Latvijas Republikas 14. Saeimas
pavasara sesijas vienpadsmitā sēde
2026. gada 11. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Sekretariāts ir gatavs. Turpinām strādāt. (Zālē troksnis.)

Sākam Latvijas Republikas Saeimas...

Kolēģi! Antoņina! Kolēģi, sākam strādāt! Ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē.

Sākam Latvijas Republikas Saeimas 2026. gada 11. jūnija kārtējo sēdi.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likums” (Nr. 1352/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2026. gada 31. jūlijam”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Valsts sporta fonda likums”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ārlietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Piekto papildprotokolu”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ārlietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Par Pasaules Pasta konvencijas Otro papildprotokolu”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Edmunds Zivtiņš, Viktorija Pleškāne, Jekaterina Drelinga, Jeļena Kļaviņa, Mārcis Jencītis, Ilze Stobova un Ramona Petraviča lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Par Sabiedrības integrācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”.

Runāt “par” pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi, kolēģes! Manā skatījumā, šis ir ļoti būtisks jautājums, lai mēs reiz pārtrauktu visas nejēdzības, kuras saistītas ar Sabiedrības integrācijas fondu, kas faktiski šobrīd pēc savas būtības pilda naudas pārdales institūcijas funkcijas – pārdala naudu par labu plašsaziņas līdzekļiem. Pieņemsim, kad citas organizācijas vai citas partijas vēlas uzrunāt kādas neatkarīgas radiostacijas vai preses izdevumus, tad viņiem atsaka uz tāda pamata... protams, tas ir neoficiāli... bet atsaka... ka nevar pieņemt šīs reklāmas, tāpēc ka nesaņems naudu no Mediju atbalsta fonda vai citiem fondiem, kas skar atbalstu tieši šiem izdevumiem. Un vēl dažnedažādas nejēdzības.

Manā skatījumā, šī šobrīd ir pilnīgi nevajadzīga organizācija, kas tikai un vienīgi patērē Latvijas nodokļu maksātāju naudu. Tās funkcijas ir jāpārdala starp trīs ministrijām – Kultūras ministriju, Ārlietu ministriju un Labklājības ministriju –, lai katra ministrija ar lietām, kas tai paredzētas, mierīgi tiek galā. Ietaupījums būs apmēram līdz trīs miljoniem eiro gadā. Nav ko vilkt četrus mēnešus līdz rudenim. Domāju, šobrīd ir īstais laiks, lai šo jautājumu atrisinātu.

Šobrīd es runāju tikai par iekļaušanu dienaskārtībā. Lūdzu šo likumprojektu iekļaut šodienas dienaskārtībā, lai nodotu tālāk komisijām izvērtēšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Aiva Vīksna, Artūrs Butāns, Harijs Rokpelnis, Kristaps Krištopans un Edgars Putra lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Aiva Vīksna, Artūrs Butāns, Harijs Rokpelnis, Kristaps Krištopans un Edgars Putra lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1408/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Aiva Vīksna, Artūrs Butāns, Harijs Rokpelnis, Kristaps Krištopans un Edgars Putra lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Harijs Rokpelnis, Juris Jakovins, Gunārs Kūtris, Andrejs Ceļapīters un Andris Bērziņš lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un izslēgt no tās darba kārtības 1. punktu – likumprojektu “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Maija Armaņeva, Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans un Ilze Stobova lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1414/Lp14).

Vārds deputātei Maijai Armaņevai.

M. Armaņeva (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Šis ir ļoti konkrēts priekšlikums, kuru, esmu pamanījusi, šodien vēl daži ir iesnieguši. Bet interesanti ir tas, ka, ja to iesniedz opozīcijas deputāts, tad skaidrs, ka tas tiek noraidīts.

Piemēram, pirmo reizi tika iesniegts par 10 procentu nodokli pašnodarbinātajiem... budžeta naktī tas tika noraidīts. Un ļoti interesanti, ka 40 balsis bija “par” šo priekšlikumu, to skaitā APVIENOTAIS SARAKSTS un “Nacionālā apvienība”, savukārt 52 – “atturas”. Manā ieskatā, atturēties nozīmē būt “pret”. Bet labi, laikam tikai es tā domāju... un pārējā tauta.

Nākamais. Pirms mēneša biju iesniegusi šo likumprojektu atkārtoti, un tad jau bija cita situācija, jo mainījās koalīcija. Tikai 19 deputāti bija “par” (atšķirībā no iepriekšējās reizes, kad 40 bija “par”), un 51 – “atturas” (manā ieskatā, tas nozīmē, ka bija “pret”), to starpā APVIENOTAIS SARAKSTS un “Nacionālā apvienība”. Saprotu, ka mums ir jauna koalīcija un tad laikam jābalso koalīcijai par labu.

Ziniet, šoreiz atkal saku: šis jautājums ir ļoti svarīgs un būtisks. Es aicinu tomēr iekļaut to dienaskārtībā. Un tālāk mēs, kā iepriekš esmu minējusi, komisijās varam par to spriest jau daudz konkrētāk.

Aicinu atbalstīt, iekļaujot dienaskārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Kaspars Melnis, Harijs Rokpelnis, Līga Kļaviņa, Gundars Daudze, Jānis Dinevičs, Juris Jakovins, Gunārs Kūtris, Andrejs Ceļapīters, Andris Bērziņš un Ģirts Štekerhofs lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Ģirta Štekerhofa ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Kaspars Melnis, Harijs Rokpelnis, Līga Kļaviņa, Gundars Daudze, Augusts Brigmanis, Juris Jakovins, Gunārs Kūtris, Andrejs Ceļapīters, Ģirts Štekerhofs un Jānis Dinevičs lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Kaspara Meļņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Kaspars Melnis, Harijs Rokpelnis, Līga Kļaviņa, Gundars Daudze, Augusts Brigmanis, Juris Jakovins, Gunārs Kūtris, Andrejs Ceļapīters, Ģirts Štekerhofs un Jānis Dinevičs lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Kaspara Meļņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Normunds Dzintars, Jānis Grasbergs, Artūrs Butāns, Nauris Puntulis, Jurģis Klotiņš, Uģis Mitrevics, Jānis Eglīts, Edmunds Teirumnieks, Arnolds Jātnieks un Ināra Mūrniece lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Normunda Dzintara ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Normunds Dzintars, Jānis Grasbergs, Artūrs Butāns, Nauris Puntulis, Jurģis Klotiņš, Uģis Mitrevics, Jānis Eglīts, Edmunds Teirumnieks, Arnolds Jātnieks un Ināra Mūrniece lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Normunda Dzintara ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Turpinām darba kārtību ar sadaļu “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 1381/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 1381/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 19, atturas – 10. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Reklāmas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Nodokļu un muitas policijas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Viktorijas Pleškānes, Jekaterinas Drelingas un Edmunda Zivtiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt “par” pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es aicinu valdību nekavējoties pieņemt lēmumu par Klimata un enerģētikas ministrijas likvidēšanu un līdz 2027. gada 1. janvārim tās funkcijas nodot Ekonomikas ministrijai un VARAM.

Ja mēs šodien visās nozarēs meklējam līdzekļus aizsardzībai, veselībai un demogrāfijai, tad nevaram ignorēt valsts pārvaldes izmaksas. Mēs nevaram prasīt taupību skolām, slimnīcām un pašvaldībām, vienlaikus uzturot ministrijas, kuru funkcijas dublējas. Ne velti finanšu ministrs Māris Kučinskis nesen skaidri pateica, ka Klimata un enerģētikas ministrijai nav jābūt atsevišķai struktūrai un tās funkcijas jāpievieno esošajām ministrijām. Viņš arī atzina, ka šīs ministrijas izveide bija toreizējā premjera Krišjāņa Kariņa untums, sekojot dažu Eiropas valstu piemēram un neskatoties uz funkciju dublēšanos Latvijas valsts pārvaldē.

Tas ir īpaši svarīgi šobrīd, kad pie varas ir jaunā valdība, jo ir jāsaprot viena lieta: šo reformu nevar paveikt vienā dienā – decembra pēdējā datumā. Valsts pārvaldē darbojas tiesiskās paļāvības princips. Ir budžeta plānošana, ir amata vietas, ir ilgtermiņa saistības un programmas. Ja lēmums netiek pieņemts tagad, tad iespēja reorganizēt šo ministriju no nākamā gada 1. janvāra faktiski jau ir zaudēta. Tādēļ lēmums ir jāpieņem šodien.

Turklāt ir arī politiskās konsekvences jautājums. APVIENOTAIS SARAKSTS ne tikai kritizēja Klimata un enerģētikas ministriju, tas iesniedza konkrētus likumprojektus ministrijas likvidēšanai un publiski paziņoja, ka tā ir bijusi dārga kļūda, jo nav sasniegts lietderīgs rezultāts. Tādēļ šodien valdībai ir jāatbild uz vienkāršu jautājumu – vai priekšvēlēšanu un opozīcijas laikā teiktais bija patiess uzskats vai tikai politiska retorika?

Ja KEM patiešām ir lieka birokrātiska struktūra, tad tā ir jālikvidē tagad. Ja KEM funkcijas iespējams īstenot Ekonomikas ministrijā un VARAM, tad tas ir jāizdara tagad. Ja valsts pārvaldē ir jāmeklē efektivitāte, tad jāsāk ar pašas valdības struktūru. Latvijai nav vajadzīga vēl viena ministrija, Latvijai ir vajadzīga efektīva pārvalde.

Šodien mēs runājam tikai par vienu ministriju. Runājam par valsts pārvaldes efektivitāti, par nodokļu maksātāju naudu un par valdības spēju pieņemt drosmīgus lēmumus. Klimata un enerģētikas ministrija tika izveidota 2023. gadā, atdalot funkcijas no Ekonomikas ministrijas un VARAM. Toreiz daudzi brīdināja, ka tiek radīta jauna birokrātiska struktūra ar funkcijām, kas jau eksistē citās ministrijās.

Pēc trīs gadu darbības ir pienācis laiks godīgi izvērtēt rezultātus. Un fakts ir vienkāršs – KEM nav atrisinājusi funkciju pārklāšanos. Tieši pretēji – klimata un enerģētikas jautājumi joprojām pārklājas ar VARAM un Ekonomikas ministrijas atbildību.

Pats APVIENOTAIS SARAKSTS vairākkārt ir norādījis, ka ministrijas izveide nav devusi solīto efektu un radījusi papildu birokrātiju. Vēl vairāk – šobrīd aptuveni 60 procenti KEM budžeta tiek novirzīti dažādu programmu dotācijām. Mēs runājam par vairāk nekā 62 miljoniem eiro. Tiek finansētas biedrības, nodibinājumi, fondi, dažādas atbalsta programmas. Protams, daļa šo projektu ir vajadzīga. Taču rodas jautājums – lai tos sadalītu un pārdalītu, ir nepieciešama atsevišķa ministrija? Vai šīs funkcijas nevar īstenot Ekonomikas ministrija un VARAM, kā tas notika iepriekš?

Lūdzu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. (Zālē troksnis. Starpsauciens: “Kā nav iebildumu?!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 50, atturas – 24. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds paziņojumam deputātei Zanei Skujiņai-Rubenei. (Pauze.) Zane Skujiņa-Rubene – vārds paziņojumam!

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Sveicināti, kolēģi! Aicinu Deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar Islandes parlamentu uz Dzelteno zāli tagad – pārtraukuma sākumā –, lai ievēlētu grupas vadītāju. Apsolu ilgi neaizkavēt.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Reģistrējušies 95 deputāti. Nav reģistrējušies pieci deputāti: Edmunds Cepurītis, Edmunds Jurēvics, Dmitrijs Kovaļenko, Inga Priede un Leila Rasima.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Nodokļu un muitas policijas likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Raimonds Čudars, Uģis Rotbergs, Irma Kalniņa, Atis Labucis, Agnese Krasta, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Mārtiņš Daģis, Mārtiņš Felss, Ilze Vergina un Anna Rancāne lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Ata Labuča ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Raimonds Čudars, Uģis Rotbergs, Irma Kalniņa, Inga Bērziņa, Agnese Krasta, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Mārtiņš Daģis, Ilze Vergina, Anna Rancāne un Anda Čakša lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Raimonda Čudara ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde – iestāde, kurai šis likumprojekts būs jāīsteno dzīvē, – iebilst pret šo likumprojektu. Un tam ir vairāki iemesli. Pašreiz Pilsonības likums noteic, ka Latvijas dubultpilsonība nav atļauta ar virkni valstu, tajā skaitā ar Krieviju, izņemot atsevišķus gadījumus – izņēmumus, kas ir noteikti Pilsonības likuma 9. pantā. Viens no šādiem izņēmumiem – ja viens vecāks ir Latvijas pilsonis, otrs ir Krievijas pilsonis un vecāki savam bērnam papildus Latvijas pilsonībai izvēlas arī Krievijas pilsonību. Līdz ar to bērns kļūst par Latvijas un Krievijas dubultpilsoni.

Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo likumu šādu statusu viņš var saglabāt līdz 25 gadu vecumam, tad viņam ir jāizšķiras par vienu no pilsonībām. Tātad 25 gadi ir limits, kas pašreiz ir noteikts likumā. Un ir savi iemesli, kāpēc tas tā ir, tajā skaitā arī drošības iemesli. Šis likumprojekts pēc būtības rosina šo limitu pagarināt. Par to Saeima konceptuāli var vienoties, bet, ja vien būtu zināms, par kādu periodu... to darīt, bet šajā likumprojektā tas īsti skaidrs nav. Faktiski tātad sanāk beztermiņa, un process var vilkties gadu desmitiem. Līdz ar to norma, kas pašreiz ir likumā, par vecuma limitu – 25 gadi –, pēc būtības tiek sagrauta.

PMLP arī norāda, ka tā procesuālā kārtība, kāda ir minēta likumprojektā, kontrolējošajām institūcijām faktiski nav izsekojama, jo likumprojektā, piemēram, ir teikts: ja persona uzsāk procesu par atteikšanos no citas valsts pilsonības... Tātad pēc būtības – ja persona uzraksta iesniegumu. Tā sanāk. Bet kā lai PMLP pārliecinās, ka šāds iesniegums Krievijas vēstniecībā vispār ir iesniegts? Nav nekādu iespēju to izkontrolēt. Ar godprātīgām personām nebūtu problēmu, bet tiem, kas nav godprātīgi, tas paver iespējas apiet Latvijas likumus un saglabāt dubultpilsonību ar Krieviju vēl ilgi pēc 25 gadu sasniegšanas.

Attiecībā uz argumentu, kas izskan, ka Krievija neļauj atteikties no savas pilsonības, PMLP apliecināja, ka viņu praksē šādi gadījumi nav bijuši. Visi, kas gribējuši, ir atteikušies jau esošajā kārtībā Latvijas vēstniecībā Krievijā vai varbūt citās, blakus valstu, Krievijas vēstniecībās. Jā, šis process varbūt ir ilgāks nekā citur civilizētajā pasaulē, bet tas ir jāņem vērā, uzsākot šo procesu, un lietas jākārto laikus. Tāpēc nebūtu maināmi Latvijas likumi.

Aicinu neatbalstīt.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam – “par”.

A. Judins (JV).

Kolēģi, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija sāka strādāt ar šo jautājumu nevis tāpēc, ka nav, ko darīt, bet tāpēc, ka šis jautājums tika pieteikts. Šogad mēs dzirdējām par vairākiem gadījumiem, ka Latvijas jaunieši, kas dzīvo mūsu valstī, runā latviešu valodā, ir dziļi integrēti, bet kuriem bija dubultā pilsonība, tika nostādīti situācijā, ka viņi Latvijas pilsonību zaudēja. Pēc diskusijas par to komisijā Kūtra kungs sagatavoja variantu, kā risināt problēmu. Es uzrakstīju savu variantu, pieslēdzās Juridiskais birojs un uzrakstīja vēl labāku variantu, par kuru mēs šodien runājam.

Jā, ir taisnība, ka PMLP ir bažas. Bet kā viņi strādā tagad? Mēs par to uzzinājām komisijā. Ja izveidojas situācija, ka jaunietis nevar atteikties, piemēram, no Krievijas pilsonības un negrib arī braukt uz turieni, jo tad viņš var aizbraukt vēl tālāk – uz fronti –, mūsu PMLP rīkojas ļoti cilvēciski. Viņi nekustina to lietu. Bet padomājiet par pašu cilvēku! Viņš sēž mājās... viņš pamostas no rīta un domā: varbūt šodien jau būs tā diena, kad mani deportēs. Jo viņam nestāsta, ka... nē, mēs gaidīsim.

Ko mēs piedāvājam? Mēs piedāvājam risinājumu – ja cilvēks ir izdarījis visu, kas bija iespējams... mēs neprasām, lai viņš brauktu uz Maskavu... bet to, kas ir saprātīgi, ir izdarījis, mēs varam uzskatīt, ka viņš ir Latvijas pilsonis, viņš saglabās Latvijas pilsonību. Padomājiet, kolēģi! Ja ir gados jauns cilvēks, mūsējais, kāpēc mums viņš ir jāsūta prom?

Es nezinu, vai ar šo likumprojektu Juridiskajā komisijā būs viegli strādāt. Viedokļi ir dažādi. Bet noraidīt un teikt, ka mums nav problēmu, nav pareizi.

Es aicinu nodot likumprojektu komisijai un turpināt darbu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pilsonības likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Ir iesniegtas vēl vienas izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Turpinām darbu.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ričarda Šlesera, Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Maijas Armaņevas un Ilzes Stobovas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ričards Šlesers.

R. Šlesers (LPV).

Kolēģi, mēģināsim vēlreiz! Vispirms vēlos pateikt paldies “Nacionālajai apvienībai” un APVIENOTAJAM SARAKSTAM, kas iepriekš atbalstīja šo ģimenēm patiešām svarīgo priekšlikumu. Ceru, ka šodien jūsu balsis nemainīsies.

Pirms noslēdzam šo Saeimas sesiju, mums ir iespēja pieņemt lēmumu, kas reāli palīdzēs Latvijas ģimenēm nevis pēc gada, nevis nākamajā plānošanas periodā, bet tagad. Jūnijs ir bērnu un ģimeņu mēnesis. Un šis priekšlikums – samazināt PVN bērnu autiņbiksītēm un bērnu maisījumiem uz 5 procentiem – skar pašu pamatu: bērna pirmos dzīves gadus un to, cik tas izmaksā vecākiem.

Kolēģi, šis ir viens no tiem retajiem priekšlikumiem, no kura ieguvēji ir pilnīgi skaidri – tās ir Latvijas ģimenes, tie ir Latvijas bērni. Autiņbiksītes un bērnu maisījumi nav luksusa preces. Tie ir izdevumi, no kuriem jaunie vecāki nevar atteikties. Tie nav izvēles pirkumi. Tie ir nepieciešami katru dienu.

Tāpēc aicinu kolēģus nolikt malā politiskās atšķirības un paskatīties uz šo jautājumu ar vecāku acīm, ar mammas un tēta acīm, kuri katru dienu rēķina savus izdevumus un domā, kā nodrošināt saviem bērniem visu nepieciešamo. Ja bērni un ģimenes patiešām ir mūsu prioritāte, šodien ir īstais brīdis to pierādīt ar savu balsojumu.

Aicinu jūs balsot nevis pēc partiju piederības, bet pēc sirdsapziņas. Atbalstīsim ģimenes! Atbalstīsim bērnus!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 6, atturas – 49. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 1404/Lp14) nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Zivtiņa, Viktorijas Pleškānes, Jekaterinas Drelingas, Jeļenas Kļaviņas, Mārča Jencīša, Ilzes Stobovas un Ramonas Petravičas iesniegto likumprojektu “Par Sabiedrības integrācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ļaujiet vērst jūsu uzmanību uz trīs argumentiem, kādēļ mēs esam stingri pret šo likumprojektu.

Pirmkārt, rosinājums likvidēt Sabiedrības integrācijas fondu, kas ir šī likumprojekta mērķis, mūsuprāt, ir acīmredzams mēģinājums vājināt un politiski ietekmēt Latvijas nevalstisko sektoru un mediju brīvību. Demokrātiska valsts nav iedomājama bez spēcīgas, aktīvas pilsoniskās sabiedrības, bez nevalstiskā sektora un brīviem, profesionāliem plašsaziņas medijiem, kas strādā sabiedrības interesēs. Attīstīta pilsoniskā sabiedrība un mediji pieprasa no politiķiem atbildību, nodrošina sabiedrības interešu pārstāvību un palīdz uzturēt informācijas daudzveidību. Šajā ģeopolitiskajā situācijā, kad dezinformācija un informācijas manipulācijas ir reāls drošības risks, neatkarīgi informācijas kanāli ir valsts drošības un pastāvēšanas pamats. To vēstulē, kas bija adresēta visiem deputātiem vēl pagājušā gada nogalē, rakstīja daudzas Latvijas nevalstiskās organizācijas, un visi deputāti šo vēstuli ir saņēmuši. Šķiet, vienkārši ir jāatgādina.

Otrs arguments. Sabiedrības integrācijas fonda budžets 2025. gadā bija aptuveni 35 miljoni eiro. Palūkosimies, no kurienes tā nauda nāca un kurp tā gāja. Gandrīz 60 procenti no šī finansējuma ir no Eiropas Savienības fondiem un 40 procenti – no Latvijas valsts budžeta. Ir noteikti kritēriji un principi, kā Eiropas Savienības fondi var tikt izlietoti. Vai šis ir piedāvājums atteikties no tiem?

Bet palūkosimies vēl vairāk – kam tad šie līdzekļi tiek izlietoti? 40 procenti no Sabiedrības integrācijas fonda līdzekļiem tiek novirzīti atbalstam trūcīgām personām un cilvēkiem krīzes situācijās – tiek sniegtas un finansētas siltas maltītes un atbalsta pārtikas pakas.

Vai kolēģi no LatvijaS pirmajā vietā aicina turpmāk vairs nesniegt atbalstu trūcīgiem cilvēkiem Latvijā? (Dep. L. Liepiņa: “Slikti klausījāties...!”) No šī finansējuma 14,5 procenti tiek novirzīti Mediju atbalsta fondam. Un patiešām neatkarīga un kvalitatīva žurnālistika ir valstij svarīga. No šīs naudas tiek finansētas arī “3+” ģimeņu atbalsta programmas. Tās ir jāstiprina, nevis jālikvidē. 13 procenti tiek veltīti Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam. Arī tas ir jāturpina darīt. Desmit procenti, diemžēl tikai 10 procenti, tiek novirzīti dažādu jomu nevalstisko organizāciju atbalstam. Bet nevalstiskās organizācijas ir demokrātiskas sabiedrības noturības stūrakmens.

Pirmīt kultūras ministrs Puntuļa kungs man lūdza vērst deputātu uzmanību tam, ka Kultūras ministrija ir sākusi auditu par Sabiedrības integrācijas fonda līdzekļu izlietojuma precizitāti un rezultāti būs zināmi augustā. Protams, jebkurā valsts jomā regulāri jālūkojas, lai nauda tiek izlietota visefektīvākajā veidā, bet šis fonds ir vajadzīgs.

Visbeidzot – trešais, noslēdzošais, arguments. Ja jūs negribat ieklausīties kolēģos politiķos, ieklausieties cilvēkos! Vēstuli, ko saņēma visi Saeimas deputāti, bija parakstījuši ļoti daudzi nevalstisko organizāciju un mediju pārstāvji, kuri kategoriski iebilda pret Sabiedrības integrācijas fonda likvidēšanu un aicināja nepieļaut tādus politiskos lēmumus, kas kaitētu pilsoniskajai sabiedrībai, aktīvam nevalstiskajam sektoram un spēcīgai, neatkarīgai mediju telpai Latvijā. Šo vēstuli ir parakstījusi, piemēram, Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība, biedrība “Laiks jauniešiem”, latgaliešu kultūras kustība “Volūda”, biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas””, nodibinājums “Palīdzēsim.lv”, Pulmonālās hipertensijas biedrības valdes priekšsēdētāja, biedrības “Tavi draugi” vadītājs, biedrības “Vidusdaugavas NVO centrs” vadītājs, Latvijas Pacientu organizāciju tīkla valdes priekšsēdētāja, biedrības “Baltā māja” direktore, biedrības “Latvijas Jaunatnes padome” vadītāja, biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā”, kā arī nodibinājums “Centrs Dardedze”. Varbūt jūs ieklausīsieties, piemēram...

Sēdes vadītāja. Laiks.

Z. Kalniņa-Lukaševica.... Īrijas Latviešu nacionālajā padomē. Daudzi cilvēki lūdz šīs muļķības nepieļaut. (Starpsauciens: “Laiks!”)

Lūdzu noraidīt! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Tikko mēs dzirdējām tādu klasisku valsts nozagšanas paraugstundas runu, kur aiz raudošu bērnu asarām un sejām tiek paslēpts patiesais stāsts par to, kam ir vajadzīgs šāds Sabiedrības integrācijas fonds – lai tajā atbildīgos amatos ieliktu savus cilvēkus, lai pārdalītu finanses par labu saviem masu plašsaziņas līdzekļiem, kas pēc tam atspoguļotu to pareizi.

Sabiedrības integrācijas fonds tika dibināts 2001. gadā, un jau no 2016. gada Valsts kontrole norādīja uz funkciju dublēšanos... kas šobrīd notiek. Nepieskarsimies pat tam jautājumam, kas skar šo mediju korumpētību caur Mediju atbalsta fondu un Sabiedrības integrācijas fondu.

Tātad šobrīd ir trīs ministrijas, kuras mierīgi var uzņemties visu šo atbildību, un mēs izbeidzam valstī funkciju dublēšanos un samazinām šo administratīvo aparātu un naudu. Un, kā jau teicu, ieguvumi būtu līdz pat trīs miljoniem eiro.

Neviens arguments, kas tika minēts, absolūti neiztur kritiku. Tāpēc ka ar to visu – gan ar bērniem, gan ar pārtikas pakām, gan ar sabiedrības integrēšanu un visu pārējo – nodarbosies ministrijas nepastarpināti, tostarp ar nevalstiskajām organizācijām un ar to finansēšanu. Tāpēc es tieši gribu uzsvērt to, ka, jā, mēs šobrīd esam ļoti nopietnā ģeopolitiskā situācijā un nevaram tērēt savu naudu pa labi un pa kreisi. Mums ir jāizveido atvērta, neliela ekonomika ar mazu, bet spējīgu valsts pārvaldi. No visa liekā mums ir jāatkratās. Mums ir jāatstāj tikai kauli un muskuļi un no tiem taukiem ir jākratās nost. Tāpēc – kategoriski un vēlreiz – piesaucu visas saprāta balsis tūlīt un nekavējoties reaģēt.

Mēs jau arī nelemjam to likvidēt uzreiz, nekavējoties. Ir pārejas periods –līdz 2027. gada 1. janvārim. Nododam komisijai, izvērtējam, sadalām pienākumus, visu kārtīgi saliekam pa plauktiņiem un vienā solī ejam uz priekšu. Man liekas, tas ir saprātīgi.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Sabiedrības integrācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 31, atturas – 28. Likumprojekts noraidīts.

___

Ir iesniegtas izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Turpinām. Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aivas Vīksnas, Artūra Butāna, Harija Rokpeļņa, Kristapa Krištopana un Edgara Putras iesniegto likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pēc divu gadu intensīva darba manis izveidotā darba grupa ir radusi risinājumu. Šī būs likumdošanas normatīvo aktu pakotne – likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” un likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Tātad – ko tas nozīmē?

Grozījumu mērķis: atvieglot fiziskajai personai iespēju sniegt pakalpojumu citai fiziskajai personai, nereģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā, ievērojot nosacījumus, ka darījumu kopsumma gadā nepārsniedz 25 000 eiro un darījumiem tiek izmantots saimnieciskās darbības ieņēmumu konts, kas šobrīd ir vienā bankā... un šobrīd ir tikai 1400 fiziskās personas. Nodokļa likme tiek noteikta 10 procenti, ievērojot esošo mehānismu, ko nosaka mikrouzņēmumu nodoklis.

Ieguvumi: pirmām kārtām mazinām administratīvo slogu fiziskajām personām, kas nevēlas reģistrēt saimniecisko darbību; otrkārt, veicinām fizisko personu iznākšanu no ēnām. Tātad ir jābūt rīcībai, nevis tikai runājam.

Izmaiņas: tiek ieviesta kārtība, kas paredz iespēju fiziskajai personai sniegt pakalpojumu citai fiziskajai personai, nereģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā. Nodokļa likme – 10 procenti. Sadalījums kā mikronodoklim – 80:20. Nav nepieciešams reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā, netiek gatavotas deklarācijas. Nodokli no visas ienākošās summas ietur banka. Tātad visu dara banka, kas aizskaita šos 10 procentus. Notiek datu apmaiņa starp banku un VID. Fiziskajai personai nekas nav jādara. Tātad sadalījums, kā es minēju, pēc mikrouzņēmumu nodokļa – 80:20.

Nosacījumi: fiziskā persona – fiziskajai personai. Gada apgrozījums – 25 000 eiro, izmantojot tikai saimnieciskās darbības kontu. Maksātājam nevar būt darbinieki. Maksātājs nedrīkst atskaitīt izmaksas un vienlaikus būt šajā režīmā un būt arī mikronodokļa maksātājs.

Lielu paldies es saku darba grupai, kurā iesaistījās Valsts ieņēmumu dienests, Darba devēju konfederācija un īpaši Andris Bite. Bez tam arī “Sorainen”, Jānis Taukačs, grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmumi un pati nozare.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu nodošanu komisijai, jo šis ir ilgi gaidīts un beidzot izdarīts.

Fiziskajām personām nekas nav jādara. Kad mums nāk labot veļas mazgājamo mašīnu vai trauku mazgājamo mašīnu vai nopļaut zāli, mēs vienmēr jūtamies ļoti neveikli... un tagad jāmaksā. Skaidras naudas vairs nebūs. Būs saimnieciskās darbības konts, un 10 procenti tiks pārskaitīti šai fiziskajai personai, tai skaitā... arī 80 procenti iedzīvotāju ienākuma nodoklis un 20 procenti sociālās apdrošināšanas nodoklis.

Labs darbs, ko mēs varētu padarīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aivas Vīksnas, Artūra Butāna, Harija Rokpeļņa, Kristapa Krištopana un Edgara Putras iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1408/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aivas Vīksnas, Artūra Butāna, Harija Rokpeļņa, Kristapa Krištopana un Edgara Putras iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Maijas Armaņevas, Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana un Ilzes Stobovas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1414/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Maija Armaņeva.

M. Armaņeva (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Es īsti nesaprotu, ar ko tieši iepriekšējie priekšlikumi, par kuriem mēs tikko dzirdējām, atšķiras no tiem, ar ko es nācu gan budžeta naktī, gan mēnesi iepriekš. Tiešām nesaprotu. Tikai ar to, ka ir koalīcijas deputāti un ir opozīcijas deputāti. Laikam vienīgā atšķirība.

Tātad... manā gadījumā... runa ir ne tikai par tiem apmēram 20 līdz 25 procentiem pašnodarbināto, kuri dažādu apsvērumu dēļ – visbiežāk tieši finansiālo apsvērumu dēļ – izvēlas nemaksāt nodokļus, runa ir arī par tiem, kuri jau maksā nodokļus, bet nevar attīstīt savu mazo uzņēmējdarbību tādā līmenī, kā viņi to gribētu, jo katru mēnesi tam pietrūkst naudas. Tik vienkārši. Jo nav iespējams to ne uzkrāt, ne ieguldīt tālākajā attīstībā.

Es piedāvāju atvieglot šo lielo nodokļu slogu mazajiem uzņēmējiem, kuri strādā sev, kuriem nav ne darbinieku, ne grāmatveža, ne finansista, ne nodokļu konsultanta. Viņi ir paši par sevi. Viņi ir mazie uzņēmēji. Tie ir frizieri, manikīra speciālisti, masieri, fizioterapeiti, auklītes, santehniķi, elektriķi, protams, arī rokdarbnieki un amatnieki. Es vēlos legalizēt šo cilvēku ienākumus. Tāds vienmēr, no pašas pirmās dienas, kopš es esmu šeit, ir bijis mans mērķis. Jūs jau vairākkārt esat nostājušies pret šiem cilvēkiem, noraidot manus priekšlikumus par atvieglotā un vienkāršotā 10 procentu nodokļa ieviešanu.

Deputāti no APVIENOTĀ SARAKSTA un “Nacionālās apvienības”, tolaik būdami vēl opozīcijā, budžeta naktī jūs atbalstījāt manu priekšlikumu. Tas tika noraidīts, jo nepietika balsu. Un pēdējā – nesenajā – balsojumā jūs, APVIENOTAIS SARAKSTS un “Nacionālā apvienība”, nonākuši jau koalīcijā, šo pašu priekšlikumu noraidījāt un tagad nākat ar tādu pašu.

Nav nekādas lielas, būtiskas atšķirības. Kā jau iepriekš minēju, mēs par visu šo varam spriest komisijā, ja jūs ļausiet tam notikt. Ja jūs šodien atkal noraidīsiet manis izvirzīto priekšlikumu, šis būs kārtējais apliecinājums tam, ka opozīcijas deputātu iesniegtie likumprojekti vienkārši tiek noraidīti, bet, ja tos iesniedz koalīcijas deputāti, tie tiek atbalstīti.

Parādiet, ka es kļūdos, un atbalstiet opozīcijas priekšlikumu, kas ir konkrēti vērsts uz tūkstošiem pašnodarbināto, kas dienu un nakti strādā citu cilvēku labā, rada preci vai pakalpojumu paši savām rokām un kam ir arī ģimenes un bērni, kuri ir jāuztur, par kuriem ir jāparūpējas, bet nevar to izdarīt, ja uz viņiem tiek attiecināts nesamērīgs nodokļu slogs... attiecībā pret to, ko viņi dienas beigās reāli nopelna.

Es aicinu jūs atbalstīt arī šo priekšlikumu un nodot to attiecīgajai komisijai. Būšu ļoti pateicīga.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir (Starpsauciens: “Balsojumu!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1414/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 11, atturas – 44. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts “Par gaidāmo NATO samitu Ankarā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Deputātiem ir iebildumi.

Ja deputātiem ir iebildumi, mums ir jālemj par patstāvīgā priekšlikuma (Starpsauciens.)...

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Inārai Mūrniecei – par procedūru.

I. Mūrniece (NA).

Gribētu redzēt, kuram no deputātiem ir iebildumi, jo šajā zāles galā to nevarēja nofiksēt. Lai tas paliek nofiksēts Saeimas stenogrammā. (Starpsaucieni. Starpsauciens: “Čulkovas kundzei!”)

Sēdes vadītāja. Iebildumi bija Čulkovas kundzei.

Kolēģi, pēc procedūras – ja deputātiem ir iebildumi, mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Nav neviena. Tad es aicinu balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par gaidāmo NATO samitu Ankarā” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 4, atturas – nav.

Lēmuma projekts iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā.

___

Kolēģi, turpinām izskatīt darba kārtību.

Sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Deputāti Kaspars Melnis, Harijs Rokpelnis, Līga Kļaviņa, Gundars Daudze, Jānis Dinevičs, Juris Jakovins, Gunārs Kūtris, Andrejs Ceļapīters, Andris Bērziņš un Ģirts Štekerhofs iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Ģirta Štekerhofa ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Kaspars Melnis, Harijs Rokpelnis, Līga Kļaviņa, Gundars Daudze, Augusts Brigmanis, Juris Jakovins, Gunārs Kūtris, Andrejs Ceļapīters, Ģirts Štekerhofs un Jānis Dinevičs iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Kaspara Meļņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Kaspars Melnis, Harijs Rokpelnis, Līga Kļaviņa, Gundars Daudze, Augusts Brigmanis, Juris Jakovins, Gunārs Kūtris, Andrejs Ceļapīters, Ģirts Štekerhofs un Jānis Dinevičs iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Kaspara Meļņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Normunds Dzintars, Jānis Grasbergs, Artūrs Butāns, Nauris Puntulis, Jurģis Klotiņš, Uģis Mitrevics, Jānis Eglīts, Edmunds Teirumnieks, Arnolds Jātnieks un Ināra Mūrniece iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Normunda Dzintara ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Normunds Dzintars, Jānis Grasbergs, Artūrs Butāns, Nauris Puntulis, Jurģis Klotiņš, Uģis Mitrevics, Jānis Eglīts, Edmunds Teirumnieks, Arnolds Jātnieks un Ināra Mūrniece iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Normunda Dzintara ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Raimonds Čudars, Uģis Rotbergs, Irma Kalniņa, Atis Labucis, Agnese Krasta, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Mārtiņš Daģis, Mārtiņš Felss, Ilze Vergina un Anna Rancāne iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Ata Labuča ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Raimonds Čudars, Uģis Rotbergs, Irma Kalniņa, Inga Bērziņa, Agnese Krasta, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Mārtiņš Daģis, Ilze Vergina, Anna Rancāne un Anda Čakša iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Raimonda Čudara ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Augusts Brigmanis, Atis Švinka, Liene Gātere, Andris Sprūds un Skaidrīte Ābrama iesnieguši pieprasījumu zemkopības ministram Uldim Augulim “Par turpmāko rīcību AS “Latvijas valsts meži” pārvaldības uzlabošanai saistībā ar Valsts kontroles revīzijā konstatētajām nepilnībām un trūkumiem”.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam – motivācijai.

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi, pavisam īsi. Mēs esam sagatavojuši pieprasījumu zemkopības ministram saistībā ar vairākām Valsts kontroles revīzijā konstatētajām problēmām. Vēlamies dzirdēt vairākas atbildes uz šīm konstatētajām problēmām, īpaši, kas saistās ar dividenžu politiku. Īpaši mūs interesē jautājums par tā saucamajiem brīvajiem līdzekļiem, kas ir kapitālsabiedrības rīcībā. Ir informācija, ka tie tomēr nav 130 miljoni. Vēlamies dzirdēt, ko zemkopības ministrs uzskata par korektu summu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai. Un turpinām (Dep. L. Liepiņa: “Par procedūru!”)...

Par procedūru. Ieslēdziet mikrofonu Augustam Brigmanim.

A. Brigmanis (ZZS).

Lūdzu, pārbaudiet, vai mans paraksts ir zem šī pieprasījuma. (Dep. L. Liepiņa: “Darba kārtībā ir...”)

Sēdes vadītāja. Jums pašam jāpārbauda.

A. Brigmanis. Tikko nolasīja pieprasījumu. Tur parādās, ka es to esmu parakstījis. Varbūt kaut kad tas ir noticis (Smiekli.)... bet, nu, zināms precedents. Aicinu pārbaudīt.

Sēdes vadītāja. Brigmaņa kungs, atbilstoši procedūrai jums pašam ir jāpārbauda, un, ja paraksts nav jūsu, jūs varat to atsaukt. (Starpsauciens: “Viltojums!” Starpsaucieni.)

Turpinām sēdi. Kolēģi, turpinām sēdi. Tātad pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Darba kārtībā – likumprojektu (Starpsaucieni.)... Darba kārtībā – likumprojektu...

Bet kāpēc bija ielikts?... Tad ir ievadīts nepareizi?... Bet kāpēc bija ielikts?... Nu, sistēmā bija Brigmanis... Vienu sekundīti, tūlīt noskaidrosim. (Zālē troksnis.)

Tātad nolasīšu no iesniegtā... pieprasījuma. Precizēsim protokolam. Pēc protokola un pēc iesnieguma: deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Atis Švinka, Liene Gātere, Andris Sprūds un Skaidrīte Ābrama. Tātad Brigmaņa kungs nav... iesniedzis. (Zālē troksnis. Aplausi.)

Tātad nododam Pieprasījumu komisijai ar precizētiem deputātiem. (Starpsaucieni.) Tā gadās.

___

Turpinām ar likumprojektu izskatīšanu.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām attiecībā uz Latvijas pilsoņu izdošanu Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Trīs priekšlikumi.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Procedūras tiešām parlamenta darbā ir ļoti svarīgas. Es arī atsaukšos uz procedūru, jo parasti ziņotājs vairāk ziņo par iesniegtajiem priekšlikumiem, bet šis likumprojekts ir svarīgs, tāpēc es izmantošu arī atļauto procedūru un kā ziņotāja ziņošu par likumprojekta būtību.

Tātad šī likumprojekta mērķis ir regulēt Latvijas Republikas starptautiskās saistības attiecībā uz Latvijas pilsoņu un nepilsoņu izdošanu Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei pēc “Brexit”. Līdz “Brexit”, līdz Lielbritānijas izstāšanās brīdim, Latvijas pilsoņu izdošana Lielbritānijai bija iespējama, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi un izdošanas procedūrām, taču pēc izstāšanās šāda kārtība vairs nepastāv, jo pēc “Brexit”, slēdzot jauno nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju, virkne valstu – Latvija, tāpat kā Vācija, Francija, Grieķija, Slovēnija, Slovākija, Somija un Zviedrija, – izteica atrunas par savu valstspiederīgo neizdošanu Lielbritānijai. Savukārt Lielbritānija šādas atrunas netika izteikusi, un tātad attiecīgi ir pieļaujama Latvijas pilsoņu izdošana... ir attiecīgi pieļaujama Lielbritānijas pilsoņu izdošana uz jebkuru no Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Līdz ar to ir izveidojies tiesiskais vakuums. Latvijas valstspiederīgie var izdarīt Lielbritānijā dažādus noziegumus, tajā skaitā smagus un sevišķi smagus, pēc tam doties uz Latviju, un viņi netiek saukti pie kriminālatbildības. Jautājumu par sadarbību izdošanas lietās ir aktualizējusi Lielbritānija, vairākkārt vēršoties pie Latvijas saistībā ar Latvijas valstspiederīgo izdošanu. Lielbritānijas iestādes ir informējušas, ka atsevišķas meklēšanā izsludinātās personas, par kurām ir pamats uzskatīt, ka tās atrodas Latvijā, ir izdarījušas sevišķi smagus noziegumus.

Kopš “Brexit” Ģenerālprokuratūrā no Lielbritānijas ir saņemti tikai divi izdošanas lūgumi, savukārt Latvijas procesa virzītāji ir ierosinājuši lūgt personu izdošanu no Apvienotās Karalistes 77 reizes. Kopš “Brexit” no Lielbritānijas nav saņemti atteikumi par personu izdošanu kriminālvajāšanai. Lai gan Lielbritānija nav oficiāli sniegusi informāciju par starptautiskajā meklēšanā esošu Latvijas valstspiederīgo skaitu, abu pušu savstarpējās sarunās ir izskanējis, ka tādas ir aptuveni 10 personas.

Godātie kolēģi! Mēs Ārlietu komisijā ļoti rūpīgi izskatījām šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Pirms tam kā līdzatbildīgā komisija šo likumprojektu skatīja arī Judina kunga vadītā Juridiskā komisija un arī aicināja konceptuāli atbalstīt.

Godātie kolēģi! Mēs aicinām atbalstīt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā.

Komisijā ir saņemti trīs priekšlikumi. Tos iesniedzis deputāts Aleksandrs Kiršteins. Es ceru, ka viņš pats pamatos savus priekšlikumus, un tad būs iespēja arī tos detalizētāk izdebatēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad 1. – deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Dep. A. Kiršteins: “Apvienojiet, lūdzu, laikus priekšsēdētājas kundze!”)

Tātad lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Juristiem ir tāds teiciens: ja likumus varētu traktēt viennozīmīgi, advokāti nebūtu vajadzīgi. Es atbalstu Ārlietu komisijas priekšsēdētājas teikto – mums šis likums ir jāatbalsta –, bet, ņemot vērā to, ka vesela rinda valstu, to skaitā Vācija, Austrija, Slovēnija un Francija, ir pievienojušas savus labojumus, es domāju, ka šis ir Latvijas pašcieņas jautājums... ņemot vērā to, ka Lielbritānija nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Latvija 20 gadus ļoti labi dzīvoja bez izmaiņām Satversmē, kur bija teikts, ka Latvija kā kārtīga un neatkarīga valsts savus pilsoņus nevienam neizdod. Šī norma pastāvēja arī deviņdesmito gadu sākumā. Pirmo reizi mēs to mainījām saistībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm... un iestājoties Eiropas Savienībā.

Kāds ir mans priekšlikums? Tas nav pretrunā, bet papildina ar atšķirībām, jo Eiropas aresta orderi, kā mums Ārlietu komisijā teica prokuratūra... var izdot, sākot jau ar četriem mēnešiem... arestu. Mēs runājam jau par smagākiem noziegumiem. Tāpēc šajā priekšlikumā ir teikts, ka Latvijas pilsoni var izdot tikai par smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību, organizēto noziedzību, terorismu, cilvēku tirdzniecību, bērnu seksuālu izmantošanu vai citu noziedzīgu nodarījumu, par kuru saskaņā ar Krimināllikumu paredzēta brīvības atņemšana... un sods ne mazāk par pieciem gadiem. Nevis četri mēneši. Ja ir četri mēneši vai gads, mēs paši šo cilvēku varam notiesāt. Tas ir viens.

Otrs. Ir problēma ar Apvienotās Karalistes likumdošanu. Jūs zināt, ka 2003. gadā tika pieņemts tā saucamais Komunikācijas akts, ar kuru var ielikt cietumā uz laiku, kas ir ilgāks par četriem mēnešiem, ja jūs izsakāt nepieklājīgu, draudošu vai pat kaut ko tādu... piemēram, sociālajos tīklos ierakstāt kaut ko, kas kādam izraisa satraukumu un emocionālas ciešanas. Man, piemēram, varbūt trešā daļa runātāju izraisa emocionālas ciešanas, bet man nav vēlēšanās skriet un ierosināt ne Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, ne tiesā šos jautājumus, bet Lielbritānijā jūs mierīgi var ielikt, teiksim, uz gadu vai diviem.

2023. gadā Stārmera likums, kas saucas islāmfobijas likums... Iedomājieties, nav likuma par kristiešu apvainošanu vai, teiksim, budistu apvainošanu, bet ir speciāls likums par islāmfobijas... apvainošanu, un tas ir par reliģisku izteikumu... praviešu karikatūrām, neglaimojošiem teicieniem un tā tālāk... Un jūs atkal var ielikt uz termiņu, kas ir ilgāks par četriem mēnešiem.

Orvels teica: ja brīvība kaut ko nozīmē, tad tas nozīmē pateikt cilvēkiem, ko tie nevēlas dzirdēt.

Kāds ir rezultāts šiem diviem britu likumiem? 2023. gadā Lielbritānijā tika aizturēti 12 183 cilvēki. Salīdzinājumā ar Krieviju – tur tika aizturēti 400. Tagad šis skaits ir pieaudzis līdz 600... kas ir aizturēti un notiesāti par, teiksim, valdībai neglaimojošiem izteikumiem vai par iebrukuma Ukrainā kritizēšanu.

Kā Lielbritānija atšķiras, piemēram, no Francijas? Es varu pateikt. Jā, pagājušajā gadā Lielbritānijā bija vairāk nekā 12 000 arestu, daži cilvēki ir atbrīvoti, daži ir uz ilgāku laiku. Savukārt Francijā – tikai 1072. Tad iedomājieties, kā var 12 reizes vairāk vienā valstī apcietināt. Tai pašā laikā Eiropas Savienībā nevar apcietināt.

Šie iemesli jau ir pietiekami, lai mēs neizdotu savus pilsoņus vai arī, ja izdodam par kaut kādu noziegumu, bet tur atklājas, ka viņam ir vēl viens kaut kāds noziegums, kas Latvijā netiek izskatīts kā noziegums, piemēram, mērķtiecīgi vajāšanas mēģinājumi, ilgstoši aizskaroši izteikumi... Nu, tie visi ir slikti... Bet ir ārkārtīgi interesanti – britiem likumā ir tā saucamais grossly offensive (‘ārkārtīgi aizskaroši’), par ko visi Eiropas Savienības juristi smīkņā ārpus Eiropas Savienības, jo neviens nespēj formulēt, kas ir “ārkārtīgi aizskaroši”, par ko jūs varētu nonākt cietumā.

Vācijā ir precīzi – tur ir divi: nacisma propaganda, holokausta noliegšana. Mūsu partnervalstī Amerikas Savienotajās Valstīs vispār jūs varat paust rasistiskus izteikumus, aizvainot reliģiskas personas, publicēt komentārus un tā tālāk, tur ir aizliegts tikai aicināt kādu cilvēku nogalināt un kaut ko tādu... sevišķi bīstamu noziegumu.

Līdz ar to es domāju, ka mums nebūtu jāatbalsta un jāievieš šie labojumi. Būtu jāciena sevi. Jo šeit, kā saka, dubults neplīst. Un Latvijas pilsoņu izdošana nav pieļaujama arī, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka aresta orderis jeb apcietināšanas orderis izdots ar mērķi personu krimināli sodīt politisko, ideoloģisko vai reliģisko uzskatu, vārda vai uzskatu brīvības izpausmju vai citu Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā garantēto tiesību īstenošanas dēļ, kā arī ja personai Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē draud vajāšana minēto iemeslu dēļ.

Dažās valstīs ir ierakstīts, piemēram, ka nedrīkst izdot žurnālistus par politiskajiem noziegumiem, par separātismu... var uzskatīt par valsts nodevību. Pašreiz varbūt tāda likuma nav, bet mēs zinām, ka, piemēram, Lielbritānijā, notiek zināmas kustības par neatkarību Velsā vai Skotijā. Ja ir slikti cietuma apstākļi, tad jābūt noziegumam atzītam abās valstīs. Nevar divreiz tiesāt par vienu un to pašu noziegumu un nevar par dezertēšanu, militāriem noziegumiem... dažas valstis ir ierakstījušas. Šeit mums nav īsti skaidrs.

Tāpēc es domāju, ka dubults neplīst. Un, lai man nebūtu jānāk arī pie nākamā runāt un aizkavēt jūsu dārgo laiku, tad... Prokuratūras pārstāvji, kas bija tiesā, teica... nu, viņi vienā lapā uzrakstīja (jums noteikti ir šie skaidrojumi), ka, piemēram, arī drīkst izvēlēties, kur notiesātais grib dzīvot, respektīvi, izciest sodu – Latvijā vai Anglijā. Bet atšķirība ir ļoti būtiska. Ja tagadējais likums paredz, ka speciāli ir jāiesniedz lūgums viņam atbraukt uz Latviju, ka varbūt viņš grib sēdēt lieliskajā Liepājas cietumā, nevis Lielbritānijā, tad mans priekšlikums ir nākamais...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, laiks!

A. Kiršteins. Tas notiek automātiski, viņš var iesniegt, ka viņš grib tur palikt.

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, laiks!

A. Kiršteins. Saprotiet, pēc tā principa... tie ir sagrozīti.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Godātie kolēģi! Deputāts Kiršteins ir uzzīmējis tādu diezgan tumšu bildi, bet jāteic... jācenšas to gaisināt. Tā gluži tas patiesībā nav. Informācija, ko mēs saņēmām no Tieslietu ministrijas, no prokuratūras, ir pilnīgi cita. Vispirms ir apcietināšanas orderis. Tad prokuratūra, tiesa vērtē apcietināšanas ordera pamatotību. Un tikai tad, ja ir lūgta izdošana par nodarījumiem, kas atbilstoši Latvijas tiesu sistēmai ir sodāmi, tad, jā, ir apcietināšanas orderis. Tad to varētu virzīt uz priekšu. Bet droši vien, ka Judina kungs no juridiskās tehnikas viedokļa to izskaidros vēl detalizētāk. Es uz šādu ļoti lielu juridisko precizitāti nepretendēju.

Tas, ko uzsver prokuratūra, ka Latvijas tiesām jau tagad ir pienākums vērtēt šos apcietināšanas orderus un vērtēt to pamatotību, piemērojot un vērtējot Latvijas Satversmi, tāpat Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, tāpat Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Tas nozīmē, ka tur, kur, iespējams, ir Kiršteina kunga bažas par iespējamu politisku vajāšanu, cilvēktiesību ievērošanu, par demokrātiju... nu, faktiski tam nav pamata. Tātad tas tiek samērots ar Latvijas krimināltiesībām – vai tas ir vai tas nav Krimināllikumā nostiprināts noziedzīgs nodarījums.

Prokuratūra arī uzsver, ka izdošanas orderi var arī atteikt. Un arī tas ir iespējams, ja ir neatbilstība ar mūsu tiesību principiem.

Tātad konkrēti panti, kas saistīti ar šo likumprojektu. Te var minēt, piemēram, Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes tirdzniecības un sadarbības nolīguma 597., 601., 604. pantu, kas paredz pienākumu izvērtēt gan nodošanas samērīgumu, gan personas pamattiesību aizsardzību konkrētajā lietā.

597. pants nostiprina proporcionalitātes principu, paredzot, ka nodošanai jābūt nepieciešamai un samērīgai, ņemot vērā pieprasītās personas tiesības, arī cietušo intereses, noziedzīgā nodarījuma smagumu, iespējamo sodu un iespēju izmantot arī citus, mazāk ierobežojošus, līdzekļus.

601. pants paredz vairākus nodošanas atteikuma pamatus, tostarp gadījumus, kad pastāv objektīvs pamats uzskatīt, ka persona varētu tikt pakļauta vajāšanai vai diskriminācijai tās dzimuma, rases, reliģijas, etniskās izcelsmes, valstiskās piederības, valodas, politisko uzskatu vai seksuālās orientācijas dēļ, kā arī citos gadījumos, kas skar personas pamattiesību aizsardzību.

Un arī 604. pants paredz, ka gadījumos, kad pastāv pamatots iemesls uzskatīt, ka pēc nodošanas varētu tikt apdraudētas pieprasītās personas pamattiesības, izpildes tiesu iestāde pirms lēmuma pieņemšanas var pieprasīt papildu garantijas attiecībā uz izturēšanos pret personu pēc tās nodošanas.

Kolēģi, es tiešām atvainojos par šādu likuma normu un pantu citēšanu. Saprotu, ka varbūt Saeimas sēdē tas nav tas pieprasītākais formāts, bet šobrīd situācija ir tāda, vienkārši runājot, ka diemžēl Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, Latvijas valstspiederīgie, Lielbritānijā izdara smagus un sevišķi smagus noziegumus. Diemžēl tās ir slepkavības, laupīšanas, vajāšanas... cilvēku vajāšanas, tie ir ģimenes konflikti ar tādām diezgan... ar fizisku aizskaršanu. Ir seksuāla rakstura pārkāpumi, tajā skaitā arī attiecībā pret bērniem. Ir virkne zādzību no veikaliem. Protams, par zādzībām, ja ir viena pudele vai divas pudeles viskija, Lielbritānija neprasa un neprasīs personu izdošanu. Bet mums ir tādi daiļrunīgi gadījumi, kad persona ir nozagusi, piemēram, 56 pudeles viskija. Arī tādi gadījumi ir.

Es uzskatu, ka ir jāaizstāv arī...

Sēdes vadītāja. Laiks.

Jūs varat apvienot debašu laikus.

I. Mūrniece. Jā, es ļoti atvainojos.

Es aicinu neatbalstīt Kiršteina kunga iesniegto priekšlikumu un balsot atbilstoši komisijai, priekšlikumu noraidot.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Mūrnieces kundze jau nocitēja vairākus pantus. Neturpināšu pantu uzskaitījumu, bet gribu vērst uzmanību uz jautājuma būtību. Nav tā, ka Lielbritānija ar pirkstu norāda: gribam šo cilvēku un šo cilvēku. Dodiet mums, mēs viņus notiesāsim par kaut ko.

Dzīvē tas notiek citādi. Sākumā cilvēks izdara noziedzīgu nodarījumu, un Lielbritānija interesējas par tiem cilvēkiem, kas izdara pārkāpumus tur – pie viņiem. Ja mēs pasakām, ka negribam izdot kādu kategoriju tieši, tad mēģinām izveidot kaut kādus šķēršļus. Tas nozīmē mūsu pienākumu pašiem savākt pierādījumus, pārtulkot dokumentus, tad aizbraukt, nopratināt visus cilvēkus un nodrošināt taisnīgu jautājuma izskatīšanu. Vai tas ir pareizi? Vai tas ir loģiski – ja pārkāpums izdarīts tur, ja tur ir visi pierādījumi – likt kaut kādus šķēršļus? Manuprāt, nav.

Vēl viena lieta, kurai gribu pievērst uzmanību. Izdošanas procedūru nosaka nolīgums starp Eiropu un Lielbritāniju, pareizāk, Apvienoto Karalisti, bet ir arī Kriminālprocesa likuma 66. nodaļa, kur ir aprakstīta procedūra. Un, ja kāds domā, ka tas ir ļoti vienkārši – pat ja izdarīts pārkāpums, nosaukt vārdu, uzvārdu un tad dabūt to cilvēku iztiesāšanai –, tā nav. Cilvēks norāda savus argumentus, kāpēc viņu nedrīkst izdot. Viņš pamato, motivē, un atbildīgās amatpersonas to izvērtē.

Tāpēc, kolēģi, manuprāt, mums nevajadzētu atbalstīt ne šo priekšlikumu, ne arī nākamos priekšlikumus, jo tie ir lieki. Tāpat – tas, kas izskanēja. Ir tāds princips – nevar divreiz sodīt par vienu un to pašu. Tas ir nostiprināts Kriminālprocesa likumā – ne bis in idem. Mēs nerakstīsim katrā nolīgumā to pašu. Tas nav pareizi.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 62, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

I. Mūrniece. 2. – arī deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Ja jūs rūpīgi izlasīsiet 2. priekšlikumu, jūs sapratīsiet, kāpēc tas ir uzrakstīts... ko es arī sapratu pēc Judina kunga uzstāšanās. Interesanti, ka tādas valstis kā Austrija vai Slovēnija, vai Francija nez kāpēc pieraksta savus iebildumus. Ja jau viss būtu tik ideāli... Latvieši, kā parasti, ir gatavi atbalstīt visu, ko viņiem pamet.

Otrkārt, laikam Juridiskā komisija aizmirsa to, ko es teicu un ko jūs labi zināt. Eiropas aresta orderis sākas no četriem mēnešiem. Un, ja Latvijas pilsonis aizskars, piemēram, kādu sociālajos tīklos... komentāros... par ko pie viņiem draud divi gadi, tad jūs viņu arī izdosiet, tāpēc ka viņi pieprasa? Jo tas būs smags noziegums.

Bet mans, 2., priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Tas nav arī pretrunā prokuratūrai, tāpēc ka esošais pants nosaka... kas ir tāda, nu, es negribu teikt “pielīšana”, lai kādu apvainotu. Latvijas pilsoni var izdot ar nosacījumu, ka viņš pats to pieprasa... viņš tiks atgriezts. Respektīvi, viņu ieliek cietumā, un tad viņam ir jāraksta iesniegums. Jāvāc un jāpierāda, lai viņu izdotu.

Mans priekšlikums ir otrādi, ka visi Latvijas pilsoņi tiek izdoti automātiski, izņemot, ja viņš uzraksta iesniegumu, ka viņš negrib lieliskajā Liepājas cietumā sēdēt, bet grib, teiksim, sēdēt kopā ar tās reliģijas pārstāvjiem, kuriem ir šariata tiesas. Londonā vien šobrīd esot apmēram 100 šariata tiesu. Protams, tur ir izņemti tādi panti kā nomētāšana ar akmeņiem vai labās rokas nociršana. Bet, piemēram, mantojuma, bērnu tiesības un vesela rinda... viss jau notiek pēc šariata tiesām. Tad mums vēl vajadzētu varbūt pierakstīt, ka mēs arī atbalstām to.

Tāpēc aicinu nobalsot par 2. priekšlikumu. Un Latvijas pilsoni mēs tikai tad atstāsim Lielbritānijai, ja viņš pats uzraksta, ka viņš tur grib sēdēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Godātie kolēģi! Vispār nav saprotams, kāpēc šāds priekšlikums ir iesniegts. Mēs skatāmies uz likumprojekta 3. pantu: “Latvijas pilsoni, kas uzturas Latvijas Republikā, var izdot Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei ar nosacījumu, ka viņš, ja pats to pieprasa, tiks atgriezts Latvijas Republikā piespriestā soda izciešanai.” Tātad faktiski persona var izciest sodu gan vienā valstī, gan otrā valstī, un šeit ir viņa izvēle.

Es aicinu sekot komisijas viedoklim un šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 57, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Mūrniece. 3. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Mūrniece. Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām attiecībā uz Latvijas pilsoņu izdošanu Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Četri priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1373/Lp14), kuru vakar izskatījām Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

Saņemti četri priekšlikumi.

1. – deputātu Mieriņas un Bergmaņa priekšlikums. Saistīts ar to... lai varētu vieglāk piekļūt valsts valodas apguves un izziņas materiāliem. Un, kā vakar komisijā tika lemts, tas attiecas ne tikai uz ukraiņiem, bet arī uz visiem cilvēkiem, tādā veidā palīdzot apgūt valsts valodu un... integrācijas procesam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika iestrādātas nelielas izmaiņas likumprojekta 1. panta pirmajā daļā, likuma 11.1 panta pirmajā daļā... “papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “Ukrainas sabiedrībai” ar vārdiem “kā arī Ukrainas aizsardzības vajadzībām””. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 3. – deputātu Mieriņas un Bergmaņa priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 4. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Izveidots, lai šāda platforma ar valodas apguves instrumentu tiktu izstrādāta. Izglītības un zinātnes ministrija ļoti iestājās, ka tāda ir nepieciešama, arī no komisijas puses tas tika atbalstīts. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Līdz ar to visus priekšlikumus esam izskatījuši.

Aicinu parlamentu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 7, atturas – nav. Likums pieņemts.

R. Bergmanis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Astoņi priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”.

Tika saņemti un izskatīti astoņi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir saīsināta definīcija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Patmalnieks. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 5. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 6. – komisijas priekšlikums. Pateikts, ka aizliegta kailcirte gar aizsargjoslu, arī – ja Aizsardzības ministrijas piekrišana nav dota un darījums ir noticis par nekustamo īpašumu, tad tas atzīstams par spēkā neesošu un nav ierakstāms zemesgrāmatā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz, ka var cirst kokus, ja tie apdraud aizsargjoslu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 6, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 3. jūnija sēdē izskatīja un atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā” trešajā lasījumā.

Priekšlikumi netika saņemti.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Muitas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 4, atturas – nav. Likums pieņemts.

M. Daģis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Pakalpojumu drošuma likums”, trešais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Izskatām valdības iesniegto likumprojektu “Pakalpojumu drošuma likums”. Likumprojektu izstrādājusi Ekonomikas ministrija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to izskatīja trešajā lasījumā šī gada 3. jūnija komisijas sēdē.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika saņemti četri priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāli precizē likuma 3. panta otro daļu. Komisijā atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizē likuma 4. panta sestās daļas ievaddaļu. Komisijā atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 3. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Aizstāj likuma 9. panta otrajā daļā vārdu “izpildi” ar vārdu “darbību”. Komisijā atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē datumus pārejas noteikumu 2. punktā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. Komisija ir atbalstījusi likumprojektu trešajā lasījumā.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Pakalpojumu drošuma likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu””, trešais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu””. Tas skatāms vienā likumprojektu paketē ar likumprojektu “Pakalpojumu drošuma likums”.

Komisijā tika izskatīti divi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likuma 9.2 panta otro un trešo daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izteikt 9.12 pantu kā 9.11 panta trešo daļu jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. Komisija ir atbalstījusi likumprojektu trešajā lasījumā un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Tūrisma likumā”, trešais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi šo likumprojektu.

Esam saņēmuši un izskatījuši divus priekšlikumus.

1. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Svarīgi paskaidrot. Šis ir nozares jumta likums, un visplašākā diskusija visos trīs lasījumos bija par to, kā ievērot Eiropas Savienības regulējuma prasības par īstermiņa mītņu klientu datu uzglabāšanu un vienlaikus par pieejas nodrošināšanu viņu datiem mūsu drošības institūcijām.

Iekšlietu ministrs rosināja, ka ārzemju klienti, kas deklarāciju aizpilda klātienē, deklarācijai pievieno arī savu ceļošanas dokumenta kopiju. Komisijā mēs diskutējām par to, vai tas neizslēdz iespēju turpināt šādu bezkontakta īstermiņa īres mājokļu biznesu. Komisija šo priekšlikumu kopumā neatbalstīja.

Vienlaikus, protams, mēs ar augstu atbildību izturamies pret mūsu drošības institūciju ļoti leģitīmajām prasībām nodrošināt pieejamību šai informācijai. Līdz ar to mēs devām uzdevumu Ekonomikas ministrijai ilgākā termiņā strādāt pie nacionāla reģistra izveides, kur būtu iespējams apkopot šāda veida personu datus un dot tiešu pieeju arī mūsu drošības institūcijām.

Šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Briškens. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par pārejas noteikumu precizēšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Briškens. Paldies. Abi priekšlikumi izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tūrisma likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 14, atturas – 9. Likums pieņemts.

K. Briškens. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””, trešais lasījums.

Deviņi priekšlikumi.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Anna Rancāne.

A. Rancāne (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” trešajā lasījumā.

Šim likumprojektam uz trešo lasījumu saņemti deviņi priekšlikumi.

1. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Atšķirībā no iepriekšējā lasījuma šī un citu priekšlikumu būtība ir izmainīta un attiecas tikai uz tiem dienas vai nedēļas laikrakstiem, kas iznāk ne retāk kā vienu reizi nedēļā. Rezultātā mums ir lielas problēmas ar valsts valodu. Es paskatījos “Eurostat” 2023. gada datus, kāda ir situācija ar ne tikai šeit dzimušo sveštautiešu integrāciju, bet arī ar ārzemju strādnieku integrāciju un viņu valodas prasmēm. Un ir ārkārtīgi interesanti. 23 procenti Latvijā dzīvojošo cittautiešu atbildēja, ka viņu valodas zināšanas ir vai nu ļoti vājas, vai nekādas. 86 procenti ārzemēs dzimušie darba ņēmēji Latvijā... kas ir ārzemēs dzimuši, tātad iebraukuši, mums tādu ir vairāk nekā 100 tūkstoši, varbūt 200 tūkstoši... pateikuši, ka viņi neprot latviski. Neraugoties uz to, ka mēs esam Eiropas Savienībā, kā otro valodu neizvēlas Eiropas Savienības valodu. Bet 38 procenti Latvijas iedzīvotāju ir pateikuši, ka viņi gribētu, lai pēc latviešu valodas kā galvenā valoda būtu krievu valoda.

Tātad mūsu galvenais uzdevums ir ne tikai izanalizēt, kāpēc ar valsts valodu ir tāda situācija, bet arī kaut ko praktiski darīt. Mans priekšlikums, pret kuru komisijā nebija iebildumu galvenokārt kaut kādu politisku, ideoloģisku iemeslu dēļ, bet galvenais iemesls bija dārdzība... Ja avīze, piemēram, iznāk divās valodās un stāv stendā, tad to var paņemt gan tas, kurš grib mācīties valodu, gan tas, kuru varbūt interesē, ko raksta citā valodā labi žurnālisti... bet viņi šo valodu neprot, un viņi gribētu izlasīt latviski.

Šie procesi jebkurā gadījumā veicina integrāciju. Bet ir ārkārtīgi interesanta lieta, kas mani apbēdina, – mūsdienās tulko mākslīgais intelekts. Mums ir vajadzīgi tikai korektori, kas pareizi saliek komatus. Mūsdienās nav vajadzīgi burtliči. Svarīgu priekšlikumu mēs noreducējam uz to, ka tas varētu kaut ko sadārdzināt. Lai gan, pieņemot budžetu, šādas trīs vai četras avīzes vai izdevumi, kas iznāk vismaz reizi nedēļā Latvijā... to drukāšana jau neko nemaksātu. Caur to pašu Mediju atbalsta fondu valsts varētu iedot naudu šiem iespiešanas izdevumiem... tas nekas nebūtu.

Un pēdējais, kolēģi! Tas ko saprata pirms 200 gadiem Latvijā. Es gribu parādīt ārkārtīgi interesantu dokumentu. Es paskatījos, kā pirms 204 gadiem, 1822. gadā, Kurzemes provincē tika izdoti dažādi dokumenti. Un man ir tāds interesants dokuments, kas saucas “Kurzemes gubermenta valdīšana. Ikkatram par ziņu”. Pirms 200 gadiem tas iznāca vācu un latviešu valodā. Pirms 200 gadiem. Un kāpēc tas bija? Tas veicināja gan... Toreiz Kurzemē vācu valoda bija oficiālā valoda un latviešu valoda bija pamatvaloda jeb iedzīvotāju vairākuma valoda. Un nebija nekādu problēmu, kad bija burtliči, kad papīrs maksāja dārgāk, kad bija lasītāji. Cik 1822. gadā Kurzemē bija lasītpratēju? Mums tagad saka: avīzes jau neviens nelasa, nevajag neko tādu darīt, rullēsim pa vecam!

Es aicinu pārņemt pieredzi, kas bija pirms 200 gadiem Kurzemē, nobalsot un atbalstīt šo likumu, kas nekādā veidā neapdraud nekādas tiesības. Tas paplašina cilvēktiesības, jo katrs, kas Latvijā neprot svešvalodu, varēs mierīgi iepazīties ar nedēļas vai dienas laikrakstu... ar paralēlo izdevumu... un arī tie, kas gribēs uzlabot savas valodas zināšanas.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šajā priekšlikumā būtiskākā ir otrā daļa, jo šādas prasības nodrošināšana ļautu visiem valsts pilsoņiem saņemt vienu un to pašu informāciju, par ko tiek runāts. Šobrīd dažādi preses izdevumi kādās nesaprotamās valodās var paust pilnīgi pretējus viedokļus un tie, kuri nezina svešvalodu, šo informāciju neiegūst un pilnvērtīgi nespēj iepazīties ar to, kurš tad pārstāv Latvijas intereses un kurš ne.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai mēs visi dzīvotu vienā informācijas telpā un runātu vienā valodā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un vēlos norādīt, ka – pavisam vienkārši – tas ir instruments, kā mazināt krievu presi... stendos. Veikalos, kioskos jūs redzat divreiz vairāk krievu avīžu nekā vietējās. Mana paaudze pat nezina, kas tajās ir rakstīts. Kā zinām no mediju uzrauga, bieži vien tajās netiek rakstītas Latvijai labvēlīgas lietas. Priekšlikums paredz ņemt piemēru no Ukrainas. Un Ukraina noteic, ka krievu valodā nodrukātajam pretī ir jābūt nokopētam arī valsts valodā. Ņemam piemēru no Ukrainas un solidarizējamies! Un tās krievu redakcijas, kas finansiāli nevarēs to pavilkt... es nebēdāšos, ka tās bankrotēs. Ceru, ka arī jūs par to neraudāsiet un nebēdāsieties.

Atbalstām šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Rancāne. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts, jo pārsvarā tika saņemti iebildumi no nozares pārstāvjiem par šī priekšlikuma samērīgumu komersantiem – ka tas radīs ekonomisku slogu. Bet ne tas vien. Būtībā jau, ja kāds no šiem Latvijā reģistrētajiem medijiem... tikpat labi tas var reģistrēties arī Igaunijā un Lietuvā, turpināt savu praksi un nepakļauties šim likumam, ja tas tiks pieņemts... šis ierobežojums... un arī mūsdienu tehnoloģiskās iespējas ir tik lielas, ka katrs, kurš vēlas iepazīties ar to, kas ir rakstīts, piemēram, krievu valodā izdotajā žurnālā “Ļubļu” vai vēl kādā... nezinu, nepārzinu tos... to var izdarīt un iztulkot šos rakstus.

Bet komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 22, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Kamēr rit reģistrācija, paziņojumi.

Vārds Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, kolēģi! Es sasaucu pulksten 15.05 Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdi Jēkaba ielā 6/8, 306. telpā, lai ievēlētu komisijas amatpersonas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Augustam Brigmanim.

A. Brigmanis (ZZS).

Kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde – pulksten 15.00 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas zālē Jēkaba ielā 6/8, 207. telpā.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi, nav reģistrējušies 10 deputāti: Arvils Ašeradens, Ieva Brante... ir, Edmunds Cepurītis, Ligita Gintere, Edmunds Jurēvics, Dmitrijs Kovaļenko, Nauris Puntulis, Leila Rasima, Ģirts Štekerhofs... ir, un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām ar likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””, trešais lasījums.

Deviņi priekšlikumi.

Esam izskatījuši tikai vienu priekšlikumu, tātad palikuši pie otrā.

Lūdzu!

A. Rancāne. Kolēģi, atsākam strādāt ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” trešajā lasījumā.

2. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Aleksandra Kalēja priekšlikums. Precizē otrajā lasījumā atbalstīto redakciju par mediju pašregulējošo organizāciju, ar kuru Kultūras ministrija slēgs deleģēšanas līgumu. Priekšlikums komisijā tika daļēji atbalstīts un izteikts jaunā – komisijas –redakcijā. Priekšlikumu tabulā tas ir 3. priekšlikums. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rancāne. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rancāne. 5. – deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts, jo netika atbalstīts 1. priekšlikums un tie abi ir saistīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rancāne. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rancāne. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rancāne. 8. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Precizē termiņu, kādā Ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai likumprojekts, kas paredz mediju pakalpojumu sniedzēju reģistra izveidi un masu informācijas līdzekļu reģistra pārveidi par mediju pakalpojumu sniedzēju reģistru atbilstoši Eiropas Mediju brīvības aktā noteiktajai mediju īpašumtiesību augsta līmeņa pārredzamības struktūrai.

Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rancāne. 9. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Par to jāpastāsta mazliet vairāk.

Tas tika sagatavots, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas iesniegto iniciatīvu (tā tika iesniegta tikai uz trešo lasījumu), kas paredz noteikt pienākumu pārtikas un saimniecības preču tirgotājiem nodrošināt drukāto mediju tirdzniecības pakalpojumu, tādējādi veicinot sabiedrības piekļuvi uzticamai un daudzveidīgai informācijai visā Latvijas teritorijā. Tas veicinātu mediju daudzveidību, sabiedrības informētību un mazinātu informatīvo nevienlīdzību starp Rīgu un reģioniem. Kā vēl viens arguments šai iniciatīvai ir tas, ka pēdējos gados būtiski samazinās drukātās preses izplatīšanas infrastruktūra, tiek slēgtas speciālās preses tirdzniecības vietas, pieaug izplatīšanas maksa, samazinās avīžu un žurnālu pieejamība reģionos un daudzviet pārtikas veikali ir kļuvuši par vienīgo vietu, kur var iegādāties preses izdevumus. Šāds regulējums veicinātu arī reģionālo un vietējo mediju ekonomisko ilgtspēju, saglabājot to iespēju sasniegt auditoriju un pildīt demokrātiskai sabiedrībai nozīmīgas funkcijas. Vienlaikus tas stiprinātu Latvijas informatīvo telpu un mazinātu riskus, kas saistīti ar kvalitatīvas informācijas pieejamības samazināšanos.

Šī iniciatīva komisijā guva atbalstu, un tika sagatavots uzdevums Ministru kabinetam līdz šā gada 15. septembrim sagatavot un iesniegt Saeimai likumprojektu, kas paredz priekšnosacījumus un kārtību, kādā tirdzniecības vietās tiek nodrošināti drukāto mediju tirdzniecības pakalpojumi.

Aicinu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rancāne. Līdz ar to ir izskatīti visi likumprojektam iesniegtie priekšlikumi.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 3, atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Rancāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Bibliotēku likumā”, trešais lasījums.

Iesniegti 19 priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Agita Zariņa-Stūre.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Skatām nozares ilgi gaidīto Bibliotēku likumu. Trešais lasījums.

Kā jau minēja, 19 priekšlikumi.

1. – deputātes Agitas Zariņas-Stūres priekšlikums. Precizē terminoloģiju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 2. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 3. – arī Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 4. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 5. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 6. – arī minētā cilvēka priekšlikums. Par informācijas resursu komplektēšanu. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 7. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Svarīgi – paredz, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas akreditācija nav nepieciešama... no valsts puses. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 8. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Par Ministru kabineta deleģējumu. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 9. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Nosaka, kādas ir sekas, ja bibliotēka atkārtoti netiek akreditēta. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 11. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 12. – kā jau minēju – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par Ministru kabineta prasībām Latvijas bibliotēku tīkla darbībai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par akreditācijas normām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par pārejas noteikumiem... bibliotēku vadītājiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par bibliotēku... akreditācijas procesu un termiņiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 16. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Precizē pārejas noteikumus par Latvijas Bibliotēku padomes darbību un jauno sastāvu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 17. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Arī par pārejas noteikumiem, kas attiecas uz bibliotēku informācijas sistēmu pārvaldības centra funkciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 18. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus par bibliotēku darba kvalitātes novērtējumu. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 19. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē pārejas noteikumu iepriekšējo redakciju un runā par to, kurš tieši nosaka izglītības iestāžu bibliotēku akreditācijas noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. Komisijas vārdā gribu teikt lielu paldies par darbu Juridiskajam birojam, kā arī bibliotēkas nozarei, kas aktīvi iesaistījās likuma sakārtošanā.

Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bibliotēku likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Zariņa-Stūre. Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Imigrācijas likums”, trešais lasījums.

Iesniegti 158 priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Imigrācijas likums” (Nr. 56/Lp14), kurš šajā sasaukumā tika pārņemts vēl no iepriekšējā sasaukuma.

Uz trešo lasījumu tika iesniegti... šobrīd ir palikuši 158 priekšlikumi. Bija vairāk, jo bija iesnieguši arī nesubjekti.

Ar šo likumprojektu komisija strādāja septiņas sēdes, ieklausoties argumentos un skaidrojumos. Pirmo reizi, vismaz laikā, kamēr es strādāju Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, tika izveidotas pat darba grupas. Jāsaka milzīgs paldies komisijas sekretāram Jānim Skrastiņam, kurš ļoti veiksmīgi visu novadīja un atrada kompromisu, lai mēs varētu virzīties uz priekšu.

Pirmo reizi Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā notika sarunas un debates par migrācijas politiku. Šis nav likums par ierobežojumiem vai... ka drīzāk izskatītos kā Ministru kabineta noteikums. Nē. Par migrācijas politiku... tai skaitā no ekonomiskā skatpunkta. Ļoti interesantas debates, kas izvērtās garas un plašas, toties komisijai, man šķiet, izdevās atrast risinājumus un pieņemt labākos lēmumus.

Sāksim darbu. Kā es teicu – 158 priekšlikumi.

1. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 2. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 3. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 4. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 5. – deputātes Gāteres priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lienei Gāterei.

L. Gātere (PRO).

Godātie kolēģi! Mans priekšlikums – paplašināt Imigrācijas likumā ģimenes locekļa definīciju, iekļaujot ne tikai laulāto, bet arī reģistrētu partneri, jo pašreizējā redakcija rada nepamatoti atšķirīgu attieksmi.

Latvija mūsu tiesību sistēmā atzīst partnerattiecības, un nav objektīva pamata neatzīt ekvivalentas attiecības... arī citās valstīs... ja tās ir juridiski pierādāmas. Pretējā gadījumā mēs radām nevienlīdzīgu attieksmi pret personām ar identisku situāciju. Viens no imigrācijas regulējuma mērķiem ir aizsargāt ģimenes vienotību, un reģistrēta partnerība šo funkciju pilda tāpat kā laulība. Bet šobrīd mēs radām risku, ka šādas ģimenes nevarēs dzīvot kopā vai tas būs ļoti sarežģīti.

Vēl tikai piebildīšu, ka, ja mēs skatāmies Eiropas, Eiropas Savienības mērogā, regulējums par reģistrētu partnerību nebūtu nekas eksperimentāls.

Aicinu atbalstīt 5. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Bergmanis. Nē, no komisijas puses nav. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 61, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 8. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Man rakstīts, ka 8. – Juridiskā biroja... Komisijā atbalstīts.

R. Bergmanis. Jā, bet man liekas, to jau atbalstījām... Labi, es kļūdījos. Atvainojos!

8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 9. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 10. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 12. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 14. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 15. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 18. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 19. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 19. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 20. – Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Uršuļska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 21. – deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šis un nākamie trīs deputāta Dombravas priekšlikumi ir par imigrācijas no trešajām valstīm ierobežošanu un sasaucas ar parlamentārās izmeklēšanas komisijas rekomendācijām.

Konkrēti šis priekšlikums ievērojami pastiprina uzaicinātāja atbildību par atvestā ārzemnieka tālākajām gaitām Latvijā.

Tāpat šie priekšlikumi rosina pastiprināt sankcijas pret tiem, kuri nodarbojas ar fiktīvu studiju organizēšanu vai fiktīvu nodarbinātību.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Bergmanis. Komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 37, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. Nākamais – 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 52, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 23. – deputāta Dombravas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 24. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 24. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 25. – deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 35, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 26. – arī deputāta Dombravas priekšlikums. Nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 32, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 27. – deputāta Dombravas priekšlikums. Arī nav guvis atbalstu komisijā. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 31, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 28. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Šis priekšlikums, ko iesniedzis Kozlovska kungs, norāda uz problēmu, ka kontrolējošās institūcijas bieži saskaras ar situāciju, ka negodprātīgi uzņēmēji, kuriem ir aizliegts aicināt ārzemniekus, jo viņi ir pārkāpuši Imigrācijas likumu, turpina savu biznesu, nodibinot citas SIA. Šis priekšlikums paredz aizliegumu arī tad, ja šie cilvēki nodibina jaunu SIA... “attiecinot uz visiem komersantiem, kur šī persona darbojas kā valdes loceklis, vai fiziskām vai juridiskām personām, kuras pilnvarojušas šo personu uzaicināt ārzemniekus”.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Šis ir pašcieņas jautājums, jo šobrīd trešo valstu migranti atklāti ņirgājas par mums.

Liepājā ir identificēti trīs uzņēmumi, kuros situācija ir tāda, ka neievēro imigrācijas prasības, regulāri ir pārkāpumi, maina SIA... citu pēc citas. Šie uzņēmēji paliek parādā valstij, neievēro arī citus likumus... Valsts valodas likumu. Viņi uzskata, ka ir izdevīgāk maksāt sodu nekā likt darbiniekiem mācīties valodu. Pašnodarbinātie, kas pēc tam ēdnīcām izvadā... ar tām zaļajām kastēm... reģistrējas kā pašnodarbinātie un nemaksā nodokļus – nemaksā nodokļus!

Valsts ieņēmumu dienests atzinis, ka viņiem trūkst kapacitātes izsekot katram līdzi. Tātad visi ķēdes posmi nav kontrolēti. Tā ir vienkārši klaja ņirgāšanās... trešvalstnieki mums diktē noteikumus, nevis mēs, Saeima.

Tāpēc, manuprāt, šis ir viens no priekšlikumiem, kurš jāatbalsta, lai visatļautība, ēnu ekonomika un patvaļa beigtos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Bergmanis. Tikai tas, ka balsojumā komisijā neviens neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 25, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 30. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 32. – komisijas priekšlikumā.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un arī iekļauts 32. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 32. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 33. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 35. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens: “Balsojumu!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts. (Starpsauciens: “Modrību pārbaudīju! Neguliet!”)

R. Bergmanis. Varu runāt skaļāk.

36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 38. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 39. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 39. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 41. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 42. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 43. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 66, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 44. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 45. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 46. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 47. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 48. – deputāta Šnores priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Šis priekšlikums paredz, ka Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, ja viņi pieprasa jaunas vai atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas, ir nepieciešams iesniegt apliecinājumu, ka viņi zina valsts valodu A2 līmenī.

Pašreiz situācija ir tāda – Saeima atbalstīja, ka Krievijas pilsoņiem, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņēmējiem, ir obligāti jānokārto latviešu valodas pārbaudījumi, apliecinot, ka viņi māk valodu, bet tas neattiecas uz termiņuzturēšanās atļaujām. Kā mēs zinām, daudzi Krievijas pilsoņi pārcēlās uz dzīvi šeit pēc 2011. gada, tātad ar termiņuzturēšanās atļaujām šeit dzīvo pilnīgi noteikti ilgāk par pieciem gadiem. Un, ja viņi dzīvo ilgāk par pieciem gadiem, viņiem ir tiesības nokārtot... un iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, bet tad ir jāzina latviešu valoda. Viņi to negrib darīt, līdz ar to visu laiku pagarina termiņuzturēšanās atļauju, uzturas Latvijā, bet nemācās un nezina latviešu valodu.

Šis priekšlikums rosina šo situāciju mainīt.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man šķiet, ka brīdī, kad cilvēks iesniedz pieteikumu termiņuzturēšanās atļaujai, viņš skaidri saprot, ka vēlas šeit uzturēties. Nav iespējams uzturēties un dzīvot valstī, ja nezini tās valodu vismaz tādā līmenī, lai varētu sarunāties, lasīt presi, skatīties televizoru un risināt visus jautājumus... Tāpēc ir tikai normāli, ka tajā brīdī, kad cilvēks kārto šo pieprasījumu, viņš apliecina, ka saprot valsts, kurā vēlas dzīvot, valodu. Nevis viņu piespiež, bet viņš brīvprātīgi izsaka šo vēlmi.

Kolēģi, jāsakārto tās lietas tā, lai tiem, kuri šeit dzīvo, nebūtu vajadzības pēc priekšlikumiem par krievu valodā izdotiem laikrakstiem, par krievu valodu medijos. Ja viņi zinās latviešu valodu, šāda prasība atkritīs automātiski.

Aicinu atbalstīt deputāta Edvīna Šnores sagatavoto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Aicinu atbalstīt Šnores kunga priekšlikumu.

Man nāk prātā oktobris un tas, cik daudz mēs šeit debatējām Valsts valodas dienā. Liela daļa no jums kāpa tribīnē un citēja dzejas rindas, stāstīja, cik nozīmīga ir latviešu valoda, kā tajā ikdienā jārunā. Man iespiedās atmiņā viena frāze, ko viens no jums teica, – mēs, latvieši, redz, paši esam vainīgi, ka situācija ir tāda, jo neprasot, lai citi zina latviešu valodu, runā valsts valodā.

Lūdzu – ir priekšlikums, lai Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem būtu pienākums apgūt valsts valodu. Manuprāt, ļoti saprātīgs, samērīgs... netrāpa arī... ja teiksiet, ka aizbiedēs kādu stratēģisko investoru... ir tieši par agresorvalstu pilsoņiem. Manuprāt, ļoti samērīgs. Tiešām man grūti... neesmu arī dzirdējis pretargumentus. Ne komisijā, ne šobrīd šeit neviens nav izteicies, kādēļ lai šo neatbalstītu.

Stiprinām valsts valodu, pildām zvērestā noteikto! Atbalstām!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man ir vienkāršs jautājums. Ļoti atvainojos... mums bija tāds keiss – tāds gadījums –, ka Gauss pie mums nostrādāja – cik? – divpadsmit gadus, un neviens no viņa neprasīja (Starpsauciens.)...

Nē, es par taisnīguma principu. Kāpēc vieniem mēs pieprasām, bet otriem... var strādāt valsts uzņēmumos un teikt, ka vispār nemācīsies valodu... saņemt no mūsu nodokļu maksātājiem lielu, milzīgu naudu un vienkārši teikt: man nav vajadzīga šī valoda. A kā tad ar attieksmi pret citiem? Kā tā var būt, ka vieniem jāpieprasa, otriem – nevajag (Starpsauciens.)... pat strādājot valsts uzņēmumos?

Atvainojos – ja mums valsts ir taisnīga pret visiem, tad darām... visiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Bergmanis. Tikai tas, ka komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 32, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 49. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 50. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 50. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 51. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu. Oi, atvainojos! Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Ir atbalstīts, jā.

R. Bergmanis. 52. – deputāta Kulberga priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Domāju, ka šis priekšlikums noteikti ir jāatbalsta pretēji komisijā lemtajam, jo – kā mēs varam neatbalstīt mūsu premjera priekšlikumu?

Mēs šeit runājam – par ko? (Lai saprastu arī tie, kas klausās un nav izlasījuši.) Mēs runājam par tiem, kas investē Latvijā. Mēs nerunājam par tiem, kas braukā ar velosipēdiem pa Rīgu ar netīrām mugursomām, nemāk latviešu valodu... Mēs runājam tiešām par investoriem, kuri ir gatavi investēt un arī, starp citu, mācīties latviešu valodu. Un tas ir ļoti svarīgi... jo, ja cilvēks investē lielas summas, protams, viņš ir gatavs mācīties latviešu valodu, maksāt nodokļus.

Tāpēc man liekas, ka šis ir ļoti labs premjera priekšlikums.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Neapšaubāmi, Kulberga priekšlikums ir jāatbalsta. Tas tikpat kā mans priekšlikums. (Starpsauciens.)

Ja nopietni... mums ir jāsaprot viena lieta – no kurienes mēs ņemsim naudiņu? Šī ir reāla iespēja. Arī visi turpmākie priekšlikumi, kas ir ekonomikas ministra priekšlikumi, ir jāatbalsta, jo mēs šeit nerunājam par divām valstīm – Krieviju un Baltkrieviju –, par tām nerunājam. Bet kāpēc mēs nerunājam par miljardieriem no ASV? Viņi ir trešās valsts pilsoņi. Kāpēc mēs negribam, lai uz Latviju atnāk miljardu investīcijas, lielās kompānijas?

Tātad kategoriski un viennozīmīgi – ja mēs atbalstām... pareizāk sakot, ja mēs neatbalstām Kulberga kunga priekšlikumu, tas ir signāls, ka mums nav vajadzīgi investori. Ar pastalām un tukšiem vēderiem, bet uz priekšu – uz jaunām nākotnes tālēm...

Piesaucot veselo saprātu, aicinu šībrīža koalīciju atbalstīt premjerministra priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Kolēģi! Likumprojekta “Imigrācijas likums” trešajā lasījumā mēs izskatām konkrētu priekšlikumu, nevis absurdus ASV miljardierus, kurus mēs aicinām vai neaicinām uz Latviju.

Tieši šī priekšlikuma kontekstā vēlos vērst jūsu uzmanību uz konkrētām lietām. Proti, kad parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas bija veltīta imigrācijas jautājumiem, vērsās Tieslietu ministrijā un pie Uzņēmumu reģistra... kāda ir tautsaimniecības ieguvumu bilance attiecībā uz pamata kapitālieguldījumu līdzšinējo pārvaldību... jāteic, ka rezultāts nav bijis iepriecinošs.

Mēs jau esam likumā paredzējuši šāda veida pamatkapitālā piesaistīt investīcijas, bet pēc būtības tas notiek tikai un vienīgi reģistrācijas kārtībā, un ir atklāti vairāki ļaunprātīgas izmantošanas riski, kad šāds pamata kapitālieguldījums vēlāk tiek izmaksāts dividendēs... sadalot. Saņemot šādu pamata kapitālieguldījuma apliecinājumu, Uzņēmumu reģistrs vēlāk neko nevar kontrolēt. Ja mēs tik tiešām vēlētos šādi piesaistīt tautsaimniecībā ievērojamu finanšu apjomu, mums nevis būtu jāskata šis priekšlikums trešajā lasījumā, bet jāizveido konkrēta programma... ar to, cik valstij uzraudzība izmaksātu administratīvi... un tad mēs varētu raudzīties, kāds ir ieguvums konkrēti pa soļiem.

Kamēr tas tā nav izveidots un mēs, sasaucot Tieslietu ministrijā sanāksmi ar FID un drošības iestādēm, konstatējām, ka pēc būtības uzraudzība pār šo pamata kapitālieguldījumu apjomu un to tālāko nākotni nav veikta, trešajā lasījumā spert tik būtisku soli, vēl vairāk atvieglojot... šādas uzturēšanās atļaujas... neredzu par iespējamu. Arī frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA ir to apspriedusi un neredz tādu iespēju.

Kolēģi, aicinu tomēr domāt. Šis ir likumprojekta “Imigrācijas likums” trešais lasījums. Mēs visi esam par tautsaimniecības attīstību, bet esam arī par valsts drošību, jo īpaši uzturēšanās atļauju izsniegšanas jomā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam. (Starpsauciens: “Uzmanies no...!”)

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es jūtu, ka mēs debatēsim gan par 52., gan tālāk – par saistītajiem priekšlikumiem, no kuriem 62., ja nekļūdos, komisijā gandrīz vienbalsīgi ir atbalstīts. Līdz ar to varu izdarīt secinājumu, ka ar jaunās konservatīvās koalīcijas svētību Latvijā ir atgriezies toksiskais termiņuzturēšanās atļauju pret investīcijām jautājums.

Mazliet gribu iezīmēt, kāds šobrīd ir Eiropas Savienības landšafts šajā jautājumā. Man grūti izšķirt, vai tas ir tuvāk “zelta vīzu” konceptam vai biznesa termiņuzturēšanās atļaujām, jo elementi ir dažādi. Katrā ziņā es sākšu ar tām valstīm, kurās ir bijušas vai šobrīd ir “zelta vīzas”.

Spānija, Īrija, Nīderlande – ar ļoti slavenām ilgtermiņa “zelta vīzu” programmām – šobrīd pilnībā slēgušas šīs programmas... attiecīgi uzturēšanās atļaujas pret investīcijām. Eiropas Komisija veica pastiprinātu uzraudzību, un vēlāk Eiropas Savienības Tiesa aizliedza Maltas “zelta vīzu” programmu, kas bija pilsonība pret investīcijām (“zelta pasu” programma), faktiski tādā veidā izbeidzot tiešu Eiropas Savienības pilsonības pārdošanu.

Es saprotu, ka šie priekšlikumi nav saistīti ar “zelta pasēm”, bet tie ir līmeņi vienotā sistēmā. Sākas ar biznesa termiņuzturēšanās atļaujām, nākamais līmenis ir “zelta vīza”, un visbeidzot – protams, “zelta pase” jeb pilsonība pret investīciju.

Šobrīd pilnīgs “zelta vīzu”, uzturēšanās atļauju aizliegums ir Spānijā, Īrijā, Nīderlandē. Ļoti slavenas programmas. Daļēji aizliegumi, piemēram, izņemot no šī portfeļa nekustamo īpašumu (kas, protams, bija arī mūsu modeļa sastāvdaļa), lielā mērā kontributēja un joprojām kontributē ar to, ka mums atsevišķās vietās ir ārkārtīgi augstas nekustamā īpašuma cenas un vienlaikus zema pieejamība, zema apdzīvojamība. Portugāle ir aizliegusi visas ar nekustamo īpašumu saistītās investīcijas. Šī vīza joprojām ir pieejama par investīcijām, bet ne ar nekustamo īpašumu. Līdzīgi arī Ungārija... kur, protams, bija leģendāra investīciju programma tieši saistībā ar nekustamo īpašumu.

Ir mums viens mazliet tuvāks un, manuprāt, labāks (kā reģions) paraugs – Ziemeļvalstis. Ziemeļvalstīs ir sens, klasisks princips – nekādas šādas “zelta vīzu” programmas nekad nav eksistējušas. Šīs valstis nav piedāvājušas uzturēšanās atļaujas, nemaz nerunājot par pilsonību, apmaiņā pret pasīvām finanšu investīcijām vai, piemēram, nekustamā īpašuma vai valsts obligāciju pirkšanu.

Ir interesanti trīs Ziemeļvalstu modeļi. Ja mēs runājam par to, ka mums nepietiek finansējuma mūsu jaunuzņēmumu kopienai... “PROGRESĪVIE” pilnīgi noteikti apzinās šo problemātiku... biznesa termiņuzturēšanās atļaujas pilnīgi noteikti nav labākais veids, kā to darīt.

Somija ir izveidojusi speciālu jaunuzņēmumu vīzu. Ja uzņēmējs ir spējīgs pierādīt, ka viņam ir inovatīva ideja ar globālu izaugsmes, mērogojamības potenciālu, tad attiecīgi “Business Finland”, kas ir viņu uzņēmējdarbības attīstības aģentūra, izvērtē šo ideju, un pēc pozitīva atzinuma saņemšanas konkrētais uzņēmējs var vērsties imigrācijas dienestā. Nav pat noteikta minimālā investīciju summa. Šim uzņēmējam ir jāpierāda, ka viņš vai viņi par saviem līdzekļiem ir spējīgi dzīvot Somijā noteiktu laiku, kamēr šis bizness tiek mērogots.

Zviedrijā ir līdzīgi. Zviedrijā ir pašnodarbināto un aktīvo investoru programmas. Varbūt izteiktāks ir nacionālais elements. Zviedrijas gadījumā ir vai nu jānopērk Zviedrijas uzņēmums, vai jādibina tāds, kurā attiecīgi Zviedrijas rezidentiem pieder vismaz 51 procents uzņēmuma daļu. Vienlaikus ir jāpierāda iepriekšējā pieredze nozarē un biznesa vadībā. Nepietiek ar to, ka vienkārši kāds ieskaita 150 tūkstošus valsts vai privātā investīciju fondā kā pasīvu investīciju un pretī dabū termiņuzturēšanās atļauju.

Norvēģijā un Dānijā arī ir ļoti stingra pozīcija – nekādu “zelta vīzu”. Bet ir ļoti aktīvas programmas attiecībā uz prasmīgiem darbiniekiem vai pašnodarbinātajiem uzņēmējiem, kuru biznesam ir jābūt spējīgam pašam strādāt un būt rentablam. Norvēģijā un Dānijā ir “Startup Denmark” – ļoti slavena ārvalstu uzņēmējiem paredzēta programma. Biznesa ideju izvērtē ekspertu komisija un piešķir atļauju tikai tiem projektiem, kuri aktīvi strādās un attīstīs uzņēmumu Dānijā. Līdz ar to tas, protams, ir pašmāju attīstības variants.

Lietuvā un Igaunijā kopumā pieeja ir līdzīgāka Ziemeļvalstīm, nevis, piemēram, tām valstīm, kurās tradicionāli ļoti aktīvi izmantoja “zelta vīzas”, “zelta pases” un biznesa termiņuzturēšanās atļaujas.

Varu lūgt papildu laiku, ja deputāti neiebilst?

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

K. Briškens. Paldies.

Igaunijā ir arī lielo investoru programma. Tas ir kaut kas pietuvināts klasiskajai investīciju vīzai, bet jāveic investīcijas vismaz viena miljona apmērā Igaunijas komercreģistrā reģistrētā uzņēmumā vai kvalificētā investīciju fondā. (62. priekšlikums, ko vēlāk skatīsim, paredzēja slieksni, šķiet, 150 tūkstošu apjomā.) Igaunijā ir arī start-up jeb jaunuzņēmumu vīza. Tā ir ārkārtīgi populāra programma. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Igaunijas jaunuzņēmumu ekosistēma attīstās ātrāk. Ir īpaša start-up komiteja, kas vērtē konkrētās idejas inovatīvo dabu, mērogojamību, biznesa potenciālu un tā tālāk. Un, protams, liela igauņu priekšrocība ir e-rezidentūra (e-Residency), kas ir galvenā programma tieši trešo valstu uzņēmējiem – kā iegūt šāda veida digitālo identitāti. Bet tā nedod tiesības fiziski ieceļot vai dzīvot Igaunijā vai Šengenas zonā.

Līdzīgi ir Lietuvā. Lietuvā arī ir biznesa termiņuzturēšanās atļauja ar salīdzinoši zemu slieksni, bet ir pietiekami stingri kritēriji. Tā nevar būt pasīva investīcija investīciju fondā. Ir jānodarbina vismaz viens Lietuvas rezidents, attiecīgi maksājot visus sociālos nodokļus, tādējādi garantējot, ka šie investīciju līdzekļi iegūst apriti Lietuvas ekonomikā. Vienlaikus Lietuvai ir arī start-up jeb jaunuzņēmumu vīza, līdzīgi kā Igaunijā un Ziemeļvalstīs.

Visbeidzot. Ja atceramies, cik smagi Latvijai bija nokratīties no Austrumu netīrās naudas laundromāta atkarības... daļa ienāca caur termiņuzturēšanās atļaujām, tai skaitā mūsu nekustamajā īpašumā, finanšu sistēmā... Domāju, ir daudz ilgtspējīgāki veidi, kā piesaistīt tautsaimniecībai investīcijas, tai skaitā mūsu jaunuzņēmumu nozarei.

Lūdzu neatbalstīt ne šo, ne visus pārējos ar šādu pieeju saistītos priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Sveicināti, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Varbūt šis priekšlikums nav ideāls, nav perfekts, bet ideja ir ļoti pozitīva, labi ietekmēs mūsu tautsaimniecību – uz izaugsmi. Varbūt nebūs uzreiz tiešas ietekmes, bet tas ir sava veida ielūgums investoriem. Beidzam ierobežošanas politiku, kolēģi! Jādomā par izaugsmi, par kaut kādu nākotni.

Neko sliktu šajā priekšlikumā neredzu, arī nākamajos – Ekonomikas ministrijas – priekšlikumos. Nevaru vispār saprast, kādēļ ir jābalso “pret”, ja aicinām investorus investēt mūsu ekonomikā, uzņēmējdarbībā, ekonomikas attīstībā. Protams, var piekasīties pie kādiem sīkumiem... nav tiešas pozitīvas ietekmes, vēl kaut kas... bet, ja ņemsim kopumā... negatīvas ietekmes taču šajā priekšlikumā nav. Nu vispār nav (Starpsauciens.), nu nav! A kā ir? Kur ir? (Starpsauciens.) Pozitīvi.

Kolēģi, aicinu šo un nākamos priekšlikumus atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Noteikti un kategoriski nevaru atbalstīt šo Kulberga kunga priekšlikumu. Mani patiesi izbrīna, kā varēja nonākt pie šī priekšlikuma, jo tā būtība ir piedāvāt, piemēram, no diviem uz pieciem gadiem pagarināt termiņuzturēšanās atļauju cilvēkiem, kuri iemaksā tikai 10 000 eiro valsts budžetā. Būtībā sanāk iztirgot termiņuzturēšanās atļaujas par 2000 eiro gadā. Tas sanāk krietni lētāk nekā viltus studentiem, kuri, lai te nokļūtu, maksā vairāk, un mēs vēlamies tos ierobežot. Šis priekšlikums kaut kādā mērā ir pat skandalozs.

Ja palūkojamies no drošības viedokļa – pēdējos gadus mērķtiecīgi esam lūkojuši ierobežot šādas termiņuzturēšanās atļaujas, it īpaši uz austrumiem no mums esošiem pilsoņiem. Arī Eiropā kopumā ir šāda tendence – jau no 2019. gada Eiropas Komisija ir brīdinājusi, ka “zelta vīzu” programmas un shēmas rada būtiskus drošības riskus, arī ņemot vērā potenciāli noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un korupciju. Eiropas Parlamenta 2024. gadā veiktā analīze par šiem jautājumiem ir bijusi pavisam skarba.

Ir taisnība, ka atsevišķās valstīs kas līdzīgs vēl pastāv, bet mēs redzam, ka Eiropā ir konkrētas valstis, kas no tā pavisam atsakās. Kā jau tika pieminēts, Īrija un Spānija ir pilnībā slēgušas šādu programmu. Grieķijā programma tā saucamām zelta vīzām it kā turpinās, bet tur tiek pieprasīti no 400 000 līdz 800 000 ieguldījumu, nevis 10 000 uz pieciem gadiem.

Tā ka šis priekšlikums nav atbalstāms. Mums ir jāstiprina sava drošība, jāpiesaista investīcijas, kas ir patiesas investīcijas un celtu mūsu ekonomiku caur produktivitātes kāpumu, arī inovācijām, nodarbinātību un ievērojamu nodokļu pienesumu, nevis... pret tiesībām uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstī salīdzinoši tik lēti.

Tādēļ aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, arī virkni tālāko, kas ir ļoti līdzīgi un piedāvā šajos drošības apstākļos pēkšņi paplašināt un atvieglot “zelta vīzu” iegūšanu Latvijā. Tas nav pieņemami.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Skrastiņam.

J. Skrastiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mēģināšu kaut kā izlīdzināt šo situāciju. Paldies priekšsēdētājam, kas uzticēja vadīt darba grupu. Bija vairāki līdzīga satura jautājumi, kuru dēļ darba grupa tika organizēta.

Darba grupā aicinājām minimāli politiķus, maksimāli ekspertus, jo galvenā doma bija tikt skaidrībā. Arī Kulberga kungs vai viņa pārstāvis Didzis Dejus piedalījās darba grupas sēdēs. Gribu teikt, ka, izdiskutējot kopā ar Finanšu izmeklēšanas dienestu, Valsts drošības dienestu, Latvijas Banku, ko pārstāvēja prezidents Kazāks, mēs nonācām pie kompromisiem un vienojāmies.

Tāpēc lūdzu atbalstīt komisijā lemto. Tas tiešām izdiskutēts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam otro reizi.

E. Zivtiņš (LPV).

Jā, kolēģi, otro reizi. Ko tad Kulberga kungs mums pamatoti piedāvā? Faktiski viņš saka to, ka mums katru gadu 15 tūkstoši ekonomiski aktīvu cilvēku aiziet prom no tirgus, kas akumulē kopumā nodokļu caurumu 2,8 miljonu eiro apmērā. Un ir kaut kas jādomā, jo 2040. gadā mums trūks 48 tūkstošu darbinieku. Tas ir viens.

Otrs. Eiropa... Īrija, Portugāle, Spānija, Francija... atmostieties! Mēs esam pēdējā vietā visos ekonomiskajos rādītājos Eiropā. Kāda Francija, kāda Spānija, kāda Īrija? Par ko jūs runājat?! Skaidrs, ka riski ir jāmonitorē. Par to stāsta nav. Protams, riski ir jāmonitorē.

Par jautājumu, ko bijusī tieslietu ministre teica... acīmredzot viņa slikti lasa vai paraksta dokumentus nelasot. Tieslietu ministrijas vēstulē skaidri un gaiši pateikts, ka jautājums bija tikai cenā, termiņuzturēšanās atļaujas šodien valstij nav izdevīgas, jo apēd... administratīvais aparāts... un tā tālāk. Tieslietu ministrija norādīja uz cenas jautājumu, nevis uz kādu citu. Tieši tā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai,

J. Simanovska (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Investīcijas, protams, ir ļoti svarīgas. Bet tieši tikpat, cik svarīgas ir investīcijas, ir svarīga arī naudas izcelsme. Un tai ir ļoti būtiska nozīme, jo tā ir ļoti nopietna ietekmes svira un tie ir arī vārti iebraukšanai Eiropā.

Pēc Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā vairākas Eiropas valstis vilcinājās ar sankcijām. Kāpēc? Tās bija ļoti cieši saistītas ar Krievijas kapitālu. Šādas investīcijas ir arī veids, kā ietekmēt citas valsts rīcību un lēmumus. Ne velti tās sauc par “zelta vīzām”, jo faktiski mēs runājam par uzturēšanās tiesībām, kuras var nopirkt bez saiknes ar valsti.

Domāju, ka šādas, teiksim, vieglas naudas meklēšana vienmēr ir bīstama. Mums ir jāmeklē citi ceļi, kā stiprināt mūsu jaunuzņēmumus, kā meklēt investīcijas tur, kur ir zināma naudas izcelsme, lai mēs varam to izmantot valsts izaugsmei.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uģim Rotbergam.

U. Rotbergs (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vispirms paldies par lielo darbu gan komisijas vadītājam, gan visiem kolēģiem. Šī likumprojekta apspriešana laikam bija garākais process.

Par pašu procesu. Zināmā mērā tas ir bezprecedenta gadījums, kad trešajā lasījumā iesniedz tik nopietnas ietekmes priekšlikumus. Tas pagarināja mūsu darbu.

Otrs. Daži runātāji mēģina iestāstīt, ka šī ideja ir kas jauns. Mēs jau esam piedzīvojuši brīdi, kad ir bijusi kvotu tirdzniecība – sauciet, kā gribat –, un neko mūsu ekonomikā tā nav uzsildījusi. Ir radīti fiktīvi uzņēmumi ar vienu vai nevienu darbinieku, un paši uzņēmumi aizdod investoram... paši sev... bezprocentu kredītu. Mums komisijā ir negatīvi atzinumi gan no finanšu iestādēm, gan no drošības iestādēm. Mums vajadzētu uzticēties savas valsts institūcijām un vienkārši šo neatbalstīt. Un atcerēties, ka šī nav jauna ideja. Šis ir atkārtots mēģinājums iebraukt tur, kur mēs jau vienreiz iebraucām... auzās.

Ja man jārunā salīdzinājumos, šis ir kas līdzīgs tam, ja autobusā samaksā naudu, bet šoferis neiedod biļeti, un pasažieri brauc kaut kur... bez maksas... un nevienam nav nekāda labuma. Apmēram tā ir ar šo vīzu vai uzturēšanās atļauju tirdzniecību. Nav nekādu miljonāru nekādā rindā. Nevajag sevi mānīt. (Starpsauciens: “Tad vēl jo vairāk!”)

Paldies. (Starpsauciens: “Tad jau nav problēmu!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam otro reizi.

A. Saļimovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Es saprotu, ka Jaunā VIENOTĪBA ir ļoti bagāta partija. Bet 10 000 eiro, kolēģi, – tā ir liela nauda, tas ir daudz. 10 000 eiro – tā ir valsts nodeva, lai investoram būtu iespēja iemaksāt kapitālsabiedrībā vēl papildu 50 000 eiro. Kolēģi, 10 000 eiro par iespēju – tas ir nenormāli daudz. Par ko mēs runājam?!

Es saprotu, ka jums 10 000 nav nekas, bet principā 90 procentiem mūsu valsts... nav tādas summas. Tā ka tas ir ļoti labs aicinājums investoriem nākt uz Latviju. Neko sliktu šeit neredzu.

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Jā, teikšu atklāti – esmu diezgan pārsteigts, cik atrauta no realitātes ir daļa mūsu parlamenta.

Pirmām kārtām vajag saprast tos ciparus, par ko mēs runājam. Pagājušogad termiņuzturēšanās atļaujas pret ieguldījumu dabūja aptuveni 200 cilvēki – 200 cilvēki! Faktiski tas nav nekas.

Mums ir reģistrēti, ja nekļūdos, apmēram 7000 “Bolt” kurjeru, kuri faktiski ir uz nabadzības sliekšņa. Es pats dzīvoju Stabu ielā pie Avotu ielas, redzu viņus ik dienu. Tie ir cilvēki ar ļoti limitētiem resursiem.

Mums ir iespēja uzrunāt cilvēkus, kuriem tiešām ir nauda. Pats savā profesionālajā pieredzē esmu ar tādiem cilvēkiem sastapies. Liela daļa no viņiem atbrauc te uz pāris mēnešiem, pēc tam brauc kaut kur citur... vai tā ir Dienvidfrancija vai citur Eiropā... Viņiem ir pieņemtas darbā auklītes, daudziem bērni mācās internacionālās skolās... latviešu skolās mācās.

Par ko mēs te runājam? Normālās valstīs cilvēki cīnās par kapitālu, mēs cīnāmies par “Bolt”, “Wolt” kurjeriem. Cilvēki, jūs tiešām negribat paskatīties objektīvi uz to situāciju? Paskatieties, kādās krāsās pie Stacijas laukuma cilvēki strādā, ar kādām “Bolt”, “Wolt” somām staigā apkārt. Viņu ir pilns. Tos mēs salaidām iekšā, nebija problēmu. Tagad, kad mēs reāli varam kaut kā stimulēt ekonomiku... un atkal – runa ir par pāris simtiem cilvēku.

Tā ka aicinu apdomāties. Citstarp tas ir premjera priekšlikums. Vismaz savai partijai premjera priekšlikums būtu jāatbalsta.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Kolēģi, mēs šobrīd diskutējam par priekšlikumu, kas šīs termiņuzturēšanās atļaujas padara lētākas. Šobrīd termiņuzturēšanās atļauja izmaksā apmēram 400 eiro mēnesī, šis priekšlikums paredz šo summu samazināt līdz 166 eiro 66 centiem mēnesī.

Te daudzi runā par to, ka ir investīcijas. Iepriekš jau tirgoja termiņuzturēšanās atļaujas, un kur tās investīcijas ir šobrīd? Kur mums ir tie labie gadījumi, kurus mēs varam minēt kā piemērus? Nav! To nav un nekad arī nebūs, jo tie, kuri pirka šīs termiņuzturēšanās atļaujas, nav nedz bagātie Amerikas iedzīvotāji, nedz Lielbritānijas iedzīvotāji. Tie ir okupācijas valsts pārstāvji, kuriem nav tiesību atrasties šajā valstī. (Starpsauciens.)

Es dzirdēju – no šīs tribīnes –, ka vajag pārbaudīt šo finanšu izcelsmi. Aicinu finanšu izcelsmi vērtēt arī visos citos gadījumos: kad vēja parki tiek būvēti, kad tiek būvēts viss pārējais. Arī tajos gadījumos jāskatās finanšu izcelsme.

Ielaist mūsu valstī par tik lētu cenu nekādā gadījumā nedrīkst.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Bergmanis. Vienīgais, ko es vēlētos, – lai debatētāji vairāk debatē par konkrēto priekšlikumu, jo šobrīd es saprotu, ka visiem... Protams, ļoti sarežģīts likumprojekts, bet paskatāmies, kas bija konkrētajā priekšlikumā, kas ir palicis likumā un kas nav, un tad būtu vieglāk debatēt par konkrētiem priekšlikumiem.

Bet, kā jau teicu, šis Saeimas deputāta priekšlikums un laikam vairāki turpmākie būtībā ir tie sarežģītākie, mums ļoti ilgu laiku aizņēma debates par 26. pantu attiecībā uz termiņuzturēšanās atļaujām.

Šis deputāta Kulberga priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 41, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 53. – ekonomikas ministra Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 53. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 22, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 54. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 55. – ekonomikas ministra Valaiņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 56. – Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Uršuļska priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 57. – deputāta Dombravas priekšlikums. Arī nav guvis atbalstu komisijā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 57. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 27, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 58. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 59. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 60. – ekonomikas ministra Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 60. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 36, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 61. – deputāta Kulberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 62. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 62. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lienei Gāterei.

L. Gātere (PRO).

Kolēģi! Šis, 62., priekšlikums, kas ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, balstās oriģinālajā premjerministra Andra Kulberga priekšlikumā, kas paredz tirgot termiņuzturēšanās atļaujas pret 150 000 eiro ieguldījumiem. Pirms balsojuma par šādu normu mums ir ļoti skaidri jāapzinās, ar ko riskējam. Manā ieskatā, līdzīgi kā daudzi jau šeit izteicās par 52. priekšlikumu, tas ir riskants virziens, kas nostiprina vienu no “zelta vīzu” variantiem. Šīs programmas visā Eiropas Savienībā tiek ierobežotas tieši drošības apsvērumu, korupcijas, naudas atmazgāšanas risku dēļ. Ar šādu normu mēs ietu pretējā virzienā nekā Eiropas Savienība.

Mums jau ir pieredze, ļoti vērtīga pieredze, ko nozīmē reputācijas problēmas finanšu sektorā. Mums bija ļoti smagi izkārpīties ārā no šīm problēmām. Vai patiešām mēs vēlamies atgriezties pie līdzīga riska modeļa? Pie tam šis modelis nerada jaunas darba vietas, nerada eksportu, nerada inovācijas. Jautājums: vai tas būs reāls pienesums ekonomikai? Tas dod iespēju iegādāties statusu par ļoti zemu ieguldījumu – 150 000. Mums ir nepieciešamas investīcijas, kas rada darba vietas ar pievienoto vērtību, nevis vienkārši jāpārdod uzturēšanās atļaujas.

Aicinu balsot “pret” 62. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja Debates slēdzu.

R. Bergmanis. Kā es teicu – tas ir izstrādāts kopā ar darba grupu, un komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 62. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 17, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

R. Bergmanis. 63. – deputāta Kulberga priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 64. – deputāta Kulberga priekšlikums. Arī nav guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. 65. – Ceļapītera kunga...

R. Bergmanis. 64. – Kulberga kunga priekšlikums. Un tas nav atbalstīts.

65. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Arī nav guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 66. – deputātu Krastas, Liepiņa un Jurēvica priekšlikums. Arī nav guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 67. – deputāta Kulberga priekšlikums. Arī nav guvis atbalstu komisijā. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 67. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 41, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 68. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 68. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 18, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

R. Bergmanis. 69. – ekonomikas ministra Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens.)

R. Bergmanis. 69. (Starpsauciens.) Ekonomikas ministra Valaiņa priekšlikums.

Sēdes vadītāja. 69., jā.

R. Bergmanis. 69. nav atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Kāds pieprasa balsojumu? (Starpsauciens: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 69. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 42, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 70. – deputāta Dombravas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Šis ir Dombravas kunga priekšlikums, un tas skan sekojoši: “Ministru kabinetam ir jāaptur jaunu uzturēšanās atļauju un ilgtermiņa vīzu izsniegšana trešo valstu pilsoņiem, ja trešo valstu pilsoņu skaits ir pārsniedzis 5 procentus no valstī dzīvojošā Latvijas pilsoņu skaita.”

Šo priekšlikumu mēs skatījām komisijā. Bija debates, bija arī eksperti, mūs informēja arī par starptautisko praksi, kā ir ar šādu kvotu noteikšanu citur Eiropā, tostarp Eiropas Savienībā. Izrādās, tā ir parasta prakse arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Šādas kvotas nosaka valsts. Tam ir dažādi iemesli – gan ekonomiski, gan vides, gan varbūt arī vēsturiski. Tā ka no tā viedokļa tas nav nekas ļoti oriģināls.

Tad izskanēja jautājums, kāpēc gan šādu priekšlikumu neatbalstīja komisijā? Tas ir noraidīts. Un pēc būtības tie iebildumi bija visai formāli. Viens no galvenajiem iebildumiem bija – kā lai nosaka, cik Latvijas pilsoņu dzīvo valstī? Daļa ir kaut kur izbraukusi...

Tie bija tādi formāli iebildumi, bet pēc būtības komisijai iebildumu nebija. Priekšlikums ir fundamentāls.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, arī es neesmu dzirdējis argumentus pret šo. Mums ir bijušas daudzas diskusijas gan publiskajā telpā, gan šeit, Saeimā. Līdz ar to neizprotu, kādēļ šo priekšlikumu neatbalstīt. Manuprāt, 5 procenti ir ļoti samērīgs limits... nosakot, ka Latvijā nevar atrasties vairāk par 5 procentiem trešvalstnieku.

Ja mēs to nedarām, tad migrācijas politika ir atstāta pašu migrantu rokās – cik viņi grib, tik viņi atbrauc –, jo neesam pateikuši, ka ir kaut kāda kritiskā robeža. Kaut gan drošības dienesti savos gada ziņojumos raksta, ka šī robeža... precīzi necitēšu... bet ir tuvu... sasniegta, kapacitāte nodrošināt drošību ir... mēs tuvojamies tai robežai... Ja mēs turpinām visatļautību, ir milzīgi riski. Zinot, cik liels joprojām ir darbaspēka imports, zinot, ka trīsreiz nedēļā no Uzbekistānas lido krieviski runājoši militāra vecuma vīrieši, man šķiet bezatbildīgi šādi turpināt.

Līdz ar to priekšlikums novilkt 5 procentu robežu un vispirms rūpēties par mūsu pilsoņu drošību, nevis par to, lai imigranti šeit var iebraukt bezskaitlīgā... daudzumā, ir labs.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 70. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 28, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 71. – ekonomikas ministra Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 72. – ekonomikas ministra Valaiņa priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 73. – ekonomikas ministra Valaiņa priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 74. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Arī nav guvis atbalstu komisijā. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 74. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 27, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 75. – deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 75. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 26, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 76. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 77. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 78. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 79. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 80. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 80. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 81. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 82. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 83. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 84. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 85. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 78. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Arī 86. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 78. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 87. – ekonomikas ministra Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: “Balsojumu!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 87. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 18, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 88. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 89. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 92. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 90. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts un iekļauts 92. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 91. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 92. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 93. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 94. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 95. – ekonomikas ministra Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 95. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 42, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 96. – deputātu Krastas, Liepiņa un Jurēvica priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 97. – deputāta Dombravas priekšlikums. Arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: “Balsosim!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 97. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 6, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Bergmanis. 98. – deputātu Krastas, Liepiņa un Jurēvica priekšlikums. Arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens: “Balsojumu!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 98. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 8, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Bergmanis. 99. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 99. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 7, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Bergmanis. Tas bija identisks 98. priekšlikumam. Mēs varam pārbaudīt, kā kurš ir balsojis.

100. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 101. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Nav guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, šis ir ēnu ekonomikas punkts. Fiskāli ietilpīgs, jo fiskāli pozitīvs. Pieņemot šos grozījumus, mums būtu iespēja pārtraukt ēnu ekonomiku... kas notiek šobrīd, un domāt par to, lai, piemēram, ēdienu izvadāšanas kurjeri savus pārvadājumus reģistrē ar darba līgumu, nevis ir pašnodarbinātie. Šobrīd viņi to dara kā pašnodarbinātie. Bieži vien zem viena profila to dara vairāki cilvēki, par to arī plašsaziņas līdzekļos ir bijuši sižeti. Daudzi no viņiem nemaksā nodokļus. Arī Valsts ieņēmumu dienests atzina, ka viņiem trūkst kapacitātes to izkontrolēt. Viņi nenoliedz, ka tāda problēma ir.

Tad ir jautājums: mēs vienkārši samierināmies – ai, lai jau viņi! – vai tomēr reaģējam un sakārtojam? Šis ir veids, kā sakārtot, tas neierobežos iespējas nodarbināt ārvalstniekus, bet izslēgs juridisko formu “pašnodarbinātais”. Liela daļa no viņiem nostrādā un pirms nodokļu nomaksas aizlaižas, dodas tālāk.

Ir daudz šādu gadījumu, un man liekas – pienāktos reaģēt. Šis “Nacionālās apvienības” priekšlikums piedāvā to risināt. Tā kā citu risinājumu šai problēmai nav, aicinām atbalstīt to un novērst šo problēmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

R. Bergmanis. Kā jau minēju, šis “Nacionālās apvienības” priekšlikums komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 101. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 29, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 102. – deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 102. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 29, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 103. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 104. – deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 104. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 27, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 105. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 106. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 106. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 27, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 107. – ekonomikas ministra Valaiņa priekšlikums. Nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 107. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 46, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 108. – deputāta Kulberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 109. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 108. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 11, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 109. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lienei Gāterei.

L. Gātere (PRO).

Šī priekšlikuma būtība ir par brīvas pieejas piešķiršanu darba tirgum nevis cilvēkiem ar nepieciešamajām prasmēm, bet tiem, kuri spēj samaksāt. Respektīvi, investīcija ļauj piekļūt Latvijas darba tirgum. Un tas, protams, nav migrācijas politikas mērķis. Es vēlos vērst jūsu uzmanību, ka, atbalstot šo priekšlikumu kopā ar iepriekš atbalstīto priekšlikumu, ar kuru mēs faktiski paplašinām “zelta vīzu” piešķiršanu ar investīcijām fondā, mēs Latvijā veidojam vienu no liberālākajiem režīmiem Eiropā bez skaidra ieguvuma Latvijas sabiedrībai.

Es aicinu balsot “pret” 109. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 109. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 18, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Bergmanis. 110. – deputātu Krastas, Liepiņa un Jurēvica priekšlikums. Ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Jā, līdz ar to nav balsojams.

R. Bergmanis. 111. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! (Starpsaucieni.) Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi, ir priekšlikums – pārtraukums 15 minūtes. (Starpsaucieni: “Jā.”)

Nu 17 minūtes – 15 minūtes pāri...

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi, nu jau ir reģistrējušies 90 deputāti. Nav reģistrējušies 10 deputāti: Edmunds Cepurītis, Ligita Gintere, Edmunds Jurēvics, Aleksandrs Kiršteins, Dmitrijs Kovaļenko, Gunārs Kūtris... neredzu, Inga Priede... redzu, labi, Nauris Puntulis, Leila Rasima un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, tātad pārtraukums līdz pulksten 17.15.

Lūgums nekavēt.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē. Turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Turpinām izskatīt likumprojektu “Imigrācijas likums”.

Esam tikuši līdz 111. priekšlikumam.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Agnesei Krastai.

A. Krasta (JV).

Kolēģi, tā kā šis priekšlikums pēc satura ir līdzīgs iepriekšējam priekšlikumam, ko mēs, iesniedzēji, atsaucām, proti, tas skar ārzemnieku nodarbinātības formas, tikai ir plašāks, tad es gribu pastāstīt, kādu problēmu mēs ar šo priekšlikumu vēlējāmies aktualizēt. Šī problēma joprojām pastāv, un pievērt acis uz to nebūtu pareizi.

Priekšlikums aizliegt trešo valstu pilsoņiem strādāt kā pašnodarbinātajiem izraisīja ļoti plašas diskusijas gan Saeimā, gan publiskajā telpā, bet vienlaikus tas izgaismoja robus imigrantu nodarbinātības kontrolē, jo iestādēm gluži vienkārši nav informācijas un vienotas izpratnes. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā deputāti vienojās, ka šāds mehānisks aizliegums, aizliedzot vienu nodarbinātības formu, nav efektīvākais ceļš. Taču atbildīgajām institūcijām tika doti konkrēti uzdevumi, lai to pēc būtības risinātu. Sadarbībā ar darba devēju organizācijām šobrīd tiek izstrādāta pienācīga uzskaites sistēma, lai Imigrācijas likuma normas tiktu ievērotas un ārvalstu studenti nepārsniegtu likumā noteiktās darba stundas.

Lai novērstu situāciju, ka iestādes strādā atrauti, tiks risināta arī datu apmaiņa starp Valsts ieņēmumu dienestu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un Pārtikas un veterināro dienestu, nodrošinot pilnīgu šo strādājošo kontroli un identificējamību. Tāpat arī ir uzsāktas sarunas ar platformu īpašniekiem, pieprasot ieviest stingru darba laika stundu uzskaiti un papildu autentifikāciju, lai regulāri pārbaudītu strādājošo identitāti un darba atļaujas.

Princips ir pilnīgi skaidrs – studentiem ir jāmācās, darbiniekiem ir jāstrādā, un pašnodarbinātie studenti nedrīkst atrasties tādā kā pelēkajā zonā, izmantojot studiju vīzas, lai pilna laika režīmā strādātu par kurjeriem. Institūcijām ir dots skaidrs uzdevums un laiks šo sistēmu sakārtot. Ja šī uzraudzība tomēr netiks nodrošināta īsā laikā, tad droši vien būs jāatgriežas pie šī jautājuma jau stingrākā formā.

Vienlaikus, protams, šajā Imigrācijas likumā ir daudz citu izmaiņu, kas imigrācijas politiku padarīs krietni, ievērojami stingrāku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

R. Bergmanis. Paldies Krastas kundzei par to, ka viņa paskaidroja, kādas bija debates komisijā, ļoti precīzi iezīmējot to, ka no atbildīgajām institūcijām mēs gaidām šī jautājuma sakārtošanu un ceram, ka tas tiks izdarīts tuvākajā laikā. Un, kā jau minēju pirms pārtraukuma, šis ir ļoti līdzīgs priekšlikums tam, ko JAUNĀS VIENOTĪBAS deputāti atsauca.

Arī šis – frakcijas “Nacionālā apvienība” – priekšlikums komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens: “Nē, balsojumu!”)... Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 111. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 21, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 112. – deputāta Dombravas priekšlikums. Arī neguva atbalstu komisijā. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 112. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 22, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 113. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 114. – deputāta Šnores priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 115. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 115. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 115. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 4, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

R. Bergmanis. 116. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Kalēja priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lienei Gāterei.

L. Gātere (PRO).

Šis priekšlikums paredz, ka agrīnās integrācijas programmas jāapgūst personām, kas Latvijā pavada vismaz trīs gadus. Šobrīd atbalstītajā versijā noteikts 18 mēnešu slieksnis. Pienākums apgūt agrīnās integrācijas programmu ir samērīgs tikai tad, ja personai ir ilgtermiņa saikne ar valsti, un 18 mēneši (pusotrs gads) šādu saikni vēl neveido. Integrācijas politika ir jāfokusē uz tiem, kas plāno palikt ilgāk Latvijā. Pretējā gadījumā mēs savus resursus izmantojam neefektīvi. Trīs gadu slieksnis ir daudz sabalansētāks. Papildus šāds regulējums mazina arī Latvijas konkurētspēju talantu piesaistē. Uz to uzmanību ir vērsuši arī jaunuzņēmumi. Cilvēki izvēlēsies tās valstis, kur noteikumi ir elastīgāki. Jaunuzņēmumos augsta mobilitāte ir norma. Bieži vien darbinieki kādā valstī neuzturas ilgāk par pusotru līdz diviem gadiem.

Aicinu atbalstīt 116. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Patmalniekam (Starpsauciens.)...

Tātad debates slēdzu.

R. Bergmanis. Kā jau teicu, šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 116. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 44, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 117. – deputātes Gāteres priekšlikums. Arī nav atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 117. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 44, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 118. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Arī nav guvis atbalstu komisijā. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 118. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 30, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 119. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 120. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 120. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 25, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 121. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 122. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Kalēja priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 122. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 52, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 123. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 124. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 125. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 127. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 126. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 127. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 127. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 128. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 129. – ministra Kozlovska priekšlikums. Arī ir guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 130. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 130. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 28, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 131. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 132. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Arī 133. – Kozlovska kunga priekšlikums. Arī ir guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Arī 134. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Arī ir guvis atbalstu komisijā.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 135. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 136. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 137. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 138. – tiesībsardzes Palkovas priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 138. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 13, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 139. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 140. – arī iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Arī ir guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Arī 141. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 142. – deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 143. – deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 144. – deputāta Dombravas priekšlikums. Arī nav guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 145. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 146. – deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 147. – deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Arī 148. – deputāta Dombravas priekšlikums. Arī nav guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 149. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 158. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 150. – deputāta Kulberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 158. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 151. – Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Uršuļska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 158. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 152. – ekonomikas ministra Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 153. – arī ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 154. – ekonomikas ministra Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 155. – deputāta Kulberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 158. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 156. – deputāta Kulberga priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 157. – deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 157. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 25, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts,

R. Bergmanis. 158. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Līdz ar to esam izskatījuši visus 158 priekšlikumus likumprojekta “Imigrācijas likums” trešajam lasījumam. (Aplausi.)

Aicinu Saeimu nobalsot par šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Imigrācijas likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 17, atturas – nav. Likums pieņemts.

R. Bergmanis. Paldies visiem, kas bija iesaistīti šī pietiekami apjomīgajā likumprojekta apspriešanā. Bet ar to jau vēl nebeidzas...

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums”, trešais lasījums.

Iesniegti 19 priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

Kozlovskas kundze, jūs vēlaties debatēt? (Starpsaucieni.)

R. Bergmanis (AS).

Strādājam ar likumprojektu “Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums” trešajā lasījumā.

Šim likumprojektam uz trešo lasījumu netika saņemts tik daudz priekšlikumu kā iepriekšējam.

Saņemti 19 priekšlikumi.

Virzīsimies pēc kārtas ar visiem priekšlikumiem, kurus izskatīja komisija.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 2. – deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens: “Balsojam!”)... Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 24, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 3. – arī deputāta Dombravas priekšlikums. Arī nav guvis atbalstu komisijā. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsojam par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 26, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 4. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 6. – deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 16, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 7. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 10. – deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 33, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 11. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 12. – deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 28, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 13. – deputāta Dombravas priekšlikums. Arī šis priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 26, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 14. – arī deputāta Dombravas priekšlikums. Arī neguva atbalstu komisijā. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 32, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 15. – deputāta Dombravas priekšlikums. Arī nav guvis atbalstu komisijā. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 29, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 16. – arī deputāta Dombravas priekšlikums. Arī neguva atbalstu komisijā. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 31, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 17. – deputāta Dombravas priekšlikums. Arī nav guvis atbalstu komisijā. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 32, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 18. – deputāta Dombravas priekšlikums. Arī nav guvis atbalstu komisijā. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 33, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. Un 19. – noslēdzošais – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus šajā likumprojektā uz trešo lasījumu iesniegtos priekšlikumus.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

R. Bergmanis. Liels paldies par darbu. Tiešām visiem – paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Klīnisko universitātes slimnīcu likums”, otrais lasījums.

Iesniegts 71 priekšlikums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Andris Bērziņš.

A. Bērziņš (ZZS).

Pirmām kārtām paldies, ka devāt iespēju šodien komisijas vārdā prezentēt šo likumprojektu. Es gribu pateikt paldies komisijas deputātiem, tiem, kas strādāja ilgi un dikti, tiem, kas tiešām strādāja pie šī likumprojekta. Es gribu teikt paldies ārstiem, jaunajiem ārstiem, ārstiem profesoriem, akadēmiķiem, kas piedalījās šī dokumenta tapšanā, paldies augstskolu rektoriem. (Starpsauciens: “A man?”) Tev īpašs paldies. (Smiekli.) Arodbiedrībām, kā arī visiem interesentiem, kuriem bija dota iespēja piedalīties šī likumprojekta tapšanā, kuri varēja būt likuma iniciatori... piedāvāt. Un bija interesanti priekšlikumi. Mēs komisijā neatteicām. Skatījāmies. Ja bija nepieciešams, priekšlikumus skatījām Sociālo un darba lietu komisijā.

Bet drusku par vēsturi. 2016. gada decembrī Ārstniecības likumā tika izdarīti grozījumi pirmo reizi un tika iestrādāts, ka... Tas bija pavisam jauns, ko universitātes toreiz lūdza, – normatīvajos aktos tika noteikts paaugstināts koeficients trijām klīniskajām universitāšu slimnīcām. Nākamais posms, kas toreiz neizdevās... nesaukšu... tur bija mums pazīstami ministri... nākamais posms mums bija drusku, drusku vēlāk, kurš arī neizdevās. Un šis ir trešais piegājiens – ar šo likumu.

Ko es gribēju teikt – ka šis likums... Lai neuztrauktos par fiskālo ietekmi... Likums stājās spēkā 2016. gadā... tika pieņemts, bet tā pavisam sāka darboties 2020. gadā, jo tika dota iespēja sakārtot finansiālo daļu. Arī tagad šajā likumā būs divi pavadošie dokumenti, kas ir saistīti ar finanšu likumu. Otrs ir šī likuma stāšanās spēkā. Tā ka tīri diskutabli jautājumi. Varēs diskutēt, kā un kurā laikā tie varētu stāties spēkā un cik... tam likumam varētu būt finanšu ietekme.

Es vienkārši gribētu pateikt šos dažus jautājumus, pirms mēs sākam skatīties likumprojektu, jo iespēja izteikt priekšlikumus mums būs arī trešajā lasījumā. Es nedomāju, ka mums pašlaik vajadzētu uztraukties, ka pēkšņi vai nu šinī budžetā, vai nākamā gada budžetā būs kaut kādas lielas fiskālās izmaiņas. Tās būs, tās prasīs... izmaiņas. Uz šodienu ir tā, ka uz trijām slimnīcām varētu būt pie 100 miljoniem, varbūt mazāk, bet to skatīs tad, kad nāks finansēšanas likums. Šis ir jumta jautājums, un tas ir solis uz priekšu. Vai nu mēs izdarīsim soli uz priekšu – mēģināsim kaut ko darīt šajos jautājumos un sakārtot trīs klīniskās universitāšu slimnīcas –, vai paliksim tur, kur esam, sakot: mēs atkal nevaram, kādreiz varbūt kāds kaut ko mēģinās darīt.

Tāpēc es saku paldies. Pie tam es gribu teikt paldies komisijas deputātiem. Mums bija vienošanās, ka lielo politiku, tādu, kas ir hrestomātiskā politika, atmetam nost. Mēs pārejam tikai uz to, kas ir gan pozīcija, gan opozīcija.

Tagad es gribu sākt skatīt 71 priekšlikumu.

1. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Līgas Āboliņas priekšlikums. Precizē likumprojekta nosaukumu “Klīnisko universitāšu slimnīcu likums”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 2. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar terminu definīcijām. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 3. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Izsaka likumprojekta 1. pantu. Likuma mērķis jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Likuma mērķis ir skaidrs, un, ja mēs izlasām, tas ir cēls un labs. Bet es šeit tā kā mēģināšu parādīt paralēles starp, piemēram, Sporta likumu, kurā papildus uzreiz, ja veicam izmaiņas, mums ir Valsts sporta fonda likums, kurā mēs nosakām, kā to finansēsim, kādi ir pamatprincipi.

Kas šobrīd notiek? Mēs, atbalstot šo likumprojektu... Bērziņa kungs jau teica – mēs skaidri zinām, ka ir vajadzīgs finansējums. Un tas finansējums nav miljons, nav 10 miljoni, tas ir tuvu 100 miljoniem. Līdz ar to, ja mēs runājam par mērķi, jā, tas ir cēls un labs. Bet es šajā likumprojektā nevienā vietā neredzu, kur mēs ņemsim naudu. Mēs tagad dibināsim klīniskās universitāšu slimnīcas un uzdosim par pienākumu tās uzturēt, teiksim, universitātēm? Mēs jau šobrīd labi apzināmies, ka augstākās izglītības iestādes, zinātniskās universitātes, nevar dot pilnvērtīgu atbalstu zinātnei, augstākajai izglītībai.

Bet šajā gadījumā mēs atbalstām likuma mērķi. Lēmums ir labs, cēls. Bet man neviens nav pateicis – kā mēs finansējam? Tie, kas atbalsta šo likumprojektu, lūdzu, atnāciet un parādiet stratēģiju, ceļu, no kurienes mēs pēc gada, diviem gadiem atradīsim valsts budžetā 100 miljonus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Bērziņš. Paldies. Mēģināšu atbildēt.

Protams, tas būs ļoti nopietns nākamā sasaukuma jautājums. Mums noteikti vajadzēs izdarīt arī varbūt nepatīkamas izmaiņas. Protams, papildu naudu diezgan grūti būs dabūt. Mums būs jāskatās obligātās veselības apdrošināšanas jautājums – vai mēs gribam, vai negribam –, kāda būs forma. Tai ir jābūt, protams, ļoti humānai. Pensionāri... tā nebūtu. Bērni... nebūtu. Un vēl... grupas. Tā bija uzsākta.

Es negribu attīstīt šo jautājumu, jo man nav pašlaik tāda uzdevuma. Te ir vienkārša atbilde, no kurienes mēs vēl varētu papildu līdzekļus ņemt. Tai ir jābūt ļoti gudri izdomātai. Bet tas jau ir nākamības jautājums. Mums ir jāpieņem jautājums, kas ir saistīts ar šīm slimnīcām. Nu, nebūs pēc diviem trijiem gadiem, bet tas paliks, tas būs uzmanības centrā, ka mums šo likumu vajag realizēt.

Tika atbalstīts... 3.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 4. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts 3. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 5. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts 3. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 6. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Izsaka likumprojekta 2. pantu “Likuma darbības joma” jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 7. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Līgas Āboliņas priekšlikums. Izsaka likumprojekta 3. pantu “Slimnīcas juridiskais statuss” jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 8. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts 7. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 9. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Precizē likumprojekta 4. pantu “Klīniskās universitātes slimnīcas noteikšanas kritēriji”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 10. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts 9. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 11. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Izsaka 5. panta “Slimnīcas statusa noteikšana” pirmo daļu jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 12. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt 5. panta trešo un ceturto daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 13. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Precizē likumprojekta 6. pantu “Slimnīcas autonomās funkcijas”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 14. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts 13. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 15. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 17. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 16. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 17. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Izsaka likumprojekta 7. pantu “Slimnīcas uzdevumi” jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 18. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 19. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Izsaka likumprojekta 8. pantu “Slimnīcas attīstības stratēģija” jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 20. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Papildina likumprojekta 9. pantu “Slimnīcas pārvaldes institūcijas” ar jaunu... otro daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 21. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Precizē likumprojekta 10. pantu “Slimnīcas darbības pārraudzība”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 22. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 24. – komisijas priekšlikumā. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Kolēģi, es lūdzu – mazliet klusāk!

A. Bērziņš. 23. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 24. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 24. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Izsaka 11. pantu “Padomes statuss un uzdevumi” jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 25. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Līgas Āboliņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 28. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 26. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 28. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 28. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Izsaka likumprojekta 20. pantu “Padomes sastāvs” jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 29. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Precizē likumprojekta 13. pantu “Padomes darba organizācija”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 30. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Precizē likumprojekta 14. pantu “Kopsapulce”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 31. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Precizē likumprojekta 15. pantu “Ģenerāldirektors un viņa vietnieki”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 32. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Precizē likumprojekta 16. pantu “Slimnīcas nolikums”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 33. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Precizē likumprojekta 17. pantu “Slimnīcas struktūrvienības un filiāles”.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 34. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 35. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Izsaka likumprojekta 18. pantu “Slimnīcas līdzdalība citās juridiskajās personās” jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 36. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 37. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Izsaka likumprojekta 19. pantu “Slimnīcas īpašums” jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 38. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 39. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 39. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Izsaka likumprojekta 20. pantu “Slimnīcas nekustamā īpašuma attīstības plāns” jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 40. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Izsaka VII nodaļas nosaukumu jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 41. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Līgas Āboliņas priekšlikums. Precizē likumprojekta 21. pantu “Atlīdzības noteikšana un izmaksa”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 41. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Precizē 21., piedodiet...

Sēdes vadītāja. 42.

A. Bērziņš. 42. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Precizē likumprojekta 22. pantu “Slimnīcas personāla tiesības un pienākumi”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 43. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Līgas Āboliņas priekšlikums. Izslēdz likumprojekta 23. un 24. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 44. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 43. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 45. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts 43. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 46. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Precizē un papildina 23. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 47. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 49. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 48. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 49. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 49. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Izsaka likumprojekta 24. pantu (līdzšinējo 26. pantu) “Slimnīcas finanšu resursi” jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 50. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 52. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 51. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 52. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 52. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Izsaka likumprojekta 25. pantu “Valsts finansējums” jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 53. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 54. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 54. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Izsaka likumprojekta 26. pantu “Slimnīcas maksas pakalpojumi” jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 55. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 56. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 56. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Likumprojekts papildināts ar jaunu 27. pantu “Slimnīcas cita saimnieciskā darbība”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 57. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 58. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Izsaka likumprojekta 26. pantu (līdzšinējo 29. pantu) “Pārskati par slimnīcas darbību” jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 59. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 61. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 60. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 61. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 61. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Izsaka likumprojekta 29. pantu “Slimnīcas sadarbība izglītības un zinātnes jomā” jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 62. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 64. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 63. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 64. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 64. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Izsaka 30. pantu “Slimnīcas uzdevumi izglītības jomā” jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 65. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 66. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 66. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Papildina likumprojektu ar jaunu 31. pantu “Slimnīcas uzdevumi zinātniskās darbības jomā”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 67. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 61. un 69. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 68. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 66. un 69. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 69. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Izslēdz 32. un 33. pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 70. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Paredz papildināt likumprojekta 33. pantu (līdzšinējo 35. pantu) “Administratīvie akti un faktiskā rīcība”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 71. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Izslēdz likumprojekta pārejas noteikumu 14. punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Klīnisko universitātes slimnīcu likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Bērziņš. 9. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 9. jūlijs. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Bērziņš. Es tiešām izsaku jums lielu paldies, neskatoties uz dažādajām rīta sarunām, pārrunām... Es (Starpsauciens.)... katrā gadījumā tas nav mums, bet uz nākotni, un cerēsim, ka tiks realizēts. Pie tam likums pats par sevi neko nerealizēs. Būs vajadzīgas finanses, un būs ļoti svarīgi tie, kas finansēs. Vēl, protams, trešais lasījums.

Gribu teikt milzīgu paldies... tiešām, kolēģi... tas negāja caur Ministru kabinetu. Gribu teikt lielu paldies Veselības ministrijai, kas strādāja pie šī likumprojekta, un visām darba grupām, kas ir bijušas... Un vēl milzīgs paldies mūsu Juridiskajam birojam, īpaši Daigai Dambītei, kas ir nomocījusies līdz beidzamajam... Godīgi sakot, ar nelieliem resursiem un ātri esam nonākuši līdz otrajam lasījumam.

Ļoti ceru, ka mēs varēsim virzīties uz priekšu. Un negribas, lai jūs satrauktos, ka varētu būt kāda cūcība fiskālajā telpā.

Paldies jums.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Esmu pagodināts ziņot gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, gan deputātu iesniedzēju grupas vārdā.

Likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” primāri paredz divus galvenos punktus. Dējējvistu turēšana sprostos, tai skaitā kombinētajās sistēmās, ir aizliegta – tas ir viens punkts. Un otrs punkts – likums pēc būtības stājas spēkā 2032. gada 1. janvārī, tādējādi dodot nozarei apmēram sešarpus gadus, lai pārkārtotos. Atšķirība no līdzīga likumprojekta, kas jau ir bijis Saeimas darba kārtībā, ir tā, ka iepriekš bija 2030. gads, tagad ir 2032. gads.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu 27. maijā – četri deputāti to atbalstīja, seši atturējās un divi nepiedalījās. Bet ir viens būtisks fakts – kas ir mainījies kopš šī likumprojekta izskatīšanas komisijā – 5. jūnijā, pagājušā nedēļā, Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija un dzīvnieku aizsardzības organizācija “Dzīvnieku brīvība” parakstīja sadarbības memorandu. Šis memorands paredz pakāpenisku atteikšanos no dējējvistu turēšanas sprostos, aicinot aizliegt dējējvistu turēšanu sprostos Latvijā un nosakot pārejas periodu līdz 2032. gada 1. janvārim – attiecīgi identiskam termiņam kā piedāvātajā likumprojektā –, ja tiek nodrošināti atbilstoši atbalsta mehānismi nozares transformācijai. Savukārt, ja šāds atbalsts nav pieejams un šī likumprojekta tālākajā izskatīšanas gaitā būtu jārunā par atbalsta mehānismiem, pārejas periods būtu līdz 2035. gada 1. janvārim.

Kopumā dējējvistu turēšanas sprostos aizliegumam ir ievērojams sabiedrības atbalsts. Iniciatīvu “Brīvību vistām” ir parakstījuši vairāk nekā 32 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. To atbalsta Latvijas Olu ražotāju asociācija, kuru es tikko jau pieminēju, un faktiski visas vadošās dabas un dzīvnieku aizsardzības organizācijas Latvijā. Arī lielākie uzņēmumi – “Balticovo”, “Alūksnes putnu ferma” –, kas kopumā kontrolē apmēram 95 procentus olu ražošanas Latvijā, publiski ir apņēmušies atteikties no sprostiem līdz 2028., 2029. gadam.

Faktiski šī likumprojekta grūdiens ir nepieciešams atlikušajiem nozares dalībniekiem, viņu pārkārtošanās atbalstam un, protams, visiem tiem, arī starptautiskajiem uzņēmējiem, kas plāno šajā nozarē investēt Latvijā, ņemot vērā eksporta veiksmes stāstu, kas ir “Balticovo” un “Alūksnes putnu fermai”.

Likumprojektam ir pievienots arī pētījums – ekonomiskā analīze par dējējvistu sprostu aizlieguma ietekmi Latvijā. Nocitēšu pāris galveno secinājumu, kas mazliet iezīmē nozares kontekstu.

Latvija ir olu un olu produktu neto eksportētāja ar ļoti augstu pašpietiekamību un ieņem otro vietu pasaulē olu eksporta apjomā uz vienu iedzīvotāju. Tie ir 2024. gada dati. Sabiedrības vairākums gan Eiropā, gan Latvijā ir pret dējējvistu turēšanu sprostos. Arī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde rekomendē no šīs prakses atteikties. Apmēram 85 procenti mazumtirgotāju Latvijā un 90 procenti Eiropā, kas ir mūsu primārais eksporta tirgus, vai nu jau ir atteikušies no sprostos dētām olām, vai plāno pabeigt pāreju līdz šī gada beigām.

Olu ražošana Latvijā ir augsti koncentrēta. Ir divi flagmaņi – “Balticovo” (sastāda apmēram 80 procentus no nozares kopapjoma) un “Alūksnes putnu ferma” (apmēram 15–17 procenti). Protams, lielāko daļu savas produkcijas viņi eksportē.

Abi lielie spēlētāji, reaģējot uz pieprasījuma izmaiņām Eiropas tirgos, jau būtiski investē pārejā uz bezsprostu sistēmām. “Balticovo” gadījumā tās ir investīcijas vairāk nekā 100 miljonu eiro apjomā. Pagājušajā nedēļā... nē, atvainojiet... tieši vakar “Balticovo” Iecavā atklāja 120 miljonu vērtu olu ražošanas kompleksu, kas pilnībā pielāgots ārpus sprostu turēšanas principiem. Līdz ar to jau iezīmējas tas, ka mūsu nozare efektīvi pārkārtojas. Daudzi no uzņēmumiem ir spējīgi piesaistīt arī starptautisku kapitālu.

Līdz ar to mums ir jāatrod veids ar likuma spēku un mūsu rīcībā pieejamiem atbalsta instrumentiem, lai arī pārējos tirgus dalībniekus motivētu atteikties no sprostražošanas sistēmām.

Kas ir svarīgi, ja runājam tieši par atbalsta mehānismiem? Domāju, tālāk strādājot ar šo likumprojektu, noteikti būtu iespēja runāt par dažādiem atbalsta instrumentiem, tai skaitā domājot par jauno Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, un Zemkopības ministrijai kā nozares atbildīgajai institūcijai ir iespējas šajā plānošanas periodā piešķirt papildu atbalstu. Atbalsts kredītprocentu segšanai, atlaides lielajiem kapitālieguldījumiem, Eiropas Savienības esošo fondu līdzekļi, “Altum” aizdevumu programma ar kapitāla atlaidi – tas viss šobrīd jau pieejams.

Kopumā pētījumā ir aplēsts, ka transformācijas izmaksas 6 procentiem nozares kapacitātes varētu būt apmēram 10–15 miljonu apmērā. Šis patiešām ir stāsts par politisko gribu. (Starpsaucieni.) Mēģinu iezīmēt šī likumprojekta pamatojumu.

Sēdes vadītāja. Briškena kungs, tas ir komisijas viedoklis?

K. Briškens. Es jau sākumā minēju, ka runāju komisijas vārdā, ieskicējot argumentus, kas izskanēja komisijā, un vienlaikus ziņoju arī kā deputātu grupas pārstāvis. (Starpsauciens: “Tā nevar!”)

Sēdes vadītāja. Briškena kungs, ja jūs vēlaties diskutēt, jums jāpiesakās debatēs.

K. Briškens. Labi, kolēģi, tālāk. Otrs apsvērums.

Komisijas darbā piedalījās Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, “Zemnieku Saeima”, arī olu nozares pārstāvji, “Balticovo” pārstāvji. Mēs dzirdējām argumentus no visām pusēm.

Jā, atsevišķiem nozares spēlētājiem bija zināma skepse par nepieciešamību šāda veida prasības ietvert likumā. Pieņemu, ka deputātus, kuri atturējās attiecībā uz šo likumprojektu, iespējams, pārliecināja šie argumenti. Bet sākumā es akcentēju, ka papildus tam, kas izskanēja komisijā, ir nācis šis memorands, kuru parakstījušas “Dzīvnieku brīvība” un nozares asociācija. Asociācija, pārstāvot visus olu ražotājus, nepārprotami signalizē, ka šāda veida aizliegums ir atbalstāms, un rēķinās ar to, ka valsts identificēs instrumentus, lai varētu transformēties.

Mēs komisijā, protams, diskutējām arī par to, kas ir nepieciešamie atbalsta instrumenti, lai palīdzētu arī mazajiem...

Sēdes vadītāja. Briškena kungs!

K. Briškens.... ražotājiem, kas mēģina...

Sēdes vadītāja. Briškena kungs, jums ir jārunā komisijas vārdā un jāmin argumenti, kas tika minēti komisijā.

K. Briškens. Es šobrīd mēģinu izstāstīt gan no vienas puses, gan otras puses, kas izskanējis debatēs. (Zālē troksnis.) Labi, kolēģi...

Sēdes vadītāja. Jūs varat pieteikties debatēs, ja vēlaties izteikt savus personīgos argumentus.

K. Briškens. Es tūlīt noslēgšu...

Deputātu grupas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, turpinot darbu pie kompensācijas, atbalsta mehānismiem. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Komisija to noraidīja! (Zālē troksnis.)

K. Briškens. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vienu sekundīti!

Briškena kungs, jūs pārkāpjat Saeimas kārtības rulli, jo jums ir jāpauž viedoklis tikai un vienīgi komisijas vārdā. Personīgo viedokli jūs varat paust, piesakoties debatēs.

Komisija šo likumprojektu noraidīja. (Starpsauciens: “Tieši tā!”)

K. Briškens. Es mēģināju atspoguļot abu pušu argumentus.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Domājot par šī likumprojekta ideju, es atbalstu to, ka mums ir jāiet prom no sprostiem, bet es nevaru atbalstīt likumprojektu tās kārtības dēļ, kā mēs to darām.

Tas, ko mēs redzam... arī SKDS pētījumu un to, ka 56 procenti iedzīvotāju labprāt aizliegtu vistu turēšanu sprostos... tam ir jāatspoguļojas balsojumā ar maku... veikalu plauktos. Un tā tas notiek. Tā ir piedāvājuma un pieprasījuma... principā tas nosaka būtību, vai uzņēmējs ražos vai neražos šādā veidā.

Ar likumu noteikt ražošanas veidu, manuprāt, nav īsti pareizi. Pareizāk būtu, ka to regulē tirgus. Un, ja mēs paskatāmies tendences, kas šobrīd notiek, tad tas ir tikai laika jautājums, kad nozare aizies prom no sprostiem – katrs iesaistītais spēlētājs savā ātrumā. Un mums tas ir jāņem vērā. Jā, daudzas veikalu ķēdes ir pateikušas: mēs atsakāmies tirgot sprostos dētās olas. Bet kas notiek brīdī, kad ir iztrūkums? Šīs pašas ķēdes atsāk tirgot sprostos dētās olas, jo ir iztrūkums.

Mums jāpaskatās arī pieredze, kas notiek, kad ir pēkšņs pieprasījums pēc kāda produkta, tā trūkst... degviela... redzam, kā cenas skrien augšā. Mēs to piedzīvojām ar griķiem. Griķiem cenas uzskrēja par 50, 100, pat 200 procentiem, tāpēc ka bija iztrūkums. Tajā brīdī, ja mēs izņemam vienu segmentu un nevaram to nodrošināt, iedzīvotājiem būs stipri jāpārmaksā par produktu, kurš ir, bet mēs to aizliedzam.

Mēs šobrīd aizliedzam Latvijā ražot, bet tai pašā laikā mums ir jāpaskatās, ko dara apkārtējie kaimiņi, it sevišķi lielie kaimiņi. Polijā 70 procenti no ražotajām olām ir tieši sprostos dētās olas. Viņi neveido šo pārslēgšanos tik strauji, kā Latvija to ir izdarījusi. Lielie spēlētāji Latvijā, kas būvē jaunas fermas, visi būvē atvērtā tipa fermas. Principā es nezinu nevienu gadījumu pēdējo piecu gadu laikā, kad kāds būtu būvējis... lai ražotu sprostos dētas olas. Tas nozīmē, ka tas notiks pats par sevi.

Kādēļ šis likumprojekts ir noraidīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā? Es domāju, to apsvērumu dēļ, ka procesam ir jānotiek dabiski, nepiespiesti. Tā ir brīvība izvēlēties.

Gribu teikt lielu paldies organizācijām, kuras aizstāv vistas, lai viņas varētu justies brīvāk, un tādā veidā tiek pievērsta sabiedrības uzmanība. Es domāju, vēl pirms pāris gadiem lielākā daļa cilvēku nezināja, ko nozīmē uz olām uzrakstītie cipariņi. Šobrīd, ar šīm akcijām izglītoti, jau zina, un cilvēks sāk skatīties, ko izvēlēties. Tie 56 procenti, kas grib aizliegt, var droši iet veikalā un izvēlēties attiecīgas olas, jo cena atšķiras. Tā ir tā lielākā lieta.

Ja mēs kaut ko aizliedzam, var veidoties deficīts, tad ļoti būtiski ceļas cenas. Mēs varam nonākt situācijā, ka tajos brīžos, kad ir iztrūkums, mums jālūdz ievest olas no Polijas, kas būs sprostos dētās, lai nodrošinātu, ka nav deficīta. Tāpēc, manuprāt, šis galīgi nav pareizais veids, kā rīkoties, – atbalstot šo likumprojektu.

Tāpēc es pats atturēšos un aicinu arī jūs balsojumā atturēties. Konkurence un pats tirgus sakārtos šo nozari, un iespējams, ka jau 2032. vai 2035. gadā šādu olu veikalu plauktos vairs nebūs vai mēs tās vienkārši nepirksim. Tā ir pareiza lietu kārtība – pieprasījums diktē piedāvājumu. Un tā tam būtu jābūt. Mums politiski nav jāiejaucas un jānosaka ar likumu, kā uzņēmējiem ražot. Uzņēmēji paši redz, kāds ir pieprasījums, un to arī ražo.

Aicinu, tāpat kā es to darīšu, atturēties un neatbalstīt šo likumprojektu.

Paldies. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Kolēģi! Laikam jāsāk ar to, ka es personīgi un, domāju, lielākais vairums no mums, protams, atbalsta to, ka vistas netiek turētas sprostos. Šobrīd mēs to vislabāk varam izdarīt, pērkot olas no tām saimniecībām un tām kompānijām, arī lielajām, kuras ražo ārpus sprostiem dētas olas, kuru vistas ir brīvā turēšanā.

Es personīgi pērku olas laukos no cilvēkiem, par kuriem zinu, ka viņu vistiņas skraida pa pagalmu, arī uzkāpj uz mēslu čupas, parokas pa krūmiem... Tās ir tās pareizās olas. Man liekas, sabiedrība kopumā... bijušas dažādas aptaujas, arī Skds aptaujas... absolūti lielākā daļa sabiedrības uzskata, ka vistām nav jābūt sprostos.

Un te sākas nākamā daļa. Ja mēs paskatāmies uz nozari... ir divi lieli uzņēmumi, un ir kaut kādi vidējie un daudz mazo. Divi lielie uzņēmumi, kas sastāda absolūti lielāko daļu nozares – “Balticovo” un “Alūksnes putnu ferma” –, jau šobrīd pāriet uz bezsprostu turēšanu. “Balticovo” jau vairāk nekā 50 procentu savu vistu tur... varbūt ar jauno investīciju, kuru minēja... ka vakar bija atklāšana... būs vēl vairāk. “Alūksnes putnu fermā” 70–80 procenti no visām vistām tiek turētas brīvi – bez sprostiem. Tas nozīmē, ka nozare pati iet... Visiem mazajiem ražotājiem, kas pārdod nelielos daudzumos (varbūt tās ir ap 500, 1000 vai 2000 vistām), arī ir bezsprostu turēšana. Kad jūs aizbraucat uz tirdziņiem un pērkat olas... tā ir bezsprostu turēšana.

Tātad faktiski paliek dažas vidējās saimniecības. Tāpēc, piemēram, es nesaprotu, kāpēc ir vajadzīgs šāds likumdošanas grūdiens, kas faktiski veido birokrātiju – būs kaut kādas kontroles – un uzliek pienākumus, ja pati nozare pāriet...?

Ja runā par lielajiem uzņēmumiem – tiem vienkārši ir jāpāriet... Ko ir pateikuši lielveikali? Lielveikali nepirks un netirgos olas, kuras ir turētas sprostos. Nozare pati sakārtojas.

Man liekas, šajā brīdī, ja es tā skatos, tā ir tāda kampaņa, kas daļēji ir saistīta ar politiku. Un mūsu kolēģi “progresīvie” to ļoti labi izmanto priekšvēlēšanu laikā. Nevalstiskās organizācijas, kuras atbalsta vistu brīvo turēšanu un ir pret sprostiem, veido akciju... un uzreiz “progresīvie” pieslēdzas. Saeimā parādās likumprojekti... viņi kopā iet ārā pie protestētājiem. Jautājums – vai vispār šī nav slēptā kampaņa? Varbūt KNAB vajadzētu to papētīt. Domāju, to finansējumu, kas tagad iet “Radio Skonto”... vajag pieskaitīt “progresīvo” kampaņai.

Parunāsim vēl par nozari. Ja mēs, piemēram, aizliedzam... pieņemsim, ka likums tiek pieņemts – aizliedzam... kas notiek tālāk? Veikalu plauktos būs olas, kuras tiks ievestas no trešajām valstīm. Ja paskatāties uz kastītes – kas tur ir rakstīts? Rakstīts, ka olas ir no vistām, kuras turētas neatbilstoši Eiropas Savienības labturības standartiem. Maziņiem burtiņiem ir uzrakstīts. Izlasiet uzmanīgi! Tas nozīmē, ka veikala plauktā ir olas no vistām, kuras faktiski tur mazos padomju laiku būros, kuri vispār neatbilst nekādiem standartiem. Tās ir turpat blakus. Cik maksā? 1,90 eiro? Laikam lētākās olas. Cik maksā tās, kas mums tiek pārdotas...? 3,50, pat pāri četriem eiro. Iedomājieties, kāda cenu starpība! Ja mēs paskatāmies, kuras olas pērk... mums zemo cenu grozā ir šīs trešo valstu olas.

Tāpēc man liekas, ka tas nav pareizi. Ja mēs pieņemam šādu aizliegumu, tad, lūdzu, pieņemam arī aizliegumu tirgot olas, kuras ir ievestas no trešajām valstīm, arī Eiropas Savienībā – no citām valstīm, kur vistas ir turētas būros. Tā nedrīkst būt, ka mēs graujam savus uzņēmumus.

Ko vēl gribu teikt... Briškena kungs pieminēja kaut ko par memorandu. A jūs izlasiet to parakstīto memorandu! Tas neatbilst šim likumprojektam. Es vēl šorīt sazvanījos ar asociāciju, un asociācija teica: nē, memorandā ir citi gadskaitļi, un ir savādāk pateikts, ne tā, kā šajā likumprojektā. Ja asociācija apstiprina... klausieties... atkal publiskajā telpā parādās... nē – memorands... un visi piekrīt. Jā, nozare konceptuāli piekrīt, bet ir milzīga atšķirība... kas ir rakstīts uz papīra.

Tāpēc es tiešām neatbalstu. Ir jāsaskata, ka šī lielā kampaņa, kas ir publiskajā telpā, ir, starp citu, koordinēta, dažādu starptautisko organizāciju, kas atbalsta nedzīvnieku proteīnu barību, koordinēta. Tas jāņem vērā. Paskatieties, kas ir kampaņas finansētāji! Tās ir lielas multinacionālas kompānijas, kuras runā par nedzīvnieku izcelsmes proteīnu un vēlas ielauzties tirgū. Tāpēc, es domāju, vajadzētu papētīt, kas ir “Dzīvnieku brīvības” sponsori un kā tas viss saistās kopā ar politiku.

Viena lieta, ko vēl gribu minēt, – komisija tomēr nolēma šo likumprojektu neatbalstīt. Aicinu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju rūpīgi pārdomāt, vai par ziņotājiem deleģēt tādus deputātus, kuri faktiski nepauž komisijas viedokli. Viņi pauž personīgo viedokli, un tas ir pretrunā Kārtības rullim. Faktiski Briškena kungs pārkāpa Saeimas kārtības rulli, tāpēc ka pauda personīgo viedokli, nevis to, ko deputāti komisijā bija lēmuši un kā deputāti bija balsojuši.

Tāpēc, šo visu saliekot kopā... vēlreiz padomājam par saviem ražotājiem! Atbalstām tos, kas iet šai virzienā... pārkārtos savu ražošanu. Pērkam olas no Latvijas vietējiem ražotājiem, nepērkam olas no trešajām valstīm! Un noraidām šodien šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šodien mēs jau runājām par dzīvniekiem. Dzīvnieki ir dzīves būtnes, un mūsu uzdevums ir tiem dzīvniekiem, par kuriem mēs rūpējamies un kurus mēs izmantojam, nodrošināt tomēr tādus apstākļus, kas atbilst viņu sugas vajadzībām un neveicina nevajadzīgas ciešanas.

Vēlreiz gribu atsaukties uz vācu filozofu Kantu, kurš ir teicis, ka nežēlība pret dzīvniekiem ir pretrunā ar mūsu pienākumu pašiem pret sevi. Ja mēs gribam empātisku un līdzjūtīgu sabiedrību, tad mums ir jādomā, vai tās metodes, kā mēs uzturam dzīvniekus, atbilst mūsdienīgas sabiedrības izpratnei.

Latvija pirms Otrā pasaules kara bija ļoti moderna valsts un apsteidza daudzas kaimiņvalstis, tieši pateicoties tam, ka drosmīgi izvēlējās ceļu uz mūsdienīgumu. Tas, ko mēs šeit dzirdam... nepārtrauktu žēlošanos par to, kāpēc mēs nevaram turpināt pa vecam un kāpēc mums ir kaut kas jāmaina... man liekas, ka Latvija iegūtu daudz vairāk, ja mēs tomēr skatītos nākotnē un skatītos, kādas ir attīstības iespējas.

Tas, ko mēs dzirdējām... daudzi Latvijas uzņēmumi jau paši ir atteikušies no sprostiem. Tad ir jautājums – vai likums ir vajadzīgs, ja uzņēmumi jau dara paši? Es arī zinu... runājot ar uzņēmējiem... protams, nevienam uzņēmējam nepatīk, ja likums kaut ko nosaka. Viņi visu grib noteikt paši, un tas ir saprotami. Bet gribu teikt, ka likums ir arī vēstījums, skaidrs un gaišs vēstījums, ko Saeima nodod uzņēmējiem. Tad, kad runājam ar uzņēmējiem... viņi arī teiks: jā, bet šis ir atļauts.

Līdz ar to, nosakot skaidru aizliegumu nākotnē vistu audzēšanai sprostos, tajā brīdī, kad uzņēmēji plāno investīcijas, mēs viņiem darām zināmu, kurā virzienā doties. Un pie tam, kā mēs jau dzirdējām, daudzi uzņēmēji to jau ir izdarījuši.

Skaidrs, ka arī pārkārtošanās prasa laiku. Tieši tāpēc tajā priekšlikumā bija ietverts pārejas posms, kas ir ļoti svarīgs, lai uzņēmums varētu piemēroties. Manuprāt, mūsu pienākums ir uzņēmumiem skaidri un gaiši pateikt, uz kuru pusi mēs virzāmies un ko viņi nākotnē varētu sagaidīt. Līdz ar to šis ir mūsdienīgs priekšlikums. Un pārtrauksim žēloties, bet drīzāk skatīsimies, kā mēs varam palīdzēt Latvijai attīstīties par mūsdienīgu valsti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ar šo likumprojektu putnkopības nozare tiek apmānīta. Apmānīta divreiz.

Pirmā lieta – no šīs tribīnes skanēja nepatiesība par to, ka putnkopības nozare pauž tādu pašu atbalstu, kā es sadzirdēju no Briškena kunga. Tā nav. Putnkopības nozare ir parakstījusi šo memorandu, ar kuru tā atkal ir apmānīta, jo memorands paredz divus scenārijus. Pirmais scenārijs paredz finansiālu atbalstu šai pārejai, kurš šobrīd likumā neparādās. Var lasīt kaut vai no sākuma līdz beigām, bet tur nav par finansiālu atbalstu.

Un otrā lieta – gadījumā, ja nav paredzēts atbalsts, tad ir pavisam citi gadskaitļi. Briškena kungs, jūs taču to zināt!

Paši putnkopības uzņēmumi uzskata, ka līdz 2035. gadam ir iespējams atteikties no sprostu sistēmām, ja valsts budžetā tiek paredzēts atbalsts visu novietņu rekonstrukcijai un finansējums zaudējumu kompensācijai, jo daži no tiem, arī pieminētajiem lielajiem ražotājiem, tik tikko kā ir pabeiguši kombinētās sprostu sistēmas investīcijas.

Šai kompensācijai ir jābūt taisnīgai, jo, investējot desmitiem miljonu eiro, modernas, visām Eiropas Savienības labturības prasībām atbilstošas kombinēto sistēmu vistu novietnes ir uzbūvētas tieši pēdējos gados. Ņemot vērā šo iekārtu amortizācijas laiku, 25 līdz 30 gadi ir nepieciešami finanšu resursu zaudējumu kompensācijai. Kolēģi, ar to ir jāsāk. Bez pilnvērtīga sociālekonomiskā izvērtējuma šobrīd fiskālo ietekmi uz valsts budžetu noteikt nemaz nav iespējams.

Vēlos vērst uzmanību uz to, ka jau šodien Latvijā mazāk par 50 procentiem dējējvistu tiek turētas sprostos. Salīdzinājumam – Polijā tie ir 67 procenti. Lai būtu skaidrība – sprostu aizliegums ir tikai dažās nelielās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas produkciju ražo nelielos apjomos un neeksportē uz citām valstīm.

Vēlos īpaši uzsvērt – un tam ir būtiska nozīme –, ka putnkopība ir vienīgā lauksaimniecības nozare Latvijā, kurai šobrīd nav nekādu tiešmaksājumu, bet, kas ir būtiski, tās produktivitāte ir augstāka par vidējo Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka ar šo priekšlikumu faktiski tiek piedāvāts likvidēt mazos un vidējos uzņēmumus, kam nebūs finansējuma. Te tika minēts par “Altum”, par vēl dažādām programmām. Tie ir meli. Šīs programmas ir pieejamas visiem, un tas nav specifisks atbalsts putnkopības nozarei. Un viņiem neatliks nekas cits, kā šos putnus nogalināt.

Kolēģi, katram no mums ir jāapzinās, ka šis ir emocionāls, bet sociālekonomiski nepamatots lēmums. Šāds aizliegums atstāj graujošu ietekmi uz ekonomiku, darba vietām, tiesisko paļāvību un samazina mūsu šobrīd konkurētspējīgo nozari. Ņemam vērā, ka vistu turēšana Eiropas Savienībā standartiem atbilstošajos uzlabotajos sprostos šobrīd atbilst visām spēkā esošajām labturības prasībām. Bet kas ir svarīgi? No trešajām valstīm importētās olas tiek dētas padomju laika vecā tipa sprostos, kas Eiropas Savienībā ir aizliegti, bet tirgū ir pieejami.

Tiek apgalvots, ka daļā Eiropas valstu jau ir šāds aizliegums, bet netiek pateikts, ka šo prasību ieviešanas laiks bija 12 gadi un Eiropas Savienība tam piešķīra finansējumu līdz pat 50 procentiem no nepieciešamajām investīcijām. Latvijas gadījumā tas būtu 2038. gads. Un kompensācijas.

Esmu pārliecināts, ka likums nav jāgroza ar šādiem nosacījumiem un paredzēt šīs kompensācijas būtu tikai taisnīgi un godīgi pret uzņēmējiem. Tāpat ir jārēķinās, ka šis aizliegums nekādā veidā nesamazina šādu olu importu no citām valstīm, un ir jārēķinās ar negatīvām sekām ne tikai uz valsts budžetu, bet arī uz to, ka veikalu plauktos arvien vairāk būs šīs neatbilstošās olas un cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem nebūs iespējams nopirkt kvalitatīvu produktu.

Ļoti būtiski ir tas, ka šim lēmumam ir arī ļoti negatīva ietekme uz pašnodrošinājumu, un, manuprāt, šābrīža ģeopolitiskajos apstākļos tas pilnībā nav pieļaujami.

Kolēģi, šis priekšlikums paredz nopietnu sitienu vēsturiskai nozarei... kas ir kontekstā tai skaitā ar nelikumīgām darbībām, kas ir veiktas “Alūksnes putnu fermā”.

Es aicinu būt saprātīgiem un šo likumprojektu noraidīt, strādāt pie atbalsta mehānismiem. Šodien no šīs tribīnes es arī dzirdēju tādu tekstu, ka grozījumi nav atbalstīti, tāpēc ka ieklausījās nozarē. Kolēģi, šis ir tas brīdis, kad mēs varam parādīt, vai mēs ieklausāmies nozarēs vai ne.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ievai Brantei.

I. Brante (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Es atbalstu šo soli, bet mēs nedrīkstam izlikties, ka ar šo jautājumu būs gana un viss būs atrisināts, jo pēc būtības šis nav stāsts tikai par aizliegumu. Jautājums ir par to, vai mēs esam gatavi panākt reālu rezultātu.

Kolēģi, es uzskatu, ka dzīvnieku labturība nav mazsvarīgs jautājums un sabiedrības attieksme pret dzīvniekiem daudz pasaka arī par mūsu pašu vērtībām. Taču vienlaikus mums ir jābūt godīgiem arī pret sabiedrību – pieņemot šo aizliegumu Latvijā, mēs neatrisināsim visu problēmu. Ja Eiropas Savienības līmenī sprostos dētu olu tirdzniecība joprojām būs atļauta, šādas olas arī turpmāk var nonākt Latvijas veikalu plauktos no citām valstīm. Tāpēc šis nevar būt pēdējais solis. Ja mēs sakām, ka mums rūp dzīvnieku labturība, tad mums ir jādomā par to, kā panākt vienotus standartus Eiropā un kā nepieļaut situāciju, ka stingrākas prasības attiecas uz Latvijas ražotājiem, bet ne uz importēto produkciju.

Es atbalstu šo virzienu, taču aicinu neapstāties pie aizlieguma pieņemšanas vien, jo mums ir jādomā par to, kāds būs nākamais solis pēc šī balsojuma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es zinu, ka visi ir noguruši un, iespējams, mēs cits citu vairs nedzirdam. Gribu atbildēt par atsevišķiem faktiem, ko es it kā uzsvēru, jau ievadot... šo likumprojektu.

Bet – memoranda organizācijas aicina aizliegt dējējvistu turēšanu sprostos. Un patiešām, kā jau es vienreiz uzsvēru, ir divi scenāriji. Nosaka pārejas periodu līdz 2032. gada 1. janvārim, kas precīzi sakrīt ar likumprojektā piedāvāto. Pie nosacījuma, ka tiek nodrošināti atbilstoši atbalsta mehānismi nozares transformācijai. Es domāju, ka neviens no tiem, kas atbalsta šo likumprojektu... nav pretrunā ar šāda veida prasību. Galu galā tas arī komisijas darbā daudz ir izdiskutēts, potenciālie atbalsta mehānismi ir identificēti.

Visi piekrīt, lai kāds būtu pārejas periods, ir jābūt atbalstam, tai skaitā tiem, kuri ir investējuši kombinēto sprostu tehnoloģijās, dažas no kurām tāpat līdz 2030. gadam jau būs novecojušas un būs nomaināmas.

Un tad ir šis otrs scenārijs. Ja atbalsts nav pieejams, šāda veida sprostu aizliegums stātos spēkā līdz 2035. gada 1. janvārim. Nekas neliedz tālākajos šī likumprojekta lasījumos ielikt šāda veida priekšlikumus un uztaisīt duālu pieeju. Bet pamatpriekšlikums likumprojektā ir 2032. gads, kurš, protams, implicē arī atbalstu tiem, kuriem tas nepieciešams.

Kas ir svarīgi, arī papildinot un precizējot to, ko Krauzes kungs minēja.

Memoranda parakstītāji, pirmais, aicina neatļaut jaunu sprostu novietņu būvniecību. Tātad tas būtu signāls arī tiem, kas šobrīd plāno investīcijas: neinvestējiet šajās bezperspektīvajās tehnoloģijās, investējiet tehnoloģijās, kuras nākotnē būs konkurētspējīgas!

Otrais, atbalstīt šāda veida sprostu aizliegumu visā Eiropas Savienībā. Protams, mēs esam integrēts tirgus, vienots tirgus. Skaidrs, ka ir jāsūta signāls arī no Latvijas, kā to daudzas citas dalībvalstis, kam šādi aizliegumi ir spēkā, ir darījušas, lai Eiropas līmenī par to runātu.

Un trešais. Svarīgs akcents ir ierobežot tādu olu importu, kuru ražošanā netiek ievēroti Eiropas Savienības dzīvnieku labturības standarti.

Tieši šādus elementus nākamajos lasījumos noteikti ir iespējams likumprojektā iestrādāt, lai mums ir pārejas periods, un, protams, mēs domājam, kā šāda veida likumdošanas ierobežojums var strādāt Eiropas tirgū. Sprostu aizliegumi jau ir vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs – Austrijā, Čehijā, Vācijā, Beļģijā, Dānijā, Slovēnijā, Luksemburgā. Ir vesela virkne dalībvalstu, kur šāda aizlieguma sasniegšanai nebija nepieciešamas izmaiņas likumā. Zviedrija, piemēram, ir viena no valstīm – viena no pirmajām valstīm pasaulē –, kurā vairs nav sprostu tehnoloģiju, tāpēc ka tur bija vienošanās starp ražotājiem, patērētājiem un nevalstisko sektoru. Zviedrijas dzīvnieku aizsardzības vēsture ir vairāk nekā 140 gadus gara. Tieši dzīvnieku aizsardzības organizācija... Šīm visām pusēm sadarbojoties, viņi ir panākuši to, ka sprostu Zviedrijā vairs nav.

Mūsu gadījumā ir vajadzīgas likumdošanas izmaiņas, lai pirmām kārtām tas būtu skaidrs signāls nozarei – gan tiem, kas pārkārtosies uz jaunām tehnoloģijām, gan tiem, kas plāno investēt šajā nozarē.

Tas ir signāls investoriem saprast, ka ir bezperspektīvi investēt... tehnoloģijās. Man būtu grūti iedomāties, kurš finansēs šādas investīcijas. Ņemot vērā, ka patēriņa tirgus jau iet prom no trešā indeksa olām, pie tam gan patērētāju līmenī, gan pārtikas rūpniecības vērtību ķēdē.

Tas noteikti ir skaidrs signāls arī mazumtirgotājiem. Latvijā jau šobrīd vairāk nekā 80 procenti mazumtirgotāju nepārdod trešā indeksa olas. Nu, vēl tiem pārējiem 20 vajag pateikt skaidri: lūdzu, netirgojiet šāda veida produkciju!

Tas ir signāls arī nozares ministrijai – mobilizēt gan pieejamo, gan nākamajā Eiropas Savienības budžetā iespējami dabūjamo finansējumu, lai palīdzētu nozarei pārkārtoties (Starpsaucieni.), lai mēs investētu tehnoloģijās, kas ir konkurētspējīgas.

Un visbeidzot, atbalsojot to, ko Brantes kundze tikko minēja. Tas patiešām ir svarīgs signāls Latvijas sabiedrībai, ka dzīvnieku labturība ir mūsu vērtība. Tā ir Eiropas vērtība, tā ir Latvijas vērtība.

Un ar šādu likumprojektu mēs sasniedzam visus šos mērķus.

Kas vēl svarīgi? Krauzes kungs minēja par cenu izkliedi. Šķiet, Putras kungs arī. Un Grasberga kungs tam pieskārās. Šajā pētījumā, uz ko es atsaucos... un es to citēju tāpēc, ka tas ir pielikts kā daļa no likumprojekta anotācijas, tā ir daļa no likumprojekta pamatošanas. Šajā pētījumā, apsekojot veselu virkni Latvijas mazumtirdzniecības ķēžu veikalu, tika konstatēts, ka cenu izkliede vai cenu atšķirība starp lētākajām sprostu un kūts olām ir ļoti neliela. Caurmērā mēs runājam par 50 centiem.... nu, par 5 centiem uz olu. Un to atšķirību galvenokārt nosaka nevis vistu turēšanas metode, bet citi faktori. Piemēram, veikala pozicionējums cenu spektrā. Nu, ir veikali, kas orientējas uz mazturīgākiem patērētājiem, tur tās olas ir caurmērā lētākas, un ir dārgāki veikali, ir dārgākas olas. Bet vistu turēšanas metode nav pirmais parametrs, pēc kā var noteikt kaut kādu būtisku cenu atšķirību.

Kas ir arī svarīgi. Arī šajā pētījumā tas ir analizēts, un to pierāda arī tas, ka gan starptautiskās bankas, gan investīciju fondi ir gatavi investēt bezsprostu tehnoloģijās. Tās nodrošina ļoti konkurētspējīgu iekšējās peļņas normu investīcijām jeb IRR, līdz ar to arī augstāks potenciālās peļņas maržas procents tieši bezsprostu olām. Un tas ir tāpēc, ka Eiropas Savienības tirgū pēc šādām olām ir augstāks pieprasījums, un mēs ejam uz to, ka Eiropas Savienībā vispār vairs nebūs pieprasījuma pēc sprostu olām. Un tāpēc gan “Balticovo”, finansējot šīs milzīgās 120 miljonu investīcijas, gan “Alūksnes putnu ferma” ir spējīgi piesaistīt kapitālu, tai skaitā starptautisku kapitālu, šādām investīcijām, arī akciju un obligāciju emisijām finanšu tirgos, jo viņi investē perspektīvās, konkurētspējīgās tehnoloģijās.

Un vēlreiz: ja mēs šodien likumprojektu pieņemsim pirmajā lasījumā, nākamajos lasījumos mēs varēsim to pilnveidot, varēsim ielikt alternatīvus scenārijus. Gadījumā ja... man negribas tam ticēt, bet, ja Latvija nav spējīga mobilizēt to apjomu, lai eksportspējīgai nozarei palīdzētu pārkārtoties, tad par kādu industriālo politiku mēs vispār varam runāt? Bet drošības pēc var ielikt šādu duālu pieeju, kur ir garāks pārkārtošanās scenārijs, ja uzņēmumiem investīcijas nav pieejamas. Bet neaizmirstam arī par to, ka mēs sūtām signālu sabiedrībai, signālu Eiropas Savienības partneriem, investoriem. Nu, manuprāt, šis ir gan lielisks līdzsvars starp dzīvnieku labturības apsvērumiem, gan viens no mūsu eksportspējīgas nozares ilgtermiņa konkurētspējas aspektiem.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks 15 minūšu pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! (Starpsaucieni.) Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Kolēģi, pārtraukums – 15 minūtes – būs līdz pulksten 19.00. Visi izstaigājamies, un tad turpināsim darbu.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

... kuri nepaspēja. Tātad nepaspēja 19. Nav reģistrējušies: Raimonds Bergmanis (Starpsauciens.)... ahā, Andris Bērziņš (Dep. A. Bērziņš: “Esmu!”)... jā, Edmunds Cepurītis, Ligita Gintere, Juris Jakovins... ir? (Starpsauciens: “Ir!”) Ir, Edmunds Jurēvics, Jurģis Klotiņš... ir, Dmitrijs Kovaļenko, Kristaps Krištopans... ir, Ināra Mūrniece... nav, Inga Priede... nav, Nauris Puntulis... nav, Igors Rajevs... nav, Leila Rasima... nav, Ričards Šlesers... nav, Didzis Šmits... ir, Edvīns Šnore... nav, Jānis Vucāns... nav, Agita Zariņa-Stūre... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad pārtraukums līdz pulksten 19.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē.

Turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Turpinām ar debatēm.

Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Labvakariņ, cienījamie kolēģi! Es pat gribētu teikt – draugi, biedri! Vēstījumam par cieņpilnu attieksmi pret dzīvniekiem un cilvēkiem vienmēr ir vieta un laiks. Bet nevajag jaukt vēstījumu ar likumu, jo likumam tomēr ir krietni nopietnāks spēks un nopietnākas sekas nekā vēstījumam.

Par likumiem runājot, mazs ieskats vēsturē. Tā problēma ar pārmērīgu likumdošanas regulējumu sākās tai laikā, kad bija cīņa par ūdeļu audzēšanas aizliegumu. Šodien mums dienaskārtībā ir jautājums par vistām. Ja tā tas turpināsies, nākamās būs govis. Un pieminiet manus vārdus: ja šodien šo likumprojektu atbalstīs, tad pienāks diena, kad šajā namā cilvēkiem būs jābalso par aizliegumu jāt ar zirgiem.

Aicinu neatbalstīt šo likumprojektu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam otro reizi.

J. Grasbergs (NA).

Kolēģi! Paturpinot, klausoties debates. Saruna par cenu spektru un pētījumiem, kas ir šobrīd, tas ir, šībrīža situācijā... jo principā tev kā ražotājam ir jāpielāgojas tam cenu spektram, kāds jau ir. Ja mēs paskatāmies veikalu plauktos, tad redzam atšķirības no 1,90 līdz 3,90... Tas ir tas, kas šeit arī izskanēja. Bet, ja mēs kādu segmentu paņemam ārā... arī tas, kas jau šeit izskanēja no tribīnes par to, ka mēs aizliedzam, piemēram, sprostos turēto vistu olu tirdzniecību... jo mēs redzam, kas notiek tagad. Ir veikalu ķēdes, kas ir apņēmušās netirgot, bet tajā brīdī, kad sāk trūkt, viņi tomēr sāk tirgot, jo pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, lai neceltos cena.

Es vēlreiz atkārtoju: paskatieties statistiku, kas notika kaut vai ar griķiem tajā brīdī, kad to sāka trūkt. Cenas uzskrēja augšā ne tikai par 50 procentiem, bet pat 300, 400 procentiem, jo tirgū bija iztrūkums. Mēs nevaram salīdzināt cenu spektru, kāds ir šodien, ar to... ka mēs kaut ko izņemsim ārā... tur būs ļoti lielas atšķirības. Mēs varam teikt, ka, jā, padomāsim par dzīvniekiem, par visām šīm lietām, bet mums ir jādomā arī par cilvēkiem. Mums ir jādomā arī par tiem cilvēkiem, kas iet šodien veikalā un pērk olas par 1,90... Jā, ir forši, ka var atļauties pirkt dārgākas un skatīties. Mums ir ne tikai brīvās turēšanas, mums ir ganību, mums ir bioloģiskās... mums ir dažādu spektru... Un tās cenas tā arī kāpj uz augšu. Šībrīža statistikā par to, ko pārdod veikalu ķēdes, mēs redzam, ka ir no 30 procentiem – tie, kas cenšas mazināt, – līdz pat 50 procentiem – kas necenšas mazināt... Tas nozīmē, ka liela daļa cilvēku tomēr neskatās cipariņu uz olas, bet izvēlas olas pēc cenas.

Tāpēc mums ir jāļauj nozarei pašai sakārtoties un pārveidoties. Jo es arī kā pārtikas ražotājs esmu sapratis to, ka pārtika, cilvēka pirkšanas tendences un ēšanas tendences ir modes lieta. Un man kā ražotājam ir jāseko šai modei līdzi. Ja mēs redzam, ka cilvēki pamazām atsakās un sāk sekot līdzi šiem numuriņiem uz olas (kā tā tiek saražota), tad ražotājs skaidri sekos līdzi šai modes tendencei. Un, iespējams, līdz 2032. vai 2035. gadam vairs nebūs neviena tāda ražotāja, jo nebūs pieprasījuma. Tā ir pareizā lietu kārtība, ka pieprasījums nosaka to, ko ražot, nevis mēs ar likumu politiski iejaucamies un pasakām...

Jo arī piemērs, es atceros, tas bija saistībā ar biogāzēm, ka fermeriem, kuriem pie fermas bija uzbūvētas biogāzes... Principā, lai arī viņš gribēja nopirkt graudu kombainu, viņam banka nedeva kredītu un teica: tu jau nezini, vai tev rītdien tas OIK maksājums būs vai nebūs. Jo, ja tev tā nav, tu bankrotē.

Līdz ar to arī šīm ražotnēm, kas ir mazākas, nosakot beigu termiņu, ka tās var ražot līdz 2032. gadam, būs ļoti stipras grūtības saņemt finansējumu arī kaut vai citām, nesaistītām, nozarēm, jo zini, ka tu būsi determinēts. Tāpēc tas ir tāds... ļoti liela lieta.

Tas, kas man šodien ļoti nepatika, ko es jau dzirdēju, – manipulācija ar Civillikumu... Civillikuma grozījumiem, ko mēs šodien aizlaidām uz komisiju, apstiprinājām pirmajā lasījumā, par to, ka dzīvnieks ir dzīva būtne. Jā, tas ir ļoti pareizi un atbalstāmi par mīļdzīvniekiem. Bet es jau dzirdu no tribīnes manipulāciju ar Civillikumu, kuru attiecina uz ražojošajiem dzīvniekiem. Manuprāt, tas nav pareizi.

Tāpēc es aicinu Juridiskās komisijas deputātus ļoti piedomāt, ejot cauri likumprojektam par Civillikumu, par to, ka mēs tomēr nodalām ražojošos dzīvniekus no mīļdzīvniekiem, lai nebūtu manipulāciju. Jāsargā visi dzīvnieki, bet... lai mēs izvairītos no manipulācijas, jo šī manipulācija pēc tam pārcelsies arī uz tiesas sēdēm... tad, kad būs jārunā... Jo ražojošie dzīvnieki ir jāvērtē naudā, mīļdzīvniekus mēs vērtējam emocijās.

Tā ka aicinu atturēties šajā likumprojektā, ļaut tirgum pašam sevi sakārtot un cilvēkiem – izdarīt izvēli veikalos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Vienmēr esmu paturējis prātā to, ko man reiz tēvs ir teicis, ka ar trakajiem – tikai pa labam. Ne vienmēr tas tā sanāk. Šinī gadījumā mēs skaidri redzam – kolīdz nozare kaut ko iebilst pret konkrētām dzīvnieku aizstāvju biedrībām, tā seko vai pēc laika seko kāds melnais terors, nomelnojoša kampaņa ar it kā iekļūšanu fermā, kur tie apstākļi neesot tik labi, un tā tālāk.

Protams, nezinu, kāpēc vajag pieņemt likumu, ja nozare pati pamazām uz to iet. Briškena kungs arī stāsta: re, “Balticovo”, lielākais olu ražotājs Latvijā, pakāpeniski investē un uz to iet. Kāpēc mums vēl atsevišķu likumu vajag? Nu, lai “Nīckrasti” – tas mazais uzņēmumiņš ar 50 tūkstošu apgrozījumu un nelielu darbinieku skaitu nebūtu vairs... Tā ģimenes saimniecība vai kāds cits uzņēmums? Nu, nezinu.

Briškena kungs nāk tribīnē ar tādu enerģiju, tādu lidojumu... Man liekas, ar to enerģiju, ko jūs ieguldījāt savulaik Daugavas pāļos, un to naudu jūs varējāt visas Latvijas vistas atbrīvot. Un ne tikai vistas. Es domāju, ka jūs varējāt arī visām slaucamām govīm nodrošināt pilnu klasisko masāžu klasiskās mūzikas pavadībā.

Man liekas, pēc šādas analoģijas... es saprotu, man uz otro lasījumu būs jāiesniedz priekšlikums, ka slaucamas govis ir aizliegts raustīt aiz pupiem. (Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Eglītam otro reizi.

J. Eglīts (NA).

Kolēģi! Ļoti, ļoti īsi. Tieši tā, kā tik tikko Putras kungs minēja, – nozare jau šobrīd pati bez likumprojekta veic šo pāreju. Mēs runājam par birokrātijas mazināšanu. Un vienlaikus mēs, tā teikt, nostiprinām to ar tādu likumu, kuram nav seguma.

Arī pieminētais fakts par Eiropu joprojām ir puspatiesība, jo Eiropā šis aizliegums nāca līdz ar finansiālu atbalstu jau sākumā un ar ļoti garu pārejas periodu. Kolēģi, šobrīd ir ļoti bezatbildīgi un nepareizi solīt atbalstu, kura nosacījumi mums vispār nav zināmi. Ja tiek pieminēti Eiropas Savienības līdzmaksājumi, tad šobrīd to nav, pagaidām vēl diskusijas nav pat pusē, lai varētu pateikt, ka tādi būs vai nebūs. Tāpēc tie ir tādi lieli, lieli, lieli meli.

Vēlos atgādināt, ka pirms kāda laika diskusijās par citas nozares aizliegumu es jau minēju, ka nākamās būs vistas. Toreiz visi teica: nē, mēs šobrīd tikai to vienu, bet tās pārējās – ne. Kolēģi, pavisam nopietni – pēc vistām nāks cūkas, un pēc cūkām ķersies klāt arī govīm.

Es aicinu atturēties šajā balsojumā, tādējādi paužot rūpes par dzīvnieku labturību, bet tomēr izturoties atbildīgi pret nozari, jo, kā es jau minēju, šeit tika skandēts, ka nozare ir sadzirdēta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, es gribu sākt ar to, ka tikko dzirdēju, ka, vārdu sakot, pieprasījums nosaka tirgū visu. Nē, tā diemžēl nav. Arī piedāvājums ietekmē, ko mēs pērkam un ko mēs gribam pirkt. Jo tirgus ekonomikā lielā mērā ir tas piedāvājums, kas diktē, kas tiek piedāvāts pircējiem. Un to ietekmē valsts politika, labākas, modernākas tehnoloģijas un arī ētikas standarti pārtikas produktu ražošanā, godīga tirdzniecība, dzīvnieku labbūtība, ētikas standarti veselībā. Es domāju, šis ir tieši tas gadījums, kad mums ir jārunā, ka jau kaut kādā paredzamā nākotnē ir arī jāietekmē piedāvājuma veidošana.

Es brīnos par tiem ārkārtīgajiem dramatizējumiem, kas notiks. Ir paredzēts ļoti samērīgs pārejas periods – 2032. gads. Tas var būt arī 2035. gads vai 10 gadi. Bet mēs zinām, uzklausījām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, ka tie sprosti, kas ir... Patiesību sakot, divas firmas šobrīd vēl tos intensīvi izmanto. Lielie tirgus spēlētāji, kuriem ir 95 procenti, jau pāriet uz vistu turēšanas bezsprostu metodēm. Tātad 20... 12 gados pamatā nomainīti, iegādāti šie sprosti... pēc 20 gadiem... Tas ir normāls periods, kad tie ir jāmaina. Un tas ir ļoti labi, ja tirgus spēlētāji zinās, ka ir valsts politika, ka mēs virzāmies uz ētisko ražošanu – kas attiecas uz olām.

Tā ka, es domāju, nav nekā dramatiska, nekā pārmērīga. Ir iezīmēts ļoti pietiekams, samērīgs laika periods. Man vispār šķiet, ka mēs te tik daudz ko runājam, kaut gan paši deputāti saka, ka viņi pērk vai nu tikai brīvas turēšanas apstākļos dētas olas, vai kūtī dētas olas.

Bet man liekas, paies gadi, un mēs nespēsim saprast, kā varējām būt tādi mežoņi, ka varējām vistas turēt uz vienas A4 lapas uz vienas kājas un vēl spiest, lai olas tiktu izdētas.

Tā ka es domāju, ka 2032. gads, kas iezīmēts kā periods, līdz kuram pārejam uz modernām tehnoloģijām, ir ļoti samērīgs, tirgum ir dots skaidrs signāls – tirgus spēlētāji rēķinās, ka vai nu pašiniciatīva, vai arī sprosti būs jānomaina –, un tad viņi zinās, uz kādām metodēm jāpāriet. Periods ir pietiekami ilgs, un, ja vēl vajadzīgs kaut ko papildināt, to var ļoti samērīgi darīt arī otrajā un trešajā lasījumā.

Es noteikti atbalstu šo priekšlikumu un aicinu arī jūs to atbalstīt. Tomēr pievērsīsimies tam, ka arī pārtikas ražošanā ir jānosaka piedāvājums, kas pāriet uz augstākiem ētikas standartiem un modernākām tehnoloģijām.

Aicinu atbalstīt.

Paldies. (Starpsauciens: “Nē!” Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam otro reizi.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es gribēju... reflektējot uz to, ko Grasberga kungs teica par to, ka nevajag ar likumdošanu iejaukties perfekti funkcionējošos tirgus mehānismos.

Bet tomēr ekonomikas vēsture parāda, ka dažkārt gudra likumdošana var būt izcila industriālā politika. Un piemēru ir ļoti daudz.

20. gadsimta sākumā, kad Alberts Einšteins Bernē strādāja Šveices patentu birojā, Šveicē bija ārkārtīgi relaksēts patentu likums. Tāpēc ka Šveice saprata, ka, esot blakus Vācijai, kas jau tajā laikā aktīvi industrializējās, vienīgais veids, kā turēt līdzi ir, nu, reversi inženierēt vācu tehnoloģijas. Un tagad mēs redzam, ka Šveices joprojām industriālās konkurētspējas pamats ir tehnoloģijas, kas radās tieši tajā laikā gudras, pārdomātas, viņu nozares sargājošas likumdošanas dēļ.

Lielbritānijā bija sen, sen, pēc Napoleona kariem, tie slavenie graudu likumi, kurus savulaik pieņēma aristokrātu šķira, kas kontrolēja lielāko daļu zemes teritoriju. Viņiem nebija izdevīgi, ka Francija un citas valstis importē lētus graudus, jo viņi paši nodarbojās ar lauksaimniecību. Savukārt tas traucēja Lielbritānijā attīstīties tālākai pārstrādei, industrializācijai. Ļoti gudri mainot likumdošanu, Lielbritānija 19. gadsimta vidū šos bēdīgi slavenos graudu likumus atcēla. Un tas faktiski ir viens no galvenajiem grūdieniem Lielbritānijas līdzšinējai industriālajai attīstībai.

Honkonga un Singapūra ir perfekti piemēri, kā – šajā gadījumā ar nodokļu likumdošanu – ir iespējams izveidot pilsētvalsti, kurā nodokļu stimuli motivē efektīvi izmantot ārkārtīgi ierobežoto zemes resursu. Mēs redzam, kā attīstījušās šīs valstis, pateicoties tieši gudrai likumdošanai.

Man negribas šo konkrēto stāstu salīdzināt ar tik augsta kalibra vēsturiskiem piemēriem. Bet šis princips darbojas. Palīdzot nozarei ātrāk pārkārtoties, pavirzot nozari nākotnes tehnoloģiju virzienā, mēs stiprināsim šīs nozares konkurētspēju. Protams, lielie flagmaņi – “Alūksnes putnu ferma”, “Balticovo” – paši to ir sapratuši. Viņi investē simtiem miljonu jaunās ražotnēs, piesaista starptautisku kapitālu. Viņiem ir jāpierāda biznesa keiss vai biznesa plāns, lai viņi varētu atpelnīt ieguldītos līdzekļus.

Palīdzam arī mazajiem. Jā, mazie vēsturiski ir investējuši sprostu un Combi tehnoloģijās. Palīdzam – atrodam atbalsta programmas, lai arī viņus ieliktu ilgtermiņa konkurētspējīgajā daļā. Vienlaikus mēs signalizējam Latvijas sabiedrībai, ka dzīvnieku labturība mums ir svarīga vērtība. Es šeit neredzu pretrunu.

Domājam kā Šveice 20. gadsimta sākumā, domājam kā Honkonga, Singapūra. Domājam, kā ar likumdošanu veidot gudru industriālo politiku. Nemēģinām sargāt aizejošas tehnoloģijas, piesegties ar to, ka tas ietekmēs cilvēkus. Cilvēkus daudz vairāk ietekmēs tas, ka nākotnē šīm nekonkurētspējīgajām ražotnēm vairs nebūs noieta tirgu. Labāk pielikt valsts atbalstu, valsts investīcijas, lai viņi ātrāk varētu transformēties... ilgtermiņa ilgtspējīgā tirgū.

Lūdzu, apsveriet atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Divas lietas.

Numur viens. Es domāju, ka lielie uzņēmumi patiešām plāno investīcijas krietni garākā periodā nekā pāris gadi. Tas ir viens.

Otrs. Raugiet, kāpēc es nebalsošu “par” šo likumprojektu. Tāpēc, ka ir visnepiemērotākais laiks vērt vaļā Dzīvnieku aizsardzības likumu. Vienmēr, kad tiek vērts vaļā Dzīvnieku aizsardzības likums priekšlikumu iesniegšanai, tajā sagāžas viss iespējamais. Un kur nu vēl pirms vēlēšanām! Suņu astes, kaķu nagi... un kas tik vēl tur nesagāzīsies.

Līdz ar to tiešām aicinu – pagaidām, kad būs mierīgāks gaiss, tad varbūt veram vaļā, spriežam. Nav īstais brīdis šim likumam, jo arī tiem cilvēkiem, kuri pat dzīvu govi nav redzējuši, ir viedoklis par dzīvniekiem, pie tam – par visiem. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 27, atturas – 16. Likumprojekts noraidīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””, otrais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Atis Labucis. (Starpsauciens: “Komisija mainīja referentu!”)

Komisija mainīja referentu. Referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāts Atis Labucis vairs neturpina darbu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, tāpēc komisija nozīmēja mani par šī likumprojekta referentu.

Komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” otrajā lasījumā.

Kopumā izskatīja 13 priekšlikumus, no kuriem 1., 2. un 3. priekšlikums ir saistīti – par iespēju, ka pašvaldības varēs noteikt aizsargājamus kokus un akmeņus, un to parametrus noteiks Ministru kabinets.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 2. un 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 6. – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Patmalnieka priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 1, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

J. Patmalnieks. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 8. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par nodaļas nosaukumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par panta nosaukumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 11. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 13. – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Patmalnieka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 9, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

J. Patmalnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 13. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

J. Patmalnieks. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā” un nolēma noraidīt šo likumprojektu. Ņemot vērā, ka likumprojekts ir no Ministru kabineta, mēģināšu īsi un kodolīgi paskaidrot, kāpēc pieņemts tāds lēmums.

Personas apliecībai, kuru mēs saucam par eID karti, ir trīs funkcijas. Tā ir personu apliecinošs dokuments, ar kuru mēs varam braukt uz ārzemēm, tā ir elektroniskais paraksts un tā saucamais sertifikāts, kurā elektroniski var nolasīt visu informāciju par mums. Piedāvātajā likumprojektā ir rakstīts, ka, ja elektroniskā sistēma ir sabojāta vai nedarbojas, tad apliecība turpina būt derīga kā personu apliecinošs dokuments.

Kāpēc komisija vienbalsīgi un Juridiskais birojs pieņēma lēmumu par likumprojekta noraidīšanu? Tāpēc, ka likumā nekur nav rakstīts: ja tā nedarbojas, tā nav personu apliecinošs dokuments. Tā ir un paliek – bez šī grozījuma –personu apliecinošs dokuments. Ja grozījums tiek atbalstīts, tad varētu būt tāda situācija, ka mums pastāvīgi vai uz laiku nebūs sertifikāta un nebūs eParaksta. Tikai tāpēc pieņemts lēmums noraidīt.

Aicinu likumprojektu noraidīt.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 33, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

O. Burovs. Cienījamie kolēģi un JAUNĀS VIENOTĪBAS pārstāvji, ņemot vērā, ka komisijas deputāti vienbalsīgi nobalsoja “par” šī likumprojekta noraidīšanu, netika pieņemts lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Varat pajautāt, kādi ir priekšlikumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kolēģiem, kuri nenobalsoja “par” likumprojekta noraidīšanu.

Man nav priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Piecas dienas ir minimums. (Starpsauciens: “30. septembris!” Smiekli.)

O. Burovs. 32. (Ar humoru.)

Sēdes vadītāja. 30. septembris.

O. Burovs. A gads ir kāds?

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O. Burovs. 2026. gads?

Sēdes vadītāja. 30. septembris. Paldies.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Ainars Latkovskis.

A. Latkovskis (JV).

Kolēģi! Komisijas 3. maija sēdē izskatījām šo likumprojektu. Idejas un labojumi bija radušies, sadarbojoties vairākām ministrijām. Aizsardzības ministrija, Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija un Veselības ministrija definēja vajadzības, tos grozījumus, kurus nepieciešams veikt šajā likumā.

Pirmā no trijām nozīmīgajām lietām – likumprojekts paredz noteikt samērīgus ierobežojumus D kategorijai. Tā kā tas ir komercsektors, tie būs tikai tādi ierobežojumi, lai būtu iespējami kvalitatīva partnerība. Krievijai vai Baltkrievijai piederīgas personas nevarēs iegūt būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi D kategorijas kritiskās infrastruktūras subjektā, kā arī būt par D kategorijas kritiskās infrastruktūras subjekta patieso labuma guvēju vai netiešās ietekmes ieguvēju.

Tiek piedāvāts risinājums, lai caur aizdevumiem nevarētu iegūt pārvaldības tiesības. Būs jāinformē par aizdevumiem, kuri pārsniedz 10 procentus no aktīviem un tiek saņemti no fiziskās personas, kura ir noteikta ārvalstu loka valstspiederīgais.

Otrā lieta – jauninājums, kas ietverts šajos grozījumos, attiecas uz saraksta veidošanas principu par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām. Spēkā esošā redakcija par kritiskās informācijas sistēmām aptver pārāk plašu subjektu loku, kā secina gan paši subjekti, gan atbildīgās ministrijas. Prasības ir kļuvušas pārmērīgas, tādēļ tiek piedāvāts tās sašaurināt. Līdz ar to paredzēts, ka tiek iekļauti tikai tie subjekti, kuri sniedz kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgus informācijas tehnoloģiju pakalpojumus vai nodrošina informācijas tehnoloģiju risinājumus kritiskajā infrastruktūrā iekļauto datu kopu apstrādei.

Trešā lieta, kas ir būtiska... sākotnēji tika noteikts noklusējuma saskaņošanas termiņš Ministru kabinetam, pēc kā tika uzskatīts, ka atļauja sniegta. Bet viens gadījums jau ir tiesā, tādēļ likumprojekts piedāvā šo normu izslēgt. Klusēšana nebūs piekrišana, un Ministru kabineta atļauja darbībām ar nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem būs tomēr jāsaņem.

Pārējās lietas, kas tiek precizētas, ir tehniskas.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Latkovskis. 20. augusts.

Sēdes vadītāja. 20. augusts.

Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā”, otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā izskatījām likumprojektu “Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā” pirms otrā lasījuma.

Priekšlikumu nav.

Mazumtirgotāji ar piegādātājiem mēģina vienoties caur kompromisiem... memorandu. Priekšlikumi, kas bija iesniegti, ir atsaukti.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

S. Ābrama. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

S. Ābrama. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 48 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”.

Iesniegti savstarpēji nesaistīti priekšlikumi, bet ir priekšlikumu grupas, un es mēģināšu secīgi skaidrot.

1. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Saistīts ar 16. priekšlikumu un attiecas uz jautājumiem par kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos.

Mēs daudz dzirdējām tādu jautājumu vai norādījumu, ka pastāv risks, ka būs paralēli procesi. Mēs gribam to novērst. Un šis priekšlikums paredz risinājumu, kas nepieļauj situāciju, ka saistībā ar vienu lietu vienlaikus strādā Konkurences padome un notiek kriminālprocess. Iespējams, būs precizējumi, citi varianti, bet uz otro lasījumu komisija aicina atbalstīt šādu redakciju.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 2. – tieslietu ministres priekšlikums. Saistīts ar 3., 11., arī 12. Runa ir par sūdzību izskatīšanu par aizturēšanas nosacījumu un kārtības pārkāpšanu. Un konkrētajā gadījumā – grozīt 41. pantu, paredzot izmeklēšanas tiesnesim pienākumu izskatīt šīs sūdzības. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 3. – tieslietu ministres priekšlikums. Saistīts... ir tiesības iesniegt sūdzību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 4. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Piedāvā izslēgt bāriņtiesas pārstāvja dalību gadījumos, kad tiek skatīts jautājums par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu. Šo priekšlikumu Juridiskā komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 61, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 5. un 6. priekšlikums attiecas uz kriminālprocesa aizskartās mantas īpašnieka tiesībām. Mēs vēlamies labāk aizsargāt personas tiesības – lai būtu papildu tiesības.

5. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 6. – tieslietu ministres priekšlikums. Grozījumi 111.1 pantā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 7. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Attiecas uz Kriminālprocesa likuma 113. pantu, kas nosaka speciālista tiesības, un aizstāj vārdus “izmeklēšanas darbība” ar vārdiem “procesuālā darbība”. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 8. – arī tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Par to, lai būtu speciāla norma, kas paredz kārtību, kā pratināt speciālistu kriminālprocesā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 9. – tieslietu ministres priekšlikums. Aicina grozīt 272. pantu un attiecas uz apcietinājuma pamatu. Ir paredzēts, ka tāds fakts, ka cilvēks turēts aizdomās vai apsūdzēts tādu noziegumu izdarīšanā kā noziegumi pret cilvēci, mieru, kara noziegumi, genocīds ir vērā ņemams apstāklis, lemjot par apcietinājuma piemērošanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 10. – tieslietu ministres priekšlikums. Aicina grozīt 277. pantu, kas attiecas uz apcietinājuma jautājumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 11. – tieslietu ministres priekšlikums. Kā jau minēju, saistīts ar 2., 3. un 12. priekšlikumu. Ir daļēji atbalstīts, veidojot Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 12. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 13. – tieslietu ministres priekšlikums. Attiecas uz jautājumu bloku par aizskartās mantas īpašnieku. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 14. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Attiecas uz labticīgo ieguvēju. Mēs jau paspējām citā likumprojektā šo jautājumu atrisināt. Līdz ar to tādas vajadzības vairs nav. Priekšlikums izslēdz citā likumprojektā pirmajā lasījumā... es atvainojos, šajā likumprojektā pirmajā lasījumā atbalstīto, bet jau atbalstīto citā likumprojektā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 15. – tieslietu ministres priekšlikums. Attiecas uz Kriminālprocesa 366. pantu un attiecas uz mantas aresta atcelšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 16. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tāpat kā 1. priekšlikums saistīts ar nepieciešamību nepieļaut paralēlus procesus, ja runa ir par atbildību par aizliegtu vienošanos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 17. – tieslietu ministres priekšlikums. Par institucionālo piekritību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 18. – tieslietu ministres priekšlikums. Arī attiecas uz jautājumu par institucionālo piekritību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 19. – tieslietu ministres priekšlikums. Attiecas uz 387. pantu. Piedāvāta jauna redakcija. Arī saistīts ar kompetenci. Komisijā atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 20. – tieslietu ministres priekšlikums. Grozījumi 421. pantā. Runa ir par prokurora priekšrakstu par sodu, un saistībā ar šo jautājumu ir nepieciešami grozījumi, lai būtu precīzi norādīti soda veidi un galīgais sods, jā, lai tas būtu pamatots. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Arī 21. – tieslietu ministres priekšlikums. Attiecas uz 421. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Nākamais. 22. – tieslietu ministres priekšlikums. Grozījumi 478. pantā. Daļēji atbalstīts, veidojot Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 23. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 24. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir tas, ar kuru mēs sākām strādāt vēl pavasarī. Grozījumi 500. pantā. Šo priekšlikumu mēs saņēmām... ierosinājumu veikt grozījumus mēs saņēmām no zvērināta advokāta, kurš norādīja uz situāciju, ka tiesa, burtiski piemērojot likumu, neveic darbību, kas būtu loģiska un saprotama gadījumos, ja ir veiktas speciālas izmeklēšanas darbības. Lai nebūtu nepieciešamība, teiksim, prasīt interpretāciju, mēs gribam skaidrā valodā norādīt, ka tiesa var pieprasīt informāciju un var pētīt to, analizēt, izdarīt savus secinājumus.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 25. – tieslietu ministres priekšlikums. Attiecas uz notiesājoša sprieduma rezolutīvo daļu. 528. pants. Daļēji atbalstīts, veidojot 26. – Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 26. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 27. – deputāta Kūtra priekšlikums. Grozījumi 631. pantā, kas attiecas uz apgabaltiesas lēmumu, izskatot sūdzību vai protestu. Patlaban likums paredz, ka tas nav pārsūdzams. Priekšlikums paredzēja noteikt, ka to drīkst pārsūdzēt. Uzklausot ekspertus, institūciju pārstāvjus, priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka uzklausītās institūcijas ir tās, par kuru darbību sūdzas, un tās, protams, šo sūdzību iespējamību noliedz. Nav vajadzīgas šādas sūdzības. Šeit ir viena būtiska problēma.

Juridiskās komisijas deputāti bija izbraukuma sēdē konkrētā rajona tiesā, kur tiesneši nodarbojas tieši ar šīm lietām. Un tiesneši norādīja uz ļoti būtisku problēmu, proti, rajona tiesa nolemj vienā veidā, tiek pārsūdzēts apgabaltiesā (tā ir Rīgas apgabaltiesa), un tiesneši nezina, kāds varētu būt galarezultāts, jo izrādās, ka apgabaltiesā sprieduma saturs ir atkarīgs no tā, kāds ir tiesas sastāvs, proti, pie kura tiesneša lieta nonāk. Satversmes tiesa savos spriedumos regulāri ir uzsvērusi, ka tiesības uz taisnīgu tiesu ir saistītas ar tādu pazīmi kā tiesu prakses jeb tiesas nolēmumu vienveidība. Proti, cilvēkam ir jābūt skaidrai izpratnei, kāds tiesas spriedums varētu būt, jo līdzīgos apstākļos tāds tiesas spriedums ir bijis.

Es, protams, saprotu, ka mums, cilvēkiem, var būt dažāda izglītība un var būt dažāda attieksme arī pret cilvēkvērtībām. Es nezinu, ko policijas akadēmijā māca studentiem, bet Latvijas Universitātē studentiem cenšas no pirmā kursa iemācīt, ka cilvēka tiesības ir jāvērtē kopā ar pārējiem jautājumiem.

Šajā gadījumā mans konkrētais priekšlikums saka nevis to, ka apgabaltiesas spriedums nebūs pārsūdzams, bet, ja rajona tiesas spriedums ir viena veida un ja šajā lietā apgabaltiesas spriedums ir būtiski atšķirīgs no rajona tiesas sprieduma, piemēram, rajona tiesa nolēma mantu konfiscēt, apgabaltiesa saka: nē, nekonfiscēs, vai otrādi – rajona tiesa saka, ka manta nav noziedzīgi iegūta, un nekonfiscē, bet apgabaltiesa pasaka, ka ir, un konfiscē... Šajos gadījumos, kad rajona tiesas un apgabaltiesas viedoklis būtiski atšķiras, ļaut iespēju aizskartajam tiesību pārstāvim pārsūdzēt lēmumu Augstākajā tiesā. Tas nodrošinātu, ka šis tiesiskais jautājums būtu Augstākās tiesas pārraudzībā un Latvijas tiesu praksē veidotos vienveidība tiesu spriedumos. Vismaz vienādi vērtētu līdzīgus apstākļus.

Tāpēc mans priekšlikums ir sakārtot šo likumu. Pretējā gadījumā mēs tiešām ļoti ātri sagaidīsim Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus – cilvēki būs pārsūdzējuši to, kā Latvija izturas pret cilvēktiesībām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi, pirmām kārtām gribu vērst uzmanību, ka mēs nerunājam par procesiem, kuros ir apsūdzētais. Tie ir procesi par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem. Tas ir cits process. Tā ir 59. nodaļa, kad nav runa par vainu, runa ir par mantas izcelsmi. Tātad tas ir ļoti būtisks jautājums.

Runājot par ekspertiem, es varu nosaukt, kāds mums ir sadalījums Juridiskajā komisijā. Ir Kūtra kungs un advokāti, kas atbalsta šos viedokļus, un ir oponenti. Konkrētajā gadījumā oponē Valsts policija, prokuratūra, Tieslietu ministrija. Tajā sēdē piedalījās arī Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Uminska kungs, kurš arī oponēja. Nu, tāda ir tā kompozīcija.

Arī Juridiskais birojs pauda viedokli. Var piekrist, ka ideāli viss nav, bet, risinot problēmu, ir jāmeklē tādi risinājumi, kas fokusēti uz jautājumu, nevis tā, ka mēs piesaucam mazu problēmu, pagrozām likumu un tālāk jau viss ir daudz nopietnāk. No otras puses, es varu apstiprināt: kad mēs, visi deputāti no komisijas, bijām Ekonomisko lietu tiesā, mēs dzirdējām, ka tāda problēma ir, jo praksei jābūt vienveidīgai. Bet būtiski ievērot, ka Augstākās tiesas pārstāvis piedalījās sēdē un Augstākā tiesa noformulēja savu priekšlikumu. Viņi iesniedza izvērtējumu, un Augstākās tiesas priekšlikums, kā risināt, ir atbalstīts. Juridiskā komisija izveidoja priekšlikumu.

Bet, kolēģi, te ir ļoti specifisks juridisks jautājums. Es nedomāju, ka ceturtdienas vakarā es varēšu tik smalki jums izstāstīt, lai jūs varētu iedziļināties visās niansēs.

Aicinu pieņemt lēmumu. Bet komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 39, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 28. – deputāta Kūtra priekšlikums. Arī saistīts ar šo jautājumu. Arī komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 29. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Izstrādāts pēc Zvērinātu advokātu padomes rosinājuma. Saskaņā ar Latvijas Republikas Advokatūras likumu advokātiem, kuri izdarījuši noziedzīgus nodarījumus, jābūt izslēgtiem no advokātu sastāva, bet advokatūra norādīja, ka tā nesaņem šādu informāciju. Mēs nostiprinām, ka advokatūrai jābūt informētai par tādiem gadījumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 30. – tieslietu ministres priekšlikums. Grozījumi 634.1 pantā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 31. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Attiecas uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Praktiķi rosināja šos grozījumus veikt, jo mums ir divi gadījumi, kad persona var būt atbrīvota. Vienā – ar elektronisko uzraudzību, otrā – parastā... Un te arī atšķīrās viedokļi, kā interpretēt likumu. Šis priekšlikums problēmu atrisina. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 32. – tieslietu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, veidojot 33. – Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 33. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Būtībā redakcionāli precizē. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 34. – deputāta Kūtra priekšlikums. 655. pantam. Attiecas uz kriminālprocesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Komisijā atbalstīts.

Arī par šo priekšlikumu bija diskusijas un vienprātības nebija. Es saprotu, ka būs debates, varēsim runāt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lienei Gāterei.

L. Gātere (PRO).

34. – Gunāra Kūtra priekšlikums attiecas uz 62. nodaļu par jaunatklātiem apstākļiem kriminālprocesa atjaunošanas sakarā. Es tikai vērsīšu uzmanību, ka likumprojekta izskatīšanas gaitā atbildīgās institūcijas norādīja, ka ir nepieciešams komplekss sistēmisks risinājums, nevis šāds atsevišķs grozījums.

Noziedzīgi iegūtas mantas process nav nošķirams no kriminālprocesa kopumā, kurā notiek izmeklēšana un pierādījumu pārbaude. Gadījumos, kad rodas apstākļi, kas liek apšaubīt notiesātas personas vainu, piemēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietās, spēkā esošais regulējums jau paredz mehānismus šādu nolēmumu pārskatīšanai.

Līdz ar to es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, nekropļot kriminālprocesa kārtību. Šis priekšlikums ir ļoti cieši saistīts ar 36. priekšlikumu, kas arī nav samērīgs un sistēmiski pamatots. Tas attiecas uz vienu konkrētu jautājumu, un tas nav veids, kā mēs grozām Kriminālprocesa likumu.

Aicinu šos Kūtra kunga priekšlikumus neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Jā, es saprotu, ka pēc būtības cilvēktiesību aizskārumu Latvijā pēc iespējas mazāk vajag ļaut pārsūdzēt tiesā, lai nonāktu pie taisnīga sprieduma.

Ar balsu vairākumu nepiekrita, ka Augstākajai tiesai nodot pārbaudīt apgabaltiesas spriedumus, kurus tiesu vara pati ir spriedusi dažādi.

Šis jautājums ir mazlietiņ citā nodaļā. Tas ir nodaļā, kas paredz procesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Šī nodaļa kādreiz bija plānota tikai situācijām, kad runa ir par personas vainu noziegumā. Reālajā praksē šī nodaļa ir... Augstākā tiesa ir bijusi spiesta šo nodaļu pielietot situācijās, arī procesos par noziedzīgi iegūtu mantu. Šīs situācijas ir bijušas tādas, ka konkrēts aizskartais cilvēks griežas Satversmes tiesā un pierāda, ka viņa tiesības aizskar likums, kas nepieļauj izskatīt viņa lietu, lai gan ir attaisnojošs spriedums pamata kriminālprocesā. Proti, cilvēkam Latvijā konfiscēja mantu šī sevišķā procesa kārtībā, atzīstot, ka tā ir noziedzīgi iegūta manta. Kā pamatojums bija – Ukrainā ir sācies kriminālprocess par iespējamu korupcijas noziegumu. Paldies dievam, ka Satversmes tiesā lieta līdz galam netika izskatīta. Kā papildu pierādījums tika iesniegts Ukrainas tiesas atzinums, ka nav vispār noziedzīgā nodarījuma, nav sastāva. Latvijā nav likumā regulējuma, kā cilvēks, kuram manta tika konfiscēta, atņemta, šo mantu var saņemt atpakaļ. Vienkārši nav. Kasācijas kārtībā pārsūdzēt neļauj, jo, kā skaidroja, redziet, Augstākajai tiesai būs liela slodze. Tāpēc viņi nepiekrīt. Sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem nevar tāpēc, ka starp apstākļiem, kas ir atzīstami par jaunatklātiem, nav tāda nosaukuma – cits tiesas spriedums, kas būtiski maina šo iespēju.

Mans priekšlikums ir par to, ka šajā gadījumā ir jānorāda, ka var būt cita situācija. Pat Latvijas tiesā var būt, ka pēc tam kriminālprocesu par noziegumu izbeidz, konstatējot, ka nav noziedzīga nodarījuma. Manta sevišķā aprites kārtībā tiek konfiscēta. Tas nozīmē, ka Latvijā mehānisma, kā godīgi panākt atpakaļ savu īpašumtiesību atjaunošanu, nav. Sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ir iespēja vismaz šādā ceļā to izmēģināt.

Tāpēc mans priekšlikums ir uzskaitīt starp jaunatklātiem apstākļiem arī šādu situāciju, ja ir cits apstāklis, proti, arī cits tiesas spriedums, kurš būtiski maina iepriekšējā sprieduma saturu.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Skaidrības labad – mēs šeit nerunājam par gadījumiem, kuros ir apsūdzētais vai zādzība. Runa ir par gadījumiem, kad ir pieņemti lēmumi par to, ka manta iegūta noziedzīgā ceļā. Runa ir par... pat ne par 10 miljoniem eiro, summas var būt simtiem miljonu eiro lielas, nav apsūdzēto. Tātad, lai būtu skaidrība. Un jautājums ir kāds? Patlaban mums ir speciāla procedūra un tiešām nav paredzēts, ka jaunatklāti apstākļi būtu pamats atgriezties pie jau izskatītas lietas. Augstākā tiesa piedāvā grozīt 63. nodaļu. Mēs to atbalstījām. Un gadījumā, ja ir konstatēts likuma pārkāpums, pie pieņemtā... iepriekš pieņemtā lēmuma var atgriezties.

Kūtra kunga priekšlikums ir cits. Ja parādās kaut kāda jauna informācija, neraugoties uz to, ka jau ir pieņemti lēmumi par to, ka manta ir noziedzīgā ceļā iegūta, tad var atjaunot, var skatīt, var strādāt... Šis speciālais 59. nodaļā paredzētais process bija izveidots, lai ātri... pēc iespējas ātrāk atrisinātu jautājumus, kas saistīti ar noziedzīgā ceļa iegūto.

Iespēja atgriezties, turpināt strādāt diez vai palīdzēs sasniegt šo mērķi. Un tieši šo priekšlikumu dēļ, kā es jau minēju, Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs piedalījās sēdē. Un viņš dalījās ar viedokli, ka, šādā veidā rīkojoties, nu, labi nebūs, viņuprāt. Protams, var teikt, ka tā viņiem ir liela slodze, bet, nu, nemēģināsim vienkāršot šos jautājumus.

Komisijā notika balsojums, un vairākums šo priekšlikumu atbalstīja.

Es personiski balsošu “pret”.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 27, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

A. Judins. 35. – deputāta Kūtra priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējo. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: “Balsojumu!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 28, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

A. Judins. 36. – deputātes Liepiņas priekšlikums. Grozījumi 657. pantā. Komisija izskatīja un neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Labvakar, kolēģi! Tad ļoti īsi, par ko ir šis priekšlikums. Ir situācijas, kad spriedums krimināllietā jau ir stājies spēkā, bet vēlāk parādās jauni pierādījumi, kas izmeklēšanas laikā nav bijuši zināmi vai vispār nav tikuši pārbaudīti, piemēram, neatkarīga tiesu ekspertīze, kas norāda, ka spriedums var būt kļūdains.

Šis priekšlikums, ko es piedāvāju atbalstīt, paredzētu tikai vienu ļoti vienkāršu lietu – lai prokurora atteikumu izmeklēt jaunatklātus apstākļus varētu pārbaudīt tiesa.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Judins. Komisijas vārdā vēlos informēt, ka ar šo jautājumu saistīts arī nākamais priekšlikums, kas piedāvā citu risinājumu. Ja šajā priekšlikumā ir paredzēts dot iespēju pārsūdzēt tiesā, tad komisija, atbalstot nākamo – 37. – priekšlikumu, noteica, ka var pārsūdzēt amatā augstākam prokuroram. Bet 36. netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 51, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 37. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 38. – deputāta Kūtra priekšlikums. Grozījumi 663. pantā. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 28, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Judins. 39. – deputāta Kūtra priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 28, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Judins. 40. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Grozījumi 670. pantā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

A. Judins. 41. – tieslietu ministres priekšlikums. Grozījumi 716. pantā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

A. Judins. 42. – tieslietu ministres priekšlikums. Paredz grozīt 720. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

A. Judins. 43. – tieslietu ministres priekšlikums. Arī paredz grozījumu 720. pantā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

A. Judins. 44. – tieslietu ministres priekšlikums Arī attiecas uz to pašu 720. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 45. – tieslietu ministres priekšlikums. Arī attiecas uz šo pantu, kurā ir vairākas daļas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 46. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas bija jāpieņem tāpēc, ka citā normatīvajā aktā mēs jau izdarījām šādus grozījumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 47. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

A. Judins. Un pēdējais. 48. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Atsauce uz informatīvo... ziņojumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Paldies, kolēģi.

Laiks balsot un atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Judins. Viens mēnesis – 10. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Arhīvu likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 33 priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījums Arhīvu likumā”.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 2. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Kalēja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. Arī 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 5. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Kalēja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 6. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Kalēja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 7. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Kalēja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 9. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Kalēja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. un 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 10. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 12. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Kalēja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 13. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 14. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Kalēja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 15. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 16. – deputāta Liepiņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 17. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 18. – deputāta Liepiņa priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 19. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 20. – deputāta Liepiņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 21. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 22. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 43, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Bērziņa. 23. – deputāta Liepiņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 24. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Eglītam pie 24. priekšlikuma.

J. Eglīts (NA).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums īstenībā pauž to, ko, ļoti iespējams, jau sen vajadzēja izdarīt, – padarīt šos padomju laika noziegumus atklātus, pieejamus, lai sabiedrība vērtē. Es aicinu atbalstīt un ar priekšlikuma atbalstīšanu novērst noslēpumainības plīvuru, kuram jau sen vajadzēja tikt atklātam.

Aicinu atbalstīt Ceļapītera kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 31, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Bērziņa. 25. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 24, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Bērziņa. 26. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Kalēja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 27. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 27. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 28. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 29. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Kalēja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 30. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 31. – arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 32. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Kalēja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 33. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Kalēja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. Aicinu balsot par visu likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Arhīvu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

I. Bērziņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam – 16. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, pirmajā lasījumā izskatām likumprojektu, kuru sagatavojusi Iekšlietu ministrija. Komisijas sēdē tika uzklausīti visu institūciju pārstāvji. Lai es nevienu neaizmirstu, varu teikt, ka gan Tieslietu ministrija, gan prokuratūra, gan Nodokļu un muitas policija, Satiksmes ministrija, Civilās aviācijas aģentūra, robežsargi, KNAB un vēl... ir pauduši atbalstu šiem grozījumiem.

Priekšlikums paredz pirmām kārtām atzīt par atbildību pastiprinošu apstākli noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, izmantojot ierīci, kas pārvietojas gaisa telpā. Runa ir par droniem, baloniem un citiem lidojošiem objektiem, kuri izmantoti, lai izdarītu noziedzīgus nodarījumus.

Papildus tam ir paredzēts atsevišķos Krimināllikuma Sevišķās daļas pantos paredzēt... pastiprināt atbildību par atsevišķiem noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, kontrabandu un dažiem citiem, kas saistīti ar preču nelikumīgu pārvietošanu.

Komisija izskatīja šo ierosinājumu. Par konceptu iebildumu nav. Zināmu skaidrību lūdza... attiecībā uz nodarījuma izdarīšanas veidiem. Arī no tribīnes izskanēja aicinājums vērst uzmanību... Svarīgi ievērot, ka, ja kādam ir bagāža, kas nodota, ceļojot ar lidmašīnu, šie panti netiks piemēroti. Tas nav domāts šādiem gadījumiem. Vienlaikus ierakstīt skaidrā valodā “droni” arī nebūtu pareizi, jo metodes un ierīces var būt dažādas. Tātad doma ir par situāciju, kad persona izmanto kaut kādu ierīci, kas lido, un, izmantojot šo ierīci, ir izdarīts noziedzīgs nodarījums.

Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta virzīšanu tālāk un aicina to pieņemt steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Judins. Paldies, kolēģi.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimā.

A. Judins. Priekšlikumus gaidīsim līdz 15. jūnijam, otrajā lasījumā izskatīsim 18. jūnijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Tas izstrādāts, reaģējot uz iedzīvotāju bažām par vēja elektrostaciju attīstību, un tā mērķis ir ieviest vienotu tiesisku regulējumu ražošanas iekārtu un ekspluatācijas... nojaukšanai. Kā arī ir ieviesta viena jauna definīcija – pārrobežu iekārta –, kas attieksies faktiski uz vienu vēja parku, kas top Latvijā un Igaunijā.

Tātad ieviests jauns pants par vēja elektrostaciju ekspluatācijas prasībām. Tas attieksies uz vēja elektrostacijām ar jaudu, lielāku par vai vienādu ar vienu megavatu. Ministru kabinetam tiks noteikts deleģējums definēt skaidras tehniskās un vides drošības prasības, tostarp trokšņa līmeni un mirguļošanas efektu. Uzraudzību veiks Valsts vides dienests, kuram pārkāpumu gadījumā būs tiesības apturēt staciju darbību.

Ieviests otrs jauns pants, kas paredz iekārtu un uzkrātuvju nojaukšanas prasības. Tas paredz operatoriem obligātu pienākumu demontēt iekārtas pēc to dzīves cikla beigām, utilizēt materiālus un pilnībā atjaunot teritoriju. Ja pienākums netiks pildīts, Valsts vides dienests piemēros Administratīvā procesa likumā noteiktos piespiedu līdzekļus – piespiedu naudu vai aizvietotāja izpildi. Ministru kabinetam būs jāizstrādā attiecīgie noteikumi līdz šī gada beigām – 2026. gada 31. decembrim. Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Komisija izskatīja likumprojektu un aicina atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J. Patmalnieks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

 

J. Patmalnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15. jūnijs, un izskatīšana – Saeimas 18. jūnija sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

J. Patmalnieks. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Valsts sporta fonda likums”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Labvakar! (Starpsauciens.) Tātad sports ir viena no tām klasiskajām nozarēm, kurā ir problēmas ar finansēšanu. Katru gadu mēs piedzīvojam situācijas, ka ir kāds lielāks vai mazāks sporta notikums, kurš... dienā, kad būtu jāgriež sarkanās lentes, izrādās, nav līdz galam saprasts, kā tas tiks finansēts. Mums ir dažādi sporta klubi, sporta organizācijas, kuras sāk gadu, nezinot, kā samaksās rēķinus, kurus gada vidū saņems, un tā tālāk.

Kāds ir piedāvājums? Gandrīz katrs no mums ir dzirdējis par Valsts kultūrkapitāla fondu. Tas ir fonds, kas finansē kultūru. Nu, re, tagad galdā ir Valsts sporta fonds, un tas būs fonds, kas finansēs fizkultūru. Pēc ļoti līdzīgiem principiem panāksim stabilu bāzes finansējumu sporta attīstībai. Visas iesaistītās sporta organizācijas ar nepacietību gaida šo likumu.

Informēju – bija tāds sapnis, ka jaunais Sporta likums tiktu pieņemts reizē ar šo Valsts sporta fonda likumu. Diemžēl sapnis nepiepildījās. Sporta likums ir pieņemts, bet Valsts sporta fonda likums vēl tiek pieslīpēts.

Tādēļ komisijas vārdā aicinu atbalstīt šī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Par steidzamību viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Deputāts Andris Šuvajevs runās “pret” steidzamību.

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi! Vakar diemžēl nebiju Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Es būtu centies pārliecināt kolēģus neatbalstīt steidzamību tikai viena iemesla dēļ. Manuprāt, sporta nozare ir pelnījusi ne tikai to, ka ātri un laicīgi tiek pieņemts likums saistībā ar fondu, bet arī to, ka likums tiešām ir kvalitatīvs.

Skatoties uz likumprojektu... Pats galvenais mērķis jau fondam ir, ka ilgtermiņā tiek iezīmēts skaidrs finansējums, ar ko fonds var rēķināties, ka šie ieņēmumi viņiem būs. Šajā brīdī likumprojekta normas nepasaka neko būtisku.

Manuprāt, būtu nepieciešams Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā rast risinājumu, vai tie ir konkrēti nodokļu ieņēmumi, kas tiek iezīmēti, vai tas ir cita veida risinājums. Šobrīd ir risks, ka šāda veida likums vienkārši paliks tukšs, līdz ar to, manuprāt, mēs tikai pievilsim sporta nozari.

Protams, aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā, bet aicinu neatbalstīt steidzamību, lai vēl šajā Saeimas sasaukumā varam sagatavot kvalitatīvus priekšlikumus, izdiskutēt tos un pieņemt tādā veidā, lai sporta nozare tiešām var rēķināties ar skaidru finansējumu ilgtermiņā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts sporta fonda likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 1, atturas – 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evikai Siliņai.

E. Siliņa (JV).

Kolēģi! Es domāju, ļoti labi, ka šim likumprojektam piešķirts steidzamības raksturs, tāpēc ka Sporta likums, kā jau minēja Rokpeļņa kungs, ir aizvirzījies Saeimā uz priekšu. Likumprojekts “Valsts sporta fonda likums” ir tas, ko sabiedrība, vismaz sporta sabiedrība, ļoti gaida. Tas nebūs tikai fizkultūras jautājums, tas būs gan profesionālais sports, gan tautas sports, gan bērnu un jauniešu sports.

Šobrīd faktiski sporta nozarei nav iespējams piesaistīt papildu līdzekļus, arī dāvinājumus, citu veidu finansējumu, kaut vai Eiropas Savienības fonda finansējumu. Tāpēc šāds Valsts sporta fonda likums ir ārkārtīgi vajadzīgs Latvijā, lai mēs caurskatāmā un labā pārvaldības veidā varētu sportu atbalstīt, plānot to. Man liekas, šodien, kad sākas pasaules čempionāts futbolā, šis būtu ļoti labs signāls Latvijas sporta sabiedrībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts sporta fonda likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

 

H. Rokpelnis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10. jūlijs, un izskatīšana Saeimā otrajā lasījumā varētu notikt tuvākajā Saeimas ārkārtas sēdē pēc likuma izskatīšanas komisijas sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Piekto papildprotokolu”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Edmunds Cepurītis. (Pauze.)

Ņemot vērā, ka nav ziņotāja, minētais likumprojekts tiek pārcelts uz sēdes beigām.

Nākamais likumprojekts... arī referents ir Edmunds Cepurītis. Arī šo likumprojektu pārceļam uz sēdes beigām.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Nodokļu un muitas policijas likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 3. jūnija sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījums Nodokļu un muitas policijas likumā” un atbalstīja tā skatīšanu Saeimā, kā arī atbalstīja likumprojektu skatīt kā steidzamu. Tā kā likumprojekta “Grozījumi Muitas likumā” pārejas noteikumi paredz pārejas periodu jaunās riska informācijas sistēmas ieviešanai, ir nepieciešams veikt atbilstošu grozījumu arī Nodokļu un muitas policijas likumā. Šis grozījums ir komisijas izstrādāts likumprojekts, kura mērķis ir juridiski nodrošināt, lai pārejas laikā Valsts ieņēmumu dienests varētu turpināt izmantot esošo sistēmu un netiktu traucēta muitas risku pārvaldība.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atzīt likumprojektu “Grozījums Nodokļu un muitas likumā” par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Nodokļu un muitas policijas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M. Daģis. Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Nodokļu un muitas policijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Daģis. Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Nodokļu un muitas policijas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

M. Daģis. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Anna Rancāne.

A. Rancāne (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Labvakar! Izskatām likumprojektu “Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” pirmajā lasījumā. Šo likumprojektu ir sagatavojusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija sadarbībā ar Kultūras ministrijas un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvjiem.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums noteic Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei tiesības uz noteiktu laiku bloķēt tīmekļvietnes, kas izplata nelikumīgu vai valsts drošību apdraudošu saturu. Lai šādas vietnes nekļūtu pieejamas laikā, kad tiek lemts par to bloķēšanas pagarināšanu, ir sagatavots attiecīgs grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21. pantā, papildinot otro daļu ar teikumu, kas noteic: “Padome ir tiesīga atkārtoti pieņemt lēmumu, ar kuru piekļuve tīmekļvietnei tiek ierobežota pirms iepriekšējā lēmumā noteiktā termiņa beigām, ja tīmekļvietnē tiek retranslēta audiovizuālā programma, kuras jurisdikcijas valsts grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību, norādot periodu, kurā tas būs spēkā Latvijas teritorijā.”

Šāds grozījums turpmāk ļaus padomei savlaicīgi pieņemt jaunu lēmumu par piekļuves ierobežošanu, ja vietnēs joprojām tiek izplatīts saturs, kas apdraud valsts drošību, veicina dezinformāciju vai atbalsta agresiju pret citām valstīm... tā nodrošinot nepārtrauktu aizsardzību pret šādu saturu.

Izskatot likumprojektu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 3. jūnija sēdē, deputāti lēma par likumprojekta steidzamību.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Rancāne. Aicinu Saeimu atbalstīt komisijas sagatavoto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Rancāne. Ņemot vērā, ka šis likuma grozījums ir neliels, bet svarīgs, ja deputātiem nav iebildumu, aicinu atbalstīt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 7, atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Rancāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai pirmais lasījums – “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā”. Tie lielā mērā ir tehniski grozījumi, piemēram, tiek precizēts, kāda drošības nauda ir jāiemaksā, iesniedzot sarakstu. Pārejam no kaut kādām konkrētām summām uz precīzi 2 procentiem no minimālās mēnešalgas par katru ievēlējamo deputātu. Nu, un šeit arī ir runāts par to, kad precīzi... tātad ar jaunievēlētās domes pirmās sēdes dienu zaudē savu Saeimas deputāta mandātu cilvēks, kurš ievēlēts domē. Nu, un arī vēl dažas citas tehniskas nianses.

Tātad lūdzu apstiprināt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pašvaldību domes vēlēšanu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

I. Līdaka. Tātad minimālais... līdz 16. jūnijam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Arvils Ašeradens.

A. Ašeradens (JV).

Labvakar, kolēģi! Nu jau darba kārtība iet uz beigām, un viens īss likumprojekts. Tātad lūdzu izskatīt Dabas resursu nodokļa likuma grozījumus. Likumprojekts sagatavots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ar mērķi saskaņot divus tiesību aktus – grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā un Atkritumu apsaimniekošanas likumā –, kas ievieš depozīta sistēmu elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm.

Elektronisko smēķēšanas ierīču ražotājiem un tirgotājiem saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu no 2026. gada 1. oktobra būtu jāmaksā nodoklis, ja tie nebūs iesaistījušies elektronisko smēķēšanas ierīču depozīta sistēmā. Savukārt atbilstoši grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā par depozīta sistēmas elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm stāsies spēkā 2027. gada 1. februārī. Lai salāgotu abu likumu atbilstošās normas, nepieciešams veikt grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, nosakot, ka arī jaunās nodokļa likmes stājas spēkā 2027. gada 1. februārī vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas paredz depozīta ierīču sistēmas piemērošanu.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 1, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Ašeradens. Paldies, kolēģi.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 3, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

A. Ašeradens. Paldies.

Tāpat, kolēģi, komisijas vārdā es lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 2, atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Ašeradens. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekta izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likums” (Nr. 1352/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2026. gada 31. jūlijam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Un, kolēģi, mums vēl paliek divi likumprojekti.

Likumprojekts “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Piekto papildprotokolu”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Godātie kolēģi! Mūsu plānotais referents šodien nav, un arī komisijas priekšsēdētāja nav uz vietas, tādēļ pēc labākās apziņas īsi ziņošu par abiem likumprojektiem.

Pirmais ir saistīts ar to, ka Latvija ir Pasaules Pasta savienības dalībvalsts. Šī savienība apvieno 192 valstis un izdod noteikumus starptautiskā pasta apmaiņai. Ir pieņemti grozījumi tās noteikumos. Latvijai ir pienākums tos ratificēt. Šie konkrētie paredz, piemēram, samazināt Pasaules Pasta savienības budžeta izdevumus, izveidot konsultatīvo... padomes funkciju, kā arī noteikt kārtību un kritērijus, kā dalībvalstīm aprēķina to dalībmaksas apmēru. Un Latvijai kā šīs savienības dalībvalstij ir pienākums pēc iespējas ātrāk ratificēt šīs izmaiņas.

Tādēļ komisijas vārdā aicinu pirmām kārtām atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Piekto papildprotokolu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Z. Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Piekto papildprotokolu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Z. Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

Un komisijas vārdā aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu šodien uzreiz arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Piekto papildprotokolu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Z. Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā pēdējais šīsdienas darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Pasaules Pasta konvencijas Otro papildprotokolu”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Godātie kolēģi! Latvijai kā Pasaules Pasta savienības dalībniecei ir jānodrošina saistošo dokumentu piemērošana Latvijā un jāratificē šis Otrais papildprotokols. Tas ir izrietošs no pagājušā gada 19. septembrī notikušā kongresa un paredz, piemēram, noteikt atšķirīgus pakalpojumu kritērijus sūtījumiem, kas satur tikai dokumentus, un sūtījumiem, kas satur preces. Noteikts arī jauns pasta brīvprātīgi sniegtais pakalpojums – paku piegādes fakta apliecināšana –, arī, piemēram, precizēta norma par apdrošināšanas pakalpojumiem... kā arī virkne citu precīzu un pasta darbam svarīgu, bet, iespējams, arī tehnisku jautājumu.

Komisijas vārdā pirmām kārtām aicinu atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Pasaules Pasta konvencijas Otro papildprotokolu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Z. Kalniņa-Lukaševica. Liels paldies.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Pasaules Pasta konvencijas Otro papildprotokolu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Z. Kalniņa-Lukaševica. Godātie kolēģi, komisija lūdz jūs šodien pieņemt šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Pasaules Pasta konvencijas Otro papildprotokolu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav.

Z. Kalniņa-Lukaševica. Liels paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Zandai par operatīvo noziņošanu.

___

Kolēģi, mēs esam izskatījuši visus darba kārtības jautājumus. Vēl mums paliek atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.

Deputātu Lindas Liepiņas, Edmunda Zivtiņa, Maijas Armaņevas, Ramonas Petravičas un Kristapa Krištopana jautājums izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei “Par iekļaujošo un speciālo izglītību vispārējās izglītības iestādēs, atbalsta personālu, funkcijām un normatīvu atbilstību”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Otrais – deputātu Ilzes Stobovas, Edmunda Zivtiņa, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera un Jekaterinas Drelingas jautājums izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei “Par kritērijiem un kārtību, kādā pašvaldība izvērtē vispārējās pamatizglītības pirmā posma programmas apguvi tālmācībā vai ģimenē”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Trešais – deputātu Ilzes Stobovas, Maijas Armaņevas, Edmunda Zivtiņa, Lindas Liepiņas un Kristapa Krištopana jautājums iekšlietu ministram Jānim Dombravam “Par rīkojumu par valsts valodas lietošanu saziņā ar iedzīvotājiem un kolēģiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Ramonas Petravičas, Edmunda Zivtiņa, Ilzes Stobovas, Kristapa Krištopana un Maijas Armaņevas jautājums satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim “Par reģionālā autoceļa P96 posma Auce–Grīvaiši sakārtošanu un asfaltēšanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Visas atbildes ir... apmierinātas, līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2026. gada 11. jūnijā nenotiks.

___

Bet ir iesniegts jauns jautājums.

Deputāti Andris Šuvajevs, Leila Rasima, Liene Gātere, Andris Sprūds un Kaspars Briškens iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Andrim Kulbergam “Par valsts kapitālsabiedrību finanšu līdzekļu uzkrājumiem”. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam atbildes sniegšanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Reģistrējušies 87 deputāti, nav reģistrējušies 13: Edmunds Cepurītis, Alīna Gendele, Ligita Gintere, Edmunds Jurēvics, Līga Kļaviņa, Dmitrijs Kovaļenko, Līga Kozlovska, Ināra Mūrniece, Nauris Puntulis, Igors Rajevs, Leila Rasima, Jānis Vucāns un Agita Zariņa-Stūre.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Paldies visiem par darbu un izturību!

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 11.06.26 12:24 Balsojums 1
Par - 58, pret - 19, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (1381/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 11.06.26 12:33 Balsojums 2
Par - 20, pret - 50, atturas - 24.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (1399/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 11.06.26 12:34 Balsojums 3
Reģistrējušies - 95.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 11.06.26 13:42 Balsojums 4
Par - 61, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pilsonības likumā (1401/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 11.06.26 13:46 Balsojums 5
Par - 21, pret - 6, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1402/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 11.06.26 13:55 Balsojums 6
Par - 21, pret - 31, atturas - 28.
Balsošanas motīvs: Par Sabiedrības integrācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu (1411/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 11.06.26 14:05 Balsojums 7
Par - 24, pret - 11, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1414/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 11.06.26 14:06 Balsojums 8
Par - 78, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā . Par gaidāmo NATO samitu Ankarā (1029/Lm14)

Datums: 11.06.26 14:07 Balsojums 9
Par - 78, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ģirta Štekerhofa ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā (1076/Lm14)

Datums: 11.06.26 14:08 Balsojums 10
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Kaspara Meļņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (1077/Lm14)

Datums: 11.06.26 14:09 Balsojums 11
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Kaspara Meļņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (1078/Lm14)

Datums: 11.06.26 14:09 Balsojums 12
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Normunda Dzintara ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (1079/Lm14)

Datums: 11.06.26 14:10 Balsojums 13
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Normunda Dzintara ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (1080/Lm14)

Datums: 11.06.26 14:10 Balsojums 14
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ata Labuča ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā (1081/Lm14)

Datums: 11.06.26 14:11 Balsojums 15
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Raimonda Čudara ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā (1082/Lm14)

Datums: 11.06.26 14:35 Balsojums 16
Par - 2, pret - 62, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Par Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām attiecībā uz Latvijas pilsoņu izdošanu Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei (1357/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.06.26 14:38 Balsojums 17
Par - 2, pret - 57, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Par Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām attiecībā uz Latvijas pilsoņu izdošanu Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei (1357/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.06.26 14:39 Balsojums 18
Par - 76, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām attiecībā uz Latvijas pilsoņu izdošanu Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei (1357/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.06.26 14:42 Balsojums 19
Par - 74, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1373/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.06.26 14:44 Balsojums 20
Par - 70, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsargjoslu likumā (1305/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.06.26 14:45 Balsojums 21
Par - 75, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Muitas likumā (1214/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 14:46 Balsojums 22
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Pakalpojumu drošuma likums (962/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 14:47 Balsojums 23
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu” (963/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 14:50 Balsojums 24
Par - 57, pret - 14, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tūrisma likumā (1135/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 14:59 Balsojums 25
Par - 14, pret - 22, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” (1199/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 15:00 Balsojums 26
Reģistrējušies - 90.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 11.06.26 15:39 Balsojums 27
Par - 62, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” (1199/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 15:44 Balsojums 28
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bibliotēku likumā (1284/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 15:49 Balsojums 29
Par - 8, pret - 61, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 15:52 Balsojums 30
Par - 12, pret - 37, atturas - 29.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 15:53 Balsojums 31
Par - 10, pret - 52, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 15:53 Balsojums 32
Par - 11, pret - 35, atturas - 38.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 15:54 Balsojums 33
Par - 11, pret - 32, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.26. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 15:54 Balsojums 34
Par - 11, pret - 31, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.27. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 15:57 Balsojums 35
Par - 14, pret - 25, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.28. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 15:58 Balsojums 36
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.35. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 15:59 Balsojums 37
Par - 12, pret - 66, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.43. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 16:06 Balsojums 38
Par - 14, pret - 32, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.48. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 16:35 Balsojums 39
Par - 29, pret - 41, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.52. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 16:35 Balsojums 40
Par - 29, pret - 22, atturas - 30.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.53. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 16:36 Balsojums 41
Par - 11, pret - 27, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.57. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 16:37 Balsojums 42
Par - 23, pret - 36, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.60. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 16:39 Balsojums 43
Par - 65, pret - 17, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.62. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 16:40 Balsojums 44
Par - 28, pret - 41, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.67. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 16:41 Balsojums 45
Par - 52, pret - 18, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.68. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 16:41 Balsojums 46
Par - 15, pret - 42, atturas - 20.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.69. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 16:45 Balsojums 47
Par - 10, pret - 28, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.70. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 16:46 Balsojums 48
Par - 25, pret - 27, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.74. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 16:46 Balsojums 49
Par - 13, pret - 26, atturas - 42.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.75. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 16:48 Balsojums 50
Par - 14, pret - 18, atturas - 30.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.87. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 16:50 Balsojums 51
Par - 17, pret - 42, atturas - 20.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.95. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 16:50 Balsojums 52
Par - 78, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.97. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 16:51 Balsojums 53
Par - 64, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.98. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 16:51 Balsojums 54
Par - 64, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.99. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 16:53 Balsojums 55
Par - 13, pret - 29, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.101. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 16:54 Balsojums 56
Par - 12, pret - 29, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.102. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 16:54 Balsojums 57
Par - 12, pret - 27, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.104. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 16:55 Balsojums 58
Par - 12, pret - 27, atturas - 42.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.106. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 16:55 Balsojums 59
Par - 20, pret - 46, atturas - 18.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.107. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 16:56 Balsojums 60
Par - 14, pret - 11, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.108. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 16:57 Balsojums 61
Par - 67, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.109. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 16:58 Balsojums 62
Reģistrējušies - 90.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 11.06.26 17:21 Balsojums 63
Par - 11, pret - 21, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.111. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 17:21 Balsojums 64
Par - 10, pret - 22, atturas - 37.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.112. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 17:22 Balsojums 65
Par - 67, pret - 4, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.115. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 17:24 Balsojums 66
Par - 23, pret - 44, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.116. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 17:24 Balsojums 67
Par - 23, pret - 44, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.117. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 17:25 Balsojums 68
Par - 19, pret - 30, atturas - 23.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.118. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 17:25 Balsojums 69
Par - 20, pret - 25, atturas - 29.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.120. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 17:26 Balsojums 70
Par - 7, pret - 52, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.122. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 17:27 Balsojums 71
Par - 1, pret - 28, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.130. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 17:28 Balsojums 72
Par - 16, pret - 13, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.138. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 17:32 Balsojums 73
Par - 12, pret - 25, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.157. Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 17:32 Balsojums 74
Par - 65, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Imigrācijas likums (56/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 17:34 Balsojums 75
Par - 20, pret - 24, atturas - 30.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums (57/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 17:34 Balsojums 76
Par - 10, pret - 26, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums (57/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 17:35 Balsojums 77
Par - 11, pret - 16, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums (57/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 17:36 Balsojums 78
Par - 10, pret - 33, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums (57/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 17:36 Balsojums 79
Par - 10, pret - 28, atturas - 42.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums (57/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 17:37 Balsojums 80
Par - 10, pret - 26, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums (57/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 17:37 Balsojums 81
Par - 10, pret - 32, atturas - 39.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums (57/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 17:37 Balsojums 82
Par - 9, pret - 29, atturas - 39.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums (57/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 17:38 Balsojums 83
Par - 10, pret - 31, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums (57/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 17:38 Balsojums 84
Par - 10, pret - 32, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums (57/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 17:39 Balsojums 85
Par - 10, pret - 33, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums (57/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 17:39 Balsojums 86
Par - 79, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums (57/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 18:01 Balsojums 87
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Klīnisko universitātes slimnīcu likums (1223/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.06.26 18:42 Balsojums 88
Reģistrējušies - 81.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 11.06.26 19:19 Balsojums 89
Par - 31, pret - 27, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1323/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.06.26 19:21 Balsojums 90
Par - 56, pret - 1, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (1011/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.06.26 19:22 Balsojums 91
Par - 67, pret - 9, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (1011/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.06.26 19:25 Balsojums 92
Par - 47, pret - 33, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā (1343/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.06.26 19:29 Balsojums 93
Par - 77, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1372/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.06.26 19:30 Balsojums 94
Par - 82, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (1196/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.06.26 19:33 Balsojums 95
Par - 3, pret - 61, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1243/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.06.26 19:46 Balsojums 96
Par - 30, pret - 39, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.27. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1243/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.06.26 19:55 Balsojums 97
Par - 52, pret - 27, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.34. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1243/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.06.26 19:56 Balsojums 98
Par - 52, pret - 28, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.35. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1243/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.06.26 19:57 Balsojums 99
Par - 18, pret - 51, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.36. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1243/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.06.26 19:58 Balsojums 100
Par - 51, pret - 28, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.38. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1243/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.06.26 19:58 Balsojums 101
Par - 51, pret - 28, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.39. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1243/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.06.26 20:00 Balsojums 102
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1243/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.06.26 20:03 Balsojums 103
Par - 21, pret - 43, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījums Arhīvu likumā (1290/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.06.26 20:05 Balsojums 104
Par - 23, pret - 31, atturas - 25.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījums Arhīvu likumā (1290/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.06.26 20:05 Balsojums 105
Par - 22, pret - 24, atturas - 20.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Grozījums Arhīvu likumā (1290/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.06.26 20:06 Balsojums 106
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Arhīvu likumā (1290/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.06.26 20:09 Balsojums 107
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Krimināllikumā (1374/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.06.26 20:10 Balsojums 108
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (1374/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.06.26 20:12 Balsojums 109
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (1371/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.06.26 20:13 Balsojums 110
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (1371/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.06.26 20:17 Balsojums 111
Par - 66, pret - 1, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Valsts sporta fonda likums (1380/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.06.26 20:18 Balsojums 112
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Valsts sporta fonda likums (1380/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.06.26 20:21 Balsojums 113
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Nodokļu un muitas policijas likumā (1398/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.06.26 20:21 Balsojums 114
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Nodokļu un muitas policijas likumā (1398/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.06.26 20:22 Balsojums 115
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Nodokļu un muitas policijas likumā (1398/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.06.26 20:25 Balsojums 116
Par - 77, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1400/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.06.26 20:26 Balsojums 117
Par - 77, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1400/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.06.26 20:26 Balsojums 118
Par - 76, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1400/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.06.26 20:28 Balsojums 119
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā (1403/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.06.26 20:30 Balsojums 120
Par - 76, pret - 1, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1410/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.06.26 20:30 Balsojums 121
Par - 80, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1410/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.06.26 20:31 Balsojums 122
Par - 81, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1410/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.06.26 20:31 Balsojums 123
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likums” (Nr.1352/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2026. gada 31. jūlijam (1056/Lm14)

Datums: 11.06.26 20:33 Balsojums 124
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Piekto papildprotokolu (1361/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.06.26 20:33 Balsojums 125
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Piekto papildprotokolu (1361/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.06.26 20:34 Balsojums 126
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Piekto papildprotokolu (1361/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.06.26 20:35 Balsojums 127
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Pasaules Pasta konvencijas Otro papildprotokolu (1364/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.06.26 20:36 Balsojums 128
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Pasaules Pasta konvencijas Otro papildprotokolu (1364/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.06.26 20:36 Balsojums 129
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Pasaules Pasta konvencijas Otro papildprotokolu (1364/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.06.26 20:39 Balsojums 130
Reģistrējušies - 87.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

11.06.2026.

12.13

13.30

15.30

17.15

19.00