Latvijas Republikas 14. Saeimas
pavasara sesijas trešā (ārkārtas) sēde
2024. gada 19. aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Labrīt vēlreiz, cienījamie kolēģi! Labrīt, Ministru prezidentes kundze! Sākam Saeimas šīsdienas, 19. aprīļa, ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā ir tikai viens jautājums – lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei Baibai Bražei”.

Vārds Ministru prezidentei Evikai Siliņai.

E. Siliņa (Ministru prezidente).

Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, ļoti cienījamās deputātes un augsti godātie deputāti! Vispirms paldies visiem, ka šajā piektdienas rītā esat sapulcējušies, lai varētu stiprināt mūsu valdības komandu. Paldies jums par to!

Es ļoti novērtēju... zinu, ka bija mazliet jāpiepūlas, bet jūs visi esat ieradušies, un tas apliecina, cik jums ir svarīgi, ka mēs varam turpināt savu darbu un stiprināt... mūsu ārlietu darbā.

Uzsākot šo runu, vispirms vēlos pateikt lielu paldies līdzšinējam ārlietu ministram Krišjānim Kariņam par veiksmīgu ārlietu ministra pienākumu pildīšanu. Esmu dzirdējusi daudz pozitīvu vārdu no kolēģiem ārzemēs. Viņš savu darbu darīja tiešām labi.

Šodien aicinu jūs atbalstīt manis izvirzīto ārlietu ministra amata kandidāti Baibu Braži. Baiba Bražes kundze ir profesionāle ārlietu jomā. Es domāju, viņas vārds komentārus neprasa. Viņai ir plašas zināšanas, plašs kontaktu loks, pieredze diplomātijā un starptautiskajās attiecībās.

Es domāju, nav šaubu, ka viņa varēs efektīvi un veiksmīgi pildīt ārlietu ministra amata pienākumus no pirmās dienas. Arī Saeimas frakcijas, kurām bija interese, vēlējās ar viņu satikties. Jūs varējāt uzdot jautājumus, un viņa varēja jums izstāstīt, kā viņa redz ārlietu ministra darbu un kādas prioritātes (mēs par tām esam vienojušās) šobrīd būtu veicamas Ārlietu ministrijā.

Baiba Braže ir ne tikai profesionāle, bet arī cilvēks ar spēcīgu personību un gana spēcīgu gribasspēku. Es domāju, ka viņa ir cīnītāja, darītāja, kura nenobīsies, ieraugot lielu, sarežģītu uzdevumu. Tā tas bija arī šajā gadījumā, kad Baiba Braže piekrita manam uzaicinājumam turpināt strādāt Latvijas labā nu jau ministra amatā. Tieši tāds cilvēks ārlietu ministra amatā mums ir nepieciešams šajos ģeopolitiskajos apstākļos, kad Krievija turpina savu agresijas karu pret Ukrainu un ir nemieri arī Tuvajos Austrumos.

Pārstāvot Latvijas intereses ārpolitikā, mēs esam vienojušās, ka galvenie ārpolitikas uzdevumi, protams, paliek nemainīgi.

Tas pirmais un ļoti svarīgais uzdevums, kur mums kā valstij ļoti noderēs arī Baibas Bražes personīgā pieredze, ir spēcīga un vienota NATO alianse, lai stiprinātu Latvijas atturēšanas un aizsardzības spējas.

Kā otro es minēšu nepieciešamu spēcīgu, efektīvu, konkurētspējīgu un vienotu Eiropas Savienību, lai ieguldītu Latvijas izaugsmē, labklājībā un drošībā.

Kā trešo minēšu nelokāmu atbalstu Ukrainai. Mēs visi esam Ukrainas patrioti, mēs turpināsim Ukrainu aizstāvēt gan militāri, gan finansiāli, gan politiski līdz Ukrainas uzvarai, un šajā kontekstā es ļoti pozitīvi vērtēju Baibas Bražes pieredzi un viņas līdzšinējās aktivitātes, aizstāvot Ukrainas intereses.

Tikpat svarīga (un to es arī esmu jau pārrunājusi ar ārlietu ministra kandidāti) ir Latvijas ārpolitikas ekonomiskā dimensija. Mums nepieciešama jaunu investīciju piesaiste un mūsu ekonomisko interešu aizstāvēšana gan divpusējos, gan citos formātos. Tam mēs pievērsīsim īpaši lielu nozīmi, tas varbūt līdz šim nav bijis tik ļoti akcentēts.

Tāpat arī Ārlietu ministrijai būs jāgādā par atbalstu Latvijas valstspiederīgajiem un latviešu diasporas ārvalstīs attīstībai. Ļoti svarīgs uzdevums, kas jau labu laiku atpakaļ bija nosprausts kā mērķis, ir Latvijas kļūšana par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes nepastāvīgo dalībvalsti 2026.–2027. gadā. Tas dotu milzīgu iespēju izstāstīt mūsu vēsturi, pārstāvēt mūsu intereses, iestāties par cilvēktiesībām, teritoriālo integritāti, kā arī daudzām ANO valstīm stāstīt par to, kas notiek Ukrainā.

Ir tikai likumsakarīgi, ka Baiba Braže savas augstās spējas ir nostiprinājusi Latvijas diplomātiskajā dienestā, kurā profesionāli augusi līdz ar neatkarību atguvušo Latviju. Latvijai ir lieliski diplomāti, kuru nozīme un loma ir tikpat svarīga kā valsts aizsardzības un drošības iestāžu darbinieku darbs.

Izmantojot izdevību, vēlos pateikties katram Latvijas diplomātam un citiem ārpolitikas īstenošanā iesaistītajiem par līdzšinējo darbu. Mūsu ārlietu resora turpmāka stiprināšana būs nākamās ārlietu ministres darba kārtībā.

Aicinu balsot saskaņā ar Latvijas valstiskajām interesēm. Un atcerieties – arī jūs katrs esat Latvijas diplomāts, pārstāvot mūsu valsti kā Saeimas deputāti!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es domāju, ka ārlietu ministra nomaiņa nāk tieši laikā, jo, ja mēs esam kritiski un paskatāmies pēdējo piecu sešu gadu darbību, tad Ārlietu ministrija faktiski bija nonākusi katastrofālā situācijā.

Nesen tika publicēta 26 Ārlietu ministrijas darbinieku vēstule ētikas padomei un ministram Rinkēvičam par parlamentārās sekretāres Zandas Kalniņas-Lukaševicas sistemātisku... uzvedību, kur teikts, ka vairāku gadu garumā pret Ārlietu ministrijas darbiniekiem tiek izvērsts psiholoģiskais terors, bosings, emocionālā vardarbība, Ārlietu ministrijas darbinieki tiek pazemoti, pakļauti un iebaidīti. Nerēķinoties ar citu cilvēku laiku, veselības stāvokli un atvaļinājumu, visam pāri dominēja parlamentārās sekretāres intereses. Ne ārlietu ministrs, ne premjers nekādā veidā nereaģēja uz šiem iesniegumiem, un, kā es saprotu, parlamentārā sekretāre par šo rīcību tika atalgota ar darbu Saeimas Prezidijā.

Nākamais. Mēs varētu skatīties, kādā veidā šo Ārlietu ministrijas darbību varētu... kaut kādā tādā nopietnā veidā vai... darbībā uzlabot.

Godīgi sakot... patiesības dēļ būtu jāsaka, Latvijā populārs būs jebkurš ārlietu ministrs, kurš māk pareizi runāt, labi izskatās un var aizbraukt uz Briseli un Eiropas Parlamentā laiku pa laikam norunāt skaistu runu, kā to dara premjere.

Es paskatījos, kāda tad ir Latvijas pieredze. Pirms pieciem gadiem premjers Kariņa kungs bija Briselē, teica ļoti spīdošu runu un šokēja Eiropas Parlamentu un Eiropas sabiedrību ar diviem interesantiem paziņojumiem, faktiski ar vienu. Viņš paziņoja, ka briti ir izstājušies no Eiropas Savienības, tāpēc ka viņi ir pakļāvušies Krievijas propagandai, respektīvi, briti, Lielbritānijas pilsoņi, acīmredzot vakaros skatās Maskavas televīziju un nolēmuši izstāties. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc Lielbritānija esot izstājusies.

Otrs paziņojums, kas būtu varbūt daudz nozīmīgāks Latvijas sabiedrībai, ir Kariņa kunga teiktais, ka no imigrantiem mēs nevaram izbēgt, tāpēc Latvijas galvenais uzdevums būs viņus integrēt mūsu sabiedrībā. Kā šī integrācija notiek Zviedrijā, mēs redzam – pilsētās katru mēnesi notiek vairākas apšaudes, slepkavību skaita pieaugums pēdējos piecos gados ir kādas piecas vai septiņas reizes... un tā tālāk. Bet cerēsim, ka šī situācija kaut kādā veidā uzlabosies.

Vēl mēs varētu teikt, ka Latvijas ārlietas tādā ziņā varbūt ir... es negribu teikt, ka tās ir paralizētas, bet ir pilnīga neizpratne par izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā, jo mūsu ārpolitika ir apmēram tāda pati, kāda tā varētu būt aukstā kara laikā, kad pasaulē bija četri miljardi iedzīvotāju. Daudzi, cik es esmu jutis arī sarunās, nesaprot, ka pašreiz pasaulē nav četri miljardi iedzīvotāju, bet ir astoņi miljardi un septiņiem miljardiem no šiem astoņiem miljardiem ir pilnīgi vienalga, ko lemj un domā šis viens miljards, ko nosacīti sauc par tā saucamo zelta miljardu. Tā ka pasaule nesastāv tikai no lielvalstīm, kā mēs domājam, ir arī citas valstis.

Pateikšu vienu piemēru, kur Ārlietu ministrijai varbūt nav īstas izpratnes. Kas pašreiz pasaulē dominē tai pašā sadalījumā starp lielvalstīm ekonomiskajos jautājumos, tirdzniecībā? Amerikas Savienotās Valstis un Ķīna. Eiropas Savienība zaudē savas pozīcijas. Es neesmu redzējis nevienu Ārlietu ministrijas analīzi, kāpēc Eiropas Savienība zaudē savas pozīcijas un kāpēc pagājušajā gadā Eiropas iekšzemes kopprodukts samazinājās par 0,5 procentiem, bet Indijas pieauga par 7 procentiem, Ķīnas – par 5 procentiem, Amerikas Savienoto Valstu – par 3,5 procentiem.

Klasiskas ārlietu neizpratnes piemērs bija starptautiskā izstāde divpadsmitajā lielākajā Ķīnas pilsētā Ninbo, kas ir pasaules lielākā osta, kur pārkrauj vairāk nekā miljardu kravu. Tur starptautiskajā izstāžu centrā bija sarīkota Latvijas tirdzniecības izstāde jeb Latvijas diena, uz kuru ieradās daudzi pasaules lielāko korporāciju vadītāji, piemēram, Ķīnas bankas... Ķīnas Būvniecības banka, tādi starptautiskie autobūvētāji, kas ražo, piemēram, lendroverus vai tos pašus volvo, koka māju būvētāji, kas eksportē no Latvijas, lauksaimniecības produktu iepircēji.

Šādā pilsētā, kur kopā ar prefektūru ir apmēram 9,6 miljoni iedzīvotāju un starptautiskais izstāžu centrs ir varbūt 10 reižu lielāks par mūsu Ķīpsalas centru, vēstniece vispār neierodas un neatsūta arī nevienu diplomātisko pārstāvi, atbrauc tikai viens tirdzniecības jeb... teiksim, cilvēks, kas vairāk saistīts ar tirdzniecības lietām, bet viņš nav vēstniecības darbinieks... šādā nozīmē. Situāciju varbūt izglāba tas, ka tur bija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras delegācija un Latvijas parlamenta deputāti. Bet, ja jūs neierodaties pasaules lielākās valsts izstādē, kas rīko Latvijas dienu, tas parāda to provinciālisma līmeni, kāds valda mūsu Ārlietu ministrijā.

Ja runājam par Bražes kundzi, es piekrītu Siliņas kundzes teiktajam, es domāju, ka viņai ir pieredze, varbūt viņa daudz ko varētu labot un šādas muļķības nepieļautu. Bet man te ir varbūt nelieli... jautājumi par biogrāfiju, kas ir pievienota.

Ja mēs tā skatāmies un... strādājot tādā organizācijā kā NATO... deputy (angliski) viņa gan nebija, ja mēs ievadām Google “NATO ģenerālsekretāra vietnieks”, tad redzam, ka ir tikai viens vietnieks un tas ir rumānis. Bet, ja mēs ievadām “palīgs” jeb assistant, tad redzam, ka parādās godājamās Baibas Bražes vārds. Es nezinu, kāpēc deputy un assistant latviski tiek vienādoti un netiek kaut kādā veidā rakstīts pareizais nosaukums, kas latviski, manuprāt, būtu tulkojams kā “palīgs” vai “asistents”, nevis kā “deputāta vietnieks”, bet tam varbūt būtu mazāka nozīme.

Runājot par administratīvo pārvaldi, es domāju, ka Bražes kundzei ir liela pieredze. Ja mēs skatāmies biogrāfiju, kas ir pievienota, redzam, ka 1992. gadā... uzrādās, ka viņa ir bijusi juriste, bet nav uzrādīta darbavieta. Es intereses pēc paskatījos, atradu tādu interesantu organizāciju – Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienība, kas pārveidojās... 1990. gadā mutēja par Latvijas Jaunatnes progresa savienību. Tad bija vēl viena organizācija – Latvijas Komunistiskā partija, kas 1990. gadā mutēja par Latvijas Demokrātisko darba partiju, un mēs skatāmies, ka mūsu godājamā ārlietu ministra amata kandidāte laikam ir strādājusi par instruktori vai juristi, vai kaut kādā citā amatā šajā centrālkomitejā... progresa savienībā.

Ieejot “Periodikā”, mēs varam izlasīt daudz rakstu, piemēram, 1992. gada “Padomju Jaunatnē”, kas mutēja... ar nosaukumu “Latvijas Jaunatne”, ir rakstīts, ka tiek gatavots Latvijas Demokrātiskās darba partijas kongress un uz darba sanāksmi ir ieradušies partijas priekšsēdētājs Bojārs un no progresa savienības – cienījamā Baiba Laizāne. Tā ka kaut kāda organizatoriskā pieredze ir, un mēs jau zinām, ka ne komjaunatnē, ne progresa savienībā neņēma cilvēkus, kuriem nebūtu spēju vai kaut kādā veidā viņi nebūtu piemēroti organizatoriskajam darbam.

Es domāju, ka Baiba Braže varētu būtiski uzlabot gan Ārlietu ministrijas administratīvo darbu, gan visādā veidā... varbūt panākt arī reālistisku pieeju starptautiskajiem notikumiem un veicināt kaut kādā mērā šī kara... nevarētu teikt, izbeigšanos ar Ukrainas uzvaru, bet vismaz ar Ukrainai izdevīgiem noteikumiem... un Latvijas atgriešanos starptautiskajā tirdzniecībā un sadarbībā tādā nozīmē, kādu... ieņem tādas mazās valstis kā Singapūra vai Eiropā Somija, Nīderlande vai Dānija, jo pašreiz visās jomās mēs nedaudz atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas.

Nobeigumā es gribu novēlēt visādā ziņā... novēlēt varbūt būtu vēl pāragri, jo es domāju, ka šos ārlietu ministra amata pienākumus šajā haotiskajā laikā, kas piemeklē Latvijas valdību, varētu pildīt arī Siliņas kundze. Viņa ar šiem uzdevumiem ļoti labi tiek galā. Un kāpēc? Redziet, te ir viena tāda interesanta lieta. Cienījamā kandidāte teica, ka viņa tā kā domāšot, vai negrib pievienoties Jaunajai VIENOTĪBAI. Mēs esam pieraduši, ka Jaunās VIENOTĪBAS vadītāji vienmēr izstāsta, kāpēc viss notiek tieši otrādi, kā viņi ir teikuši. Es atceros, ka pēc vēlēšanām ārlietu ministrs Rinkēviča kungs teica, ka tas, kas nav izgājis cauri vēlēšanu dzirnavām, ne tuvu nedrīkst nākt Ministru kabineta ēkai.

Atceramies, ka pat APVIENOTĀ SARAKSTA premjera kandidāts nedabūja pielaidi, lai ietu uz koalīcijas sanāksmēm, uz apspriedēm Ministru kabinetā. Pēkšņi pazūd šie iespējamie kandidāti no Jaunās VIENOTĪBAS un mēs redzam cilvēku pilnīgi no malas, kas nav bijis vēlēšanās, nav partijas biedrs un pēkšņi tiek aicināts strādāt par ārlietu ministru. Varbūt Siliņas kundze varētu turpināt šo darbu? Viņa smaida.

Kāpēc es saku, ka Bražes kundzei varētu būt lielas nepatikšanas? Tādā ziņā, ka pret Jauno VIENOTĪBU, man liekas, ir ievadītas četras izmeklēšanas. Viena – par ilglaicīgu naudas atmazgāšanu. Otra – par uzņēmumu reketēšanu, piedraudot, kā Orleāna iesniegumā teikts, ar naudas izspiešanu no uzņēmējiem, kas nemaksā Jaunajai VIENOTĪBAI par reketu. Trešā lieta, ko bijušais Jaunās VIENOTĪBAS biedrs ir iesniedzis prokuratūrā, – ka Jaunā VIENOTĪBA ir mēģinājusi iejaukties Centrālās vēlēšanu komisijas elektronisko datu apkopošanas sistēmā... jeb organizācijā, kas uztur šo elektronisko datu skaitīšanu. Tas jau kaut kur velk uz Satversmes pārkāpumu. Gan jau vēl kaut kas parādīsies.

Es paskatījos, ir ārkārtīgi interesanti Eiropā, piemēram, Vācijā pēdējos 10 gados ar tiesas lēmumu ir slēgtas vairākas partijas...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, mēs runājam, lūdzu, par sagatavoto lēmuma projektu.

A. Kiršteins.... par mazākiem nodarījumiem. Jā, tātad šinī gadījumā, ja nu Jauno VIENOTĪBU prokuratūra iedod tiesai un šī partija tiek likvidēta, tad Bražes kundzei paliek vienīgā iespēja – pievienoties progresīvajai apvienībai. Tad aplis būs noslēdzies: sākām darbu progresīvajā jaunatnes apvienībā un nobeidzām jaunajā apvienībā. Es domāju, ka tas viss beigsies ar to, ka tiks izveidota jauna partija, kas sauksies “Progresīvā vienotība”. (Starpsauciens.) Tā ka skatīsimies!

Es arī saprotu, ka opozīcija šeit plūstoši saplūdīs ar pozīciju, tāpat kā Eiropas Savienībā izzūd atšķirības starp vīriešiem un sievietēm.

Es tomēr laikam atturēšos.

Paldies. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Frakcijas vārdā – deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienījamā Ministru prezidente! Kungi un dāmas! APVIENOTAIS SARAKSTS pagājušā gada rudenī, pieņemot lēmumu aiziet opozīcijā, minēja to, ka mēs skaidri un gaiši parādīsim, ko nozīmē darbs opozīcijā, un es esmu pārliecināts un zinu, ka politiskā organizācija Jaunā VIENOTĪBA to šobrīd ļoti labi izjūt uz savas ādas. APVIENOTAIS SARAKSTS arī turpmāk viennozīmīgi norādīs uz visām valdības kļūdām – vai tās ir iekšējās lietas, ekonomika, satiksme... par daudzām citām neizdarībām... ar vienu mērķi – lai Latvijas iedzīvotājiem dzīve paliktu labāka. Respektīvi, mēs varam būt politiskie sāncenši valsts iekšpolitikā, bet ārlietās un ar Latvijas drošību un neatkarību saistītos jautājumos mums ir jāapvienojas.

APVIENOTĀ SARAKSTA Saeimas frakcija bija gatava uzklausīt Baibu Braži. Šī saruna mums notika. Mēs izvērtējām Bražes kundzes kandidatūru ārlietu ministra amatam. APVIENOTAIS SARAKSTS no šīs sarunas sagaidīja neitrālu un profesionālu pieeju, skaidru un godīgu pozīciju valstij svarīgos jautājumos – no Ārlietu ministrijas spējas veicināt ekonomisko attīstību, ārējo drošību līdz pat jautājumiem, kas skar mūsu tranzītu uz Krieviju mangāna rūdas sakarā.

Ir jāatzīst, ka no šīs sarunas mums nenācās vilties. Mēs novērtējam, ka līdz pat šim brīdim Bražes kundze ir bezpartejiska. Tas bija viens no argumentiem, ko APVIENOTAIS SARAKSTS, startējot 14. Saeimas vēlēšanās, minēja, piedāvāja un aicināja izvērtēt: ja nepieciešams, atbildīgos amatos virzām nozares profesionāļus, nevis tos, kam ir tikai un vienīgi partijas biedra karte kabatā un milzīga vēlme ieņemt vienu vai otru amatu.

No visiem signāliem, ko APVIENOTAIS SARAKSTS saņēma šajās dienās, Bražes kundzes kandidatūra mums šķita vispieņemamākā, jo ārlietas, APVIENOTĀ SARAKSTA ieskatā, stāv pāri politisko partiju interesēm, kur stabils ārpolitiskais kurss ir ļoti svarīgs, īpaši šajos ģeopolitiskajos apstākļos. Tas ir arī valsts drošības jautājums. Tādēļ neiesaistīšanās Jaunajā VIENOTĪBĀ Bražes kundzei šodien visnotaļ ir liels pluss.

Aicinu noturēt stabilu stāju, pretstāvēt šim aicinājumam un saglabāt bezpartejiskā profesionāļa statusu, cik vien ilgi tas jums būs iespējams.

Visbeidzot, ņemot vērā visu iepriekšminēto, APVIENOTAJAM SARAKSTAM kā lielākajai opozīcijas frakcijai ir pamats uzskatīt, ka šodien uzticības balsojums būs avansā, jo mēs atzinīgi novērtējam jūsu līdz šim paveikto darbu, pildot dienesta pienākumus ārlietās. Mēs to tiešām novērtējam atzinīgi. Esam pārliecināti, ka ilgtermiņā nenāksies vilties nedz Latvijas iedzīvotājiem, nedz mums, kas ir atbalstījuši jūsu kandidatūru.

APVIENOTAIS SARAKSTS ir pieņēmis lēmumu šodien balsot “par”.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilim Krištopanam.

V. Krištopans (LPV).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Pirms es runāju par nākamo ārlietu ministri, gribu apstāties pie Aleksandra Kiršteina uzstāšanās.

Mēs ar tevi, Aleksandr, šeit, šinī zālē, esam strādājuši pirms 30 gadiem, kad Latvijas valstī vēl bija ap 100 tūkstošiem vīru... krievu armija. Mēs cīnījāmies par tās izvešanu. Mums toreiz vēl nebija Pilsonības likuma, tas tapa ilgās debatēs un tā tālāk. Mēs bijām ļoti tālu no NATO un Eiropas Savienības.

Bet, Aleksandr, ko mums darīt ar Māri Riekstiņu, kurš tagad ir NATO vēstnieks un kurš bija fizkultūras institūta jeb sporta akadēmijas komjaunatnes sekretārs? Tad ko – ņemam nost viņam NATO pielaidi un atsaucam? A ko darīt? Lai vieglas smiltis Eduardam Berklavam! Kas viņš bija... jūsu, nacionālo... LNNK biedrs? Vistīrākais nacionālkomunists. Augstu amatu ieņēma. Labi, viņš zaudēja tai cīņā. Tai laikā Pelše viņu aizsūtīja trimdā uz Smoļensku jeb kur tur par kinoteātru... Kinofikācijas pārvaldes vadītāju.

Es ieteiktu tomēr neskatīties tik tālu atpakaļ, bet skatīties uz to, ko cilvēki ir izdarījuši šīs valsts labā pēdējo 34 gadu laikā.

Es atceros, mana valdība tika sastādīta 1998. gada 26. novembrī. Un burtiski pēc pāris nedēļām mums bija jābrauc uz Briseli, lai mēģinātu pierunāt toreizējo komisijas vadītāju Žaku Santēru sākt sarunas ar Latviju par iestāšanos Eiropas Savienībā. Man steidzīgi bija vajadzīgs ārlietu padomnieks. Ārlietu ministrs manā valdībā bija Valdis Birkavs. Es viņam piezvanīju un teicu: “Man steidzīgi vajag kādu labu padomnieku.” Valdis Birkavs man pateica tā: “Es tev aizsūtīšu trīs kandidātus, pats izvēlies.” Atnāca trīs kandidāti. Un viena no tiem kandidātiem bija Baiba (tai laikā – Laizāne). Kad es viņus nointervēju, man uzreiz radās priekšstats par vienu – par Baibu, kura neapšaubāmi jau toreiz izcēlās ar prāta spējām, uztveres asumu un izpratni par ārlietām. Protams, ir pagājuši 26 gadi, viņa savas karjeras laikā ārlietās ir darījusi ļoti daudz un saprot ārlietas.

Patīkami, ka JAUNĀ VIENOTĪBA lasa LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ programmu. Reira kungs ir izlasījis12. punktu, kur ir rakstīts par attīstības banku. Viņš par to runā. Es ceru, ka mēs līdz tam nonāksim. 4. punktā mums ir rakstīts, ka mēs esam par profesionālu valdību.

Labi, ka ir atcelta dzimtbūšana, jo man pienāca klāt daži politiķi, tai skaitā Smiltēna kungs: “Ko tu savus cilvēkus bīdi?” Nu jā, paldies dievam, dzimtbūšana ir atcelta, un man nav vairs dzimtcilvēka Baibas Bražes. Tā ka, kas attiecas uz profesionāļiem, esmu priecīgs, ka beidzot vismaz viens profesionālis būs šajā Jaunās VIENOTĪBAS valdībā. Valsti izglābs darītāji, nevis runātāji.

Aicinu atbalstīt Baibu Braži par ārlietu ministri.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R. Dzintars (NA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, premjerministre, godātie kolēģi! Frakcija “Nacionālā apvienība” ir lēmusi atturēties šajā balsojumā, un es pamatošu, kāpēc šāds lēmums.

Vispirms es gribu teikt, ka mēs, iepazīstoties ar Bražes kundzes biogrāfiju, līdzšinējo darbību un tiekoties vakar frakcijā, tiešām varam apliecināt, – mēs ļoti augstu vērtējam Bražes kundzes kompetenci un līdzšinējo profesionālo darbību. Mums nav šaubu arī par to, kāds būs šodienas balsojuma rezultāts. Koalīcijas partijas ir vienojušās, un lēmums un balsojums šodien būs pozitīvs. Savukārt “Nacionālajai apvienībai” ir jāpieņem lēmums, vai mēs ar savu balsojumu uzņemamies atbildību par Bražes kundzi ne tikai kā par profesionāli, bet arī kā turpmāko politiķi, tātad par Bražes kundzes turpmāko politisko darbību.

Pēc tikšanās ar Bražes kundzi... jautājot gan par iespējām saglabāt politisko neitralitāti turpmākajā darbībā, gan diskutējot par dažādiem “Nacionālajai apvienībai” būtiskiem jautājumiem... es varu teikt, ka mēs skatāmies uz kandidāti ar cerībām, bet vienlaikus neesam gatavi, kā izteicās mans kolēģis, sniegt uzticības kredītu. Un mēs neesam gatavi sniegt uzticības kredītu ne tik daudz Bražes kundzei, kā viņas izvirzītājai – partijai Jaunā VIENOTĪBA, iespējams, nākotnes partijai VIENOTĪBA – un esošajai koalīcijai, koalīcijas padomei, kuras lēmumi Bražes kundzei savā politiskajā darbībā turpmāk būs saistoši.

Kā jau teicu, mums nav šaubu par rezultātu, un jebkurā gadījumā vēlu veiksmi nākamajai ārlietu ministrei, ceru uz labu sadarbību un novēlu izdošanos Latvijas valsts nacionālo interešu aizstāvībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidentes kundze! Kolēģi! Diemžēl Krišjāņa Kariņa līkloču uz to saulaino zemi – Eiropas Parlamentu – dēļ mēs veselu gadu esam bijuši nopietnā situācijā bez nopietna ārlietu ministra darba. Ar to es gribu teikt – konkrēti Latviju interesējošos jautājumos... piemēram, mūsu plašā diskusija par mangāna rūdu... To jautājumu – ne tikai par mangāna rūdu, bet arī asiņainajiem graudiem – varēja laikus risināt profesionāli un... starp mūsu partneriem, kaimiņiem.

Bet visbūtiskāk... un kam būtu jābūt prioritātei visas ģeopolitikas dēļ... “Rail Baltica” kontekstā – ārlietām ir fundamentāla nozīme. Mēs redzam, šis jautājums arīdzan nav virzīts. Projekts “Rail Baltica” vairs nav ikdienas sabiedrības komercprojekts, tas šobrīd ir stratēģisks projekts, kuram ir pilnībā mainījies profils, un ārlietu ministram un Ārlietu ministrijai būtu bijis jāstrādā pie tā, lai vienotos par šī projekta... ar šī projekta valstīm Eiropas Savienībā kopā risināt ne tikai finansējumu, bet arī stratēģisko virzību kā militāram projektam. Tas joprojām nav noticis un iztrūkst arī šajos apstākļos, kur mūs tik ļoti ietekmē ģeopolitika (tāpēc ka mēs esam ārējās robežas valsts ar agresoru), tieši ekonomiskie jautājumi, ekonomiskie sakari, atbalsts uzņēmējiem, atbalsts mūsu ražotājuzņēmumiem, kas eksportē. Un tur Ārlietu ministrijai ir ļoti nopietna loma, un tā loma ir... Mēs esam pārāk daudz... un kas ir pareizi, mēs esam koncentrējušies uz drošību, uz Ukrainas atbalsta jautājumu, bet ekonomisko faktoru esam atstājuši novārtā.

Mēs vakar tikāmies ar Baibu Braži, un tikšanās bija gara, es uzdevu konkrētus, precīzus jautājumus, ne uz visiem saņēmu atbildi. Laiks, iespējams, bija ierobežots, bet es gribēju nodot ceļa karti Baibai Bražei par to, ka mums ir četri vēstnieki Ārlietu ministrijā un mums ir 73 diplomāti, kam būtu jāpārstāv Latvijas valsts intereses, uzņēmēju intereses, LDDK, LTRK intereses un jālobē mūsu valsts intereses Eiropā. Jā, darbinieku skaits pret pārējām valstīm, iespējams, vēl nav liels, bet tas ir pietiekams Latvijai, lai varētu kādu pozīciju mainīt – īpaši šajos ģeopolitiskajos apstākļos. Bet tas netiek darīts vai tiek darīts nepietiekami, šie ekonomiskie jautājumi tiek virzīti nepietiekami.

Tam ir daudzi piemēri. Mūsu pozīcija... mēs daudz kur esam nokavējuši savu pozīciju... ja nu gadījumā pēkšņi esam pārķēruši vai mūsu uzņēmēji ir noķēruši, tad varbūt mēs esam izlīdzinājuši šo pozīciju kaut cik Latvijas interesēs, bet nebūt neesam nopietni piestrādājuši pie savas pozīcijas, lobējuši to. Tāpēc gribu dot Baibai Bražei šo ceļa karti – pievērst uzmanību, izmantot mūsu diplomātus, mobilizēt viņus, salikt viņus kopā ar mūsu uzņēmējiem... kas iztrūkst ikdienā. Vairākums uzņēmēju pat nezina par šīm iespējām, ko var sniegt Ārlietu ministrija, – ka tur ir ekonomiskais bloks.

Tam par piemēru ir ļoti būtisks notikums, ko daudzi no jums ir palaiduši garām. 24. februārī bija unikāls notikums Vašingtonā – pirmo reizi Latvijas un Baltijas vēsturē bija notikums, es konkrēti šeit pateikšu, Amerikas–Centrāleiropas Biznesa asociācija Vašingtonā pirmo reizi organizēja trīs Baltijas valstu un Polijas kopīgu tikšanos ar investoriem, tiešajiem biznesa investoriem. Vai jūs zināt, ar ko Latvija piedalījās? Lietuva un Igaunija piedalījās ar ļoti nopietniem investīciju projektiem, tos detalizēti un konkrēti prezentēja investoriem, mūsu vēstnieks aizgāja tukšām rokām, vienkārši pateica: “Jā, mūs interesē investīcijas.” Tas arī bija viss. Ar to es gribu uzsvērt, ka mums iztrūkst ekonomiskās komponentes. Un es novēlu veiksmi, izdošanos un aicinu pievērst īpašu uzmanību ekonomiskajiem jautājumiem.

Manuprāt, ir jāveido... un tas ir arī mans un APVIENOTĀ SARAKSTA vēstījums, ka mums ir jāveido Eiropas ārējās robežas valstu, kas robežojas ar agresorvalsti, bloks. Un, es domāju, tas būtu būtisks ārlietu ministra pienesums – sākt darbu pie šāda bloka, jo mēs tomēr esam Eiropas ārējā robeža, kam blakus ir agresors, kurš apdraud mūs, apdraud mūsu ekonomiku, tieši tāpēc mums ir svarīgi bloķēties gan ar Baltijas valstīm, gan Poliju, gan Somiju, tāpēc ka mums ir jāpārstāv savas intereses, jo mūsu ekonomika, labklājība un drošība ir ietekmēta.

APVIENOTAIS SARAKSTS neatbalsta šo valdību, bet APVIENOTAIS SARAKSTS dod savu jāvārdu Bražes kundzei ar skaidru uzdevumu pārstāvēt mūsu valsti ne kāda politiskā spēka interesēs, bet visiem kopīgi – interesēs par mūsu drošību un ekonomiku.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā Ministru prezidente! Kolēģi! Ārlietu ministra amata kandidātes kundze! Es domāju, ka iekšpolitiski mēs varam strīdēties, kašķēties (tomēr arī iekšpolitiski mums nevajadzētu aizrauties ar dezinformācijas izplatīšanu), bet drošības jautājumos, ārpolitikā, aizsardzībā šajos ģeopolitiski smagajos apstākļos ir jābūt vienotiem, ar skaidriem kopējiem mērķiem. Mēs labi zinām, ka mūsu galvenais ārpolitikas uzdevums ir atbalstīt Ukrainu līdz tās pilnīgai uzvarai pār Krieviju.

Tādēļ es vēlos teikt lielu paldies visām Saeimas frakcijām, kas uzklausīja un iztaujāja ārlietu ministra amata kandidāti. Paldies par šīm sarunām, tās bija konstruktīvas, ļoti labi jautājumi. Gribu teikt – lai arī man nav bijis tas gods ar Bražes kundzi būt tik ilgi pazīstamam kā daudziem šī parlamenta kolēģiem, dodoties līdzi tikšanās reizēs, es guvu pārliecību, ka nākamā ministre būs ļoti profesionāla, ar skaidru redzējumu, ar nelokāmu stāju Latvijas interešu sardzē.

Kolēģi, es aicinu šodien būt vienotiem... un ne tikai šodien būt vienotiem, bet arī turpmāk parlamentam pēc iespējas biežāk būt vienotam tieši drošības, aizsardzības un ārlietu jautājumos. Ja mēs būsim vienoti un raidīsim skaidru signālu, ka parlamentā – neatkarīgi no opozīcijas, neatkarīgi no pozīcijas – mums ir vienāds virziens... par to, kas ir Latvija, par kādām vērtībām mēs stāvam... tad mūsu naidnieki nekad mūs neuzvarēs. Mēs uzvarēsim tos spēkus, kas dara ļaunu Latvijai, Eiropai un pasaulei.

Vēlu veiksmi jaunajai ministrei!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Latvijas Republika ir parlamentāra republika. Ārlietu ministrs ir politisks amats, tieši politisks. Mēs nerunājam tagad par profesionāli – cilvēku, kas strādājis ārlietu dienestā, izprot, ko nozīmē runāt, komunicēt un aizstāvēt valsts intereses ārpus Latvijas. Mēs runājam par politiku. Cilvēks, kas ir izgājis caur vēlēšanu procesu, cilvēks, kas ir solījis vēlētājiem, Latvijas iedzīvotājiem, pildīt savu programmu, ir prezentējis savu nostāju un guvis atbalstu. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo ārlietu ministrs ir visas tautas, arī mans, pārstāvis. Tas ir ārkārtīgi svarīgi.

Ja mēs tagad sāksim uz katru amatu, kur ir vajadzīga cilvēku – es vēlreiz saku – cilvēku reakcija (un pozitīva reakcija), stumt savus cilvēkus, mēs lauzīsim Latvijas Republikas uzbūves pamatu. Vēlreiz – parlamentāra republika. Cilvēks ir izgājis caur vēlēšanu procesu, ir saņēmis no tautas atzīmi, droši – lai pārstāv mūsu intereses. Tas ir ārkārtīgi svarīgi.

Mēs tagad nerunājam par konkrētu cilvēku un viņa profesionalitāti. Tur visu var redzēt – ir pietiekami. Jautājums ir par Latviju, par būtību un procesu. Mums kā ārlietu ministrs ir vajadzīgs Latvijas fanātiķis, tāds, kurš tikai par Latviju un no šīs tribīnes neviena cita vārda neteiks – tikai un vienīgi par Latviju. Vot, šāds cilvēks nākotnē būs, ticiet man. Tikai tāds cilvēks ir pelnījis aizsargāt valsts intereses. Tas ir svarīgi.

Kolēģi, vēlreiz vēršu jūsu uzmanību. Pārtraucam politiku, ka mēs vienkārši atvedam cilvēku un pasakām: būs viņš – viņš ir labs, mēs ar viņu deviņdesmitajos gados kopā strādājām. Ļoti labi. Tā ir atsevišķa tēma.

Jaunajā VIENOTĪBĀ ir pilns ar jauniem, dedzīgiem, spēcīgiem cilvēkiem. Nu kāpēc nevar izvirzīt vienu no viņiem? Jaunā politika. Siliņas kundze nesen intervijā teica, ka viņa ir jaunās politikas pārstāve. Es esmu pārliecināts, ka šeit pirmajā un otrajā rindā ir jauni cilvēki, kas spēj pildīt ārlietu ministra amatu. Nevajag stāstīt, ka ir vajadzīgs cilvēks ar pieredzi. Esošajā ģeopolitiskajā situācijā viņam nebūs iespējas teikt, ko viņš pats grib, ne braukt, kur viņš pats grib, ne darīt, ko viņš pats grib. Viņam būs papīrs – ko teikt, kur iet, ar ko runāt, kam zvanīt, kuru apsveikt, kuru nolamāt.

Līdz ar to parādās jautājums: vai jūs esat par jauno politiku, esat par pārmaiņām, vai jūs esat par stagnāciju? Ja mēs tagad izveidosim Ministru kabinetu no cilvēkiem, kas ir bijuši deviņdesmitajos, kas tālāk? Uz doto brīdi Latvija attīstās? Nē. Latvija stagnē. Iepriekšējie 30 gadi – ir bijis pareizais ceļš? Nē. Ļoti bedrains un nekvalitatīvs. Mēs atguvām neatkarību, bet pazaudējām spēju paši pārvaldīt savu zemi. Tāpēc atzīme ir divi – no pieciem. Ir jēga atjaunot deviņdesmitos gadus tagad, 2024. gadā? Nē.

Jaunie, spēcīgie, lūdzu, nāciet! Pieņemiet izaicinājumu, strādājiet valsts labā! It īpaši – jūs izgājāt caur vēlēšanu procesu, Latvijas tauta jums pateica: jā, jūs esat cienīgi, lai atrastos šeit. Tas ir svarīgi, kolēģi. Uz doto momentu varam iepakot, kā gribam. Jautājums ir – kāda būs darba kvalitāte.

Ja mēs šeit par Latviju runāsim tikai reizi divos mēnešos un no 10 vārdiem, ko katrs diplomāts... ieskaitot augsti godāto Siliņas kundzi... no 10 vārdiem tikai viens vārds pieder Latvijai, viss pārējais – pārējām valstīm... tas nav labi. Lat-vi-ja. Vienīgais mērķis atrasties šeit: Lat-vi-ja. Neatkarība. Diža, stipra nākotne. Lat-vi-ja. Nav citas valsts. Latvija!

Es ļoti ceru, ka mūsu topošā ārlietu ministre... jo ir pilnīgi skaidrs, ka visi ir vienojušies, īpaši tie, kas no deviņdesmitajiem, ka būs viņa... es ceru, ka viņa, nākot uz šejieni, obligāti runās par Latviju un no viņas lūpām skanēs vārdi tikai par Latviju, tās lepnumu, tās nākotni, nevis par citām valstīm, kolēģi. Un vēlreiz – beidziet vilkt Latviju atpakaļ uz deviņdesmitajiem, ļaujiet tai izrauties! Jums ir jauns premjerministrs, Jaunā VIENOTĪBA, jums ir vajadzīgs arī jauns ārlietu ministrs – no pareizajiem cilvēkiem – no jaunajiem un spēcīgajiem. Beidziet! Deviņdesmitie gadi jau ir pagātne, nevajag tos atjaunot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā premjerministre! Godātie deputāti! Partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ nav balsojusi par Kariņa valdību, mēs arī neesam balsojuši par Evikas Siliņas valdību. Kas attiecas uz ārlietām – mēs šodien atrodamies situācijā, kad karš notiek ne tikai Ukrainā, bet arī Tuvajos Austrumos. Mēs redzam, kas pašreiz notiek Izraēlā, mēs redzam situāciju saistībā ar Irānu, un, ja kāds domā, ka viss ir beidzies, tad nekas nav beidzies, tur viss tikai sākas.

Es teikšu tā: ārlietām būs ļoti liela nozīme. Un tad, kad sākumā izskanēja atsevišķi uzvārdi, personālijas, kuras varētu ieņemt amatu, bija tiešām radušās bažas, jo virzīt cilvēku, kurš pasaulē nevienu nepazīst, kuram nav īstas pieredzes šodien, kad pasaulē valda karš, būtu ļoti tuvredzīgi. Nav runa par labu izglītību, par labām zināšanām, bet par reālu starptautisko pieredzi. Tādā ziņā man ir prieks, ka ir izvirzīta kandidāte, kurai ir reāla pieredze, nevis politiska, bet reāla pieredze, strādājot ārvalstīs, – ne tikai Ārlietu ministrijā, bet vadot vēstniecību Nīderlandē un arī Lielbritānijā.

Savā laikā, kad es biju valdības ministrs, man bija iespēja sadarboties ar tā laika ārlietu ministri... ar Baibu Braži tad, kad viņa strādāja Nīderlandē. Es atceros viņu no tā laika, kad viņa strādāja kopā ar premjeru Vili Krištopanu, līdz ar to... jā, es viņu pazīstu principā no 1998. gada. Šodien, kad mēs esam opozīcijas partija, mums ir skaidrs viedoklis – mēs gribam, lai ārlietas Latvijā tiek kontrolētas un vadītas profesionāli.

Vienlaikus, runājot par Baibu Braži, es gribu runāt arī par ārlietām, jo šodien nav tā diena, kad izteikt simpātijas kādam kandidātam un vienkārši teikt, vai tu viņu pazīsti vai nepazīsti, patīk vai nepatīk. Runa ir par kaut ko citu. Es uzskatu, ka tai sadaļai, kas skar Eiropas Savienību un NATO, mēs, protams, pievēršam uzmanību, bet viena sadaļa ārlietās ir zem jebkādas kritikas – tie ir ekonomiskie jautājumi.

Divpusējās ekonomiskās attiecības starp Latviju un citām pasaules valstīm ir ļoti sliktā līmenī. Kāpēc? Es paskaidrošu. Tāpēc, ka daudzās vēstniecībās nav ekonomisko atašeju. Ja ir kāds, tad tas ir viens cilvēks, kurš tur strādā ilgstoši, un viņam ir divas problēmas. Viena – nav pietiekamu finanšu resursu, viņš nevar atļauties doties uz kādām izstādēm un pasākumiem pārstāvēt Latviju. Vienkārši nav naudas. Otra lieta ir saistīta ar to, ka Ārlietu ministrija pietiekami nekoordinē savu darbību ar citām ministrijām. Nav runa tikai par Ekonomikas ministriju, runa ir par Satiksmes ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju. Diemžēl koordinācija nez kāpēc nav bijusi pietiekama. Ir bijusi vēlme atvērt vēstniecības dažādās pasaules valstīs, bet vēstniecībām nav naudas normālam darbam.

Principā būtu nepieciešams audits, lai izvērtētu, kurām vēstniecībām ir vajadzīgs papildu atbalsts un kuras vēstniecības, iespējams, ir jāaizver ciet, jo, ja finanšu ministrs Ašeradens pasaka, ka nāksies griezt budžetā izdevumu sadaļu, tad jāizvērtē praktiski viss. Es nerunāju par naudas atņemšanu Ārlietu ministrijai, es runāju par to, ka nav jēgas vairākām vēstniecībām atrasties dažādās valstīs, ja nav pietiekamu finanšu resursu, kādā veidā veikt profesionālo darbu.

Es uzskatu, ka joprojām notiek funkciju dublēšanās starp Ekonomikas ministriju un Ārlietu ministriju. Ir kaut kādi ekonomiskie atašeji, kas ir Ārlietu ministrijā, un tad ir pārstāvji, kas nāk no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras. Principā budžets ir jāapvieno un jāizvēlas: vai nu visi ekonomiskie atašeji ir pilnībā zem Ekonomikas ministrijas... es uzskatu, tas būtu pareizi... bet viņiem jābūt cieši saistītiem. Nevar būt tā, ka ekonomiskie atašeji... Kāda Ārlietu ministrijai ir kompetence ekonomikā? Nekāda, piedodiet. Lielākā daļa vēstnieku, ar kuriem esmu savā dzīvē saticies, saka: “Mēs no biznesa, no ekonomikas neko nesaprotam. Mēs varam atvērt kādas durvis, kaut kur aiziet...”

Spēcīgi ekonomiskie atašeji ir ļoti svarīgi. Paskatieties, kā strādā Lietuva un Igaunija, kā viņi aizstāv savas intereses! Apskatieties, kādas starptautiskās kompānijas atver savas pārstāvniecības Viļņā! Viņi strādā mērķtiecīgi, lai piesaistītu šīs investīcijas. Kāpēc mums neveicas?

Ārlietu ministrijai jāspēj sadarboties caur vēstniecībām ar visām pašvaldībām, un te atkal notiek funkciju dublēšanās – sadarboties ar Ārlietu ministriju vai ar Ekonomikas ministriju. Un šis jautājums joprojām nav atrisināts. Es nesaprotu, kāpēc.

Tieši tāpēc es lieku lielas cerības, ka Baiba Braže, kas ir bijusi vēstniece, zina ļoti labi visu, par ko es tagad runāju, ka viņa spēs no iekšpuses sakārtot, jo šajā gadījumā, protams, vēstniecība ir zem Ārlietu ministrijas. Bet ekonomiskajam blokam arī jābūt vienotam.

Tai pašā brīdī ir jāsaprot: lai cik gudri un talantīgi, un pieredzējuši būs ekonomiskie atašeji, viņi nespēs nekādā gadījumā aizstāt vēstnieku. Ļoti bieži vēstnieki ir tie, kas staigā pa pieņemšanām, iedzer kādu glāzi šampanieša, vīna, gudri parunā... bet viņi saka: “Nē, nē, mēs neko nedarām, mēs jau neesam atbildīgi par ekonomiku.” Ir jāveic visu vēstnieku revīzija, un, ja pēc šiem 30 gadiem kāds vēstnieks nav gatavs aizstāvēt ekonomiskās intereses, tad šāds vēstnieks ir jāatsauc.

Es gribu piekrist tam, ka vajadzētu, iespējams, meklēt jaunus, ambiciozus cilvēkus, kuriem ir biznesa, ekonomiskā pieredze, un sūtīt par vēstniekiem. Vēstniekiem ir izveidots tāds klubiņš – viņi ceļo, rotē no vienas valsts uz otru. Piemēram, par Ķīnu runājot... ko Kiršteina kungs teica. Tā vēstniece, kura uzņēmējiem no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pateica: “Ko jūs atbraucāt? Kāda interese sadarboties ar Ķīnu, viss ir beidzies!”, jau ir sagatavojusies braukt... par vēstnieci uz citu valsti. Vai šāds cilvēks vispār var būt par vēstnieku? Es uzskatu, ka nevar.

Aicinu Baibu Braži (pēc tam, kad jūs tiksiet apstiprināta amatā) izvērtēt ļoti kritiski. Es saprotu, jūs pazīstat praktiski visus, bet jums no baltas lapas būs jārunā ar katru potenciālo vēstnieku, un ārkārtīgi svarīgi, lai tie vēstnieki aizstāv Latvijas intereses. Ja ir kādi projekti, tie ir jāvirza. Un tad ir ļoti bieži... ko esmu dzirdējis no vēstniekiem... viņi saka: “Mums jau nav projektu.” A kāpēc Latvijai nav projektu? Katrā vēstniecībā būtu jādefinē, kādas mums tajā valstī ir ekonomiskās intereses.

Es saprotu, ir tādas valstis... piemēram, Brisele... tur ir jābūt politiski spēcīgam vēstniekam. Vašingtona Amerikā – tur, protams, ir jābūt milzīgai politiskajai pieredzei. Ir Vācija, ir Francija... bet ir, piemēram, Skandināvijas valstis vai Spānija, Itālija... tur par vēstniekiem būtu jābūt cilvēkiem, kas dienu un nakti domā tikai par to, kā veicināt divpusējo ekonomisko sadarbību, kā piesaistīt investīcijas, kādā veidā palielināt Latvijas preču eksportu. Tas šodien ir ārkārtīgi svarīgi.

Jautājumos, kas skar Eiropas Savienību un NATO, es domāju, viss būs kārtībā, jo, protams, ministrs darīs visu, ko valdība lems kopumā. Bet mani uztrauc tieši Latvijas ekonomiskā attīstība, jo mēs atpaliekam no kaimiņiem. Es vēlreiz saku: mūsu vēstniecības ir kā dārgi “Rolls-Royce”, kuri stāv garāžā un praktiski netiek izmantoti. Jā, ir vēstnieks un daži darbinieki, bet rezultāta īsti nav. Ar to, ka ar kādu no valstīm notiek veiksmīga divpusējā ekonomiskā sadarbība, vēstniecībām ļoti bieži nav nekāda sakara.

Es gribu lūgt jauno ministri iedziļināties, ko konkrētais ministrs ir izdarījis, kāds ir šī ministra pienesums... es atvainojos, vēstnieka... ko tas vēstnieks ir spējīgs izdarīt. Vot, viņam ir jāsaka, cik uzņēmumu gada laikā apmeklējis, ar kādiem uzņēmējiem ir ticies, kurus uzņēmumus atvedis uz Latviju. Saprotiet, vēstniekam ir iespēja satikties ar uzņēmumu augstāka ranga pārstāvjiem, jo, ja nāk ekonomiskais atašejs, tad viņš satiksies ar kādu uzņēmuma pārstāvi, bet ar pašu vadītāju vai īpašnieku lielākas cerības ir tikties vēstniekam. Protams, ir ļoti svarīgi, lai vēstnieks attiecīgi var rekomendēt premjeram, prezidentam, skaidri pasakot – šajā valstī ir iespējama sadarbība ar šādiem uzņēmumiem, šeit ir tādas un tādas intereses... šādi uzņēmumi tagad mēģina iet citās valstīs.

Šīs ir ļoti svarīgas lietas, jo laikā, kad praktiski katru gadu mēs aizņemamies divus miljardus eiro un slīgstam parādu jūgā (ārējais parāds ir 20 miljardi), Ārlietu ministrijai ar vēstniecībām ir jākļūst par tādu vienojošo organizāciju, kas sāk pie tā visa strādāt. Tieši tāpēc, kā Vilis Krištopans teica, partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ pozīcija vienmēr, jau no dibināšanas dienas, ir tāda, ka mēs atbalstām profesionāļu valdību. Jā, mēs neesam balsojuši ne par Kariņa, ne par Evikas Siliņas valdību, bet šodien, kas attiecas uz jautājumu par Baibu Braži, es varu skaidri pateikt, ka mūsu frakcija vienoti atbalstīs šo kandidāti, bet vienlaikus... to, ko mēs pasakām, mēs arī sagaidām.

Ir vēl viens lūgums. Iepriekšējais ārlietu ministrs Kariņš praktiski netikās ar ārvalstu vēstniekiem... vismaz tāda informācija cirkulē no daudzām vēstniecībām. Es domāju, ir ārkārtīgi svarīgi, lai mūsu ārlietu ministrs maksimāli izveido attiecības ar vēstniecībām, kas ir Latvijā, jo viņi šeit atrodas ar mērķi ne tikai veidot diplomātiskās, politiskās, bet arī ekonomiskās attiecības, jo nevienai ministrijai nav tik lielu resursu kā Ārlietu ministrijai ar pārstāvniecībām ārvalstīs.

Godājamā premjerministres kundze, no jūsu tālākās rīcības būs daudz kas atkarīgs, jo Ārlietu ministrija pati nevar pateikt, ka mēs tagad darīsim visu to... par ko es šodien runāju. Jums ir jāsapulcina visi ministri un jādefinē, kādas kurā valstī ir Latvijas ekonomiskās intereses. Ir jāizveido plāns, un, laikam ejot, ir jāsaprot, vai mērķi ir sasniegti vai nav. Vēstniekiem katrā vēstniecībā ir jābūt vismaz pāris konkrētiem projektiem, par ko atbild paši vēstnieki, jo savādāk vienīgais veids, kā mēs varam izmērīt vēstnieku padarīto darbu, ir – cik pieņemšanās viņi bijuši, cik šampanieša, vīna izdzēruši, cik smalkmaizīšu apēduši. Diemžēl tas drusku tāds sarkasms, bet es vienkārši gribu iemest nelielu darvas karotīti. Šodien nav bijis viss labi, es varētu teikt, bija pat slikti, ekonomiskajā jomā mūsu vēstniecības nav strādājušas gana labi.

Tā ka es šodien atbalstīšu Baibu Braži kā ārlietu ministri, bet es gribētu, lai pēc kāda laika, tad, kad notiks atskaite, it sevišķi tās ikgadējās, jūs varētu ļoti precīzi pateikt, kas ir mainījies, kas ir apvienots un kuri vēstnieki ir noņemti, jo mēs zinām, ka ir Latvijas vēstnieki, kas strādā slikti.

Novēlam jums veiksmi, un šodien mēs balsosim “par” jūsu kandidatūru. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamā Siliņas kundze, premjere! Ļoti cienījamā Bražes kundze! Es varētu teikt tā, ka ārlietu ministrs, cienījamie kolēģi, šodienas apstākļos patiesībā ir aizsardzības ministrs, tāpēc ka mūsu valsts ir neliela un mūsu fiziskais spēks nav tik liels, lai mēs vieni paši atvairītu tos apdraudējumus, kas stāv tepat aiz mūsu robežām. Līdz ar to diplomātijai, ārlietu ministra neatlaidīgam darbam ir ārkārtīgi liela nozīme mūsu valsts brīvības, neatkarības un demokrātijas nosargāšanā.

Un tas ir iemesls, kāpēc varbūt netipiski opozīcijai gan es, gan mani kolēģi APVIENOTAJĀ SARAKSTĀ esam izlēmuši balsot “par” Baibas Bražes kandidatūru ārlietu ministra pozīcijā. Jāteic, ka pagaidām, Bražes kundze, – tikai avansā. Kāpēc? Tāpēc, ka ārlietu ministra postenis ir kritiski svarīgs Latvijas drošībai, brīvībai un neatkarībai. Tāpēc, ka, būsim godīgi, pēdējo pusotru gadu līdz galam un pa īstam ārlietu ministra mums diemžēl nav bijis. Kāpēc? Tāpēc, ka ārlietu ministrs kopš 14. Saeimas vēlēšanām ir izmantots kā tranzīta pozīcija citiem amatiem... tāda kā lidostas “Rīga” VIP uzgaidāmā zāle, kur pavadīt laiku un sagaidīt savu reisu uz Briseli. Tā ir. Un tas ir tas, kas nebija pieļaujams šajos ģeopolitiskajos apstākļos, saprotot un izprotot ārlietu ministra lomu.

Sadarbība ar Bražes kundzi arī man ir bijusi ļoti laba, un varbūt tas arī pamudināja pārliecināt kolēģus balsot “par”, bet, kā es teicu, balsojums ir tikai avansā, jo ir daudzi jautājumi, kurus mēs vakardien pārrunājām un no kuriem es izcelšu vienu. Tas ir mangāna rūdas stāsts. Ārlietu ministram, kā mēs vakar runājām, ir jāspēj nostāvēt šādās situācijās, izdomāt varbūt arī pietiekami radošu risinājumu, ja nevar panākt rezultātu citiem līdzekļiem, un panākt to, ka Latvija, ar vienu roku palīdzot Ukrainai, nebaro Ukrainas armiju, kas ne tikai var vērsties pret Ukrainu... nebaro Krievijas armiju, kas var vērsties pret Ukrainu, bet var arī nozīmēt lielas nepatikšanas mums pašiem.

Teikšu no savas pieredzes. Esmu pieredzējis brīžus, kad ārlietu ministrs, kurš vienlaikus ir arī Nacionālās drošības padomes loceklis (tas ir ļoti nozīmīgs fakts), ir spējīgs nostāties pretī savas partijas izvirzītajām saimnieciskajām interesēm, ievērojot Latvijas valsts nacionālās drošības intereses, un ar savu autoritāti, savu viedokli mainīt arī lietu attīstību politiskajos lēmumos.

Tas ir tas, Bražes kundze, ko es patiešām jums novēlu – turēt stingru mugurkaulu un brīžos, kad ir dilemma starp partijas interesēm, kas tiek uzstādītas, un nacionālajām drošības interesēm, nostāties absolūti dzelžaini, skaidri nacionālo drošības interešu sardzē.

Protams, jūsu darbs nebūs vienkāršs, jo, kā pierāda balsojumi Saeimas zālē kaut vai vakar, valdība strādā nevis uz trīs krēsliem, bet gandrīz četriem. Daudz parādās intereses, kas ir gan Šlesera kunga, gan vēl dažas šīs valdības darbā. Ārlietu ministram ir jābūt tam, kas savā līnijā stingri sargā nacionālās intereses.

Un pēdējais – paliek viens neatbildēts jautājums. Mēs skaidri atceramies, kā pēc 14. Saeimas vēlēšanām, veidojot koalīciju, Jaunā VIENOTĪBA izvirzīja absolūti nesatricināmu, dzelžainu principu, ka Jaunā VIENOTĪBA 14. Saeimas laikā valdībā nepieļaus nevienu ministru, kas nav izgājis sabiedrības uzticības sietu, nav ieguvis Saeimas deputāta mandātu un tādā veidā nostiprinājis uzticību, šo tiltu starp valdību un sabiedrību. Un es citēšu: “Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Jaunā VIENOTĪBA) atklājis, ka Jaunās VIENOTĪBAS valde svētdien, 2. oktobrī, pieņēma lēmumu nevirzīt ministru amatiem deputātus, kuri nav ievēlēti 14. Saeimā.” Tālākajos paskaidrojumos bija stāstīts par to, cik svarīgs ir sabiedrības uzticības mandāts, lai grūtos laikos valdība varētu strādāt, tiešām nodibinot uzticību.

Te man ir jautājums Jaunajai VIENOTĪBAI – vai jums ir principi? Par vērtībām mēs esam jau daudz runājuši. Vai jums ir principi? Vai arī tas ir bijis tikai tāpēc, ka tajā konkrētajā brīdī vajadzēja nepieļaut Jāņa Reira kļūšanu par ministru un izolēt Uldi Pīlēnu no jebkādas iespējas strādāt šajā valdībā un piedalīties koalīcijas sēdēs?

Par principiem šajā gadījumā mums viss ir skaidrs (Siliņas kundze pat pasmīnēja), bet par Bražes kundzes principiem man ir ļoti lielas cerības. Es ceru, ka Bražes kundzei šie principi un vērtības ir augsti, tādēļ mana balss un APVIENOTĀ SARAKSTA balss šodien ir Bražes kundzei, izprotot, kādā ģeopolitiskajā situācijā atrodas Latvija un cik nozīmīga šobrīd ir nepieciešamība pēc spēcīga ārlietu ministra ar stingru mugurkaulu.

Un pats pēdējais. Parlamentārā demokrātijā ir ļoti svarīgi, ka notiek dzīva diskusija un ir iespējams uzklausīt ministra amata kandidātus, it sevišķi tik svarīgā amatā. Varbūt ierosinājums Saeimas deputātiem padomāt, it sevišķi tiem, kas ir Juridiskajā komisijā, – runājot par Saeimas kārtības rulli, varbūt vajadzētu mainīt kārtību un kaut vai noslēgumā kandidātam, ja viņš ir izvirzīts ministra amatam, dot iespēju uzstāties, lai deputātiem dotu pārliecību par vīziju, uzstādījumiem un plānotajiem darbiem attiecīgajā postenī.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Man ir liels prieks, ka šodien debates par šo Latvijai būtisko jautājumu – ārlietu sektoru un nākamo ārlietu ministru – notiek pēc būtības un mēs te nespēlējamies politiķos. Mēs skaidri paužam savu nostāju par to, kādam ir jābūt Latvijas ārlietu kursam, un gandrīz visā politiskajā spektrā mums ir diezgan liela vienprātība, izņemot abus zāles galus.

Ir Nacionālā apvienība, kura šaubās, vai eiroatlantiskais kurss ir tas virziens un vai mēs varam uzticēties šim virzienam. Skaidrs, ka “Stabilitātei!” pieprasa pavisam jaunu politiku ārlietās. (Starpsauciens: ““Stabilitātei!”?”) “Stabilitātei!”? Jā, “Stabilitātei!”! To mēs respektējam. Mēs to saprotam. Pārējās politiskās partijas skaidri pasaka, kādam ir jābūt mūsu ārlietu kursam valstī un kādu mēs to sagaidām. (Dep. A. Kiršteins: “Tad mums konvencija jātaisa!”) Tātad eiroatlantiskais kurss ir tas, uz kuru mēs ejam, un šis ir skaidrs signāls mūsu sabiedrībai. Manuprāt, tas ir apsveicami, ka parlaments var parādīt tik lielu vienotību šajā jautājumā, un tas ir skaidrs signāls mūsu sabiedrotajiem, jo zemeslode ir apaļa un mēs šeit neesam vieni.

Par Bražes kundzes kandidatūru kā personību – es personīgi viņu satiku pirmo reizi, tiekoties mūsu frakcijā. Bija ļoti saturīga un vērtīga saruna. Protams, ir skaidras pamatlietas, kuras mēs sagaidām no ārlietu ministra šajā laikā un kuras Bražes kundze pavisam noteikti arī pildīs. Tā ir mūsu drošības stiprināšana, mūsu ārējās... Eiropas Savienības ārējās un NATO ārējās robežas stiprināšana, tā ir cieša sadarbība ar Baltijas un Ziemeļvalstu kaimiņiem, bet bija arī jaunas vēsmas, bija ļoti patīkami dzirdēt, ka topošā ārlietu ministre norāda, ka viņa ir gatava ieklausīties Latvijas reģionu interesēs.

Tas ir pavisam, pavisam nopietns jautājums, jo mēs šeit, Vecrīgā, lemjam par to, ka ir jāstiprina Latvijas ārējā robeža, bet faktiski tie darbi notiks Latvijas reģionos. Mēs šeit lemjam un domājam par to, kā veicināt un piesaistīt investīcijas, veicināt investīciju vidi, bet investīcijas un uzņēmumi ienāks Latvijas reģionos. Tādēļ ir svarīgi, ka ārlietu ministre to apzinās un skatās uz Latviju ne tikai kā uz Vecrīgu un lidostu, bet uz valsti kopumā.

Bražes kundze būs lieliska ministre – par to ZZS ir pārliecināta. Un viņa šodien un arī turpmāk varēs baudīt mūsu pilnu atbalstu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi, labdien! Šodien ir nozīmīga un svarīga diena mūsu parlamentam, mūsu tautai. Un šodien es stāvu šeit, lai atgādinātu Jaunajai VIENOTĪBAI un arī topošajai ministrei... lai ne tikai atgādinātu, bet arī izskaidrotu ārlietu ministra nozīmīgo lomu mūsu nākotnes veidošanā un mūsu tautas labklājībā.

Ārlietu ministrs ir ne tikai starpnieks, bet arī mūsu balss starptautiskajā arēnā. Mūsu ārlietu ministrs uzņemas atbildību veidot un uzturēt stabilas starptautiskās attiecības, kas ir būtiski ekonomiskajai izaugsmei, drošībai un miera uzturēšanai. Viņš stāv priekšā, lai veicinātu un aizstāvētu mūsu valsts intereses, kā arī galvenās vērtības, uz kurām tā ir celta, – tā ir demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums. Ministrs ir tieši atbildīgs par efektīvu komunikāciju ar mūsu partneriem, gan aizstāvot mūsu tautas intereses diplomātiskajās diskusijās, gan noslēdzot starptautiskus līgumus un vienošanās. Ministrs veicina tautsaimniecības attīstību, kas vērsta uz eksportu un starptautisko tirdzniecību, īstenojot politiku, kas atvieglo uzņēmējdarbību ārvalstīs un piesaista ārvalstu investīcijas.

Gribētos pateikt tādus ceļavārdus un ieviest labo praksi, ka ārlietu ministrs kaut kādā veidā paziņo deputātiem par paveikto, par investīciju piesaistes apjomiem. Ārlietu ministrs strādā ne vien valsts iekšienē, bet arī globālajā mērogā, reaģējot uz starptautiskiem izaicinājumiem. Ministrs nepārtraukti darbojas, lai mūsu balss tiktu sadzirdēta un lai mūsu balss būtu cienīta starptautiskajās organizācijās un forumos.

No ministra tiek prasīta ne tikai izcilība, bet arī saprašana un iejūtība, strādājot ar daudzkultūru un daudzveidīgo starptautisko sabiedrību. Tā ir amata vieta, kas prasa ne tikai zināšanas, bet arī asu intuīciju un līdzjūtību, lai veiksmīgi paveiktu šī darba uzdevumus, kas ir tik svarīgi mūsu tautas labklājībai un mūsu valsts nākotnei.

Ārlietu ministra darbs nav vienkāršs. Tas prasa apņēmību un pacietību. Bet pats galvenais – tam ir nepieciešama nekļūdīga uzticība tam... ko mūsu valsts stāv, par ko tai ir... cīnās tagad. (Zālē troksnis.) Mūsu ārlietu ministra pienākumi nav tikai attiecību uzturēšana...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Es atvainojos, mazliet klusāk!

Paldies.

V. Pleškāne. Mūsu ārlietu ministra pienākumi nav tikai attiecību uzturēšana. Tie ir arī solis pretī mūsu kolektīvajai nākotnei, kur mūsu balss tiks dzirdēta, tiesības tiks aizstāvētas un sapņi tiks realizēti.

Man nav nekas pretim pret Bražes kundzi. Izcils CV, izcila darba pieredze, izcila izglītība. Bet šodien “Rīta Panorāmā” izskanēja: “Es aprunājos ar opozīcijas partijām, kuras mani sauca.” Bet vai tas nebūs pretrunā ar darba pienākumiem? “Es runāšu ar tām valstīm, kuras mani sauc.” Man ir šaubas. Es neesmu pret topošo ministri, bet es esmu pret Jaunās VIENOTĪBAS virzīto politiku un pēc jau atklātiem pārkāpumiem nevaru uzticēties partijai un tās virzītiem kandidātiem. Tāpēc šodien es balsošu “pret”, ne “pret” kandidāti, bet “pret” jūsu politiku un “pret” jūsu izdarītajiem pārkāpumiem, kuri ir konstatēti.

Bet Bražes kundzei novēlu: strādājot panākt tādus rezultātus, kas pacels Latviju un veicinās Latvijas uzplaukumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Es ierosinu turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma, līdz mēs izskatām darba kārtības jautājumu. (Starpsaucieni.) Paldies.

Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Godātie kolēģi! Ministru prezidente! Es Baibu pazīstu jau vairāk nekā 30 gadus, jo mūsu karjeras sākās līdzīgā laikā. Es sāku Zemkopības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Baiba bija ārlietās, un mēs daudzreiz kopā domājām, kā sagatavot Latviju iestājai Eiropas Savienībā, kā harmonizēt likumdošanu, kā izdarīt mājasdarbus nozarēs. Redzot Baibu, man vienmēr ir ļoti siltas atmiņas, jo mēs darījām labāko, ko varējām tajā laikā. Arī vēlāk NATO sakarā es Baibu bieži redzēju Ādažu poligonā... mācībās.

Es domāju, ka mēs iegūsim labu ministri, cilvēku, kurš zina drēbi, zina situāciju Latvijā un situāciju starptautiski. Un tas man rada drošību. Es gribētu, lai ārpolitika būtu turpinājums Latvijas iekšpolitikai. Ideālajā pasaulē ārpolitikai būtu jābūt sakņotai mūsu nacionālajās interesēs, situācijā, kāda ir mūsu pašvaldībās, reģionos un uzņēmējdarbības vidē. Vai mums šobrīd ir tā, ka mēs varam teikt: jā, mūsu ministri, valdība, mūsu partijas ir sakņotas Latvijas pašvaldībās, Latvijas reģionos, zina drēbi, ir gatavi strādāt ministru darbā no pirmās dienas? Mēs zinām atbildi uz visiem šiem jautājumiem – tā diemžēl nav. Partijas ir mazas un nav sakņotas reģionos. Daudzi ministri vēl tā arī nav sapratuši savu sektoru.

Bet, ienākot tādiem profesionāļiem kā Baiba, es ceru, mēs varēsim kompensēt lietas, kas kavējas, kur ministram vēl ir jāieskrienas. Kā, piemēram, Aizsardzības ministrija pieteica... izstrādāt pretošanās koncepciju... izstrādāt līdz 2026. gadam – līdz 2026. gadam! – laikā, kad notiek karš.

Latvijā ir 1,8 miljoni iedzīvotāju, 46 procenti no tiem ir vīrieši, tātad 870 tūkstoši, no kuriem 500 tūkstoši ir darbspējas vecumā. Jautājums: ko Latvijas vīrieši darīs, ja pienāks X stunda? Vai mēs esam sagatavoti, vai katrs Latvijas vīrietis zina savu vietu savā ciemā, savā pilsētā? Vai mēs šodien strādājam pie šiem amatiem, pie šiem uzdevumiem? Es gribētu, ka ārlietu ministre nāk palīgā iekšpolitikā un sagatavo mūs arī X stundai, ja šāda situācija rastos vai tuvinātos, jo mums ir jāstrādā savādāk, straujāk.

Šis ir sarežģīts laiks. Vakardien mums bija ļoti laba saruna, un man radās pārliecība, ka mēs esam ieguvuši spēcīgu ministri, profesionāli, kas palīdzēs arī tiem, kuri vēl mācās.

Nobeidzot. Es balsošu “par” Baibu Braži. Aicinu deputātus balsot. Šis nav jautājums par partijām, par pozīciju, opozīciju, šis ir jautājums par mūsu kopējām interesēm, lai mēs kļūtu stiprāki.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Atim Švinkam.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidentes kundze! Bražes kundze! Šodien mēs dzīvojam ļoti sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos. Notiek karš, kur agresorvalsts Krievija uzbrūk Ukrainai, katru dienu Ukrainā mirst cilvēki. Notiek arī hibrīdkarš, kur šī pati agresorvalsts Krievija apdraud citas valstis, tai skaitā Latviju. Ukrainai ir jāuzvar, un Krievija ir jāsakauj gan militāri, kaujas laukā, gan ekonomiski, gan finansiāli, gan diplomātiski.

Ārlietu ministrija veic aktīvu darbu ne tikai diplomātijas cīņā, bet arī sankciju laukā, lai mēs spētu būt vienoti ar sabiedrotajiem. Drošības komponente ir ļoti svarīga šajos ģeopolitiskajos apstākļos. Mēs šodien redzam kandidāti Baibu Braži, kas ir izcila savās zināšanās un kompetencēs drošības jautājumos.

Es gribu atgādināt, ka Latvija kandidē Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes vēlēšanās – uz termiņu no 2026. gada līdz 2027. gadam. Vēlēšanas notiks Ņujorkā jau nākamajā gadā – 2025. gada 25. jūnijā. Mums ir ļoti svarīga Latvijas ievēlēšana. Šodien mēs redzam izcilu kandidāti, kas varētu stiprināt šo mūsu iespēju. Kā mēs zinām, Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē ir piecas pastāvīgās locekles un desmit valstis, kuras tiek ievēlētas uz divu gadu termiņu.

PROGRESĪVO frakcijā mums bija tikšanās ar Baibu Braži. Man ir liels gandarījums, ka mums iznāca sakarīga, saturīga diskusija par partijai svarīgiem jautājumiem, kā kopīgi stiprināt Latvijas diplomātisko pārstāvniecību, papildus man bija milzīgs gandarījums, ka viena no pirmajām lietām, ko Baiba Braže pieminēja, – stiprināt sadarbību ar Aizsardzības ministriju, aizsardzības ministru un kopīgi strādāt šajos sarežģītajos apstākļos ārlietu un aizsardzības jomā.

Es gribu atgādināt, ka mēs, Saeimas deputāti, arī esam viens no atzariem, kas piedalās ārpolitikas veidošanā. Mēs strādājam, darbojamies deputātu grupās sadarbības veicināšanai ar citu valstu parlamentiem, mēs esam ievēlēti delegācijās, kas pārstāv mūsu valsti starptautiskajās parlamentārajās organizācijās. Mēs arī esam vēstnieki, kas pārstāv Latviju. Daudzos balsojumos mēs šajā Saeimā esam vienoti, kad balsojam par drošības jautājumiem, ārpolitiku, un, esot ārvalstu vizītēs, mēs zinām: mēs neesam opozīcija, pozīcija vai dažādas partijas, mums ir viena pārliecība un vērtība – tā ir Latvija.

Šodien man ir milzīgs gandarījums, ka tiek stādīta priekšā augstas kompetences un pieredzes kandidatūra – Baiba Braže. No partijas “PROGRESĪVIE” ir stingrs atbalsts Baibas Bražes kandidatūrai.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidentes kundze! Gan jau ka ir kaut kur tepat... Bražes kundze! Daži vārdi ceļamaizei.

Pirmais. Patiešām mums veselu gadu, gandrīz veselu gadu, īsti nav ārlietu ministra, un es esmu priecīgs, ka šodien beidzot tāds tiks apstiprināts. Jāatgādina, ka iepriekšējais ārlietu ministrs tā arī ne reizi neatnāca uz Ārlietu komisiju. Tāpēc, Bražes kundze, es ceru, ka jūs savā saspringtajā grafikā pavisam drīz atradīsiet iespēju atnākt uz Ārlietu komisiju, lai mēs varētu aprunāties par dažādiem jautājumiem, noskaidrot jūsu pozīciju un arī Ārlietu komisijas deputāti varētu izteikt gan savus viedokļus, gan iespējas, kā parlaments var labāk iesaistīties starptautisko attiecību veidošanā – caur deputātu grupām sadarbībā ar dažādām valstīm. Visas neuzskaitīšu.

Otra lieta. Ir cerība un – man personīgi – pārliecība, ka jūs būsiet stingras politikas ieviesēja attiecībā pret dažādiem Kremļa interešu aizstāvjiem, pārstāvjiem šeit, Latvijā. Man ir prieks, ka pavisam nesen (jums vēl neesot amatā) tā sauktajā melnajā sarakstā pēc ilgāka pārtraukuma... beidzot ir iekļauts arī kāds mākslinieks, kurš gribēja braukt uz Latviju un droši vien paust tos naratīvus, kas mums nav diez cik draudzīgi.

Tika pieminēta mangāna rūda. Es ceru, ka mēs pavisam ātri apturēsim tās tranzītu caur Latviju. Zinot Jaunās VIENOTĪBAS līdzšinējo nostāju... un, ja Jaunajai VIENOTĪBAI būtu tāda iespēja, droši vien viņi arī jums šodien vai vakar, katrā ziņā pirms balsojuma, būtu lūguši parakstīt iesniegumu par iestāšanos Jaunajā VIENOTĪBĀ, kā tas bija Meņģelsones gadījumā. Es ceru, ka Jaunā VIENOTĪBA uz priekšu nenodarbosies ar šādu politisko šantāžu un jums būs iespēja nostrādāt visu to laiku, kad jūs būsiet ārlietu ministra amatā, patiešām Latvijas labā, nevis viena vai otra politiskā spēka labā. Jūs, kļūstot par ārlietu ministri, neesat neko parādā ne Jaunajai VIENOTĪBAI, ne Šleseram, ne Lembergam, ne APVIENOTAJAM SARAKSTAM. Jums patiešām ir jāpilda šī laika izaicinājumi ārpolitikā.

Ja nedaudz runājam arī par iekšpolitiku, jums kā cilvēkam, kam ir pieredze NATO struktūrās, ļoti labi zināms, ka saistībā ar sabiedrības noturības stiprināšanu NATO līmenī vienmēr ir teikuši, ka pašām valstīm ir jārīkojas nacionālā līmenī. Saistībā ar šo arī Ārlietu ministrija var palīdzēt Iekšlietu ministrijai un daudzām citām ministrijām. Cik es saprotu, Ministru kabinets pavisam drīz izveidos atsevišķu komiteju Austrumlatvijas ekonomiskā un drošības plāna izstrādei un ieviešanai. Pēc būtības arī Ārlietu ministrijai tajā būtu jāiesaistās, it sevišķi – ņemot vērā to, ka mums ir svarīga arī ekonomiskā attīstība, un, jā, cerība uz kaut kādu investīciju piesaisti mums ir joprojām.

Noslēgumā – saistībā ar Austrumlatvijas teritorijas izaicinājumiem. Vēl pirms kāda laika, kad mēs šeit, Saeimā, apspriedām Ārlietu ministrijas sagatavoto ziņojumu, mans kolēģis Reinis Pozņaks teica: “Īstenībā tā ziņojuma būtība ir tāda: lai Latgale nekļūst par ārlietām.”

Lai jums veicas, un veiksmi darbā! (Daži deputāti aplaudē.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze! Bražes kundze! Baibas Bražes kandidatūra no izskanējušajām kandidatūrām faktiski ir vienīgā, par kuru es esmu gatava atdot savu balsi. Es gribu pateikt arī paldies Ministru prezidentes kundzei Evikai Siliņai, kurai pietika drosmes izvirzīt Baibu Braži, ņemot vērā, ka Jaunajai VIENOTĪBAI nācās sarunāt – kaut kā ar saviem principiem vai neprincipiem – izvirzīt kandidātu, kas līdz šim nav piederīgs Jaunajai VIENOTĪBAI, un es ceru, ka arī nebūs, jo ir izveidojusies, manuprāt, tāda slikta prakse, ka mēs spiežam cilvēkus, profesionāļus, stāties partijās, lai varētu piedalīties mūsu valsts vadībā. Un tam ir vairāki iemesli, bet tā nav šodienas saruna. Es viennozīmīgi atbalstu profesionāļu valdību vairāk nekā politisku valdību, jo līdz šim ar politiskām valdībām mums nav veicies. Un Baiba Braže, manuprāt, ir ļoti labs piemērs.

Te daudzi stāsta par pazīšanos jau no deviņdesmitajiem gadiem. Nē, es Baibu Braži pazīstu varbūt no tiem laikiem, kad viņa bija vēstniece Lielbritānijā. Bražes kundze, jūs atstājāt ļoti profesionālu iespaidu. Trešdien, kad mums Saeimas frakcijā bija tikšanās, jūs bijāt kā tāds svaiga gaisa malks tajā visā, kas līdz šim ir dzirdēts un redzēts. Saruna bija ļoti konstruktīva, profesionāla un uz rezultātu orientēta, un ir pilnīgi skaidrs, ka cilvēks saprot to drēbi, par ko viņa runā, un to, ko viņa ir gatava darīt.

Es negribu nevienā brīdī salīdzināt ar Krišjāni Kariņu, par kuru daudz kas ir dzirdēts. Šeit jau arī pieminēja – viņš pie mums uz parlamentu nenāca ne kā Ministru prezidents par kaut ko atskaitīties, runāt, ne kā ārlietu ministrs. Tiešām – diena pret nakti!

Kas ir ļoti svarīgi – arī ne vienu reizi vien deputāti pieminēja – šis ekonomiskais virziens Latvijas diplomātijā un ārvalstu sektorā. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka mums būtu izdevies izbēgt no ļoti daudzām problēmām un nesaskaņām mūsu valstī, ja iedzīvotāju labklājība būtu labāka, ja mēs dzīvotu labāk un ja mums nebūtu tik daudz nabadzīgu cilvēku apkārt. Es to saku patiešām no visas sirds.

It kā kāds sakars ārlietām ar to? Vistiešākais, jo tieši ārlietu vēstniekiem un diplomātiem ir jāpalīdz mūsu uzņēmēju saražoto nogādāt kaut kur uz citām valstīm (es runāju par eksportu) un jāspēj piesaistīt investīcijas no tām valstīm, kuru uzņēmēji būtu gatavi šeit, Latvijā, investēt. Nepietiek tikai ar aiziešanu uz kaut kādām pieņemšanām, nepieciešams mūsu visu... tāds Latvijas stāsts un stratēģiskais redzējums, ko mēs gribam sagaidīt un kādu mēs redzam Latviju. Diemžēl šis stratēģiskais redzējums izpaliek.

Es minēšu trīs piemērus, kas ļoti skaidri raksturo, ka mums nav šī redzējuma un nav stratēģijas ārlietās. Šeit jau tika minēts ļoti neveiksmīgais piemērs par uzņēmēju vizīti Ķīnā, kad Latvijas vēstniece Ķīnā ļoti atklāti uzņēmējiem pateica, ka Ķīnas stāsts Latvijai ir beidzies. Pēc tam mēs jautājām vairākām amatpersonām... īsti tas tā nav... no kurienes tad šāds apgalvojums tiek izrauts, gribētos kaut ko dzirdēt skaidrāk. Bet – ļoti neveiksmīgi.

Mēs ļoti bieži raugāmies uz citu valstu piemēriem. Pirms vairākām nedēļām biju Ženēvā, kur bija Starpparlamentu savienības tikšanās. Nācās runāt ar Ukrainas parlamenta pārstāvjiem, un viņi minēja ļoti veiksmīgu piemēru – vienu no stratēģijām, kuru ukraiņi izmanto šajos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos. Viņi ir mainījuši virkni vēstnieku Latīņamerikas valstīs un arī Ķīnā ar mērķi gan piesaistīt investīcijas, gan veicināt Ukrainas preču eksportu. Viņi arī minēja, ka, salīdzinot rādītājus, ļoti īsā laika posmā atsevišķās produktu grupās ir izdevies palielināt eksporta rādītājus no 60 uz 80 procentiem. Tas ir ļoti būtiski. Mums vajadzētu skatīties uz šādiem piemēriem.

Vēl viens piemērs – kādā starptautiskā izstādē, kur viņi piedalījās ar savu produkciju, lielam Latvijas uzņēmējam (nesaukšu vārdā) ir pienācis klāt Latvijas valdības pārstāvis (arī neminēšu vārdā, bet droši vien nav grūti uzminēt, kurš), lai tikai nofotografētos un uztaisītu bildi savam albumam. Turpretim Igaunijas valdības vadītājs ir pienācis klāt, lai pajautātu, kas Igaunijas valdībai būtu jāizdara, lai šis uzņēmējs no Latvijas pārceltos uz Igauniju. Secinājumus jūs varat izdarīt paši. Tas ir tieši tas, kas šodien notiek.

Manuprāt, Bražes kundze un viņas skatījums tieši uz ekonomisko sadaļu ir tas, kas Latvijai ir ļoti nepieciešams. Es no visas sirds gaidīšu rezultātus, un, ja tie būs tādi, ka uz Latviju tiks atvestas miljardu investīcijas un mūsu ražotājiem tiks sniegta nepieciešamā palīdzība, lai veicinātu viņu produktu eksportu, tad, ticiet man, neviens nerādīs ar pirkstu uz ministru vai valdības vadītāju, ka viņš lido ar privātām lidmašīnām vai ēd ikru maizes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītā premjerministres kundze! Cienītā Bražes kundze! Jā, arī es pazīstu Bražes kundzi personīgi, līdzīgi kā citi, tomēr neturpināšu stāstu, kad un kāpēc. Ļoti augstu vērtēju Bražes kundzi kā profesionāli.

Kādēļ “Nacionālā apvienība” balsojumā par Bražes kundzi kā topošo politiķi, nevis profesionāli atturēsies, Dzintara kungs ļoti precīzi izstāstīja. Es uzkāpu tribīnē, lai vērstos pie kolēģa Rokpeļņa kunga.

Rokpeļņa kungs, jums blakus sēž Brigmaņa kungs, kurš no mums visiem ir ar teju vislielāko parlamentāro pieredzi. Mans ieteikums jums “Nacionālās apvienības” vārdā: palūdziet Brigmaņa kungam padomu, kā cienīt Saeimas tribīni, lai no tās nepaustu muļķības un klajus apvainojumus, kādus pirms mirkļa jūs veltījāt “Nacionālajai apvienībai” par eiroatlantisko kursu. Iesniegums drīz būs Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.

Jums, Bražes kundze, es vēlu visu to labāko un veiksmi jūsu turpmākajā amatā. Visu cieņu! Lai veicas!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Atļaujiet man pabeigt šo skaisto savstarpējo apsveikšanos ar optimistiskiem novēlējumiem.

Mēs redzējām, ka daļēji piepildījās mans paredzējums – daļa opozīcijas plūstoši pārgāja pozīcijā. Es ceru, ka valdība varēs pārformēties par koalīcijas valdību un varbūt iedot dažus amatus arī opozīcijas pārstāvjiem, lai rudenī nebūtu problēmu ar budžetu.

Bražes kundze neapšaubāmi tiks ievēlēta, tāpēc “ceļakājai” es gribu pateikt dažas lietas, lai mēs beigtu stāstīt pasakas pirms Eiropas Parlamenta... un pūst pīlītes.

Ja godīgi, Latvijai ir tikai viena nopietna problēma, un tā ir piektās kolonnas esība Latvijā. Kā pierādījumu es varu pateikt kaut vai faktu, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kuras galvaspilsētā pamattauta – latvieši – joprojām ir mazākumā, kas arī nebūtu problēma, ja vairākums neveidotos no cilvēkiem, kas pat nepieder Latvijas vēsturiskajām minoritātēm. Tas, man liekas, ir pirmais drošības jautājums, bez kura atrisināšanas ir bezjēdzīgi runāt par milzīgu budžetu valsts aizsardzības stiprināšanai.

Nākamā “ceļakāja”. Daži novēlējumi. Skaidrs, ka mēs ceram, ka ārlietu ministre beidzot pārtrauks šo ilūziju un blēņu stāstīšanu par to, ka Latvija uz savas robežas var bloķēties ar citām valstīm un kaut ko aizturēt. Latvija ir Eiropas Savienības muitas savienības locekle, un šie muitas punkti nav Latvijas muitas punkti, un neko mēs nevaram izdarīt. Nekādā veidā Latvija neapturēs preču kustību un tirdzniecību starp Eiropas uzņēmumiem un Krievijas uzņēmumiem, kas nav sankcionēti un kuri tirgojas ar nesankcionētām precēm.

Nekad un neviens Vācijā un Francijā neatļaus apturēt, piemēram, tirdzniecību ar alumīniju, jo tad apstājas Vācijas un Francijas autobūve un desmitiem un simtiem tūkstošu cilvēku paliek bez darba. Nekad nekas ar to nenotiks. Nu ko mēs stāstām pasakas? Latvija nekā neietekmēs Amerikas Savienotās Valstis, kuras iepērk no Krievijas urānu. Nesen pārskaitīja 600 miljonus dolāru. Ko mēs stāstām, ka mēs kaut ko varam ietekmēt? Nekādā veidā mēs neko nevaram ietekmēt.

Vēl viens lūgums. Jā, mums visādos veidos ir jāatbalsta Ukrainas drošības politika un jāveicina tās iekļaušana NATO, bet nestāstīsim šeit, Bražes kundze... redzu, ka viņa ir aizņemta un neklausās... nestāstīsim pasakas, ka mēs tuvākajā laikā uzņemsim Ukrainu Eiropas Savienībā, jo ne Vācijas, ne Francijas, ne Dānijas, ne Holandes zemnieki ar ģimenēm, kas ir vairāki desmiti miljonu... es domāju, ka Robežnieka kungs ļoti labi zina... nepiekritīs likvidēt Eiropas kopējo lauksaimniecības politiku. Saprotat, kāpēc? Tāpēc, ka Ukraina var saražot lauksaimniecisko produkciju visai Eiropas Savienībai trīsreiz lētāk. Nu, tas nenotiks tuvāko 10 gadu laikā.

Varbūt pēdējais. Mums kaut kādā veidā vajadzētu saprast vienu lietu – globālajā politikā tā īsti nedarbojas starptautiskās tiesības. Mums ir dažas sieviņas ar doktora grādiem, kas mūžīgi uzstājas televīzijā un stāsta: viena konvencija, otra konvencija... Nu, mīļie draugi, paskatieties televīzijā, kas sēž ANO Drošības padomē! Tur sēž Krievijas pārstāvis! Ja starptautiskās tiesības darbotos, tad kādā veidā valsts, kas ir iebrukusi Ukrainā un slepkavo tās iedzīvotājus, pārstāvis mierīgi sēž un nav izslēgts no šīs Drošības padomes? Un ko tur darīs Latvija, par ko priecājas Švinkas kungs? Tā ir vēl viena lieta.

Beigās es novēlu mūsu Ārlietu ministrijai tomēr saprast, ka tā pasaules kārtība, kas izveidojās pēc Jaltas konferences un Potsdamas konferences, mainās, veidojas jauna starptautiskā politika, kurā lielākās lomas spēlēs ASV un Ķīna. Diemžēl Eiropas Savienība zaudē atbilstošo lomu, kas tai bija pēc Otrā pasaules kara.

Tāpēc es novēlu: mazai valstij – Latvijai – nevajag mūžīgi atsaukties uz starptautiskajām tiesībām. Tās mums nav palīdzējušas pēckara gados un vairāk nekā 30 neatkarības gados, mēs varam paļauties tikai uz sevi un savām nacionālajām interesēm. To es arī novēlu jaunajai ārlietu ministrei.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Ministru prezidentei ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei Baibai Bražei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 11, atturas – 9. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Sirsnīgi sveicam Baibu Braži ar ievēlēšanu ārlietu ministres amatā!

(Tiek sveikta jaunievēlētā ministre.)

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, kolēģi! Nav reģistrējušies 17 deputāti: Viktorija Baire, Česlavs Batņa, Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Ilze Indriksone, Juris Jakovins, Mārcis Jencītis, Rihards Kols, Māris Kučinskis, Andris Kulbergs, Ingmārs Līdaka, Linda Matisone, Ināra Mūrniece, Ramona Petraviča, Edgars Putra, Ričards Šlesers un Didzis Šmits.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 19.04.24 10:43 Balsojums 1
Par - 66, pret - 11, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei Baibai Bražei

Datums: 19.04.24 10:45 Balsojums 2
Reģistrējušies - 83.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

19.04.2024. 09.00
Sestdien, 15.jūnijā