14.03.2007.

9/8 -

Saeimas Prezidijam

Tautsaimniecības komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu "Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr.208/Lp9) .

Pielikumā: apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta otrajam lasījumam uz .... lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs

Guntis Blumbergs

Iesniedz Tautsaimniecības komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā

( Nr. 208 / Lp 9 )

Spēkā esošā redakcija	Pirmā lasījuma redakcija	Nr.	Priekšlikumi ( 12 )	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums	Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā			Redakcionāli precizēts	Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā
	Izdarīt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2002, 168.nr.; 2003, 161.nr.; 2004, 180.nr.; 2005, 191.nr.; 2006, 98.nr.) šādu grozījumu:			Redakcionāli precizēts	Izdarīt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2002, 168.nr.; 2003, 161.nr.; 2004, 180.nr.; 2005, 191.nr.; 2006, 98.nr.) šādus grozījumus:
5.pants. Satiksmes ministrijas kompetence Satiksmes ministrija atbilstoši savai kompetencei jūrlietās:
1) īsteno valsts politiku un attīstības stratēģiju;
2) nodrošina reglamentējošu normatīvo aktu projektu izstrādi atbilstoši Starptautiskās jūras organizācijas, Helsinku komisijas, Starptautiskās darba organizācijas un citu starptautisko organizāciju, kā arī Eiropas Savienības tiesību aktiem;
3) pārstāv valsti Starptautiskajā jūras organizācijā, Starptautiskajā hidrogrāfijas organizācijā, Eiropas Savienības institūcijās un citās institūcijās un piedalās Helsinku komisijas darbā kuģošanas drošības jautājumos;
4) nodrošina Latvijai saistošo starptautisko līgumu un citu starptautisko tiesību normu ievērošanu;
5) nodrošina Latvijas Jūras administrācijai nodoto funkciju izpildes uzraudzību un kontroli;
6) šajā likumā paredzētajos gadījumos nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību, lai gādātu par kuģošanas drošību un nepieļautu piesārņošanu no kuģiem;
7) izsniedz atbilstības sertifikātu jūrnieku profesionālās izglītības programmām;		1	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts 5.pantā: aizstāt 7.punktā vārdu “izglītības” ar vārdu “sagatavošanas”.	Atbalstīts	1. Aizstāt 5.panta 7.punktā vārdu “izglītības” ar vārdu “sagatavošanas”.
8) izsniedz atbilstības sertifikātu klasifikācijas sabiedrībām (atzītām organizācijām) un publicē klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) sarakstu;
9) izsniedz speciālo atļauju (licenci) komersantam, kas kuģa īpašnieka vārdā komplektē kuģa apkalpi un iekārto personas darbā uz kuģiem;
10) (izslēgts ar 15.06.2006. likumu);
11) (izslēgts ar 28.10.2004. likumu);
12) nosaka un publicē ārstu un to ārstniecības iestāžu sarakstu, kas veic jūrnieku veselības pārbaudes atbilstoši 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos noteiktajām prasībām;
12^1) nodrošina jūrnieku apmācības un kompetences novērtēšanas vadību, kontroli un uzraudzību atbilstoši 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos noteiktajām prasībām;
12^2) nodrošina jūrnieku apmācības, kompetences novērtēšanas, profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu izsniegšanas, kā arī to apstiprināšanas nepārtrauktu uzraudzību, izmantojot kvalitātes standartu sistēmas;
13) attīsta un koordinē starptautiskos sakarus;
14) veic citas funkcijas, kas saistītas ar drošību jūrā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu un 28.10.2004. likumu)
6.pants. Latvijas Jūras administrācijas kompetence (1) Latvijas Jūras administrācija atbilstoši normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesību normām, kā arī savai kompetencei jūrlietās:
1) uzrauga Kuģu reģistrā iekļauto kuģu atbilstību drošības prasībām, atzīst kuģu būves un modernizācijas tehniskos projektus un izsniedz kuģu sertifikātus;
2) apstiprina kuģu dokumentāciju;
3) īsteno ostas valsts kontroli attiecībā uz ārvalstu kuģiem;
4) kontrolē Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa (turpmāk — ISM kodekss) prasību izpildi attiecībā uz Kuģu reģistrā iekļautajiem kuģiem;
5) izmeklē un analizē jūras negadījumus, kā arī veic jūrnieku profesionālās kompetences novērtēšanu, ja noticis pārkāpums, kas saistīts ar profesionālo pienākumu nepienācīgu izpildi vai neizpildi;
6) kontrolē, kā Latvijas ūdeņos tiek ievērota kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par pasažieriem uz kuģa, kā arī par bīstamām un piesārņojošām kravām;
7) saskaņo ostu noteikumus kuģošanas drošības jautājumos un kontrolē to ievērošanu;
8) izsniedz sertifikātus ločiem un kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoriem, kā arī veic loču un kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoru apmācības un kvalifikācijas pārbaužu uzraudzību;
9) noformē, izsniedz, apmaina, aiztur, anulē, atzīst par nederīgām jūrnieku grāmatiņas un veic to uzskaiti, veic personu datu apstrādi saistībā ar jūrnieku grāmatiņu un profesionālās kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanu darbam uz kuģiem, kā arī uztur jūrnieku sertificēšanas datu bāzi;
10) izvērtē un saskaņo jūrnieku profesionālās izglītības programmu un mācību kursu atbilstību starptautiskajiem tiesību aktiem, organizē jūrnieku kvalifikācijas pārbaudes un izsniedz profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus darbam uz kuģiem;
11) (izslēgts ar 10.11.2005. likumu);
12) veic kuģu un kuģu hipotēku reģistrāciju un izsniedz ar to saistītos dokumentus;
13) uztur Kuģu reģistra un Zvejas kuģu reģistra datu bāzes;
14) uzrauga bāku, boju, citu navigācijas līdzekļu un sistēmu izveidošanu un darbību Latvijas ūdeņos;
15) kontrolē dziļuma mērījumus, kā arī hidrogrāfiskos mērījumus un pētījumus Latvijas ūdeņos;
16) organizē navigācijas publikāciju sagatavošanu, iespiešanu un izplatīšanu;
17) publicē un izplata navigācijas brīdinājumus un paziņojumus, kā arī pilda nacionālā koordinatora pienākumus;
18) saskaņo Latvijas ūdeņos nogrimušas mantas izcelšanu no kuģošanas drošības viedokļa;
19) saskaņo ostu hidrotehnisko būvju un kuģuceļu projektus no kuģošanas drošības viedokļa un piedalās projektu pieņemšanas komisijas darbā;
20) piedalās Starptautiskās jūras organizācijas, Helsinku komisijas, Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas un citu starptautisko organizāciju darbā;
21) sagatavo priekšlikumus normatīvo aktu projektu izstrādei;
21^1) sertificē atzītās aizsardzības organizācijas;
22) uzrauga atzīto aizsardzības organizāciju, kā arī klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) darbību;
23) veic atbildīgās organizācijas funkcijas Starptautiskā kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksa (turpmāk — ISPS kodekss) prasību ieviešanai un kontrolei;
24) saskaņo kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības personāla apmācības programmu atbilstību ISPS kodeksa prasībām;
25) uzrauga, lai kuģu īpašnieki, kā arī komersanti, kas kuģa īpašnieka vārdā komplektē apkalpi un iekārto personas darbā uz kuģiem, atbilstu 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos noteiktajām prasībām;
26) izsniedz jūrnieku profesionālās apmācības instruktoriem un jūrnieku profesionālās kvalifikācijas vērtētājiem sertifikātus, kas apliecina viņu atbilstību 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos noteiktajām prasībām;
27) izsniedz atbilstības apliecību (sertifikātu) komersantam, kas veic kuģa drošības aprīkojuma pārbaudes.
(2) Latvijas Jūras administrācija par sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem iekasē maksu satiksmes ministra noteiktajā apmērā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek aprēķināti publisko maksas pakalpojumu izcenojumi. Maksa par navigācijas pakalpojumiem tiek noteikta atbilstoši "Likumam par ostām".	Izteikt 6.panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Ministru kabinets izdod noteikumus par to publisko maksas pakalpojumu cenrāžu apstiprināšanu, kurus Latvijas Jūras administrācija sniedz, pildot tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus. Maksa par navigācijas pakalpojumiem tiek noteikta atbilstoši "Likumam par ostām"."	2	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts 6.pantā: aizstāt otrās daļas pirmo un otro teikumu ar teikumu šādā redakcijā: “Ministru kabinets izdod noteikumus par to pakalpojumu cenrāža apstiprināšanu, kurus Latvijas Jūras administrācija sniedz, pildot tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, kā arī nosaka to personu loku, kuras ir atbrīvojamas no samaksas par sniegtajiem pakalpojumiem.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr. 3
		3	Atbildīgā komisija Izteikt likumprojekta pirmā lasījuma redakciju šādā redakcijā: „6.pantā: aizstāt otrās daļas pirmo un otro teikumu ar teikumu šādā redakcijā: “Ministru kabinets izdod noteikumus par to pakalpojumu cenrāža apstiprināšanu, kurus Latvijas Jūras administrācija sniedz, pildot tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, kā arī nosaka to personu loku, kuras ir atbrīvojamas no samaksas par sniegtajiem pakalpojumiem.”	Atbalstīts	2. 6.pantā: aizstāt otrās daļas pirmo un otro teikumu ar teikumu šādā redakcijā: “Ministru kabinets izdod noteikumus par to pakalpojumu cenrāža apstiprināšanu, kurus Latvijas Jūras administrācija sniedz, pildot tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, kā arī nosaka to personu loku, kuras ir atbrīvojamas no samaksas par sniegtajiem pakalpojumiem.”;
(3) Lai veiktu šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas, Latvijas Jūras administrācija nodrošina Jūrnieku reģistra, Kuģu reģistra, Kuģošanas drošības inspekcijas un Avāriju izmeklēšanas nodaļas, Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijas, kā arī Hidrogrāfijas dienesta darbību. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu, 28.10.2004.  likumu, 10.11.2005. likumu un 15.06.2006. likumu)
		4	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts papildus iekļaut ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Šā panta pirmajā daļā minēto funkciju īstenošanai pieņemtie Latvijas Jūras administrācijas lēmumi izpildāmi ar to spēkā stāšanās brīdi. Šo lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to izpildi.”	Atbalstīts Redakcionāli precizēts	papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Šā panta pirmajā daļā minēto funkciju īstenošanai pieņemtie Latvijas Jūras administrācijas lēmumi izpildāmi ar to spēkā stāšanās dienu. Šo lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to izpildi.”
11.pants. Kuģu drošības prasības (1) Kuģu drošības prasības un kuģu drošības uzraudzības kārtību, ievērojot to tilpību, garumu, kuģa tipu, uzbūvēšanas gadu un kuģošanas rajonu, nosaka šis likums un Latvijai saistošie starptautiskie līgumi ar turpmākajiem grozījumiem, to skaitā:
1) 1966.gada Starptautiskā konvencija par kravas marku un tās 1988.gada protokols;
2) 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (turpmāk — SOLAS konvencija) un tās 1988.gada protokols;
3) 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols (turpmāk — MARPOL konvencija);
4) 1992.gada Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (turpmāk — Helsinku konvencija);
5) 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (turpmāk — COLREG konvencija);
6) 1969.gada Starptautiskā konvencija par kuģu tilpības mērīšanu (turpmāk — Tilpības konvencija);
7) Starptautiskās darba organizācijas 1976.gada Konvencija par minimālajām normām tirdzniecības kuģiem;		5	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts Papildināt 11.panta pirmās daļas 7.punktu ar vārdiem un skaitli “un tās 1996.gada protokols.	Atbalstīts	3. Papildināt 11.panta pirmās daļas 7.punktu ar vārdiem un skaitli “un tās 1996.gada protokols”.
8) 1978.gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu ar grozījumiem (turpmāk — STCW konvencija);
9) 1969.gada Pasaules veselības organizācijas Starptautiskie medicīniski sanitārie noteikumi.
(2) Nosakot kuģu drošības prasību piemērošanu un kuģu drošības uzraudzības kārtību, tiek ņemtas vērā starptautisko normatīvo aktu prasības attiecībā uz:
1) pasažieru kuģu drošību un standartiem;
2) obligāto pārbaužu sistēmu, lai nodrošinātu kuģu ar horizontālu un vertikālu kravas apstrādi (turpmāk — ro-ro kuģi) un ātrgaitas pasažieru kuģu drošu darbību;
3) ro-ro pasažieru kuģu drošu pārvaldi;
4) kuģu inspekcijas un uzraudzības organizāciju, kā arī valsts administrācijas darbību;
5) ostu un kuģu drošību;
6) zvejas kuģu reģistrāciju;
7) darba drošības un veselības aizsardzības prasību minimumu darbā uz kuģiem;
8) jūrnieku apmācību, sertifikāciju un sardzes pildīšanu;
9) citiem jautājumiem, kas saistīti ar kuģošanas drošību, vides piesārņojuma novēršanu un personu apmācību, kvalifikāciju un sertifikāciju;
10) kuģa konstrukciju un mehānismiem;
11) kuģa sistēmām un aprīkojumu;
12) kuģa ugunsdrošību;
13) vides piesārņojuma novēršanu;
14) kuģa stabilitāti, arī avārijas stabilitāti;
15) kuģa apkalpes praktisko apmācību rīcībai avārijas situācijā;
16) ISM kodeksa un ISPS kodeksa piemērošanu;
17) kuģa tilpību;
18) kuģa kravas zīmi;
19) kravas iekraušanu, izvietošanu un nostiprināšanu uz kuģa, kā arī balasta operācijām;
20) pasažieru kuģu, ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošību, kā arī pasažieru drošību;
21) kuģu, terminālu un jūrā nostiprinātu platformu drošību;
22) loču un kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoru apmācību, sertifikāciju un kvalifikācijas pārbaudēm;
23) kuģa navigācijas kartēm, dokumentāciju un informatīvajiem materiāliem;
24) kuģa īpašnieka atbildību par kuģa atbilstību drošības normām;
25) jūras komunikācijas un sakaru sistēmām;
26) kuģa radio un navigācijas aprīkojuma drošību;
27) jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanu.
(3) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto starptautisko normatīvo aktu izpildes kārtību.
(4) Ministru kabinets var noteikt drošības un aizsardzības prasību piemērošanu kuģiem, uz kuriem, ievērojot to tilpību, garumu, kuģa tipu, uzbūvēšanas gadu un kuģošanas rajonu, neattiecas šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.
(5) Ministru kabinets var noteikt kārtību, kādā tiek izpildītas prasības, ko Helsinku konvencija vides piesārņojuma novēršanas jomā izvirza komercsabiedrībām, kuru darbība nav saistīta ar jūras transportu.
(6) Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) apliecina Latvijas kuģu būves un modernizācijas projektu dokumentācijas un kuģu aprīkojuma atbilstību starptautiskajām prasībām. Kuģu būvi, modernizāciju un remontu uzrauga Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija).
(7) Uz Latvijas kuģiem ir jābūt dokumentācijai par kuģa stabilitāti, tilpības un kravas zīmes aprēķiniem, rīcības plāniem piesārņojuma likvidācijai avārijas gadījumā, kā arī šā panta pirmajā daļā minētajos starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktajām rokasgrāmatām un citiem dokumentiem, kuru atbilstību starptautiskajām prasībām apliecinājusi Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija). (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu, 28.10.2004. likumu, 10.11.2005. likumu un 15.06.2006. likumu)
21.pants. Kuģa žurnāli (1) Uz visiem Latvijas kuģiem ir kuģa žurnāls un mašīnas žurnāls. Uz kuģiem, kuru tilpība ir mazāka par 500 BT, var izmantot apvienotās formas kuģa žurnālu, kurā paredzēti ieraksti par kuģa mehānismu darbību. Kuģa žurnāla un mašīnas žurnāla uzglabāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Kuģa žurnāla un mašīnas žurnāla paraugus apstiprina Latvijas Jūras administrācija.		6	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts 21.pantā: svītrot pirmās daļas trešo teikumu;	Atbalstīts Redakcionāli precizēts	4. 21.pantā: izslēgt pirmās daļas trešo teikumu;
		7	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts papildināt 21. pantu ar viens prim daļu šādā redakcijā: “(1^1) Aizpildītu kuģa žurnālu glabā uz kuģa divus gadus, pēc tam to nodod glabāšanā kuģa īpašniekam vai kuģa menedžmenta kompānijai, kur to glabā vismaz četrus gadus.	Atbalstīts	papildināt pantu ar 1.^1 daļu šādā redakcijā: “(1^1) Aizpildītu kuģa žurnālu glabā uz kuģa divus gadus, pēc tam to nodod glabāšanā kuģa īpašniekam vai kuģa menedžmenta kompānijai, kur to glabā vismaz četrus gadus.”
(2) Uz Latvijas kuģiem, kuri piedalās starptautiskajā kuģošanā, ir jābūt starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktā parauga naftas operāciju žurnālam, atkritumu uzskaites žurnālam, GMDSS žurnālam, kā arī citiem starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentu un sertifikātu oriģināliem. Ja kuģis pārvadā kaitīgās šķidrās vielas lejamkravas, jābūt arī kravas operāciju žurnālam.
(3) (Izslēgta ar 10.11.2005. likumu).
(4) (Izslēgta ar 10.11.2005. likumu).
(5) Kuģa žurnālus Latvijā reģistrē Latvijas ostu kapteiņi, bet ārvalstīs  —  Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, izdarot par to ierakstu Kuģa žurnālu reģistrācijas grāmatā un reģistrējamos kuģu žurnālos. (28.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.11.2005. likumu)
24.pants. Kuģa apkalpes komplektēšana (1) Latvijas kuģi nokomplektē ar piemērotu kuģa apkalpi, kas garantē drošību un aizsardzību jūrā un ostā, ņemot vērā SOLAS konvencijas un STCW konvencijas prasības.
(2) Kuģa apkalpi komplektē atbilstoši tam, kā noteikts apliecībā par kuģa apkalpes minimālo sastāvu. Šo apliecību Latvijas kuģiem izdod Latvijas Jūras administrācija satiksmes ministra noteiktajā kārtībā.
(3) Par apkalpes komplektēšanu atbild kuģa īpašnieks. Kuģa apkalpi komplektē ar kuģa kapteiņa piekrišanu.
(4) Jūrniekiem un citām personām, kuras veic noteiktus uzdevumus saistībā ar Latvijas kuģu ekspluatāciju un uzturēšanu kārtībā, ir jābūt normatīvajiem aktiem un STCW konvencijai atbilstošiem profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem.
(5) Ar personu iekārtošanu darbā uz kuģiem atļauts nodarboties komersantiem, kuri saņēmuši Satiksmes ministrijas izsniegtu speciālo atļauju (licenci). Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā notiek to komersantu licencēšana un viņiem izsniegtās speciālās atļaujas (licences) noteikumu izpildes uzraudzība, kuri kuģa īpašnieka vārdā iekārto personas darbā uz kuģiem.		8	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts 24.pantā: papildināt piekto daļu aiz pirmā teikuma ar teikumu šādā redakcijā: “Šī prasība neattiecas uz kuģu īpašniekiem, kuri iekārto personas darbā uz SOLAS konvencijai nepakļautajiem kuģiem.” svītrot piektās daļas otrajā teikumā vārdus “to” un “kuri kuģa īpašnieka vārdā iekārto personas darbā uz kuģiem”.	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr. 9
		9	Atbildīgā komisija 24.pantā: papildināt piektās daļas pirmo teikumu pēc vārda “nodarboties” ar vārdiem “kuģa īpašniekiem un citiem”; aizstāt piektās daļas otrajā teikumā vārdu “to” ar vārdiem “kuģu īpašnieku un citu”; izslēgt piektās daļas otrajā teikumā vārdus “kuri kuģa īpašnieka vārdā iekārto personas darbā uz kuģiem”;	Atbalstīts	5. 24.pantā: papildināt piektās daļas pirmo teikumu pēc vārda “nodarboties” ar vārdiem “kuģa īpašniekiem un citiem”; aizstāt piektās daļas otrajā teikumā vārdu “to” ar vārdiem “kuģu īpašnieku un citu”; izslēgt piektās daļas otrajā teikumā vārdus “kuri kuģa īpašnieka vārdā iekārto personas darbā uz kuģiem”;
(6) Ministru kabinets nosaka kuģu īpašnieku un komersantu tiesības, pienākumus un atbildību, tiem iekārtojot personas darbā uz kuģiem.		10	Atbildīgā komisija papildināt sesto daļu pēc vārdiem “īpašnieku un” ar vārdu “citu”.	Atbalstīts	papildināt sesto daļu pēc vārdiem “īpašnieku un” ar vārdu “citu”.
(7) Par personu iekārtošanu darbā uz kuģiem netiek pieprasīta un saņemta atlīdzība. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu un 28.10.2004. likumu)
26.pants. Jūrnieku un kuģošanas līdzekļu vadītāju sagatavošana (1) Jūrnieku profesionālās izglītības programmu atbilstību starptautisko normatīvo aktu prasībām, kā arī jūrnieku profesionālās izglītības īstenošanu uzrauga Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrs atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un kritērijiem.		11	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts 26.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdu “izglītības” ar vārdu “sagatavošanas”	Atbalstīts	6. 26.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdu “izglītības” ar vārdu “sagatavošanas”;
(2) Jūrnieku sertificēšanu veic Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrs atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un kritērijiem.
(3) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt STCW un citu Latvijai saistošu starptautisko normatīvo aktu piemērošanas procedūras un kārtību.
(4) Atpūtai un sportam paredzēto kuģošanas līdzekļu vadītāju sertificēšanu atbilstoši savai kompetencei veic Latvijas Jūras administrācija un Ceļu satiksmes drošības direkcija. Ministru kabinets izdod noteikumus par atpūtai un sportam paredzēto kuģošanas līdzekļu vadītāju apmācību un sertificēšanu. (28.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.11.2005. likumu)		12	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts 26. pantā papildināt ceturtās daļas pirmo teikumu aiz vārdiem „atpūtai un sportam paredzēto” ar vārdu „mazizmēra”; izslēgt ceturtajā daļā vārdus „Latvijas Jūras administrācija un”; papildināt ceturtās daļas otro teikumu aiz vārdiem „atpūtai un sportam paredzēto” ar vārdu „mazizmēra”;	Atbalstīts Redakcionāli precizēts	papildināt ceturtās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “Atpūtai un sportam paredzēto” ar vārdu “mazizmēra”; izslēgt ceturtajā daļā vārdus “Latvijas Jūras administrācija un”; papildināt ceturtās daļas otro teikumu pēc vārdiem “atpūtai un sportam paredzēto” ar vārdu “mazizmēra”.