Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas! Sāksim Saeimas šā gada 29.novembra sēdi.
Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, mums ir
jālemj par grozījumiem darba kārtībā.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt
izmaiņas Saeimas šā gada 29.novembra sēdes darba kārtībā un svītrot no tās
12.punktu – likumprojektu „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt
izmaiņas Saeimas šā gada 29.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā
likumprojekta „Grozījumi Meliorācijas likumā” izskatīšanu pirmajā
lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir
grozīta.
Savukārt Tautsaimniecības komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas
šā gada 29.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa maiņu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (Nr.497/Lp9) trešajam lasījumam”. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Sākam izskatīt šodienas darba kārtības pirmo sadaļu –
„Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodot Agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Runāt grib deputāts Boriss Cilevičs. Lūdzu!
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Tas ir visnotaļ atbalstāms, ka Ministru
kabinets ir iesniedzis šo grozījumu, jo problēma patiešām ir ļoti nopietna.
Es gribu atgādināt jums, ka tas ir saistīts ar diezgan krasu zemes
kadastrālās vērtības pieaugumu, sākot no nākamā gada 1.janvāra. Šobrīd, kā mēs
to zinām, zemes īpašnieks maksā nodokli pusotra procenta apmērā, un jau diezgan
steidzīgi tika pieņemti grozījumi, kas pasargā zemes īpašniekus no pārāk krasa šo
maksājumu apjoma pieauguma. Bet tajā pašā laikā tā saucamās piespiedu nomas
gadījumā privatizēto dzīvokļu īpašnieki daudzdzīvokļu mājās, kuras atrodas uz
privātīpašniekam piederošās zemes, maksā 5 procentus. Tātad atšķirība ir diezgan
liela, jo nomnieks jeb faktiski privatizētā dzīvokļa īpašnieks maksā vairāk nekā
trīs reizes lielāku nomas maksu, nekā zemes īpašnieks maksā nodokli. Tāpēc šajā
ziņā patiešām kaut kas ir jādara, pirmām kārtām vadoties jau pēc samērīguma
principa.
Taču tajā pašā laikā šis priekšlikums nevar atrisināt šo
problēmu pilnībā divu iemeslu dēļ.
Pirmais iemesls ir tāds, ka bez šā likuma pastāv vēl vesela virkne
citu likumu, kuri arī regulē šo jautājumu. Pirmām kārtām tas ir likums „Par
valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kura normas tad faktiski būtu
pretrunā ar esošo grozījumu. Tas pats attiecas arī uz likumu „Par dzīvokļa
īpašumu” un likumu „Par dzīvojamo telpu īri”. Tāpēc bez šiem jau
piedāvātajiem grozījumiem ir vajadzīgi grozījumi arī iepriekšminētajos likumos.
Otrs iemesls drīzāk būtu apskatāms pēc būtības, jo Rīgā
vairākos rajonos zemes gabalu kadastrālā vērtība patiešām pieaugs ne tikai piecas,
kā tas ir minēts anotācijā, bet gan astoņas vai pat desmit reizes.
No otras puses, daudzos lauku rajonos zemes kadastrālā vērtība būs
pārāk zema, un līdz ar to šī norma faktiski varētu būt ļoti neizdevīga un
aizskartu zemes īpašnieku likumīgās intereses.
Tātad šeit ir principiāls jautājums par to, kā sabalansēt zemes
īpašnieka tiesības rīkoties ar savu īpašumu un iegūt peļņu no sava īpašuma,
bet, no otras puses, kā aizstāvēt nomnieka intereses un novērst tādu situāciju, kad
zemes īpašnieks, neko neieguldot savā zemes gabalā, vienkārši saņems nesamērīgi
lielu peļņu. Man ir nopietnas šaubas, vai ar šādiem pārejas noteikumiem pietiks, lai
atrisinātu šo jautājumu, tāpēc vajadzētu padomāt par kaut kādu principiālu
lēmumu. Varbūt piespiedu nomas gadījumā derētu noteikt proporciju starp nomas maksu
un nodokļa likmi.
Tātad komisijai priekšā stāv diezgan smags uzdevums, jo, no vienas
puses, nevajadzētu vilcināties, tāpēc lēmums būtu jāpieņem diezgan ātri, bet, no
otras puses, šeit pastāv diezgan būtiskas problēmas sakarā ar šo grozījumu saturu.
Tāpēc es aicinu atbildīgo komisiju noteikt saprātīgu termiņu
grozījumu iesniegšanai otrajam lasījumam un pieņemt tādus grozījumus, lai pēc tam
nevajadzētu steidzīgi pie tiem atgriezties.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis „par” šā
likumprojekta nodošanu komisijai. Vai kāds vēlas runāt „pret”? Nevēlas neviens.
Vai ir nepieciešams balsojums? Nav nepieciešams. Tātad likumprojekts „Grozījums
likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” tiek nodots Agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu
„Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā
ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Farmācijas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Apsardzes darbības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Pilsonības likuma izpildes
komisijas iesniegto likumprojektu „Par Hosama Abu Meri atzīšanu par Latvijas
pilsoni” nodot Pilsonības likuma izpildes komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Pārejam pie šodienas nākamās darba kārtības sadaļas „Par
Saeimas kārtējās sesijas slēgšanu un sākšanu”.
Saeimas Prezidijs, vienojoties ar Frakciju padomi, ierosina slēgt
Saeimas rudens sesiju 2007.gada 20.decembrī un sākt ziemas sesiju 2008.gada
11.janvārī. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas rudens sesijas slēgšanu šā gada
20.decembrī un ziemas sesijas sākšanu 2008.gada 11.janvārī! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Vienlaikus ir lūgums tomēr mazliet ievērot klusumu, jo no zāles ir
saņemtas sūdzības, ka, pirmkārt, nevarot dzirdēt, bet, otrkārt, nevarot arī
ierakstīt teikto.
Pārejam pie nākamās šodienas darba kārtības sadaļas –
„Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana
no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par Daces Jansones apstiprināšanu par Rīgas
rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi deputāti! Juridiskā komisija ir atbalstījusi lēmuma
projektu par Daces Jansones apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.
Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
Daces Jansones apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Sandras Krūmiņas apstiprināšanu par
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir sagatavojusi un atbalstījusi
lēmuma projektu par Sandras Krūmiņas iecelšanu par Rīgas pilsētas Zemgales
priekšpilsētas tiesas tiesnesi.
Lūdzu atbalstīt minēto lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
Sandras Krūmiņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas
tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Gvido Ungura apstiprināšanu par Rīgas
pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Juridiskā komisija ir sagatavojusi un atbalstījusi lēmuma
projektu par Gvido Ungura apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas
tiesnesi.
Lūdzu atbalstīt minēto lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
Gvido Ungura apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”!
Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – Saeimas deputātu Ingunas
Rībenas, Dzintara Zaķa, Ulda Ivara Gravas, Sandras Kalnietes, Sarmītes Ķikustes,
Ainara Latkovska, Kārļa Šadurska, Silvas Bendrātes, Ilmas Čepānes un Lindas
Mūrnieces pieprasījums kultūras ministrei Helēnai Demakovai „Par nelietderīgu
līdzekļu izlietojumu”.
Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS frakcija).
Godājamie kolēģi! Iesniegtais pieprasījums ir izskatīts un
komisijas sēdē noraidīts.
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Paulam Putniņam.
P.Putniņš (ZZS frakcija).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Cienītās
kolēģes! Kā jūs jau zināt, sakarā ar ekonomisko situāciju valstī ir atlikta
lēmuma pieņemšana par finansējuma piešķiršanu Rīgas koncertzāles un Laikmetīgās
mākslas muzeja projektu īstenošanai. Valsts aģentūrai „Jaunie Trīs brāļi”
līdz nākamajam gadam ir jāsagatavo izskatīšanai valdībā šo projektu finansējuma
modeļi. Tas ir ļoti apjomīgs un sarežģīts darbs. Savukārt jautājumus, kas
saistīti ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību un tai nepieciešamo
finansējumu, valsts aģentūra „Jaunie Trīs brāļi” un Kultūras ministrija risina,
respektējot šīs būves supersarežģītību taupības apstākļos.
To visu un vēl daudz ko citu mēs apspriedām Pieprasījumu komisijas
sēdē un guvām pārliecību, ka nekas te netiek pārtērēts vai izsaimniekots. Tieši
otrādi! Aģentūra ir uzņēmusies vēl arī citas slodzes. Piemēram, ņemot vērā
valsts aģentūras „Jaunie Trīs brāļi” speciālistu profesionālos resursus, lai
nodrošinātu kultūras infrastruktūras attīstību valsts reģionos, aģentūra tiek
iesaistīta arī šo projektu apguvē. Publiski ir pieejami dokumenti, pēc kuriem varam
vērtēt aģentūras darbības efektivitāti visos aspektos. Pieprasījumu komisijas
sēdē tika izskaidroti un atspēkoti arī pārējie ministrijai veltītie inkriminējumi,
kurus es te neatgādināšu.
Toties es gribu atgādināt ko citu. Ja mūsu nākamā valdība būs
normāla un sajēdzīga, tad mēs būsim ne tikai liecinieki, bet arī līdzdalībnieki
varbūt pašam svarīgākajam mūsu tautas attīstības ceļā, jo Nacionālās
bibliotēkas jaunās, vērienīgās ēkas tapšana, tās iedzīvināšana nav nekas cits
kā izglītība gan pēc būtības, gan emocionāli, gan arī gluži simboliski. Pāri
visām šodienas grūtībām izglītība, izglītošanās jau vairāku gadsimtu plūdumā
ir glābusi un veidojusi latviešu tautu un vēlāk arī nāciju. Droši vien daudzu citu
kultūras tautu likteņstāsti ir līdzīgi, bet mums ir mūsējais, un politisku strīdu
dēļ nenodosim to neatkarīgi no tā, vai esam pozīcijā vai opozīcijā!
Interesanti, ka šis Nacionālās bibliotēkas radīšanas fenomens nu
jau daudzu gadu garumā ir kā lakmusa papīrītis, pie kura katrs varam piemērīt vai
pamērot sevi. Klusībā vai arī gluži publiski. Tāda izdevība bieži negadās.
Taču šo pieprasījumu kā nepamatotu es aicinu noraidīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātei Ingunai Rībenai.
I.Rībena (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Es sākšu
ar to, ka runa nebūs ne par Latvijas Nacionālo bibliotēku, ne par koncertzāli un pat
ne par Laikmetīgās mākslas muzeju. Es atkārtoju – es nerunāšu par šo kultūrbūvju
lietderību vai nelietderību. Savukārt par „Jauno Trīs brāļu” aģentūras
lietderību mēs runājam jau no 2005.gada – laika, kad šī aģentūra tika izveidota.
Toreiz uzrakstīju rakstu „Brīnumaino iespēju zeme”, kuru nenopublicēja neviena no
lielākajām latviski rakstošajām avīzēm. Bet Latvijas televīzija raidījumā
„Panorāma” 2005.gada 4.aprīlī, iespējams, būdama maldināta, vēstīja (citēju):
„Aģentūras darbībai papildu līdzekļi no budžeta nav paredzēti.” Arī Ministru
kabineta mājaslapā internetā toreiz bija lasāms (un es atkal citēju), ka „kopumā
rīkojuma projekts neradīs ietekmi uz valsts budžetu”. To, ka (citēju atkal) „mēs
neprasīsim līdzekļus aģentūras darba nodrošināšanai nākamā gada budžetā, jo
administratīvie izdevumi tiks segti no projektiem atvēlētās investīciju naudas”,
apgalvoja „Jauno Trīs brāļu” direktors Zigurds Magone 2005.gada 22.jūnijā avīzē
„Diena”, un vakarā raidījumā „Kas notiek Latvijā?” visai Latvijai to pašu
apgalvoja arī kultūras ministre Helēna Demakova. Un tomēr aģentūras vajadzībām
Latvija no valsts budžeta 2005.gadā iztērēja 613 975 latus, 2006.gadā –
614 636 latus, 2007.gadā – 809 169 latus, bet 2008.gadā plāno tērēt 814 778
latus. Un, protams, tas notiks no valsts budžeta.
Jau 2005.gadā rakstā „Brīnumaino iespēju zeme” rakstīju:
„Mūsu bērniem un mazbērniem kredītu un kredītprocentu
apmaksāšanas slogs var izrādīties par smagu. Viņiem jau tāpat katram būs jāuztur
divi pensijas vecuma cilvēki, jo tāda bērnu dzimstība, kāda tā bija pēdējo 50 gadu
laikā, Latvijā nav bijusi kopš kara gadiem. Katru mēnesi Latvijas iedzīvotāju skaits
samazinās par 1300 cilvēkiem, un pat tad, ja ļoti gribētos redzēt labas arhitektūras
piemērus, miljoniem vērtas koncertzāles un muzejus, cilvēkiem, kuru uzdevums ir
redzēt valsts attīstību kopsakarībās un ilgtermiņā, vajadzētu pieturēties pie
tradicionālām plānošanas un lēmumu pieņemšanas metodēm, nevis ļauties
emocionāliem, resoriskiem un partiju programmās ar vieglu roku ierakstāmiem
kārdinājumiem.
Šobrīd valstī nav svarīgāka uzdevuma kā vien nodrošināt dzīvā
procesa pēctecību. Kam mums jaunas, skaistas un modernas celtnes, ja nebūs, kas tajās
dzied, spēlē teātri un lasa grāmatas?
Nesaprotamu iemeslu dēļ nav pieejams kopējais projekta realizācijas
plāns, kas skaidri definētu nozares prioritātes, projekta realizācijas
nepieciešamības sasniedzamos mērķus, labumus un iespējamos zaudējumus, un parasti uz
šādiem jautājumiem atbild līdz vērienīgu, naudasietilpīgu projektu uzsākšanai. Ja
tas tā nenotiek, rodas jautājums: vai jel kādam no miljonu ieguldītājiem vispār
pašam par to ir skaidrība? Valstī vēl aizvien neviens īsti nevar pateikt, par kādiem
līdzekļiem tiks būvēta kaut vai tā pati Latvijas Nacionālā bibliotēka.” Citāta
beigas.
Un kas tad ir mainījies šodien? Kādi tik skaitļi nav minēti
Latvijas Nacionālās bibliotēkas sakarā! Mazliet virs un mazliet zem pusmiljarda latu
celtniecības firmu piedāvājumā, 131… nav jau liela starpība… 139 miljoni latu
„Jauno Trīs brāļu” aģentūras dažādos izteikumos, 232 miljoni par valsts naudu
finansētajā, zviedru ekspertam Gopperam pasūtītajā Kultūras ministrijas pētījumā
un tādā garā. Nebija skaidrības 2005.gadā, un tās nav arī šobrīd, stāvot uz
2008.gada sliekšņa.
Un tālāk būs citāts no tā paša raksta 2005.gadā.
„Visticamāk, Latvija pārskatāmā nākotnē neatradīs simtiem
miljonu grandiozo plānu realizēšanai. No valsts budžeta dāsni apmaksātie aģentūras
darbinieki pie tā nebūs vainīgi. Viņi baudīs dzīvi, braukājot pa pasauli pieredzes
apmaiņā un mēģinot piesaistīt finansējumu, tiekoties ar citu valstu speciālistiem,
veidojot sabiedriskās attiecības, piedaloties izstādēs ar „Jauno Trīs brāļu”
maketiem visās pasaules malās, tādā garā un tā joprojām.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas pirmais makets kopā ar svītu par
150 tūkstošiem latu piedalījās Venēcijas biennālē 2002.gadā, Birkerta gatavotais
jaunais makets par 130 tūkstošiem latu piedalīsies šoruden (un to es rakstīju
2005.gadā Latvijas dienās Francijā), sev līdzi pagaidām par nezināmu summu
aizvizinot pavadītājus ministres vadībā.
Dzīves baudīšanas process turpinās. Jāatgādina vien tas, ka
līdzīgu nekoptu dzīves svinēšanas dzīru galdu ieraudzīju Kultūras ministrijā
2002.gadā. 12 gadu laikā neviens nebija painteresējies, cik Latvijas Nacionālās
bibliotēkas projekta realizēšanā naudas ir ieguldīts, kas ir padarīts un kur mēs
atrodamies. Vēl vairāk! Nebija pat sākti kārtot būvniecībai nepieciešamo zemju
iegūšanas jautājumi.” Citāta beigas.
Skumji, bezgala skumji, bet prognozes atkal ir piepildījušās, un
arī darbības rokraksts nav mainījies. Šobrīd valstī cīnāmies ar inflāciju, 87
procenti no gandrīz 575 000 pensionāru dzīvo zem iztikas minimuma un vispār vairs
nezina, kā viņi dzīvos tālāk pēc 1.janvāra, bet Saeima un valdība valsts budžeta
deficītu risina tieši uz pensionāru un maznodrošināto rēķina, apejot bāzes
izdevumu, arī nelietderīgo, samazināšanu. Ciniski!
Kā vēsta „Jauno Trīs brāļu” aģentūras 2007.gada izdevumu
plāns, dāsni apmaksātie trīsdesmit aģentūras darbinieki ar vidējo algu septiņsimt
deviņdesmit četri lati pērk ekspertu un ekspertīžu pakalpojumus, konsultācijas un
vienkāršus pakalpojumus gandrīz sešsimt tūkstošu latu vērtībā, brauc
komandējumos par sešdesmit tūkstošiem piecsimts latiem, veido sabiedriskās
attiecības, nojauc trīs šķūnīšus un trīs ēkas Nacionālās bibliotēkas
būvvietā gandrīz par pusmiljonu un turpina tērēt un tērēt, un tērēt un stāstīt
un stāstīt, un stāstīt…
Vai tiešām neredzam, nedzirdam un nesaprotam, ka izcili dāsni
apmaksātā „Jauno Trīs brāļu” aģentūra šobrīd ir izrakstījusi sev
nekompetences nabadzības apliecību, nespējot kaut cik tuvināti prognozēt ne būvju
izmaksas, ne finansēšanas modeli, jo, lai arī kāds šobrīd tiktu atrasts šis
finansēšanas veids, ir skaidrs, ka celtnieku nosauktā summa – pusmiljards latu –
raksturo patiesās bibliotēkas izmaksas… Un arī koncertzāles. Turklāt būvniecības
(ja tāda sāksies) laikā tās gaidāmas vēl lielākas.
Arī bagātīgi tērētie līdzekļi visdažādākajās sabiedrisko
attiecību kampaņās vairāku gadu garumā nav spējuši panākt sabiedrības atbalstu
„Jauno Trīs brāļu” aģentūras darbībai. Klusi, bez liekas ažiotāžas Kultūras
ministrija 2006.gadā atdeva visu Kultūras ministrijas īpašumu – kultūras būves –
Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai. Jau pēc gada, 2007.gadā, par šo soli nomas
maksās no valsts budžeta, nomājot kultūras funkciju veikšanai no šīs aģentūras
šos nodotos īpašumus, bija jāmaksā miljons latu vairāk, kas tranzītā caur
Kultūras ministriju nonāca Valsts nekustamo īpašumu aģentūras kasē.
Var tikai minēt neloģiskos iemeslus apjomīgajai valsts naudas
pārsūknēšanai no vienas kabatas otrā. Tajā pašā laikā „Jauno Trīs brāļu”
aģentūra, lai attaisnotu savu pastāvēšanu, mainīja nolikumu un tagad ir gatava
konsultēt kultūras objektu celtniecību citās Latvijas pilsētās. Mūsu priekšlikums
ir būtiski sašaurināt finansējumu un darbinieku skaitu „Jauno Trīs brāļu”
aģentūrā. Varbūt pat varētu to likvidēt, nododot tās funkcijas Kultūras
ministrijai vai Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai. Un tikai tad, kad tiktu atrasts un
skaidri iezīmēts finansējums dažādajiem kultūras projektiem, daļu šā finansējuma
varētu novirzīt procesa menedžēšanai jeb, latviski sakot, vadīšanai. Nav nekādas
loģikas „Jauno Trīs brāļu” aģentūrai dublēt nozaru speciālistu funkcijas,
uzdevums ir tās pirkt – kvalitatīvas un valstij izdevīgas. Pie tam jāpiebilst: mēs
par to nerunājam, bet sen jau ir noslēgts un ir spēkā līgums ar kompāniju Hill
International kā ģenerāluzņēmēju Latvijas Nacionālās bibliotēkas
celtniecības procesā.
Tas tā, īsumā.
Savukārt jautājums par simt astoņdesmit mākslas filmu, kas tapušas
laika periodā no 1964. gada līdz 1993.gadam, varētu teikt, „latviešu kino zelta
fonda”, nonākšanu Dānijas-Latvijas-Krievijas-Baltkrievijas firmas Voxell ApS
rokās, nodots izmeklēšanai Ģenerālprokuratūrā; šobrīd tas viss tikai uzņem
apgriezienus, un klajā nāk aizvien jauni interesanti fakti.
To, cik nevainīga bija daļas valstij piederošo akciju nodošana
lielo akcionāru rokās 2007.gada 22.februārī, tādējādi pēc būtības izjaucot ne
teorētisko, bet faktisko līdzsvaru starp valsti un lielajiem akcionāriem par labu
pēdējiem, rādīs laiks, proti, Ģenerālprokuratūras izmeklēšana.
Iemesls it kā loģisks: pārbaudot Rīgas Kinostudijas projekta
atbilstību Eiropas Savienības fondu finansēto projektu izvērtēšanas kritērijiem,
tika konstatēts, ka pieļaujamais valsts akciju daudzums pārsniedz Latvijas Investīciju
attīstības aģentūras izvirzītajos finansēšanas priekšnoteikumos noteikto daļu (ir
runa par sabiedrībā esošo pieļaujamo valsts kapitāla lielumu, kas nedrīkst
pārsniegt 25 procentu apjomu no kopējā sabiedrības pamatkapitāla). Tomēr fakts, ka
nepagāja ne pusgads līdz nacionālā kino „zelta fonda” nonākšanai Konstantīna
Vederņikova, Voxell Aps pārstāvja Latvijā, rokās, tas ir, nonākšanai zem
Dānijas-Latvijas-Krievijas-Baltkrievijas kompānijas izkārtnes, liek uzdot jautājumus
un šaubīties, vai Kultūras ministrijas lēmums bija izsvērts un pārdomāts, par labu
latviešu kino veidotājiem un visiem Latvijas kinoskatītājiem.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es nerunāšu par
bibliotēkas un divu pārējo kultūras objektu būvniecības vajadzību vai nevajadzību.
Es neminēšu konkrētus skaitļus. Gribu runāt tikai par attieksmi – mūsu, deputātu,
attieksmi – pret valsts līdzekļu tērēšanu un par valdības attieksmi pret valsts
līdzekļu tērēšanu un pret nacionālām kultūras vajadzībām.
Kad runāja divi iepriekšējie runātāji, es vēroju jūs, kolēģi,
šeit, zālē. Lielākā daļa no jums bija pagriezuši un arī pašlaik daži no jums ir
pagriezuši muguru runātājam. Jūs absolūti neklausījāties, es nevarēju dzirdēt, ko
teica Putniņa kungs. Es ar ļoti lielu interesi izlasīšu, ko jūs, Putniņa kungs,
runājāt, jo tajā komisijas sēdē, kurā es piedalījos, es nedzirdēju, ko jūs šajā
ziņā teiktu. Es ceru, ka jūs man atlicināsiet piecas minūtes un ieklausīsieties
manis teiktajā, jo arī man ir nācies iepriekšējā darbā saskarties ar Nacionālās
bibliotēkas būvniecības lietām.
Proti, 1995.gadā ar vienu Ministru kabineta rīkojumu tika noteikts,
ka šāda bibliotēka tiks būvēta. Rīkojuma (es vēl atceros – tā numurs bija 416)
3.punktā tika noteikts, ka trijām valsts institūcijām, proti, Kultūras ministrijai,
Valsts īpašumu fondam un Rīgas Domei, uzdots (es citēju) „veikt nepieciešamās
darbības Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībai nepieciešamo zemes gabalu
pārņemšanai valsts īpašumā”.
Vai jūs domājat, ka notika tuvāko desmit gadu laikā šāda
pārņemšana? Nekas nenotika! Zemes īpašuma tiesības tika atjaunotas; pārpircēji,
zinot, ka tur būvēs bibliotēku, šīs zemes nopirka par samērā lētu cenu, divās
daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās dzīvokļi tika privatizēti. Es piedalījos
komisijas sēdē, kura, starp citu, kā parasti, ilga ne vairāk par vienu stundu, un
noskaidroju, ka šīm vajadzībām, proti, nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanai,
valsts ir bijusi spiesta iztērēt vairāk nekā 6 miljonus latu. Šeit, starp citu, tika
vainota vēl arī Satversmes tiesa, kas ir pateikusi, ka 2005.gadā, 10 gadus pēc šāda
rīkojuma pieņemšanas, kad valdība, Kalvīša valdība, nolēma, ka tomēr šī
bibliotēka ir jābūvē, un šie īpašnieki nepiekrita labprātīgai īpašuma
atsavināšanai, šajā ziņā tika izmantots vēl tajā laikā pastāvošais
„glābšanas riņķis” – Satversmes 81.pants. Un Satversmes 81.panta kārtībā, pēc
tam to lietu akceptējot arī Saeimā, nelikumīgi tika atsavināts šis nekustamais
īpašums.
Un kas notiek šodien? Kā es jau teicu, es piedalījos tajā komisijas
sēdē. Un man liekas: ja mēs tiekam nosaukti par tumsoņām, tad šajā ziņā
acīmredzot Kultūras ministrijas pārstāvis rīkojās pret mums tā kā pret totāliem
tumsoņām. Jo viņš bija atnācis ar videomagnetofonu un rādīja mums vienu
„Panorāmas” sižetu, kurā bija redzams, kā Nacionālā bibliotēka tika būvēta
pirms vairākiem gadiem, konkrētāk – Nacionālajai bibliotēkai piebūve „Melnais
dimants”. It kā mēs, deputāti, neko par to nezinātu.
Tajā komisijas sēdē, kas ilga ne vairāk par stundu, absolūti pat
netika izskatīti jautājumi par nacionālās kultūras dārgumiem, par mūsu kinofilmām.
Cik es zinu, tagad Brigmaņa kungs ir ieplānojis nākamajā komisijas sēdē tomēr šo
lietu skatīt.
Es jūs, godātie kolēģi, aicinu tomēr atbalstīt šo pieprasījumu.
Es jūs aicinu nebūt nekauņām un tomēr ar sapratni izturēties pret valsts
līdzekļiem un mūsu nacionālajām kultūras bagātībām.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds Kultūras ministrijas
parlamentārajam sekretāram Andrejam Radzevičam.
A.Radzevičs (Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs).
Priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Šodien vēlējās būt
te klāt kultūras ministre Helēna Demakova, bet, ņemot vērā, ka šajās dienās
notiek viens mūsu nacionālajai pašapziņai ļoti būtisks pasākums, tas ir, konkurss,
kurā notiek padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla izveides projekta
izvērtēšana, un viņa ir šīs žūrijas priekšsēdētāja, viņa nevarēja te
ierasties un pilnvaroja mani izklāstīt nostāju jautājumā par pieprasījumu, kā arī
atspēkot nepatiesības, kas ir minētas pieprasījumā.
Pieprasījumā ir teikts, ka „Jaunā laika” deputātu rīcībā ir
nonākusi informācija, ka Kultūras ministrijas pārraudzībā esošā valsts aģentūra
„Jaunie Trīs brāļi” esot apmaksājusi žurnālistu braucienu uz Dāniju. Nē, ne
„Jaunie Trīs brāļi”, ne Kultūras ministrija šo braucienu nav apmaksājusi.
Nākamais. Ir jautāts – kāpēc 2008.gadā pieaugot štati.
Aģentūrai „Jaunie Trīs brāļi” 2008.gadā štati nepieaug. Jā, par 5 tūkstošiem
pieaug budžets.
Bija jautājums par finansējuma modeļiem, un tika apgalvots, ka šīs
būves patiesās izmaksas ir pusmiljards. Nē, tā nav patiesība! Atbilstošās iepirkuma
izmaksas bija 139… Bet arī par šādu summu un šādā veidā netiks celta!
Tālāk. Par šiem piedāvājumiem. Daudzi izsakās, ka privātā
publiskā partnerība esot glābējzvans, taču, manuprāt, tas viss parādīja, ka
privātā publiskā partnerība ir jāvērtē ļoti kritiski, lai realizētu kādu
pasākumu.
Nākamais jautājums bija – kā tikšot izlietots kredīts 6,9 miljonu
apmērā. Nav kredīta 6,9 miljonu apmērā! Ir valsts ilgtermiņa saistības. Un
izlietojums acīmredzot būs tāds, ka tiks realizēts šīs būves „nulles cikls”,
tas ir, tiks veikta Nacionālās bibliotēkas pamatu izbūve. Iespējams, ka jaunās
valdības veidošanas procesā arī „Jaunais laiks” paudīs savu attieksmi pret
Nacionālo bibliotēku, pret mūsu nacionālajai pašapziņai tik nozīmīgo būvi, un tad
jau redzēs, vai viņi iesaistās vai ne.
Tika uzdots jautājums: „Kāpēc valsts, nododot privatizācijai
aptuveni 7 procentus akciju sabiedrības „Rīgas kinostudija” akciju 2006.gadā,
neizvērtēja to, ka šā darījuma rezultātā tiek akcionāru sapulcē izjaukts
līdzsvars starp valsti un lielākajiem privātajiem akcionāriem?” Tā nav patiesība!
Atbilstoši Komerclikumam nedz 31,31 procents spēj noteikt lēmuma pieņemšanas
kārtību, nedz arī 25 procenti spēj noteikt lēmuma pieņemšanas kārtību.
Kultūras ministrija turklāt uzskata, ka darījums, ko ar filmām ir
veikusi akciju sabiedrības „Rīgas kinostudija” valde, ir prettiesisks darījums, un
tāpēc ir vērsusies Ģenerālprokuratūrā, lai noskaidrotu šīs situācijas patiesos
iemeslus. Un Ģenerālprokuratūras atbilde būs tā, kas izšķirs, kā ir patiesībā.
Par braucienu uz Dāniju es jau atbildēju.
Un vēl tika jautāts: „Cik valstij izmaksāja kultūras darbinieku
un mākslinieku brauciens uz Brodveju Amerikas Savienotajās Valstīs un kas šo braucienu
apmaksāja?” Jā, mākslinieki ir braukuši uz Brodveju. Dailes teātris ir iesniedzis
projekta pieteikumu Valsts kultūrkapitāla fondā, saņēmis finansējumu 2400 latu
apmērā un tādējādi finansējis gan savus māksliniekus, gan arī vēl papildu
dalībniekus šajā braucienā, kurā piedalījās Linda Leen un Gunārs Kalniņš, lai
stažētos Amerikas Savienotajās Valstīs.
Vēl par pieprasījumu. Te tika skanējuši dažādi klaji izteikumi,
ka trekni dzīvo, un tā tālāk. Tas, ko es saklausīju Pieprasījumu komisijā, bija
šāda lieta: kā tas var būt, ka deputātu sociālais nodrošinājums ir zemāks nekā
aģentūras darbiniekiem? Nu, ja tā domā deputāts, kā to izteica Rībenas kundze, ka
viņai tas rada ļoti, tā sakot, nopietnas bažas, tad es nevaru viņai neko līdzēt, ka
viņas sociālais nodrošinājums ir zemāks nekā aģentūras darbiniekiem, bet alga
viņai, protams, ir augstāka nekā aģentūras darbiniekiem.
Un vēl. Daudz tika runāts par taupību, tika piesaukta vēsture. Bija
2003.gada beigas. Valstī bija izsludināts visdrakoniskākais taupības režīms.
Kultūras ministriju toreiz vadīja Inguna Rībena. Taču, skatoties dokumentos, nekļūst
skaidrs, kā varēja būt, ka 2003.gada 22.decembrī tiek slēgts līgums ar kādu
Druvieti, bet jau 23.decembrī tika samaksāti 880 lati, un tikai 24.decembrī tika
saņemts pieņemšanas un nodošanas akts. (No zāles dep. I.Rībena: „Par tēmu! Par
tēmu!”) Ja tāda ir taupība, par ko te runā, tad, protams, vajag tikai vairāk
rakstīt rakstus un izvērsties.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams? Nav. Lūdzu zvanu!
Balsosim par deputātu Rībenas, Zaķa, Gravas, Kalnietes, Ķikustes, Latkovska,
Šadurska, Bendrātes, Čepānes un Mūrnieces pieprasījumu kultūras ministrei Helēnai
Demakovai „Par nelietderīgu līdzekļu izlietojumu”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 41, atturas – 4. Pieprasījums noraidīts.
Pirms skatām nākamo mūsu darba kārtības sadaļu, Prezidijs vēlas
informēt jūs par saņemtajiem iesniegumiem ar lūgumu grozīt šodienas darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Mitrofanova, Sokolovska,
Kabanova, Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Agešina, Tutina, Urbanoviča un Ušakova
iesniegumu, kurā deputāti lūdz iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā
lēmuma projektu „Par deputāta Vladimira Buzajeva atsaukšanu no Nacionālās
drošības komisijas”. Vai kolēģiem ir iebildumi? Iebildumu deputātiem nav. Darba
kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis jau iepriekš minēto desmit deputātu
iesniegumu, ar kuru tiek lūgts iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma
projektu „Par deputāta Vladimira Buzajeva ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes
komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir
grozīta.
Un ir saņemts arī Pilsonības likuma izpildes komisijas lūgums
Pilsonības likuma izpildes komisijas izstrādāto likumprojektu „Par Hosama Abu Meri
atzīšanu par Latvijas pilsoni” virzīt bez atkārtotas izskatīšanas
atbildīgajā komisijā un iekļaut šodienas darba kārtībā izskatīšanai pirmajā
lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir
grozīta.
Sākam skatīt nākamo šodienas darba kārtības sadaļu
„Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts „Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma
likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.
J.Tutins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Trešajam lasījumam komisijā nav saņemts neviens priekšlikums,
tāpēc lūdzu balsot un atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā” pieņemšanu trešajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”.
Pirmais lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie deputāti! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts
„Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”. Šie grozījumi paredz roņu mazuļu
starptautiskās aizsardzības pasākumu izpildi atbilstoši Eiropas Padomes 1989.gada
direktīvai.
Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas ieviešana jau tā ir iekavēta
un šā likuma grozījumi būtisku ietekmi uz tautsaimniecību neatstās, būtu vēlams
šos grozījumus veikt līdz Jaunajam gadam. Un tāpēc, pamatojoties uz Saeimas
kārtības ruļļa 92.pantu, Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina
atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums
jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojekta „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” atzīšanu par steidzamu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
I.Līdaka. Turklāt atbildīgā komisija lūdz pieņemt šo
likumprojektu arī pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Līdaka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6.decembris un
izskatīšana – 20.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.
Likumprojekts „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”.
Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi deputātu
iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Komisija lēma to
atbalstīt un virzīt uz Saeimas sēdi, kā arī noteikt minēto likumprojektu par
steidzamu.
Sēdes vadītājs. Vispirms mums ir jābalso par steidzamību.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Saeimas
kārtības rullī” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
M.Segliņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Saeimas kārtības rullī” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
M.Segliņš. 5.decembris.
Sēdes vadītājs. Un izskatīt Saeimas sēdē?
M.Segliņš. Izskatīšana 13.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.
Likumprojekts „Grozījumi Meliorācijas likumā”. Pirmais
lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Dzintars Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).
Cienījamais priekšsēdētāj! Kolēģi! Agrārās, vides un
reģionālās politikas komisija savā 27.novembra sēdē izskatīja likumprojektu
„Grozījumi Meliorācijas likumā”. Komisija pieņēma lēmumu un lūdz piešķirt
likumprojektam steidzamību.
Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums
jābalso par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojekta „Grozījumi Meliorācijas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 1, atturas – 15. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Dz.Jaundžeikars. Paldies. Un komisija pieņēma arī lēmumu
atbalstīt likumprojekta izskatīšanu Saeimā pirmajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Meliorācijas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 1, atturas – 16. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Jaundžeikars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 4.decembris.
Un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – 6.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.
Likumprojekts „Par Hosama Abu Meri atzīšanu par Latvijas
pilsoni”. Pirmais lasījums.
Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā – deputāte Anta Rugāte.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi! Šodien mums ir pēc ilga pārtraukuma
jāizskata Pilsonības likuma izpildes komisijas sagatavots likumprojekts, kas tagad tiek
nodots Saeimai izlemšanai, – „Par Hosama Abu Meri atzīšanu par Latvijas pilsoni”.
Komisijas uzdevumā un vārdā es gribētu īsi pastāstīt par likumprojekta
sagatavošanas gaitu un par pretendentu uz Latvijas pilsonību.
Varbūt drusciņ par skaļu būtu teikts, tomēr šis ir tāds
gadījums, kuru varētu nosaukt par lojalitātes etalonu. Strādādama šajā Saeimas
darbā, attiecībā uz daudziem likumprojektiem, kas ir līdzīgā situācijā gatavoti,
esmu bijusi vai nu skeptiska, vai atturīga, un ļoti reti ir bijis tāds gadījums, kad
pretendents patiesi pārliecina komisiju, ne tikai klātesot komisijas sēdē, bet arī ar
savu darbību un – pats galvenais! – ar to, ko viņš pauž kā savu pārliecību. Un, ja
šāds lojalitātes etalons būtu vispār iespējams, tad šis gadījums, ko komisija ir
izskatījusi, proti, jautājums par Hosama Abu Meri atzīšanu par Latvijas pilsoni, ir
tieši šāds.
Ar ko es varētu to apliecināt? Ar citātu no komisijas sēdes
protokola. Pretendents atbildēja uz jautājumu par dubulto pilsonību. Viņš ir Libānas
pilsonis, un, ja tiktu atzīts par Latvijas pilsoni, viņam izveidotos dubultā
pilsonība. Viņš, ne mirkli nešauboties, atbildēja (arī ar lieliem citiem
pierādījumiem, kurus necitēšu): „Ja nolemsiet, ka Libānas pilsonība nedrīkstētu
tikt saglabāta, tad es tā arī darīšu.”
Kāpēc es uzskatu, ka tas ir iespējamais lojalitātes etalons?
Tāpēc, ka šis cilvēks ir savulaik ieradies Latvijā, lai mācītos. Viņš ir
izmācījies par gastroenterologu, proti, strādā par ārstu un ir pacientu atzīts
profesionālis. Hosams Abu Meri ir nodibinājis Latvijā ģimeni, viņa sieva ir Latvijas
pilsone, viņa mazā meita ir Latvijas pilsone, un viņš ir izlēmis visu savu turpmāko
mūžu atrasties Latvijā un strādāt tās labā. Vēl vairāk! Hosams Abu Meri lūdz
viņu atzīt par Latvijas pilsoni arī tāpēc, ka viņam ir vēlēšanās kļūt par goda
konsulu un pildīt Libānas goda konsula pienākumus Latvijā. Un tāpēc Pilsonības
likuma izpildes komisija ir uzskatījusi par atbalstāmu šā pretendenta atzīšanu par
Latvijas pilsoni un ir lēmusi par to savā likumprojektā.
Ļoti lūdzu kolēģus vispirms izlemt par jautājuma steidzamību un
pēc tam – par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par
Hosama Abu Meri atzīšanu par Latvijas pilsoni” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Hosama Abu
Meri atzīšanu par Latvijas pilsoni” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam
un likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.
A.Rugāte. Paldies, godātie kolēģi, par atbalstu. Un, ja nebūtu
iebildumu, komisijas vārdā es aicinu tagad nobalsot par likumprojekta pieņemšanu arī
otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles:
„Nav!”) Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par
Hosama Abu Meri atzīšanu par Latvijas pilsoni” pieņemšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamā šodienas sēdes darba kārtības sadaļa – „Lēmumu
projektu izskatīšana”.
Lēmuma projekts „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Sergeja
Mirska saukšanai pie administratīvās atbildības”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Sergejs
Dolgopolovs.
S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Izskatījusi Ādažu novada domes
Administratīvās komisijas iesniegumu un protokolu par administratīvo pārkāpumu,
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir sagatavojusi un aicina atbalstīt Saeimas
lēmuma projektu: „Piekrist 9.Saeimas deputāta Sergeja Mirska saukšanai pie
administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.”
Pārkāpuma būtība jums ir zināma no pievienotajiem materiāliem.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
piekrišanu 9.Saeimas deputāta Sergeja Mirska saukšanai pie administratīvās
atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas
sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā darbības
laika pagarināšanu”.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vārdā – deputāts Juris
Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Gribot negribot ir šad un tad jāizmanto arī kaut
kādas pieticīgas zināšanas ķīmijā.
Jaunāko kursu studentiem parasti dod tādu uzdevumu: jāprot
izanalizēt piedāvātā šķīduma saturu. Jānosaka, kādi katjoni un anjoni ir tajā
šķīdumā. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Par tēmu!”) Studentam iedod glāzi
ar bezkrāsainu šķīdumu, kura saturs ir jānoskaidro. Un atkarībā no tā, vai ir
pareizi izvēlēta metode, vai ir piepilināts pareizais, atbilstošais šķidrums un
iegūta atbilstošā krāsa, students ir spējīgs vai nav spējīgs noteikt to, kas tajā
šķīdumā ir.
Un tieši tas pats ir novērojams sabiedrībā – un ļoti bieži. Un
arī mūsu jaunizveidotās izmeklēšanas komisijas darbībā bija reizēm jāpielieto un
būs jāpielieto šīs analītiskās ķīmijas metodes.
Komisija tika veidota ar ļoti cēlu mērķi – izmeklēt iespējamu
pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā. Tieši tāpēc uz pirmajām
komisijas sēdēm tika uzaicinātas tādas augstākā līmeņa amatpersonas, kuras
profesionāli varēja sniegt atbilstošo informāciju. Un tādas bija ģenerālprokurors
Maizīša kungs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Guļāna kungs, tieslietu ministrs
Bērziņa kungs, Advokātu padomes priekšsēdētājs Grīnberga kungs, bijušais Rīgas
apgabaltiesas priekšsēdētājs Muižnieka kungs. Taču, jo vairāk tika uzklausīta
informācija un jo nopietnāk tā tika apkopota, jo vairāk nākas gribot negribot domāt
par to, vai ir pilnībā attaisnojama tāda rīcība, ka nelikumīgi noklausītu tālruņa
sarunu saturu izmanto it kā cīņā par taisnīgiem mērķiem.
Tāpēc mēs uz komisijas sēdēm uzaicinājām arī tādas
amatpersonas, kuras varētu sniegt informāciju par šādu rīcību. Komisijas sēdēs
uzstājās Satversmes aizsardzības biroja direktors Kažociņa kungs un Drošības
policijas priekšnieks Reinika kungs. Secinājumi pēc viņu uzstāšanās bija diezgan
bēdīgi: diemžēl Latvijā mūsu pilsonis nav īpaši pasargāts no viņa telefonsarunu
noklausīšanās.
Protams, ir ļoti jauki pateikt: ja tavas nelikumīgi noklausītās
tālruņa sarunas kāds izmanto sabiedrības iepazīstināšanai, tad tu, lūk, vari
vērsties tiesā. Tanī pašā laikā skan šīs te pārdomas: „Kas tad tā tiesvedības
sistēma tāda ir un cik tad nu būs tādu cilvēku, kas skraidīs pa tiesām?”
Vairākums cilvēku Latvijā tādi noteikti nav, un tas tā ir dažādu iemeslu pēc.
Tālāk rodas jautājums par informācijas izplatīšanu sabiedrībā –
par šīs izplatīšanas veidu, par tās satura pasniegšanu. Un tas, neapšaubāmi,
galvenokārt ir atkarīgs no žurnālistu profesionalitātes un ētikas.
Un tāpēc bija svarīgi uzklausīt vismaz dažus šīs minētās
profesijas pārstāvjus. Un tādi bija Avotiņa kungs un Lapsas kungs. Un jau šo divu
žurnālistu sniegtā vai nesniegtā informācija bija pilnīgi atšķirīga. Pilnīgi!
Viens no viņiem vēlējās sniegt komisijai informāciju un palīdzēt tās darbā,
turpretī otrs pilnīgi atteicās sadarboties ar komisiju. Tas tā ir patlaban. Šo
rīcību acīmredzot vērtēs arī juristi, cik lielas ir tiesības izmantot vai
neizmantot likuma par izmeklēšanas komisijām 7.pantu.
Komisijas pārstāvji ir saņēmuši krietnu skaitu dažādu vēstuļu
ar ļoti atšķirīgu saturu, un to autori vēlas, lai komisija izlemj attiecīgos tiesu
spriedumus un lai sniedz kaut kādu vērtējumu. Patlaban komisijā dominē viedoklis, ka
visas vēstules vajadzētu mēģināt apkopot un iesniegt vērtēšanai ekspertiem. Pēc
ekspertu atzinuma saņemšanas varētu domāt par to, kā rīkoties tālāk.
Un tāpēc es uzdodu arī kolēģiem jautājumu: kas tad ir būtiskāk
– cīnīties par taisnīgumu, izmantojot nelikumīgu iejaukšanos privātajā dzīvē, vai
pakāpeniski veidot sistēmu, kura arvien vairāk izslēdz iespēju nelikumīgi rīkoties?
Un tad kaut kur pie apvāršņa jau parādās arī Saeimas pienākumi. Un šie pienākumi
iezīmējas arī komisijas darba gaitā.
Ir arī, piemēram, tāds jautājums: vai Latvijā tiek ievērotas
visas tās saistības, kuras mūsu valsts ir uzņēmusies, iestājoties Eiropas
Savienībā? Un kāds varētu būt Latvijas Republikas 9.Saeimas ieguldījums tiesvedības
sistēmas pilnveidošanā? Šie jautājumi iezīmējas arvien skaidrāk.
Nesen notikusī tiesnešu konference, manuprāt, skaidri iezīmēja to,
ka ir pilnīgi nepieņemami uzbrukt kādai sistēmai, aizvainojot līdz ar to gandrīz
jebkuru šīs sistēmas pārstāvi. Latvijā diemžēl ir pietiekami izplatīta tāda
taktika: „Tie tur no tās sistēmas visi ir tādi vai šitādi!” Katrā ziņā ne jau
labi, bet slikti. Es arī īpaši nebrīnos par to, ka pašas Latvijas Republikas pilsoņu
ievēlētās Saeimas vērtējums ir tieši tāds pats – paši ievēlē un paši pēc tam
ļoti negatīvi vērtē.
To vēl varētu pieciest. Politiķim ir jāuzņemas viss kas. Taču, ja
uzbrūk veselai sistēmai citā lauciņā, tad tas ir nepieņemami. Un tas sistēmā rada
tieksmi sakļauties, nevēlēšanos sadarboties un vēlmi izmantot visas likumā dotās
iespējas. Līdz ar to vispareizākais būtu dot maksimālu iespēju gan tiesnešiem, gan
prokuroriem, gan advokātiem pirmām kārtām pašiem vērtēt savus kolēģus, veidojot
vai pilnveidojot šīs attiecīgās iekšējās vērtēšanas struktūras. Savukārt
Saeimas deputātu uzdevums būtu sadarboties ar jebkuru šādu sistēmu, piedalīties
likumu veidošanā un uzlabot tos, cik nu mums tas ir iespējams.
Ļoti labs piemērs ir Tiesu iekārtas likums. Cik ilgi tas jau guļ
Saeimā? Savā laikā pat vienā komisijā bija divi nopietni likumi, bet tikai pēdējā
laikā izveidoja apakškomisiju darbam tieši ar šo likumu. Vai mēs, deputāti, paši
esam spējīgi novērtēt savu rīcību reizē ar visu to, ko mēs darām?
Beigās es gribu pateikt – patīk tas vai nepatīk! -, bet mūsu
komisijā ir ļoti raibs sastāvs, un mums komisijā ir deputāti, kuri katrā sēdē
uzsver savu gudrību, savu pārākumu, tādā veidā noniecinot pārējo zināšanas. Tas
ir jāuztver ļoti miermīlīgi, jo katrs komisijas pārstāvis nāk no savas frakcijas,
bet mums beigu beigās tomēr būs jāpanāk kopīgs komisijas viedoklis, neizslēdzot
iespēju jebkuram atsevišķajam deputātam pievienot pie šā kopīgā viedokļa savu
vērtējumu. Par to nav runa!
Līdz ar to šķiet, ka turpmākajā darbībā ir nepieciešams salikt
kopā iegūto informāciju un izvērtēt to, ko eksperti būs izdarījuši. Taču arī
pēc tam vēl būs nepieciešams zināms laiks darbam. Tieši tāpēc komisijas sēdē es
jautāju saviem kolēģiem: „Vai mēs esam gatavi strādāt tālāk? Vai mēs esam
gatavi lūgt Saeimu pagarināt komisijas darba laiku?” Neviens – vismaz atklāti! –
komisijas pārstāvis neiebilda pret to.
Līdz ar to es esmu tiesīgs pateikt, ka komisija vienprātīgi savā
sēdē piekrita komisijas darbības laika pagarināšanai šinī brīdī uz trim
mēnešiem, kas ir uzrādīts arī iesniegumā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Solvitai Āboltiņai.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Šī bija tā reize, kad es pat negatavojos
runāt. Un es piekrītu Dobeļa kungam. Mēs patiesi vienojāmies par to, ka šīs
komisijas darbs ir jāpagarina, bet es tomēr gribu parunāt par divām lietām.
Pirmām kārtām par to, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas ir
nepopulāras, kaut arī tās ir ierakstītas Satversmē un deputātiem ir tiesības tādas
veidot. Frakcija „Jaunais laiks” kopā ar „Saskaņas Centru” izmantoja šīs
tiesības un ierosināja izveidot šādu komisiju. Šī komisija tika izveidota tādēļ,
lai noskaidrotu iespējamo pretlikumīgo un neētisko rīcību tieslietu sistēmā.
Visas līdz šim bijušās parlamentārās izmeklēšanas komisijas
cilvēki ir saukuši par „pļāpātavām”. Un man ļoti negribētos, lai pēc tam –
pēc trim mēnešiem vai vēl pēc kāda cita laika – vienīgais, ko varētu pateikt
ikviens, kurš seko līdzi tam, kas notiek šajā parlamentārās izmeklēšanas
komisijā, ir tas, ka šī komisija ir bijusi kārtējā „pļāpātava”.
Mani uztrauc, kā es jau teicu, šīs komisijas nosaukums, ka tā
izskata „iespējamo pretlikumīgo un neētisko rīcību tieslietu sistēmā”.
Diemžēl tas, ar ko mēs nodarbojamies pēdējā laikā, ir dažādu žurnālistu
uzklausīšana jautājumā par to, vai ir bijis ētiski publicēt šādu grāmatu, vai
žurnālisti uzskata, ka ir ētiski noklausīties sarunas. Un tas, kas uztrauc lielāko
daļu komisijas locekļu, arī ir saistīts ar šīm sarunām. Arī mani kā cilvēku
uztrauc tas, vai mana privātā dzīve ir aizsargāta, vai kāds nenoklausās manas
sarunas un vai kādreiz kādu manu privātu sarunu ar maniem bērniem vai ar manu māti es
kaut kur neizlasīšu avīzē.
Tomēr es gribu vēlreiz atkārtot: šī komisija tika radīta
tādēļ, lai mēs runātu par problēmām tieslietu sistēmā. Dobeļa kungs, arī es,
būdama ministre, esmu šo sistēmu aizsargājusi, un es uzskatu, ka tas ir ļoti
svarīgi. Tie nav tikai tukši vārdi, ka stipra un stabila tieslietu sistēma ir ikvienas
demokrātiskas valsts stūrakmens. Tā ir pamatlieta, ka cilvēks, kad viņam ir grūti un
kad viņš nezina, kur meklēt taisnību, iet uz tiesu. Taču gan kā tieslietu ministre,
gan vienkārši kā cilvēks es vienmēr esmu gribējusi būt pārliecināta par to, ka
tajā brīdī, kad cilvēks iet uz tiesu, viņam ir jābūt pārliecinātam, ka šī tiesa
tiek spriesta tikai saskaņā ar likumu, ka tie cilvēki, kuri strādā šajā sistēmā,
ir neatkarīgi no tā, ka viņiem kāds piezvanīs, pateiks vai palūgs domāt kaut kā
citādāk. Un ka arī tas cilvēks, kurš dodas uz tiesu, zina, ka tas cilvēks, kurš
lemj tiesu, lemj to tikai saskaņā ar likumu.
Un attiecībā uz to, ka tur ir problēmas, mēs vairs nevaram
izlikties, pat abstrahējoties no šīs grāmatas. Es, būdama tieslietu ministre,
saņēmu premjera aizrādījumu par to, ka biju atļāvusies izteikt bažas par to, ka
dažās tiesās ne viss notiek gluži tā, kā sabiedrība to saprot, un katrreiz ir šie
dīvainie spriedumi, kuriem nav izskaidrojuma, kāpēc tādi ir. Bet nebija jau ilgi
jāgaida – pēc kāda brīža mēs redzējām, ka arī tie paši tiesneši, kas
visskaļāk protestēja, izrādās, var nonākt arī otrā pusē un tagad viņu kolēģiem
ir jāizskata viņu rīcība, un runa ir ne jau vairs par neētisku rīcību, bet par
lietām, par kurām runā Krimināllikuma panti.
Tātad es negribu teikt to, ka nav problēmu un ka tās mums nebūtu
jārisina. Tas, ko mums būtu jāvar darīt un jāizdara, ir tas, ka tajā likumā, kas
atrodas Juridiskajā komisijā un apakškomisijā, kura domā par jaunu likumu, mums ir
jāvar no savas puses piedāvāt risinājumu, kā novērst tos riskus, kas ir šajā
sistēmā. Un es ļoti ceru, ka turpmākos trīs mēnešus šī komisija tomēr vairāk
nodarbosies ar šiem jautājumiem.
Arī tādu jautājumu risināšanai, kuri attiecas uz mūsu
personiskās dzīves drošību, mums ir komisijas, taču, ja kādam liekas, ka vajag
veidot speciālu apakškomisiju, tad, protams, lūdzu, savāciet 34 parakstus, un tad
izpētīsim arī šīs problēmas. Bet šajā komisijā… es tomēr aicinu gan Dobeļa
kungu, gan savus kolēģus pievērsties tam uzdevumam, kura veikšanai šī komisija tika
radīta.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.
Vai Dobeļa kungs vēlas ko piebilst komisijas vārdā? (No zāles
dep. J.Dobelis: „Pēc tik jaukām sievietēm man nav ko teikt!”) Lūdzu zvanu!
Balsosim par lēmuma projektu „Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar
iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā darbības laika
pagarināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 1, atturas – 16. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa
pagarināšanu likumprojekta „Grozījums likumā „Par tiesu varu”” (Nr.505/Lp9)
otrajam lasījumam līdz 2008.gada 10.janvārim”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi deputāti! Juridiskā komisija ir izskatījusi Tieslietu
ministrijas ierosinājumu pagarināt līdz 10.janvārim priekšlikumu iesniegšanas
termiņu likumprojekta „Grozījums likumā „Par tiesu varu”” otrajam lasījumam.
Juridiskā komisija šo Tieslietu ministrijas priekšlikumu ir atbalstījusi, sagatavojusi
lēmuma projektu. Lūdzu jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījums likumā
„Par tiesu varu”” otrajam lasījumam līdz 2008.gada 10.janvārim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa maiņu
likumprojekta „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””
(Nr.497/Lp9) trešajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 3.decembrim”.
Tautsaimniecības komisijas vārdā ziņos… par lēmuma projektu par
priekšlikumu termiņa pagarināšanu… Šis jautājums tiek pārcelts uz darba
kārtības beigām.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par
deputāta Vladimira Buzajeva atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Vladimira Buzajeva atsaukšanu no Nacionālās
drošības komisijas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par deputāta Vladimira Buzajeva ievēlēšanu
Pilsonības likuma izpildes komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu
„Par deputāta Vladimira Buzajeva ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes
komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 4, atturas – 2. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa maiņu
likumprojekta „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””
(Nr.497/Lp9) trešajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 3.decembrim”.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.
A.Rubiks (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Sakarā ar to, ka pagājušoreiz es nepareizi pateicu priekšlikumu
iesniegšanas datumu, lūdzu mainīt no 29.decembra uz 29.novembri termiņu priekšlikumu
iesniegšanai.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis
Tautsaimniecības komisijas iesniegumu, kurā tiek lūgts noteikt šo termiņu līdz
3.decembrim.
A.Rubiks. Es atvainojos, līdz 3.decembrim. Pagājušoreiz bija
pateikts 29.decembris. Lūdzu to nomainīt! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – līdz
3.decembrim.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa maiņu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” trešajam lasījumam – noteikšanu līdz
2007.gada 3.decembrim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.
Pirms mēs reģistrējamies, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir
saņēmis jautājumu Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrei Baibai
Rivžai „Par latviešu valodas slenga vārdnīcu”. Jautājums tiks nodots
izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm.
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus!
Vārds deputātam Guntim Blumbergam.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Pulksten 10.35
komisijas sēde mūsu sēžu zālē!
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS frakcija).
Cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti!
Lūdzu uz sēdi pulksten 10.30! Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un
Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks šodien
pulksten 10.40 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti!
Komisijas sēde notiks pulksten 10.40 komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Saeimas sekretāra biedram deputātam Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars
Štokenbergs, Augusts Brigmanis, Juris Dalbiņš, Sergejs Dolgopolovs, Ina Druviete,
Sandra Kalniete, Jānis Klaužs, Vents Armands Krauklis, Visvaldis Lācis, Leopolds
Ozoliņš, Juris Sokolovskis, Viktors Ščerbatihs, Vjačeslavs Stepaņenko un Dzintars
Zaķis.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to šodienas sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas rudens sesijas 18.sēde
2007.gada 29.novembrī
Atbilde uz deputātu iesniegto jautājumu
2007.gada 29.novembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labdien! Pienācis laiks atbilžu sniegšanai uz
deputātu jautājumiem.
Šodienas darba kārtībā ir viens jautājums, kuru uzdevuši
deputāti Latkovskis, Mūrniece, Zaķis, Kariņš un Repše. Jautājums uzdots iekšlietu
ministram Ivaram Godmanim „Par iekšlietu ministrijas rīcību”. Uz šo
jautājumu ir saņemta iekšlietu ministra Ivara Godmaņa rakstiska atbilde.
Tā kā neviens no jautājuma iesniedzējiem uz šodienas sēdi nav
ieradies, uzskatām, ka iesniegtā rakstiskā atbilde jautājuma iesniedzējus ir
apmierinājusi. Tātad arī uzskatām, ka jautājums ir atbildēts.
Līdz ar to visi šodienas darba kārtības punkti ir izskatīti.
Paldies. Līdz nākamajai reizei!
Atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu
2007.gada 29.novembrī
Par Saeimas rudens sesijas slēgšanu un ziemas sesijas sākšanu
Datums: 29.11.2007. 09:11:12 bal001
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1699
Saeimas deputātu pieprasījums kultūras ministrei Helēnai Demakovai “Par nelietderīgu līdzekļu izlietojumu”
Datums: 29.11.2007. 09:44:36 bal005
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr.1606
Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā (3.lasījums)
Datums: 29.11.2007. 09:47:16 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1690 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 29.11.2007. 09:48:40 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1634 steidzamību
Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 29.11.2007. 09:49:16 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1634 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1.lasījums)
Datums: 29.11.2007. 09:50:18 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1539 steidzamību
Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1.lasījums)
Datums: 29.11.2007. 09:50:48 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1539 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Meliorācijas likumā (1.lasījums)
Datums: 29.11.2007. 09:52:14 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1710 steidzamību
Grozījumi Meliorācijas likumā (1.lasījums)
Datums: 29.11.2007. 09:52:52 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1710 pieņemšanu 1.lasījumā
Par Hosama Abu Meri atzīšanu par Latvijas pilsoni (1.lasījums)
Datums: 29.11.2007. 09:57:42 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1691 steidzamību
Par Hosama Abu Meri atzīšanu par Latvijas pilsoni (1.lasījums)
Datums: 29.11.2007. 09:58:10 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1691 pieņemšanu 1.lasījumā
Par Hosama Abu Meri atzīšanu par Latvijas pilsoni (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 29.11.2007. 09:59:02 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1691 pieņemšanu 2.lasījumā
Lēmuma projekts “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Sergeja Mirska saukšanai pie administratīvās atbildības”
Datums: 29.11.2007. 10:00:20 bal016
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1677
Lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā darbības laika pagarināšanu”
Datums: 29.11.2007. 10:17:32 bal017
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1684
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” otrajam lasījumam līdz 2008.gada 10.janvārim”
Datums: 29.11.2007. 10:18:32 bal018
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1693
Lēmuma projekts “Par deputāta Vladimira Buzajeva ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā”
Datums: 29.11.2007. 10:20:20 bal020
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1719
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa maiņu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” trešajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 3.decembrim”
Datums: 29.11.2007. 10:22:06 bal021
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1711