Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

 

2007. gada ___novembrī

Nr.________________

 

 

 

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

 

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā š.g. 14.novembra sēdē skatīja likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” (nr.395/Lp9; 2.lasījums) .

Komisija augstāk minēto likumprojektu atbalstīja un lūdz to iekļaut kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai 2.lasījumā. 

 

Pielikumā: Likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” (nr.395 /Lp9) salīdzinošā tabula 2.lasījumam uz _____lpp.

 

 

 

J.Dalbiņš

Komisijas priekšsēdētājs                                                                                   

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija                                                                                                  Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi Prokuratūras likumā

 (nr.395 /Lp9)

 

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(3)

Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Prokuratūras likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 12.nr.; 1996, 5., 13.nr.; 1998, 9., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 13., 22.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 14.nr.; 2007, 10.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

Izdarīt Prokuratūras likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 12.nr.; 1996, 5., 13.nr.; 1998, 9., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 13., 22.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 14.nr.; 2007, 10.nr.) šādus grozījumus:

 

33.pants. Prokuroru amatu kandidāts

(1) Par prokurora amata kandidātu var būt Latvijas pilsonis, kas ieguvis augstāko juridisko izglītību, ir stažējies prokuratūrā, izpildījis stažēšanās programmu un nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu.

 

(2) Kārtību, kādā prokurora amata kandidāts stažējas prokuratūrā un kārto kvalifikācijas eksāmenu, nosaka ģenerālprokurora padome.

 

 

1

9.Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Aizstāt likuma 33. pantā un 37.pantā vārdu “pilsonis” ar vārdiem “pilsonis vai nepilsonis””.

Neatbalstīts

 

37.pants. Personas, kuras nevar būt par prokuroru un prokurora amata kandidātu

 

(1) Par prokuroru un prokurora amata kandidātu nevar būt persona, kura:

1) nav Latvijas pilsonis;

2) neprot latviešu valodu;

3) ir atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā;

4) ir sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

5) bijusi notiesāta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet no soda atbrīvota;

6) ir saukta pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret to izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

7) ir vai ir bijusi PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai to valstu, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

8) ir vai ir bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks pēc šīs organizācijas aizliegšanas.

(2) Par prokurora kandidātu nevar būt persona, kura ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais krimināllietā.

 

 

2

9.Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Izteikt 37.panta pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“ir vai pēdējos 15 gados ir bijusi ārvalstu valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata aģents, rezidents, vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.””

 

Neatbalstīts

 

57.1 pants. Pabalsts prokurora ievainojuma, prokurora vai viņa ģimenes locekļa nāves gadījumā

(1) Prokurors, kas cietis smagā nelaimes gadījumā, saņem vienreizēju pabalstu mēneša amatalgas apmērā.

(2) Ja prokurors, pildot amata pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai viņa veselībai nodarīts citāds kaitējums un viņš nevar pildīt amata pienākumus, viņš saņem vienreizēju pabalstu, ievērojot amata pienākumu pildīšanas spēju zuduma pakāpi, ko nosaka Veselības un darbspēju ekspertīzes komisija.

(3) Prokurora nāves gadījumā viņa ģimene saņem vienreizēju pabalstu mēneša amatalgas apmērā. Ja prokurors gājis bojā, pildot amata pienākumus, viņš tiek apbedīts par valsts līdzekļiem un viņa neatraidāmie mantinieki saņem vienreizēju pabalstu 50 000 latu apmērā.

(4) Prokurors saņem pabalstu mēneša amatalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

 (2002.gada 10.oktobra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 01.07.2003.)

1.  57.1 pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Prokurors saņem pabalstu mēneša amatalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi. Ja uz pabalstu pretendē vairāki tādās valsts iestādēs strādājošie ģimenes locekļi, kuru darbību regulējošos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības saņemt pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi, tiesības saņemt pabalstu ir vienam no viņiem.";

 

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Prokurors pabalstu nesaņem, ja tam ir pieteicies vai to saņēmis valsts iestādē nodarbināts prokurora ģimenes loceklis, kura darbību regulējošos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības saņemt pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

(6) Iesniegumā par pabalsta saņemšanu prokurors apliecina, ka viņa ģimenes locekļi nav pieteikušies vai saņēmuši pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteikto par valsts iestādēs nodarbināto sociālo garantiju apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem."

 

 

 

 

1. 57.1 pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Prokurors saņem pabalstu mēneša amatalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi. Ja uz pabalstu pretendē vairāki ģimenes locekļi, kas strādā tādās valsts iestādēs, kuru darbību regulējošos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības saņemt pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi, tiesības saņemt pabalstu ir vienam no viņiem.”;

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Prokurors pabalstu nesaņem, ja tam ir pieteicies vai to saņēmis viņa ģimenes loceklis, kas strādā tādā valsts iestādē, kuras darbību regulējošos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības saņemt pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

(6) Iesniegumā par pabalsta saņemšanu prokurors apliecina, ka viņa ģimenes locekļi nav pieteikušies vai saņēmuši pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem par valsts iestādēs nodarbināto sociālo garantiju apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem.”

 

57.2 pants. Pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā

Prokurors bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā. Ja pabalstu ir tiesības saņemt abiem vecākiem, to piešķir vienam no vecākiem.

(2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.07.2003.)

2. Izteikt 57.2 pantu šādā redakcijā:

 

"57.2 pants. Pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā

(1) Pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā šajā pantā noteiktajā kārtībā tiek aprēķināts, ņemot vērā nepārtraukti nostrādāto gadu skaitu no valsts budžeta pilnīgi finansētajās iestādēs, kā arī valsts aģentūrās (turpmāk – valsts iestādes). Dienesta (darba) tiesiskās attiecības uzskatāmas par nepārtrauktām, ja pārtraukums starp dienesta (darba) attiecību izbeigšanu un to uzsākšanu citā valsts iestādē nav ilgāks par vienu mēnesi.

(2) Prokurors bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu šādā apmērā:

1) triju mēneša amatalgu apmērā, ja nepārtraukti nostrādājis valsts iestādēs mazāk nekā trīs gadus;

2) četru mēneša amatalgu apmērā, ja nepārtraukti nostrādājis valsts iestādēs trīs līdz sešus gadus;

3) sešu mēneša amatalgu apmērā, ja nepārtraukti nostrādājis valsts iestādēs sešus gadus un vairāk.

(3) Ja abi bērna vecāki strādā tādās valsts iestādēs, kuru darbību regulējošos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības saņemt pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, tiesības saņemt pabalstu ir vienam no vecākiem.

(4) Iesniegumā par pabalsta saņemšanu prokurors apliecina, ka otrs no bērna vecākiem nav pieteicies vai saņēmis pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteikto par valsts iestādē nodarbināto sociālo garantiju apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem.

(5) Pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā neizmaksā prokurora amata kandidātam, izņemot gadījumus, ja šādas tiesības viņam tiek garantētas, ņemot vērā attiecīgo valsts iestādēs nostrādāto gadu skaitu."

 

 

 

 

2. Izteikt 57.2 pantu šādā redakcijā:

“57.2 pants. Pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā

(1) Pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā šajā pantā noteiktajā kārtībā tiek aprēķināts, ņemot vērā no valsts budžeta pilnīgi finansētajās iestādēs, kā arī valsts aģentūrās (turpmāk — valsts iestādes) nepārtraukti nostrādāto gadu skaitu. Dienesta (darba) tiesiskās attiecības uzskatāmas par nepārtrauktām, ja pārtraukums starp dienesta (darba) attiecību izbeigšanu un to uzsākšanu citā valsts iestādē nav ilgāks par vienu mēnesi.

(2) Prokurors bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu šādā apmērā:

1) triju mēneša amatalgu apmērā, ja ir nepārtraukti nostrādājis valsts iestādēs mazāk nekā trīs gadus;

2) četru mēneša amatalgu apmērā, ja ir nepārtraukti nostrādājis valsts iestādēs trīs līdz sešus gadus;

3) sešu mēneša amatalgu apmērā, ja ir nepārtraukti nostrādājis valsts iestādēs sešus gadus un vairāk.

(3) Ja abi bērna vecāki strādā tādās valsts iestādēs, kuru darbību regulējošos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības saņemt pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, tiesības saņemt pabalstu ir vienam no viņiem.

(4) Iesniegumā par pabalsta saņemšanu prokurors apliecina, ka otrs no bērna vecākiem nav pieteicies vai saņēmis pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem par valsts iestādē nodarbināto sociālo garantiju apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem.

(5) Pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā neizmaksā prokurora amata kandidātam, izņemot gadījumu, kad šādas tiesības viņam tiek garantētas, ņemot vērā attiecīgo valsts iestādēs nostrādāto gadu skaitu.”

 

58.4 pants. Pabalsti un kompensācijas Eirojusta pārstāvim un viņa palīgam

 

(1) ......

 

(2) Laikā, kad Eirojusta pārstāvis pilda dienesta pienākumus ārpus Latvijas Republikas, viņam kompensē šādus izdevumus:

1) dzīvokļa īres un komunālos izdevumus;

2) ar dzīvokļa īres līguma noslēgšanu saistītos izdevumus;

3) bērna skolas un pirmsskolas izdevumus;

4) ceļa un pārcelšanās izdevumus;

5) izdevumus, kas saistīti ar veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, kuri saistīti ar kaitējumu veselībai.

(3) .....

(4) .......

(5) ......

(6) .......

 

 

3

LR tieslietu ministrs G.Bērziņš:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

 

“Izteikt 58.4  panta otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) izdevumus, kas saistīti ar pārstāvja un viņa ģimenes locekļu (ja ģimenes locekļi dienesta vietā uzturas pastāvīgi) veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, kuri saistīti ar kaitējumu veselībai.”. ”

 

Atbalstīts

3. Izteikt 58.4  panta otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) izdevumus, kas saistīti ar pārstāvja un viņa ģimenes locekļu (ja ģimenes locekļi dienesta vietā uzturas pastāvīgi) veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, kuri saistīti ar kaitējumu veselībai.”

 

 

Pārejas noteikumi

1. Prokuratūras reorganizācija jāpabeidz triju mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas.

Ar šā likuma stāšanos spēkā zaudē spēku likums "Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 41.nr.).

2. Personas, kuras Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamenta reorganizācijas rezultātā pāriet strādāt uz prokuratūru un kurām līdz Iekšlietu ministrijas darbinieka izdienas pensijas saņemšanai ir palikuši ne vairāk kā pieci gadi, saglabā tiesības uz šīs pensijas saņemšanu.

Šīm personām darba stāžā, kas dod tiesības uz prokurora izdienas pensiju, ieskaita arī Iekšlietu ministrijas sistēmā izmeklētāja amatā nostrādāto laiku. Ja prokuroram vienlaikus rodas tiesības gan uz prokurora izdienas pensiju, gan Iekšlietu ministrijas darbinieka izdienas pensiju, viņš ir tiesīgs saņemt tikai vienu izdienas pensiju pēc paša izvēles.

3. 1990.gada 26.septembrī ieceltais Latvijas Republikas ģenerālprokurors turpina pildīt savus pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām galvenā valsts tieslietu padomnieka pakāpē. Prokurora zvērestu viņš nodod Augstākās tiesas priekšsēdētājam. Ģenerālprokurors nodrošina prokuratūras reorganizāciju un šai nolūkā triju mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas:

1) apstiprina prokuratūras struktūru un štatus;

2) nosaka kārtību, kādā piešķiramas amata pakāpes prokuroriem, kuriem bija likumā "Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā" noteiktajā kārtībā piešķirtās dienesta pakāpes;

3) nosaka kārtību, kādā ir ieskaitāms darba stāžs jurista specialitātē;

4) nodrošina nolikuma par atestācijas un kvalifikācijas komisijām apstiprināšanu un šo komisiju izveidošanu.

Ģenerālprokurors reorganizācijas laikā ir tiesīgs uzdot prokuroriem pildīt pienākumus neatkarīgi no viņu ieņemamā amata.

4. Šā likuma 33.panta pirmajā daļā noteiktās prasības nav attiecināmas uz prokuratūrā pašlaik strādājošajām personām, kā arī uz Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamentā pašlaik strādājošajām personām, kuras departamenta reorganizācijas procesā pāriet darbā uz prokuratūru.

Studenti, kuri, likumam stājoties spēkā, apgūst jurista specialitāti un prokuratūrā vai Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamentā ir nostrādājuši vairāk nekā gadu, drīkst kārtot kvalifikācijas eksāmenu un var tikt iecelti prokurora amatā, bet pārējie studenti var turpināt stažēties kā rajona (republikas pilsētas) prokurora amata kandidāti līdz augstākās juridiskās izglītības iegūšanai.

Personām, kuras jau strādā prokuratūrā vai Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamentā un kurām ir augstākā juridiskā izglītība, bet darba stāžs jurista specialitātē ir mazāks par gadu, ir jānokārto kvalifikācijas eksāmens. Pārējie prokurori (1990.gada 26.septembra likuma "Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā" izpratnē) un prokuratūras izmeklētāji turpina darbu prokuratūrā bez kvalifikācijas eksāmena kārtošanas, bet Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamenta izmeklētāji, kuri pāriet darbā uz prokuratūru, tiek pakļauti atestācijai bez kvalifikācijas eksāmena kārtošanas.

Prokuratūras darbinieki, kuri saskaņā ar šā likuma prasībām turpmāk nevar ieņemt prokurora amatu, atbrīvojami no darba, izmaksājot viņiem kompensāciju triju mēnešu algas apmērā.

5. Šā likuma 57.1 panta otrajā daļā un 57.8 pantā paredzētos pabalstus izmaksā un 57.6 pantā paredzētos izdevumus atmaksā Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā, kāda paredzēta valsts civildienesta ierēdņiem.

(2002.gada 10.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 13.11.2002.)

6. 2003.gadā prokuroriem izmaksā mēneša amatalgu 60 procentu apmērā no paredzētās mēneša amatalgas.

(2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.07.2003.)

7. 2004.gadā prokuroriem izmaksā mēneša amatalgu 70 procentu apmērā no paredzētās mēneša amatalgas.

(2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.07.2003.)

8. 2005.gadā prokuroriem izmaksā mēneša amatalgu 80 procentu apmērā no paredzētās mēneša amatalgas.

(2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.07.2003.)

9. Prokuroriem tiek saglabātas amata pakāpes, kas piešķirtas līdz 2003.gada 30.jūnijam. Ar 2003.gada 1.jūliju galvenā tieslietu padomnieka amata pakāpe tiek pielīdzināta vecākā valsts tieslietu padomnieka amata pakāpei un tiek likvidēta tieslietu padomnieka kandidāta amata pakāpe. Kārtību, kādā pārējiem prokuroriem līdzšinējās amata pakāpes pielīdzināmas jaunajām amata pakāpēm, nosaka ģenerālprokurors.

(2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.07.2003.)

10. Prokuroriem, aizejot ikgadējā atvaļinājumā 2003.gadā, izmaksā vienreizēju atvaļinājuma pabalstu apmērā, kāds bija noteikts līdz 2003.gada 30.jūnijam.

 (2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.07.2003.)

 

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 11.punktu šādā redakcijā:

 

"11. Grozījumi šā likuma 57.2 panta pirmajā daļā, kas nosaka pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, ņemot vērā valsts iestādēs nostrādāto laiku,  stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī."

 

 

 

 

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 11.punktu šādā redakcijā:

“11. Grozījumi šā likuma 57.2 panta pirmajā daļā, kas nosaka pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, ņemot vērā valsts iestādēs nepārtraukti  nostrādāto gadu skaitu, stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.”