Latvijas Republikas 14. Saeimas
pavasara sesijas pirmā sēde
2024. gada 11. aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, sākam Saeimas šī gada 11. aprīļa kārtējo sēdi.

Pirms mēs sākam sēdi, man ir neliels paziņojums. Šodien no pulksten 10.00 līdz 14.00 pie Saeimas nama Jēkaba ielā norisinās asinsdonoru diena, tāpēc aicinu ikvienu, kas drīkst un var, Valsts asinsdonoru centra specializētajā autobusā ziedot asinis līdzcilvēku dzīvības un veselības glābšanai. Mēs zinām, ka viena ziedošanas reize – tā ir iespēja palīdzēt pat trim cilvēkiem, kas ir nonākuši nelaimē, un asins nodošanas procedūra neaizņem vairāk par pusstundu. (Zālē troksnis.)

Par iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā. (Noklaudzina ar āmuru.) Paldies. (Starpsauciens: “Apsveicu! Pirmā reize, manuprāt!”)

Kolēģi! Tātad ir iesniegtas izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Andris Šuvajevs, Agnese Krasta un Igors Rajevs lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā”. Deputāti arī lūdz likumprojektu izskatīt kā darba kārtības pirmo jautājumu.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad ko paredz šie grozījumi? Šie grozījumi paredz visu to pašu, ko paredzēja mūsu grozījumi, kurus mēs iesniedzām pagājušonedēļ. Teksts faktiski ir gandrīz viens pret vienu, tāpēc man būs viegli izskaidrot, ko tie paredz.

Grozījumi paredz, ka Imigrācijas likuma norma par valodu un par drošības pārbaudēm, kas tika attiecināta uz Krievijas pilsoņiem, bet ne uz visiem, ar šiem grozījumiem tiks attiecināta uz visiem, arī uz to pilsoņu kategoriju, kura līdz šim no tā bija izvairījusies. Un kāpēc? Tāpēc, ka šī grupa deviņdesmito gadu sākumā bija saņēmusi uzturēšanās atļaujas, balstoties nevis uz Imigrācijas likuma normām, bet uz likumu “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”. Šis likums jau vairāk nekā 20 gadus nav spēkā, līdz ar to acīmredzot PMLP bija to... kaut kā paslīdējis garām PMLP uzmanībai tad, kad iepriekšējo reizi mēs lūdzām datus par Krievijas pilsoņiem Latvijā.

Tagad šī grupa ir noskaidrojusies. Runa ir par apmēram četriem tūkstošiem cilvēku, puse no tiem kārtos eksāmenu, savukārt puse... uz tiem, kas ir vecāki par 75 gadiem, attieksies drošības pārbaudes. Kāpēc šajā gadījumā ir svarīgas drošības pārbaudes? Tāpēc, ka liela daļa no šiem cilvēkiem ir Krievijas bijušās militārpersonas. Pēc būtības viņiem šeit nevajadzēja atrasties, pēc okupācijas beigām viņiem vajadzēja atstāt Latviju kopā ar okupācijas armiju, bet diemžēl viņi šeit palika, un mēs ceram, ka šie likuma grozījumi veicinās šo cilvēku izceļošanu no Latvijas.

Tāpēc es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!)

Priekšsēdētājas kundze, kolēģi, labrīt! Imigrācijas likums “Nacionālās apvienības” rokās ir kā rotaļlieta mazam bērnam, taču atšķirībā no bērna “Nacionālā apvienība” spēlējas ar cilvēku likteņiem – cilvēku, kuri visu mūžu Latvijā dzīvoja, strādāja, maksāja nodokļus, iegādājās nekustamos īpašumus, veidoja ģimenes un, sasniedzot sirmu vecumu, audzina savus mazbērnus, kuri, starp citu, ir Latvijas pilsoņi. “Nacionālā apvienība” kārtējo reizi Imigrācijas likumu izmanto kā instrumentu priekšvēlēšanu laikā, lai parādītu savam tikpat nacionāli noskaņotajam vēlētājam savu varu un vienlaicīgi naidu pret ievērojamu Latvijas sabiedrības daļu.

Kolēģi, aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, balsot “pret” un nenodot to komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījums Imigrācijas likumā” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

___

Darba kārtības sadaļa – “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Jurēvica, Harija Rokpeļņa, Andra Šuvajeva, Agneses Krastas un Igora Rajeva iesniegto likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā” attiecas uz salīdzinoši mazāku Latvijā dzīvojošo Krievijas Federācijas pilsoņu daļu, proti, uz tiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir saņēmuši uz šobrīd jau spēku zaudējušā likuma “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” 23.1 panta pamata. Viņu vidū ir arī atvaļinātas Krievijas militārpersonas un viņu ģimenes locekļi.

Attiecībā uz šiem Krievijas pilsoņiem nav piemērojami 2022. gada septembrī pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi, kas nosaka nepieciešamību apliecināt valsts valodas zināšanas, kā arī nav piemērojamas drošības pārbaudes. Šāds secinājums izriet tostarp no Satversmes tiesas 15. februāra sprieduma, kurā tika vērtēts vienlīdzības princips, nosakot pienākumu apliecināt valodas zināšanas attiecīgajai Krievijas pilsoņu grupai. Piedāvātie grozījumi nodrošina vienlīdzīgas prasības pret visiem Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem, kuri pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņēmuši līdzīgā veidā – uz atvieglotiem nosacījumiem.

Iekšlietu ministrijas sagatavotie grozījumi paredz, ka šiem Krievijas pilsoņiem uzturēšanās atļauja ir derīga vienu gadu, proti, līdz 2025. gada 15. maijam, ja līdz 2025. gada 30. aprīlim netiks iesniegti nepieciešamie dokumenti Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, vai līdz 15. septembrim, ja Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir nepieciešams apliecinājums par valsts valodas apguvi, respektīvi, ja šī persona līdz 1. maijam ir vismaz vienu reizi kārtojusi valsts valodas pārbaudi un tai ir noteikta atkārtota valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošana.

Valsts valodas pamatzināšanu un drošības pārbaude ir samērīgi priekšnoteikumi, lai Krievijas Federācijas pilsoņi varētu turpināt pastāvīgi uzturēties mūsu valstī. Arī Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Krievijas Federācijas pilsoņi neatrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos ar visiem citiem ārvalstniekiem, kas ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Citu ārzemnieku pilsonības valstis neatrodas Latvijai kaimiņos, nav uzsākušas karadarbību kaimiņvalstīs un nav vēsturiski apdraudējušas Latvijas valsts drošību.

Kolēģi, mēs esam atbildīgi par mūsu valsts drošības apdraudējuma mazināšanu, sabiedrības integrāciju un valsts valodas stiprināšanu, tādēļ aicinu atbalstīt šo likumprojektu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze, kolēģi, vēlreiz labrīt! Es domāju, ka visi jau ir redzējuši pēdējos reitingus – kāds reitings ir Nacionālajai apvienībai, kāds reitings ir Jaunajai VIENOTĪBAI. Šie grozījumi ir pilnīgi... līdzīgi iepriekšējiem. Man liekas, tās vienkārši ir sacensības starp Nacionālo apvienību un Jauno VIENOTĪBU. Vieni iesniedz dokumentus, otri iesniedz dokumentus. Un, protams... man liekas, un es domāju, ka jūs arī tā domājat, – JAUNĀ VIENOTĪBA atbalstīs savus grozījumus, nevis jūsu grozījumus. (Starpsauciens.)

Tātad, kolēģi, balsosim “pret”. Labāk nodarboties ar labām darīšanām, piemēram, samazināt nodokļus, palīdzēt cilvēkiem. Vai ne, Kola kungs?

Paldies.

Balsosim “pret”! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījums Imigrācijas likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edvīna Šnores, Jāņa Dombravas, Riharda Kola, Jāņa Vitenberga un Ināras Mūrnieces iesniegto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Paldies, kolēģi, visiem, kas atbalstīja mūsu likumprojektu pēc būtības... ja, tas bija... pēc teksta, kā jau es minēju, bija tas, ko mēs rakstījām. Tā ka šajā gadījumā es varu izteikt tikai gandarījumu, ka tas tā ir noticis. Līdz ar to pie šī likumprojekta savus parakstus atsaucam.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Deputāti likumprojektu atsauc, tas nav balsojams (Starpsaucieni.)... ja parakstus atsauc, tad nav balsojams. Paldies, es precizēju –tātad atsauc parakstus.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā”” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Nolīgumu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas” nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās...” es atvainojos, “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Veronikas Krūmiņas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 26. martā izskatīja lēmuma projektu “Par Veronikas Krūmiņas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”.

Veroniku Krūmiņu apstiprināšanai Satversmes tiesas tiesneša amatā izvirzījusi Augstākās tiesas Tieslietu padome.

Krūmiņas kundze Latvijas Universitātē ieguvusi jurista kvalifikāciju, bijusi tiesnese Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, tiesnese Administratīvajā apgabaltiesā, valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Tieslietu ministrijā, šobrīd ir tiesnese, senatore, Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Augstākajā tiesā. Aktīvi līdzdarbojas sabiedrības izglītošanā tiesību jautājumos, vadot nodarbības Latvijas Tiesnešu mācību centrā, Valsts administrācijas skolā, Latvijas Universitātē, Sociālo tehnoloģiju augstskolā un citos mācību centros.

Krūmiņas kundzei piešķirtie apbalvojumi: Tieslietu ministrijas II pakāpes Atzinības raksts, Tieslietu ministrijas I pakāpes Atzinības raksts, Augstākās tiesas Atzinības raksts, Augstākās tiesas Temīdas balva kā gada labākajai tiesnesei, Tieslietu sistēmas II pakāpes Goda zīme, Tiesnešu mācību centra Atzinības raksts un Triju Zvaigžņu ordenis.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt Veroniku Krūmiņu par Satversmes tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Veronikas Krūmiņas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Apsveicam Veroniku Krūmiņu ar apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi!

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Česlava Batņas, Andra Kulberga, Jura Viļuma, Lindas Matisones, Aivas Vīksnas, Māra Kučinska, Ingmāra Līdakas, Edgara Putras, Māra Sprindžuka, Edgara Tavara pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas un tās pakļautībā esošo tiešo pārvaldes iestāžu iesaisti iepirkumā vai cenu aptaujā (tirgus izpēte) – pētījums “Iespējamais sadarbības modelis skolotāju darba samaksas principu pilnveidošanā””.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisijas 27. marta sēdē tika izskatīts kolēģu pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei saistībā ar apstākļiem par iepirkuma cenu aptauju pētījumam “Iespējamais sadarbības modelis skolotāju darba samaksas principu pilnveidošanā”.

Esam saņēmuši gan mutvārdos no Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Reinbergas kundzes, gan arī ir rakstveidā detalizētu informāciju par apstākļiem, kas tiešā veidā saistīti ar attiecīgo iepirkumu, kuru sākotnēji ir realizējusi Izglītības un zinātnes ministrija, bet, apstākļiem mainoties, tās realizāciju, tai skaitā arī mainot saturu, ir pārņēmis Valsts izglītības satura centrs.

Pēc vispusīgas iepazīšanās ar apstākļiem Pieprasījumu komisija atzina, ka pieprasījums nav uzturams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es gan gribētu apelēt komisijas vadītāja teiktajam, ka Saeimas komisija izskatīja. Saeimas komisija vienkārši izskrēja šim jautājumam cauri 10 minūtēs neiedziļinoties un, kā vienmēr, nobalsoja pret šo pieprasījumu.

Es gribētu akcentēt divas lietas.

Vai tas ir normāli, ka, analizējot procedūru, kas notiek ministrijās ar iepirkumiem un cenu aptaujām, šķiet... iespējams, ir bijusi procedūra, kas ir bijusi sarunāta? Kas man liek par to domāt?

2023. gada 7. jūnijā IZM iepirkumu komisijā tika pieņemts lēmums šajā iepirkumā par uzvarētāju noteikt “KPMG Baltics SIA” un piešķirt tai iepirkuma līguma slēgšanas tiesības. Es vēlreiz precizēju datumu – 7. jūnijs.

29. septembrī Valsts izglītības satura centrs, kura nolikumā nav neviena vārda par pedagoga darba samaksu, uzdevumiem un mērķiem, izsludināja cenu aptauju tieši ar tādu pašu nosaukumu. Cenu aptaujā piedalījās trīs komersanti: komersants, kurš zaudēja Izglītības un zinātnes ministrijas izsludinātajā iepirkumā, un vēl divi komersanti, kuriem, godīgi sakot, ar atalgojuma jautājumiem vispār... paskatījos viņu statūtus... nav nekāda sakara.

13. oktobrī tika noslēgts līgums ar SIA “Figure Baltic Advisory” par līgumcenu 34 900 eiro (bez PVN) – tieši par tādu pašu summu, kādu šis komersants iesniedza Izglītības un zinātnes ministrijas izsludinātajā iepirkumā. Kas pats dīvainākais – no 7. jūnija pagāja aptuveni pieci mēneši, un 18. decembrī Izglītības un zinātnes ministrijas iepirkumu komisija nolēma pārtraukt iepirkumu un līguma slēgšanu ar “KPMG Baltics SIA”, ko 7. jūnijā... akcentēju... ka ir jānoslēdz līgums. Lēmums pārtraukt iepirkumu pamatots ar to, ka ir zudusi nepieciešamība veikt pētījumu.

Pats interesantākais – ja mēs paņemam iepirkuma, ko izsludināja Izglītības un zinātnes ministrija, tehnisko specifikāciju un salīdzinām ar cenu aptaujas iepirkuma tehnisko specifikāciju, tās sakrīt par 80 procentiem. Jums nešķiet, ka pamatojums, ka ir zudusi nepieciešamība veikt pētījumu, ir vienkārši absurds?

Lai jūs saprastu, par ko es runāju. Viens no IZM izsludinātā iepirkuma uzdevumiem: izveidot algu grupas, nosakot katra amata vietu algu grupā, algu grupu atalgojuma robežas un mērķa līmeni. Tagad es nolasīšu vienu no VISC cenu aptaujas uzdevumiem (atrodiet atšķirību): izveidot algu grupas, nosakot katra amata vietu algu grupā, algu grupu atalgojuma robežas un mērķa līmeni. Jūs redzējāt atšķirību? Simtprocentīga sakritība. Bet – ir zudusi nepieciešamība veikt šo iepirkumu.

Nākamais: izstrādāt rekomendācijas individuālā atalgojuma noteikšanai. Tas ir IZM iepirkums. Nākamais: izstrādāt rekomendācijas pedagogu amatu individuālā atalgojuma noteikšanai. Nu, ir bišķiņ atšķirība – ir pielikti pedagogu amati.

Vēl viens uzdevums: pamatojoties uz pasūtītāja uzaicinājumu, piedalīties pasākumos, kuros nepieciešamības gadījumā jāsniedz informācija par pētījumā gūtajiem rezultātiem, piemēram, sagatavojot kopsavilkumus un prezentācijas. Tagad VISC aptauja: pētījuma noslēgumā sagatavot prezentācijas (piemēram, “PowerPoint”) latviešu un angļu valodā par veiktā pētījuma rezultātiem, secinājumiem un priekšlikumiem, kā arī prezentēt pasūtītāja latviešu valodas versiju. (A kur jūs to angļu valodas versiju liksiet?)

Tad man jautājums. Vai jums tiešām nešķiet kaut kas dīvains un interesants, ka mēs sludinām iepirkumus un pēc tam cenu aptaujas, un, ja iepirkumā “KPMG Baltics SIA” vinnēja, jo otram pretendentam dokumentācija neatbilda kvalifikācijas prasībām un piedāvātā summa bija 34 900 eiro, tad pēc diviem mēnešiem pakļautības iestādē sludina tādu pašu iepirkumu – cenu aptauju – un vinnē pretendents, kas bija zaudējis kvalifikācijas prasību dēļ? Man vienam šķiet, ka tas ir, nu (Starpsauciens: “Nē, nē, man arī interesē!”)... Arī tas interesē, ja? Pusei neinteresē.

Es tikai pievēršu uzmanību, jo, iespējams, ir bijusi diskusija par pretendentu, kuram šis iepirkums jāvinnē. Ja mēs esam tādi godīgi cīnītāji visās lietās, it sevišķi PROGRESĪVO frakcija... es vakar noklausījos pagājušā gada budžeta pieņemšanu, kur jūs vārds vārdā sakāt to pašu, ko es šobrīd saku par dažām lietām... vienkārši Pieprasījumu komisijā jūs sēdējāt, nokāruši galvas, un klusējāt.

Pats dīvainākais bija tas, ka tad, kad es Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajai sekretārei uzdevu jautājumu, kāpēc IZM iepirkuma un VISC cenu aptaujas tehniskā specifikācija sakrīt par 80 procentiem, bija aptuveni 15 sekunžu pauze... nevarēja atbildēt.

Šajā kopsakarā man ir otrs jautājums. Kāds ir par 42 229 eiro sasniedzamais rezultāts? Atbilde ir pavisam vienkārša – divas “Excel” tabulas, astoņu direktoru intervijas un sešas fokusgrupas tikšanās. (Starpsauciens.)

Pirmā “Excel” tabula – amatu kartes izstrādāšana. Es ceru, jūs visi atvērāt un paskatījāties, kas šajā amatu kartē rakstīts. Secinājumi: kādi var būt izglītības iestāžu vadītāji un vadītāju vietnieki? Izrādās (ko mēs nezinām): vidusskolas direktors, ģimnāzijas direktors, pamatskolas direktors, pirmsskolas skolas direktors, sākumskolas direktors, profesionālās ievirzes skolas direktors, profesionālās vidusskolas direktors, speciālās izglītības iestādes direktors, integrētās pirmsskolas direktors. Tas tiešām ir jaunatklājums, ko vajadzēja pētīt, vai ne?

Tagad paskatāmies, kāda ir amatu karte profesionālās izglītības pedagogiem – profesionālās izglītības skolotājs un profesionālās ievirzes izglītības skolotājs. Wow! Jebkurš izglītības nozarē jums pateiks to pašu. To nevajag pētīt.

Tad man ir jautājums: kādi ir pamatizglītības pedagogi? Sākumizglītības skolotājs un vispārējās pamatizglītības skolotājs. Jums nešķiet absurdi, ka mēs tērējam līdzekļus... Nu jā, mēs varam lidot par pusmiljonu, izšķērdēt... Mēs ar dažiem kolēģiem runājām, viņi teica: “Česlav, tie 40 tūkstoši taču ir sīkums!” (Starpsauciens: “Nav sīkums!”) Nu, Pieprasījumu komisija uzskata, ka tas ir sīkums.

Ņemam otro “Excel” tabulu – amatu vērtības... Masterfile. Tieši tos pašus amatus, ko es nosaucu (svarīgākais amats skolā ir direktors, pēc tam – pedagogi, atbalsta komandas), konkrētais uzņēmums ir sagrupējis ar tādām... nu, savu metodiku... pamatalgām, pamatalgu grupām. Baigais sasniegums!

Es neapšaubu uzņēmēju prasmi to darīt, bet es arī tiešām neapšaubu savu prasmi izglītības nozarē. Tādus pašus datus es jums iedotu bez maksas dienas laikā. Vai tiešām jums, ministrija, ir tik slikta kapacitāte, ka jums nav cilvēku, kas ir strādājuši izglītības nozarē un var pateikt, kādi skolās ir amati un kāda ir to hierarhija, ka tas ir jāpēta par 42 299 eiro?

Vēl pats interesantākais – trešā grupa ir direktoru intervijas. Konkrētais uzņēmums projekta ietvaros intervēja dažādu skolu direktorus. Kopā intervēti astoņi direktori, kuri pārstāvēja Latvijas izglītības sistēmas dažāda tipa skolas. Interviju mērķis bija noskaidrot skolu vadības viedokli par skolotāju darba samaksas sistēmu un izvērtēt nepieciešamās un vēlamās izmaiņas, lai pilnveidotu un ieviestu pamatalgu noteikšanas sistēmu, kas atbalstītu kvalitatīvu un jēgpilnu skolotāju darbu.

Jūs tiešām mūs par muļķiem uzskatāt? Vai tiešām ministrijai šīs lietas ir jāpēta par entajiem tūkstošiem? Vai nevar piezvanīt lielo skolu un mazo skolu direktoriem, pasaukt uz sapulci un izrunāt to ar viņiem?

Es tagad nelasīšu, bet man ļoti gribas nolasīt to, kas intervijās ir secināts. Man žēl, man tiešām žēl un ir mazliet kauns par Latvijas valsti, ka mums ministrijas politiskā vadība nodarbojas ar šādām bezjēdzībām, tērē valsts budžeta līdzekļus ne tur, kur tos vajadzētu tērēt, un pēc šādiem pieprasījumiem un absurdiem iepirkumiem vēl piedāvā pasliktināt pedagogu darba apstākļus.

Man tiešām šķiet, ka... Es pārrunāju šīs lietas ar kolēģiem. Uz dažu direktoru lūpām raisījās smīns, viņi teica: “Česlav, tā notiek, tici man! Tas nav vienīgais iepirkums, tā nav vienīgā cenu aptauja, par ko mēs kā direktori smejamies, – kad pie mums atbrauc un pasaka, ka pārstāv ministriju un ir jānoskaidro šāds un tāds viedoklis.” Un viņi man saka: “Ministrijai pietiek dūšas mums zvanīt, kad ir kāds aizrādījums, bet tad, kad vajag padomu, viņiem jāpieņem darbā konsultanti par 42 229 eiro un jānoskaidro situācija.”

Man tiešām ir kauns visas izglītības nozares priekšā, ka mūsu ministrija nav spējīga šos jautājumus atrisināt. Un tāpēc jāveic cenu aptauja par 10 tūkstošiem (pagājušajā gadā izsludinātais iepirkums), lai noskaidrotu personāla vadības un darbinieku iespējamās vajadzības... Izglītības un zinātnes ministrijā... jo nav darbinieku, kas par brīvu var pateikt, kādas ir nepieciešamības. Arī tas jāpēta par 10 tūkstošiem.

Ja jums šķiet, ka tas viss ir okay, neatbalstiet šo pieprasījumu, bet, ja jums ir kaut maz bišķiņ sapratnes, – atbalstiet to.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas un tās pakļautībā esošo tiešo pārvaldes iestāžu iesaisti iepirkumā vai cenu aptaujā (tirgus izpēte) – pētījums “Iespējamais sadarbības modelis skolotāju darba samaksas principu pilnveidošanā””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 47, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Deputātu Andra Kulberga, Edgara Tavara, Edgara Putras, Edvarda Smiltēna, Jura Viļuma, Aivas Vīksnas, Česlava Batņas, Lindas Matisones, Māra Sprindžuka, Māra Kučinska pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par projekta “Rail Baltica” realizāciju un par to sniegto satiksmes ministra pretrunīgo informāciju”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Godātie kolēģi! Attiecīgais pieprasījums ir izskatīts Pieprasījumu komisijā, uzklausot satiksmes ministra parlamentāro sekretāru. Faktiski pieprasījums ir saistīts ar jau iepriekš kolēģu izteiktajiem jautājumiem par “Rail Baltica” projekta realizāciju. Jāatzīst, ka iesniegtais pieprasījums drīzāk būtu uzskatāms par jautājumiem, nevis par pieprasījumu, tomēr tas ir ticis izskatīts.

Vispirms, kolēģi, par “Rail Baltica” realizāciju. Šobrīd mums ir jāatzīst, ka valdība strādā pie scenārijiem, kā kopumā valstī veiksmīgi novadīt šo tik apjomīgo un būtisko projektu. Mēs no valdības neesam saņēmuši galīgo lēmumu par projekta realizācijai nepieciešamo finansējumu, kā arī realizācijas apjomu. Mēs to, protams, ceram tuvākajā laikā sagaidīt. Valdība šobrīd izskata informatīvo ziņojumu par iespējamiem scenārijiem.

Izskatot un ņemot vērā visus šos apstākļus, arī atzīstot, ka šobrīd projekta realizācijā ir vēl neatrisināti jautājumi, Pieprasījumu komisija ir lēmusi konkrēto pieprasījumu atzīt par noraidāmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! APVIENOTAIS SARAKSTS jau vairākkārt ir norādījis uz šīm problēmām un izaicinājumiem, ar ko mums visiem – ne tikai šai Saeimai, bet, visticamāk, arī nākamajai un aiznākamajai Saeimai – nāksies saskarties, visādos kontekstos uz šo jautājumu raugoties. Tā nav tikai mobilitāte – cilvēku vai tūrisma mobilitāte –, tā pirmām kārtām būs un šobrīd ir skatāma arī kā militārā mobilitāte.

Ja mēs veicam... ar “mēs” domājot valdības locekli satiksmes ministra personā... ja mēs veicam šādas darbības un sniedzam šādas atbildes deputātiem gan uz pieprasījumu, gan uz jautājumiem, kurus mēs šobrīd esam uzdevuši, tad tas daudziem liek zvanīt nopietnus trauksmes zvanus.

APVIENOTAIS SARAKSTS uzdeva atkārtotus, precizējošus 11 jautājumus – šoreiz Ministru prezidentei –, uz kuriem mēs atkal nesaņēmām atbildes pēc būtības. Jautājam precīzi – par pamattrasi, finansējumu, pārvaldības modeli. Mēs dzirdam, ka viss ir slikti. Bet kurš ir atbildīgs par to, ka viss “Rail Baltica” pārvaldībā ir bijis slikti tik ilgus gadus? Protams, ir saskatāms zināms satiksmes ministra interešu konflikts – ar viņa iepriekšējo profesionālo pieredzi, pirms viņš nonāca aktīvajā politikā. Pēc būtības nav saņemtas atbildes ne uz vienu mūsu pieprasījumā adresēto jautājumu. (Starpsauciens.) Piemēram – kur un kā mēs varam iepazīties ar pamattrasi?

Pieprasījumu komisijā ministrijas otra augstākā amatpersona pasaka: nav problēmu, jūs palūdziet (kā to esot izdarījusi deputāte Liepiņa). Mēs vēršamies pie deputātes Liepiņas: vai tev ir bijusi iespēja iepazīties ar pamattrasi? Viņa atbild: nē. Pat komisijas sēdes laikā mūs maldina. Es ļoti ceru, ka tā ir neprofesionāla darbība, nezināšana un nekompetence, nevis kāda apzināta diversija pret šo projektu, līdz ar to arī pret mūsu valsts nacionālajām interesēm.

Par finansējumu. No 2,4 miljoniem līdz... 4,5 miljardiem... es atvainojos... līdz astoņiem miljardiem... visas šīs summas mums par kārtu ar katru reizi pieaug. Mēs veicam optimizāciju... Kādu optimizāciju šobrīd veic “Rail Baltica” kontekstā, nav skaidrs.

Vēlreiz atgādinu: mēs redzam, ka lidostā “Rīga” notiek nopietni “Rail Baltica” infrastruktūras darbi. Konkrēts jautājums: vai “Rail Baltica” trasē ir tiešām paredzēts savienojums ar lidostu “Rīga”? Vai šis savienojums būs? Jūs tur veicat kapitālus darbus, jau miljonus esam ieguldījuši. Skaidrības šobrīd nav.

Šeit pat, Rīgas centrā, 13. janvāra ielā... krastmalā... faktiski paralēli tiek būvēts tilts. Vai šī trase ies caur Rīgu? Mēs taču redzam, ka atbildes nav, finansējuma nav, atbildīgo cilvēku Satiksmes ministrijā nav, arī intereses ar to nodarboties nav. Tā vietā, lai ministrs sēdētu no rīta līdz vakaram gan Briselē... komisijā... ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, lai mums nebūtu jākrīt kaunā... mums atbildē ir tas, ka šobrīd Satiksmes ministrijā tiek izveidots viens valsts sekretāra vietnieka amats. Nopietni, kolēģi? Neatkarīgās Latvijas laikā lielākais infrastruktūras attīstības projekts... es pat teiktu, vispār mūsu teritorijā... kāds ir būvēts... valsts sekretāra vietnieks.

Budžeta aplēses, kas tiek sauktas, ir pielīdzināmas vairāku ministriju kopējiem budžeta tēriņiem. Mēs pārāk vienaldzīgi izturamies pret šo projektu. Ja mums visiem nebūs pietiekami spēju un kapacitātes šo problēmu, izaicinājumu šobrīd risināt, tad šī ietekme, kas var tikt atstāta uz mūsu valsts budžetu un līdz ar to uz visiem pakalpojumiem, ko saņem Latvijas iedzīvotāji, var būt graujoša.

Mēs aicinām izturēties ļoti nopietni pret šo projektu, tāpēc arī ar pieprasījumu vēršamies pie Ministru prezidentes, lai viņai regulāri uz galda būtu aktuālais kalendāra grafiks ar izpildi, ar saskaņojumiem Eiropas Komisijā, ar būvniecību šiem... par katru loti... kur mēs atrodamies kalendāra grafikā. Kas traucē, kas ir atbildīgs, kas ir jādara... un nekavējoties risināt šīs problēmas. Mēs atkārtoti zvanām trauksmes zvanus, lai pievērstu ļoti nopietnu uzmanību šiem jautājumiem. Es saprotu, ka šobrīd dienaskārtībā ir lidojumi, Valsts kontroles ziņojums, ikri uz borta un tamlīdzīgi, bet vienā brīdī tas pilnīgi nav to vērts, jo tās problēmas, ko mums var atnest “Rail Baltica”, ir nesalīdzināmi lielākas un nopietnākas... uz visu mūsu tautsaimniecību un, galvenais, arī uz mūsu drošību, īpaši militārās mobilitātes kontekstā.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. Vienlaikus, koalīcijas partijas, es aicinu – izturamies nopietni pret šo projektu! Mēs esam uzdevuši papildu jautājumus, kas ir jautājumi pēc būtības, un vēlreiz precizējām šos jautājumus pie satiksmes ministra Briškena, lai tiešām izgaismotu šīs problēmas un lai šīs problēmas tiktu risinātas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Izskatās, ka satiksmes ministrs Briškens būs tas, kuram nākamajam būs jālido no ministra amata. Ja šādā veidā turpināsies atbilžu nesniegšana uz deputātu uzdotajiem jautājumiem par “Rail Baltica”, tad, ticiet man, Briškens ir nākamais. Ja Siliņas kundze šādu attieksmi pret šo Latvijā lielāko projektu pieļaus, iespējams, arī viņa būs nākamā, kas lidos ar visu valdību.

Jūs ko – ņirgājaties? Es jums jau iepriekšējā reizē no šīs tribīnes stāstīju, kā netiek sniegtas atbildes uz jautājumiem par to, kur tiks ņemta nauda “Rail Baltica” projektam un kā ir paredzēts šo projektu turpināt un pabeigt.

Es jums izstāstīšu, kā tiek sniegtas atbildes. Tātad “Īsa pamācība atbilžu nesniegšanā jeb Kā rīkojas Satiksmes ministrijas ierēdņi”. Un saukšu vārdā: iesaistītās personas tātad ir Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs un nu jau arī Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ligita Austrupe. Pamācieties no viņiem! Pieprasījums, kas bija februāra beigās, ja nemaldos... ko mēs jau skatījām. Tika uzdots ļoti konkrēts jautājums par finansējumu – kur tiek ņemta nauda? Satiksmes ministrija atbild, ka ar visu mēs varam iepazīties informatīvajā ziņojumā “Par “Rail Baltica” projekta tvērumu un īstenošanas plāniem, nodrošinot projekta funkcionalitāti un starpvalstu dzelzceļa līniju savienojumu”. Un te ir arī minēts šī ziņojuma identifikācijas numurs.

Arī tajā komisijas sēdē, kas notika... tā pirmā, kad mēs to skatījām... Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs vēl īpaši norādīja, ka informatīvajā ziņojumā esot visa informācija. Patmalnieka kungs, jūs toreiz vēl bijāt Ministru prezidentes parlamentārais sekretārs, un arī jūsu ieteikums bija skatīt ziņojumu.

Ko es daru kā apzinīga deputāte? Pēc Pieprasījumu komisijas sēdes aizeju un rakstu Satiksmes ministrijai: “Lūdzu, ļaujiet iepazīties ar atbildēm un to, kas rakstīts šajā ziņojumā.” To es viņiem palūdzu 6. martā.

Paiet mēnesis un divas dienas, un 8. aprīlī es no valsts sekretāres saņemu atbildi. Es citēšu: “Informatīvais ziņojums šobrīd ir aktīvā izstrādes procesā. Ievērojot atklātības likuma 11. panta ceturto daļu, lūdzu norādīt, kādam mērķim iecerēts izmantot informatīvā ziņojuma projektu.”

Jūs ko – ņirgājaties? Es kā deputāte... es gribu dabūt atbildes, kuras mēs pajautājām novembrī. Tagad pusotrs mēnesis ir pagājis. Kas te notiek? Mēs esam kaut kādi sētas kranči vai deputāti? Mums ir tiesības zināt vai nav – kas notiek Latvijā? Lūdzu, beidziet nesniegt atbildes uz deputātu jautājumiem, izvairīties no atbildības! Jūs jau vakar bijāt liecinieki tam, cik ļoti bēdīgi viss var beigties – ar Valsts kontroles ziņojumu par naudu, kas ir izšķērdēta, par valsts naudu, kas jums nepieder. Nāciet un stāstiet!

Arī Pieprasījumu komisijā koalīcijas deputātiem vajadzētu izturēties nedaudz atbildīgāk pret to, ka netiek sniegta informācija.

Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Tā ir diezgan ierasta prakse: ja opozīcija nāk ar kādiem jautājumiem, tad pozīcija velk līdz pašam pēdējam. Tas, kas man šķiet skumīgi, – vēl pirms kāda laika ZZS un PROGRESĪVIE bija opozīcijā un ļoti aktīvi aizstāvēja pozīciju, ka sabiedrībai ir jāzina būtiska informācija. “Rail Baltica” ir nozīmīgs projekts, un tas, kas pašreiz notiek ar “Rail Baltica” Rīgā, Latvijā, nav pieņemami. Protams, soctīklos ļoti daudzi vienkārši par to visu smaida un ņirgājas, jo šajā valstī viņi nekam vairs netic.

Ir izbūvēts viadukts pie autoostas. Kam tas ir uzbūvēts? Kas ar to notiks? Vai to pārvērtīs par kādu vietu, no kuras ekstrēmisti varēs lēkt lejā un baudīt kaut kādas īpašas sajūtas... Tur pilnīgi nav skaidrs, kas ir uzbūvēts: tur būs tilts, nebūs? Projekts vispār ir... cik tas tilts maksās... blakus... bet jau ir uzbūvēts, nauda jau ir izšķērdēta. Mēs te ņemamies par Kariņa lidojumiem par pārsimts tūkstošiem, a tur ir pazuduši miljardi.

Šuvajeva kungs, es pagājušoreiz nebalsoju par neuzticības izteikšanu Briškenam, jo cilvēks tikko sācis strādāt, bet varu pateikt skaidri: ja tuvāko nedēļu laikā Briškens nestāvēs šeit, šajā tribīnē, un neatskaitīsies par situāciju, es pats personīgi aicināšu opozīciju vākt parakstus par Briškena noņemšanu no amata. Pietiek jau tās daiļrunības, kas skan pēdējā laikā, tā vispār nav saistīta ar konkrētiem darbiem. Jautājumu Briškenam kļūst aizvien vairāk un vairāk. Šajā gadījumā tas, ka viņš ir bijis dažādos amatos... Es vienmēr esmu teicis: nu labi, viņš nebija ministrs, viņš nav par visu atbildīgs, bet nu jau viņš ir ministrs ilgu laiku. Sabiedrībai būtu jāsaņem atbilde, kas notiek ar projektu “Rail Baltica”, jo virknē vietu notiek būvdarbi – lidostā; kā es teicu, šis nepabeigtais viadukts un iespējamais tilts. Tālāk – visas šīs zemju atsavināšanas, tas, ko mēs dzirdam, cik tur miljardu pietrūkst... un viss. Sabiedrībai tas ir jāzina, jo tā acu aizmālēšana ar pārsimts tūkstošiem, kurus Kariņš izšķērdē, – tas vispār ir sīkums salīdzinājumā ar miljardiem, kuri šodien vienkārši tiek notrallināti.

Jūs zināt, ka pirms kāda laika Rīgas domē tika pieņemts lēmums uzbūvēt parku, tika uzbūvēts parks pie Skanstes ielas, tika iztērēti padsmit miljoni. Braucot garām, apskatieties, kas tur tagad notiek ar to parku! Tas esot noslīcis, tur esot purvaina vide. Tā nauda noslīka! Tur nav ne bērnu laukuma, nekā. Ko tad Valsts kontrole tagad – atkal gaidīs kārtējos pierādījumus? Tur nav jāgaida, tur ir izšķērdēta nauda. Tie, kas pieņēma lēmumu par parka būvniecību...

Bet parka būvnieks ar padsmit miljoniem Skanstes ielā ir sīkums salīdzinājumā ar miljardiem. Ja šī butaforija, šie tilti, viadukti – viss, kas tagad ir izrakts, paliks nepabeigts, tad, saprotiet... Te nav runa tikai par izšķērdēto naudu, jo, nu, kā – tu būvē, būvē, būvē, un netiek pabeigts... Tas nozīmē – visa nauda ir izšķērdēta, visa! Nevis tiek pārmaksāts, bet viss, kas ieguldīts, ir izšķērdēts. Ja projekts “Rail Baltica” netiks pabeigts īsā laikā, tad viss būs slikti.

Pašreiz es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. Bet, kā jau teicu, Briškenam šeit tuvāko nedēļu... jābūt un vai nu jāsniedz pamatotas atbildes, vai jāpaziņo par demisiju.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Lūdzu, kolēģi, neuztveriet to kā tādu nepārtrauktu opozīcijas mēģinājumu vienkārši pievērst uzmanību sev! Manuprāt, “Rail Baltica” stāsts ir svarīgs mums visiem – gan Saeimas deputātiem, gan Rīgas iedzīvotājiem, gan iedzīvotājiem reģionos.

Sākotnēji, vēl pirms tiem gadiem, kad mēs runājām par “Rail Baltica” celtniecību, man, protams, reģionos jautāja: kāds labums mums no tā? Tad mēs aizvien skaidrojām, ka tā būs transporta artērija gan iedzīvotājiem, gan kravu pārvadājumiem un tas varētu būt ļoti svarīgs projekts mums visiem.

Tomēr, kad mēs uzdodam jautājumus, atbildes nesaņemam. Čudara kungs sākumā minēja, ka šis pieprasījums, lūk, esot ne gluži atbilstīgs tam, kāds parasti ir pieprasījums, piemēram, par demisiju vai kādu konkrētu lēmumu pieņemšanu, bet tas vairāk ir deputātu jautājums. Tur jau tā lieta, ka mēs tos jautājumus uzdodam un gribam zināt atbildes, lai iedzīvotājiem Rīgā un reģionos varētu izskaidrot, izstāstīt, pamatot šīs patiešām gadsimta infrastruktūras būves celtniecību. Mums nav atbilžu. Ko mums darīt? Mēs, protams, sniedzam pieprasījumu. Satiksmes ministrs atbildēt nevarēja. Nu labi, tagad pieprasījums ir Siliņas kundzei. Viņa ir premjere.

Es saprotu, ka šis projekts ir iesākts citu premjeru laikā. Redzējām, kā Kariņa kungs darbojās ārlietu ministra postenī, diemžēl viņš arī kā Ministru prezidents darbojās līdzīgā veidā. Tur jau tā problēma, kolēģi! Mēs šodien runājām par 40 tūkstošiem, ko Česlavs Batņa... Batņas kungs pievērsa uzmanību konkrētam iepirkumam Izglītības un zinātnes ministrijā. Arī šodien daudzkārt pieminētie lidojumi par pusmiljonu... Bet šeit ir budžets, kas sākotnēji bija mērāms dažu miljardu apmērā, nu jau prognozē, ka tas izaugs līdz vienam valsts... viena gada valsts budžetam. Tā ir milzīga summa! Un mēs uzskatām, ka par šo projektu atbildība ir jāuzņemas valdības vadītājai Siliņas kundzei.

Neatkarīgi no tā, vai es Saeimā esmu pozīcijas vai opozīcijas deputāts, gribu lepoties gan ar Saeimas darbu, gan valdības darbu. Es gribu lepoties gan ar ārlietu ministra darbu, gan valdības vadītājas darbu. Ja šobrīd Siliņas kundze uzņemas ārlietu ministra pienākumu pildīšanu uz laiku, acīmredzot viņai ir pietiekami daudz laika to darīt, bet, manuprāt, tas nav pareizi. Siliņas kundzei būtu jāuzņemas... un patiešām es aicinu un lūdzu Siliņas kundzi uzņemties personīgu atbildību par šo gadsimta būvi infrastruktūrā.

Un vēlreiz – arī reģionos esošajiem... dzīvojošajiem cilvēkiem ir jautājumi, it sevišķi tajos reģionos, caur kuriem “Rail Baltica” neies. Ja šis projekts ir tik ļoti būtisks iedzīvotāju pārvadāšanai uz Eiropu, no Eiropas, kas būs ar mūsu lidsabiedrību “airBaltic” – vai tā nebūs savstarpēja konkurence? Ja mēs tagad sakām, ka “Rail Baltica” kļūs arī par militāru objektu un vajadzības gadījumā nodrošinās militāru kravu pārvadāšanu, tad tas atkal ir jautājums par tām pašām ostām, ko Šlesera kungs mūžīgi piemin. Vai tur atkal nebūs konkurence? Jo, ja mēs saprotam, ka tranzīts uz austrumiem, tā teikt, agrāk vai vēlāk tiks slēgts, tad arī ostas var – un noteikti tās cer – pārņemt daļu no šīm militārajām kravām. Ir vienkārši loģiski jautājumi, uz kuriem mēs kā Latvijas iedzīvotāji un Latvijas parlamentārieši gribam saņemt atbildes.

Tātad, kolēģi, es aicinu arī pēc šī balsojuma, kuru jūs tagad droši vien ar koalīcijas balsīm noraidīsiet: lūdzu, turpiniet uzdot savā vārdā jautājumus valdības vadītājai. Es ceru, ka vismaz jūs saņemsiet atbildes un vismaz pa kluso padalīsieties ar tām ar mums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par projekta “Rail Baltica” realizāciju un par to sniegto satiksmes ministra pretrunīgo informāciju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 50, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Turpinām ar likumprojektu izskatīšanu.

Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 14 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Labdien, kolēģi! Tātad skatām otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”.

Var atgādināt, ka uz pirmo lasījumu tika piedāvāts ieviest atlaižu sistēmu uzņēmējiem, kuri ierīko elektroenerģijas pieslēgumus pie sadales sistēmas. Uz otro lasījumu šis likumprojekts tika papildināts ar priekšlikumu, ka atlaižu sistēma tiek piemērota arī uzņēmējiem, kuri izveido pieslēgumus pie augstsprieguma pārvades sistēmas.

Tātad otrajam lasījumam komisija izskatīja 14 priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

1. priekšlikums – atbalstīts. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 3. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 5. – komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 6. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 69, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

J. Patmalnieks. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 9. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 10. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 13. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts, iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Jūsu uzmanībai – divu likumprojektu pakete, kuru sagatavojusi Finanšu ministrija. Ar šiem diviem likumprojektiem mēs ieviešam nodrošinājuma aģenta jēdzienu Kredītiestāžu likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā.

Tātad pirmā likumprojekta būtību vislabāk varētu ilustrēt ar praktisku piemēru. Iedomāsimies, ka esmu Latvijas uzņēmums un gribu augt. Man ir nepieciešams finansējums, es emitēju obligācijas un griežos, teiksim, pie Liepiņa kunga un Gendeles kundzes ar aicinājumu nopirkt obligācijas. Gendeles kundzei patīk, ka uzņēmums ir no Latgales, Liepiņa kungam patīk, ka tas ir klimata neitrāls. Bet rodas jautājums: kas ir ar nodrošinājumu?

Nu, lūk, tas, ko paredz šis likumprojekts, ir tas, ka es kā uzņēmējs... kā uzņēmums dodos, teiksim, pie Andra Šuvajeva, kas ir nodrošinājuma aģents, un ieķīlāju savu mantu par labu Liepiņa kungam un Gendeles kundzei, un tādā veidā arī viņi ir gatavi šīs obligācijas iegādāties.

Komisijā mēs šo likumprojektu vienbalsīgi atbalstījām.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! (Zālē troksnis.) Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

K. Krištopans. Divas nedēļas, tātad 25. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Šajā likumprojektā tā loģika ir nedaudz pretēja – nodrošinājuma aģents nāk no parādnieka puses, nevis no kreditora puses. Praktisks piemērs varētu būt tāds, ka uzņēmējs būvē kaut kādu infrastruktūras objektu (tas varētu būt, piemēram, tunelis zem Daugavas) un ir nepieciešams milzīgs finansējums. Latvijā banku sektorā specifika ir tāda, ka viena banka nevar iedot visu naudiņu un ir tā saucamie sindicētie kredīti, kur apvienojas vairākas bankas. Ar šo regulējumu mēs dodam iespēju mazajām bankām pārdot savu kredīta daļu, neejot uz zemesgrāmatu, nepārreģistrējot un nemaksājot nodevas, respektīvi, lielais mērķis šiem abiem likumprojektiem ir kopumā veicināt finansējuma pieejamību un savā ziņā arī augstāku tiesisko noteiktību.

Komisijā mēs atbalstījām šo likumprojektu.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

K. Krištopans. Arī divas nedēļas, tātad 25. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Paldies.

K. Krištopans. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, otrais lasījums.

Saņemti 64 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr. 484/Lp14 – “Grozījumi Krimināllikumā”.

Saņemti 64 priekšlikumi.

1. – tieslietu ministres priekšlikums. Paredz grozīt 14. pantu, aizstājot vārdu “piemēro” ar vārdiem “var piemērot”. Runa ir par ierobežoti pieskaitāmu personu. Patlaban situācija ir tāda, ka nepieskaitāmām personām var piemērot un var nepiemērot audzinoša... es atvainojos, medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, savukārt, ja cilvēks ir ierobežoti pieskaitāms, tad ir jāpiemēro. Tieslietu ministrija ierosināja labot šo situāciju.

Komisija izvērtēja un atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 2. – deputāta Judina priekšlikums. Attiecas uz Krimināllikuma 41. pantu un ir saistīts ar vairākiem citiem priekšlikumiem, par kuriem mēs arī runāsim.

Patlaban likuma 41. pantā ir paredzēta iespēja piemērot naudas sodu pēc tiesas ieskatiem un tie apmēri var būt ļoti lieli. Ir piedāvājums paredzēt dzērājšoferiem naudas soda obligātu piemērošanu visos gadījumos, bet loģiski, ka šajos gadījumos nebūtu pareizi runāt par simtiem tūkstošu eiro. Līdz ar to ir ierosināts noteikt naudas soda apmēru, kas var būt piemērots dzērājšoferiem, un runa ir par apmēru, sākot no trīs līdz piecpadsmit Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmēra.

Komisija izvērtēja un atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 3. – tieslietu ministres priekšlikums. Papildina 48. pantu, kas definē atbildību pastiprinošus apstākļus, ar jaunu atbildību pastiprinošu apstākli, proti, noziedzīgs nodarījums ir izdarīts pret tikumību un dzimumneaizskaramību un ir apdraudējis nepilngadīgā dzīvību. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 4. – tieslietu ministres priekšlikums. Attiecas uz sodu saskaitīšanu un ir paredzēts skaidri norādīt, ka viena brīvības atņemšanas diena atbilst vienai ceturtdaļai no minimālās mēnešalgas. Tas ir svarīgi tādos gadījumos, kad cilvēks bijis apcietinājumā un, saskaitot sodus, jābūt saprotamai formulai. Praksē to saprot, parasti piemēro pareizi, bet, lai nebūtu šaubu, šis precizējums ir nepieciešams. Tāpat priekšlikums paredz noteikt, ka to saskaitīšana attiecināma ne tikai uz spriedumiem, bet arī uz prokurora priekšrakstiem par sodiem, proti, tādēļ ir lietots vārds “nolēmums”.

Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 5. – tieslietu ministres priekšlikums. Paredz grozīt sankciju 81.1 pantā, kas paredz atbildību par palīdzību ārvalstij pret Latvijas Republiku vērstā darbībā, proti, pirmajā daļā būs bargāks sods. Komisija izvērtēja un atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 6. – tieslietu ministres priekšlikums un arī vairāki citi priekšlikumi saistīti ar mūsu sodu politikas maiņu, saistīti ar atteikšanos no tādiem alternatīviem sodiem kā sabiedriskais darbs un naudas sods gadījumos, ja nodarījums ir saistīts ar vardarbību. Tieslietu ministrijas pastāvīgā darba grupa izvērtēja būtībā visu Krimināllikumu, veica revīziju un piedāvā gadījumos, kad ir izdarīti nodarījumi, kas saistīti ar vardarbību, turpmāk paredzēt brīvības atņemšanu un – kā alternatīvu – probācijas uzraudzību, kas dod iespēju strādāt ar pārkāpējiem, saprast, kādēļ viņi rīkojas vardarbīgi, un ietekmēt viņu nākotnes uzvedību. Sabiedriskais darbs, kad cilvēkam ir pienākums vienkārši iet un strādāt, piemēram, parkā, nav pietiekams, lai novērstu jaunu pārkāpumu izdarīšanu.

Tas ir viens no priekšlikumiem, bet tālāk es runāšu arī par citiem.

Šis priekšlikums, kas paredz izslēgt sabiedrisko darbu 119. pantā, kurš paredz atbildību par jaundzimuša bērna slepkavību, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 7. – tieslietu ministres analogs priekšlikums. Grozījums 120. pantā, kas paredz atbildību par slepkavību, kas izdarīta stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 8. – tieslietu ministres priekšlikums. Grozījumi 124. pantā (“Novešana līdz pašnāvībai”) paredz pastiprinātu atbildību, paredzot brīvības atņemšanu uz ilgāku laiku, kā arī izslēdzot sabiedrisko darbu kā soda veidu, kas var tikt piemērots par šo nodarījumu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 9. – arī tieslietu ministres priekšlikums. Analogs un attiecas uz tīšu vidēja smaguma miesas bojājumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 10. – tieslietu ministres līdzīgs priekšlikums. Attiecas uz 130. panta trešo daļu, kas paredz atbildību par viegliem miesas bojājumiem. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 11. – tieslietu ministres līdzīgs priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 12. – tieslietu ministres analogs priekšlikums. Attiecas uz 132. pantu, kurā ir paredzēta atbildība par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 13. – tieslietu ministres analogs priekšlikums. Paredz līdzīgus grozījumus 132.1 pantā, kas paredz atbildību par vajāšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 14. – tieslietu ministres priekšlikums. Arī līdzīgs, attiecas uz 143. panta otro daļu, kas paredz atbildību par personas mājokļa neaizskaramības pārkāpšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 15. – tieslietu ministres priekšlikums. Paredz grozīt 145. pantu un veidot jaunu noziedzīga nodarījuma sastāvu, paredzot atbildību par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja tās izdarītas atriebības, mantkārības vai šantāžas nolūkā. Šo priekšlikumu mēs atbalstījām daļēji, jo bija jāveic arī redakcionāli precizējumi. Tātad šis priekšlikums atbalstīts daļēji, iekļaujot to 16. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 16. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 17. – tieslietu ministres priekšlikums. Paredz grozīt 147. panta otro daļu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 18. – tieslietu ministres priekšlikums. Paredz grozījumus 149.1 pantā, kas paredz atbildību par diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu. Ir paredzēts no pirmās daļas izslēgt tādu kvalificējošo pazīmi kā spīdzināšana, vienlaikus paredzot par to atbildību panta trešajā daļā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 19. – tieslietu ministres priekšlikums. Paredz no 150. panta trešās daļas izslēgt naudas sodu un sabiedrisko darbu, kā arī paredz spīdzināšanu kā kvalificējošo pazīmi. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 20. – tieslietu ministres priekšlikums. Groza sankciju 152. pantā, kas paredz atbildību par nelikumīgu brīvības atņemšanu. Ir paredzēts noteikt lielāku brīvības atņemšanas laiku, proti, uz vienu gadu (patlaban ir tikai īslaicīga brīvības atņemšana), kā arī izslēgt tādu soda veidu kā naudas sods un sabiedriskais darbs. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 21. – tieslietu ministres priekšlikums. Paredz izslēgt iespēju piemērot naudas sodu un sabiedrisko darbu gadījumos, ja ir izdarīta personas nolaupīšana. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 22. – tieslietu ministres priekšlikums. Mēs saņēmām no tieslietu ministres priekšlikumu grozīt sankciju 174. pantā, kas paredz atbildību par cietsirdību un vardarbību pret nepilngadīgajiem, un arī šajā gadījumā ir paredzēts, ka turpmāk būs iespēja piemērot brīvības atņemšanu vai arī probācijas uzraudzību. Komisijā daži deputāti nepiekrita šim viedoklim, uzskatot, ka ne visas lietas faktiski varbūt ir pareizas, ka nevajag atteikties no tādiem sodiem, ka tā ir audzināšana. Mēs daudz diskutējam, bet vairākums šo priekšlikumu neatbalstīja.

Es personiski lūdzu balsot “par” šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 1, atturas – 15. Priekšlikums atbalstīts.

A. Judins. 23. – tieslietu ministres priekšlikums. Analoģiska situācija. 174. pants – “Cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo”. Tieslietu ministrija aicina atteikties no naudas soda un sabiedriskā darba piemērošanas. Komisija diskutēja, un vairākums uzskatīja, ka šādi grozījumi nav nepieciešami. Komisija neatbalstīja.

Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 18, atturas – 13. Priekšlikums atbalstīts.

A. Judins. Nākamais – 24. – tieslietu ministres priekšlikums. Tieslietu ministrija ierosina veidot jaunu noziedzīga nodarījuma sastāvu, kas ir ļoti līdzīgs 174. pantam, bet tomēr ir arī viena būtiska atšķirība. 174. pantā ir paredzēta atbildība par cietsirdību pret nepilngadīgo... no kura persona ir atkarīga... šādā veidā. Šeit, 174.1 pantā, ir paredzēts noteikt atbildību par cietsirdību un vardarbību pret tuvinieku.

Likums skaidro, kas ir tuvinieks, bet mēs visi saprotam, ka arī ģimenē ir latenta noziedzība, bieži vien mēs nezinām, kas notiek ģimenē starp tuviniekiem, bet arī šajos gadījumos šie cilvēki ir svarīgi... šos cilvēkus svarīgi pasargāt. Mēs arī komisijā, daudz diskutējot... daļa no deputātiem uzskata šo normu par ļoti svarīgu. Bet diemžēl... es savā vārdā... atvainojos... teicu – diemžēl, bet komisija tā neteica, komisija nolēma, ka priekšlikums nav atbalstāms.

Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 2, atturas – 13. Priekšlikums atbalstīts.

A. Judins. 25. – tieslietu ministres priekšlikums. Paredz izteikt jaunā redakcijā 178. pantu, kas paredz atbildību par apdrošināšanas krāpšanu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 26. – tieslietu ministres priekšlikums paredz papildināt 196. panta otrās daļas dispozīciju pēc vārda “nolūks” ar vārdiem “vai nolūkā iegūt nepamatotas priekšrocības sev vai jebkurai citai personai”.

Līdzīgs priekšlikums būs arī citos pantos. Mēs izrunājām šo jautājumu un nolēmām atbalstīt, jo patlaban ir tikai mantkārība... bet būs papildus arī nolūks iegūt priekšrocības sev vai kādām citām personām.

Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 27. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir piedāvāts izteikt jaunā redakcijā 211. panta sankciju. To ierosināja prokuratūra, mēs diskutējām un izveidojām šo priekšlikumu. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 28. – tieslietu ministres priekšlikums. Paredz grozīt normu, kas saistīta ar ieročiem, proti, veidot jaunu noziedzīga nodarījuma sastāvu, paredzot atbildību par šaujamieroču, šaujamieroču būtisku sastāvdaļu, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, gāzes ieroču un signālieroču marķējuma viltošanu. Tātad izrunāts priekšlikums un arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, man ir lūgums: zālē mazliet klusāk!

A. Judins. 29. – tieslietu ministres priekšlikums. Paredz lielāku sodu par patvaļīgu piekļūšanu automatizētai datu apstrādes sistēmai. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 30. – tieslietu ministres priekšlikums. Grozījums 254. pantā. Šis pants paredz iespēju atbrīvot personu no atbildības par darbībām, kas saistītas ar narkotiskajām vielām. Tieslietu ministre ierosina paredzēt vēl vienu gadījumu, proti, kad persona ir sniegusi vai organizējusi palīdzību citai personai šo vielu pārdozēšanas gadījumā, jo ir svarīgi, lai gadījumā, ja tāda situācija ir izveidojusies, būtu zvans uz ātro medicīnisko palīdzību, lai būtu sniegta palīdzība, nevis no šādām darbībām atturētu bailes no atbildības.

Izvērtēts un atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Kolēģi! 31. – deputāta Andreja Judina priekšlikums. Un šeit būs arī vairāki nākamie. Tāpēc mēģināšu izskaidrot.

Kā es jau teicu iepriekš saistībā ar 2. priekšlikumu, mans ierosinājums ir paredzēt dzērājšoferiem obligātu naudas soda piemērošanu, proti, ja ir izdarīts nodarījums, piemērot arī šo sodu. Kāpēc tas ir svarīgi? Protams, gadījumā, ja pārkāpējam ir piemērota brīvības atņemšana, var teikt, ka tā ir pietiekama atbildība, bet brīvības atņemšanu piemēro ļoti retos gadījumos. Visbiežāk cilvēks paliek uz brīvām kājām. Patlaban tie var būt arī sabiedriskie darbi, turpmāk būs probācijas uzraudzība. Un ir svarīgi, lai šajos gadījumos būtu atbilstoša reakcija.

Tātad šis priekšlikums demonstrē nulles tolerances politiku attiecībā uz dzērājšoferiem. Izvērtējot šo priekšlikumu, daži kolēģi pauda viedokli, ka to tomēr nevajag darīt, ka rezultātā kaitējums tiek radīts visai ģimenei, ka viņš var arī zaudēt automašīnu vai citu transportlīdzekli, un balsojot šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es saprotu – cienījamais kolēģis saka, ka ir nulles tolerance pret dzērājšoferiem un viņus vajag bargi sodīt. Piekrītu. Taču šajā jautājumā ir jābūt arī zināmam samērīgumam un ir jāvērtē, kas esošajā pantā jau ir ierakstīts.

Pirmām kārtām atcerieties, ka šis pants tika ieviests... daudz kas Krimināllikumā tika ieviests pavisam nesen. Izvērtējot šos sodus, kas ir ierakstīti jau esošajā pantā, plus atbalstot tieslietu ministres priekšlikumu, kā šie sodi ir pilnveidojami, izslēdzot no sankcijas sabiedriskos darbus un naudas sodu, komisijas vairākums atbalstīja tieslietu ministres viedokli, uzskatot, ka tas ir samērīgs.

Kāpēc es balsoju komisijā un arī aicinātu kolēģus atbalstīt... pareizāk sakot, neatbalstīt šo priekšlikumu un vēl sešus priekšlikumus? Proti, šajā pantā kolēģis piedāvā ieviest naudas sodu kā obligāto sodu papildus jau esošajiem sodiem. Šajās sankcijās šobrīd ir... tātad noziedzniekam šobrīd tiesa var piemērot brīvības atņemšanu vai probācijas uzraudzību. Tātad pirmais sods, kas ir obligāti viens no tiem, otrais – viņam piemēro transportlīdzekļa vadītāja tiesību atņemšanu minimāli uz pieciem gadiem. Trešais sods, kas gan krimināltiesiski neskaitās sods, bet citā pantā ir rakstīts, ir transportlīdzekļa konfiskācija. Ja tas nav viņa transportlīdzeklis, tad konfiscē, piedzen vērtību, kāda ir šim transportlīdzeklim. Pēc būtības tas ir trešais sods.

Kolēģis vēlas, lai pie šiem trim sodiem pieliktu vēl vienu – ka tiesai obligāti jāpiemēro naudas sods.

Šobrīd likums tāpat ļauj tiesai piemērot naudas sodu kā papildu sodu. Tāpat ir iespējams to piemērot, ja situācija ir tāda, ka vajadzētu piemērot. Ja ieliek kā obligātu naudas sodu, tad tiesai nav, kur sprukt, tai jāpiemēro arī šis ceturtais sods, pie tam, pateicoties grozījumam pie naudas sodu apmēriem, arī tad maksimāli var piemērot gandrīz 11 tūkstošus eiro. Ja gadījumā šim noziedzniekam piemēro brīvības atņemšanu, sakiet, lūdzu, kas maksās šo sodu? Viņš – sēžot cietumā? Mašīna ir atņemta, viņš piecus gadus nevarēs būt šoferis, tas ir loģiski, jo viņš ar savu uzvedību ir parādījis...

Tāpēc es aicinu kolēģus atbalstīt komisijas lēmumu. Šis priekšlikums ir noraidāms, līdzīgi kā pārējie kolēģa Judina priekšlikumi šajā pantā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie un cienītie deputāti! Jā, es gribu no savas pieredzes pastāstīt, ka mums tiešām nekādā mērā nevajadzētu ierobežot tiesneša rīcību, jo šajos smagajos gadījumos, un es par smagu gadījumu uzskatu arī tādu, ka autovadītājs ir aizturēts reibuma stāvoklī vai izraisījis smagu ceļu satiksmes negadījumu reibuma stāvoklī... tātad tie ir ļoti būtiski un tādi bīstami gadījumi, kas apdraud sabiedrisko kārtību un drošību. Šajā gadījumā mēs dodam... ir ļoti daudz aspektu, kas jāvērtē. Šis priekšlikums vienu no šiem aspektiem, tā teikt, izslēdz un nedod tiesnesim nekādas iespējas vērtēt, tas vienkārši pasaka to, ka ir jāpiemēro naudas sods. Punkts.

Protams, ir iespējams Zālamana lēmums un tā tālāk, bet, manā skatījumā, iepriekšējais priekšlikums, kas šobrīd ir spēkā, dod tiesības tiesnesim izvērtēt visas iespējamās, tā teikt, blaknes konkrētajā gadījumā, tanī skaitā ģimenes stāvokli un tā tālāk, un tā joprojām, un dod iespēju tiesnesim variēt un pieņemt pēc iespējas pareizāku lēmumu.

Tāpēc, neaizkavējot mūsu visu laiku, es arī sliecos neatbalstīt šo priekšlikumu un uzticēties tiesnešiem, kas atbildīgi pieņems lēmumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi, lai būtu skaidrāk: šī panta sankcijā nav minēts naudas sods kā papildsods. Taisnība, ka tiesa var pēc saviem ieskatiem piemērot... tāpēc ka tiesai tas nav aizliegts, bet tiesas to nedara, un nav citas iespējas ietekmēt sodu politiku, kā vien skaidri paredzot, kā jārīkojas. Ja norma nestrādā, tad jārīkojas šādā veidā.

Kas notiek patlaban? Kūtra kungs runāja par cietumu. Paskatieties statistiku! Patlaban galvenais soda veids ir sabiedriskais darbs. Tātad dzērājšoferis izdara pārkāpumu, un, ņemot vērā, ka viņam ir vairāk promiļu, nekā paredzēts par administratīvo pārkāpumu, viņam piemēro kriminālsodu. Tas, kurš izdara administratīvo pārkāpumu, maksā naudas sodu, un šeit nekādu variantu nav. Bet, ja tu izdari smagāku noziegumu, lūdzu, ej uz parku strādāt, naudas soda nebūs. Tā ir reālā situācija.

Tā, protams, var būt, bet tas ir slikti – tas ir slikti! Kolēģi, viedokļi var būt dažādi. Katram ir iespēja pašam pieņemt lēmumu, kā viņš saprot, cik lielai jābūt tolerancei pret dzērājšoferiem, bet šis priekšlikums paredz obligātu naudas soda piemērošanu gadījumos, ja cilvēks ir pie stūres reibumā.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam otro reizi.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamie kolēģi, es vēlreiz paskaidrošu. Pat starp tiesībsargājošajām iestādēm ir tāds kā humors, varbūt pat sarkasms: ja administratīvajā kārtā tiek saukts pie atbildības, tad ir lieli naudas sodi, bet, ja ir kriminālatbildība, tad var sanākt pat tā, ka naudas sods nav jāmaksā. Tā ir, tiešām, Judina kungam taisnība, bet neaizmirsīsim to, ka jebkurā gadījumā šī persona būs saukta pie kriminālatbildības un viņai būs vesela virkne ierobežojumu, un tas ir daudzkārt smagāk nekā naudas sods. Jā, diemžēl šobrīd tāda situācija ir. Ja mēs sausi skatāmies no juridiskā viedokļa, tad administratīvais sods būs dārgāks nekā kriminālatbildība, bet kriminālatbildībā ir vesela virkne jautājumu, ierobežojumu un tā tālāk, un tā joprojām.

Es uzskatu, kolēģi, ka šis priekšlikums tomēr nebūtu atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kolēģi, mēs lēnām tuvojamies pārtraukumam. Man ir ierosinājums turpināt bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. (Starpsaucieni: “Jā!”; “Jā!”) Paldies, turpinām.

Tātad 31. priekšlikums netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 34, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 32. – tieslietu ministres priekšlikums. Tajā pašā pantā un daļā, bet tikai paredz izslēgt sabiedrisko darbu kā soda veidu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Tālāk būs tā, ka būs viens mans, viens – tieslietu ministres priekšlikums, un kādu laiku mēs tā strādāsim.

33. – deputāta Andreja Judina priekšlikums. Tas ir analogs 31. priekšlikumam, bet runa ir par citu panta daļu. Priekšlikums netika atbalstīts, argumenti ir tie paši.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 34. – tieslietu ministres priekšlikums. Paredz izņemt no sankcijas sabiedrisko darbu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 35. – deputāta Andreja Judina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 36. – tieslietu ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 37. – deputāta Andreja Judina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 38. – tieslietu ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 39. – deputāta Andreja Judina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 40. – arī deputāta Andreja Judina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 41. – deputāta Andreja Judina priekšlikums. Tas ir tāds pats, bet šajā brīdī komisijas noskaņojums bija mainījies, un šis priekšlikums ir atbalstīts. Arī paredz obligātu naudas soda piemērošanu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 42. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 43. – deputāta Andreja Judina priekšlikums. Ir atbalstīts. Arī par naudas soda obligātu piemērošanu, kas... Principā mēs tagad veidojam ļoti neloģisku sistēmu. Paldies kolēģiem, kas rīkojas, manuprāt, ļoti neloģiski. Vēlos jūs informēt, ka patlaban mēs ejam šādu ceļu: gadījumā, ja pats cilvēks reibumā vada, viņam nebūs obligāts naudas sods, bet, ja viņš negrib nodot analīzes, tad būs obligāts naudas sods. Nu, tā var būt. Tātad... es atvainojos, 43., ja?

Sēdes vadītāja. Jā, 43. priekšlikums. Ir atbalstīts.

A. Judins. Ir atbalstīts.

44. priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 44. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts daļēji, tas pats paredzēts 43. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 45. – tieslietu ministres priekšlikums. Par 269. panta sankciju. Paredz izslēgt sabiedrisko darbu un naudas sodu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 46. – tieslietu ministres priekšlikums. Līdzīgs priekšlikums. Paredz grozīt 270. panta sankciju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 47. – tieslietu ministres priekšlikums. Līdzīgs. Attiecas uz 272.1 panta sankciju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 48. – tieslietu ministres priekšlikums. Paredz izslēgt no Krimināllikuma 275.1 pantu, kas paredz atbildību par personu apliecinošu dokumentu iegūšanu, izmantojot citas personas datus. Ir jāņem vērā, ka, izslēdzot šo normu, citā pantā ir paredzēts to iekļaut. Tātad principā tā ir pārvietošana, nav tā, ka ir paredzēts to dekriminalizēt. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 49. – tieslietu ministres priekšlikums. Par naudas soda un sabiedriskā darba izslēgšanu no 279. panta sankcijas. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 280. priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Nē, 50.

A. Judins. Es atvainojos, 280. pants.

50. – tieslietu ministres priekšlikums. Ierosinājums grozīt 280. pantu un pastiprināt atbildību par personas nodarbināšanas noteikumu pārkāpšanu. Komisija diskutēja, un vienprātības mums nebija, bet vairākums uzskatīja, ka priekšlikums nav atbalstāms. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 50. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 36, atturas – 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Judins. 51. – tieslietu ministres priekšlikums. Arī par sankciju (Starpsauciens.)...

Sēdes vadītāja. Atbalstīts.

A. Judins.... par sankciju palielinājumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 52. – tieslietu ministres priekšlikums. Attiecas uz sodu – palielināts sods 281. pantā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 52. priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. Es atvainojos... piedodiet, lūdzu! Jā, sajaucu.

Tieslietu ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 53. – tieslietu ministres priekšlikums. Paredz veidot jaunu normu 281. pantā – par citas personas identitātes izmantošanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 54. priekšlikums. Arī pastiprina atbildību. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 55. – tieslietu ministres priekšlikums. Grozīt sankciju 282.2 pantā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 56. – tieslietu ministres priekšlikums. Grozīt sankciju 310. pantā. Komisija izvērtēja un atbalstīja daļēji, izveidojot savu – 57. – priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 57. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 58. priekšlikums. Līdzīgs 26. priekšlikumam – groza 317. pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 59. priekšlikums. Arī līdzīgs 26., 58. priekšlikumam. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 60. – tieslietu ministres priekšlikums. Analogs. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 61. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums, ko iesniedza prokuratūra, tapa kā komisijas priekšlikums. Es par šo priekšlikumu komisijā nobalsoju “par”, jo, atklāti sakot, baidījos, ka mani atkal apzīmēs... ka es necīnos pret korupciju, mani apmierina kukuļdošanas apkarošanas metodes... es baidījos no šī pārmetuma un tāpēc, īpaši neiespringstot diskusijās, nobalsoju “par”. Pēc šī priekšlikuma izvērtēšanas es vēl runāju ar kolēģiem universitātē, krimināltiesību jomas zinātniekiem, kuri man skaidroja šī panta uzbūvi un saturu, un, atklāti sakot, es šobrīd nespēju nobalsot “par” šo priekšlikumu. Tāpēc aicinu kolēģus pievērst uzmanību priekšlikuma būtībai.

Šis pants runā par atbildību par kukuļdošanu. Līdz šim mēs zinājām, ka kukulis... tātad kukuļdošana... saucam pie atbildības, ja kukulis tiek piedāvāts, ja kukulis tiek apsolīts pēc tā pieprasīšanas vai, protams, ja kukulis tiek dots. Līdz šim skaidri zināms, ka gan tiesību doktrīnā, gan Augstākās tiesas (Senāta) lēmumos ir skaidri un gaiši pateikts: ja kukulis tiek piedāvāts, tas jau ir pabeigts noziegums. Pieņem vai nepieņem – vienalga tas būs noziegums. Tātad piedāvāšana jau ir.

Šobrīd jūsu izvērtēšanai ir priekšlikums, kurā ir ierakstīti pāris ļoti nevainīgu vārdu, proti, ja līdz šim to piedāvāja vai apsolīja amatpersonai, lai tā izdarītu vai neizdarītu kādu darbību, tad šeit ir ierakstīti vārdiņi par došanu pēc darbības izdarīšanas. Nav runa, ka iepriekš ir apsolīts dot kukuli, jo tad jau būtu izdarīts noziegums. Nav piedāvāts. Tātad amatpersona ir izdarījusi to darbību vai bezdarbību. Iespējams, tā ir likumīga darbība, pilnīgi normāli izlemjot kaut ko kādā konkursā vai likumīgi izdarot savas darbības. Un pie šīs amatpersonas atnāk cilvēks, kurš šajā situācijā, iespējams, ir ieguvējs, un pasniedz dāvanu. Pēc jaunās redakcijas iznāk, ka tā ir kukuļdošana.

Cienījamie kolēģi un Latvijas amatpersonas, atcerieties: ja šis pants tiek pieņemts šādā redakcijā, tiek ieviests jauns kukuļdošanas sastāvs, kas līdz šim nebija krimināli sodāms. Cilvēks, kas jums sniedz dāvanu kā pateicību par jūsu darbu... ir kriminalizējams kā noziedzīgs nodarījums, noziegums – kukulis. Tātad mēs kriminalizējam jebkuru darbību.

Es pieļauju domu, ka Krimināllikumā mēdz ierakstīt normas situācijās, kad izmeklēšanas iestādēm neizdodas kaut ko pierādīt (Starpsauciens.) un, iespējams, kukuļa piedāvājums nav nofiksēts. Tāpēc diezgan viegli ir sodīt tad, ja reāli kaut kas tiek samaksāts pēc tam.

Bet kā nodalīt pateicību? Atnāk svešs cilvēks uz jūsu dzimšanas dienu, pasniedz dāvanu – jūs esat pieņēmuši kukuli, bet tas cilvēks ir saucams pie kriminālatbildības par kukuļdošanu. Judina kungs, protams, teiks, ka likuma normas netiek piemērotas kādam atsevišķam gadījumam. Ir gan!

Atcerieties, pirms dažiem gadiem Kriminālprocesa likuma 392. pantā ielika punktu, kur teikts: ja noziedzīgi iegūta manta ir konfiscēta, bet neizdodas pierādīt personas vainu, tad kriminālprocesu var izbeigt, jo ir atrisināts mantas konfiskācijas jautājums. Kurš ir vainīgs, vai ir vainīgs – tas paliek, tā teikt, uz sirdsapziņas tiem, kas nespēja... vai nevajadzēja pierādīt.

Man ir aicinājums, kolēģi, – ļoti uzmanīgi skatīties, vai mēs kopā ar jaunu sastāvu ieviešanu Krimināllikumā nedevalvējam kriminālatbildību. Mēs mēģinām uzlikt kriminālatbildību par jebkuru darbību, līdz ar to vairs nav cieņas jeb respekta pret kriminālatbildību, diemžēl tā kļūst par ikdienišķu parādību.

Es aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam. (Starpsaucieni.)

A. Judins (JV).

Kolēģi! Juridiskā komisija izvērtēja šo priekšlikumu un atbalstīja. Gribu vērst jūsu uzmanību: ja kāds jūsu draugs jūs apsveic dzimšanas dienā, nav pamata uztraukties, ka jums par to būs kriminālatbildība, bet, ja kādam dod kukuli, par to gan ir paredzēta atbildība.

Kādreiz bija tā, ka cilvēki staigāja ar aploksnēm vai čemodāniem... daži atceras... jā, bija dažāda prakse... viss bija redzams. Bet nekad negāja pie notāra, lai noslēgtu līgumu (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, mazliet klusāk zālē!

A. Judins. Negāja pie notāra, lai noslēgtu līgumu par kukuli. Nebija tādas prakses. Bija kaut kādas vienošanās.

Mūsdienās arī cilvēki vienojas... varbūt pat klusējot, jo viens saprot, otrs saprot. Viss ir skaisti. Lai kādu sauktu pie kriminālatbildības, ir jākonstatē noziedzīga nodarījuma sastāvs. Tas nozīmē, ka ir jābūt gan objektam, objektīvajai pusei, gan subjektam, subjektīvajai pusei.

Tāpēc... ja Kūtra kungs sāka izmantot piemērus... es varu teikt, kāda būs atbildība. Ja pie kāda deputāta pēc tam, kad viņš ir jau beidzis pildīt savus pienākumus, kāds atnāks un teiks: “Paldies tev par to balsojumu. Pateicoties tam, es varu turpināt savu biznesu.” Principā ir skaidrs un saprotams, ka šis deputāts arī gaidīja pateicību... jā, tad šajos gadījumos atbildība ir iespējama.

Protams, kāds var iedomāties, ka sauks pie atbildības par dzimšanas dienas dāvanām. Es domāju, nevajag nepareizi interpretēt likumu un domāt, ka to piemēros nepareizi.

Mums ir otrais lasījums. Te ir jautājums par to, kāda ir mūsu attieksme pret korupciju – vai mēs gribam gadījumos, kad nav parakstīti dokumenti, nav tādu pierādījumu, ka, jā, viens piekrita balsot kādā veidā vai pieņemt kādu lēmumu, otrs apņēmās samaksāt pēc gada vai diviem... Bet, ja ir tāda situācija, ka tiešām nauda vai citi labumi ir doti kā samaksa, ja ir piedāvāts, ka tu izdarīji to un to un man no tā ir kāds labums, – šajos gadījumos atbildība var būt.

Es domāju, ka, lai noņemtu bažas, lai nebūtu šaubu, mēs noteikti pirms trešā lasījuma vēlreiz izrunāsim šo jautājumu, jo, kā Kūtra kungs pats ir norādījis, viņš balsoja “par”. Tas, ko viņš tagad sāk stāstīt, ir kaut kas pilnīgi jauns.

Es aicinu komisijas izveidoto priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim otro reizi. (Starpsaucieni.)

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Es tiešām negribu strīdēties ar juridisko zinātņu doktoru krimināltiesībās, taču jāuzsver, ka šī panta komentāros viennozīmīgi visus gadus – no paša likuma esības, šī panta esības –, balstoties arī uz Senāta lēmumiem, ir tas, ko jūs teicāt, – ir jāpierāda kukuļdošanas subjektīvā puse, proti, tiešs nodoms panākt, lai amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību.

Ja kāda persona saka: “Tev būs samaksa, tev būs dāvana,” tas nozīmē, ka tā cer un stimulē amatpersonu to izdarīt. Nav svarīgi, vai pēc tam tiek samaksāts vai ne, bet došanas variants pastāv.

Šajā gadījumā, jūs sakāt, sākumā neviens neko nav piedāvājis, neviens pat neko nav apsolījis. Ja amatpersonai vajadzētu zināt, ka, visticamāk, par tās labo darbu kāds pasniegs aploksnē naudiņu... ne čemodānā... tas nozīmē, ka tai a priori ir jāzina, ka gaidāms kukulis. Bet nav pieprasīts, neviens to nav solījis.

Šajā situācijā es teiktu: kur šeit ir subjektīvā puse? Kur ir šis nodoms, ka kukuļdevējs dos naudu tikai tāpēc, ka amatpersona šo darbību izdarīs, ja šī amatpersona darbu izpilda godīgi, veicot savus pienākumus, nepārkāpj likumu? Ja pārkāpj likumu, tad amatpersona ir sodāma par likuma pārkāpšanu. Bet par legālām darbībām, ko izdara un kāds pēc tam pateicas – obligāti nesasaistot –, mēs sakām: tas ir krimināls. Jā, labi. Sodīsim!

Pieņemiet dāvanas!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Neesmu Juridiskajā komisijā, nezinu, ko jūs tur lēmāt, par ko lēmāt, bet, klausoties Judina kungu un Kūtra kungu, ir jautājums, kurā pusē nostāties, jo es tiešām neesmu iedziļinājies šajos jautājumos. (Starpsaucieni.) Man gribētos, ka debatēs paskaidro.

Mums ir vairāki gadījumi, kurus sabiedrība tagad apspriež ļoti plaši. Piemēram, Valsts kontroles ziņojums par Kariņa lidojumiem.

Sākumā Kariņš teica: viņš vispār neko nezināja; viņš iekāpa lidmašīnā, apsēdās, pagulēja, pamodās, izkāpa ārā; viņš pat nesaprata, ka tie ir privātie lidojumi, kurus ir pasūtījusi Valsts kanceleja. Tad kā tas ir? Kurš ir atbildīgs? Tas, kurš iekāpa lidmašīnā un nepamanīja, ka tā ir lidmašīna? Tas ir viens jautājums.

Pēc tam izrādās – nē, tomēr esot vainīgs Kariņš. Nu, dievs ar viņu, kā es teicu, tie ir pārsimts tūkstoši, tie nav “Rail Baltica” miljardi, gan jau valsts kaut kā izdzīvos.

Tagad par aplokšņu algām. Bija VIENOTĪBĀ viens, kā saka, godīgs darbinieks Orleāns, kuru neviens nezināja. Tagad (Starpsauciens.) viņš skraida, dod intervijas pa labi, pa kreisi, esot ļoti godīgs. Pirms sešiem gadiem ilgstoši it kā saņēma aplokšņu algas, tagad stāsta, ka, redziet, tā nedrīkstēja darīt. Pēc sešiem gadiem viņš atcerējās.

Judina kungs, vot, ko darīt? Vai tā bija apzināta vai neapzināta rīcība – sešu gadu garumā saņemt aplokšņu algas?

Es teikšu tā: paskaidrojiet parastajiem cilvēkiem, kurā brīdī aplokšņu algas ir likumīgas, kurā brīdī – nelikumīgas.

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, mēs runājam par konkrētu priekšlikumu.

A. Šlesers. Paldies. (Smiekli. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Dāmas un kungi! Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt, jo, kā jau tika minēts, tas ir komisijā atbalstīts. Ja vienam no komisijas locekļiem šobrīd ir radušās bažas, tad droši vien uz trešo lasījumu ir jāiesniedz labāks priekšlikums. Jums komisijā tas ir jāizdebatē, jāizrunā “par” un “pret”, tad arī lemsim atbilstoši komisijas lēmumam.

Šobrīd aicinu balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 61. priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 19, atturas – 14. Priekšlikums atbalstīts.

A. Judins. 62. – tieslietu ministres priekšlikums. Arī analogs 59. un 60. priekšlikumam. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 63. – tieslietu ministres priekšlikums. Par probācijas uzraudzības piemērošanas uzsākšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Un pēdējais. 64. – tieslietu ministres priekšlikums. Paredz, ka likums stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī. Mēs diskutējām. Šeit ir daudz priekšlikumu, kas saistīti ar vardarbību, dzīvnieku aizsardzību, tāpat arī koruptīviem pārkāpumiem. Nu, nevajag atlikt līdz 1. janvārim – tā komisija uzskatīja. Ierastajā kārtībā var stāties... Līdz ar to 64. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Kolēģi, mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Judins. 21. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””, otrais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja četrus priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” otrajam lasījumam.

Atgādināšu, ka likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu direktīvas un piemērotu starptautiski atzītas 10 prasības – radiācijas drošības pamatprincipus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums saistībā ar 1. – Juridiskā biroja priekšlikumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 4. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

V. Pleškāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 18. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

V. Pleškāne. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Skrastiņš.

J. Skrastiņš (JV).

Cienījamie kolēģi! Tātad likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, pirmais lasījums. Ņemot vērā Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2019. gada 7. novembra spriedumā noteikto, no 2021. gada 1. maija notiesātajiem vīriešiem tiek nodrošinātas tādas pašas tiesības kā notiesātajām sievietēm, vienādojot noteikto tiesību apjomu notiesātajiem slēgtajā un daļēji slēgtajā cietumā. Līdz ar to Satversmes tiesas spriedums tiek izpildīts visās brīvības atņemšanas iestādēs Latvijā.

Vienlaikus, vienādojot noteikto tiesību apjomu notiesātajiem slēgtajā un daļēji slēgtajā cietumā, ir zudusi daļēji slēgtā cietuma kā soda progresīvās izpildes sistēmas posma jēga, jo slēgtajā cietumā un daļēji slēgtajā cietumā notiesātajiem ir vienāds tiesību apjoms, kas neveicina notiesātā motivāciju virzīties soda progresīvās izpildes sistēmas ietvaros.

Tieslietu ministrija un Ieslodzījuma vietu pārvalde, veidojot iestrādes jaunajam kriminālsodu izpildes likumprojektam, ir vienojušās, ka nākotnē jāattīsta divu cietumu veidu sistēma. Arī ārvalstu pieredze liecina, ka divu cietumu veidu sistēma ir plaši izplatīta, vienkārša un saprotama. Nozīmīgs faktors ir arī tas, ka notiesātā virzība divu cietumu veidu sistēmā (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet cieņas pret to, kurš runā šeit priekšā!

J. Skrastiņš. Es centīšos tiešām īsi, bet lai apmēram saprastu to, par ko ir stāsts, kādēļ šādas izmaiņas vispār ir.

Pāreja uz divu cietumu veidu sistēmu ir pozitīvi vērtējama arī no brīvības atņemšanas soda progresīvās izpildes un mērķa sasniegšanas aspekta, jo notiesātais ātrāk nonāk tajā soda izciešanas režīma pakāpē, kurā ir iespējama intensīvāka iesaiste resocializācijas pasākumos un no kuras iespējama nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana.

Komisijā likumprojekts vienbalsīgi tika atbalstīts.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Skrastiņš. Termiņš – šī gada 7. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Kolēģi, mums ir iesniegti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Vilis Krištopans, Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans un Ainārs Šlesers iesnieguši jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrei Ingai Bērziņai “Par valsts atbalsta iespējamu izsaimniekošanu”. Jautājums tiek nodots ministrei atbildes sagatavošanai.

___

Deputāti Juris Viļums, Česlavs Batņa, Edmunds Teirumnieks, Vilis Krištopans un Viktorija Pleškāne iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Atkārtoti par Rēzeknes tehnikuma mācību telpām pilnvērtīga un nepārtraukta mācību procesa nodrošināšanai”. Jautājums tiek nodots ministrei atbildes sniegšanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek reģistrēti deputāti, vārds deputātam Jānim Grasbergam paziņojumam.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Vēlos jūs informēt, ka jau atkārtoti no Irākas puses esam saņēmuši aicinājumu izveidot sadarbības grupu ar viņu parlamentu, tādēļ, paklausot šai iniciatīvai un ņemot vērā arī to, ka tur, NATO bāzē, ir mūsu instruktori, kas apmāca viņu kareivjus... tāpat arī Irāka kā valsts, kas ir vidutāja tur, Austrumos, ir nopietns partneris arī migrantu krīzes laikā... tādēļ informēju, ka pēc šīs sēdes, es teiktu, pulksten 10.58 Dzeltenajā zālē, kas ir tepat blakus, būs deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Irākas parlamentu dibināšanas sanāksme.

Lūdzu visus interesentus pievienoties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Un vēl šodien, tieši šodien, dzimšanas dienu svin deputāts Jānis Patmalnieks. (Aplausi.)

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies deputāti: Ingrīda Circene, Mārcis Jencītis, Igors Judins, Andris Kulbergs, Edgars Putra un Leila Rasima.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi slēdzu.

Satura rādītājs

Par darba kārtību

Par likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā” (Nr. 561/Lp14) (Dok. Nr. 1954)

Par likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 554/Lp14) (Atsaukts) (Dok. Nr. 1940, 1940A)

- Priekšlikums - dep. E. Šnore

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā”” (Nr. 555/Lp14) (Dok. Nr. 1943, 1943A)

Par likumprojektu “Par Nolīgumu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas” (Nr. 556/Lp14) (Dok. Nr. 1945, 1945A)

Par likumprojektu “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā” (Nr. 557/Lp14) (Dok. Nr. 1946, 1946A)

Par likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (Nr. 558/Lp14) (Dok. Nr. 1947, 1947A)

Par likumprojektu “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” (Nr. 559/Lp14) (Dok. Nr. 1948, 1948A)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 560/Lp14) (Dok. Nr. 1949, 1949A)

Lēmuma projekts “Par Veronikas Krūmiņas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi” (Nr. 473/Lm14) (Dok. Nr. 1936)

Deputātu Česlava Batņas, Andra Kulberga, Jura Viļuma, Lindas Matisones, Aivas Vīksnas, Māra Kučinska, Ingmāra Līdakas, Edgara Putras, Māra Sprindžuka, Edgara Tavara pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas un tās pakļautībā esošo tiešo pārvaldes iestāžu iesaisti iepirkumā vai cenu aptaujā (tirgus izpēte) – pētījums “Iespējamais sadarbības modelis skolotāju darba samaksas principu pilnveidošanā”” (Nr. 43/P14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1887, 1887A)

Deputātu Andra Kulberga, Edgara Tavara, Edgara Putras, Edvarda Smiltēna, Jura Viļuma, Aivas Vīksnas, Česlava Batņas, Lindas Matisones, Māra Sprindžuka, Māra Kučinska pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par projekta “Rail Baltica” realizāciju un par to sniegto satiksmes ministra pretrunīgo informāciju” (Nr. 44/P14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1892, 1892A)

Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 517/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1778B)

Likumprojekts “Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 542/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1873, 1931)

Likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā” (Nr. 543/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1874, 1932)

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 484/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1942)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” (Nr. 496/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1944)

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 534/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1833, 1951)

Informācija par deputātu V. Krištopana, L. Liepiņas, R. Petravičas, K. Krištopana un A. Šlesera jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrei Ingai Bērziņai “Par valsts atbalsta iespējamu izsaimniekošanu” (Nr. 106/J14)

Informācija par deputātu J. Viļuma, Č. Batņas, E. Teirumnieka, V. Krištopana un V. Pleškānes jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Atkārtoti par Rēzeknes tehnikuma mācību telpām pilnvērtīga un nepārtraukta mācību procesa nodrošināšanai” (Nr. 107/J14)

Paziņojums

  - dep. J. Grasbergs

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

Balsojumi

Datums: 11.04.24 09:06 Balsojums 1
Par - 73, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Imigrācijas likumā (561/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 11.04.24 09:11 Balsojums 2
Par - 73, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Imigrācijas likumā (561/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 11.04.24 09:17 Balsojums 3
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Veronikas Krūmiņas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi (473/Lm14)

Datums: 11.04.24 09:34 Balsojums 4
Par - 39, pret - 47, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas un tās pakļautībā esošo tiešo pārvaldes iestāžu iesaisti iepirkumā vai cenu aptaujā (tirgus izpēte) – Pētījums “Iespējamais sadarbības modelis skolotāju darba samaksas principu pilnveidošanā” (43/P14)

Datums: 11.04.24 09:55 Balsojums 5
Par - 40, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par projekta “Rail Baltica” realizāciju un par to sniegto satiksmes ministra pretrunīgo informāciju (44/P14)

Datums: 11.04.24 09:57 Balsojums 6
Par - 10, pret - 69, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (517/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.04.24 09:59 Balsojums 7
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (517/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.04.24 10:01 Balsojums 8
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā (542/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.04.24 10:02 Balsojums 9
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Kredītiestāžu likumā (543/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.04.24 10:12 Balsojums 10
Par - 60, pret - 1, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Krimināllikumā (484/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.04.24 10:13 Balsojums 11
Par - 42, pret - 18, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi Krimināllikumā (484/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.04.24 10:14 Balsojums 12
Par - 60, pret - 2, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījumi Krimināllikumā (484/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.04.24 10:26 Balsojums 13
Par - 39, pret - 34, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.31. Grozījumi Krimināllikumā (484/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.04.24 10:31 Balsojums 14
Par - 49, pret - 36, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.50. Grozījumi Krimināllikumā (484/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.04.24 10:47 Balsojums 15
Par - 49, pret - 19, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.61. Grozījumi Krimināllikumā (484/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.04.24 10:48 Balsojums 16
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (484/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.04.24 10:50 Balsojums 17
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” (496/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.04.24 10:53 Balsojums 18
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (534/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.04.24 10:54 Balsojums 19
Reģistrējušies - 94.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

11.04.2024. 09.00
Sestdien, 15.jūnijā