Latvijas Republikas Saeimas
2026. gada 1. oktobra kārtējā sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Sākam Saeimas 2026. gada 1. oktobra kārtējo sēdi.

Sēdi sākam ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās 12. punktu – likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Ilze Stobova, Ričards Šlesers, Jekaterina Drelinga, Viktorija Pleškāne un Mārcis Jencītis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Agita Zariņa-Stūre.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Šis iesniegtais likumprojekts ir kļūda, misēklis vai muļķība. Tā kādreiz notiek nejauši, nezināšanas pēc... apzināšana... vai varbūt pirmsvēlēšanu reibuma pēc, jo šāds likumprojekts, ar tādu saturu, Saeimā tiek iesniegts jau otro reizi. Tāpēc pamatošu un atgādināšu vēsturisko gaitu.

Pēc divu gadu darba grupas cikla Saeima šajā sasaukumā grozīja Izglītības likumu, precizējot ne tikai tālmācības formu, bet arī sakārtojot terminus, katras mācību formas atbildības nesēju. Šos likuma grozījumus par labu valstij un izglītības kvalitātei atzina Valsts prezidents, tobrīd aicinot deputātus precizēt ieviešanas laiku, lai kvalitatīvi sagatavotu Ministru kabineta noteikumus likuma ieviešanai. Šie noteikumi jau ir ne tikai izstrādāti... no atbildīgās ministrijas... bet jau ir Ministru kabinetā apspriešanā.

Maijā frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ iesniedza likuma grozījumus. Saeima tos atdeva komisijai tālākam darbam. Šodien atkal tas pats, no sērijas: atkārtošana – zināšanu māte. Tāpēc informēšu, par ko tad ir šis likumprojekts, kādi tad ir ieteikumi.

Divi būtiskākie ieteikumi.

Pirmais – par situāciju izglītībā, ja kādu dienu ir valstisks apdraudējums. Paskaidrošu tiem, kas nezina vai nav lietas kursā, ka Ministru kabinets šādu regulējumu jau ir noteicis, skaidri definējot atbildības un mācību pieejamību krīzes situācijā. Ja jūsu frakciju tas tik ļoti uztrauc, tad jums būtu jāzina, ka šāds dokuments jau ir izstrādāts un ir spēkā.

Otrs būtiskākais moments, kas tiek rosināts, – neierobežot tālmācības formu 1.–6. klasē... tāpat kā iepriekšējais, maijā iesniegtais. Ar ko tie atšķiras? Vēl ir pielikta klāt tāda sadaļa, ka valsts un pašvaldības nekādā ziņā tieši šajā formā nevar iejaukties. Tas nozīmē, ka valsts maksā naudu, valsts brīnās par izglītības kvalitāti, bet neko citu darīt nevar. Citas formas, ko mēs tobrīd sakārtojām, jūs tā kā īsti neinteresē.

Atgādināšu, ka iepriekš nobalsotais Izglītības likums paredz visas formas, bet, ņemot vērā milzīgi lielo atbildību par bērnu attīstību sākumskolā, noteic, ka tas ir pieaugušo izvērtējums un tālmācība kā forma netiek aizliegta. Šis ir ārkārtīgi svarīgs posms sākumskolā, jo primārāka par zināšanām ir prasme mācīties sadarboties, un sākumskolā neapgūto ir ļoti, ļoti grūti, pat neiespējami pēc tam apgūt. Dubultatbildīgi ir arī tas, lai bērns nav viens mājās kiberpasaulē, lai viņš ir starp vienaudžiem pedagogu klātbūtnē.

Es saprotu, ka jūsu frakcijai LATVIJA pēdējā... PIRMAJĀ VIETĀ nav būtiski, kāda ir sabiedrība, kāda tā veidojas, kāda ir domāšana un inteliģences līmenis, bet es domāju, ka citām partijām un frakcijām tas ir svarīgi.

Tāpēc es aicinu likumprojektu neatbalstīt divu minēto iemeslu pēc. Apdraudējuma situācijas jau ir sakārtotas Ministru kabineta noteikumos. Šis ir atkārtots likumprojekts... kurš jau ir atdots darbam komisijai. Mīļā miera labad pieņemsim, ka šis bija misēklis, ka jūs nezinājāt, ka šie noteikumi vai likumi kaut kādā veidā ir kustējušies, virzījušies, jo jūs parasti zināt, kāda ir īstā patiesība.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Stobovai – “par”.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Iepriekš teiktais neatbilst patiesībai, un es to pamatošu.

Es domāju, ka jūs esat iepazinušies arī ar sniegtajiem atzinumiem par šo likumprojektu. Un tieši šajos atzinumos, kur nav saskaņoti noteikumā veiktie... pamatojoties uz šo likumu veiktie... noteikumi arī radīja šo priekšlikumu. Komisija neatrada laiku izskatīt šo likumprojektu, jo (Starpsauciens: “... viss kārtībā. Ko jūs varat ņemties?”)... Tajā brīdī, kad jūs sāksiet ņemties, tad mēs beigsim.

Tieslietu ministrija norādīja, ka projektā nav ietverti kvalitātes un kārtības kritēriji. Jūs varat man neticēt, bet varbūt uzklausiet Tieslietu ministriju. Viņi norādīja to, ka tas, kas šeit, no tribīnes, tika minēts, nav paredzēts. Ja jūs gribat teikt, ka ir noteikta konkrēta mācību forma, kurā notiks mācības ārkārtas situācijās, tā nav taisnība. Mēs redzējām, kas notika tajā brīdī, kad valstī pazuda elektrība. Kas notika? Kā turpināsies mācības? Kārtība... Nav tādas kārtības! Jūs uzliekat pienākumu ar noteikumiem, kas paredz to, ka ir jāpārbauda ģimene, bet jūs neuzliekat pienākumu pārbaudīt to, kā strādā pati skola... vai pārējās. Jūs šobrīd ignorējat tos cilvēkus, kuri ir izvēlējušies tālmācību un izglītību ģimenē kā mācību formu. Jūs ignorējat pašvaldības, kurām jūs esat uzlikuši par pienākumu veikt kvalitātes pārbaudi. Jūs uzliekat pienākumus, bet neparedzat finanses. Šie visi faktori ir minēti... izskatot noteikumus, kas pamatojas uz šo likumu.

Šīs likuma izmaiņas, kas tika veiktas, ir radījušas nekvalitatīvu un sloga pilnu pamatu. Saeima izvirza apkarot birokrātiju, bet šis likums ir radījis tādu birokrātiju, kādu tā nespēj pacelt. Apskatot birokrātijas faktoru, tieši izglītības joma ir tā, kur birokrātija ir radīta visvairāk. Vai tā nav patiesība? Tā ir patiesība, tikai mēs to negribam redzēt. Pieņemot lēmumus, ir jāizsver sākums un gals, nevis tikai domājot, ka pieņemtie papīri atrisina situāciju. Izlasiet TAP dokumentus un LIZDA, pašvaldības, darba devēju atsauksmes. Tie visi ir noteikumi, kas balstīti uz šā likumprojekta. Tas nav sakārtots. Ja tajā brīdī jūs neticat man, ticiet saviem kolēģiem un vadītajām ministrijām, kas ir sniegušas atziņas. Tajā brīdī iedomība bez pamatojuma ir vienkārši bailes no savas rīcības.

Aicinu balsot “par” šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 38, atturas – 23. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.

Deputāti Jānis Eglīts, Harijs Rokpelnis, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks un Arnolds Jātnieks lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Sejas aizsegšanas aizlieguma likums”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Uģis Mitrevics, Inese Lībiņa-Egnere, Augusts Brigmanis, Juris Viļums, Jurģis Klotiņš, Leila Rasima, Maija Armaņeva, Jānis Eglīts un Ieva Brante lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Edvīns Šnore, Jānis Eglīts, Uģis Mitrevics, Jurģis Klotiņš un Roberts Ķipurs lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā”. (Starpsauciens.) Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pilsonības likumā” iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 6, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Deputāti Juris Viļums, Harijs Rokpelnis, Jānis Eglīts, Aiva Vīksna un Edmunds Jurēvics lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un pārcelt 30. punktu – likumprojektu “Grozījums Transporta enerģijas likumā” – pirms 12. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Juris Viļums, Harijs Rokpelnis, Jānis Eglīts, Aiva Vīksna un Edmunds Jurēvics lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un pārcelt 31. punktu – likumprojektu “Kriminālsodu izpildes likums” – pirms 12. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Zivtiņa, Lindas Liepiņas, Maijas Armaņevas, Ilzes Stobovas un Viktorijas Pleškānes iesniegto likumprojektu “Dabas stihiju izraisītu meža postījumu seku likvidēšanas likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts tika sastādīts pēc tam, kad Latvijā notika simtgadē lielākā vētra ar lielākajiem postījumiem, kādi ir nodarīti jebkad beidzamajos – labi, es pieņemu – 100 gados. Tas ir saskaņots ar nozari, un nozare to ļoti lūdza.

Tāpēc man būtu jautājums... Es, jau iepriekš aprunājoties, domāju, ka par nodošanu komisijām atbalsta tomēr nebūs, bet man ir jautājums visiem deputātiem, it sevišķi tiem, kas ir deklarējuši, ka atbalsta zemniekus, mežsaimniekus... kas tagad notiek? Divas lietas es pastāstīšu. Pirmkārt, kas notiek; otrkārt, par likuma būtību.

Pēc tām vējgāzēm ir ļoti daudz koku sakrituši, bet ir cilvēki, kas tos nevar ņemt ārā... ar tiem kokiem nevar neko darīt. Kāpēc? Un tas ir tas otrs – ja šie postījumi viņam ir izdarīti nevis vienā nogabalā, bet vairākos un šī summa pārsniedz 54 tūkstošus eiro... kaitējums, kas ir nodarīts... ko viņš var izvest ārā... tad viņam ir jāreģistrējas VID kā nodokļu maksātājam. Tas viņam burtiski sadārdzina šo procedūru, tā paliek daudz sarežģītāka. Līdz ar to notiek tas, ka tie kokmateriāli aiziet postā vai... nu ne gluži postā... ja ir sakritušas egles un priedes, tās tūlīt, tūlīt paliks zaļas, un tad, maksimums, ko no tām varēs dabūt ārā, būs kaut kāda šķelda, malka... vai vēl kaut kas.

Līdz ar to tas būtu tīri saimniecisks likums. Šis likums ikdienā nestrādās. Tas nedarbosies ikdienā. Ir paredzēti aizsargmehānismi, lai tas nedarbotos ikdienā. To varēs iedarbināt tikai un vienīgi Ministru kabinets atkarībā no tā, kāda situācija ir izsludināta mūsu valstī. Un tanī skaitā arī par šiem nodokļiem un PVN. Kāpēc tas ir...? Tātad neapliekot... Ja postījumi nodarīti vairākos nogabalos, kāpēc nemaksā PVN? Tāpēc, ka tie ir izdevumi, lai sazāģētu, izvestu, pievestu. Tie ir izdevumi. Tāpēc neapliekam to ar PVN.

Kā jau minēju, šis likums nestrādās ikdienā. Tas nav paredzēts ikdienas procedūrām, tikai īpašos atregulēšanas gadījumos. Bet jāpiebilst, jā, tiešām tā ir taisnība, ka tas darbosies arī ar atpakaļejošu spēku uz to datumu, kad Latvijā bija beidzamā vētra. Es varu kļūdīties, kurā datumā tā bija. Tā ka tā.

Ir divas lietas. Cienījamie pilsoņi, mežinieki, zemes īpašnieki, visi, kas šobrīd skatās un vēro! Pavērojiet, pasekojiet līdzi. Es piekrītu, ka šis likumprojekts varbūt nav līdz galam korekts... es nezinu, man likās, ka ir, bet varbūt nav. Bet tieši tāpēc es lūdzu nodot to komisijām. Paskatieties, kas būs. Ja šis likumprojekts šobrīd netiks nodots, tad es saprotu tā – neatkarīgi no tā, vai tas ir saimniecisks vai politisks likumprojekts, ja to sniedz opozīcija, nekādā mērā to nedrīkst nodot izskatīšanai komisijām... jo tas ir opozīcijas likumprojekts, tātad slikts, neraugoties uz to, ka tas aizstāv mūsu zemes īpašnieku, zemnieku, mežsaimnieku intereses. Ja kāds mani sadzirdēja no politiķiem... Ceru. Bet, lūdzu, atbalstiet šo likumprojektu vismaz nodošanai komisijai.

Paldies. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Dabas stihiju izraisītu meža postījumu seku likvidēšanas likums” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 15, atturas – 48. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Jurēvica, Jāņa Patmalnieka, Agneses Krastas, Ainara Latkovska un Arvila Ašeradena iesniegto likumprojektu “Grozījums Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Divas nedēļas pirms 1990. gada 4. maija balsojuma, kad Augstākās padomes deputāti nobalsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu, sanāca vairāk nekā astoņi tūkstoši tā laika pašvaldību, domju un pagastu deputātu un vairāk nekā 97 procenti no viņiem atbalstīja rezolūciju, aicinot Augstākās padomes deputātus atjaunot Latvijas neatkarību. Es domāju, ka tie divi Augstākās padomes deputāti, kas šobrīd atrodas zālē, apliecinās šo vēsturisko faktu patiesību. No tā laika, it īpaši no Latvijas Tautas frontes laika, pašvaldības un pašvaldību deputāti ir bijuši ļoti svarīgi Latvijas nacionālajai drošībai... gan neatkarības atjaunošanā, gan civilajā aizsardzībā.

Arī šobrīd es gribu teikt, ka absolūts vairākums Latvijas pašvaldību deputātu neatkarīgi no politiskās piederības ir Latvijas patrioti, kārtīgi saimnieki un dara savu darbu pēc labākās apziņas. Bet diemžēl pēdējos gados ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad pašvaldību vadītāji pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā nav bijuši spējīgi nostāties Ukrainas pusē un nav atbalstījuši dažādu okupācijas pieminekļu aizvākšanu no savas pašvaldības teritorijas, piemēram, Bartaševičs, kas kandidē no Šlesera partijas, nav pat ieguvis pielaidi valsts noslēpumam un nespēja atzīt to, ka Krievija ir agresors, viņš līdz pēdējam cīnījās (Starpsauciens.) par to, lai Rēzeknē netiktu noņemts okupācijas piemineklis.

Kolēģi, šī likumprojekta būtība ir gaužām vienkārša. Latvijas Republikas pašvaldības deputāti nevar vanckāties šurpu turpu uz agresorvalstīm – Baltkrieviju vai Krieviju. Tas apdraud mūsu drošību. Ja kāds pašvaldības deputāts vēlas doties uz Krieviju taisīt biznesu vai pazemoties Kremlim, lai tad viņš dodas uz turieni, bet lai noliek deputāta mandātu un neatgriežas.

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo likumprojektu, kas nosaka pilnīgu aizliegumu arī pašvaldības deputātiem doties uz agresorvalstīm un braukt atpakaļ. Ja kādam ir dikti mīļš Kremļa režīms, tad brauciet uz turieni un tur palieciet!

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par (Starpsaucieni.) likumprojekta “Grozījums Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktorijas Pleškānes, Ričarda Šlesera, Jekaterinas Drelingas, Lindas Liepiņas, Ilzes Stobovas un Mārča Jencīša iesniegto likumprojektu “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Katrs no mums, tiekoties ar vēlētājiem reģionos vai Rīgā, dzird vienu un to pašu frāzi: pie ārsta nevar tikt! Katram no mums neatkarīgi no dzīvesvietas, finansiālā stāvokļa vai vecuma ir tiesības saņemt nepieciešamo medicīnisko aprūpi, tikt pie ārsta, veikt izmeklējumus un saņemt ārstēšanu. Šobrīd Latvijā valsts apmaksāta medicīnas aprūpe daudziem eksistē tikai uz papīra. Kad cilvēkam ar aizdomām par nopietnu slimību vai ar stiprām sāpēm valsts rindu piedāvā pēc pusgada vai pēc gada, tā vairs nav veselības aprūpe. Vienam pacientam gaidīšana var būt pieļaujama, citam tā var nozīmēt būtisku veselības pasliktināšanos. Tāpēc ar vienu rindas numuriņu nepietiek. Ir jāvērtē arī tas, cik ilgi konkrētais cilvēks drīkst gaidīt. Un gaidīšanas laikā slimība... aiziet tālāk. Viegla kaite kļūst par hronisku, pēc tam valstij tā jāārstē un ārstēšana maksā divreiz vairāk. Vai vēl briesmīgāk, ko es dzirdēju no saviem tuviem cilvēkiem, ka cilvēks nesagaida rindu, vienkārši nomirst.

OECD dati. 2025. gada pārskatā norādīts, ka Latvijā 8,4 procenti iedzīvotāju nav saņēmuši vajadzīgo medicīnisko palīdzību izmaksu, attāluma vai gaidīšanas dēļ. OECD vidēji tie ir 3,4 procenti.

Savukārt rindas kā šķērsli Latvijā norādījuši vairāk nekā 5 procenti iedzīvotāju. Aiz šiem skaitļiem ir cilvēki. Kāds dzīvo ar sāpēm, kāds nevar strādāt, kāds gaida izmeklējumu un nezina, vai viņa slimība pa to laiku nekļūst smagāka. Šodien pacientam ir tiesības izvēlēties citu ārstniecības iestādi, bet Nacionālais veselības dienests iesaka meklēt vietu, kur rinda ir īsāka. Taču pats dienests norāda, ka informācija par rindām tiek apkopota reizi mēnesī un var neatspoguļot aktuālo situāciju. Tātad slimam cilvēkam pašam jāzvana, jāmeklē un jāsalīdzina, kur un kādas ir rindas, un arī pēc visiem šiem zvaniem nav garantijas, ka viņš saņems palīdzību laikā.

Šie grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā ir domāti tam, lai šo netaisnību beidzot izbeigtu. Ko mēs tieši piedāvājam mainīt?

Pirmkārt, mēs likumā ierakstām skaidru lietu – medicīniski pamatots pakalpojuma saņemšanas termiņš. Ko tas nozīmē? Tam, cik ilgi cilvēkam jāgaida rinda, ir jābūt atkarīgam nevis no kvotu trūkuma vai rindas garuma konkrētajā slimnīcā, bet gan no pacienta veselības stāvokļa. Ja cilvēkam palīdzība ir vajadzīga divu nedēļu laikā, tad tas arī ir viņa likumīgais termiņš.

Otrkārt, mēs uzliekam Nacionālajam veselības dienestam tiešu pienākumu – ja vienā slimnīcā rinda ir garāka par šo saprātīgo un dzīvībai drošo termiņu, valstij ir pienākums atrast pacientam vietu citur. Tā var būt reģionālā slimnīca, tas var būt privāts centrs, kam ir līgums ar valsti, vai jebkura cita iestāde. Galvenais – cilvēkam ir jāsaņem palīdzība laikus. Un, kas ir ļoti svarīgi, pacientam par to nav jāmaksā ne par centu vairāk kā parastā pacienta iemaksa. Atbildība par rindu organizēšanu tiek nocelta no slima cilvēka pleciem uz valsts pleciem.

Kolēģi, Latvija šodien tērē milzīgu naudu invaliditātes pabalstiem un ilgām slimības lapām. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs sākumā nokavējam laiku, liekot cilvēkiem mēnešiem gaidīt rindā uz izmeklējumu. Šie grozījumi nav tikai pacientu tiesību aizstāvība. Tas ir loģisks solis valsts ekonomikai. Un ārstēt slimību pašā sākumā vienmēr ir lētāk nekā cīnīties ar ielaistām sekām. Tiesības uz veselību un dzīvību ir mūsu Satversmes pamats. Pacientam ir jāsaņem palīdzība laikā, kad tā viņam ir vajadzīga, un naudas trūkums viņa makā nedrīkst kļūt par iemeslu bīstamai gaidīšanai. Mūsu kā likumdevēja pienākums ir panākt, lai šīs tiesības strādā dzīvē, nevis paliek tikai kā skaisti vārdi uz papīra.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu, lai cilvēks ar savu slimību un savu nosūtījumu nepaliktu viens pats.

Paldies. Lūdzu atbalstīt! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 19, atturas – 43. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Eglīta, Harija Rokpeļņa, Edvīna Šnores, Edmunda Teirumnieka un Arnolda Jātnieka iesniegto likumprojektu “Sejas aizsegšanas aizlieguma likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt “par” pieteicies deputāts Jānis Eglīts.

J. Eglīts (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jautājums par likumprojektu “Sejas aizsegšanas likums” ir gana sens.

Likuma mērķis ir skaidrs – nodrošināt vienotas sabiedrības pastāvēšanu, sabiedrības locekļu savstarpēji atvērtu komunikāciju, uzticēšanos un kopā dzīvošanu. Šodien mēs runājam par mūsu drošību, par mūsu kultūras identitāti.

Satversmes preambula skaidri nosaka, ka Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senseniem laikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Ikvienam sabiedrības loceklim ir jārūpējas par sabiedrības kopējo labumu un jāizturas atbildīgi pret citiem. Taču šodien mēs redzam, ka šīs vērtības, mūsu kultūrvide un arī drošība tiek tieši apdraudētas. Šobrīd mums ir ārkārtīgi daudzi nelegālie imigranti, kas nāk no... austrumu kaimiņu īstenotā hibrīdkara. Globalizācijas, kā arī ģeopolitiskās un ekonomiskās situācijas izmaiņu rezultātā ir pastiprinājusies imigrācija, un Latvijā ieceļo personas, kas nes sev līdzi pilnīgi citu kultūru. Viņi šeit ieved savas paražas, kas ir krasi atšķirīgas no mūsējām, un ar savu rīcību bieži vien skaidri norāda uz nevēlēšanos integrēties. Nepieņemot mūsu dzīvesstilu un tradīcijas, šīs grupas veido savas noslēgtas kopienas un, ienākot Latvijas sabiedrībā, savu tradīciju vai slēpto nolūku dēļ veido atsevišķas subkultūras un pilnībā noslēdzas no pārējās sabiedrības. Tādējādi tiek grauta jebkāda iespēja veidot savstarpēju saziņu. Šīs kopienas nav gatavas integrēties. Tās veido sašķeltu sabiedrību un tai skaitā veicina kultūras un nacionālos konfliktus.

Mums ir jārunā atklāti – šīs grupas jau tagad atsevišķos rajonos ievieš savas tradīcijas un apdraud vietējo sabiedrību. Tas rada nopietnus un pieaugošus riskus Latvijas valsts un sabiedrības drošībai. Tieši tāpēc ir tapis šis likums. Tieši tāpēc šobrīd tas ir atkal kļuvis aktuāls – ka seju nav atļauts aizsegt publiskā vietā.

Kolēģi, mēs nebūsim vienīgie, kas... neesam vienīgie un nebūsim vienīgie, kas saskaras ar šo problēmu un rīkojas. Pieņemot šo likumu, mēs pievienosimies to Eiropas un pasaules valstu saimei, kuras jau ir ieviesušas līdzīgus ierobežojumus savu vērtību aizsardzībai. Šāds aizliegums – nēsāt seju aizsedzošu apģērbu – nacionālā līmenī ir ieviests tādās valstīs kā Francija, Beļģija, Bulgārija, Nīderlande. Šādi ierobežojumi darbojas arī Šveicē, Spānijā un Itālijā. Dažādās valstīs pieeja var atšķirties. Nīderlandē un Bulgārijā aizliegums koncentrējas uz konkrētām publiskām iestādēm, transportu un skolām. Savukārt Austrijā tas attiecas uz publiskām vietām plašāk. Mūsu izvēlētais ceļš ir vispārējs aizliegums, jo tikai tā varam garantēt drošību visā sabiedrībā, nevis atsevišķās institūcijās.

Ir jāsaka, starptautiskā prakse ne vienmēr rāda, ka sejas aizsegšana ir uzskatāma par obligātu reliģisku pienākumu, bet bieži vien šī ir kultūras tradīcija, ko apliecina, piemēram, Malaizijas un Ēģiptes tiesas spriedumi. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi valstu tiesības ierobežot noteiktus reliģiskās pārliecības paušanas veidus, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības dzīvot vienā sociālajā telpā.

Mūsu komunikācija balstās uz iespēju identificēt personu un uztvert tās mīmiku. Latvijā un Eiropā nav pieņemts aizklāt seju, slēpjoties no apkārtējiem. Cilvēks, kurš aizsedz seju, psiholoģiski nodala sevi no sabiedrības, radot iespaidu, ka viņam ir kas slēpjams, un tas – loģiski – tiek uztverts kā apdraudējums.

Seju aizsedzošs apģērbs nav tikai reliģisks simbols. Tā nēsāšana var tikt uztverta kā klajš politisks žests, tai skaitā tāds, kas pauž neiecietību pret mūsu kultūru, civilizāciju un paražām. Mums ir jāsargā sava publiskā telpa no noslēgtām subkultūrām, kas izplata mūsu atzītajām vērtībām naidīgu ideoloģiju.

Likums ir samērīgs, paredzot loģiskus izņēmumus, kad sejas aizsegšana ir pieļaujama normatīvo aktu izpildē, sportā, mākslā vai laika apstākļu dēļ. Un mūsu pienākums ir nodrošināt vienotas sabiedrības pastāvēšanu.

Aicinu nodot likumprojektu komisijai. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Sejas aizsegšanas aizlieguma likums” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 10, atturas – 4. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Komisija lūdz likumprojektu iekļaut sēdes darba kārtībā kā sadaļas “Likumprojektu izskatīšana” 1. punktu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un vēl esam saņēmuši... Prezidijs ir saņēmis deputātu Jura Viļuma, Harija Rokpeļņa, Jāņa Eglīta, Aivas Vīksnas un Edmunda Jurēvica lūgumu, kurā deputāti lūdz izdarīt grozījumus šā gada 1. oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā un pārcelt 15. līdz 29. punktu pirms 13. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tātad no 15. līdz 29. Precizēju. Darba kārtība grozīta.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Uģa Mitrevica, Ineses Lībiņas-Egneres, Augusta Brigmaņa, Jura Viļuma, Jurģa Klotiņa, Leilas Rasimas, Maijas Armaņevas, Jāņa Eglīta un Ievas Brantes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt “par” pieteicies deputāts Uģis Mitrevics.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tātad no 2020. gada 1. janvāra ir spēkā divas atšķirīgas minimālo uzturlīdzekļu... atšķirīgi apmēri. Tas nozīmē, ka mums nav vienlīdzības starp bērniem un bērni tiek sadalīti divās grupās, proti, vieni, kuriem vecāki maksā minimālos uzturlīdzekļus labprātīgi, otri, kuriem vecāki nemaksā... vecāks nemaksā, un valsts stājas viņa vietā un maksā, bet jau mazāku summu. Tas ir spēkā no 2020. gada.

Agrāk tā nebija. No 2004. gada bija spēkā kārtība, ka gadījumos, kad vecāki maksā šos minimālos uzturlīdzekļus saviem bērniem... un ja viņi nemaksā... tad tā ir viena un tā pati summa. Valsts stājas šo vecāku vietā, maksā, pēc tam ar šiem vecākiem cīnās, no viņiem piedzen un mēģina šos līdzekļus atgūt.

Tad lielā ekonomiskā krīze... 2010., 2011., 2012. gads... samazinātā apmērā. Tad 2013. gadā atkal atjaunots četrus gadus līdzvērtīgs maksājums kā vieniem, tā otriem bērniem. Un tad laikā, kad premjers saka šo frāzi, ko mēs visi atcerēsimies visu mūžu, ka naudas ir tik daudz kā nekad (2019. gadā), tanī pašā laikā šis pats valdības vadītājs un visa valdība uzdod tieslietu ministram izstrādāt kārtību, kādā veidā tad, kad ir naudas tik daudz kā nekad, tomēr, nu, es nebaidīšos teikt, apšmaukt bērnus vai neiedot visiem bērniem līdzvērtīgus, vienādus minimālos uzturlīdzekļus. Un – sacīts, darīts, no 2020. gada tas arī tā ir spēkā.

Tātad bērni, kuri saņem līdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, atkarībā no vecuma saņem par 40 eiro mēnesī mazāk vai par 54 eiro mēnesī mazāk. Tātad nevis 195, bet 155, un nevis 234, bet 180. Jūs varat sarēķināt, cik tas ir gadā... vairāki simti eiro, cik vieni bērni saņem mazāk par otriem.

Nu jā, kamdēļ šodien? Tamdēļ, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija kādu nedēļu vai divas atpakaļ jau skatīja šo jautājumu un tika panākta vienošanās, ka turpinās diskutēt par to. Vakar komisijas sēdē pietrūka deputātu, lai komisija to virzītu kā komisijas lēmumu. Tomēr šodien komisijas deputāti ir parakstījuši, esam savākuši parakstus un iesnieguši šo priekšlikumu.

Kāda ir doma? Šeit tiešām ir 20 miljonu eiro fiskālā ietekme. Un tas, ko es dzirdu jau vairākās komisijās, ka visi tie jautājumi, kuriem ir fiskālā ietekme... vienkārši, nu, par tiem nav jārunā. Varētu izlikties, ka tādu lietu vienkārši nav. Tamdēļ tas, ko mēs vakar runājām komisijā, – nē, tā nav, mīļie draugi! Mums ir jānoliek uz galda visas mūsu problēmas: kur ir lidmašīnas, kur ir sliedes, kur ir veselībai – pietrūkst simti miljonu –, kur ir izglītības naudas trūkums... Zinām, ka mums ir lieli procenti par aizņemto naudu, zinām fiskālo telpu. Un tomēr, ja šī papīra nav uz galda – es to šobrīd saku nākamajai Saeimai, jo mēs, visticamāk, to nepaspēsim izdarīt un tas arī varbūt nebūtu pareizi, jo tā ir 20 miljonu fiskālā ietekme... Ja šī papīra nav uz galda, šīs problēmas nav. Tamdēļ mēs sakām: nē, šī problēma un šī netaisnība pastāv.

Tamdēļ mūsu pēctečiem, nākamajai valdībai būs jābūt uz galda arī šim papīram – mūsu lēmumam. Līdz kuram lasījumam mēs tiksim, es nezinu. Un tomēr ir jābūt... Šī ir problēma, kas jāatrisina, jo tas ir netaisnīgi. Mēs dalām bērnus nevienlīdzīgi divās daļās. Un tie, kas iestājas, aizstāv dažādus vienlīdzības principus, konvencijas un bērnu tiesību aizsardzības likumus un daudzus citus regulējumus, kur tad mēs visi esam, ja patiesībā apšmaucam visvājāko no visa tā, ko varam apšmaukt?

Līdz ar to šis ir jautājums, kas mums jāatrisina. Tamdēļ aicinu... tāpat kā šodien mēs ļoti labu lēmumu pieņēmām par mammām 1991.–1996. gadā. Šis ir līdzīgi. Ar šo ir jātiek galā, visticamāk, jau pēctečiem... pēc mums.

Tamdēļ, kolēģi, aicinu atbalstīt un nodot likumprojektu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, lai komisija varētu pieslīpēt tās nianses, kas jāpieslīpē, iespējams, izvēlēties efektīvāku vai labāku redakciju. Bet tomēr šim principam ir jābūt uz galda nākamajai Saeimai.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edvīna Šnores, Jāņa Eglīta, Uģa Mitrevica, Jurģa Klotiņa un Roberta Ķipura iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Šnores kungs ir pieteicies runāt “par”.

Lūdzu, vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi, vēlvienreiz! Šis likumprojekts ir īss, un ideja ir vienkārša. Tātad mēs rosinām šajā likumprojektā faktiski pārtraukt iespējas uzturēt dubultpilsonību ar Krieviju.

Pašreiz dubultpilsonība ar Krieviju jau ir aizliegta, bet pastāv virkne izņēmumu, kas to pieļauj. Un daļa no šiem izņēmumiem primāri saistās ar vēsturisko argumentu, kas tika iekļauts Pilsonības likumā īsi pēc neatkarības atjaunošanas, dodot iespēju kaut kā risināt savu saikni ar Latviju – vai nu atgriežoties tajā, vai katrā ziņā nostiprinot saikni ar Latviju Krievijā dzīvojošajiem latviešiem. Un attiecīgi, ja viņiem ir vēsturiskā saikne ar Latviju, tad viņiem bija iespēja izveidot dubultpilsonību ar Latviju, paturot Krievijas pilsonību.

Pēc tam... Tātad visu šo laiku tas bija spēkā, un to arī cilvēki izmantoja. Bet saskaņā ar informāciju, ko sniedza PMLP, lielā mērā šis process jau ir noslēdzies. Tie, kas gribēja, to izmantoja. Un tagad mēs saskaramies ar situāciju, arī PMLP ir devusi tādus signālus, ka šo normu faktiski izmanto cilvēki, kuriem saikne it kā formāli ir, bet par ko PMLP ir paudusi bažas, ka varētu būt arī drošības riski. Faktiski signāls bija, ka būtu jāmeklē veids, kā no šīs normas atteikties kā no novecojušas.

Otrs izņēmums tika pieņemts 2013. gadā. Tas bija arī nedaudz citādi formulēts. Un šo izņēmumu izmantoja, piemēram, Pjotrs Avens. Uz tā bāzes 2016. gadā viņš nokārtoja Latvijas pilsonību un ieguva dubultpilsonību.

Mēs ar šo likumprojektu rosinām visus šos izņēmumus atcelt, līdz ar to cilvēkiem būtu jāizšķiras par vienu pilsonību. Ja šo pieņemtu... Mēs rosinām arī pārejas noteikumus, paredzot divu gadu termiņu, kurā šīs grupas, uz kurām tas attiecas, varētu atrisināt savu izvēli. Ja šo likumprojektu atbalsta Saeima, tad tas attiektos arī uz Pjotru Avenu, kuram dubultpilsonība ar Latviju tad nebūtu vairs saglabājama.

Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pilsonības likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Deputāti Mārcis Jencītis, Maija Armaņeva, Edmunds Zivtiņš, Linda Liepiņa, Ilze Stobova, Viktorija Pleškāne, Ričards Šlesers, Jekaterina Drelinga, Kristaps Krištopans un Jeļena Kļaviņa iesnieguši lēmuma projektu – patstāvīgo priekšlikumu – “Par cilvēktiesību aizsardzību pandēmiju laikā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma (Starpsauciens: “Ir!”) izskatīšanu šīsdienas sēdē? Deputātiem ir iebildumi.

Līdz ar to mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Runāt “par” pieteicies deputāts Mārcis Jencītis.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es griežos pie visiem, kas ar pagājušo balsojumu uzskata kovida pandēmijas laika nejēdzības un cilvēktiesību pārkāpumus par normalitāti.

Un daži normalitātes piemēri.

Mediji vēsta, ka vienas kovida gultas izveidošana ar visiem blakus izdevumiem izmaksāja 666 tūkstošus eiro. Tās ir 120 gultasvietas par 80 miljoniem eiro. Tas ir normāli? 2023. gadā, kad pandēmija jau bija oficiāli beigusies, tika iztērēti vēl 63 miljoni kovida vakcīnu iegādēm. Par to summu varēja uzturēt visus Latvijas autoceļus visu gadu. Vai tas ir normāli? Latvijā piegādāja 9,4 miljonus Covid-19 vakcīnu, kas izmaksāja vairāk nekā 100 miljonus eiro, no kurām vairāk nekā puse vispār netika izmantotas. Līdz 2023. gada beigām 2,5 miljonu vakcīnu tika dāvinātas citām valstīm un 2,1 miljons tika norakstīts. Tas ir normāli?

Slimību profilakses un kontroles centrs 2021. gadā maldinoši apliecināja, ka vakcinētajiem ir 94 reizes mazāk iespēju saslimt ar Covid-19, un parādījās pat izteikumi, ka vakcinētie gandrīz vispār nevar saslimt. Vēlāk vakcinētajiem un nevakcinētajiem saslimšana ar kovidu atsevišķos periodos bija līdzīga. Tie bija pilnīgi maldīgi uzskati. Vai tas ir normāli? Nedrīkstēja iegādāties zeķes un apakšbikses, bet alkoholu darba dienās gan varēja iegādāties, jo tā skaitījās pirmās nepieciešamības prece. Tas ir normāli? Potējies un dzer!

Aizliegums strādāt attālināti valsts un pašvaldību iestādēs bez sertifikāta... Lielajos dievnamos pat viens pats mācītājs nedrīkstēja vadīt dievkalpojumus, lai veidotu videoierakstus. Vīruss izplatās pa kabeļiem? Tas ir normāli? Uz Ziemassvētkiem veikalā nedrīkstēja pirkt bērnu rotaļlietas, bet dzīvnieku mantiņas zooveikalā varēja iegādāties. Tas ir normāli? No darba atstādināja skolotājus, un pēc tam sākās ievērojams skolotāju deficīts. Tas ir normāli?

Lielajos tirdzniecības centros bija slēgti pilnīgi visi veikali. Satversmes tiesa to atzina par neatbilstošu ierobežojumu, tātad Satversmes tiesas spriedumi arī neinteresē. Vai tas ir normāli? Brīdī, kad, pēc SPKC datiem, bija augsta vīrusa izplatība, Krievijas iebrukuma Ukrainā rezultātā pēkšņi vienas dienas laikā vīruss beidzās, izzuda un politiķi sāka organizēt plašas pulcēšanās akcijas. Tas ir normāli?

Pieļautās kļūdas ir jāatzīst, par tām ir jāatvainojas, un šodien ir jāpieņem lēmums nākotnē pandēmijas apstākļos aizsargāt cilvēktiesības, nevis ieviest nepārdomātus ierobežojumus.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par cilvēktiesību aizsardzību pandēmiju laikā” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 56, atturas – 6. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Vai kādam ir priekšlikums par nodošanu komisijai? (Starpsauciens.) Ir kādam? (Starpsauciens.)

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Jencīša kungam.

M. Jencītis (LPV).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Kādai?

M. Jencītis. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai deputātiem (Starpsauciens.)...? Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par cilvēktiesību aizsardzību pandēmiju laikā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 58, atturas – 6. Lēmuma projekts komisijai nav nodots. Lēmums noraidīts.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Dainas Treijas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 23. septembrī izskatīja un vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Dainas Treijas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Daina Treija ir bijusi Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnese, Rīgas apgabaltiesas tiesnese, Augstākās tiesas tiesnese, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnese, kā arī pildījusi šīs tiesas priekšsēdētāja pienākumus, bijusi Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese.

Piešķirtie apbalvojumi: Tieslietu ministrijas Pateicības raksts par nozīmīgu ieguldījumu tiesu sistēmas attīstībā un tiesu reformas ieviešanā un Tieslietu ministrijas Pateicības raksts par atbalstu un iesaisti Latvijas tiesu sistēmas attīstībā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu ar šī gada 30. novembri atbrīvot Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Dainu Treiju no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Dainas Treijas atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas Augstākajā tiesā”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 23. septembrī izskatīja lēmuma projektu “Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas Augstākajā tiesā”. No Augstākās tiesas (Senāta) saņemta vēstule, kurā Saeima tiek lūgta atbalstīt Tieslietu padomes lēmumu, kas paredz noteikt, ka Senātā ir 36 senatori. Lēmums stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.

Juridiskā komisija atbalstīja šo lēmuma projektu un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas Augstākajā tiesā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 23. septembrī izskatīja lēmuma projektu “Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās”. No Augstākās tiesas (Senāta) saņemta vēstule, kurā Saeima tiek lūgta atbalstīt Tieslietu padomes lēmumu, kas paredz noteikt, ka Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās ir 371 tiesnesis un Latvijas Republikas apgabaltiesās ir 135 tiesneši. Lēmums stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.

Juridiskā komisija atbalstīja šo lēmuma projektu un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Turpinām ar sadaļu “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Viktorija Pleškāne, Linda Liepiņa, Jekaterina Drelinga, Ilze Stobova, Mārcis Jencītis, Ričards Šlesers, Edmunds Zivtiņš, Maija Armaņeva, Jeļena Kļaviņa un Kristaps Krištopans iesnieguši pieprasījumu satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim “Par reģionālo pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu un sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību reģionālajos maršrutos”. Deputāti ir lūguši atzīt šo pieprasījumu par steidzamu.

Vispirms dodu vārdu motivācijai, pēc tam mums ir jābalso par steidzamību.

Vārds motivācijai deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Otro reizi pievēršu uzmanību reģionālajiem reisiem. Tas ir otrais pieprasījums par šo problēmu. Un tas ir kārtējais pierādījums šīs valdības dziļai nekompetencei un nespējai vadīt valsti un šo nozari. Kamēr koalīcija ir aizņemta ar savu krēslu glābšanu un iekšējiem strīdiem, valsts svarīgākās nozares sabrūk. Spilgtākais šīs bezatbildības piemērs ir Satiksmes ministrija un tās vadība.

Pavisam nesen, 16. septembrī, visa Latvija piedzīvoja to, ko sauc par pilno sistēmas sabrukumu – protesta akciju dēļ tika atcelti tūkstošiem reģionālo autobusu reisu. Ap 100 tūkstošiem pasažieru nevarēja izmantot ierastos sabiedriskā transporta pakalpojumus. Tas nebija vienkārši protests. Tas bija nozares, kuru valdība gadiem ilgi spīdzina badā, izmisuma kliedziens. Un tas, ka ministrija pēdējā brīdī piešķīra 9,8 miljonus eiro, nav nekāds risinājums. Tas ir tikai ielāps, lai steigā nosegtu parādus par jau izdarītu darbu.

Šis pieprasījums satiksmes ministram nav opozīcijas kaprīze. Tas ir mūsu tiesiskais un sabiedriskais pienākums prasīt atbildību par to, kāpēc ministrija un Autotransporta direkcija apzināti dzen pārvadātājus bankrotā.

Valdības nekompetence izpaužas trīs konkrētās lietās – drakoniski līgumi bez indeksācijas, kritisks šoferu trūkums un klaja ignorēšana. Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija vairāk nekā gadu klauvē pie ministrijas durvīm un rāda aprēķinus. No ministra puses ir tikai atrunas. Nozarei šobrīd trūkst vismaz 15 miljonu eiro, lai sistēma vispār varētu izdzīvot.

Mums ar komandu nav vienalga, kā cilvēks no Alūksnes, Ludzas, Kuldīgas vai Pierīgas tiek uz mājām vai uz darbu. Sabiedriskais transports nav bizness, tā ir valsts pamatfunkcija un sociāls pakalpojums. Kamēr ministrs meklē attaisnojumus, mēs šeit aizstāvam mūsu iedzīvotāju tiesības uz sakārtotu valsti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Mums ir jābalso par deputātu ierosināto steidzamību.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Neviens nav pieteicies runāt ne “par”, ne “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minētā pieprasījuma atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 53, atturas – 8. Pieprasījums par steidzamu nav atzīts. Līdz ar to nododam šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Pieprasījumu komisijas atzinums”.

Deputātu Andra Šuvajeva, Antoņinas Ņenaševas, Leilas Rasimas, Janas Simanovskas, Edmunda Cepurīša, Kaspara Briškena, Ata Švinkas, Lienes Gāteres, Andra Sprūda, Ievas Brantes pieprasījums iekšlietu ministram Jānim Dombravam “Par Pjotra Avena Latvijas pilsonības iegūšanas un saglabāšanas tiesiskuma pārbaudi un valsts drošības risku izvērtēšanu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija šā gada 23. septembra sēdē izskatīja 10 deputātu pieprasījumu iekšlietu ministram Jānim Dombravam.

Izvērtējot iekšlietu ministra sniegto atbildi un saņemto informāciju, komisija konstatēja, ka atbildīgās valsts pārvaldes iestādes un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir atkārtoti un vispusīgi vērtējušas personas pilsonības iegūšanas tiesiskumu, kā arī sadarbojas ar valsts drošības iestādēm atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei. Tāpat tika uzsvērts, ka pret minēto personu jau šobrīd ir spēkā stingras starptautiskās finanšu sankcijas un viņa tieši un netieši kontrolētie aktīvi Latvijā ir iesaldēti. Ņemot vērā, ka iestādes rīkojas likumā noteiktā pilnvarojuma ietvaros un turpina uzraudzīt situāciju, Pieprasījumu komisija atzina, ka iekšlietu ministra sniegtās atbildes ir izsmeļošas.

Līdz ar to komisija balsojot (par – 1, pret – 10) noraidīja minēto pieprasījumu.

Aicinu arī Saeimu pieprasījumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Par Pjotru Avenu reizēm runā tā, it kā mums būtu vēl jānoskaidro kaut kādas detaļas, kas viņš tāds ir, kāda ir tā vēsture... Manuprāt, tas galīgi nav nopietni.

Ja man ir jāatgādina, es, protams, atgādināšu, jo burtiski pirms dažām dienām Eiropas Savienība atjaunoja sankciju pamatojumu Pjotram Avenam viņa biznesa saišu ar Kremli dēļ, kas grauj arī Ukrainas suverenitāti. Tāpēc te nav stāsts par kaut kādu pūkainu Kremļa balodi, kas nejauši ielidojis Latvijā. Pjotrs Avens ir sankcionēts, drīzāk tāds Kremļa vanags, kurš 2022. gada februārī kopā ar citiem Krievijas lielā biznesa pārstāvjiem bija Kremlī tieši pie Putina un atbalstīja to, kas novedis pie Krievijas kara noziegumiem pret Ukrainas cilvēkiem. Tomēr 2026. gadā Pjotram Avenam kabatā joprojām ir Latvijas pase.

Mēs uzdevām iekšlietu ministram Jānim Dombravam 14 ļoti konkrētus jautājumus. Piemēram – kad sākta pārbaude pret Avenu? Ko Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir prasījusi Valsts drošības dienestam un iestādēm? Vai atkārtoti ir pārbaudīti dokumenti, uz kuru pamata iegūta pilsonība? Vai ir izvērtēta publiski izskanējusī informācija par iespējamo prettiesisko ietekmi? Un pats galvenais – kad būs skaidrs rezultāts?

Ko mēs saņēmām uz šo pieprasījumu? Pārsvarā saņēmām atbildības novelšanu un dažus faktus. Izskatās, ka atbildības novelšana ir tāda tipiska jaunā iekšlietu ministra pieeja.

Tātad fakti, kas ir noskaidroti. Tikai 2025. gadā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nosūtīja drošības iestādēm pieprasījumu izvērtēt Avena atbilstību Pilsonības likuma normai par atbalstu agresorvalstij. Avens sankcijām tika pakļauts jau 2022. gada februārī, bet Latvijas valsts aparāts nesteidzoties nonāk līdz pieprasījumam drošības iestādēm tikai trīs gadus vēlāk.

Dombrava savā atbildē uz pieprasījumu raksta: attiecībā uz sankciju politikas jautājumiem norādāms, ka atbildīgā institūcija par sankciju politikas veidošanu Latvijā ir Ārlietu ministrija. Pilsonības jautājumi tagad arī ir Ārlietu ministrijas atbildībā? Paliek jau komiski.

Pēdējā laikā... arī par citu gadījumu... par termiņuzturēšanās atļauju... Iekšlietu ministrija ar Ārlietu ministriju savstarpēji apmainās ar laipnībām sociālajos tīklos, kurš par ko īsti atbild. Izskatās, ka tad, kad ērti, Dombrava izliekas par ārlietu ministru un pamāca, piemēram, spāņus, kā dzīvot, bet, kad neērti, jautājumu par Kremļa oligarhu nogrūž citiem. Dombravam ļoti ērti atrunāties un neatņemt pilsonību Kremļa oligarham, jo ir pārvaldes kompetence, drošības dienestu kompetences, Ārlietu ministrijas vai ministres kompetence... un beigu beigās izrādās, ka viss ir kāda cita kompetencē, bet rīcības un atbildības no ministra puses nav.

Kopumā Nacionālajai apvienībai ar Pjotru Avenu šīs nav pirmās paslēpes, jo, atceramies, Ogres mērs Egils Helmanis tikās ar Pjotru Avenu viņa īpašumā, pēc tam drosmīgi cīnījās izstādīt Avenam piederošu porcelāna kolekciju. Helmanis toreiz noliedza, ka būtu ticies, arī žurnālistiem meloja. Pēc tam tomēr atzina, ka tikās ar Kremļa oligarhu un lobēja viņa intereses Latvijā. Toreiz Nacionālā apvienība šajā jautājumā šķēlās – daži, protams, aizstāvēja Avenu un Helmani, bet daži publiski tomēr no šādas pozīcijas norobežojās.

Toreiz slēpās aiz mākslas, tagad slēpjas aiz birokrātijas. Bet paliek jautājums: kā izskatīsies nākamās Nacionālās apvienības paslēpes ar Pjotru Avenu? Dzirdot iepriekš debatēs Šnores kungu, pieņemu, ka paslēpes būs atkal zem birokrātijas... ka nav likuma... iespējams, mēģinājums attaisnot pieprasījuma balsojumu ar kādu citu priekšlikumu. Redzēsim.

Vēlos tomēr skaidri pateikt, ka ekonomiskā atkarība Kremlim, kā zinām, ir veids, kā ietekmēt politiķus visā pasaulē. Mēs šo filmu jau esam redzējuši. Nevajag Latvijai, tā teikt, piedāvāt izbaudīt šo seansu atkārtoti. Latvijai nevajag Kremļa un, piemēram, Stepaņenko biznesa oāzes, Latvijai arī nevajag Kremļa un Šlesera tranzītu.

Bet ir palikusi vēl viena neērta lieta. Vai pilsonības atņemšanai ir tiesisks pamats? Ir vai nav? Ir skaidri jāpasaka – jā vai nē. Ja tāda pamata tomēr nav, parādiet sabiedrībai, ka valsts ir tiešām izmantojusi visus likumā pieejamos instrumentus, lai to pārbaudītu.

Svarīgākais jautājums, ko turpinām uzdot Latvijas valsts vārdā, – vai mēs tiešām esam izdarījuši visu, lai Kremļa baloži, vanagi un citi draudziņi šeit nejustos kā mājās?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Domājot par šo pieprasījumu, es paņēmu šodien līdzi Kafkas grāmatu. Viens no maniem mīļākajiem rakstniekiem.

Kafka dzīvoja Prāgā. Dzimis Prāgā ebreju ģimenē, runāja vāciski un bieži pārdzīvoja savu izstumtību. Kad mēs lasām viņa romānus, redzam ļoti daudz absurda. Tas, ar ko Kafka saskārās, un tas, ko viņš ir ļoti labi aprakstījis savos romānos, – ar cilvēku notiek absurdas lietas. Pats jūt, ka kaut kas nav normāli un tas pilnīgi noteikti nav taisnīgi, tai pašā laikā visi apgalvo, ka viss ir likumīgi, likumi tiek ievēroti. Un sākas riņķa dancis – dari, ko gribi, ar sirdi jūti, ka nav taisnīgi, kaut kas nav normāli, bet visi turpina apgalvot, ka viss ir likumīgi.

Runājot par šo pieprasījumu, es domāju tieši to pašu. Kāpēc? Jo šobrīd redzam divus gadījumus...

Viens ir Pjotrs Avens, dubultpilsonis. Mēs ļoti labi zinām, ka pret viņu ir noteiktas Eiropas Savienības sankcijas. Ir Eiropas Savienības regula, kas noteic, ka viņš ir viens no aptuveni 50... 50 ir daudz... paskatieties, cik Krievijā ir iedzīvotāju... no miljoniem iedzīvotāju ir 50... un viņš ir viens no aptuveni 50 Krievijas bagātajiem uzņēmējiem, kuri Kremlī regulāri tikās ar Vladimiru Putinu. Avens guva labumu no saviem sakariem ar valdību.

Mana bērnība aizritēja Padomju Savienībā. Tie, kuri zina Padomju Savienības pieredzi, ļoti labi zina... un skatoties, kas noticis Krievijā... jūs nevarat taisīt labu biznesu Krievijā, īpaši tādu, kādu taisīja Avens, ja nesadarbojaties ar varu. Aizmirstiet! Ja jūs neesat varai lojāls, ja neizpildāt tās pasūtījumus, neviens jums neļaus taisīt biznesu. (Starpsauciens.) Pjotrs Avens nebija vienkāršs biznesmenis, viņš bija baņķieris. Ļoti augsts baņķieris ar ļoti, ļoti augstiem sakariem valdībā.

Lūk! Un 24. februārī, kad Krievija iebruka Ukrainā, Avens bija Kremlī. Viņš bija viens no tiem, kuri tika sapulcināti Kremlī. Un nesakiet man, ka tas ir nejauši. Skaidrs, ka tas ir jauši.

Lūk! Bet viņam ir dubultpilsonība – Krievijas pilsonība un Latvijas pilsonība. Nav īsti skaidrs, kā viņš dabūja Latvijas pilsonību. Tiesībsargājošās iestādes neko nav atradušas. Tas viss ir aizgājis ļoti ātri un raiti. Un pilsonību viņam atņemt nevar.

Ir vairāki tūkstoši jaunu cilvēku... paldies Kūtra kungam... jūs to skatījāt Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā. Tie tūkstoši jaunu cilvēku ir dzimuši Krievijā, bet viņiem ir Latvijas saknes, iespējams, viņu ģimenes bija izsūtītas uz Krieviju. Viņi negribēja tur braukt, bet viņus izsūtīja uz Sibīriju, un tas bija milzīgs noziegums pret šo jauniešu vecākiem un vecvecākiem. Tagad viņi ir atgriezušies Latvijā, bet, kā jau cilvēkiem, kas ir dzimuši Krievijā, viņiem ir Krievijas pilsonība. Daudzi no viņiem, atgriežoties Latvijā, bija bērni, kas neko daudz no tā nesaprata un nezināja. Pilsonības likums paredz, ka viņiem laikā no 18 līdz 25 gadiem ir jāatsakās no vienas vai no otras pilsonības. Šie jaunie cilvēki... daudzi no viņiem pat nezina, ka viņiem ir Krievijas pilsonība... grib atteikties no Krievijas pilsonības, jo ir lojāli Latvijai, runā latviski, viņi grib palikt šeit.

Mēs visu laiku runājam par demogrāfijas problēmām... Ir jauni cilvēki, kas mums, Latvijai, ir vajadzīgi, bet viņi šobrīd nevar atteikties no Krievijas pilsonības, nevar izpildīt likumu, tāpēc ka... ļoti labi atceramies, ka arī komisijā sprieda... ko tikai visu nedara Krievijas vēstniecība, lai neļautu cilvēkam iesniegt iesniegumu par atteikšanos no pilsonības. Notiek tieši tas, kas aprakstīts Kafkas “Procesā” vai “Pilī” – aiznes paku ar dokumentiem, un tad tev vēstniecība pasaka: šis dokuments nav labs, šeit ir tāds, šeit tāds... vārdu sakot, process tiek vilcināts.

Tie ir jauni, Latvijai lojāli cilvēki, bet mēs nevaram to atrisināt. Ierēdņi saka: mums nav risinājuma, tas ir iestrēdzis, mēs īsti nezinām, kā to atrisināt. Manuprāt, tas ir dziļi netaisnīgi.

Cilvēkam, kas nepārprotami bijis saistīts ar Putinu un nepārprotami ar savu darbību veicinājis tādas iekārtas rašanos Krievijā, kāda tā ir, mēs nevaram atņemt pilsonību, tāpēc ka likums neļauj. Bet šie jaunie Latvijas pilsoņi, kas grib saglabāt pilsonību... savas nezināšanas dēļ... tagad zināšanas, bet Krievijas ierobežojumu dēļ... nevar atteikties no Krievijas pilsonības.

Ceru, ka mēs tomēr spējam atšķirt labo no ļaunā. Ļoti ceru, ka birokrātiskie žņaugi neaizkavēs un atradīsim pareizo risinājumu. Domāju, ja būtu griba, abos gadījumos varētu atrast risinājumu. Zinu, ka ir juridiskas grūtības, to mēs dzirdam, bet ir jautājums par jaunajiem cilvēkiem... Kāpēc vienā gadījumā – nē, otrā gadījumā – jā?

Es jums vēl ko pateikšu. Protams, visu cieņu PMLP. Viņi arī nesaka... viņi cenšas procesu ieildzināt... Iedomājieties sevi šo jauno cilvēku vietā – viņi grib palikt Latvijā, bet nav pārliecināti par savu situāciju, jo saņem no PMLP vēstuli, ka pret viņiem ir iesākts pilsonības atņemšanas process un viņiem jāsniedz paskaidrojumi. Pat ja jūs sakāt, ka nekas nebūs, viņi varēs palikt Latvijā, tik un tā viņi jūtas apdraudēti, viņi nejūtas droši. Teikšu, ka īpaši apdraudēti, patiesību sakot, ir vīrieši, jo Krievija viņus var mobilizēt.

Mums steidzami jāatrisina gan viens, gan otrs jautājums. Es uzskatu, ka visas likumiskās problēmas var risināt, ja patiešām ir griba un patiešām pieliek pūles.

Es ļoti ceru uz risinājumu. Man ir kauns, ka Avenam neviens nedraud ar pilsonības atņemšanu. Man ir kauns, ka tūkstošiem jaunu cilvēku, kas ir lojāli Latvijai un kas grib šeit palikt, ieguldīt savu darbu šeit, veidot ģimenes... viņiem šis likums pasaka: mēs neko nevaram izdarīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi, vēlreiz! Ir diezgan nožēlojami klausīties šo PROGRESĪVO priekšvēlēšanu teātri, it sevišķi pirmās runātājas izpildījumā. Ja ir tik liela vēlme Avenam atņemt pilsonību, ar savām darbībām to varēja izdarīt jau pagājušogad, kad bija “Nacionālās apvienības” pieprasījums par pilsonības atņemšanu Avenam. Tieši tāds bija balsojums šeit, Saeimā, – PROGRESĪVIE nobalsoja “pret”. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi toreiz atradās koalīcijā un acīmredzot toreiz tas nebija īpaši aktuāli.

Kas attiecas uz šodienas pieprasījumu un ministra atbildi, tad atbilde bija diezgan detalizēta... uz visiem 14 punktiem. Sēdē piedalījās pieprasījuma iesniedzēju pārstāvis Šuvajevs, kurš ne tuvu neko tamlīdzīgu nestāstīja, kā tagad mēs te dzirdam no PROGRESĪVAJIEM, un kurš atzina, ka atbildes tiešām ir labas un detalizētas, labākas, nekā tās ir saņemtas iepriekš. Un tas, kas bija šajās atbildēs, – bija definēts tas juridiskais lauks, tā situācija, kas attiecas uz pilsonības atņemšanu Avenam. Tātad pavisam īsi es to ieskicēšu.

Ir divi veidi, kā... jeb divi gadījumi, kad Avenam var atņemt pilsonību.

Pirmais, ja ir konstatēts, ka viņš ir vai nu melojis, vai iesniedzis viltotus dokumentus pilsonības saņemšanai. Tātad tas notika 2016. gadā. Vai arī ir bijusi korupcija, saņemot pilsonību. Tādas aizdomas toreiz patiešām bija. Toreiz arī KNAB šo situāciju izmeklēja un to nekonstatēja. Var likties pārsteidzoši, ņemot vērā to, kas izskanēja arī telefonsarunās, kuras tika publiskotas, bet nekonstatēja, ka tur būtu bijusi korupcija. Līdz ar to PMLP nebija pamata izmantot šo likuma punktu, lai atņemtu pilsonību.

Otrs gadījums, kad var atņemt Avenam pilsonību, – ja ir pārkāpts Pilsonības likuma 24. panta pirmās daļas 5. punkts. Tas ir punkts, ko mēs paši... pēc 2022. gada es pats arī rosināju to iekļaut Pilsonības likumā. Tad jau mēs vērsām uzmanību, ka tas visdrīzāk varētu attiekties uz Avenu, jo bija informācija un fotogrāfijas, ka viņš piedalās sēdē ar Putinu. Un iekļāvām punktu Pilsonības likumā, kas dod iespēju, paredz, kad tiek grauta demokrātisku valstu integritāte... un tur vēl garāks formulējums... Tātad, ja šis punkts ir pārkāpts un to konstatē drošības iestādes – tieši tas ir teikts, tas ir tas atslēgas moments – ja to konstatē drošības iestādes, tad uz šīs informācijas bāzes PMLP var atņemt pilsonību. Drošības iestādes to ir skatījušas, gan pamatojoties uz maniem sūtītajiem iesniegumiem, gan pašas to izmeklējušas. To nav konstatējušas.

Pirmkārt, kas tās par drošības iestādēm? Primāri tas ir SAB. Tā nav Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāde, kā, piemēram, VDD. Kāpēc SAB? Tāpēc, ka runa ir par ārvalstīm. Tātad par darbībām ārvalstīs, kas tiek pārmestas Avenam. Līdz ar to SAB ir tā institūcija, kas sniedz attiecīgo atzinumu. SAB šādu atzinumu nav sniedzis. Tātad nav konstatējis tās lietas. Var piekrist, var nepiekrist. Katrā ziņā SAB šādu informāciju nav sniedzis. Ja SAB šādu informāciju nav sniedzis, tad saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem Latvijas likumiem iestādes pilsonību nevar atņemt.

Ja tas būtu politisks jautājums un to varētu izdarīt, piemēram, ar iekšlietu ministra dekrētu – tā kā arī iekšlietu ministrs iekļauj melnajā sarakstā kādas personas –, tad tas sen jau būtu izdarīts. Iekšlietu ministrs ir pateicis, ka viņš to jau sen būtu izdarījis, bet demokrātijā tādu tiesību viņam nav. Šajā valstī viņam tādu tiesību nav.

Līdz ar to mēs nonākam situācijā, ka pašreiz nav juridiska pamata Avenam atņemt pilsonību, tāpēc “Nacionālā apvienība” ir sagatavojusi grozījumus un piedāvā arī PROGRESĪVAJIEM parakstīt šos grozījumus – par dubultpilsonības izbeigšanu ar Krieviju. Tas attiecīgi ar pārejas noteikumiem attiektos arī uz Avenu, un Avenam šī dubultpilsonība būtu likvidēta.

Vērsos pie PROGRESĪVAJIEM, lai viņi parakstītu šo mūsu likumprojektu. PROGRESĪVIE to neparakstīja, jo jāiepazīstas... un tā... bet šis ir risinājums, kuru mēs piedāvājam. Tagad tas ir nodots komisijai, un es ļoti ceru, ka komisijā un tālāk Saeimā tas tiks atbalstīts. Tas dos iespēju beidzot šo jautājumu atrisināt – atņemt Avenam dubultpilsonību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Reģistrējies 91 deputāts, nav reģistrējušies 9 deputāti: Arvils Ašeradens, Artūrs Butāns, Edmunds Cepurītis, Gundars Daudze, Jānis Grasbergs, Lauris Lizbovskis, Uģis Rotbergs, Andrejs Svilāns un Andris Šuvajevs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām Saeimas darbu pēc pārtraukuma.

Turpinām pieprasījumu izskatīšanu.

Pieprasījums iekšlietu ministram Jānim Dombravam “Par Pjotra Avena Latvijas pilsonības iegūšanas un saglabāšanas tiesiskuma pārbaudi un valsts drošības risku izvērtēšanu”.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi, es cerēju sastapt zālē Simanovskas kundzi un Ņenaševas kundzi. (Starpsauciens: “Ir!”) Ir, viena ir. Kamēr Simanovskas kundze nāk, es gribu sākt ar retorisku jautājumu, ko Simanovskas kundze uzdeva par šo pieprasījumu. Šis jautājums bija: kāpēc – jā, un kāpēc – nē? Precīzi vārds vārdā no Simanovskas kundzes. Un man atkal rodas tāds jautājums: a kāpēc – nē? Un kāpēc tagad – jā? Jo par pilsonības atņemšanu 2025. gada 13. novembrī, kā jau pieminēja kolēģis, Simanovskas kundze tā kā skaidri pateica – nē. Šobrīd viņa saka – jā. Antoņinai es neko nevaru pārmest, viņa nebalsoja, jo nepiedalījās tajā sēdē.

Līdz ar to man ir vēl viens jautājums. Es tagad klausos un brīnos. Man kaut kas ar atmiņu nav tā. Trīs gadus “PROGRESĪVIE” bija valdībā, valdībā nebija Nacionālās apvienības, valdībā nebija Egila Helmaņa. Jūs taču varējāt izdarīt visu, lai atņemtu šo pilsonību. Nē, jūs šobrīd sakāt, ka nebija tādu apstākļu un tagad jāizpēta, kā 2013. gadā viņam piešķīra to pilsonību. Man tad ir loģisks jautājums, kādu Andris Kulbergs vienmēr uzdod: ko jūs tad darījāt? Imitējāt darbu vai strādājāt? Atbildot uz šo pieprasījumu... man šķiet, ka jūs imitējāt darbu. Ja jūs būtu strādājuši, tad Pjotram Avenam jau sen nebūtu pilsonības.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Kolēģi, ir ārkārtīgi interesanti reizēm klausīties dažādas kaismīgas runas šeit, no tribīnes, jo īpaši to cilvēku runas, kas paši savulaik ir bijuši Holostova kunga palīgi. Viņš bija pazīstams ar to, ka šeit, Latvijā, mēģināja taisīt dažādus ciemus ar padomijas nosaukumiem. Jo vairāk interesanti, ka savulaik “MixTV” studijā Ņenaševas kundze teica, ka katram latvietim ir jāzina agresorvalsts valoda, lai varētu normāli komunicēt. Tāpat ir piedalījusies kopā... un pati to ir atzinusi, protestējot pret latviešu valodu krievu skolās. Man šķiet, ka šobrīd šis gājiens bija tāds mazliet liekulīgs – nākt tribīnē un runāt par šīm lietām.

Kolēģi, neaizmirsīsim, ka Latvija ir tiesiska valsts un tā būs tiesiska. Ir noteikta procedūra, kā tiek pārbaudīts pilsonības atbilstības fakts. Šobrīd gan drošības dienesti, gan institūcijas, kas ir veikušas pārbaudes, ir atzinušas, ka Pjotram Avenam piešķirtā pilsonība atbilst likumam.

Tāpēc vēl jo vairāk... Kolēģi, jūs taču paši bijāt valdībā, jūs taču paši šo visu varējāt risināt, tajā brīdī neviens jums netraucēja uzdot saviem koalīcijas partneriem šos jautājumus, par kuriem jūs runājat.

Tāpēc, neraugoties uz to, ka ir priekšvēlēšanu laiks, esam korekti viens pret otru un esam korekti paši pret sevi par to, ko esam un ko neesam darījuši!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Švinkam.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Fantastiskas debates. Ir pieprasījums ar konkrētiem jautājumiem, kas tika uzdoti iekšlietu ministram un uz ko mēs nesaņēmām atbildes. Mēs runājam par Pjotru Avenu. A kas ir Pjotrs Avens?

Pjotrs Avens, kas šobrīd dzīvo Latvijā, kas, karam sākoties Ukrainā, sēdēja pirmajās rindās pie Vladimira Putina, saņēma norādījumus, ko un kā darīt, atskaitījās, un Pjotrs Avens kopš kara sākuma Ukrainā ir šeit. Viņam ir savas intereses. Šeit arī daudzi protestē pret valodu. Bet Pjotrs Avens tiek pielaists tuvumā Nacionālajai apvienībai pie jau pieminētā Helmaņa kunga. Šī impregnācija notiek.

Nekāda nosodījuma jau nav. Nav bijis nekāda izvērtējuma no Nacionālās apvienības. Tātad tas laikam ir pieņemami. Kāda ir šī Krievijas, nezinu, maigā vara vai kāda vara... kā to nosaukt... bet, iespējams, laiku pa laikam šis jautājums Saeimas dienaskārtībā tiek uzdots: kas ir Pjotrs Avens? Un pieprasījumā tieši šie jautājumi tika uzdoti.

Gan Nacionālā apvienība, gan Česlavs Batņa nāk un runā par pilnīgi kaut ko citu, tikai ne par šiem būtiskajiem jautājumiem. Ko jūs darījāt? Kāpēc – jā, kāpēc – nē? (Starpsaucieni.) Vēl varat uzdot simts jautājumu. Mēs ļoti labi zinām, kā tas saucas, kad nerunā par tēmu, bet tiek uzdoti simts dažādi jautājumi... apkārt. Tad varbūt jums arī ir kāda interese (Starpsauciens.) par Pjotru Avenu? Jums ir interese? (Starpsaucieni.)

Man arī patīk, ka Šnores kungs nāca runāt un stāstīja, ko var, ko nevar izdarīt, papildinot, ka laikam neko nav bijis iespējams izdarīt. Atļaušos atgādināt, ka no 2022. gada gan Nacionālā apvienība, gan APVIENOTAIS SARAKSTS bija valdībā. Jūs šobrīd uzdodat jautājumus: ko varējāt izdarīt, ko nevarējāt izdarīt? Kas ir – jā, kas ir – nē? Tad atbildiet: ko jūs izdarījāt vai neizdarījāt valdībā šajā nepilna gada laikā? (Starpsauciens.) Kāpēc jūs nerunājat par tēmu? Kāpēc jūs nerunājat par Pjotru Avenu? Jūs ejat tikai riņķī un apkārt. Ļoti skaisti vienmēr ir teikt, ka šis jautājums nav svarīgs. Šnores kungs kaut kur starp rindām teica: neko šobrīd nevar izdarīt, iespējams, ja ir apdraudējums, tad nāk ar likumu, ar šiem grozījumiem... virzīs, darīs. Bet arī šā pieprasījuma sakarā jūs jau nepateicāt visu līdz galam. Tās bija formālas atbildes.

Šnores kungs, nāciet un stāstiet – ir apdraudējums? Varbūt pastāstiet līdz galam, kāds tas ir? Mēs ejam riņķī un apkārt šiem jautājumiem. Vai pastāv šāds apdraudējums, un kāpēc šis likums ir vajadzīgs? PROGRESĪVIE atbalstīs to. Jums liekas, ka PROGRESĪVIE vienīgie var izlemt par Pjotru Avenu šī Saeimas sasaukuma laikā. Tikai šie deputāti. Jūs PROGRESĪVO deputātus tikko nosaucāt par vainīgiem. PROGRESĪVO deputāti bija vainīgi, kad bija opozīcijā. PROGRERSĪVO deputāti bija vainīgi, kad bija koalīcijā. PROGRESĪVO deputāti ir vainīgi tagad. Bet ko dara pārējie 90 deputāti? (Starpsauciens.) Nāciet un runājiet! Nāciet un atbildiet! Kāda ir jūsu atbildība? Un runājiet par Pjotru Avenu! Nevis riņķī un apkārt, ko kurš ir vai nav izdarījis. Jūs neesat izdarījuši! Jūs šodien nedarāt! Četri mēneši ir pagājuši. Jūs neko neesat izdarījuši. Jūs sakāt: jums ir jāglābj ekonomika, tautsaimniecība. Neviens lēmums nav pieņemts. Ir priekšvēlēšanu retorika. Tikai atbildiet uz šiem jautājumiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam otro reizi.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi, atbildot uz šiem jautājumiem... parasti arī citās instancēs un citās vietās uzdod pretjautājumus.

Labi, piekrītu. Mums bija aptuveni pieci mēneši, lai uzdotu jautājumus, – no 2022. gada... līdz 2023. gada pavasarim.

Jums savukārt bija laiks no 2023. gada rudens līdz 2026. gada pavasarim – nepilni trīs gadi –, lai uzdotu šos jautājumus. Un pats interesantākais, ka Iekšlietu ministrija un Aizsardzības ministrija, it sevišķi Aizsardzības ministrija, bija jūsu pakļautībā. Jūs varējāt kaut kā... Sprūda kungs ar Kozlovska kungu satikties un pateikt: klau, man šķiet, ka tur kaut kas nav... tās mūsu struktūras, kas atbild par drošību, kaut ko nav izdarījušas.

Un man ir otrs jautājums: kad jums šie jautājumi radās? Pirms diviem gadiem jums tā kā nebija šo jautājumu? Jums tāda apgaismība... Ar Andra Kulberga valdības izveidošanu jums radās apgaismība – jā, mēs tagad zinām, mums ir padsmit jautājumi par Pjotru Avenu. Un pagāja kādi trīs mēneši. Nāk vēlēšanas. Viss. Šis ir īstais laiks, lai uzdotu šos jautājumus. Tā es saprotu. Tā nav lišķošana?

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka Saeimas šodienas un pagājušās nedēļas sēdes pierāda to, ka pēc četriem gadiem... divas nedēļas pirms vēlēšanām nevajadzētu notikt Saeimas sēdēm. Tas ir punkts viens. (Aplausi.)

Punkts divi. Kad es strādāju Rīgas domē, bija ļoti cienījams deputāts, joprojām ir cienījams cilvēks, Einārs Cilinskis, kas vienreiz kāpa tribīnē, kad opozīcija lamāja par to, ka netiek atbalstīts kāds dāsns priekšlikums – kā jums nav kauna! Kā jums nav sirdsapziņas! Tad Cilinska kungs iepriekšējās pozīcijas deputātam tā gaumīgi aizrādīja, ka deputātiem ir sirdsapziņa, bet tā klejo viņiem līdzi tikai tad, kad viņi ir opozīcijā. (Aplausi.)

Bet jāatzīst, ka mums, JAUNAJAI VIENOTĪBAI, šajā gadījumā situācija ir visskaidrākā. Mēs šajā parlamentā no pirmās līdz pēdējai dienai esam bijuši pozīcijā un esam uzņēmušies atbildību. Un jāsaka godīgi – būsim godīgi! – gan “Nacionālās apvienības” pieprasījums pirms gada vai vairāk... ja arī tas tika atbalstīts... nekādā veidā neatņemtu pilsonību Avena kungam, gan arī šis PROGRESĪVO priekšlikums nekādā veidā neatņems šim Kremļa oligarham pilsonību.

Tas, kas man tomēr šajā diskusijā likās nedaudz dīvains. Ir gandrīz divas dienas... vai cik... palikušas līdz vēlēšanām... bet labāk atcerēsimies vienu citu faktu. Kā Avena kungs... un kas viņam palīdzēja pie šīs pilsonības tikt? Kā sabiedriskie mediji ziņo, tajā laikā ļoti aktīvs bija tāds partijas “Latvijas attīstībai” darbonis Edgars Jaunups. Diemžēl tāds ir fakts.

Kolēģi, ir skaidrs, ka pret Kremļa oligarhiem ir jāvērš visspēcīgākās sankcijas, bet mans novēlējums nākamajai Saeimai: lai mums ir sirdsapziņa, esot gan pozīcijā, gan opozīcijā.

Paldies. (Ovācijas.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kungi un cienītās dāmas! Kolēģi! Šis bija tāds ļoti labs temats, kas sasummēja šī parlamenta visus četrus gadus vienā jautājumā. Mēs – toreiz, tad jūs – nē, jūs – tagad, un tad mēs – nē. Avenam jau 10 gadus ir pilsonība. Es domāju, ja vēl 10 būs, tad tas aptuveni turpināsies... turp un atpakaļ. Es kāpu tribīnē, tāpēc ka piesauca Kafku. Es nevarēju nekāpt. Kafkam bija tāds citāts: “Gulēju, pamodos, gulēju, pamodos. Nožēlojama dzīve.”

Paldies jums visiem. (Smiekli. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu iekšlietu ministram Jānim Dombravam “Par Pjotra Avena Latvijas pilsonības iegūšanas un saglabāšanas tiesiskuma pārbaudi un valsts drošības risku izvērtēšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 46, atturas – 24. Pieprasījums noraidīts.

___

Ir saņemts jauns deputātu pieprasījums.

Pieprasījums zemkopības ministram Uldim Augulim “Par gandrīz 400 gadus vecā Rucavas apkaimes meža nociršanas nenovēršanu, lai gan bija izteikti brīdinājumi par ciršanas nepieļaujamību, kā arī Meža pētīšanas stacijas un Valsts meža dienesta tiesiskas pārvaldības meža apsaimniekošanas jomā nenodrošināšanu”. Iesnieguši deputāti Jana Simanovska, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Andris Šuvajevs, Andris Sprūds, Kaspars Briškens, Atis Švinka, Liene Gātere, Ieva Brante un Skaidrīte Ābrama.

Vārds deputātei Janai Simanovskai – motivācijai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamie kolēģi! Iespējams, jūs esat pamanījuši mediju ziņas, kas iznāca vakardien, par to, ka Rucavas novadā ir kailcirtē nocirsts teju 400 gadus vecs mežs. Un, kā atzina zinātnieki, atsevišķi koki, kas tika nocirsti... Vienam no tiem bija 377 gadi, citam – 368 gadi. Tie ir ievērojami veci koki. Mēs šādas mājas, ja tās būtu mājas, uzskatītu par nozīmīgiem pieminekļiem.

Ja jūs atceraties, vasarā mums bija pieprasījums par šo jautājumu. Es pati sazinājos gan ar Valsts meža dienestu, gan ar Meža pētīšanas staciju, kas bija šī meža īpašniece, kā arī lūdzu apturēt ciršanas apliecinājumus, lai varētu izvērtēt, vai patiešām tas mežs ir jācērt, jo biotopi, kas atradās tajā mežā, bija jau kartēti. Dabas eksperti bija izvērtējuši un bija atzinuši, ka tas ir mežs, ko Eiropas Savienības regula atzīst par prioritāri aizsargājamu.

Tomēr nekas nemainījās, neskatoties nedz uz pieprasījumu, nedz neskaitāmām vēstulēm. Septembra sākumā mēs saņēmām ziņas, ka tas mežs ir nocirsts. Es aizbraucu arī apskatīties uz to mežu. Un tad mēs uzzinājām, ka, patiesību sakot, tas ir krietni vecāks, nekā sākumā likās. Mēs parasti runājam par meža ciršanu, mēs runājam par nabaga privātajiem īpašniekiem. Bet šis bija valsts mežs. Pie tam šis bija zinātniskais mežs, kas nozīmē, ka cilvēkiem, kas apsaimnieko šo mežu, bija jābūt zināšanām, kas tur atrodas, kādas ir tā vērtības. Un tomēr, neskatoties uz neskaitāmiem brīdinājumiem, lūgumiem, aicinājumiem, mežs tika nocirsts. Bet tas nav vienīgais mežs, kas tādā veidā tiek nocirsts. Kā atzīst Dabas aizsardzības pārvalde, kopš ir zināmi... kartēti šie mežu biotopi, ir izcirsti vismaz 10 tūkstoši no tiem.

Līdz ar to šis ir mūsu pieprasījums zemkopības ministram Augulim. Un mēs vēlamies vēlreiz jautāt: kā tas nācies, ka mums nav preventīvu pasākumu? Citās valstīs ir preventīvi pasākumi, ka ciršanas apliecinājumus aptur, kamēr izvērtē. Latvijā tas nestrādā. Latvijā tikai tad, kad mežs ir nocirsts, visi ir satraukušies. Man patiešām sāp sirds.

Liels paldies tiem deputātiem, kas pievienojās. Skatīsim šo pieprasījumu, un es ļoti, ļoti ceru, ka šis izcirstais mežs, vecais mežs, ir pēdējais vecais mežs, kas tādā veidā Latvijā tiek zaudēts.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nododam Pieprasījumu komisijai.

___

Turpinām darbu ar likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pirms sāku runāt par likumprojektu, es mēģināšu jūs uzrunāt, lai atceraties, cik bieži šobrīd uzrunājat ar vienu teikumu ikvienu cilvēku... šajā brīdī šajā ģeopolitiskajā situācijā... un par drošību. Varbūt atcerēsimies šo teikumu arī šodien, šeit strādājot.

Jūsu uzmanībai – likumprojekts, ko izstrādājusi Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Tas paredz vienu galveno izmaiņu: noteikt komisijas locekļiem pienākumu saņemt speciālu atļauju – pieeju valsts noslēpumam. Šodien tā ir izvēle. Mēs piedāvājam to noteikt par pienākumu. Valsts aizsardzības sistēma sākas ar militāro draudu analīzi. No tās izriet valsts aizsardzības koncepcija. No koncepcijas izriet aizsardzības spēju attīstība, mobilizācijas pasākumi, iepirkumi un valsts aizsardzības plāns. Tas ir viens savstarpēji saistīts process. Ja deputātam nav pieejama draudu analīze, viņš nevar pilnvērtīgi vērtēt koncepciju. Viņš nevar pilnvērtīgi vērtēt koncepciju, viņš nevar pilnvērtīgi vērtēt plānus. Un, ja viņš nevar vērtēt plānus, viņš nevar pilnvērtīgi īstenot parlamentāro kontroli.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas uzdevums nav tikai uzklausīt amatpersonu viedokļus. Komisijas pienākums ir patstāvīgi analizēt, vērtēt, pārbaudīt līdzsvarotus lēmumus. Taču nevar patstāvīgi analizēt informāciju, kuru tu nedrīksti redzēt. Un nevar pieņemt kvalitatīvus lēmumus, nezinot visu faktisko situāciju.

Šis likumprojekts nevienam neaizliedz kandidēt vēlēšanās. Tas nevienam neatņem deputāta mandātu. Tas tikai nosaka, ka darbam komisijā, kuras rīcībā ik dienu nonāk valsts drošībai kritiski svarīga informācija, ir jāiziet tāda pati drošības pārbaude, kādu valsts prasa no jebkuras citas personas, kas strādā ar valsts noslēpumu. Un man šķiet pašsaprotami... ja politiskā partija nespēj deleģēt darbam Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nevienu deputātu, kurš spēj saņemt pielaidi valsts noslēpumam, tad problēma nav pielaidēs.

Kolēģi! Valsts aizsardzība nevar balstīties izvēlē nezināt.

Aicinu atbalstīt likumprojektu un atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

R. Bergmanis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimā.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas dienas – šī gada 6. oktobris, izskatīšana Saeimā – šī gada 15. oktobrī.

Sēdes vadītāja Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

R. Bergmanis. Paldies, kolēģi. (Aplausi.)

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Transporta enerģijas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja kundze! Cienījamie kolēģi! Dāmas un kungi! Autobraucēji, zemnieki un armijnieki! Šis likumprojekts ir deputātu iesniegts, atsaucoties uz Zemnieku saeimas aicinājumu un Aizsardzības ministrijas aicinājumu. Tas paredz potenciālu atteikšanos no biopiejaukuma degvielai, kuru izmanto lauksaimniecības un militārajā tehnikā.

Protams, šis priekšlikums tapa kontekstā ar augstajām degvielas cenām. Taču, ņemot vērā, ka atteikšanās no šāda piejaukuma tūlītēju pozitīvu ietekmi uz degvielas cenām neatstātu, šo likumprojektu var vērtēt garākā kārtībā. Iespējams, problēmu var atrisināt Ministru kabineta līmenī. Tomēr, lai virzība būtu, komisijā vienojāmies, ka virzām uz priekšu arī šo likumprojektu.

Tādēļ komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Transporta enerģijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

H. Rokpelnis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Kriminālsodu izpildes likums”, otrais lasījums.

Iesniegti 43 priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Kriminālsodu izpildes likums” (Nr. 1379/Lp14), kuru Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrajā lasījumā skatīja šī gada 15. septembra sēdē.

Komisijā bija saņemti 43 priekšlikumi.

1. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz izteikt likuma teksta iedalījuma vienības “sadaļas”, “nodaļas” un to nosaukumus redakcijā saskaņā ar pielikumu “Likumprojekta “Kriminālsodu izpildes likums” teksta iedalījuma vienību un to nosaukumu redakcijas”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt 12. panta pirmo daļu, 13., 21. un 108. pantu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 3. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt 12. panta pirmo daļu, 13. un 21. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt 24. panta otrajā daļā un 73. panta piektajā daļā vārdu “regulāri” vai arī paredzēt minimālo pārbaužu biežumu, kas ir uzskatāms par pietiekamu, lai uzskatītu, ka darbības ir veiktas regulāri. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 5. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Vitovska priekšlikums. Paredz papildināt 37. panta pirmo daļu ar 11. punktu šādā redakcijā: “lēmumu par atteikumu notiesātajai mātei īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai apmeklētu vai kopā ar bērnu atrastos stacionārajā ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes.” Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz aizstāt 45. panta trešajā daļā vārdus “noteic kārtību” ar vārdiem “nosaka kārtību”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz papildināt 51. pantu, 100. panta pirmās daļas 10. punktu, 103. panta trešo daļu, 122. panta pirmās daļas 3. un 10. punktu, 123. panta trešās daļas 3. punktu, 123. panta sesto un septīto daļu, 128. panta otro daļu, 129., 132., 133., 134., 143., 145., 146., 163. pantu un 170. panta trešo daļu pirms vārda “atļauju” ar vārdu “rakstveida”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 8. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Vitovska priekšlikums. Paredz papildināt likumprojekta 73. panta pirmās daļas 1. punktu pēc vārda “vajadzības” ar iekavām un vārdiem “(kriminogēna rakstura vajadzības un sociālpsiholoģiskās vajadzības)”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 9. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Vitovska priekšlikums. Paredz papildināt likumprojekta 75. panta trešo daļu pēc vārda “izņemot” ar vārdiem “šā likuma 99. panta otrajā daļā minētos lēmumus un”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 10. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Vitovska priekšlikums. Paredz aizstāt likumprojekta 78. panta pirmajā daļā vārdu “nodrošinātas” ar vārdu “organizētas”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz papildināt 78. panta septīto daļu un 115. panta trešo daļu pirms vārda “atļauja” ar vārdu “rakstveida”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 12. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Vitovska priekšlikums. Paredz izteikt 87. panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Notiesātajam var noteikt nepilnu darba laiku, kas ir īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku. Komersants vai Pārvalde nosaka nepilnu darba laiku:

1) ja to pieprasa notiesātais ar invaliditāti, notiesātā grūtniece, notiesātā sieviete pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja notiesātā sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā;

2) pēc savas iniciatīvas, ja notiesāto nav iespējams iesaistīt darbā ar normālo dienas vai nedēļas darba laiku.

(3) Uz notiesāto, kas nodarbināts nepilnu darba laiku, attiecināmi tādi paši noteikumi kā uz notiesāto, kas nodarbināts normālo dienas vai nedēļas darba laiku. Ja notiesātajam noteikts nepilns darba laiks, viņa nodarbināšana virs šā darba laika ir pieļaujama, pamatojoties uz darba devēja un notiesātā rakstveida vienošanos.”

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 13. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Vitovska priekšlikums. Paredz izteikt likumprojekta 95. panta otro daļu šādā redakcijā: “Notiesātajam, kas atrodas slēgtajā cietumā, no aprēķinātās darba samaksas izdara ieturējumus saskaņā ar izpildu dokumentiem Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā tādā apmērā, lai pēc visu ieturējumu izdarīšanas notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē varētu ieskaitīt vismaz 50 procentus no aprēķinātās darba samaksas pēc nodokļu samaksas. Civilprocesa likumā noteiktais ieturējumu apmērs no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem nav attiecināms uz šajā pantā noteiktajiem ieturējumiem no notiesātajiem, kuri atrodas slēgtajā cietumā, aprēķinātās darba samaksas.”

Komisijā šis priekšlikums guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 14. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Vitovska priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 96. panta otro daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 15. – arī Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Vitovska priekšlikums. Paredz papildināt 99. panta otro daļu pēc vārdiem “lēmumu par notiesātā iesaistīšanu” ar vārdiem “iesaistīšanas atlikšanu”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izteikt 101. panta piekto daļu šādā redakcijā: “Ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks neatļauj notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, viņš pieņem rakstveida lēmumu par atteikumu.” Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 17. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Vitovska priekšlikums. 109. pantu paredz papildināt ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: “Notiesātais nodod uzglabāšanā brīvības atņemšanas iestādei priekšmetus un mantas, kuras neietilpst priekšmetu un mantu sarakstā, kas var atrasties pie notiesātā, vai pārsniedz atļauto daudzumu.” Līdzšinējo otro, trešo un ceturto daļu uzskatīt attiecīgi par trešo, ceturto un piekto daļu. Izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: “Šā panta trešās daļas 6. punktā minētajā gadījumā pēc satikšanās vai apmeklējuma veic notiesātā pilnīgu pārmeklēšanu, izņemot apmeklējumu vai satikšanos, kas notiek fiziska norobežojuma apstākļos.” Izteikt piekto daļu šādā redakcijā: “Naudu (izņemot atklāto cietumu) un mantas, kuras notiesātais labprātīgi nav nodevis, atsavina. Atsavinātā nauda un mantas, kuras notiesātais nav labprātīgi nodevis, uzskatāmas par valstij piekritīgu mantu. Atsavināto naudu, kuru notiesātais labprātīgi nav nodevis, ieskaita Pārvaldes Valsts kasē atvērtajā pamatbudžeta līdzekļu kontā notiesāto sadzīves apstākļu uzlabošanai un par to sastāda aktu.”

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 18. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Vitovska priekšlikums. Paredz izteikt 110. panta ceturtās daļas trešo teikumu šādā redakcijā: “Ja vēstulē tiek atrasta nauda, tā tiek ieskaitīta Pārvaldes Valsts kasē atvērtajā pamatbudžeta līdzekļu kontā un izlietota notiesāto sadzīves apstākļu uzlabošanai un par to sastāda aktu.” Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 19. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Vitovska priekšlikums. Paredz izslēgt 111. panta piekto daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 20. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Vitovska priekšlikums. Paredz izteikt 115. panta otrās daļas trešo teikumu šādā redakcijā: “Ja sūtījumā vai pienesumā tiek atrasta nauda, tā tiek ieskaitīta Pārvaldes Valsts kasē atvērtajā pamatbudžeta līdzekļu kontā un izlietota notiesāto sadzīves apstākļu uzlabošanai un par to sastāda aktu.” Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 21. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Vitovska priekšlikums. Paredz 123. pantā papildināt trešās daļas 1. punktu pēc skaitļa “6” ar skaitļiem “7., 8.”. Izslēgt trešās daļas 5. punktu. Papildināt piekto daļu pēc vārda “atļaut” ar vārdiem “nodarbināt notiesāto ārpus brīvības atņemšanas iestādes vai atļaut”. Izteikt sesto daļu šādā redakcijā: “Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju notiesātais patstāvīgi vai brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātā pavadībā var apmeklēt valsts un pašvaldību institūcijas, zvērinātu notāru, tiesu izpildītāju, aizstāvi, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju, ja tas nepieciešams viņa sociālo problēmu risināšanai, piedalīties dienesta īstenotajās resocializācijas programmās (turpmāk – probācijas programma), citos pasākumos, kas vērsti uz notiesātā kriminogēna rakstura vajadzību un sociālpsiholoģisko vajadzību risināšanu, saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, piedalīties procesuālajās darbībās vai bezdarba samazināšanas preventīvajos pasākumos atbilstoši normatīvajiem aktiem par bezdarbnieku un darba meklētāju atbalstu, ja šos pakalpojumus nevar saņemt attālināti, atrodoties brīvības atņemšanas iestādē.” Un izslēgt astoto daļu.

Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt 123. panta devīto daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izteikt 126. panta ceturto daļu šādā redakcijā: “Ja notiesātajai soda izpildes laikā piedzimst bērns, brīvības atņemšanas iestādei ir pienākums veikt nepieciešamās darbības (rakstveidā informēt to dzimtsarakstu nodaļu, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde), lai bērnu reģistrētu.” Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz aizstāt 135. panta trešajā daļā vārdus “iesniedz kopēju saimniecību apliecinošus dokumentus, ja notiesātajam ar šo personu ir bijusi kopēja saimniecība” ar vārdiem “ja notiesātajam ar šo personu ir bijusi kopēja saimniecība, iesniedz dokumentus, kas var norādīt uz to, ka ir bijusi kopēja saimniecība”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 25. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Vitovska priekšlikums. Paredz izslēgt 143. panta septīto daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 26. – arī Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Vitovska priekšlikums. Paredz izteikt 145. panta pirmo daļu šādā redakcijā: “Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju notiesātajam atļauts izmantot personisko sadzīves tehniku, apmaksājot attiecīgo Pārvaldes maksas pakalpojumu.” Izslēdz panta trešo daļu.

Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 27. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Vitovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 28. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 28. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Papildina likumprojekta 13.4. apakšnodaļu ar jaunu 153. pantu, attiecīgi precizējot turpmāko pantu numerāciju, šādā redakcijā:

“153. pants. Notiesātās mātes, kura brīvības atņemšanas iestādē uzturas kopā ar bērnu, tiesības apmeklēt vai kopā ar bērnu atrasties ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes

(1) Ja bērnam, kurš brīvības atņemšanas iestādē uzturas kopā ar māti, ir nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi ārstniecības iestādes stacionārā ārpus brīvības atņemšanas iestādes, notiesātā māte ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai apmeklētu vai kopā ar bērnu atrastos stacionārajā ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā iesniegumā notiesātā māte norāda ārstniecības iestādi, kurā atrodas viņas bērns, un kontakttālruni, ja tāds pieejams.

(3) Izvērtējot šajā pantā un šā likuma 147. pantā noteikto, kā arī bērna labākās intereses, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nekavējoties izdod lēmumu:

1) atļaut notiesātajai mātei patstāvīgi īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju uz laiku līdz piecām diennaktīm, lai kopā ar bērnu atrastos stacionārajā ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības iestādes;

2) atļaut notiesātajai mātei brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātā pavadībā īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju uz laiku līdz astoņām stundām, lai apmeklētu bērnu stacionārajā ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības iestādes;

3) neatļaut notiesātajai mātei īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, lai apmeklētu vai kopā ar bērnu atrastos stacionārajā ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes.”

Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 29. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Vitovska priekšlikums. Izsaka 163. panta pirmo daļu šādā redakcijā: “Latvijas Cietumu slimnīcā notiesātos ievieto ar Pārvaldes priekšnieka norīkojumu saskaņā ar ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām vai stacionārās tiesu psihiatriskās ekspertīzes veikšanai. Notiesātos, kas atrodas Olaines cietumā, Latvijas Cietumu slimnīcā ievieto ar Olaines cietuma priekšnieka lēmumu saskaņā ar ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām vai stacionārās tiesu psihiatriskās ekspertīzes veikšanai.”

Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 30. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Vitovska priekšlikums. 170. panta pirmo daļu izsaka šādā redakcijā: “Notiesātajam soda izolatorā nodrošina regulāru veselības stāvokļa pārbaudi un iespēju jebkurā brīdī izsaukt brīvības atņemšanas iestādes amatpersonu.”

Izsaka otrās daļas 3. punktu šādā redakcijā: “piedalīties garīgās aprūpes un resocializācijas pasākumos, izņemot šā panta piektajā un sestajā daļā noteiktos gadījumus un piedalīšanos valsts pārbaudes darbos.”

Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 31. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Vitovska priekšlikums. Aizstāj 182. panta piektajā daļā vārdu “trešajā” ar vārdu “otrajā”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 32. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Vitovska priekšlikums. Izsaka 188. panta otro daļu šādā redakcijā: “Ar atbrīvojamo pilnīgi norēķinās, viņa personiskās naudas uzskaites kartē un atbrīvošanas fondā esošo naudu pārskaitot uz viņa kontu kredītiestādē vai izmaksājot no kases. Notiesātajam izsniedz viņam piederošās mantas, personas dokumentus un dokumentus par brīvības atņemšanas iestādē iegūto izglītību un kvalifikāciju, kā arī izziņu par atbrīvošanu, kurā norāda atbrīvošanas pamatu un faktisko brīvības atņemšanas soda izpildes laiku. Pēc atbrīvojamā lūguma viņam izsniedz raksturojumu un informāciju par viņa pēdējās deklarētās vai faktiskās dzīvesvietas vai pēc atbrīvošanas izraudzītās dzīvesvietas tuvumā esošām brīvajām darba vietām. Ja notiesātais atbrīvošanas dienā atstāj brīvības atņemšanas iestādē tam piederošas mantas, brīvības atņemšanas iestādē tās uzglabā trīs mēnešus pēc notiesātā atbrīvošanas. Pēc minētā termiņa beigām notiesātā atstātās mantas ir uzskatāmas par bezīpašnieka mantu, kas piekrīt valstij, un brīvības atņemšanas iestāde ar to rīkojas šā likuma 191. panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā.”

Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 33. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Vitovska priekšlikums. Papildina likumprojektu ar jaunu 191. pantu, attiecīgi precizējot turpmāko pantu numerāciju, šādā redakcijā:

“191. pants. Rīcība notiesātā nāves gadījumā

(1) Par notiesātā nāvi brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks vienas darbdienas laikā rakstveidā, kā arī telefoniski, ja tas ir iespējams, paziņo mirušā notiesātā radiniekiem, laulātajam vai partnerim un informē par mirušā atrašanās vietu, kā arī par mirušā notiesātā mantām, dokumentiem, kas glabājas brīvības atņemšanas iestādē, un viņa personiskās naudas uzskaites kartē esošajiem naudas līdzekļiem. Mirušā notiesātā miršanas apliecību un dzimšanas apliecību, ja tā ir brīvības atņemšanas iestādes rīcībā, izsniedz viņa radiniekiem, laulātajam vai partnerim, ja saņemts pamatots iesniegums ar lūgumu izsniegt minētos dokumentus.

(2) Miruša notiesātā pārtikas produkti ir uzskatāmi par valstij piekritīgu mantu, un brīvības atņemšanas iestāde to iznīcina triju darbdienu laikā un par to sastāda aktu.

(3) Miruša notiesātā mantas un notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē esošos naudas līdzekļus brīvības atņemšanas iestādē uzglabā divus gadus. Pamatojoties uz mirušā notiesātā mantinieka iesniegumu un uzrādīto mantojuma apliecību, mirušā notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē esošos naudas līdzekļus pārskaita uz minētā mantinieka kontu, kas atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja, un mirušā notiesātā mantas izsniedz mantiniekam. Par naudas un mantu izsniegšanu sastāda aktu un to pievieno mirušā notiesātā personas lietai.

(4) Pēc šā panta trešajā daļā minētā termiņa beigām mirušā notiesātā mantas un nauda ir uzskatāma par bezīpašnieka mantu, kas piekrīt valstij.

(5) Šajā likumā minēto valstij piekritīgo mantu, kura ir nevērtīga, izplatīšanai aizliegta vai lietošanai nederīga, kurai ir beidzies derīguma termiņš vai kuras realizācijai paredzamie izdevumi pārsniedz paredzamos ieņēmumus, brīvības atņemšanas iestāde iznīcina Pārvaldes priekšnieka noteiktajā kārtībā un par to sastāda aktu. Pārējo valstij piekritīgo mantu brīvības atņemšanas iestāde nodod tālākai rīcībai kompetentajai institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu atbilstoši normatīvajos aktos par rīcību ar valstij piekritīgo mantu noteiktajai kārtībai, un par to sastāda aktu.”

Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 34. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Vitovska priekšlikums. Aicina 194. pantā izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā: “neatrasties Dienestā vai citā savstarpēji saskaņotā vietā alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā.”

Izsaka pirmās daļas 7. punktu šādā redakcijā: “pēc Dienesta amatpersonas pieprasījuma veikt pārbaudi, lai konstatētu alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi vai reibumu, vai doties uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, ja pārbaudi nav iespējams veikt ar Dienesta amatpersonas rīcībā esošajiem tehniskajiem līdzekļiem vai probācijas klients atsakās no pārbaudes, vai nepiekrīt tās rezultātam.”

Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 35. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Vitovska priekšlikums. Izslēdz 203. panta otro daļu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 36. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Vitovska priekšlikums. Izsaka 212. panta pirmās daļas 9. punktu šādā redakcijā: “informāciju, ka jāuzrāda personu apliecinošs dokuments.” Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 37. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Vitovska priekšlikums. Aizstāj 223. panta trešajā daļā vārdu “piektajā” ar vārdu “ceturtajā”. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 38. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Vitovska priekšlikums. Izsaka 230. panta pirmās daļas 2. un 3. punktu šādā redakcijā:

“2) neatrasties Dienestā vai citā savstarpēji saskaņotā vietā alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai reibumā;

3) pēc Dienesta amatpersonas pieprasījuma veikt pārbaudi, lai konstatētu alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi vai reibumu, vai doties uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, ja pārbaudi nav iespējams veikt ar Dienesta amatpersonas rīcībā esošajiem tehniskajiem līdzekļiem vai probācijas klients atsakās no pārbaudes, vai nepiekrīt tās rezultātam.”

Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 39. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Vitovska priekšlikums. Izsaka 231. panta otrās daļas 8. punktu šādā redakcijā: “informāciju, ka jāuzrāda personu apliecinošs dokuments.” Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 40. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Vitovska priekšlikums. Izslēdz 232. panta otro daļu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 41. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Vitovska priekšlikums. Aicina izslēgt 233. panta ceturtajā daļā vārdu “rakstisku”. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Tas jau bija 41.? (Šķirsta izdrukas.)

Sēdes vadītāja. Jā.

R. Bergmanis. Tad 42. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Vitovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 43. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 43. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus ar 7. un 8. punktu šādā redakcijā:

“7. Šā likuma 202. pants stājas spēkā 2029. gada 1. janvārī.

8. Ar šā likuma spēkā stāšanos zaudē spēku:

1) Ministru kabineta 2008. gada 18. februāra noteikumi Nr. 105 “Kārtība, kādā licencē un īsteno probācijas programmas”;

2) Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumi Nr. 226 “Probācijas programmu licencēšanas komisijas nolikums”.”

Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Līdz ar to esam izskatījuši visus 43 priekšlikumus.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Kriminālsodu izpildes likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 8. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

R. Bergmanis. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Seši priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ziņošu par šo likumprojektu. Otrdien, 29. septembrī, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”.

Saņēmām sešus priekšlikumus. Visi ir satiksmes ministra Kozlovska kunga priekšlikumi.

1. – satiksmes ministra Kozlovska priekšlikums. Papildina 1. pantu ar 5.1 daļu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. priekšlikums (Šķirsta izdrukas.)... Tūlīt atradīšu...

2. – satiksmes ministra Kozlovska priekšlikums. Papildina... 2. pantu... ar septīto, astoto, devīto un desmito daļu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 3. – satiksmes ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 4. – satiksmes ministra Kozlovska priekšlikums. Papildina 4. pantu ar 17.1 daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 5. – satiksmes ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 6. – satiksmes ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 4, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Viens priekšlikums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Ingmārs Līdaka.

Nav. Tad pārliekam uz beigām. Vai kāds grib noziņot? Burova kungs? (Starpsauciens.) Tātad pārliekam uz beigām un turpinām.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Pieci priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja gan šo likumprojektu, gan nākamo. Atcerieties, iepriekšējā reizē mums bija garas diskusijas, un arī komisijā mēs debatējām par kārtību, kā šos likumprojektus virzām.

Mēs saņēmām piecus priekšlikumus. Lai neaizkavētu vēlāk, vēlos izskaidrot priekšlikumu būtību. Nākamajā likumprojektā būs deviņi priekšlikumi. Būtībā, ņemot vērā to steidzamību un mēģinājumu par jebkādu cenu grozīt gan vienu, gan otru likumu, pasakot, ka maksātnespējas administratoriem vairs nebūs jāpievērš uzmanība tādiem jautājumiem, kas saistīti ar starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu... šajā likumā un nākamajā likumā, kas saistīts ar noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizāciju... ir piedāvāts tomēr nesteigties un saglabāt kārtību, kas ir patlaban.

Ņemot vērā reformu, kas notika vasarā, un to, ka Maksātnespējas kontroles dienests ir likvidēts un turpmāk tā funkcijas pildīs Tieslietu ministrija, Tiesu administrācija un zināmas funkcijas saglabās Maksātnespējas administrācija, ir paredzēts šo kārtību saglabāt. Iesniegtie priekšlikumi nodrošina, ka šīs funkcijas netiks atceltas.

Tagad secīgi informēšu par šī likumprojekta priekšlikumiem.

1. – deputāta Judina priekšlikums. Izslēgt likumprojekta 1., 2. un 3. punktu.

Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 47, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 2. – deputāta Judina priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 3. – deputāta Judina (Šķirsta izdrukas.)... tūlīt... es atvainojos!

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir izskatīts. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 5. – deputāta Judina priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Kolēģi, mēs izskatījām visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 1, atturas – 25. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Deviņi priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

Man jāpiebilst, ka komisija šo likumprojektu izskatīja un neatbalstīja.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Turpinām diskusiju par maksātnespējas administratoriem. Šis likumprojekts paredz grozījumus attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu. Juridiskā komisija, izvērtējot likumprojektu, nolēma to neatbalstīt.

Mēs saņēmām deviņus priekšlikumus. Informēšu jūs par pieņemtajiem lēmumiem.

1. – deputāta Judina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 2. – deputāta Judina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 3. – deputāta Judina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 4. – deputāta Judina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 5. – deputāta Judina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 6. – deputāta Judina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 9. – deputāta Andreja Judina priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Kolēģi, aicinu pieņemt lēmumu par šo likumprojektu, bet vēlos atgādināt, ka Juridiskā komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 9, atturas – 25. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, trešais lasījums.

Iesniegti 12 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 1325/Lp14). Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā Latvijas pienākumu grozīt Krimināllikuma pantus, kas paredz atbildību par noziegumiem pret dabu.

Vēlos atgādināt, ka mums bija diskusijas uz otro lasījumu, saistītas ar 115.2 un 115.4 pantu. Mums bija strīdi un diskusijas vairākās komisijas sēdēs, bet pozitīvi, ka ir izdevies atrast kompromisu, kas visas iesaistītās puses, manuprāt, apmierina. Lūdzu ņemt vērā komisijā nolemto un atbalstīt.

Informēšu secīgi par priekšlikumiem.

1. – deputāta Judina priekšlikums. Aicinājums izslēgt 115.2 pantu. Tas tika pamatots ar to, ka šī norma nav nepieciešama, jo jau patlaban ir paredzēts, ka cilvēks, kurš nav vainīgs, rīkojās saskaņā ar normatīvo aktu priekšrakstiem, nav pārkāpis priekšrakstus, negribēja izdarīt pārkāpumu, nav saucams pie atbildības.

Diskutējot par šo priekšlikumu, tika norādīts, ka gadījumā, ja būs atbalstīta kompromisa redakcija, šis priekšlikums zaudēs aktualitāti. Bet secība ir tāda, kāda ir, līdz ar to es varu vien informēt, ka šis priekšlikums izskatīts un arī es neaicinu to atbalstīt. Tātad – nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 2. – deputāta Rotberga priekšlikums. Arī vērsts uz problēmas risināšanu, par kuru mēs runājam, un paredz, ka gadījumā, ja persona rīkojās saprātīgi, ievēroja priekšrakstus, viņu nevar saukt pie atbildības par kaitējuma nodarīšanu dabai. Arī to izdiskutējām saturiski, bija atbalsts, tomēr komisija izveidoja savu priekšlikumu. Līdz ar to 2. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 3. – deputāta Kūtra priekšlikums. Arī vērsts uz to, lai atrastu kompromisa risinājumu. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Nākamais... VARAM parlamentārā sekretāra priekšlikums. Šis piedāvājums netika atbalstīts, turklāt, kolēģi, lūdzu ņemt vērā, ka ir sajaukti pantu numuri un lasot kāds var iedomāties, ka tabulā ir kļūda. Tabulā kļūdas nav, numuri ir salikti atbilstoši iesniegtajiem dokumentiem. 5. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Judina kungs, jūs izlaidāt 4. priekšlikumu.

A. Judins. Es atvainojos. Jā, es nepastāstīju par 4. priekšlikumu. Piedodiet!

4. – deputāšu Simanovičas un Gāteres priekšlikums. (Starpsauciens: “Simanovskas! Nevis Simanovičas, bet Simanovskas!” Starpsauciens.) Piedodiet, deputāšu Simanovskas un Gāteres priekšlikums. Arī piedāvāja risinājumu 115.2 pantam. Arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Par 5. priekšlikumu es jau paspēju informēt. VARAM priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Kompromisa variants. Par to es vēlos jūs informēt.

Pēc diskusijām mēs vienojāmies, ka Krimināllikuma 115.2 pantā var tikt paredzēta personas atbrīvošana no kriminālatbildības par īpaši aizsargājamo dzīvnieku un augu sugu iznīcināšanu un bojāšanu, un šo normu mēs formulējām šādi:

“Personu, kas ievērojusi dabas vides regulējošos normatīvajos aktos un darbības atļaujā noteiktos ierobežojumus, atbrīvo no kriminālatbildības par īpaši aizsargājamo sugu dzīvnieku, augu, sēņu, ķērpju vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes vai biotopu nonāvēšanu, bojāšanu vai iznīcināšanu, izņemot gadījumus, kad persona šo nodarījumu izdarījusi, apzinoties aizsargājamo objektu esību.”

Ko nozīmē šis regulējums? Tas nozīmē, ka, ja cilvēks rīkojās saprātīgi, ja viņš ievēroja normatīvo aktu prasības, pat gadījumā, ja tiks nodarīts kaitējums dabai, viņam nebūs jāatbild, jo viņa rīcība ir saprātīga un viņš rīkojās bez nodoma radīt kaitējumu. Kad diskutējām komisijā, dzirdējām bažas, ka var sanākt tā, ka kaitējums ir nodarīts, vēlāk eksperti to konstatēs, bet pats cilvēks, kurš nodarīja kaitējumu, nav zinājis par tādu risku... šādos gadījumos atbildības nebūs. Uz to ir vērsta kompromisa redakcija, kuru Juridiskā komisija atbalstīja.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 7. priekšlikums. Attiecas uz 115.3 pantu par invazīvajām sugām. Ir divi saraksti – Eiropas Savienības saraksts un nacionālais saraksts. Direktīva aicina paredzēt atbildību saistībā ar Eiropas Savienības sarakstā iekļauto invazīvo sugu... neatļautām darbībām.

Ne tikai institūcijas, bet arī nevaldības organizācijas norādīja, ka, izpildot direktīvas prasības, nav nepieciešamības attiecināt šo normu uz plašāku pārkāpumu grupu. To ievērojot, mēs veicām precizējumu un atbalstījām 7. priekšlikumu daļēji, izveidojot 8. priekšlikumu, kuru Juridiskā komisija atbalstīja.

Tātad 7. priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļauts 8. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 8. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 9. – VARAM parlamentārā sekretāra priekšlikums. Attiecas uz 115.5 pantu. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļauts 10. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 10. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Par 115.4 pantu. Paredz personas atbrīvošanu no kriminālatbildības par invazīvu svešzemju sugu audzēšanu.

Arī par šo jautājumu bija daudz strīdu. Un mēs paredzējām, ka gadījumā, ja persona savā īpašumā vai valdījumā esošajā īpašumā ir veikusi darbības, lai ierobežotu vai novērstu invazīvas svešzemju sugas izplatību, personu atbrīvo no kriminālatbildības par invazīvu svešzemju sugu audzēšanu. Kolēģi... lai būtu pilnīgi skaidrs, kāpēc mēs lietojam vārdu “audzēšana”... šis pants paredz atbildību par darbību, kas paredzēta 115.3 pantā, un tieši šis vārds ir lietots 115.3 pantā. Lai būtu konsekvence, ir paredzēts to iekļaut. Komisijas sēdē tika paustas bažas, vai nesanāks, ka būs neskaidrība. Vēlos informēt, ka komisija plāno gatavot paskaidrojošo ziņojumu, kurā detalizētāk tiks skaidrota normas būtība.

10. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 11. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Par 190.1 pantu. Ir izvērtēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 12. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Paredz, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

A. Judins. Kolēģi, izskatīti visi priekšlikumi.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, trešais lasījums.

Viens priekšlikums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Šis likumprojekts ir saistīts ar tikko atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”.

Ir iesniegts viens priekšlikums. Attiecas uz likuma spēkā stāšanās datumu.

Kolēģi, lūdzu atbalstīt tieslietu ministra Smiltēna priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Paldies, kolēģi. Visi priekšlikumi izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 12, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, trešais lasījums.

Seši priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Kolēģi! Likumprojektam “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pirms trešā lasījuma saņēmām sešus priekšlikumus.

1. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 2. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 3. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 5. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā”, trešais lasījums.

Viens priekšlikums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ir saņemts tikai viens – komisijas priekšlikums. Par to, ka likums stājas spēkā 2026. gada 1. decembrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Arhīvu likumā”, trešais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Labdien! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi likumprojektu trešajā lasījumā.

Saņemti četri priekšlikumi.

1. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 2. – deputāta Eglīta priekšlikums. Arī nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 15, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Bērziņa. 3. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 4. – arī deputāta Ceļapītera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Arhīvu likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Arhīvu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā”, trešais lasījums.

Iesniegts 21 priekšlikums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Ja sekosiet komisijas nolemtajam, mēs pabeigsim ļoti ātri. Tas ir ļoti svarīgs likumprojekts – par jautājumu, ar kuru mēs strādājām trīs gadus. Sākumā Valsts kontrole rosināja diskusiju, pēc tam diskutējām komisijā un apakškomisijā.

Kolēģi, runājot par likumprojekta būtību... lai būtu skaidrs... mēs mēģinām iedzīvināt jaunu principu – maksā ātrāk, maksā mazāk. Gribam ar darbiem parādīt, ka mūsu mērķis nav piepildīt budžetu ar naudu, ko cilvēki maksā pēc administratīvo pārkāpumu izdarīšanas, bet gribam dot iespēju cilvēkam īsā laikā samaksāt daļu no piemērotā soda – 80 procentus – un atbrīvot no 20 procentiem. Ceru, ka varēsim pieņemt grozījumus.

Sākam strādāt! Ir 21 priekšlikums.

Par 1. priekšlikumu, domāju, diskusiju nevar būt. Vienkārši pārcēlām vienu normu, kas bija likumā, uz citu likumu, kas jau ir pieņemts.

1. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Līdzīga situācija – pārcelts uz citu normatīvo aktu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Nākamais – 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz, ka lēmumā par soda piemērošanu jānorāda arī uz personas tiesībām samaksāt naudas sodu samazinātā apmērā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Tālāk ir grozījumi 154. pantā.

4. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. No šīs grupas tas ir pirmais. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļaujot 6. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Kamdēļ? Tamdēļ, ka 154. pants ir tie gadījumi... kā jau Judina kungs teica, ir gadījumi, kad, lai veicinātu amatpersonu un pie atbildības saucamo personu savstarpējo sadarbību un brīvprātīgu naudas soda izpildi, amatpersona, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, ir tiesīga pieņemt lēmumu par nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda nomaksas. Tie ir gadījumi, kad administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts, personai esot klāt. Tad ir šī iespēja savstarpēji izrunāt un vienoties, iespējams, samazināt sodu.

Kamdēļ aicinu neatbalstīt? Tamdēļ, ka princips... Kas ir 19. nodaļa? Kolēģiem, kas varbūt nav iedziļinājušies... 19. nodaļa ir tie administratīvie pārkāpumi, kas tiek fiksēti, personai neesot klāt... tātad fotoradari, apstāšanās vai stāvēšanas pārkāpumi... personai neesot klāt, logam tiek pielīmēta zīmīte “Tu esi parādā sešas naudas soda vienības”. Tie ir gadījumi, uz kuriem neattieksies iespēja šo sodu savstarpējā sadarbībā... kā 154. pants... izrunājot vienoties un samazināt līdz 50 procentiem.

Ir jautājums – kamdēļ tāda atšķirība? Sanāk – par vienu un to pašu pārkāpumu, par ko pienāktos sods, ir iespēja saņemt dažādus sodus. Proti, ja tu pilsētā stāvi vietā, kur ir, pieņemsim, divu stundu stāvēšanas zīme, un gadās tā, ka tu veic ļoti svarīgas lietas, iespējams, esi kādā komisijā, esi slimnīcā, vēl kaut ko dari un nokavē pusstundu vai pat ilgāk... tā daudziem ir gadījies... tu atnāc pie savas mašīnas un ieraugi: jā, ir zīme pie loga... sešas naudas soda vienības... ja pareizi atceros, mainījās... no sešām līdz astoņām vienībām... bet, pieņemsim, sešas naudas soda vienības... viss, maksā ragā! Bet, ja gadās, ka tu atnāc un pie tava transportlīdzekļa ir apstājusies pašvaldības policija... pēdējā laikā tas ir aktuāli... zinu, ka pie pirmsskolas izglītības iestādēm šobrīd ir uzlikti ātrie laiki, cik ilgā laikā jāpaspēj bērnu ievest iekšā, visu izdarīt un iznākt ārā, paspēt aizbraukt... un gadās tā, ka ir tā pašvaldības policija, tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. Ceru, ka nekļūdos... kas ir strādājuši policijā, zina... šinī gadījumā ir iespējams šo sodu samazināt, jo būs savstarpēja sadarbība, pārkāpuma veicējs, vienojoties ar amatpersonu, varēs panākt 50 procentu samazinājumu. Un kur tad ir taisnība?

Vai vēl viens gadījums... pieņemsim, mamma brauc vakarā pa Rīgu, steidzas... sliktākajā gadījumā – uz slimnīcu ar bērnu... un iebrauc sabiedriskā transporta joslā. Viņa neko sliktu neizdara, nevienam netraucē, nekā slikta nav... tomēr viņa iebrauc sabiedriskajā joslā, to fiksē fotoradars... ja pareizi atceros, astoņas naudas soda vienības (40 eiro)... maksā ragā! Bet, ja gadījumā viņu noķer ceļu policija, kas stāv aiz nākamā krustojuma, un sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu, tad, pēc manas sapratnes, šinī gadījumā, izskatot šo administratīvo lietu, var sanākt, ka 50 procentu naudas soda samazinājums ir iespējams tikai tamdēļ, ka bijis atšķirīgs veids vai paņēmiens, kādā veidā šis sods ir uzlikts. Un ir jautājums – vai tas ir taisnīgi? Vai tas ir taisnīgi, ka par vienu un to pašu pārkāpumu cilvēks var saņemt divus dažādus sodus? Ja es kaut ko saku nepareizi, labojiet to! Bet tā ir mana sapratne un pārliecība, ka tas tā ir.

Tamdēļ es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Lai nejauši nesanāktu, ka es runāju nevis komisijas vārdā pēkšņi, bet savā, es tad pieteicos... Bet es gribu vērst uzmanību, ka pirmām kārtām ar šo jautājumu mēs strādājām sistēmiski. Nebija tā, ka mēs nedzirdējām argumentus, negribējām neko darīt. Tā nebija. Šis priekšlikums ir nopietni argumentēts, pamatots un izdiskutēts.

Jautājums... Mēs visi varam nosaukt piemērus, kas demonstrē, ka zīmes ir nepareizi saliktas, ka sods piemērots nepareizi. Tā var būt. Bet mēs esam atbildīgi par to, lai būtu sistēmiski pareizs regulējums. Un ko svarīgi ievērot, uz ko norādīja Iekšlietu ministrija? Viņi vērsa mūsu uzmanību uz apstākli, ka gadījumā, ja ir fotoradari, ir piemērojams minimālais sods. Tātad tur nevar piemērot citu sodu, piemēro minimālo. Ja mēs vēl pateiksim, ka no minimālā ir jāmaksā 80 procenti, tas nebūs pareizi. Tāds ir galvenais arguments.

Kolēģi, mēs varam pārskatīt sistēmu, mēs varam paredzēt jaunus pārkāpumus un atcelt atbildību par citiem. Bet mūsu jautājums šodien ir cits. Vai mēs gribam, lai pastāvētu sistēma, kas ļauj cilvēkam, kurš atzīst savu vainu... kas grib izbeigt to situāciju, kas izveidojusies, ļaut samaksāt mazāku naudas summu un dzīvot mierīgi tālāk?

Es aicinu fokusēties uz šo jautājumu, nevis piesaukt kādu piemēru, ka mamma ar visiem trim bērniem nolika mašīnu nepareizi. Nu, mēs varam tā skatīties, mums ir svarīgi palīdzēt mammai... Bet, kolēģi, šeit jautājums par jaunu tiesību institūtu. Un es vēlos atgādināt, otrajā lasījumā, noticot vienam, noticot citiem, mēs balsojām tad, kā kurš uzskatīja pareizi. Un, ja otrais lasījums būtu pēdējais, mēs šo likumu nevarētu iedzīvināt. Tas bija pretrunīgs.

Tagad, trešajā lasījumā, mēs ejam to pašu ceļu. Juridiskā komisija vairākās sēdēs analizēja... un ir izdevies salikt kopā, lai būtu sistēma. Ja mēs tagad ejam pa labi vai pa kreisi, mēs pazaudēsim šo likumu. Es aicinu sekot Juridiskās komisijas nolemtajam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uģim Mitrevicam otro reizi.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Es oponēšu. Es teikšu, ka nav neko izdevies salikt kopā. Un jūsu, Judina kungs, pieminētais princips, ka uz trešo lasījumu nevajag veikt radikālas – radikālas – izmaiņas vai, kā es teiktu, uzmest salto, ir pilnīgi pretējs tam, kā jūs šobrīd esat to organizējis un izdarījis. Jo tas, uz ko es aicināju, bija – sanākt kopā deputātiem ar profesionāļiem, uztaisīt darba grupu (ko jūs tā arī neuztaisījāt) un izdiskutēt, kā tad īstenībā ir. Jūs to neesat izdarījis. Jūs vairākas reizes sasaucāt komisiju, kurā mēs velti tērējām laiku – jautājums netika skatīts. Un beigās mēs esam nonākuši šajā dienā, kad tagad steidzamības kārtā bez nekādas sistēmas metam atpakaļ salto pret otro lasījumu. Šī ir pilnīga pretruna tālākajos priekšlikumos. Pilnīgi pretēji tam, ko mēs, deputāti, tai skaitā jūs, esam nobalsojuši ar 73 balsīm “par”. Tie būs tālākie punkti.

Kolēģi! Ir pilnīgi uzmests salto pret to, ko esam lēmuši otrajā lasījumā. Un es nevaru piekrist, ka šeit ir sistēma. Šeit nav nekādas sistēmas. Šeit ir... Jūs sakāt: mēs gribam palīdzēt cilvēkiem samaksāt mazāku sodu. Es atvainojos, visi, kas ir paņemti... noķerti un kam konstatēti pārkāpumi ar tehniskajiem līdzekļiem vai klāt neesot personai, ir vairākums gadījumu pret tiem gadījumiem, kas tiek konstatēti, personai klātesot vai policijai, tā teikt, noķerot vainīgo pie rokas. Tie ir mazāk gadījumu nekā ar tehniskajiem līdzekļiem vai 19. nodaļas kārtībā. Tieši pretēji! Jūsu priekšlikums paredz mazāk cilvēkiem dot iespēju saņemt šo atlaidi. Pretēji tam, ko jūs sakāt.

Mans priekšlikums ir dot iespēju visiem (Starpsauciens.), visiem, kas ir... visiem, kas ir izdarījuši kaut ko... nu, kļūdījušies – kam negadās! –, visiem dot iespēju samazināt sodu, kā 154. pantā ir noteikts, savstarpēji vienojoties, nākot pretim viens otram. Jūs vēl runājat...

Sēdes vadītāja. Laiks. (Starpsaucieni.)

Vārds deputātam Andrejam Judinam otro reizi.

A. Judins (JV).

Kolēģi, protams, mēs virzām steidzamību. Es vēl saplānoju, lai šodien pirms pulksten 17.00 mēs sākam to darīt, lai būtu steidzamība. Tāds ir plāns. Nu, nopietni?

Kolēģi, ir likumprojekts, un es strādāju, lai būtu rezultāts, lai mēs tieši varētu šo principu iedzīvināt. Ikviens var paņemt protokolus un paskatīties, kāda bija mana un kolēģu attieksme. Jā, mēs mainījām viedokļus. Mēs uzklausījām ekspertus. Jūs tagad apgalvojat – ekspertiem nebija dots vārds! Tieši otrādi. Mums nāk policija un stāsta, ka nav problēmu, par kurām runā daži deputāti. Nedarīsim tā, darām citādi! Nāk Tieslietu ministrijas pārstāvji un skaidro...

Mēs tiešām sadarbībā ar ekspertiem izstrādājām šos grozījumus. Un jautājums ir tāds, vai mēs gribam šos grozījumus. Tie pārmetumi, ka steigā... Kolēģi, trīs gadu laikā, strādājot ar jautājumu... Tā nav steiga, tas ir lēns darbs un mazspēja, es teiktu tā, Saeimai pieņemt lēmumus.

Kolēģi, es aicinu rīkoties un pieņemt lēmumu. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam, un varēsim (Starpsauciens.)... varēsim debatēt pēc tam.

___

Kolēģi, mums ir palicis (Zālē troksnis.)... Mazliet klusāk.

Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2026. gada 1. oktobrī.

Deputātu Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Edmunda Zivtiņa, Maijas Armaņevas un Ilzes Stobovas jautājums Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam “Par Latvijas Bankas aktīvu pārvaldīšanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Andra Šuvajeva, Andra Sprūda, Lienes Gāteres, Ata Švinkas un Kaspara Briškena jautājums Ministru prezidentam Andrim Kulbergam, ārlietu ministrei Baibai Bražei un iekšlietu ministram Jānim Dombravam “Par Rīgas domes deputātes Jūlijas Stepaņenko saņemtajiem ienākumiem, kas saistīti ar Krievijas militārās industrijas peļņu, finanšu līdzekļu izcelsmes padziļinātu pārbaudi un nacionālo sankciju noteikšanu”. Ministru prezidents jautājumu deleģējis iekšlietu ministram Jānim Dombravam sadarbībā ar Ārlietu ministriju atbildes sniegšanai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ārlietu ministre informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi iepriekš plānotās darba kārtības dēļ. Iekšlietu ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi aizņemtības dēļ.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2026. gada 1. oktobrī nenotiks.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Reģistrējušies tikai 85 deputāti. Nav reģistrējušies 15 deputāti: Arvils Ašeradens, Skaidrīte Ābrama, Augusts Brigmanis, Artūrs Butāns, Edmunds Cepurītis, Raimonds Čudars, Gundars Daudze, Jānis Grasbergs, Lauris Lizbovskis, Ingmārs Līdaka, Uģis Rotbergs, Andrejs Svilāns, Ģirts Štekerhofs, Andris Šuvajevs un Jānis Vucāns.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Paldies visiem par darbu.

Izsludinu pārtraukumu līdz turpmākajam Saeimas Prezidija lēmumam.

(Pārtraukums.)

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 01.10.26 13:44 Balsojums 1
Par - 19, pret - 38, atturas - 23.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Izglītības likumā (1570/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 01.10.26 13:46 Balsojums 2
Par - 66, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Pilsonības likumā (1574/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 01.10.26 13:51 Balsojums 3
Par - 20, pret - 15, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Dabas stihiju izraisītu meža postījumu seku likvidēšanas likums (1559/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 01.10.26 13:55 Balsojums 4
Par - 74, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likumā (1563/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 01.10.26 14:00 Balsojums 5
Par - 20, pret - 19, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā (1564/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 01.10.26 14:07 Balsojums 6
Par - 63, pret - 10, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Sejas aizsegšanas aizlieguma likums (1572/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 01.10.26 14:18 Balsojums 7
Par - 65, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pilsonības likumā (1574/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 01.10.26 14:22 Balsojums 8
Par - 16, pret - 56, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Par cilvēktiesību aizsardzību pandēmiju laikā (1120/Lm14)

Datums: 01.10.26 14:23 Balsojums 9
Par - 16, pret - 58, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Par cilvēktiesību aizsardzību pandēmiju laikā (1120/Lm14)

Datums: 01.10.26 14:25 Balsojums 10
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Dainas Treijas atbrīvošanu no tiesneša amata (1121/Lm14)

Datums: 01.10.26 14:26 Balsojums 11
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas Augstākajā tiesā (1122/Lm14)

Datums: 01.10.26 14:27 Balsojums 12
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās (1123/Lm14)

Datums: 01.10.26 14:31 Balsojums 13
Par - 16, pret - 53, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Par pieprasījuma atzīšanu par steidzamu. Par reģionālo pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu un sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību reģionālajos maršrutos (143/P14)

Datums: 01.10.26 14:55 Balsojums 14
Reģistrējušies - 91.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 01.10.26 15:46 Balsojums 15
Par - 8, pret - 46, atturas - 24.
Balsošanas motīvs: Par Pjotra Avena Latvijas pilsonības iegūšanas un saglabāšanas tiesiskuma pārbaudi un valsts drošības risku izvērtēšanu (141/P14)

Datums: 01.10.26 15:54 Balsojums 16
Par - 67, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1569/Lp14), 1.lasījums

Datums: 01.10.26 15:54 Balsojums 17
Par - 70, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1569/Lp14), 1.lasījums

Datums: 01.10.26 15:56 Balsojums 18
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Transporta enerģijas likumā (1551/Lp14), 1.lasījums

Datums: 01.10.26 16:25 Balsojums 19
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Kriminālsodu izpildes likums (1379/Lp14), 2.lasījums

Datums: 01.10.26 16:28 Balsojums 20
Par - 79, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (1449/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.10.26 16:30 Balsojums 21
Par - 28, pret - 47, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (1523/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.10.26 16:32 Balsojums 22
Par - 51, pret - 1, atturas - 25.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (1523/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.10.26 16:33 Balsojums 23
Par - 28, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (1524/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.10.26 16:34 Balsojums 24
Par - 47, pret - 9, atturas - 25.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (1524/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.10.26 16:43 Balsojums 25
Par - 72, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (1325/Lp14), 3.lasījums

Datums: 01.10.26 16:44 Balsojums 26
Par - 68, pret - 12, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (1326/Lp14), 3.lasījums

Datums: 01.10.26 16:46 Balsojums 27
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (1378/Lp14), 3.lasījums

Datums: 01.10.26 16:47 Balsojums 28
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā (1403/Lp14), 3.lasījums

Datums: 01.10.26 16:47 Balsojums 29
Par - 24, pret - 15, atturas - 38.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Arhīvu likumā (1290/Lp14), 3.lasījums

Datums: 01.10.26 16:48 Balsojums 30
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Arhīvu likumā (1290/Lp14), 3.lasījums

Datums: 01.10.26 17:03 Balsojums 31
Reģistrējušies - 85.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

01.10.2026.

13.30

15.30