Latvijas Republikas Saeimas
2026. gada 23. jūlija pirmā ārkārtas sesijas sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Esiet sveicināti šeit, Saeimas namā, pašā vasaras pilnbriedā un arī politiskās kampaņas pilnbriedā! Aicinu visus deputātus ieņemt savas vietas Saeimas Sēžu zālē.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt Saeimas šā gada 23. jūlija ārkārtas sesijas darba kārtību, vēlos jūs informēt par pārmaiņām, kas nepilna mēneša laikā ir notikušas Saeimas Sēžu zālē. Kā redzat, uz galdiem ir uzstādītas jaunas balsošanas iekārtas. Tās aizstās līdzšinējās pultis, kas uzticīgi ir kalpojušas teju 30 gadus, jau kopš 6. Saeimas. Jūsu priekšā ir jauno balsošanas iekārtu lietošanas instrukcija. Aicinu visus ar to iepazīties. Funkcionāli šīs iekārtas ir līdzīgas līdzšinējām, bet būtiska atšķirība ir tā, ka balsošanā izmantosim nevis pogas, bet skārienjutīgu ekrānu.

Godātie kolēģi! Jaunās balsošanas iekārtas ir gatavas darbam. Tās ir pārbaudījuši arī Saeimas ievēlētie balsu skaitītāji – Harijs Rokpelnis, Ingmārs Līdaka, Kristaps Krištopans un Nataļja Marčenko-Jodko. Par paveikto darbu es vēlos arī pateikties kiberincidentu novēršanas institūcijas “CERT.LV” speciālistiem, ar kuriem Saeima cieši sadarbojās šī projekta ieviešanā, un mēs tiešām varam būt pārliecināti, ka jaunās iekārtas ir veiksmīgi integrētas Saeimas sēžu informatīvajā sistēmā un mēs varam ar tām droši strādāt.

Pirms mēs uzsākam darbu ar tām, vēlos pateikties visiem Saeimas darbiniekiem, kuri šajā laikā nepagurstoši strādāja, lai jaunās balsošanas iekārtas būtu darba kārtībā jau šodien uz šo Saeimas ārkārtas sesijas sēdi. Gribu arī teikt paldies tiem vairāk nekā 60 darbiniekiem, kuri iesaistījās iekārtu testēšanā.

Ņemot vērā, ka šī ir pirmā sēde, kurā izmantosim jaunās balsošanas iekārtas, neskaidrību gadījumā aicinu vērsties pie tehniskā atbalsta personāla šeit, Saeimas Sēžu zāles aizmugurē. Un, pirms uzsākam izskatīt izsludināto Saeimas sēdes darba kārtību, mums visiem ir iespēja izmēģināt jauno iekārtu testa režīmā, lai pārliecinātos par tās darbu un nebūtu bažu, balsojot par likumprojektiem.

Lūdzu pārliecināties, ka visi esam ievietojuši jaunās balsošanas kartes iekārtās. Atšķirībā no līdzšinējās sistēmas jums uzreiz ir jānospiež poga uz ekrāna, lai pievienotos sēdei. Es ceru, ka visi to ir izdarījuši.

Un lūdzu testa jautājumu! Ar to lūgsim deputātus atzīt, ka Latvija ir labākā vieta pasaulē vasaras pavadīšanai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, ka Latvija ir labākā vieta pasaulē vasaras pavadīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 4. Līdz ar to testa balsojums ir noticis veiksmīgi.

Paldies visiem par sadarbošanos. Es domāju, ka tas arī bija ļoti svarīgs lēmums.

Godātie kolēģi! Es arī manīju, ka šā procesa gaitā vairākas reizes tā kā izskanēja signāls, it kā kāds pieteiktos runāt. Esiet uzmanīgi! Šī runāšanas poga ir krietni lielāka, tādēļ to spiediet tikai tad, kad tiešām vēlaties pieteikties debatēm. Savukārt balsošana ir tikai uz skārienjutīgā ekrāna.

Godātie kolēģi! Vēl par procedūru.

Informēju jūs, ka Prezidijā esam vienojušies, ka strādāsim līdz pulksten 12.00, tātad divas stundas, un tad būs pārtraukums no pulksten 12.00 līdz 13.30, jo ir plānotas vairākas komisiju sēdes. Lai komisijas varētu paspēt izskatīt nepieciešamos jautājumus un arī Saeimas darbinieki sagatavoties sēdes turpinājumam, garais pārtraukums šoreiz būs no pulksten 12.00 līdz 13.30, un tad turpināsim Saeimas sēdi jau ierastajā režīmā.

___

Tagad gan sāksim izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību.

Un pirmais – “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktorijas Pleškānes, Jeļenas Kļaviņas, Edmunda Zivtiņa, Ričarda Šlesera un Mārča Jencīša iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātie kolēģi! Tikai pirms pāris dienām televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” mēs visi dzirdējām ļoti skaistus, cerīgus un sociāli atbildīgus vārdus. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis publiski paziņoja, ka valdība plāno un vēlas paplašināt to pārtikas preču loku, kam tiek piemērota PVN likmes samazināšana. Pareizi? Pareizi! Ministra kungs televīzijas ekrānos runāja par to, ka pašreizējais PVN samazinājums ir tikai sākums, tikai pilotprojekts, un ka ir jādodas tālāk. Tie bija ministra kunga vārdi.

Kolēģi no valdošās koalīcijas! Ziniet, ka mēs, opozīcija, ne tikai uzmanīgi klausāmies, ko jūs solāt Latvijas sabiedrībai, bet mēs arī esam gatavi jums palīdzēt šos solījumus pildīt. Šodien mēs piedāvājam jums unikālu iespēju beidzot pāriet no vārdiem pie reāliem darbiem un parādīt, ka televīzijas studijā teiktais nebija tikai kārtējie tukšie politiskie solījumi pirms vēlēšanām. Mūsu iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” paredz noteikt samazinātu PVN likmi 5 procentu apmērā zīdaiņu un mazu bērnu uztura produktiem bērniem līdz trīs gadu vecumam.

Es zinu, ko daži no jums tūlīt teiks vai ko domā savos kabinetos. Jūs teiksiet, ka koalīcija nesen jau vienojās par 12 procentu PVN likmi noteiktām pārtikas grupām. Jūs teiksiet, ka budžetā nav naudas, jāgaida kārtējās darba grupas vai ministriju atzinumi. Bet es gribu jums jautāt: vai tiešām jūsu pašu vismazākie bērni ir tā grupa, uz kuras rēķina mēs spēlēsim politiskās spēles? Vai tiešām zīdaiņu pārtika ir tā prece, kurai mēs žēlosim nodokļu atvieglojumus? Kamēr jaunās ģimenes katru dienu veikalos piedzīvo šoku, skatoties uz cenām, mēs tikšanās reizēs... un es tikšanās reizēs ar vēlētājiem... man regulāri nāk klāt jaunie vecāki, māmiņas, vecmāmiņas, kas audzina bērnus un kas izjūt katru eirocentu, ko apēd pēdējo gadu milzīgā inflācija. Un viņi stāsta lietas, par kurām mums šeit, Saeimas zālē, vajadzētu vienkārši nosarkt.

Cilvēki šodien ceļo. Viņi brauc uz Poliju, uz Vāciju. Viņi redz elementāru realitāti. Tur specializētie zīdaiņu maisījumi, bērnu pārtika un preces maksā ievērojami lētāk nekā pie mums Latvijā. Māmiņas, vecmāmiņas, kas ceļo, skatoties man tieši acīs, jautā: “Pleškānes kundze, kāpēc mūsu valsts nemīl savus bērnus? Kāpēc Latvija nemīl savas jaunās ģimenes? Kaimiņos... vai Eiropā valstis spēj palīdzēt, bet pie mums bērna paēdināšana kļūst par greznību.” Ko man viņiem atbildēt? Mums ir jāskaidro, ka tas ir kārtējais papīrs vai tā ir tukša spēle, tukša muldēšana “Rīta Panorāmā”? Zīdaiņu un mazu bērnu uzturs nav vienkārši kaut kāda pārtika. Tā ir pirmās nepieciešamības prece. Māte nevar pateikt pusgadu vecam zīdainim: “Pagaidi, dēliņ, mēnesi vai divus, kamēr koalīcija izdomās stratēģiju, kamēr izies visas komisijas, visas ministrijas.” Bērnam ir jāēd šodien. Un kvalitatīva pārtika ir pamats bērna veselībai un veselīgai attīstībai.

Šis likumprojekts ir pirmais loģiskais un ļoti konkrētais solis. Ja Ekonomikas ministrija tiešām domā to, ko publiski runā, tad šim likumprojektam šodien ir jāsaņem vienbalsīgs atbalsts. Nododot šo iniciatīvu komisijai, mēs nevis vienkārši mainām ciparus likumā, bet sniedzam reālu finanšu elpu mūsu jaunajām ģimenēm un maziem bērniem, zīdaiņiem, mēs mazinām nabadzības risku jaunajām mājsaimniecībām.

Godātie kolēģi! Noliksim malā opozīcijas un koalīcijas sarkanās līnijas, parādīsim, ka vismaz jautājumā par mūsu bērnu nākotni un pārtiku mēs spējam būt vienoti. Ja no televīzijas ekrāniem jūs solījāt samazināt PVN pārtikai, lūdzu, darām to tagad!

Mēs esam sagatavojuši platformu. Mēs esam izdarījuši darbu jūsu vietā. Aicinu visus atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijai. Pāriesim beidzot no vārdiem pie darbiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, “pret” neviens nav pieteicies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret nodošanu komisijai? Es saprotu, ka tiek prasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 13, atturas – 52. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Brigmaņa kungs, vai jums ir kas bilstams par procedūru? (Dep. A. Brigmanis: “Nē!”)

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Janas Simanovskas, Leilas Rasimas, Lienes Gāteres, Andra Šuvajeva un Antoņinas Ņenaševas iesniegto likumprojektu “Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja, godājamie kolēģi! Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā”. Pirmkārt, kāpēc? Par ko ir šis likumprojekts? Tas faktiski ir moratorijs ciršanai mežos, kuros ir sastopami Eiropas nozīmes aizsargājami biotopi. Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka Latvija nav izstrādājusi definīciju veciem mežiem, tajā pašā laikā mēs esam uzņēmušies saistības un mums ir jāaizsargā vecie meži, kā to prasa Dabas atjaunošanas regula, un mums ir nepieciešama skaidra definīcija, lai šos mežus aizsargātu. Kamēr mēs vilcināmies ar šādas definīcijas izstrādāšanu, kas sākās jau pavasarī... Faktiski ir precedenti, ka šie vecie meži, kas ir auguši vairāk nekā 100 gadu un ir ārkārtīgi nozīmīgi gan mūsu dabai... Mēs nupat balsojām... vai ne?... kāpēc jāceļo un jāatpūšas Latvijas dabā. Un šie vecie meži ir tikpat svarīgi mūsu bioloģiskajai daudzveidībai, bet nocirst šos mežus var nedēļas laikā. Šis likums aicinātu iepauzēt, līdz mēs vienotos par visiem pieņemamu definīciju, kādus tieši mežus esam gatavi aizsargāt.

Turklāt mums jau ir precedents, ka valstij piederoša aģentūra “Meža pētīšanas stacija” ir izsludinājusi cirsmas tādos mežos, kas pēc zinātniskām definīcijām atbilst veciem mežiem. Un atkal! To var izdarīt nedēļas laikā – izcirst –, bet mūsu bērni labi ja redzēs vecos mežus to vietā.

Līdz ar to es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu, iepauzēt, līdz mēs vienojamies, un preventīvi aizsargāt to, kas mums visiem ir ļoti svarīgs.

Vēl es gribu atgādināt, ka aptaujas liecina, ka dabas aizsardzība Latvijas sabiedrībai ir svarīga. Deviņdesmit pieci procenti Latvijas iedzīvotāju atbalsta dabas aizsardzību, un, kā rāda aptaujas, 35 procenti ir ļoti norūpējušies par pastiprinātu mežu izciršanu. Līdz ar to ir svarīgi gan mums, gan mūsu cilvēkiem, lai pret savām dabas vērtībām mēs tomēr izturētos atbildīgi un aizsargātu tās.

Paldies.

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Un tagad paklausieties, kā ir patiesībā, kur ir taisnība visā tanī. Tātad, izanalizējot šo likumprojektu...

Cik labi skan! Eu, riktīgi labi skan! Pat šeit var labi dzirdēt.

Tātad, izanalizējot šo likumprojektu... Es pateikšu sešus iemeslus, kāpēc šādus likumprojektus kategoriski nedrīkst laist pat tuvu mūsu valstij, mūsu tautsaimniecībai, zemniekiem, mežsaimniekiem.

Tātad pirmais. Šis likumprojekts faktiski... tiešām, jā, pareizi – nosaka ciršanas moratoriju. Priekšlikums paredz aizliegt ciršanu visos nogabalos, kas pilnībā vai daļēji atbilst Eiropas nozīmes biotopu kritērijiem, līdz valdība pieņems veco mežu definīciju. Ja šis process ieilgst, aizliegums var darboties principā bezgalīgi. Tad padomājiet, kādas tam ir sekas!

Otrais. Šeit tiek minēts vārdu salikums “pamatotas šaubas”. Formulējums ļoti un gaužām stiepjams. Tas ir samērā nenoteikts juridisks jēdziens. Ja nav skaidri noteikts, kas ir “pamatotas šaubas”, tas var radīt atšķirīgu praksi un tiesisko nenoteiktību.

Trešais. Tas attiecas uz visiem īpašniekiem. Ierobežojums skar gan privātos, gan valsts, gan pašvaldības mežus. Tas nozīmē, ka privātpersonas var zaudēt iespēju izmantot savu īpašumu arī tad, ja biotops vēl nemaz nav oficiāli konstatēts.

Ceturtais. Jautājums par kompensācijām. Priekšlikumā nav paredzētas kompensācijas īpašniekiem. Latvijā īpašumtiesības aizsargā Satversmes 105. pants. Būtiski saimnieciskās darbības ierobežojumi valstij var radīt pienākumu nodrošināt taisnīgu atlīdzību. Tas ir arī bieži vērtēts Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tātad likumprojektā jautājums par kompensācijām gadījumos, kad tiek liegta pilna saimnieciskā darbība, vispār nav atrunāts.

Piektais. Administratīvā slodze. Tātad ko paredz šis likumprojekts? Ja katrā gadījumā, kad rodas šaubas, jāpieprasa Dabas aizsardzības pārvaldei atzinums, kas tiek sniegts 30 dienu laikā, tas var ievērojami palielināt ciršanas apliecinājumu iesniegšanu un radīt papildu administratīvo slogu. Manā skatījumā, tas to simtprocentīgi arī izdarīs.

Un sestais. Proporcionalitāte, kolēģi. Tātad Satversmes tiesa, vērtējot īpašumtiesību ierobežojumus, pieprasa analīzi... un ir tāda kā rokasgrāmata, kā priekšnoteikumi tam, kam ir jāizpildās, lai varētu veikt šo ierobežojumu privātpersonai... viņas privātajam īpašumam. Un tas ir: vai ierobežojums ir leģitīms mērķis dabas aizsardzībā, vai tā piemērošana ir adekvāta mērķu sasniegšanai, vai nepastāv saudzējošāki līdzekļi, un vai sabiedrības ieguvums atsver indivīda tiesību ierobežojumus.

Un es gribu pateikt vairāk, tā teikt, ar vispārējām frāzēm, ka jāsaprot ir viena lieta – ir partijas, kas leģitīmi, ar likumiem grib panākt to, lai mūsu valsts iedzīvotāji dzīvotu sliktāk. Tātad savulaik komunisti, boļševiki atnāca un ar varu ieņēma, visu atņēma, bet ir partijas, kas grib to izdarīt likumīgi. Jāsaprot, ka visi tie, kas atbalstīs šādas partijas, būs līdzatbildīgi, tanī skaitā arī par to, kas šobrīd notiek Rīgā. Lūdzu, padomājiet par to!

Tātad šādu likumprojektu kategoriski nedrīkst atbalstīt, ne tikai nedrīkst atbalstīt, šādus likumus nedrīkst laist ne tuvu pie saimnieciskās darbības... un pie mežsaimniekiem... it sevišķi pie zemniekiem. Tā ka kategoriski nedrīkst atbalstīt. Tas, kurš atbalstīs, būs līdzatbildīgs par to.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Janas Simanovskas, Leilas Rasimas, Lienes Gāteres, Andra Šuvajeva un Antoņinas Ņenaševas iesniegtā likumprojekta “Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 41, atturas – 20. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Skrastiņš.

J. Skrastiņš (JV).

Labrīt, godātā sēdes vadītāja, cienījamie kolēģi! Šodien Saeimas sēdē izskatām jaunus grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Šie grozījumi paredz aizliegt atsevišķu rūpniecības preču importu Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī šo valstu izcelsmes preču ievešanu caur trešajām valstīm.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienība ir noteikusi daudzas sankciju paketes ar mērķi vājināt Krievijas spēju finansēt un turpināt karu. Taču ir skaidrs, ka papildus kopējai Eiropas Savienības sankciju politikai mēs varam un mums vajag vērsties pret agresorvalstīm vēl stingrāk – un tieši nacionāli. Ārlietu ministrija ir sagatavojusi šo likumprojektu, lai veidotu nacionālu importa aizliegumu tām rūpniecības precēm, kuras vēl nav iekļautas Eiropas Savienības sankcijās, tarifos un tirdzniecības ierobežojumos.

Kopš kara sākuma importa vērtība... tas nebija man, ja? Okei... Kopš kara sākuma importa vērtība no Krievijas un Baltkrievijas uz Latviju samazinājusies par 91 procentu, tomēr joprojām preču imports turpinās. Rūpniecības izejvielas, pārtikas un lauksaimniecības produkti nonāk mūsu valstī, jo lēmums par importa turpināšanu ir atstāts uzņēmumu un privātpersonu ziņā. Nav pieņemami, ka Latvija jebkādā veidā turpina ekonomiski atbalstīt agresorvalstis, tāpēc uzskatu, ka mūsu morālais pienākums ir panākt pilnīgu importa pārtraukšanu.

Latvija jau ir darījusi ārkārtīgi daudz un bijusi piemērs citām valstīm. Kopš kara sākuma līdz šī gada vidum Latvijas valsts palīdzība Ukrainai ir pārsniegusi miljardu eiro. Esam snieguši gan atbalstu militārajā jomā, gan humāno palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem un arī palīdzību valsts atjaunošanai. Tomēr nacionālais aizliegums importam nav tikai jautājums par atbalstu Ukrainai, tas ir jautājums arī par Latvijas sabiedrības drošību un mūsu valsts interešu aizsardzību pret agresorvalsts ekonomiskajiem draudiem.

Nobeigumā es vēlos izteikt pateicību Ārlietu ministrijai par mērķtiecīgu darbu, sagatavojot šo likumprojektu. Paldies arī ministrei Baibai Bražei, Eiropas Savienības Ārlietu padomei, regulāri atbalstot jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju, arī ārpus ierastajām starptautisko sankciju kārtām.

Kolēģi, aicinu jūs nodot likumprojektu izskatīšanai komisijā un pieņemt to pēc iespējas ātrāk. Kavēšanās ar importa izbeigšanu atbalsta agresorvalsts ekonomiku un palīdz tai turpināt karu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Harija Rokpeļņa, Gunāra Kūtra, Augusta Brigmaņa, Armanda Krauzes un Jāņa Dinēviča iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Ļoti nozīmīgam jautājumam, proti, zīmolvārdiem “Latvijas Televīzija” un “Latvijas Radio”... par to, ka tādiem tiem ir jābūt kā simboliem, kā mūsu valsts kontinuitātei, kā simbolam, ka mēs uz barikādēm aizstāvējām savus medijus, mēs veltījām divas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes – 19. jūnijā un 14. jūlijā.

Ja 19. jūnijā, pēc tam, kad pie mums vērsās žurnālisti, sajūta bija tāda, ka žurnālisti nav sadzirdēti, ka sabiedrība nav sadzirdēta... Lsm valde, arī padome teica, ka jaunais vienotais zīmols ir tas, kas ir jāievieš, un zīmolvārdi “Latvijas Televīzija” un “Latvijas Radio” traucē. Mēs komisijā lūdzām rast kompromisu. Mēs aicinājām sanākt kopā. Mēs aicinājām saprast, ka šādam vēsturiskajam mantojumam neatkarīgajā Latvijā ir jābūt un “Latvijas Televīzija” un “Latvijas Radio” kā zīmoli, kā vērtība netraucē vienotam sabiedriskajam medijam.

Esmu tiešām gandarīta, ka starplaikā starp komisijas sēdēm kompromiss ir panākts. Komisija ir uzklausīta. Un galvenais – ir uzklausīta Latvijas sabiedrība, ir uzklausīti tie mediju darbinieki un žurnālisti, kuri lūdza atgriezties pie šiem vēsturiskajiem nosaukumiem. Un nākamajā komisijas sēdē mums, visiem komisijas locekļiem, kuri bija klāt, šis apliecinājums tika dots.

15. septembrī, sanākot kopā un vienojoties jau par konkrētu redakciju, kā likumā tiks iestrādāti šie zīmolvārdi... 5. oktobrī mēs saņemsim likumprojekta priekšlikumu komisijā. Žurnālistu, kuri pie mums vērsās, īpašs lūgums bija neizmantot šo jautājumu savās politiskajās cīņās. Un mēs to solījām. Mēs solījām, ka nevirzīsim likumprojektu kā politisku, sagaidīsim viņu vienošanos.

Līdz ar to es tiešām no sirds gribu pateikt paldies kolēģiem, kuri pirms šīs vienošanās iesniedza likumprojektu un nāca ar savu piedāvājumu. Tas ir ļoti labi. Un kaut kādā ziņā tieši mūsu aktīvā darbība bija tā, kas ļāva nonākt pie kompromisa un saglabāt zīmolus. Taču esam devuši solījumu. Esam devuši solījumu, ka komisija kopā ar Juridisko biroju radīs risinājumu – kopā ar to piedāvājumu, kuru mēs sagaidīsim vēstulē, – uzreiz, jau nākamajā darba dienā pēc Saeimas vēlēšanām, šā gada 5. oktobrī.

Līdz ar to, kolēģi, pateicos tiem deputātiem, kuri ir iesnieguši savu redzējumu. Es kā komisijas vadītāja komisijas vārdā saku, ka mēs šo likumprojektu šobrīd... līdz saņemsim vēstuli... nevaram izskatīt. Arī es atturēšos no likumprojekta atbalstīšanas. Taču visiem, visiem deputātiem, visiem, visiem, kuri piedalījās sēdēs, kuri tiešām nesavtīgi strādāja, gribu teikt paldies. Zīmolus esam noturējuši un darbu pie likumprojekta turpināsim. Šo solījumu mēs visi esam apņēmušies izpildīt visas sabiedrības priekšā. Līdz ar to sagaidīsim šo likumprojektu 5. oktobrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” pieteicies runāt deputāts Augusts Brigmanis.

A. Brigmanis (ZZS).

Labdien, kolēģi! Mūsu likumprojekts tapa laikā, kad publiskajā telpā bija ļoti dziļas pretrunas, diskusijas starp sabiedrību, Valsts prezidentu, arī radio un televīzijas kolektīvu darbiniekiem un, protams, šīm organizācijām – SEPLP un valdi.

Kāda ir mūsu likumprojekta būtība? Likumprojekta būtība ir likumā neatgriezeniski nostiprināt, ka ir šie divi zīmoli – “Latvijas Televīzija” un “Latvijas Radio”. Zīmoli, kas jau ilgstoši ir bijuši sabiedrības redzeslokā, zīmoli, kas zināmā mērā simbolizē arī mūsu valsti.

Domāju, ka šī mūsu rīcība, sabiedrības rīcība, arī prezidenta rīcība zināmā mērā sekmēja to, ka šī saruna, atklāta saruna starp iesaistītajām pusēm, ir notikusi. Arī to es apstiprinu, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kā mana kolēģe minēja, ir rasts kompromiss un saruna ir notikusi par to, ka šie zīmoli tiks saglabāti.

Bet, kolēģi, es esmu piesardzīgs attiecībā uz jēdzienu “solījums”. Neslēpšu, ka šīs sarunas laikā un pēc tam daudzi darbinieki, kas strādā televīzijā un radio, ir nākuši klāt un teikuši: viens ir mutisks solījums, otrs ir tas, kas ir ierakstīts likumā. Jā, uz šo brīdi pamiers ir noslēgts. Nevis miers, bet pamiers. Līdz ar to mēs šo likumprojektu uzturam spēkā. Es piekrītu, ka šis jautājums ir jāskata ļoti rūpīgi un uzmanīgi. Bet, manuprāt, jēdzieni... simboliskie jēdzieni ir jāieraksta likumā. Līdz ar to es, kolēģi, jūs aicinu balsot “par” mūsu likumprojektu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Harija Rokpeļņa, Gunāra Kūtra, Augusta Brigmaņa, Armanda Krauzes un Jāņa Dineviča iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – nav, atturas – 31. Likumprojekts komisijai ir nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” nodot Ārlietu komisijai.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja, godājamie kolēģi, labrīt! Sveiciens vasarā! Gan kā deputātam, gan kā izbijušam diplomātam man ir pienākums šim likumprojektam iedot kritiskus ceļa vārdus. Lai gan es apzinos, ka balsu pietiks, lai to nodotu komisijai.

Šo ģeopolitisko izaicinājumu laikmetā mūsu diplomātiskais dienests ir ne tikai mūsu starptautiskā vizītkarte, bet arī mūsu pilnvarotie pārstāvji starptautisko saspīlējumu frontes līnijā. Atbilstoši novērtēti un augsti motivēti diplomāti vienlaikus var kalpot arī mūsu drošības, mūsu valstspiederīgo, mūsu ekonomisko interešu pārstāvībā un mūsu stratēģisko mērķu veicināšanā. Vienlaikus motivēts diplomāts ir arī daļa no mūsu valsts visaptverošās aizsardzības sistēmas.

Mums ir ļoti interesants diplomātiskais dienests. Tur ir gan jaunās paaudzes profesionāļi, gan diplomāti ar ļoti garu profesionālo pieredzi – līdz pat mūsu iestāšanās sarunām NATO, Eiropas Savienībā –, atsevišķi diplomāti pat ar vēl garāku pieredzi. Tomēr kopumā diplomātiskā dienesta motivācijas līmenis un darba apstākļi ir vērtējami kritiski. Dienestam nereti ir raksturīga necaurskatāma lēmumu pieņemšana, īpaši attiecībā uz diplomātu karjeras attīstību, nereti izdabāšana nekompetentām politiskām iegribām, nepotisms, neiecietība un pat emocionālā vardarbība pret kolēģiem un padotajiem. Vienlaikus diplomātiskajā dienestā jau tradicionāli ir zems bāzes atalgojums un arī ilgstošas sieviešu diskriminācijas pazīmes.

Ar šiem likuma grozījumiem šajā svarīgajā, visiem diplomātiem kritiskajā Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā visas šīs lietas varēja risināt. Tā vietā Ārlietu ministrija, Ministru kabinets ir izvēlējušies vienkārši nostiprināt varas vertikāli ārlietu dienestā. Divi piemēri, uz ko vēršu uzmanību arī tālākajā komisijas darbā. Rosinu tam pievērst īpašu uzmanību.

7. pants, kas definē Atestācijas komisijas darbu. Atestācijas komisija ir tā, kas diplomātiskajā dienestā pieņem visus būtiskos lēmumus, sākot no diplomātiskā ranga piešķiršanas līdz rotācijām, iecelšanām amatā, atsaukšanām no rotācijas un tamlīdzīgi. Šobrīd Atestācijas komisijas sastāvu izveido un rīkojumu apstiprina ārlietu ministrs. Jā, diemžēl jau šobrīd Atestācijas komisija zināmā mērā ir politizēta. Arī praksē, īpaši pēdējos 13 gados, kopš Ārlietu ministriju vada Jaunā VIENOTĪBA, šī politizācija vienmēr ir bijusi klātesoša. Tā vietā, lai ietu pretējā virzienā, lai mēģinātu Atestācijas komisiju padarīt par profesionālu institūciju, kas kalpo kā pamats profesionāla dienesta attīstībai, kuras pamatā ir profesionālais sniegums, nevis politiskās pielīšanas spējas, Atestācijas komisija tiek pilnībā politizēta. Grozījumi 7. pantā paredz, ka Ārlietu ministrijas Atestācijas komisija turpmāk būtu ārlietu ministra tiešā pakļautībā esoša institūcija. Jā, pēc būtības tā droši vien jau ir. Bet tā vietā, lai ietu pretējā virzienā, likumā diemžēl šis princips tiek nostiprināts vēl stiprāk.

Otrs kritiskais elements ir 16. pants. Tas paredz, ka valsts civildienesta attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā izbeidzas arī gadījumos (un šis ir būtisks papildinājums), ja ierēdnis (diplomāts vienlaikus ir arī ierēdnis) neizpilda ārlietu ministra vai Ārlietu ministrijas valsts sekretāra rīkojumu par pārcelšanu no vienas dienesta vietas uz citu. Kāpēc tas ir būtiski?

Es nevaru šo neskatīt kontekstā ar to tiesvedību, kas šobrīd norit saistībā ar vienas diplomātes atsaukšanu vienā no grūtniecības pēdējiem mēnešiem. Diplomāte nepiekrita šai pārcelšanai. Šobrīd notiek tiesvedība. Divās instancēs tā jau ir noslēgusies. Ārlietu ministrijas argumenti šajās tiesu instancēs ir cietuši zaudējumu. Protams, sagaidīsim galalēmumu. Bet šobrīd ar šādu punktu nostiprināt šo varas vertikāli, faktiski padarīt vieglāku diplomāta atlaišanu no darba gadījumā, ja viņš nepiekrīt prettiesiskai atlaišanai, un, neskatoties uz to, ka gan tiesa divās instancēs, gan tiesībsargs ir norādījis, ka Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums neprevalē pār Darba likuma normām un cilvēka pamattiesībām... šajā gadījumā es esmu pārsteigts, ka Ārlietu ministrija šo virza.

Es rosinu Ārlietu komisijai, kuras rīcībā nonāks šis likumprojekts, – lūdzu, nolieciet šo likumprojektu tālā plauktā, visticamāk, līdz nākamajam Saeimas sasaukumam, kad visās instancēs būs noslēgusies šī konkrētā tiesvedība. Tad mēs redzēsim, vai Ārlietu ministrijas izmisīgi uzturētie argumenti ir izturējuši tiesu sistēmas pārbaudījumu, un tad varēs koriģēt arī šo kritisko likumu.

Vienlaikus es ceru, ka rudens nesīs politiskas pārmaiņas arī Ārlietu ministrijā. Es neuzskatu, ka tas ir pareizi, ka viens politiskais spēks tik ilgi vada šo kritisko ministriju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Briškena kungs, paldies par tik izvērstu kritiku šim no Ministru kabineta jaunatnestajam likumprojektam. Es galīgi nepiekrītu tam, ka jūs sakāt, ka kaut ko vajag nolikt pēc iespējas tālākā atvilktnē. Nē, neko nevajag atstāt nevienā atvilktnē. Es, tieši pretēji, aicinu komisiju priekšsēdētājus iztīrīt atvilktnes.

Un, ja jums ir šādi iebildumi vai priekšlikumi, jums taču ir paredzēta kārtība, kā jūs tos varat iesniegt. To es jūs arī aicinu darīt. Līdz ar to, manuprāt, jūs aicināt uz galīgi nepareizām lietām.

Paldies.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” nodošanu Ārlietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 2, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Deputāti piekrīt.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Akciju atpirkšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Deputātiem iebildumu nav.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Segto obligāciju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Deputāti piekrīt. Komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Preču un pakalpojumu trūkumu atbildības likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Deputāti piekrīt.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Deputāti piekrīt.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Filmu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ričards Šlesers.

R. Šlesers (LPV).

Godātie kolēģi! Atbalstu šos grozījumus Filmu likumā. Tas ir pareizs solis, jo paredz, ka arī lielās straumēšanas platformas turpmāk finansiāli piedalīsies Latvijas audiovizuālā satura attīstībā. Tas nozīmē vairāk iespēju gan Latvijas filmām, gan seriāliem, gan stiprāku pamatu mūsu kino nozares izaugsmei. Tomēr vēlos izmantot iespēju, lai runātu par daudz plašāku jautājumu.

Savā profesionālajā pieredzē man bija iespēja strādāt kopā ar amerikāņu producentu, kurš vēlējās Latvijā filmēt starptautisku seriālu. Tas būtu nozīmējis vairākus mēnešus ilgu darbu, simtiem Latvijas kino nozares profesionāļu... un miljoniem eiro investīciju mūsu ekonomikā. Diemžēl projekts tika realizēts citā valstī, jo tur bija pieejams konkurētspējīgāks valsts atbalsts un uz to brīdi Latvijā nebija precīza regulējuma, lai finansētu seriāla veida filmas. Latvija zaudēja ne tikai investīcijas un darba vietas, bet arī iespēju sevi parādīt starptautiskajā kino vidē.

Šis piemērs skaidri parāda, ka ar atsevišķiem tehniskiem likuma grozījumiem vien nepietiek. Kino ir viena no retajām nozarēm, kas vienlaikus rada kultūras vērtību un ekonomisku atdevi. Tā rada darba vietas, piesaista ārvalstu investīcijas un reklamē Latviju visā pasaulē. Katrs veiksmīgi piesaistīts starptautisks projekts nes valstij nodokļus, darba vietas un reklāmu, ko par naudu nevar nopirkt.

Mūsu mērķim nevajadzētu būt tikai sakārtot regulējumu, mūsu mērķim vajadzētu būt padarīt Latviju par Baltijas kino centru. Mums ir talantīgi režisori, operatori, producenti un aktieri. Mums ir skaista daba, vēsturiskas pilsētas un profesionāli speciālisti. Taču ar to vien nepietiek. Mums ir jārada vide, lai pasaules filmu producenti izvēlētos filmēt Latvijā, nevis dotos uz mūsu kaimiņvalstīm.

Atbalstīsim šo likumprojektu, taču šis likumprojekts vēl nav galapunkts. Saeimā mums būs iespēja to papildināt un uzlabot, lai tas kalpotu ne tikai regulējumam, bet arī Latvijas kino nozares attīstībai.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā” nodot Juridiskajai komisijai. Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Deputāti piekrīt.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Deputātiem iebildumu nav.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Līgumu par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā” nodot Ārlietu komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Armanda Krauzes, Aivas Vīksnas, Augusta Brigmaņa, Andreja Ceļapītera un Ligitas Ginteres iesniegto likumprojektu “Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Armands Krauze.

A. Krauze (ZZS).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Pirmām kārtām es gribu pateikt paldies kolēģiem no APVIENOTĀ SARAKSTA, ar kuriem kopā šis likumprojekts tika sagatavots, un es ļoti ceru, ka mēs visi to atbalstīsim, jo runa ir par to, ka mums iepirkumos ir jāatbalsta vietējie ražotāji. Jūnijā mēs pieņēmām grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas noteic, ka var – var! – izveidot kompetences centrus noteiktās jomās, bet tas nav obligāti. Un, ja tas nav obligāti, tad var izveidot, var ņemt vērā, var neņemt vērā. Tas nozīmē, ka faktiski mums šajā iepirkumu jomā nekas nemainās. Dažādas iestādes, dažādas pašvaldības var ielikt kritērijus, bet faktiski uzvar nezin kas. Kādu laiku atpakaļ tāds piemērs bija Rīga, kur izsludinātā ēdināšanas iepirkumā beigās bija jārīko loterija, kurš izvilks laimīgo lozi, jo visiem bija vienāds punktu skaits. Un kurš bija uzvarētājs, tā arī nebija saprotams. Viss tika izlozēts.

Tāpēc mēs esam sagatavojuši šos grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas noteic, ka ir jāizveido kompetences centrs un Ministru kabinetam jānosaka kārtība. Tas nozīmē, ka Ministru kabinets varēs noteikt kārtību, kas ir jāņem vērā visām iestādēm. Un es ļoti ceru, ka tad, pirmkārt, vietējie, kas ir tuvāki uzņēmumi, iegūs priekšrocības, un, otrkārt, ja mēs runājam plašāk, tas ietekmēs oglekļa pēdu, kā tagad moderni saka, tas nozīmē, ka pārtikas produktus mēs pārvadāsim nelielos attālumos, nevis vedīsim no tālienes. Un tātad iegūst arī... klimata pārmaiņas.

Es domāju, ka šis ir labs likumprojekts. Atbalstām vietējos, un klāt nāk arī šis Eiropas (Nav saklausāms.)... Tāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” nav neviens pieteicies runāt.

Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par izstāšanos no Enerģētikas hartas nolīguma” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Godātie kolēģi, atgādinu, ka Saeimas ārkārtas sesijas sēdē mēs nevaram izdarīt grozījumus pēc būtības Saeimas sēdes darba kārtībā, lai iekļautu kādus papildu jautājumus, bet ir iespējams vienoties par izmaiņām sēdē iekļauto jautājumu izskatīšanas secībā.

Šai saistībā informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Oļega Burova, Anitas Brakovskas, Ingas Bērziņas, Ingmāra Līdakas un Ilzes Stobovas iesniegumu, kurā tiek lūgts izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 23. jūlija ārkārtas sesijas sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 67. punkta, tātad likumprojekta “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 1431/Lp14) un tā alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 1457/Lp14), izskatīšanu pēc darba kārtības 40. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Tātad esam vienojušies par nelielām izmaiņām izskatīšanas secībā. Paldies.

Sāksim izskatīt darba kārtības sadaļu “Likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana 1. lasījumā”.

Vēršu uzmanību, ka, ņemot vērā, ka šī ir ārkārtas sesija un tiek piemērota ārkārtas sēdes izskatīšanas procedūra, likumprojekti, ko komisijas pašas ir izstrādājušas un lūdz uzreiz izskatīt pirmajā lasījumā, tiks skatīti tādā veidā, ka pa priekšu komisija ziņos... vai es ziņošu par nodošanu komisijai un tad uzreiz skatīsim pirmajā lasījumā. Un uzreiz būs iespējamas debates par pirmo lasījumu. Nedaudz atšķirīgi nekā ierastajās sēdēs.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Deputātiem iebildumu nav.

Tā kā likumprojekts tiek nodots komisijai, tad atbilstoši komisijas lūgumam uzreiz uzsākam arī likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Lūdzu!

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, kas ir izstrādāts pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas.

Runa ir par to, ka pašvaldības vēlēšanu komisija var pieņemt lēmumu par balsošanas laika pagarināšanu vēlēšanu dienas ietvaros vēlēšanu iecirkņos, kuros balsošana ir būtiski kavēta apdraudējuma dēļ. Gribu pateikt, ka tā varētu būt kāda dabas stihija, tie varētu būt citi gadījumi, un tad to kārtību nosaka Centrālā vēlēšanu komisija.

Tad mēs mainām vārdu un skaitļus “pulksten 20.00” ar vārdiem “konkrētā vēlēšanu iecirkņa balsošanas laika beigām”.

Uzreiz pateikšu, ka sēdes laikā mēs runājām par to, ka tā saucamais exit poll vienmēr parādās pulksten 20.00. Ja kaut vienā vēlēšanu iecirknī termiņš būs pagarināts... komisijas sēdē izskatīšanas laikā deputāti uzdeva jautājumu, vai nevajadzētu arī šo termiņu pagarināt, uz ko Juridiskais birojs mums atbildēja, ka nē, tas nav nepieciešams, tas ir pašsaprotami. Tātad, ja vienā vēlēšanu iecirknī laiks būs pagarināts, tad exit poll rezultātus mēs uzzināsim tad, kad pēdējais vēlēšanu iecirknis būs ciet. Tā ir būtība.

Komisijas vārdā aicinu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O. Burovs. Aicinu likumprojektu apstiprināt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

O. Burovs. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu uzreiz otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Atbilstoši komisijas lūgumam uzreiz sākam likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā – komisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Komisijas iesniegtais likumprojekts ir izstrādāts pēc Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvas un paredz pienākumu izglītības un zinātnes ministram apstiprināt izglītības sistēmas noturības un nepārtrauktības ietvaru un izglītības iestādes darbības nepārtrauktības plāna paraugu, kurā nosaka principus un pamatprasības izglītības programmu īstenošanai. Ja mēs vienkārši skatāmies... Mēs jau esam arī apstiprinājuši grozījumus Izglītības likumā, kas noteic, ka ir jābūt ātrai ministra reakcijai, lai vajadzības gadījumā ar savu lēmumu varētu noteikt citus eksāmena laikus. Un šajā gadījumā tas princips ir tieši tāds pats. Ņemot vērā mūsu iepriekšējo pieredzi pavasarī ar eksāmeniem, ar šiem grozījumiem ministrs noteiks konkrētu rīcību, kā tiek nodrošināts mācību process apdraudējuma gadījumā.

Šis likumprojekts paredz arī īpašus nosacījumus attiecībā uz izglītības procesu Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas padotībā esošajām iestādēm.

Lūdzam atbalstīt šo likumprojektu un atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Č. Batņa. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu priekšlikumu par tālāko izskatīšanu.

Č. Batņa. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 92. panta trešo daļu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija aicina Saeimu izskatīt likumprojektu uzreiz arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Kāpēc tāda vēlme? Lai ar 1. septembri šis process būtu spēkā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Č. Batņa. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Atbilstoši komisijas lūgumam uzsākam likumprojekta “Grozījums Ārstniecības likumā” izskatīšanu uzreiz pirmajā lasījumā.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Līga Kozlovska.

L. Kozlovska (ZZS).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja, godātie kolēģi! Saeimai izskatīšanai ir iesniegts likumprojekts, kura mērķis ir nodrošināt Ārstniecības likuma regulējuma atbilstību augstākajām juridiskā spēka tiesību normām, precīzi noteikt Ministru kabineta pilnvarojuma robežas un garantēt nepārtrauktu, skaidru un tiesiski regulējamu konkrētu recepšu zāļu izrakstīšanas, uzglabāšanas un aprites regulējumu.

Ar šī gada 20. februārī pieņemtajiem grozījumiem Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā tika pārskatīts narkotisko un psihotropo zāļu izrakstīšanas un aprites tiesiskais regulējums. Šie grozījumi stājās spēkā 2026. gada 6. martā. Minētā likuma pārejas noteikumu 10. punkts paredz, ka pašlaik spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi Nr. 175 “Recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas, kā arī recepšu izrakstīšanas un uzglabāšanas noteikumi” ir piemērojami līdz šī gada 31. augustam tiktāl, cik tie nav pretrunā ar pašreiz likumā noteikto.

Lai nodrošinātu atbilstību jaunajam tiesiskajam regulējumam, Veselības ministrija ir sagatavojusi jaunu noteikumu projektu, pārskatot un precizējot noteikumu saturu atbilstoši likumā paredzētajam likuma tvērumam. Tomēr šo Ministru kabineta noteikumu sagatavošanas laikā Tieslietu ministrija konstatēja, ka Ārstniecības likuma 60. pantā ietvertais pilnvarojums nav pietiekami plašs un pilnīgs attiecībā uz visu regulējumu, ko nepieciešams ietvert Ministru kabineta noteikumos.

Spēkā esošie noteikumi regulē ne tikai īpašās receptes, ar kurām izrakstāmas narkotiskās un psihotropās zāles, bet arī vispārējo zāļu izrakstīšanas, uzglabāšanas un aprites kārtību. Tas pats attiecas arī uz parastajām receptēm, kas nosaka aptieku un valsts institūciju pienākumu... recepšu veidlapu un recepšu aprites kārtību.

Šie grozījumi ir nepieciešami, lai Veselības ministrija sagatavoto jauno noteikumu projektu varētu tiesiski korekti pabeigt, saskaņot un apstiprināt Ministru kabinetā līdz šī gada 31. augustam.

Kolēģi, ja šie grozījumi netiks pieņemti savlaicīgi, pēc pašreizējo Ministru kabineta noteikumu piemērošanas termiņa beigām varētu rasties tiesiskā regulējuma pārrāvums tik būtiskā jautājumā kā recepšu izrakstīšana, uzglabāšana un aprite. Tas varētu radīt neskaidrības ārstniecības personām, aptiekām, valsts institūcijām un pacientiem. Ņemot vērā ierobežoto laiku regulējuma piemērošanai līdz šī termiņa beigām, likumprojekts ir izskatāms steidzamības kārtībā.

Aicinu Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ārstniecības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

 

L. Kozlovska. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ārstniecības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

L. Kozlovska. Paldies, kolēģi, par atbalstu likumprojektam pirmajā lasījumā, un, ņemot vērā likuma stāšanās spēkā nepieciešamības savlaicīgumu, komisijas vārdā aicinu izskatīt un pieņemt šo likumprojektu Saeimā uzreiz arī otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijas sēdē.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ārstniecības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Artūra Butāna, Aivas Vīksnas, Andas Čakšas, Andra Šuvajeva, Kristapa Krištopana un Jāņa Dineviča iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 1369/Lp14) nodot Sociālo un darba lietu komisijai. Tāpat kopā ar to... tātad tas jau ir bijis nodots komisijai, es atvainojos. Sociālo un darba lietu komisija ir sagatavojusi alternatīvo likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 1467/Lp14), un tas arī tiek nodots Sociālo un darba lietu komisijai. Deputāti neiebilst.

Uzsākam abu šo likumprojektu – “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 1369/Lp14) un “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 1467/Lp14) – izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā – deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Tātad vispirms mēs skatām deputātu iesniegto likumprojektu.

Sociālo un darba lietu komisija ir izvērtējusi deputātu Artūra Butāna, Aivas Vīksnas, Andas Čakšas, Andra Šuvajeva, Kristapa Krištopana un Jāņa Dineviča iesniegto likumprojektu, kura mērķis ir novērst situāciju, ka jaunietis, pildot valsts aizsardzības dienestu, zaudē tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju. Pašlaik pēc 18 gadu vecuma tiesības uz šo pensiju saglabājas tad, ja persona turpina mācības vai studijas pilna laika klātienē, bet valsts aizsardzības dienesta izpilde pati par sevi šādas tiesības nerada.

Atbalstot likumprojekta mērķi, komisija ir izstrādājusi alternatīvu likumprojektu, kas paredz personai līdz 24 gadu vecumam saglabāt tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju 11 mēnešu valsts aizsardzības dienesta laikā arī tad, ja tā šajā laikā nestudē. Tādēļ šajā gadījumā komisija aicina noraidīt deputātu iesniegto likumprojektu un, piešķirot steidzamību, atbalstīt komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu kopā ar vairākiem pavadošiem likumprojektiem, kuros, komisijas ieskatā, būtu nepieciešami atbilstoši grozījumi.

Tātad šo likumprojektu komisija aicina noraidīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, kā ierasts, balsosim secīgi: vispirms – par sākotnēji iesniegtā likumprojekta atbalstīšanu vai noraidīšanu, pēc tam – par komisijas iesniegtā likumprojekta atbalstīšanu vai noraidīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 1369/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 23, atturas – 59. Likumprojekts nav atbalstīts.

R. Dzintars. Paldies.

Tātad skatīsim alternatīvo likumprojektu. Šis ir komisijas izstrādātais likumprojekts, kas, kā jau iepriekš minēju, paredz tiesības personām līdz 24 gadu vecumam 11 mēnešu valsts aizsardzības dienesta laikā saglabāt apgādnieka zaudējuma pensiju.

Komisija lūdz atbalstīt šī jautājuma izskatīšanu steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par komisijas sagatavotā alternatīvā likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 1467/Lp14) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

R. Dzintars. Paldies, kolēģi!

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 1467/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu priekšlikumu par turpmāko izskatīšanu.

R. Dzintars. Godātie kolēģi! Atbildīgās komisijas deputāti vienbalsīgi vienojās, ka pareizi būtu nekavēt šī grozījuma pieņemšanu un priekšvēlēšanu laikā šajā likuma atvērumā neizvērst plašāku diskusiju par citiem jautājumiem. Tāpēc, ja kolēģiem nav iebildumu, komisija aicina Saeimu balsot par likuma grozījumu uzreiz arī otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi.

R. Dzintars. Ja ir iebildumi, tad priekšlikums – piecas minūtes. Tādā gadījumā priekšlikums – piecas minūtes.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas minūtes. Un izskatīšana Saeimas sēdē?

R. Dzintars. Izskatīšana otrajā lasījumā – Saeimas šodienas sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti ir vienojušies – priekšlikumiem piecas minūtes, un vēl šodien izskatām Saeimas sēdē.

Paldies.

R. Dzintars. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai. Deputāti piekrīt.

Atbilstoši komisijas lūgumam uzsākam likumprojekta “Grozījums Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā – deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Paldies, kolēģi! Šis likumprojekts ir saistīts ar mūsu tikko atbalstīto grozījumu likumā “Par valsts pensijām”. Ar šo likumprojektu tāds pats princips tiek attiecināts arī uz valsts sociālo pabalstu miruša Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieka bērniem, lai valsts aizsardzības dienesta izpildes dēļ netiktu zaudēta sociālā garantija, kuru pēc 18 gadu vecuma pašlaik var saņemt tikai persona, kas turpina mācības un studijas. Līdzīgi kā iepriekšējā likumprojektā, vispirms mēs lūdzam atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

R. Dzintars. Paldies, kolēģi!

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu priekšlikumu par turpmāko izskatīšanu.

R. Dzintars. Paldies, kolēģi! Komisija, līdzīgi kā par iepriekšējo likumprojektu, aicina balsot uzreiz par likumprojektu otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijas sēdē.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai. Deputāti piekrīt.

Atbilstoši komisijas lūgumam sākam uzreiz arī izskatīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā – deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Kolēģi! Arī šis likumprojekts ir saistīts ar mūsu tikko atbalstīto grozījumu likumā “Par valsts pensijām”. Ar šo likumprojektu tāds pats princips tiek attiecināts arī uz atlīdzību par apgādnieka zaudējumu, ko saņem bērns, kura apgādnieks ir miris nelaimes gadījumā darbā vai arodslimības dēļ, lai arī šī kategorija pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas nezaudētu šo atlīdzību, pildot 11 mēnešu valsts aizsardzības dienestu.

Vispirms aicinu balsot par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

R. Dzintars. Paldies, kolēģi!

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu priekšlikumu par turpmāko izskatīšanu.

R. Dzintars. Komisija arī šo likumprojektu aicina izskatīt uzreiz otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijas sēdē.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai. Deputāti piekrīt.

Atbilstoši komisijas lūgumam uzsākam likumprojekta “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā – deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Tā, kolēģi! Šīs pakotnes noslēdzošais likumprojekts arī ir saistīts ar mūsu tikko atbalstīto grozījumu. Ar šo likumprojektu tāds pats princips tiek attiecināts arī uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēju apgādnieka zaudējuma gadījumā, lai pēc 18 gadu vecuma šis pabalsts netiktu zaudēts, pildot 11 mēnešu valsts aizsardzības dienestu.

Vispirms komisijas vārdā aicinu atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

R. Dzintars. Paldies.

Komisija aicina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu priekšlikumu par likumprojekta turpmāko izskatīšanu.

R. Dzintars. Komisija arī šo likumprojektu aicina izskatīt otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Rail Baltica projekta finansēšanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Deputāti piekrīt.

Atbilstoši komisijas lūgumam sākam likumprojekta “Grozījums Rail Baltica projekta finansēšanas likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā – komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

A. Ašeradens (JV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, reaģējot uz ārkārtas situāciju “Rail Baltica” projekta nacionālā ieviesēja “Eiropas dzelzceļa līnijas” pārvaldībā kopā ar Satiksmes ministriju ir sagatavojusi un iesniegusi parlamentam likumprojektu, kas pārejas posmā risina radušos situāciju.

Likumprojekta stratēģiskais mērķis ir nodrošināt “Rail Baltica” projekta īstenošanas pārvaldības nepārtrauktību pārejas posmā, valsts interešu ievērošanu, ņemot vērā projekta mērogu, sarežģītību un riskus. Likumprojekts paredz izņēmuma situāciju attiecībā uz publisko kapitālsabiedrību vadošo amatu savienojumu regulējumu. Tas attieksies tikai uz “Rail Baltica” projekta ieviešanu īstenojošu kapitālsabiedrību un būs spēkā tikai vienu gadu.

Likumprojekta praktiskais mērķis ir dot iespēju pārejas periodā kapitālsabiedrības valdē iecelt profesionāļus, kuri jau pilda pienākumus citas publiskas personas kapitālsabiedrībās, ir atlasīti publiska konkursa rezultātā un kuriem ir valsts kapitālsabiedrību vadīšanai nepieciešamā profesionālā pieredze.

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā nepieciešamību nekavējoties panākt situācijas risinājumu, komisija lūdz likumprojektu izskatīt steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Par steidzamību neviens nav pieteicies runāt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Rail Baltica projekta īstenošanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Ašeradens. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Atim Švinkam.

A. Švinka (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi deputāti, deputātes! “Rail Baltica” projekts, manā, liekas, arī mūsu visu, skatījumā, nav tā – starp citu, nav garām ejot, tas prasa vislielāko nopietnību un rūpību. Valdes locekļiem, valdes vadītājam būtu jāstrādā 24/7, būvlaukumā būtu jābūt regulāri, jātiekas ar būvniekiem, “E.R.B. Rail JV PS” – “Eiffage Genie Civil SAS”... visiem, kas strādā... regulāri... arī ar tiem, kas strādā pie Rīgas Centrālās stacijas, pie lidostas staciju nobeiguma. Šim darbam būtu jābūt regulāri.

Ir CEF fondu attiecināmība... un kā attiecīgās izmaksas saskan ar Eiropas fondu finansējumiem. Šis darbs ir ļoti būtisks un svarīgs. Es varētu uzskaitīt ļoti daudzas lietas, kas ir jādara un ko prasa šis projekts, kas vēsturiski mums ir lielākais Latvijā. Vienlaicīgi zinu arī problēmas projekta vadībā. Šādu cilvēku nav Latvijā. Nav daudz, kas pat tuvu būtu šīm kompetencēm, kas varētu veikt...

Es saprotu arī Satiksmes ministrijas vēlmi virzīties uz priekšu, atrast cilvēkus, kas varētu šo projektu vadīt. Bet es nekādā gadījumā neredzu... ka vienreiz mēnesī vai vienreiz nedēļā kāds atnāk tikai parakstīt papīrus, projektu vada no kabineta, no ekseļa formulām, kam nav nekāda sakara ar to, ko mēs gribam redzēt.

Es, būdams ministrs, gribēju augusta beigās vai septembra sākumā visus deputātus aizvest, lai parādītu daudzos kilometrus pabeigtā uzbēruma... ko mēs patiešām esam izdarījuši, jo pagājušajā gadā mēs – vēsturiski – uzsākām “Rail Baltica” tieši praktiskos darbus un būvniecību. Es nezinu, vai šobrīd kāds regulāri tiekas ar pamattrases būvnieku, pārējiem būvniekiem, kas katru nedēļu dzen uz priekšu, lai mums virzītos piešķirtā nauda, 700 miljonu pamattrase no Latvijas–Lietuvas robežas līdz Misai, lai mēs spētu parādīt arī Eiropai... Eiropas Komisijai progresu, ko prasa nākamajās MFF sarunās. Lai mēs varētu cīnīties par finansējuma pieaugumu, mums šodien... šeit un tagad ir jāparāda progress, un to vadība var nodrošināt.

Es nezinu, vai tas notiek, un es nezinu, vai šis būtu labākais. Vienlaicīgi es izprotu sarežģītību, problēmas. Es pat saprastu, nezinot, par kuriem cilvēkiem ir runa... kuri būtu spējīgi arī ar papildu zināšanām ķerties klāt.

Es aicinu kolēģus no PROGRESĪVAJIEM atbalstīt. Redzot to, ka projektam jāvirzās uz priekšu, aicinu atbalstīt, bet ar vienu nosacījumu. Šim ir jābūt nevis ielāpam pārvaldībā – tā starp citu, garām ejot, kāds atnāks un kaut ko parakstīs. Tā projekts nevirzīsies uz priekšu. Jābūt arī fundamentālam risinājumam par infrastruktūras... mūsu sistēmu būvniecību, pārvaldību, ko es redzētu... ko arī ar pētījumiem... izpētēm būtu... ka “Latvijas Valsts ceļiem” tiktu pievienotas “EDzL”, “Latvijas Valsts ceļiem” tiktu pievienota ATD. Mēs kā Ziemeļvalsts virzītos uz kopīgu lielu infrastruktūras pārvaldītāju, būvnieku.

Patiesībā “Latvijas Valsts ceļos” ir kompetences, “Latvijas Valsts ceļos” zina, kā veidot PPP, patiesībā tur ir gandrīz vienīgās retās kompetences. Un, ja kāds cits runā, ka PPP vajadzētu “Rail Baltica”, es neticu, jo tam ir koeficients 2,5. Ja kāds pasaka, ka PPP izmaksas būs viens miljards, “tulkojumā” uz valsts budžetu šiem pieejamības maksājumiem tie būtu 2,4–2,5 miljardi. “Latvijas Valsts ceļi” zinātu, kā to dara. Mēs esam pabeiguši Ķekavas apvedceļu. Mēs šobrīd ļoti strauji ejam uz priekšu ar Bauskas apvedceļu. Tāpat būs Iecavas apvedceļš.

Kāpēc ir vajadzīga integrācija ar “Latvijas Valsts ceļiem”? Mēs būvējam ne tikai vienu līniju, kas sadalīs Latviju divās daļās. Tur būs pievedceļi, tur būs ceļu infrastruktūra, tilti, pārvedceļi... arī ir cieša integrācija, sadarbība ar “Latvijas Valsts ceļiem”. Tāpēc es redzētu šo ciešo sazobi, sinerģiju ar “Latvijas Valsts ceļiem”. Un es uzskatu, ka to var darīt nekavējoties. Šo ar likumu mēs pieņemam uz vienu gadu. Šis ir izņēmums, un šis nevarētu būt ielāps. Tāpēc es aicinu vienlaicīgi atbalstīt stingrus uzstādījumus.

Sekošu satiksmes ministram, esošajai valdībai, lai patiešām tūlīt, nekavējoties mēs nesam informatīvo ziņojumu par “EDzL” un ATD pievienošanu “Latvijas Valsts ceļiem”, un lai secīgi tālāk pieņemtu attiecīgos lēmumus, kas... gada laikā mēs jau strādājam stingrā, skaidrā uzraudzībā ar komandām, kas māk darīt un kas māk būvēt.

Paldies jums. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Nu tad beidzot mēs esam sagaidījuši ļoti būtisku lēmumu no jaunās koalīcijas valdības, arī no Satiksmes ministrijas, proti, “Rail Baltica” virzītāja – “Eiropas dzelzceļa līnijas” – valdē viena cilvēka vietā beidzot radīt apstākļus četriem valdes locekļiem izņēmuma kārtībā. Jo, redziet, izrādās, ka vienam cilvēkam tas ir bijis tik šausmīgi sarežģīti, ka viņš ir atnācis, nezinot, uz kurieni... viņš tika iecelts amatā. Es nezinu, no kurienes viņš ir nācis, tāpat kā visi 11 iepriekšējie. Viņš nebija rēķinājies, ka tur būs tik daudz darba un tā alga būs tik maza... kā vakar nācās klausīties tos absurdus.

Vispār jāsaka tā: šis priekšlikums tapa nakts melnumā. Mēs to vakar, atnākuši uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, uzzinājām, un tas nihilisms, tas veids, kā top likumi, kārtējo reizi šokēja. Rail Baltica projekta īstenošanas likumā liksim atkal izņēmumu, lai tas nodrošinātu sekmīgu, veiksmīgu, ļoti labu izpildi, likumā ieliksim četrus valdes locekļus un, lai būtu vēl ātrāk un efektīvāk, paņemsim viņus no citām kapitālsabiedrībām un arī to pašu galveno – no citas kapitālsabiedrības. Tātad radīsim izņēmumu nesen pieņemtajam interešu konflikta novēršanas likumam un “Rail Baltica” gadījumā dosim iespēju šos amatus savienot. Un tas ir paradokss! “Rail Baltica” projekts... “Eiropas dzelzceļa līniju” vadība, kurai noteikti jāstrādā 24/7, lai varētu nodrošināt visu šo projekta ieviešanu... mēs ļausim kādam no citas kapitālsabiedrības darboties. Kā tas vispār ir iespējams?

Vai nu tad valdībā cilvēki nesaprot kaut ko no biznesa... ko nozīmē vadīt kārtīgu biznesu, vai vienkārši atkal akli uzticas tam, ko pastāsta Satiksmes ministrija. Un no manas pieredzes jāsaka, tā ir ļoti laba prakse. Ja atnāk jauna slota, tad jānāk un kādiem jāpastāsta, cik grūta dzīve, cik smaga dzīve, vajag pielikt klāt pie algas. Nevar neko nodrošināt. Klausījāmies vakar. Jā, redziet, šobrīd nav, kas paraksta papīrus. Nav, kas paraksta papīrus! Vajag ielikt šo parakstītāju, un tad viss būs ļoti veiksmīgi.

Nu nebūs nekas veiksmīgi ar tādu vadību! Un kāpēc nebūs veiksmīgi? Atkal man jārunā par to pašu, kas bija publisku... kapitālsabiedrību pārvaldības likuma kontekstā. Tas, kā tiek meklēti valdes un padomes locekļi. No ministrijām tas ir jāattālina. Personāla atlases komisijās jādarbojas profesionāliem cilvēkiem, kas spēj izvērtēt cilvēka izpratni par biznesu, viņa izturību un noturību lielas slodzes apstākļos. Protams, arī kandidātiem jānāk ar pieredzi, ar būtisku pieredzi, nevis no citām kapitālsabiedrībām darbu savienošanas kārtībā uz iestādi, kur darba ir ļoti daudz... bet kaut kā jau savienos.

Un kas vēl ir ļoti interesanti, kas, manuprāt, arī ļoti raksturo lielo neizlēmību, ar ko nepārtraukti jāsaskaras, atrodoties Saeimā? Jau vismaz pirms trim gadiem bija runa apvienot “Eiropas dzelzceļa līnijas” ar “Latvijas dzelzceļu”, kam ir vadītājs, kur noteikti ir gan visi finansisti, gan programmu vadītāji, gan Eiropas finansējuma pārraudzītāji. Tas joprojām nav noticis. Un mēs atkal gribam palielināt valdes locekļu skaitu “Eiropas dzelzceļa līnijās” un izņēmuma kārtā, pārkāpjot interešu konflikta likuma normas, ar šiem pārejas noteikumiem radīt iespēju uz gadu. Sākumā vispār nāca... ar diviem gadiem, jo nav, kas paraksta papīrus.

Vai tiešām mēs meklējam cilvēkus, kas tikai paraksta papīrus? Un viņi atnāk ar 10 tūkstošiem un lielāku algu cerībā, ka būs tikai papīri jāparaksta? Vai tie cilvēki, kas tiek atlasīti... kur ministrijas ņem aktīvu dalību un meklē sev pietuvinātos... viņi pasaka, ka tur būs reāli jāstrādā? Man šķiet, ka tas tā nenotiek.

Viena lieta ir runāt – ministru izpratnē – par iedziļināšanos jautājumā. Man liekas, ka vakar visi, kas skatījās Dombura raidījumu, saprata, ka vienīgais, kas tās lietas saprot, acīmredzot ir Domburs, pats ir iedziļinājies. Jo, klausoties gan Satiksmes ministriju... Mani nepārsteidz, ka viņš atnāk... un ļauj sagatavot tādu likumprojektu, kur atkal ir kārtējais izņēmums. Tas ir ļoti slikts precedents.

Nobeigumā es vēl gribu vienu tādu mazu atgādinājumu deputātiem. Jūs zināt, kā tika nodrošināta atslēgšanās no BRELL? Jūs to droši vien dzirdējāt kaut kad 2025. gada pašā sākumā. Tas viss notika kā uz burvju mājienu – ļoti viegli, bez jebkādiem stresiem. Bet atbildīgā komanda to gatavoja jau no 2012. gada. Tas arī bija miljardu uzdevums. Tā arī bija Baltijas valstu sadarbība, un tas nebūt nebija vienkāršāks darbs kā šobrīd šis nelaimīgais “Rail Baltica” dzelzceļš, kas citās valstīs – dīvainā kārtā – tiek ieviests piecu gadu laikā bez šīm grūtībām. Tā vietā, lai risinātu reālas problēmas, ieviešanas problēmas, pēc diviem mēnešiem mēs atnākam... atnāk jaunā koalīcija un pasaka: mums vajag četrus valdes locekļus, un viss ripos gludi.

Es nebrīnos par ministriem, bet šajā gadījumā es ļoti brīnos par Kulberga kungu, kurš ir vadījis parlamentārās izmeklēšanas komisiju un ir redzējis, kādas nejēdzības ir bijušas šajā projekta pārvaldībā. Un rakstīt anotācijā, ka tagad spāņu auditori starpziņojumā rakstījuši ieteikumu, ka vajag uzlabot pārvaldības modeli... bet tas jau bija zināms ne tikai parlamentārās izmeklēšanas komisijai, tas bija zināms visiem, kas kaut cik ir stāvējuši tuvumā un skatījušies, kas notiek ar “Rail Baltica” projektu.

Es neatbalstu ne steidzamību, ne šā likumprojekta pirmo lasījumu, ne otro lasījumu. Es uzskatu, ka mēs nedrīkstam politiski vieglprātīgi radīt precedentus turpmākiem izņēmumiem, kad nemākulīga personāla atlase attiecībā uz augstākajām amatpersonām, augstākajiem valdes un padomes locekļiem rada tādu situāciju, ka nāk un iet un neviens neapzinās, kāds darbs viņu sagaida.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Mēs esam dzirdējuši par daudziem diezgan bezkaunīgiem projektiem. Atcerēsimies par kapitālsabiedrību pārvaldību, kur bezgala daudz cilvēku tiek ievēlēti un kuriem jāceļ... lielās algas. Bet šeit tā bezkaunība izpaužas tādā veidā, ka pirms šīs valdības aiziešanas vēl ir jāpagūst pietuvinātiem būvniekiem kaut ko ieraut un vadītājiem kaut ko nopelnīt.

Mēs nesen redzējām televīzijā “RB Rail”, tas ir, Baltijas valstu kopuzņēmuma, vadītāja teikto, ka ir bijusi kopīga pārbaude, salīdzinātas izmaksas vienu kilometru garam uzbērumam vienādos apstākļos un Latvijā šī cena un izmaksas ir tieši trīs reizes lielākas. Iedomājieties – trīs reizes pārsniedz tāda paša uzbēruma izmaksas Igaunijā. Tātad tas ir vēl par maz, ja ir jānostiprina vēl ar kaut kādiem padomes un valdes locekļiem.

Un ir ārkārtīgi interesanti. Šīs valdības laikā gadiem tika runāts... četrus gadus tika runāts par militāro komponenti, par nacionālo drošību, par tik svarīgu uzņēmumu. Tur taču valdē sēž visi labākie cilvēki. Izrādās – nekā: visi labākie cilvēki sēž kaut kur citās valdēs, un ir jāļauj kaut kādā veidā apvienot. Un tad ir jautājums: vai šie valdes locekļi katrs strādās ar 50 procentu jaudu vienā uzņēmumā, otrā uzņēmumā, vai viņi strādās ar lielāku jaudu šajos divos uzņēmumos? Un kāds viņiem būs atalgojums? Es saprotu, ka neviens vairs īsti negrib nākt uz šo valdi. Acīmredzot mums arī varbūt būtu jānosaka... valdībai būtu jānosaka, kāda tad ir pietiekama alga šajās valdes barotnēs, lai cilvēki strādātu... piemēram, par 10 tūkstošiem vai 20 tūkstošiem. Varbūt uzreiz ir jānosaka, ka 50 tūkstoši mēnesī ir jāpelna. Varbūt tad viņi būs ar mieru strādāt vienā valdē, nevis divās. Ja mēs paskatāmies dažas algas... arī it kā ļoti... drošības un stratēģiskos uzņēmumos, tur ir 150, 200 un pat 250... gadā pārsniedz. Nu tad divās valdēs laikam būtu jāpelna pusmiljons. Tas ir viens.

Otrs. Joprojām nav precizēts kravu un pasažieru plūsmu aprēķins. Tad maksā 9 miljardi vai 10 miljardi? Un katra iestāde... Valsts kontrole saka vienu ciparu, citi rēķinātāji norāda citu skaitli par visām šīm izmaksām. Mēs to joprojām nezinām.

Ministru prezidents Kulbergs nesen paziņoja, ka šis projekts ir par dārgu. Tātad par 10 miljardiem mēs nevaram, par 9 arī nevaram, mēs arī par 6 nevaram uzbūvēt. Un viņš izteica samērā labu ideju, kas diemžēl ir nokavēta, ka varbūt ir jāpārskata... un šie vilcieni tomēr var kursēt pa vecajiem uzbērumiem, vai varbūt tie var kursēt daļēji pa veciem uzbērumiem, nevis sākt būvēt jaunus.

Tātad ko šie darbus apvienojušie valdēs darīs? Varbūt viņi pārskatīs maršrutus vai paskatīsies, vai vecie uzbērumi ir pietiekami izturīgi, lai tur laistu šos jaunos vilcienus. Tas viss ir diezgan smieklīgi.

Un pēdējais. Es domāju, ka tie, kas sekoja līdzi NATO galotņu konferencei, kas notika Turcijā, pievērsa uzmanību ārkārtīgi interesantai lietai, par ko mūsu slavenais LSM klusēja kā ūdeni mutē ieņēmis. Tur tika runāts par to, ka dzelzceļi nav derīgi drošības nostiprināšanai. Un Ukrainas un Krievijas kara piemērs rāda, ka droni iznīcina ne tikai autotransportu ar degvielu, bet iznīcina arī vilcienus, kas pieved šo degvielu. Tas pašreiz notiek Krimā, lai Krimu atslēgtu. Visi Krievijas vilcieni tiek iznīcināti bez grūtībām, degvielas pievešana tiek pārtraukta. Sākas ekonomiskā krīze.

Ko tad lēma šajā NATO samitā? Būtiski ir jāatjauno un jāpagarina tas projekts, kas jau bija izdomāts aukstā kara laikā... ka galvenais... un tagad šī militārā komponente, kā mēs mīlam teikt, ir mainījusies – karš ir dronu karš, un enerģija... jo droni nedarbojas... varbūt tie darbojas ar elektrību tuvajās distancēs... Tas ir milzīgs enerģijas pārtēriņš. Tātad tika skatīts variants, un tas jau ir kaut kādā projekta stadijā, ka apakšzemes cauruļvadi, kas nodrošina enerģētisko resursu piegādi, ir jāpagarina no Vācijas cauri Polijai līdz Baltijas valstu robežai ar Krieviju. Respektīvi, ja tiešām notiek kaut kāds uzbrukums, tad tā militārā aizsardzība un viss karš tiks bāzēts uz dronu aizsardzību, kura prasīs milzīgu enerģijas patēriņu. Savukārt šo enerģiju var nodrošināt tikai ar dārgiem, apakšzemē pret droniem un raķešu triecieniem nodrošinātiem cauruļvadiem. Šis projekts maksā apmēram 30 miljardu pašreizējās cenās. Protams, to it kā finansēs NATO, bet galīgās summas nav zināmas. Tur katrai valstij būs jāpiedalās.

Un tad pirmais ir jautājums, ka ne jau šī valdība kaut ko vairs izlems. Viens no galvenajiem nākamās valdības jautājumiem būs, vai mēs vispār varam pavilkt divus projektus. Jo – ko nozīmē NATO? Tās ir mūsu iemaksas. Tātad viens projekts būs 30 miljardi – šo cauruļvadu pabeigšana līdz Krievijas robežai, nodrošinot enerģētisko neatkarību. Un otrs projekts būs “Rail Baltica” – novecojis, bez nekādas drošības komponentes, jo, kā mēs zinām, jebkura militāra konflikta gadījumā tie vilcieni un sliežu ceļi tiks iznīcināti. Ko mēs šodien te gribam apspriest? Un kāpēc mēs te sēžam un šādu apšaubāmu projektu vēl gribam skatīt paātrinātā kārtībā? Vai tiešām kārtējo reizi piepildās austriešu ekonomista Mīzesa teiktais, ka viss, kur piedalās valsts uzņēmumi, ir domāts, tikai lai iztērētu naudu valdībai pietuvinātām kompānijām, lai viņi dabūtu pasūtījumus un varētu atkal taisīt un būvēt trīsreiz dārgākus objektus.

Tāpēc es aicinu balsot kategoriski “pret” gan pret steidzamību, gan pašu likumprojektu. Atstājam to visu nākamās valdības rīcībā, un, visticamāk, mēs sāksim... nu, tie, kas tiks ievēlēti nākamajā Saeimā, – es domāju... Jaunā valdība sāks ar izvērtējumu. Kāds tad ir šīs kravu un pasažieru plūsmas izvērtējums? Un, cienījamie kolēģi! Izskatās, ka tas būs varbūt pat ne divreiz, bet trīsreiz mazāks, nekā tas pašreiz ir uzrādīts. Tas nozīmē, ka mums tiešām nevajag nekādus jaunus uzbērumus, mums nevajag 240 kilometrus stundā. Varbūt mums pietiek ar 200 kilometriem stundā, un mums vajag trīs vai četras reizes lētākas izmaksas.

Paldies.

Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Amilam Saļimovam. (Zālē troksnis.)

Godātie kolēģi, ja var lūgt mazliet, mazliet pieklusināt sarunas. Esam mazliet skaļi. Mums vēl ir 20 minūtes līdz kārtējam pārtraukumam.

Saļimova kungs, lūdzu!

A. Saļimovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies par doto vārdu.

Kolēģi, atbildiet, lūdzu, sev uz jautājumu, vai Latvijas neatkarības vēsturē lielākajā projektā valdes loceklis varēs strādāt kā papildu darbā, apvienojot to ar kādu citu amatu? Es domāju, atbilde viennozīmīgi – ka ne. Lielākais, sarežģītākais projekts... un brutāli pārkāpt likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” – tas ir absolūti nepieņemami.

Šim jautājumam ir cits risinājums. Šobrīd var iecelt uz gadu pienākumu izpildītāju un gada laikā izsludināt konkursu, un atlasīt tiešām profesionāļus, nepārkāpjot likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Citādi tas būtu nekorekti, nekvalitatīvi un nepareizi.

Es ļoti šaubos, ka Kulberga kungs, mūsu Ministru prezidents, ir atbalstījis šāda veida risinājumu. Tādā brīdī, kad mēs cīnāmies pret birokrātiju, kad cīnāmies par to, lai amatpersonas vienlaikus nevar ieņemt dažādus amatus, mēs paši brutāli to pārkāpjam pašā sarežģītākajā projektā Latvijas vēsturē.

Šajā likumprojektā ir daudz visādu juridisko nianšu un pretrunu. Šis likumprojekts balstās uz starptautisku konsultantu “Alvarez & Marsal Infrastructure & Capital Projects” starpziņojumu, kurš netika pievienots pie šī likumprojekta. Kā tas var būt? Kaut kur kaut kas kaut ko ir uzrakstījis, un mums jāņem vērā šī informācija. Te var ilgi runāt, bet patiesība ir tāda, ka šo likumprojektu nekādi nevar atbalstīt.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Man ir apmēram nojausma, kuri cilvēki ir uzrunāti, un, ja viņi ir izvirzījuši zināmus nosacījumus, tad teorētiski es varētu šiem profesionāļiem uzticēties šī izaicinājuma pieņemšanā. Bet es ļoti gribu, lai sēdes kņadā nepazūd tas, ko teica kolēģis Švinkas kungs.

Es īpaši vēršos pie APVIENOTĀ SARAKSTA kolēģiem. Jūs šobrīd vadāt valdību. Iepriekšējās valdības... iepriekšējās koalīcijas laikā un manā laikā, kad es biju satiksmes ministrs, mēs virzījām ļoti apjomīgu satiksmes nozares kapitālsabiedrību reformu. Švinkas kungs to turpināja varbūt ar nedaudz izmainītām niansēm, bet pēc būtības bija pilnīgi skaidrs, kas ir jādara. To pamatoja arī OECD pētījumi, arī Igaunijā veiktās izmaiņas. Ir skaidrs, ka tik sadrumstalotā kopējā struktūrā, kāda ir Satiksmes ministrijā, – ar padsmit kapitālsabiedrībām, katra atbild par konkrēto jomu... gan Ziemeļvalstu piemērs, gan piemēri citur pasaulē parāda, ka tur ir lielas konsolidācijas iespējas.

Šajā gadījumā, ja patiešām ir izdevies identificēt profesionāļus no nozares, kuri, saglabājot esošos amatus uz gadu, grib palīdzēt dzēst ugunsgrēku, tad labāks veids... un arī premjera Kulberga vadībā, kurš šobrīd saskaņā ar likumu politiski uzrauga “Rail Baltica” projektu... nu, ejiet kā valdība, kā koalīcija to soli tālāk... bez politiskas greizsirdības. Mēs jums nāksim talkā. Es jums to varu apsolīt, gan es, gan Švinkas kungs, jo mēs daudz ar šiem jautājumiem strādājām. Diemžēl iepriekšējā valdībā, iepriekšējā koalīcijā, nepietika politiskās drosmes šīs reformas virzīt tālāk. Bet runāt par infrastruktūras pārvaldītāju konsolidāciju... Ābramas kundze akcentēja dzelzceļa saimniecības konsolidāciju, bet var runāt arī par tālākiem soļiem – par multimodālu infrastruktūras pārvaldītāju izveidi, par dažādu veidu aģentūras tipa valsts kapitālsabiedrību konsolidēšanu. Un tas ir veids, kā šo stratēģiski svarīgo nozari sakārtot un vienlaikus mēģināt risināt arī “Rail Baltica” pārvaldības jautājumu.

Jā, tas ir ielāps. Es komisijā to atbalstīju, respektējot Satiksmes ministrijas kolēģu šībrīža situāciju, respektējot arī tos profesionāļus, kas ir uzrunāti ieņemt šos amatus. Bet izmantojam šo iespēju logu, izmantojam to, ka... APVIENOTAIS SARAKST, jūs šobrīd vadāt Ministru kabinetu. Runājiet ar partneriem, meklējiet sabiedrotos! No opozīcijas puses mēs pat esam gatavi jūs atbalstīt. Veicam šīs reformas satiksmes nozarē! Lielākā daļa darbu jau ir izdarīti. Informatīvie ziņojumi bija sagatavoti, analīze bija sagatavota, dažādi modeļi ir izvirzīti. Pielieciet klāt savu redzējumu, un ejam uz priekšu! Es domāju, šis ir valstisks jautājums. Šis nav politisko partiju līmeņa jautājums. Mani, protams, nepamet sajūta, ka iepriekšējā koalīcijā, īpaši manā laikā, partneri apzināti sabotēja šīs reformas tālāku virzību. Bet tagad ir brīdis to izdarīt, un tad, protams, tam noderēs arī šis pašreizējais likuma ielāps.

Bet mēs mēģināsim fundamentāli, un tad jau šie profesionāļi, kas jau strādā mūsu nozarē... es gribētu redzēt šādā struktūrā arī starptautisku profesionāļu iesaisti... Mēs varam mēģināt kopumā šo pārvaldību uzlabot arī operacionālās ieviešanas struktūrās. Bet kas ir ļoti svarīgi? Un šeit es atsaucos uz nesenajiem grozījumiem šajā pašā Rail Baltica projekta īstenošanas likumā. Ļoti svarīgi, ka mēs esam sakārtojuši arī politisko virsbūvi – gan Ministru prezidenta tiešo politisko atbildību par šo jautājumu politisku koordinēšanu Ministru kabinetā, gan Finanšu ministrijas atbildību par finanšu avotu identificēšanu, uzraudzību, salāgošanu ar valsts budžeta procesu. Ir vesela virkne citu ministriju papildus Satiksmes ministrijai, kas šobrīd ir iesaistītas šī projekta koordinēšanā.

Līdz ar to patiešām... arī atbalsojot Skaidrītes Ābramas teikto... nu, sakārtojam to māju līdz galam, nevis vienkārši uzliekam ielāpu, lai cik tas svarīgs arī būtu īstermiņā. Sakārtojam fundamentāli! Un, APVIENOTAIS SARAKST, tā šobrīd ir jūsu tieša atbildība.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! “Rail Baltica” ir vajadzīga rīcībspējīga vadība. Šis ir likumprojekts, kas mūs tuvina tam mērķim. Nebūt ne vienīgais. Bet mani pārsteidz, ka Švinkas kungs un Briškena kungs šeit nāk un tēvišķi māca, kā šo projektu vajadzētu vadīt, zinot, ka jūsu laikā šī virzība bija tieši nekāda. Es... mani pārsteidz... Jūs varbūt tad varētu nākt un skaidrot CEF 51,5 miljonu finansējumu, kuru jūsu laikā pazaudēja, vai Ministru kabineta starpnozaru komitejas, kuras darbs apstājās jūsu laikā... Es saprotu, ka ir priekšvēlēšanu laiks un visiem gribas būt ekspertiem. Bet, manuprāt, kungi, jūsu abu rīcībā... Un es domāju, tam piekritīs arī kolēģi, ar ko mēs strādājām kopā “Rail Baltica” izmeklēšanas komisijā... Par jūsu rīcību, Briškena kungs, arī ne kā politiskas amatpersonas, bet kapitālsabiedrības līmenī... Nu, manuprāt, tomēr arī priekšvēlēšanu gaisotnē kaut kāda gaume ir jāievēro. Un šis vienkārši ir, manuprāt, pārāk populistiski no jūsu puses, zinot jūsu rīcību un tagad pausto retoriku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Eglītam.

 

J. Eglīts (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Sagatavotais priekšlikums paredz risināt situāciju, ka ilgstoši ir problēmas ar vadību. Piedāvājums noteikti nav ideāls, taču vismaz ir piedāvājums, kā risināt šo situāciju. Vienlaikus tas neatceļ to, ka arī jaunajam kandidātam būs jāstrādā divās valdēs, un tikai laiks rādīs, vai mērķis ir sasniegts.

Tas, kas... uz ko es vēlos vērst uzmanību – ka projekts paredz izņēmuma situāciju, pieļaujot dubulto esību valdēs. Bet, manuprāt, tieši risinājuma meklēšanas ir tas, kas reizēm pieprasa izņēmumu. Mēs nedrīkstam būt Baltijas valstu vājākais posms, kas tāpēc, ka mēs nevaram atrast valdes locekļus, kaut kur bremzē.

Taču tas, kas mani izbrīna visā šajā diskusijā, ir Briškena kunga satraukums. Jo vairāk tāpēc, ka tieši ar “Rail Baltica” projektu Briškena kungs ir saistīts kopš 2006. gada. Teju 20 gadus jūs esat bijis tajos visos procesos, jūs esat to visu redzējis. Un tas, kas arvien vairāk nostiprinās, ir – tur, kur ir bijis Briškena kungs, tur ir kaut kādas ziepes. Tāpēc... Arī satiksmes ministrs jūs bijāt, un joprojām tur nekas... Nu, neko jūs neizdarījāt tādu, lai kaut pietuvinātu... izņemot zelta pāļus Daugavā.

Tāpēc tas, kas man deva pārliecību, ka ir jāatbalsta, – ja Briškena kungs neatbalsta, tad šajā gadījumā mums ir jāatbalsta, un tad tas būs pareizs lēmums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Man ir priekšlikums vienoties, ka šo likumprojektu izskatām līdz pārtraukumam, ja nepieciešamas – pastrādājot dažas minūtes pēc pulksten 12.00. (Starpsauciens.) Deputāti piekrīt.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Dārgie kolēģi! Šis piedāvājums – būtiski palielināt valdes locekļu skaitu – ir pārsteidzošs, it sevišķi partijām, kas konstanti ir iestājušās pret amatu apvienošanu. Ņemot vērā, ka Briškena... es atvainojos, Briškena kunga ne. Ņemot vērā, ka Kulberga kunga valdības pārstāvji nav atraduši ceļu līdz mūsu frakcijas durvīm, lai paskaidrotu, kāds ir tas racionālais grauds un kāda ir tā jūsu ideja šīm pārmaiņām, mums nekas cits neatliek kā neatbalstīt šādas izmaiņas. Un vēl piedevām steidzamības kārtā, nediskutējot un tā tālāk, un tā tālāk. Tiešām nesaprotu.

Varētu mēģināt saprast, ja jūsu piedāvājums būtu tiešā Kulberga kunga pakļautībā izveidot amata vienību – īpašo uzdevumu ministrs, kas tikai un vienīgi nodarbotos ar “Rail Baltica” jautājumiem un kam būtu īpašs pilnvarojums, tad tas varētu būt daudzmaz saprotams. Šīs piruetes, ko jūs šobrīd izpildāt – viena valdes locekļa vietā ielikt četrus... Nezinu. Nāciet, skaidrojiet, stāstiet!

Nedomāju, ka to var paspēt izdarīt šādā formātā, ka jūs vienkārši dzenat šo likumprojektu uz priekšu. Vienīgais, par ko LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ šobrīd varētu nobalsot “par”, ir par projekta “Rail Baltica” apturēšanu līdz brīdim, kamēr katram šeit, zālē, sēdošajam ir pilnīgi skaidrs, ko mēs būvējam, kādēļ mēs būvējam, no kurienes tie vilcieni brauks, uz kurieni, ar kādu ātrumu, pa cik platām sliedēm, būs divas sliedes vai četras? Un galu galā – ko mēs vedīsim, uz kurieni, kāpēc un cik mums tas maksās? Jūs to varat atbildēt? Vai jūs tagad gaidīsiet, ka atnāks četri valdes locekļi viena vietā un pēkšņi atnesīs jums atbildes uz šiem jautājumiem? Nu, tas ir absurds!

Tam ir jābūt pilnīgi skaidram kā diena visiem augsta līmeņa lēmumu pieņēmējiem, kas ir mums Latvijas Republikā, par tik būtisku projektu – kur aiziet visi naudas resursi, kas mums nav un kas mums vēl nebūs. Nu, ko jūs darāt?! Ko mēs vedīsim? Tiešām kaut ko... Ko mēs savienosim? Igauņus ar lietuviešiem? Un paši par to maksāsim? Vai tomēr mēs mēģināsim... Ja jau mums šis projekts ir jārealizē, tad apsēdīsimies un izdomāsim, ka varbūt tomēr tur ir jābūt arī kaut kādām ostām iesaistītām... vai cik tad liela būs tā militārā komponente? Vai vienkārši turpināsim savienot igauņus ar lietuviešiem?

Aicinu neatbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi, kolēģes! Godātie kolēģi, es jums likšu priekšā tādu klasisku krāpniecības shēmas modeli, kas attiecas uz jebkuru lielu krāpniecību, afēru, un tad jūs paši no tā varēsiet izdarīt secinājumus, vai šajā rāmī ietilpst kāds no esošajiem projektiem Latvijā.

Kas liecina par to, ka tā var būt liela krāpniecības shēma? Nosaukšu vairākas parastās iezīmes.

Sāksim ar projekta sagatavošanu un biznesa modeli. Valsts pasūta dārgas priekšizpētes, tehniski ekonomiskos pamatojumus, projektēšanu, konsultācijas. Par to tiek samaksāti desmitiem miljonu. Pats objekts vēl nemaz netiek sākts būvēt vai tiek atlikts uz laiku. Daļa peļņas jau ir nopelnīta sagatavošanas periodā.

Nākamais – mākslīga izmaksu palielināšana. Sākotnēji projekts tiek pasniegts kā samērā lēts. Pēc līguma noslēgšanas seko neparedzēti darbi, projekta izmaiņas, papildu finansējuma nepieciešamība. Galaizmaksas var pieaugt vairākkārt.

Nākamais – pastāvīga pārprojektēšana. Projekts tiek vairākkārt mainīts. Katra izmaiņa nozīmē jaunus līgumus projektētājiem un konsultantiem. Reāla būvniecība tiek atlikta.

Nākamais – konsultantu un starpnieku tīkls. Ap projektu darbojas juridiskie biroji, auditori, konsultanti, komunikācijas uzņēmumi un citi pakalpojumu sniedzēji. Katrs saņem ievērojamu atlīdzību neatkarīgi no tā, vai objekts tiek vai netiek pabeigts.

Nākamais – Eiropas fondu izmantošana. Kamēr pieejams Eiropas finansējums, tiek tērēta nauda sagatavošanas darbiem, izpētei, konsultantiem un tā tālāk, un tā joprojām. Ja finansējums beidzas vai izmaksas kļūst pārāk lielas, projektu samazina vai aptur.

Un visbeidzot – nosaukums tam pasākumam ir pārāk liels, lai apturētu. Tāds princips. Kad jau iztērēti simtiem miljonu eiro, politiķi argumentē, ka projektu vairs nevar apturēt, jo nauda jau ir ieguldīta. Ieguldīta pārāk daudz, pārāk liela, mums ir visiem kopēja atbildība. Tas ir svarīgs projekts Latvijai, Latvijas drošībai, nu, varbūt kopējam rāmim, tā teikt, valsts drošībai, valsts attīstībai un tā tālāk, un tā joprojām.

Vienvārdsakot sabiedrība tiek barota ar kaut kādu cerību uz gaišo nākotni, ar kaut kādām varbūtējām iespējām, ka mēs tomēr atradīsim naudu, lai projektu pabeigtu, un tiek radīts iespaids, ka tas ir ļoti noderīgi. Uztaisīsim, saorganizēsim vēl kādu darba grupu, pieaicināsim vēl kādus konsultantus, kas mums varbūt dos kādu skatu uz gaišo nākotni, ka mēs varēsim atrast naudu, piesaistīt līdzekļus, izdomāt, kā to pareizi kur laist, pa kādām sliedēm, cik sliedēm... tieši precīzi, kā Liepiņas kundze teica, un tā tālāk, un tā joprojām.

Tātad šis, ko jums nolasīju, ir no pirmā kursa lekcijas par krimināltiesībām attiecībā uz krāpnieciskām shēmām, kā pelnīt uz lielām būvniecības iecerēm valsts mērogā. To jūs paši izdomājiet, vai šis rāmis iet virsū “Rail Baltica” vai neiet. (Starpsauciens.)

Bet faktiski, kā es to redzu, šobrīd vienīgais, par ko mēs tiešām varam balsot, tas ir tas, ko Liepiņas kundze teica, – par šī projekta apturēšanu, par visu izdevumu pārskatīšanu, par tiem cilvēkiem, kas ir pieņēmuši šos lēmumus... kuri ir piedalījušies lēmumu pieņemšanā un naudas tērēšanā... Tam visam ir jāiziet caur prokuratūras sietu, visiem ir jāatbild uz jautājumiem, un mums galu galā ir jāsaprot, vai šī ir afēra vai nav.

Jo tad, kad es komisijā uzdevu jautājumus... Kas man liekas pilnīgi absurdi... Komisijā es uzdevu jautājumu: cik pasažieru tiek plānots pārvadāt? Tas ir pamatu pamats, lai atvērtu jaunu maršrutu vai izbūvētu jaunu maršrutu, palaistu sabiedrisko transportu. Tas ir pamatu pamats, lai saprastu, cik šajā maršrutā ir pasažieru, vai maršruts ir rentabls vai nav. Ja ir kāds... ja maršruts nav rentabls, bet maršrutu vajag, tad jautājums ir – kurš par to maksās? Kurš subsidēs to. Nu, pieņemsim, Rīgas pilsētā ir, nu, es nezinu, no visiem šiem maršrutiem, es nezinu, lielākā puse – lielākā puse! – ir subsidēti, jo tie nav izdevīgi. Vienkārši tiek nodrošināts sociālais pakalpojums, lai cilvēki tiktu no punkta A uz punktu B. Šis bija leģitīms jautājums komisijā. Un ar pilnu nopietnību šie attīstītāji, tie, kas veic būvniecību, sacīja: mēs nezinām, cik būs pasažieru. Tas bija pirmais šoks. Kā vispār kaut ko var būvēt, ja nezini, kas nesīs peļņu un cik vajadzēs subsīdiju, cik naudas vajadzēs?!

Bet viņi skaidri zināja, ka, pabeidzot šo “Rail Baltica” maršrutu, no Tallinas līdz Polijas robežai, no Latvijas diennakts laikā varēs evakuēt 100 tūkstošus pilsoņu. Varat pārbaudīt, tā bija. Tā bija atbilde komisijā. Ko evakuēt, uz kurieni evakuēt, kāpēc evakuēt?!

Pilnā nopietnībā izvērtējiet paši. Man ir izjūta, ka šis rāmis attiecībā uz krāpniecību tiešā mērā precīzi gulstas virsū uz “Rail Baltica” projektu. Un atcerieties, ka nav tādas kolektīvās atbildības, katrs atbild par saviem lēmumiem. Un rudens nemaz nav tik tālu.

Tā ka aicinu šo projektu neatbalstīt ne šodien, ne turpmāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Švinkam otro reizi.

A. Švinka (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Vēlreiz. Mani tiešām pārsteidz deputāta Butāna nākšana... uzstāšanās tur, kur politikas nav. Mēs runājam par mūsu lielākā infrastruktūras objekta būvniecību. To jūs atrodat... Man patiešām būs grūti jums palīdzēt, ja jūs vakarā ejat gulēt ar domām par “PROGRESĪVAJIEM”, mostaties ar “PROGRESĪVAJIEM” un katrā uzstāšanās reizē jūs kaut kas trigerēs un kaitinās PROGRESĪVO teiktajā.

Es šeit nācu un runāju par trim lietām. Vērsu uzmanību... un bažas par amatu apvienošanu, norādīju uz riskiem un to, kādi ir vajadzīgi mums mērķi. Vienlaikus es vērsu... un atbalstīju... un saprotu šī projekta sarežģītību... kas un kā ir nepieciešams.

Un trešais – es nācu ar priekšlikumiem, kas ir secīgi jādara, ka tā nav tikai ielāpu likšana. Ja tajā kāds saskata politiku, man ļoti žēl. Ja kaut kur ir bezgaumība, tad es jūsu rīcībā saskatu bezgaumību. Un, ja es saskatu kaut kur nekompetenci, tad es jūsos saskatu nekompetenci. Man žēl, ka jūs esat pavadījuši un ziedojuši tik daudz laika parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kur varēja, protams, mazliet zināšanas vairāk būt par jebkuru jautājumu.

Bet ir fakti – jums patīk vai nepatīk, pamattrases būvniecība tika uzsākta 2025. gadā. Jūs varat meklēt, kādi ministri bija. Vai varbūt tur kaut kur man bija jāmeklē Vitenberga kungs? Es nezinu. Es neatradu viņu tur. Ko viņš vispār bija izdarījis? Mēs nezinām.

Un patiesībā, ko mēs zinām vai nezinām... mēs tikai... laikā, kad ministrs bija Kaspars Briškens, dokumenti tika atslepenoti, parādīti, un – labi vai slikti, bet “Rail Baltica” atnāca sabiedrības dienaskārtībā, politiķu dienaskārtībā. Līdz tam tas viss bija slepeni... pilnīgi klusi, nemanot... Kučinska valdības laikā, Kariņa daudzo valdību laikā. Neviens neko nezināja, viens otram mānījās... nesa, nenesa kaut kādus paaugstinājumus... varat... PIK noteikti tas viss bija. Lēmumi, kādi tika pieņemti Linkaita ministrēšanas laikā, Auguļa vai Vitenberga... Jūs to zināt. Nekā tur nebija, pilnīgi nekā. Un jūs nākat un stāstāt... Tā ir vienkārši nekompetence.

Tāpēc es negribu un netolerēšu šeit maldu un dažādu melu izplatīšanu. Un tā ir bezgaumīga.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kasparam Briškenam otro reizi.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Nav viegli reaģēt uz tādu atsaldētu tukšvārdību bez kripatiņas faktu. Bet, komentējot Eglīša kunga teatrāli iestudēto, primitīvi šablonisko uzrunu, gribu jūs rosināt... jūs šobrīd esat valdošajā koalīcijā... iepazīstieties ar audita secinājumiem, tai skaitā saistībā ar Daugavas balsta konstrukciju, Rīgas Centrālās stacijas un tās areāla būvniecību, un jūs atradīsiet tos vēsturiskos pirmos soļus. Un tie jūs aizvedīs pie valdības, kurā ekonomikas ministrs bija Vitenbergs, kurā 2019. gadā “Rail Baltica” darbinieki cēla publisku trauksmi, uz ko ne Ministru prezidents Kariņš, ne transporta ministrs Linkaits, ne ekonomikas ministrs Vitenbergs tajā laikā nereaģēja. Un tad jūs sapratīsiet, kā šādā ilgtermiņa projektā rodas cēloņsakarības, kuras, iespējams, konkrētajā brīdī vairs nav novēršamas.

Es esmu pieradis pie visiem šiem apmelojumiem šo gadu gaitā, tai skaitā no jūsu politiskā spēka. Un tāpēc, kad jūs nākat šeit filmēt savus tukšos “TikTok” video, vismaz faktus pārbaudiet.

Par Butāna kungu. (Starpsauciens.) Švinkas kungs jau principā galveno pateica, bet mani pārsteidz tas jūsu komentārs bez jebkādas faktoloģijas. Laikā, kad “PROGRESĪVIE” uzņēmās atbildību par Satiksmes ministriju, jā, patiešām, mēs atklājām visus iepriekš slēptos noslēpumus. Mēs atklājām arī to, ka 2022. gadā pirms Saeimas vēlēšanām apzināti tika apturēti informatīvie ziņojumi... pilnīgi noteikti... lai pirms pagājušajām Saeimas vēlēšanām šī patiesība, tai skaitā par to, ka izmaksas ir radikāli pieaugušas, sabiedrībai netiktu nokomunicēta. Ir precīzi pierādāms līdz pat lēmumiem vai lēmumu nepieņemšanai, kā tas notika. Un tad satiksmes ministra amatā stājās Vitenberga kungs, kurš iepazinās ar šo informāciju, kurš šo informāciju aiznesa uz Ministru kabinetu, bet sabiedrībai neizstāstīja, jo bija vai nu politiski gļēvs, vai politiski ieinteresēts to noklusēt.

Un jūs tagad pārmetat “PROGRESĪVAJIEM”, diviem ministriem, kas ir atvēruši pilnīgi jaunu atklātības laikmetu “Rail Baltica” projektā, atklājuši visus pagātnes lēmumus un politiskās nolaidības pazīmes... Jūs uzskatāt, ka “PROGRESĪVIE” nav nesuši šajā projektā kaut kādu atklātību?

Otrs jautājums – par pārvaldību. Manā laikā atšķirībā no Vitenberga kunga, kuru es nomainīju šajā amatā, mēs veicām pārmaiņas visos pārvaldības līmeņos. Visi tie cilvēki, kas ir iesaistīti, tai skaitā jūsu minēto epizožu kontekstā, savus amatus zaudēja gan Satiksmes ministrijā, gan ieviešanas institūcijā un citur. Jūs pieminat Ministru kabineta komiteju. Jā. Dažas sēdes tajā notika, bet atsevišķi politiķi tās sēdes izmantoja, līdzīgi kā jūs šobrīd izmantojat šo augsto tribīni, lai diskreditētu savus politiskos partnerus. Tikmēr mēs praksē strādājām, lai šīs institūcijas uzlabotu. Un, kas ir vēl svarīgāk, mēs atšķirībā no Vitenberga kunga, kurš bija satiksmes ministrs, uzsākām radikālu izmaksu samazināšanu. Mēs sākām strādāt pie tā, lai strukturētu šo projektu, lai pirmajā kārtā varētu izdarīt vismaz to, ko mēs varam atļauties ar nākamā finansējuma pieejamību. Tas ir tas darbs, ko Kulberga kungs šobrīd un Kozlovska kungs var turpināt. Bet viņi var turpināt tāpēc, ka priekšdarbi ir izdarīti laikā, kad “PROGRESĪVIE” pārvaldīja Satiksmes ministriju.

Es patiešām ceru, ka jaunajā koalīcijā, jaunajā valdībā, APVIENOTĀ SARAKSTA vadībā ir konstruktīvāka sadarbība. Jo, kā Švinkas kungs tikko uzsvēra – tas ir valstisks jautājums, tas nav “TikTok” video līmeņa jautājums. Man tā ir bijusi arī personīga misija, tai skaitā profesionāla misija, un es visas savas zināšanas mēģināju likt lietā, lai vismaz mēģinātu nolikt šo projektu uz pareizajām sliedēm. Un tādi politiķi kā jūs – gan opozīcijā, gan diemžēl arī pagājušajā koalīcijā – traucēja šim procesam.

Tāpēc vēlreiz vēršos pie APVIENOTĀ SARAKSTA, Viļuma kunga kā frakcijas vadītāja – nododiet šo vēstījumu arī Ministru prezidentam! Šeit ir stingra politiska uzraudzība, komandas darbs. Dariet tos darbus, ko “PROGRESĪVIE” un iepriekšējā valdība jau ir iesākusi, un kopīgi virzām šo Latvijai kritiski svarīgo stratēģisko projektu!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kaislīgas debates piederas pie lietas, bet, kolēģi, nekļūstam personīgi.

Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Es esmu neskaitāmas reizes runājis par “Rail Baltica” un es neuzskatu, ka tagad produktīvi runāt par to, kas ir noticis un kurš ir vairāk vainīgs, kurš ir mazāk vainīgs. Lai gan es pateikšu to, ka izmeklēšanas komisijā mēs konstatējām, ka Finanšu ministrija bija vismaz tikpat atbildīga, kā bija Briškens un pēc tam arī ministrs Švinka. Tā ka nevajag visu tikai uz “PROGRESĪVAJIEM”, Jaunajai VIENOTĪBAI arī tur savs pirksts bija.

Bet kāpēc es kāpu tribīnē? Es gribu runāt par nākotni, jo par nākotni mēs visi esam atbildīgi. Tātad tās pēdējās aplēses, pēdējās tāmes liecina, ka kopējās projekta izmaksas būs apmēram 9,6 miljardi... nu, 10.

Tad, kad bija parlamentārās izmeklēšanas komisija, pie mums uz komisiju atnāca no Eiropas Revīzijas palātas un izstāstīja tādu ļoti interesantu lietu. Tajā brīdī, kad sākas projekta būvniecība, reālā būvniecība, līdzīgiem infrastruktūras objektiem Eiropā sadārdzinājums ir 200–800 procentu. Proti, tad, kad mēs sāksim reāli būvēt šo projektu, mēs redzēsim, ka tie 10 miljardi, iespējams, aizies līdz 20 miljardiem. Bet, pat pieņemot, ka tagad būs šī jaunā valde un ka tās izmaksas neaugs, un pat pieņemot to, ka nākamajā plānošanas periodā mums piešķirs līdz pat 80 procentiem finansējuma, man rodas jautājums: kur mēs tos divus miljardus dabūsim? Kam mēs tos ņemsim nost? Mēs tos ņemsim nost aizsardzībai, varbūt izglītībai, varbūt kādai citai nozarei? Mums jau to divu miljardu nav, lai šo projektu turpinātu.

Es nerunāju par to, ka tam nekad nav bijis nekāda ekonomiskā pamatojuma. Par to es nerunāju. Es vienkārši runāju par to, ka mums nav naudas, lai šo projektu attīstītu, tā vienkārši neeksistē. Tāpēc ideja, ka mēs pamainīsim valdi un cilvēku sastāvu... Tas neko nemaina. Tas absolūti neko nemaina. Šis projekts ir jāaptur pēc iespējas ātrāk, jo tas ir vienīgais... faktiski risinājums, kā neiemest krāsnī milzīgas naudas summas.

Ja mēs paskatāmies detalizētāk. Paskatīsimies, teiksim, uz ceļiem, cik ceļi mums izmaksā. Ceļiem mēs tērējam gadā apmēram 330 miljonus. Vajadzība ir 700 miljonu gadā. Valsts kontrole ziņojumā (to es ļoti spilgti atceros no komisijas) secināja – ko? Tad, kad “Rail Baltica” būtu gatavs, mūsu infrastruktūras izmaksas būtu 200–250 miljonu gadā. Tikai lai uzturētu to visu, kas ir. Un te nav runa ne par kādiem ieņēmumiem, ne par ko. Tas ir vienkārši tā, kā es jau esmu vairākkārt minējis: ja mums to uzdāvinātu par velti, ja mums vispār nekas nebūtu jātērē, mums vēl būtu jādomā, vai mēs to dāvanu varētu pieņemt, vai mēs varētu vispār to atļauties.

Tā ka, kolēģi, vēlvienreiz – aicinu mazāk domāt par to, kas ir noticis, bet vairāk domāt par nākotni, vai tik tiešām mēs varam šo infrastruktūras monstru atļauties un vai tas mums vispār ir vajadzīgs.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam otro reizi.

Bet tā mierīgi.

A. Butāns (NA).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Jā, tātad daudz emociju šeit. Tas, ko vēlos norādīt, tad vispirms, manuprāt, lai arī mums domas var atšķirties kādā jautājumā, Saeimas zālē mēs ievērojam ētikas normas. Un paldies sēdes vadītājai, kas aizrāda to. Jo, saucot vienam otru par “atsaldētu” vai kariķējot mana kolēģa uzvārdu, diez vai tādā veidā tas mūs tuvina Eiropas politiskajai kultūrai.

Attiecībā uz manis iepriekš teikto vēlos vēlreiz reflektēt. Tātad, noliekot jūsu paustās emocijas, faktus, – kādēļ mēs nevēlamies iet jūsu aicinājumam līdzi, jo jūs minējāt, ka šai valdībai būtu jāturpina “PROGRESĪVO” darbi. Mēs noteikti to nedarīsim, jo, Švinkas kungs, jūsu laikā fakts, nevis emocijas ir tāds, ka mēs pazaudējām CEF finansējumu 51,5 miljonus. Un Briškena kunga fakti tika apkopoti “Rail Baltica” izmeklēšanas komisijā, kur mēs kopā ar citiem šeit, zālē, esošajiem darbojāmies. Tātad tie ir tie fakti, un aicinu pie tiem pieturēties.

Ņemot vērā šos divus faktus, mēs atļausimies tomēr neturpināt jūsu iesākto. Un vēlreiz norādīšu, ka, manuprāt, bija nevietā jums nākt šeit mācīt, kā darīt, ņemot vērā jūsu līdzšinējo darbību.

Līdz ar to paldies. Nevienam – ne šajā zālē, ne kapitālsabiedrībā – jūsu padomi nav vajadzīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Es saprotu, ka ir ļoti grūti nodalīt jautājumu par “Rail Baltica” projekta realizāciju no šī konkrētā likumprojekta, kas runā par kapitālsabiedrības pārvaldību, tās kapitālsabiedrības pārvaldību, kura realizē “Rail Baltica” projektu.

Taču tajā pašā laikā es saprotu, ka gan jomas ministrs, gan premjerministrs ir uzņēmušies politisku atbildību par šī ļoti nozīmīgā projekta īstenošanu. Manuprāt, ņemot vērā to, cik liela publiskā ažiotāža šobrīd ap šī projekta īstenošanu ir radīta, un arī to, ka mums ir bijusi parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas šos jautājumus ir skatījusi, šis piedāvātais likumprojekta grozījums tomēr nav solis pareizajā virzienā. Un es paskaidrošu, kāpēc.

Tie, kas ir studējuši uzņēmējdarbības pamatus un kas arī dzīvē ir nodarbojušies ar uzņēmējdarbību tādā līmenī, ka ir valde un virs valdes ir vēl kāds, kas to regulē, zina tā saucamo īpašnieku–pārvaldnieku problēmu, kas rada pēc būtības konfliktsituāciju lēmumu pieņemšanā.

Veidojot izņēmumu šajā likumā (pēc būtības atceļot vienu likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pantu) attiecībā uz “Rail Baltica” īstenojošas kapitālsabiedrības valdes locekļa amatu, mēs pēc būtības nonākam īpašnieku–pārvaldnieku problēmā. Un ar ko tas draud? Tas draud ar to, ka tie, kuri pieņems lēmumus, pēc būtības arī pēc tam kontrolēs šo lēmumu... pieņemšanu. Jo runa ir par to, ka pēc būtības... Tātad valsts sekretārs vai valsts sekretāra vietnieks, vai vienkārši civildienesta ierēdnis, kuram ir uzlikts pārraudzīt šo projektu, būs arī valdē, un pēc būtības tas nozīmē, ka viņš pārrauga savu pienākumu veikšanu.

Kā es izlasu šo normu, par ko tagad būs jābalso... es to izlasu tādā kontekstā, un, manuprāt, tas ir riskanti, jo tas atkal sabiedrībā raisīs bažas par to, ka pieņemtie lēmumi var būt īstenoti tādā veidā, ka pār tiem nav pienācīgas pārraudzības.

Tāpēc es personīgi neatbalstīšu piedāvāto grozījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Protams, ka... vienā vai divās, vai pat trīs valdēs... tas nav ļoti būtisks projekts, bet tā problēma jau ir daudz lielāka. Un atcerēsimies, ka jaunā valdība solīja, ka galvenais turpmāk būs tautsaimniecībā nevis aizņemties un attīstīt projektus vai izsist projektus no Eiropas Savienības kaut kādā veidā, bet ka turpmāk valdība strādās un Latvijas ekonomiskā politika būs orientēties uz pašu nopelnīto. Respektīvi, ja mēs esam kaut ko attīstījuši tautsaimniecībā un uzkrājuši... nu, mums ir lieliskas kompānijas – vai “Latvijas valsts meži”, vai “Latvenergo” –, tad mēs arī kaut ko varam no šīs naudas tērēt.

Te ir cits jautājums, kāpēc mums nevajadzētu šodien par šo lemt.

Es domāju, tas ir vai nu šīs valdības kādā sēdē iespējams, bet laika nav daudz, vai arī to darīs jaunā valdība. Bet mums ir četri projekti. Mums jau nav tikai šis viens, kolēģi! Un es gribētu atgādināt. “Rail Baltica”, te teica, – 9,6 vai 10, vai beigās visi 15 miljardi būs uz 2035. gadu. Bet mums ir “airBaltic”. “airBaltic” saistības, kolēģi, uz šo brīdi ir 1,8 miljardi, nevis 180 miljoni vai 1,8 miljoni. 1,8 miljardi.

Nākamais projekts, kas arī izskatās vairāk pēc afēras, ir “Tet” un LMT daļu pirkšana no “Telia”. Tātad tiek pirkts no viena stratēģiskā uzņēmuma, lai pēc tam meklētu citu stratēģisko uzņēmumu. Nesaprotamā veidā. Un tur arī nav zināms, cik tad valstij būs jāmaksā. Kaut kur peld summa – 500 miljoni. Laiks iet. Skatos, banka “J. P. Morgan” tur iesaistījusies, kurā vispār stundā katrs tūkstoti pelna. Tā banka jau ir noslēgusi... ar kaut kādiem 10 apakšuzņēmējiem, kur atkal ir 100 advokāti, dažādi konsultanti, enerģētiķi, juristi, kuri tur pelna pāris miljonus mēnesī. Mēs nezinām galasummu. Varbūt atkal viens miljards.

Un pēdējais tātad ir NATO enerģētika... Tagad, kā mums pateica Turcijā, ka galvenais ir orientēties uz stratēģisko drošību enerģētikā. Un ārkārtīgi interesanti, ka britu valdība, kas ir leiboristi, kreisie... bezizmešu ekonomika, zaļais kurss, viss notiek... un pēkšņi sarunā ar ASV prezidentu jaunais premjers apsola, ka steidzami sāks naftas ieguvi Ziemeļjūrā, kur naftas rezerves ir nākamajiem 100 gadiem. Tā nafta bija atklāta jau 70. gados, bet to neieguva zaļās politikas dēļ. Un izrādās, tiek pārkāpti visi principi, lai sāktu iegūt fosilo enerģiju. Drošības dēļ tā ir vajadzīga. Tātad mēs varam uzspļaut, kā briti, kreisie, uzspļauj. Un mēs tagad drošībā... Tātad šie četri projekti... Pie tam, kā es teicu, šis ceturtais projekts maksā apmēram 30 miljardus. Kuru mēs taisīsim? Kurš tad ir drošībai mums kaut kādā veidā vissvarīgākais?

Arī par finansējumu. Mums jau vēl nav sarunāts, vai no savas nopelnītās... būvēsim lielu daļu vai pusi, vai trešo daļu. Mēs tagad dzirdējām no mūsu eiroparlamentāriešiem, kas atbild par transportu, ka 2027. gadā nekāda nauda mums nespīd. Nu, mums kaut kas ir. Mēs sakām: jā, mums tur ir 500 miljoni, tur 300, ja mēs šogad tur apgūsim... Nu, piedodiet, ja tas ir 10 miljardi tagad un kaut kādi 15 miljardi, teiksim, 2035. gadā, ko mēs ar tiem pārsimts miljoniem uzbūvēsim? Es neesmu pret to. Nevajadzētu pārprast. Kaut kas jau ir jāpabeidz kaut kādā veidā. Bet mēs absolūti neredzam pat ne mazāko nojausmu, kā mēs to darīsim.

Iepriekšējā premjere pateica “TV24” intervijā: kad man atnesa projektu, es redzēju, ka ir par dārgu, un teicu: kamēr jūs to nepārzīmēsiet, nenāciet! Bija iepriekšējais satiksmes ministrs. Tagad jaunais ministrs saka, viņam arī ir par dārgu. Varbūt pa veciem uzbērumiem un tā tālāk.

Nu, vajadzētu kaut kādu skaidrību, pirms nāk uz Saeimu. Es vispār uzskatu, ka tā ir necieņa pret Saeimas deputātiem – atnākt šeit pēkšņi ar kaut kādu likumprojektu. Man arī nav skaidrs, uz ko balstījās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kurai īsti nav zināmas ne galaizmaksas, ne kravu aprēķini. Neviens no šiem četriem... Vai tad jūs kopā neizvērtējat, kurš tad tagad būs tā prioritāte? Vai “airBaltic”... Mēs atkal nāksim un nākamajā sēdē spriedīsim, vai 150 miljoni ir jāaizdod vai kaut kādā veidā obligāciju turētājus mēs piespiedīsim... Bet saistības ir 1,8 miljardi. Saprotiet, tas zirgs sen ir nosprādzis. Pumpēt gaisu iekšā var, cik grib, nekas tur nebūs no tā.

Tāpēc es domāju, ka mums pašreiz ir jāatturas no šī projekta. Lai valdība nāk ar skaidru redzējumu, kurš no šiem četriem projektiem... par kādu naudu, kādā veidā mēs savilksim jostu un ko mēs darīsim. Tad arī varam skatīties, viens vai divi valdes locekļi, vai pieci.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā tās priekšsēdētājs Arvils Ašeradens kaut ko piebildīs?

A. Ašeradens (JV).

Cienījamie kolēģi! Paldies par šodienas debatēm. Ļoti svarīgas. Es komisijas vārdā reflektētu uz diviem jautājumiem. Pirmais, visi lielie, būtiskie jautājumi – vai būvēt, ko būvēt, kā būvēt, kurā vietā mēs atrodamies. Šis likumprojekts šodien nav par to. Jautājums... Atbildes uz šiem būtiskajiem dienaskārtības jautājumiem... Valdība, es saprotu, arī iepriekšējā un tagadējā valdība, virzās, lai sniegtu atbildes uz šiem jautājumiem. Tātad jūlija beigās un augusta vidū beidzas liels starptautisks audits – šoreiz tas nav pašmāju audits, bet starptautisks –, kurš sniegs atbildes uz to, kas no sākuma, no pirmās dienas, līdz pēdējai dienai ir noticis, kurš ir kādus lēmumus pieņēmis un pie kā tas novedīs.

Tātad nākamais būs atbilde uz to, kādas potenciāli varētu būt projekta galaizmaksas un kādi varētu būt potenciālie scenāriji, kā ar projektu virzīties. Tas tiek šobrīd gatavots, uz to mēs virzāmies.

Nākamais lielais jautājums ir par to, kas ir šodienas likumprojekts. Šodienas likumprojekts risina vienu neatliekamu vadības jautājumu, kā pārvaldīt uzņēmumu “Eiropas dzelzceļa līnijas”, kuram ir miljardu lielas saistības attiecībā uz būvniecību. Un ir problēma uzņēmuma vadībā, veids, kā uzņēmums tiek vadīts, modelis, ir radījis vienu fenomenu. No 2014. gada līdz 2026. gadam sabiedrības valdē ir nomainījušies 11 cilvēki. Nemitīgi mainās vadītāji, nemitīgi mainās valdes locekļi. Arī šobrīd esošais valdes vadītājs – 2026. gadā tika pieņemts lēmums, ka jābūt tikai vienam, – ir pateicis, ka viņš atstāj amatu un dodas prom. Tad jāatrisina jautājums: kas konkrēti šinī brīdī pārvaldīs uzņēmumu? Un šis lēmums neatsaka... nevienu mirkli neatceļ to, ka ir skaidri jāveido konkurss, jāpieņem cilvēks, ir jāatrod pareizais cilvēks, kas to darīs, un tā tālāk. Jā, tas to neatceļ, bet tam ir nepieciešams laiks. Mēs zinām, labs konkurss prasa vismaz sešus mēnešus vai vairāk. Bet šobrīd situācija ir tāda, kā jau kolēģi teica: ir jāiet, jārisina jautājumi tūlīt, tieši tagad, šinī brīdī.

Nu, lūk, un satiksmes ministra piedāvājums ir tāds, ka ir... un to šis likumprojekts paredz, ka norma, kas aizliedz apvienot esošam valdes loceklim, kas jau ir valsts kapitālsabiedrības darbā, amatus vairākās kapitālsabiedrībās, būtu uz laiku, es uzsveru – uz laiku! Un tas piedāvājums ir atcelt... uz gadu ir atceļama. Tas dod iespēju ministrijai aicināt citu kapitālsabiedrību valžu locekļus uzņemties darbu šajā uzņēmumā, kamēr tiek atrasts jauns vadības modelis un risinājums. Tas ir tikai īss risinājums šim brīdim, lai varētu pārvaldīt šo uzņēmumu un atbildīgi to darīt. Un tā ir tā galvenā atbilde uz to, kas šajā likumprojektā ir iekļauts.

Tādēļ es aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Rail Baltica projekta īstenošanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 27, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu priekšlikumu par tālāko izskatīšanu.

A. Ašeradens. Komisijas vārdā es lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā. (Starpsauciens: “Ir iebildumi!”)

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Ašeradens. Labi, tad nosakām priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 10 minūtes, un attiecīgi komisijas sēde tiek sasaukta pusdienas pārtraukumā.

Sēdes vadītāja. Un kad izskatīt otrajā lasījumā? Šodien?

A. Ašeradens. Šodien noteikti izskatīt otrajā lasījumā. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Zivtiņam – par procedūru.

E. Zivtiņš (LPV).

Tātad piedāvāju par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šī gada 4. septembri.

Sēdes vadītāja. Vēlreiz datums...

E. Zivtiņš. Ceturtais!

Sēdes vadītāja. 4. septembris. (Starpsauciens.)

Tātad, kolēģi, atbilstoši procedūrai vispirms mums ir jābalso par tālāko termiņu, un tas tad arī izšķirs.

Tātad ir deputāta Zivtiņa priekšlikums, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 4. septembris un izskatīšana Saeimas sēdē (Pauze. Starpsauciens.)... 10. septembrī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 4. septembri – un izskatīšanu Saeimas 10. septembra sēdē! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 61, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Līdz ar to paliek spēkā komisijas priekšsēdētāja ierosinātais – priekšlikumi iesniedzami 10 minūtēs, un otrajā lasījumā likumprojekts izskatāms šodien.

A. Ašeradens. Paldies, kolēģi!

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mūsu iekšējais ritms ir tā pieradis pie standarta pārtraukumiem, ka tieši pulksten 12.30 mēs pie tā esam nonākuši.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, būs vārds vairākiem komisiju priekšsēdētājiem – paziņojumiem.

Pirmajam vārds deputātam Andrim Bērziņam. Lūdzu!

A. Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde – pulksten 12.50 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raimondam Bergmanim – par sēdes izsludināšanu.

R. Bergmanis (AS).

Jā, bija ļoti svarīgas debates. Diemžēl pusstundu esam iekavējuši. Bet pēc piecām minūtēm – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Oļegam Burovam.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi! Aicinu uzreiz tagad uz komisijas sēdi par Talsu novadu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (JV).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde tiek sasaukta pulksten 12.40.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad mums šobrīd četras lielās komisijas strādā. Ņemot vērā nepieciešamo laiku komisiju darbam, Saeimas sēžu nodrošinājuma nodaļai un Prezidijam, pārtraukums – līdz pulksten 14.00. Darbu turpināsim pulksten 14.00. (Starpsauciens.) Darbu turpināsim pulksten 14.00, jā.

___

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Reģistrējušies 86, nav reģistrējušies 14 deputāti: Mārtiņš Daģis, Gundars Daudze, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Mārcis Jencītis, Irma Kalniņa, Jurģis Klotiņš, Līga Kļaviņa, Kristaps Krištopans... redzēju, Atis Labucis, Daiga Mieriņa, Uģis Mitrevics, Zane Skujiņa-Rubene, Didzis Šmits un Agita Zariņa-Stūre.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tagad pārtraukums, un Saeimas Prezidija sēde notiks pulksten 13.30. (Starpsauciens.) Pārtraukums līdz pulksten 14.00.

(Pārtraukums.)

Latvijas Republikas Saeimas
2026. gada 23. jūlija pirmās ārkārtas sesijas sēdes turpinājums

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre

Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Pulksten 14.40. Visas sistēmas ir darba kārtībā. Turpināsim mūsu darbu.

Likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 1431/Lp14), kuru sākotnēji iesniedza deputāti Daiga Mieriņa, Oļegs Burovs, Ingmārs Līdaka, Harijs Rokpelnis, Jānis Grasbergs, Ināra Mūrniece, Raimonds Čudars un Andrejs Ceļapīters, un vienlaikus izskatām Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavoto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 1457/Lp14).

Komisijas vārdā – tās priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Patiešām ir divi likumprojekti. Likumprojekts, kas tika nodots mūsu komisijai, un otrs ir alternatīvais likumprojekts.

Kāpēc tagad atbildīgā komisija piedāvā alternatīvo likumprojektu? Ļoti vienkārši – tāpēc, ka šo likumprojektu Juridiskais birojs ir uzlabojis no juridiskās tehnikas viedokļa. Un faktiski mums šobrīd vajadzētu, ja mēs runājam... Būtība, protams, paliek tā pati. Runa ir par Carnikavu kā Carnikavas pilsētu. Carnikavas ciems iedzīvotāju skaita, infrastruktūras, pakalpojumu pieejamības un funkcionālas nozīmes ziņā jau šobrīd atbilst pilsētai raksturīgām pazīmēm. Iedzīvotāju skaitam, mēs zinām, vajadzētu būt ne mazākam kā 5000 iedzīvotāju... Carnikavā nav mazāk par 5000, Carnikavā ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju. Tāpēc likumprojekta būtība ir noteikt Carnikavai pilsētas statusu tieši konkrētajā likumā. Paredzēts, ka likums stājas spēkā ar 22. augustu.

Šobrīd komisijas vārdā aicinu noraidīt deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 1431/Lp14). No sākuma aicinu noraidīt.

Varam balsot.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, debatēs neviens nav pieteicies.

Attiecīgi vispirms lemsim par sākotnēji iesniegto likumprojektu un pēc tam – par komisijas piedāvāto.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 1431/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Komisija šo likumprojektu aicina noraidīt. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 14, atturas – 52. Likumprojekts nav atbalstīts.

Simanovskas kundze, jums kaut kas par procedūru? Droši vien – ne?

Tātad balsosim uzreiz arī par komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu, un tam komisija lūdz noteikt steidzamību, tādēļ vispirms ir balsojums par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 1457/Lp14) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

O. Burovs. Paldies.

Tagad es aicinu Saeimu atbalstīt alternatīvo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Balsosim par komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu priekšlikumu turpmākai izskatīšanai.

O. Burovs. Un tagad es komisijas vārdā ļoti lūdzu Saeimu pieņemt likumprojektu uzreiz otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 1457/Lp14) atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

O. Burovs. Īpaši liels paldies vienam deputātam no apvienotā saraksta.

Kolēģi, jūs tikko pieņēmāt likumu, kas stājas spēkā 22. augustā. Tā nejauši sanāk, ka tajā dienā Carnikavā būs Nēģu svētki. Es aicinu kā jūs, tā visu Latvijas tautu piedalīties Nēģu svētkos!

Paldies par atbalstu! (Aplausi.)

___

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpināsim ar Prezidija ziņojumiem. Tie gan nebūs par svētkiem.

Godātie kolēģi, nākamais mums izskatīšanā ir deputātu Andra Šuvajeva, Antoņinas Ņenaševas, Leilas Rasimas, Janas Simanovskas, Edmunda Cepurīša, Kaspara Briškena, Ata Švinkas, Lienes Gāteres, Andra Sprūda un Skaidrītes Ābramas iesniegtais lēmuma projekts “Par AS “Latvijas valsts meži” finanšu līdzekļu uzkrājuma vismaz 115 055 535 euro apmērā iemaksu valsts budžetā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam – “par”.

A. Šuvajevs (PRO).

Sveiciens, kolēģi! Šeit es atkārtoti aicinu jūs atbalstīt šī jautājuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Es atgādinu, ka šis lēmuma projekts tapa pēc Valsts kontroles revīzijas, kurā tika konstatēti vairāki pārsteidzoši fakti saistībā ar to, kādā veidā tiek pārvaldīts viens no būtiskākajiem Latvijas valsts uzņēmumiem – “Latvijas valsts meži”. Tieši Valsts kontrole bija tā, kura konstatēja šo apjomīgo līdzekļu uzkrājumu, kas nav pamatots ar investīcijām vai cita veida mērķiem. Es vēlos uzsvērt – manuprāt, ir būtiski izvairīties no tādas dezinformācijas, kas ir izskanējusi šeit, no šīs tribīnes, šī lēmuma kontekstā par to, ka šis atņemtu visu, visus iespējamos līdzekļus valsts uzņēmumam, par to, ka šeit nebūtu iespējamas investīcijas vai kaut kas tamlīdzīgs. Ir piesaukts arī komunisms saistībā ar šo lēmuma projektu, kas vispār, manuprāt, ir ārpus jebkādas kritikas.

Šeit būtībā ir jautājums par to, vai “Latvijas valsts meži” tiek efektīvi pārvaldīti, vai viņi ar šiem finanšu līdzekļiem rīkojas atbildīgi, plānojot nākotni. Manuprāt, nē. Ir acīm redzami – ja šeit ir šāda veida uzkrājums, un mums ir pieejama informācija par vairākām valsts kapitālsabiedrībām, kurām ir šāda veida uzkrājumi, tad tiem ir jābūt pamatotiem.

Iespējams, valsts uzņēmums var pamatot šāda veida uzkrājumus. Iespējams, ir nepieciešami brīvi līdzekļi neparedzētiem gadījumiem vai kaut kas tamlīdzīgs. Bet mēs redzam, ka šajā gadījumā tas tā nav. Es pagaidām neesmu redzējis no valdības un koalīcijas puses jebkāda veida risinājumus, kas saistās ar “Latvijas valsts mežu” pārvaldības uzlabošanu. Pirms pusotra mēneša tika daudz kas solīts, tai skaitā arī tas, ka pievērsīsies šim jautājumam. Pagaidām absolūti nekādu rīcību es neredzu. Līdz ar to man nav pamata pieņemt, ka koalīcijā ir jebkāda veida vēlme uzlabot pārvaldību šajā tik būtiskajā uzņēmumā. Es tai skaitā neesmu redzējis no koalīcijas puses pilnīgi nekāda veida iniciatīvas, kas saistās ar potenciālu ieņēmumu palielināšanu. Ir runa tikai un vienīgi par to, ka mums ir jāsamazina izdevumi. Ir runa par to, ka samazinās izaugsmes prognozes. Nekas konkrēts neizskan, izņemot, protams, to, ka ir jāsamazina finansējums NVO un 60 eiro par sēdi.

Šeit vismaz ir jau ilgstoši konkrēts priekšlikums, kuru es aicinu vismaz diskutēt. Iespējams, ka šādā veidā Saeima nevēlas to akceptēt, bet tad es vismaz aicinu nodot komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, ko es pēc tam aicināšu atkārtoti. Ja gadījumā Saeima lems neatbalstīt šo lēmuma projektu, tad vismaz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs varam konkrētāk iedziļināties šajā jautājumā. Manuprāt, tas ir pilnīgi likumsakarīgs jautājums, ņemot vērā, cik liela ažiotāža ir izveidojusies ap “Latvijas valsts mežiem” un kokrūpnieku skandālu, kur esošā valdība turpina piesegt šo konkrēto izlobēto atbalstu.

Līdz ar to es aicinu vismaz nodot šo... Ja šādā veidā Saeima uzreiz nevar atbalstīt šo lēmuma projektu kā tādu, aicināšu pēc tam vismaz nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Tur attiecīgi mēs varam uzklausīt Finanšu ministriju, varam uzklausīt Zemkopības ministriju, varam uzklausīt visdažādākos...

Esmu pārliecināts, var izdomāt 10 dažādus iemeslus, kāpēc šo nevar izdarīt. Atradīsim risinājumu. Ja nepieciešams, varam mainīt arī likumu, kas ļautu veikt šāda veida iemaksas Latvijas valsts budžetā. Jautājums, protams, ir tikai un vienīgi par politisko gribu. Es esmu pārliecināts, ka Jānis Eglīts nāks un atkal jautās, kāpēc iepriekšējā koalīcijā kaut ko mēs neizdarījām. Bet es aicinu šajā gadījumā atbalstīt šo konkrēto lēmuma projektu. Manuprāt, tas ir sabiedrības interesēs. Manuprāt, tas uzlabotu galu galā šī uzņēmuma pārvaldību, jo vismaz būtu skaidrs, ka šādā veidā uzkrāt finanšu līdzekļus bez jebkāda mērķa, bez jebkāda skaidrojuma, bez jebkādu investīciju pamatojuma turpmāk nebūs pieņemams no politiskās puses.

Šajā brīdī es uzskatu – ja Saeima šo noraida, tad šādā gadījumā Saeima arī atbalsta to veidu, kādā “Latvijas valsts meži” tiek pārvaldīti, nekādā veidā neplāno izrādīt politisko attieksmi pret to un uzskata, ka viss šis... ka šī uzņēmumu pārvaldība ir, kā pats uzņēmums saka, Eiropas līmenī, lai gan pārkāpumu pārvaldībā netrūkst.

Tāpēc aicinu vismaz iekļaut nākamās sēdes darba kārtībā. Tad arī varam izdebatēties un, cerams, atbalstīt pašu lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Godātie kolēģi! Man patiesi ir skumji, ka joprojām mēs domājam nevis par to, kā nopelnīt, attīstīt vai saglabāt zemi Latvijas valsts īpašumā, bet gan atņemt, sadalīt un vēl nez ko.

Es vēlos vērst uzmanību, ka mēs runājam par finansēm, ko “Latvijas valsts meži” ir nopelnījuši, apsaimniekojot savus īpašumus, rūpējoties par vidi un, protams, veicot saimniecisko darbību.

Vēršu uzmanību jau uz izskanējušo politisko pieskaņu paziņojumā par to, ka šī nauda esot atrasta. Atrast var tikai to, kas ir noslēpts vai pazudis. Šajā gadījumā tas tā nav, jo katru ceturksni šī informācija par naudas līdzekļiem un peļņu ikvienam ir publiski pieejama ceturkšņa un gada pārskatos.

Tāpat vēršu uzmanību, ka Latvija ir tiesiska valsts un ir noteikts regulējums, kādā tiek veiktas iemaksas valsts budžetā. 115 miljoni nav brīvie līdzekļi, kurus varētu uzreiz izmaksāt tādu papildu dividenžu veidā. Ievērojot spēkā normatīvo aktu regulējumu, valstij piederošām kapitālsabiedrībām nav iespējams samaksāt dividendes valsts budžetā avansā. Jāņem vērā, ka šobrīd spēkā esošie normatīvie akti tāpat nosaka pienākumu uzņēmumam no saviem līdzekļiem papildus dividendēm samaksāt arī 25 procentus uzņēmumu ienākuma nodokli, un tikai nākamajā gadā šis uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek iekļauts peļņas un zaudējumu aprēķinā. Tas nozīmē, ka likums par valsts budžetu paredz dividenžu veidā novirzīt valstij 90 procentus peļņas. Taču faktiski sanāk, ka uzņēmumam ir jāsamaksā 112,5 procenti peļņas. Jāņem vērā, ka nesadalītā peļņa ir jāatstāj “Latvijas valsts mežiem”, lai nodrošinātu 2027. un 2028. gadā likumā par valsts budžetu paredzēto dividenžu apmēru, kas jau noteikšanas brīdī bija augstāks nekā stratēģiski plānotā peļņa. Tas tikai apliecina, ka nevajadzētu paredzēt tādu dividenžu apmēru, kas ir lielāks par sagaidāmo peļņu. Tas dotu iespēju arī atbrīvot finanšu līdzekļus, kas ir rezervēti, lai segtu šo starpību.

Kolēģi! Neapšaubāmi, vieglāk ir atņemt tiem, kas dara. Taču tas pēc būtības nav pareizi, jo vairāk – tas ir pilnīgi nepareizi, pat tuvredzīgi un muļķīgi. Mūsu uzdevums ir domāt par to, kā uzņēmumam palīdzēt nopelnīt vairāk, kā attīstīties, jo tieši tad pieaugs arī peļņa un dividendes.

Es aicinu nepakļauties populismam, saldiem solījumiem un arī vienlaikus meliem, bet atbildīgi domāt par mūsu kapitālsabiedrību, tās ietekmi uz mežsaimniecību un arī uz ekonomiku. Es aicinu noraidīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par AS “Latvijas valsts meži” finanšu līdzekļu uzkrājuma vismaz 115 055 535 euro apmērā iemaksu valsts budžetā” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 49, atturas – 11. Tātad lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!

A. Šuvajevs (PRO).

Es aicinātu nodot šo lēmuma projektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Ja citu priekšlikumu nav, tad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par AS “Latvijas valsts meži” finanšu līdzekļu uzkrājuma vismaz 115 055 535 euro apmērā iemaksu valsts budžetā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 45, atturas – 10. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Par likuma otrreizēju caurlūkošanu”.

Godātie kolēģi! Valsts prezidents šā gada 19. jūnijā ir nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 11. jūnijā Saeimas pieņemto Imigrācijas likumu. Atbildīgā par šo likumu ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam Saeimai ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš, kā arī datums, kad likums atkārtoti izskatāms Saeimas sēdē. Jautājums ir ticis izskatīts atbildīgajā komisijā.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Raimondam Bergmanim, lai izteiktu priekšlikumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas datumu Saeimas sēdē.

Lūdzu!

R. Bergmanis (AS).

Cienījamie kolēģi! Komisija lēma, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas dienas un izskatīšana – šī gada 20. augustā ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem iebildumu nav. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 28. jūlijam, un Saeimas sēdē izskatīsim 20. augustā. Paldies.

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Deputāti Juris Viļums, Linda Matisone, Dāvis Melnalksnis, Edgars Putra, Inga Priede, Aiva Vīksna, Raivis Kalējs, Ingmārs Līdaka, Česlavs Batņa un Andrejs Svilāns ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Raivja Kalēja apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu, lai apstiprinātu Raivi Kalēju par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”, otrais, galīgais, lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā ziņos tās priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Vakar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sēdē izskatīja saņemtos priekšlikumus. Likumprojektam “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” bija iesniegti 12 priekšlikumi.

1. – deputātu Daigas Mieriņas un Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Attiecas uz valsts zinātnisko institūciju atbilstības apliecinājumu. Šobrīd, ļoti strauji attīstoties militārajai industrijai, arī šīs institūcijas ir gatavas palīdzēt valsts drošības stiprināšanai. Līdz ar to mēs iesniedzām šo priekšlikumu, un šis priekšlikums komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Tātad 1. priekšlikums komisijā ir atbalstīts. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Šis priekšlikums komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 3. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 4. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā tas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Arī 5. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Arī tas ir redakcionāls. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

 

R. Bergmanis. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 7. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Tas komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

 

R. Bergmanis. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 12. – deputātu Daigas Mieriņas un Raimonda Bergmaņa priekšlikums attiecībā uz pārejas noteikumiem, un šis priekšlikums ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus 12 priekšlikumus.

Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

R. Bergmanis. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”, otrais, galīgais, lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – tās priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Arī šis likumprojekts vakar tika skatīts komisijas sēdē. Iepriekšējā Saeimas sēdē – 19. jūnijā – mums neizdevās to pieņemt.

Tika saņemti seši priekšlikumi attiecībā uz šo likumprojektu.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts, iekļauts 3. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 3. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Kā jūs saprotat no likumprojekta nosaukuma, tas attiecas uz publisku izklaides un svētku pasākumu drošību, un tas tiešām ir ļoti svarīgi šajā brīdī pieņemt šādus svarīgus grozījumus likumā, lai visiem būtu pienācīgi skaidrs, kā rīkoties konkrētos riska apstākļos. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 4. – kultūras ministra Puntuļa priekšlikums. Arī guva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī guva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 6. – kultūras ministra Puntuļa priekšlikums. Identisks ar iepriekšējo – Juridiskā biroja priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Līdz ar to esam visus sešus priekšlikumus šajā likumprojektā izskatījuši.

Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

R. Bergmanis. Paldies, kolēģi!

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Par Nolīguma par pasta maksājumu pakalpojumiem Otro papildprotokolu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Edmunds Cepurītis.

E. Cepurītis (PRO).

Kolēģi! Šis un arī nākamais likumprojekts saistīts ar Latvijas darbu Pasaules Pasta savienībā. Otrais papildprotokols Nolīgumā par pasta maksājumu pakalpojumiem paredz vairākus tehniskus nosacījumus, piemēram, grozīt sūtījumu klasifikāciju apdrošināšanas nosacījumiem.

Otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Liels paldies! Tātad šis ir starptautisks līgums, tādēļ izskatāms tikai divos lasījumos.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Nolīguma par pasta maksājumu pakalpojumiem Otro papildprotokolu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Likumprojekts “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Divpadsmito papildprotokolu”, otrais, galīgais, lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Edmunds Cepurītis.

E. Cepurītis (PRO).

Kolēģi! Šeit konstitūcijas papildprotokolā labotas valodas un numerācijas nianses, kas skatītas pirmajā lasījumā.

Otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Divpadsmito papildprotokolu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā” pirms trešā lasījuma.

Skatot likumprojektu, izskatīja vienu – Juridiskā biroja priekšlikumu. Tas faktiski saistīts ar juridisko tehniku. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atbalstīts. Deputāti tam piekrīt.

J. Patmalnieks. Tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā”. Priekšlikumi uz trešo lasījumu netika saņemti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Godātie kolēģi! Atgādināšu, ka šī likumprojekta mērķis ir paaugstināt administratīvos sodus par pārkāpumiem valsts valodas lietojuma jomā, kā arī aktualizēt un precizēt likuma 20. pantu, 20. panta tvērumu, par necieņu pret valsts valodu. Uz otro lasījumu saņēmām divus priekšlikumus.

1. – deputātes Janas Simanovskas priekšlikums. Paredz grozījumus attiecībā uz administratīvo atbildību par draudu izteikšanu, proti, ka par draudiem vai aicinājumu radīt kaitējumu personai vai tās tuviniekiem atbildība iestātos neatkarīgi no tā, vai cietušajiem ir bijis pamats uzskatīt, ka draudi tiks īstenoti.

Komisijas vārdā es norādu, ka šis jautājums jau iepriekš ir ticis diskutēts Juridiskajā komisijā. Atsevišķās sēdēs bija apspriesti vairāki varianti un meklēti veidi iespējamai šīs normas pilnveidei tā, lai tā būtu nepārprotama, lai saglabātos objektīvi kritēriji un nerastos problēmas ar piemērošanu. Bet līdz šim tāda versija, kas gūtu komisijas atbalstu, netika rasta, un arī šis uz trešo lasījumu iesniegtais priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Cienījamie kolēģi! Ne viens vien cilvēks man ir teicis par ārkārtīgu naidīgumu sociālajos tīklos. Tostarp es esmu dzirdējusi arī no kolēģiem, arī kolēģiem no citām partijām... Mēs arī ļoti labi zinām – ja esam pielaidīgi pret nepieklājīgu uzvedību, tai ir tendence izplesties. Līdz ar to ir jautājums, kā mēs varam panākt, lai sociālajos tīklos tomēr tiek saglabāta laba, pieņemama vide. Mani pašu reiz... uz vienu manu komentāru man ieteica pakārties. Es par to iesniedzu ziņojumu policijai, lai izvērtē. Tad, kad es saņēmu atbildi, izrādījās, ka policija tiešām bija strādājusi. Viņi bija gan sazinājušies ar šī ieteikuma autoru, gan pārbaudījuši manus datus. Viņi bija secinājuši, ka autors vienkārši bija sadusmojies, bet viņš nebija to domājis nopietni. Savukārt, pārbaudot manus datus, bija secināts, ka es agrāk nekad neesmu griezusies policijā vai slimnīcā sakarā ar vardarbību pret mani. Līdz ar to viņi uzskatīja, ka man nav pamata baidīties.

Bet tas nozīmē, ka mēs tomēr esam pielaidīgi pret to un ka mēs sociālajos tīklos drīkstam draudēt. Mēs drīkstam sūtīt... pateikt, ka tevi drīkst izvarot. Mēs varam pateikt, ka tev var nogriezt galvu, mēs varam pateikt, ka taviem bērniem klāsies slikti. To visu mēs varam izdarīt. Bet, ja nav reālu risku, tad mēs pret to esam pielaidīgi. Un, man liekas, tas nav pareizi.

Līdz ar to – piedāvātais priekšlikums. Mēs jau par to esam runājuši pietiekami ilgu laiku. Juridiskā komisija to skatīja un nodeva arī atbildīgajām iestādēm skatīšanai. Tātad šis priekšlikums vairs nav tīri no manas puses, manu kolēģu puses, bet tas jau tika skatīts kopā ar atbildīgajām institūcijām. Līdz ar to tas, ko viņi atnesa uz Juridisko komisiju, bija formulējums, kurš jau diezgan skaidri pasaka, ka tad, ja ir draudi cilvēka dzīvībai, fiziskajai veselībai, kādai citai juridiski aizsargātai interesei... tikai tādā gadījumā iestājas administratīvā atbildība. Bet šis pants tiesībsargājošajām iestādēm arī būtu vieglāk piemērojams, jo tādā gadījumā sods tiktu piemērots pēc fakta. Nevajadzētu vairs izvērtēt, vai šis cilvēks, kas to izteica, to domāja nopietni vai nenopietni, vai viņam ir tādas iespējas vai nav. Un nevajadzētu arī lūgt datus par aizskarto personu un skatīties, vai šai personai vēsturē ir bijis kaut kāds iemesls baidīties.

Līdz ar to tas ir ļoti samērojams pants, ļoti skaidrs pants, ka tādā gadījumā, ja ir nopietni draudi, tātad vēl aizvien drīkstēs izteikt kritiskas piezīmes, varēs viens otru apsaukāt, ja ļoti vēlēsies, bet tad, ja ir izteikti diezgan skaidri draudi, tikai tādā gadījumā iestājas administratīvs sods, kuru iestādes var piemērot daudz vienkāršāk, jo ir izdarīts pārkāpums, administratīvs pārkāpums, un ir arī administratīvs sods.

Līdz ar to es lūdzu šo atbalstīt... vienkārši rūpēs par to, lai mūsu vide, arī digitālā vide, būtu mazāk agresīva un mazāk toksiska.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Manuprāt, ar šo priekšlikumu vajadzētu strādāt. Ir problēma, un problēma jārisina, jo nav pieļaujams, ka izskan draudi, ka cilvēki nevar mierīgi dzīvot tāpēc, ka viņus terorizē sociālajos tīklos. Bet ir nozīme arī priekšlikuma tekstam. Mēs nevaram atbalstīt labas domas, ja nav atbilstoši noformulēta priekšlikuma.

Mēs tagad strādājam ar likumprojektu trešajā lasījumā. Un kur ir problēma? Priekšlikuma autori piedāvā saukt pie atbildības par draudiem vai aicinājumu radīt kaitējumu. Mums ir atbildība par draudiem. Patlaban, ja piedraud ar nonāvēšanu, ja draud, ka nodarīs smagus miesas bojājumus, ir paredzēta kriminālatbildība. Ja ir citi draudi un cilvēkam ir pamats baidīties par savu veselību, par savu mantu, ir administratīvā atbildība.

Patlaban ir objektīvais kritērijs, proti, policijas darbinieks izvērtē situāciju un pieņem lēmumu. Šis priekšlikums paredz, ka ir tikai subjektīvais faktors, kritērijs. Un, ja mēs pieņemam šādu normu redakcijā, kas ir piedāvāta, ko tas nozīmē? Cilvēks izlasīja tvītu, vienalga, kādu, viņš ziņo, ka tie ir draudi, un ir jābūt sodam.

Es domāju, ka ir svarīgi rīkoties juridiski korekti. Mēs nedrīkstam atteikties no tā formulējuma, kas mums patlaban ir, proti, ka cilvēkam bija pamats baidīties, bet vienlaikus es uzskatu, ka pieteiktais jautājums ir ļoti svarīgs. Šoreiz, šodien balsojot, mēs nedrīkstam pielikt punktu, jo komisija izskatot... komisija neatbalstīja (deputāti balsoja pret, atturējās, un tikai viens cilvēks, proti, iesniedzēja, atbalstīja šo priekšlikumu) nevis tāpēc, ka mērķis ir slikts, bet problēma ir tā, ka ar izpildījumu šoreiz nesanāca.

Kolēģi, es aicinu turpināt darbu, meklēt juridiski korektu risinājumu. Mēs nedrīkstam balsot par saukļiem un, ierakstot likumā, ir jābūt tādam tekstam, kuru var piemērot, ar kuru var strādāt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi, tiešām neplānojiet runāt! Bet, cienījamais komisijas vadītāj, ja šis priekšlikums ir pēc būtības labs un pareizs un ja tas tikai bija, jūsuprāt, noformēts nekorekti, tad kas jums traucēja komisijā izstrādāt korektu priekšlikumu un šo problēmu labot? Jo pēc būtības par šo mēs Saeimā esam sen runājuši. Rekur ir konkrēts piemērs par to, ka policijai būtu mazāk darba, lai meklētu to cilvēku rokā un mēģinātu saprast, vai tiešām ir pamats baidīties vai nav pamata. Te ir mazāk subjektivitātes.

Ko nozīmē – ir pamats baidīties vai nav pamata baidīties? Ja es izlasu komentāru vai pie manis pienāk un piedraud, pat ja tas cilvēks neko neizdara, vai man ir pamats baidīties vai nav pamata baidīties? (Starpsauciens.) Ļoti subjektīvs. Protams, ar jūsu kolēģu rokām arī tas notiek ikdienā, tieši ar jūsu pavairotiem komentāriem. Un arī tāpēc es pieņemu, ka varbūt jums ir okei dzīvot ar naida runu ikdienā, bet tas nav... (Starpsauciens.) Līdz ar to juristiem... es aicinātu tomēr, ja pārmetam nekorekti noformulētu priekšlikumu trešajā lasījumā, tad komisijas darbs... Kā dara citas komisijas... Visu cieņu komisijām un komisiju konsultantiem, kas strādā un vajadzīgus priekšlikumus pārvērš normālos, tādos, kurus var atbalstīt trešajā lasījumā. Bet redzēsim, vai atnesīsiet kādu citu, labāku variantu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam otro reizi.

A. Judins (JV).

Es saprotu, ka ir skaisti ģenerēt skaistas idejas un aicināt sakarīgus cilvēkus, cilvēkus ar zināšanām, idejas noformēt tā, lai tās varētu piemērot. Es gribu vērst jūsu uzmanību, ka ar šo jautājumu mēs strādājām arī iepriekš. Jūsu piegājiens nav bijis pirmais. Komisijā bija diskusija. Ir izrunāts. Un es saprotu arī, par ko jūs runājāt, ka ir tādi naidīgi komentāri.

Bet jautājums: ja es policijai katru dienu sūtīšu 8, 10, 15 iesniegumus par to, ko es lasu sociālajos tīklos, vai mūsu policijai būs iespēja izmeklēt zādzības, laupīšanas, slepkavības? Tā mums arī stāstīja policijas darbinieki, kurus mēs aicinājām. Viņi ir gatavi strādāt, bet viņi nevar... Viņiem nav tādas kapacitātes, lai risinātu katru konfliktu, kas parādās sociālajos tīklos. Tāda bija viņu atbilde.

Ideja nepieļaut tādas darbības ir ļoti laba. Bet es aicinu nevis dalīt “jūs” un “mēs”, bet kopā meklēt risinājumu. Izskatot jautājumu trešajā lasījumā, komisijā mums nebija priekšlikumu, kā problēmu var atrisināt. Jūs atradāt vienkāršu risinājumu. Ja kāds uzrakstīja sliktu vārdu, saucam viņu pie atbildības. Vienalga, kādu vārdu. Nu, nevienkāršojiet! (Starpsauciens.) Es sapratu. Jums ir svarīgi tagad to darīt. Bet ir jābūt atbildīgiem par savu rīcību. Lūdzu, mobilizējiet sava ThinkTank domātāju grupas. Nu, uzrakstiet sakarīgu priekšlikumu, atbalstīsim.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Krasta. Jā, komisijas vārdā tikai vēlreiz varu pateikt, ka tik tiešām Juridiskajā komisijā bija diskutēts atsevišķās sēdēs par šo jautājumu, un līdz šim tāds normas variants, kas gūtu komisijas atbalstu, nebija rasts. Šis priekšlikums, kas tika iesniegts uz trešo lasījumu, nebija atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātes Janas Simanovskas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 28, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Krasta. 2. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Paredz Valsts darba inspekcijas kompetenci veikt administratīvā pārkāpuma procesu arī gadījumos, kad darba devēji nav snieguši normatīvajos aktos paredzēto informāciju vai to ir snieguši neatbilstoši. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

A. Krasta. Komisija vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 8, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam nepamatoti ievietotajām personām””, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģes un kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam nepamatoti ievietotajām personām”” trešajā lasījumā.

Tika iesniegti divi priekšlikumi.

1. – deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Paredz uzdot Latvijas Republikas prokuratūrai pēc savas iniciatīvas pārbaudīt lietas par personām, kuras atbilst likuma 1. pantā minētajiem apstākļiem, un lemt par šo personu statusa atjaunošanu arī bez individuāla iesnieguma. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo tas paredzētu atkāpties no likumprojektā nostiprinātās lietas individualizētās izskatīšanas kārtības un pieļaut statusa atjaunošanu bez personas vai tās tuvinieku piekrišanas un bez visu konkrētās lietas apstākļu izvērtēšanas. Turklāt likumā jau ir paredzēts mehānisms, saskaņā ar kuru prokurors, konstatējot likumā noteiktos apstākļus un nesaņemot iesniegumu, lietvedību var uzsākt arī pēc savas iniciatīvas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Vispār bija tikai viens priekšlikums. Otrs priekšlikums radās kā alternatīvais, ko izstrādāja nevis komisija, bet faktiski Juridiskais birojs. Tāpēc, ka nonāca strupceļā... ja neatbalstītu manu – 1. – priekšlikumu. Nu, tie labojumi... es tūlīt pateikšu.

Tātad mans – 1. – priekšlikums ir ļoti vienkāršs, ka Latvijas Nacionālajā arhīvā visas lietas pārbauda prokuratūra. Bet tā pārbaudīs neatkarīgi no tā, vai kāds pieprasīs vai nepieprasīs, tāpēc ka mums šī likuma pārejas noteikumos ir teikts, ka Ministru kabinets izveido attiecīgu kolēģiju, nu, tā būtu faktiski komisija, kas jau pārbauda šīs lietas. Un visas lietas, kā jau es teicu iepriekšējā Saeimas sēdē, ir Latvijas Nacionālajā arhīvā, un tur varētu būt par psihiatrijas izmantošanu politiski represēto lietās daži desmiti, mēs īsti nezinām, no 20 līdz 50... Jebkurā gadījumā šī komisija jau atdos šos materiālus prokuratūrai. Tā ka teikt, ka prokuratūra strādās tikai pēc individuāla iesnieguma, nav pareizi.

Un otrs mans priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Tas ir tieši tāds pats, kā pirms 36 gadiem nobalsoja Augstākā padome augustā, – reabilitēt visus politiski ieslodzītos psihiatriskajās slimnīcās. Un atbildība tajā laikā bija arī prokuratūrai. Pagājuši 36 gadi. Godīgi sakot, nekas nav izdarīts. Tikai daži deputāti ar mūsu individuāliem lēmumiem... Mēs atkal atgriežamies pie šī jautājuma. Un šeit nav visi. Te ir teikts, ka reabilitē visus, kas atbilst 1. pantā noteiktajiem kritērijiem. Tur ir precīzi pateikts. Atcerēsimies, ka manā priekšlikumā ir tie, kurus nosūtīja uz psihiatriskajām slimnīcām Latvijas PSR Valsts drošības komiteja, Baltijas kara apgabala Kara prokuratūras izmeklētāji un citas tiesībsargājošās iestādes. Tātad nevis vairākumā uz ārstniecības iestādēm, bet uz Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošajām iestādēm. Tātad ļoti vienkāršs politisks lēmums. Visi tiek reabilitēti.

Juridiskā komisija sacerēja milzīgu birokrātijas papīru, kurā pati aizmirsa, ka mums jau ir lēmums par to, ka visu izskatīs Ministru kabineta nodibināta kolēģija, kas būs komisija, un atdos prokuratūrai.

Ir dažas lietas. Ja prokurors konstatē 1. pantā minētos apstākļus, bet nav saņemts iesniegums, viņš uzsāk lietvedību pēc savas iniciatīvas, tātad viņš jebkurā gadījumā uzsāk. Pirms lietvedības uzsākšanas prokurors saņem personas piekrišanu lietas izskatīšanai, lēmuma pieņemšanai par personas statusa atjaunošanu. 90 procenti to personu ir mirušas, viņas neko nevar saņemt. Pat, ja ir dzīvas, tad, ņemot vērā, ka pēdējā lieta bija ap 1986. gadu, tātad tieši pirms 30... pirms 40 gadiem... un vecākiem cilvēkiem jau varētu būt 80, 90 vai 100 gadu. Tātad prokurors tā vietā, lai reabilitētu, jau redzot, ka tā lieta ir, piemēram, Baltijas kara apgabala tribunāls, viņš meklēs... ierēdņi meklēs šo cilvēku... varbūt pa telefonu... Viņam ir 90 vai 100 gadu, varbūt viņš kaut kur Zilupē dzīvo vai vēl tālāk kaut kur pie Lietuvas robežas, un viņu nevar atrast. Bet pieņemsim, ka viņu atrod.

Tagad nākamais. Te ir rakstīts, ja cilvēks ir miris, ja persona mirusi, piekrišanu sniedz radinieks vai tās pārdzīvojušais laulātais. Bet pieņemsim gadījumu, es jums piemēru pateikšu. Vīrs disidents, sieva komuniste. Sieva nemaz nezina, ka vīrs ir disidents, viņu arestē, aizved uz psihiatrisko slimnīcu. Un sieva saka: “Nu traks, kas traks, viņš taču mums visu dzīvi sabojāja! Es stāvēju rindā pēc moskviča, es te partijā ņēmos...” Un viņai tagad ir naids. Varbūt viņa nav šķīrusies, un tagad viņu sameklē prokuratūra un prasa: “Jūs gribat reabilitēt savu vīru?” Viņa saka: “Tas maita, viņš taču man dzīvi sabojāja, mani no partijas izslēdza!” Viņa neko nedos. Nu, tas taču ir vienkārši smieklīgi –skraidīt pa Latviju un meklēt 20–30 cilvēkiem kaut kādu... Un tālāk ir teikts tā: “Ja personai nav pārdzīvojušā laulātā vai radinieka, lietas izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai attiecīga piekrišana nav nepieciešama.” Beigās tik un tā izrādās – nav. Bet, ja ir, ja ir bērni, ja ir sanaidojušies savā starpā? Bērni bieži vien neatzīst, teiksim, vecākus... un tā tālāk. Tas viss ir tādas birokrātiskas un nevajadzīgas lietas. Un Latvijas Politiski represēto apvienība arī nepiekrīt. Es ar viņiem konsultējos. Viņi saka: “Tas būtu atkal pazemojums. Pēc 40 gadiem vai 30 gadiem pēc iepriekšējā likuma pieņemšanas mēs atkal prasīsim, lai individuāli sniedz kaut kādu iesniegumu, kas vispār nav vajadzīgs.”

Tāpēc aicinu atbalstīt 1. un noraidīt 2. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

L. Rasima. Nu jā, īsumā vēlreiz. Būs arī 2. priekšlikums. Bet pēc būtības arī šobrīd Ģenerālprokuratūra var pēc savas iniciatīvas šādas lietas uzsākt un izskatīt. Mēs dzīvojam tiesiskā valstī. Tieslietu ministrija norādīja, ka personas piekrišanai ir būtiska nozīme... un mēs negribam no tās atteikties. Tātad radinieki arī uztverami kā nākamie... Bet attiecīgi... nu jā, tā ir svarīga sastāvdaļa, ka pret personas gribu mēs nevaram viņai šo statusu atņemt vai atjaunot, vai kā... Tas ir 2. priekšlikums, tur mēs skaidrosim, kādi grozījumi paredzēti.

Sēdes vadītāja. Paldies.

L. Rasima. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Kiršteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 34, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, ir laiks kārtējam pārtraukumam, bet es piedāvātu pabeigt šo likumprojektu... vienu minūtīti.

Lūdzu, 2. – priekšlikums.

L. Rasima. 2. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tas paredz izteikt vēl likuma 2. panta astoto daļu jaunā redakcijā, nosakot, ka prokurors, konstatējot likuma 1. pantā minētos apstākļus... un ja par attiecīgo gadījumu nav saņemts iesniegums, uzsāk lietvedību pēc savas iniciatīvas. Pirms lietvedības uzsākšanas prokuroram jāsaņem personas un tās aizgādņa piekrišana lietas izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai par personas statusa atjaunošanu, tostarp iespējamām izmaiņām personas datu apstrādes sistēmās. Ja persona ir mirusi, piekrišanu sniedz tās radinieks vai pārdzīvojušais laulātais. Savukārt, ja personai nav ne pārdzīvojušā laulātā, ne radinieka, attiecīga piekrišana nav nepieciešama. Šis priekšlikums novērš situāciju, ka vēsturiskā taisnīguma atjaunošana nebūtu iespējama tikai tādēļ, ka mirušajai personai nav tuvinieku, vienlaikus saglabājot katras lietas individuālu izvērtēšanu. Tāds arī bija šo likumprojektu mērķis, ka tomēr mēs saglabājam šo individualizēto izvērtējumu.

Un, kolēģi, es vēlētos atgādināt, ka mēs otrajā lasījumā iestrādājām pārejas noteikumos, ka būs arī izpēte... gan izpēte, gan sabiedrības informēšana... kurā mēs arī uzzināsim un kurā šīs visas lietas tiks izpētītas. Tā, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Mēs bijām vienojušies pabeigt šo likumprojektu. Nu labi, Kiršteina kungs, uzsākam debates! Bet varbūt jūs varat apžēloties un īsi... (Starpsauciens: “Pārtraukumu!”) Pārtraukumu? (Starpsauciens.) Kiršteina kungs apsola izņēmuma kārtā neizmantot visu pilnu laiku, vai ne? (Starpsaucieni.)

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Pavisam vienkārši. Daudzi radinieki... Nu, ko mēs esam izdarījuši? Protams, jābalso arī par šo 2. priekšlikumu, bet daudzi radinieki nedos nekādu atļauju, un tie cilvēki paliks pazemoti. Es domāju, ka jaunā Saeima jebkurā gadījumā būs spiesta pie šī atgriezties.

Viens iemesls tikai, ar ko es arī nobeigšu. Tiesu ekspertu nodaļas vadītāja ilgu laiku bija Anita Apsīte. Tas ir pie Nacionālā psihiskās veselības centra. Un viņa teica: čekā taču strādāja gudri cilvēki! Un, ja viņi teica, ka tu esi traks, tad taču nevarēja kļūdīties. Loģiski, viņas izpratnē un arī Latvijas psihiatrijas (kurā palika cilvēki no padomju laikiem, no LPSR) izpratnē visi, kas uzvilka nacionālo karogu, visi, kas tulkoja vai, teiksim, izdeva Bībeli... tur Līgatnes vācieši... viņi visi bija pelnījuši psihiatrisko slimnīcu, jo viņi taču nebija normāli. Normāli cilvēki, kā es teicu, stāvēja rindā pēc moskviča un nekādā gadījumā neprotestēja pret padomju varu. Un tāpēc tie radinieki nedos daudziem šīs atļaujas.

Nu, vienkārši kauns, ka mēs šādus te pieņemam. Bet labāk, kā saka, pusdzīvs kaķis nekā nekāds... sprādzis.

Tā ka balsojam “par”.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

L. Rasima. Šis ir atbalstīts. Šis ir komisijas priekšlikums. Aicinu, kolēģi, atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tātad 2. – komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

L. Rasima. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam nepamatoti ievietotajām personām” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

L. Rasima. Paldies, kolēģi! Pēc pārtraukuma būs otrs...

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Atvainojiet, ka esam aizkavējušies... no plānotā pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Pirms Saeimas sekretāra biedre Antoņina Ņenaševa nolasīs reģistrācijas rezultātus, vārds deputātam Raimondam Bergmanim – paziņojumam par komisijas sēdi.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamie Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti! Burtiski pēc reģistrācijas datu nolasīšanas pulcējamies uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Mēs atsāksim darbu pulksten 16.10. Pulksten 16.00 būs Prezidija sēde.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Reģistrējušies 85, nav reģistrējušies 15 deputāti: Arvils Ašeradens, Anda Čakša, Mārtiņš Daģis, Gundars Daudze, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Mārcis Jencītis, Jurģis Klotiņš, Līga Kļaviņa, Atis Labucis, Daiga Mieriņa, Uģis Mitrevics, Zane Skujiņa-Rubene, Didzis Šmits, Agita Zariņa-Stūre un Edmunds Zivtiņš.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 16.10.

(Pārtraukums.)

Latvijas Republikas Saeimas
2026. gada 23. jūlija pirmās ārkārtas sesijas sēdes turpinājums

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre

Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Tātad atgriežamies pie Saeimas šodienas ārkārtas sesijas sēdes. Aicinu arī uz lielā ekrāna atspoguļot aktuālo darba kārtības jautājumu. Izskatīšanā šobrīd ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Tātad izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” trešajā lasījumā.

Kā jau sēdes vadītāja minēja, priekšlikumi nav saņemti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

L. Rasima. Paldies, kolēģi, par šo darbiņu, kas paveikts. Esam labi pastrādājuši.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Grasbergs. Viņš informēs par visiem 20 saņemtajiem priekšlikumiem.

J. Grasbergs (NA).

Labdien! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” trešajā lasījumā. Komisijā saņemti 20 priekšlikumi, visus esam izskatījuši.

Sāksim pēc kārtas.

1. – deputātu Jāņa Vitenberga un Artūra Butāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Grasbergs. 3. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Grasbergs. 4. – arī Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Grasbergs. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 6. – deputāta Andra Kulberga priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 7. – deputātu Jāņa Vitenberga un Artūra Butāna priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi, īsi. Tātad kopā ar Vitenberga kungu esam daudz laika veltījuši šim jautājumam gan komisijā, gan arī šeit, no tribīnes, norādot uz tiem riskiem, it īpaši jauniešiem, kuriem neapzinīgi tiek izsniegti patēriņa kredīti, ātrie kredīti. Mūsuprāt, ierobežojums pa nakti tos neizsniegt – tas ir pussolis, tas ir pareizi, un ir labi, ka tas ir pieņemts. Tomēr konkrētais priekšlikums paredz šos patēriņa kredītus un to reklamēšanos ierobežot. Faktiski katrs no jums PTAC pārskatā var iepazīties ar datiem, cik jaunieši aizņemas... un ne tikai jaunieši, kāds vispār ir šis portfelis Latvijā. Laikā, kad darba devēji cīnās par to, lai atgrieztu legālajā tirgū trūkstošo darbaspēku, atvieglot reklāmas un vēl vairāk stimulēt patēriņa kredītus, kurus liels procents pēc tam neatmaksā, mūsuprāt, ir nepareizi no ekonomikas un no darba tirgus situācijas viedokļa. Līdz ar to aicinājums atbalstīt šo priekšlikumu, un, ja mums ir jārisina ātrie kredīti, tad drīzāk ierobežojot tos, nevis liberalizējot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Nu, pēdējā iespēja – trešais lasījums. Garš ceļš ir noiets. Priekšlikuma kontekstā mazliet iezīmēšu šī likumprojekta priekšvēsturi. Un tam paralēli rit vēl viens likumprojekts, kas trešajā lasījumā komisijā šonedēļ tika atbalstīts un tiks skatīts Saeimas 20. augusta ārkārtas sēdē.

Kopumā šeit viss ir pareizi. Mēs pārņemam Eiropas Savienības attiecīgās direktīvas, kas palīdz regulēt patēriņa kredītu nozari. Tas, kas ir problemātiski, – šī regulas pārņemšanas procesa piesegā tiek virzīta faktiski tāda pamatīga patēriņa kredītu reklāmas liberalizācija. Līdz šim Latvijā ir bijis viens no Eiropas Savienībā stingrākajiem regulējumiem, kas faktiski patēriņa kredītu reklāmu aizliedz, ar atsevišķiem izņēmumiem. Bet kopumā ir vispārējais aizliegums.

Mēs komisijā gari un plaši diskutējām par šīm divām pieejām. Pašreizējā pieeja – visu aizliedzam un tad ļoti strikti reglamentētus izņēmumus atļaujam. Iepretim otrai pieejai, kur kopumā reklāma ir atļauta, bet īpaši augsta riska produktiem tā ir aizliegta. Komisija nosliecās par labu šim otrajam. Komisijas vairākums... Domas dalījās, bet vairākums sprieda, ka nē, vajag tomēr reklāmas tirgu liberalizēt un tad meklēt iespējas atsevišķas produktu grupas ierobežot.

Problēma ir tāda, ka šo svarīgo mājasdarbu tā arī neizdevās panākt. Un, izņemot to, kas regulāri ir noteikts (tas ir ļoti vērtīgi, un to es pilnībā atbalstu), nozares lobija rezultātā komisijas vairākums tomēr tika pārliecināts neizvēlēties... neizdalīt atsevišķas produktu grupas, tai skaitā augsta riska grupas (to arī Butāna kungs tikko akcentēja), lai tām noteiktu stingrāku reklāmas ierobežojumu.

Eiropas Savienības direktīvas dalībvalstij neaizliedz nekādā mērā ierobežot konkrētu produktu, augsta riska produktu, reklāmu. Šeit nav runa par produktiem pašiem, tie tirgū ir pieejami. Šobrīd redzam, ka daudzi brokeri atrod viltīgus veidus, kā šos produktus reklamēt. Kopumā šie produkti ir pieejami. Lielākajai daļai no tiem ir arī pietiekami lietderīgs pielietojums ekonomikā. Bet stāsts šeit ir par reklāmu.

Es domāju, ka man un jebkuram citam ekonomistam ir skaidra apziņa, ka, šo tirgu, reklāmas tirgu, liberalizējot, pieprasījums pēc šiem produktiem pieaugs. Es zinu, ka ir atsevišķi deputāti, kas uzskata, ka tādējādi mēs dosim stimulu Latvijas ekonomikai. Nu, ja tas ir tas radošuma līmenis, ka vienīgais, ko mēs varam atrast, kā stimulēt ekonomiku, ir ļaut augsta riska ļoti jūtīgām sabiedrības grupām, lielākoties neaizsargātām grupām, iekrist ātro kredītu slazdā, tad tā ir tāda, kā saka, ne pārāk radoša ekonomiskā domāšana.

Mazliet no statistikas. Mēs ilgi tincinājām gan Ekonomikas ministriju, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centru. Lūdzām viņus, apzinoties, ka atsevišķos produktos šis nesamaksas vai kredītkavējuma risks ir augstāks, mēģināt atrast veidu, kā tomēr noteikt ierobežojumus šiem, tai skaitā ātrajiem, kredītiem jauniešiem. Diemžēl bija pilnīgi skaidrs, ka ministrija nav ieinteresēta šāda veida izņēmumus radīt, tāpēc likumprojekta teksts ir diezgan sterils.

Faktiski šis konkrētais – 7. – priekšlikums ir pēdējais mēģinājums. Tas nav perfekts, arī tur var par niansēm diskutēt, bet tas ir pēdējais mēģinājums ielikt nelielus izņēmumus, kas īpaši augsta riska produktiem reklāmu tomēr ierobežo.

Statistika no Latvijas Finanšu nozares asociācijas ir sekojoša. No jauna izsniegtajiem kredītiem bez nodrošinājuma, privātpersonu patēriņa kredītiem, 2024. gada dati. Mums ir 30 finanšu iestādes. Pusei no tām vidējā svērtā kavēto kredītu proporcija, tas ir, trīs mēnešu kavējumi, ir 1,5 procenti. Nu, varam uzskatīt, ka tas ir labs riska līmenis. Tikai 1,5 procentiem no šo kredītdevēju klientiem ir kavējumi, kas pārsniedz trīs mēnešus. Tad ir otrais segments, kas ir apmēram astoņi uzņēmumi, kam ir 4 procenti vidējais. Es uzskatu, ka arī ar 4 procentiem vēl varētu dzīvot. Bet tad ir segments no apmēram deviņiem uzņēmumiem, kuriem ir 10 procenti vidējais... katrs 10. klients kavē vismaz trīs mēnešus. Tad tabulas apakšgalā ir pieci uzņēmumi, kuriem šis īpatsvars pārsniedz 15 procentus, un ir viens uzņēmums, kuram tas pārsniedz 20 procentus, attiecīgi katrs ceturtais... katrs piektais... katrs septītais klients kavē savu maksājumu par trīs mēnešiem.

Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, bet apzināmies, ka, atbalstot šo likumprojektu, eventuāli, īpaši, ja neatbalstīsiet šo priekšlikumu...

Sēdes vadītāja. Paldies.

K. Briškens.... mēs balsosim par reklāmas tirgus liberalizāciju ātrajiem kredītiem.

Lūdzu, neatbalstiet! Atbalstiet šo priekšlikumu, bet ne likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā nav nekas piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Jāņa Vitenberga un Artūra Butāna iesniegto 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 5, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Grasbergs. Tā, turpinām ar 8. – atbildīgās komisijas priekšlikumu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. Nē? Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 9, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Grasbergs. 10. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 11. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Grasbergs. 12. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

J. Grasbergs. 14. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 15. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

J. Grasbergs. 15. – deputātu Jāņa Patmalnieka, Ata Labuča un Mārtiņa Felsa priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt... prasa balsojumu? (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Patmalnieka, Labuča un Felsa iesniegto 15. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 4, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Grasbergs. 16. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 17. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 17. – deputātu Jāņa Patmalnieka, Ata Labuča un Mārtiņa Felsa priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 4, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Grasbergs. 18. – deputātu Jāņa Vitenberga un Artūra Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti... prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 18, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Grasbergs. 19. – deputātu Jāņa Vitenberga un Artūra Butāna priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Grasbergs. 20. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

 

J. Grasbergs. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 13, atturas – 3. Likums pieņemts.

J. Grasbergs. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījums Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr. 1332/Lp14. Izskatām otrajā lasījumā.

Saņēmām divus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Piedāvā veikt precizējumu, proti, noteikt, ka attiecīgā norma ir piemērojama, kad ir saņemta informācija par fizisku personu, kura kriminālprocesā ir atzīta par aizdomās turēto, apsūdzēta vai notiesāta un ir izsludināta meklēšanā. Sākotnējā variantā bija citādi, un divos likumos bija atšķirīga redakcija. Juridiskais birojs piedāvā saskaņot un tieši runāt par situāciju, kad informācija ir saņemta, proti, procesa virzītājs nosūtīja ziņu attiecīgajām iestādēm. Mēs atbalstījām šo priekšlikumu un iekļāvām to 2. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas ir nedaudz plašāks.

Sēdes vadītāja. Tātad 1. priekšlikums komisijā ir atbalstīts. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Lai būtu nepārprotami un skaidri – mēs paredzējām, ka likumā ir jānorāda, ka runa ir par gadījumiem, kad personai ir piemērots drošības līdzeklis, kas saistīts ar brīvības ierobežošanu, pirmām kārtām apcietinājums. Tātad mēs ievērojām Juridiskā biroja rosinājumu un arī pilnveidojām to. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Judins. 6. augusts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Arī šo likumprojektu izskatām otrajā lasījumā. Tie ir saistīti. Mēs strādājam ar abiem diviem likumprojektiem.

Arī šajā gadījumā saņēmām divus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējoša rakstura, lai būtu vienota terminoloģija... kā iepriekšējā. Tas ir atbalstīts un iekļauts 2. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Līdzīgi ir ņemts vērā Juridiskā biroja ierosinājums, kā arī skaidri norādīts, ka runa ir par cilvēkiem, kuri izsludināti meklēšanā un kuriem ir piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis. Komisija 2. priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Izskatīti visi priekšlikumi.

Kolēģi, komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Judins. Priekšlikumus gaidām līdz 6. augustam.

Sēdes vadītāja. 6. augusts. Deputāti piekrīt.

___

Likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – tās priekšsēdētājs Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” (Nr. 1366/Lp14). Ar šo projektu mēs sākām strādāt, atbildot uz “ManaBalss.lv” aicinājumu nostiprināt, ka dzīvnieki nav lietas. Un ir iesniegti priekšlikumi, kas attiecas arī uz citiem jautājumiem. Secīgi informēšu.

1. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Pie grozījuma 163. pantā. Attiecas uz tiesībām adoptēt. Patlaban ir noteikts, ka adopcija nav iespējama, ja cilvēks bija sodīts par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, neatkarīgi no tā, vai sodāmība ir dzēsta vai noņemta. Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, ministrija aicina pārskatīt šo regulējumu un, proti, automātiski neizslēgt iespēju adoptēt, kas, protams, nozīmē, vienalga, analīzi, izvērtējumu. Un tas nekādā gadījumā nebūs tā, ka būs iespēja ikvienam bez pārbaudes veikt adopciju. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

1. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt? (Starpsauciens.) Prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 4, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Judins. Arī 2. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Grozījums 416. pantā, arī attiecas uz citu, bet arī Satversmes tiesas spriedumu un nepieciešamību to izpildīt. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 3. – deputāta Grasberga priekšlikums. Attiecas uz jautājumu, kura dēļ likumprojekts bija iesniegts. Mēs vērtējām gan 3., gan 4., gan 5. priekšlikumu, diskutējot par to, kādam ir jābūt formulējumam. Grasberga kunga priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti...

Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, vēlreiz! Tāda īsa piebilde, pirms skaidroju šo priekšlikumu. Ir pieklājīgi uzaicināt uz komisijas sēdi šo priekšlikumu iesniedzēju, jo, nu, nesekojam līdzi sēžu darba kārtībām, bet tas... tāda pieklājības forma, kā parasti to dara, ka komisijas vadītājs izsūta iesniedzējiem uzaicinājumu, lai piedalītos un skaidrotu klātienē. Skaidrošu no tribīnes, jo klātienē nepiedalījos – nebiju uzaicināts.

Par šo priekšlikumu saņēmām “ManaBalss.lv” iniciatīvu. Un ar to, ka patiešām ir nepieciešamība noteikt, ka dzīvnieks nav gluži vienkārša lieta, ko varam sadalīt... vai tas ir uzņēmuma bankrota procedūrā vai laulības šķiršanā, vai vēl kādā lietā. Pret to vajadzētu attiekties nedaudz savādāk, jo ne vienmēr mēs visu varam novērtēt naudā. Dzīvnieki tomēr atšķiras.

Tāpēc es gribētu skatīties arī no Dzīvnieku aizsardzības likuma perspektīvas. Likumā mēs esam izdalījuši, kas ir mājas (istabas) dzīvnieki un ražojošie dzīvnieki. Un es domāju, ka cilvēki, kas parakstījās šajā “ManaBalss.lv” iniciatīvā par šo dalīšanu un visām šīm lietām, vairāk domāja tieši par mīļdzīvniekiem. Šī definīcija jau noteikta. Mājas (istabas) dzīvnieks ir suns, kaķis, fretka, vēl dažādi dzīvnieki, ko mēs turam kā mīļdzīvniekus. Tāpēc man ir svarīgi vērst šo likumprojektu konkrēti uz to, uz ko tas ir paredzēts un domāts, jo tad, kad mēs runājam pilnīgi par visu, var rasties lieli pārpratumi, it sevišķi lauksaimniecības pusē, ja mēs sākam runāt par lauksaimniecības ražošanas dzīvniekiem, kuri patiešām ir vērtējami naudā kā lietas, mīļdzīvnieku statusā. Tāpēc man liekas, ka tas nav pareizi.

Tāpēc es arī iesniedzu šo priekšlikumu, ka mēs skaidri un gaiši definējam, ka tie ir mājas (istabas) dzīvnieki, ka viņi nav lietas. Manuprāt, tā būtu pareizā lietu kārtība, kā uz šo skatīties. Un es arī saprotu Zemkopības ministriju, kas atbild par šiem mīļdzīvniekiem. Tas nozīmētu noteikt augstākas prasības, nekā tas ir Dzīvnieku aizsardzības likumā, tieši šiem mājas (istabas) dzīvniekiem. Bet es domāju, ka mums būtu jāraugās tam pāri un patiešām jānosaka, ka mājas (istabas) dzīvnieki nav lietas. Es domāju, ka tas būtu pareizi – skatīties arī no Civillikuma skatpunkta. Strīdos, kuros nevar sadalīt mājdzīvnieku, tiesa un tas, kas to visu skatītu, ņemtu vērā, ka mēs nevērtējam to kā vienkāršu lietu, bet saprotam, ka tā ir justspējīga būtne.

Tāpēc es aicinu atbalstīt 3. priekšlikumu un sašaurināt to, kā mēs skatāmies uz šiem dzīvniekiem, ka tie ir mājas (istabas) dzīvnieki.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Kad Tieslietu ministrija, balstoties uz tiešām lielu mūsu līdzcilvēku lūgumu, tomēr domāja par iespējamiem veidiem, kā nostiprināt (sākotnējā “ManaBalss.lv” iniciatīva bija, ka dzīvnieks nav manta) šo regulējumu atbilstoši humānai Latvijas sabiedrībai 2026. gadā, tad mēs raudzījāmies uz citu valstu civilkodeksiem. Un Latvijas Civillikums (tie, kas ir juristi, labāk zina) tiešām ir pielīdzināms Vācijas, Šveices, Austrijas civilkodeksiem, kur ir tieši šāds regulējums, ka dzīvnieki nav lietas. Un vēl vairāk atkāpjoties vēsturē, atgādināšu, ka Justiniāna kodekss jeb Corpus Iuris Civilis, kam tūlīt 1500 gadu svinēs, bija tas, kurā ieviesa, ka dzīvnieki ir lietas. Mēs pēc 1500 gadiem tomēr mazliet citādi izturamies pret dzīvniekiem.

Šis Grasberga kunga priekšlikums ir tāds kā kompromiss. Es teiktu, ka sākotnēji piedāvātā pilnā definīcija “dzīvnieki nav lietas” vairāk atbilst lūgumam, ko sabiedrība ir lūgusi Saeimu atbalstīt. Bet tas, ko Juridiskā komisija ir atbalstījusi kā 6. – komisijas priekšlikumu, ir vispār neparedzēt, ka dzīvnieki nav lietas. Neviens dzīvnieks nav lieta – nedz mīļdzīvnieki, mājas (istabas) dzīvnieki, nedz visi pārējie. Vienkārši svītrot šo normu, manuprāt, ir nevis kompromiss, bet atpakaļrāpulība no tā, pie kā mēs kā Saeima tomēr pirmajā lasījumā un debatēs Juridiskajā komisijā bijām nonākuši. Tad man liktos labāk, ja reiz tik tiešām ir tik liels lobijs un ir tāds satraukums, ka mēs nostiprinām mājas (istabas) dzīvniekus šobrīd un trešajā lasījumā domājam, ko darīt ar pārējiem dzīvniekiem, nevis svītrot to, ka dzīvnieki nav lietas vispār, kā tas ir piedāvāts kompromisā – it kā kompromisā – 6. priekšlikumā.

Šis ir otrais lasījums, vēl būs trešais lasījums. Mēs veidojam likumu no lasījuma uz lasījumu, uzlabojam to un pēc tam, interpretējot, piemērojot tiesību normas... Arī otrajā lasījumā Saeimas sēdē atbalstītā redakcija un šodienas debates būs noteicošas.

Kolēģi, dzīvnieki nav lietas. Protams, katrs dzīvnieks ir citāds, tam ir cits mērķis. Mūsu attieksme kā cilvēkiem pret katru dzīvnieku arī ir citāda – vai tas ir lauksaimniecības dzīvnieks, vai tas ir mūsu istabas dzīvnieks, vai tas ir meža zvērs, un, protams, arī rūpnieciski un arī pārtikā patērējami dzīvnieki ir dzīvnieki. Protams, ka mēs tos visus nevaram likt vienā maisā. Bet dzīvnieki nav lietas un mājas (istabas) mīluļi, es domāju, šajā Saeimā noteikti visu ieskatā, nav lietas. Un tieši tas regulējums, ko Tieslietu ministrija virzīja attiecībā uz šo iespējamo morālo kaitējumu, kas īpašniekam tiek nodarīts, sakropļojot, nogalinot dzīvnieku, kāds šobrīd vispār netiek paredzēts... Ir ļoti, ļoti svarīgi, lai būtu šis regulējums, ka dzīvnieki nav lietas.

Tāpēc es atbalstītu, jo es saprotu, ka tāds ir bijis šis lielais uzstādījums, tostarp atļaušos teikt vārdu “lobija”, ka atbalstīja priekšlikumu, kas vismaz par lietām neuzskata mājas (istabas) dzīvniekus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Pirmām kārtām reaģējot uz to, ka izskanēja informācija, ka Grasberga kungs nebija uzaicināts. Noteikti pārbaudīsim un sauksim vainīgos pie atbildības, jo, protams, tā nedrīkst būt, jo skaidrs, ka parasti priekšsēdētāji vakaros sēž un sūta ielūgumus. Tā arī ir organizēts darbs. Mēs pārbaudīsim. Es neironizēju. Noskaidrosim. Tāpēc ka tas ir pirmais gadījums, kad es dzirdu: kāds, kurš iesniedza priekšlikumu, nebija uzaicināts. Jo es labi atceros to sēdi, es devu vārdu Teirumnieka kungam, kurš stāstīja, bet bija tieši pamats domāt, ka Grasberga kungs piedalās citos pasākumos.

Bet par jautājuma būtību. Kolēģi, ar šo likumprojektu ir tiešām problēma, jo mums ir vairāki priekšlikumi par vienu un to pašu jautājumu un katram priekšlikumam ir savs defekts. Runājot par Grasberga kunga priekšlikumu, es saprotu bažas, kas ir vairākām organizācijām, ka viņi nevarēs veikt savu lauksaimniecisko darbību tāpēc, ka viņiem kāds traucēs, prasīs kaut kādus citus standartus. Mēs par to runājām. Ir jāsaprot, ka ir Civillikums, ir likumi, ir Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kā organizēt darbu lauksaimniecībā, kādi noteikumi jāievēro.

Mēs to neregulējam. Šeit ir vērtīborientēta norma, kas uzsver: dzīvnieks nav lieta. Ar dzīvnieku nedrīkst rīkoties kā ar kaut kādu mantu, ar kaut kādiem priekšmetiem, ar kaut kādām lietām, kurām nav tādas nozīmes. Tas nav galds, tas nav krēsls, tas nav televizors, tas nav transportlīdzeklis. Un tiešām no ekspertiem mēs dzirdējām, vai būtu pareizi šķirot un teikt, ka daži ir lietas, citi nav lietas. Bet, kas ir labi Grasberga kunga priekšlikumā: viņš neatsakās no formulējuma, ka dzīvnieki nav lietas. Jo mūsu lielā problēma ir 6. priekšlikums, kurā komisijas vairākums – pieci pret četri – nolēma, ka vispār par to nevajadzētu runāt. Jā, tieši ar vienu balsi, ar tādu pārsvaru mēs tagad varam redzēt... un par to vēl runāsim arī pie 6. priekšlikuma. Bet pamatkritika par šo konkrēto priekšlikumu bija saistīta ar to, ka, ja mēs runājam, ka ir dzīva būtne, mums nevajadzētu šķirot un dalīt – jā, mājas dzīvniekus mēs aizsargāsim un runāsim par tiem, bet par citiem dzīvniekiem tā nevajag runāt. Tā ir tā problēma. Kaut gan, manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka ir pirmais teikums.

Tāpēc ļoti grūti izvēlēties, kā pareizi balsot. Manā skatījumā, mums jāatbalsta 4. – Tieslietu ministrijas sagatavotais priekšlikums. Tas ir tāds pareizs, un to vajadzētu atbalstīt. Bet attiecībā uz Grasberga kunga priekšlikumu es atturos. Kaut gan, vēlreiz uzsveru, es saprotu, par ko ir runa, bet, manuprāt, nav pamata uztraukumam. Izlasiet visu to normu, kas ir piedāvāta! Tur ir norādīts – dzīvnieks nav lieta. Bet tas nenozīmē, ka mēs vairs nepiemērosim Civillikumu. Nu, īpašuma tiesības neviens neplāno atcelt. Ja kāds uzdāvina dzīvnieku, tad arī būs civiltiesisks darījums.

Kāds ir mērķis šim likumprojektam un grozījumam? Katru reizi, kad ir runa par dzīvnieku, atgādināt, ka tā ir dzīva būtne, neaizmirst to. Tāpēc es aicināšu un tagad aicinu savā vārdā tomēr fokusēties uz 4. priekšlikumu, to atbalstīt, bet par 3., es domāju, mums vajadzētu balsot vai nu “pret”, vai atturēties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Priedei.

I. Priede (AS).

Cienījamie kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt projektu, ka dzīvnieki nav lietas, jo arī dzīvnieku pasēs ir ierakstīts “lolojumdzīvnieki”, kas ir kā ģimenes locekļi – dažam pat bērnu vietā –, kas spēj just un pieķerties saimniekiem, un būt uzticams draugs. Tas ir jāatšķir varbūt no saimnieciskās darbības veicējiem, no lopkopības, no lauksaimniecības. Bet arī tie dzīvnieki īstenībā nav lietas.

Es pati esmu saskārusies ar jautājumu par to, ka šķiroties ģimenes neņem vērā, kuram dzīvnieks ir pieķēries, un tiesas procesā dzīvnieks tiek vērtēts kā manta, un tas tiek bieži izmantots kā atriebības ierocis pret otru pusi, nerēķinoties ar dzīvnieka emocionālo stāvokli. Un tāpat arī ir pilnas patversmes ar bezatbildīgu cilvēku rīcībā nodotiem dzīvniekiem, un viņiem par to nekāds sods netiek piemērots.

Tā ka lūdzu atbalstīt vai nu 3., vai 4. priekšlikumu.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam otro reizi.

J. Grasbergs (NA).

Vēlreiz paskaidrojot, kāpēc būtu jānodala mīļdzīvnieki jeb mājas (istabas) dzīvnieki, kā tas šobrīd ir definēts Dzīvnieku aizsardzības likumā. Definējot Civillikumā šo normu, mēs nekādi nepazeminām labbūtības prasības ražojošajiem dzīvniekiem. Tas nemainās, jo tos aizsargā Dzīvnieku aizsardzības likums, bet mēs novēršam pārpratumus.

Tas, kas arī tikko kā izskanēja, ka, dalot mantu, dzīvnieku... mīļdzīvnieku, lolojumdzīvnieku, mēs nedrīkstam vērtēt tikai pēc cenas, ka tam ir arī emocionālā vērtība. Bet, ja mēs skatāmies uz ražojošo dzīvnieku, tas ir jāvērtē naudā... pie kaut kādas dalīšanas un lietas. Tāpēc ir tik būtiski nesajaukt šīs lietas kopā. Tāpēc es aicinu atbalstīt 3. priekšlikumu, kurā mēs nodalām šaurāk – mājas (istabas) dzīvniekus atdalām no ražojošajiem. Jo tas, ko Judina kungs minēja, ka šī norma Civillikumā ir vairāk kā vērtīborientēta norma... ja mēs šo vērtīborientēto normu pārceļam uz ražojošiem dzīvniekiem... Piemēram, ražojošos dzīvniekus apdrošina. Un apdrošināšanas gadījumā, ja mēs sāksim vērtēt emocionālās lietas, tad varēsim nonākt daudzos pārpratumos.

Tāpēc es gribu teikt, ka mēs lolojumdzīvniekus vērtējam arī pēc emocijām un pēc tā visa... kurš kuram nodod vai, nezinu, līdzīgi kā ar bērniem, saskarsmes un vēl dažādas lietas... varam domāt tālāk, bet ka mēs ražošanas dzīvniekus no tā visa izņemam ārā un atstājam tos atbilstoši vērtējumam pēc tirgus cenas. Es skatītos no šīs puses.

Tāpēc aicinu atbalstīt 3. priekšlikumu un runāt par mājas (istabas) dzīvniekiem, ka tie nav lietas. Pārējais teksts principā ir viens pret vienu no Tieslietu ministrijas izstrādātā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei otro reizi.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Kolēģi, ir tāda laba latviešu paruna: labāk zīle rokā nekā mednis kokā. Atbalstot 3. priekšlikumu, mēs tomēr nedosim iespēju pilnībā izslēgt to, ka mūsu mīļdzīvnieki nav lietas. Tanī pašā laikā es atbalstīšu arī 4. priekšlikumu. Ja balsis būs abiem, tad pēc procedūras jautājums nonāks atpakaļ komisijā, un varēs pārlemt. Trešajā lasījumā var domāt, ko darīt ar pārējiem industrijā izmantojamiem dzīvniekiem. Bet es atbalstīšu gan 3., gan 4. priekšlikumu. Ja nē, aicinu uz trešo lasījumu nākt ar visiem saviem mīļdzīvniekiem, cik nu kuram ir, paskatīties tiem acīs un nobalsot tā, kā jūs šodien te viens otrs esat ieplānojis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Kad pirmo reizi parādījās doma par šādas normas ieviešanu, es biju diezgan piesardzīgs, jo, manuprāt, Dzīvnieku aizsardzības likums tiešām diezgan detalizēti nosaka, ko ar kuru dzīvnieku drīkst darīt, ko nedrīkst darīt. Bet šobrīd es aicinu tomēr nedalīt dzīvniekus tādos vai šādos, jo, piemēram, pilna Latvija šobrīd ir... kā sēnes pēc lietus saradušies minizoodārzi un ne tik minizoodārzi. Tie nav mīļdzīvnieki, tie nav mājas (istabas) dzīvnieki, kas ir tajos zoodārzos. Ir sporta dzīvnieki gala beigās arī. Es teikšu tā: vai nu visi, vai neviens. Mēs taču cilvēkus arī nedalām pēc būtības baltos, melnos, lielos, mazos, Saeimā sēdošos vai lauku arošos. Vai nu visi, vai neviens. Šinī gadījumā es esmu par to, ka visi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam otro reizi.

A. Judins (JV).

Kolēģi, līdzīga līmeņa debates mums bija arī komisijā. Ir aizstāvji, ir pretinieki. Ļoti smags jautājums. Bet man gribētos vērst uzmanību, ka mēs šeit nerunājam par turēšanas noteikumiem, par kaut kādu specifisku regulējumu. Mēs šeit runājam par vērtīborientētu normu, par principu, par to, kādai attieksmei ir jābūt. Man nav šaubu, arī pirms mūsu balsojuma jau es dzirdēju apliecinājumu, ka uz trešo lasījumu būs priekšlikumi un turpināsim diskutēt. Jā, mēs to noteikti darīsim. Bet es aicinu ieklausīties Lībiņas-Egneres kundzes aicinājumā, jo, kā es jau teicu, mums ir vairāki dažādi priekšlikumi un katram ir savs defekts, bet, manuprāt, 3. priekšlikums ir daudz labāks nekā 6., ko atbalstīja komisijas vairākums. Tāpēc, ja mēs tagad nobalsosim, atbalstīsim 3. priekšlikumu, pēc tam arī 4. priekšlikumu, tad komisijā turpināsim darbu un atradīsim labāku regulējumu.

Bet komisijas vārdā atgādinu, ka komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā vēl ko piebildīsiet? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Jāņa Grasberga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 16, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. Paldies, kolēģi!

4. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lienei Gāterei.

L. Gātere (PRO).

Godātā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es tiešām pievienojos iepriekš paustajam, ka šis – 4. – Tieslietu ministrijas priekšlikums pilnā apjomā, kā tas tika iesniegts, ir visatbilstošākais. Saglabājot pirmo teikumu, ka dzīvnieki nav lietas, mēs pēc būtības atbalstītu vairāk nekā 35 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju, kuri parakstīja iniciatīvu likumā noteikt, ka dzīvnieki nav manta, bet dzīvas būtnes. Šī sabiedrības prasība ir ļoti konkrēta – noteikt, ka dzīvnieks nav manta jeb lieta.

Ja mēs atbalstām 6. – komisijas priekšlikumu, tas nav... tas ir nepilnīgs, jo tas principā nepasaka... tas nenosaka civiltiesisko, īpašo dzīvnieku statusu, respektīvi, nepasaka, kāpēc ir nepieciešama atkāpe no šiem parastajiem lietu tiesību noteikumiem.

Es vēlos vēlreiz atgādināt, ko jau minēja šeit no tribīnes, kā šis priekšlikums radās. Bija Tieslietu ministrijas vadīts process ar plašām konsultācijām ar nozaru ministrijām, ar ekspertiem no nozares, ar tieslietu pārstāvjiem, un tika izveidota šī kompromisa redakcija, kas bija saskaņota ar dažādām pusēm.

Mēs atkal spēlējam kaut kādus demokrātiskos procesus, konsultējamies ar dažādām grupām, un pēc tam Saeima vienalga nobalso citu... lobija ietekmju rezultātā. Un tad mēs uzdodam jautājumu: kāpēc sabiedrības daļa neuzticas politiķiem? Pie kam šī diskusija tiešām nav ne par lopkopības nākotni, ne par kādām jaunām labturības prasībām. Šis jautājums tiešām ir tikai par dzīvnieku civiltiesisko statusu, par principu un to vietu, kāda dzīvniekiem piešķirama mūsu tiesību sistēmā. Tāpēc 4. priekšlikums savā sākotnējā redakcijā ievieš tiesisko līdzsvaru, vienlaikus pasakot divas lietas: pirmkārt, ka dzīvnieks nav lieta, un, otrkārt, ka dzīvniekiem joprojām piemērojami lietu tiesību noteikumi, ciktāl tas ir savienojams ar dzīvnieka kā dzīvas, justspējīgas būtnes dabu un dzīvnieku aizsardzības regulējumu. Mūsu kā likumdevēja uzdevums ir formulēt principus nepārprotami.

Tāpēc es aicinu atbalstīt Tieslietu ministrijas priekšlikumu pilnā apjomā, saglabāt arī ietverto principu, kas visprecīzāk atspoguļo gan 35 tūkstošu sabiedrības pārstāvju prasību, gan ekspertu darba rezultātu. Dzīvnieki nav lietas.

Es aicinu atbalstīt 4. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Ļoti jauki... tiktāl par saukļiem, bet politika, protams, ir kompromisu māksla. Un tikko viens kompromiss tika nograuts ar jūsu atturēšanos.

Es vēlreiz tiešām aicinu: paliekam pie tā un domājam! Es ļoti lūdzu tos, kuri atbalstīja 3. priekšlikumu, ka šis ir otrais lasījums. Es dzirdu, redzu, saprotu jūsu bažas. Trešajā lasījumā mēs varam... ja jums pastāv bažas pie 4. priekšlikuma, to var koriģēt. Lūdzu, neejam uz 6. priekšlikumu! Tas ir bezjēdzīgs! Tas ir nevajadzīgs! Tas pēc būtības vispār neko nerisina. Es ļoti lūdzu tos, kuri atbalstīja 3. priekšlikumu, atbalstīt 4. priekšlikumu. Komisijā vēl būs darbs. Un dzīvnieki nav lietas. Ja mēs kā likumdevējs neesam gatavi spert lielu soli, tad speram mazus solīšus, bet ejam uz mērķi. Sākam ar tiem dzīvniekiem, par kuriem mums šaubu nav. Tā politikā var kaut ko panākt.

Lūdzu, atbalstiet 4. priekšlikumu, un strādājam vēl trešajā lasījumā! Bet izdarām kaut ko, nerunājam runāšanas pēc... ar saukļiem, panākam rezultātu, dodam cilvēkiem to, ko viņi no mums, likumdevēja, gaida. Dzīvnieki nav lietas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam. (Starpsauciens.)

A. Judins (JV).

Paldies kolēģiem, kas jau izklāstīja jautājumu. Es aicinu kolēģus, kas tomēr vēl turpina domāt, nevis visu jau ir izlēmuši un negrib klausīties, un nedzird, ko viņiem stāsta, – ir pēdējais brīdis padomāt un pieņemt pareizu lēmumu. Un pareizs lēmums ir nobalsot “par” šo priekšlikumu. Šis priekšlikums neatņem iespēju strādāt lauksaimniecībā. Šis priekšlikums neierobežo personu tiesības. Šis priekšlikums nosaka vērtības, un par to ir jārunā un jādomā. Un, kolēģi, es nevarēju komis... tieši tad, ziņojot par likumprojektu, jūs aicināt to darīt, tāpēc es pieteicos runāt, bet argumenti jau ir izskanējuši. Es saprotu – vēl viens kolēģis debatēs.

Bet, lūdzu, balsojam “par” 4. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Te jau tika pieminēta Latvijas iedzīvotāju... daudzu tūkstošu... iniciatīva, kas bija par šo tēmu, un man ir jāsaka, ka tiešām no tiem iesniegtajiem priekšlikumiem 4. ir tas, kas ir vistuvāk tam, kas bija minēts arī šajā iniciatīvā, bet tas nav... kā Lībiņas-Egneres kundze teica, tas nav gluži tas, tas arī vēl prasa pilnveidojumu, jo tur pamatā tiešām runa bija par lolojumdzīvniekiem jeb mājas dzīvniekiem, nevis par visiem dzīvniekiem.

Katrā gadījumā es balsošu “par” 4. priekšlikumu un aicinu arī citus darīt to pašu.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...

A. Judins. Komisijas vārdā atgādinu, ka priekšlikums atbalstīts daļēji, iekļaujot to 6. priekšlikumā.

Lūdzu balsot!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Viestura Vitovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 11, atturas – 20. Priekšlikums ir atbalstīts. (Aplausi.)

A. Judins. Kolēģi, 5. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Judins. 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts. Kolēģi, jau izskanēja informācija... Domāju, ka ir svarīgi mums pieņemt lēmumu balsojot, jo tikko mēs atbalstījām 4. priekšlikumu.

Aicinu balsot. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Jā, godātie kolēģi, balsosim. Kā mums vērsa uzmanību, 6. priekšlikums ir pretrunā tikko atbalstītajam 4. Mēs tātad jau bijām nonākuši pie balsošanas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 27, atturas – 7. Trīsdesmit četri. Mums ir izveidojusies pretruna.

A. Judins. Paldies, kolēģi.

Nākamais – 7. – priekšlikums... Vienu sekundīti! (Šķir lapas.)

7. – deputāta Svilāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Judins. Paldies, kolēģi! Mēs izskatījām visu likumprojektu. Tam ir pretrunas, bet mums ir jāvirzās uz priekšu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lai arī ir pretrunas starp diviem priekšlikumiem, tā kā šis ir otrais lasījums, tad tas ir pieļaujams. Komisijai būs uzdevums to risināt uz trešo lasījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 2, atturas – 3. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Judins. Piecas dienas – 28. jūlijs.

Sēdes vadītāja. 28. jūlijs. Deputāti piekrīt. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Ilze Vergina.

I. Vergina (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamās kolēģes un godājamie kolēģi! Ar šo turpinām darbu pie likumprojektu pakotnes, kuras mērķis ir savlaicīgi pamanīt bērna attīstības riskus un nodrošināt bērnam nepieciešamo atbalstu. (Starpsauciens.)

Zivtiņa kungs, ticiet, ir bijušas tikpat kaislīgas diskusijas kā... par šo likumprojektu, tādēļ es lūgtu tomēr mazliet uzmanības, lai neizvērstos debates. Tā mēs ātrāk tiksim pie rezultāta.

Tātad strādājam ar pirmo likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Šis ir otrais lasījums.

1. – deputātes Ilzes Verginas priekšlikums. Nostiprina bērna tiesības uz speciālo vajadzību izvērtējumu no trīs gadu vecuma un paredz savlaicīgu individuālā pedagoģiskā un psiholoģiskā atbalsta nodrošināšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 2. – arī deputātes Ilzes Verginas priekšlikums. Paplašina agrīnās attīstības izvērtējumu no bērna dzimšanas līdz pirmsskolas izglītības programmas apguvei. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 3. – deputātes Ilzes Verginas priekšlikums. Paredz vienotās risku analīzes un vadības informācijas sistēmas izveidi bērnu attīstības vajadzību atbalstam. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Vergina. 4. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Precizē datu apstrādes regulējumu informācijas sistēmā. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Vergina. 5. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Precizē informācijas sistēmas regulējumu, paredzot, ka tās darbības kārtību, datu apstrādi un pieejamību nosaka Ministru kabinets. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 6. – deputātes Ilzes Verginas priekšlikums. Paredz pakāpenisku agrīnās attīstības izvērtējumu... multiprofesionālo komandu darba ieviešanu izmēģinājuma projekta ietvaros. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 7. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nosaka pakāpenisku sistēmas ieviešanu, paredzot izmēģinājuma projektu pašvaldībās, Ministru kabineta noteikumu izstrādi un ziņojumu Saeimai par rezultātiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Līgai Kozlovskai.

L. Kozlovska (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie deputāti! Es šajā sakarā gribu runāt par visu triju likumu grozījumu pakotni, kas saistās ar bērna agrīno garīgās attīstības novērtējumu. Un es gribu teikt... lielu, lielu paldies gribu pateikt Batņas kungam un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, visām nevalstiskajām organizācijām par ļoti aktīvo, smago darbu, jo... Un sevišķi es gribu izteikt lielu paldies visiem profesionāļiem, kas iesaistījās. Tas nozīmē – ģimenes ārsti, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas metodiskā centra pediatri profesores Pavāres vadībā.

Par ko ir šie likuma grozījumi? Tiesiski, juridiski it kā nebūtu nekas, bet mērķis arī ir labs. Un es kā politiķe... un visu savu profesionāļu vārdā varu teikt, ka mēs noteikti atbalstām agrīnu bērna attīstības traucējumu atpazīšanu, savlaicīgu palīdzības sniegšanu, tomēr uzskatām, ka jebkura jauna skrīninga instrumenta ieviešana valsts apmaksātajā primārajā veselības aprūpē jābalsta uz skaidri definētu metodoloģiju, pietiekami zinātnisku starptautisku pamatojumu, aprobāciju reālos darba apstākļos, definētu metodoloģiju, funkcionējošu digitālo sistēmu un ilgtspējīgu finansēšanas modeli.

Diemžēl visi šie jautājumi... Uz visiem šiem jautājumiem nav atbildes. Šī uzdevuma virzītāja ir Valsts kanceleja. Abas asociācijas... abas ģimenes ārstu asociācijas un Latvijas Jauno ārstu asociācija vairāk nekā gada garumā ir strādājusi pie BAASIK sistēmas, garīgās veselības aprūpes novērtēšanas instrumenta... ģimenes ārsta profilaktiskajā apskatē. Saprotiet, ka ģimenes ārsta profilaktiskais darbs – tā ir ārstniecības personas ārstniecības darba sastāvdaļa. Profilakse, ārstniecība. Profilakse ietver vakcināciju, bez tam diagnostiku, pats par sevi – rehabilitāciju un labu darba organizāciju, lai tas viss tiktu sasniegts.

Šinī gadījumā diemžēl mums tiek veidots jauns, pilnīgi jauns portāls. Mēs, ārsti, ģimenes ārsti un arī pārējie kolēģi, jau tagad strādājam vismaz piecos portālos. Un jūs saprotat, ja jūs kā pacients atnākat pie manis uz konsultāciju un es skatos datorā piecos portālos, lai sameklētu īsto, pareizo ceļu...

Profilaktiskajai apskatei ir jābūt E-veselības ietvarā, tas ir pamatu pamats. Bet šinī gadījumā BAASIK programmas ietvarā tātad tiek paredzēta jauna... jauns digitālais rīks, jauns portāls “Aug bērns”, kurā ir atkal, iedomājieties, sasaistītas trīs daļas. Tātad vecāki. Vecākiem ir anketa ar 80 jautājumiem. Vecākiem ir jāatbild par savu bērnu no viena līdz sešiem gadiem, vai viņš pareizi iet, vai pareizi runā un tā tālāk. 80 jautājumi. Otrā daļa ir pedagogi, kuriem atkal ir jānovērtē šī bērna garīgā attīstība līdz sešu gadu vecumam. Un trešā, noslēdzošā, daļa ar 35 jautājumiem ir ģimenes ārsts, kuram viss ir jāapkopo un pēc tam ir jādod rezultāts. Un kur bērns jāsūta? Jāsūta uz multidisciplināro komandu. Pašreizējā stadijā BAASIK ietvarā nav pateikts, kas ir multidisciplinārā komanda – vai tā ir smilšu terapija, vai tas ir logopēds, vai tas ir ergoterapeits. Tās nav valsts apmaksātas funkcijas. Neskaitot to, ka Veselības ministrija... Katru nedēļu mums notiek darba grupas sanāksmes, un Veselības ministrija skaidri un gaiši pateica – finansējuma šim... reālā finansējuma... tad, kad beigsies pilotprojekts, finansējuma nebūs. Otra lieta – šie grozījumi top tādēļ, lai veiktu kārtējo – trešo – BAASIK pilotprojektu.

Sēdes vadītāja. Laiks. Es atvainojos – jau pusminūte pāri.

L. Kozlovska. Tātad vienvārdsakot projekts, kuru finansē Eiropas Savienība. (Starpsauciens.)

L. Kozlovska. Es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Paldies, Līga, par iesaistīšanos. Mums tiešām bija plašas diskusijas – gan atsevišķi tikāmies ar ārstu asociāciju, gan pēc tam divas komisijas sēdes tika veltītas šim jautājumam pirms otrā lasījuma. Bet gribu atspēkot dažus mītus.

Pirmais mīts – viennozīmīgi šī projekta mērķis ir bērnu labbūtība, bērnu un vecāku labbūtība, lai mēs agrīni veiktu skrīningu un zinātu, ko darīt tālāk.

Otrais mīts – par finansējumu. Vakar komisijā Veselības ministrija akceptēja, ka finansējums tam ir paredzēts, bija paredzēts. Arī šobrīd ir šajā budžetā nianses, un līdz ar to Veselības ministrija mums sūtīs savus skaitļus, lai pamatotu, ka viņi iesaistās šajā visā.

Trešais mīts – šis projekts neizmaksā 43 miljonus, tas izmaksā tikai 2,9 miljonus aptuveni piecu gadu periodā.

Ceturtais mīts – mēs pilotprojektu neveicam, tāpēc ka mēs gribam ieviest uzreiz normas. Nē, pilotprojekts ir domāts, lai to izvērtētu. Aprīlī Valsts kanceleja nāks pie mums ar izvērtējumu, tāpēc arī ieviešanas datums ir paredzēts 2028. gada 1. septembris. Tas nozīmē, ja pēc pilotprojekta būs kādas nianses, mums būs jāskatās, vai mēs varam turpināt šo pilotprojektu, ieviešot visiem, vai nevaram. Līdz ar to laiks ir pietiekams, lai izvērtētu.

Un visbeidzot – šobrīd šis process ir tiešām nonācis... Paldies arī Valsts kontrolei, kas akcentēja, ka Saeimai jābūt tai, kas kontrolē šo procesu, prasa atskaitīties un vērš uzmanību, ja kaut kādas nianses nav, teiksim, tā, kā paredzēts BAASIK sistēmā. Tāpēc mēs strādājam, mēs strādāsim. Un, lai kas iekļūtu 15. Saeimā, būs jāstrādā, jāskatās, kā šis projekts virzās.

Mēs vakar pēc sarunas, Līga, akcentējām vienu lietu, kas ir vitāli svarīga. Sistēmai nav jābūt sarežģītai. Tai jāpalīdz gan vecākiem, gan izglītības iestādēm, gan ārstiem. Arī dakteris Dzalbs piekrita – ja viņi redzēs, ka šī sistēma ir vienkārša un palīdz veikt skrīningu samērā ātri, tad viņiem nebūs iebildumu. Līdz ar to tas, ko es gribu pateikt, – gaidām ziņojumu par pilotprojekta rezultātiem un attīstām tālāk šo diskusiju.

Es tiešām aicinu atbalstīt, jo skolām, vecākiem tas ir vitāli svarīgi, it sevišķi pašam bērnam tas ir vitāli svarīgi – agrīni noteikt, ja ir kādas nevis problēmas, bet ja ir kādas lietas, ko mēs spējam uzlabot. Agrīnā prevencija ir visbūtiskākā bērna dzīvē.

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Verginai.

I. Vergina (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, es arī aicinu atbalstīt. Līga, saku paldies jums personīgi par to, ka jūs vērsāt uzmanību uz to, ka ārstu daļa ir ļoti apjomīga un grūti izpildāma. To šobrīd izstrādātāji ir izveidojuši kompaktāku, un tas nozīmē, ka saruna jau ir pavisam cita.

Šobrīd, es domāju, ir jāvirzās uz priekšu tieši likuma nostiprinājumā, jo, ja mēs to neizdarīsim, tad šī var būt atkal kārtējā reize, kad mums ir projekts, bet nav turpinājuma.

Es gribu atgriezties pie tā, ko kolēģis Česlavs Batņa teica par Valsts kontroli. Valsts kontroles redzējums par šo arī komisijā bija tāds... Es arī šo laiku, esot Saeimā, vairākus Valsts kontroles ziņojumus par izglītības sadaļu un izglītības problēmām esmu lasījusi... un ar tiem esam iepazīstināti. Proti, tur ir tas, ka mums nav sistēmas, mums nav bērns centrā, mēs pazaudējam bērnu kādā brīdī no ģimenes līdz ārstam, no ārsta līdz skolai, no skolas atkal tālāk. Patiesībā mums nav vairs nekādu argumentu par to, ka mēs drīkstam tā darīt. Mūsu rādītāji un tur, kur mēs meklējam... ko Valsts kontrole norāda... arī par sliktajiem mācību rezultātiem un par to, ka bērni krīt ārā no sistēmas... Par to, ka ir psihoemocionālās problēmas, par to, ka mums Latvijā, piedodiet, ir tik daudz pašnāvību gadījumu tieši jauniešu un pusaudžu vidū, par to esam atbildīgi mēs – mēs, pieaugušie, mēs, likumdevēji, mēs, skolotāji, ārsti un visi.

Tādēļ šoreiz es tiešām ļoti, ļoti aicinu atbalstīt. Šis pirmais balsojums parāda to, vai mēs vispār ejam uz priekšu, ja tagad nobalsojam. Neatbalstot – tas nozīmē, ka mēs atgriežamies atpakaļ pie komisijas darba. Bet komisijā darbs ir bijis ļoti rūpīgs. Un visu vasaru... jāsaka tiešām liels paldies komisijas vadītājam Česlavam Batņam par aicināšanu. Katru nedēļu esam strādājuši, soli pa solim tabulā ir bijis... viss strukturāli iziets cauri. Un tie jautājumi, kuri vēl nav atrisināti, tos atrisināsim.

Tā ka, kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...

I. Vergina. Tātad komisijas vārdā es aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Mēs bijām pie tā priekšlikuma.

I. Vergina. Nē? Es nepateicu par 7., ja?

Sēdes vadītāja. Tātad...

I. Vergina. 7. priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu esam debatējuši. Tagad nobalsosim, lai nebūtu bažu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

I. Vergina. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tagad varam balsot par likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 2, atturas – 5. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam...

I. Vergina. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 23. augusts. Tātad viens mēnesis.

Sēdes vadītāja. 23. augusts. Visi piekrīt. Paldies.

___

I. Vergina. Paldies.

Tālāk – grozījumi Vispārējās izglītības...

Sēdes vadītāja. Pagaidiet, es pieteikšu darba kārtību.

Likumprojekts “Grozījums Vispārējās izglītības likumā”, otrais lasījums.

Komisijas vārdā – deputāte Ilze Vergina.

I. Vergina (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Tātad – “Grozījums Vispārējās izglītības likumā”.

1. – izglītības un zinātnes parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Paredz terminoloģijas maiņu. Komisija to neatbalstīja, jo šīs izmaiņas ir skatāmas plašākā kontekstā un pie tiem ir plānots atgriezties pirms trešā lasījuma. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Vergina. 2. – arī Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Precizē termina “speciālās vajadzības” saturu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

I. Vergina. 3. – tāpat Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Paredz speciālo vajadzību izvērtējumu no trīs gadu vecuma. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 4. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Precizē regulējuma struktūru, paredzot speciālo vajadzību izvērtējumu regulēt atsevišķā pantā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 5. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Papildina likumu ar jaunu pantu par speciālo vajadzību izvērtēšanu pirmsskolā, nosakot izvērtēšanu no trīs gadu vecuma un nepieciešamā atbalsta nodrošināšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 6. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Precizē speciālās izglītības programmu mērķi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 7. – tāpat Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Precizē speciālās izglītības programmu īstenošanas kārtību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Vergina. 8. – deputātes Ilzes Verginas priekšlikums. Paredz, ka izglītības iestāde individuālu izglītības programmas apguves plānu izstrādā pēc nepieciešamības, izvērtējot izglītojamā speciālās vajadzības. Patiesībā tas mazliet mazina birokrātiju un nodrošina bērnu elastīgāku izvērtēšanu... faktiskajai situācijai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Vergina. 9. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Precizē mācību sasniegumu vērtēšanu speciālajā izglītībā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Vergina. 10. – tāpat Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Saistīts ar 1. priekšlikumu, kas komisijā netika atbalstīts. Tādēļ arī 10. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Vergina. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Vispārējās izglītības likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Vispārējās izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 2, atturas – 4. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Vergina. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 23. augusts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Ilze Vergina.

I. Vergina (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Tātad “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”.

1. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Samazina personu datu apstrādes apjomu, izslēdzot likumprojekta 1. un 2. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiski precizē datu apstrādes regulējumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 3. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Precizē ārstniecības personu tiesības apstrādāt veselības informācijas sistēmas datus bērnu attīstības risku savlaicīgai identificēšanai. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Vergina. 4. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Precizē sūdzību izskatīšanas termiņus. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 6. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Precizē sūdzību izskatīšanas kārtību un atbilžu sniegšanas termiņus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad visi priekšlikumi bija izskatīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 1, atturas – 6. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Vergina. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 23. augusts.

Sēdes vadītāja. Tad priekšlikumi – līdz 23. augustam.

___

Likumprojekts “Grozījums Starptautisko skolu likumā”, otrais lasījums.

Vārds deputātei Ilzei Verginai.

I. Vergina (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Uz otro lasījumu iesniegts viens priekšlikums – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Paredz pirmā lasījuma redakciju pārcelt no 7. panta uz 4. pantu, vienlaikus precizējot, ka starptautiskā skola veic speciālo vajadzību izvērtēšanu tādā gadījumā, ja izglītojamajam nav spēkā esoša pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Vergina. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Starptautisko skolu likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Starptautisko skolu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 2, atturas – 5. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Vergina. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 23. augusts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījums Izglītības likumā”, otrais lasījums.

Komisijas vārdā – deputāte Ilze Vergina.

I. Vergina (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Tātad “Grozījums Izglītības likumā”.

1. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Paredz izteikt likumprojekta 1. pantu jaunā redakcijā. Bet, ņemot vērā komisijas atbalstīto normu likumprojektā “Grozījums Vispārējās izglītības likumā”, izveidojot atsevišķu pantu par speciālo vajadzību izvērtēšanu, vairs nav nepieciešams šo regulējumu dublēt Izglītības likumā.

Līdz ar to komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 2. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Rosina izslēgt no Izglītības likuma normu, kas paredz izglītības iestādes vadītāja pienākumu nodrošināt speciālo vajadzību izvērtēšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Izglītības likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 2, atturas – 5. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Vergina. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 23. augusts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

I. Vergina. Jā, paldies. Un paldies jums, kolēģi! Šis tiešām ir ļoti būtiski, nozīmīgi. Noslēgumā vēlos pateikties Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, saistītajām komisijām, darba grupu dalībniekiem, ministriju, pašvaldību, veselības un izglītības nozares ekspertiem, kā arī visiem, kas iesaistījās šīs likumprojektu pakotnes pilnveidošanā. Vasarā notika un vēl notiks darbs tālāk. Tā ka būsim droši par to, ka galarezultātā viss būs tā, kā mēs to sagaidām.

Paldies visiem, un veiksmīgi tālāk!

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglīts.

J. Eglīts (NA).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” otrajā lasījumā.

Likumprojektam tika saņemti pieci priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz likuma 3. panta septītajā daļā noteikt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesības veidot saturu mazākumtautību valodās, ievērojot valsts drošības, valsts valodas un noteiktu mazākumtautību valodu aizsardzības nepieciešamību. Komisijā diskusijās tika secināts, ka piedāvātā redakcija pēc būtības nemaina līdzšinējā regulējuma tvērumu, pienākums veidot saturu tiek aizstāts ar tiesībām to veidot. Taču vienlaikus jāņem vērā, ka šāda redakcija saglabātu plašu iespēju pašpietiekamā mazākumtautību valodā veidot saturu par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem, kas nozīmē, ka, iespējams, turpinātos līdzšinējā prakse. Sagatavotais priekšlikums nepietiekami skaidri nošķīra pašpietiekamas mazākumtautību valodas no mazākumtautību valodām, kas nav pašpietiekamas, un skaidri netika noteikti gadījumi, kad saturs pašpietiekamā mazākumtautības valodā ir pieļaujams, daļēji atstājot interpretācijas iespējas.

Taču pirmajā lasījumā atbalstītā redakcija paredz skaidrus, noteiktus kritērijus un izņēmuma gadījumus, vienlaikus stiprinot latviešu valodas prioritāti.

Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (Starpsauciens.) Nē, prasa balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 36, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Eglīts. 2. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Paredz no likumprojekta 3. pantā ietvertās likuma 3. panta 7.2 daļas izslēgt prasību vērtēt “nepieciešamību nodrošināt objektīvu un neatkarīgu informāciju mazākumtautību valodās”, tādējādi precizējot un pat paredzot skaidru un saprotamu regulējumu par satura veidošanu pašpietiekamās mazākumtautību valodās. Priekšlikums novērš iespējamu formulējuma interpretāciju kā patstāvīgu un plašāku tiesisko pamatu regulārai satura veidošanai pašpietiekamā mazākumtautības valodā ārpus likuma 3. panta 7.2 daļā konkrēti noteiktajiem izņēmuma kritērijiem.

Komisija tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – kultūras ministra Naura Puntuļa iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 21, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Eglīts. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz likuma 8. panta ceturtajā daļā noteikt, ka daļu vienas radio un vienas televīzijas programmas raidlaika var atvēlēt raidījumiem svešvalodās, tostarp mazākumtautību valodās, ievērojot likuma 3. panta septīto daļu, un šo regulējumu attiecināt arī uz citiem sabiedriskā pasūtījuma ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem. Komisija pēc diskusijām izveidoja un atbalstīja savu – precīzāku – redakciju. Attiecīgi šo priekšlikumu noraidīja. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4., nē, balsosim par 3. – Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 49, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Eglīts. 4. – komisijas priekšlikums. Kā jau minēju, komisija pēc diskusijām izveidoja savu redakciju, kas paredz izteikt likuma 8. panta ceturto daļu jaunā redakcijā, nosakot, ka daļu vienas Latvijas Sabiedriskā medija radio programmas, vienas televīzijas programmas raidlaika var atvēlēt saturam svešvalodās tikai ar likuma 3. panta septīto daļu. Šajā raidlaikā ieskaitāmas arī valsts valodā subtitrētas kinofilmas un teātra izrādes. Bet attiecīgais regulējums piemērojams arī citiem pakalpojumiem, ko Latvijas Sabiedriskais medijs sniedz sabiedriskā pakalpojuma ietvaros. Priekšlikums aptver lineārās programmas, kas ir svarīgi, digitālos pakalpojumus, tādējādi skaidri sasaistot satura veidošanu svešvalodās ar likumā noteiktajiem priekšnoteikumiem.

Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Eglīts. 5. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Paredz noteikt, ka likums stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī. Tādējādi tas ļaus jauno regulējumu savlaicīgi ņemt vērā sabiedriskā pasūtījuma izstrādes procesā. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Nē, deputāti vēlas debatēt.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Maijai Armaņevai.

M. Armaņeva (LPV).

Dārgie kolēģi! Jūs ļoti labi zināt, par ko ir runa, un šis ir konkrēti jautājums par valodu. Par valodu! Es drīkstu par šo tagad runāt.

Neviens neapstrīd, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. Bet jūs arī nevarat apstrīdēt, ka pie mums Latvijā, mūsu valstī, dzīvo ļoti dažādi cilvēki, kas nāk no dažādām ģimenēm, kas nāk arī no divvalodīgajām ģimenēm, kā, piemēram, es. Un, ja tagad jūs aizliedzat man, pieņemsim, ieslēgt radio programmu... klausīties vai skatīties (Starpsauciens.) jebkurā citā valodā... Jums nav tādu tiesību.

Ja jūs runājat par drošību...

Sēdes vadītāja. Armaņevas kundze, šis priekšlikums ir tikai par likuma spēkā stāšanās termiņu.

M. Armaņeva. Jā, un es līdz tam nonākšu.

Tātad – jūs runājat par drošību, bet kur ir tā drošība, ja jūs paši atstumjat daļu Latvijas sabiedrības? Jā, mums Latvijā ir dažāda... sabiedrība ar dažādām valodām, izcelsmi, kultūru. Bet mūs visus vieno mīlestība pret mūsu dzimteni, pret Latviju, valsti, kurā mēs esam dzimuši, auguši, maksājuši nodokļus un palīdzējuši viens otram.

Tāpat jūs arī runājat par demogrāfiju. Bet kā tieši...

Sēdes vadītāja. Armaņevas kundze, mēs šeit varam debatēt tikai par datumu – kādēļ 1. janvāris ir labāks par ātrāku spēkā stāšanos? (Starpsauciens.)

M. Armaņeva. Es līdz tam nonākšu.

Sēdes vadītāja. Jums ir jādebatē par priekšlikumu.

M. Armaņeva. Vai Saeimas kārtības rullī ir kāds nosacījums, cik es ilgi varu ievadu veikt?

Sēdes vadītāja. Tā, lai būtu saprotams, ka – par priekšlikumu.

M. Armaņeva. Jā, man vēl ir trīs minūtes.

Tātad – jūs runājat par demogrāfiju. Bet kā tieši jūs plānojat uzlabot demogrāfiju, ja daļai Latvijas ģimeņu uzliekat zīmogu – kremlinists? Kolīdz kāds pārzina krievu valodu, runā tajā, domā tajā, tā uzreiz viņam tiek uzlikts zīmogs – kremlinists. Ja cilvēks maksā šeit nodokļus, strādā, audzina bērnus...

Sēdes vadītāja. Armaņevas kundze, es ļoti atvainojos! Es saprotu, ka jums ir uzrakstīta runa, bet ir jārunā par priekšlikumu, kas ir par termiņu. Jūs vēl nevienu brīdi neesat pie tā nonākusi.

M. Armaņeva. Manā runā ir garāks ievads. Vai man ir tiesības uz garāku ievadu? (Starpsauciens.) Nav? Tad balsojam par to, ka man nav tiesību runāt!

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties ar zāli, bet sekojiet sēdes vadītājas norādījumam, ka ir jārunā par priekšsēdētāju... par priekšlikumu! (Starpsauciens.)

M. Armaņeva. Arī par priekšsēdētāju varu parunāt.

Nobeigumā... ja jau jūs tik ļoti gribat ātrāk dzirdēt. Es vispār esmu pilnīgi pret šo absurdu. Un es tūlīt nonākšu līdz termiņam.

Tas, kas tagad rakstīts (Rāda žurnālu.) jaunākajā žurnālā “Ir”, ir pilnīgākais absurds, atkal cilvēkiem, kuri, jā, runā arī krievu valodā, tiek uzlikts virsū vienkārši zīmogs – kremlinists. Valsts prezidents nav nevienu reizi aizrādījis šiem pseidožurnālistiem par to, ka viņi vispār izmanto tādu retoriku. (Starpsauciens.) Jā, tieši tā. Tu runā par...

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties, lūdzu, ar zāli!

M. Armaņeva. Tieši tā! Jā! (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar zāli!

M. Armaņeva. Tu (Starpsauciens.) drīksti vienkārši teikt visu, ko tu gribi, ja? Tad, lūdzu, nāciet uz šejieni un nosauciet (Starpsauciens.)... Jā, nāciet uz šejieni un nosauciet mani, Maiju Armaņevu, par kremlinisti?! Nopietni?! Nāciet uz šejieni un to pasakiet! (Starpsauciens.) Nāciet uz šejieni (Pārplēš žurnālu.) un pasakiet! (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

J. Eglīts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Mums vēl ir jābalso par priekšlikumu.

J. Eglīts. Jā, tātad par priekšlikumu...

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, kas noteic likuma spēkā stāšanās termiņu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 18, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Eglīts. Tad mēģinu teikt otrreiz... Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 26, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

 

J. Eglīts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam – 2026. gada 17. augusts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 18 priekšlikumi.

Komisijas vārdā – deputāte Anna Rancāne.

A. Rancāne (JV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” otrajā lasījumā. Likumprojektam iesniegti 18 priekšlikumi.

1. – deputātu Artūra Butāna un Jurģa Klotiņa priekšlikums. Paredz noteikt, ka apraides atļauja izsniedzama tikai apraidei valsts valodā, attiecinot šo prasību uz visām radio un televīzijas programmām. Daļēji atbalstīts un ietverts 2. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Sēdes vadītāja, labdien vēlreiz! Godātie kolēģi! Sākotnēji likumprojekta vienīgais mērķis bija ieviest Eiropas Mediju brīvības akta prasības. Mērķis, kas minēts anotācijā, ir stiprināt mediju plurālismu, neatkarību un aizsargāt vārda brīvību. Bet ko dara “Nacionālā apvienība”?

Viņi redzēja šo tehnisko, eiropeisko likumprojektu un nolēma to izmantot kā politisko ķīlnieku, lai iestumtu savu kārtējo aizliegumu paketi, kam nav nekāda sakara ne ar Eiropas regulām, ne saprātīgu mediju politiku.

1. priekšlikums paredz, ka turpmāk komerciālās apraides atļaujas izsniegs tikai un vienīgi valsts valodā. Kolēģi, tas nav vienkārši juridiskais brāķis! Tas ir klajš absurds, kas pilnībā grauj mūsu valsts informatīvo drošību.

Padomāsim loģiski! Ja mēs aizliegsim Latvijā reģistrētiem un NEPLP kontrolētiem komerciālajiem radio raidīt svešvalodās un mazākumtautību valodās, kas notiks ar šo klausītāju auditoriju? Vai viņi pēkšņi pārstās klausīties radio? Es domāju, ka ne. Šie cilvēki vienkārši aizies uz interneta platformām, uz citiem servisiem vai pārslēgsies uz kaimiņvalstu pierobežas stacijām, kuras jūs un mēs nekādā veidā nevarēsim regulēt vai sodīt. Un tam ir gan pierādījumi, gan... arī prakse un pieredze. Jūs savām rokām izdzenat savus iedzīvotājus, savus nodokļu maksātājus no Latvijas tiesiskā lauka un atdodat viņus svešas valsts rīcībā. Tas nav patriotisms. Tā ir bīstama bezatbildība, kas ietērpta pseidonacionālajā retorikā.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Ir pulksten 18.00, tāda apaļa stunda. Bet es esmu no vairāku frakciju vadītājiem saņēmusi lūgumu turpināt sēdi bez pārtraukuma. (Starpsaucieni.) Vai visi deputāti piekrīt? (Starpsaucieni.) Piekrīt visi. Turpinām līdz noslēgumam.

Vārds debatēs deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Mans priekšlikums ir, ka mēs nešķirojam Latvijas pilsoņus pēc tautības vai valodas. Tātad, ja reiz jūs uzskatāt, ka... nu, var secināt, ka jūs uzskatāt, ka Latvijas pilsoņi ir tik negudri vai intelektuāli bezspēcīgi, ka viņi nespēs latviešu valodā dzirdamā radio saprast kaut ko. Manuprāt, jūs sabiedrību novērtējat pārāk zemu. Ja mēs šeit esam iecelti no Latvijas pilsoņiem, tad ar kādām tiesībām mēs Latvijas pilsoņus sāksim šķirot... un tikai vienu daļu šķirot? Jo jūs runājat par vienu tautību, par vienu valodu, nevis par visām. Līdz ar to, manuprāt, tā ir arhaiska pieeja, kuru es aicinātu nelietot.

Konkrētajā komisijas sēdē, skatot šos jautājumus, bija pieaicināts arī krievu radiostaciju... lielākais pārstāvis no nozares, kurš atklāti pateica... viņš mūs, visus deputātus, par tumsoņām un visdažādākajos vārdos sauca, bet viņa arguments bija, ka šie grozījumi sit pa kabatu.

Līdz ar to skaidrs – šeit ir atsevišķu censoņu intereses, iespējams, kāda saikne vai kas cits, kas liek šeit nākt un pretoties. Bet, lūdzu – ejam Eiropas ceļu, ka valsts valoda pieder visiem pilsoņiem un valsts atbalsta apraides tiesības, kas ir valsts īpašums, valsts valodā Latvijas pilsoņiem... visiem vienoti.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Kolēģi! Trakākais ir tas, ka nepārtraukti mūs biedē – ja nepiekāpsimies pašpietiekamām mazākumtautību valodām, tad viņi kaut kur aizies, viņi pāries citā informācijas telpā vai kā citādi. Man ir skumja ziņa – ja viņi joprojām neprot latviešu valodu un nesaprot latviešu valodā televīziju un radio, tad, visticamāk, viņi jau sen ir aizgājuši.

Tāpēc šajā gadījumā vienīgais veids, kā viņus atgriezt, ir vai nu sākt viņiem palīdzēt mācīties latviešu valodu, vai... atgriezt viņus nav iespējams. Tāpēc nevajag šo baidīšanu ar to, ka tagad kaut kur kaut kādā veidā... Trīsdesmit un vairāk gadu pēc neatkarības atgūšanas mums vēl ir jāraida svešvalodās nesaprotamu iemeslu dēļ. Kāpēc? Ja viņi ir pilsoņi, tad viņiem vienkārši ir jāzina latviešu valoda. Un nav jautājumu. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Rancāne. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Komisijā 1. priekšlikums tika daļēji atbalstīts.

A. Rancāne. Daļēji atbalstīts, jā, un ietverts 2. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 15, atturas – 38. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.

A. Rancāne. 2. – deputāta Jāņa Zariņa priekšlikums. Paredz papildināt 18. pantu, nosakot, ka radio programmas apraides atļauja izsniedzama apraidei tikai valsts valodā, tādējādi stiprinot latviešu valodas pozīcijas Latvijas informatīvajā telpā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! 2. priekšlikums būtībā turpina to pašu bīstamo un absurdo līniju, ko iesāka 1., tikai šoreiz deputāts piedāvā to nostiprināt ar atsevišķu jaunu likuma panta daļu, nosakot, ka tieši radio apraides atļaujas ir izsniedzamas tikai valsts valodā. Komisija to ir atbalstījusi.

Es gribu jautāt šī priekšlikuma autoram un atbalstītājiem – vai jūs vispār esat paskatījušies, kā mediju jautājumus risina civilizētās un demokrātiskās Eiropas valstīs? Paskatieties uz Somiju, kur valsts nodrošina kontrolētu, kvalitatīvu saturu. Paskatieties uz kaimiņvalstīm... igauņiem, lietuviešiem, kuri saprot, ka labākais veids, kā cīnīties ar cilvēku prātiem, ir dot viņiem kvalitatīvu vietējo, valstij lojālu saturu viņu dzimtajā valodā, nevis vienkārši visu, visu aizliegt.

Šis priekšlikums ir necieņas izrādīšana pret Latvijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri ikdienā lieto citas valodas, bet ir lojāli Latvijai. Jūs viņiem vienkārši sakāt: jūsu valoda šajā informatīvajā telpā nav vēlama, pat ja saturs ir simtprocentīgi prolatvisks. Rezultātā jūs nevis stiprināsiet latviešu valodu, bet gan vājināsiet legālo mediju tirgu. Vietējie komersanti zaudēs auditoriju un reklāmas ieņēmumus, valsts zaudēs nodokļus, bet ieguvēji būs tikai tie, kas piedāvā nekvalitatīvu saturu internetā. Šis priekšlikums ir ekonomiski kaitīgs un politiski tuvredzīgs.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Jāņa Zariņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 15, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Rancāne. 3. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Paredz aizliegt elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos ietvert mūzikas skaņdarbus, kurus veidojušas personas, uz kurām attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! 3. priekšlikums mūs ieved pilnīgā tiesiskā un administratīvā sirreālismā. Deputāts piedāvā aizliegt programmās un raidījumos ietvert skaņdarbus, kurus veidojušas personas, uz kurām attiecināmas starptautiskās un nacionālās sankcijas. No pirmā acu uzmetiena – cēls mērķis... vai vispār mērķis sodīt agresoru... nu jā, saprotams... bet vai priekšlikuma autors ir aizdomājies, kā tas darbosies praksē?

Iedomājieties mūsu mediju regulatoru NEPLP... viņiem tagad būs jākļūst par kaut kādu muzikālo inkvizīciju vai izmeklēšanas biroju. Katru dienu Latvijas radio stacijās skan tūkstošiem dziesmu. Katrai dziesmai ir ne tikai izpildītājs, bet arī komponists, teksta autors, aranžētājs, skaņu režisors, producents un tiesību turētājs. Ja kāds no šiem 10 cilvēkiem, kas pirms 20 gadiem piedalījās kaut kādu melodiju tapšanā, šodien tiek iekļauts kaut kādā sankciju sarakstā, radiostacija automātiski kļūst par likumpārkāpēju. Kā radiostacijas mūzikas redaktors to var fiziski pārbaudīt? Saraksti mainās katru nedēļu, katru dienu. Šāda norma ir klasiska neizpildāma likuma piemērs. Tas ir administratīvs murgs un milzīgs slogs mūsu pašu uzņēmējiem.

Mēs pieņemam deklaratīvas normas, lai kāds varētu pielikt sev politisko (Nav saklausāms.)... pie krūtīm un pateikt, cik viņš ir liels patriots, bet reālajā dzīvē tas vienkārši paralizēs radiostaciju darbu un radīs bezgalīgus tiesu darbus par autortiesībām. Šādam populismam nav vietas nopietnā likumā.

Lūdzu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Vēlos pateikties komisijai par atbalstu šim priekšlikumam. Vēlos norādīt, ka komisijā arī uzraugs bija klāt un bažas, kas šeit izskanēja, nav pamatotas.

Nedomāju, ka deputāte Pleškāne zina labāk par uzraugu, kā šāds saturs un likuma izpilde būtu jānodrošina. Šobrīd jau mediju uzraugs to dara, jo arī šobrīd ir lietas, kuras jau ir aizliegts atskaņot ēterā. Noteikti tām radiostacijām, par kurām šeit varētu būt runa... par sankcionētiem mūziķiem... tad vienkāršākais veids būtu pašiem uzņēmējiem neatskaņot šādas... ja ir aizdomas... un tad nekādu risku nebūs.

Līdz ar to nākt šeit... kāpt tribīnē aizstāvēt kaut kādus sankcionētus Krievijas, Putinam pietuvinātus mūziķus, man liekas, vienkārši ir klaja bezkaunība.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Kolēģi! Klausos un nebeidzu brīnīties par to, ka mēs šobrīd runājam par sankcijām un vienlaikus ir deputāti, kas uzskata, ka sankcijas var neievērot. Ir jāsaprot, ka sankcijas ir darbotiesspējīgas tikai tad, ja tiek ievēroti visi nosacījumi.

Šajā gadījumā par mūzikas skaņdarbu atskaņošanu vai dziedātāju izpildījumiem šīs personas, kuras ir sankciju sarakstos, neskatoties uz to, saņem autoratlīdzības, un tādējādi viņi kāpina savu finansiālo labklājību. Un ir ļoti dīvaini šeit no Saeimas tribīnes dzirdēt to, ka tas kaut kādā veidā var radīt kādus kaitējumus.

Es jau iepriekš esmu uzsvēris – kolēģi, Krievija par šo saņemto naudu ik brīdi Ukrainā nogalina kādu cilvēku. Šo skaņdarbu atskaņošana patiesībā ir asiņu vērtē. Un man šķiet, ka mums ir jādara viss iespējamais, lai Krievija saprastu, ka nekādā veidā... un lai cilvēki, lai šie iedzīvotāji saprastu, ka šāda rīcība nav atbalstāma. Šādu rīcību mēs netolerējam, un nekādā gadījumā nevar pieļaut to, ka nauda no Latvijas plūst viņu makos.

Es aicinu atbalstīt Artūra Butāna sagatavoto priekšlikumu, lai šī asiņu nauda pārtrauktu plūst uz Krieviju.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Paldies iesniedzējam par priekšlikumu. Tik tiešām komisijā mums bija debates, un ļoti rūpīgi vērtējām kopā ar uzraugu, kopā ar Valsts drošības dienesta saņemto atzinumu, kopā ar Finanšu izlūkošanas dienestu, kas atbild par sankcionēto personu sankciju ievērošanu, tieši, lai šis priekšlikums būtu izpildāms. Jo kultūra, arī mūzika, mēs ļoti labi zinām, Krievijā, Baltkrievijā tiek izmantota kā maigā vara, kā ietekmes vara. Līdz ar to mums Latvijā pēc būtības šādam regulējumam jau bija jābūt.

Līdz ar to mantisks labums... autortiesības un blakustiesības... jau šobrīd saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu nevar tikt izmaksāts, sankcionētām personām tas tiek aizturēts. Bet arī šāda labuma uzkrāšanās, protams, materiāltiesiski dod viņiem labumu un autortiesību iespēju nodošanu, prasījumu nodošanu trešajām personām.

Līdz ar to komisija atbalstīja šo priekšlikumu. Es atbalstīšu šo priekšlikumu.

Aicinu visus to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Vispār tāda ļoti interesanta situācija ir. Un ar dažādām izjūtām. Proti, nesen kā mūsu visu mīlētam un ļoti pazīstam komponistam Raimondam Paulam aizliedza atskaņot, es nezinu, tur piecus, astoņus... (es tagad varu saaloties) skaņdarbus, kam viņš ir mūzikas autors un Vozņesenskis ir teksta autors. Pamatojoties uz to, ka šis dzejnieks pārstāv nepareizo tautību. Man nez kāpēc šķiet, ka mākslā tā robeža zināmā mērā izplūst. Un kā te sadalīt? Tātad Raimonds Pauls ir mūzikas autors. Man ļoti patīk viņa darbi, viņa daiļrade. Kā? Kā sadalīt? Neklausīties tad Raimondu Paulu vai kā? Ko jūs piedāvājat?

Tātad... Un tas jau nav tagad tikai likumā. Tagad mēs te runājam, pieņemsim, par šo 3. priekšlikumu, bet dabā jau tas tā notiek. Dabā tas tā notiek. Šobrīd Rīgas domē... pieņemsim, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī bija paredzēti... Raimonda Paula skaņdarbi, no kuriem tika izsvītroti ārā astoņi skaņdarbi. Meistars saka: nu labi, man to skaņdarbu ir daudz, citus ielikām iekšā. Bet stāsts jau nav par to. Viņš plānoja, domāja, pieskaņojās visai tai situācijai uz skatuves, kas notiek. Viņam likās, ka tie vārdi tur ir tie būtiskie.

Tagad mēs ar likumu pasakām: nē, tā nedrīkst darīt. Nu, man liekas, tas tāds absurda teātris ir.

Kur mēs ejam? Nu, es nezinu, jauni cilvēki varbūt nav piedzīvojuši padomju laikus... nu, pat padomju laikos tik traki nebija. Vācu valodu ļāva mācīties... nevis ļāva, bet bija viena no obligātajām valodām... bija angļu, vācu... Šobrīd mēs, man liekas, ejam pilnīgi citā grāvī. Tad, kad mums vajadzētu runāt par ekonomiku, par to, ka mēs esam pēdējā vietā Eiropā visos ekonomiskajos rādītājos, par to, ka mums nedzimst bērni, un par to, ka mums 17 gadus ir bijusi pilnīgi bezzobaina valdība, kas ir nolaidusi pilnīgi ručkā mūsu valsti... Tagad mēs runājam – valoda. Izglābsim visu mēs, tūlīt bērni sāks dzimt, mēs būsim pirmajā vietā ekonomiskajos rādītājos, visi bagātie investori pie mums nāks. Nebūs tā! Kamēr mēs šeit šitādas stulbības pieņemsim, es atvainojos, tikmēr mēs tā arī būsim visu laiku pilnīgā pakaļā, es atvainojos.

Nevar atbalstīt tādu.

Sēdes vadītāja. Zivtiņa kungs, mums ir aizliegts lamāties no tribīnes. Man žēl, ka man tas jums ir jāatgādina. Nu, ievērojam pieklājību! Un cita starpā... bišķi par traku.

Jurēvica kungs, tagad es dodu jums vārdu.

E. Jurēvics (JV).

Kolēģi! Kolēģi, absurda teātris... Absurda teātris, kolēģi, ir Šlesera frakcija, kas jauc tautības un valodu saistībā ar sankcionētajām personām, ar personām, kas ir spēlējušas Krievijas okupantu armijas priekšā un to atbalstījušas. Šis priekšlikums paredz aizliegt tādu muzikālo darbu izplatīšanu radio... kur ir sankcionētas personas, nevis pēc valodas. Un jūs šodien te uznācāt tribīnē, saplēsāt žurnālu, jo apvainojāties, ka Šlesera frakciju kāds žurnālists ir nosaucis par prokremlisku partiju. Bet šodien jūs (Starpsaucieni.)... jūs neatbalstījāt... jūs neatbalstījāt Krievijas importa ierobežošanu Latvijā, jūs neatbalstījāt valsts valodas stiprināšanu. Šodien jūs stāstāt, ka brīvā, neatkarīgā Latvijā ir lielākas represijas nekā padomju okupācijas režīmā. Jūs Stepaņenko laikam mēģināt jau pārspēt, Zivtiņa kungs! Šlesera frakcija iet dziļās Kremļa stabulēs.

Aicinu šo atbalstīt, bet tādas muļķības nerunāt! (Starpsaucieni. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Viesturam Vitovskim.

V. Vitovskis (Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamie kolēģi! Mēs noteikti neesam pret krievu valodu, bet mēs esam par latviešu valodu. Pirmais – mums, protams, ir jāņem vērā tas, kam mēs maksāsim. Un šīs sankcionētās personas pamatā, kā jau tika minēts, nogalina cilvēkus Ukrainā. Bet mums ir arī jāsaprot kontekstā ar šiem diviem likumprojektiem – kas šobrīd tiek skatīts un arī iepriekšējais –, ka latviešu valoda pastāv tikai tāpēc, ka mums ilgstoši ir īstenota konsekventa valodas politika. Līdz ar to mums ir nepieciešams šo pozīciju un kursu ievērot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jā, patiešām.

Tagad vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

Un lūgums visiem runāt par priekšlikumu un pirms tam to izlasīt.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es laikam lūgšu deputātu Jurēvicu vēlreiz izlasīt to, ko es teicu, kad būs stenogramma, ka neviena vārda nebija (Starpsauciens.) par to, ka es dalu kaut ko par valodu šajā priekšlikumā. Vienkārši es teicu par to, ka nevar un nav iespējams... gandrīz... tagad šo pieņemamo normu pildīt, ka jūsu NEPLP sēdēs ar hronometru un skaitīs, cik dziesmas bija, kāds tur autors, vai kāds tur piedalījās dziesmas izstrādē vai vēl kaut ko. Jūsu... teiksim, ko jūs šeit teicāt no tribīnes, nav vietā, jo mēs nedalām šajā priekšlikumā... ne to valsti, ne ar šo valsti. Vienkārši sakām, ka šī norma nav izpildāma. Tas bija teikts.

Arī mūsu kolēģis, jūsu kolēģis, Zivtiņš teica par to, ka, teiksim, tam pašam Raimondam Paulam (Starpsaucieni.)... Kur Raimonds Pauls ir... arī no Krievijas? Es pirmo reizi to dzirdu... Raimonds Pauls ir no Krievijas – to es arī nezinu. Jūs teicāt par to, ka šeit mēs dalām krievu... runājošo... vai kaut ko. Šeit nav vispār... Šis priekšlikums neparedz dalīt cilvēkus. Vienkārši ir sankcionētas personas. Bet es neticu tam, ka jūs varēsiet to izsekot... un kurš arī to darīs? (Starpsauciens.) Un arī tā... jā, Krima... bija tur problēmas no 2014. gada, bet līdz 2014. gadam šīs personas netika nekā sankcionētas. Bet tad iznāk, ka tie skaņdarbi, kas bija darīti... vai tur, nezinu, izgudroti... līdz 2014. gadam, varēs skanēt. Tiem taču nav sankcionēta... līdz 2014. gadam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. No faktu viedokļa man jāsaka, ka šis likums nekādi neliegs (Starpsauciens.) klausīties visiem skaisto Raimonda Paula mūziku. Lūdzu, neradām pārpratumus! Šeit runā par sankcionētām personām.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi, man liekas, mums ir baigā... baigi švakā izpratne par likumiem. Ziniet, mani ieintriģēja Zivtiņa kunga teiktais. Un es tiešām izlasīju šo priekšlikumu. Un tad es sapratu, ka mēs varam stāvēt, pļāpāt no šīs tribīnes par jebko, tikai ne par priekšlikumu. Edmund, tu izlasīji to priekšlikumu? (Dep. E. Zivtiņa starpsauciens.) Nu, par ko? Nu, paldies, ka tu apvainojies uz mani, jā.

Tagad es izlasīšu, lai jūs visi zināt, tie, kas neizlasīja. “Tādu personu, uz kurām atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam ir attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, veidotus mūzikas skaņdarbus.” Tātad Edmunda... deputāta Zivtiņa izpratnē Raimonda Paula mūziku nedrīkst atskaņot, piemēram, krievvalodīgos komerciālos... nu, raidstacijās. Tās ir pilnīgas muļķības, ko Edmunds izstāstīja. (Starpsauciens: “Zivtiņš!”) Nu jā, Zivtiņa kungs, es atvainojos. (Starpsauciens.) Līdz ar to man šķiet, ka mēs... Tiklīdz mums ir valodas jautājums, tā mēs paši, deputāti... gan jūs, Viktorija, gan jūs, Edmund, jūs vienkārši kacināt mūs... gan tiem, kam nav iebildumu pret krievu valodu, gan tiem, kam ir. Pirms jūs nākat un pirms jūs apelējat, nu, padomājiet, kādu iespaidu tas atstās. Bet skaidrs, ka “TikTok” skatījumi jums ir būtiskāki nekā mūsu sabiedrības saliedētība.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Liels paldies Batņas kungam.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam otro reizi.

E. Zivtiņš (LPV).

Jā, kolēģi. Tātad es varbūt tiešām kaut ko nesaprotu. Kā saka, atzīt kļūdas – tas jau ir, es domāju, cienīgi. Bet tagad man atbildiet uz vienu jautājumu. Ja vārdu autors, teksta autors, ir sankcionēts, bet mūzikas autors ir Raimonds Pauls, tad kā? (Starpsaucieni.) Tātad Nacionālā apvienība izņēma ārā no repertuāra astoņas dziesmas meistaram. (Starpsaucieni.) Nu, nevajag, tā jūsu krāsainā Rīgas koalīcija izņēma ārā astoņas meistara dziesmas, uz ko meistars teica, ka nevajag par to runāt un vēl kaut ko. Es vienkārši nevaru klusēt. Tāpēc es arī šo te stāstu šodien, ka viņš teica: man ir daudz dziesmu, es, kā saka... man vienalga. Bet tas nav normāli, tas nav normāli! Un šobrīd faktiski esošo situāciju piedzen pie likuma, jo situācija jau tāda ir, pat likums vēl nav pieņemts, bet tāda situācija jau mūsu valstī ir.

Tad man nav saprotams. Tātad vārdu autors ir sankcionēta persona, mūzikas autors – Raimonds Pauls. Tātad šo mūziku nevar klausīties vispār vai to var klausīties kā skaņdarbu bez vārdiem, vai kā? Kurš to kontrolēs? Vai tas tiks sodīts, vai kā to visu uztvert?

Tātad man liekas, ka šeit ir absurda teātris... pilnīgākais. Es te nesaskatu vispār neko tādu... nu, tikai un vienīgi kaut kādu milzīgu, nu, stulbumu, tā var teikt. Vienīgais, ko es varu pateikt. Tātad, kā to sadalīt, pilnīgi un absolūti nav skaidrs. Nāciet un pastāstiet! Raimonds Pauls – autors, Vozņesenskis – teksta autors. (Starpsauciens.) Ko klausīties? Klausīties tikai mūziku bez vārdiem? Vai zemteksts būs tāds, ka, ja es klausos to mūziku, tātad es arī zinu tos vārdus. Un to nedrīkst klausīties. Vispār aizliegt? Vai kā? Kā to izdarīt? Pastāstiet! (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Eglītam otro reizi.

Viesiet skaidrību, lūdzu!

J. Eglīts (NA).

Ir ārkārtīgi nekrietni slēpties aiz Raimonda Paula, lai sargātu Kremļa idejas. (Starpsaucieni.) Ir jāsaka tā, ka sankcionētas personas jau šobrīd, kā Lībiņas-Egneres kundze minēja, nevar saņemt... bet šis uzkrājums, kas veidojas, tiek, nu... tiek uzkrāts, tādējādi jau šodien tam tā nevajadzētu notikt. Un jau šodien šīm sankcionētajām personām... Un te runa nav par valodu, bet par sankcionētajām personām. Jau šobrīd viņas nevar... atskaņot.

Kolēģi, tās runas par to, ka nevajag jaukt mūziku vai kultūru ar politiku vai sportu ar politiku, ir pilnīgs blefs, jo kultūra un mūzika ir tā, kas iedvesmo cilvēkus un uztur viņos garu.

Arī šobrīd, atskaņojot dažādus austrumu puses mūziķus, mēs savā ziņā ejam pretrunā tam, ko paši runājam. Tāpēc jau šodien ir jābūt pilnībā pārtrauktiem šo sankcionēto personu atskaņojumiem.

Kas attiecas uz hronometru, ir tā, ka tajā brīdī, kad mūzika neskan, tad arī ar hronometru stāvēt nevajag un skaitīt nevajag. Un cilvēkiem, kuri liek... un ir atbildīgi par muzikālo saturu, ir jāspēj saprast, kādus mūziķus viņi drīkst likt un kādus nedrīkst likt.

Vēlreiz uzsveru – šeit mēs nerunājam par valodu. Mēs runājam par sankcionētajām personām, par tām, kas atbalsta ukraiņu nogalināšanu, un par tām, kas atbalsta kaimiņvalsts noziedzīgo režīmu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam otro reizi.

Č. Batņa (AS).

Zivtiņa kungs, mēs publiski ar jums sarunājamies. Tāpēc man jāatbild. Jums ir pilnīga taisnība. Ja sankcionētais rakstnieks ir... sankcijās un ja ir Raimonda Paula mūzika, jā, nevarēs to atskaņot, tā tas arī ir likuma izpratnē.

Bet, ja jums ir vēlme klausīties, jūs varat ieiet mājās jūtūbā, ielikt – Raimonds Pauls... tādu vārdu... Jūs varēsiet klausīties. Jūs neko no dzīves nezaudēsiet.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Rancāne. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Artūra Butāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 16, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Rancāne. 4. – deputātu Artūra Butāna un Jurģa Klotiņa priekšlikums. Paredz noteikt, ka radio programma ir valsts valodā un svešvalodā veidoti raidījumi vai to fragmenti tulkojami valsts valodā, saglabājot likumā noteiktos izņēmumus. Priekšlikums atbalstīts, jo tas nodrošina konsekventu valsts valodas lietojumu radio programmās. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Tā, es runāšu par 4. un 5. priekšlikumu vienlaicīgi. Deputāti sacenšas, kurš būs radikālāks un kurš pirmais pilnībā iznīcinās jebkādu svešvalodu esību komerciālo radio ēterā.

Komisija abus šos priekšlikumus ir atbalstījusi. Šeit mēs skaidri redzam to, ko sauc par politisko aklumu un totālu nevēlēšanos skatīties patiesībai acīs. Šo priekšlikumu būtība ir viena – aizliegt jebkādus raidījumus vai to fragmentus svešvalodās radio programmās, kas līdz šim legāli darbojās Latvijā. Autori mums stāsta, ka tas stiprinās valsts valodu.

Bet realitāte? Vai tiešām kāds zālē sēdošais nopietni domā, ka, aizliedzot komerciālajiem radio raidīt citās valodās, mazākumtautību pārstāvji vai Latvijā dzīvojošie ārzemnieki, investori, studenti pēkšņi sāks klausīties tikai latviešu saturu? Mums ir tāda pieredze, jau aizliedzām “Latvijas Radio 4”, un viss. Nu nē, nebūs tā! Nebūs tā, kolēģi! Radio ir specifisks medijs. Cilvēki to klausās vai mašīnā, vai darbā... fonā. Ja viņiem atņem kvalitatīvu vietējo saturu viņiem saprotamā valodā, neviens nepāries uz “Latvijas Radio 1”, bet vienkārši pieslēgsies ar savu viedtālruni pie automašīnas magnetolas un klausīsies ārzemju podkāstus, interneta stacijas vai kaimiņvalstu saturu, kuru jūs nevarēsiet ne kontrolēt, ne... absolūti... ietekmēt.

Mēs dzīvojam 2026. gadā, nevis aizpagājušajā gadsimtā. Informācijas tehnoloģiju laikmetā akli aizliegumi nestrādās un nestrādā. Sabiedrība vienkārši aizies tur, kur valsts regulējums nesasniedz. Nu, nevarēsiet jūs ietekmēt kaimiņvalstu saturu.

Un pats skumjākais – jūs demonstrējat klaju necieņu pret saviem līdzpilsoņiem, kuri maksā nodokļus šajā valstī un vēlas saņemt kvalitatīvu informāciju savā dzimtajā valodā. Jūs viņiem sakāt: jūs esat nodokļu maksātāji, bet jūsu valoda šeit nav vēlama. Tā nav iekļaujoša vai eiropeiska politika, tas ir provinciāls radikālisms, kas vājina mūsu informatīvo telpu.

Aicinu 4. un 5. priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Rancāne. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātu Artūra Butāna un Jurģa Klotiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 18, atturas – 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Rancāne. 5. – deputāta Jāņa Zariņa priekšlikums. Pēc būtības ir identisks 4. priekšlikumam. (Starpsauciens.) Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Jāņa Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 17, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Rancāne. 6. – deputātu Artūra Butāna un Jurģa Klotiņa priekšlikums. Paredz diferencēt demonstrējamo filmu tulkošanas prasības atkarībā no valodas. Filmas citu Eiropas Savienības dalībvalstu valodās var ieskaņot, dublēt vai subtitrēt valsts valodā, bet citās svešvalodās – ieskaņot vai dublēt valsts valodā. Šis priekšlikums saglabā likumā noteiktos izņēmumus retranslācijai, satelīttelevīzijai, ārvalstu mērķauditorijai un sabiedrisko mediju saturam. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Kolēģi, parunāsim par kino. Dublēšana, kā to piedāvā šajā priekšlikumā, neizbēgami ir mākslinieciskās un kultūras vērtības iznīcināšana.

Sāksim ar Japānas kino. Daudzi no jums droši vien redzējuši Jasudžiro Odzu “Tokijas stāstu”. Šīs filmas spēks slēpjas unikālajā minimālistiskajā tempā un Japānas pēckara paaudžu savstarpējo attiecību dziļajā, atturīgajā, emocionālajā spriedzē. Varoņa pieklusinātie balss toņi, pauzes starp vārdiem, tradicionālā Japānas sabiedrības etiķete, kas izpaužas valodas etiķetē, ir neatdalāma vizuālo kadru sastāvdaļa. Mākslīga dublēšana šo trauslo pēckara skumju un samierināšanās atmosfēru “Tokijas stāstā” padarījusi melodramatisku un svešu.

Daudzi redzējuši Akiras Kurosavas šedevrus “Septiņi samuraji”, “Rašamons”, “Ran”. Dublāža aizstātu, piemēram, Toširo Mifunes, kas spēlēja “Septiņos samurajos” un citu Japānas vēsturisko aktieru autentisko, griezīgo, ekspresīvo feodālās Japānas balss intonāciju ar eiropeisku balss tembru, faktiski izdzēšot samuraja konfrontācijas akustisko sasprindzinājumu.

Es noteikti gribu runāt arī par anime – “Gariem līdzi”, “Princese Monoke”, arī moderno anime. Japāņu animācija balstās uz īpašu balss aktieru kultūru. To sauc seijū. Tas ir hiperbolizēts, emocionāls, kulturāls, specifisks sniegums, īpaši Mijadzaki episkajos darbos, tādos kā “Gariem līdzi”, kur dabas gariem un mītiskajām būtnēm ir unikālas vokālās tekstūras. Un tā ir neatņemama animācijas sastāvdaļa, ko nevar precīzi nokopēt citā valodā bez jēgas un atmosfēras zuduma.

Ejam tālāk. Koreja. Bonga Džunho oskarotais “Parazīts”. Šīs filmas sociālais asums un arī satīra slēpjas tieši Dienvidkorejas šķiru dialektos, pieklājības formās, valodas tempos. Dublējot šīs nianses tiktu izlīdzinātas un šo sociālo kritiku tas padarītu pliekanu.

Ejam tālāk. Ķīna. Vona Karvaja “Noskaņojums mīlēt”. Melanholiskie, čukstošie kantoniešu un šanhajiešu valodas dialogi veido pusi no šīs filmas atmosfēras un šarma. To aizstāšana ar dublējumu neizbēgami iznīcinās šīs filmas intīmo un romantisko estētiku.

Tiekam arī līdz Indijai, bengāļu sociālajam reālismam. Šotodžits Rajs – “Pather Panchali”. Tas ir pasaules kino šedevrs, daļa no pasaules kino kanona. Viņš ir revolucionārs ar savu sociālo reālismu, poētisko lirismu un dziļi humāno lauku nabadzības attēlojumu. Bengāļu valodas dabiskais plūdums... Un tie no jums, kas ir redzējuši vai kādreiz skatīsies šo filmu bengāļu valodā ar subtitriem... Vietējie dialekti, dabas skaņu simfonija, kurā saplūst bērnu – aktieru – neviltotās balsis, kas spēlē lielu lomu šajā filmā, tiktu pilnībā iznīcināta ar mākslīgu studijas pārrunāšanu latviski, laupot šai filmai dokumentālo un emocionālo tiešumu.

Ņemot vērā, ka šis priekšlikums ierobežo visas valodas, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstu valodas, savdabīgi, ka arī mūsdienu islandiešu un citu Ziemeļvalstu kino kvalificētos šai dublēšanai. Līdz ar to pat ārpus Eiropas Savienības esošo Ziemeļvalstu, piemēram, Islandes vai Norvēģijas vēsturiskajiem darbiem, kur ir visi šie skarbie, minimālistiskie dialogi, specifiskie ziemeļu dialekti... tie, protams, zaudē savu dabisko skarbumu, ja tos mākslīgi pārrunā studijā.

Visbeidzot, protams, ir arī ekonomiski un tīri praktiski argumenti, kāpēc šāds priekšlikums nebūtu atbalstāms. Pirmkārt, tās ir astronomiskas izmaksas mazam tirgum. Augstas kvalitātes dublāžai acīmredzot ir nepieciešams pietiekami liels profesionālo aktieru sastāvs, stundas, kas ir pavadītas skaņu ierakstu studijās, audio pēcapstrādē. Skaidrs, ka Latvijas mazajā tirgū šādas investīcijas tieši ārpus Eiropas Savienības esošo autoru un arī neatkarīgajam kino nekad neatmaksāsies. Un tas novedīs pie lielākas kino repertuāra nabadzības. Ja tiktu ieviesta šāda obligāta prasība dublēt visas filmas, izplatītāji faktiski atteiktos no tiesībām iegādāties šādas Āzijas vai Islandes, vai Norvēģijas, vai citas neatkarīgās filmas. Latvijas skatītājiem līdz ar to tiktu atņemta piekļuve pasaules līmeņa festivālu kino, faktiski repertuārā atstājot tikai lielos Holivudas kases grāvējus, kam ir milzīgi budžeti, kas spēj atpelnīt šādas investīcijas.

Es varētu palūgt apvienot debašu laiku?

Sēdes vadītāja. Debašu laiks tiek apvienots.

K. Briškens. Vēl divi būtiski argumenti. Nu, es jau iepriekš, ejot cauri kino kultūras kanonam, minēju par aktierspēles sakropļošanu. Es domāju, daudzi no mums, kas mīl kino, piekritīs, ka balss tomēr ir vismaz puse no aktiera snieguma. Tā nav tikai mīmika, žesti vai kustības. Tā noteikti ir arī balss. Nu, skaidrs, ka dublāža oriģinālajam aktierim atņem viņa tiesības uz lomu un faktiski uzspiež svešu interpretāciju, citu vecumu, citu psiholoģisko stāvokli. Subtitri ļauj šo aktierspēli saglabāt, vienlaikus nodrošinot saprotamību.

Viens ļoti pragmatisks arguments. Es patiešām ceru, ka deputāti tam piekritīs un tas arī būs tas pietiekamais arguments, lai neatbalstītu šo priekšlikumu. Tā ir sabiedrības valoda, prasmju vājināšanās. Mēs zinām, ka ir valstis, kurās izmanto subtitrus. Piemēram, Ziemeļvalstīs neatkarīgi no tā, kādā valodā ir konkrētā filma, tā tiek demonstrēta oriģinālvalodā ar titriem zviedru valodā. Latvija lielākoties arī izmanto šo pieeju. Un tieši šīs valstis uzrāda daudz augstākas svešvalodu zināšanas un labāku dzirdes uztveri nekā valstis, kurās ir šī pilnās dublāžas kultūra, piemēram, Vācija, Spānija, Itālija un Krievija. Līdz ar to svešu kultūru un valodu skanējumu iepazīšana pilnīgi noteikti veicina sabiedrības inteliģenci. Un valoda ir daļa no kultūras, daļa no kino kanona.

Tāpēc, lūdzu, lūdzu, neatbalstiet šo priekšlikumu! Cīnīsimies par to, lai mūsu sabiedrībā šī kopējā inteliģence caur kultūru tiktu veicināta. Lūdzu neatbalstīt!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, šis priekšlikums nav ne par dabas simfonijām, ne par psiholoģiskiem portretiem, ne par dzīves uztveres bagātināšanu.

Tātad šobrīd, lai nerastos situācija, ka krievu valodai ir privileģētāks statuss un mums var rādīt, piemēram, krievu valodā filmas, kuras tiek tikai titrētas, savukārt franču, vācu vai angļu kino mums tiek dublēts, tad ar šo, līdzīgi kā Rancānes kundze jau sākumā skaidri izstāstīja, mēs nostiprinām to, ka Eiropas Savienības valodās dublējums būtu. Faktiski ar šo priekšlikuma redakciju pasakām, ka Eiropas Savienības valodas ir privileģētākā stāvoklī nekā trešo valstu valodas. Šobrīd faktiski ir otrādi.

Līdz ar to, lūdzu, nepiedomājam tādus sarežģītus, mītiskus kaut kādus argumentus klāt un tuvojamies tai Eiropas telpai un Eiropas praksei, kas ir citās valstīs.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Nu jā, šeit “Nacionālās apvienības” deputāti ir pārspējuši paši sevi absurda radīšanā. Viņi piedāvā noteikt, ka filmas, kas ražotas Eiropas Savienības dalībvalstu valodās, televīzija drīkst subtitrēt latviski. Bet filmas, kas ir citās svešvalodās, piemēram, angļu valodā, ja tā ir Amerikas filma, vai ukraiņu, vai jebkurā citā valodā, ir obligāti jādublē vai jāieskaņo valsts valodā. Subtitri citām valodām vairs nebūs atļauti.

Kolēģi, vai jūs vispār saprotat, kādu triecienu tas dod mūsu komerciālajām televīzijām un kabeļoperatoriem? Es saprotu, ka – ne.

Filmu pilna dublāža vai ieskaņošana latviešu valodā maksā milzīgu naudu, un komisijā to arī apstiprināja nozare. Rezultātā Latvijas skatītājs arī zaudēs piekļuvi labām filmām un raidījumiem legālajos kanālos. Bet kurš būs ieguvējs? Zināt, ieguvējs būs nelegāli interneta portāli un pirātiskās platformas, kur šīs pašas filmas būs pieejamas jebkurā valodā un pilnīgi bez maksas. Vai jūs tiešām gribat atbalstīt pirātismu un pelēko ekonomiku? Laikam jā.

Un pats galvenais – kāpēc mēs atkal šādi šķirojam valodas? Kāpēc franču, spāņu filmās subtitri ir labi un pareizi, bet amerikāņu un ukraiņu filmai tie pēkšņi ir bīstami, un saturs obligāti jādublē. Kur šeit ir loģika, es arī nevaru saprast. Kur ir mediju politikas platforma? Tas ir mākslīgs, izdomāts ierobežojums, kas kaitē mediju tirgum un ierobežo skatītāju izvēli. Tagad mēs Latvijā gaidīsim filmas, kuru pirmizrādes būs, teiksim, vienā datumā, mēs, kamēr dublēsim... uz Latviju tās filmas, labas filmas, atnāks pēc mēneša. Un tad jūs novirzāt šos cilvēkus, kuri grib redzēt šo filmu, uz nelegāliem kanāliem, kur šīs filmas jau būs.

Šādu juridisku un ekonomisku brāķi atbalstīt nedrīkst. Aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Rancāne. Piebildīšu, ka komisijā šis priekšlikums tika diskutēts arī ar nozares pārstāvjiem un tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputātu Artūra Butāna un Jurģa Klotiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 23, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Rancāne. 7. – deputātu Artūra Butāna un Jurģa Klotiņa priekšlikums. Līdzīgs, bet attiecināms uz televīzijas raidījumiem. Komisijā priekšlikums daļēji atbalstīts un ietverts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, šodien, izskatot dažādus likumprojektus, mēs lielu dienas daļu pavadām debatēs par valodu. Un es ilgi domāju, vai man teikt manu šī rīta tādu saklausīto un pastāstīt jums īsi par to, vai ne. Tas, protams, attiecas arī uz šo priekšlikumu, jo mēs runājam par valodu, par valodas ierobežojumiem un tā tālāk. Bet šorīt, dodoties uz Saeimu, es dzirdēju Latvijas Radio – saukšu to vēl joprojām tā. Pārraidē runāja kultūrpētnieks un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Deniss Hanovs, un viņš runāja par šiem valodas aizliegumiem. Es citēšu Hanova kungu un arī to, ko rakstīja mūsu sabiedriskais medijs.

Un, profesoraprāt, pēdējos gados pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā ir pieļautas lielas un nopietnas kļūdas attiecībā uz kopīgas nācijas veidošanos. Viņš stāstīja diezgan daudz par to, ka mazākumtautības ir neatņemama Latvijas kultūrtelpas daļa.

Tagad es citēšu Hanova kunga teikto.

“Un tad ir jautājums – kā mēs veidojam šo grupu tēlu? Kā mēs sekmējam vai nesekmējam to, ka šie cilvēki jūtas piederīgi? Un mēs nesekmējam, mēs veidojam lielu plaisu arī informācijas apritē.”

Un, kas attiecas uz valodas stiprināšanas līdzekļiem, tad, profesorprāt, tas ir jādara ar citiem instrumentiem. Valoda ir jāpārveido par kopīgu kultūras telpu. Valoda ir jāpārveido par kaut ko ļoti atraktīvu, atvērtu, gaišu un iekļaujošu. Tā šo valodas jautājumu skaidroja pētnieks. Bet mēs valodu izmantojam kā ieroci. Mēs sodām par to, ka kāds runā ne tādā valodā vai kāds gribētu klausīties dziesmas ne tādā valodā vai radio ne tādā valodā, kā mums tas patiktu.

Hanova kungs arī skaidroja, ka ir pētījumi. Un mēs arī par pētījumiem ne vienreiz vien esam runājuši. Jautājums, cik daudz jūs ar tiem esat iepazinušies? Pētījumi liecina, ka, sarūkot saturam krievu valodā, būs arvien vairāk, arvien grūtāk sasniegt šo auditoriju arī ārkārtas situācijās.

Pētnieks rosināja politiķus savu enerģiju veltīt latviešu valodas stiprināšanai, atbalstot kultūru – teātrus un operas, grāmatu kultūru, piemēram, latviešu klasiķu darbus padarot pieejamākus sabiedrībai.

Un nobeidzot es arī citēšu Hanova kungu. Viņš sacīja: “Viņiem...” Un to viņš sacīja par mums – politiķiem. “Viņiem ir nepieciešama kontrole pār cilvēku domāšanu un informācijas plūsmu sabiedrībā. Šiem cilvēkiem...” Un tas ir mums – politiķiem. “Šiem cilvēkiem ir vajadzīgi nabadzīgi mediji, atkarīgi mediji un nabadzīga un atkarīga sabiedrība, kura dzīvo tādā garīgā tumsā.”

Es aicinu jūs padomāt par to.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arnoldam Jātniekam.

A. Jātnieks (NA).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šodien mēs runājam netikai par atsevišķām reklāmām, raidījumiem, radiofrekvencēm. Mēs runājam par to, kādā valodā skan Latvija.

Latvijas valsts nav nejauši izveidota administratīva teritorija. Latvija ir nacionāla valsts, kas izveidota, lai mūsu tauta, tās kultūra un latviešu valoda varētu pastāvēt, attīstīties un tikt nodota nākamajām paaudzēm.

Latviešu valoda nav tikai saziņas līdzeklis. Tā ir mūsu vēsturiskā atmiņa, mūsu domāšanas veids, mūsu tautasdziesmas, mūsu literatūra, mūsu valstiskuma pamats. Tādēļ jautājums ir pavisam vienkāršs – ja latviešu valodai nav noteicošās vietas Latvijas publiskajā un informatīvajā telpā, kur vēl pasaulē citur tādai būs būt?

Mēs dzirdam iebildumus, ka šie priekšlikumi kādu aizskar vai ierobežo. Latviešu valodas stiprināšana nav vēršanās pret kādu cilvēku, tautību vai viņa dzimto valodu. Latvijā ikviens drīkst savā ģimenē, privātajā saziņā, kultūras dzīvē runāt sev tuvā valodā – tas nevienam nav aizliegts. Taču no tā neizriet valsts pienākums uzturēt divas paralēlas publiskas vai informatīvas telpas. Mēs nevienam neliedzam mācīties latviešu valodu. Gluži pretēji – mēs dodam iespēju visiem Latvijas iedzīvotājiem dzīvot kopējā sabiedrībā, saprast citam citu un piedalīties mūsu valsts dzīvē kopīgā valodā. Patiesa sabiedrības saliedētība neveidojas, katrai sabiedrības daļai dzīvojot savā valodas un informācijas burbulī. Tā rodas tad, kad mums ir kopīga valsts, kopīga atbildība un kopīga saziņas valoda. Tāpēc ir tikai pašsaprotami, ka Latvijas televīzijas un radio reklāmas tiek veidotas valsts valodā. Reklāma nav privāta saruna virtuvē, tā ir publiska komunikācija, kas katru dienu veido cilvēku valodas ieradumus un vidi, kur aug mūsu bērni. Tikpat pašsaprotami ir stiprināt latviešu valodu filmu, raidījumu ieskaņošanā un dublēšanā. Mums jāpanāk, lai latviešu bērni un jaunieši savā valstī kvalitatīvu saturu dzirdētu labā, bagātā un dzīvā latviešu valodā. Arī lēmums turpmāk neizsniegt jaunas apraides licences programmām citās valodās nav aizliegums cilvēkiem klausīties vai runāt tādā valodā, kā viņi to saprot. Tas ir valsts lēmums, lai nepaplašinātu vēsturiski izveidoto informatīvo telpu. Mums ir jāapzinās arī drošības aspekts.

Godātie kolēģi! Dažkārt tiek sacīts: nevajag cilvēkus sadusmot, nevajag steigties. Sabiedrība vēl neesot gatava. Bet cik ilgi latviešu tautai savā valstī vēl būtu jāgaida, lai latviešu valoda tiek nodrošināta pašsaprotamā... (Zālē ir pieaudzis troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, notiek debates. Lūdzu, ieklausieties Jātnieka kungā!

A. Jātnieks. Kopš neatkarības atjaunošanas ir pagājuši vairāk nekā 30 gadi. Tas ir bijis pietiekami ilgs laiks ikvienam Latvijas pastāvīgam iedzīvotājam apgūt valsts valodu un pieņemt vienkāršu demokrātiskas valsts principu – Latvijā kopīgā publiskas saziņas valoda ir latviešu valoda.

Mums nav jāatvainojas par to, ka aizstāvam savu valodu, mums nav jākaunas prasīt, lai Latvijas informatīvā telpa stiprinātu, nevis vājinātu Latvijas valstiskumu.

Šie grozījumi nevienu neizslēdz no Latvijas sabiedrības, tie skaidri pasaka, uz kāda pamata mēs visi varam tai piederēt. Šis pamats ir lojalitāte Latvijas valstij, cieņa pret tās Satversmi, latviešu valodu kā mūsu kopīgo valodu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

A. Rancāne. Komisijā priekšlikums atbalstīts daļēji un iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt vai prasa balsojumu? (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātu Artūra Butāna un Jurģa Klotiņa priekšlikumu, kas komisijā atbalstīts daļēji! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 22, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Rancāne. 8. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Paredz televīzijas raidījumus vai to daļas citu Eiropas Savienības dalībvalstu valodās ieskaņot, dublēt vai nodrošināt ar subtitriem valsts valodā, bet citās svešvalodās – ieskaņot vai dublēt valsts valodā.

Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Nu, kolēģi, komisija savā priekšlikumā vispār mēģina kaut ko apvienot, salikt kopā tos radikālos un absurdos deputātu priekšlikumus no “Nacionālās apvienības”, no tā 7. priekšlikuma kaut ko kopā... Komisija piedāvā savu apkopoto redakciju par to, ka televīzijai būs jāieskaņo, jādublē vai jānodrošina ar subtitriem raidījumi un to daļas.

Ziniet, lasot šo komisijas variantu, kļūst vēl skumjāk. Pat komisija nav spējusi izveidot loģisku un tiesiski skaidru normu, jo no sūdiem, piedodiet par izteicienu, nevar uzbūvēt pili.

Viņi mēģina glābt situāciju, nosakot izņēmumus tiešajām pārraidēm, ziņām un valodas mācību raidījumiem, bet problēma paliek. Mēs joprojām sadalām pasauli divās daļās – Eiropas Savienības valodas un visas pārējās valodas –, piemērojot atšķirīgus tehniskos un finansiālos nosacījumus. Šāds regulējums rada milzīgu juridisko nedrošību. Kā mediji praksē noteiks, kurā brīdī raidījuma daļa ir uzskatāma par tiesisku izņēmumu un kurā brīdī nav. Kā NEPLP to kontrolēs? Tas nozīmē, ka mūsu uzraugošajai institūcijai būs jāsēž ar hronometru pie ekrāna un jāmēra, cik minūtes raidījumā skanēja, piemēram, angļu vai ukraiņu valoda un vai tā bija vai nebija ziņu pārraide.

Šis priekšlikums nepārstāv nekādu stratēģisku valsts redzējumu. Tas ir vienkārši sasteigts politisks kompromiss, lai izpatiktu “Nacionālajai apvienībai”, tās populistiskajiem uzstādījumiem.

Aicinu noraidīt šo komisijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Godātie kolēģi! Iemesls, kāpēc mēs šodien tik daudz runājam par šiem priekšlikumiem, ir pavisam vienkāršs. Pārāk ilgi Latvijā televīzijās un medijos ir skanējusi sveša valoda. Vienīgais veids, kā nodrošināt vienotas nācijas izveidi, ir uz vieniem pamatiem un tā, lai cilvēki viens otru saprot. Ne velti – kā Bībelē rakstīts – savulaik, kad cēla Bābeles torni, Dievs sajauca valodas, lai cits citu nesaprastu. Tāpēc šeit, dzīvojot Latvijā, ir jāsaprot, ko valsts saka iedzīvotājiem, un to var izdarīt tikai uz vienas valodas bāzes.

Ļoti daudz šeit, no tribīnes, skan tas, ka nevar saprast, kāpēc tiek dalīts divās valodās. Gluži vienkārši. Tāpēc, ka Latvija ir Eiropas Savienības sastāvdaļa un Eiropas Savienības valodas var subtitrēt, savukārt citās svešvalodās... Latvijas pilsonim nav nepieciešams zināt. Tāpēc subtitrēšanas pieeja arī ir mazliet citādāka.

Kolēģi, nākamais priekšlikums arī būs par reklāmu. Es vēlreiz vēršu uzmanību. Savulaik jau Juris Dobelis no šīs tribīnes teica, ka šeit ir Latvija, nevis Krievija, un šeit nekad nebūs Krievija. To der atcerēties tiem, kas aģitē par pilnīgi nesaprotamām lietām. Ja mēs runājam par vienu nāciju, tā var tikt veidota tikai un vienīgi uz vienas valodas bāzes, nevis uz divām, trijām vai četrām. Ja cilvēki nesaprot, ko viens otram saka, tad nekas labs nebūs. To taču jūs saprotat, vai ne?

Tāpēc aicinu atbalstīt sagatavotos priekšlikumus. Un arī priekšlikumus par reklāmu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Rancāne. Es vēlreiz atkārtoju, ka komisijā šie priekšlikumi tika rūpīgi izdiskutēti un saskaņoti gan ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, gan ar nozares pārstāvjiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 17, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Rancāne. 9. –...

Sēdes vadītāja. Brītiņu...! Godātie kolēģi!

Mums ir jauns Prezidija priekšlikums.

Visiem neliela – 15 minūšu – pauze. Mugurkaula veselībai. Mazliet pakustamies, un tad – atbilstoši tam, kā savulaik mēs vienojāmies, strādājot ar budžetu, – strādāsim līdz pulksten 21.00, bet ilgāk gan ne. Tas vairs nebūs produktīvi. (Starpsaucieni.)

Tātad pauze – 15 minūtes, līdz pulksten 19.15. (Pauze.)

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Lūdzu kolēģi Antoņinu Ņenaševu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Un tad pārtraukums līdz pulksten 19.15.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 34 deputāti: Skaidrīte Ābrama, Inga Bērziņa... ir, Andris Bērziņš, Augusts Brigmanis, Anda Čakša, Raimonds Čudars, Svetlana Čulkova, Mārtiņš Daģis, Gundars Daudze, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Liene Gātere, Juris Jakovins (Starpsauciens: “Bija!”)... bija, es redzu, jā, bija, Mārcis Jencītis, Igors Judins... redzēju, Jurģis Klotiņš, Līga Kļaviņa, Līga Kozlovska... (Starpsaucieni. Smiekli.)... rekur... (Starpsauciens.), Brigmanis... tā, Līga pagaidām... Armands Krauze... redzu, ir, Gunārs Kūtris... rekur, Svetlanu Čulkovu redzu, Atis Labucis, Nataļja Marčenko-Jodko... ir, Daiga Mieriņa, Uģis Mitrevics, Antoņina Ņenaševa... ir, Ramona Petraviča... ir, Anna Rancāne... ir, Leila Rasima... ir, es tevi tūlīt atzīmēšu, Uģis Rotbergs (Starpsauciens: “Rotbergs bija!”)... labi, lai pienāk, Zane Skujiņa-Rubene, Andris Sprūds, Didzis Šmits, Jānis Vucāns... ir, Agita Zariņa-Stūre, Edmunds Zivtiņš... bija, jā.

Viss pagaidām.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre

Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Laiks turpināt Saeimas sēdi. Aicinu visus atgriezties Saeimas Sēžu zālē savās darba vietās.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā”.

Esam izskatījuši pirmos astoņus priekšlikumus.

Vārds deputātei Annai Rancānei, lai ziņotu par nākamajiem.

A. Rancāne. 9. – deputātu Artūra Butāna un Jurģa Klotiņa priekšlikums paredz, ka raidījumos reklāma ievietojama valsts valodā, saglabājot izņēmumus retranslācijai un satelīttelevīzijas programmām, kuru mērķauditorija nav Latvijas iedzīvotāji. Reklāmas valsts valodā stiprina latviešu valodas klātbūtni informatīvajā telpā un nodrošina reklāmas satura saprotamību sabiedrībai. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, ka esat uz vietas. Gribu parunāt par šo priekšlikumu, jo šis ir kārtējais “Nacionālās apvienības” mēģinājums izlikties, ka tā risina vai mēģina risināt valsts valodas jautājumus, kamēr patiesībā tā grauj vietējo komercmediju ekonomisko pamatu.

Deputāti pieprasa noteikt, ka visos raidījumos reklāmu drīkst ievietot tikai un vienīgi valsts valodā. Apskatāmies, cik absurda ir šī situācija tiesiski un arī loģiski.

Saskaņā ar šo pašu likumu televīzijas kanāliem joprojām ir un būs tiesības legāli pārraidīt saturu un filmas Eiropas Savienības valodās ar subtitriem latviešu valodā. Tas nozīmē, ka skatītājs pilnīgi legāli skatās, piemēram, Francijas, Vācijas vai Polijas raidījumus oriģinālvalodā, bet, tiklīdz ir reklāmas pauze, likums pēkšņi pieprasa, lai viss būtu tikai latviski. Ja komercorganizācija rāda, piemēram, franču vai poļu valodā, to, protams, skatās auditorija, kura runā... vai kuras dzimtā valoda ir franču vai poļu, un viņi klausīsies to reklāmu latviešu valodā. Kam adresēta tā reklāma? Tā jau ir – cilvēki to neklausās.

Priekšlikums nav loģisks. Kāpēc mēs ar varu mēģinām regulēt komerciālo tirgu tur, kur tam nav nekāda sakara ar valsts drošību... vai vēl kaut ko? Tas ir Eiropas Savienības ietvaros. Kāpēc? Nav saprotams. Bet tas arī nerisina valodas problēmu. Neiesaistīs... Tas poļu vai franču investors, kurš atbrauc pie mums uz Latviju un skatās savas filmas, savus raidījumus poļu valodā... pēkšņi mācīsies to... uz nedēļu viņš atbrauc... mācīsies to, ko viņam rāda tā reklāma latviešu valodā.

Svarīgi ir arī tas, ka starptautiskie zīmoli un uzņēmumi atkarībā no kanāla formāta paši izvēlas, kādā valodā uzrunāt savu auditoriju. Ja mēs aizliegsim viņiem veidot reklāmas citās valodās, šie reklāmdevēji vienkārši aiznesīs savu naudu uz ārvalstu platformām vai uz to pašu “YouTube”, vai “Facebook”, vai uz tiem kanāliem, kas tiek retranslēti no citām Eiropas Savienības valstīm... kur Latvijas likumi nesniedzas. Nu nevarēsiet jūs regulēt to, ko rāda Francija, Lietuva vai Polija.

Rezultātā mūsu vietējie mediji zaudēs milzīgus ieņēmumus no reklāmas, valsts budžets zaudēs nodokļos, bet latviešu valoda no tā nekļūs ne par centu stiprāka. Šis priekšlikums ir ekonomiska pašnāvība, tāds pašnāvības akts, kas kopumā ir radīts lēta populisma vārdā.

Aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Līdzīgi kā neviens cilvēks vēl nav iemācījies runāt divās valodās vienlaicīgi, arī neviena reklāma vienlaicīgi nav divās valodās. Līdz ar to Pleškānes kundzes aicinājums ir pret deputāta zvērestu un paredz “mīkstināt” latviešu valodu. Tāpēc aicinu neieklausīties un atbalstīt šo priekšlikumu.

Lai kliedētu mītus, iedošu jums ilustratīvu piemēru. Ja jūs skatīsieties kādu kanālu, piemēram, “Eurosport”... vai arī šeit retranslētu futbola čempionātu, kur rāda, piemēram, “Gillette” vai “Coca-Cola” reklāmu, retranslētajam saturam nebūs jābūt valsts valodā. Runa ir par vietējo reklāmas tirgu, lai tas nebūtu divvalodīgs. Tātad nemaldinām sabiedrību!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Godātie kolēģi! Neraugoties uz vēlo vakaru, mēs joprojām mēdzam slēpties. Vieni slēpjas aiz Raimonda Paula, citi min piemēru par Francijas televīziju, kurā tiek rādīts franču raidījums, un tad viņus pēkšņi satrauc tas, ka reklāma būs latviešu valodā. Man ir jautājums Pleškānes kundzei: cik daudz ir Francijas kanālu, kurus jūs ikdienā skatāties, un cik daudz tajos jūs skatāties reklāmu franču valodā par to, ka kādā no veikaliem vai veikalu tīkliem var iegādāties tādu vai citādu preci?

Reklāma vienmēr ir bijusi mērķēta vietējai auditorijai. Ja mēs dzīvojam Latvijā, kā es jau iepriekš esmu minējis no šīs tribīnes, ir tikai saprotami un normāli, es gribētu teikt, pašsaprotami, – bet es redzu, ka tikai dažiem šeit tas ir pašsaprotami, – ka vietējā auditorija tiek uzrunāta valsts valodā, kurā gan tirgotājs tirgo savas preces, gan vietējie iedzīvotāji tās iegādājas.

Maz ticams, ka franču vai itāļu tūrists meklēs akcijas preces kādā no lielveikalu tīkliem. Tāpēc es vēlos bilst, ka nevajag jebkādu likuma normu mēģināt lieki izstiept. Pie mums reklāma nekad nav skanējusi nedz vācu, nedz somu, nedz itāļu, nedz franču valodā. Ir tikai viena valoda, par kuru jūs runājat, un tā valoda šeit tiešām nav vēlama.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam... nē, deputātei Viktorijai Pleškānei otro reizi.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Zivtiņa kungs, paldies, ka jūs atsaucāt.

Es gribu uzreiz atbildēt uz jūsu jautājumu. Gribu jums atgādināt, ka es šeit neesmu Viktorija Pleškāne, es esmu pārstāve no tautas, kura arī man prasa. Ja es uzdodu jautājumus, tas nenozīmē, ka es uzdodu, – tauta tos uzdod. Un arī vietējie mediji caur mani var uzdot jebkuru jautājumu. Šie jautājumi nav tapuši tikai ar manu palīdzību vai manis izdomāti. Tāpēc jūs kā nesens ienācējs... ar mīksto mandātu... varbūt nesaprotat, kā strādā Saeimā, kā strādā ievēlētie pārstāvji, aiz kuriem stāv gan tauta... gan vēlētāji... gan cilvēki. Tāpēc lūdzu nemaldināt tautu, ka tie ir mani jautājumi. Nē, tie ir... es kā pārstāve varu uzdot jebkuru jautājumu, ko man uzdot vēlētājs vai medija pārstāvis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Viktorijai Pleškānei.

Vārds deputātam Harijam Rokpelnim. (Starpsauciens: “Nē, viņš atteica.”)

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Šis ir lielisks priekšlikums. Man bija draugs, kurš bērnībā iemācījās vācu valodu. Ziniet, kā? Tajā laikā, deviņdesmitajos gados, viņš bija diezgan moderns – viņam bija satelīttelevīzija, viņš skatījās multenes vācu kanālā un iemācījās vācu valodu. Un tieši šādā veidā, soli pa solītim, pa pilienam, mēs varam apgūt valodu. Ja cilvēks akurāt nav gatavs iet kursos un citādi piepūlēties, tad caur televīziju, caur radio valodu var iemācīties. Šobrīd mēs runājam par saturu Latvijas televīziju un Latvijas radio kanālos. Un mērķauditorija... Neizliksimies, mēs visi saprotam, ka ir cilvēki, kas pastāvīgi dzīvo šeit, Latvijā, bet kuriem ar valodas apguvi ir problēmas un kuri varbūt meklē citus veidus, kā dzīvot informatīvajā telpā, nelietojot latviešu valodu. Un šis solis – kaut vai pa mazumiņam, kaut vai atskaņojot reklāmas latviešu valodā, – ir labs tajā virzienā, lai cilvēki, kuri ir izvairījušies no valodas apguves, to pa pilienam iemācītos. Kaut vai tādus elementārus vārdus kā “pelmenis” un “krējums”, un tā soli pa solītim, pa vārdiņam tas valodas krājums veidotos un šie cilvēki apgūtu latviešu valodu.

Aicinu kolēģus nebaidīties no šī priekšlikuma. Šis ir lielisks veids...

Pleškānes kundze, kāda bija jūsu pieredze, apgūstot (Starpsauciens: “Nesarunāties ar zāli!”) latviešu valodu? Es atvainojos. Es pieļauju, ka arī šādā pat veidā – pa pilieniņam, pa solītim.

Manuprāt, lielisks priekšlikums. Aicinu to atbalstīt. (Starpsauciens.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Starpsaucieni.)

A. Rancāne. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputātu Artūra Butāna un Jurģa Klotiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 16, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Rancāne. Tā. Turpmākie pieci – deputāta Edmunda Jurēvica –priekšlikumi ir tehniskas dabas.

10. priekšlikums. Paredz izslēgt 35. panta sesto daļu, kurā noteikts, ka audio un audiovizuālā komerciālā paziņojumā izmanto tikai patiesas atsauksmes vai apstiprinājumus. Attiecīgais regulējums dublē Reklāmas likuma 3. panta pirmajā daļā noteikto.

Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es ļoti atvainojos. Es arī klausījos šo komisijas sēdi un tā arī nesapratu. Man ir jautājumi priekšlikuma autoram. Kā es saprotu – ko mums piedāvā deputāts Edmunds Jurevičs? (Dep. E. Jurēvics: “Jurēvics!”) Jurēvics, jā. Viņš ierosina izslēgt likuma 35. panta sesto daļu, kas līdz šim noteica, ka audio un audiovizuālā komerciālā paziņojumā drīkst izmantot tikai patiesas atsauksmes vai apstiprinājumus. Un kas ir vēl dīvaināk? Komisija šo priekšlikumu atbalstījusi.

Kolēģi, es gribu pajautāt jums un arī autoram: vai mēs tiešām šajā zālē esam pazaudējuši veselo saprātu? Ko nozīmē svītrot patiesību, ka reklāmā jāizmanto tikai patiesas atsauksmes? Kā es to saprotu? Vai tas nozīmē, ka no rītdienas mūsu televīzijas ekrānos un radio drīkstēs pilnīgi legāli stāstīt jebkādus melus? Ja tā nav patiesa... tā ir svītrota, tad var rādīt jebko? Es kā reklāmdevējs nevaru apstiprināt, ka tā ir patiesa. Tad kas sanāk? Vai jebkurš krāpnieks varēs nopirkt reklāmas laiku un rādīt, piemēram, viltus ārstus? Nu kā tur bija? Kurš ūdeni... nē... kaut kāds ūdeni tur... Jūs laikam darāt tā, lai nepatiesu informāciju vai melus sniegtu kā reklāmu. Tad jebkurš krāpnieks varēs nopirkt reklāmas laiku un rādīt viltus ārstus vai viltus pircējus, kuri stāstīs brīnumstāstus par viltus produktiem, un valstij nebūs tiesību viņus sodīt, jo mēs būsim izsvītrojuši vārdu “patiess”.

Kurš lobēja šo un arī nākamo priekšlikumu? Kas jums par to samaksāja? (Starpsauciens.) Nē, tagad reklāmdevēji varēs rādīt jebko, jo mēs svītrojam vārdus “patiesu reklāmu”... kur nevaram arī pierādīt, ka... Nu viss! Tas ir klajš trieciens pa patērētāju tiesību aizsardzību un mediju telpas kvalitāti. Kamēr visa Eiropa cīnās ar dezinformāciju, viltus ziņām un patērētāju krāpšanu internetā, mēs Latvijas Republikas Saeimā mūsu pašu radio un televīzijā ar vieglu roku atveram durvis meliem un manipulācijām.

Šāds priekšlikums ir ne tikai absurds, tas ir bīstams sabiedrībai, drošībai un veselībai. To nevar atbalstīt. Padomājiet, cilvēki! Mēs rādīsim nepatiesu reklāmu... kur es nevaru pierādīt, no kurienes es ņēmu tādas ziņas. Tad visa reklāma būs nepatiesa. Vai ir arī iespējams, ka krāpnieki izmantos šo lauciņu, lai rādītu kaut ko: viltus ziņas, viltus preces, viltus ārstus, arī kaut kādus viltus medikamentus. Tas ir bīstami sabiedrībai.

Šis nekvalitatīvais priekšlikums ir jānoraida.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Komisijas vārdā?

A. Rancāne. Kā jau arī teicu, tas nenozīmē to, ko Pleškānes kundze teica, jo šis regulējums jau ir ietverts Reklāmas likuma 3. panta pirmajā daļā, kur tas viss tiek aizliegts un atvēlēts... tiešām nekas tāds, ko jūs domājat, nebūs.

Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputāta Edmunda Jurēvica iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 5, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Rancāne. Tā, vēl pacietību!

11. – deputāta Edmunda Jurēvica priekšlikums. Paredz izslēgt 35. panta trīspadsmitās daļas otro teikumu, kas atļauj nošķirtus reklāmas un televīzijas veikala iestarpinājumus sporta pārraidēs. Arī šis ir tehnisks priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputāta Edmunda Jurēvica priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 5, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Rancāne. 12. – deputāta Edmunda Jurēvica priekšlikums. Paredz atcelt aizliegumu ilgstošu reklāmu pārraidīt laikā no pulksten 19.00 līdz 23.00, jo tehnoloģiju un reklāmas formāta attīstības dēļ noteiktais laika ierobežojums vairs nav aktuāls. Tam piekrita arī nozares pārstāvji.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputāta Edmunda Jurēvica iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 5, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

A. Rancāne. 13. – deputāta Edmunda Jurēvica priekšlikums. Arī tehniskas dabas. Paredz atcelt prasību, ka daļēja ekrāna reklāma nedrīkst aizņemt vairāk par vienu trešdaļu ekrāna. Arī tehnoloģiju attīstības dēļ fiksētais vienas trešdaļas ierobežojums vairs nav nepieciešams.

Priekšlikums ir saskaņots ar nozares pārstāvjiem un komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – Edmunda Jurēvica iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 4, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Rancāne. 14. – deputāta Edmunda Jurēvica priekšlikums. Paredz svītrot prasību, ka daļēja ekrāna reklāmas laukumam jābūt nemainīgam, saglabājot prasību to viegli identificēt un vizuāli nodalīt no pārējā ekrāna. Prasība par nemainīgu reklāmas laukumu vairs neatbilst mūsdienu tehnoloģiskajām prasībām... iespējām.

Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – deputāta Edmunda Jurēvica priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 4, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Rancāne. 15. – deputāta Jāņa Zariņa priekšlikums. Noteic, ka jaunā prasība radio programmas apraides atļauju izsniegt tikai apraidē valsts valodā stājas spēkā 2033. gada 21. jūlijā. Noteiktais datums ir salāgots ar spēkā esošo radio programmu apraides atļauju termiņiem un to atjaunošanas kārtību.

Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rancāne. 16. – deputāta Jāņa Zariņa priekšlikums. Paredz, ka prasība radio programmu veidot valsts valodā stājas spēkā 2034. gada 21. janvārī. Arī šis pārejas periods ir salāgots ar pēdējās spēkā esošās svešvalodas radio programmas apraides atļaujas termiņu un dod medijiem laiku mainīt programmas valodu.

Komisijā priekšlikums atbalstīts un iekļauts 17. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rancāne. 17. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Precizē pārejas noteikumu 50. punkta redakciju, kā arī nosaka, ka valodas prasības filmu un televīzijas raidījumiem stājas spēkā 2027. gada 1. septembrī, savukārt valodas prasības reklāmām – 2027. gada 1. janvārī.

Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rancāne. Un visbeidzot 18. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Paredz informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām papildināt ar direktīvu par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām.

Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rancāne. Līdz ar to, pateicoties jums, visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Rancāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 17. augusts.

Sēdes vadītāja. 17. augusts. Deputāti piekrīt. Liels paldies.

A. Rancāne. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti, uz otro lasījumu sagatavoti pieci priekšlikumi.

1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O. Burovs. 3. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 4. – arī Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O. Burovs. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas –- nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

O. Burovs. 3. augusts.

Sēdes vadītāja. 3. augusts. Deputāti piekrīt. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās””.

Komisijas vārdā – deputāts Oļegs Burovs.

O. Burovs. Komisija saņēma vienu – Juridiskā biroja priekšlikumu. Komisijā atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Paldies.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

O. Burovs. 3. augusts.

Sēdes vadītāja. 3. augusts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”, otrais lasījums.

Komisijas vārdā – komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

O. Burovs. Saņemti trīs priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Lūdzu arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O. Burovs. Un 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

O. Burovs. 3. augusts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

___

Likumprojekts “Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Anita Brakovska.

A. Brakovska (ZZS).

Labvakar, cienījamā sēdes vadītāja, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja likumprojektu “Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums”.

Likumprojekta galvenais izstrādātājs bija Latgales plānošanas reģions. Likumprojekts tika skatīts arī Latgales apakškomisijas sēdēs, un notika plašas konsultācijas ar ministrijām.

Likuma mērķis ir sniegt Latvijas austrumu teritorijai ekonomisko atbalstu, nodrošināt un uzlabot tās iedzīvotāju labklājību un drošību, radīt īpašu tiesisku regulējumu mērķtiecīgai reģiona sociālajai un ekonomiskajai attīstībai, noteikt Latvijas austrumu teritorijas attīstības atbalsta principus un tiem atbilstošus papildu finansiālā atbalsta pasākumus, kā arī Latvijas austrumu teritorijā ietilpstošo pašvaldību un komersantu tiesiskās iespējas, nodrošināt reģionālo izaugsmi un investīciju piesaisti, lai uzņēmumi paliktu Latgalē.

Sagatavotā likumprojekta izpratnē Latvijas austrumu teritorija ir teritorija, kas aptver Latgales plānošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību un Alūksnes novada pašvaldības teritoriju.

Lai sasniegtu likumprojektā definētos mērķus, paredzēts veidot Latvijas austrumu teritorijas attīstības atbalsta fondu, kura finansējumu veidotu valsts un pašvaldību budžetu līdzekļi, Eiropas Savienības fondi, starptautisko finanšu institūciju līdzekļi, ziedojumi un dāvinājumi.

Tā kā fonda īstenotajiem atbalsta pasākumiem nepieciešamais valsts finansējums paredzēts 50 miljoni eiro gadā, komisija saņēma arī Finanšu ministrijas atsauksmi. Tajā norādīts, ka pašlaik virzība notiek bez finansiāla seguma un turpmāko lēmumu pieņemšanai nepieciešams atrisināt jautājumu par finanšu resursiem likumprojektā iekļauto normu izpildei.

Komisijā skatījām arī Vidzemes plānošanas reģiona ieteikumu par izmaiņām likumā paredzētajā teritorijā. Viņi lūdz pievienot minētajai teritorijai Valkas, Smiltenes, Gulbenes un Madonas novadus. Vienojāmies, ka sarunas varētu uzsākt arī ar Jēkabpils novadu. Teritorijai kā kritērijs būtu 90 kilometri no Latvijas ārējās robežas.

Darbu turpināsim darba grupās, jo sapratām, ka vēl ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu un nianšu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja likumprojektu.

Komisijas vārdā lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Teirumniekam.

E. Teirumnieks (NA).

Labvakar, kolēģi! Prieks, ka tik daudzi pieteikušies debatēs runāt par Latvijas austrumu teritorijas attīstības likumu.

Es gribu sākt ar nelielu ieskatu vēsturē. Līdz šim likumprojektam mēs varbūt esam nonākuši nedaudz par vēlu, ņemot vērā to, ka pirmie iedīgļi jeb aizmetņi ir nākuši no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža, kurš 2012. gadā rosināja... un tika izstrādāts Latgales rīcības plāns “Iespēju Latgale”. Pēc būtības tas bija pirmais nopietnais dokuments un ne tikai mēģinājums, bet risinājums tam, lai pievērstu uzmanību, ka reģionos ir problēmas attiecībā pret Rīgu un Pierīgu... kas jau toreiz parādījās. Šis arī bija pirmais dokuments, kurā tika runāts par drošības aspektu. Varbūt ne tādā griezumā, kā tas tiek skatīts šobrīd... bet tāpat tā ir drošības sajūta, pārliecība par sevi, ģimeni, pašvaldību un sabiedrību. Tā bija jauna pieeja, kas vērsta tieši uz reģionu attīstību, izmantojot pilotprojektus. Pilotprojekta ietvaros tika skatīts Latgales reģions, tika sakārtoti daudzi ceļu infrastruktūras jautājumi, reģionā tika uzlabota arī uzņēmējdarbības infrastruktūra. Tālāk šī pozitīvā tendence tika vērsta arī uz citām Latgales programmām, kuras tika īstenotas.

Šinī brīdī spēkā esošs un pēc būtības... dokuments, ar kuru mēs darbojamies, ir 2025. gadā apstiprinātais Ministru kabineta Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam. Šis dokuments jau diezgan strikti paredzēja, ka mēs runājam tieši par drošības, ekonomikas un cilvēkresursu jautājumiem. Šī gada 21. jūlijā tas tika skatīts Latvijas austrumu teritorijas sociālekonomiskās attīstības un drošības stiprināšanas tematiskajā komitejā un tika secināts, ka ne visi rīcības plānā iekļautie virzieni un principi, kas paredzēti reģiona attīstībai... tika sasniegti un arī turpmāk nepieciešams pievērst lielāku vērību tieši tam, lai būtu lielāks atbalsts tieši reģioniem, šinī gadījumā Latgalei... ieskaitot arī Alūksnes novadu.

Runājot par piedāvāto likumprojektu, jāteic, ka pamatakcents, kam mēs, gan apakškomisijas deputāti, gan plānošanas reģions, gan citas likumprojekta izstrādē iesaistītās puses, vērsām uzmanību, ir tas, ka šī gada 18. februārī Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu par Eiropas Savienības austrumu pierobežas reģioniem, kuri robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu. Šis dokuments paredz to, ka Eiropas austrumu pierobežas reģioni būtu īpaši atbalstāmi, akcentējot to, ka tas attiecas uz Eiropas Savienības kopējo drošību, kas saistīta ar reģionu spēku, noturību un stabilitāti.

Līdz ar to Latgales apakškomisijas deputātu iesniegtais likumprojekts “Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums” ir tikai loģisks solis, kas paredz to, ka jau likuma ietvarā tiek stiprināta Latvijas austrumu teritorijas ekonomiskā izaugsme. Šis dokuments ir balstīts uz to, ka mums ir nākuši klāt jauni izaicinājumi, jo sevišķi esošajā ģeopolitiskajā situācijā. Es varbūt nepieskaršos tam, uz ko likums vērsts, jo Brakovskas kundze komisijas vārdā ļoti labi jau noziņoja.

Gribu uzsvērt, ka diskusijas, kas notika gan atbildīgajā komisijā, gan līdzatbildīgajā komisijā, parāda to, ka arī Vidzemes plānošanas reģionam ir interese iekļaut šī likuma darbības sfērā tās teritorijas, kas attiecināmas uz Vidzemes plānošanas reģionu. Tāpat izskanēja, ka šī likuma darbības teritorijā varētu iekļaut arī Jēkabpils novadu.

Jāteic, ka debates ir nepieciešamas un Latgales apakškomisija ir paredzējusi, ka mēs būsim tie, kas ne tikai virza šo likumprojektu, bet arī uzņemsimies tālākas debates, diskusijas starp pašvaldībām, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām, iekļaujot arī augstākās izglītības iestādes un izglītības sektoru kopumā, jo runa ir par cilvēkkapitālu.

Tā kā priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu ir paredzēts diezgan garš termiņš (tas būs mēneša garumā), tiks organizētas Latgales apakškomisijas sēdes, un es ceru, ka mēs nonāksim pie kopsaucēja un uz otro lasījumu sagatavosim priekšlikumus, kas apmierinās... vai būs vidusceļš starp pozīciju, opozīciju, visām ietvertajām pusēm... būs risinājums, kas ir pamatots un nepieciešams reģiona attīstībai.

Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un virzīties tālāk šī likuma izstrādē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Annai Rancānei.

A. Rancāne (JV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Latvijas austrumu teritorijas attīstības likuma mērķis ir radīt īpašu tiesisku regulējumu mērķtiecīgai reģiona sociālajai un ekonomiskajai attīstībai, lai šī reģiona attīstības trajektoriju pavērstu no negatīvas uz stabilizējošu un attīstību veicinošu. Diemžēl ar dažādām īstermiņa programmām, kas līdz šim ir bijušas Latgales atbalstam, tas nav izdevies. Ekonomiskā atpalicība saglabājas.

Latvijas austrumu pierobeža, Eiropas Savienības un NATO robežreģions, joprojām ir ekonomiski vājākais Latvijas reģions un viens no vājākajiem Eiropas Savienības reģioniem. Minot tikai iekšzemes kopprodukta rādītāju uz vienu iedzīvotāju, – Latgalē tas bija 11 500 eiro, Rīgas reģionā – 30 400 eiro. Latgalē tas ir 2,64 reizes mazāks un raksturo zemāku darba ražīgumu, nodarbinātības, nozaru struktūras, uzņēmumu mēroga, kapitāla intensitātes un demogrāfijas atšķirības. Var teikt, ka tie ir tikai skaitļi, bet par šo skaitļu realitāti var pārliecināties ikviens, kas aizceļo vismaz 150–200 kilometrus no Rīgas uz austrumu pusi.

Esošā ģeopolitiskā situācija, apdraudējums no austrumu kaimiņiem un dronu incidenti šīs problēmas arvien vairāk saasina. Visvairāk satrauc teritorijas iztukšošanās, kas reāli apdraud ne tikai Latgales sabiedrības noturību, bet visas valsts drošību. Par to liecina visai skarbie OECD un Pasaules Bankas pētījuma rezultāti, kaut vai minot to, ka ap 77 procentiem Latgales jauniešu plāno aizbraukt no reģiona.

Apdzīvota un ekonomiski spēcīga pierobeža ir katras valsts drošības garants, savukārt drošības stiprināšanai ir jāiet roku rokā ar uzņēmējdarbības attīstību un publisko pakalpojumu pieejamību. Šai likumā līdz ar ekonomiskās attīstības stimuliem ir paredzēti arī pasākumi Latvijas austrumu teritorijas sasniedzamības uzlabošanai, iedzīvotāju mobilitātei, izglītības, veselības un sociālo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, kā arī Latgales kultūrtelpas, tai skaitā latgaliešu valodas kā vietējo identitāti stiprinoša faktora, saglabāšanai un attīstībai.

Jā, šis likums prasīs papildu finansējumu, bet nevienai valstij nav izdevīgs trūcīgs un atpalicis reģions. Perspektīvā šie izdevumi atmaksāsies, palielinoties nodokļu ieņēmumiem un samazinoties sociālās palīdzības sistēmas slodzei. Mums nereti ir pietrūcis kopējā skatījuma uz valsti kā uz vienotu veselumu, kurā vienlīdz rūpējas par visām teritorijām neatkarīgi no tā, vai tās ir Mārupē vai Līdumniekos.

Likumā kā austrumu teritorija ir definētas Latgales plānošanas reģiona pašvaldības un Alūksnes novads. Pēc Vidzemes plānošanas reģiona priekšlikuma uz otro lasījumu ir iespējama šīs definīcijas pārskatīšana, papildinot to ar vairākām Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībām, kā arī atsevišķām Zemgales reģiona pašvaldībām. Taču tas jādara, stingri vadoties pēc sociālekonomiskajiem rādītājiem, lai atbalsts būtu mērķēts tam, kam tas ir visvairāk nepieciešams.

Likuma virsuzdevums ir panākt, lai Latvijas austrumu teritorija, pirmām kārtām jau Latgale, būtu mūsdienīgs, pašpietiekams reģions ar spēcīgu uzņēmējdarbību, kvalitatīvu, sakārtotu infrastruktūru, spēcīgu izglītību un bagātīgu kultūras identitāti. Un šis mērķis būs izpildīts, ja beidzot varēs atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots pagājušā gada 19. septembrī Latgales apakškomisijas rīkotajā konferencē, kas notika Saeimā, “Kurp ej, pierobeža? Austrumu pierobežas reģionu attīstības vīzija 2040”. Kāpēc uzņēmējiem investēt šajā teritorijā? Kāpēc jauniešiem studijām izvēlēties reģionālās augstskolas? Kāpēc iedzīvotājiem atgriezties uz šejieni no ārzemēm? Kāpēc tieši šeit audzināt bērnus?

Mēs ļoti ceram, ka Latvijas austrumu teritorijas attīstības likuma īstenošana palīdzēs rast atbildi uz šiem jautājumiem.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Labvakar, kolēģi! Vispirms vēlos pateikt, ka es atbalstu šo likumprojektu. Tas nepieciešams, jo beidzot mēs sākam skatīties uz austrumu pierobežu ne tikai kā drošības jautājumu, bet arī kā ekonomiskās attīstības, investīciju un cilvēku noturības jautājumu. Tomēr man būs uz otro lasījumu priekšlikums, ka austrumu pierobežu ir vajadzīgs papildināt ar Vidzemes reģiona novadiem – Gulbenes, Madonas, Smiltenes, Valkas. Kāpēc?

Skatoties uz datiem, redzam, ka ekonomiskie izaicinājumi nav apstājušies pie administratīvās robežas. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, nodarbinātība (procentos) Gulbenes novadā ir 52,6, Madonas – 50,9, Preiļu – 50,2, Balvu – 49,3, Rēzeknes – 47,8, Augšdaugavas – 46,6, Ludzas – 45,5. Ko es gribu ar to teikt? Ka šīs atšķirības nav lielas, tās ir ļoti tuvas. Tieši šis ir pamatojums, kādēļ dažus no Vidzemes novadiem vajadzētu iekļaut austrumu pierobežā.

Likumprojekta mērķis, kā šeit bija runāts, ir veicināt uzņēmējdarbību, investīcijas, jaunas darba vietas un to, lai jaunās ģimenes paliktu šajos novados. Taču uzņēmējs neskatās uz administratīvo robežu kartē, viņš skatās uz darbaspēku, infrastruktūru, loģistiku un valsts atbalstu. Ja viena ceļa pusē uzņēmums var saņemt īpašu atbalstu, bet otrā tā vairs nav, mēs paši radām nevienlīdzīgu konkurenci starp kaimiņu novadiem. Gulbene, Madona, Smiltene, Valka ir Vidzemes austrumu daļa. Tās ir svarīgs savienojums starp Vidzemi un Latgali, tās nodrošina transporta koridorus, uzņēmējdarbību un loģistiku. Šo teritoriju attīstība ir svarīga ne tikai reģionam, bet visas Latvijas austrumu robežas noturībai. Tāpēc tas ir loģisks turpinājums. Loģisks un iekļaujošs, jo arī “Eurostat”... un Eiropā vispār viss Vidzemes novads ir kā austrumu robeža.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dāvim Melnalksnim.

D. Melnalksnis (AS).

Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Latvijas austrumu teritorijas attīstība un ar to saistītie izaicinājumi neattiecas tikai uz vienu Latvijas daļu. Jā, lielākie izaicinājumi ir Latgalē. Tomēr, kā iezīmējās arī komisijas darbā, ir vismaz trīs aspekti, kuri turpmākajā darbā pie šī likumprojekta mums būs diskutējami.

Pirmais ir likuma teritoriālais tvērums, kas izskanēja arī tagad. Komisijā bija plašas diskusijas, ka piedāvātais teritoriju loks ir papildināms, ņemot vērā pašvaldību ģeogrāfisko novietojumu, sociālekonomiskos izaicinājumus, ko pamatoja arī diezgan detalizētais un komisijas deputātiem pieejamais Vidzemes plānošanas reģiona iesniegtais izvērtējums, kas bija datos balstīts. Tas, manuprāt, ir labs piemērs, kā būtu jāseko šai diskusijai, balstoties datos un teritoriju faktiskajās attīstības tendencēs.

Tas, kas vēl izskanēja diskusijās komisijā, bija, vai austrumu teritorija būtu nosakāma NUTS 2 vai NUTS 3 līmenī, jo, kā zinām, Eiropas Savienības statistiskajā dalījumā visa Latvija ir kā viens NUTS 2 reģions, un tas, protams, nenozīmē, ka šajā likumā automātiski būtu iekļaujama visa Latvija, taču tas parāda, ka statistisko vai plānošanas reģionu robežas vienas pašas nevar precīzi noteikt ārējās robežas faktisko ietekmes teritoriju, tādēļ turpmākajā diskusijā uz otro lasījumu būtu vērtējams vairāku faktu kritēriju kopums. Tas, kas arī izskanēja, fiziskais attālums no Krievijas un Baltkrievijas robežas, sociālekonomiskie rādītāji, demogrāfiskās tendences, pakalpojumu pieejamība un funkcionālā sasaiste ar jau likumprojektā ietvertajām teritorijām... Pašvaldības, kuru teritorijas atrodas aptuveni 90–100 kilometru attālumā no ārējās robežas, daudzos gadījumos saskaras ar līdzīgām problēmām – ar investīciju piesaistes, depopulācijas, mobilitātes un pakalpojumu pieejamības problēmām. Turklāt šī ietekme nebeidzas pie plānošanas reģiona administratīvās robežas.

Līdz ar to, kā minēja arī iepriekšējie runātāji, likuma tvērumā būtu izskatāms arī priekšlikums par Gulbenes, Madonas, Smiltenes un Valkas novada pašvaldību iekļaušanu (no Vidzemes reģiona), kā arī Jēkabpils novada iekļaušanu (no Zemgales reģiona).

Otrais jautājums ir paredzētā fonda pārvaldība. Atsevišķs fonds kā finansēšanas mehānisms un jaunas institūcijas izveidošana nav viens un tas pats. Tādēļ ir jāvērtē iespēja fonda administrēšanu uzticēt kādai jau esošai institūcijai, kam ir atbilstoša kompetence un kapacitāte. Jo likumprojekta galvenais mērķis, kā mēs dzirdējām, nav jaunas administratīvās struktūras izveide. Mērķis ir panākt, lai finansējums pēc iespējas efektīvāk nonāktu līdz uzņēmējiem, cilvēkiem, pašvaldībām – infrastruktūras un sabiedrības noturības projektiem. Attiecīgi jaunajam mehānismam jāpapildina, nevis jādublē esošais Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam un esošie valsts atbalsta instrumenti.

Trešais jautājums ir par finansējuma apmēru. Anotācijā bija minēti 50 miljoni eiro gadā, kas ir provizoriska aplēse, ņemot vērā Latgales plānošanas reģiona pārstāvju minēto un arī apakškomisijā diskutēto un attiecīgi ietverot likumprojektā noteiktās teritorijas. Ja likuma tvērums tiks paplašināts, noteikti būs jāpārskata arī finansējums, kas bija noteikts 50 miljonu eiro apmērā. Tāpēc nākamajos mēnešos ir jārod skaidrība ne tikai par summu, bet arī finansējuma avotiem, sadales kritērijiem un to pieejamību turpmākajos gados.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un turpmākajā darbā to pilnveidot, ņemot vērā minētos aspektus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (JV).

Cienījamie kolēģi! Es runāšu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā. Komisija kā līdzatbildīgā šā gada 22. jūlija sēdē izskatīja likumprojektu “Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums” un atbalstīja to izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Komisija piekrīt likumprojekta pamatidejai – veidot mērķētu atbalsta politiku Latvijas austrumu pierobežas attīstībai, veicinot Latvijas austrumu teritorijas noturību, apdzīvotību, drošību un iedzīvotāju labklājību.

Komisija atbalstīja arī Vidzemes plānošanas reģiona priekšlikumu likuma tvērumā līdzās Latgales pašvaldībām un Alūksnes novadam iekļaut Valkas, Smiltenes, Gulbenes un Madonas novadu, ņemot vērā šo teritoriju līdzīgos attīstības izaicinājumus un nozīmi pierobežas telpas stiprināšanā. Vienlaikus komisija vērš uzmanību, ka likuma sekmīgai īstenošanai izšķiroša nozīme būs fondam pieejamajam finansējuma apjomam, finansējuma piešķiršanu saistot ar konkrētiem kohēzijas mērķiem.

Komisijas ieskatā, pirmā lasījuma redakcijā teritorijas atbalsta principi jeb mērķi nav pietiekami konkrēti formulēti. Komisijas ieteikums ir uz otro lasījumu precizēt un konkretizēt likumprojektā noteiktos attīstības mērķus un sasniedzamos rezultātus, lai finansējuma piešķiršana būtu mērķtiecīga un sniegtu izmērāmu pienesumu Latvijas austrumu teritorijas attīstībai.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Oļegam Burovam.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, šoreiz neskatoties uz to, ka jau vēlu vakarā debatētāju skaits ir diezgan liels, es esmu pārliecināts, ka tad, kad mēs spiežam... par atbalstu, ekrāns ir absolūti zaļš. Visi atbalsta šo pirmo lasījumu. Tāpēc es šobrīd negribu par to aģitēt, bet, pirmkārt, pateikt paldies Latgales apakškomisijai. Varbūt tas ir par vēlu, bet labāk vēlu nekā nekad. Un kā bāzes dokuments likumprojekts ir ļoti labs.

Otrkārt, es zināmā mērā gribu jums, kolēģi, atskaitīties, kā atbildīgā komisija plāno organizēt darbu starp pirmo un otro lasījumu. Tūlīt, varbūt ne tūlīt, pēc dažiem debatētājiem, ziņotāja varēs pateikt, ka piedāvātais termiņš ir mēnesis – līdz 23. augustam.

Un kā atbildīgā komisija redz.

Pirmais. Par novadu skaitu. Sākotnējā redakcija – Latgale un Alūksne. Mēs visi zinām, ka Vidzemes plānošanas reģions pieteica un viena no versijām varētu būt tā saucamā 90 kilometru zona. Varētu iekļaut tos novadus, kas vairāk nekā par 50 procentiem ir šajā zonā. Uzreiz pateikšu, ka ir cits novads, cits reģions, tas ir Zemgalē. Apspriežams jautājums, vai Jēkabpils novads (pagaidām nesaskaitīju, ir vai nav tur 50 procenti) arī ir iekļaujams. Tad pirmais, par ko mums vajadzētu vienoties, ir tā saucamā ģeogrāfija.

Otrais stāsts. Vai atbalsts tiem, kas tiešām ir pie robežas, ir lielāks nekā tiem, kas ir tālāk. Tas ir otrais jautājums, ko ir nepieciešams izdiskutēt. Šobrīd, protams, mēs respektējam Finanšu ministrijas pozīciju, ka tie 50 miljoni ir absolūtais... atvainojos, virtuāla summa un esošajā situācijā un tuvākajos gados tas nav reāli. Tajā pašā laikā, ja mēs noņemsim finansējumu, tad šis likums būs absolūti, es atvainojos, tukšs. Bez finansējuma tas ir un paliek tikai deklaratīvs. Tāpēc mums vajadzētu atrast kompromisu, lai šo naudu paredzētu.

Trešais. Vai tas ir fonds vai atsevišķa programma, bet, ņemot vērā, ka Saeimā, īpaši pēdējos gadus, aktīvi notiek cīņa par birokrātijas mazināšanu un administratīvā sloga samazināšanu, mums vajadzētu skatīt, lai process, kurā sadalām šo naudu, nebūtu pārāk birokrātisks un sarežģīts. Tie ir tie trīs bloki.

Pēdējais. Darbu plānojam organizēt tā, lai pašvaldības un plānošanas reģioni organizē diskusijas. Komisija ir gatava saņemt priekšlikumus no pašvaldībām. Šobrīd es nerunāju par Saeimas kārtības rulli, par tiem priekšlikumiem, bet priekšlikumus saņemam no visām pašvaldībām. Ja tie priekšlikumi būs atbalstāmi, tad tie aizies pie mums tabulā kā komisijas priekšlikumi. Tā mēs plānojam strādāt veselu mēnesi.

Aicinu deputātus, īpaši tos, kas ir no Latgales, no Vidzemes un daļas Zemgales, aktīvi piedalīties.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! PROGRESĪVIE, protams, atbalsta šo likumprojektu. Paldies Latgales apakškomisijas deputātiem par ieguldīto darbu. Vienlaikus šajā diskusijā ir izskanējis arī, ka austrumu pierobežas gan drošības, gan ģeopolitiskā, gan sociālekonomiskā ietekme neapstājas tikai novada administratīvajās robežās, noteikti ir jālemj tālāk arī par atsevišķu Vidzemes novadu – Madonas, Gulbenes, Smiltenes, Valkas – iekļaušanu. Es nesen runāju ar Smiltenes mēru Labanovska kungu. Skaidrs, ka arī viņa ikdienas realitātē ir visi šie paši jautājumi – par investīciju piesaisti, uzņēmējdarbības attīstību, kapitāla piesaisti, tai skaitā banku finansējumu, arī demogrāfiskie faktori, iespēja noturēt jauniešus novadā. Līdz ar to gan šie četri Vidzemes novadi papildus Alūksnei, gan Jēkabpils novads Zemgalē noteikti būtu apsverami tālākās diskusijās. Vidzemes plānošanas reģiona vadītāji bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē un to akcentēja.

Bet kas kopumā ir svarīgi? Protams, ir dažādas metodoloģijas, kā austrumu pierobežas ietekmi var rēķināt. To kolēģis tikko ļoti labi izanalizēja. Bet ir svarīgi arī tas, ko mēs pielemsim, iekļausim šajā likumprojektā, tas droši vien ietekmēs mūsu starta pozīcijas tālākajos Eiropas fondu finansējuma konkursos, arī šajā jaunajā pierobežas attīstības fondā. Jo plašāku ģeogrāfiju tur ietversim un pamatosim, jo lielākas būs mūsu spējas šo Eiropas finansējumu konkursa veidā piesaistīt. Es ļoti ceru, ka Finanšu ministrija atradīs iespēju nodrošināt arī nacionālo bāzes finansējumu šai attīstības programmai.

Tā ka pilns atbalsts likumprojektam. Strādāsim tālāk arī nākamajos lasījumos.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Man ir liels pagodinājums runāt pēc Briškena kunga. Es gribu atsaukties uz viņa iepriekšējo runu. Tiesa, ne to, kas bija par šo likumprojektu, bet par kino un... kā pareizi sauc tos...? Nevis dublēšana, bet kā... kas tur bija? Nu, kad runā pāri tekstam (Starpsauciens.)... jā, jo kas gan būtu Boņuks, ja kāds, nezinu, Lauris Dzelzītis vai cits klasisks vidzemnieks runātu pāri šim tekstam? Par laimi, Boņukam tas nedraud un latgaliešu filmām tas nedraud. Bet mēs lieliski novērtējam to kultūru un to dziļumu, ko mums dod Latgale kā daļa no Latvijas, kā daļa no mums visiem. Un par to man ir liels prieks.

Tādēļ vēl jo lielāks prieks ir, ka Latgales apakškomisijas deputāti ir sasparojušies un patiesībā rāda priekšzīmi mums, pārējiem, kā jācīnās par savu reģionu.

Jāatzīst, ka es esmu no tiem vidzemniekiem, kas mēģina pielīmēties tam, ko latgalieši ir izdarījuši, un tad vietā vai nevietā norāda, bet katrā gadījumā ir atraduši tādu, nu, spraugu vai caurumu, ka arī Vidzemes novadi – noteikti vismaz daļa – būtu pelnījuši būt šī likuma ietvarā, jo, tāpat kā lāči neņem vērā administratīvi teritoriālās robežas, tāpat kā ekonomikā uzņēmēji, loģistika, darbaspēks reti kad dzīvo pēc teritoriālajām robežām, tāpat arī šajā kopējā stāstā par Latvijas, visas Eiropas un NATO austrumu pierobežu es būšu no tiem, kas aicinās skatīties mazliet plašāk. Bet, protams, nepārspīlēsim un nepārvērtīsim to visu par farsu.

Ja ir adekvāti kritēriji, pēc kuriem mēs varam noteikt, kur tad ir tas austrumu flangs, kuram tiešām ir nepieciešama papildu uzmanība, neizslēdzot kādu nepamatoti, noteikti virzāmies uz to. Pareizi jau kolēģi iepriekš norādīja par tiem Vidzemes novadiem un Zemgales teritorijām, kas droši vien arī būtu pelnījuši būt šajā sarakstā. Bez jau minētās drošības un darbaspēka migrācijas... bez ekonomikas un darbaspēka migrācijas droši vien ļoti, ļoti būtisks aspekts ir arī drošība, jo droni, tāpat kā lāči, neievēro administratīvi teritoriālās robežas. Un arī šajā aspektā es teiktu, ka kritērijs – kilometri no galējās austrumu robežas – droši vien ir tas adekvātākais.

Papildus tam, kas ir minēts likumprojektā, es gribu īpaši uzsvērt, ka viens no būtiskākajiem veidiem, kā stiprināt drošību Latvijas austrumu daļā un visā valstī, ir investīcijas, jo īpaši – jo īpaši! – investīcijas aizsardzības sfērā. Man ir patiess prieks, ka līdz šim arī Aizsardzības ministrija uzstādījumā par aizsardzības spēju stiprināšanu ir iekļāvusi kritēriju, ka daļai no aizsardzībai veltītā finansējuma ir jānogulstas Latvijā, ka komponentēm ir jābūt Latvijā ražotām. Es domāju, ka mums jādara viss iespējamais, lai ražotnes, bāzes un glabātavas, noliktavas, lai tās būtu, protams, stratēģiski pareizi... bet lai tās maksimāli veicinātu gan ekonomisko attīstību, gan drošības spēju stiprināšanu tieši austrumu teritorijā.

Es gribu īpaši uzteikt Ekonomikas ministriju, kura ir nākusi talkā aizsardzības sfērai. Gan ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūras atbalstu, gan tiešu ministra iesaisti tiek uzrunāti un, es pat teiktu, Latvijā ievilkti dažādu veidu uzņēmumi, kuri plāno savas bāzes, ražotnes un noliktavas arī šajā teritorijā. Es teiktu, ka tas ir viens no būtiskākajiem drošības garantiem, it sevišķi, ja tās ir ārējās investīcijas. Es nekautrēšos no tā, jo – nu, jāatzīst, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ to ir bieži pieminējusi – mums ir ļoti svarīgi, ka, piemēram, tādu militāri spēcīgu valstu kā Amerikas Savienotās Valstis un Izraēla uzņēmumi... ja to uzņēmumu daļas, bāzes un ražotnes atrastos Latvijā un tieši austrumu pierobežas teritorijā.

Vēl viens būtisks aspekts, kas iet kontekstā ar šo likumprojektu, – likums nav universālas zāles, kas visu izārstēs un visam palīdzēs. Tā ir daļa no tā, kas tiek darīts. Es gribu nomierināt latgaliešus – arī vidzemnieki, rīdzinieki un pārējie par Latgali piedomā, piemēram, Eiropas lietu komisijā, kur mums nāk dažādas valsts nacionālās pozīcijas, kur mēs runājam par to, kāda ir Latvijas pozīcija Eiropā, ko mēs sagaidām no Eiropas, kādu atbalstu kādās sfērās. Neviena iespēja netiek laista garām, lai īpaši uzsvērtu Latvijas ģeogrāfisko situāciju, ka mēs esam Eiropas un NATO ārējā robeža, ka mēs ne tikai nacionālajā, bet arī Eiropas līmenī iestājamies par to, lai austrumu pierobeža tiktu stiprināta dažādos veidos, arī no mūsu sabiedrotajiem un draugiem. Tas ir darbiņš, ko mēs darām fonā un kas varbūt neizskan tik bieži no tribīnes, bet es domāju, ka ir svarīgi to pateikt šeit šodien.

Noslēdzošais aspekts. Putras kungs uzprasījās. Ir nauda. Šajā likumprojektā... cik bija? Piecdesmit miljoni minēti, ja? Mums jau ir VARAM izstrādāts Latgales attīstības plāns, kur pēc būtības ir uzskaitīti visi struktūrfondi, kurus plānots ieguldīt tieši šajā teritorijā. Nu, grozi, kā gribi, bez naudas nekas neiznāks. Es domāju, ka tas būs viens no lielākajiem izaicinājumiem, jo ar labu gribu vien reizēm nepietiek. Un nav jau nekāds noslēpums, cik patiesībā saspringta ir budžeta situācija. Lai kādam kaut ko iedotu, no kaut kā ir jāpaņem. Bet to noteikti ir vieglāk izdarīt, ja esam skaidri definējuši prioritātes, un solis ar likumprojektu “Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums” ir pareizais virziens, lai mēs pateiktu, kas mums ir svarīgāks, ko mēs esam gatavi nolikt priekšā citām vajadzībām. Tas, protams, neatsver visu, kas saistās ar veselības aprūpi, izglītību un tā tālāk.

Bet, ja mēs reģionālajā griezumā skatāmies... tāpat kā mēs redzam, ka Latvija kā Eiropas galējais austrumu bastions būtu īpaši jāpieskata un jāatbalsta no Eiropas puses, tāpat es domāju, mums, Saeimai, ir diezgan liela vienprātība, ka šī austrumu pierobežas teritorija ir kā Latvijas prioritāte reģionālajā griezumā, kura ir īpaši jāstiprina.

Domāju, ka par to mēs arī šodien... man ir tāda sajūta, ka vienbalsīgi vienosimies un virzīsimies šādi uz priekšu.

Par stipru Latgali! Par stipru Latviju!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Evikai Siliņai.

E. Siliņa (JV).

Es varbūt neatkārtošu to, ko tikko teica deputāts Rokpelnis, bet, manuprāt, šāds Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums mums ir nepieciešams. Mēs esam Latvijas austrumu robežu iezīmējuši Eiropas kartē, vairākkārt atgādinot par to, ka mēs rūpējamies paši par savu drošību, un jau vairākos budžetos pēc kārtas esam piešķīruši papildu finansējumu vairākām austrumu robežas pašvaldībām.

Domāju, ka ir ļoti svarīgi, lai mēs paspētu šādu likumu pieņemt, jo spēkā stāsies... drīz būs lielās sarunas par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, un Eiropas Savienības, tai skaitā Latvijas, daudzgadu budžeta ietvarā būs svarīgi, ka mēs spējam paši definēt, kas tad īsti ir mūsu Latvijas austrumu teritorija. Mēs vienmēr esam runājuši un iestājušies par to, ka tā ir pirmām kārtām Latgale, bet tās ir, kā minēts šajā likumprojektā, arī Alūksnes teritorijas un vēl tās pašvaldības, kas atrodas tuvu austrumu pierobežai, teritorijas, kas ir Vidzemes reģionā.

Bet ir ļoti svarīgi, ka mēs uzsveram depopulācijas jautājumu un konkurētspējas kritumu. Es ļoti labi zinu, ka šīs prioritātes noteikti vēl skaļi izskanēs un mums būs jādebatē pie šī likumprojekta, ja mēs to šodien pirmajā lasījumā pieņemsim, kas varētu būt tas fonds, jo budžeta situācija noteikti nav vienkārša. Bet, domāju, jau tas, ka mēs spētu visi kopīgi vienoties, kas ir šī austrumu teritorija, noteikti palīdzētu arī vēlāk valdībai iestāties par papildu finansējuma un konkurētspējas krituma pierādīšanu pārējiem Eiropas kolēģiem, pastāstot, ka arī mūsu parlaments šādu likumu ir pieņēmis, jo mēs iepriekšējā periodā esam tērējuši ļoti daudz savas enerģijas, lai pierādītu, ka tiešām mūsu austrumu pierobežā nav tikai drošības izaicinājumi, bet ir arī izaicinājumi konkurētspējas kritumā. Protams, arī investorus pārliecināt ieguldīt šajā teritorijā ir grūti, jo viņi uztraucas gan par drošību, gan to, ka vienkārši atrodamies Krievijas tuvumā.

Tāpēc es no savas puses aicinu vienoties, neskatoties uz to, ka redzu, ka ir Finanšu ministrijas vēstule, kas ir bažīga par fondu, bet domāju, ka fonda izveide ir svarīga, un par to, kāda būs šī summa, mēs vēl varam vienoties nākamajos lasījumos. Bet ļoti svarīgi ir, ka šāds likums tiek pieņemts, jo citādi, es teikšu, premjeram būs grūti aizstāvēt austrumu pierobežu daudzgadu budžeta sarunās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Laikam šobrīd es varu ar nelielu smaidu teikt par lielu Latgali, jo beidzot ir teritorijas, kas grib Latgalei pievienoties. Neslēpšu, man pašam ir nedaudz sarkastisks noskaņojums saistībā ar Madonas novadu. Varakļāni tā kā gribēja mukt prom no Latgales un faktiski no administratīvās teritorijas aizmuka. Tad šobrīd Madona teorētiski pievienojas ja ne Latgalei, tad Latvijas austrumu teritorijai.

Gribu atgādināt vienu skaitli, ko vairāki deputāti jau minēja, kas saistās ar depopulāciju. Kopš 1990. gada Latgales statistiskais reģions ir zaudējis aptuveni 40 procentus iedzīvotāju – 40 procentus! Oficiālajā statistikā tas skaitlis ir nedaudz mazāks, bet praktiski, es jums saku, tie ir 40 procenti. Un var mani pārbaudīt “Re:Check” un citi, kas pārbauda faktus. Tas ir tas skaitlis, ar kuru mums jārēķinās, sastopoties ar visiem izaicinājumiem – gan drošībā, gan ekonomikā.

Par šī likuma mērķi es nosauktu vienkāršiem vārdiem tādu mērķi, ka Latvijas austrumu teritorijai ir jākļūst par ekonomiski visstraujāk augošo Latvijas reģionu. Tikai tad mums būs cerība patiešām mazināt nevienlīdzību starp reģioniem.

Es piekrītu tiem, kas saka – viens likums neatrisinās visas Latgales vai Latvijas austrumu teritorijas problēmas. Bet šis likums ir solis pareizajā virzienā. Es personīgi uzskatu, ka... lai nav tikai likums ar skaistiem mērķiem, bet ir arī mehānisms, kā šos mērķus īstenot.

Manuprāt, būtu jābūt arī valdības līmenī atbildīgajam, kurš par šo teritoriju tur rūpi un katrā valdības sēdē var nākt ar viedokli, priekšlikumiem, ierosinājumiem, lai nav tā, kā diemžēl ir joprojām, ka valdības sēdē pievērš uzmanību Latgales statistikas reģionam, plānošanas reģionam vai austrumu teritorijai laiku pa laikam. Pēc būtības tam jābūt sistemātiskam darbam. Es personīgi uzskatu, ka tam būtu jābūt administratīvajam reģionam.

Nosacīti tie varētu būt trīs reģioni Latvijā. Viens, lūk, austrumu teritorijas reģions. Cik tas liels, lemiet paši, – līdz Jēkabpilij vai nedaudz tālāk. Tad ir Rīgas un Pierīgas jeb 100 kilometri ap Rīgu. Nu, un tad, protams, rietumu administratīvais reģions. Bet tas ir atsevišķs stāsts.

Atgriežoties pie šī likumprojekta, es vēl gribu pateikt tikai dažas lietas par finansējumu. Anotācijā ielikti 50 miljoni. Bet es atkal teikšu, tā nav liela summa, ja mēs runājam par tik lielu teritoriju kā viss Latgales plānošanas reģions plus Alūksne, plus Madona, plus Jēkabpils, plus Gulbene, plus Smiltene, plus Valka, kas tur vēl... Ja kādu aizmirstu, piedodiet. Tie ir tikai 50 miljoni gadā. Pēc būtības tā nav nemaz tik liela summa.

Bet es paturpināšu. Tur ir atbilde. Patiešām saistībā ar Eiropas Savienības apsolīto atbalstu Eiropas ārējiem reģioniem.

Par šo apsolīto naudu runāja iepriekšējā valdība Siliņas kundzes vadībā. Acīmredzot arī pašreizējai valdībai, redzot faktisko situāciju ar valsts budžetu, ir jāliek cerības uz šo Eiropas papildu atbalstu. Godīgi teikšu, ka es ceru uz daudz lielāku atbalstu nekā 50 miljoni.

Bet ies laiks, nāks vēlēšanas, nāks nākamā valdība, un tad arī skatīsimies, kāds būs tas apjoms. Starp citu, priecājos, ka arī Jaunā VIENOTĪBA savā paplašinātajā programmā šobrīd ir ielikusi, ka beidzot partija ir gatava atbalstīt tos uzņēmumus, kas ir 100 kilometru attālumā no Latvijas ārējās robežas, – ja viņi rada jaunas darba vietas, tad viņiem varētu būt nodokļu atlaides. Līdz šim vismaz iepriekšējais finanšu ministrs vienmēr pret to iebilda.

Tā ka, kolēģi, par lielu Latgali!

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Godātie kolēģi! Runājot par sagatavoto likumprojektu un par austrumu pierobežu, mums būtu nepieciešams vērtēt situāciju ne tikai Latgalē, bet arī Vidzemē. Neapšaubāmi, arī daļa Zemgales būtu vērtējama. Taču vienlaikus es gribu teikt, ka tas nevienā brīdī nemazina likumprojekta mērķi, tieši pretēji – tas paplašina tvērumu un akcentē tos izaicinājumus, ar kuriem saskaras reģioni austrumu pierobežā.

Jau kopš Latgales speciālās ekonomiskās zonas likuma pieņemšanas ik pa laikam ir bijušas runas par to, ka līdzīgi izaicinājumi ir arī Smiltenes, Madonas, Gulbenes un citos Vidzemes novados. Diemžēl risinājums Vidzemes reģionā tā arī nav rasts, tāpēc sagatavotais likumprojekts ir lieliska iespēja ja ne atrisināt, tad vismaz sākt risināt jautājumus, kas saistīti ar uzņēmējdarbību, apdzīvotību, mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, reģionu attīstību, ceļiem un citiem jautājumiem, kas ir būtiski ne tikai Latgalē, bet arī Vidzemē. Vienlaikus šis priekšlikums nekādā veidā nemazina to nozīmi Latgalē, tas tikai paplašina tvērumu, kā es jau iepriekš teicu.

Es vēlos uzslavēt Latgales apakškomisijas veikumu, un ir tikai loģiski, ka apakškomisija savu fokusu ir vērsusi Latgales virzienā. Tas jo vairāk ļauj sasparoties arī Vidzemes pārstāvjiem un kopīgi meklēt risinājumus izaicinājumiem.

Jāņem vērā, ka likuma ietvarā Vidzemes kontekstā ir jāskata arī drošības jautājumi, kas ir tieši tādi paši kā Latgalē. Taču Latvijas drošība nevar tikt dalīta novados vai reģionos. Šie jautājumi ir jārisina kopā, lai nākotnē mēs paši neapaugam ar birokrātiju, katram reģionam pieņemot atsevišķus likumus.

Kolēģi, es nekavēšu laiku. Es aicinu atbalstīt likumprojekta tālāku virzību, lai kopīgi rastu risinājumus likumā minētajiem izaicinājumiem.

Sēdes vadītāja. Nākamajai vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā sēdes vadītāja, kolēģi, labvakar! Es pirmām kārtām gribētu pateikt Latgales plānošanas reģionam paldies par ieguldīto darbu un laiku, kas tika patērēts šī likumprojekta radīšanai. Šis ir laikam viens no projektiem, kuram gatava pievienoties visa Latvija un pateikt, ka tā ir līdzvērtīga Latgalei. Šis ir Latgales idejas panākums.

Bet es vēlētos, lai mēs atgriežamies pie šī likumprojekta galvenās domas. Neviens cits no Latvijas reģioniem un tieši šajā austrumu teritorijā un pierobežā nav tādos apstākļos, kādos ir Latgale. Es domāju, ka nevienā citā reģionā, un tas ir fakts, caur mājas logu vai caur skolas logu un bērnudārza logu jūs neredzat metāla žogu vai drakona zobus. Jūs no rīta nepamostaties un nesaprotat: lai konkurētu ar Liepāju, jūs zaudējat cenā.

Šis likumprojekts ir paredzēts, lai konkrēta Latvijas teritorija Latgalē nekļūtu par ekonomisku un sociālu tuksnesi, jo uzņēmējdarbība ir kā resurss, kas rada to, lai cilvēki paliek Latgales teritorijā pie robežas. Jo atcerēsimies! Jums ikkatram ir zināms tas, ka noteiktas teritorijas, kas ir saistītas ar drošības jautājumiem, nav izmantojamas ne lauksaimniecībai, ne citām aktivitātēm. Un šāda situācija nav ne Madonā, ne Liepājā, ne Ventspilī. Līdz ar to, minot to, ka šie 50 miljoni būtu jāsadala ar citām Latvijas pašvaldībām, neiztur konkurenci. Jo tad, kad mēs gribam pateikt, ka pie mums ir labāk, mēs sakām: o, mēs esam bagāta pašvaldība! Paskatieties, kā mēs dzīvojam! Latgale – tur viss ir nabadzīgi!

Lai mēs varētu valsti attīstīt vienmērīgi, tad Latgale un tās teritorija ir prioritāte, jo Latgales ekonomika veicinās kopējo Latvijas ekonomiku. Un, lai mēs nepārdalītu naudu no sociālās drošības un palīdzības jautājumiem iedzīvotājiem Latgalē, tad šim likumprojektam, šiem līdzekļiem no budžeta ir jābūt virzītiem tieši uz Latgales teritoriju.

Pārējiem novadiem es gribu teikt: saņemieties, iedvesmojieties no Latgales un ieguldiet to pašu darbu, un radiet savu projektu! Šai naudai un šiem nosacījumiem ir jābūt Latgalei.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu un uzskatīt, ka Latgales ekonomiskās un sociālās intereses dotajā brīdī ir augstākas nekā citos reģionos.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Brakovska. Nē, nav. Vienkārši lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Brakovska. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 23. augusts.

Sēdes vadītāja. 23. augusts. Paldies. Visi piekrīt. Brīnišķīgi.

___

Kolēģi! Mums priekšā ir likumprojektu pakotne, un būtu labi, ja mēs vēl šovakar spētu par to izlemt.

Tātad likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Cerams, mēs ātri to pabeigsim. Es pastāstīšu pie pirmā īsumā, un pie pārējiem trīspadsmit – ne.

Tātad sāksim vispirms ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kurus izskatījām komisijā 8. jūlijā.

Tātad šī ir likumprojektu pakotne, kurā reformas īstenošanai ir 13 likumprojekti un ar kuru Latvijas Bankai no Patērētāju tiesību aizsardzības centra tiek deleģētas funkcijas – patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšana, uzraudzība, patērētāju tiesību un interešu aizsardzības uzraudzība pār visiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz pakalpojumus fiziskām personām – patērētājiem.

Tātad likuma mērķis ir veicināt valsts pārvaldes resursu racionālu izmantošanu un mazināt birokrātisko slogu, nodrošinot vienotu un efektīvu finanšu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību. Vienlaikus ar reformu paredzēts stiprināt finanšu pakalpojumu saņēmēju, patērētāju, tiesību aizsardzību.

Reformas rezultātā ir pieci galvenie administratīvā sloga mazināšanas ieguvumi: pirmais – viena uzraudzības iestāde, otrais – mazāk dublējošo pārskatu un datu iesniegšanas, trešais – vienota normatīvo prasību interpretācija, ceturtais – vienots sankciju piemērošanas process, piektais – zemākas uzraudzības izmaksas. Reformas rezultātā patērētājiem galvenie ieguvumi būtu: viens kontaktpunkts, mazāk sarežģīts sūdzību iesniegšanas process, ātrāka jautājumu izskatīšana, vienkāršāka informācijas saņemšana un konsekventāka aizsardzība visos finanšu pakalpojumu sektoros.

Līdz ar to reformas ieviešanai tiek paredzēts samērīgs pārejas periods. Proti, ar 2027. gada 1. janvāri mainās uzraudzības iestāde pret Latvijas Banku, bet līdz 2027. gada 31. decembrim ir piemērojami spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi un vadlīnijas. Latvijas Banka ne vēlāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim izstrādā atbilstošus noteikumus, kas neuzliek papildu administratīvo slogu vai regulatīvas prasības patērētāju kreditēšanai. Nozari regulējošie Latvijas Bankas noteikumi stāsies spēkā tikai 2028. gada 1. janvārī.

 

Sēdes vadītāja. Liels paldies. Ir bijis brīnišķīgs ziņojums. Manuprāt, kolēģi, viss ir pilnīgi skaidrs. (Starpsaucieni.)

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Labvakar, kolēģi! Tie, kas grib detalizētāk iepazīties, par ko ir šī reforma, iesaku noskatīties Dombura raidījumu “Kas notiek Latvijā?”, kurā piedalījās iesaistītās puses. Diezgan korekti un detalizēti paskaidroja. Varat paklausīties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes ierakstu, kur diezgan precīzi lietas tika definētas un paskaidrotas. Tomēr protokolam, es uzskatu, mans pienākums ir no šīs tribīnes pateikt vismaz vienu... esenci vai būtību, kādēļ Zaļo un Zemnieku savienība iebilst pret šo reformu.

Atejot no detaļām, kuras Vīksnas kundze šeit uzskaitīja, es teiktu, ka saknē tas jautājums ir šāds. Šobrīd visa patērētāju tiesību aizsardzība ir koncentrēta vienā institūcijā, kas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Savukārt finanšu sektora uzraudzība ir attiecīgi sadalīta starp divām institūcijām – Latvijas Banku un Patērētāju tiesību aizsardzības centru. Ko nozīmēs šī reforma? Šī reforma nozīmēs, ka visa finanšu uzraudzība tiks koncentrēta vienā institūcijā, kas ir Latvijas Banka. Savukārt patērētāju tiesību aizsardzības funkcija tiks sadalīta starp divām struktūrām – Patērētāju tiesību aizsardzības centru un Latvijas Banku.

Ko mēs šajā spēlē iegūstam? Nu diemžēl šķiet, ka šī ir reforma reformas pēc.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Kolēģi, laikam ilgi tā nav bijis, ka komisijas sēdes laikā pati nozare tik daudz neiebilst, cik Ekonomikas ministrijas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvji.

Šinī brīdī man jau liekas, ka tas, ko mēs redzam no skaitļiem... un paldies arī pašam Patērētāju tiesību aizsardzības centram, kurš pēkšņi, virzot šādu reformu, pieņēma lēmumu par to, ka vienam lielam spēlētājam tirgū tika piemērots sods par to, ka netiek izvērtēta kredītspēja, 298 tūkstoši, manuprāt, bija tā summa. Gana iespaidīgi. Bet līdz šim diezgan grūti bija gājis.

Protams, nozarei ļoti labi patika pie Patērētāju tiesību aizsardzības centra, jo mīlīgs uzraugs jau vienmēr ļauj attīstīt biznesu tā, ka bizness pelna, bet patērētājs no tā diemžēl neiegūst.

Patērētājs... Iepriekš Butāna kungs runāja par to, ka daudzi jaunieši paņem ātros kredītus un, tā teikt, ieberžas. Šajā gadījumā nozare pati arī neslēpa –70 tūkstoši lietu katru gadu ir nodotas tiesu izpildītājiem. Tātad tas nozīmē, ka ik gadu 70 tūkstošos gadījumu nozare vienkārši ir iedevusi kredītus un nav ieklausījusies, izvērtējusi šo kredītspēju. Virkne gadījumu...

Kas ir pats kliedzošākais – šie kreditētāji nevērtē aizņēmēja rīcībspēju, respektīvi, nevar paprasīt no PMLP izziņu, kas maksā divus eiro, jo biznesa modelis ir uztaisīts tāds, ka vieglāk kredītu norakstīt. Tas sanāk lētāk, jo vienkārši pārējie visu sametīs tā kredīta norakstīšanai. Tātad šinī brīdī tas ir jautājums arī par samērīgumu.

Tāpēc es domāju, ka šobrīd ir vajadzīgs restarts, un Latvijas Bankas izpildījumā, es redzu, restarts varētu būt. Latvijas Banka ilgstoši ir nozares galvenais flagmanis, kas arī regulē normālās komercbankas.

Tāpēc es domāju, ka tikai likumsakarīgi ir tas, ka mēs šo nozari restartējam un neiedzenam vēl lielākos parādos tos cilvēkus, kas potenciāli nākotnē varētu ņemt ātros kredītus un varbūt ņemt neapdomīgi. Mums viņi diemžēl ir jāpasargā.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo reformu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, kolēģi! Man ir prieks, ka tas ir iekustējies un virzās uz priekšu. Uzskatu, ka mums ir jānodod tas Latvijas Bankas pārziņā tieši tāpēc, lai koncentrētu finanšu nozares uzraudzību vienā vietā.

Mēs zinām, ka nebanku sektora un banku sektora pakalpojumi bieži vien ir līdzīgi vai pārklājas. Līdz ar to pašreizējā sadrumstalotība nebūtu atbalstāma.

Ja mēs paskatāmies Eiropas praksi, tad bez Latvijas tikai vēl divās valstīs ir līdzīgi, ka patērētāju tiesību uzraugoša iestāde uzrauga arī nebanku sektoru. Vairumā valstu šādas prakses nav vai no tās atsakās.

Tāpēc, manuprāt, saprātīgi, ka arī Latvija iet šo ceļu. Latvijas Banka nodrošinās, ka trīs gadus uzraudzības maksa nepalielināsies. Līdz ar to tās bažas kā pie jebkurām reformām vai pārmaiņām... Skaidrs, ka iesaistītajiem ir bažas vai satraukums. Es domāju, šeit tam nav pamata. Un es domāju, ka nākotnē uzlabosies gan sadarbība ar nozari, gan visas nozares analītika un arī risku menedžments. Šobrīd, jāsaka godīgi, arī vērtējot kaut vai līdzšinējo parlamentāro sadarbību, kāda, teiksim, ir bijusi ar PTAC vadību, kurā, jāteic, strādā profesionāļi, tomēr viņi šīs savas profesionālās zināšanas, manuprāt, nav vērsuši pareizajā virzienā. Bieži vien gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mums ir bijušas debates, kurās Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadība vairāk aizstāv nebanku sektoru nekā pašu patērētāju, un tas ir mulsinoši, lai neteiktu vairāk. Līdz ar to...

Savukārt Latvijas Banka ir viena no iestādēm, kas pēc dažādām socioloģiskām aptaujām Latvijā bauda vienu no augstākajiem sabiedrības uzticības reitingiem, nerunājot par profesionālo pusi, kas ir novērtēta arī starptautiski. Tā ka viens ir šis sistēmiskais redzējums, bet otrs, no manas puses, var teikt, arī pēc savstarpējās pieredzes un sadarbības, šajā gadījumā man tiešām lielāka uzticība ir Latvijas Bankai.

Faktiski PTAC vadības rīcība ir attālinājusi no uzticības viņiem šo pienākumu dot turpmāk. Turklāt, PTAC galu galā pamatjautājumi ir stipri citi, un es nevarētu teikt, ka viņi ar tiem ļoti veiksmīgi tiek galā. Tā ka lai viņi tiek ar pašreizējiem citiem pienākumiem galā, un uzticam šo Latvijas Bankai.

Ja ir nepieciešami uzlabojumi, lai novērstu nepilnības, pie tā komisija var strādāt un sekot līdzi. Bet šobrīd virzāmies uz priekšu.

“Nacionālās apvienības” vārdā aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā...?

A. Vīksna. Komisijā tika atbalstīts.

Tāpēc lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 21, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 4. augusts.

Sēdes vadītāja. 4. augusts. Visi piekrīt. Paldies.

___

Turpināsim izskatīt šīs pakotnes likumprojektus.

Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 8. jūlijā izskatīja un atbalstīja izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”.

Komisijā atbalstīts.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 22, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 4. augusts.

Sēdes vadītāja. Visi piekrīt. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 8. jūlija sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”.

Lūdzu Saeimu atbalstīt arī šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 20, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 4. augusts.

Sēdes vadītāja. Visi piekrīt. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 8. jūlija sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības likumā”. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 21, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 4. augusts.

Sēdes vadītāja. Visi piekrīt. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 8. jūlija sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 23, atturas – nav. Likumprojekts ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu

A. Vīksna. 4. augusts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Atbalstām.

___

Likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 8. jūlija sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Vīksna. 4. augusts.

Sēdes vadītāja. Visi piekrīt.

___

Likumprojekts “Grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 8. jūlija sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā”.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

Mums tik raiti gāja.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi, mēs redzam, ka tā balsošana notiek tādā veidā, ka tiešām šī pārraudzība acīmredzot tiks nodota Latvijas Bankai.

Bet es vēlos atgādināt tiem deputātiem, kuri pietiekami ilglaicīgi strādā Saeimā, ka šāds jautājums jau tika diskutēts 2017. gadā – tad, kad notika finanšu reforma. Toreiz arī tika vērtēti visi šie aspekti.

Ir viena lieta, kas šodien netika pieminēta. Lieta ir tāda, ka pēc būtības mums tā finanšu infrastruktūra ir tiešām sadalīta tādā veidā, ka ir tas, kas ir uzraudzībā Latvijas Bankai, iepriekš bija arī vēl tā saucamais FKTK, kas šobrīd arī ir pie Latvijas Bankas, un ir tās lietas, ko pārrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Un tā infrastruktūra, kas bija un šobrīd vēl ir pie Patērētāju tiesību aizsardzības centra, arī tiek finansēta, bet pēc būtības tā tiek finansēta pašfinansēšanās ceļā. Tātad tie, kuri tiek uzraudzīti, paši arī šo drošības mehānismu nofinansē, un ļoti lielu daļu no tā finansē tieši nebanku kreditētāji.

Aicinu, tālāk strādājot pie šī likumprojekta, padomāt par to, lai neiznāktu beigās tā, ka, izjaucot šo mehānismu, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs paliek bez pietiekami nopietna finansējuma.

Un tas viss, par ko ir runa šajā likumprojektā... Funkcijas ir, bet realizēšanai nepieciešamo resursu nebūs. Ir jāatrod kompensējošais mehānisms. Tāpēc es arī lūdzu vārdu un pievērsu tam uzmanību.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Vīksna. Komisijas vārdā... Tātad komisijā atbalstīts.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā ” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš...

A. Vīksna. 4. augusts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 8. jūlija sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A. Vīksna. 4. augusts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Reklāmas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 8. jūlija sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Reklāmas likumā”. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Reklāmas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A. Vīksna. 4. augusts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 8. jūlija sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam...

A. Vīksna. 4. augusts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 8. jūlija sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā”. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir...

A. Vīksna. 4. augusts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 8. jūlija sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir...

A. Vīksna. 4. augusts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Šīs likumprojektu pakotnes noslēdzošais likumprojekts “Grozījumi Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 8. jūlija sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumā”. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Vīksna. 4. augusts.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Liels paldies.

___

Godātie kolēģi! Mūsu darba kārtībā ir palikuši neizskatīti vēl divi likumprojekti. (Starpsaucieni.) Mūsu nodoms bija strādāt apmēram līdz pulksten 21.00. (Starpsaucieni: “Jā!” “Tā arī paliek!”)

Pie tā arī paliekam. Tieši tā.

Līdz ar to, godātie kolēģi, es izsludināšu pārtraukumu līdz šā gada 20. augustam, kad mums ir plānota vēl viena Saeimas ārkārtas sesija un darbs vēl pirms rudens sesijas sākšanās.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

___

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai.

Un kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, tiešām paldies visiem par produktīvo darbu. Ir bijušas daudzas debates, bet ir būtiski lēmumi pieņemti. Tiešām liels paldies visiem par konstruktīvo sadarbību.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Tātad ātri. Reģistrējušies – 75, nav reģistrējušies 25: Andris Bērziņš, Augusts Brigmanis, Edmunds Cepurītis, Anda Čakša, Raimonds Čudars, Mārtiņš Daģis, Gundars Daudze, Dāvis Mārtiņš Daugavietis...

Sēdes vadītāja. Inese Kalniņa ir.

A. Ņenaševa. Jānis Dinevičs, Liene Gātere, Alīna Gendele, Juris Jakovins, Mārcis Jencītis, Edmunds Jurēvics... Edmunds Jurēvics!

 

Sēdes vadītāja. Edmunds Jurēvics ir.

A. Ņenaševa. Jurģis Klotiņš, Līga Kļaviņa, Armands Krauze, Atis Labucis, Daiga Mieriņa, Uģis Mitrevics, Leila Rasima, Zane Skujiņa-Rubene, Andris Sprūds, Didzis Šmits un Agita Zariņa-Stūre.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Liels paldies.

Paldies vēlreiz visiem par darbu. Tiekamies 20. augustā un pēc tam vēlreiz – svinīgā sēde 21. augustā.

Paldies.

(Pārtraukums.)

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 23.07.26 10:05 Balsojums 1
Par - 80, pret - 0, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Atzīt, ka Latvija ir labākā vieta pasaulē vasaras pavadīšanai

Datums: 23.07.26 10:13 Balsojums 2
Par - 19, pret - 13, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1427/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 23.07.26 10:21 Balsojums 3
Par - 22, pret - 41, atturas - 20.
Balsošanas motīvs: Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā (1430/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 23.07.26 10:25 Balsojums 4
Par - 68, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1458/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 23.07.26 10:32 Balsojums 5
Par - 53, pret - 0, atturas - 31.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā (1434/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 23.07.26 10:39 Balsojums 6
Par - 80, pret - 2, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā (1436/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 23.07.26 10:55 Balsojums 7
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (1456/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.07.26 10:55 Balsojums 8
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (1456/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.07.26 10:56 Balsojums 9
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (1456/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.07.26 10:58 Balsojums 10
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Izglītības likumā (1465/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.07.26 10:59 Balsojums 11
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1465/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.07.26 10:59 Balsojums 12
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1465/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.07.26 11:04 Balsojums 13
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Ārstniecības likumā (1466/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.07.26 11:05 Balsojums 14
Par - 82, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums Ārstniecības likumā (1466/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.07.26 11:05 Balsojums 15
Par - 82, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums Ārstniecības likumā (1466/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.07.26 11:09 Balsojums 16
Par - 1, pret - 23, atturas - 59.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (1369/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.07.26 11:09 Balsojums 17
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (1467/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.07.26 11:10 Balsojums 18
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (1467/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.07.26 11:13 Balsojums 19
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā (1468/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.07.26 11:13 Balsojums 20
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā (1468/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.07.26 11:14 Balsojums 21
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā (1468/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.07.26 11:15 Balsojums 22
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” (1469/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.07.26 11:16 Balsojums 23
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” (1469/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.07.26 11:16 Balsojums 24
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” (1469/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.07.26 11:18 Balsojums 25
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā (1470/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.07.26 11:18 Balsojums 26
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā (1470/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.07.26 11:19 Balsojums 27
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā (1470/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.07.26 11:21 Balsojums 28
Par - 61, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Rail Baltica projekta īstenošanas likumā (1471/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.07.26 12:28 Balsojums 29
Par - 58, pret - 27, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījums Rail Baltica projekta īstenošanas likumā (1471/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.07.26 12:29 Balsojums 30
Par - 11, pret - 61, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 04.09.2026. Grozījums Rail Baltica projekta īstenošanas likumā (1471/Lp14), 1.lasījums, steidzams

Datums: 23.07.26 12:30 Balsojums 31
Reģistrējušies - 86.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 23.07.26 14:43 Balsojums 32
Par - 2, pret - 14, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1431/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.07.26 14:44 Balsojums 33
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1457/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.07.26 14:44 Balsojums 34
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1457/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.07.26 14:45 Balsojums 35
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1457/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.07.26 14:55 Balsojums 36
Par - 14, pret - 49, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Par AS “Latvijas valsts meži” finanšu līdzekļu uzkrājuma vismaz 115 055 535 euro apmērā iemaksu valsts budžetā (1084/Lm14)

Datums: 23.07.26 14:56 Balsojums 37
Par - 19, pret - 45, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Budžeta un finanšu komisijai . Par AS “Latvijas valsts meži” finanšu līdzekļu uzkrājuma vismaz 115 055 535 euro apmērā iemaksu valsts budžetā (1084/Lm14)

Datums: 23.07.26 14:58 Balsojums 38
Par - 70, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Raivja Kalēja apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli (1096/Lm14)

Datums: 23.07.26 15:02 Balsojums 39
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā (1422/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.07.26 15:05 Balsojums 40
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (1428/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.07.26 15:06 Balsojums 41
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Nolīguma par pasta maksājumu pakalpojumiem Otro papildprotokolu (1321/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 15:07 Balsojums 42
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Divpadsmito papildprotokolu (1327/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 15:08 Balsojums 43
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā (1268/Lp14), 3.lasījums

Datums: 23.07.26 15:09 Balsojums 44
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (1196/Lp14), 3.lasījums

Datums: 23.07.26 15:23 Balsojums 45
Par - 10, pret - 28, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1134/Lp14), 3.lasījums

Datums: 23.07.26 15:24 Balsojums 46
Par - 70, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1134/Lp14), 3.lasījums

Datums: 23.07.26 15:32 Balsojums 47
Par - 13, pret - 34, atturas - 25.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam nepamatoti ievietotajām personām” (1231/Lp14), 3.lasījums

Datums: 23.07.26 15:35 Balsojums 48
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam nepamatoti ievietotajām personām” (1231/Lp14), 3.lasījums

Datums: 23.07.26 15:36 Balsojums 49
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam nepamatoti ievietotajām personām” (1231/Lp14), 3.lasījums

Datums: 23.07.26 15:37 Balsojums 50
Reģistrējušies - 85.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 23.07.26 16:30 Balsojums 51
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” (1232/Lp14), 3.lasījums

Datums: 23.07.26 16:39 Balsojums 52
Par - 31, pret - 5, atturas - 37.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (694/Lp14), 3.lasījums

Datums: 23.07.26 16:40 Balsojums 53
Par - 60, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (694/Lp14), 3.lasījums

Datums: 23.07.26 16:41 Balsojums 54
Par - 60, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (694/Lp14), 3.lasījums

Datums: 23.07.26 16:42 Balsojums 55
Par - 61, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (694/Lp14), 3.lasījums

Datums: 23.07.26 16:42 Balsojums 56
Par - 20, pret - 18, atturas - 38.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (694/Lp14), 3.lasījums

Datums: 23.07.26 16:43 Balsojums 57
Par - 64, pret - 13, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (694/Lp14), 3.lasījums

Datums: 23.07.26 16:46 Balsojums 58
Par - 77, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā (1332/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 16:47 Balsojums 59
Par - 77, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā (1333/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 16:49 Balsojums 60
Par - 72, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Civillikumā (1366/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 17:09 Balsojums 61
Par - 31, pret - 16, atturas - 28.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Civillikumā (1366/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 17:17 Balsojums 62
Par - 40, pret - 11, atturas - 20.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Civillikumā (1366/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 17:18 Balsojums 63
Par - 38, pret - 27, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Civillikumā (1366/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 17:20 Balsojums 64
Par - 79, pret - 2, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (1366/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 17:36 Balsojums 65
Par - 78, pret - 1, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1175/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 17:36 Balsojums 66
Par - 73, pret - 2, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1175/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 17:40 Balsojums 67
Par - 68, pret - 2, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Grozījums Vispārējās izglītības likumā (1176/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 17:42 Balsojums 68
Par - 70, pret - 1, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pacientu tiesību likumā (1177/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 17:43 Balsojums 69
Par - 70, pret - 2, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Grozījums Starptautisko skolu likumā (1178/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 17:44 Balsojums 70
Par - 71, pret - 2, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Grozījums Izglītības likumā (1179/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 17:47 Balsojums 71
Par - 24, pret - 36, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā (1334/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 17:48 Balsojums 72
Par - 52, pret - 21, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā (1334/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 17:49 Balsojums 73
Par - 26, pret - 49, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā (1334/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 17:56 Balsojums 74
Par - 60, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā (1334/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 17:56 Balsojums 75
Par - 53, pret - 26, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā (1334/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 18:04 Balsojums 76
Par - 13, pret - 15, atturas - 38.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1200/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 18:07 Balsojums 77
Par - 50, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1200/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 18:28 Balsojums 78
Par - 53, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1200/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 18:32 Balsojums 79
Par - 47, pret - 18, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1200/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 18:33 Balsojums 80
Par - 46, pret - 17, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1200/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 18:45 Balsojums 81
Par - 41, pret - 23, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1200/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 18:54 Balsojums 82
Par - 11, pret - 22, atturas - 38.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1200/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 19:00 Balsojums 83
Par - 42, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1200/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 19:01 Balsojums 84
Reģistrējušies - 66.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 23.07.26 19:28 Balsojums 85
Par - 44, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1200/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 19:33 Balsojums 86
Par - 54, pret - 5, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1200/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 19:34 Balsojums 87
Par - 54, pret - 5, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1200/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 19:35 Balsojums 88
Par - 54, pret - 5, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1200/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 19:36 Balsojums 89
Par - 53, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1200/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 19:37 Balsojums 90
Par - 53, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1200/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 19:40 Balsojums 91
Par - 48, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1200/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 19:41 Balsojums 92
Par - 69, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Būvniecības likumā (1417/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 19:42 Balsojums 93
Par - 70, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” (1415/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 19:43 Balsojums 94
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (1416/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.07.26 20:38 Balsojums 95
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums (1426/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.07.26 20:50 Balsojums 96
Par - 46, pret - 21, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (1381/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.07.26 20:51 Balsojums 97
Par - 45, pret - 22, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (1382/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.07.26 20:52 Balsojums 98
Par - 49, pret - 20, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (1383/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.07.26 20:53 Balsojums 99
Par - 49, pret - 21, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (1384/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.07.26 20:53 Balsojums 100
Par - 51, pret - 23, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā (1385/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.07.26 20:54 Balsojums 101
Par - 50, pret - 24, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (1386/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.07.26 20:57 Balsojums 102
Par - 50, pret - 25, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā (1387/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.07.26 20:58 Balsojums 103
Par - 48, pret - 25, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (1388/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.07.26 20:59 Balsojums 104
Par - 50, pret - 24, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Reklāmas likumā (1389/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.07.26 21:00 Balsojums 105
Par - 48, pret - 25, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (1390/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.07.26 21:01 Balsojums 106
Par - 49, pret - 25, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā (1391/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.07.26 21:01 Balsojums 107
Par - 50, pret - 25, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1392/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.07.26 21:02 Balsojums 108
Par - 47, pret - 25, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumā (1393/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.07.26 21:03 Balsojums 109
Reģistrējušies - 75.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

23.07.2026.

10.00

14.40

16.30

19.20