1991.gada 4.septembra sēdes stenogramma

Rīta sēde

*/ eit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /- atzīme, ka tulkojums beidzas. īs sēdes materiālos - Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes prieksēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņ.

Prieksēdētājs: Es atvainojos plenārsēdei par aizkavēanos. Tā bija sakarā ar ārkārtējo Prezidija sēdi.

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 116 deputāti reģistrējuies. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņ: Man ir lūgums papildus iekļaut odienas darba kārtībā lēmuma projektu par atseviķu darbinieku kategoriju darba strīdu izskatīanu rajona un pilsētas tautas tiesā. Tas ir saistīts ar to, ka praksē rodas neskaidrības par pirmo un otro sarakstu, kā arī par citu kategoriju darbiniekiem.

Prieksēdētājs: Vai is dokuments ir izdalīts?

A.Endziņ: Dokuments nav izdalīts. Tas pareiz tiek pavairots. Ir abās valodās.

Prieksēdētājs: Lūdzu, treais mikrofons.

Z.Ziediņ: Cienījamie kolēģi! Es jūs ļoti lūdzu atbalstīt Endziņa prieklikumu, jo aiz iem juridiskajiem terminiem slēpjas katra konkrēta latvieu iedzīvotāja intereses, kur diem˛ēl mūsu beztiesiskajā valstī nevar izmantot tiesas pakalpojumus. Ļoti lūdzu o prieklikumu atbalstīt.

Prieksēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

R.Černajs: Lūdzu odien pirmo darba kārtībā skatīt vakar pārtraukto jautājumu par likumu "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par peļņas nodokli"". Tas ir treais lasījums.

Prieksēdētājs: Tas ir 9.punkts vakardienas darba kārtībā. Lūdzu, treais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Es ierosinu odienas darba kārtībā iekļaut republikas ģenerālprokurora noklausīanos un viņa vērtējumu par cenzūras gadījumiem presē. Es gribētu, lai ar o jautājumu tiktu iepazīstināti visi, lai mēs uzzinātu, vai tie ir paredzēti kādos likumos, un vai par tādu darbību kāds ir atbildīgs./

Prieksēdētājs: Man liekas, ka avīzes lasa arī visi pārējie, ne tikai Aleksejeva kungs, bet visādā gadījumā par to var nobalsot.

Citu prieklikumu nav par darba kārtību? Nav.

Balsosim par odienas darba kārtību kopumā un pēc tam par papildinājumiem, tas ir, iekļaujot vakardienas 9.punktu- likumprojektu treajā lasījumā. Kopumā. Rezultāts! Darba kārtība apstiprināta. 103 balsis.

Balsosim par Endziņa kunga papildinājumu. Rezultāts: 83- par. Iekļauts darba kārtībā.

Balsosim par Aleksejeva kunga ierosinājumu. Rezultāts: nav iekļauts darba kārtībā.

Es domāju, ka par vakardienas 9.punktu mums atseviķi nav jābalso. Tas jau vakar tika pārcelts uz odienu, is treais lasījums. Nav iebildumu? Nav.

Likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par peļņas nodokli"". Un attiecīgais lēmuma projekts.

Lūdzu, Černaja kungs!

R.Černajs: Vakar komisija apsprieda Ziediņa kunga prieklikumus un pieņēma. Jums ir izdalīts 138.dokuments, kur ie Ēlerta un Ziediņa kunga prieklikumi ir iestrādāti attiecīgi 14. un 15.punktā. Pārējos mēs vakar pieņēmām. Būtu jābalso par iem diviem punktiem ādā redakcijā, jo te tomēr ir konceptuāla rakstura izmaiņas.

Prieksēdētājs: Par papildinājumiem nav nekādu iebildumu? Kolēģi ir gatavi balsot? Balsosim. Es lūgu tomēr balsoanas laikā būt uzmanīgākiem, lai zinātu, par ko balso. Rezultāts: 83 balsis- par, 1- pret, 9- atturas.

Černaja kungs! Jums vēl kaut kas ir ziņojams?

R.Černajs: Vēl ir jābalso par likumprojektu kopumā.

Prieksēdētājs: Citu labojumu nav?

Balsosim par likumu kopumā treajā lasījumā. Rezultāts: 89- par. Likums pieņemts. Paldies.

Lūdzu, Černaja kungs, par nākamo dokumentu!

R.Černajs: Nākamais ir lēmuma projekts par spēkā stāanās kārtību. Tas ir papildināts ar 5.punktu, kas attiecas uz Ziediņa kunga prieklikumu par kārtību, kādā zemnieku saimniecībām tiek pārskaitīti līdzekļi.

Prieksēdētājs: Paldies.

R.Černajs: Nekādu citu prieklikumu nav bijis, varētu balsot par o lēmumu kopumā.

Prieksēdētājs: Vai ir kādi prieklikumi, labojumi? Nav.

Balsosim par lēmuma par likuma spēkā stāanos pieņemanu. Rezultāts! 87- par, pret- nav un 2- atturas. Tātad lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir 4.septembra likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par Latvijas Republikas tautas deputāta statusu"". Otrais lasījums.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņ: Cienījamie deputāti! Cienījamo prieksēdētāj! Otrajam lasījumam jums tiek iesniegts likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par Latvijas Republikas tautas deputāta statusu"". Salīdzinājumā ar pirmo lasījumu ir izdarītas ādas izmaiņas.

Deputāta Edmunda Krastiņa prieklikums bija papildināt o projektu ar labojumu 4.panta otrajā daļā, pievienojot eit teikumu, ka deputāta statuss nav savienojams ar militāro dienestu. is prieklikums ir mazliet redakcionāli precizēts un ņemts vērā, iesniedzot ajā redakcijā. Vēl arī saņēmām prieklikumu no deputāta Jurevica, kur lika priekā svītrot 27.panta pirmo rindkopu un tās vietā ierakstīt, ka deputāta pamatdarba vieta ir Latvijas Republikas Augstākā padome. Tādējādi visi deputāti bez izņēmuma ir pastāvīgi strādājoi deputāti.

Kā jūs zināt, tad arī pārejas perioda pamatlikumā mēs bijām apmēram to pau ierakstījui, ka visiem deputātiem vajadzētu būt pastāvīgi strādājoiem. Bet acīmredzot ajā posmā ir zināms, ka Augstākās padomes pastāvēana nebūs ilglaicīga, un tādā gadījumā mums ir jāsvītro ne tikai 27.panta pirmā daļa, bet jāizdara kardināli grozījumi vispār likumā par deputāta statusu, kā rezultātā jāizdara grozījumi arī Konstitūcijā. ādu apsvērumu dēļ is prieklikums tika noraidīts. Citu izmaiņu projektā nav.

Prieksēdētājs: Kādi jautājumi būtu? Deputāt Cilinski, lūdzu!

E.Cilinskis: Kas saprotams konkrēti ar terminu "militārais dienests"? Vai tur ietilpst armija, zemessardze vai kā? Varbūt tas jāprecizē?

A.Endziņ: Tas izriet no konkrētiem likumdoanas aktiem. eit var būt robe˛apsardzība, jo likumā ir rakstīts, ka robe˛apsardzība var būt militarizēts dienests. Tā var būt arī zemessardze, kā konkrētos likumos būs rakstīts. Tātad militārais dienests.

E.Cilinskis: Tātad, ja konkrētajā likumā tas nav speciāli norādīts, tad is punkts vien to nenosaka?

A.Endziņ: Nē. is punkts būtībā tikai saista ar citiem likumdoanas aktiem, ja is dienests tiek atzīts par militāro dienestu.

Prieksēdētājs: Vēl kādi jautājumi ir Endziņa kungam? Nav. Vai debatēs ir pieteicies kāds no deputātiem? Nav.

Balsosim par likumprojektu otrajā lasījumā un, ja nekādi papildinājumi netika iesniegti, tad arī galīgajā variantā. Otrā lasījuma gaitā nekādi labojumi, papildinājumi nebija iesniegti. Rezultāts! 90- par, 2- pret, 8- atturas. Likums pieņemts galīgajā variantā.

Nākamais darba kārtības jautājums- lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas pievienoanos bērnu tiesību konvencijai".

Lūdzu, Tomaūna kungs! Deputāti gatavojas jautājumu uzdoanai un debatēm.

A.Tomaūns: Cienījamie kolēģi! is 122.dokuments tika izdalīts apskatīanai jau krietnu laiciņu atpakaļ, tikai politiskā situācija nepieļāva savlaicīgu ā dokumenta apsprieanu un nobalsoanu.

Principā es uzskatu: ja reiz mēs varējām pagājuā gada maijā vienā reizē pievienoties 51 starptautiskajam dokumentam, tad pievienoties 52. nebūtu nekādu lielu problēmu. Es tikai varbūt gribētu teikt, kas Latvijā turpmāk sagaida gan deputātus, gan vietējās pavaldības ā jautājuma risināanā.

Apvienoto Nāciju bērnu tiesību konvencija nosaka bērnu tiesību aizsardzības pamatprincipus. Uz to ievēroanu odien sabiedrībā vajadzētu tiekties. It īpai tajā sakarībā, ka mēs esam sākui runāt par tiesiskas valsts veidoanu. Varu droi teikt, ka uz o brīdi Latvijā nepastāv institūcijas vai kārtīgas sistēmas bērnu tiesību aizsardzības jautājumu risināanai. odien vēl rodas papildu problēmas, jo tiek likvidētas tās institūcijas, kas savā laikā it kā bērnu tiesību vai bērnu problēmu risināanas vārdā būtībā ir izdarījuas pat cilvēktiesību pārkāpumus. Kā piemēru es varētu minēt nepilngadīgo lietu komisiju darbību, kas savāca cilvēkus, kuriem nebija tiesību sodīt bērnus. eit varēja pieņemt lēmumus pat par bērnu nosūtīanu uz speciālo skolu bez tiesas lēmuma.

Tuvākie darbi tātad. Pirmām kārtām jāmēģina maksimāli uzlikt atbildību par bērnu jautājumu risināanu vietējām pavaldībām, jo vietējās pavaldības obrīd iegūst arvien lielāku patstāvību un neatkarību.

Otrkārt, vadoties pēc Apvienoto Nāciju bērnu tiesību konvencijas noteiktajiem pamatprincipiem, nepiecieams revidēt likumdoanu, aizpildīt tos robus, kuri obrīd tajā ir, un atcelt vai pārstrādāt tos likumus, kas pārkāpj cilvēktiesības, tajā skaitā arī bērnu tiesības.

Es lūdzu cienījamos kolēģus ajā sakarībā nobalsot par ā lēmuma apstiprināanu un attiecīgi komisijām pēc tam ņemt vērā, ka praktiski visi likumi un visi lēmumi, ko mēs eit, Augstākajā padomē, pieņemam, vairāk vai mazāk skar arī bērnu tiesības.

Prieksēdētājs: Kādi ir jautājumi? Nav. Vai debatēs ir kāds pieteicies? Lūdzu.

E.Āboltiņ: Cienījamie deputāti! Es gan domāju, ka mēs apskatīsim pievienoanos konvencijai nedaudz citā atmosfērā. Es gribētu, lai te būtu pārstāvji gan no Bērnu fonda, gan no organizācijas "Glābiet bērnus!", gan no citām organizācijām, no ministrijām, kas nodarbojas ar bērnu jautājumiem, jo problēma tieām ir ļoti smaga. Bērni odien ir faktiski beztiesiski. Es gribētu vienkāri informēt deputātus, kāda situācija ir Latvijā.

1990.gadā piedzima 37 754 bērniņi. Salīdzinot ar iepriekējiem gadiem, pat 1987.gadā bija vairāk par 42 000. Tas nozīmē, ka faktiski mūsu sievietes negrib dzemdēt. Pierādījumi. No grūtniecības un no dzemdībām atteikuās vairāk nekā 50 000 sievieu. Pusotras reizes vairāk sievieu atteicās dzemdēt, nekā piedzima bērniņi. Protams, te ir sociālas problēmas. Vainīga, protams, ir situācija, kas izveidojusies pārejas periodā. Tas viss ir saprotami. Bet citos rajonos ie procesi tomēr notiek normāli. Te, man liekas, vajag pievienot vēl jautājumu, ka sieviete tagad nav droa par savu veselību, par to, vai viņa paliks dzīva vai nepaliks. Arī par nākamā bērniņa veselību, paliks viņ dzīvs vai nepaliks. Lūdzu, da˛i piemēri!

1990.gadā grūtniecības laikā un dzemdībās nomiruas 14 sievietes. Liekas, ka nav daudz. Bet, ja pārskatīsim visu to starptautiskajos standartos uz 100 000, tad iznāks vairāk nekā 30. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm Norvēģiju, Zviedriju, Somiju, tas ir trīs četras reizes vairāk. 1990.gadā no 1000 bērniņiem nedzīvi piedzima vai nomira līdz gadiņam- 13,7 bērniņi. Atkal trīs četras reizes vairāk nekā kaimiņvalstīs. Man liekas, ka problēma ir kompleksa.

Tāpēc negribu izvirzīt citas problēmas. Tā ir gara runāana, kādā stāvoklī mums ir bāreņi,- briesmīgā stāvoklī. Līdz im mēs nevaram vēl viņiem līdzēt. Bet es gribu pateikt, ka vienkāri pievienoties konvencijai ir par maz. Jo seviķi tāpēc, ka konvencijā ir teikts, ka valstīm, kuras pievienojas konvencijai, jādod rakstisks apraksts vai atskaite, nosauciet, kā gribat, par situāciju valstī. Tātad visi ie cipari būs jādod. Vajag pasvītrot vēl, ka 1991.gadā pēc statistikas ir sliktāks stāvoklis. Tas ir viens.

Otrs, jāgrie˛as Apvienoto Nāciju Organizācijā ar saviem prieklikumiem un lūgumiem, kā mums var palīdzēt pasaules sabiedrība, un regulāri arī jāatskaitās par to stāvokli, kādā mums ir bērniņi un viss, kas ir ap bērniņiem. Tiei tāpēc es gaidīju, ka pie reizes mēs varēsim arī pieņemt deklarāciju, savu deklarāciju, tādu, kādu pirms gada pieņēmuas vairāk nekā 70 valstis. 30.septembrī Ņujorkā notika sammits. Divas dienas līderi no 70 valstīm pametui savu darbu un nodarbojuies tikai ar bērnu problēmām, un pieņēmui deklarāciju (es nolasīu krievu valodā): */"Vispasaules deklarācija par bērnu izdzīvoanas un aizsardzības nodroināanu"./

Te ir lakoniski aprakstītas visas problēmas, mērķi, rīcība situācijās, kuras ir diezgan traģiskas bērniņiem. Galvenais, ka ir plāns, kā iziet no tādas kritiskas situācijas. Diem˛ēl mūsu presē ī deklarācija nebija publicēta. Diez vai Latvijas sabiedrība lielākā mērogā zina par o deklarāciju.

Tāpēc man liekas, ka arī mums jāiet pa to pau ceļu. Kā pievienoties konvencijai, tas ir pats par sevi saprotams. Bet vismaz kā impulss mūsu darbībai Augstākajā padomē un valdības darbībai varētu būt līdzīga deklarācija. Es to sastādīju. Mūsu komisijā tā ir izskatīta un atbalstīta. Es iedevu arī Izglītības komisijai. Deklarācija ir izskatīta ministrijās, kurās nodarbojas ar bērniņiem. Te transformēti uz Latviju atspoguļotas problēmas un mērķi, kuri stāv mums priekā. Varbūt es nodou Prezidijam. Kaut kādā veidā mēs varēsim bīdīt tālāk to dokumentu un aprunāties, pieņemt vai nepieņemt o deklarāciju. Tas ir pirmais.

Otrais. Kā jau teica Tomaūna kungs, ar kaut ko ir jāsāk. Jāsāk ar mums paiem. Palaik mums ir tāda grupiņa, kas ar entuziasmu strādā, bet pieredze rāda, ka valdības līmenī arī mēģinājui no da˛ādām ministrijām izveidot tādu grupiņu un nekas nav iznācis. Tomēr vajag vai nu ar Prezidija lēmumu, vai ar Augstākās padomes lēmumu iecelt cilvēku, kur koordinētu visas tās bērnu problēmas. Vajadzētu izdalīt no tām komisijām, kuras ir tā vai ā saistītas ar bērnu problēmām, arī pa vienam loceklim, lai tas nodarbotos tikai ar bērnu problēmām. Konvencija paredz, ka bērns ir līdz 18 gadiem, tā ka jaunatnes problēmas un sievieu problēmas arī te ietilpst. Lai mēs zinātu, kur ir atbildīgais par iem jautājumiem un no kā prasīt. Burtiski uzbrūk mūsu komisijai no visām sabiedriskajām organizācijām, kāpēc Augstākā padome neko nedara. Tāpat ar valdību. Vismaz atskaitē un programmā es neredzēju par bērnu problēmām pat kaut kādu nelielu pantiņu. Bija saruna. Vēl Ita Kozakeviča savā laikā runāja ar mūsu premjerministru par to, lai izveidotu speciālu bērnu problēmu departamentu. Tad vēl pavasarī Godmaņa kungs man teica, ka ir paredzēta jauna ministrija, kas nodarbosies tiei ar bērnu problēmām. Bet laiks iet, iet, iet, taču situācija ar bērniņiem kļūst sliktāka un sliktāka. Tāpēc valdības līmenī tomēr vajag organizēt grupu, departamentu vai ministriju, kura tiei nodarbotos ar bērnu problēmām. Tā ir kompleksa problēma. Atrisināt atseviķi tikai par bērniem mēs nevarēsim. Te ir ģimene, te ir jaunatne, te ir sievieu problēma un tā tālāk. Ar to nopietni jānodarbojas.

Tāpēc man odien ir prieklikums, proti, pievienoties konvencijai un atgriezties varbūt pēc kādas nedēļas vai divām pie deklarācijas, izveidot Augstākās padomes deputātu grupiņu, kura nopietni un regulāri nodarbosies ar bērnu problēmām.

Prieksēdētājs: Paldies. Vai ir vēl pieteikuies debatēs? Nav. Deputāte Buķele, lūdzu!

E.Buķele: Cienījamie kolēģi, man, protams, nav nekādu aubu par to, ka mums ir jāpievienojas im dokumentam, ai starptautiskajai konvencijai, bet problēma patiesi ir daudz dziļāka, nekā mums tas obrīd varbūt liekas, jo mēs vienkāri neesam im jautājumam gatavi. Mums ir daudz jāstrādā, lai to visu realizētu. Ļoti ˛ēl, ka jautājums varbūt visu iepriekējo notikumu rezultātā ir diezgan nesagatavots, ka tas nav izskatīts komisijās, ka eit odien nav pieaicināti visu ieinteresēto ministriju pārstāvji (patiesībā ieinteresētas būtu gandrīz visas ministrijas, kādas ir Latvijas Republikā), nav arī to visu sabiedrisko organizāciju pārstāvju, kuri os jautājumus labāk vai sliktāk risina.

Mums praktiski ir izveidojusies paradoksāla situācija. Ir bezgala daudz organizāciju, sabiedrisku organizāciju, kuras katra savā izpratnē ar iem jautājumiem nodarbojas. Ir daudzbērnu ģimeņu biedrība, kura arī nav vienota, pareizi kolēģis mani labo- biedrības. ī biedrība ir sadalījusies. Ir ļoti daudz pretrunu starp atseviķām grupām. Nav vienotas darba koordinācijas. Ir "Glābiet bērnus!", ir bāreņu biedrība. Es baidos, ka acumirklī pat nenosauku visas. Praktiski vēl ir Bērnu fonds, ir o organizāciju, galvenokārt Bērnu fonda, finansiālās attiecības, vecās attiecības ar PSRS Bērnu fondu, kur ir savulaik bijui milzīgi līdzekļi. Jautājums par iem līdzekļiem, par īm finansiālajām attiecībām arī ir ļoti nopietni jārisina. Droi vien vēl varētu minēt citas biedrības. ā darba koordinācijas praktiski nav.

Otra lieta. Ir vēl arī likumdoanas līmenis, kur arī mums nav īstas kārtības. Patiesību sakot, nav nekādas kārtības. Mūsu komisija, Sociālās nodroināanas un veselības aizsardzības komisija, ar o jautājumu sāka nopietni nodarboties jau agri pavasarī. Izveidojām darba grupu, kura sāka gatavot likumu par ģimeni. Tā mēs toreiz to nosacīti nosaucām. Pareiz situācija ir tāda, ka is process ir jāaptur, jo nav jēgas izstrādāt vienu atseviķu likumu. Ir jāatjauno Laulības un ģimenes kodekss.

Mūsu komisijā is jautājums jau ir apspriests, un mēs gatavojamies iesniegt pieprasījumu Prezidijam ar prieklikumu izveidot kompetentu juristu grupu. Esam jau arī divus cilvēkus orientējoi im darbam sameklējui. Vajadzētu iedalīt attiecīgos līdzekļus, lai pie ā jautājuma sāktu strādāt ļoti nopietni. Citādi tie normatīvie akti, kuri pareiz ir pieņemti valdībā, problēmu, neaptverot to pilnībā, neatrisina. Bie˛i vien ir pretrunas. Normatīvie akti varbūt ir labi, bet attiecīgās instrukcijas par to izpildi, kas seko, problēmu bie˛i vien tikai sare˛ģī. Piemēram, kaut vai jautājums par pabalstiem daudzbērnu ģimenēm un jautājums par to, kā rīkoties, ja vecāki o pabalstu neizlieto bērniem, bet izlieto pavisam citiem nolūkiem. Lūk, tāda ir problēmas būtība! Būtu ļoti labi, ja jūs, kolēģi, arī atbalstītu o prieklikumu par juristu grupas izveidoanu, kura nekavējoties ķertos klāt pie Laulības un ģimenes kodeksa izstrādāanas. Vajadzētu arī atbalstīt prieklikumu par nelielas operatīvās darba grupas izveidoanu, kurā būtu da˛i deputāti un da˛i ministriju pārstāvji, kuri mēģinātu koordinēt visu o sabiedrisko organizāciju un attiecīgo ministriju darbu, lai nerastos tāda situācija, kāda ir pareiz, kad o organizāciju, sabiedrisko organizāciju, pārstāvji nāk urp un lūdz risināt tos jautājumus, kuri būtu jārisina konkrētām ministrijām un konkrētām pavaldībām. Es būtu ļoti priecīga, ja jūs ādu prieklikumu atbalstītu.

Prieksēdētājs: Balsoanai mums ir viens dokuments- lēmuma projekts. Tikai par to mēs obrīd varam balsot, citu dokumentu nav. Ideju es lūdzu iemiesot dokumentos un iesniegt. Mēs noteikti varēsim to izlemt.

Vairs debatētāju nav. Tā kā pretargumentu nebija, tad Tomaūna kungs laikam arī galavārdu neņems?

Balsosim par Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu "Par pievienoanos bērnu tiesību konvencijai" kopumā. Rezultāts: par- 89, pret- 4, atturas- 1. Lēmums pieņemts.

Godājamie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums- treais- ir lēmuma projekts "Par īpauma tiesībām Latvijas un ārvalstu attiecībās". Lūdzu godājamo ziņotāju tribīnē. Vai ir ziņotājs ajā jautājumā? Grūtupa kungs? Bojāra kungs palaik pilda sveas valsts da˛ādus uzdevumus.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Sakarā ar to, ka nav ziņotāja, es patieām lūgtu odien o dokumentu vienkāri noņemt no darba kārtības.

Pieksēdētājs: Grūtupa kungs, lūdzu!

A.Grūtups: Es esmu piedalījies apsprieanā kopā ar Bojāra kungu, ar Marjaas kundzi, ar Selecka kungu, vēl virkne deputātu, arī Eglāja kungs bija, kad izstrādāja o galējo tekstu. Tā ka kopējā problemātika man ir zināma. Ja Likumdoanas jautājumu komisijas prieksēdētājs (ir redzams, ka tas ir akceptēts Likumdoanas jautājumu komisijā) piekrīt, tad es varu komentēt o lēmumu. Visus os punktus.

Prieksēdētājs: Kā lems plenārsēde? Mēs vienkāri varam nobalsot, vai skatām o jautājumu vai neskatām. Tā mēs noteiksim o attieksmi. Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņ: eit jau ir tā problēma attiecībā uz juridiskajām un fiziskajām personām. Tikko no rīta atkal bija zvans no Ministru padomes. Būtībā valdība gaida o lēmumu, lai risinātu jautājumu par mūsu īpaumu atdoanu, par vēstniecību zemēm, kas ir bijuas mūsu republikā, arī par tiem noguldījumiem, kādi ir bijui ārzemju bankās. Valdība grib praktiski o jautājumu risināt. Kamēr āda lēmuma par savstarpēju tiesību atzīanu nav, tikmēr valdībai ir saistītas rokas. Tāpēc atlikt laikam nebūtu pareizi.

Prieksēdētājs: Lūdzu, treais mikrofons. Lūdzu, deputāt Grūtup!

A.Grūtups: Faktiski is lēmums tikai tālāk attīsta mūsu pau 20.marta lēmumu par valsts īpaumu un tā konversijas pamatprincipiem. Uzklausot Endziņa domas, pilnīgi tām piekrītot, es domāju, ka is, ja varētu teikt, vispārēja rakstura lēmums ir noteikti jāpieņem. Tas ir svarīgi arī starptautiskā ziņā.

Prieksēdētājs: Vai mums ir jābalso par atlikanu? Nav. Grūtupa kungs, mēs jūs aicinām tribīnē. Ziņojiet par o lēmuma projektu! Deputātus lūdzu gatavoties jautājumu uzdoanai un debatēm.

A.Grūtups: Cienījamie kolēģi, vispirms es gribētu tomēr divos vārdos teikt, ka neesmu ā lēmuma projekta autors. Autors ir cienījamais deputāts Bojārs. Bet katrā ziņā man jāizsaka gandarījums, ka viņa uzskati ir tuvinājuies maniem uzskatiem. Faktiski es viņu diezgan aktīvi atbalstīju ā lēmuma izstrādāanā.

Vispirms es gribētu teikt, ka 20.martā, pieņemot lēmumu par valsts īpaumu un tā konversijas pamatprincipiem, mēs ā lēmuma 5.punkta 3.apakpunktā jau pateicām, ka īpauma tiesības var atjaunot jebkur bijuais īpanieks vai mantinieks neatkarīgi no pilsonības. Tātad, ja mēs ajā 535.dokumentā lasām par fiziskajām personām, tad to jau esam vispārējā veidā pateikui 20.marta lēmumā. is 20.marta lēmums bija savā ziņā "jumta likums" vai konstitucionālas dabas likums, bet is lēmuma projekts par īpauma tiesībām Latvijas un ārvalstu attiecībās tālāk attīsta o pau domu un pilnībā iekļaujas kopējā konversijas procesā, liekot uzsvaru vairāk uz starptautisko elementu. is lēmums, es gribētu teikt, faktiski liek pamatu no mūsu puses jaunai attieksmei pret starptautiskajām civilajām tiesībām.

Es gribu tikai jūs informēt, ka līdz im mūsu Civilkodeksā arī pastāvēja princips, kas balstījās uz starptautiski atzīto abpusības principu, ka ārvalstniekiem, bezpavalstniekiem un tā tālāk ir tādas paas civilās tiesības, kādas ir vietējiem iedzīvotājiem.

Bet eit vienlaikus jāatceras, ka pirmām kārtām o tiesību apjoms, salīdzinot ar ārvalstnieku tiesību apjomu ārvalstīs, bija daudz mazāks, daudz aurāks. Otrkārt, visus gadus mums tomēr pastāvēja dubultais standarts, ka tas, kas tika ierakstīts Civilkodeksā, ļoti reti kad tika pielietots praksē. Tāpēc arī obrīd daudzreiz izvirzās jautājums, vai ārvalstniekam ir tiesības eit iegādāties kādu īpaumu un tā tālāk. Bez aubām, ka ir, viņam vienmēr ir bijuas ādas tiesības, tikai īs tiesības tika liegtas ar da˛ādiem pusslepeniem un slepeniem cirkulāriem, tieslietu ministra norādījumiem un aktiem. Tādējādi es domāju, ka mēs ar o lēmumu iedodam pilnīgi jaunu elpu, ja tā varētu teikt, un jaunu virzību arī Civilkodeksa tālākai pilnveidoanai. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Civilkodeksā jau āds princips ir iekļauts.

Pagājuajā plenārsēdē, apsprie˛ot os jautājumus, radās ba˛as, vai āds lēmums nebūs pārsteidzīgs un vai tas kaut kādā mērā nekaitēs Latvijas interesēm. Es gribētu teikt, ka ā lēmuma 2.punkts, kas nosaka, ka būs speciāla likumdoana, kas precīzi reglamentēs (reglamentēs ar reformas nozīmi, tātad arī ar zināmiem izņēmumiem) ārvalstnieku, gan fizisko, gan juridisko personu, tiesības, dod pilnīgu pamatu obrīd izdarīt secinājumu, kas viss ir mūsu pau rokās. Mēs pai lemsim par o tiesību apjomu.

odien mēs izlemjam tikai par pau tiesībspēju- atzīt īs tiesības, bet konkrētās rīcības spējas noteikana, kādā apjomā, kādā veidā to darīt, tas viss būs mūsu pau rokās. Daļa speciālo normatīvo aktu jau ir pieņemti pirmajā lasījumā, ja mēs runājam par zemēm, par namiem. Neapaubāmi, ka daļa vēl ir jāizstrādā.

Ja runājam par ajā lēmumā speciāli izdalīto jautājumu attiecībā uz sūtniecību un konsulātu telpām un abpusības principu, es domāju, ka man eit nav jākomentē, ka pareizējā periodā tam ir arī milzīga praktiska nozīme, jo jārisina jautājums, es domāju, tīri praktiski par īm vēstniecību un konsulātu telpām gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Katrā ziņā lēmuma 4.punkts principā par o treo valstu vienoanos, es domāju, ir absolūti juridiski pareizs. Nav aubu, ka treās valstis nevarēja vienoties par Latviju. Es domāju: ja 40 un vairāk valstis obrīd ir atzinuas Latviju, tas jau pierāda, ka pasaules sabiedrība o principu konsekventi ievēro pret Baltiju.

Es domāju, ka lēmuma projekts ir juridiski precīzs, atbilst konversijas programmas norādēm. Tie iebildumi, ka mēs it kā ātrāk risinot ārvalstnieku tiesības, nevis iekējās tiesības, pirmkārt, neatbilst situācijai, jo 20.martā mēs pateicām arī par ārvalstniekiem. Otrkārt, es domāju, ka mūsu parlamenta prakse un likumdoanas prakse nevar balstīties uz kādu dogmatisku teoriju, bet tai jārisina tie jautājumi, kurus izvirza konkrētā dzīve. Dzīve obrīd ir izvirzījusi ārējo attiecību prasības, un mums tās ir jārisina. Pēc tam profesori varēs radīt teoriju jau uz mūsu pieņemto lēmumu un o lēmumu secības bāzes. Secība eit nav izķiroā.

Beidzot es tikai gribu atgādināt vēl tādu bēdīgu faktu no padomju valsts vēstures, ka 1937.gada 26.novembrī PSRS tautas komisāru padome ar īpao lēmumu saaurināja ārvalstnieku tiesības Padomju Savienībā. ī kārtība turpinājās līdz 1964.gadam, līdz Civilkodeksa pieņemanai un civilās likumdoanas pieņemanai. Pēc tam formāli tika deklarēta abpusība un vienlīdzība, bet praksē tā netika ievērota. odien mums ir iespēja uzsākt procesu par o tiesību pilnīgu ievēroanu.

Prieksēdētājs: Jautājumos pieteicies deputāts Grūbe. Lūdzu.

G.Grūbe: Man nav viegli uzdot ādu jautājumu Grūtupa kungam, kuru es ļoti cienu, jo o dokumentu autors ir Bojāra kungs. Es arī savu attieksmi pret o jautājumu pateiku debatēs. Man gribētos, lai jūs kā jurists padomātu arī par politiku. Ja pirmais dokuments, ko mēs pieņemam pēc neatkarības atzīanas, ir par ārvalstnieku īpaumiem, tad laikam kaut kas nav kārtībā. Vai jums tā neliekas?

A.Grūtups: Cienījamais Grūbes kungs, es jau teicu, ka pirmais dokuments bija 20.marta lēmums, kur mēs atzinām gan vietējo, gan ārvalstu fizisko personu tiesības griezties, lai atgūtu īpauma tiesības. Es jau faktiski savā runā daļēji atbildēju uz jūsu jautājumu.

Kas attiecas uz tekstu, iniciatīva un pirmais lēmuma projekta uzmetums, neapaubāmi, ir Bojāra, bet es teicu, ka virkne juristu pēc tam piedalījās slīpēanā.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāt Kinna!

J.Kinna: Man nav nekādu domstarpību neatzīt savstarpējās vienoanās par Latvijas Republikas īpaumu. Bet, ja Latvijas PSR, kura eit pastāvēja 50 gadus, pārdevusi man vai kādai citai fiziskai personai privāto māju, vai ar o 4.punktu o māju man var atņemt vai ne?

A.Grūtups: Es jau paskaidroju, ka ir 2.punkts un ka konkrēto tiesībspēju nosaka mūsu pau speciāli likumi, ko mēs pieņemsim. Jūs zināt manu attieksmi pret labticīgu ieguvēju, tā ir dzel˛aina un nemainīga. Tā atbilst arī nupat pieņemtajiem Igaunijas un Lietuvas likumiem, atbilst arī Vācijas 1990.gada 26.septembra likumam, jo viņi arī atzīst labticīga ieguvēja tiesības. Es nedomāju, ka mēs ar o lēmumu kaut kādā mērā juridiski pasakām kaut ko citu. Ja ārvalstniekam mēs nevaram aiz iem iemesliem atdot, tad stāsies spēkā citi noteikumi. Es ceru, ka drīzumā parādīsies likumprojekts par kompensācijām naudas ziņā vai kādā citā veidā. To mēs lemsim. Es juridiski neredzu eit nekādu ceļu tādai darbībai.

Prieksēdētājs: Turklāt laikam LPSR nekad nav bijusi valsts. Lūdzu, deputāte ˇdanoka!

T.ˇdanoka: */1.panta formulējums par ārvalstīm un to juridiskajām personām man ir saprotams. Bet kas ir ārvalstu fiziskās personas? Vai ar to ir domāti ārvalstu pilsoņi? Bet kā būs ar tām personām, kas līdz 1940.gadam un 1940.gadā nebija Latvijas Republikas pilsoņi, tas ir, attiecībā pret Latvijas Republiku bija ārvalstu pilsoņi? Vai arī, teiksim, tie, kas bija Latvijas Republikas pilsoņi, bet tagad ir kādas ārvalsts pilsoņi?/

A.Grūtups: ā lēmuma 1.punkta redakcija iekļauj sevī abas kategorijas, gan tos, kuri 1940.gadā bija Latvijas pilsoņi, gan tos, kuri tādi nebija. Viņus apvieno viens jēdziens- īpaums, kur tika ar 1940.gada aktiem prettiesiski atsavināts. Arī igauņi ir tā izlēmui, ka bijuo īpanieku tiesības ir respektējamas neatkarīgi no pilsonības. Viņ var būt arī bezpavalstnieks, arī tādu ir daudz. Ne vienmēr kādai valstij piederos. Tā ka is jēdziens aptver visu kategoriju.

T.ˇdanoka: */Bet man liekas, ka tādā gadījumā formulējums nav pietiekami precīzs un pieļauj divējādu tulkojumu./

A.Grūtups: Tur nav divējādi. Tur jūs pareizi teicāt...

T.ˇdanoka: */Bet, tā kā runa ir par 1940.gadu, tad jāprecizē./

A.Grūtups: Gan pilsoņi, gan nepilsoņi, gan bezpavalstnieki attiecībā pret 1940.gadu. Svarīgākais ir bijuais īpaums.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāt Bul!

A.Buls: Jūs pai izteicāties, ka is lēmums kaut kādā mērā balstās uz martā pieņemto "jumta" dokumentu, kur arī bija nosaukts par lēmumu par īpauma konversiju. Varbūt varētu preambulā atsaukties uz o marta lēmumu?

A.Grūtups: Jā, Bula kungs, tādu variantu mēs apspriedām, bet tomēr nācām pie slēdziena, ka is dokuments regulē attiecības ar ārvalstu elementu. Tad, manuprāt, pilnīgi pietiek ar o neatkarības atjaunoanas faktu, jo 20.marta lēmums jau tomēr pamatā bija vērsts uz mūsu iekējo likumdoanas sakārtotību. Neatkarīgi no tā mums paiem jāievēro visi tie likumi, ko esam pieņēmui. Komentējot mēs tos izmantojam.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Grūtupa kungs! Vai nebūtu inī gadījumā mērķtiecīgi tekstu papildināt ar diviem vārdiem, iekļaujot ne tikai īpauma tiesības, bet arī nomas tiesības. Vai inī gadījumā tas nav vajadzīgs?

A.Grūtups: Jā, es tūlīt pateiku. Redziet, ar nomas tiesībām ir tā. Nomas tiesības vienmēr bija terminētas. ie nomas līgumi bija arī Vācijas okupācijas laikā. Palaik visi ie nomas līgumu termiņi ir notecējui. Ja arī ir kāds neliels procents o nomas attiecību, tad varbūt var risināt, bet diez vai tas būtu lietderīgi, jo īpauma tiesības kā tādas ietver tiesības arī iznomāt. Un tad īpanieks varēs lemt, ja is nomnieks būs samaksājis kaut kad un nebūs izlietojis, tad īpanieks pats lems, kā tālāk darīt. ie līgumi sen ir beiguies. Cik man ir redzams, par zemēm slēdza uz gadu, uz diviem okupācijas laikā un tā tālāk.

Prieksēdētājs: Jautājumam vārds deputātam Lagzdiņam.

J.Lagzdiņ: Grūtup, man ir tāds jautājums par 2.punktu. eit ir teikts, ka fiziskās personas atjauno savas īpauma tiesības saskaņā ar spēkā esoajiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Man rokā ir viens spēkā esos Latvijas Republikas normatīvais akts, ko sauc par Civilkodeksu. Es varētu otrajā rokā paņemt normatīvo aktu, ko sauc par Civilprocesa kodeksu. Sakiet, lūdzu, kolēģi, vai jau obrīd Latvijas Republikā ir pietiekama normatīvā bāze, lai, pamatojoties uz spēkā esoo likumdoanu un o normatīvo aktu, jūs kā advokāts varētu tūlīt kārtot lietas par ārzemnieku īpauma tiesību atjaunoanu.

A.Grūtups: Civilkodeksa 153.pants dod tiesības zināmu kategoriju lietas risināt arī obrīd. Tas ir tas pats jautājums par dubulto standartu, ka mums āds pants eksistēja visu laiku, bet diem˛ēl praksē tas netika respektēts un netika piemērots.

Visiem juristiem silti ieteica to pantu vispār nepieminēt ādā kontekstā. Ja vajag vēl sīkāk komentēt līdz im pastāvoo situāciju, es varu minēt daudz piemēru. Cilvēks atsaucās uz o pantu un teica, ka viņam kaut kas pienākas atpakaļ, bet nepagāja ilgs laiks, kad viņu pasauca uz profilaktisku pārrunu Valsts droības komitejā. Pēc tam viņ vairāk nevēlējās neko atprasīt.

Prieksēdētājs: Deputāt Drobot, lūdzu!

J.Drobots: */Man ir, ja atļausit, īss jautājums par 4.punktu, kas attiecas uz divu valstu nolīgumiem. Bet ja triju četru valstu vai- kā tagad Padomju Savienības sadalīanā paredzams- piecu desmit? Kā tad notiks?/

A.Grūtups: Redziet, atskaites punkts ir 1940.gada situācija. Tas neattieksies uz tām, te jau mums būs speciāla starptautiska vienoanās.

J.Drobots: */Tas nozīmē, kā es saprotu, tikai attiecībā uz īpaumu 1940.gadā?/

A.Grūtups: */Protams, jā. Izejas punkts ir tas, kas kaut kādā veidā atņemts.../

J.Drobots: */Bet tad jāprecizē, ka tas attiecas tikai uz o periodu./

A.Grūtups: Tas ir pateikts 1.punktā, Drobota kungs. 1.punktā precīzi.

J.Drobots: */Lūdzu piedoanu, 1.punkts ir atdalīts no 4.punkta, nav ar to saistīts. 4.punkts ir patstāvīgs un vispār runā par Latvijas Republikas īpaumu. Un eit, iespējams, man otrs mazs jautājums. Īpaums var būt kā pozitīvs, tā arī negatīvs, tas ir- iekējie un ārējie parādi. Kā atbilstoi 4.punktam tiks atrisināts is jautājums?/

A.Grūtups: Ar 4.punktu mēs o jautājumu vispār nelemjam. Tas ir jālemj speciālos normatīvajos aktos. Arī igauņi ir gājui to ceļu attiecībā uz parādiem, ka parādi tiek abpusēji dzēsti. Ar parādiem neviens nenodarbojas.

Prieksēdētājs: Paldies. Vai vēl ir jautājumi? Nav. Debatēs pierakstījuies trīs deputāti. Vārds deputātam Eglājam.

V.Eglājs: Cienījamie kolēģi! Es pievienojos tam, ka is lēmums pareiz ir būtisks. Bet es nevaru piekrist visam, ko teica Grūtupa kungs. Arī tādam formulējumam, kā ir eit. Jo nav svarīga kārtība, kādā tiek darīts, eit nav saskaitīana, tas vairāk atbilstu pavārgrāmatai, kurā teikts, kādā kārtībā jātaisa, lai viss iznāk labs. ai sakarībā tomēr pirmām kārtām ir jāievēro tie, kuri dzīvo Latvijas teritorijā, un pēc tam ir tās ārzemju intereses. ai sakarībā 1., 2., 4. un 6.punktā es ierosinu svītrot juridiskās un fiziskās personas, bet atstāt tikai ārvalstis. Viss, kas ir aktuāls, tas ir 3.punktā, proti, par sūtniecību, konsulātiem. Tā ir praktiskā lietoana. Mums ir kārtoana ar ārvalstīm.

Atzīt īs īpauma tiesības juridiskajām un fiziskajām personām ir pārāk slidena lieta. Jo viņi var iedomāties, ka par īpaumu, kas ir gājis bojā, saņems no mums kompensāciju. Kaut gan mēs varam tiesāties, ka viņa īpaums nebija apdroināts un kompensācija jādabū no turienes. Bet es domāju, ka o lēmumu mēs varam pieņemt, izsvītrojot visās vietās juridiskās un fiziskās personas, atstājot tikai ārvalstis.

2.punktā tīri redakcionāli ir neskaidrība. Tur noteikts, ka ārvalstis atjauno īs tiesības. Tas ir 1.punktā teikts par 1940.gadu. Arī 2.punktā nevajadzētu rakstīt, ka atjauno savas īpauma tiesības, bet tiei īs īpauma tiesības. Tad būs skaidrs, ka ir runa par 1940.gadu. Es domāju, ka, lai sāktu kaut ko atjaunot fiziskajām un juridiskajām personām, mums vispirms ir juridiski jānoformē prettiesiskie akti, ar ko aneksijas rezultātā īs īpauma tiesības tika atņemtas. Man liekas, tam jābūt visā drīzumā. Par to, ka nacionalizācija un visas tās lietas tiek anulētas. Tad var lemt par juridiskajām un fiziskajām personām. Es ieteiktu tomēr o lēmumu attiecināt tikai uz valstu līmeni un nejaukt iekā eit vēl visādas citas lietas. Citādi mums iznāks milzīgs virtuves kombains, kas nebūs īsti izmantojams.

Prieksēdētājs: Es tikai atgādināu, ka neviens rakstisks pieteikums nav iesniegts. Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!

J.Lagzdiņ: Godāto prieksēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Kā mums rīkoties ajā situācijā? Es uzskatu, ka is lēmums ir ļoti būtisks, jo eit ir runa par ļoti lielu īpauma apjomu, kur tika atsavināts 1940.gadā. ā lēmuma 1.punktā ir teikts, ka mēs atzīstam ārvalstu, kā arī to juridisko un fizisko personu īpauma tiesības.

Kāds stāvoklis bija 1940.gadā? Bija vesela rinda rūpniecības nozaru, kurā ārvalstu kapitāls bija vairākumā. Tāpat bija ļoti daudzas, skaitā tūkstoos, fiziskās personas un juridiskās personas, kuras bija īpanieki gan rūpnīcām, gan zemei 1940.gadā. ie objekti obrīd ir saglabājuies. Tātad, ja mēs pieņemam o lēmumu, tad iem daudzajiem īpauma tiesību subjektiem obrīd paveras likumīgs ceļ, balstoties uz Latvijas Republikas likumiem, atjaunot jau obrīd īpauma tiesības uz iem minētajiem objektiem. Tajā paā laikā Latvijas Republikas iedzīvotājiem un pilsoņiem, kā arī to pēcnācējiem ādas tiesības, kolēģi, mēs joprojām neesam devui. Mēs pat neesam devui tiesības uz zemi, kur mums ir zināma iestrāde attiecībā uz zemes lietoanu.

eit izveidosies paradoksāla situācija, ka jūsu radinieki, kuri obrīd dzīvo ārzemēs, jo, likteņa spiesti, viņi tur ir pārcēluies, bēgot no patvaļas, obrīd tiks nostādīti privileģētā stāvoklī attiecībā pret jums un jūsu vēlētājiem. Ideja, kas ielikta ajā normatīvajā aktā, ir pareiza pēc būtības, bet secība, kādā mēs pieņemam un risinām o jautājumu par konversiju un denacionalizāciju, kārtējo reizi apliecina, ka mēs nepareizi sakārtojam mūsu likumdoanas procesu.

Kolēģis Grūtups teica, ka is normatīvais akts it kā esot izskatīts Ministru padomes sēdē. Arī es konsultējos ar Ministru padomes vietnieku Biera kungu. Viņ principā piekrīt, ka nepiecieams ajā politiskajā situācijā nekavējoties risināt jautājumu par sūtniecību, konsulātu un atseviķu citu kategoriju subjektu īpauma tiesību atjaunoanu, proti, atdot konsulātu telpas, lai varētu īs sūtniecības eit iekārtoties, lai mēs parādītu labo gribu. Vienlaikus Biera kungs atgādināja, ka is jautājums nav izskatīts Ministru padomes sēdē.

Kolēģi, es gribētu jums atgādināt, it seviķi savas frakcijas biedriem. Atcerēsimies mūsu frakcijas sēdi Jūrmalas pilsētas izpildkomitejas zālē, kad Ministru padomes prieksēdētājs Godmanis pārmeta parlamentam, ka mēs bez konsultēanās esam izlēmui kompensāciju jautājumu par zemi! Atceraties? Man ir jautājums, kur mums ir jāskrien. Kāpēc mēs to darām? Tādēļ es uzskatu, ka is lēmums ir pārsteidzīgs, pāragrs un obrīd nav pieņemams.

Prieksēdētājs: Vārds deputātam Freimanim, gatavojas deputāts Grūbe.

J.Freimanis: Godājamo prieksēdētāj! Dāmas un kungi! Atļaujiet man ajā sakarā teikt pāris vārdu no ārpolitisko intereu viedokļa. Es negribētu piekrist kolēģim Lagzdiņam, ka is lēmums, ko mēs gatavojamies pieņemt, būtu pāragrs un pārsteidzīgs. Es domāju, ka ir pēdējais laiks pieņemt ādu lēmumu. Runa ir par to, cik plas ir is lēmums un ko tas aptver.

odien, kā jau jūs visi zināt, notiek, es teiktu, vētraina un negaidīta ārvalstu oficiāla atzīana, kas burtiski gā˛as pār mūsu valsti. Tas ir saistīts ar to, cik lielā mērā mēs spēsim būt nopietni partneri ārvalstīm, kuras mūs ir atzinuas, sākot ar tām normālas civilizētas attiecības. odien iebrauc Vācijas sūtnis. Viņ dzīvos, teiksim, viesnīcā "Latvija". Tuvākajā laikā mums būs vismaz 40 tādi pārstāvji, kas dzīvos attiecīgos apartamentos viesnīcā "Latvija". Tā nav normālas valsts prakse, un tā arī nedrīkst nekādā veidā turpināties. Tiei tādēļ, ja mēs runātu par diplomātisko aspektu, par valsts diplomātiskajām aktivitātēm un ārpolitisko aktivitāti, tad ir pēdējais laiks, pēdējās dienas un pēdējās stundas āda lēmuma pieņemanai.

Es gribētu izteikt pat domu, ka mēs vispār nedrīkstam nepieņemt tādu vai citādu lēmumu. Ir mazinājusies eiforija, kuru sacēla Bojāra kungs ar ļoti tādiem merkantiliem paziņojumiem. Projekts beigu beigās ir iznācis pietiekami izsvērts, 1. un 2.punkts līdzsvaro zināmā mērā abu o punktu ierobe˛ojumus, jo ne visu, kas pienākas, varēsim fiziski atdot. Mēs zinām, ka visos ajos ārvalstu bijuajos īpaumos atrodas tagadējie saimnieki, kurus reāli nevar tā izsviest ārā tūlīt, bet ir jābūt juridiskam pamatam, lai ar o jautājumu varētu nodarboties.

Es gribētu mazlietiņ iebilst Drobota kungam, kas ļoti uztraucās par 4.punktu. Es domāju, ka 4.punkts ir starptautisko tiesību atkārtojums, kas ir pilnīgi nepiecieams, lai pasvītrotu mūsu attieksmi pret jebkurām aizmugures aktivitātēm vai operācijām, kuras diem˛ēl lielu varu starpā var notikt bez mūsu ziņas. Tādēļ im 4.punktam ir jābūt. Tas ir reizē ar atpakaļejou nozīmi, jo mēs zinām, ka Padomju Savienība vienojās Hručova laikā ar Angliju par Latvijas zelta atdoanu par lendlīzi. is akts bija nelikumīgs, protams. Tiklīdz Latvija atjaunos diplomātiskās attiecības ar Angliju, is jautājums, protams, izvirzīsies. Jebkurā gadījumā tiei tāpēc im punktam ir jābūt tiei tādā formā.

Protams, ajā likumā pilnīgi pareiza ir arī eksternā daļa, proti, tas ir 6.punkts, jo mums ārvalstīs ir ļoti daudz īpaumu, kuriem savā laikā pēc tam, kad mūsu valsti anektēja Padomju Savienība, tā vienkāri uzlika sekvestru un pārņēma savā rīcībā. Protams, tiei tādēļ im 6.punktam ir jābūt, lai mēs varētu veikt nekavējoas darbības arī eksternāli. Tiei tādēļ es gribētu akcentēt, ka is lēmums odien noteikti ir jāpieņem.

Paliek, manuprāt, viens vienīgs jautājums, kuru jau izvirzīja Eglāja kungs. Proti, vai mēs runāsim tikai par ārvalstu, kā arī to juridisko un fizisko personu īpaumu vai ierobe˛osimies tikai ar ārvalstu īpaumu. Tas manā uztverē ir vienīgais jautājums, kas jārisina, ja mēs baidāmies no tā, ka varētu, kā Grūtupa kungs izteicās, sacelt zināmu spriegumu, par ko mēs pirmām kārtām domājam. Bet, protams, mūsu pau pilsoņu intereses ir arī mūsu valsts intereses un mūsu valsts iespējas ārpolitiski strādāt. Tas nav tā, ka vajadzīgs tikai Jurkānam, bet Grūbem nav vajadzīgs. Tas ir arī Grūbem vajadzīgs, ja reiz tas ir Jurkānam vajadzīgs.

Tiei tādēļ es uzskatu, ka mums vajadzētu nopietni apspriest inī gadījumā to, cik garu o formulējumu eit liekam, vai tikai ārvalstu vai ārvalstu un to juridisko personu īpauma tiesības. Tie vairs nebūs mūsu radinieki. Par to, ka is lēmums ir gatavs, lai mēs tādā veidā vai citādā veidā to odien pieņemtu, man nav ne mazāko aubu.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi! Es katrā ziņā negribu kā citās reizēs o jautājumu saasināt, jo man, vairāk vai mazāk, rodas pārliecība, ka Latvija tagad kļūs par kādu desmito vai simto banānu republiku. Bojāra kungs ierosināja, ka galvenais tagad ir, ka jāatgūst ārzemniekiem īpaumi un pau tautiei jāatstāj beā. Tas ir ļoti izteikti. Es vairāk neko pareiz negribu pateikt par o jautājumu, bet manas domas ir tādas. Patieām mums ir jāiziet civilizētā pasaulē. Mums ir jāatgrie˛ eit ārzemju vēstniecības. Mums ir jādomā arī par tiem cilvēkiem, tātad par latvieiem, kuri dzīvo eit, kuri nodzīvojui eit 50 gadus. Ja patieām esam tādā līmenī, ka varam vienkāri atzīt odien pēc neatkarības reālas iegūanas vispirms ārzemnieku īpaumus, nedomājot par saviem tautieiem eit uz vietas, tad es katrā gadījumā nevaru piedalīties balsoanā par ādu jautājumu un kategoriski no ādas pozīcijas atsakos.

Prieksēdētājs: Deputāt Kinna, lūdzu!

J.Kinna: Cienījamie kolēģi! Man eit ir ārkārtīgi maz ko piebilst pie tā, kas jau skanēja. Uzskatu, ka es varēu piedalīties balsoanā par o lēmumu tikai tajā gadījumā, ja tas būs sastādīts par Latvijas valsts īpaumu. Tikko tas skar fizisko vai juridisko personu īpaumu, es nenoliedzu, ka āds dokuments ir vajadzīgs, bet tad ir vajadzīgs dokuments, kas skar visus Latvijas Republikas bijuos īpaniekus. Nevar dot prioritāti ārzemēs dzīvojoajiem un nedot tādas iespējas Latvijā dzīvojoajiem.

Prieksēdētājs: Deputāte Marjaa, lūdzu!

R.Marjaa: Cienījamie kolēģi! Mēs esam tūkstokārt runājui par to, ka viens no mūsu grimstoās (ne tikai Latvijas) visa ā lielā reģiona ekonomikas cēloņiem ir tā sauktais dzelzs aizkars. Mēs esam tūkstoreiz runājui par to, ka jāiedarbina tādi mehānismi, lai sāktu strādāt, tēlaini sakot, savienoto trauku likums. Bet tagad, kad mēs ķeramies pie tā, lai kaut kādā veidā likumīgi o savu pozīciju apliecinātu, mums rodas visādi "bet", visādas atrunas, kas, manuprāt, sakņojas aizspriedumos. Nu, teiksim, motīvs par to, ka tikai ārvalstis, bet ne mūsu juridiskās un fiziskās personas.

Bet man personiski ir skaidrs, ka tas, ko odien var izdarīt mūsu ekonomikas atdzīvināanai- turklāt ātrai atdzīvināanai- īpanieks, kuram galvenie kapitāli ir ārzemēs, kuram ir kapitāla rezerves, kuram ir pieredze, kuram ir prakse, kur ir desmit galvas tiesu augstāks par mūsu īsdienas biznesmeņiem, ir tas, ko mēs odien izdarīt nevaram. Viss jautājums ir proporcijās. Es ļoti apaubu, ka tas var izvērsties odien tādās proporcijās, kas apspiedīs mūsu nacionālo ekonomiku. Tādēļ mēs esam valsts, mums ir valsts institūcijas, lai to regulētu, kad process sāksies. Es personiski varu iedomāties, ka, teiksim, ādas apavu fabrikas "Elektra" īpanieks odien atradīsies, viņ izmantos mūsu infrastruktūru, viņ izmantos mūsu darbaspēku, bet viņ līdzi sev atvedīs arī veselu kompleksu materiālu resursu. Kā mums odien trūkst? Kāpēc mums nepieiet no tā viedokļa?

Varbūt es sprie˛u diletantiski, bet es sprie˛u pēc savas dzīves pieredzes, jo tomēr es esmu kādu gabalu no savas dzīves dzīvojusi arī pirms 1940.gada un man ir ļoti tēlaini acu priekā tas viss, kas varbūt vienam otram no jums ir abstrakti. Pie tādiem apstākļiem, ja aprobe˛ojas 1.punktā tikai ar ārvalstīm, bet izsvītro ārā juridiskās un fiziskās personas kā īpauma subjektu, vispār zūd jebkāda jēga visam im lēmuma projektam.

Tagad iebildumi attiecībā uz 2.pantu, kur ir ierakstīts- "saskaņā ar spēkā esoajiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem". Tālākais likumīgais nodroinājums im procesam, kuru mēs uzsākam ar ā lēmuma pieņemanu, jau būs mūsu valsts augstākās likumdoanas varas rokās. odien mēs a priori varam pieņemt jau kaut kādus likumus, tas rodas kaut kādā veidā no prakses apzināanas. Mums odien nav iespējams vēl apzināt to praksi. is 2.punkts dod pamatu uzsākt o apzināanu no likuma veidoanas viedokļa un tālāk arī pilnveidot savu likumdoanu.

Kas attiecas uz 5.punkta 3.apakpunktu, tad tas man bez jebkādas ierunas liekas ļoti interesants un ļoti vajadzīgs mūsu republikai. Bet to punktu pieņemt mēs nevaram, ja nepieņemam o lēmumu pamatā. Tādēļ mans viedoklis ir, ka is lēmums ir savlaicīgs un vajadzīgs, bet tālākā likumdoana atrisinās visus jautājumus.

Prieksēdētājs: Vārds deputātam teinam.

V.teins: Cienījamie kolēģi! Es arī pēc būtības atbalstu o lēmumu, tikai es gribētu 1.punktu papildināt ar vienu vārdu, proti, lai arī visiem Latvijas Republikas pilsoņiem atzītu viņu īpaumu. Ja tā būtu rakstīts, es domāju, tad mēs varētu nobalsot, un tas būtu lēmums, kuru sen esam gaidījui un pie kura beidzot nonākui. Būtībā runa ir par saskaitāmo kārtību. Normāli būtu atdot Latvijas Republikas pilsoņiem sakarā ar okupāciju atņemtos anektētos īpaumus. Bet pagaidām diem˛ēl tāds lēmums nav sastādīts. Es ceru, ka rītdien tāds lēmums būs. Pēc tam varēsim nobalsot arī par 1. un 2.punktu, par īpaumu atdoanu ārvalstniekiem. Bet man būtu lūgums odien tomēr nobalsot par o lēmumu, nobalsot par 3., 4., 5., 6.punktu, jo mums ir jāatdod vēstniecībām to īpaumi. Runa ir par četrām vēstniecībām, kuru īpaumā bija ēkas. Mums jāsāk arī tie pārējie procesi, kas eit ir iesaistīti. Mums ir jāuzsāk savas diplomātiskās attiecības ar ārvalstīm tūlīt, odien pat.

Prieksēdētājs: Vārds deputātam Bulam.

A.Buls: Kolēģi deputāti! Kad pirms pāris dienām bija ā lēmuma pirmais lasījums, biju rakstiski iesniedzis komisijai prieklikumu- skatīt o jautājumu vairāk no praktiskā viedokļa. Kas mums obrīd ir ļoti svarīgi? Svarīgi ir nekavējoties risināt jautājumu par īpaumu atdoanu vēstniecībām, konsulātiem un visiem, kuri strādās Latvijā no ārzemēm, un risināt jautājumu par mūsu īpaumiem ārzemēs. Bet obrīd vēl nevajadzētu steigties. Noteikti īpaums ir atdodams fiziskajām un juridiskajām personām. Protams, tas viss risināsies, steidzīgi risināsies. To vajadzētu risināt, pamatojoties uz 22.marta "jumta" lēmumu par īpauma atdoanu bijuajiem īpaniekiem.

Bet obrīd steidzami vajag risināt jautājumu par konsulātiem un sūtniecībām, turpretī o juridisko un fizisko personu jautājumu pagaidām nedaudz aizkavēt. Tāpēc iesaku strīpot visur vārdus, gan 1.punktā, gan arī citur,- "juridisko un fizisko personu". Varētu būt tā, ka no 1.punkta svītrot os vārdus "juridisko un fizisko personu", 2.punktu vispār svītrot.

Prieksēdētājs: Pārtraukums līdz pulksten 12.00. Prezidijs pulcējas norunātajā vietā.

V.Strīķis: Lūdzu lauksaimnieku deputātus blakus telpā: neliela konsultācija par agrāro reformu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes prieksēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņ.

Prieksēdētājs: Cienījamie kolēģi, palaik paralēli rit arī Prezidija sēde un tāpēc iznāk tāda neliela aizkavēanās. Sekretariāts ziņo, ka debatēs papildus vēlas runāt deputāts Leonīds Alksnis, Ulme un Ābiķis.

Alkņa kungam vārds.

L.Alksnis: Godātie kolēģi! Es negribu jūs ilgi aizkavēt. Es tikai gribu atzīmēt tādu faktu mūsu kopīgajā darbā, ka, manuprāt, mēs neieturam konsekventu līniju atseviķos konceptuālos jautājumos. Konkrēti, jautājumā par Bojāra kunga lēmumu, kur ir runa par bijuo īpanieku tiesību atjaunoanu ārvalstniekiem, fiziskajām un juridiskajām personām, kas principā ir bijuie Latvijas nekustamā īpauma īpanieki. Mēs it kā pretojamies ādai virzībai.

Tajā paā laikā es gribu atgādināt, ka, pieņemot pirmajā lasījumā likumprojektu par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās, mēs taču vairākumā bijām vienoti tajā aspektā, ka ejam uz o bijuo zemes īpauma tiesību atjaunoanu bijuajiem īpaniekiem, tai skaitā gan fiziskajām, gan juridiskajām personām. Mēs tikai attiecībā uz juridiskajām personām piebildām, ka o juridisko personu pēctecība būs jāpierāda katrā atseviķā gadījumā tiesas ceļā, ja būs aubas par ādu pēctecību. Tādēļ es personiski uzskatu, ka mums nav pamata odien nepieņemt o Bojāra kunga sastādīto lēmumu par īpauma tiesību atzīanu, vēl jo vairāk tāpēc, ka ir 2.punkts, kurā pasakām, ka konkrēta o īpauma tiesību atzīanas noformēana notiks atbilstoi Latvijas Republikas likumdoanai, kuru būsim pieņēmui atbilstoi katrai likumdoanas sfērai. Tādēļ es ļoti aicinu deputātus balsot par o lēmumu, jo es eit neredzu neko ļaunu, nekādu īpauma iztirgoanu kaut kādiem ārvalstniekiem. ie pai ārvalstnieki ir bijuie Latvijas īpauma īpanieki. Tāds ir mans viedoklis. Tādēļ es jūs aicinu vienkāri būt konsekventiem. Tad jau mums ir jāatgrie˛as atpakaļ un jāpārskata tās konceptuālās nostādnes, par kurām mēs esam vienojuies iepriek.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāt Ulme!

A.Ulme: Cienījamo prieksēdētāj, cienījamie deputāti! Faktiski jau deputāts Alksnis pateica. Es te tikai gribēju piebilst, ka tas attiecas uz deputātu ētiku par presingu. Ja mēs nepieņemam visu Latvijas Republikas pilsoņu īpauma denacionalizāciju, tad mēs nevaram pieņem o. Varbūt, ka mēs vispār varētu pārtraukt plenārsēdi un tieām protestēt, lai tikmēr, kamēr netiek tas likums pieņemts, nepieņemtu nekādus likumus, jo nekāda sakara nav. Tie ārvalstu īpaumi, īpaumu atdoana fiziskajām un juridiskajām personām nav pretrunā ar citiem īpaniekiem, jo vienlaikus nevar būt divi īpanieki vienam īpaumam. Ar ā likuma pieņemanu neko sliktāku tiem nedarām. Runa ir par secību, ka vajag vispirms tiem un pēc tam ārvalstniekiem, bet arī tas, manuprāt, nav arguments, jo ir komisija, kura strādā, un, ja ī komisija vilcinās, tad katram no mums ir likumdevēja iniciatīvas tiesības iesniegt denacionalizācijas un īpauma atgrieanas likumprojektu. To varētu apspriest kaut rīt vai parīt. Bet tas nav arguments, ka nevar pieņemt o likumu. Tās ir divas da˛ādas lietas un viena otru netraucē. To es arī gribēju pateikt. Aicinu balsot par o lēmumu, lai mēs tieām varam iet uz prieku.

Prieksēdētājs: Deputāt Ābiķi, lūdzu!

Dz.Ābiķis: Cienījamie deputāti! Es negribu atkārtoties, jo deputāts Alksnis un deputāts Ulme pateica tiei to, ko es domāju. Atcerēsimies, ka ajā lēmumā ir 2.punkts, kas ienes pilnīgu skaidrību visā ajā lietā. Nekādi uztraukumi te vispār nav vietā. Vienīgi gribētu ierosināt, ņemot vērā deputātu skaitu zālē, kā arī to, ka tomēr vēl is lēmums nav tā kārtīgi, vulgāri sakot, apsmadzeņots un daudzi deputāti vēl nav īsti skaidrībā, odien derēja tomēr komisijās apspriest o jautājumu. Tad vajadzētu par o lēmumu nobalsot tuvākajās dienās.

Prieksēdētājs: Vairs debatētāju nav? Nav. Tūlīt rezumējumam es dou vārdu Grūtupa kungam. Es vienkāri gribētu izteikt to, kas apkopots no īm debatēm. Praktiski konsenss ir jautājumā par to, ka ārvalstis var atgūt savu konsulātu un sūtniecību telpas un ka nav spēkā divu valstu vienoanās par treo valsti. Par iem jautājumiem absolūti nekādu strīdu laikam nebija. Ja mums stāv priekā balsojums par o lēmumu vai lēmuma daļu, tad laikam par iem jautājumiem tieām ir iespējams nobalsot rezultatīvi. Ja arī diskusija pastāv par pirmajiem diviem punktiem, tad par iem punktiem nepastāv.

Vārds rezumējumam Grūtupa kungam.

A.Grūtups: Cienījamie kolēģi! Es gribētu teikt tā, ka viens no argumentiem, ko izvirzīja Eglāja kungs, Lagzdiņ, Grūbes kungs un Kinnas kungs par to, ka, lūk, vispirms ir savējiem jāatdod un tad ārvalstniekiem, ir juridiski visai neprecīzs, jo mēs jau esam tajā paā 20.marta lēmumā pateikui, ka gan savējie, gan arī tie savējie, kuri dzīvo ārvalstīs, var atjaunot īs tiesības. Tātad mēs jau esam tās atzinui. odienas lēmums būtu tikai turpinājums. Bet pati jautājuma nostādne, proti, kamēr Jānim nav atdots, tikmēr Pēterim, kur dzīvo tur,- nedot, man liekas, ka tā stipri vien izskatās pēc zināmas nenovīdības. Ja tā turpināsim skaust un kultivēt nenovīdību, tad iznīcināsim pai sevi.

Cienījamā Grūbes kunga motīvs par Latviju kā banānu republiku... Ja mēs tieām vārīsimies savā sulā, tad arī paliksim par banānu republiku. Tiei pretēji es gribētu izvirzīt. Es faktiski savā runā jau visus tos jautājumus skāru. Arī arguments par to, ka, lūk, Ministru padomes sēdē nav izskatīts. Es principiāli nevaru piekrist tam, ka Augstākā padome var skatīt tikai to, kas ir izskatīts Ministru padomes sēdē. Man liekas, ka tas ir juridiski galīgi nepareizi. Man liekas, ka mēs esam augstākais valsts varas orgāns, bet nevis Ministru padome. āda prakse bija varbūt iepriekējos gados. Tomēr, ņemot vērā, ka ir domstarpības, turklāt man ir arī pamats domāt, ka daļa deputātu varbūt ne tā izprot ā lēmuma nozīmi, ņemot vērā arī to, ka deputātu skaits zālē ir ļoti niecīgs, es arī liktu priekā tomēr o jautājumu atlikt līdz otrdienai, lai varētu izdarīt savstarpējas konsultācijas un izrunāties par iem jautājumiem, izanalizēt un likt o jautājumu otrreiz uz balsoanu.

Kas attiecas uz konsulātu un pārstāvniecību telpām, tad tas tik tieām ir starptautiskā praksē iegājies, ka tas ir diplomātisks jautājums un to nerisina ne tiesās, ne parlamentos. To risina diplomātiskā ceļā. Ja mēs runājam par to, tad vispār, manuprāt, nekāds likums eit nav vajadzīgs. Tas man arī nav īsti saprotams.

Kas attiecas uz prieklikumu pieņemt no ā lēmuma tikai kaut kādus da˛us punktus... Nevar kādam piespriest krimināllietā 10 gadus, nepasakot, uz ko tas attiecas. Arī lēmumam ir zināma struktūra un jēga, un 1.punkts nosaka, par ko ir runa. Ja mēs to izmetam, tad mēs kaut ko izlemjam, nepasakot, par ko ir runa. Es domāju, ka tomēr vajadzētu atgriezties pie ā lēmuma pilna teksta. Līdz nākamajai nedēļai tomēr tie deputāti, kuri tur aizdomās lēmuma projekta autoru un varbūt vēl kādu, lai izrunājas un nonāk pie vienota lēmuma. Tāds man ir prieklikums.

Prieksēdētājs: Tātad prieklikumi ir da˛ādi. Es domāju, ka mēs tos varam atrisināt, balsojot pa punktiem. Pēc tam varam izdarīt nepiecieamos svītrojumus, jo par papildinājumiem te nebija runas. Es palūgu tomēr vēlreiz zvanīt un krietni ilgāk.

Sāksim reģistrēties. Rezultāts: 97 deputāti ir reģistrējuies. Balsosim par ā lēmuma 1.punktu tādā formā, kā tas ir nodrukāts! Pēc tam ir iespējami labojumi ar svītrojumiem. Rezultāts: 54- par, 18- pret un 12- atturas. Tātad 1.punkts ir akceptēts. Vai ir kādam kādi svītrojumi vai labojumi ajā punktā? Eglāja kungs, ja jūs vēlaties runāt, tad ir jāiet pie mikrofona.

V.Eglājs: Es jau ierosināju svītrot no 1.punkta juridisko un fizisko personu.

Prieksēdētājs: Balsosim par deputāta Eglāja prieklikumu- svītrot vārdus- "to juridisko un fizisko personu". Rezultāts: 39- par, 21- pret, 20- atturas. is ierosinājums nav ieguvis vairākumu. 1.punkts paliek tādā redakcijā, kā tas tika minēts.

Balsosim par 2.punktu tādā redakcijā, kā tas jums ir izdalīts. Rezultāts: 68- par, 6- pret, 8- atturas. Tātad 2.punkts ir pieņemts.

Kādi ir ierosinājumi par svītrojumiem 2.punktā? Nav. Tātad punkts ir pieņemts ādā redakcijā.

Balsosim par 3.punktu. Rezultāts: 74- par, 1- pret, 5- atturas. Punkts ir pieņemts ādā redakcijā.

Balsosim par 4.punktu. Rezultāts: 68- par, 7- pret, 2- atturas. is punkts ir pieņemts.

Balsosim par 5.punktu. Rezultāts: 73- par, 1- pret, 3- atturas. Punkts ir pieņemts.

Balsosim par 6.punktu. Rezultāts: 75- par, 1- pret, 1- atturas. 6.punkts arī pieņemts.

Es ierosinātu nobalsot reizē par 7.punktu, ka lēmums stājas spēkā no tā pieņemanas brī˛a, jo mēs labi zinām, kā mums ir ar lēmumu publikācijām. Citādi mēs tikai uz Ziemassvētkiem varētu sagaidīt tā spēkā stāanos. Vai nav pretenziju, ka mēs nolemjam arī par 7.punktu, ka lēmums stājas spēkā no tā pieņemanas brī˛a? Nav.

Balsosim par 7.punktu, kur gan nav uzrakstīts, bet kur ir standarta formulējumā. Rezultāts: 72- par, 2- pret, 5- atturas. 7.punkts arī ir pieņemts.

Balsosim par o lēmumu kopumā. Lūdzu vēl zvanu! Balsosim par o lēmumu "Par īpauma tiesībām Latvijas un ārvalstu attiecībās". Rezultāts: 69- par, 11- pret, 9- atturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums- par izmaiņām da˛u pastāvīgo komisiju sastāvā.

Kas varētu ziņot par Berķa kunga iekļauanu Lauksaimniecības un me˛saimniecības komisijas sastāvā? Lūdzu.

P.Krūgaļau˛s: Cienījamie kolēģi! 136.dokuments jums izdalīts kā projekts. Tajā Lauksaimniecības un me˛saimniecības komisija lūdz iekļaut Aivaru Berķi īs komisijas sastāvā. Lauksaimniecības un me˛saimniecības komisijas sastāvā sākotnēji bija 17 deputāti, deputāts Kirjuins lūdza viņu atbrīvot no mūsu komisijas, jo viņ ir atbrīvots ar jūsu piekrianu jau iepriek. Lauksaimniecības un me˛saimniecības komisijas kopējais sastāvs paliek tāpat 17 deputāti. Lūdzu o lēmuma projektu apstiprināt.

Prieksēdētājs: Vai ir kādi jautājumi? Debatēs kāds vēlas uzstāties? Vērojot plenārsē˛u zāli, man liekas, ka būs jāpasludina pārtraukums, jo mūsu tālākā darbība, pieņemot lēmumus, man liekas, vairs nav mērķtiecīga. Tas attiecas uz tiem deputātiem, kas nupat steidzīgi atstāj plenārsē˛u zāli.

Lūdzu, reģistrēsimies. Katrs deputāts reģistrējas pats par sevi. Lūdzu sekretariātu salīdzināt faktisko deputātu skaitu zālē ar rezultātu, lai mēs pārbaudītu precizitāti. 75 deputāti un 76. palaik ierodas zālē. 76 deputāti ir reģistrējuies.

Balsosim par deputāta Berķa iekļauanu Lauksaimniecības un me˛saimniecības komisijas sastāvā. Rezultāts: 68- par, nav- pret un 3- atturas. Lēmums pieņemts. Deputātam Berķim vēl laimējās.

Nākamais jautājums ir likumprojekts "Par valsts ieņēmumiem no me˛u resursu realizācijas" otrajā lasījumā. Deputāte Seile ziņo.

A.Seile: Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Laika posmā starp pirmo un otro lasījumu ir saņemts tikai viens pats deputāta Lagzdiņa prieklikums kā papildinājums 4.punktam. Tāpēc es domāju, ka mums ā likumprojekta izskatīana otrajā lasījumā ies tikpat raiti. Laikam ir jāpasaka dokumenta numurs- 186. Par ieņēmumiem no me˛a resursu realizācijas. Mums ajā sēdē ir pienākums nobalsot par o lēmuma projektu pa punktiem. Tā kā citu rakstisku ierosinājumu nav bijis, tad mums atliek nobalsot par 4.punktā iesniegto papildinājumu. Bet es gribu lūgt likuma apsprieanas gaitu vadīt me˛a ministra vietnieku Skultes kungu.

Prieksēdētājs: Jā, bet es atvainojos, mums tā vadīanas gaita ir tikai viena punkta papildinājums.

A.Seile: Jā.

Prieksēdētājs: Varbūt, ka es pats varētu novadīt, efektīvāk būs...

A.Seile: Varbūt tad mēģināsim.

Prieksēdētājs: Mēģināsim, lūdzu, par o vienu punktu papildinājumu novadīt un nekavēt amatpersonu piedalīanos.

A.Seile: Es gribētu mazliet paskaidrot o Lagzdiņa kunga iesniegto papildinājumu, kur skan ādi: "neskarot atskaitījumu apjomu pagastu un pilsētu bud˛etos". Ko tas nozīmē? Mēs 5.punktā esam paredzējui, ka 30 procenti no visiem ieņēmumiem no me˛u resursu realizācijas nonāks pagastu vai pilsētu bud˛etos. Tātad, ja Ministru padome, kā tas ir nolemts 4.punktā, iesniedz kaut kādas atlaides, teiksim, individuālajam zemes īpaniekam vai lietotājam, vai arī kolhozam vai sovhozam, vai kādai citai juridiskai personai, tad tomēr pagasta padome 30 procentus saņem pilnā apjomā. Zaudētājs ajā gadījumā ir valsts iestāde- Ministru padome. Vai jūs to atbalstāt, tas ir, lai nesamazinātos pagasta bud˛ets, kad Ministru padome pieņem lēmumu o maksājumu samazināt?

Prieksēdētājs: Tas ir balsojams jautājums. Vai deputāts Lagzdiņ vēlas izteikties par savu papildinājumu? Viss tika pateikts, ja? Paldies. Vēl tikai pārbaudīsim, vai 1., 2., 3.pantā ir kādi papildinājumi, labojumi? Ir. Lūdzu, 1.pantā ir kādi labojumi? Nav. 2.pantā?

Lūdzu, Ema kungs!

I.Emsis: Man ir prieklikums svītrot 2.pantu. Pretējā gadījumā mēs nonākam muļķīgā situācijā, ja mēģinām ar dokumentu regulēt, no kurienes iegūst me˛a resursus. To nekādi nevar regulēt ar dokumentiem, jo me˛a resursus iegūst tur, kur viņus iegūst, nevis tur, kur ieraksta dokumentos.

Prieksēdētājs: Balsojams gadījums. Ema kungs ierosina svītrot 2.pantu. Balsosim par deputāta Ema ierosinājumu.

A.Seile: Vienu mirkli! Es gribēju nelielu komentāru. ajā 2.punktā ir teikts, ka me˛a resursus iegūst gan no zemēm, kas pieķirtas me˛saimniecības vajadzībām, gan no visām citām lietoanā nodotajām zemēm. Es domāju, ka ādai skaidrībai ir jābūt. Tas attiecas uz ļoti da˛ādiem me˛a zemju īpaniekiem vai lietotājiem.

Prieksēdētājs: Es atvainojos. Vai tas attiecas uz 2.pantu vai 1.panta 2.apakpunktu? Cik es sapratu, Ema kungs runāja par 2.pantu.

A.Seile: 1.pantam nav 2.apakpunkta. Par 2.pantu.

Prieksēdētājs: Es atvainojos, 1.pantam ir vēl veseli pieci apakpunkti. Pēc tā dokumenta, kas ir manā priekā. Tātad par 1.panta 2.apakpunktu ir runa. Vēl būs komentārs Seiles kundzei laikam. Vai nē?

A.Seile: Nē, vairāk nē.

Prieksēdētājs: Varam balsot. Tātad Ema kungs ierosina svītrot 1.panta 2.apakpunktu. Tas sākas ar vārdiem: "Me˛a resursus" un beidzas ar vārdiem iekavās "(fonda zemes.)".

Balsosim par deputāta Ema ierosinājumu- svītrot o apakpunktu. Rezultāts: par- 31, pret- 2, atturas- 21. Labojums pieņemts. 1.panta 2.apakpunkts tiek svītrots.

Par 1.pantu vēl ir kaut kas? Nav.

Par 2.pantu, kas saucas "Valsts ieņēmuma maksātāji"? Nav.

Par 3.pantu, kas saucas "Me˛a resursu tāmes noteikana un o resursu izsnieganas kārtība"? Arī nav.

4.pantā ir deputāta Lagzdiņa papildinājums pie 1.apakpunkta.

Par to mums ir jābalso. Balsosim par deputāta Lagzdiņa rakstiski iesniegto papildinājumu, kas izteikts 140.dokumentā.

A.Seile: Pavaldībām naudu vajag! (Smejoties.)

Prieksēdētājs: Deputāts Lagzdiņ, cik es saprotu, balso par savu papildinājumu. Rezultāts: 45- par, pret- nav, atturas- 10. Labojums pieņemts.

Par 5.pantu, kura nosaukums ir "No me˛a resursu realizācijas iegūto valsts ieņēmumu sadales kārtība"? Nav.

Par 6.pantu- "Kontrole pār valsts ieņēmumiem no me˛a resursu realizācijas"? Arī nav nekādu papildinājumu. Mēs varam balsot kopumā otrajā lasījumā par o likumprojektu.

A.Seile: Paldies.

Prieksēdētājs: Tie deputāti, kuri zālē ieradās vēlāk un nav reģistrējuies, lai balso, paceļot roku. Balsosim par o Latvijas Republikas likumu kopumā otrajā lasījumā. Rezultāts: 64- par, pret- nav, atturas- 6. Akceptēts otrajā lasījumā.

Lūdzu godājamo komisiju ziņot, kad mēs būsim gatavi treajam lasījumam. Kaut gan man vairāk liekas, ka mēs būsim gatavi im treajam lasījumam, kad sekretariāts mums ziņos par atbilstou deputātu skaitu zālē.

is darba kārtības jautājums izskatīts. Nākamais- sestais- likumprojekts par Latvijas Republikas robe˛apsardzības dienestu pirmajā lasījumā. Endziņa kungs vēlas ziņot.

A.Endziņ: Varbūt pirms robe˛apsardzības to mazo lēmuma projektu varam izskatīt? Deputāti ir tepat blakus. Ja sekretariāts dos zvanu, es domāju, ka uz balsoanu ieradīsies.

Prieksēdētājs: Endziņa kungs diem˛ēl ilgstoi nebija zālē un nezina, ka deputāti uz zvanu vairs nereaģē. Bet visādā gadījumā varam mēģināt vēlreiz.

Lūdzu, zvanīsim. Lūdzu Endziņa kungu tribīnē. Ziņojiet par 139.dokumentu!

A.Endziņ: Cienījamo prieksēdētāj! Cienījamie deputāti! Tiek iesniegts prieklikums pieņemt Augstākās padomes lēmumu "Par atseviķas kategorijas darbinieku darba strīdu izskatīanu rajona pilsētu tautas tiesās".

Lietas būtība ir āda. Projekti mums ir sagatavoti, bet vēl pilnībā nav izdarītas izmaiņas Darba likumu kodeksā. Mēs vienkāri laika trūkuma dēļ nepaspējām to sagatavot. Praksē rodas ļoti daudzi jautājumi. Pirmām kārtām te ir runa par bēdīgi slavenajiem sarakstiem "numur 1", "numur 2". Tātad vadoie darbinieki vai darbinieki, kuru darbs ir saistīts ar materiālām vērtībām, kuru darba strīdus līdz im saskaņā ar o nolikumu izskatīja pakļautības kārtībā. Skaidrs, ka ādos apstākļos objektīva lietas apstākļu izskatīana praktiski izpalika.

Bez tam gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka mēs esam atpalikui, jo savulaik PSRS Augstākās padomes Konstitucionālās uzraudzības komiteja jau bija devusi atzinumu, ka ādu sarakstu esamība ir pretrunā ar starptautiski atzītajiem cilvēktiesību dokumentiem. Krievijas Federācijā un citās republikās ie saraksti jau ir atcelti. Diem˛ēl mēs līdz im to nebijām izdarījui.

Pareiz praksē situācija ir tāda, ka vienā gadījumā tiesas būtībā jau ignorē o sarakstu, citā gadījumā- ne. Vienveidības nav. Bez tam eit lēmuma 2.punkts attiecas arī uz tām personām, kuras tika izskatītas pakļautības kārtībā jeb pilnvaroto sapulcēs, kas attiecas uz kolhozu paraugstatūtiem. Tātad, lai eit būtu viena kārtība. Visos gadījumos pareiz, kamēr mēs neesam izdarījui īs izmaiņas Darba likumu kodeksā un noteikui īpau kārtību, kā tiek izskatīti darba strīdi, is jautājums būtu risināms tautas tiesā. Tas būtu objektīvi un likumīgi. Tas man būtu īsumā viss.

Prieksēdētājs: Kādi jautājumi ir Endziņa kungam? Nav jautājumu. Vienīgi te man būtu ierosinājums, ka varbūt 2.punktā vārdu "kolhozu" varētu nomainīt ar "kolektīvo saimniecību", kā to palaik mēdz darīt pai kolhozi.

A.Endziņ: Mēdz darīt, bet eit pareiz ir runa par kolhozu paraugstatūtiem. Tie nav kolektīvo saimniecību paraugstatūti. Tikai tāpēc eit ir saglabājies termins "kolhozi".

Prieksēdētājs: Vārds jautājumam Grūtupa kungam.

A.Grūtups: Man, Endziņa kungs, viens vienīgs precizējums. Līdz im kolhozu biedri nevarēja griezties tiesā. Kāda ir tagad situācija? Vai tas ir apsvērts? Iepriekējie statūti paredzēja, ka viņiem pēdējā instance ir izpildkomiteja. Varbūt es kaut ko esmu palaidis garām? Bet līdz im bija kārtība, ka viņi arī tiesā nevarēja iet par atjaunoanu.

A.Endziņ: Tagad var iet.

A.Grūtups: Ja var, tad...

Prieksēdētājs: Jautājumu vairāk nav. Vai debatēs kāds vēlas uzstāties? Nevēlas.

Balsosim par o lēmuma projektu. Sākumā reģistrēanās. Rezultāts: 91 deputāts reģistrējies. Balsosim par o lēmuma projektu. Rezultāts: par- 80, pret- nav, 6- atturas. Tātad lēmums ir pieņemts.

Nākamais- robe˛apsardzības dienests. Vai Jund˛a kungs ir gatavs runāt? Lūdzu. Pirmais lasījums.

T.Jundzis: Runa odien ir par 124.dokumentu. Tas ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas robe˛apsardzības dienestu" pirmajā lasījumā.

Protams, man būtu ļoti daudz ko jums teikt, īpai tagad, kad faktiski mūsu komisijā pamatvilcienos ir akceptēta koncepcija Latvijas Republikas aizsardzības un droības jomā. Jāsaka, ka tā vēl tiek slīpēta, vēl veidojas. Kad mēs to galīgi noslīpēsim un saskaņosim ar valdību, tad droi vien nāksim arī klajā ar prieklikumiem. Bet es tūliņ gribu pateikt, ka ajā koncepcijā galvenais mūsu militārais spēks, galvenais mūsu bruņotais spēks ir nevis armija, pēc kuras atjaunoanas te daudzi alkst, bet tiei robe˛apsardzības dienests ar attiecīgiem bruņotiem spēkiem, kas nosargās Latvijas Republikas sauszemes, jūras un gaisa robe˛u.

ajā likumprojektā ir ielikti visu o trīs veidu robe˛u sargāanas principi. No odienas droības apsvērumiem, no tās situācijas, kas ajā jomā izveidojusies Eiropā, nav, mūsu izpratnē, nekādas jēgas runāt par kaut kādas Latvijas Republikas armijas veidoanu ar kaut kādiem milzīgiem tanku bataljoniem un tā tālāk, un tā joprojām. Tam nav absolūti nekādas nozīmes.

Otrkārt, runāt par robe˛apsardzību, kura var būt ļoti elastīga gan skaita ziņā, gan bruņojuma, gan militārā potenciāla ziņā, politiski, es domāju, ir daudz pareizāk, jo galvenais mērķis mums ir ne jau kādam uzbrukt. Turklāt ne jau armija, kuru mēs izveidosim, būs gatava aizstāvēties pret mūsu lielajiem kaimiņiem Austrumos vai Rietumos. Varbūt varētu labākajā gadījumā runāt par armiju, kura ir spējīga mūsdienu apstākļos aizstāvēties pret ziemeļu vai dienvidu kaimiņiem. Ja tik tālu mēs, politiķi, novedīsim situāciju un saspīlēsim, tad jau arī o robe˛apsardzības dienestu varēs ļoti ātri transformēt, izveidot spēcīgāku, ar armijas iezīmēm. Tas bija ievadam.

Tālāk, kolēģi, par pau likumu. Likumā ir piecas sadaļas, piecas nodaļas. Jāsaka, ka te, skatot pēdējo reizi tiei Aizsardzības un ieklietu komisijā, likums ir tapis viscieākajā sadarbībā ar Latvijas Republikas Ministru padomes Sabiedrības droības departamentu. Tika piesaistīti speciālisti arī no citiem resoriem likuma radīanas gaitā. Ir izmantota tā pieredze, kura Latvijas Republikā bija uzkrāta robe˛apsardzības jomā, un arī likumdoanas akti, kas pastāvēja Latvijas laikā. PSRS likumdoanas akti arī izmantoti. Par pamatu ir ņemts likums, ko, kā mēs atceramies, pieņēmām parlamentā pagājuā gada decembrī. Tas ir likums "Par Latvijas Republikas valsts robe˛u". Ņemot to vērā, 1.nodaļā mēs iezīmējām os vispārīgos principus, kas ir robe˛apsardzība, un arī piedāvājam ajā nodaļā iekļaut pantu, kur pareiz atrodas 2.nodaļā un kur runā par robe˛apsardzības dienesta pamatpienākumiem. Vēlreiz atkārtoju, ka robe˛apsardzības dienesta galvenais uzdevums ir nosargāt sauszemes, ūdens un gaisa telpu.

Vispārīgajos noteikumos, konkrēti 1.pantā, runa ir par to, ka robe˛apsardzības dienests pakļauts Ministru padomes Sabiedrības droības departamentam. Jāsaka, ka mūsu koncepcija, kurai es nedaudz pieskāros sākumā, paredz nekavējoties tuvāko nedēļu laikā izveidot Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju. ī Aizsardzības ministrija arī būs tas resors, kur sekmēs un zināmā veidā arī vadīs (tikai zināmā mērā, es saku, jo robe˛apsardzības dienestam būtu jāpakļaujas arī pilnā mērā Augstākajai padomei), veicinās ā dienesta izveidoanu, funkcionēanu, tehnisko nodroinātību. Es ceru, ka pēc pāris nedēļām, bet iespējams, ka jau treajā ā likumprojekta lasījumā, mēs varēsim runāt par Aizsardzības ministriju. Es to ļoti gribētu cerēt.

Kas attiecas uz 4.pantu, komisija savā pēdējā sēdē nepiekrita tai redakcijai, kura ir jums piedāvāta. Runa konkrēti ir par to, ka jaunieus var iesaistīt ajā dienestā ar viņu rakstveida piekrianu. Mēs paredzam divus komplektēanas avotus. Pirmais. Protams, tie ir profesionāļi. Tie ir bijuie un esoie virsnieki un speciālisti, kas strādās uz līguma pamata. Viņi varēs strādāt pastāvīgā darbā. Tas, tā sakot, nav būtiskākais. Otrs komplektēanas avots ir valsts obligātajā dienestā iesauktie vīri, kā mēs vakar, runājot par attiecīgo likumu otrajā lasījumā, vienojāmies. Tātad tur nekāda piekriana, protams, netiks prasīta, jo dienests paliek dienests. Tāpēc o tēzi mēs 4.pantā esam izslēgui.

Domas dalījās, jāsaka atklāti, par 4.panta pēdējās rindkopas tēzi, ka robe˛apsardzības dienesta darbinieki nevar piedalīties partiju darbībā. Mums bija divi viedokļi. Plenārsēdē būtu jātiek skaidrībā, kur jāievēro. Vai tikai tas, ka nedarbojas partijā darba laikā un darba vietā robe˛apsardzības dienestā? Tāds ir viens viedoklis. Redakcijas variantā tas ir formulēts tā, ka robe˛apsardzības dienestā dienoais vispār nevar sastāvēt nekādā partijā un līdz ar to arī savā brīvajā laikā nevar darboties tajā jomā. Tas jautājums ir izķirams.

Tālāk par 2.sadaļu. eit ir runa par Latvijas Republikas robe˛apsardzības dienesta pienākumiem, tiesībām. Lielā mērā eit ir runa par robe˛apsardzības tiesībām, kuras izklāstītas plaāk 10.pantā. Nākamajos pantos ir runa par to, kādos gadījumos var lietot ieroci. Vēl tālākajos pantos ir runa par to, kādos gadījumos var piemērot speciālos līdzekļus. Par fiziskā spēka piemēroanu konkrēti ir 13.pantā. Mēs maksimāli centāmies izmantot to pieredzi o jautājumu risināanā, kuru jau esam aprobējui likumā "Par Latvijas Republikas policiju".

Kas attiecas uz 10.pantu ajā nodaļā, es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka komisija ir svītrojusi ārā visas tās 10.4.punkta sadaļas vai apakpunktus, kuros ir runa par konfiscētā īpauma sadalīanu, par o procentu dalīanu prokuratūrai, muitai un robe˛apsardzības dienestam. Tie nav ā likuma jautājumi. Tātad tos visus mēs esam līdz 10.5.punktam svītrojui.

Tālāk es gribētu arī pateikt divus vārdus par 3.nodaļu, kura reglamentē robe˛apsardzības organizatoriskos pamatus. Iecere ir tāda, ka būs Robe˛apsardzības pārvalde, kuras prieknieku iecels Ministru padome. Tā tas pareiz ir paredzēts likumprojektā. ī pārvalde nosacīti vai zināmā mērā pakļausies Aizsardzības ministrijai. Protams, jautājumos, kas saistīti ar kādu militāru operāciju realizēanu un tā tālāk, tā pakļausies Augstākajai padomei, Prezidijam, kā mēs to būsim paredzējui. Bet ai Robe˛apsardzības pārvaldei būs robe˛apsardzības vienības. Te likumprojektā ir runa par robe˛apsardzības bataljoniem. Mēs pēdējā apsprieanā ierosinājām izvairīties no vārda "bataljons", kaut gan, iespējams, ka tie sākumā būs bataljoni, bet varbūt tie būs kādi citi strukturāli veidojumi. Tāpēc varbūt nevajadzētu rokas saistīt ar to. Protams, būs specializācija, kā jau teicu, būs sauszemes robe˛a, jūras robe˛a, gaisa robe˛a.

Tālāk. Kontroles un caurlaides punkti. Te, es domāju, komentāri lieki, tie ir uz starptautiskajiem ceļiem. Ja ceļ saista Latviju ar Lietuvu, tad tas var būt ar starptautisku nozīmi, nav obligāti jāiet uz Eiropu vai uz Somijas pusi. To visu reglamentēs citi likumi.

Nākamā vienība ir robe˛apsardzības dienesta postenis. Mēs negrasāmies ar tādu vienlaidus ķēdi noslēgt Latvijas Republikas sauszemes robe˛u. Robe˛apsardzības posteņi, protams, kursēs pa robe˛u un nosegs iespēju robe˛pārkāpējiem o robe˛u pārkāpt. Tas ir par organizatorisko struktūru veidoanu lielos vilcienos.

Vēl es gribētu minēt, ka is likumprojekts neizslēdz tādu iespēju, ja mēs piekritīsim koncepcijai, ka mums nav savas armijas, kura pastāv citās pasaules valstīs, ka robe˛apsardzības dienestam var būt arī sava ātrās reaģēanas vienība jeb bataljons. ī robe˛apsardzības vienība gadījumos, kad policija netiek galā ar iekējo problēmu risināanu un kad ir nekārtības, proti, tādos ārkārtējos gadījumos, varētu kā speciālās nozīmes vienība nākt talkā policijai. Tāda organizatoriskā struktūra ai likumprojektā ir pieminēta, un arī funkcija tāda varētu pastāvēt.

4.nodaļā ir runa par robe˛apsardzības darbinieku sociālajām garantijām, par viņu pieņemanu un atlaianu no darba. Es tūlīt gribu minēt, ka 19.pantā komisija tomēr bija vienisprātis, ka nevis pieci gadi ir mazākais laiks, uz kuru var pieņemt darbā, slēdzot kontraktu, bet trīs gadi. Tas ir mūsu viedoklis, bet tas nav principiāls.

Vēl es gribu teikt, ka komisijā mēs nepiekritām 24.pantā minētajam, ka ne vēlāk kā seu mēneu laikā, kā ir paredzēts tagadējā redakcijā, vietējām pavaldībām jānodroina robe˛apsardzības bataljona komandieris vai tā vietnieks un tā tālāk ar dzīvojamo platību. Tas vienkāri nav reāli. Tāpēc o termiņu mēs piedāvājam izsvītrot. Jāiziet no reālās situācijas, valdībai vienkāri jāpalīdz celt dzīvokļus robe˛sargiem un jānodroina ie jautājumi.

Visbeidzot es gribu teikt, ka 5.nodaļā, konkrēti 30.pantā, ir ieviesusies kļūda, jo robe˛apsardzības dienesta materiāltehnisko apgādi nekādā gadījumā neveic Ieklietu ministrija. Tas ir variants, kur bija kādreiz mūsu koncepcijā, kuru komisija akceptēja vēl savā laikā ar domu, ka robe˛apsardzība varētu pakļauties Ieklietu ministrijai. Mēs to esam kategoriski noraidījui.

Es jūs gribu brīdināt, ka mēs pietiekami labi pazīstam Latvijas Republikas laika pieredzi. Ja kāds mēģinās apgalvot, ka eit Ieklietu ministrijai pakļāvās robe˛sargi un vai mums arī nevajadzētu, tad es tikpat kategoriski iebildīu, jo Latvijas Republika pārliecinājās laikā no 1922. līdz 1926.gadam, ka is princips nebūt nav piemērojams. 1926.gadā pēc īs rūgtās pieredzes viņi konstatēja, ka ir jāveido strikti militarizēta robe˛sargu organizācija. ī pakļautība gan vēl palika Ieklietu ministrijai, bet tā bija ļoti formāla. Faktiski tā bija daudz tuvāka armijas struktūrai, bet ne Ieklietu ministrijai. Tātad 30.pantā būs runa par Aizsardzības ministriju. Tas ir viss, ko es jums gribēju ziņot.

Prieksēdētājs: Paldies, kādi jautājumi ir sekretariātā? Es arī mēģināu uzdot jautājumus. Viens ir par 2.pantu, par robe˛sarga zvērestu. Ar ko ir izskaidrojams, ka robe˛sargs ir uzticīgs tikai valdībai Latvijā, bet Augstākajai padomei nemaz?

T.Jundzis: Jā, ziniet, man tiei arī bija tāds pats prieklikums komisijā, es te pierakstīju: valdībai un parlamentam, bet pēc tam mēs pai diskusijā nonācām pie secinājuma. Kas ir parlaments? Parlaments ir iestāde, kura izdod likumus. Pakļauties Latvijas Republikas likumiem te ir paredzēts, tāpēc varbūt arī nav nepiecieamības minēt parlamentu, jo parlamenta darba rezultāts te ir minēts. Bet, ja jūs uzstājat, ka vajag parlamentu, varam diskutēt par o jautājumu.

Prieksēdētājs: Vēl viens jautājums par 11.pantu. Ieroču lietoana Latvijas Republikas valsts robe˛as sargāanā. Tas reizē ir ierosinājums un jautājums. Ir jāprecizē ie toņi. Iznāk tā: ja bēg no braucoas automaīnas, tad uzreiz jāauj nost, bet, ja ir stāvoa automaīna, tad vispār nav jāauj. Neloģiskuma te ir ļoti daudz, ir sajaukti termini- arests un aizturēana.

T.Jundzis: Jā, liels paldies kolēģim Krastiņam. Aresta vietā mēs jau esam izlabojui uz aizturēanu. Tas redakcionāli juridiski nepareizi bija ierakstīts. Kas attiecas uz bēganu no stāvoa un ejoa transporta, tad, kā te ir ierakstīts, tā mēs esam arī domājui. Saprotiet, ir starpība, vai cilvēks, kuru robe˛sargi aizturējui, lec no braucoas automaīnas, tā sakot, kad nevar vairs tur neko brīdināt un tā tālāk, vai viņ bēg no stāvoas automaīnas. Tas tikpat kā no kāda ķūnīa bēgtu ārā. Ir starpība, mūsuprāt, tāpēc arī tas eit ir paredzēts.

Prieksēdētājs: Es domāju, robe˛sargi to praktiski izmēģinās. Pirmais uzdod jautājumu deputāts Ēlerts. Lūdzu.

I.Ēlerts: Man sakarā ar o likumprojektu rodas vairāki jautājumi. Vai ir pamatoti apvienot robe˛apsardzības un muitas funkcijas? eit ir ļoti daudz muitas funkciju.

T.Jundzis: Es domāju, ka noteikti nav pamatoti un nav pat pieņemami apvienot robe˛apsardzības un muitas funkcijas. Ja jums tādas aubas kaut kur rodas, mēs tās izskatīsim konkrēti, bet muita ir muita un robe˛apsardzības funkcijas ir sekmēt muitas darbību un palīdzēt, īpai uz robe˛as. Ja tur nav neviena muitnieka pretī, tad viņi aiztur o cilvēku, kas varbūt ir pārkāpējs, un nodod, ja tas ir nepiecieams, muitas dienesta rokās.

I.Ēlerts: Tad nākamais jautājums. Ir minēta pierobe˛as zona. Vai kaut kur ir noteikts īs zonas lielums?

T.Jundzis: Jā, kā mēs atceramies, pagājuā gada decembrī pieņemtajā likumā "Par Latvijas Republikas valsts robe˛u". Ja nemaldos, mēs vienojāmies par 15 kilometriem. Tā tur bija ierakstīts.

I.Ēlerts: Ir paredzēts, ka robe˛sargiem ir tiesības "izņemt" dokumentus. Man ļoti nepatīk termins- "izņemt". Es saprotu, ka tā ir dokumentu paņemana pārbaudei. Bet uz cik ilgu laiku tas ir paredzēts? Vai te ir paredzēts uz laiku, bet nav pateiks, uz kādu laiku?

T.Jundzis: Ziniet, ir pamats jūsu ba˛ām. Mēs mēģināsim precizēt o lietu, jo mēs robe˛apsardzības dienestam negribam pieķirt nedz izziņas, nedz izmeklēanas funkcijas. Tā ka es jūsu prieklikumam piekrītu, mēs precizēsim o vārdu.

I.Ēlerts: Pats pēdējais. Atvainojiet par daudzajiem jautājumiem, vai 17.2.5. nav paslēpies viens ūsains vīrs ar pīpi un gruzīnu akcentu?

T.Jundzis: Nu, ziniet, var jau būt, ka ir. Te ir par to, ka drīkst pārbaudīt personu vestos iespieddarbus: kliejas, manuskriptus, dokumentus, videomateriālus, skaņu ierakstus, foto un kino materiālus un tā tālāk. Par to te ir runa. Cik es zinu, tad tādas tiesības pasaules praksē tomēr ir pieķirtas gan muitas darbiniekiem, gan acīmredzot arī robe˛sargiem.

No zāles: Robe˛sargiem nav gan...

T.Jundzis: Nav? Tad mēs vēl atgriezīsimies pie ā jautājuma. Es tikai gribēju teikt, ka īs tiesības nenozīmē burtiski, ka katrā gadījumā, kad jūs vedīsit os attiecīgos dokumentus, tad īs tiesības tiks izmantotas. Jābūt ir kaut kādam pamatam, domai, par tiesību pārkāpumu. Es esmu gatavs pie ā panta vēl atgriezties komisijā nopietnāk.

Prieksēdētājs: Godājamie kungi! Vai te ir kāds no balsu skaitīanas komisijas? Deputāts Kinna ir iesniedzis precizējumu rakstiski par iepriekējo balsojumu rezultātiem, kaut gan kopējo rezultātu tas neiespaido. Es lūdzu vienkāri kādu no balsu skaitīanas komisijas paņemt o iesniegumu.

Deputāts Preinbergs nākamais uzdod jautājumu.

G.Preinbergs: Man nav īstas skaidrības vienā jautājumā. Proti, lai pasargātu republiku no lipīgām dzīvnieku un kopējām dzīvnieku un cilvēku saslimanām, jābūt kaut kādai nopietnai kontrolei pār dzīvu dzīvnieku vai to produktu ieveanu republikā. Kas to dara? Muita vai robe˛sardze?

T.Jundzis: Tikai ne robe˛sardze. Muita atbilstoi pieņemtajiem likumiem.

G.Preinbergs: Otrs jautājums ir tāds. Mums ir samērā liela un ļoti gara jūras robe˛a. Kā tiks realizēta īs robe˛as apsardzība? Uz zemes vai arī uz ūdeņiem?

T.Jundzis: Noteikti uz ūdeņiem. Es jau teicu, ka būs trīs robe˛apsardzības veidi: sauszemes, jūras un gaisa. Jūrā būs attiecīgi bruņotie spēki ar jūras floti. Iespējams, ka mēs varētu pieturēties pie Latvijas Republikas laikā pastāvoā nosaukuma- krasta apsardzes dienests. Tā laikam tas saucās? Tā ka tur būs viss, kā nākas. Mums nav vajadzīga atkal kaut kāda milzīga kara flote, bet faktiski robe˛sargiem būs sava flote.

Prieksēdētājs: Vārds deputātam Cilinskim.

E.Cilinskis: Man divi jautājumi. Pirmkārt, par 6.panta pirmo daļu, kur ir teikts, ka valsts pavaldību iestādēm un tā tālāk, kā arī iedzīvotājiem jāsniedz palīdzība robe˛apsardzības dienestam tā pienākumu izpildē. Vai tomēr jums neliktos, ka robe˛apsardzības dienestam paam ir jātiek galā ar savu pienākumu izpildi?

T.Jundzis: Jā, tas ir labi, ka mums domas pilnībā daudzos jautājumos ar kolēģiem sakrīt. Es jau varu pateikt, ka mēs komisijā arī pie tāda secinājuma nonācām. Uzskatot, ka tas ir tāds zināms redakcionāls labojums, es par to neziņoju. Mēs palikām pie tāda varianta, kas faktiski skan apmēram tā: "Valsts un pavaldību iestādēm jāsniedz palīdzība robe˛apsardzības dienesta pienākumu izpildē." Runa ir tikai par valsts un pavaldību iestādēm. Visus visda˛ādākā veida uzņēmumus, organizācijas, kā arī to amatpersonas izslēdzām ārā.

E.Cilinskis: Otrs jautājums ir par 23.pantu, kur ir teikts, ka politiskajām partijām, sabiedriskajām organizācijām un kustībām, kā arī to pārstāvjiem nav tiesību iejaukties robe˛apsardzes darbā vai dot tiem rīkojumus. Vai jums neliekas, ka tas ir pats par sevi saprotams un nav eit jāuzsver?

T.Jundzis: Ziniet, es jums piekristu, ka tā tam vajadzētu būt, bet likumā "Par policiju" to ierakstījām tikai pragmatisku apsvērumu dēļ. Bet es piekrītu, ka ir pamats jautājumu arī tā virzīt. Varbūt pēc kāda laika, tas pats par sevi saprotams, svītrosim ārā.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Jund˛a kungs, es tāpat kā jūs pilnīgi piekrītu, ka is likums ir ārkārtīgi savlaicīgs. Vai jūs varētu mūs informēt, vai mums odien ir jau, piemēram, Sabiedrības droības departamentam vai kā citādi radīti kaut kādi aizmetņi, lai varētu pēc iespējas ātri īstenot visas īs struktūras, jo laiks negaida. Kāda tur ir situācija?

T.Jundzis: Paldies, kolēģi, par jautājumu. Redziet, dārgie kolēģi, ja jūs būtu ar tādu lielāku pietāti klausījuies, ko mēs te visu gadu līdz 19.augustam esam jums lūgui gan Prezidija līmenī, gan arī ajā zālē, ja nebūtu skanējui iebildumi no valdības, kura teica, kam jums vajadzīgi robe˛sargi, mums nav policijai ieroču, bet mēs teicām, ka viņiem nūjas dosim un, kad būs iespēja os ieročus dot, tad būs jau sagatavotas īs struktūras, būs pārvalde, būs cilvēki. Bet tajā laikā mūs īpai vērā neņēma. Tāpēc mums, protams, ir daudz kas jāsāk no pamata, ko varējām jau, manuprāt, izdarīt.

Bet jāsaka gan atklāti, ka iestrādes ir praktiski ļoti lielas ai jomā. Ļoti lielas, es teiktu. Likumu par valsts robe˛u mēs pieņēmām. is likumprojekts jau arī, tā sakot, ir vasarā tapis, tas nav radīts divu nedēļu laikā. Arī par konkrētām mācību iestādēm ir domāts. Jau ir apsekotas telpas, jau ir runa par iespējamo remontu un pārņemanu viskonkrētākajā veidā. Ir aprēķini, cik tas izmaksās. Vispār iestrādes ir lielas, teiku atklāti. Te jāsaka, ka mēs kritizējam daudzreiz pamatoti Sabiedrības droības departamentu, bet faktiski klusītiņām viņi o darbu uz prieku ir vilkui, un rezultāti ir.

J.Freimanis: Es domāju...

Prieksēdētājs: Es atvainojos, to, ko jūs domājat, Freimaņa kungs, to debatēs, lūdzu! Tagad tikai jautājumi. Tagad jūs klausieties, ko domā Jund˛a kungs.

Lūdzu, deputāt Bel!

A.Bels: Es tomēr gribu atgriezties pie 17.panta 2.punkta 5.apakpunkta. Mani neapmierināja jūsu atbilde Ēlerta kungam. Es tomēr gribētu precīzi zināt jūsu nostāju. Kādi dokumenti tika likti pamatā ā panta radīanai- PSRS, Irākas vai Čīles robe˛apsardzības noteikumi? Lai galīgi noskaidrotu jūsu pozīciju, jūs man pasakiet, kā jūs iedomājaties romāna manuskripta pārbaudi, kādā veidā tā notiks?

Prieksēdētājs: Cik es sapratu, tad Jund˛a kungs beigās piekrita, ka is punkts būtu svītrojams.

T.Jundzis: Es teicu, ka mēs sagatavosim argumentus. Te vienkāri vajadzīgi papildu eksperti. Katrā ziņā Čīles likumdoana mums nebija pieejama, bet Padomju Savienības gan ir izmantota. Varbūt tās ir da˛as vēsmas, kas ir redzamas. Tāpēc mēs jums atbildēsim nākamajā lasījumā ļoti argumentēti, vai esam par kādu kompromisu vai svītroanu.

Prieksēdētājs: Te ir sajaukti muitas pienākumi ar robe˛apsardzību. Robe˛apsardzība pārbauda tikai robe˛as pārieanas likumību, nevis to, kas ir somā.

Lūdzu, deputāt Endele!

J.Endele: Turpinot to pau iesākto, ko eit jautāja Bela kungs, vai jūs uzskatāt, ka tādā gadījumā arī 10.4.punkta redakcija ir stipri pārskatāma, jo eit noteikti, manuprāt, ir muitas funkcija, un tur iznāks plēanās starp muitu un robe˛sargiem, kur tad iegūs tos 35 procentus? Kā jūs uzskatāt? Arī ajā pantā ir pārskatāms vai nav?

T.Jundzis: Var būt tāda situācija, ka vietās, kur nav muitas posteņa, parādās vai nu robe˛as pārkāpējs, vai vienkāri persona, kura tiek turēta aizdomās par robe˛pārkāpumu. ādā gadījumā, ja tai ir narkotikas vai cita aizliegta viela, tomēr būtu ādām tiesībām robe˛sargam jābūt. Ja ir muitas kontroles punkts, tad visas īs funkcijas veic muita, bet robe˛sargi tikai palīdz viņiem nosegt robe˛u, lai neiet apkārt iem posteņiem.

J.Endele: Par 24.pantu. Tur tiek apsolīts, ka pierobe˛as rajonos robe˛apsardzības dienesta darbiniekiem pēc viņu vēlēanās pieķirs zemes gabalu un tā tālāk. Vai pavaldībām būs iespējas vienmēr o likuma solījumu izpildīt?

T.Jundzis: Tas ir pamatots jautājums, bet, saprotiet, tās ir valsts intereses. Es ceru, ka pavaldības to sapratīs. Vienkāri būtu jāsaskaņo īs iespējas un valsts intereses un jārada maksimāls labvēlības re˛īms ajā jomā.

J.Endele: Cik pēc jūsu prognozes varētu būt sauszemes robe˛sargu?

T.Jundzis: Mēs ļoti nosacīti runājam pareiz par trim, četriem tūkstoiem robe˛sargu. Tas ir kopā ar jūras robe˛u. Gaisa robe˛sardzē ir vairāk tehnisku darbinieku, ar to mums ies grūti. Tur vēl es nevaru pateikt. Bet mēs runājam par trim, četriem tūkstoiem. Varbūt līdz pieciem tūkstoiem, tas jau būs tādos labos laikos.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāt Silār!

I.Silārs: Es vispirms gribētu sākt ar jautājumu, vai nevajadzēja mums vienlaikus tomēr domāt par grozījumiem kodeksos? Piemēram, par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Kriminālkodeksā?

T.Jundzis: Es domāju, ka tagad ir tiei tā iespēja, kad to ļoti viegli var risināt. Atcerieties, likumā par valsts obligāto dienestu pielikumā bija likumprojekts par grozījumiem Kriminālkodeksā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā! Tagad mums vēlreiz vajadzētu atgriezties pie ā kodeksa un kopsakarībā ar o likumprojektu par robe˛apsardzību to izskatīt. īs normas tur jau ir ieprogrammētas.

I.Silārs: Man ķiet, ka 4.punktā tomēr ir drusku pārauts pār svītru. eit ir rakstīts- "jaunieus, kuri iesaukti valsts dienestā", bet skaidrs, ka mums ir obligātais valsts dienests. Tādēļ eit būtu rakstāms, ka "jaunieus, kuri iesaukti obligātajā karadienestā- valsts dienestā, norīko robe˛apsardzības dienestā ar viņu rakstisku piekrianu". Tikko eit izskanēja skaitlis- trīs līdz četri tūkstoi. Kas būs, ja mēs katram, kur pilda iesaukumu valsts dienestā, prasīsim rakstisku piekrianu?

T.Jundzis: Kolēģi Silār! Es izsaku lielu atzinību, ka jūs o problēmu izvirzāt, bet, ja jūs būtu rūpīgi klausījies manu ziņojumu, tad būtu dzirdējis, ka es deputātiem ziņoju, ka ar komisijas ieteikumu mēs lūdzam o teikumu vispār svītrot.

I.Silārs: Paldies. Es tieām esmu palaidis garām. Lūdzu mani atvainot.

Bet vēl pēdējais jautājums par 23.punktu, kas attiecas uz robe˛apsardzības darbinieku materiālo nodroinājumu un sociālajām garantijām, kuras ir pilnīgi atķirīgas, nekā ir policijas likumā. Kā profesionālam mediķim man pilnīgi dīvaina liekas ī norma par invaliditātes pensijām līdz pieciem gadiem. Ir skaidri zināms, ka invalīds, ja viņ piecus gadus ir invalīds, visu mū˛u būs invalīds. Bet eit teikts, ka tikai pēc pieciem gadiem sāks maksāt invaliditātes pensiju, līdz tam piecus gadus pilnā apmērā maksā algu un tā tālāk. Es domāju, vai tas viss ir pārdomāts līdz galam.

T.Jundzis: Katrā ziņā mēs ļoti ceram uz attiecīgās komisijas, kura nodarbojas ar pensiju lietām, atzinumiem. Iespējams, ka ā panta redakcija būs analoģiska attiecīgā panta redakcijai likumā par policiju. Tur mēs visus līdzīgos secinājumus izsvītrojam ārā ar atsauci, ka tiks pieņemts speciāls nolikums, kuru apstiprinās valdība, kas regulēs os sociālās nodroināanas jautājumus attiecībā uz pensijām un invaliditāti. Ja kolēģiem no īs komisijas, kura nodarbojas ar pensijām, ir tomēr prieklikums, tad otrajam lasījumam mēs iestrādāsim.

Prieksēdētājs: Deputāte Buķele, lūdzu!

E.Buķele: Cienītais kolēģi! Lielu daļu no mana jautājuma kolēģi paguva eit uzdot, tādējādi man praktiski ir atlicis tikai izteikt gandrīz vai savu prieklikumu. Daudz kas no man neskaidrajām pozīcijām būtu atkritis, ja mēs o likumprojektu būtu skatījui paketē ar likumprojektu par muitu. Pareiz gan 6., gan 8., gan 10. un citos pantos ir ļoti daudz atsauču uz Latvijas Republikas Ministru padomes noteiktajiem normatīvajiem aktiem. Arī likumā par muitu ir is pats moments. Tagad nav īsti skaidrs, kad būs tie normatīvie akti un kādi tie būs.

T.Jundzis: Dzīve ir dzīve. Ja mēs varētu skatīt o likumprojektu kompleksā ar muitu, tā ir atkal ideāla situācija, jo muitas kodekss ir pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu, ņemsim abus os likumprojektus rokā un otrajā lasījumā prieklikumus iesniegsim gan vienam, gan otram projektam. Tie, protams, ir jākoordinē. Pareiz ir ideāla situācija. Kas attiecas uz iem normatīvajiem aktiem, tad jāsaka, ka tā jau nav, ka muita darbojas bez valdības normatīvajiem aktiem. Tie ir, bet tie būs jāpieslīpē atbilstoi muitas kodeksam. Gribētos, bet visu vienā dienā saņemt nevar, tas ir tomēr process.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāt Emsi!

I.Emsis: Man jautājums par 8.punktu. Vai ir īpai labi izsvērts jautājums par to, ka saimnieciskās darbības ierobe˛oana pierobe˛as joslā ir robe˛apsardzības dienesta tiesībās? Vai to tomēr nevajadzētu pacelt augstāk- valdības vai parlamenta tiesību sfērā, ņemot vērā, ka tur jau ir da˛ādi ierobe˛ojumi, piemēram, rezervāti un tamlīdzīgi? Vai robe˛apsardzības dienestam ādas tiesības būtu pieķiramas?

T.Jundzis: Es domāju, ka jūsu jautājums ir pamatots. Bet te ir tīri pragmatiska pieeja. Jāsaprot, ka ādām tiesībām principā jābūt, taču tās tieām varētu realizēt caur augstākām iestādēm, bet stratēģisku apsvērumu dēļ robe˛sargiem principā ir jāspēj ietekmēt, lai tur nenovāktu kādu pauguru, kuram ir stratēģiska nozīme robe˛apsardzībā, neaizbērtu kādu gravu vai krūmu vietā nestādītu kartupeļus un otrādi. Tā ka zināmām tādām tiesībām ir jābūt. Kā tās realizēt, te varbūt varētu domāt par diferencētu pieeju. Ja tas ir saistīts tieām ar kaut kādu objektu celtniecības aizlieganu, tad varbūt jums ir taisnība, ka to izlems robe˛apsardzības posteņa prieknieks. Bet kādai citai darbībai, kura nerada tādas sekas, varētu pameklēt diferencētu pieeju.

I.Emsis: Vēl viens jautājums par ieroču lietoanas tiesībām. 1.panta 1.punkta 6.apakpunktā rakstīts: "padarīt nekaitīgu dzīvnieku, kur apdraud cilvēka dzīvību vai veselību". Man eit ba˛as izraisa, piemēram, Sarkanās grāmatas dzīvnieks brūnais lācis, kur vienmēr potenciāli apdraud cilvēka dzīvību. Tātad eit mēs faktiski legalizējam malumedības? Vai tas ir nepiecieams?

T.Jundzis: Iedomājieties, ka traka lapsa metas cilvēkam virsū! Kas būs, ja mēs nedodam ādas tiesības? Varbūt varētu papildināt ar vārdu, ka "tiei" apdraud. Katrā ziņā potenciāla apdraudēana te nav domāta. Tas nu ir skaidrs.

Prieksēdētājs: Es atvainojos par komentāru, bet is pants ir ielavījies no attiecīgās PSRS likumdoanas, kur tas tika speciāli ievietots, lai robe˛sargi varētu nodarboties ar malumedniecību. Tas nav robe˛apsardzības likumā jāparedz, ka jāauj dzīvnieks, kas apdraud dzīvību. Tikpat labi jāraksta, ka jāsit nost čūskas un tamlīdzīgi. Tās ir tīri padomijas grimases, kas ielavījuās ajā kodeksā.

Lūdzu, Berklava kungs!

E.Berklavs: Mans jautājums ir par 7.lappuses pēdējo rindkopu, kur ir runa par to, ka aizliegts lietot cīņas paņēmienus, roku dzel˛us, stekus un tā tālāk. Vai vārds "nepilngadīgie" ir pietiekami pamatots? Ne jau pasi viņam prasīs, kad viņ uzbruks! Ja viņam pēc vienas dienas ir 18 gadi!? Man liekas, tas ir vecums, ko visgrūtāk pamanīt. Vajadzētu ierakstīt, ka līdz 15 gadiem, lai var redzēt, ka tas ir bērns, nevis astoņpadsmitgadīgais, vai arī vispār to svītrot.

T.Jundzis: Es ceru, ka jūs ievērojāt, ka te ir saaurināts is jēdziens. Ja, piemēram, grupā ir divi cilvēki, tad jau is noteikums nav spēkā. Ja viņi ir bruņoti, atkal neattiecas. Bet faktiski ī tēze ir ņemta no likuma par policiju.

E.Berklavs: Ar ko atķiras astoņpadsmitgadīgais bez vienas dienas no deviņpadsmitgadīgā?

T.Jundzis: Nu, tas...

E.Berklavs: Otrs jautājums man ir par 20.punktu 12.lappusē. Mans prieklikums tomēr ir, ka robe˛sargu prieknieks ir tik svarīga persona, ka es lūgtu, lai to apstiprinātu Augstākā padome, pat ne Prezidijs, bet Augstākā padome. Tā ir tik svarīga persona. Vēl jo vairāk, es nekautrēos pateikt, ka tomēr Ministru padome ir apstiprinājusi cilvēkus, kas ir neatbilstoas personas. Es runāju konkrēti par Nacionālo jautājumu departamenta vadītāju. Mēs viņu būsim spiesti izskatīt speciāli. Es gribētu, lai o apstiprinātu Augstākā padome.

T.Jundzis: Es personiski arī jums piekristu.

Prieksēdētājs: Kādi vēl būtu jautājumi Jund˛a kungam? Nav. Tagad varētu sākties debates. Ja tieām debatētu is viens deputāts, kas ir sarakstā, tad mēs varētu uzsākt un arī pabeigt īs debates, jo is ir pēdējais darba kārtības jautājums. Bet, ja vēl kāds deputāts gatavojas pieteikties debatēs, tad varbūt labāk rīkot pārtraukumu. Vai vēl kādi deputāti gatavojas pierakstīties debatēs? Deputāts Eglājs. Vai ir, kas vēl vēlas debatēt? Nav.

Lūdzu, deputātam Eglājam vārds, un ar to arī beigsim debates.

V.Eglājs: Paldies par to, ka man dots vārds. Es noklausījos atbildes. Es iesniegu savus prieklikumus tiei komisijā. Es domāju, ka nav ko kavēt laiku, es neko neteiku.

Prieksēdētājs: Paldies, Eglāja kungs! Lūdzu zvanīt. Atgādinu deputātiem, ka ārkārtīgi steidzīgi jāiesniedz komisijā papildinājumi un labojumi, jo robe˛sargiem praktiski bija jau vakar jāstāv uz robe˛as.

Deputātus lūdzu reģistrēties. Rezultāts: 76 deputāti reģistrējuies. Balsosim par Latvijas Republikas likuma "Par robe˛apsardzības dienestu" akceptēanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: 69 balsis- par, pret- nav, atturas- 4. Līdz ar to mēs savu darba kārtību esam izskatījui. ī ir pirmā reize Latvijas Republikas Augstākās padomes vēsturē, kad precīzi tika izpildīta darba kārtība un noteiktajā laikā beidzas plenārsēde.

Frakcijas sēde - pulksten 15.00, Tautas frontes frakcijas sēde.

(Sēdes beigas)