Latvijas Republikas Saeimas
2026. gada 23. jūlija otrās ārkārtas sesijas sēde
plkst. 14.00

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Ir pulksten 14.02. Laiks turpināt Saeimas darbu. Aicinu visus deputātus ieņemt savas vietas Saeimas Sēžu zālē.

Pārtraukumā ir čakli strādājušas Saeimas komisijas, un, balstoties uz to iesniegtajiem lūgumiem, Saeimas Prezidijs ir sasaucis šodien Saeimas otro ārkārtas sesiju un izsludinājis darba kārtību, kurā ir trīs jautājumi.

Līdz ar to atbilstoši pieņemtajam lēmumam pulksten 14.00 sākam izskatīt Saeimas otrās ārkārtas sesijas sēdes darba kārtības jautājumus.

Pirmais darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījums Rail Baltica projekta īstenošanas likumā”, otrais, galīgais, lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – tās priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

A. Ašeradens (JV).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Rail Baltica projekta īstenošanas likumā” otrajā lasījumā.

Noteiktajā laikā neviens priekšlikums nav saņemts.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad komisija darbu ir noslēgusi, un atgādinu, ka šodien likumprojekts tika atzīts par steidzamu, atbalstīts pirmā lasījumā un līdz ar to šobrīd apstiprināms otrajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Rail Baltica projekta īstenošanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 16, atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Ašeradens. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Jānis Skrastiņš.

J. Skrastiņš (JV).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Iepriekšējā starpbrīdī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sanāca kopā un izskatīja likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” pirmajam lasījumam.

Atgādinu, ka likumprojekta mērķis ir iekļaut Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā aizliegumu importēt atsevišķas rūpniecības preces, kuru izcelsmes valstis ir Krievijas Federācija un Baltkrievijas Republika, tādējādi veidojot nacionālu importa aizliegumu. Šādā veidā tiks sekmēta Latvijas ekonomikas saišu ar Krievijas Federāciju kā agresijas akta īstenotāju un Baltkrievijas Republiku kā agresijas atbalstītāju pārtraukšana, kā arī tālāka importa samazināšana no tām.

Komisija lūdz noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 5, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J. Skrastiņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Sprūdam.

A. Sprūds (PRO).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Protams, šis ir nozīmīgs likums, nozīmīgs solis, jo mums ir jāpārtrauc tirdzniecības attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju. Krievija ir agresorvalsts, Baltkrievija – Krievijas satelītvalsts. Tā ka pilnīgi skaidrs – tas ir mūsu drošības interesēs. Tas nav tikai par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem solidāri, simboliski un praktiski, bet arī lai stiprinātu mūsu pašu drošību. Tieši praktiskā ziņā soļi jau ir tikuši sperti, kā mēs šīs attiecības mazinām gan tirdzniecībā kopumā, gan importu pēdējos gados samazinot par 90 procentiem.

Ir jāsper nākamie soļi. Tāpēc mēs atbalstījām gan steidzamību... gan arī kopumā šo likumprojektu, šos grozījumus likumā. Bet tas ir tikai pussolis, jo jābūt precīziem attiecībā uz datiem. Tas, uz ko attiecas šie grozījumi, ir 12,5 miljoni tikai uz importu. Mums ar Krieviju un Baltkrieviju imports ir 200 miljonu eiro vērtībā. Tas ir tiešs finansējums Krievijas kara mašinērijai. Mēs atdodam naudu – 200 miljonus – Krievijas un Baltkrievijas pusei. Šie 12,5 miljoni, kas attiecas uz rotaļlietām, videospēlēm, apģērbu, zābakiem, kurpēm, ir 6,5 procenti no importa. Ja mēs paskatāmies kopumā tirdzniecības bilanci no eksporta un importa, tas ir 1 procents. Šie likuma grozījumi attiecas uz 1 procentu.

Tā ka, es domāju... It īpaši es vēršos pie “Nacionālās apvienības” un APVIENOTĀ SARAKSTA. Jūs taču esat stingri iestājušies pārtraukt jebkādas attiecības ar Krieviju. Valdības deklarācijas 42. punktā ir ļoti skaidri ierakstīts: pārtraukt tirdzniecības (gan eksporta, gan importa) attiecības ar Krieviju. Kur ir tā cietā apņemšanās? Cietā apņemšanās par 1 procentu. Pārtrauksim!

Tuvākajā laikā ir jāpieņem konkrēti lēmumi par to, ka šīs tirdzniecības attiecības ir jāpārtrauc, jo arī valdības deklarācijā ir skaidri norādīts, ka mēs esam gatavi uzņemties vadošo lomu Eiropas Savienībā, koordinējoties ar Baltijas valstīm. Izpildiet savus solījumus! Pārtrauciet attiecības! Apstādiniet tirdzniecību uz robežas! Nojauciet sliedes! PROGRESĪVIE atbalstīs. Uz priekšu! Iespējas ir dotas.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Cienītās dāmas! Godātie kungi! Šis ir solis pareizā virzienā. Imports no Krievijas bija jāierobežo jau sen. Varu piekrist tam, ka ar šo soli nebūs gana un mums jādomā par nākamajiem likumiem, par nākamajām iniciatīvām, kā importu mazināt. Svarīgi atgādināt, ka arī Publisko iepirkumu likums, pie kā mēs strādājām... “Nacionālās apvienības” vārdā varu paust gandarījumu, ka mūsu priekšlikumi tika ņemti vērā. Publiskajos iepirkumos Krievijas preces un uzņēmumi, kuros ir Krievijas pilsoņi kā patiesā labuma guvēji, tiek izslēgti no publiskajiem iepirkumiem. Šis ir nākamais solis, ko mēs kā valsts varam spert, lai ierobežotu Krievijas importu.

Vienlaikus jāatzīst, ka šis lēmums varēja būt ātrāk. Tieši 480 dienas ir pagājušas, kopš “Nacionālā apvienība” to organizēja... to piedāvāja šeit, Saeimā, pieņemt. Un runātājs pirms manis toreiz balsoja “pret”. Tā ka varbūt rūpēsimies arī priekšvēlēšanu laikā, lai mūsu retorika sakrīt ar darbiem. Es domāju, ka mēs visi būsim ieguvēji, ja jautājumā par ekonomisko saišu pārraušanu ar Krieviju mums būs vienprātība.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds ārlietu ministrei Baibai Bražei.

B. Braže (ārlietu ministre).

Labdien! Paldies jau par atbalstu steidzamībai un arī par efektīvo darbu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.

No savas puses gribu pateikt, ka pagaidām nav nekādu indikāciju par Krievijas nostājas maiņu. Krievija ir un paliks lielākais ilgtermiņa drauds ne tikai Latvijai, bet visai Eiropai. To tikko apliecinājām NATO samitā, kur apliecinājām 5. panta nozīmi, dzelzs gribu tā īstenošanai, vienojāmies turpināt atbalstu Ukrainai 140 miljardu eiro apmērām un arī skaidri pateicām to, ka transatlantiskā organizācija ir tādēļ, lai apturētu Krieviju, un Krievija ir un paliek drauds.

Tāpēc viens no maniem mērķiem kopš stāšanās ārlietu ministres amatā ir bijusi Krievijas vājināšana globāli, Eiropā un nacionāli. Latvijas drošības stiprināšana un atbalsts Ukrainai ar šī maksimālā spiediena uz Krievijas kara ekonomikas turpināšanu un tās līdzagresoru Baltkrieviju ir vienīgais ceļš, kā mazināt Krievijas spēju finansēt karu, tuvināt taisnīgu mieru Ukrainā.

Gribu arī pateikt, ka šodien vienošanās par Eiropas Savienības sankciju 21. kārtu ir liels panākums. Tas nebija viegli. Tas tiešām nebija viegli. Bet tā vērienīgā pakotne, kas sarunu rezultātā ir izdevusies, aizliedz darījumus ar vairāk nekā 30 Krievijas bankām, finanšu institūcijām, kriptovalūtu pakalpojumu sniedzējiem, nosaka sankcijas pret vairāk nekā 40 jauniem Krievijas “ēnu flotes” kuģiem, sankcijas pret uzņēmumiem, pret personām, pret tiem, kas atbalsta Krievijas militāro industriju, iesaistās sankciju apiešanā. Tas viss šodien ir panākts.

Protams, mēs arī zinām, ka Krievija īsteno dažādas dezinformācijas operācijas, lai apšaubītu sankciju ietekmi. Bet Krievijas ekonomikas rādītāji apliecina pretējo. Pēdējo gadu laikā inflācija Krievijā regulāri sasniedz divciparu skaitļus. Krievijas Federācijas Centrālā banka tāpēc spiesta uzturēt ļoti augstu likmi – 14,5 procentus. Tas bremzē ekonomisko aktivitāti, bet Krievijas iedzīvotāji arvien vairāk izjūt dzīves dārdzības pieaugumu. Vienlaikus, protams, mobilizācija, akūts darbaspēka trūkums, vairāk nekā 1,3 miljoni Krievijas karavīru, kas nogalināti vai smagi ievainoti frontē, – tas viss rada maksimālu spiedienu uz šo valsti. Sankcijas strādā un turpinās strādāt.

Tā ka vēlreiz – ne tikai mēs nacionāli, bet arī Eiropas līmenī un starptautiski turpināsim pastiprināt spiedienu pret Krieviju, lai tās karam būtu arvien mazāk līdzekļu. Tas ir ceļš uz mieru. Lai piespiestu Putinu iesaistīties nopietnās miera sarunās, arī Eiropas kopējās ekonomiskās saites ar agresoru ir jāpārtrauc un jāmazina.

Tieši tāpēc Ārlietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”. Paļaujamies uz Saeimas atbalstu tam. Tas ir nepieciešams, lai sniegtu tiesisko deleģējumu Ministru kabinetam ierobežot arī rūpniecības preču importu no Krievijas un Baltkrievijas. Mēs jau esam izstrādājuši specifisku priekšlikumu Ministru kabinetam, bet šis tiesiskais deleģējums no Saeimas ir nepieciešams. Šīs specifiskās preču grupas, kuras mēs paredzam iekļaut, bijām snieguši kā priekšlikumus arī Eiropas Savienības sankciju sarakstā. Pagaidām tās nav tikušas iekļautas, bet mēs turpināsim to darīt. Kopš 2022. gada imports no Krievijas un Baltkrievijas Latvijā jau ir samazināts vairāk nekā par 90 procentiem, un liela daļa preču ir ES sankciju sarakstā. Šogad mēs to esam paātrinājuši.

Piemēram, var nosaukt tādus gan Eiropas Savienības, gan nacionāla līmeņa importa aizliegumus kā derīgo izrakteņu, metālu sakausējumu... Zemkopības ministrijas virzīto lauksaimniecības produktu, pārtikas produktu nacionālo importa aizliegumu un citus. Protams, iekļaušana ES sankcijās ir efektīvāka, jo tā ļauj novērst iespēju ievest preces Latvijā arī no citām valstīm. Bet, tā kā pagaidām šāda konsensa par atsevišķu preču grupām nav, mēs Ministru kabinetam liksim priekšā pēc šī deleģējuma saņemšanas specifiskas preces aizliegt. Likuma tvērums ar nolūku veidots plašāks, lai Ministru kabinets varētu elastīgi vērtēt aizlieguma efektivitāti, lietderību, kā arī tas paredz pienākumu sniegt attiecīgu ziņojumu likumdevējam un iespēju pieskaņoties aktuālām situācijas izmaiņām, kā tas ir bijis arī iepriekš.

Runājot par specifiskām preču grupām, Ārlietu ministrija ir jau izstrādājusi projektu Ministru kabineta noteikumiem, kurā paredzēta nacionālā importa aizlieguma noteikšana grāmatām, laikrakstiem, videospēlēm, sporta precēm, rotaļlietām, apaviem, un pēc deleģējuma saņemšanas tas tiks nekavējoties virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Vēlos arī uzsvērt, ka šonedēļ uzzinājām par Krievijas propagandistu kārtējo vēstures falsifikācijas mēģinājumu – tā saucamo alternatīvo Latvijas vēsturi, kas apkopo padomju periodu, Krievijas imperiālisma ideologu klišeju, fantāziju un pseidovēsturisko teoriju esenci. Nu iedomājieties, kāpēc mums vajadzētu importēt šādas grāmatas vai kāpēc tām būtu jānonāk Eiropas Savienības tirgū? Tāpēc uzskatām – jā, drošība, sava drošība – 5 procenti, transatlantiskā sadarbība, NATO, bet tikpat svarīga ir ekonomiskā drošība, tāpēc ekonomiskās saites ar agresorvalstīm ir jāsamazina. Darīsim visu, lai to izdarītu. Ceram uz plašu atbalstu.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Godātie kolēģi! Rit piektais gads kopš Krievijas agresorvalsts iebrukuma Ukrainā. “Nacionālā apvienība” par šāda veida ierobežojumiem runā jau sen. Bet ir prieks, ka beidzot mēs esam sadūšojušies un to arī īstenojam.

Runājot par likumprojektu, tas, kas mani mazliet mulsina, – mēs joprojām runājam par atsevišķām precēm. Mums ir ielikts konkrēts laiks... mums it kā ir ielikts izvērtējums... bet šis konkrētais laiks mazliet rada bažas, jo šobrīd, skatoties uz karadarbību, nav pārliecības, ka līdz nākamā gada 1. jūlijam karš būs beidzies. Agresorvalsts un tās satelīti nav spējīgi saprast civilizētu valodu. Tāpēc sankcijas ir tas, kā mēs varam pirmām kārtām uz to iedarboties.

Manuprāt, mums ir jādomā par pilnīgu ekonomisko saišu saraušanu. Bet Sprūda kunga komentāru es, protams, novērtēju. Vienīgi mulsina tas, ka gan JAUNĀ VIENOTĪBA ir palikusi valdībā, gan zaļzemnieki ir palikuši valdībā un lieta sāk kustēties. Tikai viena partija ir izkritusi. Varbūt tas bija tas enkurs, kas neļāva šo visu pieņemt.

Tā ka, kolēģi, atbalstām likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Irmai Kalniņai.

Irma Kalniņa (JV).

Kolēģi! Ukrainas karš, Krievijas agresija nav tikai drauds mums. Es tikko esmu atgriezusies no Arktikas, un es esmu redzējusi, kā krievi un ķīnieši ietekmē Arktiku un ko kanādieši tagad dara, cik viņi ir uztraukušies. Viņi lūdz, lai mēs redzam, dzirdam un vēl vairāk sargājam mūsu robežas, jo šinī brīdī tas ir pats svarīgākais. Tātad iedomājieties ne tikai austrumu flangu, bet Arktiku. No viena krasta līdz otram krastam ir Krievijas zemūdens... ūdenslīdēji, un tie tur jau ir iekortelējušies.

Es lūdzu jūs pieņemt šos grozījumus. Atbalstīsim Ukrainu un domāsim, kas vispār notiek globāli ar Krievijas ietekmi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Skrastiņš. Paldies.

Komisijā tika izdiskutēts un vienbalsīgi atbalstīts.

Lūdzu arī jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 7, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu priekšlikumu par turpmāko izskatīšanu.

J. Skrastiņš. Komisijas vārdā aicinu izskatīt likumprojektu tūlīt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Skrastiņš. Piecpadsmit minūtes, un izskatām šodienas sēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Kolēģi, es domāju, ka būtu ļoti svarīgi zināt, kuram ir iebildumi izskatīt šo likumprojektu, kas atbalsta Ukrainu un ierobežo Krievijas agresiju, steidzamības kārtībā.

 

Sēdes vadītāja. Tātad es saprotu, ka primāri iebilda deputāte Svetlana Čulkova kopā ar saviem tuvākajiem līdzgaitniekiem. (Starpsaucieni. Smiekli. Aplausi.)

Tātad ir priekšlikums: priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15 minūtes un izskatīšana – šodienas sēdē.

Par procedūru.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Man ir jautājums sēdes vadītājai: jūs esat sēdes vadītāja vai jūs strādājat cirkā? (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Es jums atgādināšu Saeimas kārtības rulli – ka sēdes vadītāja...

S. Čulkova. Jautājums: vadītāja vai...?

Sēdes vadītāja.... vadīšana nav komentējama. Paldies.

S. Čulkova. Tad droši vien jūs strādājat cirkā.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Tā kā nebija citu priekšlikumu, priekšlikumu iesniegšanai laiks – 15 minūtes, un šodien arī izskatīsim otrajā lasījumā.

Paldies.

J. Skrastiņš. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Saeimas otrās ārkārtas sesijas sēdes darba kārtībā ir palicis viens jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Atbildīgā komisija ir saņēmusi vienu – deputātes Petravičas – priekšlikumu. Priekšlikums paplašina iespējas ieskaitīt apdrošināšanas stāžā 1991.–1995. gada periodu, konkrēti – arī bērnu līdz astoņu gadu vecumam audzināšanas laiks posmā no 1991. līdz 1995. gadam būtu pielīdzināts apdrošināšanas stāžam, pat ja šajā laikā sociālās iemaksas nebija veiktas.

Komisijas sēdē piedalījās Labklājības ministrija, kuras pārstāvis uzsvēra, ka šī jautājuma atrisināšana jau ir iekļauta valdības rīcības plānā un ministrija to virzīs starp prioritātēm nākamā gada budžetā. Ņemot vērā, ka Saeimas vairākums jau vienojās par šī likuma atvēršanu un grozījumu strauju pieņemšanu konkrēta mērķa vārdā, proti, atbalstīt valsts aizsardzības dienestā dienējošos jauniešus, un ņemot vērā to, ka konkrētajam Petravičas kundzes priekšlikumam ir fiskālā ietekme un tā atbalstīšana varētu aizkavēt mūsu jau konceptuāli atbalstīto likuma grozījumu stāšanos spēkā iespējami ātrāk, komisijas vairākums balsojumā atturējās un priekšlikums netika atbalstīts. Vienlaikus komisija vienojās rūpīgi sekot līdzi jautājuma tālākai virzībai un tam, lai risinājums būtu iekļauts nākamā gada budžeta projektā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad mums ir viens saņemtais priekšlikums.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šis priekšlikums ir par sievietēm, kurām bērni piedzima laikā no 1991. gada līdz 1995. gadam. Tā nu ir sanācis, ka lielai daļai sieviešu šo bērna kopšanas laiku neieskaita darba stāžā un neieskaita tikai tāpēc, ka viņas tajā laikā neiemaksāja sociālās iemaksas, tie bija daži santīmi, kas bija jāiemaksā. Bet šis bija ļoti sarežģīts laika posms, cilvēki centās izdzīvot, nevis nepārtraukti orientējās mainīgajos normatīvajos aktos. Tajā laikā tūkstošiem sieviešu kļuva par māmiņām. Un šodien mēs viņām sakām: piedodiet, bet bērna kopšanas laiks jums darba stāžā netiks ieskaitīts, jo jūs vairāk nekā pirms 30 gadiem neiemaksājāt šos dažus santīmus.

Ja cilvēkam nebija informācijas, varbūt arī iespēju, tad tagad, pēc 30 gadiem, mēs viņām pasakām: tā bija jūsu kļūda! Bet vai tiešām tā bija viņu kļūda? Valsts nedrīkst sodīt cilvēkus par to, ka pārejas periodā netika nodrošināta skaidra un saprotama sistēma. Vai tiešām sievietei, kura dzemdēja un audzināja bērnu, šodien par to ir jāsamaksā ar mazāku pensiju vai vispār jāpaliek bez pensijas? Jo varbūt tieši tik gadu viņai pietrūkst, lai viņa saņemtu pensiju, nevis garantēto minimālo ienākumu.

Šajā zālē mēs ļoti bieži runājam par demogrāfiju. Mēs sakām, ka Latvijā dzimst maz bērnu. Mēs meklējam risinājumus, domājam par pabalstiem, atbalstu jaunajām ģimenēm un vecākiem. Bet ko mēs darām praksē? Mēs sodām tās sievietes, kuras dzemdēja bērnus laikā, kad Latvijai viņi bija nepieciešami. Mēs sakām paldies par bērniem, bet darba stāžā šo laiku neieskaitām.

Vai tā ir ģimenēm draudzīga politika? Vai tā ir cieņa pret māti? Vai tas ir signāls jaunajām ģimenēm, ka valsts novērtē vecākus? Manuprāt, nē. Un pats netaisnīgākais ir tas, ka šīs sievietes vairs neko nevar mainīt. Viņas nevar atgriezties 1992. gadā un kaut ko izmainīt. Tas ir tikai mūsu rokās.

Mēs bieži sakām, ka ir jālabo valsts pieļautās kļūdas. Nu tad labosim un to izdarīsim! Tiem bērniem, kuri piedzima tajā laikā, šodien ir ap 30 gadu. Viņi strādā, maksā nodokļus, veido ģimenes, viņiem dzimst bērni. Viņi veido Latvijas ekonomiku, dienē valsts dienestā, ārstē cilvēkus, māca bērnus, dibina uzņēmumus. Valsts no viņiem ir ieguvusi un turpina iegūt. Tāpēc nevar būt tā, ka valsts gūst labumu no bērniem, bet vienlaikus atsakās novērtēt viņu mātes. Un nevar būt tā, ka viens bērns ir vērtīgāks nekā otrs... abi, kas ir piedzimuši vienā un tai pašā laikā.

Un nestāstīsim, ka galvenais ir nauda! Sociālajā budžetā nemitīgi veidojas uzkrājums, un mums ir jāsamaksā šīm mātēm pensija, kāda viņām pienāktos, ja tajā laikā viņas tos dažus centus būtu samaksājušas sociālajā budžetā. Valsts nedrīkst pelnīt uz māmiņu rēķina. Valsts nedrīkst taupīt uz to cilvēku rēķina, kuri Latvijai ir devuši vissvarīgāko, vislielāko vērtību – bērnus.

Šis priekšlikums nav par privilēģijām, bet par taisnīgumu, par vēsturiskas netaisnības novēršanu. Un, ja Labklājības ministrija saka: “Jā, mēs iekļausim nākamā gada prioritātēs,” tādas prioritātes būs vismaz 30, un vienmēr būs attaisnojums, ka tas maksā kaut kādu naudu. Jā, tas maksā to naudu, kuru... ieguldījumu šīs māmiņas ir devušas, un mums par to ir jāsamaksā. Mēs nevaram viņas par kaut ko tādu sodīt. Tāpēc šī kļūda ir jāizlabo.

Vēršos tieši pie “Nacionālās apvienības”, kas arī pagājušajā gadā, skatot šī gada budžetu, bija sniegusi tādu priekšlikumu un aicinājusi to atbalstīt, un arī norādījusi, ka šim mērķim nauda ir no speciālā budžeta, kurā veidojas uzkrājums. Nu tad to izdarīsim un negaidīsim, ka tas atkal aizņems kādus piecus vai desmit gadus, lai šo netaisnību likvidētu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Kolēģi! Šoreiz ļoti īsi. Šobrīd mēs skatām jautājumu par jauniešiem, kas iziet valsts aizsardzības dienestu, lai viņi nezaudētu šo pabalstu... pensiju. Tāpēc es aicinu nejaukt visu kopā vienā katlā, bet šos jautājumus skatīt atsevišķi.

Tas, par ko runā Petravičas kundze, patiešām ir būtiski un svarīgi, vienīgi jautājums: kāpēc jūs to neizdarījāt, kad bijāt ministre?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Dzintars. Argumentus es minēju jau iepriekš. Komisijas vārdā aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātes Ramonas Petravičas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 6, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Dzintars. Paldies.

Līdz ar to vienīgais priekšlikums ir izskatīts.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

R. Dzintars. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Esam izskatījuši visus šīs ārkārtas sesijas sēdes darba kārtības jautājumus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai deputātu klātbūtnes reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Godātie kolēģi! Uzreiz pēc šīs sēdes turpināsim iesākto darbu.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Reģistrējušies 85 deputāti, nav reģistrējušies 15 deputāti: Mārtiņš Daģis, Gundars Daudze, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Mārcis Jencītis, Edmunds Jurēvics... redzu, Jurģis Klotiņš, Līga Kļaviņa, Armands Krauze, Atis Labucis, Daiga Mieriņa, Uģis Mitrevics, Zane Skujiņa-Rubene, Didzis Šmits, Jānis Vucāns un Agita Zariņa-Stūre.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas otrās ārkārtas sesijas sēdi pasludinu par slēgtu.

Paldies visiem par darbu.

Ir vajadzīgas burtiski dažas minūtes, lai palaistu sistēmas iepriekšējās sēdes turpinājumam.

Tātad turpināsim sēdi pulksten 14.40.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 23.07.26 14:05 Balsojums 1
Par - 48, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Rail Baltica projekta īstenošanas likumā (1471/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.07.26 14:07 Balsojums 2
Par - 58, pret - 5, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1458/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.07.26 14:22 Balsojums 3
Par - 63, pret - 7, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1458/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.07.26 14:32 Balsojums 4
Par - 29, pret - 6, atturas - 42.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (1467/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.07.26 14:33 Balsojums 5
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (1467/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.07.26 14:33 Balsojums 6
Reģistrējušies - 85.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

23.07.2026.

14.00