Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Sāksim Saeimas 2007.gada 22.novembra sēdi.
Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus,
mums ir jālemj par izmaiņām tajā.
Ir saņemts desmit deputātu parakstīts iesniegums ar lūgumu iekļaut
šodienas sēdes darba kārtības sadaļā „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana,
iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības
izteikšana” lēmuma projektu „Par deputāta Leopolda Ozoliņa atsaukšanu no
Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu
ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā „Amatpersonu
ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata,
uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu „Par deputāta Anda
Kāposta iekļaušanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijā”. Vai deputātiem ir
iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir
grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu
ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā „Amatpersonu
ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata,
uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu „Par deputāta Ingmāra
Līdakas iekļaušanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijā”. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības komisijas iesniegumu,
kurā tiek lūgts šodienas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu „Grozījums
Ceļu satiksmes likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst… (No zāles: „Balsot!”) Deputātiem ir
iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā
likumprojektu „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 26, atturas – nav.
Likumprojekts „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” iekļauts šodienas sēdes darba
kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā.
Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt šodienas sēdes darba
kārtības pirmo sadaļu – Saeimas Prezidija ziņojumus par iesniegtajiem
likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Reģionālās sadarbības padomes statūtiem” nodot Ārlietu komisijai un noteikt,
ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles:
„Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta
iesniegtā likumprojekta „Par Reģionālās sadarbības padomes statūtiem” nodošanu
Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 4, atturas – 1. Likumprojekts nodots Ārlietu
komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Komerclikumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Starptautiskās
palīdzības likums” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un
iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem Protokolu par
piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem” nodot Ārlietu komisijai un
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti neiebilst?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Meliorācijas likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai
un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles:
„Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta
iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Meliorācijas likumā” nodošanu Agrārās, vides
un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – nav, atturas – 13. Likumprojekts nodots Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka
tā ir atbildīgā komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un
nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Izskatām nākamo darba kārtības sadaļu – „Par atvaļinājuma
piešķiršanu”.
Izskatām jautājumu par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu
deputātam Nilam Ušakovam šā gada, 2007.gada, 15.novembrī. Lūdzu zvanu! Balsosim
par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nilam Ušakovam! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – par bezalgas atvaļinājuma
piešķiršanu deputātam Gunāram Upeniekam šā gada 15.novembrī. Lūdzu zvanu!
Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Gunāram Upeniekam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu – „Amatpersonu
ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata,
uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par Tatjanas Bormanes iecelšanu par Jūrmalas
pilsētas tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā ziņos… Es atvainojos, kurš
Juridiskās komisijas vārdā ziņos par lēmuma projektu „Par Tatjanas Bormanes
iecelšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”?
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Juridiskajā komisijā ir tāda kārtība, ka par amatpersonām ziņo
komisijas sekretārs. Viņa šodien nav, tāpēc ziņoju es.
Lūdzu atbalstīt šo Juridiskās komisijas atbalstīto lēmuma
projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
Tatjanas Bormanes iecelšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Annas Mihailovas iecelšanu par Jūrmalas
zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi deputāti! Arī šo lēmuma projektu Juridiskā
komisija atbalstīja. Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
Annas Mihailovas iecelšanu par Jūrmalas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu,
ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par deputāta Leopolda Ozoliņa atsaukšanu no
Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma
projektu „Par deputāta Leopolda Ozoliņa atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas
delegācijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par deputāta Anda Kāposta iekļaušanu
Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma
projektu „Par deputāta Anda Kāposta iekļaušanu Baltijas Asamblejas Latvijas
delegācijā!” Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par deputāta Ingmāra Līdakas iekļaušanu
Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma
projektu „Par deputāta Ingmāra Līdakas iekļaušanu Baltijas Asamblejas Latvijas
delegācijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma – Saeimas
deputātu Druvietes, Lāča, Šadurska, Zaķa, Kalnietes, Čepānes, Bendrātes, Gravas,
Āboltiņas un Kariņa pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai
„Par plānoto reorganizāciju valsts valodas politikas īstenošanas administratīvajās
struktūrās”.
Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS frakcija).
Godājamie kolēģi! Šis pieprasījums tika izskatīts un komisijas
sēdē tika noraidīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs vārds deputātam
Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! 1.novembrī „Jaunā laika” deputāti iesniedza
pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Rivžai, jo gan no ministrijas, gan no
plašsaziņas līdzekļiem saņēmām ziņas par plāniem reorganizējot likvidēt Valsts
valodas politikas departamentu. Turpmākās diskusijas Saeimas Pieprasījumu komisijā
apstiprināja to, ka šādas bažas nav bez pamata. Ministre gan visu ir noliegusi, bet
valsts sekretārs ir sacījis, ka ministrijā par to vēl lemšot, vai šo departamentu
likvidēt, un ka viņš neesot gatavs parakstīties zem ministres teiktā. Tā rakstīja
„Latvijas Avīze” šā gada 15.novembrī.
Tomēr, ja ticam ministrei, šķiet, ka šo avantūru ir izdevies
apturēt, un tas patiesībā ir mūsu vislielākais prieks, jo daudz svarīgāk ir
novērst pārkāpumu, nevis pēc tam sodīt pārkāpēju.
Vienīgi drošības labad man ir lūgums izglītības un zinātnes
ministrei: būtu ļoti vēlams saņemt rakstisku Izglītības un zinātnes ministrijas
apliecinājumu, ka turpmāk nekādas darbības, lai ministrijā notiekošā audita
aizsegā likvidētu Valsts valodas politikas departamentu, nenotiks arī turpmāk.
Mēs būtu ļoti priecīgi, ja saņemtu no Izglītības un zinātnes
ministrijas šādu rakstisku atbildi uz mūsu pieprasījumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Paulam Putniņam.
P.Putniņš (ZZS frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi un cienītās kolēģes!
Savā laikā tieši šo departamentu izveidoja, pateicoties ministrei Baibai Rivžai. Mēs
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā ar šo jautājumu esam daudz
nodarbojušies, esam uzklausījuši arī aģentūru direktorus, taču nekur nebija
saklausāms šis apstrīdējums, šīs šaubas, ka šī valodas funkcija, ko nodrošina
ministrija, tiek degradēta, pazemināta.
Tagad Izglītības un zinātnes ministrijā notiek audits, lai
veicinātu, stiprinātu un efektivizētu iespēju uzlabot darbu šajā sektorā, bet par
kaut kādu likvidēšanu te vispār nav bijusi runa.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vienprātīgi guva
pārliecību, ka tur nekādas šausmas nedraud. Un es brīnos, ka Šadurska kungs izteica
tādus apgalvojumus no avīzes… ka jūs esat redzējis „Latvijas Avīzē” kaut kādu
draudīgu paziņojumu. Nekur citur nekas tāds nav bijis. Es esmu izbrīnīts par jūsu
nostādni.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Tā kā mūsu valsts Satversmes 4.pantā ir šī
norma, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda, un tā kā Saeimas deputāti,
stājoties amatā, sola stiprināt mūsu valsts valodu, tad šķiet, ka jebkuram
ierosinājumam, kas skar valsts valodas politiku, ir jābūt skaidri saprotamam, vai tas
ir darīts ar slēptu nolūku kaut ko nomaskēt vai tā ir patiesa vēlme stiprināt
valsts valodas pozīcijas. Un tāpēc parunāsim par šo konkrēto pieprasījumu un par
bažām, kas it kā esot un kas it kā neesot ar pamatu vai bez pamata.
Ir jau labi, ka cilvēks runā vienu, bet dara otru. Reizēm tas
politiķiem noder.
Un tāpēc es tomēr gribētu izteikt savas nevis bažas, bet gan
satraukumu par to, ka tie paši cilvēki, kuri rakstīja šo pieprasījumu, tajā pašā
laikā runā par minoritāšu valodas statusa piešķiršanu Latvijā sastopamajām citām
valodām. Vai tā nav vienreizēja divkosība?
Tātad notiek it kā cīņa par valsts valodu, ir it kā bažas par to,
kas ar šo valodu notiks, bet tajā pašā laikā visā valstī pazīstamas personas „pa
kluso” sola ārpus Latvijas dzīvojošiem, var teikt, valodas pētniekiem, ka mēs jau
tās minoritāšu valodas celsim cieņā un godā, pat lāgā neapjēdzot, ko nozīmē
minoritātes valodas statusa piešķiršana, jo šādu statusu piešķir valodām, kam
draud izmiršana un kam draud iznīkšana, nevis tādām valodām, kuru lietotāji ir
krietni lielākā skaitā nekā tie, kuri lieto latviešu valodu. Un tāpēc tagad, kad
tiek veidota jauna valdība, vai atkal nebūs tā, ka mums būs „svētās govis”, kam
vienmēr būs taisnība, kas vienmēr cīnīsies par tautas interesēm, kas vienmēr
skries piketu priekšgalā, paši neuzņemdamies atbildību ne par ko. Vai tas tā
neturpināsies? Un es tam vienkārši pievēršu uzmanību.
Mēs šeit tērējam laiku, apcerot it kā briesmīgas bažas, bet
tanī pašā laikā šie paši cilvēki dara ļoti daudz, lai latviešu valodas pozīcijas
vājinātu, un šī ir tā lielākā divkosība, ko šeit, Saeimā, pēdējos gados
nācies pieredzēt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Daudzreiz mēs esam
atbalstījuši „Jaunā laika” piedāvātos, piemēram, ekonomiskos, priekšlikumus
likumiem vai likumprojektiem, bet šis jautājums ir pavisam cits. Tikko šeit deputāts
Dobelis raudāja, ka valsts valodai, latviešu valodai, draud izmiršana. Paldies Dievam,
tas tā nav, un tāpēc nav ko raudāt. Likums aizstāv valodu, un latviešu valoda ir
viena no diviem simtiem stiprāko, lielāko valodu pasaulē. Latviešu valodā runā
gandrīz 1 700 000 cilvēku. Valoda ir apdraudēta – tā vismaz valodnieki,
zinātnieki, uzskata -, ja kādā valodā runā mazāk par miljonu vai miljons un vēl
mazliet. Bet šoreiz runa ir par kaut ko citu.
Patiešām, izlasot „Dienā”, ka Izglītības un zinātnes
ministrija plāno slēgt, aizvērt, likvidēt Valsts valodas politikas departamentu,
„Jaunā laika” deputāti uzrakstīja savu pieprasījumu. Es to varu saprast, jo katrai
partijai ir nepieciešama popularitāte, PR,un attiecīgi šī partija par
to arī rūpējas, lai gan būtu pieticis arī ar jautājumu Izglītības un zinātnes
ministrijai.
Turklāt es gribu apliecināt arī Putniņa kunga vārdu patiesīgumu,
ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija uzklausīja ministrijas pārstāvjus,
kuri apgalvoja, ka neviens neplāno šo departamentu likvidēt. Taču ir cits jautājums.
Ja es pareizi sapratu, šajā departamentā strādā tikai 3 cilvēki. Man ir sakari ar
skolām, un skolas šā departamenta darbību nejūt.
Es uzsveru: Valsts valodas politikas departamentā darbojas tikai trīs
darbinieki. Turpretī Izglītības satura un eksaminācijas centrā, kas arī darbojas
šīs ministrijas paspārnē, strādā 81 darbinieks, bet Valsts valodas politikas
departamentā – 3, un es nedomāju, ka viņi strādā labi. Vēl pirms pāris mēnešiem
šo departamentu vadīja cilvēks, kurš pēc izglītības ir krievu filologs, bet kurš
jau gadus 30 ir darbojies par finanšu revidentu izglītības sistēmā… Pirms tam
viņš tur strādāja gadus trīsdesmit. Katrā ziņā šim departamentam ir jāstrādā
labāk, bet likvidēt to neviens netaisās.
Un tāpēc vislabāk būtu, ja cienījamie deputāti no „Jaunā
laika” vispār atsauktu savu pieprasījumu. Pretējā gadījumā es aicinu balsot
„pret”, tāpēc ka neviens netaisās šo departamentu likvidēt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vārds deputātei Ērikai
Zommerei.
Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Kad Pieprasījumu komisijas sēdē izskatījām
šo pieprasījumu, es jau paudu savu viedokli. Gribu tikai vēlreiz akcentēt, ka tieši
tāpat kā pieprasījuma autori es vienmēr iestājos par konsekventu un būtisku valsts
valodas politikas realizāciju, par šīs politikas uzraudzību – par ārkārtīgi
strukturētu un patiešām koordinētu uzraudzību. Taču gribu pateikt arī to, ka
pretēji pieprasījuma autoriem es gan priecājos par auditu, kas notiek Izglītības un
zinātnes ministrijā. Un man ir ļoti žēl, ka jau pirms daudziem gadiem šāds audits
nenotika. Nenotika nedz pirms vairākiem gadiem, nedz arī pirms pāris gadiem.
Kolēģi, uzskatu, ka Izglītības satura un eksaminācijas centram nu
gan nepieder šis valodas politikas īstenošanas un uzraudzības mehānisms. Uzskatu, ka
Izglītības satura un eksaminācijas centram ir jānodarbojas ar izglītības saturu.
Vēl jo vairāk, kolēģi, tāpēc, ka pie mums, Latvijā, mums patiešām nav kārtības
ar izglītības saturu. Es ļoti ceru, ka Izglītības un zinātnes ministrija pēc šā
audita pabeigšanas un rezultātu izanalizēšanas patiešām vairāk rūpēsies par
satura pārskatīšanu, par satura pārlieku lielās akadēmiskošanas samazināšanu.
Kolēģi! Ja runājam par rezultātiem, tad man jāteic, ka eksāmenu,
valsts pārbaudes darbu rezultāti neliecina, ka valsts valodas ziņā stāvoklis Latvijā
būtu slikts. Taču, kolēģi, ārkārtīgi satraucošs ir tas fakts, ka matemātikā
apmēram trīsdesmit procenti skolēnu ir nesekmīgi, bet diez kāpēc pieprasījuma
autori par to neuztraucas. Tāpat ir ar tādu priekšmetu kā Latvijas vēsture: mums
izskan dažādi politiski, piedodiet, avantūristiski aicinājumi mācīt atsevišķi
Latvijas vēsturi, bet arī vēstures eksāmenu, valsts pārbaudes darbu rezultāti
liecina, ka stāvoklis ir labs. Kāpēc mēs neuztraucamies par tām nozarēm, par kurām
uzņēmēji uztraucas? Viņi kliedz un brēc nelabā balsī: „Dodiet mums jaunos
speciālistus, kas tiek sagatavoti eksaktajās programmās!”
Kolēģi, tāpēc aicinu Izglītības un zinātnes ministriju pēc
audita rezultātu publiskošanas patiešām pievērsties tiem uzdevumiem, kas Izglītības
satura un eksaminācijas centram pienācīgi un tam piekritīgi. Ja valsts valodas
politikas īstenošanā spēki tiks apvienoti, nevis sadalīti pa dažādām ministrijām
(tur patiesībā ir tik daudz institūciju, ka var apmulst un nesaprast, uz kurieni tad
īsti ir jādodas, lai uzlabotu valsts valodas politiku!), tad, es domāju, rezultāti
mums būs daudz labāki.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Dobelim, otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Tā kā deputāts Pliners nav īsti sapratis, ko es
teicu, es šo faktu izskaidroju ar deputāta Plinera diezgan vājajām latviešu valodas
zināšanām. Nu ko var darīt, tā cilvēkam ir sanācis! Un tāpēc es īsumā
atkārtošu tās patiesības, kuras es nupat sludināju.
Pirmām kārtām ir jābūt ļoti uzmanīgiem, vērtējot jebkuras
manipulācijas ar valsts valodu. Es saprotu, ka ir vēlme savas spalviņas spodrināt,
tēlojot cīņu par valsts valodas pozīcijām, par latviešu valodas ietekmi. Tā ir
liekulība! Tā ir pamatīga liekulība! Jo vieni un tie paši cilvēki vienā vietā
runā par lāčplēšiem, kangariem, sludina vienas patiesības, bet pēc tam aiziet uz
citu pusi un sludina kaut ko pavisam citu, it īpaši cenšoties iztapt starptautiskajai
sabiedrībai, cenšoties pielabināties dažādiem ekspertiem, cenšoties tēlot kaut
kādus demokrātus un visādu apšaubāmu vērtību pielūdzējus. Un tas ir galvenais!
Un tāpēc es atkārtoju vēlreiz: esiet uzmanīgi un pavērojiet, vai
no „Jaunā laika” puses neparādīsies iniciatīvas par kaut kādiem minoritāšu
valodas statusiem! Vienkārši ir jābūt uzmanīgiem. Latviešu valoda – tāda ir! Un
tā paliks! Un mēs par to parūpēsimies – tie, kas to patiesi grib izdarīt. Taču es
runāju par jebkuriem mēģinājumiem radīt sabiedrībā jūkli. Radīt sabiedrībā
jūkli tikai viena iemesla dēļ – lai sevi personīgi izceltu, lai parādītu sevi kā
tādu pasaules mēroga censoni vai domātāju.
Tas ir galvenais, ko es gribu uzsvērt un turpināšu uzsvērt,
tiklīdz jutīšu, ka atkal kāds izmantos vai nu valsts valodu, vai Latvijas vēsturi,
vai kādu citu momentu, kas saistīts ar mūsu tautas darbību. Tad vajadzēs atgādināt,
kur ir patiesā vēlme cīnīties par neatkarību, cīnīties par valodas pozīcijām,
cīnīties par patieso vēstures pasniegšanu. Jo tad, kad es ierodos tādos saietos, kur
sanāk tie cilvēki, kas tiešām ir cīnījušies par Latvijas neatkarību, tad tie
cīnītāji, kas šeit „cīnās” tribīnē, tur parasti neparādās, viņus tur tikpat
kā neredz. Acīmredzot parunāties šeit ir ļoti svētīgi, jo tas rada iespaidu, ka
cilvēki briesmīgi kaut ko grib darīt. Bet, kad nonāk līdz darīšanai, tad ir pavisam
cita runa.
Tā ka deputāts Pliners varētu apmeklēt latviešu valodas kursus,
tas viņam būtu ļoti svētīgi, jo es tiešām novēlu, lai šis cilvēks kaut cik
nopietnāk izturētos pret latviešu valodu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Saprātīga
funkciju sadale valsts institūcijās, kā arī saprātīga un pārdomāta cilvēkresursu
izmantošana ir nepārprotami viena no būtiskākajām labas valsts pārvaldes sistēmas
sastāvdaļām. Es nedomāju, ka ministrija, izvērtējot visas šīs lietas, dara kaut ko
nepareizu.
Gribu atgādināt cienījamiem kolēģiem, ka birokrātu skaits nav
tieši proporcionāls labai valsts pārvaldībai, konkrēti – jautājumu labākai
risināšanai. Un, starp citu, gribu jums atgādināt, ka patlaban ar valsts valodas
lietām Latvijā nodarbojas Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts valodas
departaments, divas aģentūras, kurās ir desmitiem strādājošo, Tulkošanas un
terminoloģijas centrs, Valsts valodas centrs, Valsts prezidenta valodas komisija. Un
iespējams, ka drīzāk gan funkciju apvienošana, nevis vēl tālāka sadalīšana
varētu lietas valsts valodas nostiprināšanā darīt labākas, nevis situāciju
pasliktināt.
Un, runājot par „Jaunā laika” aktivitātēm, jāatzīst, ka
šobrīd es tās pat negribu nosaukt par aktivitātēm, bet par pseidoaktivitātēm, jo
īstu argumentu jums nav. Acīmredzot ir viens iemesls: tā bija tā rupjā kļūda (es
atkārtoju – ļoti rupjā kļūda!), ko pieļāva bijusī izglītības un zinātnes
ministre (starp citu, arī valodas speciāliste) Ina Druviete, ierosinot piešķirt kādai
valodai Latvijā īpašas tiesības. Tātad – valodai, kura nav latviešu valoda un ar
kuru šajā gadījumā tiek domāta krievu valoda.
Gribu jums atgādināt, ka Latvijā dzīvojošie krievi nav minoritāte
klasiskā izpratnē, klasiskā Rietumeiropas izpratnē, jo pārsvarā tie ir imigranti
pēdējās paaudzēs, kuriem, Rietumeiropas izpratnē, nedrīkst būt valodas ziņā
nekādu īpašu privilēģiju. Vai tad turki Vācijā pieder pie minoritātēm? Nepieder
taču!
Vai arābi Francijā pieder pie minoritātēm? Nepieder.
Tā ka, cienījamie kolēģi, vajag pašiem padomāt par savu rīcību,
kurai var būt ļoti tālejošas traģiskas sekas, un nenodarboties ar tādām
pseidoaktivitātēm!
Un tāpēc es aicinu noraidīt šo pieprasījumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti žēl, ka ne saziņas līdzekļos,
ne sabiedrībā, ne Saeimā nav notikušas īstas debates par latviešu valodas situāciju
valstī.
Taču es atļaušos apgalvot, ka latviešu valoda Latvijā pārdzīvo
grūtus laikus. Par to es runāju jau komisijā, kad mēs bijām uzaicinājuši
ministrijas pārstāvjus, kā arī vairāku institūciju pārstāvjus (ir piecas vai
sešas, kas rūpējas par latviešu valodas attīstību un nostiprināšanos valstī), un
neatradās neviens, kas mēģinātu apšaubīt manas bažas par šo situāciju valstī.
Jauns rusifikācijas vilnis Latvijā ir sācies. (No zāles:
„Urā!”) Un tas draud vēl vairāk… Vēl vairāk, draugi mīļie! Jo tas, kas
pašlaik tiek kaldināts ar tūkstošiem viesstrādnieku, desmitiem tūkstošu
viesstrādnieku iebraukšanu no bijušās Padomju Savienības, – tas nav nekas cits kā
kārtējais rusifikācijas vilnis, kas draud Latvijai.
Es domāju, ka Latvijā sen ir nobriedusi situācija, ka nepieciešamas
izmaiņas Valsts valodas likumā. Nepieciešamas izmaiņas, lai stiprinātu latviešu
valodas pozīcijas. Lūk, par ko mums nāktos domāt un debatēt ļoti nopietni!
Šie novatori, kas parādās „Jaunajā laikā”… Šadurska kungs,
jūs te runājāt par šo pieprasījumu, bet es gan nedzirdēju, ka jūs būtu
aizrādījis vai būtu bijis nobažījies par to, ka bijusī izglītības un zinātnes
ministre Druvietes kundze izsaka šīs dīvainās novatoriskās idejas par minoritātes
valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. (No zāles dep. J.Dobelis: „Viņiem
tas neinteresē!”)
Vai jūs esat runājuši par to frakcijā? Vai partijā esat
runājuši? Vai esat nosodījuši vai izvērtējuši, vai tas ir pareizi? Bet jūs
runājat pilnīgi no citām pozīcijām. Lūk, tas ir ļoti bīstami! Taču jūs nejūtat
šīs bažas, un tas ir ļoti bēdīgi.
Tāpēc par to mums, deputātiem, nāktos pēc iespējas vairāk un
nopietni diskutēt komisijās – ne tikai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā,
bet arī citās. Un arī Saeimas sēdē vajag runāt par šīm lietām.
Kas attiecas uz ministriju, tad jāteic, ka diemžēl… diemžēl tur
ir bijušas runas par tādu vai citādu reorganizāciju, par to, vai departamenta vietā
varētu veidot nodaļu vai ko citu, bet diemžēl šādas runas ir bijušas.
Tā ka, kā mēdz sacīt, nav dūmu bez uguns, un par to mums ir
jādomā. Turklāt pēc iespējas ātrāk.
Es jums vēlreiz atgādinu: latviešu valodas pozīcijas Latvijā ir
visai bēdīgas. (No zāles dep. A.Golubovs: „Ai-ai-ai!”)
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram, otro reizi.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! Es gribu pateikt dažas domas… faktiski nelielu
repliku.
Par pašu pieprasījumu es jau izteicos, taču es gribētu lūgt
Saeimas priekšsēdētāju konsekventāk vadīt mūsu sēdi. Pirmkārt, vēlos izteikt
piezīmi par gadījumiem, kad deputāts novirzās no izskatāmā jautājuma, un, otrkārt,
es domāju, ka nevienam deputātam nav tiesību apvainot otru. Un Dobeļa kungs nav ne
eksaminētājs, ne eksperts. Manuprāt, viņš pats runā ne sevišķi literārā
latviešu valodā.
Attiecīgi es uzskatu, ka tad, ja cilvēks vai nu nerunā par tēmu,
vai apvaino citu deputātu, jums obligāti ir jāizsaka viņam piezīme.
Par pašu pieprasījumu es jau izteicos. Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti!
Diez vai trīs cilvēki šajā ministrijā ar krievu filologu
priekšgalā spēj saglābt latviešu valodu, kurai, starp citu, nekas nedraud, taču pati
šī haotiskā, šī garā diskusija Saeimā bija diezgan interesanta. Paldies Dievam, ka
neaizmirsāt pieminēt matemātiku, kur situācija ir ļoti slikta, jo audzēkņi pēc
skolas beigšanas nevar pilnvērtīgi strādāt.
Un paldies arī par šo atklāto nacionālismu, kas tika izklāstīts
no Saeimas tribīnes, runājot par šiem imigrantiem pirmajā paaudzē teritorijā, kas
jau 300 gadus ir Krievijas impērijas sastāvā. Smieklīgi ir to dzirdēt, jo, teiksim
pareizticība Latvijas teritorijā bija pirmā kristiešu konfesija. Astoņdesmit procenti
dzīvojamo māju Rīgā ir celtas vai nu impērijas vai Padomju Savienības laikā, un
arī pati Saeimas ēka, kurā mēs šodien diskutējam, stāv uz bijušajiem pareizticīgo
kapiem…
Par pašu pieprasījumu. Šeit nav nekādas jēgas to atbalstīt, un
mūsu frakcija balsos „pret”. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai.
B.Rivža (izglītības un zinātnes ministre).
Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātā Saeima!
Atbildot uz deputātu jautājumiem, es vēlētos klīdināt jebkādas
bažas, novērst spekulācijas un vēlreiz akcentēt to, ka valsts valodas politikas
veidošana un īstenošana ir un būs viena no mūsu ministrijas pamatfunkcijām,
pamatuzdevumiem, jo ministrijā ir četri lieli tās darbības bloki: tā ir izglītība,
zinātne, valoda un sports. Un tāpēc arī šis departaments tika izveidots.
Es neesmu parakstījusi nevienu dokumentu, kas būtu paredzējis
likvidēt šo departamentu vai kādu no citām valodas padotības institūcijām, kas
ministrijai ir. Tieši pretēji! Mēs domājam par to, kā šīs funkcijas sakārtot un
kā šo darbu padarīt efektīvāku. Un par ko tad te vispār ir šī saruna un kur ir tā
problēma? Kur ir tās saknes? Tās saknes ir tādas, ka šā gada septembrī atklātā
konkursā firma „Zygon Baltic Consulting” uzvarēja, lai veiktu funkcionālo auditu
ministrijā un visās tai padotajās iestādēs – gan zinātnē, gan izglītībā, gan
sportā, gan valodā. Kāpēc tad, mīļie, cienījamie deputāti, jūs nesatraucāties
par to, ka tāds pats audits notiek citās zinātnes, izglītības, sporta un valodas
institūcijās?
Un šī ideja jau ir rosināta gan no Prezidenta, gan arī no Valsts
kontroles puses, ka mums ir jāizvērtē, cik efektīvi mēs lietojam savus līdzekļus:
vai mums nav tādu funkciju, kas pārklājas, vai nav jāietver kādas jaunas funkcijas,
varbūt kaut kas jau ir atmiris no visa tā. Turklāt funkcionālais audits ir jāveic
regulāri, bet mūsu ministrijā tas nav veikts gadiem ilgi.
Mēs faktiski pirmo reizi to darām tagad – darām kārtīgi, ar
profesionāliem auditoriem, un šeit pilnīgi nav nekāda pamata bažām par to, ka kaut
kas tiek darīts ļaunprātīgi. Viss tiek darīts uz zinātniskiem pamatiem. Un ideja ir
tāda, lai mēs tiešām racionāli strādātu, lai mēs uzlabotu sava darba efektivitāti
un kvalitāti, un šis darbs noslēgsies gada beigās.
Tā ka faktiski man šobrīd nav arī nekādu dokumentu par to, kāds
tad ir auditoru viedoklis. Protams, viņi ir bijuši visās institūcijās, ir runājuši
ar darbiniekiem, ir intervējuši viņus, un acīmredzot uz tā pamata ir radušās arī
šīs bažas.
Un tad, kad būs šie rezultāti, es ar tiem apņemos iepazīstināt
gan Saeimas komisiju un deputātus, gan arī mūsu sociālos partnerus, un tikai tad
varētu būt runa par to, kādā veidā mēs varētu uzlabot šo funkciju sadalījumu, ja
tas būs nepieciešams.
Tā ka es vēlreiz gribu apliecināt, ka valodas politikas veidošana
un īstenošana – tas ir mūsu uzdevums, un mēs ļoti nopietni pret to izturamies.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.
Vai Pieprasījumu komisijas vārdā vēl ir kas piebilstams? Nav.
Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas deputātu Druvietes, Lāča,
Šadurska, Zaķa, Kalnietes, Čepānes, Bendrātes, Gravas, Āboltiņas un Kariņa
pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai „Par plānoto
reorganizāciju valsts valodas politikas īstenošanas administratīvajās
struktūrās”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 52, atturas – 16. Pieprasījums noraidīts.
Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas „Likumprojektu
izskatīšana”.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību
īpašuma privatizācijas fondiem””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Lūdzu, strādāsim ar
dokumentu 1544B. Tautsaimniecības komisija uz otro lasījumu saņēma divus
priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizēts un
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. Arī 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. Lūdzu kolēģus atbalstīt otrajā, galīgajā,
lasījumā likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma
privatizācijas fondiem””.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas
fondiem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 5, atturas – 11. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Publisko aģentūru likumā”.
Trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Gunārs Laicāns.
G.Laicāns (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.1658. Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisija izskatīja trešajam lasījumam likumprojektu „Grozījumi
Publisko aģentūru likumā”.
Komisija saņēma vienu priekšlikumu – tas bija Juridiskā biroja
priekšlikums – un atbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Laicāns. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu
trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Publisko aģentūru likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
G.Laicāns. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa
likumā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (reģistrācijas
numurs 382/Lp9). Uz trešo lasījumu Juridiskā komisija ir saņēmusi 11 priekšlikumus.
1.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 2.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 3.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 4.priekšlikums – atbalstīts un redakcionāli
precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 5.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 6.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 7.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts 8.
– Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 9.priekšlikums – atbalstīts un redakcionāli
precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 10.priekšlikums – atbalstīts un redakcionāli
precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. Un pēdējais, 11.priekšlikums, – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Kriminālprocesa likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav.
Likums pieņemts.
Likumprojekts „Negodīgas komercprakses aizlieguma likums”.
Trešais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā… Tautsaimniecības komisijas
vārdā par likumprojektu ziņos deputāts Vents Armands Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Es ļoti atvainojos, jo laikraksts „Diena” mani nedaudz
aizkavēja.
Tātad mēs strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir
405/Lp9. Tas ir likumprojekts „Negodīgas komercprakses aizlieguma likums”. Šo
likumprojektu mēs izskatām trešajā lasījumā.
Likumprojekta pamatmērķis ir ierobežot negodīgu komercpraksi, un
tas ir vērsts uz to, lai patērētājam būtu lielākas tiesības un lai viņš tiktu
pasargāts no maldinošas un agresīvas komerclietas… (No zāles dep. S.Āboltiņa:
„Trešajā lasījumā jārunā par priekšlikumu, nevis mērķi!”)
Tātad ir saņemti vairāki priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli
precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un
redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. Pēc tam ir vairākas redakcionāli precizētas normas.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 5.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. Tad ir vairākas redakcionāli precizētas normas.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
V.A.Krauklis. Tālāk ir 6.priekšlikums, kas saņemts no Juridiskā
biroja. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 7.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 8.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 9.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 10.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 11.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 12.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 13.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja.
Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. Un 14., beidzamais, priekšlikums saņemts no
atbildīgās komisijas. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. Lūdzu likumprojektu atbalstīt beidzamajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Negodīgas komercprakses aizlieguma likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību
darba devēja maksātnespējas gadījumā””. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs
Orlovs.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu, kura
reģistrācijas numurs ir 494/Lp9, – likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””. Šis likums
stājās spēkā 2003.gada 1.janvārī, un šā likuma mērķis bija izveidot garantijas
fondu, no kura Maksātnespējas administrācija varēja izmaksāt darbiniekiem līdzekļus
tajā gadījumā, ja uzņēmums tika atzīts par maksātnespējīgu un ja uzņēmējs
palika parādā darbiniekiem.
Taču, kā mums komisijā paskaidroja Maksātnespējas administrācijas
darbinieki, parādījās atsevišķi gadījumi, kad pie Maksātnespējas administrācijas
sāka griezties darbinieki no uzņēmuma, kurš, liekas, bija fiktīvs uzņēmums.
Lai aizsargātu valsts intereses un novērstu iespēju no valsts
budžeta izkrāpt līdzekļus, ir nepieciešams noteikt speciālu procesuālo kārtību,
lai Maksātnespējas administrācija varētu apturēt labvēlīga administrācijas akta
pieņemšanu par līdzekļu izmaksāšanu no garantijas fonda līdz lietas izlemšanai
kriminālprocesuālā kārtībā.
Grozījumus sagatavoja Ministru kabinets. Komisija izskatīja
likumprojektu pirmajam lasījumam un atbalstīja šos grozījumus.
Lūgums arī Saeimai tos atbalstīt.
Taču sākumā komisija lūdz noteikt šim likumprojektam steidzamību.
Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums
ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojekta „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja
maksātnespējas gadījumā”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Orlovs. 30.novembris, bet izskatīšana – 6.decembra sēdē.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Eiropas Kopienas
komercsabiedrību un Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanu un
konsultēšanos ar šiem darbiniekiem””. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs
Orlovs.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Otrajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti. Līdz ar to lūdzu
Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par Eiropas Kopienas komercsabiedrību un Eiropas Kopienas
komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanu un konsultēšanos ar šiem
darbiniekiem”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.Orlovs. Arī 30.novembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Ieroču aprites likumā”. Otrais
lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti!
Likumprojekta „Grozījums Ieroču aprites likumā” otrajam
lasījumam saņemti 15 priekšlikumi.
1. – iekšlietu ministra Godmaņa kunga priekšlikums. Komisija to
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Tabulā rakstīts, ka neatbalsta. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Neatbalsta! Neatbalsta!”)
J.Dalbiņš. 2.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Dalbiņa kungs, kā tur palika ar
1.priekšlikumu?
J.Dalbiņš. Komisija atbalsta priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Tabulā rakstīts, ka neatbalsta… Kam tad ir
taisnība? Otro atbalsta. (No zāles dep. J.Dobelis: „Mēs jau neatbalstījām!”)
J.Dalbiņš. Es atvainojos… es atvainojos, kolēģi! Ir neliela
drukas kļūda komisijas sagatavotajā dokumentā. Kas attiecas uz tabulu, viss ir
kārtībā. Vēlreiz mana atvainošanās jums! Komisija priekšlikumu neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. Paldies.
2. – iekšlietu ministra Godmaņa priekšlikums. Komisija
priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 3. – iekšlietu ministra Godmaņa priekšlikums.
Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 4. – iekšlietu ministra Godmaņa priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 5. – iekšlietu ministra Godmaņa priekšlikums.
Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 6. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija nav
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi!
PCTVL frakcija ierosina izsvītrot no Latvijas likumdošanas kārtējo
nesamērīgo un netaisnīgo ierobežojumu Latvijas nepilsoņiem.
Nepilsoņiem ierobežojumi attiecībā uz pieeju ieročiem tika
ieviesti jau 1993.gadā. Argumentācija bija tāda: „Mēs varam pilnībā uzticēties
tikai valsts pilsoņiem.” Taču šī argumentācija pastāvēja tikai līdz 2004.gada
aprīlim, kad pieeja ieročiem tika atļauta ārvalstniekiem, ES dalībvalstu un Eiropas
Ekonomiskās zonas valstu pilsoņiem. Pēc tam nekāda (uzsveru – nekāda!)
argumentācija, lai aizliegtu nepilsoņiem to, kas ir atļauts ārzemniekiem, vairs, tā
teikt, nedarbojās. Ierobežojumi nepilsoņiem iegādāties un turēt ieročus liecina par
to, ka nepilsoņi apriori tiek pasludināti par potenciāli bīstamiem valstij.
Tas neatbilst nedz realitātei, nedz oficiālajai sabiedrības
integrācijas programmai, nedz sabiedrības integrācijas jaunajai koncepcijai. Vēl
vairāk, vēsturē pats raksturīgākais šādu savstarpēju sabiedrisku attiecību
analogs ir attiecības starp brīvajiem spartiešiem, pilsoņiem, un helotiem jeb vergiem,
kuras pastāvēja senajā Grieķijā pirms divtūkstoš piecsimt gadiem. Pēc 2004.gada
aprīļa saskaņā ar esošo likumu redakciju iedzīvotāji tika sadalīti trīs grupās
– okupanti, saimnieki jeb ES dalībvalstu pilsoņi, kolaboracionisti, kalpi jeb Latvijas
pilsoņi un vergi jeb Latvijas nepilsoņi.
Sen jau ir pienācis laiks apbedīt šo sabiedrības modeli un
pielīdzināt Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju tiesības ārzemnieku, ES dalībvalstu
pilsoņu, tiesībām.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies. (No zāles dep. J.Dobelis: „Neiešu,
neiešu runāt!”) Debates slēdzu.
Vai kaut ko vēl vēlaties teikt komisijas vārdā? Nē. Lūdzu zvanu!
Balsosim par 6. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! (No zāles dep. J.Dobelis:
„„Pret” jābalso!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 7. – iekšlietu ministra Godmaņa priekšlikums.
Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 8. – iekšlietu ministra Godmaņa priekšlikums.
Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 9. – iekšlietu ministra Godmaņa priekšlikums.
Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 10. – Saeimas deputāta Buzajeva priekšlikums.
Komisijā atbalstu neguva. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 10. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 57, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 11. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijā
atbalstu neguva.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst… Es atvainojos, atklāju
debates. Debatēs vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! PCTVL frakcija ierosina izlīdzināt Latvijas
pastāvīgo iedzīvotāju un ārvalstnieku tiesības attiecībā uz darījumiem ar
ieročiem. Gribētos atgādināt, ka saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra datiem viena
trešdaļa Latvijas nepilsoņu ir piedzimuši Latvijā un pārējām divām trešdaļām
nepilsoņu vidējais uzturēšanās stāžs Latvijā ir četrdesmit gadi. Priekšrocības
tirgoties, kas tiek dotas ārzemniekiem salīdzinājumā ar valsts iedzīvotājiem, ir
raksturīgas kolonijām. Latvija taču nav Namībija, bet ir brīva Eiropas valsts. Mēs
tomēr uzskatām, ka šeit, zālē, sēdošie pārsvarā ir Latvijas patrioti un Saeimas
vairākums ir gatavs izsvītrot no likuma šo kaunpilno ierobežojumu.
Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.
Vārds deputātam Jurim Dalbiņam.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cik es atceros, jautājums par nepilsoņiem
nepieciešamajām tiesībām ir mūsu komisijā skarts vairākkārt un aplūkots vienmēr
vienā un tajā pašā griezumā. Un man ir jautājums: ja vēlas izmantot tās tiesības,
kas ir dotas mūsu valsts pilsoņiem, – iegūt tiesības nēsāt ieročus, tirgoties ar
tiem, veidot to kolekcijas -, kāpēc nevēlas kļūt par mūsu valsts pilsoņiem?
Laikam jau iesniedzēji vienkārši nevēlas atbildēt uz šo
jautājumu.
Es gribu šo situāciju salīdzināt ar to, kāda ir sportā: tad, ja
kāds, kurš nav mūsu valsts pilsonis, vēlas aizstāvēt mūsu valsts godu Olimpiskajās
spēlēs vai kādās citās starptautiskās sacensībās, viņam par tādu ir jākļūst,
jo tādi ir nosacījumi, kurus izvirza pasaules sporta sabiedrības noteikumi.
Kāda šeit ir atšķirība? Es to nekādi nevaru saskatīt. Un
faktiski es uzskatu, ka, ja kādam no jums ir vēlme iegūt kaut kādas tiesības, tad
mums ir arī jārūpējas par to, lai mēs – katrs pats individuāli – izpildītu tos
nosacījumus, lai mēs šīs tiesības varētu iegūt.
Tā ka nevajadzētu šeit mēģināt darīt to visu otrādi un faktiski
vienā ziņā arī traucēt šo cilvēku normālu integrāciju. Jo katra šāda lieta,
kuru mēs vēlamies un kurai, tā sakot, pamatā ir likuma prasība, ka jābūt šīs
valsts pilsonim, veicina integrāciju.
Tad nu veicināsim integrāciju un vairs neiesniegsim šādus
priekšlikumus!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Es varētu atbildēt Dalbiņa kungam uz jautājumu, kāpēc viņi
nenaturalizējas. Ja es dzirdētu šo argumentu kādā „siltā” kampaņā, teiksim,
starp tirgotājiem, tad nebūtu nekāds brīnums. Taču tagad ar šo argumentu var
attaisnot jebkuru aizliegumu nepilsoņiem tirgoties ne tikai ar ieročiem, bet, teiksim,
pat ar sērkociņiem. Šis likumdevēja arguments ir negodīgs, jo likumdevējam jādomā
par jebkura ierobežojuma samērīgumu, par tā lietderību sabiedrībai un tā tālāk.
Un diemžēl visa šī argumentācija tikai raksturo deputātu nepietiekamo
kvalifikāciju, ne vairāk.
Gribu arī uzsvērt, ka šogad naturalizācijas tempi ir 2000 cilvēku
gadā, bet nepilsoņu ir aptuveni 400 tūkstošu. Sakarā ar to naturalizācijas
process ilgs 200 gadus un visu šo laiku Latvijā dzīvos nepilsoņi, daži tūkstoši
zīdaiņu būs piedzimuši katru gadu… Situācija ir strupceļā. Situācija neapmierina
visas Eiropas cilvēktiesību aizstāvības organizācijas, un ir laiks kaut ko darīt. Un
tikai Saeima var tomēr atrisināt šo problēmu. Es uzskatu, ka mūsu frakcijas uzdevums
ir atgādināt par to, ka problēma eksistē un ka neviens negrib atrast izeju no šīs
situācijas.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Nu, par tiem divsimt gadiem, kuru laikā vajadzētu
visus naturalizēt, neuztrauksimies! Es ceru, ka tos vairs nevajadzēs naturalizēt pēc
divsimt gadiem. Sāksim ar to.
Otrs, ko es pateikšu. Redziet, tā ir tagad tāda spēlēšanās: dot
ieroci, nedot ieroci… Vispār ir tāda vecuma robeža, kaut kāds periods, kad jauniem
cilvēkiem patīk spēlēties ar ieročiem. Nu, to it kā varētu saprast, tas nāk no
senčiem.
Taču tam, kas paņem ieroci rokās un kas to lieto, vajadzētu šad un
tad atcerēties, ka ierocis kādreiz arī izšauj. Un, ja kāds izšauj uz kādu citu, tad
var cerēt un sagaidīt, ka dabūs tādu pašu šāvienu arī pretim. Un tāpēc ir
šādos gadījumos īpaši bīstami runāt par tādiem cilvēkiem, kuriem nav nekādu
patriotisku jūtu attieksmē pret Latviju un kuriem nav nekādas pienākuma apziņas, kuri
mierīgi slēpjas aiz kaut kādiem saukļiem.
Šorīt no rīta mani intervēja nezin kāpēc Krievijas televīzija
kārtējo reizi. Es viņiem laikam tāda „zvaigzne” esmu. Šoreiz arī priekš
ārzemēm šī intervija bija domāta. Un pamatā bija viens jautājums: „Jūs taču,
atgūstot neatkarību, solījāt nulles variantu pilsonības piešķiršanā?” Es teicu:
„Es neesmu solījis nevienam to. Prasiet tiem, kas solīja.” Nē, faktiski piecas vai
sešas reizes man uzdeva šo jautājumu: „Kā jūs domājat, solījumu pildīja vai
nepildīja?” Tātad viens vienīgais, kas viņus šorīt no rīta interesēja: kas ko ir
solījis un ko ir pildījis. Un atkal tiek pīts iekšā šis jēdziens…
Un tagad par pašiem tiem jēdzieniem. „Ārvalstniekiem ir iespējas,
bet nepilsoņiem nav iespēju…” Nesalīdziniet šos divus jēdzienus! Un nerunājiet
par ārvalstniekiem kā par kaut ko!… Šeit likumā ir skaidri pateikts – runa ir
nevis par ārvalstniekiem, bet par Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Latvija ir
Eiropas Savienības dalībvalsts, ja nemaldos! Un, iestājoties Eiropas Savienībā, mēs,
protams, uzņēmāmies savas saistības, kuras arī pildām. Kas tad te būtu ko
brīnīties? Arī citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir līdzīgas saistības.
Un arī „Eiropas Ekonomikas zonas valstis” ir pilnīgi skaidrs
jēdziens, un ir zināms, kuras valstis tās ir un kuras – nav. Un tos nosaukt
vispārējā vārdā – par ārvalstniekiem -, ar to jēdzienu saprotot, ka jebkurš,
no jebkuras pasaules malas atbraucis uz šejieni, var tikt tur ieskaitīts?!
Un vēl, ja runājam par šiem pašiem Eiropas Savienības dalībvalstu
pilsoņiem šeit, Latvijā. Es dažus tādus pazīstu. Starp citu, viņi latviski runā
labāk nekā viens otrs Saeimas deputāts.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds debatēs deputātam Dzintaram
Ābiķim.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kas ir
valsts? Valsts, pirmām kārtām ir tās pilsoņi. Turklāt visos likumos ir jābūt
sabalansētiem pienākumiem ar tiesībām. Pilsoņiem ir pienākums aizstāvēt valsti un
aizstāvēt valsti arī ar ieroci rokās, turpretī nepilsoņiem šāda pienākuma nav. Un
tāpēc arī tiesību jomā ir jābūt atšķirībām.
Paldies. (No zāles dep. J.Dobelis: „Pareizi Ābiķis teica!”)
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par
11. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 12. – iekšlietu ministra Godmaņa priekšlikums.
Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 13. – iekšlietu ministra Godmaņa priekšlikums.
Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 14. – aizsardzības ministra Slaktera priekšlikums.
Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 15. – iekšlietu ministra Godmaņa priekšlikums.
Komisijā atbalstīts. (No zāles dep. J.Dobelis: „Neatbalsta!”)
Sēdes vadītājs. Te ir rakstīts „neatbalstīts”.
J.Dalbiņš. Jā, es vēlreiz atvainojos! Tā pati kļūda ir
ieviesusies, ņemot vērā šo pirmo ierakstu. Kolēģi, tabulā viss ir kārtībā!
15.priekšlikumu atbildīgā komisija nav atbalstījusi, un tas ir
saistīts ar 1.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Ieroču aprites likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.novembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Prokuratūras likumā”. Otrais
lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Likumprojektam
„Grozījumi Prokuratūras likumā” saņemti 3 priekšlikumi.
1. – Saeimas deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to nav
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! PCTVL frakcijas priekšlikums
dod iespēju strādāt par prokuroriem ne tikai Latvijas pilsoņiem, bet arī
nepilsoņiem. Tas skan tā diezgan dīvaini jebkurā valstī, izņemot Latviju. Latvijas
nepilsoņiem ir īpašs statuss un tiešas saiknes ar Latviju. Tas ir atzīmēts arī
Satversmes tiesas 2005.gada spriedumā. Īsumā definējot, tie ir bijušie pilsoņi,
kuriem pirms 16 gadiem tika atņemtas un joprojām nav atjaunotas politiskās un vēl
dažas citas tiesības.
Un vēl viens arguments. Iepriekšējā nedēļā mēs ilgi sēdējām
apakškomisijā darbam ar Tiesu iekārtas likumu un prokuratūras pārstāvji mums
apgalvoja, ka Rīgā katastrofāli trūkst prokuroru. Kandidāti no laukiem negrib
strādāt Rīgā, jo alga ir neliela un dienesta dzīvokļu arī nav. Un šo kadru
trūkuma iemeslu ir ļoti viegli izprast. Darbu prokuroram sagādā visi rīdzinieki, bet
prokurora amata kandidāti tiek vervēti tikai no latviešu iedzīvotāju vidus jeb no
rīdzinieku vienas trešās daļas. Ja runājam tikai par nepilsoņiem, tad jāteic, ka
nepilsoņu daļa starp rīdziniekiem ir 27 procenti.
Aizliegums nepilsoņiem strādāt par prokuroriem jau ir slikts pats
par sevi. Bez tam tas ir mājiens visiem krieviem, ka viņiem tur nav ko darīt. Un šo
apgalvojumu ir viegli pierādīt. Diemžēl internetā man neizdevās sameklēt visu 526
prokuroru vārdu un uzvārdu sarakstu, bet 63 prokuratūras augstāko amatpersonu uzvārdu
saraksts ir pieejams jebkuram interesentam. Iespējams, ka pie pamatnācijas nepieder
Aleksandrs Sorokins, Valentīna Kovaļova un Viktors Bogdanovs, kuri vada dažas iestādes
Latgales tiesu apgabalā, kur krieviski runājošo cilvēku skaits ir ap 80 procentiem. Un
tāds varbūt ir arī Pāvels Cvetkovs no Zemgales. Šie minētie četri cilvēki sastāda
tikai 6 procentus no visiem prokuratūras vadītājiem.
Tanī pašā laikā to Latvijas pilsoņu vidū, kuriem formāli būtu
pieejams prokurora amats, nelatviešu daļa sastāda nevis 6, bet 27 procentus. Šā
ierobežojuma atcelšana nepilsoņiem – tas faktiski ir ielūgums krieviem strādāt
šajos amatos.
Aicinu šo aicinājumu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Tā nu iet, kad kārtīgi nepaskatās, ko pats ir
iesniedzis. Tātad deputāta runā skanēja apmēram tādi vārdi, ka par prokuroriem
būtu jāstrādā nepilsoņiem. Taču šķiet, ka 33.pants runā nevis par prokuroriem,
bet runā par prokurora amata kandidātiem. Tātad vienu iesaka, bet otru domā. Un
šķiet, ka tālāk būs arī tāds ierosinājums, ka arī par ģenerālprokuroru varētu
būt nepilsonis. Tā ka acīmredzot iesniedzējam padomā ir kaut kādi slēpti varianti,
lai tiktu līdz ģenerālprokurora amatam un kārtotu savas lietas jau no tik augstām
virsotnēm.
Katrā ziņā šis ir kārtējais mēģinājums kaut ko sajaukt –
neatbildēt par saviem vārdiem, runāt vienu, bet darīt pavisam kaut ko citu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 56, atturas – 1.
Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 2. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vārds debatēs deputātam
Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Neskatoties uz manu
nepietiekami labo latviešu valodu, pēc Dobeļa kunga domām, es tomēr ceru, ka jūs
sapratīsiet, ko es gribu jums pateikt. Es gribētu kolēģim atgādināt Krimināllikuma
56.pantu – „Kriminālatbildības noilgums”. Tātad tie ir piecpadsmit gadi no
sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas dienas, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar
likumu var piespriest mūža ieslodzījumu.
Ja Latvijas pilsonis piecpadsmit gadu laikā ir godīgi dzīvojis un
strādājis Latvijas labā un savas ģimenes labā, viņš vairs nav noziedznieks. Tā tas
ir saskaņā ar pastāvošo likumu.
Gribētos arī atgādināt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu
un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta
gaitas likumu, kas tika pieņemts pērn jūnijā. Nekādus lustrācijas veida
ierobežojumus nedz ieslodzījuma vietu apsardzei, nedz robežsargiem, nedz policistiem
šis likums vairs neparedz, turpretī pirms 2006.gada visām minētajām profesijām
šādi ierobežojumi tomēr bija. Līdz ar to šodien jebkurš bijušais VDK aģents var
droši strādāt par policistu. Tā ir saskaņā ar likumu!
PCTVL frakcija tomēr piedāvā prokuratūras darbiniekiem saglabāt
lustrācijas ierobežojumus, bet ievērojot noilguma termiņu, kas ir iekļauts
Krimināllikumā attiecībā uz sevišķi smagiem noziegumiem.
Un vēl viena nianse. Dažādos likumos lustrācijas ierobežojumi
būtiski atšķiras, un Prokuratūras likums ir viens no nedaudzajiem, kurš satur tiešu
uzaicinājumu ārvalstu izlūkdienestu aģentiem strādāt mūsu tiesībsargājošajā
sistēmā. Paklausieties, lūdzu, uzmanīgi (es citēju): „Par prokuroru nevar būt
persona, kura ir to valstu, kas nav Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma
organizācijas dalībvalsts, izlūkdienesta aģents, rezidents vai konspiratīvā
dzīvokļa turētājs.” Citāta beigas. Turklāt tiek uzsvērts, ka par prokuroru
faktiski var kļūt tikai Latvijas pilsonis.
Tad, lūk, Latvijas prokurors, kuru ir savervējis britu vai dāņu
izlūkdienests, saskaņā ar likumu var godīgi veikt visus spiega karjeras pakāpienus:
sākumā – aģents, tad – konspiratīvā dzīvokļa turētājs un visbeidzot –
rezidents. Turklāt Prokuratūras likums ne tikai netraucē šīs valsts interešu
nodevējam uzraudzīt, kā tiek pildīti Latvijas likumdošanas panti, bet arī visādi
apsveic viņa „ēnas karjeru”.
PCTVL uzskata, ka tas neatbilst valsts interesēm, un aicina izlabot
šo acīmredzamo kļūdu. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Ir pienācis laiks doties pārtraukumā, tāpēc
debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam
deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus lūdzu uz
komisijas sēdi komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi, Sociālo un darba lietu komisijas locekļi! Komisijas sēde
notiks šodien pulksten 10.39 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Jānim
Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi!
Komisijas sēde notiks pulksten 10.35 komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss
Cilevičs, Ingrīda Circene, Ina Druviete, Kārlis Leiškalns, Jānis Klaužs, Visvaldis
Lācis, Ingmārs Līdaka, Leopolds Ozoliņš, Karina Pētersone, Dzintars Rasnačs, Jānis
Strazdiņš un Artis Pabriks.
Frakciju priekšsēdētāji, uzmanību, lūdzu! Tūlīt, pulksten 10.45
būs Frakciju padomes sēde.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Turpināsim Saeimas 22.novembra sēdi. Atgādinu, ka
mēs izskatām likumprojektu „Grozījumi Prokuratūras likumā”. Esam tikuši līdz 2.
– deputāta Buzajeva priekšlikumam.
Vārds debatēs tiek dots deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Vai es drīkstu runāt vai man tomēr jāpagaida,
kamēr paies nost no šīs puses daži biedri? Es pagaidīšu kādu laiku. Tā taču nevar
darīt…
Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Deputāts Zaķis un deputāts Orlovs
varbūt varētu ieņemt savu vietu.
J.Dobelis. Viņiem jau nav sajēgas, kā jāuzvedas.
Sēdes vadītājs. Deputāt Dobeli! Lūdzu tomēr ievērot
pieklājību! Jums vārds!
J.Dobelis. Paldies, paldies! Jā.
Kārtējo reizi tiek minētas valsts intereses, bet netiek minēts,
kuras valsts intereses varētu stiprināt šis priekšlikums. Būtu interesanti uzzināt,
par kuru valsti ir runa šajā priekšlikumā.
Otrs. Iesniedzēji grib izņemt ārā zināmu aizliegto personu loku.
Lūdzu, izlasiet, godātie kolēģi, šo 7.apakšpunktu! Ko tad grib izņemt ārā? Kas
tad varētu tagad būt mums te par prokuroriem? PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS un
Latvijas PSR Valsts drošības komitejas darbinieki un tā tālāk, un tā joprojām. Vēl
ir minētas arī citas valstis. Tie tad tagad varētu būt tie prokurori. Tātad lieku
nepatikšanu taisītāji lai tik iet un mācās par prokuroriem! Vecais, labais PSRS
diktāts ar visām apakšstruktūrām…
Kam tad tas var palīdzēt? Tas var palīdzēt tiem, kam Latvijā
dzīvot nav sevišķi ērti – neapšaubāmi, mūsu kaimiņvalsts šovinistu
pārstāvjiem.
Ne jau velti kaimiņvalsts prezidents uztraucas par to, jo, redziet,
opozīcijas partijas esot nejaukas. Prezidents nosauca viņas par šakāļiem. Opozīcijas
partijas Krievijā esot šakāļi, kas saņem naudu no ārvalstīm. Kādi nabadziņi! Un
tagad gāzīs nost tos labos cilvēkus!
Latvijā tā vai citādi visu laiku mēģina ieslidināt Krievijas
simboliku. Vispopulārākais tagad ir kļuvis Andreja karogs – tātad krievu militārās
flotes simbols. Šad un tad parādās arī citi karogi, ieskaitot, kā krievi sauc savu
karogu, „besiku”. Tas arī šad un tad plīvo ielās. Tā tas, lūk, notiek! (No
zāles dep. V.Orlovs: „Tas par jautājumu? Kādu jautājumu skatām?”)
Un, ja šādi cilvēki… šie te bijušie, būs par prokuroriem, tad
varat nešaubīties, ka gadījumā, ja būs kādas lietas jāvirza uz tiesu, šādi
prokurori darīs visu, lai šādas lietas uz tiesu netiktu virzītas.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Gribu drusciņ oponēt
Dobeļa kungam. Manā priekšlikumā nav neviena vārda par Krieviju.
Šeit ir runa par Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma
valstu aģentiem, kuri saskaņā ar likuma esošo redakciju varētu strādāt par
prokuroriem.
Man tas nav saprotams. Mūsu cienījamā Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisija ir sagatavojusi vēl vienu likumprojektu, kas ir
iekļauts darba kārtībā ar 26.numuru, un tajā ir runa par valsts drošības iestāžu
darbiniekiem. Arī šajā likumā ir iekļauts līdzīgs ierobežojums, kas gandrīz
pilnībā sakrīt ar ierobežojumu prokuroriem. Un izņēmums ir tikai viens.
Ne par kādiem britu aģentiem šeit nav runa! Cilvēki, kuri strādā
ārvalstu izlūkdienestā, nevarētu strādāt mūsu izlūkdienestā. Varbūt ir kādi
likumīgi izņēmumi, teiksim, attiecībā uz bijušo britu ģenerāli, kas šodien
strādā SAB, bet nekādu pierādījumu, ka viņš agrāk strādājis arī Lielbritānijas
izlūkdienestā, nav.
Tāpēc es gribētu, lai Dobeļa kungs, kuram ir liela pieredze,
strādājot tieši šajā komisijā, mums paskaidro, kāpēc vienā likumā ir dota
iespēja mūsu tiesībsargājošajās institūcijās strādāt ārvalstu aģentiem, bet
otrā likumā – nav. Varbūt ir zināmi konkrētu prokuroru uzvārdi, kas ir bijuši
ārvalstu aģenti? Lūdzu, Dobeļa kungs, nosauciet šos cilvēkus no Saeimas tribīnes!
Ja jums tāda saraksta nav, tad nav arī nekādas jēgas saglabāt šīs muļķīgās
rindkopas mūsu likumā. Un Saeima droši varētu atbalstīt manu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par
2. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 3. – tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums.
Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Prokuratūras likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17.decembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Cienījamie kolēģi, pirms skatām nākamo darba kārtības punktu,
mums ir jālemj par diviem iespējamiem grozījumiem šodienas darba kārtībā.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, pamatojoties uz Saeimas
kārtības ruļļa 51.pantu, lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā
un svītrot no darba kārtības 27.punktu – likumprojektu „Grozījumi Tiesībsarga
likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir
grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas iesniegumu ar lūgumu saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu virzīt
šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
nodokļiem un nodevām”” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas
izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut šo likumprojektu Saeimas šodienas
sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība ir grozīta.
Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta – likumprojekta „Grozījumi
Robežsardzes likumā”.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Likumprojekta
„Grozījumi Robežsardzes likumā” otrajam lasījumam ir saņemti 7 priekšlikumi.
1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 3. – iekšlietu ministra Godmaņa priekšlikums.
Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 4. – iekšlietu ministra Godmaņa priekšlikums.
Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 5. – iekšlietu ministra Godmaņa priekšlikums.
Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 6. – iekšlietu ministra Godmaņa priekšlikums.
Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 7. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir
guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Robežsardzes likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
ir pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.novembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Pārtikas aprites uzraudzības likumā”.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Izskatīsim likumprojektu ar kārtas numuru 1167.
Šo likumprojektu ir sagatavojusi Veselības ministrija, tas ir izskatīts Ministru
kabinetā un jau šā gada 18.jūlijā tika iesniegts Saeimā.
Un tomēr Veselības ministrija organizēja darba grupu, kas apsprieda
sagatavoto likumprojektu un konstatēja, ka šis deleģējums – sagatavot Ministru
kabineta noteikumus – nav nepieciešams, jo, Padomes regulas izpratnē, jau ir noteikta
kompetenta valsts iestāde, kas sadarbosies ar Eiropas Komisiju un Eiropas pārtikas
nekaitīguma iestādēm. Un šajā sakarā Veselības ministrija lūdza atlikt šā
likumprojekta izskatīšanu līdz 1.novembrim, ko mūsu komisija arī izdarīja. Mēs
līdz šim neskatījām šo likumprojektu, bet tagad esam saņēmuši arī Veselības
ministrijas vēstuli ar lūgumu izteikt šo iepriekš iesniegto likumprojektu citā
redakcijā. Tāpēc komisija, izskatījusi un atbalstījusi Veselības ministrijas
ierosinājumu, atzīst, ka iepriekš iesniegtais likumprojekts ir noraidāms un nav
atbalstāms. Tā sagatavoja alternatīvu likumprojektu, kura teksts ir saskaņots ar
Veselības ministriju, tāpēc komisija ierosina dokumentu Nr.1167, ko Ministru kabinets
bija iesniedzis jau vasarā, noraidīt.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Mums šobrīd ir jābalso par
Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības
likumā” pirmajā lasījumā, kuru atbildīgā komisija iesaka noraidīt. Tātad
balsosim par šo likumprojektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 71, atturas – 2. Šis likumprojekts ir noraidīts.
Un otrs skatāmais dokuments ir alternatīvais likumprojekts „Grozījumi
Pārtikas aprites uzraudzības likumā”.
A.Seile (TB/LNNK frakcija).
Jā, šā dokumenta numurs ir 1652. Dokumentu sadarbībā ar Veselības
ministrijas speciālistiem ir sagatavojusi Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisija, izvērtējot visu šo situāciju. Tika atzīts, ka pēc iespējas ātrāk tomēr
vajadzētu stāties spēkā jauniem Ministru kabineta noteikumiem ar precizētu nosaukumu,
kuros tiktu noteiktas prasības medicīnas, uztura un diētas jomās.
Šo likumprojektu komisija lūdz atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli
vispirms mums ir jābalso par steidzamības noteikšanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu!
Balsosim par alternatīvā likumprojekta „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības
likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
A.Seile. Komisija šā likumprojekta pārejas noteikumos ir iekļāvusi
arī tādu punktu, ka jau līdz 2008.gada 31.janvārim tiek izdoti Ministru kabineta
noteikumi, kuri reglamentēs prasības medicīnas, uztura un diētas speciālistu
asociācijām un citām ar veselības aprūpi saistītām biedrībām un nodibinājumiem,
kā arī sniegs ierosinājumus pārtikas preču marķēšanā.
Komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par atbildīgās komisijas
izstrādātā alternatīvā likumprojekta „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības
likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt
23.novembris līdz pulksten 17.00, bet izskatīšanai komisija ierosina 29.novembra sēdi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.
A.Seile. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums –
likumprojekts „Grozījumi Reklāmas likumā”. Otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts
Jānis Šmits.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi deputāti!
Strādāsim ar dokumentu Nr.1663 – likumprojektu „Grozījumi Reklāmas likumā”.
Pavisam uz otro lasījumu ir saņemti 20 priekšlikumi, kuri ir izskatīti komisijas
sēdēs.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums – komisijā ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – ir
atbalstīts un izteikts komisijas precizētajā redakcijā 4.priekšlikumā, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 5. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums –
komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs vārds deputātam
Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Šajā priekšlikumā ir ierosināts aizliegt
alkohola reklāmu, un šis priekšlikums, kā jau to varēja gaidīt, ir izraisījis
zināmu interesi un, jāsaka, arī iebildumus gan no alkohola tirgotāju, gan no mediju
puses. Šos iebildumus var viegli klasificēt tematiskās grupās, un es īsumā
pieskaršos katrai no šīm grupām.
Pirmā iebildumu grupa. Šāds aizliegums kropļojot konkurenci.
Latvijas Alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācijas prezidents
apgalvo, ka reklāma pēc būtības ir vērsta uz to, lai palīdzētu patērētājam
izvēlēties dzērienu starp daudzajiem zīmoliem, nevis vispār izvēlēties, vai lietot
alkoholu.
Skan jau skaisti! Tomēr prezidents pasaka tikai pusi patiesības.
Ābeces patiesība ir tāda: ikviena preces reklāma tiek radīta un demonstrēta ar vienu
vienīgu mērķi – palielināt preces apgrozījumu. Un šis palielinājums var tikt
sasniegts, pārdalot tirgus pieprasījumu pēc konkrētās preces uz radniecisku
izstrādājumu rēķina. Tā ir tirgus pārdale, ko uzsver arī asociācijas prezidents.
Taču vienlaikus notiek arī otrs process: reklāma vispār palielina pieprasījumu. Un
abi šie procesi vienmēr notiek vienlaikus.
Jebkurai alkohola reklāmai ir ietekme gan tirgus pārdalē, gan
vispārējā pieprasījuma pieaugumā. Ikviens ražotājs, kas pietiekami ilgi un nopietni
ir strādājis tirgū, spēj diezgan precīzi novērtēt savu reklāmas investīciju
projektu gan iekšējā ienesīguma normu, gan investīciju atmaksāšanās periodu.
Piemēram, no sarunām citā jomā – sarunās ar optikas ražotājiem viņi man ir ļoti
precīzi stāstījuši par to, cik lielu apgrozījuma pieaugumu dod, piemēram,
televīzijas reklāmā ieguldīti 10 tūkstoši latu. Profesionāls mārketings jau sen ir
kļuvis par prognozējamu, precīzu un izmērāmu darbības sfēru.
Otrā iebildumu grupa ir saistīta ar apgalvojumiem, ka šāds
grozījums neko nedos: „Kā dzēra, tā dzers!” Arī alkohola cenas, protams, nekad
nedrīkst celt, jo tad lietošot nelegālo alkoholu. Ar aizliegumiem vispār neko nevarot
panākt. Tātad – pilnīga bezcerība, bet tautas nākotne – totāla nodzeršanās. Un
mūsu rīcībā it kā nav vairs nekādu instrumentu.
Šiem skeptiķiem es gribu ieteikt salīdzināt kriminālo statistiku
alkohola ietekmē izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaita ziņā nakts stundās. Tātad
tirdzniecības aizliegums nakts stundās tomēr ir nesis labumu, un ar aizliedzošiem
līdzekļiem arī kaut ko var panākt.
Trešā iebildumu grupa ir saistīta ar ļoti primitīvu aritmētiku
– cik lielus ieņēmumus budžetā valsts iegūst nodokļu veidā no alkohola
tirdzniecības. Jebkurš mediķis un ekonomists, kas daudzmaz ir informēts par
makroekonomiskiem skaitļiem, skaidri redz, ka tiešie zaudējumi no pārmērīgas
alkohola lietošanas rada daudz lielākus zaudējumus gan veselības budžetā, gan
sakarā ar darbaroku trūkumu un darbaspēka kvalitātes zudumu masveida alkoholisma dēļ
mūsu sabiedrībā.
Bet ceturtās grupas iebildumi ir saistīti ar it kā nepamatotiem
preču brīvas kustības ierobežojumiem un, protams, ar soda naudas draudiem no Eiropas
Savienības puses.
Šajā gadījumā gribu atsaukties uz Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu
lietā par alkohola reklāmas aizliegumu Zviedrijā, kur tiesa atzina, ka leģitīma
mērķa sasniegšanai šāds aizliegums ir atzīstams par samērīgu, ja valsts nevar
sasniegt mērķus ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.
Šķiet, nevienam no klātesošajiem nevarētu rasties šaubas, ka, ja
jau Zviedrija uzskata savu situāciju par pietiekami nopietnu, tad Latvijā alkohola
radītais posts ir daudz lielāks.
Tāpēc, godātie kolēģi, es aicinu rūpīgi izvērtēt un atbalstīt
šo priekšlikumu otrajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, uz
mērķi ir jāiet tomēr pakāpeniski. Un mēs labi zinām, kādas ir dzeršanas
tradīcijas, – kādas tās bija Padomju Savienībā un kādas lielā mērā tās
joprojām ir pie mums. Mēs zinām, ka mums desmitiem un desmitiem cilvēku mirst no
nekvalitatīva alkohola lietošanas, ka mums nesalīdzināmi lielāks ir stiprā alkohola
īpatsvars nekā tajās valstīs, kur ar alkoholismu slimo stipri mazāk cilvēku. Un
tāpēc es šaubos, vai tik radikāls solis spēs dot kādu pozitīvu efektu, jo mums
tomēr vajadzētu pakāpeniski nonākt pie situācijas, ka mazāk dzer nekvalitatīvu
alkoholu, kas letālas sekas rada ļoti strauji, ka mazāk dzer stipro alkoholu. Un mēs,
es domāju, tomēr nevaram pārlēkt pāri tādam starpposmam, kāds tas šobrīd ir
civilizētās pasaules valstīs, kur arī, neapšaubāmi, alkohola reklāmas tiek pamazām
arvien vairāk ierobežotas.
Gribu jums arī atgādināt, ka… Protams, tas varbūt nav labs
arguments, bet es gribu atgādināt, ka Eiropas čempiona kausu galvenais sponsors ir
„Heineken” – tātad vieglā alus ražotāja firma, ka mūsu Operas svētkus finansē
„Aldaris”, ka daudzas sporta sacensības Latvijā – arī moto sacensības –
finansē alus ražotāji. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Par mirušajiem
autobraucējiem kas atbild?”)
Es, protams, negribu teikt, ka tas varbūt ir īpaši labi, bet mēs
tomēr nevaram uzreiz no elles ielēkt paradīzē, Šadurska kungs! Mums vispirms ir
jāiemācās dzert ar mēru, bet pēc tam varbūt vispār ir jāatsakās no alkohola
lietošanas.
Un līdzīgi ir arī ar šīm reklāmām.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
J.Šmits. Godātie kolēģi! Pret šo deputāta Kārļa Šadurska
priekšlikumu atbildīgā komisija jau ir izteikusi savu attieksmi ar balsojumu: četri
bijuši „par” un viens ir atturējies. Tātad komisija ir parādījusi savu nostāju,
un es aicinu arī Saeimu parādīt savu nostāju šajā jautājumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta
Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 14, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Šmits. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums – komisijā ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 7. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 8. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 9. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 10. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 11. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums – komisijā ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 13. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 14. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums – komisijā ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 16. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 17. – atbildīgās komisijas priekšlikums – komisijā ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 18. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums – komisijā ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 20. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Reklāmas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Šmits. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam
– šā gada 28.novembris.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
Likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar
likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 315/Lp9.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi Ministru
kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” un ir
atzinusi dažas nepilnības. Komisijas sēdē izvērtējot šo likumprojektu, komisija
faktiski nonāca pie slēdziena, ka ir jāsagatavo alternatīvs likumprojekts, un komisija
šādu alternatīvu likumprojektu arī sagatavoja. Tāpēc mēs lūdzam šo sākotnējo
likumprojektu neatbalstīt, bet atbalstīt alternatīvo likumprojektu, kas būs nākamais.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta
iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, kuru komisija nav
atbalstījusi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 74, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts.
Vai par alternatīvo likumprojektu jūs vēl kaut ko ziņosiet?
S.Šķesters. Jā, tieši tā!
Tātad atbildīgās komisijas sagatavotajā alternatīvajā
likumprojektā ir atstāts spēkā bērna piedzimšanas pabalsts ierēdņiem tādā pašā
kārtībā, kā tas ir bijis līdz šim, tātad – sešu mēnešalgu apmērā. Un tajā
ir iekļautas arī tās normas, kas bija ierakstītas Ministru kabineta iesniegtajā
likumprojektā, kā arī tika precizēti šie iesniegtie priekšlikumi.
Es lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu „Grozījumi Valsts
civildienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
S.Šķesters. Šā gada 30.novembris. Paldies.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.
Likumprojekts „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā”.
Otrais lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Saeimas sēdē izskatāmā dokumenta numurs ir
1665.
1.priekšlikumu ir sagatavojis Juridiskais birojs. Tas ir
redakcionālas dabas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. Arī 4.pantā atbildīgā komisija ir veikusi redakcionālus
precizējumus.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 2. – Vides ministrijas parlamentārā sekretāra M.Jirgena
priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi daļēji un sagatavojusi savu –
3.priekšlikumu, kurā ir iekļāvusi arī Jirgena priekšlikuma būtību. Šeit
vienkārši ir precizētas tās pašvaldības, kuru teritorijā atrodas Ķemeru
nacionālais parks un kuras arī varētu tikt iekļautas parka padomes sastāvā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 4.priekšlikumā ir redakcionāli precizētas atsauces uz
2.pielikuma apakšpunktiem.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
A.Seile. Priekšlikumus komisija lūdz iesniegt līdz 29.novembrim.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”.
Otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Likumprojektam
„Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” ir saņemti 4 priekšlikumi.
1. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (No
zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 57, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 2. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam
Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es piedāvāju formulēt
politiskos ierobežojumus mūsu drošībniekiem drusciņ citādāk, nekā tas ir
formulēts likuma esošajā redakcijā. Šeit ir runa tikai un vienīgi par sen
neeksistējošām organizācijām – PSKP, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteju
un tā tālāk. Proti, tie paši bijušie komunisti, kuru 5.Saeimas sastāvā bija vairāk
nekā puse, šo likumu arī pieņēma. Un toreiz viņi domāja, ka komunisms ir mūžīgs,
pavisam neizprazdami, kādā cietsirdīgā pasaulē ir nonākusi Latvija, dodoties
patstāvīgā ceļojumā un kopš šā brīža būdama Padomju armijas vai Valsts
drošības komitejas neaizsargāta.
Bet ko mēs darīsim, ja amata kandidāts ir bijušais terorists vai
arī viņš ir organizācijas „Pobeda”, kas bija aizliegta ar tiesas nolēmumu,
biedrs? Saskaņā ar likuma esošo redakciju šis potenciāli bīstamais cilvēks droši
var strādāt par Drošības policijas virsnieku. Nekādu aizliegumu likumā jūs viņam
neatradīsiet!
Es nevaru saprast, kā Saeima var piekrist šādai acīm redzamai
kļūdai.
Dāmas un kungi! PCTVL frakcijas priekšlikuma redakcija (ar nelielām
izmaiņām) tika nokopēta no Valsts civildienesta likuma, un tātad tā jau ir saņēmusi
Saeimas vairākuma atbalstu. Šis likums, kas tika pieņemts daudz vēlāk – jau
7.Saeimā, kad bijušo komunistu deputātu vidū kļuva ievērojami mazāk, vairs nesatur
aizliegumu komunistam strādāt valsts ierēdņa amatā. Lūk, aizlieguma formulējums
šajā likumā, kas daudz vairāk atbilst realitātei: „Uz ierēdņa amatu var
pretendēt persona, kura nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto
organizāciju dalībnieks.” Var viegli pārliecināties, ka tas gandrīz sakrīt ar
PCTVL frakcijas priekšlikumu apspriežamajam likumprojektam. Mēs tikai ieviesām
aicinājumu ņemt vērā to gadījumu, kad cilvēks bija sapratis, ka ir nokļuvis
pretvalstiskā organizācijā un bija pametis tās rindas, pirms šī organizācija kļuva
par noziedzīgu.
Man gribētos zināt, kādi argumenti varētu būt klātesošajiem
attiecībā uz šo priekšlikumu. Tas fakts, ka es piederu „nepareizajai”
organizācijai un ne tai tautībai, kādai vajadzētu, turklāt arī mans uzvārds ir
neatbilstošs, nepieder pie argumentētu iebildumu skaita.
18.novembra svinīgajā sēdē Saeimas priekšsēdētājs paziņoja, ka
opozīcijas priekšlikumu noraidīšana tikai tāpēc, ka tos piedāvā opozīcija, ir
nepareiza prakse. Un jau šodien Saeimas vairākumam ir radusies lieliska iespēja pāriet
no vārdiem pie darbiem un iesākumā atbalstīt šo konkrēto PCTVL frakcijas un manu
personīgo priekšlikumu.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Buzajeva priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 59, atturas – 1.
Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 3. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to nav
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam
Valērijam Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! PCTVL frakcija piedāvā neizplatīt pilsonības
kritēriju attiecībā uz drošības dienestu ierindas darbiniekiem. Te ir runa par tām
darbavietām, kuras tiek apmaksātas no valsts budžeta jeb no nodokļu maksātāju
līdzekļiem. Sakarā ar to aizliegums nepilsoņiem strādāt šajos amatos nav samērīgs
un ir atceļams.
Interesanti, ka paši likumdevēji jau ir atzinuši to faktu, ka
nepamatotie ierobežojumi personām, kuras nav Latvijas pilsoņi, nebūt nepalīdz
aizsargāt, bet gan – gluži pretēji! – kaitē nacionālajai drošībai. Te ir runa
par apspriežamā 18.panta ceturto daļu, kura skan šādi: „Ārvalstu pilsoņi un
Latvijas nepilsoņi drīkst veikt valsts drošības iestādes eksperta vai konsultanta
pienākumus uz darba līguma vai vienošanās pamata.” Derētu uzsvērt, ka eksperta vai
konsultanta pienākumi var izrādīties daudz nopietnāki un ar lielāku atbildību
apveltīti nekā iestādes ierindas darbinieka pienākumi, kura galvenais uzdevums var
izrādīties savlaicīga elektrisko spuldzīšu nomaiņa koridoros.
Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. –
deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 57, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu parlamentu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17.decembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu
regulatoriem””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.
A.Rubiks (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1672 – likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. Komisijā ir
iesniegti divi priekšlikumi.
Pirmais ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jakrina
kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rubiks. 2. – Buzajeva kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam
Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Šis priekšlikums – atcelt ierobežojumu Latvijas nepilsoņiem
strādāt par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem – ir absolūti dabisks, un to ir
ļoti grūti apstrīdēt. Paši par sevi šie regulatori nebūt nav Latvijas izgudrojums.
Tas ir aizgūts no Rietumiem. Regulatora uzdevums ir būt par vidutāju starp valsti un
iedzīvotājiem tādā delikātā lietā, kāda ir tarifu noteikšana, jo šo tarifu
apmērs ietekmē ikviena sabiedrības locekļa dzīvi.
Attiecīgi regulatoram piemīt divējāda daba. Daudz lielākā mērā
viņš ir nevis valsts ierēdnis, bet gan sabiedrības kalps, un viņu izvirza nevis
valdība, bet Saeimas vai pašvaldības deputāti.
Ņemot vērā šo apstākli, uz viņu nevar attiecināt Satversmes
101.pantu, kurā ir rakstīts, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā
paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt
valsts dienestu. Latvijas nepilsoņi šajā pantā netiek minēti, bet tas nebūt
nenozīmē, ka viņi nevar piedalīties valsts un pašvaldību darbā.
Dāmas un kungi! Savā 11.oktobrī iesniegtajā jautājumā
reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram PCTVL frakcija bija
uzskaitījusi tās 30 pašvaldības, kuras patvaļīgi nepielaiž nepilsoņus darbībai
pašvaldību komisijās un darba grupās. Un ministrija atzina, ka mums ir taisnība. Tā
nosūtīja šīm pašvaldībām direktīvu vēstuli ar prasību atcelt pretlikumīgos
ierobežojumus.
Sakarā ar to gribētos atzīmēt, ka regulatoru padomes tiek
izveidotas nevis tikai valsts līmenī, bet arī pašvaldībās. Pašvaldības pēc savas
izvēles var uzticēt tā vai cita pakalpojuma regulēšanu vai nu regulatoram, vai
komisijai. Ņemiet vērā, ka nepilsonis ir pilntiesīgs darboties pašvaldības komisijā
un pildīt tos pašus pienākumus, kādus izpilda regulatora padomes locekļi, tāpēc
ierobežojums nepilsoņiem strādāt par regulatoriem vēl lielākā mērā izskatās
nejēdzīgs.
Atbildīgās komisijas sēdē tika izteikts viens vienīgs iebildums
pret PCTVL priekšlikumu: „Lai nepilsoņi naturalizējas un tad regulē visu, ko vien
tie vēlas!” Piebildīsim, ka tas ir tirgus tantes, nevis likumdevēja arguments. Ar šo
argumentu var attaisnot jebkuru ierobežojumu nepilsoņiem, piemēram, strādāt par
trolejbusa konduktoru.
Likumdevējam, ieviešot kādu ierobežojumu, pirmām kārtām ir
jānorāda uz sabiedrisko labumu, kuru šis ierobežojums atnesīs. Viņam ir jānorāda
arī uz to bīstamību, kura draud sabiedrībai, ja ierobežojums netiks ieviests. Un
visbeidzot viņam ir jāpamato ierobežojuma samērīgums un jāpierāda, ka tādu pašu
labumu sabiedrībai nevar nodrošināt ar citiem līdzekļiem.
Dāmas un kungi! Esmu dziļi pārliecināts, ka šajā gadījumā
neviens no jums nespēs pamatot nevienu no trim iepriekš minētajiem kritērijiem,
tāpēc jums nav nekāda pamatojuma neatbalstīt šo PCTVL frakcijas priekšlikumu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Guntim Blumbergam.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Komisijas sēdē mums tiešām izvērsās neliela diskusija par šo
tēmu, jo bija jautājums, vai regulatoram, skatot šos ļoti jutīgos jautājumus par
tarifiem, nav nepieciešams uzklausīt zinātniekus un citus profesionāļus, kuri nav
pilsoņi. Runājot par šo jautājumu, regulators paskaidroja un arī komisija tā
nobalsoja, ka, protams, tas ir svarīgi. Taču, kā mēs visi zinām, pie regulatora
darbojas arī konsultatīvā padome, kurā ietilpst profesionāļi, zinātnieki,
neatkarīgi no viņu nacionalitātes. Tā ka šajā jutīgajā laukā ir iespēja
darboties arī nepilsoņiem.
Taču, ja viņi vēlas strādāt par regulatora padomes locekļiem, tad
viņiem ir iespēja vispirms kļūt par Latvijas pilsoņiem un parādīt savu lojalitāti
Latvijas Republikai.
Tā ka aicinu balsot „pret”.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.
A.Rubiks. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Vispirms ir jābalso par šo priekšlikumu. Vai par
priekšlikumu nekas vairs nav piebilstams? Tad lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta
Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Rubiks. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” otrajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
A.Rubiks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2007.gada
29.decembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Ceļu satiksmes likumā”. Pirmais
lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Izskatāmā dokumenta numurs ir 1683. Šo likumprojektu ir sagatavojuši septiņi dažādu
frakciju deputāti. Tautsaimniecības komisija savā sēdē likumprojektu izskatīja un
lūdz Saeimu noteikt tam steidzamību.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs vārds deputātam
Dzintaram Zaķim. Zaķa kungs, jūs gribat debatēt gan par steidzamību, gan par
likumprojektu pirmajā lasījumā?
Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt nedz šo likumprojektu,
nedz arī tā steidzamību. Taču nojaušu, ka vairākums tomēr nobalsos „par”.
Paskaidrošu, kāpēc likumprojekts, manuprāt, nav atbalstāms.
Ja Satiksmes ministrija būtu uzrakstījusi koncepciju par to, kā
turpmāk tiks samazinātas rindas uz robežas un to saprotami paskaidrojusi sabiedrībai,
tad problēmas nerastos. Taču šķiet, ka problēmas jau ir radušās.
Un šīs problēmas ir šādas. No medijos izskanējušām ziņām
nepārprotami ir izsecināms tas, ka Satiksmes ministrija šobrīd, tā teikt, spēlē
atsevišķu uzņēmēju interesēs. Respektīvi, gan pie Grebņevas, gan pie Terehovas jau
ir izveidoti stāvlaukumi, kuriem Satiksmes ministrija grib piegādāt klientus, proti,
pilnīgi visu kravas automašīnu vadītājus. Šis Ceļu satiksmes likuma grozījums
būtībā nozīmē to, ka turpmāk visi kravas transportlīdzekļi būs obligāti
novietojami tajos stāvlaukumos. Un tie būs maksas stāvlaukumi!
Likumprojekts nesniedz mums atbildi uz jautājumu, tieši kuros
laukumos… Vai to būs daudz vai tie būs tikai tie, kas ir šobrīd? Spriežot pēc
mediju sniegtajām ziņām, tie ir tikai tie, kas jau šobrīd ir uzbūvēti.
Tālāk. Tie būs maksas stāvlaukumi. Kas noteiks maksu? Ja tie būs
divi stāvlaukumi, kuri ir vienīgie un tātad unikāli, tas ir, tādi, kuriem ir
noteiktas ekskluzīvas tiesības pieņemt visas kravas automašīnas un kuri varēs paši
noteikt maksu, tad rodas jautājums: kāda tā maksa būs? Minēsim! Desmitiem, simtiem
vai tūkstošiem latu?
Tālāk. Kāpēc tikai kravas automašīnas? Juridiskais birojs uzdeva
komisijā jautājumu, vai tiešām nekad nākotnē nevar rasties problēmas ar jebkuriem
citiem auto. Arī par citiem auto būtu jārunā šajā likumā.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Mums pirmais ir jāizskata jautājums
par steidzamību.
Dz.Zaķis. Jā, jā, protams, par steidzamību.
Kāpēc tieši tas ir tikai pie Grebņevas vai Terehovas? Kāpēc tas
ir pierobežā? Es uzskatu, ka šis likumprojekts nav atbalstāms kopumā, bet nekādā
gadījumā – pat tad, ja tas tiks atbalstīts pirmajā lasījumā! – tas nav
atbalstāms kā steidzams, jo neatbildētu jautājumu tajā ir ļoti daudz.
Tāpēc, kolēģi, es aicinu neatbalstīt nedz likumprojekta
steidzamību, nedz arī likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.
Par steidzamību, jā?
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Protams, šis likumprojekts ir steidzams, tāpēc
ka rindas uz Austrumu robežas ir problēma. Tā ir nopietna problēma, kas jārisina
ātri. Neatbilst patiesībai šīs insinuācijas par atsevišķu privātpersonu lobēšanu
šajā likumā. Šī likuma norma nekādā veidā to neveicina.
Būs attiecīgi Ministru kabineta noteikumi, būs precīzi noteikta gan
maksa, gan viss pārējais, kas attiecas uz šīm lietām, tāpēc aicinu atbalstīt
steidzamību.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojekta „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 30, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par atbalstu, jo tik tiešām rindas ir
un šis jautājums ir steidzams. Tautsaimniecības komisijas vārdā es lūdzu šo
likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Krišjānim Kariņam. (No zāles dep.
K.Leiškalns: „Krišjāni, nu!”)
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Nenoliedzami, rindas uz Austrumu robežas ir, un tā ir problēma. Mēs zinām, ka tās ir
izveidojušās Krievijas un Baltkrievijas tranzītpolitikas dēļ. Tās ir pārsvarā
kravas mašīnas, kuras no Eiropas caur mūsu valsts teritoriju dodas tālāk uz
Austrumiem. Nenoliedzami, šī ir problēma.
Jautājums ir par risinājumu. Risinājums, ko satiksmes ministrs
piedāvā šajā likuma grozījumā, ir izveidot maksas stāvvietas pie robežas.
Spriežot pēc informācijas, kas ir masu medijos šobrīd, tiešām šķiet ticams tas
variants, ka šeit tiek tīši vai netīši lobētas konkrētas intereses, jo, proti, tā
nebūs brīva konkurence, un tas ir pakalpojums, par ko katram šoferim, katrai firmai,
kas pārvadā kravu, būs jāmaksā.
Taču ir iespējams arī otrs risinājums, kā šīs rindas pierobežas
teritorijā likvidēt. Proti, varētu ieviest elektronisku reģistrēšanās sistēmu.
Jebkurš šoferis tad varētu savu mašīnu uzglabāt vai nu Rīgā, vai Ventspilī, vai
Liepājā, vai Cēsīs, Valmierā, Bauskā un piebraukt pie robežas īsi pirms tam, kad
viņa kārta pienākusi. Mūsu valsts teritorija nav liela, 24 stundu laikā var tikt
praktiski no jebkuras vietas.
Ir izskanējis arguments, ka tas nav tik vienkārši – īsā laikā
izveidot šādu elektronisku sistēmu. Bet, kolēģi, šī problēma mums pastāv jau
vairākus gadus! Es secinu, ka problēma nav tā, ka nevar izveidot īsā laikā šādu
sistēmu, bet gan tā, ka trūkst tās vēlēšanās. Mēs, likumdevēji, balsojot pret
šo konkrēto likumprojektu, varam piespiest satiksmes ministru un Satiksmes ministriju
rast šo vēlēšanos.
Es aicinu mūs visus padomāt par labāku risinājumu, nevis pieņemt
šo sasteigto un, varētu teikt, monopolu veicinošo priekšlikumu. Balsosim pret šo
likumprojektu, lai Satiksmes ministrija izstrādā labāku!
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Vitālijam Aizbaltam.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Šobrīd
Ludzas rajonā ir izsludināta ārkārtas situācija, bieži vien šāda situācija tiek
izsludināta arī Rēzeknes rajonā. Cilvēki, kas dzīvo pie šā autoceļa, prasa ātru
un tūlītēju jautājuma risinājumu. Arī tie šoferi, kas stāv rindā vairākas
diennaktis un antisanitāros apstākļos pavada visu to laiku, prasa tūlītēju un ātru
risinājumu.
Godātais Kariņa kungs! Es jums izsaku pateicību par jūsu
priekšlikumu. Protams, ir daudz dažādu risinājumu, un visus tos mēs izskatīsim.
Taču es gribu pateikt lielu paldies septiņiem deputātiem no dažādām frakcijām, kas
ir ieteikuši konkrētu un tūlītēju risinājumu.
Lūdzu atbalstīt šo risinājumu un sākt šo problēmu beidzot
risināt, nevis tikai runāt par to.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Nu kāda jēga ir runāt muļķības no Saeimas
tribīnes? Runāt par ārkārtas situāciju Ludzas rajonā un tamlīdzīgi? Nu taču ir
smieklīgi iedomāties, ka stāvlaukums, kas paredzēts 200 automašīnām, atrisinās
1000 automašīnu problēmu Ludzas rajonā! Nu labi, rindā stāvēs 800, jo 200 stāvēs
stāvlaukumā! Taču tās visas obligāti tiks, tā teikt, izdzītas cauri šim
stāvlaukumam, un kāds no tā nopelnīs.
Godātie kolēģi, nu taču domāsim reiz par problēmas risinājumu!
Protams, viens no risinājumiem ir elektroniska rindas kārtošana un reģistrācija
rindai, lai šoferiem būtu iespējas jebkur ceļā – vai nu Latvijā, vai pat vēl
ārpus Latvijas, Polijā, Lietuvā, – apstāties un sekot līdzi, kā virzās rinda, un
iebraukt robežjoslā tajā brīdī, kad ir atlikušas tikai dažas mašīnas priekšā.
Šoferi lieliski to var izdarīt. Transporta kompānijas lieliski var iesaistīties
šādā elektroniskā reģistrācijā. Un, ja šī elektroniskā reģistrācija ar laiku
aptvers ne tikai Latviju, bet visu Eiropas Savienību, tad tas būs vēl vienkāršāk, un
tad šī pieredze būs izmantojama arī uz citām robežām.
Kolēģi! Ja jau mēs ik pa brīdim runājam, ka valdībai un Saeimai
jāatgūst sabiedrības uzticība, nu tad taču beidzot to izdarīsim un nelobēsim vienu
privātuzņēmēju, likumā nosakot viņam priekšrocības! Jo, kā kolēģi pareizi
teica, tajā stāvlaukumā nebūs neierobežotas konkurences. Tam, kam piederēs tā zeme,
tam būs arī tas stāvlaukums.
Kolēģi, rīkosimies taču mazliet saprātīgāk!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
(Nerunā mikrofonā: „Paej nost! Netraucē runāt!”)
Cienītie kolēģi! Iepriekšējais runātājs pateica skaistus
vārdus: „Kāda jēga runāt muļķības!” Tikai – kāpēc viņš pats šo
apņemšanos nepildīja? Tas būtu vienīgais jautājums.
Mums te, Saeimā, kaut kā ir izveidojies tāds klans: ir tādi, kam
vienmēr ir absolūtā patiesība; kas vienmēr citus māca, ko vajag darīt; kas vienmēr
runā par lāčplēšiem un kangariem; kas vienmēr demonstrē savas juridiskās
zināšanas, un tā tālāk, un tā tālāk.
Nāciet pie apaļā galda, un atklātās diskusijās jebkurš jums
pierādīs, ka jūs tādi neesat. Arī šinī brīdī.
Par ko tad ir runa – kaut ko darīt vai nedarīt neko? Atnāk un
noplāta rokas te uz vienu pusi, uz otru pusi un aiziet. „Nedarīsim neko, lai tiem tur
nekas nesanāk. Nākotnē darīsim to un to.” Paši neko nav izdarījuši. Pilnīgi
neko! Bet skaisti pamācīt no tribīnes – tur daudz prāta nevajag. (No zāles dep.
K.Šadurskis: „To mēs esam pamanījuši!”) Tur vispār prāta nevajag. Lūk!
Sēdes vadītājs. Lūdzu būt korektam pret kolēģiem!
J.Dobelis. Tālāk. Ja ir runa par informāciju, tad ļoti smieklīgi
skan: „Iegūta no saziņas līdzekļiem informācija, ka tie un tie tos un tos
lobēs.”
Sāksim ar to, ka katrs saziņas līdzeklis kaut ko lobē! Un katram
saziņas līdzeklim aiz muguras ir kāds, kas viņu spiež kaut ko lobēt!
Un tāpēc šinī konkrētajā situācijā nedarīt neko – tas ir
brīnišķīgi!
Man liekas, ka visinteresantāk būtu uzklausīt mūsu deputātus –
Saeimas deputātus, kuri dzīvo Latgalē. Ko viņi saka par šādu priekšlikumu? Un ar to
vajadzētu sākt.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojekta „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 29, atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Aizbalts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– šā gada 30.novembris. Un likumprojekta izskatīšana – Saeimas 6.decembra sēdē.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un
nodevām””.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dāmas un kungi! Es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Darbam nepieciešamā dokumenta numurs ir
1671. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums vienkāršot nodokļu maksāšanu. Tas
paredz nodokļu maksāšanu elektroniskā formā un ļaus precīzāk piemērot sodus par
nodokļu deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu.
Tā ka aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
K.Leiškalns. Komisija gaidīs priekšlikumus līdz šā gada
7.decembrim.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs jūs informē, ka Saeimas
Prezidijs ir saņēmis deputātu Latkovska, Mūrnieces, Zaķa, Kariņa un Repšes jautājumu
iekšlietu ministram Ivaram Godmanim „Par Iekšlietu ministrijas rīcību”.
Jautājums tiek nodots iekšlietu ministram Ivaram Godmanim.
Līdz ar to visi šodienas sēdes darba kārtības jautājumi ir
izskatīti. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam
vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS frakcija).
Cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti!
Šodien sēde pulksten 14.45. Paldies.
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
9.Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis,
Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Ina Druviete, Jānis Dukšinskis, Dzintars
Jaundžeikars, Sandra Kalniete, Arturs Krišjānis Kariņš, Jānis Klaužs, Visvaldis
Lācis, Jānis Lagzdiņš, Ingmārs Līdaka, Leopolds Ozoliņš, Karina Pētersone, Pauls
Putniņš, Dzintars Rasnačs, Mareks Segliņš, Jānis Strazdiņš, Viktors Ščerbatihs
un Artis Pabriks.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 22.novembra sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas rudens sesijas 17.sēde
2007.gada 22.novembrī
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2007.gada 22.novembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labvakar, cienījamie kolēģi! Sākam atbilžu
sniegšanu uz deputātu jautājumiem.
Šodien darba kārtībā ir divi jautājumi.
Pirmais ir deputātu Golubova, Deņisova, Rubika, Fjodorova un
Klementjeva jautājums finanšu ministram Oskaram Spurdziņam “Par I un II grupas
invalīdu pensiju neaplikšanu ar ienākuma nodokli”.
Uz šo jautājumu ir saņemta finanšu ministra Oskara Spurdziņa
rakstiska atbilde, un, tā kā neviens no jautājuma iesniedzējiem šovakar uz sēdi nav
ieradies, tad varam uzskatīt, ka iesniegtā rakstiskā atbilde jautājuma iesniedzējus
ir apmierinājusi. Līdz ar to jautājums ir uzskatāms par atbildētu.
Otrais darba kārtības jautājums ir deputātu Plinera, Sokolovska,
Buhvalova, Kabanova, Mitrofanova un Buzajeva jautājums izglītības un zinātnes
ministrei Baibai Rivžai “Par audzināšanas darbu skolās”.
Tā kā arī uz šo jautājumu ir saņemta ministres rakstiska atbilde
un neviens no jautājuma iesniedzējiem šodien uz sēdi nav ieradies, tad varam
uzskatīt, ka sniegtā rakstiskā atbilde ir apmierinājusi jautājuma iesniedzējus un
jautājums uzskatāms par atbildētu.
Līdz ar to visi šodienas darba kārtībā iekļautie jautājumi ir
izskatīti.
Sēdi slēdzu. Uz redzēšanos!
Atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem
2007.gada 22.novembrī
|
Latvijas Republikas finanšu ministra Oskara Spurdziņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu „Par I un II grupas invalīdu pensiju neaplikšanu ar ienākuma nodokli” (Reģ. Nr.35/J9) (Rakstiska atbilde) |
|
|
Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu „Par audzināšanas darbu skolās” (Reģ. Nr.36/J9) (Rakstiska atbilde) |
|
Datums: 22.11.2007. 09:03:40 bal001
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā
Par Reģionālās sadarbības padomes statūtiem
Datums: 22.11.2007. 09:04:58 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1640 nodošanu komisijai
Grozījumi Meliorācijas likumā
Datums: 22.11.2007. 09:07:14 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1662 nodošanu komisijai
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nilam Ušakovam
Datums: 22.11.2007. 09:08:42 bal004
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1656
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Gunāram Upeniekam
Datums: 22.11.2007. 09:09:28 bal005
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1657
Lēmuma projekts “Par deputāta Anda Kāposta iekļaušanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijā”
Datums: 22.11.2007. 09:12:44 bal009
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1681
Lēmuma projekts “Par deputāta Ingmāra Līdakas iekļaušanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijā”
Datums: 22.11.2007. 09:13:18 bal010
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1682
Saeimas deputātu pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai “Par plānoto reorganizāciju valsts valodas politikas īstenošanas administratīvajās struktūrās”
Datums: 22.11.2007. 09:48:18 bal011
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr.1571
Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 22.11.2007. 09:49:48 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1544 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Publisko aģentūru likumā (3.lasījums)
Datums: 22.11.2007. 09:50:58 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1658 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Kriminālprocesa likumā (3.lasījums)
Datums: 22.11.2007. 09:52:52 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1669 pieņemšanu 3.lasījumā
Negodīgas komercprakses aizlieguma likums (3.lasījums)
Datums: 22.11.2007. 09:56:30 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1673 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” (1.lasījums)
Datums: 22.11.2007. 09:59:18 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1442 steidzamību
Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” (1.lasījums)
Datums: 22.11.2007. 09:59:50 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1442 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par Eiropas Kopienas komercsabiedrību un Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanu un konsultēšanos ar šiem darbiniekiem” (2.lasījums)
Datums: 22.11.2007. 10:01:02 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1643 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Ieroču aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 22.11.2007. 10:06:24 bal019
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu
Grozījums Ieroču aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 22.11.2007. 10:07:22 bal020
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu
Grozījums Ieroču aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 22.11.2007. 10:18:28 bal021
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu
Grozījums Ieroču aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 22.11.2007. 10:19:54 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1649 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Prokuratūras likumā (2.lasījums)
Datums: 22.11.2007. 10:25:48 bal023
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi Prokuratūras likumā (2.lasījums)
Datums: 22.11.2007. 11:10:06 bal024
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījumi Prokuratūras likumā (2.lasījums)
Datums: 22.11.2007. 11:10:48 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1650 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Robežsardzes likumā (2.lasījums)
Datums: 22.11.2007. 11:13:44 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1651 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā (Nr.396/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 22.11.2007. 11:16:28 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1167 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (Nr.538/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 22.11.2007. 11:17:50 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1652 steidzamību
Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (Nr.538/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 22.11.2007. 11:18:54 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1652 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Reklāmas likumā (2.lasījums)
Datums: 22.11.2007. 11:29:08 bal030
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu
Grozījumi Reklāmas likumā (2.lasījums)
Datums: 22.11.2007. 11:31:24 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1663 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Valsts civildienesta likumā (Nr.315/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 22.11.2007. 11:33:12 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.810 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Valsts civildienesta likumā (Nr.542/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 22.11.2007. 11:34:24 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1664 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā (2.lasījums)
Datums: 22.11.2007. 11:36:26 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1665 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (2.lasījums)
Datums: 22.11.2007. 11:37:36 bal035
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (2.lasījums)
Datums: 22.11.2007. 11:42:06 bal036
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (2.lasījums)
Datums: 22.11.2007. 11:44:24 bal037
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (2.lasījums)
Datums: 22.11.2007. 11:45:10 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1666 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (2.lasījums)
Datums: 22.11.2007. 11:52:20 bal039
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (2.lasījums)
Datums: 22.11.2007. 11:52:56 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1672 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Ceļu satiksmes likumā (1.lasījums)
Datums: 22.11.2007. 11:57:32 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1683 steidzamību
Grozījums Ceļu satiksmes likumā (1.lasījums)
Datums: 22.11.2007. 12:06:22 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1683 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1.lasījums)
Datums: 22.11.2007. 12:07:44 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1671 pieņemšanu 1.lasījumā