Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas trīspadsmitā sēde
2024. gada 27. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi! Sākam Saeimas 27. marta kārtējo sēdi. Sākam ar nelielu paziņojumu.

Pagājušajā nedēļā notika baisi terorakti – gan Ukrainā, gan Krievijā –, prasot ļoti lielu skaitu nevainīgu civiliedzīvotāju dzīvību. Gribu uzsvērt, ka terorisms ir nosodāms jebkurās tā izpausmēs, tāpēc Latvijas Republikas Saeimas vārdā izsakām visdziļāko līdzjūtību bojāgājušo tuviniekiem. Aicinu pieminēt upurus ar klusuma brīdi. (Klusuma brīdis.) Paldies.

___

Turpinām sēdi ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Aleksejs Rosļikovs, Svetlana Čulkova, Amils Saļimovs, Jekaterina Drelinga, Igors Judins, Viktors Pučka, Iļja Ivanovs, Nataļja Marčenko-Jodko, Dmitrijs Kovaļenko un Jefimijs Klementjevs lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par 2024. gada 22. marta bruņota terorisma akta nosodīšanu, kas notika koncertzālē “Crocus City Hall”, Krasnogorskā, Maskavas apgabalā, Krievijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju” (Nr. 465/Lm14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un izslēgt no 27. marta sēdes darba kārtības 6. punktu – likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Sadaļa “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Nacionālās kiberdrošības likums” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Sadaļa “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Lēmuma projekts “Par 10 297 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Emocionāls un praktisks atbalsts grūtniecībā, dzemdībās un pēcdzemdību posmā” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens.) Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts.

Deputāti Aleksejs Rosļikovs, Svetlana Čulkova, Amils Saļimovs, Jekaterina Drelinga, Igors Judins, Viktors Pučka, Iļja Ivanovs, Nataļja Marčenko-Jodko, Dmitrijs Kovaļenko un Jefimijs Klementjevs iesnieguši lēmuma projektu “Par 2024. gada 22. marta bruņota terorisma akta nosodīšanu, kas notika koncertzālē “Crocus City Hall”, Krasnogorskā, Maskavas apgabalā, Krievijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem ir iebildumi.

___

Līdz ar to mums ir jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Dažreiz ir nepieciešams parādīt politisko stāju. Politiskā partija “Stabilitātei!” ir dziļi pateicīga jums par klusuma brīdi un par to, ka jūs esat pauduši savu īsto politisko un cilvēcisko attieksmi.

Nekādā gadījumā bruņots cilvēks vai kareivis nedrīkst vicināt ieroci pret sievietēm vai bērniem – neatkarīgi no tā, kurā valstī tas notiek. Īsts kareivis nekad nenogalinās neaizsargātus cilvēkus. Manā skatījumā, nav starpības, kādā valodā... kurā valstī tas notiek. Jautājums ir cits.

Mēs kā demokrātiska valsts – Latvija –, kā valsts ar milzīgu vēsturi, kura ir pārdzīvojusi šausmīgus brīžus, zinām, ko nozīmē upurēt, mēs zinām, ko nozīmē ciešanas, zinām, ko nozīmē zaudēt savus tuviniekus. Mēs esam ļoti jauna valsts, un šis viss paliek mūsu atmiņā ilgi, ilgi.

Tāpēc šodien es vēlreiz... esmu lūdzis jūs līdz šim un lūdzu arī tagad – izrādīsim cieņu cilvēkiem, kuri zaudējuši savus tuviniekus, cilvēkiem, kuri zaudējuši savus radiniekus. Jo Latvijas tauta spēj just līdzi, jo Latvijas tauta zina... mums asinīs ir izpratne par dzīvību, mums asinīs ir izpratne par taisnīgumu, tas katram latvietim piemīt.

Tāpēc man ir lūgums: neļaujiet tam visam jūsos pazust, neļaujiet! Atrodiet sevī drosmi nostāties patiesības pusē! Kolēģi, tas ir ļoti svarīgi.

Vēlreiz – es jums pateicos par klusuma brīdi un ļoti ceru, ka jūs ļausiet šim jautājumam aiziet tālāk un parādīsiet arī savu politisko pozīciju, jo terorismam nav vietas mūsdienu pasaulē.

Ja mēs runājam, Kola kungs, par diplomātiskiem jautājumiem, uz doto brīdi mēs ļoti labi saprotam, ka šis jautājums ir aktuāls visās valstīs, un es ļoti ceru, ka jūs nāksiet uz šo tribīni runāt arī par terorismu. Francija ir paaugstinājusi terorisma draudu līmeni līdz piektajam – visaugstākajam. Amerikas Savienoto Valstu pārstāvji ir paziņojuši par draudiem. Neviens no starptautiskajiem līderiem nenoliedz faktu... kas ir noticis Krievijā.

Mēs ar jums nevaram uz doto momentu klusēt. Nesen pasākums bērniem “ATTA CENTRE”... kurš ir bijis, zina... bērni tur par to ir runājuši – vai mēs es esam šeit drošībā? “ATTA CENTRE”... brīvdienās ir bijis pasākums... goda vārds, tās ir absolūti bērnu domas.

Šeit parlaments nerunā ar sabiedrību, un, ja jūs par to nerunājat, tas nenozīmē, ka sabiedrība nedzird vai kaut kādā veidā tas paies garām. Mūsdienās internetā informācija nonāk pie cilvēkiem arī bez jūsu palīdzības. Mums ir pienākums šeit parādīt īsto mērķi, īsto ideju, uzmundrināt cilvēkus. Tas ir pareizs signāls – ka mēs jūtam līdzi jebkurai tautai, kas cieš. Tas ir tas, ko mums nepieciešams izdarīt.

Vēlreiz, kolēģi, – paldies jums par klusuma brīdi. Tas ir bijis milzīgs solis no jūsu puses. Paldies katram, kurš stāvēja, paldies katram, kurš pieminēja. Es ļoti ceru, ka pasaulē jau tuvākajā laikā būs absolūts miers, nebūs nekādu karu, bērni būs dzīvi un vairs nekad nenotiks tā, ka neaizsargātu mammu kopā ar bērnu kaut kāds kroplis nošaus tualetē. Tas ir aizliegts, manā skatījumā.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Latvija Ārlietu ministrijas personā jau nākamajā dienā pēc pastrādātā terorakta ir nosodījusi šo uzbrukumu, arī izteikusi līdzjūtību bojāgājušo ģimenēm, radiniekiem, tuviniekiem. Arī šodien, uzsākot Saeimas sēdi, pirms izskatīt darba kārtību, mēs ievērojām klusuma brīdi, godinot bojāgājušos un izrādot cieņu. Līdz ar to apgalvojumi, ka Latvija klusē, kad notiek terorisms, ir maldināšana.

Par pašu lēmuma projektu. Kolēģi, ir noteikta juridiska forma un veids, kā šādi paziņojumi tiek veidoti. Protams, vienmēr var konsultēties ar Juridisko biroju, jo varbūt nav to zināšanu. Mēs varam citēt dažādu valstu vadītājus, bet tad ir jābūt pavisam godīgiem, vajadzētu izcelt visus, tajā skaitā iekļaut citātus no “Taliban” un “Hamās”, kas arī nosodījuši šo teroraktu. Citādāk mēs pieejam selektīvi.

Paziņojuma projektā, ja tas ir visu Saeimas deputātu paziņojums, nav diez ko korekti izcelt vienu frakciju. Rezultatīvā daļa: ar lēmuma projektu Saeimai uzdot izteikt līdzjūtību – tas ir kaut kāds līmenis... līdz kādam laikam vajag nonākt. Nav kaut kas jāuzdod, lai izteiktu līdzjūtību. To mēs šodien esam darījuši un darīsim šādos gadījumos, kad pret miermīlīgiem iedzīvotājiem tiek vērsti teroristiski uzbrukumi. Atgādināšu, ka vēl joprojām pastāv starptautiska alianse, tajā skaitā cīņai pret terorismu.

Tā nav tikai Krievija, kas ir piedzīvojusi nežēlīgu uzbrukumu. Diemžēl ik dienas pasaulē norit terorakti. Es domāju, šī ir tā diena, kad mēs varam skaidri pateikt, ka nosodām tik tiešām jebkādā veidā, jebkādā formā šāda veida uzbrukumus, lai kur tie pasaulē arī nenotiktu.

Līdz ar to es aicinu šim jautājumam šodien pielikt punktu un sadarboties ar līdzīgi domājošām valstīm, lai mēģinātu novērst šādus teroraktus. Rosļikova kungs, jūs pareizi minat – Eiropā ir izsludināta paaugstināta trauksme daudzās valstīs: Dānijā, Francijā... Diemžēl 21. gadsimtā neviens nav īsti pasargāts no šādiem uzbrukumiem. Ja tādi notiek, mēs ne tikai nosodām visaugstākajā mērā, bet arī gadījumos, kad diemžēl ir bojāgājušie, izsakām visdziļāko līdzjūtību.

Līdz ar to es aicinu, kolēģi, šo jautājumu uzskatīt par izskatītu. Es ceru, ka arī frakcija “Stabilitātei!” to izprot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par 2024. gada 22. marta bruņota terorisma akta nosodīšanu, kas notika koncertzālē “Crocus City Hall”, Krasnogorskā, Maskavas apgabalā, Krievijā” iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 14, atturas – 41. Nākamās sēdes darba kārtībā lēmuma projekts nav iekļauts.

Ja tas nav iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā, vai deputātiem ir priekšlikumi par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām? Deputātiem priekšlikumu nav. Komisijām nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Edgara Tavara, Andra Kulberga, Jura Viļuma, Česlava Batņas un Lindas Matisones iesniegumu, ar kuru deputāti lūdz izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 27. marta sēdes darba kārtībā un pārcelt 22. darba kārtības punktu pirms darba kārtības 7. punkta. Vai... balsojam?

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto deputātu priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 47, atturas – nav. Darba kārtība nav grozīta.

___

Turpinām ar sadaļu “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Jānis Grasbergs, Uģis Mitrevics... es atvainojos.

Sadaļa “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Aivai Vīksnai 2024. gada 21. martā.

Saeimas Prezidijs ir izskatījis, atvaļinājumu piešķīris un informē par to Saeimu.

___

Tātad, kā es minēju, – sadaļa “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Jānis Grasbergs, Uģis Mitrevics, Edmunds Teirumnieks, Artūrs Butāns, Rihards Kols, Jānis Vitenbergs, Ilze Indriksone, Edvīns Šnore, Raivis Dzintars un Jānis Dombrava ir iesnieguši pieprasījumu kultūras ministrei Agnesei Loginai “Par Kuldīgas Mākslas un Humanitāro zinību vidusskolas pārņemšanu Kultūras ministrijas pakļautībā”.

Vārds motivācijai deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labrīt, cienītā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Es aicinu Saeimas deputātus, kas ir ievēlēti no Kurzemes reģiona, pastiprināti pievērst uzmanību Kuldīgas Mākslas un Humanitāro zinību vidusskolas jautājumam. Proti, tā ir skola Kuldīgā, un Kuldīga ir viena no mākslas un kultūras pamanāmākajām pilsētām. Šī skola gatavo jaunos speciālistus kultūras un mākslas novirzienā.

Gan pilsētas, gan skolas potenciālu apliecina tas, ka Latvijas Mākslas akadēmija kopā ar pašvaldību, piesaistot lielus Eiropas Savienības līdzekļus, restaurēja veco adatu fabriku, kur veidot Latvijas Mākslas akadēmijas filiāli, kas būtu labs turpinājums Kuldīgas Mākslas un Humanitāro zinību vidusskolas audzēkņiem, veidojot izglītības ekosistēmu Kuldīgā, lai attīstītu mākslas un kultūras novirzienu.

Diemžēl 29. februārī pašvaldība ir lēmusi par šīs skolas reorganizāciju, lai gan centralizēto eksāmenu rezultāti (tie ir pievienoti dokumentā, jūs varat iepazīties) ir virs vidējā Latvijā un arī audzēkņu skaits... no šobrīd vispārējās izglītības iestādēs noteiktā – 60... tur ir 59. Tātad var secināt, ka šobrīd viena skolēna dēļ... ir paredzēts slēgt skolu, kura izraus robu izglītības un kultūras ekosistēmā un tiek sodīta šī viena skolēna dēļ, lai gan izglītības rezultāti ir virs vidējā.

Pēc būtības šim būtu jābūt pašvaldības un Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā. (Šeit es skatos JAUNĀS VIENOTĪBAS kolēģu virzienā, jo tā ir Jaunās VIENOTĪBAS vadīta pašvaldība un ministrija.) Bet, ņemot vērā to, ko es jau minēju par šīs skolas nozīmi kultūras speciālistu sagatavošanā, vairāk Kuldīgas cilvēkus izbrīna tas, ka kultūras ministre nav reaģējusi uz šo soli. Iezīmējas nevienāda attieksme pret citām pašvaldībām, jo mēs zinām, ka Kultūras ministrijas pakļautībā ir virkne skolu, kam ir mūzikas, mākslas vai dizaina ievirze un kas ir kā profesionālās vidusskolas. Un tās ir Kultūras ministrijas budžetā.

Līdz ar to mēs aicinām Kultūras ministriju neignorēt šo faktu, saglabāt skolu, lai nepārtrūktu jaunu audzēkņu uzņemšana 1. septembrī, kopā ar pašvaldību meklēt veidus, lai turpinātu to, un iestāties par savu nozari ne tikai Rīgā, bet arī reģionos, sekojot līdzi tam, kas notiek, lai kultūra attīstītos arī tur.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai izskatīšanai.

___

Turpinām ar likumprojektu izskatīšanu.

Likumprojekts “Nekustamā īpašuma Rīgā, Hanzas ielā 22 nodošanas un izmantošanas likums”, trešais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Līga Kļaviņa.

L. Kļaviņa (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Tātad likumprojekts “Nekustamā īpašuma Rīgā, Hanzas ielā 22 nodošanas un izmantošanas likums”. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā uz trešo lasījumu saņemti un komisijas sēdē izskatīti divi priekšlikumi.

1. – Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Precizē nosacījumus, kādā veidā ir konstatējams un vērtējams nekustamā īpašuma atjaunošanas... fakts. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kļaviņa. 2. – Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Papildina likumprojektu ar likuma spēkā stāšanās nosacījumu. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kļaviņa. Tātad atbildīgā komisija likumprojektu ir atbalstījusi.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Nekustamā īpašuma Rīgā, Hanzas ielā 22 nodošanas un izmantošanas likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

L. Kļaviņa. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Turpinām ar likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai – “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, trešais lasījums.

Komisija strādājusi tik kvalitatīvi, ka priekšlikumi nav iesniegti.

Līdz ar to aicinu atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Turpinām ar likumprojektu “Aizsardzības industrijas likums”, trešais lasījums.

Iesniegti 34 priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Likumprojekts “Aizsardzības industrijas likums” trešajam lasījumam... Es vēlētos pateikt lielu paldies komisijai, komisijas priekšsēdētājam, deputātiem, ka mēs ilgstoši esam strādājuši, debatējuši, diskutējuši, lai likumprojekts “Aizsardzības industrijas likums” pēc iespējas ātrāk būtu gatavs, būtu kvalitatīvs un mēs un industrija kopā varētu pie tā strādāt.

Trešajam lasījumam tika iesniegti 34 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir sistēmiska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 2. – aizsardzības ministra Sprūda priekšlikums. Tas paredz pilnveidot likumā lietotos terminus, uzlabojot aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes attīstības atbalsta jēdzienu, kā arī darbības drošības un nepārtrauktības jēdzienu. Tā kā termins precizējams visā likumprojekta tekstā un komisijā diskusiju rezultātā tika nonākts pie atšķirīgas 4. punkta redakcijas, priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 3. un 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalsta aizsardzības ministra Andra Sprūda piedāvāto priekšlikumu un jēdzienu un paredz tā aizstāšanu visā likuma tekstā. Paredzēta noturīgas aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes attīstības atbalsta jēdziena lietošana.

Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Pilnveido 2. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikumu, 4. punktā līdztekus nepārtrauktībai saglabājot arī drošības jēdzienu, un paredz tā lietošanu visā likuma tekstā.

Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli un 4. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 5. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Tas paredz izslēgt no panta atsauci uz citiem nozares normatīvajiem aktiem, kā arī precizē valsts pārvaldes institūcijas darbību likuma mērķu sasniegšanā. Valsts pārvaldes institūcijām noteikts pienākums kompetences ietvaros iesaistīties un izvirzīt kapitālsabiedrībām, kurās ir valsts kapitāla daļas, ar aizsardzības industrijas attīstību saderīgus mērķus un iekļaut tos kapitālsabiedrību vispārējos stratēģiskajos mērķos.

Komisija par šo priekšlikumu diskutēja divās sēdēs un nolēma to atbalstīt daļēji, iekļaujot 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas precizē 3. panta nosaukumu, mainot to no “kompetences” uz “iesaisti” aizsardzības industrijas attīstībā, kā arī precizē panta tekstu, nosakot pienākumu institūcijām izvirzīt ar aizsardzības industrijas attīstību saderīgus mērķus to iekļaušanai kapitālsabiedrību, kurās ir valsts kapitāla daļas, vispārējos stratēģiskajos mērķos.

Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts, jo panta redakcija būtībā atkārto likuma mērķus... un tam nav juridiskas slodzes.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 8. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Paplašina nodaļas nosaukumu atbilstoši sarunām ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federāciju un atkārto likuma terminos lietoto pieeju, paredzot atbalstu noturīgas aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes attīstībai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 9. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Iepriekš minētajā veidā paplašina panta nosaukumu un Aizsardzības ministrijai paredz pienākumu veicināt noturīgas aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes attīstību un atbalstu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 10. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Ar to tiek mainīts panta nosaukums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 11. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Precizē 6. panta pirmās daļas 1. punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 12. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Tas ir redakcionāla rakstura. Konkretizē likumprojekta 6. panta pirmās daļas 4. punkta tvērumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 13. – arī aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Paredz 6. panta otrās daļas 2. punktā izslēgt vārdus “zinātnības un” atbilstoši latviešu valodas lietojumam normatīvajos aktos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 14. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Izskaidro aizsardzības industrijas produkcijas izstādes un demonstrācijas pasākumus, ietverot tajos arī aizsardzības industrijas dalību starptautiskās aizsardzības un drošības izstādēs un citos starptautiskos pasākumos. Priekšlikums, tāpat kā citi ministra priekšlikumi, tapis sadarbībā ar Latvijas Drošības aizsardzības industriju federāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 15. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Tas ir redakcionāla rakstura. Precizē NBS personāla iesaisti stratēģisko partneru vajadzībām nepieciešamo speciālistu sagatavošanai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 16. – ministra Andra Sprūda priekšlikums. Izsaka 6. panta ceturto daļu jaunā redakcijā, precizējot Aizsardzības ministrijas līdzdalības veidu kapitālsabiedrībās un paredzot, ka pati Aizsardzības ministrija organizē patstāvīgi īstenotus fundamentālo un lietišķo pētījumu projektus, kuru ietvaros tiek izmantotas stratēģiskas nozīmes preces vai izmantota tāda informācija, kuras izpaušana var kaitēt valsts drošībai. Šis priekšlikums komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot normu par kapitālsabiedrībām, kurās valsts kapitāla daļu turētāja ir Aizsardzības ministrija.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 17. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Paredz mainīt 8. panta nosaukumu, aizsardzības industrijas nevalstiskās organizācijas pārdēvējot par biedrībām un nodibinājumiem. Par šo redakciju panākta vienošanās starp Aizsardzības ministriju, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federāciju un Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 18. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Konceptuāla rakstura. Paredz piegādes drošību ietekmējošo faktoru, kā arī piegādes drošību veicinošo prasību noteikšanas kritēriju summu virs pieciem miljoniem eiro vai pakalpojuma sagaidāmo aprites ciklu virs pieciem gadiem no likuma izslēgt. Noteikt tādus nodrošinājuma projektus, kuriem ir izvirzāmas piegādes drošību veicinošas prasības un ir izvērtējami piegādes drošību ietekmējoši faktori, ar 11. panta septīto daļu tiek deleģēts Ministru kabinetam un par to tālāk paredzēts 22. priekšlikums.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt 18. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Sistēmiska rakstura. Paredz izslēgt atsauci uz 9. panta otro daļu, kas tika izslēgta ar 18. priekšlikumu.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Konkretizē subjektu, kas izvirza piegādes drošību veicinošas prasības, un nosaka, ka tā ir Aizsardzības ministrija.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 21. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tapis sadarbībā ar Valsts kontroli un paredz Aizsardzības ministrijas pienākumu pārvaldīt ieguldījumus valsts aizsardzības industrijā, kā arī paredz iespēju pilnībā vai daļēji deleģēt ar ieguldījumu pārvaldīšanu valsts aizsardzības industrijā un ar militāro preču ražošanas attīstību saistīto procesu koordinēšanu valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Valsts aizsardzības korporācija”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 22. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Saistīts ar iepriekš minēto 18. priekšlikumu. Dod deleģējumu Ministru kabinetam noteikt piegādes drošību veicinošas prasības iepirkumu procedūrās un noteikt nodrošinājuma projektus, kuriem izvirza piegādes drošību veicinošas prasības un izvērtē piegādes drošības ietekmes faktorus. Komisijā atbalstīts. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Kolēģi...

A. Švinka. 23. priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, turpiniet!

A. Švinka. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē 12. panta nosaukumu atbilstoši panta saturam, izsakot to kā “Stratēģiskās partnerības īstenošana”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 24. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Tas ir konceptuāla rakstura. Atbilstoši praksē identificētajai situācijai, ka nozares kapitālsabiedrībām nav ilgstošas šādas darbības pieredzes, nepieciešams precizēt stratēģiskās partnerības līguma noslēgšanas iespējamības kritērijus, samazinot piecu gadu pieredzes prasību uz divu gadu pieredzes prasību. Par to ir panākta vienošanās starp Aizsardzības ministriju, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federāciju un Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociāciju. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 25. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Konceptuāla rakstura. Priekšlikums paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt stratēģiskās partnerības nosacījumus un to piemērošanas kārtību. Tā kā redakcionāli šis priekšlikums neskan pilnīgi skaidri, tas tika daļēji atbalstīts un iekļauts 26. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 26. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz tiesību normu par deleģējumu Ministru kabinetam. Tas 12. panta trešajā daļā paredz, ka stratēģiskās partnerības izveidošanas nosacījumus un kārtību nosaka Ministru kabinets. Attiecīgi no likumprojekta nosacījumi tika izslēgti. Normā tiek paredzēts, ka stratēģisko partnerību var izveidot, ja Aizsardzības ministrijas nodrošinājuma projekta ietvaros konstatē Ministru kabineta noteikto nosacījumu izpildi.

Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 27. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Tas komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tapis normas uztveramības nolūkā, lai stratēģiskie partneri nesniegtu informāciju par neattiecināmajiem darbiniekiem.

Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē, kurus kapitālsabiedrības darbiniekus nepieciešams informēt par viņu iesaisti mobilizācijas sistēmā un nepārtrauktības nodrošinājumu stratēģiskās partnerības ietvarā. Tie nodarbinātie un kapitālsabiedrības veiktspējai būtiskie darbinieki... par viņu lomu un pienākumiem...

Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 30. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē jēdzienus un konkretizē Aizsardzības ministrijas darbības industrijas... darbības drošības un nepārtrauktības veicināšanu.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 31. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tapis sadarbībā ar Valsts kontroli. Tas izslēdz no 14. panta pirmās daļas 3. punkta teksta zemessargus vai rezerves karavīrus kā apmācāmos. Punkts nosaka, ka Aizsardzības ministrija var “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā organizēt aizsardzības industrijā nodarbināto apmācību darbam ar specializētiem, īpaši militārām vajadzībām izstrādātiem vai pielāgotiem materiāltehniskajiem līdzekļiem”.

Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 32. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Ir saistīts ar iepriekš neatbalstīto 27. priekšlikumu. Līdz ar to komisijā nav gūts atbalsts.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 33. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam 10. panta septītajā daļā un 11. panta trešajā daļā, ir nepieciešams norādīt laika posmu, līdz kuram ir jāveic minēto Ministru kabineta noteikumu izstrāde, un tas ir 2024. gada 15. decembris, kad ir jāizdod Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā iepirkumu procedūrās tiek piemērotas piegādes drošību veicinošas prasības un tiek noteikti nodrošinājuma projekti, kuriem izvirza piegādes drošību veicinošas prasības... un izvērtēt piegādes drošības ietekmes faktorus... kā arī Ministru kabineta noteikumi par stratēģiskās partnerības izveidošanas nosacījumiem un kārtību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. Un pēdējais – 34. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Saistīts ar 31. priekšlikumā doto deleģējumu Ministru kabinetam un nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2025. gada 1. martam izdod noteikumus par kārtību, kādā organizējama aizsardzības industrijā nodarbināto apmācība darbam ar specializētiem, īpaši militārām vajadzībām izstrādātiem vai pielāgotiem materiāltehniskajiem līdzekļiem. Priekšlikums tapis sadarbībā ar Valsts kontroli.

Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli un atbalstīt 34. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Lūgums atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Aizsardzības industrijas likums”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Aizsardzības industrijas likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Švinka. Liels paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Mobilizācijas likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekš skatīto un pieņemto Aizsardzības industrijas likumu... “Grozījumi Mobilizācijas likumā”.

Priekšlikumu nebija.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mobilizācijas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Šis ir trešais saistītais... grozījums, kas saistīts ar Aizsardzības industrijas likumu. Es gribu vēlreiz pateikt milzīgu paldies visām iesaistītajām pusēm, kas ir ilgstoši strādājušas šī likuma tapšanā. Arī Juridiskajam birojam, kas ieguldīja milzu pūles, lai šis likums būtu kvalitatīvs, atbilstošs, un es vēlos teikt, ka Latvija ir viena no retajām valstīm, kam ir šāds Aizsardzības industrijas likums, un mēs visi ar to varam lepoties. Paldies komisijai, deputātiem, kas daudz strādājuši.

Likumprojektam “Grozījums Nacionālās drošības likumā” priekšlikumu trešajam lasījumam nav.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Nacionālās drošības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Švinka. Liels paldies visiem.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, trešais lasījums.

Astoņi priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs. (Pauze.)

Kulberga kungs, jūs esat referents. (Starpsauciens. Smiekli.)

A. Kulbergs (AS).

Atvainojos, man atnesa tikko dokumentus.

Tātad šis ir trešais lasījums. Mums bija diezgan garas debates. Likumprojekts ir divās daļās. Viena, tā svarīgākā daļa, ko mēs šobrīd skatām jau trešajā lasījumā, ir saistībā ar lidostas... regulējumu... saistībā ar taksometriem. Otrs jautājums – kādi taksometri varēs piedalīties turpmāk... kādi tieši auto drīkstēs būt lietošanā kā taksometri.

Trešajam lasījumam ir iesniegti astoņi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir termina precizējums un pārcelts uz 4. pantu... uz tabulas 4. priekšlikumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Termina juridisks precizējums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 3. – satiksmes ministra Kaspara Briškena priekšlikums. Tiek pārņemtas direktīvas prasības saistībā ar informatīvo apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskā termina precizējums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 5. – satiksmes ministra Kaspara Briškena priekšlikums. Par direktīvas normu pārņemšanu – par funkciju nodošanu Autotransporta direkcijai saistībā ar informācijas apmaiņu ar citām dalībvalstīm. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 6. – satiksmes ministra Kaspara Briškena priekšlikums. Paredz noteikt emisiju prasību taksometram atkarībā no tā vecuma... emisiju noteikšanas metodes starp NEDC un WLTP metodēm... un sēdvietu skaitu. Vienkārši precizē, kādi taksometri drīkstēs būt reģistrēti. Komisijā bija ļoti karstas diskusijas, un beigās, paldies dievam, mēs sakārtojām šo jautājumu, un nebūs kļūmes... dotajā mirklī. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt maksimālo papildu maksu par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem.

Šis ir jautājums par lidostas vaučeri – būs vienota cena lidostas taksometriem, vedot uz konkrētu zonu Rīgā. Ir vai nu vaučers, vai maksimālā noteiktā cena. Bija problēma ar maksimālo papildu cenu, kas netika noteikta. Ir būtiski, ka Ministru kabineta noteikumiem ir jābūt izstrādātiem līdz vasarai. Tas bija solījums, kas tika dots... ir palicis ļoti īss laiks. Tā ka šis ir būtisks punkts.

Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Grozījums 29. panta piektajā daļā. Bija jānosaka cits normas spēkā stāšanās laiks, tādēļ tiek izslēgts pārejas noteikumu 50. punkts. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Tas arī ir viss. Astoņi priekšlikumi.

Trešais, galīgais, lasījums.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Kulbergs. Komisijā tika lemts... bija pietiekami garas diskusijas saistībā ar lidostu, kādā veidā šis regulējums strādās lidostā, kā vaučeru sistēma strādās, vai tas atrisinās negodīgo taksometru praksi. Tāpēc komisija uzdeva, ka... nākt jau līdz nākamā gada 31. martam ar ziņojumu, kā veicās, vai regulējums strādā un vai ir nepieciešami citi grozījumi. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sekos līdzi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā”, otrais lasījums.

Viens priekšlikums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā”, otrais lasījums.

Uz otro lasījumu komisija saņēma vienu priekšlikumu.

1. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Tas ieviesa diezgan lielas izmaiņas tekstā, jo pirmajā lasījumā bija paredzēts, ka likumā tiks uzskaitītas tās institūcijas, kuras atbildīgas par valstij piekritīgas mantas pārņemšanu un tālākajām darbībām, bet nu priekšlikums paredz, ka šīs institūcijas tiks noteiktas Ministru kabineta noteikumos.

Lūdzu atbalstīt šo komisijā atbalstīto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

I. Līdaka. 8. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. 8. aprīlis. Paldies.

___

Likumprojekts “Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas ar Lestenes memoriālu likums”, otrais lasījums.

Ir iesniegti 13 priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Agita Zariņa-Stūre.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Pirms otrā lasījuma atbildīgā komisija ir strādājusi pie likumprojekta priekšlikumiem ciešā sadarbībā ar ekspertiem: vēsturniekiem, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, Tukuma novada domes, Kultūras ministrijas un NVO pārstāvjiem.

Ar šiem komisijas iesniegtajiem priekšlikumiem mēs sakārtotu likuma struktūru, skaidrāk definētu mērķus un uzdevumus, kā arī noteiktu piemiņas vietas aizsardzības nosacījumus un uzdevumus pieminekļa īpašniekiem.

Atbildīgā komisija ir iesniegusi 13 priekšlikumus.

1. priekšlikums. Paredz izteikt likuma nosaukumu jaunā redakcijā, tādējādi norādot, ka likums attiecas gan uz valsts aizsargājamo kultūras pieminekli – Lestenes luterāņu baznīcu un Otrā pasaules kara piemiņas vietu ar Lestenes memoriālu –, gan tā aizsardzības zonu... kā kultūrvēsturiski nozīmīgu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 2. priekšlikums. Precizē 1. panta tekstu, norādot likuma mērķi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 3. priekšlikums. Izslēdz 2. pantu, kas saturiski ir ietverts 3. pantā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 4. priekšlikums. Papildina likumprojektu ar jaunu 2. pantu, kurā tiek norādīti pieminekļa sastāvā esošie nekustamie īpašumi un noteikta pieminekļa aizsardzības zonas teritorija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 5. priekšlikums. Tiek precizēts 3. panta nosaukums, tiek ietverts arī kultūrvēsturiskais nozīmīgums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 6. priekšlikums. Papildina 3. pantu ar jaunu otro, trešo un ceturto daļu – par saglabājamām vērtībām un vēsturisko piemiņas vietu nozīmīgumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 7. priekšlikums. Izslēdz 4. pantu, kurš saturiski ietverts 2. panta redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 8. priekšlikums. Vairāk runā par ilgtermiņa koncepciju un tās saskaņošanu ar Kultūras ministrijas Pieminekļa padomi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 9. priekšlikums. Izslēdz līdzšinējo 6. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 10. priekšlikums. Papildina likumprojektu ar jaunu pantu, kurā runāts par piemiņas vietas aizsardzības zonu un ar to saistītām darbībām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 11. priekšlikums. Izsaka 7. pantu kā 6. pantu ar redakcionāliem precizējumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 12. priekšlikums. Paredz pārejas noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 13. priekšlikums. Par pielikumā ietverto grafisko attēlojumu, lai precīzāk zinātu aizsardzības zonas robežas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas ar Lestenes memoriālu likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Zariņa-Stūre. 2024. gada 2. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums.

Ir iesniegti 74 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Juridiskā komisija šī gada 20. martā izskatīja un atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Komisija izskatīja 74 priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar juridisko tehniku, pārnesot tiesību normu uz citu likuma pantu. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 2. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Nosaka valsts nodevas apmēru atsevišķiem pieteikumiem saistībā ar šķīrējtiesas procesu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 3. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Saistīts ar diviem Satversmes tiesas spriedumiem. Paredz privāto tiesību juridiskajām personām tiesības lūgt atbrīvošanu no pienākuma samaksāt valsts nodevu par prasības pieteikuma iesniegšanu. Tāda iespēja līdz šim nepastāvēja. (Pauze.)

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. Es vēl papildināšu. Tiesa varēs pilnīgi vai daļēji atbrīvot juridiskās personas no tiesas izdevumu samaksas, kā arī varēs atlikt tiesas izdevumu samaksu vai sadalīt to termiņos.

Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 4. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Pēc būtības analogs iepriekšējam. Šajā priekšlikumā ir paredzēts atbrīvot no drošības naudas samaksas juridiskās personas, kas ir jauns... un līdz šim nepastāvēja. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 5. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz rakstveida procesa ieviešanu, kad persona lūdz atbrīvot to no naudas soda vai lūdz samazināt tā apmēru, tādējādi atvieglojot tiesas darbu. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 6. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Tehniska rakstura. Paredz pārnest normu par šķīrējtiesas tiesībām no Civilprocesa likuma vispārējās daļas uz jaunizveidoto nodaļu, kurā vienkopus būtu regulētas visas tiesu funkcijas šķīrējtiesu procesos. Šis priekšlikums arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Sakārto 137. pantu atbilstoši juridiskajai tehnikai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. Turpmākos priekšlikumus – no 8. līdz 31. – ir iesniegusi tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, un tie ir savstarpēji saistīti.

8. priekšlikums. Paredzēts, lai atvieglotu tiesas darbu. Paredz, ka jautājumu par papildsprieduma taisīšanu turpmāk izskatītu rakstveida procesā, vienlaikus neizslēdzot gadījumus, kad tiesa var lemt par izskatīšanu tiesas sēdē. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 9. priekšlikums. Paredz, ka, pieņemot pagaidu lēmumu par aizliegumu bērna izvešanai no valsts, tiesai šis pagaidu lēmums ir nekavējoties jānosūta Valsts policijai un Valsts robežsardzei, lai varētu ievadīt Šengenas informācijas sistēmā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 10. priekšlikums. Nosaka, ka tiesai nekavējoties jāziņo Valsts policijai un Valsts robežsardzei arī tad, kad lēmums par aizliegumu bērna izvešanai no valsts ir zaudējis spēku. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 11. priekšlikums. Saistīts ar abiem iepriekšējiem – par paziņošanas pienākumu Valsts policijai un Valsts robežsardzei. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 12. priekšlikums. Arī saistīts ar paziņošanas pienākumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 13. priekšlikums. Ar līdzīgu regulējumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 14. priekšlikums. Satur identisku regulējumu – par paziņošanas pienākumu jau citos gadījumos. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 15. priekšlikums. Saistīts ar rīcībspējas ierobežošanu. Runa ir par personām, kuras, arī sasniedzot pilngadību, invaliditātes dēļ – gan gara slimības, gan citu fizisku kaitējumu dēļ – nevar kļūt par pilnvērtīgu, tiesībspējīgu personu. Priekšlikums paredz, ka vērsties tiesā par rīcībspējas ierobežošanu varēs jau sešus mēnešus pirms pilngadības sasniegšanas, lai šādām personām nebūtu pārrāvuma sociālā nodrošinājuma saņemšanai. Komisijā šis priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 16. priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējo – tīri procesuālā ziņā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 17. priekšlikums. Arī attiecas uz rīcībspējas ierobežošanu personām pirms pilngadības sasniegšanas – procesa sakārtošanai. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. Priekšlikumu grupa – no 18. līdz 25. priekšlikumam. Priekšlikumi vērsti uz to, lai ļautu ar elektroniski drošu parakstu iesniegt tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa pieteikumus attiecībā gan uz fiziskajām personām, gan juridiskajām personām, tajā skaitā attiecībā uz kredītiestādēm.

Tātad 18. priekšlikums precizē tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma formu, to iesniegt tiesā varēs elektroniski vai papīra formā klātienē. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

Inese Kalniņa. 19. priekšlikums. Nosaka tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanas norisi, reģistrācijas kārtību. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 20. priekšlikums. Nosaka analogu pieeju arī maksātnespējas procesā, pieteikumu iesniedzot tāpat – elektroniski vai papīra formā klātienē. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 21. priekšlikums. Noteic maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas norisi un reģistrāciju. Komisijā atbalstīts. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 22. priekšlikums. Saistīts ar abiem iepriekšējiem – par iespējām iesniegt gan elektroniski, gan papīra formā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Kolēģi, vienu mirklīti! Drusciņ klusāk!

Inese Kalniņa. 23. priekšlikums. Arī par maksātnespējas pieteikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 24. priekšlikums. Nosaka analogu pieeju attiecībā uz kredītiestādēm – par pieteikuma iesniegšanu maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 25. priekšlikums. Sakārto kredītiestāžu iesniegto pieteikumu reģistrāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 26. priekšlikums. Saistīts ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi. Priekšlikumā ir runa par zemes īpašnieku tiesībām saņemt piespiedu nomas samaksu. Lai zemes īpašniekiem būtu vieglāka procedūra šīs likumiskās maksas piedziņai, ir paredzēta iespēja piedziņu uzsākt brīdinājuma kārtībā. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 26. priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējo tīri procesuāli. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 28. priekšlikums. Saistīts ar abiem iepriekšējiem – par zemes īpašnieka tiesībām brīdinājuma kārtībā uzsākt piedziņas procesu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. Nākamais – 29. – priekšlikums. Tehniska rakstura. Tas precizē civilprocesa normu par kārtību, kādā izskata blakus sūdzību. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 30. priekšlikums. Arī tehniska rakstura. Vēsturiski drošības naudas tika sasaistītas ar atsevišķiem procesuāliem jautājumiem, bet vēlāk tās tika pārliktas uz vispārējo regulējumu. No regulējuma tiek izslēgta dublējoša norma, jo to pilnībā nosedz vispārējais regulējums. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 31. priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 33. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Tas ir saistīts ar virkni turpmāko priekšlikumu. Nosaukšu tos: 36., 37., 38., 40., 41., 42., 43., 44., 45., 46., 48., 50., 52., 53., 54., 55., 59., 60., 61., 63., 64., 65., 66., 67. un 68. priekšlikums.

Par priekšlikumu būtību. Visi šie priekšlikumi ir saistīti ar tehniskiem precizējumiem, kas attiecas uz terminu precizēšanu, aizstājot iepriekš lietotos terminus “puse” vai “otra puse” ar atbilstošiem terminiem “pieteikuma iesniedzējs” vai “ieinteresētā persona”, vai, kad domātas abas personas kopā, tiks lietots termins “lietas dalībnieki”.

33. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 34. priekšlikums. Terminoloģisks precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 35. priekšlikums. Paskaidrojošs, jo tiek norādīts, kā šie paskaidrojumi tiek saņemti lietā un kā tiek nosūtīti pieteicējam un citām ieinteresētām personām. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 36. priekšlikums. Saistīts ar terminu precizēšanu. Iepriekš jau to minēju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 37. un 38. priekšlikums. Tie ir saistīti un ir tehniska rakstura. Ņemti vērā Juridiskā biroja ieteikumi, lai precizētu normas tehnisko izpildījumu.

37. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 38. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar 11. pantā izslēgto daļu, proti, uz 532.1 pantu tiek pārnests attiecīgs regulējums, nosakot, ka tiesa lietu iztiesā slēgtā tiesas sēdē. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. Tālākie savstarpēji saistītie priekšlikumi ir no 40. līdz 46. priekšlikumam. Tie saistīti ar 33. priekšlikumu un ir par terminu precizēšanu.

40. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 41. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 42. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 43. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 44. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 45. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 46. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 47. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 48. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 49. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par termiņa skaitīšanu, nosakot, ka 30 dienas tiek noteiktas termina “mēneša laikā” vietā. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 50. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 51. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 52. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 53. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 53. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 54. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 55. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 56. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 57. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 58. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 59. priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 60. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 61. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 62. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 63. – Juridiskā biroja priekšlikums. Svītrots nosacījums, ka šķīrējtiesas spriedums var tikt atcelts kādā daļā. Tas ir paredzēts, lai neapgrūtinātu tiesas darbu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 64. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 65. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 66. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 67. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

Inese Kalniņa. 68. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 69. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. Tā, 69.?

Sēdes vadītāja. 70.

Inese Kalniņa. 70. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Tas paredz nekavējoties paziņot tiesai, ja nolēmums ir izpildīts un bērns ir nodots atbildīgajai personai, tātad specifiskos gadījumos. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 71. – arī tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz pāriet uz rakstveida procesu kā pamatformu tiesu izpildītāju sūdzības izskatīšanā ar atrunu – ja tiesa pati uzskata to par nepieciešamu, tā var izskatīt lietu tiesas sēdē. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 72. priekšlikums saistīts ar 9., 10., 11. priekšlikumu. Par paziņošanas pienākumu sakarā ar aizliegumu bērna izvešanai no valsts. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 73. priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējo tīri procesuāli. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 74. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. Komisija kopumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

Inese Kalniņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 12. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Šķīrējtiesu likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti astoņi priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Likumprojekts “Grozījumi Šķīrējtiesu likumā” ir saistīts ar jau tikko izskatītajiem grozījumiem Civilprocesa likumā un sakārto šķīrējtiesas darbu.

Svarīgākais jauninājums ir tas, ka procesuāli būs iespējas šķīrējtiesas ietvaros tiesu sistēmā no tiesām pieprasīt liecinieku nopratināšanu, kas šķīrējtiesas procesos līdz šim nevarēja pastāvēt.

Juridiskā komisija šī gada 20. martā izskatīja likumprojektu un atbalstīja to.

Otrajam lasījumam tika iesniegti deviņi priekšlikumi, viens no tiem nebija balsojams. Līdz ar to uz šīsdienas sēdi ir izvirzīti astoņi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tīri redakcionāla rakstura – tekstā ir mainīta nenoteiksmes izteiksme uz noteikto formu, un pēc satura... būtība nemainās. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Traktējams kā tehniska rakstura precizējums, izsakot normu pārskatāmā veidā, – attiecībā uz veicamajām darbībām šķīrējtiesas procesa ietvaros. Saturs nav mainīts. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls, skaidrāk izsakot attiecīgās daļas saturu, pēc būtības nemainot normu. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 4. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Precizē kārtību, atbilstoši kurai ir ieceļami šķīrējtiesneši, un, ja puses ir vienojušās par strīda nodošanu pastāvīgajai šķīrējtiesai, tad šķīrējtiesnešus ieceļ saskaņā ar pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentu un pušu savstarpējo vienošanos. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 5. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu. Tajā ir precizēti pamati, kad puses var doties uz tiesu un lūgt tiesai iecelt šķīrējtiesnesi, proti – tikai tad, ja otra puse vai pušu ieceltie šķīrējtiesneši nerīkojas saskaņā ar kārtību, kas noteikta vispārīgajā gadījumā. Komisija atbalstīja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 6. – arī tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Satur vairākus redakcionālus precizējumus, pilnveidojot normas terminoloģiju, proti, termins “pieteikums” ir aizstāts ar terminu “lūgums” un termins “pierādījumu nodrošināšana” – ar terminu “pierādījumu iegūšana”. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 7. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Ietver atsevišķu regulējumu par to, kas ir liecinieks šķīrējtiesas procesā, par kuru es jau runāju. Tas ir jauninājums, līdz ar to šāds precizējums ir pamatots, tādējādi no jauna... ir tapis 44.1 pants. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par likuma spēkā stāšanos. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Šķīrējtiesu likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Šķīrējtiesu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

Inese Kalniņa. Šī gada 12. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījums likumā “Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai””, otrais lasījums.

Iesniegti divi priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Atis Labucis.

A. Labucis (JV).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze un godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā strādājām ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai”” otrajā lasījumā.

Vēlos atgādināt, ka grozījumi paredz papildināt likumu ar nekustamā īpašuma nomas vai apbūves tiesības termiņiem atkarībā no investīciju apjoma. Šobrīd Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums paredz, ka, ja investīcijas ir 30 miljoni un vairāk, termiņš ir 30 gadi, savukārt Valmieras likumprojekts paredz, ka nekustamā īpašuma nomas vai apbūves tiesības termiņš būs līdz 45 gadiem, ja investīcijas pārsniedz 30 miljonus eiro, līdz 60 gadiem – ja investīcijas pārsniedz 70 miljonus eiro, un līdz 70 gadiem – ja investīcijas pārsniedz 100 miljonus eiro.

Uz otro lasījumu tika iesniegti divi priekšlikumi.

1. – deputātu Labuča, Patmalnieka un Felsa priekšlikums. Tas tika atbalstīts un paredz... un dod pašvaldībai tiesības noslēgt līgumu ar investoru. Un šie termiņi stājas spēkā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt, 1. priekšlikumu atbalsta.

A. Labucis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. Komisijā likumprojekts tika atbalstīts.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Labucis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šī gada 5. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”, pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Vakardien, 26. martā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija tikās, lai izskatītu likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Būtībā tas ir viens grozījums. Tas ir samērā tehnisks, saistībā ar to, ka tika pieņemts jauns Eiropas līmeņa ekonomikas pārvaldības ietvars. Viens no nosacījumiem arī līdzšinējā ietvarā ir tas, ka Ministru kabinetam jāiesniedz Saeimā Latvijas stabilitātes programma. Līdz šim tas bija jāizdara līdz 15. aprīlim, bet ir Ministru kabineta lūgums – saistībā ar šīm izmaiņām, kas notiek Eiropas līmenī, tikai šajā gadā to pagarināt līdz 30. aprīlim, tātad par 15 dienām.

Komisijā mēs to izskatījām un atbalstījām pirmajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt gan steidzamību, gan pirmajā lasījumā... bet vispirms – steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Šuvajevs. Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

A. Šuvajevs. Kolēģi, ņemot vērā to, ka šīm izmaiņām vajadzētu stāties spēkā pēc iespējas ātrāk un šis ir samērā tehnisks grozījums, kas paredzēts tikai šim gadam, aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu arī otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Mums ir vairāki paziņojumi.

Vispirms, kolēģi, gribu teikt: šajās dienās atzīmējam 20 gadus, kopš Latvija ir pilntiesīga Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas jeb NATO dalībvalsts. Aicinu visus par godu šim notikumam pulksten 10.35 uz Saeimas nama Lielo vestibilu, kur tiks atklāta fotogrāfiju izstāde “Latvija NATO: parlamentārais ceļš”.

Kolēģi, vēl viena ļoti patīkama ziņa – tieši šodien mūsu kolēģim Kristapam Krištopanam ir dzimšanas diena. (Ovācijas. Aplausi.)

Kolēģi, vēl vārds Oļegam Burova kungam.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi! Aicinu uz komisijas telpām, tūlīt notiks komisijas sēdes turpinājums... ļoti ātri.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. (Zālē troksnis.)

___

Kolēģi, mazu uzmanību!

Vārds reģistrācijas rezultātu paziņošanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, kolēģi! Nav reģistrējušies 8 deputāti: Mārcis Jencītis, Linda Liepiņa, Antoņina Ņenaševa, Nauris Puntulis, Jānis Reirs, Jana Simanovska, Ričards Šlesers un Jānis Vucāns.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies.

Sēdes pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, atgriezieties Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi, turpinām sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – lēmuma projekta izskatīšana.

Ministru kabineta iesniegtais lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Apvienoto Nāciju Organizācijas starptautiskajā operācijā “United Nations Truce Supervision Organization” (UNTSO)”.

Kā referents ir pieteicies deputāts Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes, kolēģi! Saeimas lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Apvienoto Nāciju Organizācijas starptautiskajā operācijā “United Nations Truce Supervision Organization” (UNTSO)” ir sagatavots, lai tiktu pagarināta Latvijas NBS dalība ANO starptautiskajā operācijā “United Nations Truce Supervision Organization”.

UNTSO ir pirmā ANO izveidotā miera uzturēšanas misija, kas tika izveidota, pamatojoties uz 1948. gada 29. maijā ANO Drošības padomes rezolūciju, lai pārtrauktu karadarbību Palestīnā un lai pamieru uzraudzītu ar ANO militāro novērotāju grupas palīdzību. Līdzšinējā NBS dalība UNTSO, aizpildot operācijas komandiera biroja vadītāja pozīciju, ir atzinīgi novērtēta gan no ANO, gan no iesaistīto valstu puses, un ir saņemts operācijas komandiera uzaicinājums Latvijai turpināt dalību operācijā, aizpildot militārā novērotāja amata pozīciju.

Ar Saeimas lēmumu tiek pagarināta dalība starptautiskajā ANO miera uzturēšanas operācijā, kuras mērķis ir atjaunot un uzturēt starptautisko drošību Tuvo Austrumu reģionā. Operācijā iesaistītajam personālam nav tiesību piedalīties karadarbībā, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams pašaizsardzības nolūkā. Tālāka dalība operācijā arī demonstrē Latvijas dalību globālajā drošības vidē un atbalsta Latvijas kandidatūru ANO Drošības padomes vēlēšanās 2025. gadā. UNTSO operācija pierādīs, ka tā saglabā savu nozīmi un veic uzdevumus arī militāra saspīlējuma laikā, tai skaitā šībrīža situācijā. It sevišķi liela loma tai ir, situācijai stabilizējoties.

UNTSO uztur štābu Jeruzalemē un sadarbības birojus Beirūtā, Kairā un Damaskā. Izraēlas un Jordānijas sadarbības biroji atrodas galvenajā mītnē Jeruzalemē un caur novērotājiem var veikt savus uzdevumus visā misijas mandāta zonā, regulāri sadarbojoties ar attiecīgo valstu nacionālajām amatpersonām, lai pārskatītu stabilitātes drošības tendences un ietekmi, un ANO koordinācijas ofisiem. Latvijas dalība tiek noteikta uz laiku līdz 2026. gada 1. maijam.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Ģirts Štekerhofs. (Starpsauciens.)

Tātad nav pieteicies, līdz ar to debates neuzsākam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Apvienoto Nāciju Organizācijas starptautiskajā operācijā “United Nations Truce Supervision Organization” (UNTSO)”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju” (Nr. 465/Lm14), pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Labdien, Saeimas priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Vakar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā tika izskatīts Saeimas lēmuma projekts “Par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju”.

Šo lēmuma projektu ir iesnieguši 10 frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS deputāti. Lai iepazīstinātu arī visus tos deputātus, kuri nepiedalījās šajā komisijas sēdē, mēģināšu informēt par to, kāda tad diskusija tajā notika.

Tātad APVIENOTAIS SARAKSTS... paredz uzdot Ministru kabinetam steidzami īstenot tādus pasākumus, kas paredz pilnīgu atteikšanos no jebkādas ekonomiskās sadarbības ar agresorvalstīm, tostarp: pirmais – nekavējoties pārtraukt Latvijas valstij piederošo kapitālsabiedrību dalību jebkādu preču un pakalpojumu uzglabāšanā, transportēšanā, piegādē, kas var tikt izmantota agresorvalsts militārās industrijas vajadzībām; otrais – īstenot rīcību Latvijas ostu un transporta infrastruktūras pārstrukturizācijai un transformācijai, ņemot vērā agresorvalstu preču un pakalpojumu plūsmas apturēšanas vajadzību, paredzot tam noteiktus termiņus un finansējumu; trešais – Eiropas Savienības līmenī panākt atbalstu atbilstošu solidaritātes instrumentu īstenošanai tajās valstīs, kuru ekonomikām nepieciešama transformācija, tām realizējot stingru un atbildīgu sankciju un agresorvalstu ierobežošanas politiku.

Kā uzsver lēmuma projekta autori, mērķis ir skaidri un nepārprotami dot uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties spert soļus, lai mēs ar valsts infrastruktūru, ar valsts kapitālsabiedrībām, tai skaitā ar šo kapitālsabiedrību meitas uzņēmumiem, nekādā veidā neatbalstītu Krievijas militāro industriju, vai tā ir mangāna rūda, vai kāda cita izejviela, kas katru dienu rada iespējas ražot munīciju, tankus Ukrainas iznīcināšanai.

Mangāna rūdas tranzīts sasniedzis rekordlielus apjomus, izmantojot tieši ostas un dzelzceļu. Pa dzelzceļu piegādāt izejvielas agresoriem sliežu platuma īpatnību dēļ ir iespējams tikai četrām valstīm – Baltijas valstīm un Somijai. Šo militārajam lietojumam paredzēto izejvielu piegādi bija iespējams apturēt jau sen. To varēja darīt mēnesi atpakaļ, varēja darīt gadu, pat divus gadus atpakaļ, bet tas nav darīts un Eiropas Savienības sankcijas nav garantējušas šo mērķi. Tajās kā caurumi sierā tiek atrastas vājās vietas, lai rezultātā agresoru tikai stiprinātu, nevis vājinātu. Ir nepieciešams rīkoties nekavējoties, rīkoties pašiem un tālāk tad panākt citu valstu līdzdarbošanos un iesaisti.

Mums nedrīkst būt kauns par savu rīcību Ukrainas acīs... kur katru dienu iet bojā nevainīgi cilvēki. Stiprinot Krievijas un Baltkrievijas militārās spējas, mēs varam sagaidīt, ka tās tiks pavērstas pret mums pašiem un citām nācijām.

Aizsardzības ministrija lēmuma projektu atbalstīja. Nav šaubu, ka tirdzniecība ar Krieviju militāriem mērķiem nav iespējama. Finanšu ministrija vērtē, ka būtisku ietekmi uz ieņēmumiem valsts budžetā tā nesaskata.

Komisija uzklausīja arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kuras konceptuālā pozīcija ir tirdzniecības pārorientācija. Tā jau šobrīd notiek. Katrs mehānisms, kas aiziet uz Krieviju, var tikt izmantots pret Ukrainu un nākotnē pret mums. Pietiekami augsts ir arī risks, ka tādi ierobežojumi notiek otrā virzienā. Tādēļ jo ātrāk izejam no atkarības, jo labāk. Lēmums noteikti radīs arī zaudējumus, bet tas ir darāms.

Arī Latvijas Darba devēju konfederācija paudusi aktīvu atbalstu Ukrainai un aicina pārtraukt jebkādu sadarbību ar Krievijas Federāciju. Daudzi biedri jau ir pārtraukuši sadarbību, negaidot sankcijas.

Komisijas deputāti bija vienisprātis, ka nevaram attīstīt Krievijas un Baltkrievijas militāro industriju. Kā jau minēju iepriekš, komisija lēmuma projektu atbalstīja.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt lēmuma projektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pirmais – frakcijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! “Livonijas iedzīvotāju lielā izpriecas kāre Maskavas caram bija pa prātam. Kamēr Livonija veda tādu dzīvi, cars domāja tikai par saviem plāniem – kā gūt uzvaru. Viņš vāca lielos apmēros šaujamo pulveri, alvu un visādus kara piederumus. Uzaicināja vienu ieroču meistaru pēc otra gan no Vācijas, gan Itālijas. Livonijā to ļoti labi zināja, bet iedzīvotāji tā bija iegrimuši izpriecās un pārdrošībā, ka nepiegrieza tam vērības, bet sūtīja vēl caram atklāti un lielos daudzumos, kā tas visai pasaulei ir zināms, kaparu, alvu un visādas preces, kuras varēja noderēt caram, karojot ar pašu Livoniju.” (“Livonijas hronika”. Baltazars Rusovs.)

Kādas bija sekas? Aizbrauciet, kolēģi, uz Cēsīm! Cēsu pils dienvidu tornī vītņu kāpņu telpā uz sienas ir unikāls 16. gadsimtā aprakstīts akmens, kur ir ieskrāpēts ģerboņa vairogs un uzraksts. Tam apkārt ir izgriezti iniciāļi. Latīņu valodā rakstītās rindas un fragments no apustuļa Pāvila vēstules romiešiem “Si Deus pro nobis quis contra nos?” jeb “Ja Dievs par mums, kas būs pret mums?”. Zem ģerboņa vairoga gotiskā šriftā ir ieskrāpēta divrinde vācu valodā. Grūti salasāmā teksta būtību vēsturnieki šobrīd skaidro kā vēlējumu paļauties uz Dievu nenovēršamas nelaimes brīdī.

Cienījamie kolēģi! Šie izgriezumi ir tapuši, iespējams, Cēsu pils aplenkuma laikā. Cēsu pils pirmo aplenkumu pēc 300 gadiem miera piedzīvoja 1577. gadā, un šī Livonijas kara laika epizode vēstures annālēs ir iegājusi kā viens no traģiskākajiem notikumiem 16. gadsimta Eiropā. Piecas dienas krievu smagā artilērija grāva pils mūrus, līdz aplenktie, nevēlēdamies krist cara Ivana Bargā gūstā, sastūma pulvera mucas un tās aizdedzināja. Paši uzspridzinājās ar šaujampulveri. Traģēdijā gāja bojā vairāki simti livoniešu, protams, arī sievietes un bērni (kas varenajā Cēsu pilī bija cerējuši rast drošu patvērumu), dodoties drošā nāvē, lai nepieredzētu uz savas ādas Krievzemes cara zvērības. Viņš bija bēdīgi slavens ar bērnu, sieviešu uzšķēršanu, spīdzināšanu, izvarošanu un cilvēku uzduršanu uz mieta.

Kolēģi, kaut kas pazīstams no mūsdienām, vai ne? Buča, Irpiņa, Borodjanka, Mariupole... un šādi mēs varam uzskaitījumu turpināt.

Te ir jautājums: ko mēs kā nācija esam mācījušies no šīs 500 gadu vēstures? Arī no pagājušā gadsimta vēstures, kaut vai no laika kopš 2022. gada 24. februāra? Mēs tieši neko neesam mācījušies. Jo – kāda ir situācija? Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, pēc šī sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai. Provizoriskie dati liecina, ka 2023. gadā Krievija importēja divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.

Kā liecina “Postimees” rīcībā esošā informācija, no diviem miljoniem tonnu mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90 procenti tika pārkrauti Igaunijā un Latvijā. Mangāna rūdu uz Krieviju caur Latviju iepērk no rūdas raktuvēm Dienvidāfrikā, kur raktuves pieder Krievijas oligarham Viktoram Vekselbergam, kurš 2017. gadā nokļuva ASV sankcijās vēl prezidenta Donalda Trampa laikā, un papildus 2022. gadā sankcijas ieviesa arī Lielbritānija, Polija, Austrālija u. c. Viņam pieder 49 procenti (zīmīgi, ka 49, lai šis uzņēmums neaiziet zem sankcijām) no “United Manganese of Kalahari”.

Uz kurieni tad veda šo mangāna rūdu? Uz Čeļabinskas elektrometalurģijas kombinātu. Tas bija lielākais caur Rīgas un Ventspils ostu sūtītās mangāna rūdas saņēmējs. Krievijas mediji, ziņojot par uzņēmuma pārņemšanu Kremļa kontrolē, pieminēja uzņēmuma saistību ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu – sakausējumus izmanto augstas kvalitātes tērauda izgatavošanā... no kā taisa militāro tehniku, aviācijas dzinējus un šāviņus. Tā Krievijas mediji klāstīja vienā no ziņu sižetiem.

Caur kurieni transportēja šīs izejvielas Krievijas kara mašīnai? “Rīgas ogļu termināls” un daudzas citas kompānijas... Un te, cienījamie kolēģi, skaidri iezīmējas gan Aināra Šlesera, gan Andra Šķēles, gan visu citu Latvijā tik ļoti pazīstamo oligarhu biznesa intereses.

Jāteic, ka mangāna rūda pašlaik nav pakļauta sankcijām, un tā ir taisnība. Te nu kaut kādā ziņā pat var izrādīt cieņu Aināram Šleseram. Viņš pagājušajā nedēļā kāpa tribīnē un teica: “Jā, man pieder bizness ostā, bet viss ir likumīgi.” Savukārt – kas sargā šo likumības faktoru? Šo likumības faktoru sargā Jaunās VIENOTĪBAS Siliņas koalīcija. Un šī situācija kopumā atklāj vairākas ļoti būtiskas nianses.

Aivars Lembergs. Evika Siliņa pilnā pārliecībā skaidrā latviešu valodā saka: “Lemberga šai koalīcijā nav.” Šodienas citāts. ““Tā vietā, lai jautājumu risinātu, kā tas pienākas – caur Eiropas Savienību –, viņi visi ir balamutes! Ja grib aizliegt, rosiniet Eiropas Savienībā, visi vienbalsīgi pieņems un aizliegs,” savu nostāju pauž Aivars Lembergs.” Lembergs pateica – Jaunā VIENOTĪBA izdarīja.

Šajā lēmuma projektā ir iesniegti priekšlikumi, kas precīzi tieši to paredz – nevis Latvijai rīkoties nacionālajā mērogā, nevis noņemt no sevis šo kauna traipu, ko Latvija ir uzlikusi, barojot Krievijas militāro rūpniecību... bet Jaunā VIENOTĪBA iesniedz, ka jārisina ir Eiropas mērogā... garās, sarežģītās sarunās jāvienojas ar visām dalībvalstīm, un tad būs kaut kādi efekti. Kā Lembergs teica, tā arī ir.

Un visa šī situācija iezīmē vēl trakāku bildi. (Rāda fotogrāfijas.) Tas nav tikai Aivars Lembergs, kas ir šajā koalīcijā. Šajā koalīcijā ir arī Andris Šķēle (Starpsauciens.). Šajā koalīcijā ir arī Ainārs Šlesers.

Otrs. Kādas šai kontekstā ir Krievijas stratēģiskās intereses? Krievijai ir kritiski svarīgi apgādāt armiju kara vajadzībām. Izejvielas. Izejvielas, ko Kremlis konvertē lādiņos, raķetēs, tankos, stobros... un tas konvertējas ukraiņu bērnu, sieviešu, sirmgalvju un karavīru asinīs un viņu nāvē. Pagaidām, kolēģi, tikai ukraiņu nāvē un viņu asinīs. Ne velti pēdējos gadu desmitos Krievija ar “Vagner” kaujinieku spēkiem, korupciju, uzpirkšanu, slepkavībām iegūst stratēģisku ietekmi un pozīcijas Āfrikā un citur, iegūst kontroli pār ilgstošam karam nepieciešamākajiem resursiem, ko operēt uztic Kremlim lojāliem oligarhiem, piemēram, Vekselbergam Dienvidāfrikā.

Krievijas politika... angļu valodā ir tāds termins weaponize everything – padarīt visu par noderīgiem ieročiem karā; ne tikai pašus ieročus, visu pārējo. Krievijai ir stratēģiski svarīgi iegūt sviras, radīt ievainojamību, kas atkarīga no Krievijas lēmumiem, apturēt vienā dienā, piemēram, tirdzniecību, tranzītu, iegūt ietekmes sviras uz citu valstu ekonomiku un enerģētiku. Krievija audzē spējas izraisīt ekonomiskus zaudējumus, bezdarbu, sabiedrības neapmierinātību un citas ļoti nozīmīgas spējas karā. Spējas manipulēt ar cilvēku izmisumu, niknumu, vadīt to pareizajā stratēģiskajā virzienā. Veidot savu aģentūru un aģentus, miniatūrā veidā – testa partijās – pasūtot tos, kas iemet Molotova kokteili Okupācijas muzejā, lielākos stratēģiskos mērogos – iegūt ietekmes aģentus, jo sevišķi pierobežas valstīs, lai viņi būtu ļoti labi finansiāli... biznesa motivēti, vajadzības gadījumā sabotētu Krievijas interesēm neizdevīgus lēmumus, piemēram, lēmumus par pielaižu noteikšanu pašvaldību vadītājiem, īstajā brīdī piekliegtu pilnu publisko telpu par Ventspils puķupodos čurājošajiem NATO karavīriem, diskreditējot NATO un sabiedroto karavīrus, nodrošinoties ar tādiem, kas kliedz, ka nevajag robežas fortifikāciju, baidot iedzīvotājus ar mīnām, ar kurām tie var sastapties, sēņojot pierobežas mežos.

Krievijas stratēģiskās intereses ir finansēt šādus derīgos aģentus, lai viņi uzkrātu ievērojamus līdzekļus te, eirozonā, ko pārvērst ne tikai smalkās villās pie jūras, zelta podos, mersedesos maibahos, bet arī finansētu politiku un iekarotu elektorālās simpātijas, tālāk ieņemtu pozīcijas Saeimā, valdībā, Eiropas Parlamentā, pašvaldībās, kontrolētu informāciju un infrastruktūru, lēmumus ar vienu galveno mērķi – panākt tādu modeli kā, piemēram, Ungārijā (vai citur), kas sabotē valsts absolūtās neatkarības centienus no Krievijas, savas drošības garantēšanas iespējas, apsveic un leģitimizē viltotās prezidenta vēlēšanās Krievijā ievēlētu prezidentu, padara savu valsti atkarīgu no Krievijas un bloķē vai sabotē Eiropas Savienības un NATO lēmumus.

Te man jautājums cienījamajai JAUNAJAI VIENOTĪBAI. Draudzība ar Šleseru, kolēģi, – vai tā ir tā vērta? Vai ir vērtas tās Šlesera balsis, kas, piemēram, pagājušajā ceturtdienā jums tika, kad Šlesera kungs neatbalstīja Ašeradena kunga demisiju? Piemeta jums balstiņas – divas aizgāja par demisiju, Šlesera kungs pats nebalsoja, un tad vēl daži izrāva kartītes. Vai tas ir tā vērts, cienījamā JAUNĀ VIENOTĪBA? Piepalīdzēt JAUNAJAI VIENOTĪBAI grūtā brīdī...

Publiskajā telpā, kolēģi, ir kāda fenomenāla frāze, kas ir apstaigājusi jau dažādus raidījumus: mēs nevaram neizmantot iespēju pelnīt uz Krievijas tranzīta rēķina, kamēr vēl nav karš, nu, ja iestāsies karš, tad mēs pārtrauksim, bet līdz tam jāpelna, tas taču ekonomikai veselīgi! Vai ne?

Kolēģi, mūsu pozīcijas ir kļuvušas ļenganas. Un kur ir palikusi mūsu pašcieņa, gods un stāja, mūsu valstiskā pārliecība, izlēmība un mugurkauls, ka mēs vadām, rādot piemēru, kā tas bija sākumā, kad pirmie sūtījām “Stinger”, autobusus, konservus, apavus – miljoniem eiro vērtu palīdzību Ukrainai?

Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E. Smiltēns. Un kā ar lielo jautājumu – nepieļaut Ukrainas zaudējumu? Vai tomēr Latvija dara visu Ukrainas uzvarai? Mūsu mērķis ir Ukrainas uzvara, nevis – pieļaut Ukrainas zaudējumu. Ukrainai ir no svara, kādi lādiņi un kad... un kādi tanki... un vai vispār atbrauc. No tā ir atkarīga viņu, bērnu un ģimenes locekļu dzīvība.

Viens “Cūku komikss”, kolēģi, tieši 24. februārī – otrajā šī asiņainā kara sākuma gadadienā – izdzēsa tūkstoti labo darbu Ukrainai. Un, kad gados jaunā Bahmutā kritušā karavīra sieva ar asarām acīs jautāja: “Kā jūs varat atļauties manu Žeņu zīmēt kā cūku, kā lopu, kas cīnās ar krievu karavīriem? Nu kā? Latvieši – jūs taču draugi!”, tas ietekmēja tūkstoti labo darbu.

Savukārt divi miljoni tonnu mangāna rūdas caur Latviju Krievijas kara mašinērijas apgādei ar izejvielām izdzēš miljonu labo darbu Ukrainai – miljonu... ko cilvēki ir ziedojuši, braukuši, palīdzējuši, pirkuši automašīnas, pirkuši konservus un pamperus un tā tālāk. Bet, protams, tas ģenerē miljonus... dažu starpnieku... dažu cilvēku kabatās.

APVIENOTAIS SARAKSTS iesniegto lēmuma projektu virzīja Saeimā, JAUNĀS VIENOTĪBAS koalīcija to noraidīja... bet nodeva komisijai. Iespējams, ļoti simboliski – komisijai, kuras nosaukums (simboliski) ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Visi vārdi ir tieši par tēmu, jo viss, kas ir noticis, atbilst gan aizsardzības, gan drošības, gan korupcijas jautājumiem.

Ļoti interesanta situācija bija komisijas sēdē, kad Aizsardzības ministrijas ierēdņi teica, ka viņi atbalsta APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikumu, bet pats parlamentārais sekretārs atbalstīja daudz mīkstāko – JAUNĀS VIENOTĪBAS iesniegto priekšlikumu. Es ceru, ka nebūs represijas pret ierēdņiem.

Ko pieprasa APVIENOTAIS SARAKSTS? “Nekavējoties pārtraukt Latvijas valstij piederošu kapitālsabiedrību dalību jebkādu preču un pakalpojumu uzglabāšanā, transportēšanā un piegādē, kas var tikt izmantota agresorvalstu militārās industrijas vajadzībām.” Punkts viens.

Punkts divi. “Īstenot rīcības Latvijas ostu un transporta infrastruktūras pārstrukturizācijai un transformācijai, ņemot vērā agresorvalstu preču un pakalpojumu plūsmas apturēšanas vajadzību, paredzot tam noteikt termiņus un finansējumu.”

Mēs pieprasām plānu – kādā veidā pārtraukt. Nevis – vai, bet – kā! Ar plānu Saeimā. Protams, arī iesaistīt... Eiropas Savienības līmeni un nodrošināt tam zināmu solidaritāti dalībvalstu starpā.

Kā atšķiras APVIENOTĀ SARAKSTA iesniegtā bāzes versija, ko JAUNĀ VIENOTĪBA gudrā veidā izdzēš un aizlīmē ar savu versiju, ko iesniegusi Zanda Kalniņa-Lukaševica? Fundamentāla starpība!

Mēs prasām skaidri virzīties uz mērķi – pārtraukt visas attiecības ar agresoriem. Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikumā nav ne vārda par to, tikai pieminēts, ka ir tāds LTRK viedoklis.

Mēs prasām rīkoties tūlīt. JAUNĀS VIENOTĪBAS piedāvājumā – birokrātiska tukšvārdība, lēmumu nepieņemšana, pat nav minēts neviens datums.

Mēs aicinām rīkoties pašiem. JAUNĀS VIENOTĪBAS priekšlikumā visa atbildība novelta uz citiem – Eiropas Savienības lēmumiem un uzņēmējiem. (Starpsauciens.)

Mēs prasām aizliegt valsts kapitālsabiedrībām piedalīties piegādēs agresoram. JAUNĀS VIENOTĪBAS piedāvājumā par to nav ne vārda.

Mēs prasām valdībai izstrādāt plānu, kas paredz atteikties no sadarbības ar agresoriem. Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikumā par to vispār nav ne vārda. Kāpēc? Nespēja pieņemt lēmumus, drosmes trūkums vai kas cits? Vai oligarhu biznesa interešu caurausta koalīcija? Uz to jums arī ir jāatbild.

Visa mērķis ir pārvelt atbildību uz Briseli un uzņēmējiem, iegūt laiku, ko aizpildīt ar garām sarunām, kamēr pieminētie oligarhi var šodien, rīt un vēl pietiekami ilgi turpināt pelnīt miljonus uz ukraiņu asiņu un mūsu pašu drošības rēķina.

Te vietā ir atcerēties bīskapa Boļeslava Sloskāna vārdus: “Ne jau ienaidnieki iznīcina tautu. Tauta iznīcina pati sevi, kad morāle pagrimst.”

Uz šī nama sienas, granītā kalti, ir Jāņa Čakstes vārdi: “Brīvība, neatkarība, demokrātija.” Pareizā secība, kolēģi, būtu – neatkarība, demokrātija un brīvība.

Krievijas stratēģiskais mērķis ir caur derīgiem izpalīgiem no iekšienes nepieļaut Latvijas neatkarību, padarīt to atkarīgu no Krievijas. Sagraut neatkarību ir pirmais solis, tam seko demokrātijas erozija, un tai – mūsu tautas brīvības atņemšana. Tādēļ Latvijai nekavējoties ir jāizbeidz barot Krievijas kara mašīnu. Tik vienkārši un elementāri.

Jānis Čakste, šī nama... pirmais priekšsēdētājs, Satversmes sapulces vadītājs, ir teicis: “Sargājiet savu valsti, izkopiet to, jo zināt – ja nebūs Latvijas, nebūsit arī jūs.”

Lūdzu, kolēģi, uztveriet burtiskā un fiziskā nozīmē Jāņa Čakstes tik svēto brīdinājumu mūsu nācijai!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Frakcijas vārdā – deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti un deputātes! Dāmas un kungi! Šīs debates ir absurdas un skumjas. Piecas Saeimā ievēlētās partijas ir vienisprātis, ka ir pilnīgi jāpārtrauc mangāna rūdas plūsma caur Latviju un citām Baltijas valstīm uz Krieviju. Opozīcija piedāvāja par to pieņemt paziņojumu. (Starpsaucieni.) Koalīcija, ņemot vērā valdības rīcībā esošo ekspertīzi, izstrādāja, kā to efektīvi un juridiski pareizi panākt. Tālāk vajadzētu būt vienprātībai. Bet tā vietā izliekamies, ka neprotam skaitīt tālāk par trīs vai lasīt tālāk par rindkopu pirmajiem vārdiem. Burtiski. Tas ir absurdi, tas ir skumji un nepieņemami.

Rūdas eksports un tranzīts ir pilnīgi jāpārtrauc. Jāpārtrauc jebkāda daudzuma rūdas plūsma caur Latviju un pārējām Baltijas valstīm uz Krieviju. (Starpsauciens: “Nekavējoties!”) Mūsu mērķis ir panākt, lai Krievija nesaņemtu mangāna rūdu, ko var izmantot savā militārajā industrijā. Šis mērķis nav tikai skaļu lozungu līmenī, tā ir reāla apņemšanās un lēmums, uz kuru mērķtiecīgi ejam.

Ir jāpanāk pilnīga mangāna rūdas vai jebkādas citas preces, ko Krievija var izmantot militārajā mašinērijā, plūsma uz Krieviju (Starpsauciens.)... tas ir jāizbeidz! (Starpsaucieni.) Kā panākt, ka mangāna rūdu ne tikai nepārvadā “Latvijas dzelzceļš”, bet tā tiešām nenonāk Krievijā ne caur Latviju, ne Igauniju, ne citām reģiona valstīm.

Mūsu pienākums ir spēt strādāt vienlaikus vairākos līmeņos, un to arī darām. Šobrīd reāla rīcība notiek gan nacionālajā, gan reģionālajā, gan Eiropas Savienības līmenī. Un tieši šī sasaiste panāks maksimālo efektu Krievijas militārās rūpniecības spēju vājināšanai.

Šo sarežģīto un apjomīgo procesu, kas norit gan neformālos, gan formālos formātos, nav iespējams apkopot vienā teikumā, vienā frāzē. Gan es, gan mani kolēģi jau tagad ar pilnu jaudu strādā, lai panāktu šo aizliegumu reāli, nevis virsrakstos. Šobrīd mēs redzam spilgtu piemēru situācijai, ka saduras īstermiņa politiskās intereses iegūt glaimojošus ziņu virsrakstus ar spēju panākt reālu rezultātu. Starptautiskajās attiecībās un diplomātijā secībai un stilam ir nozīme (Starpsauciens.), visu neizšķir slāpes pēc politiskiem uzvaras punktiem. (Starpsauciens.)

Jaunā VIENOTĪBA un visa koalīcija ir apņēmīga un neatlaidīga, lai panāktu Krievijas militārajai industrijai iespējami kaitējošāko un Ukrainai maksimāli atbalstošāko rezultātu.

Šobrīd mums pārmet nesekošanu opozīcijas iedomātai dienaskārtībai un secībai, bet mēs rīkojamies atbildīgi un lūkojamies uz patiesu rezultātu, ne šodienas “TikTok” kaujām, kas, protams, arī ir svarīgas un sāpīgas, bet mums visiem vajag turpināt atbalstīt Ukrainu reālajā dzīvē, nevis primāri “Twitter” cīņu laukā. Ar reālu darbu, ne tikai skaļiem saukļiem.

Es vēlos īsumā iezīmēt jautājumus, kas reāli piedāvāti sākotnējā lēmuma projekta redakcijā un ko tie nozīmē – kā trūkst un kādēļ tie ir labojami.

Lēmuma projekta 1. punkts rosina pārtraukt Latvijas valstij piederošo kapitālsabiedrību dalību preču un pakalpojumu uzglabāšanā, transportēšanā un piegādē, kas var tikt izmantota agresorvalstu militārajām vajadzībām. (Starpsauciens.) Tas ir leģitīms, tomēr mazs un nepietiekams mērķis. Kā jau pagājušajā nedēļā publiski ir paudis “Latvijas dzelzceļa” vadītājs, valsts kapitālsabiedrība pagājušā gadā ir pārvadājusi sešus procentus no mangāna rūdas apjoma, kas caur Latviju plūda uz Krieviju.

Līdz ar to, aprobežojoties tikai ar sākotnēji piedāvāto redakciju, ir būtisks risks, ka tiktu apturēta tikai 6 procentu plūsma, bet turpinātos atlikušā 94 procentu mangāna rūdas apjoma nokļūšana Krievijā caur Latviju.

Neierobežojot privāto uzņēmumu rīcību šai jomā, turpināsies mangāna rūdas vešana uz Krieviju. Tas nekādi neierobežotu privāto stividorkompāniju rīcību arī turpmāk būt iesaistītām, lai Krievijai tiktu piegādāta šī rūda vai jebkādas citas preces un pakalpojumi. Mēs jau tagad redzam, ka uz valdības aicinājumu uzņēmējiem izbeigt šo tranzītu ne visiem ir dzirdīgas ausis. Vai šāds risinājums apmierina Saeimu un Latvijas cilvēkus? Tādēļ jājautā vēlreiz: vai klausīsimies skaļos un spilgtos vārdos vai vērtēsim konkrēto rīcību? Šobrīd piedāvātā redakcija faktiski paredz apturēt tikai sešus procentus no mangāna rūdas plūsmas.

Redakcija, ko šobrīd apspriežam, 2. punktā rosina īstenot ostu un transporta infrastruktūras pārstrukturizāciju, paredzot noteiktus termiņus un finansējumu no valdības. Tātad – kaut kad vēlāk un ieguldot valsts budžeta līdzekļus, bet tas neierobežo uzņēmumu tālāku tirgošanos ar Krieviju un neaptur mangāna rūdas plūsmu tagad. Tātad tas nav pietiekams risinājums.

Piedāvātās redakcijas 3. punkts prasa panākt Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanu par atbilstošu sankciju politikas īstenošanu. Tomēr visupirms jāatceras, ka sankciju ievērošana ikvienam ir saistošs pienākums, bet šī redakcija nepauž vēlmi un nodomu paplašināt sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju.

Godātie kolēģi no opozīcijas! Jūs noliedzat un pat zināmā mērā izsmejat Eiropas Savienības līmeņa lēmumu efektivitāti un vajadzību, kad rosinām panākt mangāna rūdas iekļaušanu Eiropas Savienības sankciju 14. pakotnē, bet vienlaikus pieprasāt, lai Briselē tiktu izveidots jauns solidaritātes mehānisms, kas maksātu par sankciju ievērošanu. Šeit jājautā: vai tiešām naudas pieprasīšana no Briseles ātrāk izbeigs Krievijas iekāroto preču tranzītu un eksportu nekā trīs Baltijas valstu vienošanās nekavējoties apturēt tranzītu un pieprasīt mangāna rūdas sankcionēšanu Eiropas Savienības līmenī? Es tiešām esmu izbrīnīta par šādu loģikas kalambūru.

Kolēģi, mums pašiem sev ir jāatgādina Saeimas kārtības ruļļa norma, ka nav pieļaujams iekļaut patstāvīgajā priekšlikumā normatīva rakstura punktus. Tādam mērķim Saeimai ir likumdošanas tiesības un pienākums. Uz to norāda arī Satversmes tiesas 1999. gada spriedums, kas šādas neatbilstības dēļ toreiz ar izvērstu skaidrojumu atcēla Saeimas pieņemtu lēmumu, uz ko vakar komisijas sēdē norādīja Juridiskais birojs. Tomēr kolēģi nevēlējās to sadzirdēt.

Likumības principu ievērošanu jūs saucat par birokrātiju. Domāju, ka neviens valstiski domājošs deputāts nav gatavs pieļaut situāciju, ka lēmums, kura mērķis ir pārtraukt mangāna rūdas eksportu un tranzītu uz Krieviju, tiek atzīts par Satversmei neatbilstošu un tādēļ spēkā neesošu. Mūsu pienākums ir strādāt rūpīgi un arī steidzamus lēmumus pieņemt izsvērti un atbilstoši.

Kopsavelkot – mērķis lēmuma projekta pieteicējiem ir labs un ļoti pareizs, tomēr, lai to sasniegtu, nepietiek ar iesniedzēju piedāvāto trīs punktu pieeju. Kolēģi, mēs varam vairāk, nekā izskaitīt tikai līdz trīs vai izlasīt tikai rindkopu pirmos vārdus. Saeima spēj strādāt gudri un atbildīgi, domājot par ilgtermiņa sekām un ietekmi.

Lai panāktu efektīvāko risinājumu, ir vajadzīga komplicētāka pieeja. Lai mangāna rūda Krievijā tiešām vairs nenonāktu, ir ļoti svarīgi, ka šādu lēmumu pieņem ne tikai Latvija un ne tikai attiecībā uz valsts kapitālsabiedrībām. Tādēļ vienlaikus, gatavojot šāda lēmuma pieņemšanu Latvijā, ļoti intensīvi tiek strādāts ar reģionālajiem partneriem un Eiropas Savienības kolēģiem.

Ja tas atvieglo darbu, lūkošu mūsu piedāvātos 11 rīcības punktus sasummēt trijos, kas, šķiet, šodien ir izvēlēts par dienas laimīgo skaitli.

Reālu rezultātu var panākt, pirmkārt, pieņemot sankcijas Eiropas Savienības līmenī; otrkārt, reģionāli koordinēti vienojoties par tranzīta liegšanu; treškārt, nacionāli sagatavojot un pieņemot lēmumu par duālas lietojamības jeb stratēģiskas nozīmes preču statusa noteikšanu mangāna rūdai, kas dos iespēju liegt šo eksportu un tranzītu, un nacionāli arī atgādinot uzņēmējiem par pienākumu informēt institūcijas un izprasīt eksporta atļauju par precēm, kas var tikt izmantotas militārajā industrijā, pat ja šobrīd tās nav kādos ierobežojošos sarakstos.

Kolēģi, vairākkārt ir uzdots jautājums, kuram no šiem soļiem ir jābūt pirmajam, kuram – pēdējam. Mums nav ekskluzīvu tiesību izvēlēties un darīt tikai vienu no darbiem. Šajos kara laikos mums ir jāspēj (un valdība to lieliski spēj) strādāt vienlaikus trīs līmeņos – nacionālajā, reģionālajā un Eiropas. Tā tiks panākts reāls rezultāts. Gan Ārlietu ministrija, gan premjere jau ļoti aktīvi strādā, lai šādu reģionāli koordinētu visefektīvāko risinājumu panāktu. Rezultāts būs.

Mūsu pienākums ir panākt, lai rūda nenonāk Krievijā. Tātad šis ceļš ir jāaizver gan Latvijā, gan Igaunijā, gan arī apkārtceļos – Somijā un Lietuvā.

Vai bez šī lēmuma šis darbs apstātos? Nē. Vai bez šī lēmuma valdība darītu kaut gramu mazāk? Nē. Vai lēmums var kaitēt? Nē. Vai Saeimas lēmums var būt palīdzošs? Jā. Tas ir vēl viens arguments valdības sarunās ar kaimiņvalstīm un Eiropas Savienības līmenī.

Tādēļ frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA konceptuāli atbalstīs piedāvāto lēmuma projektu pirmajā lasījumā vienlaikus jau ar skaidru redzējumu par nepieciešamajām izmaiņām tā redakcijā uz otro lasījumu. Šobrīd pirmajā lasījumā izskatāmā redakcija ir pieteikta ar mērķi sasniegt daudz, bet konkrētais piedāvātais risinājums panāktu maz. To var labot, un mēs esam piedāvājuši, kā to izdarīt.

Aicinu šodien trīsreiz balsot “par”: “par” lēmuma projektu pirmajā lasījumā, “par” iesniegto priekšlikumu un “par” lēmuma projekta pieņemšanu otrajā lasījumā kopumā. Mēs varam, un mēs darīsim visu, lai neļautu Krievijai turpināt šo nežēlīgo karu. Mēs esam kopā ar Ukrainu līdz uzvarai.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mani pārsteidz – “rīkoties”, “apņemties”, “atbildīgi”... Vārdos jūs, JAUNĀ VIENOTĪBA, sakāt... bet vārdi nesakrīt ar darbību, jo es paņemu rokās dokumentu... Kas tur ir rakstīts? Tas ir ļengans dokuments... nekāds. (Starpsauciens.) Tur iekšā ir “paust”, “norādīt”, “vērst uzmanību”, “aicināt”, “atzīmēt”, “atgādināt”, “mudināt”. Nevienā vietā nav rakstīts, kas par rīcību, kāds datums, termiņš... nekā šeit neatradīsiet. Tas ir dokuments, kurā jūs gribat uzvelt atbildību Eiropas Savienībai – lai risina, lai tiek galā ar orbānistiem... kaut kad tajā 14. sankciju paketē... tad mēs kaut ko redzēsim atpakaļ.

Es teikšu: divi vienkārši iemesli, kāpēc ir jāaptur tūlīt un kāpēc rīcībai nacionālajā pozīcijā ir jābūt tūlīt. Vienkārši iemesli.

Numur viens. Šobrīd Krievija karā Ukrainā tērē 300 tankus mēnesī, Ukraina tos iznīcina, Krievija tērē; 150–250 tanki tiek izņemti no konservācijas, tātad – nodoti karadarbībai Ukrainā. Saražot viņi spēj 15 jaunus tankus mēnesī. Putins šobrīd ir uzdevis, īpaši uz pavasara un vasaras periodu, dubultot ražošanas jaudas, ieviest trīs maiņas. Viņiem ir vajadzīga rūda tagad – tieši tagad! –, jo pēc visiem aprēķiniem šie 300 tanki un konservācijas tanki izbeigsies jau 2025. gada sākumā.

Kamēr Eiropa risinās sankciju jautājumus, tiks galā ar orbānistiem, sen jau būs 2025. gads. Ir jārīkojas tagad. Tā dēļ, ka mēs sūtām rūdu caur Latviju, tiek saražoti šie 15 tanki. Konkrēti ar šiem 15 tankiem nogalina Ukrainas iedzīvotājus.

Numur divi. Mēs esam ērtākā un, kā redzams, arī vieglāk pieejamā vieta, kur no loģistikas viedokļa sūtīt šo rūdu. Čeļabinska ir... izdevīgi caur Latvijas ostām un “Latvijas dzelzceļu”. Šis nav gluži Eiropas jautājums. Risinājums rūdas loģistikai ir tikai caur trīs valstīm – 1520 milimetru platuma sliežu dzelzceļa līnija ir tikai Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un daļēji Somijā. Citur nav. Tas nav jautājums par pārējām valstīm, kas ir pierobežas valstis, agresora pierobežas valstis, kas var nogādāt rūdu.

Apgrūtinām Krievijai šo jautājumu, apgrūtinām saņemt rūdu tūlīt un tagad. Man nav saprotams, ka mēs vienlaikus... valdība, valsts, iedzīvotāji... atbalstām Ukrainu, cik katrs ar saviem līdzekļiem var – sūtām pārtiku, apģērbu, naudu, dronus, kuri iznīcina tankus Ukrainā... tai pašā mirklī mēs sūtām rūdu, kas ražo tankus. Kaut kur ir pilnīga neloģika. Man vienkārši ir kauns par to.

APVIENOTAIS SARAKSTS iesniedza lēmuma projektu – nekavējoties apturēt valsts infrastruktūras un kapitālsabiedrību izmantošanu. Šeit bija ļoti, ļoti maldinoša informācija, ko jūs pasniedzāt. Seši procenti? “Latvijas dzelzceļš” piegādā sešus procentus? Jums nenāk smiekli? A kam “Latvijas dzelzceļš” izīrē vagonus? Vagoni ir izīrēti, un privātie ar “Latvijas dzelzceļa” vagoniem ved šo rūdu tieši uz Krieviju. (Starpsauciens.) To jūs neiekļāvāt šinī informācijā. Tie ir rekorda apjomi rūdai un citiem izejmateriāliem – sasnieguši griestus, tādi iepriekš nav bijuši. Mēs varam tikai uzdot jautājumu – kāpēc? Skaidri un gaiši – tas tiek izmantots Krievijas militārajai industrijai.

Mēs vienkārši ar savu darbību barojam Krievijas militārās industrijas muskuļus. Jaunā VIENOTĪBA un koalīcija virza neko – šis dokuments neko nedod, nekāda rīcība nenotiek. Rūda plūdīs caur mūsu infrastruktūru šodien, rīt, parīt... nekāda aktivitāte no tā nemainīsies.

Man ir reāli kauns ukraiņu priekšā, ka mēs ar cūkas karikatūru jau pazemojām viņus, tagad pazemojam ar to, ka turpinām apgādāt Krievijas militāro industriju. Mums ir jāpieņem nacionāla pozīcija: nebarojam ienaidnieku un nekavējoties aicinām valdību stingri rīkoties!

Mūsu dokumentā ir trīs vienkārši punkti: pārtraukt izmantot kapitālsabiedrību... un Latvijas infrastruktūru, lai apgādātu Krievijas militāro sektoru... un mums nekavējoties jāpārstrukturizē ostu un dzelzceļa darbība, jo mēs nevaram būt atkarīgi no Krievijas.

Mēs ļoti labi redzējām, ko nozīmē atkarība no gāzes. Šī atkarība no gāzes pēc tam mums izmaksāja... cik lielas kompensācijas mums bija jāsniedz gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. It kā mēs pelnījām, it kā viss bija forši.

Jebkurā gadījumā Krievija visus šos resursus izmanto arī politiski. Kopā ar valstīm, kas robežojas ar agresoru, Eiropas Savienībai jārisina jautājums, kā balstīt šīs ekonomikas, kā balstīt tranzīta sektoru. Tas ir tas aicinājums.

Es Saeimā nācu, lai rīkotos valstiski, lai aizstāvētu Latvijas intereses. Man nav skaidrs, kādas intereses jūs aizstāvat, reāli nav skaidrs. Šis nav politisks jautājums, Latvijas nacionālā drošība nav politisks jautājums. Vai to iesniedz APVIENOTAIS SARAKSTS vai JAUNĀ VIENOTĪBA, vai Rosļikovs – nav starpības. Ja tā ir Latvijas nacionālās drošības aizsargāšana, vienalga, tā ir prioritāte – pāri visam.

Lūgums nemuļķoties ar šo jautājumu un rīkoties nacionāli atbildīgi tūlīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Kāpēc mēs šodien skatām jautājumu par mangāna rūdas eksporta izbeigšanu? Mēs to šodien skatām tāpēc, ka opozīcija iesniedza attiecīgu lēmuma projektu. Bet vai tas lēmuma projekts, kas šodien mums ir uz galda, paredz mangāna rūdas tūlītēju eksporta apturēšanu? Nē, tas to neparedz. Kāpēc? Tāpēc, ka vakar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā šī lēmuma teksts pilnībā tika izmainīts un no sākotnējās idejas faktiski tajā pāri nav palicis pilnīgi nekas.

Kāda ir galvenā atšķirība? Galvenā atšķirība ir tā, ka iesniegtajā tekstā bija paredzēts, ka mangāna rūdu pārstāj eksportēt tūlīt, savukārt tā versija, ko ir iesniegusi Kalniņas-Lukaševicas kundze, tātad JAUNĀS VIENOTĪBAS iesniegtā versija, to neparedz. Tiek rosināts rīkot konsultācijas ar reģiona valstīm, ar Eiropas Savienību, acīmredzot runāt arī ar Orbāna kungu. Un, kamēr Eiropā diskutē, mangāna rūda caur Latviju turpina plūst uz Krieviju, kur to izmanto karā pret Ukrainu. Turklāt tas notiek izšķirošajā kara fāzē, kad Krievija gatavo savu vasaras ofensīvu, līdz ar to arī ieročus un munīciju tai. Iznāk, ka tas tiek darīts arī ar Latvijas līdzdalību.

Tam, ka šo jautājumu Eiropas Savienībā vajag skatīt un vajag aizliegt mangāna rūdas eksportu, – kurš tad tam nepiekrīt? Visi tam piekrīt, tikai nav skaidrs, kāpēc valdība un Ārlietu ministrija vēl līdz šim šo jautājumu nav pacēlusi Eiropas līmenī un kāpēc tas tiek darīts tikai tagad, kad to ir ierosinājusi opozīcija. Ir pilnīgi skaidrs, ka tiek vilkts laiks un pa šo laiku tiek gūta peļņa uz ukraiņu tautas rēķina.

Tikai vajag paturēt prātā, kolēģi, ka uz šo visu skatās ne tikai ukraiņi, uz šo skatās arī mūsu NATO partneri, un tad, kad pienāks 5. panta... diena, iespējams, viņi rīkosies tieši tāpat kā šodien mēs – aicinās, rosinās, konsultēsies, meklēs konsensu kolektīvi, reģionāli, vārdu sakot, nokopēs to pašu tekstu, kas ir šajā tukšajā papīrā, ko mums piedāvā pieņemt JAUNĀ VIENOTĪBA. Tā nav nekāda palīdzība Ukrainai, tā ir nožēlojama izlikšanās un liekulība: vienā rokā mēs turam Ukrainas karogu, bet ar otru roku dodam izejvielas Krievijas ieročiem.

Uzskatām, ka tā rīkoties, – tas ir kauns Latvijai! Mēs neatbalstīsim šādu tekstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Atim Švinkam.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes! Kolēģi! Man šodien patiesībā ir ļoti grūti runāt, jo, kad mēs runājam par atbalstu Ukrainai, mēs visi esam bijuši vienoti, sabiedrība ir bijusi vienota un arī lielais vairums Saeimas deputātu ir bijuši vienoti: Ukrainai ir jāuzvar, un Krievija ir jāsakauj. Mēs to zinām – krievi ir jāsakauj kaujas laukā: militāri, ekonomiski, diplomātiski, finansiāli – visos veidos. Mēs to zinām, un tas ir mērķis. Un mēs arī ejam uz šo vienu mērķi, varbūt mums atšķiras ceļi, kā to panākt.

Ļoti laba ir šī diskusija, šīs debates, kurās mēs apmaināmies domām, bet vai tad tāpēc mērķis būs citādāks, vai tad tāpēc būtu jābūt apvainojumiem vai greizsirdībai, skaļiem lozungiem, kas apšauba otru? Man liekas, tam nebūtu jābūt. PROGRESĪVIE vienmēr ir iestājušies... un teiks, ka Krievijai jābūt sakautai ne tikai militāri, bet arī ekonomiski un finansiāli. Mēs iestāsimies par visiem lēmumiem, lai uz šo mērķi virzītos.

Man ir skumji, ka APVIENOTAIS SARAKSTS pārvēršas par lozungu un skaļu vārdu... saucējiem, bet darbi neseko. Smiltēna kungs minēja “Postimees” ziņu, it kā tā būtu unikāla un jauna. Ja mēs paskatāmies... 2023. gada pavasarī “Latvijas Avīze” bija tā, kas publicēja tieši to pašu ziņu. APVIENOTAIS SARAKSTS, Nacionālā apvienība arī bija valdībā. Neredzējāt? Nē – nerīkojāties! Šie paši skaļie vārdi bija jāpasaka pie spoguļa: “Barojam Krievijas militāro rūpniecību,” un tā tālāk.

Arī ārpusparlamenta partijas, kas šobrīd skaļi kritizē sociālajos tīklos, 2023. gada pavasarī varēja pašas šo izlasīt. Bet mēs esam šeit un šodien. Varbūt nevajag skatīties atpakaļ, bet domāt, ko mēs tagad varam izdarīt. Un šodien runājam par mangāna rūdu. Kāpēc jūs neskatāties...? Pirmdien Eiropas Savienībā nāca Lietuvas iniciatīva par melnā metāla, vara, alumīnija atkritumu, lūžņu importa aizliegšanu. Latvijas valdības, Latvijas pozīcija ir tāda, kas atbalsta visas šāda veida iniciatīvas. Latvija kopā ar Lietuvu, Igauniju, Čehiju ir pirmās, kas atbalsta. Latvija iniciatīvu mangāna rūdas aizliegumam nes pēc būtības – ar mērķi to aizliegt, nevis skaļi pateikt lozungos –, un tas it kā būtu galvenais.

Šie skaļie vārdi no kolēģiem diemžēl ir izskanējuši. Smiltēna kungs vienu dienu atnes... skaļus vārdus, apvainojot kolēģi – Saeimas deputāti – pārkāpumos... kriminālpārkāpumos. Visas dienas garumā skanēja šie apvainojumi, bet brīdī, kad tiesībsargājošās iestādes pateica, ka nav nekāda (Starpsauciens: “Kāds sakars...”) pārkāpuma, APVIENOTAIS SARAKSTS klusēja. Kāpēc? Atkal mēs runājam tikai par skaļiem lozungiem un vārdiem.

Latvijai ir risinājumi, lai panāktu konkrētus mērķus, konkrētu preču iekļaušanu sankciju sarakstā. Protams, primāri ir jārunā par Eiropas kopējo sankciju ieviešanu. Ja tas nesanāk, mēs runājam par reģionālo ieviešanu, un tikai tad, kad mēs redzam, ka visi pasaka: “Nē, mēs to nedarām,” Latvija izdara... iniciatīvu. Kā graudu gadījumā – mēs ejam nacionālā līmenī un aicinām tālāk... Mums ir šie risinājumi.

Kam vēl es gribētu pieskarties? APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums nav kvalitatīvs. Arī vakardien komisijas sēdē tas izskanēja. Pievērsīšos dažiem momentiem.

Satversmes tiesas spriedums. Tas ir vecs, bet, vienalga, attiecas uz to, kādam jāizskatās Saeimas lēmuma projektam. Nolasīšu šī Satversmes tiesas sprieduma fragmentu: “Patstāvīgā priekšlikuma veidā Saeima var pieņemt dažādu veidu aktus, arī tādus, kas tikai formulē Saeimas kā kolektīvas institūcijas attieksmi vai viedokli kādā jautājumā. Saeimas attieksmi formulējošie akti var būt adresēti gan noteiktam, gan nenoteiktam subjektu lokam, taču tie nevar būt vērsti uz tiesību radīšanu, grozīšanu, konstatēšanu vai izbeigšanu vai pienākumu uzlikšanu.” Jūs taču to zinājāt! Komisijas vakardienas sēdē... labi, ka paliek protokolam... šeit bija tie elementi... liksim sankcijās, bet kādi ir šie kompensējošie elementi?

Jūsu priekšlikuma 2. punktā rakstīts: “Īstenot rīcības Latvijas ostu un transporta infrastruktūras pārstrukturizācijai un transformācijai, ņemot vērā agresorvalstu preču un pakalpojumu plūsmas apturēšanas vajadzību, paredzot tam noteiktus termiņus,” šeit jūs paši runājat par kaut kādiem termiņiem, “un finansējumu.”

Ļoti labi, ka jūs pateicāt, ka šis punkts nebūtu attiecies uz kompensējošiem... citādāk Šlesera kungs varētu ēst popkornu un skatīties (Starpsaucieni.)... es citēju, es neizdomāju. Es atvainojos. Bet es gribu vērst uzmanību: ja mums ir kopīgs mērķis, tad mēs varam debatēt, bet vai mēs visi principā atbalstīsim šā lēmuma projekta virzību un konkrēto punktu? Vai mēs visi iestājamies par ceļa apturēšanu mangāna rūdai?

Jā, par kvalitāti. Smiltēna kungs, Saeimas lēmumu projektu sagatavošana nav tas pats, kas hokejistu vietā parakstīt bērnu kartītes (Starpsaucieni: “Jā, jā, jā…!”), dokumentu izstrādei ir tomēr jāpievēršas kvalitatīvi, un, ja kolēģi nāk ar saviem priekšlikumiem, kas ir pārdomāti un sagatavoti, es aicinu tos (Dep. E. Smiltēna starpsauciens.)... es aicinu tos atbalstīt, trīsreiz balsot “par”.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Te gan izskanēja kritika par iesniegto lēmuma projektu “Par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju”, iesniegtais lēmuma projekts, dažu deputātu ieskatā, neesot pietiekami labi un kvalitatīvi izstrādāts, bet tad vajadzētu vispirms palūkoties, kāpēc vispār šis lēmuma projekts ir iesniegts. Ja valdība darītu savu darbu un būtu pārtraukusi mangāna rūdas tranzītu uz Krieviju, ja valdība pie tā elementāri strādātu un ministri nāktu ar ziņojumiem, kas notiek un kā notiek, tad šāda lēmuma projekta nebūtu un mēs nelauztu šķēpus, kā labāk aizliegt mangāna rūdu... un pārtraukt ekonomisko sadarbību ar agresorvalstīm. Tas ir punkts viens – valdība savu darbu nav izdarījusi.

Punkts divi. Mēs te dzirdam tukšas runas. Arī iesniegtais lēmuma projekts galu galā pauž tikai atbalstu, norāda, vēlreiz pauž atbalstu, vērš uzmanību, aicina, vēlreiz aicina, atzīmē, atgādina, mudina un trešo reizi aicina. Nav jau noteikts, kas ir jādara, un izskatās, ka valdība tiešām ir nolēmusi tikai stiept gumiju.

Godātā koalīcija un godātā valdība! Mēs dzirdam daudz skaistu runu par atbalstu Ukrainai un daudz skaistu runu par to, ka mēs vēlamies, lai Ukraina uzvarētu un Krievija zaudētu, bet, lai šo mērķi panāktu, kaut kas ir arī jāpadara, un šī “skaisto runu valdība” varētu kļūt par “izlēmīgas rīcības valdību” – ja šāda vēlēšanās būtu.

Diemžēl tā vietā, godātā Jaunā VIENOTĪBA, jūs stiepjat gumiju, un, stiepjot gumiju, vienā brīdī var tā kārtīgi dabūt pa pirkstiem. Latvija nav pelnījusi sāpīgi dabūt pa pirkstiem, bet jūs, godātā Jaunā VIENOTĪBA, gan esat. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Pirms 20 gadiem Latvija iestājās NATO. Pārtraukumā bija zīmīgs pasākums, kurā piedalījās daudzi no klātesošajiem un bija iespēja apskatīt fotogrāfiju izstādi – ar cilvēkiem, kuri tajā laikā pieņēma šo lēmumu, tiem, kas balsoja par Latvijas iestāšanos NATO. Šodien šajā zālē ir 10 cilvēki, kuri ir balsojuši par Latvijas iestāšanos NATO, starp tiem ir Ainārs Šlesers, Augusts Brigmanis, Andris Bērziņš... starp tiem ir Circenes kundze, Kiršteina kungs, Kristovska kungs, Krištopana kungs, Kučinska kungs, Latkovska kungs un Reira kungs. Desmit cilvēki – tie ir tie, kas balsoja. Pirms 20 gadiem mēs pieņēmām pareizu lēmumu – iestāties NATO –, jo mēs apzinājāmies, ka nevaram aizstāvēt savu valsti kara gadījumā.

Latvijas vēsture parāda to, ka vienmēr esam bijuši krustcelēs: mēs esam bijuši zem vāciešiem, mēs esam bijuši zem zviedriem, mēs esam bijuši zem Krievijas cariskās impērijas, mēs esam bijuši zem Padomju Savienības, un tieši tāpēc šis lēmums iestāties NATO ir bijis pareizs. Tas nebija viegls, tas prasīja daudz darba un pūļu. Tā laika politiķiem un valdībai bija aktīvi jāstrādā. Jā, arī Vaira Vīķe-Freiberga ļoti aktīvi strādāja, lobējot Latvijas intereses, lai Latvija tiktu uzņemta NATO. Tas bija smags darbs, un tas tika paveikts.

Šodien, kad notiek karš Ukrainā, būtu ļoti dīvaini, ja mēs kā NATO dalībvalsts paziņotu, ka nepildīsim tos lēmumus, kurus pieņem NATO, tos noteikumus, kurus pieņem NATO. NATO ir organizācija, kurai ir vienota stratēģija. Man ļoti negribētos, ka tie cilvēki, kuri šeit tēlo vislielākos patriotus, kuri vajadzības gadījumā var kļūt par hokejistiem un parakstīt visādas lapiņas, dalot savus autogrāfus, lai gūtu mirkļa popularitāti... man negribētos, ka Smiltēna kungs šajā priekšvēlēšanu laikā no šīs tribīnes nāktu ar iniciatīvu, ka Latvijai ir jāpiesaka karš Krievijai, man negribētos, ka būtu vēl kādi cilvēki, kas izmantotu šo tribīni šādām provokācijām, jo Latvija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts un mums ir ļoti stingri jāiestājas par to, par ko mēs vienojāmies gan NATO, gan Eiropas Savienībā. Latvija nevar uzvarēt karā ar Krieviju, ja mēs pieteiksim karu. Ja kāds ir iedomājies savādāk, lūdzu, nāciet un paskaidrojiet savu pozīciju – kā jūs esat gatavi karot ar Krieviju. NATO ir tā, kas Latvijai garantē drošību. Ir 5. pants, un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka NATO izdarīs visu, lai kara šeit nebūtu.

Bet tagad par būtību. (Starpsauciens.) Mēs runājam par jautājumu, kas skar Latvijas... jeb Eiropas Savienības un NATO ārējo robežu. Latvijai nav savas ārpolitikas, ir Eiropas Savienības kopīgā ārpolitika, kuru mēs realizējam kā Eiropas Savienības dalībvalsts. Šodien izskan pārmetumi – kāds strādā pret Ukrainu, pret Latvijas interesēm. Gribu vēlreiz apliecināt, ka gan es, gan partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ šīs Saeimas laikā visos jautājumos, kas bijuši saistīti ar atbalstu Ukrainai, ir stingri balsojuši par atbalstu Ukrainai. Nav bijis neviens jautājums, par kuru mēs nebalsotu vai būtu atturējušies. (Starpsauciens.)

Kas attiecas uz pārmetumiem, kas šeit izskan, man patiesībā vislielāko izbrīnu rada tieši APVIENOTĀ SARAKSTA un “Nacionālās apvienības” retorika. Tāda sajūta, ka jūs valdībā gadu nestrādājāt. Es kaut kā neredzu, ka Vitenberga kungs gribētu nākt un paskaidrot, kāpēc jūs neaicinājāt šeit, Saeimā, aizliegt mangāna rūdas eksportu, kāpēc neesat nākuši uz šejieni, kāpēc valdībā jūs neesat iniciējuši. (Starpsauciens.) Jūs gadu bijāt satiksmes ministrs, jūs kontrolējāt šo nozari un tagad jūs šeit uzvedaties kā jaunava – jūs par to neatbildat... ne Jaunā VIENOTĪBA, ne arī kāds cits neatbildēja par satiksmi. Par to atbildēja “Nacionālā apvienība” – jūs! (Starpsaucieni.) APVIENOTAIS SARAKSTS – jūs bijāt valdībā! (Starpsauciens.) Jūs...

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar zāli!

A. Šlesers.... bijāt valdībā!

Kas attiecas uz tiem pārmetumiem, kas...

Nodrošiniet kārtību zālē! (Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Bet jūs, lūdzu, nekliedziet!

A. Šlesers. Kas attiecas uz mangāna rūdas biznesu, es varu pateikt atklāti... kas attiecas uz manu ģimenes uzņēmumu, kurš strādā ostā un pārkrauj kravas, kuras nav sankcionētas, – tas darbojas Latvijas likumdošanas ietvaros. Kopš ir aktualizēts šis jautājums, ar manu ģimeni saistītais uzņēmums vairs nepārkrauj mangāna rūdu, uzņēmums ir atteicies (Starpsaucieni.)... bet, ja iniciatīva būtu nākusi no valdības puses, ja Saeima pieņemtu lēmumu, ka tas ir jāpārtrauc, tas tiktu pārtraukts. Problēma ir tā, ka jūs valdībā slikti strādājāt. Kāpēc jūs to nedarījāt? Nāciet un atbildiet!

Kas attiecas uz priekšlikumu, es teikšu tā: es esmu gatavs šodien nobalsot, ja parlamentā ir jautājums – aizliegt mangāna rūdas transportēšanu caur Latvijas ostām... par konkrētu produktu... bet es nesaprotu, ko jūs kopumā īsti piedāvājat. Kas ir tās pārējās preces, kuras vairs nevarēs apkalpot Latvijas ostās? Tad nāciet, lūdzu, un uzrakstiet: “Mēs piedāvājam aizvērt Latvijas ostas un “Latvijas dzelzceļu”.” Ko tad jūs slēpjaties? Jūs pārmetat, ka kāds kaut ko nepareizi raksta.

Es uzskatu – tā kā mēs esam Eiropas Savienības iekšējā tirgū un esam tikai viena daļa no ārējās robežas, mums stingri un strikti ir jāievēro visi Eiropas Savienības lēmumi un politika. (Starpsauciens.)

Vēl viena būtiska lieta – Latvijā neviens netirgojas ne ar kādu mangāna rūdu, Latvijas stividori to pārkrauj. Tie uzņēmumi, kas eksportē, importē jebkuru preci, nav saistīti ar Latviju. Mēs labi zinām, ka gan Eiropā, gan Amerikā ir lieli uzņēmumi, kas nodarbojas ar šo biznesu. Gluži tāpat kā jūs runājāt par asiņainajiem graudiem – Latvijai neļāva pieņemt tādu lēmumu, kas būtu pretējs Eiropas Savienības kopīgajai politikai, jo mēs esam Eiropas Savienībā un NATO. Ja jūs gribat piedāvāt, ka Latvijai ir jāizstājas no NATO, ja jūs gribat piedāvāt, ka Latvijai jāizstājas no Eiropas Savienības, lūdzu, to arī skaidri pasakiet!

Es uzskatu, ka Latvijai, pirmām kārtām valdības pārstāvjiem, ir stingri jāaizstāv Latvijas intereses Eiropā. Bet tas, kas attiecas uz Ukrainu, – jā, Latvijai jārealizē vienota politika attiecībā uz atbalstu Ukrainai, un līdz šim Latvija to ir darījusi (gan es, gan mana partija – mēs to vienmēr esam atbalstījuši), bet šodien šajā priekšvēlēšanu retorikā paziņot, ka jāaizver visas ostas, ka jāiznīcina transporta un loģistikas nozare, – piedodiet, tas ir par daudz!

Ir viena lieta, ko jūs nevarat izmainīt... Putins nav mūžīgs, agri vai vēlu situācija Krievijā mainīsies, es par to esmu pārliecināts, bet ir viena lieta, ko mēs nevaram ne ar vienu Ministru kabineta vai Saeimas lēmumu izmainīt, – Krievija un Baltkrievija vienmēr paliks Latvijas kaimiņvalstis, tā ir realitāte, ar ko mums būs jārēķinās gadu simtiem un gadu tūkstošiem. Es ceru, ka Latvija kā neatkarīga valsts būs mūžīga.

Kas attiecas uz šo sadarbību, uz sadarbību nākotnē starp dažādām pasaules valstīm, mēs ļoti labi zinām, ka Eiropas Savienības un NATO augstās amatpersonas apmeklē gan Azerbaidžānu, gan Kazahstānu, gan citas Vidusāzijas valstis... gan Ķīnu. Arī viens no Eiropas komisāriem – Dombrovskis – tur ir bijis... un ir skaidri definēts – Eiropa ar šiem reģioniem turpina strādāt. Ar Ķīnu apgrozījums gada laikā ir viens triljons, no Ķīnas uz Vāciju, uz Duisburgu, iet simtiem, tūkstošiem vilcienu gadā, lai šīs kravas tiktu izplatītas Eiropā. Neviens Eiropā neplāno apstādināt...

Tas nozīmē to, ka neatkarīgi no pašreizējā kara (un es ceru, ka šis karš agri vai vēlu beigsies ar Ukrainas uzvaru) realitāte diemžēl ir tāda, ka globālā sadarbība, tai skaitā ar Krieviju, Baltkrieviju, nepazudīs. Vai tas būs pēc 5 vai 10, vai pēc 20 gadiem, es nezinu. Arī dzelzs priekškars savā laikā krita un pazuda. Un tikai tāpēc, ka dažiem politiķiem ir krities reitings, mums tagad palīdzēt viņiem nostartēt vēlēšanās un iegūt punktus... un iznīcināt ostas, tranzīta nozari, kas ir pastāvējusi ilgstoši... to nedrīkst pieļaut – to nedrīkst pieļaut! Latvijai ir jābūt daļai no starptautiskā biznesa. Šajā nozarē strādā simtiem uzņēmumu, tūkstošiem cilvēku... viņu ģimenes locekļu. Vēlreiz – Latvijai stingri jāiestājas par to politiku, ko realizē Eiropas Savienība!

Šajā gadījumā, tas, ko jūs piedāvājat... tad nāciet un pasakiet, vai jūsu piedāvājums ir aizvērt ostas? Jo Krievijas armija ēd arī... pārtiku. Tas nozīmē, ka arī pārtiku neviens nevarēs eksportēt uz Krieviju. Tātad tas tiek apstādināts. Zāles nedrīkstēs. Jebkuru preci.

Atcerieties vienu lietu: automašīnas, kas tranzītā šķērsos robežu – kaut vai uz Kazahstānu vai Azerbaidžānu –, tās iepildīsies kādā no benzīntankiem, līdz ar to tur arī tiks iekasēti nodokļi un tā nauda nonāks Krievijas valsts budžetā. Tad arī pasakām, ka neviena mašīna vairs nevar šķērsot Latvijas robežu. Es runāju par mašīnām, kas nav no Latvijas, es runāju par mašīnām, kas nāk no citām Eiropas valstīm.

Godājamie kolēģi! Visu šo laiku es esmu bijis opozīcijas deputāts, es nebiju atbildīgs par tiem lēmumiem, kuri bija jāpieņem Vitenbergam, “Nacionālajai apvienībai” un APVIENOTAJAM SARAKSTAM (Starpsauciens.), bet tas, kas attiecas uz šo politiku – uz šo politiku... es redzu, ka mēs tuvojamies tam, ka šī Saeima tiešām būs sevi izsmēlusi. Un, ja jūs uzskatāt, ka viss ir tik slikti, tad es vēlreiz aicinu: parakstām... kā opozīcija... neskatoties uz mūsu domstarpībām, parakstām vienotu aicinājumu par šīs Saeimas atlaišanu, parakstām to kopā un griežamies pie prezidenta! Ko tad jūs gribat tagad... pamainīt valdību? Strādājāt ar Jauno VIENOTĪBU... tagad nestrādājat, pēc tam atkal strādāsiet... Ja šī Saeima sevi ir izsmēlusi – parakstām! Jūs baidāties, ka jūs nepārvēlēs? (Starpsauciens.) Par ko jūs baidāties? (Starpsauciens: “Paslavē Siliņu!”)

Godājamie kolēģi! Ja šeit būtu Sesks un Pīlēns, es esmu pilnīgi pārliecināts, jūs dziedātu citu dziesmu, bet, tā kā Pīlēna un Seska nav, jūs šodien pacēlāt Ukrainas karogu un ar šo Ukrainas karogu mēģināt parādīt, kādi jūs varoņi. Bet tad, kad jūs bijāt valdībā, jūs neko nedarījāt, lai ar Eiropas Savienību vienotos par to, ka tiek aizliegta mangāna rūda un tiek sakārtota šī nozare. Jūs esat atbildīgi par visām šīm problēmām. Nepārlieciet atbildību uz uzņēmēju pleciem! Un es aicinu: Vitenberga kungs, lūdzu, nāciet un paskaidrojiet, kāpēc, strādājot valdībā, jūs neko nedarījāt!

Paldies. (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Rosļikova kungs, vai jums pietiks ar 10 minūtēm?

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Mēģināšu nesabojāt pusdienas augsti godātajiem kolēģiem. Bet kādas 10 minūtes tāda objektīva patiesība. Kolēģi, mēs varam to atļauties, jo, kā jau esmu teicis gan “Delfos”, gan pārējās intervijās, uz doto brīdi “Stabilitātei!” ir vienīgā partija, kas nekur nav iesaistīta, ne ar ko netirgojas, ne ar vienu neko nemaina un nekur nepiedalās.

Kolēģi, uz doto momentu ir tāda cīņa: vieni patrioti pret citiem patriotiem. Bet, goda vārds, ne viens lēmums, ne otrs lēmums priekš Latvijas neko nenozīmē. Nu runāsim absolūti atklāti!

Kalniņas-Lukaševicas kundze šodien pateica to, ka APVIENOTĀ SARAKSTA piedāvājums ir tukšs. Jūsu piedāvājums arī nav pilns ar kaut ko. Tas ir absolūts fakts. Uz doto momentu notiek cīņa, kurš pozicionēsies kā Latvijas patriots, bet pēc būtības neko neizdarīs. Šodienas dokuments, par kuru jūs piedāvājat balsot, neko nenozīmē, tas ir absolūti deklaratīvs.

Ko es gribu jums pateikt? Īsts Latvijas patriots runās par valsti, par Latviju, ne par kaut kādiem pienākumiem... starptautisko organizāciju... vai vispār kaut ko... Par Latviju! Kolēģis pareizi pateica: darba vietas, nodokļi, ekonomika, Latvijas ģimenes – tas viss ir svarīgi. Visam pārējam, par ko jūs šeit runājat, nav nekādas nozīmes.

Man kā Latvijas iedzīvotājam, Latvijas pilsonim, Latvijas patriotam ir vienalga, kā kurš dzīvo apkārt Latvijai un ko kurš dara apkārt Latvijai, man galvenais, kas notiek manā dzimtenē. Ja mums šeit ir ekonomika, tas man patīk, ja Šlesera kungs šeit var ar kaut ko tirgoties vai kaut ko apkalpot un tā dēļ ir darba vietas, nodokļi, tas man patīk. Ja Liepājas ostā notiek kaut kādi procesi, kuri veicina Latvijas attīstību, mani tas apmierina, jo tas ir saistīts ar valsts interesēm, un Latvijas intereses man ir absolūti pirmajā vietā. Savādāk nevar būt, kolēģi! Mēs nevienam Eiropā, nekur nevienam neko absolūti neesam parādā, mēs esam parādā saviem cilvēkiem.

Tāpēc viens dokuments ir tīra deklarācija... nezinu, Eiropas vēlēšanas vai vispār... otrs dokuments ir tāds, kā izsprukt no situācijas, kad kaut kāda daļa sabiedrības var jūs nosodīt, ka jūs neesat pietiekoši lieli patrioti. Bet tad izskaidrojiet sabiedrībai, ka vairāk nekā 140 uzņēmumu uz doto momentu tirgojas ar Krieviju... un tās ir darba vietas, tie ir nodokļi... un gadījumā, ja tas viss būs aizliegts, parastā tauta no tā cietīs.

Mēs ar jums gada beigās caur mūsu Ašeradena kungu no Eiropas Savienības paņemsim kārtējo kredītu divus miljardus un superveiksmīgi sadalīsim savās algās, pareizi? Jā! Un būs okay, bet no tiem diviem miljardiem parastam sētniekam, tirgotājam, taksistam vai apsargam neaizlidos ne kapeika. Tam cilvēkam, kas strādā ostā un paliks bez darba vietas, vispār nekas nepienākas. Bet mēs sev paņemsim Eiropas kredītu un izmaksāsim algu, jo mēs spējam to izdarīt.

Kolēģi, nu, beidzam! Mēs nevienam neko neesam parādā. Mums nav, par ko kautrēties, mums nav pienākums nevienam neko pierādīt. Lietuva joprojām dragā tā, kā viņiem patīk. Viņi arī respektē visu, kas notiek apkārt, bet viņi dragā, kā viņiem patīk. Polija dragā, kā viņiem patīk. Latvija ar jūsu palīdzību vienmēr cenšas kaut ko izdarīt tā, lai būtu vairāk nekā pārējiem, bet pēc būtības Latvija zaudē. Fakts taču! Mēs taču zaudējam. Es negribu nevienu apvainot, bet tas ir pretvalstisks lēmums. Tā ir kait-nie-cī-ba kaut kāda diža mērķa labā. Kāda? (Starpsauciens.)... es nevienu negribu apvainot... tā ir absolūta kaitniecība. Dižais mērķis ir palielināt algas, dižais mērķis – samazināt komunālos izdevumus, dižais mērķis – pasūtīt trīs mājas tālāk Eiropas Centrālo banku un samazināt kredītus tautai. Tas ir dižais mērķis. Viss pārējais ir kaitniecība.

Paldies dievam, mēs esam opozīcijā un tur arī paliksim, jo tad mēs varam brīvi runāt. Izrādās, tikai no opozīcijas... var aizsargāt Latviju, jo koalīcijas blokā to darīt nav iespējams. Droši vien atnāk kaut kādi superspēki, aiztaisa ciet durvis un tev pasaka: “Vot, tagad tu darīsi savādāk, ne tā, kā vajag Latvijai!” Es nezinu. Nevienu negribu apvainot, bet izskatās, ka koalīcijas blokā visi strādā kaut kur... ne par Latviju. Tās ir vislielākās aizdomas, kas man rodas. Tas ir subjektīvi, bet tā izskatās no malas. Jūs taču visi esat latvieši, pilnīgi visi, jūs visi mīlat savu Latviju, tad kāpēc šādi lēmumi, kas kaitē?

Es piekrītu – vēlreiz – jums ir vēlme atbalstīt, jums ir vēlme parādīt nostāju, bet nevajag to darīt uz sabiedrības rēķina. Viss! Darām tā, lai pārējiem sabiedrības locekļiem pēc tam nebūtu vajadzības par to piemaksāt vai – vēl sliktāk – emigrēt uz citu valsti, vai – vēl sliktāk – kredītos zaudēt savus īpašumus. Tur tā lieta! Es – par jebko, kas nemaksā sabiedrībai ne centa! Tā ir mana nostāja.

Es uzskatu, ka man ir pilnīgākā taisnība. Es domāju, ka jums katram galvā ir tie vārdi, ko es tagad pateicu, un jūs man piekrītat, vienkārši puse nevar... savu amatu dēļ, puse nevar... savas partejiskās piederības dēļ... otra puse uzskata: ja viņi šito virzienu uzturēs, kad šeit atkal dalīs amatus, varbūt tai būs iespēja atgriezties valdībā un atkal baudīt visas tās labās lietas, kas tur darās. Viss! Savādāka skaidrojuma tam visam nav.

Kolēģi, man ļoti žēl, ka sabiedrība neredz un neizprot līdz galam, ka jūs šeit nodarbojoties tikai ar vārdiem un tie lēmumi, kas šodien tiks pieņemti, nebūs par labu sabiedrībai, un, ticiet man, neviens, kā pareizi teica mans kolēģis, pēc pieciem gadiem, kad situācija apkārt mainīsies, neatcerēsies jūsu upurus, neviens neatcerēsies, ko jūs izdarījāt, neviens nežēlos tos cilvēkus, kuri būs emigrējuši uz citām valstīm vai zaudējuši savus īpašumus, neviens neatcerēsies Latvijā nedzimušus bērnus, neviens. Visi aizmirsīs jūsu darbus. Tur tā lieta. Bet tauta – nē, vēsture – nē! Tur tā lieta. Esiet noderīgi savai valstij! Ir svarīgi, lai paliktu ne tikai negatīvajā atmiņā, bet lai paliktu arī pozitīvajā atmiņā.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Atgādinu, ka tūlīt, šajā garajā pārtraukumā, Sarkanajā zālē notiks Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde. Darba kārtība jums visiem bija nosūtīta.

Vārds reģistrācijas rezultātu paziņošanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies 12 deputāti: Mārcis Jencītis, Kristaps Krištopans, Ainars Latkovskis... redzēju, Linda Liepiņa, Antoņina Ņenaševa, Ramona Petraviča, Nauris Puntulis, Jānis Reirs, Jana Simanovska, Ričards Šlesers, Didzis Šmits un Jānis Vucāns... redzu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre

Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Laiks atsākt Saeimas sēdi pēc pārtraukuma. Lūdzu jūs visus ieņemt savas vietas Saeimas Sēžu zālē!

Turpināsim debates par lēmuma projektu “Par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju” (Nr. 465/Lp14).

Vārds deputātam Jurim Viļumam. Viļuma kungs, lūdzu!

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Dāmas un kungi! Pēc garā pārtraukuma droši vien vēlreiz īsumā jāizskaidro šī temata... lietas būtība, un man patīk izskaidrot vienkāršiem vārdiem – tā, lai būtu skaidrs katram cilvēkam, kas seko sēdei. Varbūt tas arī jums palīdzēs izprast lietas būtību.

Mēs šodien runājam par divām iespējamām taktikām, iespējamām politikām, viena – tā ir vārdi un diplomātija, otra – reāla rīcība.

Tas, ko piedāvā frakcija “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”, ir reāla rīcība, nekavējoties. Tas, ko piedāvā JAUNĀ VIENOTĪBA, Šlesera kungs, ir diplomātija, vārdi un garais stāsts. Piebildīšu, ka APVIENOTAIS SARAKSTS nenoliedz vajadzību rīkoties arī ar vārdiem un diplomātiju un mēģināt dabūt kopējo, Eiropas Savienības līmeņa, rīcību, bet mēs aicinām arī pašiem darīt, rīkoties un negaidīt citu lēmumu.

Pirms tam viens no opozīcijas teica (man šķiet, Rosļikova kungs vai Šlesera kungs), ka mēs ar savu rīcību varam izprovocēt Krieviju un kaut kādā veidā pat pieteikt karu Krievijas Federācijai. Dāmas un kungi! Krievijas Federācija pēc būtības jau ir pieteikusi karu, lai gan to nevienā dokumentā, nevienā diplomātiskā papīrā nav ierakstījusi. Krievijas Federācija uzbrūk Ukrainai, bet formāli karu nav pieteikusi, tāpat Krievijas Federācija dažādos hibrīdveidos pēc būtības uzbrūk arī Latvijai un visai starptautiskajai sabiedrībai. Līdz ar to teikt, ka kaut kāda mūsu rīcība var kaut kādā veidā izprovocēt... piemēram, Lemberga kungs arī savā video aicināja Siliņas kundzi nerīkoties, lai, nedod dievs, no Krievijas puses nenotiktu kaut kas vēl agresīvāks. Manuprāt, tas ir gaužām, gaužām vājš attaisnojums rīcības neesamībai.

Komisijā, izskatot šo jautājumu, LTRK pārstāvji teica, ka viņi ir par to, lai ekonomisko sadarbību ar Krieviju pārtrauktu iespējami ātri, jo, piemēram, gadījumā ar mangāna rūdu, ko izmanto lādiņu ražošanai... un šie lādiņi lido uz dažādiem Ukrainas objektiem, tai skaitā uz dzīvojamām mājām... nākotnē šie lādiņi var lidot arī uz Latviju.

Uzreiz ir jautājums: kad ir tā nākotne – pēc trim, pieciem gadiem? Kolēģi, tā ir sevis mānīšana. Diemžēl tas var notikt jau rīt. Tad iedomājieties, ka šī mangāna rūda, kas tiek izmantota lādiņu ražošanai, iet caur Latvijas teritoriju, un šobrīd nerīkojoties, bet tikai aizbildinoties ar vārdiem un diplomātijas nepieciešamību, pēc būtības mēs veicinām to, ka tiek ražoti lādiņi pret mums.

Mums kā politiķiem bieži vien ir jāspēj modelēt dažādas iespējamās situācijas un negatīvie scenāriji, un viens no negatīvajiem scenārijiem, iespējams, ir tāds, ka Krievijas Federācija, kas šobrīd vēl nekam nav karu pieteikusi, tomēr mēģina arī no Latvijas nošķiebt nost maziņu teritorijas gabaliņu, gluži tāpat kā savulaik izdarīja ar Krimu. Nosacīti tāda Abrene numur divi, varbūt tas ir Zilupes apgabals, varbūt Rēzekne, Ludza vai Varakļāni.

Teorētiski – iedomāsimies, ka tad daži politiķi nāks šeit, tribīnē, un teiks: “Ziniet, jā, bet mums joprojām ir svarīgi arī ekonomiskie mērķi, mums ir svarīgi, kā cilvēki šeit dzīvo. Un ko darīt? Savulaik no Abrenes atteicāmies, šobrīd, izvērtējot visus plusus un mīnusus, varbūt mums jāatsakās vēl no kādas Latvijas daļas – tikai miera labad, lai tikai vēl vairāk neprovocētu diktatoru Putinu?”

Iesim vēl tālāk. Pēc būtības – Eiropas Savienības ietvaros – visa Latvijas teritorija ir tāda pierobeža, un, ja visa Latvijas teritorija pēkšņi kļūst par draudzīgo, anektēto... nosacīti – Krievijas Federācijas Valsts Domē pieņemto lēmumu, ka visa Latvijas teritorija vienā vai otrā veidā, viņuprāt, ir Krievijas Federācijas teritorija... Starp citu, Putins to pateica jau tālajā Minhenes konferencē, – ka tas ir viņa mērķis... kur pēc būtības viņš teica, ka viņa mērķis ir atjaunot Padomju Savienību.

Kolēģi, iedomāsimies, ka ir tāda situācija, un tagad... nesaukšu nevienu valsti, lai neapvainotu... negribu saukt nevienu Eiropas valsti, lai neapvainotu... kas rīkotos līdzīgi kā šobrīd vēlas rīkoties Latvija, respektīvi, nerīkotos, tikai runātu par diplomātiju un teiktu, ka mums ir vajadzīgs kopīgs Eiropas Savienības lēmums, ka mums viss ir jāsaskaņo ar Orbānu.

Kolēģi, tie paši lādiņi, kas Krievijā tiek radīti un veidoti no mangāna rūdas, teorētiski turpina lidot arī uz Liepāju, uz Ventspili, uz Rīgu, bet mēs gaidām, kad Eiropas līmenī tiks pieņemts kopīgs lēmums (Nedod dievs, tādu situāciju, kolēģi!), un tās pašas valsts, lai kāda tā būtu, politiķi tajā brīdī teiktu: “Ziniet, jā, bet mums ir jābūt pragmatiskiem, mums ir jādomā par savu ekonomiku, vajadzīgs kopīgs Eiropas Savienības lēmums.”

Ja mēs tagad pieņemsim lēmumu un aizliegsim kādu vielu tranzītu, kas tiek izmantotas militārām vajadzībām, varbūt citas valstis to darīs... un tādā veidā mēs nepanāksim to galveno mērķi. Kolēģi, ja jūsu, mūsu... manas mājas un mūsu ģimenes patiešām būs draudu priekšā, kā šobrīd ir Ukrainā, tad droši vien mēs to visu sauksim par gļēvulību.

Un pavisam... Man šķiet, vakar vienā no videoblogiem manīju tādu tēzi, ka aizbildināšanās ar to, ka, ja mēs slēgsim mangāna rūdas tranzītu... ka citi to darīs, – tas ir līdzīgi kā, ja stacijā ir kāda soma un kāds no jums saka: es to paņemšu (pēc būtības nozagšu), jo, ja es to neizdarīšu, to izdarīs kāds cits. Mēs diemžēl varam iet vēl tālāk, kolēģi, bet tā ir konsekvence, par ko mēs šobrīd runājam.

Arī vardarbība, kas diemžēl šobrīd notiek un notika Bučā, Irpiņā un citās pilsētās... pēc būtības tāda pati vardarbība var notikt arī šeit. Un ko tad jūs teiksiet? Jā, ziniet, mums tā vardarbība tomēr ir tā kā jāpiecieš, varbūt... es nezinu... arī jāpiedalās pašiem nelielā vardarbībā, jo, ja mēs to nedarīsim, to izdarīs kāds cits, varbūt mēs būsim maigāki.

Man nav pieņemama šāda diplomātija, man nav pieņemami šādi vārdi. Es aicinu mūsu pašu valsts atbildīgās personas, šajā gadījumā valdību, uz rīcību. Līdz šim ārlietu ministra lidojumi nav devuši nekādu efektu. Kas būs nākamais ministrs, es nezinu. Varbūt Zanda Kalniņa-Lukaševica, bet ne viens, ne otrs nepārliecina mani, ka tā diplomātija un tie vārdi, un tie Saeimas paziņojumi, kas pēc būtības tiek piedāvāti Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikumā, izmainīs situāciju šeit, Latvijā. Es aicinu rīkoties pašiem un paralēli strādāt tā, lai starptautiskā sabiedrība arī pieņem lēmumus un lai dažādu veidu iespējamais atbalsts Krievijas militārajai mašinērijai tiktu slēgts.

Vakar Daugavpilī iedzīvotāji savās pastkastēs saņēma Rosļikova kunga reklāmas materiālu... varbūt tas bija izsūtīts pirms tam, es nezinu, tas bija krievu valodā... bet Rosļikova kungs tajā citstarp raksta: “Mūsu vairogs un mūsu aizsardzība – tā ir diplomātija, vārds un draudzība.” Dāmas un kungi, ja mēs izlasām šo tēzi, tad ar ko Rosļikova kunga teiktais atšķiras no tā, ko piedāvā Zanda Kalniņa-Lukaševica? Mūsu vairogs un mūsu aizsardzība ir tikai diplomātija un vārds.

Uz to aicina arī Šlesers, kas šobrīd jau kļuvis par tādu kā Siliņas valdības advokātu, jo šodien viņš pēc būtības aicina uz to pašu, ko dara valdība. Pēc būtības viņš saka: jā, pilnībā pietiek ar to, ko dara Siliņas valdība... ko droši vien dara arī Kariņa kungs. Viņš arī Ašeradena demisiju īsti neatbalstīja. Kā jau teicu, Šlesers šobrīd pēc būtības ir Jaunās VIENOTĪBAS advokāts.

Par Lembergu – tur viss skaidrs, viņš arī teica: “Neprovocēt, neprovocēt, nedod dievs, caru Putinu, ka tik viņš kaut ko vairāk neizdomā!”

Bet par PROGRESĪVAJIEM man ir vislielākā vilšanās. Pat Aizsardzības ministrijas ierēdņi atnāca uz komisiju un teica, ka mums ir vajadzīga rīcība. Aizsardzības ministrijas ierēdņi atbalstīja politiku, kas ir rīcībspējīga... nevis tikai diplomātija un vārdi. Parlamentārais sekretārs saka: “Nē, nē, mums nevajag rīcību, mums pilnībā pietiek ar diplomātiju un vārdiem. Gaidīsim, gaidīsim, kad pieņems kopīgu lēmumu, un tad mēs tikai rīkosimies.” Manuprāt, kolēģi, tas nav pareizi.

Un pēdējais, kas šodien tika pieminēts, – ja mēs šodien pieņemsim rīcībspējīgu lēmumu, vai tikai pēc pieciem gadiem mums nebūs kauns. Kolēģi, man pēc pieciem, trim, vienalga, pēc cik gadiem – ja, nedod dievs, patiešām būs kāda militāra agresija no Krievijas Federācijas puses – būs kauns par šo parlamentu, kas ir gatavs, pagaidām vairākumā, tikai runāt, nodarboties ar diplomātiju, bet nav gatavs rīkoties.

Dāmas un kungi, es aicinu apsvērt visus par un pret un jau šodien pieņemt rīcībspējīgu lēmumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nākamajam debatēs vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Maza reflektācija... uz Švinkas kungu. Mēs katrs paužam viedokli pēc savām vērtībām, izpratnes un saprašanas. Ja APVIENOTAIS SARAKSTS pauž viedokli, ka mēs esam par to, lai šo rūdu aizliegtu, mēs jūs neapvainojam, mēs sakām, ka ir jārīkojas. Diplomātija, protams, ir visu laiku politika, bet man ir jautājums: kāpēc mēs nevaram aizliegt mangāna rūdas transportēšanu?

Ir divi apstākļi. Pirmais ir politiskā greizsirdība. APVIENOTAIS SARAKSTS, pirms iesniedza šo lēmuma projektu, jau vismaz trīs nedēļas par to publiski teica: mums jārīkojas, jārīkojas, jārīkojas! Ko koalīcija teica? Mēs domāsim, domāsim, domāsim.

APVIENOTAIS SARAKSTS iesniedza savu lēmuma projektu. Lemberga kungs nokomentēja, cik tas ir slikts, Šlesera kungs nokomentēja no šīs tribīnes... un – babāc! – parādās politiskā greizsirdība. JAUNĀ VIENOTĪBA iesniedz savu lēmuma projektu... atkal mēs domāsim, darīsim, konsultēsimies.

Zināt, kāpēc mēs nevaram aizliegt rūdas transportēšanu? Es teikšu – jums lielai daļai pietrūkst empātijas, pietrūkst empātijas... kas notiek Ukrainā.

Tad, kad es biju Ādažu vidusskolas direktors, pie manis nāca vecāki ar bērniem, aptuveni 30 bēgļi, kurus es uzņēmu, un es biju sev nosolījies, ka es ar katru no viņiem aprunāšos. Katru iesaucu kabinetā... un, zināt, kas pārsteidza? Nevis pārsteidza, bet... tā bija briesmīga izjūta, ka tad, kad vai nu noskanēja zvans, vai kaut kas aiz sienas nokrita, tie bērni sarāvās, un es prasīju: kas par lietu? Viņi teica: mēs divas trīs nedēļas esam sēdējuši bumbu patvertnē un dzirdējuši šādas skaņas.

Es nenovēlu, lai mums pienāktu tāda situācija, bet mēs ar savu rīcību šobrīd darām visu, lai ukraiņiem nepalīdzētu. Mēs varētu palīdzēt – lai nebūtu bumbu vai tanku, no kuriem šauj... lai nebūtu metāla. Mēs sakām: mēs Eiropā domāsim. Nu, protams, ka mēs domāsim – mēs pusgadu domāsim, un gan jau pēc pusgada Eiropa pati secinās, ka Ukraina nevar vinnēt, jo Krievijai tiek piegādāta šī rūda un viņiem ir resursi. Tāpēc aizliegsim.

Vēl es gribu pateikt, ka mums ir tādi Minhauzena gājieni, jo mēs sakām, ka ir problēma, mēs gribam to risināt, bet kā minhauzeni sakām: mēs paši sevi aiz matiem izvilksim no tās ezera peļķes, kurā mēs stāvam. Vai tas ir iespējams? Nē, tas nav iespējams! Bet, koalīcijā... nu jā, jums koalīcijā ir daudzas partijas, kuras varētu nosaukt par Minhauzena partijām.

Un pašās, pašās beigās – vienkārši interesanti klausīties diskusiju par šo lēmuma projektu. Kad krita iepriekšējā valdība, Kariņa kungs katrā intervijā atgādināja: mums nav dinamikas, mums strauji jāiet uz priekšu, mums jārīkojas. Nu parādiet, ka jūs varat rīkoties! Kur ir jūsu dinamika? Jūs šobrīd piedāvājat lēmuma projektu: mēs domāsim, mēs darīsim. Kur tad ir jūsu dinamika? Rīkojieties! Atslēgas vārds ir “rīcība”.

Beigās man ir viens konkrēts jautājums... Šlesera kungs neizmantoja otro piecminūti... Es gribu uzdot šo jautājumu (lai izskan no tribīnes kā retorisks, jo es nedrīkstu ar jums sarunāties): vai jūs, Ainār Šleser un partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, esat par to, lai mēs aizliegtu šīs rūdas transportēšanu? Atnāciet un pasakiet – jā, nē –, nedomājot par savām, kā jūs minējāt no sākuma, ģimenes biznesa interesēm, bet pēc tam jūs mainījāt – uzņēmumiem, kas pieder jūsu ģimenei. Vienkārši atbildiet – jā vai nē. Nevajag man skaidrot, cik mēs esam slikti, ka mēs gribam iznīcināt dzelzceļu un ostas. Vienkārši pasakiet – jā vai nē. Esiet godīgi!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie kolēģi! Šodien ir vērtīgas debates, un ir skumji skatīties, ka ārlietu ministrs nav klātesošs, jo, es domāju, ārlietu ministram kā minimums būtu jāpiedalās šādās debatēs. Bet viņa kurpes vismaz aizpilda Zanda... es domāju, ka tas ir pozitīvi vērtējams – ir gatava kaut kāda nomaiņa.

Arī cits interesants aspekts, kas izskanēja debatēs un ko jūs visi varat pārbaudīt Saeimas stenogrammā, – tā ir Šlesera kunga uzstāšanās. Citēju: “[..] kas attiecas uz manu ģimenes uzņēmumu [..].” Manu ģimenes uzņēmumu, nevis manas ģimenes uzņēmumu – manu ģimenes uzņēmumu! Tālāk sekoja visa argumentācija, kāpēc ir labi darīt visu, kā dara šobrīd valdība.

Es atgādināšu. Saeimas deputātu ētikas kodeksa 9. punkts skan: “Deputāts nepieļauj personisko un valsts interešu konfliktu un izvairās no situācijām, kas sabiedrībā var radīt aizdomas par šāda konflikta pastāvēšanu.”

To pēc tam lai vērtē Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija – bija pārkāpums vai nebija. Es domāju, ka daudziem JAUNĀS VIENOTĪBAS deputātiem šodien nav patīkamas izjūtas, ka jums nākas būt vienos ierakumos ar Šlesera kungu.

Ja runājam par šo jautājumu plašāk, tad man gribētos dzirdēt Skrastiņa kunga kā deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Ukrainas parlamentu vadītāja viedokli. Vai tas ir pareizi – nedzēst ugunsgrēku, ja kaut kāda vispārējā vadība saka, ka nevajag dzēst, vai tomēr pašiem ir jādzēš ugunsgrēks, tāpēc ka jāglābj cilvēku dzīvības?

Ja mēs runājam par šo kopējo Eiropas Savienības politiku un to, ka mums vajag Eiropā panākt vienprātību, viss jau būtu labi, ja tā tiešām būtu un ja Eiropa būtu ļoti dinamiska institūcija.

Es atgādināšu, 2022. gadā bija cits tieslietu ministrs, kurš arī solīja, ka tūlīt, tūlīt būs risinājums saistībā ar “Maskavas namu”. Teica, ka visu izdarīs tūlīt – konfiscēs, pārņems, panāks, ka Eiropas mērogā tiks ieviests risinājums. Nebija. Eiropā joprojām nav panākti risinājumi saistībā ar Krievijas īpašumu pārņemšanu attiecīgo valstu īpašumā. Latvija pati sagatavoja šādu risinājumu un ļoti sekmīgi virzījās uz priekšu, un pēc mūsu parauga citas Eiropas valstis sāk īstenot līdzīgus procesus.

Arī jautājumā par ekonomiskās sadarbības pārtraukšanu ar Krieviju Latvija var rādīt priekšzīmi. Mums nav jāmēģina sagaidīt, ka viss milzīgais Eiropas kuģis, sākot no Zviedrijas, Ungārijas, Portugāles, tiks pārliecināts, ka tā ir vispareizākā rīcība – pārtraukt ekonomisko sadarbību ar Krieviju. Mēs paši varam būt tie, kas parāda piemēru Eiropai, un pēc tam visām Eiropas valstīm nekas cits neatliek, kā sekot mūsu piemēram. Bet ir jābūt gatavībai to darīt.

Es aicinu šodien atbalstīt sākotnējo lēmuma projektu. Ir dažādi risinājumi, kā mēs varam apturēt tirdzniecību, tai skaitā tranzītu, ar Krieviju. Es domāju, mums tas ir jādara. Latvijas ostas, Latvijas dzelzceļš jau sen ir pelnījuši, lai uz mūsu reģionu pārnāktu kravas no Rietumu pasaules, nevis – ka mēs esam kā tilts, pa kuru nogādā kravas Krievijā, uz Krieviju... lai mēs veidojamies kā reģionāls centrs, kurā ir iespēja pieņemt dažādas kravas, kur dzelzceļš fokusējas tai skaitā uz vietējo pārvadājumu pārņemšanu, taupot uzņēmēju resursus.

Tas ir virziens, kurā mums ir jāiet. Jā, sākotnēji tas būs grūti, bet, domāju, tas ir paveicams virziens.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Pāris nianšu, kas izskan debatēs par to, kas... ir deputāti, kas apgalvo, ka Latvijai nav ārpolitikas, ir kopējā Eiropas Savienības ārpolitika.

Ziniet, arī Latvijas pozīcija Eiropas Savienības sanāksmēs ir Latvijas ārpolitika. Lēmumi, ko mēs virzām uz padomes sēdēm, ir Latvijas ārpolitika. Tas tā kā ieiet kopējā Eiropas Savienības ārpolitikā. Un šajā ziņā mēs esam tie, kas nevis gaida, kad mums norādīs, ko mēs varam vai nevaram, bet mēs esam daļa, tāpat kā visas pārējās 26 dalībvalstis, kas nosaka Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku.

Kolēģi, par konkrēto preču grupu... kravu grupu. Paskatāmies, ko tad mēs esam darījuši pa tiem diviem gadiem. Mums nav jāgaida, līdz Brisele pieņems kopīgu lēmumu par dabasgāzes importa aizliegumu no Krievijas, mēs pieņemam... mēs grozām likumu. Ar likuma pamatu mēs aizliedzam, ir virkne... ar graudiem varbūt ne pilnībā, bet arī, likumu grozot, mēs aizliedzam.

Šeit ir tā spēle ar vārdiem... ka mums vajag piemērot savas sankcijas. Sankcijas īstenībā ir tas, ka mēs uzliekam ierobežojumus caur mūsu normatīvajiem regulējumiem, atbilstoši mūsu likumiem un atbilstoši arī Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam. Šajā gadījumā – uz mangāna rūdu. Tā nav duālas pielietojamības prece. Par duālu pielietojamību Eiropas Savienībā ir saraksts, bet tas tiek balstīts arī uz starptautiski noteikto sarakstu par duālas pielietojamības precēm, kas ir militārām vajadzībām.

Te, kolēģi, ir bēdu ieleja, jo šo starptautisko sarakstu... balsstiesības, vai iekļaut vai neiekļaut, ir arī Krievijas Federācijai. Jau vairākus gadus virkni preču grupu Eiropas Savienībai neizdodas iekļaut šajā sarakstā, jo ir veto tiesības, ko piemēro Krievija, bez viņu piekrišanas šādu sarakstu nevar papildināt.

Kas attiecas uz Eiropas Savienības virzītiem sarakstiem, tad es saprotu, ka ir uzsākts process, lai Eiropas Savienībai būtu savs autonoms saraksts ar likuma spēku, ko tā varētu piemērot. Bet tas ir tikai izstrādes sākumā, un varbūt potenciāli pēc gada mēs redzēsim šo regulējumu. Līdz ar to – pie kā mēs nonākam? Mēs nonākam pie stratēģiskām precēm. Nevis duālas pielietojamības, bet – stratēģiskas preces. Stratēģisku preču apriti nacionālā līmenī mēs varam noteikt. Mangāna rūdu nacionālā līmenī varam definēt kā stratēģisku preci un attiecīgi vērst ierobežojumus caur normatīvajiem aktiem, tātad likumiem.

Mums ir Ostu likums, mums ir valsts kapitālsabiedrības, kur valsts var noteikt attiecīgu politiku. Un šeit ierobežojumi... kā ar dabasgāzi – mēs ar likumu noteicām, ka Latvija aizliedz importu.

Tāpat varam nacionālā līmenī lemt, ka mūsu kritiskajā infrastruktūrā, kas ir ostas, ir aizliegta konkrētu preču pārkraušana uz noteiktu periodu ar noteiktu pamatojumu, līdzīgi, kā tas ir ar dabasgāzi, – saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā.

Kolēģi, mēs varam pieiet ļoti radoši tieši tiesiskajā ietvarā... uz likuma pamata... protams, paralēli gaidīt procesu, ko piemin arī šis grozītais lēmuma projekts, – ka Eiropas Savienība pieņems kopīgu lēmumu attiecībā uz mangāna rūdu. Bet pateikt, ka mēs šajā brīdī īsti nevaram darīt... pat no morālā aspekta būtu absurdi, jo ir dzirdēts, protams, arguments: ja mēs izdarīsim, tās kravas šā vai tā plūdīs uz Krieviju un Krievija turpinās savu militāro industriju stiprināt. Arī Eiropas Savienība pieņems... nezinu, pēc diviem vai trim mēnešiem... Krievijai robeža ir plaša, tā nerobežojas tikai ar Eiropas Savienību... plūdīs šīs preces. Bet tas nebūs uz mūsu sirdsapziņas, tas nebūs uz Eiropas pilsoņu sirdsapziņas – ka mēs nodrošinām kara mašīnu. Tas ir mūsu morālais pienākums – ierobežot visos iespējamos veidos jebkāda veida kapacitāti Krievijas militārajai mašinērijai darboties.

Līdz ar to, es domāju, grozītais lēmuma projekts... es piekritīšu, tas ir vājš – uzdod kaut ko... neko, kad... nezin kad un ar kādu mērķi... Tā vietā – uzdot sagatavot grozījumus, kas nacionālā līmenī aizliegtu eksportu, importu, tajā skaitā tranzītu, pamatojoties uz mūsu nacionālajiem regulējumiem, kā jau minēju, nosakot mangāna rūdu kā stratēģisku preci (nevajag minēt nekādu duālu pielietojumu). Stratēģiska prece un attiecīgi ierobežojumi jau spēkā esošajos normatīvajos aktos, kaut vai manis pieminētajā Ostu likumā.

Tā ka, kolēģi, man nav konkrēta aicinājuma par šo lēmuma projektu, jo man liekas, Mūrnieces kundzes vārdiem runājot, šī diemžēl ir tiešām gumijas stiepšana. Ne tikai atrausimies pa pirkstiem, bet arī dabūsim pa seju no mūsu pašu sabiedrības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Kolēģi! Mūsu mērķim ir jābūt vienotam: mums ir jāatbalsta Ukraina līdz tās pilnīgai uzvarai pār Krieviju. Agresors ir jāsakauj, mums ir jāsit pa agresoru stingri, izlēmīgi, bet mērķēti, lai agresoram sāp. Kamēr mēs... pēdējās nedēļas parlamentā ir kaismīgas debates, es teiktu, bieži vien populistiskas, apvainojot citam citu... tikmēr valdība jau ir rīkojusies.

Ministru prezidente Evika Siliņa šo jautājumu ir pacēlusi Eiropas līmenī un skaidri un gaiši pateikusi, ka mangāna rūda ir jāsankcionē visā Eiropas Savienībā, un starplaikā, līdz tas tiks izdarīts (un tas tiks izdarīts ātri), Ministru prezidente strādā kopā ar mūsu tuvākajiem reģionālajiem partneriem, lai rastu risinājumu arī reģionāli. Mūsu mērķim ir jābūt, lai mangāna rūda Krievijai netiktu piegādāta vispār.

Es vakar klausījos Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes ierakstu. Es gribu teikt paldies komisijas vadītājam, kas ļoti labi novadīja šo sēdi. Rūpīgi noklausījos. Daži no iesniedzējiem teica: “Labi, mēs pieņemam lēmumu, lai viņi skatās – kā grib. Tā vairs nebūs mūsu problēma.” Kolēģi, tā būs mūsu problēma tik ilgi, kamēr Eiropas Savienība nepieņems šo lēmumu, un nevis mēs gaidām uz Eiropas Savienību, bet esam pirmie, kas to mudina, un mēs to panāksim. Ir nedaudz dīvaini klausīties no oponentiem par to, ka, no vienas puses, mēs Eiropas Savienībā to nevaram panākt, bet, no otras puses, lēmuma projektā prasīt, lai Eiropas Savienība sniedz kādu materiālu atbalstu.

Kolēģi! Es uzskatu, ka Latvija ir spēcīga valsts, kas līdz šim Eiropas Savienībā ir vienmēr uzstājusi uz spēcīgākajām sankcijām un to ir panākusi. Arī šoreiz Latvija kā valsts to panāks. Es esmu dziļi pārliecināts.

Kolēģi! Atbalstam Ukrainai ir jābūt pārpolitiskam jautājumam. Es uzskatu, ka šajā kara situācijā mēs nevaram politisku iemeslu dēļ šajā jautājumā šķelties, mums ir jāmeklē risinājumi visiem kopā. Skatījumi, viedokļi var atšķirties, bet es aicinu netaisīt politiku. Es esmu dziļi pārliecināts, ka Latvija bija, ir un būs vislielākā Ukrainas atbalstītāja un mums bijusi visstingrākā nostāja pret Krieviju, un tāda tā arī paliks.

Kolēģi! Ja jūs gribat teikt, ka mēs kaut ko nevaram... ka varam tikai... ar vienu lapu nobalsojot... visi jautājumi tiks atrisināti. Tā nekad nebūs. Mūsu spēks ir tad, kad mēs esam vienoti un ar savu pozīciju pārliecinām mūsu partnerus. Un mums tas ir izdevies. Šeit runāja par “orbānismu”. Par spīti “orbānismam”, mūsu Ministru prezidente smagā darbā kopā ar Eiropas partneriem panāca šo lielo finansiālo paketi Ukrainas atbalstam. Kad neviens neticēja, tas izdevās. Visas tās sankcijas, kas iepriekš tika piemērotas Krievijai, pamatā iniciējusi un panākusi, ka tās tiek īstenotas, Latvija un Baltija.

Dārgie draugi, es uzskatu, ka opozīcijā ir jāieklausās, un laikā, kamēr darbojas šī koalīcija, mēs ļoti daudzas idejas neesam noraidījuši saknē. Arī no “Nacionālās apvienības” ir bijušas idejas lēmuma projektam, ko mēs esam atbalstījuši, pēc tam esam kopā strādājuši, lai atrastu labākus risinājumus. Arī šajā gadījumā šis lēmuma projekts, kāds tas tika sagatavots, manuprāt, neatbilst nedz Saeimas kārtības rullim, nedz Satversmes tiesas spriedumam un arī nerisinātu galveno problēmu.

Bet, kolēģi, tādēļ arī mēs šo lēmuma projektu nevis pilnībā noraidījām, bet pirms pāris sēdēm nodevām komisijai un iesniedzām savu redzējumu, kā šo jautājumu risināt. Un starplaikā valdība jau rīkojās.

Dārgie draugi, būsim vienoti! Ukraina uzvarēs, Krievija zaudēs! Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Valstsievas un valstsvīri! Šodien šeit, no tribīnes, ir asa domu apmaiņa par ļoti svarīgu jautājumu – par stratēģisku preci, par resursu, kuru var izmantot Krievijas kara mašinērija. Neapšaubāmi, mēs esam sapratuši, ka šajā procesā daudz kas ir atkarīgs arī no mūsu valsts nostājas, no mūsu lēmuma.

Šeit mēs šodien pieredzam to, ka ir asa domu apmaiņa, izskan vērtīgi priekšlikumi, bet diemžēl izskan arī subjektīvi apvainojumi kolēģiem un arī tiem, kuri varbūt tādu vai citādu iemeslu, vēsturisku situāciju rezultātā ir ķīlnieki tai situācijai, kura valda mūsu ostās un kuru ir izraisījis karš. Patiesībā, ja mēs tā godīgi... paskatāmies, tad priekšlikumi, kuri iesniegti mūsu izlemšanai, ir virzīti uz vienu mērķi.

Es domāju, ka šeit, zālē, nav neviena, kurš nesaprastu, ka ienaidnieks... un karš ir jāpārtrauc, un ikviens apzinās, ka mēs visi stāvam vienā frontes pusē – kopā ar Ukrainu –, bet runa ir par taktiku, runa ir par formu, kādā veidā mēs virzāmies uz mērķi, lai to sasniegtu. Es gribu teikt, ka dažkārt dzīve ir pierādījusi, ka atsevišķi individuāli paņēmieni, kas ir riskanti, varbūt pievērš uzmanību, bet lielākoties nesasniedz mērķi. Lielākoties visa drošības politika ir balstīta uz kolektīvu sadarbību gan Eiropas Savienības ietvaros, gan eiroatlantiskajā telpā. Tikai vienotai politikai, vienotai formai, vienotai pieejai var būt rezultāts – arī šajā it kā salīdzinoši vienkāršajā jautājumā par mangāna rūdu un varbūt arī kādiem citiem nenosauktiem produktiem, kuri joprojām ceļo uz Krieviju.

Šeit izskanēja, ka Latvijas un Baltijas valstu ostas ir gandrīz vienīgās, kuras apgādā Krieviju, un, ja mēs šeit veiksim kādus nekavējošus pasākumus, tad Krievijai tā pēdējā diena būs klāt. Diemžēl tā nav. Ja mēs paskatītos, kas notiek tajās ostās, kas ir ap Pēterburgu, – tur kravu apjomi joprojām pieaug. Arī šīs dažus miljonus tonnu... Krievijas ekonomiku un Krievijas ostu iespējas absorbēs. Neapšaubāmi, tiks atrasts ceļš, bet tas nenozīmē, ka es aicinu iestāties par mangāna rūdas... saglabāšanu... vai tranzītu caur Latvijas ostām.

Es vēlreiz gribu vērst uzmanību uz to, ka mums ir jārīkojas kopīgi ar... vienotas Eiropas politiku, jo tikai Eiropas un ASV sankcijas – kopīgi ar visām valstīm – ir devušas rezultātu. (Starpsauciens.)

Ja mēs izdarām nelielu atkāpi starptautiskajā politikā – šodien šeit, Saeimas namā, tika atzīmēti 20 gadi, kopš esam iestājušies NATO. Mēs iestājāmies kolektīvi – vienlaikus iestājās septiņas valstis, nevis katra valsts atsevišķi. Nebija tā, ka valsts, kura bija gatavāka, skrēja ratiem pa priekšu un centās iestāties NATO. Jā, mēs bijām atpalikuši, pat Igaunija un Lietuva, lai cik tas nebūtu skumji, toreiz ar ironiju skatījās uz mums un teica, ka mūs negaidīs, jo viņi, lūk, ir veikuši priekšpasākumus, tāpēc viņi ies uz priekšu. Ja jūs, latvieši, nevarat, tad mēs jūs negaidīsim.

Starptautiskā politika ir iekārtota tā, ka jāiestājas reģioniem, jāiestājas veselām valstīm. Tas ir neskaitāmas reizes jāpārrunā, jāpārrunā un jāpārrunā, jāpārliecina tie, kuru lēmumi ir izšķiroši. Ne tikai mūsu lēmumi ir izšķiroši, bet arī pārējo valstu, pārējo Ukrainas atbalstītāju valstu, lēmumi ir izšķiroši.

Vēl viens piemērs. Es domāju, ka daudziem atmiņā vēl ir saglabājies 11. septembra terora akts pret Amerikas Savienotajām Valstīm. Es domāju, ka mēs ikviens saprotam, ka Amerikas Savienoto Valstu militārais potenciāls bija tāds, ka viņi varēja nekavējoties dot triecienu tur, kur viņiem šķita, ka tajā brīdī būtu jādod, lai cīnītos ar terorismu. Bet tā nenotika. Amerikas Savienotās Valstis tam, pirmkārt, gatavojās un, otrkārt, veidoja starptautisku koalīciju, un Latvija un pārējās Baltijas valstis bija starptautiskās koalīcijas sastāvā.

Tāpēc ir šie piemēri, kas liecina par to, ka mums starptautiskas situācijas, starptautiskas problēmas ir jārisina kopā. Es domāju, ka tas ir tas, ko pašreiz piedāvā valdība, ko piedāvā arī politika un ko piedāvā arī šeit, Saeimas deputātu priekšā, esošais dokuments.

Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka mēs šeit uz vietas Latvijas valdību varam kritizēt un droši vien tā ir jākritizē, jo nebūt ne viss ir noticis veiksmīgi, bet tajā pašā laikā mums būtu arī jāatzīmē tas, ka Latvijas valdība visos jautājumos uz starptautiskās skatuves praktiski ir bijusi iniciatore, ir bijusi līdere, ir bijusi aicinātāja pastiprināt sankcijas pret Krieviju kā pret agresoru.

Vēl viens aspekts, ko es gribētu minēt. Mūsu šīsdienas lēmums nav mazsvarīgs arī ostu stividoriem, tiem, kas pārkrauj kravas. Viņi ir visa šī kara ķīlnieki, un viņi jau ir pauduši dažādos raidījumos, dažādās intervijās, ka viņi izprot politisko situāciju un, ja būs lēmumi, viņi nepārkraus nekādas kravas. Bet mums ir ārkārtīgi svarīgi, lai šī sabiedrības daļa nenostātos pret valdību vai nejustos aizvainota par valdības politiku. Es domāju, ka viņi saprastu, ja mēs pieņemtu mērķtiecīgus, uz sankcijām virzītus lēmumus kopīgi ar starptautisko sabiedrību. Tad viņi to saprastu un tad tās sāpes būtu mazākas... jo viņi atbild par cilvēkiem, kas šajā nozarē ir nodarbināti, viņiem būtu vieglāk skaidrot saviem darbiniekiem, kāpēc viņi ir jāatlaiž vai kāpēc viņiem vairs nav darba.

Tātad mūsu drošība un Ukrainas uzvara, manuprāt, ir tikai Eiropas Savienības kopējās politikas ietvaros. Mūsu drošība un Ukrainas uzvara ir tikai Eiropas Savienības un NATO drošības politikas kopīgs rezultāts.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Vilim Krištopanam.

V. Krištopans (LPV).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Vispirms par graudiem un mangāna rūdu.

Iespējams, labākā koalīcija divus gadus gulēja. APVIENOTAIS SARAKSTS bija tās sastāvā. Kur jūs bijāt? (Starpsauciens.) Graudus jau ved, es nezinu, cik ilgi. Mangāna rūda ir beigusies. Tagad jūs atmodāties. Jums ir izcils talants, it sevišķi JAUNAJAI VIENOTĪBAI, – rāpot notikumiem no pakaļas, atvainojiet. Tad, kad notikumi ir beigušies, jūs, tai skaitā APVIENOTAIS SARAKSTS, atmostaties.

Kāpēc apklusāt par “asiņainajiem” graudiem? (Starpsauciens.) Tāpēc, ka amerikāņi jūs apklusināja. Liepājas ostā krauj 2,5 miljonus tonnu graudu, kurus pērk ADM un “Glencore” kompānijas, milzīgas amerikāņu kompānijas pērk no Krievijas un ved uz Āfriku. Un kur tur ir vainīga Liepājas osta?

Ko jūs tagad piedāvājat? Jūs piedāvājat šo visu slēgt. Visu. Pirms 28 gadiem es ar tālaika prezidentu Ulmani biju vizītē Uzbekistānā oficiālā vizītē. Kas tur notika? Uzbekistānā jau tad bija NATO bāze. Pirms 28 gadiem Uzbekistānā nosēdās amerikāņu kara lidmašīnas “Boeing”. Viņiem tagad tur ir NATO bāze. (Starpsauciens.) Mēs runājam tieši par to, ka mēs neļausim nevienam apturēt Uzbekistānas kravas. Un tieši Liepājas osta runā par Uzbekistānas un Kazahstānas kravām. Un, starp citu, tās ved caur Krieviju. Nav cita ceļa. Un tikai idiots var izdomāt to, ka Uzbekistānas valsts, kura ir kopā ar Ameriku jau 30 gadus... mēs tagad viņiem nogriezīsim ceļu uz ostām. Kādā veidā mēs iegriezīsim Krievijai? (Starpsauciens.) Atbildiet uz šo jautājumu! Pa dzelzceļu? Jūs jau esat aizrunājušies, ka sliedes jādemontē.

Vai kāds no jums ir bijis jaunajā poligonā? Es tam blakus dzīvoju. Kāpēc izvēlējās to vietu? Tāpēc, ka tas ir tieši blakus Daudzevas stacijai, kura ir pie Krustpils–Jelgavas dzelzceļa. Kāpēc vajadzīgs dzelzceļš? Tāpēc, ka no Liepājas ostas pa šo dzelzceļu ved militārās tehnoloģijas no Vācijas un citām pasaules malām. Jūs šīs sliedes gribat demontēt? Mūsu sliežu tīkls šodien nosedz visu Latviju. (Starpsauciens.) Jūs par to runājat! Rekur, Didzis Šmits runā...

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar zāli!

V. Krištopans.... par to, ka jādemontē sliedes, jādemontē dzelzceļš. (Starpsauciens.) Un tagad jūs lielākā daļa... mans... kā saka, latgalietis... piemēram, basketbolists... ļoti emocionālu runu pateica. Ko tikai viņš nepieminēja – Buču, visu ko. Pasakiet man, kāds sakars Kazahstānas, Uzbekistānas, Ķīnas kravām, kas iet caur Latvijas ostām, ar Buču? Kurā brīdī tiek apgādāta Krievijas armija? Jums absolūti nav izpratnes, kas ir transporta loģistika, jūs te vienkārši tā – blā, blā, blā... kaut ko runājat.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Amilam Saļimovam. (Starpsauciens.)

A. Saļimovs (ST!).

Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šī ir laikam mana... piektā sēde šeit, Saeimā, un mans priekšstats par Saeimas darbu pirms es tiku uz Saeimu bija pavisam savādāks. Es domāju, ka mēs katru sēdi domāsim, kā pareizi attīstīt valsti, kā stiprināt ekonomiku, lai principā būtu kaut kāda vīzija – vīzija, kurp mēs kustamies. Dotajā brīdī mēs ļoti daudz enerģijas tērējam uz to, kā pareizi ierobežot, kā pareizi apgrūtināt mūsu ekonomiku, un par attīstību nedomājam vispār. Vispār!

Mūsu vēlētāji mūs ievēlēja, lai mēs strādātu valsts labā, lai mēs domātu, kā pareizi šeit... kur uzbūvēt kaut kādas ražotnes, rūpnīcas, izveidot darba vietas galu galā, bet mēs tikai domājam, kā pareizi sagraut, iznīcināt mūsu ekonomiku. Priekš kam?

Jebkurā gadījumā mēs šajā karā nevaram uzvarēt, jo mēs neesam kara dalībnieki. Tas ir karš starp Ukrainu un Krieviju. Mēs esam pārdzīvojuši ļoti grūtus laikus. Bija pandēmija, tagad tas karš. Beidzot, dārgie kolēģi, ir jādomā arī par attīstību. Kaut kādā nozīmē mums jābūt egoistiem, mums jādomā par savas valsts attīstību, nevis par to, kā padarīt kaut ko sliktu savam kaimiņam.

Kolēģi, aicinu vairāk domāt par attīstību. (Starpsauciens: “Pastāsti man...”)

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! “Seko savai sirdij!” (Starpsauciens: “Vot!”) Tā ir tāda skaista frāze, vai ne? Reizē arī labs padoms tad, kad, piemēram, jāizvēlas, kādas krāsas šlipsi iegādāties. Bet arī lielākos dzīves notikumos – tad, kad tu noskati meiteni, kuru gribētu ņemt par sievu, – tas ir labs padoms.

Praktiskajās dzīves situācijās lēmumu pieņemšanā uzticamāks sabiedrotais par sirdi tomēr ir galva, piemēram, tajā brīdī, kad jādomā, kādu mājokli meklēt savai ģimenei, vai tad, ja jādomā par valsts ekonomiku, par rūpēm par mūsu un sabiedroto iedzīvotājiem... ir svarīgi likt lietā galvu tad, kad mēs meklējam līdzsvaru starp visām vajadzībām un interesēm.

Tirdzniecības ierobežošana ar agresorvalstīm – tur mums ir jābūt uzstājīgiem. Tādi mēs arī esam, un ne tikai ar emocijām, bet arī ar prātu. Šodien gan no šīs tribīnes, gan... pēdējos mēnešos netrūkst skeptiķu, kas saka: mēs jau nevaram to vienoto Eiropas politiku ieviest. Bet mēs taču esam Eiropas Savienībā, mēs esam daļa no Eiropas Savienības, tie ir mūsu kopīgie lēmumi, tā ir mūsu kopīgā problēma.

Varbūt cilvēki ir palaiduši garām, bet bija tāda liela, nozīmīga ziņa. Atcerieties, pavisam nesen runājām par asiņainajiem graudiem. Kā tad būs, mēs taču nevaram Eiropas Savienībā neko panākt! Eiropas Savienība ir pieņēmusi vienotu mehānismu, kā visas Eiropas līmenī ierobežot lauksaimniecības produkcijas apriti, kas nāk no agresorvalstīm. Tas ir mūsu, tas ir šīs valdības panākums. Tas ir kaut kas, ko iepriekšējās valdības ministri... pat mutē neņēma šādus vārdus, viņiem bija bail par to pat runāt, kur nu vēl darīt. Šī valdība to ir izdarījusi. (Starpsaucieni.)

Arī attiecībā uz citu produktu grupām un to ierobežošanu valdībai ir plāns, prātīgs un sakarīgs plāns (Starpsaucieni.), kā to izdarīt efektīvi, kā to izdarīt tā, lai mēs nešautu paši savās kājās.

Tā ka uzticēsimies mūsu ministriem, uzticēsimies mūsu premjerei un galu galā uzticēsimies paši sev, jo mērķis taču mums ir vienots, vai ne? (Starpsaucieni.) Mūsu valdība turpinās strādāt pie tā, lai šīs lietas tiktu sakārtotas vienotajā Eiropas tirgū, tā turpinās bāzt sprunguļus kara mašinērijas riteņos un būt Ukrainas sabiedrotais gan ar sirdi, gan ar prātu.

Kolēģi, aicinu šo lēmuma projektu virzīt uz priekšu, aicinu atbalstīt otrajā lasījumā iesniegto priekšlikumu, mazāk runāt un vairāk darīt.

Paldies. (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram otro reizi.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es gribu atbildēt uz Batņas kunga jautājumu, bet, pirms es to daru, man ir lūgums “Nacionālajai apvienībai” – palīdziet Vitenbergam, bijušajam satiksmes ministram, nospiest podziņu un atnākt uzstāties. Netēlojiet profesionāli, kurš gļēvi sēž un gudri vēro notiekošo! Jūs bijāt ministrs, jūs savārījāt visu šito putru, kāpēc te vispār notiek debates. Jūs neesat nācis ne ar kādu priekšlikumu. Vienīgais, kas ir bijis, – noņēmāt nost uzrakstu krievu valodā no Centrālās dzelzceļa stacijas, viss pārējais jūs neinteresē. Atnāciet un pasakiet, kāpēc jūs neesat iniciējis iekļaut sankciju listē mangāna rūdu.

Nākamais. Kas attiecas uz Batņas kunga jautājumu, es vēlreiz vēlos atbildēt – ar manu ģimeni saistītais uzņēmums ir pārtraucis kraut mangāna rūdu. Tas ir punkts viens.

Kas attiecas uz visu nozari, es vēlos jums paskaidrot – Latvijas uzņēmumi nepērk mangāna rūdu, tie nepērk daudzas citas kravas, tie pārkrauj (Starpsaucieni.), izejot no noslēgtajiem līgumiem. Un kāpēc šis bizness (Starpsaucieni.) netiek iekļauts sankciju listē? Tāpēc, ka šajā biznesā ir iesaistīti Eiropas un Amerikas Savienoto Valstu uzņēmumi. Tad, kad sankcijām tika pakļauts alumīnija bizness (Starpsauciens.), vēlos jums skaidri pateikt, ka Vācijas kanclere Merkele (tajā laikā viņa bija kanclere) devās uz Ameriku un risināja šo jautājumu, jo šis jautājums bija saistīts ar Vācijas auto industriju – viņiem ir vajadzīgs alumīnijs, lai būvētu automobiļus.

Šodien, ja būtu jautājums konkrēti par mangāna rūdu, gan es, gan mana frakcija nobalsotu “par” aizliegumu. Bet es nevaru balsot par priekšlikumu, kurā tiek piedāvāts likvidēt visas ostas un aizvērt robežu... jo jūs tā arī neesat atbildējuši. Es ceru, ka Tavara kungs, pēc manis debatējot, pateiks precīzi, par kurām kravām ir runa un ko nozīmē jebkāda sadarbība.

Tikko Krištopana kungs teica, ka Uzbekistāna, Kazahstāna un citas Vidusāzijas valstis, tai skaitā Ķīna, savas preces sūta tranzītā (jo viņiem nav ostu) uz dažādām pasaules valstīm. Daudzas preces ir ļoti svarīgas, un tās iepērk Eiropas un Amerikas kompānijas. Kā mums rīkoties šajā konkrētajā procesā? Šīs kravas ies caur Baltkrieviju vai Krieviju, un viņi saņems maksu kaut vai par dzelzceļa pakalpojumiem, un tas vistiešākajā veidā nodrošinās kaut kādus ienākumus Krievijas budžetā. Nav iespējams vienkārši ņemt un pateikt nē!

Pašreiz mēs redzam to, kas notiek ar terorismu. Neskatoties uz karadarbību Ukrainā, tad, kad notika terorakts Krievijā, daudzas pasaules valstis tāpat izteica līdzjūtību, vēl vairāk – viņi saka: starptautiskajā terorismā... mums ir jāsadarbojas, neskatoties uz karadarbību Ukrainā. Viņi turpina sadarboties.

Apmēram pirms nedēļas mēs internetā varējām redzēt fotogrāfiju un video, kādā veidā Amerikas, Baltkrievijas un Krievijas kosmonauti aizlidoja kosmosā. Viņi nav pārtraukuši sadarbību virknē jomu. Līdz ar to mēs nevaram šodien uzņemties atbildību par to, ko dara amerikāņi, mūsu stratēģiskie partneri NATO, mēs nevaram uzņemties atbildību par to, ko lems Vācija... un tā tālāk, bet mēs esam iestājušies organizācijā, kurā... gan Vācija, gan Amerika jau ir bijušas NATO dalībvalstis.

Šajā gadījumā pozīcija ir ārkārtīgi vienkārša – Latvijas interesēm ir jābūt pirmajā vietā. Ja mēs runājam par kādas preces aizliegšanu, tad runājam par preces aizliegšanu vai kravas aizliegšanu, nerunājam par industrijas aizvēršanu ciet. Ja gadījumā tas tā turpināsies, es aicināšu tranzīta... transporta nozares pārstāvjus, ostu uzņēmumus... un tā tālāk... protestēt, iziet ielās un skaidri pateikt (Starpsauciens.)... ja jūs gribat aizvērt ostas un būt šīs nozares kaprači, tad viņiem ir jāpasaka skaļi...

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Šlesers.... ka viņi to neatbalsta. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien, gandrīz visas dienas garumā klausoties šīs diskusijas, ka mēs praktiski neko nevaram – mēs nevaram pieņemt tādus lēmumus, lai apturētu Krievijas militārās industrijas attīstību, tās stiprināšanu, mēs nevaram pieņemt lēmumus, kas mazinātu Krievijas ekonomiku, līdz ar to arī militārās industrijas kapacitāti... mēs neko nevaram –, tas nedaudz atgādina 2010. gadu, kad Valsts prezidents Zatlers bija spiests atlaist parlamentu, tāpēc ka parlaments gluži vienkārši sāka strādāt dažu oligarhu interesēs.

Ko paredz šie JAUNĀS VIENOTĪBAS kolēģes Zandas Kalniņas-Lukaševicas labojumi, kas ir iesniegti priekšlikumam, šim lēmuma projektam, ko bija sagatavojis APVIENOTAIS SARAKSTS? No skaidras rīcības mēs esam pārgājuši bažu paušanā, aicinājumos, atgādinājumos un mudinājumos. Šie mudinājumi pat nekutina Krievijas militāro industriju, tam nav nekādas nozīmes šai brīdī. Ja mēs pieņemsim šo redakciju, ko šobrīd, izskatās, koalīcija un Šlesera vadītā partija ir gatava virzīt, būs vēl sliktāk, nekā bija iepriekš.

Tādēļ APVIENOTAIS SARAKSTS šodien ir sagatavojis jaunu lēmuma projektu, vadoties arī no komentāriem, ko izteicis Juridiskais birojs, juridiskie profesionāļi, lai mēs šodien varētu pieņemt tādu pozīciju, kura ir skaidri un nepārprotami orientēta uz rīcību, tai skaitā arī aicinājumu valdībai nevis likvidēt kādas ostas, bet... skaidra un cieta pozīcija.

Tā kā šis lēmuma projekts vēl pirmajā lasījumā nav pieņemts, es kā viens no iesniedzējiem atsaucu savu parakstu un Saeimas priekšsēdētājai iedodu vēl piecu parakstītāju atsaukumus. (Starpsauciens: “Kā tā?!”)

Aicinu šodien veikt izmaiņas darba kārtībā, ar kurām jūs visi varat iepazīties, un apstiprināt vienu skaidru Latvijas nacionālo pozīciju, apstiprinot lēmuma projektu, kuru iesniedzis APVIENOTAIS SARAKSTS.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies.

Tad ieviesīsim skaidrību! Saeimas kārtības ruļļa 118. panta desmitā daļa nosaka: “Saeimas komisija, kas iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu, vai katrs no deputātiem, kas parakstījis patstāvīgo priekšlikumu, var atsaukt savu atbalstu tam. Atsaukšana pieļaujama līdz balsošanai par patstāvīgā priekšlikuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.”

Kolēģi, priekšlikumu var atsaukt, bet debates var turpināt. Tāds ir tas stāsts.

Līdz ar to turpinām debates. Vienīgais – mēs nebalsosim par šo lēmuma projektu.

Debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti un cienītās deputātes! Tā kā esmu jauns deputāts... politikā jauns cilvēks, man reizēm liekas, ka mēs pilnīgi aplami kaut ko darām, un es pagaidām vēl neesmu sapratis, kā lai ar to cīnās, proti, mēs visu laiku paši sev šaujam kājā un dzīvojam pēc principa... Ziniet, ir tāds sens latviešu, nu, es nezinu, teiciens vai kā to saka... Viens kaimiņš birztaliņas malā lūdz Dievu un saka: “Mīļais Dieviņ, man neko nevajag, man neko nevajag, bet kaimiņam lai tā brūnā gotiņa nosprāgst!” Apmēram pēc tāda principa mēs šobrīd dzīvojam.

Tātad, manā skatījumā, mums pirmām kārtām jādara viss, lai Latvija būtu pirmajā vietā. Pēc tam jāpalīdz visiem kaimiņiem, kam varam palīdzēt, kas cieš no kaut kā. Un galu galā – kā mēs šobrīd dzīvojam? Manā skatījumā, mēs darām daudzas nepareizas lietas.

Es gribu atgādināt (tas jau ne vienreiz vien izskanējis no šīs tribīnes), ka, cienītie draugi vai kolēģi, jūs bijāt valdībā un diemžēl jums nesanāca izdarīt neko labu valsts labā. Tas ir bēdīgi... es jau neko citu negribu teikt, tas ir bēdīgi, nav drosmes uzņemties atbildību par valsti, pieņemt skaidru, tā teikt, politisku un valstiski svarīgu lēmumu. Jebkurā jomā, skatieties, kā gribat... kaut vai mūsu dzelzceļš. Nu, kā tad būs, kā tagad atrisinās jautājumus par lielo naudu, kas vajadzīga? Kā to atrisināt? Nu, nekā neatrisinās, tāpēc ka nav ne ideju, ne drosmes pieņemt lēmumu. Diemžēl tas visur vijas cauri.

Un, jā, Jāni Vitenberg, tomēr gribu redzēt tevi šajā tribīnē, lai tu mums pastāsti par to, kā bija ar kravām, jo, skaties, kā gribi... nu labi, tas bija kādu laiciņu atpakaļ, bet jebkurā gadījumā nopietni pie tā strādāja... Tomēr gribas zināt, kāpēc uzreiz šīs kravas nebija aizliegtas, jo pēc būtības jau...

Ko es ar to gribu teikt? Tas viss, kas ir uzrakstīts, ir atbalstāms, bet – kāds mums, Latvijai, no tā labums? Tikai kaut kāds formāls labums... vai kā? Es tiešām nesaprotu. Jāni, es tevi lūdzu: nāc šeit un pastāsti mums visiem, kā tur ir ar tām lietām! Un šī jau nav tikai viena konkrēta lieta par kaut kādām kravām, bija daudzas citas lietas, kuras tika palaistas garām vai, tā teikt, pasīvi neizdarītas... vai pasīvi izdarītas.

Tā ka, draugi, es uzskatu, ka šobrīd ir diezgan kritiska situācija, un tiešām gribu piekrist Aināram Šleseram par to, ka ir pienācis tas brīdis, kad... un mums tiešām ir tā unikālā iespēja, lai vērstos pie Valsts prezidenta, jo, ja mēs tālāk tā turpināsim... Jau šobrīd ir kritiska situācija, uzticības krīze politiķiem, un, ja mēs neko nedarīsim lietas labā, tad būs vēl sliktāk, tāpēc šobrīd ir unikāla iespēja – kā zvejnieku terminoloģijā var teikt, ka ir tikai jāpiecērt. Unikāla iespēja, lai mēs atlaistu šo Saeimu, lai Valsts prezidents atlaistu šo Saeimu... Mēs produktīvi nostrādātu divarpus gadus, un vislielākie ieguvēji no tā būtu nacionāļi, jo viņiem šodien ir vislielākais reitings.

Tā ka padomājiet, lūdzu, par to!

Jāni, lūdzu, nāc pastāsti mums, kā tās lietas tur bija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Rajevam.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie, cienījami kolēģi! Es ilgi domāju, vai man uzstāties ar uzrunu vai ne. (Smiekli. Starpsauciens: “Labāk jau ne!”) Kolēģi, jā, paldies... jūs tomēr mudinājāt mani atnāk un runāt.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, nesarunāties!

I. Rajevs. Kad mēs apspriežam šo jautājumu, godīgi sakot, man ir tāda sirreālistiska sajūta, jo viens no citātiem, ko es gribētu pateikt... ar ko es gribētu sākt... Mēs runājam par mangāna rūdas aizlieguma projektu... pilnīgu tās aizliegšanu, tajā pašā laikā jūs taču saprotat, ka to nedarāt, ka tas vienkārši ir skaļš paziņojums – mēs vairs neiepirksim... nepārsūtīsim rūdu caur Latviju. Tas neapturēs šo kustību. Jūs taču saprotat, ka apturēt šīs rūdas sūtīšanu uz Krieviju var tikai vienota, kopīga rīcība reģionālajā un nacionālajā līmenī... un Eiropas līmenī. Jūs taču to lietu saprotat, jūs nevarat fiziski to nesaprast. (Starpsaucieni.)

Ja mēs runājam par priekšlikumu. Par priekšlikumu, kuru mēs apspriedām vakar komisijā, bija balsojums. Lai priekšlikumu virzītu, lai vispār diskusija varētu iet uz priekšu, bija jābalso par šī priekšlikuma garu, par tā ideju, un komisija nobalsoja “par”. Diemžēl ne vienbalsīgi, jo ne visi komisijas kandidāti, piedošanu, dalībnieki balsoja, daži tomēr atturējās. Es balsoju “par”, jo esmu par to, lai aizliegtu rūdas nogādi Krievijai, lai viņi nevarētu turpināt attīstīt militāri rūpniecisko kompleksu un ražot bruņojumu.

Tas neatrisina problēmu, jo izskatās pēc... šis gājiens izskatās pēc tā gaiļa, kurš nokliedz: “Kikerigū!” Pēc tam – kaut saule neaust!

Otra lieta – par priekšlikumu. Ir trīs iemesli, kāpēc es balsoju... kāpēc neatbalstu šo priekšlikumu. Pirmais. Mūsu Juridiskais birojs teica, ka terminoloģija un teksts, kas ir lietots, ir nekonstitucionāls. (Starpsauciens.) Jūs tagad runājat par savu jauno piedāvājumu. Jā, nu tad paldies, ka jūs vismaz sapratāt, ka jūsu piedāvājums bija nepareizs un to vajadzēja atsaukt no paša sākuma, un darīt to lietu savādāk.

Nākamais. Te ļoti daudz tiek runāts par to, kas ir populisms un kas – rezultātu sasniegšana. Ir jāsaprot, ka viena valsts, kura pat pieņems tādu lēmumu, neatrisina šo problēmu. Tas jau te tika runāts vairākas reizes. Problēmu var atrisināt tikai kopīgi visas valstis, kuras robežojas ar Krieviju, pieņemot lēmumu vai nu reģionālajā, vai Eiropas Savienības līmenī.

Daudz kas tika pārmests valdībai. Patiesībā valdība, būsim godīgi, rīkojas – gan premjere rīkojas, gan ārlietu ministrs rīkojas. Un 14. sankciju sarakstā šis jautājums būs iekšā. Jūs to zināt.

Tad arī pabeidzām sarunu par šo priekšlikumu. Tur bija arī viegli pārprotami piedāvājumi par finansējumu, termiņiem un citām lietām, ka pat komisijas sēdes laikā nācās taisnoties un skaidrot, ko tas nozīmē.

Mēs nevaram pieņemt paziņojumu, kuru paši varam pārprast, tam ir jābūt absolūti skaidram un visiem cilvēkiem saprotamam. Jā, labi, man patika pēdējā Tavara kunga uzruna, jo atšķirībā no Batņas kunga viņš vismaz ir izlasījis Zandas Kalniņas-Lukaševicas tekstu (Starpsaucieni.), jo viņš runāja ar tiem vārdiem, kuri tur patiešām minēti: “aicināt”, “mudināt”, “atgādināt”, nevis “domāt” un “prātot”.

Kādi tad iemesli tiek minēti, lai pieņemtu šo lēmumu un vienpusīgi pieteiktu tādu aizliegumu? Pirmais no iemesliem, kurš tika minēts komisijas sēdes laikā, bija arguments, ka “Krievijai būtu ļoti sarežģīti atrast citus piegādes ceļus”. Citāta beigas.

Mēs taču saprotam, ka ceļi tagad eksistē, tie ir tepat blakus, mūsu kaimiņvalstīs, un, ja mēs neaizslēdzam arī šos ceļus, nekas nenotiks, tā rūda vienalga uz turieni plūdīs. Neatkarīgi no tā, kādu lēmumu šeit pieņemsim mēs. Mums ir jānoslēdz robeža visās valstīs vienlaicīgi. (Starpsauciens: “Kurā gadā?” Starpsaucieni.) Jā, labprāt! (Ielej glāzē ūdeni. Starpsaucieni: “Ieraut vajag!”; “Ielej man arī!”)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, cieņpilni!

I. Rajevs. Man nav šaubu par jūsu (Starpsaucieni.)...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nesarunāties ar zāli!

I. Rajevs. Paturpināsim.

Par argumentiem. Argumenti tika minēti. Mēs redzējām (Starpsaucieni.)... mēs redzējām ieskatu vēsturē (Starpsaucieni. Aplausi. Ūjināšana. Troksnis.)... mēs redzējām stāstījumu par notikumiem, sākot no...

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

I. Rajevs.... Ivana Bargā. Mēs redzējām fotogrāfijas un stāstus par to, ka ģimenes pelna miljonus... deputātu. Kāpēc tad jūs nepastāstāt visu to lietu līdz galam? Kāpēc jūsu uzrunas...? Esiet godīgi līdz galam! Kāpēc jūsu uzrunas vienmēr apraujas ar vārdiem “un citi”? Varbūt jums vajadzētu godīgi pateikt, kuri ir tie “citi” un kādas jums ir saistības ar tiem “citiem”? (Starpsaucieni: “Pareizi, lai pasaka, lai pasaka!”; “Sakiet līdz galam!”) Jūs varat turpināt izlikties, ka nesaprotat, par ko es runāju. (Zālē troksnis. Starpsaucieni: “Saki līdz galam!”; “Laid nākamo debatēs!”)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ļaujiet runāt! (Starpsaucieni. “Vēl septiņas minūtes!”; “Ļaujiet runāt!”; “Par tēmu!”)

I. Rajevs. Jā, turpinām par tēmu. Tātad šinī gadījumā es uzskatu, ka piedāvājums par to, ka risinājumam ir jābūt reģionālam un eiropeiskam, ir pareizs. Tas nebūs aizkavēts tik ilgi, kā šeit jūs mēģināt pasniegt to lietu, tas būs efektīvs. Tas ir orientēts nevis uz runāšanu, bet rezultātu. Sankciju ieviešana – tas ir rezultāts, kuru varēs sasniegt. Jā, protams, mēs varam runāt par to, ka visi mēģina apiet sankcijas visādos veidos, vienmēr atrodas negodprātīgi cilvēki, kuri mēģina atrast labumu sev, bet – tās ir vienotas sankcijas visā Eiropas Savienībā, un visa Eiropas Savienība skatīsies, lai tās lietas tiktu ievērotas. Vienas valsts vienkārši skaļš paziņojums šinī gadījumā neko nemainīs. Ir nepieciešama kopējā darbība visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā minimums – visām šī reģiona valstīm, lai apturētu mangāna rūdas plūšanu uz Krieviju.

Un tagad pēdējais. (Starpsaucieni.) Te ir runa par greizsirdību, kādam nepatīkot, ka aizies viens vai otrs lēmums, kuru izvirzījusi viena vai otra partija. Jautājums ir par to, kuram tad ir tā greizsirdība. Kāpēc jūs mēģināt visu laiku spītīgi bīdīt šo citu piedāvājumu? Kāpēc mēs nevaram pilnveidot šo piedāvājumu, jo svarīgs taču ir rezultāts! (Starpsaucieni. Starpsauciens: “... kāpēc nevarējāt balsot tajā sēdē?”) Nu, piedodiet, es nevaru sarunāties ar zāli.

Sēdes vadītāja. Nesarunāties ar zāli!

I. Rajevs. Jā.

Jo ir piedāvājums, kurš ir pieņemams un kurš strādās. Vienkārši deklaratīvs paziņojums par jebkuru cenu, tikai ne no vadošās koalīcijas – nu, tas nav tas, uz ko vajadzētu orientēties. Es visus deputātus aicinu skatīties uz risinājumu, kurš nav vienkārši deklaratīvs, bet dod reālu rezultātu (Starpsauciens: “Pareizi!”), un uz to arī vajadzētu orientēties. (Starpsauciens: “Tieši tā...”)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies. (Zālē troksnis.)

Nākamajam vārds deputātam Vilim Krištopanam otro reizi.

V. Krištopans (LPV).

Priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Daži deputāti spītīgi turpina karināt birkas partijai LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ. Es gribu atgādināt, ka partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ nekrauj ne graudus, ne mangāna rūdu. Nav krāvusi un nekad nekraus.

No tiem 10 deputātiem, kas pirms 20 gadiem balsoja par iestāšanos NATO (Ainārs Šlesers jau teica), divi partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ dibinātāji – Ainārs Šlesers un Vilis Krištopans – atrodas šajā zālē. Tad kad Jurēvics gāja 1. vai 2. klasē. (Starpsaucieni.) Es vadīju Nacionālās (Starpsaucieni.)... es vadīju Nacionālās drošības komisiju tai laikā, kad mēs stājāmies NATO – tavai zināšanai.

Man jautājums APVIENOTAJAM SARAKSTAM: ko jūs ierosināsiet tad, kad produkcija, kas ir saražota no šīs mangāna rūdas, tiks vesta... Amerikāņu kompānija vedīs uz Ameriku, kur attiecīgajās militārajās ražotnēs ražos produkciju, kura nonāk Ukrainā, lai karotu pret Krieviju. Jūs arī to aizliegsiet? Un arī tādi konteineri, starp citu (Starpsauciens.)... Pareizi jūs, Tavara kungs, pateicāt. Jūs neko nevarat izdarīt, bet jūs varat graut Latvijas ekonomiku – to jūs mākat. Pareizi jau ir, ka jūs atsaucāt savus parakstus. Nu, sagatavojiet normālu, sakarīgu lēmumu, nevis vienkārši visu... Jūsu lēmums jau faktiski paredz gandrīz visu aizliegt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Šuvajeva kungs, vai jums pietiks ar atlikušo laiku? Nē.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 17 deputāti: Oļegs Burovs, Jānis Dombrava, Mārcis Jencītis, Aleksandrs Kiršteins, Kristaps Krištopans, Vilis Krištopans, Linda Liepiņa, Antoņina Ņenaševa, Jānis Patmalnieks, Ramona Petraviča, Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Jānis Reirs, Jana Simanovska, Ričards Šlesers, Juris Viļums un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, atgriezieties Sēžu zālē! (Pauze.)

Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma. Esam palikuši pie debatēm.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš. Viņa nav.

Līdz ar to debates slēdzu.

Tā kā mums ir deputātu iesniegums par minētā lēmuma projekta atsaukšanu, tad par šo lēmuma projektu mēs nebalsojam.

___

Turpinām.

Ir iesniegtas izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Edvards Smiltēns, Andris Kulbergs, Juris Viļums, Česlavs Batņa, Māris Sprindžuks, Edgars Putra, Lauris Lizbovskis, Didzis Šmits, Māris Kučinskis, Edgars Tavars, Raimonds Bergmanis un Ingmārs Līdaka lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju” (Nr. 474/Lm14). Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts darba kārtība ir iekļauts.

Turpinām... tā, kolēģi (Starpsaucieni.)... Jā, jā, iekļauts.

Kolēģi! Turpinām ar iesniegtajām izmaiņām apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Edvīns Šnore, Jānis Dombrava, Rihards Kols, Jānis Vitenbergs un Ināra Mūrniece lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”. (Starpsauciens: “Balsojam!”) Tātad deputātiem ir iebildumi, līdz ar to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 9, atturas – 49. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.

Deputāti Zanda Kalniņa-Lukaševica, Daiga Mieriņa, Edmunds Jurēvics, Andris Šuvajevs, Harijs Rokpelnis, Agnese Krasta, Raimonds Čudars, Ingrīda Circene, Ilze Vergina un Ainars Latkovskis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju” (Nr. 476/Lm14). Lūgums ir izskatīt lēmuma projektu kā pirmo darba kārtības jautājumu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts. Paldies.

___

Turpinām Saeimas sēdi.

Sadaļa “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Deputāti Zanda Kalniņa-Lukaševica, Daiga Mieriņa, Edmunds Jurēvics, Andris Šuvajevs, Harijs Rokpelnis, Agnese Krasta, Raimonds Čudars, Ingrīda Circene, Ilze Vergina un Ainars Latkovskis iesnieguši lēmuma projektu “Par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju” (Nr. 476/Lm14).

Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Mums par pārsteigumu, APVIENOTĀ SARAKSTA kolēģi izlēma atsaukt parakstus no sava iepriekš iesniegtā priekšlikuma, bet labi, ka ir uzklausīta analīze par to, ka šādiem priekšlikumiem jābūt juridiski korekti noformētiem.

Lai mūsu debates nebūtu veltas un mums būtu iespēja, kā plānots, atbalstīt Saeimas lēmuma projektu par nepieciešamo rīcību mangāna rūdas eksporta un tranzīta pilnīgai pārtraukšanai Latvijā, vienlaikus un nekavējoties strādājot gan nacionālajā, gan reģionālajā, gan Eiropas līmenī, mēs esam iesnieguši savu sākotnējo priekšlikumu kā jaunu Saeimas lēmuma projektu. Man ir prieks, ka mēs to šodien varam izskatīt. Es nekavēšu jūsu laiku, vēlreiz to skaidrojot.

Es domāju, jūs ļoti labi atceraties: 11 punktos izvērsts rīcības algoritms, lai mēs panāktu konkrētu, skaidru, juridiski nepārprotamu un neapšaubāmu risinājumu, kā rezultātā mangāna rūda vairs neplūdīs caur Latviju, caur Baltiju un caur Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Aicinu balsot par šo lēmuma projektu.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā pieteikusies runāt deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Ziniet, pateikšu no savas puses. Es dzīvoju Rēzeknē. Vairāki jau zina, mums bija ļoti liels dzelzceļa mezgls, kurš tagad stāv, nedarbojas, gandrīz nedarbojas, un tā tas ir, arī pateicoties politikai, kura iznīcināja dzelzceļu pie mums, Rēzeknē. Cilvēki pazaudēja darbu.

Ko jūs tagad darīsiet ar ostām? Tas pats.

Nu latgalieši var smieties – jūs aizliedzat, aizklapējat mums tranzītu, nu labi, lai aiztaisa arī ostas! Tas, ka vienam latvietim ir labi, kad otram ir slikti... Bet no tā taču cietīs Latvijas ekonomika... no tā, ka jūs sev arī taisāt pārāk slikti...

Bet, lūdzu, atbildiet man uz vienu jautājumu: kāpēc Ukrainā, kur notiek karš, līdz šim ir gāzes vads? Ukraina pelna naudu, un Krievija pelna naudu... kāpēc Ukrainas dienaskārtībā neviens neuzdod... un nav jautājuma par to, kad viņi izbeigs gāzes tranzītu? Paskaidrojiet man, kāpēc tāda situācija izveidojās Ukrainā un kāpēc mēs no visa... es nezinu... gatavi pēdējās bikses atdot, bet viņi turpina darīt to pašu... vai vispār vēl kaitnieciski – gan Ukraina pelna, gan Krievija pelna.

Nāciet paskaidrojiet man, lūdzu, šo gadījumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Es jūs aicinu šajā brīdī atžirgt un atjēgties, jo mēs ļoti labi zinām, ka Krievija šobrīd ir aizgājusi kara ekonomikā. Viņi bruņojas, masveidā ražo tankus, haubices, lādiņus... visu, kas var iznīcināt visu dzīvo un nedzīvo. Viņi rūpīgi gatavojas ofensīvai Ukrainā, kas notiks vasarā. Viņiem izmisīgi ir vajadzīga mangāna rūda, tieši tā pati, kas konsekventi plūdusi cauri Latvijai no Krievijas oligarhiem piederošām raktuvēm Dienvidāfrikā... caur mūsu ostām... paliekot starpnieku summām uz mūsu oligarhu rokām... nokļūstot tajās rūpnīcās, kur tālāk ražo augstas kvalitātes metālu, kas pārvēršas ieročos.

Zanda Kalniņa-Lukaševica teica, lai balsojat par viņas un JAUNĀS VIENOTĪBAS priekšlikumu, un mangāna rūda vairs neplūdīs uz Krieviju. Tie ir meli, un to jūs zināt vislabāk. Tieši tāpat kā Lemberga kungs savā intervijā uzsvēra – lai beidz muļķoties, ir jāiet Eiropas Savienības konsultāciju ceļš, tas ir pareizais. Šlesera kungs ļoti intensīvi par to diskutē.

Parēķiniet vienkārši ciparos, cienījamie klātesošie! Par ko vispār šodien ir runa? Divi miljoni tonnu mangāna rūdas ir izgājuši eksportā uz Krieviju, 90 procenti – caur Igauniju un Latviju... absolūti lielākā daļa – caur Latviju. Cik šodien pelna tie oligarhi, kas kontrolē šo tranzītbiznesu, uz tā rēķina, lai varētu nosūtīt izejvielas Krievijai, lai tā var sagatavoties ofensīvai Ukrainā, izdarīt izšķirošus triecienus, nogalināt cilvēkus? Parēķiniet, cik ir divi miljoni tonnu, kur katra tonna maksā 350 eiro! Cik no šī ir starpniecības nauda? Es saprotu, ka runa ir par lielām summām. Milzīgs bizness, ļoti “garšīgs” bizness.

Kādas ir konsekvences šī nama pašcieņai un godam, jūsu pašu godaprātam? Vai jūs esat uz to gatavi? (Starpsauciens.)

Zandas Kalniņas-Lukaševicas un JAUNĀS VIENOTĪBAS iesniegtais priekšlikums mats matā saskan ar to, ko Lembergs ir pieprasījis, to, ko grib Šlesera kungs, – lai pēc iespējas ilgāk būtu atvērti vārti tranzītam, importam un eksportam. Un tās ir Krievijas stratēģiskās intereses – nodrošināt savu ražošanu tagad, ne vēlāk – tagad! – ar nepieciešamo mangāna rūdu... metālu sagādei un ieroču ražošanai.

Tas, ko savā priekšlikumā piedāvā APVIENOTAIS SARAKSTS, ir absolūti melnbalts un skaidrs: pārtraukt Latvijas valstij piederošo kapitālsabiedrību dalību jebkādu preču uzglabāšanā, transportēšanā un piegādē, kas var tikt izmantota agresorvalstu militārās industrijas vajadzībām (Starpsauciens.)... precīzi... tātad nodrošināt to, ka mūsu valsts nepiedalās Krievijas apgādē ar nepieciešamajiem resursiem karam.

Otrais – Ministru kabinetam īstenot Latvijas ostu un transporta infrastruktūras pārstrukturizāciju un transformāciju, ņemot vērā agresorvalstu preču un pakalpojumu plūsmas apturēšanas nepieciešamību un nosakot šim procesam noteiktus termiņus un paredzot finansējumu.

Šodien, iegrimstot dziļās diskusijās... mēģinot vienoties ar visām valstīm... netiek apturēta mangāna rūdas tranzīta plūsma uz Krieviju. Kā Šlesera kungs lepni paziņoja – tas ir legāli, tas būs joprojām likumīgi. (Starpsauciens.) Savukārt Krievija iegūst sviras, ar kurām mūs diriģēt, raustīt aiz aukliņām... ar ietekmi uz mūsu ekonomiku, uz tūkstošiem strādājošo ostās un dzelzceļā.

Šiem cilvēkiem ir jābūt drošībā, viņiem ir jābūt pārliecībai, ka valdībai ir plāns, kādā veidā restrukturizēt ostas par ražošanas ostām, par militārās mobilitātes ostām, kā restrukturizēt dzelzceļu, kāda būs šī transformācija. Vai Latvijai vispār ir idejas par to, lai nepieļautu situāciju, ka mēs esam atkarīgi no Krievijas lēmuma noraut stopkrānu un padarīt šo nozari pilnīgi bezjēdzīgu? Tas ir jautājums par Latvijas ne-at-ka-rī-bu no Krievijas. APVIENOTAIS SARAKSTS pieprasa plānu.

Par šīm lietām JAUNĀS VIENOTĪBAS un Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikumā nav ne vārda.

Trešais – Ministru kabinetam izstrādāt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai nodrošinātu pilnīgu atteikšanos no jebkādas ekonomiskās sadarbības ar agresorvalstīm. Tas nenozīmē – uz sitiena un tagad, tas nozīmē – ir plāns, ir aprēķini, ir sagatavoti attiecīgie normatīvo aktu grozījumu projekti, un mēs sākam par to vispār diskutēt. Jo atkarība no Krievijas ir svira, ko var izmantot un izmantos – garantēti! – pret mums.

Pēdējais – ceturtais – Ministru kabinetam attiecīgi rīkoties, lai Eiropas Savienības līmenī panāktu atbalstu atbilstošu solidaritātes instrumentu ieviešanai tajās valstīs, kuru ekonomikām nepieciešama transformācija, tām realizējot stingru un atbildīgu sankciju un agresorvalstu ierobežošanas politiku. Tātad – ar Eiropu runāt par to, ka, ja mēs speram šādus skaidrus un izlēmīgus soļus, tad tur ir jābūt solidaritātei.

Zandas Kalniņas-Lukaševicas un JAUNĀS VIENOTĪBAS priekšlikums šobrīd ir fantastiski izdevīgs Šķēlem, Lembergam un Šleseram un neizdevīgs Latvijas tautai. (Starpsauciens: “Nevajag maldināt, Edvard! Nemaldini sabiedrību!” Smiekli. Starpsaucieni. Starpsauciens: “Kāpēc viņš maldina sabiedrību?”) Šlesera kungs pats kāpa tribīnē un teica: jā, viņš ir pārvadājis mangāna rūdu... respektīvi, viņa ģimenes bizness. Mēs tieši par to runājam.

Kolēģi, šis ir lakmusa papīrītis. Mēs esam tieši 2010. gadā, kad oligarhi diriģēja Saeimu, šeit dominēja viņu biznesa intereses, mēs pieņēmām lēmumus viņu interesēs, kas rezultējās ar Saeimas atlaišanu. Es biju starp tiem, kas tika atlaisti. Šajā zālē daudzi tādi ir. Bet es nebalsoju šajās interesēs.

Šī Saeima līdz tam var nonākt. Lai mēs pēc būtības paustu atbalstu Ukrainai (Starpsauciens: “Nav dūšas, dūšas nav! Neviens nevar...”), nepieļautu Ukrainas zaudējumu un realizētu savu mērķi – Ukrainas uzvaru –, mums šodien no šīs zāles vajag iziet ar lēmumu, kas skaidri pasaka: mangāna rūda uz Krieviju vairāk neplūdīs. Citādi, piedodiet, šis parlaments ir morāli sapuvis. (Daži deputāti aplaudē. Starpsauciens: “Ļoti pareizi, pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Viena pudelīte, otra pudelīte. (Pārkārto ūdens pudeles.)

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Ja diena ir izčakarēta, tad strādāsim visu nakti, ko?

Zināt, kāda ir atšķirība starp Lietuvu un Latviju un Lietuvas un Latvijas tautu? Lietuvieši vienmēr atceras to, ka viņi bija lielvara, kņaziste, un viņi cenšas darīt visu, lai kādreiz atkal būtu lieli, spēcīgi un vareni. Bet latvieši bieži dzīvo, lasot pasakas. Un kas tad ir latviešu nacionālais tēls, galvenais varonis? Tas ir Antiņš. Man šķita, ka visu šo laiku Smiltēns mēģina tēlot nacionālo varoni Antiņu un mēģina tā runāt, it kā neko nesaprot, bet ar baigo pārliecību. Būdams Saeimas priekšsēdētājs, kā es saku, pārvēršas par hokejistu, dala autogrāfus, pēc tam pieņem vēl visādus lēmumus. Dauza visu laiku ar āmuru, vai ne? Bet – ar pārliecību. Tagad viņš ar tādu pašu pārliecību jau kuro reizi griež plati un mēģina stāstīt, kas tad šajā valstī pie visa vainīgs.

Godājamais Smiltēna kungs (tagad tā nopietni), ko jūs kā Saeimas priekšsēdētājs esat izdarījis, lai aizstāvētu Latvijas nacionālās intereses visos jautājumos, kas skar sankcijas? Kopš sākās karš Ukrainā, jūs izdarījāt... absolūti neko. Nav bijusi neviena iniciatīva no jums kā no Saeimas priekšsēdētāja.

Kas attiecas uz APVIENOTO SARAKSTU, ja jau jūs to jautājumu tagad tā demonstratīvi paceļat... jums bija Iekšlietu ministrija. Kā jums veicās ar žoga būvniecību? Kurā gadā tas žogs būs uzbūvēts? Jūs runājat par to, ka jācīnās pret Krieviju... žogs vēl nav uzbūvēts... pret zvēriem un imigrantiem. Jūs runājat par mīnu laukiem... Pabeidziet vismaz žoga būvniecību!

Muldēt visi māk, bet darbības nav nekādas. Tā jau ir tā lielākā problēma, ka pie mums ir pārāk daudz tādu antiņu, kas uzvedas kā plātīzeri. Pasakā Antiņš tiešām ir Latvijas tautas varonis. Bet Saeimā tie, kas runā... šķiet, ka viņi vispār nesaprot, ko grib sasniegt. Tā jau ir tā lielākā problēma.

Kur ir priekšlikumi? Tāda izjūta, ka visus pēdējos 10 gadus es esmu bijis pozīcijā, bet jūs esat bijuši vispār ārpus parlamenta, lai gan ir bijis pilnīgi otrādi. Es neesmu bijis politikā, jūs esat bijis parlamentā, un tieši tāpēc šodien, kā saka, kaut kādi oligarhi jums traucē dzīvot. Pēdējos padsmit gadus jūs nolaidāt šo valsti līdz pēdējai vietai Eiropā – tā ir realitāte. Tikai tāpēc, ka pie mums joprojām turpinās antiņu politika.

Ir jāpieņem skaidrs rīcības plāns. Ja jūs gribat par kaut ko lemt, tad – lemiet! Tas, kā Smiltēns šeit izpildās... jūs vispār neko nedarījāt! Tāds balamute un tukšmuldētājs kā Smiltēns sen Saeimā nav redzēts. (Starpsauciens.) Var iziet ārā. (Dep. R. Kols: “Paskaties spogulī!”) Jā. (Starpsauciens.)

Tā ka, godājamie kolēģi... Jā, tas pats Vitenberga kungs... Kola kungs, tu te bļausties... paņem aiz rokas, atved, lai Vitenbergs atnāk un pastāsta, ko viņš darīja vai nedarīja, strādādams Satiksmes ministrijā. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, nesarunājieties, lūdzu, ar zāli! (Starpsauciens. Pauze.)

A. Šlesers. (Ielej glāzē ūdeni.) Es Rajevam otru pudelīti atstāšu. Es jau redzu, ka viņš arī gatavojas. (Iedzer ūdeni.)

Nu ko? (Smiekli. Starpsauciens.) Jā, vēl 10 minūtītes. Ja īso dienu pārvērta par garo dienu, tad strādājam, vai ne? Vajag uzdrillēt veco plati... atkal un atkal runāt par to...

Godājamie kolēģi, es tiešām varētu aiziet līdz sarkasmam. Bet problēma ir tāda – katram ir jāuzņemas atbildība par to, ko viņš darīs konkrētā vietā. Nav kolektīvās atbildības jeb bezatbildības, katrs par kaut ko atbild.

Šajā gadījumā es vēlreiz gribu teikt: pēdējos divos gados, kopš ir sācies karš Ukrainā, atbildīgās amatpersonas ir realizējušas tādu politiku, kādu realizējušas. Ja būtu cita politika, tad viss būtu citādāk gan sankciju, gan citos jautājumos. Bet mēs nevaram tagad runāt par blokādi vienpusēji. Pat ja mēs pilnībā aizslēgtu ekonomiku, izstātos no visām organizācijām, uzliktu dzelzs mūri apkārt Latvijai, tas nekādā veidā nepalīdzētu Ukrainai uzvarēt Krieviju karā.

Tikko deputāte Pleškāne teica: caur Ukrainu joprojām iet gāzes vads no Krievijas uz Eiropu. Smiltēna kungs, nu tad pasakiet, lai viņi aizver ciet! A kāpēc viņi never ciet? Tāpēc, ka ir kaut kādas lietas, kuras diemžēl notiek bez mūsu atbalsta, un neviens mums neprasa viedokli. Tas diemžēl tā arī būs, jo mēs neesam lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts, mēs neesam tie, kas realizē ārpolitiku. Mēs piedalāmies šajā ārpolitikā, mēs deleģējam mūsu ministrus, mēs piedalāmies Briselē un citās valstīs pie apaļajiem galdiem, kur visas valstis tiek pārstāvētas, bet mēs neesam tie lielākie spēlētāji. Un nevajag tēlot, ka mēs būsim tie, kas noteiks, ko darīt Eiropas Savienībai.

Zināt, kāpēc, Smiltēna kungs? Zināt, kāpēc? Tāpēc, ka mēs dzīvojam uz parāda, tāpēc, ka lielās Eiropas valstis (Dep. E. Smiltēns: “Jā, bet Ukraina...”) dod Latvijai divus miljardus gadā. Kad mēs būsim bagāta valsts, tad mēs varēsim atbalstīt citas valstis nevis no aizņemtās naudas, kuru mēs aizsūtām Ukrainai, bet no nopelnītās. Tā ir tā problēma.

Latvija ir parādos līdz ausīm. Latvija nezina, kā atdot šos parādus. Katru gadu – plus divi, plus divi, plus divi miljardi... šogad ir 20 miljardi. Kamēr mēs slīkstam parādos, par kādu atbalstu Ukrainai mēs varam runāt? Mēs vienkārši aizsūtām to naudu, ko mums atsūta no Eiropas caur fondiem, vai arī mēs starptautiski aizņemamies. Tā ir aizņemtā nauda. Mēs neesam pašpietiekama ekonomika.

Tieši tāpēc šodien, kad viss ir slikti, kad cilvēki brauc prom no Latvijas, teikt – visu aizveram ciet... viss ir slikti un tā tālāk... tā nedrīkst. Redziet, mēs jau varam drusku pajokot par kādu jautājumu, bet tie cilvēki, kas klausās to, kas notiek šajā namā, saka: “Kas notiek? Viss cauri – tranzīta, transporta bizness, ostu bizness ir ciet...” Viņi jau nesaprot... viņi nesaprot, cik balsu kurā balsojumā... Atliek politiķiem pateikt, ka visu aiztaisa ciet, cilvēki jau krāmē čemodānus.

Mēs nedrīkstam šodien realizēt tādu politiku, kur stumjam ārā Latvijas cilvēkus. Tieši tāpēc vienīgais veids, kā mēs varam aizstāvēt Latvijas nacionālās intereses, ir cieši sadarboties ar visām Eiropas Savienības dalībvalstīm un pieņemt labus lēmumus. Ukraina var uzvarēt tikai tad, ja Eiropa būs vienota. Latvija viena neko nevar palīdzēt Ukrainai šajā karā. Mēs varam tikai vaukšķēt, bet, ja Eiropa neiedos fondu naudu, mēs būsim bankrotā. Mēs jau šodien esam bankrotā, jo mēs tērējam vairāk, nekā mēs pelnām. Tā ir realitāte.

Mums no šīs tribīnes ir vairāk jārunā, kā pelnīt, kā attīstīt ekonomiku, kā mēs palielināsim eksportu. Visi runā – ostu transformācija... Nosauciet tos koridorus, pa kuriem ies kravas! Viens kolēģis teica, ka vajag ņemt Latvijas ostās Rietumeiropas kravas. Tad nāciet paskaidrojiet, kādas kravas, no kurām valstīm un uz kurieni! Nāciet! Dombravas kungs, jūs teicāt – nāciet izskaidrojiet! Jūs esat liels transporta un loģistikas nozares eksperts. No kurienes nāks kravas, uz kurieni tās virzīsies, ko darīs ostas? Pasakiet, atveriet iekavu.

Tieši tāpēc šodien, ja būs Eiropas lēmums, ka mēs vispār aizveram Krievijas robežu, mēs nobalsosim par to, ka aizveram, bet tā būs Eiropas Savienības lēmuma ratifikācija. Ja tas būs vienots lēmums, ja Eiropa to pieņems, arī LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ nepretosies tādam lēmumam. Bet pašiem izdarīt pašnāvību un atteikties no visa...

Par Lietuvu runājot. Lietuva ne tikai neatsakās no tranzīta caur Klaipēdas ostu, Liepāja... es atvainojos... Lietuva katru gadu, kopš ir sācies karš, ved uz Kaļiņingradu apmēram 10–12 miljonu tonnu kravu, un tās ir sankcionētās kravas, Eiropa viņiem ir ļāvusi to darīt. Pasakiet – es meloju, vai tie ir fakti? Un viņi strādā ar pieckārtīgiem tarifiem, iekasē no konkrētā tranzīta, kas iet uz Kaļiņingradu. Tātad, ja mums ir trīs ostas... viņiem ir Klaipēda plus Kaļiņingradas tranzīts, viņi pelna no tā visa. Kamēr Eiropa nesaka, ka jāaizver robežas, Latvijai nav jāaizver robeža.

Tāpēc es aicinu... nemēģinu no šīs tribīnes radīt spiedienu uz cilvēkiem, kuri strādā šajā nozarē, pasakot: brauciet prom no Latvijas, jūs neesat vajadzīgi! Ko tie cilvēki darīs? Lielākā daļa pārvadātāju, kuri ir 40–60 gadu vecumā, nevar pārkvalificēties un kļūt par IT nozares pārstāvjiem. Viņi nevar būt tie, kas iet darboties kādā citā nozarē, un viņiem ģimenes ir konkrētā vietā – vai tā ir Rēzekne vai Krāslava, vai Daugavpils, vai tā ir Liepāja vai Ventspils un tā tālāk.

Protams, vajag attīstīt citus biznesus, bet ostu biznesu tu nevari transformēt. Tu vari kaut kā transformēt preču eksportu – no vienas valsts uz citu, bet osta fiziski atrodas globālajā loģistikas ķēdē. Nevar pārtaisīt ostu par kartupeļu lauku, burkānu lauku un tā tālāk. Ja kādam ir šādas idejas, tad nāciet paskaidrojiet, kā tā tiks transformēta.

Tūlīt uzstāsies Didzis Šmits. Didzi, pasaki, kā transformēt ostas... kā pelnīs, vai kravas būs vai ne, no kurienes tās nāks.

Ir jāsaprot – “Latvijas dzelzceļš” pēdējos gados saņem apmēram 50 miljonu eiro dotāciju no valsts, jo vienkārši nespēj uzturēt infrastruktūru. Nevar atlaist cilvēkus un teikt: mēs vienkārši optimizējam. Nebūs droša pārvietošanās arī pasažieriem. Ir līmenis, līdz kuram tu vari optimizēt, bet tad tev jāaizver ciet, jo pazūd drošība, pārvietojoties pa šo konkrēto dzelzceļa infrastruktūru. Tā jau ir tā problēma.

Ja kāds grib izčakarēt ostas tikai tāpēc, ka Šleseram ir ģimenes bizness, kas nodarbojas arī ar kravu pārkraušanu ostā, tad tā arī pasakiet. Tikai vienlaikus, čakarējot Šleseru, jūs čakarējat arī tās ģimenes (desmitiem tūkstošu cilvēku), kas tur strādā, kam nav nekāda sakara ne ar politiku, ne ar ko, viņi visu mūžu tur ir strādājuši. Tā ka apdomājieties, ko jūs darāt.

Jūs aiz Ukrainas karoga gribat paslēpt savu reitingu (Paņem no tribīnes Ukrainas karodziņu.), kurš neglābjami krīt uz leju. (Starpsaucieni.) Pīlēns aizgāja, tagad ir Pozņaks. Ļoti labi. (Starpsaucieni.) Ļoti labi, bet – nemonopolizējiet Ukrainas karogu!

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, nolieciet, lūdzu, karodziņu!

A. Šlesers. Par Ukrainas vērtībām ir balsojuši praktiski visi. Nevienam nevajag monopolizēt! Atbalsts nāk no Latvijas tautas.

Bet iznīcināt Latvijas transporta nozari... Es domāju, nozare jums to neļaus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (AS).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Klausoties šodienas debates, es kārtējo reizi saprotu, ka mēs, lielākā daļa Saeimas kolēģu, neapzināmies laikmetu, kurā dzīvojam. Ne tikai neapzināmies to, kurā mēs tagad dzīvojam, bet neapzināmies laikmetu, kāds mums stāv priekšā. Tas pat nav dzelzs priekškars, kas nolaižas šobrīd lejā. Mēs esam aizmirsuši, kas īsti bija dzelzs priekškars, un ir arī nianses, jo dzelzs priekškars nolaidās pēc Otrā pasaules kara starp, kā lai saka, PSRS un Rietumiem, kas Otrā pasaules kara otro pusi bija pavadījuši, sadarbojoties frontē. Šis priekškars laižas kara laikā, un šis būs cita veida priekškars.

Tāds ekvivalents... šodien pastāvošs... Es to salīdzinātu ar robežu starp Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju, drīzāk veidojas kaut kas tāds. Ja deviņdesmito gadu sākumā mums likās, ka mēs būsim tilts starp Rietumiem un Austrumiem... es domāju, šodien mēs jūtam laiku un redzam, kas notiek Krievijā, mums būtu jāapzinās, ka tāda tilta vienkārši nav, tas ir beidzies. Stāv vēl tāds vecs, pussabrucis. Mēs tā uzturēšanu... kā Šlesera kungs taisnīgi pateica... uzturam – nevis 50, bet 70 miljoni, man liekas, gadā. Bet faktiski tā sen vairs nav mūsu stratēģiskā infrastruktūra austrumu virzienā. Tā vēl ir Krievijas stratēģiskā... šodien vest rūdu... cerams, ka ne... rīt potenciāli vest tankus.

Karš Ukrainā nebūt nav beidzies, karš diemžēl tikai iegūst vilkmi. Kā mēs zinām, Krievija dubultojusi militāro budžetu, salīdzinot ar pagājušā gada kara budžetu, jau vismaz divas reizes... vairāk nekā divas reizes. Tas ir virs simts miljardiem... Krievija atjauno kara apgabalus, kas bija likvidēti, – Sanktpēterburgā un citur... gar visu jauno NATO robežu.

Priekškars nekrīt ātri – babams! Tas laižas lēnām.

Tagad bez kādas kritikas – vienīgais cilvēks, ko es zālē tā racionāli saprotu (es pat neteikšu – ciniski, bet racionāli saprotu), ir Ainārs Šlesers. Tas ir viņa ģimenes bizness. Bez ironijas. Ja man būtu ģimenes bizness, es arī varbūt ar kādām rozā brillēm redzētu, ka Putins kritīs un tur atkal viss būs labi, un mēs atkal tirgosimies, atkal būsim tilts starp Austrumiem un Rietumiem. Bet es domāju – ja ir kāda sajūta... par laiku un vēsturi... politiskajiem notikumiem Krievijā, ir skaidrs, ka nekāda nākotne... vienkārši tādas nākotnes nav.

Nav runa par Putinu, tam nav nekāda sakara ar Putinu. Putins ir indikācija Krievijas sabiedrībai. Krievija demokrātiskā laikā ir dzīvojusi divas reizes savā vēsturē – apmēram gadu pirms Oktobra revolūcijas un Jeļcina pirmie gadi... patiesībā līdz pat Baltā nama... kas mums patika toreiz... faktiski Baltā nama sašaušanai. Tālāk attīstoties un ievedot politikā Putinu, Krievija nav dzīvojusi demokrātijā. Katru reizi, kad tā ir pamēģinājusi, tas īstenībā ir apdraudējis Krievijas valsts integritāti.

Tas ir viņu secinājums, nokļūstot atpakaļ pie autoritāra režīma, pie diktatūras. Tas ir secinājums visiem. Viņi var būt maigāki, mazāk maigi, bet tas ir režīms, kādā Krievija spējusi, spēj un spēs pastāvēt. Nav nevienas indikācijas, ka rīt būs citādāk. Manuprāt, ir racionāli apzināties, ka šis tilts ir beidzies. Pašlaik tas drīzāk mūs apdraud un rada zaudējumus šajā procesā nekā kaut ko veicina.

Ziniet, pat Šveicē, būvējot tiltus... piekritīsiet, būtu jocīgi domāt, ka Šveici apdraud kāda blakus esoša valsts... viņi būvē jaunus tiltus, iebūvējot iekšā mehānismus, kā šos tiltus var ātri sagraut brīdī, ja tilts vairs nekalpo labā nozīmē, bet apdraud Šveici.

Mums arī ir tāds tilts. Tas ir... es pilnīgi piekrītu, nav nekādu emocionālu runu... tas ir ekonomiski sāpīgi, ļoti sāpīgi. Nav vārdam vietas. Bet – kā man patīk teikt: lai risinātu uzdevumu, ir jāzina dotie lielumi. Manuprāt, dotie lielumi ir... veidojas Ziemeļkorejas–Dienvidkorejas robežas prototips, kur pat putnam pāri pārlaisties ir bīstami. Apzinoties šo situāciju... tas prasa mums visiem tiešām nolikt nost savstarpējos pārmetumus un ķerties klāt šī sarežģītā uzdevuma risināšanai.

Mēs no tilta esam kļuvuši par Eiropas civilizācijas gala pieturu austrumu robežā. Ja to apzinās un sāk risināt, tas nenozīmē kaut ko šausmīgu. Ostas ir jāpārvērš par rūpnieciskajām teritorijām. Tur viss ir. Liepāja jau gadiem to dara. Dara, cik nu paši var. Tagad tas vienkārši ir jādara ātrāk, jāiegulda nauda, jānoņem jebkādi šķēršļi uzņēmējdarbībai. Visticamākais, mums ir tiešām jādomā par ilgu, milzīgu aizņēmumu, Māršala plānu... saucam to, kā gribam... bet plānu ekonomikas pārkārtošanai šīs robežas tiešā tuvumā.

Kā es esmu teicis: Rietumberlīne bija neapskaužamā ģeopolitiskajā situācijā, ielenkta no visām pusēm. Bet viņi risināja jautājumus un dzīvoja ļoti labi, salīdzinot ar to, kā mēs dzīvojām šeit.

Šie ir tie lielie, fundamentālie uzdevumi neatkarīgi no tā, cik skarbi mēs viens otru apsaukājam šodienas debatēs. Tie vienkārši ir jārisina.

Par mangāna rūdu es gribu pateikt vēl tikai vienu lietu. Tie divi šodienas teksti... Iesim kopā ar visiem – tad, kad visi, tad arī mēs visu, visu darīsim. Kaut kā interesanti. Kad karš sākās, pat pirms bija sācies, mēs bijām vieni no pirmajiem... pirms kara mēs Ukrainai aizsūtījām “Stinger”. Kad mēs vēlāk sūtījām bruņojumu, mēs negaidījām, ka to darīs Orbāns Ungārijā. Mēs negaidījām, ka to vēl kāds darīs. Kad cilvēki sāka pašorganizēties, veidojot “Tvitera konvoju”, viņi negaidīja, ka izveidosies “Tvitera konvojs” visās 27 valstīs, lai sāktu sūtīt palīdzību Ukrainai. Viņi vienkārši to darīja.

Ja mēs vienmēr gaidīsim visus, tad ir jautājums: ja kādu dienu mēs būsim apdraudēti, mēs arī gaidīsim? Mēs karosim tad, kad visi būs gatavi karot, vai karosim tad, kad mums uzbruks? Un cerēsim, ka visi pārējie nāks mums palīgā... jo mēs neesam visi pārējie. Tā ir tā būtiskā atšķirība. Ja šobrīd būtu konflikts starp Spāniju un Portugāli, piedošanu, man būtu vienalga. Mēs esam ēdienkartē... Tur tas joks, ka mēs esam Krievijas ēdienkartē! Nevis Francija, nevis Čehija, pat ne Polija, – mēs! Un ja mēs šajā brīdī sakām, ka mums jārīkojas tāpat kā rīkojas visi pārējie, tad mēs patiesībā atzīstam šo ēdienkarti. Tas ir tas, par ko mēs patiesībā šodien balsojam: mēs esam neatkarīga valsts vai ne, mēs varam pieņemt neatkarīgus lēmumus, kas ir mūsu pašu nacionālajās interesēs, vai ne vai mēs sakām – nē, tur jāgaida, ko teiks pārējie.

Tāpēc nobeidzot es gribētu pateikt, ka ir ļoti slikti dzīvot ilūziju pasaulē. Godīgi sakot, nezinu, kas vairāk uztrauc – Krievijas agresijas plāni vai vāja valdība Latvijā un parlaments. Vāja tādā ziņā, ka neredz realitāti, kas mums stāv priekšā. Realitāti, kas liek noņemt nost visus ikdienas strīdus, apsēsties un nopietni vienoties par to, kā dzīvosim tālāk.

Es ceru, ka mēs nonāksim pie atziņas, ka mūsu valstī šajos laikos vajag citus līderus, nekā bijuši līdz šim. Zanda Kalniņa-Lukaševica teica, ka mūsu valdība ar visu tiek galā. Jā, ļoti labi tiek galā, tikai rīt droši vien atlaidīs ārlietu ministru, un parīt – varbūt arī finanšu ministru. Objektīvi mēs šobrīd Latvijā esam lielā politiskajā krīzē.

Un es nemetīšu ar akmeni Jaunajai VIENOTĪBAI – gulošos nesit –, tā ir Saeimā lielākā partija, kas ienāca ar Krišjāni Kariņu kā premjeru un tagad viņu norakstīs, bet objektīvi – nav pārmetums. Tomēr īsti leģitimitāte... juridiski varbūt viss kārtībā, mandāti paliek, bet ar politisko leģitimitāti mūsu valstī ir milzīga problēma.

Ja mēs nesavāksimies, neviens te nesēdēsim nākamos divarpus gadus, lai cik ērti būtu krēsli. Vai nu mēs savāksimies, vai būs ārkārtas vēlēšanas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Īsi – es aicinu nebalsot par šo priekšlikumu. Es aicinu atbalstīt skaidru pozīciju, kas mums ir nākamais darba kārtības jautājums, kas jāizskata un jāatbalsta.

Vēlreiz. Šie mudinājumi Krievijas militārajai industrijai ir kā pīlei ūdens – tas nav pilnīgi, absolūti nekas. Šī konkrētā redakcija mūsu valsts nacionālo pozīciju, par ko runāja kolēģis Šmits, neparāda, neparāda, ka mums ir stāja un mugurkauls kaut ko pašiem lemt par savas valsts drošību.

Par pārstrukturizēšanos, ko sagaida no mums... tai skaitā uzņēmēji. Mēs ļoti labi saprotam ostu pilsētu iedzīvotāju satraukumu, un mēs nevis iebāžam galvu smiltīs un izliekamies, ka – nē, nē, nekas nebūs, bet proaktīvi rīkojamies. Tas ir tas, uz ko aicina APVIENOTAIS SARAKSTS. Nevis likvidēt ostas, bet taisni otrādi – savlaicīgi darīt, lai mums pēdējā brīdī nebūtu jānāk palīgā tikai ar sociālajiem pabalstiem, kad tiks īstenoti lēmumi, kas būs pilnīgi neatkarīgi no mums.

Savlaicīgi darīt, savlaicīgi rīkoties! Nestiprināt Krievijas militāro industriju, tai skaitā viņu ekonomiku.

Es aicinu nebalsot par šo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Visupirms, Šuvajeva kungs, atgādinājums, ka jums nepietika ar deviņām minūtēm debatēm, tad tagad ir pietiekami daudz laika, lai jūs varētu izteikties.

Par faktiem. Šlesera kungs minēja, ka ir jābalstās uz faktiem. Absolūta taisnība, ka notiek gāzes tranzīts caur Ukrainu. Bet jāskatās... Ja mēs runājam par faktiem – velns ir detaļās. Pirmskara apjomi bija 90 miljardi kubikmetru gāzes... eksports... tranzīts uz Eiropas Savienību, pagājušogad tie bija 14,4 miljardi kubikmetru gāzes. Saņēmēji no šā apjoma galvenokārt ir trīs valstis Eiropas Savienībā – Ungārija, Austrija un Slovākija. Tie ir praktiski divpusējie līgumi nacionālās kapacitātes nodrošināšanai. Ja sadalām vēl sīkāk: Austrijai – 6 miljardi, Slovākijai – 6,5, Ungārijai – 1, un tad atlikums ir tas otrs vads, kas iet caur Turcijas savienojumu, caur Balkāniem, un pārsvarā viss nonāk Serbijā. Nu, es domāju, ka mēs negribam būt vienā laivā ar Ungāriju un Slovākiju, kad jautājums ir par Krievijas preču vai tranzīta ierobežojumiem.

Kādēļ es minu par šiem faktiem? Ka tā tendence... tas objektīvais iemesls tranzītam caur Ukrainu ir arī nodrošināt Moldovu, kurai praktiski nav veidu, kā nodrošināt sevi ar gāzi, – savienojumi ar Eiropas Savienību tikai tiek izbūvēti. Un tad mēs paskatāmies mūsu šķērsgriezumu. Dzelzs rūdai, kā jau minēts, sākoties agresijas karam, ir fiksēts apjoms, un diemžēl divu gadu laikā šis tranzīta apjoms uz Krieviju ir dubultojies.

Tā ka, es domāju, tiešām jāpieturas pie faktiem un šeit neviens nenodarbojas ar nozares graušanu. Nozare varbūt ātras, lētas peļņas dēļ ir skrējusi pakaļ šīm kravām, nodrošinot vai nu kā starpnieks... Nu, starpnieks jau vispār... Augļotājs laikam sanāk... tā jau, ja reliģiski runā, ir nelaba nodarbe... bet es aicinu tiešām, ja mēs runājam par faktiem, pieturēties pie tiem. Un fakti šajā gadījumā runā par sliktu mūsu infrastruktūrai. Mums šie eksporta apjomi attiecībā uz Krieviju palielinājās.

Un tas lēmums ir straujāk virzīties... pilnībā apturēt šīs plūsmas uz Krieviju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam otro reizi.

E. Smiltēns (AS).

Šīs Saeimas morālais kompass vienkārši ir salauzts. Šlesera galvenais arguments – Latvija grimst parādos, tāpēc mums jāpelna ar ukraiņu asinīm. Jūs tiešām tam visam piekrītat? (Starpsauciens: “Nē!”) JAUNĀ VIENOTĪBA? (Starpsauciens: “Protams, ka nē! Tāpēc jau mums ir savs lēmuma projekts...”) Es gribētu uzaicināt... un būtu arī gatavs apmaksāt Šlesera kungam un arī kādam no JAUNĀS VIENOTĪBAS (jo jūs jau tur draudzējaties cieši) vizīti uz Ukrainu. Nopietni.

Aizbrauksim pie cilvēkiem, kuri zaudējuši tuviniekus. Un es gribu, lai jūs stāvat šo cilvēku priekšā un godīgi atzīstat: jā, tas bija mans bizness, es no tā pelnīju miljonus (Starpsauciens: “Nu, bet kāds sakars?”), mēs piegādājām rūdu Krievijai (Starpsauciens: “Runā, runā!”), un ar šo bruņojumu viņi nogalināja jūsu tēvu, ar šiem ieročiem viņi nošāva jūsu bērnu. Vai jūs morāli esat tam gatavs? (Starpsauciens.)

Un tā atšķirība starp JAUNĀS VIENOTĪBAS un APVIENOTĀ SARAKSTA piedāvājumu ir ļoti skaidra un saprotama. JAUNĀ VIENOTĪBA piedāvā pagarināt šo ballīti vairākiem cilvēkiem, kuri pelna miljonus uz ukraiņu rēķina, barojot Krievijas militāro kompleksu, līdz brīdim, kamēr Eiropas Savienībā garās diskusijās spēs vienoties par sankcijām un to visu ieviest. Mums kā valstij nav viedokļa, mums nav mugurkaula, mēs nevaram pateikt – nē, mēs tam nepiekrītam, mēs neesam gatavi morāli uzņemties par to atbildību, un mēs neesam gatavi palīdzēt Krievijai, lai viņi sakautu Ukrainu. Šai Saeimai vairs nav mugurkaula, pašcieņas un goda.

Tāpēc APVIENOTAIS SARAKSTS šajā balsojumā, šajā farsā, kas ir iegriezts, vienkārši nepiedalīsies. Mēs neesam gatavi un nekad nebūsim gatavi nodot mūsu valsts nacionālās intereses un rīkoties pret ukraiņu dzīvības vai nāves jautājuma interesēm.

Un pats pēdējais. Šlesera kungs, jūs katrā reizē, kad nākat tribīnē, uzsverat – hokejists Smiltēns. Ziniet, varbūt šajā jautājumā mums ir daudz kas kopīgs. Varbūt hokejists Smiltēns, bet pilnīgi noteikti hokejists Šlesers. Un, ziniet, Latvijas izlasē spēlēt ir daudz patīkamāk nekā sēdēt Krievijas Federācijas hokeja izlasē uz rezervistu soliņa.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram otro reizi.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamais Smiltēna kungs! Godājamie klātesošie! Izrāde turpinās. Smiltēns jau nevar vairs bez Šlesera dzīvot. (Starpsauciens: “Ūū!”) Kādreiz te bija tāds, kā es teicu, Jaša Pliners un Juris Dobelis. Viņi, kā saka, zvetējās un pēc tam gāja iedzert pa 50 gramiem, un teica: “O, kā mēs sadevām... reitingu ceļot!” (Starpsauciens.) Tikai ir problēma, Smiltēna kungs! Es nedzeru. Jūs nevarat ar mani sadzert. Tā ka jums nāksies vienam pašam atkorķēt to vīna pudeli un baudīt vakaru. (Starpsauciens.)

Kas attiecas uz to, ko jūs teicāt... Ziniet, ir tāds salīdzinājums, ka skudra var pacelt desmitreiz vairāk, nekā pati sver, bet zilonis nevar pacelt desmitreiz vairāk. Un jūs kā tā skudriņa tagad sakāt: mēs tūlīt sadosim tai Krievijai, mēs tūlīt... Ar jūsu skudras taktiku jūs varat kvaukšķēt kvaukšķu komandā. Ja kaut kas mainīsies lielajā politikā, tad tā ir Vācija, Francija (Starpsauciens: “Tu tikko teici...”), Spānija, Itālija, arī Lielbritānija, Amerika. Latvija... mēs varam tikai piedalīties šajā koalīcijā. Mēs nebūsim tie, kuri izmainīs notikumus Ukrainā. Mēs varam atbalstīt... un nevajag teikt, ka mēs esam tie galvenie. Mēs vienkārši solidāri atbalstām, un mēs atbalstīsim.

Bet tas, ko es teicu: ja mēs būtu pašpietiekama valsts kā donors, kas atbalsta citas valstis, tad būtu savādāk. Mēs esam kā Luksemburga vai pieminētā Šveice – dzīvojam un tērējam naudu no tā, ko esam nopelnījuši, mēs neaizņemamies papildus... bet mēs dzīvojam uz parāda. Kola kungs ļoti precīzi pateica: apjoms ir samazinājies, bet nav pazudis, jo ir dažas valstis, kurām, redziet, tomēr to gāzi vajag, un viena no tām ir Austrija. Tie, kas ir bijuši Austrijā, zina, ka tā nav tā nabadzīgākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Bet, redziet, ir kaut kādi izņēmumi. Un es teikšu tā: lai ko mēs šeit šodien lemtu, ko darītu, vienu lietu ne ar vienu lēmumu mēs nevaram izmainīt – Krievija, Baltkrievija paliks kaimiņos.

Ja mēs runājam par to, kas būs pēc 10, 20 gadiem... Tad, kad bija Padomju Savienība, tad arī cilvēki teica: “Ir dzelzs priekškars.” Bet tad, kad dzelzs priekškars krita, sākās sadarbība. Tas, ka Krievija pamainījās un aizgāja citā virzienā, ir cits stāsts, bet, es domāju, agri vai vēlu sadarbība atjaunosies.

Tas, par ko es runāju, – ka mēs nedrīkstam pieļaut, ka tagad, kara laikā, kad tiešām situācija ir pavisam savādāka, mēs iznīcinām savas ostas, iznīcinām dzelzceļa infrastruktūru, ka mēs cilvēkus dzenam uz ārzemēm emigrācijā un tā tālāk. Un audzējam gurķus, tomātus, burkānus, da jebko ostās – nu, nesmīdiniet šodien pasauli! Kādas, kā saka, tur lauksaimniecības zemes ostā? Osta (Starpsauciens.)... attiecībā... Didzi, Didzi, mēs pēc tam parunāsim. (Dep. D. Šmita starpsauciens.) Bet, ja kāds grib ražot kaut ko, tad ražot var teritorijā, kas nav ostā. (Starpsauciens.) Tu vari jebkurā burkānu laukā uzbūvēt rūpnīcu, ja tikai tur ir infrastruktūra. Osta ir tā vieta, kur pienāk kuģis, kur pienāk dzelzceļš. Tur, ostā, tieši pie piestātnes nav jāstāv rūpnīcai. Tā jau ir tā būtiskākā lieta, kas ir osta, un šī infrastruktūra ir jāizmanto tieši, lai mēs būtu šajā jaunajā loģistikā, par ko runājam. Bet šī jaunā loģistika var darboties, ja mums ir ostas. Tieši tāpēc runāt par ostu iznīcināšanu ir pēdējais, ko šodien varam atļauties.

Jā, mēs atbalstām un atbalstīsim Ukrainu, bet es esmu kategoriski pret ostu iznīcināšanu, jo ir jāsaprot tas, ka ostas... tās ir, kā saka, mūsu nacionālā bagātība. Ja jūs tagad tikai tāpēc, ka jums vajag reitingu uzdzīt un gribat apdzīt “Nacionālo apvienību” ar Ukrainas karogu priekšā, sakāt: visu veram ciet... Tas ir tas, kas bija rakstīts. Jūs jau nerakstījāt “mangāna rūda”, jūs teicāt “jebkāda sadarbība”. Tā ka padomāsim. (Starpsaucieni.) Militārā sadarbība ir saistīta ar jebkuru biznesu, kur Krievijā kaut vai viens nodoklis tiek samaksāts. Ja fūre iebrauc, ir jāmaksā nodokļi. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Kolēģi, es vēlreiz īsi atgādināšu to, ko teicu savā pirmajā runā, bet patiešām ļoti īsi. Divas taktikas: viena ir vārdi un diplomātija, uz kuru aicina šis JAUNĀS VIENOTĪBAS sagatavotais priekšlikums, un otrs ir rīcība, uz kuru aicina APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Ja ne savādāk, tad es aicinu arī Šlesera kungu atbalstīt abus – gan šo (Zālē troksnis.)... gan šo, ko piedāvā JAUNĀ VIENOTĪBA, gan to, ko APVIENOTAIS SARAKSTS iesniedza jau pirms sēdes. Mēs bijām koleģiāli un neiebildām pret jūsu priekšlikumu, ko iesniedzāt un ko mēs tagad skatām, un droši vien jūs to apstiprināsiet arī ar Šlesera balsi vai viņa nepretošanos...

Līdz ar to aicinu neiebilst pret mūsu priekšlikumu un to atbalstīt, jo visas rīcības, lai apturētu karu, lai mazinātu Krievijas militārās mašīnas darbību, ir apsveicamas un atbalstāmas.

Aicinu atbalstīt abus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu “Par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju” (Nr. 476/Lm14)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 10, atturas – 2. Lēmums pieņemts. (Daži deputāti aplaudē.)

___

Turpinām ar patstāvīgo priekšlikumu izskatīšanu.

Lēmuma projekts “Par 10 297 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Emocionāls un praktisks atbalsts grūtniecībā, dzemdībās un pēcdzemdību posmā” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! 2024. gada 29. februārī Saeima saņēma 10 297 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Emocionāls un praktisks atbalsts grūtniecībā, dzemdībās un pēcdzemdību posmā”.

Šā gada 20. martā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kura skaidroja, ka, lai novērstu gadījumus, kad sieviete pēcdzemdību depresijas ietekmē nodara kaitējumu sev vai bērnam, ir svarīgi nodrošināt atbalstu un pilnīgu informāciju topošajiem vecākiem, gan gatavojoties dzemdībām, gan pašu dzemdību laikā, kā arī pēcdzemdību posmā.

Uz komisijas sēdi uzaicinātā Veselības ministrijas pārstāve skaidroja, ka Veselības ministrija atbalsta iniciatīvas tālāko virzību, kā arī informēja, ka šogad atbalsta paplašināšanai jaunajām ģimenēm tiek plānots veikt pilotprojektu, kurā liela loma būs vecmātēm, kuras izvērtēs, kāds speciālists, piemēram, psihologs, zīdīšanas konsultants vai uztura speciālists, jaunajai māmiņai ir nepieciešams.

Komisijas sēdē piedalījās arī vairāku biedrību, kas sniedz atbalstu topošajiem un jaunajiem vecākiem, pārstāvji, kuri akcentēja šībrīža problemātisko situāciju, kā arī atbalstīja iniciatīvas tālāko virzību.

Uzklausot uzaicinātos ekspertus, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt šīs iniciatīvas turpmāko virzību un nodot to Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai, kā arī dot uzdevumu Ministru kabinetam sagatavot rīcības plānu plašāka atbalsta sniegšanai topošajiem un jaunajiem vecākiem.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 297 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Emocionāls un praktisks atbalsts grūtniecībā, dzemdībās un pēcdzemdību posmā” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs... deputāte Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Kolēģi, vēlos arī no sevis...

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

L. Rasima. Paldies, kolēģi! Vēlējos arī no sevis nedaudz pateikt. Šis ir tiešām svarīgs jautājums. Mēs bieži runājam par to, ka ir jāceļ demogrāfija, taču šajās runās aizmirstam, ka demogrāfijas rādītāju celšana ir cieši saistīta ar to, kā rūpējamies par bērniem, kas jau ir piedzimuši vai tuvākajā laikā piedzims.

Daudzi no jums, iespējams, vakar pamanīja rakstu portālā “LSM.lv” par diskusiju raidījumā “Ģimenes studija”. Tajā psihiatri saka to, ka pēcdzemdību palīdzība jaunajām māmiņām ir uz papīra, realitātē sievietes to ne vienmēr saņem. Diskusijā izskanēja, ka pēcdzemdību periodā ap 80 procentiem jauno māmiņu skar skumjas un šajā situācijā pietiek ar apkārtējo atbalstu, lai divu nedēļu laikā māmiņai kļūtu labāk. Taču ap 15 procentiem māmiņu skar daudz nopietnāka pēcdzemdību depresija, un tai jāpievērš uzmanība. Diemžēl šajos gadījumos māmiņas nesaņem vajadzīgo atbalstu, ko valstij vajadzētu nodrošināt. Mums ir jārod risinājums, lai to novērstu.

Vēlos akcentēt vēl vienu lietu. Vēlos vērst uzmanību un aicināt deputātus, kas strādās pie šī jautājuma Sociālo un darba lietu komisijā, skatīt to ne kā šauru atbalstu tikai sievietēm – jaunajām māmiņām –, bet kā atbalstu abiem vecākiem, arī vīriešiem. (Nav saklausāms.)... klātesošie organizāciju pārstāvji minēja to, ka ne vien sievietes, bet arī vīrieši cieš no pēcdzemdību depresijas, arī vīriešiem ir nepieciešams atbalsts šai laikā, jo bērna ienākšana ģimenē ietekmē abus vecākus.

Tāpat ir svarīgi novērtēt un stiprināt tēta lomu ģimenes dzīvē. Vīrietim ir jāprot atpazīt partneres pēcdzemdību depresijas pazīmes, jārūpējas par ģimenes emocionālo veselību, arī vīrietim jābūt spējīgam pilnvērtīgi, zinoši iesaistīties ģimenē ienākušā bērna kopšanā un bērniņa mammas atbalstīšanā, jo, protams, sievieti grūtniecība un bērna piedzimšana ietekmē visspēcīgāk un tas ir liels izaicinājums viņas fiziskajai un emocionālajai veselībai.

Tāpat ir jo īpaši svarīgi neaizmirst arī sniegt atbalstu vīriešiem, lai viņi varētu pienācīgi atbalstīt savas partneres un vajadzības gadījumā griezties pēc palīdzības sev vai māmiņai.

Vēlreiz aicinu, lai, tālāk skatot šo būtisko jautājumu par emocionālo un praktisko atbalstu grūtniecībā, dzemdībās un pēcdzemdību posmā, mēs atceramies, ka tam jābūt vērstam uz abiem topošajiem un jaunajiem vecākiem. Tā mēs nodrošināsim, ka vecāki spēj veiksmīgi tikt galā ar izaicinājumiem un vēlas plānot otro un trešo bērniņu. Ja atbalstīsim topošos un jaunos vecākus, tādā veidā mēs visefektīvāk celsim Latvijas demogrāfiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 297 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Emocionāls un praktisks atbalsts grūtniecībā, dzemdībās un pēcdzemdību posmā” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

___

Turpinām ar sadaļu “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Deputāti Edvards Smiltēns, Andris Kulbergs, Juris Viļums, Česlavs Batņa, Māris Sprindžuks, Edgars Putra, Lauris Lizbovskis, Didzis Šmits, Māris Kučinskis, Edgars Tavars, Raimonds Bergmanis un Ingmārs Līdaka iesnieguši lēmuma projektu “Par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju” (Nr. 474/Lm14). Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsaucieni: “Ir iebildumi!”)

Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Deputāts Edvards Smiltēns pieteicies runāt “par”.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Gari nerunāsim, jo viss jau, man šķiet, šodien ir pateikts. Jūsu arguments šodien, tas ir, vakar komisijā (pārbalsot pāri APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikumam), bija viens – juridiskā tehnika. Juridiski... no tehnikas viedokļa pāris nepareizu vārdu, kuru dēļ jūs neatbalstījāt visu APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikumu izbeigt preču tranzītu militārām vajadzībām uz Krieviju. Jūs vienkārši ņēmāt, pārbraucāt tam visam ar ceļa rulli un uzlikāt pa virsu absolūti jaunu redakciju, kas nerisina neko valstiski, bet dažiem, kas pelna no šī tranzīta, atrisina daudz ko.

Mēs piedāvājam juridiski korektu, absolūti skaidru, pārbaudītu versiju, kur šādu argumentu vairs nav... ka tur būtu kaut kas tāds, pret ko jūs varētu iebilst, tāpēc šī ir jūsu pēdējā iespēja nobalsot pareizi un valsts interesēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl šodien par šādu nopietnu jautājumu aizgāja cirks, kas nebija vajadzīgs. APVIENOTAIS SARAKSTS iesniedza lēmuma projektu, visu dienu debatēja, tad atsauca savu lēmuma projektu, tad iesniedza no jauna. Tas, kolēģi, nav nopietni!

Tādēļ man ir liels prieks, ka Saeimas vairākums atbalstīja JAUNĀS VIENOTĪBAS izstrādāto lēmuma projektu, kas skaidri un gaiši pauž, ko mēs esam izdarījuši un izdarīsim.

Aicinu šo politisko ākstību pārtraukt un balsot “pret”. (Starpsauciens. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju” (Nr. 474/Lm14) iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 14, atturas – 44. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Ņemot vērā, ka tas nav iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā, vai deputātiem ir priekšlikumi par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām?

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu.

E. Tavars (AS).

Priekšlikums – šo lēmuma projektu nodot Ārlietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Ārlietu komisijai. (Starpsauciens: “Balsojam!”) Citu priekšlikumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minētā lēmuma projekta nodošanu Ārlietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 14, atturas – 42. Komisijai nav nodots.

___

Paldies, kolēģi, esam izskatījuši visus darba kārtības jautājumus.

Vēl mums ir viens – atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.

Deputātu Andra Kulberga, Jura Viļuma, Lindas Matisones, Ingmāra Līdakas un Edgara Putras jautājums satiksmes ministram Kasparam Briškenam “Par projekta “Rail Baltica” realizāciju”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi iepriekš plānotu darbu dēļ, līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2024. gada 27. martā pulksten 17.00 nenotiks.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

Kolēģi, mazu mirklīti!

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 15 deputāti: Skaidrīte Ābrama, Oļegs Burovs, Juris Jakovins, Mārcis Jencītis, Kristaps Krištopans, Linda Liepiņa, (Starpsauciens: “Juris ir!”)... Juris ir? (Starpsauciens: “Jā!”) Juris ir... Antoņina Ņenaševa, Jānis Patmalnieks, Ramona Petraviča, Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Jānis Reirs, Jana Simanovska, Ričards Šlesers un Jānis Vucāns.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Priecīgas Lieldienas!

Sēdi slēdzu.

Satura rādītājs

Klusuma brīdis, pieminot bojāgājušos Ukrainā un Krievijā

Par darba kārtību

Par likumprojektu “Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā” (Nr. 551/Lp14) (Dok. Nr. 1915, 1915A)

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 552/Lp14) (Dok. Nr. 1919, 1919A)

Par likumprojektu “Nacionālās kiberdrošības likums” (Nr. 553/Lp14) (Dok. Nr. 1923, 1923A)

Par darba kārtību

Lēmuma projekts “Par 2024. gada 22. marta bruņota terorisma akta nosodīšanu, kas notika koncertzālē “Crocus City Hall”, Krasnogorskā, Maskavas apgabalā, Krievijā” (Nr. 472/Lm14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1933)

Par darba kārtību

Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Aivai Vīksnai 2024. gada 21. martā (Dok. Nr. 1927., 142.2.8/3-17-14/24)

Par pieprasījumu kultūras ministrei Agnesei Loginai “Par Kuldīgas Mākslas un Humanitāro zinību vidusskolas pārņemšanu Kultūras ministrijas pakļautībā” (Nr. 45/P14) (Dok. Nr. 1934)

- Motivācija - dep. A. Butāns

Likumprojekts “Nekustamā īpašuma Rīgā, Hanzas ielā 22 nodošanas un izmantošanas likums” (Nr. 494/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1909)

Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 456/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1911)

Likumprojekts “Aizsardzības industrijas likums” (Nr. 316/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1920)

Likumprojekts “Grozījumi Mobilizācijas likumā” (Nr. 317/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1921)

Likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā” (Nr. 318/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1922)

Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr. 368/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1924)

Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” (Nr. 467/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1912)

Likumprojekts “Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas ar Lestenes memoriālu likums” (Nr. 452/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1916)

Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 488/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1917)

Likumprojekts “Grozījumi Šķīrējtiesu likumā” (Nr. 489/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1918)

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai”” (Nr. 527/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1925)

Likumprojekts “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 547/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1885, 1930)

Paziņojumi

  - Saeimas priekšsēdētāja D. Mieriņa

  - dep. O. Burovs

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

Lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Apvienoto Nāciju Organizācijas starptautiskajā operācijā “United Nations Truce Supervision Organization” (UNTSO)” (Nr. 471/Lm14) (Dok. Nr. 1926)

Lēmuma projekts “Par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm - Krieviju un Baltkrieviju” (Nr. 465/Lm14) (1. lasījums) (Atsaukts) (Dok. Nr. 1891, 1935)

Paziņojums

  - Saeimas priekšsēdētāja D. Mieriņa

Reģistrācijas rezultāti

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

Par darba kārtību

Lēmuma projekts “Par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm - Krieviju un Baltkrieviju” (Nr. 476/Lm14) (Dok. Nr. 1941)

Lēmuma projekts “Par 10 297 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Emocionāls un praktisks atbalsts grūtniecībā, dzemdībās un pēcdzemdību posmā” turpmāko virzību” (Nr. 470/Lm14) (Dok. Nr. 1913)

Par darba kārtību

Lēmuma projekts “Par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm - Krieviju un Baltkrieviju” (Nr. 474/Lm14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1938)

Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

Balsojumi

Datums: 27.03.24 09:15 Balsojums 1
Par - 14, pret - 14, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Par 2024. gada 22. marta bruņota terorisma akta nosodīšanu, kas notika koncertzālē “Crocus City Hall”, Krasnogorskā, Maskavas apgabalā, Krievijā (472/Lm14)

Datums: 27.03.24 09:17 Balsojums 2
Par - 37, pret - 47, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 27.03.24 09:23 Balsojums 3
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Nekustamā īpašuma Rīgā, Hanzas ielā 22 nodošanas un izmantošanas likums (494/Lp14), 3.lasījums

Datums: 27.03.24 09:24 Balsojums 4
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (456/Lp14), 3.lasījums

Datums: 27.03.24 09:39 Balsojums 5
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Aizsardzības industrijas likums (316/Lp14), 3.lasījums

Datums: 27.03.24 09:39 Balsojums 6
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mobilizācijas likumā (317/Lp14), 3.lasījums

Datums: 27.03.24 09:41 Balsojums 7
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Nacionālās drošības likumā (318/Lp14), 3.lasījums

Datums: 27.03.24 09:46 Balsojums 8
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autopārvadājumu likumā (368/Lp14), 3.lasījums

Datums: 27.03.24 09:48 Balsojums 9
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā (467/Lp14), 2.lasījums

Datums: 27.03.24 09:52 Balsojums 10
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas ar Lestenes memoriālu likums (452/Lp14), 2.lasījums

Datums: 27.03.24 10:16 Balsojums 11
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (488/Lp14), 2.lasījums

Datums: 27.03.24 10:22 Balsojums 12
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Šķīrējtiesu likumā (489/Lp14), 2.lasījums

Datums: 27.03.24 10:25 Balsojums 13
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai” (527/Lp14), 2.lasījums

Datums: 27.03.24 10:27 Balsojums 14
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (547/Lp14), 1.lasījums

Datums: 27.03.24 10:27 Balsojums 15
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (547/Lp14), 1.lasījums

Datums: 27.03.24 10:28 Balsojums 16
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (547/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.03.24 10:28 Balsojums 17
Reģistrējušies - 92.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 27.03.24 11:07 Balsojums 18
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Apvienoto Nāciju Organizācijas starptautiskajā operācijā “United Nations Truce Supervision Organization” (UNTSO) (471/Lm14)

Datums: 27.03.24 12:27 Balsojums 19
Reģistrējušies - 88.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 27.03.24 14:51 Balsojums 20
Reģistrējušies - 83.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 27.03.24 15:34 Balsojums 21
Par - 13, pret - 9, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Imigrācijas likumā (554/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 27.03.24 16:26 Balsojums 22
Par - 47, pret - 10, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm - Krieviju un Baltkrieviju (476/Lm14)

Datums: 27.03.24 16:33 Balsojums 23
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 297 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Emocionāls un praktisks atbalsts grūtniecībā, dzemdībās un pēcdzemdību posmā” turpmāko virzību (470/Lm14)

Datums: 27.03.24 16:36 Balsojums 24
Par - 26, pret - 14, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm - Krieviju un Baltkrieviju (474/Lm14)

Datums: 27.03.24 16:37 Balsojums 25
Par - 27, pret - 14, atturas - 42.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Ārlietu komisijai . Par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm - Krieviju un Baltkrieviju (474/Lm14)

Datums: 27.03.24 16:38 Balsojums 26
Reģistrējušies - 85.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

27.03.2024. 09.00 11.00 13.30 15.30
Sestdien, 15.jūnijā