Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns otrdien, 28.februārī, tiekoties ar Ukrainas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Oleksandru Miščenko (Olexandr Mischenko), pateicās vēstniekam par viņa personīgo ieguldījumu, aktīvi pārstāvot savu valsti un tautu laikā, kad jau gadu Ukrainā noris pilna mēroga Krievijas iebrukums. Vēstnieks parlamentā bija ieradies atvadu vizītē.

“Šodien starp Krieviju un brīvo pasauli nolaižas jauns dzelzs priekškars, taču visa pasaule zina, ka no tīras dzelzs tas ir tieši Ukrainā. Tas ir taisīts no asinīm slacītas un cīņu dūmos nokvēpušas dzelzs. Tas kalts no kaujās rūdīta tērauda. Tā ir tērauda barjera, kas pasauli sargā no plēsīga, mežonīga zvēra. Mūsu pienākums, mūsu atbildība ir tēraudciets atbalsts Ukrainai. Latvijā un starptautiski. Vārdos un darbos. Morāli un praktiski,” piektdien, 24.februārī, Saeimas ārkārtas sēdē, apritot gadam kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, sacīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.

“Latvija sniedz visaptverošu palīdzību Ukrainai, un sabiedrībā valda spēcīgs, nepagurstošs atbalsts, tostarp praktiskā līmenī. Latvija atbalstīs Ukrainu līdz pat absolūtai Ukrainas uzvarai. Krievijai ir jāatbild par šīm asiņainajām zvērībām. Vainīgajiem ir jātop sodītiem. Tas ir jautājums par to, vai pasaulē valdīs tiesību spēks vai tiesības uz spēku,” sacīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, pirmdien, 20.februārī, tiekoties ar Ukrainas parlamenta (Verkhovna Rada) priekšsēdētāja vietnieci Olenu Kondratjuku (Olena Kondratiuk).

“Īstena demokrātija nevar tikt realizēta bez tautas pārstāvniecības un bez parlamenta – vietas, kur satiekas dažādi cilvēki, idejas, pārliecības. Vietas, kur šie cilvēki mainās, bet tiek nodrošināta fundamentāla pēctecība un absolūts varas līdzsvars,” ceturtdien, 16.februārī, sacīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns Gunāra Kusiņa grāmatas “Latvijas parlamentārisma apskats” otrā papildinātā izdevuma svinīgajā atvēršanas pasākumā Saeimā.

“Mūsu tautas vēsturiskais vērtību kods – pasargāt, saudzēt un saglabāt. Tas ir arī ideālais rīcības modelis, kas vienlaikus attiecas gan uz dabu, gan kultūras mantojumu,” sacīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, trešdien, 15.februārī, parlamentā atklājot semināru “Klimats, kultūra, dzīves kvalitāte”.

“Izmēra ziņā nelielas valstis var pastāvēt tikai tad, ja iestājas par likuma varu starptautiskajās tiesībās,” sacīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, otrdien, 7.februārī, parlamentā tiekoties ar Gvinejas-Bisavas Republikas ārlietu ministri Suzi Karlu Barbozu (Suzi Carla Barbosa).

“Lai veicinātu ekonomisko izaugsmi, Latvija ir ieinteresēta rast jaunus sadarbības veidus ar Šveici, īpaši jomās ar augstu pievienoto vērtību. Mums ir jābūt ilgtspējīgiem, tostarp atbalstot Ukrainu,” pauda Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, otrdien, 7.februārī, parlamentā tiekoties ar Šveices Konfederācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Martēnu Mišlē (Martin Michelet).

Latviju un Poliju vieno vēsturiskas saites, un arī patlaban mūsu drošība ir cieši savstarpēji saistīta. Polijas un Baltijas valstu stratēģiskā sadarbība jaunajā ģeopolitiskajā situācijā ir īpaši nozīmīga. To uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, trešdien, 1.februārī, parlamentā uzņemot Polijas prezidentu Andžeju Dudu (Andrzej Duda). Polijas prezidents Latvijā ieradies oficiālā vizītē.

“Šogad aprit 30 gadi, kopš Latvija un Slovākija nodibināja diplomātiskās attiecības. Esam līdzīgi domājoši partneri, un šobrīd gan Latvija, gan Slovākija sniedz stingru atbalstu Ukrainai,” sacīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, pirmdien, 30.janvārī, tiekoties ar Slovākijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ladislavu Babčanu (Ladislav Babčan). Vēstnieks parlamentā bija ieradies atvadu vizītē.

Piektdien, 27.janvārī, Saeimas namā uzrunājot Latvijas diplomātisko misiju vadītājus, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns viņiem pateicās par nozīmīgo ieguldījumu Latvijas valsts interešu pārstāvībā ārvalstīs. Aizvadītajā gadā būtiski pieaugusi ārlietu nozīme sabiedrībā. Katrs esam izjutuši, ka procesi, kas notiek ārpus Latvijas robežām, skar ikvienu. Tomēr šis laiks arī sniedzis Baltijas valstīm, tostarp Latvijai, iespēju kļūt par balsi, kurā vairāk ieklausās un kura var vairāk ietekmēt starptautiskos procesus, uzsvēra E.Smiltēns.