Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas septītā (ārkārtas) sēde
2024. gada 22. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, es gaidu. Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi! Valsts prezidents!

Kolēģi, sākam mūsu šī gada 22. februāra ārkārtas sēdi.

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Augsti godātais Ukrainas Verhovnas Radas priekšsēdētāja kungs! Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze! Ministri! Ekselences! Kolēģi! Šodienas ārkārtas sēde ir solidaritātes apliecinājums ar Ukrainu un tās tautu. Šodien pieminam divus gadus kopš Krievijas pilna mēroga noziedzīgā iebrukuma Ukrainā, taču atcerēsimies, ka Krievijas agresija pret Ukrainu aizsākās jau pirms 10 gadiem.

Aicinu ārkārtas sēdi turpināt ar Latvijas valsts himnu. (Pauze. Himna neskan.)

Es domāju, mēs varam paši (Starpsaucieni: “Jā!”)...

(Deputāti dzied Latvijas valsts himnu. Deputāti R. Bergmanis, J. Skrastiņš, G. Liepiņš un J. Viļums rokās tur lielu Ukrainas valsts karogu.)

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Solidarizējoties ar Ukrainu un godinot Krievijas agresijas Ukrainā upurus un kara varoņus, aicinu vienoties klusuma brīdim. (Klusuma brīdis. Skan metronoms.) Paldies, kolēģi.

___

Šodien ārkārtas sēdē mums ir paredzētas Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas, Ministru prezidentes un Ukrainas Verhovnas Radas priekšsēdētāja uzrunas.

Ar mums kopā ir Latvijā akreditētie ārvalstu vēstnieki, tai skaitā Ukrainas vēstnieks Latvijā Viņa Ekselence Anatolijs Kucevols.

Kolēģi, turpinām sēdi ar Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča uzrunu.

Augsti godātais Rinkēviča kungs, lūdzu, vārds jums.

E. Rinkēvičs (Valsts prezidents).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Verhovnas Radas priekšsēdētāja kungs! Cienījamā Ministru prezidentes kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Dāmas! Kungi! Latvijas sabiedrība!

Divi gadi kopš kara sākuma. Nē, diemžēl karš ar Ukrainu sākās jau pirms 10 gadiem – ar Krimas aneksiju, ar Rietumu samierināšanos un acu pievēršanu. Ir pagājuši divi gadi, kopš uzausa dzestrais 24. februāra rīts. Karš sācies, un nevis kaut kāds karš – karš šeit, Eiropas centrā. Mūsu karš. Karš, kurā Ukraina aizstāv ne tikai savu zemi un savus cilvēkus, tas ir karš, kurā Ukraina aizstāv arī demokrātiju un veselo saprātu pasaulē.

Divi gadi ir daudz. Divi gadi ir tik, lai bērnudārznieki Latvijā vairs neatcerētos laiku bez ziņām par karu. Divi gadi ir tik, lai Ukrainas bērni neatcerētos, kā ir mierīgi gulēt. Divi gadi ir tik, lai bērni Ukrainā neatcerētos, kā ir paļauties, ka arī rītdien modīsies kopā ar saviem vecākiem.

Buča, Irpiņa un Borodjanka – pilsētas, kas pirmās 2022. gada pavasarī Kijivas pievārtē piedzīvoja to, ko sauc par “krievu pasauli”: beztiesiskumu, laupīšanas, ukraiņu spīdzināšanu, izvarošanu un nogalināšanu. Pērnā gada novembrī es apmeklēju Jahidnes ciemu Černihivas apgabalā. Vienā no skolas pagrabiem vairāk nekā 300 cilvēku tika turēti 27 dienas. Viņus turēja necilvēcīgos apstākļos, tumsā, bez pārtikas. Bērni gulēja turpat blakus mirušajiem. Lūk, jums “krievu pasaule”! Dažkārt šķiet, ka Krievija rīkojas par spīti un tik šausmīgi, ka šausmīgāk vairs nevar, un tad tā pierāda, ka var gan. Ļaunums kļūst ļaunāks. Tumsa kļūst tumšāka. Nedzīvosim ilūzijās! Diemžēl Krievijas agresija pret Ukrainu var turpināties gadiem.

Godātie deputāti! Divi gadi ir daudz par daudz. Tas ir tieši tik, lai cilvēki visā pasaulē, arī Latvijā, sāktu pagurt. Taču es aicinu atcerēties, ka nogurums no kara, nogurums palīdzēt, nogurums uzmanīties ir liela greznība. Cilvēkiem Ukrainā neviens nav devis iespēju pagurt. Viņiem neviens neprasa, vai viņi nav noguruši saņemt ziņas par tuvinieku nāvēm. Viņiem neprasa, vai viņus nenogurdina cīņa frontē. Viņiem nav izvēles, toties mums tā ir. Man ir izvēle, jums ir izvēle, Latvijai ir izvēle, un mums joprojām ir jāturpina izvēlēties ne tikai nepagurt, bet rīkoties – tagad, šodien.

Mums patīk daudz diskutēt, taču ne vienmēr pieņemt lēmumus. Mēs esam radījuši gaidas, taču ir vajadzīgs rezultāts. Tagad. Jo tieši šobrīd ir svarīgi, ko mēs izdarām, nevis ko esam tikai iecerējuši – gan attiecībā uz atbalstu Ukrainai, gan mājasdarbu izpildīšanu pašu drošības stiprināšanai. Tādēļ mums visiem – gan parlamentam, gan valdībai, valsts varai, – ir jārīkojas nekavējoties.

Austrumu robežas izbūves epopeja ir jāpabeidz. Mūsu valsts robežas militārās aizsardzības sākotnējā fāze ir jāievieš tagad. Ceļi jāpārrok, un bloķējošās konstrukcijas jāpiegādā uz robežu tagad.

Ir jānodrošina NATO brigādes izvietošanas priekšdarbi.

Ir jāstiprina mūsu valsts aizsardzības dienests un Zemessardze. Tas viss ir mūsu drošības pamats.

Ugunsdzēsējiem, policistiem un robežsargiem ir jāsniedz viņu atlīdzības perspektīva.

Tiesu varai arī ir laiks aptvert, ka noziegumi pret valsti nav tikai ierindas huligānisms. Sodiem ir jābūt bargiem un taisnīgiem.

Pašvaldībām un iedzīvotājiem ir jānodrošina skaidrs rīcības algoritms un iespējas to nekavējoties uzzināt un īstenot apdraudējuma gadījumā. Tas attiecas arī uz patvertnēm.

Ekonomiskie sakari ar Krieviju ir jāizbeidz. Tā nauda, ko mūsu uzņēmumi cer nopelnīt, mums patiesu labklājību nenesīs. Katrs cents ir atbalsts Krievijas karadarbībai. Jābeidz Krievijas kara mašinērijas finansēšana, importējot Krievijas graudus. Sankciju apiešana ir atbalsts Krievijas patmīlībai un agresijai. Tas nav tikai valdības vai valsts varas, tas ir arī Latvijas uzņēmumu un sabiedrības morālās izvēles jautājums. Aizliegumi daudz nepalīdzēs, ja paši visi kopā nerīkosimies. Un es neesmu naivs – tas nenotiks uzreiz, bet ir jāsāk.

Mums ir jāiegulda aizsardzības industrijas attīstībā, attīstot inovācijas un ražošanas kapacitāti. Latvija vada dronu koalīciju. Laikā, kad Ukrainai trūkst artilērijas šāviņu, droni palīdz Ukrainas aizstāvjiem, iznīcinot Krievijas karaspēku un tehnikas vienības.

Un visbeidzot – arī mums ir jāpieņem ilgtermiņa militārā atbalsta programma Ukrainai.

Dāmas un kungi! Šķiet, ka pasaulei esam bezgalīgi skaidrojuši, kāpēc nepieciešams atbalstīt Ukrainu un sakaut ļaunuma impēriju. Bet ar to vien nepietiek. Latvijai ir jāturpina būt Ukrainas stingrajam plecam un sabiedrotajam visās starptautiskajās organizācijās. Mēs turpināsim atbalstīt Ukrainas centienus rast taisnīgu mieru, gan turpinot aktīvi iestāties par starptautiskā tribunāla izveidi agresijas noziegumu izmeklēšanai, gan sadarbojoties ar starptautiskajām organizācijām, lai ukraiņu ģimenēm atgrieztu Krievijas nolaupītos Ukrainas bērnus.

Godātā Saeima! Atbalstot Ukrainu, mēs sargājam savu brīvību, un tas mums jādara, cik spējam, un vēl vairāk. Esam atbalstījuši Ukrainu jau no pirmās dienas, bet, lai uzvarētu, Ukrainai nepieciešams mūsu atbalsts arī turpmāk gan darbos, gan vārdos. Nav iespējams brīvību sargāt pārāk daudz, jo bez brīvības mums nebūs iespējas pat izvēlēties pagurt. Bez brīvības mums vispār nebūs nekādas izvēles. Tādēļ aicinu mūs visus saņemties, nepagurt un darīt tagad, rīkoties tagad!

Slava Ukrainai!

Saules mūžu Latvijai! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies, Valsts prezidenta kungs.

___

Z. Kalniņa-Lukaševica (Saeimas priekšsēdētājas biedre).

Dāmas un kungi! Vārds uzrunai Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai.

D. Mieriņa (Saeimas priekšsēdētāja).

Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Verhovnas Radas priekšsēdētāja kungs! Cienījamā Ministru prezidentes kundze! Ministri! Deputāti! Ekselences! Kolēģi! Rit 728. diena kopš Krievijas pilna mēroga noziedzīgā iebrukuma Ukrainā. Katru kara dienu Krievijas noziedzīgais režīms laupa nevainīgu ukraiņu dzīvības, un katru dienu Krievijas agresija turpina drupināt Eiropas drošības un tiesību varas pamatprincipus, kurus mēs, sabiedrotie, katru dienu apņemamies sargāt.

Šo divu gadu laikā mēs, sabiedrotie, esam darījuši daudz Ukrainas atbalstam, ar savu militāro atbalstu esam palīdzējuši Ukrainas aizstāvjiem atbrīvot ievērojamu daļu okupēto teritoriju, kliedējot mītu par Krievijas neuzvaramību. Izejot cauri dažādām kara fāzēm un sabiedroto debatēm, ir lauzti neskaitāmi tabu attiecībā uz militārajām piegādēm, pārvarēti aizspriedumi un mākslīgas robežas, arvien skaidrāk nostiprinot Ukrainas vietu Eiropas un transatlantiskās drošības telpā.

Šo divu gadu laikā esam pietuvinājuši sabiedrotos mūsu izpratnei par transatlantisko drošību. Un, pat ja laiku pa laikam mums vēl nepieciešams atkārtot, ka pēckara drošības arhitektūra veidojama nevis ar Krieviju, bet pret Krieviju, mēs pacietīgi skaidrosim un stiprināsim mūsu drošību. Un tomēr – citējot Ukrainas prezidenta Zelenska vēstījumu nupat notikušajā Minhenes drošības konferencē – esam darījuši daudz, bet vēl neesam darījuši visu nepieciešamo agresora sakaušanai.

Atsaucoties uz sabiedroto debatēm un sniegtā atbalsta dinamiku, nāk prātā Lielbritānijas valstsvīra Vinstona Čērčila Krievijas raksturojums: Krievija nekad nav tik spēcīga, kā izskatās, un tā nekad nav tik vāja, kā izskatās.

Kad 2022. gadā tik tikko tikām pāri nepamatotajām bailēm par Krievijas neierobežoto varenību un sākām piesardzīgi kāpināt militāro spēju piegādes Ukrainai, mēs iekritām otrā grāvī – ukraiņu varoņu pretuzbrukumu panākumu iedrošināti, mēs zaudējām steidzamības sajūtu, apziņu, ka jārīkojas nekavējoties.

Cerams, ka nav nepieciešamas dramatiskas izmaiņas kara laukā, lai visi sabiedrotie vienlīdz atgūtu šo sajūtu attiecībā uz nekavējošu rīcību Eiropas drošības aizsardzībai.

Nav absolūti neviena pamatota iemesla, kādēļ mēs izvēlētos nenodrošināt Ukrainai visu nepieciešamo atbalstu ātrākai uzvarai, jo taču visi vienādi saprotam, ka ilgs, postošs karš norisinās Ukrainas teritorijā, un ir tieši Krievijas interesēs. Ukraina vēl nav NATO dalībvalsts, taču mūsu kolektīvā aizsardzība šodien sākas Ukrainā.

Kolēģi! Nav nekādu šaubu par Krievijas agresijas iznākumu. Sabiedroto potenciāls ģenerēt Ukrainai nepieciešamās militārās... spējas ir vairākas reizes lielāks par Krievijas spējām nodrošināt kara resursus. Krievija neizbēgami piedzīvos stratēģisku sakāvi Ukrainā. Mūsu varā ir neļaut Krievijai līdz tās pilnīgai sakāvei gūt pat mazākās taktiskās uzvaras.

Te redzu joprojām nozīmīgu lomu Latvijai un mūsu tuvākajiem sabiedrotajiem reģionā. Jāapzinās, ka caur savu vēsturisko pieredzi mums vienmēr būs asāka izpratne attiecībā uz Krievijas apdraudējumu. To līdz šim esam spēcīgi apliecinājuši, gan paplašinot mūsu sabiedroto politisko lēmumu robežas, gan sniedzot militāro atbalstu Ukrainai. Tādēļ mums jāturpina iesāktais – jāturpina kāpināt ambīcijas pašiem un nenogurstoši ar savu rīcību iedrošināt citus sabiedrotos uz līdzīgu rīcību.

Šajā kontekstā ļoti būtiska ir Latvijas iniciatīva izveidot dronu koalīciju, kam jānodrošina miljons dronu piegāde Ukrainas aizstāvjiem. Tā ir Ukrainas uzvarai nepieciešamā kritiskā spēja. Tā ir iniciatīva Eiropas militārās industrijas kapacitātes stiprināšanai. Tā ir arī Latvijas apņemšanās, kam jāvairo uzticība Eiropas spējai izpildīt uzņemtās saistības. Mēs turpināsim darīt visu nepieciešamo Ukrainas uzvaras veicināšanai.

Kolēģi! Ar noziedzīgu agresiju, ar zvērībām un brutalitāti Krievija grib liegt Ukrainas tautai brīvību, atņemt ukraiņiem dzimteni un atgriezties pie lielvaru pasaules dalīšanas modeļa, kur valdītu nežēlīga un brutāla spēka tiesības.

Apliecinot Latvijas tautas nelokāmo atbalstu Ukrainai, janvāra vizītes laikā savā uzrunā Ukrainas parlamentā es novēlēju Ukrainas tautai, lai šausmas, kas saistītas ar Krievijas nepiedodamo agresiju, jau rītdien kļūtu par vēsturi – par vēsturi, pret kuru ukraiņu tautai atsperties ceļā uz spožu savas dzimtenes nākotni.

Mēs esam un būsim kopā ar Ukrainas tautu. Latvija darīs visu, kas mūsu spēkos, Ukrainas ātrākai uzvarai.

Slava Ukrainai!

Dievs, svētī Latviju! (Aplausi.)

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpinām ārkārtas sēdi ar Ministru prezidentes uzrunu.

Ļoti cienījamā Siliņas kundze, lūdzu, vārds jums.

E. Siliņa (Ministru prezidente).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Ukrainas Verhovnas Radas vadītāj! Godātie deputāti! Klātesošie! Dārgie Latvijas cilvēki! Ukraiņu tauta jau divus gadus aizstāvas pret pilna mēroga Krievijas iebrukumu. Jau 10 gadus Ukraina cīnās pret Krievijas agresiju, kas sākās ar nelikumīgo Krimas aneksiju 2014. gadā. Krievija ir okupējusi brīvu zemi, laupījusi, izvedusi Ukrainas bērnus, tās armija ir izvarojusi Ukrainas sievietes, slepkavojusi un spīdzinājusi miermīlīgus civiliedzīvotājus. Krievija pastrādājusi šausmīgus noziegumus.

Šajā laikā ukraiņu tauta ir demonstrējusi apbrīnojamu varonību, pašaizliedzību, izturību, aizstāvot savas mīļās mājas un dārgos cilvēkus. Ukraina mums ir mācījusi, ka, ticot savai valstij, mīlot to, ir iespējams sasniegt neiedomājamo un uzvarēt jebko. Tieši tā – uzvarēt.

Mūsu uzdevums ir atbalstīt Ukrainu politiski, militāri, finansiāli, lai panāktu Ukrainas uzvaru un taisnīgu mieru. Ir svarīgs gan pašu ieguldījums, gan mūsu darbība starptautiski. Jebkurā starptautiskā formātā vai jebkādā citā formātā mums ir jāveicina atbalsts Ukrainai.

Tikko kopīgi ar līdzīgi domājošām valstīm panācām Eiropas Savienības prognozējamu ilgtermiņa atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā. Latvija līdz šim sniegusi atbalstu Ukrainas uzvarai apmēram viena procenta no iekšzemes kopprodukta apmērā. Uzsveru, ka tas ir gan valdības, gan pašvaldības, gan visas mūsu sabiedrības atbalsts. Jau no pirmās noziedzīgā pilna mēroga iebrukuma dienas Latvijas iedzīvotāji nestāvēja malā. Paldies par katru ziedojumu. Paldies katram brīvprātīgajam, ikvienam Ukrainas atbalsta akciju dalībniekam.

Arī šogad Latvijas valsts atbalsts Ukrainai pārsniegs 200 miljonus eiro. Jau no pirmās kara dienas Ukrainu ir sargājuši Latvijas ieroči. Mēs apmācām Ukrainas karavīrus. Militārā palīdzība turpināsies. Tā sasniegs 0,25 procentus no mūsu iekšzemes kopprodukta. Arī šogad.

Jau pirmajās kara dienās Latvija sniedza patvērumu Ukrainas bērniem, mātēm, sirmgalvjiem. Tas pats attiecas uz atbalstu Ukrainas rekonstrukcijai, cietušo karavīru un bērnu rehabilitācijai. Latvijas un Apvienotās Karalistes vadītajai dronu koalīcijai pievienojušās jau vairākas valstis. Mums ir ambīcijas nodrošināt miljonu dronu Ukrainas armijai. Mēs atbalstām Ukrainu, uzturot prasību sodīt visus atbildīgos par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem un stiprināt sankcijas. Iesaldēto Krievijas aktīvu peļņu nepieciešams likt lietā Ukrainas atbalstam.

Karš nekad nav viegls, tam nav ātru beigu, bet Latvijas un demokrātisko valstu spēkos ir sniegt Ukrainai tādu atbalstu, lai Ukraina kļūtu par šī kara uzvarētāju. Vienlaikus mēs stiprinām Latvijas drošību, attīstām savu militāro infrastruktūru, industriju un mūsu kaujas spējas. Paldies katram Latvijas karavīram, zemessargam, robežsargam, policistam un diplomātam, kurš ik dienu ir savā postenī, sargājot mūsu cilvēkus un mūsu valsti.

Mēs neesam vieni. Latvija ir spēcīgākajā militārajā aliansē pasaulē – NATO – un Eiropas Savienībā. Mūsu sabiedroto skaits pieaug. Somija jau ir NATO, drīz pievienosies arī Zviedrija. Tas padara mūs vēl stiprākus. Sabiedroto klātbūtne Latvijā tikai pieaugs. Latvija ir drošībā. Mūsu vēstījums agresoram ir skaidrs – nemaz šeit nenāc! –, jo kopā ar NATO sabiedrotajiem mēs aizstāvēsim savu zemi no pirmā centimetra.

Vienlaikus Krievija mēģinās pārbaudīt mūsu sabiedrības noturību, cenšoties sēt neuzticību, radīt bailes un mazināt mūsu ticību saviem spēkiem. Bet mēs neļausimies tam, strādāsim kopā – gan ar sabiedrotajiem, gan savā starpā –, izvērtēsim kritiski informāciju, kas parādās publiskajā telpā. Galvenais – būsim lepni par savu valsti, aktīvi stiprināsim to un atbalstīsim Ukrainu, jo tā mēs gādāsim arī par savu drošību.

Dievs, svētī Latviju!

Slava Ukraini! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentes kundzei.

___

Kolēģi, turpinām sēdi ar Ukrainas Verhovnas Radas priekšsēdētāja Viņa Ekselences Ruslana Stefančuka kunga uzrunu.

Augsti godātais Stefančuka kungs, prieks jūs redzēt! Esam pagodināti, ka atradāt laiku pievienoties mums. Laipni lūgti Saeimā!

R. Stefančuks (Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētājs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamā Ministru prezidentes kundze! Deputāti un valdības pārstāvji! Dārgā Latvijas tauta! Sveicieni draudzīgajai Latvijai no nesalauztās Ukrainas galvaspilsētas, sveicieni no tautas, kas jau divus gadus pēc kārtas cīnās ar Krievijas iebrucējiem! Daudzi domāja, ka mēs neizturēsim pat trīs dienas, ka nav iespējams pretoties tā saucamajai otrajai pasaules armijai, daudzi domāja... bet ne latvieši.

No paša šī barbariskā – viduslaiku – uzbrukuma sākuma tieši jūs atbalstāt un palīdzat, un ticat. Gribu patiesi pateikties jums par šo nemainīgo atbalstu un palīdzību. Latvijas parlaments bija viens no pirmajiem, kas nosodīja Krievijas pilna mēroga iebrukumu, atbalstīja Ukrainu, aicināja ieviest lidojumu aizlieguma zonu virs Ukrainas teritorijas, vienbalsīgi apstiprināja paziņojumu, aicinot ANO valstis pēc iespējas ātrāk īstenot šo lēmumu.

Tieši jūs aizliedzāt apkaunojošo Krievijas kara Ukrainā simboliku, jūs atzināt Krievijas noziegumus Ukrainā par genocīdu un pasludinājāt Krieviju par valsti, kas atbalsta terorismu, aicinājāt saukt pie atbildības visus vainīgos kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci Ukrainā. Tieši jūsu parlaments, Saeima, vērsās pie pasaules ar aicinājumu nodrošināt to ukraiņu bērnu, kuri nelikumīgi pārvietoti uz Krievijas Federāciju un Baltkrieviju, atgriešanu un aizliedza saviem slavenajiem sportistiem sacensties ar okupantu izlasēm no Krievijas un Baltkrievijas.

Es zinu, ka tiek vēl gatavoti jauni un vareni lēmumi. Paldies. Jūsu atbalstu mēs jūtam visos līmeņos, sākot ar valsts līmeni... līdz brālībai – jūtamies kā brāļi un māsas. Šeit nav sīkumu, jo katra jūsu palīdzība ir nenovērtējama neatkarīgi no tā, vai runa ir par lielu militāru palīdzību vai vienkārši vēstuli Ukrainas karavīram frontē.

Ja mēs runājam ciparu valodā, tad pilna mēroga karā Latvija mums sniedz palīdzību ar kopējo summu vairāk nekā 371 miljons eiro, kas ir viens procents no valsts IKP. Tieši jūs 2023. gadā trenējāt vairāk nekā trīs tūkstošus mūsu karavīru, nodrošinājāt ārstēšanu, rehabilitāciju vairāk nekā 250 ievainotiem Ukrainas karavīriem. Ja mēs runājam sirds valodā – esam ļoti pateicīgi par šo palīdzību un saprotam, ka nav vienkārši atrast jaunus un jaunus resursus, lai to turpinātu. Bet mums ir jācīnās tālāk, mums ir jābūt stipriem un jāpalielina spiediens uz agresoru. Eiropas Savienības 12. sankciju paketes ieviešana bija iepriekš minētā svarīgs elements, un es pateicos Latvijai arī par šo vareno un spēcīgo atbalstu.

Agresorvalsts oligarhi un ietekmes aģenti ik dienas meklē jaunus un jaunus veidus, lai apietu sankcijas. Tāpēc arī mums ir jāstrādā, dažreiz pat vairāk, īpaši likumdošanas līmenī, lai šo nepieļautu. Mums ir jāturpina darbs, lai sašaurinātu jomas, kuras sankcijas vēl neskar, lai pavisam atņemtu Krievijai spējas turpināt karu.

Vēl viens jautājums, kas turpina būt aktuāls, ir krievu aktīvu konfiskācija par labu Ukrainai. Tieši agresorvalstij ir jāsamaksā par ievainotas, sakropļotas, bet nenogalinātas Ukrainas atjaunošanu, jākompensē viss īstenotais ļaunums un bēdas. Arī šajā jomā Latvija ir viena no pirmajām, jo tieši jūs esat Eiropā pirmais nacionālais parlaments, kas izveidoja precedentu, ka tika nacionalizēts īpašums, kas piederēja agresorvalstij, tika arestēts agresijas pret Ukrainu dēļ.

Ļoti pateicos arī par politisko atbalstu Ukrainas ceļā uz Eiropu – integrāciju Eiropā. Ukraina obligāti pievienosies Latvijai Eiropas Savienībā un NATO. Mums tas ir jāizdara kopā, jāizdara viss, kas no mums ir atkarīgs, lai NATO jubilejas samitā Vašingtonā apstiprinātu un pieņemtu vēsturisku lēmumu Ukrainai.

Latvija ne tikai palīdz, bet arī rosina citus palīdzēt. Mēs esam ārkārtīgi pateicīgi par tiem centieniem, kurus jūsu valsts kopā ar Baltijas un Ziemeļvalstīm iegulda, lai mūs sadzirdētu Vašingtonā un Briselē. Mēs kopā atjaunosim Ukrainu. Mēs kopā to padarīsim par vēl labāku – tā, kā jūs to jau darāt Černihivā.

Dārgie draugi! Ne ukraiņu, ne jūsu brīnišķīgajā latviešu valodā nevar nodot mūsu milzīgo pateicību par visiem jūsu darbiem, bet es ļoti vēlos, lai šodien, pirms kara otrās gadadienas, gan jūs, gan visa pasaule sajustu mūsu pārliecību par uzvaru, pateicoties mūsu izcilo varoņu un varonīgās tautas saliedētībai.

Mums nav, kur iet no savas zemes, mums ir jāskatās acīs mūsu bērniem un pēctečiem. Mums ir jāceļ Ukraina no drupām. Latvijas atbalsts un palīdzība, mūsu uzticamo sabiedroto un draugu palīdzība var pietuvināt un katru dienu jau pietuvina mūs uzvarai.

Šī būs kopīga uzvara – brīvības, neatkarības un demokrātijas uzvara. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies, Stefančuka kungs! Paldies, Ruslan, par sirsnīgajiem pateicības vārdiem! Mēs tiešām nenogurstoši būsim ar jums un ar visu Ukrainas tautu. Paldies.

Kolēģi! Ukrainas valsts himna.

(Skan Ukrainas valsts himna.)

Sēdes vadītāja. Paldies vēlreiz visiem! Paldies vēlreiz, Stefančuka kungs!

___

Pirms sēdi slēdzu, gribu informēt.

Kolēģi, pēc sēdes aicinu visus uzreiz pulcēties Lielajā vestibilā, kur atklāsim fotogrāfiju izstādi “Ukraina. Kara hronika”. Izstāde tapusi sadarbībā ar Ukrainas parlamentu.

Savukārt Balsošanas zālē ir aplūkojama ekspozīcija, kurā izstādītas diplomātiskās dāvanas, ko Saeima saņēmusi no Ukrainas parlamentāriešiem un citām amatpersonām.

___

Paldies visiem.

Sēdi slēdzu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes video translācija

23.02.2024. 09.00
Lat
09.00
Eng
09.00
Ukr
Sestdien, 15.jūnijā