Latvijas Republikas 14. Saeimas
pavasara sesijas otrā sēde
2024. gada 18. aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi, sākam Saeimas šī gada 18. aprīļa kārtējo sēdi un sākam ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Komisija lūdz likumprojektu izskatīt sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo jautājumu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” (Nr. 539/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 4. jūnijam”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Nacionālās kiberdrošības likums”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Agita Zariņa-Stūre, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Ilze Vergina, Līga Kļaviņa un Antoņina Ņenaševa lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Izglītības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

___

Darba kārtības sadaļa – “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Uģa Mitrevica, Raivja Dzintara, Ilzes Indriksones, Jāņa Vitenberga, Riharda Kola un Jāņa Grasberga iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai, bet deputāts Edmunds Jurēvics lūdz nodot likumprojektu tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

“Par” pieteicies runāt Uģis Mitrevics.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģes, kolēģi, labrīt! Sākšu ar jautājumu, vai vecāki Latvijā var būt droši, ka viņu bērnus izglītības iestādēs – skolās un bērnudārzos – nebaro ar Krievijā ražotām pārtikas precēm? Izrādās, ka vecāki nevar būt droši, jo nesen pat Latvijas armijai tika piegādāta Krievijas tēja un Baltkrievijas sāls.

Šobrīd publiskos iepirkumus reglamentējošajos noteikumos nav noteikta prasība izsekot visu preču vai produktu izcelsmei. Runājot par pārtiku, piemēram, ja pārtikas produkti tiek piegādāti no vairumtirdzniecības bāzēm, kā pārsvarā arī notiek (ir izņēmumi – daļēji – zaļajos iepirkumos), produktu izcelsmi neviens šobrīd īpaši nekontrolē, jo nav taču bijusi tāda aktualitāte un vajadzība. Produktu izcelsmi varam uzzināt, visticamākais, tad, kad kārtīgi aplūkojam piegādāto preci vai šinī gadījumā... virtuvē produktu, paskatoties etiķeti, un uz tās, izrādās, ir rakstīts, ka tas ir ražots Krievijā.

Kolēģi, es ticu, jūs man piekritīsiet, ka šābrīža ģeopolitiskajos apstākļos Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču piegāde valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un kapitālsabiedrībām ir absurda un amorāla pretstatā mūsu valsts paustajam un arī pierādītajam nostājā par Ukrainas atbalstu. Mēs nevaram dot iespēju... tādai situācijai, ka Latvijas armijas karavīri, dzerot Krievijas tēju, apspriež mūsu drošības jautājumus. Man liekas, tas šobrīd ir neiespējami.

Mēs daudz runājam par ekonomisko sakaru pārtraukšanu ar Krieviju, un mēs daudz arī darām, tiešām daudz darām, un tomēr vairāk nekā divu gadu laikā joprojām ir saglabājies logs, ja tā var teikt, iespēja valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem, kapitālsabiedrībām tikt apgādātām ar Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes precēm. Tādā veidā pat netieši, valsts un pašvaldību iestādēm, iespējams, pat nezinot, tās piedalās Krievijas spēju stiprināšanā, lai tā īstenotu šo karu. Tas, visticamākais, nav normāli.

Vēl nesen arī Ministru prezidente aicināja uzņēmējus pašus iespējami drīz pārorientēt savus tirgus uz citām valstīm. Labs aicinājums (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, man ir lūgums mazliet klusāk...

U. Mitrevics.... labs aicinājums, un tā bija atbilde uzņēmēju organizācijām, kas aicināja valdību noteikt striktākus ierobežojumus valstī sadarbībai ar Krieviju un Baltkrieviju ekonomiskajā jomā, bet, manuprāt, šādu aicinājumu mēs varētu izteikt ar tīrāku sirdsapziņu, ja mēs savā virtuvē būtu visu sakārtojuši un Krievijas un Baltkrievijas precēm nebūtu iespēja nonākt mūsu valsts un pašvaldību iestādēs, uzņēmumos un kapitālsabiedrībās. Šī prasība nodrošināt izsekojamību vai šī prasība, kas šobrīd nav nodrošināta... izsekojamība... nedod mums tādas iespējas tā rīkoties.

Jau gada sākumā mēs rosinājām izmaiņas Iepirkumu likuma 42. pantā – tiem uzņēmējiem, kuri sadarbojas ar Krieviju un Baltkrieviju importā, eksportā, aizliegt piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos. Šobrīd šis jautājums ir aizķēries. Mēs ceram, ka tā virzība turpināsies, bet šobrīd ejam soli tālāk, gaidot arī šo pirmo likumu grozījumu, ierosinājumu virzību... mēs aicinām jau šobrīd iet soli tālāk un veikt grozījumus Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, papildināt likumus ar jaunu pantu, proti, pasūtītājam, sagatavojot iepirkumu, jāizvirza prasība pretendentam nodrošināt, lai pasūtījumu izpildē netiktu ietvertas Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preces un pakalpojumi. To varētu izdarīt caur tehnisko specifikāciju prasībām, to var izdarīt, ja mēs stingrāk kontrolējam.

Kolēģi, aicinu atbalstīt šos likuma grozījumus un virzīt tos tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem nav iebildumu, ka likumprojekts tiek nodots tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem nav iebildumu. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Uģa Mitrevica, Raivja Dzintara, Ilzes Indriksones, Jāņa Vitenberga, Riharda Kola un Jāņa Grasberga iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai, bet ir iesniegums – deputāts Edmunds Jurēvics lūdz nodot likumprojektu tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Uģis Mitrevics.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes! Kolēģi! Tikai īsi papildinot iepriekš teikto. Tie, kas ir sekojuši līdzi publiskajiem iepirkumiem, saprot, ka publiskos iepirkumus Latvijā reglamentē četri likumi. Mūsu šodienas dienaskārtībā ir divi – Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju likums, šis, par ko mēs šobrīd runājam –, bet ir vēl divi, kas šodien nav dienaskārtībā, un tie ir Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums un Publiskās un privātās partnerības likums. Tie ir vēl divi likumi, kas runā par publiskajiem iepirkumiem. Šodienas sēdes dienaskārtību mēs arī neesam rosinājuši papildināt ar šiem diviem likumprojektiem. Es aicinu atbildīgās ministrijas un atbildīgos uzmest aci, vai līdzīgi grozījumi nav jāveic arī šajos likumos.

Aicinu atbildīgos rīkoties un nākt ar iniciatīvām uz Saeimu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem nav iebildumu, ka likumprojekts tiek nodots tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Agitas Zariņas-Stūres, Dāvja Mārtiņa Daugavieša, Ilzes Verginas, Līgas Kļaviņas un Antoņinas Ņenaševas iesniegto likumprojektu “Grozījums Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Ir iesniegtas divas izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Turpinām izskatīt darba kārtību.

Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniegusi lēmuma projektu “Par 11 963 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Valsts līdzfinansējums zobārstniecībai” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts iekļauts sēdes darba kārtībā.

___

Par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Andrim Kulbergam 2024. gada 11. aprīlī.

Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris, un par to informē arī Saeimu.

___

Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana.

Juridiskā komisija iesniegusi lēmuma projektu “Par Gata Litvina apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šī gada 9. aprīlī Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Gata Litvina apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Saskaņā ar Valsts kontroles likuma 27. panta pirmo daļu Valsts kontroles padomes locekļus pēc valsts kontroliera ieteikuma apstiprina Saeima uz četriem gadiem.

Komisijas sēdē valsts kontrolieris Edgars Korčagins informēja, ka uz vakanto Valsts kontroles padomes locekļa amatu tika izsludināts atklāts konkurss. Pretendentu atlase notika divās kārtās. Konkursa komisija atbalstīja Gata Litvina kandidatūru.

Gatis Litvins ieguvis tiesību zinātņu doktora grādu Latvijas Universitātē un pašlaik ieņem rīkotājdirektora amatu Latvijas Zvērināto notāru padomē.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt Gati Litvinu par Valsts kontroles padomes locekli ar šī gada 20. maiju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Gata Litvina apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Sveicam Gati Litvinu ar apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli! (Aplausi.)

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Jāņa Grasberga, Uģa Mitrevica, Edmunda Teirumnieka, Artūra Butāna, Riharda Kola, Jāņa Vitenberga, Ilzes Indriksones, Edvīna Šnores, Raivja Dzintara, Jāņa Dombravas pieprasījums kultūras ministrei Agnesei Loginai “Par Kuldīgas Mākslas un Humanitāro zinību vidusskolas pārņemšanu Kultūras ministrijas pakļautībā”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija šo pieprasījumu izskatīja pagājušajā nedēļā. Ņemot vērā tos apstākļus, kas minēti pieprasījumā, tika veikta pārbaude.

Pieprasījumu komisijas sēdē dalību ņēma Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre, kā arī speciālisti, kas tiešā veidā atbild par kultūras izglītības programmu realizāciju valstī. Tika noskaidrots, ka šobrīd Kuldīgas Mākslas un Humanitāro zinību vidusskola realizē profesionālās ievirzes izglītības programmu vizuāli plastiskajā mākslā. Attiecīgā programma tiek realizēta pamatskolas līmenī līdz 9. klasei, un jebkāda veida izmaiņas, kas šobrīd ir paredzētas attiecībā uz konkrētās izglītības iestādes statusu, proti, reorganizējot to par pamatskolu, nekādā veidā neietekmē šobrīd realizēto profesionālās ievirzes izglītības programmu – tā tiek turpināta tajā pašā apjomā kā līdz šim. Līdz ar to attiecībā uz konkrēto vidusskolu saistībā ar profesionālās ievirzes izglītības programmu realizāciju nekādas izmaiņas netiek ieviestas.

Pieprasījums pēc būtības ir aicinājums Kultūras ministrijai izskatīt iespēju attiecīgo mācību izglītības iestādi pārvērst par profesionālās ievirzes izglītības iestādi vidusskolas posmā. Tas turpmāk ir vērtējams sadarbībā ar Kultūras ministriju, ar Kuldīgas novada pašvaldību, bet šobrīd nav pamata uzskatīt, ka šis pieprasījums ir atbalstāms no komisijas puses... tas netiek uzturēts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Frakcijas vārdā – deputāts Artūrs Butāns.

Butāna kungs, jūs varat arī no vietas runāt. Labi...

A. Butāns (NA).

Labrīt, godātie kolēģi! Tātad, kā jau referents teica, šis priekšlikums saglabāt Kuldīgas Mākslas un Humanitāro zinību vidusskolu ir vērtējams. Droši vien mēs nonākam pie tā, vai ir politiskā vēlme, politiskā griba iedziļināties un šo problēmu risināt. (Zālē troksnis.) Mēs, protams, varam... nevis mēs, bet Kultūras ministrija var atrunāties un teikt, ka skola...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, man ir lūgums – mazliet klusāk, tiešām ļoti grūti saprast.

A. Butāns.... var, protams, atrunāties un teikt, ka pašvaldība ir dibinātājs un skola veic vispārējās izglītības programmu, kas ir IZM pakļautībā, un šādas atrunas es saklausīju arī tajā atbildē, ko Kultūras ministrija ir sniegusi, un tas droši vien liecina par atrautību no reģioniem un... kultūras, izglītības... jo, ja mēs skatītos pēc būtības, tad pēc būtības nepareizi ir tas, ko referents teica, ka skolā, kurā ir 212 skolēni un 146 no viņiem ir izvēlējušies mākslas programmas novirzienu, kuru viņi... veic pamatskolā... ka to neietekmēs tas, ka šobrīd vidusskolas līmenis tiek likvidēts. Tā gluži nav. Ja jūs runātu ar skolas absolventiem... vai tiem, kuri, beiguši šo skolu, ir gājuši tālāk un pabeiguši vidusskolu, pēc tam mācījušies Latvijas Mākslas akadēmijā un šobrīd darbojas kultūras nozarē, tad viņi – kā arī šobrīd esošo bērnu vecāki – jums pateiktu, ka pirms bērna sūtīšanas skolā viņi stipri padomātu, vai sūtītu līdz 9. klasei, jau zinot, ka pēc tam būs jāmaina izglītības iestāde. Viņi dotu priekšroku skolai, kur skaidri zināms, ka bērns varēs noslēgt arī vidusskolas posmu.

Mēs zinām, ka Kuldīgas pašvaldība, piesaistot Eiropas fondus, ir strādājusi kopā ar Latvijas Mākslas akadēmiju, lai attīstītu filiāli vecajā adatu fabrikā. Ēka ir atjaunota, un faktiski tiek veidota ekosistēma, lai mākslas un kultūras novirzienu varētu mācīties pamatskolā, nepārtraukti turpināt vidusskolā... ko var stiprināt, un pēc tam arī augstskolas līmenī.

Šobrīd tā vietā, lai stiprinātu uzņemto kursu, tiek darīts pretējais – tiks izrauts vidusskolas līmenis, būs plaisa līdz augstākajai izglītībai, un tas ietekmēs arī esošo pamatskolas līmeni, jo ir skaidrs, ka skolēnu skaits kritīsies. Atsevišķi skolēnu vecāki man ir teikuši, ka viņi neizvēlēsies šo skolu, ja būs tikai līdz 9. klasei.

Tas, uz ko mēs aicinām... Mēs nenākam ar ultimatīvu vienu pareizo risinājumu, mēs vienkārši aicinām – it īpaši tos deputātus, kas ievēlēti no Kurzemes puses, – rast risinājumu un runāt ar kultūras ministri, jo tā ir viņas nozare. Viņai būtu jāreaģē, nevis jāizliekas, ka tas uz viņu neattiecas.

Mēs zinām, ka Rīgas Tehniskā universitāte ir izveidojusi vidusskolu, varbūt arī Latvijas Mākslas akadēmija var veidot vidusskolu, varbūt šo skolu var pārveidot par profesionālo vidusskolu, līdzīgi kā tas ir citās... kur, starp citu, dažām vēsturiski dibinātāja ir bijusi pašvaldība, dažām – valsts. Tātad tie modeļi ir bijuši dažādi.

Es domāju, arī jūsu pašvaldība būtu... arī iestātos par šādu risinājumu. Ir skaidrs, ka pašvaldība būtu atvieglota, ja tas nebūtu uz pašvaldības... budžeta. Tā ka es... Vienā no punktiem mēs arī lūdzam veidot darba grupu, rast risinājumu. Es nenāku ar vienīgo risinājumu. Lūdzu, radiet to paši!

Es pieļauju, ka arī valdībā... tā kā bijusī Kuldīgas domes priekšsēdētāja šobrīd ir valdības ministre, es saredzu, ka... es paredzu, ka arī viņa atbalstītu kādu risinājumu, kas būtu vērsts uz Kuldīgu un reģioniem. Bet vismaz mēģiniet kaut ko!

Šobrīd no “PROGRESĪVO” ministres es neredzu nekā. Viņa pat nav komentējusi. Es pat nezinu, vai viņa kādreiz ir bijusi tai skolā un orientējas, kur tāda atrodas, bet šobrīd satraucošākais ir tas, ka neko, kas ir reģionos, ministre neredz un tas nav viņas redzeslokā. Viņa nav reaģējusi, un tas liekas satraucoši, domājot par kultūras izglītību turpmāk.

Tāpēc mēs uzturam pieprasījumu un aicinām Kultūras ministriju saglabāt... nevis atrakstīties, jo formāli jūs varat atrakstīties, ka pašvaldības skola, Izglītības un zinātnes ministrijas programma... Lūdzu, aicinām vērtēt pēc būtības un rast risinājumu. Nāciet kopā ar pašvaldību, nevis atrakstieties, ka jums nav tiesību iejaukties viņu lēmumos, uztaisiet darba grupu, uztaisiet kopīgu sēdi ar pašvaldību, ar Izglītības un zinātnes ministriju un informējiet arī mūs Saeimā par to, kādi risinājumi ir iespējami.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto pieprasījumu kultūras ministrei Agnesei Loginai “Par Kuldīgas Mākslas un Humanitāro zinību vidusskolas pārņemšanu Kultūras ministrijas pakļautībā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 47, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Turpinām darba kārtību ar likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, kurš Saeimā iesniegts pēc Valsts prezidenta iniciatīvas. Līdz šim Latvijā Skolotāju diena tika atzīmēta oktobra pirmajā svētdienā. Tas rada nevienveidīgu praksi un nereti arī neizpratni gan skolēniem, gan vecākiem par to, kad ir godināmi skolotāji. Lai veidotu vienotu pieeju Skolotāju dienas atzīmēšanai Latvijā un tādējādi uzsvērtu šīs profesijas prestižu un nozīmīgumu, prezidents rosina šo atzīmējamo dienu noteikt atbilstoši Starptautiskajai skolotāju dienai – 5. oktobrī. Starptautisko skolotāju dienu atzīmē kopš 1994. gada pēc Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) iniciatīvas. Arī mūsu kaimiņvalstis – Igaunija un Lietuva – Skolotāju dienu atzīmē šajā datumā. Komisijā šai iniciatīvai bija vienprātīgs atbalsts.

Komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

L. Rasima. Komisija likumprojektu ir izskatījusi un ir atbalstījusi izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

L. Rasima. Ņemot vērā steidzamību, ja kolēģiem nav iebildumu, tad aicinu šodien izskatīt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

L. Rasima. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījums Maksātnespējas likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Juridiskā komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Maksātnespējas likumā” un nolēmusi virzīt to skatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Par likumprojektu sakot: tas ir saistīts ar likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā” un likumprojektu “Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā”, tie visi kopā veido vienotu likumprojektu paketi, ar kuru ir paredzēts Latvijas normatīvajā tiesību sistēmā ieviest pilnīgi jaunu tiesību institūtu – nodrošinājuma aģentu uzņēmumu obligācijām un kredītiestāžu sindicētajiem kredītiem. Līdz ar to rodas nepieciešamība regulēt arī iespējamos šādu nodrošinājuma aģentu maksātnespējas procesus un tiesiskās aizsardzības procesus, ja tāda situācija iestājas, ņemot vērā finanšu jomas specifiku, kas arī ir paredzēta likumprojektā “Grozījums Maksātnespējas likumā”.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Maksātnespējas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

Inese Kalniņa. 23. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”, otrais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” (Nr. 535/Lp14). Es vēlos atgādināt, ka runa ir par likumprojektu, kas paredz noteikt kriminālatbildību par dziļviltojumu izmantošanu, lai ietekmētu vēlēšanu procesu.

Saņēmām četrus priekšlikumus.

1. – iekšlietu ministra priekšlikums. Piedāvā 90. pantā paredzēt arī speciālo trešo daļu, kurā būtu paredzēta atbildība par kavēšanu realizēt vēlēšanu tiesības, ja tas ir izdarīts, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu. Gan Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisija, gan Juridiskā komisija izvērtēja šo priekšlikumu, un mēs uzskatām, ka priekšlikums ir labs, tomēr atbalstāms daļēji, jo iekšlietu ministrs piedāvāja to kā alternatīvu pirmajā lasījumā atbalstītajam ierosinājumam, bet mēs uzskatām, ka tā varētu būt vispārīga norma, kuru var piemērot gadījumos, ja ir konstatēts, ka personas rīcība kavējusi vēlēšanu tiesību realizāciju, bet vienlaikus ir svarīgi saglabāt speciālo normu, kas paredz atbildību par dziļviltojumu izmantošanu.

Līdz ar to 1. priekšlikums atbalstīts daļēji, veidojot 2. – Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz 90.1 pantā regulējumu attiecināt ne tikai uz gadījumiem, kad runa ir par politiskajām partijām, bet arī par politisko partiju apvienībām. Ir tāds likumprojekta papildinājums, un Juridiskā komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Lai būtu saskaņotas sankcijas, lai nesanāktu, ka par speciālo gadījumu, kad izmanto dziļviltojumu, atbildība ir mazāka nekā atbildība, kas paredzēta vispārīgajos gadījumos 90. panta trešajā daļā, ir piedāvāts arī 90.1 pantā paredzēt iespēju piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem. Šis priekšlikums arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Kolēģi, mēs izskatījām visus priekšlikumus.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Judins. 23. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Patentu likumā”, otrais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Līga Kļaviņa.

L. Kļaviņa (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Patentu likumā” (Nr. 515/Lp14).

Otrajam lasījumam atbildīgajā komisijā ir saņemti četri tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres redakcionāla rakstura priekšlikumi.

1. priekšlikums. Redakcionāls, precizējot, kādus starptautiskā līguma nosacījumus Latvija atzīst par saistošiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kļaviņa. 2. priekšlikums. Ir precizēta terminoloģija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kļaviņa. 3. priekšlikums. Ir papildināta 73. panta pirmā daļa, lai precizētu, kurā brīdī pēc patenta iesniegšanas apstiprināšanai veicams maksājums par Eiropas patenta uzturēšanu spēkā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kļaviņa. 4. priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu, lai noteiktu pārejas periodu, līdz kuram var celt konkrētas prasības saskaņā ar Civilprocesa likumu, un lai būtu skaidrība, kurā brīdī prasība jāsniedz Latvijas tiesā un kurā brīdī lieta jārisina starptautiskā strīdu risināšanas iestādē. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kļaviņa. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patentu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

L. Kļaviņa. Šī gada 23. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

L. Kļaviņa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 13 priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”.

Komisija saņēma sešus priekšlikumus un vēl septiņus priekšlikumus sagatavoja pati. Kopā izskatījām 13 priekšlikumus.

1. – izglītības un zinātnes ministres Čakšas priekšlikums. Atšķirībā no likumprojekta sākotnējā piedāvājuma paredz paplašināt iespēju slēgt savstarpējos līgumus programmu īstenošanai pamatskolas posmā no 4. līdz 9. klasei par ne vairāk kā diviem mācību priekšmetiem. Komisija šo priekšlikumu izdiskutēja, daļēji atbalstīja un iekļāva 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. 2. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 1. pantu, jo šī panta saturs pēc būtības ir iekļauts citos priekšlikumos. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. 3. – arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Pamatojoties uz izglītības un zinātnes ministres Čakšas 1. priekšlikumā ietverto regulējumu, ir izstrādāts komisijas priekšlikums, kas to redakcionāli precizē, kā iepriekš jau teicu, paredzot iespēju izglītības iestādēm slēgt savstarpējos līgumus ne tikai vidusskolas posmā, bet arī 4.–9. klašu posmā, dodot elastību izglītības iestādēm, savstarpēji sadarbojoties, nodrošināt mācību priekšmetu apguvi, vienojoties par nepieciešamo atbalstu skolēniem un veidu, kā tas tiks darīts. Šis priekšlikums komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. 4. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Paredz iespēju skolām, ja nav iespējams nodrošināt otrās svešvalodas apguvi (kas būtu Eiropas Savienības oficiālā valoda vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts valoda), aizstāt to ar sporta priekšmeta stundām. Tā kā komisijas priekšlikumos ir iestrādāts un rasts risinājums, ka tādas situācijas nevarētu būt un ir jānodrošina šī otrā svešvaloda tiem, kas ir atteikušies, tad komisija vienojās, ka šis priekšlikums nav atbalstāms, jo faktiski nav nepieciešams.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. 5. – deputātu Indriksones un Puntuļa priekšlikums. Paredz noteikt izglītības iestādēm atbildību un pienākumu nodrošināt otrās svešvalodas, kas ir viena no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālajām valodām, apguvi atbilstoši valsts izglītības standartam, nodrošinot, ka rezultāti tiks sasniegti. Šis priekšlikums tika izdiskutēts, un to daļēji atbalstīja un iekļāva citos priekšlikumos, nodrošinot, ka nākamajā mācību gadā neviens bez otrās svešvalodas nepaliks.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. 6. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz papildināt 36. pantu ar piekto daļu, nosakot, ka vidējās izglītības programmās, kas tiek īstenotas pēc pamatizglītības ieguves, iekļauj valsts aizsardzības mācību. Būtiskākais, ko šis priekšlikums paredz, – ka šo valsts aizsardzības mācību var īstenot arī ārpus izglītojamam noteiktās mācību stundu slodzes. Un otrs būtiskais priekšlikuma saturs, par ko vienojās komisija, – ka izglītojamā mācību sniegumu valsts aizsardzības mācībā vērtē aprakstoši, nosakot apguves līmeni. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. 7. – izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 2. pantu, kura saturs ir iekļauts citos priekšlikumos. Komisijā ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. 8. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus ar 116. punktu, nosakot, ka izglītojamie, kas apgūst vispārējās pamatizglītības programmu, līdz šī gada 21. jūnijam un ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. maijam, savukārt tie izglītojamie, kuri tieši mācās 8. klasē, ne vēlāk kā līdz 2024. gada 21. jūnijam ir tiesīgi rakstveidā atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves. Izglītības iestādes vadītājs par šo atteikšanos informē skolas dibinātāju, un izglītības iestādes dibinātājs ne vēlāk kā nākamā mācību gada sākumā nodrošina attiecīgam izglītojamam iespēju mācību priekšmetā “Svešvaloda 2” apgūt citu svešvalodu. Šis ir ļoti būtisks priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt...

Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Jā, vēlos uzsvērt, ka šis nosacījums ir... Šis priekšlikums ir ļoti atbalstāms un būtisks. Manuprāt, ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai jebkurš, arī vidusskolas posma skolēns, varētu apgūt citu svešvalodu jau no nākamā mācību gada 1. septembra, tāpēc uz trešo lasījumu noteikti sagatavosim priekšlikumus, lai to varētu iekļaut. Tas vienkārši nebija nonācis komisijas redzeslokā. Mēs to papildināsim.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

I. Indriksone. 8. priekšlikumu komisija atbalstīja.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

I. Indriksone. 9. – deputātu Indriksones un Puntuļa priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus ar jaunu – 117. – pantu un nosaka, ka līdz 31. maijam Ministru kabinetam būtu jāpieņem noteikumi, kas dotu iespēju mācīties citu otro svešvalodu, bet, ievērojot, ka 5. priekšlikums komisijā nav atbalstīts, šis pārejas regulējums nav nepieciešams, nav atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. 10. – deputāta Butāna priekšlikums. Par iepriekš jau noraidīto priekšlikumu. Nav atbalstāms.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. 11. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus ar 117. punktu un noteic, ka izglītojamam, kurš atbilstoši šo pārejas noteikumu 116. punktam ir atteicies no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, šī mācību gada noslēgumā, ja viņš beidz pamatizglītības pakāpi, izsniedzamās apliecības par vispārējo pamatizglītību sekmju izrakstā mācību priekšmetā “Svešvaloda 2” norāda vērtējumu, kas noteikts pēc iepriekšējos mācību gados šajā priekšmetā iegūtajiem vērtējumiem, bet tiem izglītojamiem, kas beidz 4., 5., 6., 7. vai 8. klasi, tiek noteikts, ka viņus var pārcelt nākamajā klasē bez vērtējuma mācību priekšmetā “Svešvaloda 2”.

Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. 12. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus ar 118. punktu un paredz, ka visiem tiem skolēniem, kuri līdz 2025./2026. mācību gadam uzsākuši krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvi, izglītības iestāde nodrošina iespēju turpināt tās apguvi līdz pamatizglītības pakāpes noslēgumam, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030. mācību gada beigām. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. 11. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ietverta norāde, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Tas nepieciešams, lai pēc iespējas ātrāk būtu skaidrs regulējums, kas skolēniem ļauj atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas. (Starpsauciens.) Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. Komisija kopumā atbalstīja likumprojektu otrajā lasījumā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

I. Indriksone. Komisija vienojās priekšlikumu iesniegšanai noteikt termiņu piecas darba dienas, tas ir, šā gada 23. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās””, otrais lasījums.

Iesniegti deviņi priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Atgādināšu, ka šis likumprojekts ir, lai atvieglotu kārtību, kā zemes īpašnieks var iereģistrēt zemesgrāmatā objektu, kas atrodas uz zemes gabala, bet nevienam it kā nepieder, proti, ir kaut kāda būve, un ir jātiek skaidrībā, jāsaved kārtībā tās lietas, kas kaut kur atrodas, – veci objekti, pamesti objekti un tā tālāk.

Komisija saņēma deviņus priekšlikumus.

1. – tieslietu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 2. – tieslietu ministres priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts, iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris 4. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 5. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 6. – tieslietu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 7. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris 8. – tieslietu ministres priekšlikums. Iekļauts 9. – komisijas priekšlikumā. Tā laikam sanāk...

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 9. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas pārejas noteikumos nosaka procedūru, kādā veidā vēl arī varētu piemērot tām būvēm... agrākajām. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

G. Kūtris. Lūgums priekšlikumus iesniegt divu nedēļu laikā, tas ir, līdz 2. maijam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 13 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Kolēģi, šis likumprojekts ir diezgan aktuāls. Atgādināšu, ka likumprojekts pamatā regulē to, kas notiks ar jauno nekustamā īpašuma kadastrālo vērtēšanu, šīs vērtēšanas ieviešanu Latvijā. Komisijā par to tika daudz diskutēts un spriests, un rezultātā no šiem 13 priekšlikumiem komisija...

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 2. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts, jo uzskatījām, ka Valsts zemes dienesta pieļauto kļūdu var labot arī pēc 10 gadiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 6. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 7. – tieslietu ministres priekšlikums. Aicinu kolēģus uzmanīgi iepazīties ar šo priekšlikumu, jo šis pants, ko komisija atbalstīja, ievieš divus kadastrālo vērtību jēdzienus: “fiskālā kadastrālā vērtība”, kas pagaidām tiks izmantota nodokļa aprēķināšanā, un tā ir saglabāta līdzšinējā, lai nebūtu straujš lēciens, savukārt otrs ir “universālā kadastrālā vērtība”, kas tiks izmantota visos pārējos gadījumos, pamatā atsavināšanas gadījumos, un tā jau būs tā kadastrālā vērtība, kas tiks noteikta pēc jaunās metodoloģijas. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 8. – finanšu ministra pienākumu izpildītājas tieslietu ministres priekšlikums. Par pārejas noteikumu viena punkta izslēgšanu – lai pārejas noteikumi šajā likumā, kas attiecas uz kadastru, neregulētu nodokļu jautājumu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. Aiz tiem pašiem apsvērumiem komisija neatbalstīja 9. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

G. Kūtris. 10. – tieslietu ministres priekšlikums. Par pārejas noteikumu punkta izslēgšanu, kas tāpat paredz to, lai šajā punktā neregulētu ar nekustamā īpašuma nodokli saistītos jautājumus... šajā likumā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 11. – finanšu ministra priekšlikums. Tāds pats. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 12. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Kūtris. 13. – tieslietu ministres priekšlikums. Tie ir pārejas noteikumi, kas nosaka dažādus termiņus nekustamā īpašuma kadastra vērtības ieviešanai. Tie ir dažādi datumi, tie, kam ir jālieto šis likums, uzmanīgi paskatieties, jo tur ir arī 2027. gads, 2029. gads, kad tiek ieviesta šī jaunā vērtība, kad tā tiek precizēta darījumos. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

G. Kūtris. Šā gada 2. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Igors Judins.

I. Judins (ST!).

Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi, labrīt! Veselības ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””. Likumprojekts izstrādāts ar mērķi pakļaut kontrolei sintētiskos kanabinoīdus, pakļaut kontrolei vairākas fentanilam radniecīgās vielas un fentanilam neradniecīgos opioīdus, kā arī jaunās psihoaktīvās vielas, ko rekomendējusi Starptautiskā narkotiku kontroles valde, noteikt izņēmumu no kontroles veterinārajā medicīnā izmantojamai vielai mastiniba mezilāts, noteikt izņēmumu lietošanai veterināmedicīniskām manipulācijām vielai etorfīns, atļaut medicīnā izmantot vielu lisdeksamfetamīns, atļaut veterinārmedicīnā izmantot vielu tiletamīns, kā individuālas vielas iekļaut Latvijā kontrolējamo narkotisko un psihotropo vielu sarakstos jau kontrolei pakļautās vielas flubromazepāms, bromazolāms, zolazepāms, tiopentāls, primidons, esketamīns, precizēt kontroli vielai butorfanols.

Tāpat likumprojekts paredz nacionālā līmenī noteikt apmērus nelegālai apritei vairākiem prekursoriem, kas kontrolei pakļauti Eiropas Savienības regulās.

No 2023. gada 29. novembra stājas spēkā Slimību profilakses un kontroles centra noteiktais pagaidu aizliegums vielai BOH-2C-B un to saturošiem izstrādājumiem.

Juridiskā komisija šī gada 16. aprīlī izskatīja šo likumprojektu un lēma lūgt Saeimu noteikt likumprojektam steidzamību.

Aicinu Saeimu noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I. Judins. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

I. Judins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – piecas dienas, tātad 23. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana Saeimas sēdē?

I. Judins. Izskatīšana Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā – 9. maijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Nacionālās kiberdrošības likums”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! O, palikusi kartiņa... Kolēģi! Kolēģes! Izskatām likumprojektu “Nacionālās kiberdrošības likums” pirmajā lasījumā. Šis ir ļoti būtisks likumprojekts, kas skars ļoti plašas sfēras – gan publisko, gan privāto –, tāpēc atļaujiet jūs iepazīstināt ar šo likumprojektu, lai mēs, visi deputāti, saprastu, par ko balsosim.

Likumprojekts “Nacionālās kiberdrošības likums” ir izstrādāts, pamatojoties uz pārskatītajā Eiropas Savienības Tīklu un informācijas sistēmu direktīvā (turpmāk lietošu – NIS2) noteikto.

Vienlaikus likumprojektā ietvertas (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk! Paldies.

A. Švinka.... vienlaikus likumprojektā ietvertas arī vairākas nacionālās iniciatīvas ar mērķi uzlabot kiberdrošības pārvaldību Latvijā un paaugstināt publiskā un privātā sektora kiberdrošības līmeni. NIS2 direktīvas ieviešanas termiņš ir 2024. gada, tas ir, šī gada, 17. oktobris.

Likumprojekta galvenais mērķis ir uzlabot kiberdrošību Latvijā, tai skaitā nosakot stingrākus uzraudzības pasākumus, prasības ziņošanai par kiberdrošības incidentiem, kā arī ieviest NIS2 direktīvā noteiktos pasākumus.

Likumprojekts aizstās spēkā esošo Informācijas tehnoloģiju drošības likumu. Būtiskākās izmaiņas pret Informācijas tehnoloģiju drošības likumu ir šādas: tiek izveidots Nacionālais kiberdrošības centrs, nosakot tā statusu, funkcijas, tiesības un pienākumus. Nacionālā kiberdrošības centra funkcijas pildīs Aizsardzības ministrija un CERT.LV; tiek būtiski paplašināts subjektu loks, uz kuru attieksies likumprojekta prasības. Sākotnējais aptuvenais aprēķins liecina, ka likumprojekts attieksies uz vismaz diviem tūkstošiem subjektu; noteiktas drošības prasības datu centriem, kuros tiks uzturēti subjektu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas resursi un likumprojektā ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt datu centru drošības prasības. Papildus likumprojektā ir noteikts, ka valsts nozīmes datu centros tiek izvietoti CERT.LV drošības operāciju centri.

Likumprojekts noteic, ka ar mērķi veicināt kritisko pakalpojumu pieejamību krīzes situācijā tiek izveidots vienotais interneta plūsmu apmaiņas punkts, paredzēta kiberkrīžu pārvaldības plāna izstrāde, kā to nosaka NIS2 direktīva, noteiktas kiberhigiēnas prasības, paredzot kiberhigiēnas pasākumu pamatelementus un prasības kiberhigiēnas pasākumu īstenošanai valsts un pašvaldības institūcijās atvasinātajām publiskajām personām un citām valsts institūcijām, izņemot valsts drošības iestādes.

Likumprojektā tiek nostiprināta koordinēta ievainojamību atklāšanas procesa izmantošana, kas ļauj kontrolētā veidā izmantot drošības pētnieku ekspertīzi, lai atklātu informāciju un komunikācijas tehnoloģiju resursu vājās vietas.

Līdz ar likumprojektu Nacionālais kiberdrošības centrs tiek noteikts kā nacionālā kompetentā institūcija, kas darbojas kā vienotais kontaktpunkts kiberdrošības jautājumos un īsteno nacionālo kiberdrošības pārraudzību, veido nacionālās kiberdrošības rīcības politikas iniciatīvas un savas kompetences ietvaros veido un īsteno starptautisko sadarbību kiberdrošības jomā.

Likumprojekta subjekti iedalāmi trīs kategorijās, kas nosaka noteikto prasību apjomu pret attiecīgajiem subjektiem: būtisko pakalpojumu sniedzējs, svarīgo pakalpojumu sniedzējs un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritiskā infrastruktūra.

Likumprojektā noteikto subjektu uzraudzību, tostarp korektīvo funkciju īstenošanu, veic Nacionālais kiberdrošības centrs – attiecībā uz būtisko un svarīgo pakalpojumu sniedzējiem, izņemot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritisko infrastruktūru, Satversmes aizsardzības birojs – attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritisko infrastruktūru.

Uzraudzības iestādes būs tiesīgas veikt subjektu dokumentu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru pārbaudes un vajadzības gadījumā izteikt subjektam brīdinājumu vai arī uzdot novērst konstatētās neatbilstības, veikt ārējo auditu, informēt pakalpojuma saņēmējus par kiberapdraudējumu.

Ja minētie pasākumi nebūs efektīvi, uzraudzības iestādes būs tiesīgas apturēt informācijas sistēmas resursu vai e-pakalpojumu darbību līdz neatbilstību novēršanai, apturēt produktu tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu līdz neatbilstību novēršanai vai noteikt pagaidu aizliegumu subjekta vadītājam pildīt pienākumus līdz neatbilstību novēršanai. Par konkrētajām neatbilstībām atbilstoši subjektu uzraudzītajam dalījumam būs tiesīgi piemērot šādas sankcijas: attiecībā uz valsts un pašvaldību institūcijām – ziņot amatpersonai, atbildīgajam ministram un Ministru kabinetam... kuram lems par disciplinārsoda piemērošanu, attiecībā uz privāto tiesību juridiskajām personām – administratīvā akta piespiedu izpildi, piemērojot piespiedu naudu. Maksimālais sods ir paredzēts atkarībā no pārkāpuma smaguma un uzņēmuma apgrozījuma līdz pat 10 miljoniem eiro.

Galvenās prasības subjektiem, kuras izriet no likumprojekta: statusa noteikšana un reģistrācija, kas ir līdz 2025. gada 1. aprīlim, kiberdrošības pārvaldnieka noteikšana subjektā – līdz 2025. gada 1. jūlijam, minimālo kiberdrošības prasību ievērošana, risku pārvaldības un darbības nepārtrauktības plāns, ziņošana par incidentiem un konstatētajām ievainojamībām un ikgadējs pašnovērtējuma ziņojums pirmreizēji pēc likumprojekta pieņemšanas būs jāiesniedz līdz 2025. gada 1. jūlijam.

Likumprojekts pēc gara un laikietilpīga saskaņošanas procesa ir saskaņots ar visām ministrijām, Datu valsts inspekciju un valsts drošības iestādēm. Pēc likumprojekta izskatīšanas un apstiprināšanas Ministru kabineta sēdē atbilstoši tam, kā tika noteikts šī gada 19. marta Ministru kabineta sēdes protokolā...

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

A. Švinka.... Aizsardzības ministrijai, ņemot vērā to, ka likumprojekts skar arī Latvijas Banku, tas ir jāsaskaņo ar Eiropas Centrālo banku un līdz likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā jāiesniedz bankas atzinums attiecīgajā Saeimas komisijā. Komisijā tika atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs kā pirmais – deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Šis tiešām ir mūsu valstij ļoti nozīmīgs likumprojekts, kurš, neapšaubāmi, ir jāpieņem un jāatbalsta. Jāsaka, tā ir arī Eiropas Savienības direktīvas pārņemšana.

Uz otro lasījumu gribu akcentēt vienu lietu. Kad vakardien komisijas sēdē izskanēja bažas, ka šo varētu saukt par klasisku gadījumu, ka mēs pārņemam direktīvu ar daudz spēcīgākām, tā teikt, sankcijām, vienvārdsakot, mēs skrienam ratiem pa priekšu un ieviešam spēcīgākas prasības, nekā to prasa direktīva... Man ir bažas, ko es gribu akcentēt... un lūgt uz otro lasījumu pie tā piestrādāt, jo es uzskatu, ka ir nesamērīgi prasīt, pieņemsim, no tirgotājiem, mazumtirgotājiem, no tādiem veikaliem kā “Drogas”, lai viņiem būtu visas šīs milzīgās prasības. Tas ir nesamērīgi. Arī, pieņemsim, kaut kādi piekabju ražotāji vai... Vienvārdsakot, šis saraksts noteikti ir jāpārskata. Tāpat arī jādomā par izmaksām, kas radīsies valsts un pašvaldību institūcijām saistībā ar šīs direktīvas pārņemšanu.

Tāpēc, nekavējot jūs diži, vienkārši vēršu uzmanību, ka uz otro lasījumu ir jāizanalizē situācija un nevajag pārmērīgi pievilkt skrūves ar direktīvas pārņemšanu.

Lūdzu visus atbalstīt šo likumprojektu un, tā teikt, uz otro lasījumu pievērst uzmanību tam, kas tur ir rakstīts, lai mēs savus uzņēmumus... uzņēmējus pārmērīgi nenoslogotu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Nacionālās kiberdrošības likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Švinka. Šā gada 16. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

A. Švinka. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Šis ir jauns likumprojekts. Juridiskā komisija ir sagatavojusi šo likumprojektu, un tā ideja ir nākusi, protams, no mūsu praktiķiem. Šis likumprojekts paredz, ka, esot noteiktiem drošības līdzekļu veidiem, aizdomās turētajam vai apsūdzētajam varēs piemērot elektronisko uzraudzību, proti, sava veida aproci, kura ļaus vieglāk kontrolēt šīs personas uzvedību. Elektroniskā uzraudzība tiks piemērota ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu, bet, protams, šai metodei ir jābūt... piekrišanai gan personai, kurai to liek, gan... piemēram, ja cietušais ir, pret kuru... nevis pret kuru, bet kurš vēlas, lai viņu pasargā no šī iespējamā vainīgā cilvēka (aizliegums tuvoties šai personai). Tātad jābūt signālaparātiem... sensoriem jābūt gan pie cietušā, ja viņš vēlas, gan pie šīs personas – aizdomās turētā vai apsūdzētā. Proti, ieslēdzoties signālam, var vieglāk kontrolēt, vai viņš tuvojas vai netuvojas. Tā arī šeit tas varētu būt... citos gadījumos, kad personai labāk piemērot elektronisko uzraudzību (nekā ievietot apcietinājumā), jo tādā veidā mēs varam kontrolēt viņa pārvietošanos.

Juridiskā komisija šos priekšlikumus ir akceptējusi. Saprotu, ka uz otro un trešo lasījumu, visticamāk, būs redakcionāli jāpilnveido dažas vietas, kur mums saasinājās diskusija, bet kopumā mēs aicinām kolēģus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

G. Kūtris. Lūgums priekšlikumus iesniegt divu nedēļu laikā – līdz 2. maijam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Labdien, kolēģi! Likumprojektu izstrādājusi Tieslietu ministrija, lai izpildītu Satversmes tiesas 2023. gada 2. maija spriedumu lietā Nr. 2022-02-01. Ar minēto Satversmes tiesas spriedumu zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs atzīts par tādu, kas nepilda atlīdzības funkciju. Satversmes tiesa uzskatīja, ka pašreizējā lietošanas maksas apmēra noteikšanā nav ņemti vērā izdevumi, kas samazina zemes īpašnieka ienākumu no lietošanā nodotās zemes. Tāpat tiesa īpašu uzmanību pievērsa tam, ka kadastrālās vērtības bāzes noteikšanai tiek izmantoti dati par nekustamā īpašuma tirgu 2012. gadā un pašreizējās kadastrālās vērtības nav saskanīgas ar tirgus situāciju. Līdz ar to apstrīdētā norma atzīta par neatbilstošu Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam un par spēkā neesošu no 2024. gada 1. jūlija.

Izvērtējot Satversmes tiesas spriedumu, likumisko lietošanas tiesību tiesiskais regulējums tiek pilnveidots, atsevišķos aspektos mazinot slogu zemes īpašniekiem, vienlaikus saglabājot tiesību un pienākumu saprātīgu līdzsvaru konkrētajās tiesiskajās attiecībās iesaistīto pušu starpā, tādējādi nodrošinot Satversmes tiesas sprieduma izpildi.

Likumprojektā paredzēts, ka no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 1. janvārim lietošanas maksa būs tāda pati kā līdz šim, vienlaikus darbosies likumprojektā noteiktais par atbalsta pasākumiem zemes īpašniekiem, kas vērsts uz to, lai samazinātu likumiskās lietošanas maksas kavējumu negatīvās sekas. No 2025. gada 1. janvāra izmaiņas lietošanas maksā variēs atkarībā no tā, vai būve ir dzīvojamā māja, un no kadastrālo vērtību izmaiņām konkrētajā teritorijā, savukārt 2029. gadā zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs arī dzīvojamās mājās atbildīs aktuālajām zemes kadastrālajām vērtībām. Piedāvātajā risinājumā ietvertais pakāpeniskais lietošanas maksas pieaugums ir taisnīgs, vienlaikus nesamērīgi neierobežo zemes īpašnieku tiesības.

Likumprojekts tika vērtēts divās Juridiskās komisijas sēdēs un darba grupas sēdēs, kurās piedalījās pārstāvji no Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts zemes dienesta, “Valsts nekustamajiem īpašumiem”, Tiesībsarga biroja, kā arī zemes īpašnieku un dzīvokļu īpašnieku pārstāvji.

Papildus jānorāda, ka, diskutējot par likumprojektu komisijā, izskanēja viedokļi, ka nākotnē dalītā īpašuma tiesiskais regulējums būtu izbeidzams, un komisija uzdeva Tieslietu ministrijai konceptuāli izvērtēt šo jautājumu trīs mēnešu laikā.

Aicinu Saeimas deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Krasta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 23. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Turpinām ar sadaļu “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” (Nr. 539/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 4. jūnijam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

___

Turpinām ar patstāvīgo priekšlikumu izskatīšanu.

Lēmuma projekts “Par 11 963 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Valsts līdzfinansējums zobārstniecībai” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Nauris Puntulis.

N. Puntulis (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās deputātes, godātie deputāti! 2024. gada 25. martā Saeima saņēma 11 963 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Valsts līdzfinansējums zobārstniecībai”. Šā gada 10. aprīlī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kurš norādīja, ka zobārstniecības pakalpojumu izmaksas ir kļuvušas tik augstas, ka būtu jāievieš valsts apmaksātu zobārstniecības pakalpojumu sākotnējā pakete, kas būtu pieejama visiem iedzīvotājiem.

Uz komisijas sēdi uzaicinātā Veselības ministrijas pārstāve norādīja, ka mutes dobuma veselības problēmas lielā mērā ir novēršamas ar savlaicīgu profilaksi, un informēja, ka Veselības ministrija primāri atbalsta valsts finansētu zobārstniecības pakalpojumu ieviešanu grūtniecēm.

Komisijas sēdē piedalījās arī vairāku biedrību pārstāvji, kuri skaidroja, ka atbalsta iniciatīvas tālāko virzību, tomēr norādīja, ka primāri būtu jāatbalsta sociāli mazaizsargātās grupas, piemēram, grūtnieces, maznodrošinātās personas un imūnsupresētās personas. Tāpat biedrības pārstāvji norādīja, ka būtu jāpalielina pakalpojumu tarifi, pēc kuriem tiek veikta samaksa zobārstiem par zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu bērniem.

Uzklausot uzaicinātos ekspertus, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt šīs iniciatīvas turpmāko virzību un nodot to Sociālo un darba lietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 11 963 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Valsts līdzfinansējums zobārstniecībai” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 11 963 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Valsts līdzfinansējums zobārstniecībai” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Turpinām ar sadaļu “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Deputāti Nauris Puntulis, Edvīns Šnore, Jānis Grasbergs, Raivis Dzintars, Ināra Mūrniece, Ilze Indriksone, Edmunds Teirumnieks, Jānis Vitenbergs, Uģis Mitrevics, Jānis Dombrava un Rihards Kols iesnieguši lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu kultūras ministrei Agnesei Loginai”.

Iesniedzēju vārdā – deputāts Nauris Puntulis.

N. Puntulis (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās deputātes un godātie deputāti! Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 29. pantu ir sagatavots Saeimas lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu kultūras ministrei Agnesei Loginai”.

2023. gada 19. septembrī Ministru kabinets apstiprināja Iekšlietu ministrijas, drošības iestāžu un citu valsts institūciju kopīgi izstrādāto Nacionālās drošības koncepciju. 2023. gada 27. septembrī šo koncepciju izskatīja un apstiprināja Nacionālā drošības padome un Nacionālā drošības komisija, bet 28. septembrī koncepcija tika apstiprināta Saeimā.

Nacionālās drošības koncepcija ir uz valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes, kas jāņem vērā, izstrādājot jaunus politikas plānošanas dokumentus, tiesību aktus un rīcības plānus nacionālās drošības jomā, tādējādi īstenojot mērķtiecīgu valsts politiku mazināt apdraudējumu nacionālajai drošībai.

Koncepcijas 7. nodaļā “Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana” ir teikts: “Ņemot vērā, ka Latvijā notiek valsts valodas lomas stiprināšana visās dzīves sfērās, no 2026. gada 1. janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, tādējādi veicinot visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, kas ir balstīta latviešu valodā un citās Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas un Eiropas Savienības kandidātvalstu valodās. Valstij pārstājot finansēt saturu krievu valodā, tiktu noslēgts vienotas informatīvās telpas izveides process, savukārt komerciālajos medijos saturs krievu valodā par privātiem līdzekļiem turpinātu pastāvēt.”

Tomēr kultūras ministre Agnese Logina, pretēji Nacionālās drošības koncepcijā noteiktajam, vairākkārtēji medijos ir paudusi viedokli par nepieciešamību nodrošināt sabiedrisko mediju veidoto saturu krievu valodā.

Atsakoties pildīt pilnā apmērā Nacionālās drošības koncepcijā teikto, ministre ne vien atsakās pildīt Saeimas lēmumu, bet apliecina, ka nav pareizi uztvērusi šī dokumenta garu vai būtību, un maldinoši ir teikt, ka koncepcija ir pretrunā ar Satversmi vai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu, kurā, jā, ir norādīts, ka sabiedriskie mediji veido programmas mazākumtautību valodās, taču Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums nenorāda, cik un tieši kurās mazākumtautību valodās saturs var tikt veidots.

Arī šobrīd sabiedrisko mediju saturs netiek veidots ne tuvu visās Latvijā dzīvojošo vēsturisko mazākumtautību valodās. Mediju pārstāvji ir atzinuši, ka arī pēc 2026. gada visās Latvijas mazākumtautību valodās saturs netiks veidots, jo tam vienkārši nav un nebūs kapacitātes. Un šeit atgādināšu, ka ir daudz citu instrumentu, ar kuriem Kultūras ministrija jau izsenis rūpējas par Latvijā dzīvojošo mazākumtautību valodas, tradīciju un kultūras saglabāšanu. Tātad atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumam ne vakar, ne šodien, ne rīt sabiedriskie mediji neveidos saturu visās Latvijas mazākumtautību valodās un šeit SEPLP un medijiem vienmēr būs izšķiršanās, kurās no mazākumtautību valodām saturu veidot un kurās ne, un ir tikai loģiski, ka tas vienmēr būs saistīts ar valsts iekšējās un ārējās drošības situāciju. Te Nacionālās drošības koncepcija, ko veidojuši eksperti valsts iekšējās un ārējās drošības jautājumos, norāda tās valodas, no kurām izvēloties būtu jāveido saturs, raugoties no valsts drošības interesēm šajos konkrētajos ģeopolitiskajos apstākļos un konkrētajā valsts attīstības posmā, kā arī norādītas valodas, kurās, turpinot veidot saturu, būtu... kas būtu pret nacionālās drošības interesēm šajos konkrētajos ģeopolitiskajos apstākļos, kad krievu imperiālisms slepkavo Ukrainā, veic rusifikāciju okupētajās teritorijās un draud visai pasaulei ar impērijas robežu atjaunošanu, un konkrētajā valsts attīstības posmā, kurā mēs ļoti iekavēti, bet šobrīd vienlaikus strauji attālināmies no Putina veidotās krievu pasaules un mazinām okupācijas sekas. Šis lēmums, ko mēs kā likumdevējs pieņēmām ar divu trešdaļu balsu vairākumu, pilnā un nemainītā apjomā ir saistošs gan ministrei, gan SEPLP.

Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatām, ka kultūras ministre Agnese Logina publiski pauž pretēju viedokli Nacionālās drošības koncepcijā noteiktajam pienākumam sabiedriskajiem medijiem no 2026. gada saturu veidot tikai valsts valodā, tā faktiski izsakot neuzticēšanos tām valsts iestādēm, tostarp drošības iestādēm, kas ir gatavojušas šo koncepciju, pamatojoties uz esošās situācijas un iespējamo risku izvērtējumu valsts drošībai. Uzskatām, ka kultūras ministres turpmāka atrašanās savā amatā nav savienojama ar profesionālu un veiksmīgu mediju telpas attīstību valstī, kas ir viena no būtiskākajām sfērām katras valsts sabiedrības vienotas informatīvās telpas nodrošināšanā, un pieprasām kultūras ministres Agneses Loginas demisiju. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, tuvojas pārtraukums, tomēr es rosinu turpināt šī darba kārtības jautājuma izskatīšanu, līdz mēs to pabeidzam. (Starpsauciens: “Jā!”) Iebildumu nav, tad turpinām.

Nākamajai vārds Kultūras ministrijas parlamentārajai sekretārei Agnesei Lācei. Lūdzu! (Zālē troksnis.)

A. Lāce (Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie deputāti!

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Man ir lūgums – mazliet klusāk!

A. Lāce. Šodien, dienā, kad tiek skatīts “Nacionālās apvienības” pieprasījums kultūras ministres Agneses Loginas demisijai, ministre atrodas komandējumā. Viņa pārstāv mūsu valsts vārdu un kultūras vērtības starptautiski. Tieši šobrīd norisinās Venēcijas biennāles Latvijas paviljona atklāšana, kur mūsu laikmetīgās mākslas idejas pārstāv izcilā māksliniece Amanda Ziemele. Taču nu pie lietas.

Pirms visi kopā dosim iespēju interpretēt ministres izteikumus un darbus, aicinu sadzirdēt faktus, un tie ir nepārprotami. Vairāk nekā 10 gadus Kultūras ministriju vadījuši Nacionālās apvienības ministri, kuriem šo gadu laikā ir bijusi iespēja atrisināt – tieši šogad un tik pēkšņi – šim politiskajam spēkam tik svarīgos jautājumus, taču stiprāka par vēlmi atrisināt šos neērtos jautājumus bija izvēle tos neaiztikt, noklusēt, atlikt, jo tagad mēs redzam, ka tie izsauc asu reakciju gan sabiedrībā, gan politisko spēku retorikā, un, iespējams, politiski gudrāk bija rīkoties tieši tā – atlikt, vilcināt, lai sagaidītu ministru, kas uzņemas risku nebūt populāram, bet rīkoties vienotas, saliedētas un nākotnei drošākas sabiedrības vārdā.

Kultūras ministres vārdā vēlos stingri uzsvērt, ka apņemamies pildīt Nacionālās drošības koncepciju un tajā ietvertās prioritātes Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršanai pēc būtības. Tas nozīmē sabiedrības informācijpratības un medijpratības veicināšanu, vietējo mediju stiprināšanu, žurnālistu drošības un prasmju pilnveidošanu un arī satura latviešu valodā atbalstīšanu. Šie mērķi ir ietverti arī nesen sabiedriskajā apspriešanā nodotajās mediju politikas pamatnostādnēs.

Nacionālās drošības koncepcijas punkts par to, ka sabiedrisko mediju veidotam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas piederīgas Eiropas kultūrtelpai, paredzētu sabiedriskajiem medijiem atteikties ne tikai no krievu valodas, bet arī no satura, piemēram, baltkrievu un armēņu valodā, kas šobrīd tur jau ir. Uz šādu atsevišķu mazākumtautību valodu pilnīga aizlieguma pretrunīgumu ir norādījis gan Valsts prezidents, gan SEPLP un NEPLP vadītāji.

Atgādināšu, ka mazākumtautības pēc definīcijas ir mūsu pilsoņi, nevis cittautieši, nevis ikviens cittautietis, bet mūsu pilsoņi, un Satversmē esam pateikuši, ka cienām mūsu mazākumtautības un viņu tiesības kopt savu kultūras savpatnību. Tāpat Saeima Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā ir skaidri pateikusi, ka sabiedriskie mediji veido raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās, lai veicinātu sabiedrības integrāciju.

Saturs mazākumtautību valodās, tai skaitā krievu valodā, ir arī citās Eiropas Savienības valstīs, kas robežojas ar Krieviju, – Somijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā. Un, jā, ministre ir bijusi drosmīga, lai skaidri pateiktu, ka krievu valodai kā mazākumtautības valodai ir jābūt pārstāvētai sabiedriskajos medijos. Te gan atzīmēšu, ka arī viņas priekšgājējs un demisijas pieprasītājs pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Saeimas komisijai 2022. gada aprīlī ir norādījis, ka valodas jautājums televīzijā jārisina, piemēram, ar krievu valodas subtitriem latviešu kanāliem.

Tomēr vēlreiz gribu uzsvērt: kultūras ministre neapšauba ne Nacionālās drošības koncepciju, ne arī mūsu drošības iestādes. Pārtulkojot Nacionālās drošības koncepcijas priekšlikuma jēgu un būtību, kā to darījis arī Valsts prezidents, ministre piekrīt, ka ir jāmazina krievu valodas dominance, un, kā vakar Mediju politikas apakškomisijā pārliecinājās Saeimas deputāti, šis process jau ir sācies, turklāt nozīmīgāko lomu paredzot tieši pašiem medijiem, nevis politiķiem.

Atteikšanās no sabiedrisko mediju portāla “Rus.LSM.lv” zīmola, zem kura tagad tiek publicēts arī saturs ukraiņu un citās valodās, notiks jau nākamā gada sākumā, bet vēl pēc gada sabiedriskajos medijos būs konceptuāli jauns programmu un pakalpojumu piedāvājums saturam mazākumtautību valodās, tajā skaitā mainot proporciju, kas tika pieminēta. Tā ir SEPLP un sabiedrisko mediju kompetence izstrādāt šādu stratēģiju, un mēs esam pilnīgi droši, ka tāda būs un ka tā būs kvalitatīva.

Gribu uzsvērt arī to, ka Nacionālās drošības koncepcijā ietverto principu īstenošanā, proti, vienotākas informācijas telpas izveidošanā un satura latviešu valodā stiprināšanā, esam jau gājuši tālāk. Mediju politikas pamatnostādnēs esam definējuši, ka Latvijā dzīvojošās mazākumtautības mediju saturā vairāk jāuzrunā latviešu valodā, lai veicinātu viņu piederības sajūtu un vienotas sabiedrības pastāvēšanu. Tam, mūsu ieskatā, ir jāattiecas ne tikai uz sabiedriskajiem, bet arī uz komercmedijiem, un tas ir papildus rīcībai stiprināt arī latviešu valodas apguvi pieaugušajiem.

Gribu atkārtoti uzsvērt, ka Kultūras ministrija un līdz ar to mediju politikas veidošana Nacionālās apvienības pārziņā ir bijušas vairāk nekā 10 gadus. Tas ir laika periods no 2014. gada, kad ir bijis nepārprotami skaidrs, ka Krievija nebūs mums draudzīgs kaimiņš un ka mediju politikā ir jādara vairāk, lai novērstu apstākļus divkopienu sabiedrības pastāvēšanai, bet diemžēl šobrīd populārākais dienas laikraksts valstī iznāk krievu valodā un krievu valodā raida vairāk nekā trešdaļa no Latvijā dzirdamajām radio programmām. Mediju nozare bez pamatnostādnēm tika atstāta četrus gadus – četrus gadus bez dokumenta, kas ir svarīgākais mediju politikas plānošanas dokuments un kas iezīmē nozares attīstības virzienu. Un tie ir jūsu neizdarītie darbi.

Noslēgumā gan ministres, gan savā vārdā vēlos tomēr pateikt paldies “Nacionālajai apvienībai” – paldies, ka sekojat līdzi mūsu darbiem, mums tas dod iespēju par tiem pastāstīt publiski. Un mūsu mērķi pēc būtības nav atšķirīgi – esam par sabiedrības saliedēšanu uz latviešu valodas pamata, par vienotu informatīvo telpu un par cīņu pret dezinformāciju. Vienlaikus mēs nekad neesam vairījušies un nevairīsimies no sarežģītu jautājumu risināšanas, arī tādu jautājumu risināšanas, kuriem risinājumu neatrada laikā, kad Kultūras ministriju vadīja Nacionālā apvienība.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi, labrīt! Augsti godātā “Nacionālā apvienība”... Puntuļa kungs, es nebūtu nācis uz šejieni, ja jūs pēdējā minūtē nebūtu teicis lietas, kurām jūs pats neticat. Es redzēju, kā jūs izskatījāties. Pēdējie vārdi nepiederēja jums. Jūsu sirds tā nerunā. Jūs pārmetat man, krieviski runājošam latvietim (man ir divas dzimtās valodas – latviešu un krievu)... jūs pārmetat man jebkādu saistību ar jebkādu karu. Tas, ka es lasu krievu avīzes vai klausos krievu radio, nenozīmē, ka esmu agresors, vai ne? Kāpēc jūs pielīdzināt visus cilvēkus, kas to dara, agresoriem, cilvēkiem, kas atbalsta karu? Tas nav pareizi, tas nav atbilstoši. Mēs visi esam Latvijas bērni, un es vēlreiz atkārtošu: man ir divas dzimtās valodas, vai jums tas patīk vai ne. Es piedzimu Latvijā, mans tēvs ir baltkrievs, mamma – no Latgales. Man ir divas dzimtās valodas, un jums ar to ir jādzīvo.

Mēs uz doto momentu aizmirstam to, kāda ir Latvijas daba. Latvijas daba ir brīvība – brīvība pārvietoties, runāt, precēties, iet baznīcā, baudīt dzīvi. Latvijai ir viens vārds – mūsu pamats – “brīvība”. Šeit ir absolūti viss: mēs esam brīvi runāt jebkurā valodā, kas mums patīk, respektējot mūsu pamatvalodu, mēs esam absolūti brīvi draudzēties un ceļot pa visu pasauli, jo mums tur ir draugi, jo mums tur ir radinieki... jo Latvija ir brīva valsts. Tas ir svarīgi.

Kad mēs ar jums tiekam ievēlēti parlamentā, mēs parakstām tādu koplīgumu ar sabiedrību par to, ka mēs to respektējam, pilnīgi visus neatkarīgi no tā, vai viņi nākuši no Baltkrievijas, no Krievijas, no Ukrainas, no Azerbaidžānas, no Kazahstānas. Nav svarīgi, mēs parakstām tādu nerakstītu koplīgumu ar sabiedrību, ka mēs respektējam mūsu Latviju kā daudznacionālu valsti. (Starpsauciens.) Bet katram cilvēkam, kas šeit dzīvo, ir jārespektē mūsu pamats. Tas ir ārkārtīgi svarīgi.

Runājot par konkrētu jautājumu – par LSM –, es kā krieviski runājošais latvietis jums, “Nacionālā apvienība”, varu pateikt absolūti godīgi – no viņiem nav nekādas jēgas, viņi neko labu priekš mums, krieviski runājošiem latviešiem, nedara vispār. Bet informācijas plūsmai, mērķu dažādībai, viedokļu dažādībai ir jābūt, nav nekādu šaubu, tam ir jābūt. Līdz ar to atbalstīt viņus kā avotu, kas dod reāli objektīvu informāciju, rūpējas par krieviski runājošiem... noteikti viņi to nedara. Viņi kalpo vairāk jums nekā man. Tas ir fakts. Vienīgais, kas šeit jums traucē, ir vārds “krieviski”. Viņi kalpo vairāk Nacionālajai apvienībai, vairāk Jaunajai VIENOTĪBAI, tas ir fakts.

Viņi tagad katru dienu no rīta līdz vakaram rāda tikai koalīcijas bloka deputātus. Manis tur vispār nav... Piedošanu, jūs pagaidām varbūt īslaicīgi neesat koalīcijas bloks... Manis tur nav. Viņi par mani raksta visādus... zīmē visādus muļķīgus zīmējumus. Jūs varat iedomāties? Par citiem nē, par mums – jā. Tā ka no viņiem labuma mums, krieviski runājošiem, nav nekāda. Tas ir vairāk pienesums jums, lai stiprinātu jūsu pozīcijas, jo viss, ko viņi dara, – diskreditē... absolūti nepārtraukti diskreditē krieviski runājošus politiķus. Nepārtraukti. Tas ir viņu mērķis, tas ir viņu darbs.

Vēlreiz atgriezīšos pie sākuma. Brīvība – tas ir mūsu dabā. Līdz ar to es nevaru vadīties no mantkārīgiem nolūkiem un pateikt: nē, viņiem nav vietas sabiedrībā. Strādā? Strādā. Dažiem cilvēkiem patīk lasīt, ko viņi tur raksta, dažiem cilvēkiem patīk skatīties tās ziņas, ko viņi veido. Kaut, manā skatījumā, viņi nav objektīvi, absolūti nav. Vēlreiz – viņi nepārtraukti slavē koalīcijas bloku un noniecina opozīciju. Bet tā ir brīvība, tā ir Latvija, tā ir mūsu unikālā sastāvdaļa, ka mēs nebaidāmies pastāvēt, un mēs pastāvēsim, tāpēc ka iekšā mēs esam ļoti stipri. Tāpēc nevajag šaubīties, lai cilvēki strādā! Viņi neko neapdraud, tas ir absolūtais fakts.

Šodien mēs nevarēsim atbalstīt ministres atstādināšanu no amata, jo uzskatām, ka viņa tagad un šodien cīnās tieši par šo Latvijas dabu – par brīvību –, kas man ir ļoti svarīga.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Daži vārdi par Latvijas Nacionālās drošības koncepciju. Savā laikā mums šāda koncepcija bija pieņemta, pirmā – 2011. gadā, un tur 3.3. punktā bija ierakstīts, ka pilsoniskās sabiedrības vienotības apdraudēšanas novēršana ir viens no galvenajiem valsts uzdevumiem. Konkrēti par latviešu valodu mēs lasām šādas rindas: “Latviešu valoda kā valsts valoda un sabiedrību vienojošs elements nav nostabilizējusies [..] biznesā un informatīvajā vidē. Prognozējams, ka nākotnē Latvijā saasināsies valodu konkurence, kurā latviešu valoda var nonākt neizdevīgākās pozīcijās salīdzinājumā ar citām valodām.” Tas ir rakstīts vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, tātad paskaitīsim: 2011.–2024. gads – tieši pirms 13 gadiem. “Latvijas sabiedrība ir sašķelta arī pēc attieksmes pret atsevišķiem vēstures jautājumiem. [..] Latvijas interesēs ir jāveido izglītības sistēma, kas jauniešos veicinātu piederības un lojalitātes sajūtas izkopšanu Latvijas valstij un Eiropas kultūras telpai.” Vienota informatīvā telpa nedrīkst būt sašķelta pēc valodas, etniskā un citiem principiem. Tātad Saeima jau pirms 13 gadiem saprata, ka valodas telpa nedrīkst būt sašķelta pēc etniskiem principiem.

Kas netika izdarīts 13 gados, to mēs konstatējām 2023. gadā, rakstot jauno Nacionālās drošības koncepciju. Tagad mums tur ir ierakstīts, ka tiek noslēgts vienotas informatīvās telpas process un no 2026. gada 1. janvāra sabiedriskie mediji saturu veidos tikai valsts valodā vai valodā, kas ir piederīga Eiropas kultūras telpai. Tātad atkal ir Eiropas kultūras telpa.

Kultūras ministre Logina un, kā mēs tagad arī dzirdējām, Lāces kundze lieto jēdzienu “mazākumtautības” un pieminēja, ka 2026. gadā var tikt pārtraukta programmu veidošana armēņu valodā. Te faktiski mēs dzirdējām klasisku neizpratni, absolūtu neizglītotību, kas tad ir mazākumtautības jeb minoritātes.

Tad, kad Latvija ratificēja Eiropas Padomes mazākumtautību konvenciju, bija ļoti lielas debates par šiem jautājumiem. Atcerēsimies, šeit bija ieradies arī komisārs cilvēktiesību jautājumos Makss van der Stūls, un viņš atzina (es ļoti labi zinu, es tajā laikā biju Ārlietu komisijā, pats šo komisiju vadīju... man ar viņu bija vairākas tikšanās), ka mazākumtautība jeb minoritāte šīs konvencijas nozīmē ir tautība, kura dzīvo savā autonomajā teritorijā 1000 gadu, nu ne mazāk par 500 gadiem, un kura nepārvietojas no vienas vietas uz otru, bet, mainoties valstu robežām, paliek šajā teritorijā, piemēram, zviedri Ālandu salās. Kad cariskā Krievija Zviedrijai atņēma šīs salas, cariskās Krievijas robeža aizgāja līdz salu rietumu galam un visi zviedri tajā laikā nonāca Krievijas impērijā. Pēc tam, kad atjaunojās neatkarīgā Somija, bija strīds un viņi palika Somijas sastāvā, bet nemainīja savu teritoriju, viņi tūkstošiem gadu tur dzīvoja.

Pēc šīs koncepcijas tagadējā Latvijā... jeb Baltijas valstīs varētu būt tikai trīs mazākumtautības, kas ir dzīvojušas ilgāk par 500 gadiem un nav mainījušas... tās neklejo apkārt pa visu valsti: līvi, kuri praktiski ir asimilējušies un izveidojuši latviešu tautu Livonijas valstī; otra grupa varētu būt Baltijas... es runāju tagad par Baltijas valstīm... Roņu salas un Hījumā salas zviedri, kas tur dzīvo ilgāk nekā 1000 gadu un 1944. gadā aizbrauca prom no šejienes; un varētu būt vācbalti, kuriem pirms vairāk nekā 800 gadiem līvi ierādīja teritoriju Rīgas pilsētas celtniecībai... kur viņi tai laikā uzbūvēja šo teritoriju, kas tagad ir latviskā Rīga jeb... faktiski tā nav latviska, jo latviešu, man liekas, te joprojām nav pat 50 procenti.

Runājot par raidījumiem krievu valodā, es nezinu, vai visus te vajadzētu saukt par krieviem, bet, ja mēs skatāmies, vai krievi var būt Latvijas mazākumtautība, – nevar būt nekādā veidā... viņi nevar būt arī minoritāte. Kādreiz bija atsaukšanās uz vecticībniekiem, bet, atgādināšu, vecticībnieki neieradās Latvijā tajā laikā, viņi neieradās pat Livonijā, viņi neieradās Baltijas autonomajās provincēs Kurzemē un Vidzemē, viņi ieradās tai reizē Polijas valstī, un tās ir 17. gadsimta beigas. Tad kad Krievijā notika reliģiskās sistēmas reformēšana, vecticībnieki atdalījās, viņus vajāja, un Polijas varas iestādes atļāva viņiem apmesties Latgalē. Tagad, es skatos, drusku... neliela draudze... varbūt vēl... nav, bet 21. gadsimtā viņi bija Viļānu pagasta Rimšos... vēl neliels ciemats. Varbūt kāds var pateikt, vai tur tagad tajos Rimšos vēl ir vai nav... bet nu viņu praktiski šeit nav. Kur tad ir galvenā problēma? Makss van der Stūls teica: “Jā, saprotiet, jums faktiski PSRS bijušie pilsoņi runā krieviski. Viņi neprot...” Un, kā tagad saka nepareizi – “krievvalodīgie”... Nu, latvieši jau arī ir krievvalodīgie, es arī esmu krievvalodīgs. Kurš tad neprot krievu valodu? Bet faktiski šie bijušie PSRS pilsoņi, kuri... visa tā masa iet zem nosaukuma “krievi”. Makss van der Stūls teica: “Jūs varat brīvprātīgi pielietot viņiem šo mazākumtautību tiesības.” Teiksim, valsts var atļaut skolas dibināt, bet – finansējot pašiem uz sava rēķina. Mēs it kā no valsts finansējumu taisījām.

Kas tad ir noticis šajos gados? 2026. gadā būs pagājuši 15 gadi, un mēs atkal atgriežamies pie tā, ka mums jāveido viena sabiedrība, kura nez kāpēc nav izveidojusies iepriekšējos gados. Atkal mēs veidosim vienu Eiropas kultūras telpu. Kāpēc mēs to veidosim? Tāpēc, ka esam mīksti pēc dabas. Nu, atzīsimies! Un te nav ko vainot ne nekultūras ministri Loginu, kura vispār vēsturi nav mācījusies, jo skolās vēsturi nemāca... Jūs saprotiet – vēsture ir atšķaidīta ar dažādiem sabiedriskajiem... mācību priekšmetiem, kaut kur to māca kopā, teiksim, ar citām lietām, un neviens jau to vairs nezina. Un neviens arī nezina, kas tad ir šīs Eiropas minoritātes. Nevienu neinteresē, ka, teiksim, Šveicē, kas ir Eiropas Padomes valsts, bet nav Eiropas Savienības dalībvalsts, katra etniskā grupa jeb tautība, jeb tauta dzīvo savā etniskajā teritorijā un nemaina šīs robežas.

Tāpat mēs zinām, kāda ir situācija Beļģijā, kur flāmi un valoņi nejaucas un nemaisās ar skolām otras valsts teritorijā. Mums ir viena grupa, ko es negribu saukt par krieviem, bet krieviski runājošo grupa, kas staigā pa visu valsti. Viņiem nav autonomās teritorijas. Viņi nav minoritāte. Bet kāpēc šī problēma radās? Tāpēc, ka mēs gļēvā veidā neesam devuši formulējumu kolonistiem. Tas ir tā, kā, piemēram... Vēsturē ir piemēri. Alžīrija, atgūstot neatkarību, izraidīja visus francūžus. Pareizi?

Ukraina... mēs pat nemācāmies no Ukrainas... Ukrainas prezidents pateica, ka, atbrīvojot Krimu... Kad Krima nonāks atpakaļ Ukrainas sastāvā, visiem, kas ir iebraukuši no Krievijas bez Ukrainas varas iestāžu atļaujas, būs jāatgriežas atpakaļ savā etniskajā dzimtenē un viņu īpašumi tiks konfiscēti. Tātad ir pagājuši 10 gadi, un viņiem nav nekādu tiesību tur saukties ne par mazākumtautību, ne par kaut ko vēl. Un tad ir jautājums latviešiem: 10 gadi paiet, jūs esat kolonists vai okupants? 20 gadi paiet: jūs arī esat kolonists vai okupants? Un tad 45 gadi paiet pēc Latvijas okupācijas, un pēkšņi visi kļūst... Sākumā viņi kļūst par nepilsoņiem, pēc tam – par pilsoņiem, un pēc tam viņi kļūst par minoritātēm.

Tātad Kultūras ministrijai būtu jāizstrādā vadlīnijas, kas tad ir tā Eiropas kultūras telpa, tā vietā, lai apšaubītu tagad, pēc 15 gadiem, nekādus darbus neizdarījušo deputātu jeb Saeimas, jeb likumdevēja vai ministru darbību šajā periodā. Mēs tagad atkal sākam visu no jauna – ziniet, 15 gadu bija par maz, vienotā kultūras telpa mums nesanāca, nācijas apvienošana... mums neizveidojās... Nu, turpināsim, kā te teica parlamentārā sekretāre, armēņu valodā taisīt mazākumtautības programmas. Nu piedodiet! Kāds sakars Eiropas kultūras telpai ar armēņu valodu?! Un kāpēc tikai armēņu? Kāpēc ne, teiksim, evenku? Kāpēc ne...? Mums ir vairāk nekā 100 etniskās grupas Latvijā. Dažās ir pieci, dažās ir 10... mums ir vairāki tūkstoši, mums, piemēram, ir vairāki tūkstoši to pašu vācu valodas pratēju, kas tiešām ir 800 gadus dzīvojuši Latvijā... 700 gadus nodzīvoja.

Tātad – ko mēs šeit darām? Es domāju, ka ir divas iespējas. Kaut kādā veidā tomēr būs jāformulē, kas ir bijušie kolonisti, ja negribam lietot vārdu “okupanti”, vai viņu pēcnācēji. Ja mēs nespējam sakārtot šādu juridisko sistēmu un dot precīzu vērtējumu, ar ko patiesās minoritātes jeb mazākumtautības atšķiras no iebraucējiem, okupantu un kolonizatoru pēctečiem, tad ir otrs priekšlikums. Es domāju, ka tas arī noteiks...

Es, skatoties uz šo “PROGRESĪVO” apvienību, domāju, ka drīz viņi nāks ar ierosinājumu mainīt Latvijas nosaukumu. Mēs varētu nosaukt to par LPSR. To “S” varētu izmest – par “Latvijas Padomju Republiku”, un tad mums būtu oficiālā valoda – krievu valoda... un turpināt vēl nākamos gadus, kamēr latviešu tauta vispār izzustu. Jo principā jau bija ļoti pareizi. Iedomājieties, pirms 13 gadiem bija teikts (kad vēl – es saku vēlreiz – nebija noticis iebrukums ne Krimā, ne Ukrainā), ka latviešu valodas stāvoklis nākotnē saasināsies lielo valodu konkurences rezultātā. Nu tad varbūt varam saukt krieviski runājošos par vairākumu un viņu valodu – par vairākuma valodu, nevis par mazākumtautību valodu. Tad es vēl saprastu.

Un vēl viena lieta. Tātad tagadējā kultūras ministre nesaprot (jo saprotu, ka parlamentārā sekretāre pauda viņas uzskatus)... viņa lepojas, ka Latvijas lielākais laikraksts tiek drukāts krievu valodā. Pareizi? Bet interesanti – atkal skatāmies Ukrainas pieredzi! Tur ir likums, ka visām krieviski iznākošajām avīzēm jābūt dublētām ukraiņu valodā, un jūs nevarat stendos salikt, teiksim, tā, kā mums ir “Narvesen” (kad jūs ieejat, viss ir krievu valodā), katram krievu valodas izdevumam blakus ir jābūt avīzei ukraiņu valodā. Pat tik elementāru lietu... Kultūras ministrija tagad varbūt varētu pie tā pastrādāt, nevis reklamēt, ka mums ir milzīgs sasniegums, ka lielākās avīzes ir krievu valodā.

2011. gada koncepcijā bija pareizi teikts, ka faktiski tas viss iet roku rokā ar izglītības sistēmu. Šajos 13 gados joprojām skolas palika un strādāja krievu valodā, un tikai tagad mēs dzirdam, ka tiks mainīti Ministru kabineta noteikumi un varbūt no Vācijas pie mums atbrauks cilvēki, kas mācīs vācu valodu. Viņi varbūt neatbildīs tām prasībām, kādas bija skolotājiem skolās, bet viņiem būs iespēja beidzot iemācīt kādu otro Eiropas Savienības svešvalodu pēc angļu valodas.

Kaut kas jau tiek darīts, bet man ir kauns un jāapzinās, ka mūsu mēģinājumi dažādos laikos pāriet uz vienotu izglītības sistēmu nav vainagojušies ar panākumiem. Trīspadsmit gadi ir pagājuši, tagad es jūtu milzīgu tendenci bremzēt, ka arī pēc 15 gadiem neko nevajag darīt, bet turpināt sašķelt sabiedrību pēc etniskiem principiem.

Rosļikova kungs pareizi pateica šo to par LSM. Es varu piekrist, bet nav taisnība vienā lietā. Nekādā veidā nav jākonkurē privātajiem un valsts... sabiedriskajiem medijiem. Ja krievu valoda LSM satura sagatavošanā netiks lietota, tas dos lielāku iespēju privātajiem medijiem. Tagad sabiedriskie mediji krievu valodā konkurē ar privātajiem medijiem. Valsts var iedot savu pasūtījumu, ja vajag kaut kādu programmu no latviešu valodas iztulkot krieviski un pārraidīt tiešām tur, kur cilvēki varbūt nesaprot, bet lai ar to nodarbojas privātie mediji. Kāpēc sabiedriskajam medijam ar to jānodarbojas?

Es aicinu atlaist šo nekultūras ministri, kas nav izglītota ne vēsturē, ne kultūrā, nepārtraukti apkauno Latvijas valsti. Šī saruna jau nav tikai par šo vienu jautājumu. Paskatieties, kas notiek izglītības iestādēs: atlaiž Latvijas Mūzikas akadēmijas rektoru, kas vienīgais pēc saviem, teiksim (ko es labi zinu), ētiski morālajiem uzskatiem atbilst rektora principiem. Atlaiž par to, ka kāds cits pasniedzējs ir kaut ko savārījis un tā tālāk. Mēs redzam, uz ko tas viss iet.

Tā ka aicinu atbalstīt. Paldies.

Noņemšanu aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es ļoti labi atceros Evikas Siliņas teikto pirms šīs valdības sastādīšanas. Es uzdevu konkrētu jautājumu: “Kāda būs jūsu nākamā valdība?” Viņa man atbildēja: “Profesionāļu valdība, katrā nozarē būs profesionāļi...” frakcijā. Un kas mums šodien ir? Viens ministrs kaut kur pazudis tajā Klimata un enerģētikas ministrijā, par viņu vienkārši nezina un nedzird, otra ministre cenšas pierādīt, ka viņa ir guru izglītībā un sportā, kaut gan izpratnes nav, trešā ministre vispār no sākuma runā, pēc tam domā, ko sarunā, un pēc tam sāk to risināt. “PROGRESĪVIE”, jums ir tik spēcīgi cilvēki, kas varētu būt tūkstošreiz labāki – gan Leila, gan tā pati parlamentārā sekretāre. Nu varbūt ar cieņu nomainiet, un viss būtu kārtībā. Nebūtu jāsēž šeit, jādiskutē par viņas emocionālajiem izteikumiem.

Bet šis lēmuma projekts ir par neuzticības izteikšanu kultūras ministrei. Kāpēc es pievērsu uzmanību tam, ka ministre no sākuma runā un pēc tam dara? Es pēc būtības sagaidu, ka ministre tāpat kā 11. martā pēc Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas padomes paziņojuma, ka viņi aicina akadēmijas rektoru atkāpties, tāpat arī aicinās atkāpties Latvijas Mūzikas akadēmijas padomi. Jo Latvijas Mūzikas akadēmijas šķīrējtiesa šobrīd ir konstatējusi, ka padome ir pārkāpusi savas pilnvaras.

Ja mēs paskatāmies uz padomes teikto publiskajā telpā, mēs šobrīd... es varu nocitēt TVNET rakstīto. Pēdējais teikums ir vienkārši izcils. “Padomes priekšsēdētājs Timurs Tomsons pastāstīja, ka Prānis ar advokātu palīdzību pats ir vērsies šķīrējtiesā. “Mēs nezinām to, kāpēc šķīrējtiesa ir lēmusi šādi vai citādi. Mums triju darbadienu laikā būs arī rakstisks paziņojums. Tad mēs to izvērtēsim,” pauž Tomsons, norādot, ka tas nemainīs padomes nostāju un, iespējams, pēc rakstiskā izvērtējuma vērtēs, kādas problēmas ir bijušas. Cik padomei zināms, problēmas ir bijušas formālas.”

Padome ir pārkāpusi Augstskolu likuma 17. panta devītajā daļā minēto. Ja jūs iepazītos ar šo regulējumu, jūs uzreiz... jums jebkura tiesa pateiktu... cita tiesa... ka padomei nebija tiesību tā rīkoties. Ministre klusē. Bet tad, kad padome izvirza prettiesisku aicinājumu, tad ministre pirmā paceļ roku un pasaka: “Jā, es atbalstu to, ka rektors ir jāatstādina.” Tā ir konsekvence? Tas laikam ir retorisks jautājums. Ja jums šķiet, ka ministrei ir tiesības tā rīkoties, neievērojot normatīvos aktus, tad par kādu vispār profesionalitāti mēs runājām?

Es atgādināšu: man izskatās, ka mēs šobrīd dzīvojam 1917. gadā. Bija tāds populārs boļševiku sauklis – visu varu padomēm! Un tad sanāk tā: ja padome saka to, ka Prānis ir jāatlaiž, tad ministre saka: “Jā, jāatlaiž.” Tātad vara pieder padomei. Nu, jūs kaut kā iekšienē izvērtējiet, cik tas ir pamatoti un cik pamatoti ir pēc tam aizstāvēt savu ministri, kura vispār nesaprot, kas ir normatīvais akts un kādas ir pilnvaras padomēm.

Es teikšu tā, ka šobrīd aiz sava vardarbības lozunga jūs esat savārījuši tādas ziepes! Jūs esat panākuši to, ka viens no godīgākajiem, izcilākajiem mūziķiem, viens no labākajiem rektoriem Latvijas Mūzikas akadēmijas pastāvēšanā šobrīd, saglabājot cieņu un neizturot spiedienu, kas viņam ir no ministrijas gandrīz katru dienu, ir atkāpies. Viņš ir godavīrs, es viņu tiešām cienu par to, bet – vai mana cieņa pret ministri ar to vairojas? Noteikti ne!

Man žēl, ka jūs pieņemat emocionālus lēmumus... un risinot savas politiskās ambīcijas. Nedod dievs, piepildīsies tas, par ko šobrīd Latvijas Mūzikas akadēmijā runā, – ka šī vietiņa jau sagatavota konkrētam cilvēkam. Es šobrīd nenosaukšu uzvārdu. Ja vajag, pienāciet, pateikšu. Ja tas apstiprināsies, tad uzreiz ir redzams – ir bijis plāns, kā īstenot savas idejas. Plus es vēl akcentēšu, ka Guntars Prānis ir viens no tiem, kas kategoriski iebilst pret augstskolu – mākslas augstskolu, kultūras augstskolu – konsolidāciju. Tas arī nav labi Kultūras ministrijai, jo tomēr kaut kādas konsolidācijas ir jāveic. Nu, ja jūs to izdarīsiet, ticiet man, šeit būs ne tikai lietussargu, bet arī dziesmotā revolūcija visā Saeimā un visā Rīgā.

Un pašās beigās es gribētu nocitēt Jura Žagara... vakardienas “Latvijas Avīzē” citēto... tieši viņa vārdi. Es to uztveru, ka ar šo vardarbības lozungu mēs tiešām varam iznīcināt visu labo, kas mums ir. Juris Žagars: “Ir ārkārtīgi svarīgi nenojaukt to spriedzi, kas mākslas pasaulē tomēr ir vajadzīga. Mākslas pasaule nav aseksuāla. Un žurnālistikai, pētot šīs lietas, ir jābūt ekstra atbildīgai un jāstrādā ārkārtīgi profesionāli. Man ir liela pieredze kā aktierim [..]. Pieņemsim, Vita Vārpiņa, ar kuru izrādēs esam ļoti daudz spēlējuši mīlētājus. Un, protams, kopš tā laika, kad es biju aktieris, mums ir koleģiālas attiecības – es varu viņu apkampt, varu nobučot tāpēc, ka tā ir Vita, un mēs uz skatuves to esam darījuši un viens otru mīlējuši. Protams, uz skatuves, un mums nekad nav bijis nekā cita. Bet tagad esmu direktors, un, kad Vita nāk teātrī pretī pa gaiteni, es tā kā vienu sekundi padomāju, vai drīkstu Vitu nobučot uz vaiga... Tā ir tā pati Vita, tas ir tas pats Žagars, bet es esmu citā pozīcijā.”

Es nosodu jebkuras vardarbības izpausmes, arī seksuālās, bet zem šīm vardarbības izpausmēm palikt savas ambīcijas un pievilkt plusiņu par to, re, cik mēs esam labi, nolinčojot godprātīgu vīru, tēvu un akadēmijas vadītāju, – piedodiet, “PROGRESĪVIE”, ar savu rīcību jūs vienkārši parādāt, kādi (pēdiņās) “apolitiski” savu ambīciju īstenotāji jūs esat.

Es aicinu atbalstīt Agneses Loginas... un es aicinu – “PROGRESĪVIE”, izvirziet jēdzīgu, normālu kandidatūru, lai mums nav kauns ne tikai Latvijas līmenī, bet pasaules līmenī!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Švinkam.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes, kolēģi! Es pieturēšos vairāk pie tēmas, ko kolēģi no “Nacionālās apvienības”... iesniedza pieprasījumu. Es aicinu neatbalstīt pieprasījumu. Es neredzu nekādu racionālu pamatu pieprasīt kultūras ministres Agneses Loginas demisiju.

Mediju politikas apakškomisijā daudzas sēdes esam veltījuši tieši šim jautājumam – par valodu sabiedriskajos medijos, mediju telpā. Mēs esam skatījuši pētījumus, esam tikušies ar drošības iestādēm, uzklausījuši ekspertus. Vakardienas Mediju politikas apakškomisijas sēdē mēs uzklausījām SEPLP ar prezentāciju, secinājumiem, redzējumu, ceļa karti, un pēc sēdes mēs visi iznācām vienoti, ka ir sarežģīts jautājums, ir dažādi viedokļi, bet mēs redzam – patiešām šeit ir reāli risinājumi, kuriem mēs visi piekrītam. Mēs visi bijām apmierināti, un man likās, ka, iespējams, jūs pat atsauksiet šo demisijas pieprasījumu. Bet tā nav. Tāpēc es vairāk pieturēšos pie faktiem.

Mani apsvērumi izriet no pienākumiem, ko mums uzliek likumi. To īpatnējā interpretācija, ar ko nodarbojaties jūs, kolēģi no “Nacionālās apvienības”, manuprāt, ir uzskatāma tikai par priekšvēlēšanu iniciatīvu.

Pievērsīšos Nacionālās drošības koncepcijai. Tur teikts (7. punkta otrās atkāpes otrā teikuma pirmajā daļā) – “valstij pārstājot finansēt saturu krievu valodā, tiktu noslēgts vienotas informatīvās telpas izveides process”, un turpat, 7. punktā, arī minētas prasības, kam ir jāpiepildās, lai šīs informatīvās telpas izveides process noslēgtos. Trīs lietas: pirmkārt, ir jārada kvalitatīvs saturs, jo tas (tas ir teikts Nacionālās drošības koncepcijas 7. punkta trešās atkāpes otrajā teikumā) “samazina ārējās propagandas ietekmes riskus un palielina sabiedrības uzticēšanos vietējiem medijiem”. Tātad – kvalitatīvs saturs ir priekšnoteikums.

Otrkārt, jānotiek latviešu valodas lomas stiprināšanai visās dzīves sfērās, tas nozīmē, ka mazākumtautību valodas jautājums medijos attīstās sazobē ar latviešu valodas stiprināšanu izglītības sistēmā, pašvaldību piedāvāto pakalpojumu lokā, ārstniecības iestādēs, citās sabiedriskās telpās, ar kurām savas dzīves laikā saskaras ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Treškārt, ir jāveicina sabiedrības izpratne, informētība un jāpalielina satura pieejamība. Šeit atslēgasvārds, protams, ir “pieejamība”, kas iekļauj vairākas lietas, manuprāt, svarīgākās, – ērtums, daudzveidība un sasniedzamība. Savukārt finansējuma pārtraukšana saturam krievu valodā nav tikai pašmērķis, tas ir rezultāts visiem priekšnoteikumiem, kad izpildās šīs prasības un tiek sasniegts mērķis – izveidot vienotu informatīvo telpu. Tās pamatā viennozīmīgi ir latviešu valoda.

Nebūsim atrauti no realitātes, lai uzskatītu, ka iepriekšminētās prasības šobrīd jau būtu izpildītas. Pēc vairāku gadu bezdarbības tikai pēdējā laikā ir paveikti reāli darbi, un tos aktīvi piedalās... darīt kultūras ministre Agnese Logina, nevis jūs, kolēģi no “Nacionālās apvienības”, kam daudzu gadu garumā bijusi iespēja to darīt. Joprojām esam vienotas informatīvās telpas izveides procesā, tādēļ mazākumtautību valodas satura jautājums ir stratēģisks, tas ir sabiedrības konsensa jautājums, nevis birokrātiski nospraustu datumu jautājums.

Latvijas sabiedriskie mediji nav valsts mediji, tie nedzīvo trīs vai piecu gudru personību ēnā, tie ir autonomi savā tiesiskajā ietvarā, tos regulē likumi, ne valsts amatpersonas vai politiķi, tāpēc dažus no šiem likuma punktiem atgādināšu.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 2. pants nosaka: “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu vispārējais stratēģiskais mērķis ir stiprināt Latvijas demokrātisko iekārtu, vārda brīvību un Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, kopt latviešu valodu un nacionālo kultūru saskaņā ar Satversmi, šo likumu un citiem likumiem.”

3. panta sestā un septītā daļa: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi veicina sabiedrības izpratni par Latviju kā tiesisku un nacionālu valsti, stiprina latvisko identitāti, latviešu valodas, tai skaitā latgaliešu rakstu valodas, latviešu zīmju valodas, lietojumu, veicina sabiedrības saliedētību uz valsts valodas pamata, popularizē nacionālo kultūru, mākslu un tradīcijas, sekmē to uzturēšanu un izkopšanu, atbalsta demokrātisku patriotismu, padziļina izpratni par tiesiskumu, nacionālajām vērtībām, Latvijas valsts un tās reģionu, latviešu un lībiešu tautu un Latvijas mazākumtautību vēsturi un ikdienu.

Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi veido raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās, lai veicinātu visu Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, sabiedrības integrāciju Latvijā kā nacionālā valstī un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem.”

8. panta ceturtā daļa: “Ja Latvijas Radio vai Latvijas Televīzija veido vairākas programmas, tad vienu programmu vai daļu vienas programmas raidlaika var atvēlēt raidījumiem svešvalodās, ieskaitot šajā raidlaikā arī valsts valodā subtitrētas kinofilmas vai teātra izrādes.”

Atgādināšu arī Satversmi. Satversmes priekšvārds: “Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.”

Un 114. pants Satversmē: “Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.”

Kultūras ministres Agneses Loginas vadībā top mediju politikas pamatnostādnes, un vēl nocitēšu mediju politikas pamatnostādnes: “Nozīmīgi ir mediju saturā vairāk uzrunāt Latvijā dzīvojošās mazākumtautības latviešu valodā, lai sekmētu mazākumtautību piedalīšanos diskusijās par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem, veicināt viņu piederības sajūtu Latvijai, atspoguļot sabiedrības daudzveidību, iekļaujošas sabiedrības veidošanos un veicinātu vienotas, nevis divkopienu sabiedrības pastāvēšanu. Tas attiecas gan uz sabiedriskajiem, gan komerciālajiem medijiem. Jau šobrīd attīstāmas tādas iniciatīvas kā raidījumu veidošana latviešu valodas apgūšanas veicināšanai, vairojot mūzikas latviešu valodā īpatsvaru... raidījumu radioprogrammas satura latviešu valodā pakāpenisku iekļaušanu pamatā mazākumtautību valodās esošajos medijos, vairāk iesaistīt mazākumtautību satura veidotājus satura radīšanā latviešu valodā.” Šīs ir kultūras ministres Agneses Loginas iniciatīvas.

Vakar notika Mediju politikas apakškomisijas sēde. Gribu teikt, ka mēs esam vēsturiska pagrieziena punktā, kur apvienotajā Latvijas sabiedriskajā medijā būs jāīsteno pilnīgi jauna pieeja dažādu mazākumtautību sasniegšanai, novēršot šo divkopienu sabiedrības pastāvēšanu.

Es gribu, lai pārējie deputāti arī šo ceļa karti, ko izstrādājusi SEPLP un vakar mums visiem prezentēja... lai mēs šeit dzirdētu.

Līdz 2024. gada jūlijam SEPLP apstiprinās saistošu vienotā Latvijas sabiedriskā medija stratēģisko ietvaru, kas paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra apvienotais sabiedriskais medijs pāriet uz konceptuāli jaunu pieeju satura mazākumtautību valodās radīšanai atbilstoši Satversmei un SEPLP likumam... SEPLP lēmums par vienota Latvijas sabiedriskā medija jaunu pieeju Latvijas reģionālās daudzveidības respektēšanai, tajā skaitā veicinot plašāku kultūras pieejamību, mazākumtautību integrāciju un piederības sajūtas Latvijas stiprināšanai... 2025. gada sabiedriskā pasūtījuma ietvaros turpinās šogad iesāktais darbs, virzoties uz “Rus.LSM.lv” zīmola maiņu. Nebūs vairs “Rus.LSM.lv”, atsakoties no agresorvalsts nosaukuma pieminēšanas, tuvoties mazākumtautību platformas stratēģiskajiem mērķiem... turpinot latviešu valodas apguves veicināšanu mazākumtautību multimediju platformā LR4, mazākumtautību platformās adaptējot saturu no latviešu valodas, tādējādi mazinot nošķirtību divās kopienās, turpinot izmaiņas mediju satura veidošanas struktūrās, pakāpeniski atsakoties no redakciju dalīšanas pēc nacionālās vai valodu piederības. Nu, nebūs šīs divas dažādās redakcijas!

Līdz 2025. gada jūlijam Latvijas Sabiedriskā medija valdei ir jāizstrādā vidēja termiņa darbības stratēģija 2026.–2028. gadam, ietverot konceptuāli jaunu programmu pakalpojumu piedāvājumu, nodrošinot saturu mazākumtautību valodās par mazākumtautību vēsturi un ikdienu, kā arī padziļinot izpratni par Latvijas reģioniem un veicinot plašo kultūras pieejamību, kur galvenās prioritātes būs Latgale kā etniski un kulturāli īpaši daudzveidīgs un arī valsts ārējai drošībai īpašs reģions, saziņas formātu ar sabiedrību mazākumtautību valodās par valstij, sabiedrībai būtiskiem ikdienas jautājumiem, kā arī krīzes situācijās, proporcionālu pieeju mazākumtautību valodu izmantojumā sabiedriskā medija satura veidošanā vienotās informatīvās telpas ietvaros... Kultūras pieejamības paplašināšana visos Latvijas reģionos, mazākumtautību bērnu un jauniešu integrācija latviskajā kultūrtelpā... Nezaudēt kopējo mazākumtautību auditorijas daļu.

Mēs visi pēc vakardienas sēdes bijām pozitīvi noskaņoti, ka šis ir virziens, kur mēs varam virzīties uz priekšu.

Noslēgumā es vēlreiz atgriezīšos pie Nacionālās drošības koncepcijas. Prezidents jau vērsa uzmanību uz procesu, kā tiek izdiskutēts vai arī pietrūkst šīs iespējas diskutēt par Nacionālās drošības koncepciju kopumā un atsevišķiem tās punktiem, jo mēs zinām, ka mēs, deputāti, īsu laiku pirms tam iepazīstoties, varam balsot vai nu “par”, vai “pret” kopumā... prezidents minēja, ka nākotnē varbūt būtu jāskatās, lai būtu iespēja arī diskutēt. Un šeit varbūt ir paradokss, ko es jau iepriekš esmu minējis, ka “Nacionālā apvienība” uz šo valodas jautājumu ļoti koncentrējās, arī Kiršteina kungs šeit minēja būtisko lomu, kas ir, un mēs... pat visi... un arī kultūras ministre Agnese Logina atbalsta Nacionālās drošības koncepciju valodu lietojumā medijos. Bet citā punktā, kur ir minēts par enerģētisko neatkarību, par vēja parkiem, konkrēti ELWIND un vismaz pieciem citiem vēja parkiem, jūs ne tikai iebilstat par datumu, jūs pēc būtības iebilstat, publiski sakot, ka iestājaties pret vēja parkiem, un arī jūsu kandidāts uz Eiropas Parlamentu Roberts Zīle atklāti pasaka, ka ir pret... šajā izteiksmē – Nacionālās drošības koncepcija.

Šī ir tā pretruna, tāpēc es piekrītu prezidentam, ka mums, deputātiem, būtu vērts diskutēt, kā nākotnē mums būtu plašāka iespēja izdiskutēt šo dokumentu – ļoti svarīgo Nacionālās drošības koncepciju.

Es pilnībā nepiekrītu šim pieprasījumam un aicinu neatbalstīt kultūras ministres Agneses Loginas demisijas pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šodien Krievija slepkavo Ukrainā krievu pasaules vārdā. Krievu pasaules centrālais elements ir krievu valoda, bez tās krievu pasauli uzcelt nevar un Kremļa ietekmi nostiprināt nevar. Tieši tāpēc arī nesen publiskotajos Kremļa plānos Latvijā viens no pamatuzdevumiem bija stiprināt krievu valodu un panākt, lai tā de facto Latvijā būtu otra valsts valoda.

Tas, ko piedāvā kultūras ministre, tieši to arī dara, tieši to, kas šajos Kremļa plānos ir paredzēts, – ar valsts finansēto sabiedrisko mediju palīdzību iecementē Latvijā de facto divvalodību, kultivē paralēlo pasauli, kurā var mierīgi funkcionēt, zinot tikai krievu valodu. Šāda vide saucas “krievu pasaule”, un tā ir klajš drauds Latvijas drošībai. Šādas vides stiprināšana var beigties ar asinsizliešanu tā, kā tas pašreiz notiek Ukrainā. Tieši tāpēc arī drošības iestādes vienbalsīgi aicina izbeigt to pēc iespējas ātrāk un no 2026. gada paralēlo krievu mediju par valsts naudu vairs neuzturēt. Bet ko dara Kultūras ministrija? Kultūras ministre ignorē drošības ekspertu brīdinājumus, ignorē drošības koncepciju un tā vietā iet pavadā tiem, kuri ir materiāli ieinteresēti šajā pasākumā, proti, krievu redakciju darbiniekiem. Ir skaidrs, ka cilvēki negrib zaudēt savu darbu, negrib zaudēt savu naudu, un tas ir saprotams, bet nevar vienas šauras grupas materiālās intereses stādīt augstāk par valsts drošības interesēm.

Kultūras ministrija atsaucas uz likuma normu, kas paredz sabiedriskajiem medijiem raidīt mazākumtautību valodās, un, tā kā krievu valoda ir mazākumtautību valoda, tad obligāti arī jāraida krieviski. Pat neiedziļināšos faktā, ka saskaņā ar Latvijas ratificēto minoritāšu konvenciju Latvija par minoritātēm uzskata tikai pilsoņus un tikai tos, kuri ir paaudzēm ilgi dzīvojuši Latvijā. Tas nozīmē, ka vairāki simti tūkstoši tā saucamo krievvalodīgo, kas pašreiz dzīvo Latvijā, lai arī runā krievu valodā, nav uzskatāmi par piederīgiem kādai Latvijas mazākumtautībai. Tās ir okupācijas un etniskās tīrīšanas sekas, nevis Latvijas mazākumtautība.

Uzdodiet sev jautājumu: kāpēc Latvija par valsts naudu uzņemas šeit balstīt savu tradicionālo mazākumtautību valodas? Tāpēc, ka bez valsts atbalsta šīs valodas Latvijā visdrīzāk nevarētu pastāvēt, šo valodu vide Latvijā ir ļoti trausla. Tajās nav nedz savu preses izdevumu, nedz teātra, nedz radio. Tā pusstundiņa mēnesī, kas radio skan igauniski par valsts naudu, tas arī ir viss, kas igauņiem šeit skan, tāpat ir arī vairākumam Latvijas mazākumtautību valodu, izņemot, protams, vienu – krievu valodu. Tajā skan un raida bez apstājas cauru diennakti visi iespējamie mediji. Vai jūs varat nosaukt vienu valsti Eiropā vai pasaulē, kur kādas mazākumtautības valoda ir tik varena un dominējoša, ka tajā iznāk pat valsts lielākais laikraksts? Tātad nevis valsts valodā, bet šajā mazākumtautības valodā iznāk valsts lielākā avīze.

Latvijā ir tieši šāda situācija: krievu valoda pilnīgi un absolūti dominē un ar savu masu izspiež un asimilē krieviskajā vidē citas mazākumtautības. Šādos apstākļos Kultūras ministrija piedāvā dot vēl papildu naudu krievu valodas pašpietiekamības stiprināšanai, lai papildus neskaitāmajām avīzēm, žurnāliem, teātriem, radiostacijām, portāliem būtu arī medijs par valsts naudu krievu valodā, lai valsts ar šo simbolisko žestu stiprinātu vietējos krievos pārliecību, ka Latvijā ir kaut kas, kas viņiem pienākas no valsts krieviski, kas viņiem pienākas pie ārsta, veikalā, kinoteātrī, visur, un latvieši, ja grib strādāt Latvijā, lai mācās krieviski. Tas ir tas, uz ko ved šīs valdības politika.

Un pēdējais. Izskan arguments, ka krievu valoda sabiedriskajos medijos vajadzīga, lai apkarotu Maskavas propagandu un lai vietējiem krieviem dotu Latvijai lojālu saturu. Vai ar to Kultūras ministrija grib teikt, ka bez valsts naudas vietējie krievu žurnālisti Latvijā lojālu saturu paši pēc savas gribas komercmedijos visdrīzāk neveidos? Ja Kultūras ministrijai ir bažas, ka “Rus.LSM.lv” žurnālisti, palikuši bez valsts algas, atkal sāks runāt to, ko viņi runāja pirms tam, tad, kad viņi strādāja komercmedijos... “Pervij Baltijskij Kanal”... ja šādas bažas ir, tad to vajag skaidri pateikt un šo jautājumu risināt ar drošības iestādēm, nevis mānīt sevi un citus un aiz pretpropagandas izkārtnes stiprināt krievu pasauli.

Aicinu atbalstīt demisiju.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Debatēs es gribu akcentēt divus būtiskus jautājumus: viens ir drošības jautājums, par ko runāja arī mani kolēģi, tajā skaitā Edvīns Šnore, un otrs ir demokrātijas un mūsu pašu pašizpratnes jautājums.

Runājot par drošību. Jā, mēs esam kara situācijā, mūsu reģionā notiek karš, bet gribu mazliet atkāpties atpakaļ un atgādināt 2021. gadu – pirms kara. Bija ļoti zīmīgi, ka Krievija nāca klajā ar ultimātu NATO, un faktiski centrālā prasība šajā ultimātā bija NATO atkāpties uz 1997. gada robežām, atvilkt savus spēkus arī no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un no NATO austrumu pierobežas valstīm. Ko tas nozīmētu mums? Tas nozīmētu nonākt vēl lielākā Krievijas ietekmes sfērā. Krievija vienmēr, cik mēs varam atcerēties, kopš neatkarības atjaunošanas un arī pirms tam, ir tīkojusi Latviju gan paturēt, gan ievilkt arvien ciešākā savas ietekmes sfērā.

Jā, mēs tikām uzņemti gan Eiropas Savienībā, gan NATO, un droši vien daļa no zālē sēdošajiem vēl atceras to laiku, cik grūti bija cīnīties pret Krievijas spiedienu, un tas bija gan valodas, gan mazākumtautību ziņā. Valodas ziņā mēs šo spiedienu vairāk vai mazāk tomēr noturējām. Ar mazākumtautībām tik viegli nebija. Droši vien nemaldīšos, sakot, ja Krievija neizjuks un nepārvērtēs savu varas vertikāli un ideoloģiju, Krievijas ietekmes sfērā mēs būsim vēl ilgi. Mums ar to ir jārēķinās. Tādēļ mūsu vienīgais ceļš pēc būtības ir vēl dziļāka integrācija Eiropas Savienībā un NATO. Tas nozīmē – mūsu kultūrtelpa ir Eiropas kultūrtelpa, respektīvi, kultūrtelpa, kurai Latvija ir bijusi piederīga jau izsenis.

Par mazākumtautībām runājot, es domāju, ka daļa oponentu, tajā skaitā godātais Švinkas kungs, mazliet piesedzas ar jēdzienu “mazākumtautība”, lai nebūtu tiešā tekstā jāsaka “krievu valoda”.

Runājot par demokrātijas aspektu. Mēs kā sabiedrība būsim stipri un rietumnieciski orientēti tikai tad, kad mēs savā starpā sarunāsimies. Un, godātie kolēģi, neaizmirsīsim Satversmi! Satversmes ievadā ir ļoti skaidri pateikts, ka Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un, kas ir būtiski, balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valsts gribu, tās neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Tikai tad, ja mēs būsim stipra sabiedrība, ja mēs balstīsimies uz šīm vērtībām, kas ir kopīgas mums visiem, nevis uz atsevišķām – vai valodām, vai ideoloģijām, kas nāk kopā ar valodu, kas nebūt nav piederīgas Eiropas saimei.

Otra lieta. Jā, valoda ir arī ierocis, arī politiskās cīņas ierocis. Atcerēsimies referendumu par oficiālās jeb otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Tas nebija nemaz tik sen, tikai 2012. gadā. Toreiz “par” nobalsoja 273 tūkstoši vēlētāju, respektīvi, 24,9 procenti, gandrīz 25 procenti, gandrīz ceturtā daļa no balsotāju skaita. Gan mūsu sociolingvisti, kas, atceros, arī ir sēdējuši Saeimas deputātu krēslos, gan Satversmes tiesa... un Satversmes tiesas tiesneši brīdina: krievu valodas pašpietiekamība ir jūtama joprojām. Toreiz referendumā par krievu valodas statusu Rīgā nobalsoja 38 procenti balsojušo, Latgalē – pat 55 procenti. Mēs jūtam, kāda ir krievu valodas dominance un pašpietiekamība. Kur tad tur... valsts valodai brīžam grūti ar to cīnīties. Un ko tad lai saka par pārējām mazākumtautību valodām, kas patiešām ir mazākumtautības?

Runājot par krieviem kā mazākumtautību. Arī mazākumtautību konvenciju pieņēmām, rēķinoties ar milzīgu spiedienu, kas nāca, blakus minot... no Krievijas caur dažādām Eiropas organizācijām, tai skaitā arī no Eiropas Padomes. Un tad tika pieņemti dažādi kompromisi, lai ceļš būtu veiksmīgāks un vieglāks uz Eiropas Savienību un NATO. Tie kompromisi kā atsitiens mums nāk arī šodien.

Atgādināšu, ka virkne valstu, kas ir parakstījušas mazākumtautību konvenciju, skaidri norāda, ka mazākumtautības ir tikai tās nācijas, kas vēsturiski jeb vismaz 100 gadus ir dzīvojušas attiecīgajā valstī. Pirms padomju okupācijas krievu skaits Latvijā bija 8 procenti, un tas nav samērojams ar to skaitu, kas ir šodien.

Par mūsu pašizpratni, kas arī ir saistīta ar drošību. Mums jāapzinās, godātie kolēģi, ka šis laikmets, kurā dzīvojam, nav vienkāršs un nav viegls. Domāju, ka līdz kara beigām mēs piedzīvosim dažādas situācijas. Mūsu drošības dienesti, uz kuriem kolēģi šajās debatēs atsaucas... Nebiju gan klāt šajā komisijas sēdē, bet man neticas, ka drošības dienesti būtu teikuši: ai, nu nē, tas jau nekas, nepildiet šo drošības koncepcijā noteikto prasību par pāreju uz valsts valodu sabiedriskajā apraidē no 2026. gada! Tas jau nekas, tas tāds nieks vien ir. Nekas jau būtiski no tā nemainīsies. Tam es neticu, Švinkas kungs!

Es domāju: ja drošības dienesti ir piedalījušies šīs koncepcijas izveidē un šī koncepcija ir apspriesta gan Nacionālajā drošības padomē, gan Nacionālās drošības komisijā, tad tā ir pietiekami dziļi analizēta un to ir izvērtējuši arī drošības dienesti. Jā, protams, būs arī tagad un būs arī nākotnē Krievijas tīkojumi palielināt savu ietekmi, būs Krievijas ietekmes aģenti, būs arī noderīgie idioti, kas ļaujas šai straumei.

Godātie kolēģi, vēl par demokrātiju un Saeimas lēmumu un balsojumu attiecībā uz Nacionālās drošības koncepciju. Šeit patiešām mēs šo koncepciju apstiprinājām, mēs to pieņēmām ar divām trešdaļām balsu, un tā ir jāpilda, mums ir jāizrāda cieņa pašiem pret saviem lēmumiem. Šīs diskusijas, vai koncepciju nepildīt vai kā to pildīt, vai varbūt tikai daļēji pildīt, vai pildīt ar kaut kādām interpretācijām, kaut ko atstājot iekavās, kaut ko aizkrāsojot, – tās ir nepieņemamas. Es to salīdzinātu ar Satversmes pildīšanu vai nepildīšanu, kaut ko iekrāsojot, izkrāsojot, atverot iekavas, kaut ko interpretējot vai pārinterpretējot un tā tālāk. Ja koncepcija ir pieņemta un ir lemts par pāreju uz apraidi valsts valodā sabiedriskajos medijos, tad šis lēmums ir jāpilda.

Aicinu atbalstīt pieprasījumu par neuzticības izteikšanu kultūras ministrei. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Naurim Puntulim otro reizi.

N. Puntulis (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās deputātes un godātie deputāti! Pēc pāris nedēļām mēs visi atzīmēsim 4. maija deklarācijas pieņemšanas 34. gadadienu. Droši vien man kā vairākiem no jums, kuri toreiz sagaidīja deputātus pie Saeimas nama, tā nākotne pēc 30 vai 34 gadiem, Latvijas nākotne, savās domās un sapņos šķita drusku savādāka, nekā nu tā ir realitātē... tostarp arī man. Taču pat savās visļaunākajās nojautās es nespēju paredzēt to cīņu, kuru man četru ministra gadu laikā nācās izcīnīt pret to organizēto pretestību, pret spiedienu, lai palielinātu krievu valodas saturu sabiedriskajos medijos. Tas ir neticami!

Tā ir mana atbilde, Lāces kundze, jums par to “atlikt”, “vilcināt”, “ko tad esat darījuši?”. Turklāt atgādināšu, ka mediju politikas pamatnostādnes, man atstājot amatu, tika izstrādātas, un tās jau tanī brīdī bija sabiedriskajā apspriešanā, tieši tanī procesā, kur tās ir šobrīd, – pēc Loginas kundzes pusgada darba.

Nākamā tēze, reflektējot uz Rosļikova kunga teikto. Ir tikai loģiski, ka Rosļikova kungs sadzirdēja tikai to daļu, ko viņš gribēja sadzirdēt, un nesadzirdēja manis teikto par to, ka Kultūras ministrija izsenis rūpējas par mazākumtautību kultūru, tradīcijām un valodas pastāvēšanu. Tas ir darbs, ko Kultūras ministrija izsenis ir darījusi atzīstami, un es ceru un esmu pārliecināts, ka dara joprojām.

Visbeidzot – esmu dzirdējis dažus mediju ekspertus sakām, ka vienota informācijas telpa nav par valodu, bet par vērtībām. Man manas valsts valoda ir vērtība – un tā visaugstākā vērtība. Ja mēs nevaram vienoties par šo pirmo vērtību, par kādām citām vērtībām mēs vispār varam runāt un vienoties? Nacionālās drošības koncepcija ir jāpilda pilnā apjomā tā, kā tas ir paredzēts lēmumā, ko šeit mēs visi pieņēmām. Viss.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie kolēģi, nedaudz vēstures. 2011. gada nogale – Reformu partija aicināja “Saskaņu” valdībā. 2012. gada sākums – 821 722 Latvijas pilsoņi noraidīja “Saskaņas” un citu prokremlisko organizāciju iniciatīvu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Uzreiz pēc tam sākās aktīvas diskusijas no Reformu partijas puses, un arī VIENOTĪBAS politiķu retorikā atbalsojās, ka ir nepieciešams nevis stiprināt latviešu valodas pozīcijas, bet kaut kā mēģināt uzrunāt šo krievu auditoriju, veidot saturu krievu valodā, un tas viss aizveda līdz tam, ka jau 2012. gada oktobrī Reformu partija izplatīja preses paziņojumu, kurā tika kritizēta “Nacionālā apvienība”, kura iebilda pret šādiem mēģinājumiem. Tad tas paziņojuma virsraksts skan tā (varat pameklēt internetā): “Valstij jāatbalsta krievu valodā raidošie sabiedriskie mediji.”

Pēc tam gadu gaitā ir sekojuši arī neskaitāmi... daudzi aicinājumi, paziņojumi no “Saskaņas”, kur tā uzstāja uz sabiedrisko mediju... ka sabiedrisko mediju ēteram ir jānodrošina raidījumi krievu valodā. Tā ir bijusi principiāla “Saskaņas” pozīcija, ka tādam saturam ir jābūt. Tāpat Krievu savienība un citas prokremliskās organizācijas pret to nav iebildušas.

Šobrīd Reformu partijai ir izdevies ievilkt... smukāk iepakot “Saskaņu” valdībā, un tagad var, priecīgi berzējot rokas, mēģināt pat cīnīties pret drošības iestādēm un mēģināt par katru cenu noturēt šo krievisko saturu, noturēt visus Krievijas stipendiātus, kas ir ielīduši sabiedriskajā medijā un izplata ļoti divdomīgus tekstus, kas atsevišķos gadījumos pat ir tādi, kas balansē uz likuma robežas. Un, starp citu, sabiedriskajā medijā pat strādā personas, kas ir iekļautas Ukrainas melnajos sarakstos.

Jā, debatēs no Švinkas kunga un citiem PROGRESĪVAJIEM izskanēja teksti par minoritāšu aizsardzību un kā tik iestāties par minoritāšu tiesībām. Te jau vairāki kolēģi uzsvēra, ka runa ir par vēsturiskajām minoritātēm. Vesela virkne no tiem krieviem, kas Latvijā ieceļojuši padomju okupācijas periodā, ir identiski tiem krieviem, kuri šobrīd ir ieceļojuši Krimas pussalā. Starp viņiem nav nekādu atšķirību, viņi ir iemitinājušies ukraiņiem atņemtajos mājokļos, viņi tur uzturas pretlikumīgi un ir uzskatāmi par civilokupantiem, kurus ukraiņiem būs tiesības padzīt, ja viņi atbrīvos Krimas pussalu. Un tā jau būs viņu izvēle, vai viņi padzen vai atstāj; bet viņi nav noteikti uzskatāmi par nacionālo minoritāti tajā izpratnē.

Ja runājam par nacionālajām minoritātēm, es pieminēšu divas. Piemēram, Robežnieku pagastā dzīvo baltkrievi, kuri tur ir dzīvojuši ļoti sen. Nu, neesmu dzirdējis, ka PROGRESĪVAJIEM vai JAUNAJAI VIENOTĪBAI, vai kādam citam ļoti interesētu, vai baltkrieviem ir iespēja tur kopt savu valodu, kultūru, iegūt izglītību baltkrievu valodā. Nē, viņi var palikt un tikt rusificēti. Vai ka JAUNĀ VIENOTĪBA, PROGRESĪVIE, Zaļo un Zemnieku savienība kristu un stāvētu par lietuviešiem, kas dzīvo Kurmenes pagastā, ka būtu svarīgi ievērot viņu kā nacionālās minoritātes vērtības, jo arī viņi ir viena no vēsturiskajām nacionālajām minoritātēm, kas ir dzīvojuši Kurmenes pagastā, kas ir starp Latviju un Lietuvu. Tas nav būtiski! Bet svarīgi ir par katru cenu noturēt atsevišķu mediju, atsevišķu saturu krievu valodā.

Un te ir tas neizprotamais. Ja mēs salīdzinām saturu, kas parādās latviešu LSM versijā un krievu LSM versijā, nav saprotams, kāpēc ir ieviesti dažādi tulkojumi, kāpēc pat pēc sabiedrības sašutuma, ka latviešu versijā sadaļas virsraksts ir “Krievijas iebrukums Ukrainā”, bet “Rus.LSM.lv” versijā ir vienkārši “Ukraina”. Kāpēc ir jāsaglabā šādas atšķirības? Es saprastu, ja būtu tiešs tulkojums visā saturā, ko rada Latvijas sabiedriskais medijs, ka tas tiek pārtulkots citās valodās, par to vēl varētu diskutēt, bet runa ir par kaut kādas alternatīvās realitātes radīšanu, kas ir izdevīga prokremliskajām partijām.

Ņemot vērā, ka valsts pieņem dažādus stratēģiskos dokumentus, piemēram, Valsts aizsardzības koncepciju... Ja kāds Saeimas deputāts nāktu un teiktu: ziniet, mēs to Valsts aizsardzības koncepciju varētu nepildīt, jo tas jau tāds nebūtisks dokuments, tas jau ir skatāms dažādi, un vispār tas jau nav gluži likums un tā... nu, varbūt varam nepildīt... Es domāju, tādam politiķim nebūtu vietas Saeimā. Šeit mēs pieļaujam, ka par līdzvērtīgu dokumentu – Nacionālās drošības koncepciju – notiek šādas debates no ministra... Tādam ministram nebūtu vietas Ministru kabinetā, tāpat kā visai PROGRESĪVO frakcijai.

Tāpēc es aicinu atbalstīt neuzticības izteikšanu kultūras ministrei Agnesei Loginai. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! “Nacionālā apvienība”! Manuprāt, šis ir nevis jautājums par drošību, bet šis ir nacionālais jautājums, kuru jūs risināt... tā faktiski ir bijusi jūsu politika ļoti daudzu gadu garumā.

Jums ir bijis izdevīgi, ka pastāv šis nacionālais jautājums, jo jūs vienmēr esat varējuši dalīt sabiedrību latviešos un krievos. Jūs esat tie, kas aizstāv latviešus, un tad te visu laiku bija “Saskaņa”, kas aizstāvēja krievus. Iespējams, tieši tādēļ, ka šī politika tāda ir bijusi, mums ir šī divu kopienu sabiedrība. Mums ļoti ilgstoši bija skolas – un mums vēl joprojām ir skolas –, kurās bērniem neiemāca latviešu valodu. Kādēļ? Piemēram, iepazīstoties ar tiem daudzajiem pētījumiem, kuri, starp citu, norāda, ka mums vēl joprojām ir bērni, kuri nerunā latviešu valodā, beidzot skolu, kādēļ jūs neprasāt demisionēt izglītības ministram? Jo?

Un man ir vēl tāds jautājums. Es personīgi, piedaloties daudzās sēdēs un diskusijās par šo beidzamajā laikā tik aktuālo tēmu, esmu nonākusi pie secinājuma, ka šis ir bijis ļoti apzināts “Nacionālās apvienības” solis – virzīt šo jautājumu tieši tā, kā tas ir aizvirzīts tagad, jo... Puntuļa kungs, tieši jūsu vadībā Kultūras ministrija, manuprāt, ļoti apzināti vairāku gadu garumā nepieņēma mediju politikas pamatnostādnes. Ja jūs par šādām pamatnostādnēm būtu diskutējuši, tad diskusija, kas notiek šobrīd, būtu notikusi, iespējams, gadu vai pat pāris gadus atpakaļ. Es uzskatu, ka tā ir jūsu neizdarība un apzināta rīcība... tieši šādu teikumu, par ko mēs visvairāk diskutējam šīs nacionālās koncepcijas ietvarā... Jūs apzināti to esat panākuši ar darbībām un arī bezdarbību. Papildus ir notikusi arī diskusija par veidu, kā vispār parlaments pieņem šādu koncepciju – bez diskusijām. Konkrēti šajā gadījumā deputāti vispār ar koncepcijas tekstu iepazinās dažas minūtes pirms Saeimas sēdes. Es saprotu, ka īsti labojumus tur nekādus nevarēja... labot. Un tad padomājiet! Manuprāt, arī... Es debatēs norādīju uz šo vienu strīdīgo teikumu, tāpēc arī nebalsoju par to drošības koncepciju.

Bija vesela virkne deputātu, kas norādīja, ka šī ir problēma, bet viņi nobalsoja “par” šo koncepciju. Bet iedomājieties, ja viņi nebūtu nobalsojuši toreiz, kā tas izklausītos – Latvijas parlaments neatbalsta Nacionālās drošības koncepciju. Faktiski jūs ar tādu rīcību daļu deputātu nolikāt neapskaužamā situācijā. Manuprāt, tā ir tāda neliela... tā kā šantāža. Un ar to ir jārēķinās.

Tieši tādēļ es uzskatu, ka šis pieprasījums Loginas kundzei nav godīgs, ja runā par Nacionālās drošības koncepciju.

Un vēl viena ļoti svarīga lieta – par to naidu, ar kādu jūs vēršaties pret krieviem un krieviski runājošiem cilvēkiem Latvijā. Gan vakar komisijas sēdē, gan šodien no tribīnes vairākkārt dzirdēju to, ka tie krievi, kas ir PSRS laikos vai nu uzradušies, vai piedzimuši, it kā nav nekādi cilvēki, priekš kam mums viņi jāņem tagad vērā? Nu, kaut kādi nepieskaitāmie, jo vispār ar viņiem nav jārēķinās, jo tie ir kaut kādi neriktīgie krievi. Nopietni? Jūs tagad taisīsiet kaut kādu savu gestapo? Jums būs kaut kāds savs saraksts? Kā tagad jūs atsijāsiet tos labos krievus no tiem sliktajiem krieviem? Tas taču nav normāli! Un tad, redzot un dzirdot to naidu, kurš nerimst nevienu brīdi, to naidu, ar kādu jūs vēršaties pret šiem cilvēkiem, es tā sēdēju un domāju... Man gribas jums novēlēt, lai dažs labs no jums savā nākamajā dzīvē vienkārši piedzimtu par krievu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi. (Starpsaucieni.) Kiršteina kunga nav.

Tad vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Diskusija jau aizgāja tādā politiskā gultnē, un faktiski katrā otrajā teikumā tiek pieminēta “Nacionālā apvienība”, tiek vilkta vienādības zīme starp “Nacionālo apvienību” un Nacionālās drošības koncepciju, it kā tas būtu kaut kāds mūsu iesniegts likumprojekts, kuru jūs negribat atbalstīt. Bet, ja jūs esat rūpīgi izlasījuši, jūs redzat, ka tas ir Iekšlietu ministrijas dokuments, jūs zināt, ka to ir gatavojuši... to gatavošanā ir piedalījušies arī drošības dienesti. Tātad jūs vēršaties nevis pret mums, “Nacionālo apvienību”, bet pret drošības dienestiem.

Bet daudz jau šeit ir bijis, daudz kas izskanējis, vienkārši gribu vēlreiz faktoloģiski... un īpaši – tā kā šeit vēl Lāces kundze ir kā parlamentārā sekretāre no “PROGRESĪVAJIEM”... redzu, ka viņai klēpī ir dators, var atvērt vaļā Nacionālās drošības koncepciju, un šīs koncepcijas 7. punktā ir rakstīts... otrās rindkopas pirmajā teikumā rakstīts: “Ņemot vērā, ka Latvijā notiek valsts valodas lomas stiprināšana visās dzīves sfērās, no 2026. gada 1. janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai...” – tikai! – “... latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas Savienības kultūrtelpai.” Tātad ar atsauci uz Eiropas Savienību un OECD.

No vienas puses, tā ir Nacionālās drošības koncepcija, no otras puses, tas ir Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums – likuma 3. panta septītā daļa, kas noteic, ka ir jāveido saturs mazākumtautību valodās, nepasakot, kurās, jo ir 150 mazākumtautības, bet šobrīd veido aptuveni piecās valodās, no kurām viena dominē virs 90 procentiem. Nu, lūk!

Kur šeit ir pretruna? Kāpēc jūs gribat pateikt, ka koncepcijai ir pretruna ar likumu? Tur jau ir teikts: likums noteic, ka ir jāveido mazākumtautību valodās. Likums nesaka, ka ir jāveido krievu valodā. Jūs teiksiet... Rosļikova kungs vai PROGRESĪVIE, tie, kas šobrīd sēž tajos krēslos, kur agrāk sēdēja “Saskaņas Centrs”, atreferēs to pašu, ko agrāk teica “Saskaņas Centrs”, un teiks: nu tad mēs vērsīsimies Satversmes tiesā, kā tā var būt, ka krievu kopienai nebūs, tagad būs visās citās mazākumtautību valodās, Eiropas mazākumtautību valodās, bet krievu valodā nebūs! Satversmības riski esot. Pagaidiet! Bet tad pārējās mazākumtautības nav Satversmes riski? Tās 145, kuru valodās saturs netiek veidots... tur nav satversmības riski?

Jūs veidojat privileģētu situāciju, jo jūs šeit sēžat un pārstāvat vienu etnisko grupu, kura bauda labvēlīgāku, valsts finansētu saturu. Acīmredzot citām etniskajām grupām šeit pārstāvniecību nav, tāpēc jūs uzskatāt, ka šāda nelīdzvērtīga attieksme ir saprotama. Man liekas, ka satversmības riski drīzāk ir šobrīd, ja mēs atstājam to, kā ir, – ka vienai mazākumtautībai ir privilēģijas.

Liepiņas kundze minēja to, ka Nacionālā apvienība benefitē, iegūst no tā, ka ir latviešu un krievu jautājums un ka ir divkopienu valsts, jo tad mēs esam vienā pusē un otrā sabiedrības karojošajā pusē ir prokrieviskās partijas, tā mēs uzturam savu politisko kapitālu. Nu tad, lūdzu, likvidējam to! Mēs jau tieši to piedāvājam – ejam prom no divkopienu dalījuma, no šī latviešu un krievu dalījuma, ejam uz Eiropas... kā pienācīgā Eiropas valstī, kā NATO dalībvalstī, ejam uz Eiropas dalījumu un nešķirojam cilvēkus pēc tautības, nešķirojam cilvēkus pēc tā, kādā valodā viņš mājās runā, jo valsts valoda ir viena visai sabiedrībai, vienalga, kādā valodā... vai ģimenē viņš ir piedzimis. (Es laikam esmu kļuvis par liberālu, jo man jānāk aizstāvēt liberālās vērtības par līdzvērtīgu attieksmi un to, lai šādi absurdi tiktu izskausti.) Tāpēc Loginas kundzes teiktais, ka koncepcija ir pretrunā ar likumu, nav taisnība, to joprojām var īstenot atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumam, atbilstoši drošības koncepcijai.

Vēl man... Nu, es saprotu, ka PROGRESĪVAJIEM... Švinkas kungam noteikti bija pienākums, vismaz vienam deputātam bija jāatnāk un jāaizstāv sava ministre. Tas tāds labais tonis, citādi būtu nesmuki, ka neviens nekāpj tribīnē un neaizstāv. Bet man vairāk... es skatos uz JAUNO VIENOTĪBU un Zaļo un Zemnieku savienību, kā jūs rīkosieties? Es saprotu, ir frakcijas disciplīna, jūs nedrīkstat tagad nogāzt valdību un jums jāatbalsta Logina, bet jūs pašus apmierina šāda politika? Jūs šobrīd nenākat tribīnē, neskaidrojat un faktiski akceptējat to, ka skaidri un gaiši rakstītā likumā, skaidri un gaiši rakstītā drošības ekspertu izstrādātā dokumentā, ko PROGRESĪVIE mēģina politiski ietekmēt un politizēt... jūs šobrīd atļaujat, neiebilstat un klusējat... šādai atkāpei. Nāciet un izskaidrojiet, kāpēc jūs to darāt, nāciet un izskaidrojiet, vai jūs tas apmierina. Uzaicinu jūs nākt tribīnē.

Aicinu atbalstīt Loginas kundzes demisiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilim Krištopanam.

V. Krištopans (LPV).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Protams, nav nekādas vajadzības, nav gudri līst iekšā tajā kautiņā starp Nacionālo apvienību un “PROGRESĪVAJIEM”, bet es gribu atcerēties to vēsturi, kurā es biju klāt, kad tapa šī Nacionālās drošības koncepcija.

Es atceros, ka lielā steigā... Dombravas kungs vēl vadīja Nacionālās drošības komisiju, kurā es tai laikā biju... vakarā tika sasaukta sēde, jo, redz, likums nosaka, ka ir pienākusi pēdējā diena, otrā dienā Saeimā, pēc likuma, jāskata šī koncepcija. Dombravas kungs, kā jau es teicu, apģērbies armijas formā, atskrēja vakarā elsdams, pūzdams no mācībām, kurās viņš piedalījās, un mēs, man liekas, septiņos vakarā skatījām šo koncepciju. Ja nebūtu uz galda parādījusies NEPLP vēstule, ka NEPLP ir pret, mēs pat nebūtu pamanījuši šo Kultūras ministrijas iesniegto priekšlikumu Nacionālās drošības koncepcijā – par 2026. gadu un krievu valodas... mēs pat nebūtu pamanījuši. Tad tā kā sākās diskusija, un tad, kad paprasīja drošības dienestiem, viņi raustīja plecus, viņi teica: jūs, politiķi, tur lemjat, jūs jau... mēs tā... skatāmies no malas. Tāda ir realitāte, un tas ir negodīgi.

Tāpēc es nācu tribīnē, lai pateiktu, ka “Nacionālā apvienība” šobrīd negodīgi uzbrūk kultūras ministrei, paši ar viltu iemānījuši šo punktu par valodu Nacionālās drošības koncepcijā. Kā tu pateiksi, ka tu esi pret Nacionālās drošības koncepciju? Priekšsēdētājs saka: kurš ir pret? Protams, neviens nav pret. Nākamajā dienā tā parādās Saeimā. Kurš Saeimā ir pret? Neviens nav pret. Nu kā... mēs taču... tagad ir karš Ukrainā. Tā ar viltu, Puntuļa kungs, jūs iemānījāt to visu Nacionālās drošības koncepcijā, un tagad tādēļ jūs (Starpsauciens.)... tagad jūs uzbrūkat kultūras ministrei. Tāda ir realitāte. Nu, godīgi? Ne īpaši.

Godīgi sakot, es negribēju piedalīties tajā jūsu kašķī. Tas jums – “PROGRESĪVAJIEM” un Nacionālajai apvienībai – ir mūžīgs, bet es sliecos uz to, ka balsošu pret Loginas kundzes demisiju.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai. (Starpsaucieni.)

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze, kolēģi, labdien! Šodien “Nacionālā apvienība” daudz pieminēja par Eiropas Savienības kultūras telpas valodām, tad kāpēc jums nepatīk, ka mēs izmantojam bulgāru valodu, piemēram, priekšvēlēšanu aģitācijas periodā? (Starpsauciens.) Viņam nepatīk. Nu labi.

Es vienkārši gribu jums atgādināt, ka, man liekas, pagājušonedēļ mums notika tikšanās pie prezidenta, kur mēs tieši runājam par šo jautājumu. Paldies prezidenta kungam, jā, un paldies ministrei par to, ka viņa saprot, ka tas jāatstāj, jo pat Satversmē rakstīts (114. pants): “Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.”

Es jums pateikšu vairāk. Mums tur bija mediju pārstāvji, un viņi pateica, ka informāciju pasniedz ne tikai krievu valodā, bet poļu, ukraiņu un visās pārējās... ja mēs tagad to aizliegsim, tad runāsim tikai latviski. Es atbalstu to, bet cilvēkam jāsaprot tas, kas notiek Latvijā, un viņam visa informācija jāsaprot savā dzimtajā valodā. (Starpsaucieni.) “Nacionālā apvienība”, jums nepatīk bulgāru valoda, bet tā arī ir Eiropas Savienības valoda.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es neuzskatu, ka kultūras ministre kvalitatīvi pilda savus pienākumus. Ir bijis daudz feileru, bet jautājums, par kuru šodien notiek diskusijas un kāpēc būtu jāizsaka neuzticība ministrei, – šis jautājums ir ļoti neviennozīmīgi vērtējams. Es apzinos Nacionālo apvienību, kura pēdējo 30 gadu laikā, tad, kad bija TB/LNNK, un tad, kad te sēdēja citi cilvēki... vienmēr bija saspēle starp vienu flangu un otru. Kā jau es teicu, pēc tādām spraigām sarunām Juris Dobelis un Jaša Pliners lejā ierāva pa 50 gramiem kādu stiprāku dzērienu, paspieda viens otram roku un teica: “Baigi labā saspēle sanāca.” Tai laikā nebija soctīklu, tad bija jāizmanto šī tribīne, lai popularizētu savu pozīciju. Tiešraide tomēr.

Tagad, kad mēs runājam par būtību, tas, ko es tiešām nevaru saprast... “Nacionālā apvienība”, jūs varat runāt par minoritātēm, ka mums ir ļoti daudz dažādu minoritāšu, bet realitāte ir tāda, ka Latvijā apmēram 40 procenti cilvēku ikdienā runā krievu valodā un tagad... Jā, latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda, par to netiek diskutēts, bet par ko ir šī diskusija? Tā ir par sabiedriskajiem medijiem, piemēram, “Latvijas Radio 4”, kas skan Doma laukumā... kurā ir iespējams iegūt informāciju krievu valodā.

Protams, “Nacionālās apvienības” pozīcija ir tāda, ka mēs pāriesim tikai uz latviešu valodu, mēs runāsim, domāsim un komunicēsim tikai latviešu valodā. Bet, godājamā “Nacionālā apvienība”, jūs bijāt valdībā pēdējos padsmit gadus... vismaz, varbūt ar nelieliem pārtraukumiem, kā tas arī pašreiz ir... jūs esat bijuši valdībā. Kāpēc tad jūs neesat panākuši, ka šāda politika netika realizēta jau sen? Kā tas ir sanācis, ka latvieši brauc prom no savas Latvijas, no latviskās Latvijas mūk prom 300 tūkstoši... vairāk... cilvēku ir aizbraukuši prom un dzīvo ārpus Latvijas? Tikai tāpēc, ka mūsu valstī ir daudz problēmu. Un šajā gadījumā pieskarties atkal valodas jautājumam, it sevišķi sabiedriskajos medijos... Arī daudzi žurnālisti izsaka savu neizpratni, kāpēc tas notiek. Vai tas tiešām ir tas svarīgākais jautājums?

Mēs varam runāt arī par citām minoritātēm, bet krievu valoda ir otrā valoda aiz latviešu valodas. Mums ir jāakceptē tas, ka... Un tas, ko jūs, Dombravas kungs, šodien sakāt, sākat pielīdzināt – krievi, kādi viņi ir... bet šo daudzo gadu laikā Latvijā ir ļoti daudz jaukto ģimeņu, kurās vīrs ir latvietis, sieva – krieviete vai baltkrieviete... vai ukrainis un tā tālāk. Un viņi ir... Kas viņi ir? Kas viņi ir? Kā jūs viņus tiesāsiet? Kā Liepiņas kundze teica – jūs veidosiet kādu gestapo un tad mēģināsiet tās “tīrās asinis” noteikt? Mēs zinām, kā ar to tiesāšanu bija kādreiz, kas to darīja un kādā veidā.

Tad ir vēl viena lieta. Šodien ir runa par sabiedriskajiem medijiem, lai tajos nebūtu krievu valodas, bet kā jūs Latvijā aizliegsiet krievu valodu klausīties internetā? Mēs dzīvojam Eiropas Savienībā, Šengenas zonā visi var ceļot, kā grib. Šodien krievu valodā ir iespējams klausīties visu to, ko jūs gribat aizliegt. Puntuļa kungs, jūs bijāt kultūras ministrs, jūs teicāt, ka jūs cīnījāties. Es jums tūlīt nodemonstrēšu. Šodien, konkrētajā dienā, mēs stāvam šeit un runājam par to, kā aizliegt LSM. (Atskaņo videoierakstu.)

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, jūs nedrīkstat...

A. Šlesers. Tas ir Solovjovs...

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, jūs nedrīkstat neko...

A. Šlesers. Es vienkārši uzspiedu jūtūbā. Katrs var klausīties. Jūs gribat, lai viņi Solovjovu klausās? Es domāju, ka Latvijā tomēr ir vajadzīgi žurnālisti, kas krievu valodā spēj izskaidrot situāciju tā, lai Latvijas krievvalodīgie varētu saņemt skatījumu no Latvijas krieviem, kas runā par to krievu valodā, jo diemžēl ļoti daudzi ikdienā klausās Solovjovu. Jums katram ir telefons. Jūs gribat aizliegt mobilos telefonus, jūs gribat aizliegt jūtūbu Latvijā? Tad ko mēs darīsim? Atbildiet uz šo jautājumu, mums ir ļoti nopietnas debates.

Ja tas ir vienkāršs priekšvēlēšanu populisms tikai tāpēc, ka sabiedriskie mediji ir jāaizver, es uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgi, it sevišķi, kad uz studiju atnāk latvieši, kas mēģina paskaidrot pozīciju. Tādā veidā daudziem Latvijas krievvalodīgajiem pilsoņiem vai iedzīvotājiem ir iespēja, lai šis dialogs notiktu. Ja jūs teiksiet: “Mēs visu iztīrīsim, aizslēgsim...”, jebkurā gadījumā paliek privātie mediji, kā Kiršteina kungs teica, kuri tāpat darbosies, bet, kā jau es teicu, šodien jūs varat ne tikai klausīties, bet arī skatīties tiešraides no Krievijas caur jūtūbu, un jūtūbu... jau ir pagājuši divi... vairāk nekā divi gadi kopš notiek karadarbība Ukrainā... neviens nav aizliedzis, un es varu jūs apbēdināt – mūsu valdība, mūsu Saeima nevar aizliegt jūtūbu. (Starpsauciens.) Nevar aizliegt. Jūs bijāt valdībā, jūs neko neesat izdarījuši. Un šajā gadījumā tā ir lielākā problēma. Bet šī tracināšana! Mani uztrauc tas, ka ir aizbraukuši vairāk nekā 300 tūkstoši cilvēku. Sabiedrība ir jāsaliedē.

Jā, tas, kas notiek Ukrainā, tas ir noziedzīgs karš, to mēs esam nosodījuši daudzkārt, bet Latvijas krievi ir Latvijas krievi, mums viņi ir jāaizstāv. Mēs esam vienota nācija. Tā ir jāveido nevis caur šķelšanos, nevis ar visu šo pretnostatīšanu, bet jāveido vienota nācija, un to var izdarīt ar cieņu. Ar cieņu!

Lai kā padomju laikā kāds to gribēja, nespēja “aizvērt” Dziesmu un deju svētkus. Tie tāpat bija. Bija latviešu skolas. Nevar tā vienkārši atņemt valodu. Ja jūs gribat vienkārši paņemt... pateikt, ka dzimtās valodas kādam nebūs... tā nebūs! Ko mēs šodien redzam? Latvijā aizvien vairāk un vairāk parādās citu tautību cilvēki, kas nezina ne latviešu, ne krievu valodu. Tad ko jūs tagad cīnāties ar krievu valodu? Ko darīt ar cilvēkiem, kas no Indijas... un tā tālāk... atbraukuši?

Es varu vēlreiz jūs apbēdināt – jūs neko nevarēsiet ietekmēt. Šie cilvēki brauks uz šejieni, neprasot jums atļauju. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs esam Eiropas Savienības vienotā telpā, un, ja viņi ir legāli iebraukuši Vācijā, viņi var legāli pārcelties uz dzīvi Latvijā. Mums nav robežkontroles starp Latviju un pārējām Eiropas Savienības valstīm. Beidzot tas ir jāsaprot. Vai nu tad nāciet ar drosmīgu priekšlikumu, ka mēs izstājamies no Eiropas Savienības, no Šengenas zonas, un tad mēs būsim ļoti latviski.

Tikai ir vēl viena liela problēma. Statistika (neņemot vērā migrāciju, tātad emigrāciju un imigrāciju) parāda to, ka Latvijā gadā nomirst vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku, piedzimst mazāk nekā 15 tūkstoši, tā dzimšana iet uz leju, bet miršana aizvien palielinās. Ja mēs paņemam šos datus un pareizinām ar nākamajiem 75 gadiem, mēs redzam, ka... zinātnieki vai eksperti, kas šos aprēķinus ir veikuši, secinājuši, ka 2100. gadā Latvijā paliks tikai 500 tūkstoši cilvēku. Bet es vēlreiz gribu jūs apbēdināt – tā tas nenotiks, jo šo teritoriju apdzīvos daudzi citi cilvēki, kas šeit iebrauks, tikai tie vairs nebūs latvieši. Un, iespējams, tieši “Nacionālās apvienības” politika, kādā veidā jūs cīnāties par latvisku Latviju, nodrošinās to, ka latvieši brauks projām no Latvijas un šeit iebrauks citi, migranti, tikai tāpēc, ka jūs nenāksiet ar iniciatīvu izstāties no Šengenas zonas un Eiropas Savienības, bet jūs turpināsiet šo naida politiku. Nu, izbeidziet vienreiz!

Es vēlreiz saku – es negribu aizstāvēt kultūras ministri, es neuzskatu, ka viņa ir labākā ministre, bet šodien mēs nevaram atbalstīt iniciatīvu par viņas demisiju, tāpēc ka šis jautājums diemžēl ir noformulēts tādā veidā, ka ne es, ne partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ nevaram to atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Runas ir interesantas, bet patiesība ir svarīgāka, un man ir jāatbild ļoti godājamam Švinkas kungam, kurš atsaucās uz enerģiju. Varētu domāt, kāds enerģijai ir sakars ar Kultūras ministriju? Bet sakars ir vistiešākais, tāpēc ka sabiedriskie mediji nodarbojas ar ļoti vienpusēju klimata zinātnes propagandēšanu, par kuru Nobela prēmijas laureāts Džons Klauzers ir teicis: “Kļūdaina klimata zinātne ir pārtapusi par masveida šokējošu pseidozinātni. Īstas klimata krīzes nav, ir klimata maiņas, kas notiek katros tūkstoš gados.” Bez kādām problēmām.

Un te es gribētu atbildēt, ka tas, ka tika pieminēts Zīles kungs vai vēl kāds... tas jau nav pret NATO un drošību. Mēs esam par Latvijas drošību enerģētikas jomā, bet tad godīgi būtu jāpasaka, ka Latvijas enerģētiskās jaudas ir trīsreiz lielākas, pašreiz tās ir apmēram trīs gigavati, kas pārsniedz pašreizējo Latvijas patēriņu – vienu gigavatu.

Otrs. Nākotnē mums ir vietējie resursi – koksne un šķelda –, kas ir atjaunojami. Un tad man var iebilst “PROGRESĪVIE” un vēl kāds: bet, saprotiet, tie taču rada kaut kādu sasilšanu un vēl kaut ko. Nu, te jau pateica Nobela prēmijas laureāts, ka tā ir viltus zinātne, ko izplata arī uzpirkti žurnālisti visā pasaulē. Tas attiecas arī uz mūsu sabiedriskajiem medijiem, kuros mēs dzirdam tikai vienu viedokli.

Un pēdējais. Švinkas kungs varbūt varētu pastāstīt, ka šie vēja parki, pret kuriem vēršamies... Aizsardzības ministrijas kartē mēs taču redzam, ka to nebūs ne Kurzemē, ne Latgalē, un tāpēc uzņēmējiem ir jāpasaka: nu, beidziet muļķot! Tas būtu mūsu mediju un Kultūras ministrijas pārraudzībā esošas, teiksim, organizācijas galvenais uzdevums... Nu, nemuļķojiet uzņēmējus, nu, nebūs ne šie mediji... Un mēs tikko izlasījām, ka no Baltijas jūras vēja parkiem arī nekas neiznāk, jo investori vienkārši ir pateikuši, ka pēc pašreizējām cenām tur neko tādu vispār nevar uzbūvēt un, ja nodokļu maksātāji viņiem nemaksās, viņi aiziet no šī reģiona. Aiziet lielās starptautiskās kompānijas, jo nekur pasaulē vēja enerģija neatmaksājas, tā sevi neatpelna. Mēs turpinām muļķot un stāstīt par kaut kādu enerģiju. Nu tad darbojamies normāli! (Starpsaucieni.) Tā ir LSM propagandas tēma, uz ko barojas JAUNĀ VIENOTĪBA un domā, ka tur iztaisīs kaut kādu karjeru. Nu, jūs taču izlidosiet tūliņ ārā par visiem noziegumiem.

Tā ka es domāju – nevajag uzturēt šo kultūras ministri un vajag viņu padzīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! 2012. gadā Latvijas tauta pieņēma ļoti svarīgu lēmumu. Tā diskusija, man šķiet, tajā laikā bija jau slēgta, kad šis lēmums tika pieņemts. Jautājums visas sabiedrības priekšā bija ļoti vienkāršs: vai jūs esat par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu? Kopā nobalsoja vairāk nekā miljons iedzīvotāju – rekordaugsti skaitļi! –, 821 722 Latvijas pilsoņi jeb 74,8 procenti no nobalsojušajiem skaidri pateica “nē”, un šis jautājums tautā un nācijai ir izlemts. Punkts. Latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, un katrs deputāts, kas kāpj tribīnē, to vēlreiz apliecina ar zvērestu – stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Cienām mazākumtautības, ne tikai krievvalodīgos, bet arī tos, kas runā ģimenē ukraiņu valodā, lietuviešu valodā, vienalga, kādā valodā, poļu... daudzi mums tādi Latvijā. Mēs viņus cienām un mīlam, bet valsts valoda ir latviešu valoda.

Šlesera kungs runā par to, ka latviešu tauta vispār drīz izmirs, iebrauks citi. (Dep. A. Šlesers: “Izmirst jau!”) Es šādai politikai nepiekritīšu nekad, līdz kapa malai, vienalga, vai es būšu Saeimā vai citur. Mums ir jāizdara pilnīgi viss, lai stiprinātu Satversmē noteiktās pamatvērtības, tai skaitā latviešu valodu un kultūru, lai mūsu nācija pastāvētu cauri gadsimtiem, kā Satversme mums to uzliek par pienākumu, un tas Saeimas deputātiem ir jāievēro.

Otrs – šī paviršā, nihilistiskā attieksme pret Latvijas Republikas Saeimas lēmumiem. Nacionālās drošības koncepcija, vienalga, kādās diskusijās tapusi, ir Saeimā pieņemts lēmums, kas ir jāpilda. Likumi ir jāpilda, Saeimas lēmumi ir jāpilda. Ministrs, kurš var atļauties (Starpsauciens.) koncepciju uzskatīt par kaut kādu absolūti nederīgu papīru, kuru var neievērot, – tādam ministram nav vietas Latvijas Republikas valdībā. Un punkts!

Par integrāciju. Mums ir pilnīgi skaidrs, ka divkopienu valsts veidošana ir Krievijas Federācijas interese. Tā ir iespēja ietekmēt cilvēkus, kas šeit tiek stiprināti, lai viņi runātu citā valodā, dzīvotu citā kultūrtelpā un citā informatīvajā telpā. Tas ir nacionālās drošības jautājums, tāpēc šis jautājums arī atrodas Nacionālās drošības koncepcijā. Un mums ir pilnīgi skaidrs, ka, vienalga, kādā valodā tu runā ģimenē, šo valsti apvieno un stipru padara tas, ka integrācija notiek uz Satversmē noteiktajām pamatvērtībām, tai skaitā latviešu valodu. Pat ja cilvēks runā ukrainiski vai krieviski ģimenē, tas nozīmē, ka viņam ir jārunā, jālieto un jāstiprina latviešu valoda, jo viņš ir piederīgs Latvijas Republikai. Punkts! Un par to nevar būt nekādas diskusijas.

Integrācija ir iespējama, nevis kaut ko sapludinot kopā, bet apkļaujoties ap kādu skaidru konceptu un ideju, un tas ir nostiprināts Satversmē. Man liekas, ka, ejot uz Saeimas vēlēšanām pirms diviem gadiem, mēs skaidri devām impulsu sabiedrībai. Tad jau karš bija sācies, 2022. gada 24. februāris jau bija iestājies. Mēs devām skaidru impulsu sabiedrībai par to, ka mēs beidzot esam atguvuši drosmi, nācijas pašapziņu pieņemt tos lēmumus, kas kādreiz varbūt bija pieņemti, bet nav ieviesti, tai skaitā attiecībā uz valodas jautājumu, tai skaitā uz nācijas un kultūras stiprināšanu.

Šoreiz un šodien mēs redzam to, ka tādi balsojumi kā par mangāna rūdu, pēc tam “pret” balsojums par Ašeradena demisiju, kur Šlesera partija sadalīja balsis – divas “par”, divas “atturas”, pārējie nebalso –, un šodienas balsojums, kur es skaidri redzu saspēles izveidošanos starp Šlesera partiju, “PROGRESĪVAJIEM”... tātad LATVIJU PIRMAJĀ VIETĀ, “PROGRESĪVAJIEM” un Jauno VIENOTĪBU... Kolēģi, mums vienkārši jākonstatē elementārs fakts: Jaunās VIENOTĪBAS sapnis par valdības krēslu uz četrām kājām šodien ir piepildījies, lai kā to vēlētos noslēpt. Šlesera kungs, visu cieņu – jums tas ir izdevies! Patiesībā šī valdība sastāv no četrām partijām – no Jaunās VIENOTĪBAS, Zaļo un Zemnieku savienības (Starpsauciens.), “PROGRESĪVAJIEM” un partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Es aicinu ieklausīties tajā, ko teica “Nacionālās apvienības” kolēģi un citi, un atbalstīt Loginas kundzes demisiju.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pirms savas runas es gribu oponēt dažiem politiķiem (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

V. Pleškāne. Es netraucēju jums, nē? (Starpsaucieni.) 18.–19. gadsimtā bija ieviesti jauni termini... vai ieviests jauns jēdziens par to, kas ir tautība... kas vispār ir tautība. Kad 1920. gadā tika veikta tautas skaitīšana, ne visi vēl saprata, kas ir tautība, pie kuras tautības es piederu. Vairāk cilvēki, protams, tajos laikos varēja saprast, pie kādas ticības, pie kādas konfesijas viņi pieder, tāpēc uzskatīt, ka 1920. gadā bija pārliecinoši dati, uz kuriem tagad var balstīties, it īpaši par tautību... es domāju, nav pareizi.

Ja mēs apskatāmies metodoloģiju, kura bija izmantota... pēc kuras skaitīja tautu... 1920. gadā tika saskaitīti visi iedzīvotāji, kuri naktī no 13. jūnija uz 14. jūniju pulksten 24.00 atrodas Latvijas teritorijā. Vai varat ticēt tādai metodoloģijai, ka naktī 24.00 jūs saskaita? Kurš viens otru saskaita? Nu, šeit ir apšaubāmi dati, kuri tagad... nu, es nezinu, vai var apgalvot vai teikt, ka, jā, mēs ticam tiem datiem.

Vēl... ko es gribu minēt par to lēmumu, kas bija pieņemts nacionālās drošības kontekstā, ka bija nesen... vai septembrī raidījums “Kas notiek Latvijā?”... un tur piedalījās Puntuļa kungs, SEPLP pārstāvji. Bija aktīva diskusija, bija saprotams, ka to punktu par krievu... raidošajiem medijiem... bija ielikts ļoti ātri, nepadomājot par tām sekām, par to, kas varētu būt, vienkārši, ka tā vajadzēja... vai kaut ko vajadzēja izcelt. Es tā to saprotu.

Bet tagad gribu minēt, ka kvalitatīva satura nodrošināšana krievu valodā ir ļoti svarīga sabiedrībai. Uz to norāda arī vairākas diskusijas, kas notiek sabiedrībā, pat prezidenta pilī. Kamēr būs pieprasījums, būs arī piedāvājums. Lielākā daļa krievvalodīgo iedzīvotāju ir gan patērējuši, gan arī turpmāk patērēs saturu krievu valodā, tikai ne latviešu, bet arī citu... valstu. Un nekāda koncepcija no valdošās koalīcijas nelīdzēs, ka krieviski vai... patriotiski... nu vai krieviski runājošie cilvēki uzreiz sāks skatīties jūsu “Panorāmu” vai citus raidījumus.

Es domāju, ka jābūt saturam, kā krieviski var patriotiski stāstīt par mūsu valsti, iesaistot to sabiedrību kultūrtelpā, bet – runājot un aicinot viņus to darīt viņiem saprotamā valodā. Daudzi cilvēki arī atrod informāciju sociālajos tīklos no dažādiem avotiem un autoriem. Sociālo tīklu viedokļi vai... tie paudēji, kas sniedz savu viedokli... tas nav slikti, taču jāatceras, ka lielākā daļa tādu cilvēku nav žurnālisti – bez profesionālām iemaņām un informācijas apstrādes pieredzes. Tā pasniegšana arī atšķiras, nu, nav profesionāla.

Lielākā daļa cilvēku vienkārši pauž savu subjektīvo viedokli sociālajos tīklos. Jūs arī nevarēsiet ierobežot krievu valodu nevienā soctīklā... vai citā veidā. Daudzi cilvēki atrod informāciju un to lieto. Es uzskatu, ka mums bija ļoti labs raidījums “Doma laukums”, tas bija ļoti pārdomāts, saturs bija ļoti labs. Kritiskie raidījumi guva panākumus lielā auditorijā, sniedzot svarīgu informāciju par visām Latvijas dzīves jomām. Es nedomāju, ka tas... ja tāda raidījuma vispār nebūs, mēs kaut ko panāksim labāku... par mūsu iedzīvotājiem, mūsu cilvēkiem.

Valsts medijiem būtu jāatrod iespēja izvēlēties, kādā valodā saņemt informāciju un paust informāciju, ņemot vērā to, ka krievvalodīgie veido 30 procentus Latvijas... gandrīz 30 procentus Latvijas iedzīvotāju... Turklāt Latvijas Satversme paredz mazākumtautību pārstāvju aizsardzību ar likumu, ar Satversmi, un viņiem arī... mazākumtautībai ir tiesības attīstīt savu valodu.

Neapšaubāmi, ka jāsaglabā saturs krievu valodā, bet tāds pats, kā ir latviešu valodā. 2024. gadā veiktas aptaujas, kurās piedalījās arī Latvijas iedzīvotāji, paužot viedokli par valstij piederošu mediju sabiedriskajiem ieguvumiem... Lielākā daļa aptaujāto iestājas par valsts naudas piešķiršanu satura veidošanai krievu valodā. Jūs arī esat pret savu valsti, pret saviem iedzīvotājiem, kuri lielākā daļa pauž to, ka vajag atstāt krievu valodu. Jāsaprot, ka cilvēki, kuriem ir vieglāk uztvert saturu krievu valodā, pēkšņi... nu, nevarēs viņi uzreiz pēkšņi saturu latviešu valodā uztvert, nepatērēs vairāk medijus latviešu valodā, bet meklēs alternatīvas. Krievvalodīgajiem, protams, ir jābūt pieejamai informācijai viņiem saprotamā valodā, kas atzīst... arī žurnālistikas standartiem... un atspoguļo vēlētāju demokrātiskās vērtības, tāpēc arī, ņemot vērā to, ka 30, gandrīz 30 procenti krievvalodīgo cilvēku maksā nodokļus, es domāju, mēs varam atrast iespēju saglabāt krievvalodīgo mediju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram otro reizi.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es nebiju plānojis nākt un runāt par šo tēmu vēlreiz, bet Smiltēna kungs mani ir uzrunājis.

Izmantošu šo iespēju vēlreiz paskaidrot to, ko es teicu, Smiltēna kungs! (Rāda tabulu telefonā.) Redziet, šeit ir tāda tabuliņa, es jums pārsūtīšu pēc tam (Starpsauciens.)... Jā, es izlasīšu. Tātad: “Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās no 1990. gada līdz 2010. gadam.” Tā ir veca prognoze, un tad ir rakstīts: “un prognoze līdz 2100. gadam (bez imigrācijas)”. Un jūs redzat, tur tāds kā kalniņš, ja, tie cipari... jūs varat uzguglēt, atrast. Tas, ko prognozēja jau pirms kāda laika, piepildās. Tagad jau mēs esam... kopš 2010. gada jau 14 gadi, un tas viss iet vienā virzienā (Ar pirkstu norāda lejup.)... Smiltēna kungs, un jūs tagad sakāt: jūs par latvisku Latviju. Jūs esat par izmirstošu Latviju, jūs neko neesat izdarījis, lai Latvijā būtu labklājība, lai cilvēki nebrauktu projām, lai šeit notiktu attīstība.

Jūs bijāt vienā valdībā ar Jauno VIENOTĪBU, jūs tagad kaut ko mēģināt pārmest partijai LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, kura ir bijusi opozīcijā visu laiku (Dep. E. Smiltēna starpsauciens.) kopš ievēlēšanas. Jūs nācāt ar saukli – restartēt ekonomiku. Nāciet! Jums ir iespēja arī šeit uzstāties pēc manis. Pasakiet trīs lietas, kuras jūs vai partija APVIENOTAIS SARAKSTS ir realizējusi, gadu strādājot Kariņa valdībā. Kaut vai esat iesākuši... Konkrēti kuras trīs reformas jūs esat izdarījuši? (Dep. E. Smiltēna starpsauciens.) Varat varbūt arī nenākt. Es atbildēšu jūsu vietā – nevienu! Jūs neesat realizējuši nevienu reformu. Neviena konkrēta ekonomiska priekšlikuma nav bijis no jūsu puses. Jūs esat bijuši veselu gadu šajā valdībā. Un, ja jūs runājat tagad par šo restartu un visu pārējo, jūs cīnāties tagad par ostu aizvēršanu (Starpsaucieni.)... es nebrīnīšos... es nebrīnīšos, ka jūsu nākamais priekšlikums būs konkrēti Liepājas ostas aizvēršana tikai tāpēc, ka jūs gribēsiet pierādīt atkal savu nacionālo nostāju. Un pēc tam, kā tas ir bijis ļoti bieži, mainoties kaut kādām varām, jūs teiksiet, ka vajag arestēt Pīlēnu un Sesku, kuri ir izveidojuši savā laikā Liepājas ostu (Starpsaucieni.)...

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, lūdzu par demisiju!

A. Šlesers.... jo viņi jau ir tie cilvēki, kas veidoja ostu. (Starpsaucieni: “Par demisiju!”) Par ko tad mēs te runājam? Tad tā ir tā jūsu konkrētā ekonomiskā programma, kuru jūs piedāvājat. (Starpsaucieni.) Nu, nāciet, pasakiet, Kulberga kungs vai Tavara kungs, jebkurš, kas bija valdībā! Trīs lietas nosauciet, ko jūs esat izdarījuši, lai Latvijas...

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, lūdzu, runājiet par demisijas pieprasījumu!

A. Šlesers.... ekonomika attīstītos. (Starpsaucieni.) Un šodien tas, ko jūs pacēlāt, Smiltēna kungs... jautājumu (Starpsaucieni.)... Ja jūs kādam kaut ko pārmetat, tad nāciet un pasakiet! Mēs vienmēr esam teikuši, es konsekventi esmu kritizējis visus lēmumus, kuri mums nav pieņemami, un mēs vienmēr atbalstīsim to, kas ir rakstīts mūsu programmā vai kas ir mūsu pārliecībā. (Starpsaucieni.)

Un es šodien arī skaidri pasaku: kultūras ministre nav vislabākā, bet konkrētais priekšlikums nav atbalstāms. Mēs nebalsosim par ministres noņemšanu tikai tāpēc, ka mēs redzam, ka tautas šķelšana, naidošana, Latvijas iznīcināšana turpinās jau ilgus gadus tieši no jūsu puses. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam. (Starpsaucieni.)

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Atgriežamies pie mūsu šīsdienas darba kārtības – pie demisijas pieprasījuma kultūras ministrei Agnesei Loginai. Es gribēju norādīt uz tām lietām, ko varbūt iepriekšējie kolēģi nepaspēja pateikt. Dažas īsas frāzes.

Pirmā lieta. Manuprāt, ministram jābūt klāt, ja tiek runāts par viņa demisiju. Loginas kundzes šodien nav, aizbildinoties ar komandējumu. Šis iesniegums, ja nemaldos, bija iesniegts jau 11. aprīlī. Varēja saplānot citādi un būt klāt.

Ja tas būtu tikai viens gadījums, es varbūt arī neteiktu neko, bet diemžēl tas jau ir sistemātiski. Pagājušonedēļ mēs skatījām pieprasījumu Siliņas kundzei par “Rail Baltica” – Siliņas kundzes nebija, mēs skatījām pieprasījumu Čakšas kundzei – Čakšas kundzes nebija. Pirms tam bija pieprasījums Meļņa kungam – Meļņa kunga arī nebija. Tas ir sistemātiski. Cienījamā valdība, cienījamie ministri, lūdzu, nāciet uz šejieni!

Otrā lieta (Starpsaucieni.)... otrā lieta. Mēs daudz pārmetam ministrei, un pati ministre sāk runāt par to (Starpsaucieni.)... ko darīt pēc 2026. gada 1. janvāra, bet, kolēģi, mums šobrīd ir daudz svarīgāk, ko darīs ministrija un ko darīs mediji līdz 2026. gadam, jo 2026. gadā droši vien mēs medijos dzirdēsim vairāk poļu, ukraiņu, baltkrievu valodu, Rosļikova dzimto... tēva... valodu. Tāpat droši vien vairāk dzirdēsim, cerams, arī latgaliešu valodu, jo sabiedriskajam medijam būs vairāk resursu, ko ieguldīt informācijai šajās valodās, jo nebūs jātērē līdzekļi krievu valodai, kā esam vienojušies – kā kolēģi teica, patiešām punkts.

Ir svarīgi, ko ministrija un mediji izdara līdz 2026. gadam, gandrīz divu gadu laikā, lai mēs patiešām divu gadu laikā panāktu tās sabiedrības daļas, kas runā krieviski, maksimālu integrēšanos. Visa auditorija jeb sabiedrības daļa, kas runā krieviski, ir dalāma nosacīti trijās daļās.

Viena daļa nav pārliecināma. Viņi vienmēr atbalstīja un atbalstīs Putinu, lai kādā valodā, kādās zīmēs jūs ar viņiem runātu.

Otra daļa, paldies dievam, ir jau integrējusies latviešu valodas informācijas telpā. Viņi saprot, runā latviski, varbūt dažreiz ar kļūdām, bet viņi klausās to, ko saka Latvijas mediji un Latvijas politiķi latviešu valodā.

Trešā daļa ir tā pelēkā, kā es to saucu, “pelēkā pa vidu daļa”, ar kuru ir jārunā, kuru ir jāpārliecina, ka Latvijas demokrātiskā sistēma ir daudz vērtīgāka par to, ko mūsu Austrumvalstu autoritatīvie režīmi mēģina aizstāvēt. Un tam, kā jau teicu – vēlreiz uzsveru! – ir nepilni divi gadi.

Lūdzu to aktīvi darīt gan ministrei pēc šīsdienas balsojuma, kurš droši vien... koalīcija noraidīs... gan arī sabiedriskajiem medijiem.

Pēdējais, ko es gribu pateikt. Kā jūs redzat šīsdienas debatēs, mūsu problēma Latvijas politikā, arī Latvijas parlamenta politikā, nav tik daudz politiķi, kas runā krieviski, vai sabiedrība, kas runā krieviski... diemžēl daļa politiķu un sabiedrības, kas māk latviešu valodu, tomēr atklāti – atklāti! – pauž naratīvu, kas ir labvēlīgs Kremlim. Tā ir mūsu problēma. Ko darīt? Un to Nacionālās drošības koncepcijā ierakstītais punkts par pāreju uz latviešu valodu sabiedriskajos medijos nekā nemaina.

Tāpēc, kolēģi, šoreiz aicinu arī pozīcijas deputātus atbalstīt demisijas pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam otro reizi.

E. Smiltēns (AS).

Kolēģi! Ievēlēto Saeimas deputātu uzdevums ir veidot Latvijas politiku jeb Latvijas nākotnes arhitektūru, un uzdevums ir dots caur Satversmes preambulas pirmo daļu, kur ir skaidri pateikts, ka 1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Tas ir pamata – galvenais – uzdevums.

Tas, ko vizionē un kādu arhitektūru būvē Šlesera kungs, – ka mēs kā nācija skaitliski izmirstam... būs imigrācijas politikas pārskatīšana, tās rezultātā ienāks citu tautību cilvēki, un šādā veidā valsts varēs turpināt eksistēt. (Dep. A. Šlesers: “Tūlīt dabūsi!”) Šādas politikas atslēgas faktors ir latviešu kultūras un valodas vēl lielāka nostiprināšana – pat ja šāda imigrācija nākotnē notiek, lai šie cilvēki kļūst par Latvijas nācijas daļu, lai garantētu valodas un kultūras attīstību cauri gadsimtiem. Tieši to APVIENOTAIS SARAKSTS, ievērojot Satversmi, vienmēr aizstāvēs.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, šāda lieta – saspēle starp Šlesera kungu un PROGRESĪVAJIEM – nav pieļaujama un demisija ir atbalstāma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (LPV).

Smiltēna kungs! Nezinu, kā lai jums tā pieklājīgāk pasaka. Tas, ka Latvijas tauta, latvieši izmirst, nav ne Šlesera politika, ne partijas (Starpsaucieni.) LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ politika. Es atvainojos, tas ir fakts. Paskatieties dzimstības un mirstības rādītājus! Jūs acīmredzot neesat kaut ko līdz galam sapratis, jo, kas attiecas uz Šlesera politiku... piedodiet, viņam ir pieci bērni. Kāds te sakars ar politiku? Ir dzimstības rādītāji, ar kuriem es aicinu visus iepazīties. Jā, tā ir ļoti nopietna problēma, un tā ir jārisina nevis uz papīra, bet reālajā dzīvē.

Atļaušos vēlreiz norādīt... bērnu politika... dzimstības politika... mums ir tāds Imants Parādnieks, kas jau entos gadus mēģina kaut ko atrisināt. Kaut kā nerisinās. Tam nav... vienkārši nejauciet reālos faktus ar kaut kādu politiku! Smiltēna kungs, attopieties! (Daži deputāti aplaudē. Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kolēģi! Iesniedzēju vārdā – deputāts Nauris Puntulis.

N. Puntulis (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Jau trešo reizi... Vispirms pavisam īsi – dažas refleksijas par šo diskusiju. Sākšu ar Krištopana kungu.

Krištopana kungs teica, ka, ja vien nebūtu SEPLP un NEPLP vēstules, kas nav tiesa – NEPLP vēstules nebija... ja vien nebūtu SEPLP vēstules, viņš šo varbūt pat nebūtu pamanījis. Krištopana kungs, droši vien šis nebūtu tas, ar ko lepoties deputātam – strādājot tik nozīmīgā komisijā kā Nacionālās drošības komisija, paziņot, ka es kaut ko varētu būt nepamanījis. Man šķiet, tā nav lieta, ar ko lepoties.

Otrais. Rosļikova kungam es teiktu... patiesībā arī Šlesera kungam... Es jau sen esmu gribējis to pateikt, beidzot pateikšu. Kolēģi deputāti, ja jūs runājat no šīs tribīnes, tad jums savos izteikumos ir jābūt ļoti korektiem. Latvija nav daudznacionāla valsts, kā jūs, Rosļikova kungs, šodien teicāt un kā, Šlesera kungs, jūs esat teicis. Latvija ir nacionāla valsts, kurā mīt daudznacionāla sabiedrība. Šī tehniskā detaļa būtu Saeimas deputātiem jāievēro.

Šlesera kungs, es arī aicinu jūs, atspoguļojot Nacionālās drošības koncepciju, nerunāt detalizēti par tām lietām, kuru tās tvērumā nav. Jūs rādījāt kādus pētījumus, un es arī labprāt ar jums padalīšos ar kādu pētījumu, ko mēs vakar Mediju politikas apakškomisijā skatījām. Proti, tie, kas patērē sabiedriskā medija saturu tikai krievu valodā, Kremļa propagandas kanālus skatās vairāk nekā tie, kas patērē sabiedriskā medija saturu krievu un latviešu valodā vai sabiedriskā medija saturu nepatērē vispār. Es aicinu par šo padomāt Nacionālās drošības koncepcijas kontekstā.

Visbeidzot – Liepiņas kundzei. Es pirms mirkļa jau pateicu par iemesliem, kādēļ manas darbības laikā mediju politikas pamatnostādnes tika izstrādātas, bet netika pieņemtas. Esmu pārliecināts, ka jūs ļoti labi saprotat atšķirību starp mediju politikas pamatnostādnēm – šī dokumenta svaru – un Nacionālās drošības koncepciju – šī dokumenta svaru.

Kolēģi, tā kā visu dienu diskusijas ir bijušas ap Nacionālās drošības koncepciju, dažādā veidā esam to iztirzājuši, tad pašā nobeigumā es vēlreiz nocitēšu, kas tad ir Nacionālās drošības koncepcija.

“Nacionālās drošības koncepcija [..] ir uz Valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi, prioritātes un pasākumi, kas jāņem vērā, izstrādājot jaunus politikas plānošanas dokumentus, tiesību aktus un rīcības plānus nacionālās drošības jomā”, tādējādi īstenojot mērķtiecīgu valsts politiku – mazināt apdraudējumu nacionālajai drošībai.

Es aicinu jūs ieklausīties šajos vārdos un izprast būtību. Ja amatpersona atļaujas ignorēt Nacionālās drošības koncepciju, šāda amatpersona ir pelnījusi demisijas pieprasījumu... kā tas ir šodien.

Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu kultūras ministrei Agnesei Loginai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 66, atturas – nav. Lēmums noraidīts. (Starpsauciens: “Ūūū!”)

___

Kolēģi, pirms mēs slēdzam sēdi... atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2024. gada 18. aprīlī pulksten 17.00.

Deputātu Viļa Krištopana, Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana un Aināra Šlesera jautājums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrei Ingai Bērziņai “Par valsts atbalsta iespējamu izsaimniekošanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina.

Deputātu Jura Viļuma, Česlava Batņas, Edmunda Teirumnieka, Viļa Krištopana un Viktorijas Pleškānes jautājums izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Atkārtoti par Rēzeknes tehnikuma mācību telpām pilnvērtīga un nepārtraukta mācību procesa nodrošināšanai”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi iepriekš neplānotu darbu dēļ.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2024. gada 18. aprīlī pulksten 17.00 nenotiks.

___

Ir iesniegti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Ainārs Šlesers, Linda Liepiņa, Vilis Krištopans, Ramona Petraviča un Kristaps Krištopans iesnieguši jautājumu “Par nepieciešamību kliedēt sabiedrības aizdomas par negodprātīgiem iepirkumiem aizsardzības jomā un sistēmiskām problēmām iekšējās uzraudzības sistēmā Aizsardzības ministrijā” aizsardzības ministram Andrim Sprūdam. Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

___

Deputāti Vilis Krištopans, Linda Liepiņa, Kristaps Krištopans, Ramona Petraviča un Edmunds Zivtiņš iesnieguši jautājumu “Par valsts atbalsta iespējamu izsaimniekošanu” klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim. Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

___

Deputāti Ramona Petraviča, Vilis Krištopans, Linda Liepiņa, Edmunds Zivtiņš un Kristaps Krištopans iesnieguši jautājumu “Par finansējuma sadali” izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai. Jautājums tiek nodots ministrei atbildes sniegšanai.

___

Deputāti Edgars Tavars, Ingmārs Līdaka, Juris Viļums, Māris Sprindžuks un Edgars Putra iesnieguši jautājumu “Par investīciju programmas valsts autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā izpildi” vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrei Ingai Bērziņai.

Vārds motivācijai – deputātam Edgaram Tavaram. (Starpsauciens: “Nav...”) Nav, nav motivācijai...

Jautājums tiek nodots ministrei atbildes sniegšanai.

___

Kolēģi, vēl paziņojums.

Tuvojas Latgales kongresa diena, un tai par godu šodien tieši pulksten 12.00... jau bija 12.30... nu, mazliet kavēsim... Lielajā vestibilā atklāsim fotogrāfiju izstādi “Latgalietis XXI gadsimtā”. Aicinu visus pievienoties un kopīgi godināt latgaliešu kultūru.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, uzmanību! Nav reģistrējušies 11 deputāti: Viktorija Baire, Edmunds Cepurītis, Iļja Ivanovs, Mārcis Jencītis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Rihards Kols, Ričards Šlesers, Didzis Šmits, Edvīns Šnore, Andris Šuvajevs un Aiva Vīksna.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Atgādinu, ka rīt tiekamies Saeimas ārkārtas sēdē pulksten 9.00.

___

Šodienas sēdi pasludinu par slēgtu.

Paldies visiem par darbu.

Satura rādītājs

Par darba kārtību

Par likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 562/Lp14) (Dok. Nr. 1955, 1955A)

Par likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 563/Lp14) (Dok. Nr. 1965, 1965A, 1985)

Par likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (Nr. 564/Lp14) (Dok. Nr. 1966, 1966A, 1985)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” (Nr. 565/Lp14) (Dok. Nr. 1981)

Par likumprojektu “Grozījums Izglītības likumā” (Nr. 566/Lp14) (Dok. Nr. 1984)

Par darba kārtību

Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Andrim Kulbergam 2024. gada 11. aprīlī (Dok. Nr. 1964., 142.2.8/3-20-14/24)

Lēmuma projekts “Par Gata Litvina apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli” (Nr. 477/Lm14) (Dok. Nr. 1953)

Deputātu Jāņa Grasberga, Uģa Mitrevica, Edmunda Teirumnieka, Artūra Butāna, Riharda Kola, Jāņa Vitenberga, Ilzes Indriksones, Edvīna Šnores, Raivja Dzintara, Jāņa Dombravas pieprasījums kultūras ministrei Agnesei Loginai “Par Kuldīgas Mākslas un Humanitāro zinību vidusskolas pārņemšanu Kultūras ministrijas pakļautībā” (Nr. 45/P14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1934, 1934A)

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 437/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1464, 1972)

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 437/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1464, 1972)

Likumprojekts “Grozījums Maksātnespējas likumā” (Nr. 544/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1875, 1952)

Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā” (Nr. 535/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1957)

Likumprojekts “Grozījumi Patentu likumā” (Nr. 515/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1958)

Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 475/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1959)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” (Nr. 59/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1961)

Likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 288/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1962)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 560/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1949, 1974)

Likumprojekts “Nacionālās kiberdrošības likums” (Nr. 553/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1923, 1982)

Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 562/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1955, 1955A)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” (Nr. 565/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1981)

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” (Nr. 539/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 4. jūnijam” (Nr. 481/Lm14) (Dok. Nr. 1976)

Lēmuma projekts “Par 11 963 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Valsts līdzfinansējums zobārstniecībai” turpmāko virzību” (Nr. 478/Lm14) (Dok. Nr. 1956)

Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu kultūras ministrei Agnesei Loginai” (Nr. 479/Lm14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1963)

Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

 

Informācija par deputātu V. Krištopana, L. Liepiņas, K. Krištopana, R. Petravičas un E. Zivtiņa jautājumu klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim “Par valsts atbalsta iespējamu izsaimniekošanu” (Nr. 109/J14)

Informācija par deputātu R. Petravičas, V. Krištopana, L. Liepiņas, E. Zivtiņa un K. Krištopana jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par finansējuma sadali” (Nr. 110/J14)

Informācija par deputātu E. Tavara, L. Līdakas, J. Viļuma, M. Sprindžuka, E. Putras jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrei Ingai Bērziņai “Par investīciju programmas valsts autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā izpildi” (Nr. 111/J14)

- Paziņojums

  - Saeimas priekšsēdētāja D. Mieriņa

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

Informācija par ārkārtas sēdi

Balsojumi

Datums: 18.04.24 09:16 Balsojums 1
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Gata Litvina apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli (477/Lm14)

Datums: 18.04.24 09:24 Balsojums 2
Par - 40, pret - 47, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Kuldīgas Mākslas un Humanitāro zinību vidusskolas pārņemšanu Kultūras ministrijas pakļautībā (45/P14)

Datums: 18.04.24 09:26 Balsojums 3
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (437/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.04.24 09:26 Balsojums 4
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (437/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.04.24 09:27 Balsojums 5
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (437/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 18.04.24 09:29 Balsojums 6
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Maksātnespējas likumā (544/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.04.24 09:32 Balsojums 7
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Krimināllikumā (535/Lp14), 2.lasījums

Datums: 18.04.24 09:34 Balsojums 8
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patentu likumā (515/Lp14), 2.lasījums

Datums: 18.04.24 09:43 Balsojums 9
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (475/Lp14), 2.lasījums

Datums: 18.04.24 09:46 Balsojums 10
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” (59/Lp14), 2.lasījums

Datums: 18.04.24 09:49 Balsojums 11
Par - 18, pret - 60, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (288/Lp14), 2.lasījums

Datums: 18.04.24 09:50 Balsojums 12
Par - 15, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (288/Lp14), 2.lasījums

Datums: 18.04.24 09:51 Balsojums 13
Par - 72, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (288/Lp14), 2.lasījums

Datums: 18.04.24 09:54 Balsojums 14
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (560/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.04.24 09:55 Balsojums 15
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (560/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.04.24 10:05 Balsojums 16
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Nacionālās kiberdrošības likums (553/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.04.24 10:07 Balsojums 17
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (562/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.04.24 10:12 Balsojums 18
Par - 77, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.04.24 10:13 Balsojums 19
Par - 87, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” (Nr. 539/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 4. jūnijam (481/Lm14)

Datums: 18.04.24 10:16 Balsojums 20
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 11 963 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Valsts līdzfinansējums zobārstniecībai” turpmāko virzību (478/Lm14)

Datums: 18.04.24 12:33 Balsojums 21
Par - 24, pret - 66, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neuzticības izteikšanu kultūras ministrei Agnesei Loginai (479/Lm14)

Datums: 18.04.24 12:37 Balsojums 22
Reģistrējušies - 89.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

18.04.2024. 09.00
Sestdien, 15.jūnijā