Gaidāmajā Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru sanāksmē tiks diskutēts par situāciju Afganistānā, Irānas kodolprogrammu, sadarbību ar Dienvidkaukāza valstīm, kā arī situāciju Šrilankā. To piektdien, 11.septembrī, apstiprinot Latvijas nacionālo pozīciju 14. un 15.septembra ES Vispārējo lietu un ārējo attiecību ministru padomei, noskaidroja Saeimas Eiropas lietu komisija.

Kā deputātiem darīja zināmu Ārlietu ministrijas pārstāvji, pārrunājot situāciju Afganistānā, ES ārlietu ministri būtisku uzmanību veltīs situācijai pēc nesen notikušajām Afganistānas prezidenta vēlēšanām. 17.septembrī paredzēts publiskot galīgos vēlēšanu rezultātus, kad kļūs zināms, vai pašreizējais Afganistānas prezidents Hamids Karzaji ir saņēmis nepieciešamo balsu vairākumu un, vai būs nepieciešama nākamā vēlēšanu kārta. Ārlietu ministri arī spriedīs par konkrētiem soļiem, kā ES varētu sniegt vēl lielāku ieguldījumu stabilizējot situāciju Afganistānā, noskaidroja deputāti.

ES ārlietu ministru uzmanības centrā būs arī Irānas kodolprogrammas jautājums, kā arī situācija šajā valstī pēc tur notikušajām prezidenta vēlēšanām, kurās atkārtotu uzvaru guva līdzšinējais prezidents Mahmuds Ahmadinadžads. Ministri pārrunās, kāda ir virzība tiesu prāvās, kurās par dalību pēcvēlēšanu nemieros apsūdzēti ES dalībvalstu pilsoņi.

ES Vispārējo lietu un ārējo attiecību ministru padomē tiks spriests arī par ES politiku Dienvidkaukāzā, kā arī situāciju Šrilankā pēc ilgā un postošā pilsoņu kara beigām. Tāpat ES ārlietu ministriem Briselē paredzēta tikšanās ar Centrālāzijas valstu ārlietu ministriem, lai pārrunātu tālāko ES sadarbību ar šī ģeopolitiski un ekonomiski nozīmīgā reģiona valstīm.

Saeimas Preses dienests