Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas divdesmit otrā (ārkārtas) sēde
2025. gada 3. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Labrīt visiem! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi! Augsti godātā Ministru prezidentes kundze! Augsti godātie ministri! Deputāti! Sākam Saeimas šī gada 3. decembra ārkārtas sēdi par valsts budžetu 2026. gadam.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu, ar kuru deputāti Edmunds Jurēvics, Andris Šuvajevs, Harijs Rokpelnis, Oļegs Burovs, Valdis Maslovskis, Leila Rasima, Kaspars Briškens, Jana Simanovska, Gatis Liepiņš un Uģis Rotbergs lūdz Saeimas 2025. gada 3. decembra ārkārtas sēdē noteikt debašu laiku: trīs minūtes, runājot pirmo reizi, un vienu minūti – otro reizi. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir iebildumi!”) Deputātiem ir iebildumi. (Starpsauciens: “Man ir iebildumi!”) Labi, tad mums ir jābalso.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai noteiktu debašu laiku visas sēdes laikā: trīs minūtes, runājot pirmo reizi, un vienu minūti – otro reizi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 32, atturas – 1. Tātad debašu laiks, kolēģi, ir trīs minūtes plus viena.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”. Gadskārtējā valsts budžeta un ar to saistīto likumprojektu izskatīšana otrajā lasījumā.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidente! Ministri! Šis drošības budžets ieiet finiša taisnē – otrajā, galīgajā, lasījumā. Un, izmantojot iespēju, arī komisijas vārdā gribu teikt paldies visiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļiem, kas ļoti rūpīgi strādāja pie budžeta priekšlikumiem otrajā, galīgajā, lasījumā.

Komisijā tika sasauktas vairāk nekā 10 sēdes, kurās rūpīgi, arī pirms pirmā lasījuma, katra ministrija atskaitījās par padarīto un plānoto. Un, izvērtējot visus priekšlikumus, šobrīd ziņošu par nākamajiem četriem pavadošajiem likumprojektiem.

Man šis darbs ir nedaudz vienkāršāks, jo nākamajiem četriem likumprojektiem nav saņemti priekšlikumi. Visi četri likumprojekti ir savstarpēji saistīti, jo nosaka (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

E. Jurēvics.... nosaka Valsts policijas un Valsts ieņēmumu dienesta kompetences un tiesības rīkoties ar valsts piekritīgo mantu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 3, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Kolēģi, kā jau ziņoju pie pirmā likumprojekta, arī par šo likumprojektu... aicinu atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Jā, kolēģi, izmantojot iespēju, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā vēlos īpaši pateikt paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājai Andai Čakšai, kas šajā gadā komisiju vadīja īpaši skrupulozi, lai rūpīgi izvērtētu likumprojektus gan pirmajā, gan otrajā lasījumā. Paldies par darbu!

Un aicinu atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

E. Jurēvics. Paldies par atbalstu.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Viens priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Ļoti cienījamā Ministru prezidente! Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie ministri, deputāti! Nākamie deviņi likumprojekti attiecas uz vienotu likumu bloku, kas saistīti ar izdienas pensiju piešķiršanas regulējumu. Tiem visiem ir vienots mērķis – veikt grozījumus attiecīgajos likumos, lai risinātu identificētos izdienas pensijas riskus saistībā ar pārnozaru segmentāciju, pieaugošo attālināšanos no valsts vecuma pensiju sistēmas un strauji augošo valsts budžeta izdevumu... un izdienas subjektu nodarbinātību, kā arī lai tiesiski nostiprinātu Ministru kabineta pieņemtos lēmumus un nodrošinātu to īstenošanu. Šodien skatāmie grozījumi paredzēti, lai mazinātu nevienlīdzību un nodrošinātu taisnīgus un ilgtspējīgus risinājumus.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā”.

Komisijā tika saņemts viens – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Ministru prezidentes kundze! Ministri! Labrīt! Prieks jūs visus redzēt jaukā noskaņojumā.

Kas attiecas uz šo priekšlikumu un uz likumprojektu – par stāšanās spēkā termiņu –, mēs, frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāti, neatbalstīsim šo. Un ne jau tādēļ, ka mēs būtu par vai pret to, ka būtu jāreformē izdienas pensijas. Mēs esam pret to, kādā formātā tas notiek. Mēs uzskatām, ka šādas reformas nedrīkst veikt budžeta kontekstā – steidzamības kārtā, nepietiekami izdiskutētas.

Līdz ar to gan par šo priekšlikumu, gan par likumprojektu kopumā un citiem ar izdienas pensiju saistītiem likumprojektiem mēs balsosim “pret”. Lai gan vēlreiz atkārtoju – uzskatu, ka reformai jābūt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidentes kundze! Ministri! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Visiem labrīt – Latvijas tautai! Mums bija arī karstas diskusijas par šo priekšlikumu un kopumā par visām šīm izdienas pensijām.

Jāsaka tā, ka... sadalījās divās daļās. Tātad pirmā daļa ir tāda: kāpēc mums būtu jāaiztiek izdienas pensijas un jāievieš tas jau no 1. janvāra, ja tas ir tikai un vienīgi naudas jautājums. Ja tas ir naudas jautājums, tad valdība ir slikti strādājusi. Viņai nav naudas. Lai valdība meklē naudu! Kāpēc mums aiztikt izdienas pensionārus? No otras puses, ir ļoti svarīgs arguments – par sociālo taisnīgumu. Bet sociālais taisnīgums neatrisina to, ka ugunsdzēsējam 55 gados ir grūti izglābt to cilvēku dzīvības, kas jānones no 9. stāva lejā vai kaut kas tamlīdzīgs. Līdz ar to šeit ir jābūt pilnīgi citai pieejai un pilnīgi citam skatījumam.

Mūsu partijas redzējums ir tāds, ka, jā, ir šis brīdis pienācis, kad vajadzētu pārskatīt un izvētīt šo jautājumu saistībā ar izdienas pensijām. Bet tam ir jābūt lēnām, apzināti, bez steigas, bez pārpratumiem, lai tas būtu ar visiem saskaņots un visi paliktu apmierināti – gan sabiedrība, gan tie, kas nodarbojas ar šiem svarīgajiem dienestiem.

Tā ka gan šajā, kā jau arī Liepiņas kundze teica... gan šajā, gan visos pārējos... un arī rītdienas sēdē, kur ir paredzēts skatīt par tieslietām un prokuratūrām, mēs konsekventi balsosim “pret”, jo šo jautājumu sasteigt nedrīkst. Bet skaidrs, ka šis jautājums ir jāatrisina, lai tas būtu sociāli pareizs. Jo piekritīsiet man – ar ko atšķiras šobrīd pašvaldības policija no Valsts policijas? Nu īsti ne ar ko. Kāpēc vieniem ir izdienas pensija, bet otriem nav izdienas pensijas? Līdz ar to šis jautājums ir būtisks.

Ir vesela virkne jautājumu, kuri jāskata, ir vesela virkne amatu, kuriem varbūt tiešām nevajag izdienas pensiju, bet varbūt ir tādi, kuriem jāpieliek vēl klāt. Līdz ar to šis jautājums ir ļoti sensitīvs.

Lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā un visus turpmākos deviņus, kas ir saistīti ar izdienas pensijām.

Paldies. (Starpsauciens: “Nav par priekšlikumu!”)

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 39, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 40, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Viens priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Komisijā tika saņemts viens – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: “Balsojumu!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 38, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 37, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Likumprojektam uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 38, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Divi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā”.

Uz otro lasījumu tika saņemti divi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 13, atturas – 16. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Trīs priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Likumprojektam uz otro lasījumu tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 32, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Likumprojekta otrajam lasījumam komisija priekšlikumus nav saņēmusi.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 39, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Trīs priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””.

1. – Ministru prezidentes parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Mēs it kā vienojāmies par to, ka stāstīsim, par ko ir priekšlikumi, ne tikai par to, kas ir iesniedzis.

Paldies. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, kolēģi! (Starpsauciens.) Visi priekšlikumi tika izdiskutēti, un, lai mēs ātrāk virzītos uz priekšu, ja ir kāda īpaša nepieciešamība, var, protams, arī jautāt par to pēc priekšlikuma, pēc būtības, bet droši vien (Starpsaucieni.)... Tā mēs esam darījuši katrā budžetā. Lūdzu! (Starpsauciens.)

Tātad 3. priekšlikums komisijā ir atbalstīts. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 36, atturas – 1. Likums pieņemts.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Deviņi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis. (Starpsauciens: “Par procedūru!”)

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Edmundam Zivtiņam – par procedūru.

E. Zivtiņš (LPV).

Paldies, kolēģi. Mans piedāvājums ir: ja jau mēs nesaucam un neiepazīstinām deputātus ar tiem priekšlikumiem... un tas, ko Saeimas priekšsēdētāja pati kādreiz teica, ka mums ir nepieciešams tā darīt un to paredz arī laikam Saeimas kārtības rullis... es piedāvāju iet tālāk. Tad nelasām likumprojektu, vienkārši saucam: 10. darba kārtības jautājums. Balsojam, un viss.

Paldies. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu vārds referentam Mārtiņam Daģim. (Dep. E. Zivtiņš: “Nebalsojam...? Ko tad es izteicu priekšlikumu?”)

M. Daģis (JV).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā”.

Komisijā tika skatīti deviņi priekšlikumi.

1. – Nacionālās drošības komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 2. – Nacionālās drošības komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 3. – Nacionālās drošības komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 4. – Ministru prezidentes parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 5. – Nacionālās drošības komisijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 6. – Ministru prezidentes parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 7. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 8. – Ministru prezidentes parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 9. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 9. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 17, atturas – 1. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 19 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā”.

Otrajam lasījumam komisijā tika saņemti 19 priekšlikumi.

1. – Ministru prezidentes parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 2. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 3. – Ministru prezidentes parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 4. – Ministru prezidentes parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – Ministru kabineta priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – Ministru kabineta priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 6. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 9. – Ministru prezidentes parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 11. – Ministru prezidentes parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 12. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 13. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 14. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 15. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 16. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 17. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 18. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.)

M. Daģis. Izteikt pārejas noteikumu 17. punktu (likumprojekta 9. pants) kā 18.

19. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 39, atturas – 2. Likums pieņemts.

M. Daģis. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Valsts aizsardzības un drošības fonda likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Viens priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

 

A. Šuvajevs (PRO).

Labrīt visiem! Tātad strādājam ar likumprojektu “Valsts aizsardzības un drošības fonda likums” otrajā lasījumā.

Saņēmām vienu priekšlikumu. Šis priekšlikums bija no Juridiskā biroja. Tas attiecas uz 5. pantu, kas savukārt nosaka to, kādā veidā notiek finanšu līdzekļu pārvaldība un uzraudzība. Attiecīgi ir priekšlikums izteikt pantu jaunā redakcijā. Komisijā tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. Aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts aizsardzības un drošības fonda likums” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

A. Šuvajevs. Nākamais likumprojekts tātad ir grozījumi...

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi, tā kā priekšlikumi uz otro lasījumu netika saņemti, aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 17 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi, tātad Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums. Ir saņemti 17 priekšlikumi.

1. – deputāta Dombravas priekšlikums. Deputāts Dombrava droši vien arī paskaidros, bet komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie kolēģi! Gribējās jau paslavēt referentu, ka izstāsta par katru priekšlikumu. Bet... Tātad šim likumprojektam iesniedzu trīs priekšlikumus, no kuriem divi ir atbalstīti: 10. priekšlikums, kurš paredz nosacījumu, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem ir pienākums noteiktā periodā pēc ieceļošanas Latvijā apgūt valsts valodu, un 13. priekšlikums, kurš paredz anulēt Ukrainas civiliedzīvotājiem statusu, ja viņi pēc pagaidu aizsardzības piešķiršanas ir apmeklējuši Krieviju vai okupētās Ukrainas teritorijas.

Tomēr šis, 3., priekšlikums, kas ir pēc skaita pirmais, nav atbalstīts. Tajā mēs pateiktu, ka turpmāk atzīstam to, ka Ukrainas civiliedzīvotāja statusu var iegūt tikai Ukrainas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kuriem nav dubultpilsonības ar Krieviju.

Mēs diemžēl redzam šos precedentus, ka dubultpilsoņi arī ieceļo mūsu valstī. Un tad ir jautājums par to, vai viņi ir Ukrainas pilsoņi vai sirdī ir vairāk Krievijas pilsoņi. Šis ir tas gadījums, kurā, manuprāt, ir jānovelk pietiekami skaidra robeža, kad mēs sakām, ka, jā, tur ir jāiet pilnā procedūra attiecībā uz bēgļa vai alternatīvā statusa, respektīvi, patvēruma meklētāja statusa, iegūšanu. Bet nevajadzētu automātiski attiecināt uz visiem dubultpilsoņiem šo īpašo regulējumu, kas paredz brīvas iespējas iegūt Ukrainas civiliedzīvotāja statusu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Selmai Teodorai Levrencei.

S. T. Levrence (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es aicināšu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo, manuprāt, tā izveidošanā ir dominējusi tiešām nepārprotama neizpratne par to, kāda ir realitāte, ar ko saskaras civiliedzīvotāji Krievijas Federācijas okupētajās Ukrainas teritorijās.

Lai paskaidrotu, protams, ka Ukraina neatļauj dubultpilsonību ar Krieviju, kas nozīmē, ka ļoti daudzos gadījumos viņiem nav arī informācijas par to, kuriem cilvēkiem vispār ir šī dubultpilsonība. Pat tādos gadījumos, kad tā ir apzināti un, teikšu tā, ļaunprātīgi iegūta. Arī mēs nezinām un nevaram, protams, no agresorvalsts – Krievijas Federācijas – iegūt informāciju, kuri mūsu valstspiederīgie, piemēram, nepilsoņi, ir arī Krievijas pilsoņi. Līdz ar to nav pilnīgi nekāda veida, kā mēs varētu to noskaidrot.

Otrkārt, pēc būtības... ņemot vērā, kāda ir realitāte okupētajās Ukrainas teritorijās... ļoti daudzi, piemēram, vecāki, vecāka gadagājuma cilvēki, kuru ģimenes aizbrauca kā bēgļi jau uzreiz... un tie vecie cilvēki paliek uz vietas, jo viņi negrib un nevar atstāt savas mājas. Bet tad viņiem paliek pavisam grūti izdzīvot un viņiem nav nekādu iztikas līdzekļu... lai saņemtu pensiju, lai ietu pie ārsta, lai saņemtu jebko, viņiem būtībā tiek uzspiesta Krievijas pilsonība. Manuprāt, šis gadījums pilnīgi nav pielīdzināms tam, ja, piemēram, kāds ir ieguvis pilsonību apzināti un ļaunprātīgi. Ļoti daudzi cilvēki... Jā, ja, piemēram, seniors atbrauc gadu vēlāk nekā pārējā ģimene uz šejieni un ģimene ir viņu pierunājusi – lūdzu, brauc pie mums uz Latviju un viņš tad izlemj to darīt. Ja viņam šajā laikā ir piespiedu kārtā uzspiesta Krievijas pilsonība, lai viņš vispār varētu izdzīvot okupētajās teritorijās, tad šis nav pielīdzināms gadījumam, piemēram, ar ukraiņu oligarhiem, kuri ir saistīti ar Krieviju un ir izvēlējušies šo pilsonību.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam otro reizi.

J. Dombrava (NA).

Jā, nenoliedzot, ka ir gadījumi, kur kādam ar varu ir uzspiesta Krievijas pilsonība un... šādi īpašie precedenti, bet ir arī tie gadījumi, kur Krievijas pilsonība ir iegūta ļoti apzināti, labprātīgi... kuri ir lojāli Krievijas Federācijai... bet nu kaut kādu apstākļu dēļ izdomā, ka tagad ir ērtāk izceļot uz Eiropu. Un tie bieži vien nav seniori, tie ir dažādu vecumu cilvēki. Varbūt arī kāds, kurš mēģina izvairīties no kaut kādām saistībām, kas viņiem rodas Krievijas pusē. Šie ir tie precedenti, par kuriem es nesaku, ka mēs nevaram piešķirt bēgļu statusu, bet tad iet pilno bēgļu statusa iegūšanas procedūru, nevis automātiski, kā tas ir šobrīd ar Ukrainas civiliedzīvotājiem, ka automātiski ir Ukrainas pilsonība. Šis statuss ir piešķirams, ja vien nav kaut kādi īpašie izņēmumi.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 35, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 2. – viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra priekšlikums, kas paredz izslēgt Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 2. panta 3.1 daļu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts. Tas saistīts ar obligātajām veselības prasību izpildēm dzīvniekiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 4. priekšlikums... tūlīt, kolēģi. 4. – arī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra priekšlikums. Komisijā tika daļēji atbalstīts un ir iekļauts 6. – Ministru kabineta priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 5. – iekšlietu ministra priekšlikums. Arī, līdzīgi kā iepriekšējais, daļēji tika atbalstīts un iekļauts 6. – Ministru kabineta priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. Un visbeidzot 6. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts. Saistīts ar to redakciju... kas saistās ar to, kādā pašvaldība, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus atbilstoši normatīvajiem aktiem... un tā tālāk attiecībā uz informācijas apriti.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 7. – viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra priekšlikums. Tika atbalstīts un iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt 13. panta ceturto daļu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 10. – deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā. Tas ir saistīts ar prasībām starp darba devēju un Ukrainas civiliedzīvotāju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 11. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 12. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā līdz ar to arī tika atbalstīts. Tas saistīts ar valodas prasībām, Ukrainas civiliedzīvotājiem veicot darba pienākumus.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 13. – deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts, taču redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens.)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 19, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Šuvajevs. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Šis ir saistīts ar pārejas noteikumiem. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 15. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā arī tika atbalstīts. Arī saistīts ar pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 16. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika daļēji atbalstīts, iekļauts 17. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. Un 17. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts. Tas ir saistīts ar tikko vēl balsoto priekšlikumu, kas attiecīgi paredz to, ka tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas būs apmeklējuši Krievijas Federāciju vai tās okupētās Ukrainas teritorijas pēc 2026. gada 1. janvāra, varēs anulēt termiņuzturēšanās atļauju, atgriežoties Latvijā. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 7, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Šuvajevs. Kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti, tāpēc aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Šuvajevs. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Pieci priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Anda Čakša.

A. Čakša (JV).

Kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un sagatavoja izskatīšanai Saeimas sēdes otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”.

Izglītības likumam mums bija pieci priekšlikumi.

Bet galvenā doma: pieņemot šo likumu, mēs atveram durvis būtiskām pārmaiņām izglītības sistēmā – no sistēmas, kur nauda seko skolēnam, uz programmu finansējumu skolā, kas būtiski mainīs izglītības kvalitāti situācijā, kad bērnu skaits Latvijā būtiski samazinās, un nodrošinās arī skolotājiem vienlīdzīgu darba samaksu visā Latvijā. Galvenais šī likuma uzdevums – noteikt kritērijus izglītības pieejamībai, tāpat tās izglītības iestādes, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas savās vietās, un to, kādā veidā valsts iesaistās šo skolu finansēšanā.

Likumprojektam mēs saņēmām piecus priekšlikumus, no kuriem trīs bija deputātes Ilzes Indriksones priekšlikumi, kas bija saistīti tieši ar kvalitātes kritērijiem, kuri vairāk tomēr ir Ministru kabineta deleģētā funkcija, lai noteiktu skaidrus kritērijus. Tā bija vairāk diskusiju, un komisijā priekšlikumi netika atbalstīti... Ir arī Juridiskā biroja priekšlikumi.

Tātad 1. – Ilzes Indriksones priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Vēl vasaras noslēgumā, pirms rudens sesijas, arī mēs kā frakcija, kā vairums deputātu redzējām pozitīvo šo Izglītības likuma grozījumu ceļu. Mūsu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija bija uzdevusi ministrijai nākt ar ziņojumu par projektu, Ministru kabineta projektu, varētu teikt, lai izdiskutētu šos priekšlikumus, jo galvenā mērķa, ko arī Čakšas kundze piemin, – noteikt izglītības pieejamības kritērijus – likumā nav. Likumā nav neviena izglītības pieejamības kritērija. Likumā ir plašs deleģējums, ļoti plašs deleģējums Ministru kabinetam. Viņi uz Saeimu atpakaļ ar šiem jautājumiem neplāno nākt, viņi arī neatnāca šoruden, kā bija solījuši, atnāca ar prezentāciju, nevis ar Ministru kabineta noteikumu projektu.

Līdz ar to nav pārliecības, ka šie pieejamības kritēriji būs līdzsvarā ar kvantitatīvajiem kritērijiem, jo kvantitatīvie, protams, tiks noteikti atbilstoši gan iespējām, gan ministrijas un ministrijas ekspertu, varētu teikt, izpratnei par kvantitāti. Tomēr kvantitāte ne vienmēr ir kvalitāte, un tieši tāpēc, ka šis deleģējums ir tik plašs un mums vēl septembrī tika prezentēts, ka pēkšņi mainās arī daži no kritērijiem, tieši kvantitatīvie, mēs nevaram palikt malā un to neizdiskutēt Saeimā.

Diemžēl mūsu komisija kā līdzatbildīgā komisija neizskatīja šo likumprojektu sēdēs pirms budžeta, un tas likumprojekts, kas tika iesniegts parastajā kārtībā... trīs lasījumos, stāv komisijas priekšsēdētājas atvilktnē. Tāpēc nekas cits neatliek, kā šajā likumprojektā... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nākt ar priekšlikumiem. Diemžēl Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzklausīja, bet, protams, tādas padziļinātas diskusijas par šiem jautājumiem nebija, jo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir budžeta komisija.

1. priekšlikums paredz precizēt šo deleģējumu, nosakot papildu nosacījumu izglītības iestādēm, kas īsteno alternatīvās pedagoģijas programmas un autorprogrammas... noteikt kvantitatīvos kritērijus, kas ir zemāki nekā vispārējie, nepārsniedzot 30 skolēnus katrā no klašu grupām vispārējās pamatizglītības programmās un 60 – vidusskolas programmās. Tas tāpēc, ka izskanēja pēkšņi izmaiņas kritērijos un privātskolām pēkšņi rudenī no iepriekšējiem kritērijiem tika vairākkārt paaugstināti uz 120 skolēniem katrā no klašu grupām, kas faktiski neatbilst primārajam mērķim, piemēram, autorprogrammu realizēšanā.

Tāpēc būtu tikai loģiski pielīdzināt alternatīvās pedagoģijas programmām, kur bērnu skaitam klasē tomēr vajadzētu būt mazākam, lai varētu sasniegt mērķi, kas ir primārais izglītībā, – kvalitāti. Jo kvantitāte ne vienmēr ir kvalitāte.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un turpmāk ieklausīties arī nozares speciālistos, izglītības iestāžu vadītājos. Un noteikti aicinu citas komisijas sadzirdēt, ka arī līdzatbildīgajā komisijā budžeta likumprojekti ir jāizskata. Diemžēl mums tāda iespēja netika dota.

Sēdes vadītāja. Vārds ekonomikas ministram Viktoram Valainim.

Oi, es atvainojos! Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Labrīt, priekšsēdētājas kundze, cienītās dāmas un kungi! Jā, es tikko lasīju biedrības “Latvijas Privātskolu asociācija” vēstuli, ko jūs arī saņēmāt. Tieši tā attiecas uz šo Izglītības un zinātnes ministrijas sasteigti virzīto grozījumu projektu, par kuru mana kolēģe Ilze Indriksone ir iesniegusi priekšlikumus, lai šo būtībā privātskolas apdraudošo un patiesībā 18 tūkstošus Latvijas bērnu apdraudošos grozījumus novērstu.

Es aicinu jūs to atbalstīt un noteikt zemākus kritērijus skolēnu skaitam klasēs. Skolās, kuru dibinātājs nav pašvaldība, kuras dibinājusi privāta iniciatīva ar alternatīvām izglītības programmām, ar programmām, apmācības pieeju, kura palīdz bērniem, kuriem ir vajadzīga pieeja, kas atšķiras no parastās, plaši izplatītās pieejas, kādas ir valsts dibinātās skolās un pašvaldību dibinātās skolās... 1.–3. klasē noteikti, ka tur ir 30 skolēni (tajā vecumposmā), 4.–6. klasē arī 30, 7.–9. klasē – 30 un 10.–12. klasē – 60.

Saeimas namā dažādās komisijās mēs daudz runājam par bērnu labbūtību, par vardarbības mazināšanu, mobinga mazināšanu, par talantu izaugsmi, personības izaugsmi bērniem, un tieši privātskolas ir vajadzīgas Latvijā, lai to varētu labāk īstenot. Demokrātiskai, modernai valstij ir nevis jāsagrauj daudzus gadus celtais privātskolu izglītībā, bet tieši jāatbalsta vecāku un izglītības profesionāļu privātā iniciatīva īstenot alternatīvas izglītības pieejas un sniegt daudzveidīgāku šo vispārējās izglītības piedāvājumu Latvijā.

Domāt, ka izglītība ir kā tāds valsts vai pašvaldības monopols, kur privātajai izglītībai tikai atmet kaut ko un pasaka – nu, ja jūs gribat, tad paši taisiet, maksājiet –, tā ir tāda, man liekas, sovjetiska, postsovjetiska pieeja. Tā ir vecmodīga domāšana.

Moderna domāšana, piemēram, ir Igaunijā. Igaunijā kopš neatkarības atjaunošanas privātskolas tiek daudz labāk atbalstītas un tās ir kļuvušas par prestižām izglītības iestādēm, uz kurām vecāki labprāt ved savus bērnus. Latvijai arī jāiet prom no šīs pieejas, kas ir stagnējoša. Latvijai ir vairāk tieši jāatbalsta privātā iniciatīva izglītības jomā.

Es jūs aicinu atbalstīt deputātes Ilzes Indriksones iesniegtos priekšlikumus.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds ekonomikas ministram Viktoram Valainim.

V. Valainis (ekonomikas ministrs).

Labrīt, godātie kolēģi! Manuprāt, diskusija ir vietā, jo šis jautājums pārcēlās no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, kur pamatā jau runā par skaitļiem. Bet uz šī fona es gribētu minēt, ka tomēr mēs, strādājot pie šī likuma, starp koalīcijas partneriem panācām gana nopietnas un svarīgas vienošanās, ka nākamajā gadā 32 skolas tiks skatītas ārpus šiem kritērijiem. Tiks nodrošināts proporcionalitātes finansējums, kas dos pašvaldībām iespēju arī samērīgi izvērtēt to, kurā skolā... kurā vietā, neskatoties uz vietas apdzīvoto blīvumu, varbūt mazāk apdzīvotās vietās... lai šīs skolas saglabātu.

Arī šis priekšlikums pēc būtības paredz jau likumā iekalt iekšā kritērijus, ļoti stingrus kritērijus. Bet esmu pārliecināts, ka mēs, skatoties valdībā, iestāsimies par to, lai privātskolas, kas ir izveidotas... ilgstoši Latvijā veidotas... un lai, protams, nevajadzētu būt šaubām par to, ka tās turpinās strādāt. Tām ir nozīmīga loma Latvijas izglītības sistēmā, un tā tas arī turpināsies.

Ir būtiski minēt arī to, ka tomēr ir panāktas ļoti svarīgās vienošanās par to, ka, ieviešot “Programmu skolā”, kas ir ļoti svarīga programma, lai mēs stiprinātu izglītības sistēmu... Mēs esam panākuši to, ka šī programma paredzēs 32 skolu turpmāku saglabāšanu un arī citām pašvaldībām dos iespēju atbilstoši esošai situācijai konkrētajā teritorijā, izmantojot proporcionālo finansējumu, tālāk veidot saprātīgu skolu tīklu, lai būtu ne tikai kvalitāte, bet arī pieejamība visiem Latvijas iedzīvotājiem un visiem Latvijas bērniem. Paldies.

Šo priekšlikumu mēs ņemam vērā, bet diskusijas tālāk būs valdībā, kur rūpīgi arī izvērtēsim to. Un nav šaubu – privātskolas tiks saglabātas. Protams, es saprotu tās bažas, bet mēs par to iestāsimies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim. (Dep. M. Kučinskis: “Apvienojiet uzreiz laikus!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

M. Kučinskis (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidente! Ministri! Deputāti! Es vēršos pirmām kārtām pie izglītības ministres, jo tālākie noteikumi izrietēs no tā, ko uzrakstīs Ministru kabinets. Es vēršos pie tiem, kas šobrīd privātskolu vietā redz tikai alternatīvo izglītības sistēmu, nevis kaut ko vairāk, nevis kaut ko tādu, kāpēc vecāki izvēlas šīs skolas.

Es varbūt vairāk runāšu šobrīd ne kā deputāts, bet kā četru dēlu tēvs. Es esmu saskāries ar šīm skolām un arī ar bērniem, kas tajās mācās.

Kāpēc tās izvēlas? Es pateikšu divus piemērus. Piemēram, kāds puisis, kas trešo gadu palika pirmajā klasē, tika atvests uz privāto skolu tikai tāpēc, ka šeit viņu saprata, šeit ar viņu izrunājās, šeit viņš iegūs savu nākotni. Kāds cits puisis, kurš klasē kļuva par apsmejamo objektu, tikai privātskolā varēja tikt sadzirdēts. Tur ir individuāla pieeja.

Mēs daudziem, daudziem bērniem vienkārši nogriezīsim kaut kādas nākotnes izredzes, ja šādi pieiesim tam jautājumam. Es nemaz nerunāšu par to, ko... Mēs visi esam saņēmuši vēstuli no biedrības “Latvijas Autisma apvienība” par tiem bērniem, kuri šajās skolās arī saredz savu iespēju. Ja gribēsim visus salikt iekšā lielajās skolās, mēs vienkārši pazaudēsim to, ko nedrīkst pazaudēt. Mūsu demogrāfija nav tik ražena. Mēs nevaram pazaudēt tos, kuri varbūt neatbilst lielajām kolhozu skolām, kas neatbilst tam, kā 30 bērni var... kur var pārbraukt pāri jebkuram, kurš atpaliek.

Ja jūs taisāties šobrīd pielikt punktu visam un redzat tikai alternatīvo sistēmu... Vecāki nerunā, viņi nav arodbiedrību biedri, tātad arodbiedrības viņus neaizstāv. Par šīm problēmām neviens sociālajos tīklos nebļauj un neraksta. Bet es tomēr vēlētos vērsties pie jums un... saprast, ka, iespējams, vēl nav par vēlu un viņi tiks sadzirdēti.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātie kritēriji paredz, ka privātskolām pilsētās katrā klašu posmā jānodrošina vismaz 120 skolēni, lai saņemtu valsts mērķdotāciju pedagogu algām. Šis skaitlis faktiski izslēdz iespēju izdzīvot lielākajai daļai privātskolu Latvijā. Piemērs: Liepājā ir divas privātskolas. Ne vienai, ne otrai un ne lielākajai daļai šādu skolu Latvijā nav iespējams sasniegt tādu apjomu, neizmainot pašas skolas būtību: mazas klases, individuāla pieeja, droša, bērnam saprotama vide. Tas ir tas, ko ģimenes meklē un kam tās uzticas. Un tas nav tikai privātskolu jautājums. Latvijā līdz šim bija spēkā princips “finansējums seko bērnam” neatkarīgi no tā, kurā skolā viņš mācās. Tagad šis princips tiek lauzts. Valsts pasaka: ja neizvēlēsies mazu skolu, individuālu pieeju, mēs bērnu izglītību vairs neatbalstīsim. Kurā brīdī vecāku izvēles brīvība kļuva par traucēkli? (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, es aicinu – mazliet klusāk!

L. Matisone. Kolēģi, ir vērts paskatīties, ko dara Ziemeļvalstis. Somijā, Dānijā, Igaunijā uzsvars ir uz kvalitāti, nevis kvantitāti. Tur privātskolas netiek sodītas par to, ka ir mazas. Izglītības daudzveidība tiek uzskatīta par vērtību, nevis apdraudējumu. Latvijai būtu jāiet šajā virzienā, nevis jāpieņem viens no stingrākajiem un ierobežojošākajiem modeļiem Eiropā. Kolēģi, šis ir konceptuāls jautājums par to, vai mūsu izglītības sistēma būs vienveidīga un centralizēta vai daudzveidīga un pielāgota bērniem. Un es noteikti atbalstu Latvijas Privātskolu asociācijas ieceri apstrīdēt šo likumu Satversmes tiesā.

Kolēģi, aicinu atbalstīt kolēģu iesniegto priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei.

D. Melbārde (izglītības un zinātnes ministre).

Labdien! Pirmām kārtām paldies par Saeimas deputātu rūpēm par izglītību un šo uzsākto diskusiju. Jā, šobrīd mēs aicinām balsot par Izglītības likuma grozījumiem, kas deleģē Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus jaunās finansēšanas pieejas “Programma skolā” ieviešanai. Ministru kabineta noteikumi ir jāizstrādā līdz februārim. Šobrīd darbs ir procesā. Mēs regulāri tiekamies ar sociālajiem partneriem, tai skaitā ar Latvijas Privātskolu asociāciju. Piemēram, vakar notika otrā tikšanās ar autisma biedrību. Regulāri tiekamies ar pašvaldībām, vērtējot katras pašvaldības individuālo situāciju un iedziļinoties tajā, turklāt privātskolu kontekstā atzīmēšu, ka ir ļoti daudzas pašvaldības, kurās nav privātskolu.

Ko es ar to gribu pateikt? Gribu pateikt to, ka skolas ir ļoti dažādas un arī bērnu vajadzības ir ļoti dažādas. Tas nozīmē, ka mums ir jāveido tāda sistēma, kas nodrošina kvalitatīvu, pieejamu un iekļaujošu izglītību katrā pašvaldībā, katrā kopienā ciešā sadarbībā ar pašvaldībām. Ja pašvaldībās nav privātskolas, tad šīs pašvaldības arī tā kā nevarētu ciest, tāpēc ka šo pašvaldību ģimenēm nav alternatīvas.

Nākamā lieta, ko es gribu pateikt: ņemot vērā, ka lielākās kaislības un debates ir tieši par privātskolām, Izglītības un zinātnes ministrija un es kā izglītības ministre ļoti labi redzu, ka pastāv privātskolas un privātskolām ir sava īpašā loma Latvijas izglītības sistēmā. Bet arī privātskolas ir ļoti dažādas. Ir patiešām privātskolas, kur izglītības kvalitātes rādītāji ir ļoti labi, un ir skolas, kur tiešām strādā ar bērniem ar speciālām vajadzībām. Bet diemžēl ir arī tādas privātskolas, kur izglītības kvalitātes rādītāji nav labi un kur mēs redzam, ka darbības pamatā ir absolūtas biznesa intereses. Vai mēs varam līdz ar to visām šīm privātskolām vienkārši piemērot vienādus mazākus kritērijus? Tas ir retorisks jautājums, ko es vaicāju. Es uzskatu, ka ne. Mums ir jādomā par to, ka mēs gan pašvaldību skolām, gan privātskolām finansējam programmas, kas piedāvā tātad dažādas izglītības iespējas bērniem, tai skaitā ar dažādām vajadzībām...

Tāpēc mēs šobrīd strādājam pie taisnīgiem kritērijiem, kas dod iespēju gan pašvaldību dibinātām iestādēm, gan privātskolām strādāt tieši ar bērniem ar dažādām vajadzībām. Šis darbs nav beidzies. Tā ka es vēlreiz gribu uzsvērt – mēs turpināsim darbu. Un lielu lomu šajā procesā mēs vēlamies ierādīt tieši pašvaldībām (tai skaitā arī sarunās par privātskolām). Šobrīd privātskolām pašreizējo Ministru kabineta noteikumu projekts paredz to, ka mēs noteiksim pārejas periodu – trīs gadus...

Sēdes vadītāja. Laiks.

D. Melbārde.... bet pēc tam mēs vēlamies sarunas ar pašvaldībām un tieši sadarbībā ar pašvaldībām izvērtēt, kuras ir tās skolas un kuras ir tās programmas, kas piedāvā bērniem ar īpašām vajadzībām...

Sēdes vadītāja. Laiks!

D. Melbārde. Jā, es varētu vēl vienu minūti?

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

D. Melbārde. Man ir ļoti svarīgi arī pateikt tādu lietu, runājot par datiem... Tiek veidots mīts, ka privātskolas strādā ar bērniem, kuriem vajadzīga iekļaujošā izglītība, bet pašvaldības ne. Ja mēs paskatāmies valsts izglītības informācijas sistēmā, tad redzam, ka šobrīd pašvaldības skolās ir vairāk nekā 8000 bērnu ar speciālām vajadzībām. Savukārt privātskolās tādi ir 96 bērni. No tiem lielākā daļa – apmēram 50 – ir Valmieras Zaļajā skolā. Tā ka nevar apgalvot, ka tikai privātās skolas strādā ar bērniem ar īpašajām vajadzībām.

Līdz ar to mēs šobrīd, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus, plānojam kritērijus sasaistē ar programmām neatkarīgi no tā, kura iestāde – pašvaldības vai privāti dibināta – attiecīgo programmu īsteno.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ pilnīgi noteikti atbalstīs Indriksones kundzes priekšlikumus, un es aicināšu visus ļoti nopietni attiekties pret jautājumiem, kas saistīti ar izglītību tieši privātajās skolās un faktiski arī tālmācībā.

Mēs ar ļoti vieglu roku mēģinām atteikties no tā, kas mums ir. Un, ministres kundze, izmantojot izdevību, ka jūs šeit esat klāt, – izglītības kvalitātes kritērijs attiecībā uz privātskolām nedrīkst būt vienīgais. Man ir nācies sarunāties ar vairākiem privātskolu īpašniekiem, un ir dažādi iemesli, kāpēc bērni nonāk privātajās skolās. Viens no iemesliem – viņi parastajās skolās atpaliek, un tad tie kvalitātes rādītāji pirmos gadus ir sliktāki, bet, individuāli nodarbojoties ar šiem bērniem, rādītāji uzlabojas. Līdz ar to tas nedrīkst būt vienīgais.

Un, premjerministres kundze, izmantojot to, ka jūs šeit esat klāt, – es zinu, ka arī pie jums skolotāji ir vērsušies par sasāpējušo mobinga jautājumu. Mobings ir milzīga problēma Latvijas skolās. Šis ir vēl viens jautājums, kādēļ vecāki izņem ārā savus bērnus no parastajām skolām. Un viņi mācās vai nu tālmācībā, vai privātajā skolā. Tikko – burtiski pirms nepilna mēneša – bija viens gadījums, kur tieši mobinga dēļ jauniete taisīja pašnāvību. Un šobrīd, paldies dievam, arī viņa ir nonākusi privātajā skolā.

Es tiešām aicināšu ļoti nopietni: visas jūsu reformas, kas vērstas uz to, lai iznīcinātu kaut ko, kas Latvijā labi strādā, vienkārši pārdomājiet divreiz, trīsreiz. Tas nav stāsts tikai par naudu. Aiz katra centa stāv bērns – dzīvs bērns – ar savām problēmām, par kurām mēs ne vienmēr zinām. Un mēs nedrīkstam izskaust to, kas labi darbojas. Privātskolu mehānisms Latvijā darbojas labi, tieši tāpat, kā darbojas arī tālmācība.

Tādēļ aicināšu padomāt trīsreiz un atbalstīt Ilzes Indriksones priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidente! Ministri! Cienījamie kolēģi! Nav nevienas citas nozares, kur tik haotiski un nepārdomāti būtu veidotas reformas. Izglītības nozare ir tā, kura ir saraustīta zem skaļiem nosaukumiem, ka tur viss tiek kārtots: ka tiek kārtoti jēdzieni, ka labākais bērnam. Ja mēs šobrīd paskatāmies pēc pēdējiem datiem, patiešām privātās skolas pilda iekļaujošās izglītības funkciju.

Šobrīd Latvijā, visvairāk Rīgā un Pierīgā, ir 321 brīva štata vieta atbalsta personālam... un neizskatās, ka būs kaut kas vairāk. Izglītību realitātē mēra tikai ar vienu rādītāju – tie ir centralizētie eksāmeni, kur pārbauda zināšanas un prasmes (prasmes bieži vien arī vēlāk dzīvē). Bet šeit ir tikai kvantitatīvie rādītāji. Neviens no vecākiem neizvēlas privātās skolas tāpēc, lai tajās mācītos 30, 40 vai labāk – 50... kā bija minēts šī likumprojekta anotācijā. Es nezinu, izglītības un zinātnes ministre, kas pie jums sagatavo šos likumprojektus. Iedvesma ir no Ķīnas un Indijas.

Cienījamie kolēģi! Vai Latvijā izglītības iestāde ir samērojama ar Ķīnu un Indiju? Vai mēs uz saviem bērniem skatāmies šo valstu kontekstā? Bet godīgi atbildiet: jūs uz šo mācību iestāžu paredzētajiem līdzekļiem... risināt problēmas valsts, pašvaldību dibinātās augstskolās? Šī pieeja, kurā jūs bērniem, kam nespējat ar savām izglītības un politikas programmām nodrošināt atbilstošu pieejamību un sociālo vidi... jūs šobrīd likvidējat izglītības iestādes, kuras strādā labi. Atzīstiet – tā jūs risināt problēmas, kurās jums pietrūkst redzējuma... Bet ir, kur vieglāk paņemt naudu, tāpēc ka tā ir privātā. Kāpēc jūs neattīstāt? Kāpēc jūs gribat graut? Bērnus vajag sūtīt mācīties tur, kur ir atbilstoša izglītība. Un šis priekšlikums ir tieši par to, lai saglabātu iestādi, izglītību, kas ir paredzēta bērniem.

Labākais. Un jebkurš cits arguments ir tikai atruna.

Es aicinu balsot “par”. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dāvim Mārtiņam Daugavietim.

D. M. Daugavietis (JV).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Premjerministres kundze! Kolēģi! Laikam es sākšu ar to, ka aicināšu varbūt, pirms jūs nākat tribīnē, vismaz savas tēzes saskaņot, jo viens saka – komisijā nav bijušas debates un nav vispār zināms, kas tad lācītim vēderā, kāds cits runā par konkrētiem kritērijiem. Man rodas jautājums: kā tad tur īsti ir?

Patiesībā ir tā, ka šis likumprojekts un šī reforma virzās uz priekšu jau vairāk nekā divus gadus. Mums ir bijušas neskaitāmas diskusijas komisijā. Mums vēl aizvien ir jautājumi par pāris detaļām, kuri tiek konkrēti pārrunāti ar nozari. Arī vakardien mēs kā ministrija tikāmies ar Latvijas Privātskolu asociāciju – meklējām risinājumus. Tāpēc tie vēstījumi, ko jūs šodien stāstāt no šīs tribīnes, nav patiesi. Jūs runājat par kaut ko pilnībā citu. Neviens nevēlas iznīcināt privātskolas.

Tas, ko mēs gribam, – pacelt izglītības kvalitāti. Jo tas, kas mums jāsaprot, ir tas, ka ne tikai privātskolas nodrošina speciālo izglītību. To ļoti labi dara arī pašvaldību skolas. Un mums ir jāspēj atbildēt uz jautājumu, kā šīs abu veidu skolas var pastāvēt un vienlaikus nodrošināt kvalitatīvu izglītību mūsu bērniem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienītās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Ministri! Ministru prezidente! Nav taisnība, Dāvi, ka privātajās skolās nav kvalitātes. 2018. gadā, kad man toreiz beidzās Saeimas deputāta pilnvaras un es izvēlējos doties atpakaļ uz Latgali ar ģimeni dzīvot pastāvīgi, mēs izvēlējāmies Preiļus, jo Preiļos ir... nē, pareizāk sakot – bija vienīgā privātā skola Latgalē. Tā gan nebija pamatskola, tā ir sākumskola... atkal – bija sākumskola. Un šie kritēriji 30:60, kas ir mēģinājums nākt pretim privātskolām un attīstīties, netiek atbalstīti. Un, zini, tajos pašos Preiļos iesaistījās paši vecāki, lai izglītība būtu kvalitatīva. Manam puikam paveicās, un viņam nevajadzēja atsevišķas izglītības programmas, nevajadzēja šīs alternatīvās un obligāti pedagoģiskās vai autorprogrammas. Bet es redzēju, ka citiem bērniem tas ir ļoti svarīgi.

Un, ja paši vecāki iesaistās citstarp arī telpu sakārtošanā un ja šī skoliņa kļūtu par pamatskolu vai vidusskolu, mēs visi no tā iegūtu. Diemžēl Izglītības un zinātnes ministrijas politika noveda pie tā, ka, kā jau teicu, šī privātā skola savu darbību beidz, paliks tikai bērnudārzs. Cik ilgi? Es nezinu.

Tāpēc es pievienojos gan tam, ko teica Māris Kučinskis, gan tam, ko teica Matisones kundze, ka šādām skolām jāļauj būt. Ja tās var palīdzēt vismaz vienam bērnam, tad kāpēc lai mēs tās slēgtu?

Tajos pašos Preiļos vecāki iesaistās arī ar savu finansējumu, protams, kā jau parasti privātajās skolās. Un tas nebija liels, tie bija 100 eiro. Es pieņemu, ka Rīgas, Pierīgas skolām tas būtu ļoti smieklīgs finansējums. Laukos tā ir liela summa. Un vecāki iesaistās ar savu līdzfinansējumu un palīdz skolai attīstīties un būt kvalitatīvai. Lai katram bērnam, it sevišķi, ja tam ir īpašas vajadzības, īpaša uzmanība vajadzīga... kāpēc lai viņš to nesaņem? It sevišķi tas attiecas uz tām skolām un tām privātajām skolām, kas ir ārpus Rīgas un Pierīgas, vai tā ir Liepāja, vai tie ir Preiļi.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pirmām kārtām par priekšlikumu.

Priekšlikumu es neatbalstītu divu iemeslu pēc. Pirmais, ka tas likumā nosaka maksimālo skolēnu skaitu. Tātad tas, ko Indriksones kundze piedāvā, ir pateikt, ka vairāk skolās, kuras īsteno alternatīvu programmu, skolēnu nevar būt. Nevis pasaka to, kas ir minimums, vai pasaka to, kas ir optimālais, bet pasaka to, ka vairāk nevar būt. Nu vienkārši šo praktisko iemeslu dēļ nevaru atbalstīt, jo varētu būt gadījumi, kad skolām gribēsies un vajadzēs, un varētu nodrošināt arī lielāku skolēnu skaitu.

Otra lieta, kāpēc šeit es pievienojos ministres kundzei un pārējiem, kas teica, ka vispār šis ir Ministru kabineta noteikumu jautājums. Tieši tāpēc mēs arī komisijā skatījām ilgstoši, teiksim, kā mēs to nosaucām, tādu melnrakstu tiem MK noteikumiem. Mēs runājām par to, kādi tie būs pēc būtības, un to, ko tas varētu nozīmēt. Bet likuma uzdevums ir deleģēt Ministru kabinetam to noteikt.

Es piekritīšu, ka varētu būt ārkārtas gadījumi, kur mums kā likumdevējam būtu jāpasaka: mēs neļausim Ministru kabinetam, piemēram, kaut ko īpaši ierobežot vai tieši otrādi. Bet ir jāsaprot, ka atšķirībā no komisijas sēdes, kur... paldies, protams, komisijas vadītājai, kura vienmēr uzklausa visus, arī sociālos partnerus un pārējos... tomēr Ministru kabinetam šis ir obligāts process – iziet cauri saskaņošanai, iziet kopā ar visiem partneriem. Un tāpēc, manuprāt, šajā gadījumā tas pat būtu kvalitatīvāk, nekā mēs, deputāti, katrs ar savu pieredzi, lemtu par katru kritēriju, par katru ciparu, par katru izņēmumu, mēģinot apzināties visu. Tas būtu kvalitatīvāk – izdarīt to Ministru kabinetā. Tas ir pēc būtības par priekšlikumu.

Bet šobrīd par to, par ko šeit diskutē visi pārējie, kas īstenībā nav gluži saistīts ar šo priekšlikumu, jo jūs visvairāk runājat par privātskolām. Par privātskolām ir vairāk priekšlikumu uz priekšu, attiecīgi nav šis konkrētais. Bet labi, ja jūs visi runājat par privātām skolām. Es gribētu, lai jūs katru reizi, kad kāpjat šeit, tribīnē, atbildat uz jautājumu – vai jūs vienkārši esat pret kaut kādām izmaiņām, vai jūs tomēr ejat... kaut kādai konkrētai politikai? Jūs nevarat vienlaicīgi pateikt, ka mēs gribam saglabāt visas pašvaldību skolas, lai viņiem ir pietiekams bērnu skaits, un maksāt viņiem ne tikai par skolēnu skaitu, bet arī par to, ka viņi tur strādā pat ar pieciem, pat ar trīs bērniem klasē. Vienlaicīgi jūs sakāt, ka mums ir jāsaglabā visas privātskolas. Viņiem jāmaksā arī pilna cena. Viņiem jāmaksā. No kādas naudas, kolēģi? Vienlaicīgi vēl visu laiku piedāvāt, ka vajag taupīt naudu, bet paši nespējat piedāvāt risinājumu. Attiecīgi, ja mēs saprotam, ka valsts politika...

Es aicinātu apvienot laikus.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Ņenaševa. Ja mēs pēc būtības sakām, ka valsts politika ir vērsta uz to, ka mēs nodrošinām kvalitatīvi pieejamu izglītību, tad, protams, mums ir vairāki līdzekļi, kā to izdarīt. Tur, kur to nespēj nodrošināt pašvaldība, pieslēdzas privātie – gan skolas, gan bērnudārzi. Bet mēs nevaram vienlaicīgi ar valsts politiku gan mēģināt saglabāt visas pašvaldību skolas, gan teikt, ka visas privātskolas ir ļoti vērtīgas un arī tām jābūt. Es nedzirdu, ka jūs, piemēram, diskutējat par šo ar LIZDA, jo tad, kad LIZDA, teiksim, aizstāv pedagogus, jūs visi arī šeit kāpjat tribīnē un aizstāvat pedagogus vienlaicīgi ar LIZDA, bet tad, kad LIZDA pasaka to, ka šis nav godīgi un ka pašvaldību skolām ir striktāki kritēriji, striktāki nekā privātajām, tad jūs atkal klusējat un pat ar LIZDA nediskutējat par to.

Līdz ar to es aicinu jūs tā kā izvēlēties, kurā virzienā jūs ejat, nevis vienlaicīgi gan pret vienu, gan pret otru... neatrodot nevienu risinājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei otro reizi.

I. Indriksone (NA).

Es arī vēlreiz par priekšlikumu, jo priekšlikums nevis nosaka bērnu vai skolēnu skaitu klašu grupās, bet to, ka kritērijs būs jānosaka tāds, kas nepārsniedz... Un kritēriju parasti nosaka ar vārdu... vismaz 30 bērnu, skolēnu, katrā klašu grupā. Tā ka, ja izlasa priekšlikumu, tur viss ir ļoti skaidri.

Es neuzstāju, ka šis priekšlikums pēc būtības ir jāliek šajā likumprojektā. Bet jēga ir tā svarīgākā, jo likums paredz tik plašu deleģējumu. Tur nav neviena nosacījuma. Tur ir pilnīgi brīvas rokas Ministru kabinetam. Atzīšu, es neuzticos šobrīd Ministru kabinetam – šim Ministru kabinetam. Un, redzot, ka viņi rudenī atnesa pilnīgi jaunu prezentāciju – nevis MK noteikumu projektu, bet prezentāciju –, kur bija šie 120 bērni katrā klašu grupā visās privātajās izglītības iestādēs, es neredzu tādu iespēju... Un nav runa par to, ka proporciju maksātu no reālo bērnu skaita klasē, bet proporcija būšot no 120. Tas nekas, ka pēc MK noteikumiem tev ir viena klase katrā komplektā ar 20 sēdvietām.

Sēdes vadītāja. Laiks.

I. Indriksone. Tā ka aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Par skaitļiem nedaudz. Lasām likumprojektu. Tātad likumprojektā rakstīts: gadījumos... Tā visa ir atsauce uz pētījumu, nezinu, kuru pētījumu, jo rodas jautājumi par skaitļiem... Bet lasām. Tātad tur rakstīts: “Gadījumos, kad klasēs izglītojamo skaits ir salīdzinoši mazāks (15–20), pedagogi mēdz lielāku uzmanību pievērst mācīšanai un savstarpējai tiešai komunikācijai ar izglītojamiem, kas var samazināt izglītojamo pašvadības prasmes [..].” Tātad līdz 20 slikti, jo nav pašvadības prasmju. Tālāk jūs atsaucaties uz to, ka “Rietumeiropas valstīs par maksimālo izglītojamo skaitu klasē vidējā izglītībā, pie kura runā par efektīvu mācību procesu, tiek minēti skaitļi [..] līdz 36 [..].”

Un te man ir jautājums Daugavieša kungam par pretrunīgajiem vēstījumiem. Kā šie skaitļi iet kopā ar OECD datiem, kas saka: Eiropas Savienības dalībvalstīs vidējais izglītojamo skaits ir ap 20? Tad kā šis iet kopā? Jūs atsaucaties uz Rietumvalstu datiem, tad ielieciet konkrētu atsauci vai no tribīnes nosauciet konkrētu atsauci, jo konkrētie dati... vai vienkārši sameklējiet citus argumentus, jo OECD dati rāda pretējo. Nu jūs teiksiet, ka OECD ir nepareizi dati, vai ko? Iedodiet atsauci! Nav atsauces. Un arī šeit jūs uzstājāties un nepateicāt šo atsauci.

Man liekas, tā ir pretruna. Un, kā teicu, man liekas, ka ir bezkaunīgi atsaukties uz Rietumu pētījumiem un, starp citu, pieminēt, par šiem 46 izglītojamiem klasē, sekojot Ķīnas Komunistiskās partijas politikai.

Manuprāt, tieciet galā ar skaitļiem, un tad var runāt par saturu. Šis ir elementārs anotācijas kvalitātes jautājums.

Otra lieta par skaitļiem, ko es esmu saņēmis no vairākiem skolu direktoriem reģionos. Vai Izglītības un zinātnes ministrija ir rēķinājusi, cik maksās atsevišķu pieejamības skolu telpu pārbūve, kas būs nepieciešama, lai uzņemtu lielākas klases? Vai ir rēķināts, cik maksā slēgt kaut kur kādu lauku skolu tā vietā, lai būvētu piebūvi kādā citā skolā? Vai ir šis izvērtējums?

Es ceru, ka Izglītības un zinātnes ministrija pieņem datos balstītus lēmumus, un, manuprāt, vismaz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šī būtu pienācīga informācija, kas būtu nepieciešama, pirms mēs šo lēmumu pieņemam. Bet no jūsu puses šādas informācijas nav bijis. Un neizpratni par šāda izvērtējuma neesību man ir pauduši arī vairāki pieejamības skolu direktori.

Tā ka aicinu: tieciet galā ar skaitļiem, pirms nākat runāt par saturu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Maijai Armaņevai.

M. Armaņeva (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Koalīcijas deputāti! Sākumā jūs gribat slēgt lauku skolas, tad likvidēt vispār tālmācību un tagad –aizvērt arī privātskolas? Kas tā par izglītības reorganizāciju? Vienkārši nav skaidrs. Lūdzu, izskaidrojiet arī cilvēkiem, kuri šobrīd jūs skatās, vecākiem izskaidrojiet, bērniem.

Izglītības un zinātnes ministre jau minēja, ka viņiem notiek tikšanās ar privāto skolu asociācijām. Nezinu, kādas tikšanās notiek, jo tas, ko es zinu, – mēs, visi deputāti, esam saņēmuši vēstules no privātskolām, un tāda sajūta, ka vienkārši jūs kaut kādā monologā runājat. Vai vispār tiek uzklausīti privātskolu direktori, vecāki?

Nav brīnums, ka Latvijas iedzīvotāji pamet savu dzimteni. Un ne tikai darba dēļ, bet arī savu bērnu labākas izglītības dēļ.

Es aicinu arī koalīcijas deputātus atbalstīt šo priekšlikumu. Nu vismaz daži ieklausieties! Latvijas bērni ir tomēr Latvijas lepnums, nevajag viņus ignorēt.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā ministre! Kolēģi! Man gribētos sākt ar latviešu tautasdziesmas vārdiem:

“Gaiša, gaiša uguns deg

Tumšajā kaktiņā:

Tur Laimiņa mūžu raksta

Mazajam bērniņam.”

Ziniet, kas ir absurds? Mēs šodien nolikvidēsim iespēju, kā Māris teica, dažiem bērniem uz normālu, saprātīgu nākotni. Un mēs to neapzināmies. Vakar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā skārām tēmu par tālmācību. Un šajā gadījumā šī tēma arī skar... šobrīd šis likums skar arī tālmācību.

Veselības ministrija. Līdz kādam marasmam jāaiziet, lai apgalvotu, ka bērni, visi bērni, var mācīties vienā lielā klasē?! Viena indivīda vajadzības tiek pakārtotas augstāk nekā 20 citu indivīdu vajadzības. Un mēs veram ciet privātās skolas, jo kritēriji ir izdevīgāki vispārējās izglītības skolām. Šī reforma jau pēc būtības ir Excel reforma. Mēs paņemsim to naudiņu un pārvirzīsim uz lielām skolām.

Izglītības un zinātnes ministrija, lūdzu, nāciet un paskaidrojiet – kādi resursi šobrīd ir skolām, lai īstenotu atbalsta mehānismus? To nav! Jūs paši vēl neesat mums snieguši atskaiti par atbalsta personālu uz 1. septembri, kaut gan jūs solījāt, ka 1. oktobrī šādi rezultāti būs. Tāpēc ka jūs redzat, ka nav atbalsta personāla. Mēs iedodam naudu, bet nav, kas ar viņiem strādātu. Un tas absurds, ko ministre vakar televīzijā un šodien pateica, ka privātajās skolās ir 90 bērni ar konkrēto diagnozi... Nu, protams, mēs varam balstīties uz VIIS, kur vakances pedagogiem mums ir tikai 800, kaut gan realitātē ir kādas 3500.

Mēs vienkārši izliekamies neredzam tās lietas, ko nodrošina privātās skolas. Bet mums ir svarīgs papīrs, Excel...

Tātad 90 bērniem UDHS. Jūs paskatieties, lūdzu, Torņakalna privātskolā – vai tur ir kaut viena speciālā izglītības programma un kaut viens ar šādu diagnozi? Neviens. Bet viņiem visiem ir speciālās vajadzības. Jūs balstāties uz statistiku, kas ir VIIS, neredzot realitāti.

Man žēl īstenībā...

Lūdzu, apvienojiet laiku.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

Č. Batņa. Man žēl īstenībā to bērnu vecākus, kuriem tā ir vajadzība, kuri izvēlas... arī ziedojot... savu atteikšanos no citām vajadzībām... maksā par šo skolu, jo vispārējā pašvaldības izglītības iestāde nevar nodrošināt viņu vajadzības. Bet mēs izliekamies to neredzam. Mums ir svarīgi ieekonomēt padsmit miljonus. Mums ir svarīgi, lai šie miljoni aizietu uz skolām, vispārējās izglītības pašvaldību skolām. Mums ir svarīgi ievilkt ķeksīti, ka tur sasniegsim algu līmeni – 2000. Bet ziniet – mēs iznīcināsim bērnu nākotni.

Un tās muļķības, ko Dāvis teica... ka mēs esam diskutējuši, debatējuši. Mēs esam uzklausījuši viedokli. Debašu nebija. Jūs neieklausījāties mūsos. Vienmēr ir jūsu viedoklis un opozīcijas viedoklis, kurš, protams, ir pārbalsojams. To šis gads ir pierādījis.

Paldies. Es noteikti atbalstīšu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Jā, izglītība ir sarežģīta lieta, daudz par to ir diskutēts...

Es atvainojos, paroli nesanāk ierakstīt.

Mēs esam divarpus gadus, man šķiet, nopietni strādājuši pie jautājumiem, kas skar vispārējo izglītību, konsultējušies ar pašvaldībām, meklējuši dažādus risinājumus, līdz esam nonākuši pie laba risinājuma – “Programma skolā”. Bet ir vēl jautājumi, uz kuriem nav atbildes rastas. Vēl būs jāstrādā pie tā, kā sakārtot profesionālās izglītības iestādes. Speciālajās izglītības iestādēs joprojām nav risinājumi līdz galam atrasti, tāpat arī privātajās izglītības iestādēs.

Bet, tā kā šīs ir budžeta debates, es gribēju dažus skaitļus... Mēģināšu no galvas... 2022. gadā valsts dotācija privātajām izglītības iestādēm bija ap 12 miljoniem. 2025. gadā, tas ir, šogad, valsts no budžeta privātajām izglītības iestādēm samaksājusi apmēram 28 miljonus eiro. 2026. gada valsts budžeta projektā dotācija privātajām izglītības iestādēm, tas ir, visām tām problēmām, ko jūs šeit, kolēģi, minējāt, ir 32 miljoni paredzēta. Maz vai daudz – var vērtēt.

Vai sistēmā ir ieviešami uzlabojumi? Noteikti! Vai ministrija un valdība pie tā strādās? Pavisam noteikti meklēsim labāko risinājumu. Bet panikai pamata nav.

Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt un virzīties uz priekšu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dāvim Mārtiņam Daugavietim otro reizi.

D. M. Daugavietis (JV).

Kolēģi! Česlav, prieks, ka tu arī esi atnācis. Ja tevi interesē, kas bija pirmajās 10 minūtēs šajās debatēs, es tev pēc tam izstāstīšu. (Starpsaucieni.) Es atvainojos, bet tas, ko es gribēju pateikt... Česlavs teica, turklāt tā izsmejoši, par to, ka mēs balstāmies uz VIIS. Bet, kolēģi, pirms tam šajās debatēs jūs paši teicāt, ka lēmumi ir jāpieņem, paļaujoties uz datiem. Tad jūs man pasakiet, kāpēc jūs paši šobrīd sakāt, ka tiem vecākiem, kas ved savus bērnus uz privātskolām, nav bērni nekādā veidā jāidentificē, bet valstij viņiem ir jāpalīdz. Tajā pašā laikā pret tiem vecākiem, kas nevar savu bērnu aizvest uz privātskolu (Starpsaucieni.) un kas ved savus bērnus uz valsts skolām, mums tas ir jādara.

Šobrīd mēs strādājam tīri ar datiem, Česlav!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 36, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Ir lingvistisks precizējums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 3. – deputātes Indriksones priekšlikums. Par to ļaušu Ilzei pašai stāstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei. (Starpsauciens: “Pārtraukumu!”) Tūlīt būs. Vēl trīs minūtes.

I. Indriksone (NA).

Par izglītības nākotni jādomā visām pašvaldībām, un, manuprāt, tās arī domā, cenšas un katra pēc saviem resursiem un iespējām to risina. Un, protams, seko arī ministrijas ieteikumiem. Bet, skatoties uz šiem kritērijiem un noteikumiem, mums tuvākajā laikā būs ne viens vien novads, kam nāksies izšķirties – slēgt vēl skolas, slēgt vienīgo vidusskolu novadā. Faktiski bērniem nebūs vairs savā pašvaldībā pieejama vispārējā vidējā izglītība.

Un tieši tāpēc, lai mēs nenonāktu līdz situācijai, ka mūsu pašvaldības, kas šobrīd vairs nav mazi pagasti, bet ir samērā lieli novadi, nepaliktu bez vispārējās vidējās izglītības iespējām, tas stāsts ir par pieejamību.

Tāpēc 3. priekšlikums, ko es esmu iesniegusi, paredz papildināt nosacījumus, ka pašvaldībās, kurās darbojas tikai viena vispārējās vidējās izglītības programmu īstenojoša izglītības iestāde, šīs iestādes pedagogu darba samaksa tiek pilnībā nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem.

Tas nenozīmē, ka bez kritērijiem. Arī te var būt kritēriji. Bet te nevar būt situācija, ka valsts novēršas un pasaka: tieciet paši galā, nevienu eiro jūsu pedagogu algām vairs nedosim! Jo šobrīd nav atrisināti citi jautājumi, kur šie bērni, kas vēlas vispārējo vidējo izglītību iegūt un pēc tam studēt, iegūs sev izglītību. Nav dienesta viesnīcu, nav atbilstoša transporta, lai katru rītu līdz vidusskolai mērotu, iespējams, pat 60 kilometrus un vairāk.

Kamēr nav nodrošināta pieejamība, mēs nevaram pateikt, ka mums kādā novadā nebūs vispārējās vidējās izglītības iespējas iedzīvotājiem. Tieši tāpēc šis priekšlikums.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Un, kolēģi, kamēr iet reģistrācija, neliela informācija.

28. novembrī savu skaisto, apaļo jubileju svinēja deputāts Igors Rajevs. Sirsnīgi sveicam! (Starpsaucieni. Aplausi.)

Kolēģi, vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien! Nav reģistrējušies pieci deputāti: Raivis Dzintars, Ināra Mūrniece, Amils Saļimovs, Didzis Šmits un Edgars Zelderis.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Pieci priekšlikumi.

Esam palikuši pie 3. priekšlikuma un pie debatēm.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, šis ir svarīgs jautājums reģionos, un tas, ko mēs aicinām ar šo priekšlikumu, ir – pateikt, ka mēs neatstājam nevienu pašvaldību bez vispārējās izglītības iestādes un valsts lai nodrošina finansējumu tur... Jo šī valsts centralizācijas politika faktiski noved pašvaldības... mazās pašvaldības, piekrastes un pierobežas pašvaldības faktiski var kļūt par šīs politikas upuriem, jo tām būs jāpiemaksā par savu eksistenci. Un tas nav tikai konceptuāls jautājums par to, vai vajag visas lauku skolas saglabāt, vai nevienu...

Es aicinu nerunāt šādās galējībās. Šis ir par to, lai pašvaldībā būtu vismaz viena vispārējās izglītības iestāde. Kurzemē ir viena šāda pašvaldība. Ventspils novads, piemēram, kur ir Ugāles vidusskola. Līdzīgai situācijai tuvojas, kur šobrīd ir divas... tātad Līvānu novads un vēl citas pierobežas pašvaldības. Līdz ar to neatstājam mūsu mazās pašvaldības, kurām jau tā ir finansiāli maza rocība situācijā, kad tām būs jāpiemaksā par to, lai vispār būtu viena izglītības iestāde, un nepieņemam par normālu to, ka... kā zināt, tur taču blakus ir vēl pašvaldības, kurās ir skolas, – lai jau brauc. Tā nav atbildīga valsts politika.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo Indriksones kundzes priekšlikumu, lai pašvaldībā vismaz viena vispārējās izglītības iestāde būtu un valsts budžets tās izmaksas segtu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Ministri! Ministru prezidente otro reizi, kad es eju tribīnē, kaut kur pazūd...

Par reģionu skolām. Atgādināšu, ka tā sauktā reģionu reforma, kas reāli bija novadu reforma, paredzēja, ka pašvaldības varēs sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem un būt gan ekonomiski attīstītas pašvaldības, gan spējīgas nodrošināt vietējo iedzīvotāju palikšanu attiecīgajās teritorijās. Ja šobrīd mēs nevaram atbalstīt šo priekšlikumu, kas noteiktu, ka pašvaldībā jāpaliek vismaz vienai vidusskolai, tas nozīmē, ka mēs pilnībā atzīstam arī to, ka šīs novadu reformas mērķis netika sasniegts.

Kas būs tālāk? Pēc kāda gada vai diviem atkal Izglītības un zinātnes ministrija nāks un piedāvās palielināt kritēriju klasēs par vēl kādiem 10, 20 vai 30 bērniem. Un tad mums vidusskolas būs tikai valstspilsētās vai tā sauktajos reģionu centros, un pēc tam atkal palielinās, un tad vidusskola būs tikai Rīgā. Ņemot vērā vēl to, ka tālmācību slēdzam ciet, tad pavisam...

Ko tad darīt cilvēkiem reģionos? Vidējā izglītība nav pieejama... Mēs viņus faktiski spiežam braukt projām, kā jau tika pieminēts, no salīdzinoši mazākiem novadiem, kā, piemēram, Līvānu novads vai citas pašvaldības, kas joprojām atbilst novadu jaunajiem kritērijiem, bet cita ministrija uzliek šajā gadījumā vidusskolām tādus kritērijus, ko vienkārši pašvaldība nevar pavilkt.

Līdz ar to es aicinu ieklausīties šajā konkrētajā priekšlikumā un arī citos, kas attiecas uz to, lai mēs neietu tikai Excel pavadā, bet skatītos loģiski.

Ja tā ir paš-val-dī-ba, tā ir pašvaldība, kas atbilst citā likumā noteiktiem kritērijiem, kas sasniedz attiecīgo iedzīvotāju skaitu un kas nodrošina pakalpojumus, nodrošina autonomās funkcijas, tad nodrošinām arī šajā pašvaldībā skolu.

Pavisam parasts piemērs no mazāka līmeņa skoliņām pagastos. Tur, kur skoliņa tika slēgta, diemžēl tas pagasts arī ļoti ātri izdilst un izdziest.

Ja pašvaldībā nebūs vidusskolas, tad pavisam ātri mums būs nākamie grozījumi attiecīgajos pašvaldību likumos un mēs likvidēsim nākamās pašvaldības.

Nedarām to!

Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei.

D. Melbārde (izglītības un zinātnes ministre).

Jā, paldies. Man būs ļoti ātrs komentārs, lielā mērā atbildot uz dažiem jautājumiem, kas izskanēja iepriekšējā debatē.

Tātad skolēnu skaits vidusskolās tiek plānots atbilstoši iedzīvotāju skaitam novadā un demogrāfijas prognozēm.

Un man, kolēģi, jāvērš jūsu uzmanība uz to, ka nākamo 15 gadu laikā kopumā vispārējā izglītībā bērnu skaits samazināsies par 50 procentiem, atsevišķos novados pat par 60 procentiem. Tas mums ir jāņem vērā, domājot par jauno finansēšanas modeli. Nav tā, ka visos novados... ar atšķirīgu iedzīvotāju blīvumu būs vieni un tie paši kritēriji. Tātad jūsu piesauktie 120 skolēni trīs klašu grupās, piemēram, vidusskolā, attiecas uz blīvi apdzīvotām teritorijām. Un nav taisnība, ka šie 120 trīs klašu grupā ir jādala ar trīs un ir 40 bērnu klasē. Tās ir muļķības! Tātad šajā gadījumā katra pašvaldība varēs lemt par to, cik lielas klases vidusskolās un arī citos posmos tiek veidotas.

Nākamais ir mazāk... jau vidēji apdzīvotās teritorijās. Mēs runājam par 60 skolēniem klašu grupās. Tas ir viens, piemēram, vidusskolas posmā. Un ir novadi, kur būs skolas, kurās būs 30 skolēnu vidusskolā, kopumā vidusskolā, un tās mēs saucam par pieejamības skolām. Šis kritērijs attiecas arī uz pierobežas skolām.

Jautājums par vienīgo skolu novadā – nu, protams, ka mums ir maksimāli jāsaglabā vidusskola katrā novadā, tādējādi paredzot arī to, ka var būt samazināti kritēriji. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka Izglītības un zinātnes ministrija strādā pie tā, lai katram bērnam maksimāli nodrošinātu kvalitatīvu, iekļaujošu un pieejamu izglītību. Attiecīgi arī veidojot Ministru kabineta noteikumus, mēs niansēti piemērosim kritērijus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Caur šiem priekšlikumiem, arī pēdējām debatēm, mēs tādu drūmu bildi zīmējam. Bet tā gluži nav.

Nedaudz par faktiem. Nākamā gada valsts budžetā bija noteiktas trīs galvenās prioritātes: nacionālā drošība, izglītība un atbalsts ģimenēm. Un tikai gribu atgādināt, ka līdz ar nākamā gada budžetu papildus 45 miljoni tiks ieguldīti izglītībā. Un aiznākamā gada budžetā tie būs vairāk nekā 90 miljoni. Šo jauno modeli atbalsta gan mūsu pašvaldības, gan arodbiedrības, gan arī vecāku organizācijas. Tā ka kopumā, kolēģi, viena no galvenajām nākamā gada budžeta prioritātēm, arī skaitļos, ir izglītība.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam otro reizi.

 

J. Viļums (AS).

Kolēģi! Īsa replika uz Melbārdes kundzes teikto. Ja tiešām ir tā, kā jūs tikko teicāt, ka jūs patiešām gribat nodrošināt vidusskolu katrā pašvaldībā, tad šis priekšlikums būtu atbalstāms. Tas nosaka iespēju pielāgot šajā gadījumā skolotāju algu apmaksu, lai nodrošinātu skolas esamību pašvaldībā. Tad vēl jo labāk – pasakām, ka mēs nodrošinām katrā Latvijas pašvaldībā vidusskolu. Un tos kritērijus, ko jūs teicāt, kas ir dažādi, attiecīgi pielāgojam. Tas nebūtu pretrunā.

Līdz ar to atbalstām Indriksones kundzes priekšlikumu. Ja tam ir jāpieliek vēl kāds papildu kritērijs vai kādi mazāki kritēriji, to var darīt gan Izglītības un zinātnes ministrija, ja nepieciešams, gan arī mēs šeit, deputāti, bet mēs vienkārši atbalstām to, ko jūs tikko teicāt. Lai vārdi saskan ar darbiem!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Mēs skaidrojām, cik rožaina dzīve būs, cik forši mums kritēriji, cik pašvaldībās skolas saglabāsies. Bet es atsaukšos uz Ilzes iepriekš teikto. Tad, kad jūs nācāt ar prezentāciju par Ministru kabineta kritērijiem, kāpēc jūs nevarējāt atnākt ar projektu un parādīt: rekur, ir kritēriji! Mēs pie tiem strādājam. Ja kaut kas izmainīsies, informēsim. Šobrīd jūs sakāt: skolas paliks. Un es zinu, kā skolas paliks! Tad, kad Harijs ļoti labi stāstīja, ka mēs ļoti daudz esam darījuši, lai šī “Programma skolā” būtu labāka... Kā tas notika? Zzs aizgāja pie JAUNĀS Vienotības, pateica – “Programma skolā” neatbalstīsim, ja nepaliks tādas un tādas skolas reģionos. Dodiet viņiem pieejamības statusu. Un pasakiet, ka tā nav, zemnieki! Pasakiet, ka es meloju!

Un Jaunā Vienotība sāka štukot, kā lai pieliek tos kritērijus, lai tā skola paliek. Pēc nedēļas atnāk – jā, mēs izdomājām, viss kārtībā. Zemnieki iznāk ar paziņojumu: jā, mēs atbalstām “Programma skolā”. Jo tās padsmit skolas, ko jūs nosaucāt, – tās ir iespējamības skolas, pieejamības skolas, kur izglītība var palikt.

Tā ir reforma? Tā ir politiskā šantāža bez nekādiem kritērijiem!

Es gribu, lai skolas ir. Un šeit es piekrītu, ka ir skolas, kuras pazudīs pēc trim četriem gadiem. Bet kāpēc mēs valsts problēmu... pārņemam pašvaldību funkciju?

Un vēl viena lieta. Protams, pašvaldības ir laimīgas. Beidzot! Rekur, mums ir kritēriji, mums jātaisa ciet skolas. Bet atkal – ko jūs darīsiet ar pirmsskolām? Kurš vadās tos bērnus? Jo šobrīd, slēdzot skolu... es varu nosaukt divas pašvaldības, kurās, slēdzot skolu... piemēram, Bauskas un Jēkabpils novadā, slēdzot skolu, paliek pirmsskola. Un to pirmsskolu arī vēlas reorganizēt. Bet šoferi... vecāki nevēlas, lai viņu bērnus vadā uz skolu bez vecākiem. Šoferi neuzņemas atbildību, visi vecāki nevar aizvest. Jūs esat tālāk par to aizdomājušies? Nē, jums ir Excel tabula ar kritērijiem. Jātaisa ciet. Miljoni saglabāsies.

Politiski mēs gribam, lai skolas būtu un tur... Tā nav reforma, tā ir politiskā šantāža no visām pusēm. Un tas ir absurds, ka jūs sakāt: būs kritēriji. Iedodiet Ministru kabineta noteikumus! Kur viņi ir? Plauktiņā? Kaut kur “vēl domāju”? Nu, ja jūs skaidri un gaiši pateiksiet, ka tā būs, varbūt mēs arī piekritīsim. Bet šobrīd jūs zīmējat gleznu melnbaltu, pat baltu, kur pat nav krāsas. Jūs zīmējat to gleznu ar balto krāsu, un mēs neko neredzam.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei otro reizi.

I. Indriksone (NA).

Vēlreiz gribu atgādināt, ka mēs runājam par konkrētiem novadiem, par iedzīvotājiem, kuri dzīvo mazāk apdzīvotās teritorijās. Mēs nerunājam par blīvi apdzīvotajām, bet tieši par tām, kur dažviet jau šobrīd bērni nepilnu stundu dodas līdz savai izglītības iestādei... katru rītu un katru vakaru mājupceļā, kamēr nav atrisināts pieejamības jautājums un mēs neesam redzējuši kritērijus kvalitātei un pieejamībai. Kvantitāte nav kvalitāte.

Manuprāt, mēs nedrīkstam atstāt nevienu pašvaldību bez vidusskolas, bez iespējas iegūt kvalitatīvu vidējo izglītību. Tas nav samērīgi, un tas nav pieņemami. Sēžot Rīgā, var izskatīties, ka viss ir tuvu un sasniedzami. Pabrauciet pa lauku ceļiem ziemas apstākļos, vēl nesen apledojuma apstākļos... bērni nenokļūs līdz vidusskolai, un nav dienesta viesnīcas. Nav tās – nav, neeksistē. Vietas nepietiek pat šībrīža tehnikumu un augstskolu audzēkņiem reģionos.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 21, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 4. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums, kas bija par privātajām izglītības iestādēm un komisijā netika atbalstīts. Bet mēs uzklausījām Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī daudz diskutējām par šo, un, cik es zinu, šobrīd tiek meklēts risinājums.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds Ministru prezidentei Evikai Siliņai.

E. Siliņa (Ministru prezidente).

Godātie deputāti! Man tiešām jāsaka, debates par izglītību vienmēr ir ļoti, ļoti emocionālas un piesātinātas. Bet jautājums... šeit tieši 4. priekšlikums, par privātajām izglītības iestādēm. Man arī ir vairākas privātskolas atsūtījušas vēstules, un skaidrs ir, ka mums Latvijā būs privātskolas. Ir viennozīmīgi skaidrs, ka mēs nevarēsim bez šīm iestādēm. Viena daļa ir kā sociālie uzņēmumi, viena daļa ir izglītības iestādes, cita daļa ir vairāk kā biznesa uzņēmumi. Ļoti dažādas šobrīd ir privātās izglītības iestādes. Bet ir pilnīgi skaidrs, ka Izglītības un zinātnes ministrijai ir iespēja, un tā arī Izglītības un zinātnes ministrija ir apņēmusies – ilgāku pārejas periodu iedot privātajām izglītības iestādēm. Lai gan mēs varētu saglabāt tās skolas, kas veic īpašu autora... nu, tādu autorizglītību, kur ir individuāla pieeja, kur ir pilnīgi cita programma, pēc kuras mācās bērni, tomēr ir arī jāsecina, ka dati liecina – lielai daļai talantīgo bērnu ir vajadzīga konkurence, un viņi kļūst asāki savās zināšanās tad, kad viņiem... ir zināms klašu skaits. Un noteikti jānošķir pamatskola no vidusskolas.

Un jautājumā par vidusskolām (tāpat kā arī šobrīd “Programmā skolā”) mums ir jāspēj apskatīties, iziet cauri tiem kritērijiem, kas Ministru kabinetam tad ir jāpiedāvā, kas būtu tas labākais veids, kā mēs varam nākotnē nodrošināt to, lai privātskolas ir. Bet, protams, lai arī katra pašvaldība ir iesaistīta tajā sadalījumā un redzējumā, cik daudz privātskolu, lai zina, kādas privātskolas ir pašvaldībā, jo, protams, arī no pašvaldībām daļēji uz privātskolām aiziet finansējums.

Protams, ir arī tādas privātskolas, kas nesaņem ne pašvaldības, ne valsts finansējumu. Par tām mēs šobrīd šeit nerunājam, bet viennozīmīgi ar privātskolām vēl tiks strādāts, jo mēs ļoti labi apzināmies, ka ir viena daļa bērnu, kuriem šī ir ļoti laba iespēja apgūt izglītību citādāk, nekā viņi to redz varbūt citos veidos. Tā ka, es domāju, pie šī vēl darbs būs, bet pašvaldībām arī ir jābūt iesaistītām šajā procesā. Domāju, debates ir labas, bet Ministru kabinetam noteikti ir jāveic vēl diezgan liela sagatavošanās.

Bet galvenais – privātskolām būs būt. Par kritērijiem vēl runāsim. Un varbūt... es arī saprotu, ka privātskolu vidū šobrīd ir tāda ne visai liela skaidrība, jo jāatzīst, ka arī arodbiedrība redz, ka tomēr ir jānosaka vispārīgi kritēriji privātskolām, līdzīgi kā tas ir pašvaldību skolām. Tāpēc tās diskusijas vēl ir diezgan saspringtas, un tām ir vajadzīgs laiks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Pirms skaidroju 4. priekšlikumu, gribu atgādināt, ka starp privātskolu un biznesu, peļņu nav domuzīmes. Liela daļa no privātskolām ir nodibinājumi, sociālie uzņēmumi, konfesiju dibinātas skolas, un to galvenais mērķis un mērķis vispār nav peļņa.

Otrs. Mēs jau vairāk nekā gadu diskutējam par šiem kritērijiem. Taisnība, sen mēs diskutējam, bet tieši šajā rudenī parādījās jauni kritēriji privātskolām. Neslēpsim, ka noteikti ir sabiedrības daļa, kas uzskata, ka privātskolām nevienu eiro nevar dot. Tāds viedoklis ir izskanējis arī no dažiem deputātiem komisijā. Vai tiešām ir jādod? Ja privātā iniciatīva ir kvalitatīva un labi tiek īstenota, valstij tā ir jāatbalsta, jo pēc definīcijas valstij ir jādara tikai tas, ko privātais nespēj izdarīt labāk un efektīvāk. Manuprāt, privātskolas ir ļoti labs piemērs. Un tas, ka kādā varbūt nav kvalitātes un kādai varbūt ir kaut kur aizķēries kaut kas... ir kvalitātes kritēriji. Bet ar kvantitatīviem kritērijiem to nevar nodrošināt.

Tieši rudenī parādījās jauni kritēriji, ko es jau pieminēju, – tie tika prezentēti komisijas sēdē. 120 skolēnu blīvi apdzīvotās teritorijās katrā no klašu grupām. Tātad Rīga, pats par sevi, protams... Labi, ja laukos ir privātskolas, tur varbūt ir 60 bērni, un tur ir mazliet citi kritēriji. Bet ne jau Rīgas privātskolas ir lieli kombināti. Viņu ēkas, telpas, pieejamība, bērnu skaits uz Ministru kabineta noteiktajiem kvadrātmetriem – tur nevar 40 bērnus klasē ielikt. Un nav divu klašu telpu, lai vienā... piemēram, uzņemtu 1. klasē divas paralēlklases. Katra skola ir ar savu pieejamo infrastruktūru. Kad es uzdevu jautājumu, kā tad īstenosies šis proporcionālais finansējums, kas bija viens no piedāvājumiem, ka varētu proporcionāli skolēnu skaitam finansēt, nebija teikts, ka pēc klases izmēra, bet no tiem 120 rēķinot. Tātad, ja tev nav šajā klašu grupā sešas klases, seši klašu komplekti, bet tikai trīs un katrā ir nevis 40 bērni, bet 20, jo telpa tev vairāk neļauj, proporcija būs kāda – būs no 120... Tātad faktiski tev ir pilna skola ar bērniem, cik fiziski iespējas atļauj, bet tu saņemsi tikai 50 procentus.

Manuprāt, tas ir apzināts solis, lai skolas nespētu finansēties vai arī pārnestu šos izdevumus uz vecāku pleciem. Un nav tā, ka privātskolās atļaujas iet tikai bagāto ģimeņu bērni. Tā nav. Un tieši tāpēc priekšlikums pasaka, ka privātajām izglītības iestādēm, kas darbojas kā sociālie uzņēmumi, nodibinājumi vai biedrības un īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas, nepiemēro šos kvantitatīvos kritērijus, ja to rīcībā nav piemērotu telpu šo kritēriju nodrošināšanai, bet valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā pēc proporcionalitātes principa saskaņā ar šo programmu “Programma skolā”... modeli atbilstoši skolēnu skaitam klasēs, izvērtējot to lielumu...

Sēdes vadītāja. Laiks.

I. Indriksone. Lūdzu apvienot...!

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

I. Indriksone. Un tas ir jautājums arī par finanšu pieejamību. Vai mums ir programma, investīciju programma, kur var pretendēt ne tikai pašvaldību un valsts izglītības iestādes? Vai mums ir pieejami resursi, lai šie izglītības kvalitātes kritēriji tiktu nodrošināti un arī privātās izglītības iestādes spētu investēt telpās, pārbūvēs, piebūvēs? Tā ir pašvaldību un valsts iestāžu priekšrocība. Reti izdodas kādai privātai izglītības iestādei aprīkot savas telpas tik ekskluzīvi kā pašvaldību un valsts skolās, ja vien tā neaudzina un neskolo tikai bagātos bērnus, kuriem skolas maksa ir varbūt tūkstošiem...

Ir privātās izglītības iestādes, kur skolas maksa ir simboliska, un to var atļauties arī ģimenes laukos, daudzbērnu ģimenes. Un vēl ir arī sociāli atbildīgas privātskolas, kuras šo ģimeņu atvases finansē no ziedojumiem, lai būtu vislabākā pieejamā izglītība.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienītās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Ministri! Ministru prezidente! Evika Siliņa tikko minēja, ka vēl diskutēsim, vēl tiks strādāts, vēl meklēsim risinājumus. Bet jūs tik ilgi meklējat šos risinājumus... kā jau minēju, Preiļos privātā skola jau ir izlēmusi no 1. septembra nākamgad neturpināt skolas darbību. Kāpēc? Tāpēc, ka jūs runājat tik ilgi un tos kritērijus maināt tik bieži, ka skola ir nogurusi no šīm sistēmas maiņām. Citstarp ja jūs sakāt, ka jūs runāsiet, meklēsiet risinājumus, tad aizbrauciet uz Preiļiem. Preiļu pašvaldības vadītājs ir no Jaunās VIENOTĪBAS ievēlēts kungs. Izrunājiet gan ar pašvaldību, gan tiecieties ar biedrību. Starp citu, ļoti zīmīgs nosaukums – “Preiļi izglītotai Latvijai”.

Ja mēs runājam tiešām par vēlmi nodrošināt kvalitatīvu izglītību visā Latvijā, tad, manuprāt, šis būtu tas gadījums, kur būtu jāiet pretim privātajai skolai, praktiski gandrīz vienīgajai privātajai skolai Latgales reģionā, un jāpalīdz viņiem saglabāt... lai rāda piemēru, lai rāda priekšzīmi arī citām pašvaldībām, citiem vecākiem, ka tas ir iespējams. Šobrīd biedrība ir padevusies, jo nevar uzvarēt deviņgalvaino birokrātijas pūķi.

Otra privātā skola, Siliņas kundze, ko es tagad atradu, ir Rēzeknes Katoļu vidusskola. 15. augustā jūs noteikti brauksiet uz Aglonu, 14. noteikti brauksiet un kopā ar katoļticīgajiem aizlūgsiet par visas Latvijas cilvēkiem. Nu tad aizbrauciet, izrunājiet ar privāto Rēzeknes Katoļu vidusskolu šīs skolas pastāvēšanas iespējas. Un noteikti visi garīdznieki tad kopā ar jums aizlūgs arī par valdības stabilitāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Es, atbildot par šiem sociālajiem uzņēmumiem... Mums jau bija 2022. gadā iedoti Ministru kabineta noteikumi, ko nesaskaņoja Finanšu ministrija. Labklājības ministrija par sociālo statusu saskaņoja. Tie ir nolikti plauktiņā, jo tie paģēr papildu finansējumu un pašvaldību iesaisti. Un tāpēc šī... Ja jūs sakāt, ka jūs šo jautājumu atrisināsiet tagad MK noteikumu kritērijos, es priecājos.

Bet, atbildot Dāvim par statistiku, es jums nosaukšu vienas skolas, kurā mācās 70 bērni, bērnu diagnozes, kas oficiāli VIIS neparādās. Tātad veiksmīgi iekļauti vispārizglītojošā izglītības programmā bērni ar šādām diagnozēm: autiskā spektra traucējumi, UDHS, disleksija, disgrāfija, diskalkulija, viegli garīgās attīstības traucējumi, citas netipiskās bērnu izpausmes, citvalodība, īpaši atgriežoties no Anglijas. Un kāpēc tas netiek izdarīts? Tāpēc, ka vecāki nevēlas, lai viņu bērniem uzliek it kā zīmogu, kaut gan tas nav zīmogs. Un šeit es atbildu... ka jūs ņemat statistiku, bet pirms diviem gadiem, kad es taisīju par pedagogu vakancēm statistiku, jums VIIS datubāzē bija 670 bērni. Es jums iedevu statistiku par 1600 pedagogiem... kam ir vakances. Nu, nav jūsu sistēma droša.

Ja jūs balstīsiet savus pieņēmumus tikai uz to, tad, ticiet man, izglītības nozare grims. Es viennozīmīgi esmu par to, ka šis Ilzes priekšlikums būtu jāatbalsta. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs neticam jums. Mēs neticam jums! Mēs tiešām neticam jūsu īstenotajai politikai un īstenotajiem kritērijiem. Kāpēc mēs neticam? Tāpēc, ka jūs vairākas reizes esat pierādījuši, ka jūs pasakāt vienu, bet izdarāt citādāk. Es vēlreiz atkārtoju, iedodiet mums Ministru kabineta noteikumus. Varbūt mēs izslēgtu šīs debates. Bet jūs jau nedodat. Un galaversijā Ministru kabinets apstiprinās tos kritērijus, kaut gan Viktors – kur viņš ir? – solīja te ar asinīm cīnīties... ka viņš privātās skolas aizstāvēs. Un pirmo reizi es dzirdēju no Siliņas kundzes, ka viņa atzīst, ka privātskolas ir liela ekosistēma. Tas laikam ir sasniegums pēc šīm diskusijām. Man liekas, ja jūs nostiprinātu šo priekšlikumu šajā likumā, tad mēs jums varbūt kaut kā arī ticētu.

Paldies, es atbalstu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Protams, ka mums jāatbalsta šis priekšlikums, jo tas ir neliels ielāps uz sabrukušās izglītības sistēmas. Tie, kas lasīja pētījumu, kas bija nopublicēts “Dienas Biznesā”, ļoti labi saprot, ka visa Latvijas izglītības sistēma ir pilnīga katastrofa, tāpat kā ekonomika un viss pārējais šīs koalīcijas vadībā.

35 līdz 50 procenti studentu nepabeidz augstskolas, pamet tās bez profesijas. 44 procenti profesionāli tehnisko skolu audzēkņu pamet šīs skolas. 30 procenti vidusskolas audzēkņu nekur neturpina mācības, un viņiem nav nekādas profesijas, viņi papildina bezdarbnieku vai nekvalificēto strādnieku rindas. 1,4 tūkstoši katru gadu. Nu tas ir 2023. gadā. Bērni pēc pamatskolas neturpina mācības – 44 procenti pēc 9. klases nemācās nekur tālāk, un viņiem nav nekādas profesijas.

Cik gadus mēs runājam par to, ka vidusskolas pārsvarā – lielākajā vairumā – ir sociālās palīdzības iestādes. Valstī ir vajadzīgas reālskolas, profesionālās izglītības skolas un ģimnāzijas tiem, kas grib turpināt studēt augstskolās. Nav jāuztur sociālās labklājības iestādes. Tātad paliek ģimnāzijas un privātās skolas. Ar ko atšķiras privātā skola no vidusskolas vai labas tālmācības? Ar to, ka privātajā skolā bērnam vispirms iemāca uzvesties. Tas sākas ar to, ka ir jāpasveicina, teiksim, apkopēji vai garderobisti skolā, vai jānovelk kurpes un... ir jāsveicina pieaugušie cilvēki. Ar to nenodarbojas vidusskolas. Kāpēc vidusskolās bērni runā latviski... Tāpēc, ka tur nepastāv tāds priekšmets kā patriotiskā audzināšana vai dzīvesziņa.

Varētu te skaitīt. Netērēsim laiku! Es aicinu katru izlasīt šo pētījumu, lai saprastu. Protams, ka pirmsvēlēšanu gadā šī Saeima neko nespēs izdarīt un neko neizmainīs. Bet tiem, kas grib turpināt darbību politikā, vajadzētu saprast, ka tai reorganizācijai jābūt daudz nopietnākai un nav nekādas vajadzības uzturēt sociālās labklājības iestādēs bērnus tikai tāpēc, ka viņiem būtu jābeidz vidusskola. Jo ir skaidrs – ja jūs vēl 7. vai 8. klasē neesat iemācījies lasīt, no jums tāpat nekāds skolēns tālāk neiznāks.

Līdz ar to aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un saprast, ka vidusskolas kā tādas vispār nav vajadzīgas, jo daudzās valstīs, kuras ir daudz veiksmīgākas saimnieciski, nepastāv paralēlas divas vidējās izglītības sistēmas kā pie mums – ģimnāzijas un vidusskolas.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja, kolēģi! Nu, šī ir viena ļoti nekrietna rīcība no pozīcijas puses – segregēt, sadalīt mūsu bērnus. Tie, kas mācās pašvaldību skolās, un tie, kas mācās alternatīvās skolās, privātās, varbūt kopīgi veidotās, jo nav jau vainīgs tas vecāks vai bērns, ka ir dzimis un dzīvo depopulētā teritorijā vai viņam ir kāda īpaša vajadzība vai slimība. Bet tie vecāki strādā, viņi maksā nodokļus. Un pašlaik ar šo priekšlikumu jūs izdarīsiet to, ka izslēgsiet daļu bērnu no valsts finansējuma, pedagogu finansējuma un uzliksiet šo finansējumu vecākiem.

Un tūliņ pat mēs pēc kāda laiciņa runāsim par demogrāfijas veicināšanu, par ģimeņu atbalstu. Nu kas tā par lietu? Atkal kārtējo reizi IZM ir apmaldījusies trīs priedēs. Ir jābūt elementāram principam – katram bērnam ir jāseko līdzi finansējumam. Tātad pedagogu finansējums ir no valsts, no IZM nodrošināts un uzturēšanas finansējums ir no pašvaldības, vecākiem un citiem finanšu avotiem, ja ar to nepietiek. Elementāra formula.

Atteikties no principa “Nauda seko skolēnam” pilnībā – tas ir neprātīgi. Un būtībā ne tikai privātajām izglītības iestādēm, bet arīdzan tām depopulētajām teritorijām, kur bērnu ir maz, pedagogu finansējumam ir jāseko katram bērnam līdzi. Un pārējo finansējumu pašvaldība, vecāki un citi finansētāji organizē, lai konkrētajā vietā ik gadu pastāvētu izglītības pieejamība. Jo paskatāmies demogrāfijas datus. Pagājušogad bija 12 tūkstoši jaundzimušo. Šogad būs mazāk. Nebūs vairs problēmu. Nebūs bērnu, varēs taisīt ciet skolas. Bet, kamēr ir bērni, nu neņemiet nost vecākiem un nelieciet viņiem vairāk maksāt. Tas nav tā vienkārši – aizslēdzam finansējuma plūsmu uz privātajām skolām. Tā ir nekrietna rīcība. Tā nedrīkst darīt. Nedrīkst pārlikt finansējumu uz vecākiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei.

D. Melbārde (izglītības un zinātnes ministre).

Jā, kolēģi, vēlreiz paldies par diskusiju. Mēs noteikti dzirdam un ņemsim vērā, tālāk strādājot pie Ministru kabineta noteikumiem. Bet dažas lietas, ko es tomēr gribētu uzsvērt. Sistēmas mēs nevaram veidot emocionāli. Ja mēs likumā iestrādāsim kritērijus, kas bez kāda pamatojuma, bez kādas specifikācijas visām privātskolām noteiks labākus finansēšanas kritērijus nekā pašvaldību skolām, mēs veicināsim Latvijas izglītības sistēmas privatizāciju. Jo arī pašvaldības var dibināt privātskolas. Tad kāpēc lai pašvaldības arī turpmāk nedibinātu privātskolas, kas paredz mazākus kritērijus?

Dati arī parāda to, ka privātskolās šobrīd nenodrošina labāku izglītības kvalitāti. Kopējie dati parāda to, ka pašvaldību skolas nodrošina labāku izglītības kvalitāti. Tāpat dati parāda to, ka pašvaldību skolas vairāk strādā ar bērniem ar īpašajām vajadzībām. Tātad visi šie argumenti vienkārši šobrīd datos nav balstīti, tie ir emocionāli. Un jūs pareizi arī atzīmējāt, ka izglītības politika un finansēšanas sistēma, likumi ir jāpieņem, datos balstīti.

Mēs operējam ar tiem datiem, kas ir mūsu rīcībā, kas tiek reģistrēti, atbilstoši arī tai informācijai, ko sniedz vecāki. Līdz ar to mēs veidosim finansēšanas sistēmu, kurā atvieglotus nosacījumus iegūs privātskolas, kurām tam ir īpašs pamatojums, un sadarbībā ar pašvaldībām un atbilstoši šo pašvaldību ekosistēmas stratēģijai.

Vēl. Tā kā izskan šīs spekulācijas par bērniem ar īpašām vajadzībām... tad vēlreiz – kritēriji paredzēs to, ka bērni... neatkarīgi no tā, vai tā ir pašvaldības skola vai privātskola, būs atvieglojumi darbam bērniem ar speciālām vajadzībām. Piemēram, ja skolās mācās bērni ar garīgās attīstības traucējumiem, smagiem attīstības traucējumiem, skolas varēs veidot mazākas klases neatkarīgi no tā, vai tā ir privātskola vai pašvaldības skola, proti, varēs veidot mazās klases sešu bērnu apjomā.

Tāpat atbilstoši bērniem ar īpašām vajadzībām neatkarīgi no tā, vai tā ir privātskola vai pašvaldības skola, pienāksies papildu atbalsts attiecīgi atbalsta personāla izpratnē.

Tātad vēlreiz aicinu turpināt kopīgu darbu. Darbs pie Ministru kabineta noteikumiem notiek. Ministru kabinets nav slepena organizācija, arī deputātiem ir iespēja iesaistīties šo Ministru kabineta noteikumu izstrādē un sniegt priekšlikumus, un turpināt dialogu ar Ministru kabinetu, ar Izglītības un zinātnes ministriju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Agitai Zariņai-Stūrei.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidente! Tik daudz ir šeit par to diskutēts. Es negribu atvērt jaunu fronti. Bet tas gan, ko es gribu varbūt uzsvērt runā, tā ir deputātu atbildība par runāto un deputātu atbildība pret izglītības nozari, pret cilvēkiem, arī pret valsts budžetu. Jo šobrīd, ja no šīs tribīnes mēs dzirdam, ka visu, visu privātskolām, ka tās glābj daudzas situācijas... un daļā situāciju tā varētu būt arī taisnība, tad mēs skaļi no šīs tribīnes kā valsts deputāti pasakām, ka pašvaldības skolas ir sliktas. Bet situāciju dzīvē ir tik daudz – gan pašvaldības skolas, gan vispār dzīves situācijas, gan privātskolas. Mēs nevaram visu salikt vienā katlā. Un lūdzu, lūdzu, no šīs tribīnes skaļi nelobēsim atsevišķu privātbiznesu un vēl atsevišķas skolas, pēc kurām mēs tagad izdarām kaut kādus spriedumus.

Šeit vairākas reizes tika teikts... un arī tālāk – tiks izstrādāti MK noteikumi. Šobrīd privātskolām nekas netiek atņemts. Vienkārši šie kritēriji ir līdzīgi tiem, kādi ir pašvaldības skolām, bērns ir vienādi saņēmējs. Skatot precīzi kritērijus abām skolām, ja tā var teikt vienkāršā valodā, valsts budžetu izlietojam atbildīgi... un arī to pakalpojumu, ko, iespējams, pašvaldības skola nevar nodrošināt noteiktā reģionā, noteiktā pašvaldībā, kur ir vajadzīgas privātskolas kaut kādu pakalpojumu sniegšanai.

Tāpēc es aicinātu ļoti atbildīgi runāt par šiem izglītības jautājumiem, īpaši izciliem izglītības ekspertiem, nelobēt atsevišķas skolas un skatīties uz sistēmu kopumā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam otro reizi.

J. Viļums (AS).

Es nelobēju privātās skolas. Vēl jo vairāk – es tiešām nezinu situāciju Rīgā un Pierīgā, bet jau vairākkārtēji pieminēju privātās skolas ārpus Rīgas. Un šajā gadījumā gan es varu teikt: es lobēju iespējas Latvijas bērniem iegūt izglītību, tai skaitā privātajās skolās un it sevišķi ārpus Rīgas.

Un Melbārdes kundze teica, ka Ministru kabinets nav slepena iestāde, nav slēgtās sēdes, un aicināja uz sadarbību. Melbārdes kundze, pasakiet laiku un vietu, kad mēs varam tikties un šos jautājumus izrunāt! Mēs esam gatavi arī no opozīcijas nākt talkā, teikt savus priekšlikumus, uzklausīt jūsu argumentus un tiešām nodrošināt to, ka bērniem visā Latvijā ir iespēja iegūt izglītību vai pašvaldības skolās, vai privātajās skolās, man tas nav tik būtiski.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam otro reizi.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi, sarkasms tika saklausīts no Agitas puses. Paldies.

Viena lieta. Mēs ļoti daudz runājam par kvalitāti, bet kvalitātei pa priekšu mēs liekam kvantitāti. Manuprāt, arī jūs visi sakāt, ka mums vajadzīgas kvalitatīvas skolas, bet mēs jau nevērtējam kvalitāti. Jā, arī ar pieciem bērniem klasē ir izcila kvalitāte, kāda starpība, tur ir par mazu kvantitatīvais rādītājs, klapējam ciet. Ja būtu otrādi, ja jums pa priekšu nāktu kvalitāte, tad šādi kvantitatīvie rādītāji vispār neparādītos.

Un vēl viena lieta. Nu beidzam maldināt Latvijas sabiedrību. Jūs sakāt, ka mēs mainīsim kritēriju, jūs esat piešķīruši 42 vai 46 miljonus konkrēti “Programmai skolā” jau ar saviem kvantitatīvajiem kritērijiem. Jūs tos nemainīsiet, jo, ja jūs kaut ko pamainīsiet, jums vienkārši nebūs naudas. Nemaldiniet sabiedrību, ka jūs vēl diskutēsiet!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 22, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. Paldies.

Un 5. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas nebija tik emocionāli pielādēts, kā tas bija saistībā ar pārējiem priekšlikumiem. Arī Juridiskā biroja priekšlikums bija saistīts ar termiņu attiecībā uz Ministru kabineta noteikumu sagatavošanas laiku. Un tika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Par likumprojekta noslēdzošo priekšlikumu un spēkā stāšanās laiku. Kritēriju noteikšanas mehānisms tiek iedarbināts, un 1. martā mums būs zināms rezultāts.

Aicinu – publiski šobrīd aicinu – vismaz atnākt laikus un informēt Saeimas atbildīgo komisiju – Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju – par šiem kritērijiem, lai mēs varam izdiskutēt un pārliecināties, ka visi solījumi, kas šodien te izskanēja, būs realitāte. Un gribu atgādināt, ka no 2026. gada 1. septembra “Programma skolā” tiks uzsākta. Noteikti tiks uzsākta, bet nebūs pilnā apmērā atbalsta personāla un visu atbalsta pasākumu. Jautājumi netiks atrisināti. Ir gan nepietiekams finansējums – vairāki miljoni –, gan arī pieejami resursi cilvēku izteiksmē, jo jau šobrīd netiek nodrošināts atbalsts. Un klasē ar 26 bērniem ir seši bērni ar īpašām vajadzībām un nav palīga pedagogam. Tāda ir šīsdienas realitāte. Neiesim ar reformām atrauti no realitātes. Skatīsimies, kā ir patiesībā, nevis kā izskatās no Saeimas sēdvietām.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Čakša. Līdz ar to pēc garām debatēm – un paldies par visām debatēm – es teiktu, Izglītības likums ir ar trešo piegājienu... šobrīd būs... aicinu to atbalstīt, lai mēs varam sākt “Programmu skolā” un skaidri deleģēt Ministru kabinetam izstrādāt kritērijus, lai izglītības kvalitāte tiešām visā Latvijā būtu vienota.

Un jāatceras, ka kvalitāte nav tikai mācību rezultāti, tur ir iekšā gan mobings, gan tas, kāda vide veidojas skolā. Ļoti daudzas lietas. Tur ir 12 kritēriji, un es teiktu, ka ļoti svarīgi – mūs arī komisijā iepazīstināja Izglītības un zinātnes ministrija ar ļoti daudzām lietām, kas ir saistītas tieši ar “Programmu skolā”. Un, jā, mēs gribam, lai viss būtu rīt jau gatavs, lai pietiktu atbalsta personāla. Diemžēl tam visam ir nepieciešams laiks un mūsu atbalsts.

Līdz ar to aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 42, atturas – 1. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Profesionālās izglītības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu nodokļu komisijas vārdā – referente Anda Čakša.

A. Čakša (JV).

Jā, kolēģi, nākamie divi likumi vairāk saistīti ar procesu sakārtošanu un, es teiktu, atvieglošanu.

Līdz ar to grozījums Profesionālās izglītības likumā ir izstrādāts, lai precizētu normas, kas saistītas ar Augstākās izglītības padomes transformāciju, ko mēs izskatīsim nākamajā likumā.

Par šo likumprojektu priekšlikumi netika saņemti.

Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Profesionālās izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 17, atturas – 1. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Anda Čakša.

A. Čakša (JV).

Kolēģi! Kā jau es teicu, lai efektivizētu augstākās izglītības pārvaldes procesus un mazinātu tieši birokrātisko slogu, ir veikti grozījumi Augstskolu likumā. Un tā loma, kas saistīta ar nozares iesaistīšanu Cilvēkkapitāla attīstības padomē, veidojot konsultatīvu apakšpadomi, tiks regulēta citā veidā.

Līdz ar to šobrīd priekšlikumi nav saņemti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 21, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Meža likumā”, otrais lasījums.

Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Trīs priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Meža likumā”.

Komisijā tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja tehnisks priekšlikums. Iebildumu nav.

Sēdes vadītāja. Komisijā atbalstīts.

Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. Komisijā atbalstīts. Un... jā, deputāti neiebilst.

2. – deputāta Putras priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. To arī neatbalstīja Ministru kabineta atzinums.

Faktiski šis priekšlikums ierosina samazināt koku ciršanas vecumu. Un tas, ko mēs arī runājām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā... es gribētu pieminēt to, ko īpaši teica Juridiskais birojs.

Tātad Juridiskais birojs komisijā norādīja, ka līdzīgu normu skatīja jau Satversmes tiesa 2024. gadā. Un Satversmes tiesa spriedumā uzsvēra, ka šādas normas nevar pieņemt bez sabiedrības līdzdalības, bet šis budžeta likums tiek pieņemts steidzamā kārtībā. Šobrīd arī koku ciršanas... izmērs vai vecums nav atrunāts pamatnostādnēs, ne vecajās pamatnostādnēs tas tika skatīts. Un jaunās meža pamatnostādnes nav pieņemtas. Nav arī veikts ietekmes uz vidi novērtējums šādai normai, lai gan ietekme uz vidi, iespējams, ir ļoti liela.

Jāatzīmē, ka arī VARAM iebilda pret šo priekšlikumu un arī NVO iebilda pret šo priekšlikumu, līdz ar to šo priekšlikumu nekādā ziņā nevar pieņemt steidzamības kārtā. Tāpēc arī komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Ļoti slikti noziņots par priekšlikumu, jo priekšlikums pēc būtības ir 11 miljoni 2028. gadā... tie ir aprēķini, ko veikuši “Latvijas valsts meži”... ko var ieņemt papildus valsts budžetam, ne-cēr-tot mežu.

Ideja ir kāda? Šobrīd Eiropā ļoti attīstās oglekļa tirgus. Ko nozīmē oglekļa tirgus? Ir uzņēmēji, kuriem šīs emisijas ir svarīgas ražojot, un viņi grib atpirkties. Šinī gadījumā viņi pērk sertifikātus, oglekļa sertifikātus, kuri paredz maksāt par to, lai īpašnieks turpinātu šo mežu audzēt, nevis cirst. Un šinī gadījumā Latvijā šis regulējums ir ļoti nekonkurētspējīgs. Mēs esam faktiski viena no pēdējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur mežu ciršanas vecums ir ļoti, ļoti liels. Un faktiski tā dēļ, ka ir riski attiecībā uz mizgraužiem, attiecībā uz trupi un citiem apstākļiem, kurus veicina mūsu klimata izmaiņas, mēs kļūstam nekonkurētspējīgi.

Šinī gadījumā šis vecums tiek pielīdzināts... neba jau tur kaut kas tiek izrauts no Eiropas ārā... šis vecums tiek pielīdzināts Igaunijai, tiek vienkāršots visām sugām un pielīdzināts tādam vecumam, kā tas šobrīd ir Igaunijā. Pielīdzinot vecumu Igaunijai, mēs iegūstam iespēju mežu paturēt ilgāk un saņemt par to oglekļa kredītus. Nekas cits šinī gadījumā netiek mainīts.

Pie tam, ja šobrīd regulējums ir tāds, ka mežu var cirst pēc vecuma un caurmēra, tad caurmērs paliek, vienkārši vecumā ir izmaiņas. Nekas cits arī tur netiek darīts. Un, kā jau es teicu, lai šo sistēmu ieviestu, protams, ir vajadzīgs laiks, lai sertifikāciju nokārtotu. 2027. gadā tie ir papildu 5,5 miljoni “Latvijas valsts mežu” ieņēmumu. Un 2028. gadā tie jau ir 11 miljoni. Nu, ja jums papildu naudu nevajag, tad nevajag.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Labucim.

A. Labucis (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā Ministru prezidente! Godājamie kolēģi! Mums katram ir sava pieredze ar mežu. Manuprāt, tieši tāpēc diskusijas par mežu ir tik asas, dažbrīd kategoriskas, ar daudz emocijām.

Es šodien gribu nedaudz parunāt par faktiem, ko mēs dzirdam publiskajā vidē, un ne vienmēr tas atbilst faktiem. Paskatīsimies uz priedēm. Latvijā priedes atkarībā no augšanas apstākļiem vai tā saucamajām bonitāšu klasēm var cirst, sākot ar 101. gadu. Daļai priežu audžu, kas aug lēnāk, respektīvi, ne tik auglīgās augsnēs, ciršanas vecums iestājas 111. vai 121. gadā. Šobrīd gan plaši publiski izskan, ka Igaunijā, kurai pēc meža tipiem Latvija ir vistuvākā valsts, priedes atļauts cirst 90 gadu vecumā. Tomēr es gribētu teikt, ka šis apgalvojums ir tikai daļēji patiess.

Arī Igaunijā, tāpat kā Latvijā, šobrīd galvenās cirtes vecums atkarīgs no meža bonitātes. Un, starp citu, Igaunijas ministrija, kas atbildīga par mežiem, ir izdevusi gana caurspīdīgu aprakstu par mežiem, to situāciju un nākotni. Līdz ar to bija iespēja iepazīties ar to, cik procentu no Igaunijas mežiem ir cērtami un tieši kādā vecumā. Jāuzsver, ka Latvijā šāda informācija publiski nav tik viegli vienkopus atrodama. Vismaz es neatradu.

Tātad par Igauniju. Ņemot vērā platības un pieļaujamo galvenās cirtes vecumu, nonāca pie vidēji svērtā, ka Igaunijā vidēji priedi var cirst 98 gadu vecumā. Bet atgādināšu, ka Igaunijā ir bonitāšu iedalījums ciršanas vecuma noteikšanai, un aptuveni 19 procenti priežu Igaunijā drīkst tikt nocirsti pēc simts gadu vecuma, 12 procenti – pēc 110 un 14 procenti – pēc 120 gadiem.

Otrs aspekts, ko es gribētu uzsvērt, ir būtiskākais, ko es saredzu, atbalstot šo priekšlikumu, kas, gribētu teikt, gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus un visu nozari varētu nolikt finansiālas nestabilitātes situācijā, jo beigu beigās – cik tad mēs droši esam, vai netiks uzsākts Satversmes tiesas process? Cik droši mēs esam, ka Satversmes tiesa šoreiz atzīs par Satversmei atbilstošu šādu steigā pieņemtu lēmumu? Cik mēs esam droši, vai atkal izsniegtās ciršanas atļaujas un noslēgtos līgumus neanulēs pēc gada diviem trijiem un vai beigu beigās neveidosies haoss?

Gribētu uzsvērt, ka jau iepriekš manis nosauktie fakti par to, ka Igaunijā priedi drīkst cirst no 90 gadiem un vidēji Igaunijā ciršanas vecums, ņemot vērā bonitāšu klašu atšķirības, priedei ir 98 gadi, absolūti ir ņemami vērā. Līdzīga – aptuveni 10 gadu – atšķirība starp Latvijas un Igaunijas regulējumu ciršanas vecumā ir arī citiem kokiem.

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Labucis. Varētu apvienot...?

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Labucis. Līdz ar to uzskatu, ka runāt par ciršanas vecuma samazinājumu absolūti ir pamats. Bet normālā kārtībā, iesaistot visas ieinteresētās puses, diskutējot pa visu laukumu.

Priekšlikumā arī minētas egļu audzes un astoņzobu mizgraužu problēma. Tā absolūti ir problēma. Bet jautājums – vai šis piedāvājums ir risinājums? Zinātnē ir dažādi viedokļi, piemēram, ka tieši egļu monokultūras veicina mizgraužu izplatību. Vai ka mizgrauzis visvairāk atkarīgs no laikapstākļiem, no klimata, nevis no meža veida un vecuma. Tātad informācija ir pretrunīga. Kurš ir labākais risinājums? Varbūt labākais risinājums ir nestādīt egles jaunaudzēs. Tad varbūt, ka nebūs problēmu.

Ar to es vienkārši gribu pateikt, ka ir vajadzīga diskusija, nevis steidzamības kārtā uzspiest vienu pareizo meža nozares viedokli, kas ietekmētu ikvienu sabiedrības locekli.

Otrs minētais ir oglekļa kredīti. Jā, tas, iespējams, ir risinājums. Bet man gan nav informācijas par platībām, kas ir... noslēgti oglekļa kredīta līgumi par caurmēra samazinājumu tieši pēc 2022. gada. Tātad tie vēl tiks, es saprotu, skatīti.

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Labucis. Laiks? Nu diemžēl... es vēl par ZIZIMM gribēju...

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šobrīd paudīšu savu personīgo viedokli. Runājot par šiem grozījumiem, jau arī iepriekšējais runātājs uzsvēra... par līdzīgiem grozījumiem bija Satversmes tiesas spriedums, kas prasīja, ka šāda veida grozījumus var pieņemt tikai pēc rūpīga izvērtējuma, iesaistot arī sabiedrību un uzklausot ekspertus, jo tādam priekšlikumam ir ļoti liela ietekme uz vidi un dabas aizsardzību. Līdz ar to steidzamības kārtā nekādā veidā šādus priekšlikumus pieņemt nevar.

Turklāt, ja mēs paskatāmies pamatojumu šajā priekšlikumā, daudzi argumenti ir apstrīdami. Piemēram, tas, ka ir ieteikts samazināt ciršanas vecumu dažādām sugām, bet mizgrauži šobrīd attiecas uz eglēm. Līdz ar to nopietni ir vajadzīga ļoti pamatīga diskusija. (Starpsauciens: “Cik ilgi jūs vērtēsiet?”) Un tieši tāpēc, steidzamības kārtā pieņemot šādus likuma grozījumus, mēs vienkārši varam nonākt pie tā, ka atkal ir Satversmes tiesā... un atkal tiek atcelti šie grozījumi.

Man arī jānorāda, ka vecākiem kokiem ir ļoti liela bioloģiskā vērtība. Un tieši tāpēc šis jautājums ir sabiedrībai ārkārtīgi svarīgs.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Sveiki, kolēģi! Es atbalstīšu Putras kunga priekšlikumu, jo šis priekšlikums pārstāv un aizstāv 130 tūkstošu meža īpašnieku intereses. Ir diezgan muļķīgi, ka mēs neuzticamies meža īpašniekiem, neuzticamies tam, ka viņi spētu pieņemt vislabāko lēmumu, kad cirst mežu, kurš viņiem pieder, vērtējot dažādus blakusapstākļus.

Ja salīdzinām ar, teiksim, lopkopību vai piensaimniecību, tad tur nav nekādu ierobežojumu tam, ka ir jāsasniedz kaut kāds vecums, lai kautu govis, bet, kamēr govis dod pienu, neviens tās nekauj un nevienam pat nenāk prātā to darīt. Šajos apstākļos ir muļķīgi domāt, ka mežsaimnieki nevērtētu ekonomiskos ieguvumus konkrētajā situācijā un pieņemtu lēmumus pārsteidzīgi.

Vēl jo vairāk – ar šo priekšlikumu izlīdzinās situācija ar Igauniju. Tur nav nekas labāk vai sliktāk, vienkārši tiek ieviesti tādi paši vecuma sliekšņi kā Igaunijā, lai palīdzētu mūsu mežiniekiem. Gluži pretēji – nevis motivētu viņus cirst mežus, bet nopelnīt, izmantojot mūsdienu iespējas, kuras jūs arī esat šiem 130 tūkstošiem mežsaimnieku un vispār sabiedrībai kopumā piespieduši darīt, apstiprinot šo klimata likumu pakotni.

Mums bija iepriekšējā sēdē diskusija par to, ka būs jāsamazina SEG un viss pārējais... emisijas. Bet te varētu būt viens no rīkiem, kā to labāk izdarīt, lai būtu varbūt pat izdevīgi tajā brīdī šo mežu nenocirst, iegūt ar to, ka mežs aug. Bet, tiklīdz ir kaut kādi šādi priekšlikumi, kuri ir par labu mūsu tautsaimniecībai, tad parādās apsvērumi, kuri ir tam gluži pretēji.

Tā ka šajā gadījumā labs priekšlikums. Aicinu visus atbalstīt Putras kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Bērziņai.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Vēlētos vērst jūsu uzmanību attiecībā uz ZIZIMM, kas nav apskatīts priekšlikuma pamatojumā, – tās ir mūsu saistības attiecībā uz ZIZIMM. Ir nepieciešami aprēķini pēc starptautiski atzītām metodēm, lai novērtētu, vai tas, ko mēs ar šiem piedāvātajiem grozījumiem teorētiski iegūsim, nebūs pēc tam vairākkārt jāsamaksā soda naudās par ZIZIMM vai citu, piemēram, dabas aizsardzības Latvijai saistošu mērķu neizpildi. Vērts ieskatīties Latvijas Bankas rakstā “Par Latvijas mežu resursu pārvaldību” kontekstā ar ZIZIMM mērķiem. Tur ir pilns ar faktiem, kas neiet kopā ar šo priekšlikumu.

Kolēģi, beigās es vēlētos vērst jūsu uzmanību, ka šis priekšlikums tiešu un būtisku ietekmi uz valsts budžetu 2026., 2027. un 2028. gadā neatstāj un nerada. “Latvijas valsts mežiem” jau ir saistošs Ministru kabineta rīkojums par maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu.

Tāpēc aicinu šodien neatbalstīt šos priekšlikumus ar neprognozējamu rezultātu un veidot diskusiju ar pārliecību, ka tad mēs arī nonāksim pie risinājuma.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cirst vai necirst – tāds droši vien ir jautājums, ko piedāvā Putras kungs. Vai cirst tievākus... vai resnākus kokus atstāt, saglabāt. Taču patiesībā tas nav jautājums par to, ka kāds iebilstu, ka varētu pārskatīt šos caurmērus; manuprāt, tie būtu pat pārskatāmi. Taču tam ir jāiziet cauri noteiktai skaidrībai, jābūt noteiktai diskusijai mūsu sabiedrībā.

Mēs redzam, ka, no vienas puses, ir mežsaimnieki, uz ko atsaucās Vitenberga kungs šajā diskusijā, no otras puses, ir dabas intereses un vides intereses, un tām jābūt savā starpā sabalansētām. Mēs nevaram teikt tikai tad, kad mežsaimnieki prasa, ka vajag samazināt caurmēru... manuprāt, būtu ministrijai jāieslēdzas tajā brīdī un jānotur saprātīga diskusija par to, kādā veidā caurmēra samazināšana... kādu iespaidu tā atstās tālāk gan uz mūsu iepriekš minētajiem ZIZIMM mērķiem, gan tautsaimniecību un konkurētspēju. Tā ir tā diskusija, kuras mums pašlaik Latvijā pietrūkst.

Tātad, ja notiks šī diskusija... un kad tā notiks, tad arī mēs droši varēsim pieņemt lēmumu šeit, Saeimā, par to, kādam jābūt caurmēram. Kad šis likumprojekts atnāks sagatavots uz Saeimu kopā ar visām izsvērtajām interesēm, tad arī mēs varēsim pieņemt tādu lēmumu, bet ne šeit tagad steidzamībā – divos lasījumos – pieņemot budžeta pakotnē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram otro reizi.

E. Putra (AS).

Es bieži dzirdu – par to vajag papildu diskusiju, par to vajag runāt, diskutēt. Cik ilgi? Cik ilgi mēs diskutēsim par šo jautājumu? Es domāju, ka mežsaimniecības nozare un (Starpsaucieni.) gaišākie prāti, kas tur ir apvienojušies, visi jau ir noguruši no šī teikuma.

Tad dodiet konkrētu laiku, konkrētu vietu, kurā par šiem jautājumiem beidzot izdiskutējam un pieliekam punktu, nevis – stāstīsim, domāsim, vētīsim. Kamēr tā domāsim, mēs joprojām būsim progresīvi regresīvi, kā jau šobrīd esam. Nu tiešām nozare jau sen ir pavisam citādāka... pieprasījums tirgū. Nu nevajag nevienam tos resnos kokus uz tiem zāģētavu stanokiem un visiem pārējiem... Nu sen tas viss ir beidzies! No daudz mazāk koka var izgatavot daudz labākus un augstvērtīgākus materiālus, nekā šobrīd jūs, teiksim, skatāties likumprojektā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Ir pagājuši 35 gadi kopš neatkarības atjaunošanas, kopš sociālisma un komunisma sabrukšanas, bet mēs vēl joprojām esam ar to komunisma garu un vēlmi regulēt īpašniekus nu tik ļoti apslimuši, ka netiekam no tās kaites vaļā. Mēs bieži vien piesaucam Skandināvijas valstis, ka viņiem ir labi, laba ekonomika, laba attīstība. Bet Skandināvijas valstīs īpašnieks pieņem lēmumu, kad viņam cirst savu īpašumā izaudzēto koku. Igauņi (Edgars Putra piesauca) arī ir aizgājuši jau šai virzienā. Bet mēs joprojām šeit no Saeimas gribam regulēt profesionāļus, gribam diskutēt, gribam kaut ko novilcināt. Tas ir īpašums. Un, lūdzu, netraucējam īpašniekiem strādāt pēc viņu ieskatiem!

Nu ir jau 35 gadi pagājuši no komunisma, un nav jau tā, ka īpašnieki tūliņ ar zāģiem skries un metīsies savos mežos un visu nozāģēs. Un piesauktais ZIZIMM... Inga, piesauktais ZIZIMM. Lai mēs sasniegtu 2025. gada klimata neitralitātes mērķus, mums pēc iespējas vairāk uz 2050. gadu ir jābūt jau labi briedušām jaunaudzēm... 20, 25, 30 gadi... kas visvairāk piesaista oglekli. Nu ko mēs šeit runājam? Ļaujam īpašniekiem rīkoties ar savu īpašumu, kaut vai nedaudz šajā priekšlikumā ietverto normu pagrozot. Nu iznīdējam sevī to komunisma palieku, vēlmi regulēt, vēlmi ierobežot un neklausīties profesionāļos, bet diskutēt, diskutēt, diskutēt un vēlreiz diskutēt, un nekā nedarīt.

Atbalstām šo priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 2. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 27, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ar mērķi noteikt, ka koksnes atsavināšanā iegūtos līdzekļus ieskaita valsts pamatbudžetā, un to arī komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. Mēs esam izskatījuši visus trīs priekšlikumus.

Komisija atbalstīja šo likumprojektu.

Aicinu arī Saeimas kolēģus šobrīd atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Meža likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 23, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Divi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamie kolēģi! Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu.

1. – zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Tas faktiski ir tehnisks priekšlikums. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 2. – arī zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Arī tehnisks priekšlikums. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. Līdz ar to aicinu atbalstīt pašu likumprojektu, ko arī komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Divi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

1. – zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Faktiski tehnisks priekšlikums, komisija mazliet uzlaboja valodas redakciju. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 2. – arī zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Arī faktiski tehniski grozījumi, komisija mazliet izmainīja valodu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. Līdz ar to mēs esam izskatījuši abus priekšlikumus.

Šo likumprojektu komisija atbalstīja.

Aicinu arī deputātus atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Seši priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Tātad šim likumprojektam ir saņemti seši priekšlikumi.

1. – zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Arī tehniski grozījumi, komisija mazliet uzlaboja valodu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 2. – zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Arī faktiski tehniski grozījumi. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. Arī 3. priekšlikums ir tehniska rakstura... sodu sistēmas papildinājumi.

Tātad tie bija zemkopības ministra Krauzes priekšlikumi. Komisija šos priekšlikumus atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 4. – zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Arī pēc būtības tehnisks priekšlikums, komisija uzlaboja valodu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 5. – zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Papildina pārejas punktus. Komisija mazliet arī uzlaboja valodu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 6. – deputātes Pleškānes priekšlikums.

Bija vairāki priekšlikumi, ko komisija izskatīja, bet neatbalstīja...

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, godātie kolēģi! Ļoti patīkami bija redzēt Saeimas mājaslapā, cik mūsu deputātiem ir mīlulīšu, cik sunīšu, cik kaķīšu, bruņurupuču, papagailīšu. Bet ne visiem dzīvniekiem tā paveicas – būt starp deputātu ģimenēm. Mums vēl ir patversmes, kurās dzīvo tie pamestie dzīvnieki, kuriem nepieciešams atbalsts.

Šis priekšlikums ir tieši par to, lai mēs pievērstu uzmanību ne tikai patversmēm, kāpēc tur tik daudz dzīvnieku, sunīšu, kaķīšu, bet tiem avotiem, kāpēc viņi tur nokļūst. Šis priekšlikums nenes nekādu fiskālu ietekmi uz budžetu. Vienkārši tiek prasīts, lai mēs tam pievērstu uzmanību un sakārtotu šo nozari. Bet nākotnē tas varētu mums palīdzēt tikt galā ar to... kas ir hobijs, kad mēs pavairojam dzīvniekus, vai kas ir uzņēmējdarbība, kad mēs pelnām ar dzīvnieka dzīvību, ar to, ka viņš var pavairoties, un viss... Vienkāršs priekšlikums, kur var sakārtot... lielāku... mūsu bažas par to, kā dzīvnieki tiek patversmē.

Bet PROGRESĪVO deputāti pagājušogad no šīs tribīnes, kad es piedāvāju tādu pašu... līdzīgu priekšlikumu, teica, ka mēs sakārtosim šo pa gadu. Gads ir pagājis, bet darbības nekādas nav. Komisijā mums bija solīts, ka būs regula, bet to, kurā gadā tā būs, neviens nav pateicis. Tāpēc es piedāvāju jau tagad padomāt par dzīvniekiem, par pavairotājiem, kā viņi... par viņu atbildību, kā viņi pavairo... un kā dzīvnieki dzīvo mūsu patversmēs. Šis jautājums skar arī eitanāzijas jautājumu, masveida eitanāzijas. Mūsu sabiedrībā ir tā, ka vēl dzīvniekus eitanazē masveidā. Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Domāsim par mūsu mīluļiem – ne tikai tiem, kuri dzīvo mūsu ģimenēs, bet arī tiem, kuri nokļūst patversmēs.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 40, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 16 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ministru prezidente! Ministri! Tātad nākamais. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 21. novembra sēdē izskatījām un sagatavojām izskatīšanai Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”.

Īsumā es pastāstīšu tikai par šiem priekšlikumiem. Tātad komisijā atbalstīti tika priekšlikumi, kas saistīti ar budžeta izdevumu samazināšanas mērķu un izdevumu efektivitātes rādītāju un attiecīgu atbildīgo noteikšanu. Ar grozījumiem paredzēts papildināt arī ilgtermiņa stabilizācijas rezervju mērķus, tos papildinot ar atbalstu valsts aizsardzības industrijas attīstībai. Un trešais – nosakot, ka valsts budžeta resora izdevumi tiek pilnībā pārskatīti ne retāk kā reizi četros gados.

Komisijā neguva atbalstu priekšlikumi, kas paredzēja budžeta ieņēmumu un izdevumu detalizācijas pakāpes noteikšanu, “Rail Baltica” projekta izdevumu uzraudzību, kā arī iespēju budžeta projektu Saeimai iesniegt savlaicīgāk.

Tāpēc, kolēģi, iesim pie tabuliņas. Sāksim ar 1. priekšlikumu.

1. – deputātu Daigas Mieriņas, Andas Čakšas un Andra Šuvajeva priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – apvienotā sarakstA priekšlikums. Īsumā es izstāstīšu.

Savā ziņā var teikt, ka ledlauzis ir sācis... un ledu ir sakustinājis. Un mūsu priekšlikuma būtība bija...

Sēdes vadītāja. Vīksnas kundze, vienu sekundīti.

Vai mēs uzsākam debates? Jā.

A. Vīksna. Ā, ja?

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Tātad turpinot domu. Kā es teicu, ledlauzis nu ir sakustējies. Un mūsu priekšlikuma būtība bija tāda, ka mums bija pieprasījums ministra kungam par datu pieejamību, ka mēs, deputāti, neredzam programmās, apakšprogrammās to, ko galu galā apstiprinām (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Vīksna. Vienkārši tas laikam nav interesanti, vai ne?

Līdz ar to ledlauzītis ir sakustējies.

Un paldies ministra kungam. Vakardien mums bija ļoti saturīgas tikšanās Finanšu ministrijā... mums, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Paldies arī mūsu komisijas vadītājai.

Savā ziņā var teikt, ka mēs zināmā mērā... kaut kur... ir atbalstīts priekšlikums, jo vienojāmies, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai no 1. marta būs pieeja datiem un ka varēsim izsekot ne tikai galatāmēm, kas ir, bet arī... no tā, ka ir iepriekšējā gada tāmes izvērtējums, kas tur ir bijis un ko mēs varam samazināt izdevumos... arī pieprasījums. Tas nozīmē, ka šodien mēs, 100 deputāti, lemjot par budžetu, būtu iedziļinājušies un sapratuši, par ko tad mēs balsojam vai nebalsojam. Domāju, tas ir ļoti būtiski ikvienam deputātam – īpaši jaunajiem, kas ir ienākuši Saeimā –, lai saprastu, kā veidojas budžets.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neatbalstīja, bet ar Finanšu ministriju vienojāmies, ka nākotnē mēs strādāsim...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kolēģe Aiva Vīksna jau iezīmēja šī priekšlikuma detalizāciju un to, ka šobrīd ne tikai APVIENOTAJAM SARAKSTAM, bet arī citiem opozīcijas kolēģiem, arī “Nacionālajai apvienībai”, ir izdevies iezīmēt vismaz problēmu – par budžeta aiļu atvēršanu. Par to kolēģi runāja un mēs sniedzām pieprasījumu Pieprasījumu komisijā.

Konkrētais APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums paredz skaidru un nepārprotamu Latvijas Republikas Saeimas iesaisti budžeta pieņemšanas procesā un mērķu noteikšanā. Tas, ko mēs ļoti labi redzam ne šajā budžeta gadā vien (šajā budžeta sēdē), bet redzam arī iepriekšējos gados, – bieži Saeima, parlaments, ir balsošanas mašīna. Lai gan formāli parlaments atbild par budžetu, balso par budžeta pieņemšanu, ļoti daudzas lietas parlaments nenosaka – nedz mērķus, nedz fiskālos rāmjus, nedz sasniedzamos rezultātus, nedz prioritāros pasākumus.

Tādēļ attiecīgi ir šis APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums, kurš paredz savlaicīgu Saeimas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesaisti konkrētu mērķu un situācijas noteikšanā un apzināšanā, visas struktūras savlaicīgu kopdarbu. Mēs saprotam, ka tad, kad priekšlikumi tiek iesniegti parlamentam, par tiem sākam runāt stipri, stipri novēloti. Ministru kabinetā daudzi lēmumi jau ir pieņemti. Nedod dievs – ko iepriekš runājām –, šie izdevumi nav atšifrēti. Mēs nonākam situācijā, kad vienkārši esam balsošanas mašīna, formāla balsošanas mašīna... nevis pēc jēgas un būtības.

Skatoties uz priekšdienām, šis priekšlikums paredz to, ka no pirmās dienas – jau savlaicīgi pavasarī – parlaments ir iesaistīts, būs arī daudz mazāk debašu un mazāks spriegums budžeta pieņemšanas laikā. Mēs visi objektīvi šo procesu padarīsim pēc iespējas caurspīdīgāku – ne tikai parlamentam atvērtu, arī sabiedrībai atvērtu.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Cienījamie kolēģi! Vispirms gribu teikt paldies Saeimai par interesi par budžeta veidošanas procesu. Jāteic, ka budžeta veidošanas process ir viens no stingrāk reglamentētajiem procesiem valstī. Tas ir paredzēts Satversmē, ir vairāki likumi, kas to regulē, ļoti precīzi Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, kā viena vai otra lieta ir darāma. Taču ir skaidrs, ka deputātu vēlmes un prasmes strādāt ar datiem mainās un intereses arī mainās.

Ļoti laba bija saruna Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā par to, kādus datus vēlamies kādā veidā redzēt un kurā brīdī. No Finanšu ministrijas puses gribu teikt, ka tas ir ļoti vēlams process. Es arī skaidri izteicu savu nodomu par to, kādā veidā par datiem un to pieejamību turpmāk tiktu veidoti likumdošanas priekšlikumi pašā Likumā par budžetu un finanšu vadību. Manuprāt, pareizā kārtība būtu tāda – katra Saeima sanākot lemj, kādā veidā būtu labāka ciparu un datu pārskatāmība, kā tā būtu organizējama, un tiktu izdarītas izmaiņas attiecīgajā normatīvajā bāzē.

Attiecībā uz Finanšu ministriju gribu teikt, ka šobrīd uz beigām iet vienotas grāmatvedības projekta ieviešana, mēs esam beigu fāzē ar šo procesu. Nākamā gada laikā mēs liekam pamatus budžetēšanas digitalizācijas procesam. Un šinī brīdī saruna ar Saeimas deputātiem ir ļoti noderīga, jo tas ļauj mums precīzi saprast, ko deputāti uzskata par nepieciešamu, lai varētu pieņemt budžetu, nepieciešamo detalizācijas pakāpi.

Šinī gadījumā paralēli grāmatvedības procesam veidojas tā saucamais vadības grāmatvedības process, kas ir tā saucamās uz rezultātu vērstās budžetēšanas ieviešanas process. Pilnīgi noteikti Finanšu ministrija turpinās dialogu ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Un ļoti labi, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija kļūst par partneriem sarunās par vēlamo procesu, kādā veidā tam vajadzētu notikt.

Tā ka, manuprāt, virzāmies uz priekšu. Man jāteic, ka šis priekšlikums ir diezgan simpātisks, bet komisija ir izvēlējusies to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es gribu teikt, ka, manuprāt, tas ir ļoti vērtīgs APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Man ir prieks, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija paviesojās Finanšu ministrijā un guva kādu ierosmi un atbalstu, ka turpmāk būs citādi.

Ko es gribu šodien pateikt no šīs tribīnes? Jā, mani arī absolūti neapmierina veids, kā tiek izstrādāts budžets. Mani neapmierina veids, ka vasarā, kad jūs tā kā sanākat kopā, tiek iesaistīta tikai koalīcija, nav iespējas iesaistīties nedz opozīcijas pārstāvjiem, nedz neatkarīgajiem deputātiem. Domāju, ka budžeta veidošana tikai iegūtu, ja jūs neaprobežotos ar koalīcijas politiķiem. Ir jāņem vērā, ka gan opozīcijā, gan neatkarīgo vidū ir cilvēki ar pieredzi.

Kāpēc man šī situācija liekas diezgan nepatīkama? Ziniet, astoņus gadus esmu veidojusi savas iestādes budžetu, redzējusi, kā citas iestādes to dara, kā notiek sadarbība ar Finanšu ministriju, un, man liekas, tā ir ļoti liela pieredze, ko varētu izmantot. Pieļauju, ka daudziem politiķiem... kas ir valdībā vai citādi... šādas pieredzes vispār nav, viņi ir gatavi ņemt pretī to, ko ministrijas piedāvā.

Jā, Ašeradena kungs teica, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija strādās citādi ar nākamo budžetu, bet jāņem vērā, ka ne visi deputāti var piedalīties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Diemžēl manas iespējas arī ir ierobežotas... ar citām komisijām. Tā ka es domāju – jāmeklē formāts, lai varētu pilnvērtīgi iesaistīties tie deputāti, kuriem ir zināšanas un tiešām interese piedalīties budžeta veidošanā. Lūdzu, ņemiet to vērā!

Es katrā ziņā atbalstu šo priekšlikumu, kaut arī jūs vakar slēgtajā sēdē varbūt esat kaut ko konkrētāk izrunājuši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti īsi. Kolēģi! Mēs zinām, ka koalīcijai ir pateikts, ka nedrīkst atbalstīt nevienu priekšlikumu, bet šis priekšlikums ir tāds, kuram nav fiskālas ietekmes uz budžetu. Mans aicinājums: kolēģi, izrunājiet to Frakciju padomē vai kā citādi – ja budžeta procesā ir labi priekšlikumi arī no opozīcijas, atbalstām, it sevišķi, ja pat ministrs piekrīt, ka tas ir ļoti simpātisks priekšlikums.

Atbalstām un ejam pārtraukumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies astoņi deputāti: Raivis Dzintars, Andris Kulbergs, Gunārs Kūtris, Ināra Mūrniece, Amils Saļimovs, Didzis Šmits, Edgars Zelderis un Edmunds Zivtiņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Paldies visiem, kas vienmēr ir laicīgi, bet kvoruma vēl nav – esam 47. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 16 priekšlikumi.

Esam palikuši pie 2. priekšlikuma (Starpsauciens: “Pie 3.!”)... pie 3., jā, pie 3. priekšlikuma.

A. Vīksna. Kolēģi! Sākam darbu. Esam labi paēduši.

3. – deputātu Daigas Mieriņas, Andas Čakšas un Andra Šuvajeva priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 4. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis ir būtisks. Un tas nav opozīcijas vai pozīcijas jautājums. “Rail Baltica” ietekmē ne tikai viena gada budžetu, bet daudzu desmitu gadu budžetus uz priekšu. Mēs parlamentārās izmeklēšanas komisijā identificējām, ka “Rail Baltica” jautājumiem ir jābūt daļai no budžeta diskusijas. Un tieši tāpēc ir priekšlikums, ka “Rail Baltica” jautājumus izsver un debatē arī Saeimā – kāds progress ir noticis, kā iet ar finansējuma piesaisti un izpildi, par projekta kopējo finansējuma struktūru, faktiskajām izmaksām un ilgtermiņa saistībām –, lai deputāti būtu informēti un, izskatot valsts budžetu, mums ir skaidrība, kā tajā iegulstas projekts “Rail Baltica”.

Šis – ka “Rail Baltica” jautājumiem ir jābūt budžeta sastāvdaļai – ir galaslēdziens, kas bija izmeklēšanas komisijas ziņojumā. Un, manuprāt, tas ir pilnīgi loģiski, jo tas nav viena gada pasākums, tas ir daudzu desmitu gadu pasākums. Tāpēc ir aicinājums šo apstiprināt. Ar to es gribu teikt, ka Ministru kabinets dotajā mirklī, kā mēs redzam, nav īstenojis nepieciešamos pasākumus konstatēto problēmu novēršanai. Mēs redzam, ka debates ir nepieciešamas, jo pār šo nav nostiprināta parlamentārā uzraudzība. Ir nepietiekami, ka satiksmes ministrs atnāk uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju un viņam var uzdot – maksimums – vienu divus jautājumus.

Tam ir jābūt Saeimas līmenī, jo, kā jau par budžetu teicu iepriekš, finansiālā ietekme vai zembilancē noliktās saistības jau šodien ir 1,2 miljardi, kas tiešā veidā var ietekmēt valsts parādu, aizņemšanās spējas un visu pārējo. Tāpēc, manuprāt, ir loģiski... nav fiskāli ietekmējošs... bet šim priekšlikumam ir jābūt apstiprinātam. Tas ir mūsu visu un sabiedrības interesēs, lai mēs uzraudzītu “Rail Baltica” un tas nepaliktu novārtā, esot tikai Satiksmes ministrijas pārraudzībā.

Paldies. (Starpsauciens: “Simpātiski!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 5, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 5. – deputātu Daigas Mieriņas, Andas Čakšas un Andra Šuvajeva priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi – birokrātijas mazinātāji! Šis priekšlikums paredz (Smejas.) tieši to, kā šobrīd jau ir. Vai vajag visas labās, pašsaprotamās un jau esošās lietas stiprināt likumā? Skan labi, bet, manuprāt, tas ir lieki.

Paldies. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

A. Vīksna. 6. – finanšu ministra Ašeradena...

Sēdes vadītāja. Vienu sekundīti! Tātad 5. priekšlikums komisijā ir atbalstīts. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. 6. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 7. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 8. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 9. – APVIENOTĀ SARAKSTA (Starpsauciens.)...

Sēdes vadītāja. “Nacionālās apvienības”.

A. Vīksna.... “Nacionālās apvienības” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Šis ir simpātisks priekšlikums, citējot finanšu ministru, jo arī runā par budžeta detalizāciju un atklātību. Trīs gadus, kopš es Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un Saeimā kopumā mēģinu rosināt šo atklātību, man neviens nav iebildis. Neviens no jums nav iebildis. Visi piekrīt, saka: “Artūr, malacis! Artūr, pareizi runā! Jā, darām!” (Starpsauciens: “Malacis!”), bet kaut kā mēs netiekam līdz tai darīšanai.

Tā ka šeit ir tā iespēja visam, kam mēs piekrītam – ka atklātību vajag –, iedot likuma rāmi, respektīvi, iedot likumā noteikumu, ka Finanšu ministrijai, nesot budžetu uz Saeimu, ir jānosaka konkrēta detalizācija un caurspīdība. Kamēr tas nebūs, mēs būsim atkarīgi no Finanšu ministrijas labvēlības. Manuprāt, tas nav pareizi arī no valsts pārvaldes hierarhijas viedokļa.

Pasakām, kādai detalizācijai jābūt, un tad Finanšu ministrija pielāgojas, nevis mēs pielāgojamies viņiem.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Būtībā 9. priekšlikums ir ļoti līdzīgs aiznākamajam, kuru ir iesniedzis APVIENOTAIS SARAKSTS.

Tas, ko “Nacionālās apvienības” kolēģis minēja par detalizāciju... Mums tas ir nepieciešams... domāju, visiem... skaidri un gaiši nostiprināt likumā, jo šobrīd tas ir tikai un vienīgi Finanšu ministrijas ierēdņu solījums. Pēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pārgājiena uz Finanšu ministriju... sauksim to tā... pārgājiena sēdē tika saņemts mutisks apstiprinājums, ka tiks pieslēgti dažādām programmām... paplašinot tvērumu. Ja tas ir ierakstīts budžetā, tas ir pienākums. Tas ir pienākums. Un precīzi, kā “Nacionālās apvienības” kolēģi raksta, – par konkrētām summām.

Ja mēs runājam precīzi... Finanšu ministrijas mājaslapā ir pieejams izvērsums gan par ienākumiem, gan par izdevumiem. Attiecīgi arī APVIENOTAIS SARAKSTS noteikti atbalsta šo priekšlikumu pēc būtības.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Es saprotu, ka jums ir grūti atbalstīt opozīcijas priekšlikumus, kas ir fiskāli ietilpīgi, kas ietekmē jūsu ekseļa finanšu rāmi. Bet šie un konkrēti arī šis priekšlikums par detalizāciju nozīmē tikai – lai Saeima neturpinātu būt par kājslauķi valdībai, lai Saeimā atgrieztos atbildība par to, kas notiek budžetā, lai mēs reāli ieraudzītu detalizāciju.

Vai tiešām jūs turpināsiet būt balsošanas mašīna? Tiešām?! Jo priekšlikums izskatās pilnīgi loģisks, tāpat kā priekšlikums par “Rail Baltica”, jo katram Saeimas deputātam būtu jāzina, kas notiek ar projektu. Nobalsot “pret” vai atturēties, man liekas – kur ir loģika? Kur ir loģika jums šādi rīkoties? Tā ir jūsu atbildība – nospiežot pogu –, kādā veidā “Rail Baltica” ietekmēs nākotnes un šo budžetu. Jūs to nezināt, tāpēc ka neesat informēti par to – Saeima netiek detalizēti informēta. No Saeimas šo informāciju slēpj. Budžeta dokumentācijā nav iekšā jau šodien zināmās “Rail Baltica” izmaksas.

Tieši tas pats ir par detalizāciju. Tieši detalizācija ir tā, kuras iztrūkst. Tur ir ielikti 247 miljoni, un netiek paskaidrots, kur tie aiziet tālāk.

Jums ir atbildība pret savu vēlētāju un pret sabiedrību. Jums ir jāzina, par ko jūs balsojat, par ko nospiežat podziņu. Bet acīmredzot jūs gribat turpināt būt valdības kājslauķis. Nu tad turpiniet tā!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Kolēģi! Pārliecinoši lielākā daļa no jums noteikti ir strādājuši biznesā, uzņēmējdarbībā, liela daļa – arī pašvaldībās. Noteikti zināt, ka labā iestādē vai uzņēmumā, kur ir gādīgs saimnieks, vispirms ir jāpierāda izdevumu nepieciešamība detalizēti, tāmes līmenī, un tad piešķir finansējumu, tad apstiprina budžetu. Mums valstī šobrīd ir mazliet otrādi – vispirms ir nauda ikdienas izdevumiem, un tad ir tāmes. Diemžēl.

Domāju, apņēmība veidot nulles budžetu, izvērtēt visus tēriņus un visas vajadzības no nulles visu ministriju budžetos būtu labs sākums arī budžeta caurspīdībai un atklātībai, jo tas dotu iespēju ne tikai pašām ministrijām, ministriem, Saeimas deputātiem, bet arī uzņēmējiem un iedzīvotājiem atgriezt lielāku ticību nodokļu maksāšanai, jēgai un būtībai. Ne tikai par tēriņiem pašvaldību budžetos... šobrīd, manuprāt, jau ir diezgan detalizēti, lielākā daļa pašvaldību vispirms gatavo tāmes un tad apstiprina budžetus... bet arī valsts līmenī. Tas dotu iespēju izprast, skaidrot un uzticēties, kur paliek nodokļu maksātāju nauda.

Otrā sadaļā – novēlu Labklājības ministrijai detalizēti pārskatīt, caurskatīt sociālo iemaksu jautājumu, lai būtu atbilstība, cik ir iemaksāts konkrētajās sociālajās iemaksās atbilstoši noteiktajam likumā un cik kurās pozīcijās tiek tērēts. Mēs zinām, ka pēdējos gados mums piedzimst daudz mazāk bērnu, bet nez kāpēc budžeta ailītēs šos pārpalikumus kā pieaugumu visiem demogrāfijas jautājumiem un izdevumiem mēs neredzam. Kur tā nauda paliek? Vai tiešām visa tiek iztērēta gan bērna kopšanas pabalstam, gan maternitātes izdevumiem, vai tomēr tiek šķērssubsidētas citas sociālās vajadzības?

Informācijas pieejamība nodrošina uzticēšanos. Uzticēšanos ne tikai ministriem, ministrijām, bet arī valstij kopumā.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Divi ministri un klātneesošā premjerministre! Trīs ministri, piedodiet! Man šķiet, ka šis ir tiešām simpātisks priekšlikums, kā Ašeradena kungs teica par vienu citu priekšlikumu. Vairāk informācijas, lielāka atklātība visiem Saeimas deputātiem dos lielāku pārliecību, balsojot arī par valsts budžetu, šajā gadījumā droši vien par nākamā gada budžetu. Jo šobrīd tiek solīts – priekšlikums ir labs, idejas ir labas, bet sāksim martā. Tātad kopā ar pavasara kaķiem. Bet atklātība ir vajadzīga ne tikai par partiju finansējumu, kur būtu jāatskaitās par katru centu un katru eiro, kuru partijas iegūtu, šajā gadījumā šis ir Latvijas valsts pilsoņu kopīgi veidotais budžets, mēs visi kopā, visi Latvijas pilsoņi, veicam iemaksas, maksājot nodokļus... par šo naudu. Manuprāt, tas ir tikai godīgi un taisnīgi, ka katram Latvijas pilsonim ir tiesības zināt, kā šī nauda tiek izlietota.

Protams, var būt atsevišķas – atsevišķas – pozīcijas, kurām būtu kaut kāds slepenības zīmogs, kas saistās ar drošību vai ārlietām, vai vēl kādām atsevišķām tēmām, kuras varbūt nav jādod visiem, bet kopumā pēc noklusējuma visam budžetam ir jābūt atklātam. Šobrīd sanāk tā: mazāk zini – mazāka atbildība, mazāk zini – labāk guli. Man šķiet, tas nav pareizi. Tā savā ziņā ir slēpšanās arī Saeimas deputātiem, tiem, kas ir koalīcijā, sakot: mēs nevaram zināt visu informāciju, ko ministrijas ir salikušas tajās tāmēs, mēs neko nevaram tur mainīt, mēs nezinām, ko tur varam pamainīt, ko var ietaupīt un kur tos līdzekļus var labāk iztērēt.

Ja to informāciju mēs zināsim, varēsim arī kvalitatīvāk debatēt. Es ceru, ka nākamā budžeta debates netiks saīsinātas uz “trīs plus viena minūte”, bet par būtību, par labiem priekšlikumiem... katrs deputāts varēs pamatot un atrast vislabāko pielietojumu katram valsts budžeta, tātad Latvijas pilsoņu samaksātajam, eiro.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, arī man ir pārsteigums, kāpēc šis priekšlikums nav atbalstīts, kāpēc koalīcija to nav atbalstījusi. Pilnīga taisnība Butāna kungam... un es arī atceros, ka par to tiek runāts... par detalizētības atspoguļojumu tiek runāts jau kopš šīs Saeimas sākuma. Atceros, kādreiz Publisko izdevumu un revīzijas komisijā bija parlamentārā sekretāre, kura teica: “Bet to taču var dabūt! Jūs tikai spiediet uz konkrētās rindiņas un nonāksiet aizvien dziļāk.”

Ko es gribu pateikt? Katrā ziņā šis priekšlikums ir atbalstāms, tas nav nekas pārdabisks un sarežģīts, ka tās budžeta pozīcijas, kurām nav ierobežotas pieejamības statuss, varētu ieraudzīt gan Saeima, gan sabiedrība. Kādreiz bija pat tāda kārtība, ka valsts pārvaldes iestādes savās mājaslapās publicēja gan budžeta pieprasījumus, gan pēc tam atspoguļoja tēriņus. Finanšu ministrija saņem regulāri, es domāju, reizi ceturksnī, informāciju par budžeta izdevumiem saskaņā ar EK kodiem un apakškodiem. Tas viss ir pieejams. Es domāju, ka nav nekādu problēmu to visu arī kaut kādā agregētā veidā parādīt.

Bet man ir jautājums: Ašeradena kungs, jūs varbūt varētu paskaidrot, kāpēc ir tāda pretestība šim visam? Man šķiet, arī mēs te runājam, runājam... Tas taču nav kārtējo reizi nekāds finansējuma pieprasījums kādam mērķim no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tas ir tikai par principu, kas demokrātiskā, atklātā sabiedrībā ir tikai normāli, – ka mums ir tiesības saprast, kā tas tiek tērēts. Varbūt nevajag tādu detalizētību, ka pie precēm un pakalpojumiem mēs redzam inventāra iegādi līdz katram galdam, krēslam un pildspalvai, bet tās grupas tomēr būtu nepieciešamas, un Finanšu ministrijā elektroniskā formā tās arī ir apkopotas. To es zinu.

Tāpēc man tiešām ir pārsteigums, kāpēc koalīcija to nebija atbalstījusi. Vai arī jūs saņēmāt no Finanšu ministrijas ļoti labu skaidrojumu, un tāpēc jums nebija nekādu jautājumu. Bet es tiešām aicinu: Ašeradena kungs, ja jūs varat to paskaidrot, – kāpēc tāds ierobežojums ir piekļūt šai informācijai?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam otro reizi.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, lai būtu skaidrība. Tātad šis nav kaut kas, ko lūdz opozīcija, lai jūs mums iedodat. Tas ir mūsu visu darbam, tas ir plašsaziņas līdzekļiem, žurnālistiem, tas ir nevaldības organizācijām. Jā, tas ir arī koalīcijas darbam. Jums būs vairāk, pārdomātāk... jāiespringst par valsts budžeta izlietojumu. Opozīcijai būs jāiegulda lielāks darbs, lai sagatavotu. Būs droši vien grūtāk atrast priekšlikumus, vai ne? Būs nopietnāk, detalizētāk jāgatavojas. Kopējā kvalitāte augs visai budžeta pieņemšanai. Tā ka ieguvēji būs visi.

Vēl man liekas svarīgi – no tikšanās Finanšu ministrijā – pateikt, ka dati... tātad 61 procents Latvijas sabiedrības netic publisko izdevumu lietderīgam izlietojumam. Šis būtu veids, kā mēs varētu atgūt uzticību. Un Valsts kontrole norādīja – lielāka atklātība raisa lielāku atbildību.

Izvēlamies šo atbildīgo ceļu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, domāju, ka vairs nav, ar ko mani īpaši pārsteigt. Domāju, ka visu zinu, jo, pašvaldībās strādājot... jau gadus padsmit... vismaz pirms 15 gadiem gan Valsts kase, gan Valsts kontrole pašvaldībām piekodināja, ka, budžetu sastādot, jābūt tāmei līdz pēdējam sīkumam. Domāju, ka arī valstī ir tāpat. Bet šogad nāca tā atklāsme... droši vien daudzi uzzināja, ka vispirms tiek apstiprināts budžets, skaitļi, un pēc tam tiek taisītas tāmes.

Nu jā! Ho-ho-ho! Kas tā par lietu? Kas tā par kārtību? Tā taču nevar būt. Pamatojoties uz konkrēto izdevumu nepieciešamības izvērtējumu, ir jābūt sagatavotām tāmēm, un tā veidojas kopējie skaitļi. Jā, bet mums šogad Saeimā tas ir liels atklājums. Manuprāt... un ne man vien... jo es dzīvoju pārliecībā, ka valsts pārvaldē notiek tāpat kā pašvaldībās.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Un kāpēc? Tāpēc, ka, plānojot izdevumus, ir jāievieš loģika, nedrīkst tāmes pieskaņot piešķirtajam finansējumam. Otrs – gan deputātiem, gan katram sabiedrības loceklim šajā informācijas tehnoloģiju laikmetā ir jābūt iespējai internetā... kur nav jādrukā tonnām papīrs... līdz smalkākajai tāmei iepazīties ar valsts budžeta izdevumiem. Un tad birokrātijas apkarotājiem un budžeta taupītājiem nāks palīgā gan valsts iedzīvotāji, gan žurnālisti un varēs kopīgi, atbildīgi plānot izdevumus. Pašlaik mēs pilnīgi pa tumšo stiprinām kaut kādus kopējos skaitļus.

Ja kādam šeit ir pilnīgi skaidrs, kur aiziet finansējums, nāciet un stāstiet. Varbūt finanšu ministrs vai kāds no Valsts kases zina, bet es īsti neticu, ka kāds šajā zālē sēdošais īsti zina, kā notāmējas mūsu – cerams, rītdien – apstiprināmais budžets.

Paldies. (Izņem no balsošanas iekārtas karti.)

Kurš aizmirsa? (Dep. A. Vīksna: “Tā ir mana!”) Tā ir tava! (Ievieto karti atpakaļ balsošanas iekārtā.) Ai, jomajo!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 3, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 10. – deputātu Daigas Mieriņas, Andas Čakšas un Andra Šuvajeva priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 11. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Īsumā paskaidrojot, šis ir jautājums par Fiskālās disciplīnas padomes lomu. Mēs zinām, ka Fiskālās disciplīnas padome tad, kad budžets ir sagatavots, parasti sniedz savu apkopojumu, redzējumu, vai tas ir labs vai slikts. Ar šo priekšlikumu mēs gribam, lai arī Fiskālās disciplīnas padome pastrādā, paseko līdzi un raksta arī priekšlikumus, ieteikumus, uzlabojumus, kā vajadzētu labāk... tā, kā minēja “Providus” vakardienas... lai arī sabiedrības uzticamība budžetam būtu lielāka, nevis tāda, kāda tā ir šobrīd, – 61 procents neuzticas.

Un šis ir par to, ka tie priekšlikumi, ko Fiskālās disciplīnas padome iestrādātu, arī tiktu izdiskutēti. Bet, ja neizdiskutētu, tad iesaistītos Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija... ko arī ekonomisti norādīja, – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai vajadzētu vairāk iesaistīties budžeta tādā kā pārraudzībā... ko arī pārrunājām... kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, likumdevējam šo budžeta... izpildi vajadzētu pārraudzīt. Līdz ar to Fiskālās disciplīnas padome nebūtu tikai tāds ķeksītis, bet nāktu arī ar priekšlikumiem un ieteikumiem, kā uzlabot budžetu.

Aicinu atbalstīt.

Balsojam!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 10, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 12. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, šis ir būtisks jautājums – kādā veidā mēs Saeimā izskatām budžetu. Šobrīd jūs turpināt būt balsošanas mašīna, tas tā pierādās, jo laiks, kas Saeimas deputātiem tiek atvēlēts budžeta izskatīšanai ir klaji nepietiekams.

Vakar mums bija laba, saturīga sanāksme Finanšu ministrijā. Paldies Ašeradena kungam. Paldies, ka uzklausījāt un ieklausījāties. Jau soļus... mēs vakar nolēmām. Nolēmām to, ka būtu jābūt detalizētai piekļuvei. Tas ir ļoti labi. Bet, ja arī ir šī piekļuve, viens no svarīgiem aspektiem ir laiks, kas ir nepieciešams, un tas ir 15. oktobris. Es jums pieminēšu, ka 15. oktobris ir Eiropas Komisijas noteiktais galējais termiņš, galēji pēdējais datums, kurā ielekt.

Jūs pieminējāt, ka no OECD valstīm mums ir viens no atvērtākajiem, labākajiem budžetiem un mēs gribam tiekties uz Rietumvalstu piemēriem. Nu tad Rietumvalstu piemēri ir sekojoši: Zviedrijai ir 20. septembris, Somijai – augusta vai septembra sākums (kā kuru gadu), Dānijai – 1. septembris, Igaunijai – 30. septembris, Vācijai – jūlijs, Nīderlandei – 21. septembris, Norvēģijai (tuvāk mums) – 7. oktobris, lietuvieši ir vistuvāk mums – 10. oktobris. Bet mēs esam pēdējie, tātad pēdējā – 15. oktobrī.

Šis priekšlikums ir vienkāršs – 15. oktobri pārlikt uz 1. oktobri. Tādā veidā mēs adekvāti varētu iepazīties ar informāciju. Ministru kabinetam pēc būtības tas neko nemaina, bet Saeimai tas maina ļoti daudz. Viens piemērs. Satiksmes ministrijai ir tik daudz jautājumu – “airBaltic”, “Rail Baltica”, “Latvijas dzelzceļš”, ceļi, ostas, autotransports, sakaru informācija, tranzīta kravas. Es paspēju uzdot jautājumu Švinkas kungam, man atļāva tikai divus jautājumus uzdot, kas bija saistīti ar “Rail Baltica”. Tas arī bija viss. Komisijā mēs prezentāciju klausījāmies stundu. Puse no tās bija ministra prezentācija. Jautājumiem praktiski neatliek laika. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā varbūt var nedaudz vairāk laika tam veltīt, bet pārējās likumdošanas komisijās deputātiem nav iespēju. Un citu iespēju iepazīties ar budžeta informāciju praktiski nav.

Tāpēc, ja mēs gribam tiekties uz Rietumvalstu piemēru un uz atklātu – atklātu –, Saeimā reāli izvērtētu budžetu, nevis būt balsošanas mašīnai, kas jūs šodien un rīt būsiet, tad šim likumprojektam tas ir būtisks priekšlikums... šiem grozījumiem būtisks priekšlikums. Akceptējam to, esam atbildīgi, dodam laiku arī sev, lai varam izvērtēt, kā kurā ministrijā ir lemts par budžetu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 36, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 13. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, šis ir priekšlikums, kur mēs prasām, lai deputātiem būtu piekļuve Finanšu ministrijas budžeta datiem. Vakardien par to bija sēde. Paldies Čakšas kundzei, kas uzaicināja un arī kritiski vērtēja šo situāciju, kādā ir deputāti, ar kādu atbildību mēs varam pieiet informācijai, kas mums tiek pasniegta.

Finanšu ministrija un Valsts kase ir izdarījušas gana daudz, lai mēs redzētu, kā tiek tērēts budžets. Tam ir pietiekami daudz informācijas, to var griezt dažādos griezumos un iet arī detalizācijas līmenī. Tādas piekļuves tam ir, un to var izmantot deputāti. Pilnībā pareizi. Tikai tādas piekļuves un detalizācijas nav, kad mēs izvērtējam budžetu, un tā jau ir problēma. Tātad mēs lemjam par budžetu, par kuru mums nav informācijas. Savukārt pēc tam to, ko jūs pielēmāt, varēsiet detalizēti redzēt, bet tad kur pārliek tas atbildības jautājums?

Tāpēc vakardienas... es nopietni ņemu jūsu priekšlikumu, Ašeradena kungs, un tas ir pareizi, ko mēs pielēmām, – ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai turpmāk šādai piekļuvei būtu jābūt. To jūs arī apstiprinājāt. Paldies. Tas ir atbildīgi. Tas ir vienīgais pareizais virziens – lai deputātiem, kam ir vajadzīga... un kas grib iedziļināties, būtu tāda iespēja to izdarīt. Tas ir viens.

Otrs. Arī piekrītu jums. Ļoti pareizi, ka jūs nāksiet ar likumdošanas iniciatīvu, lai šo kārtību mainītu. Čakšas kundze arī apstiprināja, ka turpmāk mēs šo jautājumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā skatīsim atbildīgāk. Man šķiet, ka šis priekšlikums pilnībā atbilst tam, ko mēs vakardien dzirdējām. Un šādai iespējai... es neuzskatu, ka ir jābūt vienai licencei vai vienai piekļuvei tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Tiem deputātiem, kas vēlas šādu piekļuvi, ne tikai ir jādod, bet obligāti ir jābūt šādai piekļuvei. Jo jums katram balsojot, vērtējot, rīkojoties ar informāciju par sabiedrības naudas izlietošanu – sabiedrības naudas izlietošanu –, ir jāzina, kā tā tiks izlietota. Bez informācijas nav iespējams to zināt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Paldies. Es nedaudz vēlos papildināt sava kolēģa Kulberga minēto. Kolēģi, īpaši koalīcijas deputāti, šis nav fiskāli ietilpīgs priekšlikums. Nekādā mērā. Šodien ir viena koalīcija, pēc pāris mēnešiem, iespējams, var būt cita. Katrā ziņā nākamā gada novembrī vai decembrī noteikti būs cita koalīcija, un šī lieta nav tieši saistīta ar šī gada budžeta pieņemšanu. Šis jautājums skar ikvienu, veidojot nākamā un aiznākamā gada budžetu.

Kolēģi, es gribu precīzi nolasīt mūsu frakcijas priekšlikumu, kurš paredz papildināt 28.1 panta pirmo un ceturto daļu šādā redakcijā: “Saeimas deputātiem ir tiesības pieprasīt un saņemt tiešu pieeju valsts informācijas sistēmās esošajiem datiem, kas attiecas uz valsts budžeta izstrādi, izpildi un plānošanu, tādā apjomā, kāds nepieciešams likumdevēja funkciju izpildei.

Finanšu ministrija nodrošina Saeimas deputātiem tiešsaistes piekļuvi budžeta sagatavošanas un izpildes datiem, tostarp budžeta programmām un apakšprogrammām, tāmēm, to izpildei un atlikumiem, kā arī finansēšanas plāniem un izmaiņām tajos.”

Mūsu priekšlikums paredzēt to nostiprināt likumā, nevis kādu pašreizējā finanšu ministra vai Finanšu ministrijas ierēdņu mutiski izteiktu aicinājumu, priekšlikumu, ka atsevišķiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem varētu būt šāda pieeja, nē, kolēģi, tas ir paredzams likumā savlaicīgi visiem Saeimas deputātiem. Visi Saeimas deputāti balso par gadskārtējo valsts budžetu un tā pavadošiem likumprojektiem. Visiem ir tiesības iepazīties ar šo informāciju. Ja tur ir kāda klasificēta informācija un vajag pieeju valsts noslēpumam, tad ir īpaša pieeja. Jūs arī redzat, kurš ir ielūkojies un kurš nav ielūkojies šajos datos. Bet šādai pieejai ir jābūt ikvienam deputātam savlaicīgi.

Valsts budžets ir mūsu valsts galvenais plānošanas dokuments ar visiem pavadošajiem likumiem – kā mēs strādāsim, kādi būs nodokļi, kur un kā mēs finansēsim. Deputātiem ir tiesības to zināt. Tāpēc mēs paredzam un piedāvājam to nostiprināt likumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Ņemot vērā to, ka nākamgad valdība ir lēmusi valsts pārvaldē saglabāt prēmijas, naudas balvas un piemaksas, man šķiet svarīgi piebilst, ka no atklātības viedokļa būtu svarīgi publicēt, kam šīs piemaksas, prēmijas un naudas balvas tiek piešķirtas, un pievienot tam pamatojumu. Iespējams, kādam prēmija tiks izmaksāta pamatoti. Tad – lūdzu, lai valsts pārvalde palepojas un uzslavē. Manuprāt, sabiedrībai un deputātiem ir pienākums zināt, kur šīs prēmijas un naudas balvas noguļas.

Šis priekšlikums, līdzīgi kā iepriekšējie par atklātību, budžetā neko nemaksā. Jūs varat to ielikt. Jums nebūs attaisnojuma, ka – jā, simpātiski priekšlikumi, bet nevarējām atbalstīt, jo trūkst naudas. Šis priekšlikums neprasa naudu. Un otrs arguments – tas attieksies jau uz nākamo budžetu. Jūs tik un tā izmuksiet cauri sveikā, pat pieņemot. Tā ka tas būs uz nākamo budžetu, nākamajai valdībai.

Vismaz nododam šo atklātības uzdevumu mantojumā nākamajai Saeimai.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir ļoti laba iespēja pierādīt, ka Saeima mūsu valstī kaut ko nosaka. Šis priekšlikums ir izcila iespēja pierādīt, ka mēs esam parlamentāra demokrātija – nevis valdības demokrātija vai prezidentāla demokrātija, bet tieši parlamentāra demokrātija. Jo, raugi, finanšu ministrs atnāk un saka: šis ir ļoti simpātisks priekšlikums. Jautājums: kāpēc šis simpātiskais priekšlikums nevarētu gūt Saeimas vairākuma simpātisku atbalstu?

Tas varbūt būtu arī simbolisks (Starpsauciens: “Simpātisks!”) solis pareizā virzienā, simpātisks solis pretstatā tam, cik mēs esam viens uz otru sabļāvuši un viens otru apvainojuši. Varbūt šis būtu tāds praktisks solis pareizā virzienā, kas nedaudz nodzēstu “Kremļa aģentus”, “deģenerātus”, “atpakaļrāpuļus” un visus šos... tāds pareizs solis, kas varētu mūs apvienot.

Jo, raugi, šai valstī augstākais lēmējs ir Saeima, kurai vienīgajai ir sabiedrības mandāts. Saeima ir vieta... tāpēc citās valstīs parlamentu sauc par domi. Ukrainas Augstākā Rada – rada tulkojumā nozīmē ‘domāt’. Parlaments – parler (no franču valodas) – nozīmē ‘runāt’... tātad domāt un runāt. Lai domātu, runātu un izteiktu lēmumus, vajag kvalitatīvu saturu, tātad vajag piekļūt informācijai. Un, lai runātu par budžetu, vajag kvalitatīvu saturu.

Valdība ir tā, kas dara. Tātad vieni domā un lemj, valdība dara, un prezidents ir tas, kas pieskata. Tā būtu pareizā lietu kārtība.

Šie varas atzari diemžēl ir samaisījušies savā starpā. Saeima ir vieta, uz kurieni atsūta virspusēju ekseļa tabulu, kā Kulberga kungs saka, – lemiet, ķidājiet tos trīs ciparus divās rindās.

Es domāju, ka tas ir jābeidz, ir jāatgriežas pie pamatiem, pie parlamentāras demokrātijas, pie iespējām Saeimas deputātiem, ja viņi grib... ja viņi negrib, vienalga, lai stiprina tos divus ciparus... bet, ja viņi tiešām grib... šeit mūsu, Saeimas deputātu, lokā ir cilvēki, kas grib rakties dziļumā, varbūt piedāvāt pašam finanšu ministram kādu labu ideju, priekšlikumus, kas palīdzētu šai valstij, tad kāpēc gan šodien nevarētu notikt brīnums (Dep. E. Jurēvics: “Ziemassvētku!”) un solis pareizā virzienā?

Es nedrīkstu sarunāties ar zāli, bet no Jurēvica kunga izskanēja pareizs priekšlikums: Ziemassvētku brīnums... un šāds priekšlikums, kas neprasa papildu finanšu izdevumus... bet solis labā virzienā tiktu atbalstīts, un tas iedotu kvalitatīvāku diskusiju šeit, Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Jau trīs gadus Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā es lūdzu iesniegt detalizētas tāmes. Uz to man atbildēja: mēs taču jums visu iesniedzām. Tāpat kā Ašeradena kungs un Jurēvica kungs “Šodienas jautājumā” pateica: mēs taču jums iedodam visu detalizāciju, līdz pēdējam. Nē, ja detalizācija ir lielie kodi un kopējie izdevumi, tad man ir skaidrs, kāpēc jūs esat balsošanas mašīna.

Man ir vislielākais lūgums PROGRESĪVAJIEM. Es atceros, jūs nācāt, kad bija pirmā... laikam otrā Kariņa valdība... jūs teicāt: mēs par godīgumu un par caurspīdīgumu, jo toreiz, kad Kariņš vadīja pirmo valdību, jums te nekas nebija caurspīdīgs. Tad es sapratu, ka tie ir tikai vārdi. Kāpēc? Tāpēc, ka es ļoti labi atcerējos to jautājumu par ZZS un Lembergu... kurā Šuvajevs teica: bet, ja jau Lembergs nesēž pie galda, tātad viss ir kristāldzidri. Viss ir forši.

Jūs varbūt varat nākt un nokomentēt. Kā jums šķiet? Šitas nav kristāldzidri un forši? Varbūt parādiet savu attieksmi.

Es viennozīmīgi esmu “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 13. priekšlikums netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 29, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 14. – deputātu Daigas Mieriņas, Andas Čakšas un Andra Šuvajeva priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 15. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 16. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 16. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Redakcionāli precizē... precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 42, atturas – 1. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 10 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 21. novembra sēdē ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā”.

Īsumā par priekšlikumiem. Tātad saņemti 10 priekšlikumi. Komisijā tika atbalstīti finanšu ministra Ašeradena un Juridiskā biroja priekšlikumi, kuri citstarp nosaka fiskālo risku deklarācijā ietvert informāciju par iespējamajām saistībām, kas var būtiski ietekmēt valsts budžetu virs 0,01 procenta no iekšzemes kopprodukta, tostarp valsts garantijām, kā arī atsevišķi tehniska rakstura grozījumi.

Komisija neatbalstīja priekšlikumus, kuri paredzēja noteikt, ka vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances katram periodam nedrīkst noteikt mazāk par 1 procentu no attiecīgā gada IKP un vispārējās valdības parāds saimnieciskā gada beigās nedrīkst pārsniegt 50 procentus no IKP.

Tādēļ sāksim skatīt tabuliņu.

1. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Nav nekāda brīnuma! Ballīti jau jūs gribat turpināt uz parāda nastas... Priekšlikums ir vienkāršs: atstāt esošajās 1 procenta robežās. Tas nozīmē, cik valdībai ļauj tērēt pāri savām iespējām, pāri saviem līdzekļiem. Jums šodien nepietiek ar 400 miljoniem pāri savām iespējām, jūs gribat 600 miljonus. Nu, saprotiet to, ka...

Jūs, Jurēvica kungs, sakāt, ka šis ir drošības budžets, tas viss ir par drošību. Bet ekonomiskā drošība ir tikpat svarīga. Un šinī gadījumā jūs atstājat izdevumu samazināšanu uz nākamo, 2027., gadu. Tātad jūs gribat bez pamata aizņemties nevis drošībai, bet savu vajadzību tēriņiem, kas ir pāri jūsu iespējām, un dzīvot zaļi uz parāda.

Šeit ir jautājums par to, kā jūs vērtējat savas 2,6 procentu algas, ko jūs pateicāt... maksimālais kāpums. Tas šobrīd ir 6,7 procenti. Vakardien Valsts kase rādīja, bija 5,7 procenti. Tad tas cipars kaut kur tur ir. Tātad to jūs turpināsiet finansēt, turpināsiet audzēt. Jūs nepārskatāt savas izmaksas, jo visus samazinājumus jūs atstājat uz nākamo, 2027., gadu. Tāpēc atbildīgi pret valsts ekonomisko drošību būtu tieši atstāt tur, kur tam ir jābūt, – 1 procents... maksimums, nevis 1,5 procenti, jo tādā veidā jūs tikai un vienīgi vairojat parādu, parādu nastu.

Tāpēc, man šķiet, šis ir bezatbildīgs lēmums, un mums, Saeimai, ir pienākums turēt valdību finanšu grožos, jo aizsardzībai aiziet tikai 25 procenti no tā parāda, ko jūs ņemat. Jūs gribat vienkārši no tā segt visas savas vajadzības, kuras jūs nevēlaties pārskatīt, tāpēc ka jums nav ērti tās pārskatīt. Tāpēc neaizbildinieties ar drošību šinī gadījumā! Drošību vajag finansēt no tā, kur mēs varam samazināt savus pārtērētos... liekos līdzekļus, un tikai tad domāt par parādu, nevis otrādi, kā jūs to darāt šobrīd.

Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu, jo tas atgriež atpakaļ valsts valdību finanšu disciplīnā, kur tai ir jābūt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Jā, ir ļoti žēl, ka šajās debatēs nepiedalās Ministru prezidente, jo šis un nākamais priekšlikums tiešām ir ļoti fundamentāli jautājumi, kuros Ministru prezidentei būtu jānāk ar savu skaidrojumu, ne tikai finanšu ministram.

Tātad te ir saskatāma vāja saimnieka pazīme, ka tiek dzīvots pāri saviem līdzekļiem, netiek nopelnīts tas, ko jau valsts ir parādā. Vēl vairāk, mums arī apstākļi nav tik labi, tās procentu likmes kā citām valstīm, lai turpinātu aizņemties. Ja mēs salīdzinām Latviju ar Igauniju, mēs esam ar nedaudz, bet atšķirīgu kredītreitingu, bet faktiskajās cenās tas veido vairāku desmitu miljonu atšķirību katru gadu uz parāda apkalpošanu.

Bet vēl vairāk – Igaunijas parāda kopapjoms ir uz pusi mazāks nekā Latvijas. Faktiskajos skaitļos tas nozīmē, ka nevis uz kredīta atmaksu, bet tikai uz kredīta procentiem vien, ja mēs neaudzējam valsts ārējo parādu, tā teikt, mēs izmetam starptautiskajiem aizdevējiem aptuveni trīs miljardus eiro piecu gadu periodā. Tā ir nauda, kas tiek nolaista podā, tā teikt, tikai uz parāda apkalpošanas rēķina. Salīdzinājumā Igaunija šajā pašā periodā būs iztērējusi par 1,7 miljardiem mazāku naudas summu.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka Latvijas atpalicība no Igaunijas pieaugs, ja vien mēs neatrodam fantastisku veidu, kā ļoti strauji audzēt iekšzemes kopproduktu. Tas ir iemesls, kāpēc Igaunija ar daudz mazāku ekonomiku, iedzīvotāju skaitu ir spējusi aiziet priekšā Latvijai. Tāpēc, ka mēs aizņemamies un milzīgus naudas resursus vienkārši nodedzinām parāda apmaksai. Mēs pat neatmaksājam parādu, mēs vienkārši pagarinām un pagarinām, un pagarinām parādus.

Es ceru, ka debatēs ir pieteicies Gatis Liepiņš, ka viņš spēs argumentēt, kā mēs, piemēram, mazināsim plaisu, kas mums veidojas iepretim Igaunijai. Es negribētu redzēt, ka ilgtermiņā mēs turpinātu būt vāji saimnieki, ka turpinātu palielināt ekonomisko atpalicību no Igaunijas, bet tieši pretēji – ka Latvija varētu ekonomiski aiziet priekšā Igaunijai. Bet to mēs neizdarīsim, ja aizņemamies naudu daudz vairāk un straujāk nekā mūsu kaimiņvalsts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Ņemot vērā, ka šobrīd zālē ir ne tikai finanšu ministrs, bet arī mūsu aizsardzības ministrs, es vēršu uzmanību uz to, kādēļ APVIENOTAIS SARAKSTS ir sagatavojis konkrēto priekšlikumu Fiskālās disciplīnas likumā – 1. priekšlikumu –, jo mēs ļoti labi saprotam, ka visas aizsardzības vajadzības, kuras neizbēgami ir pieaugošas, ir jānodrošina, optimizējot valsts izdevumus – prēmijas, piemaksas, visus administratīvos tēriņus, nevis paplašinot aizņemšanās apjomu. Tomēr, kolēģi, ja mēs paplašinām... ja nonāk tādā situācijā, ka tas ir neizbēgami, mums ir konkrēts priekšlikums, ko mēs paredzam.

Un vēlreiz... otro reizi gribētu nolasīt pilnībā mūsu iesniegto priekšlikumu, kurš skan: “Vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci valsts budžeta likumprojektā katram perioda gadam nedrīkst noteikt mazāku par –1,0 procentiem no attiecīgā gada iekšzemes kopprodukta (turpmāk – minimālā plānojamā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance). 0,5 procenti no iekšzemes kopprodukta tiek attiecināti uz Aizsardzības un iekšējās drošības fondu.”

Kolēģi! Tā ka mums faktiski ir divi virzieni: pareizākais virziens, loģiskākais virziens, ka mēs pārskatām izmaksas, lai spējam finansēt iekšējo un ārējo drošību. Tomēr, ja mums ir kādas finanšu strukturālās izmaiņas, tad skaidri paredzam un iezīmējam, uz ko tās ir attiecināmas. Šajā gadījumā – uz iekšējo un ārējo valsts drošību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gatim Liepiņam.

G. Liepiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Gan šajās, gan citās debatēs esmu dzirdējis pietiekami daudzus skaļus apgalvojumus par valsts budžetu un mūsu fiskālo ilgtspēju. Tāpēc dažus no šiem apgalvojumiem es noteikti labprāt atspēkošu.

Lūgšu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

G. Liepiņš. Tātad visās mūsu reģiona valstīs augstākā prioritāte ir drošība. Tādēļ pat fiskāli konservatīvas valstis strauji kāpina aizsardzības izdevumus un neizbēgami arī valsts budžeta deficītu. Lai arī bieži izskan apgalvojumi, ka Latvija šobrīd uzvedas fiskāli bezatbildīgi, aizņemoties naudu un audzējot valsts parādu, es šiem apgalvojumiem nepiekrītu un vēlos pamatot, kāpēc.

Pirmkārt. Latvijai nākamajā gadā būs viens no zemākajiem budžeta deficītiem NATO austrumu flanga valstīs: Igaunijā – 4,5 procenti, Somijā – 3,6 procenti, Polijā un Rumānijā (vēl lielāki) – 6,5 procenti, Latvijā – 3,3 procenti no iekšzemes kopprodukta. Zemāks tas būs tikai Lietuvā, kur būs 2,7 procenti no iekšzemes kopprodukta.

Otrkārt. Latvijas valsts parāds joprojām ir starp mazākajiem, un joprojām ir daudzas valstis, kurām ir krietni lielākas parādsaistības. Kā piemērus varu minēt, ka lielāks parāds nekā Latvijai ir gan Polijai, gan Vācijai, gan Somijai, nemaz nerunājot par Itāliju, Franciju vai Grieķiju.

Par valsts parāda apkalpošanas izmaksām. 2028. gadā tie būs 712 miljoni eiro. Mēs tiekam baidīti ar šo skaitli. Mēs nevaram skatīties tikai uz vienu skaitli. Ir jāskatās arī uz ekonomikas lielumu un to, cik parādu apkalpošana valsts ekonomikai izmaksā. 2028. gadā tie būs 712 miljoni eiro jeb 1,5 procenti no iekšzemes kopprodukta. Nesenajā Latvijas vēsturē ir bijuši gadi, kad par parāda apkalpošanu maksājām vēl vairāk. Tā bija gan 2010. gadā, kad maksājām 1,9 procentus no IKP. Līdzīgi arī visus nākamos gadus. 2015. gadā mēs maksājām 1,6 procentus no iekšzemes kopprodukta valsts parāda apkalpošanai.

Atgādinu, ka 2015. gadā Latvijas valsts parāds bija 385 miljoni eiro... un 2028. gadā tie būs 712 miljoni eiro. Bet mēs maksāsim tikai 1,5 procentus no IKP, tātad mazāk nekā mēs maksājām pirms 10 gadiem. Tāpēc svarīgi neizraut skaitļus un datus no konteksta, bet skatīties tos kopsakarībā.

Treškārt. Latvijas budžeta deficīts būtu aptuveni tikai 1 procents no IKP, ja vien mums nebūtu steidzami izdevumi aizsardzībā. Nākamā gada budžeta deficītu pamatā veido drošības izdevumi, un to kopējais izdevumu efekts uz valsts parādu ir 1,2 miljoni eiro.

Kolēģi, es saprotu opozīcijas uzdevumu kritizēt koalīcijas izstrādāto valsts budžetu. Pat ja opozīcijai šis budžets patiktu, tā tāpat par to nebalsotu. Un neviens jau arī to negaida, tomēr kritikai ir jābūt konstruktīvai un atbildīgai, jo, nemitīgi atkārtojot, ka šis ir, piemēram, valsts bankrota budžets un Latvija ir dziļas krīzes priekšvakarā, jūs mazināt Latvijas valsts prestižu, sakāt investoriem, ka te nav un nebūs labi (Starpsauciens.), un lejat ūdeni uz populistu dzirnavām – gan to, kuri šeit sēž, gan to, kuri sēž jau pie Saeimas durvīm un gatavi nākt iekšā pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Ja es būtu koalīcijas deputāts, tad es nāktu pie šī likumprojekta stāstīt, ka aizņemties nepilnus divus miljardus ir labi, jo mēs izmantosim tur un tur, un tur. Tas ir, ja es būtu koalīcijas deputāts, kurš zina, kur šos līdzekļus izlietot, tad es nāktu kā Gatis Liepiņš un izstāstītu. Ja es būtu koalīcijas deputāts, kurš nezina, kur šos divus miljardus valsts iztērēs, es sēdētu kluss kaut kur tur un nekāptu tribīnē. Bet šeit sanāk, ka tribīnē kāpj deputāti, kuri nezina, kur šī lielā nauda tiks izmantota, bet tik un tā aizstāv.

Paņemam mazāku mērogu, tas ir, kā mēs tagad vakarā pārnāktu mājās, paziņotu ģimenes locekļiem, ka esam aizņēmušies ātro kredītu, turklāt ar visai neizdevīgiem nosacījumiem, un uz jautājumu – vai mēs par to kaut ko piebūvēsim vai kaut kādu biznesu attīstīsim mājās, vai audzēsim kaut ko, vai... kā mēs to atdosim? – teiktu: “Beidz, tu esi nelabvēlis! Kāpēc tu man uzdod šādus jautājumus? Nu priekš kam?! Tu taču esi kaut kāds tas... sprunguļus liec man te. Nu, man taču ir... man taču vajag aizņemties. Un galu galā kaimiņš ir aizņēmies tur tai mājā vēl vairāk, es dzirdēju. Tā ka es tīri vēl solīds esmu, salīdzinot ar viņiem.”

Man tas liekas ārkārtīgi nenopietni. Skaidrs, ka parāds ir finanšu instruments, un es domāju, ka arī citi budžeti būs un ir bijuši... kur aizņemas un aizņemsies... un tas ir normāls rīks, ja ir skaidrs, kur to pielieto. Bet ir skaidrs, ka neviens no 100 deputātiem nevar pateikt, kur jūs to aizņemto naudu ieguldīsiet.

Drošība, drošība... Drošībai ir ceturtā daļa no tās summas, Liepiņa kungs! Jā, ceturtā daļa. Ne jūs zināt, kur ir pārējais, ne es zinu. Neviens mēs nezinām, tāpēc, ka mums vienkārši nav šīs informācijas.

Man liekas, nākt aizstāvēt portfeli, kuru jūs neesat atvēruši, nav pareizi. Tāpēc, pirms mēs strīdamies, vai ir labi vai slikti, atklājam, kur izlietosim. Ja nevaram atklāt, tad loģisks ir priekšlikums, kurš saka – tad neaizņemamies, ja nezinām, kam mēs aizņemamies. Ja tas būtu jaunu nodokļu maksātāju dzimstībai, jaunu ražotņu veidošanai, kā tas savulaik bija, aizņemoties, veidojot lielo investīciju fondu, kas ir devis eksportspējīgas ražotnes reģionos šobrīd, kur tieši šobrīd braukā ekonomikas ministrs, griež lentītes, savulaik, mūsu laikā, tas tika ieviests. Super! Tādiem argumentiem – saprotu. Arī aizsardzībai, es domāju, mēs, opozīcija, nekritizētu, ja tas būtu. Bet aizsardzībai ir ceturtā daļa! Nāciet, tad paskaidrojiet, kam ir pārējais, pirms jūs aizstāvat šādu milzīgu summu aizņemšanos. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Cienījamie kolēģi! Principā Artūrs jau pa lielam visu pateica. Bet es gribu nedaudz reflektēt uz to, ko teica Liepiņa kungs. Proti, nu mēģināsim atcerēties, kā tas viss sākās. Kariņa valdība četros gados aizņēmās vairāk, nekā Igaunija aizņēmās 31 gadā. Un tas viss turpinās arī pēc Kariņa valdības krišanas. Mēs katru gadu, kā jūs zināt, aizņemamies divus miljardus.

Un jums patīk šeit saukt šo budžetu par drošības budžetu. Bet es jums atgādināšu, ka, piemēram, Igaunijai nākamgad drošībai klāt nāk 850 miljoni, kamēr Latvijai nāk, un Sprūda kungs mani varēs palabot, cik es zinu, pusmiljards. Kāds tad ir Igaunijai drošības budžets, ja viņiem ir par pusmiljonu mazāk iedzīvotāju un viņi drošībai tērē par 350 miljoniem vairāk? Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Tas, ko jums, koalīcijai, ļoti bieži patīk darīt, ir skatīties uz valsts parādu pret IKP, kas ir... tā ir tāda ierasta akadēmiskā prakse. Bet tas nav pareizi. Mums būtu jāskatās pret mūsu budžeta izdevumiem. Un, ja paskatāmies pret budžeta izdevumiem, mums parāda apkalpošana, un es atkal paņemšu Igauniju kā piemēru, ir par 250 miljoniem gadā lielāka nekā – tā kā Liepiņa kungs teica, nākamgad tie būs 712 miljoni – nekā Igaunijā. Un tas ir tieši tas iemesls, kāpēc Igaunijā skolotājiem ir par trešdaļu lielākas algas, kāpēc policistiem (Starpsauciens.)... Nu, kā nav, ir! (Starpsauciens.) Nu labi, ko es daudz ar jums strīdēšos.

Tā ka, jā, aizņemties nav labi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam otro reizi.

J. Dombrava (NA).

No Liepiņa kunga mēs dzirdējām ļoti bīstamu retoriku, ka tas ir pilnīgi apmierinoši, ka Latvija parādu apkalpošanai varētu nākotnē tērēt pat 750 miljonus. Tā ir nauda, kas tiek nodedzināta, izmesta zemē, un nekas netiek atmaksāts no pamatsummas. Tikai parāda apkalpošanai šāda milzīga summa. Bet Liepiņa kungs, visticamāk, nesaprot, kā strādā šie starptautiskie aizdevumi.

Ja Latvijai, piemēram, tiek pieņemts lēmums samazināt kredītreitingus no A uz B līmeni, tad parāda apkalpošanas izmaksas pieaug līdz kaut kādam aptuveni pusotram miljardam. Ko tajā situācijā mēs darām? Privatizējam mums piederošos aktīvus, griežam budžetu nost, lai varētu veikt šāda parāda atmaksu. Tā nav atbildīga finansiāla politika, ja mēs aizņemamies pilnīgi nekontrolētos apjomos. Un kolēģis Butāns jau pauda, arī šī aizņemšanās nav aizsardzības budžetam vai iekšlietu budžetam, 75 procenti ir citur.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Sveiki visiem! Es arī nolēmu iesaistīties šajā sarunā. Bet vēlos to fokusēt uz konkrēto priekšlikumu, tātad, kas tiek piedāvāts no APVIENOTĀ SARAKSTA, nevis tagad runāt kopumā par visu valsts fiskālo pozīciju.

Ļoti būtiski šeit redzēt, ka priekšlikumā runāts par strukturālo bilanci. Es... un varbūt arī būtu vērtīgi dzirdēt APVIENOTĀ SARAKSTA pārstāvju skaidrojumu par šo strukturālo bilanci. Bet vismaz mana izpratne ir tāda.

Mēs varam izteikt atšķirību starp nominālo bilanci un strukturālo bilanci, un nominālā bilance būtu tāda, ko mēs vērtējam viena gada griezumā. Bet šajā priekšlikumā nav runa par nominālo bilanci. Mēs šeit runājam par strukturālo bilanci, un atšķirība ir tāda, ka strukturālā bilance attiecas uz biznesa ciklu kopumā. Vismaz Eiropas Savienības līmenī tiek vērtēta valsts fiskālā pozīcija trīs gadu griezumā. Un šis konkrētais priekšlikums, ko mēs esam apstiprinājuši pirmajā lasījumā, runā par to, ka tā nedrīkst būt lielāka par – 1,5 procentiem... nedrīkst būt mazāka par – 1,5 procentiem. Tas neuzliek pienākumu valstij sasniegt šāda veida deficīta līmeni strukturālajā izteiksmē. Tas vienkārši iezīmē to iespēju lauku, kas valstij ir. Un censties to tagad samazināt otrajā lasījumā uz 1 procentu – tas patiesībā nerada nekāda veida izmaiņas ne šajā budžetā, ne potenciāli nākamajos budžetos. Šī tiešām ir vienkārši tāda pozicionēšanās apstākļos... Manuprāt, tas ir vienkārši nekorekti.

Jo, jā, var piekrist, ka daļa no risinājuma saistībā ar pieaugošajiem aizsardzības izdevumiem ir izdevumu pārskatīšana pavisam noteikti. Bet es esmu pārliecināts, ka, skatoties ne tikai nākamajā gadā, bet arī visos turpmākajos gados, neizbēgami valsts izdevumi kopumā summāri pieaugs. Līdz ar to censties tagad mākslīgi ierobežot valsts iespējas finansēt aizsardzības izdevumus... ko tas neizbēgami savā ziņā arī paredzēs... manuprāt, šajā veidā nav atbilstoši.

Es kopumā būtu skeptisks par jebkāda veida priekšlikumiem, kas patiesībā paredz šāda veida skaitļu ierakstīšanu likuma pantos attiecībā uz to, ko valsts var vai nevar darīt finansiālajā izteiksmē. Tā kopumā ir Eiropas Savienības prakse.

Bet es domāju, ka deputātiem ir svarīgi zināt, ka šajā gadījumā Eiropas Komisija ir akceptējusi šāda veida izmaiņas. Manuprāt, tas ir pats svarīgākais, plānojot valsts fiskālo politiku sadarbībā ar Eiropas Komisiju, it īpaši aizsardzības izdevumu kontekstā. Tāpēc, manuprāt, šis priekšlikums nav atbalstāms.

Man būtu vērtīgi tiešām dzirdēt no APVIENOTĀ SARAKSTA jūsu izpratni par strukturālo bilanci un to, kādā veidā tas varētu ietekmēt nākamā gada budžetu. Es šeit nesaredzu nekādas izmaiņas, pat ja valsts... pat ja parlaments lemtu to atbalstīt. Manuprāt, tas samazinātu valsts fiskālās iespējas kopumā, samazinātu mūsu manevra telpu. Un esošajos ģeopolitiskajos apstākļos, manuprāt, tas nav pareizi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

 

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Kolēģi! Paldies par diskusiju. Ļoti interesanta.

Man liekas, Šuvajeva kungs diezgan precīzi izstāstīja strukturālā budžeta teorētisko pusi. Bet es mēģināšu... to galveno argumentu, kāpēc mēs palielinām strukturālo deficītu. Jautājums tiešām ir par to, kā mēs rīkosimies 2029. gadā, kad beidzas pieļaujamā Eiropas Komisijas ekonomiskās pārvaldības noteikumu atkāpe, kurā mēs varam palielināt savus izdevumus, lai nodrošinātu aizsardzības izdevumu absorbciju. Tiešām 2029. gads nebūs vienkāršs, un šis ir instruments, lai šo jautājumu nokārtotu.

Otrās debates, kas bija šeit... tātad šis varbūt mazāk attiecās uz priekšlikumu, bet bija par budžeta deficīta līmeni nākamajā gadā. Tie ir 3,3 procenti 2026. gadā... attiecīgi 3,9 un 3,6 procenti. Kopā deficīta summa ir 1 467 000 000, un debates bija par pamatojumu.

Jā, aizsardzībai mēs absorbējam. Tātad nākamgad, 2026. gadā, tie ir 448... gandrīz 450 miljoni, 2027. gadā tie ir 508 miljoni, pēc tam ir 720 miljoni. Tās ir milzīgas naudas summas. Es parasti, lai mēģinātu to saprast... piemēram, vienas Izglītības un zinātnes ministrijas budžets ir tikai 250 miljoni, tātad trīs... es atvainojos, Kultūras ministrijas budžets. Tātad trīs ministriju budžeti mums ir jāabsorbē budžetā, un tas veido daļu no šī pieauguma.

Ja mēs mēģinām runāt par pārējiem, es noteikti... Pieminēšanas vērti ir vienreizēji (ļoti svarīgi uzsvērt – tie ir vienreizēji) izdevumi, kuri tiek absorbēti caur budžeta deficītu, un tie pamatā ir saistīti ar aizsardzību. Tie ir izdevumi robežas būvei. Mēs gandrīz vienu miljardu eiro ieguldām robežā. Pretgaisa aizsardzības sistēmu iegāde, VUGD investīcijas, kas ir VUGD reģionālie centri un transporta iegāde. Un papildus vēl ir Aizsardzības ministrijas bāzes izdevumu amortizācija. Pamatā šie izdevumi, kas iekļauti budžeta deficītā, ir saistīti ar vienreizējiem – ja atceraties, pagājušajā gadā nobalsotajiem – iekšējās drošības izdevumiem.

Iekšējās drošības izdevumi. Nekāda cita īpaša deficīta palielinājuma šajā budžetā nav. Es gribu teikt... kas ir ļoti svarīgi – Latvijas valdība ir iesniegusi budžeta plānu Eiropas Komisijai, un Eiropas Komisija ļoti rūpīgi ir iedziļinājusies šajā budžeta plānā. Tātad mēs esam to 12 valstu grupā, kuru budžeta plāni ir apstiprināti bez iebildumiem un atzīti par tādiem, kas notiek saskaņā ar eirozonas budžeta veidošanas noteikumiem.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam otro reizi.

A. Kulbergs (AS).

Pilnīgi pareizi, Šuvajeva kungs! Šis nosaka limitu, uz ko valdība var iet. Bet to limitu nevajadzētu noteikt tādu, jo, ja aizņemas naudu... Liepiņa kungs, jums varbūt vajadzētu aiziet atpakaļ uz ekonomikas universitāti... naudu aizņemas tad, ja grib un var nopelnīt, lai to atdotu. Šobrīd mēs neaizņemamies naudu. Tas aizņēmums mums nenopelnīs naudu atpakaļ. Tāpēc tas, ko jūs piedāvājat, ir palielināt maksājumu. Viens Kariņa izteikums – naudas ir vairāk nekā vajag... 165 miljoni tagad mums maksā 450 miljonus tikai tāpēc, ka procenti kāpj.

Pareizi arī teica Ašeradena kungs, tās būs trīs ministrijas, kuras jums jāizdomā kancelēt tāpēc, ka būs izveidojies šāds aizņēmuma apmērs. Latvijai vienkārši nav iespējas no esošās ekonomikas nomaksāt šādu parādu nastu. Nauda būs kaut kam jāatņem, tāpēc jums nav taisnība.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Kolēģi! Man šķiet, tā būtu vienkārši fantastiska diskusija šajā zālē, ja diskusijā par budžetu varētu piedalīties valdošās partijas bijušais premjerministrs Valdis Dombrovskis un esošā premjere Evika Siliņa. Jo Valdis Dombrovskis kopā ar Andersu Oslundu ir sarakstījis veselu grāmatu “Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi”. Šī grāmata ir pieejama visiem. Un palasām!

Kā tas tā gadījies, ka vadošā partija, kas ir dibināta uz ideoloģijas un vispār lietu kārtības izpratnes pamata, ka parāds nav brālis, ka Latvijas valsts neatkarība – es citēju vienkārši, ko cilvēki rakstījuši tajā grāmatā... Latvijas valsts brīvība un neatkarība ir atkarīgas no mūsu parāda ilgtspējas, no mūsu spējas naudu ieguldīt, nevis uzkrāt parādus, ka no šādas prātīgas saimniekošanas ir atkarīga Latvijas nākotne...? Kā tas ir gadījies, ka pēc gadiem 15 šeit, tribīnē, kāpj Liepiņa kungs un mēģina mums parlamentārajā demokrātijā pierādīt, ka parāds – tas ir labi? Viss ir pareizi, mums vēl drusciņ ir, kur iet, jo neesam tie, kam ir vislielākais parāds Eiropā, vai ne? (Starpsaucieni.)

Es tā to uztveru, Liepiņa kungs! Man nav tiesību ar jums sarunāties. Protams, divpusēji. Bet konteksts no tā... Ja šeit stāvētu Valdis Dombrovskis un... lai viegli... arī Andris Vilks... manuprāt, viņš Liepiņa kungam teiktu pilnīgi pretējo – to, ka parāds nav brālis un parādus ņem tad, ja tos iegulda konkrētā vajadzīgā lietā, sasniedz rezultātus, nevis paņem naudu, lai noēstu, lai radītu ilūziju par to, ka viss ir kārtībā. Un nākamie, kas nāks pēc viņiem... tad principā tie iepriekšējie dzīvo ar domu – pēc mums kaut vai ūdensplūdi.

Tā nav ilgtspējīga politika, un tā nav rīkošanās Latvijas neatkarības un brīvības interesēs.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Kolēģi! Ja jau mēs citējam Valdi Dombrovski, tad varam citēt Valdi Dombrovski arī no šī gada, 2025. gada, novembra. Valdis Dombrovskis: “Eiropas Komisija ir novērtējusi Latvijas 2026. gada budžeta plānu kā atbilstošu Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas noteikumiem. Tas ir pozitīvs signāls investoriem – neskatoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju un nepieciešamību strauji palielināt aizsardzības izdevumus, Latvija joprojām īsteno pārdomātu budžeta politiku.”

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam otro reizi.

E. Smiltēns (AS).

Jurēvica kungs, jūs mani pārliecinājāt – acīmredzot (Starpsauciens: “... VIENOTĪBA!”)... acīmredzot tas ir cits Valdis Dombrovskis. Es kā Saeimas sekretārs lūgšu izņemt no Saeimas bibliotēkas šo grāmatu... iepriekšējo sadedzināt... un gaidīsim jauno, papildināto, izdevumu.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Zālē troksnis.)

Tātad atgādinu – 1. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 34, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 2. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Šeit skaitlis “50” un skaitlis “60” ir būtisks. Jūs runājat par drošības budžetu. Mūsu parādu nasta tieši ir drošības apdraudējums, jo – ļoti vienkārši – arī mūsu aizņēmumam un parādam jākalpo kā iespējai aizņemties krīzes situācijā. Un tieši šeit ir problēma ar šo parādu, Liepiņa kungs! Jūs ar šādu uzlikto kursu atstājat Latviju bez drošības spilvena.

Es minēšu vienkāršu piemēru. Šī starpība starp 50 un 60 procentiem. Ekonomika var nosvārstīties. Svārstību apmērs ir aptuveni... Ja ekonomika nosvārstās par 16,7 procentiem, tā tieši ir šī starpība starp 50 un 60 procentiem. Kovida krīze, kas nebija nemaz tik liela finanšu krīze, tā vairāk bija veselības krīze, bija 10 procentpunkti... 10 procentpunktus nostaigāja tieši parāds pret IKP. Dižķibele nostaigāja 40 procentpunktus. Jūs šobrīd gribat atstāt valsti ar 3,6 procentiem spilvena... līdz Māstrihtas kritērijiem. Jūs minējāt Igauniju un pārējās valstis, kurām ir mazāki... un ir arī daudzas citas valstis ar lielākiem parādiem.

Problēma ir reitingā. Mēs šobrīd esam zemākajā reitingā starp trīs Baltijas valstīm. Starpība starp Igaunijas un Latvijas reitingu... jau šodien šīs reitinga izmaiņas mums ir 200 miljoni eiro gadā. 200 miljoni eiro gadā ir tas, ko mēs maksājam vairāk par reitingu. Ziniet, Valsts kase mums skaidri un gaiši pateica, ka reitingu nosaka tieši tas, cik mēs esam disciplinēti un atbildīgi pret parādu nastu, tieši nesasniedzot Māstrihtas kritērijus. Jūsu kurss piedāvā to sasniegt ātrāk par visām Baltijas valstīm. Igaunijā ir stipri zemāk... pret IKP.

Tieši tāpēc ir jādomā par ekonomisko drošību, jo mēs neesam krīzē šobrīd. Krīze, tāda finansiālā krīze, pavisam drīz var iestāties globālajā līmenī. Un cik gatavi mēs tad būsim? Kas būs gatavs aizdot Latvijai naudu, kad mēs jau būsim... pāri lūpai? Mēs neesam Francija, neesam Itālija, kuras ar savu ekonomiku ir spējīgas apkalpot parādu nastu tādēļ, ka neviens nevēlas viņu bankrotu. Bet mēs neesam pat Grieķija ar tūrisma iespēju. Mūsu ekonomikas izmērs neļauj – neļauj! – dzīvot ar lielu parādu nastu. Tieši tāpēc ir jābūt atbildīgiem pret to. Ja aizņemamies, tad aizņemamies tikai drošībai. Un arī vērtējam, kur un kādu drošību mēs apmaksājam, nevis saucam par drošību patiesībā valdības izdevumus ap to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Jā, par šo priekšlikumu mēs diskutējām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un Finanšu ministrija piekrita, ka ar laiku arī mēs varētu būt uz 50. Bet es gribētu atgādināt, ka šis budžets ir veidots... Finanšu ministrija... pēc datiem, ka 2026. gadā būs 2,1 procenti no IKP un 2027. gadā – 2,2. Savukārt Eiropas Komisija 18. novembrī pateica, ka būs 1,7–1,9.

Bet es tikai atgādināšu riskus, kas mums jāņem vērā... un kāpēc 50. Mums jābūt mazliet ambicioziem ne tikai ekonomiku dubultot, bet arī... parāds pēc iespējas mazāks. Jā, pārsniegsim varbūt kādreiz, bet jābūt mazliet ambīcijām.

Un riski.

Pirmais. Es jau jums teicu pirmajā lasījumā – mums 2028. gada beigās būs jāatliek aizņemtais no pensiju 2. līmeņa uz 1.

Otrais. Ašeradena kungs jau minēja par klauzulu.

Trešais. Ko es gribu atgādināt, jūs jau visi lasījāt pirms dažām dienām – “airBaltic” reitings krīt. Uzdodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā jautājumu – jo budžetā nekas nav paredzēts –, atbilde: viss būs labi! Nu, nebūs labi!

Ceturtais. “Fitch Ratings” mums atstāja tieši tādu pašu reitingu, bet ar piezīmi, ka mēs dzīvojam pāri saviem... par daudz tērējam, un mums ir jāsāk skatīties par parādu.

Piektais. Kas ir ļoti būtiski, bet pie kā nestrādā – mums beidzas termiņi mūsu būtiskajiem stratēģiskajiem dokumentiem, no kuriem izriet Eiropas finansējums nākamajiem gadiem... 2027. gadā. Mēs pat pie tiem nestrādājam... kas arī ietekmēs un būs ļoti būtiski.

Sestais. Tas, kas bija pirms divām dienām, mums ir rekords – 10 mēnešos konsolidētā budžeta deficīts ir 1,019 miljardi. Atcerieties, 2024. gadā mums bija plus 134 miljoni.

Un jau, jāsaka, pirms trim nedēļām es teicu, ka šo budžetu principā ir jāsāk labot un jābūt izmaiņām. To arī pirms nedēļas ekonomisti norādīja, ka jāsāk domāt par izmaiņām, jo pretējā gadījumā 2026. gadā ir divi scenāriji – celt nodokļus vai radikāli samazināt izdevumus. Un vēl būtiskais (manas domas sakrīt ar ekonomistu): mums ir jāveido bufera zona – vismaz 0,2 procenti no IKP, lai mēs varētu segt šos riskus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Kolēģi, šis frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums paredz aizstāt skaitli “60” ar “50”, Māstrihtas kritērijos noteiktos 60 procentus ar 50 procentiem... valsts parāds attiecībā pret iekšzemes kopproduktu faktiskajās cenās.

Kolēģi, es vienu dokumentu gribētu citēt. Mums te patīk citēt, atsaukties uz citiem. Divtūkstoš... Es domāju, es nosaukšu datumu, jūs sapratīsiet, par kuru dokumentu ir runa. 2023. gada 15. septembris. Parakstīts. “Īstenosim tādu fiskālo politiku, kas vispārējās valdības parādu ilgtermiņā vidēji uztur 40 procentu līmenī no IKP.” Skaidri un gaiši. Parakstījuši Evika Siliņa, Arvils Ašeradens, Andris Sprūds un citi Evikas Siliņas valdības ministri. Valdības deklarācijā – 40 procenti.

Mūsu priekšlikums pat nav 40 procenti. Tas būtu brīnišķīgi, ja mēs varētu visi vienoties par 40 procentiem no IKP. Mūsu ārējais parāds ir 50, kolēģi, 50! Mēs atstājam nelielu rezervīti līdz šiem Māstrihtas kritērijiem. Respektīvi, jūs atsaucaties un rādāt mums tabuliņās Skandināviju... Somiju vai kādu citu valsti, kuras ir atsevišķi izņēmumi Eiropā, kur ir arī virs 60 procentiem, bet viņu ekonomika un viņu spēja apkalpot šo parādu ir pilnīgi cita nekā mums. Viņiem nav problēmu ar ārējā parāda apkalpošanu, raugoties no visiem bilances datiem.

Mēs saprotam: ja mums pieaug līdz miljardam vai līdz, nezinu... nākotnē, iespējams, vēl vairāk izmainās procentu likmes, ja ekonomika nokrīt un ja mēs esam pāri Māstrihtas kritērijiem, pat neaizņemoties neko vairāk, diezgan droši, ka šī parāda apkalpošana... šie procenti pieaugs. Mēs atceramies, kā jau kolēģis Kulbergs minēja, citēja Krišjāni Kariņu, ka naudas mums ir tik daudz kā nekad. Mēs varam aizņemties praktiski par 0 procentiem vai par 0,... procentiem. Mēs aizņēmāmies veselu... ļoti daudz naudas, kā Kariņa kungs minēja, tik daudz naudas kā nekad. Nu šobrīd par šo pašu daudzo... lielo naudu ir vienkārši pieauguši procenti, un tie turpinās pieaugt. Bet mēs aizņemamies vēl divus miljardus. Vienā brīdī ekonomika mazlietiņ kritīsies – viss, būs šīs summas vēl lielākas. Un tad, kad tiešām vajadzēs kādiem civiliem draudiem vai, nedod dievs, vēl kaut kam nopietnākam, mums vienkārši tādas iespējas nebūs.

Tāpēc laicīgi paredzam, samazinām no 60 uz 50 procentiem, esam fiskāli atbildīgi, ierakstām likumā citstarp kaut ko vēl pat, es teiktu, diplomātiskāku un piesardzīgāku, nekā ir bijis valdības deklarācijā, un, es domāju, mēs varēsim raudzīties uz nākotni ar nedaudz lielāku cerību nekā pašlaik, faktiski dzīvojot uz Māstrihtas kritēriju robežas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Viens no veidiem, kā parūpēties, ka aizdevēji neatņem to, kas tev pieder, ir rūpēties, lai uzkrājumu kopsumma un ieņēmumu kopsumma pārsniegtu parāda kopsummu. Šai gadījumā Latvija jau ir pārgājusi pāri šim līmenim. Saskaņā ar Finanšu ministrijas priekšlikumu piedāvājums ir aiziet uz pilnīgi nedrošu līmeni. Šobrīd kopējie valsts budžeta ieņēmumi ir aptuveni 16 miljardi, un ir piedāvājums palielināt kopējo parādu summu līdz 24 miljardiem. Tas nozīmē, ka veidosies deficīts, kopējie ieņēmumi gada izteiksmē pret kopējo parādu – gandrīz vai 10 miljardi.

Ļoti nopietna šķēre veidojas. Tas nozīmē, ka valstij ir nepieciešams pilnīgi visus budžeta līdzekļus, teiksim tā, novirzīt uz atdošanu un mēs tāpat nevarēsim atdot gada izteiksmē valsts ārējo parādu. Es saprotu, ka šobrīd tā filozofija ir, ka nevienam jau nevajag atdot ārējo parādu, jo visu laiku tas tiek pārfinansēts, pārfinansēts, pārfinansēts. Bet tas viss var būt līdz vienam brīdim. Tajā brīdī, kad, piemēram, procentu likmes būs uzaugušas pilnīgi netveramā līmenī, sāks domāt par atdošanu. Bet jautājums – vai būs resursi, no kā to atdot?

Man šķiet nepareiza filozofija – iet aizvien dziļākos parādos. Līdzīgi kā ar ātrajiem kredītiem – ņemt nākamo kredītu, lai refinansētu iepriekšējo. Beigās starptautiskie aizdevēji atnāks un paņems to, ko viņi grib. Es nevaru atbalstīt šādu pieeju.

Ja būtu runa, ka valsts iegulda līdzekļus ne tikai drošībā, bet ļoti milzīgos attīstības projektos, kas nesīs valstij turpmāko gadu laikā 10 miljardus lielu ekonomikas pienesumu, tas būtu cits stāsts. Bet šeit mēs par to nerunājam. Mēs runājam par vienkāršu ieiešanu aizvien dziļākos parādos un – sasniedzot ļoti, ļoti... tādu līmeni, ar kuru mēs tālāk nevarēsim, iespējams, tikt galā, ja kredītreitings tiks būtiski samazināts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam otro reizi.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, Tavara kungs ļoti labi norādīja uz dokumentu. Tas ir dokuments, kas nav vēsture, tas nav pirms kara, tas ir kara epicentrā, visiem zināmos apstākļos, jūsu pašu dokumentā – 40 procentu līmenī uzturēsim parādu nastu Latvijā. Jūs apņēmāties kā koalīcija. ZZS dabūja pa panckām no PROGRESĪVAJIEM par to, ka bišķiņ paspēlējās ar kādu no punktiņiem šajā deklarācijā... un noslānīja.

Kur ir jūsu attieksme pret šo punktu? Te jau ir pāri 40, stipri pāri. Mēs šodien jau dzīvojam 48. Kā saprast šīs jūsu attiecības? Nu, tā teikt, viens ir slānāmais, bet pārējie var uzvesties ārpus visiem šiem punktiem.

Nu, kolēģi, gribu norādīt: ja jau jūs apņematies, tad apņemieties! Kāpēc jūs tur rakstījāt, ja tas ir tik forši – būt parādos? 60 taču nav problēma, 40 – tas tikai uz papīra ir uzrakstīts.

Kolēģi, attiecamies nopietni pret dokumentiem, ko parakstām, un arīdzan pret valsti!

Sēdes vadītāja. Vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Paldies par šīm ļoti svarīgajām debatēm, lai saprastu valdības finanses.

Par pašu priekšlikumu. Ļoti svarīgi. Šis priekšlikums ir... teiksim tā, likumā ir norma – 60 procentu parāda līmenis. Tas atbilst Māstrihtas kritērijiem, atbilst caurmēra ekonomiskās pārvaldības noteikumiem eirozonā.

Es gribu teikt, ka debates mums iet tādā virzienā, it kā nebūtu bijis Krievijas iebrukuma Ukrainā un mums pēkšņi nebūtu būtiski jāpalielina... Es atvainojos, tajā brīdī, kad to parakstīja, mēs nezinājām, ka aizsardzības izdevumi būs jāpalielina uz 5 procentiem. Nē, tajā brīdī tas nebija zināms. Tas ir šī gada lielais notikums, un tas ir absorbēts budžetā. Es neredzu nekāda pamata, kādēļ mums būtu jāsamazina šis līmenis par 10 procentiem. Nekāda! Mums ir... un es tagad atbildēšu: tagad ir (Starpsauciens.)...

Nē, bet, Kulberga kungs, esiet uzmanīgs, lūdzu! Jūs sakāt: reitingi. Jā, reitingi ir svarīgi, bet vēl viena svarīga lieta ir Valsts kases meistarība. Es jums varu pierādīt ar skaitļiem, ka Latvijas Valsts kase iepērk... pārdod savas parādzīmes par daudz labākiem rādītājiem nekā Lietuva vai Igaunija. To es jums varu pierādīt. Un tas ir atkarīgs (Zālē troksnis.)... Mums ir svarīgi būt A klases reitingā, bet tas nav vienīgais kritērijs. Mēs neciešam zaudējumus tādēļ. Parādu masa, jā, rada zaudējumus, bet tas ne.

Bet labi. Lielais zilonis istabā ir... un tā, man liekas, ir ļoti svarīga lieta. Kolēģi, es aicinu pievērst tai uzmanību – par valstu taktikām, kā absorbēt šo lielo izdevumu daudzumu. Es runāšu par vienu lietu.

Visu laiku runājam par to, kas ir budžetā. Es tagad runāšu par to, kā nav budžetā. Budžetā nav nodokļu palielinājuma. (Starpsaucieni.) Budžetā nav nodokļu palielinājuma! (Starpsaucieni.) Latvija izvērtē... Es atvainojos, tie ir... labi, mēs varam runāt – ir akcīzes, bet lielie nodokļi nav aiztikti.

Lūdzu, lūdzu, apskatāmies, kolēģi, ko izdarīja mūsu kaimiņi igauņi. Igaunija pacēla PVN par 3 procentiem. Kā jūs domājat, kāds ir nākamā gada Igaunijas budžeta deficīts? 4,5 procenti. Latvijai ir tikai 3,3. (Starpsaucieni.) Un tā ir pilnīgi atšķirīgi izvēlēta taktika. Mums šī taktika bija būvēta uz to, lai atjaunotos ekonomikas izaugsme, ko mēs arī redzam Latvijā. Ekonomika, trešais ceturksnis – 2,5 procenti, nākamais gads – 2 procenti. (Starpsaucieni.) Ja mēs būtu rīkojušies savādāk, būtu līdzīga situācija kā Igaunijā. Ekonomika sabremzētos. Un to mēs redzam. Šobrīd igauņi ļoti nopietni strukturālo problēmu risina, mēģina atrisināt. Šis ir lielais jautājums.

Latvijas valdība izvēlējās citu taktiku – darīt to visu uz izmaksu samazinājumu. Atvainojiet, trijos gados ir 844 miljonu eiro samazinājums. Deviņas ministrijas ziņo par to, ka viņu izdevumu bāze ir samazinājusies nākamajā gadā. Tā ka tas ir ceļš, ko mēs darām, un tas dod rezultātus. Tā ir godīga diskusija.

Jā, ir iebrukums Ukrainā, ir ģeopolitiskā situācija. Mēs finansējam drošību, un to mēs darām uz izmaksu efektivizācijas rēķina.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam. (Starpsauciens: “Starpbrīdis!”)

Starpbrīdis arī būs.

E. Smiltēns (AS).

Gribu pateikt paldies par komentāriem. Un Jurēvica kungam nodot ziņu, ka tiešām ir saņemts grāmatas jaunais eksemplārs (Starpsaucieni.) – kā Latvija nonāca parādu un izaugsmes krīzē. Šoreiz autori vairs nav Valdis Dombrovskis un Oslunda kungs.

Paldies. Lai veiksmīgs pārtraukums!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Atgādinu, ka komisijā tas netika atbalstīts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 34, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies četri deputāti: Raivis Dzintars, Ināra Mūrniece, Amils Saļimovs un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 10 priekšlikumi.

Turpinām skatīt priekšlikumus. Esam palikuši pie 3. priekšlikuma. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Mazliet klusāk! (Pauze.)

A. Vīksna. Kolēģi! Sākam darbu! (Starpsaucieni.)

3. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 5. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mums ir neatkarīga institūcija – Fiskālās disciplīnas padome, kura ļoti atbildīgi pieiet un vērtē disciplīnu neatkarīgi no valdības, cik fiskāli mēs uzvedamies ar savu budžetu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.

Konkrētais priekšlikums... ka Fiskālās disciplīnas padomei pietrūkst deleģējuma, lai viņi daudz stingrāk skatītos uz tēriņiem. Un ir konkrēts secinājums, ka ministrijas nav objektīvi motivētas ierosināt izdevumu samazināšanu, jo tās aizstāv savas programmas, arī valdība nav objektīvi ieinteresēta būt fiskāli disciplinēta apstākļos, kad ir iespēja nebūt. Tāpēc Fiskālās disciplīnas padome, kas ir neatkarīga institūcija, būtu tā, kas varētu šo procesu uzraudzīt no malas, ko šobrīd viņi dara tikai indikatīvi.

Priekšlikums ir vienkāršs: “Padomei, pamatojoties uz savu neatkarīgo analīzi un fiskālo novērtējumu, ir tiesības sniegt Ministru kabinetam un Saeimai priekšlikumus par valsts budžeta izdevumu samazināšanu, pārskatīšanu vai pārdali gadījumos, kad konstatēta neatbilstība fiskālajiem mērķiem vai šī likuma principiem.” Manuprāt, ļoti loģisks pilnvarojums Fiskālās disciplīnas padomei, lai nebūtu tikai deklaratīva institūcija, bet varētu arī sniegt priekšlikumus gan Saeimai, gan valdībai. Nav nekādas fiskālās ietekmes. Atbildīgs priekšlikums, lai mums būtu labāka kontrole pār to, kā mēs tērējam līdzekļus.

Lūgums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 31, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 6. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 7. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 10. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Visi priekšlikumi izskatīti.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad 10. priekšlikums komisijā atbalstīts. Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 6, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Viens priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Edgars Putra.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Esam izskatījuši likumprojektu “Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā”.

Otrajam lasījumam esam saņēmuši vienu – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Putra. Esam izskatījuši priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. (Starpsauciens.)

Ja nav kvoruma, mums ir jābalso vēlreiz.

E. Putra. Tik labs likumprojekts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Līdz ar to es izsludinu 10 minūšu pārtraukumu. (Zālē troksnis.) 10 minūšu pārtraukums.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpinām darbu.

Turpinām ar kvoruma pārbaudi.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Tātad kvorums mums ir.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. (Zālē troksnis.)

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Viens priekšlikums. (Zālē troksnis.)

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Edgars Putra.

Vienu mirklīti! Kolēģi, mazliet klusāk! Paldies.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam izskatījuši likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” otrajā lasījumā.

Ir saņemts viens – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums par pārejas noteikumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Putra. Esam izskatījuši priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Edgars Putra.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Šim likumprojektam nav priekšlikumu.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Septiņi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Edgars Putra.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Šo likumprojektu esam izskatījuši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, atbalstījuši un virzījuši tālākai izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimā.

Esam saņēmuši septiņus priekšlikumus.

1. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Putra. 2. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Putra. 3. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Putra. 4. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Putra. 5. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Putra. 6. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Putra. 7. – arī tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Putra. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

E. Putra. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Pieci priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Labvakar, kolēģi! No asprātībām pie darba! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”.

Saņemti pieci priekšlikumi.

1. – deputātu Gendeles, Burova un Daugavieša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Ļoti svarīgs likumprojekts, noteikti arī ļoti svarīga tēma. Tēma, kas kopumā saistīta ar sportu, arī ar sporta finansējumu un kopumā regulējumu, kas saistīts ar totalizatoru reklamēšanu.

Esošā situācija noteikti nav optimāla. Mēs ļoti labi apzināmies problēmas, kas saistītas ar to, ka slēpta veida reklāmas tāpat tiek izmantotas. Tomēr es vēlējos no PROGRESĪVO puses norādīt, ka ilgtermiņā mums pavisam noteikti ir jāmeklē risinājums, kas gan pašai sporta nozarei, gan reklāmas tirgum kopumā ir daudz atbilstošāks, jo mēs labi zinām – šī ir viena no tām nozarēm un viena no tām tēmām, kas Latvijas sabiedrībai kopumā var būt diezgan sāpīga, ņemot vērā mūsu sociālekonomisko situāciju. Tajā pašā laikā vēlos norādīt, ka PROGRESĪVIE noteikti būtu gatavi un būtu atvērti strādāt pie risinājuma, kas paredzētu daudz prognozējamāku finansējumu sporta nozarei ilgtermiņā.

Mēs labi zinām... un mums ir tagad pieredze saistībā ar kultūras finansējumu, kurā noteikta nodokļu daļa iezīmēta konkrētai kultūras nozarei, kas sniedz šādai nozarei prognozējamību un arī iespēju plānot savas aktivitātes ilgtermiņā. Manuprāt, arī sportam būtu nepieciešams līdzīgs regulējums. Es noteikti saprotu iebildumus, kas varētu būt par to, ka šādā veidā iezīmēt noteiktu nodokļu daļu... varētu likties, ka tad jau politiķiem vairs nebūs, ko darīt, ja mēs sasaistīsim nodokļus ar noteiktiem izdevumiem. Tomēr ir atsevišķas nozares, kurās, manuprāt, tas ir pareizi.

Šajā gadījumā, zinot, ka sports ir viena no nozarēm, kas ilgstoši cīnās ar nepietiekamu un, iespējams, arī tādu finansējuma struktūru, kas nav atbilstoša visai sporta nozarei kopumā, tomēr ir iespēja izmantot labo piemēru, kas, manuprāt, šajā gadījumā ir kultūras nozarē, un piemērot līdzīgu regulējumu arī sporta nozarē.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mums bija ilgstošas diskusijas par šo jautājumu. Vēlējos, lai tas izskan publiski. Pilnībā saprotu, kāpēc ir tapis esošais piedāvājums, bet gribu norādīt, ka, manuprāt, tīri politiski mums ir nepieciešams skatīties arī uz citiem risinājumiem ilgtermiņā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Papildināšu kolēģa teikto, bet mazliet no personīgākas prizmas. Man bija liels prieks vidusskolā mācīties kopā ar ļoti sportisku kompāniju. Mēs esam palikuši draugi mūža garumā. Mēs ļoti fanojām par sportu. Katru garo starpbrīdi izmantojām, lai aizietu netālu no skolas paskatīties kādas sporta sacensības. Atceramies, kā Maļuhins Nagano nodeva stafeti otrais, Bricis nodeva pirmais... Latvija gāja uz medaļām vienā no viskonkurētspējīgākajiem sporta veidiem. Atceramies, kā Ozo Soltleiksitijā savārīja podus savā zonā, bet ar četrām piespēlēm panāca leģendāro 6:6 pret Slovākiju.

Tajā laikā mūsu vienīgā saskarsme ar sporta azartspēlēm bija dažreiz uzspēlēt zolīti varbūt uz vienu santīmu punktā. Tas, kas šobrīd pasaulē notiek, ir tāda plašāka sporta gambifikācija jeb daļēja padarīšana par kazino. Protams, likmju likšana sportā un azartspēlēs nav nekas jauns, jau antīkās pasaules olimpiskajās spēlēs 800 gadus pirms mūsu ēras tika liktas likmes. Arī Senajā Romā kaujas ratu sacensībās lika likmes. Bet globāli sporta, azartspēļu un likmju likšanas straujais pieaugums ir noticis tieši pēdējos 25 gados. Un ir trīs galvenie faktori.

Viens, protams, ir šīs ārkārtīgi ietekmīgās, pieaugoši ietekmīgās nozares lobijs un līdz ar to – likumu liberalizācija. Otrs – vieglāka pieeja šiem pakalpojumiem tiešsaistē un mobilajās ierīcēs. Trešais, kas ir šī priekšlikuma konteksts, ir ārkārtīgi agresīvs mārketings un reklāma.

Latvijas gadījums ir īpašs. Kad tika atcelts ārkārtīgi necaurspīdīgais, politizētais sporta finansēšanas modelis caur valsts kapitālsabiedrību ziedojumiem, tas bija brīdis, kad pakāpeniski savu uzvaras gājienu uzsāka tieši sporta totalizatoru nozare, valstij sistemātiski pieverot acis uz to, cik primitīvi tiek apieti līdzšinējie reklāmas ierobežojumi.

Man ir rūgta sirds, pazīstot daudzus sportistus, redzēt uz mūsu basketbola izlases krekliņiem “Eurobasket” laikā, uz hokeja izlases krekliņiem... tikko mūsu fantastiskās pludmales volejbola pasaules čempiones... reklamējot sporta totalizatorus kā sporta bārus. Protams, nekad un nekādos apstākļos mēs nedrīkstam vainot sportistus. Viņi ir šīs situācijas ķīlnieki. Tāpēc es gribu šodien pateikt stingru “nē” tam, lai mēs noņemtu šo reklāmas ierobežojumu sporta totalizatoriem un tādējādi nostiprinātu šo pieaugošo, ačgārno atkarību no šiem ieņēmumiem.

Vienlaikus pilnībā solidarizējos ar visiem tiem sportistiem, kam derdzas šī netaisnība, tāpēc pievienojos tam, ko teica mans kolēģis. Mums ir jāstrādā pie ilgtspējīga sporta finansēšanas modeļa.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 2. priekšlikums ir...

 

H. Rokpelnis. Atgādinu, ka komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.... komisijā atbalstīts.

Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. Nē... balsot?

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt! (Starpsaucieni.) Prasāt? Labi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 2, atturas – 9. Priekšlikums ir atbalstīts.

H. Rokpelnis. 3. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 4. – deputātu Gendeles, Burova un Daugavieša priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. un 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. Visi priekšlikumi izskatīti.

Aicinu balsot par likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””.

Komisijā priekšlikumi netika saņemti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījums Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Strādājam ar likumu “Grozījums Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”.

Priekšlikumi netika saņemti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 6, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Viens priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā saņemts viens – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā priekšlikumi netika saņemti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Likumprojektam “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā”.

Uz otro lasījumu komisija priekšlikumus nav saņēmusi.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Deviņi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Kolēģi, strādājam ar likumprojektu “Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi deviņus priekšlikumus.

1. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam. (Dep. U. Mitrevica starpsauciens.)

Lūdzu apvienot debašu laikus.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Labdien un labvakar, Harij Rokpelni! Šodien skatām un parīt, visticamāk, apstiprināsim šī Saeimas sasaukuma ceturto budžetu – pēdējo budžetu, kuru mums būs iespēja pieņemt, apstiprināt pēc pāris dienām. Un tamdēļ es teikšu, ka gan šim priekšlikumam, gan citiem priekšlikumiem, kurus šodien aizstāvēšu, – par atbalstu ģimenēm, bērniem un arī mammām – ir viens kopīgs apzīmējums... tas ir piedāvājums kļūdu labojumam jeb savulaik solītā un atņemtā atgriešanai Latvijas ģimenēm.

Uzskatu, ka mums šajos četros gados tāda iespēja bija. Pirmā iespēja mums bija attiecībā uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu, kas ir spēkā no 2004. gada. Savulaik, kad šis likums tika pieņemts, tika noteikta kārtība –gadījumos, kad vecākiem ir jāuztur savi bērni, minimālais uzturlīdzekļu apmērs, pamatojoties uz Civillikuma 179. panta piekto daļu, ir tāds pats, kāds ir gadījumos, kad vecāki subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ to nedara... tad to darīt uzņemas valsts no Uzturlīdzekļu garantiju fonda... un tas bija viens lielums.

2009. gada krīzes laikā tika pieņemts lēmums samazināt šo Uzturlīdzekļu garantiju fonda maksājumu, 2010., 2011. un 2012. gadā tas tika samazināts, tad atkal atgriezts. Tad pienāca 2017., 2018. un 2019. gads, kad tas atkal tika samazināts. Un tad bija 2019. gada ģeniālais Tieslietu ministrijas... tieslietu ministra piedāvājums noteikt, ka minimālie uzturlīdzekļi, kas vecākiem jānodrošina saviem bērniem, var būt vēl minimālāki... kas ir unikāla situācija. Un tā tas tika noteikts šinī likumā – turpmāk valsts šo apmēru varēs noteikt vēl mazāku, vēl minimālāku par minimālajiem uzturlīdzekļiem. Un tā mēs dzīvojam līdz šai dienai.

Tas, ko es piedāvāju, – labot šo kļūdu... un man ir atbalsts, es zinu, ka daudzi jūsu vidū... proti, noteikt, ka tas ir viens lielums. Bišķiņ tas jau tiks labots nākamajā gadā, un tomēr nākamajā gadā plaisa paliek – plaisa starp bērniem, kas saņems šo vecāku obligāto uzturlīdzekļu minimumu, un tiem, kas saņems no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, tie ir 40 eiro mēnesī bērnam līdz 7 gadu vecumam un 54 eiro bērnam no 7 gadu vecuma, attiecīgi tie ir 480 vai 648 eiro gadā.

Šis priekšlikums paredz atgriezties pie sākotnējā, 2004. gada, piedāvājuma, tas ir, gan viens, gan otrs maksājums... maksājumi ir līdzvērtīgi saskaņā ar Civillikuma 179. panta piekto daļu, un piedevām tas tiek indeksēts katru gadu, nevis tā, kā gadās... vai katrus pāris gadus... kas patiesībā nozīmē, ka daļai bērnu Latvijā mēs iedodam pilnīgi nevienlīdzīgus spēles noteikumus salīdzinājumā ar citiem bērniem, un tas nav godīgi. To mēs varējām labot un vēl varam labot šodien.

Lūgums atbalstīt visus deviņus priekšlikumus. Par pārējiem es šodien nenākšu runāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Šogad mēnesī minimālais uzturlīdzekļu apmērs, ko maksā otrs vecāks, ir 185 eiro, ja viņam nav iespējas maksāt vairāk. Tie, kam ir bērni vai mazbērni, var padomāt: 185 eiro mēnesī – tas ir daudz vai maz? Vai ar to pietiek? Vai tas atbilst šī brīža reālajām dzīves izmaksām? Vai ar to bērnu var pabarot, apģērbt, nogādāt izglītības iestādē, uz interešu izglītības nodarbībām, sagādāt arī kādu prieku un iepriecinājumu?

Tiem vecākiem, kas bērnu visbiežāk audzina vieni, un otrs vecāks nerūpējas par savu bērnu, valsts no Uzturlīdzekļu garantiju fonda maksā 125 eiro. Tas ir par bērniem, kuri vēl nav skolas vecumā. No skolas vecuma ir jāmaksā 222 eiro un valsts atvēlē 150 eiro – ja otrs vecāks neliekas ne zinis un nemaksā.

Šī dažu desmitu eiro summa no valsts budžeta ir svarīga, bet ģimenei – it sevišķi, ja kāds no vecākiem viens pats audzina pat vairākus bērnus, – gada laikā tā starpība ir ļoti būtiska. Mēs varam teikt, ka tie daži desmiti eiro neko nemaina, bet ģimenei, kas katru dienu no rīta skaita, vai bērnam sanāks autobusam, pusdienām, interešu izglītībai, Ziemassvētku dāvanai, tā ir liela nauda... ja mēs sareizinām ar 12 mēnešiem gadā. Kad šo lēmumu pieņēma un minimālos uzturlīdzekļus atsēja no Uzturlīdzekļu garantijas fonda, tas noteikti bija kaut kāds ekonomijas risinājums vai krīzes risinājums.

Pēdējos gados esam daudz darījuši, lai panāktu labākus rezultātus parādnieku vešanai pie kārtības, un Uzturlīdzekļu garantiju fonds aizvien labāk atgūst tos eiro, ko bezatbildīgie vecāki nav finansējuši. Diemžēl mēs vēl aizvien sakām, ka bērni šos uzturlīdzekļus nav pelnījuši pilnā apmērā... minimālajā apmērā, jo valstij ir pārāk liels parāds. Latvijā vairāk nekā 40 tūkstoši bērnu no saviem vecākiem diemžēl nesaņem pienācīgus uzturlīdzekļus. Un tā nav bērnu atbildība, tā ir visu mūsu līdzvērtīga atbildība un katra individuālā vecāka, kurš nepilda savus pienākumus, atbildība. Es personīgi zinu ģimeni, kur mamma nav maksājusi tēvam uzturlīdzekļus par diviem bērniem. Viņa dzīvo ārzemēs, nesen bija atgriezusies Latvijā, un pēc nepilna pusgada aizlaidās atpakaļ, jo pie durvīm pieklauvēja: “Atdod valstij parādu!” Nē, viņa sakrāmēja koferus un devās atpakaļ.

Sēdes vadītāja. Laiks.

I. Indriksone. Bet es domāju, ka šis...

Sēdes vadītāja. Vai vēlaties apvienot debašu laikus?

I. Indriksone. Atbalstiet priekšlikumu! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

H. Rokpelnis. Atgādinu, ka komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 2. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 3. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 4. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 5. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 6. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

7. ...

Sēdes vadītāja. Nē, es atvainojos.

Lūdzu zvanu! Balsosim...

H. Rokpelnis. Par sesto?

Sēdes vadītāja. Jā.

H. Rokpelnis. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 7. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 8. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

H. Rokpelnis. 9. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

H. Rokpelnis. Ir izskatīti visi priekšlikumi.

Aicinu balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Divdesmit priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”.

Komisijā saņemti 20 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Zālē troksnis.) Kolēģi, mazliet klusāk!

H. Rokpelnis. Varam turpināt?

2. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 13, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 3. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 11, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 4. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 10, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 5. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 11, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 6. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 18, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 7. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi, šajā likumā ir noteikti sodi par valsts valodas lietošanas pārkāpumiem. Atgādinu, ka “Nacionālā apvienība” rosināja šos sodus palielināt jau 2023. gadā. Kā viens no iemesliem bija... faktiski bija divi galvenie iemesli.

Pirmkārt, naudas vērtība jau sen ir mainījusies... lai mēs ietu līdzi un tās summas indeksētu, lai vispār tā likumdevēja... jēga, kas toreiz tika dota, saglabātos.

Otrkārt, sākoties Krievijas pilna mēroga karam Ukrainā, kaimiņvalstis pastiprināja valodas kontroles politiku, tostarp sodus. Mēs aicinājām Latvijai nebūt izņēmumam, rīkoties līdzīgi un šos sodus palielināt. To arī šie likumprojekta priekšlikumi paredz – atteikties no brīdināšanas, lai nebūtu masveida brīdināšana par pārkāpumiem, un par pārkāpumiem palielināt soda vienību skaitu.

Šis priekšlikums ir par profesionālajā jomā nepieciešamo valodas līmeni. Gribu izcelt problēmu apkalpošanas jomā, kur valodas kontrole joprojām ir nepietiekama un sodi ir nepietiekami, pat šodien Saeimas sēdes laikā biju liecinieks, kā pie Saeimas ieejas ar “Bolt” tiek pievests ēdiens, par kuru persona, kas izgāja no Saeimas telpām, pateicās angliski. Man tā šķiet diezgan nepieņemama situācija.

Līdz ar to – budžeta kontekstā – man nešķiet samērīgi, ka Tieslietu ministrija finansējumu valsts valodas kontrolei samazina... nevis palielina vai sliktākajā gadījumā atstāj esošajā līmenī, bet samazina. Valsts valodas centram kapacitāte nav pietiekama. Viņiem bieži vien nākas atbildēt uz iesniegumiem pēc likumā noteiktā termiņa, jo viņi nevar pagūt sagatavot atbildes, izbraukāt un darīt to, ko no viņiem sagaida. Mans priekšlikums būtu, ka mēs viņiem gan palielinām finansējumu... kas būs tālāk... gan palielinām šos sodus, vienlaikus pildot arī budžetu, un to finansējumu, ko Valsts valodas centram varētu piešķirt, varētu arī daļēji segt, palielinot šo sodu likmes.

Aicinu atbalstīt gan šo priekšlikumu, gan arī nākamos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Agnesei Krastai.

A. Krasta (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Gribu informēt tos kolēģus, kuri darba dunā varbūt nav pamanījuši, varbūt arī ir piemirsuši, ka jau 17. oktobrī Saeimas frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA šim likumam iesniedza grozījumus, kas paredz palielināt sodus par valsts valodas lietošanas pārkāpumiem. Paldies arī par jūsu atbalstu šai idejai. Saeima pagājušajā nedēļā jau pieņēma šos grozījumus pirmajā lasījumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, izskatot šos priekšlikumus, arī Juridiskais birojs norādīja, ka šie priekšlikumi nebūtu vērtējami budžeta skatīšanas procesā, bet gan atbildīgajā – Juridiskajā – komisijā un trīs lasījumos. Tādēļ frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA par šiem un arī nākamajiem priekšlikumiem atturējās... jo darbs Juridiskajā komisijā pie šādiem priekšlikumiem jau notiek.

Aicinu līdzdarboties, sniegt konstruktīvus priekšlikumus, lai kopā varētu stiprināt valsts valodu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Gribu vērst uzmanību – žēl, ka deputāti darba dunā nepamanīja 2023. gadā “Nacionālās apvienības” iesniegto likumprojektu, kur tika piedāvāti bargāki sodi par Valsts valodas likuma pārkāpumiem. Šodien mēs to esam iesnieguši. (Paldies kolēģim Artūram Butānam.) Tie būtu reāli ienākumi, ja vien ikdienā kāds šos sodus gribētu piemērot, jo saskaņā ar Ministru kabineta spēkā esošajiem noteikumiem visās mums ļoti labi zināmajās profesijās, kurās strādā trešo valstu iedzīvotāji un diemžēl nespēj nodrošināt pilnvērtīgu pakalpojumu valsts valodā, tie ir pārdevēji, kurjeri, visbiežāk kurjeri, taksometru vadītāji... visiem viņiem ir jābūt B1 zināšanu līmenim – B1! –, nevis A... vai A1, vai A2, bet B1. Tas būtu ļoti labs papildu ieņēmumu avots Valsts valodas centram. Un valodas pārkāpumu, varētu teikt, kontrolieri varētu simtprocentīgi atpelnīt savus algas... izdevumus, ja vien kāds to vēlētos darīt.

Manuprāt, 35 eiro nav samērīgs sods par valsts valodas nelietošanu, veicot savus amata pienākumus. Tās naudas vienības, kas ir minētas priekšlikumā, būs līdzvērtīgas 100 eiro, tas būtu atbildīgi, adekvāti šajā situācijā, kādā mēs esam ļāvuši nonākt mūsu darba videi... un iespējām saņemt pakalpojumus valsts valodā Latvijā.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un arī visus pārējos un atgādinu, ka no 2023. gada līdz šai dienai ir pagājuši vairāk nekā divi gadi – laiks mainīt!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 7. priekšlikums netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 18, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 8. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 18, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 9. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 18, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 10. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 18, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 11. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 18, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 12. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 18, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 13. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 18, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 14. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 19, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 15. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 18, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 16. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 18, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 17. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 18, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 18. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 18, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 19. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 18, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

H. Rokpelnis. Esam izskatījuši visus likumprojektam iesniegtos priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – 1, atturas – 1. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi, skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Komisija priekšlikumus nav saņēmusi.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Četri priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Tātad likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””.

Iesniegti četri priekšlikumi.

1. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam. (Dep. U. Mitrevica starpsauciens.)

Lūdzu apvienot debašu laikus.

U. Mitrevics (NA).

Paldies. Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis ir priekšlikums, kas dīvainā veidā... bet neprasa budžeta līdzekļus, tam nav ietekmes uz valsts budžetu. Līdz ar to es tiešām nesaprotu, kamdēļ šāds lēmums nav pieņemts un šādam priekšlikumam nav atbalsta. Man grūti to izskaidrot, jo fiskālas ietekmes uz šo lēmumu nav.

Priekšlikums paredz atļaut izvēlēties, kurš no vecākiem saņem vecāku pabalstu un kurš – bērna kopšanas pabalstu. Šobrīd tādas iespējas nav, vecāki nevar izvēlēties, kurš kuru pabalstu saņem. Pieņemsim, tēvs saņem vecāku pabalstu, turpina strādāt, viņš arī automātiski saņem bērna kopšanas pabalstu. Vecāku pabalstu viņš saņem ar 25 procentu samazinājumu, mamma mājās audzina bērnus, un sanāk tā, ka mamma šajā periodā neko nesaņem ne pensijas kapitālā... pareizāk sakot, šinī laikā viņa savā kontā nesaņem nevienu centu. Un otrs – tā rezultātā par šo laiku viņa neko nesaņem arī... pensijas stāžā. Tas ir absurds. Un tas ir tikai vienas šīs pazīmes dēļ – ka mēs neļaujam sadalīt šos abus pabalstus. Es neredzu loģiku, kāpēc mēs to neļaujam darīt.

Priekšlikums paredz atļaut vecākiem izvēlēties šos pabalstus sadalīt. Vēl joprojām es gaidu atbildi un neesmu sagaidījis (varbūt arī nesagaidīšu četru gadu laikā), kamdēļ mēs neļaujam sadalīt šos pabalstus? Tamdēļ priekšlikums paredz izmainīt šo kārtību un ļaut vecākiem izvēlēties šos pabalstus dalīt.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Līgai Rasnačai.

L. Rasnača (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Gribu teikt, ka, jā, Mitrevica kunga priekšlikumam ir racionāls kodols un par to tika diskutēts arī Sociālo un darba lietu komisijā. Diemžēl Labklājības ministrija, ar kuru es sazinājos, nav gatava tehniski to nodrošināt. Nezinu, kāpēc. Tāpēc diemžēl nevaru atbalstīt. Bet es saprotu, ka šajā priekšlikumā ir racionāls kodols, un ceru, ka labklājības ministrs uz priekšu to organizēs, lai varam kārtot.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Šis priekšlikums ir jāatbalsta ne tikai tāpēc, lai vecāki varētu brīvi izvēlēties, bet arī lai notestētu mūsu ierēdniecības spēju izpildīt likuma normu, jo katrs pabalsts tiek aprēķināts atšķirīgi, tie nav identiski un nav summāri sasaistīti. Kopšanas pabalstam ir viens princips un pavisam elementārs aprēķins, vecāku pabalstam – cits, bet arī atsevišķi rēķināms. Cik tad bērnu tagad piedzimst? Un cik tad ir to vecāku, kas saņem šos pabalstus? Tie nav miljoni. Ja mēs šo lēmumu nepieņemsim šodien, tad vēl vismaz divus gadus... viņi sāks domāt un tad sāks lemt, tad sludinās iepirkumus, tad mēģinās kaut ko uzprogrammēt. Bet, ja mēs nolemsim... varbūt no 1. janvāra tas nenotiks, bet pēc pusgada tā jau būs īstenība un realitāte. Es domāju, ka ZZS darīs visu iespējamo, lai Uzulnieka kungs to spētu izdarīt, atbalstīs viņu un atradīs vislabāko un efektīvāko veidu.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 1. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 2. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – nav, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 3. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pie viena uzstāšos arī par 3. un 4. priekšlikumu.

Lūgums apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

U. Mitrevics. Tātad, ģimenē piedzimstot mazulim, vienam vecākam vai abiem pilnībā vai daļēji ir jāsamazina darba slodze. To mēs visi tā kā saprotam. Šobrīd vecāku pabalsti lielākoties ir 43,75 procenti... un tikai loģiski... mēs saprotam, ka ar šo pabalstu un ar citiem pabalstiem, ko ģimene saņem, ģimenes ienākumi, kādi tie bija līdz bērniņa nākšanai pasaulē, netiek kompensēti. Ņemot vērā izdevumu pieaugumu... tai skaitā ģimenei, kam nu jau papildus ir jāmaksā par vēl vienu dvēselīti... vecākiem tas liek domāt, kur to iztrūkstošo naudu... naudiņu, ko vajadzētu klāt vēl vienam ģimenes loceklim, atrast. Un tad vecāki mēģina izdomāt, kā vēl kaut kur piepelnīties. Tā kā valsts ir izdomājusi knifu, kādā veidā oficiāli to var nedarīt, kāds mēģina to darīt kaut kā savādāk.

Priekšlikums paredz atteikties no 25 procentu samazinājuma un vecākiem piešķirt valsts pabalstu simtprocentīgā apmērā, jo parādās arī tāda pazīme – ja abi vecāki izdomā solidāri, uz pusēm, samazināt darba slodzi (kas būtu tikai loģiski mūsdienu pasaulē), viņi arī tiek apdalīti par tiem 25 procentiem no vecāku pabalsta. Tas galīgi neiztur kritiku par vienlīdzību un visiem citiem mūsu saukļiem, kādus tikai mēs neesam saukuši šo gadu laikā.

Līdz ar to... vēl viena pazīme – sociālās iemaksas visi vecāki veic tā kā līdzvērtīgi, ar vienādiem procentiem, vienādās proporcijās pret savu nopelnīto naudiņu, bet, kad kāds no vecākiem domā bišķiņ piepelnīties... bērniņam nākot pasaulē... tanī laikā ģimene atkal tiek apdalīta, un no 25 procentiem no iemaksātajām sociālajām iemaksām viņiem nākas šķirties, tāpēc ka mēs tā gribam. Tā ir nepareiza pieeja. Un tas paziņojums, ka mēs pagarinām vēl uz gadu šos 75 procentus... šo īpatsvaru, ko mēs turpinām maksāt... šo pabalstu... ka 25 procentu samazinājums ir labs lēmums... Nē, tas nav labs lēmums, tas ir tāds pats lēmums, kā par šo gadu. Labs lēmums būtu maksāt simtprocentīgā apmērā, pareizāk sakot, nesamazinot šo pabalstu. Šis priekšlikums tieši to paredz – vecāku pabalstu izmaksāt pilnā apmērā, ņemot vērā tos argumentus, kurus jums izklāstīju.

Lūgums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 4. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Butāns. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

15 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, skatām likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.

Iesniegti 15 priekšlikumi.

1. – deputātes Ilzes Stobovas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis priekšlikums paredz to, ka... Mēs ļoti daudz runājam par drošību, par drošības budžetu, par to, ka mūsu valsts parāds nav tik liels kā citām valstīm, mēs sevi salīdzinām ar citiem, bet esam aizmirsuši ļoti būtisku mūsu sabiedrības daļu – vientuļos pensionārus.

Latvijā tieši vientuļie pensionāri ir visvairāk pakļauti riskam – gan finansiālai, gan sociālai atstumtībai. Un pats būtiskākais, kam es gribu vērst uzmanību... un tas varbūt būtu arī... es domāju, ka tas ir aktuāli arī kolēģiem no “PROGRESĪVO” partijas... tās ir vientuļās sievietes. Vecumā 65 plus vairāk nekā 65 procenti pensionāru ir sievietes, tāpēc šis likumprojekta pants paredz reizi gadā atbalstu vientuļajiem pensionāriem. Lai nesanāk tā, ka mēs par viņiem atceramies tikai tad, kad ir vēlēšanu laiks, bet lai šie cilvēki, kas ir vieni paši, kuriem nav... ne tāpēc, ka viņi tādu dzīvi ir izvēlējušies, bet tāpēc, ka viņi ir palikuši bez tuviniekiem, ir miris vīrs, nav bērnu... bet viņi ir šeit...

Neliksim visu atbildību uz pašvaldībām. Katrs cilvēks ir svarīgs. Kad vajadzēja celt šīs valsts ekonomiku, mēs šiem cilvēkiem teicām: maksājiet nodokļus! Un šodien viņu ir daudz. Bet, kad viņiem patiesi ir vajadzīga palīdzība... un katrs no jums var būt šajā grupā... un tad, kad mēs runājam par palīdzību... vai tā ir vardarbība... vai vēl kaut kas... mēs viņus piesaucam. Bet šajā likumprojektā jūs esat paredzējuši normas, ar kurām sievietēm pensijas ir mazākas nekā vīriešiem, tāpēc ka viņas ir dzemdējušas bērnus un viņu iemaksas ir samazinājušās.

Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ietekmē mūsu sabiedrību, it īpaši vientuļās sievietes, kurām nav palīdzības, lai nomaksātu rēķinus par dzīvokli, nopirktu zāles... jo jau nākamajos priekšlikumos jūs esat samazinājuši iemaksas no diviem gadiem uz pusotru... bet tas būs nākamais priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 2. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam. (Dep. U. Mitrevics: “Uzreiz lūgums – apvienot laikus!” Zālē troksnis.)

Lūdzu apvienot debašu laikus.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

U. Mitrevics. Šis priekšlikums varētu būt kaut kas līdzīgs jautājumam, kuru es gribu pajautāt mums pašiem: kā būtu, ja tad, kad mēs kļūstam par Saeimas deputātiem – kurš pirmo, kurš nu jau desmito reizi –, pirmajā gadā mēs nesaņemtu atalgojumu? Kā būtu? Esam gatavi padomāt par to? Neesam gatavi.

Šis ir tieši tāds gadījums – kad 2009. gadā krīzes dēļ tika nolemts, ka par bērnu pirmajā gadā netiek maksāts ģimenes valsts pabalsts. Un tas ir spēkā no 2009. gada krīzes, no 2010. gada budžeta. Tas ir krīzes laika lēmums, kuru mēs neesam izlabojuši, – ka par bērnu pirmajā gadā ģimenes valsts pabalstu nemaksā.

Šis priekšlikums paredz, pirmkārt, oficiāli paziņot, ka 2009. gada krīze ir beigusies; otrkārt, nolemt, ka beidzot mēs atgriežamies pie sākotnējās kārtības un ka ģimenes valsts pabalsts tiek maksāts par bērnu arī pirmajā gadā.

Lūgums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 2. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 3. – deputātes Ilzes Stobovas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamie kolēģi, šis priekšlikums paredz to, ka mēs izmaksājam pabalstu ģimenei no pirmā un... vairākiem bērniņiem. Bieži vien šajā zālē izskan, ka jēdziens “pabalsts ģimenei”, kas šobrīd ir 25 eiro, ir simbolisks. Tāpēc es ierosinu paaugstināt šo, jūsuprāt, simbolisko pabalstu ģimenei, kurā ir viens bērns, no 25 uz 50 eiro, par diviem bērniem – no 100 uz 200 eiro, par trim bērniem – no 225 uz 450 eiro, par četriem un vairāk bērniem – no 100 uz 200 eiro.

Gribu uzsvērt, ka jebkura vecāku izvēle... kas viņiem dod atbalstu radīt un uzturēt bērnus, ir iedrošinājums šodien, jo, kā jau es minēju pie iepriekšējā priekšlikuma, pensija skars ikvienu no mums. Ņemot vērā to, ka šobrīd valstī tiek popularizēta bezbērnu ģimeņu dzīve, jo tā ir ērtāk, tā ir komfortablāk... mēs runājam par izaugsmi... ikviens no mums ir atbildīgs par to, lai tajās ģimenēs, kurās bērni ir piedzimuši, vai tajās ir viens, divi, trīs, četri vai pieci bērni... mums visiem kopā ir jādod iespēja tās atbalstīt. Un šis priekšlikums to paredz. Varbūt kādam no šeit klātesošajiem 50 eiro nav liela nauda, bet cilvēkiem, kas skaita katru centu, tas ir nozīmīgs atbalsts.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 3. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 4. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Pēdējo trīs gadu laikā naudas vērtība ir samazinājusies gandrīz par 30 procentiem. Mēs visi to labi jutām, zinām, kā tas notika... un kā tas katras ģimenes budžetā bija jūtams.

Toreiz, kad ģimenes valsts pabalsta reforma tika īstenota, tā nebija vienkārša. Vienošanos par šīs reformas īstenošanu izdevās panākt jau 2020. gadā, bet bija jāgaida vēl gads, lai to varētu īstenot, jo bija tikpat smagas sarunas, kā varbūt šodien jūs runājat par iespēju budžetā sagādāt finansējumu drošībai. Latvijai ģimenes un bērni ir tikpat svarīgi kā drošība, jo kam gan mēs Latviju sargāsim, ja ne nākamajām paaudzēm? Tāpēc mēs iesniedzām priekšlikumu, kas ir tikai likumsakarīgi. Tāpat kā senioriem tiek indeksētas pensijas, tāpat arī valsts ģimenes pabalsts būtu jāindeksē atbilstoši inflācijai.

Inflācija šajos gados katrai ģimenei ir atņēmusi 29,9 procentus no ģimenes valsts pabalsta. Mūsu priekšlikumā ir piedāvājums to palielināt par 30 procentiem. Par pirmo bērnu tie būtu 32,50 eiro un pieaugums – katrā nākamajā solī, par četriem un vairāk bērniem – par katru bērnu tie būtu 130 eiro. Tas nav daudz, bet tā būtu atgriešanās pie tā, kā bija 2022. gadā, ar cerību, ka, izmantojot to naudiņu, pirktspēja būtu 2022. gada līmenī. Tas pat nav palielinājums, tā faktiski ir atgriešanās 2022. gada līmenī. Tas būtu atbildīgi un parādītu attieksmi pret ģimenēm ar bērniem, un finansējums, kas tam ir nepieciešams, ir identisks tam, ko jūs, koalīcijas partijas, nolēmāt atdot kā neapliekamā minimuma atvieglojumu strādājošajiem.

Nevienlīdzība pieaug. Ģimenes, kurās nav apgādājamo, gūst stipri lielākus ienākumus, un ģimenes ar apgādājamiem tiešā veidā tiek diskriminētas. Tas arī ir atgādinājums PROGRESĪVAJIEM, kas vienmēr iestājas par nevienlīdzības mazināšanu: jūs ar šo budžeta projektu palielināt – un diezgan būtiski palielināt – nevienlīdzību attiecībā pret ģimenēm ar bērniem.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam. Divas minūtes.

J. Dombrava (NA).

Šis priekšlikums īstenībā ir ļoti pieticīgs. Pieticīgs no tāda aspekta, ka priekšlikumā nav prasīts pat tas, ko labklājības ministrs prasīja no zaļajiem un zemniekiem, – ka ģimenes valsts pabalstu par pirmo bērnu vajadzētu palielināt līdz 50 eiro. Priekšlikums ir par palielinājumu līdz 32 eiro par pirmo bērnu.

Kolēģe Ilze Indriksone jau minēja, ka šis palielinājums ģimenēm īstenībā nav nekāds palielinājums. Šie papildu septiņi eiro faktiski kompensē inflāciju, kas pēdējo trīs gadu laikā... kopš pēdējo reizi tika pārskatīts šis pabalsts... ir bijusi, jo pēdējo trīs gadu laikā ģimeņu ienākumi faktiskajās cenās ir sarukuši. Šis priekšlikums piedāvā kompensēt inflāciju. Citām sociālajām grupām iepriekšējos budžetos tas ir darīts – senioriem, valsts iestāžu darbiniekiem, ministriem, premjerministram, bet bērniem Jaunās VIENOTĪBAS vadītajai valdībai tā nav bijusi pietiekama prioritāte.

Tikko mēs runājām... nāca arī JAUNĀS VIENOTĪBAS kolēģi... ka vajag palielināt budžeta deficītu, ka visu vajag tērēt. Demogrāfiskās situācijas jautājums ir līdzvērtīgs militārās drošības jautājumam. Ja nebūs cilvēku, kas šeit dzīvo, es domāju – mūsu pamattautas, tad arī nebūs, ko aizsargāt. Vēlreiz uzsveru – šis priekšlikums ir ļoti pieticīgs.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies septiņi deputāti: Inga Bērziņa... Inga Bērziņa (Starpsauciens.)... ir, Raivis Dzintars, Ināra Mūrniece, Igors Rajevs, Amils Saļimovs, Edvards Smiltēns un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 17.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

15 priekšlikumi.

Turpinām priekšlikumu izskatīšanu. Turpinām debates par 4. priekšlikumu.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Budžeta mērķos rakstīts, ka demogrāfija ir viens no trim šī budžeta mērķiem. Tātad visiem finanšu uzdevumiem jābūt vērstiem uz šiem trim mērķiem, tostarp uz ģimenēm, demogrāfiju, dzimstības veicināšanu.

Ģimenes valsts pabalsts. Ar šo priekšlikumu tiek piedāvāts to indeksēt atbilstoši naudas vērtībai, respektīvi, inflācijas apjomā. Tas ir pirmais aspekts.

Otrais aspekts – jaundzimušo skaits turpina samazināties, katru gadu ir dzimstības antirekordi. Tātad paredzētais finansējums katru gadu paliek pāri. Jautājums: kur paliek līdzekļi plānotajiem, bet nepiedzimušajiem bērniem? Kādēļ tos nevar pārdalīt vai pārrēķināt uz nākamajiem gadiem, lai šo pabalstu palielinātu?

Sanāk diezgan kuriozi. Mēs palielinām algas publiskajā sektorā, pagājušogad palielinājām algas arī paši sev par 2,6 procentiem. Vēlāk gan izrādījās, ka Ministru kabinets algas ir palielinājis nevis par 2,6, bet par 6 procentiem. Bet ģimenes valsts pabalsts netiek indeksēts.

Man šķiet, ka tieši vārds “indeksēt” ir atslēgas vārds, jo ģimenēm ar bērniem nebūtu jābūt atkarīgām no tā, kura politiskā partija ir vai nav pie varas un cik tām ir svarīga ģimeņu valsts politika. Šie pabalsti būtu jāindeksē ar koeficientu automātiski. (Zālē troksnis. Pauze.)

Es redzu, cik ļoti jūs interesē šis jautājums. Ar šo priekšlikumu, kā arī Indriksones kundze teica, tiek piedāvāts pārvirzīt finansējumu. Mēs esam norādījuši budžetā vairākus avotus, kur šos līdzekļus ņemt, lai ģimenēm ar bērniem šis finansējums būtu. Svarīgi ir apzināties, ka mēs katrs droši vien pārstāvam dažādas interešu grupas un arī dažādas nevaldības organizācijas, lobiju organizācijas vēršas pie partijām. Atcerēsimies, ka jaunajām māmiņām, jaunajām ģimenēm, ģimenēm ar bērniem nebūs tāda lobija kā azartspēļu nozarei vai citām nozarēm. Viņi nenāks šeit. Mums pašiem ir jābūt pietiekami atbildīgiem, lai piešķirtu viņiem finansējumu.

Šis ir priekšlikums, ar kuru jūs to varat atbalstīt. Ja jūs to neatbalstīsiet, jūs automātiski lemsiet nevis par pabalsta apmēra saglabāšanu, bet par tā samazināšanu, jo inflācija to apēd... jaundzimušo skaits samazinās, un proporcionāli samazinās arī... proporcija budžetā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu par vecāku pabalsta palielināšanu. Šis pabalsts nav mainīts pēdējos trīs gadus, un, lai gan valdība deklarē, ka demogrāfija ir viena no tās prioritātēm, vecāku pabalsts arī nākamgad netiks palielināts.

Bieži vien no koalīcijas deputātiem mēs dzirdam argumentu, ka demogrāfijas problēmas nevar atrisināt ar naudu vai pabalstiem. Pavasarī tika organizēta Latvijas Bankas konference, kas bija veltīta dzimstības jautājumiem un tam, kā risināt demogrāfijas problēmas. Šajā konferencē ekonomiste Baiba Brusbārde skaidri, ar konkrētiem piemēriem pierādīja, ka pabalstiem ir pozitīva ietekme uz dzimstības pieaugumu. Tiesa gan, vienreizējs pabalstu kāpums dod īstermiņa rezultātu, bet regulāra, ikgadēja pabalstu pārskatīšana nodrošina ilgtermiņa uzlabojumus. Pēc Brusbārdes kundzes teiktā, paaugstinot pabalstus par 25 procentiem, attīstītajās valstīs dzimstība pieaug par 4 procentiem, piemēram, jaunu pabalstu ieviešana Spānijā devusi dzimstības pieaugumu par 3 procentiem, Argentīnā – par 2 procentiem. Var jau teikt, ka tie nav milzīgi skaitļi, bet mūsu demogrāfijas situācijā katrs bērns ir svarīgs.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu par vecāku pabalsta palielināšanu, jo mums ir svarīga Latvijas nākotne, mums ir svarīgi risināt demogrāfijas problēmas, mums ir svarīgs atbalsts ģimenēm ar bērniem.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Atceros, kad mēs pagājušogad skatījām budžetu, no opozīcijas izskanēja kritika par nepietiekamu atbalstu ģimenēm. Manuprāt, mēs šo kļūdu, izskatot šo budžetu, esam labojuši, jo šī gada budžetā ģimeņu atbalstam ir paredzēti 95 miljoni. Daļa – 20 miljoni – no tā aizies mātes un bērna veselībai, tas ir ļoti mērķēts un nepieciešams atbalsts mūsu jaunajām ģimenēm, un 75 miljoni – pabalstiem, gan palielinot piedzimšanas pabalstu, gan īpaši atbalstot ārpusģimenes aprūpi.

Tā ka par šiem un nākamajiem priekšlikumiem, kas ir mērķēti, lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem, varu teikt – skaidrs, ka var un vajag darīt vairāk, bet šajā budžetā atbalsts ģimenēm noteikti ir viena no prioritātēm, jo nākamgad 95 miljoni tiks mērķēti novirzīti ģimeņu atbalstam.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Man šķiet, ka šo priekšlikumu vislabāk var saprast tie deputāti, kuriem pašiem ir bērni: viens, divi, vēl labāk, ja ir trīs vai pat četri.

Pēc būtības šis priekšlikums, ja mēs runājam par ģimenēm, kurās ir viens bērns, paredz pacelt pabalstu par 7,5 eiro mēnesī – no 25 eiro uz 32,50 eiro. Mēs šobrīd runājam par tik “milzīgu” summu vienam bērnam mēnesī! Ko var izdarīt viena bērna ģimene ar 7,5 eiro? Nemaz tik daudz. Bet tas būtu labs signāls – kā pirms tam pieminētie miljoni, kas šajā budžetā ir paredzēti. Tas ir labi. Manuprāt, mēs varētu atļauties arī šādu – zināmā mērā simbolisku, bet tomēr – atbalstu, lai bērnu ģimenēs būtu vairāk.

Vēl vairāk – manuprāt, visai valsts sistēmai, visai valsts iekārtai būtu jābalstās nevis uz tā, cik mēs maksājam ierēdņiem, ministriem un parlamentārajiem sekretāriem un cik viņiem piemaksājam pie algas reprezentatīviem nolūkiem, bet tai būtu jābūt vērstai uz to... vai no tā skatpunkta... kā šajā valstī jūtas vecāki, kuriem ir četri bērni, tieši – četri bērni.

Kādreiz bija viens politiskais spēks, kurš savā logo starp diviem vecākiem bija ielicis trīs bērniņus. Bet, lai neatkārtotos, ejam tālāk! Ejam drosmīgi un veidojam tādu sistēmu, kurā, ja ģimenē ir četri bērni, par vienu bērnu tā saņem 100 vai 130 eiro, kā paredzēts šajā priekšlikumā. Četru bērnu ģimenei nemaz tik daudz nebūs arī 720 eiro.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un atbalstīt jebkuru ideju, lai veicinātu demogrāfisko situāciju Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam otro reizi.

A. Butāns (NA).

Godātā JAUNĀ VIENOTĪBA! Prēmijām, piemaksām, naudas balvām – 245 miljoni, ģimenēm ar bērniem – papildu 94 miljoni.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Atgādinu – 4. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 5. – deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis ir jautājums par katra bērna vērtību Latvijā. Priekšlikums paredz palielināt valsts ģimenes pabalstu no 25 uz 50 eiro par vienu bērnu. Es nevaru piekrist, ka šajā budžetā ir izdarīts viss un ka prioritāte ir ģimenes ar bērniem, jo Labklājības ministrija jau 2024. gadā solīja, ka valsts ģimenes pabalsts par vienu bērnu tiks palielināts no 25 uz 50 eiro. Solī tas tiks izdarīts 2025. gadā. Tūlīt būs 2026. gads, un šāds priekšlikums ir pazudis, par to vispār vairs nerunā.

Investīcija bērnos ir investīcija Latvijas nākotnē. Latvija jau vairākus gadus saskaras ar dramatisku demogrāfisko situāciju – zemu dzimstību, augstu emigrāciju un novecojošu sabiedrību. Valsts, kura neiegulda bērnos, ilgtermiņā zaudē gan ekonomisko konkurētspēju, gan sociālo stabilitāti. Pabalsta palielināšana būtu skaidrs signāls – bērns Latvijā ir vērtība, kuru valsts atbalsta un novērtē.

Pēdējo gadu laikā būtiski ir pieauguši ģimenes tēriņi pārtikai, apģērbam, komunālajiem maksājumiem un bērnu aprūpes izmaksām. Pašreizējie 25 eiro bieži vien nekompensē pat nelielu daļu no ikdienas izdevumiem. Protams, 50 eiro pabalsts ģimeni neizglābs no visām finansiālajām krīzēm un izaicinājumiem, taču ģimene zinās... Tas ir attieksmes jautājums, tas ir arī salīdzinoši neliels fiskālais slogs, bet augsts sociālais ieguvums. Pabalsta dubultošanai nepieciešamās izmaksas ir salīdzinoši mērenas, īpaši, ja tās salīdzina ar citiem fiskālajiem izdevumiem. Tomēr ieguvums būtu mazāka bērnu nabadzība, labāka veselība un lielāka ģimenes drošības sajūta. Jaunie cilvēki, domājot par bērna radīšanu, vērtē arī to, cik paredzamu atbalstu sniegs valsts. Paaugstinot pabalstu, mēs ne tikai atbalstām esošās ģimenes, bet arī raidām sabiedrībai skaidru signālu, ka valsts ir partneris, nevis novērotājs ģimenes plānošanā.

Godātie kolēģi! Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas tik tiešām ir pats minimums, un celt šo pabalstu no 25 uz 50 eiro. Mēs veidojam valsti, kur bērns (Zālē troksnis.) ir prioritāte.

Lūdzu atbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ričardam Šleseram. (Aplausi. Ovācijas.)

R. Šlesers (LPV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Ministri! Kolēģi! Latvijā ir ģimenes, kurām katrs eiro mēnesī ir izšķirošs. Tieši vecuma posmā no pusotra gada bērna vajadzības kļūst dārgākas, nevis lētākas. Vecāki paši to visu sedz laikā, kad bērna kopšanas atbalsti jau ir beigušies, bet izdevumi nav mazinājušies. Tas ir posms, kurā daudzas ģimenes izjūt finansiālo spriedzi visvairāk.

Palielināt pabalstus uz 50 eiro nav liels slogs valsts budžetam. Tā ir summa, kuru mēs bieži vien tērējam nepamanot. Tie, kas saka: tas neko nemainīs, vienkārši sen nav saskārušies ar ikdienas realitāti. Mēs šajā zālē mēdzam runāt par miljoniem, par miljardiem, taču ārpus šīs zāles dzīvo ģimenes, kurām pat 25 eiro ir atšķirība starp pietiekamu un nepietiekamu. Un šīs ģimenes nav izņēmums. Tā ir Latvijas realitāte. Mēs bieži atkārtojam, ka demogrāfija ir mūsu prioritāte. Mēs runājam par to, ka ģimenei draudzīga politika ir Latvijas pamats. Mēs stāstām, ka bērni ir mūsu nākotne. Taču, kad pienāk brīdis pieņemt konkrētu lēmumu, kas patiešām palīdz vecākiem, bieži vien sākas atrunas.

Taču, kolēģi, bērni nav izdevumi, bērni ir ieguldījumi, visvērtīgākie, kādi mums ir. Mēs nevaram risināt demogrāfiju, ja nespējam atbalstīt elementārās vajadzības. Mēs nevaram runāt par stipru valsti, ja nepamanām tās pamatus – ģimenes.

Tā ir mūsu nākotne. Un mūsu nākotni veido tie, kas šodien paceļ bērnus rokās un cenšas viņiem nodrošināt visu nepieciešamo. Atbalstīsim viņus! Tas ir mūsu pienākums un atbildība.

Aicinu balsot “par”.

Paldies. (Ovācijas.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Atgādinu: 5. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 6. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis jau ir nedaudz cits priekšlikums. Atceraties to zināmo patiesību, ka komanda ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms. Un šinī gadījumā, pārfrāzējot es teiktu – mūsu sabiedrība vai mēs esam tik spēcīgi, cik esam spēcīgi, un gatavi palīdzēt tiem, kam palīdzību vajag visvairāk.

Runa ir par viena vecāka ģimenēm, kur bērnam nav noteikta paternitāte. Objektīvu iemeslu dēļ šādās ģimenēs ir ļoti augsts nabadzības riska līmenis pie mums, Latvijā. Šis priekšlikums paredz kaut kā to nedaudz mainīt uz labu. Proti, noteikt piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta 50 procentu apmērā no minimālā uzturlīdzekļu apmēra. Un, ziniet, tā nav kosmosa summa, par ko es runāju. Tie ir tikai... bērniem līdz septiņu gadu vecumam tie būtu 97 eiro un 50 centi, un bērniem no septiņu gadu vecuma tie būtu 117 eiro. Šī nav tā summa, kas spēj aizvietot to, ko šādas ģimenes nevar saņemt, proti, šādas ģimenes nevar saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, ko mēs Latvijā maksājam. Šādas ģimenes nesaņem sociālā nodrošinājuma pabalstu apgādnieka zaudējuma gadījumā, un šādas ģimenes nesaņem Uzturlīdzekļu garantijas fonda maksājumu.

Tad jautājums ir: ko viņi saņem? Un mans priekšlikums ir noteikt, ka viņi saņem šo 50 procentu piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta no minimālā uzturlīdzekļu apmēra. Tas tiešām salīdzinoši būtu sīkums, ko mēs varētu izdarīt šādu ģimeņu labā.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad atgādinu: 6. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 7. – deputātes Ilzes Stobovas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis priekšlikums paredz saglabāt iepriekšējo kārtību, kad bērna kopšanas pabalsts tika izmaksāts līdz divu gadu vecumam. Būsim atklāti un pateiksim, kāds ir bijis iemesls samazināt pabalstu par sešiem mēnešiem. Diskusijās izskanēja, ka aptuveni 42 eiro, kurus vecāki saņem – bieži vien tās ir tieši sievietes –, nav pietiekami liela summa, jo mēs paaugstināsim pirmo daļu. Bet es gribu pievērst uzmanību, ka tieši šo pusgadu māmiņas arī saņem sociālās iemaksas, kas nākotnē ietekmē viņu pensiju apmēru. Ko šī samazināšana rada?

Tā, pirmkārt, saka: māmiņai ātri, ātri... pusotra gada vecumā... ir jāsameklē darbs vai tajā jāatgriežas, kā arī bērns jāievieto pirmsskolā.

Mīļie kolēģi un kolēģes! Tie, kam ir bijuši mazi bērni, ļoti labi atceras, kāda ir šī sajūta, ka tev savam pusotru gadu vecam bērnam ir jāmeklē bērnudārzs, lai viņu tur atstātu. Šajā vecumā nav nekā svarīgāka, kā vecākiem būt kopā ar savu bērnu. Un te mēs varam piesaukt darba tirgu, karjeru, visu, ko varam izdarīt. Bet to, ko vecāki ieliek savam bērnam pirmajos dzīves gados, ikviens, ikviens no jums nes līdzi visu savu dzīvi. To jūs risināt skolās, to cilvēki risina attiecībās.

Nav bērnam nekā sliktāka kā būt pamestam no vecākiem. Lai cik izcili būtu pedagogi, attiecības, ko bērns veido ar vecākiem... un lai arī izskan visur līdztiesība, tieši attiecības ar mammu viņš nesīs līdzi visu savu dzīvi. Un, ja valsts samazina šo posmu, tad tā paziņo to, ka attiecības ar vecākiem nav vērtība. Budžets un nauda, un disciplīna ir augstāka par cilvēkiem un cilvēku attiecību vērtībām.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, kas ietekmē katru no jūsu dzīvēm. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 8. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 9. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja kolēģi! Jā, nu šis jau ir tāds finansiāli ietilpīgāks piedāvājums. Un kamdēļ tas ir? Tamdēļ, ka, jūs jau zināt, šogad ir labas ziņas – nākamgad bērna kopšanas pabalsts tiek pacelts uz 298 eiro, kas 10 gadus nostāvēja 120 latu apmērā, kā 2014. gadā tas tika noteikts. Mainoties naudai no latiem uz eiro, tas konvertējās uz 171 eiro, un 10 gadus tādu mēs maksājām par bērniem. Un šogad... nākamā gada budžetā tiek plānoti 298.

Šis priekšlikums ir priekšlikums, lai mēs neatslābtu un neteiktu, ka visu esam izdarījuši un uz nākamajiem 10 gadiem atkal varam nedomāt par šo, jo tas būs tikai 38 procenti no minimālās algas nākamajā gadā... šis pabalsta lielums. Šogad, starp citu, tas ir 23 procenti no minimālās algas. Bet 2014. gadā, tad, kad tas tika noteikts to slaveno 120 latu apmērā jeb 171 eiro apmērā, tie bija 54 procenti no minimālās algas. Nākamgad tie būs 38, bet pirms 2014. gada tie bija 70 procenti no minimālās algas... bērna kopšanas pabalsts. Mums ir pamats atslābt? Mums nav pamata atslābt un teikt, ka mēs izdarījuši visu nākamajiem 10 gadiem.

Mūsu priekšlikums paredz noteikt, ka bērna kopšanas pabalstam ir jāsasniedz vismaz minimālais ienākumu līmenis par divām personām, ko mājsaimniecībā veido 40 procenti no minimālā ienākuma mediānas pirmajai personai un 28 procenti no minimālo ienākumu mediānas otrajai personai. Tātad 70 procenti. Cik tas, kolēģi, ir? Tas ir daudz – 595 eiro. Un tomēr, ja mēs beidzot sasniegtu šo proporciju, kas bija pirms 2014. gada, mēs ar šādu bērna kopšanas pabalsta apmēru beidzot sasniegtu to, ko “Nacionālā apvienība” ir teikusi vienmēr: vecākiem, laižot pasaulē mazuli, nesamazinās ģimenes ienākumi. Ar bērna kopšanas pabalstu šādā apmērā, strādājot un saņemot vidējo algu valstī līdz bērniņa laišanai pasaulē un saņemot vēl citus pabalstus, vecākiem tiks nodrošināts tas finansējums, tie ienākumi, kas bija pirms bērniņa laišanas pasaulē.

Nav pamata atslābt. Tamdēļ šis priekšlikums ir par bērna kopšanas pabalsta palielinājumu atbilstoši mūsu iesniegtajam priekšlikumam.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad atgādinu: komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. Arī 10. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Vēl viens priekšlikums, kolēģi. Un šis ir priekšlikums, kas paredz par vienu audžuģimenē ievietotu bērnu atlīdzību mēnesī noteikt 70 procentu apmērā no ienākumu mediānas. Ja audžuģimenē ir ievietoti divi bērni, tad būtu koeficients 1,3, ja ir trīs bērni un vairāk – koeficients 1,6.

Kamdēļ ir šāds priekšlikums? Tie, kas ir dziļāk ar to strādājuši, saprot, ka audžuvecāku ikdienas rūpes par audžuģimenē ievietotu bērnu ir pielīdzināmas profesionālai darbībai. Tas nav hobijs, tas tiešām ir darbs. Tamdēļ mūsu priekšlikums paredz noteikt, ka tā atlīdzība šādos gadījumos būtu vismaz 70 procentu apmērā no ienākumu mediānas. Tas būtu līdzīgi kā mūsu iesniegums par bērna kopšanas pabalstu. Tie būtu tāda paša apjoma atbalstītie 595 eiro. Protams, mums būtu jāvirzās, lai tā ienākumu bāze šādos gadījumos būtu vismaz minimālās algas līmenī. Jo, kā jau es teicu, šādas rūpes ir pielīdzināmas profesionālam darbam.

Kamdēļ šis priekšlikums ir loģisks un kamdēļ atkal ir grūti saprast, kamdēļ tas netiek atbalstīts? Jo tas vienalga pie šāda pabalsta piešķiršanas izmaksātu valstij divreiz mazāk naudas, nekā mēs maksājam par šādu bērnu, izvietojot viņu iestādēs: 595 eiro plus uzturlīdzekļi par šo bērnu ir apmēram 1000 eiro, ja pareizi atceros, apmēram ap 2000 eiro mums izmaksā viens bērns attiecīgajās iestādēs. Tamdēļ lūgums ir atbalstīt šādu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad atgādinu – priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 11. – deputātes Ilzes Stobovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Butāns. 12. – deputātes Ilzes Stobovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Butāns. 13. – deputātes Ilzes Stobovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Butāns. 14. – deputātes Ilzes Stobovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Butāns. Un 15. – deputātes Ilzes Stobovas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Butāns. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu balsot – atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Pieci priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Labvakar vēlreiz, kolēģi! Tātad strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”.

Komisijā mēs saņēmām un izskatījām piecus priekšlikumus.

1. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ar šo priekšlikumu es piedāvāju pilnībā izslēgt visus Latgales valsts galveno un reģionālo ceļu posmus no nodevas piemērošanas saraksta, lai uzņēmējiem, pārvadātājiem un reģiona iedzīvotājiem netiktu uzlikts papildu finanšu slogs. Latgale jau šobrīd cieš no mazas konkurētspējas un augstām loģistikas izmaksām, un nodevas ievešana uz šiem ceļiem vēl vairāk apdraudēs reģionu ekonomiku un darba vietas. Ņemot vērā Latgales specifiku, uzņēmējdarbības trauslumu, augstas loģistikas izmaksas un pierobežas stratēģisko nozīmi, nodevas palielināšana šajos posmos nav samērīga un ekonomiski pamatota un ir pretrunā reģionālās vienlīdzības principiem.

Likumprojekta anotācijā Satiksmes ministrija pamato nodevas palielināšanu ar tādiem argumentiem kā novērst apbraukšanu... maršrutus, kur nodeva netiek maksāta, un veicināt pārorientāciju uz dzelzceļu un “sausajām ostām”. Taču attiecībā uz Latgales galvenajiem valsts ceļiem šie argumenti nav piemērojami un nonāk tiešā pretrunā ar reģionu ekonomisko realitāti. Latgalē nav “sauso ostu”, nav alternatīvu. Visi pārvadājumi notiek pa šiem ceļiem. Ministrijas anotācijā vairākkārt uzsvērts “sauso ostu” koncepts un kravu pārvirzīšana uz dzelzceļu. Taču realitātē Latgalē nav nevienas funkcionējošas “sausās ostas”. Liela daļa dzelzceļa kapacitātes ir zudusi ģeopolitisku iemeslu dēļ. Un, ja mēs vēl izjauksim sliedes, tur vispār nebūs dzelzceļa, nekā... Nav termināļu, kur pārorientēt kravas no auto uz vilcieniem, nav alternatīvu maršrutu, pa kuriem Latgales uzņēmēji varētu vest savu produkciju.

Un vēl – Ašeradena kungs, kurš tagad jau izgājis, teica, ka šis budžets nepalielina nevienu nodokli. Bet mēs šeit redzam, ka tabuliņā ir rakstīts, ka gan lielajiem līdz 26 procentiem palielināts nodoklis, gan mazajiem (N1 EURO VI) likme no 260 eiro 2025. gadā palielinās uz 360 eiro – 38 procentiem. Un kravu pārvadātājiem (N3 EURO VI) gada likme – no 420 eiro uz 700 eiro, tas ir, 66 procenti vairāk.

Tāpēc nododiet, lūdzu, Ašeradenam, ka mums... ja viņš neprot lasīt vai nezina, kas ir šajā budžeta paketē... ir palielinājums un ir nodokļi, kurus palielina.

Lūdzu atbalstīt Latgales uzņēmējus, Latgales iedzīvotājus un nepiemērot nodokļus Latgales ceļiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 17, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 2. – Satiksmes ministra priekšlikums. Tas ir atbalstīts 4. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens: “Balsojam!”)...

Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 31, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts 4. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 4. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir ticis atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Šis projekts un šie grozījumi ir ar ļoti lielu ietekmi uz mūsu sabiedrību un uzņēmējiem. Mainot šīs likmes, plānots iekasēt budžetā gandrīz 60 miljonus. Šos 60 miljonus samaksās galvenokārt uzņēmēji, zemnieki, mājražotāji – visi, kuri ikdienā izmanto kravas auto, bet ne tikai. Piemēram, kategorijai N1, kurā ietilpst furgoni (tie ir džipi ar kravas kastēm, daļa no šī segmenta – arī parastie furgoniņi ar svaru virs trim tonnām), – viņiem maksa par vinjeti no 260 eiro pieaugs uz 360.

Kur vēl stāsts... agrāk vinjete bija jāpērk, ja brauc pa valsts lielajiem, galvenajiem ceļiem, bet turpmāk būs jāpērk, arī ja tu brauc pa reģionālajiem ceļiem. Ja tu esi zemnieks, kurš brauc salīdzinoši nelielā teritorijā no viena sava īpašuma uz otru, vai mežsaimniecības uzņēmējs, darbinieks... viņiem turpmāk šīs vinjetes būs jāpērk. Tā ka ietekme būs uz lielu autoparka daļu.

Kas attiecas uz vilcējiem, N3 grupu, kas ir šie lielie, smagie transportlīdzekļi, tad pieaugums no 420 uz 700 eiro.

Un man žēl – Viktors Valainis, kurš nāk, tiešām cenšas un vismaz rada iespaidu, ka cenšas cīnīties par pārtikas cenām... tad ar tādiem zēniem komandā kā Briškens un Švinka nez vai viņam tas izdosies. Kamēr viņš cenšas samazināt cenas, panākt memorandus ar pārtikas tirgotājiem, šie kabina klāt preču piegādēm, ražotājiem – visiem, kuri ikdienā izmanto transportu. Un kā gan tur kaut ko varēs samazināt, ja šie pieaugumi ir lieli?

Viņi teiks: hei, bet ir iespēja arī nemaksāt maksu par vinjetēm, ja tas ir bezemisiju transportlīdzeklis. Fūrēm, smagajām automašīnām... šādas ir četras automašīnas Latvijā. Jūs te iepriekš kaut kad nācāt, teicāt, ka būs grūdiens mūsu uzņēmējiem: ejam līdzi klimatam, ieviešam dažādas normas... tad šis progresīvais grūdiens ir ļoti, ļoti smags.

Kas attiecas uz N2, uz furgoniem, kas ikdienā, mēs redzam, ved veikaliem preces, tad tur pieaugums no 380 uz 400. Ievērojams pieaugums visam komerctransportam. Agrāk varēja braukt pa reģionālajiem ceļiem, šobrīd arī tas būs liegts. Arī par salīdzinoši nelieliem lauku ceļiem vinjete būs jāpērk. Nu skaisti! Neceļam nodokļus?!

Ašeradena kungs pamatīgi ceļ – 60 miljonus konkrēti komerctransportam.

Noraidām.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Šis priekšlikums paredz iegūt papildus gandrīz 59 miljonus eiro. Uz kā pamata? Mēs dzirdam – nodokļus neceļ. Mēs jau tā esam viena no retajām Eiropas valstīm, kurās attiecīgajā M1 kategorijā vinjete ir jāpērk nevis no trīsarpus tonnām, bet trīs tonnām auto masas. Tie ir dažādi... “Toyota Hilux”, “Volkswagen Crafter”, tā saucamie gan pikapi, gan bulku vāģi, gan mazie busiņi. Iepriekš bija iespējams izvairīties no valsts galvenajiem autoceļiem... kas bija loģiski. Lietojot valsts galvenos autoceļus, vinjete bija jāmaksā no trīsarpus tonnām, šobrīd trīs tonnas... jau ilgāku laiku. Plus jauni posmi un nebūt ne valsts galvenie autoceļi.

Iepriekšējie runātāji jau minēja – mums sāk parādīties aizvien vairāk vietējas nozīmes... drīz jau arī pašvaldību ceļiem liksim virsū šo naudiņu, kura iekrīt Satiksmes ministrijas budžetā, lai finansētu Satiksmes ministrijas vajadzības, nebūt ne autoceļus... vietējas nozīmes... tai skaitā daudzas citas lietas.

Bet ne par to ir stāsts. Stāsts ir par to, ka mazais bizness, kurš šobrīd jau tā knapi velk galus... daudziem jārēķinās ar papildu 360 eiro mēnesī. Neizbēgami. Vismaz. Plus, ja mēs runājam, ka kategorijai EURO VI šobrīd tiek uzlikts... Tiem, kuri brauc ar EURO III, daudziem būs pieaugums no 370 uz 540 gadā, EURO V – no 310 pieaugs līdz 450, un EURO VI – no 260 uz 360. Plus jauni ceļi gan Kurzemē, gan Zemgalē, gan Latgalē. Viss... praktiski 27 tūkstošiem automobiļu šobrīd ir diezgan droši jāpērk vinjete... vietējiem, mazajiem uzņēmējiem – maizes cepējiem, mazajiem zemniekiem... visiem.

Nu, nav jāceļ nodokļi. Nodokļus formāli neceļam, bet izžmiedzam no tās govs, cik vien var, pēdējo pienu.

Es aicinu noraidīt kopumā šo ideju par autoceļu lietošanas nodevu izmaiņām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, vēlreiz. Jā, tā ir milzīgā afēra, tā ir mūsu uzņēmēju, loģistikas uzņēmēju krāpšana. Jo tiešām, kā tikko teica kolēģi, tās ir tādas mazas kravas mašīnītes. Tās izmanto lauksaimnieki, arī mazumtirdzniecības iestādes, nu, tirdzniecības iestādes.

Ašeradena kungs, mums ir ietekme, mums ir, mēs palielinām nodokļus. Jūs tikko sitot teicāt (Sit ar plaukstu pa tribīni.), ka mēs nepalielinām. Palielinām un ļoti daudz! (Starpsaucieni.) Nevajag! Jūs varbūt nezinājāt, bet ir, jā, šie mazie autobusiņi, kurus izmanto mūsu iedzīvotāji un kuriem palielinās no 260 uz 360. Vietējiem iedzīvotājiem tās ir arī privātās mašīnas. Lauksaimniekiem, mežsaimniekiem ir, braukā pa Latgali ar tādām mašīnām. Mazie kravinieki tādi. Tādiem jūs palielinājāt no 380 līdz 480 – par 26 procentiem. Jūs sakāt – nav nodokļi palielināti. Ir! Un daudz, un daudz!

Es nezinu. Mums Latgalē nav ostu. Jūs, Satiksmes ministrija... Nav, aizgāja. Viņš saka, ka mēs pārvirzīsim visas kravas uz vilcieniem, uz dzelzceļu. Bet mums nav sauso ostu Latgalē. Kur jūs pārvirzīsiet? Ja jūs brutāli vienkārši gribat savākt naudu no cilvēkiem, tā arī rakstiet savā anotācijā – mums nepieciešama nauda –, nevis – mēs pārvirzām, mēs atbalstām zaļo kursu. Kravinieki tagad būs ar tiem... zaļo kursu un ar akumulatoriem brauks. Nu – nav! Cik tur mašīnas? Divas trīs? (Starpsauciens.) Cik maksā nopirkt tādu mašīnu, cik tā izmaksā uzņēmējiem! Tā ir milzīga nauda. Nav tādas naudas cilvēkiem, lai uzreiz sapirktu elektromašīnas... kraviniekus, vilcējus.

Tāpēc tas, ka jūs maldinājāt sabiedrību no tribīnes, ka nebūs... Būs! Un milzīgi. It īpaši tas sitīs atkal pa Latgali, kur vajag preces aizvest, izejvielas atvest turpu šurpu. Pareizi? Tā strādā ekonomika? Vai vienkārši mums parādās no nekurienes izejvielas, tās nevajag atvest, nevajag pārstrādāt, nevajag aizvest atpakaļ uz Rīgu, uz ostām. Ne? Vajag! Tāpēc konkurētspēja pazudīs. Atkal – kas būs? Tāpēc cilvēkiem netiks palielināta alga. Latgalē tā alga ir zema, un viss. Atkal mēs stagnējam Latgalē, atkal mēs neatbalstām. Sirdī mēs esam Latgalē! Kur jūs esat? Tikai uz papīra un vārdos, bet ne darbos.

Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu, noraidīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Ir, kolēģi! Atradām, kuri ir tie vainīgie pie finansiālās situācijas Latvijā! Mēs redzam, valdība ir atradusi, ka vainīgi ir reģionālie pārvadātāji, reģionālie mājražotāji. Piemēram, tas, kurš kūpina gaļu Rucavā, ved uz Liepājas tirgu, ir vainīgs. Un tagad viņš būs tas, kurš glābs valsts budžetu ar visu to, ka nepilnus divus miljardus aizņemsimies. Bet cilvēks... mājražotājs, kurš ved busiņā, furgonā, nezinu, no Kuldīgas uz Ventspili vai no Rucavas uz Liepāju... tagad būs tas, kurš lāpīs Latvijas budžetu.

Un ko saka likumprojekts? Kā jūs pamatojat? Jūs pamatojat, ka mērķis ir stimulēt... pārcelt kravas uz dzelzceļu. Nu kā tieši mājražotājam Rucavā vajadzētu... uz kādām sliedēm pārcelt, lai viņš nogādātu produkciju Liepājā? Un man liekas, tas ilustrē, ka dārgie PROGRESĪVIE, kas šo priekšlikumu virza, to Latvijas daļu, kas ir ārpus Rīgas, labākajā gadījumā redzējuši pa mašīnas logu, bet reālas izpratnes nav. Manuprāt, šis ir reāls šāviens kājā visiem tiem saimnieciskajiem cilvēkiem, kas reģionos dara, maksā nodokļus un maksā mums algas.

Aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam otro reizi.

J. Vitenbergs (NA).

Es palasīju vēl par to, kas mums šai likumprojektā ir... šajos grozījumos. Valsts lielie ceļi ir papildināti ar reģionālajiem ceļiem, kuros turpmāk būs jāpērk vinjetes. Interesanti, ka tur ir arī ceļa posms P87. Šo ceļu pazīst kā “Zemgales jostu”. Un šis bija vasaras, šīs vasaras, karstākais ceļa posms, jo satiksmes ministrs Švinka bija izdomājis... pieņēmis lēmumu nogriezt finansējumu šim ceļa posmam. Droši vien nekad tur nebija bijis. Pēc nosaukuma likās kaut kas mazs un nesvarīgs. Bet iedzīvotāji uztaisīja tādu protesta akciju, ka beigās šīs domas bija jāmaina. Bet te – hops! – iekšā P87, kurš vēl nav sataisīts, to darīs tikai nākamgad... sāks. Bet ir ielikts, ka par to būs jāmaksā un vairāk nekā līdz šim.

Sākumā savedam kārtībā vismaz tos ceļus un tad kaut ko domājam likt klāt...

Sēdes vadītāja. Laiks.

J. Vitenbergs.... vai nelikt, lai var aizvest, nezinu, zemenes, dārzeņus cilvēki, kuri izaudzējuši, līdz novada centram, līdz tirgum. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Jā, kolēģi, 58 miljoni ietekmē... kas liekas... varbūt kādam liekas, lielos nodokļus neceļam, bet 58 miljoni, Arvil, tas ir ļoti daudz. Un ļoti daudzi, kas maksā. Šobrīd sanāk tā, ka, piemēram, vecam, necilam pikapiņam “Ford Ranger” nodokļos, ejot apskati, vēl maksājot vinjeti visu gadu, būs jāsamaksā vairāk, nekā pats maksā, kāda ir tā tirgus vērtība. Tā tirgus vērtība būs mazāka. Tas nav absurdi? (Starpsauciens.) Vienkārši unikāli! Un pats absurdākais ir tas, ka mēs cīnāmies – cītīgi cīnāmies – ar pārtikas inflāciju, stāstām par pārtiku un kaut kādām sausām ostām. Nu, šinī gadījumā, tas N3 vilcējs vilks kravu no reģiona uz Rīgu vai kaut kur citur, un būs jāmaksā vinjete. Un, ja pieaugums vinjetei ir 66 procenti, tas ir abnormāli. Tas vairs nav normāli.

Ko jūs darāt? Attopieties!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 40, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

A. Šuvajevs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. Kolēģi, esam izskatījuši likumprojekta piecus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 41, atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Šuvajevs. Paldies, kolēģi.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 13 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”.

Uz otro lasījumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā saņemti 13 priekšlikumi.

1. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Šis priekšlikums ir par to, vai Latvijas iedzīvotājiem ir jāturpina pārmaksāt par zālēm tikai tāpēc, ka valdība nespēj sakārtot nodokļu politiku.

Es piedāvāju konkrētu risinājumu – samazināt pievienotās vērtības nodokli medikamentiem no 12 uz 5 procentiem. Tas ir vienkāršs un godīgs solis, bet valdība kaut kādā veidā to uzskata par problēmu. Arī par šo priekšlikumu diskutējot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, iebildumi bija tādi, ka mēs jau samazinām recepšu cenu no 75 centiem... zālēm līdz 10 eiro vairs nebūs jāmaksā... Vienkārši fantastiski! Vispirms mēs cilvēkiem liekam samaksāt, uzliekam šo cenu – 75 centi – un tad sakām: re, cik mēs labi – mēs taču jums noņemam šo maksu, jums vairs nebūs jāmaksā! Un pasniedzam to kā tādu grandiozu sasniegumu.

Bet pievienotās vērtības nodoklis ir jāmaksā arī par tām zālēm, kas maksā dārgāk par 10 eiro. Piemēram, ja cilvēks iegādājas zāles, kas maksā 20 eiro, tātad viņš jau 2,14 eiro samaksā pievienotās vērtības nodoklī. Ja šo nodokli samazinātu uz 5 procentiem, tad cilvēka maciņā paliktu vairāk nekā eiro. Bet, kā zināms, par 20 eiro neko daudz mēs aptiekā iegādāties nevaram. Tāpēc tā ir tāda vienkārša lieta... jo vairāk cilvēks slimo, jo vairāk viņš valstij maksā. Manuprāt, tas ir netaisnīgi, necilvēcīgi un absolūti nepieņemami.

Seniori ievērojamu daļu no savas pensijas iztērē tieši zālēm. Ģimenēm dažkārt arī jāatsakās no izrakstītajiem medikamentiem, un hroniskie pacienti dažkārt lieto tikai pusi devas, lai ietaupītu. Un ko dara valdība? Skatās un klusē. Pievienotās vērtības nodoklis tiešā veidā samazinātu medikamentu cenu, jo zālēm ir noteikts piecenojums, un tur nevar variēt. Ja mēs samazinātu PVN, tad neapšaubāmi arī medikamentu cenas samazinātos. Tas ir tik vienkārši! Un tas ļautu cilvēkam nepārmaksāt, iegādāties tieši tās zāles, ko ārsts ir izrakstījis, izvairīties no lētām un mazāk efektīvām zālēm un atgriezties ātrāk darba tirgū. Tas būtu ieguvums arī budžetam, tās nebūtu neizārstētas slimības, sarežģījumi un dārga hospitalizācija.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Harijam Rokpelnim. (Starpsauciens: “Labvakar!”)

H. Rokpelnis (ZZS).

Petravičas kundze ir iesniegusi ļoti prātīgu, sakarīgu priekšlikumu. Ar šādu priekšlikumu arī Zaļo un Zemnieku savienība vērsās budžeta izstrādes gaitā pie kolēģiem, un mēs nonācām pie risinājuma, kas patiesībā zālēm vērtībā līdz 10 eiro dod vēl lielāku efektu cenas samazinājumā nekā pievienotās vērtības nodokļa samazinājums. Un tas iet kontekstā ar zāļu reformu. Atceramies, bija zāļu reforma, tika ieviesta papildu maksa par recepšu apkalpošanu aptiekās, un zālēm vērtībā virs astoņiem eiro cena vidēji samazinājās, vērtībā līdz astoņiem eiro – cena palielinājās.

Šobrīd piedāvātais risinājums tā vietā, lai samazinātu pievienotās vērtības nodokli recepšu medikamentiem, ir līdzmaksājumu par recepšu apstrādi pilnībā segt no valsts budžeta līdzekļiem. Tādējādi tiek pasargātas aptiekas, tai skaitā reģionos, un zāļu cena samazinās vairāk, nekā samazinot šo pievienotās vērtības nodokli.

Tā ka paldies Petravičas kundzei, bet šī problēma ir atrisināta vēl elegantākā un efektīvākā veidā.

Šo priekšlikumu aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums noraidīts.

H. Rokpelnis. 2. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 3. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze, kolēģi, labvakar! Man ir viens jautājums. Kā jūs domājat, vai tas ir godīgi? Mana dzimtā valoda ir krievu valoda, un tagad man vajadzēs maksāt vairāk. Ja, piemēram, mana dzimtā valoda būtu latviešu valoda, par avīzēm es maksāšu mazāk. Vai tas ir pareizi? Vai tas ir godīgi?

Mēs arī runājām ar uzņēmējiem. Viņi teica: ja pieņems šo likumu, viņi vienkārši aizies citur – Igaunijā, Lietuvā –, jo tur nav tāda likuma, tur nav tāds PVN.

Un arī šajā likumā jūs ļoti, ļoti interesanti izdarījāt. Piemēram, no 1. jūnija būs samazināts PVN produktiem. Kāpēc no 1. jūnija... jūlija? Vajag darīt to uzreiz no 1. janvāra!

Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu un nedalīt cilvēkus pēc valodas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Mums ar nodokļu politiku ir jāatbalsta mūsu valsts valoda, Eiropas Savienības kultūrtelpa un mūsu vērtības. Es neslēpšu, ka es biju priekšlikuma autors, kas aicināja šo valdību atcelt samazināto PVN likmi tai presei, kas neiznāk Eiropas Savienības valstu valodās un valsts valodā. Tas ir pilnīgi normāli, ka demokrātiskā valstī jebkurai presei jebkurā valodā ir tiesības iznākt... gan rakstošai, gan drukātai. Bet mums kā nodokļu maksātājiem nav ar samazināto PVN likmi jāsubsidē tai skaitā krievu valodā iznākošas avīzes.

Mums jāsamazina, jāsaglabā samazinātais PVN valsts valodā iznākošām avīzēm un grāmatām, bet tās valodas, kas nav saistītas ar mūsu kultūrtelpu, mums nav jāsubsidē.

Tādēļ aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, bet atbalstīt likumprojektu kopumā, kas nodrošina to, ka arī turpmāk latviešu valodā iznākošajai presei būs samazinātais PVN. Un no šī paaugstinātā PVN mēs spēsim ieguldīt līdzekļus arī reģionālās preses atbalstam.

Aicinu šo neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Jā, kolēģi, savulaik samazinātais PVN grāmatām un izdevumiem tika veidots, jo tāds bija lūgums no grāmatizdevējiem, no literatūras nozares. Samazinās lasītāju loks, un ir svarīgi, ka latviešu literatūra, grāmatas, prese tiek pasargātas. Tādēļ tika veidots šis instruments. Pēc tam Nacionālā apvienība nāca ar rosinājumu, ko šobrīd nes tālāk arī citi, PVN atvieglojumu nepiemērot izdevumiem, kas nav latviešu valodā vai Eiropas Savienības valodās.

Līdz ar to es gribu teikt, ka tie ir meli un maldināšana, ko mēģina šeit izplatīt un arī pat aiz mūsu valsts robežām, ka mēs palielinām nodokli vai uzliekam kaut kādu papildu nodokli presei vai grāmatām krievu valodā. Nē, krievu valodas izdevumiem un grāmatām būs tāda PVN likme, kāda tā bija pirms atvieglojumiem. Mēs vienkārši dodam atvieglojumus, tātad stimulējam, īpaši aizsargājam tieši saturu valsts valodā, jo mums nav jāstimulē, jāaizsargā un jāapmaksā saturs krievu valodā. Tieši tā tas ir. Nevajag maldināt, ka ir savādāk. Tā ka man prieks, ka šis beidzot ir nonācis līdz balsojumam.

Konkrēto priekšlikumu noraidām un sakārtojam to, lai mēs nedotu atlaides izdevumiem krievu valodā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Es arī aicinu balsot pret šo priekšlikumu, jo pamatā es atbalstu to, ka ir samazināta nodokļu likme valsts valodā izdotajām un Eiropas valodās izdotajām grāmatām un visiem citiem iespieddarbiem.

Vienīgais, uz ko gribu vērst jūsu uzmanību, ka šeit paliks spēkā nedaudz nekorekts formulējums, kurā ir norādīts, ka “ja tās ir izdotas vai publicētas valsts valodā, latgaliešu rakstu valodā”, un tad uzskaitīta arī lībiešu valoda un Eiropas... Ja mēs rakstām ar komatu, tad mēs tā nodalām latgaliešu rakstu valodu no valsts valodas, un tas nav korekti, jo latgaliešu rakstu valoda ir valsts valodas sastāvdaļa.

Es pieņemu, ka droši vien cits to nedarīs. Man pašam būs jāiesniedz pēc tam grozījumi šim likumam, jo tā ir neliela neprecizitāte, bet diemžēl tā var nest sev līdzi konsekvences, jo nereti mums nākas ierēdņiem, pat tiesnešiem skaidrot, ka latgaliski runātais, latgaliski rakstītais vārds – tas ir valsts valodā. Un arī latgaliski drukātais vārds – tas ir valsts valodā.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

H. Rokpelnis. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 60, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 4. – deputātes Armaņevas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Maijai Armaņevai.

M. Armaņeva (LPV).

Dārgie kolēģi! Šeit viss ir ļoti vienkārši. Šeit runa ir par valodu. Godīgi sakot, man tomēr tas liekas absurdi. Jā, es saprotu to pretimnākšanu grāmatām latviešu valodā, ļoti labi saprotu. Un grāmatām ne tikai latviešu valodā. Bet, tā kā es pati nāku no bilingvālas ģimenes, es lasu vairākās valodās, un es neesmu Latvijā vienīgā, kas ir no bilingvālas ģimenes, un neesmu Latvijā vienīgais cilvēks, kas lasa vairākās valodās. (Starpsauciens.) Tādēļ es uzskatu, ka... paldies, bišķiņ nojaucāt mani, bet okay.

Tātad nesen biju iegājusi grāmatnīcā. Mani pasauca, uzaicināja un izvadāja pa visu grāmatnīcu, parādīja, kādas ir grāmatas – latviešu valodā, angļu valodā, krievu valodā. Viņiem ir ļoti daudz grāmatu krievu valodā, un viņi jau 10 gadus ved šeit, Latvijā, šo biznesu... sieviete pilnībā sevi ir veltījusi šim biznesam. Viņa tā arī godīgi saka, ka vienkārši nāksies vērt ciet šo grāmatnīcu, šo biznesu, jo lielākā daļa grāmatu tomēr izdotas krievu valodā.

Un par izdošanu. Tās tomēr izdotas Latvijā, kas ir ļoti svarīgi un ir jāpiemin.

Jebkurā gadījumā es aicinu tomēr uz šo skatīties vairāk kā uz valodas jautājumu. Cilvēki arvien retāk lasa grāmatas, īpaši bērni, īpaši jaunā paaudze un tie, kuri ir bilingvālās ģimenēs. Viņiem tomēr ir jādod iespēja. Nevis, piemēram, ja bērnu grāmatiņa maksā 15 eiro, tad turpmāk maksās daudz dārgāk. Ja mēs gribam, lai mūsu bērni attīstās, ir daudzpusīgi, uzskatu, ka viņiem ir jāļauj lasīt. Domāju, ka ir jādod iespēja vecākiem atļauties iegādāties šīs grāmatas, jo viņi vienkārši var tās pirkt Lietuvā, Igaunijā, un mēs pazaudēsim daudzas grāmatnīcas.

Tā ka es ļoti aicinu tomēr padomāt un atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Ja nebūtu Krievijas iebrukuma Ukrainā, visticamāk, mēs par šiem jautājumiem, kas ir saistīti ar krievu valodas lietošanu, nerunātu, nediskutētu un šādus pretrunīgus lēmumus nepieņemtu.

Ir divu veidu stratēģijas, kā cilvēki rīkojas un nu jau arī valstis rīkojas. Viena – mēs aizliedzam pilnīgi visu un vainojam valodu tajā, ka notiek agresija Ukrainā. Un sakām: jā, arī krievu valoda ir vainīga. Ir otra stratēģija – mēs valodu uzskatām par vērtību. Mēs uzskatām, ka vērtīgs cilvēks ir tas, kuram ir ļauts izglītoties savā dzimtajā valodā, kuram ir ļauts baudīt arī kultūras pasākumus savā dzimtajā valodā un tā tālāk.

Manuprāt, tas, ka jūs aizliedzat sabiedriskās vietās sarunāties krieviski... tagad gribēsiet, lai cilvēki pērk dārgākus izdevumus un grāmatas, kas ir krievu valodā. Ne Krievijā izdotas, bet krievu valodā. Manuprāt, mēs līdz galam nenovērtējam paši sevi, un mums liekas... man tas liekas maziski. Es nezinu, kādēļ... man tas liekas... tas vienkārši nav pareizi.

Kā jau teicu, ir divu veidu stratēģijas. Jūs piekrītat iet ceļu – aizliegsim visu. Es savukārt saku – nē, šiem cilvēkiem varam iemācīt un pastāstīt daudz vairāk, ja mēs sarunājamies valodā, kuru viņi saprot labāk. Tas nav nekāds noziegums. Un tas attiecas arī uz sabiedriskajiem medijiem un tā tālāk. Paskatieties, mūsu kaimiņvalstis iet citu ceļu. Tā ir katra izvēle.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Vēlreiz atkārtošu – tas nav ne cilvēcīgi, ne saprātīgi vērsties pret valodu un uzskatīt, ka valoda ir vainīga pie tā, ka neprātīga valsts, kas ir mūsu kaimiņos, ir iebraukusi Ukrainā. Man žēl, ka jūs vainojat valodu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Paturpināšu domu, ka mēs paši sev liekam kaut kādus šķēršļus, lai attīstītos uzņēmējdarbība. Citās valstīs tas ir normāli, ka ir uzņēmējdarbība, ka notiek tirdzniecība jebkurā valodā. Jā, jebkurā. Okupētās valstis arī bija... dažādas valstis... un pēc tam izdod... nezinu... avīzes arī tajā valodā. Pēc uzbrukumiem. Viss notiek.

Kas mums šeit ir? (Starpsauciens: “Viss notiek!”) Nu ja, viss notiek! Valoda nav šķērslis tam, lai attīstītu uzņēmējdarbību. Mums šeit vispār ir otrādi... nav saprotams.

Gribu jums parādīt vai iedziļināties... padziļināti šo problēmu izpētīt... kā runā mūsu uzņēmēji. Kas vispār ir pievienotās vērtības nodoklis? Kas tas ir? Uzņēmējs, kuram notiek kaut kāda tirdzniecība, atrod pircēju un samaksā valstij pievienotās vērtības nodokli par to, ka viens atrada otru, un valsts iejaucas šajā darījumā, lai paņemtu nodokli. Par ko? Par to, ka tā neko nedarīja. Valsts neko nedarīja. Kā valsts palīdzēja uzņēmējam atrast pircēju?

Par ko jūs ņemat šo nodokli? Paskaidrojiet! Vienkārši tāpat? Kas ir pievienotās vērtības nodoklis? Uzņēmējs, tirdzniecība... jā, ir tirdzniecība, ir pircējs... atnāca nopirkt, un jūs kā valsts... jā, valdošā koalīcija... ieviešat šo nodokli. Par ko? Ne par ko! Vienkārši tā – sēžot uz kakla uzņēmējiem, un viss.

Arī dziļāk... parunājot ar cilvēkiem, parunājot ar uzņēmējiem, kuri šeit veic uzņēmējdarbību... ko viņi saka par šo nodokli. Ko jūs vispār ar šo likumu darāt? Vienkārši iejaucaties uzņēmējdarbībā. Kāda jums starpība, kādā valodā tiek pārdota... nezinu... prese?

Jūs sakāt – valsts valoda? Ir 114. pants. Satversmē rakstīts, ka mazākumtautībai ir tiesības attīstīt savu valodu. (Starpsauciens.) Bet ko jūs darāt? Iejaucaties arī tur! Jūs neievērojat savu Satversmi. (Starpsauciens: “Ievērojam!”) Neievērojat! Ir 114. pants, kurš aizliedz... Tā ir īsta diskriminācija pret cilvēkiem. Kāpēc man tiek aizliegts... ne lasīt, bet pirkt kādus izdevumus... tie ir dārgāki? (Starpsauciens: “Neviens neaizliedz! Vienkārši...”)

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pleškānes kundze, jūs arī esat zvērējusi Satversmei.

Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Cienījamie kolēģi! Ja tā pavisam atklāti, es esmu ļoti, ļoti vīlies Jurēvica kungā, ka viņam ienāca prātā kaut kas tāds... konkrēti šī ideja, ka mēs tagad diferencēsim nodokļus pēc valodas. Tas būtu apmēram tāpat, ja mēs būtu pie varas un teiktu: ja jums ir grāmatas ar liberālu saturu, tad jums būs viens nodoklis; ja jums ir saturs, kas ir konservatīvs, tad – cits. Nu apmēram tas pats.

Nevaru iedomāties nevienu valsti pasaulē, kurā nodokļu likme atšķirtos atkarībā no valodas. Goda vārds! Es iegāju mākslīgā intelekta rīkā, iemetu šo jautājumu. Nu nav tādas valsts! Tas ir testaments tam, cik tālu mēs esam aizgājuši šinī visā.

Citstarp – fiskālā ietekme. Mēs runājam par vienu miljonu – vienu miljonu! Uz 18 miljardiem izdevumu jūs ietaupāt vienu miljonu... šitā šķeļot sabiedrību. Apsveicu jūs, Jurēvica kungs! (Starpsauciens.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Domāju, ja nebūtu kara, mēs šodien nerunātu par valodu. Un nerunātu tāpēc, ka nebūtu Putina, kas arī valodu padarījis par ieroci.

Man pašam šī diskusija... klausījos Armaņevas kundzi... Mani ir audzinājusi auklīte, kas dzīvoja Purvciemā pirmajā stāvā, es biju piektajā. Matrjona Ļeonovna, bet dziedāja man latviešu tautasdziesmas... un tāpēc es zinu krievu valodu. Viņa cienīja latviešu valodu.

Šodien redzu, ka ir daudzi, kas, protestējot pret karu un mēģinot novilkt atšķirības robežu... jā, viņi ir krievvalodīgi vai dzimuši kā krievu tautības cilvēki, bet viņi nav Putina krievi, viņi kopš kara sākuma ir demonstratīvi pārgājuši... un demonstratīvi komunikācijā sabiedrībā lieto latviešu valodu. Tiešām no sirds gribu par to pateikt paldies šiem cilvēkiem.

Vienlaikus mēs ļoti labi saprotam, ka nevaram īpaši atbalstīt vai likt vienā līmenī latviešu valodu, Eiropas Savienības valodas un krievu valodu šobrīd, kamēr notiek karš. Paskatāmies uz prasībām, kuras ir tā saucamajā miera paketē, kuras pieprasa Putins. Viena no pirmajām lietām – Ukrainai ir jāievieš krievu valoda kā otra oficiālā valoda. Šis ir tas identitātes jautājums, kuru Putins grib uzspiest. Viņš caur šo kanālu grib atvērt un ietekmēt cilvēku prātu, uztveri un tā tālāk.

Līdz ar to APVIENOTAIS SARAKSTS... mēs ļoti labi saprotam un apzināmies to, ko teica Armaņevas kundze... bet mēs uzskatām, ka tomēr ir pareizi kara laikā piešķirt īpašas atlaides latviešu valodai un Eiropas Savienības dalībvalstu valodām. Paldies dievam, ka tās sastāvā nav un nekad nebūs Krievijas Federācija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man arī bija viens piedāvājums par pievienotās vērtības nodokļa likmes celšanu – attiecībā uz LGBT satura grāmatām. Ja jūs atceraties, toreiz es to nosaucu par politisko huligānismu un atsaucu savu priekšlikumu.

Ja šodien mēs nobalsosim par šo panta daļu, Saeima to atbalstīs, tad es pilnīgi leģitīmi iesniegšu nākamajā sesijā vēlreiz šādu priekšlikumu, kas raksturo un parāda to, kādas ir mūsu vērtības, lai mēs varētu par šīm vērtībām arī balsot.

Mēs varam iet vēl tālāk – paskatīties, ko vēl varam segregēt šajā pasākumā... nezinu, kas vēl pasaulē tāds samaitāts... Hitlera ūsas, pieņemsim, vai kaut kas tamlīdzīgs. Man liekas, tā mēs varam aiziet kādā pilnīgi neproduktīvā... pilnīgās galējībās. Un kāpēc jūs gribat man liegt lasīt Dostojevski oriģinālvalodā? Nu, es nezinu. Man šķiet, tas īsti nav atbilstoši garam. Nez kāpēc man vēl šķiet... ja Satversmes tiesai paprasītu izvērtēt šo normu (Starpsauciens: “Droši!”), man šķiet, varētu būt tam visam ļoti interesants risinājums.

Lai kā arī būtu, ja Saeima leģitimizēs šo panta daļu, tad mani uzskati par politisko huligānismu būs jāatceļ un jāvirza saistībā ar literatūru priekšlikums, kādu es jau biju virzījis.

Tā ka, kolēģi, man šis priekšlikums izskatās... ja mēs to neatbalstām, tad izskatās, ka mēs tā kā esam apvainojušies uz kaut ko vai mēs kaut ko ne visai labu, vienvārdsakot... Tāpēc lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, lai mēs nākamajās Saeimas sēdēs un nākamajās sesijās neaizietu vēl dziļākā purvā saistībā ar jautājumiem, kas skar pievienotās vērtības nodokli presei.

Kas ir ļoti būtiski... runājot ar grāmatu izdevējiem...

Apvienojiet, lūdzu, laiku.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

E. Zivtiņš. Runājot ar grāmatu izdevējiem... viņi tiešām bija ļoti pateicīgi Saeimai par to, ka ir samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme. Tanī brīdī varēja sākt attīstīties grāmatu tirdzniecība, varēja samaksāt autoriem honorārus. Vienvārdsakot, tirgus sāka kustēties... sakustējās un attīstās. Un grāmatnīcas mums ir, un ir cilvēki, kuri pērk un lasa grāmatas.

Šobrīd, kaut kādu iemeslu pamudināti (lai kādi tie būtu), mēs atkal dzēšam attīstību. Manā skatījumā, tas nav pareizi.

Aicinu atbalstīt Armaņevas kundzes priekšlikumu. Būsim pārāki savā izaugsmē!

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Tātad komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 52, atturas – 16. Priekšlikums noraidīts.

 

H. Rokpelnis. 5. – deputātes Armaņevas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 52, atturas – 15. Priekšlikums noraidīts.

H. Rokpelnis. 6. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Kur palika solītais pievienotās vērtības nodokļa samazinājums ēdinātājiem? Jau gadiem valdība ēdinātājiem solīja samazināt pievienotās vērtības nodokli no 21 uz 12 procentiem. Un ko mēs redzam? Solījumi – jā, darbi – nē.

Tika pat izveidota darba grupa. Dažādas debates, diskusijas... un ēdinātāji pierādīja, ka, samazinot pievienotās vērtības nodokli, ietekme būtu fiskāli neitrāla. Bet ko mēs šobrīd redzam? Ēdinātāji knapi izdzīvo, par viņiem visi aizmirsuši, īres cenas aug, elektrība dārga, darbinieku trūkst, tūrisms niecīgs, bet pievienotās vērtības nodoklis – viens no lielākajiem Eiropā. Valdība turpina runāt un apsvērt, liekot skaitļus ekseļa tabulās, bet cilvēki tikām slēdz kafejnīcas, restorānus, ģimenes uzņēmumus... viņiem tiek teikts – pagaidiet. Bet cik ilgi – līdz pēdējais restorāns tiks aizslēgts?

Pat Vācija no 2026. gada atgriežas pie 7 procentiem pievienotās vērtības nodokļa ēdinātājiem. Latvija ir viena no retajām valstīm, kas nepiemēro samazinātu pievienotās vērtības nodokli. Un tad mēs brīnāmies, kāpēc cenas ir augstas. Uzņēmēji neiztur. Uzņēmēji neiztur, tāpēc ka valdība viņus tur pie kakla un žņaudz.

Tāpēc ir šis priekšlikums, lai pievienotās vērtības nodokli ēdinātājiem samazinātu no 21 uz 12 procentiem. Un nevis kādreiz, bet tagad. Šī ir tā reize, kad var glābt nozari, atdzīvināt tūrismu, saglabāt darba vietas un tādas cenas, lai cilvēki spētu samaksāt. Nozare nav jānoslogo, tai ir jāpalīdz, kā solīja jau sen. Ir laiks beigt melot un sākt strādāt. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ nozīmē arī uzņēmēju pirmajā vietā, nevis viņa klusējošu noslīkšanu Latvijā. Ja valdība to nedara, tas ir jāizdara Saeimai.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! Latvija ir viena no trim valstīm Eiropas Savienībā, kurā netiek piemērots samazinātais PVN sabiedriskās ēdināšanas nozarei. Eiropas Komisija savās rekomendācijās iesaka piemērot samazināto likmi sabiedriskās ēdināšanas nozarei, tādā veidā aicinot samazināt arī ēnu ekonomiku, kas šai nozarē ir lielāka par 30 procentiem.

Mēs pagājušajā nedēļā Saeimā piedzīvojām ļoti karstas debates par klimata likumu, koalīcijas deputāti aicināja skatīties Zviedrijas un Vācijas virzienā. Es, kolēģi, aicinu darīt to pašu un skatīties Zviedrijas virzienā, kur PVN ēdināšanai ir 12 procenti, un Vācijas virzienā, kur PVN no nākamā gada 1. janvāra būs 7 procenti.

Vēl viens fakts, kas jāpiemin. ZZS bija iesniegusi budžetā priekšlikumu par samazinātu PVN ēdināšanas nozarei. Tad, kad šis priekšlikums tika iesniegts, pie manis vērsās viens no ZZS biedriem un jautāja, kā balsos APVIENOTAIS SARAKSTS. Es viņam atbildēju, ka nav svarīgi, kā balsos APVIENOTAIS SARAKSTS, bet svarīgi, kā balsos ZZS un vai viņi vispār balsos.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Izvirzu hipotēzi, ka šis temats komisijās un apakškomisijās ir visvairāk izrunātais no tiem, kas netiek virzīti tālāk un kuros nav rasts risinājums. Trīs apakškomisijās, divās komisijās – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā – ir bijuši uzdevumi Ministru kabinetam nākt ar risinājumu un iekļaut to budžetā. Tie ir dažādi formulēti... nezinu, sakarnieku problēmas vai kas... bet Ministru kabinets izliekas, ka parlaments šādus uzdevumus nav devis.

Vēlos atgādināt, ka iepriekšējais Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs piedāvāja kompromisa variantu, proti, ka šo samazināto PVN varētu dot tieši restorāniem, kuros ir lielāks cilvēkresursu ieguldījums – vienu porciju taisa divi trīs cilvēki, nevis kā... un atdalīt tos no ātrās ēdināšanas uzņēmumiem, kuros pusfabrikātus vienkārši iemet karstā eļļā. Tas bija sarežģīts piedāvājums. Nozare nebija par to sajūsmā. Bet tas būtu bijis vismaz kāds kompromiss, kuru varētu ieviest terminēti. Pat šis jūsu, koalīcijas, piedāvātais kompromisa variants šobrīd ir pazudis.

Es īsti neredzu jēgu, kāpēc komisijām nākt kopā, sasaukt sēdes, strādāt, nobalsot, vienoties, uzdot Ministru kabinetam... ja pēc tam ir klusums. Ministru kabinets pat neatbild, kur nu vēl – lai iestrādātu budžetā. Man liekas, tā ir necieņa arī pret nozari, kas rēķina, iedziļinās, nāk un argumentē... tur darbs ir apakšā. Tas nav vienkārši “mēs gribētu”, cilvēki pie tā strādā. Bija piesaistīts Latvijas Darba devēju konfederācijas analītiķis, kurš rēķināja, bija Ekonomikas ministrijas aprēķini. Un tas viss, domāju, atduras pret politisko gribu.

Šis ir balsojums, ar kuru jūs parādāt, vai politiskā griba ir darīt līdzīgi, kā tas ir Eiropā (kā kolēģi jau minēja), kur šāds regulējums ir, vai izlikties, ka šo problēmu nav. Manuprāt, būtu ļoti labi to izdarīt terminēti, tad mēs divos trijos gados varētu saprast, vai tas ir instruments vai ne, un atgriezties pie diskusijas. Eiropā tas ir pierādījies kā efektīvs rīks ēnu ekonomikas apkarošanai un arī nozares, kura kovida laikā cieta vissmagāk, atdzīvināšanai.

Šis ir loģisks, pragmatisks priekšlikums. “Nacionālā apvienība” aicina atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Pagājušonedēļ braucu komandējumā uz Eiropu, Nīderlandē lidostā paņēmu kaut ko uzkost un pamanīju čekā, ka nodoklis par manis samaksāto ēdienu ir tikai 9 procenti. Protams, tas pievērsa manu uzmanību. Man šķiet, ka priekšlikums par 12 procentiem Latvijā pat nebūtu tik liels atbalsts uzņēmējiem kā Nīderlandē. Līdz ar to es atbalstu šo priekšlikumu.

Otra manas runas daļa būs par to pašu, ko es savulaik jau no tribīnes esmu teicis. Ja mēs nevaram atbalstīt principu, ka 12 procentu PVN ir tūrisma mītnēm un sabiedriskajai ēdināšanai visā Latvijā, tad būtu atbalstāms, ka tas ir visam, kas ir ārpus Rīgas. Jo tūrists, būsim godīgi, atbrauc uz Latviju, iebrauc Rīgā un Rīgā arī paliek. Bieži viņš paliek Vecrīgā, nekur tālāk netiek.

Iedomājieties, ja būtu 12 procenti tūrisma mītnēm ārpus Rīgas, reģionos, varbūt daļa no tūrisma pakalpojumu sniedzējiem varētu neslēgt savus viesu namus ziemā, jo šobrīd daudzi tā dara, viņiem nav izdevīgi, jo apgrozījums un klientu plūsma ir pārāk maza. Līdz ar to Latvijā tūrisms pēc būtības strādā trīs mēnešus – jūnijā, jūlijā, augustā –, pat mazāk, jo... un to es varu teikt kā cilvēks, kurš savulaik trīs gadus ir nostrādājis tūrisma informācijas centrā.

Visbeidzot... kāpēc šāda nodokļa atlaide būtu svarīga? Tā varētu veicināt gan rīdzinieku braukšanu ārpus Rīgas, pa visu Latviju, gan atbalstīt vietējos uzņēmējus, ņemot naktsmītnes visdažādākajās Latvijas vietās un saņemot arī sabiedrisko pakalpojumu. Un, kas ir svarīgi, varbūt vissvarīgāk, – tas veicinātu vietējo tūrismu, kad iedzīvotājs, kurš dzīvo Latgalē, aizbrauktu uz Zemgali, Zemgalē dzīvojošais aizbrauktu uz Vidzemi, un Kurzemē dzīvojošais aizbrauktu uz Sēliju... sauciet, vienalga, kādā secībā. Tas būtu ļoti jauki un ļoti liels ieguldījums mūsu pašu tūrisma attīstībā. Šobrīd mēs tikai skatāmies... vai daudzi skatās... ko piedāvā viena vai otra aviokompānija, lai lēti aizlidotu uz kādu citu valsti, kur sabiedriskajam pakalpojumam un sabiedriskajai ēdināšanai ir deviņi procenti.

Kāpēc mēs atbalstām citas valstis, tūrismu uz citām valstīm? Atbalstām šeit pat, Latvijā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 5, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies seši deputāti: Raivis Dzintars, Andris Kulbergs, Ināra Mūrniece, Amils Saļimovs, Didzis Šmits un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Sēdes pārtraukums līdz pulksten 19.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Paldies tiem, kas ir atnākuši laikus. Ir 58 deputāti, tā ka varam sākt.

Turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, otrais lasījums.

Trīspadsmit priekšlikumi.

Palikām pie 7. priekšlikuma. Par 6. priekšlikumu esam nobalsojuši.

H. Rokpelnis. Tātad turpinām darbu pie likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”.

7. – zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Aplis ir noslēdzies. Šis budžets ir šī Saeimas sasaukuma ceturtais un laikam pēdējais budžets, kuru mēs kopīgi šādā formātā skatām. (Starpsauciens.)

Kopš pašiem pirmsākumiem Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, izskatot katru budžetu un arī starp budžetiem, ir kāpusi tribīnē un stāstījusi par to, cik svarīgi būtu samazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikai. Tā ir pamatvajadzība. Un šajā noslēdzošajā, ceturtajā, budžetā beidzot tas ir panākts.

Ar prieku, lepnumu un gandarījumu varu teikt, ka no nākamā gada vidus pamata pārtikas produktiem tiks piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 8. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā noraidīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, mazliet klusāk!

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi, jau iepriekš esmu sniegusi priekšlikumu par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu tādām... nepieciešamības precēm. Šodien kārtējo reizi redzam valdības cinisko spēli ar cilvēku maciņiem.

Pārtikas produktu cenas turpina augt, bet valdība, nespējot piedāvāt reālu risinājumu, izdomā samazināt pievienotās vērtības nodokli dažiem produktiem, bet – no 1. jūlija! Mēs ļoti labi zinām, ka tas nav sociālais atbalsts, bet tā ir vēlētāju pirkšana pirms vēlēšanām. Pusgadu, pat ne pusgadu, – trīs mēnešus pirms vēlēšanām dažiem produktiem tiks samazināts pievienotās vērtības nodoklis, un tad televīzijā varēs skaisti reklamēties. Jau tagad radio skan reklāma: “Mēs samazinām pievienotās vērtības nodokli!” Bet tās ir atsevišķas pozīcijas, piemēram, gaļa – tikai mājputnu gaļa... tātad cūkgaļa, liellopa gaļa un visas citas gaļas būs tikai izredzēto ēdienkartē. Īstenībā tā ir tāda laika vilkšana un sabiedrības mānīšana.

Tāpēc mans priekšlikums ir samazināt pievienotās vērtības nodokli piena produktiem, svaigai cūkgaļai, liellopa gaļai, mājputnu gaļai, truša gaļai, svaigām zivīm, maizei un olām – tie ir produkti, kurus pērk visi cilvēki, – un samazināt pievienotās vērtības nodokli no 1. janvāra, nevis tad, kad valdībai parādās politiska nepieciešamība. Ja valdībai būtu politiskā griba, tad pievienotās vērtības nodokļa samazinājums stātos spēkā no 1. janvāra plašākam pārtikas produktu klāstam, arī cūkgaļai, liellopu gaļai, un tas būtu atbalsts arī vietējiem lauksaimniekiem. Nezin kāpēc jūs to neiekļāvāt savā piedāvājumā. Mans piedāvājums ir negaidīt pusgadu, nevis testēt, bet sākt to darīt no 1. janvāra.

Pievienotās vērtības nodokļa samazināšana ir tas, kas reāli samazina pārtikas cenas, jo mēs zinām, ka cenas diemžēl pieaug un, visticamāk, arī pieaugs. Tāpēc samazināšana būtu atspaids vismaz minimālajam grozam maznodrošinātajiem cilvēkiem, kuriem ir jātērē milzu nauda, lai pabarotu ģimeni. Un šis ir tāds īsts pārbaudījums – vai jūs esat ar cilvēkiem vai tikai domājat par savu reitingu.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Paldies par priekšlikumu. Runājot par šo priekšlikumu, es gribu pavaicāt samazinātā PVN autoriem... patiesībā koalīcijai ir jānāk paskaidrot, kāpēc samazinātais PVN nav paredzēts, piemēram, tādiem dzērieniem, kurus dēvē par auzu pienu un kokosa pienu. Tas ir svarīgi. Ir cilvēki, kuri lieto šos produktus regulāri, kuri nevar lietot govs pienu, jo viņiem ir ne tikai laktozes nepanesamība, bet arī piena olbaltumvielu nepanesamība. Nāciet paskaidrot, kāpēc šiem produktiem – auzu pienam un tamlīdzīgiem augu bāzes produktiem – nav samazināta PVN likme.

Tāpat arī par liellopa un jēra gaļu. Latvijā zemnieki audzē ļoti labu liellopa gaļu, ļoti labu jēra gaļu. Kāpēc neatbalstīt vietējos ražotājus? Nāciet, lūdzu, paskaidrojiet!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 8. priekšlikums komisijā nebija atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 5, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 9. – frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, tādējādi atbalstot mazos uzņēmējus. Ja tiks atbalstīts šis priekšlikums, viņiem būs atvieglota dzīve, jo nebūs jāmaksā PVN, kāds regulējumā ir tagad – līdz 50 tūkstošiem eiro –, bet līdz 100 tūkstošiem eiro. Manuprāt, 100 tūkstoši eiro jau kādu laiku nav neaizsniedzams slieksnis, un mums būtu jānāk pretī tiem cilvēkiem, kuri uztur sevi paši, uztur arī savus ģimenes locekļus, nodarbojoties ar nelielu biznesu.

Tā ka es jūs aicinu atbalstīt gan šo priekšlikumu, gan nākamo, jo abi ir saistīti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 9. priekšlikums komisijā nebija atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 8, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 10. – frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 13, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 11. – frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kas būtu jauninājums, – mēs veicinātu to, ka Latvijas sabiedrība būvētu sev jaunus mājokļus un ka PVN no mājokļu būvniecībā ieguldīto materiālu vērtības līdz, teiksim, 100 tūkstošu eiro apjomam, no kā PVN vērtība būtu 21 tūkstotis, būtu ieskaitāms kompensējamos izdevumos, kuru atmaksu varētu saņemt caur Valsts ieņēmumu dienesta sistēmām.

Aicinu atbalstīt. Manuprāt, ļoti labs priekšlikums, lai veicinātu cilvēkus būvēt, kaut ko attīstīt šeit, lai cilvēkiem kaut kas piederētu, lai cilvēki būtu piesaistīti mūsu zemei un lai cilvēkiem būtu iemesls cīnīties un pastāvēt par to, kas viņiem pieder.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 11. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 8, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 12. – deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 32, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 13. – zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. Tas arī viss.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, otrais lasījums.

Astoņi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Kolēģi, strādāsim pie diviem jaukiem nodokļiem. Tātad 21. novembra sēdē tika izskatīts un sagatavots izskatīšanai Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”.

Tika saņemti astoņi priekšlikumi.

Komisijā tika atbalstīti priekšlikumi iekļaut ostu pārvaldes uzņēmumu nodokļa maksātāju lokā... noteikt ieņēmumus, kam netiek piemēroti nodokļu bāzē iekļaujamie palielinātie procentu maksājumi. Komisijā atbalstu neguva tie priekšlikumi, kas paredzēja piemērot nodokļu atlaides maksātājiem, kuri eksportē, importē vai realizē Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas izcelsmes preci. Netika arī atbalstīts priekšlikums palielināt nodokļa likmi par maksājumiem un dividendēm, ko Latvijas rezidenta vai nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas un ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.

Tātad pie tabuliņas! Ir tikai astoņi priekšlikumi. Strādāsim operatīvi!

1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – deputāta Zivtiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamie kolēģi! Manā skatījumā, Latvijai šis ir ļoti vajadzīgs likumprojekta grozījums. Kāpēc? Tāpēc, ka mums ir jāizraujas no apburtā loka, ka mēs īsti nevaram piesaistīt cilvēkus, jaunus investorus, cik mums būtu nepieciešams, lai varētu attīstīties un lai Latvija veidotos stipra un izaugtu... savā būtībā.

Kas tad šajā priekšlikumā ir paredzēts? Tātad uzņēmumu ienākuma nodokli no 20 procentiem mēs samazinām uz 12,5 procentiem. Ko tas raisa? Ko tas mums dod ilgtermiņā? Ilgtermiņā tas mums dod vairāk investīciju, zemākus nodokļus, padara Latviju konkurētspējīgu un piesaista investorus, kas rada jaunas darbavietas. Spēcīgāki uzņēmumi, mazāks slogs ļauj uzņēmumiem attīstīties, celt algas un radīt jaunas darba vietas.

Mazāka ēnu ekonomika – tas ir tas, par ko mēs runājam. Ja nemaldos, šobrīd valstī ēnu ekonomika ir aptuveni 20 procenti. Šis nodoklis stimulē to, lai cilvēki maksātu nodokļus, nevis lai no tiem izvairītos. Ļoti būtiski ir arī tas, ka caur uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanu palielinās ieņēmumi no citiem nodokļiem, tādiem kā PVN, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kā arī sociālās iemaksas cilvēkiem.

Eksporta pieaugums. Vārdu sakot, ir vieni vienīgi labumi, ja mēs spējam izrauties no, tā teikt, ekseļa tabulas, kurā mēs šobrīd dzīvojam, no tā, ka mūsu valsti faktiski pārvalda ierēdņi, kuri saka: ja nodokli palielina, tad ieņēmumi ir, ja nodokli samazina, tad ieņēmumu nav. Šī ir tā lieta, kas cilvēkiem, kuri nav īsti pieredzējuši un nav darbojušies biznesā, “lauž” smadzenes: kā tā var būt, ka, nodokli samazinot, kopējie ieņēmumi valstī palielinās?

Šis ir tieši tas gadījums... un es lūdzu jums atbalstīt priekšlikumu, lai palielinātu naudas plūsmu, naudas apgrozījumu valstī. Cienījamie kolēģi, tāpēc es aicinu balsot ne tikai par priekšlikumu, bet aicinu balsot par stipru Latviju, par Latvijas izaugsmi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Dārgie kolēģi, nedaudz paturpinot to, ko Edmunds iesāka, – šī jau nebūtu pirmā reize, kad kaut kas tāds ir noticis. Jau pirms 26 gadiem, 1999. gadā, ar milzīgu Finanšu ministrijas pretestību uzņēmumu ienākuma nodokli samazināja no 25 uz 15 procentiem. Finanšu ministrijai šķita, ka kopējie ienākumi samazināsies par 70 miljoniem, bet finālā sanāca tā, ka trijos gados ienākumi bija par 200 miljoniem lielāki, nekā bija domāts. Kāpēc? Tāpēc, ka – par to vairākas reizes ir runāts no šīs tribīnes – ir tā saucamā Lafēra līkne: ir kaut kāda optimālā nodokļu likme, pie kuras ir maksimāli ieņēmumi. Mēs nedrīkstam visu laiku domāt ar “ekseļa pieeju” – ka, lineāri palielinot nodokļus, palielināsies nodokļu ienākumi. Liecība tam ir kaut vai tā kļūda, ko Jānis Dombrava nesen izcēla, – pagājušā gada budžetā mēs palielinājām kapitāla pieauguma nodokli no 20 uz 25,5 procentiem, visi domāja, ka būs lielāki ieņēmumi, bet finālā ieņēmumi ir mīnus 17 miljoni.

Tā ka aicinu, cilvēki... ne cilvēki... godājamie parlamentārieši, deputāti, sākt bišķiņ vairāk domāt par to, ka, palielinot nodokli, ne vienmēr palielināsies naudas masa, citreiz, tieši samazinot nodokli, naudas masa palielinās.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

A. Vīksna. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 8, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 3. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Cienītās dāmas! Godātie kungi! Eksports uz Krieviju pārsniedz 1 miljardu eiro, imports – virs 120 miljoniem. Tas notiek ceturtajā kara gadā, kad visi Saeimas deputāti vai vairākums deputātu ir skaidri pateikuši, ka mēs nosodām jebkāda veida sadarbību, ka jebkāda veida ekonomiskā sadarbība ar agresorvalsti ir jāpārtrauc.

Un te nu mēs esam – tajā patiesības stundā, kad mums retorika ar lēmumu jāpārvērš rīcībā. “Nacionālā apvienība” piedāvā Krievijas kara nodevu – veidu, kā tos, kas tirgojas, importē, eksportē un sadarbojas ar Krieviju, mēs apliekam ar nodokli.

Ja mēs nespējam aizcirst durvis, tad vismaz radām mehānismu, kā viņiem apgrūtināt... uzliekam nodokli un veidojam fiskālo telpu. Lai tad viņi maksā vismaz nodokli.

Ir ļoti daudz uzņēmēju, eksportētāju, kuri atteicās... Daži, karam sākoties, jau pirmajās dienās, daži vēlāk ir atteikušies no labas, lielas naudas, ko viņi pelnīja, sadarbojoties ar Krieviju, tāpēc ka viņiem ir morālais kompass, viņi gāja kopsolī ar politiķu aicinājumu pārtraukt sadarbību.

Un tad ir tie, kas to nedara. Turklāt Latvijā ir uzņēmumi, kuri tirgojas ar šo asiņaino režīmu un vienlaikus startē zem ministrijām esošo iestāžu iepirkumos. Sēž uz diviem krēsliem – strādā ar Putina režīmu, strādā šeit, Latvijā. Cik ilgi? Cik ilgi mēs atļausim šādu kārtību? Manuprāt, nepiedodama divkosība. Apturam to!

Esam vairākkārt teikuši: ja jums nepatīk, ka opozīcija to piedāvā, vai nepatīk juridiskais formulējums, sniedziet savu likumprojektu. Tad, kad mēs pirmo reizi izteicām šo piedāvājumu, jūs teicāt: mēs nāksim ar likumprojektu pēc budžeta. Jūs neko neesat atnesuši. Eksports uz Krieviju ne tikai stabili turas... tas ir pat pieaudzis.

Man liekas, tas ir amorāli, man liekas, mums nav jābūt pēdējiem, jāgaida, kad citi to darīs. Kaut gan citi jau to dara. Vismaz somu medijos es lasu Somijas ārlietu ministres paziņojumus par to, ka viņi plāno ar šādu tarifu aplikt Krievijas importu. Tā ka nevajag teikt, ka Eiropa mums neļauj vai ka mums jāgaida, ka ir citi... Mēs varam iekasēt vairāk nekā simts miljonus un apturēt šo režīmu, un pasargāt arī vietējo ražotāju. Jo galu galā katrs nopirkts produkts no Krievijas ir nenopirkts produkts no Latvijas ražotāja. Atbalstām paši savus cilvēkus, nosodām Krieviju un pildām budžetu, ar kuru finansēt mūsu vajadzības! Ieviešam Krievijas kara nodevu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Mēs katru gadu nākam ar šo piedāvājumu palīdzēt saviem uzņēmumiem, tiem, kuri ir izdarījuši savu izvēli un strādā tikai Latvijā vai ar valstīm, kuras nav agresori. Un piedāvājums ir uzlikt nodokli, kas būtu solidaritātes maksa pret tiem, kuri ir izdarījuši šādu izvēli – nestrādāt ar agresoru. Bet tie, kuri strādā, lai maksā nodokli, kurš ieplūst valsts budžetā, lai mēs varam palīdzēt uzņēmumiem, kuriem tas ir vajadzīgs.

Bet nē, ir bijusi virkne dažādu priekšlikumu, kuri nav šeit atbalstīti vēl aizvien. Ja tu strādā ar Maskavu vai Minsku, tu vari piedalīties valsts iepirkumos, tu pat vari piedāvāt Krievijā un Baltkrievijā ražotus produktus, izkonkurēt vietējos. Un šogad diemžēl šis priekšlikums netika atbalstīts. Bet deviņos mēnešos preces 733 miljonu apmērā uz Krieviju ir eksportētas: alkohols... viskijs, rums, šampanietis. Esam kļuvuši par lielražotājiem, visas Eiropas netīrā darba darītājiem. Mēs esam rokas, ceļš, pa kuru viss šis saražotais alkohols aizplūst tālāk uz Krieviju, jo viņi paši negrib tirgoties ar agresoru. Izmanto mūs kā starpnieku. Alkohols, krūšturi (Starpsaucieni. Smiekli.)... dažādas iekārtas, kuras balansē uz robežas, tas ir tas apjoms, ko mēs šobrīd vedam. Un 733 miljoni deviņos mēnešos, pēc šādas projekcijas ejot, būs 1,2 miljardi. (Iesmejas. Starpsauciens.) Par krūšturiem – varbūt tas nav tas sliktākais, ko varētu eksportēt (Smiekli. Aplausi.), bet alkohols un dažādi citi produkti (Starpsauciens: “Nu arī labi!”)... mēs varam uzlikt (Starpsaucieni.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

J. Vitenbergs. Labi, ir vakars. Man jāatvainojas, bet situācija ir diezgan nopietna, jo (Smiekli. Starpsaucieni. Zālē troksnis.)... mēs strādājam ar agresorvalstīm un no tā cieš mūsu uzņēmēji, viņi konkurē ar šiem uzņēmumiem, kuri turpina sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

Kolēģi, patiešām... es lūdzu – mazliet klusāk!

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze, kolēģi, labvakar! Vitenberga, kungs, paldies, mēs pat nezinājām, ka mums ir tāda situācija. (Smiekli.) Bet tomēr, ja jūs gribat atbalstīt vietējos uzņēmējus, pacelsim nodokļus Polijas produktiem, Lietuvas produktiem, visiem pārējiem un samazināsim vietējiem. (Starpsauciens.) Kāpēc ne? Jūs visu laiku sakāt, ka mums vajag aizstāvēt mūsējos. Tad aizstāvēsim! Samazināsim viņiem PVN likmi un pārējiem pacelsim.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Cienījamā koalīcija! Dažas nedēļas atpakaļ te tika runāts par to, kurš ir vairāk prokremlisks, kurš mazāk. Bet nu, redziet, koalīcijai sanāks balsot kopā ar “Stabilitātei!” (Starpsauciens.), kura uzskata, ka... kura uzskata, ka ir jāliek vienlīdzības zīme starp Krieviju un Poliju (Starpsauciens: “Kurā vietā?”), kura uzskata, ka ir jāliek vienlīdzības zīme starp Krieviju un Lietuvu. Un tā, manuprāt, nav normāla situācija, ka mēs joprojām esam piedāvājuši ar šo kara nodokli aplikt Krievijas preces, kas tiek importētas, eksportētas uz Latviju... Un te ir papildu resursi, ko var paņemt valsts budžetā. Tā ir iespēja mazināt šo ekonomisko atkarību no Krievijas. Tā ir iespēja arī Krievijas biznesam tomēr aiziet prom no Latvijas.

Bet šāds priekšlikums netiek atbalstīts. Labi, pirmajā gadā netika atbalstīts. Vēlējāties varbūt sagatavot savu, labāku priekšlikumu, bet tas jau netiek izdarīts. Un tas būtu, manuprāt, tikai taisnīgi, ja kāds no valdības atnāktu un paustu argumentus, kāpēc ir atbalstāms arī turpmāks Krievijas imports un eksports.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Pēdējo gandrīz jau četru gadu laikā mēs ik pa laikam diskutējam Saeimā gan komisiju formātā, gan šeit par sadarbības pārtraukšanu, par ekonomiskās un jebkādas sadarbības pārtraukšanu ar Krieviju. Diemžēl priekšlikumi un likumprojekti nogulst atvilktnēs gan par to, lai uzņēmumi, kas sadarbojas ar Krieviju, vairs nevarētu startēt publiskajos iepirkumos, gan par to, lai tādiem uzņēmumiem nesniegtu dažādus valsts atbalstus un programmas.

Pirmajos gados bija saprotams, ka uzņēmēji jāatbalsta arī ar LIAA programmām un atbalsta instrumentiem, lai pārorientētos uz citiem tirgiem. Un daži to ļoti ātri un pašaizliedzīgi izdarīja. Un tie ir tie, kas tagad mudina valsti rīkoties skarbāk. Jo lielie uzņēmumi, kas vairs nesadarbojas ar Krieviju, apzinās, cik tas ir svarīgi, bet viņi nav sagaidījuši no valsts puses izlēmīgu rīcību. Diemžēl ne. Jo vienmēr ir kāds iemesls, kāpēc ne šobrīd, ne tagad, varbūt vēlāk.

Nododam likumprojektu, ieliekam atvilktnē un gaidām. Mēs gaidām piekto sesto gadu, arī to, kad karš beigsies. Mans viedoklis, ka dzelzs priekškaram tur ir jāpaliek. Krievija nemainīsies arī pēc tam. Es ceru, ka tie smiekli bija tādi histēriskie smiekli dienas noslēgumā, kad enerģija ir iztērēta, bet smiekli nenāk. Jo, manuprāt, ja nevaram aizliegt sadarboties, tad vismaz liksim maksāt, tāpat kā izdarīja ar citām precēm, kas faktiski jebkurā virzienā – importā, eksportā – nes labumu Krievijai kā agresorvalstij.

Un tas būtu tikai samērīgi – uzlikt nodevu, lai tie, kas turpina sadarboties, maksā valsts budžetam un mēs varam nosegt vajadzības drošībai, ģimenēm, transportam un dažnedažādas vajadzības, kas mūsu valstī ir tiem, kuri dzīvo šeit un strādā šeit.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam otro reizi.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, būtību izstāstījām. Un tagad vēlreiz... pēc tam kad budžets būs pieņemts, mediju kamerās mēs visi teiksim par saviem priekšlikumiem. Un koalīcijas deputāti teiks, ka... par opozīciju, visticamāk, tā ka, jā, daudzi arī labi priekšlikumi šeit izskanēja, simpātiski priekšlikumi, racionāli priekšlikumi, bet nu ziniet, budžets visu nevar finansēt. Lūdzu, šis ir finanšu avots. Neuzdrošinieties kamerās apgalvot, ka opozīcija nepiedāvāja finanšu avotus, ka bija labi priekšlikumi demogrāfijai vai kam citam, bet nepietiek visam naudas. Neuzdrošinieties to apgalvot, jo jūsu balsojums šajā konkrētajā priekšlikumā būs pretējs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 3. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 21, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 4. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 17, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 5. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 17, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 6. – frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 7. – frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Paldies, kolēģi, par diskusiju. Vērtēju kā ļoti interesantu un vērā ņemamu diskusiju. Jāsaka, protams, vai šis ir tas nodoklis, jo tas vairāk attiecas uz uzņēmuma ienākumiem nekā varbūt atsevišķiem darījumiem. Bet man liekas, ka es gribēju par šo likumu runāt pie 8. priekšlikuma kā pēdējā.

Un, man liekas, gribētu tādu kopsavilkumu. Šajā likumā ir viens ārkārtīgi svarīgs instruments, kas ir iestrādāts, to finanšu pasaulē sauc par plāno kapitalizāciju. Un ar šo... izmaiņām, kas ir iestrādātas likumā, mēs mēģinām atrisināt vienu fundamentālu jautājumu, kas ir saistīts ar ekonomikas izaugsmi. Tātad šobrīd tiešām iedzīvotāju kontos ir apmēram 11 miljardus lieli uzkrājumi, uzņēmumu kontos ir apmēram 6 līdz 7 miljardus lieli uzkrājumi. Un pensiju 2. līmenī arī ir būtiski lieli – vairāk nekā 10 miljardus lieli – uzkrājumi. Un lai šo uzkrājumu... lai stimulētu šo uzkrājumu... lai šie uzkrājumi strādātu Latvijas ekonomikā...

Tātad šis likums paredz risinājumu, ka tiek atcelti ierobežojumi jeb tiek atceltas UIN likmes procentu ienākumiem, kas ir... kas tiek aizdoti... juridiskā persona juridiskajai personai, vai arī tas atbrīvo ieguldījumu fondu darbību un daudzas citas lietas. Tas ir būtisks stimuls kapitāla tirgus attīstībai.

Gribu teikt, ka šis ir pirmais solis, vēl viens parāds, kas mums jāatrisina. Patiesībā arī Dombravas kunga jautājumu... piedāvātais aicinājums iedzīvotāju ienākuma nodoklim, risinājumam par ienākumiem no kapitāla pieauguma... Par to mēs arī runāsim decembrī valdībā. Bet katrā ziņā es gribu teikt, ka šis likums dos būtisku stimulu kreditēšanas tirgus pieaugumam. Jāsaka, deviņu mēnešu rezultāti tiešām ir fascinējoši. Teiksim, aizdevumu pieaugums, kur bankas aizdod uzņēmumiem, ir vairāk nekā 16 procenti. Un, manuprāt, tas ir ļoti, ļoti svarīgs stimuls ekonomikas izaugsmei. Kopš 2008. gada šādu aizdevuma līmeni mēs neesam redzējuši. Arī privātā sektora aizdevumu līmenis pieaug, tas ir 8 procenti. Bet kopumā šāds... šis likuma regulējums kopumā būtiski palielinās, tā teikt, darba kapitāla apjomu, kas būs Latvijas uzņēmumiem pieejams.

Paldies par atbalstu šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Paldies finanšu ministram.

Tātad 8. priekšlikums komisijā bija atbalstīts.

A. Vīksna. Tā kā visus priekšlikumus esam izskatījuši, komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 17, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Un turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 16 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 21. novembra sēdē ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Saņemti 16 priekšlikumi.

Komisijā tika atbalstīts priekšlikums, ar kuru papildināti ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi, nosakot, ka apliekamajā ienākumā netiek ietverts arī ienākums, ja nekustamais īpašums, ko atsavina, ir saņemts dāvinājumā no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, vai no šādas personas mantots īpašums. Tāpat arī saskaņā ar sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā... izmaksāta atlīdzība par zaudējumu un neērtību novēršanu, kuras radušās bijušajam īpašniekam vai citām personām saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.

Komisijā neguva atbalstu priekšlikumi, kas paredzēja palielināt attaisnotos izdevumus līdz 1000 eiro, palielināt neapliekamo minimumu, atvieglojumu par apgādībā esošām personām un nodokļu likmes samazināšanu atsevišķiem ienākumu veidiem.

Tātad skatīsim visus 16 priekšlikumus.

1. – deputātes Armaņevas (ja es pareizi izrunāju uzvārdu) priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Maijai Armaņevai. (Dep. M. Armaņeva: “Var lūdzu apvienot laikus?”)

Lūdzu apvienot debašu laikus.

M. Armaņeva (LPV).

Tā, es sākšu uzreiz ar aptauju, kuru esmu veikusi šo 24 stundu laikā. Es esmu savākusi 2050 respondentus. Uzskatu, ka esmu pietiekami labi darbu izdarījusi un varu varbūt arī sastādīt konkurenci Kaktiņa statistikai, jo viņš to visu dara pa mēnesi un nepilni 2000. Bet nu labi, ne par to ir stāsts.

Stāsts ir par to, ka 10 procentu nodoklis pašnodarbinātajiem... Un ko es esmu ievākusi, kādus datus.

Pirmām kārtām šobrīd frizieri, masieri, manikīri, treneri, aukles, grāmatveži, tulki, elektriķi, santehniķi un tā tālāk ir noformēti vai nu kā pašnodarbināta persona, tātad saimnieciskās darbības veicējs, vai kā individuālais komersants, vai kā SIA, vai arī vispār nav oficiāli reģistrējušies. Un arī man par šo ir dati. Tā kā šī anketa ir anonīma, cilvēki tiešām bija man uzticējušies. Un man ir konkrēta statistika par to, cik ir oficiāli nereģistrējušies.

Tālāk. Svarīgi pieminēt, ka pēdējos gados ēnu ekonomikas daļa sastāda ap 21–25 procentiem. Bet tas, ko es nevēlos darīt šeit – nevienu sodīt vai kaunināt –, es uzskatu, ka valstij ir jābūt pretimnākošai arī mazajiem uzņēmējiem un jāuzlabo nodokļu maksāšanas kritēriji. Un nevienam nav noslēpums, ka ne tikai lielie nodokļi atbaida legāli darboties savā profesijā, bet arī sarežģītā sistēma, kur pašam jāveic grāmatvedība vai jāņem palīgā grāmatvedis, jāgatavo deklarācijas, jāuzrāda čeki un tā tālāk, un tā joprojām. Un rezultātā tātad ir nomaksāti lieli nodokļi un ņemšanās ap to visu ir bijusi diezgan liela un pamatīga. Nu, visi pašnodarbinātie to zina. Un rezultātā tas, ko cilvēks nopelna, ir... nu, teiksim tā, gribētos, skaidrs, nopelnīt vairāk attiecīgi pret izdarīto darbu.

Tas, ko es vēl esmu arī ievākusi... pēdējie dati ir, cik vidēji mēnesī nopelna pirms nodokļu nomaksas. Un 32 procenti bija atbildējuši – no 500 līdz 1000 eiro. Tas ir lielākais procents. Tālāk 26 procenti atbildēja – no 1000 līdz 2000 un 23 procenti atbildēja – līdz 500 eiro. Es visus nesaukšu tagad, nu apmēram vienkārši ir tāds ieskats.

Tālāk. Kādi ir ikmēneša izdevumi darba vajadzībām, tātad telpu noma, instrumenti, materiāli un tā tālāk. 66 procenti atbildēja – līdz 500 eiro. 21 procents atbildēja – no 500 līdz 1000. Un 115 atbildēja – no 1000 līdz 2000.

Savukārt tagad pienākam pie pašas svarīgākās daļas – kāds ir tavs statuss, kā esi noformēts. Un 20 – un tagad lūdzu uzmanību! – 20 procenti nav reģistrēti. Un mans jautājums bija: ja Latvijā būtu vienkāršots nodokļu režīms, atsevišķs darba konts, no kura automātiski tiktu ieturēti 10 procenti un nekādi citi nodokļi, un ar to būtu pilnīgi legāli nodarbināts un iespēja saņemt kredītus, līzingus, vai tu tādu izvēlētos? 95 procenti jeb 1958 respondenti atbildēja “jā”.

Līdz ar to es aicinu uzklausīt pašnodarbinātos, veicināt nodokļu apmaksu, iemaksu un atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Vēlos teikt, šis priekšlikums vai kāds cits, bet, manuprāt, vietā ir norādīts, ka ir ļoti daudz šādu cilvēku, kuri joprojām strādā individuāli un kuri bieži vien neizmanto nekādu nodokļu sistēmu, šo nomaksas režīmu. Un, manuprāt, es zinu jau no galvas to argumentu, ko parasti Finanšu ministrija saka, proti, mēs nevaram dot režīmu ar mazu nodokli, jo tad nebūs sociālo iemaksu, un visi taču atceramies kovida laikus, un cilvēki saslimst un viņi būs neaizsargāti. Tāds ir tas arguments.

Tas arguments būtībā nav nepareizs, tas ir loģisks, tikai viņi ignorē faktu, ka... nu arī šeit tika saukti dati... bet mēs varam ticēt, vienalga, datiem vai... jūs te smīkņājat un varbūt citiem datiem ticat, bet jebkurā gadījumā jūs neviens nenoliegsiet, ka ir daļa, kura nemaksā nekādu nodokli, viņi sēž ēnās, un tad cik sociāli aizsargāti viņi ir, ja viņi nekur nav reģistrēti un neko nemaksā? Man liekas – labāk, lai viņi maksā mazāku nodokli un ir kaut daļēji, pat ja ne pilnvērtīgi sociāli aizsargāti, nekā ir pilnīgi neaizsargāti. Man liekas elementāra loģika, vai ne?

Un šeit, man liekas, jāsaka arī VIENOTĪBAS kolēģiem, te jau Smiltēna kungs vilka grāmatas par padsmit gadus veciem notikumiem. Bet, atgriežoties pie tiem gadiem, toreiz, manuprāt, finanšu ministrs pieņēma ļoti labu lēmumu par mikrouzņēmuma režīmu, kas bija 10 procenti, pieci darbinieki, neatceros, cik bija apgrozījuma slieksnis, kas bija līdzīgiem gadījumiem, kādus šeit minēja. Nu izvelkam viņus no ēnām, ne jau bezgalīgi... uzliekam, protams, apgrozījuma slieksni. Šeit priekšlikumā arī piedāvāts. Var diskutēt, cik tam lielam jābūt, bet man liekas leģitīms mērķis. Un tur ir skaistumkopšanas nozare, tur ir mājražotāji, tur ir dažādi pakalpojumu sniedzēji, amatnieki tai skaitā.

Galu galā nav jāizdomā ritenis no jauna. Mums valstī ir saimnieciskās darbības konts, kuru savulaik VIENOTĪBAS Finanšu ministrija... pat diezgan dārgi arī maksāja, es neatceros, bija septiņi astoņi miljoni, lai viņi izveidotu to rīku. Un, cik es atrodu publiskajos avotos, to režīmu šobrīd izmanto 500–600 cilvēku tikai. Kas droši vien, parēķinot to izstrādes summu uz galviņām, ir visai neefektīvs... Bet rīks ir, un tur ir tieši tas, ko priekšlikuma autori teica, – ka no apgrozījuma automātiski novelkas nodoklis un viss automatizējas un VID ir drošs, ka tam atnāk nodoklis. Un uzņēmējam jeb šim individuālajam komersantam nav jāalgo grāmatvedis. Doma ir, bet tas izpildījums un nodokļu likme ir jāprecizē, lai mēs šos cilvēkus izvilktu no ēnu ekonomikas.

Aicinu šo risināt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Noteikti atbalstu šo priekšlikumu. Bet mazliet par būtību.

Kolēģi, saprotiet, priekšlikumā paredzētie individuālie mazie uzņēmēji, kā jau iesniedzēji uzskaitīja, liela daļa no viņiem ir spiesti strādāt vai nu ēnas režīmā, vai pilnīgi melnā režīmā. Ne visi, protams, bet liela daļa. Dzīvo nemitīgā stresā. Viņi tāpat grib maksāt savus rēķinus legāli. Viņi tāpat baidās saņemt no Valsts ieņēmumu dienesta vai no kādām citām institūcijām vēstules par pārbaudi, tikt represēti... dzīvo ārpus kaut kādas saprāta dzīves, nevis aiz labas gribas vai nevis aiz gribas apkrāpt valsti. Vienkārši strādājot pilnā nodokļu režīmā, viņi saprot, ka nevar fiziski uzturēt vispār neko, viņi nevar nomaksāt visus savus rēķinus. Automātiski viņi kļūst nekonkurētspējīgi.

Tad ir divas izvēles. Viena izvēle, ko piedāvā valdība, – strādāt pilnā nodokļu režīmā, automātiski saprotot, ka esi nekonkurētspējīgs. Un beigu galā ir vienā virzienā aviobiļete – prom no šīs valsts. Vai, ja ir kaut kādi citi mērķi šeit, tad visbiežāk kāds domā: pastrādāšu īstermiņā tādā režīmā, tad varbūt paliks labāk, strādāšu pilnā režīmā.

Nē, kolēģi! Pavisam īsi aprunājoties arī ar Matisones kundzi, ko attiecīgi Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijā kolēģi ir runājuši, un Vīksnas kundze uzsvēra šo vienoto kontu... Mēs zinām, ka realitātē dzīvē jau tas viss nestrādā. Mums ir vienkārši godīgi jāpasaka, ka šiem mazajiem... līdz šādam slieksnim mājražotājiem, šiem pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt samazinātam nodokļu likmes lielumam un vienotajam kontam jebkurā bankā, kurā viņš to vēlas atvērt, – jebkurā! Viņš finālā to savu nopelnīto naudiņu tāpat iztērē lielajās pārtikas ķēdēs, degvielā, telekomunikācijās, internetā. Viņš to atstāj lielākoties pie tiem, kuri strādā pilnā nodokļu režīmā, kuri maksā visus nodokļus. Viņi nenāk uz sociālo budžetu pēc palīdzības, nestāv rindās pēc palīdzības, pārtikas pakām un tamlīdzīgi. Tā ir būtiska sabiedrības daļa, kura ir jāatbalsta.

Priekšlikums pēc būtības absolūti loģiski ir atbalstāms. Bet vienlaikus es aicinātu arī koalīciju godīgi ieskatīties patiesībai acīs un nosēsties pie galda, un saprast to, ka, ja ne šajā budžetā, tad nākamajā mēs šiem uzņēmējiem, mājražotājiem, pakalpojumu sniedzējiem nāksim palīgā, atvieglosim viņu iespējas strādāt vienkāršotā nodokļu režīmā – lai automātiski tiek novilktas šīs summas, lai nav grāmatvedības, lai viņš ir konkurētspējīgs, lai viņš var strādāt, lai šo nopelnīto naudu viņš var biežāk iztērēt...

Sēdes vadītāja. Laiks.

E. Tavars.... tieši tiem pakalpojumiem, kuri viņam ir vajadzīgi.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Kolēģi! Nedaudz papildinot gan Edgaru, gan Artūru, arī priekšlikuma iesniedzēju Maiju. Par ko ir runa? Runa ir par fiziskajām personām, kuras nereti... piemēram, es pats personīgi pazīstu sporta instruktorus, kuri stundā saņem līdz pat 80–100 eiro, un viņiem dod to... sauksim to par skaidro naudu, kuru viņi liek kaut kādā, pieļauju, tumbočkā, un viņi pat neprasa sociālās garantijas. Viss, ko viņi gribētu, – par 10 procentiem to naudu legalizēt, lai viņiem būtu iespēja, es nezinu, paņemt līzingu vai nopirkt mašīnu, vai, es pat nezinu, kaut vai nopirkt televizoru.

Tātad ir vesels lērums profesiju, kuras ir pieprasītas un kur... tā ir realitāte... kur norēķins notiek skaidrā naudā. Un, ja mēs nespējam rast tādu režīmu, kurā viņi var naudu legalizēt, nu tad tā ir mūsu pašu vaina. Tā ka – tā.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 2. – aizsardzības ministra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 3. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Šis priekšlikums paredz attaisnoto izdevumu slieksni, par kuriem var saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu, palielināt no līdzšinējiem 600 eiro uz 1000 eiro. Tas jau vairs nav jautājums tikai par nodokļu politiku. Tas ir jautājums par cilvēku veselību, par taisnīgumu, par to, vai Latvija reāli atbalsta savus iedzīvotājus brīdī, kad tas ir visvairāk nepieciešams.

Šobrīd attaisnoto ārstniecības izdevumu limits ir 600 eiro gadā, un tas nav mainīts ļoti ilgi. Tikmēr medicīnas izmaksas ir augušas tik strauji, ka šis skaitlis jau kļuvis vienkārši nožēlojami neatbilstošs, bez jebkāda sakara ar realitāti. 600 eiro mūsdienu veselības izmaksām ir pilnīgi nepietiekami. Ar 600 eiro nepietiek pat vienam zobārsta apmeklējumu kursam, diagnostikas procedūrām, rehabilitācijai, ortopēdiskām procedūrām vai pat bērnu speciālistu aprūpei.

600 eiro jau sen ir zaudējuši jēgu. Tas ir simbolisks skaitlis, kas neatspoguļo faktisko ārstēšanās cenu, ar ko ģimenes saskaras ikdienā. Cilvēki maksā nodokļus, bet nesaņem atpakaļ pat to, uz ko viņiem būtu tiesības. Un brīdī, kad vajag nopietnu medicīnisko palīdzību, viņi saņem atmaksu tikai par nelielu daļu no saviem izdevumiem. Tas ir netaisnīgi. Tas ir pret nodokļu sistēmas pamatu, kas saka, ka par attaisnotiem izdevumiem cilvēkam pienākas nodokļa atmaksa.

Bet kāda tad realitāte ir šodien? Nepietiekama, formāla un bieži vien faktiski neesoša. Turklāt, kā zināms, medicīna mums principā ir tikai maksas, jo uz valsts kvotām var arī nesagaidīt neko. Vai arī, ja sagaida un pienāk rinda, tad jau ir krietni par vēlu.

Veselības aprūpes izdevumi ir auguši par desmitiem procentu, bet attaisnoto izdevumu slieksnis nav kustināts. Un mēs visi labi zinām, kā ir mainījušās cenas. Privātā medicīna ir kļuvusi dārgāka, rindas valsts sektorā – garākas, pakalpojumi – nepieejami, speciālisti – nenosegti, un cilvēki – spiesti maksāt no savas kabatas. Tā ir realitāte. Pretējā puse ir tie 600 eiro, kas ir palikuši turpat, kur bija, un ignorē dzīves dārdzību.

Līdz ar to ir priekšlikums palielināt griestus uz 1000 eiro, un tas tiešām ir godīgs, adekvāts un sen vajadzīgs.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 4. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Šis priekšlikums ir par to, kas ir normāli, un par to, kas Latvijā šobrīd ir padarīts par nenormālu. Tas ir visskaidrākais piemērs. Latvijā cilvēks, kurš saņem minimālo algu, vēl arvien maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli un maksās arī nākamajā gadā par ienākumu, kas pēc būtības ir izdzīvošanas līmenis.

Minimālajai algai jābūt pilnībā neapliekamai. Minimālā alga nākamajā gadā būs 780 eiro, un tad paskatīsimies uz realitāti. Cilvēks, kas strādā par minimālo algu, saņem principā mazāk par iztikas minimumu, bet valsts no viņa vēl iekasē nodokli. Un ko tad mēs īsti sakām cilvēkiem? Strādā, bet valsts tavu nabadzību vēl mazliet piegriezīs stingrāk! Tā vairs nav nodokļu politika, tā jau ir nekaunība. Cilvēks, kurš saņem minimālo algu, samaksā sociālo nodokli un vēl iedzīvotāju ienākuma nodokli – tuvu 40 eiro. Tātad cilvēks ar minimālo algu vēl 40 eiro samaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šie 40 eiro cilvēkam, kurš rēķina katru centu... un tie ir... gan pārtika bērnam, ko viņš varētu nopirkt, gan zāles sev un tuviniekiem, gan sabiedriskais transports uz darbu. Tā ir starpība starp tukšu maku un nākamo algas dienu. Tas nav nodoklis. Principā tas ir sods par to, ka cilvēks ir nabadzīgs. Tā nav pieklājība civilizētā valsts politikā. Valdībai pietiek spēka celt slogu, bet nav spēka celt neapliekamo minimumu. Mēs redzam, ka valdība konsekventi ceļ cenas, nodokļus. Bet par vienu lietu runā klusi – par neapliekamo minimumu. Jo neapliekamā minimuma palielināšana būtu reāli jūtama un tūlītēja palīdzība cilvēkiem, kas strādā. Tas nozīmētu praktisku atbalstu, nevis tikai politiskas frāzes. Bet valdība to negrib, jo viņi rēķina savās ekseļa tabulās, ka tie būs izdevumi, neskatoties uz to, ka cilvēki šo naudu iztērēs un valsts tāpat nodokļu veidā saņems atpakaļ. Ar minimālo algu nevar izdzīvot, bet valdība vēl prasa nodokli.

Mēs dzīvojam laikā, kad pārtikas cenas pieaug, mājokļa izmaksas pieaug, medikamenti jau kļuvuši par luksusa preci, un minimālā alga ir izdzīvošanas robeža, no kuras valsts paņem nodokli. Tas tiešām ir pretēji jebkurai saprātīgai nodokļu sistēmai.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un neapliekamo minimumu celt minimālās algas apmērā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – nav, atturas – 59. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 5. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 6. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Mēs šodien runājam par nodokļiem, bet patiesībā par ģimenēm, par bērniem, par senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti, par tiem, kuri nevar sevi pilnībā nodrošināt un ir atkarīgi no saviem tuviniekiem un no valsts atbalsta. Tas ir skaitlis, kas par Latviju pasaka ļoti daudz, – neapliekamais minimums par apgādībā esošu personu – 250 eiro – nav palielināts gadiem. Gadiem, kamēr kāpj pārtikas cenas, gadiem, kamēr kāpj zāļu cenas, gadiem, kamēr ģimenes skaita katru centu. Tas ir skaitlis, kas ir iestrēdzis pagātnē.

Bet cilvēki dzīvo šodienas realitātē. 250 eiro mūsdienās vairs neatspoguļo reālās izmaksas. Un tas nav godīgi. Ģimenes tiek sodītas par to, ka tās rūpējas par saviem bērniem vai par kādu tuvinieku. Pašlaik vecāks, aizbildnis vai aprūpētājs, kura apgādībā ir bērns vai seniors, maksā lielāku nodokli, jo neapliekamais minimums vienkārši ir pārāk zems. Un tas ir absurds. Cilvēks, kurš nes papildu slogu, rūpējas par otru, tiek finansiāli sodīts, nevis atbalstīts. Un vai tāda ir valsts nostāja? Vai tiešām apgādniekam jābūt nodokļu maksātājam, nevis saņēmējam?

Tāpēc mans priekšlikums ir palielināt neapliekamo minimumu par apgādībā esošu personu vismaz no 250 līdz 350 eiro. Tas būtu gan samērīgi ar inflāciju, gan sociāli atbildīgi, gan arī finanšu ziņā paveicami. Tas būtu solis, kas reāli sniegtu atbalstu ģimenēm, ģimenēm ar bērniem, nevis tikai teorētisku atbalsta ilūziju. Un šīs izmaiņas palīdzēs visiem, ne tikai vienai sabiedrības grupai. 350 eiro neapliekamais minimums palīdzētu ģimenēm ar bērniem, īpaši daudzbērnu ģimenēm, vientuļajiem vecākiem, vecākiem, kas kopj savus seniorus, cilvēkiem ar invaliditāti un viņu aprūpētājiem. Tā ir nodokļu politika, kas atzīst realitāti – apgādībā esoša persona nav skaidrojums nodokļu grāmatiņā, tā ir emocionālā atbildība un finansiālā slodze, ko valsts nedrīkst ignorēt.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, jūs šodien runājat arī par brīnumiem, kas var notikt šajās dienās, un tieši šodien mums jāatbalsta šis priekšlikums sakarā ar to, ka šodien ir 3. decembris un mēs atzīmējam Starptautisko personu ar invaliditāti dienu. Tieši šajā dienā varētu būt tāds pārsteigums cilvēkiem vai tāda dāvana, ka mēs padomātu par to, kā viņi sevi uztur, kā mēs varam viņus atbalstīt, kā mēs varam palīdzēt saviem cilvēkiem, ģimenēm, cilvēkiem ar invaliditāti, tāpēc uztaisīsim vienu nelielu brīnumu šodien tiem cilvēkiem un atbalstīsim šo priekšlikumu.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 7. – deputātu Jurģa Klotiņa, Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Vīksna. 7. – deputātu Jurģa Klotiņa, Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Labvakar, dāmas un kungi! Ir jau vēls, bet lūgšu jūsu uzmanību vēl vismaz vienam jautājumam. Kā jūs domājat, vai pastāv ienākumu nevienlīdzība starp mājsaimniecību, kurā ir divas personas, kuras strādā algotu darbu, un ģimeni, kurā māte un tēvs saņem līdzīgu atalgojumu, bet rūpējas par diviem bērniem, par trim bērniem. Kā jūs domājat, vai tur pastāv ienākumu nevienlīdzība, ja rēķina uz mājsaimniecībā dzīvojošo cilvēku skaitu, ģimenē dzīvojošo skaitu? Ekonomikas zinātnieki saka, ka pastāv gan. Finanšu ministrijā to diemžēl nesaprot.

Polija tikko nolēma, ka no nākamā gada nebūs ienākuma nodoklis jāmaksā, tātad iedzīvotāju ienākuma nodoklim būs nulles likme, ja ģimenēs apgādībā ir divi un vairāk bērnu. Tā viņi vēlas mazināt ienākumu nevienlīdzību, palīdzēt ģimenēm ar bērniem. Ko dara mūsu valdība? Nepilda to, ko pati savā deklarācijā ierakstīja 36. punktā – mazināsim ienākumu nevienlīdzību. Bet tā vietā 61 miljonu plāno novirzīt... vienkārši celt neapliekamo minimumu visiem strādājošajiem, arī tiem, kuriem nav apgādībā esošu personu, kuri mierīgi var paņemt klāt pusslodzes darbu, ceturtdaļslodzes darbu un nopelnīt sev vairāk.

Tāpat arī Evika Siliņa runāja par restartu. Atcerieties, februārī runāja par restartu. Tur bija viens no punktiem, ka atbalstīs demogrāfiju, dos papildu līdzekļus, lai atbalstītu ģimenes ar bērniem. Nu kaut kas jau ir iedots, jā, bet tas ir tik nepietiekami šajā laikā, kādā Latvija ir, kādā latviešu tauta ir savā vēsturē... kur bērnu skaits samazinās, kur ģimenēm patiesībā nav viegli izdzīvot... bija jānovirza šie līdzekļi nevis neapliekamam minimumam visiem, bet jānovirza, lai palielinātu atvieglojumu par apgādībā esošu personu. Un par to arī ir mūsu iesniegtie priekšlikumi.

Latvijas sabiedriskajiem medijiem vajadzēja atrasties šobrīd šeit. Jā, par šo bija jārīko diskusija sabiedriskajā medijā, ko uztur par pilsoņu, nodokļu maksātāju naudu, par to, kādā veidā tiek izlietota fiskālā telpa laikā, kad Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās, sabiedrība noveco, bet tā vietā medijos par to diskusiju ļoti pietrūkst.

Šis priekšlikums, ko mēs esam iesnieguši... trīs priekšlikumi ir kopumā... tie ir fiskāli neitrāli tajā gadījumā, ja mēs iesaldējam neapliekamo minimumu 510 eiro apmērā, neceļam to, pagaidām vairākus gadus, kamēr atvieglojumu par apgādībā esošu personu pietuvinām šim neapliekamā minimuma apjomam.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 8. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Ašeradena kungs noteikti piekritīs, ka šis budžetā ir viens no priekšlikumiem, kas liek valdībai justies pietiekami neveikli. Tas ir saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, tieši saistībā ar kapitāla pieaugumu, kurš paredz atgriezties atpakaļ pie tām likmēm, kas ar nelielām modifikācijām bija 2024. gadā. Un šis priekšlikums ir ar pozitīvu fiskālo ietekmi. Pozitīvu – aptuveni 17 miljoniem.

Tātad 2024. gada nogalē, kad tika pieņemts 2025. gada valsts budžets, tika pieņemts lēmums palielināt kapitāla pieauguma nodokli no 20 procentiem uz 25,5 procentiem. Visur lineāri, neskatoties uz dažādiem iebildumiem.

Ko tas praktiski nozīmē? Šogad personām, kuras ir, piemēram, iegādājušās akcijas un guvušas ienākumus no šīs akciju iegādes un pārdošanas, piemēram, tūkstoš eiro apmērā, nodoklī ir jāsamaksā 255 eiro. Uz rokas paliek 745 eiro. Savukārt, ja fiziskajai personai šogad rodas zaudējumi tūkstoš eiro apmērā, tad tai nav iespēju pārnest šos zaudējumus uz nākamo gadu, kas ir ļoti anormāla situācija.

Tā rezultātā, neskatoties uz to, ka Siliņas kundze devās atklāt konferenci saistībā ar kapitāla tirgus attīstību Latvijā un ir daudzi citi valdības deklarācijas apsolījumi, ka būtu jāattīsta kapitāla tirgus, realitāte ir tāda, ka šogad kapitāla tirgus Latvijā ir samazinājies un ir samazinājušies budžeta ieņēmumi no vērtspapīru tirdzniecības. Kā es teicu, kopējā fiskālā ietekme ir mīnus 17 miljoni. Ja mēs atgrieztos pie iepriekšējām likmēm, tad, visticamāk, iegūtu pozitīvu bilanci vismaz 10, 15 vai 17 miljonu apmērā. Ašeradena kungs nenoliedz, ka šis ir pasākums, uz kuru būtu jāiet. Bet jautājums ir – kāpēc to vilcināties darīt?

Šis priekšlikums paredz, ka jau no nākamā gada mēs atgrieztos pie 20 procentu likmes darījumiem ar vērtspapīriem un ieviestu īpašu likmi, lai mēs veicinātu vietējā kapitāla tirgus attīstību, 10 procentu likmi tiem darījumiem, kas ir notikuši Rīgas Fondu biržā. Tas būtu labs veids, kā stimulēt iedzīvotājus savus līdzekļus ieguldīt tieši Latvijas uzņēmumos.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Jā, nu, kolēģi, kļūdu labošana. Kļūdu labošanas laiks. Katram tā var gadīties. Finanšu ministrija cēla šo nodokli ar domu iekasēt vairāk, viņi vienmēr nāk ar tādām iniciatīvām. Sanāca otrādi – 17,6 miljoni mazāk. Un kam negadās? Labojam šobrīd to kļūdu.

Tātad iekasēts ir mazāk. Akciju tirgus sabremzēts, kas ir arī pretrunā ar valdības apņemšanos attīstīt kapitāla tirgu, un nekustamo īpašumu tirgus... nu te var minēt, vai nu tas ir sabremzējies, vai arī vēl vairāk ēnu ekonomikā. Respektīvi, vienkārši darījumi notiek... tiek reģistrētas minimālas summas, un pārējais tiek samaksāts uz rokas.

Manuprāt, nav par vēlu. Man liekas, būtu... kā jūs sakāt, jūs esat pieaugušie istabā... jūsu politika ir tāda nobriedusi... manuprāt, viena no pieaugšanas pazīmēm ir atzīt kļūdas un tās labot. Šī ir tā iespēja. Labojiet kļūdu un atgrieziet dzīvību, kustību nekustamo īpašumu tirgū, un iegūstam 17,6 miljonus. Vēl viena vieta, kur rast finansējumu citām vajadzībām. Jūs sakāt: jā, opozīcijai ir labi priekšlikumi, bet nav līdzekļu. Lūdzu, šeit ir līdzekļi.

Kas vēl interesanti. Pēdējā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē Finanšu ministrijas pārstāvis (ne ministrs, bet pārstāvis) teica: nē, nē, tā jau ir plānots. Tātad nonāca nedaudz pretrunā ar tiem vēstījumiem, ko savukārt bija teicis ministrs. Tā doma bija tāda (mēģināja mums pateikt), ka tā bija plānots, ka bija doma celt nodokli, lai iekasētu mazāk. Diezgan paradoksāli. Nezinu, kas tur ir. Ceru, ka finanšu ministrs nāks un ieviesīs skaidrību.

Jebkurā gadījumā šī ir lieliska iespēja, ko piedāvā Dombravas kungs. Labojam kļūdu, iekustinām mūsu darījumu tirgu un atgriežam līdzekļus valsts budžetā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Ļoti labas debates. Dažas lietas, lai ieviestu skaidrību.

Vispirms – tiešām kapitāla tirgus ir jāattīsta un jādomā, ko mums darīt ar kapitāla pieauguma nodokli. Bet gribu teikt, ka šobrīd jau ir spēkā viens instruments – tā saucamais noguldījumu konts. Ja jums ir vērtspapīru portfelis, jums ir tiesības izmantot zaudējumus un atskaitīt tos no ieguldījumiem. Un tikai brīdī, kad jūs izņemat savus ieguldījumus no noguldījumu konta, jums jāmaksā nodoklis. Tā ir viena lieta. Un tas nepasliktina noguldītāju situāciju.

Otra lieta – kādēļ ir nodokļa kritumi. Tā starpība ir tirgus dabiska reakcija tai brīdī, kad palielina nodokli. Protams, daudzi investori mēģina izņemt brīvi esošos peļņas līdzekļus, lai nebūtu šī nodokļa, lai maksātu mazāku nodokļa likmi.

Tas, ko es gribu teikt, – šobrīd mēs neredzam būtisku nodokļa ienākumu samazinājumu. Un ilgtermiņā ir tas, ko mēs analizēsim... kas ir jēdzīgi vērtspapīru tirgus attīstībai... veidosim šos stimulus. Mēs plānojam valdībā decembrī diskutēt par šo jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam otro reizi.

J. Dombrava (NA).

Viena minūte, lai uz ļoti daudz ko atbildētu.

Ne visiem iedzīvotājiem ir noguldījumu konti, daudziem ir ieguldījumu konti. Tāpat ir citi vērtspapīru veidi, no kuriem nav iespējams pārnest zaudējumus. Tas ir numur viens.

Numur divi. Paliek spēkā tas, ka personām ir jāmaksā krietni lielāka nodokļu likme, un jau parādās nerentabilitāte ieguldīt, izmantojot Latvijas nodokļu rezidentūru. Šīm personām ir izdevīgāk pārreģistrēt darbību citās valstīs, lai šie nodokļi beigu beigās nemaz nepaliek pie mums.

Vēl viena lieta saistībā ar kapitāla pieauguma nodokli. Tas attiecas arī uz darījumiem ar nekustamo īpašumu. Valdība bija apņēmusies būvēt reģionos mājokļus, attīstīt īpašumu tirgu, ne tikai kapitāla tirgu. Un arī tur ir notikusi sabremzēšanās. Ir samazinājušies ienākumi budžetā arī no darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem. Tas ir veids, kā nobremzēt, ja ir neadekvāti palielināts...

Aicinu atbalstīt priekšlikumu un atgriezties 2024. gada līmenī.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 8, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 9. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 10. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 11. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 12. – deputātu Jurģa Klotiņa un Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 8, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 13. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 14. – deputātu Jurģa Klotiņa un Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Cienītajai frakcijai PROGRESĪVIE es varu pateikt to (jūs tikko neatbalstījāt), ka, saprotiet, atvieglojums par apgādībā esošu personu ir ļoti labs instruments, lai palīdzētu vecākiem, kuri vieni rūpējas par savu bērnu, kuri ir vienīgie apgādnieki ģimenē. Jūs bieži atsaucaties uz to, ka ir daudz ģimeņu, kurās ir tikai viens no vecākiem, visbiežāk tā ir sieviete, sava bērna vai bērnu māte. Ja saņem vidējo algu, kāda šobrīd ir tautsaimniecībā, Rīgas aglomerācijā... tuvu pie divtūkstoš eiro pirms nodokļu nomaksas... ja palielinātu atvieglojumu par apgādībā esošu personu, būtu labums arī ģimenēm ar vienu vecāku. Padomājiet par to!

Šis priekšlikums ir balstīts arī uz tām vēstulēm, kuras atsūtīja Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība, rakstot par to, ka ir jāpalielina atvieglojums par apgādībā esošu personu. Tas nav palielināts kopš 2020. gada – kā ir 250 eiro, tā ir. Neapliekamais minimums tiek celts. Ienākumu nevienlīdzība starp mājsaimniecību bez bērniem, bez apgādībā esošām personām un ģimeni ar bērniem palielinās un nākamgad atkal palielināsies.

Latvijai vēsturiski ir divi pabalsta instrumenti. Ģimenes valsts pabalsts, kas nav indeksēts, un šis atvieglojums, kas tieši motivētu bērnu vecākus strādāt algotu darbu un meklēt darbu, kas ir labi apmaksāts, lai varētu saņemt šos atvieglojumus.

Tad, kad jūs, Jaunā VIENOTĪBA, “PROGRESĪVIE”, lēmāt par šīm nodokļu izmaiņām, jūs nepieaicinājāt ģimeņu interešu organizācijas, nerunājāt ar Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienību, ar “mammamuntetiem.lv” un citām. Jūs to nedarījāt. Jūs iestājaties par to, ka ir jārunā ar pilsonisko sabiedrību. Kāpēc jūs to nedarījāt, kad lēmāt par nodokļu izmaiņām? Arī šogad, kad lēmāt par neapliekamā minimuma celšanu nākamajā gadā.

Šo fiskālo telpu, 60 miljonus, jūs varējāt sadalīt: 20 miljonus novirzīt neapliekamajam minimumam un 40 miljonus – atvieglojumam par apgādībā esošu personu. Šādus priekšlikumus jūs diemžēl nesniedzāt. Jums pašiem ir vairāk jāiedziļinās sevis veidotajā budžetā un tajā, kā veidojas ienākumu nevienlīdzība starp mājsaimniecībām.

Atbalstiet šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 15. – aizsardzības ministra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 16. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 11, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 17 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mums ir 17 priekšlikumi.

1. – deputātes Liepiņas priekšlikums. Ministru kabinets neatbalstīja, un arī komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai. (Zālē troksnis.)

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Ašeradena kungs! Minūtīti uzmanības! Mēs faktiski kādas trīs minūtes domājām, kā jūs izvilināt šeit, uz tribīni, lai jūs atnāktu un pastāstītu, kas mums Latvijā notiek ar to kafiju un ar to akcīzes nodokli, jo, man liekas, stāsts ir par to, ka akcīzes nodoklis kafijai ir absolūti nepamatots. Tam stāstam ir tik gara bārda... un mēs netiekam no tās akcīzes vaļā. Nu nekur kaimiņvalstīs nemaksā akcīzi par kafiju. Mēs runājam par kafiju. Akcīzi nemaksā.

Cena kafijai mums ir nenormāli augsta. Vedam kafiju no visurienes, un mēs kaut kā no tās akcīzes netiekam vaļā. Kāds atnāciet un pastāstiet, lūdzu, kas ir ar to kafiju! Kad jūs, kolēģi, rīt no rīta mājās dzersiet kafiju, jūs vai nu varēsiet nopriecāties, ka esat atbalstījuši šo, respektīvi, nemaksāt akcīzi par kafiju, vai turpināsim Latvijā dzert dārgu kafiju. (Zālē troksnis.)

Arī visi nākamie priekšlikumi ir saistīti ar atteikšanos no akcīzes nodokļa kafijai. Bet, Ašeradena kungs, ja jums ir...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

L. Liepiņa.... es jūs tiešām aicinu: atnāciet un viesiet skaidrību, kādēļ... un vai tiešām kādai no koalīcijas partijām šī būtu top prioritāte.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Kolēģi! Neatkārtošos par visu, ko es pagājušogad teicu saistībā ar akcīzi. Vienkārši izmantoju izdevību, ka šobrīd zālē ir veselības ministrs. Es viņam atstāšu šo dokumentu, ko es gadu glabāju savā atvilktnē. (Rāda dokumentu. Starpsauciens.)

Tas ir globāls, starptautisks, liels kardioloģijas... zinātnes un praktisks... pētījums... pētījuma rezultāts. Zinātnieki vairāku gadu garumā pētījuši kafijas ietekmi uz cilvēka sirds un asinsvadu slimībām un visi nonākuši pie secinājuma, ka vairākas – pat vairākas! – tasītes dienā samazina sirds un asinsvadu slimības, kardiovaskulārās problēmas. (Ovācijas.) Daudzas lietas. Ir ne tikai ekonomiskais aspekts, par ko runāja Liepiņas kundze, bet arī veselības aspekts.

Tā ka aicinu veselības ministru – aprunājieties ar universitāti... arī ar Rīgas Stradiņa universitātes profesoriem... par šo un par citiem pētījumiem. Es domāju, jūs nonāksiet pie loģiska secinājuma, ka nav jāapliek kafija ar akcīzes nodokli.

Aicinu atbalstīt konkrēto priekšlikumu. (Ovācijas.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Maijai Armaņevai.

M. Armaņeva (LPV).

Starp citu, ziniet, kur es pērku kafiju? (Starpsaucieni. Starpsauciens: “Lietuvā!”) Bet ne Latvijā. Jā, patiešām es nepērku kafiju Latvijā, es to parasti atvedu no citām valstīm, piemēram (Starpsaucieni. Zālē troksnis.)... Dānija, kur, starp citu, pārtika (Zālē troksnis.)... Nepārkliegsiet mani. No tādām valstīm kā, piemēram, Dānija, kur vispār pārtika patiesībā ir daudz lētāka nekā Latvijā.

Arī komunicējot ar saviem atbalstītājiem un sekotājiem soctīklos... viens no biežāk atvestajiem produktiem no citām valstīm... tā var būt arī Vācija, Anglija, jebkura cita valsts... top produkts ir tieši kafija.

Tādēļ skaidrs, ka es aicinu šo atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamie kolēģi! Īstenībā es kafiju nelietoju. Tagad klausos – jāsāk dzert divas tasītes dienā. (Starpsauciens: “Vairāk!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nesarunāties ar zāli!

E. Zivtiņš. Vienvārdsakot, stāsts ir par kaut ko citu. Pirmām kārtām tas, izrādās, ir veselīgi, otrām kārtām tas ir ļoti labi ekonomikai. Trešām kārtām... ko es gribu uzsvērt? Paskatieties, kas mums notiek! Jauni cilvēki – “Tiny Giant” – ir ieguvuši “Red Dot” dizaina balvu, kas ir kā (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Lūdzu...!

E. Zivtiņš.... kas ir kā balva “Oskars” kinematogrāfijā. Šie jaunie cilvēki kafijas biznesā ir ieguvuši šādu balvu... “Tiny Giant”... paskatieties. (Skatās mobilajā tālrunī. Zālē troksnis.)

Jebkurā gadījumā mēs ar šo lēmumu vēl atbalstītu šos jaunos cilvēkus, kas pie mums veic kafijas ražošanu un grauzdēšanu. Finanšu ministr, mums ir vajadzīgs jūsu slēdziens šajā. Veselība, bizness – viss tikai par labu. Man liekas, ir vajadzīgs jūsu atbalsts. (Starpsaucieni.)

Kolēģi, šim priekšlikumam ir vajadzīgs atbalsts. Atbalstīsim arī jaunos uzņēmējus. Paskatieties, cik viņi šeit priecīgi – tādu balvu dabūjuši! (Rāda attēlu mobilajā tālrunī.) Varat iedomāties. (Starpsaucieni.)

Nu, atbalstīsim (Starpsaucieni.)... izdarīsim kaut ko labu cilvēkiem. Visa Latvija, izrādās, dzer kafiju.

Atbalstām! (Starpsaucieni. Ovācijas.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam. (Starpsaucieni.)

A. Butāns (NA).

Nu ko, kafijas dēļ varētu krist valdība, vai ne? (Starpsaucieni.) Tas būtu notikums, jo Latvijā ir vairāk nekā 10 kafijas grauzdēšanas uzņēmumu. Tā ir augoša nozare. Es iesaku pirkt kafiju Latvijā. Mēs tikko runājām par kapitāla tirgu. Latvijā ir kafijas uzņēmums, kurš ir kotēts biržā. Tā nav joka lieta.

Pieejam ar pilnu nopietnību un palīdzam šai nozarei augt, nevis liekam sprunguļus.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam. (Starpsauciens.)

E. Jurēvics (JV).

Vakarā mums gandrīz visiem vajadzēs iedzert baldriānu tēju. Šobrīd darbs jau būs jābeidz, jo, kā mēs vienojāmies, pulksten deviņos jāpārtrauc darbs un rīt jāatsāk. Un rīt no rīta noteikti ir jāiedzer kafija. (Starpsaucieni.)

Viena lieta, ko es gribu pateikt, – gribu aicināt visus Latvijas iedzīvotājus, īpaši Saeimas deputātus, pirkt preces Latvijā. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Konkurences padome pirms vairākiem gadiem veica pētījumu, jo mēs saņēmām diezgan daudz sūdzību, pat no Tieslietu ministrijas, kāpēc Latvijā tik dārga kafija, jo, piemēram, Briselē... ierēdņi, kas mūždien ceļoja uz Briseli, pirka tur kafiju, jo tur ir stipri lētāka. Mēs izpētījām kafijas cenas un akcīzes nodokļus Eiropas Savienībā un konstatējām, ka tiešām mums ir viens no augstākajiem nodokļiem par kafiju. Akcīzes nodoklis, manuprāt, bija augstāks, ja nemaldos, tikai Vācijā.

Ziniet, kas ir ļoti interesanti? (Zālē troksnis.) Juristi ir izpētījuši... un Finanšu ministrijai varbūt tas ir zināms...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! (Starpsauciens: “Neko nevar dzirdēt!”) Tieši tā. Kolēģi, mazliet klusāk!

S. Ābrama. Iespējams, Finanšu ministrijai tas ir zināms, bet pastāv risks, ka varētu vērsties Eiropas Komisijā un uzsākt kādu tālāku Eiropas Savienības Tiesas procedūru pret Latviju, jo Latvijai ir visas tiesības atteikties no šī akcīzes nodokļa. Tas ir par juridisko aspektu.

Domāju, Ašeradena kungs, jums ir jāpajautā Finanšu ministrijai, cik tālu tas varētu būt... jo riski tiešām ir.

Otra lieta, ko saprotu, – šobrīd mēģinām budžetā saskrāpēt visas iespējamās lietas nākamajam gadam. Bet atcerēsimies, ka pēdējos gados kafijas cenas ir ārkārtīgi cēlušās. Tas nozīmē, ka valstij ieņēmumi, arī PVN ieņēmumi (Starpsauciens.) no kafijas, ir būtiski palielinājušies. Manuprāt, tas būtu tikai taisnīgi, ja valsts Finanšu ministrijas personā būtu gatava padalīties ar iedzīvotājiem, lai iedzīvotājiem nav jāmaksā tik augsta cena Latvijā par kafiju, īpaši par kafijas pupiņām. (Zālē troksnis.) Tas būtu tikai skaists žests, jo ieņēmumus no PVN jūs tāpat saņemsiet.

Tā ka, kolēģi, aicinu atbalstīt – tiešām jāsamazina akcīzes nodoklis kafijai.

Paldies. (Ovācijas.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies deviņi deputāti: Anda Čakša, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Jurģis Klotiņš, Andris Kulbergs, Ināra Mūrniece, Amils Saļimovs, Didzis Šmits un Edgars Zelderis.

Paldies. Lai jums jauks vakars!

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz rītdienas pulksten 9.00.

(Pārtraukums.)

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 03.12.25 09:03 Balsojums 1
Par - 52, pret - 32, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par debašu laika saīsināšanu

Datums: 03.12.25 09:05 Balsojums 2
Par - 82, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par policiju” (1076/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:06 Balsojums 3
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā (1077/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:07 Balsojums 4
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā (1089/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:07 Balsojums 5
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1093/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:13 Balsojums 6
Par - 50, pret - 39, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā (1120/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:13 Balsojums 7
Par - 50, pret - 40, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā (1120/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:14 Balsojums 8
Par - 51, pret - 38, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā (1112/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:15 Balsojums 9
Par - 51, pret - 37, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā (1112/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:15 Balsojums 10
Par - 51, pret - 38, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (1126/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:16 Balsojums 11
Par - 58, pret - 13, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā (1118/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:18 Balsojums 12
Par - 59, pret - 32, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (1119/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:19 Balsojums 13
Par - 52, pret - 39, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (1113/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:21 Balsojums 14
Par - 52, pret - 36, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” (1111/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:24 Balsojums 15
Par - 69, pret - 17, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā (1128/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:29 Balsojums 16
Par - 51, pret - 39, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā (1122/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:30 Balsojums 17
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Valsts aizsardzības un drošības fonda likums (1078/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:30 Balsojums 18
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā (1103/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:36 Balsojums 19
Par - 22, pret - 35, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1127/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:38 Balsojums 20
Par - 70, pret - 19, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1127/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:39 Balsojums 21
Par - 71, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1127/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:40 Balsojums 22
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1127/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 10:27 Balsojums 23
Par - 42, pret - 36, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Izglītības likumā (1114/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 10:30 Balsojums 24
Reģistrējušies - 95.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 03.12.25 11:15 Balsojums 25
Par - 40, pret - 21, atturas - 28.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Izglītības likumā (1114/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 11:43 Balsojums 26
Par - 43, pret - 22, atturas - 27.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Izglītības likumā (1114/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 11:46 Balsojums 27
Par - 49, pret - 42, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1114/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 11:47 Balsojums 28
Par - 73, pret - 17, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums Profesionālās izglītības likumā (1116/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 11:48 Balsojums 29
Par - 69, pret - 21, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (1125/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 12:09 Balsojums 30
Par - 19, pret - 27, atturas - 29.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Meža likumā (1107/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 12:10 Balsojums 31
Par - 63, pret - 23, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Meža likumā (1107/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 12:11 Balsojums 32
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (1098/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 12:12 Balsojums 33
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (1099/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 12:17 Balsojums 34
Par - 16, pret - 40, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1123/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 12:17 Balsojums 35
Par - 87, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1123/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 12:29 Balsojums 36
Par - 41, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1080/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 12:30 Balsojums 37
Reģistrējušies - 92.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 03.12.25 13:35 Balsojums 38
Par - 26, pret - 5, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1080/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 13:53 Balsojums 39
Par - 40, pret - 3, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1080/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 13:55 Balsojums 40
Par - 41, pret - 10, atturas - 39.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1080/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 13:59 Balsojums 41
Par - 39, pret - 36, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1080/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 14:10 Balsojums 42
Par - 41, pret - 29, atturas - 21.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1080/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 14:11 Balsojums 43
Par - 50, pret - 42, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1080/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 14:42 Balsojums 44
Par - 39, pret - 34, atturas - 18.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā (1082/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 14:59 Balsojums 45
Par - 42, pret - 34, atturas - 18.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā (1082/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 14:59 Balsojums 46
Reģistrējušies - 96.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 03.12.25 15:35 Balsojums 47
Par - 30, pret - 31, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā (1082/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 15:36 Balsojums 48
Par - 44, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā (1082/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 15:38 Balsojums 49
Par - 46, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā (1117/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 15:38 Balsojums 50
Par - 48, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā (1117/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 15:50 Balsojums 51
Reģistrējušies - 88.
Balsošanas motīvs: Kvoruma pārbaude

Datums: 03.12.25 15:51 Balsojums 52
Par - 52, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā (1117/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 15:52 Balsojums 53
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (1104/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 15:53 Balsojums 54
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā (1087/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 15:55 Balsojums 55
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (1115/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:02 Balsojums 56
Par - 71, pret - 2, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (1081/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:03 Balsojums 57
Par - 84, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (1081/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:04 Balsojums 58
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (1110/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:05 Balsojums 59
Par - 83, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (1092/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:06 Balsojums 60
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā (1091/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:07 Balsojums 61
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (1085/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:07 Balsojums 62
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (1083/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:08 Balsojums 63
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Kredītiestāžu likumā (1079/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:16 Balsojums 64
Par - 37, pret - 0, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1090/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:17 Balsojums 65
Par - 38, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1090/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:17 Balsojums 66
Par - 34, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1090/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:17 Balsojums 67
Par - 38, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1090/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:18 Balsojums 68
Par - 36, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1090/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:18 Balsojums 69
Par - 38, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1090/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:19 Balsojums 70
Par - 37, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1090/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:19 Balsojums 71
Par - 39, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1090/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:20 Balsojums 72
Par - 89, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1090/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:21 Balsojums 73
Par - 25, pret - 13, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:21 Balsojums 74
Par - 22, pret - 11, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:22 Balsojums 75
Par - 22, pret - 10, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:22 Balsojums 76
Par - 22, pret - 11, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:23 Balsojums 77
Par - 22, pret - 18, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:30 Balsojums 78
Par - 23, pret - 18, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:30 Balsojums 79
Par - 23, pret - 18, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:30 Balsojums 80
Par - 23, pret - 18, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:31 Balsojums 81
Par - 23, pret - 18, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:31 Balsojums 82
Par - 22, pret - 18, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:32 Balsojums 83
Par - 23, pret - 18, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:32 Balsojums 84
Par - 23, pret - 18, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:32 Balsojums 85
Par - 24, pret - 19, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:33 Balsojums 86
Par - 23, pret - 18, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:33 Balsojums 87
Par - 23, pret - 18, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:34 Balsojums 88
Par - 24, pret - 18, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:34 Balsojums 89
Par - 24, pret - 18, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:34 Balsojums 90
Par - 23, pret - 18, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:35 Balsojums 91
Par - 90, pret - 1, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:36 Balsojums 92
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1100/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:41 Balsojums 93
Par - 38, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1102/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:42 Balsojums 94
Par - 39, pret - 0, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1102/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:45 Balsojums 95
Par - 40, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1102/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:45 Balsojums 96
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1102/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:50 Balsojums 97
Par - 36, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1101/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:52 Balsojums 98
Par - 43, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1101/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:55 Balsojums 99
Par - 42, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1101/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 17:00 Balsojums 100
Reģistrējušies - 93.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 03.12.25 17:41 Balsojums 101
Par - 35, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1101/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 17:48 Balsojums 102
Par - 38, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1101/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 17:50 Balsojums 103
Par - 37, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1101/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 17:54 Balsojums 104
Par - 37, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1101/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 17:55 Balsojums 105
Par - 38, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1101/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 17:58 Balsojums 106
Par - 36, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1101/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 18:01 Balsojums 107
Par - 38, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1101/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 18:02 Balsojums 108
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1101/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 18:06 Balsojums 109
Par - 39, pret - 17, atturas - 32.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1084/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 18:06 Balsojums 110
Par - 8, pret - 31, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1084/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 18:20 Balsojums 111
Par - 49, pret - 40, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1084/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 18:20 Balsojums 112
Par - 50, pret - 41, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1084/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 18:26 Balsojums 113
Par - 40, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1124/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 18:33 Balsojums 114
Par - 17, pret - 60, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1124/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 18:50 Balsojums 115
Par - 19, pret - 52, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1124/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 18:50 Balsojums 116
Par - 18, pret - 52, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1124/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 19:01 Balsojums 117
Par - 40, pret - 5, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1124/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 19:02 Balsojums 118
Reģistrējušies - 94.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 03.12.25 19:37 Balsojums 119
Par - 35, pret - 5, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1124/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 19:39 Balsojums 120
Par - 35, pret - 8, atturas - 42.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1124/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 19:39 Balsojums 121
Par - 35, pret - 13, atturas - 38.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1124/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 19:41 Balsojums 122
Par - 36, pret - 8, atturas - 42.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1124/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 19:41 Balsojums 123
Par - 36, pret - 32, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1124/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 19:42 Balsojums 124
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1124/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 19:48 Balsojums 125
Par - 38, pret - 8, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (1086/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 20:01 Balsojums 126
Par - 24, pret - 21, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (1086/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 20:01 Balsojums 127
Par - 23, pret - 17, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (1086/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 20:01 Balsojums 128
Par - 23, pret - 17, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (1086/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 20:05 Balsojums 129
Par - 75, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (1086/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 20:19 Balsojums 130
Par - 40, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1088/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 20:23 Balsojums 131
Par - 40, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1088/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 20:27 Balsojums 132
Par - 31, pret - 0, atturas - 59.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1088/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 20:32 Balsojums 133
Par - 39, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1088/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 20:36 Balsojums 134
Par - 38, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1088/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 20:45 Balsojums 135
Par - 40, pret - 8, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1088/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 20:45 Balsojums 136
Par - 40, pret - 8, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1088/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 20:49 Balsojums 137
Par - 37, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1088/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 20:50 Balsojums 138
Par - 77, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1088/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 21:00 Balsojums 139
Reģistrējušies - 91.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

03.12.2025.

09.00

11.00

13.30

15.30

15.50

17.30

19.30