Stenogramma: Latvijas Republikas 9.Saeimas ziemas sesijas pirmā sēde 2009.gada 15.janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

 

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!

Sākam Saeimas 2009.gada ziemas sesiju.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam skatīt apstiprināto darba
kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba
kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu, ētikas un iesniegumu
komisijas iesniegumu ar lūgumu šodienas sēdes darba kārtībā kā pirmo darba
kārtības jautājumu iekļaut Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas paziņojumu „Par
Oskara Kastēna 9.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu”. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Bez tam Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas
šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu „Par
atbildīgās komisijas maiņu Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai
nodotajiem, bet neizskatītajiem likumprojektiem, nosakot par atbildīgo
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju”. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu
ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par Ingmāra
Līdakas ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir
grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī desmit deputātu parakstītu
iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par
deputātes Annas Seiles ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība ir grozīta.

Tātad pirmais darba kārtības punkts — Mandātu, ētikas un
iesniegumu komisijas ziņojums „Par Oskara Kastēna 9.Saeimas deputāta mandāta
atjaunošanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Sergejs
Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu
komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otrajā un trešajā daļā
noteikto kārtību ziņo, ka, pamatojoties uz Oskara Kastēna 2009.gada 5.janvāra
iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata
pildīšanas laiku, tiek atjaunotas viņa deputāta pilnvaras. Deputāta pienākumus beidz
pildīt Jānis Šmits, kurš iestājās Saeimā no Latvijas Pirmās partijas un partijas
„Latvijas Ceļš” vēlēšanu apvienības Kurzemes vēlēšanu apgabala saraksta uz
laiku, kamēr no šā saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Dolgopolovam.

Es lūdzu deputātu Oskaru Kastēnu ieņemt vietu zālē.

Un savukārt es gan Saeimas Prezidija, gan mūsu visu vārdā vēlos
pateikt paldies deputātam Jānim Šmitam par darbu 9.Saeimā.

(Aplausi.)

Un tagad, godātie kolēģi, ņemot vērā to, ka ir jāpārprogrammē
balsošanas iekārta, tiek pasludināts tehnisks pārtraukums līdz pulksten 9.20. Tātad
15 minūtes, līdz pulksten 9.20.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas!
Turpināsim Saeimas 2009.gada 15.janvāra sēdi.

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, lūdzu jūs visus izņemt no
balsošanas iekārtām savas kartes un ievietot atpakaļ, lai balsošanas iekārta jūs
atkal atpazītu.

Sākam izskatīt pirmo sadaļu – Saeimas Prezidija ziņojumus par
iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Ja „Saskaņas Centra” deputāti varētu uzvesties mazliet klusāk
un Cileviča kungs un arī Ušakova kungs apsēstos savā vietā, un Mirska kungs varētu
beigt apskaut Ušakova kungu, tad, es domāju, mūsu sēde izskatītos daudz labāk.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova,
Sokolovska un Mitrofanova iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas
Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir
atbildīgā komisija. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

 

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Iesniegtais dokuments, protams, runā par
pašvaldībām, taču tas viss ļoti labi saskan ar nesen notikušo. Tagad ir
vienkāršota Saeimas atlaišanas iespēja, jo pietiek izdauzīt dažus logus un aplaupīt
kādu veikalu (vēlams, lai šis veikals atrodas blakus Saeimai), un tad ir jādzird, ka
grautiņa iemesls ir zemā iedzīvotāju uzticība valsts varai un amatpersonām. Tā ka
lai tie Saeimas deputāti tagad dreb un trīc bailēs un gaida, ko ar viņiem darīs! (Nu,
ne visi, protams. Mūsu, Saeimas deputātu, vidū daži ir eņģelīši un dažas ir
eņģelītes, tos jau jūs labi zināt.) Ja runā par pašvaldībām, tad tur laikam nemaz
nav vajadzīgs vairākus logus izdauzīt, pietiktu, ka izdauzītu vienu logu, teiksim,
domes priekšsēdētāja kabinetā, un tad tā arī būtu neuzticības izteikšana.

Un tāpēc šinī te gaisotnē parādās šis likumprojekts –
„Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”. Ko tad grib iesniedzēji? Viņi ļoti
vienkāršo 101.pantu, atstājot tajā tikai vienu brīnišķīgu vārdu –
„ikvienam”. Ka ikvienam ir tiesības piedalīties valsts un pašvaldību darbībā. Ko
tas nozīmē – ikvienam? No kurienes šis „ikviens” parādīsies?

Tātad ārkārtīgi skaisti, bet vienkāršoti! Kā visu šodien
Latvijā vienkāršo, vienkāršosim arī Satversmi. Taču visinteresantākais ir nevis
„pilsoņu” pazušana no 101.panta, nevis vispār ir runa par vēlēšanām, kas var
vēlēt pašvaldības, bet interesants ir anotācijā sniegtā pašreizējās situācijas
raksturojuma 4.apakšpunkts, kurš arī parāda visas lietas būtību – parāda visu to,
kas notika nupat, kas notiks svētdien; kurš parāda skaistu sadarbību starp visiem
tiem, kas šodien Latvijā ālējas un grauj. Ieskaitot akmeņu metējus, no kuriem
lielākā tiesa bija recidīvisti. Lūk!

Kas ir rakstīts šajā 4.apakšpunktā? „Analizējot 2008.gada
3.augusta tautas nobalsošanas rezultātus atsevišķos reģionos, ir acīm redzams, ka
nelatviešu vēlētāju aktivitāte bija tāda pati kā latviešu vēlētājiem. Šis
apstāklis, kā arī tas, ka referendumā piedalījās 600 tūkstošu vēlētāju, liecina
par sabiedrības saliedētību un pilsonisko briedumu.” Tātad visi tie ir labi
saliedējušies. Par 900 tūkstošiem, kas neatbalstīja Satversmes grozījumus, protams,
te neviens nerunā. Nu kas tas ir – 900 tūkstoši? Tāds sīkums vien ir!

Tālāk ir vēl interesantāks teikums: „Mēs uzskatām, ka ir
pienācis laiks nākt pretī krievu vēlētāju daļai un atgriezt balsstiesības…” Un
tā tālāk. Tātad nu jau vairs nav runa par dažādām tautībām, kuras te, Latvijā,
ir 80 vai 90 dažādas, nav runa vairs ne par poļiem, ne par ukraiņiem, ne par
lietuviešiem, ne par igauņiem un citiem. Nē! Skaidri tekstā ir pateikts: „…ir
pienācis laiks nākt pretī krievu vēlētāju daļai…”

Nu tad, mīļie grautiņu rīkotāji, logu dauzītāji, bļāvēji,
kliedzēji un kas nu tur vēl… visi kopā, jūs visi esat labi saliedējušies ar PCTVL.
Jūs esat viena laba komanda, un jums ir gaišais ceļš… Uz priekšu! Visas procedūras
ir vienkāršotas. Un lai jums veicas!

Es jūs neatbalstīšu.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Dobeļa kungs laikam tik ilgi sēž Saeimā (No
zāles dep. J.Dobelis: „Nemuldi!”), ka kārtējo reizi pierādīja, ka viņš vai
nu nesaprot (No zāles dep. J.Dobelis: „Pliner, nemuldi!”), ko mēs
piedāvājam, vai negrib saprast, vai nav spējīgs saprast.

PCTVL piedāvā atgriezt pirmatnējo veidu Satversmes 101.panta
redakcijai, lai tā izskatītos tāda, kāda tā bija pirms desmit gadiem, kad Satversmē
tika ieviesta jauna sadaļa, kas attiecas uz cilvēktiesībām. Tieši šī Satversmes
panta redakcijas evolūcija ir pretēja tām ziņām, kuras izplata cita citu nomainošas
valdības par to, ka Latvijā ir vērojams progress cilvēktiesību jomā.

Šajā gadījumā Satversmē ir ieviesti divi papildu ierobežojumi,
kas attiecas uz Latvijas nacionālo minoritāšu pārstāvjiem: visiem — attiecībā uz
tiesībām oficiāli lietot dzimto valodu un pusei no tiem – attiecībā uz tiesībām
piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Šie ierobežojumi tika ieviesti 2002.gadā, kad
apritēja neatkarīgas valsts atjaunošanas 11.gadadiena.

Jau tad mūsu iekšējā likumdošana aizliedza publisku visu valodu,
izņemot latviešu, oficiālu lietošanu un nedeva nekādas politiskās tiesības
nepilsoņiem. Tādā veidā nekādu iekšējo priekšnosacījumu, lai kārtējo reizi
ciešāk piegrieztu skrūves, nebija. Toties uzreiz radās ārējās grūtības.

Pirmkārt, tas, ka tika viena valsts valoda pašvaldību līmenī
nostiprināta Satversmē, nonāca pretrunā ar visiem Eiropas Padomes dokumentiem, kuri
attiecas uz šo jautājumu un kuriem pievienoties Latvijai uzstājīgi rekomendēja. Nu,
bet piešķirt tiesības nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās Latvijai
nebija rekomendējis nu tikai slinkais. Un Ārlietu ministrijai jau sen vajadzētu izdot
apjomīgu sējumu ar šīm rekomendācijām, lai iepazīstinātu ar tām Latvijas
sabiedrību.

2004.gadā mums nācās piedzīvot nacionāla kauna dienu un vēlreiz
grozīt 101.pantu, lai dotu ārvalstniekiem, Eiropas Savienības pilsoņiem, iespējas
piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Sakarā ar to būtu vietā citēt Latvijas
tiesībsarga viedokli, kas tika paziņots pēc gandrīz gadu ieilgušas pilsoņu un
nepilsoņu tiesību atšķirību saraksta pētīšanas, kuru viņam bija iesniegusi
partija PCTVL. Tiesībsargs uzskata par nepareizu situāciju, ka Latvijā citu Eiropas
Savienības valstu pilsoņiem ir noteikts plašāks tiesību kopums nekā Latvijas
nepilsoņiem, kuriem parasti ir ciešāka faktiskā saikne ar Latviju un nav tiesiskas
saiknes ar citu valsti. Tiesībsargs uzskata, ka ir nepieciešams pārvērtēt nepilsoņu
tiesību apjomu un likumīgās intereses katru reizi, kad Latvijā kādas tiesības tiek
piešķirtas Eiropas Savienības pilsoņiem. Iekļaujot Latvijas Republikas Satversmē
Eiropas Savienības pilsoņu tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, šāds
novērtējums netika izdarīts. Jau ar to vien būtu pietiekami, lai nodotu PCTVL
frakcijas priekšlikumu komisijām, bet mēs atsauksimies vēl uz kādas nesenas valsts
struktūras viedokli. Pēc Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās
sekretariāta iniciatīvas 2008.gadā tika noskaidrots arī tautas viedoklis šajā
jautājumā. Par nepilsoņu tiesībām piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās
iestājās 47 procenti iedzīvotāju, pret – tikai 34 procenti.

Dāmas un kungi! Pēc tā, kas otrdien notika pie Saeimas, mums ir
nopietni jādomā par to, lai likvidētu vismaz vienu saspīlējuma avotu
sabiedrībā – 40 procentu valsts iedzīvotāju diskrimināciju. Šis solis, starp citu,
neprasa nekādus finanšu ieguldījumus. Lūdzu nodot mūsu priekšlikumu komisijām!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”
likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera,
Buzajeva, Buhvalova, Sokolovska un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta „Grozījums
Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka
Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 56, atturas – 8. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem,
atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu
aizsardzības pasākumiem”” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Operatīvās darbības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Sociālo un darba
lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” nodot Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Ūdens apsaimniekošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Pasta
likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Sugu un biotopu aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Gaujas
nacionālā parka likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”” nodot Juridiskajai komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodot
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kalnietes, Šadurska, Seiles,
Laicāna un Čepānes iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu
likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”,
viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātei Sandrai Kalnietei. Viņa acīmredzot runās
„par”.

S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Jā, es runāšu
„par” šā likumprojekta atbalstīšanu un nodošanu Saeimas Juridiskajai komisijai.

Mēs tikko esam bijuši liecinieki tam, cik ārkārtīgi augstu pakāpi
ir sasniegusi neapmierinātība ar Saeimas darbu. Protams, ir pagājuši tikai divi gadi,
kopš šī Saeima ir ievēlēta, un gandrīz vai ir jāvaicā: kādēļ gan Latvijas
vēlētāji ir ievēlējuši tik nīstamu Saeimu?

Pat tad, ja šī Saeima bauda viszemāko uzticību salīdzinājumā ar
visām iepriekšējām Saeimām, ir jāatzīst, ka arī iepriekšējās Saeimas nebaudīja
sevišķi augstu vēlētāju uzticību. Tātad tā cēlonis ir jāmeklē kaut kur citur,
un tas ir meklējams pašā saknē – Saeimas vēlēšanu sistēmā. Un tāpēc
„Pilsoniskā Savienība” arī uzskata, ka ir nepieciešami vairāki uzlabojumi, kuru
mērķis būtu padarīt ievēlētos Saeimas deputātus tuvākus un atbildīgākus savu
vēlētāju priekšā un vienlaicīgi arī mazāk atkarīgus no savu partiju sponsoriem un
līderiem. Pie tam tas ir jādara mums visiem kopā, šo diskusiju izvēršot un
vienojoties par kompromisu. Mēs ierosinām mainīt Saeimas vēlēšanu likuma 10.panta
trešo daļu un to izteikt šādā redakcijā: vienu un to pašu kandidātu var pieteikt
tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā vienā vēlēšanu apgabalā; ja kāds
kandidāts pieteikts dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos vai vairākos vēlēšanu
apgabalos…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Kalnietes kundze.

Godātie kolēģi, vai es varētu jūs, lūdzu, palūgt tomēr
izrādīt cieņu pret runātāju, vismaz pagriezties ar seju pret runātāju? Un, ja
nevarat ieņemt vietas un jums ir par ko parunāt savstarpēji, tad dariet to klusu. Vai
jums tiešām nav neērti pašiem no sevis?

Turpiniet, lūdzu, Kalnietes kundze.

S.Kalniete. Paldies, priekšsēdētāja kungs, un paldies, kolēģi, jo
man ir laringīts. Man tiešām šoreiz grūti ar savu balsi dārdināt. Varbūt
paklausieties, pat ja jums tas sevišķi neinteresē.

Kāpēc šāds priekšlikums? Sabiedrībā ļoti plaši tiek runāts
par „lokomotīves” sistēmas maiņu, un mēs uzskatām to par pirmo un visvieglāk
īstenojamo soli. Pašreizējā Saeimas vēlēšanu kārtība nenodrošina patiesajai
vēlētāju gribai atbilstīgu Saeimas ievēlēšanu. Tā faktiski paver ceļu politiķu
manipulācijām un vēlētāju maldināšanai. Piemēram, vēlētājs, atdodams balsi par
noteiktu sarakstu un turklāt vēl arī izmantodams iespēju pielikt krustiņu vai
mīnusu, tātad atbalstīt vai noraidīt konkrētu kandidātu, tajā pašā laikā nevar
būt drošs, ka neatbalsta kādu mazāk vēlamu vai, pēc viņa ieskatiem, nepiemērotu
kandidātu. Viens spilgts piemērs no 8.Saeimas vēlēšanām. Tautas partijas saraksts
Zemgalē. Sarakstā ir 15 kandidāti. No Zemgales Saeimā tika ievēlēti 4, tieši
viszemāko vēlētāju atbalstu guvušie, jo pirmie 11, kas arī bija šajā sarakstā,
tika ievēlēti no citiem vēlēšanu apgabaliem; faktiski Zemgales vēlētāji bija
balsojuši par tādām mirdzošām un skaistām „lokomotīvēm” kā Andris Šķēle un
Raimonds Pauls, taču tās balsis, kas bija veltītas šīm „lokomotīvēm”,
nesasniedza savu mērķi, bet palīdzēja iekļūt Saeimā nepopulārām un pat sevi
nepierādījušām personībām.

Šādā veidā sarakstā varētu, un es citēšu kādu lielu politisko
klasiķi, ielikt arī „vislielāko kretīnu” un sabiedrībā nepieņemamu cilvēku,
bet viņš varētu pēc šīs sistēmas savākt pietiekami balsu, lai tiktu iekšā,
neskatoties uz to, ka viņš ir vēlētāju mīnusu čempions. Tas ir tas darbs, ko
„lokomotīves” paveic, savu partiju sarakstus velkot iekšā Saeimā. Tāpat arī tad,
ja mēs salīdzinām Saeimas vēlēšanas ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurām
Latvijā ir tikai viens vēlēšanu apgabals, būtu diezgan savādi, ja katrs kandidāts
varētu kandidēt no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm vienlaikus visās Eiropas
Savienības dalībvalstīs, bet galarezultātā tiktu ievēlēts tajā, kur ir saņēmis
visvairāk balsu.

Es esmu dziļi pārliecināta, ka pašreizējās uzticības krīzes
apstākļos tas vēlētājam būtu būtiski – zināt, par ko viņš atdod savu balsi, un
tāpēc arī ir šis grozījumu piedāvājums. Protams, es arī pazīstu šos izvirzītos
argumentus, kas ir vērsti pret šīs sistēmas maiņu, jo, lūk, ierobežojumi kandidēt
no vairākiem vēlēšanu apgabaliem varētu būt demokrātijas pārkāpums. Tie neiztur
kritiku, jo faktiski to pamatā, manuprāt, ir partiju bažas par to, ka tas rada
problēmas atsevišķām politiskām partijām. Piemēram, ja mēs atskatāmies uz
iepriekšējām vēlēšanām, „Jaunajam laikam” papildus Saeimas vēlēšanās
kandidējušajiem 86 kandidātiem tad nāktos atrast 32 kandidātus. Tautas partijai būtu
jāpūlas pat vairāk, jo papildus tiem 65, kas kandidēja, būtu jāatrod vēl 44.
Krietni plānāk klātos partijām ar mazāku biedru skaitu, piemēram, „Visu
Latvijai”. Tad papildus 29 kandidātiem, kas kandidēja, tai būtu jāsameklē vēl 68,
ja tā vēlētos aizpildīt visu sarakstā pieļaujamo skaitu. Bet, piemēram, „Māras
Zemes” līderei Irēnai Saprovskai tādā gadījumā nebūtu jāraujas pa visu Latviju,
bet viņa savus spēkus varētu koncentrēt uz vienīgo vēlēšanu apgabalu.

Es gribētu vēlreiz uzsvērt, ka vēlētāji no šādas kārtības
tikai iegūtu, jo pirmām kārtām viņi skaidri zinātu, kas ir viņu kandidāti, un arī
to, no kā konkrēti prasīt atbildību. Kandidāti tajā pašā laikā…

Sēdes vadītājs. Kalnietes kundze, jūsu runas laiks ir beidzies!

S.Kalniete. Man laiks ir beidzies, ja? Jā, paldies, kolēģi! Es
galveno esmu arī pateikusi.

Es lūdzu jūs atbalstīt šo grozījumu nodošanu komisijām, lai mēs
visi kopā varētu sākt diskusiju par vēlēšanu politiskās sistēmas reformu. (No
zāles dep. K.Leiškalns: „Likumu, nevis sistēmu!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs… Es atvainojos, nevis debatēs, bet vārds deputātei
Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs šodien sastopamies ar tādu gadījumu, ka
viena no partijām apgalvo, ka tikai tagad ir sākusies diskusija.

Vēlos jūs informēt, ka diskusija par grozījumiem Saeimas
vēlēšanu likumā jau ir sākusies krietnu laiku atpakaļ. Turklāt šis ir tas
gadījums, kad likumprojekts, kas tiek piedāvāts, neietver nevienu jaunu ideju, jo
likumprojekta otrā lasījuma tabulā, kura ir sagatavota un ar kuru Juridiskā komisija
darbu ir sākusi jau iepriekšējā sesijā, ir tieši šādi priekšlikumi. Tikai šo
priekšlikumu autori nav vis „Pilsoniskā Savienība”, bet gan „Jaunais laiks”.
Šie priekšlikumi ir sākti izskatīt, un, kā komisija ir vienojusies, šis darbs
turpināsies 20.janvārī. Tad arī „Pilsoniskajai Savienībai” būs visas iespējas
paust savu viedokli komisijas sēdē.

Šajā gadījumā mēs sastopamies ar tādu situāciju, kāda jau laiku
pa laikam ir bijusi, – ka tad, kad likumprojekts jau ir un kad jau norit darbs zināmā
stadijā, parādās arvien jauni un jauni projekti tā vietā, lai attiecīgās partijas
iesniegtu kādus savus priekšlikumus. Šajā gadījumā tas ceļš acīmredzot nav
izvēlēts tāpēc, ka šādas idejas jau ir iesniegusi cita partija un ka nekā jauna
jūs piedāvāt diemžēl, kolēģi, nevarat.

Es aicinu tiešām visus gatavoties diskusijai. Tādas iespējas būs.
Būs iespējas iesniegt vēl arī papildu priekšlikumus uz trešo lasījumu. Un es aicinu
izskaust šādu praksi, kas vienkārši ne tikai gluži formāli palielina likumprojektu
skaitu Saeimā, bet arī izskaust praksi, ka kāda partija patapina – tas ir maigākais
vārds – idejas no citas partijas.

Lūdzu, nāciet ar savām idejām un piedalieties diskusijā komisijā,
kad komisija strādā, neaizbildinoties ar kādiem citiem iemesliem.

Paldies. Aicinu izskaust šādu praksi!

Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Vinetai Muižniecei.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kalnietes, Šadurska, Seiles,
Laicāna un Čepānes iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Saeimas vēlēšanu
likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 22, atturas – 15.
Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Sporta likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts – „Par
neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ventam Armandam Krauklim šā gada
15.janvārī”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Venta Armanda Kraukļa
iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam šodien, 15.janvārī, bezalgas atvaļinājumu.
Kā zināms, vienreiz sesijas laikā deputātam ir tiesības uz šādu atvaļinājumu.

Mums par to ir jānobalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta
atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ventam Armandam Krauklim šā gada 15.janvārī!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 1.
Atvaļinājums deputātam Krauklim piešķirts.

Godātie kolēģi, pārejam pie nākamā šodienas darba kārtības
punkta – lēmuma projekta „Par uzticības izteikšanu bērnu, ģimenes un
sabiedrības integrācijas lietu ministram Ainaram Baštikam”.

Ministru kabineta vārdā – Ministru prezidents Ivars Godmanis.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidij! Cienījamie
deputāti! Es lūgšu atbalstīt šo lēmuma projektu, kas ir faktiski viens no etapiem
valdības reorganizācijas plānā. Kā valdības vadītājs varu teikt jums, ka mans
plāns ir iesniegt jums, deputātiem, grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā,
tajā skaitā ministriju skaita un ministriju atbildības pārstrukturēšanas projektu,
februāra mēnesī. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Rodas iespaids, ka šis ir jautājums par mūsu
politiskajā dzīvē vispār šobrīd tādu ļoti deficītu kategoriju kā uzticība, bet
patiesībā jau runa ir par elementāru loģiku valdības darbībās.

Dīvainā kārtā Godmaņa kungam bija ļoti īsa uzstāšanās. (No
zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Malacis!”) Jo patiesībā jau – nu ko te
daudz teikt? Ir jāizsaka uzticība ministram, kura amatu tūlīt likvidēs. It kā jau
lai sakārtotu lietas. Nu tur ir sava loģika. Bet, godātie kolēģi, ja ir grozīts šis
ministrijas nosaukums, tad man ir jājautā: ko 15 dienas cienījamais ministrs Baštiks
ir darījis Ministru kabinetā? Viņš tur ir atradies pilnīgi nelikumīgi! Tad nu tagad
vismaz pirms ministrijas likvidēšanas, kas acīmredzot notiks saskaņā ar valdības
reorganizācijas plānu, vajag viņam piešķirt kaut kādu leģitimitāti, lai vismaz
atlaistu likumīgi amatā esošu ministru.

Godātie kolēģi, šeit jau nav runa par to, vai Baštika kungs ir
pelnījis mūsu uzticību vai nav. Par to, ko Baštika kungs ir paveicis sešos gados, bet
septītajā nav paveicis un arī nepaveiks, vai ne… Bet šeit ir runa par elementāru
loģiku mūsu darbībās. Ja mēs runājam par krīzes pārvarēšanu, par plānu, par
idejām, kā mazināt politisko krīzi valstī, kā iziet no ekonomiskās krīzes valstī,
vai tiešām šis ir īstais laiks, lai drukātu kaudzi ministrijas veidlapu, lai veiktu
virkni ar normatīvajiem aktiem noteiktu darbību un pēc tam to visu likvidētu?

Godātie kolēģi! Tas tik šausmīgi atgādina, ka pagājušā gada
budžeta grozījumos vispirms dažiem sekretariātiem tika atrasti papildu līdzekļi, lai
pagājušā gada nogalē pieņemtu lēmumu par šo sekretariātu likvidēšanu. Un arī
Bērnu un ģimenes lietu ministrijai budžeta grozījumos tika palielināti līdzekļi,
bet tagad acīmredzot šo ministriju likvidēs. Mēs šodien apstiprināsim Baštika kungu
amatā, lai pēc dažām nedēļām vai mēnešiem pateiktu viņam paldies par darbu.

Kolēģi, vai tiešām jums šķiet, ka mūsu darbu no malas nevēro,
ka mūsu darbā sabiedrība nemeklē kaut kādu loģiku un kaut kādas konsekvences? Es
domāju, ka Baštika kungs šajos gados ir godam centies pildīt savus amata pienākumus
nevienam nevajadzīgā ministrijā, ka Baštika kungs ir pierādījis, ka viena speciāli
izveidota ministrija nespēj neko izdarīt, ja tam nav citu Ministru kabineta locekļu
atbalsta. Un mūsu praksē ir ieviesusies tik jauka kārtība – tiklīdz rodas
problēma, tā dibināt darba grupu, komisiju, ministriju, vienalga – ko, ievēlēt
priekšsēdētāja biedru un kasieri, un nu tik darbs sāksies. Nesāksies darbs un nebūs
nekādu rezultātu bez konsekventa plāna un bez ievērošanas…

Un, Godmaņa kungs, es arī jums vēlētu mazliet vairāk konsekvences
jūsu darbā, un var būt, ka tas tikai vairos sabiedrības uzticību, jo bez tās
valdība diez vai kaut ko varēs paveikt.

Es gribētu teikt, ka mums šodien vajadzētu pateikt paldies Baštika
kungam par to, ko viņš ir godam centies darīt. Un mums ir jāiegūst uzticība ar
valdības kardinālu pārveidi. Citādi mums ir tik liels uzticības deficīts, ka,
godātie kolēģi, šajā zālē sēdošajiem, šai zālei nav pat kripatiņas uzticības,
lai mēs kādu daļu no tās varētu veltīt Baštika kunga jaunajam amatam.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie klātesošie!

Es gribētu teikt burtiski dažus vārdus par to, kādēļ es balsošu
„pret” uzticības izteikšanu bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu
ministram Ainaram Baštikam.

Pirmkārt, man nav nekādu iebildumu pret pašu kandidātu. Viņam
pašam ir daudzbērnu ģimene, un gribētos cerēt, ka kaut vai šī vienīgā ģimene
bija guvusi jūtamu un acīmredzamu izdevīgumu gan no pašas ministrijas pastāvēšanas
kā tādas, gan arī no kandidāta ilggadējās atrašanās resora ar daudz īsāku
nosaukumu vadītāja postenī.

Visas pārējās daudzbērnu ģimenes gūtu daudz lielāku labumu, ja
šie finanšu līdzekļi, kas tika iztērēti jau sešus gadus eksistējošās ministrijas
uzturēšanai, būtu vienkārši izdalīti vecākiem kaut vai, pieņemsim, palielināta
bērnu pabalsta veidā.

Tā saucamā „Bērnības ministrija” tika izveidota 2002.gadā
Repšes valdības laikā ar vienu vienīgu mērķi – dot tolaik uzticamajam „Jaunā
laika” sabiedrotajam – Latvijas Pirmajai partijai – nepieciešamo posteni valdībā.
Tas ir spilgts pārvaldes absurda piemērs, ka lēmumu pieņem, vadoties no šābrīža
politiskās konjunktūras. Pietiktu jau ar diviem trim ierēdņiem Izglītības un
zinātnes ministrijā, lai izpildītu attiecīgās funkcijas.

Tomēr tagad šim apendiksam, kurš būtu ķirurģiski jāizoperē,
pievieno klāt vēl arī mākslīgu implantu – Sabiedrības integrācijas lietu
sekretariātu. Nabaga Baštika kungs riskē kļūt par kiborgu. Implants tika ieviests
Latvijas sabiedrībā (kuras lielākā daļa svēti cienī sirdī, mīļie latvieši, SS
leģionu) vienīgi pēc tolerantās un apgaismotās Rietumu sabiedrības iniciatīvas.
Sekretariātam bija divi mērķi: pirmkārt, demonstrēt Rietumiem, ka mums ar
integrāciju viss ir okey; otrkārt, iebarot tos kabatas krievus, kuri ir gatavi
pārdot savu pirmdzimtību par skaidrā naudas summā mērojamu lēcu virumu.

Es izsakos terminos, kuri ir saprotami mācītāju jeb kristīgajai no
partijām.

Es gribu atstāstīt klātesošajiem tikai vienu sarunu ar
iepriekšējo integratoru Kastēna kungu (kurš atrodas šodien zālē), kas bija notikusi
pērnā gada beigās Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdē.

Es viņam jautāju: „Kā jūs balsojāt jūlijā, pieņemot valdības
noteikumus par to profesiju, kuras ir privātajā sfērā un kurām ir obligāta valodas
prasmes atestācija, loka paplašināšanu 25 reizes? Vai jūsu resoram bija atšķirīgs
viedoklis? Ja tāds bija, tad kā tas izpaudās un kā jūs to aizstāvējāt?” Ministrs
kādu minūti klusēja, ar piepūli cenzdamies atcerēties, par ko vispār ir runa. Pēc
tam viņš teica, ka, lūk, arī Rietumos tiek īstenota valodas prasību būtiskas
paaugstināšanas politika. Šāds ministrs ir lieliski noderīgs „lokomotīves” lomai
„Visu Latvijai” sarakstam, un es, ja atrastos Raivja Dzintara un pārējo tamlīdzīgo
biedrību vadītāju vietā, noteikti atjaunotu Sabiedrības integrācijas lietu
sekretariātu tā pirmatnējā veidolā. Nu, bet mums, vismaz dažiem no Latvijas
krieviem, šis mākslīgais veidojums nav vajadzīgs kā feldmaršala Paulusa komandētā
6.armija pie Staļingradas. Mēs negrasāmies nekur integrēties. Jau dažus gadsimtus
mēs esam Latvijas neatņemama sastāvdaļa. Un tikai tad, kad pilnā mērā tiks
atjaunotas mūsu politiskās tiesības, bet mūsu valodai tiks piešķirts oficiālās
valodas statuss, Latvijai radīsies reāli atbilstības avoti.

Tātad es neatbalstīšu nedz šo kandidatūru, nedz šo ministru.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu, te izskatās apmēram tā kā Viljama
Šekspīra lugā „Liela brēka, maza vilna”. Lai atrisinātu tīri juridisku
jautājumu par ministriju nosaukumu maiņu un līdz ar to arī pārapstiprinātu ministra
pilnvaras, te notiek kaut kāda izrunāšanās, kura ir absolūti tukša. Tā ka es aicinu
vienkārši atbalstīt ministra amata kandidātu, un viss.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdi! Cienījamie kolēģi! Protams, ka
laikā, kad valstī un aiz tās robežām ir finanšu krīze, kas draud arī ar ekonomisko
krīzi, mums ir jāatrod saprātīgi risinājumi. Un šie saprātīgie risinājumi ir
jāatrod, protams, sadarbojoties visām valsts varas institūcijām – Saeimai, Ministru
kabinetam un arī Valsts prezidentam. Un es nešaubos, ka mēs atradīsim risinājumu
valdības darba optimizācijai, līdzekļu taupīšanai, administratīvām lietām. Mēs
risinājumu atradīsim, es par to esmu pārliecināts. Tas, ko šodien piedāvā valdība,
ir neliels tehnisks… var teikt, tehnisks un arī juridisks jautājums; tas būs spēkā
neilgu laiciņu. Es domāju, ka ministrs savu darbu dara godprātīgi, bet tanī pašā
laikā izskatās, ka šīs ministrijas funkcijas ir ļoti reāli nodot citām
ministrijām, un tādējādi mēs varētu šīs lietas atrisināt ar mazākiem finanšu
izdevumiem.

Es tikai vienu gribētu atgādināt šeit no tribīnes Šadurska
kungam. Mēs ļoti labi zinām, ka kādreiz Latvijas valsts iztika bez šādas ministrijas
un, starp citu, arī vēl bez dažām citām ministrijām, un es nedomāju, ka bērnu
tiesību jautājumi bija īpaši sliktāk risināti, pirms tika izveidota šī ministrija.

Kaut gan, kā jau es teicu, es ministra darbu vērtēju pozitīvi.

Es tikai gribu atgādināt, ka jūs, Šadurska kungs, bijāt tanī
valdībā, kuras vadītājs nāca no toreizējās jūsu partijas, un ka tā bija tieši
jūsu
iniciatīva – izveidot šādu ministriju. Un tāpēc šobrīd teikt un kritizēt, ka tas
bija absolūti nevajadzīgi un slikti, faktiski nozīmē to, ka jūs esat ļoti
paškritisks. Par to jums – paldies! Un es ceru, ka mēs atradīsim kopīgu, saprātīgu
risinājumu tuvākajā nākotnē, kā optimizēt valdības darbu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Par paškritiku runājot, godātie kolēģi, protams, būtu naivi
cerēt, ka kāds noticēs, ja kāds no jebkuras valdības ministriem teiks: „Mūsu
valdība gan iepretī visām citām neizdarīja nevienu kļūdu, bet visas pārējās bija
ļoti sliktas.” Bet es domāju, ka ir aplam muļķīgi pirms sešiem gadiem izdarīt
kļūdu un mēģināt to attaisnot, turpinot nemitīgi kļūdīties sešus gadus.

Godmaņa kungs, man ir jums viens jautājums, uz kuru es tomēr
gribētu saņemt atbildi, un tāpēc no savas iepriekšējās uzrunas vienu domu es gribu
vēlreiz atkārtot.

Godmaņa kungs, vai nebūtu labāk, ja valdība, veicot kādu rīcību,
domātu par šīs rīcības sekām un mēģinātu rīkoties konsekventi? Vai tiešām
jūsu valdība, ierosinot grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā un mainot
ministrijas nosaukumu, nesaprata, ka būs jāpārapstiprina ministrs, kura amats tiek
mainīts? Nu būtu mazliet padomājuši, ka ministrs Baštiks neleģitīmi sēž Ministru
kabineta sēdēs visas šīs 15 dienas, un izdarījuši darbus secīgi un loģiski –
tā, lai tagad nebūtu uz karstām pēdām jāskrien iegūt uzticību likvidējamam
amatam! Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Ja jūs šo kļūdu pieļāvāt, vai tiešām šī kļūda ir
jālabo, vēl lieku reizi sabiedrībai pasvītrojot, ka tā bija kļūda? Varbūt, ņemot
vērā to, ka šis ministra amats tiks likvidēts, vajadzētu uzdot kādam citam valdības
loceklim (to Ministru kabineta iekārtas likums atļauj) pildīt šā ministra amata
pienākumus līdz tam laikam, kamēr šī ministrija vēl nav likvidēta?

Godātais valdības vadītāj! Kāpēc viena kļūda būtu jālabo ar
otru kļūdu, nevis ar loģisku, konsekventu rīcību? Vai tiešām, nemitīgi uz katra
soļa kļūdoties un metoties no viena grāvja otrā, jūs tādā veidā cerat vairot
uzticību šai valdībai?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamais Prezidij!
Cienījamie deputāti! Pirmkārt, paldies par to, ka deputāti, kas nav valdībā, izsaka
bažas un cerības, ka uzticība būtu jāvairo ar šo valdības soli. Paldies par to.

Bet man vienmēr ir svarīgi noklausīties Šadurska kunga, nu,
teiksim, priekšlikumus un jautājumus, jo viņš pretendē – un principā bieži vien
tas viņam arī iznāk – uz loģiku… Redziet, Šadurska kungs, ir šāda loģiska
atbilde. Saeima ir tā, kas nosaka valdības struktūru ar savu balsojumu. Kamēr Saeima
nav nobalsojusi, priekšlikumi, kas nāk no valdības, no koalīcijas, no politiķiem, nav
leģitīmi, tāpēc mēs nevaram tagad kaut kādā veidā neizdarīt nepieciešamās
juridiskās… Man bija pietiekami asa saruna ar Juridiskā biroja vadītāju, un, lai kā
es arī viņam teiktu, man ir sajūta, ka Juridiskais birojs politiski jau grib risināt
jautājumus, bet man ir jāpiekrīt, ka tas ir juridiski konsekvents.

Un šī konsekvence ir sekojoša: parlaments grozīja Ministru kabineta
iekārtas likumu, kurā nolikvidēja sekretariātus, to skaitā Sabiedrības integrācijas
lietu sekretariātu. Pēc tam bija ļoti svarīgi, ka šo sekretariātu iekļāva, lūk,
šīs ministrijas sastāvā, ko patlaban de facto vada ministrs Baštiks. Ir ļoti
svarīgi, lai ar šo lēmumu mēs leģitimizētu, lūk, ministra Baštika darbu. Šāda ir
loģika!

Ja turpmāk parlaments akceptēs izmaiņas Ministru kabineta iekārtas
likumā, tad būs cita valdības struktūra, un tikai parlamenta lēmums noteiks… Es
pasvītroju – tikai parlamenta un neviena cita lēmums noteiks, kāda būs valdības
struktūra nākotnē.

Un šeit loģika ir sekojoša: papriekšu sekretariāts pārtrauc savas
funkcijas, par ko liecina vairāki fakti, to skaitā Kastēna kunga pilnvaru
apstiprināšanas jautājums.

Tad ir svarīgi, ka tas tiek iekļauts šajā ministrijā, par ko mēs
runājam šodien. Mēs nevaram to atlikt uz eventuāli nākamo valdības sastāvu, kas,
protams, ir parlamenta rokās. Un tad, kad tas būs apstiprināts, tad notiks, iespējams,
tas, ko jūs prasāt. Bet te ir loģika, Šadurska kungs! Tā ir mana atbilde. Es centos
jums šo loģisko ķēdi uzzīmēt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par uzticības
izteikšanu bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministram Ainaram
Baštikam”! (No zāles: „Viņš labs cilvēks!”) Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 28, atturas – nav. Lēmuma projekts „Par uzticības izteikšanu
bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministram Ainaram Baštikam”
pieņemts.

Godātie kolēģi, pirms mēs sākam izskatīt nākamo šodienas darba
kārtības sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”, mums jālemj par iespējamiem
grozījumiem, papildinājumiem, šodienas darba kārtībā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis
10 deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā
lēmuma projektu „Par deputāta Dzintara Jaundžeikara ievēlēšanu Saeimas
Juridiskajā komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens:
„Nav!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu parakstītu iesniegumu ar
lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par deputāta
Oskara Kastēna ievēlēšanu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un vēl Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu parakstītu
iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par
deputāta Oskara Kastēna ievēlēšanu Saeimas Eiropas lietu komisijā”. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Godātie kolēģi, sākam skatīt nākamo šodienas darba kārtības
sadaļu – „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privatizācijas
sertifikātiem””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas
vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem””. Uz trešo lasījumu nav
saņemts neviens priekšlikums. Tāpēc lūdzu arī jūs atbalstīt likumprojektu
trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem”” pieņemšanu trešajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību
īpašuma objektu privatizāciju””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas
vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi, izskatām grozījumus likumā „Par valsts un
pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”. Uz trešo lasījumu komisija saņēma
trīs priekšlikumus.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. Un 3. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā,
lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””
pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu
aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””,
trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes un
godājamie deputāti!

Šodien mums ir jāizskata svarīgi likumprojekti – „Grozījumi
likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas
Parlamenta vēlēšanām”” un „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu
aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām””.

Ņemot vērā, ka šie likumprojekti ir ļoti svarīgi un mēs neesam
varbūt izcēlušies ar lielām debatēm, es gribētu tomēr šodien teikt kā ziņotājs
arī ievadvārdus par šiem svarīgajiem likumu grozījumiem.

Uz nepieciešamību izdarīt grozījumus likumos… uz to, ka tie
joprojām netiek pieņemti, norādīja arī Valsts prezidents savā uzrunā Saeimas
deputātiem jau pagājušā gada 6.augustā. Viņš akcentēja, ka līdz nākamajām
vēlēšanām nepieciešams skaidrs, ar likumu noteikts politiskās aģitācijas finanšu
regulējums. Līdzīgus uzskatus ir paudušas arī Saeimā pārstāvētās politiskās
partijas, atsevišķas nevalstiskās organizācijas un Korupcijas novēršanas un
apkarošanas birojs, kas nodarbojas ar partiju finansēšanas noteikumu izpildes
uzraudzību.

Kā atbildīgais referents es vēlos pakavēties pie tā, ko Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisija ir paveikusi līdz šim un kādi grozījumi tiek
piedāvāti balsošanai.

2007.gada sākumā Saeima nobalsoja gan par grozījumu nodošanu
komisijai, gan par to pieņemšanu pirmajā lasījumā. Tika dots ilgs laiks priekšlikumu
iesniegšanai otrajam lasījumam. Priekšlikumi tika saņemti no gandrīz visām
frakcijām, no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, kā arī no atsevišķām
nevalstiskajām organizācijām. Tika rīkotas tikšanās ar ārvalstu ekspertiem, kas
konsultēja deputātus par jautājumiem, kuri skar priekšvēlēšanu aģitāciju.
Vairākkārt izskanēja viedoklis, ka Latvijā ir jāņem vērā ārvalstu pieredze par
to, kā regulēt trešo personu jautājumus. Visbiežāk tika piesaukta Lielbritānija un
Kanāda, tāpēc arī minēto valstu regulējums ir bijis par pamatu atsevišķiem
priekšlikumiem, kurus komisija ir atbalstījusi.

Likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas
vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”, kā arī likumā „Par
priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām” paredzētas vairākas
izmaiņas.

Pirmkārt, tiks noteikts jauns 120 dienu ilgs priekšvēlēšanu
aģitācijas periods. Komisija ir vienojusies uzlikt masu medijiem pienākumu informēt
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju par noslēgtajiem reklāmas līgumiem. Un
deputāti atbalstīja ierosinājumu noteikt raidorganizācijām un preses izdevumiem
pienākumu aģitācijas perioda sākumā publiskot raidlaiku un laukumu izcenojumus
reklāmas izvietošanai, liedzot tiesības pēc šā paziņojuma tos mainīt.
Likumprojektos iekļauts arī nosacījums, ka līgumus par reklāmu izvietošanu varēs
slēgt tikai tieši starp partijām un medijiem, izslēdzot starpnieku pakalpojumus.

Komisijai ir arī izdevies nodefinēt tā sauktās trešās personas,
kas līdz šim nebija atrunātas ar priekšvēlēšanu aģitāciju saistītajos likumos.
Jāuzsver, ka komisija pēc Juridiskā biroja ieteikuma vienojās, ka termina „trešā
persona” vietā likumprojektā tiek lietots jēdziens „ar politiskajām
organizācijām un to apvienībām nesaistīta persona”, jo citā – Politisko
organizāciju (partiju) finansēšanas likumā – jau tiek lietots jēdziens „trešā
persona”.

Izstrādājot ar politiskajām organizācijām un to apvienībām
nesaistītas personas jeb trešās personas definīciju, komisija ņēma vērā arī jau
pieminēto ārvalstu pieredzi, lai nepieļautu atsevišķu normu apstrīdēšanu un
atcelšanu konstitucionālajā tiesā vai Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Piemēram,
Kanādā 1983.gadā Federālajā vēlēšanu izdevumu likumā pilnīgi aizliedza
trešajām personām veikt darbības, kas saskaņā ar likumu tiek uzskatītas par
vēlēšanu izdevumiem, bet jau pāris gadu vēlāk tiesa atzina šādu regulējumu par
antikonstitucionālu. Lielbritānijā 1983.gadā Iedzīvotāju pārstāvības likums
noteica, ka trešās personas darbībām, kas ir vērstas uz kāda kandidāta
ievēlēšanu vai neievēlēšanu, nedrīkst tērēt vairāk par 5 mārciņām. Taču
vēlāk Eiropas Cilvēktiesību tiesa šo regulējumu atzina par Eiropas Cilvēktiesību
un pamatbrīvību konvencijai neatbilstošu. Savukārt ASV Augstākā tiesa 1976.gadā
nolēma, ka trešo personu izdevumu apjoms vispār nav ierobežojams. Ņemot vērā
iepriekšminēto un apzinoties personu tiesības uz vārda brīvību, komisija nonāca pie
kopsaucēja, ka trešās personas priekšvēlēšanu aģitācijai var izmantot
līdzekļus, kas nepārsniedz 15 minimālās mēnešalgas. Savukārt atbilstoši
nacionālajiem likumiem ar trešo personu Kanādā un Lielbritānijā saprot jebkuru citu
personu, kas nav politiskās partijas biedrs un vēlēšanu kandidāts. Tādēļ analoga
ir arī mūsu izstrādātā definīcija. Tā nosaka, ka ar politiskajām partijām un
organizācijām un to apvienībām nesaistīta persona šā likuma izpratnē ir fiziska
persona, juridiska persona vai reģistrēta šādu personu apvienība, kas savā vārdā
veic priekšvēlēšanu aģitāciju.

Vadoties pēc trešo personu institūciju būtības, loģisks ir arī
priekšlikums, ko atbalstīja gan KNAB, gan Saeimas frakcijas, – ka trešās personas
priekšvēlēšanu aģitācijas izmaksas nav uzskatāmas par ziedojumu, dāvinājumu
Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma izpratnē. Un tādējādi
ziedojumi, kurus trešās personas priekšvēlēšanu aģitācijai saņēmušas no
fiziskām un juridiskām personām, nav pieskaitāmi nevienai politiskajai partijai. Tajā
pašā laikā likumprojekta 33.pants paredz, ka trešās personas, kas būs pārkāpušas
likuma noteiktos priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumus, tiks sauktas pie likumā
noteiktās atbildības. Kopsavelkot visu iepriekš minēto, jāsecina, ka mēs, no vienas
puses, esam radījuši pamatu izteiksmes brīvībai, bet, no otras puses, esam uzlikuši
saprātīgus un samērīgus ierobežojumus, tādējādi padarot priekšvēlēšanu
aģitācijas regulējumu skaidrāku un pilnvērtīgāku.

Un tagad ķersimies pie priekšlikumiem.

1.priekšlikums, ko iesniedza deputāts Artis Kampars un kas precizē
likuma mērķi, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es arī
gribētu atzīmēt, ka, manuprāt, šis likums šajā šobrīd ļoti nestabilajā
gaisotnē ir tas pozitīvais piemērs, kas parāda, cik labu un kvalitatīvu likumdošanas
produktu mēs varam panākt tad, ja pozīcija ieklausās opozīcijā un pozīcija ņem
vērā ekspertu vērtējumus un nevalstisko organizāciju viedokli, kā arī tad, ja šis
process notiek, izvērtējot līdzšinējo pieredzi un ņemot vērā to, kas Latvijas
cilvēkam līdz šim ir bijis aktuāls un svarīgs.

Par konkrētajiem priekšlikumiem – 1. un 2.priekšlikumu -, ko es
esmu iesniedzis. Kolēģi! Es nolasīšu vēlreiz 2.priekšlikumu, jo pieņemu, ka
lielākā daļa no jums diez vai šo konkrēto priekšlikumu lasījuši, jo tas tiešām
ir ļoti, ļoti nevainīgs un vispārināts. Tas nosaka likuma mērķi, pret kuru,
manuprāt, diez vai kāds šeit, zālē, sēdošais varētu iebilst, proti: „Likuma
mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgas tiesības un apstākļus priekšvēlēšanu
aģitācijā visām politiskajām partijām vai politisko partiju apvienībām, kuras
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrējušās Saeimas vēlēšanām un
Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ievērojot vēlētāju tiesības saņemt patiesu un
nepastarpinātu informāciju, kā arī noteikt kārtību, kādā aģitāciju var veikt ar
politiskajām organizācijām un to apvienībām nesaistītas personas.”

Kolēģi! Visos, nu, ja ne visos, tad ļoti daudzos mūsu likumos ir
pirmajā sadaļā norādīti likuma mērķi. Šajā likumā diemžēl tas kaut kādu
iemeslu dēļ nav bijis definēts, un tāpēc mans aicinājums tomēr ir skaidri pateikt
šo vispārīgo, precīzo likuma mērķi, – ka šis likums runā par vienlīdzīgām
tiesībām partijām un vēlētājiem. Es ļoti aicinu atbalstīt 1. un arī
2.priekšlikumu, jo tie pēc satura un būtības likumu tikai uzlabo un papildina, padara
to lasāmāku, saprotamāku vienkāršajam cilvēkam, vienkāršajam vēlētājam. Tie
neko pēc būtības nemaina. Es esmu vienkārši devis mums iespēju vēl papildus
pastiprināt šā likuma jau tā, manuprāt, uzlaboto kvalitāti.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt ne 1., ne 2.priekšlikumu,
jo tie ir absolūti tukši. Šeit ir vienkārši liekvārdība.

Man ļoti patīk iepriekšējā runātāja pieminētie jēdzieni –
„vienkāršais cilvēks” un „vienkāršais vēlētājs”. Un kāds tad ir Kampara
kungs – vienkāršais cilvēks vai sarežģītais cilvēks? Lūk!

Tagad par pašu priekšlikumu. „Likuma mērķis ir nodrošināt
vienlīdzīgas tiesības un apstākļus…” Vai ir kaut kāds tāds likums, kas
nenodrošina vienlīdzīgas tiesības? Man liekas, ka jebkura likuma mērķis ir
nodrošināt vienlīdzīgas tiesības vienalga kādā jautājumā. Un, otrkārt,
„ievērojot vēlētāju tiesības saņemt patiesu un nepastarpinātu informāciju…”
Nu, nosauciet, lūdzu, vienu likumu, kur vēlētājam nav tiesību saņemt patiesu
informāciju! Nevajadzētu aizrauties ar liekvārdību. Tas ir viss!

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Kučinskis vēlas ko piebilst?

M.Kučinskis. Jā, komisija par to debatēja, un faktiski man
jāatzīst, ka tika ņemti vērā galvenokārt Juridiskā biroja iebildumi par to, ka
likuma salikums šobrīd neprasa mainīt un ielikt jaunas sadaļas.

Tāpēc aicinu tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Kampara priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 42, atturas – 7.
Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Kučinskis. 2. priekšlikums ir saistīts ar 1.priekšlikumu.
Faktiski tie ir saistīti. Diemžēl aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Jautājums: vai tas vispār ir balsojams, ja
mēs…?

M.Kučinskis. Nav balsojams… (No zāles dep. A.Kampars: „Ir
balsojams!”)

Sēdes vadītājs. Labi. Ja iesniedzējs uzstāj uz balsojumu, tad,
protams… Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Kampara priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 45, atturas – 6.
Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Kučinskis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā,
kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. 8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts komisijas izstrādātajā 10.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. 11. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Daļēji ir atbalstīts, arī iekļauts komisijas
izstrādātajā 10.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 12. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts un iekļauts 14. –
komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts 14. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. 15. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas
priekšlikumā – 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā – 17.priekšlikumā, kurš ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. 18. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 20. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 21. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas
priekšlikumā – 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts komisijas – 23.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts komisijas – 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. 25. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 26. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas –
25.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 26. – šīs pašas partijas frakcijas priekšlikums.
Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas – 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Tas ir 27.priekšlikums… Deputāti neiebilst, bet
mums ir savukārt pienācis laiks pārtraukumam. Mēs acīmredzot apstāsimies pie
28.priekšlikuma.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, es gribētu mūsu visu vārdā sveikt
deputātu Juri Dalbiņu, kuram pavisam nesen bija pusapaļa jubileja. (Aplausi.)

Vārds paziņojumam deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi mūsu telpās pēc piecām
minūtēm.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc piecām
minūtēm 106. – komisijas telpā.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Vents
Armands Krauklis, Jānis Reirs un Inese Šlesere.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet savas vietas!
Ir pienācis laiks atsākt darbu.

Mums ir vajadzīgs ziņotājs Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas vārdā.

Komisijas vārdā ziņos deputāts Oskars Spurdziņš… Ā, paldies!
Ir ieradies iepriekšējais ziņotājs. Tātad, Kučinska kungs, lūdzu, ieņemiet vietu
tribīnē! Mēs apstājāmies pie 28.priekšlikuma. Lūdzu!

M.Kučinskis. 28.priekšlikums. Iesniegusi Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisija. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

M.Kučinskis. 29. – komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M.Kučinskis. 30. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 31. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 32. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Jābalso!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par
32. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu!
Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav
atbalstīts.

M.Kučinskis. 33. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Arī nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas iesniegto
33.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 58, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Kučinskis. 34. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iestrādāts 35. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates par 34.priekšlikumu.

Debatēs runās deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi!

Šī ir viena lieta, kura, manuprāt, šajā likumā nav pilnīgi
skaidri noregulēta un, manuprāt, atstāj tomēr nelielas variācijas iespējas
priekšvēlēšanu aģitācijai. Paskaidrošu, kāpēc.

Atceramies, – galvenā problēma pagājušajās Saeimas vēlēšanās
bija neskaidrais regulējums tieši trešajām personām; tas bija vispārīgā formā;
netika regulēts ļoti detalizēti tas, ko it kā šis likums atrisina. Un tomēr.
Atrisinot šo jautājumu, mēs esam cilvēkus tā kā iedalījuši (attiecībā uz viņu
iespēju aģitēt vēlēšanās) tādās divās lielās grupās.

Pirmā grupa ir politiskās partijas, politisko partiju sarakstu
kandidāti, kuri pilnīgi skaidri ir spiesti ievērot un kuriem būs jāievēro partiju
tēriņu griesti.

Otra grupa ir trešās personas – ikviens Latvijas iedzīvotājs,
nevalstiskās organizācijas, juridiskās organizācijas, jebkurš cits, kurš vēlas
aģitēt un kuram savukārt ir nedaudz citi noteikumi nekā politiskajām partijām, un
tie ir ierobežojumi desmit minimālo mēnešalgu apmērā.

Tautas partija ierosina partiju biedrus nevis iekļaut šajā kopējā
partiju tēriņu griestu apjomā, bet gan definēt viņus kā trešās personas.
Mūsuprāt un manuprāt, tas nav pareizi, tāpēc ka tie cilvēki, kuri ir izvēlējušies
aktīvi darboties politiskajās partijās un kuri principā ir tādu organizētu grupu
dalībnieki, kas ir politisko partiju nodaļas vai atbalsta grupas vai darbojas kā
citādāk, kā jau katrai partijai tas ir definēts, – ka viņi noteikti nav trešās
personas, ja raugāmies no aģitācijas viedokļa. Tās ir organizējamas, tās ir
uzrunājamas, tās ir jebkādā citā veidā iesaistāmas tieši konkrētās partijas
aģitācijā. Līdz ar to, manuprāt, nepareizi ir teikt, ka politisko partiju biedri
kampaņu gaitā ir trešās personas. Jā, arī šos biedrus ierobežo šis likums.
Tomēr, ja iztēlojamies, ka vienā nelielā vidusmēra pašvaldībā, piemēram, Bauskā,
šie partiju tēriņu griesti ir 5000 latu, tad redzam, ka tikai divu partijas biedru
izlietotie līdzekļi kopumā ir līdzvērtīgi visas partijas izdevumiem. Tātad pieci
partijas biedri… tikai pieci konkrētās pilsētas partijas biedri, atsevišķi
aģitējot par it kā sev tuvu ideju, var izlietot līdzekļus, kuri ir piecreiz lielāki,
nekā partijai atļauts tērēt šajā apgabalā kopumā, kolēģi.

Līdz ar to, manuprāt, šī norma atstāj diezgan lielas iespējas
negodprātīgām partijām, negodprātīgiem cilvēkiem manipulēt ar šo nosacījumu.
Sakarā ar to es uzskatu, ka tomēr šie partiju biedri būtu jāiekļauj… viņu
aģitācijas iespējas būtu jāiekļauj kopējā partiju tēriņu limitā; to apjomu mēs
ierobežojam ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu, kolēģi.

Saprotot to argumentāciju, kas skanēja komisijā, – ka tomēr
šāds process diez vai notiks -, es ļoti, ļoti vēlētos, lai Tautas partijas
pārstāvji, kuri iesnieguši šo priekšlikumu, publiski no Saeimas tribīnes apliecina,
ka šis priekšlikums nav iesniegts ar mērķi veidot paralēlas kampaņas, kuras
apmaksās partiju biedri, nevis politisko partiju organizācijas, kuras iesniegs savas
atskaites KNAB un pilnībā atskaitīsies sabiedrībai par to.

Ja Tautas partija ir gatava argumentēt, ka šī iesnieguma mērķis
nav atstāt spraugu un dot iespēju biedriem aģitēt personīgi, tādā veidā papildus
palielinot šo partiju budžetu, tad es pieņemu, ka tiešām ir iespējams arī šāds
regulējums. Ja tomēr kolēģi no Tautas partijas sacītu, ka viņi nav pārliecināti
par tādu turpmāku risinājumu, tad es aicinātu balsot pret šo priekšlikumu un līdz
ar to arī pret 35.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs nākamais runās deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Un īpaši vēršos pie
jums, Kampara kungs. Tautas partija ir gatava gan argumentēt, gan arī šo to varbūt
apliecināt. Tā ka ir runa par argumentiem. Mēs, tos iesniedzot un komisijā aizstāvot,
neesam tos slēpuši un neesam arī atstājuši nepamatotus. Un pamatojums ir samērā
vienkāršs. Partija, kurai ir pieci biedri, protams, visu var zināt par saviem biedriem.
Nu labi, pieci aktīvie… Es domāju, 200 ir minimums. Partijai, kura ir daudzskaitlīga
un pārstāvēta pa visu Latviju, protams, ir grūti vai, es pat teiktu, pilnīgi
neiespējami apliecināt, ka kāds no biedriem kaut kur kaut ko nedarīs.

Otrs arguments. Attiecībā uz to es gribētu pat uzdot jautājumu. Vai
esat aizdomājušies, kāpēc ir šāda, nu, teiksim, biedru diskriminācija? Viņš nav
sarakstā, viņš nav partijas vadībā, viņš ir vienkārši kaut kur biedrs, varbūt
pat aizmirsts biedrs… Kāpēc biedra definīcijā… kāpēc aizliegums viņam kaut ko
darīt nav citu valstu definīcijās? Cienītie kolēģi! Mēs ļoti esam izstudējuši,
kā tas ir Kanādā un Lielbritānijā, mēs esam ņēmuši vērā šo pieredzi, un nekur
nav tā, ka biedrs ir bezmaz tas pats, kas partija; vienlīdzības zīme netiek likta.

Un kā beidzamo es gribētu pateikt arī par tām bažām, Arti Kampara
kungs, par to, ka kāds var to izmantot negodprātīgi. Attiecībā uz to jau tad būtu
risinājums vienkāršs – aizliegt vispār aģitāciju. Mēs nedrīkstam dzīvē
saskatīt tikai melno un domāt, ka visi ir tendēti tikai kaut ko tādu darīt un apiet
likumus, un tā tālāk. Tādā valstī būtu grūti dzīvot… un es neesmu
pārliecināts, vai pat gribētos.

Attiecībā uz Tautas partijas iesniegtajiem priekšlikumiem es varu
apliecināt, ka šie grozījumi gan šajā likumā, gan Politisko organizāciju (partiju)
finansēšanas likumā ir pietiekami labi, demokrātiski, tie ļauj gan tiem, kas dosies
pie vēlēšanu urnām, gan tiem, kas vēlas kandidēt… Un ir pietiekami daudz
līdzekļu, lai aina būtu objektīva, un es neredzu ne mazākās vajadzības no Tautas
partijas puses, ne arī vēlēšanos… Es varu apliecināt un teikt, ka šis
priekšlikums tika iesniegts ne jau tāpēc, lai pēc tam to apietu. Iegaumējiet manus
vārdus! Un es tagad aicinu „Jauno laiku” arī balsot „par” 35. – Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai, Kučinska kungs, komisijas vārdā vēlaties ko
piebilst par 34.priekšlikumu?

M.Kučinskis. Nē, 34.priekšlikums ir daļēji atbalstīts, un
aicinu… Vai par to jābalso?

Sēdes vadītāja. Jābalso. Deputāti prasīja.

M.Kučinskis. Prasīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Tātad balsosim par Tautas partijas
frakcijas iesniegto 34.priekšlikumu.

M.Kučinskis. Tas ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 26, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Kučinskis. Šis priekšlikums ir precizēts un pareizi definēts 35.
– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu pret
35.priekšlikumu? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu
zvanu! Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto
35.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 7, atturas – 15. Priekšlikums
ir atbalstīts.

M.Kučinskis. 36. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 37. – komisijas
priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 36. un
37.priekšlikumu.

M.Kučinskis. 38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas 39.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī daļēji
atbalstīts un iekļauts 41. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M.Kučinskis. 42. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. 43. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 44. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

M.Kučinskis. 45. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nav iebildumu.

M.Kučinskis. 46. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 47. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 48. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 49.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M.Kučinskis. 50. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 51. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

M.Kučinskis. 52. – šīs pašas komisijas priekšlikums. Arī
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 53. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas 55.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

M.Kučinskis. 54. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas 55.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M.Kučinskis. Un pēdējais – 56. – Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M.Kučinskis. Aicinu balsot par šā likumprojekta pieņemšanu
trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un
Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”, trešais
lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Šis ir diezgan liels analogs, un lielākā daļa
priekšlikumu ir tādi paši, par kādiem mēs jau nobalsojām, izņemot dažus
specifiskus priekšlikumus, kas ir raksturīgi pašvaldību vēlēšanām.

1. – deputāta Kampara priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles:
„Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par
1. – deputāta Kampara priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 40, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Kučinskis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

M.Kučinskis. 3. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts komisijas 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 4. un
5.priekšlikumu.

M.Kučinskis. 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nav iebildumu.

M.Kučinskis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas 8.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

M.Kučinskis. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts komisijas 12.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

M.Kučinskis. 13. – Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un iekļauts 15. – komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M.Kučinskis. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts komisijas 17.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 19.priekšlikumā,
kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M.Kučinskis. 20. – šīs pašas komisijas priekšlikums. Arī
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. 21. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Kučinskis. 22. – šīs pašas komisijas priekšlikums. Arī
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Kučinskis. 23. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. Arī 24. ir komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 25. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas 26.priekšlikumā. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 25.priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 24, atturas – 54. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Kučinskis. 26. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 26.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 7, atturas – 18. Priekšlikums ir atbalstīts.

M.Kučinskis. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts komisijas 28.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M.Kučinskis. 29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts komisijas 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 30. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 29. un
30.priekšlikumu.

M.Kučinskis. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. 32. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

M.Kučinskis. 35. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. Arī 36. ir komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 37. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 38. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

M.Kučinskis. 39. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 40. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. 41. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 42. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 43. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M.Kučinskis. Un 44. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. Aicinu pieņemt šo likumprojektu trešajā, galīgajā,
lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību
vēlēšanām”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo darba kārtības jautājumu izskatām likumprojektu „Grozījums
Profesionālās izglītības likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis un nākamie trīs likumprojekti saistīti ar
administratīvi teritoriālo reformu.

Komisija izskatīja likumprojektu „Grozījums Profesionālās
izglītības likumā”. Tas faktiski ir tehnisks grozījums: attiecīgajā pantā vārdus
„domes (padomes)” aizstāj ar vārdu „domes”.

Komisija lūdz piešķirt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Mums tātad ir jāizlemj jautājums par
steidzamības piešķiršanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Profesionālās
izglītības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 21, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O.Spurdziņš. Lūdzu akceptēt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums Profesionālās izglītības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un izskatīšanas
dienu.

O.Spurdziņš. Komisija ierosina par priekšlikumu iesniegšanas
termiņu otrajam lasījumam noteikt šā gada 20.janvāri un izskatīšanu veikt šā gada
29.janvārī.

Sēdes vadītāja. 20.janvāris, izskatīšana – 29.janvārī.
Priekšlikumu iesniegšanas laiks noteikts. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījums Publisko
aģentūru likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Kā jau es minēju, arī likumprojekts „Grozījums Publisko
aģentūru likumā” saistīts ar administratīvi teritoriālo reformu. Paredzēts
aizstāt visā likumā vārdus „dome (padome)” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu
„dome” (attiecīgajā locījumā). Komisija to akceptēja.

Lūdzu piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Vispirms mums ir izlemjams jautājums par
steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Publisko
aģentūru likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O.Spurdziņš. Lūdzu akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums Publisko aģentūru likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un izskatīšanas
dienu.

O.Spurdziņš. Komisija lūdz noteikt par priekšlikumu iesniegšanas
laiku otrajam lasījumam šā gada 20.janvāri un par izskatīšanas laiku – šā gada
29.janvāri.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšana – līdz 20.janvārim,
izskatīšana – 29.janvāra sēdē. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
nekustamā īpašuma nodokli””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Arī likumprojektā „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma
nodokli”” priekšlikums no valdības puses ir aizstāt attiecīgajos pantos vārdus
„dome (padome)” ar vārdu „dome”, kā arī vārdus „pagasta, novada vai
pilsētas” ar vārdiem „republikas pilsētas vai novada”. Komisija to atbalstīja un
lūdz piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Ir jāizlemj jautājums par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
nekustamā īpašuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 19, atturas – 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O.Spurdziņš. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā
lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un izskatīšanas
dienu.

O.Spurdziņš. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt
šā gada 20.janvāri un izskatīšanu veikt 29.janvāra sēdē.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšana – līdz 20.janvārim,
izskatīšana – Saeimas 29.janvāra sēdē. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījums Valsts statistikas
likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Šajā likumprojektā, tas ir, likumprojektā „Grozījums Valsts
statistikas likumā”, ir valdības priekšlikums izslēgt 1.panta 9.punktā vārdus
„rajona un”. Komisija to atbalsta un lūdz piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Mums jāizlemj par steidzamības piešķiršanu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts statistikas likumā”
atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 17, atturas – 3.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O.Spurdziņš. Lūdzu akceptēt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums Valsts statistikas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā

pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un izskatīšanas
dienu.

O.Spurdziņš. Komisija piedāvā par priekšlikumu iesniegšanas laiku
uz otro lasījumu noteikt šā gada 20.janvāri un izskatīt Saeimas 29.janvāra sēdē.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas laiks – līdz
20.janvārim, izskatīšana – 29.janvāra sēdē.

Paldies.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi
Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Komisija ir izskatījusi pirmajam
lasījumam likumprojektu „Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā”
un ir to atbalstījusi. Lūdzu deputātus atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku.

J.Tutins. 2009.gada 29.janvāris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas laiks – līdz
29.janvārim.

Paldies.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kā nākamo izskatām lēmuma projektu „Par
Latvijas Republikas Valsts kontroles 2008.gada finanšu pārskata revidenta
apstiprināšanu”. Lēmuma projekta iesniedzējs – Publisko izdevumu un revīzijas
komisija.

Komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Notika atklāts konkurss par revidentiem, tika vērtēta gan
cena, gan pieredze. Komisija bija izvirzīta no mūsu komisijas locekļu sastāva, Reira
kungs bija komisijas vadītājs. Mēs pilnībā uzticamies šai komisijai. Viņi
izvirzīja par revidentu Valsts kontroles 2008.gada finanšu pārskata revīzijai SIA
„D.Daņēvičas revidentu birojs”, un tāpēc es lūdzu šodien Saeimu apstiprināt
šo revidentu tā, kā tas ir saskaņā ar mūsu likumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti par šo lēmuma projektu debatēt nevēlas. Lūdzu zvanu!
Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas Valsts kontroles 2008.gada
finanšu pārskata revidenta apstiprināšanu”! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Kā nākamo izskatām lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas
maiņu Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nodotajiem, bet
neizskatītajiem likumprojektiem, nosakot par atbildīgo Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisiju”. Lēmuma projekta iesniedzējs –
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lūdzu zvanu!
Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav.
Lēmums pieņemts.

Kā nākamo izskatām lēmuma projektu „Par 9.Saeimas deputāta
Ingmāra Līdakas ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Kā nākamo izskatām lēmuma projektu „Par 9.Saeimas deputātes
Annas Seiles ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijā”. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma
projekts „Par deputāta Dzintara Jaundžeikara ievēlēšanu Saeimas Juridiskajā
komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Dzintara
Jaundžeikara ievēlēšanu Saeimas Juridiskajā komisijā”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par
deputāta Oskara Kastēna ievēlēšanu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Oskara
Kastēna ievēlēšanu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 1, atturas – nav. Lēmums
pieņemts.

Lēmuma projekts „Par deputāta Oskara Kastēna ievēlēšanu
Saeimas Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
deputāta Oskara Kastēna ievēlēšanu Saeimas Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums
pieņemts.

Līdz ar to visa šodienas sēdes darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu
zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam
deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde pulksten 13.00 komisijas telpās. Tikšanās ar ministru Zalāna kungu.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten
12.00.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Māris
Ārbergs, Aija Barča, Ina Druviete, Vents Armands Krauklis, Visvaldis Lācis, Jakovs
Pliners, Jānis Reirs, Einars Repše, Andis Kāposts, Inese Šlesere, Dainis Turlais,
Jānis Tutins un Gunārs Upenieks.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2009.gada 15.janvāra sēdi pasludinu par slēgtu.

 

 

 

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas ziemas sesijas 1.sēde

2009.gada 15.janvārī

Par darba kārtību
Par Oskara Kastēna 9.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu (J.Šmita vietā) (Dok. Nr.3580)
Ziņo	– dep. S.Dolgopolovs
Par likumprojektu „Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” (Nr.1054/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3545, 3545A)
Par likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (Nr.1057/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Noraidīts) (Dok. Nr.3549, 3549A)
Priekšlikumi	– dep. J.Dobelis (pret)
	– dep. J.Pliners (par)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem”” (Nr.1058/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3554, 3554A)
Par likumprojektu „Grozījums Operatīvās darbības likumā” (Nr.1059/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3555, 3555A)
Par likumprojektu „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr.1060/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3556, 3556A)
Par likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (Nr.1061/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3557, 3557A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.1062/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3559, 3559A)
Par likumprojektu „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” (Nr.1063/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3560, 3560A)
Par likumprojektu „Pasta likums” (Nr.1064/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3561, 3561A)
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.1065/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3562, 3562A)
Par likumprojektu „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr.1066/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3563, 3563A)
Par likumprojektu „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr.1067/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3564, 3564A)
Par likumprojektu „Gaujas nacionālā parka likums” (Nr.1068/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3565, 3565A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.1069/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3566, 3566A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”” (Nr.1070/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3567, 3567A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr.1071/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3568, 3568A)
Par likumprojektu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr.1072/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3573, 3573A)
Priekšlikumi	– dep. S.Kalniete (par)
	– dep. V.Muižniece (pret)
Par likumprojektu „Grozījumi Sporta likumā” (Nr.1073/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3575, 3575A)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ventam Armandam Krauklim šā gada 15.janvārī (Dok. Nr.3569)
Lēmuma projekts „Par uzticības izteikšanu bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministram Ainaram Baštikam” (Nr.587/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3572)
Ministru kabineta vārdā	– Ministru prezidents I.Godmanis
Debates	– dep. K.Šadurskis
	– dep. V.Buzajevs
	– dep. J.Dobelis
	– dep. Dz.Ābiķis
	– dep. K.Šadurskis
	– Ministru prezidents I.Godmanis
Par darba kārtību
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem”” (Nr.912/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.3533)
Ziņo	– dep. M.Ārbergs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (Nr.913/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.3558)
Ziņo	– dep. M.Ārbergs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” (Nr.213/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.3570)
Ziņo	– dep. M.Kučinskis
Debates	– dep. A.Kampars
	– dep. J.Dobelis
Paziņojumi
	– dep. G.Blumbergs
	– dep. A.Bērziņš (ZZS)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	– Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs
Debašu turpinājums	– dep. A.Kampars
	– dep. M.Kučinskis
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” (Nr.214/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.3571)
Ziņo	– dep. M.Kučinskis
Likumprojekts „Grozījums Profesionālās izglītības likumā” (Nr.955/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3218, 3532)
Ziņo	– dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījums Publisko aģentūru likumā” (Nr.970/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3305, 3532)
Ziņo	– dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr.971/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3306, 3532)
Ziņo	– dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījums Valsts statistikas likumā” (Nr.985/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3345, 3532)
Ziņo	– dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” (Nr.1000/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.3425, 3548)
Ziņo	– dep. J.Tutins
Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas Valsts kontroles 2008.gada finanšu pārskata revidenta apstiprināšanu” (Nr.588/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3574)
Ziņo	– dep. A.Bērziņš (ZZS)
Lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nodotajiem, bet neizskatītajiem likumprojektiem, nosakot par atbildīgo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju” (Nr.590/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3584)
Lēmuma projekts „Par deputāta Ingmāra Līdakas ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā” (Nr.592/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3589)
Lēmuma projekts „Par deputātes Annas Seiles ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā” (Nr.593/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3590)
Lēmuma projekts „Par deputāta Dzintara Jaundžeikara ievēlēšanu Juridiskajā komisijā” (Nr.594/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3592)
Lēmuma projekts „Par deputāta Oskara Kastēna ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā” (Nr.595/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3593)
Lēmuma projekts „Par deputāta Oskara Kastēna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā” (Nr.596/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3594)
Paziņojumi
	– dep. O.Spurdziņš
	– dep. A.Bērziņš (ZZS)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	– Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs

Balsojumi

Grozījums Latvijas Republikas Satversmē
Datums: 15.01.2009. 09:36:10 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3549 nodošanu komisijai

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā
Datums: 15.01.2009. 09:50:10 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3573 nodošanu komisijai

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam V.A.Krauklim
Datums: 15.01.2009. 09:51:18 bal003
Balsošanas motīvs: Par atvaļinājuma piešķiršanu dep. V.A.Krauklim

Lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministram A.Baštikam”
Datums: 15.01.2009. 10:12:28 bal004
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3572

Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem” (3.lasījums)
Datums: 15.01.2009. 10:14:36 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3533 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (3.lasījums)
Datums: 15.01.2009. 10:15:40 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3558 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” (3.lasījums)
Datums: 15.01.2009. 10:27:54 bal007
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” (3.lasījums)
Datums: 15.01.2009. 10:28:38 bal008
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” (3.lasījums)
Datums: 15.01.2009. 11:05:54 bal009
Balsošanas motīvs: Par 32.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” (3.lasījums)
Datums: 15.01.2009. 11:06:30 bal010
Balsošanas motīvs: Par 33.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” (3.lasījums)
Datums: 15.01.2009. 11:15:34 bal011
Balsošanas motīvs: Par 34.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” (3.lasījums)
Datums: 15.01.2009. 11:16:18 bal012
Balsošanas motīvs: Par 35.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” (3.lasījums)
Datums: 15.01.2009. 11:19:08 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3570 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām” (3.lasījums)
Datums: 15.01.2009. 11:20:06 bal014
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām” (3.lasījums)
Datums: 15.01.2009. 11:22:48 bal015
Balsošanas motīvs: Par 25.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām” (3.lasījums)
Datums: 15.01.2009. 11:23:20 bal016
Balsošanas motīvs: Par 26.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām” (3.lasījums)
Datums: 15.01.2009. 11:25:46 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3571 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums Profesionālās izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 15.01.2009. 11:26:52 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3218 steidzamību

Grozījums Profesionālās izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 15.01.2009. 11:27:22 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3218 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Publisko aģentūru likumā (1.lasījums)
Datums: 15.01.2009. 11:28:38 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3305 steidzamību

Grozījums Publisko aģentūru likumā (1.lasījums)
Datums: 15.01.2009. 11:29:12 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3305 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (1.lasījums)
Datums: 15.01.2009. 11:30:32 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3306 steidzamību

Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (1.lasījums)
Datums: 15.01.2009. 11:31:04 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3306 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Valsts statistikas likumā (1.lasījums)
Datums: 2009.01.15. 11:32:16 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3345 steidzamību

Grozījums Valsts statistikas likumā (1.lasījums)
Datums: 15.01.2009. 11:32:44 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3345 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā (1.lasījums)
Datums: 15.01.2009. 11:34:02 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3425 pieņemšanu 1.lasījumā

Lēmuma projekts “Par LR Valsts kontroles 2008.gada finanšu pārskata revidenta apstiprināšanu”
Datums: 15.01.2009. 11:36:08 bal027
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3574

Lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nodotajiem, bet neizskatītajiem likumprojektiem, nosakot par atbildīgo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju”
Datums: 15.01.2009. 11:36:54 bal028
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3584

Lēmuma projekts “Par deputāta Ingmāra Līdakas ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”
Datums: 15.01.2009. 11:37:32 bal029
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3589

Lēmuma projekts “Par deputātes Annas Seiles ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”
Datums: 15.01.2009. 11:38:12 bal030
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3590

Lēmuma projekts “Par deputāta Dzintara Jaundžeikara ievēlēšanu Saeimas Juridiskajā komisijā”
Datums: 15.01.2009. 11:38:58 bal031
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3592

Lēmuma projekts “Par deputāta Oskara Kastēna ievēlēšanu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”
Datums: 15.01.2009. 11:39:34 bal032
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3593

Lēmuma projekts “Par deputāta Oskara Kastēna ievēlēšanu Saeimas Eiropas lietu komisijā”
Datums: 15.01.2009. 11:40:08 bal033
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3594