO Cilvēktiesību komitejas 2003.gada noslēguma ziņojums.
Attiecībā uz nepilsoņa statusu komiteja ņem vērā valdības politiku, lai veicinātu
sabiedrības integrāciju naturalizācijas ceļā, tomēr komiteju uztrauc lielais
nepilsoņu īpatsvars dalībvalstī, kuri saskaņā ar likumu tiek uzskatīti nevis par
ārvalstniekiem vai par bezvalstniekiem, bet gan par atsevišķas kategorijas personām,
kurām ir bijusi ilgstoša un noturīga saikne ar Latviju un kuras daudzos aspektos ir
pielīdzinātas pilsoņiem, bet citos aspektos viņām nav visu tiesību, ko paredz
pilsonības esamība. Dalībvalstij būtu jānovērš šādas situācijas turpināšanās,
kad ievērojama iedzīvotāju daļa tiek klasificēta kā nepilsoņi.
Kā pagaidu pasākumu dalībvalstij vajadzētu veicināt integrācijas
procesu, ļaujot nepilsoņiem, kuri jau ilgu laiku ir Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji,
piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās, un samazināt pārējo uz nepilsoņiem
attiecināto ierobežojumu skaitu, lai veicinātu nepilsoņu līdzdalību Latvijas
sabiedriskajā dzīvē.
EDSO Parlamentārās Asamblejas 2004.gada rezolūcija par situāciju ar
nacionālajām minoritātēm Latvijā un Igaunijā. Asambleja uzstājīgi rekomendē
Latvijas varas institūcijām radīt apstākļus personu bez pilsonības dalībai valsts
politiskajā dzīvē, proti, piešķirt tām tiesības balsot vietējās vēlēšanās.
Manuprāt, ar to ir vairāk nekā pietiekami, lai saprastu, ka tie,
kuri nevēlas pieļaut nepilsoņu balsošanu pašvaldību vēlēšanās, ir nonākuši
absolūtā starptautiskā izolācijā.
Aicinu kolēģus darīt tā, lai Latvija atgrieztos civilizētajā
pasaulē! Aicinu balsot „par”!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates turpina deputāts Miroslavs Mitrofanovs. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Ko tu vēl vari pateikt?”)
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Runājot šodien par nepilsoņu tiesībām
piedalīties vietējās vēlēšanās, manuprāt, ir vietā pastāstīt par dažiem
momentiem no savas pieredzes.
Pirms gada es strādāju Briselē, atrazdamies tur sešus mēnešus
ilgā komandējumā, un uz šo laiku es biju reģistrēts turienes vietējā
pašvaldībā. Mans darbs Briselē jau tuvojās beigām, kad pēkšņi saņēmu no savas
pašvaldības vēstuli franču un nīderlandiešu valodā ar lūgumu apliecināt savu
piedalīšanos vietējās vēlēšanās. Uz vēstuli es toreiz neatbildēju, jo gatavojos
atstāt šo viesmīlīgo valsti. Taču pēc nedēļas sekoja jauns pārsteigums – tā pati
vēstule, bet nu jau rakstīta angliski. Vēlēšanu komisija bija nolēmusi, ka man, kā
jau ārzemniekam, būtu vieglāk saprast angliski, tāpēc viņi mani tomēr neatlaidīgi
ielūdza uz pašvaldību vēlēšanām. Bija tāda sajūta, ka nākamreiz es saņemšu to
pašu ielūgumu latviešu valodā! Turklāt šādus ielūgumus bija saņēmuši ne tikai
tādi kā es, tas ir, Eiropas Savienības pilsoņi, bet visi Beļģijā legāli
dzīvojošie ārzemnieki. Acīm redzami Beļģijas valsts dara visu, lai atbraucējus pēc
iespējas ciešāk pietuvinātu savai sabiedrībai. Katrs cilvēks neatkarīgi no savas
izcelsmes tiek tur uztverts kā nācijas potenciālais resurss, kā valsts bagātība.
Otrs piemērs. 2005.gada rudenī, laikā, kad mūsu kaimiņvalstī
Igaunijā tuvojās pašvaldību vēlēšanas, es apciemoju mūsu partnerus no Igaunijas
krievu partijas. Mani draugi mani brīdināja, ka tiek organizēta vizīte pie ļoti
ietekmīga sabiedrības līdera, no kura atkarīgs vēlēšanu rezultāts Narvas
pilsētā. Es mēģināju uzminēt, kas tas varētu būt par vietējo vēlētāju garīgo
līderi. Varbūt priesteris? Varbūt kāds represētais disidents? Vai, sliktākajā
gadījumā, televīzijas īpašnieks? Mans izbrīns bija liels, kad uzzināju, ka šis
cilvēks ir Krievijas Federācijas pilsoņu biedrības Igaunijā priekšsēdētājs.
Narvas pilsētā viena trešdaļa iedzīvotāju ir Igaunijas pilsoņi, otra trešdaļa –
Igaunijas nepilsoņi, un trešā trešdaļa ir Krievijas pilsoņi, kuri pastāvīgi dzīvo
Igaunijā. Un visiem ir tiesības vēlēt! Igaunijas valsts nebaidās no saviem
iedzīvotājiem un neredz neko sliktu vai neparastu tajā, ka vēlēšanu iznākumu
ietekmē kaimiņvalsts pilsoņu asociācijas līderis.
Trešais moments. Janvārī, pirms Lietuvas vietējām vēlēšanām,
mēs apciemojām mūsu partnerus no Lietuvas krievu partijas. Lietuvas galvaspilsētas
mērs apmeklēja krievu folkloras svētkus un krieviski uzrunāja cilvēku tūkstošus –
pasākuma dalībniekus. Taču vēl vairāk mani izbrīna fakts, ka Lietuvā ārzemniekiem
ir piešķirtas tiesības ne tikai vēlēt, bet arī kandidēt vēlēšanās un kļūt par
pašvaldības deputātiem. Tā ir arī pavisam cita attieksme pret cilvēkiem nekā tā,
kas ir pie mums, Latvijā.
Jā, esmu gatavs saņemt garlaicīgu „dežūratbildi” uz maniem
stāstiem par citām valstīm: „Re, Latvijai ir savs ceļš, sava vēsture un savi
risinājumi arī nepilsoņu tiesību jomā.” Es nepieņemu šādu atbildi, jo mēs ar
prieku un bez lielām šaubām pārņemam no citām valstīm visādas tehnoloģijas gan
industrijā, gan tirdzniecībā, gan valsts pārvaldē, bet cilvēcisku attieksmi pret
līdzcilvēkiem mēs pārņemt no pasaules neprotam un negribam! Šeit Latvijai ir savs
ceļš. Un, ticiet man, tas izklausās visai dīvaini, kad Latvijas valdošās koalīcijas
politiķi vai diplomāti skaidro saviem kolēģiem no Eiropas Savienības institūcijām,
kāpēc, pastāvot šādam lielam nepilsoņu skaitam, Latvijas valsts atteicās piešķirt
šai iedzīvotāju kategorijai tiesības vēlēt pašvaldības. Latvijas oficiālais
skaidrojums ir šāds – lai nepilsoņiem nesamazinātos motivācija naturalizēties.
Citās valstīs sabiedrība ir ieinteresēta, lai iesaistītu pēc iespējas vairāk
cilvēku sabiedriskajā dzīvē un valsts pārvaldē, turpretim pie mums nepilsoņu
tiesību ierobežojumi ir pasludināti par galveno instrumentu naturalizācijas
veicināšanai! Mēs turpinām ierobežot nepilsoņu tiesības, gaidot, ka viņi no tā
spiediena kļūs ar katru gadu daudz lojālāki valstij. Tā ir muļķība! Es dzīvoju
vidē, kur puse no maniem draugiem un radiniekiem ir Latvijas nepilsoņi. Neesmu redzējis
nevienu cilvēku, kurš savu lēmumu naturalizēties pamatotu ar vēlmi vēlēt
pašvaldību. Visbiežāk lēmums kļūt par pilsoni ir pamatots ar vispārēju nostāju:
„Latvija ir mana valsts, un man jākļūst par savas zemes pilsoni.”
Mums nav…
Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu runas laiks ir beidzies. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Urā, aplaudēsim!”)
M.Mitrofanovs. Labi.
Mums nav ilūziju, ka šodien valdošās partijas atbalstīs šos
ierosinājumus, bet ir tomēr cerība, ka vismaz Latvijas Pirmās partijas deputāti
atbalstīs mūsu priekšlikumus, jo nesen partijas līderis Šlesera kungs mainīja savu
nostāju šajā jautājumā.
Lūdzu balsot ar izpratni!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates turpinās deputāts Vladimirs Buzajevs. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Kāpēc tādas ciešanas šodien?”)
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Man gribētos minēt dažus skaitļus, kas
pārliecinoši apstiprina mūsu taisnību, pierāda nepieciešamību ļaut visiem
pastāvīgajiem iedzīvotājiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Visi šie
skaitļi ir ņemti no oficiālām statistiskām atskaitēm.
Pirmām kārtām – par to balsstiesīgā vecuma personu skaitu, kurām
pretdabiskā kārtā ir atteikts piedalīties vēlēšanās. 2006.gada 1.janvārī
Latvijā bija 418 440 nepilsoņu un ārvalstnieku. Lielākā daļa no tiem jeb 92
procenti ir personas, kurām ir oficiālais Latvijas nepilsoņa statuss. Tātad tās ir
personas, kas pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā ne mazāk kā 17 gadus, bet parasti
– visu mūžu. Gandrīz puse no tām ieceļojusi Latvijā tieši no dzemdību nama. Lūk,
šīs personas, kurām ir liegtas balsstiesības, sastāda gandrīz ceturto daļu no
Latvijā dzīvojošajiem pilsoņiem. Ja minam tikai balsstiesīgā vecuma personas, tad
jāteic, ka to ir 47 procenti no to pilsoņu skaita, kuri pēdējā reizē vēlējās
piedalīties pašvaldību vēlēšanās.
Šie dati liek domāt par to, ka šādā veidā ievēlētās
pašvaldības par leģitīmām varētu atzīt tikai vergturu iekārta Atēnās. Taču
sešās Latvijas pilsētās, izņemot Rēzekni, situācija izskatās vēl šaušalīgāka.
Šajās pilsētās balsstiesīgā vecuma personas, kuras mākslīgi nav pielaistas
vēlēšanām, pārsniedz 30 procentus no pilsoņu skaita. Rīgā un Liepājā šis
rādītājs ir gandrīz 50 procentu.
Ja skaita, vadoties no to pilsoņu skaita, kuri piedalījās
vēlēšanās, tad Jelgavā to ir 70 procenti, Ventspilī – 84, Rīgā – 89, bet Liepājā
– 95 procenti. Tāpēc šo četru pilsētu pašvaldības ir gandrīz tikpat leģitīmas
kā trešā reiha laiku vācu komandantūras šajās pilsētās.
Dāmas un kungi! Šajā sakarā gribētos jums atgādināt Eiropas
Parlamenta rezolūciju par Eiropas Komisijas visaptverošo monitoringa ziņojumu par
Latvijas gatavību dalībai Eiropas Savienībā: „Eiropas Parlaments izsaka gandarījumu
par naturalizācijas tempu pieaugumu 2003.gadā, kaut gan naturalizācijas process vēl
joprojām paliek visai lēns. Parlaments aicina Latviju virzīt uz priekšu šo procesu un
piedāvā Latvijai paredzēt piešķirt nepilsoņiem iespēju piedalīties vietējo
pašvaldību vēlēšanās.” Kā tas skaidri jaušams no citāta, jautājums par
iespējas piešķiršanu piedalīties pašvaldību vēlēšanās ir tieši saistīts ar
naturalizācijas tempiem.
Gribētos atgādināt, ka kopš 2003.gada, kad Eiropas Parlaments
uzskatīja, ka „naturalizācijas process vēl joprojām paliek visai lēns”, šo
iesniegumu iesniegšanas tempi ir kritušies tieši sešas reizes. Pēdējo triju mēnešu
laikā tika iesniegti tikai 1074 iesniegumi, bet 2004.gada analoģiskā periodā – 6184
iesniegumi. Mazāk nekā patlaban iesniegumu bija tikai 1996. un 1997.gadā –
naturalizācijas procesa pašā sākumā. Nav grūti aprēķināt, ka tādos tempos jūs
naturalizēsiet nepilsoņus ne mazāk kā simts gadus.
Dāmas un kungi! Ticiet man, visi šie iznīcinošie skaitļi, kā arī
jūsu šodienas balsojuma rezultāti nekavējoties tiks nodoti Eiropas Parlamenta
rīcībā, lai Eiropa beidzot saprot, kādu aparteīda perēkli viņa pie sevis ir
pieņēmusi! Strasbūrai un Briselei ir gan spēki, gan līdzekļi, lai Eiropas tālās
nomales valsts parlamentāriešus piespiestu ar purnu pret galdu.
Pamatojuma, lai piemērotu šo procedūru, ir vairāk, nekā tas
nepieciešams.
Tāpēc es šobrīd rīkojos kā policists, kas aicina demonstrantus
izklīst pirms tam, kad viņš pielietos spēku. Es aicinu…
Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!
V.Buzajevs. Es aicinu jūs brīvprātīgi nobalsot par frakcijas PCTVL
un frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikumiem!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates turpina deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kas ir viens no
politikas virsuzdevumiem? Viens no politikas virsuzdevumiem nepārprotami ir stabilitāte
valstī.
Es gribu arī cienījamiem priekšlikumu iesniedzējiem atgādināt, ka
jautājums, kā risināt tiesību lietas pilsonības un pašvaldību vēlēšanu sakarā,
ir katras dalībvalsts – Eiropas Savienības dalībvalsts – kompetencē. Un katra Eiropas
Savienības dalībvalsts rīkojas atbilstoši saviem uzskatiem un savām interesēm.
Kas ir katras valsts pamatā? Katras valsts pamatā ir tās teritorija
un tās pilsoņi. Un pilsoņu kopums ir tas, kas nosaka kārtību katrā valstī, jo
pilsonība – tās ir ne tikai tiesības, bet tie ir arī pienākumi. Mēs zinām, ka
pilsonība dod ne tikai tiesības vēlēt, bet uzliek arī par pienākumu ar ieročiem
rokās aizstāvēt savu valsti, ja tas ir nepieciešams.
Kā jau es teicu, katra valsts rīkojas atbilstoši saviem ieskatiem.
Jā, ir valstis, kur legāliem imigrantiem ir tiesības vēlēt. Vai tos ieceļotājus,
kuri šeit, Latvijā, ieceļoja okupācijas laikā, var uzskatīt par legāliem
imigrantiem? Protams, ne.
Mums, arī salīdzinot ar to pieeju šim jautājumam, kāda ir
Igaunijā, tomēr ir jāskatās caur savu, Latvijas, prizmu. Latvijā okupācijas laikā
ieceļoja apmēram 4 miljoni cilvēku, no kuriem lielākā daļa izbrauca, bet apmēram
700 tūkstoši palika šeit uz pastāvīgu dzīvi. (No zāles dep. L.Ozoliņš:
„Pareizi!”)
Vai visiem šiem ieceļotājiem ir šī pienākuma izjūta pret valsti?
Es par to nedaudz šaubos! Ja šobrīd cilvēks jūt, ka viņam ir ne tikai tiesības, bet
ka viņš grib arī uzņemties pienākumus pret valsti, tad šādam cilvēkam ir tiesības
naturalizēties – iemācīties latviešu valodu, apgūt Latvijas vēstures pamatus un
naturalizējoties uzņemties šos pienākumus pret valsti.
Šajā sakarībā salīdzinot Latviju ar Igauniju, redzam, ka tomēr
tā situācija ir nedaudz atšķirīga, jo igauņi ir piegājuši pilsonības jautājumam
pašvaldību vēlēšanu sakarā ļoti pragmatiski, raugoties tieši no Igaunijas
pozīcijām. Latvijas galvaspilsētā Rīgā pamatiedzīvotāju, latviešu, ir aptuveni
tikai 40 procentu, turpretim Igaunijā – krietni vairāk nekā 50 procentu. Latvijā pirms
kara krievu tautības cilvēku bija apmēram 7 procenti no Latvijas galvaspilsētas
iedzīvotājiem (tā bija tikai trešā vai ceturtā mazākumtautība – aiz ebrejiem un
vāciešiem), turpretim šobrīd krievu Rīgā ir vairāk nekā 40 procentu.
Arī Daugavpilī, kā mēs zinām, latvieši ir izteiktā mazākumā.
Daugavpilī, kā mēs zinām, ir pilsonība piešķirta arī ļoti daudziem
cittautiešiem, jo, atšķirībā no Rīgas, kur cittautiešu grupu veido galvenokārt
ieceļotāji padomju gados un viņu pēcteči, Daugavpilī tie pārsvarā ir Latvijas
pilsoņi, kas šeit dzīvoja, – pilsoņi cittautieši, kas šeit dzīvoja arī pirmās
neatkarīgās Latvijas valsts laikā.
Un tāpēc arī igauņi, ņemot vērā to, ka tomēr galvaspilsētā,
atšķirībā no perifērijas, bieži vien tiek risināti arī politiski jautājumi…
Politiski jautājumi bieži vien galvaspilsētā, arī domes līmenī, izvirzās
priekšplānā, un to mēs ļoti perfekti varējām redzēt tad, kad Rīgā tika
apspriesta un īstenota…
Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!
Dz.Ābiķis. …skolu reforma. Es šaubos, vai mēs būtu spējuši
Rīgā pieņemt pareizos lēmumus, ja balsstiesības būtu arī visiem nepilsoņiem.
Beidzot savu uzstāšanos, es gribu vēlreiz atgādināt, ka pilsonība
ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi. Un, ja šobrīd mūsu valsts iedzīvotājiem,
kuriem nav pilsonības, ir ļoti liela vēlēšanās piedalīties to jautājumu
izlemšanā, kuri ir pašvaldību kompetencē, tad viņiem ir visas tiesības
naturalizēties. (No zāles: „Paldies par vienprātīgu atbalstu!”)
Sēdes vadītāja. Debates turpina deputāts Sergejs Mirskis.
S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Godātie deputāti! Mēs esam pasludinājuši Latviju par demokrātisku
valsti. Tas ir rakstīts mūsu Satversmē. Mēs esam pievienojušies Eiropas Savienībai –
demokrātisko valstu savienībai. Demokrātiskas valsts pamatā ir demokrātija,
cienījamais Ābiķa kungs! Ko tas nozīmē – demokrātija nopietnā izpratnē?
Godātie deputāti! Demokrātija ir pašregulējošs mehānisms, kurš
atrod kompromisu starp visiem sabiedrības slāņiem – starp dažādu nacionalitāšu
cilvēkiem, starp bagātiem un nabagiem, starp uzņēmējiem un strādniekiem, starp
dažādu reliģiju pārstāvjiem, starp visiem cilvēkiem valstī. (No zāles dep.
L.Ozoliņš: „Atceries 1949.gada 25.martu!”)
Mūsu tā saucamā demokrātija faktiski liedz lielam sabiedrības
slānim, nepilsoņiem, vēlēt pašvaldības (No zāles dep. L.Ozoliņš: „Paldies
Dievam!”), kurās taču arī tiek akumulēti nepilsoņu maksātie nodokļi.
Atvainojiet, bet tas ir absurds! Tie ārzemnieki, kuri dzīvo Latvijā ilgāk par sešiem
mēnešiem, drīkst balsot pašvaldību vēlēšanās, bet tie, kuri Latvijā ir dzimuši
un dzīvojuši gadu desmitiem, to nedrīkst. Viņiem ir liegts pat piedalīties
pašvaldību vēlēšanās un balsot par tiem Latvijas pilsoņiem, kuri labāk, pēc viņu
uzskatiem, veiktu pašvaldību saimniecisko darbību.
Es nopietni klausījos to, ko teica cienījamais deputāts Kārlis
Šadurskis, runājot par mūsu pieprasījumu valdībai. Tiešām, par demokrātiju tika
izteikti brīnišķīgi vārdi, bet visi tie vārdi tā arī paliks karājoties gaisā,
Šadurska kungs, ja nebūs pastiprināti ar darbiem.
Es iesaku „Jaunajam laikam” nopietni pārdomāt savu attieksmi pret
nepilsoņu piedalīšanos pašvaldību vēlēšanās, ja „Jaunais laiks” tiešām grib
panākt demokrātijas attīstību mūsu valstī un grib baudīt tautas vairākuma
atbalstu.
Godātie kolēģi! Demokrātija un nacionālisms nevar eksistēt
vienlaicīgi. Viens otru agri vai vēlu tie iznīcinās. Es ceru, ka uzvarēs
demokrātija, citādi Latvija kustēsies civilizācijas attīstībai pretējā virzienā.
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumus.
Sēdes vadītāja. Debates turpina deputāts Visvaldis Lācis.
V.Lācis (ZZS frakcija).
Labdien, godājamā Saeimas priekšsēdētāja biedre! Labdien,
kolēģi!
Šos pirmos piecarpus mēnešus pavadot Saeimā, mani pārsteidz krievu
politisko partiju lielā liekulība jautājumā par pilsonību. (No zāles:
„Okupanti!”) Galvenais šajā liekulībā ir tas, ka viņi runā par tiesībām un
runā par cilvēktiesībām, un runā par starptautiskajām tiesībām, kuras nepastāv
tādā iztulkojumā, kā viņi to vēlas pateikt.
Runāsim par šīm tiesībām! Jau toreiz, pēc 1940.gada 17.jūnija
okupācijas, nelielajā Tautu Savienības saimē bija 33 valstis, kuras neatzīst Latvijas
iekļaušanu Padomju Savienībā un atzīst to par varmācības aktu.
Amerikāņu tiesībnieka Viljama Hafa (William Hough) grāmatā,
kura ir man un Gravas kungam, biezā grāmatā, doktora disertācijā, ir uzskaitītas
visas šīs 33 valstis, ar visiem formulējumiem.
Turpināsim! 1949.gada augusts: Ženēvas konvencija skaidri pasaka, ka
tas ir noziegums – pārcelt no okupētas teritorijas uz citu valsti tās iedzīvotājus un
to vietā iesūtīt citus cilvēkus, kurus jūs tagad saucat par nepilsoņiem. Un arī
šajā ziņā liekulība ir bijusi, iepriekšējās Saeimās nosaucot viņus par
nepilsoņiem un sakot, ka viņiem ir kaut kādas tiesības, pie tam atsaucoties arī uz
starptautiskajām tiesībām un cilvēktiesību aktiem.
1960.gadā Eiropas Padome ir skaidri pateikusi atbildi uz šo pašu
jautājumu – gan par okupāciju, gan par tiesībām.
Iesim tālāk!
1983.gada 13.janvārī Eiropas Parlaments, kurā mēs tagad esam
locekļi (un joprojām pastāv šis parlaments, un joprojām nav atsaucis šo
rezolūciju!), skaidri pasaka par visām trim Baltijas valstīm, ka notika Baltijas valstu
varmācīga okupācija. Un turklāt tajā laikā arī Amerikas Savienoto Valstu Kongresā
divas reizes tiek pieņemta rezolūcija, ka Latvijā un arī pārējās Baltijas valstīs
ir varmācīgā veidā notikusi etniskās struktūras maiņa.
Tad par kādām tiesībām jūs vēl runājat, ja ir zināms, ka
1984.gadā, nevarēdama tikt galā ar iztulkojumu, kas tad ir šīs cilvēktiesības,
Apvienoto Nāciju Organizācija pēc savstarpējas vienošanās saaicināja Sirakūzu
pilsētā 33 ekspertus, lai tie izskaidrotu, kas ir cilvēktiesības?! Šie eksperti ilgi
strādāja – viņi visi ir starptautiskie tiesībnieki –, un pēc tam, nākamajā gadā,
Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja pieņēma izskaidrojumu jēdzienam
„cilvēktiesības”. Paklausieties! Šai nodaļai ir dots virsraksts „Par to cilvēku
tiesībām, kas nav tās valsts pilsoņi, kurā viņi ieradušies un dzīvo”. Tas
attiecas tieši uz okupācijas varas ievestajiem cilvēkiem. Un tur ir pateikts, ka šie
cilvēki nedrīkst sev prasīt nekādas privilēģijas, ka viņiem ir jāpiemērojas
pamatnācijas kultūras tradīcijām, jāciena tās valoda un tā tālāk. Jūs to
nedarāt, un te izpaužas jūsu liekulība.
Un te bija arī, no 1990.gada sākot… Es negribu neko pārmest
nacionālajai apvienībai „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, bet bija arī liekulība no
jūsu puses, par ko man arī jūs kādreiz avīzēs nevietā uzbrukāt. Jo Ministru
prezidents Guntars Krasts 1998.gadā ir skaidri pateicis… Tas ir lasāms presē, un to
vairs nevar noliegt. Kā krievi saka: kas ir ierakstīts, to ar cirvi neizcirtīsi! Viņš
sacīja: „Ja mēs gribam iestāties Eiropas Savienībā, tad mums ir jāņem vērā van
der Stūla ieteikumi.”
Un nu mēs esam nonākuši jau tik tālu, ka, liekot pie tās mazās
latviešu liekulības klāt šo nepārtraukto, desmit gadus ilgo – nu jau drīz būs! –
krievu politisko partiju liekulību, mēs tērējam laiku un runājam, un klausāmies šo
liekulību. Mēs, latviešu politiskās partijas, esam nonākuši savā liekulībā tik
tālu, ka esam pieņēmuši par koalīcijas pamatprincipu to, ka mēs vairs nedrīkstam
runāt par šo skaidro jautājumu – par to, ka nav tādu nepilsoņu, bet ka ir okupācijas
varas ievesti pilsoņi – cilvēki, kuri ir citas valsts pilsoņi un kuriem atbilstoši
starptautisko tiesību normām, kā es šeit ātrumā pastāstīju, ar Apvienoto Nāciju
Ģenerālās Asamblejas lēmumu ir jāpiemērojas, jāpielāgojas mums bez prasībām uz
privilēģijām. Viņiem ir jāievēro visa mūsu kultūra, tradīcijas un valoda! Lūk,
kur ir novedusi ir šī divkāršā liekulība! Taču mēs šo liekulību turpinām, ja
mēs neejam līdz galam – ja mēs to visu negribam sakārtot starptautiski tiesiskā un
cilvēktiesiskā plāksnē un ja mēs negribam pateikt patiesību pasaulei. Tad šī
liekulība turpināsies!
Es aicinu visas latviešu politiskās partijas saprast, ko nozīmē
400 000 tā saukto nepilsoņu. Es viņu rīcību pašreiz mums uzskatu par glābiņu,
ka viņi negrib nokārtot šo ļoti, varētu teikt, prasībās pat niecīgo valsts valodas
eksāmenu, loterijas veidā atbildēt uz jautājumiem par vēsturi un kļūt par
nākamajiem deputātiem Saeimā, kas ievēlēti no šīm divām partijām. Ja mēs iesim
šo ceļu un izliksimies vēl arī tālāk, ka šādas briesmas nepastāv, un nemainīsim
Pilsonības likumu, tad mēs nonāksim pie tā, ka šie kungi varbūt vairākumā vai tuvu
vairākumam sēdēs Saeimā, un tad šīs mūsu rindas stipri sarausies.
Sēdes vadītāja. Lāča kungs…
V.Lācis. Es aicinu vienreiz to ievērot un saprast un izbeigt šo
dubulto divkosību. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Debates turpinās deputāts Miroslavs Mitrofanovs,
otro reizi.
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Nerunāsim par okupāciju! Runāsim par
nepilsoņu problēmām.
Paldies Ābiķa kungam par argumentu, kuru es jau sen gaidīju mūsu
diskusijā, un nu šis arguments beidzot parādījās. Tas ir ciniskais arguments pret
nepilsoņu piedalīšanos vietējās vēlēšanās.
Bieži ir nācies sastapties ar apgalvojumu, ka tad, ja nepilsoņi
piedalīsies Rīgas Domes vēlēšanās, labējās jeb tā saucamās latviešu partijas
noteikti zaudēs savu varu Rīgā. Godīgi sakot, es neredzu īpašu katastrofu, ja tas
notiks, lai gan, nepilsoņiem piedaloties vēlēšanās, šis rezultāts automātiski nav
garantēts.
Kādi ir pierādījumi? Lūdzu! Šā gada februārī par Rīgas mēru
tika ievēlēts visnacionālākās partijas – TB/LNNK – pārstāvis Birka kungs. Šī
ievēlēšana kļuva iespējama tikai un vienīgi ar „Saskaņas Centra” tiešu vai
netiešu atbalstu. Tas nozīmē, ka partija, par kuru balsoja jaunpilsoņi, nodrošināja
labējo partiju nākšanu pie varas. Tas kādam var patikt vai nepatikt, bet līdz ar
ideoloģiskās plaisas samazināšanos sabiedrībā tāda tipa sadarbība starp latviešu
un krievu partijām vismaz pašvaldību līmenī ar laiku kļūs par normu Latvijas
politikā.
Paldies par uzmanību. Un nevajag baidīties no nepilsoņiem, dārgie
kolēģi!
Sēdes vadītāja. Debates turpinās deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Man ļoti negribējās, cienījamie kolēģi, nākt tribīnē un
reaģēt faktiski uz šīm kreiso spēku provokācijām. Citādāk es to nenosauktu, jo ir
nožēlojami un drūmi, ka Saeimas sēdes pārvēršas par diskusijām par to, pārņemt
vai nepārņemt krieviem Latvijā varu. Visu laiku, nepārtraukti tiek runāts par to, vai
nepilsoņiem bez jebkādiem nosacījumiem kļūt vai nekļūt par pilsoņiem un tā
tālāk, un tā joprojām. Viss tikai šādā garā vien! Vismaz puse no Saeimas jebkuras
sēdes izvēršas par diskusijām par šīm minētajām lietām.
Draugi mīļie! Cik tālu mēs esam aizgājuši, ejot no 5.Saeimas
tagad līdz 9.Saeimai? Es ļoti labi atminos, jo esmu bijis visās Saeimās, kā 5.Saeimā
tikai pieci no tādiem „pussarkaniem” (nevis „sarkaniem”, kādi viņi ir tagad)
sēdēja parlamentā, un arī diskusijas bija pavisam citas. Mēs radījām likumus, pēc
kuriem dzīvot mūsu neatkarīgajai valstij, kā celt cilvēku labklājību un tā
tālāk, un tā joprojām. Fundamentālas lietas risinājām!
Tagad parlaments lielā mērā ir pārvērties par kreiso spēku
muskuļu demonstrēšanas vietu, jo viņi nepieņem šīs valsts likumus un tikumus.
Nepieņem! Un dara visu, lai uzbruktu Latvijas neatkarībai, Latvijas Satversmei, Latvijas
likumiem. Kas gan tas ir?! Vai Satversmē un likumos nav ierakstīta nepilsoņu vieta
šeit, Latvijā? Bet katrā Saeimas sēdē mums atkal un atkal ir jādzird par šīm
lietām. Lūk! Viņi esot apvainoti, viņi esot pazemoti (No zāles dep. L.Ozoliņš:
„Viņi taču ir Saeimas deputāti! Par ko viņi ir apvainoti?”) un tā tālāk, un
tā joprojām. Un viņu aizstāvamie – pāri par 400 tūkstošiem nepilsoņu, mūsu
dumjības dēļ, ja viņi to būtu īsti gribējuši, varēja kļūt par pilsoņiem. Un
kas tad būtu? (No zāles dep. A.Golubovs: „Tevis nebūtu!”) Tad šeit,
Saeimā, sēdētu vismaz 50 šitādi „sarkanie”! Un kas tad notiktu Latvijā? Kad mēs
to reiz apjautīsim un sapratīsim?
Diemžēl nepilsonis Latvijā – runāsim skaidru valodu! – ir nevis
potenciālais resurss, kā te mēdz izteikties un arī šodien izteicās, bet gan
eksistējošs drauds Latvijai, Latvijas neatkarībai, jo viņi, lūk, negrib kļūt par
Latvijas pilsoņiem. Viņiem ir dotas visas iespējas par tādiem kļūt, bet viņi
negrib. Viņi atkal un atkal turpina šo pārkrievošanas politiku! Viņi grib atkal
atgriezt padomju laikus Latvijā, kad viņiem te bija noteikšana. (No zāles dep.
J.Pliners: „Pēter, bet viņi labi dzīvoja padomju laikos!”) Un diemžēl, lai
arī cik drūmi tas būtu, draugi mīļie, bet Latvijā prioritārā valoda ir krievu
valoda, jo krievu valodā var sazināties pilnīgi visi un gandrīz absolūti. Turpretī
latviešu valoda tiek diskriminēta ar katru dienu arvien vairāk. Burtiski ar katru dienu
un nepārtraukti!
Es nupat saņēmu vēstuli no Preiļu rajona, kur viens no
iedzīvotājiem jau vairākus gadus cīnās par to, lai viens policists – viens iecirkņa
inspektors no Dubnas tiktu atbrīvots no darba, jo viņš nerunā latviešu valodā.
Absolūti nemaz! Bet kā viņš var būt iecirkņa inspektors? Valsts valodas centrs viņu
jau ir sodījis un konstatējis, ka viņš neprot latviešu valodu. Bet nē! Policijas
pārvalde vēl arvien atrunājas. Protams, arī mēs esam ļoti vainojami mūsu
institūcijas šādā nostādnē. „Bet kad tas viss beigsies?” man ir jautājums. Kad
beigsies Saeimas darba torpedēšana no šo „sarkano” puses? Viņu vēlme pārņemt
varu un restaurēt…
Sēdes vadītāja. Deputāta kungs! Jūsu runas laiks ir beidzies!
P.Tabūns. … padomju sistēmu šeit. Tas ir absurds!
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Debates turpinās deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tā kā Lāča kungs ciena vēsturi, tad es
viņam šo to no vēstures tagad pastāstīšu. Skaidrības labad! Jo es domāju, ka
daudzi ir šo un to aizmirsuši.
Paņemiet savās rokās Latvijas Republikas Satversmi, un tur ir
101.pants. Un 101.pantā ir teikts: „Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas
pilsoņi…” Ir tur tāds teksts! Vēlāk pielika klāt arī Eiropas Savienības
pilsoņus. Kad šis teksts parādījās, Lāča kungs un citi? Šis teksts parādījās
tikai 7.Saeimas darbības laikā, un viens no tā autoriem, kurš šādu tekstu sacerēja,
patlaban runā. Citi atrodas zālē. Šo papildinājumu Satversmē iesniedza apvienība
„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. To nu gan vajadzētu zināt, ja cienāt vēsturi!
Šāda teksta tur agrāk nebija, tāpēc ka slinkuma un citu iemeslu dēļ daži to nebija
uztvēruši, ka, ja nav šīs normas, tad pašvaldību vēlēšanas var interpretēt pēc
savas iegribas. Un tieši tāpēc bija vajadzīgs skaidrs teksts, un tagad tas tur ir.
Līdzīgi, kā mēs 4.pantā iestrādājām teikumu: „Valsts valoda Latvijā ir
latviešu valoda.” Pirms Otrā pasaules kara šāda teksta tur nebija, bet šinī
brīdī arī tas tur bija vajadzīgs. Tā ka, es domāju, ja mēs sakārtosim savus
likumus un to normas, ja mēs pakāpeniski noliksim visu savā vietā… Jo arī pēc tam,
kad mēs 7.Saeimā iestrādājām šo normu, kādu laiku bija miers. Nebija nekādu
uztraukumu, nekādu nepilsoņu… Uz brīdi tas viss noplaka. Pēc tam atkal tika uztverta
vajadzīgā stīga. Tad nāca Eiropas Padome, tad nāca Eiropas Savienība – tad atkal
vajadzēja izrunāties. Un tā ir bijis visu laiku.
Šad un tad šis nepilsoņu jautājums atkal parādīsies. Šad un tad
kāds būs ļoti uzbudinājies, varbūt pārāk daudz viagru būs lietojis un viņam
vajadzēs kaut kur savu enerģiju nokratīt… Nu un tad parādīsies nepilsoņu
jautājums. Tā ka par to nav jābrīnās.
Jautājums ir tikai viens: atbildēt vai neatbildēt? Vienmēr
atbildēt vai atbildēt tikai šad un tad? Kā jūs redzat, šodien kreisais spārns ir
pamatīgi sasparojies, jo nāk cits pēc cita un runā. Runā vecas, nodrāztas
patiesības, kuras visi zina vai nezina, bet neviens par tām īpaši neinteresējas. Bet
viņi nāk un runā! Es taču jūs visus varu nomierināt: nepilsoņu skaits pamazām
sarūk! Viņu paliek arvien mazāk un mazāk. Viņi paliek arvien vārgāki un vārgāki.
Nu lieciet viņiem svētu mieru! (No zāles dep. L.Ozoliņš: „Pareizi, netaisiet
politiku!”) Ja kāds no viņiem vēl grib būt pilsonis, nu tad lai mēģina par
tādu kļūt, bet neviļājiet šo nodrāzto tēmu. Jūs taču sevi diskreditējat ar
tādu runāšanu, tāpēc ka tā ir laika tukša nosišana! Tajā ziņā ir taisnība
visiem, kuri šodien… Tā ir laika tukša nosišana – runāt par tēmu, kurai jūs labi
zināt, kāds būs rezultāts.
Vienīgā, kuru es saprotu, ir frakcija „Saskaņas Centrs”. Jūs
esat konkurenti Latvijas Pirmajai partijai attiecībā uz vēlētājiem. Jā, tā tas ir!
Un tad arī vajag atnākt un tā godīgi pateikt: „Tā kā Latvijas Pirmā partija grib
iebraukt mūsu vēlētāju rindās, tad mēs ar viņiem cīnīsimies līdz pēdējam elpas
vilcienam un cilāsim nepilsoņu jautājumu…” (Troksnis zālē.) Tad jūs būtu
malači!
Bet mēs, tēvzemieši, šo punktiņu neatbalstīsim, un to
neatbalstīs arī lielākais vairākums šeit. Arī Satversmi grozīt nesanāks. Vienreiz
taču saprotiet to! Bet to, ka jums vajag runāt… to es pilnīgi saprotu.
Sēdes vadītāja. Debates turpinās deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL frakcija).
Paldies.
Cienījamie kolēģi! Es nesaprotu, kāpēc mūs šeit nosauc par
kreisajiem vai par „sarkanajiem”. Es atšķirībā no Tabūna kunga nekad neesmu bijis
PSKP biedrs.
Man šķiet, ka mēs esam nevis kreisie, bet esam krievi, un tas jau ir
daudz nopietnāk. Bet es tomēr nesaprotu, kāpēc jums ir bailes no krieviem, kuri balso
par pašvaldībām. Piemēram, kas Daugavpilī ir mērs? Strodes kundze! Viņu taču
ievēlēja slāvi… slāvu pilsoņi, kuri tagad pārsvarā ir balsotāji Daugavpilī.
Man šķiet, ka Latvijas Pirmajai partijai vajag padomāt, cik nopietni
jūs atbalstāt sava līdera, Šlesera kunga, teikto par to, ka nepilsoņiem ir
jāpiešķir pašvaldību vēlēšanu tiesības. Vai tas ir tikai tā saucamais PR
vai tas ir nopietni? Man šķiet, ka balsojums tagad parādīs, cik nopietni Latvijas
Pirmā partija tur savu vārdu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Debates turpinās deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Argumenti var būt jebkuri, bet nevajag melot!
Tikko mēs no Lāča kunga dzirdējām tādu apgalvojumu, it kā visas starptautiskās
organizācijas uzskata, ka nepilsoņiem nav nekādu tiesību, ka viņiem ir jāpielāgojas
pamatnācijai. Piedodiet, bet tie ir meli! Šodien no šīs tribīnes jau skanēja ļoti
daudzu starptautisku organizāciju viedokļi un ieteikumi. Visas starptautiskās
organizācijas, visas vadošās institūcijas jau vairākus gadus mums ļoti strikti
iesaka piešķirt nepilsoņiem vēlēšanu tiesības pašvaldību vēlēšanās. Tā ir
patiesība! Un Lāča kungs vienkārši melo par starptautisko organizāciju pozīciju.
Otrais. Kas ir nostājušies pret Satversmi un pret likumiem? Es no
šīs tribīnes dzirdēju divus tādus runātājus – Lāča kungu un Tabūna kungu, kuri
kritizēja gan Satversmes nosacījumus, gan Pilsonības likumu, sacīdami, ka tas ir
pārkāpums, ka tas ir noziegums. Piedodiet, šis priekšlikums ir pilnīgi loģisks, un
tas izriet tieši no Satversmes un no mūsu likumu burta un gara. Un to, manuprāt, ļoti
skaidri nodemonstrēja Sergejs Mirskis no „Saskaņas Centra” savā debašu uzrunā.
Un trešais. Kādā ziņā gan es piekrītu Lāča kungam? Tādā
ziņā, ka šeit ir ļoti daudz liekulības. Ja mēs paskatāmies, ar ko savus uzskatus
argumentē Ābiķa kungs un citi runātāji, kuri vēršas pret šo priekšlikumu, tad
redzam, ka viņi tos argumentē tādējādi, ka, redziet, tā saucamās latviešu partijas
var zaudēt politisko varu. Tātad viņi faktiski aicina uz to, lai Latvijas pilsoņi –
bet runa ir par to, ka vēlēti tiks tikai pilsoņi – ir nevienlīdzīgā situācijā, jo,
lūk, latvieši ir tie īstie pilsoņi, bet visi pārējie – tie īstie nav. To sauc par
diskrimināciju, ko skaidri aizliedz mūsu valsts Satversme un arī mūsu starptautiskās
saistības.
Tātad runājiet, lūdzu, atklātu valodu! Labējām partijām
vienkārši ir bail zaudēt savu varu Rīgā, kā arī citās pilsētās. Piedodiet, bet
jūsu kolēģi Igaunijā ir izrādījušies drosmīgāki! Un līdz ar to viņi neko
nezaudēja. Igaunijā, kur nepilsoņi jau vairākus gadus piedalās pašvaldību
vēlēšanās, politisko spēku samērs ir tāds pats kā Latvijā. Nekādu atšķirību
tur nav! Un tā saucamās krievu partijas visās pašvaldībās tur ir pārstāvētas
ļoti minimāli. Pat tajās pašvaldībās, kur nepilsoņi veido absolūto vairākumu.
Es arī uzskatu, ka tam visam ir ļoti tiešs sakars ar politisko
krīzi, kas tagad pie mums ir iestājusies. Jūs gribat noturēties pie varas, jūs
izmantojat visus līdzekļus – tostarp visas iespējas ierobežot demokrātiju.
Un, protams, jūs vadāties tīri pēc politiskās loģikas, kā te
teica viens runātājs, apgalvodams, ka „Saskaņas Centrs” it kā konkurējot ar
Latvijas Pirmo partiju. Mēs itin nemaz nekonkurējam! Mēs esam ļoti priecīgi, ka
beidzot pēc tik daudziem gadiem vismaz Latvijas Pirmās partijas līderis izteicās par
to, ka vajadzētu nopietni apsvērt šo ideju. Šodien mēs tad arī redzēsim, kāda ir
Latvijas Pirmās partijas pozīcija šajā jautājumā. Un tad vēlētāji paši varēs
lemt.
Redziet, nacionālisti patiešām vienmēr izmanto iebaidīšanu,
vienmēr izmanto „smadzeņu skalošanas” metodes. Mēs savu vēlētāju cienām! Mēs
esam pārliecināti, ka vēlētāji ļoti labi sapratīs, kas ir kas. Es aicinu jūs
atbalstīt šo priekšlikumu, kas ir pilnīgā saskaņā gan ar starptautisko
organizāciju rekomendācijām, gan ar Latvijas Satversmes garu un burtu, gan ar
demokrātijas pamatprincipiem. Ja jūs nopietni runājat par integrācijas veicināšanu,
ja jūs nopietni uzskatāt, ka vajag pēc iespējas plašāku sabiedrību iesaistīt
lēmumu pieņemšanā, tad noteikti ir jābalso „par” šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates turpinās Visvaldis Lācis, otro reizi.
V.Lācis (ZZS frakcija).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja vietniece! Godājamie kolēģi!
Mūsu atkāpšanās, kas ir notikusi visu laiku, sākot jau no Augstākās padomes laika,
ja mēs skatāmies vēsturiski, kā arī 5.Saeimā, ir bijusi tik liela, ka mēs esam
nepārtraukti atdevuši visas savas pozīcijas visos jautājumos.
Šā paša 1983.gada 13.janvāra sēdē Eiropas Parlaments pieņēma
rezolūciju, ka Baltijas valstis ir okupētas, bet ar to jau tur viss vēl nebeidzās. Tur
atsevišķā rezolūcijā ir pateikts – un to pieprasīja Eiropas Parlamenta komisija –,
ka dekolonizācijas jautājums attiecībā uz Baltijas valstīm ir jānodod toreiz
prezidējošajam Eiropas valstu ārlietu ministram Genšeram, lai viņš virza šā
dekolonizācijas procesa jautājuma apspriešanu Apvienoto Nāciju Organizācijā.
Protams, Genšers toreiz to neizdarīja, bet nekas vēl jau nav beidzies. Tas ir tikai
sākums.
Redziet, priekšā ir vēl viens solis, ko mēs, Latvija, tagad jau kā
Eiropas Savienības locekle, varam darīt un prasīt, lai ar atpakaļejošu datumu tiktu
ievērota šī rezolūcija, un spert nākamo soli vajadzīgajā virzienā.
Jā, es ar lepnumu par sevi varu teikt, ka es, būdams LNNK valdes
priekšsēdētājs un pirms tam divus gadus būdams LNNK valdes loceklis… tas bija mans
ierosinājums, un tas bija ļoti pareizs un cienījams ierosinājums arī attiecībā uz
visiem okupācijas laikā šeit ievestajiem PSRS pilsoņiem. Šiem cilvēkiem bija jādod
pagaidu uzturēšanās atļaujas un pēc nosacīta laika, teiksim, divu gadu laikā bija
jāreģistrējas. Bet mēs – nu jālieto vārdi „latviešu parlamentārieši” – viņus
nosaucām šajā vārdā – par nepilsoņiem, iedevām viņiem šo vārdu, kurš tagad
viņiem tik ļoti patīk un kuru viņi tik bieži lieto.
Šajā pašā 1983.gada 13.janvāra rezolūcijā ir vēl labāki vārdi
pateikti – tas, ka Eiropas Parlaments apsveic un godā (tas tā apmēram, jo no galvas
precīzi neatceros)… Bet ir šī rezolūcija, tā ir…
Sēdes vadītāja. Lāča kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!
V.Lācis. Tūlīt beidzu! (No zāles dep. V.Orlovs: „Laiks
beidzies!” Dep. L.Ozoliņš: „Runā!”) …ka Baltijas tautu pretošanās
kustība (vēl deviņus gadus pēc kara to lieto) ir apsveicama un ka viņi apsveic šo
varonīgo pretošanos. Mums ir arī Saeimas deklarācija, un mēs pēc Latvijas
Vēsturnieku komisijas datiem zinām, ka šajā pretestības kustībā pret padomju
okupāciju pēc 1945.gada 50 procenti dalībnieku bija latviešu leģionāri, bet mēs
esam nonākuši tik tālu, ka mēs pat namu īrnieku sabiedrībai un „antifašistiem”
(lieku šo vārdu pēdiņās, jo Ivans Pavlovs, Nobela prēmijas laureāts, ir, kā tagad
mēs zinām, pateicis, ka Ļeņins ir pirmais fašists un komunisti nodibināja fašisma
valsti – pirmo)… Mēs esam nonākuši tik tālu, ka mēs pat saviem leģionāriem
neļaujam aiziet pie Brīvības pieminekļa!
Sēdes vadītāja. Debatēs runās Aleksandrs Golubovs, otro reizi.
A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Es nevaru saprast, par ko šeit uztraucas Tabūna
kungs un Lāča kungs, jo šodien mēs runājam par pašvaldību vēlēšanām. Mēs
pagaidām nerunājam par Saeimas vēlēšanām. Bet, ja jūs uztraucaties par savu vietu
tieši šeit, valsts struktūrās, Tabūna kungs… Nu, nezinu! Jūs pareizi padomājāt,
ka šeit tad var sēdēt vairāk nekā 50 procenti… Es domāju, ka šajā gadījumā
jūs zem spilvena… izņemsiet savu partijas biedra karti, un mēs atkal dzirdēsim…
tikai šoreiz varbūt citādi: „Kreisai Latvijai – urā!” (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā referents
vēlas ko piebilst?
G.Laicāns. Komisijas vārdā saku paldies debatētājiem un aicinu
atbalstīt komisijas atzinumu – neatbalstīt 1.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1.priekšlikumu!
Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 65, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.
G.Laicāns. 2.priekšlikumu komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
G.Laicāns. 3.priekšlikumu komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst? (Starpsauciens:
„Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3.priekšlikumu!
Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 63, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.
G.Laicāns. 4.priekšlikumu komisija neatbalstīja. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 4.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 66, atturas – 1. Priekšlikums
noraidīts.
G.Laicāns. 5.priekšlikumu komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Darbu turpināsim pēc pārtraukuma, jo
mums vairs nepietiek laika debatēm, kas šobrīd būtu jāatklāj.
Tātad šobrīd likumprojekta izskatīšana tiek pārtraukta.
Reģistrēsimies ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu reģistrācijas
režīmu! Lūdzu reģistrēties!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārdu paziņojumam
lūdz deputāts Guntis Blumbergs.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Vēlos atgādināt,
ka šodien mūsu komisijas sēžu zālē mums ir tikšanās ar Francijas Nacionālās
Asamblejas delegāciju. Pulksten 14.25! Pusstundu.
Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Mārim
Krastiņam.
M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).
Godājamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi!
Aicinu jūs uz sēdi komisijas zālē pēc piecām minūtēm!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Saeimas sekretāra biedru Andreju Klementjevu lūdzu
nolasīt reģistrācijas rezultātus!
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Nav reģistrējušies: Uldis Briedis, Vaira Paegle, Indulis Emsis,
Sarmīte Ķikuste, Visvaldis Lācis, Jānis Reirs, Ligita Silaraupa, Viktors Ščerbatihs,
Vjačeslavs Stepaņenko, Dainis Turlais… jā, un arī Jānis Klaužs.
Sēdes vadītāja. Paldies. Darbu turpināsim pulksten 13.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Atsākam darbu. Šobrīd
izskatām likumprojektu „Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes
vēlēšanu likumā”.
5.priekšlikums.
Debatēs runās deputāts Vladimirs Buzajevs. (No zāles dep.
K.Leiškalns: „Mēs jau gaidījām!” Dep. J.Dobelis: „Šitais vienreiz jau tika
izskatīts!”)
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! PCTVL prasība – piešķirt
pastāvīgajiem iedzīvotājiem ne tikai tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās, bet
arī izvirzīt savas kandidatūras – nebūt nav pārmērīga. Piecu gadu uzturēšanās
stāžs kandidātam – ar to pilnīgi pietiek. Vismaz tāda ir Skandināvijas valstu
pieredze šajā jomā.
Nevajadzētu arī aizmirst, ka mēs esam pievienojušies Eiropas
Savienībai un pie mums par kandidātiem pašvaldību vēlēšanās var būt arī īsti
ārvalstnieki. Teorētiski, pieņemsim, Spānijas pilsonis, kas nodzīvojis Latvijā
pusgadu, var kļūt par Rīgas mēru.
Toties šādas tiesības diemžēl ir liegtas vairāk nekā
400 tūkstošiem Latvijas nepilsoņu, kuru minimālais Latvijā nodzīvoto gadu
stāžs nākamajās pašvaldību vēlēšanās būs sasniedzis jau 19 gadus, bet
faktiskais stāžs (izņemot tos, kuri ir dzimuši Latvijā) jau šodien pārsniedz 30
gadus.
Latvijā dzimusi ir gandrīz puse nepilsoņu, un tas, ka viņiem nav
iespēju balotēties pašvaldību vēlēšanās, to pašvaldību teritorijās, kur viņi
ir dzimuši, – tas ir idiotisma kalngals!
Attiecībā uz integrētības pakāpi Latvijas sabiedrībā un
latviešu valodas prasmes pakāpi es varu nosaukt vismaz divus Rīgā dzimušus
nepilsoņus, kuri pēc abiem šiem rādītājiem nebūt neatpaliek no Artura Krišjāņa
Kariņa kunga, no Kažociņa kunga un no Vairas Vīķes-Freibergas kundzes.
Tas ir Jurijs Petropavlovskis – Latvijas Mākslas akadēmijas
absolvents. Pagājušajās vēlēšanās viņš bija Rīgas mēra kandidāts no PCTVL.
Diemžēl šis izcilais cilvēks, kas spīdoši strādāja iepriekšējā sasaukuma Rīgas
pašvaldības komisijās, tika ar Ministru kabineta speciālu lēmumu izsvītrots no
naturalizējamo saraksta.
Nu un arī mana vecākā meita, ātrās palīdzības ārsta palīdze,
kas drīzumā absolvēs Latvijas Medicīnas universitāti… Viņa principiāli neatzīst
naturalizācijas procedūru, uzskatīdama to par klaji pazemojošu, liekulīgu un
idiotisku.
PCTVL ir izdevusi un izplata grāmatu angļu valodā – „Pēdējie
aukstā kara gūstekņi”. Tajā ir 30 Latvijas nepilsoņu biogrāfijas, kuri pēc savām
intelektuālajām un lietišķajām dotībām ir cienīgi kļūt par 30 Latvijas lielāko
pilsētu mēriem. Katram no tiem gan Birks, gan Sesks un Rāviņš nederētu pat par
mācekļiem! Ja jebkurš no šiem 30 būtu šodien par Rīgas mēru, tad nebūtu
sabiedriskā transporta pakalpojumu maksa palielināta pusotras reizes un dzīvokļu
uzturēšanas pakalpojumi – par 70 procentiem.
Par rasismu ir jāmaksā, cienījamie Latvijas balsstiesīgie
iedzīvotāji!
Un, lūk, ir arī starptautiskas rekomendācijas. Eiropas Komisijas
pret rasismu un neiecietību slēdziens: „Rekomendējam Latvijas varas institūcijām
piešķirt nepilsoņiem tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem municipālajās
vēlēšanās.”
Šīs rekomendācijas ir manās rokās. Diemžēl Prezidijs atsakās
nokopēt šīs rekomendācijas un nodot katram deputātam. Padomju laika cenzūra,
cienījamie kolēģi! Interesanti, kas tiek cenzēts? ANO rekomendācijas, EDSO
rekomendācijas un Eiropas Parlamenta rekomendācijas. Tas, cienījamās dāmas un kungi,
ir starptautisks skandāls! Un jūs, cienījamie kolēģi (No zāles: „Ko tu
kliedz!”), neatkarīgi no tā, kādā partijā jūs šodien esat, esat īsti
komunisti!
Lūdzu, te jums ir dāvanas, ko negribējāt dot katram deputātam!
Kauns!
(Troksnis zālē.)
Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 51, atturas – 2. Priekšlikums ir noraidīts.
G.Laicāns. 6.priekšlikumu komisija neatbalsta. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 6.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums
nav atbalstīts.
G.Laicāns. 7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Laicāns. 8.priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates.
Debatēs runās deputāts Aleksandrs Golubovs. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Ā-ā, kā tad!”)
A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Mūsu iesniegtais 8.priekšlikums paredz izslēgt
likuma 9.panta pirmās daļas 5.punktu, kur ir uzlikts ierobežojums personām, „kuras
pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu
internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu
organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās
komitejās.”
Kāpēc mēs ierosinām izslēgt šo ierobežojumu? Ne vienu vien reizi
Eiropas institūcijas ir izteikušās, ka tādi ierobežojumi it kā varētu eksistēt,
bet ne ilgu laiku. Mēs uzskatām, ka nu jau pārmērīgi… nu jau 16 gadi pagājuši
kopš tā laika, un tie ierobežojumi nu jau varētu tikt atcelti. It īpaši tāpēc, ka
es neesmu pilnībā pārliecināts: bet varbūt tas pats Tabūns, tas pats Brigmanis, tie
paši daži pārējie šeit sēdošie deputāti tā arī ir paturējuši sev pie sirds
partijas biedra karti? Tāpēc lūdzu šo ierobežojumu atcelt.
Sēdes vadītāja. Debates turpinās deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Ja vēlaties, es minēšu vienu principiāli
jaunu argumentu par to, lai no likuma tiktu izsvītroti visi šie novecojušie politiskie
ierobežojumi, kā arī drausmīgie vārdi – PSKP, Latvijas PSR Darbaļaužu
internacionālā fronte, Darba kolektīvu apvienotā padome un tā tālāk. Tie ir tie
vārdi, ar kuriem jūs acīmredzot jau no šūpuļa iebaidījāt savus mazbērnus. Jūs
vēl neesat dzirdējuši šo argumentu, kaut gan tas ar katru gadu kļūst arvien
pārliecinošāks. Tas ir, lūk, šāds: vidējais kandidātu vecums pagājušajās
pašvaldību vēlēšanās bija 47 gadi; 2009.gadā pašvaldību vēlēšanās vidējais
kandidātu dzimšanas datums būs 1962.gads. Tātad viņi būs dzimuši jau 13 gadus pēc
1949.gada masu izsūtīšanas, kad kompartija vēl varēja izvirzīt nopietnas
pretenzijas. Bet tiem, kas patiešām bija atbildīgi par šīm izsūtīšanām,
1949.gadā bija ne mazāk par 30 gadiem. Cik tad viņiem apritēs 2009.gadā? Pareizi – 90
gadu! Pagājušajās pašvaldību vēlēšanās pašam vecākajam kandidātam bija 80
gadi.
Bet atgriezīsimies pie mūsu nākamā vidējā kandidāta, kas dzimis
1962.gadā! 1991.gadā, Interfrontes, Vislatvijas glābšanas komitejas un pārējo
tamlīdzīgo šausmu laikos, viņam vēl nebija apritējuši 30 gadi. Pats sliktākais, uz
ko bija spējīgs šis jaunais cilvēks, – nedomājot izpildīt vecāko biedru
norādījumus.
2009.gadā mēs atzīmēsim 19.gadskārtu kopš neatkarības
pasludināšanas, piekto gadskārtu kopš mūsu iestāšanās Eiropas Savienībā un
sesto, kopš atrodamies NATO. Bet mūsu likumu teksti, kā iepriekš, ir pārpildīti ar
apzīmējumiem, kas ir nesaprotami mūsdienu skolēniem. It kā mēs vēl joprojām būtu
PSRS brālīgā piecpadsmitā republika!
Cienījamās dāmas un kungi! Vai tad jūs ar savu fanātisko
turēšanos pie sen neeksistējošas valsts terminoloģijas nebaidāties kļūt par
izsmieklu visas Eiropas acīs un pašu jūsu vēlētāju acīs? Dzīve virzās uz
priekšu, bet jūs, kā iepriekš, esat palikuši uz 1991.gada butaforiskajām
barikādēm.
Lūk, vēl viens arguments. Bijušais komunists var balotēties Eiropas
Parlamentā, bet nevar kļūt pat par paša vājākā pagasta deputātu. Kur tad loģika,
kungi?
Ja jūs arī šis arguments nav pārliecinājis, tad atgādināšu jums
Krimināllikuma 56.pantu – „Kriminālatbildības noilgums”. Personu nevar saukt pie
kriminālatbildības, ja no dienas, kad tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, pagājis
šāds laiks: 10 gadi – no smaga nozieguma izdarīšanas dienas vai 15 gadi – no sevišķi
smaga nozieguma izdarīšanas dienas, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var
piespriest nāvessodu vai mūža ieslodzījumu.
Piecpadsmit gadi pirms 2009.gada – tas ir 1994.gads. Nekādas PSKP tad
vairs nebija. Varbūt, jūsuprāt, darbība PSKP no 1991.gada 13.janvāra līdz
19.augustam pelna nāvessodu vai mūža ieslodzījumu?
Dāmas un kungi no Saeimas vairākuma! Neuzvedieties kā pēdējie
idioti un nelgas! Balsojiet par PCTVL frakcijas un frakcijas „Saskaņas Centrs”
priekšlikumiem!
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par
8.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 58, neviens neatturas. Priekšlikums
noraidīts.
G.Laicāns. 9.priekšlikums komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 9.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 57, atturas – 1. Priekšlikums
noraidīts.
G.Laicāns. 10.priekšlikums komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz… Atvainojiet! Atklājam debates.
Debatēs runās deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Ar šo priekšlikumu mēs ierosinām izņemt
ārā no likuma ierobežojumu bijušajiem PSRS un Latvijas PSR drošības dienestu un
izlūkdienestu darbiniekiem kandidēt pašvaldību vēlēšanās.
Kāpēc mēs to ierosinām? Tāpēc, ka ar Satversmes tiesas lēmumu
tika atcelts šis ierobežojums vienam konkrētam cilvēkam – Jurim Bojāram –, kurš
bija VDK štata darbinieks. Tāpēc mēs ierosinām: ja jau ierobežojums atcelts viņam,
nu tad, lai būtu vienlīdzība visiem, atcelsim arī pārējiem, jo šajā gadījumā
radās tieši nevienlīdzība! (No zāles dep. K.Leiškalns: „Tā ir taisnība!”)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par
10.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 61, atturas – 1. Priekšlikums
noraidīts.
G.Laicāns. 11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Laicāns. 12. – deputātu Golubova un Rubika priekšlikums. Nav
atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par
12.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 61, neviens neatturas. Priekšlikums
nav atbalstīts.
G.Laicāns. 13. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 13.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 63, neviens neatturas.
Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Laicāns. 14. – deputātu Golubova un Rubika priekšlikums. Nav
atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 14.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 62, atturas – 1. Priekšlikums
nav atbalstīts.
G.Laicāns. 15. – deputātu Golubova un Rubika priekšlikums –
komisijā nav atbalstīts. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Jābalso!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15.priekšlikumu!
Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 61, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Laicāns. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Laicāns. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Laicāns. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Laicāns. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Laicāns. 20. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Daiņa Turlā priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēs pieteikusies deputāte
Ilma Čepāne.
I.Čepāne (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Godātais Prezidij! Un mans labākais draugs no
90.gadu sākuma, Dobeļa kungs!
Es pieļauju (Smejas.) iespēju, ka daļa no jums, iespējams,
nemaz nav izlasījusi likuma pašreizējo redakciju un nav izlasījusi to, ko piedāvā
parlamentārais sekretārs Turlā kungs. Un tāpēc, lai jums lieki nebūtu jāmeklē
dokumenti, es jūs iepazīstināšu gan ar pašreizējo redakciju, gan arī ar to, kuru
komisija ir noraidījusi.
Proti, pašreiz likuma septītā daļa paredz, ka, sākot ar
iepriekšējās balsošanas pirmo dienu, vēlēšanu iecirknī saņemtās vēlēšanu
zīmes, aploksnes un vēlētāju saraksti ir glabājami policijas vai zemessardzes
uzraudzībā. Savukārt Turlā kungs piedāvā šādu redakciju: „Sākot ar pirmo
iepriekšējās balsošanas dienu, vēlēšanu iecirknī saņemtās vēlēšanu zīmes,
aploksnes un vēlētāju saraksti ir glabājami vēlēšanu iecirkņa komisijas
priekšsēdētāja noteiktā kārtībā.”
Turlā kunga priekšlikums, manuprāt, ir tikai kārtējā sērija no
seriāla „Gāzi – grīdā un bremzes – vaļā!”. Seriāla iepriekšējās sērijas,
godātie kolēģi, kuras palikušas man atmiņā, ir Satversmes 81.panta izmantošana
drošības iestāžu likuma grozīšanai un priekšlikumi par vēlēšanu izdevumu griestu
atcelšanu. Un pozīcijai šeit nevajadzētu bļaustīties, jo, ja Valsts prezidente pirms
desmit dienām nebūtu „nospiedusi bremzes”, tad droši vien arī šis Turlā kunga
priekšlikums tāpat kā viņa 24. un 30.priekšlikums būtu atbalstīts komisijā.
Atbalstītāji noteikti runātu par demokrātiju, par tiesisku valsti,
par varas dalīšanu, par līdzekļu taupīšanu policijā un zemessardzē, un šeit būtu
lasāms, ka vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs šos svarīgos dokumentus var
glabāt, piemēram, zem gultas, skapī, seifā… kādu nu kārtību tas cilvēciņš tur
būtu pieņēmis, izliekoties, ka tādu Kubuļu Latvijā vispār nav. Tā nav
ņirgāšanās, tā ir patiesās situācijas konstatācija!…
Es drīz beigšu! Un tas, ka valsts ir tiesiska valsts, vēl nebūt
nenozīmē, ka automātiski visur valda tiesības, un nevar paļauties uz to, ka visi
cilvēki sāks rīkoties atbilstoši likumam.
Un nevar paļauties arī uz to, ka valsts institūcijas un amatpersonas
garantēti rīkosies bez kļūdām.
Turklāt tiesiska valsts nozīmē arī tiesību sargāšanu.
Mācīsimies no ievērojamā valstsvīra Linkolna, kurš ir teicis: „Vēlēšanu
biļetens ir stiprāks par lodi.”
Tāpēc sargāsim šos dokumentus un neatbalstīsim šo Turlā kunga
priekšlikumu!
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Debates turpinās deputāts Artis Kampars. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Vēl viens jefiņš!”)
A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Cienītā priekšsēdētājas kundze! Es ļoti,
ļoti ceru, ka šis priekšlikums ir iesniegts pirms Valsts prezidentes noraidījuma
attiecībā uz drošības likumu paketi. Es ļoti, ļoti ceru, ka tas ir tikai
parlamentārā sekretāra Daiņa Turlā, nevis visas valdības un koalīcijas
priekšlikums. Es ļoti, ļoti ceru, ka Saeima tāpat kā atbildīgā komisija
neatbalstīs šo likuma grozījumu – šo priekšlikumu, jo tas tāpat kā Valsts
prezidentes apstādinātie grozījumi drošības likumu paketē apdraud šīs valsts
drošību. Šie grozījumi – mēģinājums grozīt šo likumu – apdraud pašu svētāko,
kas demokrātijā pastāv, – un tās ir godīgu, līdzvērtīgu vēlēšanu tiesības.
Godātie kolēģi! Čepānes kundze jums jau pastāstīja, par ko
šajā grozījumā ir runa. Es jums vēlreiz mēģināšu to pastāstīt ļoti precīzi un
saprotami. Tātad, ja mēs pieņemtu šādu grozījumu, tad vēlēšanu biļetenus,
vēlēšanu zīmogus un vēlēšanu aploksnes apsargātu nevis policija vai zemessardze,
kā tas bijis līdz šim, un, kā mēs zinām, problēmas šajā aspektā lielākoties nav
bijušas, turpretī šāds likuma grozījums pieļautu iespēju, ka vēlēšanu komisijas
vadītājs varētu iedomāties to visu aiznest pie sevis uz mājām, ielikt to skapī un
likt, lai sieva to apsargā. Kā jums liekas – vai šāda versija, ko pilnībā pieļauj
šis priekšlikums, ir kaut kas drošs, kas pārliecina, ka šie vēlēšanu rezultāti
netiks viltoti, ka kāds neizdomās, ka ar šiem vēlēšanu rezultātiem ir iespējams
manipulēt? Tāda patiešām ir šā grozījuma būtība, un to komisijas sēdē
apliecināja arī Juridiskā biroja pārstāvji.
Raugoties uz šo Turlā kunga iesniegto 20., 24. un 30.priekšlikumu,
patiešām rodas aizdomas, ka dažs labs šeit vēlas ne tikai samazināt drošību šajā
valstī, bet arī grib ietekmēt vēlēšanu rezultātus. (No zāles dep. J.Dobelis:
„Kampar, beidz muldēt!”) Un nu šīs aizdomas mēs redzam uzrakstītas uz papīra
un iesniegtas Saeimas likumā kā konkrētus priekšlikumus. (No zāles dep. J.Dobelis:
„Kampar, tu nesaproti, par ko tu runā!”)
Godātie kolēģi! Es ļoti, ļoti vēlētos, lai Turlā kungs, kas
šobrīd ir Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, vai arī kāds cits no
jūsu frakcijas skaidri un gaiši pasaka, ka šī ir bijusi vienkārši kļūda,
aizmāršība vai paviršība, kā jūs to esat izdarījuši jau saistībā ar drošības
likumiem. Un tad mēs būsim apmierināti.
Es ļoti aicinu jūs to neatbalstīt, jo esmu pārliecināts, ka Valsts
prezidente neļaus tādām lietām stāties spēkā.
Sēdes vadītāja. Debatēs runās deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Iekšlietu ministrijas parlamentārajam
sekretāram Dainim Turlajam, iesniedzot šo priekšlikumu, bija tikai viena doma (No
zāles dep. A.K.Kariņš: „Kas tā bija?”): šobrīd mūsu Valsts policija, kas ir
vāji atalgota, skaitliski nepietiekama, darbos pārslogota, jo trūkst kadru, tāpēc
cilvēki strādā ļoti daudz… Čepānes kundze, jūs droši vien to zināt… tātad
Iekšlietu ministrija būtu jāatbrīvo no tai neraksturīgām funkcijām.
Man ir ļoti žēl un kauns, „Jaunais laiks”, ka aiz katra
priekšlikuma jūs saskatāt savu vienīgo jājamzirdziņu šajā pasaulē un šajā
Saeimā – korupciju. (No zāles dep. J.Dobelis: „A viņiem nekā cita nav!”)
Man ir žēl, un man ir kauns! (No zāles dep. J.Dobelis: „Fui, pretīgi!”)
Sēdes vadītāja. Debates turpinās deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Mēs ļoti labi zinām, kas notiek vēlēšanu
iecirkņos (No zāles dep. I.Kalniņš: „Uzdzīve notiek!”), it īpaši tad,
kad notiek šī iepriekšējā balsošana, un kas notiek naktī… To pierāda arī šis
gadījums ar Boldānu, kurš tagad ir nodots tiesai. Jā, ar jūsējo… ar jūsējo
„tēvzemieti” Boldānu… (No zāles dep. J.Dobelis: „Foršs čalis!”) Un
viņu tagad tiesā. Bet viņš to nevarētu izdarīt, ja nebūtu bijis atbalsts no
vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja un no pašas komisijas, tāpēc tur ir jābūt
vai nu policistam, vai zemessargam! (No zāles dep. J.Dobelis: „Vai Golubovam!”)
Sēdes vadītāja. Debates turpinās deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs).
Cienījamie kolēģi, man ļoti gribētos dzirdēt no Lagzdiņa kunga,
kuras iestādes kompetencē tad ietilpst tās funkcijas, kuras ir paredzētas Vēlēšanu
likumā. Ja tas nav jādara policijai, tad kam tas ir jādara? Vai šeit runa nav par
likumību un par kārtību – par to, kurai policijai – Kārtības policijai, Drošības
policijai vai vēl kādai citai tas ir jādara? Vai patiešām visu atbildību var uzlikt
vienīgi vēlēšanu komisijām? Varbūt šāda problēma, iesniedzējuprāt, vispār
nepastāv? Varbūt tad, ja policija patiešām ir slikti atalgota, no policijas būtu
jānoņem arī citas funkcijas? Teiksim, lai policisti neķer noziedzniekus, lai neuztur
drošību, jo viņiem ir pārāk zema alga?
Tas viss ir jūsu rokās! Jūs veidojat budžetu un varat policijai
piešķirt lielākas summas. Taču mēs jau zinām, kādas problēmas – konkrētas
praktiskās problēmas mums bija vēlēšanās. Un mēs visi zinām, ka tas, kas notika
Kubuļos, paldies Dievam, kļuva zināms. Bet cik daudz tādu „kubuļu” bija
īstenībā? Taču mēs šādos apstākļos šodien gribam vēl vairāk samazināt šo
kontroli, tātad arī godīgu vēlēšanu garantijas. Tāpēc diez vai var atbalstīt šo
priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates turpinās deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Arī tie kolēģi, kuri šonedēļ savas 16 stundas
ir pārstrādājuši un tāpēc grib iet mājās. Uzklausiet tomēr, lūdzu!
Godātais Lagzdiņa kungs! Es ļoti ceru, ka esmu jūs pārpratis. Vai
tiešām kaut ko apsargāt ir policijai neraksturīga funkcija? Es ļoti ceru, ka esmu
pārpratis jūsu teikto.
Taču, ja runājam par „Jaunā laika” aizdomīgumu, tad, godātie,
spriediet nu paši! Mēs sākām ļoti labticīgi. Pēc šīs Saeimas vēlēšanām mēs
bijām arī gatavi iet un strādāt Kalvīša valdībā. (No zāles dep. J.Dobelis:
„Ā-ā!”) Bet kas notika pēc tam? Pretkorupcijas komisijas likvidēšana,
apšaubāmas reputācijas personu virzīšana amatiem Satversmes tiesā, partiju
priekšvēlēšanu tēriņu griestu atcelšanas mēģinājums, skandāls ar drošības
likumiem… Jā, starp citu, runājot par priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, arī
mēģinājums, mainot likumu…
Sēdes vadītāja. Šadurska kungs, lūdzu, runājiet par
priekšlikumu! (No zāles dep. J.Dobelis: „Viņi jau nezina priekšlikumu!”)
K.Šadurskis. …mainot likumu, izbēgt no soda par iepriekšējiem
pārkāpumiem. Godātie kolēģi, man šķiet, ka mūsu aizdomīgumam ir zināms pamats,
un es ļoti ceru, ka Tautas partija balsos „pret” šo priekšlikumu. (No zāles:
„Bet tas jau visiem zināms!”)
Sēdes vadītāja. Debates turpinās deputāts Māris Krastiņš.
M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).
Godājamie kolēģi! Manuprāt, šī ir viena no tām retajām reizēm,
kad mēs debatējam par tādu priekšlikumu, kurš komisijā nav atbalstīts, un arī visi
runātāji aicina neatbalstīt to priekšlikumu, kuru arī komisija nav atbalstījusi. Es
aicinu jūs varbūt lieki nedebatēt un tiešām neatbalstīt šo priekšlikumu, bet
strādāt tālāk.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debatēs runās deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Pirms nākat šeit debatēt, kolēģi no „Jaunā
laika”, tomēr uzziniet, kāds ir bijis balsojums komisijā, jo tas, ko jūs darāt
šobrīd… Atklāti runājot, man vienkārši ir kauns! Jūs skaidri zināt, ka 90% vai
pat vairāk deputātu nobalsos „pret” šo priekšlikumu. Jūs to skaidri zināt, bet
tomēr nākat un te izsakāt pārmetumus citām partijām. Nu tad paskatīsimies
balsojumu!
Kolēģi Šadurski! Es jūs ļoti lūdzu: ja jūs strādājat 16
stundas nedēļā šajā parlamentā (No zāles: „Viņš tikai desmit stundas
strādā!”), tad nevajag to pārmest citiem.
Sēdes vadītāja. Debates turpinās deputāts Artis Kampars, otro
reizi.
A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).
Jā, tad nu tiešām precizēsim, Krastiņa kungs un Rasnača kungs!
Tātad komisijā balsojums bija četri pret četri, kurā visa
valdošā koalīcija, atskaitot – gods kam gods! – Laicāna kungu, balsoja „pret” šo
priekšlikumu, bet atbildīgās komisijas vadītājs Krastiņa kungs to atbalstīja, tā
ka mums ir patiess pamats… (Aplausi.) Mums ir patiess pamats domāt, ka arī
šoreiz koalīcija un Tautas partija to atbalstīs, jo diemžēl tajā sēdē
nepiedalījās nedz Kučinska kungs kā frakcijas vadītājs, nedz Lagzdiņa kungs, kurš
ir autoritāte šajā jomā tieši Tautas partijā.
Tā ka mēs ļoti, ļoti ceram, ka jūs šīs debates esat
uzklausījuši.
Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītāja. Debates turpinās deputāts Krišjānis Kariņš.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Tik tiešām bieži
iznāk tā, ka pēc debatēm vairākums Saeimas locekļu nobalso vienoti. Taču mēs ļoti
labi atceramies, ka pavisam nesen cienījamais Prezidija loceklis ziņoja, ka Juridiskā
komisija pilnīgā vienprātībā vai gandrīz pilnīgā vienprātībā ir nobalsojusi
„pret” zināmiem Satversmes tiesas tiesnešu amata kandidātiem. Argumentēti
„pret”! Tur bija profesionāla diskusija, un tur visa koalīcija un opozīcija bija
vienota. Taču pēc tam notika balsojums, un mēs visi atceramies, ka balsojums Saeimā
bija pilnīgi pretējs komisijā nolemtajam. Tātad neviens no šīs tribīnes pirms
balsojuma nevar pareģot, kā deputāti nobalsos. Un tāpēc tas ir mūsu pienākums –
nākt un argumentēt. Un „Jaunais laiks” arī argumentē. To jau daudzi mūsu kolēģi
ir teikuši, ka, mūsuprāt, Turlā kunga priekšlikums nav pieņemams, un tas ir
noraidāms.
Aicinu Saeimas deputātus noraidīt šo priekšlikumu. (No zāles:
„Piekrītam runātājam! Pret valsts nodevību!”)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai referents vēlas ko piebilst
komisijas vārdā? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20.priekšlikumu!
Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 76, atturas – 7. (Troksnis zālē.)
Kolēģi, lūdzu ievērot klusumu zālē! Turpināsim darbu.
21.priekšlikums.
G.Laicāns. 21. – frakcijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” priekšlikums – nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 21.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 60, atturas – 6. Priekšlikums
nav atbalstīts.
G.Laicāns. 22. – deputātu Golubova un Rubika priekšlikums –
komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!” No zāles dep. K.Leiškalns:
„Nav balsojams!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu!
Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 64, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Laicāns. 23. – deputāta Urbanoviča priekšlikums – komisijā nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Tas atbilstoši iepriekšējam balsojumam vairs nav
balsojams. Par 24.priekšlikumu, lūdzu!
G.Laicāns. 24.priekšlikums komisijā nav atbalstīts. (No zāles
dep. J.Dobelis: „Neies vairs neviens runāt?”)
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Laicāns. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Laicāns. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Laicāns. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Laicāns. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
G.Laicāns. 29. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikumu – komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt… (Starpsauciens:
„Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29.priekšlikumu!
Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 6, atturas – 11. Priekšlikums atbalstīts.
G.Laicāns. 30.priekšlikums – Iekšlietu ministrijas parlamentārā
sekretāra Daiņa Turlā priekšlikums – komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
G.Laicāns. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Laicāns. 32. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Laicāns. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
G.Laicāns. 34. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Laicāns. 35. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Laicāns. 36. – politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums – komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Laicāns. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Laicāns. 38. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Laicāns. 39. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Laicāns. Arī 40. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
G.Laicāns. 41. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Laicāns. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Komisijas
vārdā lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 21, atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
G.Laicāns. Trešajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš
– 30.marts.
Sēdes vadītāja. 30.marts. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu
iesniegšanas termiņš noteikts. Paldies.
G.Laicāns. Paldies, kolēģi, par darbu!
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums –
likumprojekts „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Māris
Ārbergs.
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.655 –
likumprojektu „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Komisija uz otro lasījumu
ir saņēmusi četrus priekšlikumus.
1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums – arī atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Ārbergs. 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums – atbalstīts. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Re, kā komisija
strādā!” Dep. J.Dobelis: „16 stundas dienā!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.
M.Ārbergs. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā
lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83 (Aplausi.), pret un
atturas – nav.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.
M.Ārbergs. Paldies, kolēģi, par atbalstu. Priekšlikumu
iesniegšanas termiņš – 2007.gada 29.marts.
Sēdes vadītāja. 29.marts. Citu priekšlikumu nav. Termiņš
noteikts.
Nākamais darba kārtības jautājums –
likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības
ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”, kā
arī alternatīvais likumprojekts.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Ministru kabinets jau 7.Saeimas laikā
sagatavoja… nē, 8.Saeimas laikā… 8.Saeimas laikā, es atvainojos!… 8.Saeimas
laikā sagatavoja šo likumprojektu, un dažas normas sagatavotajā likumprojektā ir jau
novecojušas.
Ņemot to vērā, Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
ir sagatavojusi alternatīvu likumprojektu, lai attiecīgās normas precizētu. Proti,
komisija ir vienbalsīgi noraidījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu (dokuments
Nr.563), bet sadarbībā ar Vides ministriju un Saeimas Juridisko biroju ir sagatavojusi
alternatīvo likumprojektu.
Gribu pamatot, kāpēc bija šāda nepieciešamība.
Izrādās, ka, lai izdarītu zemes maiņu, kā tas ir paredzēts šajā
likumā, ir nepieciešama augsti precīza aizsargājamo teritoriju uzmērīšana, to
platību noteikšana, un tikai tad var stāties spēkā šie zemes maiņas nosacījumi.
Taču Ministru kabinets 9.Saeimas laikā ir izveidojis darba grupu un
devis tai tādu uzdevumu – līdz šā gada 1.jūlijam izstrādāt jaunu, precizētu
likumprojekta variantu… Un, kamēr tas tiek izstrādāts, mēs nevaram runāt par šiem
maiņas nosacījumiem.
Tāpēc komisijas vārdā es aicinu noraidīt Ministru kabineta
iesniegto likumprojektu – dokumentu Nr.563.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vispirms balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu! Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 72, atturas – 12. Likumprojekts nav atbalstīts.
A.Seile. Paldies par sapratni un atbalstu.
Tagad izskatām nākamo – alternatīvo – likumprojektu, kuru, kā jau
es minēju, izstrādājusi darba grupa, rūpīgi precizējot to personu loku, kurām
pienākas atlīdzība naudā par ierobežojumiem, kas ir noteikti par neiespējamību
veikt savā īpašumā mežsaimniecisko darbību. Šeit ir ļoti rūpīgi izvērtēts to
personu loks un tie apstākļi, tie gadījumi, kādos kompensāciju var saņemt.
Es gribu piebilst arī to, ka jau 2006.gada nogalē tika pieņemts
Ministru kabineta rīkojums Nr.714, ar kuru ir paredzēta no privatizācijas ieņēmumiem
nauda šīm personām, kurām pienākas kompensācija naudā. Un komisija ir sagatavojusi
šo likumprojektu un lūdz piešķirt tam steidzamību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Par steidzamību vēlas runāt deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie deputāti! Es aicinu jūs nešauboties atbalstīt šā
likumprojekta steidzamību, jo patiesībā tajā paredzētie likuma grozījumi ir tikai un
vienīgi precizējoši un tie nebūt nav principiāli.
Līdzšinējā likuma redakcija radīja tīri formālus šķēršļus
kompensācijas saņemšanai tiem ļaudīm, kas iestiguši birokrātisko manipulāciju
krūmos. Es, protams, nenoliedzu to, ka šajā likumā par kompensācijām ir
nepieciešama plašāka diskusija par vairākām principiālām lietām, un šī diskusija
ir paredzama pavisam drīzā laikā.
Un līdz ar to es domāju, ka nevajadzētu kavēt ļoti konkrēta,
ļoti vienkārša jautājuma virzību tikai tāpēc, ka kādam varbūt gribas vairāk tur
piedomāt par pasaules kārtību kopumā.
Nesen es arī dzirdēju lielisku likuma salīdzinājumu ar mēteli,
kurš laikam ir tāds diezgan vērtīgs vispār šai Saeimai: rau’, tu aizej pie
skrodera, lai par vienu santīmu piešūtu tam pogu, bet galu galā sanāk, ka tu tai
pogai esi par simts latiem piešuvis jaunu mēteli.
Nu, tad nu mans aicinājums ir tāds: žigli piešūt to nieka pogu un
nemeklēt problēmas tur, kur to nav!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Godātie deputāti! Vispirms mums ir jābalso par likumprojekta
atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 13, atturas – 2. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
A.Seile. Paldies par labo balsojumu.
Es gribu pateikt vēl arī to, ka komisija vienprātīgi atbalstīja
likumprojektu un lūdz arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Debatēs pieteicies Bērnu un ģimenes lietu
ministrijas parlamentārais sekretārs Pēteris Simsons.
P.Simsons (Bērnu un ģimenes lietu ministrijas parlamentārais
sekretārs).
Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamās dāmas! Godātie kungi
deputāti! Jūs jautāsiet: kāda gan bērnu un ģimenes lietām saistība ar
mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem? Jā, šis likums skar ne tikai šo vienu
jomu – saimniecisko darbību laukos. Tas skar arī ģimenes, kuras vairākās paaudzēs
dzīvo savu senču ierīkotajās saimniecībās. Arī tās ģimenes, kuras pēc gadu
desmitiem beidzot ir varējušas atgriezties savās tēva mājās uz senču zemes.
Dzimtās mājas ir tradicionāls latviešu ģimenes, paaudžu kopības,
bērnu tikumiskās un patriotiskās audzināšanas elements. Taču grozāmais likums
vienai daļai latviešu ģimeņu mazina, pat apdraud šo iespēju – audzināt jauno
paaudzi ģimenisko tradīciju un tikumu garā. Šis likums, 7.pants šajā likumā, mudina
pamest dzimtās mājas tās ģimenes, kuru zeme tika iekļauta aizsargājamā teritorijā
agrāk – padomju režīma laikā. Šis likums liedz saņemt kompensāciju vienam kaimiņam
tāpēc, ka apgrūtinājums uzlikts pirms īpašumtiesību atjaunošanas, kaut arī
vairākās paaudzēs dzīvots sava vectēva mājā, bet paredz kompensāciju otram
kaimiņam, kura zeme iekļauta rezervātā, paplašinot šā paša lieguma teritoriju,
pēc īpašumtiesību atgūšanas vai īpašuma nopirkšanas blakus padomju laika dabas
liegumam. Kāda būs vienas un otras ģimenes bērnu attieksme pret savu valsti, kura
vieniem dod, bet otriem atņem? Vecākiem būs grūti bērnam izskaidrot un pamatot,
kāpēc kaimiņš var dzīvot un izdzīvot savā saimniecībā, saņemot no valsts
kompensāciju, bet mums jāmeklē cita mājvieta, jo likumdevējs mūs uzskata par
nevēlamiem un tāpēc sodāmiem par tēvu zemes mīlestību, par alkām atgriezties uz
senču zemes, lai mūsu bērni to koptu kā saimnieki, nevis kā algādži aizklīstu
pasaulē, kļūtu par algādžiem citiem saimniekiem, labākajā gadījumā – savam
kaimiņam.
Godājamie deputāti, izlasiet uzmanīgi šo likumu! Jums ir iespēja
to grozīt vairāk, nekā tiek šodien ierosināts, padarīt to taisnīgu, humānu,
labvēlīgu katrai ģimenei, kura grib dzīvot savas dzimtas mājvietā. Katram bērnam ir
vajadzīga stipra, pārtikusi ģimene. Katrai ģimenei ir vajadzīgas savas mājas.
Tāpēc valstij reizēm ir jāpalīdz dažām ģimenēm, bet bez diskriminācijas…
vienalga, kādu apsvērumu dēļ. Jūsu vēlētāji to sapratīs un akceptēs, ja vien
uzzinās no plašsaziņas līdzekļiem par šo problēmu un par jūsu apņēmību to
taisnīgi, godīgi atrisināt likumprojekta otrajā lasījumā. Atcerieties, ka
iepriekšējās Saeimas laikā šāds risinājums tika otrajā lasījumā atrasts! Kas
mums liedz to tagad atkārtot mūsu bērnu un ģimeņu labā?
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Debates turpina deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Gribu teikt, ka Bērnu un ģimenes lietu
ministrijas parlamentārais sekretārs Simsons tomēr runāja nebūt ne par visu likumu. (No
zāles: „Par dzeguzes bērniem!”) Gribu pateikt, citā pantā ir ierakstīts, ka
kompensāciju var saņemt tikai tas, kam ir zemesgrāmatā ierakstīts īpašums. Tikai
viņš, nevis viņa bērns!
Aicinu atbalstīt šo grozījumu.
Sēdes vadītāja. Nākamais runās deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Ļoti īsi. Simsona kungs patiešām ir īsts latvietis. Viņa
uzstāšanās arī bija absolūti latviska. Taču vienu brītiņu, vienu mirklīti – uz
šo balsojumu – nu mazliet aizmirstam to domu, ka tam otram kaimiņam būs pēc tam. Bet
varbūt tagad ar to, ka mēs nobalsosim „pret”, mēs arī tam pirmajam kaimiņam visu
atņemsim? Un tagad gaidīsim ilgi un dikti… Un nedz viens kaimiņš, nedz otrs
kaimiņš nevarēs tos bērnus audzināt, un viņam nebūs tās kompensācijas, un
tamlīdzīgi.
Spersim vienu solīti, jo katra diena tiešām nes jaunus formālus
kompensāciju atteikumus! Cilvēki iet uz tiesām, viņi zaudē cerību, ka vispār būs
šī kompensācija. Vismaz tiem ļaudīm, kas ir noticējuši un tagad iet, viņuprāt,
atbilstoši likuma definējumam… iet prasīt šo kompensāciju, bet formālu iemeslu
dēļ tā tiek atteikta…
Es Simsona kungam arī varu atkārtot, ka turpināsim diskusiju –
pavisam drīz.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku
likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.
A.Seile. Komisija lūdz par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
noteikt 26.martu un izskatīt likumprojektu Saeimas 29.marta sēdē.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.marts,
likumprojekta izskatīšana – 29.martā. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.665 – likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Uz otro lasījumu nav
iesniegts neviens priekšlikums.
Līdz ar to es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā
un sagatavot priekšlikumus trešajam lasījumam. (No zāles: „Ļoti laba
uzstāšanās! Ekselenta runa!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, neviens neatturas.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.Orlovs. Piektdiena, 13.aprīlis.
Sēdes vadītāja. 13.aprīlis. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu
iesniegšanas termiņš ir noteikts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Valsts civildienesta likumā”. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS frakcija).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja biedre! Cienījamie kolēģi!
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi
Valsts civildienesta likumā”. Šis likumprojekts ir saistīts ar to, ka mums ir
likvidēts obligātais militārais dienests un ka mums ir algota armija. Tāpēc es lūdzu
jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
S.Šķesters. Šā gada 27.marts. Paldies.
Sēdes vadītāja. 27.marts. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Augstskolu likumā”. Otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Jānis Dukšinskis.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Cienījamie kolēģi! Aicinu
strādāt ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 151/Lp9, – likumprojektu
„Grozījumi Augstskolu likumā”. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrajam
lasījumam ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dukšinskis. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.
(Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 2.priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – nav, atturas – 15. Priekšlikums atbalstīts.
J.Dukšinskis. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.
(Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 3.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – nav, atturas – 15. Priekšlikums
atbalstīts.
J.Dukšinskis. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dukšinskis. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums – arī
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dukšinskis. 6. – Saeimas deputāta Buzajeva priekšlikums – nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēs runās deputāts
Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Kolēģi! Varbūt šī ir pati nopietnākā mana uzstāšanās šodien
no Saeimas tribīnes, jo es ar zināmu lepnumu gribu paziņot, ka šajā brīdī
izskatāmā 56.panta trešā daļa, kas reglamentē valodu, kādā tiek pasniegti mācību
priekšmeti valsts dibinātajās augstskolās, likumā parādījās, pateicoties manai
tiešai līdzdalībai. Tas notika tieši pirms gada, kad atbildīgās komisijas rīcībā
nonāca vienīgais priekšlikums, kas tika iesniegts saskaņā ar Kārtības rulli. Tas
attiecās uz apmācības valodu.
Pēc vētrainas diskusijas, kurā piedalījās speciālisti no
Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī akadēmiskās sabiedrības pārstāvji,
bija tapis tas, kas ir tapis, bet šodien es piedāvāju šo lolojumu, kas bija tapis,
pateicoties maniem centieniem, būtiski vienkāršot.
Priekšlikums izdarīt grozījumu un mainīt vārdu „svešvalodās”
pret vārdu salikumu „citās valodās” nebūt nav rediģējams, jo Latvijā krievu
valodu nosaukt par svešvalodu, manuprāt, – un tā ir mana dziļa pārliecība – var vai
nu pilnīgs rusofobs, vai arī pilnīgs idiots.
Tomēr daudz būtiskāks ir tas apstāklis, ka ierobežojumu sistēmu,
kas paredz pasniegt zināšanas citās valodās, es piedāvāju izklāstīt tieši
vienpadsmit reizes īsākā variantā un aptuveni tikpat reizes skaidrāk; proti, citā
valodā studiju programmu īstenošana iespējama tikai šādos gadījumos: pirmkārt,
atsevišķās studiju programmu daļās un, otrkārt, gadījumā, ja attiecīgā programma
ir pieejama arī valsts valodā.
Priekšlikuma pirmā daļa Latvijas valsts augstskolās priekšmetu
ļauj pasniegt jebkuram ārvalstu speciālistam, un tas tiek praktizēts jebkurā sevi
cienošā augstskolā gan tālajā Austrālijā, gan eksotiskajā Argentīnā.
Kas attiecas uz priekšlikuma otro daļu, tā no diskriminācijas
aizstāv absolūti jebkuru latviešu valodas nesēju jebkurā Latvijas valsts augstskolā.
Un tas pilnībā atbilst Inas Druvietes kundzes izteikumiem, kurus viņa tika paudusi
pagājušajā ceturtdienā šeit, Saeimā, tiesa gan, sakarā ar pavisam citu jautājumu.
Teikšu godīgi, ka šo formulējumu es pats neesmu izdomājis, bet
esmu to aizguvis no Latvijas Tautas frontes programmas.
Dāmas un kungi! Ja šo priekšlikumu būtu parakstījis nevis
deputāts V.Buzajevs, bet, piemēram, Dz.Ābiķis, tad par to ar abām rokām nobalsotu
visi valsts dibināto augstskolu rektori, jo viņi cieš no striktas konkurences ar
privātajām augstskolām, mēģinādami savām augstskolām piesaistīt krievu
abiturientus, jo privātajās augstskolās, par laimi, mācību priekšmetu pasniegšanas
valoda vēl nav ierobežota.
Es esmu pārliecināts, ka vēl 9.Saeimas pilnvaru laikā Dz.Ābiķa
kungs savā vārdā iesniegs analoģisku priekšlikumu, jo vienīgais motīvs, kādēļ
valdošais vairākums balsos „pret” manu priekšlikumu, ir nevis centieni aizstāvēt
latviešu valodu, bet gan mēģinājums pazemot Latvijas krievus.
Tomēr par visu dzīvē, kungi, nākas maksāt, un es ceru, ka patiesas
rūpes par valsts attīstību vai kaut pat vienkāršas merkantilas intereses galu galā
pārspēs iracionālo vēlmi nodarīt kaut kādu cūcību savam kaimiņam.
Aicinu atbalstīt!
Sēdes vadītāja. Debatēs runās deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Pašreizējā spēkā esošā Augstskolu likuma
56.panta trešās daļas redakcija ļoti precīzi regulē valodu lietojumu mūsu
augstākās izglītības sistēmā.
Gribu atgādināt, ka Latvija ir pievienojusies kopējai Eiropas
augstākās izglītības telpai, tāpēc šā panta redakcijā ir ļoti precīzi sadalīts
gan valsts valodas lietojums, gan Eiropas Savienības oficiālo valodu lietojums, gan arī
citu valodu lietojums. Šī ir ļoti pārdomāta un praksē labi funkcionējoša
redakcija.
Ko tad piedāvā Buzajeva kungs? Tā faktiski ir atgriešanās pie
padomju laikā eksistējušās divplūsmu sistēmas, jo Buzajeva kungs piedāvā iespējas
valsts augstskolās lietot citu valodu, ja attiecīgā programma ir pieejama arī valsts
valodā. Tātad vienā un tajā pašā augstskolā 25 studentiem programma tiek lasīta
valsts valodā, bet simtiem studentu tādā gadījumā to var klausīties citā valodā.
Tas ir pilnīgi nepieņemams priekšlikums!
Turklāt mums ir zināma arī citu Eiropas valstu pieredze. Savulaik
Dānija, Nīderlande un Zviedrija lielā mērā savā augstākās izglītības sistēmā
atteicās no nacionālās valodas lietošanas, un tas faktiski noveda pie nacionālās
valodas vides samazināšanās, pie terminoloģijas neattīstīšanās un radīja
nopietnas problēmas ne tikai augstākajā, bet visā izglītības sistēmā un zinātnē.
(No zāles: „Šadurskim katru ceturtdienu jāiet uz kapelu! Negrēko!”)
Es uzskatu, ka šis Buzajeva kunga priekšlikums ir ļoti bīstams, jo
tas var radīt nopietnas problēmas mūsu augstākās izglītības attīstībai. Uzskatu,
ka tas ir noraidāms.
Sēdes vadītāja. Debatēs runās deputāts Jakovs Pliners. (No
zāles: „Vēl viens speciālists!”)
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! Buzajeva kunga… Nevajag baidīties (No zāles
dep. K.Leiškalns: „Mēs nebaidāmies, mēs nesaprotam!”), Šadurska kungs!…
Buzajeva kunga priekšlikumā nekā bīstama nav.
Viņa priekšlikums paredz, ka valsts dibinātajās augstskolās
studiju programmas īsteno valsts valodā. Vēlreiz atkārtoju: valsts valodā. Citu
valodu lietošana studiju programmu īstenošanā iespējama tikai šādos gadījumos.
Pirmais gadījums – atsevišķās studiju programmas daļās. Jūs jau
zināt, ka arī Lielbritānijā, Krievijā un Vācijā ir izcili profesori, ir izcili
akadēmiķi, un, ja kāds no viņiem kā vieslektors atbrauc pie mums un grib te lasīt
savas zinātnes attiecīgo kursu vai tā daļu savā valodā, tad ir vērts šim izcilajam
zinātniekam to atļaut.
Un otrais gadījums – ja attiecīgā programma ir pieejama arī valsts
valodā. Tas gan atļauts… Šadurska kungs jau runāja par to, ka ir attiecīgs pants,
saskaņā ar kuru patiešām ir iespējams studentiem lasīt lekcijas arī Eiropas
Savienības valodās, bet, kā jums ir zināms, Krievija nav Eiropas Savienības
locekle…
Nākamais. Mums ir izdevīgi, lai šeit brauktu arī studenti no
bijušās PSRS, kas šobrīd, paldies Dievam, ir neatkarīga valsts, teiksim, varbūt no
Kazahijas, no Uzbekijas, no Armēnijas, no Baltkrievijas un tā tālāk… Jā, arī no
Krievijas. Un ja šis priekšlikums būtu pieņemts… Tātad, ja mums ir vai nu ārstu,
vai inženieru vai kādas citas specialitātes programma valsts valodā… To gan neviens
neuzspiež, bet, ja augstskolai tas ir izdevīgi, tad šis likuma pants un punkts dotu tai
iespējas nodibināt šiem jauniešiem maksas grupas, kur šie cilvēki šeit mācītos
arī krievu valodā. Latviešu valodai no tā nekas nedraud, to neviens neapdraud. Šie
studenti maksātu par šo mācību kursu, un tas būtu izdevīgi gan augstskolām, gan
arī valstij, tāpēc ka tiktu maksāti nodokļi… Jā! Un, ja kāds grib organizēt
Latvijas cilvēku, Latvijas jauniešu vai studentu, grupu, kura var un grib mācīties
krievu valodā, un ja augstskola tam piekrīt…
Man liekas, ka jebkura valoda ir bagātība, un par to es aicinu jūs
balsot. Tas ir izdevīgi jauniešiem, ir izdevīgi augstskolai un ir izdevīgi valstij!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debatēs runās deputāts Pēteris Tabūns. (No
zāles dep. Dz.Zaķis: „Sadod, Pēteri!”)
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Plinera kungs! Mums nenāk ne prātā baidīties no Buzajeva kunga.
Arī no jums – ne! Mēs viņu – Plineru… nevis Plineru (No zāles: „Abus! Abus!”),
bet Buzajevu vienīgi nesaprotam. Nesapratām 8.Saeimā, nesaprotam tagad un nesapratīsim
arī priekšdienās. Nu ko lai dara? Tā tas ir!
Sēdes vadītāja. Debatēs runās deputāte Anta Rugāte.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātā Saeima! Cienījamais deputāt Plinera kungs! Es
pateicos jums par tā priekšlikuma skaidrojumu, kuram ir šis 2.punkts, jo tas patiešām
ir – es teikšu žargonā –, figņi-migņi… (No zāles: „Jūs nedrīkstat
tā teikt!”) …Drīkstu gan! Tas ir mans viedoklis par jūsu uzrakstīto
priekšlikumu, un es neturpināšu sarunu ar jums no tribīnes, bet es paudīšu ko citu.
To, ko jūs nepateicāt. Jums ir jānāk tribīnē un skaidri un gaiši jāpasaka… Jūs
esat pilntiesīgs Latvijas pilsonis, un jūs esat pilntiesīgi ievēlēts Latvijas
Saeimā! Tad nevis kaut kādus figņi-migņi mums te rakstiet priekšā… nevis kaut
kādus rēbusus rakstiet priekšā, bet rakstiet tā, lai mēs kaut ko arī saprastu, ko
tad jūs īsti gribat! Tad pasakiet skaidri un gaiši (No zāles: „Nevajag!”),
ko jūs domājat un ko jūs gribat izdarīt! Jūs negribat mācīties valsts valodā –
tāds ir jūsu mērķis! Bet, ja jūs tur būtu uzrakstījis, ka šo svešvalodu lieto
tad, ja šī programma nav pieejama valsts valodā… Nu tad man ir jāsaka tā: tad vairs
nerastos pat nekādas iespējas par kaut ko debatēt, jo tad būtu skaidrs, ka valsts
valoda tiek kompensēta ar kādu citu no valodām, un tā ir nevis valsts valoda, nevis
latviešu valoda. Bet tas, ko jūs esat uzrakstījuši, – tā patiešām ir ņirgāšanās
par Latvijas valsti un par Latvijas valsts pamatprincipiem. Noraidāms!
Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs runās deputāts Nikolajs
Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Droši vien tie cilvēki, kuri strādā
Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisijā, atceras, ka
pie mums viesojās cilvēki no Izglītības un zinātnes ministrijas. Un viņi pateica, ka
Rīgā vien mācās 65 tūkstoši studentu. Līdz ar to Rīgā ir izveidota vesela
infrastruktūra, izglītības infrastruktūra, – koledžas, institūti, universitātes.
Bet tas notiek tikai tagad, jo, kā jūs visi zināt, 80.gadu otrajā pusē Latvijā bija
diezgan augsta dzimstība. Taču kas būs pēc pieciem gadiem, kad, piemēram, manam
dēlam būs pienācis laiks doties uz augstskolu? Man šķiet, ka 1992.–1995.gadā
dzimusī paaudze ir ļoti mazskaitlīga. Un kas būs ar latviešiem – pasniedzējiem, kuri
tagad strādā universitātēs? Kas notiks ar izveidoto infrastruktūru? Viņi pēc tam
būs Īrijā! Viņi brauks uz Īriju strādāt celtniecībā vai, es nezinu, vēl kaut kur
citur.
Jūs paši saprotat, ka arī izglītība ir tirgus. Tirgus! Un, ja
cilvēki grib pirkt izglītību krievu, angļu vai spāņu valodā, tad tas ir apsveicami.
Tikai Somijā vien ir aptuveni 500 programmas angļu valodā, un man šķiet, ka tas, ko
šeit runā cienījamā deputāte Rugāte, ir visdziļākais provinciālisms, piedodiet!
Sēdes vadītāja. Debatēs runās deputāts Vladimirs Buzajevs, otro
reizi.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Un ne tikai provinciālisms, cienījamā Rugātes kundze, bet klaja
necieņa pret Latvijas jaunāko vēsturi! (No zāles dep. P.Tabūns: „Mēs taču
nesaprotam!”) Un es vēl vienu reizi varētu atkārtot, ka šis formulējums, kas
jums tā nepatīk, ir paņemts tieši no Latvijas Tautas frontes programmas. Tajā laikā
bija tāda situācija, ka dažādās augstākajās izglītības iestādēs, teiksim,
Mākslas akadēmijā, vispār nebija dažu studiju programmu krievu valodā, bet citās,
teiksim, militārajā augstskolā, nebija attiecīgās programmas latviešu valodā.
Sakarā ar to parādījās šis prātīgais priekšlikums – nodrošināt katram latvietim
iespēju saņemt augstāko izglītību savā dzimtajā valodā. Pēc mana uzskata, tas ir
pavisam pietiekami.
Taču Šadurska kunga iebildumi ir pārāk nopietni. Cienījamais
Šadurska kungs, šis ir tikai otrais lasījums! Mēs nopietni apspriedīsim šo
jautājumu, un šeit varbūt patiesi ir nepieciešams precizēt, ka runa ir par tādu
programmu, kas jau ir pieejama tajā pašā augstskolā, kurā mēs gribam pasniegt arī
citās valodās. Tad jūsu iebildums būtu novērsts. Un es noteikti, neskatoties uz
šodienas balsošanu, iesniegšu tieši šo pašu priekšlikumu arī trešajā lasījumā.
Es arī ceru, ka „Jaunais laiks” trešajā lasījumā mani tomēr atbalstīs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debatēs runās deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie deputāti! Es atvainojos par jūsu laika kavēšanu
situācijā, kurā mēs visi zinām, kā balsot, taču nevaru pieļaut, ka debates par tik
svarīgu tematu beidzas ar demagoģiju, un tāpēc pateikšu dažus vārdus.
Jautājums, par kuru mēs tagad runājam, ir aktuāls praktiski visās
Eiropas Savienības dalībvalstīs, un visu tā saukto mazo un nelielo valstu valodu
politikas speciālisti ir nopietni satraukušies par tendenci, ka tieši augstākajā
izglītībā ir samanāmi zināmi valodas erozijas draudi, un ļoti lielā mērā tas
notiek tieši tāpēc, ka netiek novērtēta attiecīgo valstu nacionālo valodu loma
izglītībā.
Mūsu Augstskolu likuma pašreizējā redakcija ir ļoti pārdomāta.
Tajā cita starpā, runājot par vieslektoriem, ir skaidri norādīta iespēja
atsevišķus studiju kursus vai to daļas lasīt svešvalodās. Un ir jāatgādina arī
tas, ka mēs atrodamies vienotas Eiropas augstākās izglītības telpā, un tāpēc arī
ir pilnīgi pamatota pašreizējā likuma redakcija, kas augstākajā izglītībā
pieļauj programmas Eiropas Savienības valstu valodās. Un tad mums būs iespējams
panākt šo balansu, lai mūsu studenti labi zinātu latviešu valodu, lai viņi spētu
tajā lietot un attīstīt zinātnisko terminoloģiju un lai vienlaikus būtu vairāku
svešvalodu pratēji.
Un, lai tas tā notiktu, pie tā strādā vairākas starptautiskas
valodas politikas organizācijas. Šā gada septembrī notiks liela Eiropas līmeņa
konference tieši par valodu lietojumu augstākajā izglītībā. Un arī līdz šim
speciālisti ir bijuši vienisprātis, ka nekādā gadījumā nav pieļaujama valsts
valodas lomas mazināšana augstākajā izglītībā, un es ļoti ceru, ka Latvija nebūs
starp tām valstīm, kas savā likumdošanā pieļaus šo liktenīgo kļūdu.
Aicinu neatbalstīt šādu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai referents komisijas vārdā
vēlas ko piebilst? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6.priekšlikumu!
Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 65, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dukšinskis. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dukšinskis. Arī 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dukšinskis. Aicinu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dukšinskis. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt
šā gada 29.martu.
Sēdes vadītāja. 29.marts. Citu priekšlikumu nav. Termiņš
noteikts. Paldies.
J.Dukšinskis. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums –
likumprojekts „Par Protokolu, kas izstrādāts, pamatojoties uz K3.pantu Līgumā par
Eiropas Savienību, par nelegāli iegūtu ieņēmumu legalizēšanas apjomu Konvencijā
par informāciju tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām un par transportlīdzekļa
reģistrācijas numura iekļaušanu konvencijā un Protokolu, kas noslēgts saskaņā ar
Līguma par Eiropas Savienību 34.pantu un kas attiecībā uz muitas lietu
identifikācijas datu bāzes izveidošanu groza Konvenciju par informācijas tehnoloģiju
izmantošanu muitas vajadzībām”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš (Latvijas
Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija).
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.477. Dokuments ir
komisijā izskatīts, tas ir saistīts ar Latvijas likumu saskaņošanu ar Eiropas
Savienības likumiem.
Lūdzu nobalsot pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Bērziņš. Paldies, kolēģi, par atbalstu! Termiņš – 28.marts.
Sēdes vadītāja. 28.marts. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar
dokumentu, kura numurs ir 677. Kopumā Tautsaimniecības komisijā tika iesniegti un
izskatīti 12 priekšlikumi.
1.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. 2.priekšlikums ir skatāms kopā ar 3.priekšlikumu.
2.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā,
kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
V.Aizbalts. 4.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. 5.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Aizbalts. 6.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.
V.Aizbalts. 7.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. 8. un 9.priekšlikums ir skatāmi kopā.
8.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā,
kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
V.Aizbalts. 10.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. 11.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. 12.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par vienprātību!
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada
19.aprīlis.
Sēdes vadītāja. 19.aprīlis. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu uz otro lasījumu likumprojektam
„Tiesu iekārtas likums” (Nr.67/Lp9) līdz 2007.gada 1.maijam”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Tiek lūgts pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu
šim likumprojektam. Šādu lūgumu izteikusi Latvijas tiesnešu biedrība un Augstākās
tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns.
Komisija ir atbalstījusi šo lūgumu, tāpēc lūdzam atbalstīt
lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu līdz 1.maijam.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu!
Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Politisko
organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr.212/Lp9) otrajam lasījumam līdz
2007.gada 11.maijam”.
Iesniedzējs – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā
„Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta
vēlēšanām”” (Nr.213/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 11.maijam”.
Iesniedzējs – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā
„Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” (Nr.214/Lp9)
otrajam lasījumam līdz 2007.gada 11.maijam”.
Iesniedzējs – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par
nekustamā īpašuma nodošanu biedrībai „Latvijas Ebreju draudžu un kopienu
padome””. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi, lūdzu atbalstīt šo likumprojektu. Īpašums tiek nodots,
lai izveidotu holokausta piemiņas muzeju.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
M.Segliņš. 29.marts.
Sēdes vadītāja. 29.marts. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem”. Pirmais
lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Jānis Dukšinskis.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – 1.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dukšinskis. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt
šā gada 28.martu.
Sēdes vadītāja. 28.marts. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
J.Dukšinskis. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums –
likumprojekts „Grozījumi likumā „Par aviāciju””. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izskatāmā
dokumenta numurs ir 699. Ministru kabinets ir iesniedzis un Tautsaimniecības komisija ir
izskatījusi likumprojektu „Grozījumi likumā „Par aviāciju””.
Komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu
par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – 1. Likumprojekts ir
atzīts par steidzamu.
V.Aizbalts. Cienījamie kolēģi, lūdzu jūs pieņemt likumprojektu
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Aizbalts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.marts, un
likumprojekta izskatīšana – 29.martā.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas laiks – 26.marts,
likumprojekta izskatīšana – Saeimas 29.marta sēdē. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Golubova,
Deņisova, Orlova, Tutina un Vidavska jautājumu „Par ikgadējo plūdu novēršanu
Daugavā”. (No zāles dep. J.Dobelis: „Galīgi dumji palikuši! Nedrīkst
ilgāk strādāt par 16 stundām!”) Jautājums ir adresēts vides ministram
Raimondam Vējonim. Jautājums tiek nodots vides ministram.
Godātie deputāti, mūsu šīsdienas sēdes darba kārtība ir
izskatīta. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar kartēm! Lūdzu
reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Andreju Klementjevu nolasīt
reģistrācijas rezultātus.
Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas vārdu paziņojumam
lūdz deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS frakcija).
Lūdzu Dzeltenajā zālē ierasties deputātu grupu sadarbībai ar
Indijas parlamentu. Tūlīt!
Sēdes vadītāja. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Nav reģistrējušies: Māris Ārbergs, Inta Feldmane, Augusts
Brigmanis, Vaira Paegle, Ina Druviete, Indulis Emsis, Nikolajs Kabanovs, Sarmīte
Ķikuste, Leons Līdums, Vitālijs Orlovs, Raimonds Pauls, Jānis Reirs, Jānis
Strazdiņš, Kārlis Šadurskis, Viktors Ščerbatihs, Staņislavs Šķesters, Dainis
Turlais un Māris Krastiņš.
Sēdes vadītāja. Paldies. Sēde slēgta.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas ziemas sesijas 12.sēde
2007.gada 22.martā
Atbildes uz deputātu jautājumiem
2007.gada 22.martā
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Ir pienācis laiks
atbildes sniegšanai uz deputātu jautājumu.
Šodien ir izziņots viens jautājums. Tas ir deputātu Plinera,
Sokolovska, Kabanova, Buzajeva, Mitrofanova un Buhvalova jautājums ārlietu ministram
Artim Pabrikam „Par bezvīzu režīma nodrošināšanu LR nepilsoņiem”.
Uz šo jautājumu ministrs savlaicīgi ir sniedzis rakstveida atbildi,
kas pilnībā neapmierināja jautājuma iesniedzējus, tāpēc viņi lūdza sniegt arī
papildu atbildes mutvārdos.
Ārlietu ministrs ir mūs informējis, ka sakarā ar citiem darba
pienākumiem un iepriekš plānotu tikšanos nevarēs ierasties šodien Saeimā un
atbildēt uz šo jautājumu.
Līdz ar to jautājums tiek pārcelts.
Darbu beidzam. Paldies.
Atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu
2007.gada 22.martā
|
Latvijas Republikas ārlietu ministra A.Pabrika |
Datums: 22.03.2007. 09:09:20 bal001
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā
Datums: 22.03.2007. 09:13:38 bal002
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā
Datums: 22.03.2007. 09:14:22 bal003
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā
Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”
Datums: 22.03.2007. 09:21:42 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.666 nodošanu komisijai
Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Kalvītim “Par cilvēku bojāeju “Reģu” aprūpes centrā”
Datums: 22.03.2007. 09:59:14 bal006
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr.587
Par Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas konvencijas grozījumu protokolu (2.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 10:00:32 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.674 pieņemšanu 2 lasījumā
Grozījumi likumā “Par 1999.gada 3.jūnija Protokolu par grozījumiem 1980.g. 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) (2.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 10:01:38 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.675 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 10:03:34 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.653 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Jūras kodeksā (3.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 10:12:10 bal010
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu
Grozījumi Jūras kodeksā (3.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 10:12:40 bal011
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu
Grozījumi Jūras kodeksā (3.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 10:13:20 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.663 pieņemšanu 3.lasījumā
Dokumentu legalizācijas likums (3.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 10:15:00 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.668 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (3.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 10:15:48 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.676 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā (1.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 10:17:02 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.592 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 12:27:28 bal016
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 12:28:04 bal017
Balsošanas motīvs: Par 3. priekšlikumu
Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 12:28:36 bal018
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu
Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 13:37:34 bal019
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu
Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 13:38:08 bal020
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu
Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 13:45:30 bal021
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu
Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 13:45:58 bal022
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu
Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 13:47:36 bal023
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu
Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 13:48:14 bal024
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu
Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 13:48:46 bal025
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu
Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 13:49:14 bal026
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu
Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 13:49:40 bal027
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu
Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 14:06:06 bal028
Balsošanas motīvs: Par 20.priekšlikumu
Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 14:06:48 bal029
Balsošanas motīvs: Par 21.priekšlikumu
Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 14:07:22 bal030
Balsošanas motīvs: Par 22.priekšlikumu
Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 14:08:40 bal031
Balsošanas motīvs: Par 29.priekšlikumu
Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 14:10:34 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.654 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (2.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 14:12:08 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.655 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” (Nr.251/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 14:15:04 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.563 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” (Nr.276/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 14:18:06 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.662 steidzamību
Grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” (Nr.276/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 14:24:46 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.662 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (2.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 14:25:56 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.665 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Valsts civildienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 14:26:58 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.163 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Augstskolu likumā (2.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 14:28:10 bal039
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījumi Augstskolu likumā (2.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 14:28:36 bal040
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Grozījumi Augstskolu likumā (2.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 14:47:44 bal041
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu
Grozījumi Augstskolu likumā (2.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 14:48:22 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.672 pieņemšanu 2.lasījumā
Par Protokolu, kas izstrādāts, pamatojoties uz K3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību, par nelegāli iegūtu ieņēmumu legalizēšanas apjomu Konvencijā par informāciju tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām un par transportlīdzekļa reģistrācijas numura iekļaušanu konvencijā un Protokolu, kas noslēgts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34.pantu un kas attiecībā uz muitas lietu identifikācijas datu bāzes izveidošanu groza Konvenciju par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām (1.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 14:49:50 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.477 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (2.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 14:51:38 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.677 pieņemšanu 2.lasījumā
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Tiesu iekārtas likums” otrajam lasījumam
Datums: 22.03.2007. 14:52:54 bal045
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.651
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” otrajam lasījumam
Datums: 22.03.2007. 14:53:32 bal046
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.687
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” otrajam lasījumam”
Datums: 22.03.2007. 14:54:14 bal047
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.688
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” otrajam lasījumam”
Datums: 22.03.2007. 14:54:50 bal048
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.689
Par nekustamā īpašuma nodošanu biedrībai “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome” (1.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 14:55:44 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.669 pieņemšanu 1.lasījumā
Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem (1.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 14:56:38 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.671 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par aviāciju” (1.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 14:57:40 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.617 steidzamību
Grozījumi likumā “Par aviāciju” (1.lasījums)
Datums: 22.03.2007. 14:58:06 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.617 pieņemšanu 1.lasījumā