Rīgā
23.12.2008. Nr.90/TA-3395
Saeimas Prezidijam
Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Likumprojektu izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Jēkabsons 67013028, andris.jekabsons@em.gov.lv).
Pielikumā: 1. Likumprojekts
uz 3 lp.
2. Likumprojekta anotācija
uz 6 lp.
3. Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra sēdes protokola Nr.94 25.§ izraksts uz 1 lp.
Ministru prezidents I.Godmanis
Stafecka 67082931
Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
šādus grozījumus:
1. Izteikt
64.pantu šādā redakcijā:
"64.pants. Ūdens
objektu lietošanas noteikumu pārkāpšana
Par hidrotehnisko vai citu darbu patvaļīgu veikšanu ūdens
objektos vai to aizsargjoslās; hidroelektrostaciju tehnisko noteikumu,
ekspluatācijas noteikumu un ūdens resursu lietošanas atļaujas nosacījumu
pārkāpšanu; ūdens objekta ūdenslīmeņa režīma un noteces regulēšanai
nepieciešamo hidrotehnisko būvju neuzturēšanu ekspluatācijas kārtībā; ūdenssaimniecisko būvju vai ietaišu
ekspluatācijas noteikumu un aizsargjoslu noteikumu pārkāpšanu; ūdens objektu
ekspluatācijas noteikumu vai hidrotehnisko būvju drošuma programmas pārkāpšanu;
savlaicīgu hidrotehnisko būvju drošuma deklarācijas neiesniegšanu Valsts
būvinspekcijā; hidroelektrostaciju ekspluatēšanu bez hidrotehnisko būvju
drošuma sertifikāta vai ar sertifikātu, kam beidzies derīguma termiņš; A un B
klases hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju ekspluatāciju bez valdītāja
civiltiesiskās apdrošināšanas
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt
piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām no divsimt
piecdesmit līdz tūkstoš latiem."
2. Izteikt 90.pantu šādā redakcijā:
"90.pants. Bīstamo
iekārtu, energoapgādes iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu un
normatīvtehnisko dokumentu pārkāpšana
Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo
normatīvo aktu pārkāpšanu
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu bīstamās
iekārtas valdītājam fiziskajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem,
juridiskajai personai līdz piecsimt latiem.
Par elektroiekārtu, siltumapgādes iekārtu un gāzes
apgādes iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu vai
normatīvtehnisko dokumentu pārkāpšanu energoapgādes komersantu objektos, kā arī tādu komersantu objektos, kuri veic
komercdarbību, kas ietver siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu,
iepirkšanu, pārvadi, sadali vai realizāciju, bet kuriem šīs komercdarbības
veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem licence nav nepieciešama, kā arī enerģijas
lietošanas iekārtās un ietaisēs, ko kontrolē Valsts būvinspekcija,
uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz
simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām no simt līdz piecsimt
latiem.
Par nereģistrētas bīstamās iekārtas lietošanu
uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam
fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai līdz tūkstoš
latiem.
Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo
normatīvo aktu pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un
veselībai,
uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam
fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai līdz tūkstoš
latiem.
Par komercdarbības uzsākšanu un izbeigšanu bīstamo
iekārtu montāžas, remonta, tehniskās apkopes un modernizācijas jomā,
nepaziņojot Valsts būvinspekcijai,
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām
personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām no divsimt līdz
tūkstoš latiem.
Par neziņošanu, ja notikusi bīstamās iekārtas avārija,
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām
personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām no divsimt līdz
tūkstoš latiem.
Par šā panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā
paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc
administratīvā soda uzlikšanas,
uzliek naudas sodu fiziskajām personām un amatpersonām
no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām no
piecsimt līdz desmittūkstoš latiem."
3. Papildināt 152.pantu ar astoto un devīto daļu šādā
redakcijā:
"Par atbilstības novērtēšanai pakļauto
reglamentētās sfēras būvizstrādājumu pielietošanu būvniecības procesā bez
atbilstības apliecinājumiem
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit
līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām no simts līdz tūkstoš latiem.
Par tādu būvniecību un būves ekspluatāciju
reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, kuru neievērošana var negatīvi
ietekmēt būves konstrukciju nestspēju vai noturību, ietaišu, iekārtu un
inženierkomunikāciju drošību,
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit
līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām no piecdesmit līdz piectūkstoš
latiem."
4. 231.2 pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"Valsts būvinspekcija izskata šā kodeksa 64.,
90., 91.pantā, 95.panta otrajā un trešajā daļā, 152.pantā, 166.15 panta
pirmajā daļā, 175.2, 175.7 un 197.pantā (lietās par
gadījumiem, kad zīmogu vai plombu uzlikusi Valsts būvinspekcijas amatpersona)
paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas."
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas
un uzlikt administratīvos sodus Valsts būvinspekcijas vārdā ir tiesīgi:
1) Valsts būvinspekcijas priekšnieks un viņa
vietnieki izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz desmittūkstoš
latiem;
2) Valsts būvinspekcijas daļu vadītāji un viņu
vietnieki izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz piecsimt latiem;
3) Valsts būvinspekcijas inspektori izteikt
brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem."
Ekonomikas ministrs
K.Gerhards
Likumprojekta Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā
anotācija
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
|
1. Atsauce
uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas
dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta
projektu |
Deklarācijas par Ivara Godmaņa
vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību piektās nodaļas 5.17.apakšpunkts
veicināsim sabiedrībai drošu, videi un cilvēka veselībai draudzīgu,
energoefektīvu būvniecību, pilnveidosim normatīvo aktu sistēmu būvniecībā. |
2. Pašreizējās situācijas raksturojums |
Šobrīd
Valsts būvinspekcijai, veicot Būvniecības likumā, likumā Par
hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu, Enerģētikas likumā un
likumā Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību noteiktās funkcijas nereti
nākas saskarties ar situāciju, kad personas nepilda minētajos likumos un tiem
pakārtotajos normatīvajos aktos uzliktos pienākumus, kā arī netiek pildītas
Valsts būvinspekcijas amatpersonu likumīgās prasības, tādējādi apgrūtinot
Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra noteikumos Nr.831 Valsts
būvinspekcijas nolikums doto uzdevumu izpildi. Neskatoties uz apstākli, ka
Valsts būvinspekcija veic hidrotehnisko būvju pārbaudes tai nav iespējas
saukt pie atbildības personas, kuras pārkāpj hidrotehnisko būvju ekspluatāciju
reglamentējošo normatīvo aktu prasības, jo saskaņā ar šobrīd spēkā esošo
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa regulējumu sodus par ūdens objektu
lietošanas noteikumu pārkāpšanu var piemērot tikai Veselības inspekcija. Kā
arī nav paredzēta komersantu, kuri veic komercdarbību, kas ietver
siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu, iepirkšanu, pārvadi, sadali vai
realizāciju, bet kuriem šīs komercdarbības veikšanai, saskaņā ar
normatīvajiem aktiem, licence nav nepieciešama, administratīvā atbildība un
atbildība par atsevišķu darbību bīstamo iekārtu jomā neveikšanu vai
neatbilstību normatīvo aktu prasībām un pastāv neadekvāti sodi. Vienlaikus Valsts būvinspekcijas
amatpersonām nav iespējas saukt personas pie atbildības par atbilstības
novērtēšanai pakļauto reglamentētās sfēras būvizstrādājumu pielietošanu
būvniecības procesā bez atbilstības apliecinājumiem, būvniecību un tādu būves
ekspluatāciju reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, kuru neievērošana var
negatīvi ietekmēt būves konstrukciju nestspēju vai noturību, ietaišu, iekārtu
un inženierkomunikāciju drošību. Pastāvot augstākminētajai situācijai
nereti tiek ignorētas Būvniecības likumā, likumā Par hidroelektrostaciju
hidrotehnisko būvju drošumu, Enerģētikas likumā un likumā Par bīstamo iekārtu
tehnisko uzraudzību un tiem pakārtotajos normatīvajos aktos noteiktās
prasības, jo personai, kas minētās prasības neievēro, neiestājas nekādas
nelabvēlīgas sekas. |
3.
Normatīvā akta projekta būtība |
Likumprojekts
paredz Valsts būvinspekcijai tiesības administratīvi sodīt personas par
hidrotehnisko būvju ekspluatāciju reglamentējošo normatīvo aktu prasību
pārkāpšanu, atsevišķu darbību bīstamo iekārtu jomā neveikšanu vai
neatbilstību normatīvo aktu prasībām, atbilstības novērtēšanai pakļauto
reglamentētās sfēras būvizstrādājumu pielietošanu būvniecības procesā bez
atbilstības apliecinājumiem un tādu būvniecību un būves ekspluatāciju
reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, kuru neievērošana var negatīvi
ietekmēt būves konstrukciju nestspēju vai noturību, ietaišu, iekārtu un
inženierkomunikāciju drošību. Vienlaikus arī tiek precizētas sankcijas par
bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu,
tās palielinot. Kā arī
likumprojekts paredz tiesības Valsts būvinspekcijai saukt pie administratīvās
atbildības komersantus, kuri veic komercdarbību, kas ietver siltumenerģijas
un elektroenerģijas ražošanu, iepirkšanu, pārvadi, sadali vai realizāciju,
bet kuriem šīs komercdarbības veikšanai, saskaņā ar normatīvajiem aktiem,
licence nav nepieciešama un personas, kuras nepilda likumīgās Valsts
būvinspekcijas amatpersonu prasības, tādējādi atvieglojot valsts kontroles
būvniecībā veikšanu, kas šobrīd ir apgrūtināta, ja persona atsakās
sadarboties ar Valsts būvinspekcijas amatpersonām liedzot viņiem iespēju
veikt kontroli. |
4. Cita
informācija |
Nav |
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme
uz |
|
1. Vispārēja
ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām |
Likumprojekts ir vērsts uz ūdens objektu, bīstamo un
energoapgādes iekārtu lietošanas un būvniecības noteikumu pārkāpumu
novēršanu. Prognozējams, ka likumprojekts nodrošinās ūdens objektu, bīstamo
un energoapgādes iekārtu lietošanas un būvniecības noteikumu pārkāpumu skaita
samazināšanos un atturēs indivīdu no administratīvi sodāmo darbību
izdarīšanas minētajās jomās. |
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un
kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte |
Nav attiecināms |
3. Ietekme
uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu
komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku
saimniecībām |
Nav attiecināms |
4. Ietekme
uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām |
Nav
attiecināms |
5. Sociālā ietekme: 5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība |
Nav
attiecināms |
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai
biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē |
Nav
attiecināms |
7. Cita
ietekme |
Nav |
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme
uz |
||||
|
(tūkst. latu) |
|||
Rādītāji |
n-tais gads |
Turpmākie trīs gadi |
||
n+1 |
n+2 |
n+3 |
||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu
ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais budžets; 1.3. pašvaldību budžets |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas
pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets; 2.3. pašvaldību budžets |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas
pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets; 3.3. pašvaldību budžets |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi
papildu izdevumu finansēšanai |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu
aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var
pievienot anotācijas pielikumā) |
Nav attiecināms |
|||
6. Cita informācija |
Likumprojekts paredz
vairākus jaunus pārkāpumu veidus par kuriem persona var tikt saukta pie
administratīvās atbildības, tādejādi preventīvi atturot personu no pārkāpuma
veikšanas. Valsts budžeta ieņēmumu izmaiņas saistībā ar iepriekšminēto nav
iespējams noteikt, jo tās ir tieši atkarīgas no piemēroto sodu daudzuma. |
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme
uz |
|
1. Kādi
normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un
vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir
atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem,
kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas
mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos
noteikumus izstrādāt |
Papildus
normatīvos aktus izdot nav nepieciešams. |
2. Cita
informācija |
Nav |
V. Kādām Latvijas starptautiskajām
saistībām |
|
1. Saistības
pret Eiropas Savienību |
Nav
attiecināms |
2. Saistības
pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām |
Nav
attiecināms |
3.
Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem
starptautiskajiem līgumiem |
Nav
attiecināms |
4.
Atbilstības izvērtējums 1.tabula |
|||
Attiecīgo
Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas
līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums,
datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo
aktu |
Nav
attiecināms |
||
2.tabula |
|||
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā
panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienī
bu pantu, daļu, punktu,
apakšpunktu) |
Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas
pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu
normatīvā akta projekta vienību Nr.) |
Komentāri |
|
Nav attiecināms |
Nav
attiecināms |
Nav
attiecināms |
|
5. Saistības
sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem
aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts
atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem |
Nav
attiecināms |
||
6. Cita
informācija |
Nav |
||
VI. Kādas konsultācijas notikušas, |
|
1. Ar kurām
pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām
iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas |
Valsts būvinspekcija |
2. Kāda ir
šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu
iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie
priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) |
Valsts būvinspekcija kopumā
atbalsta likumprojekta tālāku virzību, bez tam likumprojektā pamatā ir
iestrādāti Valsts būvinspekcijas izteiktie priekšlikumi. |
3. Kāds
konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti |
Sabiedrības
informēšanas pasākumi nav veikti |
4.
Konsultācijas ar ekspertiem |
Konsultācijas
netika veiktas |
5. Cita
informācija |
Nav |
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|
1. Kā tiks
nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses vai tiek
radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju
funkcijas |
Likumprojekta īstenošanai netiks izveidotas jaunas valsts vai pašvaldību
institūcijas, bet tiks paplašinātas Valsts būvinspekcijas tiesības piemērot administratīvos sodus,
lai tā efektīvāk varētu veikt Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra
noteikumos Nr.831 Valsts būvinspekcijas nolikums noteiktās funkcijas, tai
skaitā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa starpniecību sekmētu savu
likumīgo prasību izpildi (likumprojekta 4.pants). Kā arī pašvaldību būvvaldēm
būs iespēja efektīvāk nodrošināt Būvniecības likuma un tam pakārtoto
normatīvo aktu izpildes kontroli. Likumprojekta izpildi Valsts būvinspekcija
un pašvaldību būvvaldes uzsāks uzreiz pēc tā spēkā stāšanās. |
2. Kā
sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Likumprojekts pēc pieņemšanas Saeimā tiks publicēts likumā
Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto
aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību
noteiktajā kārtībā, kā arī tiks publicēts interneta bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv, Ekonomikas
ministrijas mājas lapā, kā arī Normatīvo aktu informācijas sistēmā
(NAIS). |
3. Kā
indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā apstrīdot administratīvo
aktu administratīvajā aktā norādītajā augstākā iestādē vai pārsūdzot
Administratīvajā rajona tiesā. |
4. Cita
informācija |
Nav |
Ekonomikas ministrs |
K.Gerhards |
Ekonomikas
ministrs |
Valsts sekretārs
|
Juridiskā
departamenta direktore |
Par
kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā
amatpersona |
|
|
|
|
|
K.Gerhards |
A.Matīss |
Dž.Innusa |
D.Pūne
|
A.Jēkabsons |
07.10.2008 15:05
1428
A.Jēkabsons
67013028, fakss 67013027
andris.jekabsons@em.gov.lv
LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE
___________________________________________________________
protokola izraksts
Rīgā |
Nr.94 |
2008.gada 22.decembrī |
25.§
Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā"
TA-3395
___________________________________________________________
(K.Gerhards, I.Godmanis)
1. Atbalstīt iesniegto
likumprojektu.
Valsts kancelejai
sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.
2. Noteikt, ka
atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir ekonomikas ministrs.
Ministru prezidents |
|
I.Godmanis |
|
||
Valsts kancelejas
direktore |
|
G.Veismane |
|
2008-MK-PROT-94-2212-#25.doc
1