Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas divdesmit otrās (ārkārtas) sēdes turpinājums 2025. gada 4. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt! Man ir patiess prieks jūs visus redzēt. Ļoti ceru, ka esat atpūtušies, izgulējušies un mēs varam šodien raiti strādāt. Un ir tādas cerības, ka, ja mēs visi saņemsimies, raiti strādāsim, tad varbūt arī šodien mēs varam šo budžetu pieņemt. Tāds ir plāns un mērķis.

Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē.

Kolēģi, man patiešām ir jums ļoti liels lūgums – tad, kad jūs savā starpā sarunājaties... mazliet klusāk... zālē ir tāda murdoņa, ka ir ļoti grūti vadīt sēdi un arī ļoti grūti klausīties. Un tiem, kas runā no tribīnes, arī, protams, ir grūti runāt. Tāpēc, kolēģi, es negribu būt cerbulis, kas jūs visu laiku apsauc un visu laiku aizrāda. Es domāju, ka mēs varam vienoties, ka cienīsim viens otru, debatēsim pieklājīgi. Arī, ja mēs gribam sarunāties, sarunājamies, bet nesarunājamies tā, ka visa zāle dzird, ko pēdējā rindā runā.

Labi, kolēģi! Sākam Saeimas sēdi pēc pārtraukuma... tātad 2025. gada 3. decembra sēdi.

Turpinām ar likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

17 priekšlikumi.

Referente no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ir Jana Simanovska.

Mēs vakar iesākām skatīt 1. priekšlikumu. Šodien turpinām ar debatēm.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienītās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Arī tie, kas nāk tagad Sēžu zālē! Tiešām, par kafiju runājot, te ir tikai divi varianti: vai nu mēs ņemam nost akcīzes nodokli kafijai un padarām to situāciju Latvijā tādu, lai mums nav, kā daži deputāti teica, jāpērk kafija ārpus Latvijas, vai nu tad otrs variants – Ašeradena kungs varbūt piedāvās likt akcīzes nodokli arī kakao, tējai, cigoriņiem un jebkuram citam siltam dzērienam.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu – ņemt nost akcīzes nodokli kafijai. Vēl jo vairāk, ja Tavara kungs vakar iedeva materiālus palasīt veselības ministram... kā redzam, viņš šodien nemaz nav atnācis. Droši vien cenšas iepazīties.

Tā ka aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (LPV).

Labrīt, kolēģi! Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Paldies visiem, kas atsūtīja dažādas dziesmiņas par kafiju, par mafiju, par manu rīta kafiju. Kafiju visi esam padzēruši. Divpadsmit stundas, ministra kungs, pagājušas. Es vēl joprojām ceru, ka jūs varbūt atnāksiet un pastāstīsiet, kādēļ mēs Latvijā maksājam akcīzes nodokli par kafiju.

Aicinu visus atbalstīt. Jautājums dienaskārtībā ļoti aktuāls.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Labrīt, godātie kolēģi! Akcīzes nodokli parasti piemēro trīs gadījumos: luksusa precēm (tā saucamais bagātnieku nodoklis); veselībai kaitīgām precēm, tādām kā tabaka un alkohols; precēm, kas atstāj negatīvu ietekmi uz vidi, tādām kā degviela.

Es nevaru kafiju ierindot nevienā no šīm trim kategorijām, jo luksusa prece tā nav – kafiju lieto divas trešdaļas sabiedrības. Veselībai kaitīga tā arī nav – to vakar parādīja mans kolēģis Edgars Tavars. Zinātnieku pētījumi ir pierādījuši to, ka kafijai ir labvēlīga ietekme uz cilvēku veselību. Kafija nav kaitīga arī apkārtējai videi – tas ir dabisks produkts. Un Latvija atkal izceļas ar to, ka ir vienīgā valsts Baltijā, kurā tiek piemērota akcīze kafijai. Šāds nodoklis nav ne Lietuvā, ne Igaunijā. Un koalīcijas deputāti, jūs, kas tik ļoti mīlat piesaukt piemēru, kam sekot – Zviedriju, Norvēģiju un Somiju –, arī šajās valstīs netiek piemērots akcīzes nodoklis kafijai.

Tāpēc, kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Vienmēr, kad es dzirdu akcīzi, tai skaitā kafijas piedāvājumā šeit, bet arī citos piedāvājumos... Akcīzi mēs liekam alkoholiskajiem dzērieniem, tabakai, šeit arī kafijai, cukurotiem dzērieniem. Akcīzi pielieto tad, kad grib mainīt paradumus. Tātad lai cilvēki uzvestos veselīgāk, mazāk patērētu preci.

Bet visinteresantākais... kad jūs paskatīsieties Finanšu ministrijas ekselī... Kad tajā ekselī paskatās, tad Finanšu ministrija grib, lai tu patērē alkoholu, lai tu patērē cukurotos dzērienus, lai tu smēķē, jo tur ir precīzi norādīts, ka mēs gribam vairāk ieņēmumu, vairāk. Jūs nedrīkstat mazāk patērēt – jūs nedrīkstat mazāk pīpēt, jūs nedrīkstat mazāk dzert –, jo mums vajag to naudiņu. Lūdzu, dzeriet, jo man vajag to akcīzīti. Tā tas ir, akcīzi pielieto. Bet tad, kad jūs nākat šeit aizstāvēt, jūs sakāt – tauta, jūs nedrīkstat nodzerties. Mēs gribam par jūsu veselību rūpēties. Nedzeriet, nepīpējiet!

Bet apskatieties Finanšu ministrijas ekselī, tur ir precīzi tas esošais patēriņš piereizināts klāt ar akcīzes palielinājumu. Kolēģi, nu neliekuļojam, lūdzu! Nu izvēlamies, ko tad mēs gribam? Mēs gribam veselību vai piķi? Man šķiet, jūs vienmēr gribat piķi, un šis akcīzes piemērs par kafiju ir precīzi tieši tas.

Tāpēc atbalstām, lūdzu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai otro reizi.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi, labrīt vēlreiz! Vakar es jau tā kā runāju par akcīzes nodokli attiecībā uz kafiju, bet es atradu arī materiālu. Es saprotu, ka šodien droši vien neatbalstīs vairākums. Koalīcija noteikti neatbalstīs, lai arī cik ļoti garšotu kafija, un nesanāks vairākums, kas kafiju atbrīvo no šī nodokļa.

Bet Finanšu ministrijai, Ašeradena kungs, tas attiecas uz jums... Tātad vēlreiz runāsim par juridiskiem argumentiem. 2023. gadā Eiropas Savienības Tiesa veica akcīzes nodokļu direktīvas interpretāciju, un tajā izklāstīti nosacījumi, ar kādiem valsts var iekasēt akcīzes nodokli. Akcīzes nodokļa mērķis ir kaut kā ierobežota lietošana, jo tur ir kaut kādi nelabvēlīgi... veidojas apstākļi... vai tā ir degviela, vai tās ir kažokādas un tā tālāk. Nu, lūk, kafijai, kā mēs zinām, droši vien, ka arī veselības viss... Hosams Abu Meri piekritīs, tur nelabvēlīgās ietekmes nav.

Nu, lūk. Un juristi uzskata, ka mūsu akcīzes likuma neatbilstība šim spriedumam...

Sēdes vadītāja. Laiks.

S. Ābrama. Lūdzu pievienojiet vēl.

Sēdes vadītāja. Nevaru, jums jau ir...

S. Ābrama. Vārdu sakot tā – ar šo jautājumu uzņēmēji var vērsties Eiropas Komisijā, un Latvijai tad var nākties skaidrot, cik pamatota ir akcīzes nodokļa piemērošana kafijai.

Sēdes vadītāja. Ābramas kundze, jums beidzies laiks.

S. Ābrama. Neaizmirsīsim, ka arī ekonomika uz tā pamata darbojas.

Tā ka šogad laikam – nē, bet, Ašeradena kungs, lūdzu, neaizmirstiet Finanšu ministrijā!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Labrīt, kolēģi! Es uzskatu, ka arī kādam no koalīcijas partijām ir jāatnāk un jārunā tomēr pie šī priekšlikuma, kas ir izraisījis debates. Es vēlos paturpināt to, ko Skaidrīte Ābrama iesāka.

Ja mēs skatāmies tiešām atklāti, profesionāli un objektīvi, akcīzes nodokli piemēro precēm, ja mēs vēlamies samazināt šo preču patēriņu vai vēlamies vienā vai otrā veidā ietekmēt veselības politikas iznākumus. Un ne vienā, ne otrā kritērijā kafija nekvalificējas. Kafijai nevajadzētu būt apliktai ar akcīzes nodokli.

Vienīgais iemesls, kāpēc Latvijā ieviest šādu akcīzes nodokli... tas notika nu jau pirms aptuveni 20 gadiem, bija tā laika politika, kas... varbūt varam diskutēt “par” vai “pret”... bet bija centieni paplašināt, virzīt nodokļu slogu uz patēriņu, centieni mazināt nodokļu slogu darbaspēkam, uzņēmumiem un tā tālāk. Un kafija ir viena no tām precēm, kas attiecīgi tiek ļoti plaši patērēta, un šādā veidā tas ir stabils, prognozējams nodokļu ieņēmumu avots. Kopš tā laika nav bijusi...

Starp citu, 2009., 2010. gadā, ja es nemaldos, šis akcīzes nodoklis tika palielināts, ņemot vērā tā laika finanšu krīzi. Kopš tā laika nav bijusi neviena politiska partija... arī šoreiz “PROGRESĪVIE” budžeta sarunās nevirzīja šo kā prioritāru pasākumu – atcelt akcīzes nodokli kafijai. Mums bija citas prioritātes.

Es uzskatu, ka nākotnē šim ir jāmainās. Šajā gadījumā es, protams, atturēšos šajā priekšlikumā, lai gan saturiski tas ir pareizs. Ņemot vērā, ka ir fiskālā ietekme, un ņemot vērā, ka budžetā mums vienkārši bija citas prioritātes, tai skaitā aizsardzība, izglītība un arī atbalsts jaunajām ģimenēm, uz šī pamata attiecīgi es nevaru to atbalstīt. Bet tajā pašā laikā, manuprāt, mums, skatoties nākotnē, skatoties uz turpmākajiem budžetiem, ir jāmeklē risinājumi, kā mēs varam tomēr noņemt akcīzes nodokli kafijai, jo tīri saturiski, profesionāli... attiecīgi šim nodoklim nevajadzētu būt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Labrīt, kolēģi! Nu pēc šīs analoģijas domājot, “PROGRESĪVAJIEM” vajadzētu ieviest arī nodokli par stāvdrāžu pirkšanu, par varavīksnes maikām, par auzu pienu un citām lietām.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam otro reizi.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi! Fiskālā ietekme. Es gribu šeit pateikt... arī tas ir tas, ko mēs runājām jau vakar saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokli, ka jums laikam un visai Finanšu ministrijai lūst smadzenes tanī brīdī, kad dod priekšlikumu par to, ka nodokļi ir jāsamazina, un jūs nevarat saprast, kā tas var būt, ka nodokli samazina, bet kopējais naudas apgrozījums valstī pieaug. Tas jums laikam neiet kopā.

Šeit ir tieši tas pats. Samazinām, noņemam nost akcīzi kafijai, un redzēsiet, kā uzreiz aizies citi apjomi. Radīsies jauni uzņēmumi, kas ražos kafiju mums uz vietas. Un jauniem uzņēmumiem būs daudzkārt vieglāk.

Pēc šīs pašas analoģijas – kad daudz patērē, tad jāliek virsū nodoklis – mēs jau varam iet vēl tālāk. Es nezinu... liekam šampūnam arī virsū akcīzes nodokli. Ziniet, kam liekam virsū? Odekolonam, kuru tagad tirgo! Liekam virsū akcīzes nodokli trīskāršajam odekolonam! Tur ir baigais noiets. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Būs peļņa.

Tā ka, lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram otro reizi.

E. Tavars (AS).

Paldies. Bez vakar izklāstītajiem veselības apsvērumiem tiešām gaidīt arī no veselības ministra kādu repliku... bet finanšu ministram... Mēs saprotam, arī dzirdam šos piemērus, ka ir arī Saeimas deputāti, kas nepērk kafiju Latvijā. Diemžēl, bet ļoti labi var saprast, liela daļa Latvijas sabiedrības nepērk kafiju Latvijā. Un ne tikai tādēļ, ka šī nodokļu likme papildus ir... šie ir nepilni 150 eiro... 142 eiro par simts kilogramiem. Ne tikai.

Šo cenu jau veido visu akcizēto preču aprite, noliktavas, uzskaites, viss, viss, viss... Tas viss summējas tajā, ka objektīvi, braucot uz ārzemēm, kaut vai tepat – uz Lietuvu vai Igauniju –, ir izdevīgāk pa ceļam nopirkt sev vienu, divas vai piecas pakas kafijas. Vienkārši sarēķinām, cik mēs neiekasējam citos nodokļos. Ja mēs nepiemērotu šo akcīzes nodokļa likmi un noņemtu arī šo lieko birokrātiju, es esmu pilnīgi pārliecināts, ka mēs tādējādi iegūtu vairāk, nekā mēs iekasējam no šī akcīzes nodokļa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Labrīt, kolēģi! Var redzēt, ka visi ir ne tikai izgulējušies, bet arī kafiju padzēruši. Labi, ne visi. Es šorīt nedzēru kafiju, bet jūtams, ka šodien atkal visi ir mazliet asāki. Bet tas, ko es gribēju teikt, es uzskatu, šis ir labs priekšlikums, kuru mums nākamajā gadā ir vērts apdomāt un apsvērt, jo Latvija tiešām ir viena (Starpsaucieni.) no nedaudzām valstīm pasaulē... arī Eiropā tā nav ierasta prakse, ka kafijai ir nodoklis. Tāpēc, es domāju, pie šī mums ir jāstrādā.

Par šo... man liekas, tas bija, tikko es biju ievēlēta šeit, Saeimā, un pirmais, kas pie manis griezās, bija viens neliels kafijas grauzdētājs mūsu pusē, Lendžu pusē, “Kuup Coffee”. Iesaku visiem, kas dodas uz Rēzekni, arī iegriezties. Viņš man toreiz jau stāstīja, un mēs apdomājām, sapratām, mēs vēl nebijām pie varas atšķirībā no APVIENOTĀ SARAKSTA, kurš bija. Ja nākamajā gadā mēs visi varētu par šo apspriesties un runāt, es domāju, ka mēs varētu izdomāt, kur šo naudu dabūt, ko mēs pašlaik iegūstam no akcīzes kafijai, un mēs varam šo atrisināt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Maijai Armaņevai otro reizi.

M. Armaņeva (LPV).

Labrīt, kolēģi! Daudzi šodien mani pieminēja. Bet es gribu pateikt vēl vairāk, ka ne tikai es esmu vienīgais cilvēks Latvijā, kurš pērk kafiju ārzemēs. Tādu ir ļoti, ļoti daudz. Un man tomēr tā privilēģija komunicēt ar maniem sekotājiem. Man to ir ļoti daudz, par laimi, un tādēļ es ar viņiem ļoti daudz runāju, komunicēju un zinu, kādus produktus viņi ved no citām valstīm. Un kafija ir viens no topa produktiem. Ja, pieņemsim, citās valstīs kafija maksā amplitūdā no pieciem eiro līdz astoņiem, mums Latvijā tie ir padsmit eiro.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, jā, sanāk, ka tad, kad mēs diskutējam par budžeta atklātību, saka: simpātiska doma, bet neatbalstīsim. Piedāvājam Krievijas kara nodevu. Mums saka: simpātiska doma, bet neatbalstīsim. Atteikties no nodokļa kafijai. Simpātiska doma, bet neatbalstīsim. Padomājiet, vai bumerangs neatnāks jums uz vēlēšanām, ja sabiedrība teiks: simpātiski politiķi, bet neatbalstīsim. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam otro reizi.

A. Kulbergs (AS).

PROGRESĪVIE! Jums Mārtiņš Staķis, kurš ir Eiropā, kuram pašam pieder kafijas bizness, kurš pats ir teicis, cik daudz ir attīstījušies mazie grauzdētāji, tāpat kā mazās alus darītavas... Jūs šobrīd mazās alus darītavas gribat nīcināt ārā un arīdzan kafijas ražotājus, kas ir Latvijā. Ar ko... un kas notiks? Paralēlais imports. Tieši tāpat kā ar “saltu”... tas pats notiek. Tas pats arī notiek šeit. Brauc arī cilvēki ārpusē un par mums smejas. Nu, kādai kafijai? Priekš kam? (Starpsauciens.) Kur ir loģika? Nu, ja jūs esat drosmīgi, tad – no vārdiem pie darbiem! Nāciet, lūdzu, pasakiet – nē, pietiek! Kafijai neliekam virsū. Loģika – kāda? Kešmašīna, lai tikai no cilvēkiem iekasētu... un automātiski pelēkais imports un kontrabanda. Nu, tad pierādiet, ka jūs varat, PROGRESĪVIE, pierādiet!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Labrīt, kolēģi! Īstenībā fascinējoša diskusija. Nu jau trīs vismaz deputāti ne tikai aktīvi... tā kā atklāti atzīst to, ka viņi nemaksā Latvijai nodokļus. Viņi labprāt iepērk kaut kur citur, lai tikai nemaksātu Latvijai nodokļus. Deputāti (Starpsaucieni.), kas saņem algu no nodokļu maksātāju naudas... un te saka... nē, nu, rekur, Armaņevas kundze jau konkrēti pateica – nepirksim, nepērkam... Tavara kungs arī pateica, ka vairāki cilvēki nepērk. (Starpsaucieni.) Bet arī, Kulberga kungs... tā jūsu maldināšana nav īsti vietā...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Kolēģi, neko nevar dzirdēt!

A. Ņenaševa.... maldināšana nav vietā tad, kad jūs pasakāt, ka jūs pieliekat... Nelieciet klāt kafijai! Nu, šobrīd jau, būsim korekti, debates ir par to, kas 20 gadus... vairāk... vēsturiski ir bijis (Starpsaucieni.) un ko, iespējams, varētu noņemt, jo īsti nav pamatots.

Līdz ar to tā arī korekti runājam, tad arī pasakām, kas ir tas avots, ko, attiecīgi samazinot nodokli, var kompensēt. Šuvajeva kungs jau pareizi pateica par to, ka šis ir idejiski ļoti atbalstāms. Jautājums ir par to, kādas ir prioritātes, un šī gada budžeta prioritātes ir drošība, izglītība un ģimeņu atbalsts.

Savukārt, es domāju, arī visi kolēģi, kam būs iespēja strādāt pie nākamā gada budžeta, varētu šo apsvērt kā iespēju. Savukārt Zivtiņa kungs... Zivtiņa kungam, pasakot šeit divreiz – jau vakar un šodien – par to, ka neviens te neapzinās, kas notiek, ja nodokļus samazina, bet ieņēmumi pieaug... tad Zivtiņa kungam ir jāatgādina, ka arī šī valdība ir vienīgā, kas ir samazinājusi nodokļus pagājušogad (Starpsauciens.), arī ieņēmumu... nodokļus... ienākumus. Un šobrīd mēs tieši redzam, ka, arī mazām algām samazinot nodokli un palielinot neapliekamo minimumu (Dep. L. Liepiņa: “Par priekšlikumu!”), valsts kase pildās vairāk. Līdz ar to, ja jūs būtu paskatījušies uzmanīgāk, tad jūs redzētu to, ka tieši šis efekts arī notiek. (Zālē troksnis.) Tas arī ir tas, par ko mēs visu laiku runājam un ko šī valdība izdarīja, samazinot nodokļus tieši darbaspēkam, lai pieaugtu ieņēmumi budžetā un varētu atbalstīt tādas lietas kā aizsardzība, kā izglītība un ģimenes.

Bet mani ļoti priecē, ka par kafiju mums ir viskarstākās debates, jo liekas, ka viss pārējais ir tik garlaicīgs un tik labi sagatavots šajā budžetā, ka opozīcijai īsti nav, ko teikt.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi...

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti! Es vēl vārdu jums nedevu.

Tātad vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne. Labdien, kolēģi! Es nenāktu tribīnē, ja es nedzirdētu to, ka mēs šeit nemaksājam nodokļus, mēs neko nedarām, pērkam kaut kur ārpus Latvijas. Bet es gribu tad piedāvāt, ja mēs varam ar nodokļiem, Ņenaševas kundze, tad nākošais būs visiem likums... likumprojekts no jūsu puses, visiem, kas dzīvo Latvijā, nedzīvo Latvijā, kuri izbraukuši no Latvijas, maksāt, strādāt tikai šeit. Ja? Es pareizi saprotu to domu? Nu jūs taču lamājat cilvēkus, kuriem Eiropa piedāvā... Eiropas, teiksim, tiesības brīvi pārvietoties, strādāt... kā mani visu laiku lamā par to, ka es saku: mums šeit jāattīsta Latvija, mums cilvēki kaut kā uz šejieni jāatgriež. Bet mani lamā – nē, mums ir brīvais tirgus, mēs varam braukt, kur gribam, strādāt, kur gribam, maksāt nodokļus, kur gribam. Bet šeit, izrādās, nē, PROGRESĪVIE saka: nē, tas ir slikti, ka mēs maksājam nodokļus kaut kur, pērkam kaut kur. Bet mums ir brīvais Eiropas tirgus! Tad slikti tas ir!

Es pateikšu tā: ja mēs visi atzināmies šeit, kurš dzer kafiju, kurš nedzer... Es nedzeru kafiju, bet, ja man būtu tāda iespēja iepirkties kaut kur lētāk, protams, es to darītu arī citur, bet ne šeit, jo tas ir dārgi. Es arī varu skaitīt savu maku... un kas tur ir... un izvēlēties preces Eiropas Savienībā, tur, kur man ir izdevīgāk. Bet nevajag mani lamāt par to, ka mēs dzīvojam Eiropas Savienībā un es varu izvēlēties. Par to es saku tālāk... Tad lamājiet tos cilvēkus, kuri izbrauca jūsu politikas, Jaunās VIENOTĪBAS politikas, dēļ... arī no Latvijas un maksā nodokļus arī citās valstīs. Es domāju, šeit nav tā diskusija vietā, ko jūs iesākāt, kurš, kur un kāpēc pērk ārpus Latvijas?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam otro reizi.

E. Jurēvics (JV).

Redzat, bija tāda dziesma: mafija, mafija – stipra kā Liepājas kafija. Draugi, es domāju, visiem skaidrs, ka Latvijā kafija ir par dārgu. Bet vai tas ir akcīzes dēļ? Visticamāk, nē. Uz vienu kilogramu kafijas akcīze ir 1,42 eiro. Kopumā par kilogramu kafijas, kā kura, protams, no 20 līdz 40 eiro vismaz ir cena. Un es pats esmu ticies ar kafijas ražotājiem, un viņi saka, lielākā problēma ne tuvu nav šī akcīzes politika, bet diemžēl lielveikalu politika, kas uzliek milzīgu uzcenojumu. (Starpsauciens.) Un patiesā kafijas cena ir tad, kad kafijai ir akcijas. Kolēģi, mans ieteikums būtu... kompromiss šāds: mēs šajā gadā visi varētu aicināt ekonomikas ministru pievērsties šim jautājumam, lai pārbauda, vai lielveikali kafijai neuzliek uzcenojumu. (Zālē troksnis.) Ja nākamgad cenas nekritīs, tad varam ķerties klāt akcīzes samazināšanai.

Bet šo priekšlikumu neatbalstām. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ņenaševas kundze demonstrē tādu īsti “valstisku” domāšanu: tā, kā arī notiek: valdība aizņemas naudu, tērē, pērk dārgākos pakalpojumus, dārgākās preces, bet ģimenes nevar tā darīt, ģimenes nevar bezgalīgi aizņemties ātros kredītus tikai tāpēc, lai (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

R. Petraviča.... nopirktu dārgākās preces un samaksātu nodokļus, jo cilvēkiem pat no minimālās algas atvelk nodokli. Bet valsts, protams, var tērēties. Un jūs pārmetat cilvēkiem, ka viņi atļaujas kaut kur kaut ko nopirkt lētāk. Tiešām kauns! (Ovācijas. Dep. A. Ņenaševa: “Deputāti saņem...”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam. (Starpsaucieni.)

Kolēģi, es saprotu – kafija ir karstākais temats.

I. Līdaka (AS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es atvainojos, ka mazliet atkāpšos no šī priekšlikuma.

Kādreiz vadīju Latvijas vides aizsardzības fonda Konsultatīvo padomi. Lēmumu par miljona atbalstu katlu mājas būvniecībai pieņēmām divās minūtēs, bet par lēmumu atbalstīt vai neatbalstīt bērnu nometni, kuras... vērtība bija 2500 eiro, mēs spriedām pusstundu.

Jūs jau mani neklausīsiet, bet es tomēr jūs ļoti, ļoti lūdzu: pabeidzam sēdi... pabeidzam šo izskatīšanu šodien. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Viedi vārdi.

Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Klausīšu Ingmāru Līdakas kungu, tāpēc runāšu ļoti īsi un konkrēti. Man tiešām ir grūti izšķirties, kas ir lielāka aplamība, ko es šajās divās dienās no šīs tribīnes dzirdēju, – vai tā, ko finanšu ministrs teica, ka Latvija, nepalielinot nodokļus, ir labākā pozīcijā nekā Igaunija, vai tā, ko teica Ņenaševas kundze, ka man jājūtas vainīgam, ja ārpus Latvijas es pērku preci, kura ir lētāka, tāpēc ka mūsu izpildvara Latvijā nespēj nodrošināt normālus apstākļus. Tā ka tas ir... tik tālu mūsu Top 2.

Citstarp – pirms nedēļas pavadīju piecas dienas Spānijā, un tur ir kaut kas līdzīgs mūsu “Rimi” ķēdei. (Zālē troksnis.) Tur ir tāda ķēde, kas saucas “Mercadona”. (Starpsauciens: “Tev bija atvaļinājums?”) Bija vienas dienas atvaļinājums, jā. Lūk! Ja salīdzina preču cenas, tas ir prātam neaptverami, tas tiešām ir prātam neaptverami, kāda dzīves dārdzība ir pie mums, Latvijā! Un jums par to ir jādomā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam otro reizi.

J. Viļums (AS).

Man prieks, ka koalīcijas partneri – PROGRESĪVIE – ir sapratuši, ka par šo tēmu ir jārunā. Mēs pagājušogad tam jau pievērsām uzmanību, diemžēl jūs šim jautājumam nepievērsāties. Vēl jo vairāk – man ir tāda sajūta, ka esat aizmirsuši – jūsu partijas biedrs ir Mārtiņš Staķis, kurš varētu jums sīki un skrupulozi izstāstīt par visiem jautājumiem, kas saistās ar kafiju. Izskatās, ka, līdzīgi kā ar Stambulas konvenciju, mēs šo jautājumu atdosim nākamajai, 15., Saeimai. Es ceru, ka mums nebūs jātaisa kaut kāds pikets Doma laukumā, lai pievērstu koalīcijas uzmanību.

Un visbeidzot – ja jau šis priekšlikums netiks atbalstīts, tad vismaz izvēlēsimies Latvijā grauzdētu kafiju!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam otro reizi.

A. Šuvajevs (PRO).

Es saprotu – APVIENOTAIS SARAKSTS ir pieradis pie tā, ka partijai varbūt ir pietuvināti uzņēmēji un jūs caur savu partiju lobējat viņu intereses. “Progresīvie” tā nedara.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Tātad 1. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska (PRO).

Labrīt, kolēģi! 2. – deputātes Liepiņas priekšlikums. Saistīts ar kafiju. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Balsojam!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 3. – Ministru kabineta priekšlikums. Saistīts ar to, ka akcīzes pieaugums alum ir mazliet mazāks, nekā sākotnēji plānots.

Sēdes vadītāja. Deputāti...

J. Simanovska. Ministru kabinets atbalstīja, un komisija arī atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Es pilnībā pievienojos tam, ka Latvijā ir nepieciešams regulēt alkohola patēriņu, īpaši stiprā alkohola patēriņu. Tā ir problēma, un tieši tāpēc ir domāti akcīzes nodokļi, kas šos paradumus var mainīt... vienlaicīgi domājot par to, lai neaug kontrabanda.

Mēs redzējām arī mūsu Latvijas uzplaukstošo alus darītavu tradīcijas, un tās tieši, konkrēti tiek gremdētas. Ļoti labs piemērs bija “Valmiermuižas alus”. Un ar pārējiem tieši tāpat. Jūs tikai gribat: labi, mēs jums nedaudz atlaidīsim. Bet ar šādu politiku nepietiek. Nevar plānot ilgtermiņa investīcijas, it sevišķi mazā biznesā, ja valdības vēji mainās no viena gada uz... nākamo. Visas tās investīcijas ir vējā.

Es šovasar biju daudzās alus darītavās un runāju ar viņiem, kāda ir situācija. Lielāko problēmu arī viņiem rada... viņiem ir ieguvums tieši no tūrisma, bet problēma ir tā, ka jūs regulāciju uzlikāt termiņam, kad un ko drīkst pirkt. Sestdienās, svētdienās, tieši tad, kad tūristiem ir tūres, viņiem nevar rīkot ne degustācijas, ne ko citu. Kolēģi, ja mēs lietojam akcīzes... jautājumu, tad nelietojam to Finanšu ministrijas pavadā, bet darām to patēriņa pavadā. Tā taču ir veselība, vai ne? Jūs sakāt – patērējiet mazāk, bet aizejiet pie Ašeradena kunga, viņam ir tāds Excel, kurā viss ir precīzi... tikpat daudz, cik šogad patērēja, patērēs arī nākamgad un aiznākamgad, tikai ieņēmumi būs lielāki. Tā ka jums, kolēģi, nav sakritības – viens grib finanses, otrs – veselību. Tad nu vienojieties, kurš par ko ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 3. priekšlikums komisijā bija atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 26, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

J. Simanovska. 4. – Ministru kabineta priekšlikums. Arī saistīts ar priekšlikumu... ka akcīzes nodokļa pieaugums ir mazāk straujš, nekā sākotnēji plānots. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 5. – deputātes Liepiņas priekšlikums. Arī saistīts ar kafiju. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 6. – deputātes Liepiņas priekšlikums. Saistīts ar kafiju. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Labrīt, cienītās dāmas un godātie kungi! Tiešām – Latvijā nevajag... Arī es uzskatu, ka Latvijā kafijai nevajadzētu likt akcīzes nodokli. Bet, ziniet, cik ilgas debates mums bija par akcīzi kafijai, tikpat ilgām vai pat ilgākām debatēm vakar vajadzēja būt par demogrāfijas jautājumiem, par tiem priekšlikumiem, kas bija iesniegti bērna un ģimenes atbalstam, arī par atvieglojumu par apgādībā esošu personu.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 6. priekšlikums netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 1, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 7 – deputātes Liepiņas priekšlikums. Saistīts ar kafiju. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 8. – deputātes Liepiņas priekšlikums. Saistīts ar kafiju. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – nav, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 9. – deputātes Liepiņas priekšlikums. Saistīts ar kafiju. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 10. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Saistīts ar pārejas noteikumiem. Dod komersantiem ilgāku laiku attiecīgās nodokļu summas ieskaitīšanai valsts budžetā. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 11. – Ministru kabineta priekšlikums. Par pārejas noteikumiem, kas saistīti ar alkohola akcīzes nodokli, ko mēs jau atbalstījām, un kas saistīti... no kura laika to piemēro. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 12. – Ministru kabineta priekšlikums. Arī saistīts – kad piemēro akcīzes nodokli alkoholam. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 13. – Ministru kabineta priekšlikums. Arī par pārejas noteikumiem. Saistīts ar alkohola akcīzes nodokli. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 14. – Ministru kabineta priekšlikums. Saistīts ar pārejas periodu alkohola akcīzes nodokļa piemērošanai. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 15. – Ministru kabineta priekšlikums. Saistīts ar pārejas noteikumiem par akcīzes nodokļa alkoholam piemērošanu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 16. – Ministru kabineta priekšlikums. Tas pats – arī saistīts ar pārejas periodu akcīzes nodokļa alkoholam piemērošanai. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 17. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Saistīts ar pārejas periodu akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem piemērošanai. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 19, atturas – 1. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 37 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

1. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Saistīts ar dabas resursu nodokļa piemērošanu neapstrādātai koksnei. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Tas ir mazliet pretrunā manis iepriekš teiktajam, bet tomēr. Es gribu parunāt par politisko ētiku. Man pilnīgi nekas nav pret jauna nodokļa ieviešanu neapstrādātas koksnes eksportam, bet man absolūti ir pretenzijas pret to, kā šis process tiek virzīts.

No Klimata un enerģētikas ministrijas – 23 priekšlikumi! Kas tas ir? Kādā kvalitātē šis likumprojekts nonāca Saeimā uz pirmo lasījumu? Ne velti APVIENOTAIS SARAKSTS turpmākajos priekšlikumos aicina likvidēt KEM. Nav kvalitātes – 23 apjomīgi priekšlikumi uz 20 lapām! Jūs tiešām varat galvot, ka tur viss ir kārtībā? Es ne. Pie tam tas izskatās pēc mēģinājuma opozīcijai vispār liegt iesniegt kādus priekšlikumus par šo apjomīgo tekstu. Tā nevar strādāt!

Aicinu balsot “pret”. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 1. priekšlikums komisijā bija atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 38, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Simanovska. Arī 2. – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Attiecas uz nepārstrādātu koksni. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 37, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Simanovska. 3. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Pēc būtības – neatbalsta dabas resursu nodokli koksnei.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Mans priekšlikums paredz izslēgt visus grozījumus, kas ieviesti... šajā likumprojektā “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”.

Iemesli ir vairāki.

Pirmais...

Atgādinu, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pieņēma lēmumu neatbalstīt šo likumprojektu. Iemesli ir vairāki.

Pirmkārt, likumprojekts nav saskaņots ar nozari. To apstiprināja gan uzņēmēji, gan organizācijas, gan to apstiprināja arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, kurā nozare ļoti skaidri pateica, ka nav notikusi ne konsultēšanās, ne ietekmes analīze. Tas ir pretēji labas likumdošanas praksei. Nodokļa pieaugums ir nesamērīgs.

Ašeradena kungs, kurš bija... gribu atgādināt – viņš teica, ka nav nodokļu paaugstinājuma. Ir dabas resursu nodoklis un autotransporta nodoklis. Arī šis ir nodokļa paaugstinājums, kurš nav samērīgs un nav pamatots. Kūdrai – 400 procentu pieaugums! Kūdrai – 400! Jūs varat iedomāties! Nepārstrādātai koksnei jauns nodoklis – līdz 115 eiro par kubikmetru. Tas būs no 2028. gada, bet tomēr. Ne anotācijā, ne paskaidrojumos... nav metodikas, kas to pamato. Mēs nezinām, kā šie skaitļi ir iegūti. Kāpēc 115, kāpēc ne 100, kāpēc ne 5? Tas nav pieņemami.

Nav novērtēta ietekme uz būvniecību, eksportu reģionu ekonomikā. Tas skar Latgali un citus reģionus, kur notiek mežizstrāde, kokapstrāde... un kūdras nozarē. Šis nodoklis sadārdzinās būvniecību... “Rail Baltica”, mazinās konkurētspēju, radīs tiešu spiedienu uz darbavietām reģionos. Pats ministrs... dokumentā atzīts, ka nodokļu pieaugums samazinās nozares apjomu, līdz ar to arī budžeta ieņēmumus.

Tātad šis grozījums nav fiskāli efektīvs un neatbilst pašas ministrijas mērķiem. Administratīvais slogs ir pārmērīgs. Tiek ieviesta jauna institūcija, jauna dabas resursu apsaimniekotāju kategorija, sešas jaunas MK noteikumu paketes, taču nav veikts ne izmaksu aprēķins, ne administratīvā sloga izvērtējums. Tas viss nāks klāt uzņēmējiem, kuri jau šobrīd strādā augstu izmaksu apstākļos.

Lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

V. Pleškāne. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija jau ir lēmusi šo likumprojektu neatbalstīt. Tāpēc lūdzu arī jūs šo likumprojektu kopumā neatbalstīt, bet atbalstīt katru manu priekšlikumu... kurš norāda uz to, ka tāds sadārdzinājums nozarei nav vajadzīgs.

Galvenais arguments, ko es gribu uzsvērt, – valsts rīkojas tā, it kā būtu atradusi nozari, kas kaut ko vēl pelna, un uzliek tai smagu nodokļu roku. Tas tiek darīts, slēpjoties aiz lozungiem par rūpēm par dabas resursiem. Ja valsts tiešām rūpētos par dabas resursiem, tad vienlaikus ar aizliegumiem un nodokļiem būtu jāpiedāvā arī atbalsts – investīcijas, nodokļu atlaides, ražošanas modernizācijas, pārstrādes veicināšana –, nevis jāuzliek nodoklis, nepiedāvājot neko citu.

Lūdzu atbalstīt manus priekšlikumus un neatbalstīt likumprojektu kopumā.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi! Es gribu apstiprināt to, ko teica Pleškānes kundze. Jā, patiešām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šo likumprojektu izskatījām. Deputātu viedokļi dalījās apmēram uz pusēm, tomēr vairākums neatbalstīja šī likumprojekta virzību, tai skaitā to argumentu dēļ, kurus minēja Pleškānes kundze. Iespējams, trūka plašāka dialoga ar nozari.

Ir divas ļoti svarīgas lietas. Skaidrs, ka gan es, gan, es domāju, vairākums deputātu neatbalsta apaļkoksnes un šķeldas eksportu. Ja Latvijā būtu pietiekama apstrādes kapacitāte vai spēja absorbēt šos resursus mūsu nacionālajā ekonomikā, mēs to noteikti darītu. Ir divi labi veidi, kā mēs varam to veicināt.

Pirmkārt, es rosinu... Dabas resursu nodoklis pats par sevi ir nevis budžeta, ja tā var teikt, lāpīšanas nodoklis, bet klasisks ekonomiskās motivācijas instruments, līdzīgi kā akcijas, par ko mēs tikko diskutējām. Līdz ar to korekti būtu jebkādus ieņēmumus no šāda veida nodokļiem nevis ielikt kopējā budžeta katlā, bet novirzīt mērķtiecīgām programmām, industriālajai politikai kokrūpniecības nozarē, lai veicinātu šo resursu izmantošanu Latvijas ekonomikā un lai mēs mazāk eksportētu gan apaļkoksni, gan zāģmateriālus, gan arī šķeldu, kas ir nepieciešama mūsu enerģētikā.

Otrs mans priekšlikums – Ekonomikas ministrijai strādāt pie izmaiņām būvnormatīvos, lai mēs pēc iespējas vairāk koku varam izmantot būvniecībā. Tas ir pirmais, uz ko norāda arī koksnes būvniecības nozare... kam ir ļoti spēcīga eksporta komponente... lai mēs varētu arī pašmāju ražošanā, pašmāju būvniecībā aktīvāk izmantot koksni. Un otrs mājasdarbs – Finanšu ministrijai veikt attiecīgas izmaiņas Publisko iepirkumu likumā, lai arī valsts un pašvaldību iepirkumos varētu veicināt lielāku koksnes klātbūtni valsts un pašvaldību būvobjektos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 3. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 50, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 4. – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Papildina ar to, ka nodoklis par neapstrādātu koksni attieksies uz eksportu ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 5. – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Arī saistīts ar neapstrādāto koksni. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 6. – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Saistīts ar nodokļu piemērošanu vai, pareizāk sakot, iespēju piedalīties depozītu sistēmā elektronisko smēķēšanas ierīču operatoriem. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 7. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Arī tas ir saistīts ar koksni. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Jā, es gribētu paturpināt, man ļoti patika Briškena piedāvājums. Jā, novirzīt... Tad ar vienu roku valsts iekasētu nodokļus, ar otru investētu tajos uzņēmumos, kuri nodarbojas ar pārstrādi... koksnes pārstrādi. Būtu vērts pie tā pastrādāt, un tas būtu lietderīgi. Tas ir viens.

Otrs. Man ir jautājums Ašeradena kungam. Vakar viņš teica, ka nav likumu, kuri paaugstinās nodokļus. Es gribētu saprast, vai tā ir sabiedrības maldināšana vai arī ministra kaut kāda nezināšana par to, ka mums ir divi likumprojekti, kuri paaugstina nodokļus. Ašeradena kungs, jūs varētu paskaidrot, vai jūs nezinājāt par to, ka mums ir divi likumprojekti, kuri paaugstina nodokļus? Vai jūs nezināt? Vai jūs maldinājāt sabiedrību? Vai nezinājāt par to, ka ir divi likumprojekti?

Un tad, turpinot par to, ko Briškens teica. Saprotot, kā mums tagad likumprojektā ir... Valsts saka, ka nedrīkst vairs vest apaļkoksni ārā, bet valsts nesaka, ka mēs jums palīdzēsim radīt, pārstrādāt tepat Latvijā. Tad sanāk vienkārši, ka mēs iekasējam, atradām vietu, kur vēl var savākt kaut kādu naudiņu nodokļos, vietā neko nepiedāvājam cilvēkiem, lai viņi attīstītu ražošanu šeit, lai nevestu apaļkoku ārā... bet tiešām tas ir ļoti labi, ja būtu arī tādi instrumenti, ar kuriem mēs saviem kokapstrādātājiem palīdzētu attīstīt šeit, pieliekot arī pievienoto vērtību produkcijai, būtu arī jaunas darbavietas. Un tā tiešām ir ekonomiskā attīstība, nevis vienkārši nodokļu uzlikšana tām nozarēm, kur vēl kaut ko pelna.

Tāda politika, kā tagad ir, neveicina nekādu attīstību, tā bremzē reģionu ekonomiku un grauj nozari un uzticību valstij... par to, ka mēs tikai ņemam naudu, bet neko nedodam pretī.

Tāpēc visi mani priekšlikumi ir vienkārši un loģiski – izslēgt šīs normas tagad, jo mēs neko nedodam atpakaļ, atgriezt likumprojektu atpakaļ ministrijai un pilnvērtīgi izstrādāt, izrunāt ar nozari, ar iestādēm un izvērtēt reālo ietekmi, jo tagad nav nekādas analīzes. To mēs konstatējām arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Un tad ar skaidru attīstības politiku atgriezties šeit, Saeimā, nevis tikai vienkārši ar jaunu nodokļu uzlikšanu mūsu uzņēmējiem.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 3. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Oi, es atvainojos! 7. priekšlikums...

J. Simanovska. 7., ja?

Sēdes vadītāja. Jā.

J. Simanovska. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 49, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 8. – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Arī saistīts ar koksni. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Simanovska. 9. – arī KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Saistīts ar depozītu sistēmu, elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm. Komisijā tas tika atbalstīts, mainot numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 10. – arī KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums saistībā ar finanšu nodrošinājumu. Komisijā tas tika daļēji atbalstīts un iekļauts 11. priekšlikumā, kas ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Un tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad 10. priekšlikums ir daļēji atbalstīts. Deputāti piekrīt. Un 11. priekšlikums ir atbalstīts. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 12. – KEM parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas attiecas uz ūdens resursu izmantošanu, to, ka dabas resursu nodokli aprēķina par saražotās un patēriņā nodotās elektrības apjomu. Komisijā tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 13. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Un tas arī ir saistīts ar koksni. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 49, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 14. – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Arī saistīts ar koksni. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 15. – arī KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 16. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 16. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 17. – Irbes kunga priekšlikums. Arī saistīts ar koksni. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 18. – arī Irbes kunga priekšlikums. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 19. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 19. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Saistīts ar to pašu koksni. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 20. – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Saistīts ar koksni. Tas tika komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 21. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 21. – komisijas priekšlikums. Komisijā tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 22. – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Saistīts ar dabas resursu nodokļa aprēķināšanas kārtību. Komisijā tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 23. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Arī saistīts ar koksni. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 24. – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Arī ir saistīts ar koksni. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. Savukārt 25. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Tāpat ir saistīts ar koksni. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 50, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 26. – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Arī saistīts ar koksni. Komisijā tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. Un 27. priekšlikums – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Un saistīts ar atbildīgajām iestādēm. Komisijā tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. Tāpat arī 28. – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Saistīts ar atbildīgajām iestādēm. Arī komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 29. – Pleškānes kundzes priekšlikums. Saistīts tāpat ar koksni. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 50, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. Nākamais ir 30. – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Arī saistīts ar neapstrādāto koksni. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 31. – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Saistīts ar depozīta sistēmas darbināšanu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. Un tālāk jau seko pārejas noteikumi. Un te ir Pleškānes...

32. – Pleškānes priekšlikums, kas komisijā netika atbalstīts. Arī saistīts ar to pašu koksni. (Starpsaucieni: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 50, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 33. – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Tāpat saistīts ar neapstrādāto koksni. Komisijā tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis priekšlikums paredz pārejas periodu jau no 2027. gada 1. janvāra, savukārt Ministru kabinetam noteikumi jāizdod tikai līdz 2026. gada 1. oktobrim. Tas nozīmē, ka uzņēmējiem būs mazāk nekā trīs mēneši, lai pielāgotos jaunajai sistēmai. Tas nav normāli, tas ir nekorekti. Radīs vienkārši haosu gan papīros, gan nozarē.

Komisijā tika konsekventi noraidīti priekšlikumi, kas paredz svītrot apstrīdētās normas. Opozīcijas deputātu mēģinājumi izslēgt strīdīgās likuma daļas, kas tieši rada administratīvo slogu un neskaidrības, ir atzīti par neatbalstītiem. Neraugoties uz pamatotu argumentāciju, šāda pieeja nav diskusija, tā ir valdības diktāts. Kopumā to redzam kā likumu, kurš tiek paplašināts ar jauniem pienākumiem, jauniem kontroles mehānismiem un jauniem sodiem, bez pietiekama ekonomiskās, administratīvās un nozares ietekmes izvērtējuma.

Cienījamie kolēģi! Mēs nevaram atbalstīt šādus priekšlikumus, kas rada vairāk neskaidrības nekā skaidrības.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 33. priekšlikums komisijā bija atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 39, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

J. Simanovska. 34. priekšlikums precizē dabas resursu nodokļa likmes. Tas bija Vitenberga priekšlikums, kas iesaka šīs likmes nepiemērot. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Labrīt, kolēģi! Šis priekšlikums neprecizē likmes, tas paredz nepaaugstināt dabas resursu nodokļu likmi par 25 procentiem smiltij un grantij un piecas reizes kūdrai. Turpmāk, ja mēs apstiprināsim šos grozījumus, būs ievērojams cenu lēciens... par šo mūsu svarīgo dabas resursu ieguvi.

Jūs katrs esat bijis kolektīvā, kur, ja kādam no kolektīva biedriem ir dzimšanas diena, visi sametas dāvanai katrs pa diviem eiro vai vairāk. Tā droši vien ir bijusi tāda ierasta prakse. Un šeit bija tā situācija komisijā, ka visi sametās, jo finanšu ministram Arvilam Ašeradenam vajadzēja. Un, atnākot Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāram uz komisijas sēdi, argumentēja šo pieaugumu. Nu tur nāca ārā pērles viena pēc otras. Piemēram, smilti, granti mēs iegūstot par daudz, un, paceļot šo nodokli, tā ieguve samazināsies. Nu kā... kā gan mēs varam uzbūvēt “Rail Baltica”? Un pēc tam mēs te runājam par to – oi, kā cena sadārdzinājusies! Nu parēķinām: 25 procenti klāt smiltij un grantij. Kādu iespaidu tas atstās uz viņiem?

Nākamā sērija – kūdra. Jāsamazina eksports. Nu tas ir pret kaut kādu vispār ekonomisko loģiku, kur mums ir svarīgs dabas resurss, kuru šobrīd eksportē, pievieno tam vērtību, veic dažādus maisījumus. Bams! Par daudz eksportējam. Šis kāpums eksportu samazinās.

Īsti normāla argumentu pamatotība tam visam neizskanēja. Un es domāju, ka šobrīd mēs nedrīkstam atbalstīt šādu cenu lēcienu, jo... ko gribam panākt? Ja mēs smilti, granti neizmantojam būvniecībā, ja atsakāmies no valsts attīstības, no jauna projekta realizācijas, kaut kādas šķembas no Skandināvijas plānojam vest...? Nu tā, lūk, 25 procenti klāt smiltij, grantij par katru kubikmetru, reizes piecas dabas resursu nodokļa pieaugums kūdrai. Tā izvēle, es domāju, ir diezgan skaidra, vai mēs to gribam vai negribam.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šeit ir izcils piemērs, kur labā roka nezina, ko dara kreisā roka. Tai mirklī, kad Švinkas kungs cīnās par katru tūkstoti, kā samazināt “Rail Baltica” izmaksas, te mums atnāk Finanšu ministrija, kas pasaka KEM: mums vajag naudu, izdomājiet, nu izdomājiet, kur vēl var paņemt. Dabas resursu nodoklis – tur vienmēr var paņemt.

Nu tad KEM atnāca uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju un mēģināja ar kaut kādiem argumentiem izdomāt, kāpēc smiltij, grantij vajadzētu pacelt. Vajadzēja dzirdēt. Locījās ar tādiem argumentiem, ka fantastiski bija klausīties, bet bija skaidri redzams, ka tur ir uzdevums no Finanšu ministrijas – vajag.

Bet neviens nebija padomājis uzdot jautājumu Švinkas kungam: a kā tas ietekmēs “Rail Baltica”? Nu kur ir tādā apjomā smilts un grants. Nekad Latvijā nav pārvietoti, domāti... un izmantoti... Aizmirsa. Nu aizmirsa. Aizmirsa!

Un es aprēķināju: tur 22 miljoni... 20... es pat nezinu aprēķināt... kubikmetri smilts un grants. Un aprēķinot tie ir četri miljoni. Nav daudz uz tā fona ar miljardiem, bet četri miljoni eiro ir automātiski dārgāk. Un tas ir esošajās būvniecības tāmēs, tur, kur neviens nerēķinājās, ka valsts izdomās smiltij uzlikt dabas resursu nodokli. Tā mēs organizējam valstī lietas.

Ko es vēl gribēju pateikt... ka ne tikai tur ir problēma, bet dabas resursu nodoklī... ar smilti un granti... es uzdevu jautājumu par šī materiāla pieejamību Latvijas Bankai. Un Latvijas Banka atbildēja. Es uzdevu jautājumu: nu, ir kaut kādā mirklī, ka... mums problēmas būs ar pieejamiem materiāliem? Jā, jā, 2028. gadā. Es saku – kāpēc? Tāpēc, ka materiāls un izdoto licenču skaits ar karjeriem tur, kur ir grants un smilts, ir ar krītošu... Nepietiekams. Un mums nāksies importēt granti un smilti no Polijas un Skandināvijas. Jūs varat iedomāties – importēt! Tieši tā iemesla dēļ, ka trīs četrus gadus atpakaļ karjeru licence izņemta... bija pusotrs gads. Tagad ir septiņi gadi. Par birokrātiju mēs runājam. Cik stratēģiski mēs domājam... ja mums ir stratēģiskais projekts, tad tā kā vajadzētu palielināt karjeru skaitu. Un mēs liekam... ne tikai karjerus samazinām, bet mēs arī dabas resursu nodokli uzliekam virsū.

Es vēl gribētu atgādināt, ka ar dabu nekāda sakara šim resursu nodoklim nav, jo viss dabas resursu nodoklis aiziet – kur? Valsts kopējā kasē. Un es varu pateikt – nekas atpakaļ dabai neaiziet. Kaut vai, piemēram, par autopārstrādi... kur ir monopola uzņēmums, kur nekas dabai atpakaļ neaiziet, tas vienkārši brutāli aiziet valsts kasē.

Tāpēc es esmu kategoriski “pret”. Un, balsojot par šo likumprojektu, nepalielinām dabas resursu nodokli smiltij.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Šajā tabulā, kur mēs redzam dabas resursu nodokli... ir unikāla ailīte. August... mēs maksāsim par laukakmeņiem. Tu katru gadu cītīgi brauc, katru pavasari vāc akmeņus no lauka nost, lai nesabojātu savu tehniku, jo viens tāds akmens, kas ir kulaka izmērā, var radīt kombainam 30–40 tūkstošu zaudējumus. Tu cītīgi tos vāc. Vienā brīdī – lūdzu! – 70 centi par kubikmetru. (Smejas.) Unikāli.

Te laikam mans piemērs par tām maikām vēl bija tāds samērā korekts. Šinī gadījumā... laukakmeņiem. Nu, es nezinu. Drīz mēs arī par gaisu laikam maksāsim. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šoreiz es pārstāvēšu savu viedokli, tas nav komisijas viedoklis. Es gribētu atgādināt, ka resursi ir ierobežoti. Un dabas resursu nodoklis, Kulberga kungs, ir tieši saistīts ar dabu, jo tas ir veids, kā mēs samazinām patēriņu, jo, piemēram, arī grants un smilšu vietā mēs varam izmantot jau otrreiz izmantotu materiālu, un tas ir videi daudz saudzīgāk. Tātad pirmais uzdevums ir samazināt patēriņu.

Mēs arī dzirdējām (Zālē troksnis.)...

 

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Kolēģi, jūs arī gribat, lai jūs klausās.

J. Simanovska. Mēs, salīdzinot ar citām valstīm, ar Lietuvu, ar Igauniju, ļoti daudz eksportējam neapstrādātu koksni. Mūsu vietējie kokrūpnieki sūdzas, ka ir nepieejamība koksnei tirgū. Līdz ar to šis ir pareizs virziens – samazināt neapstrādātas koksnes eksportu.

Latviju raksturo tas, ka mēs esam ļoti materiāli ietilpīga valsts. Mēs izmantojam ļoti daudz materiālu, lai saražotu vienu eiro. Šis nodoklis palīdz mums būt produktīvākiem. Līdz ar to tā ir šī nodokļa pozitīvā jēga. Un tas, par ko es varu piekrist Kulberga kungam: pilnīgi noteikti, man liekas, mums ir nākotnē jāpiestrādā pie tā, lai ieņemtā nauda no dabas resursu nodokļa vairāk atgrieztos tieši dabas aizsardzībā un vides pasākumiem. Es domāju, ka pie tā mums ir arī jāstrādā. Un to es pilnīgi noteikti atbalstu.

Un es varu arī teikt, ka būtu balsojusi par lielākām likmēm, it īpaši kūdrai, kas patiešām radīs nākotnē lielas izmaksas mūsu valsts budžetam. Un man ir ļoti... es arī saprotu, ka valdība nevarēja atbalstīt ļoti strauju nodokļa kāpumu. Dzirdat visi? Valdība neatbalstīja ļoti strauju kāpumu. Bet tas, uz ko valdība ir gatava nākotnē strādāt, lai tās izmaksas, ko dabas resursu patēriņš vai piesārņojums rada valstij un rada ar starptautiskām saistībām radītas izmaksas... lai vismaz nodoklis būtu tādā līmenī, ka šīs izmaksas pilnībā segtu šī patēriņa vai piesārņojuma izraisītājs.

Tātad es domāju, ka šis nodoklis un šī nodokļa augšana... ir uz pareizā ceļa.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Jā, Simanovskas kundze, šis priekšlikums nav par koksni.

Tas, ko vēlos norādīt. Pirmkārt, manuprāt, ir zināma pretruna jūsu teiktajā, jo jūs sakāt, ka Latvija nedrīkst eksportēt un nevajag eksportēt izejvielas un vispār preces vai materiālus, kam nav lielas pievienotās vērtības. Ja nav augstas pievienotās vērtības, tāpēc tas ir jābremzē un jāuzliek nodoklis. Tai pat laikā jums šķiet... jūs šo argumentu, paši savu argumentu, nedzirdat. Tad, kad jūs lobējat, teiksim, vēja parkus un elektroenerģijas ražošanu, kas pārsniedz Latvijas vajadzības, lai pliku elektrību bez pievienotās vērtības uz mūsu dabas resursu rēķina eksportētu uz ārzemēm. Tur jūs paši sevi nedzirdat. Un KEM arī nedzird.

Otrs arguments. Tad, kad mēs runājām par dažādām nodokļu likmēm, mēs rosinājām, teiksim, ar kara nodokli aplikt uzņēmumus. Mēs agrāk esam rosinājuši azartspēlēm vairāk... tad tas pretarguments tāds – nu, simpātisks priekšlikums, bet nav samērīguma. Nu tad, samērīguma eksperti, cik samērīgi ir kūdrai pieckāršot nodokļa likmi? Nevis palielināt, pat ne pieckāršot piecos gados, bet pieckāršot gada laikā. Kur ir samērīgums?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, es piekrītu tiktāl, ka dabas resursi ir ierobežoti. Protams, mums jāizturas saudzīgi pret dabas resursiem. Un iespējams, ka dabas resursu nodoklis ir tas veids... kaut kādā veidā, kas veicina arī dabas resursu izmantotājus, uzņēmējus pārdomāt, ko alternatīvu izmantot.

Bet es esmu kategoriski pret to veidu, kā notika diskusija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Jo, kā Kulberga kungs ieskicēja, tiešām KEM acīmredzot bija piespiests jebkādā veidā sagrābstīt tur gan no smiltīm, gan no grants naudu, tad atnāca uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju un sāka mēģināt aizstāvēties, kāpēc tas ir jādara. Bet pārsteidzošākais bija tas, ka ne uzņēmēji, ne asociācijas par to nebija īsti informēti un nebija notikusi nekāda diskusija.

Es negribu runāt par koksni tik daudz. Jā, tur arī bija savi aspekti, kas tika skarti, kā pāriet uz to, lai varētu ierobežot visu koksnes, nepārstrādātas koksnes realizāciju, šķeldas realizāciju eksportam. Bet par to pašu smilti un granti... Kad mēs jautājām KEM pārstāvjiem, kāpēc tas tiek darīts, nebija ne skaitļu, ne faktu. Tika operēts ar tādiem vispārējiem argumentiem. Jā, mēs ļoti daudz sūtām, mēs vairāk nekā citi eksportējam, milzīgi daudzumi tiek patērēti un tā tālāk. Bet, paskatoties tajās tabulās, tu neko tādu neredzi. Līdz ar to var teikt, ka tika maldināta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, piedāvājot risinājumu bez jebkādas pamatotas bāzes.

Es domāju, ka tā ir ļoti slikta prakse, ka tā vispār rīkoties... tā, ka no augšas nāk rīkojums – darīsim tā, bet nozare vispār nav informēta, kāpēc tas notiek. Nav notikušas nekādas diskusijas ar nozari. Bet tas ir ļoti būtisks likumprojekts – “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” – ar lielu ietekmi uz tautsaimniecību, uz konkrētām nozarēm, un tā to nedrīkstētu risināt.

Es saprotu, ka tas būtu... Jā, tur 2027., 2028. gads parādās, bet tas pats smilšu patēriņš... Mēs jautājām arī ceļu būvnieku asociācijas vadītājam Bērziņa kungam, kas ir tās alternatīvās... kā varētu tikt izmantotas. Atbildes ne uz vienu jautājumu nebija.

Tā ka principā es atturos, jo, no vienas puses, es respektēju, ka normālā procesā mums ir jārunā par dabas resursu nodokļa apjomiem, kā tas tiek celts, bet, no otras puses, tas bija absolūti nepieņemams veids, kā tas notika. Un visu cieņu, parasti KEM nāk jau tā kā sagatavojusies, bet nu es saprotu, ka bija uzstādījums sagrābstīt visur, kur vien var. Es redzēju tabulā, ka no smiltīm cer vienā gadā laikam sagrābstīt 300 tūkstošus eiro; tādi provizoriski minimālie aprēķini.

Tā nedrīkst risināt jautājumus, kas skar Latvijai būtiskas tautsaimniecības nozares, jo Latvijas, kā lai saka, mūsu ekonomisko vidi veido ne tikai politiķi, bet arī uzņēmēji lielākoties, vai ne? Tā ka, kolēģi, es domāju, nedrīkst tā darīt. Un es ceru, ka turpmāk arī tādas sarunas tomēr vispirms tiks izdiskutētas ar nozari.

Sēdes vadītāja. Laiks.

S. Ābrama. Un tad nāksiet pie politiķiem ar piedāvājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Nu es varu apsveikt visus klātesošos, ka šis budžets dos lielu ieguldījumu izmešu samazināšanā kopumā. Mirstība vēl nav pietiekami liela. Ja mums savā laikā dzimstība bija kaut kur ap 40 tūkstošiem gadā, tā tagad ir nokritusi četras reizes. Viņi tomēr vēl piesārņo – tie 10–11 tūkstoši bērnu. Tā ka darīsim visu, lai mēs kaut kādā veidā glābtu situāciju par prieku Simanovskas kundzei. Jo vismazākie izmeši jau ir kapos, kā mēs zinām. Un uz to mēs strauji virzāmies.

Šeit tiek darīts viss. Ja mums ir Eiropas Savienībā mazākā dzīvokļu platība uz cilvēku, tad vajag sagraut būvniecību.

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, lūdzu par priekšlikumu!

A. Kiršteins. Kā mēs varam sagraut būvniecību? Paceļam cenas grantij, ceļam cenas mālam, jā, tas arī par 20 procentiem paliek dārgāks, lai neražo ķieģeļus. Lai gan viens mierinājums, ka tāpat jau aizvest nevarēs, jo arī degvielai būs cenas paceltas, un elektrība, kā jūs redzat, arī pieaug cenā, neskatoties uz apbrīnojamo zaļo vēja nepūšanu, draņķis nepūš, teiksim, anticiklonā, bet nu labi.

Tātad kādā veidā tad tiek visi šie projekti, kas te ir tagad iesniegti attiecībā uz dabas izmešiem... Tā ir totāla ekonomikas graušana, un faktiski par to būtu jātiesā. Piemēram, kūdra. Kūdra ir vajadzīga augsnes bagātināšanai, bet tas vēl būtu tas mazākais. Kūdra ir labākā izejviela sintētiskai degvielai, jo tur ir apmēram 60 procenti oglekļa. Tā vietā, lai mēs pazeminātu cenas un veicinātu investīcijas šeit, Latvijā, mēs atdodam visu, teiksim, šo jauno tehnoloģiju ražošanu kaut vai Liepājas ostā vai citur starpniekiem, kas ieved, piemēram, no Amerikas Savienotajām Valstīm tehnoloģiju, lai ražotu sintētisko degvielu no kūdras. Mēs paši to varētu darīt. Bet mēs paceļam cenas visādos veidos.

Man tas viss beigās atgādina tādu nožēlojamu situāciju ar vienu pilsētu. Jūs atceraties... padomju laikos sabruka zemestrīcē, aizgāja bojā Armēnijā kaut kur vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku. Un tad bija tiesas prāva. Tiesāja ķieģeļus, ka tie ir vainīgi, ka mājas sabrūk, bet ķieģeļi teica: mēs esam sarkani no iekšpuses un ārpuses, un mēs galīgi nevaram būt vainīgi. Nu tad tiesāja smiltis, un smiltis saka: mūs valdošā partija ir izsijājusi, mēs arī neesam vainīgas nekādā veidā. Palika cements vēl. Bet cements teica: ziniet, es pat neesmu piedalījies visās tajās būvēs, kāpēc jūs mani tiesājat? Un mēs pašreiz strauji ejam uz to.

Šorīt mēs dzirdējām, ka Taivānā ekonomika šogad pieaugs par 7 procentiem, Ķīnā – par 4 procentiem, Amerikā – arī starp 3 un 4 procentiem. Mēs esam sabrukuma stāvoklī, bet vajag darīt, lai pilnīgi viss sabrūk, vai ne? Ar to arī apsveicam.

Bet es domāju, ka beigās... to anekdoti es izstāstīju... būs jātiesā visi tie, kas tagad valdībā šos lēmumus pieņem.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 34. priekšlikums...

J. Simanovska. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 38, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 35. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Tieši tāds pats kā 34. priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 40, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 36. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Saistīts ar koksni. Komisijā tika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 39, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

J. Simanovska. 37. – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Arī saistīts ar dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšanu. Komisijā tas tika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 35, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

J. Simanovska. Līdz ar to, kolēģi, mēs esam izskatījuši visus 37 priekšlikumus.

Es aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” otrajā lasījumā steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 290 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Anda Čakša.

A. Čakša (JV).

Kolēģi! Sāksim darbu pie valsts budžeta 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. Mazliet izstāstīšu par likumprojekta struktūru.

Kopā ir izskatāmi 290 priekšlikumi. Pirmie – 51 priekšlikums – būs par likumprojekta teksta daļu. Tad 52. līdz 55. priekšlikums būs par mērķdotāciju sadali pa pašvaldībām atbilstoši aktuālajam skolēnu skaitam no šī gada 1. septembra ņemtajiem datiem. Tad no 56. līdz 72. priekšlikumam būs budžeta deficīta izmaiņas, mazinot izdevumus un arī ieņēmumus. Priekšlikumi no 73. līdz 87. būs tiešā veidā saistīti ar izmaiņām nodokļu likumos, tas ir, tiek piedāvāts kompensēt nodokļu ieņēmumu samazinājumus. Un arī atbalsts šiem priekšlikumiem jāsaista jau ar iepriekš skatītajiem likumprojektiem. Tad 88. līdz 290. priekšlikums būs par līdzekļu pārdali. Un tas, vai šie priekšlikumi lielā mērā saistīti ar izdevumiem kādam pasākumam... par avotu uzrādīt kāda cita izdevuma mazināšanu vai ieņēmumu palielināšanu uz deficīta rēķina.

Ja mēs mazliet par statistiku, kas ir šajos priekšlikumos... Tātad komisija piedāvā atbalstīt 85 priekšlikumus, un daļa no šiem priekšlikumiem ir atbalstīta vai nu Ministru kabineta, vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumos. Kopumā priekšlikumos 2026. gadam ir piedāvāts pārdalīt budžeta līdzekļus 2,8 miljardu apmērā. 96 priekšlikumos kā līdzekļu avots ir minēti līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. 74 – gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums. Un piedāvāts ir pārdalīt 1,1 miljardu eiro. Budžeta likumprojektā šajās pozīcijās paredzēti 1,5 miljardi, kuri lielākā daļa paredzēti Eiropas Savienības fondu priekšfinansēšanai un Valsts aizsardzības un drošības fondam. Tajā skaitā 66 priekšlikumos kā līdzekļu avots minēti līdzekļi neparedzētiem gadījumiem par kopējo summu 621 miljons eiro. Un programmā paredzēti 89 miljoni.

Vēl papildus es gribētu piebilst, ka budžeta bilances uzlabošanai saņemti 16 priekšlikumi par kopējo summu 204 miljoni eiro. Un budžeta bilances pasliktināšanai saņemti pieci priekšlikumi par kopējo summu 945 miljoni eiro. Tātad tas, protams, nedaudz disonē arī starp lasījumiem.

Bet tad iesim cauri... Sāksim virzīties cauri priekšlikumiem.

1. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums, kas ir vairāk saistīts ar... Bet es ļaušu “Nacionālajai apvienībai” pašiem izstāstīt. Lūdzu! Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi! Katrs svarīgs dokuments – un šis likums noteikti ir svarīgs – sākas ar tā mērķi. Mērķis ir precīzi jādefinē, lai zinātu, kur mēs iesim un kur mēs gribam aiziet, un ko mēs ar šo budžetu un visu, varētu teikt, ieguldījumu veiksim, darīsim. Katru darbību, ko šajā gadā darīs valdība... viņi noteikti ieskatīsies 1. pantā un pajautās sev: vai tas dos ieguvumu drošībai? Vai tas dos ieguvumu demogrāfijai vai izglītībai? Tās ir jūsu noteiktās prioritātes.

Atceros, ka mums bija kādu laiku atpakaļ diskusija, kas ir demogrāfija, un tad ļoti bieži izskanēja, īpaši no valdošās koalīcijas, ka demogrāfija ir viss. Ja mēs pieņemam, ka šobrīd mūsu kopīgais valdības un arī Saeimas mērķis budžetā ir demogrāfija... tad, ja tā tieši, demogrāfija ir zinātne.

Mēs, protams, esam par zinātnes atbalstīšanu, jo demogrāfija ir zinātne, kas pēta iedzīvotājus, to skaitu, sastāvu, izvietojumu, iedzīvotāju skaita izmaiņas, saistītos procesus. Bet tai pašā laikā demogrāfija kā jēdziens ietver migrāciju. Demogrāfija ietver arī kopējos procesus. Un mēs noteikti neatbalstām, un es domāju – jūs neatbalstāt, ka mūsu budžets veicinātu migrāciju. Migrāciju prom no Latvijas. Latviešu migrāciju vai imigrantu ierašanos... Noteikti mēs ar šo budžetu to negribam veicināt.

Tāpēc mūsu priekšlikums ir pavisam vienkāršs. Mūsu priekšlikums paredz mainīt, ka patiesā būtība vienai no šī budžeta prioritātēm, kas ir daļēji īstenota un ceram, ka tiks turpināta īstenot, ir dzimstības veicināšana, jo tā arī pēc iespējas vairāk izskanēja komisijas debatēs. Es pieņemu, ka tas būtu daudz precīzāks definējums, jo demogrāfija ir pavisam cita satura jēdziens. (Starpsauciens.) Bet visi pasākumi... jā, ko Veselības ministrija un Labklājības ministrija ir nākusi ar priekšlikumiem... kas ir iekļauti budžeta priekšlikumos, mūsuprāt, ir patiesi – dzimstības veicināšana, un tas ir tāds viens pirmais vai varbūt iesākuma solis, lai mēs atgrieztos pie patiesas prioritātes – dzimstības veicināšanas un latviešu pieauguma Latvijā.

Aicinu atbalstīt 1. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Jā, godātie kolēģi, mēs piešķiram lielus līdzekļus izglītībai. Bet pašiem ar terminoloģiju švaki. Un šajā kontekstā tātad vārds “demogrāfija”, ja? Cik korekts tas ir šeit? Un Finanšu... Es esmu bijis liecinieks, ka Finanšu ministrija diezgan tā vīzdegunīgi komentē, kad kāds Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā vai saziņā ar viņiem, runājot par fiskālo telpu, nedod dievs, kādu terminu, terminoloģijas kļūdu pieļauj, tad tur bezmaz vai tāda izsmiešana ir. Tomēr paši, kad jūs atnesat no Ministru kabineta dokumentu, jūs ieliekat “demogrāfiju”, nevis “dzimstības veicināšanu”.

Un tātad, atverot www.tezaurs.lv, kas ir demogrāfija? Demogrāfija ir zinātnes nozare, kas pētī iedzīvotāju sastāvu, kustību un atražošanas likumsakarības. Tātad budžets aizies zinātnes nozarei. Kolosāli, vai ne? Un jūs pētīsiet likumsakarības. Tā to saprast, vai ne? (Starpsauciens.) Varbūt tad precizējam un nosakām, ka tā ir dzimstības veids, jo es pieļauju, ka tāda bija jūsu doma – ar šo veicināt dzimstību. Vai arī skatāmies demogrāfiju vēl plašāk. Ja tur ir visas iedzīvotāju atražošanas un kustības likumsakarības, tad jau arī imigrācija tur ir iekšā, imigrācija veicināta... vai kā. Nu precizējam, lūdzu. Svarīgs dokuments tomēr.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 1. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 37, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu balsošanas rezultātus!

Kolēģi, kamēr rit reģistrācija, es visus aicinu svētku ieskaņā uz Ziemassvētku rotājumu darbnīcu Saeimas nama Lielajā vestibilā, kur visiem kopā būs iespēja darināt īpašus Saeimas nama eglītes rotājumus. Radīsim sirsnīgu un gaišu Ziemassvētku noskaņu!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Gaišu un siltu noskaņu...

Sēdes vadītāja. Jā, nu kaut kas labs jāpasaka.

J. Grasbergs. Jā, kolēģi, seši nav reģistrējušies: Česlavs Batņa, Raivis Dzintars, Ināra Mūrniece, Edvards Smiltēns, Didzis Šmits un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Turpinām izskatīt likumprojektu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”.

Esam izskatījuši vienu priekšlikumu no 290.

Vārds deputātei Andai Čakšai.

A. Čakša. Kolēģi! Kolēģi! Turpinām darbu pie budžeta 2026. gadam un ietvara 2026., 2027. un 2028. gadam.

2. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Papildināt 1. pantu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Rit ceturtais kara gads. Četrus gadus jau Krievija slepkavo Ukrainā, bet Latvija vēl arvien turpina savu ekonomisko sadarbību ar Krieviju. Neskatoties uz to, ka visa civilizētā pasaule samazina sakarus ar Krieviju, neskatoties uz to, ka Eiropas Savienība ir ieviesusi sankcijas un katru reizi tās pastiprina, Latvijas eksports uz Krieviju pieaug, bet uz tādām valstīm kā uz Ukrainu un uz ASV samazinās.

Tātad mēs redzam, ka vārdos Latvija ir ļoti prorietumnieciska, pro NATO, bet darbos bieži ir tikpat prokrieviska, cik Ungārija un Slovākija. Latvijā vēl arvien var nopirkt preces, kuras tirgo Krievijas pilsoņi, Krievijā ražotas preces. Tātad faktiski tiek finansēta Krievijas kara mašīna, un tas ir pilnīgā pretrunā ar Latvijas drošības interesēm. Un tāpēc mēs aicinām šo ekonomisko sadarbību izbeigt.

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!

A. Čakša. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 15, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 3. – deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums. Arī grozījumi pie 1. panta.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi, ja budžeta likuma prioritāšu sarakstā blakus drošībai, demogrāfijai un izglītībai netiks skaidri ierakstīta arī izdevumu samazināšana, valdība faktiski paziņos sabiedrībai, ka tā negrasās uzņemties atbildību par valsts finanšu stabilitāti. Tas nozīmē, ka šī valdība izvēlas nevis risināt problēmas, bet tās atlikt līdz nākamajai Saeimai, kurai tad būs jāpieņem daudz sāpīgāki un drastiskāki lēmumi. Tātad tērējam maksimāli, cik tik varam, aizņemamies par pilnu programmu. Pēc mums kaut vai ūdens plūdi. Un tad sekos pievienotās vērtības nodokļa celšana, pensijas vecuma celšana un tā tālāk.

Bet, tā kā nākamais gads ir vēlēšanu gads, tad, protams, ka izdevumus neviens netaisās samazināt. Ierēdniecība – tas ir elektorāts kā svētā govs, kam ķerties klāt nedrīkst.

Šobrīd valsts parāds un tā apkalpošanas izmaksas pieaug straujāk nekā valdības vēlme pārskatīt savus izdevumus. Tikai parāda procentu maksājumi vien jau iztērē ievērojamu budžeta naudu... daļu, ko mēs burtiski nodedzinām, neieguldot nevienā prioritātē. Ja valdība nespēj atrast drosmi mazināt nevienu izdevumu, tad tai jāatzīst, ka tā ir gatava turpināt dzīvot uz aizņēmumu rēķina, apzinoties, ka arvien lielāki līdzekļi aizies parāda apkalpošanai, nevis drošībai, skolotājiem, ģimenēm ar bērniem vai ekonomiskajai attīstībai.

Šobrīd parāda apkalpošana aug tik strauji, ka mēs katru gadu maksājam simtus miljonu tikai par to, lai uzturētu vakardienas bezatbildību. Mēs gadā samaksājam ap 500 miljoniem, tātad dienā vairāk kā miljonu, ko mēs varētu katram pensionāram katru mēnesi pa simtam pielikt klāt pie pensijas.

Un atlikšana uz nākamo Saeimu ir politiski bezatbildīga, jo valsts finanšu... Tas ir pašnāvības kurss. Valdība turpina tēriņus, neko nesamazina, tos uzgrūž nākošajai Saeimai, kura nevarēs vairs izvēlēties, ko un kā atbalstīt, bet būs vienkārši jāglābj.

Ja izdevumu mazināšanu nesāks jau nākamgad, tad Latvija nonāks situācijā, kur budžetu vairs nesastādīs politiķi, bet gan finanšu tirgi. Šajā brīdī atteikšanās mazināt izdevumus izskatās nevis pēc piesardzības, bet pēc gļēvulības.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

R. Petraviča. Katrs gads bez izdevumu mazināšanas nozīmē vēl lielāku spiedienu uz nodokļu celšanu, vēl dārgāku aizņemšanos un vēl mazāk brīvības pieņemt lēmumus par labu tautai, nevis parādu uzturētājiem. Ja sāksim, tad arī tikai pēc diviem gadiem būs jau par vēlu. Tad runa būs nevis par mērķtiecīgu konsolidāciju, bet jau par piespiedu taupību. Tāpēc izdevumu mazināšana budžeta likuma prioritātēs jāieraksta skaidri un nepārprotami. Tas ir vienīgais signāls, ka valdība ir gatava aktīvi rīkoties, nevis paslēpties zem skaistiem lozungiem.

Tāpēc vai nu ierakstām izdevumu mazināšanu kā prioritāti un sākam griezt lieko tagad, vai arī godīgi sabiedrībai pasakām, ka valsts dzīvo uz kredītu adatas un valdība to apzināti pastumj vēl dziļāk, jo trešā varianta vairs nav.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds aizsardzības ministram Andrim Sprūdam.

A. Sprūds (aizsardzības ministrs).

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūgums apvienot debašu laikus.

A. Sprūds. Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Kolēģi! Ministri! Tiešām šis ir svarīgs pants, jo tas attiecas uz mērķiem, par kuriem ir šis budžets, un skaidrs, ka cilvēku drošība, demogrāfija, izglītība, veselība, labklājība ir ļoti svarīga kopumā mūsu valsts attīstībai. Bet jāatceras, ka šis ir drošības budžets, turklāt drošības budžets, kurā mēs pirmo reizi sasniedzam šo ļoti nozīmīgo slieksni – divus miljardus, ko mēs esam gatavi ieguldīt, investēt mūsu drošībā, tātad 2 157 907 137 eiro, ko mēs ieguldīsim.

Pamatprincipi ir skaidri. Es neiedziļināšos šeit detaļās par konkrētām spējām, bet pamatprincipi ir skaidri, kas ir svarīgi gan valdībai, gan progresīvajiem, gan man kā ministram, uz kuriem mēs liekam uzsvaru šī drošības budžeta ietvarā. Tā ir attīstība, atbildība un atklātība.

Attīstība. Vairākkārt jau šeit, no šīs tribīnes, esmu uzskaitījis tās nepieciešamības, kas mums ir, bet tomēr esmu gatavs akcentēt vēlreiz. Tas ir par cilvēku, tas ir par cilvēka adekvātu izglītošanu, prasmju sniegšanu, ekipējuma nodrošināšanu un daudzskaitlīgumu bruņotajos spēkos. Šī kvalitatīvā puse ir ļoti nozīmīga. Protams, arī spējas, sākot no pretgaisa aizsardzības spējām, beidzot ar munīciju. Un, protams, arī mūsu tehnoloģijas ir tas, ko mēs attīstām. Vairāk nekā 50 procenti, vairāk nekā puse no šī budžeta, aizsardzības budžeta, aiziet, tiek ieguldīta tieši mūsu spējās. Un arī infrastruktūra gan uz Sēlijas poligonu, gan uz mūsu pretmobilitāti... gan arī infrastruktūra, kas attiecas uz valsts aizsardzības dienestu, ir ļoti nozīmīga.

Atbildība. Par katru eiro, ko mēs ieguldām, mēs esam gatavi atskaitīties. Atbildība ir arī par to, ka mēs tiešām ieguldām cilvēkā, ka cilvēka spēja tiek attīstīta, ka mēs nodrošinām kvalitatīvu dienestu. Atbildība ir, ka mēs iesaistām savu industriju, savu ekonomiku. Vairāk nekā puse ieguldījumu aizsardzībā tiek ieguldīta mūsu pašu cilvēkos. Tiek ieguldīta mūsu industrijā, tiek ieguldīta arī infrastruktūrā. Finansējums arī paliek vairāk nekā puse šeit uz vietas, Latvijā. Protams, ka atbildīgi ir arī tas, lai mēs maksimāli iesaistītu sabiedrību – gan nevalstisko sektoru, gan universitātes, gan industriju –, lai tiešām arī šeit būtu visaptveroša valsts aizsardzība. Tā ir arī mūsu atbildība un pienākums šo nodrošināt.

Un visbeidzot atklātība. Jo, lai būtu atbildīgs ieguldījums, ir nepieciešama informācija sabiedrībai, deputātiem. Jūs esat saņēmuši šo Balto grāmatu jeb pārskatu par aizsardzības izdevumiem. Man tiešām ir laipns aicinājums iepazīties. Jūsu atbalsts ir ļoti nozīmīgs. Atbalsts gan šim budžetam, konkrēti aizsardzības un drošības jomai, un atbalsts arī padomu, ieteikumu un arī kritikas ziņā. Tā ka es esmu gatavs, protams, klausīties, skaidrot.

Līdz ar to vēlreiz paldies par līdzšinējo sadarbību. Mēs sargājam Latviju kopā. Un ieguldījums, kas tiek veikts šobrīd, nodrošina miera stabilitāti nākotnē.

Lai izdodas!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, ja mēs runājam par publiskā sektora izdevumu samazināšanu, tad mēs runājam ne tikai par kaut kādiem “mēs” un “viņi” – viņiem jāsamazina, mēs turpināsim dzīvot kā nieres taukos, viņus mēs tur spiedīsim, mēs paši neko, mēs turpinām sevi finansēt, turpinām sevi apbalvot, turpinām sevi prēmēt. Viss labi. Lai tie citi kaut kā pievelkas, ja? Tas – kā tas notiek.

Bet, ja mēs patiešām gribam sekot tiem vārdiem, ko mēs sakām, ar darbiem, tad mums ir jāsāk pašiem ar sevi vispirmām kārtām. Un es runāju par Saeimu. Un jo man vairāk pienāk kaut kāda informācija, kā Saeima tērē savu budžetu, jo vairāk man mati vienkārši ceļas stāvus.

Man liekas – nu kā tā? Nu kā tā, ka ir kaut kādi lēmumi, kuri vispār, manuprāt, netiek pieņemti saskaņā ar to... man... Es nezinu, varbūt tāpēc, ka mēs neesam pārstāvēti Prezidijā, es tur kaut ko nezinu, bet varbūt vienkārši ir tā, ka cilvēki ir gadu gadiem jau pieraduši rīkoties ar valsts naudu, vienkārši iebāž tajā ķešā roku un tik velk ārā, un tik tērē, neskatoties ne uz ko. Konkrēti attiecībā uz Saeimu es runāšu par diviem gadījumiem.

Vai tiešām prioritārs jautājums šobrīd ir tas, ka no Saeimas budžeta būtu 300 tūkstoši gadā jāatvēl Saeimas pārstāvim Vašingtonā? Tiešām? Ko dara mūsu diplomātiskais dienests? Ko dara Ārlietu ministrija? Vai tiešām tā ir šobrīd prioritāte, no kuras nevaram atteikties? Kāds ir dzirdējis kaut kādus ziņojumus, kaut kādus uzdevumus? Nē, 300 tūkstoši, vai ne? Tas taču tāds nieks! Pareizi?

Un tikko... šie ir Prezidija lēmumi, kuri citstarp, ja es nekļūdos, ir pieņemti tad, kad Mieriņas kundze atrodas prombūtnē un lēmumus pieņem Zanda Kalniņa-Lukaševica. Atvainojiet, ja tā nav, bet tas, kā es šobrīd skatos uz šo konkrēto lēmumu, kas ir parakstīts... ka, pieņemsim, Velta Čebotarenoka drīkst katru mēnesi nobraukāt ar Saeimas autobāzes automobili 3000 kilometrus. Katru mēnesi drīkst! Saeimas Prezidijs to ir lēmis Zandas Kalniņas-Lukaševicas vadībā. Nopietni? Un vēl reprezentācijas izdevumiem 16 tūkstoši gadā. Tiešām?! Par ko mēs runājam? Par kādu līdzekļu samazinājumu, ja mēs paši nezinām, kas notiek mūsu namā.

Un tad man ir... ja man vēl kādreiz būs jautājums, kas ir tā kundze, kas staigā šeit vienmēr kā ar kroni galvā, it kā būtu šī nama karaliene, tad tagad es zinu par kādiem reprezentācijas līdzekļiem viņa dzīvo un ar kādu auto viņa brauc.

Man vairs nav jautājumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, priekšsēdētājas kundze. Godātie kolēģi! Mēs nevaram runāt par drošību, par to pašu demogrāfiju vai par izglītību, ja valsts pati netaupa. Mēs nevaram pieprasīt iedzīvotājiem savilkt jostas, ja ministrijas to nesavelk. Valsts parāds aug, deficīts aug, administrācija aug. Tāpēc ir jānosaka vēl viena objektīvi nepieciešama prioritāte un publiskā sektora izdevumu samazināšana. Tas nav vienkārši politisks sauklis – tas ir priekšnoteikums, lai vispār varētu finansēt visas pārējās prioritātes, kuras ir. Tāpēc priekšlikums ir loģisks, pamatots un vajadzīgs mums visiem, vajadzīgs valstij.

Fiskālās disciplīnas likums prasa racionālu, ilgtspējīgu un sabalansētu budžetu, kur valdība pirmām kārtām izvērtē savus izdevumus. Taču 2026. gada budžets paredz valsts izdevumus 17,9 miljardu apmērā, deficītu 3,3 procentus no IKP un valsts parādu virs 20 miljardiem eiro. Tas ir pretrunā pašas valdības deklarētajai atbildīgajai fiskālajai politikai.

Šobrīd valdība definē trīs prioritātes: drošība, demogrāfija un izglītība. Taču neviena no šīm jomām nav finanšu ziņā nodrošināta, jo publiskais sektors turpina augt un tērēt vairāk, nekā valsts spēj nopelnīt. Publiskā sektora izdevumu samazināšana nav tikai taupības punkts, tā ir nepieciešama, lai vispār būtu resursi deklarētajām prioritātēm. Iedzīvotāji un uzņēmēji uzdod vienkāršu jautājumu: kāpēc mums jātaupa, bet valsts netaupa? Līdz ar to loģiski un politiski pareizi budžeta pamatplānā iestrādāt prioritāti, kas tieši nosaka: pirmkārt, samazinām valsts izdevumus, tikai tad prasām cilvēkiem un uzņēmumiem vairāk maksāt. Publiskā sektora izdevumu samazināšana ir priekšnoteikums ekonomiskai konkurētspējai. Latvijā darbojas viens no dārgākajiem pārvaldības modeļiem Baltijā – gan uz vienu iedzīvotāju, gan uz IKP. Un ja mēs vēlamies saglabāt uzņēmējdarbību, samazināt nodokļu slogu, novērst emigrāciju un palielināt investīciju pieplūdumu reģionos, tad valsts aparātam ir jākļūst mazākam, efektīvākam un lētākam. Pretējā gadījumā budžets kļūs par instrumentu, kas uztur nevis ekonomiku, bet gan pašu aparātu.

Iekļaujot 1. pantā šo prioritāti, Saeima nosaka skaidru signālu: valsts pati sāk ar sevi. Valdībai ir jāveido budžets, samazinot izdevumus, nevis tikai palielinot slogu uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Budžeta politikā nedrīkst būt vienvirziena kustība uz augšu: vairāk izdevumu, vairāk parādu, vairāk nodokļu.

Šī prioritāte piedāvā sabiedrībai godīgu un taisnīgu budžeta veidošanas principu. Tāpēc lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! Finanšu ministrs vasarā kādā intervijā teica, ka, sākot no 2027. un 2028. gada, publiskajam sektoram būs jāsāk taupīt, jāmodernizējas un jāsaņemas. Man rodas jautājums: kāpēc tikai tad? Kāpēc tikai pēc diviem gadiem? Kāpēc šie vārdi “taupīt”, “sakārtot”, “modernizēt” skan nākotnes formā, kad tas viss bija jāparedz jau šajā budžetā. Kur ir reāla publiskā sektora izdevumu samazināšana, kur ir drosmīgi lēmumi, nevis to atlikšana vēl par diviem gadiem.

Mēs jau šobrīd dzīvojam ar pieaugošu budžeta deficītu un pieaugošu valsts parādu. Bet valdība turpina aizņemties un tērēt, taupīt sola rīt, reformēt – parīt, bet šodien turpina tērēt kā līdz šim. Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji taupa katru dienu, un ir pēdējais laiks to darīt arī valdībai.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi, lai ir skaidrība! Šis priekšlikums, iespējams, ir viens no pēdējiem, kur mēs varam saglābt šo budžetu un sakārtot tā, lai arī mēs to varētu atbalstīt.

Es domāju, jāatgādina, kā tapa šī valdība. Tā bija kā aprēķina laulība, kur ZZS kā tāda naiva lauku meitene ieprecējās Rīgā, un sākumā viss likās labi – rozā brilles, medusmēnesis. Bet nu pēc visādiem labumiem sākās tā īstā, reālā dzīve. Nepanesami kļuva jauniegūtie progresīvie radi, tie sāka pavisam dīvaini uzvesties. Viņi centās lauku meitenei uzspiest pilsētas paradumus. Lauku meitene iespītējās, gadījās sānsolis, pat vairāki. Progresīvie radi šokā, plēš traukus. Lauku meitenes tēvam, kurš vēl aizvien dzīvo laukos, kaut kur Kurzemē, nogrieza kredītu. Un te nu mēs esam – šobrīd divu dienu garumā mēs skatāmies un cenšamies apstiprināt šīs piespiedu laulības, pirms šķiršanās un mantas dalīšanas. Un jāatzīst, ka nekas daudz jau kopā nav sadzīvots, nav sastrādāts.

Bet, ja šo priekšlikumu mēs neatbalstām, tad ar tām sekām, ar tām izmaksām, kredītu nosegšanu, kas ir tērēti, kopā dzīvojot, mums visiem būs jāsadzīvo ļoti, ļoti ilgi.

Tā ka, atbalstot šo priekšlikumu, varbūt varam pagriezt plati nedaudz atpakaļ un iekļaut sadaļu, ka valsts pārvalde ietaupa, pārskata savus tēriņus, jo mēs esam diezgan daudz kāpuši debatēt. Kaut jūs, Jaunā VIENOTĪBA, un jūsu finanšu ministrs, sakāt, ka nodokļi netiek celti, bet esam ieskicējuši, ka ļoti daudzās dažādās jomās slēpti tie tiek celti – ar šīm vinjetēm, dabas resursu nodokli un visu pārējo.

Tā ka mēs lieliski saprotam, ka šis ir pēdējais kopīgais darbs šajā laulībā, varbūt arī tāpēc koalīcijas pārstāvji nāk biežāk debatēt, jo saprot, ka tādējādi ir iespējams pavilkt ilgāk un salabināt šos abus jaunos preciniekus. Bet es domāju, ka tas nav iespējams. Nu nepieļausim tās kļūdas, lai mums pēc tam ar tām sekām nav jācīnās!

Tā ka es tiešām aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu un vēl censties sakārtot šo jautājumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Klausoties mūsu Ministru prezidenti par to, cik labs ir šis likumprojekts, par to, ka vienīgais arguments, par ko opozīcija uztraucas, ir tas, ka ir pieaugošs ārējais parāds, ka tas nekas slikts nav, ka viss ir kārtībā, ka mums ir A līmeņa kredītreitings, ka viss ir brīnišķīgi... Labi vēl, ka nesaka, ka no A– mēs tiecamies uz B+.

Es domāju, ka finanšu ministrs, īpaši premjere, var atnākt pie mūsu kolēģiem, piemēram, pie Andra Kulberga, kurš izskaidros, ko nozīmē A līmeņa kredītreitings, kā tie gradējas, kādas ir atšķirības procentos, ko mēs maksājam par šo valsts ārējo parādu procentu maksājumos un tamlīdzīgi. Ilgtermiņā tas ir ļoti slikts signāls jau nākamajam budžetam, tai skaitā valsts pārvaldē strādājošajiem. Ja šobrīd mēs neko nedarām un objektīvi nesamazinām publiskā sektora izdevumus, tad ilgtermiņā šie lēmumi būs ļoti sāpīgi... jau drīzumā.

Mēs dzirdam par to, kas notiek ar mūsu nacionālo aviokompāniju. Mēs ļoti labi saprotam, ka pie ekonomikas lejupslīdes šie kredītreitingi var tikt mainīti un procenti par parāda apkalpošanu būtiski pieaugs. Tādam maksājumam mums naudas arī var nebūt. Tāpēc APVIENOTAIS SARAKSTS visu šo budžeta kontekstu faktiski skatīja tikai un vienīgi no tāda aspekta, kā mēs varam samazināt mūsu valsts publiskos tēriņus, sākot no mazām lietām, beidzot ar lielām lietām. 193 miljoni ir potenciālais ietaupījums – tas, ko piedāvā APVIENOTAIS SARAKSTS.

Attiecīgi šāds priekšlikums, ko ir piedāvājusi kolēģe Ramona Petraviča, ir absolūti loģisks. Un šādam punktam būtu jābūt, es domāju, vēl vismaz nākamos piecos budžetos ierakstītam – ka mēs tiecamies katru gadu, gadu no gada, samazināt mūsu valsts publiskā sektora izdevumus, lai mūsu kredītreitings uzlabotos, lai procentu maksājumi būtu pēc iespējas mazāki, lai mūsu valsts ekonomikas asinsrite būtu veselīgāka.

Mēs ļoti labi saprotam... vismaz APVIENOTAIS SARAKSTS ir ciešā kontaktā ar sociālajiem partneriem – gan ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, gan ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru –, kuri ikdienā saskaras ar šo uzņēmēju noskaņojumu. Jūs varat priecāties par īslaicīgu pozitīvu prognozes izmaiņu, bet ilgtermiņā tās sekas ir pietiekami nopietnas, lai pret to izturētos ar pilnīgi citu attieksmi, nekā tas ir līdz šim. Tāpēc publiskā sektora izdevumi un to samazināšana ir visas mūsu Saeimas, visu frakciju galvenais uzdevums. Tā tam vajadzētu būt.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, šinī priekšlikumā ir ļoti svarīgs punkts – publiskā sektora tēriņu samazināšana. Un tam būtu bijis jābūt jebkura normāli domājoša, ekonomiski domājoša saimnieka, tautsaimnieka... Jo pirmais, ko tu dari, ir pārskati savus izdevumus, savu lieko... pirms aizņemies naudu. Šeit var likt priekšā vienkāršus piemērus.

Man nav skaidrs – kā tas vispār var tā turpināties?

Vienkāršs piemērs ir “Valsts nekustamie īpašumi”. Tie tika izveidoti, lai tajos konsolidētu visu ministriju nekustamo īpašumu pārraudzību. Jūs zināt, cik ministriju ir nodevušas “Valsts nekustamiem īpašumiem” savus īpašumus? Zināt, cik? Divas! Finanšu ministrija un Kultūras ministrija. Ir septiņas kapitālsabiedrības, atsevišķas, katrā eksistējošā ministrijā, kuras kā uzņēmums pārvalda savus īpašumus. Priekš kam ir “Valsts nekustamie īpašumi” radīti, ja vēl saglabājas septiņas kapitālsabiedrības? Tur vēl ir padomes, valdes, tur vēl strādā grāmatvedības, juristi, darbinieki. Tas jau cik... gadiem notiek, jo tās ir kabatiņas.

Tāpat mums ir meža resurss, kas tiek pārvaldīts. Ne jau tikai “Latvijas valsts mežiem” ir meži. Ir “Rīgas meži”, bet arī ministrijām ir. Veselības ministrijai sava meža pārvaldība, Izglītības un zinātnes ministrijai un tā tālāk.

Piemērs vēl – Regulators. Mums ir Regulators un Konkurences padome zem Ekonomikas ministrijas, teiksim, pārraudzības. Regulators un Konkurences padome Latvijā ir ar 191 darbinieku. Es paskatījos, Igaunijā ir tieši tāds pats Regulators, tieši tāda pati Konkurences padome, – kopā 59 darbinieki. Un viņi tiek galā ar siltuma tarifu daudz labāk nekā mūsējie. Mūsējiem ir vēl pieci padomes locekļi gan Konkurences padomē, gan Regulatorā. Igaunijā nav neviena. Tur vienkārši ir vadītājs, kas vada šo visu. Nav neviena padomes locekļa. Mums vēl ir 12 konsultatīvie padomes locekļi klāt. Katram ir pielikts klāt arī palīgs, apmaksāts palīgs.

Jūs saprotiet – mums ir tik daudz “tauku”, ko vēl pārskatīt, pirms iet pakaļ naudai... aizņemties. Jūs neesat to darījuši ne cik, ne arī šinī budžetā ir kaut kas tamlīdzīgs ielikts. Viss ir atstāts kaut kad uz priekšu. Mēs tagad pat no sākuma paņemsim no jums. Gribam vēl labi uzdzīvot, un tikai pēc tam tie nākošie lai nāk ar samazinājumiem. Tas ir tieši tas, ko jūs piedāvājat. Šie ir konkrētie piemēri. Lūdzu, ķerieties klāt! To varēja darīt jau vakar.

Lūdzu atbalstiet šo priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Es atbalstu esošos likuma mērķus un paskaidrošu, kāpēc. 2026. gada budžetā PROGRESĪVAJIEM prioritātes bija valsts un iedzīvotāju drošība, ienākumu nevienlīdzības mazināšana un atbalsts ģimenēm.

Būtiski bija beidzot praktiski pievērsties austrumu robežas stiprināšanai. Tai nākamā gada budžetā atvēlēti 55 miljoni eiro. Stiprāka robeža nenozīmē tikai fizisko drošību, tā nozīmē arī investīciju drošību un uzņēmēju piesaisti, kas ir svarīgi visai Latvijai, bet jo īpaši Latgalei. Tāpat paredzēts atbalsts pierobežas pašvaldībām – Ludzas, Krāslavas, Balvu, Alūksnes un Augšdaugavas novadiem. Tiem tiks piešķirti trīs miljoni eiro drošības stiprināšanai un attīstībai, piemēram, patvertnēm, skolām, infrastruktūrai. Rēzeknes novada Maltā tiks izveidota ģenerāļa Pētera Radziņa profesionālā vidusskola, kas audzinās patriotismu un sagatavos jaunus, izglītotus līderus Latvijai.

Turpinot par izglītību. Pieaugs skolu un bērnudārzu skaits, kuros mācās latgaliešu valodu. Nākamajā gadā tās jau būs vairāk nekā 55 mācību iestādes deviņās pašvaldībās. Tāpat palielināsim skolotāju algas. Tam nākamā gada budžetā papildus atvēlēti 45 miljoni eiro.

Visas Latvijas ieguvums – lielāks atbalsts ģimenēm, proti, minimālā alga palielināsies līdz 780 eiro, bet neapliekamais minimums – līdz 550 eiro. Palielināsim pabalstus jaunajiem vecākiem. Bērna piedzimšanas pabalsts pieaugs līdz 600 eiro, bērna kopšanas pabalsts – līdz 298 eiro.

Pozitīvi vērtējams arī tas, ka sabiedriskajiem medijiem Daugavpilī nākamgad taps jauna reģionālā multimediju studija. Turpināsim atbalstīt reģionālos medijus, jo to pastāvēšana ir būtiska mūsu drošībai. Protams, vajadzētu un jāturpina darīt vairāk. Reģioniem ir nepieciešami nopietni demogrāfijas un ekonomikas veicināšanas risinājumi. (Zālē troksnis.)

Šogad OECD dokumentā “Reģionu pievilcības pārskatīšana Latgales reģionā, Latvijā” rekomendē: veidot un uzlabot mājokļu pieejamību un kvalitāti, lai reģions kļūtu pievilcīgāks gan (Starpsauciens.)... es runāju par esošajiem mērķiem, kolēģi. Lūdzu, nebļaujiet uz mani, kad es runāju! (Starpsauciens.)

Es pamatoju, kādēļ neatbalstu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nesarunāties ar zāli.

L. Rasima. Lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

L. Rasima. Tātad vēlreiz OECD rekomendācijas: veidot un uzlabot mājokļu pieejamību un kvalitāti, lai reģions kļūtu pievilcīgāks gan esošajiem iedzīvotājiem, gan tiem, kurus varētu piesaistīt dzīvošanai un darbam, uzlabot uzņēmējdarbības vidi un atbalstīt investīcijas, tādējādi piesaistot gan vietējos, gan ārvalstu investorus (Zālē troksnis.), veidot jaunas darba vietas, veidot prasmju attīstības un mūžizglītības programmas reģiona iedzīvotājiem.

Visas šīs lietas Latgalei ir būtiskas, un mums pie tā jāturpina darbs. Kā secināts Latgalei veltītā konferencē “Kurp ej, pierobeža? Austrumu pierobežas reģionu attīstības vīzija 2040”, Latgalei un pierobežai ir liels potenciāls, bet tas īstenosies tikai ilgtermiņa kopīgā darbā. Ir jārada apstākļi, lai var attīstīties tādi uzņēmumi kā Līvānos esošā pasaules līmeņa optisko šķiedru ražotne. Taču pirmais solis, kolēģi, ir drošība.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 27, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 4. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Saistībā ar šo priekšlikumu vēlos nolasīt, kā izskatījās iekšzemes kopprodukta prognozes agrākajos budžetos.

2022. gada budžeta 6. pants: “Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta (faktiskajās cenās) prognoze 2022. gadam 34 022 000 000 euro apmērā.”

Kā tas izskatās šobrīd, kad ir atnākusi Siliņas valdība ar birokrātijas apkarošanu? Radīti veseli divi panti.

Tātad 2. pants noteic: “Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze 2020. gada salīdzināmajās cenās 2026. gadam 33 635 000 000 euro apmērā, 2027. gadam 34 362 000 000 euro apmērā un 2028. gadam 35 111 000 000 euro apmērā un pieauguma tempa prognoze 2026. gadam 2,1 procents, 2027. gadam 2,2 procenti un 2028. gadam 2,2 procenti. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze faktiskajās cenās 2026. gadam 43 953 000 000 euro apmērā, 2027. gadam 46 026 000 000 euro apmērā un 2028. gadam 48 154 000 000 euro apmērā un pieauguma tempa prognoze 2026. gadam 4,7 procenti, 2027. gadam 4,7 procenti un 2028. gadam 4,6 procenti.”

Tas nav viss. 3. pantā pateikts: “Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā iekšzemes kopprodukta prognoze 2020. gada salīdzināmajās cenās 2026. gadam 33 928 000 000 euro apmērā, 2027. gadam 34 529 000 000 euro apmērā un 2028. gadam 35 187 000 000 euro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa prognoze 2026. gadam 1,7 procenti, 2027. gadam 1,8 procenti un 2028. gadam 1,9 procenti.”

Ko es ar to gribu teikt? Samudžināts! Nav skaidrs, uz kādas iekšzemes kopprodukta prognozes bāzes ir veidots šis budžets, salīdzinot ar to, kā bija, piemēram, Kariņa kunga valdības laikā, kad budžetā bija ieliktas pietiekami skaidras iekšzemes kopprodukta prognozes.

Ar šo priekšlikumu es aicinu šo samudžinājumu izslēgt, atstāt tikai iekšzemes kopprodukta prognozes faktiskajās cenās. Mēs vēl padiskutēsim par procentuālo izaugsmi, bet – radīt skaidru sistēmu, uz kā tad vispār ir būvēts budžets. Nesaprotu, kāpēc ir radies šis samudžinājums – lai būtu grūtāk uztverams budžets vai kā?

Tas nav pareizi, ka ir ieliktas trīs prognozes, uz kurām ir būvēts šis budžets, salīdzinot ar to...

Sēdes vadītāja. Laiks.

J. Dombrava.... kā bija agrāk, – viena prognoze.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es, protams, atbalstīšu un aicinu par šo nobalsot “par”. Bet gribu pievērst jūsu uzmanību divām lietām.

Jau pagājušajā budžetā mums bija Eiropas Centrālās bankas un arī Centrālās statistikas pārvaldes dati, ka pēdējos piecos gados (kovida laikā un jau pirms kovida) Latvijas pārskatā uzrādītie IKP rādītāji bija viltoti. Jūs atceraties, starpība bija būtiska. Ja mēs rādām kaut kādu 1,5 procenta pieaugumu IKP, tad faktiski tas bija –2,5 vai –3,5. Un bija pielikta tabula, kā tas ir viltots pa gadiem un faktiski IKP neko nerāda.

Pateikšu dažus piemērus. Mēs varam rakstīt 2 procentus, 3 procentus, 5 procentus, bet padomājiet, kas tad ir IKP (daži varbūt nezina). Tā ir saražoto preču un pakalpojumu vērtība noteiktā laika periodā noteiktā teritorijā. Un tagad padomājiet, ja mēs dabas resursu nodokli kūdrai palielinām piecas reizes, viss – elektrības cena, transports – sadārdzinās, tad, piemēram, uz to pašu kubikmetru, ko saražojat... ja mēs gribam celt IKP sadaļu tieši kūdras ražošanā, tad parēķinām, par cik gadā palielinās pats IKP, jo viss jau paliek dārgāks. Tāpat, ja mēs sadārdzinām smilti ar dabas resursu nodokli, ja mēs sadārdzinām mālu, sadārdzinām ķieģeļus, kārniņus, – mēs sadārdzinām būvniecību. Un tur jau nebūs... Nav vajadzīgs milzīgs sadārdzinājums – divreiz vai trīsreiz... pietiek, ja jūs kādu sadaļu sadārdzināt par 5 vai 10 procentiem. Šī produkta vērtība cenā palielinās tieši par šiem pašiem 5 procentiem, un arī IKP palielināsies. Respektīvi, jūs varat ražot mazāk, teiksim, par 5 procentiem, bet sadārdzinājums ir par 10 procentiem un jums ir 5 procentu IKP pieaugums. Un tas ir pilnīgi visās jomās.

Faktiski to jau norāda daudzi ekonomisti, ka pareizāk būtu, piemēram, nevis pateikt, ka mēs esam atkal par 5 procentiem vairāk uzbūvējuši dzīvokļus (kvadrātmetros), rēķinot cenās, bet pateikt mērvienībās, cik kvadrātmetru šogad ir uzbūvēts vairāk nekā pagājušajā gadā, cik tonnu vai cik kubikmetru, vai cik tūkstošu kubikmetru kūdras esam ieguvuši. Mēs redzam, ka visu laiku vai nu stāvam uz vietas, vai samazinām ražošanu pie augoša IKP.

Tā visa jau ir fikcija. Cenas paceļam par 10–20 procentiem katru gadu un nezinām, kas būs ar degvielu, kādas sekas būs... Un šeit rakstām iekšā, ka mums milzīgi pieaugs IKP. Nu nekas tur nepieaugs! Bet uz papīra izskatīsies skaisti.

Vajag atbalstīt. Balsojam “par”!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. 4. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 51, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 5. – arī deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kā jau minēju, agrākajos budžetos bija pietiekami laba skaidrība: viena IKP prognoze, kurai ir viegli izsekot līdzi. Tagad ir uztaisīts IKP prognožu samudžinājums, un, iespējams, viens no iemesliem, kāpēc tas ir izdarīts, – lai varētu kārtējo reizi atkal uzpūst iekšzemes kopprodukta prognozi.

Minēšu faktus. Mums budžetā ir ierakstīts, ka IKP pieauguma prognoze ir paredzēta faktiskajās cenās 4,7 procenti 2026. gadā un 4,7 procenti 2027. gadā. Tas nonāk pretrunā ar neatkarīgi veiktām prognozēm par Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsmi turpmākajos gados.

Latvijas Banka prognozē, ka 2026. gadā Latvijas IKP pieaugs par 2,8 procentiem, savukārt 2027. gadā – par 3,2 procentiem. Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka 2026. gadā Latvijas IKP pieaugs par 2,2 procentiem, savukārt OECD prognozē, ka 2026. gadā Latvijas IKP pieaugs par 2,1 procentu. “Swedbank” prognozē, ka 2026. gadā Latvijas IKP pieaugs par 2,3 procentiem, savukārt 2027. gadā – par 2,5 procentiem. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka prognozē, ka 2026. gadā Latvijas IKP pieaugs par 1,9 procentiem.

Īsumā – teju visi starptautiskie apskatnieki, arī vietējie pētnieki, prognozē, ka nākamgad Latvijas iekšzemes kopprodukts varētu pieaugt, bet robežās no 2 līdz 2,8 procentiem. Finanšu ministrija ir ielikusi... ka faktiskajās cenās IKP pieaugums būs 4,7 procenti. Kāpēc tas ir izdarīts? Tāpēc, ka tiek uzpūsta bilance. Pēc tam pateiks, ka iekšzemes kopprodukts tomēr nav tik daudz pieaudzis un mums nāksies vairāk aizņemties.

Jūs vakar atbalstījāt, ka var celt aizņemšanās griestus. Rezultātā mēs nākamgad aizņemsimies nevis pusotru līdz diviem miljardiem, bet varbūt tuvāk trijiem miljardiem, tāpēc ka iekšzemes kopprodukta prognoze nebūs izpildījusies.

Esmu šajā priekšlikumā piedāvājis ielikt pietiekami konservatīvu iekšzemes kopprodukta izaugsmes apjomu, kas saskan ar dažādu starptautisko un Latvijas ekspertu viedokli: 2 procentu apmērā 2026. gadā un 2,5 procentu apmērā 2027. gadā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 51, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 6. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. (Starpsauciens.) Balsojam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par...

A. Čakša. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 51, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 7. – Ministru kabineta priekšlikums. Nosaka ikgadējo pašvaldību kopējo aizņēmumu pieļaujamo palielinājumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 8. – frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Nav atbalstīts.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Šis ir par “Latvenergo” dividenžu maksājumu ieskaitīšanu valsts budžetā. Par to mēs runājam jau vairākus gadus pēc kārtas – ka īsti godīgi tas nav. Patiesībā tas ir slēptais nodoklis, kādu mēs uzliekam iedzīvotājiem.

Vēlos jums atgādināt, ka Latvijā ir augstākās elektroenerģijas cenas. Vai patiešām laikos, kad mēs cilvēkiem sakām, ka ir jāsavelk jostas, mēs uzliekam šādu slēpto nodokli? Tajā pašā laikā valdība saka: mēs taču jums nodokļus neceļam. Ja jums nav, ko ēst... kā tur bija... ēdiet kūkas un dzeriet šampanieti. Kaut kā tā.

Uzskatu, ka šis nav pareizi un nav godīgi. Mums vajadzētu atteikties no “Latvenergo” dividenžu ieskaitīšanas valsts budžetā.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Šis ir ļoti labs priekšlikums, un man nav saprotams, kā varēja gribēt uzlikt 90 procentus. 90 procentu dividenžu maksājumu ieskaitīšana valsts kasē, budžetā – tas ir slēpts nodoklis. Ašeradena kungs apgalvo, ka nodokļi netiek celti. Šis ir konkrēts piemērs, kā “Latvenergo”, “Latvijas valsts meži” un citas kapitālsabiedrības... tas ir slēpts nodoklis.

Es izmērīju... pēdējos gados “Latvenergo” dividenžu maksājumos ieskaitīts budžetā vairāk nekā viens miljards eiro. Tas ir tieši tik, cik “Latvenergo” tikko aizņēmās obligācijās. Tieši tik. Ja jūs darāt... padomājiet, kas ir par situāciju. Jūs uzliekat padomei un valdei likumā ne tikai procentus, bet konkrētu minimālo summu (šogad tie ir 182 miljoni eiro) obligāti ieskaitīt valsts budžetā. Likums nosaka, kā viņiem uzvesties. Kāpēc, jūs domājat, “Rīgas siltuma” tarifu... “Latvenergo” negrib pārskatīt šo augsto tarifu? Kāpēc viņiem nav nekādas motivācijas to darīt? Tieši šī likuma dēļ. Jo ir interese maksimāli vairot peļņu, nevis – rīdzinieku intereses vai sabiedrības intereses. Tas ir pretēji tam, kā vajadzētu attīstīt mūsu ekonomiku.

Mums vajadzētu būt lētam resursam, lai nodokļi vairotos daudzos uzņēmumos, nevis vienā. Un šis, lūk, ir piemērs, ka, ja dividendes tiek ņemtas, tās vajadzētu novirzīt fondā un ieguldīt enerģētikā. Ir viena milzīga problēma, kuru Meļņa kungs nezina, kā atrisināt. Jūs attīstāt vēja parkus un saules parkus, kam ir jābūt pretī ieguldījumiem “Augstsprieguma tīkla” bāzes jaudās. Nav nekā. Nav nekāda plāna. Nav investīciju, nav naudas. Nav paredzēts. Lietuva, Igaunija... ir konkrēti paredzēts līdz 2035. gadam, kādas investīcijas nonāks “Augstsprieguma tīklā”, kas ir jāstiprina, lai būtu drošība, enerģētiskā drošība. Mums nav.

Jūs izslaucat šo uzņēmumu sausu, atstājot bez investīciju iespējām. Un, ja būs situācija, kad mums nepieciešams ieguldīt “Latvenergo”, piemēram, sadarbībā ar Igauniju atomattīstībā vai kur citur, vienkārši nebūs šādu iespēju, nebūs šim uzņēmumam resursu, jo tas būs aizņēmies līdz lūpai un dividendes nomaksājis līdz maksimumam.

Tāpēc šī ir bezatbildīga valsts politika, kas tikai un vienīgi samazina ekonomisko attīstību un samazina iedzīvotāju labklājību, jo no viņu kabatām tiek izņemts slēptais nodoklis.

Atbalstām, lūdzu, šo. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

 

K. Krištopans (LPV).

Dārgie kolēģi! Faktiski šī ir viena no tādām, varētu teikt, lielākajām netaisnībām, kas tiek nodarīta sabiedrībai. Paskaidrošu, kāpēc. Ir lēmējvara – atrodamies šeit – deputāti, ir izpildvara. Bet ko mēs pēc būtības darām? Mēs pēc būtības sniedzam sabiedrībai pakalpojumu, un mēs to darām par nodokļu maksātāju naudu vai aizņemoties naudu, vai šādā veidā – kad valsts kapitālsabiedrības nopelna naudu uz sabiedrības rēķina un caur dividendēm iemaksā budžetā.

Pēc būtības sanāk tā, ka mēs sabiedrībai sūtām signālu, ka mēs zinām labāk nekā viņi, ko ar to naudu darīt. Kā konkrētā valsts kapitālsabiedrība nopelna naudu? Caur rēķiniem. Rēķinus maksā sabiedrība, rēķinus maksā uzņēmēji. Un tad uzņēmējs saka: nu labi, es gribētu, lai man rēķini būtu mazāki, lai es varētu būt konkurētspējīgāks, piemēram, ar Igauniju un Lietuvu. Bet mēs kā valsts aparāts sakām: nē, nē, nē, paņemsim to naudu un ieguldīsim tur, kur vajag. Vai tā būs birokrātija vai pāļi Daugavā, vai kaut kas cits. Un tas nav taisnīgi. Tas nav taisnīgi pret sabiedrību. Valsts kapitālsabiedrībām nevajadzētu gūt tādu peļņu. Tai naudai būtu jāpaliek ekonomikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! “Latvenergo” būtu jāstrādā iedzīvotāju interesēs un jādara viss iespējamais, lai iedzīvotāji saņemtu lētāku pakalpojumu. Bet “Latvenergo” ir dots valdības uzdevums maksimāli nopelnīt. Tas nozīmē – maksimāli noplēst deviņas ādas iedzīvotājiem, cik vien ir iespējams, jo nav jau citu iespēju. Viņiem ir jāpilda tas, kas ir uzdots.

Normāla situācija būtu, ka “Latvenergo” atļautu nopelnīt tik, cik viņiem ir nepieciešams ieguldīt savā attīstībā, un ne vairāk. Jo iedzīvotājiem principā nekādas lielās izvēles nav – elektrība ir nepieciešama. No kā tad viņi var izvēlēties nopirkt? Principā “Latvenergo” ir gandrīz vai monopola stāvoklis.

Līdz ar to šis priekšlikums ir atbalstāms. Cilvēki saņemtu lētāku elektrību, lētāku pakalpojumu.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Tās summas, kuras šobrīd ar šo soli jūs gribat no kapitālsabiedrībām novirzīt budžeta lāpīšanai, pieļauju, sakrīt ar to summu, ko jūs nākamgad plānojat izmaksāt prēmijās, piemaksās un naudas balvās.

Var jau teikt, ka, šādi iztukšojot kapitālsabiedrības... līdzīgi kā mēs diskutējām vakar par aizņēmumu... ka tas ir finanšu rīks kaut kādām krīzes situācijām. Iespējams, kaut kad to var darīt, bet mēģiniet pārdot to ideju sabiedrībai vai mums – izstāstiet, kas būs ieguvums, kas ir mērķis, ko ar šiem līdzekļiem izdarīs, lai tās bažas no sabiedrībām un no kapitālsabiedrībām noņemtu. Bet šobrīd tā nav – nav pamatojuma, nav skaidrojuma, kāpēc jūs to darāt. Ir vienkārši budžeta deficīts. Budžetā ir robs, kuru vajag aizlāpīt. Paskatāmies – ā, kapitālsabiedrības labi strādā – “Latvenergo”, “Latvijas valsts meži”... Ko mums sabiedrība izdarīs, vai ne? Paņemam no viņu maciņiem.

Ja reiz jūs paši vakar teicāt, ka iestājaties par to, ka budžeta veidošana ir atklāta – jūs paskaidrojat, kādi ir mērķi –, tad šis, manuprāt, ir lielisks veids, kā to izdarīt. Nāciet izskaidrojiet, kas ir tas smalkais aprēķins, kuram mēs neesam izsekojuši, – kā valsts ar šo iegūst, un kur šie līdzekļi nonāks? Nāciet un apgāziet teoriju – ņemot vērā, ka jūs nākamgad turpināsiet maksāt naudas balvas un prēmijas –, ka šī nauda neaizies tur, jo šobrīd tieši tā sanāk, ja nauda aiziet kopējā katlā.

Kamēr jūs neesat pierādījuši pretējo, man nav pamata ticēt, ka mēs vienkārši neapēdam “Latvenergo”, “Latvijas valsts mežu” un pārējo kapitālsabiedrību līdzekļus.

Aicinu noraidīt šo.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Iztēlojieties, ja jūs būtu “Latvenergo” vadītājs, valdes priekšsēdētājs... šis budžets no uzņēmuma “Latvenergo” prasa nākamā gada dividendēs vairāk nekā 140 miljonus. Sabiedrība un uzņēmēji sagaida lētu elektroenerģiju, papildus tam jāattīsta uzņēmums, jāattīsta dažādi jauni projekti. Grozāmies, kā gribam: kādu no šīm sadaļām nebūs iespējams izpildīt. Ko mēs sagaidām no “Latvenergo” – kuru sadaļu lai viņi izpildītu?

Atceros, kad biju ekonomikas ministrs, biju reģionālajā vizītē Rojā un Mērsragā. Viesojāmies Mērsraga ostā. Es jautāju pašvaldības pārstāvjiem: kas jums tur notiek – tukšas, pamestas telpas? Viņi atbildēja: mums nav pietiekamas elektrības pieslēguma jaudas, lai attīstītos uzņēmējdarbība ostā; uzņēmēji gaida, kad kāds aizies prom vai beigs ražošanu, lai varētu attīstīt savu biznesu. Tā ir nepieņemama situācija. Un tādu vietu Latvijā ir ļoti daudz.

Ar Atveseļošanas fonda līdzekļiem mums izdevās Latvijā izbūvēt dažas jaunas līnijas. Arī šovasar bija aizbraukusi prāva delegācija, atklāja jauno pieslēgumu Mērsragā, kur arī viņiem būs šobrīd iespēja attīstīties. Bet tiešām ļoti daudz vietu Latvijā ir tādas, kur nav pietiekami pieslēgumu, lai mūsu uzņēmējdarbība varētu reģionos attīstīties un iet uz priekšu.

Šajā gadījumā ar šādu priekšlikumu mēs apturam jebkādu iespēju šos jaunos projektus, jaunas līnijas, lielus infrastruktūras objektus “Latvenergo” attīstīt. Un es domāju, ka nākotnē, ja paliks tikai šī peļņas sadale, tad ne konkurētspēju, ne normālas cenas cilvēkiem nodrošināt “Latvenergo” vienkārši nespēs. Tā ir tā izvēle, kura ir jāizdara šobrīd.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Debates par dividenžu politiku ir būtiskas un ir arī droši vien vietā šajā brīdī. Bet es vēlos vērst uzmanību uz to, ka faktiski šis priekšlikums nav izpildāms tādā formā, kādā tas ir uzrakstīts. Tur ir paredzēts novirzīt dividendes elektroenerģijas tarifam. Mums Latvijas Republikā nav elektroenerģijas tarifa. Mums ir elektroenerģijas cena. Tīkla pakalpojumu uzņēmumiem ir tarifi.

Tā ka šis ir tehnisks brāķis, kas nav izpildāms.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Formāli varētu tomēr teikt, ka arī tarifi tiek samazināti. Kāpēc? Jo ir stabila energoapgādes sistēma. Tad jau arī tarifi var būt lētāki. Tā var būt tāda vārdu spēle. Protams, ka pēc būtības pareizi, ka būtu jānovirza tā nauda “Latvenergo” attīstībai. Bet es gribu pateikt dažas lietas.

Lai ko mēs arī šeit runātu, “Latvenergo” faktiski ir novedis Latvijas ekonomiku tādā diezgan bēdīgā situācijā. Un tas sākās jau ar spekulācijām un pieslēgšanos kopējai enerģijas biržai. Kāpēc? Mēs zinām, ka “Latvenergo” meitas uzņēmums Latvijas vēja elektrostaciju būvniecību, kas pieder “Latvenergo”, šie projekti... viņi paredz līdz 2030. gadam apmēram Pļaviņu elektrostacijas jaudu apjomā uzbūvēt šos vēja parkus. Bet problēma ir tā, ka netiek būvētas bāzes enerģijas.

Tikko... mēs zinām un varam izlasīt arī internetā... Norvēģijas enerģijas ministra teikto, ka viņi vairs necietīs situāciju, ka Eiropai, Dienvideiropai, sevišķi Vācijai, nepārtraukti trūkst enerģijas un viņi izsmeļ Norvēģijas bāzes elektrostaciju jaudu, kas ir no hidroelektrostacijām. Sakarā ar to, ka gan Dānija, gan Vācija ir sacēlusi bezjēgā vēja parkus, ar katru gadu vajag arvien vairāk, jo ir anticikloni un šie zaļie brīnumi neko neražo. Un norvēģi teica, ka viņi grib atdalīties no šīs biržas, jo viņi vairs nespēj ar savām hidroelektrostacijām nepārtraukti nodrošināt, piemēram, Vācijas rūpniecības patēriņu.

Latvija atkārto visu šo pašu. Tātad tikai līdz 2030. gadam mums ir paredzēts gandrīz viens gigavats, kaut kādi 800 megavati, nepilns gigavats, kuram nav nekādas bāzes enerģijas. Mēs tikko redzējām cenu 50... maksimums... jūs redzējāt, kā lēkāja 28. novembrī... un kādas cenas ir elektrībai Latvijā pēkšņi. Uzgāja cena līdz... es redzēju... pāri par 40 centu par kilovatu, bet bija pat brīdis, kad bija 52. Kā tas var būt Latvijā, kura var saražot divarpus reižu vairāk nekā patērē? Izskaidrojiet, kā cena var uzlēkt, teiksim, līdz puseiro par kilovatu! Nu tas ir noziegums.

Ko es ar to gribu teikt? Protams, ka jābalso “par” šo priekšlikumu. Bet principā “Latvenergo” padome un valde būs jāizformē pēc 11 mēnešiem un pilnībā jāizstrādā jauna enerģētikas politika, atsakoties... un vienam no pirmajiem lēmumiem būtu jāaptur pilnīgi visi vēja parki Latvijā, lai pārbaudītu to likumīgo būvniecību, kas... pārkāpj visus iespējamos likumus. Šāda būvniecība maksās miljardu. Kāpēc “Latvenergo” aizņemas to miljardu? Nu skaidrs, ka viņi nevar uzbūvēt bez naudas neko, viņiem taču vajag to miljardu, lai kaut ko izdarītu ar tiem vēja parkiem.

Tā ka aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (LPV).

Ir jābūt diezgan lielam nekauņam, lai debatēs par tik nozīmīgu jautājumu kā slēptā nodokļa uzlikšana iedzīvotājiem atnāktu un pateiktu: nu, it kā priekšlikums jau baigi labs, bet jūs tur pateicāt – tarifs, nevis cena. Nu, kas tur ko brīnīties! Ja šis debatētājs ir Patmalnieka kungs, kas ir, kā saka, bīdītājs, OIK bīdītājs un tagad zaļā kursa bīdītājs, tad jautājumu vispār nav. (Starpsauciens.) Jūsu nekaunībai vienkārši nav ne gala, ne malas vispār absolūti.

Tā ka, Patmalnieka kungs, kauns!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Paldies opozīcijas kolēģiem, īpaši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem, par šo diskusiju. Es patiešām pievienojos daudziem izskanējušiem argumentiem. Arī publiski esmu paudis savu skepsi par šo 90 procentu valsts kapitālsabiedrību dividenžu politiku, kurā ir skaidrs, ka tas lielākais ieguvums nāk no “Latvenergo” un “Latvijas valsts mežu” dividendēm. Un patiešām tas rada ačgārnu motivāciju, tai skaitā šajos uzņēmumos strādājošajiem, nevis domāt par to, kā ģenerēt naudas plūsmu, peļņu, lai varētu savas investīciju programmas realizēt, bet domāt, kā papildināt valsts budžetu.

Šajā gadījumā es noteikti vēršos pie Valaiņa kunga attiecībā uz “Latvenergo”, pie Krauzes kunga attiecībā uz “Latvijas valsts mežiem”. Šeit ir arī “Augstsprieguma tīkla” konteksts. Šīm kapitālsabiedrībām ir jārealizē kritiski investīciju projekti Latvijas enerģētiskās drošības nostiprināšanai, mūsu starpsavienojumiem, jaudas pietiekamībai, lai mēs varam absorbēt visas šīs investīcijas, piemēram, zaļajā enerģijā. “Latvijas valsts mežiem” būtu jākalpo kā nu, faktiski mežsaimniecības nozares industriālās politikas galvenajam virzītājspēkam un katalizatoram. Tajā pašā laikā redzam, ka “Latvijas valsts mežos” uzkrāti milzīgi iepriekšējo gadu peļņas līdzekļi, kas, protams, tagad ļoti ērti tiks novirzīti valsts budžetā. Bet arī tā, manā izpratnē, ir vāja ekonomikas plānošana, vāja industriālā politika, jo šiem mūsu kritisko nozaru flagmaņiem – valsts kapitālsabiedrībām –, ja vispār tās attaisno savu eksistenci, būtu jābūt šo nozaru mugurkaulam, kas investē Latvijai kritiski svarīgajās jomās.

Līdz ar to nu diemžēl šis budžets ir veidots uz tādu pieņēmumu, ka “Latvenergo”, “Latvijas valsts mežu” un citu kapitālsabiedrību peļņa 90 procentu apmērā ieies kopbudžetā.

Bet, ejot uz priekšu, gan finanšu ministru, gan nozaru ministrus es tomēr aicinu pievērst uzmanību tam, kā šie uzņēmumi realizē savus investīciju plānus, kas Latvijai ir kritiski svarīgi, un kā viņi kalpo kā savas nozares atslēgas spēlētāji.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Nu, pats galvenais, protams, ka valsts budžeta caurumus nedrīkst lāpīt ar Latvijas cilvēku elektrības rēķiniem. Un “Latvenergo” peļņa ir jānovirza tarifu samazināšanai un enerģētikas attīstībai. Tas ir taisnīgi, ekonomiski pareizi un nepieciešams nacionālajai drošībai. Tieši augstās elektrības izmaksas šobrīd ir viens no galvenajiem iemesliem konkurētspējas kritumam, energoietilpīgu uzņēmumu slēgšanai, iedzīvotāju nespējai nomaksāt komunālos maksājumus. Nav normāli, ka valstij piederoši uzņēmumi strādā ar rekordpeļņu, bet cilvēki nevar apmaksāt rēķinus.

Uzņēmumi maksā par elektrību vairāk nekā Lietuvā vai Polijā. Un pašvaldības arī nevar atļauties uzturēt skolas un sociālos centrus. Jo tagad ir viens no tādiem priekšnosacījumiem, kāpēc mēs slēdzam skolas, jo nevaram apmaksāt komunālos rēķinus.

“Latvenergo” dividendes vispirms ir jāizmanto tarifu samazināšanai, nevis valsts tēriņiem. Un “Latvenergo” peļņa nav velti nopelnīta nauda, tā ir cilvēku pārmaksātā nauda. Dividendes nav nauda vienkārši no gaisa, tās rodas no iedzīvotāju elektrības rēķiniem, uzņēmumu izmaksām un pašvaldību komunālajiem pakalpojumiem.

Tātad, ja dividendes aiziet budžetā, tas nozīmē, ka valdība balsta valsts budžetu uz cilvēku un uzņēmumu pārmaksātām... elektrības izmaksām. Tas ir pretrunā ar godīgu un taisnīgu fiskālo politiku. Visas Eiropas valstis enerģētikas krīzē darīja vienādi – mazināja tarifu slogu, izmantojot dividendes, virspeļņu, kapitālsabiedrību ienākumus. Piemēram, Lietuva 100 procentus virspeļņas novirzīja mājsaimniecību atbalstam, Polija izmantoja valsts uzņēmumu peļņu, lai stabilizētu tarifu, Igaunija kompensēja elektrības biržas cenu. Latvija ir vienīgā, kas turpina palielināt tarifa slogu, bet “Latvenergo” peļņu izņem kā budžeta lopbarību.

Tarifu samazināšana būtu tūlītējs atbalsts cilvēkiem un ekonomikai, izmantojot dividendes kā kompensācijas mehānismu iedzīvotājiem, atbalstot uzņēmumus, tarifu griestu finansējumu... ir tūlītējs efekts un taisnīgs risinājums. Labklājības un drošības politika nav iespējama ar dārgāko elektrību Baltijā. Valdība saka – budžeta prioritātes ir drošība, demogrāfija, izglītība. Nevar veicināt drošību, ja skolām un slimnīcām ir dārgākā elektrība. Nevar stiprināt demogrāfiju, ja ģimenes maksā par elektrību vairāk, nekā var atļauties. Nevar uzlabot izglītību, ja skolas nevar samaksāt rēķinus. Tāpēc “Latvenergo” dividendes jānovirza tarifu samazināšanai tieši cilvēkiem un tieši uzņēmumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 30, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 9. – Ministru kabineta priekšlikums. Nosaka akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” ieskaitāmās dividendes.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (AS).

Lūdzu apvienot debašu laikus. Drošības pēc.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

M. Kučinskis. Cienījamie kolēģi! Priekšsēdētāja! Valdība! Cik labi, ka mums ir “Latvenergo”, un cik labi, ka mums ir “Latvijas valsts meži”! Tas nav īsti nekas unikāls, jo, ja mēs paskatāmies Latvijas vēsturi, ko visi ir mācījušies, tad sensenos laikos arī bija muiža, bija zemnieki, un tad, kad beidzās raža, tad viņiem atstāja izdzīvošanas minimumu līdz nākamajam gadam. Un pārējo tā kā savāca. Un vienmēr muižkungs ļoti prātīgi skatījās, vai neatstāj par daudz, vai nedzīvos tie zemnieki par daudz trekni. Un šis arī ir tas gadījums, kad uz otro lasījumu... jo tur pietrūka ļoti daudz kaut kādas... koalīcijas sarunās, visticamāk, tās vienošanās... vienošanās kaut kādas... nebija vairāk avotu. Uzlika tagad laukakmeņiem nodokli, bet vēl bija par maz... Un tad, protams, pieķērās “Latvijas valsts mežiem”. Ko tad īsti vajadzēja? Es nezinu, ka tikai nebūtu... Es gribu uzrunāt... Es vakar braucu mājās stundu, un klausos, pēkšņi, reklāma par to, cik... no kurienes tas brauc... cik šis budžets ir labs, kas mūs sagaida nākamajā gadā, kādus mēs tikai labumus negūsim. Tātad tā bija normāla reklāma, apmaksāta no valsts budžeta, visticamāk. Un tāpēc ir jāpieķeras arī, lai varētu aplasīt... arī “Latvijas valsts mežus”. Man tā šķiet, ka nav jau tāda gluži slaucamā govs “Latvijas valsts meži”. Gan jau arī viņiem ir sava stratēģija. Un man joprojām ir jautājums, kāpēc pat nemēģināja atpirkt no skandināvu fonda “Sodra Forest Latvia” šo mežu, kas ir ļoti ilgtspējīgs. Vienkārši... Visticamāk tāpēc, ka nebija naudas, tāpēc, ka valsts budžets agrāk tā samērīgāk bija... tur 75 procenti, tagad atstāja tikai to minimumu, kas viss ir arī nepieciešams.

Noslēgumā... visticamāk, es zinu, ka tāpat šo priekšlikumu jau visi ir atbalstījuši un tas rullēs tālāk. Bet man ienāca prātā brīnišķīgs priekšlikums nākotnei, kā mēs varētu izglābt mūsu “airBaltic”. Tas nozīmē... ja mēs apvienotu “Latvenergo”, “Latvijas valsts mežus” un “airBaltic”, tad iedomājieties, mūsu 50 lidmašīnas vienkārši lidotu jau ar minimālu peļņu, nevis ar zaudējumiem, kurus atkal, visticamāk, būtu jānāk... bet lūdzu, šis beidzamais nebija pārāk nopietns, un mēs tomēr šo “Latvijas valsts mežu” aplasīšanu un atstāšanu izdzīvošanas līmenī neatbalstīsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 41, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

A. Čakša. 10. – Ministru kabineta priekšlikums. Par valdības sektorā iekļautajām kapitālsabiedrībām, kam ir tiesības neveikt maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu ar nosacījumu, ka dividendēs izmaksājamā peļņas daļa tiek novirzīta šo kapitālsabiedrību iepriekš uzņemto saistību segšanai.

Sēdes vadītāja. Komisijā atbalstīts.

A. Čakša. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 11. – Ministru kabineta priekšlikums. Tas saistīts ar speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes vai brīvostas īpašumā, valdījumā esošo nekustamo īpašumu, kurš atrodas speciālajā ekonomiskajā zonā vai brīvostas teritorijā un kuru speciālās ekonomiskās zonas vai brīvostas pārvalde nodevusi zonas kapitālsabiedrībai vai licencētai kapitālsabiedrībai lietošanai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 12. – Ministru kabineta priekšlikums. Tas saistīts ar mērķdotāciju apjomu pašvaldībām, kas saistītas ar pašvaldību pamata un vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu, pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītību... darba samaksu pašvaldību izglītības iestādēs, bērnu no piecu gadu vecuma... darba samaksu un arī māksliniecisko kolektīvu... darba samaksu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 13. – Ministru kabineta priekšlikums. Tas saistīts ar kārtību, kā nosaka sociālo atbalstu tiem vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanā iesaistītajiem pedagogiem, kuri pašvaldību vispārējās izglītības iestādes reorganizācijas rezultātā, iespējams, ir bez darba kādu posmu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 14. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Komisijā nav atbalstīts.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, mēs no APVIENOTĀ SARAKSTA uzskatām, ka valstij ir jābūt atbildīgai finanšu disciplīnai. Un 50 procenti ir tas parāda līmenis, ko nevajadzētu pārsniegt. Kāpēc? Šeit ir labs grafiks (Rāda grafiku.), kas parāda to, ka Latvija ir topā un augstākā pozīcijā ar savu aizņēmumu. Igaunija ir stipri zemāk, Lietuva ir nedaudz zemāk zem mums, bet ir atšķirība starp šīm valstīm. Ekonomika, kāda Lietuvā, ir spējīga apkalpot šos procentus. Igaunijā arī ar daudz mazāku iedzīvotāju skaitu to var izdarīt, bet Latvijā gan tā ir problēma. Kāpēc?

Siliņas kundze pirmdienas raidījumā teica, ka mums ir A reitings, ar to reitingu viss ir kārtībā. Tieši A reitings... un tajā dienā, kad likumīgi teica, ka viss ir kārtībā, nogāzās “airBaltic” reitings. “airBaltic” reitings “airBaltic” kompānijai nozīmēja, šī nogāšanās, vienkārši 25 miljonus eiro gadā vairāk procentos nekā līdz šim. Tik vienkārši. Čiks!

Šeit ir grafiks – vienkāršs grafiks, kur ir salīdzināti šie reitingi. Igaunija ir augšā zilā ar visaugstāko reitingu, un Latvija ir ar viszemāko reitingu. Šis bija tas mirklis, ko mēs negribam sasniegt – kad reitings tāds, kur mums neaizdod naudu. Šī starpība starp sarkano līniju un zilo līniju ir divsimt miljoni eiro gadā. Tas ir tik, cik procentos ir jāpārmaksā vairāk ar negatīvāku reitingu. Mūsu iespējas nonākt zemākā reitingā ir diezgan augstas, ja mēs pietuvojamies tiem 60 procentiem. Tieši tāpēc šobrīd mums ir zems reitings. Tieši tāpēc igauņiem ir vēl zemāks... labāks reitings. Viņiem aizņēmumu apmērs ir daudz mazāks.

Ko tas nozīmē? Šī starpība procentu apkalpošanā tieši 2028., 2029., 2030. gadā nozīmēs – mēs procentos maksāsim tik, cik visa mūsu izglītības sistēma maksā. Mēs samaksāsim vienu mūsu visu izglītības sektoru gadā... atdosim ārvalstniekiem. Jūs piesaucat tās citas valstis, kurās ir augsts aizņēmums, un viņi apkalpo, un viss ir kārtībā. Jā, tā nauda, kā Amerikā, piemēram, divas trešdaļas nāk no iekšējiem resursiem, no pašas valsts iedzīvotājiem, no privātā sektora. Mums praktiski visa nauda ir no ārvalstīm. Mums vietējā nauda nepiedalās šinī parādu segšanā.

Tā ka, kolēģi, būsim atbildīgi un noteiksim to, ko jūs paši esat noteikuši savā deklarācijā – 40 procenti ir jūsu deklarācijā. Mēs piekāpjamies. Aizsardzībai vajag aizņemties 50, bet ne 60, – 60 jau ir augšējā robeža.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Paldies.

Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 41, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. Paldies.

15. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 36, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. Paldies.

16. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 37, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. Paldies.

17. – Ministru kabineta priekšlikums. Saistīts ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” īpašuma Alksnāja ielā 9 atsavināšanu, lai rezultātā iegūtos līdzekļus pēc faktisko atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas ieskaitītu valsts budžetā un tālāk atļautu Izglītības un zinātnes ministrijai apakšprogrammā “Dotācija sporta organizāciju, programmu un pasākumu atbalstam”... apropriāciju resursiem no šīs dotācijas.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, arī tiem, kas nav Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā... droši vien daudzi redzēja svētdienas raidījuma sižetu par šo stāstu, proti, ka ir paredzēts pārdot īpašumu Vecrīgā, kurā atrodas Sporta muzejs, un attiecīgi Sporta muzeju pārvietot un šo iegūto summu novirzīt sportam.

Kur ir interesantākais moments šajā? Runa ir par greznu, skaistu, vēsturisku ēku Vecrīgā, kur Izglītības un zinātnes ministrija, atbildot uz jautājumu, cik jūs par šādu ēku plānojat iekasēt, saka: “Nu piecsimt tūkstoši būtu tā kā ļoti labi.” Es domāju, nu nav jābūt nekustamo īpašumu ekspertam. Atveriet kaut vai sludinājumus, paskatieties nekustamo īpašumu vērtības. Man vienkārši liekas, ka šī ir tāda... ja tā summa tiešām ir tāda, ko jūs vēlaties iegūt, tad tā ir vienkārši afēra. Tā ir afēra, un es ar interesi vērošu, kurš būs tas, kurš iegādāsies šo īpašumu, un kā šis process notiks.

Faktiski, pirms jūs šādu soli veicat... jo kopumā jau, loģiski, ka ir jāpārskata, es arī uzskatu, ka ir ļoti daudz... arī pati Izglītības un zinātnes ministrija varētu pārskatīt savu ēku – vai viņiem ir jāatrodas tiešām Vecrīgā, greznā ēkā. Tā ka tas virziens jau ir apsverams.

Bet konkrētajā gadījumā, piemēram, vai Izglītības un zinātnes ministrija un ministres kundze, teiksim, vai var atnākt un izstāstīt, cik ir aprēķināts... Pārvietot Sporta muzeju uz to jauno vietu, vienalga, kura tā būtu no izskanējušajām – cik tas izmaksās? Tāds izvērtējums taču ir, vai ne? Jūs taču... nu pieaugušais istabā taču nerīkotos, neaprēķinot kaut ko, vai ne? Tie, kas zina muzeja krātuves pamatprincipus, zina, ka tur jābūt noteiktai temperatūrai telpā, mitrumam, mitruma regulācijai un tā tālāk. Tas nav vienkārši kaut kur iegrūst, kur pagadās, kaut kādā foajē. Nu tas taču viss ir aprēķināts, izsekots, vai ne? Nu tad varbūt sniedziet to informāciju. Nesniedziet žurnālistiem, izstāstiet mums. Citādāk vienkārši izskatās, ka Sporta muzejs tiek izsperts ārā ar skaistu lozungu, ka mēs pārskatām īpašumus, mēs iegūsim naudu, bet īstenībā pa lēto notirgosim kādam.

Tā ka, manuprāt, šī ir tāda hroniska lieta valsts pārvaldē, ka varbūt apakšā pat ir loģiska doma, bet izpildījums ir katastrofāls.

Aicinu sekot līdzi šai lietai.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā Ministru kabineta priekšlikums tika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 32, atturas – 8. Priekšlikums atbalstīts.

A. Čakša. 18. – deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Par to 3. decembrī ir saņemta atsaukuma vēstule. Līdz ar to nav balsojams. (Starpsauciens: “Nav balsojams?”) Jā, 18. nav.

19. – deputāta Jāņa Vitenberga priekšlikums par dižpasākumiem. Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. (Starpsaucieni.)

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi, varbūt esat dzirdējuši par atbalsta programmu lielu pasākumu organizēšanai. Šādi pasākumi mums Latvijā ir vajadzīgi. Tie piesaista ārvalstu tūristus, viesus, kuri, šeit dzīvojot uz vietas, silda mūsu ekonomiku. Bet ilgi ķīmiķojot un ar programmu strādājot, tā ir uztaisīta tāda, ka nevar palīdzēt nevienam.

Mums bija Sporta apakškomisijas sēde, kurā šis jautājums tika skatīts. Visi – gan nozare, gan iesaistītās puses, kuras bija atnākušas, – atzina, ka ar šo programmu nevienam palīdzēt nevar, jo kritēriji ir tādi, ka tiem nekvalificējas neviens. Pasākums drīkst notikt tikai reizi četros gados, ir jāatbrauc vismaz pieciem tūkstošiem viesu, kuriem divas naktis jāpaliek Latvijā. Prasot, vai WRC, šis rallijs, varētu kvalificēties...? Nē, nevar, jo tikai, kā jau teicu, reizi četros gados... Vai Rīgas maratons var kvalificēties? Nē, nevar, jo arī tas notiek katru gadu. Un Finanšu ministrija tā kā lepni saka: “Jā, programma ir, bet intereses no nozares, no dažādiem pasākumiem – nav.” Bet viņi norāda, ka intereses nav, jo uztaisīts siets, birokrātisks regulējums, lai viņi nevarētu kvalificēties.

Šis priekšlikums ir, lai palīdzētu reģioniem. Ja tas pat ir pasākums, kurā atbrauktu tūkstoš viesu... nu, WRC, ja uz ralliju atbrauc tūkstoš viesu un dzīvo šeit nedēļu... sastādot 10 tūkstošu cilvēknakšu, šādi pasākumi varētu notikt un varētu kvalificēties. Es runāju Sporta apakškomisijā – nu, atbalstām, mainām šos Ministru kabineta noteikumus! Tika norādīts, ka tas ir Ekonomikas ministrijas, nevis Izglītības un zinātnes ministrijas pienākums. Bet viņi to nedara.

Šis priekšlikums to atrisinātu. Tam nav fiskālas ietekmes, jo – kāda mums starpība, vai atbrauc tūkstotis, divi tūkstoši vai atbrauc 10 tūkstoši... Viņi 10 dienas dzīvo mūsu viesnīcās, ēd Latvijas restorānos, patērē dažādus mūsu produktus. Tas ir tas, ko mēs gribam šeit atvest.

Un atceramies – Eiropas čempionāts basketbolā. Visi sajūsmā viens otram pēc tam sita pa plecu, cik labi ir izdevies! Bet šādi pasākumi vairs nevarēs notikt. Gluži vienkārši ne motokross, ne WRC, ne maratons... tuvākajā laikā nav neviena pasākuma Latvijā, kurš varētu kvalificēties prasībām. Murgs kaut kāds! Ir programma uztaisīta, vēl jo vairāk – salikta kopā ar filmām. Visi lepojas – mums ir dižpasākumi... ar filmām... Kā var divas šādas atšķirīgas nozares vispār izvērtēt? Pat nevar... nevar... Man nav argumentu, kāpēc tālāk šie kritēriji netiek salaboti, jo visi saprot, ka šī programma šobrīd nestrādā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 50, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 20. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums.

Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Nav atbalstīts.

Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (AS).

Labdien! Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

R. Bergmanis. Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Man ir dotas četras minūtes, kas manā mūžā nebūt daudz ko nenozīmēs un arī jūsu mūžā varbūt daudz ko nenozīmēs, bet Ukrainas un Latvijas tautas var būt ierakstītas ar zelta burtiem. Latvijas Republikas Satversmes preambulā teikts, ka Latvijas valsts ir dibināta, lai garantētu latviešu nācijas un tās valodas pastāvēšanu. Un Latvijas identitāti veido latviskā dzīvesziņa un latviešu valoda. Nupat...

Sēdes vadītāja. Kolēģi ministri!

R. Bergmanis.... pirms mēneša... no šīs tribīnes izskanēja Ministru kabineta informatīvais ziņojums, kurā ir teikts: “Valsts valoda ir viens no svarīgākajiem resursiem sabiedrības locekļu un valsts attīstībai. Tas ir identitātes pamats gan nācijai, gan valsts nacionālajai kultūrai un valsts drošībai.” Tātad demokrātiskas valsts pastāvēšanai.

Latvijai ar Ukrainu ir kopīga iezīme – gan Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kurā oficiālā ir latviešu valoda, gan Ukraina ir vienīgā valsts pasaulē, kurā oficiālā ir ukraiņu valoda. Tamdēļ, saprotams, tieši no pašiem ir atkarīga savas valodas saglabāšana un kopšana.

Šajā ziņā mēs, Latvijas Republikas Saeimas deputāti, varam izdarīt konkrētu labu darbu, lai stiprinātu abu valstu un nāciju saites caur valodu. Mēs gribam palīdzēt Ukrainai un tās tautai. Mēs gribam ar viņiem sarunāties un gribam, lai viņi mūs saprot, lai mēs sarunātos. Mēs nevēlamies izmantot trešo valodu, kas bieži vien ir agresorvalsts valoda.

Tamdēļ priekšlikums ir par sapratni un padziļinātu valodas un kultūras izpratni latviešu un ukraiņu tautu starpā. Pirmajā lasījumā atbalstītie likumprojekta grozījumi paredz vairāk nekā 39 miljonu novirzīšanu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai. Priekšlikums, kuru šodien aizstāvu es, ir – daļu no minētās summas paredzēt konkrēti latviešu–ukraiņu un ukraiņu–latviešu valodas tulkojošās vārdnīcas izstrādāšanai.

Darbs pie projekta jau ir faktiski uzsākts. Ar Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas iniciatīvu pie viena galda ir aicināti Latvijas un Ukrainas valodnieki, kuri gatavi ieguldīt pūles un zināšanas latviešu–ukraiņu un ukraiņu–latviešu vārdnīcas izstrādē, lai tā taptu jau tuvāko gadu laikā. Paldies Mieriņas kundzei par sapratni un atbalstu.

Aicinu arī jūs, godātie kolēģi, šodien atbalstīt šo priekšlikumu un sniegt ieguldījumu minētās vārdnīcas tapšanā, atstājot faktiski mūžīgu ieguldījumu vienā no tautas un valsts pastāvēšanas pīlāriem – latviešu un ukraiņu valodas kopšanā un saglabāšanā. Aicinu šobrīd nolikt malā partiju balsošanas disciplīnu un atbalstīt šo priekšlikumu, kas neprasa papildu izdevumus, bet stiprinās latviešu un ukraiņu tautu draudzību un paliks kā mūžīga vērtība abu tautu kultūrā.

Paldies ukraiņu tautai un karavīriem, kas cīnās par Ukrainu un ukraiņu valodu un cīnās arī par Latviju un latviešu valodu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā tika uzklausīti visi argumenti un arī pretargumenti par to, ka šobrīd finansējums ir piešķirts elektroniskās vārdnīcas izstrādei, tādēļ komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – nav, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, pienācis laiks pārtraukumam!

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies seši deputāti: Česlavs Batņa, Inga Bērziņa... Ingu redzu, Raivis Dzintars, Ināra Mūrniece, Didzis Šmits un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mēs jau varam veidot statistiku. Ir divas frontes: ir tādi, kas vienmēr ir laikā, un tādi, kas vienmēr kavē. (Pauze.)

Mums vēl nav kvoruma. (Pauze.)

Kolēģi, 51 deputāts... 54. Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām izskatīt likumprojektu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”.

Turpinām izskatīt priekšlikumus. Esam izskatījuši 20 priekšlikumus. Darba kārtībā – 21.

A. Čakša. Kolēģi! 21. – frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts, bet iekļauts 23. – Ministru kabineta priekšlikumā, kas saistīts ar vardarbībā cietušo atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Frakcijas vārdā – deputāte Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA virzīja priekšlikumu nākamā gada budžetā paredzēt papildu 1,2 miljonus eiro vardarbībā cietušo upuru atbalstam. Mēs esam gandarīti, ka Ministru kabinets ir radis iespēju šim mērķim novirzīt papildu 1,8 miljonus eiro, un tas ir atspoguļots 23. priekšlikumā.

Mēs pirms kāda laika no tribīnes kaismīgi debatējām par to, ka mums visiem ir svarīga cīņa pret vardarbību. Līdz ar to mūsu pienākums ir nodrošināt, lai tie, kuri meklē praktisku palīdzību, to arī saņemtu un ka mēs pret vardarbību esam darbos, ne tikai vārdos.

Tāpēc šajā priekšlikumā paredzētie papildu līdzekļi tiks mērķēti tur, kur tas ir visvairāk nepieciešams, un varēs tikt novirzīti vairākām nozarēm – vardarbības upuru atbalstam un vardarbības apkarošanai, tai skaitā izglītības iestādēs.

Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija varēs nodrošināt iespējas izglītības iestādēm īstenot sistēmisku prevenciju pret vardarbību, stiprināt spēju efektīvi reaģēt uz vardarbības gadījumiem un nodrošināt speciālistu pieejamību. Savukārt Iekšlietu ministrijai piešķirtie līdzekļi varēs tikt novirzīti policistu apmācībām, lai varētu atpazīt vardarbības gadījumus un attiecīgi reaģēt.

Aicinu kolēģus atbalstīt 23. – Ministru kabineta priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, cīnīties pret vardarbību droši vien var dažādi. Un tad, kad mani aicina uz to JAUNĀ VIENOTĪBA, tad es padomāšu divreiz un droši vien neatbalstīšu (Starpsauciens.), jo cīnīties ar vardarbību... var arī uzrīkot to masku parādi, to, kas jums bija Doma laukumā. Un tas galīgi nav (Starpsaucieni.)... cīnīties pret vardarbību. Tā ka der aizdomāties.

Es aicinu neatbalstīt. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts. Tas ir iekļauts nākamajā – 23. – priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 22. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. (Starpsauciens.)

Es varu pastāstīt, jā, ja jūs gribat, lai es pastāstu. Bet varbūt jūs nāksiet runāt.

Patiesībā ir līdzīgs, daļēji sakrīt pēc tam ar nākamo – 23. – priekšlikumu.

Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Komisijā neatbalstīts.

A. Čakša. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Jā, paldies. Mēs esam daudz un dikti runājuši par daudzu vajadzību segšanu. Mēs jau iepriekš diskutējām par to, kā mums sporta nozarē... kam mēs ļaujam reklamēties, kam mēs neļaujam reklamēties, kad mums finansējums tam pietrūkst.

Attiecīgais APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums paredz no konkrētās budžeta izpildes procesā pārdalāmās finansējuma programmas “Valsts atbalsta programmas un citi valsts nozīmes pasākumi”... papildināt ar vienu teikumu, ka ne tikai Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku “Gaudeamus” rīkošanai, “Rail Baltica” projekta ieviešanai un citām aktivitātēm, bet arī... komats... “Latvijas sportistu dalībai augstu sasniegumu sporta pasākumos”, saglabājot turpmāko... ka “finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums, un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali”. Papildinām, ieliekam vienu teikumu par augstu sasniegumu sporta pasākumiem!

Es domāju, sporta nozarei tas ir ļoti būtiski, ka šāda opcija pastāv – Ministru kabinetam un pēc tam arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par šāda papildu finansējuma piešķiršanu lemt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 23. – Ministru...

Sēdes vadītāja. Nē, vienu mirklīti!

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 6, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 23. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts. Tajā iekļauts arī 21. – frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 24. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Dod iespēju finanšu ministram līdz 30. septembrim nepārdalītos finanšu līdzekļus apropriēt uz programmu “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 25. – Ministru kabineta priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts. Ar līdzīgu domu – finanšu ministram dod tiesības pārdalīt finanšu līdzekļus, kas nav izmantoti līdz 2026. gada 30. septembrim.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 26. – zemkopības ministra Armanda Krauzes priekšlikums. Nosaka, ka valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” īpašuma, kas ir ar kadastra numuru... 13. janvāra ielā 15 un Kalēju ielā 68, atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc faktiskās atsavināšanas ieskaitīt valsts budžetā. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts, bet iekļauts 27. – Ministru kabineta priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 27. – Ministru kabineta priekšlikums. Jau minēto īpašumu tiek ļauts atsavināt un ieskaitīt tātad... un izmantot īpašuma Republikas laukumā 2 uzturēšanai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 28. – Ministru kabineta priekšlikums. Lai ierobežotu ar atlīdzību saistītos izdevumus, noteikt, ka 2026. gadā valsts un pašvaldību institūcijās, kurās atlīdzību nosaka saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, tiek noteiktas konkrētas bāzes mēnešalgas, no kurām nevar būt pieaugumi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 29. – frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, šis priekšlikums attiecas uz to... amatpersonām kalendārā gada ietvaros izmaksāt vai neizmaksāt naudas balvas. Apstākļos, kad mums ir aizsardzība pirmajā vietā, viss ar to saistītais, nu, kādas naudas balvas? No kurienes jums tie līdzekļi? No tā divu miljardu aizņēmuma? No kurienes? Uz valsts parāda rēķina? Par ko jūs grasāties apbalvot sevi, nav skaidrs.

Aicinu atbalstīt un padzīvot dažus gadus bez naudas balvām. Nekas traks jums nenotiks. Gabals nenokritīs.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi, ja mēs valstī runājam par taupību, efektivitāti un atbildīgu rīcību ar nodokļu maksātāju līdzekļiem, tad pirmais, ar ko ir jāsāk, ir valsts pārvaldes piemērs. Nav iespējams vienā teikumā prasīt iedzīvotājiem savilkt jostas, bet nākamajā – piešķirt amatpersonām naudas balvas par it kā īpaši labu sniegumu. Tāpēc taupības apstākļos ir pilnībā jāatsakās no naudas balvu izmaksāšanas amatpersonām. Un tam ir vairāki skaidri, loģiski un sabiedrības uzticību stiprinoši iemesli.

Pirmkārt, sabiedrībai tas ir nepieņemami – balvas laikā, kad cilvēki nevar samaksāt rēķinus. Mēs dzīvojam situācijā, kad inflācija turpina spiest budžetus, seniori skaita centus zālēm, ģimenes rēķinus salīdzina ar pārtikas grozu un uzņēmēji cīnās par izdzīvošanu. Un šajā laikā valsts amatpersonām izmaksāt simtu un pat tūkstošu eiro lielas prēmijas un balvas ir morāli nepareizi.

Otrkārt, amatpersonu pienākums ir darīt savu darbu, nevis prasīt aplausus naudā. Amatpersonas saņem algu par saviem pienākumiem, un tas nav ne brīvprātīgais darbs, ne sabiedriskais darbs, ne projekts, par kuru jāpieprasa prēmijas. Un mēs te runājam par cilvēkiem, kuri jau saņem konkurētspējīgu atalgojumu, strādā stabilā, drošā valsts sektorā, bauda sociālās garantijas un ilgtspējīgu karjeru un tiek aizsargāti ar dažādiem speciāliem likumiem. Tātad jau ir samaksāts par profesionālu darbu. Naudas balvas taupības laikā kļūst par tādu īpašu privilēģiju, nevis godīgumu.

Sabiedrības uzticība valsts pārvaldei kritīs, ja netiks ierobežota prēmiju prakse, jo nodokļu sistēma balstās uz uzticību. Ja cilvēki redz, ka amatpersonas saņem balvas, iestādes pašas sevi apbalvo, tiek piešķirtas piemaksas par ļoti labu darbu, tikai sabiedrībai nez kāpēc nav pamanāms, tad tā uzticība sabrūk. Kad sabiedrība zaudē uzticību, samazinās nodokļu disciplīna un pieaug neapmierinātība, un tas skar visu valsts pārvaldi. Tieši atteikšanās no naudas balvām parādītu, ka valsts ir solidāra ar saviem cilvēkiem.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kur pazuda mūsu slavenais taupības režīms? Rekur, ir ļoti laba pozīcija, kur var ietaupīt! Ļoti labi var ietaupīt un atbalstīt, pieņemsim, Veselības ministriju, novirzīt naudu, tādā veidā samazinot rindas veselības aprūpes nozarē.

Kolēģi, es absolūti atbalstu šo priekšlikumu un aicinu arī jūs atbalstīt. Šodienas ekonomiskajos apstākļos vēl apbalvot nebūtu korekti! Jāapbalvo par kaut kādiem sasniegumiem. Ko mēs esam sasnieguši? Palielinājuši ārējo parādu? Ko mēs esam sasnieguši? Par ko? Par kādām balvām mēs runājam?

Šis, 29., priekšlikums ir par to, lai amatpersonām un darbiniekiem naudas balvas vispār netiktu izmaksātas. Šādas izmaiņas būtu solis uz priekšu, pārskatot pašreizējo motivācijas sistēmu, izmaksu ierobežojumus, kā arī tēriņus kopumā. Piedāvājuma mērķis ir skaidrs – radīt vienlīdzīgāku attieksmi pret visiem darbiniekiem un izvairīties no situācijām, kurās dažiem darbiniekiem tiek izmaksātas ievērojamas papildu summas, bet citiem ne. Šāds risinājums uzsvērtu, ka ikviena darba pienācīga novērtēšana galvenokārt notiek ar pastāvīgu algu un darba nosacījumu kvalitāti, nevis ar atsevišķām balvām, kuras nav nedz paredzamas, nedz pārskatāmas.

Komisija tomēr nolēma saglabāt esošo regulējumu – naudas balvas kalendārā gada ietvaros var tikt izmaksātas līdz 50 procentiem no mēnešalgas, izņemot Valsts drošības dienestu, kuram šāds ierobežojums netiek piemērots. Šis priekšlikums atspoguļo vēlmi saglabāt instrumentus, ar kuriem savējos var atbalstīt, vienlaikus uzsverot atbildību un pārdomātu pieeju naudas balvu izmaksai, kuru diemžēl neviens nekad nav apskatījies un par kuru neviens nekad nav sapratis, kurš tieši un par ko tieši ir saņēmis.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Kolēģi, privātajā sektorā prēmijas, naudas balvas, vienalga, sauciet, kā gribat, parasti izmaksā par labi padarītu darbu un ja to var atļauties. Šinī gadījumā ir jautājums: vai budžets ar papildu divu miljardu aizņēmumu atbilst šīm pazīmēm?

Šuvajeva kungs, jūs vienmēr saucat opozīciju tribīnē, lai izstāsta, pamato, tad nāciet un stāstiet, kāpēc šinī gadījumā... vai šobrīd mēs varam maksāt naudas balvas? Lūdzu, jums vārds... tribīnē!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es nezinu, kā paskaidrot cilvēkiem rīcību, ka valsts maksā balvas darbiniekiem laikā, kad pati nespēj nodrošināt cilvēkiem pamatpakalpojumus. Šis ir budžets, kura ietvaros valdība slēdz skolas, samazina autobusu reisus, samazina medicīnas pakalpojumu pieejamību reģionos, paaugstina nodokļus uzņēmējiem, samazina reālo pirktspēju ģimenēm. Šādā situācijā maksāt naudas balvas valsts amatpersonām līdz 50 procentiem no mēnešalgas ir gan sociāli netaisnīgi, gan amorāli.

Cilvēki dzīvo trūkumā, bet valsts aparāts sevi apbalvo. Šāda prakse grauj uzticību mums, uzticību valdībai, uzticību valstij. Kas pamato balvu piešķiršanu? Vai rindu pie ārstiem samazināšana pamato? Nē. Vai reģionu attīstība pamato? Nē. Vai efektīvāka nodokļu iekasēšana? Arī ne. Vai mazāks aparāts? Tieši pretēji – pieaug. Nav neviena objektīva kritērija, kas šodien ļautu teikt, ka valsts pārvaldē notiek kaut kas tāds, kas... būtu pelnījis 50 procentus balvās. Balvas tiek maksātas tāpēc, ka...nu, var... nevis tāpēc, ka ir pelnījis. Pēdējā gada laikā valsts iestādes izmaksā miljoniem eiro prēmijās, piemaksās un balvās, nereti bez objektīvas nepieciešamības un bez pārbaudes, kāds sabiedrībai ir... rezultāts, bet budžeta likumā prasa samērīgumu, fiskālo atbildību un pārskatāmību. Balvu sistēma šodien neatbilst nevienam no šiem principiem.

Samazinot balvas, var ietaupīt miljonus un tos novirzīt tur, kur tie tiešām ir vajadzīgi. Naudas balvas tiek maksātas tūkstošiem amatpersonu. Kopējās izmaksas veidojas lielas – vairāki miljoni gadā. Par šo naudu varētu vairāk finansēt, lai medicīnā mazinātu rindas, dot papildu atbalstu ģimenēm, nodrošināt skolām siltuma izmaksu segšanu, atbalstīt reģionu infrastruktūru.

Ir jābūt skaidram principam: vispirms cilvēkam, tikai pēc tam aparātam. Šobrīd ir otrādi. Valsts pārvaldē atalgojuma sistēmā jau ir alga, ikmēneša piemaksas, prēmijas, kompensācijas, papildu labumi, naudas balvas. Vēl viens papildu slānis, kas palielina slogu budžetam, neuzlabo pārvaldes efektivitāti un neveicina sabiedrības uzticēšanos. Ir jāsaka skaidri – balvas ir liekas un šobrīd nav attaisnojamas.

Valdība no iedzīvotājiem prasa: pacietiet cenu kāpumu, inflāciju, liek vairāk maksāt par elektrību, pieņemt pakalpojumu... paaugstināšanu. Tādēļ nav pieļaujams...

Sēdes vadītāja. Laiks.

V. Pleškāne. Lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

V. Pleškāne. Tādēļ nav pieļaujams, ka tie, kas prasa savaldību, paši saņem 50 procentu balvu no savas algas. Balvu un naudas balvu atcelšana varētu būt labs žests mūsu sabiedrībai, mūsu cilvēkiem.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Tā kā mani izsauca nākt šeit, uz tribīni, man nav problēmu nākt un debatēt par šo jautājumu. Ja šis priekšlikums tiks atbalstīts, ļoti iespējams, cietīs publiskā sektora darbinieki, kam ir zemāki ienākumi. Visticamāk, tas palielinās nevienlīdzību starp dažādām valsts iestādēm. Es saprotu, ka kopumā APVIENOTAJAM SARAKSTAM ir pilnīgi vienalga, vai nabadzība un nevienlīdzība Latvijā ir problēma, vai publiskajā sektorā pastāv nevienlīdzība starp dažādiem atalgojumiem. Diemžēl esošā sistēma ir tāda, ka visa kopējā atalgojuma sistēma Latvijā ir diezgan neskaidra. Skatoties kopumā uz jautājumu par atalgojuma fondu, arī mēs, PROGRESĪVIE, vēlējāmies, lai jautājumi par prēmijām, piemaksām, naudas balvām... lai mēs nonāktu pie risinājuma, kurš savā ziņā ir taisnīgs, jo mēs redzam, ka tas budžeta... portfelis... kas saistās ar šiem izdevumiem, ir pietiekami apjomīgs.

Ja mēs ķeramies klāt izdevumu pārskatīšanai, būtu ļoti likumsakarīgi, ļoti loģiski skatīties arī uz šāda veida izdevumiem, bet mēs nevēlamies pieļaut situāciju, ka atnestais risinājums galu galā, kā jau es minēju pirms tam, palielina nevienlīdzību starp dažādām valsts iestādēm un starp darbiniekiem, kas šajās iestādēs strādā. Diemžēl mums ir ārkārtīgi decentralizēta sistēma. Tā ir sistēma, kur bieži vien šāda veida mainīgā atalgojuma daļa – piemaksas, prēmijas, naudas balvas – tiek izmantota, lai kompensētu zemās algas vienā vai otrā amatā. Un tas nav pareizi.

Tāpēc arī PROGRESĪVIE visās šajās sarunās rosināja gan Valsts kanceleju, gan Finanšu ministriju gatavot risinājumu, kas tik tiešām paredzētu samazinājumu šajā atalgojuma fondā kopumā, šajās konkrētajās kategorijās, bet darītu to taisnīgi, lai nebūtu situācija, ka ciestu darbinieki, kuriem ir zemāks atalgojums. Diemžēl mēs nenonācām pie šāda risinājuma.

Bet nu ko, kolēģi! Nākamgad jau sāksies priekšvēlēšanu kampaņa. Aicinu katram partijā ieguldīt resursus, lai mēs katrs varētu sagatavot savu piedāvājumu, kādai ir jābūt atalgojuma sistēmai publiskajā pārvaldē. Ir pilnīgi leģitīmi Saeimas deputātiem šeit nākt diskutēt par šo jautājumu. Tā ir nopietna problēma. Esošā sistēma, kā jau pirms tam minēju, nav optimāla. Piedāvājam risinājumus, ņemot vērā šos faktorus, kurus es šeit minēju, nevis vienkārši pasakām: atceļam naudas balvas, atceļam prēmijas, un tas visu atrisinās.

APVIENOTAJAM SARAKSTAM kopumā patīk nākt ar risinājumiem, ar kuriem pasaka: atcelsim kaut kādus... likvidēsim 10 procentus amatu, likvidēsim 10 miljonus precēm, pakalpojumiem... un tā tālāk. Un ir pilnīgi vienalga, ko tas praktiski nozīmē. Par to nav nekāda viedokļa. Atnāksim ar kaut kādu virsrakstu, pēc tam jau valsts pārvalde pati tiks galā ar visām tām sekām.

Tas nav politiski atbildīgi. Nāciet un pamatojiet! Ņemot vērā šos faktorus, vai šāda veida risinājums šajā gadījumā tik tiešām samazinātu nevienlīdzību starp valsts iestādes darbiniekiem? Ja jūs varat, paskaidrojiet to Saeimas deputātiem: nē, šis risinājums būs kvalitatīvs. Manuprāt, jūs nevarat.

Populistiski izsaukt mani tribīnē un tad teikt... pēc tam aizmugurē smieties... kā kaut kādā vidusskolā... to jūs mākat.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Premjerministre! Ministri! Kolēģi! Kolēģi PROGRESĪVIE, nejauksim divas lietas! Publisko sektoru (pedagogus, policistus, ugunsdzēsējus) un amatpersonas. Tās ir divas dažādas kategorijas. Jūs samazināt līdzekļus privātskolām, lai varētu kompensēt algas publiskajā sektorā strādājošajiem. Neesmu redzējusi, ka jūs nāktu ar ierosinājumu, ka parlamentārie sekretāri nevar apvienot... kopā ar pašvaldību deputātiem, kaut arī parlamentārajam sekretāram atalgojums ir 84 tūkstoši gadā. Ir parlamentārie sekretāri (es atkārtošu), kuriem, uzdodot komisijā jautājumu, lai viņi pamato... savu nozari... viņi saka: es neatbildēšu, uz mani šis jautājums neattiecas. Nav neviens nācis atteikties.

Būsim godīgi, ja paskatās sarakstu, zemāk atalgotās ierēdniecības personas netiek atalgotas, kur nu vēl ar tādu – 50 procentu! – atalgojumu. Tad, kad saka, ka vajag paaugstināt vienu pabalstu vientuļajam pensionāram, kuram nav ne bērnu, ne radu, neviena, jūs izliekaties, ka tādas problēmas nav, un tad paši, īsti neorientējoties, sakāt, ka par jums smiesies. Nē, par cilvēkiem, kuriem nav izpratnes, nesmejas.

Ir nožēlojami, ka valsti vada cilvēki, kas nespēj atšķirt amatpersonas no publiskām personām. Jūs veidojat šo politiku un sakāt: jūs nevarat nodrošināt. Kur tad palika tas restarts 4×4? Tas bija tikai uzsaukums. Kur tad ir ģimenes? Kur ir atbalsts? Nav! Toties prēmijas – laipni lūdzam! Ne bērniem, ne ģimenēm atbalsta nav, bet augstākajām amatpersonām ir. Un iepazīstieties, kurš šai valstī ir amatpersona!

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tad, kad cilvēkiem pietrūkst līdzekļu, kad viņi savelk jostas, lai varētu uzturēt aizsardzības budžetu, jūs sakāt, ka tomēr kāds ir vienlīdzīgāks un viņam pienākas vairāk. Paskatieties acīs policistiem, skolotājiem, bibliotekāriem, zemākā līmeņa darbiniekiem, apkalpojošajam personālam, nevis augstākajām amatpersonām, kurām jau ir augsts atalgojums. Esiet godīgi pret saviem vēlētājiem!

Neatbalstu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Kolēģi, vidusskolas līmenis vai, nezinu, kāds līmenis, bet, Šuvajeva kungs, jūs veidojat jau trešo budžetu. Trīs gadus pēc kārtas mēs runājam par to, ka ienākumi nespēj tikt līdzi valsts budžeta izdevumiem. Vai šogad ir cita situācija nekā bija pagājušogad vai aizpagājušogad? Un šinī gadījumā... jūs šo problēmu nespējat atrisināt.

Es jums pateikšu priekšā. Jūs valdībā sēžat amatu dēļ, jo astoņi deputāti un trīs ministri ir gana ērti, labi apmaksāti amati. Ietekmes jums nav nekādas. Galvenais ir noturēties valdībā, kaut vai visi striķi trūkst, kaut vai jums pār galvu nāk, nezinu, lielas sūdu kaudzes... un tā tālāk. Galvenais ir sēdēt. Sēdiet! (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim. Nav.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Šis, 29., priekšlikums, kur “amatpersonām naudas balvas netiek izmaksātas”, ir identisks 30. priekšlikumam, kuru es esmu iesniegusi. Tā kā tika uzsāktas debates par šo, es atnācu runāt arī pie šī priekšlikuma, jo tas ir identisks.

Pavisam vienkārši. Šogad debates par taupības pasākumiem, par izdevumu pārvērtēšanu sākumā bija ļoti kaismīgas, ieinteresētas. Arī viens no koalīcijas partneriem parakstīja memorandu ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, un uzņēmēji teica: mēs iesim palīgā, darīsim. Diemžēl tas izvērtās ne tik labi, kā bija cerēts. Tāpēc gan šis priekšlikums, gan arī turpmākie šajā sadaļā piedāvātie priekšlikumi, kurus es arī esmu iesniegusi, ir sagatavoti, pamatojoties uz Latvijas Darba devēju konfederācijas kā ietekmīgākās un lielākās darba devēju organizācijas Latvijā paustajām gan bažām, gan priekšlikumiem likumprojektam, kurus viņi bija izsūtījuši visām frakcijām, arī JAUNAJAI VIENOTĪBAI, PROGRESĪVAJIEM, droši vien arī ZZS frakcijai. Šis priekšlikums, ja mēs to īstenotu jau no 2026. gada, ļautu papildus iegūt citām vajadzībām vai drošības izdevumu segšanai, kā Darba devēju konfederācija to bija iecerējusi, 10 miljonus eiro.

Pirms vairākiem gadiem normatīvajā regulējumā tika īstenota atalgojuma reforma jeb pārmaiņas. Toreiz daudzas opozīcijas partijas pārmeta, ka tas tiek darīts, jo neko nevajagot mainīt un vispār pieaugums valsts sektorā nav vajadzīgs. Bija arī iestrādāti vienlīdzības kritēriji, nosacījumi, kā jāpieaug atalgojumam. Bet diemžēl ne iepriekš, ne šobrīd... ne arī pēdējo divu gadu laikā valstij... vai valsts finanšu speciālistiem, ekspertiem, Finanšu ministrijai nav izdevies radīt šo sistēmiskās pieejas... rīcību visu ministriju vienlīdzīgai finansēšanai. Vēl aizvien ir bagātās un trūcīgās jeb abižotās ministrijas. Tāpēc arī PROGRESĪVIE satraucas par nevienlīdzību amatpersonu starpā. Es arī viņus saprotu. Tā ir realitāte. Divu gadu laikā nav izdevies neko uzlabot. Bet nez kāpēc jūs nemaz nesatrauc tā nevienlīdzība, kuru, pieņemot šo budžetu, palielināsiet starp ģimenēm, kurām nav bērnu, un ģimenēm, kurās aug bērni... apgādājamie. Tas jūs nesatrauc.

Šobrīd šī nevienlīdzība starp ministrijām ir jūsu rokās. Divu gadu laikā jūs varējāt to novērst, un tad tādas nebūtu. Bet jūs sakāt, ka nedrīkst radīt nevienlīdzību starp amatpersonām. Tad dariet to – noņemiet nevienlīdzību. Bet naudas balvas nav nevienlīdzības mazināšanas instruments. Tām ir pavisam citi mērķi.

Tātad, es vēlreiz saku, – 10 miljoni. Jau no nākamā gada neizmaksājam naudas balvas un būs 10 miljoni citām vajadzībām, tai skaitā nevienlīdzības mazināšanai ģimenēm ar bērniem!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts. Bet mēs uzklausījām Valsts kanceleju, un arī nākamie priekšlikumi, kas ir saistīti ar šo jautājumu... komisija ir sagatavojusi vēstuli Valsts kancelejai par sistēmas pārskatīšanu. Jā, tur ir daudzas lietas, kas ir jāskata. Diemžēl man jāpiekrīt tam, ko teica Šuvajeva kungs, – tur ir ļoti daudz neatbilstību.

Balsosim, ja?

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. priekšlikumu! (Starpsaucieni.) 29. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 30, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. Kā jau minēju, 30. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. (Starpsauciens.) Komisijā netika atbalstīts.

Balsojam!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 33, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 31. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Noteic, ka amatpersonām kalendāra gada ietvaros var izmaksāt naudas balvu līdz 50 procentiem no mēnešalgas. Ierobežojums neattiecas uz valsts drošības iestādēs strādājošajiem. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 34, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Čakša. 32. – frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Nav atbalstīts.

A. Čakša. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

 

L. Liepiņa (LPV).

Nē, nu ideja jau ir tā pati, tikai iepriekšējā pantā bija balva, šinī priekšlikumā – 77. pantā ir piemaksa. Nākamajā pantā būs prēmija. Un tad, kad jūs veselam cilvēkam mēģināt pateikt: nē, nē, mēs nekādas balvas... viņi jums saka tā: mēs nekādas balvas sev neizmaksāsim. Viņi domā: okay, viņi paliek tikai pie algas. Ā, nē, balvas netiek izmaksātas, bet prēmijas un piemaksas tiek.

Tas, par ko uzņēmēji šogad runāja... vajadzētu padomāt kaut kā kreatīvāk – kādus vēl papildu labumus jūs noteiksiet tanī brīdī, kad jūs atteiksieties no balvām, prēmijām un piemaksām. Bet pēc būtības šis ir, lai atteiktos arī no piemaksām.

Tā ka aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Šis priekšlikums paredz atteikties no piemaksām, jo faktiski tās tiek izmantotas, lai panāktu lielāku samaksu par pamatdarbu. Tāda ir prakse, un tā tas notiek. Atalgojuma reforma valsts pārvaldē tika īstenota ar virsrakstu, lai tā vairs nebūtu. Diemžēl norādītos miljonus acīmredzot turpina izmantot tāpat. Varbūt ir dažas ministrijas, kas ir mazinājušas šo sadaļu un ielikušas reālajā ikdienas atalgojumā arī piemaksas, bet ir tādas, kas... acīmredzot šis ir labs instruments, kā brīvi, elastīgi to mainīt un piemaksāt, nodrošinot lielāku atalgojumu tiem darbiniekiem, kam tas... labākajā gadījumā... ir vajadzīgs vai vienkārši... vienādi.

Šobrīd šis piemaksas apmērs nedrīkst pārsniegt 30 procentus no amatpersonai noteiktās mēnešalgas. Reāli tas nozīmē – arī katru mēnesi var piemaksāt 30 procentus. Un ir institūcijas, kur tas notiek.

Ja to sāktu piemērot jau no 2026. gada, fiskālā ietekme orientējoši būtu 20 miljoni gadā. Pieskaitām iepriekšējiem 10 miljoniem – kopumā tie būtu jau 30 miljoni.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Ļoti labs priekšlikums. Priekšlikums vietā. Šī gada jūlijā premjere nāca ar ziņu... aicināja visas ministrijas atteikties no prēmijām un naudas balvām, jo tā nav laba prakse šajos apstākļos. Ir jāietaupa, izdevumi jāsamazina. Pavērtējot situāciju, pēc publiskajiem datiem... tajā laikā tika izmaksāti 300 tūkstoši gan prēmijās, gan naudas balvās. Kā jums liekas, kas pēc šī paziņojuma augustā notika? (Starpsauciens: “Visi bija priecīgi!”)

Nē. Bija priecīgi, ļoti priecīgi īstenībā, jā... un – bams! – milzīgs lēciens: gan piemaksas, gan naudas balvas 1,6 miljonu apmērā. Premjere labāk nebūtu aicinājusi, jo tāds lēciens – no 300 tūkstošiem uz 1,6 miljoniem!

Jūs jautāsiet – kas ir līderi? Es varu iztēloties situāciju... Ārlietu ministrijā notiek kaut kāda darbība, ministre Braže ar savu komandu... pēkšņi viņai kāds pasaka: “Baiba! Evika tikko “izgājusi” ar ziņu, ka piemaksas jāsamazina.” Kādas piemaksas?! Bams! Ārlietu ministrija ir līdere piemaksās.

Siliņas kundzi neklausās pat viņas partijas biedri... tās ministrijas. Acīmredzot piedāvājums ir izgāzies, pašas kolēģi to nav ņēmuši vērā, tādēļ arī JAUNĀS VIENOTĪBAS kolēģiem... jo ministri jūs neklausa, neklausa arī premjeri... ir iespēja atbalstīt šo priekšlikumu, un situācija būs labota.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 30, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 33. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Par pašvaldību institūciju un darbinieku atlīdzības noteikumiem.

Sēdes vadītāja. Komisijā nav atbalstīts.

A. Čakša. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 32, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 34. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Runā par piemaksām, piemaksu par virsstundu darbu, kas tiek noteikta 75 procentu apmērā, un nosaka konkrētās grupas, kam tas ir piemērojams un kam nav. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 35. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Par ilgstošajām vakancēm vienmēr ir bijusi diskusija, un valsts pārvalde ir apzinājusies, ka tās jāsamazina. Kaut kas arī tiek mazināts. Bet šis priekšlikums paredz, ka no 1. janvāra faktiski ir jāuzskaita visas vakances, kas ilgstoši vai ne tik ilgstoši – vienu, divus, trīs mēnešus vai jau sešus mēnešus – ir izsludinātas.

Ja ir vairāk nekā sešus mēnešus, tad amata vietu skaitu nosaka atbilstoši iestāžu sniegtajiem datiem atlīdzības sistēmā un ilgstošās vakances faktiski vairs netiek ieplānotas budžetā, bet tiek atstāta 30 procentu norma, kas dod elastību, ja, iespējams, vajadzētu kādu vakanci uzturēt, atjaunot.

Protams, ir uzskaitītas vakances, kuras šajās ilgstošajās vakancēs neietilpst. Nu, nevar iestādes vadītāja, ja tiešām gadījies, ka tā ir ilgstoša vakance, amata vietu likvidēt, bet visas pārējās likvidējam. Šī paredzētā pasākuma orientējoša fiskālā ietekme – 68 miljoni.

Aicinu atbalstīt.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 32, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 36. – Ministru kabineta priekšlikums. Noteic, ka arī pašvaldību institūcijās netiek palielināts amata vietu skaits, izņemot tās amata vietas, kas nepieciešamas, ieviešot modeli “Programma skolā”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 37. – Ministru kabineta priekšlikums. Saistīts ar amatu sarakstiem, kas ir par vakantajām vietām sešu mēnešu kontekstā, bet neattiecas uz amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Līgai Rasnačai.

L. Rasnača (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Es kopumā atbalstu: ja vakance ir sešus mēnešus un ilgāk, ir ļoti labi, ka tā tiek saīsināta. Tai pašā laikā es atbalstu arī izņēmumu, kas attiecas uz valsts sociālās aprūpes centriem, jo sociālās aprūpes centros ir ļoti liels darbinieku trūkums, ļoti grūti atrast atbilstošas kvalifikācijas darbinieku.

Tāpēc aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 38. – frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ priekšlikums. Par amatpersonu darbību un tās rezultātu novērtējumu... kad neizmaksā prēmiju. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Mans aicinājums: šo pantu papildināt ar vārdiem “2025. gada un”, lai nesanāktu tā, ka, atsakoties no prēmijām 2026. gadā, tiktu izmaksātas prēmijas arī par iepriekšējo periodu, kas ir 2025. gads.

Tā ka lūdzu atbalstīt. Prēmijas nav pelnītas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Nu nevajag kaunu zaudēt! Ministrijās cilvēkiem nav, ko ēst, viņi bērniem nevar nopirkt pienu, mācību grāmatas...

Skatos ministriju valsts sekretāru vietnieku papildu mēnešalgām saņemto atlīdzību kopsummā šī gada astoņos mēnešos. Nevis ministram vai valsts sekretāram, bet valsts sekretāra vietniekam. Finanšu ministrijā – 79 993. (Nu, pat rolsroisu nevar nopirkt par to naudu.) Ekonomikas ministrijā – 68 918, Iekšlietu ministrijā – 62 673, Ārlietu ministrijā – 47 000, Zemkopības ministrijā – 33 000. Es visu nesaukšu. Nezinu, kāpēc ir apdalīta Kultūras ministrija – tikai 10 000... pastarīšiem. Tieslietu ministrijā – 12 000. Izglītības un zinātnes ministrijā – 12 000. Tie ir galīgie nabagi.

Nevajadzētu skaust cilvēkiem – lai taču viņiem dzīvojas labi. Tā ka domāju, tomēr jāpalīdz nabaga ministriem, citādi – ko mēs darīsim, ja viņi aizies no darba sakarā ar maziem ienākumiem? Mēs paliksim pilnīgi par bārenīšiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 34, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 39. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Līdzīgs. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 34, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 40. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Saistīts ar kapitālsabiedrību atalgojuma noteikšanu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 49, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 41. – zemkopības ministra Armanda Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 42. – Ministru kabineta priekšlikums. Līdzīgs tam, ko piedāvāja zemkopības ministrs Armands Krauze. Saistīts ar kapitālsabiedrību atalgojuma noteikšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 43. – deputāta Kristapa Krištopana priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Šis priekšlikums dod tiesības finanšu ministram dzēst Ventspils brīvostai izsniegto aizdevumu 14 700 000 eiro apmērā.

Mēs esam sastapušies ar situāciju, kas prasa atbildīgu un drosmīgu valsts rīcību. Ventspils brīvostas stāvoklis nav tikai vietēja līmeņa problēma, tas ir valsts ekonomikas, tautsaimniecības un reģionālās attīstības jautājums. Pēdējā laikā ir publiski paziņots, ka Ventspils brīvosta ir nonākusi maksātnespējas stāvoklī. Kā tā ir sanācis, ja iepriekšējās desmitgadēs Ventspils brīvosta bija investīciju un attīstības vieta, tika būvēti termināļi, piestātnes, pievedceļi, kravu laukumi, rūpniecības ēkas? Šajās investīcijās tika ieguldīti gan privātie, gan publiskie līdzekļi. Ar valsts atbalstu un infrastruktūras attīstību šī osta tika padarīta par vienu no konkurētspējīgākajām Baltijas ostām. Līdz 2019. gadam investīcijās tika ieguldīts miljards.

No 2019. gada osta pārgāja valsts apsaimniekošanā. Kā tā sanāca, ka ar to pašu brīdi kravu apgrozījums samazinājās? Ja iepriekš tas bija līdz 20 miljoniem tonnu gadā, tad nokrita uz 8 miljoniem tonnu gadā. Un ne jau sankciju dēļ, bet valsts nemākulīgās saimniekošanas dēļ. Tādējādi ostas pašreizējā pārvaldība vairs nespēj segt savas saistības, jo strādāja ar zaudējumiem, līdz ar to valsts šo ostu noveda līdz maksātnespējai.

Pašvaldība nevar uzņemties atbildību par to, ko ir izputinājusi valsts, jo pašvaldība kopš 2020. gada nav piedalījusies nevienā lēmuma pieņemšanā. Tā ir valsts atbildība.

Gribu teikt, ka mēs nevaram pamest šo ostu likteņa varā. Mēs nevaram ļaut, ka viss, kas ir ieguldīts, vienkārši sabrūk. Ventspils brīvosta ir ne tikai Ventspils pilsētas, bet valsts interese. Ostas teritorija ir plaša, nozīmīga, stratēģiska. Tā ir daļa no valsts transporta un loģistikas infrastruktūras.

Visi iepriekšējie ieguldījumi... ja neatbalstīsim tagad, mēs...

Sēdes vadītāja. Laiks.

R. Petraviča.... pazaudēsim visu, kas tur ir investēts. (Starpsaucieni: “Laiks!”)

Lūdzu, apvienojiet laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, apvienojiet debašu laikus.

R. Petraviča. Iespējas atjaunot vairs nebūs. Ja nenorakstīs šo parādu, tad mēs riskējam ar totālu sabrukumu.

Ja ostas pārvaldība un iekārtas tiek pamestas vai likvidētas, tad vairs nav, ko atjaunot. Valstij ir jāuzņemas atbildība tagad, jo tā ir vistīrākā valsts atbildība. Vēršos pie visiem Kurzemes deputātiem, īpaši pie deputātiem, kuri ir ievēlēti no Ventspils. Tā ir valsts atbildība, un šis parāds arī valstij ir jādzēš. To nedrīkst pārlikt uz pašvaldības pleciem.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. priekšlikumu! (Starpsauciens.) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 35, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 44. – Ministru kabineta priekšlikums. Atļauj finanšu ministram izsniegt valsts aizdevumus Latvijas lielo ostu pārvaldēm (Rīgas brīvostas pārvaldei, Ventspils brīvostas pārvaldei un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei) kredītiestāžu izsniegto būvniecības kredītu pārkreditēšanai. Atļauj tātad pārkreditēt un pēc tam Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā piecu dienu laikā iegūt apstiprinājumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 45. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Par... Ilze pati pastāstīs.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Tā kā visiem patīk, īpaši Finanšu ministrijai, horizontālie griešanas pasākumi, šis ir ļoti gaumīgs un simpātisks priekšlikums, kā patīk ierēdņiem.

Visām valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums preču un pakalpojumu izdevumus 2026. gadā samazināt par 5 procentiem salīdzinājumā ar 2025. gada budžeta bāzes līmeni. Tātad nevis ar 2025. gada izpildi, bet bāzes līmeni, ko jūs varat apskatīties iepriekšējā gada budžeta rādītājos un šī gada startā.

Pieci procenti – izklausās ļoti maz, bet, ja rūpīgi izdara (5 procentus visi var samazināt, padomājot par taupību, kaut ko izdarot efektīvāk, no kaut kā atsakoties, sameklējot brīvajā tirgū lētāku pakalpojumu), tas kopā budžetam varētu dot aptuveni 100 miljonu eiro ietaupījumu. Simts miljonu, un tikai 5 procenti – padomājiet! Ļoti labs pasākums. Simpātisks, vienkārši īstenojams.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Paldies Indriksones kundzei.

Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 35, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 46. – deputātes Viktorijas Pleškānes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paskaidrošu, par ko ir priekšlikums. Priekšlikums ir par to, Šuvajeva kungs, lai Ministru kabinets izstrādā normatīvos aktus valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmas pārskatīšanai. Tas, ko jūs teicāt, sākam darīt – uzņemties atbildību un pārskatīt sistēmu.

Jūs teicāt, ka iepriekšējie priekšlikumi nebija vietā, nedrīkst tā darīt. Ņemam un darām tagad. Kāpēc ne? Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmas pārskatīšana ir kritiski svarīgs solis. Var sākt jau tagad, lai veicinātu uzticību valsts pārvaldei, nodrošinātu efektīvu nodokļu maksātāju līdzekļu izmantošanu. Piedāvātais likumprojekta grozījums paredz, ka Ministru kabinetam jāizstrādā normatīvie akti, kas paredz pārskatīt šo atlīdzības sistēmu. Šuvajeva kungs, vietā, man liekas. Jābalso “par”.

Pašreizējā atlīdzības sistēma nereti izraisa, kā mēs jau teicām, sabiedrības neapmierinātību un neuzticību. Pārskatot šo sistēmu, nobalsojot “par” šo priekšlikumu, iespējams nodrošināt, ka amatpersonu un darbinieku algas atbilst viņu pienākumiem un ieguldījumam. Pareizi? Pareizi. (Zālē troksnis.)

Līdzīgas reformas ir īstenotas daudzās valstīs, piemēram, Igaunijā, kur digitālā pārvaldība ir palīdzējusi...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mazliet klusāk!

 

V. Pleškāne.... ir palīdzējusi optimizēt valsts sektora uzdevumus un atlīdzību. Latvijai ir jāseko šim piemēram, lai samazinātu izdevumus un veicinātu resursu efektīvu izmantošanu.

Vitenberga kungs teica, ka jūlijā bija iniciatīva par atalgojuma likvidēšanu... ne atalgojuma, bet piemaksu likvidēšanu. Nē, Vitenberga kungs, jau pagājušogad budžeta paketē es sniedzu līdzīgu priekšlikumu, lai samazinātu... vai pārskatītu šo sistēmu. Neviens to neapstiprināja, neviens to neņēma vērā... vēlreiz atkārtošu... šajā budžetā.

Kad mēs pacēlām un izdiskutējām šo svarīgo jautājumu... varam darīt jau tagad. Nekādas fiskālas ietekmes nav. Vienkārši pieņemam lēmumu, ka no šīs dienas pārskatīsim sistēmu. Kāpēc ne? Domāju, ka jūs nobalsosiet “par”. Pareizi? Lai sāktu strādāt. A kāpēc ne? Tagadējā sistēma rada haosu, nevienlīdzību... kā jau teicu, nav pārskatāma... un sabiedrības uzticības zudumu.

Ja mēs skatīsim vēl dziļāk – atlīdzība ir jāsaņem par rezultātu, nevis par faktu, ka cilvēks strādā valsts sektorā. Tātad kvalitātes uzlabošana, budžeta efektīva izmantošana. Piemaksas un prēmijas nereti kļuvušas par regulāru algu daļu, nevis izņēmuma situāciju. Ierēdņi, amatpersonas saprot, ka vienkārši viņiem pienākas, un sistēma kļūst neefektīva.

Sēdes vadītāja. Laiks.

V. Pleškāne. Lūdzu apvienot...

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

V. Pleškāne. Piemaksas un prēmijas amatpersonām kļuva neefektīvas, jo viņi uzskata, ka tā ir algas daļa, ka viņiem jāsaņem par to... ne par to, ka sasniegti kaut kādi rezultāti, kā es jau teicu, – kaut kādas rindas pie ārstiem samazinātas vai vēl kaut kas... nē, vienkārši viņiem jāsaņem.

Tāpēc tagadējā sistēma nav pareiza, nav efektīva. Sākam pārskatīt to jau tagad. Dodam Ministru kabinetam uzdevumu, lai viņi pārskata šo sistēmu. Viss vienkārši.

Lūdzu, atbalstiet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 28, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 47. – deputātes Viktorijas Pleškānes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Vēršos pie PROGRESĪVAJIEM, kuri izlasīja OECD pētījumu un piedalījās forumā “Kurp ej, pierobeža? Austrumu pierobežas reģionu attīstības vīzija 2040”.

Šis priekšlikums nebija izdomāts no gaisa vai izzīsts no pirksta, tas balstīts OECD pētījumā, kas bija forumā “Kurp ej, pierobeža?”, kurš notika pie mums, Saeimā. Tas bija saskaņots arī ar uzņēmējiem un paredz to, ka Latgalei ir nepieciešama jaunu speciālistu piesaiste un noturēšana. Latgalē jābūt atsevišķai programmai, tāda programma jāizveido tieši Latgalē.

Latgalē ir strukturāla un ilgstoša speciālistu aizplūšanas problēma. Latgale šobrīd ir reģions ar zemāko atalgojumu Latvijā, visstraujāko jauniešu emigrāciju, viszemāko augsti kvalificētu speciālistu īpatsvaru, viszemāko investīciju apjomu, vājāko mājokļu pieejamību, vislielāko attālumu līdz pakalpojumiem. Un šī situācija netiek risināta. Reģions zaudē spēju nodrošināt skolotājus, mediķus, inženierus, sociālos darbiniekus un citus kritiski nepieciešamos speciālistus.

Valsts gadiem ir runājusi par reģiona attīstību, bet attīstības instrumentu diemžēl nav. Valsts gadiem runājusi, bet nav darījusi. Esošie valsts atbalsta mehānismi nestrādā Latgales realitātē. Pastāv valsts atbalsta rīki jaunajiem speciālistiem, bet tie nav piesaistīti konkrētam reģionam. Tie neatspoguļo zemās algas Latgalē, nekonkurē ar Rīgu vai Pierīgu, kur jaunietis pēc studijām saņem par 30–70 procentiem lielāku algu. Tie nekompensē ievērojami augstākas dzīves izmaksas, kas rodas transporta, mājokļa un pakalpojumu nepieejamības dēļ. Latgalei ir nepieciešami instrumenti, kas ir pielāgoti reģiona specifikai, nevis vispārīgiem valsts vidējiem rādītājiem.

Šis piedāvātais risinājums – samazināt darba devēju totālo slogu... par 50 procentiem jaunajiem speciālistiem pirmajā gadā – rada jaudu uzņēmumiem pieņemt darbā jaunus cilvēkus, motivāciju jaunajiem izvēlēties Latgali, nevis emigrēt, iespēju jaunietim saņemt konkurētspējīgu neto algu. Tas ir stimulējošs mehānisms, ko jau izmanto vairākas ES dalībvalstis, lai atdzīvinātu ekonomiku un atdzīvinātu vājāku reģionu.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, kurš tieši skar Latgali un kurš...

Sēdes vadītāja. Laiks.

V. Pleškāne. Varat apvienot...?

Sēdes vadītāja. Jums jau bija apvienots.

V. Pleškāne. Ā... kurš nākotnē (Starpsaucieni.)...

Sēdes vadītāja. Bija jau apvienots! (Starpsauciens: “Kāds laiks? Ļaujiet runāt!”)

V. Pleškāne.... nākotnē varēs piesaistīt jauniešus Latgalei, apmācīt viņus tur un atstāt... lai viņi nebrauktu prom.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 30, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 48. – deputātes Viktorijas Pleškānes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Priekšlikuma būtība – izveidot mērķētu valsts programmu, kas kompensē elektroenerģijas izmaksas uzņēmumiem Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā un Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā, lai saglabātu darba vietas, uzņēmējdarbību reģionā.

Latgale ir vienīgais Latvijas reģions, kurā speciālā ekonomiskā zona ir nevis luksa instruments, bet izveidota, lai palīdzētu uzņēmējiem un investīciju piesaistei. Latgales SEZ un Rēzeknes SEZ ir projekti investoru piesaistei un pamats tam, lai reģionā būtu gan rūpnīcas, gan eksports, gan labi apmaksātas darba vietas. Bez konkurētspējīgiem elektrības tarifiem šie uzņēmumi nevar jau izdzīvot, jo to elektroenerģijas izmaksu struktūra bieži veido 30–50 procentus no kopējām izmaksām. Ja šie uzņēmumi tiks aiztaisīti, Latgale zaudēs ne tikai darba vietas, bet veselas nozares.

Enerģijas cenas Latvijā ir augstākas nekā konkurentiem, un tās iznīcina Latgales eksportspēju. Latgales uzņēmumi konkurē ar Lietuvu, Igauniju, Poliju, Čehiju, Slovākiju. Šajās valstīs enerģijas cenas rūpniecībā ir līdz 40 procentiem zemākas, jo viņiem jau sen darbojas nacionālās kompensāciju programmas, ES atļautais energoietilpīgo lietotāju atbalsts, elektroenerģijas akcīzes samazinājumi. Latvijā šāda atbalsta nav. Regulāri Latgales uzņēmumu... un katru saražoto tonnu... zaudē konkurētspēju tikai elektroenerģijas dēļ.

Un, ziniet, pēdējā ziņa no Eiropas Komisijas, ka mums jāsamazina gan tarifi vai... gan arī nodokļi uz elektroenerģiju... varam tieši pielāgot šeit, tieši izmantot Latgales un Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā. Bet bez valsts atbalsta Latgales SEZ un Rēzeknes SEZ zaudē jēgu. Investori aizies, jo blakus mums ir valstis, kuras piedāvā labāku vidi, lai izveidotu uzņēmumus. Ja elektroenerģijas izmaksas kļūtu neprognozējamas... vai kā ir... investori izvēlas tiešām Kauņu, blakus Viļņu, Šauļus, Belostoku Polijā. Latgale jau tagad ir migrācijas līdere. Un mums daži investori atsakās būvēt šeit ražošanas... jo šeit lielas izmaksas – darba devēja izmaksas, elektroenerģijas izmaksas... un šis instruments palīdzētu gan visai Latgalei, gan visai Latvijai attīstīt gan ražošanu, gan... mūsu Latgales un Latvijas attīstību.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Paldies. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 38, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. Paldies.

Nākamais ir 49. – Ministru kabineta priekšlikums. Tas vairāk tehniski precizē konkrētās pielikuma pozīcijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 50. – Ministru kabineta priekšlikums. Tas nosaka, kā rīkoties situācijā, ja ir priekšlikumi ar negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, finansiālo bilanci. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 51. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas ir saistīts ar priekšlikumu sakārtošanu budžeta klasifikācijas secībā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 52. – Ministru kabineta priekšlikums. Tas saistīts ar mērķdotāciju pašvaldībām... saistībā ar speciālo izglītības iestāžu dotāciju... kas ietver sevī pašvaldību uzskaitījumu un naudas summas, kas par to tiek saņemtas, tātad 489 688 074 eiro. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 53. priekšlikums arī par dotāciju. Mērķdotācija pašvaldībām interešu izglītības programmu nodrošināšanai... pedagogu daļēja atalgojuma saņemšanai... kur pavisam kopā visās pašvaldībās 38 787 201 eiro. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. Nākamais – 54. – Ministru kabineta priekšlikums. Par mērķdotāciju pašvaldībām – pašvaldību speciālo pirmsskolas iestāžu pedagogu atalgojumam – 73 627 777 eiro. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. Un tekstuālās daļas pēdējais – 55. – Ministru kabineta priekšlikums. Tas nosaka mērķdotāciju pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanai un pedagogu atalgojumam –, kas sevī ietver 70 378 116 eiro. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. Līdz ar to tekstuālā daļa ir izskatīta. Tālāk es došu vārdu kolēģei Aivai.

Sēdes vadītāja. 56. priekšlikums. (Pauze.)

A. Vīksna (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādāsim dinamiski, ātri, produktīvi tālāk.

56. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Tātad īsumā, kamēr gatavojas... Visām budžeta programmām, apakšprogrammām, izņemot Aizsardzības ministriju un Iekšlietu ministriju, budžeta izdevumu koda – preces, pakalpojumi un kapitālie izdevumi... samazinājums ir par 10 procentiem.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, piedāvājam izmaksu samazinājumu – pirms aizņemšanās izdarīt mājasdarbu – samazināt izdevumus. Un šis priekšlikums konkrēti nozīmē to, ka mēs piedāvājam par 10 procentiem samazināt valsts iepirkumus. 10 procenti... to var izdarīt jebkurš uzņēmējs, pārskatot savas vajadzības. Nav runas par to, ka mēs kādus kritiskos jautājumus skartu. Tas ir pārskatīt valsts iepirkumus. Tas nav par drošības jautājumiem, tas nav par aizsardzības jautājumiem, tas ir tieši par iepirkumiem, kas īpaši parādās decembra mēnesī. Tāda slimība – decembra slimība –, ko mēs redzam jau cik gadus, kas iet uz priekšu ģeometriskā progresijā.

Jebkurš privātais uzņēmējs dara to pirmo – pārskata savas vajadzības, kas ir aizgājušas par tālu. Un valsts to var izdarīt tieši tāpat – 10 procenti. Nebūt nav grūtākais algoritms. Un te ir ļoti būtisks ietaupījums, ko mēs varam... precēs, komandējumos, pētījumos un dažādos citos... pildspalvu un citos iepirkumos, ko veic katra ministrija, katra valsts iestāde.

Mēs specifiski norādām – bez Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas jautājumiem, bet visās pārējās.

Tāpēc, lūdzu, atbalstām šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Andris jau pateica būtību, bet man liekas svarīgi atcerēties, ka Latvijas publisko iepirkumu apjoms ir 5,4 miljardi. Milzīga summa. Un uz šādu aicinājumu – gan šo, gan to, ko bija iesniegusi Indriksones kundze – atbilde no Ministru kabineta bija tāda, ka nevar jau samazināt tos publiskos iepirkumus, jo, ziniet, tur ir “airBaltic”... nē, “Rail Baltica”, tur tika piesaukta ātrās palīdzības degviela, robeža un tādas... izvilkti tādi ķirsīši, par kuriem saprot, ka nebūs pretargumentu.

Bet jūs aizmirstat paskatīties vienu elementāru lietu, ka, teiksim, Lietuvā publisko iepirkumu apjoms pret IKP ir stipri, stipri mazāks nekā Latvijā. Un arī viņiem ir ātrās palīdzības degviela, arī viņi būvē “Rail Baltica”, arī viņi stiprina robežas. Tāpēc tas nav attaisnojums.

Līdz ar to šis ir leģitīms priekšlikums samazināt publiskos iepirkumus un to apjomu un darīt to jau nākamgad.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! APVIENOTAIS SARAKSTS ir iesniedzis šādu priekšlikumu, tāpēc ka šis priekšlikums ir simbolisks un tas definē, kāda veida politiku īsteno mūsu valsts. Jo līdz šim ir bijis tā, ka, sākoties kovida laikam, kad sākās filozofija – naudas ir tik daudz kā nekad, ļoti daudz naudas –, faktiskais izpildījums bija šo naudu ražot caur parādu, ražot, veidot valsts parādu, audzēt to un bez bēdām finansēt visu iespējamo, kas tajā brīdī ir nepieciešams. Sākoties Ukrainas karam, parādījās neizbēgami jauna realitāte un prioritāte – Latvijas valsts drošība. To vienkārši nevarēja ignorēt, un tas joprojām ir, manuprāt, pat vēl aktuālāk, nekā Ukrainas karam sākoties, kas nozīmē to, ka ir jābūt radikālai politikas maiņai un prioritātes ir jāizvērtē, samazinot finansējumu tām lietām, kur var varbūt to izdarīt, atļauties to darīt, un palielinot drošības sektorā, kur ir akūta vajadzība.

Šobrīd ir daļēji palielināts drošības sektorā, bet uz vēl lielāka valsts parāda rēķina, un nekas netiek mazināts tur, kur mums būtu jābūt samazinājumam. Tas nozīmē, ka mēs savu politiku veidojam nestabilu. Ir pazudis līdzsvars. Valda Dombrovska grāmatā – kā valsts tika izvilkta no krīzes – šie principi ir sabradāti, tie vairs nestrādā. Un rezultātā mēs pārskatāmā periodā nonāksim līdz situācijai, kur nu jau, visticamāk, citi, ne jau Valdis Dombrovskis, ķersies pie konsolidācijas, krīzes menedžmenta un valsts glābšanas no bankrota. Aplis būs noslēdzies, būs noiets etaps.

Tāpēc APVIENOTAIS SARAKSTS neiesniedza praktiski nevienu priekšlikumu par izdevumu palielināšanu, izņemot aizsardzībai – 5 procenti. Viss pārējais ir vērsts uz mūsu izdevumu samazināšanu.

Un, balsojot par šo konkrēto priekšlikumu, proti, iepirkumu samazināšanu, tēriņu samazināšanu valsts iepirkumos, jūs principā balsojat vai nu par vienu politiku, kas ir beidzot sākt revidēt valsts izdevumus, sākt domāt ar veselo saprātu un radīt līdzsvaru budžetēšanā un valsts finansēšanā... vai mēs turpinām iegriezt to ballīti vēl trakākā gaisotnē, kur pēc tam saplēstie trauki un izdemolētās telpas kādam citam būs jāvāc jau citos apmēros.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Īsi, kolēģi! Par 10 procentiem samazināt ministriju iepirkumus, izņemot, kā jau minēja, ar drošību saistītos jautājumus. Tie dotu 123 394 000 eiro ietaupījumu valsts budžetā.

Vēl jo vairāk, kolēģi, ir skaidrs uzstādījums no valdības, no parlamenta, ka tāda darbība jāveic. Jūs redzētu, kā visās ministrijās šis darbs arī notiktu. Jā, jūs vairs neredzētu decembra beigās... aptuveni 50 procentus no ikgadējiem valsts IT iepirkumiem decembrī, jūs neredzētu vairs tādas uzpūstas tāmes ar programmām, kuras nereti daudzi pat neizmanto un kuras pēc tam sasaistīt ar citu nozaru ministrijām vai iestādēm nevar, tāpēc ka atslēgas neder, ir jāpārprogrammē... Un atkal jauni miljonu miljoni iepirkumos.

Jūs neredzētu mārketingu. Iespējams, mēs mazāk klausītos pa radio – cik šis budžets ir skaists un cik budžets labs – apmaksātas Finanšu ministrijas reklāmas. Daudz ko nāktos pārvērtēt – vai ir jābrauc komandējumos delegācijām ar astoņiem vai septiņiem cilvēkiem, kur labākajā gadījumā viens pārstāvis aizbrauc un pasaka pilnīgi absolūti tukšu runu. Mazāk mēs brauktu un tērētu naudu tur, kur tā nebūtu jātērē.

Lietišķi, konstruktīvi, skaidri pateikt, ka mēs samazinām šos iepirkumus par 10 procentiem, un šo ietaupīto naudu novirzīt tur, kur tā mums šobrīd ir visvairāk vajadzīga. To var izdarīt tikai un vienīgi ar skaidru un dzelžainu politisko apņemšanos, pretējā gadījumā ierēdniecība nāks un katru jūsu argumentu vienkārši noliks gar zemi un pateiks, ka to nevar, to nevar, to nevar, to nevar. Ja redzēs, ka ir skaidra apņemšanās, visu var izdarīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 35, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 57. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, kā jau iepriekš minējām, atbildīga valsts politika ir turēt parādu grožos – 50 procenti no IKP. Igaunijai tas ne tuvu nav tik, tas ir puse no šī. Lietuvai, kam ir daudz lielāka ekonomika, arīdzan ir zem mūsu rādītājiem. Gan Igaunija, gan Lietuva ir spējīgas nosegt savus procentu maksājumus. Latvija to vairs nevar pavilkt. Mēs redzam, cik tas izmaksā. Mēs redzam, cik tas ir nedroši pret mūsu drošību. Ja jūs šo saucat par drošības budžetu, tad droši ir arī domāt par mūsu valsts ekonomiku un spēju aizņemties un apmaksāt mūsu procentu maksājumus. Tas ir par 10 procentiem vairāk, nekā jūsu deklarācijā ielikts.

Tad šobrīd sanāk, ka jūs ignorējat vienu no savas valdības deklarācijas būtiskākajiem punktiem, ko jūs – visi koalīcijas partneri – apņēmāties. Kā tas sanāk? Jūs ar vienu deklarācijas punktu slānāt ZZS, bet šo, kas ir visnopietnākais no valsts drošības viedokļa, ekonomiski jūs ignorējat. Tas ir normāli pārkāpt... Jūs pat neliekat 40, jūs liekat jau 60. Lūdzu, paskaidrojiet mums šeit! Es uzskatu, ka mums, visiem parlamentāriešiem, ir jāsaka: valdība, jūs tik vaļīgi uzvesties nevarat, mums ir vajadzīga ilgtermiņa ekonomiskā drošība. Tāpēc šim punktam ir jāpaliek – 50 procenti un ne vairāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 57. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 35, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 58. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Tātad es runāšu tikai vienu reizi, bet es runāšu šoreiz par nopietno, tādēļ ka šis ir tikai centrālajam aparātam štata samazinājums par 10 procentiem, prēmijas un balvas nevis no 2027., bet no 2026. gada. Es gribu teikt, ka valdības rīcība zināmā mērā, gatavojot šo budžetu, arvien vairāk atgādina strausu fermu. Problēmas ir visiem redzamas, skaidras un skaļas, bet tās tiek konsekventi ignorētas, it kā, galvu smiltīs ierokot, tās pašas no sevis pazustu. Tikmēr atlīdzību fonda pieaugums un prēmiju kārtība liecina par kaut ko citu.

Un šie skaitļi nebūs mani, bet gan Fiskālās disciplīnas padomes pārskatā tikko... 2025. gadā, kā mēs atceramies, būtu ierobežots atlīdzības fonda pieaugums 2,6, bet šī gada 10 mēnešos atlīdzības izdevumi pieauguši par 6,7, oktobrī – viens... par 9,5. Tātad pieaugums teju 3,5 reizes lielāks, nekā valdība pati noteikusi. Un strausa stratēģija... Ja mēs neskatāmies skaitļos, to it kā nav. Un arī, esot Finanšu ministrijā, Valsts kase gribēja iebilst, un skatoties, atlasot visu, sanāca arī 5,2 – divreiz vairāk. Arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kad bija Valsts kontrole... nevis Valsts kontrole, bet Valsts kanceleja... tad arī liecināja, ka, atbildot uz jautājumu... nezināja pat atbildes.

Tātad vienkārši secinājām, ka funkcijas ir jāpārskata. Un šajā gadījumā nevarētu būt tā, ka vispirms mēs cilvēkus... un piemeklējam funkcijas, bet būtu jāiet no otras puses – ir funkcijas, un tām ir cilvēki un atalgojums. Protams, var piekrist Kronberga kungam, ka par darbu ir jāsamaksā, bet tanī pašā laikā ir jāskatās, kādas funkcijas notiek. Deviņdesmito gadu funkcijas vairs nav nepieciešamas. Ir 21. gadsimts, un ir funkcijas, kuras nāks klāt... ar attiecīgu atalgojumu. Bet tas, ka mēs prēmijas un balvas... plānojam tikai no 2027. gada, man šķiet, nav pieņemami.

Mēs sakām sabiedrībai – savelciet, jāsaka tā, jostas... nevar vairs pārtiku iegādāties... tā, kā grib sabiedrība... bet mēs gribam dzīvot tieši tāpat. Un šajā gadījumā es gribētu teikt, ka Valsts kancelejai būtu jābūt ar mugurkaulu. Ir lietas, kas ir jāsakārto, un jāpasaka “tā būs”, nevis jālokās un jādara tā, kā ieteiks ierēdņi. Un savā ziņā ir jāsaka – tas tomēr nav fiskāli atbildīgi.

Vienu minūtīti pielieciet klāt, jo es vienu reizi runāšu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Vīksna. Līdz ar to tas nozīmē, ka šī... jābūt ļoti gudrai, atbildīgai attieksmei, jo tas ir uzticības jautājums. Mums ir jārāda, ka mēs ar nodokļu maksātāju naudu rīkojamies efektīvi, prātīgi, 10 reizes nomērām, vai mēs tur rīkosimies, un tikai tad darām.

Mēs nevaram iziet no otras... liekam sev visu un pasakām sabiedrībai: piedodiet, mums vajag vairāk... Tādēļ mēs frakcijā šo priekšlikumu atbalstījām, bet komisijā to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Budžeta pieņemšanas procesam ir ārkārtīgi liela nozīme un jēga varas attiecībās ar sabiedrību un ne tikai, arī pozīcijas attiecībās ar opozīciju. Jo galu galā Saeima ir augstākais lēmējorgāns šai valstī, vienīgais, kuram ir mandāts no sabiedrības.

Tāpēc, lai gan Kronvaldu Atis šeit ir devis vārdu “Saeima” ar galveno domu, ka mēs saejam kopā, pēc būtības tas ir parlaments – no franču valodas parler, kas nozīmē ‘runāt’. Un es gribētu, lai šeit, tribīnē, kāpj runāt Latvijas Republikas Ministru prezidente un finanšu ministrs un izstāsta, pirmkārt, sabiedrībai, otrkārt, opozīcijai, kāpēc šobrīd valstī realizētā politika ir diametrāli pretējā virzienā tai pašai “bībelei”, ko sarakstījuši šīs partijas vadošie cilvēki. (Starpsaucieni.) Kāpēc... Kāpēc šobrīd skaitās pareiza šāda politika – valsts dzīšana bankrotā? (Starpsauciens.) Kāpēc ir pareiza šāda politika – nemazināt birokrātiskos izdevumus? Šis ir tas priekšlikums, kur mēs parādām – par 10 procentiem šobrīd mazināt izdevumus ierēdniecībai. Kāpēc nekas no tā netiek atbalstīts? Tā vietā mēs audzējam parādu uz parāda un vadām mūsu valsti līdz nestabilam stāvoklim.

Protams, var domāt, ka pēc mums kaut vai ūdens plūdi. Nākamajā gadā Saeimas vēlēšanas, nāks nākamie, nu tad lai viņi risina! Bet tad kāpēc jūsu “bībele” gadiem ir bijusi fiskālā disciplīna, disciplinēta budžeta vešana, no finanšu viedokļa atbildīga politika, un šodien šis vienkārši ir tukšs papīrs, kas izmetams miskastē? Atnāciet, lūdzu, un parlamenta augstākajās tradīcijās parlez! Runājiet par šo un izskaidrojiet gan sabiedrībai, gan opozīcijai!

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 58. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 33, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 59. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Attiecīgais priekšlikums paredz likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju. Funkcijas un uzdevumus nodot atpakaļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, šobrīd dēvētai kā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, enerģētikas sadaļu – Ekonomikas ministrijai, un faktiski Klimata un enerģētikas ministrijas centrālo aparātu likvidējam. Ietaupījums, kolēģi, 8 862 611 eiro. Gandrīz deviņi miljoni eiro.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Svilānam.

A. Svilāns (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Es atļaušos atgādināt vienu būtisku Klimata un enerģētikas ministrijas radīšanas stāsta fona aspektu. Vēl vairākus gadus pirms tam es vadīju Dabas aizsardzības pārvaldi, un mums pietiekami regulāri visi valsts pārvaldē strādājošie tika sistemātiski kaunināti, ka viņi ir par daudz, ka viņi ir gandrīz lieki, ka viņi gandrīz vai ir liekēži, ka valsts pārvalde ir jāsamazina par 6–7 procentiem. Tad no tiem pašiem politiķiem, kuri aicināja samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu, 2022. gadā nāca pārsteigums, proti, veselas jaunas – Klimata un enerģētikas – ministrijas radīšana, kuras centrālais aparāts vien nodokļu maksātājiem izmaksā vairāk nekā astoņus miljonus eiro. Šis pilnīgi noteikti nav pārmetums Meļņa kungam. Runa ir par sistēmu.

APVIENOTAIS SARAKSTS piedāvā likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju – šo mākslīgo jaunveidojumu, atdot atpakaļ funkcijas Ekonomikas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, līdz ar to ietaupot budžetā vairāk nekā astoņus miljonus, kurus novirzīt valsts parāda un budžeta deficīta mazināšanai.

Kolēģi, mēs bārstām lozungus tāpat kā pirms 2022. gada. Mēs bārstām lozungus par labu pārvaldību, godprātību, labāko risinājumu, kompetenci un atbildību pret valsti un tās iedzīvotājiem. Bet, vērojot praksi... Atvainojiet, bet laiku pa laikam nāk prātā joks par psihiatrisko klīniku, kurā tas pacients, kurš no rīta pirmais uzvelk balto halātu, tajā dienā ir arī dakteris un, ja ļoti vajag, dabū arī atsevišķu palātu. Augošais valsts parāds un budžeta deficīts ir rezultāti šai problēmai, kuras pamatā ir politiskās elites pašpietiekamība un arogance.

Aicinu atbalstīt APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Kolēģi, lūdzu, palieciet savās vietās, jo iepriekšējās reizes bija tā, ka troksnī daži nedzirdēja savus uzvārdus un nācās pēc tam papīrus kārtot ar Prezidiju.

Tātad, cienījamie kolēģi! Česlavs Batņa... nav, Artūrs Butāns... ir, vai ne? Raivis Dzintars... nav, Jānis Grasbergs... nav, Uģis Mitrevics? Uģis Mitrevics... ir, Ināra Mūrniece... neredzu, Didzis Šmits... nav un Edgars Zelderis... nav.

Lai jums veiksmīgi!

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, sākam sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”.

Turpinām izskatīt priekšlikumus.

Esam izskatījuši 58. Šobrīd skatām 59. priekšlikumu ar debatēm.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai. (Zālē troksnis.)

Kolēģi deputāti, lūdzu, mazliet klusāk!

Paldies.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi deputāti! Tātad priekšlikums – ģeniālais priekšlikums par KEM likvidēšanu un sadalīšanu starp divām citām ministrijām. Žēl, ka nav Kulberga kunga šeit, jo man gribējās uz viņu tā paskatīties un jautāt: “Un tu, Brut, arī piekrīti tam?”

Kāpēc tā? Es domāju, ka tie, kas darbojas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, neļaus man samelot, jo šobrīd viena no aktīvākajām ministrijām, kurai visvairāk likumprojektu... un ļoti sarežģītu likumprojektu, kuri pilnīgi jāraksta no nulles, ir tieši KEM. Un man tiešām jāapbrīno... un jāsaka ministram, ka ir ļoti veiksmīga komanda savākta, kas spēj uzņemties atbildību, arī sitienus, visu iespējamo, bet iet uz priekšu.

Es piekrītu – joma ir ļoti sarežģīta. Joma ļoti ilgi bija atstāta novārtā tieši tad, kad tā daļa, kas attiecas uz enerģētiku, bija Ekonomikas ministrijā. Un šobrīd mēs – cik? – laikam trīs gadus mēģinām darīt, ko var, mēģinām sakārtot nozari, lai tirgus dalībnieki vispār saprastu, ap ko tā lieta enerģētikā grozās.

Līdz ar to mana pirmā tēze – būtu absurds likvidēt ministriju, kas tiešām strādā, kas strādā efektīvi, kurai, protams, ir kļūdas, kurai ir arī novilcinājumi, kura šodien, kā dzirdējām... par dabas resursu nodokli varētu teikt, ka tā nevajadzēja darīt. Bet es saprotu, ka arī ministram un ministrijas komandai ir politiskais spiediens, pret kuru ir grūti turēties pretī.

Bet nekādā ziņā, pirmkārt, nedrīkst likvidēt ministriju, kas tiešām strādā. Otrkārt, atdot enerģētikas sektoru Ekonomikas ministrijai – tas būtu absurds, jo jūs zināt, ka Ekonomikas ministrija reāli ir “Latvenergo” akciju turētāja. Man no pieredzes liekas, ka Ekonomikas ministrija vienmēr ļoti rūpējas par “Latvenergo” labsajūtu tirgū. Man šķiet, kādreiz citas nozares uzņēmēji... spēlētāji paliek novārtā. Līdz ar to KEM enerģētikas sektoru atdot ministrijai, kurā ir šis lielais flagmanis, lielais spēlētājs... nu, es nezinu, kas tad notiks tālāk ar nozari. Tas ir absurds.

Par VARAM... pievienošanu VARAM. Diemžēl nav Čudara kunga, bet man jāsaka, ka VARAM, manā ieskatā, šobrīd ir ļoti vāja ministrija. Mēs gaidām, gaidām kādus likumprojektus, bet neko tur dižu sagaidīt nevar. Un tas, kas nāk, ir totāli jāpārlabo, jālabo, jārunā ar tirgus dalībniekiem. Nevar saprast, vai tiešām visi labākie speciālisti ir aizgājuši uz KEM un nav īsti palicis, kam rakstīt likumprojektus. Bet... jā, tas ir par to. Tātad pievienot VARAM – arī tas būtu absurds.

Tātad pirmais – netraucēsim KEM strādāt, lai KEM strādā. Bet otra tēze, ko es gribēju pateikt, es pilnīgi piekrītu, ka mums beidzot ir jāvirzās uz mazu, efektīvu valsts pārvaldi. Tiešām valsts ir maza...

 

Sēdes vadītāja. Laiks.

Vai vēlaties apvienot?

S. Ābrama. Pievienojiet, lūdzu...!

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

 

S. Ābrama. Ir jāvirzās uz mazu, efektīvu valsts pārvaldi un tad droši vien jāizvērtē mazlietiņ citādi, ko kam pievienot. Jo, piemēram, arī vide ir KEM pārziņā, daba ir VARAM pārziņā. Nu, loģiku tur ir grūti saprast brīžiem. Ja būtu runa, ko kam pievienot, es teiktu, ka, visticamāk, VARAM jāpievieno KEM. (Daži deputāti aplaudē.) Paldies.

Jā, un atkal man gribētos, kaut šeit būt premjere un finanšu ministrs. Ir jāskatās nopietnas strukturālas pārmaiņas valsts pārvaldē. Iestāžu mums ir stipri par daudz. Iestādes ir mazas, tajās ir problēmas ar kapacitāti. Iestādēm trūkst speciālistu – gan ekonomikas analītiķu, gan datu zinātnieku. Mums ir beidzot tas jādara. Un droši vien no tām, es nezinu, cik tur... ap simtu iestādēm ir jāveido kaut kāda kompaktāka pārvalde.

Tā ka par restrukturizāciju – jā, ministriju pārskatīšanu – jā, bet par KEM likvidēšanu un sadalīšanu...

Sēdes vadītāja. Laiks.

S. Ābrama. Nekādā ziņā es neatbalstu un aicinu jūs arī neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

 

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis laikam ir pilnmēness joks. Bet tas bija joks arī tad, kad jūs, APVIENOTAIS SARAKST, pirmo reizi nācāt klajā ar šo ideju. Atceroties, kā tika izveidota KEM, kā jūs savulaik šeit pat, Saeimā, mēģinājāt ministra biedra institūtu ieviest. Amatus nespējāt pietiekami daudz saģenerēt, lai visiem būtu. Bijāt šajā koalīcijā, līdz ar to visi līdzatbildīgi un solidāri uzņēmāties atbildību par šo ministriju.

Mēs, PROGRESĪVIE, no pirmās dienas atbalstījām KEM izveidi un darbu. Neatbalstījām, protams, ministru biedrus. Tajā pašā laikā Putras kungam pietiek bezkaunības teikt, ka PROGRESĪVIE turas pie amatiem. Nē, ar amatiem vai bez amatiem mēs stāvēsim par savām vērtībām, nevis hameleoniski pielāgosimies politiskajiem vējiem un situācijai.

Bet tagad par KEM. Es pilnībā piekrītu tam, ko tikko teica Ābramas kundze. Vērojot KEM darbību un rīcību Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, es varu teikt, ka tā ir visčaklākā no piecām ministrijām jomās, kuras ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārraudzībā. Es noteikti uzskatu, ka tā ir visefektīvāk strādājošā ZZS pārraudzībā esošā ministrija ar ļoti spēcīgu ierēdniecību. Patiešām daudzas ministrijas varētu mācīties no pieredzes un kvalitātes, un grādiem, kuri ir KEM vadībā, bet arī patiešām tas darbs, kas ir izdarīts, tai skaitā klimata likumdošanas paka, ko pagājušā nedēļā novedām līdz galam, grozījumi likumā “Par piesārņojumu”, Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likums, Transporta enerģijas likums... Divi no šiem likumiem jau trīs Saeimas sasaukumus bija piedzīvojuši. Līdz ar to es tomēr uzstāšu, ka tas ir liels sasniegums, ka mums to izdevās kopīgiem spēkiem izdarīt. Un tajā liels nopelns ir gan ministram, gan ministra komandai, gan, protams, deputātiem. Paldies par atbalstu!

Jau vairāk nekā pusei Eiropas Savienības dalībvalstu ir īpaši specializētas klimata ministrijas, un šis apjoms pieaug. Bet tas, ko es varētu novēlēt ZZS frakcijai, ZZS partijai... biežāk, konsekventāk un prognozējamāk atbalstiet paši savu ministru un savā pārvaldībā esošo ministriju! Mēs kā PROGRESĪVIE gan turpināsim atbalstīt šo jomu, gan sadarbosimies ar KEM.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim.

K. Melnis (klimata un enerģētikas ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Tad, kad ieraudzīju to 1. priekšlikumu, likās tiešām, tiešām aizraujoši. Visu cieņu. Bet tas 1. priekšlikums zem Klimata un enerģētikas ministrijas nākamajā ailītē “likvidēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju” – bija interesanti.

Es, protams, sapratu, ka tā bija kļūda... Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju likvidēt, bet tas bija sākotnējais priekšlikums. Pēc tam, skaidrs, tas izlabots. Tā bija... Pirmais... tā laikam bija kļūda. Bet zināmā mērā tas parāda to, ka likvidēt un pārdalīt mēs varam jebko. Jautājums, vai mēs skatāmies plašāk... un zināmā mērā, kā mēs arī rādām par to, ka... Ko tad mēs darīsim tālāk?

Mēs gribam sadalīt, kā bija iepriekš. Un kā tad bija? Mēs paši pārmetam to, ka, rekur, iepriekšējā periodā uzņemtie klimata mērķi ir pilnībā absurdi un pilnībā garām. Tad gribētu teikt... 2040. mērķi... Tā pati... kur mēs no Saeimas tribīnes pārmetām cilvēkiem, ka, rekur, nebūs vairāk malkas apkure iespējama. Tas ir izcīnīts. Tas ir panākts. Jā, ir jābrauc uz Briseli, ir jācīnās, lai būtu.

Līdzīgi tāpat kā mēs runājam, ka pēc ETS2 būs dārgāka degviela. Tas arī ir panākts. Eiropā tas tika atlikts par gadu. Jā, varam diskutēt – vajag vairāk atlikt, vairāk darīt, bet ir jādara papriekš – maziem soļiem.

Un kaut vai tāda viena maza nianse... tur, kur tikko bija Valsts kontroles ziņojums... Kad mēs uzsākām darbu, tad viens no punktiem, kas likās pilnīgākais absurds, ka valsts iepriekšējā periodā ir pazaudējusi 70 miljonus... Tāpēc ka finansējums, kas bija kontos, netika ieguldīts. Un nauda inflācijas gadījumā sadega. Tad lai zinātu: iepriekšējos 11 gados, pirms nebija KEM, bija 4166 projekti par 65 miljoniem, kas tika ieguldīti Latvijā. Bet pēdējos trijos gados, gandrīz trijos, kopš KEM strādā, – 15 346 projekti ar kopējo investīciju Latvijā 106 miljoni... Eiropas investīcijām.

Jā, es piekrītu: varējām labāk, varam labāk, tāpēc mēs ejam uz priekšu. Bet vienīgais... Zinu, ka nevar sarunāties ar zāli, bet tomēr tāds retorisks jautājums: varbūt tā nebija kļūda par KNAB likvidāciju... zem KEM nosaukuma.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 59. priekšlikums.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 59. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

A. Vīksna. 60. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums noraidīts, nav atbalstīts.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 60. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 36, atturas – 14. Priekšlikums noraidīts.

A. Vīksna. 61. – deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts, bet tika panākts kompromiss par 400 tūkstošu... finanšu līdzekļu samazinājumu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 61. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 10, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 62. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Tātad Iekšlietu ministrijā ir projekts, precīzāk, “Valsts nekustamajiem īpašumiem”, par trīs robežšķērsošanas punktu paplašināšanu. Kā “Valsts nekustamie īpašumi” savā mājaslapā raksta šī gada maijā, robežšķērsotāju efektīvai, vienkāršotai robežas šķērsošanai nepieciešams pārbūvēt administratīvās ēkas, caurlaides kontroles paviljonus un ar ēkām saistītos inženiertīklus un infrastruktūru, izbūvējot jaunas, mūsdienīgas telpas un tamlīdzīgi.

Šajā pašā rakstā ir rakstīts, ka Grebņevas robežkontroles punkta esošo ēku kompleksu ir paredzēts paplašināt no 1676 kvadrātmetriem uz 4090 kvadrātmetriem, Pāternieku robežkontroles punktu ir paredzēts paplašināt no 3430 kvadrātmetriem uz 4160 kvadrātmetriem, līdzīgi arī ir paredzēts paplašināt Terehovas robežkontroles punktu no 2485 kvadrātmetriem uz 3245 kvadrātmetriem. Paplašināt šīs administratīvās ēkas uz robežas, kuru mēs apsveram, iespējams, kādā brīdī aizslēgt ciet.

Kopējās projektu izmaksas varētu būt 35,7 miljoni, no kuriem lielākā daļa ir Eiropas nauda, ko mēs varētu novirzīt citiem projektiem atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros. Valsts budžeta līdzfinansējums ir vairāk nekā pieci miljoni.

Ar šo priekšlikumu ir piedāvājums ietaupīt budžetā līdzekļus, piecus miljonus, atteikties no šiem projektiem, kamēr mums būs izveidojusies skaidrība par to, vai vispār šie robežkontroles punkti paliks atvērti turpmākajos gados un vai tiešām mums vajag paplašināt caurlaides spējas šajos robežkontroles punktos. Tāpēc – piedāvājums ietaupīt budžetā piecus miljonus, un vēl papildus ietaupīt aptuveni 30 miljonus no Eiropas Savienības fondu naudas, novirzot to citiem mērķiem.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 62. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 58, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 63. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums nav tikai par divu miljonu eiro ietaupījumu nākamā gada budžetā, bet tas skars arī Kurzemes piekrastes nākotni, iedzīvotāju un uzņēmēju elektrības rēķinus, tautsaimniecības konkurētspēju un valsts drošību.

Ekonomikas ministrija savā 2022. gada informatīvajā ziņojumā norāda, ka atkrastes vēja parka ELWIND īstenošana izmaksās vairāk nekā 600 miljonus eiro. Tie ir izdevumi, kas ir saistīti gan ar projekta izpēti un pieslēgumiem elektrotīklam, gan iekšējo tīklu stiprināšanu. Papildus tam vēl militārā infrastruktūra, kura būs jāpielāgo, jo ELWIND vēja turbīnas traucēs armijas radariem un NATO gaisa patruļām. Ekonomikas ministrijas aprēķini liecina, ka, realizējot ELWIND projektu, pārvades tarifi var pieaugt līdz pat 7 procentiem. Tas nozīmēs lielākus elektrības rēķinus ikvienam – gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.

Laikā, kad jau pieteikto sauszemes vēja parku jauda daudzkārt pārsniedz mūsu patēriņu, būtu pilnīgs neprāts vēl plānot atkrastes vēja parkus, kuru ražotās vēja enerģijas pašizmaksa ir divas līdz trīs reizes augstāka nekā sauszemes vēja parku ražotās elektroenerģijas pašizmaksa. Pasaules pieredze rāda, ka atkrastes vēja parki nemēdz iztikt bez valsts subsīdijām un garantijām. Mēs jau vienreiz to piedzīvojām ar OIK, un mēs visi par to dārgi samaksājām – gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji daudzu gadu garumā savos elektrības rēķinos. Un mēs nedrīkstam atkārtot šādu kļūdu.

Kolēģi, mēs varam ietaupīt ne tikai divus miljonus nākamā gada budžetā, bet arī simtiem miljonu nākotnē. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu – apturēt projektu, kas sadārdzinās elektrības cenas, graus tautsaimniecības konkurētspēju, apdraudēs valsts drošību un degradēs Latvijas dabu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 34, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 64. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, šis priekšlikums ietaupa divus miljonus eiro. Uzreiz, tūlīt, nospiežot šo pogu.

Mēs redzam tik daudz sabojājušos risinājumu ar padomēm. Mums ir tik daudz kapitālsabiedrību, kurās padomes nav vajadzīgas. Labākais piemērs, ko es minēju, ir regulators un Konkurences padome. Igaunijā abas šīs institūcijas ir bez jebkādām padomēm. “Latvijas Loto” – kādu padomi tur vajag? Mums ir uzņēmumi un kapitālsabiedrības ar tik mazu apgrozījumu, kurā vieta pat nav padomēm būt. Tāpēc tie uzņēmumi, kuros ir jauktais – gan privātais, gan valsts – īpašums, tie gan kvalificētos padomei... kuri ir pārvaldīti un kuriem ir liels apgrozījums. Tāpēc šis priekšlikums ir valstisks. Pārvaldību var nodrošināt no ministrijas. Ietaupījums ir divi miljoni eiro.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 31, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 65. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienītās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Divas ministres! Šis ir tas brīdis, kad es varu teikt: šis ir vienu miljonu vērts priekšlikums. Tas ir tik labs vienu miljonu vērts priekšlikums! Patiešām, kolēģi, ja kādreiz varbūt jums, stāstot jauniešiem, kas atnāk, vai kādiem citiem cilvēkiem, kas interesējas par politiku un to, kā mēs šeit pieņemam likumus un budžetu, ir grūti izskaidrot, kā mēs nonākam līdz rezultātam, tad šobrīd, nobalsojot ar vienu, kā teikt, pogas spiedienu, jūs varat panākt viena miljona ietaupījumu budžetā.

Un ko mēs no tā zaudējam? Neko, jo šajā gadījumā mēs atstātu apropriācijas rezerves apjomu tādā pašā līmenī kā šogad, 2025. gadā. Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Beidzot jūs būsiet izdarījuši kādu labu darbu šī budžeta kontekstā – ietaupījuši 1 miljonu. Kā senie latvieši ir teikuši: miljonu nekrāsi, pie miljarda netiksi!

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 66. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Ļoti daudz dzirdam, ko mēs nevaram. Mēs nevaram... KEM likvidēt nevaram, daudzas funkcijas pārskatīt nevaram. Piemēram, šai pašā KEM – Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija. Amata vietu skaits... 47 cilvēki strādā. Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija. Zaļais kurss. Kolēģi, veicot sarunas ar tiem pašiem KEM... vairākiem cilvēkiem, nonācu pie secinājuma, ka, pat saglabājot šāda veida institūciju – KEM... šo administrāciju, bet 47 darbinieku vietā atstājot 26 darbiniekus, valsts budžetā varētu ietaupīt 913 tūkstošus.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 66. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 50, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 67. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

APVIENOTĀ SARAKSTA frakcijā tas ir atbalstīts. Priekšlikums paredz jautājumos par īres māju būvniecību un atbalstu neveidot papildu organizācijas “zem” “Valsts nekustamajiem īpašumiem”, bet šo funkciju nodot “Altum”, kas jau darbojas un īsteno mājokļu atbalsta dažādas programmas. Atsakoties no šīs vienas... jaunās funkcijas, valsts budžetā varētu ietaupīt gandrīz 800 tūkstošus eiro.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Priekšlikums netika atbalstīts.

A. Vīksna. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 67. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 48, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 68. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Ja mēs neesam gatavi neko darīt ar ierēdniecību, lai valsts aparātu samazinātu, tad politisko partiju finansējumu atgriezt 2023. gada līmenī mēs šobrīd varam, tādējādi ietaupot valsts budžetā 759 769 eiro... būtu gandrīz 800 tūkstošu eiro ietaupījums valsts finansējumā, atgriežot to 2023. gada līmenī.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 68. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 21, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 69. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Balsojumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 69. priekšlikumu! (Starpsaucieni.)

A. Vīksna. Ā! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Labi, kolēģi. (Starpsaucieni.) Kolēģi, deputātiem ir tiesības runāt.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi, pirms manis gan bija pieteicies debatētājs. Bet labi.

Šodien, kamēr mēs runājam par budžeta efektivitāti, nodokļu maksātāju naudu un valsts spēju līdzekļus izmantot jēdzīgi... šeit, mums priekšā, ir Sabiedrības integrācijas fonds, kurš jau gadiem ir pierādījis, ka lielākā daļa tā programmu ir neefektīvas un pretrunīgas. Piemēram, bērnu stūrītis autosalonā. Un kādā autosalonā? “Mercedes-Benz”. Kamēr Veselības ministrija zvana trauksmes zvanus, ka aptaukošanās ir bīstama cilvēka veselībai un dzīvībai, ko dara SIF? Atver programmu pret svara stigmu un aizspriedumiem pret svaru. Kā tas vispār iet kopā? Jūs tērējat naudu, lai cilvēki veselīgi ēstu, veselīgi dzīvotu, turpretim SIF saka: viss ir kārtībā, jūsu liekais svars... ne jūs kādu apdraudat, ne jūs kāds apdraud.

Sabiedrības integrācijas fonda uzturēšanas administratīvie izdevumi, kas ir 700 tūkstošu eiro apmērā, varētu tikt izmantoti daudz lietderīgāk. Tās ir programmas, kas tiešām ir jēdzīgas, piemēram, valodas apguve, dažādi integrācijas pasākumi. Šos līdzekļus var pārlikt ministrijām – Izglītības un zinātnes ministrijai, Kultūras ministrijai, Labklājības ministrijai – un ietaupīt naudu.

Es atbalstu SIF likvidēšanu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 69. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 35, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 70. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Vai! Lai man piedod tie deputāti, kuri darba apvienošanas kārtībā strādā arī par parlamentārajiem sekretāriem. Es tiešām jūtu viņiem līdzi, jo tas ir titānisks darbs. Iedomājieties, komisijas sēdēs, pārstāvot ministriju... uzdot ķecerīgus jautājumus ministrijas pārstāvim, pašam atbildēt, un tad vēl tā ārkārtīgi grūtā izšķiršanās par balsojumu. Es viņiem jūtu līdzi un novērtēju viņu devumu mūsu valsts labā.

Bet man nav īsti skaidrs, ko dara tā sauktie atbrīvotie parlamentārie sekretāri, kuru uzdevums ir tikai pārstāvēt attiecīgo ministriju Saeimā. Par tādu algu – 6800 eiro – viņiem šeit bija jāstrādā 24/7. Tāpēc APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikumā piedāvāts parlamentāro sekretāru algas pielīdzināt deputātu algai un pieņemt, ka parlamentārie sekretāri, kuri ir arī deputāti, var vai nu sabiedriskā kārtā pildīt šo atbildīgo pienākumu, vai to uzticēt citiem cilvēkiem, kuriem citu pienākumu... šīs valsts labā... varbūt nav. Atgādināšu, ka parlamentārā sekretāra alga ir par 1300 eiro lielāka nekā atbildīgās komisijas vadītāja, piemēram, Čakšas kundzes, alga. Nedomāju, ka tas ir īsti taisnīgi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 70. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 14, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 71. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

Kolēģi, mazliet klusāk!

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Ministra alga – 7670 eiro, premjeres alga – 8659 eiro. Neķeramies klāt. Bet vēl ir 20 procentu ikmēneša piemaksa reprezentācijas izdevumiem, ko katru mēnesi ieskaita vai nu ministra, vai premjera kontā... bez atskaites. Ministram papildus tie ir 1534 eiro pie nepilniem 8000 eiro, premjerei katru mēnesi kontā papildus ieripo 1732 eiro paralēli gandrīz 9000 eiro algā.

Kolēģi, atsakoties no 20 procentu ikmēneša reprezentācijas piemaksām, mēs varam ietaupīt gandrīz 300 tūkstošus eiro. Sākam ar šādām lietām! Es saprotu, ka mēs nevaram ne SIF, ne partijām samazināt, bet vismaz ikmēneša reprezentācijas izmaksas, kas ir klāt pie algām, mēs varam noņemt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 71. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 9, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. Paldies par dinamiku.

Turpinām tālāk.

72. – frakcijas Latvija pirmajā vietā priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 72. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 15, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 73. – deputāta Edmunda Zivtiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs jau vakar runājām par šo priekšlikumu, un vakar... Neviens jau neatceras, tāpēc es atgādinu, ka mūsu valstī samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli ir nepieciešams, lai mēs varētu attīstīt ekonomiku, lai mēs varētu palielināt naudas plūsmu, lai mēs varētu stiprināt savu Latviju. Atkārtošos – arī tas, ko Krištopana kungs teica – par to, ka tāds precedents mūsu valstī jau bija 1999. gadā, kad pārliecināja Finanšu ministriju... bet toreiz pārliecināšana notika brutāla spēka... formas veidā, jo pateica – ja nepieņemsiet šādus nosacījumus, iesim ārā... no valdības. Un piekāpās ar tādu domu, ka nekas jau nesanāks. Bet sanāca! Trijos gados pieaugums bija vairāk nekā 200 miljoni latu.

Šobrīd tā situācija ir sekojoša. Es paskatījos beidzamos statistikas datus, ko cilvēki saka par to, kas notiek Saeimā... par budžeta pieņemšanu. 45 procenti nesaprot, kas te notiek un par ko vispār ir runa. Tāpēc... Ekonomikas ministra nav. (Starpsauciens: “Ir!”) Tad ekonomikas ministrs... labi, ka ir. Lūdzu, nāc un pastāsti, kāpēc nedrīkst un nevar atbalstīt uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanu no 20 uz 12,5 procentiem. Viktor, nāc un pastāsti! (Starpsauciens.) Ja šis priekšlikums nestu vismaz divsimt miljonus jau aiznākamajā gadā. (Starpsauciens.) Nāc! Nē, ja tu nevari un nezini, nenāc! Nevajag!

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. (Starpsaucieni: “Āmuru!”; “Debates beidzās!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Starpsauciens.)

Tev vajadzēja pieteikties. (Starpsaucieni: “Ooo!” Zālē troksnis.)

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ja ministrs vēlas runāt (Starpsauciens.), viņš zina, ka var pieteikties atbilstoši Saeimas kārtības rullim. (Starpsauciens: “Lai runā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 73. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 16, atturas – 34. Priekšlikums noraidīts.

A. Vīksna. 74. – deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 74. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 27, atturas – 21. Priekšlikums noraidīts.

A. Vīksna. 75. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti vēlreiz, cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir par to, lai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem PVN samazinātu no 21 procenta uz 12 procentiem.

Kad mums stāsta par ieguldījumiem “airBaltic”, kad tur iegulda vairākus simtus miljonu, mums stāsta, ka tas ir nepieciešams, jo tur ir darba vietas, tur ir sociālās iemaksas valsts budžetā, tur ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis un tā tālāk. No ieguldījumiem pēc tam mēs to naudu saņemam atpakaļ, netērējam neko. Šeit ieguldījumu ziņā neviens neko no valsts neprasa. Šeit vajag tikai samazināt ēdieniem PVN, lai restorāni varētu samazināt cenas, lai tie varētu iziet no ēnu ekonomikas. Eiropā ir ļoti pozitīvi piemēri. Piemēram, Francijā PVN samazināja no 19 procentiem līdz 5 un tas radīja papildu 50 tūkstošus darba vietu.

Kolēģi, ja mēs samazināsim restorāniem PVN līdz 12 procentiem, ja mēs iedosim viņiem iespēju vismaz nākamajā gadā – izmēģinājuma periodu... es jums personīgi apsolu, ka tas radīs jaunas darba vietas, atsvaidzinās nozari, parādīsies jauni restorāni, šeit būs arī ārzemju tīkli, būs papildu sociālās iemaksas budžetā... palielināsies uzņēmumu ienākuma nodokļi, iedzīvotāju ienākuma nodokļi, tā ka negatīvas fiskālās ietekmes nebūs.

Ļoti liels lūgums – kolēģi, neprasām naudu, samazinām PVN!

Lūdzu, atbalstiet priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 75. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 2, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 76. – deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 76. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 27, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 77. – deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu medikamentiem es jau runāju vakar, bet, izmantojot iespēju, ka zālē ir ministrs, varbūt es varu aicināt jūs, ministra kungs, nākt... varbūt jūs varat paskaidrot, kāpēc nesamazināt pievienotās vērtības nodokli medikamentiem? Jūs taču ļoti labi atceraties, cik smagnēja bija reforma, lai samazinātu medikamentu cenas. Bija milzīga lobija interese. Un lieltirgotavām ir noteikts konkrēts piecenojums, ko tās var pielikt zāļu iepakojumam un arī aptiekām.

Ja mēs samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi, tas reāli samazinātu medikamentu cenas. Ja atcels arī 75 centus par receptes apkalpošanu medikamentiem līdz 10 eiro... pirmām kārtām tas attiecas tikai uz recepšu medikamentiem, pārējiem pievienotās vērtības nodoklis tāpat paliek, un tas ir jāmaksā, tāpat arī bezrecepšu medikamentiem... jūs arī teicāt, ka kaut kad būs jāķeras klāt bezrecepšu medikamentu cenu samazināšanai. Šī būtu lieliska iespēja, ka mēs to varam izdarīt. Kāpēc ne? Nāciet un sakiet, kāpēc ne?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi, runājot par medicīnu, man beidzamajā laikā saistībā ar saviem radiniekiem ir nācies diezgan cieši saskarties ar medicīnu un ar visiem tiem jautājumiem, kas ar to ir saistīti. Jāsaka tā – mēs milzīgus līdzekļus veltām šim jautājumam. Mans redzējums ir tāds, ka, ja mēs to uztaisām kā tādu lielu cauruli, vai nosauksim to drīzāk par trubu, kur pašā apakšā ir pacients, bet augšā no sākuma ir būvnieki, lieltirgotāji un... aiziet, aiziet, aiziet... un pēc tam tur ir dakteri... māsas, brāļi... beigās apakšā paliks tikai... Un tad, kad to naudu mēs tanī trubā beram iekšā, tad līdz apakšai nekas nenobirst, tikai kripatiņas izbirst cauri. Apmēram tā tas process izskatās, kā es to redzu. Ja neatliekamā medicīniskā palīdzība nostrādā līdz galam un riktīgi – un paldies viņiem par to –, tiklīdz nonāk kādā stacionārā, sākas problēmas.

Runājot par zālēm un zāļu piegādi, konkrēti par šo priekšlikumu, vispār tam bija jābūt nullei. Viss, kas skar cilvēku veselību, ir mūsu iekšējā drošība. Tiklīdz kā skar zāles, veselību, veselības aprūpi, medicīniskos instrumentus – nulle. Ir jābūt nullei.

Tā ka, lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 77. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 5, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 78. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 79. – frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 79. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 9, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 80. – deputātes Lindas Liepiņas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 81. – deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “80.!”)

Sēdes vadītāja. Jau bija.

A. Vīksna. Tagad par 81.

Sēdes vadītāja. Tātad 81. priekšlikums komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 81. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 1, atturas – 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 82. – deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 82. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 83. – deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 83. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 1, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 84. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Aicinu atbalstīt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz neaplikt ar nodokli valsts fondētās pensijas kapitālu, ko pēc personas nāves saņem mantinieki. Tas ir ļoti svarīgi.

Priekšlikums balstīts uz nodokļu taisnīgumu, sociālo aizsardzību un skaidrību mūsu normatīvajā sistēmā. Valsts fondētā pensija nav jauns ienākums. Tā summa veidojas no personas darba algas iemaksām, no kurām jau ir samaksāts nodoklis. Tātad, piemērojot nodokli mantiniekiem, tiek veidota dubulta nodokļu aplikšana, kas nav taisnīgi.

Pensija ir sociālās aizsardzības instruments, kas nodrošina cilvēku vecumdienas. Ja persona nomirst, naudas izmaksa mantiniekiem ir sociāls atbalsts, nevis peļņas gūšana. Nodokļa piemērošana šim uzkrājumam neatbilst mērķim.

Latvijas likumos ir noteikts, ka mantojums netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet mēs apliekam. Pensijas kapitāls pēc personas nāves ir mantojums, un tam būtu jāpiemēro tas pats princips. Atšķirīgā attieksme ir nepareiza un nevienlīdzīga.

Šo normu atcelšana vienkāršotu administrēšanu, jo pirms mantojuma saņemšanas nevajadzētu aprēķināt nodokli, kas padarītu mantojuma procesu skaidrāku un taisnīgāku gan iedzīvotājiem, gan valsts institūcijām.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 84. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 12, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 85. – deputātes Maijas Armaņevas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 85. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 86. – frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 86. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 7, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 87. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 88. – arī Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Tūlīt... ļoti garš (Šķir lapas.)... līdz mēs nonākam pie 89. priekšlikuma.

89. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi! Pierobežas zonā darbojas muita, darbojas robežsardze, arī citas institūcijas, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nedarbojas. Manuprāt, tā ir ļoti nelāga situācija, ņemot vērā, ka šobrīd mums pierobežas zonā ir vairāki projekti, kas attīstās saistībā ar robežas žoga izbūvi, arī Baltijas aizsardzības līnijas izbūvi. Tika pieņemts lēmums, ka tiks tērēti 35 miljoni, lai izbūvētu robežkontroles punktus uz robežas ar Krieviju. Tāpat ir visas migrantu plūsmas, personas, kuras cenšas izvest no Latvijas kaut kādas sankcionētās preces vai ievest tās valstī.

Sarunā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs norādīja, ka šī ir problēma – jā, viņiem tur nav cilvēku, kas varētu darboties uz vietas. Šis ir ļoti pieticīgs priekšlikums – novirzīt 50 tūkstošus, lai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs varētu izveidot darbiniekam vidi šajā pierobežas zonā un nodrošināt šo funkciju, jo tur apgrozās ļoti milzīgas naudas summas, ir ļoti daudz iesaistīto un ieinteresēto pušu. Vienam gribas izvest sankcionētās preces, citam gribas ievest valstī kontrabandas preces.

Vai tiešām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs var šajā pierobežas zonā strādāt? Budžeta ietekme – 50 tūkstoši. Noteikti paceļami.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi! Uzskatu, ka šis priekšlikums ir obligāti jāatbalsta, tāpēc ka ir redzamā puse un vēl neredzamā puse. Tā neredzamā puse pilnīgi noteikti ir saistīta ar mūsu iekšējo drošību un robežu drošību, jo liekas acis, ausis un rokas uz robežas mums nenāktu par ļaunu.

Līdz ar to es uzskatu, ka šis priekšlikums ir obligāti jāatbalsta. Fiskālā ietekme... paši saprotat, ka 50 tūkstoši budžetam nav absolūti nekas, bet mūsu robežas drošībai tā ir neatsverama... darbība. Ja dabūsim papildu līdzekļus KNAB, lai viņi varētu tur strādāt, tad burtiski pusgada laikā mēs saprastu, kāda ir atdeve. Esmu pārliecināts, ka atdeve būs tāda, ka jūs gribētu vēl vairāk tur palielināt KNAB klātbūtni, kontroli un uzraudzību.

Tā ka, lūdzu, atbalstiet! Nopietni! Tas ir nopietns iekšējās drošības jautājums, jo faktiski sanāks tā – ja tagad neatbalstīsiet, jūs neatbalstāt mūsu iekšējo drošību un robežu drošību. Tā sanāk.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 89. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 2, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 90. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 91. – deputāta Igora Rajeva priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Rajevam.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Mans priekšlikums ir par civilās aizsardzības vienībām un tām nepieciešamo ekipējumu.

Mēs visu laiku runājam: civilā aizsardzība... vajag kaut ko darīt, vajag palīdzēt... Bet naudas kā nebija, tā nav. Šī ir tā reālā iespēja, kad mēs varam beidzot palīdzēt pavirzīt šo vienību attīstību uz priekšu un motivēt gan pašvaldības, gan tos cilvēkus, kuri brīvprātīgi piesakās darboties šādās vienībās, attīstīt šo ļoti nepieciešamo jomu.

Kur mēs ņemsim naudu? Ja paskatāmies Aizsardzības ministrijas budžetu, tad tur (protams, pieņēmums) ir programma par individuālā ekipējuma iegādi karavīriem. Pēc būtības civilās aizsardzības vienībām ir vajadzīgs tas pats ekipējums, kuru mēs pērkam karavīriem. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Tāpēc, ka mums ir pieredze Ukrainā. Mēs redzam, kā šie cilvēki palīdz vietējām pašvaldībām pēc Krievijas uzbrukumiem tikt galā ar postījumiem un palīdz civilajiem iedzīvotājiem.

Pēc būtības mums ir jāizdara tas pats. Ja mums izdosies dabūt šo ekipējumu civilās aizsardzības vienībām, pirmām kārtām mēs palīdzēsim mūsu pašvaldībām attīstīt vajadzīgu lietu un motivēsim cilvēkus iestāties šajās vienībās, jo viņi redzēs, ka valsts interesējas, rūpējas par tām. Tādā veidā mēs varēsim viņus pilnvērtīgi iesaistīt valsts visaptverošās aizsardzības mācībās, kur šīs vienības varēs pārstāvēt līdz šim iztrūkstošo civilās aizsardzības komponentu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Loģiski priekšlikumi. Es brīnos, kāpēc koalīcija neatbalsta Rajeva kunga priekšlikumus. Ja drošība ir prioritāte, vajadzēja būt finansējumam civilajai aizsardzībai.

Ministru kabineta noteikumi jau šobrīd paredz civilās aizsardzības formējumu izveidošanu pašvaldībās. Tikai pašvaldībām neviens nedod tam finansējumu. Jā, drusciņ tā jocīgi – jūs skaitāt balsis, lai jums būtu 51... 52. Rajeva kungs ir viens no tiem, kas stutē koalīciju, un jūs viņu šādi apceļat – neatbalstāt pat vienu priekšlikumu. Tā nevajag darīt!

Vai otrādi – ir divi. Šis bija deputāts Rajevs, bet Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Rajevs, kurš rūpējas par iekšlietām, ir cits Rajeva kungs. Tā nenopietni.

Sēdes vadītāja. Vārds aizsardzības ministram Andrim Sprūdam.

A. Sprūds (aizsardzības ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pavisam īsi. Priekšlikums ir konceptuāli labs, tiešām simpātisks. Mēs noteikti esam gatavi domāt ilgtermiņā, šobrīd sadarbojamies ar pašvaldībām un sadarbosimies, bet rosinu atturēties vai nebalsot “par” šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Nu, šis ir interesanti. Es saprotu, ka aizsardzības ministrs iebilst pret Iekšlietu ministrijas virzīto priekšlikumu, jo Rajeva kungs taču pārstāv Iekšlietu ministriju, viņš ir parlamentārais sekretārs, kurš saņem, kā te minēja, paaugstinātu atlīdzību. Es nesaprotu – Aizsardzības ministrija ir par Iekšlietu ministrijas priekšlikumu vai pret?

Jums valdībā ir kaut kāda vienotība vai (Starpsaucieni.) nav? Vai tagad “PROGRESĪVIE” kaujas ne tikai ar Zaļo un Zemnieku savienību, bet arī ar Jauno VIENOTĪBU? Cik saprotu, Rajeva kungs drīzāk pārstāv Jauno VIENOTĪBU, vadot Jaunās VIENOTĪBAS ministriju. (Starpsauciens.) Tad jums vienotība valdībā ir vai nav? (Starpsauciens: “Nav!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi, kā var neatbalstīt civilo aizsardzību lauku reģionos? Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vienmēr atbalsta visus priekšlikumus un rūpējas arī likumdošanas līmenī, lai civilā aizsardzība mums būtu sakārtota. Mēs pat esam veselu virkni jautājumu uzdevuši privātajiem būvniekiem, lai veicinātu civilo aizsardzību. Un, kad tiek dots šāds ļoti konstruktīvs piedāvājums, lai mēs veicinātu civilo aizsardzību, tad komisijā nav atbalstīts. Kā tā? Rajeva kungs, jūs taču atbalstāt koalīciju! Iesaku jums neatbalstīt koalīciju, kas nerūpējas par civilo aizsardzību.

Rīt divpadsmitos balsosim par budžetu. Balsojiet “pret”! (Zālē troksnis.) Jums ir jābalso “pret”. Civilā aizsardzība ir pamats visai drošībai. Ja Aizsardzības ministrijā, mēs zinām, tiek tērēta nauda pieminekļiem un nezin kādiem pārtikas iepirkumiem... negribu neko pārmest, kamēr nekas nav vēl konkrēti... bet ir jāvienojas. Civilajai aizsardzībai naudiņa ir vajadzīga. Tas ir pamatu pamats. Padalieties, sarunājiet! Jūs taču esat viena koalīcija.

Ja neatbalstīs, tad iesaku Rajeva kungam rīt divpadsmitos balsot “pret” budžetu.

Sēdes vadītāja. Vārds aizsardzības ministram Andrim Sprūdam otro reizi.

A. Sprūds (aizsardzības ministrs).

Acīmredzami esmu ieradies tieši laikā. Paldies par šiem komentāriem, priekšlikumiem. Civilā aizsardzība ir ļoti svarīga. Mēs to atbalstām. Arī bruņotie spēki aktīvi sadarbojas. Mēs organizējam mācības kopā ar pašvaldībām un turpināsim to darīt.

Konkrētais priekšlikums attiecībā uz pašvaldībām... ir dažādas vajadzības atkarībā no reģionālā izvietojuma. Bet šis finansējums tiek paredzēts no aizsardzības budžeta... uzturēšanas vajadzībām. Domāju, visi deputāti šeit ir akcentējuši un atbalstījuši to, ka aizsardzības budžets šajā ģeopolitiskajā situācijā ir primārs. Civilā aizsardzība ir svarīga, bet pirmās lietas – aizsardzība un drošība, spēcīgi bruņotie spēki, ekipējums, viss, kas ir nepieciešams bruņotajiem spēkiem, ar to mēs sākam. Ilgtermiņā virzāmies uz civilās aizsardzības pastiprināšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Kolēģi! Protams, mēs varam uzjautrināties par dažādiem priekšlikumiem. Šajā gadījumā – par deputāta Rajeva priekšlikumu. Viņš patiešām ir parlamentārais sekretārs un, manuprāt, ļoti loģiski pamatoja priekšlikuma būtību. Ja budžeta prioritāte ir drošība, tad tas ietver arī civilo drošību. Ja savukārt tas neietver civilo drošību, tad nemelojiet, ka jūsu prioritāte ir drošība.

Nupat Krāslavā bija forums. Paldies pilsoniskajai sabiedrībai, kas saorganizēja. Klāt bija arī Dombravas kungs un Kūtra kungs, kuri neļaus man samelot, ka cilvēki ir ļoti uztraukušies par civilo aizsardzību ne tikai Jēkabpilī, bet arī Daugavpilī, Krāslavā, Ludzā, Balvos, Alūksnē. Ja mēs runājam par patvertnēm Rīgā vai vēl kādās pilsētās, tad diemžēl var gadīties tā, ka patvertnes tiks izmantotas tikai vienu reizi – pirmajā uzbrukuma naktī. Pēc tam visi vai lielākā daļa būs spiesti tās teritorijas pamest.

Negribu tagad runāt par nevēlamiem un briesmīgiem scenārijiem, bet atkārtoju: ja mūsu budžeta prioritāte ir drošība, tad civilā drošība ir svarīga tās komponente. Vēl vairāk – ja Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs uzstāj uz šo priekšlikumu, tad kā lai es kā Latgales iedzīvotājs, kā pierobežas iedzīvotājs šo priekšlikumu neatbalstu? (Starpsauciens: “Pareizi!”) Kā jūs, koalīcijas deputāti, neklausāt paši savam parlamentārajam sekretāram?

Es redzu tikai divus variantus: vai nu mēs visi atbalstām ministrijas pārstāvja aicinājumu uz civilās aizsardzības stiprināšanu, vai, Rajeva kungs, jums rītdien jāraksta atlūgums. (Starpsaucieni: “Ooo!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 91. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums noraidīts.

A. Vīksna. 92. – deputāta Igora Rajeva priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: “Balsojam!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 92. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 93. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 94. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 95. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsaucieni: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 95. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 19, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 96. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 96. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 97. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 98. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 99. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 100. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Šo varēja paskaidrot!” Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 101. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts, bet ir iekļauts 287. un 288. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens: “Balsot!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 101. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 102. – deputāta Jāņa Vitenberga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Es ne līdz galam saprotu kārtību, jo atsevišķi Ministru kabineta priekšlikumi tiek atbalstīti, bet Saeimas deputātu priekšlikumi netiek atbalstīti. Mēs taču neatrodamies Ministru kabinetā, mēs atrodamies Saeimā, un tādi loģiski, labi priekšlikumi netiek atbalstīti.

Par konkrēto priekšlikumu. Būsiet pamanījuši, ka visā Latvijas teritorijā dažādās pilsētās tiek būvēti īres mājokļi. Tas tiek darīts pirmo reizi. Ļoti ilgi ir gaidīti mūsdienām atbilstoši mājokļi dažādās pilsētās. Valmierā ir uzbūvēti 120 dzīvokļi, būs vēl; Bauskā – 60 dzīvokļi; Ventspilī – 60; Tukuma novada Sēmes pagastā – 18; Jelgavā – 116. Pašvaldību interese ir ļoti, ļoti liela. Un dažādās pašvaldībās ir arī iedzīvotāju interese, jo veidojas rindas. Un mājas tiešām izskatās ļoti, ļoti labi.

Pirms tam, pirms mēs ieviesām šo programmu, būvēja tikai Rīgā un Pierīgā. Maza aktivitāte. Savulaik kā ekonomikas ministrs braucu reģionālajās vizītēs, un pašvaldību vadītāji, uzņēmēji, iedzīvotāji norādīja uz šādas programmas nepieciešamību, lai valsts nāktu palīgā un iekustinātu tirgu. Tas nu ir izdevies.

Taču ir viena problēma – turpmāk šai programmai līdzekļi budžetā nav paredzēti. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis bija pie mums Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un mums bija laba saruna, kurā viņš norādīja, ka šī programma ir veiksmīga, tā strādā. Bet līdzekļi šīs programmas turpmākai īstenošanai... Tas, kas ir šobrīd, – projekti tiek realizēti, ir izveidojusies rinda, ir vēl pieteikušies, bet, lai sakārtotu šo jautājumu visā Latvijā, noteikti vajadzētu turpināt šo programmu.

Mans priekšlikums ir paredzēt līdzekļus, lai šī programma neapstātos, lai tā varētu turpināties. Bieži mums ir problēma – mēs kaut ko ieviešam, tas labi nostrādā, bet pēc tam – čiks! – programma beidzas.

Lai to nepieļautu, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 102. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 103. – deputātes Viktorijas Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Vēlreiz atkārtoti paskaidrošu par priekšlikumu. Tā ir līdzekļu pārdale, iezīmējot līdzekļus energoietilpīgas ražošanas elektroenerģijas izmaksu kompensēšanai Latgales speciālajai ekonomiskajai zonai un Rēzeknes speciālajai ekonomiskajai zonai uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanas programmās, izveidojot mērķētu pasākumu programmu energoietilpīgajiem lietotājiem Latgales SEZ un Rēzeknes SEZ, kompensējot elektroenerģijas izmaksas atbilstoši Eiropas Savienības noteikumiem, 20 miljonu eiro apmērā. Pamatojums: Eiropas Komisijas šī gada 25. jūnijā pieņemtie noteikumi, kas ļauj dalībvalstīm piešķirt valsts atbalstu par elektroenerģijas izmaksām energoietilpīgajiem lietotājiem.

Ekonomikas ministrijas ietvaros ar Valaiņa kungu mēs runājām, ka tāda programma ir iespējama. Un kāpēc to nevar realizēt SEZ ietvaros? Tas dotu tādu vilcēju, dotu tādu priekšrocību arī Latgales reģionam, par kuru mēs visi runājam visu laiku, par to, ka mēs mīlam... ka Latgale ir katra... Latvijas sirds. Bet ne tikai ar runām vajadzētu, bet ar darbiem atbalstīt arī Latgales reģionālo SEZ.

Mums ir milzīga, lieliska iespēja atbalstīt šo reģionu, dot tādu, teiksim, spērienu tam, lai strādātu un piesaistītu jaunus investorus. Un šis priekšlikums tiešām dos iespēju izveidot gan jaunas darba vietas, gan arī atbalstīt tos uzņēmumus, kuri jau darbojas un eksistē Rēzeknes un Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un dot iespēju Latgales ekonomiskajām zonām... Rēzeknes un Latgales... strādāt, turpināt un būt ar kaut ko īpašām gan Latvijas, gan pasaules vai Eiropas mērogā.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 103. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 15, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 104. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

A. Vīksna. 105. – frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 105. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 16, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 106. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 107. – deputāta Edmunda Zivtiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Īstenībā man nebija skaidrības, no kurienes tur uzradās arī tie 250 tūkstoši. Nu, es nezinu. Es vienkārši lūdzu, lai izdarītu izmaiņas likumdošanā saistībā ar šiem atstarojošajiem elementiem apģērbā bērniem, pieaugušajiem. Mēs dzīvojam ziemeļu valstī, mums šobrīd pulkstenis ir... vēl pieci nav, ārā ir tumšs. Braucot ar automašīnu vai ejot kājām, es nezinu, esat pamanījuši vai ne, ka tos cilvēkus ir ļoti grūti ieraudzīt. Un faktiski daudzās Ziemeļvalstīs un ne tikai ir tā prakse, ka apģērbus... Nu, protams, es nerunāju par glauniem kažokādas... nu, kažokiem, zvērādas kažokiem vai tamlīdzīgām lietām, bet vienkārši parastu apģērbu – visos iestrādā iekšā kaut kādu nebūt atstarojošo elementu. Man liekas, tas ir (Starpsauciens: “Kažokā arī var!”)... Nu var arī kažokā, nav būtiski.

Bet tā pamatdoma ir tāda... kādreiz valsts mēģināja, tātad pirka caur satiksmes drošības padomes fondu šos atstarotājus, un tad dažnedažādas policijas dalīja tos visiem pēc kārtas no sākuma, tad rakstīja protokolus un dalīja, ar varu spieda klāt, grāvjos guļošiem knaģēja klāt, ap kājām lika, nu visiem. Nu, vienvārdsakot, mēģināja darīt, ko grib. Izdalīja vairāk nekā divus miljonus to atstarotāju. Nu kaut kas jau nosēdās, kaut kas kaut kur palika, bet, tā teikt, lielos vilcienos tā drošība mums joprojām klibo. Katru gadu apmēram 50 gājēji iet bojā ceļu satiksmes negadījumā. Un vēl puse no viņiem ir bez atstarojošiem elementiem. Tagad tas beidzamais katastrofālais gadījums, kur notrieca pēc negadījuma māti ar bērnu, kas izkāpa ārā no automašīnas. Nu arī ir... Pat likumā šobrīd ir ierakstīts, ka uz braucamās daļas ir jāatrodas vai nu vestē, vai nu ar atstarojošiem elementiem. Un, manā skatījumā, tas ir ļoti būtiski.

Tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, lai mēs celtu drošību, ceļu satiksmes drošību. Pēc būtības šeit nekādai fiskālai ietekmei pat nevajadzētu būt. Mēs vienkārši pamainām šos likumdošanas pantus par to, ka apģērbos ir jābūt iestrādātiem atstarojošiem elementiem. Man liekas, ka tas ir pilnīgi saprotams un loģiski. Bet šoreiz, par cik laiks man ir vairāk, es nezinu, varbūt KEM... Tā, KEM ministra nav... Varbūt ekonomikas ministrs var atnākt un tomēr pastāstīt, jo šis ir drošības jautājums. Šeit ir tiešā mērā šie atstarojošie elementi saistīti ar cilvēku dzīvību. Un kāpēc gan mums neizdarīt kaut ko labu atkal sabiedrībai, ko? Varam izdarīt kaut ko labu vienreiz? (Starpsauciens.) Izdarīsim tagad labu? (Starpsauciens.) Tur bija... 250 tūkstoši tagad.

Bet, godīgi sakot, es vēlreiz...

Apvienojiet, lūdzu, laikus.

Tanī brīdī, kad es to priekšlikumu rakstīju, man... nebija nekāda fiskālā ietekme tur. Es nezinu, no kurienes tā uzradās, jo... vienkārši izmainīt likumā normu par to, ka visos pārdodamos apavos un apģērbos ir jābūt iestrādātiem kaut kādiem – lieliem, maziem, nezinu, vienalga – atstarojošiem elementiem...

Es lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Paldies Zivtiņa kungam, ka vēršat uzmanību uz šo. Pēc būtības ar abām rokām atbalstu šo priekšlikumu.

Pirms vairākiem gadiem ziemā vai tumšajā gada laikā biju Berlīnē. Un vienā no S bāņa stacijām “Deutsche Bahn” darbinieki visiem pasažieriem, visiem garāmgājējiem dalīja dažādu veidu atstarotājus: aproces, jakām pieliekamos piekariņus gan bērniem, gan pieaugušajiem. Nu tos, protams, visus kā karstus pīrādziņus izķēra. Tā ir tā drošības kultūra un drošības apzināšanās, kas mums vajadzīga arī Latvijā.

Bet es esmu pārliecināts, ka šo priekšlikumu vai tam līdzīgu priekšlikumu var realizēt arī no CSDD esošā budžeta. Tam nav jābūt valsts budžetā, bet pēc būtības valstī pilnīgi noteikti ir jāinvestē redzamībā diennakts tumšajā laikā.

Tā ka paldies Zivtiņa kungam! Pēc būtības atbalstu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 107. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 22, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 108. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 109. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: “Balsojam!”)... Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 109. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 20, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 110. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Jā, protams, pēc tam, kad mēs pieredzējām, kā koalīcija apcēla savas valdības parlamentāro sekretāru, noraidot viņa priekšlikumus, es, protams, neticu, ka tiks atbalstīti šie priekšlikumi, kas nāk no opozīcijas deputāta. Bet šie ir tādi ļoti, no vienas puses, tehniski priekšlikumi, no otras puses, manuprāt, korekti izveidoti priekšlikumi. Tur es aicinātu pievērst uzmanību gan iekšlietu ministram, gan finanšu ministram. Jo, ja pēta padziļināti šīs budžeta tabulas, tad var redzēt to, ka tātad Valsts policijai 2027. gadā – nevis 2026., bet 2027. gadā! – tiks samazināts atlīdzības fonds par aptuveni diviem ar pusi miljoniem, kas nozīmē, ka tieši atlīdzības ziņā policistiem šī atlīdzība varētu sarukt par 49 eiro.

Es arī uzreiz runāšu par 116. un 122. priekšlikumu. Tur ir līdzīga problēma, ka tātad attiecībā uz robežsardzi arī 2027. gadā ir samazinājums atlīdzības fondā par nedaudz vairāk nekā 300 tūkstošiem, kas veido aptuveni 11 eiro sarukumu uz vienu amata vietu. Un savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam šis sarukums ir aptuveni 350 tūkstoši, kas veido uz vienu darba vietu sarukumu par deviņiem eiro 2027. un 2028. gadā. Nu, man liekas, mums ir jādod skaidrs signāls mūsu iekšlietu dienestiem, ka nevajag uztraukties, ka 2027., 2028. gadā nav plānots samazināt atalgojumu. Es ceru, ka tiešām tas nav valdības plānā – samazināt ugunsdzēsējiem, policistiem, robežsargiem atalgojumu. Un būtu pareizi, ka mēs pieņemam lēmumu grozīt 2027. un 2028. gada budžeta skaitļus.

Es nepiedāvāju palielināt atalgojumu. Nepārprotiet! Es piedāvāju pacelt līdz tam līmenim, kas ir iestrādāts 2026. gada budžetā.

Aicinu atbalstīt šo, 116. un 122. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi! Man šķiet, ka iekšējā drošība mums vispār ir atstāta nedaudz pabērna lomā. Tas, ka mēs pacēlām algas pagājušajā budžetā un šajā gadā, tas, protams, ir... liels paldies. Un cilvēki to no struktūrām novērtē. Bet jautājums ir cits.

Paskatīsimies, kāda ir attiecība starp... ja mēs paņemam visu budžetu un salīdzinām, cik tur ir algas fondā un cik ir attīstības fondā. To pašu paskatāmies, kas ir armijai un ārējai drošībai, cik ir algas fondā un cik ir attīstībai, kādi ir šie procenti. Tad mēs sapratīsim, ka iekšējā drošība mums šodien ir pabērna lomā.

Šis konkrētais priekšlikums, man liekas, vispār ir ļoti loģisks, saprotams un atbalstāms, jo, ja jūs dzirdējāt beidzamo interviju ar Valsts policijas vadību, tad, pieņemsim... reaģējošo policistu skaits šodien... ir 500 vakances. Tātad tas nav tā vienkārši, ka tur, pieņemsim, 500 cilvēku trūkst, bet mēs jau tiekam galā. Nē, katrai šai vakancei ir pretī kaut kāda teritorija, kaut kādi darbi, pienākumi, kas viņiem ir jāpilda. Tātad 500 brīvās štata vietas ir tas, par cik mums ir samazinājusies iekšējā drošība.

Tas, ka Saeima, Saeimas deputāti, kopumā valsts tik švaki rūpējas par iekšējo drošību... policisti saka: jā, jums jau policija nav vajadzīga, ja jūs regulāri ātrumu pārkāpjat un vēl kaut ko. Jums jau vajag, lai tās policijas uz ceļiem būtu mazāk un lai jūs mūs mazāk redzētu. Tāpēc jau jūs mūs te badināt. Nu, apmēram tā sanāk.

Ja jūs tam nepiekrītat, tad nobalsojiet “par” šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 110. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 111. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 112. – deputātu Artūra Butāna un Jāņa Vitenberga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 112. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 17, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 113. – deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. 113.... man rāda – nav atbalstīts.

A. Vīksna. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atbalstīts. Jā.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Paldies, ka šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts, jo vairākās vietās Latvijā tiešām valsts ugunsdrošības dienesti... ir slēgti, bet ugunsgrēki negaida, izsaukumi nepazūd un dzīvības nepiedod kavēšanos. Tāpēc brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustība šobrīd ir kļuvusi par kritiski svarīgu mūsu iekšējās drošības sistēmas daļu.

Arī Ukrainas pieredze rāda, ka brīvprātīgie glābj valsti, kad profesionālais dienests ir pārslogots. Krievijas agresijas apstākļos Ukrainā tieši brīvprātīgie ugunsdzēsēji un civilās aizsardzības vienības pildīja funkcijas, kur profesionālie dienesti bija pārslogoti, infrastruktūra – iznīcināta vai vienkārši nepietika cilvēkresursu. Un Ukrainas valsts šodien atzīst – bez brīvprātīgajiem būtu daudz vairāk bojāgājušo, vairāk zaudētu īpašumu un nespētu uzturēt kārtību.

Mums nav kara, taču mums ir resursu trūkums, it īpaši reģionos un tur, kur VUGD ir slēgts vai reorganizēts, realitāte ir tāda, ka pieaug reaģēšanas laiki, palielinās riski iedzīvotājiem un briesmas kļūst reālākas. Un tad tieši brīvprātīgie ir tie, kas pirmie ierodas notikuma vietā, veic glābšanas darbus, palīdz, līdz ierodas profesionālais dienests. Un arī dažādus citus vienkāršākus darbus var veikt tieši brīvprātīgie ugunsdzēsēji.

Šie 67 500 eiro ir paredzēti brīvprātīgo ugunsdzēsēju preventīviem un izglītojošiem pasākumiem, kā arī dūmu detektoru iegādēm trūcīgām, nelabvēlīgām ģimenēm, sabiedrības informēšanai un drošības kultūras veicināšanai. Šis finansējums tiešām glābs dzīvības.

Lūdzu Saeimu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 114. – deputāta Jāņa Vitenberga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Esam jau daudz runājuši par to... ja reiz šis ir drošības budžets... iekšējā drošība, mūsu dienesti ir atstāti novārtā. Šis priekšlikums ir kā palīdzība mūsu dienestiem – ugunsdzēsējiem, policijai, ātrajai palīdzībai. Šis priekšlikums paredz piemērot dienesta transportlīdzekļiem akcīzes atlaidi degvielai. Līdzīgs regulējums šobrīd jau ir lauksaimniekiem, tā ka tas jau strādā, to ir iespējams menedžēt. Šiem dienestiem, kuriem ir grūti savilkt kopā galus, šāda degvielas akcīzes atlaide palīdzētu ikdienā nepārskatīt tās funkcijas, kādas šobrīd tiem ir uzliktas... un tie īsti vairs nespēj realizēt un būt gatavi steigties palīgā mums katram no Latvijas sabiedrības tajos brīžos, kad tas visvairāk ir vajadzīgs, tad, kad mēs sagaidām, ka tie ieradīsies palīgā.

Atbalstāma iecere, nav fiskāli liela un uzreiz novērsīs to netaisnību, ka, no vienas puses, valsts no budžeta dod līdzekļus iekšlietu struktūrām un ar otru roku paņem atpakaļ caur nodokļiem...

Atbalstām!

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 114. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 18, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 115. – deputātu Artūra Butāna un Jāņa Vitenberga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā šobrīd ir ārkārtīgi liels bardaks ar virsstundu apmaksu. Tam trūkst ne tikai finansējuma... bet arī esošā finansējuma ietvarā šis finansējums tiek... virsstundas tiek piešķirtas absolūti neloģiski. Par to mani informē paši ugunsdzēsēji. Piemēram, lai jums būtu ilustrācija, ekipāža dodas uz izsaukumu, un ugunsdzēsējam šoferim par virsstundām tiek samaksāts naudā, bet ugunsdzēsējiem glābējiem netiek samaksāts. Kādēļ? Cik taisnīgi tas ir? Skrastiņa kungs smejas. Bet ugunsdzēsējiem pašiem un arodbiedrībām par to skaidrības nav.

Protams, šeit der paskatīties arī, ka par tām virsstundām lielā īpatsvarā tiek maksāts dienesta vadībai. Savukārt tiem, kuri fiziski lien ugunī, šīs virsstundas apmaksātas netiek. Tiek teikts, ka trūkst finansējuma, lai to izdarītu.

Lūdzu! Mums ir iespēja labot kļūdu, pierādīt, ka drošības budžets patiesi rūpējas par to cilvēku, kas hierarhijā atrodas zemāk, bet drošības situācijas nodrošināšanai vistuvāk. Piešķiram finansējumu, pasakām viņiem paldies par savas dzīvības apdraudēšanu, par mūsu drošības nodrošināšanu, jo liela daļa no viņiem raujas naktīs, strādā vēl citus paralēlus darbus. Manuprāt, šī ir taisnīga lieta. Un pie viena aicinu arī Valsts kontroli veikt revīziju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, pārskatot, kāda ir šī virsstundu maksāšanas kārtība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 115. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 18, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu balsošanas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Tātad, cienījamie kolēģi, mirkli uzmanības! Raivis Dzintars nav, Jānis Grasbergs nav, Igors Judins... neredzu, Māris Kučinskis... ir, Andris Kulbergs... ir, Ināra Mūrniece nav, Juris Viļums... ir, Jānis Zariņš nav (Dep. I. Judins: “Mani atzīmēja, ka es esmu?”)... Jānis Zariņš... ir, Edgars Zelderis nav un Igors Judins (Dep. I. Judins: “Ir, ir!”)... ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 17.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām mūsu darbu pēc pārtraukuma.

Un turpinām ar likumprojektu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”.

Turpinām debates un turpinām izskatīt priekšlikumus.

Darba kārtībā ir 116. priekšlikums.

A. Vīksna. Tātad 116. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 116. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 1, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Vīksna. 117. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 118. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 119. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 120. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 120. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 15, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 121. – deputātu Artūra Butāna un Jāņa Vitenberga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 121. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 16, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 122. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 122. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – nav, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 123. – deputāta Edvīna Šnores priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Mana priekšlikuma būtība ir piedāvāt papildu finansējumu PMLP darbībai. Mēs zinām, ka uz PMLP neattiecas tās piemaksas un algu palielinājums, kas ir Iekšlietu ministrijas struktūrās strādājošajām amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. PMLP darbinieki šajā kategorijā neietilpst, bet PMLP un arī Valsts robežsardze ir tie, kuri uzrauga un kontrolē imigrāciju Latvijā, tāpēc no iekšējās drošības viedokļa ir ļoti būtiski, lai PMLP darbība tiktu adekvāti finansēta.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 123. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 10, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 124. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 125. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 125. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 126. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 126. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – nav, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 127. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 128. – deputātes Jekaterinas Drelingas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 128. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 7, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 129. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts, bet tas ir iekļauts... atbalstīts 127. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Nākamais – 130. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 131. – Ministru kabineta priekšlikums Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 132. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 133. – deputātes Jekaterinas Drelingas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens.)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 133. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 134. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 135. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 136. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Kaut kādā brīdī visi izglītības līmeņi ir nonākuši epicentrā, lai pamanītu, ka ir nepieciešams papildu finansējums, papildu uzmanība. Šobrīd numur viens ir vispārējā izglītība ar “Programmu skolā”. Arī augstākajai izglītībai ir diezgan pienācīgs atbalsts, un tai tiek reformēts finansējuma modelis uz institucionālo modeli.

Bet profesionālā izglītība ir palikusi pabērna lomā. Jau trešajā budžetā nav izdevies pienācīgi pielikt klāt ne bāzes finansējumam, ne papildu vietu nodrošināšanai. Tāpēc esmu sagatavojusi priekšlikumu, lai palielinātu finansējumu valsts budžeta programmai profesionālās izglītības īstenošanai, piešķirot finansējumu šo programmu bāzes finansējuma palielināšanai.

Šis finansējums nav pārskatīts jau gadiem. Katru reizi tiek piešķirts mazliet, mazliet, ar cerību, ka gan jau tas uzlabos situāciju. Bet tā nenotiek. Tas finansējums nenosedz reālās... patiesās izmaksas.

Ņemot vērā to, ka rīcības plānā ir nosprausts tāds pats uzdevums kā Nacionālajā attīstības plānā: līdz 2027. gadam nodrošināt, lai puse 9. klašu absolventu dotos apgūt profesionālo izglītību un puse – uz vidusskolām, vidusskolas sāk noteikt kritērijus... izskatās, ka vidusskolās, vismaz Rīgā, skaits aizvien samazināsies... mācību iespējas, arī reģionos bērni izvēlas skolu, kas ir tuvāk mājām. Bet, ja to skolu būs aizvien mazāk, kā izskatās, tad arī profesionālajā izglītībā papildu mācību vietas būs ļoti vajadzīgas, bet labā kvalitātē, lai profesionālā izglītība nebūtu pirmā un vienīgā vieta, uz kurieni aiziet tie, kas netiek vidusskolā. Tieši otrādi – profesionālajai izglītībai ir jābūt tai, uz kuru aiziet bērni, kas ir jaudīgi, spēcīgi, ar zināšanām, jo viņiem mācību process ir pat sarežģītāks nekā parastajā vidusskolā. Tieši tāpēc ir priekšlikums piešķirt papildu finansējumu... finansējuma bāzei 10,5 miljonu apmērā.

Pieminēšu vēl papildu problēmu. Finansējums prakses nodrošināšanai atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem vēl aizvien netiek pilnā apmērā nodrošināts par katru prakses dienu. Arī bāzes koeficients, tas modelis, kā mēs aprēķinām izdevumus katrai specialitātei, katrai programmai, jau sen neatbilst reālajām izmaksām. Šīs atšķirības ir ļoti lielas, nevar saprast, kāpēc friziera profesijas apguvei ir tāds cipars, bet grāmatveža vai IT specialitātes apguvei ir cits cipars. Faktiskās izmaksas nekad neatbilst piešķirtajam finansējumam. Līdz ar to ir problēmas nodrošināt kvalitatīvu, mūsdienu prasībām un tehnoloģijām atbilstošu programmu īstenošanu.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un atcerēties, ka šis ir jau trešais budžets, kurā šī nav jūsu prioritāte diemžēl.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 136. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 137. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Komisijā nebija atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 137. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 138. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 139. – deputātes Viktorijas Pleškānes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, ļoti svarīgs priekšlikums, jo līdzekļi kodolenerģijas attīstības uzsākšanai Latvijā ir nepieciešami kompetences iegūšanai, lai Latvija varētu jēgpilni diskutēt un lemt par kodolenerģijas attīstību. Tā ir arī mūsu iekšējā drošība, tas ir arī virziens, kādā mēs attīstām savu enerģiju. Šis priekšlikums ir domāts, lai mēs attīstītu savu zinātni. Palielināt apropriāciju Izglītības un zinātnes ministrijai par 300 tūkstošiem eiro gadā – tas nav tik daudz! –, piešķirot Latvijas Universitātei mērķdotāciju kodolenerģijas attīstības kompetences veidošanai; nodrošināt nacionālās programmas izstrādi kodolenerģijas jomā, definējot saturu, prasmes augstākajai izglītībai, īstermiņa kursu un semināru izveidei lēmumu pieņēmējiem un speciālistiem.

Mūsu kodolenerģētikas speciālisti un eksperti saka, ka mūsu augstākās amatpersonas KEM ministrijā neko nesaprot no kodolenerģētikas, tāpēc viņiem par to ir jāmācās... runājot, veicot sarunas, cilvēki neko nesaprot. Tāpēc mums jāattīsta... jādod naudiņa, lai mēs visi, arī ministrija gūtu zināšanas par kodolenerģiju, lai varētu diskutēt par tās attīstību un nepieciešamību.

Tālāk, kas ir ļoti svarīgi, bet kas mums izkrīt šodien un... vispār kopumā, – juridiskā regulējuma ceļa kartes izstrāde.

Mums nav nekādas juridiskās pamatnes, lai izstrādātu vai runātu par likumiem kodolenerģētikā... nosakot nepieciešamos tiesiskos priekšnoteikumus un atbildīgo institūciju sadalījumu, lai Latvijā varētu diskutēt un lemt par kodolenerģijas attīstību... kā arī ir nepieciešams tehnoloģiskās attīstības monitorings un sadarbības tīkla uzturēšana ar Eiropas un pasaules... tas ir, small... mazajiem modulārajiem reaktoriem un citām jaunajām kodoltehnoloģijām, lai nodrošinātu zināšanu izplatīšanu semināros, konferencēs un šo jomu popularizētu arī publikācijās.

Ko tas dos? Sagaidāmā ietekme: sagatavota nacionālā izglītības programma kodolenerģijas tehnoloģiju un tiesiskajā regulējumā; sadarbības tīkls starp Latvijas Universitāti, RTU un starptautiskajām organizācijām, kuras attīsta vai arī sadarbojas ar... kodolenerģētiku; zināšanu platforma sabiedrības un lēmumu pieņēmēju izglītošanai, lai kodolenerģijas iespējām Latvijā... būtu arī pamats par to domāt un darīt. Igaunijā jau ir likumdošanas bāze. Mums pagaidām nekā nav, un mēs atpaliekam no Igaunijas.

Lūdzu atbalstīt, jo mums jāattīsta sava kodolenerģija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 139. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 38, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 140. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Priekšlikums ir par stipendiju “Studētgods”. Reizē ar ģimenes valsts pabalsta reformu tika īstenota sena iecere – atbalstīt daudzbērnu ģimenes arī tajā brīdī, kad jaunieši dodas studēt. Tā ir sociālā stipendija, bet jauniešiem, kam ir labs sekmju līmenis un kas ir motivēti studēt, programma “Studētgods” būtiski uzlabo situāciju... to jauniešu nākotnes iespējām, kas nāk no trūcīgām, maznodrošinātām daudzbērnu ģimenēm.

Pagājušajā gadā bija smaga diskusija ar studentu apvienību par stipendijas apmēra palielinājumu. Jums izdevās viņus apvārdot, viņi piekrita piecu eiro pieaugumam... Un studējošie jutās laimīgi, jo bija apsolījums, ka par viņiem neaizmirsīs un ka pieaugums būs. Ir pagājis gads, 175 eiro pārtapa par 180 eiro, un šogad vēl aizvien ir tie paši 180. No stipendijas izveidošanas brīža līdz šodienai stipendijai bija jābūt tuvu pie 230 eiro, ja ņemam vērā inflāciju, tikai inflāciju, neko vairāk. Tas pat nav bonuss. Tas nozīmē saglabāt to līmeni, kādā jaunieši atbalstu saņēma 2022. gadā.

Atbalsts studējošajiem diemžēl nav tikai sociāls jautājums, tas ir arī ieguldījums Latvijas nākotnē... gan izaugsmē, gan arī, lai viņi kļūtu par kvalitatīviem darba ņēmējiem, par uzņēmējiem, gan kopumā par sabiedrības balstiem. Ja mēs apskatāmies, cik un kā jaunieši dodas studēt, – viņi dodas studēt, bet ļoti daudzi nepabeidz studijas. Un jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm ir daudz lielāks izaicinājums salāgot savas vēlmes, ambīcijas ar iespējām, ņemot vērā ģimenes budžetu un pieaugošo nevienlīdzību starp ģimenēm ar bērniem un ģimenēm bez bērniem. Jauniešu iespējas bija jūsu rokās... palielinot stipendiju vismaz inflācijas pieauguma līmenī. Jūs to neizdarījāt.

Šis ir priekšlikums, kas var palīdzēt.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 140. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 141. – deputāta Jurģa Klotiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Dāmas un kungi, jūs noteikti būsiet dzirdējuši par Sabiedrības integrācijas fondu un to, ka Valsts kontrole šogad tajā veica tādu kā revīziju un Sabiedrības integrācijas fondam diezgan pamatīgi uzklupa. Konstatēja, ka sabiedrības saliedētības politika ir sadrumstalota, un tālāk, kad... Viss aizgāja līdz tam, ka 22. oktobrī Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē bija ziņojums par valsts valodas apmācības vienoto platformu, kas ir uzticēta Izglītības un zinātnes ministrijai... un būtu jānāk arī ministres kundzei pastāstīt par to... Cienījamā ierēdne no Izglītības un zinātnes ministrijas teica, ka nav atrasti 930 tūkstoši eiro, kuri ir vajadzīgi, lai nākamajā gadā šo vienoto platformu sāktu īstenot – izveidot un sākt vienoto latviešu valodas mācību pieaugušajiem sistēmu. Tās mērķis ir vienots latviešu valodas mācību process jaunā kvalitātē. Jaunā kvalitātē.

Jautājums: vai valdība uz otro lasījumu finansējumu atrada? Savādāk sanāk, ka Jaunajai VIENOTĪBAI latviešu valodas mācīšana iebraucējiem nav prioritāte. Ja nav atrasts finansējums, tad ir jāpārdala no SIF. Es gan piedāvāju no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet varētu arī no SIF, jo šis ir visīstākais integrācijas jautājums – mācīt latviešu valodu tiem, kuri šeit ir iebraukuši un diemžēl to nevar izdarīt, jo viņiem ir vajadzīgi speciāli kursi. Atcerieties – SIF padomes izmaksas gadā ir 700 tūkstoši eiro.

Aicinu šo priekšlikumu atbalstīt un ministres kundzei nākt skaidrot, kas tur īsti ir.

Sēdes vadītāja. Vārds kultūras ministrei Agnesei Lācei.

A. Lāce (kultūras ministre).

Labdien! Valsts valodas mācības pieaugušajiem ir ļoti svarīga lieta. Šī sistēma ir jāsakārto. Piekrītam. Esam spēruši daudz vairāk soļu, lai šo sistēmu sakārtotu, nekā visā tajā laikā, kad Nacionālā apvienība bija valdībā. Šiem mērķiem esam raduši risinājumu citā veidā, lai nebūtu jāvājina Sabiedrības integrācijas fonda darbs, lai gan es zinu, ka jūs to ļoti vēlētos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 141. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 9, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 142. – deputātu Artūra Butāna un Edmunda Teirumnieka priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Teirumniekam.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šī gada 23. oktobrī Saeimas sēdē tika skatīts ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai.

Ziņojumā tika norādīts, ka valoda ir būtisks kopienu vienojošs elements gan Latvijā, gan diasporā. Ziņojuma sadaļā “Sabiedrības līdzdalība un atbildība valsts valodas noturībā” ir teikts, ka sabiedrības iesaiste lingvistiskās attieksmes un uzvedības īstenošanā, sadarbības pasākumu un aktivitāšu organizēšanā reemigrantiem un diasporas pārstāvjiem liekama kā prioritāte un uzsvars uz valodas popularizēšanu caur šīm aktivitātēm.

Savukārt, ja mēs paskatāmies šo ziņojumu, tad es nezinu, kā tas ir gadījies, bet mēs nekur neatrodam to, ka... tajā netiek minēts pasaules latviešu valodas diktāts, tāpat arī netiek pieminēts diktāts latgaliešu valodā. Un būtībā... tas ir ziņojumā, kurš aptver un nes... valodas popularizēšanu Latvijas sabiedrībā.

2023. gada Pasaules latviešu valodas diktātā piedalījās cilvēki no 17 valstīm un viņu vecums bija no 9 līdz 84 gadiem. Šogad Pasaules latviešu valodas diktāts tā arī nenotika. Lai šo aktivitāti nezaudētu, tā vietā tiek organizēts Tautas diktāts, kas ir pilnīgi jauna iniciatīva un turpina latviešu valodas kopšanu un rakstītprasmes tradīcijas. Ja mēs runājam par Latgaliešu valodas diktātu, tad šo aktivitāti ir uzsākusi un realizē latgaliešu kultūras kustība “Volūda”.

Ņemot vērā to, ka mūsu sabiedrībai diktāts ir ļoti nozīmīgs (tajā iesaistās arvien vairāk tautiešu), pamatproblēma ir tā, ka diktātu norise... nevienā brīdī... nav balstīta uz valsts budžeta finansējuma, tai ir bijis gan ziedotāju atbalsts... gan arī kā projektu sastāvdaļa. Tas nav normāli, ka uz šī lielā budžeta fona, kāds ir šobrīd, mēs nevaram atrast 20 tūkstošus, lai realizētu šīs aktivitātes.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un uz priekšu (Starpsauciens: “Apvienot laikus!”)... Nē, nav jāapvieno.

Lūgums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 142. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 143. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 143. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 53, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 144. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: “Balsojumu!”) Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 144. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!

Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 11, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Vīksna. Paldies par dinamisko darbu.

145. – deputāta Vucāna priekšlikums.

Stafeti pārņem Andris Šuvajevs.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Vispirms paldies par iepriekšējo balsojumu, ar kuru 400 tūkstošu eiro finansējums tiek piešķirts Starptautiskajam radioastronomijas centram, kurš atrodas Irbenē.

Mans priekšlikums ir ļoti līdzīgs, tikai no cita finansēšanas avota un ar turpinājumu uz diviem nākamajiem gadiem. Uzreiz gribu teikt, ka es savu priekšlikumu atsaukšu.

Gribu pamatot, kāpēc. Situācija ir tāda – pirms nedēļas, 27. novembrī, Brēmenē notika Eiropas Kosmosa aģentūras uzraugošās Ministru padomes sanāksme, kurā tika pieņemts vēsturisks lēmums par to, ka Eiropas Kosmosa aģentūra no šī brīža var nodarboties arī ar duālās nozīmes pētījumiem. Tas nozīmē, ka savas satelīta programmas viņi var izmantot ne tikai civiliem, bet arī militāriem mērķiem.

Un ar to es vēršos pie aizsardzības ministra, jo, ja līdz šim mums ar šo Latvijā lielāko zinātniskās infrastruktūras objektu, kas atrodas Irbenē, un ar Ziemeļeiropā lielāko radioteleskopu bija problēmas, kā tā izmantošanu vismaz daļēji sasaistīt ar militāriem mērķiem, tad pēc būtības šis pagrieziens Eiropas Kosmosa aģentūras lēmumos un tās funkcijās mums dod iespēju, kā piesaistīt finansējumu šim objektam.

Es domāju, ka visai liels nopelns šeit ir Eiropas Komisijas komisāram Andrjum Kubiļum, bijušajam Lietuvas premjeram un mūsu labam partnerim Baltijas Asamblejā, kurš šobrīd ir Eiropas aizsardzības un kosmosa komisārs (ir šāds postenis). Kubiļus kungs ieņem šo posteni, un viņš visu laiku ir runājis par to, ka... it sevišķi attiecībā uz modernajām tehnoloģijām... mums ir jāatrod veids, kā visu to infrastruktūru, kas ir mūsu rīcībā, izmantot aizsardzībai.

Lūk, tāpēc es redzu reālu iespēju, ka 2027., 2028. un tālākiem gadiem mēs varētu reāli runāt par to, kā Aizsardzības ministrijas budžetu sasaistīt ar šī infrastruktūras objekta finansēšanu.

Tāpēc, kā jau teicu iepriekš, šo savu priekšlikumu es atsaucu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Starpsaucieni.)

Nav balsojams. Priekšlikums ir atsaukts.

A. Šuvajevs (PRO).

Labvakar, kolēģi! Es turpināšu ziņot.

146. – deputāta Auguļa priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Arī ir atsaukts.

A. Šuvajevs. Jā, es tagad to gribēju teikt. Arī šis priekšlikums ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Jā.

A. Šuvajevs. 147. – deputātes Indriksones priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Kā vienmēr, jau kuro gadu nākas runāt par jautājumu, ko vienmēr aizmirstas... vai pietrūkst spēka un vēlmes atbalstīt. Šis priekšlikums paredz palielināt finansējumu valsts budžeta programmai “Dotācija sporta organizācijām” tādas vienkāršas lietas kā peldētapmācība finansēšanai.

Mēs vēl aizvien esam līderi negatīvā nozīmē – līderi noslīkušo cilvēku skaitā. Līderi tajā sadaļā, cik bērni pie mums iemācās peldēt. Ņemot vērā, ka mums infrastruktūras pieejamība arī ir ierobežota un treneru esot pārāk maz, par Eiropas Savienības finansējumu, kas bija veselīgas pašvaldības projektā, pašvaldības centās, veda bērnus uz peldbaseiniem, mācīja peldēt.

Bet mums kā valstij vajadzētu uzņemties atbildību un nodrošināt pastāvīgu, reālu atbalstu, lai bērni varētu justies droši uz ūdens. Bērnus pieskata vecāki, jaunieši iet paši, un beigu beigās arī pieaugušo pusē mums ir daudz noslīkušo. Pārāk daudz. Mums ir daudz ezeru, upju, jūras piekraste, un tā ir labākā vieta, kur nodarboties ar sportiskām aktivitātēm, ar aktīvu, veselīgu dzīvesveidu. Bet, ja mēs bērniem neiemācīsim peldēt, tad viņiem risks nepiedzīvot pilnvērtīgu dzīvi pieaug.

Arī iepriekšējos gados es sniedzu šo priekšlikumu. Zinu, ka arī Sporta apakškomisija par šiem jautājumiem ir debatējusi. Manuprāt, 1 600 000 eiro gadā, lai nodrošinātu peldētapmācību mūsu bērniem... Tie piedzimst ar katru gadu aizvien mazāk, bet turpina noslīkt... pēc rādītājiem, kas ir līderi... mēs esam līderi negatīvā nozīmē Eiropā... Noteikti nav saprātīgi, nav mērķtiecīgi, un es domāju, ka neviens to nevēlas.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Sporta apakškomisijas deputātus īpaši uzrunāju. Es zinu, ka jūs esat runājuši par šo problēmu, diskutējuši. Nez kāpēc nav sadzirdēts. Nav papildu finansējums šai aktivitātei piešķirts.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 147. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 148. – Ministru kabineta priekšlikums. Tas saistās ar iekšēju pārdali Izglītības un zinātnes ministrijā. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 149. – deputātes Drelingas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 149. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 150. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, it īpaši Latgales deputāti, mēs visu laiku runājam par to, ka mums jāatgriež jaunieši atpakaļ, lai viņi neizklīst pa pasauli, lai viņi mācās pie mums, Latgalē, nepamestu Latgales reģionu.

Šis priekšlikums ir domāts, lai paaugstinātu stipendijas jauniešiem ar saistībām palikt Latgalē, palielinātu apropriāciju Izglītības un zinātnes ministrijas programmai studējošo atbalstam, izveidotu Latgales mērķstipendiju programmu ar paaugstinātu stipendijas apmēru jauniešiem, kuri studē Latgales reģionālajās augstskolās un koledžās vai studē ārpus reģiona specialitātēs, kuras nav pieejamas Latgalē. Labklājības ministrija ar NVA varētu izstrādāt... nodrošināt darba devēju piesaisti un līgumu izpildes uzraudzību.

Pamatojums... es gribu, lai Rasimas kundze dzirdētu, lai nebalsotu “pret”, jo pamatojums ir. Pamatojums balstīts uz konferences “Kurp ej, pierobeža? Austrumu pierobežas reģionu attīstības vīzija 2040” kopsavilkuma sadaļu “Sociāli ekonomiskā attīstība”... varat izlasīt... kurā norādīts, ka šīs stipendijas, atbalsta mehānismi ar saistībām strādāt reģionos nav paredzēti ne rīcības plānā, ne konceptā, bet ir būtiski, lai mazinātu jauniešu emigrāciju no Latgales. Un arī OECD pētījuma par 2024. gadu ziņojumā “Reģionu pievilcības pārskatīšana Latgales reģionā, Latvijā” papildus norādīts uz prasmju neatbilstību un nepieciešamību piesaistīt talantus, lai nodrošinātu reģiona ekonomisko noturību un konkurētspēju.

Tāpēc šis priekšlikums tieši ir no foruma “Kurp ej, pierobeža? Austrumu pierobežas reģionu attīstības vīzija 2040”, no tā, ko mēs sūtījām no Latgales apakškomisijas valdībai, lai atbalstītu šos priekšlikumus... un tieši no OECD.

Tāpēc Latgales deputāti, arī Rasimas kundze, lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu, lai Latgale nezaudētu savus jauniešus, lai viņi studētu pie mums, Latgalē... ne tikai savējos... bet pieaicinātu arī no citiem reģioniem un Eiropas valstīm kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijas lēmums šoreiz bija negatīvs.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 150. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 17, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 151. – deputāta Butāna priekšlikums. Man jāpiebilst, ka komisijā tas tika uztverts kā relatīvi inovatīvs priekšlikums, jo paredz stiprināt latviešu valodu un identitāti, sociālo tīklu satura veidošanu jauniešiem. Komisijā gan šoreiz netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 151. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 3, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 152. – deputātes Indriksones priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Mans priekšlikums paredz piešķirt papildu finansējumu studentu dziesmu un deju svētkiem “Gaudeamus”, kas plānoti nākamajā gadā Latvijā. Šobrīd 74. programmā jeb tajā pārdalāmo... finansējuma pārdalāmajā daļā ir iezīmēti, bet vēl nav piešķirti 430 000 eiro Izglītības un zinātnes ministrijai. Tas ir labs sākums. Prieks, ka esat tur paredzējuši, bet ar to būs stipri par maz.

Kā aprēķina piemēru, ka varbūt finansējums ir nepietiekams, norādīšu, ka 2004. gadā, kad arī Rīgā notika studentu dziesmu un deju svētki “Gaudeamus”, finansējums, fiksētais izlietojums bija 191 200 lati. Un, ja mēs pārrēķinām pēc kursa un pēc tam pēc inflācijas 20 gados, cik šīs naudas vērtība varētu būt? Nepalielinot finansējumu, tie būtu 643 000. Tātad plānojat, ka studentu būs mazāk, jaunieši piedalīsies mazāk vai viss ir palicis lētāks? Manuprāt, ar 430 000 ir stipri par maz.

Tāpēc aicinu atbalstīt finansējumu, lai nodrošinātu studentiem pilnvērtīgus, skaistus dziesmu un deju svētkus nākamajā vasarā Latvijā, un piešķirt papildus 700 000 eiro.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei.

D. Melbārde (izglītības un zinātnes ministre).

Liels paldies deputātiem par rūpēm attiecībā uz dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu.

No savas puses gribu apliecināt, ka Baltijas studentu dziesmu un deju festivālam būs finansējums pilnā nepieciešamajā apjomā. Deputāti vairākas reizes no šīs tribīnes ir runājuši par to, ka finansējums jāmeklē esošā budžeta ietvaros. Izglītības un zinātnes ministrija to arī godprātīgi dara un nodrošinās finansējumu pilnā apjomā.

Finansējums, lai šos svētkus varētu sarīkot, ir lielāks par to, ko minēja Indriksones kundze.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Atgādinu, ka priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 152. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 1, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 153. – Ministru kabineta priekšlikums. Paredz iekšēju pārdali Zemkopības ministrijā. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 154. – zemkopības ministra priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 155. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! It īpaši Latgales apakškomisijas deputāti! Šo jautājumu mēs izskatījām apakškomisijā – par to ceļu Lipuški–Veczosna–Malta. Mums bija veltīta vesela komisijas sēde tam jautājumam. Jūs visi zināt šo problemātiku.

Kamēr jūs vienkārši komisijā kaut ko mēģināt risināt, mēs sūtījām vēstuli Finanšu ministrijai, valdībai par to, lai atbalsta šo iniciatīvu. Bet ir iespēja nobalsot, lai atbalstītu vietējos uzņēmējus, vietējos iedzīvotājus, jo šis priekšlikums tika izveidots sakarā ar Rēzeknes novada Uzņēmēju konsultatīvās padomes priekšsēdētājas Lienītes Litavnieces ziņojumu. Un jums tas ir zināms. Kamēr mēs runājam, daži deputāti brauc, jautā, izjautā gan vietējos iedzīvotājus, gan uzņēmējus, sastāda tāmi, cik tas varētu izmaksāt. Šeit jūs redzat, ka seguma atjaunošanai un ceļa infrastruktūras izveidošanai būtu nepieciešami tikai divi miljoni.

Ja jūs runājat par to, ka Latgalē... par drošību, par Latgali, ka trīs miljoni ir novirzīti... Redziet, šeit tikai ceļš varētu izmaksāt divus miljonus, un pagasts vai novads to nevar nosegt no tā finansējuma, kas ir novirzīts, ar ko jūs lepojaties, ka būs milzīgs finansējums drošībai un visam pārējam.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, par ko mēs runājām apakškomisijā, lai mūsu novadiem... lai mūsu Latgales reģions, it īpaši pierobežas ceļš, būtu drošs un izmantojams gan iedzīvotājiem, gan vietējiem uzņēmējiem.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Atgādinu, ka komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 155. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 19, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 156. – deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Īsi, kolēģi! Es dzirdu, ka koalīcijas deputāti... izsaukumus no zāles, ka konkrēti ceļa posmi netiekot budžetos atbalstīti. Vēl kaut kas. Tiek! Tiek – tieši tāpat kā jūs palielināt vinjetes posmus. Ļoti daudz kur mēs liekam ceļa posmus.

Šis priekšlikums paredz piešķirt dotāciju autotransporta tuneļa izbūvei zem dzelzceļa sliežu ceļiem ar pieejām Kalna prospektā Ogrē. Ogrē katru otro gadu iet bojā cilvēki. Ogrē un Ogres novadā attīstība notiktu daudz straujāk, ja būtu autotransporta tunelis zem dzelzceļa.

Gatavība realizēt projektu ir augsta. Ir tiešām nepieciešama skaidra zaļā gaisma no valsts, šajā gadījumā – no parlamenta paredzēt šo aktivitāti budžetā, jo mēs nesagaidīsim no Satiksmes ministrijas šādu priekšlikumu ar pašreizējo politisko vadību, lai šāda attīstība un drošība, drošības risinājumi Ogrē tiktu ieviesti. Tie ir bijuši arī vairāku politisko spēku priekšvēlēšanu solījumi. Latvijas Zemnieku savienības, Zaļās partijas, Nacionālās apvienības un ne tikai. Visi cilvēki, kas dzīvo Ogres novadā, šādu projektu gaida jau gadiem.

Tāpēc aicinu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Paldies. Tavara kungs jau ļoti labi izstāstīja. Šis projekts ir arī pietiekami augstā gatavības stadijā, un ir projektēšanas darbi paveikti pirms gandrīz astoņiem gadiem. Ir ieguldīta nauda, projekts ir izstrādāts. Diemžēl ar katru gadu izmaksas aug, jo projekts tālāk nevirzās uz priekšu. Un tomēr neatkarīgi no citiem apstākļiem šis ir finansējums, kas paredzēts Satiksmes ministrijai konkrēta projekta realizācijai, nevis pašvaldībai. Bet tas, protams, nāks par labu Ogres pilsētas attīstībai.

Tāpēc aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 156. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 23, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 157. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis ir tāds bišķiņ svarīgāks jautājums, kamdēļ atļaujos jūs traucēt.

Tātad trīs Latvijas pašvaldības, eksportam ļoti nozīmīgas pašvaldības – Smiltene, Valmiera un Cēsis –, jau pirms kāda laika ir lūgušas atbalstīt autoceļa grantēto ceļa posmu no Raunas uz Valmieru... Tie, kas brauc ikdienā... Izbrauciet, apskatieties kartē. Šis ceļš ir grantēts. Tas nav vienīgais Latvijā, taisnība. Un tomēr tas ir ļoti svarīgs Latvijas uzņēmējiem, uzņēmējdarbībai, mobilitātei, darbaspēka mobilitātei.

Valmiera ir ļoti spēcīgs centrs. Līdz ar to te ir lūgums no Latvijas pašvaldībām. Un, kas dīvaini, nevienu no šīm pašvaldībām nevada Nacionālās apvienības mērs, bet vada Jaunās VIENOTĪBAS un “PROGRESĪVO” mērs.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt un rast risinājumu Satiksmes ministrijai šī nozīmīgā ceļa posma... Nu, ja ne cieto segumu, ko esmu lūdzis šajā pieprasījumā, tad vismaz dubulto virsmu mēs varam atļauties uzlikt.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 157. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 26, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 158. – deputāta Vitenberga priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Otrdien valdība apstiprināja Valsts autoceļu stratēģiju līdz 2040. gadam. “PROGRESĪVO” ministrs Švinka lepojās, ka tāds kārtīgs plāns, ko tik tur nedarīs un darīs. Praktiski nedarīs. Bet, reāli skatoties, nākamos gadus finansējums Latvijas autoceļu uzturēšanai, atjaunošanai, pārbūvei ievērojami samazināsies, jo gluži vienkārši tā nav PROGRESĪVO prioritāte. Un diemžēl no tā cietīs visi Latvijas iedzīvotāji, īpaši reģionos.

Un turpmākie priekšlikumi ir par atsevišķiem ceļa posmiem, kuros jau ir sagatavoti būvprojekti, kuros vietējie iedzīvotāji gaida darbus. Bet, tāpēc ka PROGRESĪVIE nav bijuši pietiekami aktīvi un nav iesaistījušies budžeta sarunās, tuvākajos plānos šie ceļa posmi nav ielikti.

Arī Aknīste–Lietuvas robeža, kur, pārbraucot pāri robežai, otrā pusē ir skaists asfalts, labs ceļa posms. Bet, pārbraucot uz Latvijas pusi, situācija ir ļoti, ļoti slikta. Vecā Jūrmalas šoseja. Arī šeit būvprojekts ir gatavs, ir jāsāk darbi, ja līdzekļi būtu, to varētu darīt kaut rīt. Zemīte–Kandava. No Saldus puses līdz Zemītei caur Zanti izdevās ceļa posmus sakārtot, un vietējie iedzīvotāji ir ļoti priecīgi. Vēl izpildot posmu Zemīte–Kandava, būtu viss šis... Garš ceļa gabals Saldus–Kandava būtu sakārtots. Un Zasas puse, Slate... uz Bebreni arī. Tur ir sākti darbi, atlikušais posms ir jāsaved kārtībā.

Bet tas nav iezīmēts, un šī ir iespēja šos posmus sakārtot. Jo situācija, pavasarī izbraucot šajos ceļa posmos, ir tāda, ka košļene mutē drūp braucot. Vietējie iedzīvotāji ir aicinājuši, ir vērsušies, viņi savu darbu ir izdarījuši, arī “Latvijas valsts ceļi” ir veikuši būvprojektus. Arī mums šis ir jāizdara.

Es nevaru paļauties uz PROGRESĪVAJIEM, tādēļ aicinu jūs, gan ZZS, gan JAUNO VIENOTĪBU, nākt talkā un beidzot šos atsevišķos posmus sakārtot. Jo daudz kas ir izdarīts. Mums izdevās panākt atbalstu programmai, lai varētu uzklāt dubultās virsmas, melnos segumus, no pagasta centriem uz novadu centriem. Visā Latvijā ir ļoti daudz šādu posmu realizēts. Tā ka nevajadzētu apstāties pie tā, kas izdarīts, bet iet uz priekšu. Tad arī nākamajiem Ministru kabinetiem būtu labie stāsti, arī mums šeit, Saeimā... un iedzīvotāji tiešām to novērtētu.

Tā ka aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un arī nākamos, kuri ir par to, lai vietējiem iedzīvotājiem palīdzētu nokļūt pēc ikdienišķiem pasākumiem, pakalpojumiem uz slimnīcu, dārziņu, skolu, darbu.

Atbalstām!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 158. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 24, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 159. – arī deputāta Vitenberga priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 159. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 25, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 160. – arī deputāta Vitenberga priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 160. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 24, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

A. Šuvajevs. 161. – deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 161. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 21, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 162. – deputāta Vitenberga priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 162. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 21, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 163. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 163. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 23, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 164. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 164. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 22, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 165. – deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 165. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 21, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 166. – deputāta Vitenberga priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Man bija cerība, ka vismaz kādu no šiem priekšlikumiem – manu vai Dombravas kunga, vai Butāna kunga, vai kāda cita – atbalstīs un būs pozitīvs stāsts mūsu reģiona iedzīvotājiem. Diemžēl tas nav noticis.

Atgādināšu, ka arī sarunās par iepriekšējo budžetu bijām sagatavojuši virkni dažādu priekšlikumu ceļu pārbūvei, melnā seguma uzklāšanai. Jāteic, pēc debatēm kaut kādā brīdī mēs izmantojām dažādas metodes, lai pārliecinātu “PROGRESĪVOS” un satiksmes ministru, ka šie objekti ir jātaisa. Un ir pozitīvas ziņas – mūsu priekšlikumus sadzirdēja. Talsos, Rojā šobrīd tiek taisīti... arī “Zemgales josta”... Tas ir vēl garāks stāsts – vairākas reizes ir centušies nogriezt, bet pavasarī darbiem būtu jāsākas. Liepājas novada iedzīvotāji, liepājnieki zina, ka ceļa Priekule–Skoda posms uz Lietuvas robežu ir briesmīgā stāvoklī, bet tiks sakārtots. Bija ievērojamas uzvaras. Mazas uzvaras Rīgā, bet lielas uzvaras – reģiona iedzīvotājiem.

Šis priekšlikums ir radies no manas dzīves pieredzes. Es nāku no Tukuma novada Zentenes pagasta. Skolā mācījos Cēres pagastā, kas ir 7,5 kilometru attālumā no Zentenes. Gandrīz katru dienu šo ceļa posmu es veicu kājām. No skolas nākot mājās... garš ceļa gabals... bija iespēja visu izdomāt līdz galam. Bet katru reizi, pabraucot garām mašīnai, iešanas idille tika pārtraukta, jo bija milzīgs putekļu mākonis. Katrs gājējs šajā ceļa posmā kļuva sirms kā ābele.

Jāteic, ka netika atbalstīts neviens priekšlikums, kas varētu šo situāciju mainīt ļoti lielā daļā Latvijas ceļu. Puse no “Latvijas Valsts ceļu” bilancē esošajiem posmiem ir ar grants segumu. Šis priekšlikums ir tāds, lai varētu šos posmus... Ja jūs neatbalstāt šo posmu asfaltēšanu vai melnā seguma uzklāšanu, tad ar šo programmu būtu iespējams apstrādāt ar materiālu, lai šie ceļi vismaz neputētu. Tas palīdzētu mūsu uzņēmējiem, arī tiem, kas audzē dārzeņus, ogas ceļa malās, jo karstā laikā mašīnas, kuras pabrauc garām, izraisa tādus putekļus, ka pēc tam neviens neēdīs, jo smiltis starp zobiem šņirkst. Līdzīgi ir tiem cilvēkiem, kuri dzīvo mājās, kuras ir blakus ceļam. Katru dienu viņi cieš, jo putekļi pārklāj visu, kas atrodas ceļa malās.

Šī programma nav liela, bet atbalstot būtu iespējams visā Latvijas teritorijā šos ceļa posmus sakārtot un apstrādāt, lai tie neputētu.

Atbalstām! Ja neasfaltējam, tad sakārtojam, lai vismaz neput.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 166. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 23, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 167. – deputāta Dombravas priekšlikums. Paredz piešķirt dotāciju cietā seguma ceļa izbūvei starp Lēdurgu un Straupi. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Šis priekšlikums paredz izbūvēt cietā seguma ceļu starp Lēdurgu un Straupi. Liekas pietiekami nebūtisks posms, bet patiesībā tas iekļaujas daudz plašākā ceļa posmā, kas savieno Saulkrastus ar Cēsīm, vēl precīzāk – Skultes ostu ar Cēsīm un visu Vidusvidzemi.

Ja šis salīdzinoši īsais posms tiktu izbūvēts – ideālā variantā ar asfalta ceļa segumu –, tad tas nodrošinātu ātrākas iespējas no Vidzemes vidienes nogādāt kravas Skultes ostā, kas noteikti veicinātu arī ekonomisko apriti. Šai gadījumā šis priekšlikums ir ar 900 tūkstošu eiro lielu budžeta ietekmi, lai no grants ceļa šis posms tiktu pārveidots vismaz par dubultās virsmas apstrādes ceļu.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 167. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 24, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 168. – deputāta Dombravas priekšlikums. Paredz piešķirt dotāciju ceļa posmam Vaidava–Strīķi–Rāmnieki. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Šis posms ir tāds, kas ietekmētu divu Jaunās VIENOTĪBAS pašvaldību iedzīvotāju dzīvi uz pozitīvo pusi. Ir runa par savienojumu starp Valmieru un Cēsīm tieši posmā pie Vaidavas, kur ir sešu kilometru garš posms, kurš, ja tam tiktu izveidota dubultās virsmas apstrāde, nodrošinātu Vaidavas iedzīvotājiem daudz ātrāku un drošāku, un ar mazāk putekļiem nokļūšanu līdz Cēsīm.

Budžeta ietekme – tikai nedaudz vairāk kā 400 tūkstoši.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 168. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 24, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 169. – deputāta Dombravas priekšlikums. Arī dotācija šajā pašā posmā Vaidava–Strīķi–Rāmnieki cietā seguma ceļa izbūvei. Komisijā neguva atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 169. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 23, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 170. – deputāta Butāna priekšlikums. Piedāvā dubultot pasažieru vilciena Liepāja–Rīga–Liepāja reisu skaitu. Komisijā atbalstu neguva. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 170. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 2, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 171. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie Saeimas deputāti! Ļoti aktuāla tēma – skar sabiedriskā transporta nozari reģionos. Nepieciešams finansējums 15 miljonu eiro apmērā, lai saglabātu sabiedriskā transporta pakalpojumu nozares ilgtspēju kā valsts iekšējās drošības sastāvdaļu.

Mēs daudz dzirdējām toreiz, kad bija pieprasījums par sabiedrisko transportu un tā samazinājumu. Bet šis priekšlikums ir par to, lai to saglabātu. Mēs dzirdējām no ministra Švinkas, ka viņš grib pārtraukt visus līgumus, kuri ir noslēgti.

Es sarēķināju, ka, pārtraucot vecos līgumus un pārslēdzot jaunus... vidējā cena par vienu kilometru tagad ir vidēji 1,11 eiro, bet jaunajos līgumos vidējā cena ir 1,59 eiro par vienu kilometru. Kopumā Satiksmes ministrijai jāsameklē papildus ne 15 miljoni, bet 52 miljoni, lai pārslēgtu līgumus. Kur jūs ņemsiet šo naudu? (Starpsauciens.)

Pārvadātāji piedāvā paaugstināt līguma cenu no 0,93 eiro tikai par 10 procentiem... vidēji ir 1,11... par 10 procentiem... tas būs ap 1,027 vai 1,22 eiro par vienu kilometru. Un tie ir tikai 15 miljoni eiro, lai saglabātu esošo maršrutu tīklu.

Bet, ja satiksmes ministrs grib pārslēgt līgumus, izmaksas budžetam būs 52 miljoni. Cik maršrutu vajadzēs slēgt, lai iekasētu vai savāktu tos 52 miljonus? Atbildiet uz jautājumu, lūdzu! Padomājiet! Es piedāvāju tikai 15 miljonus, lai pārslēgtu līgumus par 10 procentiem un saglabātu to maršrutu tīklu, kas ir. Bet Švinkas kunga piedāvājums ir lauzt visus līgumus un pārslēgt pa jaunam, un tas valsts budžetam izmaksās 52 miljonus.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un neatbalstīt ministra Švinkas priekšlikumu lauzt visus līgumus un pārslēgt jaunus.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 171. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 26, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 172. – deputāta Vitenberga priekšlikums. Arī paredz piešķirt dotāciju zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem normatīvajos aktos noteiktajā apmērā. Komisijā priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Lūdzu, apvienojiet debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

J. Vitenbergs. Ar “PROGRESĪVO” ministriem ir līdzīgi kā ar maziem bērniem, kad viņi sper savus pirmos soļus, – visu laiku vajag no muguras pieskatīt, lai nenokrīt, lai nesasitas. Ja nokrīt, tad palīdzam piecelties. Pēdējā laikā ļoti daudz šādu kritienu bijuši Švinkas kungam... tādi paklupieni.

Mēs te, Saeimā, visu laiku cenšamies labot, saceļam traci, pēc tam tās kļūdas tiek labotas. Atceramies, bija – hops, nogriezīsim reģionālajiem ceļiem! Tracis Saeimā lēmumu mainīja.

Atceros, sākums “PROGRESĪVAJIEM” bija... par Bauskas apvedceļu... nē, to projektu nevajag, mēs būsim pret. Ir kāda darbošanās arī (Starpsaucieni.) ar Salacgrīvas tiltu. Tā ir pilnīgi ar visu. Kaut kādā brīdī, man liekas, mēs kā tāds ēnu kabinets visu laiku pieskatām, labojam kļūdas, bet tas nedaudz sāk apnikt. Bija tik tālu nobriedis... par šiem reģionālajiem autobusu pārvadājumiem... gandrīz jau bija demisija. Tā, es teiktu, ir ļoti tuvu, to var sajust gaisā.

Un tas saraksts... Es vēl pirms runas tam izgāju cauri. Visos novados ievērojami tiks samazināti pārvadājumi uz pagastu centriem: Dobele–Miltiņi, Dobele–Līvbērze, Dobele–Pienava, Dobele–Jaunpils, Tukums–Zemīte, Tukums–Džūkste, Jelgava–Līvbērze, atvainojos. Tā varētu saukt, saukt un saukt.

Šo priekšlikumu atbalstot, visi riski, šaubas tiktu noņemti. Šobrīd pašvaldības nezina, kas viņiem būs no 1. janvāra. Ir palicis mazāk nekā mēnesis, viņi nezina, kuri reisi būs. Ir daļa, kas brauc pie ministra, ir daļa, kas tiekas ar pārvadātājiem, lai saprastu, ko tālāk darīt.

Visas tās sākotnējās ieceres, kā jau minēju... Bauskas apvedceļa būvniecība... bija jau izstrādāts scenārijs, kā tas notiks... gribēja noraut. Nē, mums tomēr ir izdevies – projekts iet uz priekšu. Dienvidu tilta ceturtā kārta. Kad “PROGRESĪVIE” sāka ministrēt – sliktus projektus nevirzīsim tālāk. Izdevās to pārlauzt. Rīgas apvedceļš. Bija piešķirts finansējums. To paņēma nost, pārdalīja kaut kur citur. Ļoti daudz tādu lēmumu, kuri ir bijuši neizprotami un pret sabiedrības interesēm. Arī šajā budžetā.

Domāju, nākamā sērija, kurā mums, Saeimai, būs jāreaģē un jāprasa pieprasījumi, jāaicina ministrs uz dažādām komisijām – par vinjetēm. Cilvēki ir šokā. Tas bija kaut kā palaists garām, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā varbūt neuzķēra, neatklāja. Ejot cauri šiem priekšlikumiem... paldies Kulberga kungam, kurš iniciēja šo jautājumu, pamanīja. Tie ir kliedzoši lēmumi, kas atstās iespaidu uz visu sabiedrību.

Atbalstot šo priekšlikumu, mēs varam novērst tās neskaidrības, kuras būs visās Latvijas pašvaldībās. Šobrīd viņi nezina, vai no 1. janvāra reisi paliks vai tiks slēgti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 172. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 29, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 173. – Ministru kabineta priekšlikums. Paredz piešķirt finansējumu projekta “Rail Baltica” pamattrases posma pārprojektēšanai. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamie kolēģi! Man tā situācija liekas nedaudz absurda. No “Latvijas valsts mežiem” mēs atņemam astoņus miljonus un iegrūdīsim iekšā pilnīgi bezjēdzīgā projektā “Rail Baltica”, kuru nekad nepabeigsiet. Pieminiet manus vārdus. Un, ja vēl kaut kādos... nezinu, varbūt sliedes liktu... bet šeit ir pārvaldība. Tātad viņiem ar tām algām... cik tur mēnesī... 20 tūkstoši... viņiem vēl par maz ir pārvaldībā. Mēs vēl astoņus miljonus no “Latvijas valsts mežiem”...

Tātad cirtīsim mežus un palielināsim... nezinu, algas diez vai... bet tā “Rail Baltica” pārvaldība jebkurā gadījumā... melnajā caurumā, kas mums absolūti nav vajadzīgs ne drošībai, ne pasažieru pārvadāšanai. Absolūti nesaprotu, kam tas mums ir vajadzīgs. Kaut kāds kārtējais projekts, kādu Eiropā jau ir... nezinu, astoņi vai 12... kurš netiks pabeigts. Un mēs tikai gāžam iekšā naudu... tagad astoņus miljonus no “Latvijas valsts mežiem”. Tā ir afēra.

Šo vispār nedrīkst atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds satiksmes ministram Atim Švinkam.

A. Švinka (satiksmes ministrs).

Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti un deputātes! Mazliet jāizskaidro Zivtiņa kungam, lai nerastos pārpratumi.

Protams, es biju Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un mēs diskutējām kopumā par satiksmes nozari. Mēs detalizēti gājām cauri visām programmām un, protams, pieskārāmies minētajam projektam “Rail Baltica”.

Budžeta piešķiršana pārprojektēšanas darbiem “Rail Baltica” pamattrases posmos ir ne tikai tehniski nepieciešams solis, bet arī stratēģisks signāls Eiropas Komisijai par Latvijas apņēmību, spēju īstenot projektu, spēju īstenot sarežģītus infrastruktūras projektus atbilstoši Eiropas Savienības ilgtermiņa mērķiem. Šāda rīcība apliecina, ka Latvija ir gatava uzņemties saistības arī nākamajās Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta CEF plānošanas un MFF sarunās. Mēs zinām, ka šis projekts iet no Eiropas fondu naudas. CEF finansējums ir pārrobežu projekts. Nekad šī projekta nauda nevarētu tikt piešķirta citiem projektiem.

Ir zināms pēdējā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta CEF11 ietvaros pieejamais finansējums, cik šobrīd ir, un mēs saprotam – lai no Lietuvas robežas līdz Misas trīsstūrim būvētu, mums ir nepieciešama nauda. Mēs zinām, ka esošā finansējuma ietvaros pietrūks 200 miljonu. Ja mēs gribam realizēt no Lietuvas robežas līdz Misas trīsstūrim plus vēl septiņus kilometrus, mums ir nepieciešams ietaupīt. (Starpsauciens.) Ir nepieciešams ietaupīt 200 miljonus. Vienkārša matemātika... ieguldot šo naudu, mēs ietaupām 200 miljonus. (Starpsauciens.) Uzbūvējam vairāk.

Arī projektu vadītāji ir rēķinājuši, kā realizēt šo projektu, lai veiktu ietaupījumus. Lai to realizētu, 200 miljoni nav maza nauda. Plus tas dod absolūtu pārliecību Eiropas Komisijai, ka Latvija ir spējīga realizēt projektus, ka Latvijai var uzticēties. Uz Eiropas Savienības naudu... MFF, CEF projektiem... arī nākotnē Latvija varētu pretendēt.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam otro reizi.

 

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi! Es apgalvoju, ka es un mūsu partija negrib “Rail Baltica”. Mēs gribam Ukrainas grāmatas, lai varētu mācīties ukraiņu valodu; mēs gribam, lai bērniem mācītu prasmi peldēt; mēs gribam, lai būtu atstarotāji. Mēs gribam tādas lietas. Mēs gribam uzņēmumu ienākuma nodokli samazināt uz 12,5 procentiem. “Rail Baltica” – tā ir afēra, kurā mēs dedzinām naudu, un šis projekts mums nekad nebūs vajadzīgs. Trase iet pa purviem, mežiem... caur Salaspili aizies prom uz Lietuvu. Kam tā būs vajadzīga? Maksimums 50 tūkstoši cilvēku dzīvo pie šīs trases – maksimums!

Tanī pašā laikā Tallina – viss skaidrs. Pērnava, Viļņa – viss skaidrs. Lietuviešiem jau tagad ir šaurās sliedes Mockavas stacijā. Viņi pārsēžas un aizbrauc uz Eiropu. Latvijai tas projekts nav vajadzīgs. Tas, ka ir uzņemtas kaut kādas saistības – tā nav mūsu problēma. Nedrīkst atbalstīt šo priekšlikumu, un projekts “Rail Baltica” vispār ir jāizbeidz.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Mani tribīnē izvilka Švinkas kungs. Mums ir jāsavienojas ar Eiropas platuma sliedēm. To var izdarīt divos veidos. Pirmais veids – pats nejēdzīgākais, dārgākais, neefektīvākais un ilgtermiņā dotējamais – katru gadu minimums 200 miljoni, kad “Rail Baltica” būs uzbūvēts, 2024. gada cenās. Bet tad, kad būs uzbūvēts, noteikti būs jādotē lielākas summas, lai to uzturētu. Otrs risinājums – nebūvēt sliedes, bet nopirkt atbilstošus vilcienu sastāvus. (Starpsauciens.)

Eiropas Savienībā, pasaulē ražo vilcienu sastāvus ar maināmiem balsta riteņu attālumiem. Automātiski maināmi puskilometrā. Piemērs – firma “Talgo” Spānijā. Viņi šo problēmu risina jau 70 gadus, jo Ibērijas sliežu platums ir 1668 milimetri. Tas ir daudz platāks nekā mūsējais. Viņi to ir atrisinājuši! Kaimiņi pērk. Pēdējie iepirkumi bija – 30 miljoni viens sastāvs. Ātrums – līdz 380 kilometriem stundā, ja atļauj attiecīgā sliežu infrastruktūra. Pie mums tie varētu būt ap 140 kilometriem Eiropas virzienā bez īpašiem uzlabojumiem. Pērkam un braucam.

Tā nauda, ko notērējuši algām, uzturēšanai, birojiem, mašīnām un tā tālāk, šogad būs jau ap 200 miljoniem. Tie ir seši sastāvi. Pērkam un braucam. No katras Latvijas stacijas līdz Atlantijas okeānam. No Madonas, Gulbenes, Cēsīm, Valmieras... tur, kur ir dzelzceļš. Kāpēc mēs ejam muļķu pavadā, kuri kādreiz ir (Starpsauciens: “Pareizi! Pareizi! Muļķu pavadā!”) uzprojektējuši šo nejēdzīgo projektu? Gadu gadiem tiek atražota šī muļķība – 10 miljardus ieguldīt, pēc tam katru gadu 200 plus miljonus dotēt... ja var šo problēmu atrisināt daudz vienkāršāk un lētāk.

Mēs jau brauktu. Sastāvi vēl nav pasūtīti. Varbūt pietiks prāta pasūtīt šādus sastāvus. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Varēs līdz tam lielajam lidostas ērberģim, kas ir uzbūvēts, vismaz aizbraukt tad, kad sliedes savienos (Starpsauciens.)... 1520 mm.

Laiks. Jā, paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Es atgādinu, ka komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 173. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 17, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Šuvajevs. 174. – satiksmes ministra priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts, bet tas ir saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 175. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu. Ir saistīts ar Labklājības ministrijas budžetu un vecāku pabalstu piešķiršanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 175. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 176. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 177. – tiesībsardzes Karinas Palkovas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 177. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 178. – tiesībsardzes priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu, bet ir saistīts ar 176. priekšlikumu, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 178. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 179. – frakcijas latvija pirmajā vietā priekšlikums. Paredz ieviest dzimstības veicināšanas programmu un piešķirt vienreizēju bērna piedzimšanas pabalstu piecu tūkstošu eiro apmērā. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Frakcija Latvija pirmajā vietā ierosina, piedzimstot bērnam ģimenē, sniegt piecu tūkstošu atbalstu. Es jau šobrīd jūtu ironiju, ka tas varētu būt populisms, ka tādu lēmumu ierosina. Bet es gribu teikt ikvienam: vai cilvēki, uzņemoties atbildību – vecāki uz 20 gadiem –, bērna radīšanu uzskata par populismu?

Tad, kad mēs runājam par amatpersonām, par viņu atbalstu, – diskusijas nav, priekšlikumi tiek atbalstīti.

Mēs gribam, lai šajā valstī būtu demogrāfija, lai šajā valstī būtu darbinieki, lai būtu cilvēki, kas maksā nodokļus, lai šeit varētu ļoti draudzīgi tērēt... un uzskatīt savas prioritātes. Bet pamats visam ir drošība, un tā ir ģimenes izvēle.

Partijai Latvija pirmajā vietā ģimene un ģimenes vērtības ir viens no ideoloģijas pamatiem, un tas ir mūsu vēlētāju uzticības stūrakmens. Līdz ar to mēs, ņemot vērā cilvēku vēlmes, vajadzības un redzot Latvijā ģimeni kā svarīgāko vērtību, ierosinām: katrai ģimenei, piedzimstot bērnam, piešķirt piecus tūkstošus (Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, izvērtējot to, kā to labāk būtu darīt un kam).

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, lai Latvijā nebūtu jārunā par migrāciju, imigrāciju, bet lai Latvijā būtu droša vide, kurā cilvēki dzimst, lai Latvijā dzimtu bērni, nevis tad, kad cilvēki dodas uz citām zemēm. Latvijas bērniem jādzimst Latvijā.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu. (Starpsauciens: “Vūū!” Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, ir tāds labs izgudrojums – kalkulators. Tad, kad kalkulatorā ieliek izejas skaitļus... tātad prēmijas, pabalsti un viss pārējais, ko mēs pāris stundas atpakaļ ierēdņiem atvēlējām jeb pozīcija atvēlēja. Tie ir apmēram 250... 240 miljoni. Ieliekot kalkulatorā šo summu un dzimušo bērnu, potenciāli dzimušo bērnu skaitu Latvijā šogad, nākamgad un nākamajos gados mēs dabūjam ciparu, ka mēs katrai mammai, jaunai ģimenei, kurā piedzimst bērns, varam maksāt vidējo algu Latvijā. Pagājušajā ceturksnī tie bija 1885 eiro. Mēs to varam izdarīt! Vienam gadam pietiek ar prēmijām, šīm aizvietošanām, balvām un tā tālāk. Esošais finansējums dzimstības atbalstam, vēl druscītiņ, un divus gadus mamma mierīgi var dzīvot, kopt bērniņu un saņemt šādu summu.

Jautājums ir par prioritātēm. Ja aizsardzības ministrs sēž, saka – prioritāte ir aizsardzība... Jā, tā ir prioritāte tuvākajiem gadiem, bet dzimstība ir mūsu valsts pastāvēšanas prioritāte ilgtermiņā. Vai mums svarīgāk ir izkleķerēt šos simtus miljonu vai ieguldīt tos, teiksim, dzimstībā? Izvēlieties paši!

Saprotiet, es kā praktisks cilvēks, tajā stūrītī sēžot, cietos, cietos, bet par jautājumiem par “Rail Baltica” un šo jautājumu, nu, nevaru klusēt. Mēs izķēzām naudu bezjēdzīgām, neprioritārām lietām. Labi, nekritizēšu aizsardzības jomu, bet tur arī būtu, ko teikt par prioritātēm.

Paldies. (Starpsauciens: “Vūū!” Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi, mums valstī apmēram par pusi vairāk cilvēki nomirst, nekā piedzimst bērni. Un kam tad mēs to kasku vilksim galvā? Ko mēs sēdināsim tanī tankā iekšā? Kurš mūs aizsargās? Nebūs, kam to darīt, ja mēs neatbalstīsim jaunās ģimenes, topošās ģimenes, potenciālās ģimenes, ja mēs par to nerunāsim, nemācīsim, nerādīsim priekšzīmi un tā tālāk. Tas ir jāstimulē.

No šīs tribīnes varu apsolīt... Šobrīd šo jautājumu Saeima noraidīs un nepieņems. Bet es apsolu, nākamajā budžetā, tad, kad to formēs nākamā Saeima, šo priekšlikumu atbalstīs. Mēs atradīsim naudu un atbalstīsim ģimenes.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 179. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 15, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 180. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 181. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 182. – deputāta Klotiņa priekšlikums. Paredz piešķirt finansējumu, lai varētu īstenot piemaksas pie mēnešalgas tiem sociālajiem darbiniekiem, kuri pašvaldībās strādā ar ģimenēm un bērniem. Komisijā atbalstu priekšlikums neguva.

 

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Dāmas un kungi! Mēs šeit regulāri – un tas ir pareizi! – runājam par to, kā mazināt vardarbību, kā izskaust vardarbību Latvijā, kas ir ģimenē pret bērniem, pret sievieti, arī pret vīrieti mēdz būt.

Šis priekšlikums ir domāts, lai atbalstītu pašvaldību sociālos darbiniekus, lai sociālā darba kvalitāte visā Latvijas teritorijā būtu līdzvērtīgā līmenī un lai tieši labākie šajā profesijā, kuri pašvaldībās strādā sociālajos dienestos, būtu motivēti strādāt ar ģimenēm un bērniem. Bieži vien darbs ar ģimeni un bērnu, sociālais darbs, ir visnotaļ grūts un daudz prasa no sociālā darbinieka. Tāpēc savulaik jau bija ieviestas šādas piemaksas, 2019. gadā, ja nemaldos, bija. Es aicinu ar šo priekšlikumu tās atjaunot, jo svarīga ir vardarbības prevencija.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Ne tikai saukļi par vienu vai otru konvenciju... bet vajadzīgi reāli darbi vardarbības mazināšanai un prevencijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 182. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 5, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 183. – deputāta Vucāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts, bet saistītie – 180. un 181. – Ministru kabineta priekšlikumi tika atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Šis mans priekšlikums ir par grūti izrunājamo vārdu “deinstitucionalizācija”, kas paredz cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā un iesaisti darba tirgū, tādējādi veicinot viņu neatkarību un patstāvību. Tas ir process, kuru mēs visi kopā esam uzticējuši virzīt Labklājības ministrijai, lai veidotu iekļaujošu sabiedrību, mainot attieksmi un attīstot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sistēmu visā valstī. Un tas iekļauj grupu mājas, specializētās darbnīcas, dienas aprūpes centrus, sociālo mentoru pakalpojumus, atbalsta grupas un citus risinājumus. Taču patiesie šī procesa īstenotāji ir pašvaldības, kas tad arī apzina šos cilvēkus un piemeklē atbilstošākos risinājumus.

Šis mans priekšlikums ir par atbalstu pašvaldībām telpu pielāgošanai dienas aprūpes centru izveidei, kur vienā pakalpojuma vietā vienlaikus tiktu nodrošināti pakalpojumi vairākām mērķgrupām, tādām kā pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, un arī citas grupas. Dienas aprūpes centrs – tā būtu vieta, kur ik dienu saņemt ne tikai praktisku palīdzību, bet arī iespēju justies vajadzīgiem, saprastiem un pieņemtiem. Darbojoties dienas aprūpes centrā, personas attīsta prasmes, socializējas, gūst dzīvesprieku un atbalstu, kas bieži vien citur nav pieejams. Un daudziem šī ir vienīgā vieta ārpus mājas, kur viņi jūtas droši un iederīgi.

Taču tajā laika posmā, kas jau ir pēc jautājuma izskatīšanas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, no labklājības ministra esmu saņēmis informāciju, ka no Eiropas Savienības fondiem šobrīd jau gatavošanā, visai drīz tātad būs atbilstošais uzsaukums, būs iespēja pieteikties konkursa kārtībā uz šiem deinstitucionalizācijas projektiem, ka kopīgā summa varētu būt apmēram 12 miljoni eiro. Tā kā godīgi ir visiem vienādi, visām pašvaldībām vienādi konkurēt uz šiem līdzekļiem, tad, ņemot vērā šādu situāciju, es savu priekšlikumu atsaucu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts, līdz ar to arī nav balsojams.

A. Šuvajevs. Mēs turpinām, ja?

Sēdes vadītāja. Tā, kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Raivis Dzintars... nav, Jānis Grasbergs... nav, Andris Kulbergs... neredzu, Ināra Mūrniece... nav, Juris Viļums... arī nav, Aiva Vīksna... neredzu un Edgars Zelderis.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 19.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpinām darbu pēc pārtraukuma. Ir palikusi pēdējā pusotra stunda darbam.

Turpinām izskatīt likumprojektu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”.

Esam izskatījuši 183 priekšlikumus. Turpinām ar 184.

A. Šuvajevs. 184. – deputātes Mūrnieces priekšlikums. Šis un arī turpmākie Mūrnieces kundzes priekšlikumi ir saistīti ar finansējumu vardarbības mazināšanai. Šis konkrētais priekšlikums komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 184. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 4, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 185. – deputātes Mūrnieces priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 185. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 4, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

A. Šuvajevs. 186. – arī deputātes Mūrnieces priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 186. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 4, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 187. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Šis priekšlikums paredz piešķirt atbalstu Bērnu slimnīcas fondam, lai šis fonds varētu atbalstīt bērnus ar autiskā spektra traucējumiem. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 187. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Šuvajevs. 188. – deputāta Butāna priekšlikums. Šis priekšlikums paredz piešķirt finansējumu Liepājas Neredzīgo biedrībai. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Liepājas Neredzīgo biedrības rindās ir vairāk nekā tūkstoš cilvēku. Šis priekšlikums paredz piešķirt viņiem trūkstošos līdzekļus, palīdzēt viņiem projektā, ko viņi jau ir sākuši, proti, izveidot sociālās rehabilitācijas namu, kurš būtu publiski pieejams gan personām ar invaliditāti, gan viņu ģimenēm.

Iesaku katram apmeklēt Dienvidkurzemē, Ziemupē, viņu Dvēseles veldzes dārzu. Viņi faktiski izveidojuši kompleksu, pateicoties ziedotājiem, no Sabiedrības integrācijas fonda nesaņemot finansējumu nemaz, bet dara to saviem centieniem.

Šis būtu simbolisks veids, kā mēs varētu paātrināt šīs ēkas būvniecību. Deputātu vizītes laikā šāds viņu lūgums izskanēja. Tas nav politiska rakstura. Summa visai simboliska.

Tā ka aicinām atbalstīt personas ar invaliditāti un arī apmeklēt Liepājas Neredzīgo biedrību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 188. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 189. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Paredz piešķirt dotāciju Latvijas Autisma apvienībai pamatdarbības nodrošināšanai. Komisijā atbalstu neguva. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 189. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 190. – deputātes Stobovas priekšlikums. Paredz palielināt ģimenes valsts pabalsta apmēru. Komisijā neguva atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 190. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 191. – deputātes Indriksones priekšlikums. Paredz palielināt ģimenes valsts pabalstu proporcionāli inflācijai. Komisijā atbalstu neguva. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 191. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 192. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Pēc būtības paredz vēl vairāk palielināt bērna kopšanas pabalstu. Komisijā atbalstu neguva. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 192. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 193. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Arī saistīts ar bērna kopšanas pabalsta palielināšanu. Komisijā neguva atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 193. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 194. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi, šis priekšlikums paredz palielināt bērna kopšanas pabalstu līdz 400 eiro līdz bērna pusotram gadam un 100 eiro apmērā no bērna pusotra līdz divu gadu vecumam. Jūs teiksiet: mēs jau palielinājām. Ja reiz budžetā kā prioritāte ir noteikta demogrāfija un Labklājības ministrija solīja, ka bērna kopšanas pabalsts tiks palielināts līdz 340 eiro... Taču – ko mēs redzam: tas tiek palielināts līdz 198 eiro. Turklāt pabalstu varēs saņemt tikai līdz bērna pusotra gada vecumam. Tātad no bērna pusotra līdz divu gadu vecumam pabalsts vairs netiks izmaksāts. Mēs vairāk nekā par 100 eiro it kā palielinām, bet tajā pašā laikā no izmaksas termiņa paņemam nost pusgadu.

Ja reiz tā ir budžeta prioritāte – demogrāfija –, tad, lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu! Tas būtu tikai loģiski, ja vecāki šajā periodā saņemtu nedaudz vairāk naudiņas.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 194. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 195. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums saistībā ar Uzturlīdzekļu garantiju fondu. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 195. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 3, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 196. – deputātes Stobovas priekšlikums. Paredz papildu atbalstu pensijas vecuma cilvēkiem, kuri dzīvo vieni. Komisijā atbalstu neguva. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 196. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 197. – deputātes Petravičas priekšlikums. Paredz paaugstināt ģimenes valsts pabalsta apmēru. Komisijā neguva atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 197. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 198. – deputātes Stobovas priekšlikums. Paredz paaugstināt bērna piedzimšanas pabalstu līdz 5000 eiro. Komisijā atbalstu neguva. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 198. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 17, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 199. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Paredz palielināt bērna piedzimšanas pabalstu līdz 1000 eiro. Komisijā neguva atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 199. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 5, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 200. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Saistīts ar papildu atbalstu bērniem ar invaliditāti. Komisijā neguva atbalstu. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 200. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 201. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Saistīts ar ģimenes valsts pabalsta atjaunošanu bērna pirmajā dzīves gadā. Komisijā neguva atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 201. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 202. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā atbalstu neguva. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 202. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 4, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 203. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 203. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 2, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 204. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Paredz papildu piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta viena vecāka ģimenēm. Komisijā atbalstu neguva. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 204. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 205. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Paredz palielināt finansējumu valsts sociālo pabalstu budžetā. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Vēlreiz – laikā no 1991. gada līdz 1995. gadam Latvijā piedzima vairāk nekā 138 800 mazuļu. Liela daļa no viņu mammām tika apšmauktas, jo nelasīja “Latvijas Vēstnesi”, kur bija rakstīts, ka viņām katru mēnesi brīvprātīgi ir jāiemaksā sociālā nodokļa maksājums no 1 centa līdz 56 centiem. Viņām tika apsolīts – ja viņas izdarīs šādu maksājumu, šis periods tiks ieskaitīts apdrošināšanas stāžā. Liela daļa mammu to nezināja.

Mēs esam saņēmuši ļoti daudzu ziņu, vēstuļu no mammām, ka viņas ir sapratušas... tuvojoties pensijas vecumam vai jau esot pensijā... viņām šis periods stāžā nav ieskaitīts. Tās ir ļoti sāpīgas vēstules no mammām, kuras šajā periodā ir uzaudzinājušas divus, trīs un vairāk bērnus un ir apšmauktas. Mums vajag tikai gribēt mainīt... šo kļūdu, šo formālo prasību, kas bija tajā laikā. No budžeta tas maksātu 3,1 miljonu, un naudu mēs varam atrast pensiju speciālā budžeta pārpalikumā, kas nākamajā gadā tiek plānots, šķiet, aptuveni 430 miljonu eiro apmērā. Mums vajadzētu 3,1 miljonu.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 205. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 206. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Arī paredz palielināt finansējumu valsts sociālo pabalstu budžetā. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 206. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 207. – deputātes Drelingas priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 207. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 3, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 208. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 208. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 209. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 209. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. Un pēdējais priekšlikums no Labklājības ministrijas bloka – 210. – deputātes Liepiņas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, ļoti īsi. Par divu miljonu pārdali no Satiksmes ministrijas budžeta, kas ir domāti “Rail Baltica” pārvaldībai, uz programmām, kas ir cīņai pret vardarbību.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 210. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 1, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 211. – deputāta Teirumnieka priekšlikums. Paredz piešķirt finansējumu tiesu darbinieku atalgojuma paaugstināšanai. Komisijā atbalstu neguva. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 211. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 2, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 212. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 213. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 214. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 215. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Saistīts ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksāto uzturlīdzekļu apmēru. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens: “Balsojam!”)... Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 215. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 216. – deputāta Butāna priekšlikums. Paredz palielināt finansējumu apakšprogrammai valsts valodas aizsardzības jomā. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA)

Godātie kolēģi! Mums šogad oktobrī bija debates par valsts valodu un mēs visi izcēlām valsts valodas nozīmi. Visi solījāmies rūpēties par valsts valodu. To apliecinājām, arī dodot zvērestu un sākot darbu šajā Saeimas sasaukumā. Tomēr šī budžeta ailēs Valsts valodas centram finansējums nevis saglabājas vai palielinās, bet tiek samazināts. Šī ir iespēja šo kļūdu labot un piešķirt lielāku finansējumu, lai Valsts valodas centrs spētu nodrošināt valsts valodas kontroli atbilstoši likumiem. Pašreizējā kapacitātes trūkuma apstākļos viņi reizēm pat nespēj laikā sniegt atbildes par valsts valodas pārkāpumiem. Tas nav pieņemami.

Labojam šo kļūdu – piešķiram finansējumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā šis priekšlikums atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 216. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 18, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 217. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz dotāciju Latvijas Politiski represēto apvienībai un Rīgas Politiski represēto biedrībai. Jāpiebilst, ka šis priekšlikums ir balstīts uz 218. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikumu.

Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. Un 218. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Saistībā ar minētajām represēto apvienībām. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 219. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 220. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 221. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 222. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 222. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 223. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 224. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 225. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, labvakar! Priekšlikums piedāvā programmu, kas paredz jauno speciālistu piesaisti un noturēšanu Latgalē, kā arī paredz sociālā nodokļa atlaides un kredītu dzēšanu par nostrādātajiem gadiem reģionā.

Sociālā nodokļa atlaide apmērā līdz 50 procentiem jaunajiem speciālistiem, kuri pēc augstākās vai profesionālās izglītības iegūšanas uzsāk pilna laika darbu Latgalē un tur strādā vismaz 12 mēnešus.

Iespēja dzēst studiju kredīta daļu līdz 20 procentiem par katru pilnu gadu, kas nostrādāts reģionā.

Valsts līdzdalība īres mājokļu programmā, nodrošinot līdz 150 eiro mēnesī īres maksas kompensāciju pirmos trīs gadus pēc darba uzsākšanas Latgalē.

Kā mēs jau runājām, gribu pateikt PROGRESĪVO deputātiem, ka šie priekšlikumi tika ņemti no mūsu foruma “Kurp ej, pierobeža?”.

Sadaļa “Sociāli ekonomiskā attīstība” (citēju): “Lai mazinātu jauniešu emigrēšanu no Latgales uz galvaspilsētu un ārzemēm, valstij jānodrošina lielāks atbalsts stipendijām profesionālās izglītības iestādēs un augstākās izglītības iestādēs studējošiem audzēkņiem ar nosacījumu, ka piecus gadus pēc studiju pabeigšanas absolvents turpina darba gaitas austrumu pierobežas teritorijā.”

Nav ne plāna, ne koncepta. Šis priekšlikums tika izteikts konferencē “Kurp ej, pierobeža?” kā reāls risinājums, lai piesaistītu un noturētu jauniešus, jaunos speciālistus Latgalē.

Sadaļa “Cilvēkresursi” (citēju): “Cilvēkresursu attīstības pasākumi austrumu pierobežā ietver jauno speciālistu piesaisti un saglabāšanu, veicinot nodarbinātību un kvalitatīvu dzīves vidi, nodrošinot pieejamību sociālajiem un īres mājokļiem, atbalstot reģionam nozīmīgo profesiju pārstāvjus.”

Šeit formāli nostiprināta ideja par dzīvesvietas un nodokļu atvieglojumu, taču bez konkrēta mehānisma. Grozījumi piedāvā izstrādāt atbalsta sistēmu sociālā nodokļa atlaidēm un kredītu dzēšanu.

Arī OECD pētījums par 2024. gadu “Reģionu pievilcības pārskatīšana Latgales reģionā”. Sadaļa – “Ekonomiskā pievilcība un cilvēkresursi”.

Priekšlikuma mērķis – piesaistīt un noturēt jaunos speciālistus Latgales reģionā, nodrošināt finansiālu motivāciju dzīvot un strādāt reģionā vismaz trīs līdz piecus gadus pēc studijām.

Sagaidāmā ietekme. Līdz 1000 jauno speciālistu gadā ar pilna laika darbu reģionā, līdz 20 procentiem samazināta emigrācija no Latgales jauniešu grupā līdz 30 gadiem.

Lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

V. Pleškāne. IKP pieaugums reģionā – līdz 1,2 procentiem trīs gadu laikā. Balstīts uz mūsu konferences “Kurp ej, pierobeža?” un OECD pētījumu.

Jūs varat ar darbiem, ar finansiālu atbalstu atbalstīt savu reģionu. PROGRESĪVIE, jūs arī balstījāties uz OECD pētījumu. Pareizi? Ir laiks atbalstīt ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 225. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 32, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 226. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Šis priekšlikums ir mērķēts uz to, par ko runāja Rasimas kundze, – mums nav pieejama publiskā un privātā mājokļu programma. Priekšlikums ir par to, lai Latgalei novirzītu šo mājokļu programmu. Tas ir PPP – īres mājokļi... vai publiskā un privātā partnerība... īres mājokļu pilotprojekts... plus sociālo mājokļu fonds Latgalē.

Ar šo priekšlikumu jūs varat atbalstīt to, par ko jūs runājāt, jo jūs runājāt par to, ka dzīvokļiem... īres mājokļu pieejamībai Latgales reģionā ir jābūt. Šis priekšlikums ir balstīts arī uz OECD pētījumu, kur konstatēts, ka mājokļu pieejamības... kvalitāte ir būtisks reģiona pievilcības faktors.

Lūdzu atbalstīt, jo mēs visi par to runājām gan komisijas sēdēs, gan apakškomisijas sēdēs, gan apakškomisijai tiekoties reģionos. (Zālē troksnis.) Es jums netraucēju? Varu turpināt? Es nedzirdu sevi, es dzirdu jūs.

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar zāli!

 

V. Pleškāne. Ja jūs nenodrošināt...

Sēdes vadītāja. Pleškānes kundze, lūdzu, nesarunājieties ar zāli!

V. Pleškāne.... ka zālē būtu klusums, es pati to varu izdarīt.

Priekšlikums ir par to, ko OECD konstatē un par to, ko runāja Rasimas kundze, – mums reģionā jābūt īres mājokļiem.

Lūdzu atbalstīt, un ceru, ka ar jūsu atbalstu mēs dosim to, lai Latgale būtu sadzirdēta, lai Latgale būtu attīstīta un lai Latgalē būtu arī mājas... īres mājokļi un dzīvokļi jaunajiem speciālistiem.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 226. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 33, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 227. – deputāta Rajeva priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 227. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 1, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 228. – deputāta Puntuļa priekšlikums. Paredz piešķirt dotāciju profesionālo mākslas kolektīvu atalgojuma palielināšanai. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens.)... Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 228. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 229. – deputāta Klotiņa priekšlikums. Paredz piešķirt finansējumu Rīgas Doma restaurācijas projekta turpināšanai. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 229. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 3, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 230. – deputāta Puntuļa priekšlikums. Paredz piešķirt dotāciju dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma nodrošināšanai. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Pēc kovida ēras beigām, 2023. gadā, Kultūras ministrijā tika panākta vienošanās ar dziesmu svētku kolektīvu vadītājiem, ka turpmāk atalgojumam jeb valsts mērķdotācijai ir jāpalielinās, līdz tiek sasniegts mērķis, ka 50 procentus maksā valsts un 50 procentus – pašvaldība.

Tā paša gada nogalē Kultūras ministrijā mainījās vara. Un tāda ļoti laba lieta kā pārmantojamība... 2024. gada budžetā valsts niecīgā daļa tika dubultota. Tas jāatzīst. Taču kopš tā brīža nekāda kustība vairs nav notikusi. Es saprotu, ka laiki ir sarežģīti, taču šis mans priekšlikums lai kalpo kā atgādinājums, ka dziesmu svētku nozare joprojām šo vienošanos uzskata par spēkā esošu un gaida, kad mēs šo mērķi sasniegsim. Tas arī viss.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Paldies.

Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 230. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – nav, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 231. – deputāta Puntuļa priekšlikums. Paredz piešķirt finansējumu valsts akreditēto privāto muzeju darbības nodrošināšanai. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 231. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 232. – Ministru kabineta priekšlikums. Paredz palielināt finansējumu sakrālā mantojuma programmai. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 233. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 233. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 1, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 234. – deputāta Jencīša priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārcim Jencītim.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Sakrālais mantojums. Mans priekšlikums ir piešķirt papildu pusotru miljonu jau esošajiem 500 tūkstošiem, jo sakrālais mantojums ir skaitliski lielākā un izcilākā 13. līdz 18. gadsimta Latvijas mākslas un vēstures mantojuma daļa, tā ir katras pilsētas seja un tūrisma neatņemama sastāvdaļa.

Par pašu likumu. Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likumprojekta anotācijā ir teikts – lai saglabātu un atjaunotu Latvijas dievnamus, ir nepieciešami aptuveni 170 miljoni eiro. Anotācija piedāvā katru gadu tam piešķirt četrus miljonus, bet pašreizējos apstākļos tiek piešķirts pusmiljons – 500 tūkstoši.

Es piedāvāju piešķirt finansējumu ik gadus divu miljonu apmērā. Un ļoti labi, ka Ministru kabinets piešķīra vienreizēju atbalstu – vienu miljonu. Taču šī tēma jau vairākus gadus tiek malta. Šis ir labs žests, bet līdzīgi kā bankā: ja tu prasi finansējumu, jo cel ēku, tev iedod pabalstu – piemēram, uzcelt skursteni.

Ir vajadzīgs finansējums katru gadu. Priekšlikums ir divi miljoni katru gadu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 234. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 3, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 235. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Lai arī komisijā netika atbalstīts, tomēr tas bija pamats 232. – Ministru kabineta priekšlikumam, un attiecīgi Saeima tikko to atbalstīja. Šis konkrētais priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 236. – deputātu Puntuļa un Klotiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Kolēģi! Šinī rudenī vairāk nekā jebkad mēs esam diskutējuši vai strīdējušies par vērtībām, par Eiropas vērtībām – kas ir un kas nav Eiropas vērtības, kas ir Eiropas pamatvērtības, no kā ir radusies Eiropa, mūsu kultūra, mūsu sadzīve, un kas ir pārejošas vērtības. Domāju, starp klātesošajiem nav neviena, kurš apšaubītu to, ka sakrālais mantojums ir Eiropas pamatvērtība.

Tādēļ man ir prieks, ka mūsu priekšlikums ir daļēji atbalstīts, savukārt žēl, ka tas netika atbalstīts pilnībā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 236. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – nav, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 237. – deputāta Puntuļa priekšlikums. Paredz piešķirt mērķdotāciju biedrībai “Peripatos” portāla “Telos.lv” pamatdarbības nodrošināšanai. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 237. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 10, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 238. – deputāta Puntuļa priekšlikums. Paredz piešķirt finansējumu Valsts kultūrkapitāla fonda darbības nodrošināšanai. Te ir jāpievērš uzmanība arī nākamajam – 239. – priekšlikumam, bet šis konkrētais deputāta Puntuļa priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 238. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 239. – Ministru kabineta priekšlikums. Paredz piešķirt finansējumu Valsts kultūrkapitāla fonda programmai un projektu konkursiem. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 240. – Ministru kabineta priekšlikums. Arī attiecīgi Valsts kultūrkapitāla fonda programmu un projektu konkursu īstenošanai. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 241. – deputāta Puntuļa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Puntuļa kungs pats paskaidros.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Cienītā sēdes vadītājas kundze! Kolēģi! Ja man subjektīvi jāvērtē budžeta tapšanas process, tad viena no lielākajām nejēdzībām vai kļūdām bija pirmajā lasījumā pieredzētais – Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālā pieauguma iesaldēšana. Es zinu, kur radās šī ideja. Tā noteikti neradās Kultūras ministrijā, bet kādā citā ministrijā.

Man prieks, ka šis jautājums tika sekmīgi atrisināts. Ja nu reiz tas ir atrisināts, tad Valsts kultūrkapitāla fondā ir “Radošo personu atbalsta pasākumu programma”, tāds kā palīdzības fonds – atbalsts radošām personām, kas ir senioru vecumā, – īres maksai, zāļu iegādei un tamlīdzīgi.

Ja jau reiz mēs esam atgriezušies pie Valsts kultūrkapitāla fonda pilna finansējuma, varbūt varam... Mans priekšlikums ir atbalstīt arī šo programmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 241. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 242. – deputāta Puntuļa priekšlikums. Arī saistībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Vajag balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 242. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 243. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz piešķirt finansējumu platformai “ManaBalss.lv”. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsaucieni.)

Kiršteina kungs, jūs nokavējāt!

A. Šuvajevs. 244. – deputātes Indriksones priekšlikums. Saistīts ar finansējumu biedrībai “Līvu (lībiešu) savienība “Līvõd īt””. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Kolēģi! Priekšlikums paredz piešķirt finansējumu biedrībai “Līvu (lībiešu) savienība “Līvõd īt”” Lībiešu tautas nama pastāvīgas pieejamības nodrošināšanai tūrisma sezonas laikā, lai varētu nodrošināt informēšanu par lībiešu kultūrtelpas vēsturi un arī mūsdienu tradīcijām.

Tas ir neliels atbalsts lībiešu kopienai, kuru viņi ļoti novērtēs, jo aktīvi darbojas gan sabiedriskā kārtā, gan piesaistot dažādus nelielus projektu finansējumus. Noteikti arī vietējā kopiena, kas nav lībieši, atbalsta, uztur un kopj šīs tradīcijas – gan ikgadējos pasākumus, gan jauniešu nometni, gan valodas apguvi. Tūrisma funkcijas un kultūrtelpas popularizēšana ir ļoti svarīgas.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 245. – deputāta Butāna priekšlikums. Paredz piešķirt lielāku finansējumu Veselības ministrijai. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Katru gadu Latvijas valsts budžets apmaksā medicīnas pakalpojumus Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem aptuveni 30 miljonu apmērā. Šis priekšlikums paredz 20 miljonus no šīs summas pārvirzīt Latvijas pilsoņu – onkoloģisko pacientu – atbalstam. Vai tas nozīmē, ka mēs kādam aizliegsim pieeju medicīnas pakalpojumiem? Nē. Joprojām jebkurai personai, kas atrodas Latvijā, vai ir pilsonis vai ne, ir pieejami medicīnas pakalpojumi. Var samaksāt un saņemt pakalpojumu. Tas netiks mainīts.

Vai mums ir jāpiemaksā no savas kabatas, lai agresorvalsts pilsoņi saņemtu pakalpojumu? Uzskatām, ka ne. Uzskatām, ka tas ir netaisnīgi. Ceturtajā kara gadā... Manuprāt, tas ir protests. Ja kādam vēl ir Krievijas pase, viņš nav naturalizējies – tā ir spītība, tā ir poza pret Latvijas valstiskumu. Mums nav viņiem jāapmaksā šie pakalpojumi.

Rūpējamies primāri par Latvijas pilsoņiem. Novirzām šos līdzekļus onkoloģisko pacientu atbalstam.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Labvakar, Saeimas priekšsēdētājas kundze, kolēģi! “Nacionālā apvienība” piedāvā atņemt veselības pakalpojumus tiem cilvēkiem, kuri ir samaksājuši nodokli. Vai tas ir pareizi? Nē, nav. (Starpsauciens.) Tur ir tā rakstīts.

“Nacionālā apvienība”... ja jūs nezināt... tie cilvēki, kuri ir Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi un kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, visu mūžu strādāja Latvijā un maksāja nodokli. Viņi ir nopelnījuši, ka var saņemt medicīnisko palīdzību.

Līdz ar to aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo Nacionālā apvienība ir vienīgā partija, kura visu laiku kurina naidu.

Neatbalstīsim!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 245. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 21, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 246. – deputāta Klotiņa priekšlikums. Paredz pārdalīt finansējumu no Klimata un enerģētikas ministrijas uz Veselības ministriju. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Dāmas un kungi! Nevienam nav noslēpums, ka alkohola lietošana, atkarība no alkohola un citām narkotiskajām vielām ir viens no faktoriem, kas veicina vardarbību un pastiprina vardarbību, tāpēc valstij ir jādomā par ārstēšanu.

Sazinājos ar Nacionālo psihiskās veselības centru. Viņi informēja mani, ka viņiem ir vajadzīgs papildu finansējums, lai nodrošinātu narkoloģisko pacientu ārstēšanu. Šis priekšlikums ir par to, ka mēs pārceļam naudiņu no KEM uz Veselības ministriju un nodrošinām papildu ārstēšanās iespējas valstī. Ir arī plānošanas dokuments, kurš paredz dažādas darbības, rīcību... šis papildu finansējums ir vajadzīgs.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 246. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 2, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 247. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 248. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens.)... Es atvainojos.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Šis priekšlikums paredz palielināt atalgojumu ārstniecības personām un citām ārstniecības iestādēs strādājošām personām. Arodbiedrība vēlējās, lai finansējums algām ārstniecības personām tiktu palielināts par 13,5 procentiem, un to mēs apspriedām Sociālo un darba lietu komisijā. Pārējām ārstniecības iestādē nodarbinātajām personām – palielināt algu par 120 eiro mēnesī. Kopējais finansējums būtu 133 miljoni.

Ja nu šāds finansējums nav iespējams, tad šajā priekšlikumā tiek piedāvāts papildus novirzīt 34,5 miljonus, lai algas pieaugtu tādā pašā proporcijā, kā tiek palielināti līdzekļi pakalpojumu nodrošināšanai. Kā veselības ministrs komisijā teica: ja palielina algas, tad ir jāpalielina arī finansējums pakalpojumiem. Bet tagad iznāk, ka pakalpojumiem tiek palielināts finansējums, bet algām ne. Tas nav godīgi.

Zems atalgojums un pārslogotība apdraud veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību un kvalitāti. Personāla novecošanās un aizplūšana uz privāto sektoru vai ārvalstīm rada arvien lielākas problēmas valsts un pašvaldību slimnīcām. Esošās mēnešalgu likmes neatbilst ne profesiju atbildībai, ne kvalifikācijai. Māsu zemākā mēnešalga valsts sektorā ir tikai 71 procents no valstī noteiktās vidējās algas, māsu palīgam – 51 procents. Šāda disproporcija neveicina profesijas prestižu un jaunu speciālistu piesaisti. Zemākā mēnešalgas likme māsas palīgam ir 863 eiro, māsai – 1189 eiro.

Eiropas Komisija vairākkārt ir norādījusi, ka nepietiekams finansējums veselības aprūpē Latvijā apdraud sabiedrības veselību un sociālo taisnīgumu. 2025. gada ziņojumā par Latviju uzsvērts, ka zems valsts finansējums veselības aprūpei un ierobežotas cilvēkresursu iespējas padara pakalpojumu arvien mazāk pieejamu.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 248. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 249. – Ministru kabineta priekšlikums. Paredz piešķirt piemaksas ģimenes ārstiem reģionos. Komisijā šis tika atbalstīts. Īpaši jāizceļ deputāte Līga Kozlovska, kura par šo ļoti aktīvi iestājās.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 250. – deputātu Mieriņas un Bērziņa priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 251. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Arī saistīts ar iepriekšējiem. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 251. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – nav, atturas – 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 252. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Labvakar, Saeimas priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Tas ir par to, ka vajag pilnīgi likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju un visu tās budžetu pārvirzīt uz Veselības ministriju, jo Veselības ministrija ir svarīgāka. Klimata un enerģētikas ministrija Latvijai nav vajadzīga.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 252. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 39, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 253. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 253. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 1, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 254. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 254. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 255. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 255. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 256. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 256. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – nav, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 257. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 257. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. Paldies. Mana maiņa ir beigusies. (Aplausi.)

A. Čakša (JV).

Paldies Andrim.

Turpinām.

258. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 259. – deputātu Daigas Mieriņas un Andra Bērziņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 260. – deputātes Viktorijas Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labvakar! Visiem Latgales deputātiem ir zināma situācija – tas, kas notiek Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Mēs tur bijām un redzējām – redzējām virtuvi, virtuves iekārtu. Virtuve strādā vēl no 1986. gada ar vecām iekārtām.

Mēs Latgales apakškomisijā saņēmām lūgumu atbalstīt – sameklēt finansējumu, lai uzlabotu virtuvi, no kuras ļoti daudz kas atkarīgs, jo vecas iekārtas patērē daudz elektroenerģijas, bet nav naudas remontam.

Visus Latgales deputātus, kuriem ir zināms Daugavpils reģionālās slimnīcas stāvoklis, lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo jūs tur bijāt, jūs redzējāt. Mēs rakstījām vēstuli arī valdībai, lai atbalsta. Valdība nesameklēja finansiālo atbalstu... nekādu naudiņu. Tad mēs šeit visi kopā varam atbalstīt – piešķirt finansējumu Daugavpils reģionālās slimnīcas virtuves remontam.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Izdarīsim labu darbu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 260. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 13, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 261. – deputāta Zivtiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi, kolēģes! Gribēju stāstīt smalkāk, bet iešu lielos vilcienos – to lielo bildi... Faktiski ir tā, ka es piedāvāju izglābt gadā apmēram 200 cilvēku dzīvības – 200 cilvēku dzīvības! Ja kāds grib to pārrēķināt naudā, es piedāvāju: Ašeradena kungs, dodiet četrus miljonus, es jums dodu simts miljonus. Labs dīls. (Starpsauciens: “Izcils!”) Izcils! Šis ir tieši tāds.

Kolēģi! Nav nepieciešams... Ja kāds grib atspēkot un teikt: mums ir vairākas bāzes, armijai – helikopteru bāze, robežsargiem – helikopteru bāze, tas jau ir par daudz, mums vajadzētu vienu bāzi, piekrītu – vienu bāzi. Nav runas par to, ka valstij jāpērk helikopteri. Ir runa par to, ka mēs pērkam šo pakalpojumu un nodrošinām dzīvības uzturēšanas un glābšanas misiju visā Latvijas teritorijā.

Ja mēs paskatītos karti... gribēju lielāku prezentāciju taisīt komisijā, bet tur viss tik ātri notika, ka palaidu garām, neko nepaspēju... uz šīs kartes ir skaidri redzami baltie punkti – vietas, kurās cilvēki mirst no insulta, infarkta, jo nepaspēj viņiem aizbraukt pakaļ. Burtiski ir viena, divas stundas. Tās ir tās svarīgās stundas, lai mēs cilvēku nogādātu... Attālākos lauku reģionos, attālākās vietās viņi vienkārši nomirst, un viss. Bet mēs viņus varam glābt, un viņi var valstij dot pienesumu, dot naudu budžetā. Tāpēc šis ir dzīvības priekšlikums.

Uzskatu, ka šis ir viens no svarīgākajiem priekšlikumiem, kāds vispār šodien skatīts. Un tas prasa tikai četrus miljonus. Mēs izveidotu divas bāzes, un to pakalpojumu no mums pirktu arī lietuvieši un igauņi. Tāpēc esmu pārliecināts par to, ka, ja mēs to neieviesīsim nākamajā gadā, simts punkti, to ieviesīsim... kas mums ir – 2026. gads... 2027. gadā mēs to ieviesīsim. Bet pa to laiku zaudēsim 200 dzīvības. Nopietns jautājums.

Zinu, ka jums negribas vairs te sēdēt. Jau ir apnicis. Budžetā naudas nav, koalīcijas vienošanās... neko nevaram izdarīt. Varam izdarīt! Tāpēc mēs te esam. Tāpēc mēs te esam... mazāk nekā simts, bet esam.

Nobalsojam un glābjam 200 cilvēkus gadā – 200 cilvēkus gadā! Neatbalstīsiet? 200 cilvēku dzīvības gadā!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 261. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!

A. Čakša. Vajadzības gadījumā helikopterus nodrošina Iekšlietu ministrija.

Sēdes vadītāja. Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 27, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 262. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Piešķirt finansējumu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta diennakts stacionāru un pirmās palīdzības punktu saglabāšanai reģionos. Priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 262. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 24, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 263. – Ministru kabineta priekšlikums. Par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta punkta izveidi un uzturēšanu Indras pagastā, kas atrodas Latvijas austrumu pierobežā. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 264. – deputātu Mieriņas un Bērziņa priekšlikums. Par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta saglabāšanu Indras pagastā, bet tas tika atbalstīts jau iepriekšējā priekšlikumā. Līdz ar to komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 265. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Arī par neatliekamo medicīnisko palīdzību Indras pagastā. Tā kā tika atbalstīts iepriekš, komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 266. – deputātes Ināras Mūrnieces priekšlikums. Par tiesu medicīnas ekspertīzi 500 000 eiro apmērā... no seksuālās vardarbības cietušo personu atbalstam. Tā kā tika atbalstīts priekšlikums par finansējumu vardarbības novēršanai, šis netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 266. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 1, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 267. – Ministru kabineta priekšlikums. Par mērķdotāciju pašvaldībām. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 268. – Ministru kabineta priekšlikums. Par mērķdotāciju pašvaldībām. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 269. – Ministru kabineta priekšlikums. Par mērķdotāciju pašvaldībām. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 270. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Par muzikālo teātri Ogrē. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 270. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 31, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 271. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Par Saldus novada pašvaldības kultūras nama būvniecību. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 271. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 17, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 272. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Par Skultes pamatskolas izveidi. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens: “Balsojumu!”)... Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 272. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 7, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 273. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Par patvertņu izbūvi Pāvilostā un Grobiņas pirmsskolas izglītības iestādē “Pīpenīte”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Šis ir svarīgs jautājums Kurzemei – par atkrastes vēja parku ELWIND pretī Jūrkalnei un Pāvilostai. Šim projektam ir daudz problēmu, par kurām mēs jau esam runājuši komisiju līmenī. Budžeta kontekstā mēs šos divus miljonus, kas ir paredzēti ELWIND projektam, piedāvājam pārvirzīt, jo pat tie, ar kuriem mēs strīdamies, un tie, kas mums stāsta, ka šis projekts būtu jāīsteno, neformāli saka to, ka šim projektam ir zudis ekonomiskais pamatojums, un arī Zviedrijas kolēģiem drošības situācija Baltijas jūrā ir likusi atteikties no atkrastes projektiem.

Ja nav ekonomiskā pamatojuma un ja drošības apstākļi mums liek atteikties no šāda projekta, tad, manuprāt, būtu mazohistiski turpināt tērēt miljonus, apzinoties, ka projekts netiks īstenots. Priekšlikums paredz šos divus miljonus no ELWIND projekta pārvirzīt... to neīstenot... un nodot Dienvidkurzemes pašvaldībai civilās aizsardzības jautājumu sakārtošanai.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Paldies, kolēģi.

Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 273. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 30, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 274. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Par Zvejniekciema kultūras nama iekštelpu rekonstrukcijas realizāciju. Komisijā neguva atbalstu. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

Lūdzu zvanu! Balsosim par 274. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 3, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 275. – deputātes Viktorijas Pleškānes priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, labs vakars vai lobs vokors! Kruoslovā mums tai soka. Tie deputāti no Latgales, kuri piedalījās Latgales apakškomisijas sēdē, ļoti labi pārzina situāciju Krāslavas novadā un Krāslavas slimnīcā. Mēs arī tur bijām. Jūs tur bučojāties ar Krāslavas slimnīcas direktoru. Kad mēs tur bijām, viņš lūdza atbalstīt, lūdza palīdzēt. Mēs tur skūpstījāmies ar viņu, mēs tur visu ko darījām. (Zālē troksnis. Starpsaucieni.) Nē, es viņu nezinu... es viņu nezinu. Bet šeit, zālē, deputāti zina... un tur bučojās, ko tikai nedarīja.

Bet šis priekšlikums ir par to, lai...

Sēdes vadītāja. Pleškānes kundze, lūdzu, par priekšlikumu!

V. Pleškāne.... ne tikai vārdos... ar skūpstīšanos... jūs to atbalstītu, bet arī darbos.

Slimnīcai ir nepieciešams finansējums tikai pusotra miljona eiro apmērā. Mēs varam novirzīt ELWIND finansējumu, kas nav vajadzīgs tiem cilvēkiem, kuri dzīvo piekrastē, slimnīcai, kura ir vitāli nepieciešama cilvēkiem, jo cilvēki... Tas ir zelta stundas... laika patēriņš, kad cilvēkiem vajag... tā ir veselības aprūpes nepieciešamība tajā reģionā, tajā pilsētā. (Zālē troksnis.)

Tāpēc lūdzu atbalstīt Krāslavas novada pašvaldības domes deputāta... domes priekšsēdētāja Upenieka lūgumu atbalstīt šo vēstuli. Zaļie, tas ir jūsu cilvēks, no jūsu partijas, kurš lūdz finansiālu atbalstu slimnīcai, lai nebūtu tā, ka cilvēkiem nav, kur griezties, lai cilvēkiem būtu pieejami veselības... un neatliekamā medicīniskā palīdzība Krāslavas novadā 24/7.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā priekšlikums atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu – mazliet klusāk! Ir palicis pavisam maz priekšlikumu. Visi ir noguruši. Nav jāpārbļauj. Es saprotu, ka jūs no vietas runājat... bet, lūdzu, vēl pēdējais...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 275. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 26, atturas – 22. Priekšlikums noraidīts.

A. Čakša. 276. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Par Salaspils novada pašvaldības Jauniešu mājas izveidi. Komisijā atbalstu neguva. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 276. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 1, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 277. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Par Alūksnes novada pašvaldības jauna peldbaseina un duālās infrastruktūras izveidi Alūksnes vēsturiskajā centrā. Komisijā atbalstu neguva. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 277. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 2, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 278. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Par Ķekavas novada pašvaldības Atkarību un psiholoģiskā atbalsta centra izveidi. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 278. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 1, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 279. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Par Valkas novada pašvaldības Valkas futbola laukuma apgaismošanas projekta realizāciju. Komisijā atbalstu neguva. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 279. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 5, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 280. – deputāta Jāņa Vitenberga priekšlikums. Par Lestenes muzeja ekspozīcijas izveidi. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Ir pabeigta Lestenes lielkauju muzeja būvniecība – vieta, kur vienkopus varēs stāstīt par mūsu karavīru likteņiem, par veselu dzimtu likteņiem. Jāsaka paldies visiem iesaistītajiem, lai tas vispār varētu notikt, Ritvaram Jansonam un viņa palīgiem, lai sagatavotu šo likumprojektu, lai radītu rāmi, kurā var nākt kopā valsts, Tukuma pašvaldība, biedrība “Lestene”, kura apvieno dažādas organizācijas, arī neatkarīgus ziedotājus. Un tas tiešām ir izdevies.

Tāds varbūt netipisks stāsts, bet labs piemērs tam, ka mēs spējam sadarboties dažādos līmeņos. Lestenes muzejs ir pabeigts, bet ir pietrūcis vēl pēdējam posmam – ekspozīcijas izveidei. Šo ekspozīciju vajadzētu izveidot tādu, lai tā spētu ar mūsdienīgiem rīkiem uzrunāt jauniešus, jo tas ir ļoti svarīgi šajos apstākļos, kad apkārt ir tik daudz nepatiesību... kad runā nepatiesību par mūsu vēsturi, pasaules vēsturi. Šāda vieta, kur varētu ar jauniešiem runāt, tiešām izstāstīt, kā bija, ir ļoti, ļoti svarīga.

Šis priekšlikums nav ar lielu ietekmi, bet tas būtu labs žests, lai šis labais stāsts varētu noslēgties un beidzot tur viss būtu sakārtots uz vietas. Ikreiz, kad mēs aizbrauktu uz Lesteni, varētu apmeklēt muzeju, arī aicināt ārvalstu viesus. Tā ka es tiešām ceru... arī aizkadrā esam runājuši ar aizsardzības ministru Sprūdu. Tā kā valsts bija nākusi palīgā un Aizsardzības ministrija palīdzēja šo projektu īstenot, aicinu šo pēdējo daļu izdarīt kopā. Tas būtu labs piemērs.

Uz šīs pozitīvās nots vai aicinājuma es varētu beigt savas debates un uzstāšanos pie dažādiem priekšlikumiem šajā budžetā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā priekšlikums atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 280. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 13, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 281. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums par Ķezberkalna lībiešu iedzīvotāju... lībiešu godināšanas vietas ierīkošanu. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 281. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 3, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 282. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums par Ventspils valstspilsētas pašvaldībai mērķdotāciju par Fabriciusa pieminekļa demontāžu. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, šis ir interesants gadījums. Jā! Tātad, sākoties Krievijas pilna mēroga karam, Latvijas valsts politika bija demontēt visus okupācijas pieminekļus. Tas ir tas darbiņš, kas netika izdarīts Atmodas laikā. Pieminekļi tika demontēti, bet viens piemineklis kaut kā bija izkritis no šiem sarakstiem. (Starpsauciens: “Kurā vietā?”) Ventspilī. Ventspilī Latvijas valsts neatkarības pretinieka Fabriciusa piemineklis joprojām stāv. (Starpsauciens: “Raujam nost!”) Un uz “Nacionālās apvienības” ierosinājumu šo pieminekli demontēt kā pretarguments tika atrasts, ka pašvaldībai trūkst līdzekļu to darīt, jo esot jāfinansē dažādas vajadzības.

Es domāju, mēs varam labot kļūdu un kopīgi šos dažus tūkstošus piešķirt, lai atrodas kāds traktors, nauda melnzemei un saulespuķēm, kuras varētu iestādīt šī pieminekļa vietā.

Tiekam vaļā no okupācijas paliekām un sakārtojam to vēsturiskā taisnīguma dēļ! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Tātad priekšlikums netika atbalstīts. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 282. priekšlikumu!

Kolēģi, mēs sarunājām – mazliet klusāk!

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 24, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. Tā, nākamais ir 283. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 284. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 285. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstu neguva iepriekšējā priekšlikuma dēļ.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 286. – Ministru kabineta priekšlikums. Saistīts ar līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 287. – Ministru kabineta priekšlikums. Saistīts ar gadskārtējā valsts budžeta izpildi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 288. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 289. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 290. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Finanšu ministrijai tehniski sakārtot priekšlikumus skaitliskajai daļai atbilstoši budžeta izdevumu klasifikācijai atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, urā! Esam izskatījuši visus – visus! – budžeta priekšlikumus. Mums ir palikušas debates par pašu budžetu kā tādu (Starpsaucieni.)... nu, par šo priekšlikumu, bet, nu, tas par budžetu.

Kolēģi! Tātad turpinām darbu, līdz pabeidzam, jo praktiski budžets ir izskatīts. (Starpsauciens: “Piekrītam!”) Ja? Turpinām darbu tad... līdz uzvarai. Vairs ir palikušas tikai debates par pašiem priekšlikumiem. (Starpsaucieni.)

A. Čakša. Tātad par priekšlikumiem par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. (Starpsauciens: “Saīsināt laiku!”)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir priekšlikums saīsināt laiku. (Starpsaucieni.)

Uzsākam debates.

Frakcijas vārdā – deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidente! Ministri! Kolēģi! Budžets, šis 2026. gada budžets, praktiski ir pieņemts. Vien divi balsojumi.

Mazie busiņi, pikapi ir aplikti ar jaunu maksājumu, kūdra, smilts ir apliktas ar jaunu dabas resursu nodokļa likmi. Cilvēki varēs iejūgties darbos, lai varētu nomaksāt šos jaunos maksājumus un mūsu valsts pieaugošo ārējo parādu un tā procentu maksājumus. Ierēdņi un politiķi varēs turpināt savu mierīgo dzīvi. Ekonomika varēs turpināt stagnēt, pārtikas cenas – netraucēti turpināt pieaug. Pozitīvi, ka vismaz Latvijas karavīriem ir nedaudz vairāk naudas.

Laika jums netrūkst. Gan jau kaut kā izvilksiet līdz nākamajām vēlēšanām. Kolēģi, es domāju, ka šobrīd ir acīmredzami, ka bez skaidriem mērķiem, bez atbildības nav nākotnes. Mēs šobrīd redzam sekas šai nedabiskajai, strīdu un naida pilnai koalīcijai. Jums laiks varbūt vēl ir. Es domāju, Latvijas sabiedrībai laika vairs nav. Pēdējais formālais iemesls šīs dīvainās valdības eksistencei faktiski ir izpildīts – budžets būs pieņemts.

Tāpēc, dārgie kolēģi, pēc šiem balsojumiem droši atvelciet elpu, dodieties uz Finanšu ministriju baudīt tradicionālo zupu, mielastu, uzēst rasolu un tieciet ar sevi skaidrībā. Nevienam negribas dzīvot ar šādu valdību vēl gadu un turpināt mūsu sabiedrībā ievest acīmredzamu pārliecības trūkumu par mūsu valsti.

Cilvēkiem trūkst ticības nākotnei. Aizvien vairāk cilvēku pamet mūsu valsti... par to, ka mēs redzam, kā tiek saimniekots ar mūsu kopīgajiem resursiem. APVIENOTAIS SARAKSTS neatbalsta pieaugumus mazajām mājsaimniecībām... mazajiem uzņēmējiem. Neatbalsta šo straujo budžeta... pieaugumu. Mēs saskatām tur ļoti daudz nopietnus riskus ilgtermiņā mūsu valsts drošībai.

Mēs nevaram atbalstīt nedz šo budžetu, nedz šo valdību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Frakcijas vārdā – deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ neatbalstīs Evikas Siliņas valdības budžetu 2026. gadam. Un par visu šo procesu, kā tika veidots budžets, kā tika pieņemts un kāds tas ir kopumā, es pateikšu jums, Evika Siliņa, un jums, Evikas Siliņas valdības ministri, vienkāršajā valodā trīs vārdus, trīs vārdus, kurus jūs saprotat vislabāk: “Kis, kis, kauns!” Un es pateikšu vēlreiz, lai jūs sadzirdētu: “Kis, kis, kauns!” (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Frakcijas vārdā – deputāts Amils Saļimovs.

A. Saļimovs (ST!).

Labvakar, kolēģi! Sorry, bet diemžēl nevarēsim atbalstīt šo budžetu. Šeit mēs pirms... balstoties, teiksim, uz budžeta nosaukumu... ir tikai skaļi lozungi, vārdi, faktiski mēs, izņemot drošību, neko citu tur neredzam. Veselības aprūpei nepietiekoša, teiksim, uzmanība. Problēmu ir daudz. Nodokļi iet uz augšu, un sabiedrība turpinās dzīvot diemžēl grūtajos apstākļos. Ņemot vērā... arī šodien mēs runājam par to, ka visādu veidu balvas, prēmijas tiek saglabātas amatpersonām, bet tajā pašā laikā tauta dzīvos un maksās par to.

Mēs nevaram atbalstīt šo budžetu. Cerēsim, ka nākamgad viss mainīsies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Frakcijas vārdā – deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! “Nacionālā apvienība” vienmēr ir atbalstījusi drošības stiprināšanu. Šis budžets nav izņēmums, tā sadaļa, kas stiprina un tuvina mūs 5 procentiem drošībai... tādus centienus mēs vienmēr esam atbalstījuši un atbalstīsim neatkarīgi, vai esam koalīcijas vai opozīcijas kurpēs.

“Nacionālā apvienība”, arī kritizējot darbu, nekad nepavilksies uz lozungiem, ka Latvija ir neizdevusies valsts vai ka latvieši neprot saimniekot savā valstī. Vienlaikus “Nacionālā apvienība” nevar atbalstīt budžetu, kurā mēs aizņemamies nepilnus divus miljardus bez caurskatāmības, kam šie līdzekļi pilnībā tiek novirzīti, un bez tā, ka netiek risināti divi galvenie apdraudējumi Latvijas valstij.

Pirmkārt, austrumu robežas stiprināšana – mums joprojām kaimiņvalstis palīdzēs sargāt mūsu robežu pret agresorvalsti. Un joprojām nelegālie imigranti spēj iekļūt mūsu valstī.

Otrkārt, Latvija joprojām piedzīvo dzimstības antirekordu, bet mūsu priekšlikumi to kardināli mainīt netika atbalstīti.

Līdz ar to neredzam veidu, kā šo budžetu atbalstīt. Turpināsim konstruktīvi strādāt opozīcijā un vērst uzmanību uz jūsu darba trūkumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis ir konkrēts un totāls valsts iznīcināšanas budžets. Un pierādījums tam ir, ka pirmo reizi Latvijas vēsturē nomirst vairāk cilvēku, nekā piedzimst, savukārt piedzimst mazāk cilvēku, nekā tiek izsniegtas uzturēšanās atļaujas cilvēkiem no trešās pasaules valstīm. Varat izrēķināt, cik gados šeit pilsoņu no svešas civilizācijas valstīm būs vairāk nekā vietējo Latvijas iedzīvotāju.

Finanšu ministrijai, kā rakstīts 290. priekšlikumā, ir iespējas glābt šo budžetu. Un nevajag tehniski neko sakārtot vairs, lai paliek tehniskais budžets, ja mēs gribam kaut ko šeit saglābt. Ekonomika tiks sagrauta ar zaļo kursu, izglītība turpinās brukt, mirstība pārsniegs dzimstību, emigrācija un lauku iztukšošanās, un cilvēku bēgšana pastiprināsies visos virzienos.

Kam šis budžets atrod naudu? Budžets ir priekš “Rail Baltica”. Budžets ir komunisma celtnēm – ELWIND jūrā, vairāk nekā divi miljoni. Budžets ir Sabiedrības integrācijas fondam. Budžets ir nevalstiskajām organizācijām. Budžets ir pat “ManaBalss.lv” – portālam, kas ieviesa cenzūru. Jūs zināt, ka “ManaBalss.lv” atteicās atļaut vākt parakstus tradicionālo ģimeņu aizstāvjiem. Valsts finansē cenzūru, kas ir rupjš Satversmes pārkāpumus.

Valsts mediji tiek pārfinansēti, kas ir tikai postkomunistiskajās valstīs. Tas viss turpināsies. Valsts medijos sēž Stambulas konvencijas lakstīgalas un pogo no rīta līdz vakaram, kā jūs esat ievērojuši. Koalīcijai ir savi mediji, un tā tas turpinās.

Līdz ar to vēlreiz aicinu: nebalsojam par šo budžetu, strādājam ar tehnisko budžetu un sagatavojam kārtīgi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi, mēs divas dienas apspriedām nākamā gada budžetu. Budžetu, kuru mūsu valdība skaļi dēvē par drošības budžetu. Skan ļoti iespaidīgi, jaudīgi, gandrīz kā tas “4  4” džips. Valdība ir pateikusi priekšā: atbalstiet mūsu budžetu, šos ciparus, citādi jūs esat austrumu vēju ietekmēti, Kremļa ideoloģijas ietekmēti. Jo – kurš gan var iebilst pret drošības budžetu? Tāpēc neprasiet, kāpēc pietrūka naudas pensionāriem un bērniem un nevarēja samazināt nodokļus, kas ir lielāki nekā citās valstīs, jo viss taču aizgāja drošībai.

Vai tiešām tā ir? Vai viss aizgāja drošībai? Vai tiešām šis ir mūsu tautas drošības budžets vai atkal tikai kārtējais propagandas lozungs ar tukšu saturu?

Valdība saka: mēs aizņemsimies 1,8 miljardus, un ar šo budžetu nodrošināsim drošību. Lieliski! Skaista lozunga pieskaņa! Taču atklājās: no šīs summas... cik miljoni ir paredzēti aizsardzībai? Cik? (Starpsauciens: “300!”) 300.

Sēdes vadītāja. Nesarunāties, lūdzu, ar zāli!

R. Petraviča. Tātad tikai neliela daļa no šiem 1,8 miljardiem aizies drošībai. Un vai tiešām mēs to saucam par drošības budžetu? Ko tādu, kur lielākā daļa naudas nemaz nesasniegs bruņotos spēkus?

Un kā drošību veicina valdības rīcība ar izdienas pensijām, ar cilvēkiem, kuri rūpējas par mūsu drošību? Un ko valdība darīs ar pārējiem 1,3 miljardiem? Tie nonāks birokrātijas uzturēšanā, uzpūstās valsts darbinieku algās, ērtos krēslos, dārgos automobiļos. Vai tā ir drošības budžeta daļa? Šķiet, ka tieši birokrāti ir iedomājušies, ka viņi ir galvenie valsts drošības stiprinātāji. Šī nauda tiks tērēta simtiem miljonus lielajiem valsts parāda procentu maksājumiem, naudai, kas aizplūst starptautisko aizdevēju kabatās un tiek atrauta Latvijas cilvēku neatliekamajām vajadzībām.

Patiesībā arī tie 5 procenti aizsardzībai nav mūsu valdības varonīgā doma. Jo šo nostāju izteica ASV prezidents.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

 

R. Petraviča. Jo viņš deva acīmredzamu signālu. Vai nu jūs investējat aizsardzībā, vai neceriet uz palīdzību. Un jūs, Siliņas kundze, apsveicot Trampu ar ievēlēšanu, viņam rakstījāt: “Mēs esam savu artavu devuši. Mēs aizsardzībai esam atvēlējuši vairāk nekā 3 procentus.” Bet tad uzstādījums bija 5 procenti, un tāpēc bija arī jāsasniedz tie 5 procenti. Tātad zem ārēja spiediena... ne jau pašu gudrība tā bija.

Un tas ir birokrātiem raksturīgā veidā – runāt par aizsardzību, bet vairāk novirzīt sev pašiem. Un vai brīnums, ka Latvijā ir lielāki nodokļi nekā kaimiņvalstīs, ja mums birokrātu ir vairāk nekā kaimiņvalstīs, jo budžetā nemaz nav paredzēts pietiekami daudz aizsardzībai. Tāpēc nesauciet to par drošības budžetu. Sauciet to par to, kas tas īstenībā ir, par uzpūstas valsts birokrātijas uzturēšanas budžetu ar vienu galveno prioritāti – birokrātiju, kuras uzturēšanai arī notiek aizņemšanās, kamēr parasto cilvēku vajadzībām naudas nepietiek.

Tāpēc šo budžetu atbalstīt nevaru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Sākšu ar pozitīvo. Manuprāt, šajās divās dienās ir bijušas tiešām ļoti konstruktīvas debates – gan konstruktīva kritika par budžetu, gan pietiekami konstruktīvi argumenti atsevišķos gadījumos no koalīcijas puses par to, kāpēc kaut kāda lieta ir laba un pareiza.

Arī priekšlikumi kā tādi liela daļa bija tiešām konstruktīvi. Un, godīgi sakot, tad, kad tiek izstrādāts... it īpaši tādai gandrīz mazākumvaldībai izstrādājot budžetu, tas nevar būt kvalitatīvs pilnīgi visās lietās. Un daudzi no šiem priekšlikumiem bija vērsti uz konstruktīvu atsevišķu jomu sakārtošanu. Nevis kaut kas populistisks, nevis kaut kas, lai nonāktu par katru cenu mediju uzmanībā, bet tiešām konstruktīvi sakārtotu nākamā gada budžetu.

Diemžēl negatīvā puse ir tā, ka vairāki priekšlikumi, kurus varēja atbalstīt... kad pašas nozaru ministrijas saprata, ka ir problēma, piemēram, stāstā par kapitāla pieauguma nodokli, jo izrādās, ka tā pacelšana ir novedusi pie ienākumu krišanas. Arī, piemēram, priekšlikums par to, ka varētu piešķirt papildu līdzekļus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, lai tas varētu strādāt pierobežā. Šādi priekšlikumi varēja tikt atbalstīti jau šajā budžetā, un tas ļautu valstij daudz ātrāk un efektīvāk iet pretī... 2026. gadam.

Diemžēl politiskās greizsirdības dēļ šie priekšlikumi tika noraidīti un daudzi citi ļoti labi priekšlikumi... kā rezultātā daļa no šīm konstruktīvajām debatēm ir bijušas bezjēdzīgas. Mēs esam patērējuši laiku, bet rezultāts ir atlikts par gadu – līdz nākamajai Saeimai. Zaudētāji ir iedzīvotāji, kuri negūs labumu no šiem tiešām pozitīvajiem un konstruktīvajiem priekšlikumiem.

Es šo budžetu nevaru atbalstīt tieši šī apstākļa dēļ, ka gana labi priekšlikumi tika noraidīti, arī tā iemesla dēļ, ka bez skaidrojuma valsts ārējais parāds tiek pārmērīgi audzēts. Tāpēc diemžēl šoreiz nākas balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Nu i lobs vokors. Nu kū... Valdība raksta Latgales rīcības plānus, es nezinu, tikai laikam rakstīšanas dēļ, papīra smērēšanas dēļ. Citu iemeslu es neredzu.

Valdība, jūs piedalāties forumos “Kurp ej, pierobeža?”, braucat uz pasākumiem uz Latgali, taisāt tikšanās Latgalē, Aglonā... Dieva priekšā jūs, valdība, runājat skaistas runas, dodat skaistus solījumus. Sakāt, kā jūs mīlat Latgali, ka Latgale ir jūsu sirds. Stāstāt, kā gribat atbalstīt Latgali.

Bet šeit un tagad jūs pierādījāt, ka jums vispār tas... vispār nospļauties uz to, kas notiek Latgalē, nospļauties uz to, ko uzņēmēji jums saka, nospļauties, ko cilvēki jums saka, un jūs to parādījāt ar savu balsojumu. Nospļauties uz to, ko jums forumos uzņēmēji un citi cilvēki stāsta. Nospļauties arī uz to, ko raksta eksperti pētījumos. Tādi kā OECD un visi pārējie. Jūs varat tikai izmantot Latgales zemi. Lai stiprinātu ārējo robežu – vispār nekā... neko es neredzu. Un tas, ka jūs nobalsojāt... un vispār neparādījāt to, kā jūs atbalstāt Latgali. Tas, ka jūs neatbalstījāt nevienu pamatotu priekšlikumu, kuri bija domāti tikai un vienīgi Latgales attīstībai, parāda, ka jums nerūp Latgale, nerūp tie uzņēmumi un tie cilvēki, ne pašvaldības, kas tur ir, ne slimnīcas, kas tur ir.

Bet pieņemu, ka jūs varbūt nesapratāt šajā valodā, par ko ir runa. Es mēģināšu pateikt jūsu valodā par jūsu budžetu. Jūsu valodā, kura jums ir tuva, kura jums ir saprotama, lai jūs saprastu, par ko ir runa, par jūsu budžetu. Es tagad pateikšu jūsu valodā: “Kis, kis, kauns, likumprojekts – ļauns.” Jūsu valodā! Varbūt tā jūs sapratīsiet. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienītās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Ministri! Ministru prezidente! Laikam ir gana zīmīgi, ka es nāku šeit runāt tieši pēc Pleškānes kundzes. Es noteikti negribu teikt sliktas lietas vai vēlēt sliktu šai valdībai vai nākamajai valdībai. Es savā politiskajā pieredzē esmu bijis gan koalīcijā, gan opozīcijā, un es zinu, cik ir grūti bijis visos laikos panākt jelko, kas būtu vērsts uz... ne tikai Latgales, bet vispār reģionu attīstību. Un es ceru, kolēģi... it sevišķi tiem, kas ir ievēlēti nevis no Rīgas vēlēšanu apgabala, bet kas nāk no reģioniem, vienalga, no kura, novēlu, lai jums būtu padarīta darba sajūta šajā budžetā.

Es ceru, ka jūs ieguvāt visu informāciju, ko jūs gribējāt par tām tēmām, kas jums ir aktuālas. Es ceru, ka jūs saņēmāt atbildes no ministrijām uz tiem jautājumiem, kas jums visvairāk sāp. Un es ceru, ka jums katram ir kāds labs darbs, laba pozīcija šajā budžetā, kurā jūs redzat gandarījumu par padarīto darbu, jo tas patiešām ir pēdējais budžets šai Saeimai. Lai šī sajūta, ja tā ir pozitīva, jums dod spēku tiešām saturīgam startam nākamajās pašvaldību... nevis pašvaldību, bet Saeimas vēlēšanās. Bet arī pašvaldību vēlēšanās. Varbūt uz turieni labāk jāiet, nav ko tajā Saeimā iet, ja nevar pamainīt budžetu.

Es patiešām vēlu, lai mums nākamā valdība, kad tā būs – pēc mēneša vai pēc gada –, būtu spējīga izveidot tādu budžetu, kas būs ne tikai ekselim labs, ne tikai Eiropas Komisijai labs, bet patiešām labs Latvijas iedzīvotājiem, lai kur viņi dzīvotu. Lai tas būtu labs arī drošībai, demogrāfijai un izglītībai – šīm trim prioritātēm, kas ir uz papīra uzrakstītas šajā budžetā. Bet diemžēl, piedodiet, es personīgi nejūtu gandarījumu šajā budžetā. Un es neredzu patiesu ieguvumu šo triju prioritāšu stiprināšanā tajā vietā, kur dzīvo mana ģimene.

Veselību jums katram un veiksmi mums! Stipru Latviju!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes deputātes un kolēģi deputāti! Ministru prezidentes kundze! Ministri! Vai bija viegli? Nē. Vai būs vieglāk? Nē. (Smiekli.) Bet ne caur partiju strīdiem, bet tikai ar kopīgu darbu mēs varam celt Latviju saulītē. Un šovakar mēs apstiprināsim šīs valdības galveno darba plānu – nākamā gada budžetu. Lai top! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Par pēdējām mūsu 24 darba stundām gribu pateikt, ka nejēdzīgi un bezjēdzīgi pavadīts laiks šajā zālē. Nu, labi, pozīcija mobilizējās tajā kvoruma noraušanas mirklī, saskrēja, un viss bija kārtībā. Noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus. (Zālē troksnis. Starpsauciens: “Nē, nē!”) Nu labi, jūs tur iemetāt pa kādam, bet būtībā nejēdzīgs un bezjēdzīgs budžeta pieņemšanas process.

Lai piešķirtu, lai iedotu jēgu tam darbam, ko strādāja cilvēki un gatavoja priekšlikumus, būtu jādara sekojoši: vienalga, kāda būs pozīcija pēc budžeta pieņemšanas, vienalga kāda, ir jāņem visi šie 450 priekšlikumi un jāizanalizē, jāizlasa labākie, jāsaliek mērķi 2027. gada budžetam, diskusijas platforma. Un pavasara sesijas beigās mums ir jāorganizē budžeta diskusija, varbūt līdzīga kā šobrīd, bet ne jau aiz greizsirdības. Es domāju, opozīcija nebūs greizsirdīga, ja pozīcija ieliks šos priekšlikumus, kas tagad izskanēja. Un jēgpilni jāstrādā visiem 100 deputātiem, lai gatavotu kvalitatīvu 2027. gada budžetu.

Man brīžiem ir žēl pozīcijas deputātus, kuri redz, ka labs priekšlikums, bet disciplīna spiež spiest, vai nu pēc sarkanās kartiņas vadoties, vai pēc baltās. Nu, tas neder. Gana bezjēdzīgi un nejēdzīgi pavadītas 24 stundas. Jāmaina šis process. Un nemājiet ar rokām. Jūs visi labi to zināt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

 

E. Smiltēns (AS).

Labvakar, cienījamie kolēģi! Tālajā 2011. gadā, laikos, kad Latvijas valsts parāds bija tikai septiņi miljardi eiro, kāds politiķis uzrakstīja grāmatu, kuru es jau esmu pieminējis šajās budžeta debatēs (Starpsauciens: “Piecas reizes pieminēji!” Starpsauciens.), kurā daudz runā par fiskālo disciplīnu un skaidru mērķu nepieciešamību. Un viņa tēzes, kolēģi, ir vienkāršas. Kamēr mēs runājam, bija iespēja arī šo visu vēlreiz pārlasīt.

“Bez stingras fiskālās disciplīnas valsts zaudē uzticību investoriem, partneriem un sabiedrībai,” tā Valdis Dombrovskis šajā grāmatā. Tātad nekā nedarīt ir daudz dārgāk nekā īstenot sāpīgu, bet ātru reformu. Tā Valdis Dombrovskis.

Citāts: “Budžeta disciplīna ir priekšnoteikums ilgtspējīgai izaugsmei.” Vai tas tā ir šodien? Citēju: “Caurspīdīga, saprotama fiskālā politika stiprina sabiedrības uzticību.” Tātad sabiedrība akceptē arī smagus lēmumus, ja redz skaidru plānu un mērķi. Jābūt skaidriem mērķiem, kolēģi, stingram kursam un reformu konsekvencei, kuras šeit nav.

Un vēl kāda svarīga tēze: “Fiskālā disciplīna ļauj valstij saglabāt politisko brīvību un neatkarību. Valsts, kas tērē vairāk nekā pelna, kļūst atkarīga no kāda cita lēmumiem un zaudē brīvību.” Valsts parādu ir tik daudz, kā nekad nav bijis. Ļoti daudz parādu – var teikt par šo sastādīto budžetu.

Jūs sakāt: nav būtiskas nodokļu celšanas. Bet, kolēģi, tik grandiozs valsts parāds arī ir nodoklis. Tā ir kā kodolbumba, tikai ar laika detonatoru. Tas ir papildu nodoklis, ko iekšējā... un mazliet vēlāk, pie tam vēl ar procentiem... veidā samaksās visi nākamie, kas nāks un mēģinās kaut ko darīt.

Jūs taču atpazīstat šo citātu autoru, vai ne? Ir pagājuši 15 gadi.

Es lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

E. Smiltēns. Ir pagājuši, kolēģi, 15 gadi, un valsts parāds nu jau ir 22 miljardi. Un pie varas ir tā pati politiskā partija, no kuras nāca šīs grāmatas autors. (Starpsauciens: “Un arī Smiltēns!” Smiekli.)

Laiki atkal ir smagi. Taču tagad viss ir kājām gaisā un principi ir pazuduši kā pērnais sniegs. Strukturālais deficīts tiek ignorēts. Milzīgs parāda kāpums tiek normalizēts. Tagad tas ir pareizi, kā Liepiņa kungs teica. Budžets tiek balstīts uz īstermiņa tēriņiem, nevis reformām. Reformas nenotiek vai tiek muļļātas un beigās vienkārši apraktas. Politika svaidās un mainās. Valdību vada sabiedriskās attiecības, nevis analīze. Taupība ir tikai ķeksīša pēc. Nav redzams ne mērķis, ne plāns – ne kā celt valsti, ne kā parādu atdot.

Kā tā gadījies? Kas ir noticis? Vai grāmatas autors – kā tajos laikos – noliks savas vieglās dienas Briselē un brauks mājās strostēt savus partijas oportūnistus un karjeristus, un glābs valsti? Nē, gan viņš, gan visi citi paliks savās vietās, ērtajās vietās. Tās pēc tik daudz gadiem ir kļuvušas par vienīgo mērķi, eksistences un rīcības vienīgo pamatojumu. Tā partija ar principiem degradējas par pašapmierinātu valsts naudas izēdāju bariņu, kuriem karotes aizbāztas aiz zemās debesu malas.

Šis budžets diemžēl ir tam teicams apliecinājums. Kas zina, varbūt tas ir pats pēdējais Jaunās VIENOTĪBAS budžets. Varbūt labi, ka tā. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds ekonomikas ministram Viktoram Valainim.

V. Valainis (ekonomikas ministrs).

Godātā, ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es šajā brīdī Ceļapītera kungam gribu atbildēt... vai šīs divas dienas bija bezjēdzīgas? Es domāju, ka šīs nebija divas dienas. Tas bija vismaz pusgads, ko politiskās partijas pavadīja, gan gatavojoties šo budžetu atnest uz Saeimu un šeit aizstāvēt, gan atsevišķiem deputātiem gatavojoties to kritizēt... objektīvi to darot. Es domāju, šajās divās dienās redzējām gana daudz kārtīgas kritikas, bet ir gana daudz lietu, par kurām es nekādā gadījumā nevaru piekrist, ka tās ir bezjēdzīgas.

Vai tiešām bezjēdzīgs ir lēmums par to, ka mēs 5 procentus no IKP veltīsim aizsardzībai, dodot skaidru signālu ne tikai mūsu reģionam, bet visai pasaulei, ka aizsardzība mums ir svarīga? Vai tiešām bezjēdzīgi ir tas, ka mēs pievēršamies ģimenes jautājumiem, demogrāfijas jautājumiem, izglītības jautājumiem, dzīves dārdzības jautājumiem... samazināt PVN... lauku ģimenes ārstu atbalstam? Visas šīs lietas, manuprāt, nav bezjēdzīgas, tās ir ļoti svarīgas ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem.

Arī tas, ka ekonomika šajā brīdī aug, trešajā ceturksnī, ar 2,5 procentiem... Krištopana kungs, nākamajā būs 3 procenti. (Starpsauciens.) Un mēs esam ceļā uz to, lai ekonomiku dubultotu. No šī mērķa mēs neatkāpjamies. (Starpsaucieni.) Es zinu, kolēģi, ja jūs būtu citās pozīcijās, arī daudziem no opozīcijas gribētos nobalsot “par” šo budžetu. (Starpsaucieni.)

Tā ka, lai vai kā būtu, visu cieņu debatēm.

Strādāsim pie tā, lai Latvija būtu labāka vieta, kur dzīvot visiem kopā.

Un, godātie Saeimas kolēģi! Ir svarīgi arī uzturēt vienam otru labā formā un būt vienotiem dažādos pasākumos, tāpēc īpaši vēršos pie Saeimas basketbola komandas – 10. aprīlī ir Baltijas Asamblejas turnīrs. Sākam trenēties jau tagad!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Tātad... vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

A. Čakša. Nē, paldies. Šobrīd komisijas vārdā – nav.

Sēdes vadītāja. Labi.

Vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam. (Starpsauciens: “Trīs minūtes!” Finanšu ministrs A. Ašeradens: “Ir stunda, ja?” Smejas. “Bez laika limita ir, jā. Es mēģināšu to neizmantot ļaunprātīgi.”)

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es pateicos jums visiem par šīm konstruktīvajām un simpātiskajām debatēm. Budžets sastāvēja no deputātu 490 un valdības... ministriju... 100, gandrīz 100 priekšlikumiem. Un noteikti šīsdienas debates veidoja Latvijas vēsturi.

Tāpēc – milzīgs paldies jums. Tāpat gribu pateikt lielu paldies visiem Saeimas deputātiem, frakciju vadītājiem, kas piedalījās... kas vadīja šo debašu norisi. Liels paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Anda, arī tev. Liels paldies visām Saeimas līdzatbildīgajām komisijām. Mans īpašs paldies Juridiskajam birojam, kas arī iesniedza priekšlikumus. Tāpat mans liels paldies valdības vadītājai un visiem ministriem. Liels paldies valdības sociālajiem partneriem – Latvijas Pašvaldību savienībai –, Finanšu ministrijas komandai un īpaši Saeimas tehniskajam personālam, kas visas šīs dienas ar mums šeit kopā strādāja, lai mēs sasniegtu šo rezultātu.

Cienījamie deputāti! Budžets, par ko mēs šīs divas dienas diskutējām, ir valstiski atbildīgs, sabalansēts un vērsts uz mūsu nākotnes drošību. Tas veido drošāku mūsu valsts un iedzīvotāju nākotni. Mēs redzam, ka iedzīvotāji ir noticējuši valsts drošības politikai un valsts ekonomiskajai politikai. Mēs redzam to ekonomiskās izaugsmes datos. Tagad pats svarīgākais – nākotnē nesalaist to visu dēlī.

Tā ka paldies jums visiem par šīm debatēm.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies finanšu ministram.

Vārds Ministru prezidentei Evikai Siliņai.

E. Siliņa (Ministru prezidente).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Kolēģi ministri! Es gribu pateikt lielu paldies vispirms, protams, savai ministru komandai par darbu tiešām visas vasaras garumā. Tikai mēs paši zinām, cik daudz darba bija jāiegulda, lai varētu šovakar un vakar debatēt par šo budžetu. Es gribu pateikt lielu paldies visām frakcijām, visiem deputātiem par tiešām konstruktīvām debatēm gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, gan šeit, Saeimas zālē. Un, protams, paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājai par izturību un ļoti raitām un diezgan skaidrām debatēm budžeta procesā.

Šis ir labākais iespējamais budžets mūsu sabiedrībai. (Starpsaucieni.) Tas nav ieguvums partijām, tas ir ieguvums mūsu sabiedrībai. Tas ir līdzsvars starp drošību un atbalstu cilvēkiem. Un, jā, te ir finansējums prioritātēm, finansējot... pirmo reizi Latvijas vēsturē ejot uz 5 procentiem mūsu aizsardzībai. Mēs esam pirmā Baltijas valsts, kas pieņem šo finansējumu. Tas nav bijis vienkārši.

Mēs esam ietaupījuši budžetā vairāk nekā 844 miljonus trīs gadu laikā. Un tikai nozares zina, cik daudz bija jāietaupa un cik daudz finansējuma bija jānogriež, lai mēs varētu sasniegt šo mērķi.

Liels paldies arī par atbalstu ģimenēm. Pirmo reizi ģimenēm būs tāds bērna kopšanas pabalsts vecākiem, kas mainīsies, augot mūsu ekonomikai. Pirmo reizi mūsu pensijas indeksēsies... no 1488 eiro. Un paldies visiem, kas šo piedāvāja. Tā būs tiešām ievērojama izmaiņa arī mūsu ģimenēm.

Es nesaukšu visu pārējo. Jūs ļoti labi zināt. Jūs debatējāt divas dienas... vairāk. Ir daudz labu risinājumu... arī saistībā ar augstajām pārtikas cenām. Redzēsim, kā izpildīsies šis PVN samazinājums maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām.

Man personīgi ir ļoti liels gandarījums par “Programmu skolā”, jo mēs šo programmu apspriedām ilgi, detalizēti... ar pašvaldībām, ar dažādām organizācijām. Un beidzot es varu teikt... Diemžēl demogrāfiskās situācijas dēļ mēs vairs nevaram nodrošināt finansējumu “nauda seko skolēnam” tā, lai mums visās skolās būtu pietiekami kvalitatīva (Starpsauciens.) izglītība bērniem. Tāpēc... paldies, ka mēs ejam uz šīm izmaiņām, lai mums būtu kvalitatīva izglītība bērniem.

Protams, darbs jau šovakar nebeidzas. Valdībai ir jāturpina strādāt. Mūsu ģeopolitiskā situācija ar budžeta pieņemšanu automātiski nemainīsies. Es domāju, ka tas ir visu mūsu uzdevums – turpināt strādāt tā, lai Latvijā tiešām 1. janvārī visi zinātu, ka budžets ir pieņemts un var strādāt pie tām lietām, kas katram savā ikdienā ir jādara, lai ģimenēm nav jādomā par politiķu neizdarītajiem darbiem.

Tāpēc vēlreiz gribu pateikt – liels paldies visiem. Paldies! Manuprāt, šoreiz debates tiešām bija gana konstruktīvas un cieņpilnas vienam pret otru. Un tas, ka mēs tomēr varam teikt, ka mums ir saglabājies A reitings, mūsu kredītreitings ir ļoti... augstākais, un mums aug ekonomika, un arī parāds mums nav pats augstākais... Es domāju, tas ir ļoti būtiski. Tāpēc nevajag mānīt vienam otru. Mēs esam izdarījuši lielu darbu visi kopā. Paldies.

Aicinu nobalsot “par” šo budžetu. Šis ir trešais šīs koalīcijas budžets. Strādāsim tālāk kopā!

Paldies. (Aplausi.)

A. Čakša. Komisijas vārdā. Ņemot vērā, ka laikam esam pierādījuši, ka mēs no procesa pārejam uz rezultātu, virzāmies uz rezultātā balstītu budžetu, un tas mums ar katru reizi sanāk labāk, es arī teikšu paldies visiem deputātiem, īpaši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, ņemot vērā, cik daudz darba mums bija jāiegulda pirms tam, lai šovakar kvalitatīvi varētu debatēt.

Aicinu jūs visus nobalsot par likumprojektu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 42, atturas – nav. (Aplausi.) Likums pieņemts.

___

Kolēģi, mums vēl ir dažas tehniskas lietas. Pēc būtības mums šovakar būtu vēl jāstrādā, jo ir 4. decembra kārtējā sēde... Izsludināto 4. decembra kārtējās sēdes darba kārtību sāksim izskatīt nākamnedēļ, 11. decembrī, pulksten 9.00.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Pirms budžeta svinībām vēl aicinu uzkavēties.

Nav reģistrējušies deputāti: Raivis Dzintars... nav, Jānis Grasbergs... neredzu, Jurģis Klotiņš... redzu, Kristaps Krištopans... ir, Andris Kulbergs... nav, Ingmārs Līdaka... ir, Ināra Mūrniece... nav, Aiva Vīksna... nav un Edgars Zelderis.

Paldies. Visu labu!

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 04.12.25 09:29 Balsojums 1
Par - 39, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1109/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 09:30 Balsojums 2
Par - 37, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1109/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 09:32 Balsojums 3
Par - 61, pret - 26, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1109/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 09:33 Balsojums 4
Par - 37, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1109/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 09:34 Balsojums 5
Par - 38, pret - 1, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1109/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 09:35 Balsojums 6
Par - 39, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1109/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 09:35 Balsojums 7
Par - 40, pret - 0, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1109/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 09:35 Balsojums 8
Par - 39, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1109/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 09:38 Balsojums 9
Par - 70, pret - 19, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1109/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 09:40 Balsojums 10
Par - 49, pret - 38, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1121/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 09:41 Balsojums 11
Par - 51, pret - 37, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1121/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 09:47 Balsojums 12
Par - 39, pret - 50, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1121/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 09:52 Balsojums 13
Par - 38, pret - 49, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1121/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 09:54 Balsojums 14
Par - 39, pret - 49, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1121/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 09:56 Balsojums 15
Par - 40, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1121/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 09:57 Balsojums 16
Par - 40, pret - 50, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1121/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 09:58 Balsojums 17
Par - 40, pret - 50, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1121/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 09:59 Balsojums 18
Par - 40, pret - 50, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.32. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1121/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 10:01 Balsojums 19
Par - 46, pret - 39, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.33. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1121/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 10:19 Balsojums 20
Par - 40, pret - 38, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.34. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1121/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 10:20 Balsojums 21
Par - 41, pret - 40, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.35. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1121/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 10:20 Balsojums 22
Par - 51, pret - 39, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.36. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1121/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 10:21 Balsojums 23
Par - 51, pret - 35, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.37. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1121/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 10:22 Balsojums 24
Par - 51, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1121/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 10:30 Balsojums 25
Par - 41, pret - 37, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 10:30 Balsojums 26
Reģistrējušies - 94.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 04.12.25 11:03 Balsojums 27
Par - 14, pret - 15, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 11:33 Balsojums 28
Par - 42, pret - 27, atturas - 25.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 11:40 Balsojums 29
Par - 40, pret - 51, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 11:44 Balsojums 30
Par - 39, pret - 51, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 11:44 Balsojums 31
Par - 38, pret - 51, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 12:07 Balsojums 32
Par - 39, pret - 30, atturas - 20.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 12:11 Balsojums 33
Par - 49, pret - 41, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 12:16 Balsojums 34
Par - 40, pret - 41, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 12:16 Balsojums 35
Par - 40, pret - 36, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 12:17 Balsojums 36
Par - 41, pret - 37, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 12:20 Balsojums 37
Par - 52, pret - 32, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 12:24 Balsojums 38
Par - 39, pret - 50, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 12:29 Balsojums 39
Par - 38, pret - 0, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 12:29 Balsojums 40
Reģistrējušies - 94.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 04.12.25 13:38 Balsojums 41
Par - 24, pret - 6, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 14:02 Balsojums 42
Par - 34, pret - 30, atturas - 22.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 14:03 Balsojums 43
Par - 34, pret - 33, atturas - 19.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 14:04 Balsojums 44
Par - 51, pret - 34, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.31. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 14:08 Balsojums 45
Par - 35, pret - 30, atturas - 20.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.32. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 14:09 Balsojums 46
Par - 35, pret - 32, atturas - 19.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.33. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 14:11 Balsojums 47
Par - 35, pret - 32, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.35. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 14:15 Balsojums 48
Par - 33, pret - 34, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.38. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 14:15 Balsojums 49
Par - 33, pret - 34, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.39. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 14:16 Balsojums 50
Par - 32, pret - 49, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.40. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 14:21 Balsojums 51
Par - 25, pret - 35, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.43. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 14:23 Balsojums 52
Par - 33, pret - 35, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.45. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 14:28 Balsojums 53
Par - 31, pret - 28, atturas - 23.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.46. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 14:32 Balsojums 54
Par - 31, pret - 30, atturas - 21.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.47. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 14:36 Balsojums 55
Par - 33, pret - 38, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.48. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 14:47 Balsojums 56
Par - 39, pret - 35, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.56. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 14:50 Balsojums 57
Par - 39, pret - 35, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.57. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 14:56 Balsojums 58
Par - 40, pret - 33, atturas - 18.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.58. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 15:00 Balsojums 59
Reģistrējušies - 92.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 04.12.25 15:41 Balsojums 60
Par - 34, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.59. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 15:41 Balsojums 61
Par - 30, pret - 36, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.60. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 15:42 Balsojums 62
Par - 34, pret - 10, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.61. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 15:45 Balsojums 63
Par - 14, pret - 58, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.62. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 15:48 Balsojums 64
Par - 34, pret - 34, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.63. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 15:50 Balsojums 65
Par - 37, pret - 31, atturas - 18.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.64. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 15:51 Balsojums 66
Par - 36, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.65. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 15:53 Balsojums 67
Par - 36, pret - 50, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.66. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 15:54 Balsojums 68
Par - 38, pret - 48, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.67. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 15:55 Balsojums 69
Par - 38, pret - 21, atturas - 30.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.68. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 15:58 Balsojums 70
Par - 36, pret - 35, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.69. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:00 Balsojums 71
Par - 41, pret - 14, atturas - 35.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.70. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:01 Balsojums 72
Par - 41, pret - 9, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.71. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:02 Balsojums 73
Par - 40, pret - 15, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.72. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:05 Balsojums 74
Par - 39, pret - 16, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.73. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:05 Balsojums 75
Par - 37, pret - 27, atturas - 21.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.74. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:08 Balsojums 76
Par - 39, pret - 2, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.75. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:09 Balsojums 77
Par - 37, pret - 27, atturas - 23.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.76. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:13 Balsojums 78
Par - 37, pret - 5, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.77. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:13 Balsojums 79
Par - 38, pret - 9, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.79. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:14 Balsojums 80
Par - 31, pret - 1, atturas - 53.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.81. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:14 Balsojums 81
Par - 38, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.82. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:15 Balsojums 82
Par - 37, pret - 1, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.83. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:17 Balsojums 83
Par - 37, pret - 12, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.84. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:17 Balsojums 84
Par - 36, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.85. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:18 Balsojums 85
Par - 36, pret - 7, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.86. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:22 Balsojums 86
Par - 32, pret - 2, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.89. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:33 Balsojums 87
Par - 31, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.91. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:33 Balsojums 88
Par - 32, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.92. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:34 Balsojums 89
Par - 21, pret - 19, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.95. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:35 Balsojums 90
Par - 38, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.96. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:36 Balsojums 91
Par - 37, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.101. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:39 Balsojums 92
Par - 37, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.102. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:41 Balsojums 93
Par - 38, pret - 15, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.103. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:42 Balsojums 94
Par - 36, pret - 16, atturas - 35.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.105. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:47 Balsojums 95
Par - 37, pret - 22, atturas - 30.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.107. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:47 Balsojums 96
Par - 18, pret - 20, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.109. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:53 Balsojums 97
Par - 36, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.110. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:53 Balsojums 98
Par - 23, pret - 17, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.112. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:58 Balsojums 99
Par - 23, pret - 18, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.114. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 17:00 Balsojums 100
Par - 24, pret - 18, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.115. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 17:00 Balsojums 101
Reģistrējušies - 91.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 04.12.25 17:32 Balsojums 102
Par - 27, pret - 1, atturas - 37.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.116. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 17:32 Balsojums 103
Par - 14, pret - 15, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.120. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 17:33 Balsojums 104
Par - 16, pret - 16, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.121. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 17:33 Balsojums 105
Par - 32, pret - 0, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.122. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 17:35 Balsojums 106
Par - 24, pret - 10, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.123. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 17:35 Balsojums 107
Par - 33, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.125. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 17:35 Balsojums 108
Par - 30, pret - 0, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.126. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 17:36 Balsojums 109
Par - 29, pret - 7, atturas - 42.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.128. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 17:37 Balsojums 110
Par - 32, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.133. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 17:41 Balsojums 111
Par - 35, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.136. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 17:41 Balsojums 112
Par - 36, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.137. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 17:45 Balsojums 113
Par - 37, pret - 38, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.139. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 17:48 Balsojums 114
Par - 36, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.140. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 17:51 Balsojums 115
Par - 36, pret - 9, atturas - 42.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.141. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 17:55 Balsojums 116
Par - 37, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.142. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 17:55 Balsojums 117
Par - 21, pret - 53, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.143. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 17:56 Balsojums 118
Par - 61, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.144. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:02 Balsojums 119
Par - 36, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.147. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:03 Balsojums 120
Par - 31, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.149. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:06 Balsojums 121
Par - 31, pret - 17, atturas - 35.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.150. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:06 Balsojums 122
Par - 34, pret - 3, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.151. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:09 Balsojums 123
Par - 31, pret - 1, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.152. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:12 Balsojums 124
Par - 31, pret - 19, atturas - 32.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.155. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:15 Balsojums 125
Par - 18, pret - 23, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.156. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:16 Balsojums 126
Par - 19, pret - 26, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.157. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:20 Balsojums 127
Par - 19, pret - 24, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.158. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:21 Balsojums 128
Par - 20, pret - 25, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.159. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:21 Balsojums 129
Par - 18, pret - 24, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.160. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:21 Balsojums 130
Par - 18, pret - 21, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.161. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:22 Balsojums 131
Par - 20, pret - 21, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.162. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:22 Balsojums 132
Par - 19, pret - 23, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.163. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:22 Balsojums 133
Par - 19, pret - 22, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.164. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:23 Balsojums 134
Par - 19, pret - 21, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.165. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:27 Balsojums 135
Par - 19, pret - 23, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.166. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:28 Balsojums 136
Par - 19, pret - 24, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.167. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:30 Balsojums 137
Par - 17, pret - 24, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.168. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:30 Balsojums 138
Par - 19, pret - 23, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.169. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:31 Balsojums 139
Par - 35, pret - 2, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.170. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:34 Balsojums 140
Par - 35, pret - 26, atturas - 24.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.171. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:38 Balsojums 141
Par - 36, pret - 29, atturas - 20.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.172. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:47 Balsojums 142
Par - 51, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.173. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:48 Balsojums 143
Par - 34, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.175. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:48 Balsojums 144
Par - 37, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.177. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:49 Balsojums 145
Par - 37, pret - 0, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.178. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:55 Balsojums 146
Par - 38, pret - 15, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.179. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:57 Balsojums 147
Par - 39, pret - 5, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.182. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:00 Balsojums 148
Reģistrējušies - 93.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 04.12.25 19:31 Balsojums 149
Par - 26, pret - 4, atturas - 32.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.184. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:31 Balsojums 150
Par - 27, pret - 4, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.185. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:32 Balsojums 151
Par - 26, pret - 4, atturas - 38.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.186. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:32 Balsojums 152
Par - 69, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.187. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:34 Balsojums 153
Par - 31, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.188. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:34 Balsojums 154
Par - 30, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.189. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:35 Balsojums 155
Par - 33, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.190. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:35 Balsojums 156
Par - 34, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.191. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:36 Balsojums 157
Par - 33, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.192. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:36 Balsojums 158
Par - 34, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.193. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:38 Balsojums 159
Par - 33, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.194. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:39 Balsojums 160
Par - 34, pret - 3, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.195. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:39 Balsojums 161
Par - 33, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.196. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:40 Balsojums 162
Par - 33, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.197. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:40 Balsojums 163
Par - 34, pret - 17, atturas - 35.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.198. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:41 Balsojums 164
Par - 34, pret - 5, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.199. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:41 Balsojums 165
Par - 33, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.200. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:42 Balsojums 166
Par - 36, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.201. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:42 Balsojums 167
Par - 35, pret - 4, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.202. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:42 Balsojums 168
Par - 35, pret - 2, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.203. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:43 Balsojums 169
Par - 37, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.204. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:45 Balsojums 170
Par - 39, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.205. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:45 Balsojums 171
Par - 37, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.206. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:46 Balsojums 172
Par - 37, pret - 3, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.207. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:46 Balsojums 173
Par - 36, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.208. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:47 Balsojums 174
Par - 34, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.209. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:47 Balsojums 175
Par - 36, pret - 1, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.210. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:48 Balsojums 176
Par - 36, pret - 2, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.211. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:49 Balsojums 177
Par - 36, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.215. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:50 Balsojums 178
Par - 18, pret - 18, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.216. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:51 Balsojums 179
Par - 34, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.222. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:56 Balsojums 180
Par - 32, pret - 32, atturas - 19.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.225. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:58 Balsojums 181
Par - 35, pret - 33, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.226. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:58 Balsojums 182
Par - 34, pret - 1, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.227. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:59 Balsojums 183
Par - 36, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.228. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:59 Balsojums 184
Par - 35, pret - 3, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.229. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:01 Balsojums 185
Par - 35, pret - 0, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.230. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:02 Balsojums 186
Par - 36, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.231. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:02 Balsojums 187
Par - 38, pret - 1, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.233. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:04 Balsojums 188
Par - 37, pret - 3, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.234. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:06 Balsojums 189
Par - 39, pret - 0, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.236. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:06 Balsojums 190
Par - 40, pret - 10, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.237. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:07 Balsojums 191
Par - 40, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.238. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:09 Balsojums 192
Par - 39, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.241. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:09 Balsojums 193
Par - 40, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.242. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:14 Balsojums 194
Par - 20, pret - 21, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.245. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:15 Balsojums 195
Par - 39, pret - 2, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.246. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:19 Balsojums 196
Par - 41, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.248. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:20 Balsojums 197
Par - 30, pret - 0, atturas - 53.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.251. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:21 Balsojums 198
Par - 21, pret - 39, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.252. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:21 Balsojums 199
Par - 39, pret - 1, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.253. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:22 Balsojums 200
Par - 38, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.254. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:22 Balsojums 201
Par - 37, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.255. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:22 Balsojums 202
Par - 39, pret - 0, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.256. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:23 Balsojums 203
Par - 37, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.257. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:25 Balsojums 204
Par - 38, pret - 13, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.260. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:29 Balsojums 205
Par - 39, pret - 27, atturas - 24.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.261. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:30 Balsojums 206
Par - 22, pret - 24, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.262. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:31 Balsojums 207
Par - 33, pret - 1, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.266. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:32 Balsojums 208
Par - 18, pret - 31, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.270. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:32 Balsojums 209
Par - 31, pret - 17, atturas - 38.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.271. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:33 Balsojums 210
Par - 37, pret - 7, atturas - 42.
Balsošanas motīvs: 272. priekšlikums. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:34 Balsojums 211
Par - 33, pret - 30, atturas - 18.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.273. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:35 Balsojums 212
Par - 26, pret - 3, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.274. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:38 Balsojums 213
Par - 37, pret - 26, atturas - 22.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.275. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:38 Balsojums 214
Par - 36, pret - 1, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.276. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:39 Balsojums 215
Par - 36, pret - 2, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.277. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:40 Balsojums 216
Par - 36, pret - 1, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.278. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:40 Balsojums 217
Par - 36, pret - 5, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.279. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:43 Balsojums 218
Par - 32, pret - 13, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.280. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:44 Balsojums 219
Par - 31, pret - 3, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.281. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:45 Balsojums 220
Par - 21, pret - 24, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.282. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 21:26 Balsojums 221
Par - 52, pret - 42, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 21:27 Balsojums 222
Reģistrējušies - 91.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

03.12.2025.

09.00

11.00

13.30

15.30

17.30

19.30