Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

 

2007.gada______ novembrī

Nr.9/6 –

 

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 14.novembra sēdē ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” (Nr.401/Lp9) otrajam lasījumam.

Komisija lūdz augstākminēto likumprojektu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā.

 

 

 

Pielikumā: likumprojekta „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” (Nr.401/Lp9) salīdzinošā tabula uz _____ lpp.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ar cieņu

komisijas priekšsēdētājs

Juris Dalbiņš

 

 

 

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

 Likumprojekts otrajam lasījumam

 

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā

(nr.401/Lp9)

 

Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

(4)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2.lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Valsts drošības iestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1995, 18.nr.; 1996, 23.nr.; 1998, 12.nr.; 1999, 14.nr.; 2000, 15.nr.; 2002, 2., 16.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 14., 22.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 3., 9.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Valsts drošības iestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1995, 18.nr.; 1996, 23.nr.; 1998, 12.nr.; 1999, 14.nr.; 2000, 15.nr.; 2002, 2., 16.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 14., 22.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 3., 9.nr.) šādus grozījumus:

18.pants. Dienests valsts drošības iestādēs

(1) Par valsts drošības iestāžu amatpersonu vai darbinieku var būt persona, uz kuru neattiecas šā panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi.

(2) Par valsts drošības iestāžu amatpersonu vai darbinieku nevar būt persona:

1) kura nav Latvijas pilsonis;

2) kurai nav vismaz vidējā izglītība;

3) kura neprot latviešu valodu atbilstoši nepieciešamajai valsts valodas prasmes pakāpei un vismaz vienu svešvalodu;

4) kura ir jaunāka par 18 gadiem;

5) kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, izņemot gadījumu, ja persona reabilitēta;

6) kurai liegta pieeja valsts noslēpumam;

7) kura ir atbrīvota no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

8) kuras rīcībspēja ierobežota likumā noteiktajā kārtībā;

9) kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kāda ārvalsts drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa (segorganizācijas jebkurā tās formā) turētājs;

10) kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā.

(3) Pamatnosacījumus iecelšanai amatā vai pieņemšanai darbā valsts drošības iestādēs, profesionālās sagatavotības kritērijus un citus ar dienestu (darbu) saistītos jautājumus nosaka šis likums, kā arī likums "Par valsts noslēpumu" un citi likumi, kas reglamentē valsts drošības iestāžu darbību, šo iestāžu nolikumi un citi normatīvie akti.

(4) Ārvalstu pilsoņi (pavalstnieki) un Latvijas nepilsoņi drīkst veikt valsts drošības iestādes eksperta vai konsultanta pienākumus uz darba līguma vai vienošanās pamata tikai tad, ja ir:

1) valsts drošības iestādes vadītāja atzinums par nepieciešamību izmantot šo personu profesionālās zināšanas un Saeimas Nacionālās drošības komisija ir saņēmusi atbilstošu motivētu iesniegumu;

2) izpildīti likumā "Par valsts noslēpumu" paredzētie nosacījumi;

3) Saeimas Nacionālās drošības komisijas piekrišana attiecībā uz iespēju izmantot personu darbā valsts drošības iestādēs.

(5) Valsts drošības iestāžu amatpersona ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko tā izvirzījusi vai devusi, pildot amata pienākumus, visām personām ir obligāti. Valsts drošības iestāžu amatpersonas goda aizskaršana, pretošanās tai, dzīvības vai veselības apdraudējums, kā arī rīcība, kas tai traucē pildīt amata pienākumus, sodāma saskaņā ar likumu.

(6) Zaudējumi, kas sakarā ar dienesta darbību nodarīti valsts drošības iestādes amatpersonas vai tās tuvu radinieku mantai, pilnā apmērā atlīdzināmi no valsts budžeta līdzekļiem.

(7) Valsts drošības iestāžu amatpersonas valsts teritorijā bez ģenerālprokurora piekrišanas nav saucamas pie kriminālatbildības, tās nedrīkst pakļaut aizturēšanai (arī administratīvajai aizturēšanai), kratīšanai, piespiedu atvešanai; kratīšanai vai apskatei nav pakļaujamas to dzīvojamās vai dienesta telpas, personiskie vai dienesta transporta līdzekļi. Kriminālprocesuālie ierobežojumi uz šīm amatpersonām nav attiecināmi gadījumos, kad tās ir notvertas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, par ko 24 stundu laikā jāinformē ģenerālprokurors un attiecīgās valsts drošības iestādes vadītājs.

(8) (Izslēgta ar 20.06.2000. likumu).

(9) Valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem ir šādas sociālās garantijas:

1) pabalsts sešu mēneša amatalgu apmērā sakarā ar bērna piedzimšanu. Ja abi bērna vecāki strādā valsts institūcijās, kuru darbību regulējošos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības uz bērna piedzimšanas pabalstu, tiesības uz pabalstu ir vienam no bērna vecākiem;

2) pabalsts ģimenes locekļa vai apgādājamā nāves gadījumā;

3) pabalsts veselības uzlabošanai, ja veselības pasliktināšanās saistīta ar dienesta pienākumu pildīšanu;

4) valsts apmaksāta medicīniskā aprūpe;

5) mācību maksas kompensācija 50 procentu apmērā no mācību gada maksas, ja amatpersona vai darbinieks, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās (par maksu) augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas.

(10) Valsts drošības iestāžu amatpersonas ir pakļautas obligātai valsts apdrošināšanai.

(11) Valsts drošības iestāžu darbiniekiem un amatpersonām ir tiesības uz apmaksātu papildu atvaļinājumu, ko piešķir valsts drošības iestādes vadītājs un kas nepārsniedz 12 darba dienas kalendāra gada laikā.

(12) Valsts drošības iestāžu amatpersonas un darbinieki, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu mēneša amatalgas apmērā.

(13) Šā panta devītās daļas 2. un 3.punktā minēto pabalstu apmēru un izmaksāšanas kārtību, kā arī medicīniskās aprūpes izdevumu apmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

1. Izslēgt 18.panta devīto, desmito, vienpadsmito, divpadsmito un trīspadsmito daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Izteikt likuma 18.panta otrās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

„9) ir vai pēdējos 15 gadus ir bijusi ārvalsts drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa (segorganizācijas jebkurā tās formā) turētājs.”

 

9.Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Izteikt likuma 18.panta otrās daļas 10.punktu šādā redakcijā:

„10) ir vai ir bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks, izņemot gadījujmus, kad persona ir brīvprātīgi izstājusies vai tikusi izslēgta no šādas organizācijas līdz brīdim, kad spēkā ir stājies likums vai tiesas nolēmums par organizācijas aizliegšanu.”

 

9.Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Papildināt likuma 18.pantu ar jaunu 21 daļu šādā redakcijā:

„(21) Šā panta otrās daļas 1.punktā minētais ierobežojums neattiecas uz valsts drošības iestāžu darbiniekiem.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Noraidīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Noraidīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Noraidīt

 

1. Izslēgt 18.panta devīto, desmito, vienpadsmito, divpadsmito un trīspadsmito daļu.

 

2. Papildināt likumu ar 22.1, 22.2, 22.3, 22. 4 un 22.5 pantu šādā redakcijā:

 

"22.1 pants. Pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā

(1) Pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā šajā pantā noteiktajā kārtībā tiek aprēķināts, ņemot vērā nepārtraukti nostrādāto gadu skaitu no valsts budžeta pilnīgi finansētajās iestādēs, kā arī valsts aģentūrās (turpmāk – valsts iestādes). Dienesta (darba) tiesiskās attiecības uzskatāmas par nepārtrauktām, ja pārtraukums starp dienesta (darba) attiecību izbeigšanu un to uzsākšanu citā vai tajā pašā valsts iestādē nav ilgāks par vienu mēnesi. Ja dienesta (darba) tiesiskās attiecības valsts iestādē pārtrauktas ilgāk par vienu mēnesi, aprēķinot pabalsta vai kompensācijas apmēru šajā likumā noteiktajā kārtībā, netiek ņemts vērā nepārtraukti nostrādāto gadu skaits valsts iestādēs pirms dienesta (darba) tiesisko attiecību pārtraukšanas.

(2) Valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks bērna piedzim­šanas gadījumā saņem pabalstu šādā apmērā:

1) triju mēnešalgu apmērā, ja nepārtraukti nostrādājis valsts iestādēs mazāk nekā trīs gadus;

2) četru mēnešalgu apmērā, ja nepārtraukti nostrādājis valsts iestādēs trīs līdz sešus gadus;

3) sešu mēnešalgu apmērā, ja nepārtraukti nostrādājis valsts iestādēs sešus gadus un vairāk.

(3) Ja abi bērna vecāki strādā tādās valsts iestādēs, kuru darbību regulējošos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības saņemt pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, tiesības saņemt pabalstu ir vienam no vecākiem.

(4) Iesniegumā par pabalsta saņemšanu valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks apliecina, ka viņa ģimenes locekļi nav pieteikušies vai saņēmuši pabalstu sakarā ar bērna piedzimšanu, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteikto par valsts iestādēs nodarbināto sociālo garantiju apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem.

 (5) Pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā valsts drošības iestādes amatpersonai neizmaksā, ja nav beidzies noteiktais pārbaudes laiks.

(6) Ja vienās dzemdībās dzimuši vairāki bērni, pabalstu šajā pantā noteiktajā apmērā valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks saņem par katru piedzimušo bērnu.

 

22.2 pants. Pabalsts ģimenes locekļa vai apgādājamā nāves gadījumā

(1) Valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks saņem pabalstu mēnešalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa (laulātais, bērni, vecāki, vecvecāki, adoptētāji un adoptētie) vai apgādājamā nāvi. Valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks pabalstu nesaņem, ja tam ir pieteicies vai to saņēmis valsts iestādē nodarbināts valsts drošības iestādes amatpersonas vai darbinieka ģimenes loceklis, kuram ir tiesības saņemt pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā pabalsta izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

22.3 pants. Valsts drošības iestādes amatpersonas un darbinieka veselības aprūpe

(1) Valsts drošības iestādes amatpersonai un darbiniekam ir tiesības uz:

1) pabalstu veselības uzlabošanai, ja veselības pasliktināšanās saistīta ar dienesta pienākumu pildīšanu;

2) valsts apmaksātu veselības aprūpi;

3) veselības un dzīvības apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, pildot amata pienākumus. Apdrošināšanas polises iegādes izmaksas nosakāmas apmērā, kas nepārsniedz divas minimālās mēnešalgas, ja valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks nepārtraukti nostrādājis valsts iestādēs mazāk par diviem gadiem. Ja valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks nepārtraukti nostrādājis valsts iestādēs divus gadus un vairāk, apdrošināšanas polises iegādes izmaksas nosakāmas apmērā, kas nepārsniedz 2,5 minimālās mēnešalgas.

(2) Kārtību, kādā valsts drošības iestādes amatpersonai un darbiniekam izmaksā pabalstu veselības uzlabošanai un apmaksā veselības aprūpi, kā arī pabalsta veselības uzlabošanai apmēru nosaka Ministru kabinets.

 

22.4 pants. Mācību izdevumu segšana

Valsts drošības iestādes amatpersonai un darbiniekam ir tiesības saņemt mācību maksas kompensāciju 50 procentu apmērā no mācību gada maksas, ja amatpersona vai darbinieks, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās (par maksu) valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas.

 

22.5 pants. Atvaļinājuma pabalsts un papildu atvaļinājums

(1) Valsts drošības iestādes amatpersona un darbinieks, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu mēnešalgas apmērā.

(2) Valsts drošības iestādes amatpersonai un darbiniekam ir tiesības uz apmaksātu papildu atvaļinājumu, ko piešķir valsts drošības iestādes vadītājs un kas nepārsniedz 12 darba dienas kalendāra gada laikā."

4

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

Izteikt 22.1pantu šādā redakcijā:

„22.1pants. Pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā

(1) Valsts drošības iestāžu amatpersona vai darbinieks bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā.

(2) Ja abi bērna vecāki strādā tādās valsts iestādēs, kuru darbību reglamentējošos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības saņemt pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, tiesības saņemt pabalstu ir vienam no vecākiem.

(3) Iesniegumā par pabalsta saņemšanu valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks apliecina, ka viņa ģimenes locekļi nav pieteikušies vai saņēmuši pabalstu sakarā ar bērna piedzimšanu, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteikto par valsts iestādēs nodarbināto sociālo garantiju apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem.

(4) Pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā valsts drošības iestādes amatpersonai neizmaksā, ja nav beidzies noteiktais pārbaudes laiks.

(5) Ja vienās dzemdībās dzimuši vairāki bērni, pabalstu šajā pantā noteiktajā apmērā valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks saņem par katru piedzimušo bērnu.”

Atbalstīt

 

2. Papildināt likumu ar 22.1, 22.2, 22.3, 22. 4 un 22.5 pantu šādā redakcijā:

 "22.1pants. Pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā

(1) Valsts drošības iestāžu amatpersona vai darbinieks bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā.

(2) Ja abi bērna vecāki strādā tādās valsts iestādēs, kuru darbību reglamentējošos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības saņemt pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, tiesības saņemt pabalstu ir vienam no viņiem.

(3) Iesniegumā par pabalsta saņemšanu valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks apliecina, ka viņa ģimenes locekļi nav pieteikušies vai saņēmuši pabalstu sakarā ar bērna piedzimšanu, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem par valsts iestādēs nodarbināto sociālo garantiju apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem.

(4) Pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā valsts drošības iestādes amatpersonai neizmaksā, ja nav beidzies noteiktais pārbaudes laiks.

(5) Ja vienās dzemdībās dzimuši vairāki bērni, pabalstu šajā pantā noteiktajā apmērā valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks saņem par katru piedzimušo bērnu. 

22.2 pants. Pabalsts ģimenes locekļa vai apgādājamā nāves gadījumā

(1) Valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks saņem pabalstu mēnešalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa (laulātais, bērni, vecāki, vecvecāki, adoptētāji un adoptētie) vai apgādājamā nāvi. Valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks pabalstu nesaņem, ja tam ir pieteicies vai to saņēmis valsts iestādē nodarbināts valsts drošības iestādes amatpersonas vai darbinieka ģimenes loceklis, kuram ir tiesības saņemt pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā pabalsta izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

22.3 pants. Valsts drošības iestādes amatpersonas un darbinieka veselības aprūpe

(1) Valsts drošības iestādes amatpersonai un darbiniekam ir tiesības uz:

1) pabalstu veselības uzlabošanai, ja veselības pasliktināšanās saistīta ar dienesta pienākumu pildīšanu;

2) valsts apmaksātu veselības aprūpi;

3) veselības un dzīvības apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, pildot amata pienākumus. Apdrošināšanas polises iegādes izmaksas nosakāmas apmērā, kas nepārsniedz divas minimālās mēnešalgas, ja valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks nepārtraukti nostrādājis valsts iestādēs mazāk par diviem gadiem. Ja valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks nepārtraukti nostrādājis valsts iestādēs divus gadus un vairāk, apdrošināšanas polises iegādes izmaksas nosakāmas apmērā, kas nepārsniedz 2,5 minimālās mēnešalgas.

(2) Kārtību, kādā valsts drošības iestādes amatpersonai un darbiniekam izmaksā pabalstu veselības uzlabošanai un apmaksā veselības aprūpi, kā arī šā pabalsta apmēru nosaka Ministru kabinets.

 

22.4 pants. Mācību izdevumu segšana

Valsts drošības iestādes amatpersonai un darbiniekam ir tiesības saņemt mācību maksas kompensāciju 50 procentu apmērā no mācību gada maksas, ja amatpersona vai darbinieks, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās (par maksu) valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas.

 

22.5 pants. Atvaļinājuma pabalsts un papildu atvaļinājums

(1) Valsts drošības iestādes amatpersona un darbinieks, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu mēnešalgas apmērā.

(2) Valsts drošības iestādes amatpersonai un darbiniekam ir tiesības uz apmaksātu papildu atvaļinājumu, ko piešķir valsts drošības iestādes vadītājs un kas nepārsniedz 12 darba dienas kalendāra gada laikā."

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanās brīdi atzīt par spēku zaudējušiem šādus Latvijas Republikas Augstākās padomes un Augstākās padomes Prezidija lēmumus:

1) Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes Apsardzes dienesta izveidošanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 35./36.nr.);

2) Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu "Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes Apsardzes dienesta izveidošanu""(Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 35./36.nr.).

 

2. Divu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās Ministru kabinetam pārņemt Latvijas Republikas Drošības dienestu savā pakļautībā, izstrādājot šajā laikā jaunu Drošības dienesta nolikumu.

 

3. Ar brīdi, kad Ministru kabinets pārņēmis savā pakļautībā Latvijas Republikas Drošības dienestu un apstiprinājis šā dienesta nolikumu, atzīt par spēku zaudējušiem:

1) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmumu "Par Latvijas Republikas Drošības dienesta nolikuma apstiprināšanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44./45.nr.);

2) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmumu "Par Latvijas Republikas Drošības dienesta štatu saraksta apstiprināšanu";

3) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmumu "Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1992.gada 4.jūnija lēmumā "Par Latvijas Republikas Drošības dienesta nolikuma apstiprināšanu"" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 3./4.nr.);

4) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmumu "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes Apsardzes dienesta šaujamieroču, munīcijas un brizantīvo vielu iegādes, uzskaites, glabāšanas un izsniegšanas reglamentu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 49./50.nr.);

5) Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu "Par Latvijas Republikas Augstākās Padomes Apsardzes dienesta pārdēvēšanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 6./7.nr.).

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā: 

"4. Šā likuma 22.1 panta otrā daļa stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz 2008.gada 31.decembrim pabalsta bērna piedzimšanas gadījumā apmērs ir sešas mēnešalgas neatkarīgi no valsts iestādēs nostrādātā laika. 

5. Šā likuma 22.3 panta pirmās daļas 3.punktā paredzētie ierobežojumi vienas apdrošināšanas polises iegādes izmaksām negroza un neatceļ apdrošināšanas līgumus, kas noslēgti līdz šā panta spēkā stāšanās dienai. Attiecīgie apdrošināšanas līgumi ir spēkā līdz līgumu termiņa beigām."

 

 

 

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā: 

"4. Šā likuma 22.1 panta otrā daļa stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz 2008.gada 31.decembrim pabalsta apmērs bērna piedzimšanas gadījumā ir sešas mēnešalgas neatkarīgi no valsts iestādēs nostrādātā laika. 

5. Šā likuma 22.3 panta pirmās daļas 3.punktā paredzētie ierobežojumi vienas apdrošināšanas polises iegādes izmaksām negroza un neatceļ apdrošināšanas līgumus, kas noslēgti līdz šā panta spēkā stāšanās dienai. Attiecīgie apdrošināšanas līgumi ir spēkā līdz līgumu termiņa beigām."