Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem
2013.gada 14.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Andrejs Klementjevs.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodien darba kārtībā ir pieci deputātu jautājumi.

Pirmais ir deputātu Elksniņa, Ņikiforova, Cvetkovas, Orlova un Ribakova jautājums ekonomikas ministram Pavļutam „Par obligātā iepirkuma komponentes ietekmi uz elektroenerģijas cenu un uzņēmumu darbību”. Mums ir saņemta rakstiska atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar šo atbildi un sakarā ar to lūdz ministru atbildēt klātienē.

Vai ministram ir papildinformācija? Tad lūdzu uz tribīni! Mums ir viens jautājums no deputāta Andreja Elksniņa.

Elksniņa kungs, jums viena minūte uzdot jautājumu, un ministram divas minūtes – atbildēt.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Elksniņam!

A.Elksniņš (SC).

Jā, paldies! Kolēģi, liels prieks par to, ka ministra kungs ir ieradies. Tiešām saistībā ar saņemtajām atbildēm mums ir radušies papildu jautājumi.

Un pirmais jautājums ir sekojošs: vai, ieviešot obligātā iepirkuma komponenti, tika veikti aprēķini par tās ietekmi uz valsts budžetu un tautsaimniecību kopumā? Ja jā, vai šī gada, tanī skaitā gada nogalē paredzētais, obligātā iepirkuma komponentes lielums atbilst iepriekš minētajiem aprēķiniem?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Divas minūtes ministram atbildei. Paldies.

D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).

Jā. Saeimas priekšsēdētājas biedra kungs! Godātā deputāte un deputāti! Uz šo jautājumu varu atbildēt tā, ka mēs šobrīd neesam veikuši pilnu revīziju attiecībā uz dokumentiem, kas radušies aizvadītajos, teiksim, 5–8 gados. Bet katrā ziņā es šobrīd varu pateikt, ka enerģētikas pamatnostādnēs 2006.–2016.gadam, kuras šobrīd ir spēkā, šāds OIK izmaksu pieaugums nav paredzēts. Tur par to faktiski nav runas. Pēc tam kad 2008.gadā šī sistēma tika ieviesta, būtībā tāda precīza prognoze par to, kāds varētu būt OIK pieaugums saistībā ar izsniegto atļauju skaitu un kāda varētu būt ietekme uz tautsaimniecību, pēc manā rīcībā esošās informācijas, pirmoreiz ir izstrādāta šobrīd, tātad manas darbības laikā. Informatīvajā ziņojumā, kas tika izskatīts valdībā janvāra sākumā, būtībā ir pilnīgi precīzi skaitļi, kas iegūti modelēšanas rezultātā un rāda to, cik tas varētu izmaksāt, ņemot vērā šobrīd fiksēto izsniegto atļauju skaitu. Tātad tas ir salīdzinoši nesen. Un fiksēt šo skaitu bija iespējams tādēļ, ka ar valdības lēmumu pagājušā gada 28.augustā tika uzlikts un pēc tam pagarināts moratorijs jaunu atļauju izsniegšanai. Līdz ar to šis atļauju skaits vairs nepieaug.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Gribu atgādināt, ka saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vēl vienu jautājumu var uzdot iesniedzēji.

Lūdzu, Elksniņa kungs, izmantojiet šo iespēju uzdot otru jautājumu!

A.Elksniņš (SC).

Vai akciju sabiedrības „Liepājas metalurgs” modernizācijas biznesa plānā paredzētais 1,8 procentus lielais elektroenerģijas tarifa pieaugums, sākot no 2009.gada, bija atbilstošs tālaika – 2009.gada – elektroenerģijas tarifa izmaiņu prognozēm saistībā ar obligātā iepirkuma komponenti?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs, atbildiet!

D.Pavļuts. Šis skaitlis, kuru jūs nosaucāt, ir minēts mūsu, tas ir, Ekonomikas ministrijas, sagatavotajās rakstveida atbildēs uz jautājumu par valsts galvojumu „Liepājas metalurgam”. Tas elektroenerģijas cenu pieaugums, ko Ekonomikas ministrija tobrīd prognozēja, acīmredzot ir šie 1,8 procenti gadā.

Es šobrīd faktiski nevaru jums atbildēt, kā šie 1,8 procenti tika aprēķināti. Katrā ziņā, kā jau minēju iepriekšējā atbildē uz jūsu iepriekš uzdoto jautājumu, OIK pieauguma aprēķini attiecībā uz šo sistēmu, kas patiesībā tika ieviesta ap 2008.gadu, toreiz, visticamāk, netika veikti. Katrā ziņā tādu nav manā rīcībā.

Līdz ar to es šobrīd nespēju konstatēt nekādu cēloņsakarību starp šo 1,8 procentu pieaugumu un OIK izmaksu pieaugumu. Visticamāk, šādas prognozes nav nopietni rēķinātas... pat norādot dokumentu anotācijās, teiksim, šīs sistēmas iespaidu vai sekas. Katrā ziņā šī pēdējā laikā apkopotā informācija par patieso obligātā iepirkuma komponentes ietekmi uz tautsaimniecību ir salīdzinoši jauna informācija – arī pašai Ekonomikas ministrijai.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Marjanai Ivanovai-Jevsejevai kā deputātei, kura neparakstīja šo jautājumu, ir tiesības uzdot trīs jautājumus, bet gribu atgādināt, ka jautājuma uzdošanas laiks ir viena minūte, tā ka pieturieties pie šī limita.

Paldies jums.

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Jā, cienījamais ministr! Man patiešām ir trīs jautājumi. Pirmais: vai TEC1 un TEC2 darbība būs ekonomiski pamatota, ja Saeima nolems pārtraukt atbalstu elektrības ražošanai koģenerācijā no dabasgāzes?

D.Pavļuts. Varētu, lūdzu, atkārtot jautājuma sākumdaļu?

M.Ivanova-Jevsejeva. Vai TEC1 un TEC2 darbība būs ekonomiski pamatota, ja Saeima nolems pārtraukt atbalstu elektrības ražošanai koģenerācijā no dabasgāzes?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu. Nākošreiz runājiet tuvāk mikrofonam vai mikrofonu pabīdiet, lai jautājums būtu skaidrāk uztverams.

Lūdzu – divas minūtes atbildei.

D.Pavļuts. Paldies.

Jautājums par vēsturiski pieņemto lēmumu attiecībā uz obligātā iepirkuma sistēmas izmantošanu šobrīd tiek pārskatīts, balstoties uz valdības doto uzdevumu – kuru Ekonomikas ministrija faktiski lūdza uzticēt mums – sadarbībā ar citām ministrijām veikt pilna spektra revīziju attiecībā uz subsidētās enerģijas projektiem, tostarp arī „Latvenergo” īstenotajiem projektiem: TEC1, TEC2-1, TEC2-2, tātad lielajām gāzes koģenerācijas stacijām, no kurām divas darbojas, trešā pagaidām vēl ne, bet tiek būvēta. Saistības sakarā ar šiem projektiem ir uzņemtas jau pasen, pēdējais lēmums attiecībā uz TEC2-2 ir pieņemts, kā es redzu, 2010.gada 20.oktobrī. Es jums šobrīd varu teikt, ka šīs „Latvenergo” gāzes koģenerācijas stacijas pilnīgi noteikti ir atbalsta saņēmēju sarakstā, kuru ir plānots pārskatīt.

Ja Saeima, piemēram, nolemtu pilnībā atteikties no šāda atbalsta, tad, visticamāk, šis lēmums ietekmētu koncerna darbības rādītājus. Būtu nepieciešams izvērtēt sekas, kādas tas radītu attiecībā uz koncerna saistībām pret kredītdevējiem, un tā tālāk. Tātad šie ir jautājumi, kas loģiski izriet no būtiskām jebkura uzņēmuma saimnieciskās un finansiālās situācijas pārmaiņām.

Jebkurā gadījumā mēs esam plānojuši veikt pārrēķinu attiecībā uz tā atbalsta intensitāti, ko šobrīd šie TEC saņem. Un ir skaidrs, ka vēsturisko lēmumu par atbalsta sniegšanu galvenais iemesls ir bijis tāds, ka citādi attiecīgo uzņēmumu darbība nebūs ekonomiski pamatota. Cik lielā mērā šie vēsturiskie lēmumi ir radījuši tādu situāciju, ka subsīdijas ir pārmērīgas, to mēs savukārt plānojam noskaidrot tieši atbalsta intensitātes izvērtēšanas ietvaros.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Marjana Ivanova-Jevsejeva, otrais jautājums. Lūdzu!

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Jā, nākamais jautājums ir saistīts ar iepriekšējo tematu un tas ir: vai, piemērojot obligāto iepirkumu TEC1 un TEC2, un citu „Latvenergo” struktūrvienību koģenerācijas ceļā no dabasgāzes saražotajai elektroenerģijai un pēc tam ieskaitot 80 procentus no „Latvenergo” peļņas valsts budžetā, valsts nav faktiski ieviesusi elektroenerģijas patēriņa nodokli, respektīvi, obligātā iepirkuma komponentē?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu!

D.Pavļuts. Nu, par to, vai šī faktiskā situācija ir vai nav uzskatāma par nodokli, es neņemos spriest. Fiskālā politika tomēr ir Finanšu ministrijas kompetencē. Nu, varbūt arī šādā veidā šis jautājums būtu uzstādāms. Bet, nu, pēc būtības šī elektroenerģijas nodoklim radniecīgā situācija veidojas tādēļ, ka pastāvošā sistēma viennozīmīgi visas tās izmaksas, kuras ir lielākas nekā faktiskās elektroenerģijas saražošanas izmaksas, lielākas nekā tirgus cena attiecībā uz realizētajiem elektroenerģijas ražošanas projektiem – gan attiecībā uz TEC1, TEC2, gan attiecībā uz citiem – nevis „Latvenergo”, bet citu ražotāju īstenotiem projektiem, faktiski tiešā veidā pārliek uz patērētāju. Tātad patērētājs faktiski pilnā mērā sedz šīs izmaksas. Jāpasvītro, ka ir gan arī vesela virkne gadījumu, kad organizācijas, kas saņēmušas valsts atbalstu OIK atļauju veidā, ir saņēmušas arī papildu valsts atbalstu, piemēram, grantu programmu ietvaros saņemot finansējumu līdz pat 50 procentiem no investīciju apjoma. Nu, mēs uzskatām, ka tas nav nekas cits kā divreizēja subsidēšana, kura, mūsuprāt, viennozīmīgi rada virspeļņu, jo OIK sistēmai jau pašai par sevi būtu jāsedz pilnas izmaksas. Līdz ar to, mūsuprāt, šīs te atbalsta revīzijas ietvaros ir nepieciešams atskaitīt papildu atbalstu un par attiecīgo intensitāti, kā minimums, samazināt šo te operatīvās darbības atbalstu jeb OIK subsīdiju apjomu.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Trešais jautājums. Es gribu atgādināt, ka mums šodien ir pieci jautājumi un reglamentēts laiks līdz 18.00. Tātad, ja jūs gribat, lai piektajam jautājumam būtu vairāk laika, lūdzu, precīzāk vai ātrāk to uzdodiet.

Lūdzu, trešais jautājums! Marjana Ivanova-Jevsejeva.

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Paldies par atgādinājumu. Man ir pēdējais jautājums ministram: vai pa jūru piegādātās un regazificētās sašķidrinātās dabasgāzes glābšana, es atvainojos, glabāšana Inčukalna gāzes krātuvē būtu ekonomiski izdevīgāks sašķidrinātās dabasgāzes piegādes organizēšanas risinājums salīdzinājumā ar Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa izmaksām?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu!

Lūdzu atbildi!

D.Pavļuts. Šobrīd diemžēl faktiski nav iespējams atbildēt uz jūsu jautājumu. Jūsu jautājums būtībā ir, nu, centrāls, pieņemot jebkurus lēmumus attiecībā uz dabasgāzes sistēmas diversifikāciju, tehnisko diversifikāciju jeb alternatīvu apgādes avotu nodrošināšanu. Šis jautājums ir galvenais, ko arī Ekonomikas ministrijas speciālisti izvirza tad, kad tiek spriests par iespējamiem nākotnes scenārijiem. Jo būtiskākais faktors galarezultātā ir galacena, kuru maksā patērētājs, salīdzinājumā ar tām gāzes cenām, kas mums ir pieejamas. Tātad mūsu galvenais motīvs ir īstenot šos alternatīvos apgādes projektus, vienalga, vai tā būtu sašķidrinātās gāzes piegāde pa jūru, pa vienu vai otru maršrutu, vai tas būtu alternatīvs pieslēgums cauruļvadam starp Lietuvu un Poliju un līdz ar to pieslēgšanās Eiropas gāzes apgādes sistēmām. Galvenais priekšnoteikums ir tas, ka šī gāze, kas tiktu šādā veidā piegādāta, cerams, būtu lētāka, būtiski lētāka nekā tā, kuru šobrīd Latvija saņem no vienīgā gāzes piegādātāja – Krievijas – un tās uzņēmuma Gazprom. Šobrīd, ņemot vērā to, ka šo nākotnes projektu ekonomiskie aprēķini ir tikai indikatīvi, nav iespējams pietiekami precīzi definēt, kāda būs sašķidrinātās gāzes cena pasaules tirgū tad, kad attiecīgie termināļi uzsāks darbu. Es nevaru precīzi atbildēt, vai tas būtu izdevīgāk, bet katrā ziņā projektu realizācija ir atkarīga no tā, ka... precīzāk, šo alternatīvo projektu realizācijas pamatojums būtu tas, ka gāze ir lētāka nekā šobrīd pieejamā.

Sēdes vadītājs. Paldies ekonomikas ministram.

Visi viņam adresētie jautājumi šodien ir izskatīti.

Pārējie četri jautājumi bija adresēti premjerministram, bet, kā es saprotu, atbildēs finanšu ministrs. Paldies par atbildēm! Paldies, ka atradāt laiku atnākt pie mums. Līdz nākošai ceturtdienai, es domāju!

D.Pavļuts. Kā deputāti lems.

Sēdes vadītājs. Mums ir tradicionāla tikšanās, veiksmi jums! Paldies!

Jā, paldies!

Otrais jautājums. Deputāti Elksniņš, Ņikiforovs, Cvetkova, Orlovs un Ribakovs to uzdeva Ministru prezidentam Dombrovskim, bet jautājums tika pāradresēts finanšu ministram Vilka kungam. Lūdzu, jums ir papildu informācija deputātiem. Tad sāksim ar pirmo jautājumu. Lūdzu uz tribīni!

Pirmais jautājums – „Par valsts galvojuma izsniegšanu a/s „Liepājas metalurgs””. Iesniedzējiem ir tiesības uzdot divus jautājumus.

Pirmais – Andrejs Elksniņš. Lūdzu, vienu minūti!

A.Elksniņš (SC).

Jā, paldies, ministra kungs, ka jūs ieradāties! Mans jautājums nebūs saistīts ne ar gramatiskām kļūdām, kuras ir pieļautas vairākās jūsu sniegtajās atbildēs, ne arī neprecizitātēm datumos, ko acīmredzot ir pieļāvuši ierēdņi, kuriem jūs uzticējāt atbilžu sagatavošanu.

Bet pirmais jautājums ir šāds: kādā veidā un pēc kādiem kritērijiem jūs aprēķinājāt „Liepājas metalurga” nodrošinājuma ātro realizāciju, jo, mūsu skatījumā, tas taču nav dzīvoklis? Vai tika aprēķināta nodrošinājuma cena „Liepājas metalurga” likvidācijas gadījumam?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu atbildi.

A.Vilks (finanšu ministrs).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētājas biedr! Cienījamie deputāti! Tātad par pārvērtēšanu jūs tieši... par ātro realizāciju jums ir jautājums, ja?

Nu, šeit man arī ir grūti kaut ko piebilst tam, kas ir uzrakstīts, šai tabulai. Te vienkārši ir redzami aprēķini, redzams, kādā veidā tas tiek noteikts – tā ātrā realizācijas vērtība. Tāda ir vispārpieņemtā prakse... kādā veidā tieši procentuāli un kādi faktori ietekmē... Tā ka es nevaru... Es domāju, to tabulu nolasīt pilnībā nebūs iespējams... Tas prasītu pārāk daudz laika. Tās formulas arī, kas šeit parādās, nu, ar tādām līdzīga profila uzņēmumi operē Latvijas un arī starptautiskajā tirgū.

Sēdes vadītājs. Kā es saprotu, ir tīri tabulas, ja?

A.Vilks. Jā, tā kā te ir tīri tehniskas tabulas... es nevaru tās nokomentēt, jo tās ir pietiekoši plašas. Te ir lietoti koeficienti, formulas. Tāda ir tā prakse, kas tiek piemērota.

Sēdes vadītājs. Tad varbūt mēs varam sarunāt, ka jūs deputātam Elksniņam parādīsiet šīs tabulas un dosiet viņam iespēju tās nokopēt pēc sēdes vai arī kā citādi? Jums ir uzdots jautājums, un es saprotu, ka nolasīt ciparus varbūt tiešām nebūtu korekti, turklāt tas būtu ilgi. Kā mēs varam sarunāt to komunikāciju vēlāk? Varam, deputāt Elksniņ? Bet tehniski tas nav iespējams.

A.Vilks. Nu, tabula principā... Šeit ir pieņēmumu faktori, kā tas tiek pateikts.

Sēdes vadītājs. Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu Andrejam Elksniņam, lai viņš izskaidro savu jautājumu vai pasaka, kā mēs varētu saņemt atbildi uz to! Mikrofonu var ieslēgt deputātam Elksniņam? Ā, ir, paldies!

A.Elksniņš (SC).

Jā, paldies! Diemžēl runa nav par tām tabulām, kuras man ir pieejamas un ar kurām es esmu iepazinies attiecībā uz atsevišķu „Liepājas metalurga” daļu vērtību. Jautājums ir konkrēti par jūsu atbildes otro punktu, kurā jūs norādījāt, ka nodrošinājuma – kustamas mantas, ēku un būvju, jauno tehnoloģisko iekārtu – tirgus vērtība 2012.gada beigās atbilstoši 2012.gada septembrī un oktobrī iesniegtajiem vērtējumiem ir 108,7 miljoni latu, bet pēc ātrās realizācijas – 59,7 miljoni latu, savukārt valsts galvotā aizdevuma atlikums ir 51,7 miljoni latu.

Es varbūt pārfrāzēšu jautājumu. Kāpēc „Liepājas metalurgam”, kas nav dzīvoklis vai kaut kāda nekustama telpa, bet tiešām ir uzņēmums, valsts nozīmes uzņēmums, tika piemērota ātrās realizācijas metodoloģija, lai aprēķinātu pašreizējo vērtību, jo „Liepājas metalurgu”, mūsu skatījumā, jūs nevienam ātri nepārdosiet?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs!

A.Vilks. Nu, es domāju, jebkuru uzņēmumu ātri tādā veidā arī... tieši tādā pašā veidā tas tiktu vērtēts, jo, kas tad ir tāds konstants... pilnīgi saprotu, jā, dzīvokli vai māju var ātri novērtēt, bet katrā ziņā šie visi ir pieņēmumi. Jebkuru uzņēmumu, ja tas nonāk līdz tādai situācijai, kad ir nepieciešama ātrā realizācija, vajag novērtēt, un ir daudz dažādu faktoru, pēc kuriem tas tiek vērtēts. Un šeit ir viens no iespējamiem aprēķiniem.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Otrais jautājums. Kā es saprotu, otrais jautājums netika uzdots. Tika prezentēts pirmais, tad tagad – otrais jautājums. Andrejs Elksniņš, lūdzu!

A.Elksniņš (SC).

Jā, paldies. Saistībā ar jūsu tikko paziņoto man ir jautājums. Šobrīd valsts galvotā aizdevuma atlikums ir 51,7 miljoni latu. Jūs tikko norādījāt, ka tā ātrā realizācija – 59,7 miljoni latu – ir lielā mērā abstrakta vienība. Varbūt jūs varētu pateikt, vai šobrīd nodrošinājums ir lielāks vismaz par valsts galvojuma summu un vai kādi tiešām metodiski korekti aprēķini apliecina to, ka valsts ir nodrošinājuma statusā un mēs kādu dienu nenonāksim tādā situācijā, ka valstij būs jāpārmaksā? Vai ķīla, ko „Liepājas metalurgs” savulaik valstij devis, ir atbilstoša?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs.

A.Vilks. Jā, tie ir pieņēmumi, kādi tika izdarīti, teiksim, nesen par iespējamo ātro realizāciju. Bet, tā kā mums tagad būs iespējams padziļināti izpētīt situāciju „Liepājas metalurgā”, es pieļauju, ka arī šīs ātrās realizācijas cena un apjoms, un attiecīgie faktori var tikt pārskatīti, ņemot vērā pašreizējo situāciju. Tur varētu būt izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

No deputātiem, kuri neparakstīja šo vēstuli ar jautājumiem, deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai ir tiesības uzdot trīs jautājumus.

Lūdzu, Marjana Ivanova-Jevsejeva, pirmo jautājumu!

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Jā, cienījamais ministr! No jūsu atbildes, kā arī no zināmajiem faktiem izriet, ka aizdevējs – Unicredit – aizdevuma līgumā norādījis, ka ir tiesīgs atprasīt „Liepājas metalurgam” izsniegto aizdevumu, ja tiek pieņemtas kādas izmaiņas likumdošanas aktos. Kādu iemeslu dēļ Ministru kabinets nav līdzīgi ieplānojis iespējamās izmaiņas galvojuma līgumā, lai pastiprinātu savu uzraudzību par izsniegto galvojumu?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu atbildi. (Ilga pauze.)

 

Es gribu atgādināt, ka laiks mums ir ierobežots. Tas pirmkārt.

Otrkārt, turpinās tiešā translācija... Un vai mēs jautājumu precizēsim, ja nav skaidrs?

A.Vilks. Es... To droši vien vajadzētu precizēt, jo šādā veidā tas nav iesniegts.

Sēdes vadītājs. Jā, jā, bet...

A.Vilks. Manuprāt... Nu... Es domāju, ja mēs skatāmies no aizdevēju puses, tad skaidrs, ka aizdevēja prasības ir tādas, kādas vispār ir pieņemts izvirzīt, dodot kredītus, it sevišķi tik liela apmēra kredītus. Savukārt no valsts puses... šādi es domāju, mums vispār ir tikai divi privātie uzņēmumi: šis un „Latvijas piens”, tā ka, iespējams, valsts turpmāk varētu izvirzīt arī savādākus nosacījumus, teiksim, citādi reaģēt uz šīm lietām. Jautājums tātad ir par to – nu, varbūt to vajadzētu precizēt –, kāds varētu būt valsts iejaukšanās mehānisms šajā gadījumā. Nākotnē, es domāju, privātiem uzņēmumiem nebūtu izsniedzami nekāda veida galvojumi.

Sēdes vadītājs. Labi.

Otrais jautājums... Būs? Paldies, Marjana. Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu Marjanai!

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Jā, mans otrais jautājums ministra kungam: vai tāds uzņēmums kā „Liepājas metalurgs” ar 4 procentiem no visas apstrādes rūpniecības kopapjoma vai 0,45 procentiem no tautsaimniecības kopējās pievienotās vērtības var atstāt ietekmi uz Māstrihtas kritērijiem un plānoto budžeta deficītu?

Sēdes vadītājs. Paldies.

Divas minūtes.

A.Vilks. Jā. Uzņēmums ir viens no lielākajiem Latvijā, neapšaubāmi. Bet par ietekmi uz Māstrihtas kritērijiem... kas ar to ir domāts... visticamāk, budžeta deficīts un valsts parāds... var būt ļoti minimāls. Ja uzņēmums ir pilnīgi jāslēdz, tad jārēķinās ar nodokļu neienākšanu pašvaldību budžetos, valsts budžetā mazāk un iespējamiem sociālā budžeta izdevumiem, teiksim, sakarā ar bezdarbu, bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu, bet tas nevar negatīvi ietekmēt Māstrihtas kritērijus... Ietekmētu ļoti minimāli. Pat ja īstenotos ļoti slikts scenārijs, īpaši neietekmētu.

Sēdes vadītājs. Paldies, paldies par atbildi!

Nākošais, trešais jautājums arī saņemts no deputātiem Elksniņa, Ņikiforova, Cvetkovas, Orlova un Ribakova. Jautājums adresēts Ministru prezidentam Dombrovskim, bet viņš lūdza uz to atbildēt finanšu ministru Andreju Vilku. Lūdzu, jautājums „Par valsts galvojuma a/s „Liepājas metalurgs” atmaksas iespējamību”.

Papildinformācijas, kā es sapratu, mums nav.

Iesniedzējiem ir divi jautājumi. Ja jautājumu uzdos deputāti, kuri neparakstīja šo lūgumu, tad trīs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu Andrejam Elksniņam! Pirmais jautājums.

A.Elksniņš (SC).

Jā, tagad gan mēs runāsim, ministra kungs, par tām tabulām, ko jūs iesniedzāt Saeimā sakarā mūsu jautājumiem. Jautājums ir šāds: vai 2012.gadā procentuāli samazinājās „Liepājas metalurgam” izsniegtā aizdevuma atmaksas iespējamība un cik lielā apjomā?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu. Lūdzu atbildi!

A.Vilks (finanšu ministrs).

Ja mēs paskatāmies uz tiem rādītājiem, kas saistīti ar 3. un sevišķi 4.ceturksni, tad redzam, ka situācija ir pasliktinājusies. Ne jau velti mums bija tikšanās ar „Liepājas metalurga” vadību, man konkrēti – arī augustā, kur mēs no savas puses likām viņiem izvērtēt iespēju maksimāli ātri paskatīties tajās pozīcijās, kas varētu uzlabot viņu finansiālo situāciju, kā vienu no galvenajiem objektiem tieši norādot to, ka esošais Unicredit aizņēmums ir pārāk dārgs, tāpēc tas būtu jāpārfinansē.

Tas bija primārais, ko mēs no savas puses uzreiz identificējām. Un tas tika atkārtots otrreiz novembrī un trešo reizi decembrī. Bet „Liepājas metalurgs” izvēlējās vairāk fokusēties uz negatīvo OIK ietekmi, nevis uz šo lietu, kurā uzņēmums ietaupītu ne mazāk svarīgus līdzekļus turpmākajam, jo ekonomikas cikls – es domāju Latvijas ekonomikas ciklu kopumā – bija pietiekoši pateicīgs, lai veiktu šo pārkreditāciju.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Otrais deputāta Elksniņa jautājums. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu! Viena minūte jautājumam.

A.Elksniņš (SC).

Jā, paldies, ministra kungs. Vienā no savām atbildēm jūs pieminat valsts amatpersonu sanāksmes par „Liepājas metalurga” darbības un izsniegtā valsts galvojuma izvērtējumu. Lūdzu, pasakiet, vai ir attiecīgie protokoli no valsts amatpersonu sanāksmēm par to, ka bija veikts vērtējums, tajā skaitā, piemēram, par to, ka tika vērtēti „Liepājas metalurga” rādītāji attiecībā uz jūsu iepriekš teikto par rādītāju samazināšanos 3. un 4.ceturksnī?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs!

A.Vilks. Mūsu sarunas nav protokolētas, šeit protokolu nav. Tas, kas attiecas uz mūsu norādījumiem, uz šo rādītāju pastiprināšanu, konkrēti tad, kad es esmu piedalījies, uz mūsu ieteikumiem, tas nav ticis protokolēts.

Sēdes vadītājs. Ja atbilde ir skaidra, vairāk jautājumu deputātiem nav.

Paldies ministram par atbildi.

Trešais jautājums... nē, šodien ceturtais jautājums „Par a/s „Liepājas metalurgs” audita objektivitāti”, kuru Ministru prezidentam Dombrovskim iesniedza deputāti Elksniņš, Ņikiforovs, Cvetkova, Orlovs un Ribakovs, bet vēstule bija adresēta finanšu ministram Andrim Vilkam.

Lūdzu deputātu Elksniņu uzdot pirmo jautājumu! Ieslēdziet mikrofonu!

A.Elksniņš (SC).

Jā, paldies.

Es mēģināšu vienkāršiem vārdiem, jo sarežģīti mums diemžēl nesanāk. Vai tas nav īpatnēji, ka akciju sabiedrība BDO Invest Riga piedalās biznesa plāna izstrādē „Liepājas metalurgam”, pēc minētās akciju sabiedrības vērtējuma valsts piešķir „Liepājas metalurgam” galvojumu, bet tad ar to saistīts uzņēmums, akciju sabiedrība BDO, ik gadu veic revīzijas, pēc kurām valsts vērtē iesniegtā galvojuma kvalitāti, un tikai 2013.gada janvārī jūs griežaties Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijā ar lūgumu izvērtēt šo situāciju attiecībā uz vienas amatpersonas vienlaicīgu atrašanos gan „Liepājas metalurga” padomē, gan arī akciju sabiedrībā BDO?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs! (Pauze.)

 

A.Vilks (finanšu ministrs).

Te ir rakstiski šis teksts, es vienkārši varu atkārtot to, kas ir uzrakstīts. Pirmais punkts no tā, kas sūtīts 7.februārī. Es varu to nolasīt.

Sēdes vadītājs. Atbilde apmierina? Tad precizējiet jautājumu, lai būtu skaidrāka šī situācija, jo ministra kungs nesaprot jūsu jautājumu.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Elksniņam!

A.Elksniņš (SC).

Zvērinātam revidentam saskaņā ar likumu ir jābūt neatkarīgam, taču viņa darbību uzrauga kā Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija, tā arī Finanšu ministrija. 2013.gada 25.janvārī jūs nosūtījāt Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai lūgumu izvērtēt situāciju sakarā ar to, ka „Liepājas metalurgu” auditē akciju sabiedrība BDO. Kāpēc tikai pēc četriem gadiem, gan saņemot akciju sabiedrības BDO revidentu atzinumus, gan uzzinot, ka akciju sabiedrība BDO Investment Riga piedalās biznesa plāna izstrādē „Liepājas metalurgam”, tikai 2013.gadā valsts ir pamanījusi šo situāciju, pirms tam uzticoties visiem konkrētās akciju sabiedrības sniegtajiem atzinumiem?

Sēdes vadītājs. Ministra kungs, jums ir skaidrs jautājums?

Paldies. Divas minūtes atbildei. Lūdzu! (Pauze.)

 

A.Vilks. Es vairāk nevaru pateikt, kā šeit rakstiskā veidā jums atbildēs dots.

Sēdes vadītājs. Tādas tiesības ministra kungam ir. Lūdzu, otrais Elksniņa kunga jautājums! Lūdzu!

A.Elksniņš (SC).

Jā, šī situācija tiešām mūs, piemēram, uztrauc, bet jautājums ir sekojošs: kāpēc Finanšu ministrija uzskatīja, ka apstākļos, kad atbilstoši galvojuma līgumam Finanšu ministrija realizēja uzraudzību pār izsniegto galvojumu, kad atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada noteikumiem bija jārealizē uzraudzība pār izsniegto galvojumu, tieši tagad ir nepieciešams pieaicināt auditorkompāniju? Valstij par to būs jāmaksā. Kā jūs varat izskaidrot šo situāciju? Un kas par to maksās?

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam.

Ministra kungs, jautājums ir skaidrs?

A.Vilks. Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Gaidām.

A.Vilks. Situācija ir mainījusies tieši pēdējos ceturkšņos. Un arī pats uzņēmums ir iniciējis, jo uzņēmumā ir radušās grūtības. Tiesa, kā galvenais iemesls tiek minēta obligātā iepirkuma komponente. Bet katrā ziņā šeit ir noteikti identificējušies tieši biznesa darbības riski, un tāpēc ir nepieciešama uzņēmuma padziļināta – tieši juridisko un arī finansiālo rādītāju – izpēte. Un nav paredzams, ka šie izdevumi radīsies valstij, jo tieši vairāki „Liepājas metalurga” akcionāri ir apņēmušies segt šos izdevumus, kas radīsies padziļinātās juridiskās un finansiālās izpētes rezultātā.

Tas ir saistīts arī ar biznesa ciklu, jo te nav runa tikai par līdzšinējo darbību, bet principā arī par uzņēmuma turpmāko biznesa attīstību, par redzējumu kā tādu. To ir ļoti svarīgi saprast.

Sēdes vadītājs. Paldies, ministra kungs, par atbildi.

Nākošais – deputātes Marjanas Ivanovas-Jevsejevas jautājums.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu. Jums ir iespēja uzdot trīs jautājumus.

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Jā, paldies. Tad precizējošs jautājums par iepriekšējo tematu. Cik tomēr valstij izmaksās šāds audits un kas aicināja to veikt?

Sēdes vadītājs. Paldies.

Jautājums skaidrs. Lūdzu atbildi!

A.Vilks. Tātad izmaksas. Patlaban ir noslēgts šis pakalpojuma līgums par 83,4 tūkstošiem latu bez PVN ar SIA Ernst & Young Baltic, un budžetam šo, tieši izdevumu daļu kompensēs divi „Liepājas metalurga” akcionāri – Sergejs Zaharjins un Iļja Segals –, vieni no vadošajiem akcionāriem. Viņi kompensēs valsts budžetā šo summu.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Otrais deputātes Marjanas Ivanovas-Jevsejevas jautājums.

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Tātad jautājums, Vilka kungs. Kāda konkursa procedūra tika izmantota, lai atrastu jaunus auditorus?

Sēdes vadītājs. Jā, jautājums skaidrs.

A.Vilks. Lai atrastu jaunus... ?

Sēdes vadītājs. Auditorus.

A.Vilks. Konkrētu procedūru es patlaban pats tieši nepateikšu, bet mēs aptaujājām četras vadošās auditorkompānijas, cik gatavas tās ir ļoti īsā laikā pieslēgties šim darbam. Skaidrojām tieši gatavību īsā laikā pieslēgties un arī izmaksas, izmaksas plus ātrumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai ir vēl jautājumi? Viss? Jums, Marjana? Nē? Paldies. Mēs izskatījām ceturto jautājumu.

Piektais – deputātu Elksniņa, Ņikiforova, Cvetkovas, Orlova un Ribakova jautājums Ministru prezidentam Dombrovskim „Par valsts izsniegtā galvojuma a/s „Liepājas metalurgs” uzraudzību”. Šis jautājums bija deleģēts finanšu ministram Andrim Vilkam. Vai ministram ir papildinformācija? Nav. Paldies.

Tad jautājums no iesniedzējiem. Andrejs Elksniņš. Lūdzu jautājumu!

A.Elksniņš (SC).

Jā, paldies, ministra kungs, par jūsu iepriekšējām atbildēm. Tās rada arī citus jautājumus saistībā ar šo jautājumu sekciju.

Tātad jautājums ir sekojošs. Kādu iemeslu dēļ „Liepājas metalurga” audits, iekšējā revīzija, padziļināta finanšu analīze tiek veikta nevis uz pašas sabiedrības, kā to paredz Komerclikuma 183.pants, bet gan uz valsts budžeta rēķina un kādā veidā tiks nodrošināts, ka šos izdevumus, kā jūs norādījāt, kompensēs akcionāri Zaharjins un Segals? Vai tad valsts viņiem šajā situācijā ir kādu kredītlīniju piešķīrusi?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Ministra kungs, vai jautājums jums skaidrs?

A.Vilks (finanšu ministrs).

Es uz to atbildēt nevaru. Tiešām.

Sēdes vadītājs. Nevarat?

A.Vilks. Nē.

Sēdes vadītājs. Labi.

A.Vilks. Rakstveidā.

Sēdes vadītājs. Jā, jums ir tiesības neatbildēt uz jautājumu. Deputātiem būs iespēja uzdot papildjautājumu rakstiski un iesniegt to caur Prezidiju.

Tā. Otrais jautājums iesniedzējiem būs? Jā, paldies.

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrejam Elksniņam! Lūdzu jautājumu!

A.Elksniņš (SC).

No publiski pieejamās informācijas izriet, ka izsniegtā galvojuma uzraudzība tiek veikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas tika pieņemti 2010.gada 1.jūnijā. Savukārt no atbildēm, ko esam saņēmuši, izriet, ka galvojuma uzraudzība notiek atbilstoši galvojuma līguma noteikumiem. Kādu iemeslu dēļ Latvijas valdība, kas 2009.gadā izsniedza „Liepājas metalurgam” galvojumu ar noteiktiem uzraudzības nosacījumiem, pēc 2010.gadā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem necentās grozīt galvojuma līguma nosacījumus, lai uzraudzība būtu pietiekama atbilstoši jaunieviestajai un Ministru kabineta apstiprinātajai kārtībai?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu. Vai jautājums ir skaidrs? Jā?

Lūdzu, atbildiet!

A.Vilks. Te ir runa par Ministru kabineta grozījumiem Nr.501?

Ja mēs runājam par 2010.gadu, tad...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāta kungs, precizējiet jautājumu!

A.Vilks. ...tad attiecībā uz 2009.gadu tas nevar darboties ar atpakaļejošu spēku.

Sēdes vadītājs. Atbilde ir skaidra? Precizējiet, lai ministra kungam ir vieglāk atbildēt!

A.Vilks. Tas rakstiskā veidā jums pasniegts šeit tīri tehniski.

Sēdes vadītājs. Tehniski... Labi.

A.Vilks. 9.panta ceturtā daļa.

A.Elksniņš. Es precizēšu.

A.Vilks. Tai nav atpakaļejoša spēka.

Sēdes vadītājs. Labi.

Deputāta kungs, precizējiet jautājumu, lai ministram būtu vieglāk atbildēt uz jūsu jautājumu!

A.Elksniņš. Valsts galvojuma līgums attiecībā uz „Liepājas metalurga” kreditēšanu ir pieņemts 2009.gadā. 2010.gadā Ministru kabinets pieņem noteikumus, kuros detalizēti uzskaita, kādā veidā valsts uzrauga izsniegtos galvojumus.

Mūsu rīcībā nav informācijas par to, ka pēc 2010.gadā veiktajām izmaiņām būtu izdarīti grozījumi 2009.gada galvojuma līgumā. Un mūsu jautājums ir: kāpēc? Jūsu atsauce uz likuma oficiālo publikāciju ir nevietā, jo šis likums stājās spēkā tikai 2012.gada 1.jūlijā.

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu, par precizētu jautājumu.

A.Vilks. Kā es to varu secināt, tiešām šīs te izmaiņas nav tikušas novirzītas attiecībā uz 2009.gadu. Vienkārši iepriekš noslēgtajos līgumos tās izmaiņas nav ņemtas vērā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem būs iespēja rakstiski iesniegt jautājumu, ja pēc šīs diskusijas jums sniegtā atbilde nav pilnīga.

Tā, deputāti, viss? Nē?

Jā, labi. Ir deputātes Marjanas Ivanovas-Jevsejevas papildjautājums. Lūdzu, viena minūte!

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Jā, Vilka kungs. Vai Latvijas valsts, izsniedzot „Liepājas metalurgam” galvojumu aptuveni 70 miljonu apmērā, valsts interešu aizsardzības nodrošināšanai bija ieplānojusi un veikusi kādus atbalsta pasākumus „Liepājas metalurgam”, izņemot aizdevuma ķīlas realizāciju iespējamās piedziņas gadījumā? Respektīvi, vai valsts pietiekami rūpējās par sava galvojuma kvalitāti?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs, atbildiet!

A.Vilks. Ja mēs paskatāmies, tad attiecībā uz galvojuma kvalitāti vai konkrēti šī uzņēmuma darbību, es domāju, ir jāuzsver viena būtiska lieta, kas izdarīta, lai uzņēmuma konkurētspēju veicinātu. Ir pievadīta konkrētā augstsprieguma līnija un izbūvēts transformators, kas, manuprāt, ir viens no šī uzņēmuma ļoti būtiskiem un pozitīviem aspektiem, kas saistīts gan ar uzņēmuma, gan arī galvojuma vērtības palielināšanu. Šie te pievadi no Latvijas augstsprieguma tīkla...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāti! Viss? Mēs varam sesiju...? Piesakieties laikus, lai man būtu vieglāk sēdi vadīt.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Marjanai Ivanovai-Jevsejevai, lai viņa uzdotu otro jautājumu!

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Jā, Finanšu ministrija bija informēta par „Liepājas metalurga” likviditātes problēmām, finanšu rādītāju pasliktināšanos jau 2012.gada vidū. Paskaidrojiet, lūdzu, šo situāciju!

Sēdes vadītājs. Jautājums ir skaidrs? Ieslēdziet mikrofonu! Es saprotu, ka papildus būs vēl.

Mikrofonu deputātei. Nav... Gaidiet... Jā, lūdzu jautājumu!

M.Ivanova-Jevsejeva. Jā, tātad es pārfrāzēšu savu jautājumu: kā tas bija iespējams, ka Finanšu ministrija jau pagājušā gada vidū bija informēta par uzņēmuma likviditātes problēmām, kā tas šodien izskanēja? Kā tas ir iespējams, ka šī situācija ar konkrēto uzņēmumu ir novesta tik tālu, ka uzņēmums ir publiski paziņojis par obligātā iepirkuma komponentes nemaksāšanu, par likviditātes problēmu? Un tikai tagad Finanšu ministrija pieaicināja auditorus ar mērķi vērtēt iespēju konkrētam uzņēmumam sniegt valsts atbalstu.

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu. Lūdzu!

A.Vilks. Šo rādītāju pasliktināšanās nebija krasa, tur salīdzinoši mazas izmaiņas bija, bet uz slikto pusi bija. Tāpēc jau arī bija šī tikšanās un mēs likām pārdomāt, likām priekšā šo te priekšlikumu, ka jāsāk ar to, ko mēs no valsts puses redzam kā primāro. Jo attiecībā uz biznesa modeli mums ir daudz grūtāk izvērtēt šo situāciju.

Ņemsim vērā arī situāciju, kāda bija Eiropā un pasaulē. Konkrēti pirmais pusgads nebija ar tik izteiktiem negatīviem signāliem kā otrais pusgads pērn. Arī esošā situācija šai brīdī tēraudliešanas industrijā Eiropā un pasaulē kopumā, bet sevišķi Eiropā, ir krietni sliktāka gada pēdējā ceturksnī nekā pagājušā gada pirmajā vai otrajā ceturksnī. Tas arī jāņem vērā. Tāda ir nozares situācija Eiropas kontekstā.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi. Vai papildjautājumi vēl ir?

Paldies, ministra kungs, par sarežģīto sesiju. Tiksimies nākošo ceturtdien.

Paldies deputātiem par jautājumiem. Ar to mēs slēdzam jautājumu un atbilžu sniegšanas sēdi.

Paldies. Uz redzēšanos!

A.Vilks. Paldies jums.

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2013. gada 14. februārī

Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par obligātā iepirkuma komponentes ietekmi uz elektroenerģijas cenu un uzņēmumu darbību” (Nr. 32/J11) (pilns jautājuma teksts pielikumā)
(Atbildes dok. Nr. 1887)
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. M.Ivanova-Jevsejeva
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. M.Ivanova-Jevsejeva
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. M.Ivanova-Jevsejeva
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Finanšu ministra Andra Vilka atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts galvojuma izsniegšanu a/s „Liepājas metalurgs””(Nr. 33/J11)  (pilns jautājuma teksts pielikumā).
(Atbildes dok. Nr. 1886)
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. M.Ivanova-Jevsejeva
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. M.Ivanova-Jevsejeva
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Finanšu ministra Andra Vilka atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts galvojuma a/s „Liepājas metalurgs” atmaksas iespējamību”(Nr. 34/J11) (pilns jautājuma teksts pielikumā).
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Finanšu ministra Andra Vilka atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par a/s „Liepājas metalurgs” audita objektivitāti” (Nr. 35/J11) (pilns jautājuma teksts pielikumā)
(Atbildes dok. Nr. 1885)
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. M.Ivanova-Jevsejeva
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. M.Ivanova-Jevsejeva
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Finanšu ministra Andra Vilka atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts izsniegtā galvojuma a/s „Liepājas metalurgs” uzraudzību”(Nr. 36/J11) (pilns jautājuma teksts pielikumā)
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. M.Ivanova-Jevsejeva
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. M.Ivanova-Jevsejeva
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
Pirmdien, 1.jūnijā
14:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196