Latvijas Republikas 14. Saeimas
pavasara sesijas septītā sēde
2024. gada 9. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Tā, kur mums ir “Nacionālā apvienība” un APVIENOTAIS SARAKSTS? (Pauze.) Labi, kolēģi, cienīsim tos, kas vienmēr ir laikā...

Sākam Saeimas šī gada 9. maija kārtējo sēdi.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”” pirmajā lasījumā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru kabinets lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā”. (Starpsauciens.) Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības grozījumu – iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 14, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Ministru kabinets lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums”. (Starpsauciens.) Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 14, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Mairita Lūse, Agnese Krasta, Juris Jakovins un Jānis Patmalnieks lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un 18. darba kārtības punktu – likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” – skatīt kā pirmo jautājumu sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Turpinām darba kārtību ar sadaļu “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Publisko iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Sprāgstvielu prekursoru aprites likums” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Kriptoaktīvu pakalpojumu likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 585/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens.) Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 14, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsaucieni.) Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Sadaļa “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Deputāti Rihards Kols, Nauris Puntulis, Ilze Indriksone, Ināra Mūrniece, Uģis Mitrevics, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Edvīns Šnore, Jānis Vitenbergs un Artūrs Butāns iesnieguši lēmuma projektu “Par jauno Eiropas Savienības Patvēruma un migrācijas paktu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem ir iebildumi.

Līdz ar to mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem... es atvainojos, ir pieteicies...

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Runāt “pret” pieteicies deputāts Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Es centīšos piecās minūtēs minēt argumentus, kāpēc mums vajadzētu noraidīt šo priekšlikumu.

Latvija ir konsekventi atbalstījusi visaptverošo Eiropas Savienības pieeju patiesi ilgtspējīgai migrācijas plūsmas pārvaldībai, kas iekļauj nelegālās migrācijas pamatcēloņu un veicināšanas faktoru novēršanu, kā arī efektīvu Eiropas Savienības ārējo robežu pārvaldību, savstarpēju solidaritāti kā saistošu principu visām dalībvalstīm, vienlaikus ņemot vērā, ka izpausmes var būt dažādas. Tās īstenošanā ir nepieciešama elastība, kas respektē katras dalībvalsts nacionālo situāciju, ģeogrāfisko novietojumu, kapacitāti un iespējas.

Detalizēti izvērtējot pakta piedāvātos tiesību aktu kompromisa tekstus, Latvija atbilstoši apstiprinātajām nacionālajām pozīcijām, kuras tika izrunātas mūsu komisijās, tiem neiebilda, ņemot vērā to, ka tie kopumā atbilst iepriekš minētajiem pamatprincipiem, kā arī Latvijas nacionālajām interesēm un prioritātēm, tai skaitā priekšlikumos, kuros pēc būtības nav paredzēta personu pārvietošana kā vienīgā atbalsta sniegšanas opcija.

Priekšlikums paredz, ka tiek izveidots pastāvīgs, saistošs solidaritātes mehānisms, bet tā ietvaros ir pieejamas trīs izvēles solidaritātes paušanai: patvēruma meklētāju pārvietošana, finanšu iemaksas, kā arī alternatīvais atbalsts, piemēram, nosūtot ekspertus, ekipējumu, daloties ar pieredzi, ja to akceptē un atbalsta saņemošā valsts. Katras dalībvalsts taisnīgā daļa šajā solidaritātes mehānismā ir noteikta objektīvi, ievērojot tās proporcionālo iedzīvotāju skaitu un iekšzemes kopproduktu, turklāt iespējamais atbalsts būs paredzams, nevis sadrumstalots un mainīgs. Līdz ar to nav pamatots apgalvojums, ka šāds mehānisms neatbilstu taisnīguma un solidaritātes principiem vai arī radītu piespiedu uzņemšanas kvotu sistēmu.

Diskusijas par patvēruma politikas reformu Eiropas Savienībā norisinājās jau kopš 2015. gada, un šobrīd tās ir noslēgušās ar vienošanos par paktu jeb virkni savstarpēji saistītu tiesību aktu – kopā 11 tiesību akti. Šo vienošanos formāli jau šā gada 10. aprīlī ir apstiprinājis Eiropas Parlaments un 14. maijā formāli apstiprinās arī Eiropas Savienības Padome.

Līdz ar to diskusijas par pastāvīgā solidaritātes mehānisma izveidošanu ir no-slē-gu-šās. Tiek sākts darbs pie tā ieviešanas un plānošanas. Komisija plāno šā gada jūnijā nākt klajā ar pakta īstenošanas plānu, kas kalpos par pamatu dalībvalstu nacionālo plānu izstrādei.

Latvijas nostāja pret paktu tika pausta atbilstoši mandātiem, kas vairākkārt tika apstiprināti Ministru kabinetā un Saeimas Eiropas lietu komisijā, gatavojoties diskusijām par paktu pagājušā gada jūnijā un decembrī, arī noslēdzošajām diskusijām šī gada februārī. Latvijai starptautiskā kontekstā ir būtisks princips – likumos balstīta kārtība, kas ir pieņemta un apstiprināta atbilstoši noteiktām procedūrām. Paziņojumi, kas kategoriski noraida tiesiski pieņemtus noteikumus, neņemot vērā, ka tie būs saistoši visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, apdraudētu šo Latvijas būtisko principu un mazinātu uzticamību Latvijai Eiropas Savienības ietvaros.

Šāda pieeja var negatīvi atsaukties nākotnē, ja Latvijai būs nepieciešams atbalsts, īpaši ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un situāciju uz Latvijas ārējās robežas. Nesniedzot atbalstu dalībvalstīm, kuras šobrīd atrodas sarežģītā situācijā, riskējam nesaņemt atbalstu, kad tas būs nepieciešams mums.

Šajā kontekstā ir vērts pieminēt, ka Latvijai, pēdējo trīs gadu laikā saskaroties ar migrantu instrumentalizācijas izaicinājumiem, tika sniegts ievērojams papildu atbalsts no Eiropas Savienības puses. Tas tika sniegts koordinēti, saskaņojot ar Latviju, nevis vienkārši nosūtot aprīkojumu personu izmitināšanas kapacitātes palielināšanai vai kaut kādā citā veidā mudinot ļaut personām nekontrolēti šķērsot robežu. Tikai Latvijas un Baltkrievijas robežas viedās infrastruktūras izveidošanai tika iedalīti 96 miljoni eiro.

Man vēl ir vairāki argumenti, kurus es nepaspēšu nosaukt, bet, domāju, manas runas galveno jēgu jūs sapratāt.

Aicinu neatbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt “par” pieteicies deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Par iesniegto Saeimas paziņojuma projektu.

Lielākajai daļai punktu, ko Rajeva kungs uzskaitīja un ko piedāvā Eiropas Savienības Migrācijas un patvēruma pakts, arī mēs absolūti piekrītam, bet ir tā viena konkrētā lieta, kas absolūti neatbilst Latvijas nacionālajām interesēm, kas tiek pasniegta kā brīvprātīgs, solidārs mehānisms. Realitātē, ja iedziļināmies jautājumā... ir obligāta mehānisma komponente migrantu pārdalē starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Tas ir klajā pretrunā... kas līdz šim, vismaz pēdējo 10 gadu laikā, kad krīze ir skārusi Eiropas Savienību... Latvijas pozīcijai. Šī pārdale jau ir pierādījusi... to nav iespējams īstenot. Latvija iesaistījās šajā brīvprātīgajā pārdalē – no 700 personām pārvietojām 360, no 360 Latvijā palika 3 personas, un tālāk notika grozījumi Eiropas Savienībā... Rokpeļņa kungs saka: ļoti labi, neviens nepalika.

Redziet, ir šajā visā tas āķis, visam šim ir āķis. Pirmkārt, par pārdales mehānismu. Tas nav brīvprātīgs, tas ir piespiedu. Otrkārt, neatkarīgi, vai kāda dalībvalsts prasa... un saskaras ar izaicinājumu migrācijas jomā, Latvijai ik gadu ir jāuzņem ne mazāk kā 99 migranti un jāiemaksā ne mazāk kā divi miljoni... neatkarīgi no tā, vai kādai valstij ir ārējās migrācijas spiediens. Tas ir tas, ko paredz šis konkrētais pakts.

Tagad modelējam situācijas. Ir ārējais spiediens. Par vienu personu, ja mēs neuzņemam, jāiemaksā 20 tūkstoši eiro. Var būt situācija, ka piepeši Latvijai pārdales mehānisma ietvaros ir jāuzņem 10 tūkstoši personu. Kurš no Saeimas deputātiem ir gatavs veikt iemaksas 200 miljonu eiro apmērā no nodokļu maksātāju naudas? Padomājiet tagad, kas ir konkrēti ar šo migrācijas paktu!

Pateikt, ka šis jautājums ir atrisināts un nolemts, Rajeva kungs, ir maldināšana no tribīnes, jo Eiropas Padomei bija plānots apstiprināt šo Migrācijas un patvēruma paktu 29. aprīlī. Eiropas Parlaments nav likumdevējs, tas ir iesaistīts saskaņošanas procesā... Gala lēmumus Eiropas Savienībā pieņem Eiropas Padome, un Eiropas Padome nez kāpēc šo jautājumu ir atlikusi. Tādēļ liberālajam deputātu spārnam minēšu, ka viens no jūsu cildinātajiem Eiropas liberālajiem politiķiem Donalds Tusks, jaunais Polijas premjers, ir kategoriski pret šīs migrantu kvotu pārdales sistēmas ieviešanu – absolūti pret!

Kolēģi, kādēļ šajā paziņojumā mēs uzsveram, ka kategoriski nevaram pieņemt šādu pārdales mehānismu? Pirmām kārtām jau šīs regulas – tā nav vienota pakotne, tās ir sešas dažādas regulas. Piecas regulas, kā Rajeva kungs minēja – virkne lietu –, ir absolūti atbalstāmas, un Latvijai vajag atbalstīt tās lietas – sadarboties ar izcelsmes valstīm, sniegt finansiālu atbalstu, paātrināt izskatīšanas procedūras... Absolūti!

Bet pēdējā sadaļa, kas ir par pārdales mehānismu... Tas nav brīvprātīgs, tas ir piespiedu mehānisms, tā ir piespiedu solidaritāte, kura ilgtermiņā mums var atmaksāties diezgan pamatīgi. Kolēģi, atgādināšu, ka 2015. gadā tieši šī absurdā mehānisma – pārdales – dēļ, kas Eiropas Savienībā jau izgāzās – jau izgāzās, nestrādāja... Tagad domāt, ka tas strādās, – tā ir maldināšana!

Mēs grozījām Patvēruma likumu. Patvēruma likumā ir skaidri pateikts: par jebkādu migrantu pārvietošanu Eiropas Savienības iekšienē vai no trešajām valstīm lemj Saeima. Saeima tagad nav lēmusi. Jā, Eiropas lietu komisija, kas, starp citu, nav likumdošanas komisija, apstiprināja valdības pozīciju, bet Saeima nelēma, ka mēs tagad esam gatavi katru gadu uzņemt 99 migrantus neatkarīgi no apstākļiem. Tad sanāk, regulas pieņemot... protams, mums tās obligāti jāpārņem... tas nozīmē, ka šī norma, kas ir Patvēruma likumā, būs jāizslēdz, tā absolūti būs jāizslēdz.

Kolēģi, es aicinu tomēr atbalstīt šo sagatavoto Saeimas paziņojumu, dodot skaidru mandātu arī valdībai, jo sarunas nav beigušās. Kolēģi, kādēļ šo jautājumu vēl joprojām atliek? Eiropas Parlamenta vēlēšanas – skaidra atbilde! Un skaidra atbilde, ka tā nestrādās! Ja tā strādātu...

Sēdes vadītāja. Kola kungs, laiks!

R. Kols.... tad 29. aprīlī tā būtu apstiprināta.

Aicinu atbalstīt šo Saeimas sagatavotā paziņojuma projekta iekļaušanu nākamajā sēdē.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par jauno Eiropas Savienības Patvēruma un migrācijas paktu” iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 51, atturas – nav. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Tā kā lēmuma projekts nav iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā, vai deputātiem ir priekšlikums par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām? (Starpsauciens: “Ir!”) Ir priekšlikums.

Lūdzu, Dombravas kungs!

J. Dombrava (NA).

Aicinu lēmuma projektu nodot Ārlietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Ārlietu komisijai.

Vai ir citi priekšlikumi?

Edvīns Šnore, lūdzu!

E. Šnore (NA).

Aicinu to nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

Sēdes vadītāja. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai? Paldies.

Tātad mums ir divi priekšlikumi.

Vispirms – vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, ka lēmuma projekts tiek nodots Ārlietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 50, atturas – nav. Lēmuma projekts Ārlietu komisijai netiek nodots.

Nākamais priekšlikums – par lēmuma projekta nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. (Starpsauciens.) Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 50, atturas – 1. Lēmuma projekts komisijai nav nodots. Līdz ar to lēmuma projekts ir noraidīts.

___

Ir iesniegtas izmaiņas apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Komisija lūdz iekļaut likumprojektu kā pirmo jautājumu sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” un atzīt likumprojektu par steidzamu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Sadaļa – “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Arturam Krišjānim Kariņam 2024. gada 2. maijā.

Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

___

Nākamā sadaļa – “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Andris Bērziņš.

A. Bērziņš (ZZS).

Kolēģi, lūgums izskatīt likumprojektu steidzamības kārtā – divos lasījumos.

Likumprojekta galvenā doma ir šāda. Pašlaik ir Eiropas nauda un arī mūsu vietējā nauda... kuras sniedz pakalpojumus... viena pašvaldība, bet, ja vienai pašvaldībai nav kapacitātes sniegt visus šos pakalpojumus, tad tā nevar paņemt šo pakalpojumu un atdod to blakus pašvaldībai. Līdz ar to jautājums it kā ir vienkāršs, bet tas bremzē visus jautājumus, lai pakalpojumu sniegšana būtu vienmērīga, jo visās pašvaldībās nevar būt tādas infrastruktūras, kur var sniegt visus pakalpojumus. Tāpēc ir lūgums izdarīt grozījumus 9. un 12. pantā.

Jā, par steidzamību. Ir jau piešķirta steidzamība?

Sēdes vadītāja. Jā, vispirms jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Bērziņš. Paldies, kolēģi.

Lūgums ir...

Sēdes vadītāja.... atbalstīt pirmajā lasījumā.

A. Bērziņš. Jā, jā, jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

A. Bērziņš. Es gribētu pats pateikt: lūgums atbalstīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Bērziņš. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Izglītības likumā”, trešais lasījums.

Seši priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Komisija izskatīja, sagatavoja un arī atbalstīja trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”. Šie grozījumi saistīti ar iespēju pamatizglītības posmā atteikties no otrās svešvalodas – krievu valodas – un tiem, kas būs rakstveidā atteikušies, nodrošināt iespēju jau no nākamā mācību gada 1. septembra mācīties citu svešvalodu.

Komisijā tika saņemti seši priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāli precizēts otrajā lasījumā atbalstītais priekšlikums, lai būtu skaidrāk un saprotamāk. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātā priekšsēdētāja! Labdien, godātie kolēģi! Gribu minēt sekojošo par šo priekšlikumu. Šis priekšlikums nāca no Izglītības un zinātnes ministrijas (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti... Kolēģi! Bergmaņa kungs! Lūdzu klusāk!

V. Pleškāne. Gribu minēt – 30. aprīlī norisinājās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde, kuras laikā tika skatīts likumprojekts pirms trešā lasījuma, un sēdes laikā komisijas priekšsēdētāja minēja, ka trīs no šiem priekšlikumiem, par kuriem ir runa, saņemti tikai šorīt. Man pulksten 9.00 no rīta sākās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde, bet pulksten 9.04 es saņēmu jaunu tabulu ar jauniem priekšlikumiem.

Kāpēc ministrija vispār neievēro kārtību, līdz kuram...? Šiem priekšlikumiem bija jāparādās līdz 23. aprīlim, bet tie parādījās 30. aprīlī pulksten 9.00 no rīta. Es uzskatu, ka vispār... Man ir jautājums arī Juridiskajam birojam, ko es noformulēju un aizsūtīju...

Sēdes vadītāja. Pleškānes kundze, mēs runājam par 1. priekšlikumu, kas komisijā ir atbalstīts. Šobrīd diskutējam par to.

V. Pleškāne. Jā, par 1. priekšlikumu. Likumprojekts pirmajā lasījumā skaidri aprakstīja rīcību, ka atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas un izvēlēties jebkuru citu ES oficiālo valstu... šeit viņi labi... šeit, šajā priekšlikumā, viņi apraksta to, un šeit ir rakstīts, ka “ir tiesīgas slēgt savstarpēju līgumu”. Tiesīgas – nav pienākums, nav pienākums to darīt, te neaizliedz to pašu krievu valodu... mācīšanu kā otro svešvalodu. Bet gribu minēt, ka šie grozījumi... priekšlikumi tika saņemti pulksten 9.00 no rīta, kas nav pieņemami. Citiem deputātiem nav laika iepazīties ar tiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad 1. priekšlikums komisijā tika atbalstīts. Vai deputātiem...?

I. Indriksone. Es gribēju komentēt... vai drīkst?... atbildot uz debatēm.

Komisijā šis priekšlikums tika izskatīts kā komisijas priekšlikums. Tātad tas kā komisijas priekšlikums tika redakcionāli precizēts. Tas pēc būtības neatšķiras no otrajā lasījumā atbalstītā priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 11, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

I. Indriksone. 2. – deputātes Indriksones priekšlikums. Priekšlikums paredz iespēju pievienot... arī pamatizglītībā tiem jauniešiem, kas šobrīd ir tiesīgi atteikties (un viņu vecāki ir tiesīgi atteikties) no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves... tādu pašu iespēju nodrošināt arī vidējās izglītības posmā, papildinot, ka arī tie, kas mācās 11. klasē, varētu paspēt atteikties. Ja viņi būs atteikušies līdz šī gada 21. jūnijam, tad jau no 1. septembra viņiem tiks nodrošināta iespēja mācīties citu otro svešvalodu.

Komisijā šis priekšlikums tika izdiskutēts, tika arī atzīts, ka vidējās izglītības posmā vajadzētu šādu iespēju, bet lēmums tika atlikts, jo laikam nebija vairs iespējams īstenot pietiekami detalizētas diskusijas, un tieši tāpēc komisija vienojās, ka šo priekšlikumu šobrīd neatbalsta. Tas gan notika ar balsojumu, un bija sarunas, ka par to turpmāk diskutēs un to risinās jau citā likumprojektā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt... nē.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Debatēs vēlos uzsvērt, ka šis priekšlikums nav tikai formāls un tā nav iespēja tikai vidusskolas posmā atteikties no otrās svešvalodas – krievu valodas –, lai izvēlētos kādu citu. Ja jūs šo priekšlikumu neatbalstīsiet, tad situācija faktiski ir tāda, ka, apstiprinot šo likumprojektu trešajā lasījumā, ja jaunieši 8. un 9. klasē atteiksies no šīs otrās svešvalodas – krievu valodas – un drošu sirdi dosies uz vidusskolu, bet diemžēl vidusskolā, iesniedzot dokumentus 10. klasē, viņi tiks nolikti fakta priekšā: ņem vien, mīļais draugs, atpakaļ savu krievu valodu, jo mums likums neparedz tādu iespēju. Šobrīd ir tā: ja tu esi atteicies no krievu valodas un aiziesi uz citu skolu, kurā nebūs tās otrās svešvalodas... iznāk, ka būs jāturpina mācīties krievu valodu kā otro svešvalodu.

Arī tiem jauniešiem, kas šobrīd mācās 10. klasē, likumprojekts neparedz iespēju atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas, tātad vidusskolas posmā tas, kas ir izvēlēts, tas... ja skola pati labprātīgi piedāvās un nodrošinās, būs tāda iespēja, bet tajās skolās, kur nav citas otrās svešvalodas, tā varētu būt ļoti liela problēma un jauniešiem vidusskolas posmā netiks dota iespēja atteikties.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Atbildot iepriekšējai referentei – lūdzu, nejauksim politiku ar mācību procesu! Krievu valodu vidējās izglītības posmā izvēlas, bet tā ir apzināta izvēle, un šī izvēle ir arī pēc 2022. gada 24. februāra. Ir jaunieši, kas vēlas mācīties krievu valodu, un vajag ļaut to darīt.

Mēs šobrīd diskutējam par pamatizglītības posmu, lai jaunieši iemācītos latviešu valodu, jo nereti viņi piesakās krievu valodai, tāpēc ka tā ir viņu dzimtā valoda, nosacīti dzimtā valoda, kurā viņi mājās runā... un tas ir jāizskauž. Vidējās izglītības posms ir cita situācija, un es domāju, ka laika gaitā šī situācija mainīsies un jaunieši no tā atteiksies. Bet nečakarējam šobrīd to sistēmu, kas ir sakārtota vidējās izglītības iestādēs. Ja viņi iesāk apzināti, lai viņi arī pabeidz! Nejaucam politiku ar skolas darbību!

Paldies.

Neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Agitai Zariņai-Stūrei.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Kā jau referente teica, komisija kopumā piekrīt iespējai atteikties no otrās svešvalodas arī vidusskolas posmā.

Tā kā šis priekšlikums tika saņemts pirms trešā lasījuma, tas nav izrunāts ar nozari, un to mums komisijas darba sarunās uzsvēra arī Latvijas Pašvaldību savienība. Ja bieži vien mums, politiķiem, pārmet atrautību no reālās dzīves, tad, atbalstot šo priekšlikumu, mēs patiešām atbalstītu lielas jukas skolās vidusskolas posmā. Paskaidrošu ar dažiem piemēriem, lai tas būtu skaidrāk saprotams.

Ja pamatskola valstī ir obligātā izglītības ieguves pakāpe, tad vidusskola ir izvēle, un vidusskolas izvēle ir arī izglītības programma, kurā vai nu ir, vai nav otrā svešvaloda, konkrētā gadījumā – krievu valoda. Kāpēc vidusskolā tas nav tik vienkārši? Vidusskolā (pēc jaunā satura) ir divu veidu kursi – optimālais kurss un padziļinātais kurss. Atteikties no padziļinātā kursa ir savā ziņā neloģiski, jo padziļināto kursu katrs izvēlas pēc... savas sirds izvēles, ko viņš gribēs tālāk studēt. Optimālais kurss – arī šeit var veidoties interesanta situācija, jo visbiežāk skolās optimālais kurss ir 10., 11. klasē. Tad iedomājieties situāciju, ja viņš atsakās 11. klasē, – kā pabeigt gadu, ko tai skolai piedāvāt? Zināmā veidā – jukas.

Trešā lieta, ko gribu iezīmēt, – šis likumprojekts vairāk sakārto pamatskolas jautājumus. Tāpat jau skolām ir sava veida problēmas, kā atrisināt... problēmas ar citas svešvalodas apguves pedagogu resursiem. Ja mēs pat neizdiskutējot šeit liekam iekšā arī vidusskolas posmu, tad tas skolām ļoti, ļoti sarežģīs dzīvi.

Šīs ir tikai dažas problēmas, ar ko reāli saskartos skolas. Uzsveru, ka priekšlikums ir diskutējams, kopumā runājams vairāk ar nozari... tādas precīzākas, reālākas lietas. Šobrīd, mācību gada beigās, būtiskāk ir sakārtot pamatskolas posmu, ko paredz citi šī likumprojekta priekšlikumi.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei otro reizi.

I. Indriksone (NA).

Gribu uzsvērt, ka ne visām skolām ir iespēja izvēlēties vairākas otrās svešvalodas... kā izvēli... un tas nozīmē, ka jaunietis būs spiests mainīt skolu, ja viņš negribēs mācīties krievu valodu kā otro svešvalodu.

Otrs jautājums ir tas, ka (oponējot iepriekš izskanējušajai versijai) no padziļinātā kursa kāds atteiksies. Ja jau tā ir sirds izvēle, tad noteikti no padziļinātā kursa neatteiksies. Šī ir iespēja atteikties tiem, kas grib paspēt mācīties citu valodu. Manuprāt, vidusskolas laiks ir ļoti labs laiks, lai mainītu krievu valodu pret citu svešvalodu un lai nebūtu jānonāk izvēles priekšā, vai mācīties sava novada skolā, kur ir tikai krievu valoda, vai tomēr mainīt skolu, meklēt citu dzīvesvietu un doties tur, kur var mācīties arī citu svešvalodu.

Es domāju, ka šī izvēle jauniešiem ir jādod arī vidusskolas posmā. Domāju, ka tas ir samērīgi un atbilstoši šai situācijai, jo vecāku vēstules... un skolotāju attieksme pret krievu valodu pēc Krievijas kara Ukrainā ir pilnīgi mainījusies. Mēs vēl aizvien saņemam daudz vēstuļu par to, ka arī vidusskolas posmā jaunieši grib mainīt otro svešvalodu. To darīt viņiem ir tieši tādas pašas tiesības kā pamatskolas posmā.

Tāpēc es domāju... padziļinātais kurss ir padziļinātais kurss. Tie jaunieši, kas grib padziļināti mācīties krievu valodu – viņiem neviens to neliedz darīt, arī šis priekšlikums to neliedz darīt, viņi var turpināt... pabeigt vidusskolu padziļinātajā kursā vai optimālajā līmenī. Tā ir iespēja atteikties. Pārējie var turpināt mācīties.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie kolēģi! Tiešām piekrītu Batņas kungam par to, ka nedrīkst jaukt izglītību ar politiku. Statistika pasaka ļoti cieti: 80 procenti no latviešiem, kas atveduši savus bērnus uz skolu, ir izvēlējušies krievu valodu kā valodu, kuru viņi grib mācīties. 80 procenti – tā ir statistika, ko mums Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā sniedza no struktūrām, nevis no personīgajām fantāzijām. Latvijā tā ir otra populārākā valoda pēc angļu valodas. 80 procenti grib mācīties krievu valodu, 90 procenti grib mācīties angļu valodu. Likums ir (Starpsauciens.)... Tie ir dati, augsti godātā “Nacionālā apvienība”, ko komisijai ir iedevusi Izglītības un zinātnes ministrija. Es tagad citēju, tas nav izdomāts no manas galvas. Tad pasakiet, ka izglītības un zinātnes ministre nekvalitatīvi pilda savus pienākumus!

Šis likumprojekts ir tā samudžināts, ka nedz Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, nedz Izglītības un zinātnes ministrija, nedz deputāti nevar saprast, kas te notiek. Mēs kārtējo reizi esam dabūjuši projektu, kas ļauj noteiktiem spēkiem ārpus parlamenta spekulēt. “Saskaņa” jau divas nedēļas pa visu Latviju kliedz un bļauj par izmaiņām, ka tagad neviens bērns nevarēs runāt krieviski. Nu, kāpēc mēs dodam iespēju kārtējo reizi šķelt sabiedrību? Cilvēki ar savu izvēli ir pateikuši, ko viņi grib. 80 procenti vecāku pateica: “Mēs gribam, lai mūsu bērni skolā mācās krievu valodu.” Tas ir fakts. (Starpsauciens.) Lai uzdod... Jums ir citi pasniedzēji? Augsti godātais Butāna kungs, jums ir citi pasniedzēji? Jums trūkst pat pasniedzēju!

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, nesarunāties ar zāli!

A. Rosļikovs. Es saku... Izglītības un zinātnes ministrijas rezultāts. Mums uz doto momentu franču valoda – 30 procenti, attiecīgi... skolotāju skaits ir attiecīgs; vācu valoda – 40 procenti, skolotāju skaits ir attiecīgs. Mēs nespējam piedāvāt cilvēkiem un bērniem alternatīvu. Es dzirdēju par jūsu piedāvājumu aizvietot valodu ar sporta nodarbībām. Tas nav normāli, tas nav loģiski, kolēģi.

Mans piedāvājums ir ļoti vienkāršs. Ja sabiedrība ar savu izvēli ir nobalsojusi – tas ir zināms balsojums –, tad lai arī bērniem paliek tā iespēja mācīties valodu, tas ir svarīgi.

Un beidzam ražot likumprojektus, kas šķeļ sabiedrību! Vēlreiz vēršu jūsu uzmanību – šo iespēju ļoti aktīvi izmanto tāda partija kā “Saskaņa”, ārpus parlamenta vienkārši stāstot un maldinot sabiedrību. Svarīgi saprast: Latvijā ir absolūti saliedēta sabiedrība, un latviešu vecāki ir par šo valodu, parlaments – pret. Tas ir kaut kas cits. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātie kolēģi! Jā, gribu vēlreiz minēt, ka komisijas laikā izskanēja tas, ka krievu valoda ir otrā populārākā valoda Latvijā un 2024. gadā 1615 skolēni pieteicās krievu valodas eksāmenam. Tas ir pārliecinošs fakts, ka gan izglītojamie, gan viņu vecāki grib turpināt mācīties krievu valodu kā otro svešvalodu. Es piekrītu tam, ka nedrīkst čakarēt vidējo izglītību. Cilvēki izvēlējās, vecāki arī izvēlējās to un, teiksim, atbalsta savus bērnus, ka viņi mācās...

Gribu minēt arī to, ka “Nacionālā apvienība” sadzird savus vēlētājus, es sadzirdu savējos. Tiem vēlētājiem vai tiem cilvēkiem ir tā, ka mazākumtautībām vai krieviski runājošajiem cilvēkiem tā otrā svešvaloda nav tik svarīga, visvairāk cilvēku, kuri grib mācīties krievu valodu kā otro svešvalodu, ir no latviešu vides, jo mazākumtautībām vai krieviski runājošajiem tā nav tā aktuālākā problēma, vairāk tie ir no ģimenēm, kurās ir latviski... no latviski runājošajām ģimenēm.

Tāpēc dodam iespēju vecākiem un izglītojamajiem pašiem izvēlēties, kuru valodu viņi grib mācīties, neliedzam viņiem to darīt! Mums ir demokrātiska valsts. Demokrātiskā valstī ir brīvība, izvēles brīvība. Kāpēc jāliedz? Ja ir pieprasījums. Kāpēc mums tas jādara? Es domāju, ka nav. Valoda – tā ir bagātība, tas nav ierobežojums. Jo vairāk valodu cilvēks zina, jo vairāk, es domāju, tas viņam būs pluss.

Kopumā ņemot, pasaulē, man liekas, 200... vairāk nekā 260 miljoni cilvēku runā krievu valodā. Mēs ierobežojam savus bērnus un nedodam (Starpsauciens.)... ierobežojam konkurētspēju... cilvēkiem komunicēt. Tie paši nabagi bēgļi, Ukrainas bēgļi, kuri dzīvo šeit un, pateicoties krievu valodai, var komunicēt, nu, nezina viņi visi latviešu valodu, angļu valodu, un es domāju, ka tas arī jārespektē... tas, ka mēs varam komunicēt. Pateicoties tam, ka jūs un mēs zinām krievu valodu, varam viņiem palīdzēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam – frakcijas vārdā.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Manuprāt, strīdi ir lieki. Kopumā šis likumprojekts skaidri un gaiši pasaka un dod izvēli bērniem (un viņu vecākiem) pamatskolas posmā izvēlēties mācīties Eiropas Savienības dalībvalsts valodu un iespēju atteikties no krievu valodas pamatskolā.

Likumprojekts ir sagatavots kvalitatīvi, un mums tas ir jāpieņem trešajā, galīgajā, lasījumā, lai pamatskolā varētu ieviest šo izvēli jau ar nākamo mācību gadu. (Zālē troksnis.) Arī komisijas vadītāja teica: mēs skaidri un gaiši strādāsim uz priekšu, lai šādu brīvu izvēli...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, vienu mirklīti. Mazliet klusāk!

E. Jurēvics.... dotu arī vidusskolā. Bet, lai jebkuru nopietnu reformu paveiktu, mums jāiet soli pa solim ar skaidru mērķi. Manuprāt, skaidrs mērķis mums šeit ir vienojošs – dot iespēju Latvijas bērniem vairāk mācīties Eiropas Savienības valodas.

Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā un turpināt strādāt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Česlavam Batņam otro reizi.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi, precizējums. Beidzam te kaut ko citēt, kā nav! Pirmām kārtām Saeima ir pieņēmusi, ka mums ir vienotas valodas skola. Otrā svešvaloda ar 2025. gadu nevarēs būt krievu valoda.

Es šobrīd runāju par konkrētu priekšlikumu, par vidējo izglītību. Ļaujam tiem apzinātajiem jauniešiem, kas izvēlējās to valodu, pabeigt 11. klasi un 12. klasi. Tā ir viņu izvēle. Ja kāds atteiksies, lai atsakās. Skolai būs jādomā.

Es piekrītu Artūram par to, ka ir skolas, kas piedāvā krievu valodu, jo tām nav citas izvēles, bet vēlreiz vēršu uzmanību uz Izglītības un zinātnes ministriju. Mēs jau gadu runājam par to, kur ņemsim 400 pedagogu, kas būs nepieciešami, lai aizvietotu krievu valodas pedagogus. Šobrīd ar šo priekšlikumu mēs visu atbildību uzliksim uz skolas direktoru – viņš dabūs pa biksēm, ja nevarēs nodrošināt to citu svešvalodu.

Nu, ministrija, tad uzņemieties to! Ja jūs sakāt, ka tā var, tad uzņemieties atbildību un pasakiet, ka citu priekšmetu pedagogi būs, bet aizvietot valodas priekšmetus ar sporta stundām vai vēl kaut ko – tās ir pilnīgas muļķības! Nekas tamlīdzīgs nenotiks.

Vienkārši es runāju par konkrēto priekšlikumu. Ļaujam jauniešiem pabeigt šo izvēles... apzināto izvēli, ja kāds... Tā ir apzināta izvēle, tā nav vecāku izvēle. Jā, varbūt kādā gadījumā ir tā, ka nav iespēju, bet mēs esam sakārtojuši to, lai ar 2025. gadu skolās vairs nebūtu krievu valodas. Mēs to nebijām izdarījuši 30 gadus. Šobrīd tas process ir aizgājis. Nevar teikt, ka mēs kaut ko nedarām, “Nacionālā apvienība”, un nevar teikt, ka mēs kaut ko apzināti piespiežam, “Stabilitātei!”! (Zālē troksnis.) Nē, tas ir likums, kas izglītības iestādēm būs jāpilda.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk! Patiešām. “Nacionālā apvienība”! (Starpsauciens.)

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Nekad padomju laikā cīņa pret latviešu valodu nevarēja beigties ar uzvaru, jo šajā valodā cilvēki runāja mājās. Man liekas, tas, ka mēs no šīs tribīnes ļoti bieži mēģinām pacelt šo jautājumu, kas ir ļoti emocionāls, it sevišķi par krievu valodu skolās... Ir jāsaprot: latvieši, latviešu bērni Padomju Savienībā dzīvodami, mājās runāja latviešu valodā, tāpat kā tie bērni, kuriem dzimtā valoda ir krievu valoda, mājās tajā runās.

Pašreiz šis ir konkrēts jautājums (gribu piekrist Batņas kungam), un mēs nerunājam pilnībā par visu, bet par vidusskolu, un ir jāsaprot, ka tie, kas mācās šodien konkrēto valodu... Pateikt, ka viņi nevarēs pabeigt šo krievu valodu, – tas nozīmē... A kur ir alternatīva, “Nacionālā apvienība”? Nu, tiešām tā problēma, man liekas... tas, ko arī Valsts prezidents ir saskatījis, ka mūsu vēlme, ka mums jāpāriet uz citām valodām... Problēma – nav jau to skolotāju, un, lai ņemtu... ka kvalitatīvs skolotājs... Tas, ka Latvijā daudzi cilvēki runā angļu valodā, nenozīmē, ka viņi var būt labi angļu valodas skolotāji. A kā ir ar citām svešvalodām – vācu, franču, spāņu, itāļu, ķīniešu, japāņu –, kas iet ārpusē, ko arī varētu mācīt? Kur ir šie pedagogi?

Tieši tāpēc Valsts prezidents tagad ir nācis ar iniciatīvu, par ko būs jālemj Saeimai, – ļaut piesaistīt ārvalstu pasniedzējus, neliekot viņiem zināt latviešu valodu, lai varētu pasniegt svešvalodu. Mums jau šodien likums nemaz neparedz... lai gan prezidents runā par augstskolām, iespējams, ir jādomā arī par vidusskolām. Es domāju, ka tie ārvalstu pasniedzēji, kuriem dzimtā valoda ir vācu, franču, spāņu vai itāļu, daudz kvalitatīvāk spēs pasniegt valodu bērniem mūsu skolās un universitātēs tikai tāpēc, ka viņi ir šīs valodas nesēji. Tā ir viņu dzimtā valoda, tā ir cita izloksne, viss pārējais. Un mums tiešām ir jāpanāk, lai izglītība būtu kvalitatīva.

Es uzskatu, ka nevajag atbalstīt šo konkrēto priekšlikumu, bet tad, kad mēs no šīs tribīnes debatēsim par priekšlikumu, kā uzlabot kvalitāti, tad ir jāsaprot: ja jūs kaut ko aizliedzat, lūdzu, piedāvājiet alternatīvu. Ja alternatīvas nav... Arī ar šo pašu krievu valodu... jūs sakāt – nē, bet pretī neko nepiedāvājat. Fiziski nav pasniedzēju, un tad, kā jau kolēģis teica, aizvietosim ar fizkultūru, vēl kaut ko... Kur tad paliek izglītības kvalitāte?

Kā jau teicu, es domāju, ka cīņa pret valodu kopumā ir nepareiza, destruktīva un mēs nekādā gadījumā neiegūsim ne cieņu, ne atbalstu no tiem, kam latviešu valoda nav dzimtā.

Aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! 80 procenti vecāku kā otro svešvalodu izvēlas krievu valodu. Jautājums – kādēļ? Atbilde pavisam vienkārša – nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ darba tirgū Latvijas valstī un sadzīvē kopumā. Tas ir patiesais iemesls, kādēļ 80 procenti izvēlas krievu valodu kā otro svešvalodu. Vai ar to vajadzētu lepoties? Šaubos.

Otra lieta, man šķiet, ir... Mēs nerunājam par šīs situācijas absurdumu pašā saknē. Šogad mēs svinam 20 gadus, kopš Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā. Vajadzēja paiet 20 gadiem, lai mēs visi attaptos – ei, mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts! Būtu loģiski, ja mēs kā otro svešvalodu izvēlētos kādu no Eiropas Savienības valodām, nevis inerces pēc – krievu valodu. 20 gadiem bija jāpaiet, lai mēs to saprastu.

Skaidrs, ka šis ir neliels brāķis. Mēs šobrīd runājam par krievu valodu kā otro svešvalodu pamatizglītībā. Skaidrs, ka šī problēma ir jāatrisina arī vidējās izglītības līmenī, lai nerastos nekādi pārpratumi. Vai tas notiks šodien, atbalstot Indriksones kundzes priekšlikumu, vai tam būs cits ceļš – to ir grūti pateikt, bet šī problēma ir jāatrisina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Taisnība, kā vienmēr, ir kaut kur pa vidu. Tomēr es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu viena iemesla dēļ.

Es gribu iebilst runātājam, kas teica, ka padomju laikos latviski runāja ģimenē un valoda saglabājās. Jā, bet es atgādināšu vienu citu faktu. Vēl 19. gadsimtā karēļu bija vairāk nekā somu, viņi bija vairāki miljoni. Nodibinoties Padomju Savienībai, kas faktiski bija tā pati Krievija, sākumā tika nodibināta Karēlijas Padomju Sociālistiskā Republika, pēc tam tā tika pārtaisīta par autonomo republiku, kā jūs atceraties, un tagad tur faktiski neviens vairs nerunā savā valodā. Daži runā, bet ļoti maz.

Pavisam bēdīgs piemērs ir mūsu kaimiņi. Tātad jūs atceraties, ka starp Igauniju un Pēterburgu dzīvoja somugru tauta – ingri – un tā teritorija saucās Ingermanlande, kur pat savā laikā vēl boļševiki mēģināja koķetēt un arī izveidoja kaut kādu autonomu republiku uz dažiem mēnešiem. Tagad šajā teritorijā starp Igauniju un Viborgu neviens nerunā somugru valodā, tur nav vispār ne to ciemu, ne... Te runāja par mazajām pilsētām, lauku teritorijām.

Lielās valodas vienmēr iznīcina mazās valodas, nu, tāda proporcija. Bet šeit... es te varu piekrist vienai lietai, ka, protams, Krievija mums ir blakus un mums neizdosies Baltijas jūru pārcelt, teiksim, starp Latviju un Krieviju, lai mēs robežotos ar Zviedriju, tā ka būs kaut kur... Putins nevaldīs mūžīgi, tāpat kā Baltkrievijā nevaldīs Batjka, un kaut kādi ekonomiskie sakari jau būs. Mums ir viena lieta. Eiropas Savienība savā laikā ir rekomendējusi visās tās dalībvalstīs mācīt divas Eiropas Savienības valodas. Tātad jebkurā gadījumā pirmā valoda ir angļu, un otrai valodai jābūt vācu, franču, zviedru vai...

Kāda ir izeja? Manuprāt, izeja ir tāda, ka var būt fakultatīva trešā valoda. Un trešā valoda, ja to māca fakultatīvi... Tie, kas grib, kuriem varbūt ir sakari, kuri varbūt grib strādāt kaut kādās ekonomiskajās struktūrās, kas būs saistītas ar nākotnes Krieviju, šo valodu var mācīties fakultatīvi.

Piemērs – Somijā, Helsinkos... Es biju, painteresējos, krievu avīzi nopirku. Kā tad tur notiek? Helsinkos ir 60 tūkstoši krievu, tagad varbūt vairāk (tas bija kaut kādus 10 gadus atpakaļ). Tur bija rakstīts ļoti vienkārši: sestdienās ir tā saucamās sestdienas skolas. Valsts tās nefinansē, kaut ko viņi tur piemet, bet tās ir fakultatīvas. Vienīgā problēma bija, ka tie krievu bērni negribēja iet, jo viņi saka: nu, kā – somi mācās piecas dienas, bet mums vēl sestdienā kaut kur jāiet?!

Jā, nu, to var atrisināt kā fakultatīvo...

Šeit es aicinu atbalstīt viena iemesla dēļ. Tieši tie, kas atsaucas uz 30 gadiem, parādīja: kamēr Latvijā nav pieņemts likums, nekas te brīvprātīgi nenotiks – nu, nenotiks –, tikai ar piespiešanu var kaut ko izdarīt. Pat ja mēs par šo – 2. – priekšlikumu nobalsosim un šo likumu pieņemsim, tāpat paies 10 gadi, kamēr mūsu slinkie Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieki sasparosies un, teiksim, mazajās lauku skolās vai pilsētās ieviesīs šo otro – Eiropas Savienības – valodu. Nu, tikai ar varu un piespiešanu! Un krievu valoda jau nepazudīs. Lai tā ir kā trešā – fakultatīvā – valoda.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi, ir starptautiskā svešvaloda, ko apgūst skolās, un ir nosacīti reģionālā svešvaloda, kura būtu jāapgūst. Ja runājam par šo reģionālo svešvalodu, tad tur mums ir problēma, ka tā gandrīz visā Latvijas teritorijā ir bijusi tikai un vienīgi krievu valoda – kā padomju okupācijas sekas. Bija skolotāji, kas mācēja mācīt krievu valodā, un tad šo valodu arī visās skolās centās uzspiest. Daudzās skolās faktiski tā bija vienīgā alternatīva skolēniem: nevis izvēlēties starp vairākām valodām, bet otrā svešvaloda – krievu valoda.

Tā mums veidojās ļoti dīvaina situācija (kā rezultātā samazinājās konkurētspēja valstī), ka tika uzspiesta krievu valoda. Piemēram, Valka. Daudzi tur ir bijuši. Valka faktiski ir vienota pilsēta ar Igaunijas Valgu. Loģika prasītu, ka otrā svešvaloda šajā pilsētā būtu igauņu valoda, lai ikviens jaunietis, pabeidzot skolu, būtu spējīgs strādāt gan Latvijas, gan Igaunijas pusē, veidot biznesu. Bet – nē, igauņu valoda šeit skolās netiek mācīta.

Līdzīgi mēs varam paskatīties uz Lietuvas pierobežu... pierobežas pilsētām un ciematiem, piemēram, Rucavu. Līdz Krievijai 400–500 kilometru (kā nu rēķina šo attālumu), līdz Lietuvai – 15 kilometri. Apgūst nevis lietuviešu valodu... Pēc tam mēs brīnāmies, kāpēc lietuvieši daudz sekmīgāk var ienākt mūsu tirgū, kāpēc igauņi sekmīgi sadarbojas ar Somiju... jo gluži vienkārši mums visa apmācība ir bijusi balstīta tā, ka mūsu jaunieši iemācās krievu valodu un velk iekšā biznesu, kas ir saistīts ar Krieviju.

Šai sistēmai būtu jāmainās. Par skolotājiem runājot – protams, ir jāatrod skolotāji, kas var (it īpaši atsevišķos reģionos) piedāvāt reģionālās svešvalodas. Tam jānotiek sadarbībā ar attiecīgo valstu vēstniecībām. Arī es pats personīgi esmu uzrunājis Lietuvas vēstniecību Latvijā, lai palīdz atrast skolotājus. Bet primārais uzdevums to visu darīt ir Izglītības un zinātnes ministrijai kā šīs politikas veidotājai. Es ceru, nākotnē mēs redzēsim, ka Latvijā ir iespēja apgūt vairākas reģionālās svešvalodas, kas tik tiešām cels mūsu iedzīvotāju konkurētspēju un iespēju ielauzties gan Lietuvas un Igaunijas, gan, piemēram, Polijas, Zviedrijas un Somijas tirgū.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Cienītās dāmas! Godātie kungi! Man liekas, tā ir maldināšana – par to, ka 80 procenti izvēlas... Bieži vien reģionos – bet ne tikai – ir tā, ka nemaz nav citu svešvalodu skolotāju, līdz ar to izvēle, ko jūs šeit ierēķināt savos 80 procentos, ir maldināšana. Tā ir maldināšana, jo tā nav izvēle, tā ir piespiedu izvēle, jo vienkārši citas izvēles nav.

Man liekas, ir absurda, runājot par krievu valodu skolās, argumentācija, kā tas fakts tiek pamatots. Respektīvi, ka mēs nevaram... mums ir jāturpina mācīt krievu valodu. It kā jau mēs gribam iet prom... bet nevaram, jo, redz, krievu valodas skolotāju ir daudz, citu nav un tāpēc mums ir jāturpina. Tas ir interesants moments. Tātad svarīgāks ir nevis pieprasījums, tas, ko saka likumdevējs, vai tas, ko gribētu bērni, bet situāciju diktē krievu valodas skolotāji, viņiem ir lielāka teikšana nekā mums, vecākiem, sabiedrībai.

Interesanti šai kontekstā – Izglītības un zinātnes ministrija man atsūtīja atbildi uz jautājumiem... ka Latvijas skolās jauno paaudzi joprojām māca, audzina 214 Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi. Agresorvalstu pilsoņi strādā mūsu skolās. Pieņemu, ka vairums – par krievu valodas skolotājiem. No tā secinu, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi – agresorvalstu pilsoņi – šobrīd mums diktē politiku. Šodien šis priekšlikums, jūsu argumentācija vienkārši to parāda.

Interesanti – kad skolās izņēma veselības mācību, neviens neteica: “Ak dievs, veselības mācības skolotāji paliks bez darba! Mēs nevaram tā darīt!” Krievu valodas skolotāji, tai skaitā Krievijas pilsoņi, jā, nu tad viņi paliks bez darba... nevaram rīkoties. Tā jūs iezīmējat savas prioritātes: Latvijas pilsoņi var pagaidīt, Krievijas pilsoņi, krievu valoda – tā, jūsuprāt, ir augstākā prioritāte.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze! Es tikai atbildēšu Artūram. Man skolā bija angļu valodas skolotāja, un viņa bija Krievijas Federācijas pilsone.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Indriksones kundzei ir kas piebilstams komisijas vārdā?

I. Indriksone. Komisijas vārdā atgādinu – komisija atzina, ka tā ir problēma, kas ir jārisina un par ko jāturpina diskutēt, un jārisina iespēja atteikties no krievu valodas arī vidusskolas posmā. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 56, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 3. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tiek precizēti nosacījumi, kādā kārtībā tiks nodrošināta tiem jauniešiem, bērniem, izglītojamiem, kas atteikušies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, svešvalodas apguve, sākot ar nākamo mācību gadu... pirms kura viņi būs atteikušies. Ja sākumā bija tas, ka izglītības iestāde informē dibinātāju un dibinātājs nodrošina, tad šobrīd ir, ka izglītības iestāde sadarbībā ar dibinātāju kopīgi nodrošina iespēju apgūt otro svešvalodu – kādu citu Eiropas valodu.

Komisija savu priekšlikumu atbalstīja. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 11, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

I. Indriksone. 4. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Saistīts ar 2. priekšlikumu. Paredz līdzīgu pieeju kā pamatizglītībā – ka var pārcelt nākamajā izglītības pakāpē un arī nākamajā klasē bez vērtējuma, ja izglītojamais ir atteicies no krievu valodas kā otrās svešvalodas.

Sēdes vadītāja. Komisijā priekšlikums netika...

I. Indriksone. Nav balsojams, es saprotu. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. 5. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Redakcionāli precizē jau otrajā lasījumā atbalstīto redakciju pārejas noteikumu 117. punktam, kas precizē, kādā veidā un kuros brīžos izglītojamie tiek pārcelti vai nu bez vērtējuma, vai izmanto summatīvo vērtējumu, kas iegūts iepriekšējos gados priekšmetā “Svešvaloda 2”. Komisijā ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 11, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

I. Indriksone. 6. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Paredz svītrot likumprojekta pārejas noteikumu 118. punktu – svītro punktu, kurā noteikts, ka visi izglītojamie, kas ir sākuši mācīties krievu valodu kā otro svešvalodu līdz 2025. gadam, varēs turpināt to mācīties, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030. mācību gada beigām. Faktiski priekšlikums ir svītrot termiņu, līdz kuram ir tiesības turpināt mācīties krievu valodu pamatizglītības posmā.

Komisija saprātīgu iemeslu dēļ atstāj iespēju tiem, kas vēlas un ir sākuši... turpināt mācīties līdz pamatizglītības beigām... kas ir 2029./2030. mācību gads. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Pamatošu. Šis priekšlikums tapa, konsultējoties ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas konsultantiem, sazvanoties ar Izglītības un zinātnes ministriju, un tas neaizliedz no 1. septembra izvēlēties krievu valodu kā otro svešvalodu.

Ja komisijas un Izglītības un zinātnes ministrijas konsultanti ir, teiksim, nekvalitatīvi... vispār nesaprot, ko saka, tad es pateikšu... bet, konsultējoties ar viņiem un konsultējoties ar juristiem, vairākkārt tika risināta šī problēma... likumprojekta pirmajā lasījumā skaidri aprakstīta rīcība, kā var atteikties no otrās svešvalodas. Pirmajā lasījumā bija pateikts: izglītības iestādes ir tiesīgas slēgt savstarpēju līgumu par otru svešvalodu... mācību priekšmetā “ES oficiālās valodas apguve”. Ir tiesības, bet nav pienākums to darīt. Likumprojekts pirmajā lasījumā neaizliedza izvēlēties un turpināt mācīties krievu valodu. Likumprojekta pirmajā lasījumā nekur nebija tā aizlieguma – vēlreiz atkārtošu.

Likumprojekta otrajā lasījumā Izglītības un zinātnes ministrija ar savu grozījumu aizliedza mācīt krievu valodu kā otro svešvalodu, sākot jau no 2025. gada. Tas nozīmē, ka bērni, kuri grib izvēlēties krievu valodu kā otro svešvalodu, nevarēs to vairāk izdarīt. Ar grozījumiem ir atļauts tikai pabeigt programmu tiem, kas iesāka mācīties krievu valodu kā otro svešvalodu.

Radikālas likumprojekta izmaiņas notika bez pienācīga pamatojuma un bez konsultācijām ar sabiedriskajām organizācijām, ar skolām un bez konsultācijas ar Izglītības un zinātnes ministrijas padomi... par nacionālo minoritāšu jautājumu.

Atkārtošu: Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Izglītības un zinātnes ministrijas konsultanti teica, ka šo normu izsvītrošana... ko piedāvāja iepriekš... neliedz mācīt krievu valodu kā otro svešvalodu no 1. septembra. Ja viņi ir stulbi, tad es arī esmu stulba. (Starpsauciens: “Jā!”) Jā, pašlaik ir karš... nu tad Čakša arī... nu jā... Pašlaik ir karš un sarežģīta politiskā situācija, bet tomēr pēc kara beigām Krievija nekur nepazudīs, un mums joprojām būs kopējas robežas, un bērniem un mums ir jāzina tā valoda.

Vēl gribu atzīmēt, ka, veicot aptauju Rēzeknes novadā un Krāslavas novadā un pilsētu skolu pedagogu un vecāku vidū, atklājās pamatotas bažas par to, par ko mēs šodien runājam. Nav iespēju piesaistīt svešvalodu skolotājus, kuri varētu mācīt otro svešvalodu – kādu no ES dalībvalstu valodām. To apstiprināja arī skolotāji, kas bija Saeimā, lai atzīmētu Latgales kongresa dienu.

Tajā dienā JAUNĀS VIENOTĪBAS, PROGRESĪVO un “Nacionālās apvienības” deputātu klātbūtnē skolotāji, direktori izteica bažas par likumprojekta prasību izpildīšanu, jo novados tādu pasniedzēju nav. Svešvalodu skolotāju trūkums izjūtams jau tagad, ar to saprotot angļu un vācu valodas skolotājus, nerunājot par citām svešvalodām. Bez speciālām svešvalodu skolotāju studiju programmām un atbalsta pedagogiem, piesaistot tos tieši lauku novadiem, šāda likuma norma var būt neizpildāma.

Runājot par Izglītības pārvaldes vadītājiem un darbiniekiem, bija atzīmēts, ka viņiem nav iespējas nodrošināt... pat ja salasītu novada skolas skolēnus... aizvest uz citu novadu uz stundām. Nav iespējams to izdarīt, kā arī tam nav līdzfinansējuma.

Par “Zoom” nodarbībām. Kā ar “Zoom” nodarbībām var nodrošināt svešvalodu mācības, ja nevar normāli ne pārbaudīt mājasdarbus, ne organizēt testus? Tāpēc, lūdzu... Tiešām izskanēja no tribīnes tas, ka... ja mēs runājam par kvalitāti... bet, izslēdzot vai nepieaicinot tik daudz skolotāju, jūs to nenodrošināsiet.

Vēlreiz atgriežoties pie tā... pirmajā redakcijā... izglītības iestādes ir tiesīgas slēgt... bet nav pienākums to darīt. Tāpēc šeit ir rakstīts... nekur likumprojekta pirmajā redakcijā nebija atzīmēts, ka jābeidz mācīt krievu valodu kā otro svešvalodu no 1. septembra.

Lūdzu atbalstīt... lai cilvēkiem – izglītojamiem un viņu vecākiem – būtu iespēja turpināt izvēlēties un mācīties to valodu, kuru viņi vēlas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Brīnišķīga situācija – krieviski runājoši deputāti cīnās par latviešu bērnu izglītību. Tas jau ir absolūti unikāli!

Kolēģi, man ir lūgums – lūgums Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai vai priekšsēdētājai... nezinu, varbūt Izglītības un zinātnes ministrija arī ir klāt... mums uz doto momentu ir situācija, ka tiešām nevaram saprast šo priekšlikumu. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija saka: priekšlikums ir slikts; ja mēs to pieņemsim, krievu valoda izzudīs jau šogad... tātad tas ir noraidāms. Iesniedzēji saka: nē, tā nav, priekšlikumi ir jāatbalsta; būs vēl labāk, un tie sakrīt ar jūsu plāniem.

Lūdzu, ja ir kaut kāda iespēja, varbūt kāds no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vai referente... vēlreiz par šo priekšlikumu. Ja mēs par to šodien nobalsojam, vai tas ir... mēs pareizi saprotam? Tas uzreiz nozīmē, ka šogad valodas mācīšana beidzas? Kādas ir, teiksim tā, konsekvences, kāds ir tas tiešais rezultāts... pēc šī priekšlikuma? Jo tiešām – likums ir sarežģīts, priekšlikums ir sarežģīts. Lūdzu, esiet tik laipni, varbūt referente... izskaidrojiet, Indriksones kundze, izskaidrojiet, lūdzu, to būtību, ja nav grūti.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

I. Indriksone. Skaidrojumam varu pateikt, ka Izglītības likums neparedz katram mācību priekšmetam vai mācību saturam noteikt kaut kādus termiņus un normatīvo regulējumu. Šis datums vai, varētu teikt, brīdis, kad otrā svešvaloda – krievu valoda – vairs netiks piedāvāta jauniešiem un skolēniem, izglītojamiem, kā izvēle, ir noteikts valsts izglītības standartā, un tas ir Ministru kabineta kompetences jautājums.

Šis pārejas noteikumu punkts tapa tieši tāpēc, lai tie, kas ir sākuši mācīties krievu valodu kā otro svešvalodu un vēlas to darīt un pabeigt pamatizglītības posmā šo otro svešvalodu, varētu bez bažām to darīt. Likumdevējs ir paredzējis šo iespēju, lai nebūtu tā, ka, piemēram, 4. klasē izvēloties svešvalodu, nebija zināms, ka būs pārmaiņas... un, pieņemsim, 7. klasē nevar neviena skola obligāti piespiest pāriet uz citu svešvalodu. Tā ir norma, kas paredz iespēju tiem, kas vēlas pabeigt pamatizglītības posmu ar uzsākto otro svešvalodu. (Dep. A. Rosļikovs: “Ja mēs balsojam “par” šo priekšlikumu, mēs liedzam svešvalodu.”)

Nē, mēs neliedzam. Tas paliks katras skolas izvēles jautājums, vai viņi varēs nodrošināt vienlaikus divas otrās svešvalodas vai ne un kā viņi to risinās. Tā ir vienošanās ar izglītojamo vai ar izglītojamā likumisko pārstāvi, visbiežāk vecākiem, un šobrīd ir daudzi gadījumi un precedenti, kad skolas piedāvā ātrāku pāreju un arī jaunieši paši izvēlas citu otro svešvalodu. Ja izglītības iestādei ir tādas iespējas, tad... Es zinu vairākus gadījumus, kad jaunieši jau šogad ir nomainījuši un mācās citu otro svešvalodu, atsakoties no krievu valodas, bet piespiedu kārtā neviens neko neliek mainīt. Arī šis priekšlikums faktiski dod pārliecību, ka tie, kas var un vēlas, var pabeigt pamatizglītību ar uzsākto otro svešvalodu.

Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 77, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. Komisija kopumā likumprojektu atbalstīja trešajā lasījumā.

Aicinu arī jūs atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 11, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, otrais lasījums. Steidzams.

Divi priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gundars Daudze.

G. Daudze (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu, šis ir otrais lasījums.

Juridiskā komisija pirms likumprojekta otrā lasījuma saņēma divus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Daudze. 2. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz izslēgt likuma 3. pielikuma “Kritēriji miesas bojājumu smaguma pakāpes noteikšanai” 9. punktu, kas nosaka: “Novērtējot miesas bojājumu smagumu bērniem vai personām, kas vecākas par 60 gadiem, eksperts ņem vērā tikai miesas bojājumu medicīnisko raksturu neatkarīgi no ārstēšanās ilguma.” Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Daudze. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Viens priekšlikums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Labdien, kolēģi! Juridiskā komisija, izskatot likumprojektu “Grozījums likumā “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā””, saņēma vienu priekšlikumu.

1. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Tas ir precizējošs, kā arī papildina likumprojektu ar likuma spēkā stāšanās norādi. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Patentu likumā”, trešais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Līga Kļaviņa.

L. Kļaviņa (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Patentu likumā” (Nr. 515/Lp14).

Uz trešo lasījumu atbildīgajā komisijā ir saņemti divi tieslietu ministres redakcionāla rakstura priekšlikumi.

1. priekšlikums. Redakcionāls... salabots atbilstoši juridiskajai tehnikai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kļaviņa. 2. priekšlikums. Likumprojekts tiek papildināts ar nosacījumu par likuma spēkā stāšanās laiku. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kļaviņa. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patentu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”, trešais lasījums.

Pieci priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Labrīt, kolēģi! Trešajā lasījumā izskatām likumprojektu – “Grozījums Krimināllikumā” (Nr. 535/Lp14). Saņēmām piecus priekšlikumus. Vēlos atgādināt, ka likumprojekts saistīts ar jautājumu par kriminālatbildību par dziļviltojuma jeb tā saucamā deepfake izmantošanu. Saeimas mājaslapā pie dokumentiem... dokumentu reģistrā var atrast vairākus dokumentus, vairākas vēstules, kas sniedz skaidrojumu par tiem jautājumiem, par kuriem mēs tūlīt pieņemsim lēmumus.

Runājot par priekšlikumiem, 1. priekšlikums, tāpat kā 2. priekšlikums, ir saistīts ar naudas soda piemērošanu. Diskutējot par 90. pantu, mēs konstatējām, ka naudas sods nebūtu tāds soda veids, kas būtu jāparedz par tādu nodarījumu... piemērošanu. Viens no iemesliem ir saistīts ar faktu, ka šis nodarījums var būt izdarīts, pielietojot vardarbību, un otrs – tā kā mēs runājam par noziegumu pret valsti, tad nodarījuma kaitīguma... droši vien ir jāpiemēro citi soda veidi.

Tātad 1. priekšlikums. Paredz izslēgt naudas sodu no 90. panta pirmās daļas sankcijas. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 2. priekšlikums. Paredz izslēgt naudas sodu likumprojekta 1. pantā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 3. priekšlikums. To izveidoja Juridiskā komisija, ņemot vērā ekspertu viedokļus, kā labāk formulēt tā panta sankciju, kas paredz atbildību par dziļviltojumu izgatavošanu un izplatīšanu.

Apspriežot šo jautājumu, mēs to modelējām nedaudz citādāk, nekā tas bija otrajā lasījumā, bet panta jēga pēc būtības paliek tā pati. Tātad mēs veidojam speciālu noziedzīga nodarījuma sastāvu... speciālu attiecībā uz 90. pantā paredzēto. 90. pantā ir paredzēta atbildība par kavēšanu realizēt vēlēšanu tiesības. Šeit ir speciāls sastāvs, un norma var tikt piemērota gadījumā, ja darbība ar dziļviltojumu izdarīta pirmsvēlēšanu aģitācijas laikā vai vēlēšanu dienā. Ja kāds izmanto dziļviltojumu vai izplata šo informāciju, apzinoties, ka tajā ir informācija, kas diskreditē deputātus, partijas, šajos gadījumos būs paredzēta kriminālatbildība.

Svarīgi ņemt vērā... mēs daudz diskutējām par šo jautājumu... svarīgi ņemt vērā, ka arī patlaban ir paredzēta atbildība. Pieņemot šo jauno pantu, būtībā mēs neaizpildīsim tukšumu. Arī tagad var saukt pie atbildības, bet jaunajā pantā... Vairs nebūs speciāli jāpierāda, kādā veidā, cik lielā mērā ir kavētas vēlēšanu tiesības. Pats fakts, ka attiecīgajā laika posmā – pirms vēlēšanām – ir izplatīts dziļviltojums, proti, videoinformācija, audioinformācija, kas maldina, ir pietiekams, lai sauktu pie atbildības.

Tāpat gan apakškomisijā, gan komisijā mēs daudz diskutējām par to, kā skatīties uz situāciju, ja kāds izplata pozitīva rakstura informāciju, proti, stāsta, cik daudz viņš ir izdarījis Latvijas labā, cik pozitīva ir viņa rīcība. Saistībā ar šo jautājumu svarīgi ņemt vērā, ka, ja kāds atļaujas lielīties, stāstīt vairāk, nekā faktiski ir noticis, tas pats par sevi nav iemesls saukt pie atbildības, bet, protams, var būt kaut kādas kampaņas, kuras ir ļoti intensīvas, maldinošas, un šajos gadījumos Valsts drošības dienests gatavs rīkoties. Valsts drošības dienesta viedokli mēs arī pievienojam dokumentiem, ar kuriem var iepazīties.

3. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Nākamais – 4. – priekšlikums. Mēs papildinām likumprojektu ar pārejas noteikumiem, kur skaidri pasakām, ka arī patlaban atbildība ir paredzēta un, kamēr nav spēkā speciāla norma, ir piemērojama vispārējā norma, kas definēta 90. pantā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Un pēdējais – 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas paredz, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Kolēģi, esam pietuvojušies pārtraukumam. Likumprojekta “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” izskatīšanu sāksim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr visi reģistrējas, gribu informēt, ka notika draudzības spēle Pasaules čempionāta hokejā gaisotnē – mūsu hokeja komandai piektdien notika draudzības spēle ar Latvijas Hokeja federācijas komandu. Tepat blakus, Balsošanas zālē, varat aplūkot šīs spēles fotomirkļus un izcīnītos kausus.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam – paziņojumam.

Un man būs vēl divi paziņojumi.

A. Bērziņš (ZZS).

Kolēģi, Sociālo un darba lietu komisijas sēde – pēc trim minūtēm Sociālo un darba lietu komisijas telpās. Cerams, ne pārāk ilgi.

___

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Nav reģistrējušies seši deputāti: Mārcis Jencītis, Igors Judins, Linda Liepiņa, Valdis Maslovskis, Jana Simanovska un Ričards Šlesers.

___

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, mums ir divi jubilāri.

Sirsnīgi sveicam 35 gadu jubilejā Svetlanu Čulkovu... 3. maijā. (Aplausi.)

Tieši šodien, Eiropas dienā, 9. maijā, jubileju svin Gundars Daudze. (Aplausi.)

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, atgriezieties Saeimas Sēžu zālē un ieņemiet savas vietas! (Pauze.)

Paldies visiem, kuri vienmēr ir laicīgi! (Pauze.)

Kolēģi, ņemot vērā, ka jāciena tie, kas vienmēr ir laikā, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, otrais lasījums.

47 priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Ingrīda Circene.

I. Circene (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie Prezidija locekļi! Cienījamie kolēģi! Šodien strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr. 217/Lp14) otrajā lasījumā.

Esam saņēmuši 47 priekšlikumus.

Visiem Alkoholisko dzērienu aprites likuma grozījumiem ir viens leģitīms mērķis – samazināt alkohola patēriņu un uzlabot sabiedrības veselību.

Kopumā sabiedrības attieksme ir ļoti dažāda, un to arī var saprast, taču Saeima saskārās ar divu būtisku pretpolu cīņu – tās ir biznesa intereses, kuras ir vērstas uz katru nopelnīto vai nenopelnīto eiro, un tie, kuriem svarīgāka un primāra ir sabiedrības veselība, demogrāfija un ražīgs darbaspēks. Ja ir tik dažādi mērķi, diskusijas ne vienmēr ir vieglas un produktīvas.

Alkohola tirgotāju galvenais arguments bija diezgan dīvains – nosacītas rūpes par valsts ienākumiem: ierobežojot alkohola tirdzniecību, cietīs Latvijas ekonomika un budžets. Tomēr mēs neesam tik nožēlojama valsts, ka valsts budžetu veido tikai alkohola patērētāji. Mēs papētījām budžeta veidošanu. Kopumā zaudējumi, kas saistīti ar alkohola lietošanu, ir 600 miljoni eiro gadā, savukārt akcīzes nodokļa budžets, uz ko balstījās pretestība grozījumiem, ienes 258,6 miljonus eiro gadā. Tā ka uzstādījums, ka cietīs budžets, īsti neatbilst patiesībai un skaitļiem.

Savukārt Pasaules Veselības organizācijai, SPKC un Veselības ministrijai galvenais mērķis – priekšlikumiem – ir samazināt alkohola patēriņu un uzlabot sabiedrības veselību. Alkohola lietošana ir viens no galvenajiem riska faktoriem, kas negatīvi ietekmē Latvijas iedzīvotāju veselību un apdraud apkārtējās sabiedrības drošību. Mūsu valstī 51 procents visu nāves gadījumu vairāk vai mazāk ir saistīti ar uzvedības riska faktoriem, tai skaitā alkohola lietošanu. Latvijā patērētais alkohola daudzums ir augstākais starp Eiropas Savienības un OECD valstīm – 12,2 litri tīra alkohola patēriņa gadā uz vienu iedzīvotāju, ieskaitot bērnus un tos, kuri alkoholu nelieto. 8,1 procents no visiem nāves gadījumiem saistīti ar alkohola lietošanu.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dati rāda, ka 44 600 izsaukumu katru gadu ir saistīti ar alkohola lietošanu un tas valstij izmaksā tieši 12 miljonus. Kopumā alkohola radītie zaudējumi valsts budžetā ir mērāmi 600 miljonos, un ar alkohola lietošanu saistītā pētījumā aprēķinātās kopējās tiešās un netiešās izmaksas veido 1,3 līdz 1,8 procentus no IKP. Ieņēmumi no akcīzes ir aptuveni 0,7 procenti no IKP.

Komisijā ir gandrīz vienots uzskats, ka alkohola patēriņu iedzīvotāju vidū ir jācenšas samazināt gan ar izmaiņām likumā, gan ar dažādiem sabiedrības izglītošanas pasākumiem, īpašu uzmanību pievēršot tieši jauniešiem. Sabiedrības veselības rādītāji liecina, ka 2005. gadā no izglītības satura izņemt veselības mācību kā atsevišķu priekšmetu bija milzu kļūda.

Uz otro lasījumu ir saņemti 47 priekšlikumi. Komisijā ir notikušas gana garas diskusijas par katru no šiem priekšlikumiem, uzklausot gan Veselības ministriju, gan Ekonomikas ministriju, gan Zemkopības ministriju, gan industrijas pārstāvjus. Komisijas sēdēs katra viedoklis tika uzklausīts un izdiskutēts.

1. – deputāta Cepurīša priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 2. – deputāta Klotiņa priekšlikums. Arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 3. – deputāta Klotiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 4. – veselības ministres Meņģelsones priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 5. – deputāta Klotiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 6. – deputātu Bērziņas, Abu Meri un Skujiņas-Rubenes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 7. – deputāta Patmalnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 8. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 9. – deputāta Klotiņa priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 10. – deputāta Klotiņa priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 11. – veselības ministres Meņģelsones priekšlikums. Arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 14. – deputāta Putras priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 13. – deputāta Cepurīša priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 14. – deputātu Bērziņas, Abu Meri un Skujiņas-Rubenes priekšlikums. Arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 15. – veselības ministres Meņģelsones priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 16. – deputātu Bērziņas, Abu Meri un Skujiņas-Rubenes priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. 16. priekšlikums.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ar šo lēmumu mēs pasakām, ka tu, divdesmitgadīgais, pieaugušais cilvēk, vari šaut, vari precēties, vari braukt ar auto, vari vēlēt un vari arī nonākt aiz restēm, bet pudeli atvērt mēs tev tomēr neuzticēsim.

Man šķiet, ka nav saprātīgi celt šo vecumu, jo ir jāmaina alkohola patēriņa kultūra. Mūsu alkohola patēriņa kultūru ir smagi iespaidojuši okupācijas gadi, kur no mūsu austrumu kaimiņa ir ievazāta sērga lietot stipro alkoholu. Manuprāt, tā ir lielākā problēma.

Atceramies Latvijas vēsturi, mūsu alus brūvētājus, mūsu alus kultūru – tā īstenībā ir jāatdzīvina. Tas, ko dara lielās valstis... tādas valstis kā Beļģija, Nīderlande, Vācija (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kulberga kungs, vienu sekundīti!

Kolēģi, lūdzu, cienīsim runātāju! Patiešām šī murdoņa... nevar saklausīt.

A. Kulbergs. Visām šīm valstīm piemīt viena lieta – ir konkrēts dalījums starp stiprā alkohola regulējumu... kas ir lielākā sērga un problēma. Šobrīd alus ražošana Latvijā... Mūsu alus brūvētājiem pēdējos 10 gados ir viszemākais ražošanas apjoms. Mums nāk iekšā imports, mūsu mazie brūvētāji izmirst – apjoma ziņā –, un tā ir problēma kopš kovida, kopš tūrisma apjoms mums ir krities par 37 procentiem.

Ar šiem regulējumiem panāksim tikai un vienīgi to, ka mūsu alus kultūra vienkārši iznīks. Manuprāt, šādam ierobežojumam nav pamata. It sevišķi, ja mēs runājam par to, ka... komisijā ir sarunas par to, ka vēlēšanu vecumu varētu samazināt uz 16 gadiem. Tātad sešpadsmitgadīgam mēs varam uzticēt vēlēt par valsts nākotni, bet viņa izvēli par to, vai viņš var un drīkst atvērt alus pudeli... To gan mēs nevaram uzticēt, tas gan būs no 20 gadiem. Tas pats, kas ir ar vadītāja tiesībām. Mums braukšana ar motociklu ar mazu kubatūru ir atļauta no 18 gadiem, ar lielas kubatūras motociklu atļauts braukt no pāri 20 gadiem.

Tieši tas pats ir jādara arī ar alkohola patēriņu: smagajam alkoholam jābūt ar vecāku... ierobežojumu gadiem... un vieglajam, kas galīgi netiek vērtēts kā smagais alkohols daudzās Eiropas valstīs, tātad ir kā pārtikas prece, – alum – no 18 gadiem...

Tātad es esmu “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I. Circene (JV).

Cienījamie kolēģi! Atbildot Kulberga kungam: daži bērni precas 16 gadu vecumā, jo – bērni gaida bērnu. Tas ir bijis visu laiku, bet nav bijis rakstīts likumā, ka tas ir pareizi un ka mēs to atbalstām. Saistībā ar šaušanu un dzeršanu es jums varu pilnīgi noteikti galvot, ka nevajag militārajā dienestā lietot alkoholu un vienlaicīgi lietot ieročus.

Taču ne tikai par atbildi Kulberga kungam. Viss mans darba mūžs ir bijis tieši saistīts ar veselības aprūpi un sociālo jautājumu risināšanu. Ne komisijā, ne politiķu savstarpējās diskusijās ne reizi nav piedalījušies tie, kuri ir reāli cietuši no šīs nelaimes savā dzīvē, jo, ja viņi ir cietuši, tad... es neticu, ka var vispār nākt un tribīnē runāt šādus argumentus.

Ir grūti vārdos krāšņi atainot to, kas notiek dzērāju midzeņos... Es esmu to redzējusi, mans darbs ar to ir bijis saistīts. Es jūs visus, kuri apšauba alkohola lietošanas ierobežošanas lietderību, sirsnīgi aicinu kā brīvprātīgos iesaistīties slimnīcu uzņemšanas nodaļu darbā.

Trīs gadu laikā bērnu slimnīcā ir ievesti 850 bērni (līdz 18 gadu vecumam) smagā alkohola intoksikācijā. Tas, ka mēs ierakstīsim likumā vienu vai otru gadu, nenozīmē, ka samazināsim bērnu dzeršanu. Līdz ar to no šiem bērniem tālāk, vislielākajā ticamībā, izaugs nākamie – tie, kuriem vajadzēs sociālo aprūpi un neatliekamo palīdzību.

Neatliekamās palīdzības dienestā ļoti noderētu brīvprātīgie. Es jums palīdzēšu nodrošināt brīvprātīgo darbu ātrās palīdzības brigāžu izsaukumos. Pagājušogad 44 600 izsaukumu bija saistīti ar alkohola lietošanu un izmaksāja 12 miljonus eiro. Tikai neatliekamās palīdzības izsaukumi, nerunājot par tālāko veselības aprūpes izdevumu daļu! Bet mums nav naudas onkoloģijas slimnieku zālēm.

Mēs tikko runājām ar reto slimību pacientiem, kuriem nevarēja iedot vienu miljonu, jo nav naudas, bet – 12 miljoni, lai brauktu pie dzērājiem ar ātro palīdzību... Mēs sakām: varbūt tomēr tas noder un ir vajadzīgi. 40 tūkstošu alimentu nemaksātāju lielākā daļa, nomācoši lielākā daļa, ir saistīta ar alkohola lietošanu. Ne visi – es zinu jūsu argumentus –, bet ļoti daudzi.

Es aicinu arī šaubīgos kopā ar sociālo dienestu apmeklēt, apsekot dzērāju mitekļus, kur tiek nodzerta visa nauda, tai skaitā valsts un pašvaldību piešķirtā pabalstu nauda. Ģimene paliek bez ēdiena un bez ienākumiem, un galarezultātā vēl dzērājs piekauj sievu un bērnus, un mēs maksājam par patversmēm.

Pašvaldībās zaudējumi alkohola radītā kaitējuma dēļ ir 45 miljoni. Iedomājieties, cik daudz reto slimību slimnieku vai onkoloģijas pacientu ar šo naudu varētu saņemt civilizētu Eiropas līmeņa ārstēšanu.

Es varu palīdzēt noorganizēt šādas kopējas vizītes vai brīvprātīgo darbu, tai skaitā zupas virtuvē, ja jūs neredzat šos cilvēkus sabiedrībā, jo tā var gadīties.

Likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” neskar tos, kuri alkohola lietošanu saista ar jautru tusiņu vai glāzi vīna ar draugiem nedēļas nogalē, bet tos, kuri anonīmo alkoholiķu klubos katru vakaru sēž “Zoom” un cits citu motivē sagaidīt to brīdi, kad aizvērs alkohola tirdzniecības vietas. Iesaistieties kādreiz šajā visā procesā un skatieties, kā viņi seko līdzi grozījumiem, lai varētu stundu ātrāk atviegloti uzelpot: “Šodien izturējām! Trīs dienas izturējām! Trīs mēnešus izturējām!” Mēs varam viņiem palīdzēt ar to, ka mēs...

Sēdes vadītāja. Vai jūs vēlaties apvienot debašu laikus?

I. Circene. Es atvainojos... Jā...

Sēdes vadītāja. Jā, tātad apvienojam? Nē?

I. Circene. Nē, paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tad turpinām.

Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Kolēģi no JAUNĀS VIENOTĪBAS, es minēšu vienu piemēru. Kādreiz bija tāds... 30 gadus atpakaļ... kad vēl bija atmoda... Krievijā bija tāds Poznera raidījums, bija teletilts starp Krieviju un Ameriku, un Amerikas publika jautāja: “Nu, kā jums Padomju Savienībā ir ar seksu?” Atbilde bija: “Pie mums seksa nav.”

Analoģijā par šo aizliegumu astoņpadsmitgadīgajiem iegādāties alkoholu... Tā ir ilūzija domāt, ka šie jaunieši nelietos alkoholu, ja mēs vienkārši aizliegsim. Jūs, JAUNĀ VIENOTĪBA, esat meistari aizliegt jebko. Mūsu valsts ir pazaudējusi brīvību bez nekādas okupācijas, jo mēs visu esam aizlieguši. Birokrātija, birokrātija, birokrātija! Kolēģi, šis nav ceļš!

Es piedāvāju ceļu uz trešo lasījumu... kā to darīt. Taisnība, Latvijā alkohola pieejamība ir pārjēgā viegla – priekšā, pakaļā, benzīntankos... veikalu garākais plaukts ir alkohola plaukts. Kaut kas ir jādara, kaut kur mēs, draugi, esam kļūdījušies.

Darām tā, kā to dara skandināvi. Kulberga kungs pareizi piedāvāja: sadalām alkoholu – vājais, vidējais, stiprais –, un nav problēmu, ja to aliņu līdz sešiem grādiem vai sidru jaunietis lieto (lai viņi mācās civilizēti lietot alkoholu). No tā īsti piedzerties nevar, bieži būs jāiet, piedodiet, uz vienu iestādi. Audzinām savu sabiedrību, nevis mēģinām aizliegt! Viņi meklēs citu ceļu, kā to darīt. Ejam to ceļu, ko Skandināvijas valstis. Ja mēs gribam līdzināties Skandināvijai, nu, darām to, bet beidzam liekuļot, ka, aizliedzot divdesmitgadīgajiem.... līdz 20 gadiem iegādāties... viņi to nedarīs. Beidzam mānīt paši sevi!

Politiķu uzdevums ir atrast veidu, kā panākt rezultātu, nevis izpatikt pašizdomātiem lozungiem. Beidzam šo aizliegšanas kultūru!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, kolēģi! Alkoholisms ir sērga, un tiešām alkohola patēriņa rādītāji Latvijā ir dramatiski. Es domāju, ka mēs visi tam piekrītam, jautājums ir par to, kādu metodi uzskatām par pareizāko, lai pret to vērstos.

Es atbalstu šo likumprojektu, es atbalstu vairākumu no priekšlikumiem, tomēr uzskatu, ka šis priekšlikums nesasniegs mērķi. Es sadzirdēju argumentus, aizstāvot šo priekšlikumu, tomēr es tajos saskatu nedaudz tādu.. vēlmju domāšanu. Idejiski es arī gribētu, lai tā ir, bet, pietiekami labi zinot jauniešu problēmas, kādās viņi atrodas... kuriem ir atkarības, kuri izmanto OPEN radošos centrus reģionos un tā tālāk... Mēs ātri vien varam secināt, ka, bēgot no vilka, varam uzskriet lācim, jo narkotisko vielu aprite caur “Telegram” šobrīd ir uzņēmusi tādus apmērus, ka Valsts policija saka – ir grūti pretdarboties. Tas tiešām sagādā lielas pūles, un narkotiku, apreibinošo vielu patēriņš aug.

Man ir bažas – ja ar šādu regulējumu... ja mēs to šādi atstājam, vai nebūs tā, ka tie astoņpadsmitgadīgie vieglā alus vietā izvēlēsies kaut kādu narkotisko vielu? Tas droši vien nav nedz šī likumprojekta, nedz neviena klātesošā mērķis.

Tas, ko es piedāvāju... vismaz es personīgi uzskatu, ka uz trešo lasījumu mums vajadzētu diskutēt par gadu slieksni. Kā variantu es gribētu izskatīt dalījumu, jo arī narkologi saka – pamatā... jā, viss alkohols ir slikts, bet pamatā saindēšanās ir tieši ar stipro alkoholu.

Šobrīd šis regulējums, ja mēs atbalstītu, kāds tas ir šodien, ir vienāds pret visiem, bet es uzskatu... ir pietiekami daudz Eiropas valstu, kur dala... Un arī mūsu likumā “Par akcīzes nodokli” ir dalīts – raudzētie dzērieni (tas ir alus, sidrs, vīns, šampanietis) un spirtotie, destilētie. Es domāju, ka tas būtu pieklājīgs kompromiss – raudzīties, lai mēs atļautu vieglo alkoholu no 18 gadu vecuma, un stiprajam alkoholam domāt par lielāku vecuma slieksni – tādu kā šeit vai pat vēl lielāku. Līdz ar to es teiktu, ka virziens ir pareizs, bet mums ir kārtīgi jāpārdomā, kā mēs ieviešam, vai mēs netrāpām uz vēl lielākiem riskiem. Tā ir viena lieta.

Otra lieta – produktu izvietošana veikalos. Manuprāt, tā arī ir būtiska problēma, par kuru mums vajag domāt. Impulsīvie pirkumi. Daudzi priekšlikumi vēršas pret impulsīvajiem pirkumiem, bet arī tas... tā produktu izvietošana veikalos jeb merčendaizings, kā to mārketingā apzīmē... Nu, mums šodien iezīmē... teiksim, Liepājā konkrēts gadījums. Nesen pēc renovācijas atklāja veikalu, un tur šobrīd ir tā, ka tu stāvi pie kases rindā un tev gar malu šai rindai, visiem, kas stāv, – un rindā stāv bērni –, ir alkohola plaukts. Tu varbūt esi iegājis pēc maizes vai piena, bet produkti ir izlikti tā... Skaidrs, ka tirgotājs grib pēc iespējas vairāk pārdot, lai tu, stāvot rindā, nejauši ieraudzītu kādu konjaka pudeli, kas ir ar atlaidi, un nodomātu, ka varbūt tomēr nopirkšu, lai gan tāds vispār nebija motīvs, kāpēc tu devies veikalā. Es domāju, mēs nedrīkstam ignorēt arī šādus impulsīvo pirkumu... tādus kairinātājus... kā veikalos tiek izvietoti produkti.

Tā ka aicinu uz likumprojekta trešo lasījumu šo vecuma slieksni dalīt – kas ir raudzētajiem dzērieniem, kas destilētajiem –, lai sasniegtu šī likumprojekta mērķi, bet netrāpītu otrā grāvī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Mairitai Lūsei.

M. Lūse (PRO).

Dārgie kolēģi! Mēs, PROGRESĪVIE, esam gatavi atbalstīt stingrākus ierobežojumus daudzās citās jomās, esam gatavi meklēt juridiski korektu risinājumu, kā beigt tirgot alkoholu degvielas uzpildes stacijās, esam gatavi diskutēt par alkohola izvietojumu, par speciālajiem veikaliem alkoholam, par daudziem citiem regulējumiem. Vecuma jautājumā mēs esam skeptiski... ļoti skeptiski.

Kopš dibināšanas esam partija, kas jauniešus ne tikai uzrunā, bet arī runā ar viņiem, un mēs dzirdam jauniešu satraukumu par šo regulējumu, un tā nav vēlme dzert. Jaunieši, gluži kā sociālie darbinieki, kas arī satraucas, redz, ka šādā veidā jaunieši tiks iestumti jau pieminētajā “Telegram”, interneta vietnēs, kur viņi ne tikai iegādāsies alkoholu, bet arī paķers līdzi daudzas citas nelegālas un nekontrolētas vielas.

Šādā veidā mēs, es teiktu, mazinām cieņu pret likumu. Pieņemot likumu, mēs skaidri redzam, ka jaunieši nespēs to ievērot un mēs veicināsim to, ka cieņa pret likumu krītas. Atkārtošu: mēs esam gatavi diskutēt par stingrāku regulējumu citos jautājumos, bet gadu ierobežojumu nevaram atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es domāju, ka neviens nav jāpārliecina, ka alkohols neko labu veselībai nedara. Taču šie grozījumi, kas ir sagatavoti gan saistībā ar tirdzniecības laika ierobežojumu, gan vecuma palielināšanu, ir fikcija, tā ir imitācija, ka mēs kaut ko darām. Ir problēma, un mēs ejam vieglāko ceļu, kā atbrīvoties no šīs problēmas.

Alkohola tirdzniecības ierobežojumi, kas ir vērsti uz visu sabiedrības patērētāju daļu, neietekmēs pārmērīgu alkohola lietošanu un tāpat neietekmēs arī alkohola nodarīto kaitējumu.

Latvija tagad iet to ceļu, ko Padomju Savienībā darīja Gorbačova laikā, nosakot ierobežojumus tirdzniecības laikā – dažas stundas dienā atļaujot tirgot alkoholu. Tas cieta neveiksmi, jo palielinājās nelegālais patēriņš un noziedzība un samazinājās nodokļu ieņēmumi. Tāpēc mēs nevaram cerēt, ka šāda pieeja ar šādiem grozījumiem veicinās alkohola radītā kaitējuma samazināšanos.

Pētījumi rāda: jo turīgāki mēs esam, jo veselīgāki kļūstam. Pārmērīgas alkohola lietošanas paradumi samazinās valstīs, kuras kļūst bagātākas, tāpēc galvenais jautājums būtu – kādus grozījumus likumos Latvija ir gatava pieņemt, lai kļūtu turīgāka? Veselības ministrija arī nesniedza nekādus pētījumus, uz kuriem atsaucoties mēs ar šiem grozījumiem varētu sasniegt šī likumprojekta mērķi.

Vai ir veikti pētījumi, kas atspoguļo, kuras iedzīvotāju grupas patērē visvairāk alkohola un kādi ir pārmērīgas alkohola lietošanas cēloņi? Vai cilvēki nodzeras no laimes vai no depresijas un izmisuma?

Vienmēr ir jābūt izvērtētām legālās un nelegālās iegādes iespējām.

Es atradu Slimību profilakses un kontroles centra veiktu pētījumu, kas parāda, ka pieci procenti alkoholu lietojošo iedzīvotāju izdzer 45 procentus valstī gada laikā patērētā alkohola. Pieci procenti izdzer apmēram pusi. Tātad būtu jāstrādā ar šiem pieciem procentiem, izpētot, kas tad ir šie pieci procenti, un jāsniedz viņiem palīdzība, tad jau patēriņš nokristos uz pusi.

Ja mēs gribam atbrīvoties no atbildības, tad vienkāršāk ir radīt aizliegumus un izlikties, ka šī problēma neeksistē. Tāpat, runājot par pusaudžiem – vai neeksistē narkotiku problēma? Runāju ar blakus valsts deputātiem, un viņi norādīja, ka tā ir milzīga problēma, daudz lielāka nekā alkohols, bet diemžēl par to netiek runāts. Tas tiek paslaucīts zem tepiķa, un mēs izliekamies, ka mums viss ir kārtībā.

Kuras grupas tad īsti ietekmēs šie ierobežojumi? Vai tos, kas dzer lēto alkoholu? Tie aizies un nopirks nelegālo alkoholu, līdz ar to saindēšanās gadījumi tikai kļūs biežāki un smagāki. Vai tas ietekmēs tos, kas svētku reizēs lieto alkoholu? Tie noteikti var nopirkt un uzkrāt rezerves. Vai varbūt tos, kuri iet vakaros ballēties? Bet, ja var aiziet uz bāru... un tā arī Lietuvas kolēģi saka – jā, bāri... Tas ir tāds īsts bāru lobijs, jo vakaros, kad beidzas tirdzniecība, var doties uz bāru.

Runājot par palīdzības sniegšanu. Tiešām, lai šos cilvēkus izvilktu no alkohola posta... tad, piemēram, Straupes narkoloģiskā slimnīca tika likvidēta. Kādi pasākumi vispār tiek piedāvāti? Būtu jāsāk ar cīņu sākotnēji (nevis pēc tam cīnoties ar sekām) – ar to, lai jau bērnam iemācītu, kādu postu nodara alkohols –, nevis mēģinot ieviest ierobežojumus un cerot, ka situācija uzlabosies. (Zālē troksnis.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

Kolēģi, vēlreiz – lūdzu, mazliet klusāk!

J. Reirs (JV).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es gribu pateikt sirsnīgu paldies priekšlikuma iesniedzējiem, un es domāju, ka šis priekšlikums ir panācis to, kas būtu jādara Saeimā, tas ir, diskusiju. Es gribu atzīmēt, ka šīs diskusijas rezultātā man neradās pārliecība, ka piedāvātais risinājums ir pareizs.

Ja mēs skatāmies datus, ko mums laipni piedāvāja Circenes kundze, tad praktiski mēs varam secināt, ka viss šis attiecas uz jauniešiem no 18 līdz 20 gadiem – visi medicīniskie izsaukumi... viss sliktais. Nē, tas attiecas arī uz jauniešiem, kas ir jaunāki par 18 gadiem. Pie pašreizējās situācijas, pie pašreizējām metodēm mūsu valstī, paceļot šo vecuma slieksni līdz 20 gadiem, tas nedos nekādu rezultātu. Un jautājums... es domāju, ka arī valdība bieži skata jautājumu par birokrātijas mazināšanu, par regulāciju mazināšanu – pārregulācija, regulācija. Vienmēr cieš likumpaklausīgie. Tie, kas nav likumpaklausīgi, vienmēr atradīs veidu un metodi, kā apiet likumu.

Līdz ar to es pilnībā piekrītu šī likumprojekta garam, bet daži jautājumi vēl ir jāizdiskutē un jāpiedāvā risinājumi uz trešo lasījumu. Turklāt mums ir, no kurienes smelties – gan no Ziemeļvalstu pieredzes, gan no citu valstu pieredzes.

Līdz ar to, kolēģi, es nebalsošu “par” šo priekšlikumu un arī “par” tiem priekšlikumiem, kas izriet no šī priekšlikuma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas...

I. Circene. Komisijas vārdā....

Sēdes vadītāja. Vēl komisijas vārdā, lūdzu!

I. Circene. Atgriežoties... bez emocijām komisijas vārdā es jums nolasu, kāds ir teksts, par ko mēs tagad balsosim. “Alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem [..].” Tā ir pašreizējā redakcijā. Un tiek piedāvāts: “[..] personām, kuras ir jaunākas par 20 [..].” Argumentācija komisijā bija, ka šodienas skolā bērni beidz vidusskolu (vai kādu citu vidēja līmeņa izglītības iestādi) 19 gados, un grozījums “alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem” attiecas uz skolēniem, tas neattiecas ne uz ko citu. Komisijas vēlme bija pateikt, ka vidusskolā nevajadzētu legalizēt dzeršanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 25, atturas – 23. Priekšlikums noraidīts.

I. Circene. 17. – deputāta Klotiņa priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, klusāk, lūdzu!

I. Circene. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 18. – veselības ministres Meņģelsones priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 19. – deputāta Klotiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 20. – deputāta Liepiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 21. – deputātu Bērziņas, Abu Meri un Skujiņas-Rubenes priekšlikums. Ir atbalstīts, bet, ņemot vērā, ka tika noraidīts 16., šis...

Sēdes vadītāja. Nav balsojams.

I. Circene. 22. – deputāta Cepurīša priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 23. – deputāta Putras priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 24. – deputāta Patmalnieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 25. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 26. – deputāta Patmalnieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 27. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 28.... 28. pateicu?

Sēdes vadītāja. Nē.

I. Circene. 28. – deputāta Patmalnieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 29. – zemkopības ministra Šmita priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 30. – arī zemkopības ministra Šmita priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 31. – deputāta Klotiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 32. – deputāta Klotiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 33. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 34. – deputātu Bērziņas, Abu Meri un Skujiņas-Rubenes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 35. – deputātu Bērziņas, Abu Meri un Skujiņas-Rubenes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 36. – deputāta Cepurīša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 37. – deputāta Cepurīša priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 38. – veselības ministres Meņģelsones priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 39. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Sakarā ar balsojumu par 16. priekšlikumu nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. Līdzīgi arī 40. – deputātu Bērziņas, Abu Meri un Skujiņas-Rubenes priekšlikums. Nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Jā, nav balsojams. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 41. – deputāta Klotiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 42. – deputāta Patmalnieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 43. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 44. priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Nav balsojams.

I. Circene.... arī nav balsojams sakarā ar balsojumu par 16. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. Arī 45. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 46. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 47. – deputāta Putras priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

I. Circene. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – divas nedēļas, tas ir, 24. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

I. Circene. Paldies jums.

___

Sēdes vadītāja. Nākamais likumprojekts – “Grozījums Izglītības likumā” (Nr. 566/Lp14), pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Antoņina Ņenaševa. (Dep. E. Smiltēns: “Vai ir izmaiņas?”)

Nav izmaiņu, bet, ja ir kāds cits, tad...

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi, komisijā pirmajā lasījumā izskatījām likumprojektu “Grozījums Izglītības likumā” (Nr. 566/Lp14).

Divos vārdos, kāpēc šis likums ir vajadzīgs. Sabiedrībā arvien vairāk pastiprinās neiecietība pret jebkāda veida vardarbību un tiek pievērsta aizvien lielāka uzmanība vardarbības novēršanai. Medijos ir izskanējis daudz informācijas, notikušas arī diskusijas par vardarbību un seksuāla rakstura nodarījumiem, kas sastopami arī bērnu nometnēs, kā arī par institūciju rīcību un atbildību vardarbības risku mazināšanā un novēršanā.

Šobrīd likumā nav pilnvarojuma, lai... MK 2009. gada noteikumos Nr. 981 nav paredzēta kārtība attiecībā uz nometnes vadītāja apliecības darbības apturēšanu vai anulēšanu. Līdz ar to nav pieļaujama situācija, kā ir dzirdēts arī medijos, ka kompetentās institūcijas, piemēram, Valsts policija, Veselības inspekcija vai Bērnu aizsardzības centrs, uzsākot izmeklēšanu vai pārbaudi par iespējamu nometnes vadītāja pārkāpumu vai to konstatējot, kā arī gadījumā, ja nometnes vadītājs neatbilst Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta piektajā daļā noteiktajām prasībām, nometnes vadītājs saglabā tiesības vadīt kādu citu nometni. Tādēļ ir nepieciešams noteikt, kādos gadījumos tiek apturēta vai anulēta bērnu nometnes vadītāja apliecība.

Būtiski noteikt prasības bērnu nometņu vadītājiem un darbiniekiem, kā arī prasības bērnu nometņu vadītāju profesionālās kompetences pilnveidei, atbildīgi paaugstinot izpratni par drošību un par citām aktuālām prasībām bērnu nometņu darbībai.

MK noteikumu grozījumi jau ir sagatavoti no ministrijas puses un gaida šos likuma grozījumus un deleģējumu, kuru mēs komisijā izskatījām... un aicinājām arī atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Kolēģi, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Izglītības likumā” (Nr. 566/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Ņenaševa. Piecas dienas, tātad 14. maijs.

Sēdes vadītāja. 14. maijs. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Edvards Smiltēns, Linda Matisone, Raivis Dzintars, Andris Kulbergs, Juris Viļums, Rihards Kols, Jānis Dombrava, Māris Sprindžuks, Česlavs Batņa un Edgars Tavars lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Krievijas militārajā rūpniecībā izmantojamās mangāna rūdas un alumīnija oksīda iekļaušanu nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! 805. diena, kopš Krievija plosa Ukrainu. Šogad 24. februārī apritēja divi gadi, kopš ukraiņi mirkst savās asinīs, katru dienu apglabā savus bērnus, savus tēvus un savas mātes, un tas turpina notikt katru dienu. Kopš 24. februāra Krievija rūpīgi gatavojas vasaras ofensīvai, viņiem vajag resursus, viņiem vajag paspēt saražot vēl miljoniem lādiņu, stobru, kāpurķēžu un citu veidu tehniku un ieročus, lai turpinātu slaktēt ukraiņus.

Latviešu tauta rūpīgi vāc automašīnas “Tviterkonvojam”, vāc palīdzību portālā “Ziedot.lv”, sūtām visu, ko varam, mēģinām palīdzēt. Ko dara Latvijas politika jeb valdība? Valdība mēģina iedot priekšstatu sabiedrībai, ka tā cīnās ar mangāna rūdas piegādēm Krievijai, sakot, ka mēs taču ieliksim to visu Eiropas Savienības sankcijās. Bet pa šo laiku no oligarham Vekselbergam, Krievijas oligarham, piederošajām raktuvēm Dienvidāfrikā caur Latvijas ostām, papildinot mūsu Latvijas oligarhu maciņus (var rēķināt, ka par starpniecību tiek nopelnīti vidēji 20 līdz 30 miljoni eiro), uz metalurģijas kombinātiem Krievijā joprojām tiek piegādāti resursi – mangāna rūda –, lai varētu ražot lādiņus, ar kuriem slaktēs ukraiņus. Tik vienkārši.

Nu, lūk. Valdībai bija trīs izvēles varianti: iet šo iluzoro ceļu – par Eiropas Savienības sankcijām –, ļoti ilgo ceļu, šādā veidā dodot telpu un laiku Krievijai saņemt sev nepieciešamos resursus ieroču ražošanai, jo tas jau vajadzīgs tagad, lai līdz vasarai varētu paspēt saražot, un sankcijas tikai ap vasaras laiku pieņems; otrs ceļš – un to izvēlējās valdība – rīkoties nekavējoties reģionālā līmenī, vienoties ar mūsu kaimiņvalstu – Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Somijas – valdībām un pieņemt reģionāla mēroga ierobežojumus šādu resursu piegādei Krievijai; un trešais, pats vienkāršākais, bija nacionālā mērogā rīkoties un kaut vai caur Latvijas teritoriju nevest gandrīz divus miljonus tonnu mangāna rūdas. Bet valdība izvēlējās palīdzēt Krievijai šajā situācijā.

Ko mēs piedāvājam, cienījamie kolēģi? Mēs piedāvājam Jaunajai VIENOTĪBAI priekšlikumu, no kura diezgan grūti būtu atteikties (vai ne, Jurēvica kungs?), proti, lēmuma projektu “Par Krievijas militārajā rūpniecībā izmantojamās mangāna rūdas un alumīnija oksīda iekļaušanu nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā”. Mēs atkārtoti paužam nosodījumu agresorvalstu – Krievijas un Baltkrievijas – nežēlīgajam uzbrukumam Ukrainai, kā arī izsakām Latvijas atbalstu Ukrainai līdz tās taisnīgai un pilnīgai uzvarai, ko pamato Latvijas morālās un starptautiskās saistības.

Precīzāk: “Lai nodrošinātu kontrolētu stratēģiskas nozīmes preču apriti atbilstoši Latvijas Republikas interesēm, tostarp izvērtējot iespējamo militāro apdraudējumu arī mūsu valstij, aicina Ministru kabinetu nekavējoties izdarīt attiecīgus grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kuri regulē nacionālās stratēģiskas nozīmes preces un pakalpojumus, iekļaujot attiecīgajā Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā Krievijas militārajā rūpniecībā izmantojamo mangāna rūdu un alumīnija oksīdu.”

Skaidroju ļoti vienkārši. Šī darbība ir veicama nākamajā otrdienā ar vienkāršu Ministru kabineta noteikumu, konkrētāk, Ministru kabineta noteikumu Nr. 645, grozījumu.

Kāpēc tas ir vajadzīgs? Kā nosaka likums, komitejas... tātad ir komiteja, kurai šādā gadījumā ir jāizsniedz licences. Tas vairs nebūtu tik vienkārši – turpināt eksportēt un tranzītā dzīt šo mangāna rūdu. Attiecīgi šīs komitejas sastāvā ir Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Veselības ministrija, bet būtiski – Aizsardzības ministrija, Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs, Valsts ieņēmumu dienests un citi. (Zālē troksnis.)

Cienījamie kolēģi, fakts ir tāds – šogad 12. aprīlī... jau sen ASV ielika sankcijās dažādu veidu resursus, kas nepieciešami Krievijai. Latvija, kā vienmēr, guļ – ar vienu roku mēs atbalstām Ukrainu, ar otru roku mēs diemžēl atbalstām Krieviju un Latvijas oligarhus, kas uz tā visa “uzvārās”.

Cienījamie kolēģi, es aicinu atbalstīt lēmuma projektu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret lēmuma projekta iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Turpinām likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Izglītības likumā” (Nr. 567/Lp14), pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Ilze Vergina.

I. Vergina (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šā gada 30. aprīļa sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Izglītības likumā” (Nr. 567/Lp14). Atbalstīja to un virza izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Šis ir viens no pasākumiem, kas tiek īstenots pedagogu sagatavošanā. Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīva paredz stipendijas ieviešanu, kuras mērķis ir jaunu pedagogu piesaiste Latvijas izglītības iestādēm, ļaujot personām, kuras ir ieguvušas arī citu augstāko izglītību, nostiprināt savas prasmes pedagoģiskajā darbā.

“Mācītspēks” ir darba vidē balstītas pedagoģijas studijas, kas sniedz iespēju dažādu jomu profesionāļiem kļūt par vispārējās izglītības mācību priekšmetu skolotājiem, un programma tiek īstenota divu gadu laikā. Pirmajā gadā – studijas darba vidē balstītā otrā līmeņa augstākās izglītības studiju programmā “Skolotājs” Latvijas Universitātē, Daugavpils Universitātē vai Liepājas Universitātē. Otrajā gadā tiek pilnveidotas zināšanas un prasmes, apgūstot vienu no četrām pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmām Latvijas Universitātē. Stipendija daļēji kompensēs to, ka pedagogs daļu laika velta profesionālajai pilnveidei un tāpēc vēl nestrādā pilnu slodzi.

Lai šo īstenotu, ir nepieciešams veikt grozījumu, lai paredzētu stipendiju piešķiršanu no valsts budžeta līdzekļiem pedagogu profesionālās kompetences pilnveides laikā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Izglītības likumā” (Nr. 567/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

I. Vergina. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam – šā gada 14. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

I. Vergina. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Ģirts Štekerhofs.

Ģ. Štekerhofs (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2. maija sēdē izskatīja un atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Likumprojektu ir izstrādājusi Finanšu ministrija un atbalstījis Ministru kabinets. Likumprojekta būtība – par skaidras naudas pieejamības nodrošinājumu valstī.

Iepriekš starp Latvijas Banku un mūsu galvenajām kredītiestādēm bija labas gribas memorands, ar kuru tika noteikta bankomātu un skaidras naudas pieejamība visā valstī. Kā mēs zinām, pašreiz dinamika ir tāda, kāda tā ir, un bankas samazina savu filiāļu skaitu, piemēram, no 2013. gada – par 91,5 procentiem, kā arī mūsu jau tā ne sevišķi blīvi apdzīvotajā valstī ir samērā mazs bankomātu blīvums – uz 10 tūkstošiem iedzīvotāju ir tikai 4,9 bankomāti, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.

Likumprojektu uzrauga Latvijas Banka, un būtība ir tāda, ka Latvijas Banka... ir noteikts attālums, kādam jābūt no jebkuras vietas Latvijas teritorijā... kur klientam būtu pieejams vismaz viens kredītiestādes bankomāts. Šis attālums ir paredzēts 20 kilometru rādiusā.

Otrs punkts, kurā der ieklausīties: kredītiestādēm Latvijā ir jānodrošina bankomātu skaits, kas nav mazāks par Latvijas Bankas noteikto skaitu, un kredītiestādes nodrošinātajam bankomātam ir jābūt klientam pieejamam un jādarbojas Latvijas Bankas noteiktajā darba laikā.

Vēl – kredītiestādes bez maksas nodrošina klientiem skaidras naudas izmaksas pakalpojumu apmērā, kas nav mazāks par Latvijas Bankas noteikto mēneša limitu un maksājumu skaitu.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

Ģ. Štekerhofs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam – 7. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā””, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un uz pirmo lasījumu atbalstījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā””.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. oktobra direktīvu Nr. 2021/1883/ES par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā.

Likumprojektā ir paredzēts atteikties no prombūtni attaisnojošiem iemesliem. Turpmāk Eiropas Savienības zilās kartes turētājam un Eiropas Savienības pastāvīgajam iedzīvotājam – bijušajam zilās kartes turētājam – tiks pieļauta iespēja noteiktu laiku uzturēties savā pilsonības vai iepriekšējās mītnes valstī, nepierādot prombūtni attaisnojošo iemeslu esību.

Vēl likumprojekts paredz, ka uzturēšanās periods citā Eiropas Savienības dalībvalstī ir ieskaitāms nepārtrauktās uzturēšanās periodā, kas nepieciešams, lai pieprasītu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā. Attiecībā uz studentiem nepārtrauktas uzturēšanās laikā ieskaitīs pusi no studiju perioda.

Likumprojektā ir arī norāde par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja atļaujas atjaunošanas kārtību.

Ņemot vērā to, ka pret Latviju ir uzsākta pārkāpuma procedūra saistībā ar šīs direktīvas ieviešanu, Juridiskā komisija lēma noteikt likumprojektam steidzamību.

Aicinu Saeimu atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 10, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Inese Kalniņa. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

Inese Kalniņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14. maijs, izskatīšana Saeimas sēdē – 23. maijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Sadaļa “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Deputāti Edvards Smiltēns, Linda Matisone, Raivis Dzintars, Andris Kulbergs, Juris Viļums, Rihards Kols, Jānis Dombrava, Māris Sprindžuks, Česlavs Batņa un Edgars Tavars iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par Krievijas militārajā rūpniecībā izmantojamās mangāna rūdas un alumīnija oksīda iekļaušanu nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem ir iebildumi.

Līdz ar to mums ir jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Deputāts Edmunds Jurēvics ir pieteicies runāt “pret”.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Manuprāt, svarīgs ir rezultāts, nevis process. Kolēģi, atceramies, šajā Saeimā mēs ar Saeimas vairākumu skaidri un gaiši nobalsojām, ka mūsu kopējam mērķim ir jābūt tādam, ka Krievija nevar iegūt mangāna rūdu un tas ir jāaizliedz Eiropas Savienības līmenī. Latvija ir panākusi, ka šobrīd tas jau ir iekļauts Eiropas Savienības nākamās – 14. – sankciju pakotnes priekšlikumos.

Jūs iepriekš neticējāt – neticējāt, ka Latvija panāks, ka Eiropas Savienība to iekļaus un tas tiks likts uz galda. Tuvākajās nedēļās Eiropas līderi par to lems, un es, kolēģi, esmu dziļi pārliecināts, ka arī atbalstīs.

Kolēģi, es domāju, šis ir būtisks moments, ko es gribu minēt, – mums ir svarīgi pieņemt tādus lēmumus, kas stipri sit pa agresoru, nevis vienkārši pirms vēlēšanām taisīt pīāra gājienus. Šis lēmuma projekts jau sen ir nokavēts, jo Saeima iepriekš ir devusi skaidru uzstādījumu valdībai, un Latvijas valdība ir pirmā, kas šo jautājumu pacēla Eiropas Savienības līmenī. Šobrīd ir sagatavots konkrēts Eiropas Komisijas priekšlikums, un mūsu Ministru prezidente panāks, ka Eiropas Savienības līmenī šī mangāna rūda tiks aizliegta. (Starpsaucieni.)

Kolēģi, es aicinu neatbalstīt šo populistisko, tukšo lēmuma projektu, bet turpināt strādāt uz to, ka arvien vairāk Krievija tiek sankcionēta visas Eiropas Savienības līmenī, jo Krievijai sāp tikai tad, kad Eiropā mēs visi esam vienoti, stingri un izlēmīgi. (Starpsaucieni.)

Paldies. (Aplausi. Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt “par” pieteicies deputāts Edvards Smiltēns.

E. Smiltēns (AS).

Citēju Edmundu Jurēvicu: “Ir svarīgs rezultāts – tāds rezultāts, kas stipri sit pa agresoru.” Vai ne? (Starpsauciens.) Nu, stipri ir iesitis pa agresoru, cienījamā JAUNĀ VIENOTĪBA, jūsu darba rezultāts. Jo agresora galvenais mērķis un uzdevums – nodrošināt no sev piederošajām mangāna rūdas raktuvēm Āfrikā... Vekselbergam piederošajām... tranzītu cauri Baltijas valstīm, jo sevišķi Latvijai, lai Krievijas metalurģijas kombinātiem piegādātu izejvielas ieroču lādiņu ražošanai, lai ar šiem lādiņiem slaktētu ukraiņus vasaras ofensīvā. Tas ir Krievijas galvenais mērķis.

Jurēvica kungs, apsveicu! Rezultāts ir sasniegts. Visu šo laiku, kamēr tiek deklarēts, ka Jaunā VIENOTĪBA cīnās ar mangāna rūdas piegādēm Krievijai, tiesiskais ietvars ir bijis atvērts un caur Latviju ir plūdušas miljoniem tonnas (Starpsauciens.)... Kāds patīkams blakusefekts! Kāds patīkams blakusefekts, vai ne?! Latvijas oligarhi, kam pieder tranzīta bizness Latvijā, no šiem diviem miljoniem tonnu par starpniecību ir nopelnījuši vismaz 20... līdz pat, iespējams, 50 miljoniem eiro. Kāda palīdzība Ukrainai, vai ne?

Izvēles scenāriji, kolēģi, bija ļoti vienkārši. (Starpsaucieni.) Iet šo populisma ceļu un iegalvot sabiedrībai, ka valdība ar Eviku Siliņu priekšgalā ar putām uz lūpām Eiropā cīnīsies par mangāna rūdas un citu elementu, kas vajadzīgi Krievijas militārajam kompleksam, iekļaušanu sankciju sarakstā, bet faktiski visu šo laiku tas ir atļauts, un kāds uz tā rēķina Latvijā pelna.

Otrais variants – sarunāt ar Baltijas kolēģiem un pierobežas... Krievijas pierobežas kolēģiem, Eiropas Savienības, NATO dalībvalstīm, ka veicam reģionālas sankcijas un caur mūsu zemi neplūdīs bruņojuma sastāvdaļas, kuras pēc tam var pavērst arī pret mums pašiem. Šo iespēju Jaunā VIENOTĪBA neizmanto. (Starpsauciens.)

Tad ir trešais variants – rīkoties latviešiem pašiem pašcieņas un goda dēļ un caur savu zemi nelaist bruņojumam nepieciešamos resursus Krievijai. Un šo iespēju, Jurēvica kungs, Jaunā VIENOTĪBA, protams, arī... nelaiž garām.

Kur ir ieguvumi no jūsu stratēģijas? Cerība, ka sabiedrība pamanīs šo mistisko cīņu ar mangāna rūdu, kaut kad jau tās sankcijas galarezultātā pieņems, bet pa vidu būs uzvārījušies Latvijas oligarhi, un valdības krēsls vairs nebūs uz trijām kājām, bet, kā Jaunā VIENOTĪBA sen jau sapņojusi, uz četrām kājām, kur piešprici valdībai iedod arī Šlesera kungs, kas pats ir no (Starpsaucieni.) tribīnes atzinis... kurš ļoti labi jūtas mangāna rūdas sakarā.

Es aicinu atbalstīt lēmuma projektu. Labāk vēlāk nekā nekad! Parādiet mugurkaulu un balsojiet “par”. (Aplausi. Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Krievijas militārajā rūpniecībā izmantojamās mangāna rūdas un alumīnija oksīda iekļaušanu nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 9, atturas – 48. Nākamās sēdes darba kārtībā lēmuma projekts nav iekļauts.

Ja nav iekļauts, tad ir jautājums par nodošanu komisijām. Smiltēna kungs, lūdzu!

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi, es aicinu šo lēmuma projektu nodot izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai Bergmaņa kunga pārziņā... vismaz diskusiju uzsākt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par minētā lēmuma projekta nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 9, atturas – 49. Komisijai nav nodots. Lēmuma projekts ir noraidīts. (Zālē troksnis.)

___

Kolēģi, mums vēl ir... Darba kārtības jautājumus esam izskatījuši.

Mums ir atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2024. gada 9. maijā pulksten 17.00.

Deputātu Ināras Mūrnieces, Artūra Butāna, Edvīna Šnores, Jāņa Dombravas, Jāņa Vitenberga un Edmunda Teirumnieka jautājums aizsardzības ministram Andrim Sprūdam “Par dronu ražošanu Latvijā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas.

Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2024. gada 9. maijā pulksten 17.00 nenotiks.

___

Ir iesniegts jauns deputātu jautājums. Deputāti Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans, Ričards Šlesers, Viktorija Pleškāne un Edmunds Zivtiņš iesnieguši jautājumu tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei “Par piespiedu dalīto īpašumu”. Jautājums tiek nodots ministrei atbildes sniegšanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr deputāti reģistrējas – paziņojumi.

Es, cienījamie kolēģi, atgādinu, ka šodien pulksten 12.35 Viesu zālē frakciju vadītājiem (un visi komisiju vadītāji, kas vēlas, arī var piedalīties) tiks prezentēts Ministru kabineta informatīvais ziņojums “Latvijas stabilitātes programma 2024.–2028. gadam”. Ziņojumu prezentēs finanšu ministrs Arvils Ašeradens un ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Laipni aicināti!

Kolēģi, šodien, 9. maijā, mēs svinam Eiropas dienu. Šogad aprit 20 gadi, kopš Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Par godu šai gadadienai pie Saeimas nama šodien norisinās Eiropas pikniks – Eiropas dienai veltīts pikniks. Aicinu no pulksten 12.45 pulcēties pie Saeimas, lai kopā svinētu šos svētkus. Būs iespēja izgaršot vēstniecību sarūpēto Eiropas kulināro mantojumu, kā arī piedalīties erudīcijas spēlē par Eiropas Savienību. (Starpsauciens.)

___

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies deviņi deputāti: Mārcis Jencītis, Igors Judins, Linda Liepiņa, Valdis Maslovskis, Ināra Mūrniece, Antoņina Ņenaševa (Dep. A. Ņenaševa: “Ir! Ir!”), Aleksejs Rosļikovs, Jana Simanovska un Ričards Šlesers.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi slēdzu.

Satura rādītājs

Par darba kārtību

Par likumprojektu “Grozījums Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 580/Lp14) (Dok. Nr. 2065, 2065A)

Par likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” (Nr. 581/Lp14) (Dok. Nr. 2066, 2066A)

Par likumprojektu “Sprāgstvielu prekursoru aprites likums” (Nr. 582/Lp14) (Dok. Nr. 2067, 2067A)

Par likumprojektu “Kriptoaktīvu pakalpojumu likums” (Nr. 583/Lp14) (Dok. Nr. 2068, 2068A)

Par likumprojektu “Grozījums Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr. 584/Lp14) (Dok. Nr. 2069, 2069A)

Par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 585/Lp14) (Dok. Nr. 2070, 2070A)

Par likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 586/Lp14) (Dok. Nr. 2071, 2071A)

Par likumprojektu “Grozījums Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā” (Nr. 587/Lp14) (Dok. Nr. 2072, 2072A)

Par likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” (Nr. 588/Lp14) (Dok. Nr. 2073, 2073A)

Par likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 589/Lp14) (Dok. Nr. 2074, 2074A)

Par likumprojektu “Grozījums Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (Nr. 590/Lp14) (Dok. Nr. 2075, 2075A)

Par likumprojektu “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā” (Nr. 592/Lp14) (Dok. Nr. 2083)

Par likumprojektu “Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums” (Nr. 593/Lp14) (Dok. Nr. 2084)

Par likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 594/Lp14) (Dok. Nr. 2085)

Par lēmuma projektu “Par jauno Eiropas Savienības Patvēruma un migrācijas paktu” (Nr. 502/Lm14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 2061)

Par darba kārtību

Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Arturam Krišjānim Kariņam 2024. gada 2. maijā (Dok. Nr. 2076., 142.2.8/1-54-14/24)

Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 594/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2085)

Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 594/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2085)

Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 475/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 2063, 2077A)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 560/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2059)

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā”” (Nr. 555/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1943B)

Likumprojekts “Grozījumi Patentu likumā” (Nr. 515/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 2056)

Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā” (Nr. 535/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 2062)

- Paziņojums

  - dep. A. Bērziņš

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

Likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr. 217/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 2045)

Likumprojekts “Grozījums Izglītības likumā” (Nr. 566/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1984, 2054)

Par darba kārtību

Likumprojekts “Grozījums Izglītības likumā” (Nr. 567/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1988, 2055)

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 568/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1989, 2064)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”” (Nr. 546/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1884, 2079)

Par lēmuma projektu “Par Krievijas militārajā rūpniecībā izmantojamās mangāna rūdas un alumīnija oksīda iekļaušanu nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā” (Nr. 505/Lm14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 2092)

Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

Informācija par deputātu R. Petravičas, K. Krištopana, R. Šlesera, V. Pleškānes un E. Zivtiņa jautājumu tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei “Par piespiedu dalīto īpašumu” (Nr. 116/J14)

- Paziņojums

  - Saeimas priekšsēdētāja D. Mieriņa

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

Balsojumi

Datums: 09.05.24 09:02 Balsojums 1
Par - 53, pret - 14, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā (592/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 09.05.24 09:03 Balsojums 2
Par - 60, pret - 14, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums (593/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 09.05.24 09:08 Balsojums 3
Par - 69, pret - 14, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā (592/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 09.05.24 09:09 Balsojums 4
Par - 71, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums (593/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 09.05.24 09:21 Balsojums 5
Par - 42, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Par jauno Eiropas Savienības Patvēruma un migrācijas paktu (502/Lm14)

Datums: 09.05.24 09:22 Balsojums 6
Par - 43, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Ārlietu komisijai. Par jauno Eiropas Savienības Patvēruma un migrācijas paktu (502/Lm14)

Datums: 09.05.24 09:23 Balsojums 7
Par - 43, pret - 50, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Par jauno Eiropas Savienības Patvēruma un migrācijas paktu (502/Lm14)

Datums: 09.05.24 09:26 Balsojums 8
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (594/Lp14), 1.lasījums

Datums: 09.05.24 09:26 Balsojums 9
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (594/Lp14), 1.lasījums

Datums: 09.05.24 09:27 Balsojums 10
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (594/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.05.24 09:31 Balsojums 11
Par - 77, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Izglītības likumā (475/Lp14), 3.lasījums

Datums: 09.05.24 10:04 Balsojums 12
Par - 15, pret - 56, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Izglītības likumā (475/Lp14), 3.lasījums

Datums: 09.05.24 10:05 Balsojums 13
Par - 74, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Izglītības likumā (475/Lp14), 3.lasījums

Datums: 09.05.24 10:06 Balsojums 14
Par - 77, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Izglītības likumā (475/Lp14), 3.lasījums

Datums: 09.05.24 10:15 Balsojums 15
Par - 1, pret - 77, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Izglītības likumā (475/Lp14), 3.lasījums

Datums: 09.05.24 10:16 Balsojums 16
Par - 78, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (475/Lp14), 3.lasījums

Datums: 09.05.24 10:18 Balsojums 17
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (560/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.05.24 10:19 Balsojums 18
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” (555/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.05.24 10:21 Balsojums 19
Par - 80, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patentu likumā (515/Lp14), 3.lasījums

Datums: 09.05.24 10:26 Balsojums 20
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Krimināllikumā (535/Lp14), 3.lasījums

Datums: 09.05.24 10:27 Balsojums 21
Reģistrējušies - 94.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 09.05.24 11:35 Balsojums 22
Par - 38, pret - 25, atturas - 23.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (217/Lp14), 2.lasījums

Datums: 09.05.24 11:40 Balsojums 23
Par - 81, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (217/Lp14), 2.lasījums

Datums: 09.05.24 11:43 Balsojums 24
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Izglītības likumā (566/Lp14), 1.lasījums

Datums: 09.05.24 11:52 Balsojums 25
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Izglītības likumā (567/Lp14), 1.lasījums

Datums: 09.05.24 11:56 Balsojums 26
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (568/Lp14), 1.lasījums

Datums: 09.05.24 11:59 Balsojums 27
Par - 79, pret - 10, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā” (546/Lp14), 1.lasījums

Datums: 09.05.24 11:59 Balsojums 28
Par - 88, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā” (546/Lp14), 1.lasījums

Datums: 09.05.24 12:07 Balsojums 29
Par - 27, pret - 9, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Par Krievijas militārajā rūpniecībā izmantojamās mangāna rūdas un alumīnija oksīda iekļaušanu nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā (505/Lm14)

Datums: 09.05.24 12:08 Balsojums 30
Par - 27, pret - 9, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai . Par Krievijas militārajā rūpniecībā izmantojamās mangāna rūdas un alumīnija oksīda iekļaušanu nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā (505/Lm14)

Datums: 09.05.24 12:09 Balsojums 31
Reģistrējušies - 91.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

09.05.2024. 09.00 11.00
Sestdien, 15.jūnijā