Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas! Cienījamie kolēģi! Sāksim Saeimas 14.februāra sēdi.
Pirms sākam izskatīt darba kārtībā iekļautos jautājumus, mums ir
jālemj par grozījumiem darba kārtībā.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas
šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Lēmuma projekta izskatīšana”
iekļaut lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu
likumprojekta „Pacientu tiesību likums” (reģ. Nr.126/Lp9) trešajam lasījumam līdz
2008.gada 2.jūnijam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība ir grozīta.
Savukārt Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes
darba kārtībā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa
pagarināšanu likumprojekta „Grozījums Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto
zaudējumu atlīdzināšanas likumā” (reģ. Nr.376/Lp9) otrajam lasījumam līdz
2008.gada 28.februārim”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība ir grozīta.
Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt šodienai apstiprināto darba
kārtību.
Pirmā sadaļa „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem
likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mūrnieces, Kariņa, Zaķa,
Ziedones-Kantānes un Kampara iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas
Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir
atbildīgā komisija.
„Par” šo darba kārtības punktu ir pieteicies runāt deputāts
Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Tautas partijas frakcija ir rūpīgi
izvērtējusi šo „Jaunā laika” iesniegto likumprojektu. Tautas partijas frakcija
uzskata, ka Saeimā būtu jāatklāj padziļinātas debates par minētā panta
grozīšanu, un, lai to varētu veikt, minētais likumprojekts ir jānodod komisijām.
Tautas partijas frakcija aicina savus koalīcijas partnerus – Zaļo
un Zemnieku savienības deputātus, Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas
Ceļš” deputātus, kā arī „tēvzemiešus” – atbalstīt šo lēmumu.
(No zāles dep. K.Leiškalns: „Paldies, Lagzdiņ!”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
„Pret” runāt neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi
pret šā likumprojekta nodošanu komisijām? Vai kāds uzstāj, lai būtu balsojums? (No
zāles: „Nevajag! Balsot!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums
Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 3, atturas – 3. Likumprojekts komisijām nodots.
Likumprojekts „Grozījums Notariāta likumā”. Saeimas
Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Ušakova, Tutina, Orlova un Agešina iesniegto
likumprojektu „Grozījums Notariāta likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt,
ka tā ir atbildīgā komisija.
„Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labrīt, cienījamie kolēģi! 2007.gada 20.decembrī Saeima
apstiprināja grozījumus Notariāta likumā, kas ierobežoja krāpnieku iespējas
izmantot viltotus dokumentus. Šādi grozījumi, protams, bija nepieciešami, lai
palielinātu valsts notāru un viņu klientu drošību, ka procesā iesaistītās personas
ir tās, par ko viņas uzdodas.
Tanī pašā laikā mūsu frakcija ir saņēmusi vairākas
iedzīvotāju sūdzības, kurās ir pievērsta uzmanība parakstu apliecinājuma
problēmai. Mums, cienījamie kolēģi, ir jāņem vērā arī tas, ka, cīnoties pret
krāpniekiem, nopietni ir apdraudētas Latvijas iedzīvotāju iespējas izmantot
Satversmē noteiktās tiesības.
Notariāta likuma grozījumi būtiski sadārdzina paraksta īstuma
notariālo apliecinājumu. Tie uzliek notāriem par pienākumu, taisot aktu vai
apliecinājumu, šajā procesā iesaistīto personu identitāti pārbaudīt Iedzīvotāju
reģistrā un Nederīgo dokumentu reģistrā. Tā rezultātā apliecinājuma cena no
diviem latiem ir uzkāpusi līdz pat desmit latiem. Esam pārliecināti, ka šāda
kārtība ir nedemokrātisks ierobežojums pilsoniskai aktivitātei, jo reti kura
nevalstiskā organizācija, kā arī politiskā organizācija tagad varēs atļauties
organizēt parakstu vākšanas kampaņas.
Līdz ar to apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijā tika
sagatavots likumprojekts „Grozījums Notariāta likumā”. Mūsu piedāvājums ir
vienkāršs – svītrot no Notariāta likuma normu, kas uzliek notāriem par pienākumu
pārbaudīt paraksta īstumu reģistros. Notāriem reģistros būtu jāpārbauda tikai tie
paraksti, kuri ir saistīti ar dažādiem darījumiem, nevis tie, kuri tiek vākti
saistībā ar likumdošanas iniciatīvām. Parakstu vākšanas kampaņu gadījumos
vajadzētu paļauties uz Centrālās vēlēšanu komisijas datiem un atbrīvot notārus no
nepieciešamības pārbaudīt katra paraksta īstumu datubāzēs.
Mēs katrā ziņā negribam bremzēt pilsoniskās aktivitātes un
ierobežot Satversmē noteiktās tiesības. Ja Saeima mūsu ierosinājumu atbalstīs, tad
mums būs pietiekami daudz laika, lai kopā ar ekspertiem izvērtētu situāciju, to
izdiskutētu un novērstu visus trūkumus. Notariāta likums nedrīkst būt pretrunā ar
demokrātijas pamatprincipiem!
Lūdzu balsot „par”. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi! Šā gada 7.februārī Latvijas Valsts
prezidents Valdis Zatlers ir vērsies Saeimā un, izmantojot savas Satversmē noteiktās
likumdošanas iniciatīvas tiesības, iesniedzis priekšlikumu izdarīt grozījumus
Notariāta likumā.
Saeimas Prezidijs šo vēstuli, kas tika saņemta pirms nedēļas, ir
nodevis Juridiskajai komisijai, un šo jautājumu ir paredzēts ietvert Juridiskās
komisijas darba kārtībā, tā ka Juridiskā komisija izskatīs Valsts prezidenta
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Viens deputāts ir runājis „par”,
viens – „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Notariāta
likumā” nodošanu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 3, atturas – 52. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova,
Buzajeva, Mitrofanova un Kabanova iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas
Republikas Satversmē” (reģistrācijas numurs 609/Lp9) nodot visām Saeimas
komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Vārds deputātam Miroslavam Mitrofanovam.
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Šodien
PCTVL frakcija ierosina grozīt Latvijas Satversmi ar mērķi noteikt, ka Latvijas
Republika ir ne tikai neatkarīga un demokrātiska valsts, bet arī sociāla valsts.
Protams, ja šis grozījums arī tiks atbalstīts, tas tomēr uzreiz neatrisinās visas
milzīgās sociālās problēmas mūsu sabiedrībā, bet paša šā principa ieviešana
valsts konstitūcijā ir simbolisks apliecinājums tam, ka likumdevēji sociālo
taisnīgumu uzskata par ideālu, kas ir līdzvērtīgs ekonomiskajai brīvībai. Ja
sociālā valsts galu galā tiks pasludināta par vienu no Latvijas valsts
pamatprincipiem, tas tautai dos cerību, ka ar laiku visi likumi un valsts pārvaldes
prakse tiks sakārtota atbilstoši katra valsts iedzīvotāja interesēm neatkarīgi no
viņa sociālās izcelsmes vai mantiskā stāvokļa.
Pēdējo sešpadsmit gadu laikā likumi un valsts institūciju darbs ir
radījuši labvēlīgu vidi lieliem kapitāla uzkrājumiem. Ārzemju viesi bieži vien ir
šokēti par dārgo automobiļu skaitu Rīgas ielās un par cenām veikalos, kuras jau
pārsniedz attiecīgās cenas Rietumeiropas valstīs. Latvijas baņķieri sacenšas cits
ar citu – kādam gada peļņa ir 20, bet kādam citam – 30 miljoni latu, un tas
nebūtu nekas slikts. Taču tajā pašā laikā mūsu mazajā valstī vidējās pensijas
un algas apmērs ir objektīvi niecīgs, līdz ar to iedzīvotāju skaits ātri samazinās
izmiršanas un emigrēšanas dēļ.
Sociālās valsts princips neparedz privātās iniciatīvas
ierobežošanu un automātiski nenozīmē labklājību visiem. Tas ir ļoti apsveicami, ka
Latvijā ir pārticīgi ļaudis, bet, papildinot Satversmi ar sociālās valsts jēdzienu,
mums būtu atklāti jāpasaka, ka nav pieļaujama nabadzība un ka visiem iedzīvotājiem
ir jānodrošina vismaz līdzīgas starta izredzes.
Sociālās valsts princips ir atspoguļots mūsu kaimiņu –
ziemeļvalstu – konstitūcijās, kā arī Kanādas un Krievijas likumos. Un tā nav
nejaušība. Ziemeļu klimatiskajos un demogrāfiskajos apstākļos cilvēks un tauta var
izdzīvot un pilnvērtīgi attīstīties tikai tad, ja valstij ir aktīva loma resursu un
ieņēmumu pārdalē.
Lūdzu atbalstīt sociālo valsti un nobalsot „par” mūsu
piedāvāto grozījumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, „pret” runāt neviens nav
pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Buzajeva,
Mitrofanova un Kabanova iesniegtā likumprojekta „Grozījums Latvijas Republikas
Satversmē” nodošanu Saeimas komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 62, atturas – 7. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Buvhalova,
Buzajeva, Mitrofanova un Kabanova iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas
Republikas Satversmē” (reģistrācijas numurs 610/Lp9) nodot visām Saeimas
komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Vārds deputātam Jurim Sokolovskim, kurš acīmredzot runās
„par”.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! PCTVL frakcija piedāvā grozīt Satversmi un
ierakstīt tajā teikumu, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības uz mājokli.
Kāds varētu teikt: „Ko jūs piedāvājat? Jāpalīdz ir tikai tiem,
kuriem noteikts maznodrošinātā statuss, bet, runājot par pārējiem, lai viņi paši
risina savas problēmas!”
Godātie kolēģi! Es gribētu pamatot, kāpēc šī koncepcija ir
bīstama.
Vai jūs zināt, ka vairāk nekā puse no aptaujātajiem Latvijas
iedzīvotājiem, kuri ir aizbraukuši uz Lielbritāniju vai Īriju, minēja, ka viņi
aizbrauc tāpēc, ka šeit, Latvijā, nevar nopelnīt līdzekļus dzīvokļa iegādei.
Šie cilvēki ir aizbraukuši tāpēc, ka valsts viņiem nepalīdzēja, bet, ja viņi
būtu vērsušies pēc palīdzības pie politiķiem un ierēdņiem, tad viņi būtu
saņēmuši tādu atbildi: „Risiniet savas problēmas paši!” Un viņi tās arī
risina, aizbraucot uz citām zemēm, maksājot tur nodokļus un dzemdējot tur citu valstu
pilsoņus.
Pagājušajā nedēļā Apvienotā policistu arodbiedrība paziņoja,
ka viens no palīdzības veidiem, kā valsts varētu atbalstīt šīs profesijas
pārstāvjus, ir bezprocenta kredīta piešķiršana. Lūdzu, kolēģi, pievērsiet
uzmanību šai prasībai! Viņi neprasa piešķirt dzīvokli speciālistiem, bet gan dot
viņiem iespēju iegādāties dzīvokli uz normāliem nosacījumiem. Tagad neviena banka
cilvēkiem ar šādu algu kredītu nedos. Policisti, arī ārsti, skolotāji un
bērnudārzu audzinātājas ir tā saucamā Latvijas vidusslāņa pārstāvji. Valsts
maksā viņiem nelielas algas. Kā valsts un pašvaldība palīdz šiem cilvēkiem
risināt viņu mājokļa problēmu? Atbilde ir vienkārša: „Nekā!” Atkal skan
„pareizā” atbilde: „Tā ir jūsu problēma! Risiniet savas problēmas paši!” Un
viņi arī risina, aizejot strādāt uz privāto sektoru, tāpēc paliek vakances skolās,
policijas iecirkņos un slimnīcās.
Par denacionalizēto namu īrniekiem. Valsts sākumā pieņēma likumu
un nedeva viņiem iespēju privatizēt savus dzīvokļus. Tagad namīpašnieki ar
dažādiem paņēmieniem, to skaitā ar īres maksas paaugstināšanu, ar ūdens, apkures
un citu komunālo pakalpojumu atslēgšanu, izspiež šos cilvēkus no dzīvokļiem, kur
viņi ir dzīvojuši gadu desmitiem, bet valsts un pašvaldība saka: „Risiniet savas
problēmas paši!”
Tagad Rīgas dome paziņoja par to, ka šie cilvēki plāno privatizēt
namu pārvaldes. Jūs visi zināt to, kādā stāvoklī ir mājokļu fonds, un arī to, ka
daudzi cilvēki nevarēs samaksāt, lai uzturētu šo fondu, lai veiktu kapitālo remontu
šīm mājām. Atbilde ir vienkārša: „Risiniet savas problēmas paši!”
Godātie kolēģi, mēs nesen pieņēmām Latvijas valsts attīstības
koncepciju, kurā ierakstījām: „Cilvēks pirmajā vietā!” Rodas jautājums: „Vai
par Latvijas iedzīvotājiem tur bija runa? Varbūt par kādiem abstraktiem cilvēkiem?
Vai cilvēki ir priekš valsts vai valstij tomēr ir jākalpo cilvēkiem?” Vai mēs
turpināsim izmantot šo cinisko moto: „Samaksājiet nodokļus un risiniet savas
problēmas paši!”
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”. Runāt „pret” neviens nav
pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Buzajeva,
Mitrofanova un Kabanova iesniegtā likumprojekta „Grozījums Latvijas Republikas
Satversmē” (reģistrācijas numurs 610/Lp9) nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 17, atturas – 46. Likumprojekts
komisijām nav nodots.
Cienījamie kolēģi! Izskatīsim darba kārtības sadaļas
„Prezidija ziņojumi” otro apakšsadaļu – „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.
Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aleksandram Mirskim šā
gada 7.februārī. Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aleksandram Mirskim
7.februāra sēdē lēma Saeimas Prezidijs un šo atvaļinājumu piešķīra, un šis
jautājums tātad nav balsojams.
Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Arturam Krišjānim
Kariņam šā gada 14.februārī, tātad šodien. Lūdzu zvanu! Balsosim par
atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Arturam Krišjānim Kariņam šā gada
14.februārī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Nākamā apakšsadaļa – „Par Saeimas kārtējās sesijas
slēgšanu un sākšanu”. Šā gada, 2008.gada, 7.februārī Saeimas Prezidijs,
vienojoties ar Frakciju padomi, nolēma slēgt Saeimas ziemas sesiju 2008.gada
17.martā un sākt pavasara sesiju 2008.gada 28.martā. Lūdzu zvanu! Balsosim par to,
ka Saeimas ziemas sesija slēdzama 17.martā un pavasara sesija sākama 28.martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt sadaļu „Amatpersonu
ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata,
uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par Kalvja Torgāna apstiprināšanu par
Augstākās tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns ir vērsies pie
Saeimas ar priekšlikumu – proti, viņš izvirza Kalvja Torgāna kandidatūru
apstiprināšanai Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru
termiņa ierobežojuma.
Saeimas Juridiskā komisija aizklātā balsojumā vienprātīgi
atbalstīja Andra Guļāna priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Kalvja Torgāna
apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts.
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav.
Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Rudītes Vīdušas apstiprināšanu par
Augstākās tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns ierosina
apstiprināt Rudīti Vīdušu par Augstākās tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot
viņu no Administratīvās apgabaltiesas tiesneša amata.
Saeimas Juridiskā komisija aizklātā balsojumā vienprātīgi
atbalstīja Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Rudītes Vīdušas
apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts.
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 1, atturas – 1.
Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Pārejam pie šodienas darba kārtības nākamās
sadaļas – „Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts „Grozījumi Vides aizsardzības likumā”.
Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Anna Seile.
A.Seile (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labrīt, godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.1986B.
Likumprojekts tika sagatavots kā steidzams, un otrajam lasījumam ir iesniegts tikai
viens priekšlikums. Šis priekšlikums ir redakcionāls, to sagatavojis Juridiskais
birojs. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzam atbalstīt pēdējā
lasījumā šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Vides
aizsardzības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Par grozījumu Konvencijā par pieeju
informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu
iestādēs saistībā ar vides jautājumiem”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu
„Par grozījumu Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu
pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem”.
Kā jūs atceraties, bija Konvencija par informāciju, par ģenētiski modificētas
pārtikas esamību un pieejamību mūsu tirdzniecības sistēmā…
Priekšlikumi nav saņemti. Aicinu balsot par likumprojekta
pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par grozījumu Konvencijā
par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties
tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem” pieņemšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Par Gaisa transporta nolīgumu starp Eiropas
Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Amerikas Savienotajām Valstīm, no
otras puses”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Likumprojekts
„Par Gaisa transporta nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas
puses, un Amerikas Savienotajām Valstīm, no otras puses”. Atgādinu, ka faktiski
nolīgums Amerikas Savienoto Valstu gaisa tirgu atver Eiropas Savienības dalībvalstīm
un ka formāli tas ir jāratificē katrā dalībvalstī.
Otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti.
Aicinu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Gaisa transporta
nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Amerikas
Savienotajām Valstīm, no otras puses” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav.
Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums Nekustamā īpašuma valsts kadastra
likumā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”
(reģistrācijas numurs 496/Lp9).
Trešajam lasījumam Juridiskā komisija nav saņēmusi nevienu
priekšlikumu. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Nekustamā
īpašuma valsts kadastra likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav.
Likums pieņemts.
Likumprojekts „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriski
nozīmīgas būves būvniecībai”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu
„Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriski nozīmīgas būves būvniecībai”
(reģistrācijas numurs 460/Lp9) pirms pirmā lasījuma un nolēmusi to atbalstīt.
Likumprojekts regulē konkrēta īpašuma tiesisko likteni. Īpašums
atrodas Rīgā, Šampētera ielā 153. Tas ir daļa no zemes gabala 269 kvadrātmetru
platībā. To vajadzētu atsavināt, lai turpmāk varētu realizēt Rīgas domes projektu
inženiertehnisko objektu celtniecībai.
Tātad lūdzu Saeimu atbalstīt minēto likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par nekustamā īpašuma
atsavināšanu sabiedriski nozīmīgas būves būvniecībai” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Stepaņenko. 2008.gada 28.februāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 599/Lp9). Juridiskā
komisija atbalstīja minēto likumprojektu pirms pirmā lasījuma.
Likumprojekts palielina sankciju par kodeksa 174.4 pantā
paredzēto nodarījumu.
Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Stepaņenko. 2008.gada 29.februāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.
Likumprojekts „Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta
padomes vēlēšanu likumā”. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Labdien, kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas
numurs ir 564/Lp9, – ar likumprojektu „Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un
pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Komisija to ir izskatījusi un virza jums
pieņemšanai pirmajā lasījumā. Acīmredzot mēs komisijā sadalīsim Ministru kabineta
iesniegtos jautājumus divās daļās: vienā daļā būs runa par nākamajām
pašvaldību vēlēšanām, par iespēju tās apvienot ar Eiropas Parlamenta
vēlēšanām. Otrajā daļā būs runa par ievēlētā domes deputāta amata apvienošanu
ar Eiropas Parlamenta deputāta statusu.
Līdz ar to komisijai ir lūgums akceptēt likumprojektu pirmajā
lasījumā, lai mēs varētu strādāt tālāk.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam
Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Likumprojekta
mērķis ir vienkāršs un saprotams – apvienot laika ziņā divas priekšvēlēšanu
kampaņas – gan pašvaldību, gan arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu kampaņas
-, līdz ar to būtiski samazinot valsts izdevumus. No tā iegūs ne tikai valsts,
ieguvējas būs arī politiskās partijas, kuru priekšvēlēšanu izdevumi samazināsies.
Turklāt partijas nebūs tik kaunpilnā kārtā atkarīgas no oligarhiem un citiem
sponsoriem, kuri izvirzījuši savtīgus mērķus.
Ir jāmin vēl viens arguments par labu vienlaicīgajai pašvaldību un
Eiropas Parlamenta vēlēšanu rīkošanai. Proti, atšķirībā no Saeimas vēlēšanām
būtu loģiski un godīgi gan vienās, gan otrās vēlēšanās atļaut piedalīties arī
Latvijas nepilsoņiem, it īpaši ņemot vērā to, ka ārvalstnieki no vairāk nekā
divdesmit valstīm ar minimālo uzturēšanās stāžu Latvijā piedalās gan vienās, gan
otrās vēlēšanās. Domājams, daudzi klātesošie jau zina, ka nepilsoņi, kuri
sastāda apmēram divdesmit procentus no mūsu valsts iedzīvotāju skaita un veido
gandrīz pusi no Latvijas mazākumtautību pārstāvjiem, ar savu skaitu nodrošina
Latvijai Eiropas Parlamentā divas vietas no deviņām, jo deputātu mandātu skaits no
tās vai citas valsts tiek noteikts pēc valsts iedzīvotāju skaita, nevis pēc
privileģētās iedzīvotāju daļas skaita. Galu galā tas būtu taisnīgi, jo mēs
iestājāmies Eiropas Savienībā kopā ar mūsu nepilsoņiem, turklāt referendumā pat
nepainteresējoties par viņu viedokli.
Ir pienācis laiks atdot viņiem uzkrāto parādu. Jo vairāk tāpēc,
ka ir zināms, ka viena trešdaļa nepilsoņu ir dzimuši Latvijā, bet pārējiem
vidējais uzturēšanās stāžs Latvijā sastāda apmēram 40 gadu. Nepilsoņu ciešā
saikne ar uzturēšanos mūsu valstī ir tik lielā mērā acīm redzama, ka 2005.gadā
Satversmes tiesa pēc divdesmit krievu deputātu pieteikuma atzina, ka nepilsoņiem ir
vienādas tiesības ar pilsoņiem izvēlēties pastāvīgās uzturēšanās vietu
ārzemēs. Diemžēl vesela virkne divpusējo un daudzpusējo līgumu, kurus ir
parakstījusi Latvijas Ārlietu ministrija, diskriminē nepilsoņus salīdzinājumā ar
pilsoņiem ārpus Latvijas. Atšķirības starp divām Latvijas iedzīvotāju kategorijām
attiecībā uz viņu pārvietošanos vai apmešanos ārpus valsts teritorijas diemžēl ir
ieviestas arī Eiropas Savienības direktīvās un regulās. Eiropas Parlamenta deputāti,
kuri tiktu ievēlēti, piedaloties nepilsoņiem, daudz modrāk varētu sekot šo dokumentu
sagatavošanas procesam. Turklāt nepilsoņu pārstāvji nodrošinātu to, lai līdz
Latvijas politiķiem nonāk dažas Eiropas Parlamenta un citu starptautisko institūciju
rekomendācijas, kuras Latvijai tika dotas attiecībā uz nepilsoņiem, kā arī mūsu
politiķu ieteikumi, lai Latvija varētu izpildīt šīs rekomendācijas.
Es jums minēšu tikai vienu rekomendāciju, kura tieši attiecas uz
apspriežamā likumprojekta trūkumiem. Šo rekomendāciju jūs gada sākumā trīs reizes
tikāt izņēmuši no savām deputātu kastītēm, jo PCTVL frakcija uzdeva tieslietu
ministram Gaidim Bērziņam jautājumu „Par katastrofālu naturalizācijas tempu kritumu
un pasākumiem šī tempa atjaunošanai”.
Jautājuma tekstā tika iekļauta Eiropas Parlamenta rekomendācija no
rezolūcijas par Latvijas gatavību iestājai Eiropas Savienībā, lai to vēlreiz
dzirdētu Saeimas deputāti un radioklausītāji, kā arī vēlreiz publicētu oficiālais
valdības laikraksts. Lūk! Eiropas Parlaments „izsaka gandarījumu par naturalizācijas
tempu pieaugumu 2003.gadā [..] kaut gan naturalizācijas process vēl joprojām paliek
visai lēns, aicina…”
Sēdes vadītājs. Buzajeva kungs, es jūs aicinu nenovirzīties no
tēmas! Mēs tagad nerunājam par naturalizāciju. (No zāles dep. J.Dobelis: „Ej
projām! Ej prom no tribīnes! Ej mājās!”)
V.Buzajevs. „…aicina Latvijas varas institūcijas virzīt uz
priekšu šo procesu un uzskata, ka par ieguldījumu šajā virzībā varētu kalpot
minimālās valodas zināšanas prasības, kas tiek uzstādītas veciem ļaudīm; aicina
Latvijas varas pārstāvjus pārvarēt sabiedrībā pastāvošo šķelšanos un sekmēt
„nepilsoņu” patiesu integrāciju, nodrošinot vienlīdzīgas tiesības izglītībā
un iespējas iekārtoties darbā; piedāvā Latvijas varas pārstāvjiem paredzēt
piešķirt nepilsoņiem, kuri ilgu laiku ir nodzīvojuši Latvijā…” – un tie,
protams, ir visi nepilsoņi – „…iespēju piedalīties vietējo pašvaldību
vēlēšanās.” (Citāta beigas.)
Šajā rekomendācijā man gribētos akcentēt vienu domu: Eiropas
Parlaments 2003.gada naturalizācijas tempus uzskata par pārāk lēniem…
Sēdes vadītājs. Buzajeva kungs, mēs patlaban nerunājam par
naturalizācijas tempiem! Lūdzu, runājiet par likumprojekta pirmā lasījuma būtību!
V.Buzajevs. …Likumprojekts par pašvaldību vēlēšanām…
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, lūdzu, nesāciet diskusiju! (No
zāles dep. P.Tabūns: „Izslēgt mikrofonu!”)
V.Buzajevs. Man ir pilnas tiesības izklāstīt savu viedokli, ko es
arī darīju. Te jāatzīmē, ka (salīdzinājumā ar 2003.gadu) naturalizācijas
pieteikumu skaits ir samazinājies 3,4 reizes.
Sēdes vadītājs. Buzajeva kungs, lūdzu, runājiet par likumprojektu!
V.Buzajevs. Es domāju, ka tomēr varu pabeigt Eiropas Parlamenta
analīzi tieši saistībā ar šo likumu par pašvaldību vēlēšanām.
Otrkārt, Eiropas Parlaments nepavisam neaicina mūs rīkot Pilsoņu
dienas vai citas reklāmas kampaņas, ar ko grasās nodarboties Naturalizācijas
pārvalde. Eiropas Parlaments…
Sēdes vadītājs. Buzajeva kungs, lūdzu, runājiet par tēmu! Citādi
es jums atslēgšu mikrofonu.
V.Buzajevs. …pavisam skaidri aicina Latvijas Saeimu dot nepilsoņiem
iespēju piedalīties pašvaldību vēlēšanās. (No zāles dep. J.Dobelis: „Ej
mājās! Uz Urāliem!”) Eiropas Parlaments, kā arī desmitiem citu starptautisko
institūciju kategoriski nepiekrīt mūsu tieslietu ministra viedoklim, ka diskusija par
nepilsoņu pielaišanu pašvaldību vēlēšanās tikai bremzē naturalizācijas tempus.
Es neslinkošu un vēl vienu reizi atkārtošu šo Eiropas Parlamenta
rekomendācijas daļu: „Eiropas Parlaments [..] aicina Latvijas varas pārstāvjus
pārvarēt sabiedrībā pastāvošo šķelšanos un sekmēt „nepilsoņu” patiesu
integrāciju…”
Sēdes vadītājs. Buzajeva kungs, lūdzu, runājiet par likumprojektu!
(No zāles dep. J.Dobelis: „Psihiatru vajag!”)
V.Buzajevs. „…nodrošinot [..] piešķirt nepilsoņiem, kuri ilgu
laiku ir nodzīvojuši Latvijā, iespēju piedalīties vietējo pašvaldību
vēlēšanās.”
Dāmas un kungi! Atsevišķi valdošās koalīcijas pārstāvji sāka
runāt par nepieciešamību sākt diskusiju jautājumā par nepilsoņu pielaišanu
dalībai pašvaldību vēlēšanās…
Sēdes vadītājs. Buzajeva kungs, vai nu jūs… Es atvainojos,
izslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Buzajevam! Viņš ignorē sēdes vadītāja
prasību runāt par likumprojekta tēmu! (No zāles dep. J.Dobelis: „Viņš jau nav
lasījis!”)
Buzajeva kungs, jums vārds tiek atņemts! (Deputāts Buzajevs arī
bez mikrofona turpina runāt.)
Buzajeva kungs, lūdzu, ieņemiet savu vietu! (No zāles dep.
J.Dobelis: „Mājās!”)
Buzajeva kungs, es jums aizrādu… Buzajeva kungs, es jūs brīdinu,
ka jūs tiksiet izraidīts no Saeimas sēdes, ja turpināsiet ignorēt sēdes vadītāja
prasības. Lūdzu, ieņemiet savu vietu! Jūs nerunājāt par tēmu, un jums tiek atņemts
vārds. (No zāles dep. J.Dobelis: „Izraidīt viņu no zāles!”)
(Deputāts Buzajevs runā bez mikrofona.)
Buzajeva kungs!… Es atvainojos, jums ir jārunā par likumprojekta
tēmu, nevis par naturalizācijas tempiem vai par nepilsoņu tiesībām šajā
gadījumā… Es jūs lūdzu šajā gadījumā ieņemt vietu. Jums vārds tiek liegts!
Buzajeva kungs, es jums lūdzu ieņemt savu vietu! Jūs šobrīd
nepakļaujaties sēdes vadītāja prasībām. Ja ne, es lūgšu balsot par jūsu
izraidīšanu no Saeimas šodienas sēdes.
Lūdzu, nesāciet diskusiju!
Vārds debatēs Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Nu jūs redzat, kas notiek, ja cilvēks nav pat
izlasījis likumprojektu, bet nāk un runā par visu ko… (No zāles dep.
J.Sokolovskis: „Par tematu!”)
Līdz ar to es gribētu atgādināt, kas ir teikts Kārtības rullī,
runājot par konkrētiem grozījumiem.
Pirmajā lasījumā mēs spriežam, vai konceptuāli atbalstīt
iesniegtos grozījumus, un ne par ko citu nedrīkst runāt.
Otrkārt. Ir skaidri redzams, ka minētais Buzajevs nav lasījis šos
grozījumus. Izlasiet, lūdzu, uzmanīgi konkrēto tekstu, un jūs tur neatradīsiet
nevienu vārdu par nepilsoņiem.
Līdz ar to es tomēr aicinu nākamreiz šādu cilvēku izdzīt no
zāles un vismaz sešas reizes viņam neļaut piedalīties… (No zāles dep.
J.Pliners: „Vai tas ir par tēmu?”) jo viņš acīmredzot neprot kārtīgi lasīt
latviešu valodā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst? (No
zāles dep. O.Spurdziņš: „Nav nekas piebilstams!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojekta „Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu
likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 3, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Spurdziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada
20.februāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””.
Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
tiesu varu”” (reģistrācijas numurs 505/Lp9). Uz otro lasījumu Juridiskā komisija
ir saņēmusi septiņpadsmit priekšlikumus.
1. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums – atbalstīts
un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 2.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 3.priekšlikums – redakcionāli precizēts un
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 6. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums
– atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 7. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts
un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 8. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 9. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts
daļēji un iekļauts 10. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts,
kā arī redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
V.Stepaņenko. 11. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts
un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 12. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts
un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātei Vinetai Muižniecei.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Es jūs aicinu pievērst uzmanību ļoti nozīmīgam
priekšlikumam, tas ir, 12.priekšlikumam, kas iesniegts likumprojekta „Grozījumi
likumā „Par tiesu varu”” otrajam lasījumam. Proti, šis ir ļoti svarīgs brīdis,
tāpēc ka mēs ar šā likuma pieņemšanu iedarbināsim pilnīgi jaunu instrumentu –
Tiesnešu ētikas komisiju.
Šādu priekšlikumu ir iesniegusi Tieslietu ministrija. To pilnībā
atbalsta visi Juridiskās komisijas locekļi, it īpaši tās apakškomisija, kas ir
izveidota, lai izstrādātu jauno likumu par tiesu iekārtu, jo šī ir tā sadaļa, kuru
mums vajadzētu iedarbināt nekavējoties. Ir pilnīgi skaidrs, ka šī komisija, šis
jaunais instruments, kas darbosies papildus tām komisijām, kuras darbojas jau šobrīd,
kuras nodarbojas ar kvalifikācijas jautājumiem un disciplinārlietām, būs veltīta
tieši ētikai. Un ir vislielākās cerības saistībā ar to, ka šie četri panti (tikai
četri!), kas ir iekļauti 12.priekšlikumā, varētu radīt ļoti būtiskas izmaiņas
tiesnešu attieksmē pret savu darbu, jo šeit ir paredzēta šādas komisijas izveide.
Tā varētu notikt jau šā gada aprīlī, ja pieņemsim likumu savlaicīgi, jo aprīlī
notiks tiesnešu konference un tieši konference arī var izveidot šādu komisiju –
Tiesnešu ētikas komisiju.
Tāpēc šo likumprojektu mums vajadzētu virzīt pietiekami ātri un
dot iespēju jau šajā gadā, jau aprīlī, pilnībā izveidot un iedarbināt Tiesnešu
ētikas komisiju.
Aicinu atbalstīt šo svarīgo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Vai Stepaņenko kungs vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā?
V.Stepaņenko. Jā, priekšlikums ir guvis komisijas locekļu
vienbalsīgu atbalstu, un lūdzu Saeimu atbalstīt to.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 13. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 14. – tieslietu ministra priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 15. – tieslietu ministra priekšlikums – nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
V.Stepaņenko. 16. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. Un 17. – tieslietu ministra priekšlikums –
atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
tiesu varu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.Stepaņenko. 2008.gada 7.marts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Karatiesu likumā”. Otrais
lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Minētā likumprojekta otrajam lasījumam netika
saņemts neviens priekšlikums.
Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojekta „Grozījums Karatiesu
likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums Karatiesu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.Stepaņenko. 2008.gada 29.februāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt nākamo šodienas sēdes darba
kārtības sadaļu – „Lēmuma projekta izskatīšana”.
Lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam
„Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ. Nr.333/Lp9)”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dāmas un kungi! Lēmuma projekts ir ārkārtīgi vienkāršs –
atbildīgā komisija lūdz parlamentu noteikt Juridisko komisiju par atbildīgo komisiju
likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Jo mūsu
komisija to, kas saistīts ar sākumdeklarēšanu, šajā likumprojektā ir iestrādājusi
un būtu, protams, daudz labāk, ja pārējie priekšlikumi, kas ir no mūsu mīļā
Kārļa Šadurska un citiem cīnītājiem, tiktu izskatīti Juridiskajā komisijā kā
atbildīgajā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par atbildīgās
komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā” (reģ. Nr.333/Lp9)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa
pagarināšanu likumprojekta „Pacientu tiesību likums” (reģ. Nr.126/Lp9) trešajam
lasījumam līdz 2008.gada 2.jūnijam”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu
„Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Pacientu
tiesību likums” (reģ. Nr.126/Lp9) trešajam lasījumam līdz 2008.gada 2.jūnijam”!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav.
Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa
pagarināšanu likumprojekta „Grozījums Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto
zaudējumu atlīdzināšanas likumā” (reģ. Nr.376/Lp9) otrajam lasījumam līdz
2008.gada 28.februārim”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījums Valsts
pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” (reģ. Nr.376/Lp9)
otrajam lasījumam līdz 2008.gada 28.februārim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Līdz ar to visi šodienas sēdes darba kārtības punkti ir
izskatīti. Mums ir jāreģistrējas ar balsošanas kartēm. Lūdzu zvanu reģistrācijai!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vēlos visu mūsu
vārdā sveikt deputātu Dzintaru Jaundžeikaru, kuram šodien ir dzimšanas diena! (Aplausi.)
Paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un
Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks
pulksten 10.05 – 106.telpā. Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten
11.00 Sociālo un darba lietu komisijas telpās. Speciāls uzaicinājums Zommeres kundzei!
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Borisam
Cilevičam.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Lūdzu to deputātu uzmanību, kuri ir deputātu
grupā sadarbībai ar Izraēlas parlamentu! Lūdzu tūlīt visus ierasties uz īsu
sanāksmi Dzeltenajā zālē. Darba kārtībā viens jautājums – par ielūgumu
apmeklēt Izraēlu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātei Karinai
Pētersonei.
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Manas cienījamās kolēģes! Es vēlos atgādināt, ka mēs tiekamies
šodien pulksten 13.00 Viesu zālē. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Oskaram
Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz uz sēdi
pulksten 10.30 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Jānim
Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
pulksten 10.00 komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Vjačeslavam
Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas sēde šodien pulksten 10.05.
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies:
Dzintars Ābiķis (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Zālē!”), Andris Bērziņš
(LPP/LC frakcija), Aigars Štokenbergs, Augusts Brigmanis, Jānis Dukšinskis, Nikolajs
Kabanovs, Arturs Krišjānis Kariņš, Visvaldis Lācis, Ingmārs Līdaka, Leopolds
Ozoliņš, Anta Rugāte, Jānis Strazdiņš, Kārlis Šadurskis un Artis Pabriks.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 14.februāra sēde tiek pasludināta par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas ziemas sesijas 5.sēde
2008.gada 14.februārī
Atbilde uz deputātu iesniegto jautājumu
2008.gada 14.februārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labdien, cienījamie kolēģi! Sākam atbilžu
sniegšanu uz deputātu uzdotajiem jautājumiem.
Šodienas darba kārtībā ir viens jautājums, un tas ir deputātu
Plinera, Buzajeva, Mitrofanova, Buhvalova, Sokolovska un Kabanova jautājums ārlietu
ministram Mārim Riekstiņam „Par nevienlīdzīgu attieksmi pret LR pilsoņiem un LR
nepilsoņiem dažos divpusējos un daudzpusējos starptautiskajos līgumos”.
Uz šo jautājumu ir saņemta Latvijas Republikas ārlietu ministra
Māra Riekstiņa rakstiska atbilde, tāpēc man būtu jautājums jautājuma
iesniedzējiem… Jautājuma iesniedzējus šodien pārstāv deputāts Buzajevs. Vai jūs
apmierina saņemtā rakstiskā atbilde?
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam!
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Man bija tikai trīs minūtes laika, lai iepazītos ar cienījamā
ministra kunga atbildi, un es varu teikt, ka pēc būtības mēs neesam ar to
apmierināti, jo rodas iespaids, it kā mūsu nepilsoņu diskriminācijā ārvalstīs nav
vainojama mūsu Ārlietu ministrija, bet gan mūsu ārvalstu partneri, taču to visu mēs
nevaram noformulēt divos papildjautājumos. Tāpēc atbilstoši reglamentam mēs esam
apmierināti ar atbildi. Paldies ministram par to, ka viņš atbildēja rakstiski.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Buzajevam.
Līdz ar to šo jautājumu var uzskatīt par atbildētu.
Šodienas sēdes darba kārtība ir izskatīta. Jautājumu un atbilžu
sēdi pasludinu par slēgtu.
Paldies.
Atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu
2008.gada 14.februārī
Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (Nr.607/Lp9)
Datums: 14.02.2008. 09:04:48 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1990 nodošanu komisijai
Grozījums Notariāta likumā
Datums: 14.02.2008. 09:09:34 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1998 nodošanu komisijai
Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (Nr.609/Lp9)
Datums: 14.02.2008. 09:13:32 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2004 nodošanu komisijai
Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (Nr.610/Lp9)
Datums: 14.02.2008. 09:18:18 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2005 nodošanu komisijai
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam A.K.Kariņam
Datums: 14.02.2008. 09:19:32 bal005
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.2025
Par Saeimas ziemas sesijas slēgšanu un pavasara sesijas sākšanu
Datums: 14.02.2008. 09:20:32 bal006
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.2012
Grozījumi Vides aizsardzības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 14.02.2008. 09:24:18 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1986 pieņemšanu 2.lasījumā
Par grozījumu Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (2.lasījums)
Datums: 14.02.2008. 09:25:42 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2015 pieņemšanu 2.lasījumā
Par Gaisa transporta nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Amerikas Savienotajām Valstīm, no otras puses (2.lasījums)
Datums: 14.02.2008. 09:26:58 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2016 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (3.lasījums)
Datums: 14.02.2008. 09:27:56 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2008 pieņemšanu 3.lasījumā
Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriski nozīmīgas būves būvniecībai (1.lasījums)
Datums: 14.02.2008. 09:29:10 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1403 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1.lasījums)
Datums: 14.02.2008. 09:30:26 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1964 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (1.lasījums)
Datums: 14.02.2008. 09:44:24 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1769 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (2.lasījums)
Datums: 14.02.2008. 09:49:52 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2007 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Karatiesu likumā (2.lasījums)
Datums: 14.02.2008. 09:50:44 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2014 pieņemšanu 2.lasījumā
Lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā””
Datums: 14.02.2008. 09:52:10 bal018
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.2011
Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Pacientu tiesību likums” trešajam lasījumam līdz 2008.gada 14.februārim
Datums: 14.02.2008. 09:52:52 bal019
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.2040
Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījums Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” otrajam lasījumam līdz 2008.gada 28.februārim
Datums: 14.02.2008. 09:53:36 bal020
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.2042