Latvijas Republikas 14. Saeimas
pavasara sesijas trešā sēde
2026. gada 30. aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Sāksim Saeimas 30. aprīļa sēdi. Aicinu visus ieņemt savas vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, sāksim darbu. Lūgums mazliet pievērsties Saeimas sēdes darba kārtībai. (Pauze.)

Kolēģi, informēšu jūs par iesniegtajām izmaiņām Saeimas sēdes darba kārtībā, un tādas ir veselas četras. (Zālē troksnis.)

Varbūt varu jūs lūgt tomēr pieklusināt sarunas, jo, godīgi sakot, tās diezgan labi var dzirdēt arī šeit, Prezidijā. Kolēģi, jūs šorīt esat jau dikti lielās svētku noskaņās. Pastrādāsim mazliet! (Starpsauciens: “Latkovska kungs!”) Paldies.

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.–2028. gada perioda vadības likums”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība papildināta.

Deputāti Ramona Petraviča, Mārcis Jencītis, Ilze Stobova, Linda Liepiņa un Ričards Šlesers lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 1330/Lp14).

“Par” pieteikusies runāt deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šie tiešām ir ļoti svarīgi likuma grozījumi, tāpēc lūdzu iekļaut tos šodienas sēdē, jo ļoti daudzi cilvēki nezina, kas notiks ar viņu pensiju 2. līmeņa uzkrājumu, ja viņi dosies aizsaulē pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Ja viņš nebūs izdarījis vienkāršu formālu lietu – ielicis ķeksīti, ka viņa pensijas uzkrājumu var mantot mantinieki –, šī nauda paliks valstij. Par to es jau runāju apmēram pirms mēneša un ceru, ka deputāti līdz šim brīdim ir iedziļinājušies un sapratuši, ka šis nav jautājums, kas sagraus pensiju sistēmu, bet šis ir jautājums par godprātīgu izturēšanos pret pensiju 2. līmeņa uzkrājējiem, jo ir daži eksperti, kas saka: tā nav jūsu nauda. Nē, tā ir cilvēku nauda, jo šie uzkrājumi tiek personificēti. Cilvēks var sekot līdzi saviem uzkrājumiem, izvēlēties pārvaldnieku, izvēlēties plānu (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Petravičas kundze! Kolēģi, sāksim darbu un ieklausīsimies runātājā! Mazliet par traku... te notiek. Putras kungs, mēs šeit stipri labi jūs dzirdam! Indriksones kundze un pārējie, paklausāmies kolēģē, ko viņa lūko... mūs uzrunāt.

R. Petraviča. Tāpēc šī ir cilvēku nauda. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šī nauda ir mantojama. Cilvēks visu mūžu strādā, maksā nodokļus, krāj pensiju, bet, ja viņš aiziet mūžībā pirms pensijas vecuma sasniegšanas un nav aizpildījis konkrēto formu, valsts šo naudu vienkārši paņem. Tā katru gadu valsts iegūst ap 11 miljoniem eiro. Tā nav nejaušība vai sīkums, tā ir sistēma. 2024. gadā pirms pensijas vecuma sasniegšanas aizsaulē devās vairāk nekā pieci tūkstoši cilvēku, kuru kopējais uzkrājums pensiju 2. līmenī bija 19,8 miljoni. No šiem 19,8 miljoniem 11 miljonus piesavinājās valsts, jo cilvēki nebija ielikuši ķeksīti, kam šī nauda paliks. Ja cilvēks ir nopircis māju, bet nav uzrakstījis testamentu, viņš skaidri zina – māja paliks viņa mantiniekiem. Ja cilvēkam ir nauda kontā, viņš arī zina – šo naudu mantos likumiskā kārtā noteiktie mantinieki. Taču, izrādās, ar pensiju 2. līmeņa uzkrājumu viss ir citādi – ja nepaspēj izdarīt izvēli, to paņems valsts. Tas nav normāli. Un nevajag arī izlikties, ka visi cilvēki plāno savu aiziešanu aizsaulē. Lielākā daļa cilvēku neparedz priekšlaicīgu nāvi.

Grozījumi par pensiju 2. līmeņa mantošanu stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī, laikā, kad es biju ministre. Šodien mēs redzam, ka šī sistēma ir jāuzlabo, ka cilvēki tomēr neizdara izvēli un ka ir jāiet solis uz priekšu un jāievieš mantošana, ja cilvēks šo izvēli nav izdarījis.

Jāatzīst, ka sistēmā ir nepilnības. Un godīga politika nozīmē spēju atzīt: jā, šeit kaut kas ir jālabo, jo valsts nevar būt mantinieks pēc noklusējuma. Valstij nav morālu tiesību kļūt bagātai tikai tāpēc, ka cilvēks nav ielicis ķeksīti kādā elektroniskajā sistēmā, jo viņš nezina vai varbūt viņam tādas iespējas vispār nav, cilvēks vispār neaizdomājas, ka viņam ir šāds uzkrājums. Tāpēc šī kārtība ir jāmaina.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā un aicinu pēc tam arī nodot komisijai, jo tas tiešām nesagraus pensiju sistēmu, par ko jūs tā uztraucaties, bet tā būtu godprātīga attieksme pret maksātājiem, un tas stiprinātu ticību pensiju sistēmai.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un izslēgt no tās 26. punktu – likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts no darba kārtības izslēgts.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par 12 240 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai” turpmāko virzību”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. (Zālē troksnis. Pauze.)

___

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par vides krimināltiesisko aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi deputāti un deputātes! Mazliet ar humoru – ja mēs šo likumprojektu nododam un pieņemam, tad mums, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, varētu būt tāds mazs atvaļinājums – nebūs, ko darīt.

Bet, ja nopietni, – likumprojekts ietver vienu priekšlikumu, kas dod tiesības finanšu ministram, “informējot par to Saeimu, palielināt ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, kas ir kapitāla daļu turētāja attiecīgajā kapitālsabiedrībā, apropriāciju finansēšanas kvalifikācijas kategoriju kodiem, lai veiktu ieguldījumu valsts izšķirošajā ietekmē esošo kapitālsabiedrību pamatkapitālā svarīgu valstisku funkciju nodrošināšanai vai tautsaimniecības attīstības veicināšanai. Šādu apropriācijas palielināšanu var veikt, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums”.

Dārgie kolēģi! Mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, esam pret šāda priekšlikuma izskatīšanu, jo mēs atzīstam, ka ar to zināmā mērā mēs Saeimai samazinām šo lomu... mūs tikai informēs. Šī ir ļoti būtiska lieta. Mūs ir ievēlējuši mūsu vēlētāji, un šis jautājums ne tikai finanšu ministram, bet arī Saeimai... Zūd caurspīdīgums.

Tāpēc mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, to nevaram atbalstīt. Tikko mēs piešķīrām 30 miljonus “airBaltic”, skaidrs, ka tūlīt mēs tos arī kapitalizēsim. Godīgi sakot, man šķiet, ka šis ir Saeimas, parlamenta, jautājums, nevis tikai valdības. Mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, esam “pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 28, atturas – 7. Likumprojekts komisijai ir nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” nodot Juridiskajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Nolīguma par pasta maksājumu pakalpojumiem Otro papildprotokolu” nodot Ārlietu komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Uģa Mitrevica, Jāņa Grasberga, Naura Puntuļa, Jāņa Vitenberga, Artūra Butāna un Ilzes Indriksones iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 1322/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Uģis Mitrevics.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Kā tad tā? Kad ir jāmaksā nodokļi, tostarp valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, tajā skaitā novirzot 5 procentus pensiju 2. līmenim, neviens neprasa iesniegt iesniegumu, kurā tu norādītu, kur... vēlies vai nevēlies... lai nonāk tavi nodokļi. Bet, kad tu vēlies – vai patiesībā tev pienākas – saņemt atpakaļ to, kas solīts, tev prasa uzrakstīt iesniegumu.

Tā šobrīd ir ar pensiju 2. līmeni. Cilvēkam ir jāraksta iesniegums vai jānorāda, kur lai paliek viņa uzkrājums pensiju 2. līmenī... ja tu aizej mūžībā, nesagaidījis pensiju. Šobrīd sistēma strādā nevis cilvēka labā, bet sistēmas labā.

Tamdēļ, lai mazinātu nevienlīdzību, netaisnību un arī birokrātiju, “Nacionālā apvienība” ir iesniegusi priekšlikumu, kas paredz, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek mantots automātiski. Šis ir viens no priekšlikumiem, jo tā nevienlīdzība, kas šobrīd ir starp ģimenēm, kur kāds ir bijis aktīvs vai zinošs un ir izdarījis šo izvēli, pret tām ģimenēm, kur kāds ir palaidis garām, nezināja vai... ir atlicis izdarīt šo izvēli un nav uzrakstījis, iesniedzis šo iesniegumu... šīs ģimenes tiek nostādītas nevienlīdzīgā situācijā. Mēs aicinām to mainīt.

Otrs priekšlikums, ne mazāk svarīgs, – par pensiju 2. līmeni, īpaši runājot par mūsu mammām. Mēs vairākkārt esam snieguši priekšlikumus Saeimā, lai pārskatītu līdzšinējo netaisnību, ka laikā no 1991. gada līdz 1996. gadam mammas, kas mājās audzināja bērnus... tajā laikā Latvijā dzima vairāk nekā 138 tūkstoši mazuļu... šīs mammas varēja audzināt mājās bērnus līdz astoņu gadu vecumam... viņām šis laiks netika ieskaitīts darba stāžā, ja viņas neveica dažu desmitu centu sociālās iemaksas līdzmaksājumu. Tātad šobrīd pensiju 2. līmenis pazūd, izkūp gaisā, ja, dodoties pensijā, cilvēkam darba stāžs nav 20 gadi, bet, ir, piemēram, 19 gadi. Šis cilvēks šo pensiju 2. līmeni pazaudē. Pensiju 1. līmeni pazaudē... tas ir skaidrs... cilvēks par to saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet 2. līmenis vienkārši izkūp gaisā.

Mūsu priekšlikums paredz mainīt šo kārtību. Ja jau mēs sakām, ka pensiju 2. līmenis ir kaut kas īpašs un tā ir pretimnākšana mūsu iedzīvotājiem – fondētās pensijas, garantija –, vienlaikus šis piemērs par 19 gadus krāto pensiju 2. līmenī... kas izkūp gaisā... tas ir netaisnīgi pret mūsu iedzīvotājiem, netaisnīgi pret to solījumu, kas tad ir pensiju 2. līmenis.

Mēs aicinām šo kārtību mainīt un noteikt, ka šādos gadījumos uzkrājums pensiju 2. līmenī nepazūd, bet tiek novirzīts dzīvības apdrošināšanai mūža pensijas polisē. Tātad pie valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta – jo viņš pensiju 1. līmeni... nesaņem – cilvēks papildus saņemtu klāt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu periodā... dodoties pensijā.

Kolēģi, aicinu atbalstīt šos abus mūsu priekšlikumus. Un tiem, kas saka, ka viss, kas tiek runāts par pensiju 2. līmeņa jautājumiem šobrīd, pirms vēlēšanām... ka nav īstais laiks, es teiktu, ka ir īstais laiks novērst vēl vienu netaisnību. Dažas mēs šajā Saeimā jau esam... izdarījuši.

Tā ka, kolēģi, aicinu atbalstīt šos priekšlikumus.

Paldies. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 1322/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 8, atturas – 32. Likumprojekts komisijai nodots. (Daži deputāti aplaudē.)

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kaspara Briškena, Antoņinas Ņenaševas, Ata Labuča, Zanes Skujiņas-Rubenes, Leilas Rasimas, Annas Rancānes, Jāņa Zariņa, Gata Liepiņa, Ramonas Petravičas, Maijas Armaņevas, Skaidrītes Ābramas un Janas Simanovskas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem (Starpsauciens: “Balsojumu!”) iebildumu... Deputāti prasa balsojumu.

Tavara kungs, jūs gribat parunāt? Bet jums ir pieteikta motivācija. (Starpsauciens.) “Par”? Jā, tas būs pēc balsojuma.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 8, atturas – 8. Likumprojekts komisijai nodots.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram balsošanas motivācijas nolasīšanai.

E. Tavars (AS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Balsojam “par”, jo mēs uzskatām, ka beidzot mums ir iespēja nolikt malā bungas un sakāpinātās emocijas un panākt gan ētisku, gan saimnieciski jēdzīgu risinājumu. Konsultējoties ar nozari, esam gatavi sniegt priekšlikumus, kas nosaka saprātīgu, ar Baltijas valstu kaimiņiem līdzsvarotu pārejas termiņu – 2035. gadu. Tas ļautu mērķtiecīgi pāriet uz putnu un daudzu... saudzējošāku uzturēšanas režīmu, saglabājot, uzglabājot un noturot mūsu uzņēmumu konkurētspēju.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Dzīvojamo telpu īres likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots (Starpsauciens.)... Tiek prasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Dzīvojamo telpu īres likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Divpadsmito papildprotokolu” nodot Ārlietu komisijai. Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Zivtiņa, Maijas Armaņevas, Viktorijas Pleškānes, Jekaterinas Drelingas un Kristapa Krištopana iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Šis ir ļoti interesants jautājums kontekstā ar to, kas šobrīd notiek Latvijā un pasaulē kopumā. Neiedziļinoties sīkumos, pateikšu tikai divas lietas. Pirmā lieta ir tāda, ka ar to indeksāciju, kas notiek vienreiz gadā, mēs šobrīd netiekam līdzi... Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju pensijas ir neadekvāti zemas, ar tām knapi, knapi var savilkt galus kopā. Tāpēc es uzskatu un mūsu partija uzskata, ka šis ir īstais laiks, lai šo jautājumu risinātu Saeimā, paceltu diskusiju un atvieglotu cilvēkiem, pensionāriem, dzīvi. Pensiju indeksācija ir nepieciešama divreiz gadā. Un par tik, par cik “pret” likumprojekta iekļaušanu nāks runāt ZZS pārstāvis, tad es gribētu dzirdēt arī tos argumentus, jo – lai jūs visi saprastu – es šo priekšlikumu izrakstīju no ZZS pirmsvēlēšanu programmas. (Starpsauciens.) Jā. Tātad, lūdzu, ZZS, paskaidrojiet – ja jūs būsiet “pret” –, vai šī jūsu pirmsvēlēšanu programma ir vienkārši apmāns? Un, ja jūs būsiet “pret”, kā lai cilvēki jums tic nākotnē?

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Uldis Augulis.

U. Augulis (ZZS).

Cienītā sēdes vadītāja! Cienītie kolēģi! Šis priekšlikums, kas šobrīd mums ir priekšā un par ko mums jābalso, nebalstās ne uz vienu aprēķinu, ne arī uz sociāli ekonomisko izvērtējumu, ko tas nozīmētu katram pensionāram. Jā, mēs jautājumu par divreizēju indeksāciju izvērtējām. Mums bija vairāki varianti, kādā veidā virzīties. Ņemot vērā koeficientus, pēc kādiem tiek vērtēti... indeksācijas koeficienti... pēc saskaņošanas ar senioru padomi, Latvijas Pensionāru federāciju, pensionāru organizācijām mēs nonācām pie slēdziena, ka visizdevīgākā situācija attiecībā uz indeksāciju ir – vienreiz gadā, kā ir šobrīd, – no 1. oktobra.

Līdz ar to, cienītie kolēģi, šādus vieglprātīgus priekšlikumus aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 31, atturas – 14. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ričarda Šlesera, Ilzes Stobovas, Maijas Armaņevas, Ramonas Petravičas un Kristapa Krištopana iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Runāt “par” pieteicies deputāts Ričards Šlesers.

R. Šlesers (LPV).

Cienījamie kolēģi! Šis jautājums nav par nodokļiem, bet gan attieksmi pret ģimenēm Latvijā. Mēs prasām no jaunajām ģimenēm drosmi radīt bērnus, uzņemties atbildību palikt Latvijā. Un ko mēs dodam pretī? Pamperi un maisījums bērniem nav luksuss. Tas nav izvēles jautājums. Tā ir nepieciešamība.

Valsts budžetā mēs atrodam naudu visam... Un tie, kas sēž siltos valdības krēslos, bieži vien pat nezina, cik mēnesī izmaksā pamperi, nezina, cik maksā kvalitatīvs maisījums bērniem, nezina, kā tas ir – rēķināt katru eiro, lai nodrošinātu savam bērnam pašu nepieciešamāko. Bet ģimenes to zina... katru dienu.

Mēs nerunājam par miljardiem. Mēs nerunājam par milzīgām reformām. Mēs runājam par minimumu – elementāru cieņu pret ģimenēm.

Jaunā VIENOTĪBA un “PROGRESĪVIE” – par eiropeisku Latviju. Vai zinājāt, ka Eiropā norma ir samazināts PVN bērnu precēm? Dažviet tas ir pat nulle procentu. Bet Latvija ir viena no valstīm, kas ģimenes noslogo vairāk, nekā vajadzētu. Un tas nav par ekonomiku, tas ir par prioritātēm. Latvijā būt par vecāku ir dārgāk nekā daudzviet Eiropā. Nevis dzīves dārdzības dēļ, bet politikas dēļ.

Tāpēc, kolēģi, šis nav populistisks priekšlikums. Samazinām PVN bērnu precēm, atvieglojam ģimenēm slogu un pierādām, ka Latvijā bērns nav nodokļu objekts, bet vērtība un prioritāte.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Paldies. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Deputāti lūdz balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ričarda Šlesera, Ilzes Stobovas, Maijas Armaņevas, Ramonas Petravičas un Kristapa Krištopana iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 10, atturas – 35. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Kolēģi, informēšu jūs par iesniegtajām izmaiņām Saeimas sēdes darba kārtībā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir lūgusi grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir lūgusi grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojekta “Grozījums Dzīvojamo telpu īres likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Deputāti Andrejs Judins, Ainars Latkovskis, Agnese Krasta, Inese Kalniņa, Jānis Zariņš, Selma Teodora Levrence, Edmunds Teirumnieks, Edgars Tavars, Edvards Smiltēns un Gunārs Kūtris ir lūguši grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Deputāti Andrejs Judins, Ainars Latkovskis, Agnese Krasta, Inese Kalniņa, Jānis Zariņš, Selma Teodora Levrence, Edmunds Teirumnieks, Edgars Tavars, Edvards Smiltēns un Gunārs Kūtris ir lūguši grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā”. Iebildumu nav. Darba kārtība papildināta.

___

Turpinām izskatīt sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ramonas Petravičas, Mārča Jencīša, Ilzes Stobovas, Lindas Liepiņas un Ričarda Šlesera iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 1330/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Runāt “par” pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Vēlreiz jūs aicinu... un lūdzu nodot šo likumprojektu izskatīšanai komisijai. Šis likumprojekts nesagraus pensiju sistēmu, bet būs godīgs pret aizgājēja tuviniekiem. Ja cilvēks nav izdarījis savu izvēli, tad noteikt, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumi automātiski tiek mantoti likumā noteiktajiem mantiniekiem, nevis paliek valstij.

Lūdzu atbalstīt un nodot komisijai. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 1330/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 13, atturas – 26. Likumprojekts komisijai ir nodots. (Daži deputāti aplaudē.)

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Judina, Ainara Latkovska, Agneses Krastas, Ineses Kalniņas, Jāņa Zariņa, Selmas Teodoras Levrences, Edmunda Teirumnieka, Edgara Tavara, Edvarda Smiltēna un Gunāra Kūtra iesniegto likumprojektu “Grozījums Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā” nodot Juridiskajai komisijai.

Runāt “par” pieteicies deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Aicinu gan šo likumprojektu, gan nākamo nodot izskatīšanai Juridiskajai komisijai.

Mēs sagatavojām divus likumprojektus, lai risinātu problēmu. Proti, ir cilvēki, kuriem kriminālprocesā ir aizdomās turētās personas, apsūdzētās vai notiesātās personas statuss, bet viņi bēguļo, ir izsludināti meklēšanā un turpina komforta dzīvi, jo viņiem ir pase, ID karte, ir elektroniskais paraksts, un, atrodoties kaimiņzemē, Taizemē vai vienalga kur, viņi turpina izmantot visas iespējas un izvairās no izmeklēšanas vai soda izpildes. Tas nav pareizi. Ir svarīgi viņus motivēt atnākt uz policiju, prokuratūru, varbūt arī cietumu. Ir svarīgi, lai viņi to darītu. Ja viņi ir ārzemēs – vismaz uz vēstniecību.

Mēs neplānojam atņemt pilsonību, nepiedāvājam anulēt iespēju parakstīt līgumus, bet mēs uzskatām, ka šiem cilvēkiem ir jāaptur iespēja gan izmantot personu apliecinošus dokumentus, gan attālināti noslēgt darījumus.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu nodošanu Juridiskajai komisijai. Mēs runāsim, diskutēsim un trijos lasījumos pilnveidosim, bet uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgs solis, kas nodrošinās taisnīgumu un tiesiskumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Andreja Judina, Ainara Latkovska, Agneses Krastas, Ineses Kalniņas, Jāņa Zariņa, Selmas Teodoras Levrences, Edmunda Teirumnieka, Edgara Tavara, Edvarda Smiltēna un Gunāra Kūtra iesniegtā likumprojekta “Grozījums Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Judina, Ainara Latkovska, Agneses Krastas, Ineses Kalniņas, Jāņa Zariņa, Selmas Teodoras Levrences, Edmunda Teirumnieka, Edgara Tavara, Edvarda Smiltēna un Gunāra Kūtra iesniegto likumprojektu “Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā” nodot Juridiskajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Sāksim izskatīt darba kārtības sadaļu “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi lēmuma projektu “Par 12 240 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai” turpmāko virzību”. Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts ir iekļauts Saeimas sēdes darba kārtībā.

___

Nākamā sadaļa – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Zanes Lejnieces iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Juridiskā komisija šā gada 21. aprīļa sēdē izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu “Par Zanes Lejnieces iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu arī Saeimu atbalstīt lēmuma projektu “Par Zanes Lejnieces iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”... ar šā gada 4. maiju.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Zanes Lejnieces iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Kristiānas Stepenas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Juridiskā komisija 21. aprīļa sēdē izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu “Par Kristiānas Stepenas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu arī Saeimu atbalstīt lēmuma projektu “Par Kristiānas Stepenas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”... ar šā gada 4. maiju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Kristiānas Stepenas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Katrīnas Dališevskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Juridiskā komisija 21. aprīļa sēdē izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu “Par Katrīnas Dališevskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu arī Saeimu atbalstīt lēmuma projektu “Par Katrīnas Dališevskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”... ar šā gada 5. maiju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Katrīnas Dališevskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Vilmāra Endzeļa iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Juridiskā komisija šā gada 21. aprīļa sēdē izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu “Par Vilmāra Endzeļa iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu arī Saeimu atbalstīt lēmuma projektu “Par Vilmāra Endzeļa iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”... ar šā gada 15. maiju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vilmāra Endzeļa iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Jāņa Endeļa iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Juridiskā komisija 21. aprīļa sēdē izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu “Par Jāņa Endeļa iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu arī Saeimu atbalstīt lēmuma projektu “Par Jāņa Endeļa iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”... ar šā gada 18. maiju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jāņa Endeļa iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Līvas Lazdiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Juridiskā komisija 22. aprīļa sēdē izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu “Par Līvas Lazdiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu arī Saeimu atbalstīt lēmuma projektu “Par Līvas Lazdiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”... ar šā gada 10. augustu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Līvas Lazdiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Sigitas Zepas-Teteres iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Juridiskā komisija 22. aprīļa sēdē izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu “Par Sigitas Zepas-Teteres iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu arī Saeimu atbalstīt lēmuma projektu “Par Sigitas Zepas-Teteres iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”... ar šā gada 24. augustu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Sigitas Zepas-Teteres iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Vitas Vucinas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Juridiskā komisija 22. aprīļa sēdē izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu “Par Vitas Vucinas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu arī Saeimu atbalstīt lēmuma projektu “Par Vitas Vucinas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”... ar šā gada 2. septembri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vitas Vucinas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Māras Bileskalnes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Juridiskā komisija šā gada 22. aprīļa sēdē izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu “Par Māras Bileskalnes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu arī Saeimu atbalstīt lēmuma projektu “Par Māras Bileskalnes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”... ar šā gada 3. septembri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Māras Bileskalnes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Ievas Strautmanes-Zālītes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Juridiskā komisija šā gada 22. aprīļa sēdē izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu “Par Ievas Strautmanes-Zālītes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu arī Saeimu atbalstīt lēmuma projektu “Par Ievas Strautmanes-Zālītes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”... ar šā gada 7. septembri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ievas Strautmanes-Zālītes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Apsveicam visus tiesnešus ar iecelšanu amatā.

Godātie kolēģi! Nākamā darba kārtības sadaļa – “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”.

Deputātu Česlava Batņas, Edvarda Smiltēna, Aivas Vīksnas, Edgara Tavara, Lindas Matisones, Andreja Svilāna, Laura Lizbovska, Ingmāra Līdakas, Māra Kučinska, Andra Kulberga pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par ministrijas publiskajiem iepirkumiem informācijas tehnoloģiju jomā”.

Pieprasījumu komisija ir sagatavojusi atzinumu, un par to mūs informēs komisijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Saeimas Pieprasījumu komisija 22. aprīļa sēdē izvērtēja 10 deputātu iesniegto pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei saistībā ar ministrijas veiktajiem IT iepirkumiem. Izskatīšanas laikā komisija iepazinās ar ministrijas sniegto informāciju par pabeigto dienesta pārbaudi, kurā secināts, ka publiski izskanējušie pārmetumi par nelietderīgu līdzekļu izlietojumu un lētākā datortehnikas iepirkumu piedāvājuma nepamatotu izslēgšanu nav apstiprinājušies.

Vienlaikus komisija tika informēta, ka ministrijā turpinās vēl viena dienesta pārbaude, kuras rezultāti būs pieejami pēc 2026. gada 8. maija.

Deputāti diskusijas gaitā saņēma apjomīgu dokumentāciju un tabulāru apkopojumu par visiem ministrijas un tās padotības iestāžu veiktajiem IT iepirkumiem un cenu aptaujām kopš 2023. gada sākuma. Izvērtējot sniegtos skaidrojumus un pieejamos faktus, Pieprasījumu komisijas locekļu vairākums neguva apstiprinājumu pieprasījumā minētajiem pārkāpumiem, kas kalpotu par pamatu tālākai pieprasījuma uzturēšanai. Balsojot (par – 4, pret – 8) pieprasījums tika noraidīts.

Aicinu arī Saeimu pieprasījumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Izskatot šo iepirkumu procedūru un pieprasījumu Pieprasījumu komisijā, analizējot to, ko teica Bērziņas kundze, varu pavisam atklāti pateikt vienu lietu. Ja es kā izglītības iestādes vadītājs organizētu iepirkumus tādā stilā, kā tie tiek organizēti Izglītības un zinātnes ministrijā kopš 2023. gada, mani pašvaldība atstādinātu no darba. Tas ir viennozīmīgi. Kāpēc? Ir trīs ļoti būtiskas lietas, kurās, es saskatu, ir bijuši pārkāpumi.

Jā, ministrija atzina, ka šajā gadījumā, iespējams, ir vajadzīgs tomēr caurskatāmāks mehānisms un viņiem ir jāsaprot, vai tā ir viena cilvēka vai sistēmas atbildība. Bet... konkrētas lietas. Manuprāt, nav pieļaujams, ka jūs projektam paredzat vienu summu un tā pieaug par 7,5 reizēm. Izsludināts iepirkums, paredzēts finansējums – 41 tūkstotis. Pārtraukts iepirkums, notiek sarunu procedūra, un galasumma līgumā ir 273 tūkstoši (ar to pašu specifikāciju). Tas ir vairāk nekā “Rail Baltica” sadārdzinājums.

Otra lieta. Nav pieļaujama situācija, ka konkrēts uzņēmums piedalās konkursā, vinnē iepirkumu, sastāda specifikāciju un, piedaloties nākamajā konkursā, to vinnē, jo ir izstrādāta tāda pati specifikācija. Plus – atkal ir viens uzņēmums, kas ir piedalījies, izstrādājis specifikāciju... Uzņēmums vinnē un pēc tam kā apakšnieku paņem konkrēto uzņēmumu, kurš izstrādāja specifikāciju. Vai man vienam liekas, ka tas ir absurdi, nepareizi un vienkārši savējo lobēšana?

Trešais. Manuprāt, ir pienācis brīdis, lai Saeima beidzot likvidētu vai reorganizētu elektronisko iepirkumu sistēmu. Šie konkrētie iepirkumi pierāda, ka tā ir legāla sarunāšanas platforma.

Mēs neparedzam, kas mums jāizstrādā IT iepirkumā par četriem miljoniem, mēs izsludinām iepirkumu. Mēs nopērkam stundas no konkrētiem uzņēmumiem un tikai tad sākam ar viņiem runāt, kas mums jāizdara, lai viņi izstrādātu tehnisko specifikāciju. Pēc tam viņi konsultē pa šīm stundām, ko viņi var ieviest... un tikai pēc tam izdomā, kāds būs galaprodukts. Mēs, pasūtot produktu, vēl nezinām, ko gribam. Un šis uzņēmums var prasīt tūkstoš stundu, piectūkstoš stundu. Ministrijā neviens to nekontrolē, nav kompetentu cilvēku, kas to varētu kontrolēt.

Un visbeidzot. APVIENOTAIS SARAKSTS sniegs vēl vienu pieprasījumu Ministru kabinetam – par visām ministrijām –, jo, manuprāt, šis pieprasījums parāda, ka, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijā IT jomā nav kapacitātes. Mēs trīs gados esam iztērējuši aptuveni 300 tūkstošus konsultācijām, lai saprastu, kādas tehniskās specifikācijas ir jāizstrādā. Un ir ļoti zīmīgi, ka šajās konsultācijās piedalās konkrēts uzņēmums, konkrēts uzņēmums vinnē iepirkumus, ieraksta specifikācijā konkrētas licences, kuras ir jāpērk un kuras piedāvā tikai viņi vienīgie Latvijā. Atkal – vai man vienam tas šķiet aizdomīgi?

Manuprāt, Pieprasījumu komisija šobrīd legāli piesedz koalīcijas neizdarības, jo, kā Bērziņas kundze teica... ja jūs būtu iedziļinājušies šajos 94 dokumentos, jūs neatļautos nobalsot “pret”, jo tur viennozīmīgi ir lietas, kas parāda... un šis ir retorisks jautājums... vai atbildīgs ir konkrēts ierēdnis, vai iesaistīts ministres politiskais birojs... ne tikai pašreizējās ministres, bet it sevišķi iepriekšējās ministres politiskais birojs.

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais runātājs ir deputāts Edgars Tavars.

Kolēģi, lūdzu, nelieciet man dauzīt ar āmuru! Saprotu, ka pie debesīm ir pilnmēness... bet šodien mēs esam traki, traki skaļi. Ir liels Prezidija lūgums – bišķi pieklusināt... jo ir ļoti, ļoti grūti gan runātājiem, gan pārējiem.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Kā jau deputāts Česlavs Batņa norādīja, tā ir tāda mūsu lielākās politiskās Saeimas frakcijas, tās pārstāvēto valdības ministru firmas zīme. Un interesanti... jā, burtiski nesen ir atslepenots informatīvais ziņojums par vēlēšanu platformas pilnveidi, gatavojoties Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanām. Un faktiski ir redzams tieši tas pats. Mēs noslēdzam līgumu par tūkstošiem stundu ar fiksētu cenu un tad domājam, ko mums vajag.

Tā ir klasika, par ko runāja kolēģis Česlavs Batņa, – absolūti vienāds rokraksts IT iepirkumos. Tā nu ir sanācis, godātie JAUNĀS VIENOTĪBAS kolēģi, es jūs neapsūdzu, bet tieši jūsu vadītajās jomās visur ir viens rokraksts. Pilnībā pievienojos tam, ko minēja deputāts Batņa, – ir šis IT karteļa... ne tikai karteļa, visu IT iepirkumu... rokraksts... faktiski jāpārbauda... pa visu valsti, visām institūcijām, visām ministrijām... kur un kā mēs vēl redzam šādu pieeju. Vispirms izsludina konkursu, kaut kas atlasa pretendentus, viņi paši neiesniedz... Tad saprotam, ka nav laika, ir jāslēdz līgums uz noteiktām... tūkstošiem stundu par zināmu stundas likmi... un vienkārši šīs stundas tiek atrakstītas, un kaut kas tiek sagatavots, sākumā pat nezinot, ko mēs pasūtām. Visur vienots rokraksts.

Mēs runājam, ka mums ir jātaupa valsts līdzekļi, Eiropas līdzekļi... jānovirza un jātērē jēgpilni. Bet beigās visur strādājam pēc viena principa. Tas absolūti nav pieņemami. Šāda pieeja nav atbalstāma. Līdz šim, domāju, mums visiem kopīgi ir izdevies... kad mēs šādas problēmas noliekam dienas gaismā... no šādiem nelietderīgiem tēriņiem atvadīties, esam jau ietaupījuši ļoti daudz resursu. Bet tas, kas notiek IT jomā, kolēģi, nav pieņemams.

Aicinu visus politiskos spēkus... neatkarīgi – pozīcija, opozīcija... īpaši pozīcijai... preventīvi veikt šīs darbības, lai šādas lietas jau tagad nekavējoties pārtrauktu. Ar šādu kopīgu analīzi mēs noteikti nodarbosimies, lai ietaupītu nodokļu maksātāju naudu... un kur mums ir nepieciešams tērēt IT jomās, lai šie iepirkumi būtu pietiekami caurspīdīgi un loģiski – lai mēs visi startā zinām, ko pasūtām, kādēļ pasūtām, kad tas būs gatavs, ka izstrādātājs ir uzticams un beigās no šīs sistēmas lietošanas dzīve visiem Latvijas pilsoņiem paliks labāka, birokrātija reāli mazināsies un pašvaldībām vai valsts institūcijām nebūs uzkrauti kādi slēptie ikmēneša maksājumi vai abonēšanas un tamlīdzīgi.

Finālā mēs visi IT sektorā pārtērējam milzīgas naudas. Ne tikai IT sektorā. Rezultātā mēs pieņemam darbā jaunus cilvēkus gan pašvaldībās, gan citās publiskās atvasinātās institūcijās, gan ministrijās, kuri strādā ar šīm samudžinātajām sistēmām. Nereti pat viena izstrādātāja ieviestās sistēmas starp dažādiem resoriem nav savienojamas, nevar sistēmās apmainīties ar informāciju. Un, kad palūdz šādu moduli pielikt, par katra moduļa izstrādi vēl prasa papildu simtus tūkstošu vai miljonus. Nu mēs taču visi saprotam – kaut kas nav kārtībā.

Domāju, šī pieeja, kas pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā valsts pārvaldē ieviesusies... domāju, mums šis vēzis ar ķīmijterapijas palīdzību būs jālikvidē... lai sakārtotu mūsu valsts tēriņus un veiktu reālus darbus arī birokrātijas mazināšanā. Bet galvenais – nekādā gadījumā nedz Eiropas Savienības, nedz mūsu nodokļu maksātāju līdzekļus vairs netērētu šādām ballītēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja, kolēģi! Man tikai pavisam īsa piezīme. Ņemot vērā, ka, manuprāt, no tribīnes izskanēja ļoti svarīga informācija, kas bijušajai izglītības un zinātnes ministrei noteikti būtu jāpaklausās... diemžēl šīs svarīgās informācijas paušanas laikā Latkovska kungs acīmredzot speciāli mēģināja novērst uzmanību no bijušās ministres un vairāki deputāti, es teiktu, uzspēlēti skaļi runāja, tādā veidā parādot, ka šeit skanošā informācija nav svarīga.

Ziniet, kad bijām pie Dombura kunga raidījumā par to, kādai jābūt 15. Saeimai, es teicu, ka, manuprāt, tai jābūt mazāk orbāniskai. Un raidījuma vadītājs lūdza, lai es nosaucu konkrētus politiskos spēkus. Es tos nesaucu ar nolūku... Manuprāt, valsts nozagšana jeb politiska korupcija, atsevišķu uzņēmēju piesegšana – tas arī ir tāds orbānisms. Un kolēģu neklausīšanās, kad, manuprāt, skan svarīga informācija, faktiski ir necieņa pret saviem kolēģiem.

Aicinu, lai vēlētāji, protams, izvērtē to, par ko balsos. Es gribu redzēt 15. Saeimu tādu, kas ir spējīga uzņemties atbildību ne tikai par saviem lēmumiem, bet arī par valdības darbu. Šajā gadījumā pieprasījums ir par vienas ministrijas darbu. Aicinu jūs ar balsojumu parādīt, ka jums tiešām rūp tas, kas notiek ministrijās, un jūs esat gatavi atbalstīt pieprasījumu, kas ir argumentēts, pamatots un acīmredzami uzturams. Tādā veidā jūs parādīsiet, ka jums patiešām ir vērts būt arī 15. Saeimā.

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Nav runa tikai par troksni zālē, ko akcentēja Juris Viļums. Tā jau tāda standarta metode – tad, kad ir nākusi gaismā kāda skandaloza informācija, mēģināt to vai nu noslēpt, vai kaut kā normalizēt... vienalga, VIP lidojumi vai kas cits.

Bet ir kas daudz būtiskāks. Ir parlamentārās tradīcijas, parlamentārā kultūra un vispār – uzticība šim namam un Saeimai. Tāda elementāra rutīna, kas būtu jāievēro, lai cilvēki turpinātu uzticēties Saeimai. Ko tas nozīmē?

Ja Saeimas pieprasījumā deputāti prasa premjerministrei atbildēt uz jautājumiem, tad premjerministrei jāatsūta atbildes uz jautājumiem. Tas, kas notiek pēdējā laikā, – vienkārši tiek spļauts virsū no 10. stāva, no šīs augstības tiek spļauts virsū. Premjere atļaujas vispār neatbildēt uz deputātu jautājumiem. Tās ir nopietnas apsūdzības, kas šobrīd caur šiem pieprasījumiem tiek atmaskotas vai atklātas. Normāli būtu – un tas ir jūsu interesēs, cienījamā Jaunā VIENOTĪBA, – nākt tribīnē un argumentēt, ka tā nav taisnība, diskutēt par to, aizstāvēt sevi.

Kāpēc jūs pat vairs neaizstāvaties? Nākt šeit un diskutēt, un varbūt pastāstīt arī par kādu, iespējams, lielāku norunu ar kodētu nosaukumu “Daugava”. Atnāciet un pastāstiet... vai – tas būs citreiz.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! Mēs bieži Saeimā no šīs tribīnes runājam par ēnu ekonomiku, ir pat izstrādāts ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns, un tajā vesela sadaļa ir veltīta nodokļu maksāšanas morālei. Bet, kolēģi, mēs ļoti maz runājam par nodokļu izlietošanas morāli.

Šis ir viens no kliedzošiem gadījumiem – par šiem publiskajiem iepirkumiem IT jomā. Tas ir par izšķērdību un nelietderību, izšķērdējot nodokļu maksātāju naudu.

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam otro reizi.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Pavisam aizmirsu pieminēt... kas jums varbūt liekas normāli. Ir iepirkumu komisija. Iepirkumu komisijā ir pieci cilvēki. Notiek iepirkumu komisijas sēde, kurā piedalās viens komisijas loceklis. Tā ir leģitīma! Tiek pieņemts lēmums par iepirkuma pārtraukšanu un sarunu procedūras uzsākšanu. Jums šis protokols šķiet juridiski korekts? Vai to var apstiprināt?

Izglītības un zinātnes ministrija un Bērziņas kundze apgalvo, ka viss ir kārtībā, ar to noraidot priekšlikumu. Viens cilvēks var pieņemt lēmumu par konkursa slēgšanu un sarunu procedūras uzsākšanu. Un šajā gadījumā man atkal ir retorisks jautājums – vai tas ir konkrētā cilvēka lēmums, vai tā ir ministrijas biroja vai citu atbildīgo piesegšana?

Un galu galā pats pēdējais jautājums. Skatot šos iepirkumus IT jomā, mani nepamet izjūta, ka šie iepirkumi ir nevis labuma iegūšana nozarei un ministrijai, bet pašlabuma iegūšana vai nu sev personīgi, vai savam politiskajam atbalstam. Uz šo jautājumu, manuprāt, vajadzētu atbildēt ne tikai ministrijai, bet tiesībsargājošām iestādēm, tai skaitā KNAB. Bet mēs pieveram acis, tai skaitā Pieprasījumu komisijā, un sakām, ka lēmumus iepirkumu komisijā bez vairākuma atbalsta var pieņemt viens cilvēks.

Šis viens aspekts jau parāda, ka lēmums ir bijis pretlikumīgs. Bet jūs apgalvojat, ka tas ir likumīgs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Česlava Batņas, Edvarda Smiltēna, Aivas Vīksnas, Edgara Tavara, Lindas Matisones, Andreja Svilāna, Laura Lizbovska, Ingmāra Līdakas, Māra Kučinska, Andra Kulberga pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par ministrijas publiskajiem iepirkumiem informācijas tehnoloģiju jomā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 48, atturas – nav. Pieprasījums ir noraidīts.

___

Izskatīsim deputātu Andra Kulberga, Edvarda Smiltēna, Lindas Matisones, Aivas Vīksnas, Česlava Batņas, Laura Lizbovska, Māra Kučinska, Edgara Putras, Edgara Tavara, Andreja Svilāna pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par “Rail Baltica” projekta vadību”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – tās priekšsēdētāja Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Pieprasījumu komisija ir rūpīgi izvērtējusi 10 deputātu iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai saistībā ar projekta “Rail Baltica” vadību un tās atbilstību iepriekš noteiktajiem valdības uzdevumiem. Izskatīšanas procesā tika konstatēts, ka valdība ir veikusi būtiskas reformas projekta pārvaldības modeļa uzlabošanai, tostarp izveidojot speciālu valsts sekretāra vietnieka amatu un regulāras uzraudzības padomes, kā arī sagatavojot nepieciešamos grozījumus projekta “Rail Baltica” īstenošanas likumā.

Lai gan opozīcijas deputāti vērsa uzmanību uz ziņojuma sākotnējo iesniegšanas termiņu nobīdēm, komisija guva pārliecību, ka aktuālie lēmumi, piemēram, Eiropas Komisijas īstenošanas lēmuma apstiprināšana un uzsāktie pamattrases būvdarbi dienvidu posmā, apliecina procesa virzību un kontroli pār pieejamo finansējumu.

Vienlaikus komisija secināja, ka vairāki pieprasījumā minētie uzdevumi, piemēram, tehniski ekonomiskā analīze atsevišķiem Rīgas posmiem, ir atzīstami par aktualitāti zaudējušiem ierobežoto finanšu resursu dēļ, prioritāti piešķirot pirmās kārtas pamattrases funkcionalitātei.

Ministru prezidentes sniegtās atbildes norāda uz koordinētu starpministriju sadarbību un aktīvu darbu pie privāto investīciju piesaistes modeļiem, ko apliecina projekta iekļaušana publiskās un privātās partnerības portfelī.

Ņemot vērā sniegtos skaidrojumus par reālo projekta progresu un fiskāli atbildīgo pieeju turpmākajiem darbiem, Pieprasījumu komisija uzskata, ka nav pamata tālākai pieprasījuma uzturēšanai un, četriem deputātiem balsojot “par”, astoņiem – “pret”, atzīst, ka pieprasījums ir noraidāms.

Aicinu arī Saeimu pieprasījumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Kāpēc tapa šis pieprasījums... nu jau mēnesi atpakaļ? Bija “TV24” tāds slavens video... tas esot smieklīgi... mēs izvilkām ārā visas neizdarības 10 gadu laikā. Un mēs esam tie, kas šo projektu beidzot esam sākuši risināt.

Tas stāsts ir par Evikas Siliņas interviju kanālā “TV24”, pēc kuras tapa mūsu, APVIENOTĀ SARAKSTA frakcijas, pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai. Šis pieprasījums un jautājumi, to forma, saturs un uzbūve – viss liecināja par to, ka šis pieprasījums pēc būtības ir jāatbild pašai Ministru prezidentei. Ko mēs saņēmām? Mēs kārtējo reizi uz jautājumiem saņēmām Satiksmes ministrijas atbildi.

Saprotot to, ka projekts buksē... Ministru prezidentes birojā strādā 14 štata darbinieki... jautājums ir pavisam vienkāršs – vai tiešām uz šiem jautājumiem nevar atbildēt kāds no ministres biroja darbiniekiem, Ministru prezidentei šīs atbildes būtu tikai jāpārskata un jāpārlasa? Ja jau tiešām ir tā, ka Ministru prezidente ir šo projektu ņēmusi savās rokās... atbildēt ir pavisam vienkārši... kādas ir tās darbības, ko viņa veic? Bet, izrādās, nekas īpaši nav mainījies.

Tematiskā komiteja. Šajos nepilnos trīs gados, kamēr strādā Siliņas valdība, ir notikušas divas... nē, viena ir notikusi... otra komiteja... izrādās, tematiskā nav notikusi, jo nebija ieradušies atbildīgie ministriju ierēdņi. Pavisam vienkārši – skaidrs, kāda šim jautājumam ir prioritāte Ministru kabinetā un pašai Ministru prezidentei.

Man gan liekas ļoti nenopietni... pieķerties šī jautājuma atbilžu sniegšanai. Un, ja mēs tik nenopietni turpināsim... nu, neuzliksim sliedes – viens jautājums... bet ir virkne citu jautājumu, piemēram, aizsardzība, kurā mums vienu dienu šī neizdarība var maksāt ļoti dārgu cenu. Padomājiet par to! Vai tiešām jums koalīcijā sniegtās atbildes un atbilžu sniedzējs ir tik vienaldzīgi, un par šo jautājumu jūs nobalsojat kā balsošanas mašīna? Vienu dienu var pienākt brīdis, kad tas atmaksājas ne pārāk pozitīvā gultnē.

Pēc būtības atbilžu sniegšanā ministrs Švinka turpina pērties kā pliks pa nātrēm. Ministru prezidentei liekas smieklīgi... jo projekts ir izvilkts dienas gaismā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Andra Kulberga, Edvarda Smiltēna, Lindas Matisones, Aivas Vīksnas, Česlava Batņas, Laura Lizbovska, Māra Kučinska, Edgara Putras, Edgara Tavara, Andreja Svilāna pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par “Rail Baltica” projekta vadību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 47, atturas – 1. Pieprasījums ir noraidīts.

___

Godātie kolēģi, ir iesniegtas izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Edvards Smiltēns, Ilze Indriksone, Edgars Tavars, Nauris Puntulis, Edmunds Jurēvics, Raivis Dzintars, Ainars Latkovskis, Agnese Krasta, Uģis Mitrevics, Linda Matisone, Gatis Liepiņš, Aiva Vīksna un Jurģis Klotiņš lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā”.

Runāt “par” pieteikusies deputāte Ilze Indriksone. Lūdzu!

I. Indriksone (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi deputāti! Es lūdzu atbalstīt un iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā”.

Šī likumprojekta virzība ir nepieciešama, lai savlaicīgi izpildītu Satversmes tiesas spriedumu. Spriedums tika pasludināts 2026. gada 30. martā, un tiesa atzina, ka līdzšinējais regulējums par sabiedrisko mediju satura veidošanu mazākumtautību valodās neatbilst Satversmei. Vienlaikus spriedumā arī skaidri tika norādīts, ka tieši likumdevēja – Saeimas – pienākums ir nodrošināt skaidru latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas aizsardzību, tika uzsvērts, ka saturs ir veidojams latviešu valodā, nosakot dažus konkrētus izņēmuma gadījumus, tie ir ārkārtas stāvoklis, ārkārtēja situācija... kas ir valsts drošības jautājumi... un konkrētas – konkrētas! – dezinformācijas atspēkošana. Tas nozīmē, ka Sabiedriskajam medijam jāpārtrauc jebkāda komunikācija pašpietiekamā mazākumtautības valodā, kā Satversmes tiesa atzina – krievu valodā –, ikdienas saziņā, ikdienas informācijas sniegšanā. Un Saeimai kā likumdevējam ir pienākums to regulēt, neatstājot brīvas rokas ne Sabiedriskajam medijam pašam, ne SeplP.

Jo ātrāk mēs to izdarīsim, jo ātrāk Sabiedriskais medijs būs gatavs īstenot Satversmes tiesas spriedumu un pilnā apmērā nodrošināt komunikāciju atbilstoši Latvijas Satversmei.

Aicinu atbalstīt šī likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” neviens deputāts nav pieteicies runāt, bet deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 4, atturas – nav. Darba kārtība ir grozīta. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

___

Uzreiz arī secīgi informēju, ka izskatām jautājumu par to, ka Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edvarda Smiltēna, Ilzes Indriksones, Edgara Tavara, Naura Puntuļa, Edmunda Jurēvica, Raivja Dzintara, Ainara Latkovska, Agneses Krastas, Uģa Mitrevica, Lindas Matisones, Gata Liepiņa, Aivas Vīksnas un Jurģa Klotiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Ir ļoti grūti noticēt, ka 36 gadus pēc brīvības un neatkarības atjaunošanas, pēc 4. maija balsojuma šajā zālē, pēc Krievijas karaspēka izvešanas, pēc mūsu iestāšanās Eiropas Savienībā, NATO, Ano, Oecd, pēc lēmuma par izglītības sistēmu latviešu valodā, pēc referenduma par krievu valodu kā otro oficiālo valodu Latvijā, pēc okupācijas pieminekļu nojaukšanas, piektajā kara gadā, kad Krievija nežēlīgi plosa un iznīcina Ukrainas zemi un tautu un ar to pašu draud Baltijas valstīm, kad... Aleksandrs Dugins, “krievu pasaules” un Putina stratēģiskais ideologs, vairākkārt ir izteicies pavisam skaidri un atklāti: “Krievu valoda ir Krievijas identitātes un ģeopolitiskās ietekmes pamats. Bijušās PSRS teritorijas, kurās tiek uzturēta krievu valodas informatīvā telpa, šajā ideoloģijā ir Krievijas robežas. Neatkarīga Latvija – tikai pārejošs vēsturisks pārpratums.” Tā – Aleksandrs Dugins. Un pēc visa tā mēs vēl diskutējām un cīnījāmies par vai pret to, vai krievu valoda ir vai nav obligāta neatkarīgā un brīvā Latvijā Latvijas sabiedriskajos medijos – 36 gadus pēc neatkarības atjaunošanas!

Mums ir arī skaidri noteikti principi Nacionālās drošības koncepcijā, ko mēs paši pieņēmām ar konstitucionālu vairākumu. Šī koncepcija skaidri nosaka: spēcīgas un aizsargātas informatīvās telpas pamatā ir stipri vietējie Latvijas mediji un kvalitatīvs vietējais saturs latviešu valodā. Valsts informatīvās telpas aizsardzības un attīstības politika fundamentāli balstāma uz latviešu valodas un Satversmes vērtību bāzes.

Un vissvarīgākais, ko paredzēja koncepcija, – tā noteica, ka no 2026. gada, tātad šī gada, 1. janvāra sabiedrisko mediju veidotajam saturam ir jābūt latviešu valodā un Eiropas kultūrtelpai piederīgajās valodās.

Redzot to, ka vairākums uzskata, ka krievu valoda sabiedriskajos medijos tomēr ir obligāta, mums, APVIENOTĀ SARAKSTA deputātiem un “Nacionālās apvienības” deputātiem, kopā nācās cīnīties par latviešu valodu nevis šeit, Saeimas zālē, bet Satversmes tiesā. Un visskumjāk bija redzēt to, ka partijas “PROGRESĪVIE” vadītā Kultūras ministrija azartiski, līdz pēdējam cīnījās pretī, aizstāvot krievu valodu kā obligātu sabiedriskajos medijos. Bet mēs kopā tiesā uzvarējām.

Savā spriedumā tiesa skaidri noteica vairākus pamatprincipus: pirmkārt, Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var tikt garantēta latviešu valodas un latviešu nācijas pastāvēšana; otrkārt, “Latvijas Sabiedriskā medija” saturs pamatā ir veidojams latviešu valodā, tas izriet no Latvijas konstitucionālās identitātes, un atkāpes ir izņēmums, nevis sistēma un norma. To pasaka tiesa; un, treškārt, – tas ir izšķirošais – krievu valoda Latvijā ir pašpietiekama. Tā nav apdraudēta, tai nav vajadzīga valsts aizsardzība, tai netrūkst kanālu, platformu, mediju. Tieši pretēji – jau gadu desmitiem tā tiecas pildīt valsts valodas funkcijas. Un mūsu valsts pienākums ir to nepieļaut.

Tāpēc šajā likumprojektā tiek noteiktas vairākas lietas. Pirmkārt, mēs aizstājam pienākumu ar tiesībām – sabiedriskajiem medijiem vairs nebūs pienākums raidīt mazākumtautību valodās. Tās būs tiesības un tikai tām mazākumtautībām, kuru valoda nav pašpietiekama; otrkārt, attiecībā uz pašpietiekamām valodām (būsim atklāti – runājam par krievu valodu) saturs ir pieļaujams tikai izņēmuma gadījumos; un, treškārt, mēs novēršam to, ka ir iespēja veidot veselu programmu svešvalodā.

Cienījamie kolēģi! Krievu valoda mūsu sabiedriskajos medijos turpmāk drīkst skanēt tikai kā vairogs pret Krieviju, nevis kā tilts uz to. Tāpēc APVIENOTAIS SARAKSTS kopā ar “Nacionālo apvienību”... paldies arī JAUNAJAI VIENOTĪBAI par atbalstu šim likumprojektam... aicinām atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Edvarda Smiltēna, Ilzes Indriksones, Edgara Tavara, Naura Puntuļa, Edmunda Jurēvica, Raivja Dzintara, Ainara Latkovska, Agneses Krastas, Uģa Mitrevica, Lindas Matisones, Gata Liepiņa, Aivas Vīksnas un Jurģa Klotiņa iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

___

Godātie kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Šnores kungs, vai jums ir kāds steidzams paziņojums? Šnores kungs, jūs esat pieteicies runāt. Vai ir kāds steidzams paziņojums? (Starpsauciens.)

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 11 deputāti: Maija Armaņeva, Jānis Dombrava, Andris Kulbergs, Daiga Mieriņa, Viktorija Pleškāne, Leila Rasima, Līga Rasnača (Starpsauciens.)... Līga Rasnača ir, Didzis Šmits, Edvīns Šnore... redzu, Agita Zariņa-Stūre un Didzis Zemmers.

Paldies.

___

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre

Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Pulkstenis ir 11.02. Laiks turpināt Saeimas sēdi.

Darba kārtībā – sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, trešais lasījums.

Iesniegti 15 priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā par tiem mūs informēs komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 21. aprīļa sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” pirms trešā lasījuma.

Saņēmām 15 priekšlikumus.

1. – aizsardzības ministra Sprūda priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 2. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 3. – kultūras ministres Lāces priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 5. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 6. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 7. – aizsardzības ministra Sprūda priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 11. – deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

 

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 2, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 12. – aizsardzības ministra Sprūda priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 13. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 14. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Noslēdzošais – 15. – arī šīs pašas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

R. Bergmanis. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – tās priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Ir saņemti seši priekšlikumi. Visi priekšlikumi ir tehniska, redakcionāla rakstura.

1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O. Burovs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O. Burovs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O. Burovs. 6. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

O. Burovs. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Nataļja Marčenko-Jodko.

N. Marčenko-Jodko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija 22. aprīļa sēdē izskatīja un atbalstīja Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Farmācijas likumā” virzīšanu balsošanai Saeimā trešajā, galīgajā, lasījumā. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Es atvainojos. (Noklaudzina ar āmuru.) Kolēģi! Tiešām... šodien šeit ir bērnudārzs. Nu jau pa telefonu mēs runāsim Saeimas Sēžu zālē? (Dep. L. Liepiņa: “Šeit ir klusāk nekā parasti...”) Vai var lūgt nerunāt pa telefoniem Saeimas Sēžu zālē? (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.)

N. Marčenko-Jodko. Uz trešo lasījumu saņemts Juridiskā biroja...

Sēdes vadītāja. Pagaidiet, lūdzu! (Pauze.)

Mēs varam lūgt...? Saeimas Sēžu zālē līdz šim pa telefoniem mēs tiešām nerunājām. Paldies.

Lūdzu, turpiniet ziņojumu!

N. Marčenko-Jodko. Uz trešo lasījumu saņemts Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumu 41. punkta izteikšanu jaunā redakcijā, proti: “[..] ārstniecības iestādes noslēgtais civiltiesiskās apdrošināšanas līgums par maziejaukšanās klīniskās pārbaudes ietvaros pētāmās personas veselībai vai dzīvībai nodarīta kaitējuma atlīdzināšanu ir piemērojams līdz attiecīgās maziejaukšanās klīniskās pārbaudes pabeigšanai. Ja minētā līguma termiņš beidzas pirms maziejaukšanās klīniskās pārbaudes pabeigšanas, to pagarina un tas ir spēkā ne ilgāk kā līdz uzsāktās maziejaukšanās klīniskās pārbaudes pabeigšanai.”

Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Marčenko-Jodko. Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi likumprojektu un lūdz Saeimu to atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Farmācijas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likumā”, otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītājas kundze! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likumā”.

Likumprojekts sagatavots kvalitatīvi. Priekšlikumi nav saņemti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

H. Rokpelnis. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija rosina priekšlikumu termiņu noteikt piecas dienas – šī gada 5. maiju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Priekšlikumi iesniedzami līdz 5. maijam. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā”. Grozījumi paredz, ka turpmāk Latvijā ieročus nevarēs lietot un turēt Latvijas un Krievijas, kā arī Latvijas un Baltkrievijas dubultpilsoņi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija likumprojektu ir atbalstījusi pirmajam lasījumam.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Ir tā, ka es nevaru ne noliegt, ne apstiprināt. Bet šoreiz par šo jautājumu es aicināšu arī savu frakciju nebalsot. Kāpēc? Tāpēc, ka, esot šajā sistēmā, kas saucas “atļauju sistēma”... diezgan cieši ar to biju saistīts iepriekšējā darbavietā... zinu, ka mūsu valstī ir viena no labāk izveidotajām sistēmām Baltijas valstīs, ja ne Eiropā un pasaulē: ļoti strikta... ar striktiem noteikumiem, pārbaudēm, kontroles mehānismu.

No vienas puses, it kā jau varētu atbalstīt, bet, no otras puses, mēs saprotam (to arī apliecināja komisijā), ka šis likumprojekts šobrīd skar faktiski trīs cilvēkus. Nezinu, var jau būt... bet, no otras puses, tad jau jāskatās ir divas lietas. Pirmā ir attiecībā uz šiem trīs cilvēkiem. Otrā... manā skatījumā, tas ir ļoti būtisks jautājums... tātad tas, ko es uzsvēru jau iepriekš, – mūsu valstī ir ļoti labi noregulēta atļauju sistēma. Ja mēs tagad pasakām, ka mūsu atļauju sistēma slikti darbojas attiecībā uz šiem trīs cilvēkiem, tad mums ir jāpārskata pilnīgi visa sistēma attiecībā... kas mums skar... pieņemsim, uz Irānas pilsoņiem, Afganistānas pilsoņiem, Indijas pilsoņiem... un tā tālāk... uz visiem, kam ir dubultpilsonība.

Tātad ir daudz jautājumu, ko var un ko nevar. Tas, protams, ir cits jautājums. Bet es vēlreiz saku, ka šis likumprojekts zināmā mērā grauj uzticību sistēmai. Un kas ir vēl būtiskāk? Tanī brīdī, kad šis likums stāsies spēkā, šie cilvēki pateiks, ka viņi ir atteikušies no otras pilsonības. Bet, ja viņiem ir kādi ļauni nodomi, tas jau nekādā mērā... tātad tas, ka viņiem ir kaut kāds... ir vai nav noteikts dokuments vai papīrs... nekādā mērā viņus... vai mūsu valsti nepasargā no kaut kādām nelikumīgām darbībām.

Tas, kas ir cilvēkam galvā, un tas, kas ir uz papīra, – tās bieži vien var būt pilnīgi dažādas lietas. Manā skatījumā, šis jautājums, kas šobrīd tiek pacelts, ir tikai un vienīgi ceturtdienas pirmsvēlēšanu pasākums, kas nekādā mērā neuzlabo ne sistēmu, ne attiecības mūsu valstī saistībā ar šo naida kurināšanu, un tas īsti nav vietā. Ir daudz citu mehānismu, kā ar tādām lietām ir jāstrādā, var strādāt un vajag strādāt, bet sagatavot likumprojektu trīs personām, manā skatījumā, īsti nav pareizi.

Tāpēc es lūgšu arī pārējos deputātus, kas atrodas šeit, zālē, padomāt par to, jo redzu, ka neuzticības izteikšana sistēmai, man liekas, nav pareiza. Visi, kam ir ieroču atļaujas, zina, cik tas ir strikti – katru gadu nāk, pārbauda, veic intervijas, aprunājas. Ieroču turētāji nekādā mērā nedrīkst būt alkohola reibumā, dokumentiem jābūt kārtībā, medicīniskajai apskatei jābūt izietai. Ir vesela virkne jautājumu... visam ir jābūt seifā, visam jābūt piereģistrētam.

Šeit es tiešām neredzu... Uzticos mūsu atļauju sistēmai, kas, neraugoties uz to, ka viņiem šobrīd ir milzīgs cilvēku trūkums, strādā labi, piesaista citus dienestus... kā iecirkņa inspektori, tagad laikam – reaģēšanas inspektori. Un darbs ir kvalitatīvi noorganizēts.

Tāpēc aicinu savus kolēģus nebalsot par šo. Pārējie, kas vērtē, var izvērtēt visus “par” un “pret”.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Kad Krievija uzbruka Ukrainai, Saeima izmainīja Pilsonības likumu un noteica regulējumu attiecībā uz dubultpilsoņiem, respektīvi, ka Latvija var atņemt pilsonību tiem Latvijas un Krievijas dubultpilsoņiem, kuri attaisno Krievijas agresiju. Kopš šiem grozījumiem tas ir piemērots tikai divām personām – tikai divām personām vairāku gadu laikā! Bet tas nenozīmē, ka šie grozījumi toreiz tika pieņemti nepareizi. Un neviens arī nerosina šos grozījumus tagad mainīt.

Līdzīgi arī šajā situācijā – šie grozījumi attiecas uz salīdzinoši nelielu dubultpilsoņu kategoriju. Tajā pašā laikā vēlreiz atgādinu... arī apakškomisijas sēdē Iekšlietu ministrija uzsvēra... ka dubultpilsoņu skaits pieaug ģeometriskā progresijā. Bērnu un jauniešu vidū – sevišķi šajā iedzīvotāju segmentā – tas ir četrkāršojies.

Tieši tāpēc Aizsardzības ministrija, vērtējot tos riskus, kas var rasties... ka šie cilvēki nonāks līdz valsts obligātajam dienestam... speciāli mainīja likumu, ka šos cilvēkus nevar iesaukt obligātajā militārajā dienestā tieši drošības apsvērumu dēļ, jo riski, ja viņiem dod ieroci, ir pārāk lieli. Līdzīgi arī šajā gadījumā Valsts drošības dienests specifiski uzsvēra, ka Ieroču aprites likums attiecas tieši uz ieročiem un šajā likumā no drošības viedokļa būtu nepieciešams īpašs regulējums, domājot par nākotni.

Tā ka aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Šnores kungs jau izstāstīja būtību, bet, man liekas, ir vērts atzīmēt, ka Zivtiņa kunga pieminētais priekšvēlēšanu laiks un tā retorika... Es varētu to pagriezt arī pret jums, jo katru reizi, kad tuvojas kādas vēlēšanas, vai katru reizi, kad darba kārtībā ir kāds jautājums, kas mazina Krievijas pilsoņu Latvijā tiesības, jūs uzreiz trinaties ap šo jautājumu, uzreiz kāpjat tribīnē. (Starpsauciens.)

Juridiski korekti būtu, ka, ja mēs vienā likumā aizliedzam Krievijas pilsoņiem būt bruņotiem Latvijas teritorijā, arī citos likumos aizliedzam Krievijas pilsonim atrasties Latvijas teritorijā bruņotam. Vai to ir grūti saprast? Ja tas ir Krievijas pilsonis, ja viņam ir Krievijas pase, tad ļoti iespējams, ka tas ir cilvēks, kurš atbalsta Putina režīmu. Statistiski lielākā daļa Krievijas pilsoņu Latvijā vēlēšanās balsoja... par ko? Pārbaudiet! (Starpsauciens: “Par Putinu!”) Par Putinu. (Starpsauciens.) Tāpēc šādiem cilvēkiem nav jābūt tiesībām lietot ieroci mūsu teritorijā.

Beidziet par šādiem jautājumiem... vispār te kaut ko... mulsināt. Jūs ar šo paši nostājaties tajā pusē, kurā ir Krievijas pilsonis ar ieroci.

Aicinu tā nedarīt. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieroču aprites likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E. Šnore. Šā gada 14. maijs.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Priekšlikumi tiks gaidīti līdz 14. maijam.

___

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā” pirmajā lasījumā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja, kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā”.

Sagatavotie likuma grozījumi paredz pāreju no nozares uz pašregulāciju, deleģējot nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra uzturēšanu biedrībai “Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija”, kas pazīstama arī kā LANĪDA. Pašlaik Ekonomikas ministrija reģistru uztur manuāli, tam tērējot vidēji ap 2000 darba stundu gadā. Deleģēšana ļaus valsts pārvaldei koncentrēties uz politikas veidošanu.

Tiks izveidota jauna platforma “Starpniekuregistrs.lv”, nodrošinot automatizētu datu apmaiņu ar valsts reģistriem un mazinot birokrātisko slodzi starpniekiem. No aptuveni 1400 aktīvajiem starpniekiem pašlaik ir reģistrēti ap 900, un profesionālas organizācijas iesaiste palīdzēs mazināt nelegālo darbību un ēnu ekonomikas riskus.

Ekonomikas ministrija joprojām saglabās starpnieku darbības uzraudzības funkciju un kontrolēs LANĪDA darbību deleģētā uzdevuma ietvaros. Izmaiņas neprasīs papildu valsts budžeta līdzekļus. Reģistra uzturēšana tiks finansēta no starpnieku reģistrācijas un uzraudzības maksām.

Kolēģi, šis modelis veiksmīgi darbojas vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs un stiprinās profesijas prestižu, nodrošinās drošāku vidi patērētājiem.

Tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J. Patmalnieks. 7. maijs.

Sēdes vadītāja. 7. maijs. Visi piekrīt. Paldies.

___

Likumprojekts “Pakalpojumu drošuma likums”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Izskatām valdības iesniegto likumprojektu “Pakalpojumu drošuma likums”. Likumprojektu izstrādājusi Ekonomikas ministrija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to izskatīja otrajam lasījumam šī gada 22. aprīļa sēdē.

Likumprojekts izstrādāts ar mērķi nošķirt preču un pakalpojumu drošuma regulējumu, jo preču drošumu turpmāk regulēs attiecīgā regula, savukārt Preču un pakalpojumu drošuma likums zaudēs spēku un tiks aizstāts ar Pakalpojumu drošuma likumu. Likumprojekts izskatāms vienlaikus ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu””.

Iesniegšanas termiņā priekšlikumi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā netika saņemti. Savukārt pēc termiņa saņemti 16 Juridiskā biroja priekšlikumi, kas sagatavoti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un ir paredzēti likumprojekta strukturālai uzlabošanai un redakcionālai precizēšanai.

Komisija lēma atbalstīt un virzīt saņemtos Juridiskā biroja priekšlikumus kā atbildīgās komisijas priekšlikumus. Tagad par visiem pēc kārtas.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Felss. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Felss. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Felss. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Felss. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Felss. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Felss. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Felss. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Felss. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Felss. 16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Felss. Komisija ir atbalstījusi likumprojektu otrajā lasījumā un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Pakalpojumu drošuma likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M. Felss. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šī gada 14. maijs.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt, ka priekšlikumi iesniedzami līdz 14. maijam. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” skatāms vienā likumprojektu paketē ar likumprojektu “Pakalpojumu drošuma likums”.

Likumprojekts izstrādāts ar mērķi no Preču un pakalpojumu drošuma likuma iestrādāt tādas normas, kas nepieciešamas regulas Nr. 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu ieviešanai, jo Preču un pakalpojumu drošuma likums tiks aizstāts ar Pakalpojumu drošuma likumu, tajā saglabājot normas vien attiecībā uz pakalpojumu drošumu.

Komisijā tika saņemti divi priekšlikumi.

1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 2. – arī Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Felss. Komisija ir atbalstījusi likumprojektu otrajā lasījumā un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M. Felss. Šī gada 14. maijs.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt, ka priekšlikumi iesniedzami līdz 14. maijam. Paldies.

___

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Arhīvu likumā” pirmajā lasījumā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Gatis Liepiņš.

G. Liepiņš (JV).

Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums Arhīvu likumā”, kas paredz samazināt pieejamības ierobežojumus tautas skaitīšanas dokumentiem no pašreizējiem 110 gadiem uz mazāku termiņu – 70 gadiem.

Izskatot likumprojektu komisijā, to atbalstīja atbildīgā Kultūras ministrija, arī Latvijas Nacionālā arhīva pārstāvji un dzimtas pētnieku organizācija “Ciltskoki”. Visi iepriekšminētie ir gatavi nākt ar papildinošiem priekšlikumiem, lai dzimtas pētniecības dokumenti kļūtu plašāk pieejami.

Rezultātā komisija likumprojektu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Arhīvu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G. Liepiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 14. maijs.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – tās priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, otrais lasījums.

Saņemti septiņi priekšlikumi.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – deputātes Ābramas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O. Burovs. 3. – deputātes Ābramas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā – 4. – komisijas priekšlikumā.

4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Uzreiz gribu pateikt par šo priekšlikumu, ka ir pilnveidota pirmā lasījuma redakcija, ņemot vērā Ābramas kundzes priekšlikumu un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšlikumus. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Cienījamie kolēģi! Mēs, apvienotais saraksts, protams, atbalstīsim, bet vēlamies vērst uzmanību uz to, ka valstij un pašvaldībām ir savas noteiktas funkcijas un tās nedrīkstētu paplašināt tik tālu, ka tās darbojas pretēji sabiedrības interesēm vai grauj valsts ekonomiku... no otras puses. Tas, protams, mums visiem ir saprotams. Līdz ar to, runājot par valsts un pašvaldību kompetenci darboties tirgus ekonomikā, ir skaidri jāsaprot, ko tieši un kā mēs gribam sasniegt.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, kas iet kopā ar nākamo likumprojektu, ir nācis uz Saeimu ar labu mērķi – vienkāršot publisku kapitālsabiedrību dibināšanas procedūru. Likumprojekta pamatojums rodams valdības rīcības plānā, kurā teikts, ka valstij, reaģējot uz tirgus nepilnībām, jāpanāk efektīvāka tirgus dalībnieku konkurence sabiedrībai nozīmīgos pakalpojumos. Vēlos uzsvērt, ka labāk par valsts noteikto regulējumu tirgus situāciju regulē pats tirgus. Valstij vai pašvaldībām nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību vai eksportspēju. Dibināt kapitālsabiedrības ar mērķi uzlabot konkurenci, manuprāt, ir aplami. Ja tirgū nav pieprasījuma, tad arī piedāvājuma nebūs. Savukārt valsts un pašvaldības, dibinot kapitālsabiedrības, konkurenci nevis uzlabo, bet kropļo.

Ja runājam par kādas noteiktas jomas aspektu, piemēram, valsts vēlmi iesaistīt drošības instrukcijas tirgū, tad tas ir jāpasaka, un tas ir saprotams. Publisko personu dibinātās kapitālsabiedrības nav un nebūs iespējams mērīt pēc vienas mērauklas. Ir tādas, kas novērš tirgus nepilnības, kas arī saprotams, un ir tādas, kas ir īpašumu pārvaldībā... piemēram, “Valsts nekustamie īpašumi”. Un tad ir virkne, kuru atrašanās valsts īpašumā ir diskutējuma. Tātad būtu jābūt revīzijai.

Man šobrīd nav saprotams, ka, no vienas puses, valsts mēģina noregulēt un atvieglot kapitālsabiedrību dibināšanas jautājumus, bet paralēli iesniedz Saeimai ziņojumu par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskajam piedāvājumam. Kārtējā joma, kurā priekšvēlēšanu drudzis ir uzsitis temperatūru un veselais saprāts ir zudis... dibinām un domājam, kā pārdot, vienlaikus pasakot, ka nevaram pārdot.

Kolēģi, vai valdībai un jums ir skaidrs mērķis un stratēģija, ko jūs īsti gribat? Uzskatu, ka valsts kapitālsabiedrību dibināšanas un pārvaldības jautājums ir jāskata plašāk nekā šajos divos likumprojektos, bet arī – ar citu mērķi. Varbūt sākam ar to, ka definējam stratēģisko mērķi, sagrupējam pašreiz esošās kapitālsabiedrības pēc to nozīmes, mērķa un citiem parametriem, nodalām tās, kuras ir stratēģiskas, tās, kuras ir ar finansiālu mērķi un sociālajām... un veidojam to dibināšanas un pārvaldības modeli tādu, kāds atbilst noteiktai kapitālsabiedrību grupai. Tās nekad nebūs ar vienādiem parametriem.

Turklāt šī likumprojekta pavadošajos dokumentos norādīts, ka 10 gadus pastāvošā sistēma nedarbojas un, piemēram, dažādas pašvaldības esošās normas interpretē atšķirīgi. Tāpēc mēs, Apvienotais saraksts, uzskatām, ka valsts kapitālsabiedrību dibināšana un pārvaldība ir jāpārskata, tai skaitā kreisajā flangā, piesakot to kā kompleksu reformu, lai izvairītos no skandāliem dažādos aspektos. Būs arī vieglāk mums pašiem pieņemt lēmumus par lielajām kapitālsabiedrībām, valsts lomu tajās un nepieciešamajiem ieguldījumiem.

Man nav jānosauc “airBaltic”... minu, ka pārskatāmā nākotnē būs arī “Rail Baltica”... Šī ir kārtējā nozare, kurā šobrīd lipinām plāksterus vietās, kur sen vajadzēja operāciju un bija jāizgriež augoņi.

Mēs, protams, atbalstām, bet ir jautājumi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

O. Burovs. Paldies par solīto atbalstu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Neprasa balsojumu.

O. Burovs. 5. – deputātes Ābramas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. un 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O. Burovs. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O. Burovs. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O. Burovs. Paldies par atbalstu.

Termiņš priekšlikumiem – 14. maijs.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt, ka priekšlikumi iesniedzami līdz 14. maijam. Paldies.

___

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” otrajā lasījumā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – tās priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Šodien mēs izskatām tikai 67 priekšlikumus. Kāpēc tikai 67? Tāpēc, ka uz otro lasījumu tika saņemts 91 priekšlikums. Komisija iekļāva tabulā priekšlikumus, kas nāk no nevalstiskajām organizācijām.

Pirms izskatīšanas gribu pateikt, ka mums notika vairākas sanāksmes (vairāku stundu garumā), kurās piedalījās tādas nevalstiskās organizācijas kā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts, arī arodbiedrība, visas ministrijas, kam ir kapitālsabiedrības, gandrīz visu Latvijas teātru direktori un valžu locekļi. Liels paldies Juridiskā biroja vadītājai – bez Meisteres kundzes šis likumprojekts nebūtu virzāms. Liels paldies!

Ja runājam par komisijas lēmumiem... lielākā daļa komisijas lēmumu pieņemti pēc konsensa principa – vienbalsīgi, daļa – ar absolūto balsu vairākumu. Tikai par vienu priekšlikumu viena frakcija balsoja pretēji komisijas lēmumam. Rezultātā (to jūs varat redzēt izskatīšanā) tika atrasts kompromiss. Runājot par priekšlikumiem, paskaidrošu, par ko ir stāsts.

1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O. Burovs. 2. – arī Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 66. priekšlikumā.

Gribu šeit nedaudz pateikt un vairāk – par pārējiem priekšlikumiem – neteikt. Vairāki priekšlikumi lielākā vai mazākā mērā skar kapitālsabiedrības centralizāciju. Un diskutējot... tā tiešām komisijā bija dilemma... kā izteicās viens no komisijas deputātiem... vai šobrīd Saeimai, kurai drīz beidzas pilnvaras, un valdībai, kurai arī drīz beigsies pilnvaras, vajadzētu iet uz tik nopietnām izmaiņām? Un tad jautājums – vai tiešām šis likumprojekts virzāms uz priekšu?

Un tika sagatavots priekšlikums, kas šobrīd ir 66. priekšlikums. Mēs pārejas noteikumos uzrakstījām, ka Ministru kabinetam līdz 2028. gada 31. martam ir jāiesniedz Saeimai ziņojums par centralizētu valsts kapitāla daļu pārvaldību.

Un 2. priekšlikums... 2027. gada 28. marts... jau valdība sāk strādāt... izvērtēt minimālās prasības attiecībā uz valžu un padomju locekļiem. Sakarā ar to vairāki priekšlikumi tika atbalstīti daļēji.

2. priekšlikums, kā es jau teicu, ir daļēji atbalstīts un iekļauts 66. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 3. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Līdzīga situācija. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. priekšlikumā. Šeit nedaudz cits, bet nākamajā priekšlikumā...

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Šeit ir jautājums...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, pagaidiet, Burova kungs!

Vīksnas kundze, vai jūs vēlaties runāt par 3. priekšlikumu? (Starpsauciens.)

O. Burovs. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tajā ir par līdzdalību. Šis priekšlikums ir kā kompromisa priekšlikums, kas konsolidē visus priekšlikumus.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Kolēģi, mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, atbalstīsim, bet vērsīšu uzmanību... pārrunājot ar sociālajiem partneriem... kolēģi, tātad no birokrātijas mazināšanas uz garu iztirzāšanu. Doma laba, bet izpildījums kā vienmēr.

Pirmkārt... kapitāla daļu turētājam ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados publiskas personas augstākajai lēmējinstitūcijai iesniegt priekšlikumu par publiskas personas ieguldījuma stratēģiju.

Esmu uzņēmēja un zinu, ka laiks un operatīvu lēmumu pieņemšana... efektivitātes pamatnoteikumi... ieguldījumu izvērtējums reizi piecos gados ir daudz par lēnu, īpaši šodien. Tamdēļ kā valsts esam tur, kur esam. Tas ir ļoti par vēlu. Var jau saprast, kāpēc vajag piecus gadus, – jo izvērtējums kādam ir jāraksta. Kurš to īstenībā dara? Pati kapitālsabiedrība, kura, visticamāk, vēlas attaisnot savu pastāvēšanu, vai dibinātājs, kapitāla daļu turētājs. Lūk, piemērs: “airBaltic”. Uzņēmums gaida stratēģisko redzējumu no īpašnieka – valsts –, bet valsts kaut ko gaida no uzņēmuma. Rezultātā nav atbildīgo, nav elastības... jo likumprojekts neparedz izvērtējuma iespēju arī citos termiņos. Vēl tikai piebildīšu, ka šis priekšlikums ietver pat tādu jēdzienu kā “gaidu vēstule”, kas ir sasaistāma ar iesniedzamo vērtējumu par kapitālsabiedrības iepriekšējā perioda darbības rezultātiem. Ne vienmēr gaidu vēstule izmaksā 12 tūkstošus.

Uzskatu, ka šis priekšlikums ir neveiksmīgs, tas palielinās birokrātiju, neveicinās dibinātāju atbildības uzņemšanos par kapitālsabiedrību.

Protams, APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikumu atbalstīs, bet tas varbūt ir jāņem vērā uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

O. Burovs. Paldies par solījumu atbalstīt neveiksmīgu priekšlikumu, kaut gan komisija uzskata, ka jebkurš kompromiss... droši vien šis priekšlikums ir veiksmīgs... bet tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti prasa balsojumu par 4. priekšlikumu? (Starpsauciens: “Nē!”) Nē. Deputāti piekrīt, ka 4. priekšlikums ir atbalstīts.

O. Burovs. 5. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 6. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O. Burovs. 7. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 66. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 8. – deputātes Ābramas priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts un iekļauts 66. – komisijas priekšlikumā, par ko es jūs jau informēju.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Ar 67 priekšlikumiem šim likumprojektam vēl ir par maz, jo šis ir ļoti būtisks likums visai mūsu tautsaimniecībai, zinot, cik milzīgs īpatsvars mūsu ekonomikā ir publiskajām kapitālsabiedrībām un kā tās līdz šim ir pārvaldītas. Atceramies kaut vai “Latvijas Pastu”, “airBaltic”, “Rail Baltica”, “Latvenergo” milzīgos tarifus, kas, patiesību sakot, kalpoja dividendēm, nevis uzņēmēju un iedzīvotāju labklājībai.

Es gribu runāt konkrēti par 8. priekšlikumu. Es saprotu, ka ir rasts tāds kompromisa variants. Paldies Juridiskajam birojam, ka ir 66. priekšlikums, kas paredz, ka līdz 2028. gada 31. martam tiks sagatavoti kaut kādi iespējamie vērtējumi, vai nepieciešams centralizēt kapitālsabiedrību pārvaldību.

Valsts kanceleja šo pētījumu, analīzi veikusi jau ļoti sen, un ir piedāvāti konkrēti veidi, kā varētu centralizēt kapitālsabiedrību pārvaldību, attālinot kapitālsabiedrības no ministrijām.

Kāpēc tas ir nepieciešams?

Pirmkārt, kā liecina mūsu analīzes dažādos tirgos, ministrijas ir ļoti vājas kapitālsabiedrību pārvaldītājas. Bez izpratnes. Ministrijas paļaujas uz to, ko dara kapitālsabiedrības. Jau minētās kapitālsabiedrības... un vēl daudzi citi priekšlikumi... līdz ar to kapitālsabiedrības nedarbojas tādā veidā, lai dotu tautsaimniecībai lielāko pienesumu un efektivizētu ekonomiku.

Otrkārt, uzturot šīs kapitālsabiedrības, ministrijām ir nepārtraukts interešu konflikts, jo, uzturot kapitālsabiedrības, ministrijas zināmā mērā veic gan regulatora, gan komercdarbības funkciju. Ministrijām ir jāattālinās no kapitālsabiedrībām, un šī pārvaldība jādod centralizēti kādai citai institūcijai – tā, kā tas notiek Eiropas Savienības dalībvalstīs, tā, kā tas notiek OECD dalībvalstīs.

Likumprojekta 8. priekšlikums paredz tikai trešo variantu – to, ka varētu būt arī centralizēta pārvaldība. Protams, ministrijas iebilda, ārkārtīgi iebilda, pret šo priekšlikumu: pasarg’ dievs, ja mums atņems kapitālsabiedrības, kuras (mārketinga leksikā runājot) mums vienmēr ir bijušas slaucamā govs... vai arī vieta, kur kaut kādā veidā realizēt savas politiskās idejas.

Trešais variants. Tātad ministrijas vai kāda cita institūcija – tā ir tikai iespēja, ko varētu realizēt. Es tiešām nesaprotu, kāpēc bija tik milzīga pretdarbība pret trešo – centralizēto – variantu, kas neuzliek par pienākumu jau šodien vai rīt visu centralizēt un pārvaldību atdot vienai konkrētai institūcijai. Jā, protams, Valsts kanceleja var veikt kārtējo izvērtējumu... ļoti ilgi – līdz 2028. gadam. Es vispār nesaprotu, vai tas jautājums tad vēl būs aktuāls, vai nākamā Saeima ar to darbosies. Bet šobrīd jau ir iespējams paredzēt šo trešo – centralizēto – variantu, lai lietas uz priekšu virzās ātrāk.

Tā nav šodien radusies ideja. Par to jau ir ļoti ilgi, gadiem ilgi, runāts. Valsts kanceleja to ir atbalstījusi, 2025. gada beigās Valsts kanceleja nāca ar piedāvājumu Ministru kabinetam, kā varētu izskatīties centralizācija, balstoties uz citu valstu piemēriem. Tas tika noraidīts.

Ko mēs vēl vērtēsim līdz 2028. gadam? Visi vērtējumi jau ir. Valsts kancelejā tie ir.

Tā ka es nepiekrītu, ka šis priekšlikums tiek daļēji atbalstīts, paļaujoties uz 66. priekšlikumu. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu – trešo iespējamo variantu –, lai pasteidzinātu analīzi par kapitālsabiedrību pārvaldības modeļa uzlabošanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Pievienojoties Ābramas kundzes analīzei, es atzīmēšu, ka Ābramas kundze Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā pārstāvēja arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas viedokli, kas kopumā konceptuāli bija atbalstošs centralizētai kapitālsabiedrību pārvaldībai. Mēs arī nosūtījām vēstuli komisijai.

Es arī līdz galam nepiekrītu, ka tas ir daļēji atbalstīts. Konceptuāli – jā, bet 66. priekšlikumā ietvertais divu gadu termiņš, manuprāt, ir pārmērīgs. Ministru prezidentei bija jāuzņemas lielāka politiskā atbildība un iniciatīva, lai šo jautājumu risinātu ātrāk.

Bet es gribu mazliet pieskarties starptautiskajiem labākās prakses piemēriem, ko mēs esam arī ņēmuši vērā. Nesen Saeimā viesojās Singapūras ārlietu ministrs. Pasaulē zelta standarts valsts kapitālsabiedrību holdinga struktūras pārvaldībā ir Singapūras “Temasek Holdings”, un tā pamatā ir visi šie pamatprincipi, dažus no kuriem Ābramas kundze jau ieskicēja, – valsts lomas nodalīšana... Ministrijas ir nozaru politikas veidotājas, savukārt šī holdinga struktūra nodarbojas ar kapitālsabiedrību profesionālu pārvaldību dažādu finanšu un nefinanšu mērķu kontekstā. Vienlaikus tas rada tādu aizsargslāni starp kapitālsabiedrību pārvaldību un jebkāda veida politiskiem lēmumu projektiem. Es domāju, ka Latvijā neviens nav jāpārliecina par to, ka šāda veida “buferis”... aizsargjosla ir kritiski svarīga, lai mūsu kapitālsabiedrības var strādāt zināmā politiskā neitralitātē.

Trešais lielais aspekts ir profesionalizēta korporatīvā pārvaldība. Redzam, kā mēs mokāmies ar valžu un padomju atlasēm, ar dažādu veidu gaidu vēstuļu sagatavošanu. Perfekts piemērs ir “Rīgas siltums”. Divi lielie akcionāri, un katram savādākas, savstarpēji nesavietojamas gaidas. Ja tā ir vienota, profesionāla institūcija, tad to varētu koordinēt daudz labāk.

Un kas ir ļoti svarīgi šādā komercholdinga struktūrā? Tā ir arī daudz efektīvāka kapitāla sadale, jo tā dod iespēju pārdalīt kapitālu starp dažādām kapitālsabiedrībām, nodrošināt kapitāla pieejamību arī investīciju projektiem, tai skaitā startējot tirgos ar daudz jaudīgākām bilancēm jau no mātes uzņēmuma. Šajā gadījumā tirgus šāda veida holdingiem, tai skaitā “Temasek Holding”, iedod arī papildu novērtējumu. Tas vienlaikus arī ļauj mazināt un izolēt dažādus riskus, jo katra kapitālsabiedrība tomēr ir atsevišķa juridiskā persona, līdz ar to, ja tai rodas finansiālas un juridiskas problēmas, tas nekādā veidā tieši neapdraud kopējo holdinga struktūru.

Un visbeidzot. Es domāju, tas attiektos uz jebkuru centralizētu pārvaldības metodi – tā ir iespēja rast sinerģiju dažādās funkcijās, kuras ir iespējams centralizēt, – vai tā būtu grāmatvedība, vai tie būtu juridiskie pakalpojumi, vai tā būtu personāla politika. Šajā gadījumā skaidrs, ka sinerģijas, līdz ar to izmaksu ietaupījumi ir milzīgi.

Pat Eiropas Savienībā ir vairākas dalībvalstis, kurām ir šādi līdzīgi... ne tik lieli kā “Temasek Holding”, tomēr līdzīgas holdinga struktūras. Ļoti labs piemērs ir “Österreichische Beteiligungs” jeb ÖBAG Austrijā. Viņu portfelī ir enerģētikas OMV, “Telekom Austria”, Austrijas pasts. Arī viņi fokusējas uz vērtības palielināšanu, uz profesionālu korporatīvo pārvaldību. Somijā daudziem labi zināms ir “Solidium” modelis, kas pārvalda valstij piederošās mazākuma akcijas biržā kotētos uzņēmumos, kuros ir saglabāta valsts kapitāla līdzdalība. Itālijā CDP ir attīstības banka, ļoti jaudīga industriālā attīstības banka, vienlaikus tās meitas uzņēmums pārstāv valsts intereses daudzos svarīgos uzņēmumos – “Eni” enerģētikā, Itālijas pastā un citur. Līdzīga struktūra ir arī Spānijā, Slovēnijā.

Beigās es vēlos pieskarties diviem mums mazliet tuvākiem modeļiem – Zviedrijas modelim un Norvēģijas modelim. Tas ir daudzos pētījumos apskatīts, jau atzīts par Latvijai ļoti piemērotu modeli.

Zviedrijas modelis Eiropā skaitās zelta standarts profesionalitātei. Zviedrija to organizē caur centralizētu, specializētu nodaļu Finanšu ministrijā.

Norvēģijas gadījumā ir analoga situācija... tikai Tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības ministrijā. Un arī tur ir skaidrs pretnostatījums – nozaru ministrijas ir kā nozaru politikas veidotājas –, un šī profesionālā institūcija (Zviedrijas un Norvēģijas gadījumā – ierēdnieciska struktūra konkrētajā ministrijā) pārvalda šos lielos uzņēmumus, vienlaikus nodrošinot to, ka ministriju darbinieki nevar ieņemt amatus valdēs un padomēs. Valdes tiek komplektētas no neatkarīgiem biznesa ekspertiem, tiek noteikti specifiskie mērķi, gaidas... un tamlīdzīgi.

Norvēģijā paralēli... tas dažkārt tiek jaukts ar “Temasek Holding” modeli... ir arī šis lielais pensiju fonds, kur Norvēģija iegulda ieņēmumus no Norvēģijas naftas, bet tas nav saistīts ar valsts kapitālsabiedrību pārvaldību.

Līdz ar to izvēles iespējas ir ļoti plašas – komerciāls holdings vai centralizēta administratīva struktūra. Latvijai ir jāizvēlas modelis un pēc iespējas ātrāk uz to jāvirzās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (AS).

Cienījamais Prezidij! Uzvariet vēlēšanās, paņemiet monopolu un tad nāciet ar konceptu. Neviens jau nesaka – tas, ko jūs tikko stāstījāt, ir kaut kas unikāls, nepareizs vai pareizs. Tieciet galā ar ostu pārvaldību, kas... guļ jūsu komisijā un nekustas... kas vispār nekas nav.

Mēs komisijā diezgan skaidri vienojāmies – un komisijas priekšsēdētājs to arī pateica –, ka normālos gadījumos... neviens nenoliedz, ka kapitālsabiedrību pārvaldība ir jāuzlabo... bet normālos gadījumos valdība izstrādā konceptu, kā pārvaldīsim, pamatojoties uz šī koncepta, par ko visi ir cieti vienojušies... nāk ar likumprojektu. Ministru kabinetā pieņem likumprojektu (iegaumējiet – tāda ir kārtība!), tad nāk uz Saeimu, aizstāv savu konceptu, aizstāv savu jauno pārvaldības modeli.

Mēs saņēmām kaut ko vispār nesaprotamu, un Valsts kanceleja atzinās: mums jau kaut kāds koncepts bija, bet tas ir mūsu – nevis politisks, bet tas ir mūsu... saskaņošanas procesā... kas mūsu valstī parasti iet pusotra gada garumā... viņi jau esot pazaudējuši arī pašu konceptu. Un tāpēc mēs tagad skatām šo likumprojektu, kur viss ir viens haoss.

Komisijā bija divi pretēji viedokļi: likt nost... atvilktnē. Tāds bija arī mans viedoklis. Komisijas vadītājs tomēr izlēma par labu tam... lūdzot visiem atsaukt savus priekšlikumus, jo pārejas noteikumos ir iestrādāts uzdevums jaunajai valdībai izstrādāt konceptu un nākt aizstāvēt tad, kad tas būs. Ja kāds grib zīmēties un neatsaukt savus priekšlikumus, tad vismaz pārējie iegaumējiet – tie ir vienkārši priekš vēlēšanām vai priekš savas gudrības izrādīšanas. (Starpsauciens.) Mēs esam vienojušies, ka apstiprinām tikai tās lietas, kas šobrīd, iespējams, ir ļoti degošas, un tādas ir vairākas, bet liekam malā pārvaldību. Lai nāk tas, kurš to ir izstrādājis, lai nāk un aizstāv, un izstāsta, kāda tā būs.

Vēlreiz atkārtoju: tieciet galā ar ostu pārvaldību, kas... karājas jau trešo gadu un neiet ārā no komisijas!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai otro reizi.

Kučinska kungam bija labs priekšlikums: esošajam Prezidijam piecu partiju sastāvā uzvarēt vēlēšanās.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Vispirms replika: man šeit nav nekādas vajadzības zīmēties, jo es publiski jau esmu paziņojusi, ka Saeimas vēlēšanās nestartēšu. Tā ka tas jautājums – zīmēšanās pirms vēlēšanām – atkrīt.

Otrs. Iespējams, šeit ļoti daudziem nav tās pieredzes. Es esmu 16 gadus strādājusi jomā, kur nepārtraukti mēs esam vērtējuši, analizējuši, uzklausījuši kapitālsabiedrības un to pārvaldītājas – ministrijas... un tas tiešām balstās pieredzē, cik vāji tiek pārvaldītas kapitālsabiedrības. Un tā vājā pārvaldība, patiesību sakot, arī nav tā, kas ir motivējusi kapitālsabiedrības no tā milzīgā kapitāla, kas tajās ir ieguldīts un kas ir stipri pārāks nekā visiem citiem nozares spēlētājiem, gūt maksimālo labumu.

Te tika minēts, ka tā nav pareiza procedūra – Ministru kabinetā saskaņot un tad nest uz šejieni labot. Cik likumprojektu mēs šeit esam skatījuši – tos, ko Ministru kabinets vai nu vispār nebija sagatavojis, vai kas bija ļoti vāji sagatavoti un ko Saeima ir pārstrādājusi! Tā ka nevajag šādus piemērus minēt – ka tā nav pareizā procedūra.

Un trešā lieta – neviens neliek mainīt kapitālsabiedrību pārvaldības modeli ar šodienu vai nākamo gadu. Šis trešais variants ir kā priekšlikums, ka... centralizācija – tā ir tikai iespējamība. Tas nav must-have, ko tūlīt ieviešam. Tā ir iespējamība. Un tad lai paliek arī 66. priekšlikums, ka Valsts kanceleja atkal var meklēt savu konceptu, sagatavot to, ko Ministru kabinets gada beigās noraidīs... un vērtēt, un papildināt. Bet tā ir tikai trešā iespēja. Es nesaprotu, kāpēc ir tāda milzīga pretestība.

Nevajag cerēt, ka ministrijas, kurām komisijas darba laikā visu laiku tika prasīts padoms, ko darām... viņi teica: nē, nē, neizlaižam no savām rokām kapitālsabiedrības! Nevajag cerēt, ka ministrijas gribēs tik viegli tās izlaist no savām rokām. Ja mēs vēlamies, lai kapitālsabiedrības darbojas efektīvi, dod to maksimālo pienesumu tautsaimniecībai, tad tās ir jāattālina no neprofesionālās ministriju pārvaldības. Ministrijas ir ļoti vājas pārvaldītājas.

Vēlreiz atkārtoju – pēdējie gadījumi ar “airBaltic”, “Rail Baltica”... “Latvijas Pasts” vispār ir atpalicis no visa tā, kamēr mūsu konkurenti kaimiņvalstīs... valsts kapitālsabiedrības aizgājušas. Tādu ir entie gadījumi. Un tas ir visur, kur ministrijas pārvalda kapitālsabiedrības.

Tā ka, ja jums rūp mierīga dzīve, varat neatbalstīt, bet, ja jūs gribat...

Sēdes vadītāja. Laiks.

S. Ābrama.... kaut ko mainīt, tomēr iesaku padomāt.

Sēdes vadītāja. Ābramas kundze, laiks – jau vairāk nekā...

S. Ābrama. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

O. Burovs. Jā, protams. Komisijas vārdā es pateikšu, ka mēs, lielākā daļa deputātu, varam mērīties ar savu pieredzi. Tāpēc mūs ievēlēja. Mēs varam parādīt savu stingro pozīciju. Tāda iespēja arī mums ir. Bet es teicu: mēs atradām kompromisu. Mums bija absolūti pretējas pozīcijas, tāpēc mēs atradām kompromisu.

Vēl kā komisijas vadītājs un cilvēks, kas vadīja visas šīs darba sanāksmes, es gribu pateikt: jā, es esmu ļoti apmierināts, ka katrā mūsu sanāksmē piedalījās ministriju pārstāvji. Tie nebija ministri, izņemot Kultūras ministriju un Ekonomikas ministriju, tie bija parlamentārie sekretāri. Tas bija profesionāli. Un mums bija ļoti būtiski zināt viņu viedokli.

Mēs ejam, lai pieņemtu šo likumu, dodam pilnvarojumu jaunajai valdībai sagatavot priekšlikumus par iespējamo centralizāciju. Kolēģi, pretējā gadījumā šis likumprojekts, kā es vairākas reizes teicu komisijas sēdē, varēja palikt pa vidu starp Jēkaba ielu 16 un Jēkaba ielu 11.

Tāpēc es aicinu šobrīd runāt...

8. priekšlikums. Daļēji atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Tātad komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 66. – komisijas priekšlikumā.

Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputātes Skaidrītes Ābramas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 23, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts, bet tiek daļēji iekļauts 66. priekšlikumā.

O. Burovs. Ņemot vērā, ka es neesmu “pieredzējis” deputāts, tad paliek, ka šis priekšlikums nav atbalstīts?

Sēdes vadītāja. Šis priekšlikums nav atbalstīts. Bet, Burova kungs, tā nav problēma. Strādājam tālāk.

O. Burovs. Nē, nē, es esmu pilnībā apmierināts.

Nākamais – 9. – deputāta Šuvajeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 66. priekšlikumā. Mēs turpinām par centralizāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O. Burovs. Paldies.

10. – Ministru prezidentes priekšlikums. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gatim Liepiņam.

G. Liepiņš (JV).

Godātie kolēģi! Runājot gan par šo priekšlikumu, gan par citiem, mēs redzam, ka vecais pārvaldes modelis ar ministriju lēņiem kaut kādā mērā sevi ir izsmēlis un ne visos gadījumos strādā labi. Es saprotu, būsim atklāti, ka šajā gadījumā... kāpēc šis priekšlikums neguva atbalstu, un kāpēc vēl daži citi priekšlikumi neguva atbalstu vai pat netika nopietni skatīti – galvenokārt tas ir “Latvijas valsts mežu” dēļ, jo viss, kas tiek skatīts saistībā ar “Latvijas valsts mežiem” un varētu skart “Latvijas valsts mežus” bieži vien tiek noraidīts jau saknē.

Es iezīmēšu dažas pārvaldības sadaļas, kas rada jautājumus. Minēšu trīs piemērus, lai būtu iesākumam.

Ir meža īpašnieku biedrība, kur “Latvijas valsts meži” ir lielākais biedrs. Un ir interesanti, ka “Latvijas valsts meži” faktiski sevi pārstāv caur šo organizāciju. Vispār būtu jāskatās kopumā, kā tad valsts kapitālsabiedrības, ne tikai “Latvijas valsts meži”, darbojas šajās interešu pārstāvniecības organizācijās.

Ir arī institūts “Silava”, ko uztur un finansē “Latvijas valsts meži”, bet problēma ir tā, ka “Latvijas valsts meži” “Silavai” arī pasūta pētījumus, un ar to tiek pamatota mežsaimniecības politika. Vēlāk šie pētījumi nonāk ministrijā, un tad ministrija arī to pamato. Brīžiem tas bija kļuvis jau tik absurdi, ka, piemēram, vienā no pirmajām Nacionālā enerģētikas un klimata plāna redakcijām bija ierakstīts aptuveni tā, ka pie klimata pārmaiņām ir vainīgi veci meži, tāpēc tos vajadzētu izcirst, kas, normāli domājot, gluži tā nav. Ir redzama tāda vienpusējība. (Starpsauciens.)

Vēl pavisam nesens gadījums – 19. martā par to ziņoja “Latvijas Radio” – trīs bijušie “Latvijas valsts mežu” valdes locekļi bez konkursa tika iecelti direktoru amatos ar, teiksim tā, Ministru prezidenta cienīgu atalgojumu. Šis gadījums arī liek uzdot jautājumus, bet diemžēl vismaz no Zemkopības ministrijas neesmu dzirdējis par kādu rīcību par visiem šiem gadījumiem. Acīmredzot tās problēmas kaut kā netiek saskatītas. Varbūt tad, ja pārvaldītu vairākas ministrijas, tā pārvaldība neietu tādā vienā virzienā.

Noslēgumā vēlos uzsvērt, ka meži, kas pieder valstij, ir mūsu nacionālā bagātība (tas pats par sevi ir saprotams) un par to pārvaldību mums nedrīkstētu būt ne mazāko jautājumu un ne mazāko šaubu. Diemžēl par pārvaldību ir gan jautājumi, gan šaubas, un ilgstoši tiek mēģināts to paslaucīt zem paklāja, un par to netiek runāts.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai pārvaldība kļūtu modernāka un skartu arī tās lietas, par kurām daudzi negrib runāt, jo pārmaiņām šajā pārvaldībā jābūt. Un, gribam vai negribam, pienāks kritiskais brīdis, kad par to būs jārunā arī tiem, kuri to negrib darīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Kategoriski nepiekrītu Liepiņa kungam. Par pārvaldību jautājumiem ir jābūt nepārtraukti. Bet svarīgāk par to, ir vai nav jautājumi, ir tas, vai mums ir skaidras atbildes un pilnīgi skaidri atbildīgie. Šāds rosinājums, emocionāli reaģējot uz vienu vai otru jautājumu, – sadalīt atbildību... tad kopā neviens neatbildēs ne par vienu problēmu... nez vai ir labākais risinājums.

Esošajā situācijā, taisnība, ir grūti. Ekonomikas ministrs bija gatavs, ka beigās Ekonomikas ministrija pārņem “airBaltic”, jo tur iet smagi ar pārvaldību. Valsts digitālās attīstības aģentūra... nezinu, vai kāds ir gatavs pārņemt. Varbūt visiem Saeimas deputātiem vajadzētu iesaistīties šīs kapitālsabiedrības vai uzņēmuma organizācijas vadībā?

Aicinu viena no konteksta izrauta gadījuma dēļ nebojāt sistēmu. Ja sistēmiski šobrīd šis priekšlikums neiekļaujas kopējā pārvaldības plānā, aicinu to neatbalstīt.

Paldies. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

O. Burovs. Komisijas vārdā gribu pateikt, ka mēs ļoti labi sapratām fonu... kad veidojas priekšlikumi par šo likumu. Bet, kolēģi, gribu pateikt, ka pēc 26 minūtēm mums ir komisijas sēde, kurā mēs skatām jautājumu... “Latvijas valsts meži” atrisina jautājumu par digitālo... par vēlēšanām. Nu tad varbūt mēs jau šobrīd uz vietas... centralizējam... vairāki projekti... Varbūt skatāmies uz reālo situāciju.

Es personīgi labprāt kaut daļēji atbalstītu šo priekšlikumu, bet kopējā pozīcija ir tāda, ka tas nav atbalstīts.

Lūdzu izlemt balsojot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – Ministru prezidentes Evikas Siliņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 47, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 11. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 66. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O. Burovs. 12. priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts un iekļauts 66. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 13. priekšlikums. Līdzīgi – daļēji atbalstīts, iekļauts 66. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 14. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O. Burovs. 15. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O. Burovs. 16. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 17. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Kalēja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts nākamajā – 18. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 18. priekšlikums. Atbalstīts.

Gribu pateikt, ka tā ir vairāku teātru vadītāju vēlme, un šobrīd ir atrasts kompromiss. Droši vien Aivai Vīksnai ir sagatavota vēstule. Es pēc tam nokomentēšu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Tātad apvienotais saraksts atbalstīs, bet vēlamies norādīt par koordinācijas institūcijas darbību, kompetenci un atbildību... tātad būs jauna koordinācijas institūcija. Likumā tiek paredzēta iespēja un attaisnojums, ka kaut ko nedarīs.

Ja ir izveidota koordinācijas institūcija, tad tai ir jāstrādā, jāsniedz atzinums un jāpilda likumā noteiktie pienākumi. Ar šiem diviem priekšlikumiem – gan 18., gan 19. – mēs jau paredzam, ka kāds kaut ko neizdarīs laikā vai neizdarīs vispār. Un vispār likumā jau tiek paredzēta atļauja kaut ko neizdarīt. Šāda pieeja ir aplama. Tas ir aplami un nepareizi, jo šis ir stāsts par atbildīgu pieeju kapitālsabiedrību pārvaldībā, par valsts interesēm, investīciju uzraudzību, galu galā – par nodokļu maksātāju naudas un interešu aizstāvību.

Vēlreiz atgādinu – mēs atbalstīsim, bet vēršu uzmanību uz nepilnībām.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Oļegam Burovam.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nu tad, kolēģi, es paskaidrošu. Iniciatīva nāk no vairākiem teātriem: Latvijas Nacionālā opera un balets, Valmieras drāmas teātris, Latvijas Nacionālais teātris, Dailes teātris, Jaunais Rīgas teātris, Latvijas Leļļu teātris. Faktiski no visiem. Par ko ir stāsts?

Šobrīd darbības rezultātu vērtē Kultūras ministrija kā kapitāla daļu turētājs, arī Valsts kanceleja. Valsts kanceleja dažreiz ļoti aizkavē savu atzinumu sniegšanu... uz vairākiem mēnešiem. Sanāksmes laikā runāja, ka faktiski līdz 10 mēnešiem.

Tāpēc sākotnējais priekšlikums, kas nāk no teātru vadības, bija tāds, ka vērtē tikai kapitāla daļu turētājs bez Valsts kancelejas, bet mēs nevaram likumā atsevišķi paredzēt normu tikai kultūras kapitālsabiedrībām. Kopā šajā sadaļā ir 29 kapitālsabiedrības, tāpēc pieņemts lēmums: ja kapitāla daļu turētājs vērtē mēneša laikā, tā ir Valsts kanceleja, ja ne, tad šo darbu pabeidz Kultūras ministrija. Kultūras ministrija ar šo priekšlikumu ir apmierināta.

Tāpēc lūdzu atbalstīt 18. – komisijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavoto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

O. Burovs. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Saistīts ar jau nobalsoto – 18. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 20. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Saistīts ar iepriekš neatbalstīto priekšlikumu. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 21. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 22. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Par centralizāciju. Daļēji atbalstīts, iekļauts 66. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O. Burovs. 24. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Mainām 24 mēnešus uz 12 mēnešiem, kas ir saistīts ar izmaiņām likumā, ko mēs jau pieņēmām, – grozījumi par interešu konfliktu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad komisijā ir atbalstīts. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 8, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

O. Burovs. 25. – deputātes Ābramas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Runājot par pārvaldības uzlabošanu, ir ļoti būtisks jautājums, kā tiek veidotas nominācijas komisijas, tātad – kas atlasīs valdes un padomes locekļus... arī tas, kādi padomes locekļi tiek izvēlēti par atbildīgajām amatpersonām šajās kapitālsabiedrībās.

25. priekšlikums paredz, ka neatkarīgiem ekspertiem jābūt pārsvarā starp visiem komisijas locekļiem, jo līdzšinējā redakcija paredz, ka nominācijas komisija iekļauj valsts kapitāla daļu turētājus, padomes pārstāvjus, koordinācijas institūcijas un tā tālāk, kā arī neatkarīgus ekspertus.

Pati esmu piedalījusies vairākās nominācijas komisijās. Jāteic: ja tur ir viens vai divi neatkarīgi eksperti ar izpratni par to, kā darbojas bizness un kādi padomes locekļi ir jāmeklē, diemžēl viņu viedoklim ir ļoti mazs svars. Beigās ierēdņi, ministriju pārstāvji, valsts iestāžu pārstāvji tomēr izdabū cauri savu vēlamo kandidātu. Līdz ar to es uzskatu, ka nominācijas komisijās, kas atlasa padomes un valdes locekļus, neatkarīgajiem ekspertiem jābūt pārsvarā, lai viņi būtu spēcīga balss un varētu izvēlēties profesionālāko kandidātu.

Pie reizes – taupot laiku. Nākamais arī ir mans priekšlikums – attiecībā uz padomes locekļiem. Uzskatu, ka visiem padomes locekļiem ir jābūt neatkarīgiem, visiem jāspēj pierādīt savus panākumus, sasniegumus biznesa vidē, nevis ministriju pietuvinātajām personām, kurām tiek sagādātas siltas vietiņas. Un tad viņi tiek stumti no veselības nozares padomes locekļa amata uz lauksaimniecības nozares, citreiz meža nozares... Tā nav normāla prakse.

Ja mēs gribam labu pārvaldību, sākam ar to, ka nominācijas komisija atlasa profesionālākos, nevis ierēdņiem tīkamākos un visi padomes locekļi ir neatkarīgi, nevis saistīti ar kapitālsabiedrībām.

Aicinu balsot par manu – 25. – priekšlikumu un arī par 26. (tagad atļaujos to pateikt, taupot jūsu laiku).

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

O. Burovs. Vienīgais, ko par 25. un 26. priekšlikumu komisijas vārdā varu pateikt... Šobrīd nav stāsts ne par vietām, ne par vietiņām padomes loceklim. Kolēģi, mēs paši pirms gada pieņēmām grozījumus interešu konflikta likumā, kur tas ir aizliegts. Tas viss ir definēts. Starp citu, aizmirsu pateikt... pēc tam ir sadaļas, kurās ir labas idejas, bet ir cita interešu konflikta likuma norma.

Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – deputātes Skaidrītes Ābramas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 49, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 26. – deputātes Ābramas priekšlikums. Par padomes locekļiem. Mēs jau izdiskutējām. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. – deputātes Skaidrītes Ābramas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 52, atturas – 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. Nākamais – 27. – deputātes Ābramas priekšlikums. Nav atbalstīts, tāpēc ka šī norma ir interešu konflikta likumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst (Starpsauciens.)... Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. – deputātes Skaidrītes Ābramas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 53, atturas – 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 28. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O. Burovs. 29. – deputātes Ābramas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. – deputātes Skaidrītes Ābramas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 56, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 30. – deputāta Šuvajeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 67. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 31. – arī deputāta Šuvajeva priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts un iekļauts 67. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 32. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O. Burovs. 33. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 66. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O. Burovs. 34. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 35. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: “Balsojumu!”) prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavoto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 8, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

O. Burovs. 36. – deputātes Ābramas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu? (Starpsaucieni.) Deputāti neiebilst pret neatbalstīšanu.

O. Burovs. 37. – deputātes Ābramas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O. Burovs. 38. – deputātes Ābramas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O. Burovs. 39. – deputātes Ābramas priekšlikums. Nav atbalstīts, tāpēc ka dublē spēkā esošo redakciju.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai. Par 39. priekšlikumu.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jāsaka tā – spēkā esošās redakcijas ir ļoti maigas... izvērtēt, varbūt darīt vai nedarīt.

Mans priekšlikums beidzot Ministru kabinetam dod skaidru un gaišu uzdevumu, ka mums ir jāattīsta kapitāla tirgus. Domāju, Kučinska kungs ļoti labi atceras, ka tad, kad viņš bija premjerministrs, tika runāts par komerciālo kapitālsabiedrību kotēšanu biržā. (Starpsauciens.) Nekas pa šo laiku nav sakustējies.

Tāpēc mans priekšlikums paredz, ka Ministru kabinetam beidzot, izvērtējot publiskas personas kapitālsabiedrību vispārējos stratēģiskos mērķus, ir jālemj par kapitāla daļu un akciju kotēšanu regulētā tirgū, izņemot tās kapitālsabiedrības, kuras ir svarīgas valsts drošībai vai valsts stratēģiskajai attīstībai. Domāju, ka tas būtu skaidrs uzdevums – beidzot Ministru kabinetam kaut ko darīt, nevis atkal... būs nākamais Saeimas sasaukums, sāksies no jauna apaļie galdi, diskusijas, vai vajag vai nevajag kotēt... mēs gribam, bet mums nesanāk.

Aicinu atbalstīt manu – 39. – priekšlikumu, jo tas ir vērsts uz to, lai mēs beidzot gan uzlabotu kapitālsabiedrībām kotēšanu biržā, gan tās spētu darboties konkurences apstākļos.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Tātad komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. – deputātes Skaidrītes Ābramas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 55, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 40. – deputātes Ābramas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 54, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 41. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 66. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O. Burovs. 42. – deputātes Ābramas priekšlikums. Nav atbalstīts sakarā ar to, ka neatbilst starptautiskajām normām un prasībām.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

42., tāpat arī 43. un 44., priekšlikums saistīts ar padomēm – kā tās veidojamas, kāds ir to lielums.

Pēc Ministru kabineta noteikumiem ir trīs veidu kapitālsabiedrības – mazas, vidējas un lielas. Esošie Ministru kabineta noteikumi noteic, ka mazām... nav jāveido, vidējām kapitālsabiedrībām... var veidot, bet lielajām... noteikti jāveido. Es piedāvāju atteikties no kapitālsabiedrības padomes veidošanas ne tikai mazās, bet arī vidējās kapitālsabiedrībās, bet attiecībā uz lielajām kapitālsabiedrībām... to atstāt kapitāla daļu turētāja ziņā. Nevis aizliedzot veidot, bet pasakot, lai viņi paši izvērtē, vai padome nepieciešama vai nav nepieciešama.

Padomes veidošanai... jā, es ļoti labi zinu... esmu piedalījusies diskusijās ar OECD par to, ka kapitālsabiedrību padomes jāveido... bet viņiem bija citi priekšstati par padomes profesionalitāti, atlasi, par padomes komisiju un nominācijas komisiju darbību. Viņi iedomājušies ideālo variantu – ka mums nāk ļoti profesionāli padomes locekļa amata pretendenti, kuri strādās tikai konkrētajā kapitālsabiedrībā, nāks ar privātā biznesa pieredzi. Diemžēl tā nenotiek.

Tāpēc es piedāvāju 42. priekšlikumā... arī saistītajos – 43., 44. Doma ir tāda, ka tikai lielajās kapitālsabiedrībās var – atkarībā no kapitāla daļu turētāja vēlmes – veidot vai neveidot padomes.

Aicinu atbalstīt 42., 43. un 44. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

O. Burovs. Nē, paldies.

Lūdzu pieņemt lēmumu.

Sēdes vadītāja. Komisijā nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. – deputātes Skaidrītes Ābramas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 55, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 43. – deputātes Ābramas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. – deputātes Skaidrītes Ābramas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 51, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 44. – deputātes Ābramas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. – deputātes Skaidrītes Ābramas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 55, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 45. – deputātes Ābramas priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Ābramas kundze, pietiks ar trīs minūtēm? Ābramas kundze, vai pietiks ar trīs minūtēm? Jā.

Lūdzu, vārds deputātei Skaidrītei Ābramai. (Zālē troksnis.)

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, 45. priekšlikums. Ministru kabineta noteikumi noteic, ka padomes locekļu skaits ir ne mazāks kā trīs, bet ne lielāks kā septiņi.

Mēs esam daudz runājuši par padomi, sevišķi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, par padomes locekļu skaitu, lietderību, kāpēc tik daudz... Mans priekšlikums paredz aizstāt vārdus “ne lielāks kā septiņi” ar vārdiem “ne lielāks kā pieci”.

Es zinu, ka komisijā bija runa, ka praksē laikam nekad nav septiņi. Ir dažas padomes, kurās ir septiņi. Tomēr, ja Ministru kabineta noteikumi paredz maksimālos griestus – septiņi –, es ierosinu samazināt uz pieciem. Vismaz tādā veidā kapitālsabiedrībām padarīt vieglāku izvēli un ietaupīt finanšu līdzekļus.

Aicinu atbalstīt 45. priekšlikumu. Par to būs tālāk arī 50. un 78. priekšlikumā. Es neiešu runāt, bet... vienkārši samazināt padomes locekļu skaitu... tātad maksimums – pieci.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. – deputātes Skaidrītes Ābramas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 60, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 46. – deputātes Ābramas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. – deputātes Skaidrītes Ābramas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 61, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 47. – deputātes Ābramas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, ir pienācis laiks kārtējam pārtraukumam, līdz ar to debates uzsāksim pēc pārtraukuma.

Lūdzu...

O. Burovs. Jau viss (Starpsauciens.)... Nē, nē, jau viss.

Sēdes vadītāja. Ir arī sasaukta Frakciju padomes un Prezidija sēde.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas vārds deputātam Oļegam Burovam paziņojumam.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi! Aicinu uz komisijas sēdi tūlīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Atgādinu un vēršu uzmanību, ka tūlīt Viesu zālē notiks Frakciju padomes un Prezidija kopīgā sēde. Lūdzu visus Prezidija locekļus un frakciju priekšsēdētājus uz sēdi Viesu zālē.

Vārds Grasberga kungam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies seši deputāti: Maija Armaņeva, Daiga Mieriņa, Viktorija Pleškāne, Leila Rasima, Didzis Šmits un Didzis Zemmers.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre

Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, turpināsim darbu pēc pārtraukuma.

Jau tika ziņots par priekšlikumu. Bija jāuzsāk debates, kurām bija pieteicies Kiršteina kungs. Kiršteina kungs, vai...? Jūs bijāt pieteicies debatēt. (Starpsauciens.) Nē.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai. (Kolēģi ir samainījušies vietām.)

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Nākamais jautājums, par kuru es esmu sagatavojusi priekšlikumu, – par atlīdzībām. Arī ļoti interesanti, kā tas notiek publiskajās kapitālsabiedrībās. Tātad runa ir par mēneša atlīdzību.

Te ir divi priekšlikumi.

47. priekšlikums ir par fiksēto daļu – koeficients 10... ņem vērā valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru un reizina ar koeficientu 10.

Un otrs – 48. – priekšlikums ir par mainīgo daļu, kur koeficients ir... divu mēnešu prēmijas apmērā.

Tātad fiksētā daļa – koeficients 10, un gada beigās, ja atbilst kaut kādiem rādītājiem, tad vēl izmaksā prēmiju divu mēnešu atlīdzības apmērā.

Šī atlīdzības sistēma ir kritizēta jau entās reizes. Valsts kanceleja to ļoti labi zina. Es jums arī atnesu parādīt. (Rāda izdrukas.) Burova kungs, es nezinu, vai tika rādīts šāds pētījums, ko 2022. gadā bija veikusi “PricewaterhouseCoopers” un kur ir teikts, ka šī atlīdzības sistēma nav motivējoša, lai kaut kādā veidā valdes locekļiem būtu vēlme kaut ko darīt vairāk, labāk un efektīvāk. Bija konkrēti priekšlikumi, ka atlīdzības apmēru nedrīkst uzreiz... koeficients 10... maksimālo apmēru. Atsevišķos gadījumos tas pat divreiz pārsniedz atlīdzības apmēru privātajā sektorā. Ieteiktas rekomendācijas – jāpārskata fiksētā atlīdzība, fiksētā daļa var būt mazāka, nevis ar koeficientu 10 pret vidējo darba atlīdzības līmeni valstī, bet motivējošajai daļai jābūt mainīgai kā balvai par noteiktu mērķu sasniegšanu un ambiciozāku rezultatīvo rādītāju izpildi. Var izsniegt pat personāla akcijas. Tātad nevar būt algoritms 10 plus 2.

Valsts kanceleja to ļoti labi zina, jo pati bija pasūtījusi pētījumu... un ļoti labi zināja par visiem maniem priekšlikumiem, arī par to, ka auditori ir ieteikuši piešķirt kaut kādas personāla akcijas... vai vēl kaut kā... lai būtu motivējošāk.

Šajā tā sauktajā reformā nekas no tā nav ņemts vērā. Mēs atkal paliekam pie fiksētās atlīdzības – iepriekšējā gada vidējais atlīdzības līmenis (pēc CSP) reizināts ar koeficientu 10, un plus koeficients 2, tātad divas prēmijas no tās atlīdzības. Tas nav motivējoši.

Tāpēc es aicinu... Šobrīd, apzinoties, ka valdes locekļiem nedrīkstētu samazināt, bet paturēt esošā apmērā, esmu mainījusi šo algoritmu, lai saglabātos tas pats, ko viņi ir saņēmuši līdz šim, un noteikt, ka fiksētā atlīdzība ir... tātad koeficients 8... ar iepriekšējā gada vidējo darba atlīdzības līmeni un mainīgā daļa – par noteiktu rezultatīvo rādītāju izpildi, pārsniegšanu, par labiem darba rezultātiem – ir 6. Tad saglabātos iepriekšējais atlīdzības līmenis. Bet šo mainīgo daļu varētu vērtēt – viņi ir vai nav to pelnījuši.

Es domāju, ir ļoti slikti, ka šajā tā sauktajā reformā atlīdzību jautājums nav ņemts vērā. Viss paliek... pie tā paša. Un tā arī ir tā vājā pārvaldība. Ja valdes locekļiem mēs neko nemainām atlīdzībās, ko auditoru kompānijas piedāvāja jau entās reizes, nekāda rezultāta varētu nebūt.

Tāpēc es aicinu atbalstīt manus – 47. un 48. – priekšlikumus, kur ir runa par fiksēto un mainīgo atlīdzības proporciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Noraidot deputātes Ābramas priekšlikumus, faktiski mēs pārsvītrojām visu šo likumu. Varbūt uz trešo lasījumu tas tiks mainīts. Ja netiks, tad tam vispār nebūs nekādas jēgas.

Un kāpēc? Kāda loma ir padomēm, kas te tika pieminētas? Mēs noraidījām, ka var veidot nevis... obligāti... mazās, vidējās un lielās. Gribu atgādināt, ka Igaunijā ir 24 valsts kapitāluzņēmumi, Latvijā – 65 lielie. Un, ja tā nopietni rēķina, mums pietiktu ar kādiem pieciem sešiem, maksimāli ar 10 uzņēmumiem, ar tādiem kā “Latvenergo”, varbūt “Latvijas valsts meži” vai kādu citu.

Padomēm šodien nav nekādas nozīmes. Jūs labi zināt – ja tā ir valsts kapitālsabiedrība (kas te fiktīvi ir nosaukta par publisku), tad faktiski visu izlemj attiecīgās nozares ministrs.

Es pateikšu vienu piemēru. Lai cik cilvēku būtu valdē, pieņemsim, “Latvijas valsts mežos” vai vēl... ja atnāk, piemēram, Jaunās VIENOTĪBAS sponsors un saka, ka ir pārmaksājis izsolē, tad “Latvijas valsts mežu” vadībai uzreiz tiek dots rīkojums atcelt izsoles rezultātus... tiek izdomāts pamatojums – karš Ukrainā, kovids, sausa vasara, auksta ziema, kukaiņu uzlidojums... Un administratīvā kārtībā no valsts... pazūd 50 miljoni. Un tad piespiež. Ja vadītājs negrib piekrist šādai darbībai, viņu palūdz atkāpties, pēc tam melo, ka viņš ir uzrakstījis atlūgumu... kas ir meli, jo es personīgi pazīstu šo cilvēku.

Šādā veidā var piespiest “Latvenergo” būvēt vēja parkus, var piespiest neraksturīgas lietas jebkurai pārvaldei valsts uzņēmumā, vai tajā ir tikai valde, vai tas ir vidējs uzņēmums, vai tas ir, piemēram, Kultūras ministrijas pakļautībā, ko pārvalda... kur kapitāla daļu turētājs ir valsts sekretārs. Ja ministrs pasaka un šī valde vai padome neizpilda, tad parasti vadītāju palūdz atkāpties. Tātad tā ir fikcija.

Līdz ar to jau tas, ka tika noraidīts Ābramas kundzes iepriekšējais priekšlikums, ka pietiek ar pieciem, nevis septiņiem cilvēkiem, ka algas koeficients arī var būt 8, nevis 10... reizes... es neuzskaitīšu, jūs visu redzat... tas zaudē jēgu. Faktiski tā ir kā tāda partiju barotne. Pateiksim godīgi – šis likums nav derīgs jau tāpēc, ka šie... nav pieņemti, varbūt komisija uz trešo lasījumu kaut ko pamainīs.

Jau pats nosaukums tiem ir smieklīgs. Ja mēs sakām “publiska valsts kapitālsabiedrība” un taisāmies iet biržā ar šo uzņēmumu... tad gan Ņujorkas biržā, “Nasdaq” biržā, kas ir Rīgā un visur, ar vārdu “publisks” apzīmē tikai akciju sabiedrību, kur katrs var brīvi nopirkt uzņēmuma akcijas. Un paskatieties, cik ir stingri!

Es pateikšu vienu piemēru. Katrs var ieiet telefonā un paskatīties. Piemēram, “Nasdaq” biržā... ja jūs paskatīsieties...vai Ņujorkas biržā... “J. P. Morgan”, tā ir publiska sabiedrība, vislielākā pasaulē pēc skaita... tur ir miljoniem noguldītāju, mazo akcionāru. Tā ir publiska. Pat Latvijas iedzīvotājs var nopirkt tās akcijas.

Ja jūs ieiesiet, piemēram, līdzīgā finanšu organizācijā “Fannie Mae”, kas ir hipotekāro kredītu aizdevēja... tur ir neliela daļa no valsts maciņa – valsts nedaudz pieliek naudu –, tai uzreiz ir aizliegts saukties “publiska”, tā saucas GSC – government sponsored company. Ja tā ir valsts, tad tā saucas GOC. Tas biržā ir jāuzrāda – ka ir valsts pārvaldīta kompānija. Tāda ir (Nav saklausāms.)... es vairāk nezinu. Varbūt Krištopana kungs pateiks... Amerikā.

Pārsvarā ļoti precīzi apzīmējumi. Tagad iedomājieties – mēs pateiksim, ka mēs gribam pārdot “airBaltic” akcijas vai kaut ko vēl... teiksim, “Latvijas valsts meži” ir 20 procenti... teiksim, ka tā ir publiska kompānija. Tā nav publiska kompānija nekādā veidā. Tāpēc arī likumprojekta nosaukumam būtu bijis jābūt “Grozījumi Pašvaldību un valsts sabiedrību kapitāla daļu... kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”, nevis “publiskas personas kapitālsabiedrībā”. Tā nav publiska, tā ir viena cilvēka. Tā ir valsts barotne. Un nebūtu pieklājīgi rakstīt...

Līdz ar to es domāju, ka likumprojekts šādi zaudē jēgu. Es par to vairs nevaru balsot. Kas grib... Bet, ja uz trešo lasījumu netiek ieviesti šie labojumi... elementāri... tad likumprojekts vispār nav jāatbalsta, jo līdz Jāņiem palikuši daži mēneši un rudenī tik un tā būs jāraksta jauns likums. Jūs taču paši saprotat. Balsot “par” šādu likumprojektu – rezultātā tā būtu pašnāvība. Jūs izvazās pa visām avīzēm. Vai mums tas ir vajadzīgs?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

O. Burovs. Nē, paldies.

Sēdes vadītāja. Komisijā nebija atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. – deputātes Ābramas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 45, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 48. – deputātes Ābramas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 47, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 49. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 66. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 50. – deputātes Ābramas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 50. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 48, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 51. – deputātes Ābramas priekšlikums. Nav atbalstīts sakarā ar to, ka tā ir likuma par interešu konfliktu norma. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. – deputātes Skaidrītes Ābramas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 38, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 52. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 53. – deputātes Ābramas priekšlikums. Nav atbalstīts. Arī likuma par interešu konfliktu norma. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 53. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 38, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 54. – deputātes Ābramas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. – deputātes Skaidrītes Ābramas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 47, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 55. – deputātes Ābramas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 55. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 49, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

Nākamais – 56. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 66. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O. Burovs. 57. – deputātes Ābramas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Tā. 57. priekšlikums. Tātad esošajā redakcijā ir norma, ka publiskas personas kapitālsabiedrību, kura izdod administratīvos aktus vai administrē valsts nodevu un kuras ienākumi veidojas no dotācijas, izpildot tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, pārveido par iestādi un publisko aģentūru.

Tas jau nav noticis gadiem ilgi, un arī neizskatās, ka notiks, – ka no tā milzīgā kapitālsabiedrību saraksta daļa publisko kapitālsabiedrību beidzot tiks samazināta un tās tiks pārveidotas par iestādēm un aģentūrām, tā taupot gan līdzekļus, gan deleģējot šo uzdevumu privātajam sektoram.

Tāpēc mans priekšlikums paredz papildināt pantu “Kapitālsabiedrības pārveides pamatnosacījumi” ar 3. punktu šādā redakcijā: “Ministru kabinets nosaka kārtību un kritērijus, pēc kādiem kapitāla daļu turētājam jāsagatavo priekšlikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību reorganizāciju vai pārveidi [..].”

Beidzot tas ir jādara. Daļa publisko kapitālsabiedrību ir jāsāk pārveidot par iestādēm vai aģentūrām.

Aicinu atbalstīt šo manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 57. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 64, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 58. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O. Burovs. 59. – deputātes Ābramas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O. Burovs. 60. – deputātes Ābramas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O. Burovs. 61. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 62. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 63. – deputātes Ābramas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O. Burovs. 64. – deputātes Ābramas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 66. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O. Burovs. 65. – deputāta Šuvajeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 66. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Un beidzot ir divi priekšlikumi.

66. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ministru kabinetam tiek dots uzdevums līdz 2028. gada 31. martam iesniegt Saeimai ziņojumu par centralizētu valsts kapitāla... daļas pārvaldīšanu.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Labdien, kolēģi! APVIENOTAIS SARAKSTS atbalstīs šo priekšlikumu, bet mēs gribam norādīt uz mazu niansīti. Ar šo lēmumu mēs it kā parādām, ka mēs vēl guļam tādā kā miegā un nekur nesteidzamies, ka nespējam ātri reaģēt uz mūsdienu straujo ekonomikas skrējienu un turpinām stagnēt. 2028. gada 31. martā būs pagājis pusotrs gads, kopš būs strādājusi 15. Saeimas... jaunā valdība. Šī valdība saimnieko jau gandrīz trīs gadus... vai būs pusotrs gads... un vēlas, lai tā atbild par līdzšinējiem... šī valdība ir trīs gadus un vēlas, lai tā atbild par līdzšinējiem darbiem un bezdarbību, ja tāda ir konstatēta.

Ar šo priekšlikumu lietas tiek atliktas, problēmas netiek risinātas un tiek nodarīts kaitējums mūsu valsts ekonomikai. Es piekrītu, ka izvērtējumam ir jābūt pamatotam, profesionālam, datos balstītam un tiesiskam. Tomēr valsts kapitālsabiedrību pārvaldības jautājums ir Latvijas ekonomikas un tautsaimniecības jautājums, un, atliekot jautājumu un stratēģisku lēmumu pieņemšanu, mēs atkal stagnējam, bremzējam savu ekonomiku un konkurētspēju, dažkārt pat kaitējam valsts budžetam un pilnīgi noteikti bezatbildīgi rīkojamies ar nodokļu maksātāju naudu. Šiem lēmumiem jābūt ātriem un operatīviem, mēs nevēlamies redzēt valsts kapitālsabiedrību rakstītās vēstules par nepieciešamo atbalstu vēl divus gadus, neredzot valsts lomas izvērtējumu to pārvaldībā.

Atlikt uz kaut kad vēlāk un pēc tam – tā nav atbildīga saimnieka rīcība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, es sāku un beigšu šo centralizācijas jautājumu. Šis priekšlikums droši vien ir tas labākais no sliktākajiem, kādi varētu būt, ņemot vērā, ka netika atbalstīta centralizētas pārvaldības sistēmas izveide. Nu tad lai gatavo Ministru kabinets priekšlikumus. Bet ko es gribu pateikt? Tā ir fikcija, jo Valsts kanceleja jau pagājušā gada beigās Ministru kabinetam bija iesniegusi informatīvu ziņojumu (vai kaut ko tamlīdzīgu) par centralizāciju, tātad par kapitālsabiedrību kopīgu pārvaldību. Tāds ir ticis iesniegts arī 2020. gadā. Es esmu redzējusi to izvērtējumu, kur ņemta vērā citu valstu pieredze. Tas ir gatavots entās reizes, entās reizes sniegts Ministru kabinetam, un katru reizi tas ir noraidīts.

Es saprotu, lai mēs varētu šo tā saukto reformu ar kaut ko nobeigt, šis tā kā solījums tiek ierakstīts līdz nepārskatāmajam 2028. gada 31. martam.

Bet kā jums liekas – kāds būs iznākums tam visam? Protams, katra ministrija paturēs savas kapitālsabiedrības, saimniekos, kā prot, un kapitālsabiedrības nespēs performēt, sniegt to labāko, jo viņi ir neprofesionāli kapitāla daļu turētāji, līdz ar to tā ir ārkārtīgi “gluma” norma, kas, visticamāk, ne ar ko nebeigsies. Bet labāk tā, nekā nekā.

Ko es gribu nobeigumā pateikt? Vairs es jūsu uzmanību neaizkavēšu. Šī nav reforma, šī ir tāda ļoti vāja kosmētiskā piešpaktelēšana, šī nav tā reforma, ko mēs esam gaidījuši, lai uzlabotu kapitālsabiedrību pārvaldību. Tas nav tas, ko pirms diviem gadiem mēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā kopā ar uzņēmēju organizācijām, kopā ar tiem, kas atbild par kaut kādu kapitālsabiedrību darbību, ar Valsts kontroli, ar Valsts kanceleju, rosinājām.

Es šo likumprojektu otrajā lasījumā nevaru atbalstīt, jo, ja es to atbalstu, teorētiski tas nozīmētu, ka es atzīstos mūsu neizlēmībā, mazspējā un nespējā pieņemt izšķirošus lēmumus.

Paldies par uzmanību, bet šī norma neko daudz dzīvē nemainīs.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

 

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Ābramas kundze ir jauna deputāte. Trīs gadi – tas skaitās jauns... stāžs? Bet man tā atmiņa ir labāka.

Ābramas kundze, tas nebija pagājušajā Saeimā. Repšes laikā, kad tika izveidota pirmā “Jaunā laika” valdība, premjers teica, ka, lai normāli strādātu, viņam vajag miljonu, lai tauta samet. It kā pusmiljonu sameta. Un tad tika divkāršotas un trīskāršotas algas ar mērķi... viss tieši tikpat skaisti, kā te bija ierakstīts – izveidot centralizētu valsts pārvaldi. Tad vēl bija dažādas tās ministrijas. Ministrijās valsts sekretāri nedrīkstēs apvienot amatus ar visādām pārvaldēm, divās trijās vietās nestrādās, nesaņems vairāk par 100 tūkstošiem. Viņiem algu uzreiz divkāršoja tikai ar šo vienu mērķi – lai neapvienotu amatus, lai nekur citur nestrādātu.

Kā jūs domājat, cik ilgam laikam bija jāpaiet, lai to visu aizmirstu? Nākamā Saeima to visu jau bija aizmirsusi.

Es tikai tāpēc atnācu – lai pateiktu, ka šis nav pagājušajā... Šis faktiski velkas visu laiku, jau no kāda 1998. vai 2002. gada. Nu, cilvēka daba tāda ir... redziet, pirksti arī neliecas uz ārpusi, tikai uz iekšpusi, vai ne? Bet tas tā...

Kopumā likumprojekts diezgan bēdīgs. Es atturēšos.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Oļegam Burovam.

Vai, Burova kungs... apmainījās vietām...

Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Mans pienākums Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ir atgādināt, kas bija tie aspekti, ko mēs šajā likumprojektā, arī kontekstā ar šo priekšlikumu, lūdzām Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai pavērtēt. Un man tomēr ir izjūta, ka diemžēl komisija nav līdz galam tikusi galā ar šo mūsu lūgumu. Varbūt uz trešo lasījumu kaut ko vēl var labot, tāpēc atgādināšu vēlreiz.

Mēs lūdzām komisiju padziļināti diskutēt par jautājumiem, kas ir saistīti ar normatīvā regulējuma pilnveidošanu attiecībā uz iespējamu centralizētu valsts uzņēmumu pārvaldību, īpaši attiecībā uz tām kapitālsabiedrībām, kuras strādā konkurences apstākļos. Jā, varbūt ir sarežģīti infrastruktūras pārvaldītājus integrēt uzreiz – pirmajā fāzē – vienotā centralizētā pārvaldībā, bet tos, kuri strādā konkurences apstākļos... ja kādam nav skaidrs, ka valsts sekretāram, kurš vienlaikus ir kapitāla daļu turētājs komercapstākļos strādājošā kapitālsabiedrībā un vienlaikus arī nozares politikas veidotājs, galvenā atbildīgā amatpersona... tātad šim cilvēkam nav izpratnes par to, kas ir interešu konflikts.

Līdz ar to redzam, ka tas ielāps ir uzlikts ar divu gadu termiņu – vēl viena kārtējā pētījuma izstrādē. Es personīgi atceros gan “EY” pētījumu pirms vairāk nekā 10 gadiem, gan “KPMG” pētījumu 2019. gadā, gan Valsts kancelejas pētījumu pēdējos gados. Tos pētījumus varam drukāt, cik gribam. Ja nav politiskās gribas šo jomu sakārtot, tad vismaz nesaucam to par reformu.

Otrs aspekts bija izvērtēt normatīvo regulējumu kapitāla piesaistes iespēju paplašināšanai komerciāliem valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Mēs komisijas darbā konstatējām, ka, protams, mūsu kapitālsabiedrībām, tai skaitā tām, kurām ir intensīvas investīciju programmas, vienmēr ir problēmas ar kapitāla piesaisti. Tāpēc ar šiem likuma grozījumiem mums joprojām ir iespēja... trešajā lasījumā. Bet otrajā lasījumā es neredzu priekšlikumus par to, kā esam stiprinājuši mūsu kapitālsabiedrību spēju piesaistīt papildu investīciju līdzekļus, lai izrautos no tā apburtā loka, kad politiskas mazspējas dēļ un politiķu nespējas paskaidrot sabiedrībai, kāpēc mēs veicam stratēģiskas investīcijas, dēļ šiem uzņēmumiem investīciju līdzekļu nav.

Mēs lūdzām arī vērtēt un pilnveidot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlases kritērijus, lai neveidotos atkal... lai izrautos no tā apburtā loka... šajās kapitālsabiedrību izpildstruktūrās, uzraudzības struktūrās faktiski rotē ļoti šaurs cilvēku loks, jo kritēriji perfekti atbilst tiem, kuriem jau ir tāda pieredze. Attiecīgi tas tiek atražots arī nākamajos atlases konkursos. Diemžēl visos šajos 66 priekšlikumos es tomēr neredzu fundamentāli jaunu pieeju.

Man prieks, ka daži priekšlikumi paplašina iespējamo pretendentu loku, ietverot arī ārvalstu speciālistus. Domāju, mūsu kapitālsabiedrībās pietrūkst starptautiskas ekspertīzes, bet domāju, ka varam darīt krietni vairāk. Un trešajā lasījumā aicinu tomēr paturēt šo prātā.

Ceturtais punkts, ko mēs vērtējām, – iespējas Konkurences padomei kā neatkarīgai iestādei būt aktīvākai, iesaistoties publiskas personas, attiecīgi gan valsts, gan pašvaldību, kapitālsabiedrību dibināšanas un līdzdalības izvērtēšanā. Lai mēs izvairītos no situācijas, kad valsts, arī pašvaldības (retākos gadījumos), veido kapitālsabiedrības, nepilnīgi izvērtējot to, kādu ietekmi tas atstās uz godīgu konkurenci.

Līdz ar to vēlreiz komisijas vārdā aicinu šiem aspektiem pievērst padziļinātu uzmanību. Ja uz trešo lasījumu būs šādi priekšlikumi, tos noteikti atbalstīsim. Ja nepieciešams iesaistīties Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, droši aiciniet mūs talkā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Oļegam Burovam.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ne komisijas vārdā, bet mans personīgais viedoklis.

Pirmkārt, par termiņiem. Ja nebūtu drīz vēlēšanas un jauna valdība, mēs varētu rakstīt citu termiņu, bet termiņš – 2028. gads. Ja valdība būs ievēlēta nedaudz vēlāk, nekā mēs visi vēlamies, tad ir gads vai nedaudz vairāk, lai sagatavotu priekšlikumus. No jaunajiem vai tiem pašiem (ja mēs visi būsim pārvēlēti) deputātiem ir atkarīgs, kā mēs kontrolēsim Ministru kabineta... izpildi.

Atvainojos, kolēģi! Tie kolēģi, kas vadīja un vada Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, jums bija iespēja ne tikai runāt, ne tikai saņemt vēstules, bet arī pieņemt šo likumu, un tad būtu rezultāts, un vēlēšanas būtu ne pēc dažiem mēnešiem, bet krietni ātrāk.

Par mazspēju mēs varam diskutēt. Es negribu teikt tādus vārdus... lai katrs pats vērtē... bet gribu pateikt – mūsu komisija pārņēma šo likumprojektu, kaut gan tas, ja godīgi, neatbilst mūsu komisijas nolikumam. Mēs varējām tā kā... No sākuma Kučinska kungs piedāvāja to kā ne īpaši kvalitatīvu un ļoti diskutējamu likumprojektu atgriezt atpakaļ vai ielikt, atvainojos par izteicienu, saldētavā un atstāt uz nākamo sasaukumu. Mēs visi pēc konsensa principa pieņēmām lēmumu virzīt šo likumprojektu, un tas parāda to, ka mēs esam spējīgi. Tāpēc par šo esmu pateicīgs visiem komisijas locekļiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. (Starpsaucieni.)

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai otro reizi.

Burova kungs, jums tribīne uz brīdi jāatstāj.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Tomēr lai runā fakti! Saeimā šis likumprojekts tika iesniegts 14. oktobrī un komisijām nodots 13. novembrī. Kur tad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to ir marinējusi?! (Starpsauciens.)

Pirms diviem gadiem Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzdeva Valsts kancelejai uzdevumu sagatavot priekšlikumus par konkrētiem jautājumiem. Es pati piedalījos darba grupās. Un tie priekšlikumi bija absurdi! Mēs tos atraidījām un teicām, lai labo. Līdz ar to – novembra vidus. Nedomāju, ka šis likumprojekts ir turēts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ļoti ilgi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

O. Burovs. Komisijas vārdā gribu pateikt, lai katrs vērtē savu vēsturisko lomu pats.

Aicinu atbalstīt 66. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies. (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 66. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavoto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

O. Burovs. Pēdējais – 67. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Uz to bija atsauce iepriekšējos, daļēji atbalstītajos priekšlikumos. Ir termiņš Ministru kabinetam... līdz nākamā gada 28. februārim. Tas ir viens no pirmajiem uzdevumiem Ministru kabinetam – izvērtēt minimālās prasības attiecībā uz valdes un padomes locekļu izglītību, valodu prasmi un darba pieredzi.

Lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Cienījamie kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 1, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O. Burovs. Liels paldies visiem par darbu.

Termiņš – 14. maijs.

Sēdes vadītāja. Visi piekrīt. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14. marts. (Starpsaucieni.)

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

O. Burovs. Maijs! 14. maijs.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, piedodiet! 14. maijs.

___

Izskatīsim likumprojektu “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.–2028. gada perioda vadības likums” pirmajā lasījumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 28. aprīlī ir izskatījusi un atbalstījusi Finanšu ministrijā izstrādāto un Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.–2028. gada perioda vadības likums”.

Likumprojekts izstrādāts, lai noteiktu finanšu instrumenta neatmaksājamu grantu veidā vadību un nodrošinātu efektīvu, pārskatāmu un pareizas finanšu pārvaldības principiem atbilstošu finanšu instrumentu ieviešanu Latvijas Republikā 2021.–2028. gada periodā. Investīciju projektiem – līdz 2031. gada 30. aprīlim, programmu divpusējās sadarbības aktivitātēm – līdz 2031. gada 31. decembrim, un divpusējās sadarbības fondam – līdz 2032. gada 30. aprīlim.

Lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku grantu investīciju pieejamību tautsaimniecībā, Ministru kabinets lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms mums ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.–2028. gada perioda vadības likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

M. Daģis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.–2028. gada perioda vadības likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Daģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 8. maijs, un izskatīšana Saeimā otrajā lasījumā – šī gada 14. maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad 8. maijs – priekšlikumi, izskatīšana Saeimas sēdē – 14. maijā. Visi piekrīt. Paldies.

M. Daģis. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Līga Kļaviņa.

L. Kļaviņa (ZZS).

Labdien, kolēģi! Piedāvājam likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” pirmajā lasījumā. Izmantojot šo iespēju, gribu teikt lielu paldies Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai par aktīvo iesaisti pedagogu tiesību aizstāvēšanā. Arī šis likumprojekts ir tapis sadarbībā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību.

Likumprojekts paredz nostiprināt pedagogu tiesības patstāvīgi plānot un īstenot mācību procesu, izvēlēties mācību metodes, līdzekļus un vērtēšanas pieejas, vienlaikus uzņemoties arī profesionālu atbildību par rezultātu. Tāpat tiek precizēta vecāku iesaiste, nosakot, ka individuāli priekšlikumi par mācību procesa pilnveidi izskatāmi izglītības iestādes padomē, nevis tieši ietekmē pedagogu profesionālos lēmumus. Vienlaikus ar šiem likuma grozījumiem sakārtojam izglītības iestādes padomes kompetenci.

Sagaidāmā šo likuma grozījumu ietekme – uzlabosies izglītības kvalitāte un pedagogu darba efektivitāte. Tāpat arī ceram stiprināt savstarpējo pedagogu, vecāku un izglītības iestādes vadības uzticēšanos, samazināt konfliktsituācijas un administratīvo slogu, nodrošināt labāku pārvaldību izglītības iestādēs. Un pats svarīgākais – veidosies skaidrs tiesību, pienākumu un atbildības līdzsvars.

Aicinu Saeimu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

L. Kļaviņa. Šī gada 5. maijs.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt, ka priekšlikumi iesniedzami līdz 5. maijam. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījums Dzīvojamo telpu īres likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – tās priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Reāli šī likumprojekta “Grozījums Dzīvojamo telpu īres likumā” iniciatīva nāk no Rīgas pašvaldības, no izpildvaras, Mājokļu un vides departamenta.

Situācija ir tāda, ka 2021. gada 1. maijā stājās spēkā Dzīvojamo telpu īres likums, un vairāk neeksistē beztermiņa līgumi un vajadzētu slēgt terminētus īres līgumus. Ir iedzīvotāji... ja mēs runājam konkrēti par Rīgu... no 11 tūkstošiem dzīvojamo telpu līgumu šobrīd nav pārslēgti 3500. Likumā ir atrunāts tā, ka, ja īrnieks atteicās pārslēgt līgumu, vajadzētu griezties tiesā.

Reāli līdz norādītajam termiņam – 2026. gada 31. decembris – nav iespējams atrisināt šos jautājumus. Tāpēc ir priekšlikums pagarināt šo termiņu līdz 2028. gada 31. decembrim. Uzreiz pateikšu, ka kopējā nostāja ir par 10 gadu maksimālo termiņu, un saistošie noteikumi norāda konkrētu termiņu.

Komisijas sēdes laikā mēs norādījām Rīgas pašvaldībai uz, mūsu ieskatā, sliktu praksi slēgt līgumus tikai uz diviem gadiem. Mūsu pozīcija – šim termiņam vajadzētu būt maksimālam, kas dotu īrniekiem drošības sajūtu, viennozīmīgi samazinot administratīvo slogu un birokrātiju. Pašvaldība apsolīja padomāt.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Dzīvojamo telpu īres likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O. Burovs. 5. maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad 5. maijs. Visi piekrīt. Paldies.

O. Burovs. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Tas šodien bija noslēdzošais likumprojekts.

Bet, kolēģi, ir vēl vairāki darba kārtības jautājumi.

Darba kārtībā – sadaļa “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Deputātu Edgara Tavara, Andra Kulberga, Edgara Putras, Česlava Batņas, Lindas Matisones, Jura Viļuma, Māra Kučinska, Edvarda Smiltēna, Laura Lizbovska un Aivas Vīksnas iesniegtais patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts “Par atbalstu 1. tipa diabēta pacientiem”.

Vispirms, saprotu, deputāte Aiva Vīksna – iesniedzēju vārdā.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Kolēģi, darbi vai ilūzijas? Jau kuro reizi šogad Saeimas dienaskārtībā ir jautājums par atbalstu 1. tipa cukura diabēta pacientiem. Kur ir rezultāti? Tā vietā, lai iegūtu datus, rastu risinājumu un pieņemtu lēmumu, Veselības ministrija rīko nākamo darba grupu. Jā, ir rezultāts – darba grupa.

“LSM.lv” raksta: “Ministrija precizēs – kādā apmērā iespējams precizēt atbalstu.” Tikmēr ārsti un pacienti skaļi lūdz pēc palīdzības, palīdzība viņiem nepieciešama uzreiz, jau šodien. Ziņās nupat lasām: “Līdz jūnijam jaunajai Veselības ministrijas darba grupai būs jāsaprot, cik daudz pacientiem un kādā apjomā valsts varētu paplašināt insulīna sūkņu un glikozes sensoru iegādes kompensāciju.” Darba grupa? Kam?

Gribu uzrunāt... Dārgie ierēdņi, jums ir dati, lūdzu, sarēķiniet dienas laikā! Tam nav vajadzīga darba grupa. Šā gada 16. martā Veselības ministrija, atbildot uz APVIENOTĀ SARAKSTA pieprasījumu veselības ministram par 1. tipa cukura diabēta pacientiem nepieciešamo medicīnisko tehnoloģiju pieejamību Latvijā, sniedza nekonkrētu, bet tomēr atbildi. Tajā tika norādīts, ka saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta veiktajiem aprēķiniem, lai nodrošinātu visiem 1. tipa cukura diabēta pacientiem (aptuveni 7000), kas saņem medikamentus, glikozes monitorēšanas sistēmas, nepieciešami apmēram 10 miljoni eiro gadā. Savukārt, lai nodrošinātu insulīna sūkņus, – apmēram 28 miljoni eiro gadā.

Sakiet, lūdzu, vai atbildē, kas tika precizēta arī Pieprasījumu komisijā, tika sniegti precīzi skaitļi vai minējums kafijas biezumos? Vai tā bija pavirša attieksme pret Saeimas deputātiem un, galvenais, vairāk nekā 7000 1. tipa cukura diabēta pacientiem visā Latvijā? No kurienes bija šie dati, ja tagad nepieciešama darba grupa, kura divus mēnešus plāno rēķināt, cik pacientiem ir nepieciešama palīdzība?

Darba grupa, kolēģi, ir solis atpakaļ. Mēs laikam dejojam deju – solis uz priekšu, divi atpakaļ. Pat mazāk nekā solījums rīkoties.

Mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, kuriem rūp Latvijas iedzīvotāju veselība, labklājība un kuri sadzird cilvēku saucienus pēc palīdzības, aicinām Veselības ministriju rīkoties nekavējoties. Šie pacienti, kuri bija pie Saeimas, nelūdz pabalstus, viņi lūdz sensorus, lai varētu būt nodokļu maksātāji, lai varētu strādāt šeit, Latvijā, un maksāt nodokļus.

Tikai atgādināšu – kādam vājredzīgam pacientam bija konsīlijs, kurš teica: obligāti vajadzīgs sensors. Savukārt Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija teica: nē, nav Ministru kabineta noteikumos Nr. 899... precīzi izpildīts. Atteica. Šobrīd “Ziedot.lv” lūdz sabiedrībai, cilvēkiem... tai skaitā ziedo lielākā daļa pensionāru... lai šim pacientam varētu būt sensors.

Nav šobrīd jautājuma, ka cilvēks varētu iegādāties luksusa preci. Tas ir jautājums par cilvēka normālu dzīves kvalitāti. Cilvēki, kuri lūdz un cer uz valsts atbalstu 1. tipa cukura diabēta monitorēšanā un iespēju dzīvot normālu, ekonomiski un sociāli aktīvu dzīvi, gaida jūsu lēmumu. Viņi nevēlas sagaidīt slimības komplikācijas, pēc kurām... it kā sensoru došot... vai ik dienu pavadīt bailēs par to, ka var iestāties ārkārtas situācija. Viņi grib dzīvot šodien.

Tikmēr Veselības ministrija tikai tukši sola, rada ilūziju par procesu un velk laiku līdz vasarai, kad valdība aizies atvaļinājumā, nebūs, kas pieņem lēmumus. Veselības ministrija velk laiku līdz vēlēšanām, lai atkal cilvēkiem solītu. Bet rudenī būs jauna valdība, jauns veselības ministrs, un atkal pacienti sāks riņķa danci, atkal iesniegs... ies uz komisiju un runās vienu un to pašu. Nē, tas nav pieņemami, tāpēc mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, sniegsim lēmuma projektus tik ilgi, kamēr visi sadzirdēsim cilvēkus, kuri bija pie Saeimas, cilvēkus, kas ikdienā... domāju, katra ģimenē ir kāds, kam šis sensors ir ļoti nepieciešams.

Līdz ar to aicinām atbalstīt šo lēmuma projektu. Vēl jo vairāk – es jums... Veselības ministrijas mājaslapas jaunākā ziņa (24. aprīlī) – par darba grupu, kurai vajadzētu vienotu un pierādījumos balstītu redzējumu. Tiešām? Mums Latvijas Diabēta asociācija atsūtīs datus... Dati ir pieejami un pārbaudīti! Vēl jo vairāk – mums Pieprasījumu komisijā teica – 10 miljoni. Savukārt darba grupā priekšlikums, kas ir kompromiss, – par 75 procentiem, ko akceptē arī diabēta pacienti. Ir vajadzīgi 3,63 miljoni – 3,63 miljoni! Kolēģi, ja tikko mēs 30 miljonus izdāļājām, varam atrast finansējumu, pabeigt korpusu un piešpricēt 20 miljonu... Tie 3,63 miljoni... Bet ir teikuma otra daļa: ja nu tomēr tās naudas nebūs, tad būs alternatīvas. Skatīsimies, kam tās komplikācijas ir lielākas, mazākas... tam dosim, tam nedosim. Sāksim dejot “Tūdaliņ, tagadiņ”!

Kolēģi, tas nav jautājums par dejošanu. Tas ir jautājums par cilvēku dzīvēm, par cilvēku dzīves kvalitāti. Tie ir mūsu nodokļu maksātāji. Tā ir jaunā paaudze, kas vēlas šeit dzīvot un maksāt nodokļus.

Līdz ar to uzskatu, ka šajā gadījumā šis balsojums ir mūsu sirdsapziņas balsojums. Mums ir jābalso ar sirdi, nevis... ar ekseļa tabulām.

Lūdzu, atbalstiet!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Veselības ministrijas parlamentārajai sekretārei Līgai Āboliņai.

L. Āboliņa (Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Cienījamās deputātes un godājamie deputāti! Veselības aprūpes sistēma atrodas nepārtrauktās pārmaiņās visu laiku, un viens no jautājumiem, uz kuru sabiedrība ļoti pamatoti sagaida konkrētus risinājumus veselības aprūpē, ir pieejamas zāles, kvalitatīva un savlaicīga veselības aprūpe neatkarīgi no dzīvesvietas un neatkarīgi no diagnozes.

Tomēr visiem ir zināms fakts, ka veselības budžets joprojām ir nepietiekams un nespēj segt visu cilvēku vajadzības. Nepietiek līdzekļu visiem dzīvību glābjošajiem medikamentiem, ne pamatotiem pakalpojumu tarifiem, ne arī 1. tipa cukura diabēta pacientiem un viņu ģimenēm... pilnā apjomā. Un tā ir cilvēka ikdiena – katru dienu jāpieņem lēmumi par savu veselību, jāuzrauga cukura līmenis un jānovērš komplikācijas.

Pēdējo gadu laikā mēs esam stiprinājuši kompensējamo medikamentu un medicīnas ierīču sistēmu. Ir palielināts finansējums, uzlabota – vienkāršota – medikamentu izrakstīšanas kārtība. Ir ieviesti papildu instrumenti pacientu atbalstam, pievienojot atbalsta sistēmai jaunas pacientu grupas – arī 1. tipa cukura diabēta pacientus. Tas jau šodien nozīmē, ka vairāk pacientu saņem viņiem nepieciešamo ārstēšanu un diagnostiku.

Attiecībā uz cukura diabētu – jau šobrīd noteiktām pacientu grupām ir pieejami glikozes monitorēšanas sensori. Valsts apmaksāta monitorēšana pieejama arī grūtniecēm un pacientiem pēc orgānu transplantācijas, kā arī pēc aizkuņģa dziedzera rezekcijas. Bērniem nodrošināti sensori, un bērniem un jauniešiem līdz 24 gadu vecumam tiek nodrošināti insulīna sūkņi. Šī atbalsta sistēma tiek pakāpeniski paplašināta, tas nav vienreizējs sporādisks lēmums, bet gan apzināta virzība uz modernāku un pacientam piemērotāku ārstēšanu arvien lielākam pacientu skaitam.

Veselības ministrijā esam uzsākuši ļoti konkrētu darbu pie šo tehnoloģiju paplašināšanas. Jā, darba grupa aktīvi strādā, tajā iesaistītas pacientu organizācijas, nozares eksperti, ārsti un Nacionālais veselības dienests. Rezultātā mēs īsā laikā esam konceptuāli vienojušies sasniegt būtiskus uzlabojumus – par glikozes monitorēšanas sensoru kompensāciju 75 procentu apmērā pieaugušajiem 1. tipa cukura diabēta pacientiem un par skaidru, medicīniski pamatotu, ārstu un pacientu izsvērtu pieeju insulīna sūkņu nodrošināšanai. Svarīgi ir uzsvērt, ka tieši pacientu organizāciju aktīvā iesaiste un argumentētais viedoklis ir ļāvis mums kopīgi nonākt pie būtiski straujāka risinājuma.

Tomēr mums ir jāsaprot, ka cukura diabēta, tostarp 1. tipa, ārstēšana nav reducējama uz vienu tehnoloģiju vai vienu lēmumu. Tā ir kompleksa sistēma – no savlaicīgas diagnostikas un regulāras uzraudzības līdz efektīvai ārstēšanai un kompleksai profilaksei. Tieši tāpēc šopavasar Ministru kabinetā tika apstiprināts sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāns tuvākajiem gadiem, kurā cukura diabētam ir paredzēta būtiska vieta un loma. Sensori un insulīna sūkņi šajā sistēmā ir tikai viens ļoti nozīmīgs elements, jo kontrolēts cukura līmenis būtiski samazina komplikāciju risku. Tas nozīmē mazāk aklumu, mazāk nieru mazspēju, mazāk neiropātiju un amputāciju, līdz ar to arī mazāku slogu gan pacientam, gan veselības aprūpes sistēmai kopumā.

Mēs virzām šos risinājumus 2027. gada budžetā, lai nodrošinātu sistemātisku un ilgtspējīgu pieeju glikozes sensoru un citu tehnoloģiju, kā arī... ne tikai – arī ārstēšanai nepieciešamo piederumu pieejamībai. Tajā pašā laikā mēs meklējam iespējas rīkoties vēl ātrāk. Pēc šā gada pusgada budžeta izpildes izvērtēšanas mēs analizēsim, kā tiek apgūti līdzekļi dažādās programmās, un gadījumā, ja kādā no tām finansējums netiek pilnībā izmantots, sagatavosim priekšlikumus pārdalei.

Mūsu mērķi un rīcība ir skaidri – jau šogad paplašināt glikozes sensoru pieejamību 1. tipa cukura diabēta pacientiem, cik to ļaus finanšu iespējas. Turklāt arī Sociālo un darba lietu komisija gan jūnijā, gan augustā mūs aicinās ziņot par priekšlikumiem nākamajam gadam un par iespējām apropriācijas pārdalei jau šajā gadā. Paralēli tam kopā ar pacientu un endokrinologu organizācijām mēs jau strādājam pie nākamo gadu ietvara, paredzot pakāpenisku atbalsta palielināšanu.

Cienījamie deputāti! Tomēr mums vienmēr ir jāpatur prātā, ka starp vēlamajiem un iespējamiem risinājumiem pastāv budžeta iespēju plaisa. Taču tas nenozīmē, ka mēs nedrīkstētu virzīties uz priekšu jau tagad. Tas nozīmē, ka mums jāvirzās atbildīgi, izvērtējot katru soli un nodrošinot, ka šie risinājumi dod maksimālu ieguvumu pacientiem, jo 1. tipa cukura diabēts ir slimība, kas prasa nepārtrauktu kontroli katru dienu, visu mūžu, ģimenes un sabiedrības līdzestību. Mūsu pienākums ir padarīt šo ikdienu pacientam drošu, prognozējamu un vieglāk vadāmu. Mēs esam spēruši būtiskus soļus šajā virzienā, un mūsu uzdevums ir šo virzību konsekventi turpināt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Labdien, kolēģi! “Zvēru – daru, ko es varu darīt! Es zvēru!” Tādi bija Hosama Abu Meri vārdi, protesta laikā tiekoties ar cilvēkiem, kuri iestājās par 1. tipa diabēta pacientu tiesībām. Un šodien atkal es vēlos runāt par Jaunās VIENOTĪBAS divkosību un skaļajiem vārdiem.

Tikko jūs dzirdējāt, kā Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre runāja par pacientu grupām, kurām ir paplašināts atbalsts. Bet kāpēc jūs nepasakāt, cik liela ir šī grupa, par kuru jūs runājat – par grūtniecēm un orgānu transplantācijas pacientiem? No septiņiem tūkstošiem 1. tipa diabēta pacientu tie ir tikai simts cilvēki. Tie ir simts pacienti. Kāpēc jūs nenākat un no tribīnes nestāstāt, cik valstij izmaksā vairāk nekā 250 cilvēki... aptuveni... kuriem tiek amputētas kājas? Nāciet un stāstiet, cik tas maksā un cik tās izmaksas ir samērīgas attiecībā pret to, cik izmaksātu šīs palīdzības ierīces 1. tipa diabēta pacientiem. Runājiet ar kaut kādiem objektīviem datiem! Nevis tikai, kad atnāk ministrs, kad jau, kā saka, namiņš deg, un saka: “Es zvēru – es darīšu visu!”

Par to, kā mums pietrūkst naudas. Šodien mēs saņēmām ļoti izvairīgas atbildes no Valsts kancelejas, kura, protams, negrib stāstīt, kādi ir tēriņi par komandējumiem, kuros tostarp dodas Ministru prezidente. Pat šodien vienos tēriņos! Vai zināt, ka no valsts budžeta Evika Siliņa ir apmaksājusi došanos uz... kā tā jūsu partija Eiropā saucās... Eiropas Tautas partijas sabraukšanu Zagrebā? Vai tiešām tas ir jāmaksā no valsts budžeta? (Starpsauciens.) Tiešām?! Tiešām?! Vai tiešām sabraukšana, kur braucat tikties ar jūsu partijas līderiem Zagrebā, ir jāapmaksā no Latvijas nodokļu maksātāju naudas? Tas ir izmaksājis 4000 eiro. (Starpsauciens.) Palasiet! Paskaitiet, cik 1. tipa diabēta pacientiem jūs būtu par šo naudu palīdzējuši! Kauns, JAUNĀ Vienotība! Bet tas ir tas, kā jūs strādājat. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Laurim Lizbovskim.

L. Lizbovskis (AS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! 1. tipa diabēta pacientu saucēja balss tuksnesī tika sadzirdēta, tikai pateicoties pašu pacientu un viņu radinieku, un atbalstītāju lielajām aktivitātēm gan piketā pie Saeimas, gan masu medijos, gan Sociālo un darba lietu komisijā, kur šo jautājumu jau gadiem uzdod atrisināt Veselības ministrijai, kas visu laiku atšaudās ar saviem klasiskajiem pretargumentiem: mēs jau palīdzam, cik varam, mēs varam atļauties finansēt tik, cik atļauj mums piešķirtais finansējums no budžeta, un tādā garā.

Nesen ministrs Abu Meri intervijā sacīja, ka viņam kā veselības ministram un ārstam gribētos, lai visiem pacientiem būtu vienādas iespējas saņemt palīdzību, bet vienmēr esot izaicinājumi budžetā.

Nespēju rast finansējumu tagad moderni sauc par izaicinājumu. Kad vajag atrast finansējumu prēmijām ministrijās, kad vajag naudu otršķirīgiem un dārgiem valsts iepirkumiem, kad vajag glābt laikā neuzbūvētu slimnīcas korpusu vai aizdot, iespējams, uz neatdošanu naudu pa pusei bankrotējušai aviosabiedrībai, tad šie izaicinājumi kā uz burvja mājienu un ar apbrīnojamu veiklību tiek pārvarēti.

Pirms nedēļas ministrs Abu Meri intervijā portālam “LA.LV” sacīja, ka līdz šim diabēta pacienti neesot bijuši prioritāte. Viņi palikuši aiz līnijas, jo pēdējos piecos gados daudz esot ieguldīts onkoloģijas pacientu ārstēšanā.

Ministrs saka – nav jau tā, ka nekas neesot darīts. Sensori apmaksāti līdz 18 gadu vecumam, arī grūtniecēm tie tagad esot bez maksas. Beidzot esot pienācis diabēta pacientu laiks – tā ministrs. Taču jāpiebilst, ka ministram daudzi izteikumi ir nevis par konkrētiem plāniem, bet ir varbūtības izteiksmē. Ja nespēs uzreiz apmaksāt sensorus visiem, tad, iespējams, to varēs kādām prioritārām grupām, iespējams, visiem apmaksās daļēji, iespējams, iekļaus šos sensorus sarakstā, lai pavasarī no VID varētu saņemt nodokļu atmaksu. Ministram esot dažādi modeļi, kā mazināt nevienlīdzības sajūtu pacientu vidū. Nevis mazināt nevienlīdzību, bet nevienlīdzības sajūtu! Tātad, ministraprāt, nevienlīdzība ir vairāk tāda kā sajūta, kā fikcija.

Labi, ka diabēta un onkoloģijas pacientu organizāciju pārstāvji aprunājās ar Valsts prezidentu pirms viņu tikšanās ar veselības ministru, atvēra acis, cik patiesībā Veselības ministrija palīdz un cik nepalīdz onkoloģijas un diabēta pacientiem un cik daudz pacientu ir izmisumā, slimības vai nāves ēnā, gaidīšanas režīmā pēc modernām, inovatīvām zālēm.

Mana bijusī kolēģe onkopaciente Inese Supe pirms pāris dienām atklātā vēstījumā veselības ministram atgādināja, ka Latvijā kompensējamo zāļu sarakstā ir visvecākās zāles Eiropā, atgādināja, ka jau pirms pāris gadiem Valsts kontrole norādīja, ka kompensējamo zāļu saraksts ir regulāri jāpārskata. Inese aicina ministru ieskatīties arī “Ziedot.lv” portālā, cik daudz cilvēku lūdz ziedot, jo nav citas iespējas cerēt uz zāļu kompensāciju. Ir vairākas diagnozes, kur inovatīvo zāļu nav vispār.

Ne tikai diabēta, bet arī onkoloģijas, reto un citu slimību pacienti vērš uzmanību, ka problēmas veselības aprūpes sistēmā nevar izlabot tikai ar atrunām.

Lai gan šis priekšlikums ir par atbalstu 1. tipa diabēta pacientiem, tas atgādina, ka visā veselības sistēmā ir daudz samilzušu problēmu, un cerams, ka pēc labvēlīga lēmuma diabēta pacientiem uz papildu līdzekļiem jauniem medikamentiem un rehabilitācijas pakalpojumiem būs cerība arī citu slimību pacientu grupām.

Atkārtošu iepriekš daudzreiz teikto: valsts apmaksātie glikozes sensori un insulīna sūkņi – tas nozīmē mazāk komplikāciju, mazāk hospitalizāciju, mazāk slimības apgrūtinātu cilvēku.

Diabēta pacienti neprasa nekādas privilēģijas. Viņi tikai prasa iespēju pilnvērtīgāk dzīvot un strādāt.

Lūgums atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Selmai Teodorai Levrencei.

S. T. Levrence (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Mēs, protams, atbalstīsim šo lēmuma projektu. Mēs uzskatām, ka tas nav ne pareizi, ne normāli, ka Latvija ir starp tām retajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur 1. tipa diabēta pacientiem pēc 18 vai 24 gadu vecuma sasniegšanas pēkšņi tiek pārtraukts valsts atbalsts, izņemot, ja viņi nonāk kādā no papildu riska grupām.

Argumenti par to, kāpēc tas nav pareizi un nav normāli, ir jau diezgan plaši izskanējuši, un es ceru, ka tagad mēs labāk nekā iepriekš zinām, ka 1. tipa cukura diabēts nav dzīvesveida slimība. Mēs zinām, ka 1. tipa cukura diabēts ir hroniska un neizārstējama autoimūna slimība, kuras gadījumā organisms pilnībā pārtrauc insulīna ražošanu. Mēs arī zinām, ka to nevar izārstēt ar disciplīnu vai uzlabot ar diētu. Mēs arī zinām, ka mūsu unikālā izņēmuma Eiropas Savienībā dēļ tūkstošiem cilvēku Latvijā katru mēnesi no savas kabatas maksā vairākus simtus eiro par medicīniskajām ierīcēm, tikai lai izdzīvotu. Mēs arī zinām, ka valsts palīdz tikai tiem pieaugušajiem, kuriem jau ir sliktāka slimības kontrole vai komplikācijas, un tā nav šo cilvēku personīgā vaina. Mēs arī zinām, ka tas ir netaisnīgi un neefektīvi, jo šie sensori ir profilakses instruments un tie palīdz cilvēkam nenonākt līdz bīstamām komplikācijām.

Šībrīža sistēma diemžēl veicina to, ka šie cilvēki līdz šīm komplikācijām nonāk, un tad valstij ir dārgāk jācīnās ar sekām. Tā tam nevajadzētu būt, tāpēc mēs atbalstīsim šo lēmuma projektu. Taču kopumā ir jāatzīst, ka šī nav laba prakse – izcelt individuālas saslimšanas un Saeimai par tām politiski pieņemt lēmumus.

Tiešām ļoti apsveicami, ka Latvijai netradicionālā veidā cilvēki ir bijuši pilsoniski aktīvi un iestājušies par lietām, kas viņiem ir svarīgas. Tieši 1. tipa diabēta pacientu aktīvisti no sākuma izveidoja “ManaBalss.lv” iniciatīvu, nāca uz Saeimu, uz komisijas sēdēm. Es varu iedomāties, bija arī diezgan frustrējoši, jo nācās sastapties ar situāciju, ka deputāti ļoti plaši izrāda savu nezināšanu, neatšķir 1. tipa diabētu no 2. tipa diabēta. Bet, pat ja mēs tagad visi to atšķiram, ir jāatzīst, ka šis tomēr nebūtu normāls veids, kā veidot veselības aprūpes finansējuma politiku un sākt finansēt citās Eiropas valstīs pilnīgi pašsaprotamas lietas tikai tad, kad par savām vajadzībām, kuras īstenībā ir pamatvajadzības, jo veselības aprūpe ir cilvēktiesības, cilvēki sāk cīnīties paši ar “ManaBalss.lv” iniciatīvām un piketiem, un tad nolemt viņus atbalstīt ar šādu Saeimas lēmumu.

Es nedomāju, ka mēs nonāktu pie efektīva veselības aprūpes finansēšanas modeļa, ja par katru individuālo hronisko saslimšanu politiski lemtu Saeima, nevis Nacionālais veselības dienests un atbalstu prioritāri saņemtu tie, kuri to ir politiski izcīnījuši, nevis tie, kuriem tas ir visakūtāk nepieciešams, balstoties noteiktos zinātniskos kritērijos. Taču tas strādātu tikai tad, ja mūsu veselības aprūpes budžets būtu pietiekams un veselības aprūpes sistēma strādātu taisnīgi. Tad atbalsts būtu pieejams arī 1. tipa diabēta pacientiem, jo mēs taču visi saprotam, ka tas būtu tikai pareizi, tikai cilvēcīgi un vismaz kaut kas, uz ko tiekties.

Taču vienīgais veids, kā mēs varam nonākt pie šādas taisnīgas veselības aprūpes sistēmas, kur cilvēkiem nav šādi politiski jācīnās par citur pašsaprotamu atbalstu un pakalpojumiem, – palielinot veselības aprūpes finansējumu. To nevar panākt citādāk. Tas burtiski ir vienīgais iespējamais ilgtermiņa un atbildīgais risinājums. Tas noteikti nav izdarāms, arī apvienojot Veselības ministriju ar Labklājības ministriju... lai nauda beigtos abām... vai ar kaut kādiem citiem risinājumiem, izņemot – palielināt finansējumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Neatkārtošu tos argumentus, ko minēja Vīksnas kundze un Lauris Lizbovskis. Klausoties Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres uzstāšanos, mēs dzirdējām frāzes, ka mēs analizēsim, ka ir jāievēro budžeta iespējas, ka mēs pārbaudīsim, kur kāda programma, līdzekļi nav apgūti, ļoti iespējams, varbūt apropriācijā nāksim kaut ko pārskatīt, būsim ļoti rūpīgi un atbildīgi.

Tajā pašā laikā šādu rūpīgu un atbildīgu pieeju mēs kaut kā nedzirdam Stradiņa slimnīcas 100 miljonu sadārdzinājuma projektā, mēs nedzirdam IT iepirkumu projektos un to sadārdzinājumos. Mēs šādu rūpīgu, gādīgu un detalizētu pieeju absolūti ne redzam, ne dzirdam “Rail Baltica” kontekstā, “airBaltic” desmitiem miljonu norakstīto eiro kontekstā. Bet, kad mums ir jāpalīdz 1. tipa diabēta pacientiem, tad mēs kļūstam ārkārtīgi rūpīgi, atbildīgi un raugāmies uz budžeta iespējām.

Kolēģi, es pievienojos tam, ko kolēģe iepriekš arī minēja, – šis lēmuma projekts paredz uzdevumu Ministru kabinetam ar 1. janvāri nākt ar skaidru plānu... lai šis risinājums būtu 1. tipa diabēta pacientiem – 1. tipa diabēta pacientiem! Cilvēki, kuri... Es domāju, mūsu klātesošie kolēģi, kuru ģimenes locekļiem vai pašiem ir nācies... vai aizvien saskaras šo problēmu, ļoti labi zina, ko tas nozīmē. Mēs varam reāli paglābt cilvēku dzīvības.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Kolēģi, manuprāt, diskusija par vienu konkrētu pacientu grupu šeit, no Saeimas tribīnes, pēc 10 tūkstošiem parakstu, pēc piketiem, pēc tā, ka es zālē jūtu – varbūt varētu izdoties kaut ko tādu panākt, ir viens gadījums no daudziem, proti, pie durvīm stāvēs nākamie, kas būs spējuši labāk apvienot savas intereses kādā NVO, kas spēs organizēties... un nākamie, un nākamie.

Tas liecina par to, ka veselības aprūpes sistēma ir palikusi pabērna lomā un nav risinātas un atrisinātas tās problēmas, ko sabiedrība ir gaidījusi no šīs Saeimas. Vēl simptomātiskāk, ka politiķi par valsti sāk domāt nevis ilgākā termiņā, bet kā par valsti bez rītdienas. Jo tie, kas šobrīd nāk un saka: “Izārdīsim pensiju sistēmu, izmaksāsim pensiju naudu, kas domāta nākotnē, šodien veselības aprūpes pakalpojumiem,” patiesībā norāda uz to, ka veselības aprūpe šobrīd ir kritiskā stāvoklī.

Es vēl atceros Saeimas, kad mēs šeit azartiski diskutējām, komisijās lauzām šķēpus... Circenes kundze tepat sēž... ir bijušas diskusijas par to, kā finansēt veselības aprūpes sistēmu. Proti, tie modeļi jau ir sen izstrādāti, izdiskutēti, par tiem ir daudz runāts, ir apskatīti plusi un mīnusi, ir bijis daudz debašu. Jautājums, vai Jaunā VIENOTĪBA šajā Saeimā... vadot Veselības ministriju, ir nākusi ar kādām iniciatīvām par veselības aprūpes finansēšanu? (Starpsauciens.) Nav. Acīmredzot ir pilnīgi citas prioritātes.

Mēģinās izvairīties tieši tāpat kā par “airBaltic”, “Rail Baltica”. Pat neatbild uz pieprasījumiem. Premjere nevada tādas lietas. Nē, atbildības nekādas, vai ne?

Kolēģi, šodien mēs varam nobalsot par insulīna sūkņiem pacientiem. Tas būs 0,0... jāskaita, cik tās nulles aiz komata... 2 procenti no mūsu kopējā valsts budžeta. Tas palīdzēs septiņiem tūkstošiem cilvēku, bet tas nepalīdzēs citām pacientu grupām, kurām arī ir šādas vajadzības, nedz arī tas fundamentāli atrisinās to, ka mūsu veselības aprūpes sistēma šobrīd atrodas kritiskā situācijā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Edgara Tavara, Andra Kulberga, Edgara Putras, Česlava Batņas, Lindas Matisones, Jura Viļuma, Māra Kučinska, Edvarda Smiltēna, Laura Lizbovska un Aivas Vīksnas iesniegto lēmuma projektu “Par atbalstu 1. tipa diabēta pacientiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavotais lēmuma projekts “Par 12 240 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai” turpmāko virzību”.

Par to mūs informēs Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Šā gada 9. martā Saeima saņēma 12 240 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu ar nosaukumu “Apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai”. Šā gada 29. aprīlī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja šo kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi.

Pārstāve skaidroja, ka virsstundu darbs ir paredzēts ārkārtas situācijās, nevis ikdienā. Viņa pauda viedokli, ka gadījumā, ja darba devējam nav iespējas virsstundu darbu apmaksāt pilnā apmērā, tad ir jāpārvērtē darba organizācija uzņēmumā. Viņa arī norādīja, ka atsevišķās nozarēs virsstundu darbs ir plaši izplatīts un, samazinot samaksu par tām, varētu kļūt grūtāk atrast darbiniekus, kas piekristu veikt attiecīgo darbu.

Uz komisijas sēdi uzaicinātais Labklājības ministrijas pārstāvis skaidroja, ka ministrijas sākotnējais piedāvājums par virsstundu apmaksas samazināšanu vienlaikus ietvēra arī priekšlikumu par minimālās algas palielināšanu par 50 procentiem, kas netika atbalstīts. Ministrija pauda atbalstu iniciatīvas nodošanai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, lai būtu iespējams atkārtoti diskutēt par šo jautājumu.

Komisijas sēdē piedalījās arī darba devēju un darba ņēmēju pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuru viedokļi par iniciatīvas tālāko virzību atšķīrās. Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis skaidroja, ka virsstundu īpatsvars kopējā atalgojuma fondā ir mazāks par 2 procentiem, tāpēc aicināja iniciatīvu tālāk nevirzīt. Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrības pārstāvji pauda atbalstu iniciatīvas tālākai virzībai.

Uzklausījusi uzaicinātās personas, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija vienprātīgi nolēma atbalstīt iniciatīvas tālāko virzību un nodot to turpmākai izvērtēšanai Sociālo un darba lietu komisijai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 12 240 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu šo lēmuma projektu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs neviens nepiesakās.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 12 240 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Līdz ar to esam izskatījuši visus šodienas darba kārtības jautājumus, par kuriem bija jābalso.

Kolēģi, es jūs informēšu par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem un jaunajiem deputātu iesniegtajiem jautājumiem. Tādu ir daudz. Klausāmies uzmanīgi!

Deputātu Lindas Liepiņas, Maijas Armaņevas, Viktorijas Pleškānes, Jekaterinas Drelingas un Ilzes Stobovas jautājums Ministru prezidentei “Par SIA “Tet” un SIA “Latvijas Mobilais Telefons” kapitāla daļu iegādes procesa caurspīdību un ietekmes izvērtējumu”. Jautājums tika pāradresēts ekonomikas ministram Viktoram Valainim... sadarbībā ar satiksmes ministru Ati Švinku. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas.

Deputātu Ramonas Petravičas, Mārča Jencīša, Maijas Armaņevas, Kristapa Krištopana un Ilzes Stobovas jautājums finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Jura Viļuma, Edgara Putras, Māra Kučinska, Edmunda Teirumnieka un Laura Lizbovska jautājums kultūras ministrei Agnesei Lācei “Par valsts atbalstu mediju telpai Latgalē”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Deputātu Lindas Liepiņas, Edmunda Zivtiņa, Maijas Armaņevas, Ramonas Petravičas un Ilzes Stobovas jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par viesnīcu un saistīto pakalpojumu izmaksām un finansēšanas avotiem Ministru prezidentes ārvalstu vizīšu laikā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien pulksten 17.00 nenotiks.

___

Ir iesniegti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Linda Liepiņa, Ilze Stobova, Maija Armaņeva, Mārcis Jencītis un Ričards Šlesers ir iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par mācību grāmatām obligātās pamatizglītības un vidējās izglītības saturā”. Jautājums tiek nodots ministrei atbildes sniegšanai.

___

Deputāti Linda Liepiņa, Ilze Stobova, Maija Armaņeva, Ričards Šlesers un Viktorija Pleškāne ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par Ministru prezidentes reprezentācijas izdevumiem, saistīto pakalpojumu izmaksām un finansēšanas avotiem”. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentei atbildes sniegšanai.

___

Deputāti Linda Liepiņa, Kristaps Krištopans, Ramona Petraviča, Ilze Stobova un Edmunds Zivtiņš ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par vēlēšanu sistēmas digitalizāciju un krīzes vadību”.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai jautājuma motivācijai. Nē, tātad tomēr nē.

Arī šis jautājums tiek nodots Ministru prezidentei atbildes sniegšanai.

___

Godātie kolēģi! Esam izskatījuši visus šodienas sēdes darba kārtības jautājumus.

Atgādinu, ka nākamā Saeimas sēde būs pirmdien, 4. maijā, pulksten 12.00. Tātad svinīgā Saeimas sēde, svinot Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas svētkus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies deviņi deputāti: Maija Armaņeva, Česlavs Batņa, Artūrs Butāns, Anda Čakša, Māris Kučinskis, Daiga Mieriņa, Leila Rasima, Didzis Šmits un Didzis Zemmers.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Paldies, godātie kolēģi.

Lai skaisti svētki! Rītdien svinam Satversmes sapulces sasaukšanas dienu un 4. maijā pulcējamies uz sēdi, kas izsludināta par godu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanai.

Visiem priecīgus svētkus! Un drīz tiekamies!

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 30.04.26 09:15 Balsojums 1
Par - 50, pret - 28, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1319/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 30.04.26 09:20 Balsojums 2
Par - 47, pret - 8, atturas - 32.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (1322/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 30.04.26 09:22 Balsojums 3
Par - 60, pret - 8, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1323/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 30.04.26 09:23 Balsojums 4
Par - 79, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Dzīvojamo telpu īres likumā (1324/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 30.04.26 09:28 Balsojums 5
Par - 39, pret - 31, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (1328/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 30.04.26 09:31 Balsojums 6
Par - 41, pret - 10, atturas - 35.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1329/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 30.04.26 09:34 Balsojums 7
Par - 45, pret - 13, atturas - 26.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (1330/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 30.04.26 09:37 Balsojums 8
Par - 79, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā (1332/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 30.04.26 09:39 Balsojums 9
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Zanes Lejnieces iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (960/Lm14)

Datums: 30.04.26 09:40 Balsojums 10
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Kristiānas Stepenas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (961/Lm14)

Datums: 30.04.26 09:41 Balsojums 11
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Katrīnas Dališevskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (962/Lm14)

Datums: 30.04.26 09:42 Balsojums 12
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Vilmāra Endzeļa iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (963/Lm14)

Datums: 30.04.26 09:42 Balsojums 13
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Jāņa Endeļa iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (964/Lm14)

Datums: 30.04.26 09:43 Balsojums 14
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Līvas Lazdiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (965/Lm14)

Datums: 30.04.26 09:44 Balsojums 15
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Sigitas Zepas-Teteres iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (966/Lm14)

Datums: 30.04.26 09:45 Balsojums 16
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Vitas Vucinas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (967/Lm14)

Datums: 30.04.26 09:46 Balsojums 17
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Māras Bileskalnes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (968/Lm14)

Datums: 30.04.26 09:47 Balsojums 18
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ievas Strautmanes-Zālītes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (969/Lm14)

Datums: 30.04.26 10:08 Balsojums 19
Par - 41, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par ministrijas publiskajiem iepirkumiem informācijas tehnoloģiju jomā (121/P14)

Datums: 30.04.26 10:15 Balsojums 20
Par - 40, pret - 47, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par “Rail Baltica” projekta vadību (123/P14)

Datums: 30.04.26 10:18 Balsojums 21
Par - 68, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā (1334/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 30.04.26 10:25 Balsojums 22
Par - 69, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā (1334/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 30.04.26 10:25 Balsojums 23
Reģistrējušies - 89.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 30.04.26 11:04 Balsojums 24
Par - 10, pret - 2, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11

Datums: 30.04.26 11:05 Balsojums 25
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (1095/Lp14), 3.lasījums

Datums: 30.04.26 11:07 Balsojums 26
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā (1153/Lp14), 3.lasījums

Datums: 30.04.26 11:09 Balsojums 27
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Farmācijas likumā (1185/Lp14), 3.lasījums

Datums: 30.04.26 11:11 Balsojums 28
Par - 71, pret - 0, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likumā (1247/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.26 11:21 Balsojums 29
Par - 70, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieroču aprites likumā (1307/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.04.26 11:23 Balsojums 30
Par - 82, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā (1268/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.04.26 11:26 Balsojums 31
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Pakalpojumu drošuma likums (962/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.26 11:27 Balsojums 32
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu” (963/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.26 11:29 Balsojums 33
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Arhīvu likumā (1290/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.04.26 11:36 Balsojums 34
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (1106/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.26 12:00 Balsojums 35
Par - 10, pret - 23, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1105/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.26 12:08 Balsojums 36
Par - 32, pret - 47, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1105/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.26 12:12 Balsojums 37
Par - 78, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1105/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.26 12:14 Balsojums 38
Par - 74, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1105/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.26 12:17 Balsojums 39
Par - 9, pret - 49, atturas - 27.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1105/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.26 12:17 Balsojums 40
Par - 2, pret - 52, atturas - 33.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.26. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1105/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.26 12:18 Balsojums 41
Par - 1, pret - 53, atturas - 33.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.27. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1105/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.26 12:19 Balsojums 42
Par - 1, pret - 56, atturas - 32.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1105/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.26 12:20 Balsojums 43
Par - 78, pret - 8, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.35. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1105/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.26 12:22 Balsojums 44
Par - 8, pret - 55, atturas - 26.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.39. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1105/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.26 12:23 Balsojums 45
Par - 1, pret - 54, atturas - 30.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.40. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1105/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.26 12:26 Balsojums 46
Par - 2, pret - 55, atturas - 28.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.42. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1105/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.26 12:26 Balsojums 47
Par - 2, pret - 51, atturas - 31.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.43. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1105/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.26 12:27 Balsojums 48
Par - 2, pret - 55, atturas - 30.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.44. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1105/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.26 12:28 Balsojums 49
Par - 10, pret - 60, atturas - 20.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.45. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1105/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.26 12:29 Balsojums 50
Par - 9, pret - 61, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.46. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1105/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.26 12:30 Balsojums 51
Reģistrējušies - 94.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 30.04.26 13:42 Balsojums 52
Par - 4, pret - 45, atturas - 23.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.47. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1105/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.26 13:43 Balsojums 53
Par - 2, pret - 47, atturas - 22.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.48. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1105/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.26 13:43 Balsojums 54
Par - 9, pret - 48, atturas - 18.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.50. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1105/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.26 13:44 Balsojums 55
Par - 8, pret - 38, atturas - 24.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.51. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1105/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.26 13:45 Balsojums 56
Par - 13, pret - 38, atturas - 20.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.53. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1105/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.26 13:45 Balsojums 57
Par - 4, pret - 47, atturas - 22.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.54. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1105/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.26 13:46 Balsojums 58
Par - 2, pret - 49, atturas - 23.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.55. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1105/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.26 13:48 Balsojums 59
Par - 9, pret - 64, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.57. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1105/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.26 14:02 Balsojums 60
Par - 82, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.66. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1105/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.26 14:04 Balsojums 61
Par - 83, pret - 1, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1105/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.26 14:06 Balsojums 62
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.–2028. gada perioda vadības likums (1306/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.04.26 14:07 Balsojums 63
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.–2028. gada perioda vadības likums (1306/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.04.26 14:09 Balsojums 64
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1317/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.04.26 14:12 Balsojums 65
Par - 79, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Dzīvojamo telpu īres likumā (1324/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.04.26 14:43 Balsojums 66
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par atbalstu 1. tipa diabēta pacientiem (954/Lm14)

Datums: 30.04.26 14:46 Balsojums 67
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 12 240 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai” turpmāko virzību (972/Lm14)

Datums: 30.04.26 14:50 Balsojums 68
Reģistrējušies - 91.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

30.04.2026.

09.00

11.00

13.30