Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas sestā sēde
2024. gada 15. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Labrīt, kolēģi, vēlreiz! Sākam šī gada 15. februāra Saeimas sēdi.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likums”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 288/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 26. februārim”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Sākam ar iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ilzes Indriksones, Naura Puntuļa, Raivja Dzintara, Uģa Mitrevica un Jāņa Dombravas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Ilze Indriksone. Lūdzu!

I. Indriksone (NA).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Mēs esam uzklausījuši... jūs visi esat saņēmuši vēstules no valsts ģimnāziju skolotājiem, pedagogiem un vadības ar vēlmi turpināt organizēt iestājpārbaudījumus valsts ģimnāzijās un arī augstskolu dibinātajās vispārējās vidējās izglītības iestādēs. Pamatojums ir ļoti skaidrs un nepārprotams, un iepriekš uz vienu gadu iedotā atļauja šo procesu virzīt un iestājpārbaudījumus turpināt organizēt noteikti nav ne viena gada, ne vairāku gadu jautājums. Tai vajadzētu būt kā pastāvīgai likuma normai, tiesībām šādus pārbaudījumus organizēt, jo pamatskolas centralizētie eksāmeni un iestājpārbaudījumi valsts ģimnāzijās ir divas būtiski atšķirīgas lietas – gan to mērķis, gan saturs atšķiras, un tie nav ne savienojami, ne arī salīdzināmi.

Ja pamatskolas centralizēto eksāmenu saturs tiek veidots, lai pārbaudītu, ko izglītojamais ir apguvis pamatskolā, faktiski – vai vismaz kaut ko ir apguvis (tikai pieci uzdevumi, kas ir ceturtā daļa no uzdevumiem, ir tādi, kas pārbauda augstāka līmeņa zināšanas un prasmes), tad ģimnāziju iestājeksāmenos pārbauda kompleksu, sarežģītu problēmu risināšanas prasmes, radoši pielietojot iegūtās zināšanas.

Tāpēc mēs esam sagatavojuši ļoti vienkāršu uzticēšanās likumprojektu – ka mēs varētu uzticēties valsts ģimnāziju pedagogiem, vadītājiem un skolu dibinātājiem, tai skaitā arī augstskolu veidoto vidusskolu dibinātājiem, ka viņi drīkst organizēt iestājpārbaudījumus –, nepārregulējot kārtību, ko drīkst, kā drīkst un kāpēc drīkst. Es domāju, uzticēšanās pedagogiem un izglītības iestādēm ir svarīgs pamats kvalitatīvai izglītības videi un arī viņu spējām novērtēt situāciju un vajadzības, kā tieši pārbaudīt šos vidusskolās uzņemamos skolēnus, kas ir beiguši pamatskolas.

Manuprāt, šī pastāvīgā norma nedrīkst būt pārāk sarežģīta, tieši tāpēc mēs vienkārši esam papildinājuši vienu pantu ar normu, kas dod iespēju to darīt tām valsts ģimnāzijām, kuras to vēlas, jo ne visas Latvijas ģimnāzijas organizē iestājpārbaudījumus. Pēc tam kad mēs jau bijām iesnieguši šo likumprojektu, komisijā ar savu piedāvājumu vērsās Izglītības un zinātnes ministrija. Un tas ir daudz birokrātiskāks, varētu teikt, speciāli salikts ļoti daudz normu un precīzi pateikts, ko drīkst un ko nedrīkst darīt.

Manuprāt, ģimnāzijas ir pelnījušas uzticēšanos, tās pašas zinās, kā un ko vislabāk pārbaudīt un kādas intervijas vai eksāmenus rīkot.

Aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Dāvis Mārtiņš Daugavietis.

D. M. Daugavietis (JV).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Kā jau mēs zinām, pagājušajā gadā, ieviešot 9. klases centralizētos eksāmenus, radās situācija, ka daudzas skolas nevarēja rīkot iestājeksāmenus. Lai risinātu šo situāciju, mēs, Saeima, pagājušajā gadā veicām likuma grozījumus, kas skolām deva šo iespēju. Labi saprotot to, ka skolām nepieciešams pastāvīgs risinājums, nevis ikgadēji grozījumi, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir saņēmusi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotu likumprojektu par grozījumiem Izglītības likumā, ar kuriem valsts ģimnāzijām tiktu noteiktas tiesības rīkot iestājpārbaudījumus, gan uzņemot 7. klasē, gan vidusskolā, tostarp centralizēto eksāmenu priekšmetos.

Tāpat ministrijas piedāvājums paredz, ka no 2025. gada arī vispārējās vidējās izglītības iestādēm, tai skaitā vidusskolām, varētu tikt piešķirtas tiesības organizēt iestājpārbaudījumus, ja izglītības iestāde ar dibinātāju par šādu soli vienosies.

Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais likumprojekts ir tapis sadarbībā ar nozari, konsultējoties ar pašvaldībām, kā arī ar izglītības iestādēm. Kolēģu piedāvātais regulējums ir vispārinātāks un nekonkrēts, tāpēc jau iepriekš komisijas sēdē bijām vienojušies sagaidīt IZM piedāvāto redakciju.

Tāpēc es aicinu nedublēt likumprojektus un atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvāto likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 9, atturas – 44. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Nataļjas Marčenko-Jodko, Jefimija Klementjeva, Igora Judina, Dmitrija Kovaļenko, Iļjas Ivanova, Viktora Pučkas un Jekaterinas Drelingas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 3, atturas – 42. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā” (Nr. 512/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Kontu reģistra likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Protokolu, ar ko groza Konvencijas par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai Papildu protokolu” nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patentu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas iesniegto likumprojektu “Par Jevas Bilokrinickas (Yeva Bilokrynytska) atzīšanu par Latvijas pilsoni” nodot Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Nākamā sadaļa – “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniegusi lēmuma projektu “Par 12 030 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par 1. tipa diabēta pacientu veselības saglabāšanu” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniegusi lēmuma projektu “Par 10 705 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Lauku mazajām vidusskolām – būt!” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.

___

Sadaļa “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aināram Šleseram no 2024. gada 19. februāra līdz 23. februārim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aināram Šleseram no 2024. gada 19. februāra līdz 23. februārim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Mārtiņa Mita apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 31. janvāra sēdē izskatīja lēmuma projektu “Par Mārtiņa Mita apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 3. un 4. pantam Satversmes tiesā ir septiņi tiesneši, kurus amatā apstiprina Saeima. Likums noteic, ka “trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma”.

Mārtiņa Mita kandidatūru Satversmes tiesas tiesneša amatam ir izvirzījuši 10 Saeimas deputāti. Juridiskā komisija uzklausīja tiesneša amata kandidātu – par līdzšinējo pieredzi, kopš 2015. gada strādājot Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneša amatā.

Mārtiņš Mits ir ieguvis tiesību zinātņu doktora grādu ar specializāciju starptautiskajās publiskajās tiesībās. Mārtiņš Mits sešus gadus darbojies arī Valsts prezidenta izveidotajā Konstitucionālo tiesību komisijā, sniedzot ieguldījumu ar Satversmes normu piemērošanu saistītos jautājumos.

Komisija saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 55. pantā noteikto pieprasīja un saņēma ziņas no institūcijām, ka uz izvirzīto tiesneša amata kandidātu neattiecas likumā noteiktie ierobežojumi ieņemt tiesneša amatu.

Pamatojoties uz institūciju sniegtajiem atzinumiem, Juridiskā komisija nolēma, ka Mārtiņa Mita kandidatūra atbilst Satversmes tiesas likumā un likumā “Par tiesu varu” noteiktajām Satversmes tiesas tiesneša amata prasībām.

Tāpat komisija iepazinās ar Tieslietu padomes šā gada 26. janvāra lēmumu Nr. 7 – atzīt par piemērotu Mārtiņa Mita kandidatūru Satversmes tiesas tiesneša amatam –, kas iesniegts komisijai, pamatojoties uz likuma “Par tiesu varu” 89.11 panta trešo daļu. Tieslietu padome lēmumu pieņēma, balstoties uz Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāta profesionālo autoritāti un sasniegumiem profesionālajā jomā, pienesumu tiesību sistēmas attīstībā, profesionālo un personisko reputāciju, redzējumu par Satversmes tiesas vietu un lomu valstī.

Komisija ar balsu vairākumu nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu “Par Mārtiņa Mita apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Neapšaubot Mita kunga augsto profesionalitāti (par to mēs pārliecinājāmies, tiekoties ar viņu Saeimas frakcijā), Saeimai tomēr būtu jāskatās, lai ir līdzsvars starp liberāliem vai kreisi liberāliem tiesnešiem un konservatīviem tiesnešiem. Kā jau es kādreiz esmu teicis, Latvijas nelaime ir tā, ka pārsvarā visi tiesneši nāk no vienas fakultātes, mums nav divu universitāšu (kā Amerikas Savienotajās Valstīs), kuras sagatavo Augstākās tiesas tiesnešus un kuras varbūt dalās arī pēc saviem politiskajiem uzskatiem – konservatīvisma vai liberālisma. Rezultātā mēs saņemam vienādi domājošus tiesnešus, kuri bieži vien pieņem ļoti dīvainus lēmumus.

Ir tāds jēdziens – tiesu aktīvisms. Vienā teikumā – tas ir aktīvisms, ka tiesneši skrien priekšā likumdevējiem, viņi uzskata, ka viņu izcilā izglītība un gudrība ļauj pieņemt lēmumus arī tajos gadījumos, ja nav nekādu likumu. Pirmais jēdzienu “tiesu aktīvisms” formulēja Artūrs Šlesingers 1947. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs, tas nebija juridisks, tas bija tāds kā tiesu analīzes lēmums, bet pamazām iegāja ASV tiesu praksē. Pēc tam to pārņēma Lielbritānijā, kur nav konstitūcijas, bet ir precedentu tiesības.

Tiesu aktīvisms nozīmē – ja kāds tiesnesis (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi... vienu mirklīti... lūdzu, klusāk!

A. Kiršteins.... pieņem lēmumu, kas neatbilst... kam nav nekādu likumu... un tas nav pārkāpis... vai nav ļoti bīstams valstij, tad nākamie tiesneši balstās uz šo tiesu precedentu. No ASV tas pārceļoja uz Lielbritāniju un pēc tam pamazām arī uz Eiropas Savienības valstīm, kur pārsvarā šo tiesu aktīvisma metodi pielieto kreisi liberālie politiķi.

Ir ļoti labs raksts – Lietuvas Republikas Konstitucionālās tiesas tiesnesis profesors Ģedimins Mesonis... ieejiet internetā, viņam ir raksts “Tiesu aktīvisms: Lietuvas Konstitucionālās tiesas prakse”. Viņš to ļoti sīki ir izanalizējis.

Latvijā šis piemērs ir... sākam ar Abrenes atdošanu, kur Satversmes tiesa pēkšņi nolēma, ka pretēji Latvijas Satversmei... kur Latvijas robežu var mainīt tikai tautas nobalsošanā... tika pieņemts lēmums, ka Abrene nemaz nav bijusi Latvijas sastāvdaļa, tā ir jauniegūta teritorija. Man liekas, tikai tiesnese Krūma uzrakstīja, ka tas tā kā īsti nebūtu pareizi.

Otrs piemērs arī bija tipisks... Satversmes tiesas tiesneses Osipovas teiktais, ka tēva pabalstu var piešķirt mātei... sievietei, tur nav nekādu problēmu, lai gan Eiropas Savienības ieteikumā, ko viņi nosūtīja nacionālajiem parlamentiem, ir teikts, ka tā saucamie tēvu pabalsti bija domāti, lai atslogotu bērna kopšanas... principus.

Es domāju, viskliedzošākais gadījums Latvijā ir vairāk nekā 55 administratīvās tiesas tiesnešu spriedumi par divu svešu vīriešu vai divu svešu sieviešu atzīšanu par ģimeni.

Tad, kad tikāmies ar Mita kungu, mēs jautājām (es personīgi jautāju), pēc kāda likuma... kur Civillikumā ir kaut kāds pants, kas šo atzīst. Un Mita kunga atbilde parādīja, ka viņš ir klasisks liberālā tiesu aktīvisma sistēmas piekritējs. Viņš teica: ziniet, sabiedrība attīstās, un gan jau nākotnē šādu likumu pieņems.

Ja mums ir šāda Satversmes tiesa, kas uzskata, ka var spriest nevis pēc likumiem, bet pieņemt lēmumus pēc tā, ka nākotnē – varbūt tad, kad valdīs komunisms vai sociālisms, vai vēl kaut kas, – šādi likumi tiks pieņemti, tad es domāju, ka tas ir ārkārtīgi bīstami, un es nebalsošu.

Protams, es varu apsveikt Mita kungu, ka viņš tiks ievēlēts, jo te jau ir vairākums un JAUNĀ VIENOTĪBA ar saviem “satelītiem” nobalsos, bet jautājums ir pavisam cits. Mums visiem ir jāapzinās, ka tā ir viena no kārtējām naglām Satversmes tiesas zārkā, jo agri vai vēlu būs jāpieņem lēmums nodibināt konstitucionālo tiesību vai Satversmes tiesību departamentu pie Augstākās tiesas, kā tas jau ir Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, jo jau ir pārāk daudz tiesu pārkāpumu, kuri tiek nomaskēti ar vārdiem “tiesu aktīvisms”.

Es aicinu šoreiz neatbalstīt Mita kunga kandidatūru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Mārtiņa Mita apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicam Mārtiņu Mitu ar apstiprināšanu Satversmes tiesas tiesneša amatā. (Aplausi.)

___

Turpinām sēdi ar sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”... Ir iesniegtas izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Par Jevas Bilokrinickas (Yeva Bilokrynytska) atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamais – “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, otrais lasījums. Likums atzīts par steidzamu.

Iesniegti 16 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Tātad 13. februārī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrajā lasījumā skatīja likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Atgādinu, ka šie grozījumi ir saistīti ar pārkreditēšanas procesa atvieglošanu starp bankām attiecībā uz hipotekārā kredīta ņēmējiem, lai tādējādi samazinātu hipotekārā kredīta izmaksas, kā arī veicinātu konkurenci finanšu sektorā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saņēma 16 priekšlikumus un tos arī izskatīja.

1. – ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 2. – deputātes Liepiņas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts, bet tika norādīts, ka attiecībā uz šo pantu un normu ir pamats un vieta diskusijai, ņemot vērā vēsturisko kontekstu, kurā tā tika iestrādāta, ir pamats diskusijai arī par to, vai normas un panta tvērums ir atbilstošs un vai vajadzības, intereses starp nozari un arī plašāku sabiedrību ir atbilstoši salāgotas. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Dārgie kolēģi! Es aicinu atteikties no ierobežojumiem patērētāju kreditēšanas reklāmai, un es uzskaitīšu galvenos argumentus.

Kā jau minēju, šis konkrētais reklāmas aizliegums tika ieviests pēkšņi, tas nebija plānots, netika arī vērtēta tā ietekme uz banku un nebanku reklāmas un mediju tirgiem, kā arī šajā likumā par kreditēšanu uzskatīto pakalpojumu līzingu un preču iegādi uz nomaksu. Faktiski šis ierobežojums tika ieviests lielā steidzamībā 12. Saeimas darbības laika izskaņā, tādā priekšvēlēšanu gaisotnē, un, piemēram, šī aizlieguma rezultātā ir absolūti apgrūtināta normāla līzinga pakalpojuma sniegšana.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā vakar izskanēja tāds diezgan amizants situācijas raksturojums, ka līzinga piedāvājumu reklamēt medijos un salonā pie auto vai velosipēdiem nedrīkst, taču to kā lielu noslēpumu drīkst atklāt apmeklētājam tikai tad, ja viņš pats pienāk pie informācijas un pārdevēja galdiņa un izrāda kaut kādu interesi. Tad parādiet man, lūdzu, cik vidusmēra iedzīvotāju var iegādāties automašīnu bez līzinga pakalpojumu izmantošanas? Un kur tad rodas tie riski līzinga piedāvājumiem... tiem aizliedzot reklamēties?

Vakar nācās dzirdēt ierasto iebiedēšanu, ka preču piegāde uz nomaksu ir bīstama, jo ir liels apdraudējums no ieraduma “lieto šodien, maksā rīt”. Taču līzinga pakalpojumu un pakalpojumu, preču iegādes uz nomaksu būtība ir ļaut cilvēkam lietot preci, bet norēķināties pa daļām. Līzinga un preču pārdošana vai iegāde uz nomaksu ir normāla prakse visās valstīs, un šobrīd šo pakalpojumu reklamēt nav aizliegts nekur, tikai šeit pie mums, Latvijā. Tad jautājums ir: kāpēc? Un vai tas ir objektīvs ierobežojums?

Vidējais iedzīvotājs Latvijā nevar uzreiz nopirkt jaunu viedtālruni, kas šodien faktiski ir pirmās nepieciešamības prece, lai spētu iekļauties digitālajā sabiedrībā un lietotu e-vidi, kurā ir pārcelta lielākā daļa pakalpojumu, tajā skaitā arī valsts un pašvaldības iestāžu pakalpojumu. Diez vai vidēja seniora rocība ļauj viņam uzreiz iegādāties veļasmašīnu vai ledusskapi. Drīzāk man šobrīd nākas konstatēt, ka, paužot rūpes par patērētājiem, patiesībā tiek liets ūdens uz ierobežotas konkurences dzirnavām, kas ir izdevīgi kādai komersantu grupai.

Otrs arguments. Es uzskatu, ka, atceļot reklāmas ierobežojumus, patērētāju aizsardzība nesabruks, jo, kopš šie ierobežojumi ir spēkā (kopš 2019. gada, tas ir, piecu gadu laikā), mēs esam pilnveidojuši normatīvos aktus, un, piemēram, MK noteikumi jau šobrīd paredz, ka reklāmā, kura piedāvā iespēju kreditēt patērētāju, aizliegts veicināt bezatbildīgu aizņemšanos. Nosakot, vai reklāma veicina bezatbildīgu aizņemšanos, ņem vērā reklāmas kopējo saturu un tās pasniegšanas veidu, noformējumu, informāciju, kas reklāmā tiek sniegta par kreditēšanas pakalpojumu un palīdz patērētājam pieņemt ekonomiski pamatotu lēmumu.

Un tad seko uzskaitījums reklāmai, kuru uzskata par tādu, kas veicina bezatbildīgu apņemšanos, un šajā nodaļā ir septiņi izvērsti punkti, kas reklāmai lielā mērā palīdz regulēt tās saturu. Tātad, svītrojot šo 8.1 pantu, ko es piedāvāju, nedomāju, ka cietīs patērētāji, taču visdrīzāk atjaunosies un stiprināsies konkurence, iespējams, kritīsies vidējās procentu likmes un izmaksas patērētājiem kreditēšanas jomā.

Trešais arguments. Mūsu iedzīvotāji šobrīd pārmaksā ne tikai par hipotekārajiem kredītiem, kurus mēs taisām... tātad nedaudz to reklāmu palaist vaļīgāk... bet patērētājiem šobrīd ir augstas patēriņa kredītu likmes, un tas ir kādam izdevīgi – demonizēt šos kredītu devējus un arī ņēmējus, it kā cilvēki neapzinās pastāvošos riskus. Jā, riski pastāv vienmēr, taču jau šobrīd mēs esam, manuprāt, likumdošanas ietvaros parūpējušies par to, lai tie būtu minimāli.

Cilvēku stāsti un pieredze, kāpēc viņiem ir nepieciešami patēriņa kredīti, ir visdažādākie: salūst dažādas lietas, ir jāiegādājas kādas preces – ledusskapji, apkures katli –, nemaz nerunājot par remontu, ja tas ir jāveic, piemēram, lauku mājās, kas atrodas stipri ārpus Rīgas, kur bankām vispār nav nekādas intereses...

Sēdes vadītāja. Laiks. Vai jūs vēlaties apvienot...?

L. Liepiņa. Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst laiku apvienošanai.

L. Liepiņa.... kur bankām nav nekādas intereses izsniegt hipotekāros kredītus mājām ārpus Rīgas. Un tad ir jautājums: kāpēc mēs šobrīd pieļausim, ka jāatjauno konkurence, ļaujot reklamēt tikai hipotekāros kredītus? Liekam visiem komersantiem konkurēt, lai patērētāji iegūst no procentu likmju samazināšanas.

Un pēdējais. Kā jau minēju, šie likuma grozījumi pirms pieciem gadiem uzradās pēkšņi, tie netika izvērtēti, un vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskanēja viedoklis, ka jābūt piesardzīgiem un jādiskutē, ko atcelt un ko ne. Bet par ko mums jādiskutē? Par to, lai atceltu neizdiskutētus un neizanalizētus ierobežojumus. Tie pat netika minēti pirms pieciem gadiem likuma anotācijā – ka šādi grozījumi vispār tiks paredzēti, un tā vietā mēs tagad atkal piedāvājam veidot darba grupu, tērēt ierēdņu un komersantu resursus. Un kā tad paliek ar valdības uzstādījumu – mazināt neefektīvu resursu patēriņu un administratīvo slogu?

Un noslēdzot. Vakar Juridiskā biroja pārstāvji komisijā minēja, ka šī ir politiska izšķiršanās, un, manuprāt, tieši tāda tā arī ir. Tādēļ es aicinu atbalstīt, un, ja jūs šodien to neatbalstīsiet, kas, visticamāk, tā arī būs, tad nekavēties ar nepieciešamo, lai šos ierobežojumus – patērētāju kreditēšanas reklāmu – mēs atceltu pēc iespējas drīzāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kā, lejot no vannītes ārā ūdeni, neizliet to kopā ar visu bērnu!

Visa šī likumprojekta pakotne ir veidota ar vienu mērķi – atvieglot reklāmas ierobežojumus hipotekārajiem kredītiem. Kāpēc tas ir svarīgi? Lai veicinātu konkurenci mūsu lielo banku starpā. Mēs zinām, ka Latvijā ir augstākās kredītprocentu likmes, mēs zinām, ka ir zemākā kreditēšana. Labs, cēls mērķis. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka daļa taisnības tajā, ko Liepiņas kundze minēja, ir. Šie likumi tika uzrakstīti gana lielā steigā, un ir sajūta, ka varbūt ir šauts pa zvirbuļiem ar lielgabalu un ierobežojumi ir skāruši ļoti plašu lauku.

Likums sākotnēji tika rakstīts ar mērķi ierobežot ātro kredītu jeb nebanku kreditētāju darbību Latvijā. Tas ir izdevies, bet redzam, ka šie ierobežojumi papildus ir paņēmuši līdzi arī mūsu lielo banku konkurētspēju. Papildus šīs līzinga reklāmas ir ierobežotas, un es piekrītu, ka par to var diskutēt un, iespējams, kaut kur viena otra skrūve ir jāpalaiž vaļīgāk, taču, ja mēs atbalstīsim Liepiņas kundzes priekšlikumu šādā redakcijā, tad arī ātro kredītu reklāma sāks iet uz urrā. Ko tas mums var nozīmēt, vai draud kādi riski? Pēc šī likuma stāšanās spēkā ātro kredītu pakalpojumu saņēmēju skaits Latvijā ir samazinājies teju uz pusi un visa šī likuma darbības laikā palicis nemainīgs. Līdz ar to – vismaz sajūtu līmenī – mēs redzam, ka tās problēmas ar cilvēkiem, kas iekrituši ātro kredītu jūgā, vairs nav tik lielas un tik acīm redzamas. Tā ka virziens droši vien ir pareizs.

Tādēļ uzskatu, ka šādā redakcijā šo priekšlikumu pavisam noteikti nevar atbalstīt. Pareizi jau arī Liepiņas kundze norādīja (un arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs par to runājām), ka tad, kad tiksim galā ar lielo banku jautājumu, droši vien atgriezīsimies arī pie līzinga reklāmām un citiem soļiem, bet darām to prātīgi, pārdomāti, tā, lai pēc gadiem mums atkal nav jāatgriežas un jālabo šodien muļķīgi pieņemti likumi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Mani nedaudz pārsteidz šī diskusija. Vakar mums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atsūtīja datus, un dati rāda to, ka nebanku kreditoru sektors ir pieaudzis, tātad tas nemazinās, viņiem peļņa nemazinās.

Tātad 2023. gads pret 2022. gadu: distances līgumi – plus 21 procents, kredīti pret nekustamo... ar ķīlu – 12 procenti, patēriņa kredīti – plus 17 procenti, un tā tālāk. Jau tā šobrīd, manuprāt, likums līdz galam nesasniedz savu mērķi, jo arī tā dēvētie ātrie kredīti reklamējas, un tad, kad reklāma ir beigusies, ir maza piebilde, ka piedāvājums ir paredzēts saimnieciskās darbības veicējiem. Tā ir maza piebilde reklāmas beigās, tad, kad patērētājs faktiski visu informāciju un vēstījumu ir jau saņēmis. Tāpēc, ja gadījumā... es piekrītu, ka diskusija ir vajadzīga, bet gadījumā, ja likumu ver vaļā, vismaz pirmšķietami iepazīstoties ar datiem, man šķiet, ka skrūvītes būtu jāpiegriež tieši stingrāk, nevis vaļīgāk un ka ātro kredītu ierobežošanas mērķis nav līdz galam sasniegts.

Šeit kā pretarguments tiek minētas reklāmdevēju vai nebanku kreditētāju intereses. Bet kā ir ar sabiedrības interesēm? Jūs sakāt – mums ir stingrākais regulējums Eiropas Savienībā. Bet kāds ir finanšu pratības līmenis, salīdzinot ar Eiropas Savienību? Es negribētu, ka mēs ignorējam to, ka šobrīd mums aptuveni 43 tūkstoši izkrīt no darbaspēka, tāpēc ka viņiem ir dažādu veidu parādsaistības, no kurām zināma daļa ir izveidojusies arī ātro kredītu dēļ, un tieši tāpēc mums šobrīd ir darbaspēka problēma. Daļa no šiem cilvēkiem izvēlas emigrēt, daļa no viņiem nevar iekļauties ekonomikā, tāpēc valdība spriež par imigrantu ievešanu. Tā ka tam ir ķēdes reakcija. Un es aicinu tomēr būt ļoti piesardzīgiem pret šo.

Pašreizējais likumprojekts paredz labu lietu – ļaut reklamēt hipotekāros kredītus, lai ģimene, izvēloties mājokli, var saņemt labāku piedāvājumu, lai bankas var sākt sacensties arī publiski, kurai labāks piedāvājums. To “Nacionālā apvienība” atbalstīs, tā kā tas saasina konkurenci, bet es aicinu nespēlēties ar uguni un cilvēku likteņiem, jo, es atļaušos teikt, ātro kredītu ietekme uz sabiedrību un to slazdi ir pieejami tik daudz, ka tā ietekme ir... posts, ko tas ir izdarījis uz mājsaimniecībām, uz ģimenēm, ir līdzīgs, kā to ir izdarījušas azartspēles. Tāpēc es aicinu ļoti piesardzīgi pret to izturēties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par –16, pret – 51, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds debatēs deputātam Artūram Butānam. (Starpsaucieni.) Labi, netīšām. Tātad vēlreiz...

A. Šuvajevs. Tātad 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tika atbalstīts?

A. Šuvajevs. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Jā. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 4. – ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 5. – ekonomikas ministra priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 6. – ekonomikas ministra priekšlikums. Tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 7. – ekonomikas ministra priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 8. – ekonomikas ministra priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 9. – ekonomikas ministra priekšlikums. Arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 10. – ekonomikas ministra priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 12. – ekonomikas ministra priekšlikums. Tika atbalstīts un ir iekļauts 11. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. Arī 13. – ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts un iekļauts 11. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 14. – ekonomikas ministra priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. Arī pēdējais – 16. – ekonomikas ministra priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. Aicinu deputātus balsot un atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais – likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā” (Nr. 479/Lp14), otrais lasījums. Likumprojekts steidzams.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi, šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo.

Tā kā priekšlikumi nav saņemti, aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Kredītiestāžu likumā” (Nr. 479/Lp14) atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā”, otrais lasījums. Steidzams.

Viens priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Arī šis likumprojekts ir saistīts ar diviem iepriekšējiem. Arī izskatījām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Likumprojekta kontekstā tika saņemts viens priekšlikums.

1. – ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. Aicinu deputātus atbalstīt šo likumprojektu un balsot par to otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas līgumu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Šuvajevs. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu. Mēs noteikti sekosim līdzi tam, kā šis likums darbosies praksē.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījums Notariāta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Viens priekšlikums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Kolēģi, “Grozījums Notariāta likumā” ir saistīts ar nupat izskatīto likumprojektu pakotni.

Komisija pirms likumprojekta otrā lasījuma saņēma vienu priekšlikumu.

1. – ekonomikas ministra Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Notariāta likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Notariāta likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, trešais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referente Viktorija Baire.

V. Baire (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā uz trešo lasījumu tika izskatīti divi priekšlikumi. Abi priekšlikumi ir sagatavoti, balstoties uz KNAB ieteikumu.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Baire. 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Baire. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

V. Baire. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā”, trešais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi priekšlikumus likumprojektā “Grozījumi Konkurences likumā”.

Uz trešo lasījumu bija divi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 2. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Atis Labucis.

A. Labucis (JV).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā strādājām ar likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”.

Likumprojekts izstrādāts, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību noteiktos Eiropas Savienības dalībvalstu pienākumus attiecībā uz šīm invazīvajām svešzemju sugām.

Likumprojektā ietvertās tiesību normas sagatavotas saskaņā ar 2019. gada Ministru kabineta izstrādāto informatīvo ziņojumu “Par invazīvajām svešzemju sugām un kompetenču sadalījumu”. Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts... Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība ir: šīs invazīvās dzīvnieku, augu un sēņu sugas, kas nav raksturīgas konkrētajai teritorijai, izplatās ļoti strauji, tām nav dabisko ienaidnieku, tās dominē un izkonkurē vietējās sugas. Invazīvās sugas ir nopietns drauds gan bioloģiskajai daudzveidībai un dabiskajām ekosistēmām, kas nodrošina dabiskos regulējošos pakalpojumus – gaisa kvalitāti, ūdens noteces regulāciju, novēršot plūdus, un daudzus citus –, kā arī svarīgos tautsaimniecības resursus – auglīgu augsni, augstvērtīgus mežus... un visu kopā, kas var veikt, tā teikt, ietekmi uz cilvēku veselību un ekonomiku.

Komisijā noritēja plašas debates. Diemžēl šis likumprojekts netika atbalstīts.

Debates...

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes, godājamie kolēģi! Komisijā šo likumprojektu neatbalstījām. Arī es balsoju “pret” likumprojekta pirmā lasījuma redakciju. Galvenais iemesls likumprojekta noraidīšanai bija Valsts augu aizsardzības dienesta un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvju iebildumi, kas izskanēja komisijas sēdē. Gan VAAD, gan LOSP pārstāvji iebilda pret ieceri izveidot Latvijas invazīvo sugu sarakstu, jo, abu organizāciju pārstāvju ieskatā, pastāv risks, ka Latvijas invazīvo sugu sarakstā tiks iekļauts tik liels dažādu augu un dzīvnieku sugu skaits, ka VAAD nespēs pilnvērtīgi veikt savas uzraudzības funkcijas, savukārt sabiedrībai tiks uzlikti neproporcionāli lieli invazīvo sugu ierobežošanas pienākumi. Tika izteikts priekšlikums, ka likumprojekts būtu jāattiecina uz Eiropas Savienības invazīvo sugu sarakstu.

Kopš komisijas sēdes esam komunicējuši ar VARAM par iespējamu risinājumu šajā jautājumā un esam saņēmuši ierosinājumu, ka no likumprojekta varētu svītrot Ministru kabineta deleģējumu par nacionālo invazīvo sugu sarakstu. Ja likumprojektu apstiprināsim pirmajā lasījumā, tad VARAM otrajam lasījumam iesniegs priekšlikumus, lai rastu kompromisus uz komisijas sēdē izteiktajām bažām un nekavētu likumprojekta tālāku virzību.

Cienījamie kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un arī sniegt savus priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Putram. (Starpsauciens: “Pastāsti, Edgar, kā tur īstenībā ir!”)

E. Putra (AS).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis ir klasisks piemērs... uz kādiem grābekļiem mēs visu laiku kāpjam. Ir Eiropas pielikums, kas nosaka konkrētas sugas, kuras ir invazīvas un ir jāiekļauj sarakstā, un ir mūsu interpretācija. Protams, mēs vienmēr gribam vairāk, nekā prasa Eiropa. Šis ir tas klasiskais piemērs. Gribam likt klāt... Mēs netiekam galā ar tiem pašiem latvāņiem, kas šobrīd Latvijā ir diezgan liela problēma. Gribam veidot jaunu papildu sarakstu ar daudzām jaunām sugām, gribam veidot jaunu padomi, kas atkal lems par konkrētām sugām, atkal lems – ko darām, kā darām, ko sodām. Jo likums ir uzbūvēts klasiski... kā no ierēdniecības: ir pienākums; ja šo pienākumu nepildi, tu tiksi sodīts. (Zālē troksnis.) Klasiski – iedodam pātagu, neiedodam makšķeri vai instrumentu, kā ar šīm invazīvajām sugām cīnīties. Tā šinī brīdī, man liekas, ir pilnīgi un galīgi absurda pieeja tam visam.

Es saprotu, ka ir koalīcijas vienošanās par to, ka šis saraksts varētu pārtapt... tikt mainīts un šajā sarakstā būtu iekļautas minimālās prasības, bet šobrīd likumprojekts to neparāda. Manuprāt, ir jāskatās... un tas droši vien uz otro lasījumu viennozīmīgi jāvērtē, arī, teiksim, jāpaplašina iespējas, kā mēs ar šīm invazīvajām sugām varam cīnīties, jo, manuprāt, tā bija ļoti liela kļūda, kad savulaik privātpersonām aizliedza iegādāties otrās kategorijas augu aizsardzības līdzekļus. Pēc šī aizlieguma, es domāju, latvāņi Latvijā tikai un vienīgi nopriecājās, ka, redz, latvietim praktiskajam vairs nav nekādu instrumentu, lai šo invazīvo sugu apkarotu.

Tāpēc es domāju, ka šinī brīdī ir jāsasparojas un jāliek ierēdņiem šo likumprojektu pārstrādāt un nākt ar likumprojektu, kas paredzētu konkrētu pieeju, nevis mēģināt to grozīt caur lasījumiem.

Aicinu neatbalstīt šo likumprojektu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Valdim Maslovskim.

V. Maslovskis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es neatkārtošu, ko teica kolēģi, bet es arī atbalstu un piekrītu. Tiešām invazīvās sugas tiek regulētas Eiropas Savienībā saskaņā ar Eiropas Savienības invazīvo sugu sarakstu, ko nosaka attiecīgā regula. Atsevišķa Latvijas nacionālā saraksta veidošanu uzskatu par nepieņemamu, jo tas radīs papildu izdevumus zemju īpašniekiem, lietotājiem, pašvaldībām un valstij... un būs bezjēdzīga apkarošana, jo šīs sugas izplatās nekontrolēti. (Zālē troksnis.) Tas viss palielinās birokrātisko slogu visām iesaistītajām pusēm. Tās ir dažādas uzraudzības, atskaites... akti, ziņojumi.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu mazliet klusāk!

V. Maslovskis. Uzskatu, ka šāda saraksta veidošana nav ekonomiski pamatota. Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir jāvadās pēc Eiropas Savienības regulas un nav jāveido savi saraksti un dažādi ierobežojumi. Arī mūsu pagaidām vienīgais... Sosnovska latvānis, kas ir iekļauts. Mēs jau redzam, kā īstenībā notiek latvāņu apkarošana. Tas process ir ilgs... ilgtermiņa, dārgs, sarežģīts, un nepietiek ne vēlmes, ne naudas ne zemju īpašniekiem, ne arī valstij. Uzskatu, ka šādos apstākļos nav lietderīgi iekļaut šādu normu likuma regulējumos, papildus nosakot stingrāku regulējumu, nekā to paredz Eiropas Savienības regula. Mums vajadzētu noteikt nevis stingrāku regulējumu, bet godprātīgi pildīt to, kas jau ir regulā – apkarot invazīvās sugas –, jo mēs redzam, kā jau minēju, ka mums ar vienu vienīgo sugu nesokas labi.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, bet priekšlikumus iesniegt ar tādu mērķi, lai neveidotu atsevišķu Latvijas Republikas invazīvo sugu sarakstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Godātie kolēģi! Šie nacionālā invazīvo sugu saraksta noteikumi un pieeja tapa laikā, kad es vadīju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, un, pateicoties mana biroja vērībai, mēs nevirzījām šo sarakstu to argumentu dēļ, ko šeit kolēģi minēja. Tomēr nomainījās valdība, un šis saraksts ir aizgājis uz Saeimu.

Es gribu paust viedokli. Manuprāt, mums ir jāsaprot, kas īsti notiek dabas aizsardzības un vides sektorā kopumā. Iepriekšējā sēdē mums bija garas diskusijas. Mēs sākām par enerģētiku un beigās diskutējām, vai vajag vai nevajag Klimata un enerģētikas ministriju. Un gala beigās, kur tad būtu vide – VARAM vai KEM? Ko es gribēju teikt?

Dabas aizsardzība un vides aizsardzība – tā nav ierēdņu politika, tai ir jābūt valsts politikai. Un tie, kas dzīvo uz zemes – lauksaimnieki, mežsaimnieki... Viņiem ir jābūt lielākajiem dabas sargiem, jo viņi dzīvo no šī resursa un ir vistuvāk tam, viņu rīts un vakars sākas ar zemi. Un nav tā, ka īstie dabas sargi ir tie, kas dzīvo Rīgā, un lasa brošūras, grāmatas, saņem no Eiropas fondiem... un viņi ir tie īstie dabas saimnieki. Tā ir greiza pieeja, ka mēs uzskatām, ka tie daži ir īstie dabas mīlētāji un tie, kas dzīvo uz zemītes un ceļas ar rīta gaiļiem, nemīl dabu. (Starpsaucieni.) Un šeit arī ir tā sakne, jo... es aiziešu līdz invazīvajām sugām. Bet kaut vai skatāmies, kā notika dabas kartēšana.

Tie, kas vērīgāk papētījuši dabas sistēmu “Ozols”, var konstatēt tādu īpatnēju sakritību, ka vislielākā dabas daudzveidība ir konstatēta... kur? Ap Pierīgu... būtībā ap Rīgu. Tas taču nav loģiski. Latvijā ir milzīgas, plašas teritorijas, kas ir maz apdzīvotas, kur ir maz saimnieciskās darbības. Loģiski, ka tur būtu jābūt lielākai dabas daudzveidībai, jo tur putni, zvēri... sugas ir mazāk traucētas. Tātad kartētāji gājuši vieglāko ceļu – izkāpuši no autobusa vai no mašīnas un nokartējuši to, kas ir viņu daudzdzīvokļu māju kvartālu tuvumā, tā vietā, lai pēc būtības meklētu dabas bagātības tur, kur tās ir un veido lielākus masīvus un kur tiešām var saglabāt sugu daudzveidību. Arī šie kartētāji ir gājuši vieglākās pretestības ceļu, un rezultātā mēs esam ieguvuši tādu jocīgu karti, kur ap lielpilsētu ir vislielākā dabas daudzveidība. Visvairāk šo punktu ir atrasti tieši ap Rīgu.

Kas attiecas uz šo nacionālo invazīvu sugu sarakstu – tieši tas pats jautājums. Kāds ir mērķis? Ja mēs tiešām gribam izveidot rīku, kā palīdzēt cilvēkiem tikt galā ar Spānijas kailgliemežiem vai to pašu latvāni, kurš gan ir Eiropas invazīvo sugu sarakstā, tad darām šīs lietas pareizi! Tātad strādājam ar tiem, kas dzīvo uz šīs zemes vai atbrauc vasaras brīvdienās uz savu lauku īpašumu. Kā to visefektīvāk darīt? Vērsumam ir jābūt nevis uz sodīšanu vai kaut kādu sarakstu un atbildību likšanu... kas galā beigsies ar sodu, bet tieši otrādi – palīdzam cilvēkiem kopt dabu veidā, kādā mēs panākam sabiedrībai un dabas daudzveidībai vēlamu rezultātu.

Šobrīd mēs ejam vieglāko ceļu. Tā ir tā “sodīt” un “aizliegt” kultūra, kurā mēs faktiski cilvēkus bez vainas padarām vainīgus. Ja tavā īpašumā atrodam invazīvo sugu, tad gala beigās par nepļautu zāli tev var uzlikt sodu. Un tā ir nepareiza filozofija, kas mums iet gadu gadiem. Mums ir jālauž šī pieeja.

Tātad saraksts pats par sevi jau nav ne labs, ne slikts, tajā vienkārši konstatēts, kāda ir situācija. Bet jautājums – ko mēs ar šo sarakstu panākam: vai pozitīvi motivējam īpašnieku rīkoties vai – tieši otrādi – veidojam shēmu, kurā kāds ir kļuvis vainīgs bez savas vainas un kādam ir tiesības tagad viņu sodīt.

Tādēļ, manuprāt, šī diskusija tiešām ir vajadzīga. Es gribētu dzīvot valstī, kurā tie, kas dzīvo uz zemes un kuriem pieder lauku, mežu vai purvu īpašums, patiesi rūpējas par dabu, par tās daudzveidību un ir pozitīvi motivēti un valsts institūcijas nāk palīgā cilvēkam ar visu veidu padomiem, nevis runā par kaut kādu sodu politiku.

Otra lieta, ko es gribēju pateikt. Strādājot deviņus mēnešus VARAM, es sapratu vienu lietu – ja mēs patiesi gribam rūpēties par dabas daudzveidību, tad šī lieta ir jādod tuvāk pašvaldībām. Tātad visas vienkāršās lietas... Ja es runāju par vidi, nezinu, kanalizācijas izlaidi grāvjos vai tamlīdzīgi, vislabākais saimnieks būtu pašvaldības... būvvaldes un kaimiņš–kaimiņu tipa uzraudzība, nevis kaut kādas reģionālās vides pārvaldes... no kurienes kā parašutisti atbrauc, mēģina konstatēt... Tās nevar saprast, kas tur īsti ir noticis. Tas ir neefektīvs ceļš.

Tas pats stāsts arī dabas daudzveidībā. Pašvaldībām pašām ir jārūpējas par dabas daudzveidību savā teritorijā. Un, ticiet, tām ir daudz vairāk instrumentu, kā kompensēt pozitīvu rīcību – ar nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm vai dažādu veidu kopienu iniciatīvām, atbalstu un tā tālāk. Tas nav stāsts par sodīšanu, tas ir – tieši otrādi – stāsts par iedzīvotāju apvienošanu ap labu lietu, jo dabas aizsardzība dziļākajā būtībā ir to cilvēku lieta, kas tur dzīvo, nevis to, kas ir ieguvuši kaut kādus grādus un dzīvo Rīgā, un tagad kontrolēs, kas tur kurā Latvijas novadā notiek. Tā ir pilnīgi nepareiza pieeja.

Mēs nekad nepanāksim zaļo kursu, domājot, ka kaut kādi parašutisti atbrauks un mūsu vietā nokārtos... un izveidos dabas aizsardzību vai vides aizsardzību. Šī lieta būtu jāliek pilnīgi otrādi. Tātad vides un dabas sektoram visas vienkāršās lietas, kur sabiedrība, kopienas, pašvaldība pašas var tikt galā, ir jādeleģē uz leju, bet visas sarežģītās lietas, kas saistās ar ietekmes uz vidi novērtēšanu, industriālo ietekmi... un mums tiešām ir problēmas – vēja parki... nezinu, sarežģītāki rūpnieciskie objekti un tamlīdzīgi... tur ir vajadzīgs šis augsti profesionalizētais resurss, kāds ir reģionālajās vides pārvaldēs... kur ir vajadzīgs dabas aizsardzības speciālistu redzējums plašākā mērogā, nevis lokāli skatoties uz katru vēja parku, bet redzot kompleksi, ko šis vēja parku komplektiņš Kurzemes mežos veidos, kā tas ietekmēs putnu migrāciju un tamlīdzīgi.

Tātad šī darba organizācija ir jāmaina pilnīgi otrādi, es atkārtošu: vienkāršās lietas dodam cilvēkiem, kopienām, pašvaldībām, mēs paši sargājam savus resursus un dabas daudzveidību, savukārt sarežģītās lietas – koncentrējamies, tur mums vajadzīgi speciālisti un cilvēki, kuri sēž Rīgā, kuriem ir laba izglītība, kuri iegūst starptautisku pieredzi, veido partnerības un tā tālāk. Tad mēs patiesi sargāsim dabu.

Kolēģi, tas bija garāks stāsts par nacionālo invazīvo sugu sarakstu, bet šeit ir jautājums par filozofiju – ko mēs gribam panākt, un kādu ceļu mēs ejam. Vai mēs ejam policejiskajā “sodīt” virzienā, vai – tieši otrādi – mēs ejam uzticēšanās virzienā un dodam cilvēkiem vairāk brīvības un rīcību darīt pareizās lietas, lai mēs būtu zaļa, plaukstoša valsts ar labu sugu daudzveidību.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Es šobrīd vairs neturpināšu šo... Jā, protams, vides aizsardzība, sugas, dabasvide – tas viss ir ļoti svarīgi, bet šobrīd atkal atgriežos pie likumprojekta procedūras būtības.

Es atbalstīju likumprojekta virzīšanu uz pirmo lasījumu. Esmu jau vairākkārt šeit paudusi, ka man ļoti nepatīk absolūti nesagatavoti, pilnīgi pārstrādājami likumprojekti, kas aiziet uz pirmo lasījumu. Es gribu teikt, ka šis nebija tas gadījums. Tātad likumprojekts ir gatavots, bet tur ir vēl kas uzlabojams, tur ir daudz kas maināms. Mēs pirms pirmā lasījuma uzklausījām dažādu institūciju, iesaistīto pušu, pašvaldību viedokli, un mēs saprotam, ka tātad šeit ir tā dilemma: Eiropas saraksts... Latvijas saraksts – latvānis, Spānijas gliemezis vai vēl kaut kādas mistiskas sugas... kas un kā ir. Diskusija notika profesionāli, runājot tiešām par to, kas Latvijai ir svarīgi... un tā tālāk.

Te tika runāts par sodiem. Pirmkārt, sodi ir preventīvs rīks, un mūsdienās sodus parasti nepiemēro tā, ka, ja kaut kas ir, uzreiz bliež sodus. Tā ka atcerēsimies – sodi ir preventīvs... ja jums pārkāpums ir pirmo reizi, normāla iestāde jums nekad neuzliks sodu.

Otrkārt, nav paredzēts likumprojektu virzīt steidzamības kārtā, bet man ir jāatgādina, ka 2019. gadā Eiropas Komisija uzsāka pārkāpuma procedūru, jo šī diskutēšana, filozofēšana un tā tālāk notika ļoti ilgi... uzsāka pārkāpuma procedūru un jau 2023. gadā, tieši pirms gada, draudēja vērsties Eiropas Savienības tiesā par to, ka Latvija nespēj beidzot... saprast, ko tad darīt ar to regulējumu, kas tika pieņemts Eiropas Savienībā un kas nepieciešams arī Latvijā, ja mēs domājam par dabasvides aizsardzību. Tikai tāpēc, ka attiecīgās valsts iestādes pateica, ka mēs sākam pie tā strādāt, sākam skaņot, ka ir ļoti smags process, šī pārkāpuma procedūra beidzās ar to, ka vēršanās tiesā nenotika. Es saprotu, ir dots solījums, ka raitā solī jāvirza Latvijai svarīgs likums... tādā veidā, kā mēs Latvijā saprotam, kādam tam jābūt.

Līdz ar to, ja mēs šobrīd atkal... ja jūs noraidāt šā likumprojekta virzību pirmajā lasījumā, es varu iedomāties, kas tālāk notiks ierēdniecības... ministriju, iestāžu gaiteņos: “Ak dievs, mēs to nevaram! To mums atkal uzliek!”... un tā tālāk.

Tāpēc es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Kā komisijas priekšsēdētāja es apsolu sekot, lai būtu konstruktīva virzība, lai tiktu uzklausīti visu pušu viedokļi, bet tomēr būtu izvēlēts tas, kas Latvijai ir svarīgi, un lai mums nedraudētu vēršanās Eiropas Savienības tiesā ar milzīgām soda naudām.

Tā ka, lūdzu, atbalstiet likumprojekta virzību uz pirmo lasījumu. Un pirms otrā lasījuma noteikti notiks ļoti pamatīgas to jautājumu... var būt korekcijas, par kurām jau kolēģi šeit runāja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Likums ir ļoti labs, vajadzīgs. Mani tikai pārsteidz, ka te sēž apmēram trešā daļa deputātu no iepriekšējā sasaukuma, kas visu ir darījuši, lai sagrautu gan sugas, gan biotopus.

Mums tagad ir pieņemts tāds likums, kas saucas... par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai... 2022. gada 29. septembrī. Tur bija gandrīz simts priekšlikumu. Bija tādi sakarīgi, lielākā daļa no tiem tika noraidīti, un visa šī likuma būtība ir iesniegta vienā – zemkopības ministra – priekšlikumā. Un šis priekšlikums skan tā: “Likums nosaka atviegloto kārtību 50 megavatu un lielākām elektrostacijām.” Tie, kas balsoja par šo atviegloto kārtību, par mežu izciršanu, par kaut kādu pilnīgi slimu ideju – būvēt mežos vēja parkus –, nāciet un izstāstiet, kā jūs aizsargāsiet sugas, kā jūs aizsargāsiet biotopus, asfaltējot mežos piebraucamos ceļus, ierīkojot tur... ievelkot augstsprieguma... vai sadales tīklus, betonējot laukumus, kur tiek novietotas metāla un betona konstrukcijas, piegādāti būvmateriāli, pievestas eļļas un degvielas, kravas mašīnas un traktori... Ja kāds saka, ka tas nebūs mežā, bet tas būs purviņā, kas tai meža vidū atrodas, tad kā jūs tur... ar helikopteriem lidosiet? Vienkārši šī liekulība ir pārsteidzoša.

Otrs. Kas notiek jūras parkos? Šis likums, ko pieņēma šeit daži balsojušie iepriekšējā Saeimā, paredz vispār samazināt jebkādas vides prasības jūrā, jebkādas nopietnas analīzes, kas notiek ar mikroorganismiem. Kā jūs tur betonēsiet pamatus šiem vēja stabiem? Atvieglotā kārtībā.

Nākamais. Kāpēc neviens nerunā par mazajām HES? Es te redzu cilvēkus, kuri ir atbalstījuši mazās HES. Ziniet, kur ir problēma? Uz Latvijas upēm ir vairāk nekā 1200 mazo HES un dažādu dambju, un problēma ir tā, ka daļa no tām pieder politiķiem. Tās piemēslo Latvijas upes, neko neražo... ražo kaut kādu vienu procentu, bet tagad būs mazāk... pie lielākām jaudām, un kalpo tikai šo īpašnieku bezkaunīgajai vēlmei uzspļaut sabiedrības lielākās daļas interesēm par Latvijas dabu, par tās saglabāšanu, par visām skaistajām Latvijas ainavām.

Es pateikšu vienu piemēru. (Jūs paši zināt, kuri ir tie politiķi, kuri te nāk un melo, kuri grib iet uz Eiropas Parlamentu, kuri grib, lai viņus atkal ievēlē.) Paņemam Gauju! Lieliska foreļu un alatu upe. Uzbūvēti deviņi nosēddīķi, deviņas HES. Kam tās pieder? Paskatieties, saraksts tiks nopublicēts. Es tagad nevaru nosaukt, jo dažas vēl es nezinu. Ar apbrīnojamu bezkaunību... gadu no gada tiek maksāta nauda par visiem šiem betona mēsliem.

Kas ir Salacā? Papīrfabrikas dambis... kaut kāds tilts, kuram priekšā kaut kāds sarūsējis žogs... saimnieks prasa kaut kādus divarpus miljonus... valsts nekādi nevar atrisināt, kā to mēslu nojaukt, ne tur kaut kas vairs ir, ne tur... ne tur tā papīrfabrika darbojas, bet upe ir aizsprostota.

Beigās pateikšu – Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kas ir likvidējusi savas trīs lielākās lašupes. Aizdambējas Daugava, kur nedarbojas neviens pacēlājs; kā jau es pieminēju, Gauja, uz kuras ir bezjēgā saceltas šīs mazās, smirdošās HES... tur vienkārši smird! Ja jūs izcērtat krūmus ēnainai, straujai upei, likvidējat krāces, izbagarējat un iztaisāt to taisnu un pēc tam uztaisāt vēl kaut kādu dambi, kuru tur cilā augšā, lejā... tad tur ūdens nav nemaz, tad tas tur ir augšā... tur viss ir nosprādzis. Nu, piedodiet – kādas sugas, kādi biotopi?!

Es domāju, ka šeit būs jāpapildina... Es aicinu iesniegt priekšlikumus un nojaukt visus šos vairāk nekā tūkstoš šķēršļus, publicēt visu politiķu uzvārdus, kas tur ir iejaukti un kas bremzē šo procesu!

Un pēdējais – jebkurā gadījumā mums ir jāaizliedz izcirst mežus Latvijā. Nu tā taču ir pilnīgi slimība – iztirgojam kaut kādiem ārzemniekiem, kuri te nāks ar saviem vēja parkiem un betonēs ceļus, taisīs mums elektrību, lai gan mēs varam saražot trīs megavatus pie Latvijas patēriņa... trīs gigavatus – mūsu jaudas ir... elektroenerģijas... un Latvijai pašlaik vajag vienu gigavatu, un nāks kaut kādi labdari un būvēs mums vēl pa sešiem gigavatiem kaut kādus brīnumainus parkus jūrā un mežā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajai vārds debatēs deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi deputāti un deputātes! Es gribu atbildēt uz mazliet maldinošo informāciju, ko es dzirdēju izskanam no šejienes. Tātad vispirms – kāpēc šis likumprojekts ir svarīgs? Es domāju, ka par to visi deputāti var vienoties – mums ir svarīgi aizsargāt savu dabu, savas nacionālās bagātības un mēs negribam pieļaut, ka svešas sugas izposta mums ierasto dabu. Par to, es domāju, visi ir vienisprātis. Bet jautājums, kā mēs to darīsim?

Pirmām kārtām... kāpēc mums ir vajadzīgs ne tikai Eiropas saraksts, bet arī nacionālais saraksts, ir tas, ka Eiropa ir ļoti, ļoti liela, aptver ļoti daudzas valstis, līdz ar to atsevišķas sugas, kas ir kaitīgas un invazīvas pie mums, iespējams, ir dabiskas, ļoti bieži sastopamas un nekaitīgas citās valstīs. Līdz ar to nevar vienoties par tādu kopīgu sarakstu, jo katrai valstij tomēr ir sava daba un katra valsts arī rīkojas, skatoties uz to, kas notiek valsts dabā. Kopīgais saraksts ir attiecībā uz tām sugām, kas ir kaitīgas vairumam valstu.

Tas, ko es arī šodien dzirdēju, – man ir patiess prieks par to, ka ir mainījusies valdība un ka mums ir cits vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs... nekā iepriekš, jo mani pārsteidz tas, cik ļoti lielu neuzticību saviem ekspertiem... dabas ekspertiem un ierēdņiem, kas ir sagatavojuši to likumu, sakot to, ka dabā, vides aizsardzībā ir sarežģītas lietas (kā vēja parki) un arī vienkāršas lietas (kā daba), pauda Sprindžuka kungs, kas bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Es tam nevaru piekrist. Arī dabas aizsardzība prasa ekspertu zināšanas, un es domāju, ka mums ir jāuzticas mūsu ekspertiem, kas spēj atpazīt kaitīgās sugas daudz labāk nekā katra pašvaldība, un es arī neticu, ka Latvijā katra pašvaldība tagad uztaisīs savu sarakstu ar savas pašvaldības invazīvajām sugām. Līdz ar to, man liekas, mums ir jāpaļaujas uz to, ko dara eksperti... kam es pilnīgi piekrītu.

Es ļoti labi saprotu bažas, kas ir izskanējušas. Protams, ikviens zemes īpašnieks baidās, ka pie viņa tagad nāks un sodīs. Es domāju, ka tas nav pieļaujams, un tas ir tas, ko mēs nemaz nevēlamies. Tas, kas mums ir svarīgi, – ka mēs spētu vienoties, kas Latvijai ir kaitīgs, ka mēs to spētu atpazīt un spētu arī saprast, kā kopīgiem spēkiem tikt vai netikt ar to galā.

Es nekādā gadījumā neatbalstu uzreiz sišanas un sodīšanas sistēmu, bet sadarbības sistēmu, un man liekas, ka šis likumprojekts tā arī taps. To es šeit esmu dzirdējusi arī sarunās, tāpēc es ļoti lūdzu to atbalstīt un kopīgiem spēkiem padarīt to labāku, lai mēs varētu aizsargāt savu dabu un arī izmantot mūsu ekspertu zināšanas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Jā, par šo likumprojektu. Ļoti pareizi ir tas, ka mums ir jāaizsargā sava daba, flora un fauna no invazīvajām sugām. Invazīvās sugas, šeit augot, nodara ļoti lielu kaitējumu, jo tām šeit nav dabiskā ienaidnieka, līdz ar to tās var plaši izplatīties. To mēs ļoti labi redzam, kā tas izskatās (ar šiem latvāņiem un šīm plantācijām), reti kura pašvaldība spēj tikt ar to galā, un vismaz ir izstrādājuši kādus plānus, kā to ierobežot. Bet kur ir problēma šajā likumprojektā un arī nākamajā, kas sekos pēc šī? Tie abi ir saistīti ar to, ka šīs prasības, ko nosaka Eiropas regula, kur ir latvānis un vēl kādas sugas, kas varbūt pie mums nav tik izplatītas... šeit ir pielikts klāt daudz kas, un tas viss salikts kopā vienā katlā, jo, ja paskatāmies uz mūsu dabu, kur ir redzamas zeltslotiņas, ošlapu kļavas, vārpainās korintes, tad tās jau šeit ir tā kā iedzīvojušās. Mēs nekādā gadījumā nevaram šīs visas sugas sarakstīt kopā un pielīdzināt latvāņiem. Tādēļ šis likums būtu jāpārstrādā, un tas ir tas, ko arī eksperti atzīst, ka, jā, mums ir jāuzskaita, kas tad ir atsevišķi... šīs sugas... šeit mums vietējās, jo zeltslotiņas nav Eiropas sarakstā, un Eiropas regula mums to nekādā gadījumā neliek iekšā šeit pašiem kontrolēt, bet priekš pašu vajadzībām tas būtu jāveido kā atsevišķs... citādi sanāk tāds absurds un mēs uzliekam ļoti lielu birokrātisko slogu gan mūsu iedzīvotājiem, gan pašvaldībām, jo likums nosaka to, ka, pirmkārt... tad jau katram, kurš sastop kādu no šīm invazīvajām sugām... un tiem, kas varbūt nav botāniku studējuši, būs grūti atpazīt uz lauka, vai tev vispār tāda ir, un varbūt pats kādu zeltslotiņu kā krāšņumaugu audzē savā dārzā... un tad būs pienākums par to ziņot un pret to attiekties tieši tāpat kā pret latvāņiem. To mēs pieļaut nedrīkstam.

Man liekas, ka normālā praksē atbalstīt šādu likumprojektu nevar, tādēļ arī komisijā es balsoju “pret”, jo ministrijai tas bija jāsakārto pirms sūtīšanas uz šejieni, ja esam konstatējuši šādu lietu. Un aizbildināties ar to, ka tas prasīs gadu, lai mēs to izdarītu, un draudēt ar to, ka mums būs kādas Eiropas sankcijas... es teiktu, ka tās visas ir muļķības, ministrija šo likumprojektu var mierīgi paņemt atpakaļ, pārstrādāt un kaut vai caur komisiju to var ielikt atpakaļ dienaskārtībā, tā nav problēma. Bet šādā veidā, ka mēs atstājam atvērtu... un teikt, ka tagad deputāti un visi ar priekšlikumiem grozīs un mainīs... tur ir ļoti daudz daļu, un tur ir nepieciešama profesionāla pieeja, ko un kā mēs rakstām un ko mēs pēc tam attiecinām. Ja mēs uzliksim pašam Augu aizsardzības dienestam visas šīs sugas kontrolēt, ja mēs paskatīsimies, ka ienāks šie ziņojumi par šīm sugām, kas visas būs saliktas vienā maisā, tad viņi zem tā birokrātiskā sloga vienkārši noslīks.

Es saprotu, ka mērķis ir tāds, ka tagad mēs virzām tālāk un uz otro lasījumu sašaurinām un visu sakārtojam, bet es teiktu, ka šis fundamentāli ir jāpārkārto, un līdz ar to tad Augu aizsardzības likums mums nemaz nav jāver vaļā, – ja mēs neaiztiekam iekšējās invazīvās sugas, ja mēs atstājam, ka latvānis mums paliek tajā pašā statusā, kādā tas ir, un pieliekam klāt Biotopu likumā kā atsevišķu sarakstu ar savādākām prasībām, ka mēs varbūt uzskaitām, ka mēs paskatāmies, jo arī tāda lieta kā... ne tikai florā, bet arī faunā mums ir invazīvās sugas, piemēram, Spānijas kailgliemezis, kas mums ir ienācis šeit, Latvijā, tad, jā, lauksaimnieki ļoti aktīvi cīnās ar šo postītāju, kurš noēd ražu. Tas sākās no Zemgales, ir aizgājis jau tālāk – uz Vidzemi – un tādā veidā izplatās.

Bet tad man ir jautājums, kā tad mēs... arī pilsētu parkos sāksim ar insekticīdiem strādāt... vai kā? Kāds tad ir mērķis tos apkarot? Nekādā gadījumā mēs nedrīkstam šīs invazīvās sugas visas likt vienā maisiņā, tās ir jāizdala, un šis likums ir jāpārstrādā.

Tādēļ es aicinu, tieši tāpat kā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, šo likumprojektu neatbalstīt un lūgt ministrijai izdarīt grozījumus, lai profesionāļi tos izdara, un pēc tam mēs komisijā varam spriest un lemt jau par niansēm, nevis par fundamentāliem grozījumiem.

Tā ka es lūdzu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdakas kungs, vai jums pietiks ar 10 minūtēm? (Starpsauciens. Smiekli.)

I. Līdaka (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Lai būtu jautrāk, tomēr jābūt arī citam viedoklim. Es, protams, aicinu atbalstīt šī likumprojekta tālāku virzību un arī nenoliegt nacionālā saraksta nepieciešamību, jo, manuprāt, to izdarot, mēs noliegsim to, ka pastāv problēma, bet problēma pastāv.

Braucot no Vecumniekiem uz Bausku, var redzēt hektāriem lauksaimniecības zemju, kas apaugušas ar zeltslotiņu. Aizbraucot uz Siguldu un paklausoties, ko ļaudis runā... vienā naktī viena persona savā dārzā var noķert apmēram tūkstoti Spānijas kailgliemežu. Tā ir problēma.

Latgalē ir problēma ar rotanu – zivtiņu no Amūras. Es domāju, būtu absolūti absurdi uzskatīt, ka šo zivtiņu var no sava dīķa veikli ar spainīti pārnest arī uz tuvīniem vai tālākiem dīķiem. Likumā droši vien ir jānosaka kaut kādas normas, protams, saprātīgas normas, kuras neparedz to, ka cilvēkam jādara neiespējamas lietas, piemēram, no rotana jāatbrīvo dīķis. To nav iespējams izdarīt.

Tieši tāpēc ir paredzēts tomēr veidot šo nacionālo sarakstu, pirms tam ļoti strikti izstrādājot par katru sugu, kas šajā sarakstā iekļauta, invazīvās sugas pārvaldības plānu, kurā ir paredzēts, kādi ir mērķi, kādas ir iespējas, kādi ir līdzekļi. Neviens nepaģērēs darīt neiespējamas lietas. Bet laist dabā sarkanausu bruņurupuci, kurš visā Eiropā kļūst par ārkārtīgu sērgu... es domāju, tas būtu jāaizliedz, un tas būtu tikai pareizi.

Tā ka es aicinu turpināt strādāt pie šī likumprojekta pilnveidošanas, bet pilnībā to neiznīcināt, neiznīcināt domu, ko Dabas aizsardzības pārvalde (starp citu, ne Rīgā, bet Siguldā bāzēta)... nevar pārmest, ka viņi nav bijuši uz zemes un ka viņi nezina, kas notiek uz zemes.

Lūdzu turpināt darbu pie šī likumprojekta, bet neiznīcināt tā pamatdomu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Krištopana kungs, ar septiņām minūtēm pietiks?

V. Krištopans (LPV).

Priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Es uzstāšos kā Sēlijas zemnieku saimniecības īpašnieks.

Man ļoti patika iepriekšējais runātājs, kurš teica, ka vajadzīgs nacionālais saraksts, ka katrai invazīvajai sugai jābūt plānam... Varu iedomāties, kā tajā ministrijā, nezinu gan, kurā (starp tām tagad vides un klimata jautājums tiek futbolēts)... katrai sugai būs savs ierēdnis, kas būtu forši, jo jums, Jaunajai VIENOTĪBAI, tas patīk – producēt ierēdņus kā šķiru. Varbūt Jaunzemei arī tur atradīsies vieta? Viņa tagad vairs nav VID, bet ierēdņu nezūdamības likums pastāv jau visus 20 gadus, kopš valda VIENOTĪBA.

Divas lietas vēl gribu pateikt. Pirmais – par šo absurdo projektu, par kuru kādreiz runās un šausmināsies, – par vēja parkiem, šo konkrēto, lielo vēja parku projektu, kas ir paredzēts uz “Latvijas valsts mežu” zemes. Kādreiz mani mazbērni droši vien lasīs stenogrammu un teiks: “Opis toreiz pareizi pateica.”

Iedomājieties, tiem lielākajiem propelleriem pēda ir 600 tonnas dzelzsbetona. Iedomājieties – 600 tonnas dzelzsbetona kaut kur kādā purvā gāzīs iekšā! Kā jutīsies tā mūsu dabas daudzveidība?

Kad bija mīnus 30 grādi, elektroenerģijas cena biržā bija 1,50 eiro par kilovatstundu un bija totāls, pilnīgs bezvējš (daudzi, kas laukos dzīvo, zina – ja ir mīnus 20 vai mīnus 30, bieži vien vēja nav). Un tad tie visi propelleri stāvēs – kad visvairāk būs vajadzīga enerģija. Bet dievs ar to, laiks ir vislabākais dakteris, tas visu izārstēs.

Pēdējais – par Sēliju, kur es dzīvoju. To vietu padomju laikā sauca par Koreju, un to tagad atkal sāk saukt par Koreju, par totālu nekurieni, jo pašvaldību reformas rezultātā centrs tagad ir Aizkrauklē – 44 kilometri no tās vietas, līdz kurienei arī padomju laikā, kad bija Stučkas rajons, reti kad vadība (kļūdas pēc) vispār aizmaldījās. Šajā nekurienē man kā meža īpašniekam, protams, atnāca uzskaitveži un uzskaitīja kaut kādu sugu, kuru es pat nevaru atcerēties.

Tā sagadījās, ka es iestādīju trīs hektārus meža, vienu hektāru es gribu transformēt tieši tur – vienā savā stūrītī, lai mazbērni kādreiz varētu tur varbūt pat pārvākties dzīvot. Un izrādās, ka tanī vietā ir tā suga, un tagad man ir milzu problēma. Piecu kilometru rādiusā nav nevienas mājas – piecu kilometru rādiusā! Nu nē, redziet, jums tur tomēr nesanāks, jo tur ir kaut kā... Es atradīšu to sugu, kādreiz, kad es te uzstāšos, es jums to nosaukšu. Es nezinu... kopš Ulmaņa laikiem tanī mežā neviens nebija iegājis.

Tā mēs dzīvojam. Bet jāglābj... kā saka, Latvija ir kā spunde, kas tai Eiropas mucai visus caurumus vienmēr aizbāž.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai Mārim Sprindžukam pietiks ar dažām minūtēm? Pietiks.

M. Sprindžuks (AS).

Simanovskas kundze, es gribu izteikties skaidrāk. Runa nav par neuzticēšanos dabas aizsardzības, vides ekspertiem. Tieši otrādi – viņi ir savas lietas profesionāļi gan ministrijā, gan arī reģionālajās dabas vai vides pārvaldēs. Tā problēma ir, ka mēs neuzticamies cilvēkiem. Mums ir jāveido politika, kurā mēs atbildību uzliekam pašiem īpašniekiem, un pašvaldības ir tās, kas vislabāk redz telpu.

Šobrīd mums vairs nav kūlas ugunsgrēku, tie ir samazinājušies desmitkārtīgi, tāpēc ka pašvaldības sekmīgi dialogā ar iedzīvotājiem šo lietu ir atrisinājušas ar tām svirām, kas tām ir. Līdzīgi mēs varam iztīrīt savus lielos novadgrāvjus, kurus cilvēki ar grābekļiem nevar iztīrīt, tur vajadzīgs ekskavators. Pašvaldības sadarbībā ar cilvēkiem var sakārtot melioratīvās sistēmas. Tieši tāpat mēs varam tikt galā ar invazīvajām sugām – ir vajadzīga darba dalīšana. Pašvaldībai ir licence lietot ķīmiju, iedzīvotājiem tās nav un nebūs.

Tātad es runāju par fundamentāli jaunu pieeju, kurā mēs ejam prom no kontroles pieejas uz sadarbības pieeju un ieraugām pašvaldības – tās ir tuvāk cilvēkiem. Ieraugām kopienas – kopienas grib sargāt savus piekrastes ciemus daudz vairāk nekā jūsu inspektori. Par to ir runa. Sākam uzticēties savai valstij.

Zaļais kurss nav kurss, kuru uzspiež, tā ir zaļā vienošanās. Mēs kā sabiedrība vienojamies un sākam dzīvot citādāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, mazu uzmanību vēl drusciņ!

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 13 deputāti: Gundars Daudze, Mārcis Jencītis, Edmunds Jurēvics, Dmitrijs Kovaļenko, Līga Kozlovska, Atis Labucis, Nauris Puntulis, Igors Rajevs, Zane Skujiņa-Rubene, Ainārs Šlesers, Jānis Vitenbergs, Agita Zariņa-Stūre un Edgars Zelderis.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, es aicinu visus atgriezties Saeimas Sēžu zālē un ieņemt vietas. Kolēģi, turpinām darbu pēc pārtraukuma. Paldies visiem, kas ir ieradušies.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”.

Turpinām debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātie kolēģi! Es gribu aicināt nebalsot vai balsot “pret” šo likumprojektu sakarā ar to, ka Saeimā nedrīkst kļūt par labu praksi tas, ka slikts vai ļoti slikts likumprojekts nonāk Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā vai citā komisijā. Nekvalitatīvi likumprojekti nedrīkst būt izskatīti komisijās.

Mums ir spilgti piemēri tam, kā mēs strādājam ar nekvalitatīvi izstrādātiem likumprojektiem. Pirmais bija likumprojekts par “Rail Baltica”, mums to vajadzēja pārstrādāt, beigu beigās pieņēmām pavisam citu.

Kur ir problēma? Katram likumprojektam ir anotācija. Anotāciju nedrīkst mainīt. Šajā gadījumā tas pats. Tāpēc, lūdzu, dodam vēlreiz ministrijai – izstrādāt kvalitatīvu likumprojektu. Un, kā Grasberga kungs piedāvāja, lai iesniedz komisijā, tad mēs vēlreiz strādāsim pie tā.

Pie nekvalitatīvi izstrādātiem es gribu minēt arī likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pārvēršas par kaujas lauku, kur cīnās gan vieni, gan otri, un komisija tērē laiku tam, lai klausītos vienu pusi, otru pusi, piedalītos darba grupās, un kopumā likumprojekts neiet uz priekšu.

Šeit es paredzu to pašu – cīnīsies pašvaldības, cīnīsies saimniecības, cīnīsies likumprojekta iesniedzēji. Jūs tērēsiet mūsu laiku komisijā... mēs esam politiķi, mēs neesam profesionāļi. Profesionāļiem jāstrādā pie likumprojekta izstrādes, mums jāpieņem politiskais virziens. Politiskais virziens ir – jā, mums jāstrādā pie invazīvo sugu saraksta, pie vides aizsardzības... bet ne pie tā, lai izstrādātu likumprojektu.

Lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo komisijā mēs visu izrunājām un likumprojekta iesniedzēju lūdzām vēlreiz iesniegt jau normāli izstrādātu, ar visām pusēm saskaņotu likumprojektu.

Lūdzu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Kolēģi! Šis likumprojekts faktiski pierāda to, ka mūsu ierēdņi un darbinieki neapzinās reālo situāciju Latvijas laukos, jo šīs invazīvās sugas Latvijā noteikti ir jāapkaro un jāierobežo, un tas noteikti ir jādara ne tikai ar Eiropas līmeņa sugām, bet arī ar Latvijas sugām. Bet iekļaut visus vienādos nosacījumos, ar vienādām prasībām... Tas nozīmē, ka jebkura seniora vai mazdārziņa īpašnieka dārziņā esošās korintes, lupīnas vai zeltslotiņas nedrīkstēs vairs tur atrasties bez attiecīgās institūcijas – Valsts augu aizsardzības dienesta – atļaujas, tās nedrīkstēs tirgot, nedrīkstēs vākt tējā, ko daudzi dara... vienkārši sagādājot sev un citiem prieku... arī lupīnas dāvināt. Tās nedrīkstēs nekur parādīties bez atļaujas, jo tā jūs varat tās izplatīt. Manuprāt, tas ir nesamērīgs regulējums, kārtējā birokrātijas paraugstunda un pārregulācija.

Es domāju, ka Valsts augu aizsardzības dienests nekad nespēs šo likumu īstenot dzīvē un tas prasīs nesamērīgu un pilnīgi neatbilstošu resursu patēriņu. Šī ir kārtējā reize, kad varbūt vajag vispirms izdomāt un tad darīt.

Manuprāt, šis likumprojekts ir jānoraida un jāsagatavo atbilstoši (komisijas sēžu laikā to nav iespējams izdarīt). (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 28, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Labucis. Otrajam lasījumam – šī gada 15. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Augu aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Atis Labucis. (Zālē troksnis.)

A. Labucis (JV).

Šis likumprojekts...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk, lūdzu!

A. Labucis. Šis likumprojekts tiek virzīts vienlaicīgi ar likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”. Likumprojekta “Grozījumi Augu aizsardzības likumā” pārejas noteikumos ir ietverta atsauce uz to... vārdu sakot, IV1 nodaļa tiks izslēgta, kad likums stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem Sugu un biotopu aizsardzības likumā.

Šī IV1 nodaļa ietver regulējumu, kas ir attiecināms tikai uz augiem, taču jaunās normas... likumprojektā “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” ir ietverts nosacījums gan par invazīvajiem augiem, gan par dzīvniekiem, līdz ar to nav nepieciešams saglabāt šaurākas, dublējošas normas Augu aizsardzības likumā.

Komisijā likumprojekts netika atbalstīts.

Es domāju – balsojam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augu aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 28, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Labucis. Arī šeit otrajam lasījumam – 15. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, otrais lasījums.

Deviņi priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, kura mērķis ir nodrošināt pilngadību sasniegušas personas ar ļoti smagu invaliditāti interešu aizstāvību.

Ir saņemti deviņi priekšlikumi.

1. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Paredz, ka arī bērnam, par kuru tiek piešķirts likumā noteiktais pabalsts, ir pastāvīgi jādzīvo Latvijas teritorijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. 2. – arī Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Sagatavots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. 3. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Paredz, ka piedzimšanas pabalstu piešķir arī par audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē ievietotu bērnu vecumā līdz viena gada vecumam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniskas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējošs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. 7. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. 8. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Attiecas uz bērna piedzimšanas pabalsta izmaksu aizbildnim. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. 9. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

R. Petraviča. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 22. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””, otrais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šī gada 6. februāra sēdē pārsprieda likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. Tas ir saistīts arī ar nākamo likumprojektu – “Grozījumi Pašvaldību likumā”.

Uz otro lasījumu tika saņemti četri priekšlikumi.

1. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tas ir saistīts ar nepieciešamību saistībā ar valsts noslēpuma... mūsdienās nepieciešamo... pēc digitalizācijas un visiem pārējiem... Tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 2. – finanšu ministra Ašeradena kunga priekšlikums. Saistīts ar izmaiņām Latvijas Bankas struktūrā. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts. Attiecas uz vārdu “Finanšu un kapitāla tirgus komisijas” aizvietošanu ar vārdiem “Latvijas Bankas”.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 2. pantu. Arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šī gada 29. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Pašvaldību likumā”, otrais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Kā jau minēju, šajā pašā 6. februāra sēdē komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Pašvaldību likumā” (Nr. 449/Lp14).

Saņemti divi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt...

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Šis ir tāds interesants likumprojekts. Es gribētu vērst uzmanību uz to, ka netika iekļauti vairāki priekšlikumi, tie tika noraidīti. Es īsti neizpratu, kāpēc tie tika izņemti ārā no šī piedāvājuma.

Tātad jautājums ir par to, ka šos priekšlikumus iesniedza Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvētā Latvijas Lielo pilsētu asociācija, kur tika runāts par... tātad tur ir 10 pilsētas. Un es gribu tagad... man būs ļoti interesanti redzēt, kā nobalsos ZZS saistībā ar šiem jautājumiem. Jo priekšlikumi bija vērsti uz to, ka, ja gadījumā tautas vēlētam pašvaldības priekšstāvim netiek izsniegta pielaide valsts noslēpumam, tad viņš drīkst turpināt darbu šajā amatā, bet, protams, ar izrietošajām sekām. Tātad – kas skar šos speciālos...

Sēdes vadītāja. Zivtiņa kungs, lūdzu! Debates ir par konkrētu...

E. Zivtiņš.... dokumentus ar pielaidi.

Sēdes vadītāja.... priekšlikumu. (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)

E. Zivtiņš. Tāpēc tas nav... Tas nebija godīgi, ka pirmām kārtām netika iekļauti šie priekšlikumi, un, manā skatījumā, tas ir... Šeit būs milzīgas likumdošanas kolīzijas. Protams, tas viss aizies līdz Satversmes tiesai. Es ieteiktu jau šobrīd noraidīt likumprojektu, jo tas ir Satversmei neatbilstošs. Tas pēc tam radīs juridiskas kolīzijas.

Sēdes vadītāja. Zivtiņa kungs! Atkārtoju – lūgums runāt par konkrēto priekšlikumu.

E. Zivtiņš. Manā skatījumā, konkrētais likumprojekts ir radīts tikai un vienīgi tādēļ, lai ierobežotu pāris pašvaldības, ar kurām šobrīd netiekam galā.

Tā ka aicinu neatbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Zivtiņa kungs, ir jāciena Saeima un jārunā par konkrēto priekšlikumu.

R. Bergmanis. Tad no komisijas puses laikam vēlētos skaidrojumu uz tikko izskanējušo no šīs tribīnes.

Jā, lai būtu pilnvērtīgas debates, mēs kā komisija iekļāvām to subjektu, kuri nevar iesniegt pat priekšlikumus... un tā ir Latvijas Lielo pilsētu asociācija. Mēs šos priekšlikumus iztirzājām, un bija lēmums (Dep. E. Zivtiņš: “Ko tad iztirzājāt? Neko tur neiztirzājāt!”) un aicinājums (balsojums ir fiksēts stenogrammā, Zivtiņa kungs, jūs varat piefiksēt), vai kāds vēlas veidot komisijas priekšlikumu. Komisija neatbalstīja priekšlikuma veidošanu. Tāds ir, man liekas, demokrātijas princips. (Dep. E. Zivtiņš: “Varbūt lielākā daļa komisijas ne...” Starpsaucieni.)

Tātad, lai pārējie saprastu, kā tika darīts. Un tas, man liekas... Es arī līdzīgu gadījumu stāstīju iepriekšējā sēdē, plenārsēdē, attiecībā uz likumprojektu “Aizsardzības industrijas likums”, kur mēs, lai būtu pietiekami kvalitatīvas debates tieši komisijā, iekļaujam arī citu subjektu priekšlikumus, kuri ir saņemti uz šo likumprojektu, un tad arī apspriežam. Tā mēs varam veidot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu, ja tas ir nepieciešams.

Bet šinī gadījumā komisija neatbalstīja priekšlikuma veidošanu. Tas ir viss, kāpēc šobrīd šī priekšlikuma (tas tika iesniegts no Latvijas Lielo pilsētu asociācijas puses) nav šajā tabulā.

Jā, nu, tas mani arī pārsteidza, ka Latvijas Lielo pilsētu asociāciju vada Zaļo un Zemnieku savienība. Es to nezināju. Tas arī ir tas, ko es mēģinu šobrīd jums stāstīt, – kāda bija situācija, un kā mēs pārspriedām attiecīgos likumprojektu priekšlikumus mūsu komisijā.

Līdz ar to visi divi priekšlikumi, ko mēs izskatījām, kā es minēju, attiecībā uz likumprojektu “Grozījumi Pašvaldību likumā” ir izskatīti.

Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pašvaldību likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 15, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 29. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

R. Bergmanis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Moldovas Republikas līgumu sociālās drošības jomā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Strādājam ar likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Moldovas Republikas līgumu sociālās drošības jomā” pirmajā lasījumā. Informācijai varu izstāstīt, atgādināt, ka 2022. gada 23. jūnijā Eiropadome nolēma piešķirt Moldovas Republikai Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu.

Moldovas Republika ir apņēmusies pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus Eiropas Savienības tiesību aktiem nodarbinātības un sociālās politikas jomā, arī citās, bet, kamēr Moldova nav pilntiesīga Eiropas Savienības valsts, mums šajā laikā ir jānoregulē divpusējās sadarbības noteikumi, teiksim tā. Pagājušā gada decembrī abu valdību pārstāvji parakstīja līgumu, kuru ar šo likumprojektu mēs pieņemsim un apstiprināsim.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Moldovas Republikas līgumu sociālās drošības jomā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Viļums. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 10 dienas, tātad 25. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likums”, pirmais lasījums.

Komisija ierosina atzīt to par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes, godājamie kolēģi! Izskatīsim valdības iesniegto likumprojektu “Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likums”. Likumprojektu izstrādājusi Ekonomikas ministrija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to izskatīja pirmajā lasījumā šī gada 13. februāra sēdē.

Likumprojekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija protokola Nr. 51 doto uzdevumu Ekonomikas ministrijai izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu prioritāro investīciju projektu zaļā koridora pastāvīgajam regulējumam. Likumprojekts rada tiesisko ietvaru uzņēmējdarbības atbalstam prioritārajās jomās, regulatīvo smilškastu izveidei, kā arī prioritāro projektu atbalsta mehānisma izstrādei.

Likumprojekta mērķis ir palielināt uz eksportu orientētās investīcijas un radīt vidi, kur testēt un pārbaudīt inovatīvus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus, tādējādi veicinot tautsaimniecības konkurētspēju. Vienlaikus likumprojekts noteiks standartus prioritārajiem projektiem, kā arī sniegs iespēju veidot atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības veicināšanai prioritāro projektu jomās.

Pašlaik prioritāro investīciju projektu zaļā koridora regulējums ir noteikts 2021. gada 4. februāra Ministru kabineta noteikumos Nr. 83 “Noteikumi par prioritāro investīciju projektu apkalpošanu”, kuru izstrāde tika deleģēta Ministru kabinetam Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 59. pantā. Līdz ar to, lai novērstu divu regulējumu vienlaicīgu pastāvēšanu, vienlaikus ar likumprojektu izskatīšanai tiks virzīts tiesību akta grozījumu projekts, kas paredzēs Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 59. panta izslēgšanu.

Prioritāro investīciju projektu pieteikumu izskatīšana tika uzsākta 2021. gada martā, un līdz 2023. gada beigām bija apstiprināti 26 projekti ar kopējo pienesumu vairāk nekā 308 miljoni eiro un vairāk nekā 1150 radītām darba vietām. Ņemot vērā zaļā koridora veiksmīgo darbības sākumu un tā lomu Latvijas investīciju vides un konkurētspējas uzlabošanā, ir būtiski risināt pastāvīgā regulējuma izstrādes jautājumu.

Komisijas sēdē tika saņemts Ārvalstu investoru padomes Latvijā, kā arī Saeimas Juridiskā biroja atbalsts likumprojekta tālākajai virzībai. Juridiskais birojs rosināja likumprojektā minēto terminu “regulatīvā smilškaste” dēvēt savādāk, un piedāvātais variants bija “regulatīvā vide”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz noteikt likumprojektam steidzamību un ir atbalstījusi to pirmajā lasījumā, kā arī lūdz Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums ir jābalso par steidzamību. Viens var runāt “par”, viens – “pret”. Vucāna kungs, jūs esat pieteicies...

Tātad vispirms balsojums par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Manā skatījumā, šis ir likumprojekts, caur kuru, skatoties Baltijas telpā, mēs ļoti labi varam redzēt Latvijas tautsaimniecības atpalikšanu no Igaunijas. Jebkurš no jums interneta meklētājā var ierakstīt vārdus “regulatīvā smilškaste, Igaunija”, un jūs redzēsiet, ka Igaunija kopā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku pie šī regulatīvo smilškastu risinājuma savas uzņēmējdarbības telpas konkurētspējas nodrošināšanai ļoti aktīvi strādāja jau 2019. gadā, virzot pirmos projektus.

Ja jūs ieskatīsieties šajā likumprojektā, tur, kā jau referents minēja, ir divas atslēgas frāzes – “prioritārs projekts” (jeb prioritāra projektu joma – tā laikam būtu precīzāk teikt) un “regulatīvā smilškaste”. Varbūt parlamentam ne pārāk pierasts vārds, ka šeit mēs runājam par smilškasti, bet tiešām asociācija ar smilškasti ir ļoti liela, jo tad, kad mēs bērnus palaižam spēlēties smilškastē, mums ir svarīgi, lai viņi iegūst kaut kādas iemaņas, un vienlaikus mēs uzraugām, ko viņi tur dara, lai nenodara sev pāri, lai viņu, teiksim, radošums tur izpaužas, bet arī lai vecāki saprastu, kurā virzienā bērnu domas ir aizgājušas.

Attiecībā uz šo likumprojektu... arī pēc būtības domājot par uzņēmējdarbības attīstību, viens no mērķiem (vismaz tā, kā tas ir realizēts citās valstīs) ir izveidot tādu telpu, kurā uzņēmējiem kopā ar zinātniekiem pastāv iespēja veidot inovatīvus risinājumus. Iespējams, tādus, kas varbūt kaut kādā mērā iet pāri pār sabiedrībā pieņemtajām ētikas normām šajā brīdī, bet tas nenozīmē, ka nākotnē tā būs. Varbūt tas iet ārā no citiem normatīvajiem regulējumiem, varbūt tas neatbilst, teiksim, finanšu vidē pieņemtajiem likumiem, jo bieži vien inovatīvajās... šajās smilškastēs spēlējas arī ar FinTech tehnoloģijām. Arī Latvijas situācijā tas varētu būt būtiski. Un tad ir svarīgi, lai regulators, kas uzrauga šo smilškasti, arī vienlaikus mācītos un saprastu, kādas ir šīs jaunās tendences un vai tur likumdošanas groži jāpalaiž vaļīgāk vai – tieši otrādi – tie ir jāpieregulē stingrāk, respektīvi, lai notiktu tāda abpusēja mācīšanās.

Es atbalstu šī likumprojekta virzību, bet vienlaikus saprotu arī to, ka mūsu sabiedrībā ir ļoti nozīmīgi vairot izpratni par šiem procesiem gan politiķu vidē, gan sabiedrībā.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Felss. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 29. februāris. Izskatīšana otrajā lasījumā – šī gada 14. martā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Par Jevas Bilokrinickas (Yeva Bilokrynytska) atzīšanu par Latvijas pilsoni”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai atzītu Ukrainas pilsoni sportisti Jevu Bilokrinicku par Latvijas pilsoni.

Informācija tiem, kas nav lasījuši viņas CV. Jeva Bilokrinicka ir Latvijas Jātnieku federācijas pārstāve, ir piedalījusies dažādās starptautiskajās sacensībās (iejādes disciplīnā) un no 2021. gada pārstāv Latvijas Jātnieku federāciju, piedaloties dažādās starptautiskajās sacensībās, arī Eiropas čempionātā junioriem. Viņa ir gan 2021. gada, gan 2022. gada Latvijas čempione iejādē junioru kategorijā. Šajos gados viņa ir arī apbalvota kā Latvijas labākā sportiste iejādes sportista kategorijā. Kopš 2023. gada Jeva nevar pārstāvēt Latviju, jo saskaņā ar starptautisko organizāciju nosacījumiem... var pārstāvēt tikai attiecīgās valsts pilsonis.

Jevas vecāki dzīvo Latvijā, Jeva Latvijā ir beigusi vidusskolu. Komisijas sēdē mēs ar viņu runājām, viņa samērā brīvi runā latviešu valodā, ir nokārtojusi valodas eksāmenu. Savu nākotni Jeva vēlas saistīt ar Latviju, vēlas piedalīties dažādās sacensībās, 2028. gadā – arī olimpiskajās spēlēs. Protams, rekomendētāji, piemēram, Latvijas Jātnieku federācija, atbalsta šo Jevas vēlmi.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija izvērtēja Jevas Bilokrinickas iesniegtos dokumentus, tikās ar pretendenti, uzklausīja viņas skaidrojumu par motivāciju iegūt Latvijas pilsonību. Interesējāmies arī par sportiskajiem sasniegumiem un noskaidrojām nākotnes ieceres. Komisija pieprasīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei veikt pārbaudi par pretendentes atbilstību Pilsonības likuma nosacījumiem un saņēma atbildi, ka Latvijas atbildīgo iestāžu rīcībā nav informācijas, kas ierobežotu vai liegtu viņai iegūt Latvijas pilsonību šādā kārtībā. Naturalizācijas kārtībā Jeva pilsonību varētu iegūt tikai... kopš 2023. gada viņai sākas uzturēšanās atļauja... tātad tikai tad, kad beigtos šis posms.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, izskatot iesniegumu un visus dokumentus, izvērtējot visus apstākļus, atbalstīja Jevas Bilokrinickas atzīšanu par Latvijas pilsoni un lūdz arī Saeimu atbalstīt piedāvāto likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Vispirms balsojums par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Jevas Bilokrinickas (Yeva Bilokrynytska) atzīšanu par Latvijas pilsoni” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Debašu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Jevas Bilokrinickas (Yeva Bilokrynytska) atzīšanu par Latvijas pilsoni” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

G. Kūtris. Cienījamie kolēģi! Ja neviens no klātesošajiem, kas ir tiesīgi iesniegt priekšlikumus likumprojektam, neiebilst, komisijas vārdā es lūdzu Saeimas kārtības ruļļa 92. panta trešajā daļā paredzētajā kārtībā... proti, par steidzamu atzīto likumprojektu pieņemt šodien arī otrajā lasījumā.

Jevai Bilokrinickai šodien ir dzimšanas diena.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Jevas Bilokrinickas (Yeva Bilokrynytska) atzīšanu par Latvijas pilsoni” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

G. Kūtris. Paldies. Apsveicam jauno Latvijas pilsoni! (Aplausi.)

___

Sēdes vadītāja. Turpinām ar lēmumu projektu izskatīšanu.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 288/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 26. februārim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Turpinām ar patstāvīgo priekšlikumu izskatīšanu.

Lēmuma projekts “Par 12 030 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par 1. tipa diabēta pacientu veselības saglabāšanu” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šā gada 19. janvārī Saeima saņēma 12 030 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu ar nosaukumu “Par 1. tipa diabēta pacientu veselības saglabāšanu”.

Šā gada 7. februārī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja šo kolektīvo iesniegumu, uzklausīja iniciatīvas pārstāvjus, kuri skaidroja, ka 1. tipa cukura diabēta pacientu slimības nepilnīgas ārstēšanas dēļ šie slimnieki zaudē 22 veselīgi nodzīvotus mūža gadus. Pārstāvji norādīja – ja pacientiem tiktu nodrošināta piekļuve nepārtrauktas cukura līmeņa mērīšanas sistēmas un insulīna sūkņiem (ar šiem sūkņiem mūs komisijā iepazīstināja diezgan detalizēti), tad rezultātā tiktu ietaupīti būtiski valsts budžeta līdzekļi, jo samazinātos izdevumi šīs slimības komplikāciju ārstēšanai.

Tāpat sēdē tika uzaicināti un arī uzklausīti pārstāvji no Veselības ministrijas, kuri informēja, ka Latvijā ir reģistrēti aptuveni septiņi tūkstoši 1. tipa cukura diabēta pacientu, un, lai nodrošinātu insulīna sūkņus visiem pacientiem, būtu nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi.

Uzklausot visas iesaistītās puses, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 12 030 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par 1. tipa diabēta pacientu veselības saglabāšanu” turpmāko virzību”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt šīs iniciatīvas turpmāko virzību un nodot to Sociālo un darba lietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izskatīšanai.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 12 030 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par 1. tipa diabēta pacientu veselības saglabāšanu” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par 10 705 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Lauku mazajām vidusskolām – būt!” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! 2024. gada 12. janvārī Saeima saņēma 10 705 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Lauku mazajām vidusskolām – būt!”.

Šā gada 7. februārī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvjus, kuri norādīja, ka skolu reforma ir nepieciešama, bet pauda bažas, ka, ievērojot pašreiz plānotos kritērijus, Latvijas lauki kļūs neapdzīvoti. Iniciatīvas pārstāvju ieskatā (Zālē troksnis.)...

Kolēģi, es varu jūs pats noklusināt... bez Saeimas priekšsēdētājas. Varbūt varētu bišķiņ klusāk? Paldies. (Starpsauciens: “Nevar!”) Kiršteina kungs, ārā ir koridors, kur var parunāt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar zāli!

Kolēģi, tiešām – lūdzu – drusciņ to zumēšanu klusāk!

Č. Batņa. Iniciatīvas pārstāvju ieskatā, plānotais ir pretrunā ar valsts decentralizācijas politiku, neatrisinās skolotāju noslodzes un algu pieauguma problēmu, kā arī negatīvi ietekmēs bērnus. Šis – ka Saeimā šobrīd ir diskusija – jau pierāda, ka tā ir problēma.

Uz komisijas sēdi uzaicinātie Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji skaidroja – katras skolas gadījums tiek vērtēts atsevišķi. Pārstāvji norādīja, ka joprojām norisinās diskusijas ar visām iesaistītajām pusēm, kā arī atbalstīja iniciatīvas tālāko izvērtēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis pauda viedokli, ka reforma ir sasteigta un nav saskaņota starp nozarēm.

Uzklausot uzaicinātos ekspertus, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt šīs iniciatīvas turpmāko virzību un nodot to Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai. Pieminēšu, ka mēs vienojāmies – uz Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju tiks uzaicināta arī Raimonda Bergmaņa vadītā komisija.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 705 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Lauku mazajām vidusskolām – būt!” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vilim Krištopanam.

V. Krištopans (LPV).

Priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Reformas būtība ir šausmīgi vienkārša. Ir uzlikti kritēriji, kuri ir iznīcinoši ļoti daudzām skolām, kuras varētu mierīgi dzīvot, eksistēt. Ja mēs būtu pie varas, tad daudzas no vidusskolām varētu strādāt līdz pēdējam skolēnam.

Es gribu runāt... Opozīcijas frakcijas vismaz apstaigāja vakar Līvānu novadu. Līvānu novads bija arī Latgales apakškomisijā. Protams, viņu raudas koalīciju neinteresē. Jocīgi ir tas... nu labi, Jaunā VIENOTĪBA – skaidrs; bet, kāpēc ZZS neinteresē šīs lietas, tas man īsti nav skaidrs.

Paņemam Rudzātu vidusskolu – par to visa Latvija jau runā – Top 20 skola gandrīz katru gadu reitingā starp vairākiem simtiem vidusskolu. Mēs runājam par kaut kādiem kvalitātes kritērijiem... Būtība ir tāda, ka pēc reformas Līvānu novadam liek atrast 700 tūkstošus, lai viņi finansē skolas, kuras, pēc Čakšas domām, ir jāslēdz. Tādas naudas, protams, Līvāniem nav. Atbilde ir vienkārša: Līvāni paši izlems – slēgt vai ne.

Faktiski ir tā, ka Līvāni, kur ir ražotne, pat vairākas pasaules līmeņa ražotnes, lai cik jocīgi arī nebūtu, attīstās, algas ir vairāki tūkstoši eiro... vajadzētu tā kā dot cerību. Cerība tiek iznīcināta. Tad ziniet – ja vecākiem nav labas skolas, kur laist bērnus, kāpēc lai viņi pārceltos uz turieni strādāt?

Man pat liekas tā – Jaunā VIENOTĪBA, ja paskatās... 20 gados aizslēgtas 400 skolas... ir izdarījusi vairāk nekā “Hezbollah” un “Hamās” kopā. Es pilnīgi pieļauju, ka vajadzētu aicināt iekļaut Jauno VIENOTĪBU teroristisko organizāciju sarakstā. (Starpsaucieni.) Visi parametri atbilst.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! To, ko dara Izglītības un zinātnes ministrija, var nosaukt par šantāžu. Izglītības un zinātnes ministrija nodarbojas ar pašvaldību šantažēšanu, jo pašvaldībām būs jāslēdz skolas. Ministrija rokas mazgās nevainībā, jo viņi pie vainas nebūs nekur.

Pirmām kārtām, lai realizētu reformu, būtu jābūt skaidram, cik skolu, cik skolēnu šī reforma skars. To es arī mēģināju noskaidrot, uzdodot nepārprotamu jautājumu Izglītības un zinātnes ministrijai: sakiet, lūdzu, cik skolās nav pietiekama skolēnu skaita attiecīgajās klašu grupās? Atbilde bija tāda: pirmšķietami identificēt skolas, kuras neatbilst plānotajiem kritērijiem... ir statistiski viegli izvirzāms sagaidāmais rezultāts. Kur šeit ir skaitlis? Vai jūs saprotat, cik skolu? Kas ir “viegli izvirzāms sagaidāmais rezultāts”? Tie ir tukši lauki vai kā?

Tad es pēc nedēļas uzdevu precizējošu jautājumu: nu tad tomēr – cik skolu? Un tad (ar izceltiem burtiem) man tika norādīts, ka par izglītības iestāžu dibināšanu, reorganizēšanu un likvidēšanu atbild pašvaldība. Bet es šādu jautājumu neuzdevu! Es gribu zināt, cik tieši skolu... Tad tika minēts: ministrijai nav pieejamas informācijas un datu, lai izpildītu jūsu lūgumu... tātad saraksta ar izglītības iestādēm, kurās varētu būt nepietiekams izglītojamo skaits.

Ar ko nodarbojas Izglītības un zinātnes ministrija, ja tā vispār nezina, cik ir skolu, kuras skars šī reforma? Viss tiek ielikts kaut kādās ekseļa tabulās, bet... šajās ekseļa tabulās pat nevar ielikt skolu skaitu.

Kur visā šajā stāstā paliek bērni? Bērni, kuri mācās lauku skolās, dažiem no kuriem, iespējams, ir grūtības iekļauties lielā skolā, lielā klases kolektīvā, ir grūtības mācībās, un tieši mazajās klasēs skolotājs viņiem var sniegt daudz lielāku uzmanību un atbalstu. Kur šie bērni paliks? Jau šobrīd – katru gadu – ir apmēram 1000 bērnu, par kuriem pašvaldībām vispār nav nekādas informācijas, kur viņi ir, jo viņi nemācās, nav nevienā reģistrā. Šādu bērnu skaits mums pieaug, par viņiem neviens neko nezinās, jo viņi vienkārši vairs neturpinās mācības.

Es biju devusies uz Mērsraga skolu. Pēc jaunajiem kritērijiem vidusskolā katrā klasē ir jābūt pa 20 bērniem, tātad, lai būtu vidusskola, – vismaz 60 skolēniem. Viņiem nekad nav bijuši 60 vidusskolēni, bet skola ir veiksmīgi pastāvējusi, absolventi ir turpinājuši studijas un kļuvuši par farmaceitiem, ķīmiķiem, ārstiem, juristiem. Skola ar tiešām izciliem panākumiem. Bet tagad šī skola būs jāslēdz – ne jau tāpēc, ka pašvaldība grib pieņemt šādu lēmumu, bet tāpēc, ka Izglītības un zinātnes ministrija spiež viņus pieņemt šādu lēmumu. Pretējā gadījumā viņi bankrotēs, jo nevar nodrošināt skolotājiem atalgojumu.

Turklāt lielās skolas tiek sanaidotas ar mazākām, jo lielo skolu skolotāji sagaida, ka viņi saņems tādu atalgojumu, kāds viņiem pienākas, un nosoda mazās skolas – kāpēc jūs vēl neesat aizvērušies... Savukārt vecākiem rodas iespaids – lai nodrošinātu skolotājiem algas, ir jāslēdz skolas.

Kā jau Vilis teica, vakar bija arī Līvānu novada domes priekšsēdētājs, skolu direktori un vecāki, kuri ir tādā pašā izmisumā... kuriem arī nekad vidusskolā nav bijuši 60 skolēni... kura ir izcila skola. Daudzas ģimenes no Rīgas pārceļas gan uz Mērsragu, gan Līvāniem, jo tur ir arī darba vietas. Nevar visi dzīvot Rīgā. Viņi pārceļas ne tikai tāpēc, ka tā varbūt ir ļoti piemērota un izdevīga vieta dzīvošanai, bet arī vērtējot skolas. Un viņi ir izvēlējušies saviem bērniem to skolu, par kuru šobrīd pasaka, ka to slēgs.

Ir jābūt gan mazajām skolām, gan mazajām vidusskolām. Un mēs nerunājam par tiešām ļoti mazām skolām, kur klasē ir trīs bērni. Bet vidusskolām nevar būt tik aplami uzstādījumi, un ministrei ir jāaizbrauc uz šīm skolām, jārunā ar vecākiem, ar bērniem, ar skolotājiem. Nevar pieņemt reformu, vispār nezinot, uz ko tā attiecas. Cik cilvēku dzīvi tas izpostīs? Tas vispār visus Latvijas laukus izpostīs, tie paliks tukši.

Vakar televīzijā Jaunās VIENOTĪBAS pārstāvis Jānis Turlajs stāstīja: jā, šo reformu vajadzēja veikt jau 10 gadus atpakaļ, tad mēs dzīvotu pārbagātībā tāpat kā Igaunija, mums būtu ceļi, mums būtu nauda ārstiem, skolotājiem, vienkārši leiputrijā dzīvotu. Un te gan nevajadzētu salīdzināt nesalīdzināmas lietas. Igaunijā uzcēla jaunas skolas, Igaunija iekasē daudz vairāk nodokļos, un Igaunija ar daudz lielāku atbildību skatās uz savu nākotni, saviem bērniem, bet šeit tiek tikai domāts, kā visu iznīcināt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Ar to pašu skolu reformu mēs saskaramies jau no pirmās sasaukuma dienas, no pirmās darbadienas. Man visvairāk, protams, nonāk informācija par Latgales reģionu, par Latgales reģiona skolu slēgšanu, bet, uzdodot jautājumu Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem, es saņēmu atbildi, ka tā nav skolu likvidācija, tā ir skolu optimizācija. Es kategoriski nepiekrītu paustajam viedoklim, jo šeit iet runa ne par skolu optimizāciju, bet par skolu likvidāciju.

Man ir vairāki pierādījumi tam. Teiksim... kā piemērs, Izglītības un zinātnes ministrija, kurai jāatbild par izglītību, neņem vērā to, ka var saglabāt skolu, bet tikai meklē, kā to likvidēt. Viena no tām ir Krāslavas poļu skola. Bija un tagad... tagad tā tika saglabāta, bet paskaidrošu visu tādos sīkumiņos. Krāslavas grāfu Plāteru v. n. Poļu pamatskola ir celta no poļu nodokļu maksātāju naudas, un tika noslēgts līgums ar pašvaldību, ka skola strādās tikai kā skola – ne savādāk – 50 gadu... tikai tādā garumā, lielā laikā. Bet ko izdarīja ZZS Upenieka kungs? Vienā no februāra sēdēm viņš parakstīja lēmumu par to, ka skola tiks likvidēta. Upenieka kungs arī vairāku gadu garumā neielika skolai direktoru.... direktors bija kā... izpildpienākumus...

Protams, tas attiecas ne tikai uz šo skolu, jo, kad pa rajonu, reģionu, novadu sāka iet baumas par to, ka netiek iecelts direktors... tad skola būs slēgta, protams, vecāki nevedīs bērnu uz tādu skolu, jo nākotnē tā skola var būt likvidēta. Nu tas ir slikts signāls, slikts zvans pārējiem cilvēkiem, kuri dzīvo tajā reģionā. Bet, neskatoties uz starptautiski noslēgtu līgumu, novada priekšsēdētājs paraksta lēmumu par skolas slēgšanu. Tad iesaistās vēstniece, tad iesaistās arī poļu biedrība... kura arī atnesa starptautisko līgumu par sadarbību, nesen Dudas un Levita parakstītu, un, tikai iejaucoties vēstniecībai, bija pieņemts lēmums saglabāt šo skolu.

Bet es vēl pateikšu to, ka poļi katru gadu pašvaldībai maksāja 30 tūkstošus, lai apmaksātu komunālos maksājumus un kancelejas preces. Tā ir, nu, es nezinu, milzīga iespēja saglabāt šo skolu, bet gan pašvaldība, gan IZM nolēma to likvidēt. Beigu beigās skola tika saglabāta.

Tādu piemēru ir daudz, kad Izglītības un zinātnes ministrija ir priecīga, kā es uzskatu, ka pašvaldība sakārto skolu tīklu un – it īpaši – likvidē skolas.

Mums ir arī tāds piemērs gan ar Līvāniem, gan Preiļiem... vēsture... es varu... gan Rēzekni... kad netiek meklēts risinājums, kā saglabāt, bet otrādi – tiek meklēts risinājums, kā likvidēt. Man liekas, mums jāmaina šī attieksme, lai optimizācija nebūtu tāda, ka tā ir likvidācija, bet otrādi – optimizācijai jābūt tādai, ka mēs meklējam iespējas to skolu saglabāt.

Vēl par to... 25 kilometri – jā, ar cirkuli var apzīmēt... skolas, skolu centrus un 25 kilometrus, bet jūs padomājiet, cik bērni tērē laiku, lai aizbrauktu no mājām līdz skolai? Dažreiz tās ir stundas. Vai tas ir atļauts? Vai tas ir pieņemami?

Es, būdama no Rēzeknes, atceros, ka... Jūs, Rīgā dzīvojošie, varbūt nezināt, kā ir celties četros no rīta un braukt uz sacensībām uz Rīgu... atbraukt uz Rīgu, kad Rīgas bērni ir izgulējušies un piedalās sacensībās, piecēlušies septiņos, bet tu – trijos. Nu arī kaut kāda attieksme... nav laba.

Šeit arī tas pats. Bērniem, kuri dzīvo vistālāk, jāceļas agrāk, stunda, pat vairāk jāpavada autobusā, un kādi viņi atbrauc uz to skolu? Grib gulēt. Tas arī nav pieņemami, jāmaina attieksme, nedrīkst ņemt tikai kilometru vai attālumu... daudzumu, bet laiku, cik bērns patērē ceļā. Un mazs bērnu skaits skolā kļūst par iemeslu tās likvidācijai. Bet, ja mēs skatāmies to pašu reformu... mazs bērnu daudzums klasē – tas tieši ietekmē kvalitāti, jo bērns, kuram ir tāda... ja skolotājs var vairāk laika dot bērnam, man liekas, tas ir labi, nekā ja klasē ir 15, 20 vai 30 cilvēki. Bērni var vairāk strādāt, vairāk tiek uzmanības tam bērnam, vairāk viņš var iegūt, dabūt no skolotāja.

Te ir tā kvalitāte. Te katram bērnam ir gandrīz individuāla izglītība. Kāpēc mēs domājam, ka tad, ja ir mazāk bērnu, jāslēdz? Otrādi – jo mazāk bērnu, jo lielāka iespēja strādāt ar to bērnu, vairāk dot viņam zināšanas, bet ne otrādi. Tad slēgt to skolu... nav saprotams šis virziens, man nav saprotams, bet individuāla izglītība bija visos laikos, tā ka... par to, ka bērnam tiek dots vairāk laika, vairāk uzmanības no skolotāja puses.

Protams, kas tika minēts, – tā ir lauku apvidu iztukšošanās, tas, ka paliek bez cilvēkiem. Latgalē 30 gadu garumā gandrīz 60 procentus cilvēku mēs pazaudējām, un tā tendence turpinās. Citos reģionos tie ir gandrīz 40 procentu... ka cilvēki izbrauc. Ar tādu izglītības reformu mēs pazaudēsim vēl vairāk cilvēku, un dzīvē tas jau ir pierādīts. Un ar to visu situāciju var redzēt, kā un kas. Pieņemsim, tajā pašā Krāslavas rajona Indras vidusskolā pirms 50 gadiem mācījušies 500... plus skolēnu, bet šobrīd – aptuveni 50... plus. Varat redzēt to tendenci.

Bet par kvalitāti. Es nesaprotu, kur tā... ja klasē ir 15 cilvēki, 20 cilvēki, kvalitātes nekādas, bet, ja ir 30, tad kvalitāte uzreiz paceļas. Tad arī nav saprotams no šīs reformas... un kāpēc jāslēdz ciet tā skola.

Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda programma, kas paredzēta tikai skolām, kuras tika reorganizētas vai likvidētas, gandrīz likvidētas... vai tiešām valsts nedomā, kā saglabāt reģionu un piemērot to atveseļošanas programmu vai fondu otrādi, otrādi – tām skolām, kuras domā par to pašu likvidāciju vai reorganizāciju, bet... saglabāšanu?

Vēl viens aspekts, ar ko es saskaros, runājot ar skolām (Izglītības un zinātnes ministrija... pašvaldības mēģina to risināt, bet Izglītības un zinātnes ministrija nesaredz tur problēmu), ir tas, ka lauku skolu skolotāji pēc skolu reorganizācijas vai likvidācijas nebrauks 25 kilometru garu ceļu, lai pastrādātu dienu un atgrieztos atpakaļ. Lauku skolās vai lauku apvidos tiem skolotājiem, kuri tur strādā, ir piemājas saimniecības un... nu, nezinu... nederēs, nav... Puse no skolotājiem ir pirmspensijas vai pensijas vecumā, un viņi nesavienos vairāk... vai negribēs turpmāk strādāt. To pierāda arī daži pētījumi vai aptaujas, kurās tiek prasīts, vai turpinās strādāt par skolotāju, kad skola tiks likvidēta vai reorganizēta. Vairākuma atbilde: nē.

Par tehnisko personālu pēc skolas likvidācijas vispār neviens nedomā. Tie ir sargi, tās ir apkopējas un pārējais apkalpojošais personāls. Netiek domāts vispār ne no Izglītības un zinātnes ministrijas, ne no pašvaldības, ko tie cilvēki darīs tālāk. Bet tur ir pa 40 un vairāk... grupas. Arī netiek domāts.

Kāds ir piedāvājums? Piedāvājums ir veidot darba grupas, lai risinātu, kopā sadarbojoties, bet ne strādājot pa vienam. Izglītības un zinātnes ministrija tagad ar pirkstu rāda, ka ir vainīgas pašvaldības, pašvaldības – ka Izglītības un zinātnes ministrija. Bet izveidojiet kopā vienu darba grupu no ministriem, kur var ietilpt Jaunās VIENOTĪBAS Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Finanšu ministrija, Aizsardzības ministrija, no PROGRESĪVAJIEM, un arī Satiksmes ministrija. Tā problēma jārisina visiem kopā, bet ne pa vienai ministrijai, jo iesaistīti vairāki jautājumi, kuri skar katru no šīm ministrijām.

Kāpēc Aizsardzības ministrijai? Jo mēs runājam par pierobežu cilvēkiem. Aizsardzības ministrijai tas ir tiešais jautājums, kas skar mūsu drošību, un kura savā paspārnē var paņemt gan skolas, gan iedzīvotājus, finansējot gan skolotāju algas, gan ēdināšanu. Es tā uzskatu. Un, es domāju, varēsim piedāvāt... es varēšu piedāvāt arī priekšlikumu par to, kā saglabāt skolas un kādai ministrijai varētu to novirzīt.

Man ir arī vairākas prezentācijas, kur pašvaldības raksta par savām problēmām un skolu tīkla optimizācijas riskiem novadā – iedzīvotāju aizbraukšanu no novada, priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skaita pieaugumu... nav iespējams ievērot maksimāli pieļaujamo laiku ceļā uz skolu visās klašu grupās... pašvaldības finanšu resursi un nepilnība. Un to raksta gandrīz visas Latgales pašvaldības.

Kolēģi, mums kopā ir jādomā ne par to, kā likvidēt, bet kā saglabāt skolas, lai bērns, katrs bērns, var saņemt augstvērtīgu izglītību neatkarīgi no dzīvesvietas, kur viņš dzīvo. Mums jāļauj mūsu bērniem mācīties tuvu mājām, bet nebraukt stundām uz skolu... vai tuvu ģimenei, lai ģimene arī neuztraucas par bērnu, kur viņš ir un kā viņš tiks uz mājām, kā viņš apmeklēs pulciņus... ne tikai skolu, bet arī pulciņus. Mūsu bērnu nākotnei ir jābalstās uz zināšanām, uz rūpēm un uz attīstību.

Tāpēc lūdzu novirzīt... un domāt uz priekšu, kā mēs saglabāsim lauku skolas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Daži vārdi par reālām problēmām un sadomātām problēmām.

Tā vietā, lai slēgtu lauku skolas vai arī mazās skolas (šī problēma jau neattiecas tikai uz lauku skolām), es domāju, vispirms vajadzētu slēgt Valsts izglītības satura centru pie Izglītības un zinātnes ministrijas. Un kāpēc? Es jums pateikšu. Tātad ar ko sadomātas problēmas atšķiras no reālajām?

Paskatījos statistiku: 2021./2022. gads izglītības sistēmā – 26 procenti bērnu aptaujās stāsta, ka līdz 10 gadiem skatās pornofilmas, 60 bērni pagājušajā gadā ir vai nu izvaroti, vai cietuši no līdzīgām darbībām, meitenēm – 31 aborts. 2021. gadā skolnieces ir dzemdējušas... 443 meitenes ir dzemdējušas vecumā no 10 līdz 19 gadiem. Varat iedomāties – 4 no viņām jaunākas par 14 gadiem! Eiropas Savienībā Latvijas skolas dala 1., 2. vietu pēc abortiem, visām saslimstībām ar HIV un citām slimībām. Kā mēs varam izskaidrot, kādā veidā un kāpēc tas notiek tieši Latvijā? Protams, ka...

Un kāpēc es pieminēju Valsts izglītības satura centru? Ir tādas mācības, kas varbūt atšķiras no tā, ko tagad gatavo skolēniem. Mums vakar bija sēde, bija Izglītības un zinātnes ministrijas padomniece, un viņa stāsta, kā mēs rūpēsimies par bērniem un ka vajadzētu novērst problēmu ar agrīno grūtniecību, vajadzētu bērniem mācīt seksa gudrības jau pirms 14 gadiem, tad viņi zinās, kā pareizi to darīt, un varbūt vairs nebūs visu šo seksuāli transmisīvo slimību un tā tālāk.

Izrādījās, ka Valsts izglītības satura centram nav nevienas programmas, kādā veidā veidot normālu ģimeni, kā gatavoties laulībām, kāda ir atbildība vīrietim pret sievieti. Tas nemaz nav paredzēts (Starpsauciens.)... bērnudārzos ir jāmācās – uz burkāna –, kā pareizi uzvilkt prezervatīvu. Nu ko jūs, naivie! Rezultāts ir tāds, ka jebkurā gadījumā, ja šādā veidā turpina, nu, loģiski... Nekādas reliģiskās izglītības vairs nav...

Es atceros, savā laikā vēl bija... deviņdesmitajos gados bija tāda mācība “Latviskā dzīvesziņa”. Tur kaut kādu pieklājību, kaut kādas tradīcijas mācīja. Un tagad es paskatījos (manā novadā ir Ādaži, ļoti laba skola, 2100 skolēnu vidusskolā), ka neviens nav izvēlējies reliģisko apmācību, visi ir izvēlējušies ētiku. Tas ir interesanti. Bet te acīmredzot ar to ir kaut kāda saikne, jo katru gadu skolās pieaug mazgadīgo noziegumu skaits. Tas ir saistīts ar to, ka tiek slēgtas profesionālās... ne profesionālās, bet speciālās skolas bērniem.

Tagad, ja pēc trim dienām jums atnāk nepilngadīgs skolēns, kas ir nodūris savu klasesbiedru, apsēžas un uzliek kājas uz galda, vainīgs nav viņš, bet skolas direktors, kurš nav laicīgi uzaicinājis uz šo skolu psihiatru vai psihologu. Tā skola tiek pilnībā paralizēta. Un to problēmu ir ļoti daudz.

Es te neuzstāju, ka būtu obligāti jāmāca latviskā dzīvesziņa, bet es gribu pateikt vienu lietu. Protams, tā nav taisnība, ko te izplata – dažādas maldu teorijas, sazvērestības teorijas –, ka Soross izglītības sistēmā ir iemaksājis apmēram 50 miljonus, lai radītu šķiru, kura brauc uz bagātajām Eiropas valstīm lasīt sēnes vai kaut kādas... nu kā mums tur, ziniet, aizbrauc vairāk nekā 100 tūkstoši, nepilni 200 tūkstoši, pārsvarā strādā nekvalificētos darbos... siltumnīcās... kaut ko dara. Lai šādu masu radītu, ir narkotikas un videospēles bērniem, bet ne visiem.

Ir interesanti, kāpēc, piemēram, Lielbritānijā ir elites privātskolas, teiksim, Ītonas koledža, par ko jau es runāju, – zēnu skola, kuru ir beiguši 20 premjeri, kur mācās aristokrātija, bet tur māca kaut ko pavisam citu. Tur māca, kā vīrietim pareizi jāizturas pret sievieti, kā jāgatavojas normālai ģimenes dzīvei, kā jārūpējas par savu ģimeni, par visiem šiem morāles un ētikas jautājumiem, un tā tālāk. Tātad izglītība tiek sadalīta, un mēs šeit diskutējam par to, kā pie 400 skolām varbūt vēl kādas 100 vai 200 mēs varētu slēgt.

Tad vēl. Kā jūs zināt, mūsu liberālajiem deputātiem priekšā un pakaļgalā vienmēr ir Ziemeļvalstis. Bet Ziemeļvalstīs viņi laikam nav īsti bijuši, jo, ja viņi tur būtu bijuši, tad redzētu, ka darbojas skoliņas ar pieciem bērniem. Un kā tās darbojas? Tā ir klasīte, teiksim, Lofotu salās vai Norvēģijas ziemeļdaļā... tā ir klasīte, kas ir pagastmājā vai municipālās iestādes pārvaldes ēkā vienā telpiņā, kur šie pieci bērni sēž līdz kādiem pulksten 12. Vai tās ir pirmās četras klases vai piecas, vai septiņas – tas katrā vietā ir savādāk. Uz šo skoliņu no 30–40 kilometru attālas pilsētiņas atbrauc skolotājs un bērnus māca. Protams, viņiem tur alga ir kaut kādi pieci tūkstoši eiro mēnesī uz rokas – pārrēķinot.

Vai tad Latvijā, kur ir slēgtas 400 skolas, mēs nevarētu atrast kaut kādu klasīti, lai nebūtu jāapkurina, piemēram... kaut vai vienu istabiņu pagastmājā, kas arī tagad ir tukša.

Un tad mēs lasām, ka Izglītības un zinātnes ministrija būvēs speciālu skolu bērniem, kuriem ir speciālās vajadzības. Mēs esam slēguši, sākot ar Naukšēniem un beidzot ar citām... agrāk tās sauca par kolonijām. Tās skolas ir slēgtas. Tagad vienu... nu, tomēr tādiem, kas staigā ar nažiem vai dinamītu, būs skola, kuru būvēs, es nezinu, par cik tur... Nu, kā pie mums – būs iepirkums, tur septiņi miljoni maksā, pēc tam izrādīsies, ka iepirkums nav īsti pareizs, taisīs jaunu iepirkumu, tiesāsies trīs gadus, būvēs, pietrūks vēl 10 miljoni eiro, un beigās par 20 miljoniem uzbūvēs skolu speciāli tiem, kam ir kādas īpašās vajadzības. Nu tiem, kas ir, kā es teicu, ar nažiem un dunčiem un ko tur dara, lai nebūtu jāiet cietumā. Tai pašā laikā 400 tukšās skolas sabruks. Nu, visas nesabruks, 390 sabruks, 10 kaut ko izdomās, ko ielikt, kaut kādu apmācības centru pieaugušajiem vai vēl kaut ko.

Tāpēc es domāju, ka problēmu ir ļoti daudz. Nebūtu jēgas tagad tērēt... kāpēc vispār ir paralēla sistēma, kāpēc ir vajadzīgas vidusskolas, no kurām daudzas faktiski ir sociālās labklājības iestādes, kurās atsēž līdz 12. klasei, nu, neteiksim, palaidņi vai kā, bet, kā jau es teicu, tie, kas varbūt parastā skolā būtu dabūjuši divnieku, četrinieku karaļi bez profesijas. Bet mums hroniski trūkst profesionālās izglītības iestāžu, arodskolu speciālistu. Es jums varu nosaukt tās specialitātes. Netērēsim laiku.

Tātad ģimnāzijas, kuras sagatavo augstskolām. Varētu būt gan tehniskās, gan klasiskās ģimnāzijas... valodu. Ja tā tiešām ir valodu ģimnāzija, tad tur būtu jāmāca gan latīņu, gan sengrieķu valoda, kā tas bija agrāk. Es paskatījos – Cēsu ģimnāzijā pirms kara bija gan latīņu, gan sengrieķu valoda. Un bija reāli cilvēki, kas beidza ģimnāziju. Nevis kā tagad – trešdaļa skolēnu nemāk lasīt. Rīgas Tehniskā universitāte katru gadu ir spiesta atskaitīt no pirmā kursa studentus, kuri neprot lasīt. Un skaitās, ka viņi beiguši vidusskolu. (Starpsauciens.)

Es domāju, ka tās problēmas, kas ir saistītas ar visiem šiem dažādajiem noziegumiem... Mazajās skolās to var daudz labāk izkontrolēt. Pārsvarā tās ir lielās skolas (30–40 bērnu klasē), kur skolotāji nespēj izkontrolēt, kas notiek. Nav nekādu problēmu. (Starpsauciens.) Tā, lūk!

Līdz ar to es domāju, ka mēs atbalstām, nobalsojam par to, un es ceru, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija varbūt kopā ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju apskatīs to, kāpēc pieaug noziedzība un kas ir jādara, un kādā veidā skolu slēgšana un mazo bērnu aizvilkšana no mājas 30–40 kilometru tālumā (ar kaut kādiem autobusiem), kur viņus neviens vairs nekontrolē, mazinās tās problēmas, kas ir reālas mūsu Latvijas valsts izglītībā.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Ir ienācis priekšlikums – ņemot vērā, ka šis ir pēdējais darba kārtības jautājums, – turpināt debates, līdz jautājums tiek pabeigts. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Vai ir iebildumi? (Starpsaucieni.) Iebildumu nav. Turpinām debates bez pārtraukuma.

Vārds deputātei Jekaterinai Drelingai.

Kolēģi, atgādinu, ka mēs debatējam par lēmuma projekta nodošanu komisijām.

J. Drelinga (ST!).

Labdien, cienījamie kolēģi! Mēs atbalstām iesniegto iniciatīvu un gribētu, lai Izglītības un zinātnes ministrija rastu risinājumu tik globālai problēmai. Šī situācija skar vairākus cilvēkus, tā ir sāpīga vairākiem Latvijas iedzīvotājiem.

Ieviešot reformu, gribētos, lai Izglītības un zinātnes ministrija balstītos ne tikai uz skaitļiem, kas ir norādīti tabulās, bet arī pievērstu uzmanību: pirmais – individuāli katram bērnam un viņa ģimenes situācijai; otrais – pedagoga sasniegumiem un vēlmei pārvākties no lauku skolas uz pilsētas skolu; trešais – ir arī apdraudēta lauku nākotne, jo ir risks, ka visi lauku iedzīvotāji būs spiesti pārvākties uz pilsētām, būs spiesti pamest savas mājas un lauksaimniecību; un ceturtais, pēdējais, – ja skolai ir augsti sasniegumi, tai ir jādod iespēja izglītot talantīgus, motivētus jauniešus, apgūt piedāvāto izglītību noteiktā skolā.

Izglītības sistēma jau ir sagrauta, un bērni no tā cieš. Un vēl papildu reformas tikai pasliktinās šo situāciju, tāpēc gribētos lūgt meklēt nevis sev vieglākus risinājumus, bet risinājumus, kas ir izdevīgi bērniem, kuri ir un būs mūsu Latvijas nākotne.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Viennozīmīgi atbalstu šo iniciatīvu un domāju, ka, skatot Izglītības likuma grozījumus, ko šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija mums iesniegusi vai gatavo... ka tas būs kopīgs jautājums, ko apspriest.

Es gribu atgādināt tikai dažas nianses. Mēs neesam unikāli. Mēs neesam unikāli ar to, ka mums ir mazas lauku skolas, arī vidusskolas. Mēs neesam unikāli ar to, ka mums ir lielas vidusskolas. Mēs neesam unikāli ar to, ka mums mazajās lauku skolās ir slikta kvalitāte. Mēs neesam unikāli ar to, ka mums lielajās vidusskolās ir laba kvalitāte, bet mēs neesam unikāli ar to, ka mazajās vidusskolās ir ļoti laba kvalitāte, labāka nekā lielajās vidusskolās, un lielajās vidusskolās ir slikta kvalitāte, vienā otrā gadījumā daudz sliktāka nekā mazajās vidusskolās.

Jūs šobrīd ieklausījāties un sākāt domāt: a ko es pateicu? Un šobrīd es jums varu pateikt – tieši tāpat mēs jūtamies tad, kad uzklausām Izglītības un zinātnes ministriju frakcijā vai ministrijā par jaunā modeļa piedāvājumu. Tad mēs īsti nesaprotam, vai mēs esam muļķi vai mums pretī ir cilvēki, kas tiešām nevienu dienu nav strādājuši izglītības nozarē.

Diemžēl tā ir problēma. Ja tev pretī sēž ierēdnis vai biroja darbinieks, kas nevienu dienu nav strādājis izglītības iestādē, tu vari viņam stāstīt da jebko. Viņš ir iemācījies savu tekstiņu no galvas un nepiekrīt tevis teiktajam, jo viņš pat nesaprot, ko tu gribi argumentēt. (Starpsauciens: “Tulko!”)

Tas, ko es gribu teikt... Man ir rosinājums pilnīgi visiem deputātiem – komisijas, ne komisijas –, jo par to būs arī pēc tam jāskatās... jāskatās arī šeit, Saeimā. Iepazīstieties, izlasiet konceptuālo ziņojumu, izlasiet pašreizējo versiju, lai tad, kad jūs uzkāpjat šajā tribīnē un sākat apgalvot kādu lietu, it sevišķi... Piedodiet, JAUNĀ VIENOTĪBA, bet no jūsu kolēģa es dzirdēju tādas muļķības! Es uzreiz sapratu, ka viņš nav lasījis to ziņojumu. Tāpēc iepazīstieties! Lai diskutētu, mums no sākuma ir jāpārzina faktoloģija, kas tad mums notiek.

Un mēs tiešām skatāmies. Tikko, piemēram, secinājām, kāpēc mums ir jāatbalsta modelis... Es diskutēju par to tāpēc, ka tas ir cieši saistīts ar šo iniciatīvu, ka mēs jau pašā modeļa saknē pieļaujam 50 procentu izņēmumu attiecībā uz izglītības iestādēm. Nu kas tas par modeli?! Mēs izdomāsim jaunu nodokļu sistēmu un 50 procentiem uzņēmumu pateiksim, ka uz jums tas neattiecas, jums būs izņēmumi. Finansisti, jūs atbalstīsiet tādu modeli? Diez vai! Tad kāpēc šajā gadījumā mums jāatbalsta slikts modelis, kas jau pieļauj izņēmumus? (Starpsauciens.)

Šajā gadījumā es gribu pateikt tikai vienu lietu, sevišķi tam komentētājam, kas tikko komentēja, – tie, kas taupa skolām, būvēs cietumus. Diemžēl šī ir Latvijas realitāte: mēs taupām skolām, un mēs ceram jau pēc gada atvērt superlielo, dārgo cietumu. Nepieļausim to situāciju!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, kolēģi! Mēs šeit diskutējam jau no tādām starta pozīcijām, ka lielas klases, tātad 30 bērni klasē. Tā jau tāda aksioma, ka tā ir jābūt, un tagad vienkārši spriežam, kā to izpildīt. Bet es nevaru atrast, kur likumdevējs būtu pateicis, ka tāda ir valsts politika, ka mēs ejam uz to, ka ir jābūt lielām klasēm. Es tikai dzirdu, ka tāds ir izglītības un zinātnes ministres viedoklis un ka visi pārējie pat nemēģina atvērt diskusiju, vai tā vajadzētu vai nevajadzētu.

Manuprāt, mums nevajadzētu paļauties uz vienas personas viedokli, it īpaši, ja likumdevējs nav skaidri paudis savu nostāju. Šobrīd tie kritēriji, kas pateikti, ir diezgan dramatiski. Un droši vien to apzinās arī Izglītības un zinātnes ministrija, kura ir noslepenojusi šo skolu tīkla reformas karti. Visu laiku tā bija publiski pieejama, tagad – kopš novembra – noslepenota. Jautājums: vai tā ir laba pārvaldība, vai tie ir labi pārvaldības principi un atklāta, godīga politika pret sabiedrību un izglītības nozari?

Tad, protams, pieejamības jautājums. Saka, vilkšot cirkuli apkārt apdzīvotajai vietai un skatīšoties, cik liels tas attālums līdz skolai. Man kā Kurzemes pārstāvim ir jautājums: ja, apvelkot ar cirkuli, puse apļa ir jūrā, kā jūs rēķināsiet skolēnu skaitu? Tiek minēts – būšot izņēmumi, būšot pieejamības skolas. Šobrīd tā ir retorika. Mēs zinām, ka Kurzemē Vaiņode ir ielikta nevis kā piekrastes, bet kā pierobežas jeb leišmalītes izņēmums, bet pārējā Kurzemē mēs neko tādu nenovērojam, un piekrastei nav īpašu izņēmumu. Retorikā ir, dokumentos nav.

Līdzīgi kā retorikā tiek teikts, ka nebūs pašvaldības... neatstās nevienu pašvaldību bez vidusskolas. Retorikā ir, dokumentos nav. Piemēram, Ventspils novadā – nejaukt ar Ventspils pilsētu! –, kas ir Ziemeļkurzemē, Ugāles vidusskolu plānots slēgt, pašvaldība paliks bez vidusskolas. Atkal retorika nesakrīt ar to, kas tiek dokumentos iestrādāts.

Tiek plānots slēgt arī Nīcas vidusskolu. Nīcas vidusskolā šobrīd nav 60 vidusskolēnu, ir 43, bet tendence ir pieaugoša. Jautājums: vai kāds vispār skatās demogrāfiskās tendences? Vai kāds ņem vērā, ka tur mazajās klasītēs ir vairākas paralēlklases? Dodam viņiem pāris gadu, viņi iedzīs. Man liekas, tas ir diezgan rets gadījums, kad tendence ir ar pozitīvu līkni. Bet – nē, atkal grāmatvediska ekseļa pieeja: Nīcas skola jālikvidē, jo izņēmumu sarakstā nav. Es tikko pārbaudīju.

Nu jā, man vienkārši... Tas ir viens – par to saturu, bet otrs, kas mani izbrīna, ir veids, kā šī reforma tiek īstenota, jo tā ir ar šantāžu – vai nu pildiet Jaunās VIENOTĪBAS priekšvēlēšanu programmu, vai mēs jums naudu nedosim. Tātad pašvaldība tiek nostādīta fakta priekšā: vai nu dariet tā, kā mēs gribam, vai naudas nebūs.

Un tagad paņemam līdzību, paņemam nevis skolas, bet citu pašvaldības infrastruktūru, piemēram, ceļus. Tagad varētu Satiksmes ministrija nākt un pateikt: draugi mīļie, re, kur ir mazie ceļi, tos dārgi uzturēt, jo mašīnu skaits, kas tur brauc, ir arvien mazāks. Rociet nost tos ceļus, lai tur pļava aizaug, nevajag mums tos ceļus. Atstājiet tikai dažus lielos ceļus, citādi mēs jums naudu nedosim, varbūt kādu pašvaldību vispār bez ceļiem atstāsim. Absurdi izklausās, bet šobrīd tieši šāda pieeja tiek demonstrēta attiecībā uz skolu infrastruktūru.

Vēl, kas izbrīna, ir temps – tas mērkaķa ātrums, ar kādu tas tiek ieviests, kas kaut kā jocīgi disonē ar to, kāds, teiksim, ir Izglītības un zinātnes ministrijas uzņemtais kurss krievu valodas jautājumā. Piemēram, krievu valodu skolās mācīs vēl divarpus gadus, krievu valodas programma jeb šīs krievu skolas būs vēl pusotru gadu, krievu valodas olimpiādes joprojām rīkojam. Izglītības un zinātnes ministrija tās rīko par valsts naudu. Šeit steigas nav. Latvijas vēstures priekšmeta joprojām skolās nav. Šeit nav steigas, šeit nav šantāžas ar finansējumu, šeit finansējums atrodas. Tā jūs demonstrējat savas prioritātes. Es neticu, zinot arī vairākus no jums (arī no Jaunās VIENOTĪBAS deputātiem) personīgi, ka jūs apmierina šāda politika. Jautājums – kāpēc jūs klusējat? Kur ir loģika šādai politikai?

Noslēgumā – Čakšas kundze ir teikusi publiski, ka, jā, nu nav jau populāri tie lēmumi. Es, tā teikt, nolasu no viņas, ka viņa pati arī nav sajūsmā, bet situācija spiež... Demogrāfiskā situācija spiež šādi rīkoties. Un kā tas nākas, ka valdības rīcības plānā nav uzskatāmu uzdevumu par to, kā uzlabot demogrāfisko situāciju? Tātad jūs esat padevušies situācijai. Jūs, no vienas puses, publiski... jūsu valdības pārstāvji teic, ka vainīga ir demogrāfiskā situācija, bet, no otras puses, jūs nedarāt neko, lai šī demogrāfiskā situācija būtu savādāka.

Es aicinu to mainīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Godātie deputāti! Mēs esam saņēmuši 10 tūkstošus iedzīvotāju parakstu pret lauku vidusskolu slēgšanu. Ticiet, šie nav pirmie 10 tūkstoši parakstu, jo pirms nedēļas mums bija paraksti par pasta iestādēm, un pēc dažām nedēļām mums droši vien būs par vēl kaut kādām un vēl kaut kādām, un vēl kaut kādām iestādēm... Es šoreiz mazāk runāšu par skolām. Es runāšu par to, kāpēc Latvijā nav reģionālās politikas un kas notiek tādēļ, ka nav reģionālās politikas.

Pašvaldība būtībā nozīmē ‘pašu valdība’, iedzīvotāji ievēlē savus priekšstāvjus, un pašvaldība organizē sev būtisko pakalpojumu tīklu – vai tās būtu skolas, vai tā būtu sociālā aprūpe, vai tie būtu ģimenes ārsti. Mūsu gadījumā šīs lietas uzspiež no augšas...

Sēdes vadītāja. Sprindžuka kungs, es jums atgādinu, ka mēs debatējam par minētā lēmuma projekta nodošanu komisijām.

M. Sprindžuks. Jā, es gribu...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, pieturieties pie debatējamā jautājuma!

M. Sprindžuks. Paldies, priekšsēdētājas kundze! Es gribu tomēr, lai mēs sasaistām šo lietu ar reģionālo politiku, tāpēc ka šeit ir atbilde, kā šī lieta būtu jādara Izglītības un zinātnes ministrijai.

Tātad veids, kā mēs veidojam deinstitucionalizācijas pakalpojumu centrus, mēs... neredzot pakalpojumu noklājumu. Piemēram, valsts lielākā pilsēta Rīga vispār nepiedalījās deinstitucionalizācijas centru izveidē. Vai tas ir pareizi? Mēs veidosim tūlīt pašvaldībās sociālās aprūpes centrus vecajiem ļaudīm. Izvēle tika dota – veidot jaunus... no nulles būvētus centrus. Tātad tā vietā, lai izmantotu skolas, kuras slēdz, mēs tās neizmantosim.

Šeit ir ļoti liels kopsakars, priekšsēdētājas kundze! Tātad mums nav nozaru sadarbības, kā tas notiek Igaunijā un Lietuvā. Igaunijā ir 15 apriņķi, Lietuvā ir 10, un katrā no mūsu kaimiņvalstīm, kurās ir ļoti līdzīga situācija, ir izveidots koordinācijas mehānisms starp nozaru ministrijām, kurām ir dekoncentrēti... dekoncentrētas politikas... kuras veido savu politiku iekšlietās, izglītībā, sociālajā aprūpē, veselībā vai drošībā. Viņiem pat ir pārstāvis šajos 10 vai 15 centros.

Mums Latvijā... mums liekas, ka mēs esam gudrāki, ka valsts tur, Rīgā, no bruģa, no centra, pateiks katrai pašvaldībai, kuru skolu, kuru pastu slēgt vai neslēgt. Vai tā nav? Vai tas, kas šeit notiek, nav greizi? Vai tomēr nav laiks apstāties kaut vai ar šo pašu skolu tīkla reformu, kuru uzspiež no augšas kā vienīgo pareizo atbildi, un izveidot šo dialoga vietu kaut vai piecos plānošanas reģionos? Vai, ja nepatīk pieci, veidojam pie 10 vai astoņām valstspilsētām, nu, vienādi, otrādi vai trešādi, bet veidojam šo platformu, kur nozaru ministri sarunājas ar pašvaldībām par pakalpojumu tīklu. Un te ir atbilde, kāpēc šobrīd mums ir 10 tūkstoši parakstu par vidusskolām vai par lauku mazajām skolām.

Kamēr mēs to nesapratīsim... Mēs mīņājamies uz vietas, mēs tērējam naudu paralēlās sistēmās, neko nebūvējot, mēs tikai tracinām cilvēkus.

Deputāti, atveram acis! Mums ir jāver vaļā likumi, kas veido mūsu reģionālo politiku, un jāveido kaut kāds loģisks mehānisms. Arī ATR reforma, tā kā to uzspieda no augšas, nekādas dividendes, nekādus ieguvumus cilvēkiem nav devusi. Visi solījumi par investīciju piesaisti un administratīvo resursu izmaksu samazinājumu ir bleķis.

Vai es nerunāju patiesību? (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Cienījamie kolēģi! Šī iniciatīva pilnīgi noteikti ir jānodod atbildīgajai komisijai, un pēc iespējas ātrāk ir jābeidz tas, ko daži no jums sauc par reformu. Patiesībā – tas notiek jau vairākus gadu desmitus – tā ir mazāku vai lielāku lauku skolu iznīcināšana.

Ir jāizbeidz vienreiz par visām reizēm slēgt lauku skolas, jo, kā mēs redzam, pie kvalitatīvākas izglītības tas diemžēl nenoved. Ar to es esmu saskārusies komisijas sēdēs ne vienreiz vien, klausoties, kādi ir izglītības kvalitātes rezultatīvie rādītāji. Arvien vairāk būtisku priekšmetu skolās vairs netiek mācīts, izglītības kvalitāte krītas. Mēs jau dzirdējām, ka, izrādās, augstskolā nokļūst kadri, kas īsti neprot lasīt. Nu kur vēl tālāk?

Es gribu atklāti pajautāt Jaunajai VIENOTĪBAI: kāds ir jūsu mērķis tam, ka tiek slēgtas lauku skolas, tiek slēgtas lauku slimnīcas? Kāds ir patiesais mērķis visām šīm darbībām vairāku gadu desmitu garumā? Jūs vēlaties panākt to, ka no laukiem iedzīvotāji tiek sadzīti Rīgā, Pierīgā, vai arī tā patiesā vēlme ir vispār izdzīt iedzīvotājus ārā no Latvijas? Kas tad ir prioritāte? Prioritāte ir Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdnis, kas ir tālu... no bērna... un izdomā, kādai ir jābūt šai reformai ar kaut kādiem mistiskiem kvantitatīvajiem rādītājiem, vai prioritāte ir bērns?

Arī vakar man nācās uzklausīt bērnu vecākus, kuri stāsta par to, ka ierēdņi neatbild uz viņu vēstulēm un iesniegumiem, ierēdņi nekomunicē. Kā tas var būt? Mums kaut kas ir mainījies? Vai arī šī Jaunās VIENOTĪBAS ierēdņu armija nu jau ar tik lielu aroganci iet savā uzvaras gājienā, ka jūs esat pilnīgi jebkādu kaunu zaudējuši? Es vakar palūdzu tiem cilvēkiem, lai viņi atsūta tās vēstules, un drošības labad es pārjautāšu.

Ja jūs vēlaties kaut ko optimizēt, tādēļ ka jums kārtējo reizi kaut kam nav naudas, tad būtu jāsāk ar to ierēdņu armiju, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijā un ne tikai Izglītības un zinātnes ministrijā. Tur sēž cilvēki, kuri plāta rokas, kuri nezina, kas jādara, lai bērniem mācītu par veselību, par ģimeni, par ģimeniskām vērtībām un tā tālāk. Viņi vienkārši nezina. Ir nepieciešamas darba grupas. Nezina, kad tas varētu notikt. Briesmīgi!

Līdz ar to šī reforma ir ne tikai jāatliek, bet ir jāizbeidz. Ir jāizbeidz iznīcināt Latvijas laukus! Un es domāju, ka ir pienācis brīdis, kad mums nopietni jāsāk domāt, vai Anda Čakša ir pareizajā vietā un vai viņai nebūtu jāatstāj izglītības un zinātnes ministres amats.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Iniciatīva ir viennozīmīgi atbalstāma.

Es nāku cita iemesla dēļ. Liekulība, absolūta liekulība! Kolēģi, absolūti visa zāle, izņemot “Stabilitātei!”, divus balsojumus atpakaļ mēģināja aizliegt bērniem mācīties ģimnāzijās. Kāda vispār ir ideja tam, ko mēs tagad darām? Lai bērniem būtu pieejama izglītība, lai viņiem būtu absolūti visas iespējas, īpaši laukos.

Un ko es te redzu? Deputāti, kuri pārstāv reģionus, īpaši neatkarīgie deputāti, labprāt balso par to, lai reģionos, vietās, kur uz doto momentu skolu vairs nav un vecāki sūdzas, ka uz ģimnāziju nevar tikt augsto prasību dēļ... mēs viņiem šādu iespēju nedodam. Tā nav liekulība, kolēģi? Liekulība!

Tas nekādā veidā neliks jums šķēršļus sagatavot tvitera rakstus, kur jūs rakstīsiet, ka esat par lauku skolām, ierakstīt video, kur jūs pateiksiet, ka esat par pieejamu izglītību, bet divus balsojumus atpakaļ absolūti visa zāle, izņemot “Stabilitātei!”, balsoja, lai bērniem nebūtu iespējas iet citās skolās, ģimnāzijās. Visa zāle balsoja, visi balsoja un atbalstīja šo risinājumu. Tas nav normāli, kolēģi!

Jums, latviešiem, nav kauns, ka jūs visi bez izņēmuma šajā zālē tagad muļķojat atklāti sabiedrību, īpaši bērnus? (Starpsauciens.) Jūs sadalāt bērnus pareizajos un nepareizajos, gudros un negudros. Kāds vēl jums būs sadalījums? Varbūt būs vēl kādi piedāvājumi no partijām, kas pārstāv reģionus un interesējas tikai par enerģētiku, ne par ko citu vairs nerunā? Varbūt būs kādi piedāvājumi no citām partijām, kas pārstāv reģionus un runā tikai par Eiropas fondiem, par bērniem nedomā?

Kolēģi, latviešiem ir jābūt kaunam par to, ko viņi tagad šeit dara, it īpaši tiem cilvēkiem, kuri vispirms spaida pogas par to, lai nebūtu iespējas bērniem iet visās skolās, kas ir pieejamas viņu reģionā vai pilsētā, un pēc tam atnāk un pasaka: kā mēs varam... kā Čakšas kundze var tā rīkoties? Kolēģi, manā skatījumā, jūs kritizējat Čakšas kundzi, bet jūs no viņas vispār nekā neatšķiraties. Pilnīgi nekā! Absolūti!

Kāpēc bērns, kas dzīvo reģionā un palicis bez skolas... kā pagaidu risinājums... nevarētu aiziet uz ģimnāziju? Kāpēc? Kāpēc jūs balsojat, ka viņam nav tādas iespējas? (Starpsaucieni.) Viņam ir jābūt tādām tiesībām, viņam obligāti ir jābūt tādai iespējai, ja mēs redzam, ka citu variantu uz doto momentu nav.

Kolēģi, ļoti lūdzu – padomājiet reāli par Latviju, nevis par budžetu! Padomājiet par Latviju, nevis par to, kurš ir labs, kurš ir slikts, padomājiet par Latviju! Dodiet bērniem iespēju iegūt izglītību! Lauku skolām ir jābūt, bet, ja mēs uz doto momentu nespējam to apturēt, tad vismaz dodiet viņiem iespēju aiziet uz ģimnāzijām. Tas arī ir labs risinājums, tas ir risinājums.

Paldies, kolēģi, kas balso no sirds! Bet tādi te šodien bija tikai deviņi cilvēki, pārējie nobalsojuši par to, lai bērniem Latvijā nebūtu izglītības... visi deputāti, ieskaitot arī tos, kas pārstāv reģionus. Tā ir liekulība, tas nav pareizi. Piedodiet. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Glorijai Grevcovai.

G. Grevcova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es ieteiktu partijai “Stabilitātei!”, pirms balsot, izlasīt likumprojektu, par ko notiek balsojums, iedziļināties un paskatīties... Nav runa ne par kādu diskrimināciju. Es ieteiktu vienreiz sākt lasīt. Ja ir problēmas ar saprašanu, tad jāpieaicina tulks. (Daži deputāti aplaudē.)

Tagad par kolektīvo iesniegumu. Pirmām kārtām es gribu pateikt kolektīvā iesnieguma autorei paldies par to, ka viņa pacīnījās un paraksti tika savākti. Konkrēts piemērs, ko gribu pateikt... mēs visi runājam par drošību, runājam par ārējo, par iekšējo drošību, bet parunāsim par Viļakas novada Viduču pamatskolu. 1909. gadā dibināta pamatskola, viena no senākajām Latvijas lauku pamatskolām. Viļakas novads – rokas attālumā no robežas. Par kādu drošību mēs varam runāt, ja šo skolu slēdz? Šī skola pārdzīvoja karus, pārdzīvoja izaicinājumus, bet nepārdzīvoja Jaunās VIENOTĪBAS politiku, un šo skolu nāksies slēgt. Nevis optimizēt, kaut kādu reformu veikt, bet slēgt – reāli slēgt!

Par kādu izglītības kvalitāti var būt runa? It īpaši dzīvojot tur... cilvēki saprot – viss ir pārdomāts. Skolai tikko tika veikts remonts, un tagad mēs skolu slēdzam. Lietderīga līdzekļu izlietošana? Drīzāk – izšķērdēšana, ļaunprātība... Vai tā bija domāts?

Katram deputātam būtu jānāk tribīnē un no tribīnes jāaizstāv savs reģions un savas skolas. Mazs lauku novads, bet milzīga traģēdija. Un tādu novadu ir daudz, un gandrīz katrā novadā ir tāda viena liela traģēdija. Mēs saprotam, ka katra skola, kura tiek slēgta, ir daļa no mūsu vēstures, ko mēs izdzēšam, jo, tiklīdz mēs to skolu slēgsim, šī ēka nomirs.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Šī ir tikai viena iniciatīva, un tā ir nonākusi šeit. Varbūt iniciatori, vācot parakstus, ir uzlikuši virsrakstu par lauku vidusskolām, bet šī reforma neskar tikai lauku vidusskolas, tā skar arī pilsētu vidusskolas. Varbūt lielajās pilsētās tas ir pamatoti un ir jāvērtē šīs skolas, kas varbūt ir pārāk mazskaitlīgas vai kam nav atbilstošas kvalitātes, vai ir slikta infrastruktūra, bet stāsts jau nav par to, ka vajadzētu optimizēt izdevumus. Un ēkas nav primārais. Primārie, protams, ir bērni, skolēni, viņu iespējas un noteikti arī izglītības kvalitāte. Tā mēs varam rakstīt arī šīs reformas mērķī... lasīt.

Tiekoties ar izglītības un zinātnes ministri un ministrijas pārstāvjiem vēl dažas nedēļas atpakaļ, šķita, ka viss notiek plānoti, ka ir konstruktīvas sarunas ar visām pašvaldībām, bet diemžēl jau pēc pāris nedēļām premjerministre sola steigā, divās nedēļās, ar visām pašvaldībām tikties un skaidrot šo reformu. Tad kaut kas ir pazudis. Nevaram saprast tikai – kur.

Faktiski lēmumi būs jāpieņem pašvaldībām, bet tie būs formāli, jo būs bez reālas iespējas vērtēt pēc būtības. Pašvaldības vienkārši to nevarēs atļauties, jo skolas saglabāšana, ja tā arī nodrošinās kvalitatīvu izglītību... arī pieejamības nodrošināšanai šī skola būs jāsaglabā... tā nebūs iespējama, ja neizdosies sarunāt ar Izglītības un zinātnes ministriju. Un tieši šis apstāklis rada bažas, jo acīmredzot tam nav pietiekami daudz laika, divās nedēļās ir jāspēj sarunāt, bet diemžēl šie kritēriji mainās pa nedēļām, pa dienām.

Tiekoties ar skolu un izglītības pārvalžu vadītājiem, pašvaldību pārstāvjiem, viņi saka to, ka augustā par pieejamību skolām nebija nekādas informācijas, augustā vēl bija pavisam citi skaitļi kā kritēriji arī kvantitātei, bet, neraugoties uz to, ka arī prezidents šai valdībai ieteica neturpināt izglītības reformu iecerētajā veidā un neslēgt masveidā skolas, Izglītības un zinātnes ministrija acīmredzot bija ļoti ieskrējusies un nespēja šo procesu pārvērtēt.

Šī, iespējams, būs piespiedu reforma bez... it kā bez reformas, bet patiesībā tomēr reforma, jo vārds “reforma” vairs neparādās, faktiski tā būs reforma, kas balstās tikai un vienīgi divos skaitļos... skaitā... skolnieku skaitā, bērnu skaitā, apdzīvotības blīvumā un naudas ietaupījumā, lai sanāktu nauda citiem pedagogiem. Un tas ir visdramatiskākais, ka sarunājoties jau šobrīd izskan: ko jūs te ņematies, jūs taču gribējāt lielākas algas! Ja tāda informācija nāk no Izglītības un zinātnes ministrijas puses, tad tas, manuprāt, ir nepieņemami, jo tiek nostādīts viens nozarē strādājošais pret otru.

Šobrīd ir tā, ka vienas vidusskolas saglabāšana izmaksās vairāk nekā 100 tūkstošus, sarēķinot uz konkrētas vidusskolas piemēra, kas nav laukos, bet pilsētā, un nav teikts, ka tā obligāti jāsaglabā, bet, ja tur ir ļoti laba izglītības kvalitāte, laba izglītības vide, emocionālais fons un viss ir ideāli, daudz ideālāk nekā daudzās citās lielās skolās, manuprāt, būtu jāļauj... tomēr tiesības pašvaldībai izlemt nākotni tai skolai... nevis strikti tikai un vienīgi skaitliski kritēriji, kas ir šobrīd.

Līvānu novadam kvalitatīvas izglītības ekosistēmas saglabāšana, iespējams, izmaksās vairāk nekā 700 tūkstošus eiro gadā. Mēs visi saprotam, ka viņi to nevarēs atļauties. Tātad viņiem ir jāpieņem lēmums, kuru viņi ir spiesti pieņemt. Faktiski tas ir lēmums, kas tiek pieņemts ar spaidiem... ar spaidiem, ar finanšu reketu. Diemžēl nelielā daļā pašvaldību trauksmes zvanus zvana tikai skolas pašas, pedagogi, vecāki, ģimenes. Šobrīd skaļākas balsis jau paceļ arī dažas pašvaldības, kas apzinās, ka tas lēmums būs viņu pusē, bet visa Latvija vēl nav pamodusies. Ļoti daudzas pašvaldības gaida un nogaida, cerot uz to, ka Izglītības un zinātnes ministrija šos kritērijus papildinās ar kvalitātes rādītājiem, ar pieejamības rādītājiem... precīzākiem, jo tie 25 kilometri tiek skaitīti te no skolas, te no mājām, te no apdzīvotas vietas, bet pēc loģikas būtu jāskaita no katras viensētas, kurā ir bērni.

Šobrīd tiek turpināts darbs pie atalgojuma modeļa, un tajā ir nepietiekams finansējums atbalsta personālam pašvaldībās ar mazāku iedzīvotāju blīvumu. Tas ir tik niecīgs, ka neviena no mazajām skolām pašvaldībā, kur nav liels apdzīvotības blīvums, nesaņems tādu finansējumu. Reāli šobrīd tiek piedāvāts palielināt arī kontaktstundu skaitu pedagogiem, tātad palielināt slodzi, atgriezties atpakaļ pie tā, kas jau bija pieredzēts, piedzīvots un ko visi saprata, ka tas nav pareizi. Līdz ar to tam darbam, kas ir ārpus tiešajām mācību stundām, paliks ļoti maz resursu vai faktiski tādu nebūs.

Skola mazajās apdzīvotajās vietās ir daudz vairāk nekā tikai izglītības iestāde, un ne jau ēkas dēļ tā ir jāsaglabā. Manuprāt, ir jāvērtē arī tas, ka vietējās kopienas dzīves, kultūras un sabiedrisko aktivitāšu centri ir skola. Ja šobrīd zem tās reformas riteņiem arī skola ar 80 bērniem skaitās maza un aizslēdzama, manuprāt, tie skaitļi tomēr ir nesamērīgi. Un tā bieži ir arī vienīgā iespēja ģimenēm iegūt kopienas sajūtu un atbalstu.

Ja mēs domājam par Latviju kā nacionālu valsti un rīkojamies valstiski, tad ir jādara viss, lai tieši lauku teritoriju apdzīvotība nesamazinātos, bet pieaugtu. Šobrīd arī tehnoloģijas un ekonomiskās pārmaiņas ļauj mainīt dzīvesvietu, un ir cilvēki, kas pārceļas no Rīgas, Pierīgas uz lauku teritorijām. Viens svarīgs iemesls, kāpēc viņi to dara, kāpēc viņi pārceļas tieši uz to pilsētu vai ciemu, ir kvalitatīvas izglītības iespējas bērniem. Izvēloties dzīvesvietu, tas ir svarīgākais nosacījums, nevis veikalu tuvums. Vēl, pieņemsim, vajadzētu būt labai mobilitātei, lai reizi nedēļā tomēr varētu aizbraukt uz savu tiešo darbavietu Rīgā vai kaut kur Pierīgā.

Tas viss pierāda, ka skola ir kaut kas vairāk nekā tikai skaitļi ekseļa tabulās. Un ietekme ir jāvērtē ne tikai naudā, bet arī nākotnes izaugsmes iespējā katrā no apdzīvotajām vietām. Ir jāļauj pašvaldībām vērtēt arī skolas slēgšanas ietekmi uz nākotni, jo tās ģimenes, kas šobrīd ir pārcēlušās, noteikti mainīs savu izvēli, ja šeit vairs nebūs vidusskolas vai nebūs arī pamatskolas.

Skolu slēgšana – ar skatu no Rīgas – skars ļoti daudzus reģionu iedzīvotājus, ģimenes, bērnus, un tas tikai formāli būs pašvaldību lēmums. Īsto skolas slēgšanas lēmumu pieņemsiet jūs, protams, arī mēs, ja mēs to atbalstīsim, bet es ceru, ka tā nebūs. Ja tā reforma būs tāda, kādu mēs redzam šobrīd, tie būs katrs no koalīcijas deputātiem un valdības ministriem, Saeimas deputāti, balsojot par pilnvarojumu... uzdevumu Ministru kabinetam ar tām robežām, kas šobrīd likumprojektā ir ieliktas, un ministri – visi ministri Ministru kabineta sēdē, nevis tikai izglītības un zinātnes ministre, bet arī tie ministri, kas neatbild par izglītību... kas atbildēs par šo lēmumu katras ģimenes, skolas un pašvaldības situācijā.

Šeit nav pieļaujama pavirša attieksme un arī neiedziļināšanās katras pašvaldības izglītības ekosistēmā, katras skolas izglītības kvalitātē. Arī prezidenta teikums, ka kvalitāte ir svarīgāka un ka nedrīkstētu slēgt skolas, kur kvalitāte un izglītība ir labāka nekā vidēji valstī, šobrīd skaidri nav sadzirdēts.

Es aicinu ikvienu no jums – arī JAUNĀS VIENOTĪBAS, ZZS, PROGRESĪVO deputātus – braukt uz pašvaldībām, tikties ar skolām, ar skolu pārstāvjiem, ar izglītības pārvaldēm un saprast, kā viņi plāno savu darbu un ka šī ekseļa tabula šobrīd ir ļoti neprecīzi notēmēta. Pārmaiņas ir vajadzīgas, bet ne šādā veidā un šādā izpildījumā, kad skats ir tikai no Rīgas. Šī iniciatīva ir jāizvērtē pēc būtības. Es ļoti ceru, ka tā būs arī ministrei uz galda un ka mēs nesaskarsimies ar tādu likumprojektu, kāds tas šobrīd ir iesniegts un tiek gatavots uz Ministru kabinetu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Atbalstot Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmuma projektu “Par 10 705 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Lauku mazajām vidusskolām – būt!” turpmāko virzību”, vēlos norādīt dažus papildu faktus, par ko APVIENOTAIS SARAKSTS un mūsu frakcijas kolēģis Česlavs Batņa ir informējis gan atbildīgo komisiju, gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Frakcijas vārdā mēs esam šo informāciju nosūtījuši arī izglītības un zinātnes ministrei, Ministru prezidentei un Valsts prezidentam – ar konkrētiem frakcijas priekšlikumiem, kā šajā modelī varam saglabāt vismaz pusi no vidusskolām, ko paredzēts slēgt. Vismaz pusi. Indikatīvi tās ir 50 vidusskolas. Labi saprotam, ka notiek skolēnu skaita izmaiņas vidusskolās, īpaši reģionos. Un neatkarīgi no tā, vai šāda reforma būtu vai nebūtu, atsevišķu Latvijas reģionu vidusskolu turpmāko pastāvēšanu nāktos izvērtēt jebkurā gadījumā, tas ir, ja situācijai reģionos pieejam konstruktīvi un reālistiski.

APVIENOTĀ SARAKSTA ieskatā, svarīgākais ir: punkts viens – izglītības kvalitāte; punkts divi – izglītības pieejamība. Kā jau, tiekoties ar Valsts prezidentu, mūsu frakcija teica, mēs neatbalstām vienādu Excel pieeju visam Latvijas skolu tīklam pēc viena kritērija. Lai skolas slēgtu, jābūt ļoti individuālai pieejai.

Mēs esam daudz runājuši par situāciju reģionos, pierobežas reģionos, kur ir vajadzīga īpaša pieeja no drošības aspektiem un cita pieeja, arī īpaša, ja raugāmies no apdzīvotības viedokļa. Protams, trauksmes zvanus zvanīja arī Latvijas Pašvaldību savienība, kurai, kad tai pirmo reizi prezentēja šo skolu finansēšanas modeli, bija absolūti skaidrs, ka visas ministrijas nav nosēdušās pie viena galda un... kā un cik ilgā laikā skolas... šie skolēni, ja vidusskolu aizslēdz, var nokļūt līdz citai, tuvākai vidusskolai, saglabājot kvalitātes latiņu. Tas ir ļoti, ļoti būtiski. Respektīvi, kvalitāte, kolēģi, mums ir jātur visaugstākajā cieņā. Ne vienmēr lielāka skola automātiski nozīmē kvalitāti, nebūt ne! Bet kopumā mēs skatāmies pedagogu pieejamību, arī kritērijus, ko prasām katrai skolai izpildīt. Tas ir ļoti, ļoti svarīgi.

Tāpēc mēs esam iesnieguši priekšlikumus, izejot cauri katrai tabulai. Mēs pieejam šai lietai pietiekami racionāli. Mēs saprotam, ka mūsu plānam ir fiskālā ietekme. Tā nav milzīga – indikatīvi tie ir 150 tūkstoši uz vienu saglābjamo vidusskolu gadā, 7,5 miljoni gadā kopumā. Tik valsts budžetam maksātu... uz mūsu budžeta kopējā rēķina. Saprotam, ka tā nav milzīga summa, bet mēs saglābtu vismaz 52 vidusskolas valstī.

Mēs esam gatavi iet konstruktīvi runāt par šiem priekšlikumiem ar visām frakcijām. Esam runājuši jau ar Zaļo un Zemnieku savienības kolēģiem... ar kuriem mēs, iespējams, tūdaļ tiekamies. Mēs esam gatavi prezentēt šos priekšlikumus arī visām pārējām Saeimas frakcijām, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, lai nonāktu pie jēgpilna rezultāta un konstruktīvi spētu saglabāt izglītības kvalitāti un pieejamību vidusskolās reģionos.

Tāpēc APVIENOTAIS SARAKSTS aicina atbalstīt šīs iniciatīvas tālāku nodošanu, nevis lai noliktu, kā saka, atvilktnē un šiem iesniedzējiem, kas ir parakstījuši šos priekšlikumus, pateiktu, ka mēs par viņiem rūpējamies, bet lai jēgpilni un konstruktīvi sasniegtu rezultātu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei otro reizi.

V. Pleškāne (ST!).

Godātie kolēģi! Ja kāds nedzirdēja, es runāju par skolu tīkla saglabāšanu, it īpaši kopumā. Mēs varam saglabāt visu skolu tīklu, optimizējot tās, kur tiešām ir problēmas. Bet, liekot punktu tam, ka skolu tīkls iekļauj ne tikai skolu... skolu reforma iekļauj ne tikai skolas, bet arī ģimnāzijas, arī profskolas, arī augstākās izglītības iestādes... un jūs ko – gribat izslēgt arī augstskolu eksāmenu, lai nediskriminētu vai domātu par pārējiem? Varam, bet nu labi.

Es kā māte, kuras bērns mācās ģimnāzijā, atbalstu to, ka skolu tīklā kopā ar vidusskolām saglabātu ģimnāziju lomu mūsu bērnu izglītībā. Tas ir tikai “par”. Bet varbūt, runājot par priekšlikumu, ko bija Nacionālā apvienība iesniegusi, par ģimnāzijām...

Saprotiet, šeit ir tā, ka varbūt pamēģināt cīnīties par augstskolām vai skolām kopumā... izglītību... komisijās, kaut vienā komisijā mēģināt cīnīties – ļoti labi, ka ir frakcijas deputāti, klusējošā frakcija ar tādu klusējošo cīņu. Un kur ir viņu konkrētie priekšlikumi, lai cīnītos par skolām?

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, kur es arī piedalījos, bija runa par skolu slēgšanu. Neviens no, teiksim, apvainojušās puses nebija piedalījies un aizstāvējis skolu slēgšanu. Bija citas problēmas.

Bet vēlreiz atgādinu, ka mēs skatām skolu tīklu kopumā – kopā ar ģimnāzijām. Es arī biju tas bērns, kurš iestājās komercskolā no parastās skolas. Es neuzskatu, ka tas ir slikti. Tas, no vienas puses, veicina... bērnus mācīties labāk un zināt, ka ir sasniedzami rezultāti, kur var attīstīt sevi labāk. Un tas nav slikti, tas ir tikai labi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es tomēr... Liels paldies, ka komisijā vienojāmies par to, ka tiks piesaistīti un pieaicināti kolēģi no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, bet man tomēr būtu lūgums – es nezinu, vai to var vai ne, bet principā mēs jau esam tā darījuši... es gribētu lūgt tomēr šo jautājumu nodot arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai... tad nobalsot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Šobrīd mēs balsojam par lēmuma projekta turpmāko virzību, bet tajās komisijās, kur tiks izskatīts, jūs varat arī paplašināt... tur jūs varat lemt par to, vai vēl kādai komisijai nodot, ja to uzskatīsiet... bet šajā lēmuma projektā mēs nevaram papildināt... un balsot par jūsu priekšlikumu.

Kolēģi, debates slēdzu.

Vai Česlavam Batņas kungam ir kas piebilstams kā referentam? Nav?

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 705 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Lauku mazajām vidusskolām – būt!” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 4, atturas – 6. Lēmums pieņemts.

___

Kolēģi, mums vēl ir palicis... Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2024. gada 15. februārī pulksten 17.00.

Deputātu Ramonas Petravičas, Viļa Krištopana, Ričarda Šlesera, Lindas Liepiņas un Kristapa Krištopana jautājums izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par skolu tīkla optimizāciju” (Nr. 101/J14). Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevarēs ierasties un sniegt mutvārdu atbildi.

Deputātu Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana, Aināra Šlesera un Edmunda Zivtiņa jautājums izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par skolu tīkla optimizāciju” (Nr. 102/J14). Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevarēs ierasties un sniegt mutvārdu atbildi.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2024. gada 15. februārī pulksten 17.00 nenotiks.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies 12 deputāti: Gundars Daudze, Mārcis Jencītis, Edmunds Jurēvics, Dmitrijs Kovaļenko, Līga Kozlovska, Nauris Puntulis, Igors Rajevs, Zane Skujiņa-Rubene, Ainārs Šlesers, Jānis Vitenbergs, Agita Zariņa-Stūre un Edgars Zelderis.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu!

Sēdi slēdzu.

Satura rādītājs

Par darba kārtību

Par likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 510/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1742, 1742A)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 511/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1752, 1752A)

Par likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā” (Nr. 512/Lp14) (Dok. Nr. 1753, 1753A)

Par likumprojektu “Grozījums Kontu reģistra likumā” (Nr. 513/Lp14) (Dok. Nr. 1754, 1754A)

Par likumprojektu “Par Protokolu, ar ko groza Konvencijas par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai Papildu protokolu” (Nr. 514/Lp14) (Dok. Nr. 1755, 1755A)

Par likumprojektu “Grozījumi Patentu likumā” (Nr. 515/Lp14) (Dok. Nr. 1756, 1756A)

Par likumprojektu “Par Jevas Bilokrinickas (Yeva Bilokrynytska) atzīšanu par Latvijas pilsoni” (Nr. 516/Lp14) (Dok. Nr. 1758, 1758A)

Par darba kārtību

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aināram Šleseram no 2024. gada 19. februāra līdz 23. februārim (Dok. Nr. 1763., 142.2.8/7-19-14/24)

Lēmuma projekts “Par Mārtiņa Mita apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi” (Nr. 422/Lm14) (Dok. Nr. 1743)

Par darba kārtību

Likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 477/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1619B)

Likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā” (Nr. 479/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1621B)

Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā” (Nr. 480/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1622B)

Likumprojekts “Grozījums Notariāta likumā” (Nr. 478/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1620B)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 284/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1759)

Likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā” (Nr. 446/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1760)

Likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr. 491/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1675, 1716)

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

- Debašu turpinājums - dep. V. Pleškāne

  - dep. I. Indriksone

Likumprojekts “Grozījumi Augu aizsardzības likumā” (Nr. 492/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1676, 1717)

Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 443/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1745)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” (Nr. 448/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1746)

Likumprojekts “Grozījumi Pašvaldību likumā” (Nr. 449/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1747)

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Moldovas Republikas līgumu sociālās drošības jomā” (Nr. 500/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1712, 1757)

Likumprojekts “Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likums” (Nr. 503/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1719, 1766)

Likumprojekts “Par Jevas Bilokrinickas (Yeva Bilokrynytska) atzīšanu par Latvijas pilsoni” (Nr. 516/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1758, 1758A)

Likumprojekts “Par Jevas Bilokrinickas (Yeva Bilokrynytska) atzīšanu par Latvijas pilsoni” (Nr. 516/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1758, 1758A)

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 288/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 26. februārim” (Nr. 433/Lm14) (Dok. Nr. 1773)

Lēmuma projekts “Par 12 030 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par 1. tipa diabēta pacientu veselības saglabāšanu” turpmāko virzību” (Nr. 425/Lm14) (Dok. Nr. 1761)

Lēmuma projekts “Par 10 705 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Lauku mazajām vidusskolām – būt!” turpmāko virzību” (Nr. 426/Lm14) (Dok. Nr. 1762)

Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

Balsojumi

Datums: 15.02.24 09:09 Balsojums 1
Par - 29, pret - 9, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (510/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 15.02.24 09:10 Balsojums 2
Par - 38, pret - 3, atturas - 42.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (511/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 15.02.24 09:13 Balsojums 3
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aināram Šleseram no 2024. gada 19. februāra līdz 23. februārim

Datums: 15.02.24 09:22 Balsojums 4
Par - 74, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Mārtiņa Mita apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi (422/Lm14)

Datums: 15.02.24 09:37 Balsojums 5
Par - 16, pret - 51, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (477/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.02.24 09:39 Balsojums 6
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (477/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.02.24 09:40 Balsojums 7
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Kredītiestāžu likumā (479/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.02.24 09:41 Balsojums 8
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā (480/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.02.24 09:42 Balsojums 9
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Notariāta likumā (478/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.02.24 09:44 Balsojums 10
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (284/Lp14), 3.lasījums

Datums: 15.02.24 09:45 Balsojums 11
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Konkurences likumā (446/Lp14), 3.lasījums

Datums: 15.02.24 10:30 Balsojums 12
Reģistrējušies - 87.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 15.02.24 11:07 Balsojums 13
Par - 46, pret - 28, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā (491/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.02.24 11:09 Balsojums 14
Par - 47, pret - 28, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augu aizsardzības likumā (492/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.02.24 11:13 Balsojums 15
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (443/Lp14), 2.lasījums

Datums: 15.02.24 11:15 Balsojums 16
Par - 68, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (448/Lp14), 2.lasījums

Datums: 15.02.24 11:21 Balsojums 17
Par - 68, pret - 15, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pašvaldību likumā (449/Lp14), 2.lasījums

Datums: 15.02.24 11:23 Balsojums 18
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas un Moldovas Republikas līgumu sociālās drošības jomā (500/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.02.24 11:27 Balsojums 19
Par - 78, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likums (503/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.02.24 11:31 Balsojums 20
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likums (503/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.02.24 11:35 Balsojums 21
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Jevas Bilokrinickas (Yeva Bilokrynytska) atzīšanu par Latvijas pilsoni (516/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.02.24 11:36 Balsojums 22
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Jevas Bilokrinickas (Yeva Bilokrynytska) atzīšanu par Latvijas pilsoni (516/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.02.24 11:37 Balsojums 23
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Jevas Bilokrinickas (Yeva Bilokrynytska) atzīšanu par Latvijas pilsoni (516/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.02.24 11:38 Balsojums 24
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 288/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 26. februārim (433/Lm14)

Datums: 15.02.24 11:41 Balsojums 25
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 12 030 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par 1.tipa diabēta pacientu veselības saglabāšanu” turpmāko virzību (425/Lm14)

Datums: 15.02.24 13:01 Balsojums 26
Par - 76, pret - 4, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Par 10 705 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Lauku mazajām vidusskolām – būt!” turpmāko virzību (426/Lm14)

Datums: 15.02.24 13:02 Balsojums 27
Reģistrējušies - 88.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

15.02.2024. 09.00 11.00
Sestdien, 15.jūnijā