Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

23.12.2008.                   Nr.90/TA-3395

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Likumprojektu izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Jēkabsons 67013028, andris.jekabsons@em.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 3 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 6 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra sēdes protokola Nr.94  25.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents                   I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

 

Likumprojekts

 

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

 

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 64.pantu šādā redakcijā:

 

"64.pants. Ūdens objektu lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par hidrotehnisko vai citu darbu patvaļīgu veikšanu ūdens objektos vai to aizsargjoslās; hidroelektrostaciju tehnisko noteikumu, ekspluatācijas noteikumu un ūdens resursu lietošanas atļaujas nosacījumu pārkāpšanu; ūdens objekta ūdenslīmeņa režīma un noteces regulēšanai nepieciešamo hidrotehnisko būvju neuzturēšanu ekspluatācijas kārtībā; ūdenssaimniecisko būvju vai ietaišu ekspluatācijas noteikumu un aizsargjoslu noteikumu pārkāpšanu; ūdens objektu ekspluatācijas noteikumu vai hidrotehnisko būvju drošuma programmas pārkāpšanu; savlaicīgu hidrotehnisko būvju drošuma deklarācijas neiesniegšanu Valsts būvinspekcijā; hidroelektrostaciju ekspluatēšanu bez hidrotehnisko būvju drošuma sertifikāta vai ar sertifikātu, kam beidzies derīguma termiņš; A un B klases hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju ekspluatāciju bez valdītāja civiltiesiskās apdrošināšanas –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem."

 

2. Izteikt 90.pantu šādā redakcijā:

 

"90.pants. Bīstamo iekārtu, energoapgādes iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu un normatīvtehnisko dokumentu pārkāpšana

Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam – fiziskajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – līdz piecsimt latiem.

Par elektroiekārtu, siltumapgādes iekārtu un gāzes apgādes iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu vai normatīvtehnisko dokumentu pārkāpšanu energoapgādes komersantu objektos, kā arī tādu komersantu objektos, kuri veic komercdarbību, kas ietver siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu, iepirkšanu, pārvadi, sadali vai realizāciju, bet kuriem šīs komercdarbības veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem licence nav nepieciešama, kā arī enerģijas lietošanas iekārtās un ietaisēs, ko kontrolē Valsts būvinspekcija, –

uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz piecsimt latiem.

Par nereģistrētas bīstamās iekārtas lietošanu –

uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – līdz tūkstoš latiem.

Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, –

uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – līdz tūkstoš latiem.

Par komercdarbības uzsākšanu un izbeigšanu bīstamo iekārtu montāžas, remonta, tehniskās apkopes un modernizācijas jomā, nepaziņojot Valsts būvinspekcijai, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz tūkstoš latiem.

Par neziņošanu, ja notikusi bīstamās iekārtas avārija, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām un amatpersonām no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem."

 

3. Papildināt 152.pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

 

"Par atbilstības novērtēšanai pakļauto reglamentētās sfēras būvizstrādājumu pielietošanu būvniecības procesā bez atbilstības apliecinājumiem –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no simts līdz tūkstoš latiem.

Par tādu būvniecību un būves ekspluatāciju reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, kuru neievērošana var negatīvi ietekmēt būves konstrukciju nestspēju vai noturību, ietaišu, iekārtu un inženierkomunikāciju drošību, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām – no piecdesmit līdz piectūkstoš latiem."

 

4.  231.2 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"Valsts būvinspekcija izskata šā kodeksa 64., 90., 91.pantā, 95.panta otrajā un trešajā daļā, 152.pantā, 166.15 panta pirmajā daļā, 175.2, 175.7 un 197.pantā (lietās par gadījumiem, kad zīmogu vai plombu uzlikusi Valsts būvinspekcijas amatpersona) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas."

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

"Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts būvinspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts būvinspekcijas priekšnieks un viņa vietnieki – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz desmittūkstoš latiem;

2) Valsts būvinspekcijas daļu vadītāji un viņu vietnieki – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz piecsimt latiem;

3) Valsts būvinspekcijas inspektori – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ekonomikas ministrs

K.Gerhards

Likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” anotācija

 

 I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

 Deklarācijas par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību piektās nodaļas 5.17.apakšpunkts – veicināsim sabiedrībai drošu, videi un cilvēka veselībai draudzīgu, energoefektīvu būvniecību, pilnveidosim normatīvo aktu sistēmu būvniecībā.

 2. Pašreizējās situācijas raksturojums 

 Šobrīd Valsts būvinspekcijai, veicot Būvniecības likumā, likumā „Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”, Enerģētikas likumā un likumā „Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” noteiktās funkcijas nereti nākas saskarties ar situāciju, kad personas nepilda minētajos likumos un tiem pakārtotajos normatīvajos aktos uzliktos pienākumus, kā arī netiek pildītas Valsts būvinspekcijas amatpersonu likumīgās prasības, tādējādi apgrūtinot Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra noteikumos Nr.831 „Valsts būvinspekcijas nolikums” doto uzdevumu izpildi. Neskatoties uz apstākli, ka Valsts būvinspekcija veic hidrotehnisko būvju pārbaudes tai nav iespējas saukt pie atbildības personas, kuras pārkāpj hidrotehnisko būvju ekspluatāciju reglamentējošo normatīvo aktu prasības, jo saskaņā ar šobrīd spēkā esošo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa regulējumu sodus par ūdens objektu lietošanas noteikumu pārkāpšanu var piemērot tikai Veselības inspekcija. Kā arī nav paredzēta komersantu, kuri veic komercdarbību, kas ietver siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu, iepirkšanu, pārvadi, sadali vai realizāciju, bet kuriem šīs komercdarbības veikšanai, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, licence nav nepieciešama, administratīvā atbildība un atbildība par atsevišķu darbību bīstamo iekārtu jomā neveikšanu vai neatbilstību normatīvo aktu prasībām un pastāv neadekvāti sodi.

Vienlaikus Valsts būvinspekcijas amatpersonām nav iespējas saukt personas pie atbildības par atbilstības novērtēšanai pakļauto reglamentētās sfēras būvizstrādājumu pielietošanu būvniecības procesā bez atbilstības apliecinājumiem, būvniecību un tādu būves ekspluatāciju reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, kuru neievērošana var negatīvi ietekmēt būves konstrukciju nestspēju vai noturību, ietaišu, iekārtu un inženierkomunikāciju drošību.

Pastāvot augstākminētajai situācijai nereti tiek ignorētas Būvniecības likumā, likumā „Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”, Enerģētikas likumā un likumā „Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” un tiem pakārtotajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, jo personai, kas minētās prasības neievēro, neiestājas nekādas nelabvēlīgas sekas.

 3.  Normatīvā akta projekta būtība 

 Likumprojekts paredz Valsts būvinspekcijai tiesības administratīvi sodīt personas par hidrotehnisko būvju ekspluatāciju reglamentējošo normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, atsevišķu darbību bīstamo iekārtu jomā neveikšanu vai neatbilstību normatīvo aktu prasībām, atbilstības novērtēšanai pakļauto reglamentētās sfēras būvizstrādājumu pielietošanu būvniecības procesā bez atbilstības apliecinājumiem un tādu būvniecību un būves ekspluatāciju reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, kuru neievērošana var negatīvi ietekmēt būves konstrukciju nestspēju vai noturību, ietaišu, iekārtu un inženierkomunikāciju drošību. Vienlaikus arī tiek precizētas sankcijas par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, tās palielinot.

Kā arī likumprojekts paredz tiesības Valsts būvinspekcijai saukt pie administratīvās atbildības komersantus, kuri veic komercdarbību, kas ietver siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu, iepirkšanu, pārvadi, sadali vai realizāciju, bet kuriem šīs komercdarbības veikšanai, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, licence nav nepieciešama un personas, kuras nepilda likumīgās Valsts būvinspekcijas amatpersonu prasības, tādējādi atvieglojot valsts kontroles būvniecībā veikšanu, kas šobrīd ir apgrūtināta, ja persona atsakās sadarboties ar Valsts būvinspekcijas amatpersonām liedzot viņiem iespēju veikt kontroli.

 4. Cita informācija 

 Nav

 

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

  Likumprojekts ir vērsts uz ūdens objektu, bīstamo un energoapgādes iekārtu lietošanas un būvniecības noteikumu pārkāpumu novēršanu. Prognozējams, ka likumprojekts nodrošinās ūdens objektu, bīstamo un energoapgādes iekārtu lietošanas un būvniecības noteikumu pārkāpumu skaita samazināšanos un atturēs indivīdu no administratīvi sodāmo darbību izdarīšanas minētajās jomās.

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

 Nav attiecināms

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām 

 Nav attiecināms

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

  Nav attiecināms

 5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība 

  Nav attiecināms

 6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē 

  Nav attiecināms

 7. Cita ietekme

  Nav

 

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

  

 (tūkst. latu)

 Rādītāji

 n-tais gads

 Turpmākie trīs gadi

 n+1

 n+2

 n+3

 1

 2

 3

 4

 5

 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets 

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets  

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

 3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai  

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

  Nav attiecināms

 6. Cita informācija 

  Likumprojekts paredz vairākus jaunus pārkāpumu veidus par kuriem persona var tikt saukta pie administratīvās atbildības, tādejādi preventīvi atturot personu no pārkāpuma veikšanas. Valsts budžeta ieņēmumu izmaiņas saistībā ar iepriekšminēto nav iespējams noteikt, jo tās ir tieši atkarīgas no piemēroto sodu daudzuma.

 

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

  Papildus normatīvos aktus izdot nav nepieciešams.

 2. Cita informācija

  Nav

 

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

  Nav attiecināms

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

  Nav attiecināms

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

  Nav attiecināms

 

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

  Nav attiecināms

  

2.tabula

 Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienī bu – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

 Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

 Komentāri

 Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

  Nav attiecināms

 6. Cita informācija

  Nav

 

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Valsts būvinspekcija

 2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

  Valsts būvinspekcija kopumā atbalsta likumprojekta tālāku virzību, bez tam likumprojektā pamatā ir iestrādāti Valsts būvinspekcijas izteiktie priekšlikumi.

 3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

  Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti 

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

  Konsultācijas netika veiktas

 5. Cita informācija

  Nav

 

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta īstenošanai netiks izveidotas jaunas valsts vai pašvaldību institūcijas, bet tiks paplašinātas Valsts būvinspekcijas  tiesības piemērot administratīvos sodus, lai tā efektīvāk varētu veikt Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra noteikumos Nr.831 „Valsts būvinspekcijas nolikums” noteiktās funkcijas, tai skaitā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa starpniecību sekmētu savu likumīgo prasību izpildi (likumprojekta 4.pants). Kā arī pašvaldību būvvaldēm būs iespēja efektīvāk nodrošināt Būvniecības likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu izpildes kontroli. Likumprojekta izpildi Valsts būvinspekcija un pašvaldību būvvaldes uzsāks uzreiz pēc tā spēkā stāšanās.

 2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

  Likumprojekts pēc pieņemšanas Saeimā tiks publicēts likumā „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” noteiktajā kārtībā, kā arī tiks publicēts interneta bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv, Ekonomikas ministrijas mājas lapā, kā arī Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

 3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

  Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā apstrīdot administratīvo aktu administratīvajā aktā norādītajā augstākā iestādē vai pārsūdzot Administratīvajā rajona tiesā.

 4. Cita informācija

  Nav

 

 

 

Ekonomikas ministrs

K.Gerhards

 

 

 

 

Ekonomikas ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

K.Gerhards

A.Matīss

Dž.Innusa

D.Pūne

A.Jēkabsons

 

 

 

 

 

 

 

07.10.2008 15:05

1428

A.Jēkabsons

67013028, fakss 67013027

andris.jekabsons@em.gov.lv

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.94

2008.gada 22.decembrī

 

 

25.§

 

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā"

     TA-3395

___________________________________________________________

(K.Gerhards, I.Godmanis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir ekonomikas ministrs.

     

 

 

Ministru prezidents

  

I.Godmanis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2008-MK-PROT-94-2212-#25.doc

1