Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Sāksim Saeimas 11.oktobra sēdi.
Pirms izskatām sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir
izskatāmi priekšlikumi izdarīt tajā grozījumus.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, pamatojoties uz
Saeimas kārtības ruļļa 51. un 87.pantu, lūdz Saeimas 11.oktobra sēdes darba
kārtībā iekļaut likumprojekta „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” izskatīšanu
pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Sēdes darba
kārtība ir grozīta.
Ņemot vērā to, ka likumprojekts „Grozījumi likumā „Par
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” ir pievienots ar 2008.gada valsts
budžetu saistīto likumprojektu paketei, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija,
pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 176.pantu, lūdz tai nodot minēto
likumprojektu un vienlaikus mainīt tam atbildīgo komisiju, nosakot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisiju par atbildīgo komisiju.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut attiecīgā
lēmuma projekta izskatīšanu Saeimas 11.oktobra sēdes darba kārtībā aiz 35.punkta
– likumprojekta „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Vai
deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Piekrītam! Pareizi!”) Deputāti
piekrīt. Sēdes darba kārtība ir mainīta.
Un vēl viens iesniegums no šīs pašas komisijas. Ņemot vērā to,
ka likumprojekts „Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” ir pievienots ar
2008.gada valsts budžetu saistīto likumprojektu paketei, Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 176.pantu, lūdz tai nodot minēto
likumprojektu un vienlaikus mainīt tam atbildīgo komisiju, nosakot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisiju par atbildīgo komisiju.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut attiecīgā
lēmuma projekta izskatīšanu Saeimas 11.oktobra sēdes darba kārtībā aiz 35.punkta
– likumprojekta „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Sēdes darba kārtība ir mainīta.
Cienījamie kolēģi! Izskatīsim darba kārtības pirmo sadaļu –
Saeimas Prezidija ziņojumus par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriski nozīmīgas būves būvniecībai”
nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt,
ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Komerclikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Marekam Segliņam.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Mēs nupat apspriedāmies ar kolēģi Blumberga kungu, kurš ir
Tautsaimniecības komisijas vadītājs, un vienojāmies, ka būtu lietderīgi un būtu
vērts šo likumprojektu nodot Tautsaimniecības komisijai un par atbildīgo noteikt
Tautsaimniecības komisiju.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu
nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
valsts budžetu 2008.gadam” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var par šo
atzinumu runāt „par”, viens – „pret”.
Deputāts Dzintars Zaķis ir pieteicies runāt „pret”.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, godājamie kolēģi! Šodien jautājumā par budžetu runāšu
„pret”.
Ko mēs esam saņēmuši Saeimā šīs nedēļas sākumā? Mums ir
iesniegts budžets – trīs biezas grāmatas… (No zāles: „Četras!”) vai
pat četras, kā mums te kolēģi precizē. Un vēl mums ir pāri par trīsdesmit
pavadošo likumprojektu.
Pirmā un galvenā lieta, ko gribu pateikt, ir šāda: Saeimas
kārtības rullis nosaka to, ka starp dokumentu pieņemšanu Saeimas Prezidijā un
izlemšanu par nodošanu komisijām ir jābūt vismaz septiņām dienām. Godājamie
kolēģi! Es neredzu iemeslu, kāpēc, tā tēlaini izsakoties, tie rati ir jādzen tik
ātri un kāpēc tik apjomīgs dokuments, kādu mēs šobrīd esam saņēmuši, ir
jāizskata pēc trijām dienām, kad mēs esam spējuši vispār to saņemt, lai sāktu
iepazīties ar šādu dokumentu. Tā rīkoties nedrīkst! Saeimas kārtības rullis ir
jāievēro!
Tālāk par pašu budžetu. Kāds tad izskatās šobrīd piedāvātais
nākamā gada budžets? (No zāles: „Labi!”) Neskatoties uz to, ka iekšzemes
kopprodukts valstī pieaug strauji, šis budžets, kā izskatās, atkal ir izveidots,
pirmkārt, uz pensionāru pensiju rēķina, otrkārt, uz „Lattelecom” pārdošanas
rēķina un, treškārt, uz prognozes palielināšanas rēķina, nevis tā, kā tam bija
jābūt, – uz ekonomijas rēķina.
Jebkurš ekonomists jums pateiks, ka, samazinot budžeta deficītu par
vienu procenta punktu, šādos apstākļos, kādi ir Latvijā, mēs varētu saņemt līdz
trijiem procentu punktiem samazinājumu inflācijā. Kalvīša valdība nav bijusi
spējīga izdarīt to. Tanī brīdī, kad tika veidota budžeta prognoze un pārpalikums
nebija nekāds lielais, nekas cits neatlika kā palielināt ieņēmumu prognozi un
iekļaut „Lattelecom” privatizācijas ieņēmumus budžetā. Tātad valstij bija
jātaupa, bet šoreiz mēs taupību neredzam.
Nākamais. Tā ir, manuprāt, klaja bezkaunība – tas, kā šis
budžets izskatās! Izglītībai paredzētā nauda attiecībā pret iekšzemes kopproduktu
no šā gada uz nākamo samazinās no 4,2 uz 4 procentiem. Sabiedriskajai kārtībai
paredzētā nauda no šā gada uz nākamo attiecībā pret kopproduktu samazinās no 2,7
uz 2 procentiem. Veselībai paredzētā nauda, kolēģi, samazinās no 3,9 uz 3,4
procentiem. Bet tagad ieklausieties! Vispārējiem valdības dienestiem paredzētā nauda
palielinās no 5 līdz 6,9 procentiem. Kolēģi, tā ir klaja bezkaunība! Tāds budžets
nav pieņemams.
Nākamā lieta. Tas jau ir sasāpējušais algu jautājums. Jūs visi,
nākot uz darbu, redzējāt tos cilvēkus, kas stāv ārā. Tā ir absolūti loģiska
cilvēku prasība, ka algu pieaugumam ir jābūt lielākam nekā inflācijai, tas ir ļoti
loģiski. Nebūs nekādas algu iesaldēšanas, nebūs nekādas taupīšanas uz
nodarbināto rēķina! Vajag revidēt funkcijas! Vajag padarīt caurspīdīgu ierēdņu
algu sistēmu. Vajag likvidēt nevajadzīgās iestādes. Par to mēs jau runājām
iepriekšējās sēdēs. Bet nekādas taupīšanas uz pensionāru vai uz nodarbināto
rēķina!
Es neizplūdīšu garās runās. Šie bija galvenie iemesli, kāpēc
šis budžets nav derīgs.
Un dažos vārdos par to, kāpēc nav derīga arī šī budžeta
pakete, kas mums ir iedota līdzi. Budžetu pavadošajos likumprojektos mēs šobrīd
neredzam absolūti neko no tā, kas būtu vajadzīgs valstij ilgtermiņā. Ilgtermiņā
mums ir vajadzīga normāla uzņēmējdarbības attīstība. Vai mēs redzam šeit
uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaiņas, kas veicinātu uzņēmējdarbību? Vai mēs
redzam šeit normālas nekustamā īpašuma nodokļa likuma izmaiņas, kas veicinātu
uzņēmējdarbību? Vai mēs šeit redzam eksportu veicinošus pasākumus? Neko no tā
visa mēs neredzam!
Mēs esam dzirdējuši neskaitāmus solījumus, ka pensijām būs
solītais paaugstinājums no 1.janvāra, bet budžetā redzam – no gada vidus. Gan
ārstiem, gan pedagogiem arī ir solīts. Gribu jautāt koalīcijai: no kurienes jums ir
radušās šīs tradīcijas – solīt un pēc tam „uzmest”? Liecība stāv ārā:
cilvēki ir ar to neapmierināti. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Deputāts Kārlis Leiškalns ir pieteicies runāt
„par”.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs!
Paldies, Zaķa kungs, par kaismīgo un kvēlo runu! Bet ir daudzi, kas
ir kaismīgāki. „Un patiesi, patiesi,” teica Tas Kungs Cebaots, un patiesi – šajā
budžetā ir simts un viena lieta, kas būtu labojama. Bet es nezinu, vai ir simts un
viena iespēja labot šo budžetu. Vienīgā iespēja – ķerties klāt un izmantot visas
iespējas, kas ir, – nodot budžetu komisijām, nodot atbildīgajai komisijai, pieņemt,
Zaķa kungs, pirmajā lasījumā, nemēģinot nogāzt valdību, kas turas stipri kā
klints (Starpsaucieni.), un pēc tam sākt strādāt. Tieši tā! Es saprotu jūsu
prieku, jo, kad makšķernieks ierauga klinti, Zaķa kungs, tad viņš var tikai
priecāties, jo tā ir negrūstoša un nekritīs pār viņa galvu.
Tā ka aicinu nodot komisijām, un sāksim strādāt! Tās kaislīgās
runas, tā teikt, atstāsim demonstrācijām, piketiem, bet darbs ir pirmajā vietā.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par valsts budžetu
2008.gadam” nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 31, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Nākamais darba kārtības punkts. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru
kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu
vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav… (No zāles: „Balsot!”)
Deputāti tomēr prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu
komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 27, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti… (No
zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu
komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai
un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti
prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 31, atturas – nav.
Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Jautājumā par likumprojekta nodošanu komisijai pieteicies runāt
deputāts Dzintars Zaķis. Runās „pret”.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Šis ir viens no tiem likumprojektiem, kas ir, tā
teikt, paši bīstamākie no paketē iekļautajiem. Ja šādā veidā tiks mainītas
nekustamā īpašuma nodokļa likmes, tad nopietnam riskam būs pakļauta virkne
mājsaimniecību. Ja tiem cilvēkiem, kuri vēsturiski dzīvojuši savās mājās,
piemēram, Jūrmalā vai citās vietās, kur ļoti strauji ir augusi zemes kadastrālā
vērtība, tiks piemērota šādā redakcijā pieņemta nekustamā īpašuma nodokļa
likme, tad, pat pastāvot nosacījumam, ka tas nevar augt ātrāk par 25 procentiem gadā,
sekas būs katastrofālas.
Mēs uzskatām, ka ir jābūt noteiktam platības minimumam – gan
dzīvojamās platības, gan zemes minimumam -, par ko cilvēkam nav jāmaksā nekustamā
īpašuma nodoklis. Nedrīkst būt tāda situācija, ka ar neapdomātu budžeta politiku
tiek pakļauta riskam virkne mājsaimniecību. Tāpēc šādā redakcijā šo
likumprojektu nu nekādā ziņā nedrīkst atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Deputāts Kārlis Leiškalns ir pieteicies runāt „par”.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Zaķa kungs, pagaidām nav tik traki, kā jūs atkal sakāt! Pārejot
no pusotra procenta uz vienu procentu, cilvēkiem nāksies maksāt vienu procentu no
nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, bet trīs gadus pēc kārtas maksājumi
pieaugs ne vairāk kā par 25 procentiem no tā, kas ir maksāts šodien. Un ceturtajā
gadā – Šadurska kungs, ja jūs palasītu likumu, jūs ieraudzītu tur ārkārtīgi
skaistas un jūsu sirdi priecinošas lietas! – mēs jau pārejam, vismaz konceptuāli
pārejam, uz 0,4 procentiem no vērtības.
Tā ka likums ir tīri labs. (Starpsauciens no zāles.)
Nesarunājieties ar tribīnē esošo, es teikšu! (Smejas.)
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 24, atturas – 9. Likumprojekts
komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un
individuālo darbu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir
atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav?
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Annai Seilei.
A.Seile (TB/LNNK frakcija).
Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu nodot izskatīšanai arī
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret deputātes Annas
Seiles priekšlikumu? Vai ir nepieciešams balsojums par to? (Starpsauciens: „Nē!
Jā!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 16, neviens neatturas.
Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Komisijas vārdā lūdzu nodot likumprojektu arī Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisijai.
Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret deputāta Šmita
priekšlikumu? (No zāles dep. K.Leiškalns: „Nekad mūžā!”) Vai deputāti
uzstāj uz balsojumu par to? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu
komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija
ir atbildīgā komisija.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Komisijas vārdā es lūdzu šo likumprojektu nodot arī
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.
Sēdes vadītājs. Vai kādam ir iebildumi pret deputāta Jāņa Šmita
priekšlikumu? Nav.
Debatēs pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Paskatieties, kas notiek blakus
tribīnei te, pie mums! Tikai divi cilvēki ir no Ministru kabineta atnākuši pie mums,
un Kārlis Leiškalns, kurš vēl nav premjers, bet ļoti gribētos… es tā skatos,
sēž viņa krēslā…
Bet, ja runājam nopietni, es te neredzu Dagniju Staķi, labklājības
ministri. Vai viņa uzskata, ka viņas vadītajā nozarē viss ir kārtībā? Nav viss
kārtībā!… Pareizi! Kur ir viņas solījumi? Es lasu avīzes, kur viņa ir solījusi
tā: „Ja nebūs atbalstīts mans plāns, ja no 1.janvāra nebūs paaugstinātas
pensijas, ja nebūs ieviests jauns pabalsts invalīdiem no bērnības 150 latu apmērā,
es atkāpšos.” Un nu viņa baidās atnākt pie mums un parunāt, un izstāstīt šā
likuma būtību. Viņa iedod 100 latus cilvēkiem, kuri no bērnības ir invalīdi pēc
saslimšanas, un domā, ka ar tiem var izdzīvot. Jūs zināt, ka te ir sociālais
pabalsts 50 latu apmērā, kurš nav mainīts kopš 2005.gada. Lai viņa paņem 50 latus,
aiziet uz veikalu un paskatās, ko viņa var nopirkt par tiem! Bet uzturēt bērnu
invalīdu par šo naudu mēnesi…? Lai viņa aiziet un paskatās, ko var nopirkt par 50
latiem cilvēks, kurš likvidēja Černobiļas AES avārijas sekas!
Es skatos un brīnos, ka cilvēks var būt tik bezatbildīgs! Viņai ir
jālobē pensionāru intereses, trūcīgie cilvēki, kurus visvairāk sit inflācija.
Viņiem katrs lats ir svarīgs. Nākamgad ministri plāno līdz 20 procentiem augstu
inflāciju, bet viņa neuztraucas par saviem cilvēkiem!
Es skatos likumu „Par valsts pensijām”. Tajā nav neviena būtiska
uzlabojuma. Nav neviena reāla pielikuma! Mēs visi maksājam sociālo nodokli, pieaugums
ir gandrīz lielāks par pusmiljardu, bet viņa neuzskata par vajadzīgu iedot šo naudu
pensionāriem.
Ir sarunāts un ir panākta vienošanās starp Latvijas Pensionāru
federāciju un ministri Dagniju Staķi par to, ka 10 procentus no šā pārpalikuma atdos
pensionāriem. Ko viņa „izsita”? Viņa „izsita”, man liekas, 14 vai 15 miljonus,
lai paaugstinātu pensijas no 1.jūlija. Pensionāriem no 1.decembra būs lieli, lieli
rēķini par komunālajiem pakalpojumiem. Kā viņi izdzīvos, ja mums 88 procenti
pensionāru saņem 135 latu lielu pensiju? Vakar tika paziņots, ka izdzīvošanas
minimums mums ir 135 lati.
Iznāk tā, ka Dagnija Staķe nerūpējas par saviem pensionāriem, ka
viņa nerūpējas par tiem cilvēkiem, kuri gaida no viņas kaut kādus soļus, kas
uzlabotu viņu dzīves līmeni vai paaugstinātu viņu ienākumus. Bet viņa nedara neko,
viņa nevar atnākt uz Saeimu un godīgi pateikt: „Deputāti, lūdzu, palīdziet man
paaugstināt pabalstus! Lūdzu, palīdziet man paaugstināt pensijas!” Viņa vispār
neatnāca! Vai jūs redzējāt viņu starp tiem cilvēkiem, kuri šodien stāvēja pie
Saeimas? Nē, tur nav viņas! Viņa tikai saņem savu algu un domā, ka viņa strādā.
Viņa tikai tēlo, ka viņa strādā! Ja viņa nevar „izsist” no sociālā budžeta 10
procentus no pārpalikuma, tad viņa… Tad ir skaidrs, ka viņai tur nav ko darīt.
Piekrītu jums! Jums vajadzēja braukt pie cilvēkiem, runāt ar cilvēkiem un pateikt,
kāpēc ministre, kura ir atbildīga par šo nozari, nerūpējas par saviem cilvēkiem.
Mēs maksājam nodokļus un domājam, ka pensionāri saņems kaut ko no
tā, tāpēc ka mums ir solidaritātes sistēma. Mēs godīgi maksājam, bet ko dara
labklājības ministre Dagnija Staķe? Viņa šo naudu atdod valsts budžetam, lai tikai
būtu pozitīvs konsolidētais budžets.
Es uzskatu, ka tā ir liela cūcība gan no ministres puses, gan no
valdības puses – uzturēt mūsu valsts mašīnu par pensijas līdzekļiem.
Un es uzskatu, ka tad, ja šī ministre neatnāks šodien un nepateiks:
„Es nevaru pa pieciem gadiem sakārtot šo nozari…” Piecus gadus viņa tur ir
nostrādājusi. Vai jūs redzat tajā kaut kādus uzlabojumus? Neviena! Vienīgā
ministre, kura šodien varēja atnākt un pateikt, ka viņai ir nauda budžetā un ka
viņa grib to atdot cilvēkiem, neatnāca uz Saeimu. Paldies jums!
Bet mēs atbalstīsim šo likumprojektu tāpēc ka, kā jūs zināt,
tik un tā… Arī simts lati šiem cilvēkiem ir ļoti svarīgi. Ja mēs to
neatbalstīsim, tad varbūt viņiem tos atņems un nevarēs noturēt arī šo pozīciju.
Paldies jums par atbalstu, bet es tomēr uzskatu, ka šodien liels
kauns ir arī Ministru prezidentam par to, ka viņš neatnāca… Un arī Leiškalns jau
vairs nesēž premjera vietā… Skaidrs, tā nav goda lieta šodien! Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta
nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 18, atturas – 1. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti
pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijām!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 17, atturas – 11.
Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Komisijas vārdā es lūdzu nodot šo likumprojektu arī
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.
Sēdes vadītājs. Vai kādam ir iebildumi pret deputāta Šmita
priekšlikumu? Nav… (No zāles: „Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 34, atturas – nav. Likumprojekts
komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par valsts pensijām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai
un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti pieprasa
balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 23, atturas – nav.
Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar
speciālajām dienesta pakāpēm”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai
un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Dalbiņam!
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es lūgtu šo likumprojektu nodot
arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.
Sēdes vadītājs. Vai kādam ir iebildumi pret Dalbiņa kunga
priekšlikumu? Iebildumu deputātiem nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem…
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Dalbiņam!
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu šo
likumprojektu nodot arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav… (No zāles:
„Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā
likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 23, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Diplomātu izdienas pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai
un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav… (No zāles:
„Balsot!”) Deputāti tomēr prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā
likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Prokuroru izdienas pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai
un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Dalbiņam.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es lūdzu komisijas vārdā arī šo
likumprojektu nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām
nodots.
Saeimas Prezidijs… (No zāles: „Balsot!”) Lūdzu zvanu!
Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 23, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Tiesnešu izdienas pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai
un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti pieprasa
balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 23, atturas – nav.
Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un
cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti
pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijām!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 22, atturas – 1.
Likumprojekts komisijām nodots.
Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Militārpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti
pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu!… Es atvainojos, lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam
Jurim Dalbiņam.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Es lūgtu šo likumprojektu nodot arī Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijai. Paldies.
Sēdes vadītājs. Vai kādam ir iebildumi pret Dalbiņa kunga
priekšlikumu? (Starpsauciens: ”Nav!”) Tad lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par
šā likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 23, atturas – 1. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti
pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijām!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 32, atturas – nav.
Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par tiesu varu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir
atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu.
Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Ārstniecības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo
un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir
atbildīgā komisija.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Komisijas vārdā es lūdzu šo likumprojektu nodot arī
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.
Sēdes vadītājs. Vai kādam ir iebildumi pret Šmita kunga
priekšlikumu? Nav. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts komisijām
nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Republikas Advokatūras likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti pieprasa
balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 18, atturas – nav.
Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”)
Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu
komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Kriminālprocesa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir
atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts
komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Krimināllikumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai
komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
(No zāles: „Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti
pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 17, atturas – nav.
Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Teritorijas plānošanas likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti
pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 27, atturas – 5.
Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Reģionālās attīstības likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”)
Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu
komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 27, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Dabas resursu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti
pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 23, atturas – 10.
Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības
ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””
nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir
atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts
komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par autoceļiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir
atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts
komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti
pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 16, atturas – nav.
Likumprojekts komisijai nodots.
Lēmuma projekts par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam
„Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Minētais
lēmuma projekts noteic, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā
komisija.
Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dāmas un kungi! Prezidija priekšsēdētāja minētais lēmuma
projekts ir saistīts ar budžetēšanu. Lai gan likumprojekts iesniegts kā konceptuāls
likumprojekts un pēc savas būtības ir piekritīgs Šmita kunga komisijai, un
atbildīgā… Šmita kunga komisija ir skatījusi likumprojektu pirmajā lasījumā un
noraidījusi, es tomēr aicinu nomainīt atbildīgo komisiju. To nu gan es reiz apsolu, ka
visas lietas, kas nav tieši saistītas ar budžetu, ar finansējumu, tiks no šā
likumprojekta svītrotas tāpat kā no pārējiem nule kā komisijai nodotajiem
likumprojektiem.
Tā ka aicinu atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam
„Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 6, atturas – 15. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam
„Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”. Minētais lēmuma projekts
noteic, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Jā. Diemžēl arī šajā likumprojektā ir dažas lietas, kas ir
saistītas ar budžetu un finansējumu. Tāpēc es aicinu mainīt atbildīgo komisiju,
tāpat kā mēs to izdarījām attiecībā uz likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Lūdzu šo likumprojektu kā līdzatbildīgai komisijai nodot arī
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. (No zāles: „Nevajag!” Dep.
K.Leiškalns: „Vajag, vajag!”)
Sēdes vadītājs. Tātad, kā es saprotu, priekšlikums ir
likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Jā. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija likumprojektam „Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”
un ka likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 6, atturas – 15.
Likumprojekts komisijām nodots; respektīvi, lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – par atvaļinājuma
piešķiršanu deputātam Jānim Klaužam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 2, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Sākam izskatīt darba kārtības otro sadaļu „Amatpersonu
ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata,
uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par Santas Bernhardes apstiprināšanu par
Rīgas rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi Tieslietu
ministrijas ieteikumu apstiprināt Santu Bernhardi Rīgas rajona tiesas tiesneša amatā.
Komisija vienprātīgi atbalstīja šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu!
Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Anitas Grīnbergas iecelšanu par Limbažu
zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Juridiskā komisija izskatīja arī šo ieteikumu un uzklausīja jauno
tiesneša amata kandidāti. Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja Anitas
Grīnbergas iecelšanu Limbažu zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu!
Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Evelīnas Matvejevas atbrīvošanu no
Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Zemgales apgabaltiesas tiesnese Evelīna Matvejeva šā gada
4.septembrī ir vērsusies Tieslietu ministrijā ar iesniegumu, kurā viņa lūdz pēc
pašas vēlēšanās atbrīvot viņu no tiesneša amata pienākumu pildīšanas. Tieslietu
ministrija ir atbalstījusi šo lūgumu, un arī Saeimas Juridiskā komisija vienprātīgi
atbalsta tiesneses lūgumu atbrīvot viņu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata pēc
pašas vēlēšanās.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu!
Atgādinu, ka arī šis balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Sākam izskatīt darba kārtības trešo sadaļu „Likumprojektu
izskatīšana”.
Likumprojekts „Par Konvencijas par personu aizsardzību
attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi Papildu protokolu par uzraudzības
institūcijām un pārrobežu datu plūsmām”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā…
Pārejam pie nākamā jautājuma. Es atvainojos, ir ziņotājs.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.
J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Aicinu strādāt ar likumprojektu, kura
reģistrācijas numurs ir 420/Lp9, – „Konvencija par personas aizsardzību”.
Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo dokumentu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo likumprojektu otrajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Eglītis. Priekšlikumu iesniegšanas…
Sēdes vadītājs. Likums pieņemts. Šis likums bija pieņemams divos
lasījumos. Es atvainojos par kļūdu!
Likumprojekts „Grozījums Operatīvās darbības likumā”.
Trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Komisija šim
likumprojektam uz trešo lasījumu saņēma vienu priekšlikumu, un tas ir izskatīts
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē. Tas bija Buzajeva
kunga priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikusies deputāte Ilma Čepāne.
I.Čepāne (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Es pavisam nedaudz gribētu aizkavēt jūsu laiku.
Es šim likumprojektam pievērsos tikai vakar pēc tikšanās Pieprasījumu komisijā, kur
mūs ar savu klātbūtni bija pagodinājis Kalvīša kungs.
Un, proti, ja jums šis likumprojekts ir priekšā, tad paskatieties
3.panta otro daļu, kurā ir paredzēts, ka valsts institūcijas, kurām ar likumu ir
noteiktas tiesības veikt operatīvo darbību, savas kompetences ietvaros un atbilstoši
šim likumam izdod iekšējos normatīvos aktus par šīs darbības organizāciju,
metodēm un – es uzsveru! – arī par līdzekļiem un to uzskaiti.
Šajā gadījumā valsts kontroliere Sudrabas kundze, veicot kontroli
šajās operatīvās darbības valsts institūcijās, ir konstatējusi, ka tur viss nav
kārtībā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, kuri regulē šo institūciju
darbību.
Līdz šim šīs iekšējās instrukcijas, kas, citastarp, veica arī
šo līdzekļu uzskaiti… (No zāles dep. J.Dobelis: „Tā nevar! Par pantiem
jārunā!”)
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Čepānes kundze, bet jūs drīkstat
runāt tikai par priekšlikumu.
I.Čepāne. Es runāju par priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Tātad ir saņemts viens priekšlikums, kuru
iesniedzis deputāts Buzajevs.
I.Čepāne. Es runāju par priekšlikumu, kurā ir paredzēts
papildināt trešo daļu šādā redakcijā, proti, ka šis te…
Sēdes vadītājs. Nē, tā ir otrajā lasījumā pieņemtā redakcija.
Šobrīd deputāta Buzajeva priekšlikums ir vienīgais priekšlikums, un tas ir par
17.pantu – papildināt likuma 17.pantu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Izlasi
Kārtības rulli!”)
I.Čepāne. Tādā gadījumā tomēr atļaujiet man izteikt savas
bažas par šo likumprojektu kopumā, jo es to nevaru atbalstīt šādā redakcijā,
kādā tas ir nobalsots otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Čepānes kundze, Saeimas kārtības rullis tomēr
nosaka, ka jūs drīkstat runāt tikai par priekšlikumu.
I.Čepāne. Es runāju par likumprojekta atbalstīšanu trešajā
lasījumā saistībā ar otrajā lasījumā atbalstīto likumprojektu. Es domāju, ka jums
ir jābūt tik daudz pieklājības, lai atļautu man izteikties…
Sēdes vadītājs. Nē, es atvainojos! Saeimas kārtības rullis ir
likums.
I.Čepāne. Tādā gadījumā, Daudzes kungs, ja jūs man neļaujat
runāt, mēs nedzīvojam tiesiskā un demokrātiskā valstī, bet mēs dzīvojam formālā
papīru valstī.
Sēdes vadītājs. Čepānes kundze! Tiesiskā valstī visi ievēro
likumus, to skaitā arī Saeimas deputāti.
(No zāles dep. J.Dobelis: „Kārtības rullis taču, johaidī!”)
Debatēs pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs…
Es atvainojos, par procedūru runās deputāte Sandra Kalniete.
S.Kalniete (frakcija „Jaunais laiks”).
Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu izteikt vēlējumu: lai arī
tajās daudzajās citās reizēs, kad šī tribīne tiek izmantota dažādām dīvainām
runām, jūs būtu tikpat principiāls!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Paldies. Es runāšu par priekšlikumu, kas ir veltīts tikai vienam
specdienestu sabiedriskās kontroles aspektam: telefonsarunu noklausīšanai un papīra un
elektroniskās korespondences perlustrācijai.
PCTVL deputāti ar specdienestu darbību ir iepazinušies no jaunas,
svešas pieredzes. Tā bija gan noklausīšanās ierīces atklāšana partijas birojā,
kur mēs pieņēmām vēlētājus, gan mūsu eirodeputātes telefonsarunu pārtveršana,
kad tika gatavots ceļojums uz Igauniju, gan uzbāzīgā ārējā novērošana
miermīlīgo masu akciju laikā, kā arī mūs atbalstošo aktīvistu saraksta izpaušana,
ieskaitot mūsējos Rīgas Domes deputātus, Igaunijas KAPO ar mērķi noslēgt
viņiem ieceļošanu Igaunijas teritorijā. Labi vēl, ka no tilta upē nemet…
Apspriežamais grozījums atrodas tieši tās darbības gultnē, kas
saistīta ar specdienestu kontroles pilnveidošanu, kuru uzsāka atstādinātais Saeimas
priekšsēdētājs Indulis Emsis.
Manuprāt, šis cilvēks pelna pašu visdziļāko cieņu, jo
valdošajā elitē viņš ir viens no rīcībspējīgākajiem un godīgākajiem. Uzsākt
viņš bija uzsācis, bet līdz galam to novest viņam neļāva.
Un tagad bez Emša kunga Nacionālās drošības komisija mēnešiem
ilgi apspriež jautājumu, kurā no komisijām izveidot apakškomisiju, lai uzsāktu darbu
pie likumprojekta. Šā darba ietvaros mēs vēl jūnijā devāmies komandējumā uz
Vāciju, kur mums bija liels skaits pārrunu gan ar parlamentārās kontroles
vadītājiem, gan ar gandrīz visu Vācijā esošo galveno specdienestu vadītājiem. Pēc
šīm sarunām man radās iespaids, ka vesela virkne apkopoto rādītāju, kas raksturo
Vācijas specdienestu darbu, ir informācija, kas ir atklāta ne tikai Bundestāga
deputātiem, bet arī visai vācu tautai.
Lūk, tad nu arī es ierosināju uzlikt mūsu SAB, KNAB, Drošības
policijai un citām pienākumu atklātā presē publicēt ik gadu izdoto noklausīšanās
atļauju skaitu.
Kad es aizstāvēju savu priekšlikumu atbildīgajā komisijā, tad SAB
direktora vietnieks, kas speciāli ieradās, lai man oponētu, izteica savu neizpratni:
„Ko tad tas konkrēti dos?” Nu, piemēram, šādu atļauju skaita krass pieaugums
Saeimas vai pašvaldību vēlēšanu gadā nepārprotami demonstrēs, kam tieši šīs
atļaujas ir pārsvarā paredzētas. Protams, šāds grozījums kardināli nemaina
situāciju, tomēr tas, manuprāt, ir solis pareizā virzienā. Starp citu, mūsu
Drošības policijas Igaunijas analogs un mūsu mūžsenais oponents publicē ikgadējas
atskaites par savu darbību un pat tulko tās angļu valodā, lai citu valstu
drošībnieki, to skaitā arī viņu draugi no Krievijas, varētu tās palasīt.
Dāmas un kungi! Es nebaidos atkārtot Emša kunga likteni, jo manas
personiskās iespējas kavēt specdienestu nelikumīgo darbību ir daudz mazākas, nekā
tās bija Saeimas priekšsēdētājam. Man atņēma pielaidi valsts noslēpumam un tagad
priecājas kā bērni.
Es aicinu jūs, kolēģi, izmantot likumdošanas iniciatīvas tiesības
ar mērķi padarīt Latviju nevis par policijas, bet gan par demokrātijas valsti. Aicinu
balsot „par”.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Ir ļoti patīkami, ka priekšlikuma iesniedzējs
balstās uz Vācijas vēsturisko pieredzi. Arī tālāk vēl vienu otru brīnumu laikam
dzirdēsim saistībā ar Vācijas pieredzi.
Bet izlasiet, lūdzu, ko mums šinī brīdī piedāvā! Mums tātad
piedāvā priekšlikumu, lai apkopo informāciju par minēto operatīvo pasākumu skaitu.
Jūs paņemsiet tātad laikrakstu „Latvijas Vēstnesis” un izlasīsiet: janvārī –
piecsimt astoņdesmit trīs operatīvie pasākumi, februārī – septiņsimt divdesmit
deviņi operatīvie pasākumi, martā – vēl kaut kas. Nu, tās ir tādas spēlītes ar
skaitļiem, kas ir galīgi bezjēdzīgas, jo katrs operatīvais pasākums ir pilnīgi
individuāls un cits no cita tie atšķiras.
Nav jau tas nekas īpašs, par ko būtu jābrīnās, jo mūsu komisijas
sēdēs bieži vien šis autors ierodas un viens pats runā vairāk nekā visi komisijas
pārstāvji kopā. Acīmredzot nolūks ir tikai viens – traucēt komisijas darbu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs pieteicies runāt deputāts Arturs Krišjānis Kariņš.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamie deputāti! Nenoliedzami, komisijas viedoklis par šo
Buzajeva kunga iesniegto priekšlikumu par 17.pantu ir atbalstāms. Mums nevajadzētu par
operatīvo darbību skaitu lasīt laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Es domāju, arī
tad, ja mēs ieklausījāmies paša Buzajeva kunga argumentos, mēs varam secināt, ka
šis priekšlikums nav atbalstāms. Taču pie reizes es atgādinu, ka tas, kas ir
iebalsots par 3.panta trešo daļu, arī nav atbalstāms. (No zāles: „Par lietu
runā!”) Un aicinu balsot ne tikai pret Buzajeva kunga iesniegto priekšlikumu, bet
arī pret šo likuma grozījumu kopumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vai referentam ir kaut kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par
deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums Operatīvās darbības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 12, atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles
likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Ziedonis Rubezis.
Z.Rubezis (Tautas partijas frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības
komisija, kas ir atbildīgā komisija, trešajam lasījumam ir izstrādājusi vienu
priekšlikumu, un es lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.
Z.Rubezis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 2, atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”.
Trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Jānis Dukšinskis.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Aicinu strādāt ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 368/Lp9, –
„Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Komisija ir saņēmusi astoņus
priekšlikumus.
1. – Buzajeva kunga priekšlikums, kas ir 5.lapaspusē, – netika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Šajā priekšlikumā runa
ir par to, kam uzticēt pienākumu noteikt pieļaujamo minimālo un maksimālo
izglītojamo skaitu klasē valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un
pirmsskolas izglītības iestāžu grupās (arī speciālās izglītības iestādēs,
sociālās un pedagoģiskās korekcijas klasēs).
Patlaban visas šīs normas nosaka Ministru kabinets. PCTVL frakcija
ierosina noteikt tās tieši vispārējās izglītības iestādes nolikumā. Kādēļ?
Mēs esam gatavi atzīt, ka Ministru kabineta noteikumos ir ietvertas
visai elastīgas normas attiecībā uz pieļaujamo izglītojamo skaitu klasēs – normas,
kuras ir atšķirīgas pilsētām un lauku apvidiem. (No zāles dep. K.Šadurskis:
„Pareizi!”) Tomēr no kabineta Brīvības ielā ir grūti ņemt vērā visas
valsts īpatnības. Kas tad notiek galu galā? Rezultāts ir tas, ka visām
dzīvotspējīgām skolām, kuras nodrošina augstu izglītības līmeni, kurām piemīt
tradīcijas un kuras ir beigušas absolventu paaudzes, aizliedz uzņemt audzēkņus 1. un
10. klasē, ja trūkst kaut viens skolēns; tādējādi palēnām žņaudz tās skolas,
bet pēc tam likvidē tās vispār.
Faktiski šī problēma skar lauku un rajonu skolas tieši tajos
rajonos, kur cittautieši sastāda visai niecīgu mazākumu. Kas tagad notiek? Pastāvīgi
sašaurinās kā latviešu skolu tīkls, tā arī to skolu tīkls, kurās var daļēji
iegūt izglītību krievu valodā. Draudoša situācija ar mazākumtautībām piederošo
bērnu izglītību ir izveidojusies 17 no 26 Latvijas rajoniem. Četros rajonos
izglītība mazākumtautību valodā jau neeksistē vispār. Vēl piecos rajonos nav
nevienas 1.klases, kur var iegūt izglītību krievu valodā. Astoņos rajonos –
Jelgavas, Balvu, Alūksnes, Madonas, Cēsu, Valkas, Valmieras un Tukuma rajonā –
neskatoties uz nepietiekamu skolēnu skaitu, pagaidām funkcionē viena 1.klase ar
apmācību krievu valodā. Satversmes tiesas spriedumā, kas attiecas uz „Izglītības
reformu 2004”, Latvijas krievu skolu tīkls nosaukts par okupantu skolu tīklu. Bet šie
tā saucamie okupanti bija izveidojuši nevis vienu, bet divus skolu tīklus – latviešu
un krievu. Pirmais pēc savas sazarotības un aprīkojuma pakāpes bija latviešu skolu
tīkls. Ikkatrā nelielā pilsētiņā, katrā ciematā bērnu sagaidīja skolā. Šodien
arī šis skolu tīkls – tieši šis skolu tīkls! – tiek pakļauts neatgriezeniski
graujošai deformācijai. Es vēl varētu to visu saprast, ja tagad būtu 1998.gads, kad
dzimstības līmenis salīdzinājumā ar padomju laiku kritās divas ar pusi reizes, bet
valsts budžets sastādīja pusi no padomju laika budžeta. Taču patlaban mēs savā
attīstībā jau esam sasnieguši 1989.gada līmeni, kad Latvijas PSR ne tikai uzturēja
sazarotu latviešu skolu tīklu, bet pastāvīgi to attīstīja. Pēdējo 17 gadu laikā
desmitiem skolu ir slēgtas, bet uzbūvēta tikai viena – Cesvaines, un arī ar to bija
problēmas – bija kaunpilns skandāls, kad bija jāapmaksā būvdarbi.
PCTVL frakcija saņem sūdzības no daudzām Latvijas pilsētiņām un
ciematiem: cilvēki lūdz saglabāt viņu skolas kā latviešu kultūras centrus un
sūdzas, ka mūsdienu valdība uzvedas sliktāk par tā saucamajiem okupantiem.
Dāmas un kungi, vajadzētu taču domāt arī par nākotni, par tām
paaudzēm, kuras nāks pēc mums, un par to, cik lielā mērā šie cilvēki būs
sagatavoti palīdzēt valstij izdzīvot un dzīvot striktas starptautiskās ekonomiskās
konkurences apstākļos!
Izglītojamo skaita normu noteikšanu aicinu uzticēt pašām skolām
un aicinu balsot „par!
Paldies jums par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
J.Dukšinskis. Jā. Es nedaudz paskaidrošu komisijas viedokli. Var
saprast priekšlikuma iesniedzēju vēlmi saglabāt mazākumtautību klases, bet šādā
veidā, brīvi nosakot izglītojamo skaitu klasē, diez vai tas tiks panākts. Ja mēs to
pieņemtu, tad zināmā mērā varētu iestāties haoss, jo nevarētu zināt, kas īsti
finansē šis mazās klases, ja pašvaldība vai skola noteiks, ka var kādā klasē būt
viens vai divi skolēni. Un, kamēr valstī nav izveidojusies sistēma, ka nauda seko
izglītojamam, un kamēr nav izveidots attiecībā uz izglītojamiem kaut kāds
pakalpojumu grozs, mēs pagaidām to principā atļauties vēl nevaram. Tāpēc komisija
nolēma šo priekšlikumu principā neatbalstīt. Jāņem vērā reālā situācija. Un
pie tam var piebilst, ka Izglītības un zinātnes ministrija ļauj atvērt klases arī
pat tad, ja ir daudz mazāks skolēnu skaits, nekā tas noteikts noteikumos, – mazāks
par astoņiem. Ir republikā arī klases, arī mazākumtautību klases, kurās mācās
pieci seši skolēni.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 59, atturas – 2.
Priekšlikums noraidīts.
J.Dukšinskis. 2.priekšlikums ir 9.lapaspusē. Tas ir deputātu
Plinera un Buhvalova priekšlikums. Arī tas netika komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Valērijs Buhvalovs.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Likumā „Par bērnu tiesību aizsardzību” ir
teikts, ka bērnu tiesību aizsardzība tiek īstenota, sadarbojoties ar ģimeni.
Tiesības uz kvalitatīvu izglītību ir vienas no pašām svarīgākajām bērnu
tiesībām.
Skolu, mācību iestāžu reorganizācija nevar noritēt slēgtā
veidā, bez konkrētās teritorijas iedzīvotāju informēšanas. Vecākiem kā savu
bērnu tiesību aizstāvjiem un pārstāvjiem ir jādod iespējas piedalīties sagatavoto
skolu reorganizācijas plānu apspriešanā.
Piedāvātais likuma grozījums liktu vietējām pašvaldībām
publiski apspriest reorganizācijas plānus, un no tā izriet, ka pašvaldībām ir jādod
vecākiem iespējas piedalīties šādā apspriešanā.
Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
J.Dukšinskis. Komisijas vārdā gribu piebilst tikai to, ka jebkuras
šādas iestādes reorganizācija notiek ar izglītojamo bērnu vecāku un arī ar
sabiedrības līdzdalību. Un turklāt arī Izglītības un zinātnes ministrijas normas
prasa saskaņojumu, un saskaņošanas gaitā arī tas viss tiek izvērtēts. Tā ka diez
vai ir vajadzīgs vēl rīkot kaut kādas publiskas apspriedes par šīm tēmām. Tāpēc
komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātu Plinera un Buhvalova
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 66, atturas – 1. Priekšlikums ir noraidīts.
J.Dukšinskis. 3. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Netika
atbalstīts komisijā. Taču tas vairs nav balsojams, jo 1.priekšlikums arī netika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dukšinskis. 4. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums.
Netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 4. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 63, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.
J.Dukšinskis. 5. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Arī netika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Apspriežamais
priekšlikums paredz papildināt izglītības iestādes padomes pilnvaras tikai ar vienu
punktu; proti, šī padome lemj par īstenojamo izglītības programmu un programmas
apguves valodām. Nevaru saprast, ko tādu pretlikumīgu šajā priekšlikumā ir
ieraudzījuši atbildīgās komisijas locekļi, jo šādu lēmumu var pieņemt vienīgi
likumu un spēkā esošo izglītības standartu ietvaros.
Izglītības „jumta” likuma 33.pants nosaka, ka izglītības
programmas atbilstoši valsts izglītības standartiem un normatīviem izstrādā
izglītības iestāde, saskaņojot tās ar dibinātāju. Tas ir attiecināms uz visām
skolām – gan uz latviešu, gan uz minoritāšu skolām.
Kas attiecas uz krievu skolām, tad par tām tā paša likuma 41.pantā
ir teikts apmēram tas pats (citēju): „Mazākumtautību izglītības programmas
atbilstoši valsts izglītības standartiem izstrādā izglītības iestādes, par pamatu
izmantojot Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātos vispārējās izglītības
programmu paraugus.” Citāta beigas.
Pasakot „a”, likumdevēji ir piemirsuši pateikt arī „b” un
paredzēt mehānismu, kas ļautu pieņemt lēmumus par programmu izstrādāšanu un
attiecīgu paraugu izvēli. „Jumta” likumā ir skaidri pateikts, ka to dara
izglītības iestāde, ar piebildi „saskaņojot ar tās dibinātāju”. Bet kas tad
reāli pieņem lēmumu un kāds ir saskaņošanas mehānisms? Šajā ziņā likums klusē,
bet reālajā dzīvē lēmumu bieži vien vienpersonīgi pieņem skolas direktors,
labākajā gadījumā skolas direktors un mācību pārziņi.
Vajadzētu, lai izglītības programmu mācību iestādē izstrādātu
pedagoģiskā padome un apstiprinātu skolas padome, tāpēc PCTVL frakcija piedāvā
uzticēt galīgo lēmumu pieņemšanu izglītības iestādes padomei, kurā ir
pārstāvēta gan administrācija, gan pedagogi, gan arī iestādes dibinātājs. Turpat
ir pārstāvēti arī vecāki, kuru bērni tad kļūst par visu pedagoģisko lēmumu un
darbību upuriem.
Dāmas un kungi! Mēs jau sen dzīvojam nevis Padomju, bet Eiropas
Savienībā, un šajā savienībā šāda veida lēmumus tieši arī pieņem skolas
padome. Tad kļūsim beidzot par īstiem eiropiešiem un atbalstīsim PCTVL frakcijas
priekšlikumu!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteicies deputāts Juris
Dobelis, taču pēc trim minūtēm mums ir pārtraukums. Vai jums pietiks laika? (No
zāles dep. J.Dobelis: „Divas trīs minūtes pietiks!”)
Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Ja mēs runājam par to, ka gribam būt
eiropieši, tad iesniedzējam arī vajadzētu eiropeiski uzvesties. Atceroties visus tos
nenormālos piketus un to, kas tajos tika izteikts, to nu nevarētu saukt par Eiropu. Tas
ir pirmkārt. (Starpsaucieni no zāles.)
Otrkārt. Kas tad ir izglītības iestādes padomē? Tur ir vecāku
pārstāvji, tur ir izglītojamo pārstāvji – skolēni. Un kas vada izglītības
iestādes padomi? Kāds no vecākiem. Līdz šim viņiem bija ļoti pieklājīgas
funkcijas. Viņiem bija iespēja piedalīties procesu un rezultātu apspriešanā. Viņiem
bija iespēja sekot visam līdzi, bet ko iesniedzēji grib viņiem piedāvāt?
Iesniedzēji viņiem grib piedāvāt lemšanas tiesības. Tā ir būtiska atšķirība! Jo
kā tad nu tie vecāki… Viens otrs ir ļoti interesants no viņiem. Tie aktīvākie
vienmēr ir interesanti, un tad nu kāds no viņiem vadīs šo padomi… (Starpsauciens
no zāles.) un tad lems par programmu, un vēl lems par valodu. Tas man atgādina
1917.gada revolucionāros matrožus ar strīpainiem krekliem, kuri balsojumā nolēma,
kurš komandēs un kurš būs padotais komandierim.
Tā ka kategorisks „pret”.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Jurim Dobelim. Debates
acīmredzot turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm. Lūdzu
reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, mēs sveicam
dzimšanas dienā deputātu Kārli Šadurski. (Aplausi.)
Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un
Zemnieku savienības.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Cienītie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks
šodien pulksten 10.38. Tiks izskatīts ļoti svarīgs jautājums par pacientu tiesību
aizsardzību.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds paziņojumam deputātam
Jānim Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
notiks pulksten 10.32 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam (LPP/LC frakcija).
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie kolēģi! Ārlietu komisijas locekļus lūdzu uz 5 minūtēm
sapulcēties Dzeltenajā zālē. Tūlīt!
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Mārim
Krastiņam.
M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).
Godājamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti!
Aicinu jūs uz sēdi pēc 5 minūtēm komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Sergejs
Dolgopolovs, Jānis Klaužs, Ivans Klementjevs, Aleksandrs Mirskis, Leopolds Ozoliņš,
Juris Sokolovskis un Viktors Ščerbatihs. Paldies.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Turpināsim debates par likumprojektu „Grozījumi Vispārējās
izglītības likumā”.
Vārds deputātei Antai Rugātei.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Labdien, godātie kolēģi! Mani ļoti bieži nodarbina… Es ne
sevišķi bieži kāpju tribīnē, lai dalītos savās pārdomās, kuras izraisa
priekšlikumu iesniedzēji, priekšlikumu saturs un arī motivācijas – tas, ar kādiem
vārdiem tas ir pateikts, kas ir zem šiem vārdiem, starp rindām vai starp vārdiem, ar
kuriem priekšlikumu iesniedzēji mēģina kaut ko motivēt. Protams, Dobeļa kungs jau
pateica šīs domas vienu pusi, proti: kāda tad ir šīs padomes atbildība, vadoties
pēc padomes sastāva, kura tad nu lemtu par ļoti būtisku lietu – par izglītības
politikas realizāciju nacionālā valstī un to, kas konkrēti notiek vienā noteiktā
izglītības iestādē.
Es gribu pateikt arī to otro pusi, uzrunājot priekšlikuma
iesniedzējus, un runa ir ne tikai par to, kāda ir atbildība par šo lēmumu, bet arī
par to, kādas ir sekas un kas tās novērsīs.
Līdzībai es gribētu atgādināt no tiem vecajiem laikiem (es gan
nezinu, vai tie bija labie laiki) divas situācijas: vienu, kura bija līdz neatkarības
atgūšanai, un otru, kura bija ap to laiku, kad mēs sajutām brīvības iespējas un ne
sevišķi atbildīgi pieņēmām vairākus lēmumus, arī izglītībā.
Un tā pirmā situācija, Plinera kungs, ir tāda: jūs sakāt, ka ir
nepieciešama apspriešana, debatēšana un visāda veida aptaujas, lai varētu pieņemt
jebkādu lēmumu par kādas valodas vai par kāda mācību priekšmeta mācīšanu, bet
jūs esat kaut ko piemirsis, un man varbūt jums tas ir jāatgādina, jo jūs bijāt
izglītības speciālists jau tajos laikos, padomju laikos. Tad viss notika ļoti
vienkārši: augustā vēl nebija zināms nekas, bet septembrī bija lēmums, ka latviešu
valoda šajā skolā vairs netiks vispār mācīta un ka izglītības programma tiks
realizēta tikai krievu valodā. Un tas viss notika bez saskaņošanas, bez debatēm. Es
jau saprotu, tāpēc vairs neturpināšu. Tas bija režīma nosacījums, tie bija režīma
apstākļi, režīma diktāts un tā tālāk.
Ir arī kāds cits svaigāks… Bet to nu nevajadzētu aizmirst tad,
kad jūs mēģināt mums – tiem, kuri esam šo Latvijas nacionālās izglītības
programmu tomēr veidojuši un nostiprinājuši tādā formātā, kādā tā ir… Jā, ar
visiem tiem trūkumiem, kuri tajā ir, bet mēs tomēr iestāsimies par to, lai tā
netiktu nekādā veidā traumēta ar vecām… nu varbūt tādu eksotiskāku vārdiņu
pateikšu, atraugām, no kurām nav nekāda labuma.
Otrkārt – par priekšmetu izvēli. Godātie kolēģi! Jūs labi
atceraties… un tās bija izvēles, kuras pieņēma vecāki, bērni. Un pat ne
skolotāji, pat ne skolas vadība. Vienkārši pieņēma jau gatavu izvēli.
Ar ko tas viss beidzās? Tagad mums pēc 15 gadiem ir lielas problēmas
ar to, ka nav studentu, kuri varētu pilnvērtīgi studēt medicīnu, tāpēc ka viņi vai
nu pietiekami labi nezina matemātiku, vai pietiekami labi nezina ķīmiju. Varbūt viņi
vispār nezina fiziku, jo nav izvēlējušies šos priekšmetus, un tamlīdzīgi.
Tāpēc, runājot par šo konkrēto priekšlikumu, tas nekādā veidā
kategoriski nav atbalstāms. It īpaši tāpēc, ka, pārliekot vai deleģējot atbildību
un lemšanas tiesības tādai struktūrai, kura nekādā veidā nav atbildīga par valsts
politikas realizāciju, tas nekādā veidā nav pieļaujams no likumdevēja puses.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs runāt ir pieteicies deputāts
Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Jā, paldies Prezidijam, paldies Saeimai! Es ar lielu izbrīnu
uzklausīju mana oponenta uzstāšanos par manu ļoti miermīlīgo un tīri tehniska
rakstura priekšlikumu.
Dobeļa kungs, kura šeit nav zālē, pirms pārtraukuma pateica…
salīdzināja mani ar matrozi Železņaku, kurš izdzenāja Krievijas Domi tās
dibināšanas sapulcē, un kaut ko runāja par piketiem. Tiešām šodien pie Saeimas nama
bija pikets, bet pārsvarā tur stāvēja latvieši, un tas notika, tikai pateicoties
PCTVL un „Saskaņas Centra” uzvarai Satversmes tiesā, kas bija pērn novembrī un kad
tika atcelti visi sapulču brīvības ierobežojumi…
Taču manā priekšlikumā runa ir tikai par skolas padomes kompetenci.
Cienījamie kolēģi! Es biju komandējumā Dānijas un Vācijas
pierobežā un ļoti uzmanīgi saskaņā ar attiecīgo Eiropas Padomes programmu tur
izskatīju visu šo viņu skolu pieredzi. Tieši skolas padome – vecāki un pedagogi,
kā arī administrācija un skolas dibinātāju pārstāvji – lemj vissvarīgākos
jautājumus, kas attiecas uz bērnu nākotni, izlemj, kādus priekšmetus pārsvarā
nepieciešams paredzēt skolu programmās, kā arī lemj par valodas izvēli. Un, protams,
tas viss notiek tikai likuma ietvaros un valsts standartu ietvaros. Ne par ko citu šeit
runas nav!
Es varētu atgādināt Plinera kunga runu – to, ka Izglītības
likumā jau ir noteikts, ka priekšmetu izvēle un programmu izvēle – tas ir skolas
uzdevums, bet tikai nav tehnoloģijas, kas to lemj.
Praktiski, ja ir runa par krievu skolām, par pamatskolām, tad runa ir
par izvēli no četriem paraugiem, kurus ir izstrādājusi Izglītības un zinātnes
ministrija. Tie atšķiras ar savu asimilācijas pakāpi. Visbargākajā variantā
praktiski jau no 1. līdz 4.klasei gandrīz visa mācību priekšmetu pasniegšana notiek
latviski. Turpretī pilnīgi pretējā modelī praktiski viss notiek krieviski, bet tikai
ir daudzas latviešu valodas stundas. Un viss!
Un šobrīd direktors lemj, kuru paraugu izvēlēties, neko
nepaskaidrojot vecākiem, lai gan tieši vecāki ir izglītības pasūtītāji un ir
atbildīgi par savu bērnu likteni. Viņi pirmām kārtām! Sakarā ar to viņiem ir
balsstiesības mācību programmu izvēlē, un nekas nekur šeit… manā priekšā nekā
cita šeit nav.
Es gribētu vēl vienu reizi uzsvērt, ka, pirmkārt, šī izvēle ir
paredzēta tikai likumu un izglītības standartu ietvaros. Un, otrkārt, spēkā
esošajos likumdošanas aktos vispār nav paredzēts, kam ir tiesības izdarīt šo
izvēli.
Sakarā ar šo plašo paskaidrojumu es tomēr ceru, ka jūs,
cienījamie kolēģi deputāti, atbalstīsiet šo manis iesniegto priekšlikumu –
5.priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs runāt pieteicies deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Skaidrs ir viens – mēs noraidīsim šo
priekšlikumu. Par to nav divu domu! Bet diemžēl Plinera, Buzajeva, Buhvalova un viņiem
līdzīgo paustā ideoloģija iesakņojas un kļūst par aizvien nopietnāku realitāti
Latvijā, un tāpēc es vismaz dažus teikumus gribu pateikt par to. Un brīdināt. Un
brīdināt!
Pliners gan teica, ka mēs dzīvojot Eiropā… Viņš tātad uzskata,
ka viņš dzīvo Eiropā, bet faktiski viņš dzīvo Padomju Savienībā, jo tik ļoti
piezīdies ar to ideoloģiju, ka to visādos veidos pauž arī šeit, Saeimā.
Pavisam nesen Buhvalovs un Pliners izplatīja presē paziņojumu, kurā
atkal pauž nožēlu un faktiski mums draud ar zināmiem notikumiem, kuri pirms dažiem
gadiem te risinājās, – ar skolēnu, vecāku protesta akcijām visdažādākajām… Un
tas ir ārkārtīgi nopietni.
Tāpēc es aicinu jūs, cienījamie kolēģi, būt sevišķi modriem
šeit, Saeimā, un arī sabiedrībā, jo šī sērga diemžēl pārņem arī dažas
latviskās partijas. Jo gūst atbalstu. Gūst atbalstu! Un tas ir nožēlojami, tas ir
vienkārši šausmīgi.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs runāt pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis. (No zāles
dep. Dz.Ābiķis: „Sērga izplatās arī jaunlaicēnu vidū!”)
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Buzajeva kungs savā runā pateica arī daudz ko
tādu, kas ir taisnība. Tiešām, Izglītības likums un uz tā deleģējuma pamata
pieņemtie Ministru kabineta noteikumi par pamatizglītības un vidējās izglītības
standartu tiešām regulē visus valodas un programmas jautājumus un deleģē
izglītības iestādei šā likuma un Ministru kabineta noteikumu ietvaros tiesības
pieņemt lēmumus.
Un Buzajeva kungs mani tiešām pārliecināja, ka viss ir kārtībā
un viņa priekšlikums ir bezjēdzīgs, un tur nav pat ko diskutēt.
Aicinu noraidīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs pieteicies runāt deputāts Jakovs Pliners, otro reizi.
(No zāles dep. V.A.Krauklis: „Jakov! Jakov!”)
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! Savās runās Tabūna kungs un Dobeļa kungs, un
diemžēl pat Rugātes kundze kārtējo reizi pierādīja savu boļševistisko domāšanas
veidu.
Vairums boļševiku gaidīja partijas komitejas lēmumu.
Mūsu priekšlikums nav ideoloģisks, tas ir praktisks. Tātad
cienījamie kolēģi diemžēl to vai nu nesaprot, vai negrib saprast un kārtējo reizi
pierādīja, ka baidās no savas tautas: skolas padomē taču ir tautas pārstāvji.
Baidās no demokrātijas!
Rugātes kundze, nekad, vismaz nekad kopš 1970.gada, kad es beidzu
pedagoģisko augstskolu un sāku strādāt, nebija lēmuma – ne PSKP CK, ne Latvijas
Centrālajā komitejā, ne padomju varas institūcijās – par latviešu valodas
nemācīšanu. Mācīja slikti; ja kāds gribēja, viņam atļāva nemācīties; varbūt
vienā otrā vietā trūka skolotāju – un tā tālāk, un tā joprojām -, bet nekad
oficiāla tāda lēmuma nebija. (No zāles dep. A.Rugāte: „1976.gadā slēdza,
1976.gadā tas bija noticis!”) Jūs teicāt kaut ko citu.
Jebkurā gadījumā mūsu priekšlikums ir vietā. Mēs gribam
paplašināt skolas padomes funkcijas, un tikai par to ir runa mūsu priekšlikumā.
Tāpēc, neticēdams tam, ka atbalstīsiet, tomēr lūdzu atbalstīt
mūsu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs, otro reizi.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Es diemžēl nevaru saprast Šadurska kunga, bijušā izglītības un
zinātnes ministra, argumentāciju, jo tieši viņa laikā tika pieņemts mazākumtautību
pamatizglītības standarts, kurā ir teikts, ka ir četri paraugi, četri
mazākumtautību pamatizglītības paraugi, kuru izvēli izdara tieši skola,
izvēlēdamās starp šiem četriem paraugiem. Diemžēl likumā nav attiecīga
mehānisma, nav pateikts, kādā veidā skola pieņem šādu lēmumu. Vai to dara
direktors vienpersoniski, vai to dara skolotāju padome, vai to dara izglītības
iestādes padome? Likumā par to vispār nav nekas teikts, nav neviena vārda par to!
Praktiski šobrīd to dara skolu direktori vienpersoniski, kā viņi to
darīja arī padomju laikā, par kuru šeit tika runāts. Taču saskaņā ar Eiropas
demokrātijas standartiem šis lēmums, vissvarīgākais lēmums, jāpieņem
visplašākajai padomei, tādai, kurā pārstāvēti arī vecāki. Un tikai un vienīgi
tas izriet no mana priekšlikuma. Un punkts! Argumenti, ar kuriem jūs varētu to
noraidīt, vispār neeksistē, un šeit es tādus nedzirdēju.
Aicinu tomēr atbalstīt!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams?
J.Dukšinskis. Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu,
jo principā jāņem vērā arī skolas reālās iespējas. Un jebkurā gadījumā skolas
padomei un vecākiem ir tiesības lemt un viņi lemj arī par šiem jautājumiem.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Buzajeva
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 65, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.
J.Dukšinskis. 6. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums.
Netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies runāt deputāts Valērijs
Buhvalovs.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Nepieciešams ierobežot audzēkņu mājas
uzdevumu apjomu un iestrādāt šādus normatīvus pamatizglītības standartā. Pašreiz
mājas uzdevumu slodzes laika normas ir norādītas tikai pamatizglītības programmu
paraugos. Tas ir nepietiekami. Skolas praktiski vienmēr šos normatīvus neizpilda.
Tāpēc mājas uzdevumu normas ir nepieciešams nostiprināt likumā. Aicinu atbalstīt
šo grozījumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā – deputāts Jānis Dukšinskis.
J.Dukšinskis. Principā tas ir katras skolas iekšējās kontroles
jautājums. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputātu Plinera
un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 62, atturas – 2. Priekšlikums noraidīts.
J.Dukšinskis. 7. – deputāta Buzajeva priekšlikums – netika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Debatēs runāt pieteicies deputāts Vladimirs
Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godājamie kungi! Lai gan
apspriežamais priekšlikums ir acīm redzami apjomīgs, būtībā tas ir ļoti
vienkāršs: mācību priekšmetus, kuri ir iekļauti visiem zināmajos 60 procentos,
krievu skolā pasniegt nevis vienīgi latviešu valodā, bet arī kaut ko paskaidrot
skolēniem krievu valodā.
Jūs varat balsot par šo priekšlikumu, kā vien vēlaties, jo
iesniegtais likuma grozījums ir gandrīz precīzs Satversmes tiesas sprieduma
formulējums attiecībā uz mūsu pieteikumu, kuru iesniedzām Satversmes tiesai un kurš
saistīts ar izglītības reformu. Arī praksē taču ir tā, ka tikai absolūts nelietis
vai idiots atteiksies paskaidrot bērnam krieviski, ja viņš kaut ko nesaprot latviski.
Tāds arī bija Vairas Vīķes-Freibergas publiskais izskaidrojums krievu skolām.
Pasniedzēju vidū šādu neliešu un idiotu ir daudz mazāk, nekā uz to cer daudzi šeit
klātesošie, bet tomēr arī tādi gadās. Un likumdevēja uzdevums ir izskaidrot
viņiem, ka viņiem nav taisnība, ka viņi nepareizi izprot, ko nozīmē jēdziens
„lojalitāte”; paskaidrot, ka izglītības reforma ir vērsta uz to, lai paaugstinātu
izglītības kvalitāti, paaugstinātu krievu skolu absolventu konkurētspēju, nevis uz
to, lai skolas absolvents paliktu par analfabētisku, debilu cilvēku, kurš dziļi
neieredz to varu, kas viņu izkropļoja.
Varbūt man nav taisnība, un varbūt likumdevēji nosprauduši sev
pavisam citus mērķus, ieviešot izglītības reformu? Precīzu atbildi uz šo jautājumu
dos balsošanas rezultāti par šo PCTVL frakcijas priekšlikumu, kas pilnībā atbilst
Satversmes tiesas spriedumam, ētikas normām un veselā saprāta apsvērumiem.
Aicinu balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā…? Deputāts Dukšinskis nevēlas neko piebilst
komisijas vārdā. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Buzajeva priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 65, atturas – nav.
Priekšlikums noraidīts.
J.Dukšinskis. 8. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums –
netika atbalstīts, jo tas ir analogs 6.priekšlikumam un, iespējams, nav balsojams. (No
zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 8. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 61, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.
J.Dukšinskis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 4. Likums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas priekšlikumu papildināt Saeimas šodienas sēdes darba kārtību
– iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības
likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība papildināta.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo
apdrošināšanu””. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs
Orlovs.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Godājamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.1290. Izskatīsim
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pirmajā
lasījumā. Likumprojekts tika jau izskatīts Sociālo un darba lietu komisijā. Aicinu
jūs atbalstīt to.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Orlovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Paldies.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas
Uzņēmumu reģistru””. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu
reģistru”” (reģistrācijas numurs 450/Lp9). Juridiskā komisija izskatīja minēto
likumprojektu savā sēdē un to atbalstīja.
Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.
V.Stepaņenko. 2007.gada 16.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 442/Lp9). Juridiskā
komisija izskatīja arī šo likumprojektu savā sēdē un to atbalstīja.
Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.
V.Stepaņenko. 2007.gada 17.oktobris.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem nav iebildumu.
Likumprojekts „Grozījumi Robežsardzes likumā”.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojektā
ietvertie likuma grozījumi paredz papildināt Robežsardzes likumu ar jaunu uzdevumu
valsts robežsardzei, paredz papildināt robežsargu pilnvaras; paredz, kādas ir
robežsargu tiesības, veicot ūdens satiksmes uzraudzību.
Komisija likumprojektu izskatīja un lūdz to konceptuāli atbalstīt
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– 25.oktobris.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu nav.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts noslēpumu””.
Otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Komisija likumprojekta
„Grozījums likumā „Par valsts noslēpumu”” otrajam lasījumam saņēma 7
priekšlikumus.
1. – deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija priekšlikumu
nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Debatēs runāt pieteicies deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Spēkā esošajā likuma
redakcijā ierobežojumi attiecībā uz pieeju slēgtajai informācijai ir formulēti,
mūsuprāt, nepamatoti strikti: viss tikai pilsoņiem, un punkts! Tomēr pastāv visai
atšķirīgi informācijas aizklātības līmeņi: sevišķi slepena, slepena un
konfidenciāla informācija.
PCTVL uzskata, ka aizliegums pielaist ap 400 000 valsts
likumpaklausīgu iedzīvotāju konfidenciālajai informācijai, par pamatu ņemot vienīgi
šo cilvēku tiesisko statusu, ir nesamērīgs, nepamatoti strikts, neatbilst
vispārpieņemtajām demokrātiskajām normām un būtiski bremzē valsts attīstību.
PCTVL attiecīgi piedāvā šādu pielaides gradāciju: Latvijas
Republikā pastāvīgo uzturēšanās atļauju saņēmušai personai – pieeja
konfidenciālajai informācijai, Latvijas nepilsoņiem – pieeja slepenajai informācijai
un tikai Latvijas pilsoņiem – pieeja sevišķi slepenai informācijai.
Aizliegums izsniegt nepilsoņiem pielaidi valsts noslēpumam ir
universāls, un tā rezultātā iepriekš nav iespējams paredzēt, ar kuru no veselas
virknes nodarbošanās veidiem būs aizliegts nodarboties, jo viss ir atkarīgs no tā,
kas tieši tiek pasludināts par slēgto informāciju. Ieviešot spēkā šo likumu,
aizstāvība līdz 1998.gadam bija paredzēta vienīgi tiem pilsoņiem… tiem
nepilsoņiem, kuri strādāja policijā. 1997.gada 10.aprīlī likuma „Par policiju”
pārejas noteikumu grozījumu 3.punkts vēl uz gadu deva pagarinājumu nepilsoņiem, lai
viņi varētu veikt naturalizācijas procedūru. Pārējie diemžēl tika bez nožēlas
atlaisti no darba.
Dāmas un kungi! Ja par pamatu ņem tēzi, ka nepilsoņi ir nelegāli
imigranti, kuri padomju laikos ieceļoja Latvijā, kā arī šo imigrantu pēcteči, tad
atliek vien nožēlot to, ka 51 atšķirība no 131, kas tika ieviesta pēdējo 16 gadu
laikā, tika atcelta vai kļuva par spēkā neesošu un ka spēkā palika tikai 80
atšķirības starp pilsoņu un nepilsoņu tiesībām.
Ja par pamatu ņem 1990.gada 4.maija Latvijas Republikas Augstākās
padomes pieņemtās deklarācijas „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”
8.pantu, konkrēti to, kas tur bija rakstīts (citēju): „… garantēt Latvijas
Republikas un citu valstu pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā,
sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, kā arī politiskās brīvības, kuras
atbilst vispāratzītām starptautiskām cilvēktiesību normām. Tas pilnā mērā
attiecināms uz tiem PSRS pilsoņiem, kas izteiks vēlēšanos dzīvot Latvijā,
nepieņemot tās pilsonību”. Citāta beigas. Ja par pamatu ņem šo Neatkarības
deklarāciju, tad nekavējoties būtu jāatceļ visi ierobežojumi, to skaitā arī
pašreiz apspriežamais.
Godātie deputāti! Patlaban sakarā ar tieslietu ministra un viņa
partijas uzstājīgo un „cītīgo” (pēdiņās) darbību gandrīz pilnībā ir
apstādināts naturalizācijas process. Latvijā nepilsoņa statuss ir aptuveni
deviņpadsmit tūkstošiem bērnu, kuri ir dzimuši jau pēc neatkarības pasludināšanas
un kuri joprojām paliek nepilsoņi. Tādos tempos, kādi tie ir tagad, mēs turpināsim
naturalizēt nepilsoņus vēl divus simtus gadu. Vai divus simtus gadu turpināsim arī
šo cilvēku diskrimināciju?
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteicies deputāts Juris
Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Iesniedzēji acīmredzot ir kaut ko sajaukuši,
runādami par likuma nosaukumu. Es ieteiktu vēlreiz izlasīt, par kādu likumu mēs
patlaban runājam. Likums ir par valsts noslēpumu. Un tad laidīsim visus klāt tam
valsts noslēpumam, ko vien varēsim atrast!
Godīgi sakot, turpinās apmēram tas pats, kas te nesen jau skanēja,
izskatot grozījumus Vispārējās izglītības likumā. „Mērcīte” ir drusciņ cita,
bet doma ir tieši tāda pati.
Ko tad nu tagad dažs labs ir sagribējis? Un viņi vēl runā par
valsts attīstības bremzēšanu! Sadodiet visiem šitiem te atļaujas un pieejas, tad gan
sāksies visīstākā valsts attīstības bremzēšana!
Teiksim, runājot par to pašu nepilsoni. Ja jau viņš apzināti
daudzus gadus ir izvairījies vispār pat runāt par kļūšanu par pilsoni, tad jau
tāpēc vien viņš man ir aizdomīgs. Un tādam mēs tagad dosim iespēju piekļūt
slepenai un konfidenciālai informācijai! Tātad ir ļoti interesanta aina. Varbūt
vispār šo likumu likvidēsim? Varbūt nevajag mums nekādus valsts noslēpumus?
Te jau ir vēl trakāk! Tas pēdējais priekšlikums ir fantastisks, it
īpaši tā pēdējā daļa. Tātad persona, kas ir saņēmusi pastāvīgās
uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, uzreiz spersies un iepazīsies ar
konfidenciālo informāciju! Iedomājieties vienalga kuru attīstītu valsti ar
spēcīgām struktūrām. Tagad ierodas viens kungs vai dāma no citas valsts, saņem
tiesības tur kādu laiku uzturēties un speras klāt pie slepenās informācijas. Man
būtu ļoti interesanti dzirdēt Amerikas Savienoto Valstu speciālistu domas par šādu
priekšlikumu.
Līdz ar to skaidrs ir viens: šeit ir runa ne jau par tiem valsts
noslēpumiem vai par kaut ko citu. Atkal parādās nepilsoņu kārts un viss cits, kas ar
to ir saistīts. Ne jau velti uzstāšanās laikā jūs nedzirdat nevienu profesionālu
vārdu par šo likumu, bet jūs dzirdat milzīgas žēlabas, cik punktos nepilsonis ir
apkrāpts, apiets vai kaut kā citādi atstumts malā. Līdz ar to arī visi pārējie
priekšlikumi ir apmēram ar tādu pašu saturu. Un es jau teicu, ka mūsu komisijas
sēdē, kur tomēr tiek pieaicināti profesionāli cilvēki, laiks ir jānotērē,
jānosit ar pilnīgi tukšu runāšanu, tur parādās nevis profesionāla pieeja
likumprojektam, bet vienkārši tiek runāts par visu ko, ko vien var savilkt vienā
maisā.
Es jau teicu: matrozis ar to strīpaino kreklu ir un paliek matrozis!
Te jau viens pats atzinās, ka es viņu uzskatu par ierindnieku. Nu augstāk viņš laikam
neuzkāps…
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 1.
– deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 65, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.
J.Dalbiņš. 2. – deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to
neatbalstīja. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 2. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.
J.Dalbiņš. 3. – deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Tas neguva
komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Man ir iespēja, apspriežot
šo priekšlikumu, atbildēt Dobeļa kungam un raksturot viņa un mūsu drošībnieku
profesionalitāti. Uzmanīgi palasiet spēkā esošā likuma „Par valsts noslēpumu”
tekstu, tieši 9.panta trešās daļas 4.punktu, kurā arī tiek piedāvāts izdarīt
grozījumu!
Apspriežamais punkts ir domāts tam, lai nepielaistu valsts
noslēpumam ārvalstu specdienestu aģentus, kuri tieši arī uzzina šo noslēpumu.
Patiesi, gan atklātiem, gan neatklātiem ārvalstu specdienestu aģentiem pielaide
noslēpumam ir liegta. Tomēr ne jau visiem, bet tikai tiem aģentiem, kuri Latvijas
teritorijā nepārstāv NATO valstis.
Derētu arī atzīmēt, ka pielaide valsts noslēpumam ir tikai
Latvijas pilsoņiem. Kopumā tas nozīmē, ka tad, ja, piemēram, amerikāņu CIP vai
britu MI6 ir savervējuši kādu Latvijas pilsoni, pieeju valsts noslēpumam viņš
nezaudē, bet var pat strādāt par Satversmes aizsardzības biroja priekšnieku. Lūk,
jums absolūti unikālas valsts absolūti unikāla likumdošana! Jo šī valsts stimulē
savus pilsoņus ļauties savervēties par spiegiem un gan vairumā, gan
mazumtirdzniecībā tirgoties ar slepeno informāciju.
No kā tad mēs sargājam valsts noslēpumu? Pareizi – no sen
neeksistējošu valstu – PSRS un Latvijas PSR – aģentiem, jo Latvijas Republikas
iekšējā likumdošanā ir tik daudz reižu minēts vārds „PSRS”, ka šajā ziņā
mūsu valsts ir kļuvusi par nepārspētu pasaules čempioni.
PCTVL frakcija atgādina Saeimas vairākuma deputātiem tādu jēdzienu
kā noilguma termiņš. Par īpaši smagiem noziegumiem pie mums tas ir 15 gadi.
Dāmas un kungi! Pirms 15 gadiem bija 1992.gads, un nekāda Latvijas
PSR vairs neeksistēja! Acīmredzami bijušā Padomju Savienības republika vēl joprojām
rādās nostalģiskos sapņos tiem, kuri ir šā nejēdzīgā aizlieguma saglabāšanas
piekritēji. Droši vien viņi vēl nav piemirsuši, ka kādā no skapīša plauktiņiem
viņi katram gadījumam vēl glabā kompartijas biedra karti.
PCTVL priekšlikums ir ļoti vienkāršs: liegt pieeju valsts
noslēpumiem visiem specdienestu aģentiem, ieskaitot CIP aģentus, tajā gadījumā, ja
kopš momenta, kad cilvēks ir pārstājis strādāt šā dienesta labā, ir pagājis
mazāk par 15 gadiem.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteicies deputāts Juris
Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Nu, ko! Vēl vienu reizi ir jāapskatās, par ko
tad mēs te taisāmies runāt? Kāds ir panta nosaukums? – „Valsts noslēpumu
pieejamība”. Kāds ir esošais teksts? Skaidrs kā „bāriņa asara” — tātad šo
atļauju nedrīkst saņemt persona, kura ir vai ir bijusi PSRS un tā tālāk, un tā
joprojām struktūrās. Vai tad šodien tādu Latvijā vairs nav?
Es gribētu atgādināt, ka pēc ne sevišķi veiksmīgā līguma
1994.gadā Latvijā palika uz mūžīgu dzīvošanu aptuveni 20 tūkstoši bijušo
militāristu, drošībnieku un viņiem līdzīgu personu ar visām ģimenēm. Aptuveni 20
tūkstoši!
Mēs vēl šodien dzirdam no premjera mutes par draudiem, ko Latvijai
sagādā bijušie VDK darbinieki, bijušie padomju armijas desantnieki. Tātad sevišķi
veci viņi laikam vēl nav. Lūk!
Un tagad mēs te runājam par to, ka gandrīz vai būtu jāaizmirst,
kas tā PSRS tāda ir bijusi. Nu laikam jau daudziem no mums būs ļoti grūti to
aizmirst. Un diez vai mēs vispār to aizmirsīsim.
Un atcerēsimies arī to, kādos apstākļos mums šo un to vajadzēja
darīt. Paldies Dievam, ka nu šis darbs ir padarīts! Un mums vēl ilgi būs jāuzsver
šī saistība ar PSRS dienestiem un dažādiem citiem dienestiem. It īpaši tad, kad
mēs runāsim par tiem valsts noslēpumiem, kuri nedrīkst būt pieejami pret Latviju ne
sevišķi labvēlīgi noskaņotiem cilvēkiem, kad mēs runāsim par savu struktūru
sakārtošanu un pilnveidošanu. Tad mēs nedrīkstam aizmirst šos četrus „jaukos”
burtus – „PSRS”.
Un tiešām jāsaka, ka viss tas, kas notiek visu šo gadu… Es
nedomāju, ka tas notiek galīgi bez attiecīgo personu iejaukšanās un bez viņu
aktīvas piedalīšanās. Jo vairāk tu kādā no šiem jautājumiem iedziļinies, jo
biežāk tu sastop diezgan interesantus uzvārdus un diezgan interesantu darbu aprakstus.
Savukārt esošais 3.priekšlikums vispār neko nepasaka! Tajā runāts
par pēdējiem 15 gadiem. Tas skan vairāk nekā naivi. Tas faktiski nav nekas! Mūs jau
šodien interesē tas, lai tie, kuri kādreiz negribēja izlaist mūs no saviem nagiem…
lai viņu pēcteči un viņu domubiedri nebūtu spējīgi ietekmēt mūsu šodienu. Un
nevajag bārstīties ar tukšām frāzēm par kaut ko, kas ir noticis it kā pēdējos 15
gados.
Es gribētu atgādināt, ka līgums par Krievijas karaspēka izvešanu
tika noslēgts pat vēl vēlāk – 1994.gadā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 3.
– deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 68, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.
J.Dalbiņš. 4. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Valērijs Buhvalovs.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Apspriežamais priekšlikums attiecas uz to
likuma „Par valsts noslēpumu” pantu, ar kuru, vadoties pēc politiskiem motīviem,
tiek ierobežota pieeja valsts noslēpumam. Kādas tik organizācijas nav minētas šajā
pantā! Te ir minēta gan PSKP un LKP, gan Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālā
fronte, gan Darba kolektīvu apvienotā padome un Kara un darba veterānu organizācija.
Nav piemirsta pat Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteja.
Lūk, sastādītais jaunais aizlieguma teksts! Pieeja valsts noslēpuma
objektiem tiek liegta personai, kura „ir vai ir bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu
aizliegtas organizācijas dalībnieks, izņemot gadījumus, kad persona ir brīvprātīgi
izstājusies vai tikusi izslēgta no šādas organizācijas līdz brīdim, kad spēkā ir
stājies likums vai tiesas nolēmums par organizācijas aizliegšanu”.
Var jau būt, ka šis ierobežojums ir pārāk strikts un ka
aizliegtās organizācijas dalībniekam būtu jāievieš 15 gadu noilguma termiņš, bet
atbildīgā – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noraidīja
šo priekšlikumu acīmredzami citu motīvu dēļ, proti, nekādi šo rīcību
nemotivējot.
Starp citu, šis formulējums ar visai nelieliem labojumiem ir aizgūts
no Valsts civildienesta likuma. Šis likums tika pieņemts tajā laikposmā, kad mūsu
likumdošana tika saskaņota ar Eiropā vispārpieņemtajām normām, bet pašreizējā
redakcijā likums „Par valsts noslēpumu” izskatās tāds, it kā to būtu
apstiprinājusi vēl Latvijas PSR Augstākā padome.
Dāmas un kungi! Es tomēr kārtējo reizi centīšos uzsvērt to, ka
mēs dzīvojam nevis pagātnes Padomju, bet gan mūsdienu Eiropas Savienībā. Un es
aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteicies deputāts Juris
Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Šad un tad tomēr ar zināmu humoru ir
jāiedziļinās šajos priekšlikumos. Šad un tad mēs lietojam tādu jēdzienu, ka ārā
no tiem lien āža kāja. Nu varētu jau arī kāda cita dzīvnieka kāju šeit pieminēt,
teiksim, zaķa vai lāča… vai, es nezinu, vēl kādu… Taču izlasiet uzmanīgi!
Esošais priekšlikums ir par personām, kuras tur un tur, un tur ir darbojušās. Un
tagad viņi grib to visu it kā mīkstināt, ka, lūk, šī persona ir brīvprātīgi
izstājusies vai pat tikusi izslēgta. Vai tad nevar skaisti viena riebīga organizācija
uzticēt dažiem saviem biedriem it kā brīvprātīgi izstāties ārā? Vēl labāk! Tā
var noorganizēt, ka šo personu izslēdz no šīs organizācijas, un tad izveidojas viens
skaists kurmītis, kas ielien citā organizācijā un grauj šo organizāciju no
iekšpuses. Un tieši šitāda dzīvnieka „kājiņa” šeit ir redzama.
Bet es tomēr domāju… Godīgi sakot, pārāk atklāti jau ir
sākuši demonstrēt tādu savdabīgu savu pieeju, salīdzinādami Latviju ar citām
Eiropas Savienības valstīm. Interesanti gan! Kurā gadā, piemēram, Franciju ir
okupējusi PSRS? Kaut kā grūti atcerēties. Vai paņemsim kaut ko tuvāku. Kurā gadā
Zviedriju ir okupējusi PSRS? Diez vai tāds fakts vēsturē ir bijis…
Kā jūs varat salīdzināt Latvijas struktūras, kuras pilnveidojas,
ar „veco” Eiropas Savienības dalībvalstu struktūrām? Tās ir nesalīdzināmas
lietas! Un cik nav bijis tādu gadījumu, kad, lai iegūtu uzticību…, starp citu, arī
nacionālo partizānu rindās ieslidinājās it kā cīnītāji, kuri faktiski pēc tam
pilnā mērā kļuva par nodevējiem un kuru dēļ cieta daudzi cilvēki! Un šeit taču
ir tas pats! Ko jūs te mani gribat pārliecināt, ka tie, kuri pat pēc 1991.gada
13.janvāra ir darbojušies gan PSKP, gan visās tajās internacionālajās un, es nezinu,
vēl kādās citās „frontēs”, kādas nu tās bija… ka viņi ir „pārauguši”!
Tādus jūs nekad nepāraudzināsiet. Viņus var pāraudzināt tikai stikla zārks un
nekas cits. Un līdz ar to šādus cilvēkus iepazīstināt ar valsts noslēpumiem ir
pilnīgs absurds.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteicies deputāts Nikolajs
Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Visu cieņu Latvijas patriotam Dobeļa kungam,
taču man liekas, ka Latvijas deputātiem un politiķiem vajag būt patriotiem attiecībā
pret visām valstīm, nevis tikai pret tām valstīm, kuras ir pārstāvētas Eiropas
Savienībā un NATO! Un vēl man liekas, ka ir jābūt vienādai attieksmei pret šīm
valstīm un arī tām valstīm, kuras ir NVS.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 4.
– deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 64, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.
J.Dalbiņš. 5. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to nav
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamās dāmas un godātie kungi! Man ir atkal unikāla iespēja,
apspriežot 5.priekšlikumu, atbildēt uz visiem pārmetumiem attiecībā uz
4.priekšlikumu. Nupat Dobeļa kungs paskaidroja, kāpēc nekad un nekādā veidā nevar
pielaist valsts noslēpumam bijušos komunistus, un lasījām šo spēkā esošo likuma
pantu, kuru es ierosināju svītrot.
Pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera ieteikuma un pēc pārbaudes
ir iespēja pielaist valsts noslēpumam karavīrus, kuri pēc 1991.gada 13.janvāra ir
bijuši PSKP biedri, ja viņi ir pierādījuši lojalitāti pret Latvijas valsti. Jā,
jā, Dobeļa kungs! Jautājums, kuru mēs šeit apspriežam, daļēji jau ir atrisināts.
Par to jūs šeit klusējat.
Un šeit ir tīri tehnisks priekšlikums atrisināt jautājumu
pilnībā un svītrot šo pantu.
Ņemot vērā, ka 4.priekšlikums nav atbalstīts, es 5.priekšlikumu
atsaucu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Vārds deputātam Jurim Dalbiņam.
J.Dalbiņš. Cienījamie kolēģi! 6. – deputāta Buzajeva
priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Debatēs runāt pieteicies deputāts Miroslavs
Mitrofanovs.
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Cienījamās dāmas un godātie kungi! Mūsu frakcijas priekšlikuma
būtība ir atļaut ieinteresētām personām apstrīdēt tiesā atteikumu piešķirt
pieeju valsts noslēpumam.
Pašlaik situācija ir šāda. Ja cilvēkam tiek liegta pieeja valsts
noslēpumam, šis lēmums ir izteikts rakstiski vienā teikumā – bez paskaidrojumiem un
bez kāda pamatojuma. Vienkārši ir teikts: „Jums ir atteikts.” Punkts.
Protams, atteikumu ir iespējams pārsūdzēt, rakstot attiecīgu
iesniegumu ģenerālprokuroram, bet savā atbildē ģenerālprokurors sniegs to pašu īso
atteikumu bez motivācijas. Un viss! Lieta ir izbeigta, bet aizdomas paliek. Vai
gadījumā, kad atteikums izsniegt atļauju pieejai valsts noslēpumam skar Saeimas
deputātu no opozīcijas partijas, šis lēmums nozīmē, ka šis cilvēks neprot
neizpaust slepenu informāciju? Jā, tā tas varētu būt. Taču tajā pašā laikā šis
atteikums varētu arī nenozīmēt neko vairāk kā tikai atriebību par aktīvo
opozīcijas darbību. Piemēram, kad mūsu frakcijas deputāts Vladimirs Buzajevs saņēma
negatīvu un nemotivētu atbildi uz savu lūgumu piešķirt viņam attiecīgu pieeju, šī
nemotivētā atbilde atstāja iespaidu, ka tā bija primitīva izrēķināšanās ar
opozicionāru. Rezultāts ir tas, ka Vladimiram pašlaik ir liegta iespēja pilnvērtīgi
strādāt savā komisijā, kur viņš ir ievēlēts ar Saeimas vairākuma atbalstu.
Cienījamie kolēģi! Mūsuprāt, tiesiskā valstī vienīgā iestāde,
kura var pieņemt galīgo lēmumu par tiesību piešķiršanu vai ierobežošanu
konkrētam cilvēkam, ir tiesa. Un pašlaik administratīvā procesa ietvaros jau pastāv
speciāla procedūra, kas nodrošina iespēju izvērtēt informāciju, kura ir valsts
noslēpuma objekts. Lai nebūtu pamata jaunām aizdomām par opozīcijas vajāšanu, būtu
lietderīgi uzticēties tiesas lēmumam gadījumos, kad politiķis vai ierēdnis nav
apmierināts ar atteikumu pielaist viņu valsts noslēpumam.
Mēs ierosinām paredzēt tiesas procedūras iedarbināšanu
gadījumos, kad tiek pārsūdzēts atteikums pieejai divām zemākajām slepenības
pakāpēm. Pārsūdzēšanas procedūru attiecībā uz trešās slepenības pakāpes
pieejamību mēs ierosinām atstāt bez izmaiņām.
Lūdzu atbalstīt šādu kompromisa pieeju.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs runāt pieteicies deputāts Juris Dobelis. (No zāles dep.
Dz.Ābiķis: „Juri, beidz runāt!”)
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Vajadzēja uzmanīgi ieklausīties iepriekšējā
runātājā. Viņš paskaidroja to, ka atteikums izsniegt speciālo atļauju ir tikai
tāpēc, ka biedrs esot, redziet, opozīcijā. Tātad tā ir tāda pilnīgi būtiska faktu
sagrozīšana.
Varbūt der atgādināt to, ka katrā Saeimā ir bijusi pozīcija un
opozīcija un ka opozīcijā atrodas – arī šodien opozīcijā atrodas – daudz tādu
deputātu, kam ir šīs atļaujas. Varat apskatīt viņus visus! Pirmām kārtām
opozīcijā sēž augstas amatpersonas, bijušie ministri. Šad un tad viņi ir
pozīcijā, šad un tad – opozīcijā. Tā ka traktēt to tā, ka konkrētam cilvēkam
atļauja nav iedota tikai tāpēc, ka viņš ir opozīcijā, ir bērnišķīgi. Tas ir
galīgs bērnišķīgums, nekas vairāk!
Tā ir viena lieta.
Otra. Izlasiet, lūdzu, priekšlikumā dažus vārdus, ka „personai
ir tiesības iepazīties ar atteikuma motivāciju”. Un ja nu šī persona ir špiks? Un
ja nu nevienam nav vēlēšanās sniegt šai personai visu to informāciju, ko mēs par
viņu zinām? Tad nu uz kāda pamata būtu atteikumam jāpievieno klāt šis
izskaidrojums? Tas ir galīgi neloģiski!
Līdz ar to, ja ir runa par to, ka kādam ir nodarīts pāri (vismaz
viņš pats tā domā), šeit viss ir uzrakstīts. Un ja nu jūs apšaubāt
ģenerālprokurora lēmumu, tad nu tālāk laikam vairs nav kur iet! Tā ka nevajadzētu
jaukt divas dažādas lietas: attieksmi pret valsti kopumā un pozīcijas un opozīcijas
darbus vai nedarbus. Nevajadzētu tos atraut no šīs lietas. Jo, pēc idejas, gan
pozīcijā, gan opozīcijā esošie strādā valsts interesēs – gan vieni, gan otri.
Ja mēs sāksim šādi dalīt, tad jau iznāks tā: kamēr tu sēdi
opozīcijā, tava darbība ir vērsta pret valsti, un tad, kad tu tiksi pozīcijā, tu
strādāsi valsts labā. Ja mēs šādi dalīsim, tad mēs diezgan smieklīgi sāksim
izskatīties. Tā ka lūdzu nelietot šādus argumentus!
Taču opozīcija var būt ļoti dažāda – raibu raiba. Un vieni
opozicionāri tiešām piedalīsies pasākumos, kas ir vērsti pret Latvijas valsti, –
es par to nešaubos! Un citi opozicionāri viņus nosodīs. Tā ir pavisam cita lieta.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs runāt pieteicies deputāts Visvaldis Lācis.
V.Lācis (ZZS frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tikai gadu pavadījis
šeit, Saeimas namā, es esmu satraukts un, atzīšos, tieku kaitināts no tādiem
cilvēkiem kā Buzajevs, Kabanovs un viņiem līdzīgiem, kuri šeit runā par tiesiskumu,
par tiesībām, par tiesisku valsti, izvirzīdami šādus nemotivētus priekšlikumus.
90.gadu vidū vai beigās man, toreizējā laikraksta „Lauku
Avīze” sūtītam brīvam žurnālistam, bija iespēja pavadīt 10 dienas Briselē. Un
es strādāju Eiropas Parlamenta bibliotēkā un atvedu toreizējo Eiropas Savienības 15
valstu Pilsonības likumus (diemžēl pieci no tiem bija franču valodā, bet tos es pēc
tam lūdzu citiem pārtulkot, un desmit bija angļu valodā), un es ar tiem visiem
iepazinos.
Buzajeva kungam, Plineram un Kabanovam zināšanai: vismaz trijās no
toreizējām… (No zāles: „Par jautājumu!”) Netraucējiet, lūdzu! Es jums
to saku zināšanai. Lūdzu! Vismaz trijās no Eiropas Savienības toreizējām 15
valstīm jebkuram nepilsonim, kurš iesniedz lūgumu, lai viņu uzņem par pilsoni, valsts
atbilde varēja būt tāda: jūs nebūsiet… (No zāles dep. V.Agešins: „Par
priekšlikumu jārunā!”)
Sēdes vadītājs. Lāča kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumu!
V.Lācis. Jā.
… pilsonis… Un valstij nekādu motivāciju nevajadzēja teikt,
kamdēļ jūs nebūsiet pilsonis. Un kur nu vēl tad, ja ir runa par kaut kādām pieejām
slepeniem dokumentiem!
Mēs esam aizgājuši pārāk tālu, ļaudami šiem demagogiem šeit
kavēt laiku un runāt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 68, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.
J.Dalbiņš. 7. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijā netika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Debatēs runāt pieteicies deputāts Vladimirs
Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Patlaban nedz Valsts prezidents, nedz Ministru
prezidents, nedz ģenerālprokurors nekādi nevar tikt galā ar specdienestiem. Toties
specdienesti var viegli tikt galā gan ar visiem trim iepriekš minētajiem, gan ar katru
Saeimas deputātu atsevišķi, gan ar visiem mums kopā. Specdienestiem to izdarīt ļauj
tā aplamā likuma norma, kuru es arī ierosinu izsvītrot.
Likumā ierakstīts, ka augsta ranga amatpersonām ir tiesības pieejai
valsts noslēpumam. Un tas ir pareizi. Taču tur ir arī neliela piebildīte: ja uz tām
nevar attiecināt ierobežojumus, kurus nosaka likums. Bet šo ierobežojumu piemērotību
pārbauda specdienesti, turklāt viņiem nav uzlikts pienākums paskaidrot sava slēdziena
motivāciju un to nevar pārsūdzēt.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi labi atceras, ka
diennakti pirms Valsts prezidenta vēlēšanām tika par abiem kandidātiem sniegts SAB
slēdziens, ka, lūk, gan Zatlers ir pelnījis viņu uzticību, gan arī Endziņš ir
pelnījis. Bet kā rīkotos Saeima, ja par vienu no kandidātiem būtu pienācis gluži
pretējs slēdziens? Un ko tad mēs darīsim, ja šāds slēdziens pienāks attiecībā uz
pašreizējo Valsts prezidentu? Jo pieeja konfidenciāliem valsts noslēpuma objektiem
tiek liegta personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu
apšaubīt tās uzticamību. Bet kas tie tādi par faktiem – tas specdienestiem ir
labāk zināms, un viņi to jums neatklās.
Vai var, nepaskaidrojot iemeslus, liegt Saeimas deputātam –
Nacionālās drošības komisijas loceklim, kuram gan Saeima, gan vēlētāji uzticējās,
– specdienestu uzraudzībā pieeju valsts noslēpumam? Kādēļ? Tikai tādēļ, ka divi
ierēdņi nolēma, ka ir pamats apšaubīt tā uzticamību. Vēlētāji viņam uzticas,
bet specdienesti – ne. Varbūt šis deputāts pārāk labi pilda savas uzraudzības
funkcijas un tiem, kurus viņš uzrauga, tas nepatīk.
Cienījamie klātesošie! Es jau runāju par komandējumu uz Vāciju
Nacionālās drošības komisijas sastāvā. Un mūsu vācu draugi ilgi nespēja saprast,
ko tieši no viņiem vēlas uzzināt, runājot par tādiem deputātiem, kuriem nav
specdienestu uzticības. Kad viņi tomēr saprata, tad nonāca lielā izbrīnā: „Vai
tad ierēdņi var vērtēt deputāta uzticamības pakāpi? Viņu taču ir ievēlējusi
tauta!”
Dāmas un kungi! Pēc PSRS sabrukuma Latvija palika par vienīgo
Eiropas valsti, kurā specdienesti lemj, vai deputāts un Valsts prezidents ir vai nav
uzticības cienīgi. VDK laikos tā darīja, protams.
Parasti jautājums par uzticamību vai neuzticamību tiek risināts
vēlēšanās, tautai balsojot. Bet, ja deputāts ir izpaudis kaut kādu noslēpumu,
tādā gadījumā pastāv mandāta atņemšanas procedūra, tiesa un cietums.
Lūdzu jūs, Kažociņa kungs un Maizīša kungs, norādīt faktus, un
iesākumam esmu gatavs stāties Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšā.
Aicinu atbalstīt priekšlikumu svītrot no likuma šo muļķīgo
normu.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim
par 7. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 70, atturas – nav. Priekšlikums ir noraidīts.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam
– 25.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Paldies.
Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais
lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Likumprojektam
„Grozījumi Krimināllikumā” komisija saņēma deviņus priekšlikumus.
1. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas
priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
J.Dalbiņš. 2. – Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres
Brokas kundzes priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
J.Dalbiņš. 3. – Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres
Brokas priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
J.Dalbiņš. 4. – Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres
Brokas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
J.Dalbiņš. 5. – Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres
Brokas priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš. 6. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija nav
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie likumdevēji! Mans priekšlikums ir visai pieticīgs –
izsvītrot no Krimināllikuma 71.panta, kura nosaukums ir „Genocīds”, vienu vienīgu
vārdu – „sociālu”. Nekā īpaši oriģināla šajā nacionālā likuma pantā nav.
Pants skan tā: „Par genocīdu, tas ir, par tīšu darbību nolūkā pilnīgi vai
daļēji iznīcināt kādu nacionālu, etnisku, rases, sociālu, noteiktas kopīgas
pārliecības vai ticības cilvēku grupu kā tādu, šādas grupas locekļus
nogalinot…” – un tā tālāk.
Gandrīz viss ir pilnībā aizgūts no starptautiskās 1948.gadā
pieņemtās Konvencijas par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par genocīdu. Tas
viss ir tās 2.pantā. Viss tur ir, izņemot tieši šo vienu vārdu. Šajā konvencijā
tāpat kā mūsu nacionālajā likumā ir rakstīts, ka genocīda noziegumam nav noilguma
termiņa. Konvencija tika piemērota, lai notiesātu bijušos nacistus, bet Latvijas
Krimināllikuma 71.pants – lai notiesātu bijušos čekistus. Viss būtu labi, bet
pastāv viena nianse: Latvija 1990.gada 4.maijā pievienojās Starptautiskajam paktam par
ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un vēlāk – arī Eiropas
Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. Abos šajos dokumentos ir
noteikts, ka nevienu nedrīkst atzīt par vainīgu kriminālnoziegumā, ja ir runa par
darbību, kas saskaņā ar tās izdarīšanas brīdī spēkā bijušo valsts iekšējo
likumu vai starptautiskajām tiesībām nebija kriminālnoziegums. Tātad savā
Krimināllikumā mēs varam rakstīt, ko vien vēlamies, bet visam tam, kas atšķiras no
starptautiskās Konvencijas par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par genocīdu,
nav atpakaļejoša spēka. Tiesas procesi pret bijušajiem čekistiem pārvēršas par
dārgi apmaksātu cirku, kurš atņem mūsu tiesībsargājošajām institūcijām jau tā
ierobežotos finanšu resursus. Jebkurā gadījumā nacistu un to pakalpiņu
notiesāšanai šo resursu vairs nepietiek.
Raugoties no šā viedokļa, manam priekšlikumam nav nekādas
nozīmes. Toties tam ir būtiska nozīme attiecībā uz visām otrās Latvijas Republikas
valdībām, kuras pastāvēja pēc šā panta spēkā stāšanās. Uz visām, sākot ar
Godmaņa valdību, kad valsts iedzīvotāju skaits sāka strauji samazināties!
Aplūkosim 2007.gada sākuma Iedzīvotāju reģistra datus! Valstī
dzīvoja divdesmit viens tūkstotis iedzīvotāju, kuri bija piedzimuši baisajā 1945.
– kara gadā, bet to, kuri bija dzimuši mierīgajā 1998.gadā, bija tikai 18
tūkstoši – tātad par 3 tūkstošiem mazāk.
Šādi maziepriecinoši dati ir tiešs šo valdību politikas
rezultāts, kad 80 procentu valsts iedzīvotāju ienākumi ir zemāki par iztikas
minimumu.
Vadoties pēc spēkā esošās likumdošanas, tas ir sociālais
genocīds, kuram nav noilguma termiņa. Man negribētos, lai Godmanim, Šķēlem vai
Kalvītim piespriestu mūža ieslodzījumu, kad katram no šiem kungiem paliks 80 gadu.
Viņi gribēja kā labāk, bet iznāca kā vienmēr…
Sakarā ar to lūdzu tomēr pažēlot visus mūsu bijušos un arī
esošo premjeru un atbalstīt manu priekšlikumu, svītrojot no likuma vārdu
„sociālā”.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas
piebilstams?
Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Buzajeva priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 68, atturas – nav.
Priekšlikums noraidīts.
J.Dalbiņš. 7. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums, ko
atbildīgā komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikusies deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! 7., 8. un 9. – frakcijas „Jaunais laiks”
priekšlikumi – attiecas uz kādu principu, kas saucas legālā prezumpcija, un runa ir
par šā principa ieviešanu Latvijas likumdošanā. Es no šīs tribīnes par šo
principu esmu runājusi ne reizi vien un skaidrojusi to, ka, ieviešot legālo
prezumpciju, nekādā veidā mums no Krimināllikuma nepazūd pamatprincips –
nevainīguma prezumpcija. Esmu izskaidrojusi arī to, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa
savos spriedumos ne reizi vien ir norādījusi un pierādījusi to, ka šādu principu
drīkst ieviest valstīs, kuras uzskata to par vajadzīgu. Esmu skaidrojusi arī to,
kādā veidā šis likumprojekts ir ticis virzīts, kā tas ir nogūlies atvilktnītēs un
nekur tālāk nav aizgājis.
Taču šoreiz es tomēr vēlreiz gribētu paskaidrot to, kas tad ir
paredzēts šajā likumprojektā. Tātad tur ir iecerēts noteikt atbildību par tādu
finanšu līdzekļu vai citas mantas, kuras izcelsmes un piederības likumību persona bez
dibināta iemesla nespēj vai atsakās pamatot, izmantošanu, uzkrāšanu vai glabāšanu,
ja tā izdarīta lielā apmērā. Bez tam ir iecerēts noteikt atbildību par
deklarējamos darījumos iesaistīto finanšu līdzekļu vai citas mantas neuzrādīšanu
vai nepatiesu ziņu par to izcelsmes avotu sniegšanu, ja šādas ziņas likumā
noteiktajā kārtībā ir pieprasījusi attiecīgi pilnvarota valsts institūcija un ja
deklarējamā darījumā neuzrādītā summa vai summa, par kuras izcelsmes avotu sniegtas
nepatiesas ziņas, ir liela apmēra.
Šie likuma grozījumi nav izstrādāti frakcijā „Jaunais laiks”.
Šos likuma grozījumus izstrādāja Tieslietu ministrijas darba grupa, kurā piedalījās
gan ģenerālprokurors, gan KNAB vadītājs, gan arī citas kompetentas tieslietu
sistēmas amatpersonas. Lai parādītu to, cik liekulīga ir šā likumprojekta
nepieņemšana, es jums nolasīšu, ko par šāda likuma nepieciešamību teica
iepriekšējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. 2006.gada janvārī intervijā
kādam laikrakstam viņa teica: „Es visu laiku nenogurusi runāju par nepieciešamību
ieviest legālo prezumpciju, kas darbojas lielākajā daļā Eiropas valstu. Es biju
gatava arī pati prezidenta likumdošanas iniciatīvas ietvaros iesniegt Saeimā
atbilstošu likumprojektu, taču visas valdības šos sešarpus gadus, kamēr es esmu
prezidente, pārliecināja mani: „Tūlīt, tūlīt mēs paši visu sagatavosim! Mums
tikai jāizveido darba grupa, jāpiesaista eksperti.””
Pēc viņas teiktā, diemžēl līdz šim dažādu iemeslu dēļ
attiecīgais likumprojekts tomēr netika valdībā sagatavots, un tāpēc ir izveidojusies
tāda absurda situācija, ka amatpersonas turpina ņirgāties par sabiedrību, stāstot,
kādas summas ir varējuši uzkrāt no algas vai pateicoties mantojumam, kas saņemts no
vecmāmiņas.
„Vai tiešām šie kungi domā, ka mēs ticēsim pasakām? Vai
padomju laikā viņi varēja uzkrāt miljonus? Es tomēr ceru, ka legālās prezumpcijas
princips tiks ieviests un ka katrai amatpersonai pašai nāksies pierādīt savu ienākumu
legalitāti. Ja tomēr viņa to nevarēs pierādīt, tad valsts varēs iedarbināt
attiecīgu sankciju mehānismu,” ir teikusi iepriekšējā Valsts prezidente Vaira
Vīķe-Freiberga. Mēs joprojām esam tur, kur mēs esam, un joprojām, runājot par šo
principu, mēs nezin kāpēc to baidāmies ieviest.
Šis ir kompetentas darba grupas izstrādāts likumprojekts, tāpēc es
aicinu atbalstīt „Jaunā laika” 7., 8. un 9.priekšlikumu. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Mēs šodien
skatīsim lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu
attiecīgajai likumprojektu paketei, kuri pirmajā lasījumā Saeimā ir pieņemti
bezatbildīgi, jo likums ir pilns ar visdažādākajām muļķībām.
Un viena no šīm muļķībām ir ierakstīta arī likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā,
kas skan tā: „Personai, kura iegādājusies jebkuru mantu, ja tās vērtība pārsniedz
5 000 latu, čeks par šo pirkumu…” es gan nezinu, kāpēc tas ir rakstīts
Likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli „…šai personai ir jāuzglabā sešus
gadus.” Taču, ja nu šai personai šis pirkuma un pārdevuma līgums jeb čeks pazūd,
to bērni apēd… es nezinu, kāds nozog, tas paliek makā, kuru nosper tramvajā, vai
notiek kaut kas tamlīdzīgs, tad mēs tūdaļ varam iedarbināt šo Krimināllikuma
pantu, kurā runāts par tādiem finanšu līdzekļiem vai citu mantu, kuras izcelsmes vai
piederības likumību persona bez dibināta iemesla nevar uzrādīt. Es tagad noglabāšu
čeku trīs gadus, bet trešajā gadā man tas sadegs, pazudīs vai kaut kur nomētāsies,
un tad atnāks kāds, kurš gribēs pārbaudīt, vai man tas pulkstenis vai kas cits ir
nopirkts likumīgi, bet man nebūs ar ko pierādīt šo likumību. Un tad man tās
represīvās institūcijas teiks: „Ja jums trīs gadu laikā čeks bija pazudis, tad
jums tūdaļ bija jāuzraksta iesniegums, jo citādi jūs nevarat neko pamatot.”
Es domāju, ka šajā gadījumā mēs drusciņ, drusciņ pārķeram, jo
šā čeka zaudēšanas gadījumā, izmantojot šo pantu, man ļauj piemērot, kā es
saprotu, visas mantas konfiskāciju. Noņems visas manas 27 govis, sivēnus un visu
pārējo, tāpēc ka es būšu pazaudējis čeku.
Likums ir uzrakstīts nekvalitatīvi, un tāpēc šim likumam
iesniegtie priekšlikumi patiesībā norāda tikai uz to, ka pantu vajadzētu mainīt tā
vai citādi.
Es tomēr atteiktos pārsteidzīgi pieņemt tik bargus sodus par,
iespējams, niecīgiem nodarījumiem.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Pirms debatēs runā nākamais deputāts, daru jums zināmu, ka Saeimas
Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu. Un tā iesniedzēji ir deputāti
Kučinskis, Rubezis, Lagzdiņš, Grīnblats, Seile, Tabūns, Kalniņš, Laicāns, Dobelis
un Zommere. Viņi nāk klajā ar priekšlikumu šodienas sēdes darba kārtību līdz
pēdējam punktam skatīt bez pārtraukuma. Vai deputāti… (No zāles: „Jā, jā!
Nē!” Zālē troksnis.) Tā kā deputātu domas dalās, lūdzu, balsosim par to, vai
sēde noritēs bez pārtraukuma! Lūdzu zvanu! Balsosim par sēdes darba turpināšanu bez
pārtraukuma! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 18, atturas – 8. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.
Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Krišjānis Kariņš.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Cienījamais Leiškalna kungs! (No zāles dep.
J.Dobelis: „Godātais Leiškalna kungs!”) Jūs tik tiešām pierādījāt to, ka
jums ir runas dotības, – kā saka, Dievs jūs ir dāsni apdāvinājis. Vienīgi vajag
runāt par tēmu un nemaldināt deputātus.
Legālā prezumpcija nenozīmē, ka kādam būtu jāuzrāda čeks, kur
viņš ir iegādājies pulksteni vai kur viņš ir iegādājies ko citu. Tās būtība ir
pavisam cita. Un šī būtība ir tāda, ka Valsts ieņēmumu dienestam nebūtu
jāpierāda, ka jūs neesat maksājis nodokļus, bet jums būtu jāpierāda, ka jūsu
nomaksātie nodokļi ir atbilstoši jūsu ienākumu un tēriņu līmenim. (No zāles
dep. K.Leiškalns: „Tā tur nav rakstīts!”) Šāda ir legālās prezumpcijas
būtība, kas darbojas gandrīz visur citur Rietumu pasaulē. Arī mums šis princips
būtu jāievieš savas valsts likumdošanā.
Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamā debatēs ir pieteikusies deputāte
Sandra Kalniete.
S.Kalniete (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais priekšsēdētāja kungs un godātais Leiškalna kungs! Es
tiešām brīnos par to, cik daiļrunīgi jūs vulgarizējāt ārkārtīgi svarīgu
principu, kas detalizēti ir izstrādāts daudzās pasaules valstīs un tur ir ieviests,
neradot šīs tā saucamās grūtības saistībā ar pulksteņiem, mazu bērnu pārtiku,
čeku pazušanu un vēl ko citu. Piemēram, elektrības kvītis pašlaik Latvijā ir
jāglabā 5, ja ne 10 gadus.
Manuprāt, tas ir ļoti pareizs princips, ka ir jāpierāda, ka tie
nodokļi, kurus es maksāju valstij, atbilst maniem ienākumiem. Un, ja jūs uzskatāt, ka
šis likumprojekts nav gluži pilnīgs, tad mums ir visas iespējas, kopīgi strādājot,
to padarīt par pieņemamu visiem Saeimas deputātiem.
Es domāju, ka mūsu vēlētāji gaida, lai mēs beidzot ķertos klāt
šīm nesakārtotajām lietām.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Ļoti bieži sanāk tā: gribēju kā labāk, bet
iznāca kā vienmēr.
Arī šajā konkrētajā priekšlikumā tas ir skaidri redzams. It kā
jauka doma: ķeram zagļus, ķeram neliešus un visus pārējos un atņemam visu, kas
viņiem ir.
Taču, padomājiet, lūdzu, par šābrīža apstākļiem un par šā
likuma izpildes mehānismu. Starp citu, mūsu komisijas sēdēs parasti piedalās augsta
līmeņa eksperti, kuru viedokļus mēs ļoti nopietni uzklausām. Arī tajā konkrētajā
sēdē, kurā mēs izskatījām šos priekšlikumus, piedalījās tiesībsargājošo
iestāžu pārstāvji, ieskaitot pārstāvi no prokuratūras. Nenoliedzot pašu šo ideju,
nenoliedzot to jēgu, kas ir redzama šajā priekšlikumā, pirmais, ko viņi uzreiz
pateica, bija, lūk, kas: „Kamēr nav ieviesta sākumdeklarācija, kamēr nav
iestrādāts šis deklarēšanas princips, šis likums praktiski nevar darboties. Tas var
darboties diemžēl reizi pa reizei drīzāk kā izrēķināšanās ar vajadzīgo vai
nevajadzīgo cilvēku, nevis kā nopietns likums.”
Un līdz ar to, gan noklausoties ekspertus, gan pašiem savā starpā
spriežot, komisija tomēr nonāca pie secinājuma, ka šāda veida priekšlikumi šinī
brīdī nav atbalstāmi. Cita lieta – un par to laikam vajadzētu runāt -, ka viss,
kas ir saistīts ar šo sākumdeklarācijas ieviešanu, ir atbalstāms un, tā sacīt,
stumjams uz priekšu. Par to var runāt! Un pēc tam mēs varētu atgriezties pie šiem
priekšlikumiem.
Šobrīd tie būs nedzīvi. Ja mēs tos ieviesīsim bez šīs
sākumdeklarēšanas, tie nedarbosies. Tie darbosies selektīvi uz kaut kādu apšaubāmu
iniciatīvu pamata, gandrīz vai uz kaimiņa sūdzību pamata.
Padomājiet, lūdzu, paši! Skaisti jau tas izklausās: „Cīnīsimies
ar nelikumīgas mantas ieguvējiem un ar tiem, kuri to piesavinās!” Bet kā tas šodien
praktiski darbosies tiesībsargājošajās iestādēs – par to gan vajadzētu padomāt.
Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais debatēs runās deputāts Kārlis
Leiškalns. Otro reizi.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dobeļa kungs, es jums netraucētu te nākt kaut vai trešo reizi, ja
to ļautu Kārtības rullis. (No zāles dep. J.Dobelis: „Tu nedrīksti sarunāties ar
zāli! Es ar tevi varu sarunāties, tu ar mani – ne!”)
Man jau trūkst vārdu priekš tādiem idiotiem. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Tu skaties!”)
Sēdes vadītājs. Lūdzu, nesarunājieties savstarpēji!
K.Leiškalns. Es negribēju neko teikt par… Es negribēju ne
vulgarizēt, ne arī izrādīt kaut kādu īpašu daiļrunību. Es gribu runāt par
konkrētu uzrakstīto normu, kas ir skatāma tikai un vienīgi kontekstā ar nepieņemtu
likumprojektu paketi, kuras galvenais likums saucas „Fizisko personu mantiskā
stāvokļa deklarēšanas likums”. Tikai par to! Un es arī runāju tikai par to, kas ir
uzrakstīts priekšlikumā, nevis par ko citu.
Šis priekšlikums ir attiecināms arī uz to gadījumu, kuru es jau
minēju un kurš ir ierakstīts pirmajā lasījumā pieņemtajā Iedzīvotāju ienākuma
nodokļa grozījumu likumprojektā, kurš paģērē saglabāt katru čeku par katru
pirkumu piecu gadu garumā, ja pirkuma vērtība, protams, pārsniedz piecus tūkstošus
latu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais debatēs runās deputāts Kārlis
Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Dobeļa kungs un Leiškalna kungs, jūsu teiktajā,
protams, ir taisnība tajā ziņā, ka legālās prezumpcijas princips var darboties tikai
kopā ar Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu. Tiktāl, protams,
jums ir taisnība. Taču, ja mēs paskatāmies šīs dienas sēdes darba kārtībā, tad
redzam, ka tur ar 64.numuru ir lēmuma projekts, kas paredz pagarināt priekšlikumu
iesniegšanas termiņu manis jau nosauktajam Fizisko personu mantiskā stāvokļa
deklarēšanas likumam līdz šā gada 3.decembrim. Protams, ja priekšlikumus iesniegs
līdz 3.decembrim, bet pēc tam komisija ilgi tos skatīs, līdz pienāks 1.janvāris,
tad, protams, kā tas bija iecerēts, šo sākumdeklarēšanu nevarēs uzsākt no
2008.gada 1.janvāra.
Un šeit jau arī ir tā lietas būtība! Kā mēs atceramies,
sākotnēji sākumdeklarāciju bija domāts ieviest no 2007.gada, tad – no 2008.gada un
pēc tam droši vien no 2009.gada. Tad kāpēc gaidīt, ja tik ilgi jau esam gaidījuši?
Tad izstrādāsim ļoti rūpīgi! Ieviesīsim varbūt no nākamā gadsimta vai varbūt
vispār nekad.
Godātie kolēģi! Šeit var runāt par sīkām detaļām, par sīkām
nepilnībām likumos, taču tās visas var novērst otrajā un trešajā lasījumā, bet
tagad runa ir par pašu principu. Un bez legālās prezumpcijas principa ieviešanas šeit
nekas nenotiks. Jums taisnība, Dobeļa kungs! Legālās prezumpcijas princips līdz
sākumdeklarēšanas ieviešanai pilnā apmērā nedarbosies. Bet, godātais Dobeļa kungs
(No zāles dep. J.Dobelis: „Paldies!”), ja tad, kad mēs šeit, Saeimā,
apspriedīsim Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu, jūs aicināsiet
atlikt šo lietu, jo mums pagaidām nav legālās prezumpcijas principa, tad, Dobeļa
atlikt šo lietu, jo mums pagaidām nav legālās prezumpcijas principa, tad, Dobeļa
kungs, jūs būsiet nonācis mūžīgās olas un vistas strīda izšķiršanas
pozīcijās.
Mums beidzot ir jāizdara tas, ko Latvijas tauta no mums sen, jau sen
gaida, jo tas, kāpēc tauta dzīvo nabadzībā, bet daži politiķi, viņu tuvi
radinieki, sievasmātes un tā tālāk tūkst bagātībā, ir tieši šīs
sākumdeklarēšanas trūkums.
Izdarīsim to, ko no mums gaida! Atbalstīsim šo un nākamos frakcijas
„Jaunais laiks” priekšlikumus, ļoti labi saprotot, ka tie sāks darboties pilnā
apjomā tikai no nākamā gada 1.janvāra, kad, es ļoti ceru, mēs uzsāksim
sākumdeklarēšanu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jurim Dobelim. Otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Paldies par to, ka te skanēja kaut kādi priekšlikumi par olām un
vistām! Kam tās olas ir un kam – nav, lai paši tiek galā. Bet jūs jau paši
atbildējāt uz šo jautājumu: „Kāda ir jēga pieņemt tādas normas, kuras praktiski
nevar darboties?” Un tagad atkal gaidīsim – varbūt būs tā, bet varbūt šitā…
Tā ir kaut kāda skriešana pa priekšu. Vienīgais pozitīvais
moments šajos priekšlikumos tiešām ir tas, ka šie priekšlikumi var veicināt cita
likuma pieņemšanu. Jā, tam es pilnīgi piekrītu! Bet es vienmēr būšu pret to, ka
pieņem kaut ko tādu, kas ir skaļš, tikai pašas pieņemšanas dēļ. Un, ja man
jebkuras tiesībsargājošās iestādes eksperts pasaka, ka tas ir priekšlaicīgi, ka
„nepārkāpiet šīs normas”, nu tad man viņā arī ir jāieklausās. Jo pasakiet:
kā tad tas darbosies? Nu labi, mēs pieņemsim, bet kā tas pants darbosies šodien? Tā
būs iespēja citam ar citu izrēķināties.
Taču, ja te sākas runas par to, cik un kas kuram pieder… Nu ziniet,
tad mēs aiziesim ļoti tālu! Tad mēs sāksim skatīties, kam pieder jahtas, kam pieder
helikopteri, kam pieder laivas un tā tālāk. Nu ja šādi mēs pārvērtīsim Saeimas
sēdi par rēķināšanu, sāksim tagad cits ar citu sacensties, kam kas pieder, kuram ir
pliks dibens un kuram tas ir drusku apsegts, – nu tad gan mēs aiziesim ļoti tālu…
Ja ir runa par likuma normu, tad vienmēr ir jāpadomā, kā šī norma
darbosies. Šinī brīdī šī norma nedarbosies sevišķi sekmīgi. Tieši otrādi –
tā darbosies diezgan neveikli! Bet, ja runa ir par to otro likumu, tad, lūdzu, runāsim
par to tad, kad tas taps. Un toreiz mēs varēsim vienlaikus strādāt pie abiem.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš. Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Komisija
strādāja ar šiem ierosinājumiem, ar konkrētiem priekšlikumiem, izvērtēja tos un
balsojot pieņēma savu lēmumu. Tie, kuri šo lēmumu pieņēma, balsojot par
neatbalstīšanu, par pamatu ņēma nevis to, kas varētu būt, ja būtu, bet domāja par
šo konkrēto priekšlikumu konkrētā likumā. Līdz ar to mēs nevarējām šinī
brīdī to atbalstīt. Un tas notika nevis tāpēc, ka mēs principiāli nepiekrītam tam,
ka kāds tiek sodīts, bet tam ir visam jābūt ietvertam sistēmā. Un tādā veidā arī
tapa šis komisijas lēmums.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – frakcijas „Jaunais laiks”
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 53, atturas – 3. Priekšlikums noraidīts.
J.Dalbiņš. 8. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums.
Komisija to neatbalstīja. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 8. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 57, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.
J.Dalbiņš. 9.priekšlikumu iesniegusi frakcija „Jaunais laiks”.
Komisija to neatbalstīja. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 9. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 55, atturas – 2. Priekšlikums noraidīts.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 20, atturas – nav. Likumprojekts
otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Paldies.
Likumprojekts „Grozījums Preču un pakalpojumu drošuma
likumā”.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.
J.Tutins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Tautsaimniecības komisija ir
izskatījusi un atbalstījusi pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums Preču un
pakalpojumu drošuma likumā” un lūdz arī deputātus atbalstīt to pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Tutins. 2007.gada 18.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām
profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Inta Feldmane.
I.Feldmane (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.1382.
Kā 1.priekšlikums atbilstoši Saeimas kārtības rullim ir iekļauts
Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts (dokuments Nr.1196). Komisija to ir
izskatījusi un atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.
I.Feldmane. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
I.Feldmane. 26.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.
Likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas un
pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā”. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dāmas un kungi! Izskatīsim dokumentu Nr.1384. Likumprojekts
„Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā”
ir sagatavots otrajam lasījumam. Komisija ir saņēmusi, ja nemaldos, 12 priekšlikumus.
Par likumprojekta 1.pantu ir divi priekšlikumi no Juridiskā biroja,
kurus komisija ir atbalstījusi. Aicinu atbalstīt 1.panta jauno redakciju.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.
K.Leiškalns. Paldies.
Savukārt par likumprojekta 6.pantu un likuma 15.pantu ir Juridiskā
biroja priekšlikums… jā, viens Juridiskā biroja priekšlikums. Aicinu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. Par likumprojekta 8.pantu ir divi Juridiskā biroja
priekšlikumi, ko komisija ir atbalstījusi. Aicinu atbalstīt panta redakciju –
komisijas redakciju.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, jūs aizmirsāt 3.priekšlikumu, kas
ir par 6.pantu.
K.Leiškalns. 3.priekšlikumu mēs atbalstījām, tas ir par 6.pantu.
Sēdes vadītājs. 2.priekšlikumu mēs atbalstījām.
K.Leiškalns. Par likumprojekta 6.pantu ir viens priekšlikums no
Juridiskā biroja. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. 4. un 5. – Juridiskā biroja priekšlikumi par 8.pantu.
Aicinu atbalstīt panta redakciju – tādu, kādu komisija piedāvā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. Paldies.
Par 11.pantu ir viens – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir
6.priekšlikums, un atbildīgā komisija aicina to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. Par 24.pantu ir viens – deputātes Rugātes
priekšlikums, tas ir par likuma 24.panta trešās daļas redakciju. Komisija
priekšlikumu ir atbalstījusi, un aicinu parlamentu atbalstīt to.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. 8., 9., 10., 11. un 12.priekšlikums ir par likuma
pārejas noteikumiem. Komisija ir atbalstījusi 8.priekšlikumu, izsakot to divos
komisijas priekšlikumos, tas ir, 9. un 10. priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.
9. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas rezumē divus
iepriekš iesniegtos.
Arī 10.priekšlikums, kas ir par pārejas noteikumiem, ir no
atbildīgās komisijas. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.
K.Leiškalns. Komisija atbalsta arī par pārejas noteikumiem iesniegto
Juridiskā biroja priekšlikumu, izsakot to 12.priekšlikumā – atbildīgās komisijas
redakcijā. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā”
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
K.Leiškalns. Komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz šā gada
18.oktobrim.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Paldies.
Likumprojekts „Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likums”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Likumprojekta „Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likums”
otrajam lasījumam ir iesniegti 15 priekšlikumi.
Juridiskā komisija 1.priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš. 2.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš. 3.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš. 4.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš. 5.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 6.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš. 7.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš. 8.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš. 9.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš. 10.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš. 11.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 12.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš. 13.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš. 14.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš. 15.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Latvijas
Pareizticīgās Baznīcas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts
otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
M.Segliņš. 2007.gada 16.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Paldies.
Likumprojekts „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”.
Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Likumprojekta „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” otrajam
lasījumam ir iesniegti 11 priekšlikumi.
1.priekšlikumu Juridiskā komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Mans
priekšlikums ir ārkārtīgi vienkāršs – dot iespēju strādāt par tiesu
izpildītājiem ne tikai pilsoņiem, bet arī Latvijas nepilsoņiem. Jājautā –
kādēļ tieši par tiesu izpildītājiem? Patlaban nepilsoņi praktiski pilnībā ir
izstumti no visas Latvijas tieslietu sistēmas: viņi nevar dienēt policijā, kura meklē
un aiztur noziedzniekus, viņiem nav tiesību būt par zemessargiem un kaut vai tādā
veidā palīdzēt policijai uzturēt sabiedrisko kārtību, un vispār viņiem nav
tiesību nēsāt ieročus un pat kolekcionēt tos, izņemot pneimatiskās šautenes. It
kā šie 400 000 cilvēku, šie godīgie nodokļu maksātāji, atrodas Latvijā
karagūstekņu stāvoklī un ir kļuvuši par pēdējiem aukstā kara gūstekņiem!
Viņi nevar būt ne tiesneši, ne prokurori. Viņi nevar sabiedrības
vārdā kontrolēt tiesnešu rīcību, jo viņiem ir liegta iespēja būt ievēlētiem par
tiesas piesēdētājiem. Viņi pat nevar atrast sev aizstāvi no savas vides, jo
nepilsoņiem nav tiesību strādāt par advokātiem. Viņi pat nevar apsargāt tādus
pašus nepilsoņus, kurus mūsu humānā tiesu sistēma, kas ir brīva no nepilsoņiem,
ieslodzījusi cietumā. Vai jūs atceraties to plaši pazīstamo uzrakstu „Judenfrei”,
kuru mūsdienu aparteīda politikas priekšgājēji izkāra Latvijas pilsētu ielās, kas
tika atbrīvotas no ebrejiem?
Šai gandrīz hermētiski noslēgtajai aparteīda sistēmai ir viens
vienīgs izņēmums – nepilsonis var strādāt bāriņtiesā un pat kļūt par tās
priekšsēdētāju. Dāmas un kungi, tā ir nopietna jūsu kļūda! Vai tad var uzticēt
nepilsoņiem lemt bērnu no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm likteni? Vai tad tas
nepadraud Latvijas nacionālo drošību?
Dāmas un kungi! Kad tiesu izpildītājs ielaužas denacionalizēta
nama iemītnieka dzīvoklī, lai izliktu viņa ģimeni un izmestu viņa mantas uz ielas,
tas ir baismīgi. Bet situācijas baisumu vēl pastiprina tas, ka iedzīvotājs nepilsonis
uztver šo tiesas izpildītāju kā svešas okupācijas varas pārstāvi.
Tagad pāriesim pie to prasību analīzes, kas tiek izvirzītas tiesu
izpildītājiem. Lūk, viena no tām: prot valsts valodu augstākajā līmenī. Vai tad,
jūsuprāt, starp četrsimt tūkstošiem nepilsoņu nav neviena tāda? Jūs kļūdāties!
Šādu cilvēku netrūkst. Piemēram, mana Rīgā dzimusī vecākā meita, kura latviešu
valodā aizstāvēja ārsta diplomu un kura principiāli atsakās no pazemojošās
naturalizācijas procedūras, savas domas prot valsts valodā izklāstīt daudz skaidrāk
un sakarīgāk, nekā to dara lielākā daļa Saeimas runātāju.
Aplūkosim arī pārējās prasības tiesu izpildītājiem: šīm
personām jābūt ieguvušām maģistra grādu tiesību zinātnē un vismaz piecus gadus
strādājušām juridiskās specialitātes amatā. Nepilsoņu, kuri atbilst šiem
kritērijiem, ir tūkstošiem, un viņiem šā amata ieņemšanu atteikt tikai tāpēc, ka
pirms sešpadsmit gadiem tādi paši kā jūs, nacionāli orientēti deputāti, atņēma
viņiem dotās politiskās tiesības, – tā ir klaja un ne ar ko nepamatota
diskriminācija.
Patlaban, kad naturalizācijas procedūra sakarā ar tieslietu ministra
no TB/LNNK darbību ir gandrīz pilnībā apstādināta, kad bezpilsonības likvidēšanas
procesam ir nepieciešami vismaz divi simti gadu, ir pienācis īstais laiks atcelt
nepamatotos ierobežojumus nepilsoņiem.
Aicinu demonstrēt veselo saprātu un balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais debatēs runās deputāts Juris
Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Es saprotu, ka šī mūžīgā mētāšanās ar
nepilsoņa jēdzienu notiek vienu vienīgo nolūku – nokausēt starptautisko
sabiedrību, sakaitināt vienu vai otru „nezinīti”, kurš pie mums ierodas dažādās
pārbaudēs, iežēlināt viņu, lai tad nu mēs dodam tiem nepilsoņiem tādas tiesības
un šitādas tiesības – vēlēt pašvaldības, strādāt policijā, dienēt armijā…
lai dodam viņiem atļauju piekļūt valsts noslēpumiem un tā tālāk.
Un tāpēc man padomā ir viens neliels priekšlikums jebkuram
nepilsonim, kurš dzīvo Latvijas Republikā. Nostājieties spoguļa priekšā un uzdodiet
sev vienu vienīgu jautājumu: „Kāpēc es tāds nepilsonis esmu? Kāpēc es esmu
kļuvis par nepilsoni? Ko es sliktu savā dzīvē esmu izdarījis? Un kāpēc es nedomāju
kļūt par pilsoni? Vai es protu latviešu valodu pieklājīgā apjomā? Vai es nekad
neesmu piedalījies visādos nejaukos piketos un mītiņos, kas tika rīkoti ar domu graut
Latvijas valsti kā tādu?” Lai parunā pats ar sevi tas nepilsonis, tad varbūt nonāks
pie kāda prātīga secinājuma!
Un šie te mūžīgie pūliņi… Cik reizes šodien mēs to jau esam
dzirdējuši? Nu ko tad darīsim – nenāksim un neko neatbildēsim? Es domāju, ka tas
nebūtu pareizi, jo sēdes tiek stenografētas, tās paliek vēsturē. Mēs esam izdevuši
Augstākās padomes visu sēžu stenogrammas, un to jūs labi zināt. Jūs varat ar tām
iepazīties, paskatīties, ko katrs no mums toreiz ir teicis un kā tas sakrīt ar to, ko
mēs šodien sakām. Vēsture ir priekš tā domāta, lai to pētītu un salīdzinātu.
Un līdz ar to – nu, protams, te strīdēties ir veltīgi – mēs
tomēr būsim spiesti audzināt visus šitos te nepilsoņu atbalstītājus, jo viņiem
šie cilvēki ir vajadzīgi tikai viena iemesla dēļ – lai pievilinātu pēc iespējas
vairāk tādus vēlētājus, kuri lāgā neorientējas Latvijas politikā un kuri par
viņiem balsotu.
Tātad, turpinot šo sarunu, gribu pasacīt: ja būs nepilsoņu
jautājuma apskats, būs arī atbildes.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 60, atturas – 1.
Priekšlikums noraidīts.
M.Segliņš. 2.priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš. 3. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš. 4. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš. 5. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš. 6. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš. 7. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš. 8. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš. 9. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš. 10. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš. 11. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt
likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
M.Segliņš. 16.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Paldies.
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas
Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas gaisa
telpas novērošanas tīkla un kontroles sistēmas attīstību”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Vaira Paegle.
V.Paegle (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisija ir izskatījusi minēto
likumprojektu, atbalstījusi to pirmajam lasījumam un lūdz arī Saeimu atbalstīt šo
likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Paegle. 17.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Paldies.
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas
Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības protokolu par Karmelavas apvienotā
kontroles un ziņošanas centra un tā personāla statusu”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Vaira Paegle.
V.Paegle (Tautas partijas frakcija).
Arī šo likumprojektu Ārlietu komisija ir izskatījusi un
atbalstījusi pirmajam lasījumam. Tā lūdz arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Paegle. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Paldies.
Likumprojekts „Par Eiropas konvenciju par kaujamo dzīvnieku
aizsardzību”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Vaira Paegle.
V.Paegle (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šo likumprojektu ir izskatījusi Ārlietu
komisija, atbalstījusi to pirmajam lasījumam un lūdz arī Saeimu atbalstīt šo
likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo likumprojektu
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Konsulārais reglaments””.
Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Vaira Paegle.
V.Paegle (Tautas partijas frakcija).
Arī šo likumprojektu – „Grozījums likumā „Konsulārais
reglaments”” – Ārlietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajam
lasījumam. Komisija lūdz arī jūs, cienījamie kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Paegle. 17.oktobris.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Mēs arī iepriekšējam
likumprojektam nenoteicām priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
V.Paegle. Un tas arī ir 17.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Paldies.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Apvienoto Nāciju
Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu””.
Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Vaira Paegle.
V.Paegle (Tautas partijas frakcija).
Ārlietu komisija, cienījamie kolēģi, ir izskatījusi arī šo
likumprojektu. Neviens priekšlikums nav saņemts, tāpēc lūdzu jūs atbalstīt šo
likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo likumprojektu otrajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav.
Arī šoreiz ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš
trešajam lasījumam.
V.Paegle. 17.oktobris.
Sēdes vadītājs. 17.oktobris. Deputātiem nav iebildumu. Paldies.
Likumprojekts „Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu
likumā”. Otrais lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Dzintars Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).
Cienījamais Prezidij! Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu
likumā”. Pavisam ir saņemti pieci priekšlikumi, un tos visus ir iesniedzis
Juridiskais birojs.
Komisija iepazinās ar 1. – Juridiskā biroja priekšlikumu un to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars. Arī 2.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā
biroja. Tas vienkārši ir tehnisks precizējums, kuru komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars. Arī 3.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā
biroja. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars. Arī 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš
komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars. Arī 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā
tas tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars. Lūdzu atbalstīt visu likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
Dz.Jaundžeikars. 19.oktobris.
Sēdes vadītājs. 19.oktobris. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.
Likumprojekts „Likums par Latvijas Republikas dalību Kioto
protokola elastīgajos mehānismos”. Otrais lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Izskatīsim likumprojektu ar dokumenta numuru 1399,
kura pirmā lapa ir ar numuru 1399A.
1.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Seile. Arī 2.priekšlikumu, kuru iesniedzis Juridiskais birojs,
atbildīgā komisija ir atbalstījusi daļēji un izveidojusi nedaudz rediģētu
3.priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt 3.priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 4.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 5.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 6.priekšlikumu iesniedzis Vides ministrijas parlamentārais
sekretārs Mārtiņš Jirgens. Komisija to ir atbalstījusi pēc redakcionālas
precizēšanas.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 7.pantu atbildīgā komisija ir precizējusi redakcionāli.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. Redakcionāls precizējums ir arī 8.pantā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. Un arī 9.pantā ir izdarīti nelieli redakcionāli
precizējumi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 7.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to
ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 10.pantā ir izdarīti redakcionāli precizējumi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. Šādi precizējumi ir izdarīti arī 11. un 12.pantā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 8.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to
ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 9.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Arī šo
priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 10.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija,
izslēdzot likuma spēkā stāšanās laiku. Tas nozīmē, ka likums stāsies spēkā
parastajā kārtībā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. Paldies, visi priekšlikumi ir izskatīti.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu otrajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
A.Seile. 22.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību
kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.
J.Tutins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamās dāmas un godātie kungi!
Tautsaimniecības komisija likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” otrajam lasījumam
ir saņēmusi trīs priekšlikumus.
1.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Tutins, komisijā netika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tutina kungs, jūs runāsiet debatēs? Lūdzu!
J.Tutins. Cienījamās dāmas un godātie kungi! Kā zināms,
ievērojama daļa pašvaldību kapitālsabiedrību (jeb bijušās namu pārvaldes) sniedz
pakalpojumus iedzīvotājiem. Šo uzņēmumu īpašnieki, pašvaldības administrācijas
darbinieki, nereti aizbildinoties ar to, ka viņiem nav tiesību iejaukties uzņēmuma
ikdienas darbā, atsakās izskatīt iedzīvotāju sūdzības par pakalpojumu kvalitāti,
bet naudiņu par šo uzņēmumu pārraudzību viņi tomēr saņem labprāt.
Šāda situācija ir izplatīta gan Rīgā, gan arī ļoti daudzās
citās pilsētās Latvijā. Lai šīm atbildīgajām pašvaldību amatpersonām noteiktu
likumīgu pamatu pildīt savus pienākumus arī iedzīvotāju interesēs, es aicinu šo
priekšlikumu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates slēdzu. Balsosim par 1.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 39, atturas – 11.
Priekšlikums noraidīts.
J.Tutins. Paldies par balsojumu.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli
precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
J.Tutins. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
J.Tutins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Tutins. 2007.gada 18.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.
Likumprojekts „Grozījumi Valsts statistikas likumā”.
Otrais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Uldis Grava.
U.I.Grava (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamie deputāti! Vēršu jūsu uzmanību uz likumprojektu, kura
reģistrācijas numurs 398/Lp9.
Jāpiebilst, ka agrāk izdalītajos materiālos ir nejauši ieviesusies
viena kļūda – tur ir izlaists viens teikums. Un tāpēc jūs šorīt saņēmāt jaunu
12.lapaspusi, bet būtiski tas neko nemaina.
Tautsaimniecības komisija saņēma deviņus priekšlikumus un visus
tos atbalstīja, jo tie ir galvenokārt Juridiskā biroja iesniegtie tehniski
precizējumi.
1.priekšlikums – atbalstīts. Aicinu jūs arī atbalstīt to.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
U.I.Grava. 2.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
U.I.Grava. 3.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
U.I.Grava. 4.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
U.I.Grava. 5.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
U.I.Grava. 6.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
U.I.Grava. 7.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
U.I.Grava. 8.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
U.I.Grava. Un lūdzu atbalstīt arī pēdējo – 9.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
U.I.Grava. Iesakām par termiņu noteikt 18.oktobri.
Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka jūs gribējāt aicināt vispirms
balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts
statistikas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu.
U.I.Grava. Par termiņu iesakām noteikt 18.oktobri.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst.
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa
pagarināšanu likumprojekta „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas
likums” (Nr.330/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 3.decembrim”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dāmas un kungi! Atbildīgā komisija, skatot likumprojektu otrajā
lasījumā, vienbalsīgi nolēma parlamentu aicināt pagarināt priekšlikumu
iesniegšanas termiņu līdz datumam, kad mēs būsim tikuši galā ar budžetu un
Budžeta likumu pavadošo paketi, kas ir 34 likumu biezumā.
Un kur ir tās problēmas? Par šo likumprojektu, kas saucas „Fizisko
personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”, ir iesniegts samērā daudz
priekšlikumu. Lielākā daļa to ir no Juridiskā biroja; ir arī priekšlikumi no
ministres Gudeles un no jūsu padevīgā kalpa – deputāta Leiškalna. Un vairāk
priekšlikumu nav. Bet, jo dziļāk mēs, skatot šo likumprojektu, ieejam mežā, jo
vairāk malkas mēs redzam. Pie tam 19 priekšlikumi – 19 priekšlikumi, Šadurska
kungs! – no Juridiskā biroja priekšlikumiem nerunā konkrēti par pantu, bet saka tā:
šajā pantā vajadzētu paredzēt tā, tajā pantā vajadzētu paredzēt citādi. Un
neviens no tiem… (Starpsauciens no zāles.) Nerunājiet ar tribīnē stāvošo!
Neviens no tiem kaismīgajiem likumprojekta aizstāvjiem nav iesniedzis priekšlikumus.
Izlikušies, ka tā vairs nav viņu darīšana. Ārkārtīgi nesvarīgi viss liekas!
Jau pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa izbeigšanās mēs
saņēmām – uz īpaša lūguma pamata! – no Finanšu ministrijas 19 priekšlikumus
par tiem pantiem, uz kuru neprecizitāti vai muļķību (es atvainojos Ministru kabinetam)
norādīja Juridiskais birojs. Taču, tā kā šie priekšlikumi ir iesniegti pēc
termiņa beigām, mums šis termiņš ir jāpagarina, turklāt jādod iespēja
cītīgajiem tautas kalpiem lasīt likumprojekta 1.panta redakciju un turpināt, un
turpināt, un turpināt to uzlabot, lai likums neizskatītos pēc tāda manu mīļo
malēniešu mēģinājuma sanest ar maisiem gaismu istabā, jo šobrīd tas likumprojekts
tieši tāds izskatās. Likumprojekts ir vērsts nevis pret amatpersonām, bet pret
kādiem 300-400 tūkstošiem Latvijas Republikas godprātīgo pilsoņu: tiem būs ar
tačkām uz Finanšu ministriju jāved milzīgas deklarāciju kaudzes! Turklāt, kā
zinām, Finanšu ministrija šobrīd nav spējīga cītīgi izskatīt pat iesniegtās
amatpersonu deklarācijas. Mēs visi to zinām.
Tā ka es aicinu mierīgi, bez jebkādām populistiskām runām
pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un ķerties pie likumprojekta
pilnveidošanas. Tas ir viss, ko es gribēju teikt.
Jāpiebilst, ka šādi lēmuma projekti mums ir veseli pieci. Mēs
šobrīd runājam par lēmuma projektu, kura reģistrācijas numurs ir 201/Lm9.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs runās deputāte Linda Mūrniece.
L.Mūrniece (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Lēmuma projekti, par kuriem Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija aicina balsot, ir ļoti zīmīgi. Formāli tā ir termiņa
pagarināšana priekšlikumu iesniegšanai par likumprojektiem, kas saistīti ar
vispārējās deklarēšanas ieviešanu. Tas, neiedziļinoties lietas būtībā, neko
nenozīmē. Patiesībā tas gan nozīmē, ka sākumdeklarēšanas ieviešanu kārtējo
reizi atliek – un, visticamāk, ne uz gadu, ne uz diviem, bet uz visiem laikiem. Jo –
kā gan citādi? Likumprojektus, kas trīs gadus klejojuši pa Ministru kabineta
gaiteņiem, paši Tautas partijas deputāti sauc par kļūdainiem un nesagatavotiem.
Tātad tā ir vai nu savas valdības nespējas atzīšana, vai – tas ir vēl ļaunāk!
– apzināta sākumdeklarēšanas kavēšana.
Un te nu nonākam līdz formāla lēmuma projekta būtībai. Atliekot
sākumdeklarēšanu, valdība skaidri norāda, ka nevēlas cīnīties pret inflāciju,
korupciju un nodokļu nemaksāšanu. Ja ievieš sākumdeklarēšanu, tad, piemēram,
skaidri un gaiši būtu jānorāda daudzu miljonu izcelsme. Šobrīd tos miljonus
vienkārši var uzdāvināt kādam, izvilkt no pagraba, kur tie glabājušies kopš tulpju
pārdošanas laikiem. Miljoni vienkārši var nokrist no mākoņiem! Ieguldot tos
īpašumos, akcijās, pienā, dārgakmeņos, atkritumos vai kur citur, tie kļūst par
naudu, kas tur ir, un pēc gadiem neviens vairs neatcerēsies, ka tā nauda varbūt
patiesībā radās no nekā.
Ja ieviestu sākumdeklarēšanu, tad katrs varētu norādīt tikai savu
vecmāmiņu un viņa deklarācijā tā būtu atrodama kā vienīgā vecmāmiņa ar visu
viņai piederošo mantu, un tātad viņš nevarēs šo piesegu izmantot vairākas reizes
no jauna kā tikko atklātu faktu.
Ja ieviestu sākumdeklarēšanu, tad valstī būtu sakārtota un
pārskatāma naudas aprite.
Ja ieviestu sākumdeklarēšanu, tad valstī būtu izslēgta nelegālas
naudas aprite un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija.
Ja ieviestu sākumdeklarēšanu, tad valsts iegūtu lielas naudas
summas nomaksātu nodokļu veidā.
Ja ieviestu sākumdeklarēšanu, tad valstī visiem būtu vienādi
noteikumi un valsts kļūtu par soli godīgāka. Atliek tikai minēt patiesos iemeslus,
kāpēc šābrīža valdībai nav izdevīgi, ka tas notiek.
Aicinu neatbalstīt nedz šo lēmuma projektu, nedz arī nākamos. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Nākamā debatēs runās deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Es gribētu jums, it sevišķi vairākiem
konkrētiem zālē sēdošajiem deputātiem, izstāstīt to vēsturi – to, kādā veidā
šie likumprojekti ir tikuši virzīti.
Tātad: „Nulles deklarācijas” nepieņemšanas vēsture.
Pirmo reizi projektu vēl Augstākajā padomē, 90.gadu sākumā,
iesniedza – kurš? Korupcijas likuma „tēvs” Jānis Lagzdiņš! Bet tas netiek
pieņemts.
„Tēvzemieši”. 1998.gadā top nākamais variants. Guntara Krasta
valdība izšķiras par obligātu deklarēšanu, bet divus gadus vilcina likumprojekta
nosūtīšanu parlamentam, aizbildinoties ar naudas trūkumu tā realizēšanai.
„Latvijas ceļš”. Pie varas nāk Krištopana valdība, bet
Krištopans paziņo, ka sākumdeklarēšana – tas nav nekas, un šā likumprojekta
atbalstīšana nenotiek.
Tad savukārt atkal varu pārņem Andris Bērziņš, 2000.gadā. Andra
Bērziņa valdība divos gados izstrādā likumprojektu. To gan atkal kritizē. Leiškalna
kungs, tieši tāpat arī 2002.gadā kritizēja – nekvalitatīvs! Un tas tālāk par
pirmo lasījumu 7.Saeimā netiek.
8.Saeima. Atbildīgās komisijas 2003.gadā ideju noraida, atzīstot to
par pārāk vēlu, dārgu, neizkontrolējamu un būtībā – par iepriekšējo
nelikumību amnestiju.
Diskusijas par likumprojektu atjauno Korupcijas novēršanas un
apkarošanas birojs. Ļaunie tādi! Viņi atkal atjaunoja šo diskusiju un izstrādāja
vairākus variantus.
Un savukārt 2005.gadā, 2005.gada augustā, arī man klātesot,
premjers Kalvītis paziņo: „Pēc diviem gadiem visu Latvijas iedzīvotāju
pastkastītēs iekritīs Valsts ieņēmumu dienesta paziņojums, kurā būs uzskaitīti
viņu ienākumi un nodokļu maksājumi, īpašumi, kredīti un uzkrājumi un būs lūgts
ar parakstu apstiprināt ziņu patiesumu vai tās labot. Pēc tam tās ziņas nonāks
vienā datubāzē, kuru varēs izmantot likumsargi, pārbaudot aizdomīgus darījumus vai
pēkšņas mantiskā stāvokļa izmaiņas.” To Kalvītis paziņoja Noziedzības
novēršanas padomes sēdē, un ar to viņš pārsteidza, viņš tiešām pārsteidza tur
klātesošo Loskutovu, tur klātesošo Maizīti un kur nu vēl pārējos – zemāka
līmeņa ekspertus! Jo pirms tam tika runāts, ka līmenis, kurā vajadzētu deklarēties
cilvēkiem, varētu būt diferencēts atkarībā no kaut kādas zināmas summas. Kalvītis
iznāca ārā no tās sēdes un paziņoja: „Katram – katram! – būs jāiesniedz
sākumdeklarācija. Pēc tam norisināsies komunikācija starp VID un iedzīvotājiem.”
Bija gan diezgan vispārīgs premjera skaidrojums par kārtību, bet tā tikšot
izstrādāta divās trijās nedēļās. Un tika arī apgalvots, ka arī legālā
prezumpcija tikšot ieviesta.
Šodien ir pagājuši pēc šā pēdējā premjera uzstādījuma
divarpus gadi. Šī darba grupa strādā Finanšu ministrijā, kura jau ilgu laiku atrodas
Tautas partijas pārziņā. Tātad, Leiškalna kungs, ja tur ir kādas nepilnības, tad,
lūdzu, meklējiet, kā tās tur varēja rasties! Bet jūs tur bijāt klāt gan
1998.gadā, gan arī visos pārējos gados. Un jūs ļoti labi zināt, ka šis
likumprojekts ir vajadzīgs. Un nav ko aizbildināties, ka ir nokavēts tas brīdis!
Nokavēts vai nenokavēts… Mēs runājam par šo likumprojektu jau citā kvalitātē.
Tas, uz ko jūs aicināt šodien, ir to atkal atlikt uz nenosakāmu laiku.
Neatbalstīsim, lūdzu! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs runās deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Paldies Solvitai Āboltiņai par īso kursu
vēsturē. Es domāju, ka ir ļoti pamācoši to reizi pa reizei atkārtot. Jo šis
tiešām ir leģendārs likums.
Kolēģi! Leiškalna kungs, argumentējot termiņa pagarināšanas
nepieciešamību, nepieminēja galveno iemeslu. Un galvenais iemesls ir 2008.gada
1.janvāris: ir jāvelk laiks, lai šis likums netiktu pieņemts līdz tam datumam. Un
valdošajai koalīcijai tad būs vēl viens gads rezervē, un tad jau ritēs tālāk tas
“vāveres ritenis”, kā Solvita to mums nupat izstāstīja.
Tomēr patiesība izlaužas. Un arī Leiškalna kungs, šeit no
tribīnes pirmīt argumentēdams, pateica ļoti… es domāju, vārdus no sirds. Citēju
Leiškalna kunga teikto: „… un turpināt un turpināt, un turpināt uzlabot šo
likumprojektu.” Mūžīgi uzlabot!
Bet, kolēģi, es gribu pateikt arī kaut ko pozitīvu. Es gribu no
sirds pateikties mūsu premjeram Kalvītim, jo kļūdāmies mēs visi, bet, lai savas
kļūdas izlabotu, ir vajadzīga tiešām valstsvīra stāja. Un es saku paldies premjeram
Kalvītim, jo lasīju šodien LETA paziņojumu, ka premjers gatavs doties uz Cesvaini un
atvainoties vietējai pašvaldībai, jo pašvaldības darbībā nav likuma pārkāpumu.
Tātad nekāda finanšu stabilizācija nav vajadzīga… (No zāles dep. K.Leiškalns:
„Par lietu!”) Tas, ko es saku, ir tieši par lietu! Es domāju, ka premjers ir
sapratis. Apzināties un saprast savu kļūdu un to izlabot – tas ir labi.
sapratis. Apzināties un saprast savu kļūdu un to izlabot – tas ir labi.
Godātie deputāti, ņemsim piemēru!… Valdošā koalīcija, ņemiet
piemēru no sava premjera – apzinieties, ka arī jūsu ierosinājums pagarināt
priekšlikumu iesniegšanas termiņu ir bijis kļūdains! Atcelsim šo priekšlikumu,
nobalsosim „pret”!
Leiškalna kungs, jūs ļoti labi vadāt Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijas sēdes. Jā, es to zinu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija
strādā ļoti ātri, operatīvi. Leiškalna kungs, saspringstiet vēl drusciņ! Mums vēl
ir laiks, uzlabosim ļoti ātri šo likumprojektu! Sniegsim iekšā Saeimā apspriešanai
un pieņemsim līdz 1.janvārim!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs runās deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Šajā gadījumā, dāmas un kungi, ir tikai divas iespējas! Tad, kad
mēs komisijā strādājam ātri un veikli – un mēs arī strādājam ātri un veikli,
tāpēc ka mēs nedēļām lasām iesniegtos likumus, komisija sagatavo daudzos likumos,
par kuriem komisijā nav dažādu viedokļu, kopējus priekšlikumus un nodod tos
parlamentam izskatīšanai, – tas ir cits jautājums.
Šeit ir tāda situācija, ka šis likumprojekts ir nepilnvērtīgs.
Man ir kauns par to, ka mēs to atbalstījām pirmajā lasījumā, bet mēs vienmēr
atbalstām… tāpēc ka, ja kaut kur pieskaras kādām deklarācijām, tad mēs no
bailēm vien esam gatavi balsot „par”, neskatot paša likumprojekta jēgu.
Es šoreiz runāju kā deputāts, nevis kā komisijas
priekšsēdētājs. Mēs šobrīd varam, ja gribat, nepagarināt šo priekšlikumu
iesniegšanas termiņu, bet tas nozīmē, ka likumprojekts ar tiem priekšlikumiem, kuri
šobrīd tajā ir iesniegti, vai pat visa likumprojekta pakete diemžēl būs jānoraida
otrajā lasījumā, turklāt atgriešanās komisijā prasīs vēl garāku procesu, nekā
ir termiņa pagarināšana. Man personīgi neinteresē šā likuma tapšanas vēsture…
man pret šo likumu personīgi kā cilvēkam, kā indivīdam nav nekādu ne „par”, ne
„pret”, jo es esmu nodeklarējis visu līdz pēdējai naglai, mani tas viss vairs
neinteresē.
Taču, ja jūs gribat, lai mēs to pieņemam, un gribat, lai man nav
kauns parakstīt šo likumprojektu, kas nāk no komisijas ar neatrisinātiem jautājumiem,
tad sniedziet, lūdzu, priekšlikumus iekšā! Nemāciet visus dzīvot no tribīnes, bet
māciet dzīvot ar konkrētiem frakcijas vai Kārļa Šadurska iesniegtiem priekšlikumiem
likumā, kurus ir prieks lasīt, ar kuriem ir prieks strādāt un par kuriem ir prieks
ziņot likumprojekta otrajā lasījumā!
Un, ja jūs gribat, tad noteiksim likuma spēkā stāšanos uz 1.
aprīli, bet iesniegšanu līdz 1.jūlijam. Tas neko nemainīs… (No zāles dep.
S.Kalniete: „2022. gadā!”) To nu, Kalnietes kundze, nevajadzētu, es tik ilgi
nedzīvošu! Par jums gan es esmu pārliecināts, ka jūs vēl varēsiet par to nobalsot.
Paldies. Visu labu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Nākamais debatēs runās deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Man ir tāda neliela piebilde. Šeit bija
cildinoši vārdi par to, ka ir jārunā par vēsturi. Jā, piekrītu! Bet tad runāsim
godīgi un patiesi un neviltosim vēsturi. Un tai vēstures apspriedējai, iespējamajai
sagrozītājai, es gribētu atbildēt, ka Guntara Krasta valdība nestrādāja divus
gadus. Lūdzu, ieskatieties annālēs! Guntara Krasta vadītā valdība strādāja vienu
gadu un dažus mēnešus. Žēl, protams, ka tā! Ja šī valdība būtu strādājusi
ilgāk, iespējams, minētais likums jau sen būtu pieņemts. Diemžēl.
Otrs. Valdības ir nākušas un gājušas, un nevajag te vienā
valdībā meklēt kaut ko nejauku, bet citā – kaut ko īpaši pārāku. Premjeri ir
nākuši un gājuši, un daudzi no viņiem sēž šodien šeit mūsu vidū. Es te vismaz
vienu redzu. Viens te sēdēja, bet… Ā, re kur nāk atpakaļ! Jā, ir vēl viens. Un
varbūt vēl ir daži. Tā ka viņi visi tepat vien ir. Visi tie premjeri, kuru vadītās
valdības ir ņēmušās ap šo minēto likumprojektu, ir mūsu vidū, paldies Dievam. Tā
ka man ir viens vienīgs novēlējums: ņemsim vērā visu šo bijušo un topošo premjeru
pieredzi un izstrādāsim vienu kārtīgu un nopietnu likumu!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā…? Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 28, atturas – 7. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa
pagarināšanu likumprojekta „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma
nodokli”” (Nr.331/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 3.decembrim”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Šajā likumprojektā bija tikai viens jūsu padevīgā kalpa
priekšlikums, un to varētu virzīt tālāk, bet diemžēl, tā kā mēs esam
pagarinājuši priekšlikumu iesniegšanas termiņu paketes galvenajam likumam, mums,
patīk tas vai nepatīk, tās ir jāpagarina arī pārējiem. Tā ka aicinu balsot
„par”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 17, atturas – 6.
Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa
pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā” (Nr.333/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 3.decembrim”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Komisija vienprātīgi atbalsta arī šā likumprojekta priekšlikumu
iesniegšanas termiņa pagarināšanu līdz 3.decembrim. Aicinu parlamentu atbalstīt
komisiju.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 15, atturas – 6.
Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa
pagarināšanu likumprojekta „Grozījums Kredītiestāžu likumā” (Nr.334/Lp9)
otrajam lasījumam līdz 2007.gada 3.decembrim”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Arī šis likumprojekts ir tā sauktais paketes likums, un, pagarinot
priekšlikumu iesniegšanas termiņu Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas
likumam, mums būtu automātiski jāpagarina termiņš arī šim.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 16, atturas – 5.
Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa
pagarināšanu likumprojekta „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām””
(Nr.335/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 3.decembrim”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas sagatavoto
lēmuma projektu un ārkārtīgi cītīgi strādāt, lai šo visiem tik tīkamo (vai
lielajai daļai tīkamo) likumprojektu padarītu pilnvērtīgu un izskatāmu Saeimas
sēdē.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 15, atturas – 6.
Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par
termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai
Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”.
Vārds deputātam Jurim Dalbiņam.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! No šīs
tribīnes tagad runāju kā Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.
Mums ir nepieciešams ar savu balsojumu pagarināt mūsu Nacionālo
bruņoto spēku misijas turpinājumu Afganistānā. Saskaņā ar likuma „Par Nacionālo
bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās” 1.panta otro daļu un
5.panta pirmo daļu, kā arī ar ANO Drošības padomes 2007.gada 19.septembra rezolūciju
Nr.1776 šis pagarinājums mums ir jādod uz vienu gadu.
Ir jāteic, ka starptautiskā sabiedrība un Apvienoto Nāciju
Organizācijas Drošības padome atzīst to, ka šajā zemē ir nepieciešams saglabāt
starptautisko kontingentu, kas palīdzētu nostiprināt šīs zemes infrastruktūru, lai
tieši viņi paši varētu šo zemi pārvaldīt, lai viņi paši tur varētu saglabāt
zināmu mieru un stabilitāti, kā arī lai šis kontingents palīdzētu cīņā pret
terorisma draudiem, kuri izriet no šīs zemes teritorijas.
Ja mēs runājam par nepieciešamajiem finansiālajiem līdzekļiem,
tad gribu pateikt, ka tie jau ir ieplānoti Nacionālo bruņoto spēku budžetā
2007.gadā, un šis skaitlis ir 7 718 532 lati. Šo kontingentu, kurš rotē ik
pēc pusgada, ir plānots nosūtīt šādi: pirmajā pusgadā – 100 karavīru, otrajā
– 160, tātad kopā 260 karavīru. Mūsu pilnvaru termiņš šajā misijā beidzas
13.oktobrī, un tas tika pieņemts, kad Saeima pagājušajā reizē par to balsoja.
Es lūdzu cienījamo Saeimu atbalstīt šo Aizsardzības ministrijas
piedāvāto lēmuma projektu, lai mūsu karavīri varētu turpināt savu misiju
Afganistānas teritorijā starptautisko bruņoto spēku sastāvā, balstoties uz Apvienoto
Nāciju Drošības padomes rezolūciju.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs. (No zāles
dep. V.A.Krauklis: „Buzajev!”)
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie klātesošie biedri! Šodien mums atkal
piedāvā paplašināt ierobežoto padomju karaspēka kontingentu Afganistānā…
Piedodiet, dāmas un kungi, es kļūdījos – Latvijas karaspēka! Arī lēmumu šodien
pieņem nevis PSKP CK Politbirojs, bet gan brīvi ievēlēta Latvijas Republikas Saeima,
un tāpēc es ceru, ka šeit notiks diskusija un pavisam nevienprātīga balsošana, lai
gan patiesībā, tāpat kā toreiz – 1979.gadā, lēmums par Latvijas puišu likteni,
kā arī par afgāņu sieviešu un bērnu likteni, jau ir pieņemts, un to neesam
pieņēmuši mēs. (No zāles dep. J.Dobelis: „Nepilsoņus uz Afganistānu!”)
Jā, pagājušā gada novembrī pasaules varenie, mums pretimnākdami,
ieradās Rīgā. No pilsētas centra padzina visus iedzīvotājus, uz jumtiem izvietoja
snaiperus, bet vietējie varas pārstāvji gan lidmašīnā pie šīm prominentajām
personām ielēca, gan pakalpīgi acīs lūkojās: „Ko tad jūs, augstie kungi,
vēlaties?” (No zāles: „Buzajevu uz Afganistānu!”)
Dāmas un kungi! Morāles līmeņa ziņā dalība Afganistānas
okupācijā nebūt nav augstāka par piedalīšanos Irākas okupācijā, un morāliski tā
ir pat zemiskāka par piedalīšanos Latvijas okupācijā. Irākieši vismaz pretojas –
un tā pretojas, ka no Irākas jau ir aizbēguši gandrīz visi amerikāņu sabiedrotie,
ieskaitot arī mūs.
Šodien mēs sūtām 260 savu karavīru uz valsti, kura pat nav
dzirdējusi par tādu valsti kā Latvija. Sūtām viņus mirt un slepkavot. Slepkavot par
lielu naudu – 7 miljoniem latu no valsts budžeta. Padomju karavīriem centās
iestāstīt, ka viņi pilda savu internacionālo pienākumu. Mūsējiem vienkārši
maksā, un tas vēl nav zināms, kas vairāk atbilst morāles normām – slepkavot idejas
vai naudas dēļ.
Dāmas un kungi! Es ar prieku balsotu „par” Latvijas karaspēka
ierobežota kontingenta nosūtīšanu uz Afganistānu. Balsotu arī bez tā rotācijas un
uzreiz par pieciem vai 50 gadiem uz priekšu, bet tikai ar vienu nosacījumu – ja viss
šis kontingents sastāvētu vienīgi no mūsu bruņoto spēku ģenerāļiem, bet to
vadītu pats aizsardzības ministrs Slakteris. Arī viņa uzvārds šim uzdevumam ir visai
atbilstošs. (No zāles dep. I.Kalniņš: „Neko nevar saprast!”) Esmu
pārliecināts, ka no šāda lēmuma Latvijas drošība ne tikai neciestu, bet – gluži
pretēji! – būtiski iegūtu.
Un es šo lēmuma projektu aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Nākamais debatēs runās deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Tikko Saeimas delegācija, NATO Parlamentārās
Asamblejas delegācija, piedalījās sesijā Reikjavīkā. Un arī tajā viens no
centrālajiem jautājumiem bija Afganistānas jautājums. Es gribu minēt vienkārši to,
kurš cēla vislielākos iebildumus pret misiju Afganistānā. Tā, protams, bija
Krievijas delegācija, kas partnerattiecību ietvaros piedalījās šajā pasākumā. Tā
bija Krievijas delegācija, tie bija Grieķijas komunisti, un tie bija Nīderlandes
kreisie sociālisti.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par
lēmuma projektu „Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku
karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā
Afganistānā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 16, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Kooperatīvo sabiedrību likumā”. Pirmais lasījums.
Komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Ligita Silaraupa.
L.Silaraupa (ZZS frakcija).
Godātie kolēģi! Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51. un 87.pantu, lūdz izdarīt
izmaiņas 11.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā jau minēto likumprojektu
„Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” kā steidzamu…
Sēdes vadītājs. Mēs jau iekļāvām…
L.Silaraupa. …Un arī lūdz izskatīt to pirmajā lasījumā.
Šie grozījumi ir nepieciešami, lai veiktu izmaiņas kooperatīvo
sabiedrību reģistrācijas kārtībā, atdalot reģistrācijas kārtību no kooperatīvo
sabiedrību atzīšanas nosacījumiem, jo ne jau visiem kooperatīviem ir nepieciešama
atzīšana jau reģistrācijas brīdī.
Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums
ir jābalso par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
L.Silaraupa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– 12.oktobris pulksten 17.00.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.
L.Silaraupa. Un izskatīšanas datums – Saeimas sēdē otrajā
lasījumā – 18.oktobrī.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu
un korupcijas novēršanas komisija savā sēdē iepazinās ar piedāvātajiem
grozījumiem likumprojektā „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”.
Un šis likumprojekts ir saistīts ar mums visiem labi zināmajiem bēdīgajiem notikumiem
Ķempes ielā. Faktiski pēc šiem notikumiem mēs konstatējām daudzas neskaidrības un
nekārtības namu apsaimniekotāju pienākumos un atbildībā, lai nodrošinātu
ugunsdrošības normu ievērošanu. Šie likuma grozījumi ir vērsti uz šīs atbildības
noteikšanu un šā jautājuma likumīgu sakārtošanu, lai pēc tam varētu prasīt arī
šo atbildību.
Komisija to konceptuāli ir atbalstījusi, un mēs lūdzam arī Saeimu
izskatīt likumprojektu pirmajā lasījumā un to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.oktobris.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu nav.
Sēdes nobeigumā būs vairāki Saeimas Prezidija paziņojumi.
Saeimas Prezidijs ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu 2007.gada
11.oktobrī deputātam Ivanam Klementjevam.
Ir saņemts deputātu Plinera, Buzajeva, Kabanova, Buhvalova un
Mitrofanova jautājums „Par Latvijas nepilsoņu tiesību ierobežojumiem pašvaldību
līmenī”. Jautājums adresēts reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministram Aigaram Štokenbergam. Šis jautājums tiek nodots reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministram Aigaram Štokenbergam.
No Zaķa, Latkovska, Šadurska, Kariņa un Mūrnieces ir saņemts „Deputātu
jautājums par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu”, kas adresēts kultūras
ministrei Helēnai Demakovai. Jautājums tiek nodots kultūras ministrei Helēnai
Demakovai.
Un ir saņemts arī Zaķa, Latkovska, Šadurska, Kariņa un Mūrnieces „Deputātu
jautājums par augošo inflāciju valstī”, kas adresēts finanšu ministram
Oskaram Spurdziņam. Deputātu jautājums tiek nodots finanšu ministram Oskaram
Spurdziņam.
Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrēties ar balsošanas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Vārds paziņojumam deputātam Borisam Cilevičam… Deputāta
Borisa Cileviča šobrīd nav…
Vārds paziņojumam deputātam Valdim Ģīlim.
V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).
Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde notiks tūdaļ pēc
sēdes beigām Sarkanajā zālē.
Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš
(ZZS), Vladimirs Buzajevs (No zāles: „Nav! Nav tāda!”), Uldis Briedis,
Sergejs Dolgopolovs, Jānis Dukšinskis, Dzintars Jaundžeikars, Arturs Krišjānis
Kariņš, Jānis Klaužs, Ivans Klementjevs, Ingmārs Līdaka, Aleksandrs Mirskis,
Leopolds Ozoliņš, Jakovs Pliners, Ligita Silaraupa, Juris Sokolovskis, Kārlis
Šadurskis (No zāles: „Ir!”), Viktors Ščerbatihs un Gunārs Upenieks.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas rudens sesijas 8.sēde
2007.gada 11.oktobrī
Par valsts budžetu 2008.gadam
Datums: 11.10.2007. 09:14:00 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1406 nodošanu komisijai
Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību
Datums: 11.10.2007. 09:14:52 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1408 nodošanu komisijai
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
Datums: 11.10.2007. 09:15:44 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1409 nodošanu komisijai
Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”
Datums: 11.10.2007. 09:16:28 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1410 nodošanu komisijai
Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”
Datums: 11.10.2007. 09:19:18 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1411 nodošanu komisijai
Grozījumi likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu”
Datums: 11.10.2007. 09:20:36 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1412 nodošanu komisijai
Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”
Datums: 11.10.2007. 09:21:54 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1413 nodošanu komisijai
Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā
Datums: 11.10.2007. 09:27:36 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1414 nodošanu komisijai
Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”
Datums: 11.10.2007. 09:28:26 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1415 nodošanu komisijai
Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”
Datums: 11.10.2007. 09:29:32 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1416 nodošanu komisijai
Grozījums likumā “Par valsts pensijām”
Datums: 11.10.2007. 09:30:24 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1417 nodošanu komisijai
Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā
Datums: 11.10.2007. 09:32:28 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1419 nodošanu komisijai
Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā
Datums: 11.10.2007. 09:33:22 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1420 nodošanu komisijai
Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā
Datums: 11.10.2007. 09:34:40 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1421 nodošanu komisijai
Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā
Datums: 11.10.2007. 09:35:32 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1422 nodošanu komisijai
Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā
Datums: 11.10.2007. 09:36:26 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1423 nodošanu komisijai
Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā
Datums: 11.10.2007. 09:37:40 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1424 nodošanu komisijai
Grozījums likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”
Datums: 11.10.2007. 09:38:28 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1425 nodošanu komisijai
Grozījums likumā “Par tiesu varu”
Datums: 11.10.2007. 09:39:16 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1426 nodošanu komisijai
Grozījumi Ārstniecības likumā
Datums: 11.10.2007. 09:40:20 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1427 nodošanu komisijai
Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā
Datums: 11.10.2007. 09:41:08 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1428 nodošanu komisijai
Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā
Datums: 11.10.2007. 09:41:58 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1429 nodošanu komisijai
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Datums: 11.10.2007. 09:42:50 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1430 nodošanu komisijai
Grozījumi Krimināllikumā (Nr.486/Lp9)
Datums: 11.10.2007. 09:43:40 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1431 nodošanu komisijai
Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”
Datums: 11.10.2007. 09:44:28 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1432 nodošanu komisijai
Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā
Datums: 11.10.2007. 09:45:20 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1433 nodošanu komisijai
Grozījumi Reģionālās attīstības likumā
Datums: 11.10.2007. 09:46:12 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1434 nodošanu komisijai
Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā
Datums: 11.10.2007. 09:46:58 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1435 nodošanu komisijai
Grozījums likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”
Datums: 11.10.2007. 09:48:00 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1436 nodošanu komisijai
Grozījums likumā “Par autoceļiem”
Datums: 11.10.2007. 09:48:46 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1437 nodošanu komisijai
Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”
Datums: 11.10.2007. 09:49:40 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1438 nodošanu komisijai
Lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (Nr.440/Lp9), nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija””
Datums: 11.10.2007. 09:51:16 bal032
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.1448
Lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā (Nr.441/Lp9), nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija””
Datums: 11.10.2007. 09:53:04 bal033
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.1449
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Klaužam
Datums: 11.10.2007. 09:53:46 bal034
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.1439
Par Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 09:58:48 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1396 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Operatīvās darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 10:11:00 bal039
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījums Operatīvās darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 10:11:38 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1373 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā (3.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 10:12:48 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1383 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 10:20:38 bal042
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 10:23:00 bal043
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 10:23:44 bal044
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu
Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 11:19:36 bal045
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu
Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 11:21:08 bal046
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu
Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 11:24:22 bal047
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu
Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 11:24:58 bal048
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu
Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 11:25:30 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1390 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 11:27:10 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1290 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (1.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 11:28:26 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1317 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr. 442/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 11:29:28 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1239 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Robežsardzes likumā (1.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 11:30:54 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1289 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 11:41:04 bal054
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 11:41:40 bal055
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 11:50:00 bal056
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 11:57:14 bal057
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu
Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 12:08:34 bal058
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu
Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 12:13:52 bal059
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu
Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 12:14:24 bal060
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1372 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Krimināllikumā (Nr.438/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 12:21:18 bal061
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu
Datums: 11.10.2007. 12:28:44 bal062
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma
Grozījumi Krimināllikumā (Nr.438/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 12:42:04 bal063
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu
Grozījumi Krimināllikumā (Nr.438/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 12:42:42 bal064
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu
Grozījumi Krimināllikumā (Nr.438/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 12:43:16 bal065
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu
Grozījumi Krimināllikumā (Nr.438/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 12:43:50 bal066
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1374 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Preču un pakalpojumu drošuma likumā (1.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 12:45:06 bal067
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1318 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 12:46:18 bal068
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1382 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 12:50:08 bal069
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1384 pieņemšanu 2.lasījumā
Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likums (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 12:52:00 bal070
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1388 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 13:01:08 bal071
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 13:02:16 bal072
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1389 pieņemšanu 2.lasījumā
Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas gaisa telpas novērošanas tīkla un kontroles sistēmas attīstību (1.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 13:03:22 bal073
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1164 pieņemšanu 1.lasījumā
Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības protokolu par Karmelavas apvienotā kontroles un ziņošanas centra un tā personāla statusu (1.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 13:04:24 bal074
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1163 pieņemšanu 1.lasījumā
Par Eiropas konvenciju par kaujamo dzīvnieku aizsardzību (1.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 13:05:18 bal075
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1156 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums likumā “Konsulārais reglaments” (1.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 13:06:14 bal076
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1181 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu ” (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 13:07:24 bal077
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1395 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 13:09:38 bal078
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1398 pieņemšanu 2.lasījumā
Likums par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 13:12:38 bal079
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1399 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 13:14:54 bal080
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 13:15:38 bal081
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1400 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Valsts statistikas likumā (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 13:18:20 bal082
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1401 pieņemšanu 2.lasījumā
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” (Nr.330/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 3.decembrim”
Datums: 11.10.2007. 13:36:06 bal083
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1360
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr.331/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 3.decembrim”
Datums: 11.10.2007. 13:37:10 bal084
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1361
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.333/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 3.decembrim”
Datums: 11.10.2007. 13:38:02 bal085
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1362
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījums Kredītiestāžu likumā” (Nr.334/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2007.gda 3.decembrim”
Datums: 11.10.2007. 13:38:58 bal086
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1363
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.335/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 3.decembrim”
Datums: 11.10.2007. 13:40:04 bal087
Balsošanas motīvs: Par lēmum projektu ar dok. nr.1364
Lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”
Datums: 11.10.2007. 13:48:34 bal088
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1365
Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā (1.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 13:50:12 bal089
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1447 steidzamību
Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā (1.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 13:50:44 bal090
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1447 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (1.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 13:53:14 bal091
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1452 pieņemšanu 1.lasījumā