Anotācija

Likumprojekts

Starptautiskās palīdzības likums

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) starptautiskā palīdzība – Latvijas Republikas īstenotā attīstības sadarbība un dalība starptautiskajās misijās;

2) attīstības sadarbība – palīdzības sniegšana mazāk attīstītām valstīm, lai veicinātu šo valstu un to sabiedrību ilgtermiņa sociālo un ekonomisko attīstību;

3) saņēmējvalsts – valsts, kura saņem starptautisko palīdzību;

4) donors – tiešā vai pastarpinātā valsts pārvaldes iestāde vai starptautiska organizācija, kura finansē starptautiskās palīdzības aktivitātes īstenošanu;

5) starptautiskās palīdzības aktivitāte – attīstības sadarbības projekts, brīvprātīga iemaksa un starptautiskā misija;

6) aktivitāšu programma – vairāku starptautiskās palīdzības aktivitāšu kopums ar kopēju mērķi vai mērķiem;

7) attīstības sadarbības projekts – nekomerciāla aktivitāte vai aktivitāšu kopums ar skaidri definētiem īstenošanas rezultātiem, īstenotājiem un izpildes termiņu;

8) trīspusējās (daudzpusējās) starptautiskās palīdzības aktivitāte – attīstības sadarbības projekts vai aktivitāšu programma, kurā atsevišķas projekta vai programmas aktivitātes īsteno divi vai vairāki donori, no kuriem viens pārstāv Latvijas Republiku;

9) starptautiskā misija – aktivitāte, kuras īstenošanā piedalās civilais eksperts un kura tiek īstenota pēc starptautisko organizāciju aicinājuma piedalīties to vadītā misijā vai pēc valstu divpusējas vai daudzpusējas vienošanās;

10) civilais eksperts – fiziska persona, kuras dalību starptautiskā misijā apstiprina Ministru kabinets;

11) attīstības sadarbības projekta īstenotājs – persona, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir izvēlēta par attīstības sadarbības projekta īstenotāju vai kura īsteno normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvēlēto attīstības sadarbības projektu;

12) deleģētā sadarbība – divu vai vairāku donoru kopīga vienošanās, ka viens donors (vadošais donors) darbojas pārējo donoru (deleģējošo donoru) vārdā starptautiskās palīdzības aktivitātes vai aktivitāšu programmas īstenošanā;

13) brīvprātīga iemaksa – iemaksa, kas paredzēta starptautiskajām organizācijām, starptautiskajām iniciatīvām un fondiem, kuri izmanto piešķirtos finanšu līdzekļus starptautiskās palīdzības īstenošanai vai humānās palīdzības sniegšanai;

14) apstiprināšanas instruments – procedūra, kādā tiek apstiprināta finansējuma piešķiršana starptautiskās palīdzības aktivitātes īstenošanai vai kādā tiek izvēlēts attīstības sadarbības projekta īstenotājs vai civilais eksperts;

15) grants – maksājums attīstības sadarbības projekta īstenotājam, lai īstenotu projektu, ko tas iesniedzis granta projektu konkursam un ko finansēšanai ir apstiprinājusi Attīstības sadarbības valsts aģentūra.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt efektīvu un caurskatāmu Latvijas Republikas sniegtās starptautiskās palīdzības plānošanu un īstenošanu, lai, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO), Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas starptautiskās palīdzības īstenošanas principus un labo praksi, nodrošinātu un sniegtu kvalitatīvu un efektīvu starptautisko palīdzību saņēmējvalstīm.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka kārtību, kādā tiek plānota un īstenota starptautiskā palīdzība.

(2) Likums nosaka starptautiskās palīdzības plānošanā un īstenošanā iesaistīto atbildīgo institūciju kompetenci.

(3) Likums neattiecas uz Latvijas Republikas militārpersonām, kā arī uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālām dienesta pakāpēm un to dalību starptautiskajās misijās.

(4) Likums neattiecas uz Latvijas Republikas uzņemtajām saistībām veikt obligātās ikgadējās iemaksas starptautiskajās organizācijās.

(5) Likums neattiecas uz humānās palīdzības sniegšanu, izņemot gadījumus, ja tiek veiktas brīvprātīgas iemaksas, ko izmanto humānās palīdzības finansēšanai.

(6) Likums neattiecas uz cita veida palīdzību, kas nav attīstības sadarbība un dalība starptautiskajās misijās.

4.pants. Atbildīgās institūcijas

(1) Starptautisko palīdzību plāno Ārlietu ministrija, sadarbojoties ar Konsultatīvo padomi attīstības sadarbības politikas jautājumos un Latvijas civilo ekspertu dalības starptautisko organizāciju vadītajās starptautiskajās civilajās misijās konsultatīvo padomi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.

(2) Šajā likumā noteikto apstiprināšanas instrumentu vadību veic Ārlietu ministrija vai Attīstības sadarbības valsts aģentūra atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.

(3) Likums atļauj valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām, kas nav minētas šajā likumā, veikt aktivitātes starptautiskās palīdzības jomā, neievērojot šā likuma nosacījumus par apstiprināšanas instrumentu piemērošanu.

(4) Šā likuma 4.panta trešā daļa neattiecas uz gadījumiem, kad saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu ir nepieciešams veikt publisko iepirkumu, kā arī uz šā likuma 5.panta 2.punktā noteikto apstiprināšanas instrumentu.

5.pants. Apstiprināšanas instrumenti

Apstiprināšanas instrumenti ir:

1) granta projektu konkurss;

2) civilā eksperta apstiprināšana dalībai starptautiskā misijā;

3) publiskais iepirkums;

4) brīvprātīga iemaksa;

5) deleģētā sadarbība;

6) Ministru kabineta apstiprinātajos politikas plānošanas dokumentos paredzētās starptautiskās palīdzības aktivitātes.

6.pants. Ārlietu ministrijas funkcijas

(1) Ārlietu ministrija izstrādā attīstības sadarbības politikas plānu nākamajam gadam, kā arī normatīvajos aktos noteiktos vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentus.

(2) Ārlietu ministrija koordinē šā likuma 5.panta 2.punktā noteikto apstiprināšanas instrumentu.

(3) Ārlietu ministrija sadarbojas ar ārvalstu donoriem, lai īstenotu kopīgas trīspusējās (daudzpusējās) starptautiskās palīdzības aktivitātes vai deleģēto sadarbību.

(4) Ārlietu ministrija izstrādā normatīvo aktu projektus starptautiskās palīdzības jomā.

7.pants. Attīstības sadarbības valsts aģentūra

(1) Attīstības sadarbības valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra) ir Ārlietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.

(2) Aģentūra darbojas saskaņā ar aģentūras darbības plānu nākamajam gadam. Aģentūras darbības plānu izstrādā, pamatojoties uz aģentūras vidēja termiņa darbības stratēģiju un Ministru kabinetā apstiprināto attīstības sadarbības politikas plānu nākamajam gadam.

(3) Aģentūras funkcijas nosaka šis likums, Publisko aģentūru likums un Ministru kabineta apstiprināts aģentūras nolikums.

8.pants. Aģentūras funkcijas un tiesības

(1) Aģentūra veic šā likuma 5.panta 1., 3., 4., 5. un 6.punktā noteikto apstiprināšanas instrumentu vadību saskaņā ar šajā likumā un aģentūras nolikumā noteikto kārtību.

(2) Aģentūra slēdz vienošanos ar ārvalsts donoriem par kopīgu trīspusējās (daudzpusējās) starptautiskās palīdzības aktivitātes vai deleģētās sadarbības īstenošanu.

(3) Aģentūrai ir tiesības uzņemties ne vairāk kā triju gadu saistības par starptautiskās palīdzības aktivitāšu vai aktivitāšu programmu finansēšanu attīstības sadarbības jomā. Katra nākamā gada kopējais saistību apmērs nedrīkst pārsniegt kārtējā gadā Ārlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu apjomu attīstības sadarbības finansēšanai atbilstoši vidēja termiņa makroekonomiskajai attīstībai un fiskālajai politikai.

(4) Lēmumu aģentūras vārdā pieņem aģentūras direktors. Aģentūras lēmumu, kas ir administratīvs akts, var apstrīdēt Ārlietu ministrijā. Aģentūras lēmuma apstrīdēšana vai Ārlietu ministrijas pieņemtā lēmuma par apstrīdēto aģentūras lēmumu pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

9.pants. Granta projektu konkurss

(1) Aģentūra granta projektu konkursu īsteno, izstrādājot un izsludinot granta projektu konkursus. Konkursos nosaka iesniedzamo projektu prioritātes un mērķus, kā arī saņēmējvalstis un pieejamo finansējumu. Katra konkursa izsludināšanu apstiprina ārlietu ministrs.

(2) Aģentūra var izsludināt terminētu (vienreizēju) granta projektu konkursu un beztermiņa granta projektu konkursu Latvijas Republikā vai saņēmējvalstī.

(3) Izsludinot terminētu granta projektu konkursu, aģentūra nosaka projektu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņu.

(4) Izsludinot beztermiņa granta projektu konkursu, aģentūra projektu iesniegumus vērtē un finansē to iesniegšanas secībā. Ieinteresētās personas iesniedz projektu iesniegumus, kamēr ir pieejams konkursa ietvaros noteiktais minimālais finansējums viena projekta īstenošanai. Aģentūra regulāri informē sabiedrību par konkursa ietvaros atlikušo finanšu līdzekļu apjomu.

(5) Grantu var saņemt tiešās un pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, biedrības, nodibinājumi un komersanti. Granta projektu konkursam saņēmējvalstī var pieteikties un saņemt grantu arī fiziskas personas, kas ir attiecīgās saņēmējvalsts pilsoņi vai kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja saņēmējvalstī.

(6) Lai efektīvāk īstenotu attīstības sadarbību, aģentūra ir tiesīga izsludināt granta projektu konkursus, sašaurinot šā panta piektajā daļā minēto iespējamo granta saņēmēju loku.

(7) Kārtību, kādā izsludina granta projektu konkursus, īsteno konkursu vadību, izvērtē projektu iesniegumus un pieņem lēmumu par konkursu uzvarētājiem, nosaka Ministru kabinets.

10.pants. Brīvprātīga iemaksa

(1) Finanšu līdzekļus brīvprātīgajām iemaksām plāno attīstības sadarbības politikas plānā nākamajam gadam.

(2) Aģentūra iemaksā finanšu līdzekļus attiecīgajam brīvprātīgās iemaksas finanšu līdzekļu saņēmējam.

11.pants. Deleģētā sadarbība

(1) Deleģēto sadarbību īsteno:

1) saņemot līdzfinansējumu no ārvalstu donoriem attīstības sadarbības projekta vai aktivitāšu programmas īstenošanai, kas izvēlēta, izmantojot šā likuma 5.panta 1., 3. vai 6.punktā noteiktos apstiprināšanas instrumentus;

2) piešķirot finanšu līdzekļus no aģentūras budžeta ārvalsts donoram, lai līdzfinansētu specifiska attīstības sadarbības projekta vai aktivitāšu programmas īstenošanu vai noteikta attīstības sadarbības mērķa sasniegšanu. Ārvalsts donors izlieto piešķirtos finanšu līdzekļus atbilstoši savas valsts normatīvajiem aktiem un procedūrām.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek īstenota deleģētā sadarbība.

12.pants. Civilā eksperta apstiprināšana dalībai starptautiskā misijā

(1) Civilie eksperti piedalās starptautiskās misijās pēc to starptautisko organizāciju, savienību vai kopienu rezolūcijas, rekomendācijas vai lūguma, ar kurām Latvijas Republikai ir noslēgti starptautiskie līgumi, kā arī pēc Eiropas Savienības vai NATO dalībvalsts aicinājuma.

(2) Lēmumu par civilā eksperta piedalīšanos starptautiskā misijā pieņem Ministru kabinets.

(3) Kārtību, kādā civilo ekspertu nosūta dalībai starptautiskā misijā, civilā eksperta dalības nosacījumus, kā arī dalības finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

13.pants. Attīstības sadarbības projekta īstenotāja finansēšanas kārtība un civilā eksperta sociālās garantijas

(1) Attīstības sadarbības projekta īstenotāja finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Ja civilais eksperts starptautiskās misijas laikā gūst savainojumus vai veselības traucējumus, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu, Ministru kabinets lemj par vienreizējas kompensācijas piešķiršanu šādā apmērā:

1) ja civilais eksperts zaudējis līdz 20 % darbaspēju – 10 civilā eksperta mēnešalgu apmērā;

2) ja civilais eksperts zaudējis 40 % darbaspēju – 20 civilā eksperta mēnešalgu apmērā;

3) ja civilais eksperts zaudējis 60 % darbaspēju – 30 civilā eksperta mēnešalgu apmērā;

4) ja civilais eksperts zaudējis 80 % darbaspēju – 40 civilā eksperta mēnešalgu apmērā;

5) ja civilais eksperts zaudējis 100 % darbaspēju – 50 civilā eksperta mēnešalgu apmērā.

(3) Ja civilais eksperts starptautiskās misijas laikā ir gājis bojā, civilā eksperta neatraidāmajiem mantiniekiem izmaksā vienreizēju kompensāciju 50000 latu apmērā, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu.

(4) Civilā eksperta darba devējs pēc civilā eksperta atgriešanās no starptautiskās misijas nodrošina civilā eksperta tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izdod šā likuma 9.panta septītajā daļā, 11.panta otrajā daļā un 12.panta trešajā daļā minētos noteikumus.

2. Ministru kabinets izveido šā likuma 7.panta pirmajā daļā minēto Attīstības sadarbības valsts aģentūru, ja Latvijas valsts budžeta finansējums attīstības sadarbības projektu un Latvijas administrēto aktivitāšu programmu (izņemot brīvprātīgās iemaksas) īstenošanai pārsniedz divus miljonus latu.

3. Līdz Attīstības sadarbības valsts aģentūras izveidei šajā likumā noteiktās aģentūras funkcijas veic Ārlietu ministrija. Ārlietu ministrija ir tiesīga deleģēt daļu no aģentūras funkcijām citai publiskai personai, līgumā atrunājot funkciju deleģēšanas apjomu.

4. Aģentūras darbības nodrošināšanas izmaksas nedrīkst pārsniegt 10 % no piešķirtā finansējuma attīstības sadarbības projektu un aktivitāšu programmu īstenošanai. Minētās izmaksas aģentūras darbības nodrošināšanai neietver ar aģentūras izveidošanu un paplašināšanu saistītās vienreizējās izmaksas.

Ārlietu ministra pienākumu izpildītāja –

kultūras ministre

H.Demakova

Likumprojekta

“Starptautiskās palīdzības likums”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Ministru kabineta 2005.gada 25.oktobra sēdē tika pieņemts lēmums (prot.Nr.61, 1.§, 2.punkts) Ārlietu ministrijai sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā likumprojektu par attīstības sadarbības politikas īstenošanu. Ministru kabineta 2005.gada 11.oktobra sēdē tika atbalstītas Koncepcijas par civilo ekspertu dalības nodrošināšanu starptautisko organizāciju vadītajās starptautiskajās civilajās misijās kopsavilkumā ietverto A variantu. Tā 1.punktā noteikts, ka Latvijas civilo ekspertu dalības starptautisko organizāciju vadītajās starptautiskajās civilajās misijās Konsultatīvā padome līdz 2007.gada beigām nodrošina juridiski tiesisko jautājumu noregulējumu. Šāds likums nepieciešams, lai tas būtu galvenais tiesību akts, kas regulē Latvijas Republikas Starptautiskās palīdzības sniegšanu. Pamatojoties uz šo likumu tiks izdoti Ministru kabineta noteikumi, kas ir nepieciešami attīstības sadarbības politikas īstenošanai, kā arī civilo ekspertu dalības starptautiskās misijās nodrošināšanai. Galvenās problēmas, kas pašreiz ir attīstības sadarbības īstenošanā ir šādas: 1) smagnējā lēmumu pieņemšanas procedūra, atbalstot finansēšanai attīstības sadarbības projektus. Šobrīd lēmumus par projektu atbalstīšanu finansēšanai pieņem Attīstības sadarbības padome; 2) Ministru kabineta noteikumi, kas regulē attīstības sadarbības jomu ir izdoti, pamatojoties uz Ministru kabineta iekārtas likumu vai Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Galvenās problēmas, kas pašreiz ir starptautisko misiju īstenošanā, ir šādas: 1) nav vienota finansējuma civilo ekspertu dalības starptautiskās misijās nodrošināšanā; 2) nav tiesiskā pamata civilo ekspertu dalības starptautiskās misijās nodrošināšanā; 3) Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dalībai starptautiskās misijās, neregulē visu starptautiskās palīdzības aktivitātes īstenotāju dalību starptautiskās palīdzības aktivitātēs. Pašreiz attīstības sadarbības jomu regulē šādi Ministru kabineta noteikumi: 1) Ministru kabineta 2003.gada 20.maija noteikumi Nr.271 “Konsultatīvās padomes attīstības sadarbības politikas jautājumos nolikums”; 2) Ministru kabineta 2005.gada 25.oktobra noteikumi Nr.807 “Noteikumi par granta programmu ieviešanu, vadību, uzraudzību un kontroli attīstības sadarbības politikas īstenošanai”; 3) Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.991 “Attīstības sadarbības padomes nolikums”. Granta projektu konkursu īstenošanai Ministru kabinetā ir pieņemti šādi noteikumi: 1) Ministru kabineta 2006.gada 28.februāra noteikumi Nr.174 “Granta projektu konkursa "Latvijas sabiedrības izglītošana par attīstības sadarbību un sabiedrības atbalsta veicināšana Latvijas Republikas īstenotajai attīstības sadarbības politikai" nolikums” 2) Ministru kabineta 2006.gada 7.marta noteikumi Nr.191 “Granta projektu konkursa "Atbalsts projektiem attīstības sadarbības jomā Gruzijā un Moldovā" nolikums”; 3) Ministru kabineta 2007.gada 6.februāra noteikumi Nr.94 “Granta projektu konkursa "Atbalsts attīstības sadarbības projektiem Latvijas Republikas noteiktajās saņēmējvalstīs" nolikums”; 4) Ministru kabineta 2007.gada 29.maija noteikumi Nr.343 „Komunikācijas aktivitātes Latvijas sabiedrības izglītošanai par attīstības sadarbību un attīstības izglītība" nolikums”. Ministru kabinetā ir apstiprināti arī šādi noteikumi, kuri regulē atsevišķas jomas starptautiskās palīdzības īstenošanai: 1) Ministru kabineta 2006.gada 29.augusta noteikumi Nr.700 “Noteikumi par nacionālo ekspertu un administrēšanai nepieciešamo maksimālo atlīdzības apmēru no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem finansētajos starptautiskajos palīdzības projektos”; 2) Ministru kabineta 2006.gada 19.septembra noteikumi Nr.769 “Par dienasnaudas un viesnīcas (naktsmītnes) izdevumu apmēru no Latvijas valsts vai pašvaldību budžeta finansētā starptautiskā projektā iesaistītam ārvalsts ekspertam, kurš uzturas Latvijas Republikā vai citā valstī, kas nav viņa dzīvesvietas valsts”; 3) Ministru kabineta 2007.gada 22.maija noteikumi Nr.340 “Kārtība, kādā Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm nosūta dalībai starptautiskajās misijās un operācijās, un dalības finansēšanas kārtība”.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts nosaka attīstības sadarbības politikas plānošanu un īstenošanu, kā arī nosaka Latvijas civilo ekspertu dalību starptautiskās misijās. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvu un caurskatāmu Latvijas Republikas sniegtās starptautiskās palīdzības plānošanu un īstenošanu, lai, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijas (NATO), Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas starptautiskās palīdzības īstenošanas principus un labo praksi, nodrošinātu un sniegtu kvalitatīvu un efektīvu starptautisko palīdzību saņēmējvalstīm. Likumprojekts nosaka starptautiskās palīdzības plānošanā un īstenošanā iesaistītās atbildīgās institūcijas. Saskaņā ar likumprojektu starptautiskās palīdzības plānošanu veic Ārlietu ministrija, konsultējoties ar Konsultatīvo padomi attīstības sadarbības politikas jautājumos, kā arī ar Latvijas civilo ekspertu dalības starptautisko organizāciju vadītajās starptautiskajās civilajās misijās Konsultatīvo padomi. Starptautiskās palīdzības īstenošanu veic Attīstības sadarbības valsts aģentūra, kas ir jaunizveidojama valsts iestāde, kā arī iesaistītās institūcijas, lai nodrošinātu civilo ekspertu dalību starptautiskās misijās. Tāpat likumprojektā ir noteikti apstiprināšanas instrumenti starptautiskās palīdzības aktivitātes īstenotāja noteikšanai un apstiprināšanai. Ar likuma palīdzību tiks atrisinātas galvenās pašreizējās problēmas starptautiskās palīdzības īstenošanā, kas ir norādītas anotācijas I. daļas 1.punktā: 1) saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 18.panta otro daļu aģentūrai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi, kas nav tikuši izlietoti, bet kuri ir paredzēti ilgtermiņa projektiem, paliek aģentūras rīcībā un tiek izlietoti nākošajā gadā. Tas veicinātu to projektu īstenošanu, kuru īstenošana ir iekavējusies, piemēram, dēļ neparedzētiem apstākļiem saņēmējvalstī. Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz Attīstības sadarbības valsts aģentūras izveidi, tas sekmēs vairāku gadu projektu īstenošanas iespējamību un nodrošinās, ka projektu īstenošana nebūs piesaistīta vienam budžeta gadam; 2) saskaņā ar likumprojektu lēmumus par attīstības sadarbības projektu finansēšanu un īstenošanu pieņem aģentūras direktors. Šāda kārtība palīdzēs izvairīties no smagnējās lēmumu pieņemšanas procedūras, kas pastāv šobrīd, kad lēmumu pieņem Attīstības sadarbības padome, kā arī padarīs lēmuma pieņemšanu operatīvāku; 3) Ministru kabineta noteikumi, kas būs nepieciešami attīstības sadarbības jomas un starptautisko misiju regulēšanai, tiks izdoti, pamatojoties uz Starptautiskās palīdzības likumu.
3. Cita informācija	Citas informācijas nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi			Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu			Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums			Likumprojekts ir neitrāls attiecībā uz sieviešu un vīriešu vienādo tiesību un iespēju ievērošanu.
4. Ietekme uz vidi			Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija			Citas informācijas nav.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi				Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2007	2008		2009	2010	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar.		Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar.		Likum-projekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar.		Likum-projekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
1	2	3		4	5	6
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar.		Likum-projekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar.		Likum-projekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija	Attīstības sadarbības valsts aģentūra tiek izveidota ar Ministru kabinetā apstiprinātu aģentūras nolikumu. Attīstības sadarbības valsts aģentūra tiek izveidota, ja Latvijas valsts budžeta finansējums attīstības sadarbības projektu un Latvijas administrēto attīstības sadarbības programmu (izņemot brīvprātīgās iemaksas starptautiskajās organizācijās) īstenošanai pārsniedz 2 miljonus latus. Aģentūras darbības nodrošināšanas izmaksas nedrīkst pārsniegt 10% no piešķirtā finansējuma attīstības sadarbības projektu un programmu īstenošanai. Minētās 10% izmaksas aģentūras darbības nodrošināšanai neietver ar aģentūras izveidošanu un paplašināšanu saistītās vienreizējās izmaksas.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Saskaņā ar likumprojektu papildus ir jāizdod šādi normatīvie akti:

1) Ministru kabineta noteikumi “Attīstības sadarbības valsts aģentūras nolikums”

Pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem tiks izveidota Attīstības sadarbības valsts aģentūra. Noteikumi noteiks Attīstības sadarbības valsts aģentūras struktūru, funkcijas un tiesības.

Noteikumi tiks apstiprināti, kad īstenosies likumprojekta Pārejas noteikumu 4.punktā noteiktie nosacījumi aģentūras izveidei.

2) Ministru kabineta noteikumi “Granta konkursu izsludināšanas, vadības, iesniegumu iesniegšanas un lēmumu par konkursu uzvarētājiem pieņemšanas kārtība”

Ministru kabineta noteikumi noteiks kārtību konkursa izsludināšanai, iesniegto projektu iesniegumu izvērtēšanai un atbalstīšanai. Šie noteikumi būs vispārēji, jo saskaņā ar likumprojektu grantu konkursu nolikumi netiks apstiprināti Ministru kabinetā.