Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas astotā sēde
2024. gada 22. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi! Sākam Saeimas šī gada 22. februāra kārtējo sēdi.

Pirms sākam sēdi, mums atbilstoši Saeimas kārtības rullim ir... lūgums.

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Kulbergam no APVIENOTĀ SARAKSTA. Lūdzu!

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi deputāti! Klātesošie! Man ir aicinājums. Aleksejs Navaļnijs daudziem bija cerība cīņā pret Putina asiņaino režīmu, diemžēl dzelzs priekškars šobrīd pārvēršas par betona mūri. Es gribu aicināt jūs uz klusuma brīdi viņa piemiņai. (Klusuma brīdis.)

Paldies.

Mums jāturpina cīņa, lai cerība nepazūd un lai mūsu kaimiņš saņem to, ko ir pelnījis.

___

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām Saeimas sēdi.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Mairitas Šķenderes atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Ir pieteicies deputāts Uģis (Dep. U. Mitrevics: “Man sajuka!”)... Labi.

Kolēģi, tātad deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Vijas Kalniņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Miķeļa Zumberga apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Daces Šēles ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” (Nr. 432/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 11. martam”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr. 433/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 11. martam”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums” (Nr. 431/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 11. martam”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (Nr. 434/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 11. martam”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 435/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 11. martam”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un izslēgt no tās 17. darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, otrais lasījums. Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Jānis Grasbergs, Jānis Vitenbergs, Artūrs Butāns, Ilze Indriksone un Uģis Mitrevics lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” (Nr. 493/Lp14) pirms sadaļas “Prezidija ziņojumi”, pēc apakšsadaļas “Par iesniegtajiem likumprojektiem”, alternatīvo likumprojektu “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” (Nr. 524/Lp14), kuru komisija lūdz atzīt par steidzamu, arī iekļaut sēdes darba kārtībā pirms sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Amila Saļimova 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ārlietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Godinot Ukrainas aizstāvjus un iedzīvotājus par viņu drosmi un varonību un paužot atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai”. Komisija lūdz lēmuma projektu izskatīt kā pirmo darba kārtības jautājumu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Tiesu ekspertu likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Andris Šuvajevs, Juris Jakovins, Jānis Skrastiņš, Ervins Labanovskis un Jānis Patmalnieks lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai””. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Andris Šuvajevs, Harijs Rokpelnis, Ervins Labanovskis, Jānis Reirs, Andris Bērziņš un Agnese Krasta lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai””. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Sākam ar sadaļu “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Lēmuma projekts “Godinot Ukrainas aizstāvjus un iedzīvotājus par viņu drosmi un varonību un paužot atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā un tūlītēju izskatīšanu? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts Saeimas sēdes darba kārtībā ir iekļauts. Varam uzsākt tā izskatīšanu.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Ārlietu komisija ir sagatavojusi paziņojumu un piedāvā šodien Saeimas plenārsēdē to apstiprināt. Es nelasīšu pilnā apjomā, tomēr būtiskāko tajā vēlos uzsvērt.

Godinot Ukrainas aizstāvjus un iedzīvotājus par viņu drosmi un varonību un paužot atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai, Latvijas Republikas Saeima “mudina steidzami un būtiski pastiprināt politisko, ekonomisko, finansiālo, militāro, tehnisko un humāno palīdzību Ukrainai, lai tā spētu aizstāvēties pret Krievijas īstenoto agresijas karu un mēģinājumiem destabilizēt Ukrainas valsts iestādes, graut Ukrainas ekonomisko stabilitāti un iznīcināt kritisko [..] infrastruktūru”.

Atgādina, ka Ukrainas atbalstītāju vilcināšanās paildzina karu, un cena, kas par to tiek maksāta, ir nevainīgu Ukrainas cilvēku dzīvības.

Saeima “uzsver, ka Krievijas vēlēšanu rīkošana uz laiku okupētajās un nelikumīgi anektētajās Ukrainas teritorijās ir smags starptautisko tiesību [..] pārkāpums, un neatzīst šādu vēlēšanu rīkošanu vai to rezultātus Ukrainas teritorijās, kuras Krievija okupējusi un nelikumīgi anektējusi”.

Latvijas Republikas Saeima “stingri apņemas atbalstīt starptautiskos centienus nodrošināt visaptverošu atbildību par kara noziegumiem [..] un uzsver starptautiskās sabiedrības pienākumu izveidot īpašu starptautisku tribunālu, kas sauktu pie atbildības Krievijas politisko un militāro vadību;

stingri nosoda Krievijas un Baltkrievijas prettiesisko un piespiedu kārtā īstenoto Ukrainas bērnu pārvietošanu”, kas pārkāpj starptautiskās humanitārās tiesības, ir kara noziegums un genocīds, un aicina starptautisko sabiedrību un organizācijas aktīvi iesaistīties šī jautājuma risināšanā, lai Ukrainai nozagtie bērni pēc iespējas ātrāk un drošāk tiktu nogādāti atpakaļ pie viņu ģimenēm vai likumiskajiem pārstāvjiem.

Saeima “atzinīgi vērtē Eiropas Savienības līdz šim pret Krieviju piemērotās sankcijas un aicina paplašināt sankcijas attiecībā uz augsto tehnoloģiju produktu un stratēģisko preču piegādes liegumu Krievijai, tādējādi stratēģiski vājinot Krievijas ekonomiku un tās militāri rūpniecisko kompleksu, kā arī vērst sankcijas pret uzņēmumiem, kuru darbība tieši vai pastarpināti atbalsta Krievijas aizsardzības sektoru, un sankcijas attiecībā uz Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanu Eiropas Savienībā vai šādu produktu ievešanu Eiropas Savienībā no citām trešām valstīm [..];

iestājas par nepieciešamību Eiropas Savienības līmenī ieviest tādu tiesisko režīmu, kas ļautu Eiropas Savienības dalībvalstīm izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atjaunošanai un kompensāciju piešķiršanai Krievijas agresijas upuriem;

pauž atbalstu Ukrainas eventuālai dalībai Eiropas Savienībā un NATO un uzsver, ka Latvija ar valdības, pašvaldību, pilsoniskās sabiedrības un NVO iniciatīvu palīdzību turpinās sniegt vispusīgu atbalstu Ukrainai”.

Latvijas Republikas Saeima “apliecina solidaritāti ar Ukrainu un ukraiņu tautu, kas nenogurstoši demonstrē apbrīnojamu drosmi un noturību pret nemitīgajiem draudiem un uzbrukumiem;

godina Ukrainas aizstāvjus un iedzīvotājus par viņu drosmi un varonību;

piemin visus Krievijas agresijas upurus – tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju un aizstāvju”.

Kolēģi, Ārlietu komisijas vārdā aicinu jūs ar balsojumu apstiprināt šo paziņojumu un tādējādi arī apliecināt savu personisko atbalstu šī kara ātrākai izbeigšanai un Ukrainas uzvarai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja Mieriņas kundze! Vispirms gribu izteikt atzinību Prezidijam un spīkeres kundzei par šodien organizēto ārkārtas sēdi. Mums, deputātiem, un parlamentam kopā bija iespēja pateikt, ka Latvijas pozīcija vienmēr būs atbalstīt Ukrainu līdz Ukrainas pilnīgai uzvarai un Krievijas pilnīgai sakāvei.

Paldies arī Ārlietu komisijai par sagatavoto paziņojumu. Manuprāt, tas ir visaptverošs, un Latvijas pozīcija tajā ir iezīmēta skaidri. Ne viss ir pateikts melns uz balta, daudz kas no šī paziņojuma izriet arī pastarpināti. Bet mums visiem ir pilnīgi skaidrs, ka Ukrainas frontes līnija – tā ir arī mūsu aizsardzības līnija, Latvija darīs visu iespējamo, lai Putinu ne tikai apturētu, bet pilnībā sakautu.

Ir ļoti svarīgi, kā mēs runājam ar saviem starptautiskajiem partneriem, skaidrojot, kā šim karam ir jābeidzas. Visi kari reiz beigsies, arī Krievijas brutālais karš Ukrainā beigsies. Gribu atgādināt, kas mums ir jāsasniedz, lai mēs varētu teikt, ka Ukraina ir pilnībā uzvarējusi un Krievija – pilnībā sakauta, un tad mēs varam cerēt uz ilgstošāku mieru mūsu pasaules daļā.

Vispirms Ukraina atgūst Krievijas okupētās teritorijas, tajā skaitā Krimu. Manuprāt, šis mērķis nav apšaubāms. Jā, ukraiņus mēģina sēdināt pie sarunu galda, parādās ziņas, ka sarunas notiek. Tomēr es domāju, ka Ukraina nepiekritīs un nekad neatteiksies no savām teritorijām. To es vēlreiz izjutu, apmēram pirms mēneša viesojoties Ukrainā un runājot ar Ukrainas politiķiem, ar Ukrainas sabiedrību. Nē, Ukraina neatdos savas teritorijas, jo ir skaidrs: tur, kur ir rašisms, tur, kur ir rašisma impērija... mēs zinām, kas notiek ar civiliedzīvotājiem. Tā ir Buča, tā ir Irpiņa – tie ir kara noziegumi.

Otrs – kara noziedznieku tiesāšana. Paldies Latvijai un Egilam Levitam par darbu, runājot par starptautiskā tribunāla rīkošanu. Tikai tad, kad starptautiskajā tribunālā tiks tiesāti kara noziedznieki, mēs varam cerēt uz jelkādu domāšanas maiņu Krievijā. Kamēr par to nerunās no kara tribunāla tribīnes, tikmēr acīmredzot domāšanas maiņas Krievijā nebūs. Mēs redzam, ka atdzīvinātais staļinisms lēnām tika pārveidots par putinismu, bet nu jau putinisms pārveidots par rašisma ideoloģiju, kas nozīmē, ka “krievu pasauli” vēlētos redzēt visur, neslēpjot, ka – arī Baltijā, arī Latvijā.

Ukrainas atjaunošana – vēl viens no punktiem, bez kura nav iedomājama pilnīga Ukrainas uzvara šajā karā. Domāju, vēl viens faktors būtu arī Krievijas teritorijas sadalīšana. Mēs redzam, ka padomju impērijas sadalīšana nesa ļoti pozitīvu rezultātu, lai arī Rietumi to sākotnēji neatbalstīja un sākotnēji no tā baidījās.

Mēs redzam, kas šodien notiek ar tiem Krievijas politiķiem, kuri uzdrošinās neiet ar rašismu, ar Putina ideoloģiju vienotā solī. Mēs tikko pieminējām Navaļnija kunga nobendēšanu, un par to ļoti atklāti runā ukraiņi. Nav zināms, kā tas ir noticis – cik tieši vai netieši –, tomēr ukraiņi paši runā par to, ka tā ir viņa apzināta nobendēšana.

Šodien diskusijās par mūsu drošību un par to, cik stipra ir NATO, izskan jautājums: vai Putins uzdrošināsies izaicināt NATO? Tomēr pēdējā laikā šis jautājums jau ir pārveidots: kad Putins uzdrošināsies izaicināt NATO? Ja paraugāmies uz NATO karti, mēs redzam, ka Latvija droši vien varētu būt viena no vietām, kur šie izaicinājumi, ja mēs tos saucam par izaicinājumiem... valsts, kas ar šiem izaicinājumiem varētu sadurties.

Godātie kolēģi, šodien mēs kā parlaments lemsim arī par asins graudiem, un es ceru, ka lēmumi, pie kuriem mēs nonāksim, būs nevis kosmētiski un simboliski, bet tādi, kas patiesi liks Krievijai just, ka nebūs nekādas sankciju apiešanas un ka nebūs nekādas Krievijas ekonomikas stiprināšanas arī caur Latviju.

Godātie kolēģi, mēs nevaram uz acīm uzlikt rozā brilles kara laikā un domāt, ka pasaule, ja mēs to redzam mazliet rožaināku, nemainās. Nē, šiem Krievijas graudiem ir asins cena, šodien tā ir Ukrainas asins cena, šodien tā ir Ukrainas karavīru asins cena. Kas to zina, kāda cena šo graudu importam būs nākotnē, tad, kad Putins, iespējams, iedrošināsies izaicināt NATO. Šobrīd mums vēl ir laiks, lai mēs stiprinātu paši sevi un vājinātu Krievijas ekonomiku.

Jā, Krievija ir pārslēgusies uz kara ekonomiku un tā spēj saražot vairāk militārā apbruņojuma nekā Rietumi kopā... vairākas reizes, un tie ir nozīmīgi signāli, kas mums jāņem vērā. Ir nepieciešama jauna sankciju pakete, kas vājinātu arī Krievijas militārās spējas un nepieļautu tehnoloģiju, augsto tehnoloģiju, importu uz Krieviju. Krievija mikroshēmas izmanto ieroču ražošanai.

Ko varam darīt mēs, godātie kolēģi? Pirmkārt, noņemt šīs rozā brilles. Noņemsim rozā brilles! Realitāte nemainās. Aizliegsim Krievijas asins graudu importu pilnībā, nevis tikai daļēji! Tas ir tas, ko mēs jau šodien varam izdarīt šeit, šajā Saeimas sēdē. Otrkārt, Aizsardzības ministrija strādā kopā ar bruņotajiem spēkiem. Tas, ko mēs varam darīt... mūsu lielākais pienesums šobrīd ir Ukrainas karavīru apmācība. No sākotnējās apņemšanās apmācīt tūkstoti Ukrainas karavīru bija iespēja to vairāk nekā trīskāršot. Domāju, ka šeit vēl ir “telpa” un šos ciparus varētu būtiski kāpināt. Protams, ja militārā industrija... par to esmu runājusi nenogurstoši un ceru, ka sekos arī atbilstoši lēmumi, – jā, mums ir jāražo arī militārā produkcija, rēķinoties ar dažādām situācijām un rēķinoties ar dienu, ja un kad Putins izaicinās NATO.

Paldies, godātie kolēģi, un aicinu atbalstīt lēmuma projektu, kā arī aicinu šodien pieņemt būtiskus lēmumus, kas šajā karā, kurš ir ekonomikas novājināšanas karš gan pret Ukrainu, gan pret Rietumiem, ļoti būtiski palīdzētu Ukrainai.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Pilnībā atbalstu šo Ārlietu komisijas sagatavoto dokumentu. Tomēr dažas piezīmes es gribētu pateikt.

Es domāju, ka... Pirmais – Latvijai beidzot ir jākļūst pieaugušai. Runājot par situāciju, būtu jāatzīst, ka mēs, tas ir, Rietumvalstis, neesam pildījuši dotos solījumus. Pagājušajā gadā bija apsolīts, ka Ukraina saņems vienu miljonu artilērijas lādiņu, viņi saņēma 300 tūkstošus. Kad mēs uzdodam jautājumus, kāpēc tā, izrādās, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm ir līgumi ar Indiju, Ēģipti un tie ir jāpilda... un diemžēl mēs šos 300 tūkstošus lādiņu nevaram saražot. Šogad tiek solīti 600 tūkstoši lādiņu. Tātad divos gados viņi nesaņēma šo vienu miljonu.

Ir pagājuši divi gadi, iet trešais gads. Pagājušajā gadā mēs dzirdējām, ka saņems F-16 lidmašīnas. Lidotāji jau bija apmācīti, viņiem bija jādod angļu valodas... sertifikāti. Tur bija visādi iemesli. Ir pagājuši divi gadi, mēs joprojām dzirdam NATO ģenerālsekretāra teikto, ka tuvākajā laikā lidmašīnas tiks piegādātas, bet kad – mēs vēl nevaram pateikt.

Bez aviācijas un artilērijas nekāda lielā karošana neiznāk. Jūs zināt, cik lādiņu dienā ukraiņi pašreiz var izšaut? Apmēram tūkstoti. Un Krievija var izšaut 10 tūkstošus, ja viņiem vajag, un arī vairāk. Tātad šeit Latvija neko daudz palīdzēt nevar, bet es domāju, ka mēs ļoti daudz varam palīdzēt diplomātiskajā dienestā, starptautiskajos sakaros, mums ir diezgan liela ietekme Eiropas Savienībā. Mūsu cilvēki ieņem daudzus amatus – gan komisāru amatus, gan dažādu politisko partiju vadībā, un es domāju, ka tas ir galvenais. Diplomātiskais spiediens... un to es īsti šeit neatradu, bet domāju, ka nākamreiz Ārlietu komisija vairāk piestrādās pie Latvijas diplomātiskajām iespējām.

Domāju, ka mēs visi esam skatījušies sinhrono tulkojumu no Minhenes drošības konferences, un tur bija divas tādas interesantas tendences: politiķu optimisms absolūti atšķīrās no ekspertu teiktā. Kādā veidā un ko mēs varējām darīt, piemēram, attiecībā uz Bundestāga balsojumu par to, ka viņi nepiešķīra tālās darbības raķetes “Taurus”, kas tika solītas pagājušajā gadā... ka tur tika sagrauti tilti, un tā tālāk. Nu labi, franču “Storm Shadow” ir līdzīgas, bet ko, cik un kad viņi dabūs, mēs nezinām.

Otrs jautājums, par ko, man liekas, Ārlietu komisijai vajadzētu padomāt, – vai tiešām Ramšteinas sanāksmē esošās vairāk nekā 50 valstis nevarētu trīs dienās vai nedēļā pārtraukt šo karu, ja būtu vēlēšanās, sagraut Krieviju? Es domāju, ja būtu tālās darbības raķetes, kas iznīcinātu jebkuru vietu, no kuras paceļas Krievijas raķetes, šis karš būtu beidzies trīs dienās.

Un tad ir jautājums... Nezinu, vai visi ir izlasījuši rakstu, kas divas nedēļas atpakaļ bija žurnālā “Ir” (pārpublicēts no Amerikas Savienoto Valstu žurnāla), ka tā atslēga ir ASV administrācijai, vai tas karš beigsies, vai Ukraina tiks atbrīvota pilnībā, vai Krievija tiks sakauta, vai tikai karaspēks tiks izdzīts. Pēc vairāku rakstu analīzes nekur nav paredzēta Krievijas sakaušana, tikai Ukrainas teritorijas atbrīvošana.

Mani drusciņ uzmanīgu darīja Ķīnas ārlietu ministra uzstāšanās. Vairāk nekā pusstundu. (Jūtūbē to var atrast, ir sinhronais tulkojums, ja vajag, es varu pārsūtīt.) Viņš saka: mēs kā starpnieki strādājam pie tā, lai Krima tiktu atgriezta Ukrainas teritorijā. Un tad uzreiz ir jautājums: bet kas notiek ar Donecku, kas notiek ar Luhansku? Mēs nezinām. Sarunas notiek. Ko mēs no tā secinām? Ka Krievijas karaspēka izvākšana acīmredzot var būt tikai diplomātisko sarunu rezultātā, kurā piedalās tās valstis, kas pašreiz, 21. gadsimtā, pasaulē spēlē globālu lomu. Un kā no Minhenes sarunām mēs redzam, šajās sarunās piedalās ASV, Ķīna un, protams, Krievija; Melnās jūras reģionā – Turcija; Eiropas Savienība – varbūt. NATO nenodarbojas ar diplomātiskām lietām.

Un pēdējais. Latvijai tomēr ir liela nenovērtēta ietekme starptautiskajā politikā – mērogā pret saviem iedzīvotājiem... kā es jau minēju šos amatus. Mums ir starppartiju sakari, mums ir personīgie sakari, mums Eiropas Parlamentā ir astoņi deputāti, mēs strādājam gan NATO Parlamentārajā asamblejā, gan EDSO, gan citās organizācijās, un personīgie kontakti, sevišķi ar tādām valstīm kā Vācija, Francija un tālāk uz dienvidiem – Itālija, Portugāle, Spānija... mēs esam tur bijuši dažādās Parlamentārās asamblejas sēdēs, un tur neizjūt... Mums liekas, ka visa pasaule jūt mums līdzi un kopā ar mums cīnīsies par Ukrainu. Nē, tas ir tāpat kā Latvijai konflikts Mali. Ne Portugālē, ne Spānijā nevienu tas absolūti neuztrauc, un arī Itālijā neuztrauc. Tāpēc mums nevajag sevi mānīt.

Un pēdējais. Es domāju, ļoti liela nozīme ir tam, ka Latvija ir nostiprinājusi savu drošību, mums ir droša aizmugure, mums ir divas valstis – Somija un Zviedrija –, kas varbūt ir desmitkāršojušas mūsu drošības sistēmu.

Un nākamais... es tomēr izvairītos no absolūti nekritiskiem, muļķīgiem un nepārdomātiem paziņojumiem par to, ka nākamā ASV administrācija neko nevarēs, viņi pārdos Ukrainu Krievijai un tā tālāk. Šādi nepārdomāti paziņojumi apkauno nopietnus politiķus tik mazā valstī kā Latvija. Atcerēsimies, ka tad, kad Tramps iepriekšējā prezidentūrā nāca pie varas, Latvijai būtiski tika palielināta ASV finansiālā palīdzība un viņa laikā Ukraina saņēma letālos ieročus, kurus Baidena administrācija pārtrauca piešķirt.

Tā ka šeit arī būtiski, kāda ir administrācija, kādi ir tās lēmumi, kā strādā mūsu vēstniecība Amerikas Savienotajās Valstīs un kā strādā mūsu vēstniecība Ķīnā. Mums ir apkaunojoša ārpolitika daudzās jomās. Es par to tagad negribu runāt, bet domāju, ka Ārlietu komisijai... Aicinu jūs nobalsot “par” šo un Ārlietu komisijā vairāk pastrādāt pie Latvijas diplomātiskās nozīmes, nevis stāstīt to, kā mēs palīdzēsim militāri – jo mēs nesaražosim šo miljonu, jau tagad atkal vajag miljonu lādiņu nākamajam gadam. Jā, tas ir labi, ka mēs piedalīsimies tajā dronu kampaņā un tā tālāk, bet nemānīsim sevi! Jautājums tiks izšķirts starptautiskās sarunās starp lielvalstīm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Domājot par šo divu gadu periodu, kamēr Krievija slepkavo cilvēkus Ukrainā un viņus iznīcina, var atcerēties arī mūsu pašu brīvības cīņas, laiku pirms 33 gadiem. Es atceros no tā laika vienu spilgtu epizodi. Tas bija 20. janvāra vakars. Es vēl biju mazs puika, man šķiet, mācījos 1. klasē. Atnācu mājās, mamma vakarā sēdēja un raudāja. Es prasīju: “Kas noticis?” Viņa saka: “Andrītis ir miris, viņi viņu nošāva.” Andris Slapiņš – viņas kolēģis un draugs. Un 33 gadus vēlāk tieši tādi paši vārdi, tikai par citu cilvēku – no maniem ukraiņu draugiem – nu jau modernākā veidā (WhatsApp grupā) tiek ierakstīti: “Žeņa ir miris. Viņi viņu nošāva.” Un simboliski varbūt, ka Žeņa mira... Jevgens mira 33 gadu vecumā. Tātad viņš bija dzimis tieši tad, kad mēs paši cīnījāmies par savu brīvību. Tās ir divas dažādas zemes, divi dažādi laikmeti, bet slepkava ir viens un tas pats, un tā ir Krievija, un tas ir fakts.

Tātad secinājums: mums nav ne mazāko tiesību uz ilūzijām, ka Krievijā kaut kas mainīsies. Arī šajos divos gados tas ir pierādījies. Problēma ir tā, ka mums aizgāja Andris Slapiņš, vēl vairāki mūsu cilvēki, bet Ukrainā tādi kā Žeņa mirst katru dienu un lielā daudzumā. Un, jo ilgāk tas velkas, jo mazāk šo motivēto, krietno, talantīgo cilvēku Ukrainā paliek. Ukraiņiem mobilizēt cilvēkus, lai turpinātu cīnīties un aizstāvēt savu valsti, paliek ar katru dienu aizvien grūtāk.

Un tā nelaime ir tāda, ka arī Krievija mācās. Viņi mācās no savām kļūdām. Krievija palaidusi kara mašīnu, kas spēj saražot daudz vairāk artilērijas lādiņu, iespējams, pat desmitreiz vairāk, nekā Eiropas Savienības dalībvalstis kopā. Un Krievijas pašreizējā stratēģija ir karot... uz izturību, karot tikmēr, kamēr Ukraina vairs nevarēs izturēt, kamēr tādi krietnie ļaudis kā Žeņa būs izkauti, kad būs aizvien grūtāk un grūtāk likt pretim cilvēkus... un pasaule aizvien vairāk sašķelsies, vai krieviem izdosies sašķelt Rietumus, radīt pseidoproblēmas vai vienkārši nogurdināt, pakāpeniski sašķeļot. Un, kad uzradīsies... kamēr uzradīsies kāds Nevils Čemberlens, kas dosies uz Maskavu. Kolēģi, mēs esam tieši tādā pašā situācijā, jo vēsture jau nav lineāra, tā iet pa spirāli un atgriežas zināmos punktos tai pašā vietā.

Mēs esam tieši tādā brīdī, kādā civilizētā pasaule un Eiropa bija 1938. gada rudenī. Proti, Nevils Čemberlens, toreiz Lielbritānijas pārstāvis, devās uz Minheni, lai noslēgtu vienošanos ar Hitleru, lai atdotu Čehoslovākijas Sudetiju. Tur, protams, asistēja arī Eduārs Daladjē no Francijas. Arī Musolīni bija piebraucis klāt... Hitlera pusē, lai noslēgtu vienošanos un atdotu Sudetiju, un dabūtu mieru. Tas bija Čemberlena vēstījums, iebraucot Londonas lidostā 1938. gada 30. septembrī: “Es parakstīju vienošanos ar Hitleru, un es jums atvedu mieru.” Ar to viss tikai sākās – 1. septembrī Hitlers okupēja Poliju, tālāk jau aizgāja Parīze un viss pārējais.

Ko es gribu teikt. Šodien visbīstamākās ir tieši tādas balstiņas, kas lien no kaktiem un “iezvanās”, ka ir strupceļš, ka vajadzētu runāt par kaut kādām pārrunām, ka vajadzētu kaut kādas vienošanās. Vienošanās nav iespējamas, Krievijai ir jāsamaksā par padarīto, jācieš sods, un Ukrainai ir jāuzvar. Ukraina pašlaik ir stadijā, kad vārdos visi runā par to, ka mēs esam par Ukrainas uzvaru, bet pēc būtības atbalsts ir tik, lai Ukraina nezaudētu. Un tas šogad ar visiem spēkiem ir jāmaina.

Ir vēl viens būtisks aspekts. Visa Rietumu pasaules un civilizētās pasaules kārtība balstās uz principu, proti, tiesību spēku. Putins pārdefinē šo principu un saka to, ka viņam ir tiesības uz spēku, ka tikai fiziskam spēkam ir nozīme. Tas nozīmē: ja šāda koncepcija uzvar, tas demontē pilnīgi visu pēc Otrā pasaules kara izveidoto pasaules kārtību, ka viss balstās tiesībās, līgumos un principos, tas nozīmē, ka pasaule ieiet pavisam citā, daudz melnākā, tumšākā laikmetā. Un te izšķiroši svarīgs ir kāds dokuments, kas parakstīts 1994. gadā (arī varbūt simboliski) Budapeštā.

Ungārija šobrīd arī ļoti interesantu politiku spēlē, vai ne? Un par ko ir Budapeštas memorands? Par to, ka Ukraina atdod savus kodolieročus, lai Krievija, ASV un Lielbritānija pretim uzņemtos saistības garantēt Ukrainas teritoriālo neaizskaramību un neatkarību. Un šis ir tas lakmusa papīrs, kurš liecina: Krievija jau ir salauzusi principu, ka tai vispār ir iespējams uzticēties – slēgt jebkādu vienošanos ar Krieviju. Tātad līgumiem un parakstiem nav ne mazākās nozīmes un vērtības. Savukārt pārējiem parakstītājiem ir jāpierāda, ka viņu vārdam ir svars, loma un nozīme, lai saglabātu vienu no galvenajiem principiem pasaules kārtībā, kas ir tiesību spēks.

Jāsaprot, ka nežēlīgs ļaunums ir apturams tikai ar fizisku spēku. Ja Ukrainai nebūs iespēju, ar ko karot, tad uzvarēt ļaunumu iespēju nebūs.

Cienījamie kolēģi, divi gadi ir parādījuši mūsu stiprās un vājās puses. Lai cik svarīgs ir finansiālais atbalsts, tas karā nav izšķirošs, jo ieroči nosaka visu un, kā teicis kāds gudrs cilvēks, “ar naudas paciņām tu tanku nenomētāsi”. Divos gados Eiropas Savienība un arī mēs, atzīsim, tomēr esam izdarījuši maz – neattaisnojami maz. Būtu pēdējais brīdis saprast, ka mums pašiem – Latvijai un Eiropas Savienībai – jābūt stipriem bez bezrūpīgas paļaušanās uz citu spēku un resursiem. Beigu beigās miers Eiropā un taisnīguma uzvara ir mūsu pašu atbildība – atbildība un misija, no kuras nevaram vienkārši atteikties un uzticēt šo misiju citiem. Faktiski mēs esam pēdējie šajā atbildības ķēdē.

Daudzus karš ir satraucis... līdz sirds dziļumiem satrauc. Satraukums tikai aug augumā. Tā tas ir – ziņas patiešām ir tādas, kas satrauc cilvēku prātus. Kas būs ar Ukrainu? Kas grūtā brīdī būs ar mums pašiem? Taču mēs, latvieši, zinām, ka labākās zāles pret jebkādu satraukumu ir reāla fiziska rīcība. Kad kaut ko mērķtiecīgi un apņēmīgi darām lietas labā, satraukums, neziņa un bailes atkāpjas.

Darāmā tiešām netrūkst gan pašu mājās, gan Eiropā. Šajos gados, kolēģi, esam redzējuši, cik īpaši ir mūsu cilvēki, cik nobriedusi ir mūsu nācija... no maza zēna atnestas krājkasītes pirms diviem gadiem, vecmāmuļas adītajām zeķēm līdz “Tviterkonvojam” ar vairāk nekā diviem tūkstošiem mašīnu un autobusu... Tieši mūsu cilvēki pacēla atbalsta latiņu ļoti augstu, nedomājot ne par savu labumu, ne par zaudējumiem, ne par ko citu. Nebija nekāda morāla relatīvisma. Tieši tādu – skaidru un nepārprotamu – karogu cilvēki uzticējuši nest tiem, kas pieņem lēmumus.

Cienījamie kolēģi! Būtisks fakts, kas ir jāatceras, runājot arī ar citiem kolēģiem Ukrainā, – mēs, latvieši, pacēlām Ukrainas karogus jau 2022. gada 14. februārī, tas ir, 10 dienas pirms kara, un mūsu atbildība ir Ukrainas karogus turēt augstu paceltus līdz pat Ukrainas uzvarai. Spilgts piemērs – vakar pavadījām konvoju no biedrību konfederācijas “Viche”. “Latvijas Finieris” ir parādījis piemēru, pasakot: “No katra kubikmetra, ko mēs saražojam, daļa ieņēmumu aiziet Ukrainai. Līdz kuram brīdim? Līdz Ukrainas uzvarai.” Tātad ir noteikts šāds termiņš.

Es aicinu turēties pie šāda principa.

Slava Ukrainai! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Godinot Ukrainas aizstāvjus un iedzīvotājus par viņu drosmi un varonību un paužot atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Turpinām ar sadaļu “Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšana un izbeigšana”.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Amila Saļimova 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir sagatavojusi ziņojumu par to, ka atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 18. pantam Glorijas Grevcovas 14. Saeimas deputātes pilnvaras ir izbeigušās un Prezidijs ir uzaicinājis Saeimas sastāvā iestāties nākamo kandidātu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija informē: saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju nākamais deputāta amata kandidāts no politiskās partijas “Stabilitātei!” Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Amils Saļimovs, kurš ir piekritis uzņemties 14. Saeimas deputāta amata pienākumus, kā arī apliecinājis, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā aicinu atbalstīt lēmuma projektu “Par Amila Saļimova 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu Amilu Saļimovu dot svinīgo solījumu.

A. Saļimovs.

Visu cieņu, deputāti!

Es, Amils Saļimovs, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu parakstīt svinīgo solījumu. (Pauze. Aplausi.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Amila Saļimova 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicam un lūdzam ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē. (Aplausi.)

___

Sadaļa “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Deputāti Daiga Mieriņa, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Antoņina Ņenaševa, Edvards Smiltēns, Jānis Grasbergs, Edmunds Jurēvics, Andris Šuvajevs, Harijs Rokpelnis, Edgars Tavars, Raivis Dzintars, Edmunds Zivtiņš un Aleksejs Rosļikovs iesnieguši lēmuma projektu “Par Deklarācijas par pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām atzīšanu par spēku zaudējušu un jaunas deklarācijas apstiprināšanu”. Kolēģi, vai jums ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā un tūlītēju izskatīšanu?

Deputātiem iebildumu nav. Turpinām skatīt.

Iesniedzēju vārdā – deputāte Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Lēmuma projekts “Par Deklarācijas par pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām atzīšanu par spēku zaudējušu un jaunas deklarācijas apstiprināšanu”. Atgādināšu, ka 2006. gadā Saeima apņēmās iesaistīt nevalstiskās organizācijas Saeimas lēmumu pieņemšanas procesā.

Nevalstiskais sektors ir neatņemama brīvas un demokrātiskas Latvijas daļa, un mēs turpinām iekļaut arī NVO lēmumu pieņemšanas procesā. Taču laikmets mainās, arī sadarbības formas mainās un tiek uzlabotas. Saeimai cieņpilnā dialogā jāpilnveido sadarbības iespējas, jānodrošina labāka pilsoniskās līdzdalības iesaiste.

Šī lēmuma projekta mērķis ir aktualizēt deklarāciju atvērtākai sadarbībai, no sākuma atzīstot esošo par spēku zaudējušu un vienlaikus deleģējot Saeimas Prezidijam pieņemt jaunu, kas tapusi ciešā sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām. Minēšu, ka šodien pirmajā Saeimas sēdes pārtraukumā Prezidijs ir jau sasaucis sēdi, kurā apstiprinās jaunu deklarāciju.

Viens no jaunu iesaistes veidu piemēriem. Ir plānots izveidot Saeimas un pilsoniskās sabiedrības organizāciju sadarbības grupu, kura ikdienā vadītu un koordinētu abu pušu sadarbību un to pilnveidotu. Šo grupu vienādā skaitā veidotu visi Saeimas Prezidija locekļi un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji.

Aicinu atbalstīt lēmuma projektu – kopā veidot mūsdienīgāku un atvērtāku, un kvalitatīvāku sabiedrības iesaisti Saeimas lēmumu pieņemšanā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Deklarācijas par pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām atzīšanu par spēku zaudējušu un jaunas deklarācijas apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Turpinām ar iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Brīvprātīgā darba likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Nataļjas Marčenko-Jodko, Viktora Pučkas, Igora Judina, Iļjas Ivanova, Jekaterinas Drelingas un Jefimija Klementjeva iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai – “par”.

S. Čulkova (ST!).

Labrīt, priekšsēdētājas kundze, kolēģi! No sākuma es gribu pateikt paldies. Kad mēs pirmo reizi iesniedzām šos grozījumus, mūs atbalstīja 34 cilvēki, pagājušonedēļ, kad mēs iesniedzām, mūs atbalstīja 38 cilvēki... deputāti. Ceru, ka šodien būs 42, moš 51. Bet es nekādā gadījumā neizmantoju savu stāvokli, ja kas. (Starpsauciens: “Tu ietekmē!” Smejas.)

Kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””.

Paldies. (Starpsauciens. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 2, atturas – 38. (Ovācijas.) Likumprojekts komisijai nodots. (Starpsauciens.) Oi, es atvainojos, nav nodots. (Starpsaucieni. Smiekli.) Nodots... 41 (Starpsauciens: “Paldies, kolēģi!” Aplausi.), jā, 41... komisijai nodots.

___

Kolēģi, turpinām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Raivja Dzintara, Uģa Mitrevica, Artūra Butāna, Jāņa Grasberga un Ilzes Indriksones iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Runāt “par” pieteicies deputāts Uģis Mitrevics.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes, godātie kolēģi! (Zālē troksnis.) Hallo! Tātad... vēlos aizstāvēt iesniedzēju vārdā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” tālāko virzību, kā arī, taupot jūsu laiku – lai var aprunāties vairāk –, vienlaicīgi pieskarties arī likumprojektam “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”.

Aizstāvot abus likumprojektus, es vēlos teikt, ka abu likumu grozījumu būtība ir viena – nepasliktināt Latvijas ģimeņu materiālo stāvokli, kā arī iestāties par vienlīdzīgu attieksmi pret mūsu ģimenēm.

Precizēšu – likumprojekta mērķis ir noteikt vienlīdzīgu kārtību atvieglojuma piemērošanai un daudzbērnu ģimenes statusa saglabāšanai par bērniem, kuri dienē pilna laika jeb 11 mēnešu perioda valsts aizsardzības dienestā, neatkarīgi no tā, vai jaunietis dodas pildīt šo pienākumu uzreiz pēc vidusskolas vai uz laiku pārtraucot mācības augstskolā vai profesionālās izglītības iestādē.

Kolēģi, visi atceramies, ka pagājušajā gadā valsts aizsardzības dienests uzsāka darbību ar brīvprātīgu pieteikšanos. Šobrīd priekšā stāv jūlija mēnesis, trešais iesaukums, kad, visticamāk, tiks izmantota otrā metode – jaunieši tiks iesaukti obligātā kārtā.

Tātad šie divi manis pieminētie likumi... šo likumu regulējumi... likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikts, ka nodokļa maksātājam pienākas atvieglojums “par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai”. Šāda norma mums ir.

Vienlaikus pieminot arī otru likumu, kas mums ir dienaskārtībā par šo tēmu... Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir noteikts daudzbērnu ģimenes statusa tvērums: “daudzbērnu ģimene – ģimene, kuras aprūpē ir vismaz trīs bērni, to skaitā audžuģimenē ievietoti un aizbildnībā esoši bērni. Par daudzbērnu ģimenes bērnu uzskatāma arī pilngadīga persona, kas nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tā iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību”.

Šobrīd veidojas problēma, ja tā var teikt... tuvojoties jūlija mēnesim un valsts aizsardzības dienesta iesaukumam. Šajā situācijā sanāk nevienlīdzīga attieksme. Tie jaunieši, kas ir iesaukti ziemā vai paši brīvprātīgi aizgājuši dienēt valsts aizsardzības dienestā, uzsākot valsts aizsardzības dienesta pienākumu, nonāk akadēmiskajā mācību pārtraukumā. Savukārt tie bērni, kas jūlijā tiks iesaukti vai paši brīvprātīgi dosies... nebūs paspējuši iestāties augstskolās, līdz ar to uz šiem jauniešiem, bērniem neattieksies norma, kas noteic, ka šādos gadījumos šis jaunietis turpina būt apgādājamais saviem vecākiem, apgādātājiem, vienlaikus šis jaunietis joprojām ir daudzbērnu ģimenes statusā, dodot šo statusu arī visai ģimenei.

Te ir tā pretruna. Atšķirībā no iesaukuma laika – ziema vai vasara – šīm ģimenēm ir dažādas iespējas tālāk... materiālajos pabalstos, atbalstošajā statusā un aizbildniecības gadījumā attiecībā uz jauniešiem. Šis ir neprecīzi, negodīgi, pat vairāk, es teiktu.

Vēl piebildīšu, ka ir viena lieta, kas jau patiesībā ir noregulēta, tā tikai jāizmanto. Šobrīd Valsts aizsardzības dienesta likumā ir teikts, ka dienestā esošajiem par dienestu pienākas kompensācija, nevis atlīdzība, līdz ar to tas dod iespēju nodrošināt, ka bērns saglabā apgādājamā statusu. Kompensācija, ne atlīdzība.

Līdz ar to... tas, ko es gribu teikt, – neatkarīgi no tā, vai bērns no augstskolas ir nonācis valsts aizsardzības dienestā brīvprātīgi vai obligātā kārtā, vai šis bērns, jaunietis dienestu pilda no augstskolas... vai bez iestāšanās augstskolā... kā es teicu, vasarā tas nebūs iespējams. Valstiski pareizi būtu rīkoties tā, ka tādos brīžos, kad jaunieši ir valsts aizsardzības dienestā, viņi tiek pielīdzināti apgādājamo statusam ar visām no tā izrietošajām sekām. Loģiska, konsekventa rīcība, tādā veidā saglabājot daudzbērnu ģimenes statusu gan šim jaunietim, gan visai ģimenei. Vēl vairāk – šobrīd ir patiesībā pat pilnīgi...

Es vēlos pagarināt debašu laiku.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst (Starpsaucieni: “Nevar!”; “Nē, nevar!”)... Es atvainojos...

U. Mitrevics. Ja nevar, tad (Starpsauciens: “Lai pabeidz domu!”)... Ja nevar, tad es pabeigšu domu.

Tātad šobrīd jaunietis, kurš dodas pildīt šo goda pienākumu valsts aizsardzības dienestā, patiesībā... pie šībrīža regulējuma sanāk, ka...

Sēdes vadītāja. Mitrevica kungs, laiks.

U. Mitrevics.... goda ģimenes statuss šai ģimenei tiek zaudēts.

Līdz ar to es, kolēģi, aicinu atbalstīt šos divus likumprojektus.

Es atvainojos par laika pārsniegšanu. (Starpsaucieni.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! (Zālē troksnis. Starpsauciens: “Neviens neprasa balsojumu!”) Neviens neprasa balsojumu? Nē, tad nododam. Komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Raivja Dzintara, Uģa Mitrevica, Artūra Butāna, Jāņa Grasberga un Ilzes Indriksones iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tiesu ekspertu likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Jurēvica, Harija Rokpeļņa, Andra Šuvajeva, Jura Jakovina, Jāņa Skrastiņa, Ervina Labanovska un Jāņa Patmalnieka iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Jurēvica, Andra Šuvajeva, Harija Rokpeļņa, Ervina Labanovska, Jāņa Reira, Andra Bērziņa un Agneses Krastas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Ir iesniegtas trīs izmaiņas apstiprinātajā darba kārtībā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Brīvprātīgā darba likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Tiesu ekspertu likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

___

Turpinām ar likumprojektu izskatīšanu.

Deputātu Jāņa Grasberga, Jāņa Vitenberga, Artūra Butāna, Ilzes Indriksones un Uģa Mitrevica iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” (Nr. 493/Lp14) un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtais alternatīvais likumprojekts “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” (Nr. 524/Lp14).

Komisijas vārdā – referents Ģirts Štekerhofs.

Ģ. Štekerhofs (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šis likuma grozījums ir dienas aktualitātes kontekstā, kad darbiem būtu jāseko vārdiem, ko pieminēja arī prezidents no šīs “kanceles”.

Mūsu, Budžeta un finanšu (nodokļu), komisija 20. februāra sēdē izskatīja deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” un nolēma šo likumprojektu noraidīt, kā arī iesniegt izskatīšanai komisijas sagatavoto alternatīvo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, uzsākam debates par abiem likumprojektiem.

Debatēs pirmajam vārds deputātam Artūram Butāna kungam.

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Latvija atrodas ekonomiskās frontes pirmajās līnijās, un, lai arī mēs esam aktīvi Ukrainas atbalstītāji un Krievijas politiskie pretinieki, tomēr Latvija joprojām ir vieta, kur atmazgā Krievijas asiņainos graudus.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta un Pārtikas un veterinārā dienesta datiem, oktobrī, novembrī un decembrī ir pieaudzis un arī turpina pieaugt Krievijas graudu apjoms Latvijā. Valdība kavējas pieņemt... rīcību un reaģēt uz šo situāciju, līdz ar to “Nacionālā apvienība” iesniedza likumprojektu, kas paredz vērsties pret to un to apturēt. Tālāk “Nacionālās apvienības” likumprojekts tika nodots komisijai, bet komisija diemžēl vilcinājās trīs nedēļas, lai šo jautājumu skatītu, un Krievijas asiņainie graudi turpināja un turpina ieplūst Latvijas teritorijā.

Šobrīd, kad mēs lemjam par šo un arī par alternatīvo likumprojektu, teikšu, kā ir, – ir divējādas sajūtas: no vienas puses, es novērtēju, ka “Nacionālās apvienības” iniciatīva virzās uz priekšu un ka savā ziņā mēs esam panākuši lūzumu arī valdības pozīcijā (tie ir tādi politiskie punkti), bet liela gandarījuma nav, jo tā otrā sajūta ir skumja, redzot to, kāds ir šis alternatīvais likumprojekts... un vai tas sasniegs vai nesasniegs mērķi.

Īsumā. Krievijas graudus mēs varam iedalīt trīs daļās: ir tranzīts, kas, šeit neapstājoties, dodas cauri, tad ir otrā un trešā daļa... ir atmuitotais – tas, kas šeit tiek atmuitots, viena daļa diemžēl paliek Latvijā uz vietas un ar dempinga cenu kropļo... un konkurē ar mūsu lauksaimniekiem, ko lauksaimnieki arī protestos norāda... un tad ir vēl trešā daļa, ko ar autotransportu vai kā savādāk atmuito jeb atmazgā šeit, Latvijā, bet pēc tam aizved uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tām rokas tīras, jo Latvija jau šo netīro darbiņu ir izdarījusi.

Nu, lūk, un mūsu priekšlikums paredzēja... tā doma ir vērsties pret šīm divām atmuitotajām daļām, respektējot, ka valdība saka to, ka viņi aktīvi... gan ministri, gan Latvijai ir arī tirdzniecības komisārs Dombrovska kungs... ka viņi cīnīsies par tranzītu Eiropas Savienības līmenī vai vismaz Baltijas līmenī, jo tur Latvija nevarētu iet tā kā atrauti. Labi, ceram, ka tur notiek aktīvs darbs, tad vēršamies pret atmuitoto daļu.

Diemžēl mēs redzam, ka, salīdzinot mūsu iesniegto likumprojektu un šo alternatīvo likumprojektu, būtība ir mainījusies un notiek vēršanās tikai pret vienu no šīm trim daļām, kas ir pati mazākā, – tikai pret to daudzumu, kas paliek šeit, Latvijā, uz vietas, un tas, pēc Zemkopības ministrijas teiktā, ir tieši 1,4 procenti no visa Krievijas graudu apjoma. Tā šobrīd ir reakcija, kā Latvija reaģēs. Latvija ir līderpozīcijās Krievijas asins graudu ieplūdināšanā Eiropas Savienībā, un mēs reaģēsim, no tā visa apturot 1,4 procentus.

Man tā šķiet imitācija, man tā šķiet nepiedodama atkāpe no likumprojekta būtības. Te ir divi aspekti. Manuprāt, tas ir amorāli – tirgoties ar asiņaino režīmu un stimulēt šī asiņainā režīma ekonomisko dzīvotspēju, un, protams, arī mūsu pašu nacionālās intereses. Es neatkārtošu, jūs visi zināt, ko mūsu pašu lauksaimnieki par to ir teikuši. Tātad tas ir par mūsu likumprojektu.

Par alternatīvo likumprojektu. Šis likumprojekts, kā es teicu, paredz vērsties pret 1,4 procentiem, kas ir aptuveni... Ja viens vilciena sastāvs ir aptuveni 50 vagoni, tad mēs varam rupji rēķināt, ka tā ir aptuveni puse no viena vagona, ko mēs apkarosim. Un tad ir jautājums: vai tiešām arī to pusvagonu mēs apkarosim? Jo neviens pārliecinoši nevar pateikt, ka, ja mēs atļaujam šeit atmuitot un vest... neviens nevar garantēt, ka šeit atmuitotais turpmāk arī nepaliks. Šobrīd PVD pārbauda 10 procentus no visa apjoma, un neviens no iesaistītajiem, arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā... ne likumdevēju, ne nozares pusē, ne ministriju pusē nevarēja pateikt, kā nodrošinās kontroli, lai šis likums nekļūtu par butaforiju.

Es saprotu, ka ir svarīgi būt vienotiem šajā datumā un paust kopīgu pozīciju. Un “Nacionālā apvienība” to ir atbalstījusi. Pat ja mēs ar 0,1 procentu varam ierobežot, mēs atbalstīsim. Mēs arī nācām ar šo iniciatīvu un valdību modinājām. Bet es gribētu, lai mums būtu kvalitatīva diskusija un lai mēs atrastu risinājumu, jo viss, ko dzirdēju komisijā (katrs to var noklausīties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas audio), bija populistiski pretargumenti: ja jau jūs tā gribat, tad jau jāstājas ārā no Eiropas Savienības... un tādā garā.

Interesanti gan, kā Latvija varēja atteikties no Krievijas gāzes, no Krievijas naftas, neizstājoties no Eiropas Savienības? Un tad mēs spējām pārliecināt arī Eiropas Komisiju par to, ka tas ir vajadzīgs. Tad ir jautājums: ko mūsu tirdzniecības komisārs, kurš atbild par tirdzniecību un kuram birojā ir pat atsevišķs cilvēks, Latvijas pilsonis, kas atbild par tirdzniecību ar Krieviju, tur dara? Kur tad ir tā dinamika jūsu darbā? Man vienkārši kremt, ka mēs visi šodien gribam dižoties un redzēt virsrakstus, ka Latvija vēršas pret importu, bet jūs labi zināt, ka tas tā nebūs, jo šī atkāpe no mūsu pamatlikumprojekta ir kļuvusi par butaforiju. Manuprāt, drīzāk tā būs tāda sabiedrības un mediju mānīšana.

Kontrole. Jā, kā jau es teicu, tātad nav garantijas, ka atmuitotā daļa, kam šobrīd mēs aizliegsim it kā palikt Latvijā... ka tā no autotransporta vai kā savādāk nenokļūst citur, jo nav kontroles. Mans priekšlikums būtu alternatīvajā likumprojektā grozīt vienu vārdu, tai skaitā iekļaut visu atmuitoto daļu, tātad visu, ko Latvija atmazgā, mēs šeit aizliedzam visus Krievijas asins graudus. Un tiem, kas saka, ka Latvija tā nevar rīkoties, jo nav saskaņojuma no Eiropas Komisijas, es vēlreiz saku: strādājiet, jums ir visi striķi rokās – gan ministriju, gan komisāru līmenī –, lai strādātu un vienotos.

Otrkārt, mums ir bijis precedents arī banku sektorā, kur mēs pieņēmām grozījumus nesagaidot... aizsūtījām Eiropas Komisijai vēstuli, nesagaidot viņu atbildi. Mums ir precedenti. Un jūs varat iedarbināt arī birokrātiskos aparātus, lai ar birokrātiju apturētu tos graudus.

Vai tiešām mēs meklējam veidus, kā nedarīt, ignorējot to, ka ir daudz dažādu mehānismu, ko var ieviest? Ja kāds komisijas sēdē šo mūsu likumprojektu atļāvās nosaukt par brāķi, man liekas, ka brāķis drīzāk ir valdība, kas guļ, satiksmes ministrs, kas nereaģē, un retorika parādās tikai tad, kad mēs iesniedzam likumprojektu, un diemžēl arī tikai retorika, jo būtību tas nesasniegs.

Tāpēc mans aicinājums ir... es zinu, ka jūs gribēsiet dižoties, ka jūs tagad kaut ko ierobežojat... mans aicinājums, kolēģi, tomēr ir iedziļināties būtībā, īpaši tiem deputātiem, kas ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, jo ir karš. Mēs nevaram tā laiski vilkt garumā. Arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai bija vajadzīgas trīs nedēļas, lai šo jautājumu atkārtoti skatītu. Tāpēc mans aicinājums ir nolikt malā politiskās kaislības vai priekšvēlēšanu retoriku, ar ko jums gribas aizmālēt... bet iedziļināties būtībā un Krievijas un Ukrainas jautājumā, kur sankciju jautājumos mēs esam bijuši pirmrindnieki, tomēr būt visiem vienotiem.

Arī argumentācija, ka, piemēram... ja Latvija nevedīs, vedīs jau kāds cits. Tāds arguments izskanēja arī komisijā no Finanšu ministrijas. Man nāk prātā salīdzinājums ar Krievijas naudas atmazgāšanu, kur Latvija daudzus gadus bija tāda parocīga vieta, bet tad mēs veicām šo “kapitālo remontu” finanšu nozarē un pateicām, ka neatkarīgi no tā, vai citas valstis Eiropā turpina caur ofšoriem vai kā savādāk atmazgāt Krievijas naudu, mēs tajā nepiedalāmies. Mēs tādi negribam būt. Ja kāds cits grib būt noziedznieks, lai viņš ir, mēs tādi nebūsim. Kāpēc šajā jautājumā mēs nevaram rīkoties līdzīgi?

Mēs gribam turpināt tirgoties ar asiņainu režīmu, rīkoties savā ziņā noziedzīgi, jo, redziet, citādi sadarbosies ar citu noziedznieku. Tas ir arguments, kas neiztur nekādu kritiku. Tāpēc es domāju – ja mēs gribam, mēs varam. To pierādīja Latvijas lēmums, vēršoties pret Krievijas gāzi un naftu. Es neredzu iemeslu, kāpēc lai mēs šodien nepieņemtu vēsturisku lēmumu arī attiecībā pret graudiem, lai ierobežotu Krievijas asins graudu atmazgāšanu Eiropā ar Latvijas rokām.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Priecē, ka ledus beidzot ir sakustējies, jo droši vien jau tāds grūdiens bija... nevis droši vien, bet es skaidri zinu, ka grūdiens šim likumprojektam bija lauksaimnieku šā gada 5. februāra protesti, kur viens no šiem punktiem bija arī atspoguļots. Jā, tas bija plašāks, bet tajā pašā laikā... es negribu aizstāvēt koalīciju, bet gribu teikt, ka arī lauksaimnieki saprot – ar kaut ko ir jāsāk. Nevar uzreiz iet tos soļus, par kuriem mēs līdz galam neesam pārliecināti, protams, bet šis likums, es domāju, izraisīs zināmas konsekvences arī pārējā Eiropas Savienībā, jo es zinu, ka, solidarizējoties ar mūsu lauksaimniekiem, arī Lietuvas lauksaimnieki šo ir izvirzījuši kā vienu no prasībām – attiecībā uz graudu un lopbarības importa ierobežošanu. Tā ka, es domāju, vilciens ir sakustējies, bet tas būs grūti pagriežams, jo pilnībā mēs ilgi neatbrīvosimies no šī pasaulē lielākā graudu audzētāja. Butāna kungs, jā, diemžēl nevar gāzi salīdzināt ar graudiem, jo, ja gāzei ir alternatīvas, tad attiecībā uz graudiem ir jārēķinās ar to, ka Krievija ir pasaulē lielākais graudu audzētājs, un diemžēl tāda tā būs vēl ilgu laiku.

Savukārt Eiropas Savienībā 12 valstis no 27 ir atkarīgas no importa, un tās ir lielas valstis. Tās ir Beļģija, Nīderlande, Itālija, Spānija, Portugāle – visas tās valstis, kas importē graudus. Tas, ko es gribu teikt, – iekšienē mēs izaudzējam vairāk un mēs varētu šos tirgus apgādāt. Par to gan vajadzētu domāt, ka... respektīvi, arī Latvija daļēji varētu šīm 12 valstīm graudus... tā arī to dara, bet tie graudi, kas aiziet uz Ziemeļāfriku, varbūt varētu aiziet arī uz to pašu Spāniju, Portugāli vai kādu citu valsti, jo tā kopējā bilance mums ir pozitīva, bet šobrīd jau tas nenotiek, tur spēlē tirgus principi.

Bet šis likumprojekts, respektīvi, alternatīvais likumprojekts, ir sākums kaut kam, un aicinu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (AS).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Vispirms par šī jautājuma būtību un tad par rīcību attiecībā uz abiem priekšlikumiem.

Pēc būtības – ko mēs varam praktiski un tiesiski izdarīt, un ko mēs nevaram ne praktiski, ne tiesiski? Ko mēs varam praktiski un tiesiski – tas būtu valdībai dot uzdevumu robežsardzei un akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš” un citām... ostām... neapkalpot, Latvijā neielaist Krievijā krautas kravas. Tiesiski, absolūti leģitīmi drošības apsvērumi. Kara laikā ļaut caur valsti nekontrolēti braukt tūkstoš vagoniem dienā, caur svarīgākajiem infrastruktūras objektiem un ostām, viegli izsakoties, ir tiešs valsts apdraudējums.

Tas, ko mēs nevaram izdarīt praktiski un tiesiski, – mēs nevaram aizliegt... varam, bet ne tiesiski... mēs nevaram aizliegt importu Latvijā no citas Eiropas Savienības dalībvalsts, lai kur tā nebūtu šo kravu ņēmusi. Tas ir skaidrs Eiropas tiesību pārkāpums, un tas nepaliks nepamanīts. Ja kādam par to ir šaubas, varat droši uzzvanīt mūsu komisijas viceprezidentam Dombrovska kungam un pajautāt. Daļai no mums vakardien bija iespēja to no viņa dzirdēt.

Tas ir tas, ko pilnīgi noteikti mēs nevaram izdarīt arī praktiski, jo, lai to izdarītu praktiski, mums jāatjauno robežkontrole uz Latvijas–Igaunijas robežas, mums ir jāatjauno kontrole ostās, kas ir vēl lielāks pārkāpums, ne tikai brīvā tirgus ierobežojums, bet jau robežu, vienotu robežu, pārkāpums. Tā ka praktiski mēs to izdarīt arī nevaram.

Šie divi – “Nacionālās apvienības” priekšlikums un valdības priekšlikums. Es atbalstīšu “Nacionālās apvienības” priekšlikumu, jo ļoti vienkārši: ja mēs kaut ko pārkāpjam acīmredzami, apzināti, tad pārkāpjam vismaz tā, ka no tā ir jēga un tranzīts tiešām apstājas, kravu plūsma caur Latviju apstājas. Pieņemt valdības izstrādāto, ka tranzīts varēs notikt, tikai... un mums vēl būs pienākums atmuitot... piedošanu, norādīs nevis Latviju, bet norādīs Igauniju, norādīs Spāniju, un tālāk? Atmuitotas kravas šeit ies, un mēs nevarēsim tās ne praktiski, ne tiesiski neielaist Latvijas tirgū. Vēl trakāk – ja mēs taisāmies sodīt tos, kas to būs veikuši, vai kaut kādus Eiropas fondus viņiem nedot vai savādāk, tās visas būs Eiropas tiesas procedūras, un mēs samaksāsim ne tikai to, ko neatļāvām, mēs nākošajā rītā samaksāsim visas iespējamās kompensācijas. Tā ir tā realitāte.

Ja mēs... par otro likumprojektu – piedošanu, tas ir tāds šāviens gaisā ar tukšu patronu. Mēs parādām, ka mums ir tikai vēlme uztaisīt blīkšķi.

Nobeigumā es gribu teikt, atgriežoties pie sākuma... Viss, kas ap šo notiek... nespēja kara laikā aizvērt robežu ne tikai kravām, bet arī pasažieriem... pagājušogad uz robežas no “Ecolines” autobusiem tika izsēdināti 300 aizdomīgi cilvēki – nevis bez vīzām, nevis savādāk, bet tuvu GRU stāvoši... diemžēl parāda, ka mēs neuztveram šo karu nopietni. Neuztveram nopietni, neuztveram kā ar mums saistītu nekādā veidā. Kad es kādreiz jautāju: “Vai jūs varat iedomāties, ka Čērčils ar parlamentu 1942. gadā apsprieda, vai vācu kravas kraut Londonas ostā vai ne?”, visi smejas – nu, protams, tas taču nebija iespējams.

Kas tagad ir citādāks? Ja mēs nopietni uztveram to, kas notiek šobrīd, kādi ir Krievijas mērķi, ko Krievija dara... ne tikai mērķi... kā tas attiecas uz mums... Visas iestādes runā par kiberkara iespēju, kiberuzbrukumu iespējamību. Mums saka: tiešu militāru draudu nav. Jā, tiešu nav. Pleskavas divīzija šobrīd ir tukša, bet militāri draudi var nebūt konvencionāla karaspēka pāriešana pāri robežai. Vai mēs savus stratēģiskos objektus sargājam pilnā apjomā? Es neiešu detalizētāk...

Tā ka, ja mēs kaut ko darām, pat apzināti pārkāpjot, tad darām tā, lai tam būtu praktiska jēga. Tāpēc es aicinu atbalstīt “Nacionālās apvienības” iesniegto likumprojektu. Pēc tam padiskutēsim par valdības... ja šis netiks atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds paziņojumam Jānim Vucāna kungam. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi no deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu! Tiklīdz tiks izsludināts pārtraukums, lūdzu uz pavisam īsu sanāksmi Dzeltenajā zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies 16 deputāti: Skaidrīte Ābrama, Oļegs Burovs... kaut kur es manīju... ja ir, tad izsaucieties vai pienāciet uzreiz pēc sēdes klāt, es atzīmēšu... Edmunds Cepurītis, Ingrīda Circene, Raimonds Čudars, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Raivis Dzintars, Mārcis Jencītis, Irma Kalniņa, Līga Kļaviņa, Rihards Kols, Lauris Lizbovskis, Ainārs Šlesers, Aiva Vīksna, Agita Zariņa-Stūre un Edgars Zelderis.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Es aicinu visus atgriezties Saeimas Sēžu zālē. Paldies tiem, kas ir laicīgi ieradušies. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām debates par diviem likumprojektiem – gan to, ko iesniedza deputāti, gan alternatīvo likumprojektu.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi, vismaz daļa kolēģu, kas ir šobrīd zālē! Runāšu par abiem likumprojektiem reizē. Es gribu tos nosaukt tā: pirmais likumprojekts, ko mēs, “Nacionālā apvienība”, iesniedzām, ir tas, kas ir reāla darbība; otrais likumprojekts ir simboliska darbība.

Man liekas, ka svarīgs ir virsmērķis, kāpēc mēs šo darām un kāpēc “Nacionālā apvienība” iesniedza šo likumprojektu. Mēs redzējām, ka graudu apjoms, vispār pārtikas produktu apjoms, kas ieplūst no Krievijas, aizvien pieaug, un tas sāka ļoti strauji pieaugt no septembra, oktobra, novembra. Decembra bilancēs mēs ieraudzījām, ka apjoms jau vairākkārt pārsniedz iepriekšējos gadus, līdz ar to, arī sadzirdot palīgā saucienus no mūsu ražotājiem, no kooperatīviem, kuri skaidri teica, ka kaut kas ir jādara... jo mēs redzam, ka to vietā... kur mēs eksportējām graudus, importējot Eiropas Savienībā... graudu, kas aizgāja uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, vietā principā ir Krievijas graudi, nevis Latvijas.

Es tagad nesaukšu konkrēti visas valstis, bet liela daļa izmantoja šo situāciju. Man liekas, tas ir nekrietni. Tādēļ mēs iesniedzām plašu likumprojektu... jā, tas ir plašs – aizliedz importu Eiropas Savienībā, ne tikai importu Latvijā, bet neaizliedz tranzītu uz trešām valstīm.

Šis ir pirmais likumprojekts. Ja mēs to atbalstām, tas nākotnē var izsaukt vairākus tiesu riskus – iesūdzēšanu Eiropas Savienības Tiesā, lai piedzītu zaudējumus. Bet tā būtu reāla rīcība.

Otrs likumprojekts – simboliska rīcība: mēs aizliedzam importu tikai Latvijā, pie tam diezgan nosacīti aizliedzam, jo principā atruna par PVN... atprečošanu... ir, es teiktu, ļoti viegli apejama... tīri uz papīra šos graudus aizsūtot uz kādu citu Eiropas Savienības dalībvalsti un tieši tāpat tos atsūtot atpakaļ – fiziski pat neizkustinot. Līdz ar to tam ir vēl lielāka simboliskā nozīme.

Nelielai atkāpei. Pāris dienu pavadījām Briselē, tiekoties ar daudziem pārstāvjiem, šis komandējums tiešām bija ļoti, es teiktu, noderīgs... aprunāties... un tikāmies gan ar mūsu vēstnieci Eiropas Savienībā, gan komisāru Dombrovska kungu. Bet man bija skumji – skumji dzirdēt šo nostāju. Man liekas, ka tas arī ir virsmērķis šiem likumprojektiem – iekustināt attieksmi un domas... kas arī bija šīs skumjas... es dzirdēju, ka nav vēlmes rīkoties.

Ja mēs atceramies likumprojektu... Mēs to iesniedzām, bet rīcība no valdības puses sekoja tikai pēc tam, kad Valsts prezidents pakratīja ar pirkstu un teica, ka ir jāaizliedz šie graudi. Tas bija pēc mūsu pamudinājuma. Pēc šī pamudinājuma sekoja zemkopības ministra ziņojums, zemkopības ministru padomē uzrunājot citas valstis. Tas, ko es sadzirdēju no mūsu komisāra, – tur jau neko nevar darīt, jo 27 nepiekritīs. Tai pat laikā velta ļoti lielas pūles un enerģiju, ierobežojot graudu importu no Ukrainas, kas ir pretēja darbība.

Mums būtu jādomā, kā mēs Eiropas Savienībā samazinām importu no Krievijas un pastiprinām importu no Ukrainas. Tāpat kā dabā nepaliek tukšums, tieši tāpat arī biznesā. Ja mēs kaut ko izslēdzam ārā, tad ienāk kāds cits.

Šobrīd Eiropas Savienībā mēs 2,3 miljardu vērtībā importējam preces no Krievijas un daudz mazākā apjomā pieļaujam importu no Ukrainas. Ja mēs aizslēdzam ciet importu no Krievijas, tad automātiski šo tukšumu aizpildīs preces no Ukrainas, atrisināsies arī problēmas uz Polijas robežas, kur zemnieki ir nemierā, ka viņiem vēl papildus šiem 2,3 miljardiem, kas ieplūst no Krievijas, nāk iekšā arī no Ukrainas.

Mums būtu jānostājas stingri pozīcijā un jāpasaka tas, ka mēs Krieviju slēdzam ciet un Ukrainu atveram. Līdz ar to nebūs zaudējumu ne pārtikas pārstrādātājiem, ne tiem, kas izmanto šos graudus, taisot makaronus vai vēl kādas lietas. Arī šeit, Latvijā, es gribētu redzēt daudz lielāku degsmi un daudz lielāku ārlietu ministra iesaistīšanos, jo šis nav tikai zemkopības ministra jautājums, ir jāiesaistās vairākām pusēm, lai to panāktu. Atbilde, ka 27 jau nepiekritīs, nav pieņemama.

Tādēļ, kolēģi, es jūs aicinu atbalstīt pirmo likumprojektu – sacelt trauksmi. Jā, būs jāreaģē komisijai – komisija reaģēs. Bet vai šobrīd, kad mēs redzam, ka Polijā tiek bloķēti ceļi, Polijai ir piemērota kāda sankcija? Nav piemērota neviena sankcija, un ir pagājuši vairāki mēneši.

Tieši tāpat varam darīt arī mēs – nevis likt fiziski rīkoties lauksaimniekiem uz ceļiem, bet izdarīt to šeit, šajā zālē. To mēs izdarītu, ja apstiprinātu pirmo jeb reālo likumprojektu. Otrs likumprojekts, alternatīvais, – tā būtu simboliskā nozīme, kad mēs sakām: jā, mēs aizliedzam importēt šos graudus Latvijā, kas ir mazs procents, kuru ir viegli apiet, bet mēs parādām savu nostāju. Tas ir līdzīgi, kā parādām nostāju, pasakot, ka mēs jūs atbalstām vai kā... Bet reāli tas lielais atbalsts ir tad, kad mēs to darām ar savu maku, ar finansēm un... ka mēs nebūtu liekuļi, ka mēs neliekuļotu par to, ka īpaši palīdzam, bet tai pašā laikā palīdzam abām pusēm.

Tāpēc es jūs, kolēģi, aicinu atbalstīt pirmo likumprojektu un ķerties pie reālas rīcības. Ja jūs to nedarīsiet, es tāpat balsošu gan par steidzamību, gan arī par alternatīvo likumprojektu, lai būtu vismaz simboliskā nozīme. Tā ka izšķirsimies šajā balsojumā par to, ka mēs rīkojamies reāli, nevis tikai simboliski, un sakustināsim arī pārējās 26 Eiropas Savienības dalībvalstis sekot mūsu piemēram.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šai Saeimas sēdei, šai dienai bija tik skaists sākums – mēs uzklausījām Valsts prezidentu, premjerministri, Saeimas priekšsēdētāju, likās, ka pozīcija ir vienota: mēs darīsim visu, lai kara laikā atbalstītu Ukrainu. Vai tā ir? Godātie kolēģi, es aicinu tomēr neizniekot šo iespēju un atbalstīt “Nacionālās apvienības” iesniegto likumprojektu, kas patiešām paredz Krievijas graudu importa aizliegumu.

Karš prasa pārvērtēt vērtības, karš prasa mainīt ierastos darbības principus. Jā, šī ir viena no situācijām, kad mums kā parlamentam tas ir jādara. Ja mēs neesam sagaidījuši likumprojektu par Krievijas graudu importa aizliegumu no valdības, tad tas ir jādara parlamentam. Kāpēc šāds likumprojekts nav nācis no valdības, droši vien ir jāvaicā premjerministrei Evikai Siliņai.

Godātie kolēģi! Šodien Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs teica tā: “Ekonomiskie sakari ar Krieviju ir jāizbeidz. Tā nauda, ko mūsu uzņēmumi cer nopelnīt, mums patiesu labklājību nenesīs. Katrs cents ir atbalsts Krievijas karadarbībai. Jābeidz Krievijas kara mašinērijas finansēšana, importējot Krievijas graudus. Sankciju apiešana ir atbalsts Krievijas patmīlībai un agresijai. Tas nav tikai valdības vai valsts varas, tas ir arī Latvijas uzņēmumu un sabiedrības morālās izvēles jautājums.”

Kolēģi! Šim jautājumam ir divas dimensijas. Viena ir praktiskā un drošības dimensija, un tas patiešām nozīmē Krievijas kara mašinērijas atbalstīšanu. Otra dimensija ir morālā dimensija, par ko šodien runāja Valsts prezidents un aicināja jūs ņemt vērā gan praktiskos, gan arī morālos aspektus.

Tad, kad mēs raugāmies uz glāzi ūdens, kas ir pielieta līdz pusei, kā mēs saucam to, kas saka – glāze ir puspilna? To mēs saucam par optimistu. To, kas saka – glāze ir pustukša, mēs saucam par pesimistu. Kā lai mēs saucam tos, kas iestājas par Krievijas graudu importu, saglabājot to par 98,6 procentiem? Es domāju, ka uz šo jautājumu katram deputātam ir jārod atbilde pašam. Es teiktu: tā ir liekulība – kara laikā nepiedodama liekulība – pateikt, ka mēs atbalstām Krievijas kara mašinēriju ne simtprocentīgi, bet par 98,6 procentiem. Es gribētu, lai mūsu medijos parādās šādi virsraksti: “Koalīcija imitē Krievijas kara mašinērijas graušanu un to saglabā par 98,6 procentiem.”

Es zinu, godātie kolēģi no JAUNĀS VIENOTĪBAS un Zaļo un Zemnieku savienības, ka tā nav jūsu patiesā nostāja, ka jūs meklējat iespējas un variantus. Bet karš un kara laika prasības paģēr, lai mēs rīkotos kā politiķi, nevis kā ierēdņi. To, ko kara laikā vēl var piedot ierēdņiem, nevar piedot politiķiem. No politiķiem pieprasīs atbildību un drosmīgus lēmumus.

Godātie JAUNĀS VIENOTĪBAS kolēģi! Pavisam nesen Edgars Rinkēvičs sēdēja jūsu partijas rindās. Es domāju – atbalstiet šo “Nacionālās apvienības” iesniegto likumprojektu. Dodiet prezidentam iespēju runāt par Krievijas graudu aizliegumu ar Eiropas Savienības kolēģiem, runāt par to starptautiski. Dodiet iespēju Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniekam jautājumos par ekonomiku cilvēku labā – cik skaists, cēls nosaukums! – un Eiropas Komisijas tirdzniecības komisāram Valdim Dombrovskim runāt par to, ka Krievijas kara mašinērija ir jādemontē nevis par 98,6 procentiem, bet par 100 procentiem.

Godātie kolēģi, lai par kuru risinājumu mēs šodien izšķirtos, es atbalstīšu abus, bet šis nav ne pustukšas, ne puspilnas glāzes jautājums. Tā ir nožēlojama darbības imitācija. Ja “Nacionālā apvienība” nebūtu nākusi ar savu iniciatīvu, nekas nebūtu noticis. Un tā ir bijis daudzkārt. Varu minēt valsts aizsardzības dienesta ieviešanu, par ko Nacionālā apvienība runāja gadiem, – tas prasīja gadus, kamēr mēs jūs pārliecinājām. Var runāt par pāreju uz izglītību valsts valodā. Godātie kolēģi, tas prasīja gadus, kamēr mēs jūs pārliecinājām, bet – mēs jūs pārliecinājām! Mēs palīdzēsim jums pieņemt gan tādus lēmumus, kas ir Latvijas drošības labā, gan arī tādus, kas ir morāli un jēgpilni. Mēs jums palīdzēsim, nešaubieties par to!

Šis likumprojekts. Es gribu uz to paraudzīties vēl vienā aspektā. Tik tikko Siliņas kundze pieteica drosmīgu un politiķa cienīgu lēmumu – cīnīties pret birokrātiju. Kā tad nodēvēt likumprojektu, kas paredz graudu aizliegumu par 1,4 procentiem? Birokrātijas esence! Godātie kolēģi, ir jāmeklē jauns risinājums. Mēs to varam pieņemt šodien.

Aicinu atbalstīt “Nacionālās apvienības” iesniegto likumprojektu. Tas būs gan Ukrainas drošības, gan arī Latvijas drošības vārdā. Viena lieta ir runāt par drošību no Saeimas Sēžu zāles tribīnes (mēs esam paēduši un pavadījuši nakti siltumā), otra lieta ir domāt par drošību ierakumos – slapjumā, nepaēdušiem, tad, kad blakus ir nāve. Šim jautājumam ir dzīvības cena, šodien – ukraiņu dzīvības cena. Es ceru, ka nepienāks laiki, kad tam būs arī citu valstu karavīru un iedzīvotāju dzīvības cena.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Kolēģi! Es aicinu paskatīties uz šo problēmu plašāk. Ļoti pareizi mūsu lauksaimnieki ievirzīja šo domu, ka, no vienas puses, mēs redzam: jā, poļi bloķē robežu, jo ukraiņu graudi nāk iekšā un poļi saprot, ka tas sašaurina viņu tirgu, tai pašā laikā mēs nespējam apturēt pasaulē lielākā graudu ražotāja – Krievijas – graudus, un tie var ieplūst Eiropā. Kur ir Eiropas kopējā morāle?

Patiesībā runa jau nav tikai par lauksaimniecības precēm – semočkām, rapšu eļļu, graudiem, raušiem vai kādām citām lauksaimniecības precēm. Patiesībā mums būtu jāsaprot šī kopējā spēle, ka Eiropa ir aizliegusi tikai mazu daļu preču nomenklatūras.

Es minēšu vienu piemēru. Aizliedza naftu. Ko darīja krievi? Tātad lielie tankeru turētāji... Krievijai ir ļoti maza tankkuģu flote... viņi pērk lietotus, jau norakstīšanai paredzētus tankkuģus, dažādas klases – mazus, vidējus, lielus –, lai tikai varētu aizvest kaut vai līdz Āfrikai, kaut vai gandrīz par pašizmaksas cenu, lai tikai varētu tirgoties, lai viņi varētu tikt pie naudas. Tātad viņi lien no ādas ārā, meklē apvedceļus.

Nav nesvarīgu preču. Ticiet, katrai precei, kuru ieved Eiropas Savienībā, pretī ir kāds biznesa partneris, kurš lobē... uz valdībām – tikai mani neaizskariet! Beļģi, piemēram, negribēja, ka tiek ierobežota dimantu tirdzniecība, jo viņi ir klasiski šīs preces tirgotāji.

Mums ir jāiet plašāk, un mūsu ārlietu dienestam ir jāiet uz pilnīgu Krievijas preču embargo. Pilnīgi visas preces. Tātad mēs pārtraucam tirdzniecību. Kāpēc? Tāpēc, ka Eiropa pati nespēj saražot pietiekami daudz munīcijas, ko piegādāt Ukrainai. Mēs kustamies par lēnu. Arī visa citu veidu palīdzība ir nepietiekama. To mēs redzam šobrīd.

Tātad jautājums: kas ir vieglāk – pie stāvošas ekonomikas Eiropā saģenerēt tādus resursus, lai palīdzētu Ukrainai, vai tomēr neļaut atsperties Krievijai? Es domāju, ka graudi ir svarīga pozīcija, to labi redzam mēs, Latvijas lauksaimnieki, Polijas lauksaimnieki, bet mums jāsaprot, ka, tirgojot arī semočkas, Krievija pelna. Tātad mums ir jāskatās uz pilnīgu preču... un tirdzniecības aizliegumu ar Krieviju.

Aicinu atbalstīt “Nacionālās apvienības” priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Sveicināti, augsti godātie kolēģi! Par ideoloģiju pat neiet runa, ideoloģiski viss ir absolūti perfekti. Nacionālā apvienība par to ir atbildīga, un šeit nav nekādu pretenziju.

Par konkrētu pusi – kas nozīmē, kā mēs to izpildīsim. Visi, kas ir bijuši komisijā (es diemžēl tur neesmu bijis, bet iepazinos ar materiāliem), redz, ka esam otrais pēc lieluma tirgus, kas patērē Krievijas preces. Otrais! Pirmā ir Spānija. Mēs ar jums esam atkarīgi tādos... virzienos kā kvieši, zirņi, rapšu eļļa, eļļu nogulsnes... Ārkārtīgi liels saraksts.

Un te parādās jautājums... protams, ideoloģiski, es vēlreiz saku, viss ir kārtībā, bet kā mēs to izpildīsim? Uz doto momentu lietuvieši pateica: nē, mēs turpināsim pirkt un pārdosim jums. Un to ir teicis augsti godātais komisijas priekšsēdētājs, to ir teikušas mūsu valsts pirmās personas – jā, Lietuvas kolēģi pateica, ka viņi turpinās to darīt un pārdos mums. Kāds ir rezultāts? Mēs dabūsim pilnīgi to pašu preci, tikai nosacīti atmazgātu, bet ar lielāku ciparu. Protams, ideoloģiski varbūt viss ir kārtībā, bet parastie cilvēki saņems preces, kas veikalu plauktos būs divreiz dārgākas.

Sanāk tā – kāda daļa no Latvijas sabiedrības, pateicoties saviem augstajiem ienākumiem, varbūt spēj to atļauties, atkal – ļoti labi, bet lielākā daļa Latvijā... diemžēl mums uz doto momentu ir absolūti kosmiski komunālie maksājumi, mums uz doto momentu izdevumi valstī ir tik milzīgi, ka, ja vēl tagad mākslīgi paaugstināsim cenas konkrētiem pārtikas produktiem, – vai tā nebūs tāda maza ņirgāšanās par cilvēkiem? It īpaši, ja mēs ar jums ļoti labi saprotam, ka tie vienkārši turpinās iet caur citu valsti.

Ja neviens no jums nelasa ārzemju ziņas, tad iesaku – pēdējais raksts no “Politico”, kur ļoti labi ir aprakstīts, kā mūsu robeža kalpo, lai abos virzienos “kustinātu” šīs preces. Tās ir starptautiskas izmeklēšanas, kur tas pierādīts. Pat pa lielam sanāk, ka, piedošanu, “Nacionālā apvienība”, mēs šeit uz doto momentu vienkārši izliekamies, ka kaut ko darām, kaut patiesībā rezultāta nav. Vēlreiz: galarezultāts – patērētājiem lielākas cenas. Mums nav žēl mūsu iedzīvotāju!

Un otrais variants. Ņemot vērā, ka produktu saraksts, ko mēs atvedam no Krievijas, ir tik milzīgs, nedod dievs, ka vienu dienu tas vienkārši apstāsies tādēļ, ka viņi to gribēs. Ko mēs atkal te darīsim? Jūs varat iedomāties, kāda mums te būs blokāde, krīze? Mums nebūs, ko ēst. Paskatieties to sarakstu! Augsti godātais komisijas priekšsēdētājs ir ļāvis, un šis saraksts ir pieejams jums visiem.

Nē, nu man patīk ar jums runāt, jūs taču zināt, Putras kungs... Tas saraksts ir tik milzīgs, ka, izņemot vienu pozīciju no desmit, kāds ir rezultāts? Tur padsmit pozīcijas, mēs vienu izņēmām. Tālāk kas? Uzvarējām Krieviju? Nē. Viņi kļuvuši vājāki? Nē. Viņiem kara budžetam tagad ir mazāk naudas? Atkal nē.

Kāds tad ir rezultāts? Kāda ir jēga? Piedodiet, es negribu nevienu apvainot, bet izskatās, ka ir kaut kāda finanšu kombinācija, kur ir starpnieki, kuri grib vienkārši to laist caur sevi. Nu tas ir vienkārši. Es pats esmu nācis no uzņēmējdarbības, un tas viss izskatās ļoti vienkārši. Oficiāli caur Latviju – nē, bet caur Lietuvu, caur saviem uzņēmumiem – atkal uz Latviju. Nu tā arī būs. Tā arī tagad notiek. Vēlreiz iesaku izlasīt “Politico” pēdējo rakstu.

Kolēģi, mēs varam tagad šeit stāvēt, dziedāt Ukrainas himnu, izlikties, ka mēs esam draugi, ka mēs atbalstām, bet jūsu lēmumi ir nomināli, nav nekāda... tiem vispār absolūti nav tāda torpedējoša spēka, nomināli... vienīgais torpedējošais spēks, ka mēs uz doto momentu liksim Latvijas iedzīvotājiem maksāt dārgāk par gala preci. Viss. Viņi būs jums “pateicīgi”. Tas ir vienīgais, ko mēs izdarīsim. Tas taču ir objektīvi, kolēģi! Jūs taču zināt, nevis tā, ka es vienkārši esmu atnācis jums banānus ausīs bāzt. (Piedošanu par tādu izteicienu, priekšsēdētājas kundze!)

Kolēģi, lūdzu! Es saprotu, ka jums ideoloģiski to vajag izdarīt. Mēs šādos balsojumos noteikti nevarēsim atbalstīt šo virzienu tikai tādēļ, ka tā ir tukša realizācija, tukša iniciatīva bez jebkāda pamatojuma un galarezultāta. Tas ir fakts, kolēģi, piedodiet. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi, mēs tikko dzirdējām Rosļikova kungu, viņa viedokli, kurš būtībā ir tāds Krievijas dažādu preču tirdzniecības aģenta viedoklis... un daudz sapucētu faktu (Starpsauciens.)... un mēs šajā gadījumā, es teiktu... Nevienam nevajadzētu satraukties, šeit uz vietas, Latvijā, varam iztikt bez šiem Krievijas dažādajiem produktiem, vēl jo vairāk graudiem, jo mēs esam valsts, kura izaudzē, saražo vairāk, nekā mēs patērējam. Šobrīd nekādu būtisku iespaidu uz cenām tas šeit neatstātu.

Es atceros, laikā, kad biju ekonomikas ministrs un mēs pieņēmām lēmumu par atteikšanos no Krievijas gāzes, šādu rosļikovu arī bija ļoti daudz, kas sabiedrībā runāja, teica to, ka Latvijas iedzīvotāji ziemā nosals un bez krievu gāzes mēs neiztiksim. Kā tad tā! Pēdējos 30 gadus neviens tādu lēmumu nav pieņēmis, tas nav iespējams! Redzam, ka ir iespējams. Un par to šobrīd neviens pat īsti vairāk te, mūsu sabiedrībā, nedomā.

Karam sākoties, Eiropas Savienība ieviesa virkni sankciju pret Krieviju, neskaitāmas paketes, vairāk nekā 10, un tas bija apsveicami. Es teiktu, ka tas ātrums sākotnēji bija gana labs, taču Krievija spēj apbrīnojami pielāgoties šiem sankciju sarakstiem, viņi atrod veidus, kā tos apiet, atrod jaunus kanālus, kā šīs preces iegūt, un arī graudi, lauksaimniecības produkti nav izņēmums. Ja vēl pirms gada šī nebija problēma un tas apjoms šeit, Latvijā, nebija tik liels, tad pēdējos mēnešus tas ir ļoti, ļoti strauji audzis, pat vairākas reizes, un mēs šobrīd esam šis jaunais kanāls, kā varētu apiet sankcijas, kā nodrošināt ekonomisko darbību. Jāsaka, jā, varbūt Krievijai šie sankciju saraksti vai pakotnes rada zināmas neērtības, bet noteikti tas neaptur šo kara mašinēriju. Viņi ir iemācījušies sadzīvot, regulāri arī pilnveido, maina savu piegāžu ķēžu ģeogrāfisko novietojumu, un mums noteikti ir jāseko līdzi, jāpielāgojas, nemitīgi jānāk ar jaunām sankcijām. Ir naivi cerēt, ka to darīs citas valstis, kuras atrodas tālu no šīs kara zonas. Mēs šeit esam riska zonā. Mums ir reālāka izpratne par to, kas šeit notiek, reālāk redzam šo situāciju, un mēs labāk izprotam šo situāciju.

Taču tā vietā, lai nāktu ar jaunām iniciatīvām, pie tām strādātu, no esošās koalīcijas, no valdības mēnešiem ilgi dzirdam tikai atrunas par to, ka nevaram to vai nevaram šito. Kā tad vieni mēs pieņemsim lēmumus, ir jāsaskaņo ar visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai lemtu par šādiem jauniem, es teiktu, striktiem ierobežojumiem, kas varētu reāli nostrādāt!

Kolēģi, šie ir tikai attaisnojumi. Pirms brīža dzirdējām Ukrainas parlamenta – Augstākās Radas – priekšsēdētāja Stefančuka kunga aicinājumu pastiprināt spiedienu pret agresoru ne tikai ar tām preču grupām, kuras šobrīd ir sankcionētas, bet iet... skatīties plašāk. Es pieņemu, ka viņš zināja (vai kāds viņam arī pateica) to, kāda mums tālāk būs šī diskusija, kādi jautājumi tiks lemti. Kolēģi, es aicinu sekot šim aicinājumam un reāli to darīt.

Un par juridisko pusi. Jā, Latvijai ir līgums par dalību Eiropas Savienībā, un darbība paredz kopīgus importa noteikumus un principus brīvai preču apgrozībai, tomēr valstis nacionālā līmenī var veidot izņēmumus un ieviest aizliegumus, balstoties, piemēram, uz sabiedrības morāles vai valsts drošības apsvērumiem. Tā ir mūsu iespēja.

“Nacionālā apvienība” likumprojektu par Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu ievešanas aizliegumu iesniedza Saeimā pirms mēneša. Koalīcija tad teica: “Kā tad tā! Ideja varbūt ir laba, bet mums ir vajadzīgs laiks, lai vērtētu, runātu ar Eiropas Savienības kolēģiem, ar citām valstīm, lai noskaidrotu, ko mēs varam darīt, kādas sankcijas ieviest un kāds var būt tas tvērums pret Krieviju.”

Ir pagājis laiks, un es gribētu aicināt kādu no koalīcijas deputātiem, kādu pārstāvi, kurš varētu kāpt tribīnē un pateikt, kā tad ir gājis ar šo pārliecināšanu, cik no Eiropas Savienības 26 dalībvalstīm ir izdevies pārliecināt par papildu sankcijām, cik vēl vajadzētu pārliecināt? Varbūt mums no parlamenta jānāk... jāraksta kāda oficiāla vēstule vai kāds cits formāts jāatrod, kā uzrunāt šīs valstis, kuras vēl nav izdevies pārliecināt? Vai Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Dombrovskis ir parādījies uz skatuves un palīdz pārliecināt šīs valstis? Jāsaka, man ir sajūta, ka neviens neko nepārliecina un tāda reāla darbība nemaz nenotiek.

Koalīcija, šis jūsu piedāvājums ir tukšs, tas ir brāķis, un, par spīti tam laikam, kas jums tika dots, tas ir gatavots steigā un nesniedz atbildes uz būtiskiem jautājumiem. Neviens nespēj atbildēt, kā un kurš izkontrolēs tās preces, kuras nonāks šeit, Latvijā, vai tās šeit paliks vai ceļos tālāk uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Ir pagājuši mēneši, un to ir bijis iespējams izdarīt.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Zemkopības ministrijas pārstāve minēja, ka likumprojekta tvērums regulēs un atradīs risinājumu nedaudz vairāk kā vienam procentam no Krievijas importētajiem graudiem. Par šo vienu procentu jau ir minēts iepriekš no tribīnes, mani kolēģi to ir minējuši, un man tas sasaucas ar to, ko pirms brīža savā runā teica prezidents, – ka jāpārtrauc šīs kara mašinērijas finansēšana. No krievu graudu importa vajadzētu atteikties, bet, kolēģi, vienkārši mainot graudu ievešanas mērķi no patēriņa šeit, Latvijā, uz reeksportu, šis likums varētu palikt pat bez šī viena procenta, vispār bez jebkāda tvēruma – būtībā tukša norma.

Varbūt arī te būtu vajadzīga prezidenta iesaiste. Man ir sajūta, ka no koalīcijas puses viņš tiek maldināts un tiek radīta sajūta, ka tas kaut ko risina, bet patiesībā nerisina neko. Nez vai viņš savā runā būtu paudis, ka būtu jāsper šāds solis, ja viņš zinātu, ka reāli jūsu piedāvātais likumprojekts ir tukša čaula bez kaut kāda risinājuma.

Pirms kāda laika šeit pie cita likumprojekta, ko virzīja koalīcija, es minēju... un salīdzināju šo koalīcijas darba stilu ar latviešu tautas pasaku, kuras nosaukums ir “Čiks”. Tiem, kuri varbūt nebija... vai neatceras, – šī pasaka ir par kungu, kalēju un zemnieku. Pasakā kalējs palīdzēja kungam, veicot savu darbu labi un kvalitatīvi, un par to paprasīja atbilstošu samaksu. Kungs nodomāja – jā, gana liela summa, es arī gribētu tā pelnīt, un izlēma stāties kalēja vietā. Pie viņa atnāca zemnieks ar metāla gabalu un lūdza, lai izkaļ lemesi. Kungs kala, kala, bet nekas īsti nesanāca, un viņš teica: lemesis nebūs, bet lai iet cirvis! Ar cirvi notika tas pats – pāris cirtienu pa metāla gabalu, bet nekas jēdzīgs nesanāk. Nolēma kalt nazi, arī nazis nesanāca, pēc tam tas pats – ar īlenu, un beigās sanāca čiks.

Jāsaka, šāds čiks – kā šis likumprojekts – jums vēl līdz šim nav bijis. Tas pārspēj visus iepriekšējos. Ja mēs salīdzinātu ar tiem lēmumiem, ko mēs būtu varējuši ņemt... un īstenot, tas varētu būt... ja salīdzinām ar lemesi, tas varētu būt tāds pasākumu kopums, lai pilnībā atteiktos no ekonomiskās sadarbības ar Krieviju. Tālāk tas varētu būt tranzīts un imports, beigās mēs runājam par importu. Bet jūs ar savu projektu nerunājat pat par importa aizliegumu, jūs vienkārši mēģināt atrast sev attaisnojumu, radīt sajūtu, ka kaut kas ir izdarīts, labi zinot, ka nekas no šī īsti nav sanācis, ir sanācis kārtējais čiks.

Būtībā šis regulējums, kā jau teicu, ir par neko. Tas graudu apjoms, kas varētu tikt ierobežots, labākajā gadījumā ir vairāk nekā četri tūkstoši tonnu, tas ir nepilns vai... aptuveni viena vilciena sastāvs. Mēs šeit runājam par vienu vilcienu – sadarbībai ar Krieviju... vienam šādam sastāvam, zinot, ka pasaulē katrs ceturtais pārdotais kviešu grauds ir nācis no Krievijas – 25 procenti no kopējā apjoma.

Kolēģi, ja savulaik mēs šādi būtu rīkojušies ar Krievijas gāzes aizliegumu, nekas nebūtu sanācis. Ja mēs skaņotu ar Ungāriju un visām pārējām valstīm, cenšoties panākt kopīgu viedokli, tas nekad nebūtu ticis izdarīts, un šodien šajos apstākļos mums būtu jāpaļaujas uz Krievijas dāsnumu, mēs būtu atkarīgi no Krievijas, mums būtu jābrauc lūgties papildu gāzes piegādes, lai mūsu iedzīvotāji nesaltu, lai būtu iespējams ražot elektrību. Bet mēs to izdarījām. Tas bija drosmīgs lēmums, iespējams, viens no drosmīgākajiem, kādi ir pieņemti pēdējās desmitgadēs, bet neviens šobrīd par to vairs nerunā. Tas jautājums ir atrisināts.

Tad jājautā: kāds ir iemesls – kāpēc šobrīd mēs vilcināmies? No kā gan koalīcija, gan valdība baidās? Vai tā ir Baltkrievija un Krievija – ka viņi varētu vērsties un teikt: “Hei, Latvija neievēro kaut kādas starptautiskās normas un diskriminē mūsu uzņēmējus un zemniekus!” Kuru tas interesē! Vai mēs baidāmies no tiem uzņēmumiem, kuri kaut kur Itālijā vai kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī pērk krievu graudus, pēc tam ražo pārtikas produktus un izkonkurē mūsu uzņēmējus, kuri ir ar stingru stāju un nepērk šos graudus, kaut gan tie varētu būt lētāki?

Es dzirdu piesaucam Eiropas Savienības potenciālās pārkāpuma procedūras pret Latviju. Vai jūs tiešām ticat tam, ka Eiropas Savienība pēkšņi varētu vērsties pret Latviju un teikt: “Mēs uzsākam šo procedūru, jo jūs esat izlēmuši samazināt savu ekonomisko sadarbību ar Krieviju.” Es nedomāju, ka tas varētu notikt. Tas nav reāli.

Es aicinu padomāt par tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri ikdienā skaidri pauž šo nostāju. Nāk prātā “Dobeles dzirnavnieks”, kur ražo dažādus pārtikas produktus, tālāk... eksportē, un viņi reāli konkurē ar tiem itāļiem, kuri makaronu un citu produktu ražošanā... arī citas valstis... izmanto lētākos graudus. Vai tas ir godīgi pret viņiem, ka mēs šeit nevaram pieņemt lēmumus? Padomājiet par mūsu zemniekiem, kuri Krievijas graudu cenu dempinga dēļ zaudē savus esošos sadarbības partnerus.

Tas ir reāls stāsts, kur... zemnieki ir teikuši, ka agrāk... jau vairākus gadus tepat Eiropas Savienībā veiksmīgi notiek sadarbība, katru gadu tiek vesti graudi, tirgoti, bet, zvanot šogad šajos apstākļos šis sadarbības partneris saka: nē, man neko nevajag, jo esmu atradis lētāku iespēju iegādāties graudus. Nezinu, vai jūs esat redzējuši šo statistiku, vai jūs esat informēti, – latviešu zemnieks katru kviešu tonnu pārdod par 20 eiro lētāk, nekā pārdod viņa kolēģi zemnieki Lietuvā un vidēji par 27 eiro lētāk, nekā zemnieki pārdod savus graudus Eiropas Savienībā. Vai tas, ko jūs taisāties pieņemt, ir taisnīgi pret viņiem? Nedomāju.

Un šis ir jautājums (Rosļikova kungs, arī koalīcijas kolēģi!), kur nav jābūt robežām koalīcija–opozīcija, kaut kādām ideoloģiskām atšķirībām. Šis ir lēmums, kurš mums ir jāpieņem... vai mēs tiešām kaut ko gribam izdarīt, būt piemērs Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur komisārs... pieminētais Dombrovskis, paskatoties uz saviem kolēģiem, kuri pārstāv valstis pie Vidusjūras, varētu teikt: “Mēs to esam izdarījuši, sekojiet mūsu piemēram!”

Gāzes jautājumā visi ar to lepojas, un tas bija labs piemērs, bet mums ir jāiet uz priekšu, jārīkojas asāk, jābūt pirmajiem, kas norāda uz nākamajiem soļiem. Tā izvēle ir vienkārša – atbalstiet mūsu, “Nacionālās apvienības” deputātu, iesniegto priekšlikumu. Vai otra iespēja – atbalstīt šo tukšo likumprojektu bez kaut kādas ietekmes uz turpmākajiem procesiem. Manuprāt, ļoti vienkārša izvēle. Ja paliksiet pie šī sava izstrādātā projekta, jums nevajadzētu būt tādai labi padarīta darba sajūtai.

Tā ka atbalstām pirmo – “Nacionālās apvienības” deputātu iesniegto – likumprojektu. Tas ir izdarīts savlaicīgi, izstrādāts profesionāli, bet otrs likumprojekts praktiski... viennozīmīgi ir brāķis.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Runājot par liekulību un kara mašinērijas atbalstīšanu, dārgie draugi, es jums gribu atgādināt, ka vēl joprojām, vēl divus gadus pēc militārā konflikta Ukrainā sākuma, no Krievijas caur Ukrainu pa cauruli “Družba” (to sauc “Draudzība” ) plūst gāze un nafta uz sešām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras maksā Krievijai, kas savukārt maksā Ukrainai par tranzīta tiesībām.

Ja mēs skatāmies uz asiņainajiem graudiem, kā mēs tos dēvējam, tad tā situācija principā ir pilnīgi analoga. Jo – kas ir tie pircēji? Kas ir to graudu pircēji? Tās ir milzīgas amerikāņu multikorporācijas, piemēram, Cargill-MacMillan ģimenei piederošā “Cargill” – lielākā privātā kompānija pasaulē, no kuras nākuši 14 miljardieri. Viņi pērk graudus no krieviem, no ukraiņiem, un viņi operē pēc principa: viss, kas nav aizliegts, ir atļauts. Un to, ka viņi izvēlas Latviju kā tranzīta ceļu, mēs varam izmantot, varam neizmantot. Ja nebūsim mēs, būs kāds cits.

Šai diskusijai, protams, klāt ir arī morāli ētiskā komponente. Te man gribas pievienoties tam, ko vakardien teica Reira kungs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un arī tam, ko teica Stefančuka kungs šodien no rīta, – mēs esam Ukrainai daudz laba darījuši. Pagājušogad mēs esam palīdzējuši ar vienu procentu no IKP. Mēs bijām pirmie, kas sniedza letālos ieročus, mēs bijām pirmie ar tā sauktā Maskavas nama nacionalizācijas precedentu. Es pat teiktu tā, ka attiecībā pret visām pārējām pasaules valstīm mēs esam kā piemērs.

Tā ka aicinu neatbalstīt pirmo likumprojektu un aicinu atbalstīt otro likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Šodiena iesākās ar Stefančuka kunga runu – ka Latvijas parlaments bija pirmais, kurš pieņēma lēmumu par tā sauktā Maskavas nama jeb Krievijai piederošā īpašuma pārņemšanu valsts kontrolē. Šai gadījumā... es domāju, ka mums nav jākaunas būt pirmajiem daudzās stratēģiski svarīgās lietās.

Vēsturē ir bijuši daudzi gadījumi, kad efektīvi realizēts embargo ir ļāvis sakaut kontinentālas lielvalstis. Eiropas sankcijas pagaidām ir kā caurs siets, caur kuru sūcas agresorvalsts gan sankcionētās, gan nesankcionētās preces. Ticu, ka Saeimas vairākums vēlas īstenot efektīvas sankcijas pret Krieviju, vēlas apturēt jebkādu agresorvalsts importu un tranzītu caur Latviju, kamēr karadarbība pret Ukrainu turpinās.

Šodienas gaidāmie lēmumi ir labs solis vajadzīgajā virzienā, bet atklāti jāsaka – šis ir tikai viens nebūtisks solis, lai apturētu Krievijas importu un tranzītu. Risinājums, par kuru šodien nobalsosim, ir solis pareizā virzienā, bet būs grūti to īstenot dzīvē, jo robežsargi un muitnieki, sagaidot uz robežas kārtējo kravu, teiks: “Nu, jā, jūs tikai nedomājiet izbērt tos graudus pa ceļam Latvijā, brauciet uzmanīgi, lai nekas neizbirst!” Nenopietna attieksme, bet pareizs virziens.

Ir nepieciešams, lai Latvija piespiestu Eiropas Komisiju, tostarp arī ārējās tirdzniecības komisāru, sākt aktīvāk strādāt un panākt vienošanos visas Eiropas mērogā par pilna embargo ieviešanu attiecībā uz Krievijas produkciju. Mums ir nepieciešams arī turpināt paplašināt nacionālās sankcijas līdz pilnīgam Krievijas preču importa aizliegumam. Mums nav nepieciešama tirdzniecība ar agresorvalsti. Latvijas ekonomika ilgtermiņā no tā tikai iegūs. Ja mēs aizstāsim visas importētās Krievijas preces, kas atrodas mūsu tirgū, gan uzlabosies tirgus situācija mūsu lauksaimniekiem, gan tiks atrasti noieta tirgi arī pārstrādes nozarei, es par to nešaubos.

Ir jāsper šis solis uz priekšu. Kad Ukraina uzvarēs, tad arī varēs lemt par tirdzniecības atjaunošanu ar Krieviju, bet līdz tam ir jāvirzās straujiem soļiem uz priekšu visas Eiropas mērogā, lai visas Krievijas preces tiktu apturētas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam otro reizi.

J. Grasbergs (NA).

Cienījamie kolēģi, tomēr bija jānāk otrreiz, lai nedaudz paskaidrotu, cik daudz produkcijas mums ir saražots, jo pēc Rosļikova kunga uzrunas redzēju... ka cilvēki tiek maldināti ar to, ko tad mēs īsti saražojam.

Nedaudz statistikas. Liellopu izcelsmes produkciju mēs saražojam 207 procentu apmērā; graudu izcelsmes produkcija, kas ir grūbas, zirņi, putraimi, auzu pārslas... visi šie graudu izcelsmes produkti ir 197 procenti; olas – 157 procenti... ne tikai olas, bet arī jau gatavie maisījumi; piena produkti – 139 procenti; aitu, kazu izcelsmes produkcija – 111 procenti. Vienīgais, kas mums iztrūkst, ir putnu gaļas un cūkgaļas produkcija, kas nesasniedz 100 procentus. Tas ir, lai parādītu to, ka mēs ražojam daudz vairāk nekā patērējam.

Skaidrs, ka jebkurā tirgū cenu nosaka piedāvājuma un pieprasījuma proporcija. Tas, kas mums ir jādara... kā Eiropas Savienībai... un tas vēlreiz atgādina šo virsmērķi, kādēļ ir nepieciešami šie grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, – tādēļ, lai mēs beigtu atbalstīt Krieviju, lai paralēli strādātu un veltītu visas pūles tam, lai nodrošinātu Ukrainas produkcijas nokļūšanu Eiropas Savienībā.

Es atceros sarunu ar Ukrainas prezidentu Zelenska kungu, kurš teica, ka graudi viņiem ir ļoti nozīmīgi, visa lauksaimniecības produkcija ir ļoti nozīmīga, jo, pārdodot to, viņiem ir iespēja atalgot savus kareivjus, nodrošināt viņiem atalgojumu un arī viņu uzturēšanu. Tāpēc mums jo svarīgāk ir palīdzēt Ukrainai, aiztaisot ciet... Krieviju, izslēdzot Krievijas produktus visā Eiropas Savienībā un aizstājot tos ar Ukrainas produkciju. Cenas nemainīsies, jo mēs šo pieprasījumu apmierināsim ar piedāvājumu no Ukrainas. Un tas ir mūsu lielākais uzdevums.

Ar šiem grozījumiem mums pirmām kārtām ir jāpamodina mūsu ārlietu ministrs – šeit es vēršos pie JAUNĀS VIENOTĪBAS deputātiem –, jo bez viņa iesaistes un bez viņa nodošanās šim jautājumam tas nebūs iespējams, nebūs iespējams pārliecināt pārējās dalībvalstis. Tieši tāpat es vēršos pie JAUNĀS VIENOTĪBAS deputātiem – mums ir jāpamodina mūsu komisārs, kas ir atbildīgs par tirdzniecību, ka ir jāiestājas par šo jautājumu, lai aizstātu Krievijas pārtikas produktus ar Ukrainas pārtikas produktiem, jo šobrīd komisāru nodarbina jautājums par to, kā nomierināt Polijas zemniekus, kas ir pilnīgi ačgārni. Mums ir jādod arī miers Polijas zemniekiem, pasakot, ka Krievijas produkcija tiks izņemta: nesatraucieties, nebūs pārprodukcijas, jo tās vietā ienāks Ukrainas... ļaujiet braukt pa šiem ceļiem un vest!

Tāpēc es aicinu atbalstīt. Otra lieta – var jau būt, ka frakcijai JAUNĀ VIENOTĪBA pietiek ar šiem 1,4 procentiem, lai pamodinātu – lai pamodinātu! – Ārlietu ministriju un lai pamodinātu komisāru. Bet kopumā es lūdzu atbalstīt šos likumprojektus, lai mēs pamodinātu – pamodinātu!... un no tirgus izņemtu Krievijas pārtikas produktus un tos aizstātu ar Ukrainas pārtikas produktiem. Ja mēs tā izdarīsim, veikalu plauktos cenas nemainīsies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Pēc būtības jau stāsts ir tikai un vienīgi par lopbarības importu, jo pārtikas graudi (respektīvi, tādi graudi, kuri satur līdz 15 procentiem proteīna) no Krievijas joprojām tiek aplikti ar ievedmuitu 90 eiro par tonnu, respektīvi, tie nav konkurētspējīgi Eiropas Savienības tirgū. Jā, stāsts ir par lopbarību un par ļoti augstas kvalitātes pārtikas kviešiem – cietajiem kviešiem ar proteīniem virs 15 procentiem.

Šis likumprojekts, lai arī solis ir pareizā virzienā, nāk stipri par vēlu. Faktiski sanāk tā – graudu eksportēšanas, importēšanas sezona jau iet stipri uz beigām. Kamēr likums stāsies spēkā, kamēr tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, Krievija jau savu darbu būs izdarījusi un šos graudus (tik, cik viņi gribēja) caur Latviju būs... izimportējusi.

Paralēli tam – tur jau neviens neguļ. Visticamāk, likums paliks dekoratīvs, jo gan Ustjlugas, gan Visockas graudu termināļi tūlīt, aprīlī, maijā, būs gatavi, un nākamajā sezonā apmēram 80 miljoni tonnu, kas... protams, lielākā daļa iet caur Melno jūru, bet kas varētu... iepriekš gāja caur Baltiju... tie divarpus līdz trīs miljoni tonnu plūdīs caur šiem ostu termināļiem.

Rosļikova kungam Grasberga kungs jau pateica – tikai cūkgaļa un putnu gaļa ir tie produkcijas veidi, ko mēs paši pašreiz vēl nespējam nodrošināt vajadzīgā daudzumā. Man ir liels gods, ka ir tāds uzņēmums “Dobeles dzirnavnieks”, kas jau kara pirmajās dienās atteicās no šāda veida darbībām vispār... sasaistot to ar krievu graudiem. Bet diemžēl ir mums arī tāda “Latvijas Cūku audzētāju asociācija”, kas vēl trešdien komisijas sēdes laikā aktīvi iestājās par to, ka, redziet, tiks grauta konkurētspēja un dzīvotspēja, tikai nepasakot to, ka ar vārdiem “konkurētspēja” un “dzīvotspēja” šī asociācija, kurā lielākā daļa ir ārvalstu biedri, ārvalstu investīciju biedri ar ārvalstu kapitālu, riskē ar to, ka mēs reāli finansējam karu un kaut kādā brīdī tas varētu arī mums, mūsu bērniem un mūsu, Latvijas, nākotnei atspēlēties. Tā ka tas ir ļoti tuvredzīgi.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (AS).

Kolēģi! Dāmas un kungi! Varbūt saliekam kopā tādu matemātisku bilanci. Šodien Siliņas kundze, premjere, paziņoja, ka šogad atbalsts Ukrainai naudas apjomā būs 200 miljoni eiro. Un parēķinām, cik mēs esam atļāvuši caur savu infrastruktūru nopelnīt Krievijai? (Starpsaucieni.) Reizēm – reizēm! – vairāk! Mēs esam negatīvā bilancē, esam snieguši mazāku atbalstu Ukrainai, nekā Krievijai. Tas šodien ir objektīvs fakts.

Visi šie stāsti, arī bijušā premjera... ārlietu ministra, ka ne par santīmu nekas nemainīsies, ja netiks izmantota mūsu infrastruktūra... Labrīt, kungi un dāmas! Ja krievi būtu varējuši šos kara gadus izmantot savu infrastruktūru, savas ostas, viņi to būtu darījuši, vai ne? Par to ir šaubas? Viņi to varēs darīt jau šogad, kā Putras kungs pareizi pateica, visticamākais, jau šogad viņi visu kraus pie sevis, ja kaut ko vēl nepaspēs, tad nākamgad. Un viss, ar ko mēs ieiesim vēsturē... tie graudi tāpat beigsies... mēs ieiesim vēsturē ar to, ka kara smagākajos gados mēs Krievijai sniedzām lielāku atbalstu nekā Ukrainai. Tas ir viens.

Otrs punkts. Mums beidzot vajadzētu atmosties – es ne reizi vien jau to aicinu no šīs tribīnes – un saprast, kāda situācija ir izveidojusies. Mums ir nolaidies dzelzs priekškars. Nav nekādu pazīmju, ka kaut kādas tirdzniecības attiecības, tai skaitā tranzīta attiecības, praktiski, teorētiski, juridiski ir perspektīvas ar Krieviju. Tādu nav. Tas ir aptuveni tāpat, kā mēs šodien runātu: cik žēl, ka jēlnaftas caurule uz Ventspili ir tukša, tur svilpo vējš. Tā ir tukša, tāpēc ka tā bija Krievijas politika, un tāda pati Krievijas politika ir graudos. Un tas pats... beigsies tieši tāpat. Padomājam par to! Te nav nekādas perspektīvas, mums ir jābūt gataviem daudzus gadus dzīvot pie Eiropas ārējās robežas bez sakariem ar šo valsti... un, paldies dievam, šobrīd bez sakariem ar to valsti!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam otro reizi.

A. Rosļikovs (ST!).

Kolēģi! Diezgan sarežģīti pēc tam atkal debatēt, jo mēs visu atkal saliekam vienā... kontekstā. Bet ar visu to lozungu “Mēs varam!”... Nu, tīrais, sausais piemērs: vakardien viena pensionāre no Zolitūdes man atsūtīja savu rēķinu plus savu pensiju. Pensija – 460 eiro, kopējais rēķins (kopā ar televizoru; kā pensionāri bez televizora?) 397 eiro. Dzīvošanai viņai palika 66 eiro. (Starpsauciens: “Kāds sakars ar krievu graudiem?”) Mēs uz doto momentu runājam par to – kad mēs kaut ko ierobežojam un nevaram sniegt...

Sēdes vadītāja. Nesarunāties ar zāli!

A. Rosļikovs.... es nesarunājos!... kad mēs kaut ko konkrēti ierobežojam un nevaram sniegt iedzīvotājiem konkrētu ceļu, taciņu, kā viņi caur šo visu izies, kad mēs nesaprotam, kāda būs fiskālā ietekme, kad mēs nesaprotam, kā mainīsies cenas... Tas ir tas vieglākais piemērs, ka mēs varam... mēs varējām.

Tad mēs skatāmies, ko mums parāda augsti godājamie Eiropas pētnieki. Eiropa 53 procentus gāzes patērē oficiāli no Krievijas. Oficiāli! Es jau nerunāju par ēnu floti, kur uz doto momentu 300 kuģi ir ar Grieķijas karogu. Un pilnīgi viss notiek tas pats, tur nav absolūti nekādu izmaiņu. Mēs uz doto momentu ar lozungu “Mēs varam!” saņemam superdārgu gāzi. Mēs uz doto momentu ar lozungu “Mēs varam!” saņemam superdārgu elektrību. Mēs ar lozungu “Mēs varam!”... Visas tās preces, kas pirmo nedēļu nebija plauktos, ieskaitot “Borjomi”, tagad atkal tur stāv. Un ko mēs varam? Mēs ar lozungu “Mēs varam!”... Mums “Tele2” šeit strādā un Krievijā... A kāpēc...? Kurš no jums izmanto “Tele2”? Puse no zāles! Atslēdzam mobilos telefonus! Viņi pārkāpj – viņi tur strādā, viņi tur pelna naudu, viņi tur reklamējas, viņiem tur ir klienti.

Nu, kolēģi, kungi, dāmas! Es jūs aicinu nonākt pie veselā saprāta. Ar lozungu “Mēs varam!” darām visu ko, mēs varam “slaukt” tautu, mēs varam atņemt pēdējo kapeiku, mēs varam padarīt to par nabadzīgāku. Nu reāli – galarezultāta nav!

Es nebūtu uz šejieni nācis un sabojājis jūsu priekšnesumu par to, cik viss ir forši un kā mēs tagad atbalstīsim visus apkārt, ja tam reāli būtu kaut kāds rezultāts. Nu, līdz kuram brīdim jūs novedīsiet šo situāciju? Līdz kuram brīdim? Es jautāju tīri tehniski.

Labi, mēs runājam par to, ka mūsu ražotāji visu var. Kolēģi, vienu mirklīti, paklausāmies! Kolēģi! Mūsu ražotājiem siltums ir superdārgs (Nemelo taču “Stabilitātei!” – mūsu ražotājiem elektrība ir superdārga. Nu nemelo “Stabilitātei!”.), kā rezultātā galaprodukts viņiem būs superdārgs, dārgāks nekā tas, kas ir atvests. Labi, viņi uz plauktiem visu izliks, bet tās būs atkal superdārgas cenas priekš mūsu patērētājiem, priekš mūsu iedzīvotājiem. Tas viss iet pa apli. Kolēģi, tur nav loģikas!

Pat ja mūsu ražotājs spēj to izdarīt, tam šis process maksā krietni dārgāk, rezultātā galaprodukts ir krietni dārgāks. Ja ar algu trīs tūkstoši plus to var atļauties... plus laba pensija, tad cilvēkam ar 400 eiro pensiju dzīvošanai paliek tikai 60 eiro. Ko viņam darīt? Un tādu pa visu Latviju ir simtiem! Tas nav viens eksemplārs. Nu ko viņiem darīt? Par jūsu idejām cīnīties? It īpaši, ja mēs saprotam, ka tas neko nenesīs.

Es vēlreiz saku – strīds nav par ideoloģiju. Par tehnisko risinājumu, par fiskālo ietekmi, par iedzīvotājiem. Nestrādā tas viss, kolēģi, piedodiet. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam otro reizi.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Šeit jau mēs redzam sadursmi starp Rietumu un Austrumu civilizācijām un to, kā tas dzelzs priekškars mums liek nostāties vienā vai otrā pusē, un – kur mēs sevi tajā redzam. Ja kāds vēl atļaujas no Saeimas tribīnes teikt, ka tirgoties ar Krieviju būs par kapeiku lētāk un tāpēc mums tas ir jādara, tad man ir kauns, ka mums šeit par to vispār ir jādiskutē. Tāpēc man šķiet absurds salīdzinājums, ko jūs minējāt, – par gāzi. To faktiski var interpretēt tā, ka tā bija kļūda – atteikties no gāzes. Arī šajā gadījumā jūs faktiski aicināt neatteikties, turpināt sadarboties ar asiņaino Putina režīmu tikai tāpēc, ka varbūt kādam būtu par centu izdevīgāk. Kaut gan Jānis Grasbergs argumentācijā, minot konkrētus datus, jums pierādīja, ka tas tā nebūtu. Tā ir atbilde vienam runātājam.

Atbilde otram runātājam, kas teica, ka situācija ir analoga. Es varu piekrist – jā, situācija analoga kā ar gāzi, un, ja mēs gāzes gadījumā spērām to soli, jo mums šķita amorāli tirgoties ar Krieviju neatkarīgi no tā, vai Austrijā vai Vācijā viņi pieņem šādu lēmumu... Latvijas valsts to pieņēma... tad šeit ir līdzīgi. Neatkarīgi no tā, vai manis nosauktās valstis vai kādas citas turpina, mēs pasakām, ka mūsu morālais kompass un arī atrašanās ekonomiskās frontes pirmajās līnijās liek mums rīkoties šādi. Mēs nevis pakļaujamies pārējiem, kādam, kurš turpinās sadarboties ar noziedzniekiem, bet rādām priekšzīmi – to darot un strādājot Eiropas līmenī –, lai citi arī nesadarbotos.

Tie ir divi dažādi virzieni. Es aicinu pakļauties nevis Krievijas virzienam, bet otrādi – Eiropas virzienam. Tās ir atbildes abiem opozīcijas deputātiem, jo man nav iespējas diskutēt ar jums, koalīcija, neviens no jums nenāk.

Faktiski visa argumentācija, ko es esmu dzirdējis, ir tikai tā, kas bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, – ka likumprojekts esot brāķis, ka es nedrīkstot saukt šos graudus par asiņainajiem Krievijas graudiem un acīmredzot sabiedriskie mediji un arī citi nedrīkst. Faktiski tādi emocionāli pretargumenti vai pat uz populisma robežas... bet to, ka jūs nāktu argumentēt profesionāli ar datiem, ar kaut ko atspēkotu, – to mēs nesagaidām.

Šobrīd jums vēl ir pēdējā iespēja, bet izbrīna tas, ka jūs tādā ziņā... vai jūs atzīstat to, ka šeit tiešām ir tikai čaula... Ja reiz jums ir pārliecība par pretējo, tad teikšu vienkārši: ir tas brīdis (mēs šodien apstiprināsim abos lasījumos), ir pēdējais brīdis nākt un izklāstīt, un pārliecināt. Tā ka, lūdzu, – skatuve ir jūsu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Es vienkārši gribu jūs brīdināt – ja jūs balsosiet “par” šiem grozījumiem... Juridiskais birojs komisijā mums pateica, ka šie grozījumi neatbilst starptautiskiem līgumiem un neatbilst arī Satversmei... balsosiet pret Satversmi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei otro reizi.

I. Mūrniece (NA).

Godātie kolēģi! Patiešām... vadot Saeimas darbu divus sasaukumus... es gribu teikt: šīs ir vienas no labākajām un argumentētākajām debatēm, kurās man ir bijis gods piedalīties un klausīties. Diemžēl argumenti ir izteikti tikai no opozīcijas puses, un šajās debatēs, kas patiešām ir ļoti būtiskas mums – kā valstij, kā sabiedrībai –, opozīcija debatē pati ar sevi, koalīcija klusē.

Es ceru, Jurēvica kungs, ka jūs nevis atspiedīsiet... savu pieteikumu... lai vienkārši noslēgtu debates, bet ka jūs patiesi nāksiet un argumentēsiet, un izklāstīsiet koalīcijas pozīciju, kādēļ jūs esat izšķīrušies tieši par šo variantu, ko gan es, gan virkne manu kolēģu uzskata par darbības imitāciju, tukšu čaulu un šajā simboliskajā dienā – nepiedienīgu Saeimas prestižam. Tā ir viena lieta.

Otrs ir jautājums: ja jūs saprotat, ka tā ir čaula, ja jūs atzīstat, ka tā ir darbības imitācija, vai ir plānots, ko darīt tālāk, kā jūs redzat šīs situācijas tālāku risinājumu? Galu galā šīs debates nav domātas tikai mums, Saeimas deputātiem, tās nav domātas tikai opozīcijai, lai mēs varam izteikt savu viedokli, tās ir domātas visai Latvijas sabiedrībai, Latvijas vēlētājiem, lai saprastu, kas valstī notiek, kādi ir politiskie virzieni un kuru no šiem virzieniem atbalstīt.

Godātie kolēģi, tā ir arī jūsu attieksme pret Latvijas sabiedrību, apzināti un tīši distancējoties no šīm debatēm, neminot nevienu publisku argumentu. Es ceru, Jurēvica kungs, ka jūs patiešām nāksiet, runāsiet un pastāstīsiet, kādi bija argumenti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kur par to debatēja detalizēti. Diemžēl es neesmu šajā (Starpsauciens.)... Budžeta... Atvainojos! Paldies, ka mani izlabojāt. (Starpsauciens.) Droši vien Indriksones kundzei nekas cits neatliks (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar zāli.

I. Mūrniece.... bet es gribu dzirdēt koalīcijas – JAUNĀS VIENOTĪBAS, ZZS un PROGRESĪVO – argumentus un sapratni, kā šis jautājums tālāk tiks virzīts. Varbūt mums ir iespēja sadarboties un arī pielikt spēkus, lai šo jautājumu galu galā atrisinātu. Uz to arī ceru. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es saprotu, ka visi sen jau zina, kā viņi šodien balsos, un mēs viens otru nepārliecināsim. Es vienkārši vēlos izteikt pieņēmumu: iespējams, varētu būt tā, ka daļai deputātu šobrīd nevis nav iespējas balsot “par” “Nacionālās apvienības” iesniegto likumprojektu, bet mazliet pietrūkst drosmes, iespējams, mazliet pietrūkst apņēmības, bet, iespējams, pietrūkst gribas – gribas izdarīt to, par ko mēs šorīt runājām, dzirdējām un lepojāmies, – par Latvijas atbalstu Ukrainai. Ir pagājušas tikai dažas stundas, un, iespējams, jums gribas ātrāk pieņemt šo lēmumu un saprast, ka tālāk nekas nesekos, jo pietrūkst apņēmības, drosmes un gribas.

Es domāju, šis ir simbolisks balsojums. Es aicinu atbalstīt “Nacionālās apvienības” likumprojektu vai arī, sliktākajā gadījumā, atbalstīt alternatīvo un nekavējoties veikt tajā papildinājumus, lai patiesi ierobežotu ekonomisko sadarbību ar agresorvalsti Krieviju. Divi gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai visi uzņēmēji, kas patiesi vēlējās, varētu pārorientēt savus eksporta tirgus, pārorientēt piegāžu ķēdes. Ļoti daudzi Latvijas uzņēmēji to jau ir atbildīgi izdarījuši – paldies viņiem! Tie, kas vēl nav izdarījuši, to droši vien neizdarīs tikmēr, kamēr Saeima nepieņems šādus atbildīgus lēmumus, aizliedzot sadarbību ar agresorvalsti.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vārds referentam Ģirtam Štekerhofam.

Ģ. Štekerhofs. Cienījamie kolēģi! Godājamais Prezidij! Emocijas šodien sita augstu vilni. Šis jautājums, protams, ir svarīgs, un daudz kur var piekrist. Mēs uzzinām daudz ko jaunu viens par otru un par visu šo jautājumu.

Alternatīvais likumprojekts tika sagatavots sadarbībā ar Zemkopības ministriju, tā izstrādāšanā piedalījās arī Saeimas Juridiskais birojs, Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija, Ārlietu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests un Pārtikas un veterinārais dienests. Tas nav nepamatots un uz emocijām... tas ir balstīts uz likumiem.

Tādēļ mēs aicinām balsot “pret” deputātu iesniegto likumprojektu un atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto. (Starpsauciens.) Lūdzu, balsosim!

Sēdes vadītāja. Labi. Kolēģi, vispirms mēs balsosim par deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” (Nr. 493/Lp14). Atgādinu, ka komisija šo likumprojektu aicina noraidīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto likumprojektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 32, atturas – 27. Likumprojekts noraidīts.

Tagad balsosim par alternatīvo likumprojektu, bet komisija vispirms rosina atzīt to par steidzamu. Tātad – vispirms par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” (Nr. 524/Lp14) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Ģ. Štekerhofs. Lūdzam atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tagad – par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” (Nr. 524/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

Ģ. Štekerhofs. Priekšlikums – noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 22. februāris pulksten 14.26.

Sēdes vadītāja. Tātad – 22. februāris pulksten 14.20...

Ģ. Štekerhofs. Sešas.

Sēdes vadītāja. 14.26. Vai ir citi priekšlikumi?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Putras kungam.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Ņemot vērā to, ka šī redakcija jau ir gana daudz un gana plaši diskutēta un balsojums bija diezgan pārliecinošs – mēs atbalstām šo likumprojektu –, aicinu izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā bez otrreizējas caurskatīšanas komisijā.

Ģ. Štekerhofs. Nē, diemžēl mums ir jāapspriež komisijā priekšlikumi. Mums ir Juridiskā biroja priekšlikumi, kas mums ir jāapstiprina. (Starpsaucieni. Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, vai mums vajag pārtraukumu? Nevajag (Starpsaucieni.)...

Lūdzu, vārds Reira kungam – par procedūru.

J. Reirs (JV).

Procedūra ir vienkārša. Ja uzreiz ir iebildumi, tad ir jābalso un jānosaka izskatīšanas laiks. Komisijā mēs lēmām, ka izskatīšana – šīsdienas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai zālē ir iebildumi (Starpsauciens: “Pret ko?”) pret izskatīšanu uzreiz šodien otrajā lasījumā? (Dep. Z. Kalniņa-Lukaševica: “Jā, ir iebildumi!”) Ir iebildumi.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15 minūtes.

Lūdzu, Reira kungs!

J. Reirs (JV).

Kolēģi, es piedāvāju priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 15 minūtes, un izskatām šīsdienas sēdē pēc pārējo jautājumu izskatīšanas (Starpsauciens: “Pēc pārtraukuma!”)... vai pēc pārtraukuma.

Sēdes vadītāja. Pēc pārtraukuma, jūs minējāt. Labi.

J. Reirs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Butāna kungs, lūdzu... nav. Kolēģi, tad iebildumu nav? (Starpsaucieni: “Nav!”) Iebildumu nav. Tad ir akceptēts. Paldies visiem.

___

Nākamais ir... nākamais, kolēģi... turpinām ar sadaļu “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par 11 170 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Deklarēšanās īpašumā tikai ar īpašnieka atļauju” turpmāko virzību”. Kolēģi, vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts darba kārtībā ir iekļauts.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par 10 561 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Ģimenes valsts pabalsta palielināšana” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu (Starpsaucieni: “Nav!”) nav. Lēmuma projekts darba kārtībā ir iekļauts.

___

Sadaļa “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ģirtam Štekerhofam no 2024. gada 27. februāra līdz 2. martam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ģirtam Štekerhofam no 2024. gada 27. februāra līdz 2. martam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 2. Atvaļinājums piešķirts.

___

Nākamais – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Oksanas Pulles-Čižovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 14. februārī izskatīja lēmuma projektu “Par Oksanas Pulles-Čižovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Oksana Pulle-Čižova Latvijas Universitātē ieguvusi jurista kvalifikāciju un sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē. Kopš 2021. gada līdz šim brīdim ir tiesnese Ekonomisko lietu tiesā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt Oksanu Pulli-Čižovu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Oksanas Pulles-Čižovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Ievas Jankovskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 14. februārī izskatīja lēmuma projektu “Par Ievas Jankovskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Ieva Jankovska Latvijas Universitātē ieguvusi bakalaura grādu tiesību zinātnē, profesionālā maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju. Kopš 2021. gada līdz šim brīdim ir tiesnese Ekonomisko lietu tiesā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt Ievu Jankovsku par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ievas Jankovskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Aivara Latkovska apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisijā šī gada 14. februārī izskatīja lēmuma projektu “Par Aivara Latkovska apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Aivars Latkovskis Latvijas Universitātē ieguvis bakalaura grādu tiesību zinātnē un profesionālā maģistra grādu tiesību zinātnē. Kopš 2021. gada līdz šim brīdim ir tiesnesis Ekonomisko lietu tiesā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt Aivaru Latkovski par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Aivara Latkovska apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Dagnijas Mucenieces apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 14. februārī izskatīja lēmuma projektu “Par Dagnijas Mucenieces apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Dagnija Muceniece Latvijas Universitātē ieguvusi bakalaura grādu tiesību zinātnē, profesionālā maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju. Kopš 2021. gada līdz šim brīdim ir tiesnese Ekonomisko lietu tiesā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt Dagniju Mucenieci par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Dagnijas Mucenieces apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Katarīnas Sniedzes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 14. februārī izskatīja lēmuma projektu “Par Katarīnas Sniedzes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Katarīna Sniedze Latvijas Universitātē ieguvusi bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju, kā arī maģistra grādu tiesību zinātnē. Kopš 2021. gada līdz šim brīdim ir tiesnese Ekonomisko lietu tiesā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt Katarīnu Sniedzi par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Katarīnas Sniedzes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Kaspara Vecozola apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 14. februārī izskatīja lēmuma projektu “Par Kaspara Vecozola apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Kaspars Vecozols Rīgas Stradiņa universitātē ieguvis bakalaura grādu politikas zinātnē, kā arī Latvijas Universitātē ieguvis bakalaura grādu tiesību zinātnē, profesionālā maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju. Kopš 2021. gada līdz šim brīdim ir tiesnesis Ekonomisko lietu tiesā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt Kasparu Vecozolu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Kaspara Vecozola apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Mairitas Šķenderes atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 20. februārī izskatīja lēmuma projektu “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Mairitas Šķenderes atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Mairita Šķendere ir bijusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese un priekšsēdētāja vietniece, kā arī Rīgas apgabaltiesas tiesnese un ieņēmusi Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesneses amatu.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Mairitu Šķenderi no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās ar šī gada 1. martu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Mairitas Šķenderes atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Vijas Kalniņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 20. februārī izskatīja lēmuma projektu “Par Vijas Kalniņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Vija Kalniņa Latvijas Universitātē ieguvusi bakalaura grādu tiesību zinātnē, maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju, kā arī doktora grādu tiesību zinātnē. Kopš 2021. gada līdz šim brīdim ir tiesnese Ekonomisko lietu tiesā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt Viju Kalniņu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vijas Kalniņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Miķeļa Zumberga apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 20. februārī izskatīja lēmuma projektu “Par Miķeļa Zumberga apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Miķelis Zumbergs Latvijas Universitātē ir ieguvis bakalaura grādu tiesību zinātnē, profesionālā maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju. Kopš 2021. gada līdz šim brīdim ir tiesnesis Ekonomisko lietu tiesā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt Miķeli Zumbergu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Miķeļa Zumberga apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Daces Šēles ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 20. februārī izskatīja un vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu “Par Daces Šēles ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli”.

Dace Šēle Latvijas Lauksaimniecības universitātē ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu ekonomikā, Latvijas Universitātē – maģistra grādu telpiskās attīstības plānošanā un telpiskās attīstības plānotāja kvalifikāciju.

Kurzemes plānošanas reģionā ieņēmusi plānotājas un plānošanas nodaļas vadītājas amatu, Kuldīgas novada pašvaldības iestādē “Kuldīgas attīstības aģentūra” – vadītāja vietnieces un vadītājas amatu, šobrīd ir ministres biroja vadītāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu ievēlēt Daci Šēli par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Daces Šēles ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds deputātam Jānim Reiram – paziņojumam.

J. Reirs (JV).

Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pēc piecām minūtēm Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 18 deputāti: Skaidrīte Ābrama, Edmunds Cepurītis, Ingrīda Circene, Raimonds Čudars, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Raivis Dzintars, Juris Jakovins, Mārcis Jencītis, Irma Kalniņa, Līga Kļaviņa, Rihards Kols, Lauris Lizbovskis, Amils Saļimovs, Ainārs Šlesers, Jānis Vitenbergs, Aiva Vīksna, Agita Zariņa-Stūre un Edgars Zelderis.

___

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums – pusstunda – līdz pulksten 15.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē... tos, kas skatās un dzird. (Pauze.)

Paldies visiem, kas ir laicīgi ieradušies. (Pauze.)

Kolēģi, pagaidām... mums nāk Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti... jau nāk, jau skrien. (Pauze.)

Kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma. Kvorums ir.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Edgara Tavara, Jura Viļuma, Edgara Putras, Laura Lizbovska, Māra Kučinska, Česlavas Batņas, Lindas Matisones, Didža Šmita, Andra Kulberga un Edvarda Smiltēna pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par projekta “Rail Baltica” realizācijas uzraudzību”.

Iesniedzēju vārdā – deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs nedrīkstam pieļaut, ka lielākais šī gadsimta Latvijas infrastruktūras projekts “Rail Baltica” pārvēršas par lielu krīzi. Patiesībā mums vienreiz par visām reizēm ir jāpasaka... jādod skaidrība sabiedrībai un pašiem jābūt skaidrībai, kur patiesībā ies līnija, kas reāli beigās tiks uzbūvēts un cik tas maksās, kā mēs to finansēsim. Būtiskākais – kas to pārvaldīs, un kas to uzraudzīs. Kurš reāli ir “Rail Baltica” projekta priekšnieks? Tas ir Satiksmes ministrijas, vēl jo vairāk – Ministru prezidenta līmeņa projekts, kuram ir jābūt pilnā uzraudzībā un prioritātei. Cik man ir informācijas – Krišjānis Kariņš vēl ne reizi nav ticies ar “Rail Baltica” projekta vadību.

Ir pretrunīga informācija, kas ir sabiedriskajā telpā, un ir pilnīga neskaidrība, ko nozīmē termins “pamattrase”. Kur tieši ies līnija? Šobrīd ir skaidrs, ka pamattrase (kā no Eiropas Parlamenta mums pateica) būs taisnā virzienā cauri Latvijai – visātrākajā veidā. Tātad mums ir godīgi jāpasaka iedzīvotājiem: lai nokļūtu līdz Berlīnei, iekāpšanas stacija būs Salaspils, un Rīga un Rīgas lidosta – nebūs. Bet tad mums ir jāsaprot... un jāpārdefinē šis projekts par militāras nozīmes un NATO nozīmes projektu, un tādējādi tas arī jāfinansē. Tad ir jautājums par to, vai projektā ir iekļauta piekļuve – atzars – Sēlijas poligonam un arī Ādažu poligonam. Un tas ir jābūvē nekavējoties, ātri, pareizi, pārdomāti un pārraudzīts... uzraudzīts. Tam ir jābūt mūsu drošības garantam, lai līdz 2030. gadam mēs to izdarītu.

Šobrīd ir uzbūvēts veloceļš uz nekurieni – “eitanāzijas tiltiņš” –, Rīgas lidostā ir sadzīti pāļi, bet tas viss, kā skaidri redzams, paliks neuzcelts tāpat kā padomju būves, piemēram, Gaiļezera korpuss vai daudzdzīvokļu mājas, kas stāv kā rēgi. Jo šobrīd – cik ir publiskas informācijas – tie netiks finansēti no Eiropas Savienības līdzekļiem.

Tāpēc mums ir nepieciešams saprast, ko šis projekts nozīmēs un kādā veidā Ministru prezidente Siliņas kundze pārrauga un pārraudzīs, lai tas tiktu ieviests pareizi un atbildīgi. Atgādināšu – viens miljards ir 1000 miljoni!

Sēdes vadītāja. Kulberga kungs, laiks!

A. Kulbergs. Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

___

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Česlavas Batņas, Laura Lizbovska, Edgara Putras, Māra Kučinska, Lindas Matisones, Aivas Vīksnas, Jura Viļuma, Edgara Tavara, Andra Kulberga un Raimonda Bergmaņa pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai, kultūras ministrei Agnesei Loginai “Par mākslinieciskiem kolektīviem (kori un deju kolektīvi) interešu izglītībā”.

Iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai.

Iesniedzēju vārdā – deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Augsti godājamā, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Es neatbalstu Stambulas konvenciju... ka mani sauc sieviešu dzimtē – manu vārdu – jau kārtējo reizi.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos.

Č. Batņa. Es esmu Česlavs Batņa, nevis Česlava Batņa. (Starpsaucieni.) Paldies. Turpināsim tikpat emocionāli.

Kolēģi! Es simtprocentīgi esmu pārliecinājies, ka, īstenojot jauno izglītības finansēšanas modeli, ne Izglītības un zinātnes ministrija, ne Kultūras ministrija nav aizdomājusies līdz tam, ka, iespējams, pēc 10 gadiem jums nebūs iespēju ņemt savus telefonus, iet uz dziesmu svētkiem, pazīmēties ar vieglajiem storijiem, ar selfijiem, ka jūs esat piedalījušies dziesmu svētkos. Dziesmu svētki būs butaforija. Kāpēc es to apgalvoju? Tāpēc, ka, skatoties statistiku, mums jau šobrīd samazinās skolu kolektīvu skaits, un tas ir apdraudējums... kas ir rakstīts arī UNESCO dokumentā... tas ir apdraudējums turpmākai dziesmu svētku norisei.

Līdz ar to mēs tomēr vēlamies skaidru vīziju no Izglītības un zinātnes ministrijas, it sevišķi no Kultūras ministrijas par to, kā tad plānojam turpmāk organizēt Latvijas dziesmu un deju svētkus skolēniem un nacionālos dziesmu svētkus, jo šobrīd neviens uz šiem jautājumiem neatbild. Ja īstenosies skolu reforma, kas, godīgi sakot, nav nekāda skolu reforma... beidzot, koalīcija, pasakiet atklāti, ka tas ir skolu samazināšanas plāns, lai pēc pieciem gadiem samazinātu skolas par 50 procentiem, jo skolu uzturēšanai ir vajadzīgas finanses. Nu pasakiet to atklāti! Tam ar kvalitāti nav nekāda sakara, ir jāekonomē nauda, jo skolēnu skaits samazinās, tāpēc mums ir jāsamazina skolas. Vienreiz uzkāpiet, koalīcija... un pasakiet to! Nevis lozungs “kvalitāte”, aiz kura slēpjas pavisam cits... mūsu “mistera ekseļa”, kas te dažreiz atnāk, uzstādījums, ka naudas nebūs – lūdzu, savā iekšienē savāciet to! Es runāju par Ašeradena kungu.

Mēs šobrīd esam krustcelēs. Principiāli... ja mēs iesim ar šo reformu tādā virzienā, kāds tas ir, tad, piedodiet, jūsu bērni nezinās, kas ir dziesmu svētki. Varbūt tas nav slikti, visa Eiropa nezina, tikai apbrīno mūs. Bet, ziniet, es pats esmu kultūras cilvēks un saprotu, ko mūzika, skolu kori, dejas dod cilvēka prātam. Žēl, ka jūs daudzi neesat bijuši šajos kolektīvos, prātiņš būtu savādāks.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

___

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Viktora Pučkas, Jefimija Klementjeva, Iļjas Ivanova, Dmitrija Kovaļenko, Igora Judina, Amila Šaļimova, Nataļjas (Starpsauciens: “Saļimova!”)... Saļimova, es atvainojos... Nataļjas Marčenko-Jodko un Jekaterinas Drelingas pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par izglītības iestāžu reorganizāciju Latvijā”. Un vārds... nav vārda. Tātad atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam arī šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību””, trešais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Linda Matisone.

L. Matisone (AS).

Labdien, godātais Saeimas Prezidij, godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti strādāja ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” trešajā lasījumā.

Ir saņemti divi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Matisone. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Matisone. Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”, trešais lasījums.

Seši priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Ervins Labanovskis.

E. Labanovskis (PRO).

Godājamie deputāti, aicinātu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”.

Esam saņēmuši sešus priekšlikumus. Ir komisijas atbalsts, bet mēs ejam...

Tātad 1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Labanovskis. 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Labanovskis. 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Labanovskis. 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Labanovskis. 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Labanovskis. 6. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Labanovskis. Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Farmācijas likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Andris Bērziņš.

A. Bērziņš (ZZS).

Kolēģi, strādājam ar dokumentu Nr. 505/Lp14. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā” pirmajā lasījumā. Likums ir ļoti apjomīgs satura ziņā, un arī ievadā šim likumam ir ļoti daudz kas uzrakstīts. Tāpēc... šeit ir vairāki jautājumi, kas saistīti, lai farmācijas... varētu licencēt, tāpat zāļu, medicīnas ierīču licencēšanas... gan arī par zāļu... aptieku tiesībām apgādāt kuģus, un tā tālāk. Šie grozījumi likumā ir saskaņoti ar industrijām, ar aptiekām, sabiedriskajām organizācijām, un par lielu brīnumu ir uzrakstīts, ka visi ir piekrituši. Domāju, ka tā ir liela... ka tas gluži tā nebūs.

Sakarā ar to ir vairākas opcijas: vai nu es jūs iepazīstinu ar to ievadrunu uz 26 lapām detalizēti (Starpsaucieni.), jā... vai mēs pabeigsim ar šo īso variantu? (Starpsaucieni: “Pabeigsim!”) Pabeigsim.

Līdz ar to man ir priekšlikums... Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Farmācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Bērziņš. Ir priekšlikums – 28. marts. 28. marts – Zaļā ceturtdiena...

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav.

A. Bērziņš. Nav.

Sēdes vadītāja. Atbalstīts. (Starpsaucieni.)

A. Bērziņš. Labi, ka ne Klusā piektdiena.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Enerģētikas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pirmajā lasījumā skatām likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”, kas praktiski sastāv no regulējumiem... pārsvarā tie ir no Eiropas Parlamenta un Padomes... Eiropas Komisijas regulējumi. Tātad pirmais – atjaunojamo energoresursu direktīvas prasības, otrais – enerģētikas savienības pārvaldības regula, SoS regula un energoefektivitātes direktīva. Mēs tās izskatījām.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es laikam kaut ko lāga nesapratu. Es trīsreiz šo likumprojektu pārlasīju un, ja godīgi, pirmo reizi dzīvē redzu tādus murgus.

Iegājis bibliotēkā, izlasīju “Dienā”, ka šodien gāze maksā apmēram 26 eiro tonnā. Gāzes cenas mums... pašreiz Eiropā ir 2010. gada līmenī. Protams, mēs esam ļoti priecīgi, acīmredzot apkure arī mums ir jau 2010. gada līmenī, nu, varbūt sakarā ar inflāciju drusciņ kaut kas augstāks, bet – nē! – mēs paskatāmies apkures cenas, un tās (pret ienākumiem) ir augstākās Eiropas Savienībā. Kā tad tā?

Tātad Eiropas Savienības komisijas radītgriba ir sadūrusies ar Latvijas valdības ļengano valstsgribu. Rezultātā mums ir tas, kas mums ir, – Latvija ar bagātākajiem koksnes un kūdras resursiem pasaulē, kur vairākus simtus gadu ir iespējams uzturēt stabilu un vienu no lētākajām enerģijām pasaulē... mēs saceram un zemojamies kaut kādu murgainu likumu priekšā.

Netērēšu jūsu dārgo laiku, es tikai pateikšu, ko es īsti nesapratu.

Tātad sākam ar 1. panta pirmās daļas 1. punktu: “atbalsta shēma – instruments vai mehānisms, ko piemēro, lai komercdarbības atbalsta ietvaros veicinātu atjaunīgās enerģijas ražošanu, pārvadi, sadali, samazinot šādas enerģijas izmaksas [..], palielinot tās pārdošanas cenu vai iegādes apjomu”. Kā tad tā? Mums taču stāstīja, ka nekas nav lētāks par sauli un vēju. Iznāk, ka mums būs vēl jāpiemaksā. Tātad OIK tiek atjaunots? Kas piemaksās? Valstij taču nav naudas. Nauda ir iedzīvotājiem, nauda ir nodokļu maksātājiem, nauda ir uzņēmējiem. Tātad būs shēma.

Skatāmies, kas tad ir atjaunojamie energoresursi. Tur ir vēja enerģija, saules enerģija, ģeotermālā enerģija... notekūdeņi... ūdeņradis, metāns... biomasa no atkritumiem, bet nav koksnes un kūdras. Interesanti, kur tad mums ministrs – nesēž te? Varbūt aizmirsa? Tātad no atkritumiem mēs taisīsim atjaunojamos energoresursus. Nu labi.

Ejam tālāk. Skatāmies: biomasa... tajā sadaļā ir viss kas, bet tur arī nav koksnes un kūdras, tur atkal ir augu un dzīvnieku izcelsmes vielas, nu, nagi un ragi... es nezinu, kas tās par izcelsmes vielām, un sadzīves atkritumi. Noārdāmās frakcijas... fantastika!

49.1 pants. Fantastisks pants, kolēģi! Nolasīšu: “Centralizēta siltumapgādes sistēma uzskatāma par efektīvu, ja tās darbībā izmanto vienu no šādiem enerģijas veidiem: vismaz 50 procentus atjaunīgās enerģijas [..].” Tātad nevis cena nosaka kurināmā tonnas vērtību, bet 50 procenti, kas tur ir piebērts. Nu kas tad tur būs... pie gāzes, kas pašreiz ir 2010. gada līmenī? Lai darbinātu, kurinātu katlumāju, vajadzēs... lai tā būtu energoefektīva un Eiropas Savienība neuzliktu kaut kādus kārtējos sodus, pievienosim 50 procentus atjaunīgās enerģijas. Lai ministrs nāk un pasaka, vai mēs spainītī nesīsim to šķidro ūdeņradi vai kaut ko pieliesim klāt, varbūt te ir domāts, ka mēs ar biogāzi vai ar biodegvielu atšķaidīsim?

Vai jūs zināt, ka jebkurā valstī uz ziemeļiem no Francijas viens litrs biodegvielas izmaksā vairāk, nekā tiek iztērēta fosilā enerģija, lai šo biodegvielu saražotu? Līdzīgi Amerikas Savienotajās Valstīs. Tikai dienvidu daļā jūs varat no kukurūzas vai no graudiem izaudzēt un saražot bioetanolu, kas varbūt ir drusciņ efektīvāks nekā iztērētā degviela.

Tātad tas nozīmē kārtējo piemaksu. Kura biodegvielas rūpnīca Latvijā... no rapša vai no kā... var darboties, ja tai nepiemaksā kaut kādas subsīdijas? Kas maksās? Klimata un enerģētikas ministrija? Valdība maksās? No kādām kabatām tiks segtas šīs piemaksas – 50 procenti? Vai 50 procenti atlikuma siltuma? Nu kas tie par murgiem! Kas ir atlikuma siltums? Tas ir kaut kāds pārpalikums... piemēram, rūpnieciskajā ražošanā, tur siltums paliek pāri.

Nu, es redzēju... es biju ūdens sūkņu stacijā, kas ir būvēta pirms Pirmā pasaules kara pie Baltezera, un tur tiešām bija tā, ka tur, ar akmeņoglēm kurinot, darbojās sūkņi, kas dzina Baltezera ūdeni apmēram līdz Sporta pedagoģijas akadēmijai. Tur vēl ir tā caurule – 60 centimetri –, un tur kaut kādās caurulītēs tika savākts kondensāts un vēlreiz izmantots katlu apsildīšanai... un tā tālāk. Tad kādā veidā mēs šos 50 procentus atlikuma siltuma varētu savās katlumājās iedabūt iekšā? Tas ir otrs jautājums.

Un tagad trešais. 51. pants (nu fantastika!): “Pašvaldības, veicot likumā noteikto pastāvīgo funkciju, organizē siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā, ievērojot efektīvai siltumapgādes sistēmai [..] šajā likumā noteiktos kritērijus, kā arī veicina energoefektivitāti un konkurenci [..].” Un tā tālāk. Tātad pašvaldībām tas viss ir jāievēro, bet vēl jāievēro Latvijai noteiktos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķus 2030. gadam un Latvijas klimatneitralitātes mērķi 2050. gadam... pašvaldībām organizējot kurināmā iepirkumus.

2030. gadā mums ir nosprausti mērķi samazināt izmešus par 55 procentiem. Visi Eiropas zinātnieki raksta fon der Leienai, ka mēs par 20 procentiem nevaram samazināt. Tie ir nereāli, muļķīgi, nevajadzīgi mērķi. Eiropas Savienībai pagājušajā gadā IKP – mīnus 0,6 procenti, kad Ķīnai 5,2 procenti un Indijai pāri par 7 procentiem. Kas šos murgus ir sacerējis? Mēs zinām, ka tas nebūs. 2050. gadā mums ir nulles neitralitātes enerģētikas politika. Kā pašvaldība, šodien iepērkot kurināmo, kur katlumājas ir vai nu uz gāzes, vai uz koksnes šķeldas, sāks domāt par 2050. gada nulles politiku?

Tagad par privātmājām. Pienākumu izmantot efektīvu atjaunojamo energoresursu vai bezemisiju siltumapgādes avotu... pašvaldība var noteikt šīs prasības attiecināt uz jaunām viena dzīvokļa mājām. Tātad privātajiem būs jāiepērk kurināmais atbilstoši šiem noteiktajiem efektīvajiem standartiem, kur ir 50 procenti atjaunīgās enerģijas. Nu, es padomāju: man ir “Junkers” gāzes katls, un es ceru, ka man arī to cenu pazeminās. Un tagad tā vietā, lai es nopirktu gāzi, man būs jādomā, ko tur vēl (tos 50 procentus) tai savā katlā iebakstīt, jo mani taču sodīs par izmešiem. Eiropas Komisija man uzliks soda naudu, vai ne? Te nav paskaidrots likumā, kādā veidā. Ziniet, kas būs? Aizies no Klimata un enerģētikas ministrijas, un privātais viņam ar koku pa kaklu iedos. Goda vārds! Pamēģiniet no centra aizliegt kādam, kas dzīvo laukos (varbūt viņam ir savs mežs), kurināt ar malku. Kurš no jums ir dabūjis no saviem vēlētājiem rīkojumu savu kurināmo pārtaisīt – 50 procentus uz atjaunojamo kaut kādu enerģiju? Varētu uz elektrību, bet ir viena nelaime – ja man nāk elektrība, es neredzu, cik tur ir no atjaunojamiem, cik tur nav no atjaunojamajiem, cik tur ir no fosilās enerģijas. Nu kādā veidā tas tiks realizēts? Privātajiem pienākums izmantot efektīvu atjaunojamo energoresursu (tas ierakstīts likumā) un atjaunojamos energoresursus, kur 50 procenti ir atjaunīgā enerģija.

Kāpēc pie šiem atjaunīgajiem resursiem nav ierakstīta kūdra un koksne? Mēs prasījām Latvijas Kūdras asociācijai (nu mums ir dažādas organizācijas), cik reāli atjaunojas kūdra gadā? Bija kaut kāds Eiropas Savienībai uzskats, ka vienu milimetru gadā, bet faktiski – no diviem līdz četriem milimetriem, piemēram, Ķemeros – ap četriem milimetriem gadā. Ne tikai atjaunīgais, bet visatjaunīgākais resurss, pie 300 miljoniem tonnu, bet mums te liek rakņāties pa atkritumiem, lai saražotu kaut kādu atjaunojamo resursu! Kas šos murgus raksta? Es brīnos, ko jūs tur, komisijā, esat skatījušies? Johaidī!

Ejam tālāk. Loģiski, ka privātmājās neviens to nedarīs. Tas viss ir blefs. Protams, pret mums Eiropas Komisija ir atsūtījusi papīru... kurā gadā? 2021. gadā pret mums sāka kaut kādu prasību izmeklēt, ka mēs neesam implementējuši savā likumdošanā kaut kādu dienvidos dzīvojošu pusjukušu komisāru murgus. Formāli mēs varam ierakstīt... nu, pieņemsim to likumu. Latvijā neviens to nepildīs, neviens taču ar to nenodarbosies. Ko jūs smīdināt cilvēkus?

58.1 pants. Tagad kā izlaiposim? Atjaunojamo resursu izmantošana un ražošanas veicināšanas politika, lai cita starpā izpildītu Latvijas saistības atjaunīgās enerģijas jomā. Kādas saistības? Es neesmu nekādas saistības uzņēmies. Kurš no jums ir uzņēmies kaut kādas saistības ar šādiem murgiem nodarboties? Kuri vēlētāji jums ir likuši to darīt? Kas tas ir?

Tā... vēl laba (Starpsauciens.) vieta: “Atjaunīgās enerģijas apjoms, kas pārsniedz Latvijas saistības atjaunojamās enerģijas jomā, ir valsts īpašums, kura tiesiskais valdītājs ir Klimata un enerģētikas ministrija.” Tātad, ja es uzbūvēšu kaut kādu mazu atomreaktoru (kas varbūt būs nākotnē), tad tas, ko es pats nepatērēšu... tad valsts būs īpašnieks, nevis tā privātā kompānija, kas tirgo to enerģiju? Kā to saprast – apjoms, kas pārsniedz...? Jūs zināt, cik pašreiz ir pieteikti vēja parki? Vairāk nekā 1800 (ieejiet mājaslapā) ar kopējo jaudu 15 gigavati pie Latvijas patēriņa – viens gigavats... kur vairākums ir ārzemnieku. Jūs zināt, cik vienam trīssimt metru augstam vēja elektrostacijas stabam vajag pamatus? Vienu hektāru... betonā, apmēram 1200 tonnas tērauda un betona, un mūsu likumi atļauj ierīkot aramzemē, mežos. Mums taču būs 15 gigavati, 15 tūkstoši megavatu, kur viens TEC mums saražo tik, cik vajag visai Latvijai. Nu tā.

Tātad visiem piegādātājiem (atcerieties!)... kurināmā piegādātājiem ir jāsaprot un tirgotājiem ir jānodrošina, ka konkrētā piegādātā kurināmā daļa ir no atjaunojamiem energoresursiem. Un pamēģiniet neiepriecināt Eiropas Komisiju! Tā, lūk!

Respektīvi, likums par to, ka latvietim mūžīgi jābūt nabagam. Kas ir kvotas – tirdzniecības kvotas? Jūs iedomājieties, izrādās, kvotām arī krīt cena! Tagad laikam par megavatu ir nokritusi no 100 uz 50. Kāda labsirdība! Kvota ir... es jums pateikšu, kas tā ir. Tā ir bagātās valsts, kā Vācijas... lai attīstītu savu rūpniecību... kvotas nopirkšana no nabaga, lai viņš sūkā ledu un neko neražo (ja viņš savu kvotu pārdos) un lai Vācija vēl vairāk varētu attīstīt savu industriju.

Nezinu, mēs, balsojot par Eiropas Savienību... mēs par kaut ko tādu esam balsojuši – ka mēs ar kvotām andelēsimies, ka mēs no atkritumiem taisīsim enerģiju, nevis koksni kurināsim? Šķelda ir aizliegta vai nav? Te nav uzrakstīts. Ko tad jūs baidāties, pasakiet, ka koksni mums nevajag, šķeldu mums nevajag, granulas nevajag, kūdru nevajag; kanalizācijas ūdeņus attīstīsim, šķidro ūdeņradi spainīšos nesīsim... Kaut kāds idiotisms!

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kulberga kungs, vai jums ir vēl kas piebilstams?

A. Kulbergs. Jā, es gribu piebilst, ka... paldies par detalizētu skaidrojumu... tikai pirmām kārtām šie visi nosauktie termini neattiecas konkrēti uz katru indivīdu, personu, bet uz valsti kopumā. Šī direktīva skaidro, ko nozīmē atjaunojamo energoresursu termini. Termini ir tie, kas tiek nostiprināti likumdošanā. Tas ir pārņemts, un tās ir mūsu saistības.

Ja mēs parakstījām “Fit for 55” un apņemšanos ar klimata mērķiem... tas ir... kā, Kiršteina kungs, jūs piedāvājat... tad mums ir jāizstājas no Eiropas Savienības ar visām saistībām. Tā ka (Starpsauciens.)... Lūdzu, tulkojiet šos jautājumus pareizāk! Tas nav pareizi, ko jūs šoreiz pateicāt.

Bet, jā... šis likumprojekts pirmajā lasījumā bija apstiprināts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 10, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Kulbergs. Priekšlikumus lūdzam iesniegt līdz 14. martam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, otrais lasījums.

18 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, atkal es! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs izskatījām grozījumus Autopārvadājumu likumā. Bija ļoti garas debates, daudzas diskusijas. Galvenā tēma, kas tika skatīta un kuru skar šis likums, ir tieši taksometru pārvadājumu regulācija nākotnē, īpaši šinī ziņā arī lidostas jautājums... lidostas taksometru regulējums... arīdzan autobusi un citi.

Ir iesniegti 18 priekšlikumi.

1. un 2. priekšlikums... Juridiskā biroja priekšlikums. Terminu gramatisks precizējums. Tika atbalstīts, iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz tiesības pašvaldībai deleģēt autopārvadājumu uzraudzību un kontroli citai pašvaldībai. Tas bija tieši saistībā ar Rīgas lidostu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz – šis ir ļoti būtisks! – tiesības 18 gadus vecai personai ar C vai CE kategorijas apliecību vadīt kravas transportlīdzekļus arī ārpus Latvijas. Tātad samazinām vecumu, lai mums būtu vairāk autobusu vadītāju. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 5. – deputāta Kulberga priekšlikums. Paredz, ka pasažieru pārvadājumus ar taksometru un vieglo automobili no 2026. gada 1. janvāra varēs veikt tikai ar Euro 6 atgāzu emisijas standarta automobili (ar reģistrāciju no 2015. gada), bet uz jaunajiem taksometriem attieksies tās pašas emisiju prasības, kādas ir noteiktas zaļajam publiskajam iepirkumam. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz tiesības... 18 gadus vecai personai. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz, ka informācija par taksometru licences kartīti tiks publicēta CSDD e-pakalpojumos, kā arī paredz tiesības anulēt taksometru... licenci, ja pārvadātājiem vairāk nekā trīs mēnešus nav vieglā automobiļa. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt taksometriem prasību pēc virsbūves krāsas atbilstības reģistrācijā. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 9. – deputāta Kulberga priekšlikums. Paredz, ka autoostā, dzelzceļa stacijā, īpaši lidostā un ostā taksometru pakalpojumi no 2026. gada tiktu sniegti ar bezemisiju transportlīdzekļiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Tas nav atbalstīts. (Pauze.)

Man kartīte... atvainojos. Es šeit gribēju...

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Es gribu vienkārši īsu komentāru... Komiska situācija. Priekšlikums tika balstīts uz to, ka taksometrs ir pats piesārņojošākais transportlīdzeklis pilsētā, īpaši, ja ņemam lidostu... Lidostā... standartā taksometrs gadā nobrauc 100 tūkstošus kilometru un patiesībā pilsētvidē ir pats emitējošākais transportlīdzeklis. Pirmais, kas būtu jāveicina, kā daudzās citās Eiropas pilsētās, – lidostu apkalpojošie taksometri ir bezemisijas taksometri.

Šis priekšlikums ļautu sakārtot mūsu tēlu lidostā... kādā veidā atbrauc viesi, kādus taksometrus viņi redz... arīdzan sakārtot to, ka tur nevarētu piedalīties, nu, tāda tipa... vienreizējas kompānijas, kādas diemžēl ikdienā tur atrodas. Bez tā KEM paredz vēl arī atbalstu uzņēmējiem, īpaši taksometru uzņēmumiem, lai iegādātos šādus... elektroauto atbalsts.

Es varu minēt komisku situāciju – ka šis priekšlikums netika atbalstīts, bet Satiksmes ministrijas sabiedriskā transporta zaļināšanas stratēģijā punkts numur divi – līdz 2030. gadam... kā sasniegt mērķus... Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam... ir ierakstīts: bezemisijas... zemu emisiju autoparka veicināšana, otrais ir autobusu parka atjaunošana, trešais – visu Latvijas taksometru pāreja uz bezemisiju... Tas – līdz 2030. gadam.

Šis regulējums tieši arī ir līdz 2030. gadam. Rezultātā, noraidot šo... pēc 30 minūtēm komisijā tika prezentēts, parādīts tieši šis koncepts... kādā veidā Satiksmes ministrija taisās sasniegt... Man šķiet vienkārši neloģiski, ja mēs liekam plānā vienu, bet komisijā un ikdienā... savādāk.

Mans priekšlikums nebija – visi taksometri, mans priekšlikums bija... mūsu priekšlikums bija par to, ka šie taksometri būtu lidostā tieši centrālajās vietās, kur ir tūristi, kur ir šī koncentrēšanās.

Paldies. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – nav, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kulbergs. Kolēģi, nākamais – 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē, ka norēķinus par braucienu no autoostas, dzelzceļa stacijas, lidostas un ostas veic arī ar tiešsaistē iegādātu priekšapmaksu apliecinošu dokumentu – vaučeru. Priekšlikums ir par to, ka ieviest lidostā vaučeru – šādā veidā starpposmā rast risinājumu, kā mazināt krāpšanu, kas notiek ar tūristiem. Priekšlikums bija atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt pasažieru pārvadājumu no autoostas, dzelzceļa stacijas, lidostas un ostas maksimālo maksu un darbības zonu. Tas ir par vaučeru – šī samaksa. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē likumprojekta pantu numerāciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 13. – iekšlietu ministra Kozlovska kunga priekšlikums. Paredz noteikt administratīvos sodus par kravas automobiļu pilnas masas pārsniegšanu ne tikai transportlīdzekļa vadītājam un pārvadātājam, bet arī kravas nosūtītājam. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nav atbalstīts. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 14. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Redakcionāls precizējums terminu vienotai lietošanai. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Pauze. Dep. A. Kulbergs šķirsta izdrukas.)

A. Kulbergs. Atvainojos.

15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē, ka liegt izsniegt transportlīdzekļu vadītāja apliecību, reģistrēt transportlīdzekli vai veikt citas darbības var tikai tad, kad personai ir pienākums izpildīt administratīvo sodu, nevis tad, kad piemērots sods vai vēl pastāv pārsūdzības iespējas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 16. – deputāta Kulberga priekšlikums. Paredz, ka jaunās emisiju prasības taksometriem stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 17. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Pēdējais – 18. – priekšlikums. Precizē normas spēkā stāšanās laiku... uz ko vērsti attiecīgie grozījumi. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Tas ir viss. Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Kulbergs. Piedāvātais termiņš ir 7. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Kulbergs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Brīvprātīgā darba likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Zane Skujiņa-Rubene.

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Brīvprātīgā darba likumā”. Šie likuma grozījumi ir nepieciešami, lai veicinātu sabiedrībā lielāku izpratni par to, kas vispār ir brīvprātīgais darbs, un mudinātu sabiedrību tajā vairāk iesaistīties.

Likumprojekts paredz, ka turpmāka brīvprātīgā darba politikas izstrāde būs Labklājības ministrijas rūpē un attiecīgi Labklājības ministrija būs atbildīga par brīvprātīgā darba politikas izstrādi sadarbībā ar nozaru ministrijām, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un tamlīdzīgi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Brīvprātīgā darba likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

Z. Skujiņa-Rubene. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 7. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Z. Skujiņa-Rubene. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Ervins Labanovskis.

E. Labanovskis (PRO).

Godājamie kolēģi! Šis likumprojekts pēc būtības ir... Aicināsim grozīt tehniskas lietas, jo šodien mēs pieņēmām grozījumus Biedrību un nodibinājumu likumā. Daļu... kas ir bijis šajā kovida likumā... mēs pārnesām uz turieni.

Tādēļ aicinām jūs atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

E. Labanovskis. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

E. Labanovskis. Nu, tā kā nenoteikt... aicinu uzreiz pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Bez izskatīšanas...

E. Labanovskis. Jā.

Sēdes vadītāja. Bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Tiesu ekspertu likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Kolēģi! Juridiskā komisija ir iesniegusi likumprojektu “Grozījumi Tiesu ekspertu likumā” saistībā ar tiesu eksperta kandidātam likumā noteiktajiem ierobežojumiem, kas liedz personai strādāt par tiesu ekspertu. Tieslietu ministrija rosināja pilnveidot likumu, salāgojot regulējumu ar citiem noteiktajiem ierobežojumiem personai, kas vēlas kļūt par tiesu ekspertu, arī ar citu tiesu varai piederīgo profesiju (piemēram, zvērināti advokāti, zvērināti notāri) normatīvajā regulējumā noteikto, kā arī atbilstoši jaunākajai Satversmes tiesas praksei, kas noteic absolūto aizliegumu izvērtēšanas nepieciešamību.

Grozījumi nosaka, ka par tiesu eksperta kandidātu nevar būt persona, kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata, šādā veidā nodrošinot uz vienotiem kritērijiem balstītu ierobežojumu sistēmu, salāgojot Tiesu ekspertu likuma normās noteikto.

Ņemot to vērā, Juridiskā komisija atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā un lēma to atzīt par steidzamu.

Aicinu atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tiesu ekspertu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Krasta. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tiesu ekspertu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Krasta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 23. februāris, un izskatīšana otrajā lasījumā – 29. februārī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies. Atbalstīts.

___

Sadaļa “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesniegusi lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” (Nr. 432/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 11. martam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesniegusi lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr. 433/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 11. martam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniegusi lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums” (Nr. 431/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 11. martam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniegusi lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (Nr. 434/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 11. martam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniegusi lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 435/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 11. martam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par 11 170 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Deklarēšanās īpašumā tikai ar īpašnieka atļauju” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Labdien, kolēģi! 2024. gada 15. janvārī Saeima saņēma 11 107 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Deklarēšanās īpašumā tikai ar īpašnieka atļauju”.

Šā gada 14. februārī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kurš skaidroja, ka būtu jāatvieglo kārtība, kādā var izdeklarēt personu no īpašuma, jo šobrīd personas izdeklarēšanas process ir ļoti laikietilpīgs un nav paveicams elektroniskajā vidē.

Uz komisijas sēdi uzaicinātais Iekšlietu ministrijas pārstāvis informēja, ka pagājušā gadā tika konstatēti 450 gadījumi, kad personas bija deklarējušās kādā īpašumā bez tiesiska pamata. Eksperti skaidroja, ka pastāv vairākas iespējas, kā īpašnieks varētu sniegt savu atļauju deklarēšanās faktam, un informēja, ka piekrišanas sistēmas ieviešana elektroniskajā vidē varētu izmaksāt 50 tūkstošus eiro. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve pauda viedokli, ka būtu jāapsver iespēja veikt izmaiņas esošajā deklarētās adreses reģistrēšanas sistēmā, ieviešot iespēju, lai kā deklarēto adresi varētu noteikt arī personas oficiālo elektronisko adresi, ne tikai personas faktiskās dzīvesvietas adresi.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, uzklausot uzaicinātās personas, nolēma atbalstīt šīs iniciatīvas turpmāko virzību un nodot to padziļinātai izvērtēšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu par “Par 11 170 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Deklarēšanās īpašumā tikai ar īpašnieka atļauju” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu lēmuma projektu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 11 170 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Deklarēšanās īpašumā tikai ar īpašnieka atļauju” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Nākamais – lēmuma projekts “Par 10 561 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Ģimenes valsts pabalsta palielināšana” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! 2024. gada 17. janvārī Saeima saņēma 10 561 Latvijas pilsoņa kolektīvo iesniegumu “Ģimenes valsts pabalsta palielināšana”. Šā gada 14. februārī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kura skaidroja, ka, ievērojot augsto inflāciju pārtikas precēm, kā arī to, ka pusdienu izmaksas bērnudārzos un skolās ir ievērojamas, būtu nepieciešams pārskatīt ģimenes valsts pabalsta apmēru.

Uz komisijas sēdi uzaicinātā Labklājības ministrijas pārstāve informēja, ka, Labklājības ministrijas ieskatā, ģimenes valsts pabalsts šobrīd nebūtu prioritāri pārskatāmais pabalsts, jo kā prioritāri paaugstināms būtu bērnu kopšanas pabalsts, kas nav mainīts kopš 2014. gada. Pārstāve skaidroja, ka, lai palielinātu ģimenes valsts pabalstu par pirmo bērnu līdz 50 eiro apmēram, papildus būtu nepieciešami apmēram 35 miljoni eiro budžeta naudas.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt šīs iniciatīvas turpmāko virzību un nodot to padziļinātai izvērtēšanai Sociālo un darba lietu komisijai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 561 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Ģimenes valsts pabalsta palielināšana” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu lēmuma projektu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 561 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Ģimenes valsts pabalsta palielināšana” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Nākamā sadaļa – “Paziņojumu izskatīšana”.

Paziņojums par administratīvi sodītiem 14. Saeimas deputātiem laika periodā no 2023. gada 4. septembra līdz 2024. gada 7. janvārim.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Cienītās deputātes! Tātad nevis pēc paraduma, bet, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 179. panta pirmās daļas 5. punktu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sniedz informāciju par administratīvi sodītiem deputātiem saskaņā ar Sodu reģistra datiem laika periodā no 2023. gada 4. septembra līdz 2024. gada 7. janvārim.

Norādītajā laika periodā pie administratīvās atbildības saukti šādi Saeimas deputāti:

Dmitrijs Kovaļenko. Valsts valodas centra Valodas Kontroles departamenta Valodas kontroles Rīgas reģiona nodaļa piemērojusi naudas sodu. Lēmums stājies spēkā 2023. gada 20. decembrī.

Dmitrijs Kovaļenko. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Trešās pārvaldes Otrajā nodaļā 2023. gada 26. septembrī pieņemts lēmums par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārkāpumu. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2023. gada 13. oktobrī.

Ģirts Valdis Kristovskis. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Atļauju sistēmas nodaļā 2023. gada 2. oktobrī pieņemts lēmums... nogulēja datumu, kad ir jāpārreģistrē ieroči. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2023. gada 19. oktobrī.

Vilim Krištopanam tas pats ar ieročiem – aizmirsa... Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Atļauju sistēmas nodaļā 2023. gada 19. oktobrī pieņemts lēmums par naudas soda piemērošanu. Lēmums stājies spēkā 2023. gada 7. novembrī.

Tālāk – Lindiņ, piedod, nevaru tevi izlaist. Linda Liepiņa. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Valsts amatpersonu datu administrēšanas daļā 2023. gada 7. septembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2023. gada 26. septembrī.

Nataļja Marčenko-Jodko. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Trešās pārvaldes Otrajā nodaļā 2023. gada 19. septembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2023. gada 6. oktobrī.

Nataļja Marčenko-Jodko. Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta Valodas kontroles Rīgas reģiona nodaļā 2023. gada 2. maijā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Administratīvo sodu likumu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 4. pantu. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2023. gada 5. oktobrī.

Sadaļā par ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu – Anita Brakovska. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 2. grupā 2023. gada 24. oktobrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu ceļu satiksmē saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta astoto daļu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā). Kam negadās! Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2023. gada 10. novembrī.

Igors Judins. Tātad arī... bet šoreiz Rīgā. Par Ceļu satiksmes likuma 53. panta vienpadsmitās daļas neievērošanu (par nepamatotu iebraukšanu pretējā virziena joslā). (Smiekli.) Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2023. gada 13. decembrī.

Ainars Latkovskis. (Starpsaucieni.) Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Pierīgas Ziemeļu iecirkņa Reaģēšanas nodaļā 2023. gada 8. oktobrī pieņemts lēmums saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta astoto daļu (par ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2023. gada 25. oktobrī.

Dāmas un kungi, šeit recidīvs! Edgars Tavars. (Smiekli.) Uzņemšos personisku šefību, Edgar. Nujā, 55. pants (par ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2023. gada 23. novembrī.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Par šo mums nav jābalso un debates nav paredzētas. (Smiekli.)

___

Kolēģi, ir saņemts iesniegums. Deputāti Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Edmunds Zivtiņš, Andris Šuvajevs, Svetlana Čulkova, Edgars Tavars un Ināra Mūrniece lūdz turpināt Saeimas šā gada 22. februāra sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. (Tas gadījumam, ja sēde ievilksies.)

___

Pēdējā darba kārtības sadaļa – “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” (Nr. 524/Lp14), otrais lasījums, steidzams.

Seši priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Ģirts Štekerhofs.

Ģ. Štekerhofs (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pārtraukumā mēs, tas ir, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, izskatījām priekšlikumus likumprojektam “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”.

Iesniegti seši priekšlikumi. Atļausiet tos nolasīt.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ģ. Štekerhofs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot punktu turpmāko numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ģ. Štekerhofs. 3. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, tātad šis priekšlikums paredz paplašināt tvērumu, pret ko mēs vēršamies, un vērsties nevis tikai pret to... 1,4 procenti... atmuitoto, kas paliktu Latvijā, bet arī pārējo atmuitoto daļu. Tā ka šis ir... mainot vienu vārdu, neaiztiekot tranzītu, bet šo atmuitoto daļu, būtu vismaz cienījams solis, lai mēs parādītu, ka likumdevējs ir pret Krievijas asiņaino graudu atmazgāšanu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Ģ. Štekerhofs. 4. priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Nē, 3. priekšlikums – tātad nav atbalstīts.

Ģ. Štekerhofs. 3. – deputāta Butāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 11, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ģ. Štekerhofs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ģ. Štekerhofs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ģ. Štekerhofs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par likuma spēkā stāšanos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ģ. Štekerhofs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” steidzamības kārtā otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

Ģ. Štekerhofs. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Kolēģi, darba kārtība ir izskatīta, vēl paliek atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.

Deputātu Ramonas Petravičas, Viļa Krištopana, Ričarda Šlesera, Lindas Liepiņas un Kristapa Krištopana jautājums izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par skolu tīkla optimizāciju”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka var ierasties un sniegt mutvārdu atbildi.

Deputātu Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana, Aināra Šlesera un Edmunda Zivtiņa jautājums izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par skolu tīkla optimizāciju”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka var ierasties un sniegt mutvārdu atbildi.

Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem notiks 2024. gada 22. februārī pulksten 17.00.

___

Iesniegti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Vilis Krištopans, Ramona Petraviča, Linda Liepiņa, Kristaps Krištopans un Ričards Šlesers iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā” un ilgtspējīgu reformu Latvijas izglītībā”. Jautājums tiek nodots izglītības un zinātnes ministrei atbildes sniegšanai.

___

Deputāti Juris Viļums, Edgars Tavars, Māris Sprindžuks, Edvards Smiltēns un Ingmārs Līdaka iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par Rēzeknes tehnikuma tālāko pastāvēšanu un attīstības perspektīvām”. Jautājums tiek nodots izglītības un zinātnes ministrei atbildes sniegšanai.

___

Kolēģi, tas arī viss.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies 18 deputāti: Skaidrīte Ābrama, Oļegs Burovs, Edmunds Cepurītis, Ingrīda Circene, Raimonds Čudars, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Raivis Dzintars, Juris Jakovins, Mārcis Jencītis, Irma Kalniņa, Līga Kļaviņa, Rihards Kols, Lauris Lizbovskis, Aleksejs Rosļikovs, Ainārs Šlesers, Aiva Vīksna, Agita Zariņa-Stūre un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi slēdzu.

Satura rādītājs

Paziņojums

  - dep. A. Kulbergs

Klusuma brīdis, pieminot Alekseju Navaļniju

Par darba kārtību

Lēmuma projekts “Godinot Ukrainas aizstāvjus un iedzīvotājus par viņu drosmi un varonību un paužot atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai” (Nr. 448/Lm14) (Dok. Nr. 1811)

Lēmuma projekts “Par Amila Saļimova 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu” (Nr. 447/Lm14) (Dok. Nr. 1809)

Svinīgais solījums

  - A. Saļimovs

Par darba kārtību

Lēmuma projekts “Par Deklarācijas par pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām atzīšanu par spēku zaudējušu un jaunas deklarācijas apstiprināšanu” (Nr. 435/Lm14) (Dok. Nr. 1781)

Par likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 517/Lp14) (Dok. Nr. 1778, 1778A)

Par likumprojektu “Grozījumi Brīvprātīgā darba likumā” (Nr. 518/Lp14) (Dok. Nr. 1780, 1780A)

Par likumprojektu “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 519/Lp14) (Dok. Nr. 1783, 1783A)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 520/Lp14) (Dok. Nr. 1784, 1784A)

- Priekšlikums - dep. S. Čulkova (par)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 521/Lp14) (Dok. Nr. 1789, 1789A)

- Priekšlikums - dep. U. Mitrevics (par)

Par likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 522/Lp14) (Dok. Nr. 1790, 1790A)

Par likumprojektu “Grozījumi Tiesu ekspertu likumā” (Nr. 526/Lp14) (Dok. Nr. 1815)

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai”” (Nr. 527/Lp14) (Dok. Nr. 1817)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai”” (Nr. 528/Lp14) (Dok. Nr. 1818)

Par darba kārtību

Likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” (Nr. 493/Lp14) (1. lasījums) (Noraidīts)(Dok. Nr. 1677, 1807) unAlternatīvais Likumprojekts “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” (Nr. 524/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1807)

Paziņojums

  - dep. J. Vucāns

Reģistrācijas rezultāti

Par darba kārtību

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ģirtam Štekerhofam no 2024. gada 27. februāra līdz 2. martam (Dok. Nr. 1788., 142.2.8/2-12-14/24)

Lēmuma projekts “Par Oksanas Pulles-Čižovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 427/Lm14) (Dok. Nr. 1767)

Lēmuma projekts “Par Ievas Jankovskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 428/Lm14) (Dok. Nr. 1768)

Lēmuma projekts “Par Aivara Latkovska apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 429/Lm14) (Dok. Nr. 1769)

Lēmuma projekts “Par Dagnijas Mucenieces apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 430/Lm14) (Dok. Nr. 1770)

Lēmuma projekts “Par Katarīnas Sniedzes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 431/Lm14) (Dok. Nr. 1771)

Lēmuma projekts “Par Kaspara Vecozola apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 432/Lm14) (Dok. Nr. 1772)

Lēmuma projekts “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Mairitas Šķenderes atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 438/Lm14) (Dok. Nr. 1795)

Lēmuma projekts “Par Vijas Kalniņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 439/Lm14) (Dok. Nr. 1796)

Lēmuma projekts “Par Miķeļa Zumberga apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 440/Lm14) (Dok. Nr. 1797)

Lēmuma projekts “Par Daces Šēles ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli” (Nr. 441/Lm14) (Dok. Nr. 1798)

Paziņojums

  - dep. J. Reirs

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

Par pieprasījumu “Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par projekta “Rail Baltica” realizācijas uzraudzību”” (Nr. 40/P14) (Dok. Nr. 1802)

- Motivācija - dep. A. Kulbergs

Par pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai, kultūras ministrei Agnesei Loginai “Par mākslinieciskiem kolektīviem (kori un deju kolektīvi) interešu izglītībā” (Nr. 41/P14) (Dok. Nr. 1813)

- Motivācija - dep. Č. Batņa

Par pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par izglītības iestāžu reorganizāciju Latvijā” (Nr. 42/P14) (Dok. Nr. 1821)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” (Nr. 447/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1776)

Likumprojekts “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (Nr. 384/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1782)

Likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā” (Nr. 505/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1726, 1774)

Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 502/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1718, 1779)

Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr. 368/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1787)

Likumprojekts “Grozījumi Brīvprātīgā darba likumā” (Nr. 518/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1780, 1780A)

Likumprojekts “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 519/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1783, 1783A)

Likumprojekts “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 519/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1783, 1783A)

Likumprojekts “Grozījumi Tiesu ekspertu likumā” (Nr. 526/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1815)

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” (Nr. 432/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 11. martam” (Nr. 442/Lm14) (Dok. Nr. 1800)

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr. 433/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 11. martam” (Nr. 443/Lm14) (Dok. Nr. 1801)

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums” (Nr. 431/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 11. martam” (Nr. 444/Lm14) (Dok. Nr. 1803)

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (Nr. 434/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 11. martam” (Nr. 445/Lm14) (Dok. Nr. 1804)

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 435/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 11. martam” (Nr. 446/Lm14) (Dok. Nr. 1805)

Lēmuma projekts “Par 11 170 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Deklarēšanās īpašumā tikai ar īpašnieka atļauju” turpmāko virzību” (Nr. 436/Lm14) (Dok. Nr. 1785)

Lēmuma projekts “Par 10 561 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Ģimenes valsts pabalsta palielināšana” turpmāko virzību” (Nr. 437/Lm14) (Dok. Nr. 1786)

Paziņojums par administratīvi sodītiem 14. Saeimas deputātiem laika periodā no 2023. gada 4. septembra līdz 2024. gada 7. janvārim” (Dok. Nr. 1775)

Par procedūru

Likumprojekts “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” (Nr. 524/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1807B)

Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

Informācija par deputātu V. Krištopana, R. Petravičas, L. Liepiņas, K. Krištopana un R. Šlesera jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā” un ilgtspējīgu reformu Latvijas izglītībā” (Nr. 103/J14)

Informācija par deputātu J. Viļuma, E. Tavara, M. Sprindžuka, E. Smiltēna un I. Līdakas jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par Rēzeknes tehnikuma tālāko pastāvēšanu un attīstības perspektīvām” (Nr. 104/J14)

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

Balsojumi

Datums: 22.02.24 11:14 Balsojums 1
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Godinot Ukrainas aizstāvjus un iedzīvotājus par viņu drosmi un varonību un paužot atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai (448/Lm14)

Datums: 22.02.24 11:17 Balsojums 2
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Amila Saļimova 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu (447/Lm14)

Datums: 22.02.24 11:21 Balsojums 3
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Deklarācijas par pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām atzīšanu par spēku zaudējušu un jaunas deklarācijas apstiprināšanu (435/Lm14)

Datums: 22.02.24 11:23 Balsojums 4
Par - 41, pret - 2, atturas - 38.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (520/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 22.02.24 11:53 Balsojums 5
Reģistrējušies - 84.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 22.02.24 14:10 Balsojums 6
Par - 23, pret - 32, atturas - 27.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (493/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.02.24 14:11 Balsojums 7
Par - 73, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (524/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.02.24 14:11 Balsojums 8
Par - 71, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (524/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.02.24 14:16 Balsojums 9
Par - 77, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ģirtam Štekerhofam no 2024. gada 27. februāra līdz 2. martam

Datums: 22.02.24 14:17 Balsojums 10
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Oksanas Pulles-Čižovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (427/Lm14)

Datums: 22.02.24 14:18 Balsojums 11
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ievas Jankovskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (428/Lm14)

Datums: 22.02.24 14:20 Balsojums 12
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Aivara Latkovska apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (429/Lm14)

Datums: 22.02.24 14:21 Balsojums 13
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Dagnijas Mucenieces apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (430/Lm14)

Datums: 22.02.24 14:22 Balsojums 14
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Katarīnas Sniedzes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (431/Lm14)

Datums: 22.02.24 14:23 Balsojums 15
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Kaspara Vecozola apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (432/Lm14)

Datums: 22.02.24 14:24 Balsojums 16
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Mairitas Šķenderes atbrīvošanu no tiesneša amata (438/Lm14)

Datums: 22.02.24 14:25 Balsojums 17
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Vijas Kalniņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (439/Lm14)

Datums: 22.02.24 14:26 Balsojums 18
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Miķeļa Zumberga apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (440/Lm14)

Datums: 22.02.24 14:28 Balsojums 19
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Daces Šēles ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli (441/Lm14)

Datums: 22.02.24 14:28 Balsojums 20
Reģistrējušies - 82.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 22.02.24 15:14 Balsojums 21
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību” (447/Lp14), 3.lasījums

Datums: 22.02.24 15:15 Balsojums 22
Par - 70, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (384/Lp14), 3.lasījums

Datums: 22.02.24 15:17 Balsojums 23
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Farmācijas likumā (505/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.02.24 15:34 Balsojums 24
Par - 69, pret - 10, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (502/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.02.24 15:42 Balsojums 25
Par - 36, pret - 0, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Autopārvadājumu likumā (368/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.02.24 15:45 Balsojums 26
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autopārvadājumu likumā (368/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.02.24 15:46 Balsojums 27
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Brīvprātīgā darba likumā (518/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.02.24 15:48 Balsojums 28
Par - 67, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (519/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.02.24 15:48 Balsojums 29
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (519/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.02.24 15:49 Balsojums 30
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (519/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.02.24 15:51 Balsojums 31
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Tiesu ekspertu likumā (526/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.02.24 15:51 Balsojums 32
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesu ekspertu likumā (526/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.02.24 15:53 Balsojums 33
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"” (Nr.432/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 11. martam (442/Lm14)

Datums: 22.02.24 15:53 Balsojums 34
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr.433/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 11. ... (443/Lm14)

Datums: 22.02.24 15:54 Balsojums 35
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums” (Nr. 431/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 11. martam (444/Lm14)

Datums: 22.02.24 15:54 Balsojums 36
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"” (Nr. 434/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 11. martam (445/Lm14)

Datums: 22.02.24 15:55 Balsojums 37
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 435/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 11. martam (446/Lm14)

Datums: 22.02.24 15:58 Balsojums 38
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 11 170 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Deklarēšanās īpašumā tikai ar īpašnieka atļauju” turpmāko virzību (436/Lm14)

Datums: 22.02.24 16:00 Balsojums 39
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 561 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Ģimenes valsts pabalsta palielināšana” turpmāko virzību (437/Lm14)

Datums: 22.02.24 16:09 Balsojums 40
Par - 22, pret - 11, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (524/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.02.24 16:10 Balsojums 41
Par - 69, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (524/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.02.24 16:12 Balsojums 42
Reģistrējušies - 82.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

22.02.2024. 10.30 13.00 15.00
Sestdien, 15.jūnijā