Latvijas Republikas 14. Saeimas
pavasara sesijas sestā (svinīgā) sēde
2024. gada 4. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē.

Kolēģi, lūdzu piecelties – Latvijas Valsts prezidents.

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie deputāti! Cienījamā Ministru prezidentes kundze! 4. maija Deklarācijas kluba prezidente! Ministri! Ekselences! Dāmas un kungi! Sākam Saeimas 2024. gada 4. maija svinīgo sēdi, kas veltīta Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 34. gadadienai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (14. Saeimas priekšsēdētājas biedre).

Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātā Ministru prezidentes kundze! Ministri! Deputātes! Deputāti! Ekselences! Dāmas un kungi! Vārds Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai svinīgajai uzrunai.

D. Mieriņa (14. Saeimas priekšsēdētāja).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs!

Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze!

Godātie Saeimas deputāti!

Ekselences!

4. maija Deklarācijas kluba biedri!

Mīļie tautieši!

I

Mūsu dārgā Latvija. Mūžam jauna, daiļa. Ikvienam no mums dziļi sirdī mītošā dzimtene. Jā, arī svešinieku tīkota, tomēr vienmēr, pateicoties mūsu tautas nesalaužamajam spītam, apbrīnojamai drosmei un nesatricināmai mīlestībai, tā ir bijusi, ir un būs mūsu Latvija. Mājas, kurās šodien ar cieņu un lepnumu klājam baltu galdautu. Mūsu māte, mūsu Tēvu zeme.

Šodien, 4. maijā, svinam svētkus. Svētkus, kad mēs pateicībā noliecam galvu savu tautiešu priekšā. Noliecam galvu to cilvēku priekšā, kuri ar savām domām un darbiem uzdrošinājās īstenot ideju par Latviju. Par Latviju, kura daudziem bija sapnis par atgriešanos no Sibīrijas vai citām vietām pasaulē, kurp ceļi bija aizveduši piespiedu kārtā vai dodoties bēgļu gaitās.

Par diasporu nereti mēdzam runāt kā par Latvijas piekto novadu, kas iedzīvotāju skaita ziņā atpaliek tikai no Rīgas vai Pierīgas. Taču diasporas ieguldījumu mēs novērtējam tieši darbos, ne skaitļos. Latvijas okupācijas gados trimdas latviešu jauda burtiski ietekmēja mūsu šodienas sabiedroto ārpolitisko izvēli.

Apzinoties 4. maija mirkļa svētumu, izsaku pateicību, apliecinu vislielāko cieņu un godbijību visiem tiem, kas šo ceļu ir gājuši – un ne vienu gadu vien.

Paldies Augtākās padomes deputātiem, īpaši Čebotarenokas kundzei, kura tur rūpi par 4. maija Deklarācijas kluba biedriem.

Savas atmiņās Augstākās padomes deputāts Aivars Berķis toreiz norādīja, ka neatkarības atjaunošanas procesā vissarežģītākais bija saprast, kas īsti ir jādara. “Man nebija lielas ticības, ka noturēsimies, jo lielvalstis tā nemēdz izlaist no pirkstiem.

Domāju, ka mūs noteikti gaida pamatīga izrēķināšanās un droši vien mēs visi tiksim ieslodzīti vai nošauti.” 

Drosme un uzticēšanās. Lemjot par Latvijas neatkarības atjaunošanu, izšķiroša bija katra balss. Lai pieņemtu lēmumu, bija nepieciešamas 132 balsis, bet par brīvu un neatkarīgu Latvijas valsti nobalsoja 138 Augstākās padomes deputāti! 

Un tā sākās mūsu ceļš pretim brīvai, demokrātiskai un neatkarīgai valstij. 

II

Šogad atzīmējam 20 gadus, kopš esam Eiropas Savienībā un NATO, tāpēc vēlos pateikties arī tiem, kuri mērķtiecīgi un neatlaidīgi strādāja valstiskuma nostiprināšanas labad caur Latvijas dalību Eiropas Savienībā un NATO.

Sākotnēji tas patiesi varēja likties nesasniedzams sapnis. Taču esmu pārliecināta, ka šī sapņa īstenošana šodien ir faktors, kas attur militāru agresiju no mūsu robežām. Mēs pielikām visas pūles, smagi strādājām, lai būtu demokrātisku valstu pulkā.

Šajos 20 gados esam auguši. Domāšanā, spējās un rīcībā. Un tikpat daudz ir mainījusies gan Eiropas Savienība, gan NATO.

Varam salīdzināt skaitļus, ekonomikas rādītājus, dzīves līmeni un pakalpojumu kvalitāti toreiz un tagad. Nav nekādu šaubu par stabilu Latvijas izaugsmi.

Jā, ne vienmēr mūsu izaugsme bijusi vienmērīga. Taču šodien, atskatoties atpakaļ, redzam, ka dalība Eiropas Savienībā nodrošina stabilus un prognozējamus noteikumus, brīvu piekļuvi gandrīz 450 miljonus iedzīvotāju lielam noieta tirgum 27 dalībvalstīs, kā arī pārliecību par preču un pakalpojumu drošumu un atbilstību augstas kvalitātes standartam.

Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā divdesmit gadu laikā pieaugušas tiešās investīcijas, preču un pakalpojumu eksports, arī iedzīvotāju labklājība mērķtiecīgi tuvojas vidējam līmenim Eiropā.

Salīdzinājumam – pirms iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, ņemot vērā iedzīvotāju pirktspēju, 2004. gadā bija 47 procenti, bet 2022. gadā jau 73 procenti no Eiropas Savienības vidējā līmeņa.

Latvijas iedzīvotāju mēneša vidējā neto darba samaksa palielinājusies piecas reizes – no 214 eiro 2004. gadā līdz 1120 eiro 2023. gadā.

Savukārt ārvalstu tiešās investīcijas ir pieaugušas gandrīz desmit reizes. Salīdzinājumam – 2003. gada beigās tās bija tikai 2,5 miljardi eiro, bet 2023. gada septembra beigās jau 24,5 miljardi eiro.

Nozīmīgais Eiropas Savienības tirgus ir veicinājis arī Latvijas preču un pakalpojumu eksportu uz Eiropas Savienības valstīm. Tas audzis sešas reizes – no 3 miljardiem eiro 2004. gadā līdz 19 miljardiem eiro 2022. gadā faktiskajās cenās.

Tomēr mums netrūkst izaicinājumu. Joma, kurā mēs varētu ne tikai domāt, bet arī aktīvi rīkoties, ir darba ražīgums. Mūsu darba tirgum ilgu laiku bija raksturīgs lēts darbaspēks, kas nodrošināja uzņēmējiem spēju konkurēt Eiropas tirgū. Latvijā jau tagad ir uzņēmumi, kuru produktivitātes rādītājs apsteidz Eiropas vidējo līmeni, taču vēl joprojām lielākā daļa darbavietu koncentrējas vidējas un zemas produktivitātes aktivitātēs, tāpēc, lai sasniegtu aizvien straujāku ekonomisko izaugsmi, uzņēmējiem jāsāk domāt par efektivitāti un produktivitāti. Vienlaikus domāt ne tikai par jaunu darba vietu radīšanu, bet arī par digitalizāciju un efektīvu mākslīgā intelekta izmantošanu.

Lai nākamajos 10 gados dubultotu valsts iekšzemes kopproduktu, vienai no mūsu nākotnes prioritātēm ir jābūt jaunajai paaudzei. Jāatbalsta jaunieši, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību un atgriezušies reģionos. Atbalsts iespējams, veicinot gan uzņēmējdarbības iespējas, gan zināšanu izmantošanu valsts ekonomikas izaugsmei. Turklāt reģionos ir jānodrošina atbilstoša mājokļu politika, kas ietvertu atbalstu mājokļa iegādei vai atjaunošanai.

Mēs esam apņēmušies veicināt Eiropas stabilitāti un izaugsmi. Stipra Eiropas Savienība ir ne tikai mūsu vēlēšanu rezultāts... bet arī Latvijas interesēs.

Mēs katrs esam daļa no Eiropas!

Mūs vieno brīvība, demokrātija un tiesiskums. Mēs atbalstām sadarbību ar visām valstīm, kas dalās šajās vērtībās, jo ticam, ka tikai tādā pasaulē var pastāvēt ilgtspējīga attīstība un miers.

Šodien redzam, ka daudzas valstis klauvē pie Eiropas Savienības durvīm, bet tās atvērt nav nemaz tik viegli.

Mēs esam gatavi palīdzēt ar savu padomu!

Esam atvērti sadarbībai ar tām valstīm, ar kurām mūs vieno kopīgs redzējums par demokrātiju, tiesiskumu un drošību.

III

Latvijas pievienošanās NATO pirms 20 gadiem ir viens no nozīmīgākajiem lēmumiem kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas. Šis solis kopā ar iestāšanos Eiropas Savienībā ir nostiprinājis Latvijas vietu starp pasaules spēcīgākajām valstīm. Dalība aliansē ir ļāvusi attīstīt bruņotos spēkus un garantējusi, ka valsts aizsardzības līmenis mainās atbilstoši drošības situācijai pasaulē un reģionā.

Esam aktivizējuši līdzdalību NATO darbos visos līmeņos. Šajā procesā esam gan uzlabojuši savas militārās spējas, gan palielinājuši aizsardzības budžetu no 1 procenta 2000. gadā līdz teju 3 procentiem no iekšzemes kopprodukta šogad.

Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO neapšaubāmi ir lieliska ziņa arī Latvijai, jo vēl vairāk nostiprina reģiona drošību.

Taču mūsu valsts aizsardzība galvenokārt ir mūsu pašu atbildība.

Esam apņēmušies aizsargāt mūsu valsti no pirmā centimetra!

Vēlos uzsvērt, ka mūsu aizsardzība nav tikai bruņotie spēki un ieroči, bet tā ir arī visaptveroša valsts aizsardzība. Katra pilsoņa atbildība ir piedalīties šajā sistēmā.

Aizsardzība ir arī valsts robežas aizsargāšana, informatīvā telpa un ekonomiskā noturība.

Tikpat svarīgi ir stiprināt informatīvo telpu, to piepildot ar kvalitatīvu saturu. Ar dezinformāciju un negatīvām ziņām saskaramies ik dienu. Mums katram jāspēj atšķirt graudus no pelavām. Lai mazinātu pret valsti vērsto dezinformācijas kampaņu, ir tikpat svarīgi tai pretim likt vairāk patiesu un pozitīvu ziņu.

Dienas kārtībā nozīmīgu vietu ieņem jautājums par mākslīgā intelekta izmantošanu gan satura veidošanā, gan preventīvi noziegumu novēršanā. Kiberdrošības uzlabošanai nepieciešama nosacījumu ieviešana normatīvajos aktos. Tāpat jāveido skaidra politika mākslīgā intelekta izmantošanai. Darāmā ir patiešām daudz.

IV

Ņemot vērā mūsu vēsturisko pieredzi, Krievijas agresiju mēs visi jūtam asāk nekā citur. Baltijas valstis un Polija jau no pirmajām dienām bija vadošās valstis un joprojām turpina rādīt ceļu sabiedrotajiem. Tāpēc mūsu reģions reaģē instinktīvi un vienoti, mūsu balsis ir skaļākas, mūs dzird un – pats svarīgākais – mūsu teiktajā ieklausās.

Arī Saeima meklē arvien jaunus risinājumus, lai mazinātu agresorvalstu spējas turpināt karu.

Saeima konceptuāli pieņēmusi lēmumu par ekonomiskās sadarbības pārtraukšanu ar agresorvalstīm.

Pieņemts likums par Maskavas nama atsavināšanu. Namu, kur ilgstoši tika izvērstas naidīgas un kaitnieciskas darbības, paredzēts pārdot izsolē un ienākumus novirzīt Ukrainas atbalstam.

Pieņemts lēmums par paaugstinātas nekustamā īpašuma nodokļa likmes – 10 procentu apmērā – piemērošanu sankcionētiem īpašumiem. Pašvaldību budžetos tie būs vismaz 1,5 miljoni eiro, ko varēs izmantot atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Šie pasākumi ir piemērs mūsu reģionālajai un starptautiskajai rīcībai, mūsu gribas apliecinājums darīt vairāk.

Krievijas agresija ir nevis reģionāls izaicinājums, bet gan globālās drošības un stabilitātes jautājums. Arī mūsu reakcijai uz šo agresiju jāsniedzas ārpus militārās aizsardzības nostiprināšanas un Ukrainas militāro spēju balstīšanas.

Mēs ticam Ukrainas uzvarai! Mēs visi palīdzēsim, lai tas notiktu!

Paldies Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām – visiem, kas rod iespēju iesaistīties un ar savu darbu, saviem līdzekļiem un zināšanām palīdz Ukrainai panākt uzvaru šajā karā!

Ar kopīgām pūlēm un neļaušanos nogurumam – karš ir uzvarams!

Lai vairotu starptautiskās sabiedrības izpratni un atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās, šī gada oktobrī Rīgā notiks Starptautiskās Krimas platformas trešais parlamentārais samits. Tā mērķis ir izcelt Krievijas agresijas globālo ietekmi un turpināt starptautiski izgaismot agresora pastrādātos noziegumus.

V

Kolēģi! Cienījamie 4. maija Deklarācijas kluba biedri! Deputāti! Viesi! 

Mums katram ir dots laiks un atbildība, lai saskaņā ar sirdsapziņu veiktu savus darbus un pildītu savus pienākumus. 1990. gadā Augstākās padomes deputāti balsoja saskaņā ar savu pārliecību, kas balstījās tautas paustajā viedoklī. 

Šodien, 2024. gada 4. maijā, es aicinu ar cieņu atskatīties uz šo pārliecību pirms 34 gadiem un apzināties mūsu darba un lēmumu nozīmi šodien. Mūsu valsts vislielākā vērtība ir mums līdzās – tie ir mūsu cilvēki, kuri pašaizliedzīgi dara savu ikdienas darbu un nes Latvijas vārdu pasaulē. 

Visi kopā mēs veidojam Latviju par to, kāda tā ir un būs. Ne velti saka – zem guloša akmens ūdens netek. Tāpēc, atzīmējot mūsu valsts neatkarības atgūšanas svētkus, atcerēsimies un novērtēsim to, kas mums jau ir: esam brīva valsts, varam brīvi runāt latviešu valodā, varam brīvi ceļot, esam Eiropas Savienībā, esam NATO dalībvalsts.  

Mums katram sirdī pukst Latvija!

Ļoti iespējams, nekur citur pasaulē neviens pat nespēj iedomāties to, cik neizsakāmi nozīmīga mums ir šī zeme.

Mēs esam Latvija – ar savu vēsturi, laukiem, pilsētām un cilvēkiem, kuru rokās ir mūsu rītdiena.

Gaiša un nesatricināmas pārliecības pilna – tāda, ar kuru mēs varam lepoties tāpat, kā šodien lepojamies ar tiem mūsu tautiešiem, kuri pirms 34 gadiem rīkojās saskaņā ar apziņu, ka brīvas un neatkarīgas Latvijas vārdā lēmumi ir jāpieņem bez bailēm un ar paceltu galvu.

Paldies visiem.

Priecīgus svētkus!

Dievs, svētī Latviju!

(Aplausi.)

(Tiek atskaņota Latvijas valsts himna.)

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Deputāti! Ministru prezidente! Ministri! Ekselences! Dāmas un kungi!

Saeimas 2024. gada 4. maija svinīgo sēdi pasludinu par slēgtu.

Aicinu visus vēl uzkavēties šeit blakus uz nelielām svinībām.

Satura rādītājs

Sēdes video translācija

04.05.2024. 12.00
Lat
12.00
Eng
Sestdien, 15.jūnijā