Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Sāksim Saeimas 2008.gada 28.februāra sēdi.
Pirms mēs sākam skatīt šodienas sēdes darba kārtībā
apstiprinātos jautājumus, mums ir jālemj par darba kārtības grozījumiem.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, pamatojoties uz
Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šodienas sēdes
darba kārtībā un svītrot no darba kārtības tās 11.punktu – likumprojektu „Grozījumi
Aizsargjoslu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība ir grozīta.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt
izmaiņas Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi
Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt
izmaiņas Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums
Lauku atbalsta dienesta likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem
ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, Saeimas
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt Saeimas šā
gada 28.februāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par
likuma „Grozījumi Robežsardzes likumā” (Nr.445/Lp9) otrreizējas caurlūkošanas
pārcelšanu uz Saeimas 2008.gada 6.marta sēdi”. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija
lūdz grozīt Saeimas šodienas sēdes darba kārtību, svītrojot no šodienas sēdes
darba kārtības likuma „Grozījumi Robežsardzes likumā” izskatīšanu
otrreizējā caurlūkošanā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība ir grozīta.
Cienījamie kolēģi! Pārejam pie šodienas darba kārtības
izskatīšanas. Pirmā sadaļa – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Gada pārskatu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt,
ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Konsolidēto gada pārskatu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai
un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Finanšu instrumentu tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai
un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Zaķa, Circenes,
Kampara un Ziedones-Kantānes iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības
rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai acīmredzot par likumprojekta
nodošanu komisijai.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Pirms dažām nedēļām mēs šajā
Saeimā beidzot bijām tik drosmīgi, ka nodevām izskatīšanai komisijā grozījumus
Satversmē. Runa ir par to, lai mums, tāpat kā ikvienam mūsu valsts pilsonim,
gadījumos, kad izdarām administratīvu pārkāpumu, šis sods tiktu piemērots tāpat
kā jebkuram pilsonim, neprasot atļauju Saeimai. Lai, pirms tiesa par to lemj, nebūtu
vēl jāprasa kāda papildu atļauja.
Viens no argumentiem, kas runā „pret” šādu grozījumu
pieņemšanu, ir tāds, ka mēs tādā veidā izvairītos no savas publiskās atbildības
un ka sabiedrība tad neuzzinātu to, ka kāds no deputātiem nav izkāris valsts svētkos
karogu, nav noslaucījis savas mājas priekšā ielu vai ir pārkāpis ceļu satiksmes
noteikumus.
Statistika tomēr liecina, ka šī norma bieži vien tiek piemērota
formāli, jo arī starp deputātiem ir pietiekami daudz tādu cilvēku, kuri šādu sodu
ir saņēmuši, nepaziņojot par to, ka viņi ir deputāti. Tādēļ, lai novērstu šo
pretrunu, likumdošanā tiek piedāvāti grozījumi Saeimas Kārtības rullī, kas paredz
to, ka par šiem pārkāpumiem Saeimas Prezidijs šādu informāciju publisko. Līdz ar to
arī šis iebildums tiek likvidēts.
Tomēr, izmantojot iespēju runāt par šiem grozījumiem, es gribētu
pateikt, ka tie visām Saeimas komisijām tika nodoti pirms trim nedēļām, bet ir
parādījusies kāda dīvaina tendence – Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šos
grozījumus jau ir atzinusi par neatbilstošiem un noraidījusi, savukārt visas
pārējās komisijas pagaidām vēl nav skatījušas šo jautājumu.
Manuprāt, tā ir bīstami liekulīga tendence šajā situācijā, kad
mēs runājam par politiku, kad mēs gribam, lai sabiedrība mums uzticas. Vārdos un ar
savu balsojumu mēs atbalstām šādu likumprojektu nodošanu komisijai, bet, no otras
puses, reāli politikā demonstrējam savu izvairību un cinismu.
Tā ka es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu un virzīt to kopā ar
grozījumiem Satversmē. (No zāles dep. J.Dobelis: „Tā ir priekšvēlēšanu
runa!”)
Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Solvitai Āboltiņai.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam, kurš runās „pret” šā
likumprojekta nodošanu komisijām.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Āboltiņas kundze,
„Jaunais laiks”, kur jūs to visu ņemat? Man ir ilgi jāsēž un jādomā, kā
cilvēks var radīt, teiksim, tādu normu, kas skan šādi: „Prezidijs informē Saeimu
tuvākajā sēdē…” Pēc kā tuvākajā sēdē? Kurā tuvākajā sēdē? „… par
Saeimas locekļiem piemērotajiem administratīvajiem sodiem.” Kā tad to uzzinās, ja
šī informācija ir aizsargāta? Līdz šim mēs to varējām uzzināt, tikai balstoties
uz Satversmē nule svītrot paredzēto pantu.
Tad Ministru kabinets vēl nosacīs kaut kādu kārtību… Nu kur to
visu var ņemt? Pārfrāzējot Gēti, ir jāsaka tā: jūs laikam esat spēks, kas
vienmēr labu grib un vienmēr ļaunu dara.
Patiesībā es aicinu šo grozījumu noraidīt, bet, ja jūs gribat
iestāties par šo likumprojektu, tad paskatieties šodienas darba kārtības 18.punktu.
Netērējiet papīru!
18.punktā šobrīd ir paredzēts skatīt likumprojektu „Grozījumi
Saeimas Kārtības rullī” pirmajā lasījumā. Apmēram pēc stundas tiks noteikts
priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Tur tad arī iesniedziet šo priekšlikumu un
diskutējiet! Netērēsim papīru!
Es aicinu neatbalstīt šādus visnotaļ nepārdomātus priekšlikumus
Kārtības rullī.
Sēdes vadītājs. Paldies. Viens deputāts ir runājis „par”,
viens deputāts ir runājis „pret”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta, kuru iesnieguši deputāti
Solvita Āboltiņa, Dzintars Zaķis, Ingrīda Circene, Artis Kampars, Ausma
Ziedone-Kantāne un kura nosaukums ir „Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”,
nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 58, atturas – 7. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ķikustes, Zaķa, Latkovska,
Kariņa un Repšes iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju
ienākumu nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija.
„Pret” šā likumprojekta nodošanu komisijai pieteicies runāt
deputāts Kārlis Leiškalns. Lūdzu!
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs! Kariņa kungs! Dāmas un kungi!
Atkal viens likumprojekts. Varbūt šis ir diezgan jēdzīgs likumprojekts, varbūt šis
likumprojekts vai šī norma ir skatāma un būtu pieņemama jūsu ierosinātajā
redakcijā, bet kāpēc vajag tērēt papīru? Šodien ir pēdējā diena, kad jau
atvērtajā likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” var iesniegt priekšlikumus.
Nu tad iesniedziet šo priekšlikumu trešajam lasījumam, un mēs komisijā to
izdebatēsim.
Vēl vakar mēs aizsūtījām valdībai vēstuli, aicinot valdību
neiesniegt vienu un to pašu likumprojektu piecas reizes vienai un tai pašai komisijai.
Saliksim visu sakāmo kopā, jo papīrs ir dārgs. Tā mēs tērējam papīru, par ko
maksā nodokļu maksātāji. Vismaz pasargājiet viņu naudiņu par katru šo lapu!
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāts Leiškalns runāja „pret”.
Vārds deputātam Artim Kamparam. Viņš acīmredzot runās „par”.
A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Pirms es
argumentēju mūsu priekšlikumu, es tomēr gribētu deputātam Leiškalnam norādīt –
pieņemot, ka viņa parlamentārā pieredze laikam nav tik liela -, ka trešais
lasījums tomēr ir redakcionāls lasījums. Šādas konceptuālas lietas tomēr
vajadzētu risināt, vai nu iesniedzot likumprojektu, vai kādā citādākā veidā… (Zālē
troksnis.)
Tagad, kolēģi, par lietas būtību. Šis priekšlikums tiešām ir
politisks un konceptuāls jautājums Latvijas nodokļu likumdošanas sakārtošanā, kas,
manuprāt, Latvijas valstij dotu ļoti, ļoti lielu pienesumu. Tas skartu galvenokārt
pašvaldības, un pašvaldības varētu gan prognozēt un krietni racionālāk darboties
ar saviem budžetiem, gan plānot ilgtermiņā un rīkoties motivētāk, lai šo naudiņu
saņemtu. Savukārt valstij katru gadu nevajadzētu cīkstēties ar pašvaldībām un būt
it kā pretimstāvētājai, dalot šos procentus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.
Kā zināms, iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir lielākais
pašvaldību ieņēmums. Šobrīd pašvaldības saņem tikai 80 procentus no valsts
budžeta ieņēmumiem, kas gūti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Kā zināms,
kopējā summa, kas tiek iegūta no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ir apmēram viens
miljards latu. Tātad no tā 80 procentu jeb aptuveni 800 miljoni latu tiek
pašvaldībām.
Lasot 2008.gada budžetā valsts konsolidētā budžeta izdevumu
ekonomiskās klasifikācijas sadalījuma sadaļu „Dotācijas un citi transferti
pašvaldību budžetiem”, es tur redzu skaitli 134 miljoni 937 tūkstoši, tātad
-aptuveni 135 miljoni.
Nākamā sadaļa. Par kapitālizdevumiem. Tur, pie kapitālizdevumiem,
redzams, ka valsts tāpat pastarpināti maksā pašvaldībām 21 miljonu 776 tūkstošus
latu. Saskaitot kopā, iegūstam jau 155 miljonus latu.
Paraudzīsimies vēl arī uz mērķdotācijām pašvaldību budžetiem!
Tie, protams, galvenokārt ir līdzekļi algām, un šeit nebūtu nepieciešams tos
pārdalīt, bet garā diskusijā noteikti varētu arī šeit atrast kādu sadaļu, lai,
tiešā veidā to visu deleģējot pašvaldībām, mēs varētu segt šo 200 miljonu jeb
20 procentu deficītu.
Tātad, kolēģi, kā mēs redzam, finansiālā ziņā tomēr nav
nekādu argumentu, lai mēs nenodotu pašvaldību ziņā visus 100 procentus no
iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Tādējādi mēs garantētu pašvaldību neatkarību.
Mēs garantētu to, ka pašvaldības vairs nebūtu atkarīgas no valdības koalīcijas
šantāžas dažādos projektos. Un mēs būtu vienu lielu soli nākuši pretī
pašvaldību iedzīvotājiem.
Kolēģi, aicinu diskutēt un atbalstīt, pieņemt pozitīvu lēmumu!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
iedzīvotāju ienākumu nodokli”” nodošanu komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 36, atturas – 11. Likumprojekts komisijai nav
nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Sokolovska,
Mitrofanova, Kabanova un Buhvalova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts
sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija.
Par likumprojekta nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai ir
pieteicies runāt deputāts Jakovs Pliners. Deputāts Pliners runās „par”.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamās dāmas un godātie kungi! PCTVL
frakcijas iesniegtais likumprojekts „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”
paredz pāriešanu uz principiāli jaunu valsts budžeta izstrādes modeli, kas
raksturīgs sociāli orientētām valstīm. No sākuma tiek izlemts jautājums par
sociāli neaizsargātu sabiedrības slāņu izdzīvošanu un tiek risināta demogrāfiskā
problēma, un tikai pēc tam tiek realizētas pārējās budžeta prioritātes.
Lai nepārtrauktā cenu kāpuma apstākļos nodrošinātu sociāli
visneaizsargātākos iedzīvotāju slāņus, ir nepieciešams pastāvīgi palielināt
sociālo pabalstu apmērus. Pašreiz pabalstu apmērs tiek noteikts ar atsevišķu
Ministru kabineta lēmumu, balstoties uz budžeta iespējām. Turklāt jautājums par
pabalstu apmēru tiek izlemts pēc pārpalikuma principa, kad ir apmierinātas dažāda
veida ierēdņu prasības un piešķirti līdzekļi pompozu projektu realizācijai.
Rezultāts ir tas, ka pabalstu apmēri tiek noteikti manāmi zemāki par iztikas minimumu,
un tas Latvijas kritiskās demogrāfiskās situācijas apstākļos nebūt neveicina
mirstības samazināšanos un dzimstības pieaugumu.
Lai pārtrauktu šo nepareizo praksi, ir nepieciešams sociālo
pabalstu apmērus sasaistīt ar objektīviem cenu kāpuma kritērijiem, konkrēti –
sociālā pabalsta apmēram jābūt ne mazākam par iztikas minimumu. Attiecīgi
jāindeksē arī minimālās vecuma pensijas, kas, kā jums zināms, šobrīd ir krietni
zemākas par iztikas minimumu.
Dāmas un kungi, es gribētu atgādināt, ka tā ir viena no
svarīgākajām valdības atbalstītajām un Latvijas Pensionāru federācijas
izvirzītajām prasībām un būtībā sakrīt ar tiem likuma grozījumiem, zem kuriem jau
ir parakstījušies 10 tūkstoši vēlētāju. Taču mūsu likumprojektā atšķirībā no
pieminētajiem grozījumiem ir padomāts arī par citu iedzīvotāju slāņu
izdzīvošanu, kuri, saņemot tikai sociālo pabalstu, atrodas šodien uz bada sliekšņa.
PCTVL frakcijas piedāvātais likumprojekts ir vērsts ne tikai uz
mirstības samazināšanu, bet arī, kā es jau teicu, uz dzimstības palielināšanu.
Konkrēti, ir ierosināts ģimenes pabalsta apmēru un bērna dzimšanas pabalsta apmēru
piesaistīt sociālā pabalsta apmēram, kas savukārt tiek pielīdzināts iztikas
minimumam. Budžeta izdevumu daļa jāplāno tikai tad, kad tiks apmierinātas
visneaizsargātāko iedzīvotāju slāņu elementāras izdzīvošanas prasības.
Mūsu likumprojektam ir arī vēl viena būtiska atšķirība no
Latvijas Pensionāru federācijas piedāvātajiem grozījumiem. Tas paredz pārejas
periodu pusotra gada garumā, kura laikā visi iepriekšminētie pabalsti pakāpeniski
tiks palielināti, līdz sasniegs likumprojektā ieplānoto apmēru.
PCTVL frakcijas priekšlikums – krasi palielināt pamatpabalstu un
minimālo pensiju apmērus – nebūt nav avantūra. Līdzekļi budžetā ir, un runa ir
tikai par šo līdzekļu pareizu sadali. Aicinu atbalstīt PCTVL frakcijas piedāvāto
likumprojektu, kurš noteikti ir daudz labāks par nemākulīgajiem Ministru kabineta
piedāvātajiem inflācijas apkarošanas plāniem.
Paldies jums.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Plineram.
Vārds deputātei Aijai Barčai. Viņa acīmredzot runās „pret”.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Saeimas Prezidija
locekļi! Godātie kolēģi!
Tagad, kā jau aicināja Plinera kungs, parunāsim par likumprojekta
būtību. Likumprojektu piedāvā PCTVL frakcija, aicinādama to nodot Sociālo un darba
lietu komisijai.
Likumprojekta būtība pašreiz ir šāda. Iesniedzēji 15.panta
devīto daļu ļoti varonīgi piedāvā šādā redakcijā: „Bērna piedzimšanas
pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta
apmēru ar koeficientu 7.” Tātad tas būtu 315 latu. To piedāvā likumprojekta
izstrādātāji. Taču pašreiz bērna piedzimšanas pabalsts par pirmo bērnu ir 396
lati, par otro bērnu – 446 lati, par trešo – 496 lati! Kad es izlasīju
likumprojektu, tad, kolēģi, es domāju, ka varbūt tā ir kļūda, tur ir cits
koeficients. Bet likumprojekta anotācijā redzu – tajā daļā, kur būtu jānorāda,
kādas izmaiņas normatīvais akts radītu budžeta ieņēmumos un izdevumos, ir visās
ailēs ievilktas svītriņas. Tātad iesniedzēji tomēr ir bijuši tik godprātīgi, ka
nav vēlējušies sabiedrībai un tātad arī mums pateikt, ka budžeta izdevumi tiktu
samazināti, jo būtībā tiktu samazināts bērna piedzimšanas pabalsts.
Nākamais. Absolūti klajš populisms! Iesniedzēji ierosina, ka valsts
sociālā nodrošinājuma pabalsts nedrīkst būt mazāks par aprēķināto iztikas
minimumu, bet viņi iesaka tikai ar 2010.gadu ieviest šo normu. Tas nozīmē, ka tās
labās iniciatīvas, pie kurām pašreiz strādā Labklājības ministrija, Sociālo un
darba lietu komisija un Sociālās drošības apakškomisija, netiek ņemtas vērā. It
kā deputāts Kabanova kungs nebūtu mūsu komisijā un nebūtu to dzirdējis!
Tālāk ir vēl interesantāk. Kolēģi, es lasu anotācijas sesto
daļu: „Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu”.
Protams, nav notikušas ne ar kādu nevalstisko organizāciju, ne ar ko no mūsu,
Latvijas, sabiedrības. Protams, ja tur pretī būs cilvēki, kuri parēķinās, kas tas
faktiski ir, nu kā tad tu vari konsultēties? Anotācijas sestajā daļā, kolēģi, ir
runa par valsts piešķirtajām vecuma pensijām. Tas nozīmē, ka es varu izdarīt
secinājumu, ka iesniedzēji šajā gadījumā nav pārdomājuši, kas ir valsts sociālie
pabalsti un kas ir valsts noteiktās pensijas.
Tāpēc es, kolēģi, aicinu šajā konkrētajā gadījumā nebalsot
par likumprojekta „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” nodošanu Sociālo un
darba lietu komisijai. Ja vēlamies kaut ko labu panākt, tad būsim tik korekti, ka
sagatavosim korektus likumprojektus, lai vairs nenāktos konstatēt, ka daļa deputātu,
konkrēti, viena frakcija, ir gatavi sociālos pabalstus samazināt! Manuprāt, kolēģi,
tas nav korekti attiecībā pret cilvēkiem, kurus šodien uzrunāja mūsu kolēģis
Plinera kungs.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Jautājumā par likumprojekta nodošanu komisijai viens deputāts ir
runājis „par”, otrs – „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera,
Buzajeva, Sokolovska, Mitrofanova, Kabanova un Buhvalova iesniegtā likumprojekta
„Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu
komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 38, atturas – 25. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas
dibināšanas līgumu” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Ārlietu
komisija ir atbildīgā komisija.
„Par” likumprojekta nodošanu komisijām pieteikusies runāt
deputāte Vaira Paegle. Vārds deputātei Vairai Paeglei.
V.Paegle (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie
kolēģi! 2005.gadā Latvija bija viena no pirmajām Eiropas Savienības dalībvalstīm,
kura ratificēja Līgumu par Konstitūciju Eiropai, jo, esot jaunai dalībvalstij, tai
bija svarīgi apliecināt uzticību Konstitūcijā iekļautajiem pamatprincipiem
attiecībā uz atklātību, efektivitāti un atbildību Eiropas Savienības darbībā.
Manuprāt, šodien situācija ir analoga, jo Latvijas intereses
saglabājas Reformu līgumā. It sevišķi tas attiecas uz Latvijas pārstāvniecību
Eiropas Savienības Parlamentā un vienlīdzīgas rotācijas principu Eiropas Komisijā.
Cienījamie kolēģi! 90 procenti no Konstitūcijā ietvertajām
normām saglabājas arī Lisabonas līgumā, kas pēc satura, kaut ne pēc formas, ir
līdzīgs Konstitūcijai. Taču svarīgākais, manuprāt, ir tas, ka iepriekšējais
līdzsvars starp Eiropas Savienības institūcijām un nacionālo valstu institūcijām ir
nosvēries par labu tieši mums, sniedzot nacionālajiem parlamentiem un sabiedrībai
iespēju ietekmēt Eiropas Savienības likumdošanu.
Šoreiz, izņemot Īriju, visas Eiropas Savienības dalībvalstis ir
pieņēmušas lēmumu ratificēt šo līgumu savos parlamentos, nevis nodot to tautas
nobalsošanai, jo līgums būtiski nemaina dalībvalstu suverēnās tiesības. Piecas
valstis, ieskaitot Franciju, jau ir ratificējušas šo līgumu. Tā ratifikācijas gaitā
mēs, Latvijas Republikas Saeima, nevaram mainīt līguma tekstu, bet varam debatēt par
to, ko šis līgums nozīmē Latvijai un kā ieviest Lisabonas līgumā iekļautās
normas.
Viens no līguma pamatmērķiem ir īstenot lielāku demokrātisko
pārskatu atbildību, stiprinot Eiropas Parlamenta un nacionālo parlamentu, kā arī
iedzīvotāju lomu Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesos.
Cienījamie kolēģi! Aicinu atbalstīt šā līguma nodošanu
komisijām. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Vairai Paeglei.
„Pret” runāt neviens nav pietiecies. Vai deputātiem ir iebildumi
pret šā likumprojekta nodošanu komisijām? (No zāles: „Nav!”) Deputāti
neiebilst. Likumprojekts tiek nodots visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Ārlietu
komisija ir atbildīgā komisija.
Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas – „Amatpersonu
ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata,
uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par Ulda Cērpa atbrīvošanu no Finanšu un
kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja amata”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ulda Cērpa
atbrīvošanu no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja amata”!
Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Helmuta Nagļa atkārtotu iecelšanu par
Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Lēmuma projekta iesniedzējs – Juridiskā komisija.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi! Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš ir
lūdzis atkārtoti iecelt Helmutu Nagli par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.
Juridiskā komisija uzklausīja šo zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi un aizklātā
balsojumā atbalstīja viņa atkārtotu iecelšanu amatā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu
„Par Helmuta Nagļa atkārtotu iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas
tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par likuma
„Grozījumi Robežsardzes likumā” (Nr.445/Lp9) otrreizējas caurlūkošanas
pārcelšanu uz Saeimas 2008.gada 6.marta sēdi”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma
projektu „Par likuma „Grozījumi Robežsardzes likumā” (Nr.445/Lp9) otrreizējas
caurlūkošanas pārcelšanu uz Saeimas 2008.gada 6.marta sēdi”. Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Cienījamie kolēģi! Sāksim izskatīt likumprojektus. Likumprojekts „Grozījums
likumā „Par valsts pensijām””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Prezidija locekļi! Godātie
kolēģi! Likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” otrajam,
galīgajam, lasījumam Sociālo un darba lietu komisija saņēma sešus priekšlikumus.
Balstoties uz iepriekšēju vienošanos starp Sociālo un darba lietu
komisiju, premjeru un viņa biroja vadītāju Juri Radzeviča kungu, šis likumprojekts
otrajam lasījumam tika nosūtīts arī uz Ministru kabinetu un vakardien no rīta ir
saņemts Ministru kabineta atzinums.
1.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Redakcionāls
precizējums. Sociālo un darba lietu komisija to ir atbalstījusi. (No zāles dep.
A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizi!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 2.priekšlikums. Iesniedzējs – Juridiskais birojs.
Redakcionāls precizējums. Sociālo un darba lietu komisija to ir atbalstījusi. (No
zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Taisnība!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 3.priekšlikums. Iesniegusi partijas „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu. (No
zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizi!”)
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! PCTVL frakcijas piedāvāto
grozījumu būtība ir šāda: izlīdzināt Latvijas Republikas pilsoņu un nepilsoņu
tiesību atšķirības, aprēķinot darba stāžu, kas ir uzkrāts ārpus Latvijas
teritorijas. Tiek piedāvāts šīs tiesības dot arī ārzemniekiem, kuri atbilst visiem
pārējiem likumā par nepilsoņa statusu minētajiem nosacījumiem. No 80 atšķirībām,
kādas pastāv Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesībās, vissāpīgākā varbūt ir tā,
ka nepilsoņiem, aprēķinot darba stāžu, netiek ņemts vērā tas darba stāžs, kuru
viņi līdz 1991.gadam ir uzkrājuši ārpus Latvijas robežām.
Pēc Labklājības ministrijas 2007.gada aplēsēm, to iedzīvotāju
skaits, kuriem pensijas apmērs ir samazināts sakarā ar to, ka daļu darba stāža viņi
ir uzkrājuši Krievijas teritorijā, ir apmēram 15 tūkstoši. Kopējais zaudējums, kas
nodarīts viņu pensijām, sastāda aptuveni 6 miljonus latu gadā.
Divpadsmit gadu laikā no bijušajām PSRS republikām Latvijai tikai
ar Igauniju, Lietuvu un Ukrainu ir noslēgti līgumi par šo darba stāžu. Pēc mūsu
pašu vērtējuma, to nepilsoņu skaits, kuriem pensijā nav ieskaitīta tā darba stāža
daļa, kas ir uzkrāta to republiku teritorijās, ar kurām Latvijai nav attiecīgu
līgumu, ir 19 000. Tātad kopējais zaudējums, kas nodarīts viņu pensijām, ir
6,6 miljoni latu gadā, no kuriem jebkurā gadījumā pēc sociālā līguma ar Krieviju
ratifikācijas būs jāmaksā 80%.
Kopš 2000.gada marta individuālā lieta „Andrejeva pret Latviju”,
kurai piemīt precedenta raksturs, ir reģistrēta Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tiesas
Lielā palāta šo lietu izskatīs atklātā procesā jau 23.aprīlī, un es esmu šīs
lietas iesniedzējs, oficiālais pārstāvis.
Es neuzskatu, ka šajā procesā esmu nostājies pret Latviju.
Manuprāt, es esmu iestājies par Latviju kā demokrātisku, tiesisku valsti, un šo PCTVL
frakcijas priekšlikumu var pat uzskatīt par priekšlikumu mierizlīgumam šajā
procesā. Apspriežamais ierobežojums ir acīm redzama Eiropas konvencijas Pirmā
protokola tiesību uz īpašumu un 14.panta par diskriminācijas aizliegumu pārkāpšana.
Ir jau bijuši precedenti, kad dažas valstis tika zaudējušas
šādās prāvās; piemēram, lietā pret Franciju, kurā uzvarēja Francijas nepilsonis,
kas pēc savas izcelsmes bija nācis no Francijas bijušās kolonijas Kotdivuāras.
Neskatoties uz to, ka viņš visu mūžu bija nodzīvojis Francijā un tika atzīts par
invalīdu kopš bērnības, Francija atteicās viņam maksāt invaliditātes pensiju, jo
saskaņā ar likumu tā tika maksāta vienīgi pilsoņiem. Francija paziņoja Eiropas
Tiesai, ka pensija, konvencijas izpratnē, nav īpašums, ka ierobežojumi nepilsoņiem ir
leģitīmi un samērīgi, ka nepilsoņiem ir bijušas tiesības naturalizēties un ka
Francijai nav līguma ar Kotdivuāru sociālās aizsardzības jomā. Vai tad šādi
argumenti mums visiem nav labi pazīstami? Tas tiesa! Tos mēs lasām avīzēs, dzirdam no
Saeimas tribīnes un komisijās. Tomēr Eiropas Tiesa Francijas valdības argumentus
neņēma vērā un pilnībā apmierināja invalīda prasības. Tiesa, piemēram,
norādīja, ka līguma trūkums ar Kotdivuāru nav arguments, jo tad, kad Francija
pievienojās Eiropas konvencijai, tā līdz ar to jau uzņēmās saistības atzīt
tiesības, kas minētas šajā konvencijā, bez jebkādām atšķirībām gan attiecībā
uz Francijas pilsoņiem, gan arī uz nepilsoņiem. Tātad, dāmas un kungi, jūs pašreiz
pieņemat lēmumu pilnīgi apzināti.
Es vēlreiz atgādinu, ka šodien ir pēdējā iespēja atrisināt šo
problēmu, izmantojot iekšējos līdzekļus un kārtējo reizi nepadarot Latvijai kaunu.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds Labklājības ministrijas parlamentārajam sekretāram
Uldim Augulim.
U.Augulis (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātais Prezidij! Cienītās
dāmas un godātie kungi! PCTVL frakcijas iesniegtajā priekšlikumā skartais jautājums
jau tiek risināts starpvalstu līgumos par sociālo drošību. Labklājības ministrija
uzskata, ka šis likums nebūtu tā vieta, kur būtu jārisina šī problēma. Vēlos jūs
informēt, ka jau šobrīd ir noslēgts līgums par sociālo drošību ar Ukrainu, Kanādu
un Amerikas Savienotajām Valstīm, kā arī ar Norvēģijas Karalisko Darba un sociālo
lietu ministriju. Lai šīs problēmas risinātu, tiek plānots noslēgt šādus
sadarbības līgumus arī ar Baltkrieviju un Austrāliju, kā arī Eiropas Savienības
valstu ietvaros. Šis jautājums tiek risināts atbilstoši Padomes 1971.gada 14.jūnija
regulai Nr.1408/71. Tāpēc aicinu deputātus neatbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. Otro reizi.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Paldies bijušajam kolēģim un pašreizējam Labklājības ministrijas
pārstāvim! Viņš pārskaitīja līgumus ar Austrāliju, ar Kanādu, ar ASV, bet ir runa
par darba stāžu, kas uzkrāts PSRS teritorijā. Un es gribu atgādināt Labklājības
ministrijas pārstāvim, ka visas pārējās bijušās PSRS republikas šo jautājumu ir
nokārtojušas savā iekšējā likumdošanā. Tās atzīst saviem iedzīvotājiem visu to
stāžu, kas bija uzkrāts: darbos Krievijas teritorijā – ar Krievijas pensijām,
ārpus Baltkrievijas – ar Baltkrievijas… un tā tālāk. Mēs esam vienīgais
izņēmums.
Un es gribu vēlreiz atkārtot, ka šajā gadījumā ir pārkāpta
Eiropas Cilvēktiesību konvencija. Un Satversmes 89.pants aizliedz mums darīt to, jo
mēs esam spiesti pildīt starptautisko likumdošanu.
Un iznāk tā, ka visas šīs Labklājības ministrijas pārstāvju
runas ir faktiski arguments par labu mūsu priekšlikumam. Jo nav nekādas jēgas
nepielīdzināt pilsoņu un nepilsoņu tiesības tieši likumā, ja mēs tik un tā esam
spiesti samaksāt šo naudu.
Sakarā ar to lūdzu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir deputātei Barčai kas piebilstams?
A.Barča. Priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Šajā
konkrētajā gadījumā piebildīšu gan komisijas vārdā.
Buzajeva kungs nepasaka visu patiesību līdz galam. Priekšlikumā,
kuru vakardien ļoti nopietni izdiskutēja Sociālo un darba lietu komisija, ir vēl
dažas ļoti interesantas lietas. Šajā gadījumā ir runa par 3.priekšlikumu. Ja
piedāvātais likumprojekts tiktu pieņemts, tad tiem “Latvijas nepilsoņiem, kā arī
ārvalstniekiem un bezvalstniekiem ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kuri
1992.gada 1.jūlijā bija neatkarīgi no…” …tālāk klausieties ļoti uzmanīgi!…
„…pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa pierakstīti Latvijas
teritorijā,…” Tas nozīmē – gādājiet izziņu!
Tālāk: „…vai viņu pēdējā reģistrētā dzīvesvieta līdz
1992.gada 1.jūlijam bija Latvijas Republikā,…” Vēl vienu izziņu! (No zāles
dep. J.Dobelis: „Okupanti vienkārši!”)
Un tālāk: „…vai ar tiesas spriedumu ir konstatēts fakts, ka
līdz minētajam datumam viņi ne mazāk kā 10 gadus nepārtraukti dzīvoja Latvijas
teritorijā.” Tātad dodieties vēl uz tiesu! Un tad ar visiem šiem dokumentiem – uz
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru! Un tad sāks ar jums runāt un jūs
varēsiet pierādīt savu taisnību, jums varēs pārrēķināt pensiju, un jūs laimīgi
varēsiet šo pārrēķināto pensiju saņemt.
Godātie kolēģi! Mēs taču esam Saeimā nobalsojuši, esam
iepazinušies ar Latvijas un Krievijas līgumu – jau parakstīto līgumu, kurā ir
atrunātas visas šīs lietas, tā ka cilvēkiem vairs nevajadzēs mocīties – skraidīt
šurpu turpu, gādājot izziņas, un doties uz tiesu namu, lai vēl pierādītu, ka šos
desmit gadus dzīvots Latvijā.
Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā es diemžēl aicinu
3.priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – partijas „Par cilvēka tiesībām
vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 62, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Barča. 4.priekšlikums. Iesniedzējs – Saeimas Juridiskais birojs.
Sociālo un darba lietu komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 5.priekšlikums. Iesniegusi partijas „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Nav balsojams, tādēļ ka mēs esam
noraidījuši 3.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Jā… patiesi, šis priekšlikums vairs nav
balsojams, jo 3.priekšlikums jau ir noraidīts. (No zāles dep. J.Dobelis: „Buzajev,
sēdies! Sēdies!”)
A.Barča. 6.priekšlikums. (Starpsaucieni.) Priekšlikums nav
balsojams. Priekšlikuma iesniedzējs – Juridiskais birojs – aicina noteikumu par
likuma spēkā stāšanos izteikt šādā redakcijā: „Likums stājas spēkā nākamajā
dienā pēc tā izsludināšanas.”
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par šo
priekšlikumu.
A.Barča. Sociālo un darba lietu komisija vēlas šodien izteikt
atzinību, teikt paldies Labklājības ministrijas ierēdņiem, kuri ļoti īsā laikā
palīdzēja mums sagatavot anotāciju šim likumprojektam. Saku paldies iesniedzējiem,
tas ir, Juridiskajam birojam par precizējumu. Un aicinu kolēģus nobalsot par
likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” pieņemšanu otrajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
valsts pensijām”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Cukura nozares likumā”. Pirmais
lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Anna Seile.
A.Seile (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie deputāti! Saeima 2006.gada 7.martā saņēma Ministru
kabineta sagatavotus grozījumus Cukura nozares likumā. Pa šo laiku ļoti daudzas
pārmaiņas ir notikušas cukura nozarē, un nu mēs varam droši teikt, ka cukura nozare
Latvijā vairs neelpo. Un tāpēc ir nepieciešami jauni precizējumi saskaņā ar
Zemkopības ministriju. Mēs esam veselu gadu gaidījuši, kā šīs pārmaiņas
risināsies, tomēr nu esam atzinuši, ka likumprojekts jāvirza izskatīšanai pirmajā
lasījumā, un Zemkopības ministrija sola mūsu pašreizējai situācijai atbilstošus
nosacījumus sagatavot kā likuma grozījumus un iesniegt tos, kad likumprojektu gatavosim
izskatīšanai nākamajos lasījumos.
Kāpēc ir vajadzīgs vēl joprojām Cukura nozares likums, ja faktiski
šīs nozares Latvijā vairs nav? Abas cukurfabrikas vairs nestrādā, tomēr risinās
tiesvedības procesi. Tā, piemēram, risinās process par nelikumīgi uzkrāto cukuru –
to cukuru, kas bija uzkrāts Latvijas teritorijā pirms iestāšanās Eiropas Savienībā.
Un, lai šie procesi varētu virzīties atbilstoši toreiz spēkā esošajam likumam,
nebūtu normāli, ja šis likums zaudētu spēku uzreiz. Tāpēc tajā ir vajadzīgi
precizējumi, atsevišķas normas ir jāsaglabā.
Komisija lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Cukura nozares
likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Seile. 6.marts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.
Likumprojekts „Grozījumi Sporta likumā”. Pirmais
lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts
„Grozījumi Sporta likumā” ir jāskata kontekstā ar šodienas sēdes darba
kārtībā iekļauto nākamo likumprojektu, ko mēs tūlīt izskatīsim, proti,
likumprojektu „Par nacionālās sporta bāzes statusu”. Jo, ja mēs atbalstīsim –
un es ceru, ka tā būs, – nākamo likumprojektu, tad automātiski būs jāizdara arī
grozījumi Sporta likumā.
Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Aicinu balsot „par”!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sporta
likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Lūdzu noteikt par priekšlikumu
iesniegšanas termiņu 28.aprīli.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Par nacionālās sporta bāzes statusu”.
Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd spēkā esošais, vēl Latvijas
Republikas Augstākās padomes laikā pieņemtais likums ir novecojis un mūsdienās ir
grūti piemērojams. Valstī ir jābūt lielākai iespējai kontrolēt sporta bāzu
skaitu, paredzēt augstāku prasību piemērošanu. Jābūt arī lietderīgai sporta
bāzēs ieguldīto vai ieguldāmo valsts līdzekļu izmantošanai, lai iedzīvotājiem
dotu iespējas nodarboties ar sportu.
Ir arī jāparedz precīzāki nosacījumi, kā sporta bāze var iegūt
nacionālās sporta bāzes statusu, kā arī to zaudēt. Un ir jābūt arī skaidrākai,
caurskatāmākai nacionālās sporta bāzes finansēšanas kārtībai.
Cienījamie kolēģi! Gan Sporta apakškomisija, gan Izglītības,
kultūras un zinātnes komisija kopā ar Saeimas Juridisko biroju rūpīgi izanalizēja
izskatāmo likumprojektu. Mēs konstatējām atsevišķas nepilnības, kuras obligāti
būtu jānovērš nākamajos lasījumos, bet, tā kā Saeimas Juridiskais birojs un
speciālisti neiebilda, ka šo likumu varētu uzlabot, skatot to nākamajos lasījumos, es
šodien aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā un balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Par nacionālās sporta bāzes statusu” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Ābiķis. Paldies, cienījamie kolēģi, par gandrīz vienprātīgo
atbalstu! Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 28.aprīlim.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā” (Nr.459/Lp9).
Juridiskā komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.
1. – deputāta Agešina kunga priekšlikums – nav guvis
atbildīgās komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Valērijam Agešinam.
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, cienījamie kolēģi! Mēs piedāvājam grozīt Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.pantu, kurā ir runa par sīko huligānismu, ar
mērķi sodīt cilvēkus ne tikai par lamāšanos ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās
vietās, bet arī par citas personas cieņu aizskarošu, nepieklājīgu žestu lietošanu
sabiedriskās vietās.
Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams sākt diskusiju par šo problēmu,
kura, bez šaubām, mūsu sabiedrībā pastāv. Un, mūsuprāt, tā traucē sabiedrisko
mieru un kārtību.
Lūdzu balsot „par” 1.priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Es aicinu iesniedzēju parādīt tos
nepieklājīgos žestus, kuri būtu jāiekļauj likumos, jo, runājot par roku vai kāju
kustībām, vienam var būt tāds izvērtējums, bet otram – pavisam citāds. Tā ka,
godātie iesniedzēji, lūdzu, dodiet precīzu šo nepieklājīgo žestu fotogrāfijas un
miniet, kādos gadījumos tos nedrīkst lietot.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Vjačeslavam Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Principā mans kolēģis Dobeļa kungs jau pateica to domu, kuru arī
es gribēju pateikt. Mēs tiešām divas sēdes tikām veltījuši šim jautājumam,
speciāli vienam šim priekšlikumam, uzaicinot attiecīgus profesionāļus – policistus
no Valsts policijas un no pašvaldību policijas. Un tiešām, ja mēs pat nobalsosim
„par” šo normu, problēmas radīsies tad, kad reāli policistam to vajadzēs
piemērot. Tad mums būs jāizstrādā attiecīgas tabulas ar visiem šiem iespējamiem
žestiem.
Ja jūs rūpīgāk izlasīsiet šo tekstu, kur ir teikts „citas
personas cieņu aizskarošu”, tad redzēsiet, ka te ir runa par attieksmi. Dažu kāds
žests var aizskart, bet citu var arī neaizskart, taču likuma norma attieksies uz
pilnīgi visām personām. Līdz ar to šādā redakcijā šī norma pilnīgi nav
pieņemama, un tāpēc arī komisijas vairākums to nav atbalstījis. Arī es aicinu jūs
neatbalstīt šo normu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Aleksandram Golubovam.
A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Nē, es nerunāšu par kaut kādu okupāciju, jo
tas atkal aizskars Dobeli… (No zāles dep. J.Dobelis: „Gan jau runās!”)
Viņš kāps šinī tribīnē… kuras, teiksim tā, nebija…
Sēdes vadītājs. Runājiet, lūdzu, par priekšlikumu!
A.Golubovs. Bet es jau runāju par būtību. Šeit ir runa par
žestiem. Jūs it kā nevarat tos piemērot, bet kāpēc jūs piemērojat necieņu pret
latviešu valodu?
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai Stepaņenko kungam komisijas
vārdā kaut kas ir piebilstams? Nē. Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par 1. –
deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 40, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Stepaņenko. 2.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 3.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. Un 4. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.Stepaņenko. 2008.gada 15.marts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”.
Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Kolēģi, strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības
rullī” (Nr.603/Lp9).
Juridiskā komisija, izskatījusi šo likumprojektu, nolēma to
atbalstīt. Piedāvāju arī Saeimai minēto likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Tas ir likumprojekts, kuru parakstījušas gandrīz visas Saeimā
pārstāvētās frakcijas. Tajā ir runa par to, ka Kārtības rullis tiek papildināts ar
jaunu nodaļu „Ministru kabineta locekļu ziņojumi”, un šis likumprojekts
reglamentēs procedūru, saskaņā ar kuru Ministru prezidents un Ministru kabineta
locekļi varēs uzstāties Saeimā ar saviem ziņojumiem. (No zāles dep. K.Leiškalns:
„Viņi jau tagad var! Kas viņiem liedz!”)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Saeimas kārtības rullī” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Stepaņenko. 2008.gada 15.marts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Par Konvenciju par Eiropas Universitātes
institūta izveidi un Konvenciju, ar ko groza Konvenciju par Eiropas Universitātes
institūta izveidi” . Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! 1972.gadā tālaika Eiropas
Savienības dalībvalstis vienojās par to, ka tās izveidos Eiropas Universitātes
institūtu, lai tālāk attīstītu gan Eiropas vēsturi, gan Eiropas ekonomiku, gan
Eiropas kultūru, gan Eiropas tiesības.
Šajā institūtā tiek piedāvātas divas programmas: maģistra
programma un doktora programma. Tās abas tiek apmaksātas. Ja mēs pievienosimies šai
Konvencijai – un to dara arī visas pārējās jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis
-, tad mūsu cilvēkiem būs iespēja bez maksas studēt četru gadu ilgā doktora
programmā un trīs gadu ilgā maģistra programmā šajā Eiropas Universitātes
institūtā.
Komisijā mēs izskatījām šo jautājumu un nolēmām dokumentu
virzīt uz Saeimas sēdi.
Aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Konvenciju par Eiropas
Universitātes institūta izveidi un Konvenciju, ar ko groza Konvenciju par Eiropas
Universitātes institūta izveidi” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Bērziņš. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu!
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 6.marts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par bīstamo iekārtu
tehnisko uzraudzību””. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir
saistīts ar Valsts darba inspekcijas reorganizāciju, un tas paredz, ka turpmāk tās
funkcijas, kuras ir saistītas ar bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību un kontroli,
pārņems Valsts būvinspekcija.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
G.Blumbergs. Šā gada 6.marts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.
Likumprojekts „Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”.
Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs
Orlovs.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labrīt, godājamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.2085 –
likumprojektu „Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”.
Uz otro lasījumu priekšlikumi nav iesniegti. Līdz ar to komisijas
vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.Orlovs. Šā gada 14.marts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Farmācijas likumā”. Otrais
lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs
Orlovs.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Tagad strādāsim ar dokumentu Nr.2086 – likumprojektu „Grozījumi
Farmācijas likumā”.
Otrajam lasījumam tika iesniegti pieci priekšlikumi.
1.priekšlikums saņemts no Zemkopības ministrijas parlamentārās
sekretāres L.Silaraupas. Tas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. Arī 2.priekšlikums saņemts no Zemkopības ministrijas
parlamentārās sekretāres. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. Arī 3. ir Zemkopības ministrijas parlamentārās
sekretāres priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. 4. ir Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres
L.Silaraupas priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. Savukārt 5. ir Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Farmācijas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.Orlovs. Šā gada 14.marts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Komerclikumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj! Pirms sāku ziņot
par konkrētiem grozījumiem, paskaidrošu situāciju. Šobrīd Saeimā ir atvērti divi
Komerclikumi, un mums ir salīdzinoši ātri jāstrādā ar tiem jautājumiem, kuri ir
saistīti ar procedūru. Tāpēc šajā likumprojektā ir apkopoti priekšlikumi no diviem
likumprojektiem, un tie visi ir jautājumi, kas attiecas uz Komerclikumā iekļautajām
procedūrām. Tāpēc dažviet būs tādi Tieslietu ministrijas priekšlikumi, kuri ir
salīdzinoši līdzīgi, bet ir atbalstīti tikai daļēji.
Sāksim. 1. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un
redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 3. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 4. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un iekļauts 5. – Juridiskā biroja priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 6. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 7. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 8. – tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 9. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 10. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un iekļauts 12.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 11. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un iekļauts 12. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 13. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 14. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts, taču
redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 15. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts, taču
redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 16. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 17. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 18. – tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
Dz.Zaķis. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 21. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un iekļauts 22. – Juridiskā biroja priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 23. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 24. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 25. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts un
redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 26. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 27. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 28. – deputātes Bendrātes priekšlikums. Nav
atbalstīts. (No zāles dep. S.Bendrāte: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. – deputātes Silvas Bendrātes
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 41, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis. 29. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 30. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 31. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 32. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 33. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 34. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 35. – tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts jau iepriekš atbalstītajā 34.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
Dz.Zaķis. 36. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 37. un 38. – tieslietu ministra priekšlikumi. Daļēji
atbalstīti un iekļauti 39.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 40. – deputātes Silvas Bendrātes priekšlikums. Nav
atbalstīts. (No zāles dep. S.Bendrāte: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 40. – deputātes Silvas Bendrātes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 38, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis. 41. un 42. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir
atbalstīti.
Sēdes vadītājs. 43. – deputātes Silvas Bendrātes priekšlikums.
Nav atbalstīts. (No zāles dep. S.Bendrāte: „Balsot!”)
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. –
deputātes Silvas Bendrātes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 39, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis. 44. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 45. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 46. – tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 47.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 48. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 49. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un iekļauts 50. – Juridiskā biroja priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 51. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un iekļauts 55.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 52. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un iekļauts 54.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 53. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un iekļauts 54. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 55. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 56. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 57. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 58. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un iekļauts 59.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt
likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā”
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
Dz.Zaķis. Sakarā ar to, ka zināma steiga tomēr saglabājas, šim
likumprojektam būs visīsākais priekšlikumu iesniegšanas termiņš, respektīvi,
4.marts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.
Likumprojekts „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības
likumā”. Pirmais lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos…
Kurš par šo likumprojektu ziņos? Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā? (No zāles: „Anna! Anna, celies un ej!”)
Par likumprojektu ziņos deputāts Dzintars Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).
Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Saeimas
Tautsaimniecības komisija ir saņēmusi divus Ministru kabineta izstrādātus
likumprojektus, kas ir ļoti būtiski lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Un
tāpēc ir sagatavoti grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā.
Komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja pirmajā lasījumā.
Ir saņemts arī iesniegums, lai likumprojekts tiktu atzīts par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par
likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” atzīšanu par steidzamu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Dz.Jaundžeikars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš…
Sēdes vadītājs. Par pieņemšanu pirmajā lasījumā mēs vēl
nenobalsojām.
Dz.Jaundžeikars. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī datumu, kad likumprojekts varētu otrajā lasījumā tikt izskatīts Saeimas
sēdē.
Dz.Jaundžeikars. Priekšlikumi iesniedzami līdz 3.martam, un
likumprojektu varētu izskatīt sēdē 13.martā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā”.
Pirmais lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Dzintars Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).
Likumprojekts „Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā” ir
tieši saistīts ar iepriekš minēto likumu. Komisija likumprojektu ir izskatījusi un
atbalstījusi un lūdz vispirms piešķirt tam steidzamību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Dz.Jaundžeikars. Komisija to ir izskatījusi un lūdz pieņemt
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī datumu, kad likumprojekts varētu otrajā lasījumā tikt izskatīts Saeimas
sēdē.
Dz.Jaundžeikars. Priekšlikumi iesniedzami līdz 3.martam, un
likumprojektu varētu izskatīt Saeimas sēdē 13.martā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.
Līdz ar to visi šodienas sēdes darba kārtības jautājumi ir
izskatīti. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm.
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, informēju par to, ka
šodien atbilžu sēdē uz deputātu jautājumiem bija paredzēts izskatīt piecu deputātu
jautājumu ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam. Uz šo jautājumu ir saņemta
rakstiska atbilde, un jautājuma iesniedzējus šī atbilde apmierina, tāpēc šodien
jautājumu izskatīšanas sēde nenotiks.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus jautājumus. Viens ir piecu
deputātu jautājums satiksmes ministram Aināram Šleseram „Par autoceļu fonda
līdzekļu sadali”. Tas tiek nodots satiksmes ministram Aināram Šleseram.
Un otrs ir piecu deputātu jautājums ārlietu ministram Mārim
Riekstiņam „Par Latvijas nevalstisko organizāciju aicinājumā paustajiem
ieteikumiem”. Jautājums tiek nodots ārlietu ministram Mārim Riekstiņam.
Cienījamie kolēģi! Mūsu vidū ir kolēģi, kuri savu dzimšanas
dienu var svinēt tikai reizi četros gados, jo tā ir 29.februārī. Un tāpēc es aicinu
mūsu visu vārdā sveikt deputāti Silvu Bendrāti dzimšanas dienā, kas būs rīt! (Aplausi.)
Paziņojumam vārds deputātam Guntim Blumbergam.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas
sēdi mūsu telpās pulksten 10.30.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Andrim
Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks
pulksten 10.30 – 106.telpā.
Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 11.30 Sociālo
un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Kārlim
Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus lūdzu pēc
piecām minūtēm uz sēdi komisijas telpās. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Dzintaram
Ābiķim.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Mums sēde būs
tūlīt, nekavējoties, Sarkanajā zālē – tepat blakus!
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Oskaram
Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde – pulksten 11.00
komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Jānim
Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde – pulksten 10.30
komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Vjačeslavam
Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Kolēģi! Juridiskās komisijas sēde – pulksten 10.30, kā jau
iepriekš ieplānots.
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Saeimas sekretāram deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).
Godātie kolēģi! Lūdzu nelielu uzmanību, jo nav reģistrējušies
25 deputāti: Aija Barča, Aigars Štokenbergs, Guntis Blumbergs (No zāles: „Ir”!),
Ausma Ziedone-Kantāne (No zāles: „Es esmu!”), Augusts Brigmanis, Ingrīda
Circene, Ilma Čepāne, Juris Dalbiņš, Nikolajs Kabanovs, Jānis Klaužs, Andrejs
Klementjevs, Vents Armands Krauklis, Sarmīte Ķikuste, Leons Līdums (No zāles:
„Ir!”), Linda Mūrniece („Ir!”), Leopolds Ozoliņš, Raimonds Pauls,
Einars Repše („Ir!”), Dagnija Staķe, Andis Kāposts, Jānis Strazdiņš,
Viktors Ščerbatihs, Dainis Turlais („Ir!”), Artis Pabriks („Ir!”)
un Imants Valers („Ir!”).
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas šodienas sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas ziemas sesijas 7.sēde
2008.gada 28.februārī
Grozījumi Saeimas kārtības rullī
Datums: 28.02.2008. 09:10:06 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2072 nodošanu komisijai
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”
Datums: 28.02.2008. 09:15:04 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2073 nodošanu komisijai
Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā
Datums: 28.02.2008. 09:25:06 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2079 nodošanu komisijai
Lēmuma projekts “Par likuma “Grozījumi Robežsardzes likumā” otrreizējas caurlūkošanas pārcelšanu uz Saeimas 2008.gada 6.marta sēdi”
Datums: 28.02.2008. 09:31:26 bal006
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.2102
Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 28.02.2008. 09:44:38 bal007
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 28.02.2008. 09:46:44 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2074 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Cukura nozares likumā (1.lasījums)
Datums: 28.02.2008. 09:49:02 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.206 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Sporta likumā (1.lasījums)
Datums: 28.02.2008. 09:50:30 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1862 pieņemšanu 1.lasījumā
Par nacionālās sporta bāzes statusu (1.lasījums)
Datums: 28.02.2008. 09:52:48 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1861 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (2.lasījums)
Datums: 28.02.2008. 09:57:40 bal012
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (2.lasījums)
Datums: 28.02.2008. 09:58:26 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2080 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1.lasījums)
Datums: 28.02.2008. 09:59:48 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1982 pieņemšanu 1.lasījumā
Par Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi un Konvenciju, ar ko groza Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi (1.lasījums)
Datums: 28.02.2008. 10:01:52 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1860 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” (1.lasījums)
Datums: 28.02.2008. 10:03:02 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2051 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (2.lasījums)
Datums: 28.02.2008. 10:04:02 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2085 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Farmācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 28.02.2008. 10:05:34 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2086 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Komerclikumā (2.lasījums)
Datums: 28.02.2008. 10:09:06 bal019
Balsošanas motīvs: Par 28.priekšlikumu
Grozījumi Komerclikumā (2.lasījums)
Datums: 28.02.2008. 10:10:30 bal020
Balsošanas motīvs: Par 40.priekšlikumu
Grozījumi Komerclikumā (2.lasījums)
Datums: 28.02.2008. 10:11:14 bal021
Balsošanas motīvs: Par 43.priekšlikumu
Grozījumi Komerclikumā (2.lasījums)
Datums: 28.02.2008. 10:13:22 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2087 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (1.lasījums)
Datums: 28.02.2008. 10:15:32 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2098 steidzamību
Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (1.lasījums)
Datums: 28.02.2008. 10:16:10 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2098 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 28.02.2008. 10:17:20 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2099 steidzamību
Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 28.02.2008. 10:17:52 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2099 pieņemšanu 1.lasījumā