Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas divdesmit pirmā sēde
2023. gada 14. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē!

Sākam šī gada 14. decembra Saeimas kārtējo sēdi.

Sākam ar iesniegtajām izmaiņām Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā. Ir iesniegtas vairākas izmaiņas, un es ceru, ka mēs arī precīzi tās visas nosauksim.

Deputāti Ainārs Šlesers, Vilis Krištopans, Linda Liepiņa, Ričards Šlesers un Kristaps Krištopans lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 473/Lp14).

Runāt “par” ir pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šobrīd Latvijā ir uzsāktas pirmās pubertātes bloķēšanas un hormonu terapijas bērniem ar skaidru mērķi – mainīt nepilngadīgā dzimumu. Mēs uzskatām, ka tas ir nepieļaujami un noziedzīgi – ļaut šiem procesiem attīstīties un iet savu gaitu, neesot valsts līmeņa vadlīnijām, regulējumiem vai neatkarīgai pārraudzībai. Bērniem pieaugot un kļūstot patstāvīgiem, mainās arī viņu vajadzības, vēlmes un uzskati. Ir jāaizliedz dzimuma maiņa bērniem. Tieši bērniem. (Zālē troksnis.)

Mūsu iesniegtais likumprojekts aizsargā ikviena cilvēka tiesības...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet, lūdzu, klusāk! Paldies.

R. Petraviča.... aizsargā ikviena cilvēka tiesības nobriest par cilvēku dabiskā procesā. Likumprojekts nevēršas pret dzimuma maiņu vai tā reklāmu pilngadīgām personām, bet pret šādu darbību veikšanu tieši nepilngadīgām personām. Bērnu drošībai un veselībai ir jābūt valsts prioritāšu prioritātei, jo bērni – tā ir mūsu nākotne. Bērniem, kuriem vēl nav izveidojies savs pasaules skatījums, ir jāļauj pieaugt, bērniem ir tiesības baudīt bērnību un nobriest par pilnvērtīgiem cilvēkiem.

Likumprojektā ir norādīts, ka genderisma jeb dzimtes ideoloģijas rezultātā pasaulē ir novērojams fenomens, ka pusaudži, neskatoties uz to, ka viņiem nav nekādu ģenētisku, hormonālu vai citādi objektīvi konstatējamu fizioloģisku vai dzimumnobriešanas traucējumu, vēlas būt piederīgi pretējam dzimumam. Kā norāda Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs, pusaudžu psihoterapijas speciālists Nils Sakss Konstantinovs, pēdējā desmitgadē šādu jauniešu skaitam ir tendence dramatiski pieaugt. Runa ir par vairākiem simtiem procentu gadā.

Rietumu pasaulē arvien biežāk, nereti pirms pubertātes iestāšanās, tiek piedāvātas psiholoģiskās un medicīniskās dzimumu maiņas iespējas, un šie pusaugu bērni gūst plašu atbalstu tieši no transaktīvistu puses. Objektīvi dati liecina, ka pieaug to valstu skaits, kurās sākotnēji ir ticis atļauts pubertātes blokatoru un citu dzimuma maiņas intervenču lietojums, taču šobrīd tas tiek pārskatīts un stingri ierobežots. Tāda situācija, piemēram, ir Lielbritānijā, Zviedrijā, daudzos ASV štatos un citviet. Padarot šāda veida manipulācijas nepilngadīgiem bērniem nepieejamas, tiks mazināta bērnu un jauniešu vēlme tās saņemt. Tāpat tas veicinās citu atbalsta formu pieejamību – psihoterapeitisko palīdzību, sociālo atbalstu un tamlīdzīgi.

Tāpēc saglabāsim mūsu bērnus un nepārsteigsimies ar tām pirmajām vēlmēm mainīt dzimumu, jo visbiežāk tas skar bērnus, kas jūtas nepieņemti savu vienaudžu vidū vai nāk no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, un viņiem šķiet, ka šādā veidā viņi atrisinās visas savas problēmas. Uzsākot krosterapiju pēc 16 gadu vecuma, tās ir neatgriezeniskas sekas un tur vairs izlabot pēc tam nevar neko.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 473/Lp14) iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 44, atturas – 1. Darba kārtība nav grozīta.

Pieprasījumu komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā komisijas atzinumu par deputātu Edvarda Smiltēna, Lindas Matisones, Andra Kulberga, Māra Kučinska, Česlava Batņas, Edgara Putras, Jura Viļuma, Laura Lizbovska, Aivas Vīksnas, Edgara Tavara pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par privātu lidmašīnu izmantošanas izmaksām, tostarp reaģējot jau uz sistemātisku neatbildēšanu uz Saeimas deputātu jautājumiem”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 474/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Harijs Rokpelnis, Edmunds Zivtiņš, Edmunds Jurēvics, Andris Šuvajevs un Augusts Brigmanis lūdz izslēgt likumprojektu “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” no Saeimas sēdes darba kārtības. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Viktorijas Baires, Harija Rokpeļņa, Andra Šuvajeva, Agneses Krastas un Edmunda Jurēvica lūgumu izskatīt grozījumus šā gada 14. decembra Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā un deputātu Edvarda Smiltēna, Lindas Matisones, Andra Kulberga, Māra Kučinska, Česlava Batņas, Edgara Putras, Jura Viļuma, Laura Lizbovska, Aivas Vīksnas, Edgara Tavara pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par privātu lidmašīnu izmantošanas izmaksām, tostarp reaģējot jau uz sistemātisku neatbildēšanu uz Saeimas deputātu jautājumiem” skatīt kā trešo jautājumu darba kārtības sadaļā “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”, kā arī pārcelt darba kārtības sadaļu “Likumprojektu izskatīšana” – skatīt to kā trešo darba kārtības sadaļu pēc sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” izskatīšanas. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Vēlos darīt jums zināmu, ka Saeima šā gada 30. novembrī pieņēma un Valsts prezidents šā gada 13. decembrī izsludināja likumu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”. Līdz ar to Saeimas sēdes darba kārtības 14. jautājums par attiecīgā likumprojekta izskatīšanas apturēšanu nav izskatāms un izņemams no darba kārtības. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Pārejam pie apstiprinātās darba kārtības.

Pirmais darba kārtības punkts – valsts kontroliera zvērests (solījums).

Valsts kontroles likuma 26. pants noteic, ka, stājoties amatā, valsts kontrolieris Saeimā dod zvērestu (solījumu).

Aicinu Edgaru Korčaginu dot zvērestu (solījumu).

E. Korčagins (valsts kontrolieris).

Zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai, ievērot tās likumus un godīgi pildīt savus pienākumus.

Sēdes vadītāja. Paldies, godātais Korčagina kungs! Lūdzu, parakstiet svinīgo solījumu.

Paldies, Korčagina kungs, varat (Aplausi.) pilnvērtīgi pildīt pienākumus.

___

Pārējam pie sadaļas “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju par starptautiskām izstādēm” nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 463/Lp14) nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Harija Rokpeļņa, Augusta Brigmaņa, Didža Zemmera, Jāņa Patmalnieka un Andra Šuvajeva iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Pakistānas Islāma Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu” nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Dombravas, Raivja Dzintara, Edmunda Jurēvica, Agneses Krastas, Jura Viļuma un Edgara Tavara iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 472/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 474/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Paldies. Šī sadaļa izskatīta.

Nākamais... Es atvainojos, vēl viens...

Tātad sadaļa “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmuma projekts “Par 10 309 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par tiesisku pamatu vardarbības novēršanai skolās” turpmāko virzību”. Vai deputātiem nav iebildumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.

___

Nākamais – “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Edvīnam Šnorem šā gada 8. decembrī.

Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Edvīna Šnores iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 8. decembrī. Prezidijs šo atvaļinājumu piešķīra un informē par to Saeimu.

___

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Valdim Maslovskim 2023. gada 20. un 21. decembrī.

Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Valda Maslovska iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 20. un 21. decembrī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Valdim Maslovskim 2023. gada 20. un 21. decembrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Atvaļinājums piešķirts.

___

Sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Ineses Čakšas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 5. decembrī izskatīja lēmuma projektu “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Ineses Čakšas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Inese Čakša ir bijusi Gulbenes zemesgrāmatu nodaļas tiesnese un priekšniece, arī Vidzemes rajona tiesas tiesnese. Inesei Čakšai piešķirts Tieslietu ministrijas Pateicības raksts par nozīmīgu ieguldījumu tiesu sistēmas attīstībā un tiesu reformas īstenošanā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot Inesi Čakšu no tiesneša amata ar 2024. gada 1. februāri pēc pašas vēlēšanās sakarā ar došanos izdienas pensijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Ineses Čakšas atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

___

Nākamais lēmuma projekts – “Par Natālijas Asačas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 5. decembrī izskatīja lēmuma projektu “Par Natālijas Asačas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Asačas kundze Rēzeknes Augstskolā ieguvusi jurista kvalifikāciju, Baltijas Starptautiskajā akadēmijā iegūts maģistra grāds privāttiesībās un jurista kvalifikācija. Šobrīd strādā par lektori Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, bijusi tiesneša palīgs Latgales rajona tiesā, kopš 2021. gada līdz šim brīdim ir Latgales rajona tiesas tiesnese.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt Natāliju Asaču par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Natālijas Asačas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Ainārs Šlesers, Edmunds Zivtiņš, Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Atis Švinka, Agnese Krasta, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Linda Liepiņa, Ervins Labanovskis, Kristaps Krištopans un Vilis Krištopans ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Viļa Krištopana atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Ainārs Šlesers, Edmunds Zivtiņš, Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Atis Švinka, Vilis Krištopans, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Linda Liepiņa, Ervins Labanovskis un Kristaps Krištopans ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Kristapa Krištopana atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Ainārs Šlesers, Edmunds Zivtiņš, Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Atis Švinka, Vilis Krištopans, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Linda Liepiņa, Ervins Labanovskis un Kristaps Krištopans iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Viļa Krištopana ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Ainārs Šlesers, Edmunds Zivtiņš, Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Atis Švinka, Vilis Krištopans, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Linda Liepiņa, Ervins Labanovskis un Kristaps Krištopans iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Kristapa Krištopana ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Saeimas Prezidijs ir saņēmis izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 474/Lp14), kā arī izskatīt to kā 1. punktu darba kārtības sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tātad šis būs 1. punkts darba kārtības sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”.

___

Sākam likumprojektu izskatīšanu.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 474/Lp14), pirmais lasījums. Komisija ierosina to atzīt par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Šis likumprojekts ir rezultāts diskusijām, kas aizsākās jau budžeta likuma izskatīšanas laikā. Ja atceraties, tika saņemti vairāki priekšlikumi, tai skaitā no Dombravas kunga, attiecībā uz izmaiņām nekustamo īpašumu regulējumā, kas saistās ar sankcionētajiem subjektiem. Viens no tiem ir priekšlikums, kuru iespējams pieņemt uzreiz, un tas attiecas uz atvieglojumiem, ko pašvaldības var piešķirt nekustamo īpašumu nodokļu maksātājiem.

Vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija tikās un izskatīja sagatavoto likumprojektu, kas nosaka to, ka pašvaldības nevar piemērot nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus sankcionētajiem subjektiem. Šo konkrēto grozījumu varat arī izlasīt sagatavotajos 5. panta septītās daļas grozījumos.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs uzklausījām atbildīgās institūcijas. Vispirms mēs uzklausījām Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju, Ārlietu ministriju, arī Tiesu administrāciju, pārliecinoties par šī regulējuma kvalitāti, efektivitāti un spēju to ieviest. Mēs ņēmām vērā arī Juridiskā biroja tehniskos precizējumus. Arī Latvijas Pašvaldību savienība komentēja, informējot, ka jau šobrīd šādi atvieglojumi sankcionētajiem subjektiem netiek piemēroti 75 nekustamajiem īpašumiem.

Tāpēc, ņemot vērā arī to, ka ir gada beigas un nepieciešams šādu regulējumu ieviest pēc iespējas ātrāk, lai to varētu piemērot, sākot ar nākamo gadu, aicinu deputātus atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 474/Lp14) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Godātie Saeimas deputāti! Nacionālā apvienība bija piedāvājusi šādus grozījumus, un es tiešām vēlos izteikt atzinību Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, komisijas vadītājam, kurš tomēr ir turējis vārdu un pirmo sadaļu attiecībā uz šiem grozījumiem jau ir virzījis uz priekšu – attiecībā uz atlaižu piemērošanu nekustamajiem īpašumiem. Bet turpinājumam ir jāseko... turpinājumam ir jāseko arī attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa apmēru, uz atsavināšanas procedūrām, ja netiek maksāts nekustamā īpašuma nodoklis. Tāpat arī tālākai vērtēšanai ir jāiet attiecībā uz nekustamajiem īpašumiem, ko valsts vai pašvaldība ir izīrējusi sankcionētajām personām. Attiecībā uz cita veida nodokļu atvieglojumiem šī sistēma mums pakāpeniski ir jāsakārto, bet tas pakāpeniskums nozīmē arī ļoti strauju rīcību.

Atbalstām pirmajā lasījumā un, cerams, arī šodien otrajā lasījumā. Un attiecībā uz atvieglojumiem nekustamā īpašuma nodokļiem, kas attiecas uz sankcionētajām personām, tos vairs nevarēs piemērot. Es domāju, tas ir solis pareizā virzienā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Jā, paldies. Komisijas vārdā varu arī minēt, ka mēs vienojāmies turpināt šos jautājumus skatīt, un jau šodien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tika nodoti sagatavotie likuma grozījumi arī pārējos jautājumos, tā ka mēs par tiem turpināsim runāt.

Aicinu deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 474/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

___

A. Šuvajevs. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar diskusiju rezultātā vienojās aicināt Saeimu atbalstīt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā bez otrreizējas likumprojekta izskatīšanas komisijā.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 474/Lp14) atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Šuvajevs. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu.

___

Sēdes vadītāja. Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Vietējo pašvaldību referendumu likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referente Viktorija Baire.

V. Baire (JV).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Otrajā, galīgajā, lasījumā šodien skatām likumprojektu “Grozījumi Vietējo pašvaldību referendumu likumā”. Vēlos atgādināt, ka šie grozījumi tika sagatavoti saistībā ar grozījumiem, kas tika veikti Vēlētāju reģistra likumā.

Jāmin, ka spēkā stāšanās termiņš ir pārcelts uz 2024. gada 1. septembri, kā arī tiek papildināts regulējums, kas tiks izmantots situācijās, kad informācijas sistēmas nevarēs vai drošības apsvērumu dēļ nedrīkstēs lietot vai arī sistēmas nedarbosies.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Baire. 1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Baire. 2. – deputāta Māra Sprindžuka priekšlikums. Par likuma tvēruma papildināšanu saistībā ar administratīvo teritoriju apvienošanu vai sadalīšanu, kas skar attiecīgās pašvaldības iedzīvotājus.

Jāpiemin, ka par šo jautājumu bija arī citi priekšlikumi – no Daigas Mieriņas kundzes, kas bija saistīti ar tvērumu par pašvaldību robežu izmaiņām un būvniecības ieceri, kas skar vairākas pašvaldību administratīvās teritorijas. Komisijā notika diskusijas par šo jautājumu, bet tika noteikts tā kā aicinājums pieturēties pie sākotnējās domas, kādēļ vispār šis likums uz šo brīdi steidzamības kārtā tiek mainīts, un tas ir saistībā ar termiņa pārcelšanu, citādāk šis likums stātos spēkā no 2024. gada 1. janvāra. Turklāt komisijas ietvaros tika panākta arī vienošanās, ka diskusijas par likuma tvēruma papildināšanu tiek uzsāktas uzreiz – janvārī.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Māris Sprindžuks.

M. Sprindžuks (AS).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Jā, Vietējo pašvaldību referendumu likums viennozīmīgi ir brāķis, tā ir demokrātijas imitācija. Šo likumu sagatavoja iepriekšējā Saeima, un, rūpīgi to lasot, ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir gatavots, lai šie referendumi pēc būtības nevarētu notikt. Kādēļ?

Pirmām kārtām slieksnis iedzīvotāju pārstāvniecībai, lai varētu ierosināt referendumu, ir krietni par augstu. Tik daudz cilvēku nekad neaizies nobalsot vai pieteikt referenduma nepieciešamību, lai tas stātos spēkā. Tātad te ir skaidri redzama likumdevēja vēlme izjokot iedzīvotājus, lai tas faktiski nenotiktu.

Otra lieta – tvērums. Tātad mērķi, kādiem cilvēki var ierosināt referendumu, es teiktu, ir pārāk šauri, nenopietni.

Viens no šiem mērķiem ir pašvaldības ilgtspējīgas stratēģijas grozīšana. Tie, kas ir pašvaldību deputāti, ļoti labi zina, ka šis ir visdemokrātiskākais dokuments, ko pašvaldība izstrādā ar lielu sabiedrības iesaisti. Tātad varbūtība skatīt to, kas ir izstrādāts kopā visiem iedzīvotājiem, ir niecīga un, ja tas jāgroza, to var grozīt arī vienkāršākā procedūrā nevis ar referendumu. Tātad tukšs mērķis.

Domes lēmums par jaunbūves apturēšanu, kurai uzsākts vai kurai jāveic ietekmes uz vidi novērtējums – arī šis ir ļoti strīdīgs mērķis. Jo ko tas nozīmē? Plānošanas sistēma ir devusi kādai vietai apbūves tiesības, un tad ar referenduma iespēju mēs noraidām šo būvniecību. Ko tas nozīmē? Tā ir paļāvības laušana. Manuprāt, arī šis mērķis būtu vēlreiz jādiskutē.

Trešais mērķis – domes atlaišana. Jā, tas ir leģitīms, pamatīgs un vajadzīgs mērķis dažādās situācijās pašvaldībā, bet tas brīdis ir nokavēts, šajā sasaukumā vairs domes atlaist nevar, jo tuvojas jau nākamās pašvaldību vēlēšanas. Tātad es īsti neredzu vajadzību deputātiem šobrīd steidzami lemt palaist šo likumu, jo pēc būtības likums nav sagatavots.

Šī likuma ieviešanai vēlēšanu komisijai netika piešķirta nauda, lai izstrādātu vēlēšanu rīku, kas ļautu pašvaldību vēlēšanu komisijām tiešsaistē redzēt, kuriem cilvēkiem pieder īpašums un kuri ir deklarēti, kaut vai šī situācija ir dinamiska. Līdz ar to tādās pilsētās kā Rīga strādāt ar gariem ekseļu sarakstiem un nekļūdīties – tā būs ļoti liela žonglēšana. Tāpēc šī koalīcijas vēlme iztriekt šādus referendumus uz nākamā gada 1. septembri, manuprāt, ir tāda viltus demokrātija jeb viltus labvēlības demonstrēšana.

Lai lietu labotu, es ierosināju (un tie ir divi mani priekšlikumi) likt vēl paplašināt šo likuma tvērumu, mērķi, kurš ir ļoti, ļoti aktuāls visās pašvaldībās, kur administratīvi teritoriālās reformas ietvarā tika paplašinātas teritorijas, tātad notika pašvaldību apvienošanās. Bet, lai kāda bija šī reforma – vajadzīga –, viennozīmīgi tā netika veikta demokrātiskā veidā, tātad tā notika lielā mērā politisko darījumu rezultātā. Tai sekoja Satversmes tiesas spriedumi, kuri vēl joprojām būs jāstrebj VARAM un arī mums. Pieņemsim, Varakļāni, Garkalnes pagasts. Un galu galā daudzās vietās cilvēki dzīvo un jūtas nepiederīgi šai teritorijai. Tātad demokrātiskā valstī mums vienalga ir jārada instruments, iespēja, kā cilvēkiem demokrātiski paust savu vēlmi atrasties vienā vai otrā teritorijā.

Tādēļ mana ierosinājuma būtība (un es aicinu Saeimu strādāt tālāk – vai tas būs janvāris vai februāris – pie šīs normas diskutēšanas), lai pašvaldības teritoriju grozīšana vai pašvaldības daļu pievienošana vienai vai otrai pašvaldībai, vai jaunas pašvaldības izveidošanās, ja tā atbilst vienotiem kritērijiem... tātad šim mērķim būtu jābūt Vietējo pašvaldību referendumu likuma tvērumā, jo, ja reforma ir nedemokrātiska, lai sasniegtu daudzmaz līdzīgu “adatas aci” jeb šo tīklu pašvaldību, veidam, kā mēs grozām, ir jābūt izteikti demokrātiskam.

Kolēģi, lai nebūtu jānoraida šis priekšlikums, jo komisija to neatbalstīja, es atsaucu abus savus priekšlikumus, bet turpināsim darbu, pēc mēneša skatot no jauna un labojot šo brāķa likumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Uģis Mitrevics.

U. Mitrevics (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes, kolēģi! Jā, es pievienojos iepriekšējo runātāju teiktajam par to, ka kaut kādā mērā šobrīd, steidzamības kārtā skatot Vietējo pašvaldību referendumu likumu, kuru mēs atkal esam novilkuši līdz pēdējam brīdim... un mēs nevaram nepieņemt šodien lēmumu, jo citādi no 1. janvāra mums būtu problēmas... un tomēr, šobrīd iedziļinoties, komisijā diskutējot, mēs saprotam, ka kaut kādā mērā tomēr šī ir demokrātijas fikcija, jo referendumu likums vai pašvaldībām iespēja rīkot referendumus... tie trīs iespējamie varianti tiešām ir teju neiespējami vai neīstenojami, vai praksē mums īsti nav pat šādu gadījumu.

Līdz ar to mums ir jāpaplašina tvērums. Šaubu nav. Ja mēs runājam par to, ka... un visi saprotam un brīnāmies, ka plaisa starp valsts varu un sabiedrību palielinās, un atkal tiek plānoti kādi ļoti lieli līdzekļi, lai šo saliedētību starp kopienām, starp valsts varu, pašvaldībām... lai mēs to visu audzētu vienā veselā kopumā, lai mēs, visa Latvija, runātu vienā valodā.

Tajā pašā laikā tādu lietu kā iespēju sabiedrībai demokrātiski pateikt savu viedokli, kura bieži vien mums lūdz, daudzas lietas iesaka... mēs pat nedodam iespēju ar šādu referendumu patiesībā dot vārdu sabiedrībai, atvērt durvis, lai sabiedrība pasaka mums, 100 tautas kalpiem, kā tad īstenībā vajadzētu virzīties kādā konkrētajā lietā.

Tādēļ es atbalstu abus kolēģa priekšlikumus, kurus viņš tagad atsauc, ka mums ir jāpaplašina tvērums ar kopienu iespēju diskutēt ar pašvaldību, ar valsti par to, kā šī kopiena grib dzīvot.

Un vēl vairāk, kolēģi, – tuvojas atkal Jaungads. Un ziniet, kas ir Jaungads? Tā ir sēru diena visiem ciema suņiem – puse no tiem noraujas no ķēdēm, un vēl puse pakaras sētās, mūkot no uguņošanas. Tā ir slikta diena daudzbērnu ģimenēm vai ģimenēm... un, starp citu, Latvijā ir vēl vietas, kur kādā pašvaldības ciematā vai iekšciemā, vai teritorijā bērnu ir vairāk nekā uguņotāju. Un tad, kad tas viens uzšauj uguni gaisā... kad viņš uz pusnakti jau tuvojas rasola bļodai ar galvu, viņš sāk šaudīties, un visi bērni neguļ, suņi pakaras ķēdēs. Un tas ir tas, ko sabiedrība saka: “Nu, redz, kur atkal ir viena lieta. Ļaujiet mums kopienā izlemt, kā mēs šādos brīžos darām.” Es zinu, ka šobrīd VARAM šis jautājums atkal tiek diskutēts. Un teikt – jūs, pašvaldības, nevarat neko lemt, jūs jau tā par daudz aizliedzat... Līdz ar to šis priekšlikums ir vēl viens priekšlikums, kā referendumos ieklausīties sabiedrībā un ieklausīties, kā grib dzīvot kopiena.

Tās pašas pieminētās azartspēles. Pašvaldības pat ir saņēmušas sodus par to, ka vietējā kopiena saka: nu, mēs negribam to raujamo aparātu. Un tomēr pašvaldība nevar lemt par šādām lietām.

Līdz ar to, ja mēs gribam mazināt plaisu starp valsts varu un sabiedrību, tautai ar varu runājot vienā valodā, mums ir jāpaplašina referenduma tvērums. Un es ceru, ka mēs, komisijā, pie šī jautājuma atgriezīsimies uzreiz pēc janvāra brīvdienām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad priekšlikumi... par priekšlikumiem nav jābalso, jo tie ir atsaukti.

V. Baire. Tad paliek pēdējais. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tad sanāk, ka...

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Baire.... atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vietējo pašvaldību referendumu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

V. Baire. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs. (Pauze.)

Tā, Burova kunga nav, tātad mēs šobrīd to nevaram izskatīt, jo nav ziņotāja. Un tas aizies uz likumprojektu izskatīšanas beigām.

Pārejam pie nākamā. Likumprojekts “Grozījumi Statistikas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referente Anita Brakovska.

A. Brakovska (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija strādāja ar likumprojektu “Grozījumi Statistikas likumā” trešajam lasījumam.

Tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Statistikas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Brakovska. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Valsts meža dienesta likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Izskatām Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts meža dienesta likumā” trešajā lasījumā. Likumprojektu izstrādājusi Zemkopības ministrija.

Likumprojekta mērķis ir sakārtot normatīvo vidi Valsts meža dienesta e-pakalpojumu attīstībai, tādējādi samazinot administratīvo slogu un attīstot e-pakalpojumus.

Komisijā tika saņemti pieci priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Plānots izslēgt likumprojekta 3. pantu, kas paredzēja mainīt Valsts meža dienesta darbinieku tiesības. Pēc pamatotām mednieku organizāciju un kolēģa Edmunda Zivtiņa iebildēm komisijā lēmām izslēgt šo likumprojekta 3. pantu.

Sēdes vadītāja. Deputāti...

M. Felss. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Šis ir tas gadījums, kad es tiešām gribu uzslavēt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, īpaši Ābramas kundzi, kas noreaģēja, jo šeit pie visas nepieciešamības, tās, kas tiešām ir saistībā ar šo likumprojektu, bija ieviesušās milzīgas neprecizitātes, ar ko mēs varējām padarīt Valsts meža dienesta dzīvi ļoti sarežģītu – ne jau tāpēc, ka mēs tam iedotu šīs pārlieku lielās pilnvaras, bet mēs jau pašā saknē būtu ielikuši konfliktu, kas būtu nebeidzami tiesvedības procesi un problēmas pašam dienestam.

Līdz ar to šobrīd likumprojekts ir nodots atpakaļ, tā teikt, garam ceļam – izskatīšanai caur Ministru kabinetu, iesaistot gan Valsts policiju, gan Valsts meža dienesta un visas atbildīgās institūcijas tādā veidā, lai sakārtotu šo likumprojektu, jo nevienam nav noslēpums, ka tā ir milzīga nozare – medniecība, zvejniecība –, tā ir milzīga nozare, kas ir ļoti aktuāla Latvijas Republikā. Nozarei ir jābūt sakārtotai. Ja ievērojāt... nesen notikumi, kas skāra nelikumīgas medības, kad no automašīnas tika medīti zvēri, bija ārkārtēja situācija.

Mūsu skatījumā un manā skatījumā, ir tā, ka šī nozare ir jāsakārto, tā ir jāattīsta. Neapšaubāmi, Valsts meža dienestam šīs pilnvaras ir jādod, jo no šī gada maija Valsts policija šo kādreiz sev raksturīgo funkciju vairs neatbalsta –nenodarbojas ar malumedniecības un maluzvejniecības uzraudzību –, tā ka faktiski viss notiks tikai un vienīgi tā, kā šos jautājumus risinās Valsts meža dienests.

Tāpēc liels paldies, ka spējām noreaģēt, nodot atpakaļ. Neapšaubāmi, visīsākajā laikā ir jāsakārto šis jautājums.

Kas, protams, ir ne mazāk svarīgi (es pie tā vairs nenākšu diskutēt) –jautājums par dienesta apģērbu un formas tērpu. Lai nebūtu nekādu pārpratumu, tas ir, ja nemaldos, 3. priekšlikums, par to, ka Valsts meža dienestam ir jābūt savam formas tērpam ar atšķirības zīmēm, tā teikt, ja tiek ierobežotas kādas cilvēka tiesības vai pārtrauktas medības, lai cilvēki saprastu, kas tas ir par cilvēku, kāpēc viņš aptur automašīnu un pārbauda dokumentus – automašīnas vai mednieku dokumentus. Tā ka paldies par operatīvo reaģēšanu! Bet šis likumprojekts mums ir... būs vēl priekšā un būs mums jāsakārto.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

1. priekšlikums komisijā tika atbalstīts. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Kā jau Zivtiņa kungs minēja, ar šo priekšlikumu tiek noteikta kārtība... formas tērpa un atšķirības zīmju paraugs, kā arī formas tērpa nēsāšanas kārtība Valsts meža dienesta darbiniekiem. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 5. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi minēto likumprojektu trešajā lasījumā.

Lūdzu arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts meža dienesta likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Krimināllikumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 353/Lp14). Tas ir likumprojekts, kuru ierosināja Valsts prezidents saistībā ar valsts drošības jautājumiem.

Uz trešo lasījumu saņēmām divus priekšlikumus.

1. – tieslietu ministres priekšlikums. Paredz precizēt 77.4 panta redakciju, skaidri norādot, ka atbildība ir paredzēta par palīdzību ārvalstij pret citu valsti vērstā darbībā, tieši uzsverot, ka tā ir cita valsts. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 2. – arī tieslietu ministres priekšlikums. Paredz precizēt 81.1 pantu, kas paredz atbildību par palīdzību ārvalstij pret Latvijas Republiku vērstā darbībā. Un šeit arī, lai būtu nepārprotami, lai būtu skaidri, ir norādīts, ka tā var būt arī palīdzība ne tikai ārvalstij vispār, bet arī ārzemniekiem. Tāpat kā papildsods ir paredzēta mantas konfiskācijas piemērošana. Ir arī precizēta otrās daļas redakcija. Tā ir jauna daļa, to piedāvāja uz otro lasījumu, bet ministre aicina to precizēt. Izvērtējot šo priekšlikumu, Juridiskā komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Paldies, kolēģi.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 353/Lp14) atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par policiju””, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju” (Nr. 320/Lp14) trešajā lasījumā.

Likumprojektā trešajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti.

Pamatu pamats tātad ir... pazuda man, es atvainojos... tūlīt, tūlīt (Starpsauciens.)... jā, jā, tūlīt, tūlīt es pastāstīšu jums.

Tie grozījumi, kas nāca... atceramies... tātad bija par to, lai dotu policistiem tiesības... ja ir stājušās speciālās normas spēkā, tad draudu novēršanas nolūkā uz laiku šo personu aizsargāt un neļaut tai izceļot no Latvijas Republikas. Tāds bija tas pirmais.

Otrais bija lēmums par izceļošanas aizliegumu, kas saistīts ar pirmo.

Un trešais ir, kas ir ļoti būtiski, ka no nākamā gada 1. janvāra visās pašvaldībās ir jābūt pašvaldības policijai, tātad vai nu tieši konkrētā pašvaldībā, vai sadarbībā ar kādu no blakus esošām pašvaldībām. Tātad šī ir tā lieta, kuru mēs paplašinām, noņemam slogu no Valsts policijas. Protams, tas ir slogs pašvaldībai, pie tā noteikti būs jāstrādā, jo pašvaldībām tie būs papildu izdevumi. Un šeit jāsaka, ka droši vien valstij arī vajadzēs domāt, kā nākt palīgā saistībā ar policistu izglītošanu un šo dažnedažādo funkciju pārņemšanu.

Tā ka, kolēģi, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts.

E. Zivtiņš. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referente Anita Brakovska.

A. Brakovska (ZZS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija strādāja ar likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” trešajam lasījumam.

Netika saņemts neviens priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījums Sodu reģistra likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Ainars Latkovskis.

A. Latkovskis (JV).

Kolēģi, šī likumprojekta pamatā ir Satversmes tiesas spriedums. Satversmes tiesa ir atzinusi Sodu reģistra likuma 23. panta 1. punktu, ciktāl tas attiecas uz ziņām par attaisnoto personu, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam un spēkā neesošu kopš 2023. gada 1. jūlija.

Likumprojekts paredz, ka Sodu reģistra arhīva datubāzē netiks glabātas ziņas par personu, pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts uz reabilitējoša pamata, un attaisnoto personu, par kuru ir stājies spēkā attaisnojošs spriedums.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sodu reģistra likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Latkovskis. Šī gada 19. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! 28. novembra sēdē mēs skatījām likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr. 368/Lp14) pirmajā lasījumā.

Likumprojekta būtība ir par to, kādi noteikumi, tehniskie noteikumi, būtu uz priekšu autopārvadājumu... tātad cilvēku pārvadāšanā izmantotiem transportlīdzekļiem, un tai skaitā tiek noteikts jautājums par taksometru atbilstību. Mums, komisijā, izvērsās plašāka diskusija, jo Satiksmes ministrija šo prezentēja diezgan tehniski, bet tika norādīts uz to, ka šis būtu jāliek kopā ar Klimata un enerģētikas ministriju, jo normatīvi jāskatās kontekstā ar transporta klimata mērķiem, un taksometri un autopārvadājumi... teiksim, transports, ir viens no objektiem, kas ir diezgan būtisks emitētājs, un būtu jāpielāgo arī Klimata un enerģētikas ministrijas skatījums par to transporta zaļumu – kādiem noteikumiem būtu jābūt.

Komisijas sēdē bija minēts, ka vajadzētu izveidot kopīgu darba grupu otrajam lasījumam un iesniegt precizējumus par to, lai šis atbilstu mūsu transporta mērķiem. Mums tie ir ļoti ambiciozi un nesasniedzami. Un īpaši pievērst uzmanību taksometriem... un tajā skaitā šeit var arī regulēt jautājumu saistībā ar lidostas taksometriem, kādiem tur pēc standartiem būtu jābūt. Tika norādīts, ka šie standarti ir stipri, stipri par vaļīgiem un ar lielām emisijas normām šobrīd iekļauti iekšā, tas neatbilst mūsu transporta mērķiem. Tāpēc tas darbs... un tagad būs darba grupa, kas kopīgi ar Klimata un enerģētikas ministriju strādās.

Tā ka tika pieņemts, ka šos grozījumus varētu otrajā lasījumā...

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Kulbergs. Komisijā tika nolemts noteikt termiņu – nākamā gada 19. janvāris.

Sēdes vadītāja. 19. janvāris. Vai ir citi priekšlikumi?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Labdien! Ņemot vērā informāciju, ko sniedza referents un kas ir arī mūsu rīcībā, par nepieciešamību salāgot klimata mērķus transporta sektorā ar Klimata un enerģētikas ministriju, ir priekšlikums pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz nākamā gada 12. februārim.

Sēdes vadītāja. Tātad ir vēl viens priekšlikums – pagarināt termiņu līdz 12. februārim.

Balsosim par šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai pagarinātu priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 12. februārim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 45, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts. Līdz ar to paliek komisijas noteiktais priekšlikums.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Linda Matisone.

L. Matisone (AS).

Godātais Saeimas Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” pirmajā lasījumā.

Likumprojekts paredz ieviest jaunu metroloģiskās kontroles veidu – statistisko verificēšanu, kā rezultātā nākamo deviņu gadu laikā sistēmas lietotāji no savām izmaksām ieekonomēs apmēram 90 miljonus eiro, kā arī ievērojami mazāk tiks traucēti sistēmas lietotāji.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Es gribētu īsumā pieskarties šim jautājumam. Runa ir par viedajiem elektroenerģijas skaitītājiem, proti, uzskaites metodes mainīšanu.

Pamatojoties uz sistēmas lietotāju sniegto informāciju, sistēmas lietotājs no 2014. gada līdz 2022. gadam ir uzstādījis 1 109 113 elektroenerģijas skaitītājus, kuriem, sākot ar 2026. gadu, būtu jāveic atkārtotā verificēšana, proti, ir jāaizbrauc... tas jāpaņem, jāaizved uz noteiktu vietu, un tad skaitītājs vai nu ir jāverificē, vai jāveic kalibrēšana, un izmaksas būtu jāveic mērīšanas līdzekļu lietotājiem, proti, iedzīvotājiem... fiziskajām vai juridiskajām personām. Tas nozīmē, ka no 2026. gada līdz 2034. gadam atbilstības izmaksas – ja tiktu veikta visu skaitītāju verifikācija – sastādītu 119,5 miljonus eiro. Ieviešot šo metodiku, principā gandrīz visa šī summa tiktu ietaupīta.

Kas ir statistiskā verificēšana? Tā ir metode, kas balstās uz mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas periodiskuma pagarināšanu, pamatojoties uz mērīšanas līdzekļu partiju raksturojošu un noteikta apjoma nejauši izvēlētu mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas rezultātiem un to attiecināšanu uz visu attiecīgo mērīšanas līdzekļu partiju.

Šajā gadījumā, piemērojot jauno verificēšanas metodiku, mēs ietaupīsim miljonus. Praktiski tiks ietaupīti līdzekļi ne tikai no valsts budžeta, bet arī cilvēku līdzekļi vismaz 90 miljonu eiro apmērā sešu gadu garumā. Ja būtu jānomaina pilnīgi visi skaitītāji, tas sastādītu apmēram 150 miljonus. Viena skaitītāja izmaksas ir 70 eiro. Ņemot vērā, ka viedo skaitītāju būtiska tehnoloģiskā attīstība nav notikusi, esošo nomaiņa nav arī tehniski pamatota.

Līdz ar to šie Ekonomikas ministrijas virzītie likuma grozījumi ir apsveicami, un lūdzu deputātus tos atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

L. Matisone. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

L. Matisone. 2024. gada 4. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Darba likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” pirmajā lasījumā.

Nacionālās apvienības deputātu grupa iesniedza šos grozījumus, un tos izskatīja Sociālo un darba lietu komisija. Šie grozījumi ir vērsti uz to, lai darba tirgū aizsargātu to Latvijas jauniešu intereses, kuri nerunā krieviski.

Latvijas izglītības sistēma šobrīd, kā mēs zinām, neparedz krievu valodas obligātu apgūšanu, tieši pretēji – valsts virzās uz to, lai skolās otrā svešvaloda būtu Eiropas Savienības valoda. Iemesli krievu valodas nepamatotai pieprasīšanai joprojām ir dažādi – atsevišķu darba devēju pašu vēlme kolektīvā komunicēt krieviski, tātad pašu ērtības vai neadekvāta izpratne par valodas lietojumu sabiedriskajā dzīvē.

Jau pašreiz regulējums paredz, ka darba devējs nevar nepamatoti prasīt svešvalodu zināšanas, taču šis likuma formulējums ir tik plašs, ka praksē mēs pārliecināmies, ka ar to nepietiek. Piedāvātie likuma grozījumi paredz būtiski sašaurināt likumā ietverto formulējumu un uzskaitīt konkrētas profesiju grupas, kurās krievu valodas prasības ir pieļaujamas. Turklāt likuma grozījumi paredz, ka krievu valodas zināšanas nevarēs nepamatoti prasīt nevienā no darba attiecību veidošanas posmiem, tātad ne sludinājumos, ne darba intervijas laikā, ne darba līgumā, ne veicot darba pienākumus, ja tas neattieksies uz kādu no šīm uzskaitītajām izņēmumu grupām.

Lai gan atbildīgās komisijas deputātu vairākums atzina problēmu par aktuālu un piekrita, ka pašreizējā likuma redakcija ir pārāk vispārīga, jāuzsver, ka tomēr bija aktīvas diskusijas un atšķirīgi viedokļi par to, kādām konkrēti būtu jābūt likuma izmaiņām, piemēram, par to, vai likumā ir rakstāms to profesiju saraksts, kurās pieļaujami izņēmumi, un, ja rakstāms, tad kāds.

Arī iesniedzēji diskusijā norādīja, ka uz otro lasījumu ir gatavi diskutēt par konkrētām redakcijām, kā sašaurināt šobrīd esošo vispārīgo formulējumu par nepamatotām prasībām. Tāpat iesniedzēju ieskatā ir vieta diskusijai, vai likumā būtu jārunā konkrēti par krievu valodu, jo problēma darba tirgū, nenoliedzami, ir tieši ar šīs valodas zināšanu pieprasīšanu, vai formulējums varētu būt paplašināms, piemēram, līdz valodām, kas nav Eiropas Savienības valodas.

Diskusiju rezultātā komisijas deputātu vairākums lēma konceptuāli atbalstīt likuma grozījumus pirmajā lasījumā, gatavoties sarežģītām diskusijām un, iespējams, precizējumiem otrajā lasījumā, kā arī aicināja Labklājības ministriju otrajam lasījumam sniegt precizējošus priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Agnese Krasta. Viņa paudīs viedokli frakcijas vārdā.

A. Krasta (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Vispirms jānorāda, ka lingvistiskās diskriminācijas problēma darba tirgū, ko ir gribēts risināt ar šo likumprojektu, patiešām pastāv un ir pavisam īsta. Latvijas iedzīvotāji darba tirgū joprojām, vairāk nekā 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas, saskaras ar nepamatotu svešvalodas, konkrēti krievu valodas, prasmju pieprasīšanu no darba devēju puses, īpaši tas skar jauniešus, kuri nepārvalda krievu valodu, jo ir izvēlējušies apgūt kādu no Eiropas Savienības valodām.

Šobrīd krievu valoda tiek prasīta tādos darbos kā pārdevējs, konditors, traktorists, krāvējs, automazgātājs, un vismaz 95 procentos gadījumu šāda prasība varētu būt absolūti nepamatota. Situācija ir nepieņemama, jo vispirms jau tā pasliktina valsts valodas lomu, tā ir ne tikai diskriminējoša, bet arī atrauta no ekonomiskās realitātes, īpaši pēc Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā, kas ir ieviesis būtiskas izmaiņas ģeopolitikā un tautsaimniecībā.

Jaunās Vienotības frakcija pilnīgi noteikti saredz nepieciešamību pēc efektīvākas rīcības, tādēļ mēs, vairāki Jaunās Vienotības deputāti, jau pavasarī, redzot, ka praksē nestrādā Darba likumā ieviestais aizliegums konkrētas svešvalodas prasmes nepamatoti prasīt darba sludinājumā un tās nepamatoti ietvert arī darba līgumā, kā arī saņemot ļoti daudz sūdzību no iedzīvotājiem, īpaši no gados jauniem darba ņēmējiem, vērsāmies gan Valsts darba inspekcijā, gan Valsts valodas centrā un saņēmām apstiprinājumu, ka īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā sūdzību skaits ir būtiski palielinājies, jo iedzīvotājiem arvien vairāk pieaug pašapziņa, pārliecība par valsts valodas lomu un arī darba ņēmēji arvien vairāk apzinās savas tiesības.

Mēs vērsāmies arī pie tiesībsarga, vēloties šo problēmu pacelt prioritārā līmenī un lūdzot tiesībsarga iesaisti, taču diemžēl atbilde mūsu iniciatīvai bija aicinājums citu institūciju iesaisti negaidīt un paraudzīties uz to plašākā kontekstā.

Mēs uzskatām, ka visiem kopīgi, tostarp darba ņēmējiem un darba devējiem, ir jāmeklē efektīvākie tiesiskie risinājumi, arī likumdošanas ceļā, lai šo negatīvo tendenci no darba tirgus izskaustu.

Veidojot Evikas Siliņas valdību, pirmo reizi valdības deklarācijā ir ietverta skaidri pausta apņemšanās novērst šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ. Arī Valsts prezidents, stājoties amatā, no šīs tribīnes pauda viedokli, ka tas ir nepieņemami, ka jaunieši dodas prom no valsts, jo darba tirgū prasa krievu valodu.

Uzskatām, ka parlamentam nākamajā darba sesijā ir jāstrādā un jārod risinājums pēc būtības. Lai gan par šī likumprojekta kvalitāti var diskutēt un tas ir kritizēts arī komisijā, Jaunās Vienotības frakcija atbalstīs tā tālāku virzību un arī paši iesaistīsimies tālāku risinājumu meklēšanā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Likuma grozījumu mērķis ir novērst stāvokli, kāds Latvijā iegājies jau kopš padomju okupācijas laika, kad darba devēji vietā un nevietā prasa mācēt runāt krieviski un spiež savus darbiniekus izmantot krievu valodu saziņā kā sava veida starpnacionālās sazināšanās valodu. Tā tas bija LPSR laikā, tā tas diemžēl daudzviet ir arī šodien. Darba sludinājumos vēl arvien redzam, ka krievu valodas zināšanas Latvijā prasa apkopējai, trauku mazgātājai, santehniķim, pavāram, metinātājam un tā tālāk. Protams, ne jau ar ārvalstu investoriem ir paredzēts sazināties apkopējai. Prasa, lai darba ņēmēji krieviski sazinātos ar vietējiem, ar kolēģiem, kas latviski nav nedz raduši, nedz arī grib runāt.

Tas, protams, ļoti negatīvi atsaucas uz latviešu valodas stāvokli Latvijā un ir novedis pie situācijas, ka nav tādas dzīves jomas, kurā Latvijas mazākumtautību pārstāvji pārsvarā lietotu latviešu valodu. Pētījumi rāda, ka uz ielas, veikalā, transportā, skolā, kultūras pasākumos, pie ārsta – visur mazākumtautību pārstāvji pārsvarā izmanto krievu, nevis latviešu valodu.

Šajā tribīnē šos vārdus es teicu pirms sešiem gadiem, toreiz aizstāvot Nacionālās apvienības iesniegtos grozījumus Darba likumā. Diemžēl pa šiem sešiem gadiem šajā situācijā diezgan maz kas ir mainījies. Krievu valodas pašpietiekamība nav izskausta, un tā ir novedusi pie tā, ka daudzi krievi, kas te dzīvo gadu desmitiem, latviešu valodu nav tik daudz iemācījušies kā minimālā līmenī, kā rezultātā tiks izraidīti no valsts. Vienīgie, kam viņi par to var pateikties, ir tie, kas ar viņiem visu šo laiku ir runājuši krieviski un gādājuši, lai Latvijā to dara arī mediji... ārsti, pārdevēji un citu profesiju pārstāvji. Uzskatām, ka sen ir laiks šo apburto loku pārraut.

Latviešu valoda nekad Latvijā nebūs de facto vienīgā valsts valoda, ja darbiniekiem visu laiku pieprasīs mācēt runāt krieviski. Krievi nekad neiemācīsies un nerunās latviski, ja visus pakalpojumus viņiem turpinās nodrošināt krieviski, tā, kā tas ir tagad.

Taču pats galvenais, kāpēc ir vajadzīgi šie grozījumi, ir tas, ka tie dos cerību latviešu jauniešiem, kuri, līdzīgi kā viņu vienaudži Igaunijā un Lietuvā, kas zina gan savu dzimto valodu, gan arī labi runā angliski... taču atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas nevar savā dzimtenē atrast darbu, jo viņiem prasa zināt arī krievu valodu.

Jā, PSRS okupācijas laikā Latvijā iebrauca vislielākais krievu pārceļotāju skaits Baltijā, taču kāpēc tagad, 33 gadus pēc neatkarības atjaunošanas, latviešu jauniešiem, kas dzimuši neatkarīgā Latvijā, būtu jācieš? Aicinu Saeimu parādīt viņiem, ka viņi šeit ir vajadzīgi un ka viņi šeit ir pieprasīti, ka viņu karjera Latvijā neatsitīsies pret krievu valodas stikla griestiem kā viņu vecākiem un vecvecākiem okupētajā Latvijā.

Aicinu atbalstīt mūsu iesniegtos grozījumus Darba likumā.

Paldies (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Mairita Lūse.

M. Lūse (PRO).

Godātie kolēģi, visi esam vienisprātis, ka šī ir reāla problēma. Apzināmies, ka jaunieši skatās Eiropas virzienā ne tikai vērtību jautājumos, bet arī izvēloties valodas, ko apgūt. Šī problēma skar gan jauniešus, kas meklē pirmo iespēju piepelnīties, gan jaunos profesionāļus, kas ienāk darba tirgū. Viņi ir jāaizstāv, bet piedāvātais risinājums, kā jau tika pieminēts, nav gluži korekts. Mēs to atbalstām konceptuāli.

Nedaudz pievērsīšos praktiskajiem jautājumiem, par ko runājām komisijā, jo konceptuāli visi esam vienisprātis.

Šajos grozījumos tiek izmantots Profesiju klasifikators, lai noteiktu profesiju tipus, kuros var tikt pieprasīts darba vidē izmantot krievu valodu, tie būtu daži: tulki, arhīvisti, žurnālisti, augstskolu pasniedzēji. Krievu valodas zināšanas nevarētu prasīt ne gidiem, ne 112 zvanu centra darbiniekiem, ne sociālajiem darbiniekiem, ne Krievu drāmas teātra aktieriem. Mēs nedomājam, ka šo problēmu var risināt, vienkārši paplašinot atļauto profesiju sarakstu.

Ejot šo ceļu, mēs nonāksim tādā kovida atļauto produktu saraksta virzienā, mēģināsim ļoti sarežģītu realitāti iekļaut konkrētā sarakstā. Uz to norāda kaut vai tas, ka priekšpēdējā (šo otrdien) Sociālo un darba lietu komisijas sēdē no brīvprātīgo organizāciju puses tika lūgts iekļaut Profesiju klasifikatorā jaunu profesiju – brīvprātīgo koordinators. Tā ir it kā maza detaļa, bet parāda, ka mūsdienu profesionālā realitāte ir ļoti sarežģīta, tajā rodas aizvien jaunas profesijas, kas šajā klasifikatorā neiekļaujas. Turklāt var rasties situācijas, ka vienā gadījumā noteiktā profesijā krievu valodas zināšanas prasīt ir pamatoti, citā nav.

Ir jāmeklē cits ceļš, lai stiprinātu latviešu valodu darba tirgū, kuru kopīgiem spēkiem ceram arī atrast otrajā lasījumā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

Butāna kungs, vai jums pietiks ar atlikušo laiku?

A. Butāns (NA).

Pietiks.

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vispirms paldies par atbalstu komisijas deputātiem pirmajā lasījumā.

Pāris lietas, ar kurām vēlos papildināt iepriekš teikto.

Tātad pirmām kārtām Valsts prezidents šeit, mūs uzrunājot, ir norādījis, ka tā ir būtiska problēma, ka latviešu jaunieši tiek diskriminēti darba tirgū, un es domāju – mums kā likumdevējam ir jāieklausās teiktajā un jāuzskata tas par savu darba pienākumu.

Papildus vēlos norādīt, ka, vērtējot Nodarbinātības valsts aģentūras datus, pierādās, ka tā nav tikai retorika, ka – it īpaši lielajās pilsētās – šobrīd latviešu jauniešu bezdarba rādītāji ir lielāki nekā mazākumtautībām. Mēs, protams, varam atvērt diskusiju, vai tas ir saistīts tikai ar valodas lietojumu, bet katrā ziņā noliegt to kā ļoti svarīgu apstākli noteikti nevar.

Šeit tika pieminēts arī tiesībsargs. Gribu atgādināt, ka šogad budžeta izskatīšanas laikā, kad mēs piešķīrām līdzekļus Tiesībsarga birojam, viņi lūdza papildu līdzekļus diskriminācijas novēršanai. Es teicu, ka atbalstīšu tādu virzienu, ja tiesībsargs mums, klātesošajiem, varēs apgalvot, ka diskriminācijas novēršanā tiks iekļauta arī šī lingvistiskā diskriminācija, kas, kā jau pareizi teica, līdz šim nav bijusi tiesībsarga redzeslokā. Tiesībsargs mums visiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā apliecināja, ka lingvistiskā diskriminācija būs viņa redzeslokā, jo tagad tam būs izveidots speciāls departaments. Tā ka turēsim arī tiesībsargu pie vārda.

Kāda tad tā situācija šobrīd ir? Es domāju, ka nav jāatkārto. Jūs visi esat saņēmuši pietiekami daudz vēstuļu, redzējuši raidījumus par to, cik nepamatoti dažādās profesijās prasa krievu valodas zināšanas. Bet vēršu uzmanību uz to, ka arī šobrīd Labklājības ministrijas padotībā esošā Valsts darba inspekcija brīdī, kad jaunietis atnāk un sūdzas, ka viņam nepamatoti prasa krievu valodu, būtībā saka: “Ej tiesājies!” Tātad jaunietis, kuram droši vien nav ne finansiālo resursu un, ļoti iespējams, arī pietiekamu juridisko zināšanu par savām tiesībām, tiek aicināts tiesāties. Paši varat saprast, cik daudzi jaunieši iet tiesāties. Un vēl iedomājoties paradoksu – pat ja viņš aizietu tiesāties un pat ja uzvarētu, kurš darba devējs viņu pēc tam paturētu darbā? Diezgan naivi domāt, ka pēc tam tur būtu stabilas darba attiecības.

Līdz ar to, paralēli risinot šo, es aicinātu, ka Labklājības ministrija un Valsts darba inspekcija sakārtotu palīdzības sniegšanu. Ja kāds ir vērsies pie viņiem, tad tomēr ir jādomā par risinājumiem, un, ja Valsts darba inspekcija saka: viņiem nav mandāta iesaistīties, tad Labklājības ministrijai būtu politiski jāuzņemas atbildība un jāpiedāvā kāds risinājums.

Par priekšlikumu. Vēlos izteikt trīs lietas, kurām obligāti būtu jāsaglabājas, ņemot vērā, ka šobrīd ir plānots otrajā lasījumā uzlabot likumprojektu un Labklājības ministrijai dots zināms mandāts, lai to pilnveidotu. Es nosaukšu trīs aspektus. Ja tie netiks ievēroti, tas likumprojekts būs butaforisks, nevis pēc būtības izskaudīs diskrimināciju. Kas tad ir tās trīs lietas.

Tātad pirmā – kā jau Raivis Dzintars minēja, ir jārunā par visiem trim līmeņiem, nevis tikai par sludinājumu līmeni, kā iepriekš bija paredzējusi Labklājības ministrija, ka neļaut sludinājumā pieprasīt kaut ko, jo mēs labi zinām, ka, aizejot uz darba interviju, tāpat var pajautāt krievu valodu, tāpat to var iestrādāt līgumā un var prasīt darbu izpildes brīdī. Tātad pirmais ir izslēgt šo diskrimināciju no visiem līmeņiem, nevis tikai no sludinājuma.

Otrā – neieiet tajā viltus māņu manevrā un salīdzināt visas valodas vienādi. Šobrīd Valsts valodas centrs saka, ka 95 vai pat 99... vārdu sakot, gandrīz absolūtais vairākums gadījumu par valodas pārkāpumiem ir par krievu valodu. Līdz ar to, ja mēs vērsīsimies ar vienādības zīmi starp visām svešvalodām un angļu valodai pieiesim tieši tāpat kā krievu valodai, man liekas, tas būs nesamērīgi, un mēs nedrīkstam ignorēt faktu, ka esam Eiropas Savienības dalībvalsts, OECD dalībvalsts. Es piekrītu Juridiskā biroja teiktajam, ka varbūt krievu valodu atrunāt... labāk būtu vērsties pret visām trešo valstu valodām. Manuprāt, tas ir atbalstāmi. Līdz ar to var iet virzienā, ka mēs trešo valstu valodām nosakām aizliegumu, kuru nenosakām Eiropas Savienības un OECD valstu valodām.

Un trešais apstāklis, kas ir jāņem vērā, lai šis likumprojekts nebūtu butaforisks, – mēs nedrīkstam iet tajā virzienā, ka atstājam darba devējam pamatojuma iespēju. Mēs tomēr uzskatām, ka ir jābūt atrunātām profesijām, kurās drīkst, kurās nedrīkst prasīt krievu valodu, vai arī atrunātām situācijām, bet, ja to atstājam tikai pamatojuma ziņā, notiks tā, ka darba devējs pateiks, ka man ir vajadzīgs, lai mani darbinieki runā krievu valodā, jo man ir daudz ārvalstu tūristu. Kas ir daudz viņa izpratnē? Tas ir viņa paša filozofiskais lidojums. Līdz ar to mēs nevaram atstāt tik plašu interpretāciju un atstāt vienkārši uz pamatojumu, jo pamatojumu katrs tāpat sadzejos, tāpēc ir konkrēti jāatrunā likumprojektā, lai izslēgtu šādas interpretācijas. Ja šīs trīs lietas tiks saglabātas likumprojektā, tad, es domāju, tas sasniegs savu mērķi.

PROGRESĪVO pārstāvji minēja vēl sarakstu, kurā šobrīd mēs esam atrunājuši profesijas, kurās... Izņēmuma kārtā tulkiem, arhīvos strādājošajiem, akadēmiskajam personālam varētu ļaut pieprasīt krievu valodas zināšanas. Es neizslēdzu, ka to sarakstu var pārskatīt, un to mēs arī teicām, iesniedzot šo likumprojektu.

Vienlaikus aicinu: mums ir jāsaglabā līdzvērtīga attieksme, mēs nevaram privileģēti skatīties uz krievu valodu, jo tad, kad jūs minat piemērus, kurās profesijās vajadzētu prasīt krievu valodu, padomājiet, aizstājiet to pašu ar vācu valodu vai poļu valodu. Vai šobrīd, vēršoties pie ārsta, atbildēs vāciski, atbildēs poļu valodā? Visticamāk, ka neatbildēs. Tad jautājums: kāpēc mums jānodrošina šāda privilēģija krievu valodai? Kāpēc atkal trešo valstu valodai... nu, vai personu grupai nodrošinās lielākas privilēģijas nekā mūsu sabiedrotajiem, nekā Eiropas Savienības dalībvalstīm. Man liekas, ir konsekventi jāpatur prātā, lai kādai valodai, it īpaši trešās valsts valodai, krievu valodai šai gadījumā, nebūtu lielākas privilēģijas nekā kādai Eiropas Savienības vai OECD valodai.

Visbeidzot vēlos teikt, ka šobrīd svarīgākais ir nodrošināt valodas lietojumu sabiedrībā, jo valodas prasmes, kā jau mēs esam diskutējuši arī Krievijas pilsoņu izraidīšanas likumprojektā, daudziem ir, daudziem ir arī valodas prasmju apliecības, bet, ja ikdienā mums nav vajadzības lietot valsts valodu, tad tām apliecībām zūd vērtība, jo laika gaitā jebkura prasme, kuru mēs apgūstam un nelietojam, aiziet nebūtībā.

Tāpēc stiprināsim valsts valodas pozīcijas, ko mēs esam solījuši zvērestā. Sadzirdam jauniešus, sadzirdam arī mūsu reemigrantus, kurus šī krievu valodas prasība traucē atgriezties Latvijā. Man prieks, ka ir vairākas nozares, tostarp īpaši gribu pasvītrot medicīnas nozari, vairākus sabiedrībā labi zināmus ārstus, kuri ir nosodījuši šo divvalodības esību ārstu vidē. Ieklausāmies viņos, aizstāvam nākotni, aizstāvam mūsu jauniešus un novēršam šo diskrimināciju!

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

Un arī paziņojumi. Tātad vārds Jānim Vucānam un pēc tam Raimondam Bergmanim. (Dep. J. Grasbergs: “Vispirms jau paziņojumi, ja?”) Jā, vispirms paziņojumi.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi no deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Igaunijas parlamentu! Jūs esat saņēmuši aicinājumu šajā pārtraukumā šeit pat, Dzeltenajā zālē, uz nelielu apspriedi sakarā ar plānoto deputātu grupas braucienu uz Igauniju 12. janvārī. Lūdzu ierasties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, Bergmaņa kungs!

R. Bergmanis (AS).

Labdien! Aicinu visus Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātus uz komisijas sēdi, kas sāksies pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Un tagad gan vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam. Lūdzu!

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, kolēģi! 93 esam reģistrējušies, nav reģistrējušies 7: Mārcis Jencītis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Dmitrijs Kovaļenko, Igors Rajevs, Jānis Reirs, Aiva Vīksna un Edgars Zelderis.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Izsludinu pārtraukumu līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu zālē! (Pauze.) Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Esam palikuši pie likumprojekta “Grozījumi Darba likumā”, pie debatēm.

Kā nākamais debatēs... Kolēģi! (Starpsauciens.) Maslovska kungs!

Tātad nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.

Kolēģi, lūdzu, nedaudz klusāk!

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Apsveicu visus, ka neatkarības 32. gadā mēs beidzot esam nonākuši pie tā, ka šeit jāsāk apspriest, ko darīt ar katastrofālo situāciju valodas jomā.

Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā ir uzskaitīta vesela rinda pantu, pēc kuriem mēs varētu sodīt valodas likuma neievērotājus. Es nosaukšu dažus piemērus, kas ir diezgan dīvaini.

Piemēram, 20. pants paredz par klaju necieņas izrādīšanu, nevis vienkārši par necieņas izrādīšanu, bet par uzspļaušanu latviešu valodai... par necieņas izrādīšanu tātad no 7 līdz 140 naudas soda vienībām. Iedomājieties, 7 naudas soda vienības ir 35 eiro, un 35 naudas soda vienības ir...700. Tātad nevis 500 līdz 700 vai 100 līdz 700, bet 7... 35. Tātad jūs varat sistemātiski uzspļaut valsts valodas lietošanai (un tas attiecas uz juridiskajām personām) un samaksāt 35 eiro.

26. pants. Pasākumi, publiskie pasākumi, ja nav tulka... Kam pieder? Kādi mums ir uzņēmumi valstī? Kas ir īpašnieki? Notiek, teiksim, publiski pasākumi – Ziemassvētku pasākumi, Jaungada pasākumi, nu, vesela rinda citu. Atkal 140... 28 naudas soda vienības līdz 600 naudas soda vienībām. Ievērojāt starpību? Nevis 100, 200 līdz 600, bet 28. Divdesmit astoņas naudas soda vienības ir 140 eiro, 600 naudas soda vienības ir 4200 eiro.

Tātad, ja jums ir kaut kāds uzņēmums... privātais un jūs tur organizējat pasākumus, jūs varat mierīgi maksāt 140 eiro naudas sodu un katru nedēļu rīkot pasākumu, uzspļaujot latviešu valodai kā tādai.

27. pants par filmu nedublēšanu. Teiksim, ir šādi tādi festivāli, nu, ir lieli kinofestivāli, starptautiskie kinofestivāli... Ziniet, mums ir te tāds Rīgas festivāls, un tad kaut kā gadās, ka filmas tur nez kāpēc tiek tulkotas krievu valodā. Bija tādi gadījumi. Atkal līdzīgi – 28 naudas soda vienības līdz 1000 naudas soda vienībām. Tad jau varēja rakstīt tā: viena naudas soda vienība līdz 10 tūkstošiem naudas soda vienībām, vai ne? Un viena naudas soda vienība... 7 eiro sods. Nu, ko tad mēs te ākstīsimies ar kaut kādām 28 naudas soda vienībām?

Tas ir par šo likumu, kurš acīmredzot ir jāraksta ja ne gluži no jauna, tad ar milzīgiem grozījumiem.

Otrs. Mums bija referendums par valsts valodu, bet nevis vienkārši par valsts valodu, bet par vienu valsts valodu. Kas notika šajos gados pēc tam? Klaja un absolūta ignorēšana, pilnīgi nevienu neinteresē, ka tāds referendums ir bijis. Paskatieties darba piedāvājumu sludinājumos, sākot ar apkopēju un beidzot ar auto mazgātāju. Ja jūs krieviski nemākat, jūs vispār darbu nevarat dabūt, tinieties uz Īriju, varat lasīt sēnes tur. Angļu valodu iemācīsieties divās nedēļās.

Ir tāda diezgan interesanta iestāde, ko sauc par Valsts valodas centru, kuru vada biedrs... kungs Baltiņš, piedošanu, kuram es piezvanīju un prasīju: kādas tad ir tās lielākās naudas soda vienības, ko jūs esat piespriedis par absolūti bezkaunīgu Valsts valodas likuma pārkāpšanu? Nu, tur bija kaut kādi simts, pāris simti eiro. Man liekas, Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā vai kaut kur ir uzskaitītas iestādes, kas var piespriest administratīvos sodus. Valsts valodas centram, man liekas, maksimums vispār bija 4000 naudas soda vienības. Nekas tāds netiek darīts.

Latvija neko nav mācījusies. Mūsu deputāti vai mūsu Valsts valodas centrs, vai mūsu tiesneši, vai mūsu ministri neko nav mācījušies no Itālijas, Igaunijas vai Kvebekas. Igaunija pieņēma lēmumu šādos gadījumos gandrīz... par naudas sodu līdz 10 tūkstošiem eiro – 9900. Viņiem laikam tās naudas soda vienības ir savādākas. Itālijas valdība – labējie – pieņēma likumu par klaju valodas pārkāpumu ignorēšanu – līdz 100 tūkstošiem eiro naudas sodu. Kvebeka jau sen pieņēma, tur ir vēl drakoniskāki sodi. Bet paliksim pagaidām pie Eiropas.

Līdz ar to vēl vajadzētu paskatīt Ministru kabineta noteikumus. Tur ir vesela rinda kuriozu lietu. Ja, piemēram, jums ir kopuzņēmums... vai valsts kopuzņēmums un kaut kāda ārzemju kompānija. Ja valstij pieder 49 procenti, ja tur nav speciālas atrunas, kaut kādi speciāli pienākumi jāpilda, varbūt tirdzniecība ar Krieviju... tad jūs varat valsts valodu nelietot.

Es domāju, lai sakārtotu visu šo sistemātiski, ir jāpārskata vispirms jau Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā. Nākamais – ir jāizlabo Ministru kabineta noteikumi. Šodien jānobalso, protams, par šiem priekšlikumiem. Un nekādā veidā šis likumprojekts neaizliedz cilvēkiem savā starpā runāt krievu valodā, krievu valodā sazināties. Te mēs runājam tikai par publisko telpu.

Varbūt vajadzētu arī atcerēties, ka jebkura darbavieta, pat ja tā nepieder latvietim vai latviski runājošam īpašniekam, vai Latvijas pilsonim, kurš neprot citas valodas, ir publiska telpa, tā nav nekāda privātā telpa, bet darbavieta. Ja vien viņš nav mājražotājs, protams. Tātad jābūt visiem šiem labojumiem.

Pēdējais... varbūt pēdējā piezīme, ko es gribu pateikt. Nekādu valodu nevar izkopt ar tagadējo Izglītības un zinātnes ministrijas attieksmi un skolu programmu “Skola2030” jeb tā saucamo kompetenču izglītību. Kādu valodu var attīstīt valsts, kura no savām mācību programmām praktiski ir izmetusi mūsu klasiskos autorus? Pasakiet man skolu, kurā, lai iemācītos pareizi runāt latviski, joprojām māca Virzas “Straumēnus” vai tie būtu ieviesta kā obligātā literatūra?

Tātad atkal – tas ir tāpat kā ar matemātiku, ko jūs varat nemācīties. Tas ir tāpat kā ar fiziku, ko jūs varat nemācīties. Tāpat kā ar ķīmiju. Viss ir atkarīgs no skolotāja. Skolotājs var pārstāstīt jebkuru darbu – vai tas būtu kāds Raiņa darbs, vai tas būtu Jaunsudrabiņa romāns, vai tie būtu, teiksim, brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laiki”. Jums nekas nav jāzina. Vidusskolu... mēs nupat dzirdējām aizvakar vienā televīzijas pārraidē... 30 procenti skolēnu vispār nespēj vidusskolu pabeigt. Bet tas trakākais, ka viņi neprot lasīt. Un vēl bēdīgāk ir, ka tie, kas lasīt prot, tik un tā nespēj runāt pareizā latviešu valodā.

Tātad ar šo kompetenču izglītību ir sagrauta izglītības sistēma... likumdošana, un notiek, es uzskatu, klaja ņirgāšanās... sistemātiski klaja ņirgāšanās par latviešu valodu 30 gadu garumā. Beidzot kaut ko jāsāk darīt.

Aicinu atbalstīt – “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Kādreiz šeit, šajā pusītē (Norāda pa kreisi no sevis.), sēdēja tāda partija, kuru sauca PCTVL. Viņi nekad nebija valdībā, viņi nekad nepieņēma nevienu lēmumu attiecībā uz valstij svarīgiem jautājumiem. Ilgus gadus bija “Saskaņa”, “Saskaņas Centrs”... dažādi bija nosaukumi, un apmēram 30 procenti balsu viņiem vienmēr ir bijis, bet viņi nekad nav bijuši varā, un viņi nekad nav ietekmējuši valsts politiku.

Retoriskā saspēle starp vienu spārnu un otru spārnu vienmēr bijusi gana interesanta, bet tā nekad neietekmē politiku. Tas, kas mani pārsteidz tagad, kad ir pagājuši jau vairāk nekā 30 gadi, – tagad sāk runāt: viss ir bijis nepareizi, viss ir bijis nepareizi. Šodien nerādīšu ar pirkstu ne uz vienu, bet, ja mēs apskatāmies, kuras partijas ir bijušas pie varas, skaidrs ir tas, ka šis gals nav bijis iepriekšējā... pamatā no centra uz to pusi.

Un tagad mēs runājam par valodām. Godīgi sakot, ja es iedomājos... ir cilvēki, kas tagad skatās tiešraidi, vai ir cilvēki, kas klausās tiešraidi, un viņiem tiešām šķiet, ka ir baigi nacionālā cīņa par baigām interesēm. Bet es gribu tādu nelielu aukstu dušu jums uzliet – par nedzimušajiem bērniem. Ko šī politika, pareizā politika, cīņa pret visu to, pret ko mēs joprojām it kā turpinām cīnīties... tātad es pat neteikšu... deviņdesmitos gadus, nesākšu to statistiku, bet vēsturiskais cipars bija tāds, ka gadā dzima virs 30 tūkstošiem bērnu.

Es sākšu no 2016. gada. Šī ir pēdējā statistika, tikko bija nopublicēta. Un šeit nav rakstīts, kas ir piedzimuši – latvieši vai krievi, pilsoņi vai nepilsoņi. Tie ir Latvijā piedzimušie bērni. 2016. gads... un, es atvainojos, tas ir par deviņiem mēnešiem... ņemot vērā, ka gads vēl nav beidzies, tagad ir uztaisīta statistika par deviņiem mēnešiem. 2016. gadā deviņos mēnešos piedzima 16,8 tūkstoši bērnu, 2017. gadā – 15,9 tūkstoši, 2018. gadā – 15 tūkstoši, 2019. gadā – 14,2 tūkstoši, 2020. gadā – 13,5 tūkstoši, 2021. gadā – 13,3 tūkstoši, 2022. gadā – 12,6 tūkstoši un 2023. gadā – 10,8 tūkstoši. Tātad starp 16... vairāk tūkstošiem... tas ir antirekords pēdējo simts gadu laikā.

Un tā vietā, lai mēs celtu... trauksmes zvanu un teiktu, ka mēs izmirstam, un plus vēl ir arī imigrācija, emigrācija... kur atbrauca uz Latviju tie, kas latviešu valodā nerunā. Mēs taču redzam – tie wolti, bolti, šmolti... visas tās struktūras, kuras sniedz dažādus pakalpojumus. Arī ieejot makdonaldā... tie, kas tur strādā un silda tos frī kartupeļus, – viņi nerunā nevienā valodā – ne latviešu, ne krievu –, un tā ir realitāte.

Un tagad mēs teiksim: nu, tagad mēs sāksim cīnīties, lai tādi cilvēki mācās valodu, un viss! Bet viena no būtiskām lietām – tagad mēs esam... redziet, te ir ukraiņu karogs, mēs esam Ukrainas draugi, mēs aizstāvam, bet tad, kad vēl nebija visas tās karadarbības, mēs jau ukraiņus šeit iekšā nelaidām strādāt, viņi brauca kā poļi vai kā lietuvieši, viņi saņēma darba atļauju Polijā vai Lietuvā un brauca strādāt uz Latviju... arī ukraiņi. Un tagad tā tas turpinās arī no citām valstīm.

Tad, kad vakar bija pārraide (skatījos televīzijā), bija uzdots jautājums: no kurienes tad brauc tie iebraucēji? Vai tie ir tie, kas ar studijām saistīti? Tie, kas brauc studēt, viņi maksā studiju maksu universitātei, un tā vidējā maksa ir no 2,5 līdz 3,5 tūkstošiem eiro, plus šis students vēl noīrē kādu istabiņu vai dzīvoklīti, plus viņš te arī tērē naudu, jo viņam ir jāpaēd. Ja viņš pat ietu vakaros kaut kur piestrādāt, vai tad mums no tā būtu kāds sliktums? Ja viņi mācās Latvijas Universitātē – vienā no... jo pašreiz mācās daudzi tūkstoši ārvalstu studentu?

Bet iebrauc jau tādi, kurus mēs nevaram pat īsti kontrolēt. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs esam Eiropas Savienības valsts un mēs dzīvojam Šengenas zonā, un šodien vairs nav robežkontroles starp Latviju un pārējām Šengenas valstīm. Vai tā ir Polija, vai tā ir Vācija, vai tā ir kāda cita Eiropas Savienības valsts, viņi iebrauc iekšā.

Un tagad, kad mēs atnākam un runājam par krievu valodu... Es saprotu, nāk vēlēšanas un vajag tā kā profilēties, bet ir vēl viena tendence, ar kuru ir saskārušies ļoti daudzi klātesošie, – latviešu bērni, kas ir dzimuši ārzemēs, nerunā latviešu valodā. Jā, ir gadījumi, kad ir jauktās ģimenes, māte vai tēvs ir latvietis. Es satiku vienu tādu ģimeni, vīrs bija no Latvijas, sieva – no Lietuvas, dzīvo Anglijā, un viņi saka: skaidrs, mēs paliksim tur, jo sieva uz Latviju tā kā īsti negrib braukt, es tā kā uz Lietuvu negribu, paliekam Anglijā. Bet ir ģimenes, kur tēvs un māte ir latvieši un bērni nerunā latviešu valodā, viņi it kā saprot latviešu valodu, bet nerunā latviešu valodā. Kāpēc? Tāpēc, ka vecāki strādā, bērns iet bērnudārzā, un tas nav latviešu bērnudārzs, pēc tam iet skolā, kas arī nav... vai tā ir angļu, vācu, franču... atkarībā no tā, kur ir aizbraukusi šī ģimene, un vakarā tās sarunas ar vecākiem nekādā gadījumā neuzlabo bērnu latviešu valodu.

Un problēma ir kāda? Kamēr mēs šeit cīnāmies ar krievu valodu, daudzi latvieši neatgriežas atpakaļ dzimtenē. Un tas ir viens, es nesaku, pamatarguments... viņi saka: “Mūsu bērni nevar vairs iekļauties šajā vidē, jo viņi nezina latviešu valodu.” (Starpsauciens: “Ko darīt?”) Jā, un jautājums ir tāds: ko darīt? Jā, ko darīt? Un es teikšu tā, ka nevajag visus jautājumus risināt, saliekot visu vienā katlā. Šis ir cits jautājums, es piekrītu, bet jautājums ir ārkārtīgi svarīgs.

Bet tagad pie tēmas, kas attiecas par latviešu valodu.

Es domāju, ka atbildība ir jāuzņemas tām partijām un tiem politiķiem, kas ir bijuši atbildīgi par Izglītības un zinātnes ministrijas darbu pēdējo 30 gadu laikā. Tas ir pirmais. Un ir jāizvērtē, kāpēc mēs šodien par to visu joprojām runājam. Un tie nebija tie, kas bija šajā pusē – PCTVL, “Saskaņa” –, viņi nebija, tā bija Nacionālā apvienība, tā bija VIENOTĪBA, tur bija, kā saka, dažādas partijas. Bet tā ir realitāte. Es nemeklēju vainīgos. Ir bijušas kļūdas. Un jautājums: vai mēs tagad kāpsim uz tā grābekļa vēlreiz, kad mēs izmirstam?

Un manas bažas... piemēram, tas, kas attiecas uz valsts sektoru. Skaidrs, ja tu gribi būt par ierēdni, iet politikā, tu bez valsts valodas neko nevari, bet ir virkne darbu, kur cilvēki saprot, ka valoda ir vajadzīga. Un es šoreiz nerunāšu par “Saktas” ziedu tirdziņu, kur jūs bez krievu valodas nevarēsiet strādāt, es nerunāšu par tirgiem, kur jūs nevarēsiet strādāt, tāpēc ka tur ir svarīgi, cik daudz tu vari pārdot. Es runāšu par medicīnu, un es negribu saukt vārdā konkrētos ārstus, bet ir viens cilvēks, kuram bērni saistīti ar medicīnu. Viņi nezināja krievu valodu pietiekami labi, un, ņemot vērā, ka viņi ir ārsti, kuri arī operē pacientus (neatkarīgi no vecuma, neatkarīgi no dzimtās valodas), viņi saprot, ka ir tāda lieta kā... piemēram, veci cilvēki nevar gulēt, jo viņiem rokas tirpst, viņi neko nevar... nevar aizmigt, kad aizmieg, mostas... viņiem ir vajadzīga operācija, un, lai veiktu šo operāciju... Un tie vecie cilvēki, kas joprojām ir dzīvi, atnāk un nevar izskaidrot pietiekami labā latviešu valodā. Un tas mans draugs teica, ka beigās dēls bija spiests iemācīties krievu valodu, lai šos vecos pensionārus, kamēr viņi ir šeit... dzīvi... lai viņiem palīdzētu un veiktu šo operāciju. Tas ir viens piemērs.

Tas, ko es vēlos teikt, – šis jautājums tiks atrisināts tad, kad mainīsies paaudzes, ja mēs skatāmies uz Latvijas... iekšējo pusi. Un šodien kaut kādā veidā... Piedodiet, zvana tantiņa, un viņa runā krievu valodā, saka, ka viņai no griestiem pil ūdens vai tek... tur augšā. Skaidrs, tu vari runāt latviešu valodā un teikt: “Es jūs nesaprotu,” bet tā māja... vienkārši notecēs... un viņa grib izsaukt palīdzības dienestu. Es runāju, ka ir cilvēciskais faktors. Ir likumdošana, bet ir cilvēciskais faktors. Un tas, ka šajā gadījumā arī Nacionālā apvienība ir atbildīga par to, ka kaut kas nav izdarīts.

Bet es vēlreiz saku: šodien es nerunāju, lai meklētu vainīgos. Jautājums, kas mani satrauc (Starpsaucieni.)... mani satrauc tas, ka mēs varam vēl vairāk... mēs varam vēl vairāk iet un piegriezt visu kaut ko, bet privātā sektorā īpašniekam, it sevišķi mazā uzņēmumā, jūs neko neuzspiedīsiet, jo viņš nepieņems darbā cilvēku ne jau tāpēc, ka viņš nerunā krievu valodā... ir tāds teiciens: “Kāpēc bez cepures?”... viņš vienmēr atradīs argumentu, kāpēc viens darbinieks ir labāks par otru.

Ja mēs runājam, kā ierobežot valsts sektorā, pašvaldību sektorā strādājošos, par to nav runa, bet privātajā sektorā mēs varam tās skrūvītes griezt, griezt, griezt, bet rezultāts šajā statistikā... Tad, kad pēc pieciem gadiem no šīs tribīnes kāds stāstīs, kāda ir dzimstība, 10 tūkstoši – tas jau būs liels cipars, būs palikuši 7–8 tūkstoši, tas viss ies uz leju. Un tas, ko mēs nevarēsim apstādināt, – un to nevarēs apstādināt arī Nacionālā apvienība – imigrantu iebraukšanu no Eiropas Savienības valstīm. Miljoniem turku dzīvo Vācijā, un tad, kad šeit rūpnīcas nevarēs normāli darboties, tad, kad nevarēs normāli darboties būvniecības sektors un tā tālāk, šeit brauks iekšā strādnieki un pat neprasīs nevienam atļauju, jo viņi būs Eiropas Savienības pilsoņi ar darba atļaujām no citām Eiropas Savienības valstīm, uz viņiem neattieksies tas viss, par ko mēs runājam. Jūs saprotat?

Tātad mums ir jāatrod tā iespēja. Viens ir – sakārtot izglītības sistēmu, lai visi bērni, kas pabeidz mācības, zina latviešu valodu, māk rakstīt un lasīt. Tas ir viens, par to vispār mēs nediskutējam. Bet otrs ir ļaut cilvēcīgi nomainīties šai paaudzei un nepolitizēt lietu, neteikt to, ka nedrīkst sniegt pakalpojumus tiem vecajiem cilvēkiem, kuriem ir virs 60, virs 70 gadiem.

Es saprotu, tā tas ir. Vai tā ir Latgale, vai tepat Rīgā Bolderāja, vai vēl kaut kur... ir daudz cilvēku. Un, ja šodien mūsu mērķis ir nostiprināt latviešu valodu, es teiktu tā: stiprinot šo jautājumu, mums vajadzētu atbildēt uz jautājumu, ko mēs izdarīsim, lai latvieši atgrieztos, lai tie latviešu bērni, kas, dzīvodami ārzemēs, nezina latviešu valodu, varētu šeit normāli iekļauties.

Un tā problēma ir viena – tā ir ekonomika. Mēs esam vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā. Kamēr ekonomika normāli neattīstīsies, ar šo izmirstošo nāciju nekas nemainīsies. Un mēs joprojām tos lozungus paceļam pret krieviem, vēl kaut ko... Skaidrs, ka pēc kara, ko Krievija uzsāka Ukrainā, iecietība ir samazinājusies līdz minimumam un tagad vajag visu... bet es tomēr gribu sadalīt. Nu nejaucam Latvijas cilvēkus, pilsoņus, kuriem dzimtā valoda ir krievu, ar tiem, kas šodien ir Krievijas pilsoņi!

Tāpēc es aicinu (Starpsauciens.)... es neaicinu Nacionālo apvienību, jo viņiem ir savs darbs jādara, viņiem tas zvaniņš jāzvana, bet šoreiz es vairāk gribu uzrunāt koalīcijas partijas – Jauno VIENOTĪBU, Zaļo un Zemnieku savienību, arī “PROGRESĪVOS”: meklējam risinājumu un atbildes uz šiem jautājumiem, ko es pacēlu. Tie nav patīkami vai nepatīkami jautājumi, bet realitāte ir tāda: mēs šodien nekontrolējam ārējās robežas, kas iet uz Eiropas Savienību, uz Šengenu, no turienes var atbraukt jebkurš – jebkurš! (Starpsauciens.)

Ko tu bļausties visu laiku! Pieveries, lūdzu! (Smiekli.) Nāc un debatē!

Paldies. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Kolēģi! Nacionālā apvienība! Nu pa 30 gadiem... nevajag baidīties no krievu valodas. Neviena valoda – neviena! – nevar apdraudēt citu. Tas ir izdomāts mīts. Ja valsts iedzīvotāji ir pietiekami stipri, ja valsts iedzīvotāji jūtas kā neatņemama daļa no savas valsts, tad arī valoda pastāvēs mūžīgi. Krievu valoda šodien šeit, mūsdienīgā Latvijā, nevienu no jums neapdraud.

Ja mēs runājam absolūti atklāti par situāciju, kas ir... notikusi... kolēģis Kiršteina kungs ir teicis par Igauniju. Kiršteina kungs, ienāciet “Riigiportaali eesti” – tur visa informācija ir dabūjama arī krievu valodā, un tas netraucē Igaunijai attīstīties, tas absolūti netraucē Igaunijai kļūt par vienu no stiprākajām Baltijas valstīm... starp Lietuvu un Latviju.

Jautājums ir par politisko attieksmi. Pati valoda neko sliktu nevar izdarīt, bet politiķi gan, jo tieši mūsu darbs stiprina, attīsta, veicina... izdara absolūti visu, lai katram no mums parādītos mīlestība pret to, kur mēs dzīvojam, pret mūsu vēsturi, pret mūsu nākotni, pret mūsu dziesmām, pret mūsu dzejniekiem, pret mūsu absolūto dzīvi, kas ir apkārt mums. Tas ir svarīgi.

Ja mēs runājam par to, ka ir kaut kāda valodas diskriminācija, augsti godātā jaunā Vienotība, – nu, ja es gribu iekārtoties kaut kādā darbā un ja man prasa vācu valodu, vai tā nav diskriminācija? Es negribu to zināt. Kāpēc man tā jāzina? Man jāzina tikai latviešu valoda, jo dzīvoju Latvijā – ja mēs skatāmies no šīs puses, bet mēs ļoti labi saprotam, ka pie atklātām robežām un pie esošās ekonomiskās situācijas tas nav iespējams.

Valodu zināšana ir bagātība. Un, pat ja mēs skatāmies tehniski, labi, tagad nerakstīs to uzņēmēju prasību pēc krievu valodas, bet viņi jautās: kādu valodu tu zini, kādas valodas tu zini? Un, ja viņi tur neizdzirdēs to valodu, ko viņiem vajag, viņi vienkārši neatbildēs tam cilvēkam, kurš meklē darbu, un viss. Tā situācija pagriezīsies otrādi.

Kolēģi, man prieks, ka jums ir interese, man prieks. Es principā varbūt varu diskutēt pats ar sevi, un jūs varat turpināt savas mīļākās diskusijas. Burova kungs, paldies jums arī... paldies par uzmanību.

Kolēģi! Mēs uztaisīsim kārtējo ceremoniālo balsojumu, palīdzēsim dažām partijām uzstāties un pozicionēties pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, bet pēc būtības veicināsim plaisu, kas mūsu sabiedrībā paliek aizvien lielāka un lielāka. Tālāk jūs redzēsiet mūsu pieprasījumu par Pučes kunga izteikumiem. Kola kungs, kad Pučes kungs kliedz, ka... es viņu citēšu tagad: “Krievu bērni ir cūkas,” salīdzina... tas, manā skatījumā, jau ir ārpus visām robežām. Un tas viss notiek, “pateicoties” tam, ko mēs tagad šeit ar jums darām, jo šim balsojumam, es vēlreiz saku, ir daudz dziļākas saknes, nekā mēs ar jums varam uzskatīt.

Augsti godātie kolēģi! Jūsu attieksme pasaka absolūti visu. Jūsu attieksme parāda, ka pēc būtības jūs vienkārši esat darbā, jo šī jūtīgā, svarīgā, pusei no Latvijas iedzīvotājiem svarīgā, tēma jūs absolūti neskar. Galvenais – vienkārši pozicionēties, mēneša beigās saņemt algu un stūrēt tālāk. Bet mans kolēģis, kas tik tikko bija iznācis... pareizi teica: tā vai citādi katru gadu mūsu paliek aizvien mazāk un mazāk. Katru gadu aizvien vairāk un vairāk latviešu bērnu brauc prom no Latvijas. (Starpsauciens.) Katru gadu latviešu valodas eksāmens paliek zem angļu valodas – angļu valodu mūsu jaunieši zina daudz labāk nekā latviešu valodu. Eksāmenu rezultāti ir drausmīgi. Latvieši ar uzvārdu Bērziņš (nevis Rosļikovs!) latviešu valodu pārzina daudz sliktāk, nekā pienākas to zināt. Un tas ir tādēļ, Kola kungs, ka jūs neinteresē nākotne, jūs interesē galīgi un vienīgi pozicionēšanās, jo jūs esat ļoti aktīvs šajā jautājumā. (Starpsauciens.) Kola kungs, tas ir ļoti svarīgi!

Tāpēc, kolēģi, vēlreiz atgriežoties... mūsu valsts (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk, lūdzu!

A. Rosļikovs. Jaunā vienotība, nu kaut nedaudz cieņas, vai ne? Tas jau ir tik vienkārši! Nu, kurš jau zina...

Kolēģi, vēlreiz lūdzu – malā absolūti visu to fantastiku par to, ka pēc šodienas balsojuma Latvijā vairs neviens krieviski nerunās. Malā fantastiku, ka pēc šodienas balsojuma vairs neviens neprasīs krievu valodu, iestājoties darbā. Tas ir absolūts murgs. Tas nestrādā, bet palielina plaisu, un jūs to ļoti labi zināt. Apstājamies vienu brīdi un vienkārši padomājam, ko mēs varam izdarīt, lai saliedētu, veicinātu un stiprinātu. Šis lēmums galīgi nav par to.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Atgādinājums par grozījumu būtību, kas ir sistemātisks, hronisks problēmjautājums Latvijas darba tirgū tieši attiecībā uz Latvijas jauniešu diskrimināciju. Tas ir empīriski pierādīts, tas nav izdomājums, tas nav politiķu radīts stereotips. Tā ir vistiešākā veida diskriminācija, kas ir piespiedusi daudzus jauniešus, pabeidzot mācības, neatrodot darba vietu Latvijā tikai tāpēc, ka viņi neprot svešvalodu, kuru Latvijā nez kāpēc prasa kā vajadzīgu, pildot dažādus darba pienākumus, papildus... Protams, latviešu valoda ir pašsaprotama prasība, bet krievu valodas zināšanas... kura nav ne Eiropas Savienības oficiālā valoda... un īstenībā tas pārspīlētais nozīmīgums krievu valodai, es domāju, arī ir diskusijas vērts objekts.

Pasaulē aptuveni 160 miljoni runā krievu valodā, lieto krievu valodu. Centrālāzijas valstis, kuras īstenībā, ja papētīsiet tuvāk, pēdējo gadu laikā ļoti mērķtiecīgi ir samazinājušas krievu valodas lietojumu ikdienā, valsts pārvaldē un atgriežas pie savas pamatvalodas nostiprināšanas. Vai tā būtu Kazahstāna, vai tā būtu Uzbekistāna, tāpat mēs to redzam Kaukāzā (Armēnija, Gruzija) – šīs visas valstis apzinās, kāda nozīme ir valodai.

Un šeit es došu visspilgtāko piemēru: krievu valoda diemžēl 20. un 21. gadsimtā tiek lietota kā ierocis. Ierocis, lai šķeltu, ierocis, lai radītu konfliktsituācijas. Tā tiek izmantota par ieganstu, lai sāktu karus, lai okupētu neatkarīgu valstu teritorijas.

Visspilgtākais piemērs par valodas nostiprināšanu... Arī šeit droši vien deputātiem būtu jāatgādina – Latvijas Republika ir nācijvalsts, nācijvalsts, nevis imigrantu valsts. Mūsu valsts ir dibināta uz to, ka šo teritoriju latvieši ir apdzīvojuši gadu simtiem, nāciju vieno valoda, kultūra, identitāte un šī teritorija. Simtiem gadu šīs vērtības mēs esam uzturējuši. Latviešu valoda ir pamatu pamats Latvijas valsts pastāvēšanai. Tās nostiprināšana ir... mūsu, deputātu, dotais svinīgais solījums jeb zvērests. Līdz ar to no šīs tribīnes aģitēt par to, ka ir jāatļauj turpināt savā ziņā uzturēt okupācijas sekas ikdienā – Padomju savienības 50 gadu laikā intensīvi īstenoto rusifikāciju –, neiztur kritiku.

Ja mēs runājam par darba vidi, man ir aicinājums LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ pārstāvjiem – paskatieties, kas notiek ar jaunuzņēmumiem, vadošajiem jaunuzņēmumiem, kuri apgroza simtiem miljonu un kuru vērtība novērtēta pat pāri miljardam. Vai viņi raujas saviem potenciālajiem darbiniekiem prasīt krievu valodu? Viņi pirmām kārtām apzinās, ka tā nav perspektīva pat pārskatāmā nākotnē, kaut vai, ja skatītos uz Krieviju kā tirgu, noieta tirgu. Tas ir pats nestabilākais tirgus, kāds var uz pasaules būt, ar vislielākajiem riskiem.

Tās diskusijas, kas ir izvērtušās līdz šim par šo jautājumu, es vairāk tiešām sasaistītu ar nākamā gada vēlēšanu ciklu. Jo tomēr pamatu pamatā priekšlikuma būtība ir izskaust nepamatotu – nepamatotu! – krievu valodas prasību darba sludinājumos. Un jaunieši, ja paskatīsimies statistiku, arī tie, kas mājās runā krievu valodā, ģimenē runā krievu valodā, 99,5 procenti brīvi pārvalda latviešu valodu.

Līdz ar to – kādēļ šī prasība pēc krievu valodas? Mums nav krievu tūristu, kurus vajadzētu apkalpot, vismaz pārskatāmā nākotnē mēs tādus nemaz negaidām un neaicinām, mums nav krievu investoru, paldies dievam. Es ceru, ka nebūs! Un mēs negaidām tādus. (Starpsaucieni.)

Varam šajā jautājumā “iemest” ne tikai graudus, droši vien mēs varam “iemest” arī atomenerģiju, mēs varam naftu “ielikt”, gāzi. Tas ir, “atšķaidīt” šī jautājuma būtību un nozīmīgumu, praktiski nonivelēt jautājumu, reducēt. Un tā ir, manā skatījumā, ņirgāšanās par valsts valodas nostiprināšanu Latvijā visos līmeņos. Ir viegli pateikt pārmetoši (Starpsaucieni.)... pārmetoši un tajā pašā laikā piekrist – nē, bet es kopumā piekrītu, ka to vajag darīt. Tā ir ļoti ērta pozīcija – izvairīties uzņemties atbildību. (Starpsaucieni.)

Ja mēs skatāmies grozījumus Darba likumā, tie ir saistīti ar diskriminācijas novēršanu, nevis valodas aizliegšanu. Palasiet anotāciju – diskriminācijas novēršana – nepamatota krievu valodas pieprasīšana. Šeit nav grozījumos paredzēts aizliegt krievu valodu, bet nepamatotu prasību.

Līdz ar to tie, kas gribēs, protams, šo jautājumu mēģinās nonivelēt. Tie, kam nav cieņas pret valsts valodu. Tos, kam ir cieņa pret latviešu valodu, es aicinu atbalstīt sagatavotos grozījumus.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi, es nerunāšu par to, vai ir labi vai slikti zināt krievu valodu, bet par studentiem, par mūsu studentiem, kuri studē medicīnu, un ar kādu situāciju viņi saskaras, kad viņiem ir jāiziet prakse.

Tuvojoties studiju nobeigumam, ir zināms laika posms, kas jāpavada praksē slimnīcās. Viņiem jādodas pie pacientiem, pirmām kārtām pacientam ir jādod sava piekrišana, ka viņš ir ar mieru, ka students nāk un viņu aptaujā. Principā pacienti, kas tiek piedāvāti, pa lielākai daļai ir krieviski runājošie. Ja students nezina krievu valodu, viņam ir ārkārtīgi grūti sazināties ar pacientu, noskaidrot viņa problēmas, diagnozi un pēc tam sastādīt ārstēšanas plānu. Ja labākajā gadījumā pacients to pirmo teikumu var pateikt latviski, tad pārējais viss jau aiziet krievu valodā. Pa lielākai daļai tie ir arī ļoti smagi pacienti, pie kuriem sūta studentus. Un tad studentam ir īstenībā jāizdomā pašam savs stāsts par šo slimnieku, lai viņš varētu veiksmīgi praksi pabeigt.

Studentiem tiek arī teikts: nu jā, jūs varat nemācīties valodu, jūs varat nezināt krievu valodu, bet jums ir jāsaprot, ka tad, kad jūs aiziesiet darba tirgū, jūsu pacientu loks būs krietni mazāks, kam jūs varēsiet savu pakalpojumu piedāvāt. Vai jūs būsiet spējīgi uzturēt savu praksi, nezinot citu valodu?

Vai šis likums kaut kādā veidā atrisinās tās problēmas, ar kurām tiešām studenti saskaras savā praksē?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns otro reizi.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, vēlos reflektēt uz to, kas šeit tika teikts no divvalodības aizstāvju puses. Proti, tika teikts, ka nevajagot baidīties no krievu valodas. Nu, ja paskatāmies, ka krievu valodā runā 260 miljoni, latviešu – 1,8 miljoni, man gribas teikt: nevajag baidīties no latviešu valodas! Nevajag baidīties, nevajag baidīties arī krievu kopienai, līdzīgi kā pārējām 110 mazākumtautībām, integrēties un apgūt valsts valodu normālā līmenī. Tika minēts arī cilvēciskais faktors, ka mēs ārkārtīgi necilvēcīgi būšot pret šiem Krievijas pilsoņiem, senioriem, kas šeit atrodas.

Man gribas teikt, ka tā ir ārkārtīgi selektīva pieeja. Mēs ignorējam latviešu jauniešus, ārzemēs dzīvojošos latviešus, kuri nevar atgriezties Latvijā, citu Eiropas Savienības valstu pilsoņus, kuri labprāt šeit dzīvotu un strādātu. Tie jums nešķiet tik svarīgi kā kaut kāds neliels daudzums Krievijas pilsoņu, senioru, kuri, kā jūs teicāt, nav iemācījušies valsts valodu, un tagad viņu dēļ jaunieši nevar atrast darbu, viņu dēļ mēs negribam... mēs liekam šķēršļus mūsu tautiešiem atgriezties no ārzemēm. Man liekas, tas ir vienkārši absurdi. Un parāda, kas ir mūsu prioritātes katram – Krievijas pilsoņi vai mūsu pašu jaunatne.

Man jau ir apnicis runāt par valodas jautājumiem šeit. Man liekas, ka saprotu šo krievvalodīgo flangu, viņiem vajag tā kā demonstrēt, ka viņi aizstāv savus vēlētājus, un visu laiku politizēt tos jautājumus. Bet normālā Rietumvalstu demokrātijā... neatkarīgi – liberāls vai konservatīvs, tāds vai šāds – valsts, Satversmes vērtību jautājumos parasti diskusiju nav, nevajadzētu būt. Mēs varam strīdēties par kaut kādiem saimnieciskiem jautājumiem, bet valsts simbolu jautājumos... Man ir kauns, ka mēs vispār diskutējam un izmantojam to, ka tagad nāk vēlēšanas, gribat saviem krievvalodīgajiem parādīt, kā jūs šausmīgi viņus aizstāvat. Faktiski līdzšinējā politika demonstrē, ka pietiek mazākumam... faktiski mazākums diktē vairākumam politiku, agresīvi aizstāvot vai pat draudot, ka nedrīkst šo jautājumu atrisināt un mums jāturpina divvalodības tradīcija arī pēc LPSR sabrukuma. Nu jā, ko darīt, lai pārtrauktu šo sabiedrības šķelšanu divās valodās?

Man liekas, mums jāvirzās uz to, ka valoda nedrīkst būt politisko strīdu objekts, tāpēc es aicinātu padomāt par neatkarīgas iestādes izveidi. Mums ir Valsts valodas centrs, kuram ir kaut kādas funkcijas un kurš ir zem Tieslietu ministrijas, tātad zem vienas politiskās vadības, ir Latviešu valodas aģentūra, kas ir zem Izglītības un zinātnes ministrijas, tā ir cita politiskā vadība, šajā jautājumā kaut kādas funkcijas ir Valsts darba inspekcijai – atkal cits resors, tātad trīs ministrijas un, laikam mainoties, tur arī politiskā vadība mainās. Man liekas, ka nedrīkst būt tā, ka politiski varētu šos jautājumus raustīt, tāpēc man šķiet, ka mums būtu jāizveido neatkarīga iestāde, līdzīgi kā citos svarīgos Satversmes jautājumos, kur mēs izslēdzam... kaut vai mediju telpā ir izslēgta šī politiskā ietekme. Ir jābūt neatkarīgai iestādei.

Es domāju, valodas jautājumā arī ir jābūt neatkarīgai iestādei, varētu optimizēt valsts aparātu, šīs iestādes apvienot, pārskatīt noteikumus, iedot viņiem lielākas pilnvaras, tad būtu viena centrālā iestāde, nebūtu futbolēšanas, un viņi vadītu valsts valodas politiku, nevis mēs gadu no gada 30 gadus katrs te nāktu un debatētu, mēģinātu pārliecināt viens otru. Un tas jautājums – ka pietiek mazākumam ielikt sprunguli ritenī, lai tas viss apstātos.

Tāpēc es aicinu – izbeidzam politizēt valsts valodas jautājumus, veidojam neatkarīgu iestādi, kas ar to nodarbojas, un pieliekam punktu LPSR tradīcijai uzturēt kaut kādas privilēģijas krievu valodā runājošajiem.

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers otro reizi.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es nevēlos pašreiz runāt par to, kā mēs sadzīvosim – latvieši, krievi –, lai gan tiešām Latvijā ir daudzi cilvēki, kuriem dzimtā valoda ir krievu.

Tas jautājums, ko es pacēlu, ir par dzimstības rādītājiem. Mēs izmirstam nevis tāpēc, ka to saka opozīcija, bet tie ir fakti. Un, Butāna kungs, es gribētu, lai jūs arī paskaidrotu savas partijas pozīciju šajā jautājumā varbūt arī kādās citās debatēs. Mēs esam Eiropas Savienības valsts, un oficiālās Eiropas Savienības valodas ir atļautas. Tajās tu vari brīvi runāt, ja vien ir kāds, kas ar tevi runā. Un angļu valoda ir viena no oficiālajām valodām.

Tas, ko es runāju par valsts sektoru. Jā, protams, valsts sektorā lielākā daļa ir latvieši, bet uzņēmējdarbībā, ja jūs apskatāties uzņēmumus, akcionārus, vadošos darbiniekus, lielākā daļa ir ar krievu uzvārdiem. Tur pat nav jāprasa, vai tu runā krievu valodā vai nerunā, tāpēc ka viņiem ir krievisks uzvārds.

Ko es ar to gribu teikt? Mēs tagad mēģinām šo latviešu un krievu tēmu runāt, bet “McDonald’s” strādā indiešu jaunieši, kas nerunā ne latviešu, ne krievu valodā. Tad, kad “Bolt” atved ēdienu, viņi nerunā ne latviešu, ne krievu valodā. Ziniet, kāpēc? Tāpēc, ka latvieši negrib strādāt šādos... ir darbi, kuros negrib strādāt. Bet tā nav Latvijas problēma.

Es daudzus gadus esmu dzīvojis Norvēģijā, tie bija deviņdesmitie gadi. Viņi saka: ir profesijas, kurās norvēģi negrib strādāt. Kāpēc? Tāpēc, ka tās ir maz apmaksātas. Piemēram, ja jūs apskatīsieties Norvēģijā, Vācijā taksometra vadītājus, lielākā daļa nav ne vācieši, ne norvēģi, ne zviedri. Tur ir cilvēki no Pakistānas, Indijas, trešām pasaules valstīm. Jā, viņi ir integrējušies, bet viņi negrib... Latvijā veidojas tāda pati tendence, ka daudzi latvieši... ir virkne profesiju, kurās viņi negrib strādāt.

Un tad ir kāda alternatīva. Nu, pieņemsim, tā – mēs nobalsojam, visu atbalstām tā, kā jūs gribat, bet beigās nav jau, kas strādā. Un no kurienes mēs vedīsim? Krieviju, Baltkrieviju aizmirstam, tur ir sarkanā līnija uz nākamajiem vismaz 10 gadiem, varbūt 20. Bet no Eiropas Savienības valstīm brauks turki, pakistānieši, indieši, daudzi citi, un tā studentu daļa – tā jau būs tā izglītotākā, labākā daļa, bet brauks tādi, kas vienkārši būs gatavi strādāt par zemāku samaksu. Un tad ir jautājums: kā mēs to varam apstādināt, ja viņiem ir principā... jā, viņam ir uzturēšanās atļauja Vācijā vai kādā citā Eiropas Savienības valstī, caur šo valsti viņš ir atbraucis... Vai arī poļi ir iedevuši uzturēšanās atļauju, darba atļauju tiem cilvēkiem, un viņi kā poļu darbinieki ar poļu uzņēmumu atbrauc un strādā.

Es tagad runāju par melnstrādniekiem rūpnīcās. Es esmu bijis laukos, Latvijas laukos, apmeklējis dažādas rūpnīcas, un tur strādā gan no Ukrainas, gan citām valstīm, viņi nerunā ne latviešu valodā un arī nu... diemžēl, jā, krievu valodā daudzi runā. Bet tie paši uzbeki, kas atbrauc no tām valstīm, kur it kā arī... Bet viņi brauc ar darba atļaujām, kas ir iedotas kādā citā Eiropas Savienības valstī. Lietuva, Polija ir visnaskākās piešķirt šīs atļaujas, it sevišķi tiem, kas brauc strādāt uz šejieni.

Un šis jautājums, ko mēs tagad runājam... nē, tas palīdz pirms vēlēšanām profilēties, bet jautājums “latviska Latvija” nestrādā, mēs izmirstam. Es vēlreiz saku, te nav statistika par šiem 10 tūkstošiem piedzimušo bērnu, kāda ir dzimtā valoda – latviešu vai krievu –, kas ir viņu vecāki vai vecvecāki... Problēma – mēs izmirstam, mums nav cilvēku, kas strādā, un šī būs problēma, kas būs jāatrisina. Un to vienkārši ar dekrētu... Pat ja izveidos ne tikai aģentūru, tur būs kontrolieri, nāks vēl kaut kur... Galarezultāts būs tāds, ka izmiršana turpināsies.

Tas, par ko es aicinu runāt, debatējot vispār par Darba likumu, – ko mēs darīsim ar nozarēm, kurās būs jāieved darbinieki? Un tie būs tūkstoši. Ja mēs paņemam statistiku, ka pagaidām gadā piedzimst apmēram 15 tūkstoši, bet nomirst vairāk par 30 tūkstošiem, mums bilance ir mīnus 15 tūkstoši, plus tie, kas aizbrauc. Šis caurums kaut kā būs jāaizver. Ja kāds runā par bedri, kas bijusi deviņdesmitajos gados, tad bedre, kurai mēs tuvojamies, būs vēl lielāka. Un es gribētu, lai diskusija par Darba likuma lietām būtu saistīta ar darbaspēka pieejamību Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs otro reizi.

A. Rosļikovs (ST!).

Jau paliek jautrāk. Kolēģi, vēlreiz – nevajag baidīties no krievu valodas, jo mēs... krieviski runājoši latvieši ir šīs valsts pamats. Kola kungs, nu, nav vispār vietā saukt mani (Starpsauciens.) par kaut kādas okupācijas, piedošanu, paliekām! Kas par absolūtu murgu! Uz doto momentu kā minimums 40 procenti no Latvijas (Dep. R. Kola starpsauciens.) iedzīvotājiem ir krieviski runājošie, un jums tas ir jārespektē. (Dep. R. Kola starpsauciens.) Un, ja mēs runājam par konkrēto lietu, Kola kungs, jums nāksies to respektēt. Jums nesanāks mūs visus kaut kādā veidā izolēt un nosūtīt kaut kur uz Mēnesi. Tā nebūs.

Galvenā ideja ir cita. Ja uzņēmējs spēj nopelnīt lielāku naudu, lai samaksātu lielāku nodokli, lai jums, Kola kungs, kā komisijas vadītājam būtu tā superīgā alga, kāpēc jūs viņam traucējat? Nekādā veidā tas neapdraud neatkarību, par kuru es pats personīgi stāvēšu līdz pēdējam, nekādā veidā tas neapgrūtina un neapdraud latviešu valodas zināšanas.

Man ir trīs bērni, un visi trīs pārvalda latviešu valodu. Nav nekādu jautājumu. Lielākā daļa no krieviem, kas dzīvo Latvijā, no cilvēkiem, kas mājās runā krievu valodā, zina latviešu valodu. Un jūs tagad mūs apmelojat absolūti atklāti un klaji. Nav tādas statistikas, ka Latvijā dzīvojošie krievvalodīgie nepārzina latviešu valodu. Nav! Jūs tagad atklāti melojat. Mēs tagad runājam par uzņēmējiem, par ekonomiku un par finansēm.

Ja mēs varam dot iespēju mūsu uzņēmējiem pelnīt lielāku naudu, lai viņi to pelna. Diskriminācija un apdraudējums – ļaut angļu valodai būt visur. Tā ir diskriminācija un apdraudējums. Diskriminācija un apdraudējums – angliskošana. (Zālē troksnis. Starpsaucieni.) Rusifikācija... būs angliskošana. Latviešu valoda ir apdraudēta angļu valodas dēļ, jo es vēlreiz atkārtošu – latviešu valodas eksāmenu rezultāti skolā ir nekādi salīdzinājumā ar angļu valodu. Uz doto momentu latviešu bērni uz ielas labprāt runā angliski. Uz doto momentu uz ielas, Kola kungs (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, drusciņ klusāk!

A. Rosļikovs.... uz doto momentu...

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs...

A. Rosļikovs.... uz ielas jauniešiem ir moderni un solīdi savā starpā runāt angliski. Mēs nodzīvojām līdz brīdim, kad tas parāda jaunieša līmeni. Viņi savā starpā komunicē angliski.

Jūs varat iedomāties, līdz kādai situācijai mēs “aizbraucām”? Kamēr...

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, jūs varat, lūdzu, nekliegt? Mēs visi jūs ļoti labi dzirdam. (Starpsaucieni.)

A. Rosļikovs. Savādāk neviens neklausās!

Jūs saprotiet, ja parlamentam nospļauties, ka mums ir parlamenta vadītājs, kurš atbalsta visu šito gaudošanu, nu ko mēs varam izdarīt? Tikai runāt skaļāk, un viss. (Dep. R. Kola starpsauciens.) Tad respektējiet, lūdzu, tos, kas iznākuši runāt! Kad jūs runājāt, es stāvēju un klusēju, Kola kungs! Tas ir mazākais... cieņa, ko jūs varat izrādīt. Uz doto momentu es taču atbilstu pilnīgi visām prasībām: pilsonis esmu; latviešu valoda ir. Tad kur ir respekts un cieņa? Kur? (Starpsauciens.) Visu laiku tikai rādāt ar pirkstu uz to pusi. Kurš no viņiem... Es vēlreiz jautāšu, kurš no viņiem uz doto momentu ar savu darbību kaut mazāko apdraudējumu ir izraisījis valstī?

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, lūdzu nesarunāties ar zāli.

A. Rosļikovs. Tāpēc es turpināšu. Kolēģi, vēlreiz: nemarginalizējam cilvēkus, kas dzīvo Latvijā, viņi nevienu neapdraud. (Dep. A. Butāns: “... jaunieši...”) Nemarginalizējam uzņēmējus, kas nodrošina jums algu, Butāna kungs. Jūs un es (Starpsauciens.)... Butāna kungs, jūs un es, un pārējie deputāti – mēs sēžam uz kakla uzņēmējiem, jo mums nav naftas, mums nav gāzes. Mums ir uzņēmēji.

Apvienotais saraksts to labi zina. Jaunieši bēg prom no valsts, jo šeit nav darba, šeit nav atalgojuma, šeit kredītu nevar saņemt, šeit attiecīgās...

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, vēlreiz lūdzu, nekliedziet!

A. Rosļikovs. Uz doto (Starpsauciens.)... Nu tad pārvaldiet kārtību zālē, un būs kārtība. (Starpsaucieni.) Uz doto momentu jaunieši bēg no valsts, jo viņiem, kā bija solīts, nedos nedz kredītu, nedz normālu darbu, kamēr viņi nebūs armijā. Kolēģi (Starpsauciens.)... Kas, lūdzu?

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, lūdzu nesarunāties ar zāli. (Starpsaucieni.)

A. Rosļikovs. Cik cilvēku ir cietuši? Parādiet kaut vienu! Valsts valoda ir latviešu valoda. Tas nav jautājums. (Starpsaucieni.) Jautājums ir par to, ka jūs marginalizējat krievu valodā runājošos. Tas ir fakts, tas ir nepieļaujami. (Starpsaucieni. Starpsauciens: “Nav runa par...”)

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs!

A. Rosļikovs. Kolēģi! Vēlreiz – vēršam uzmanību uz to, ko mēs darām kā likumdevēji, nevis visu laiku nogrūžam atbildību uz citiem.

Un vēlreiz: ja uzņēmējs spēj nopelnīt lielāku naudu, dodiet viņam tādu iespēju! Nemarginalizējiet šo jautājumu! Tas neeksistē. Dabā šīs problēmas nav, šī problēma pastāv tikai šeit un tikai pirms vēlēšanām. Vispirms mēs mocījām vecmāmiņas (Starpsauciens.), tagad apstājamies un tālāk ejam pēc valodas. Pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām atkal būs kārtība, vai ne? Nu tā ir, tā ir uz doto momentu. Jūs paceļat tikai tās tēmas, kas jums ir izdevīgas. Nav nekāda sakara ar valsts nākotni. Nav nekāda sakara! (Starpsaucieni. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Dārgie draugi, manuprāt, mēs šajā diskusijā esam aizgājuši tur, kur mums galīgi nevajag aiziet! Ne šis likumprojekts, ne šī doma nav vērsta ne pret vienu – ne pret vienu tautību, ne pret vienu cilvēku, kas runā citā valodā.

Ir tāds vienkāršs princips, ka Latvijā Latvijas Republikas pilsonim, lai viņš tiktu darbā, nevar nepamatoti prasīt krievu valodas zināšanas. Tas ir tikai par to. Neviens nevēršas pret citu tautību. Un diemžēl, kolēģi, tā ir reāla problēma, it īpaši mana gadagājuma cilvēkiem, jaunākiem, ka viņi nevar bieži vien iegūt darbu nepamatotu krievu valodas prasību dēļ. Tas nekādā veidā nevēršas tai skaitā pret jūsu vēlētājiem. Es runāju tikai par to, ka Latvijas Republikā Latvijas iedzīvotājam nevar būt tāda situācija, ka viņš nevar iegūt darbu tikai tādēļ, ka viņam tiek pieprasītas krievu valodas zināšanas, un 95 procentos gadījumu ir tā, ka šīs zināšanas tiek pieprasītas nevis pēc būtības, bet tā ir tāda veca pagātnes atlieka, ka obligāti vajag. Mums uz frakciju ir nākušas vairākas vēstules, kur mēs lasām, ka Madonā, tālākos reģionos krievu valodas zināšanas prasa traktoristam.

Kolēģi, bieži vien tas ir aizgājis tik tālu absurdā – tik tālu absurdā! –, ka daudzi jaunieši nepamatoto krievu valodas prasību dēļ ir spiesti emigrēt no Latvijas uz Eiropas Savienību, jo viņiem ir labākas angļu valodas, vācu valodas zināšanas.

Teikšu godīgi... Krištopana kungs iepriekšējā budžeta sēdē šeit minēja gadskaitli. Man arī ir brālis, kas ir divreiz jaunāks par mani, ļoti zinošs, ļoti gudrs, latviešu valodu māk perfekti, angļu valodu māk perfekti, grib strādāt un arī strādās Latvijā, bet es iedomājos, ja viņš šobrīd, pie esošās likumdošanas, atbrauktu uz Rīgu, privātajā sektorā viņš, visticamāk, darbu nevarētu dabūt, jo viņam tiktu pieprasītas nepamatotas krievu valodas zināšanas. Kolēģi, es tiešām aicinu visus šajā jautājumā – lūdzu, pieejam ar zemākām emocijām, jo tas nav vērsts ne pret vienu, tas ir vērsts uz to, lai visiem mūsu Latvijas iedzīvotājiem, būtu skaidri spēles noteikumi. Es nevaru iedomāties nevienu citu Eiropas valsti... kur, piemēram, francūzis Francijā nevar dabūt vienkāršu darbu apkalpojošā sfērā tādēļ, ka viņš nezina kādu citu valodu. Tā nevar būt, kolēģi!

Es aicinu balsot “par”, kopā rūpīgi atrast labāko risinājumu, lai novērstu šo diskrimināciju. Šeit runa nav ne par kādu naidu, šeit runa ir par mūsu cilvēkiem, par mūsu valsts valodu.

Aicinu balsot “par”.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Glorija Grevcova.

G. Grevcova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ja šis tiešām ir par diskrimināciju, tad man ir vienkārši fantastisks priekšlikums jums visiem, it īpaši koalīcijai. Jūs piekritīsiet, tas saistīts ar grozījumiem Darba likumā: aizliedzam visas svešvalodas kā obligāto prasību (Starpsaucieni.) visām... visas! Tikai tad mēs varam runāt par diskriminācijas novēršanu. Ja mēs aizliedzam kādu vienu valodu, tad nekāda valsts valodas stiprināšana nenotiek. Mēs redzam eksāmenu rezultātus, kas jau tika pieminēti, un visu pārējo.

Es domāju, Kiršteina kungs tūlīt nāks runāt, viņš vēl vairāk zinās, ka nekas labāk nestiprina latviešu valodu kā latviskās dzīvesziņas mācība, viņš zinās par to stāstīt un kā tas ietekmēs latviešu valodas stiprināšanu.

Es aicinu, kolēģi, novērst diskrimināciju, neaizliedzot tikai krievu valodu kā obligātu prasību, bet aizliedzot jebkuru svešvalodu kā obligātu prasību. Stiprināsim latviešu valodu! Stiprināsim latgaliešu valodu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Godātie kolēģi, es varu raudzīties atšķirīgi uz Rosļikova kunga emocijām, bet es domāju – ja visi Latvijas krievi spētu tik labi runāt latviski kā Rosļikova kungs, tad mums problēmu nebūtu nevienā no sfērām, un tas ir tas, ko mēs gribam panākt, – lai visi Latvijas krievi runātu tikpat labi kā Rosļikova kungs. (Aplausi. Starpsaucieni.)

Es arī vēlējos vērst uzmanību uz debatēs izskanējušo, ka ir slikta demogrāfija, tāpēc ir jāved iekšā imigranti, ko Šlesera kungs vairākas reizes uzsvēra. Es aicinu vērst uzmanību (profesors Mihails Hazans jau sen teica šo faktu), ka liela daļa personu, kuras izvēlējās izceļot uz citām Eiropas Savienības valstīm un izceļot arī uz Krieviju, bija Latvijas krievi, baltkrievi, ukraiņi un tamlīdzīgi, daudz mazāks īpatsvars bija gados jauni latvieši. Sekas šobrīd tam ir tādas (ko mēs redzam arī demogrāfijas dzimstības līknēs), ka dzimušo latviešu skaits pēdējo gadu laikā būtiski nav mainījies. 2011. gadā dzimušo latviešu skaits bija zemāks, nekā tas bija aizvadītajā gadā. Bet, protams, ir nepieciešams veikt pasākumus, jo mēs nevaram būt priecīgi par tādu statistiku, kāda tā ir šobrīd, ir nepieciešams kāpināt dzimstību, un tas ir pašsaprotami.

Aizvadītais gads bija pirmais gads, kad dzimušo latviešu īpatsvars sasniedza 77 procentus, 77 procenti no visiem jaundzimušajiem bija latvieši. Ko tas nozīmē praktiskā līmenī... ja mēs turpinām šo faktisko divvalodību, kas pastāv daudz kur darba tirgū, tad ko šie bērni, mūsu Latvijas pilsoņi, kas pamatā ir latvieši, arī Latvijas krievi, baltkrievi, ukraiņi, kuri 20 gadu laikā būs iemācījušies latviešu valodu... kāpēc mēs viņiem gribam novēlēt tādas pašas problēmas, ar kādām saskaras studenti, kuri mācās medicīnu, ko Petravičas kundze teica, – ka latviešu jaunietim, kurš mācās par ārstu, ir nepieciešams komunicēt krievu valodā?

Ja mums tagad būtu vaļā robeža un te iebrauktu pietiekami daudz afgāņu, vai tiešām mēs gribētu pieprasīt, lai mūsu topošais ārsts apgūst puštunu valodu? Ne taču! Šeit ir Latvija, šeit ir viena valsts valoda. Skaidrs, ka ir cilvēki, kas sazinās arī citās valodās, tostarp tūristi, kas ir atbraukuši no kādas pasaules valsts, bet tā ir viņu atbildība – meklēt tulku, ģimenes locekļiem palīdzēt ar valodu, lai saprotamā veidā sniegtu informāciju valsts valodā. Un tas ir tas koncepts, uz kuru mēs ejam ar šiem grozījumiem.

Es piekrītu, ka arī tālākā nākotnē mums ļoti rūpīgi jādomā par riskiem, ko rada Eiropas Savienības valodu, tostarp angļu valodas, pārmērīgā lietošana, bet ejam secīgi uz priekšu. Šobrīd mums ir jānovērš faktiska divvalodība, kas pastāv darba tirgū, un šie grozījumi palīdzēs tos novērst.

Tāpēc aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins otro reizi.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Nebiju taisījies runāt, bet es sapratu, ka būs lielas ziepes, dzimstība samazināsies vēl vairāk, un es atnācu drusku nomierināt cilvēkus, kas mūs klausās.

Godājamam Rosļikova kungam es gribu pateikt... viņš saka – igauņu portālus varēja lasīt krieviski. Cik es saprotu, “Delfi.ru” ar šo likumu netiks slēgts, katrs Latvijas iedzīvotājs varēs turpināt to lasīt. (Starpsauciens.)

Nākamais. Ja kāds grib skatīties un klausīties krievu valodā, kas notiek pasaulē, es saprotu, ka šis likums neaizliegs “Freedom TV” vai “Current Time”, un šis likums neaizliegs arī radio “Baltkom” raidījumus krievu valodā.

Tagad nedaudz... lai galīgi nomierinātu mūsu cienījamos kolēģus no kreisā flanga – šis likums neatjaunos okupācijas laikā likvidēto mīksto “r” un nevienam neatņems pilsonību, kas nespēj pateikt “asaru jūra” vai “asaru jūra”. Redziet, ir atšķirība, vai tā ir jūra ar zivīm, vai tā ir jūra ar asarām.

Tad, kad ienāca padomju karaspēks, viens no pirmajiem rīkojumiem bija piemērot latviešu valodu no Krievijas iebraukušajiem latviešiem, kuri ieņēma dažādus vadošos amatus... universitātes rektoriem, kas bija beiguši četras klases. Krieviem bija tā saucamais rabfaks (rabočij fakuļtet), un, lai viņi varētu kaut ko latviski izboksterēt, pirmais – viņiem vajadzēja pārveidot latviešu valodu.

Dārgie kolēģi, tagad nebaidieties – ja jūs neatšķirat mīksto “ŗ” no cietā “r”, jums pilsonību neatņems.

Tāpat tika likvidēti trīs “o”: “ō” – garais, “o” – īsais un “uo” – tāds pusapaļais, lai neviens neatšķir. Nevienam netiks atņemta pilsonība, ja viņš latviski nevarēs pareizi pateikt teikumu: “Dēli ar dēli nosit dēli.” Valsts valodas likumā šaurais un platais “e” netiek prasīts, arī lauztā intonācija netiek prasīta. Cik es saprotu, šī primitīvā, okupantu izkropļotā latviešu valoda paliks, jo gan akadēmiķe Blinkena, kas ļoti uzstājās pret Endzelīna latviešu valodu, gan viņas meita, tagadējā akadēmiķe, uzskata, ka tas viss ir lieki – sakārtot šos jautājumus. Tā ka nomierinieties, nekā tāda nebūs.

Beigās es gribu pateikt “Stabilitātei!”: kolēģi, mācieties no “Saskaņas” deputāta Dolgopolova. Viņam iepriekšējā Saeimā bija vislabākā latviešu valoda, un es pateikšu, kāpēc. Tāpēc, ka viņš no trīs gadu vecuma gāja latviešu bērnudārzā, kur skolotāji un audzinātāji bija ieguvuši izglītību vai nu pirmskara, vai vācu laika skolās, universitātē... un viņiem, nabadziņiem, bija jāmācās gan šie trīs “o”, gan platais un šaurais “e”, gan lauztā intonācija, gan viss pārējais. Tagad mums ir demokrātija, nekas nav jāzina, un dzimstība netiks samazināta, ja jūs nemācēsiet pateikt šauro vai plato “e”.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi un cienītās kolēģes! Pēc izjūtām man liekas, ka mēs esam atpakaļ kaut kādā deviņdesmito gadu sākumā, kad par to vajadzēja runāt un vajadzēja būt striktākiem nostājā. Es saprotu, ka toreiz bija problēmas ar okupantu karaspēku un tāpēc bija dažāda veida piekāpšanās, bet, manā skatījumā, jau tad vajadzēja šo asti kaķim nocirst.

Bet ko es gribu teikt? Man ir draugs, kas dzīvo simts kilometrus no Parīzes (nesen uz turieni pārvācās ar ģimeni), un mēs ar viņu regulāri, burtiski vairākas reizes nedēļā, sazināmies un runājam par visu kaut ko, kas notiek, tanī skaitā arī Francijā, un interesanti, ka pie visa tā, ka viņi – visa ģimene – pārvalda franču valodu kaut kādā noteiktā līmenī, ierodoties tur uz vietas un piesakoties, ka viņi grib tur dzīvot, valsts viņiem nāk pretī ar apmaksātiem franču valodas kursiem. Viņiem uzreiz tika sagādāta dzīvesvieta... viņi pieteicās... tas ir apmēram simts kilometru no Parīzes, un viņus pieņēma darbā pašvaldībā, jo viņi pārzināja krievu valodu... uz turieni brauc daudz cilvēku no Ukrainas, un tātad lai varētu komunicēt ar viņiem... Bet stāsts ir par kaut ko citu – par to, ka tanī vietiņā, kur viņš dzīvo, ir doktorantūra... kur iet pie daktera. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, Nacionālā apvienība...!

E. Zivtiņš. Un kas ir ļoti interesanti? Viņš saka: pie visa tā, ka viņš pārvalda franču valodu, viņam ir iespēja runāt ar savu dakteri arī krievu valodā... un ne tikai – gan tanī pašā pašvaldībā, gan doktorantūrā, gan aizejot pie zobārsta. Un man nez kāpēc šķiet, ka... Es arī par to biju izbrīnīts, un tā mēs daudz ko apspriedām, un tad es sapratu, ka viņiem ir svarīgi... viņi tiešām rūpējas par jebkuru cilvēku, kas pie viņiem atbrauc, viņi rūpējas par biznesu, un viņiem cilvēks – kā vienpatnis – stabili ir pirmajā vietā, un viss. Un šinī gadījumā ar visu to, ka viņiem ir šī lielā mašinērija un patriotisms un, franču valodā... un jūs visi zināt, kā ir, ka viņi nerunā pat angliski, viņi konceptuāli runā franciski. Tanī brīdī, kad jautājums ir par šādām niansētām lietām, viņi pieļauj dažnedažādas valodas, tanī skaitā arī krievu valodu.

Un man nez kāpēc šķiet, ka tie jautājumi, kas skar šīs nacionālās vērtības, par ko vispār šeit nedrīkst būt diskusijas, ir pamatu pamats mūsu valstij, bet tanī brīdī, kad runa ir par biznesu... Nu, pieņemsim, tagad mēs pieņemsim šos grozījumus, vai tad mēs varēsim iejaukties privātā biznesā? Nu, viņi skatīsies: Jāni neņems, Ivanu ņems. Šādās kategorijās aizies.

Tā ka, man liekas, mēs nedaudz pārspīlējam. Protams, ir jābūt nacionālajai, tā teikt, ideoloģijai un tai ir vieta Latvijā, citur tai nav vietas, bet man liekas, ka nevajag arī pārspīlēt. Tāpēc es no savas puses vienkārši nepiedalīšos balsojumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Nauris Puntulis.

N. Puntulis (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Godātie politiķi! Es nolasīšu jums vienu citātu no politikas plānošanas dokumenta, proti, Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam. Tātad citēju: “Stiprināsim latviešu valodu kā sabiedrību vienojošu pamatu ikdienas saziņā.” Jā, tieši to arī dara šie grozījumi Darba likumā.

Godātie politiķi, lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Dāmas un kungi! Trīs lietas. Pirmkārt, valodas jautājums patiešām ir bijis ļoti politiski uzlādēts jau vairāk nekā 30 gadus, un es tiešām ceru, ka Latvijā pienāks laiks, kad mēs nerunāsim tikai par valodām, bet runāsim par konkrētām lietām un iesim tālāk.

Otrkārt, šie konkrētie grozījumi Darba likumā nekādi nediskriminē nevienu krievu valodas lietotāju, tie vienkārši sakārto darba likumdošanu, lai nevienam nepamatoti neprasītu krievu valodas zināšanas; ja kādam pienākumu pildīšanai tā ir vajadzīga, tā joprojām varēs tikt prasīta.

Treškārt, es nāku no Latgales reģiona, un mums ir gana daudz krieviski runājošo, latviešu literārajā valodā runājošo, un es vienmēr zinu, kā es varu iziet no situācijas, ja rodas saspīlējumi, – līdzīgi kā šodien. Es varu runāt latgaliski, to saprot gan vieni, gan otri.

Kolēģi, gan vienā flangā, gan otrā – mācieties latgaliešu valodu! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā referentam ir kas piebilstams?

R. Dzintars. Ļoti dažādi viedokļi izskanēja. Tas nav pārsteidzoši, un tas arī atspoguļo diskusiju gaitu, kāda bija komisijas sēdē. Arī komisijas sēdē viedokļi bija atšķirīgi, bet deputātu vairākums bija stingrā nostājā par to, ka mēs runājam par reālu problēmu, ka tie ir reāli cilvēki, reāli Latvijas jaunieši, kuri sastopas ar neadekvātiem ierobežojumiem darba tirgū. Un izskanēja arī demogrāfiskais aspekts, par ko runāja Šlesera kungs, proti, vistiešākajā veidā, – ja šie jaunieši nedabū darbu Latvijā un Latviju atstāj, tad mums šis imigrācijas jautājums kļūst aktuālāks.

Arī šis salīdzinājums par Eiropas Savienības valodām izskanēja un faktiski tūdaļ arī tika komisijas sēdē atspēkots, jo skaidrs, ka nevar salīdzināt krievu valodas problēmu ar Eiropas Savienības valodām. Krievu valoda, neapšaubāmi, ir instruments Krievijas varas īstenošanai, un Latvijas valsts oficiālā politika daudzu gadu garumā (un tas nav mainījies arī šobrīd) ir bijusi mazināt krievu valodas ietekmi sabiedriskajā jomā, publiskajā dzīvē, tai skaitā izglītības sistēmā, starp citu. Šajos apstākļos neaizstāvēt Latvijas cilvēkus, jauniešus, kuriem krievu valodas zināšanas nav kaut kas tik pašsaprotams, kā tas bija Šlesera kunga paaudzei vai varbūt pat manai paaudzei, – būtu amorāli. Un par to komisijas deputātu vairākumam bija pārliecība.

Jā, viedokļi bija dažādi, atšķīrās arī tehniskais izpildījums. No likumprojekta iesniedzējiem izskanēja aicinājums, kuram es pilnībā pievienojos, ka ir svarīgi, lai viens abstrakts formulējums, kas šobrīd ir likumā un nedarbojas, netiktu aizstāts ar citu abstraktu un dažādi tulkojamu formulējumu, kas nedarbojas. Tātad grozījumiem ir jābūt pietiekami konkrētiem. Kādi tie būs? Es tomēr ceru uz Saeimas vairākuma frakciju konstruktīvu diskusiju, lai te nebūtu nevienam vietā pārmest pozicionēšanos, bet mēs visi kopīgi nonāktu pie rezultāta.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

R. Dzintars. 29. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Kolēģi, ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, otrais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referents Gatis Liepiņš.

G. Liepiņš (JV).

Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā izskatījām likumprojektu “Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” otrajā lasījumā.

Likumprojektam bija iesniegti divi priekšlikumi, abus iesniegusi bijusī veselības ministre Līga Meņģelsone.

Bija arī ierosinājums no bijušās ekonomikas ministres, bet, tā kā bija nokavēts priekšlikumu iesniegšanas termiņš, tad tas tabulā netika iekļauts un tabulā neparādās. Ierosinājums paredzēja paplašināt alkoholisko dzērienu klāstu, ko ļauts reklamēt elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Komisija apsprieda šo ierosinājumu, bet tas neguva atbalstu. Tas informatīvi.

1. – veselības ministres Meņģelsones priekšlikums. Paredz likuma 35. panta otrās daļas 8. punktu papildināt ar vārdiem “tabakas aizstājējproduktus” un turpmāk noteikt aizliegumu audio un audiovizuālos komerciālos paziņojumos reklamēt tabaku, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces, uzpildes tvertnes un smēķēšanu, kā arī tabakas aizstājējproduktus.

Tabakas aizstājējprodukti, to skaitā beztabakas nikotīna spilventiņi – tas ir jauns izstrādājumu veids, kas nevar tikt uzskatīts par smēķēšanas ierīci vai tās uzpildes tvertni. Tabakas aizstājējproduktu definīcija ir iekļauta likumprojektā “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”, ko šodien bija paredzēts izskatīt Saeimas sēdē, bet tas tika izslēgts no darba kārtības.

Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 2. – veselības ministres Meņģelsones priekšlikums. Līdzīgi kā iepriekšējais paredz likuma 45. panta trešās daļas 1. punktu papildināt ar vārdiem “tabakas aizstājējprodukti” un turpmāk noteikt aizliegumu audiovizuālu elektronisko plašsaziņas līdzekļu raidījumos izvietot tabakas izstrādājumus, kā arī tabakas aizstājējproduktus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces vai uzpildes tvertnes vai tādu uzņēmumu produktus, kuru pamatnodarbošanās ir tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču vai uzpildes tvertņu ražošana vai pārdošana.

Komisijas vārdā aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. Līdz ar to iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

G. Liepiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šā gada 21. decembris jeb viena nedēļa.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” mērķis ir nodrošināt pilngadīgu personu ar ļoti smagu invaliditāti interešu aizstāvību valsts sociālo pabalstu saņemšanā. Jo šobrīd nepilngadīgu personu, nepilngadīgu bērnu, intereses, juridisko pārstāvniecību nodrošina viņu vecāki vai aizbildņi, vai audžuvecāki, savukārt, sasniedzot pilngadību, Civillikuma izpratnē persona kļūst rīcībspējīga un savas tiesības un intereses viņam būtu jāpārstāv pašam.

Taču ļoti daudzos gadījumos šie bērni ir ar ārkārtīgi smagu invaliditāti, un viņi, protams, nevar realizēt šīs likumā piešķirtās tiesības un paši risināt jautājumus, kas saistīti ar invaliditātes kārtošanu, sociālo pabalstu nokārtošanu un saņemšanu. Tad ģimenei ir jāsniedz prasība tiesā, lai ierobežotu rīcībspēju, un šis process ir gana sarežģīts un garš, un tas nozīmē, ka ģimene pat uz vairākiem mēnešiem paliek bez pabalsta, kamēr tiesa pieņem lēmumu un tiek ierobežota rīcībspēja un nodrošināts atkal juridiskais pārstāvis, kurš personas vārdā var rīkoties.

Ar šiem grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā tiks pieņemts speciāls regulējums, kas noteiks, ka tiesības pieprasīt ar invaliditāti saistītos pabalstus par pilngadību sasniegušu jaunieti, kuram valsts komisija ir noteikusi invaliditāti ar cēloni “slimība no bērnības”, ir personai, kura bija pilngadību sasniegušā jaunieša ar invaliditāti likumiskais pārstāvis vienu dienu pirms pilngadības sasniegšanas un saņēma valsts sociālos pabalstus par bērnu ar invaliditāti, ar nosacījumu, ka tiesā ir pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu par pilngadību sasniegušās personas ar invaliditāti rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu. Tas atvieglos visu šo procedūru ģimenēm, un nebūs pārtraukuma pabalstu saņemšanā.

Komisija ir lūgusi arī Tieslietu ministriju un Labklājības ministriju kopā ar organizāciju, kuras reprezentē personu ar smagu invaliditāti un viņu vecāku intereses, pārstāvjiem veidot dialogu un vienoties par rīcībspējas ierobežošanas noteikšanas procedūru, lai optimāli atvieglotu to risinājumu un nebūtu jāiet cauri visam sarežģītajam un pazemojošajam procesam – pierādīt, ka ir jāierobežo rīcībspēja, lai gan tāda nekad nav bijusi.

Aicinu Saeimu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

R. Petraviča. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – nākamā gada 5. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Izglītības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” pirmajā lasījumā. Šis ir Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts, kas nepieciešams, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu divās jomās. Pirmkārt, tas ir par to, lai nepārprotami noteiktu izglītības iestādes tiesības gadījumos, kad pastāv pamatotas bažas par vardarbības draudiem vai par citiem nozīmīgiem drošības riskiem, pārmeklēt izglītojamo personīgās mantas.

Otrkārt, ir noteiktas sekas, proti, administratīvais sods par to, ja apzināti netiek izpildīts likumā noteiktais pienākums sniegt informāciju izglītības iestādei un tas ir būtiski ietekmējis izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas.

Šis... Kolēģi, kā jūs zināt, sabiedrībā jau ilgāku laiku ir bijusi plašas diskusijas, ir arī iesniegti līdzīgi priekšlikumi arī no kolēģiem deputātiem, tāpēc komisijas sēdē 5. decembrī šis likumprojekts tika plaši izdiskutēts un vienbalsīgi atbalstīts. Noteikts garāks termiņš, lai varētu korekti noformulēt un izrunāt vēl ar iesaistītajām pusēm. Līdz ar to varam turpināt meklēt uzlabojumus drošības situācijai skolās, nodrošinot nepārprotamas tiesības rīkoties ātri, lai novērstu jebkādas šaubas par izglītības iestāžu tiesībām rīkoties nekavējoties, ja rodas pamatotas aizdomas par iespējamiem drošības apdraudējumiem. Likumprojekts komisijā tika vienbalsīgi atbalstīts pirmajam lasījumam.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Ņenaševa. Komisijas vārdā aicinu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteikt vienu mēnesi no izskatīšanas Saeimā. Tas būtu 15. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu, zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Dāmas un kungi! Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Grasbergs, Mārcis Jencītis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Dmitrijs Kovaļenko, Igors Rajevs, Jānis Reirs, Aiva Vīksna un Edgars Zelderis.

___

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, atgriežamies zālē! Paldies tiem, kas ir laikus atgriezušies! (Starpsauciens: “Tiem prēmiju vajadzētu!”) Tiešām prēmiju. (Starpsaucieni.) Var jau redzēt – kvoruma vēl nav.

Kolēģi, turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Nākamais likumprojekts – “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referente Ināra Mūrniece. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, kolēģi! Ceļapītera kungs!

I. Mūrniece (NA).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tiešām mēs ar jums esam gatavas sākt darbu. Es ceru, ka kolēģi pievienosies.

Jūsu uzmanībai grozījums Valsts probācijas dienesta likumā. Tas ir salīdzinoši vienkāršs grozījums. Savulaik tika atcelts Covid19 infekcijas izplatības pārvaldības likums, un šis likumprojekts paredz, ka viena norma tiek pārcelta no tā likuma šajā likumprojektā, respektīvi, tā paredz, ka, ja nu gadījumā ir epidemioloģiskās drošības riski, tad Ieslodzījuma vietu pārvalde var noteikt, ka dienesta vadītāja tiesībās ir ierobežota dienesta funkciju īstenošana noteiktā teritorijā vai visā valsts teritorijā, un tas attiecas uz Valsts probācijas dienesta darbību.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

I. Mūrniece. Termiņš priekšlikumiem – nākamā gada 5. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referente Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi arī šo likumprojektu un virzījusi izskatīšanai Saeimas sēdē. Respektīvi, šī likumprojekta mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbību apdraudējuma situācijās, ārkārtējās situācijās, izņēmuma stāvokļa vai katastrofas un katastrofas draudu gadījumos, kā arī noteikt jaunu Ieslodzījuma vietu pārvaldes mācību centra darbības regulējumu. Un kādas tad var būt, piemēram, apdraudējuma situācijas? Piemēram, grautiņi, dedzināšana, masu nekārtības, ķīlnieku sagrābšana, bēgšana no ieslodzījuma vietas, bruņots uzbrukums ieslodzījuma vietai.

Likumprojekts paredz arī paplašināt amatpersonu kompetenci. Piemēram, uz 24 stundām amatpersona var ierobežot ieslodzījuma vietu apmeklēšanu, personālam noteikt virsstundu darbu, apturēt ieslodzīto uzņemšanu, konvojēšanu, pārvešanu uz ārstniecības vietām.

Un, godātie kolēģi, komisija aicina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Bet deputāti jau ir pieteikušies debatēm.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Neapšaubāmi likumprojekts ir atbalstāms. Es no savas puses gribēju vien vērst uzmanību uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi. Mums tā ir jāstiprina, jo, pieņemsim, tādā jautājumā... šobrīd valstī notiek parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu, bet ieslodzījuma vietās nav nekādas iespējas nobalsot, nekādas iespējas nav cilvēkiem nobalsot par to, lai viņi varētu piedalīties jebkādos procesos.

Es domāju, ka nevienam šeit nav jāskaidro, ka šie cilvēki socializējas un viņiem atpakaļ no turienes ir jāatnāk kā pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem. Viņiem ir jādod gan iespēja balsot Saeimas vēlēšanās, gan piedalīties referendumā, taču šobrīd viņiem tādas iespējas nav. Tāpēc, lūdzu, pievēršam tam uzmanību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

I. Mūrniece. Godātie kolēģi! Priekšlikumu termiņš paredzēts – nākamā gada 5. janvāris. Tātad visiem deputātiem būs iespēja iesniegt savus priekšlikumus, un komisijā par šo likumprojektu debatēsim. Visi priekšlikumi tiks izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

I. Mūrniece. Komisijas priekšlikums – nākamā gada 5. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””, otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””.

Šo un nākamos četrus Saeimas šīsdienas sēdē izskatāmos likumprojektus izstrādājusi Tieslietu ministrija. Likumprojektu paketes mērķis – līdz šim pastāvošās piespiedu nomas attiecības, ka būves īpašniekam bija pienākums uz likuma pamata maksāt zemes īpašniekam nomas maksu par zemes lietošanu, tiek pārveidotas par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām par maksu, paredzot vienotu regulējumu visiem dalītā īpašuma gadījumiem neatkarīgi no tā izveidošanās tiesiskā pamata.

Komisijā netika saņemti priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Komisija lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

M. Felss. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2024. gada 12. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Arī šo likumprojektu izskatīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Priekšlikumi netika saņemti.

Komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

M. Felss. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2024. gada 12. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Arī šim likumprojektam netika saņemti priekšlikumi.

Komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

M. Felss. 2024. gada 12. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Līdzīgi kā iepriekšējiem likumprojektiem, arī šim netika saņemts neviens priekšlikums.

Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

M. Felss. 2024. gada 12. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Arī šajā gadījumā bez pārsteigumiem. Priekšlikumi netika saņemti.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz apstiprināt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

M. Felss. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2024. gada 12. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

M. Felss. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Turpinām darbu ar likumprojektu “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Priekšlikumi uz trešo lasījumu likumprojektam “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” nav saņemti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likuma pieņemšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījums Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījums Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā” (Nr. 469/Lp14).

Bija iesniegts viens grozījums, kuru mēs atbalstījām. Kāpēc šis likumprojekts tiek noteikts... un kas ar to tiek darīts? Ar šo likumprojektu tiek noteiktas valsts tiesības vienpusēji atkāpties no tādām saistībām, kas nodibinātas ārējās robežas infrastruktūras izbūvei, kuru neizpilde apdraud vai var apdraudēt valsts robežas neaizskaramību un valsts drošības intereses.

Atbilstoši deklarācijai par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību žoga būvniecība uz Latvijas Republikas valsts robežas ar Baltkrievijas Republiku un Krievijas Federāciju ir pabeidzama līdz 2024. gada beigām. Līdz ar to iepriekš uzsāktos un nepabeigtos ārējās robežas infrastruktūras būvniecības darbus nepieciešams turpināt nekavējoties un pabeigt pēc iespējas ātrāk.

Esošā likuma tiesiskajā regulējumā nav ietvertas “Valsts nekustamo īpašumu” kā būvniecības ierosinātāju un pasūtītāju tiesības bez īpaša pilnvarojuma Latvijas Republikas vārdā un uzdevumā risināt situāciju par iepriekš uzņemtajām saistībām. Minētais traucē efektīvi un sistēmiski organizēt un nodrošināt steidzami nepieciešamās ārējās robežas infrastruktūras kā vienota kopuma izbūves un izbūves pabeigšanas procesu, tādējādi radot apdraudējumu valsts drošībai.

“Valsts nekustamo īpašumu” ieskatā, ņemot vērā esošos tiesvedības procesus un valsts drošības iestādes atzinumu, ievērojot valsts drošības intereses un ārējās robežas infrastruktūras izbūves nodrošināšanas nepieciešamību iespējami īsā termiņā, nav saskatāma iespēja turpināt līdz Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma spēkā stāšanās dienai uzņemtās saistības un tās attiecīgi būtu izbeidzamas.

Komisija sēdē pievienojās šim secinājumam un likumprojektu atbalstīja, par pamatotu atzina arī Ministru kabineta lūgumu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Tāpēc komisijas vārdā aicinu likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

R. Bergmanis. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

R. Bergmanis. Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 92. panta trešajai daļai lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu nenoteikt un izskatīt likumprojektu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

R. Bergmanis. Paldies, kolēģi par atbalstu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Pārejam pie nākamās sadaļas – “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Aleksejs Rosļikovs, Svetlana Čulkova, Nataļja Marčenko-Jodko, Viktors Pučka, Viktorija Pleškāne, Igors Judins, Jekaterina Drelinga, Iļja Ivanovs, Jefimijs Klementjevs un Dmitrijs Kovaļenko iesnieguši pieprasījumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par naida kurināšanu Latvijas sabiedrības publiskajā telpā”.

Vārds motivācijai deputātam Aleksejam Rosļikovam. (Starpsaucieni.)

A. Rosļikovs (ST!).

Labi, kolēģi! (Smejas.) Kad es šodien nedaudz par to izstāstīju, redzēju no Nacionālās apvienības puses, ka viņi par šo situāciju nav dzirdējuši. Manā skatījumā, bišķiņ pārspīlēts gadījums konkrēti ar Armanda Pučes, teiksim tā, interviju. “TV24” raidījuma vadītājs, kurš, es tagad citēju viņu... lūdzu piedot man visā sabiedrībā – tie nav mani vārdi, es vienkārši citēju, lai jūs saprastu, cik smagi viņš vispār to visu ir izteicis. Jā, viņš salīdzināja krievu valodā runājošus bērnus ar cūkām, tā arī ir, vārds vārdā, citēju, un teica: kamēr Latvijā ir tādas cūkas un žīdi... jā, starp citu, Kiršteina kungs... kas manā skatījumā ir absolūti lamuvārds.

Nav pieļaujami, ka prokuratūra, nav pieļaujami, ka Valsts policija atstās šo jautājumu nemanītu, ignorēs to. Līdz ar to mēs lūgsim, pirmkārt, iekšlietu ministru izvērtēt šo situāciju par cūkām un par žīdiem, un, otrkārt, lūgsim arī prokuratūru un Valsts policiju izvērtēt situāciju par krimināllietas ierosināšanu, jo, manā skatījumā ir absolūti pārkāpta jau kaut kāda sarkanā līnija.

Un vēl pielikšu klāt, atkal citējot viņu, par pāreju uz latviešu valodu skolās. Viņš pateica, ka neviens cūkai neprasa, kad viņu gatavo kaušanai. Ārprāts! Manā skatījumā, pilnīgs ārprāts! Nu, par šādiem vārdiem, nu, noteikti jāatbild.

Paldies, kolēģi. Nu, redzēsim, kā reaģēs iekšlietu ministrs. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātu iesniegto pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

___

Deputāti Česlavs Batņa, Juris Viļums, Linda Matisone, Andris Kulbergs, Edgars Putra, Lauris Lizbovskis, Māris Kučinskis, Ingmārs Līdaka, Didzis Šmits un Edgars Tavars iesnieguši pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par Izglītības un zinātnes ministrijas izdevumiem par iekšējo un ārējo normatīvo aktu izstrādi 2023. un 2024. gadā par nozares personālpolitikas un atalgojuma jautājumiem”.

Vārds motivācijai deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es domāju, ka šodien Izglītības un zinātnes ministrijai ir svētki, jo aprit precīzi viens gads, kopš izglītības un zinātnes ministre ir Anda Čakša. Es domāju, ka viņa ir pelnījusi mūsu aplausus, bet, nu, varbūt nevajag.

Kāpēc šāds pieprasījums – varu viennozīmīgi atbildēt. Jūs būtu pārsteigti, ieejot Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā un iepazīstoties ar visiem iepirkumiem, kas ir saistīti ar personālpolitikas, ar grāmatvedības, ar atalgojuma noteikšanas... gan iekšējiem, gan ārējiem... pedagogiem dažādiem līgumiem, kas ir noslēgti un kas ir izsludināti. Un jūs būsiet pārsteigti, ka šis cipars jau vien no publiskajā telpā pieejamiem resursiem ir virs 250 tūkstošiem.

Un man ir jautājums: vai Izglītības un zinātnes ministrijā ir jābūt tādiem pētījumiem kā... auditiem “Personāla atlases process un tā pilnveide Izglītības un zinātnes ministrijā”? Ja ir šādi pētījumi, tad mani nepārsteidz, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir vājākā ministrija, jo personālvadības speciālists neprot pieņemt darbā darbiniekus. Tas ir absurds. Iedomājieties, ja pašvaldība uztaisītu šādu pētījumu, vai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs atļautu to izdarīt? Un tur ir vēl dažādi interesanti pētījumi. Tāpēc mēs ļoti gaidīsim no ministrijas atbildes un noteikti tās arī izskatīsim Pieprasījumu komisijā.

Un es ceru, ka jūs domāsiet loģiski, nevis aizstāvēsiet tikai tāpēc, ka ministrs ir koalīcijas ministrs, jo, ja jums būtu šādi pētījumi, ja jūs būtu vadītājs un jūsu darbinieks izsludinātu šādus iepirkumus jūsu uzņēmumā, es pieņemu, ka uz lietderību... naudā jūs skatītos pavisam savādāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad minēto pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai atzinuma sagatavošanai.

___

Pārējam pie Pieprasījumu komisijas atzinumiem.

Deputātu Edvarda Smiltēna, Edgara Tavara, Ingmāra Līdakas, Laura Lizbovska, Didža Šmita, Andra Kulberga, Aivas Vīksnas, Māra Sprindžuka, Jura Viļuma, Raimonda Bergmaņa pieprasījums zemkopības ministram Armandam Krauzem “Par nekavējošu rīcību 2023. gada 7. augusta dabas katastrofā cietušo lauksaimnieku ārkārtas atbalstam”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Minētais pieprasījums tika nodots Pieprasījumu komisijai un šī gada 29. novembra sēdē arī izskatīts. Pirms tam Zemkopības ministrija bija sagatavojusi detalizētu rakstveida paskaidrojumu, atbildot uz deputātu pieprasījumā ietvertajiem jautājumiem. Tas ir plašs rakstveida paskaidrojums.

Komisijas sēdē piedalījās arī zemkopības ministrs Armands Krauze, kurš sniedza papildu informāciju attiecībā uz apstākļiem, kas saistīti ar cietušo lauksaimnieku... ārkārtas situācijas novēršanas apstākļiem.

Pēc zemkopības ministra uzklausīšanas, iepazīšanās ar rakstveida paskaidrojumiem un pēc debatēm Pieprasījumu komisija nolēma pieprasījumu atzīt par noraidāmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edgars Putra.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Protams, situācija attīstās ar katru dienu.

Šo pieprasījumu varētu sadalīt divās daļās.

Ir labas lietas. Es domāju, ka šis pieprasījums ir veicinājis to, ka beidzot daudzmaz ir skaidrība par atbalsta likmēm, kuras lielu daļu lauksaimnieku neapmierina, bet tā patiesības stunda ir pienākusi, un lielai daļai atbalsta pasākumu likmes ir zināmas.

Es domāju, ka pēc pieprasījuma sagatavošanas intensīvāk ir sākusies arī atbalsta maksājumu izmaksa. Ekoshēmas ir sadalītas divos maksājumos, iepriekš tas bija paredzēts vienā maksājumā nākamajā gadā, tomēr tiks izmaksāts nedaudz ātrāk – arī šogad. Tā ir tā pozitīvā ziņa. Sapurinājām ministriju, un ministrija beidzot ir sākusi atbalstīt lauksaimniekus.

Sliktā ziņa ir tā, ka attiecībā uz pirmo daļu – uz 7. augustā cietušo lauksaimnieku atbalstu – situācija nav mainījusies. Lielas daļas to atbalsta pasākumu, kas bija paredzēti, nav. Šie lauksaimnieki nevar kvalificēties, un tā situācija ar katru dienu paliek arvien spiedīgāka.

Ja pieprasījums būtu jānoraida un tas būtu nepamatots, tad šajā nedēļā nebūtu notikusi dabas katastrofā cietušo lauksaimnieku iniciatīvas grupas tikšanās ar atbalsta grupu Saeimā, kuru vada Grasberga kungs, un skaidri iezīmējās tas, ka problēmas joprojām ir un problēmas diemžēl nerisina. Skumji, bet skaidrs, ka augkopjiem ir jātiek galā pašiem. Tas tā ir bijis, un laikam arī turpināsies.

Aicinu tomēr atbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto pieprasījumu zemkopības ministram Armandam Krauzem “Par nekavējošu rīcību 2023. gada 7. augusta dabas katastrofā cietušo lauksaimnieku ārkārtas atbalstam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 48, atturas – 1. Pieprasījums noraidīts.

___

Deputātu Edvarda Smiltēna, Edgara Tavara, Andra Kulberga, Jura Viļuma, Česlava Batņas, Lindas Matisones, Aivas Vīksnas, Māra Sprindžuka, Edgara Putras, Laura Lizbovska pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par privātu lidmašīnu izmantošanu, kas izriet arī no nepilnīgas informācijas sniegšanas uz Saeimas deputātu pieprasījumu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Pieprasījumu komisija 29. novembra sēdē izskatīja minēto pieprasījumu, pirms tam saņēma Ministru prezidentes Evikas Siliņas skaidrojumu, kā arī Valsts kancelejas skaidrojumu un atbildes uz jautājumiem, ko kolēģi uzdeva savā pieprasījumā.

Pieprasījumu komisijas sēdē piedalījās un Ministru prezidenti pārstāvēja parlamentārais sekretārs Patmalnieka kungs un Valsts kancelejas direktors Citskovska kungs.

Pēc iepazīšanās ar rakstveida paskaidrojumiem, kā arī pēc klātesošo viedokļu uzklausīšanas komisija nolēma pieprasījumu atzīt par noraidāmu.

Tomēr ir jāmin, ka, izskatot pieprasījumu, atklājās, ka nav sniegta pilnībā visa informācija, un Valsts kancelejas pārstāvis pēc Pieprasījumu komisijas sēdes sniedza papildu informāciju, precīzi norādot personas (izņemot Valsts drošības dienesta amatpersonas), kuras ir bijušas premjerministra delegācijās ārvalstu vizītēs. Jāatzīst, ka šī informācija tika sniegta jau pēc Pieprasījumu komisijas sēdes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edvards Smiltēns.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien mēs atkal runājam par Kariņa VIP lidojumiem un, cienījamie kolēģi no JAUNĀS VIENOTĪBAS, mēs runājam par Kariņa VIP lidojumiem, nevis par pēdējā laikā aktualizēto jautājumu par Ministru prezidenta lomu ārpolitikā, kā Jaunā VIENOTĪBA to metodiski mēģina pārsaukt.

Kolēģi, mēs runājam par pēdējo gadu kliedzošāko politikas augstprātības un nodokļu maksātāju naudas šķērdēšanas gadījumu, par privilēģijām, izredzētības un nesodāmības sajūtu. Trīs reizes Saeimas deputāti ir prasījuši informāciju par šiem ekskluzīvajiem lidojumiem, un trīs reizes atbildes tika sniegtas tikai daļēji vai uz konkrētiem jautājumiem netika sniegtas vispār. Tas noticis acīmredzot tāpēc, ka Kariņa kungs vienkārši nevar atbildēt uz pamatjautājumu par šo superdārgo pakalpojumu lietderību, visticamāk, tāpēc, ka pašam Krišjānim Kariņam un viņa birojam, 36 reizes pēc kārtas pieņemot lēmumu par šiem dārgajiem lidojumiem 1,36 miljonu eiro vērtībā, galvenais un vienīgais pamatojums bija paša komforts, ērtības un iedomāta dižvīra statuss. Tāpēc tagad ir grūti un neiespējami aiz matiem pievilkt kādus racionālus skaidrojumus, tāpēc komisijā, atbildot uz konkrētiem jautājumiem, tiek stāstīts par Veimāras republiku un paša bērnības atmiņas, tāpēc tiek smieklīgi mēģināts pārnest uzsvaru uz jaunu nosaukumu šim visam, proti, pēdējā laikā aktualizēto jautājumu par Ministru prezidenta lomu ārpolitikā.

Cienījamie kolēģi, lielisks piemērs “patiesības” ministrijas politikai, jaunrunai... kur šādi arī ievērojamākā Latvijas oligarha apsūdzības valsts nozagšanā, kukuļņemšanā, dokumentu viltošanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un tā tālāk... metodiski Jauno VIENOTĪBU varētu arī pārdēvēt un likt visiem turpmāk kopā saukt par... piemēram, pēdējos 20 gados aktualizēto jautājumu par Kurzemes pašvaldības vadītāja lomu Latvijas attīstībā, vai ne? Ja paša komforts ir bijis galvenais iemesls, nav brīnums, ka šāda izaicinoša Latvijas un Eiropas nodokļu naudas izmantošana tika un tiek slēpta.

Vai tika rīkots iepirkums šāda pakalpojuma iegādei, panākot zemāko cenu? Nē. Tas tika noslēpts zem kopējiem komandējuma tēriņiem. Vai tiek atklāta informācija par katra lidojuma izmaksu pozīcijām, piemēram, pāris cilvēku apkalpošanu vai ēdināšanu salonā? Nē. Acīmredzot Kariņa kungs ļoti nevēlas, lai nodokļu maksātāji zina, kas vēl ekskluzīvs ir baudīts šo lidojumu laikā par viņu naudu un cik astronomiskas summas tas viss ir izmaksājis. Vai tiem dažiem pasažieriem šajos VIP reisos, kas ilga tikai pāris stundas, dažkārt tikai minūtes... desmitiem minūšu garumā, tiešām vajadzēja individuālu apkalpošanu salonā? Un vai kaut kas tika darīts, lai atteiktos no šādām liekām ekstrām?

Taču mēs zinām, kolēģi, ka diženajiem līderiem viss pienākas pašsaprotami, vai ne? Luksuss un greznība, un arī spožas bildītes soctīklos. Acīmredzot tāpēc 14 reisos papildus sabiedrisko attiecību speciālistam bija jāņem līdzi arī personīgais fotogrāfs. Tas nekas, ka tepat uz Zemes tieši šo dižo līderu nespējas dēļ dzīve nepavisam nav tik rožaina.

Cienījamie kolēģi! Nupat mēs pieņēmām valsts budžetu. Tika dalīti miljoni un miljardi un, bez šaubām, arī daudzām svarīgām un vajadzīgām lietām, taču jautājums paliek: kā lai cilvēki notic, ka esam to darījuši godprātīgi un gudri, ja acu priekšā ir tik kliedzoša un izaicinoša “uzspļaušana” racionālai un taisnīgai budžeta naudas izlietošanai? Kolēģi, “uzspļaušana” no “sevišķi liela augstuma”!

Tāpēc jautājums par Kariņa VIP reisiem ir simbolisks – par varu un tās izmantošanu, par varu, kas var samaitāt, par nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu, par sabiedrības tiesībām uzzināt par godīgu un atklātu politiku un godīgu valsts vadīšanu, galu galā – par mūsu demokrātijas spēku un briedumu.

Aplieciniet savu briedumu un spēku un vienreiz arī atbalstiet šo pieprasījumu, lai sabiedrība varētu uzzināt, kas patiesībā ir noticis!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Vot, Smiltēna kungs te uzstājās... Mani neinteresē, kur Kariņš lidoja, cik viņš tērēja. To visi zina. Ko mēs to plati visu laiku griezīsim!

Jā, skaidrs, ka Kariņš ir tāds pozitīvs tēls, vai ne? Ja te paņem kaut kādu deputātu, sāc kritizēt, ārā cilvēki saka: “Kas viņš ir?” Viņi nemaz nezina, ka ir tāds deputāts. Piesauc Kariņu – uzreiz kādam reitings iet uz augšu vai uz leju. Bet es teikšu tā: lai viņš dzīvo, lai vēlētāji to Krišjāni pēta, vēta, priekš tam ir arī dienesti. Viss, es par šo tēmu vairs nerunāšu.

Bet, ņemot vērā, ka ir šīs debates, es gribētu pacelt vienu citu tēmu, kas, man liekas, ir ārkārtīgi svarīga, izejot no tās idejas, par ko arī iepriekšējais runātājs runāja, jo mēs jau ļoti bieži redzam, ka kaut kas notiek ne īsti labi, bet pēc tam mēs gaidām, ka tas viss beigsies slikti, un tad meklējam vainīgos.

Un tie, kas vakar skatījās Jāņa Dombura pārraidi “Kas notiek Latvijā?”... bija diezgan skumīgi skatīties, kā tur bijušie – bijušie! – satiksmes ministri... it sevišķi Linkaits – bija tāds ministrs, četrus gadus bija ministrs – uzvedās tā, it kā viņš būtu bijis eksperts visus šos gadus, vai ne?

Kas attiecas uz Briškenu, es teikšu tā, kad simts dienas paies...

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, mēs šobrīd debatējam par privātu lidmašīnu izmantošanu.

A. Šlesers. Jā, jā. Par Kariņu. Tieši tā. Tas ir kontekstā... saistībā ar Kariņu, lai saprastu. Es līdz Kariņam vēl nonākšu. Jā, tātad tas, kas attiecas uz Briškenu un Kariņu... situācija ir ļoti vienkārša, Briškens vēl simts dienas nav nostrādājis, vot, pēc simts dienām, kad būs tās simts dienas, prasīsim.

Bet es vēlos pateikt: ja par šiem lidojumiem cilvēki nezināja, tad to, ko vakar apsprieda, dzirdēja visi.

Un tā problēma jāsadala divās daļās. Viena daļa – kurš tur ir vainīgs, otra daļa – ko darīt, lai tie uzbūvētie objekti nepaliek kā grausti, vai tas ir tilts, vai tas ir vēl kaut kas. Un man liekas, ka ir ārkārtīgi svarīgi tad, kad notiks debates par to pašu “Rail Baltica” un visu... šoreiz pozīcijai, opozīcijai nevis mēģināt meklēt vainīgos un lamāt, bet tomēr atrisināt, jo es domāju, ka visi tie cilvēki, kas klausīsies, ko mēs te runājam un darām, beigās nevienam galviņu neglāstīs, ja tie grausti paliks.

Tāpēc es aicinu: izbeidzam diskutēt par Kariņu, lai vēlētāji pēta viņu un nākamajās vēlēšanās ieliek savu atzīmi. Ejam uz priekšu un strādājam!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Es gribu teikt, ka es nāku no uzņēmējdarbības vides, esmu strādājis gan starptautiskās kompānijās, gan Latvijas kompānijās, un man, esot no uzņēmēju vides, kas maksā nodokļus, kas ir tie, kas šo Kariņa naudu, ko viņš ir notrallinājis lidojumos, ir samaksājuši, tas nav pieņemami.

Kur ir tā problēma? Tiek izdomātas atrunas, aiz matiem pievilktas atrunas, bet patiesībā tas viss beigu beigās ir bijis komforta, ērtības un iedomāta Eiropas Parlamenta dižvīra statusa apliecināšanas dēļ. To pierāda tas, ka visi – simtprocentīgi visi! – Eiroparlamenta lidojumi ir bijuši ar privātajām lidmašīnām, pat tie, kur bija jābrauc uz Eiroparlamentu runāt par Āfrikas valstīm, kas Latvijai nav tik tūlītējs, steidzams, neizbēgams jautājums, lai rezervētu lidojumu ar privāto lidmašīnu.

Un tie ir bijuši pirmām kārtām... jau dienu iepriekš aizlidots, nevis konkrēti divas stundas pirms, lai paspētu... lai paspētu atpakaļ uz Latviju un pieņemtu šeit ļoti būtiskus, svarīgus lēmumus.

Un vēl būtiskāk ir tas, ka Kariņa kungam un Jaunajai Vienotībai laikam liekas, ka Eiropas nauda – tā jau ir tāda sveša nauda. Tā ir tā, kas nav mūsu kabatā. To pierāda visi šie 16 lidojumi uz Eiroparlamentu, kuri bijuši ar privāto lidmašīnu, kuri pārsvarā ir par 30 procentiem, daļa pat divreiz dārgāki nekā citi viņa privātie lidojumi par Latvijas budžeta naudu, – 18 lidojumi.

Ko tas nozīmē? Ka mums ir sveša nauda? Ka ar to svešo naudu...? Tā nav sveša nauda. Arī Latvijas valsts katru gadu iemaksā Eiropas kopējā budžetā. Kādu piemēru mēs rādām? Tātad, ja Eiropas... Kariņš sludina Eiropas vērtības, un kur tad ir šīs Eiropas vērtības?

Es gribu teikt, ka Latvijas uzņēmēji, lielākie eksportētāji – “Latvijas Finieris”, “Karavela”, “Peruza” (ko es personīgi pazīstu, kas piedalījās Briselē izstādē, kur stāvēja rindā, lai skatītos viņu stendu) – skatās, kā lidot lētāk. Paši uzņēmēji, tai skaitā arī es. Kad atnāk piedāvājums no aģentūras par lidojumu, es apšaubu, ja redzu, ka ir pārāk dārgi. Es pats skatos un vērtēju pēc “Kiwi”, pēc agregatoriem, pēc “Momondo”, ka lidojums var būt lētāks, un meklēju resursus, kā aizlidot lētāk, efektīvāk un ātrāk. Visi skatās un taupa līdzekļus. Uzņēmējdarbībā tā ir normāla prakse. Ja Kariņa kungs aizlidotu... ko mēs vakardien redzējām “Rail Baltica” stāstā, kur ir nepieņemami, ka sadārdzinājums no 1,95 miljardiem ir aizgājis uz 8,5. Vitenberga kungs cēla trauksmi, būdams satiksmes ministrs, un teica, ka tas ir 4,7 miljardi, tad tagad ir pēkšņi 8,5 miljardi, un es esmu pārliecināts, ka tie nav vis tikai 8,5 miljardi, bet stipri vēl vairāk, lai to pabeigtu.

Ja Kariņa kungs izmantotu privāto lidmašīnu un aizlidotu un mums, Latvijai, izsistu budžetu 8,5 miljardu vērtībā no Eiropas Savienības, es vēl kaut kā aiz matiem varētu pievilkt un pateikt: jā, malacis, izdarīja, bet šie visi lidojumi ir bijuši tikai un vienīgi, lai apliecinātu savu statusu, savas ērtības un komfortu, un nav bijuši saistīti ar Latvijai svarīgiem uzdevumiem un svarīgiem darbiem.

Tā ka, lūdzu, sniedziet atbildes pēc būtības! Atbildiet par saviem nedarbiem, lai Latvijas nodokļu maksātājiem ir ticība valstij un arī uzņēmējiem ir ticība valstij, ka mēs saimnieciski izturamies pret saviem līdzekļiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Dāmas un kungi! Man lielā mērā ir jāpiekrīt, ka šeit vairs nav jautājums tikai par Kariņu, jo, man šķiet, arī visi koalīcijas partneri jau atzinuši, ka Kariņa kungs acīmredzot ir vainīgs, bet, tā kā viņš vairs nav valdības vadītājs un ir citā amatā, tad viņš tā kā ir savu vainu atzinis un izpircis.

Man tas nav pieņemami kaut vai tāpēc, ka man pašam personīgi ir bijusi pieredze, ka esmu saņēmis sodu faktiski ar 10 gadu termiņa nobīdi.

Pavisam īsi izstāstīšu. Es jau minēju šeit. Apmēram 2010. gadā kā pašvaldības domes deputāts... 2010. gads – tie, kas neatceras, tas bija pēc iepriekšējās pašvaldību reformas, tad pašvaldībai bija jāpārņem ļoti daudzi pašvaldību nomas līgumi. Kad blāķiem šie līgumi nāca uz pašvaldību, tad viens no līgumiem nāca par zemes gabalu, kurā ir karjers, un, protams, pašvaldības atbildīgās personas norādīja, ka, ja tur ir karjers un vietējais uzņēmējs to izmanto, tad jāprasa lielāka nomas maksa. Mēs kā deputāti piekritām, paņēmām lielāku maksu. Valsts kontrole uzskatīja, ka mēs esam paprasījuši pārāk maz. Valsts kontrole... pēc Valsts kontroles piespēles prokuratūra uzsāka izmeklēšanu. Visi deputāti atnāca uz Valsts kontroli un godīgi, atklāti izstāstīja visu situāciju. Nē, prokuratūra uzskatīja, ka jāiet tiesvedības ceļš.

Pirmā tiesa atzina, ka deputāti nav vainīgi. Apgabaltiesa atzina, ka nav vainīgi. Augstākā tiesa atzina, ka, ziniet, tomēr pirmajā tiesā bija pieļauta kļūda un tas viss ir jāatgriež atpakaļ, jo, lūk, pirmajā instancē nebija pieaicināti Dagdas novada pašvaldības pārstāvji. Dagdas novada vairs nebija, starp citu, Dagdas novads jau bija likvidēts. Atkal tiesa atzina, ka nav vainīgi. Apgabaltiesa pēc prokuratūras jau piektās pārsūdzēšanas tomēr atzina, ka deputāti ir vainīgi. No katra deputāta palūdza 50 eiro samaksāt pašvaldībai.

Es to stāstu tāpēc, ka mēs nedrīkstam aizmirst, ka valdības mājā ir uzraksts: “Viens likums – viena taisnība visiem.” Ja amatpersona ir rīkojusies negodprātīgi, tad mēs nevaram teikt, ka, nu, ziniet, no amata atkāpies un vairs par to neatbild. Šajā gadījumā Kariņa kungs atbild par visiem saviem pieņemtajiem lēmumiem.

Cits piemērs (jaunajai Vienotībai varbūt būs labāk saprotams) – deputāts Aldis Adamovičs tika atzīts par vainīgu negodprātīgā kompensācijas izmantošanā. Šobrīd tas izskatās varbūt pat smieklīgi salīdzinājumā ar Kariņa kunga iztērētajiem līdzekļiem. Par 83 eiro. Par 83 eiro deputātam Adamovičam pēc būtības bija jāšķiras no iespējas pusotru gadu būt par Saeimas deputātu. Viņam tika liegts ieņemt amatu. Viņš zaudēja iespēju iegūt amatu pusotru gadu.

Pēc būtības, kolēģi, ja mēs salīdzinām šādas lietas, varbūt kāds teiks – summu izteiksmē tās nav salīdzināmas, bet, manuprāt, svarīgs ir princips, sevišķi – Jaunajā VIENOTĪBĀ. Jūs šobrīd sakāt, ka Kariņš nav ne pie kā vainīgs.

Manuprāt, tas nav korekti. Lai Valsts kontrole pārbauda, lai Valsts kontrole patiešām izvērtē visu informāciju!

Vēlreiz uzsveru, ka iepriekš pieminētajā gadījumā es personīgi, kad man Valsts kontrole lūdza informāciju, izstāstīju visu. Šobrīd mums kā deputātiem ar vilkšanu ir jāvelk no atbildīgajām personām informācija par šiem lidojumiem. Čudara kungs arī kā komisijas vadītājs atzina, ka daļa informācijas tika iesniegta tikai pēc tam, kad šis konkrētais priekšlikums tika izskatīts.

Kolēģi, vai tas ir pieļaujams? Un pēc būtības ar to tiek signalizēts, ka tur ir šaubas, vai tiešām var iedot visu informāciju. Vai tiešām jūs nesaprotat, ka tas met ēnu pār visu Latvijas amatpersonu darbību? Latvijā un Eiropas Savienībā it sevišķi mēs dzirdam pārmetumus, piemēram, Ukrainai, ka, lūk, tur ir aizdomas par kaut kādiem koruptīviem darījumiem, ka tur ir jāveic reformas, pirms viņi iestājas Eiropā. Bet ko mēs rādām? Kādu priekšzīmi, kādu piemēru mēs rādām?!

Un pēdējais piemērs par to pašu Rēzeknes bijušo mēru Bartaševiču. Mēs visu laiku norādām, ka tur ir ļoti rupji pārkāpumi bijuši un acīmredzot ir lielas aizdomas par ļoti, teiksim tā, koruptīviem darījumiem. Tur mēs pareizi vēršamies ar vislielāko likuma bardzību, atstādinām cilvēku, konkrēti – mēru, no amata un skatāmies, kā būs tālāk.

Šeit, manuprāt, arī Kariņa kungam bija jāuzņemas personīga atbildība, un pēc būtības tas būtu noņēmis to smago nastu, ko viņš šobrīd ir uzmetis jums, kolēģi, gan visai JAUNĀS VIENOTĪBAS frakcijai, gan “PROGRESĪVO” partijai, gan (ne) Zaļo un (ne) Zemnieku savienībai, – pēc būtības jūs kopā šobrīd nesat atbildību par to, ko ir sadarījis Kariņš iepriekšējā amatā.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Linda Matisone.

L. Matisone (AS).

Labdien, godātie kolēģi! Arī es nāku no uzņēmējdarbības vides, vairāk nekā 20 gadus esmu vadījusi starptautisku uzņēmumu un esmu lidojusi pa visu pasauli krustu šķērsu ar dažādiem reisiem, bet nekad man nav ienācis prātā izmantot privātos avioreisus. Ne tāpēc, ka nevarētu to atļauties, bet tāpēc, ka uzņēmēji skaita katru nopelnīto eiro un zina, cik to ir grūti izdarīt.

Tas, kā Krišjānis Kariņš ir šķērdējis publisko naudu, ir ārkārtīgi liela bezatbildība. Kāds politologs teica, ka cienījams politiķis jau sen būtu atkāpies. Paliek jautājums: vai Krišjānis Kariņš ir cienījams politiķis?

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Didzis Šmits.

D. Šmits (AS).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Divas lietas gribēju pateikt. Pagājušā valdība, nu, tā pati valdība, kuru vadīja Krišjānis Kariņš, mūsu neaizstājamais premjers, kurš neaizstājami lidoja ar privātiem reisiem... šīs valdības laikā pie mums viesojās “airBaltic”, Latvijas nacionālā aviokompānija, lai dabūtu no valdības garantijas par to, ka tad, kad viņiem būs jāpārkreditē aizņēmums, ja gadījumā šī pārkreditācija nenotiks, kā saka, pārāk veiksmīgi biznesa veidā, tad valdība uzņemsies garantijas šai pārkreditācijai.

Uz manu un ne tikai manu, bet kolēģu ministru jautājumu, kad “airBaltic” beidzot gatavojas atgriezties pie peļņas rādītājiem, pelnīt, “airBaltic” ar tādu ļoti lielu piesardzību teica, ka viņi cer 2023. gadu nobeigt, ja viss sanāks, kā plānots, varbūt ar trīs miljonu eiro peļņu. Tas likās diezgan fantastiski pēc tā, kāds finanšu stāvoklis bija “airBaltic”. Tad, lūk, aptuveni pusi no šīs peļņas Krišjānis Kariņš ir nolidojis privātos reisos, kas nav “airBaltic”. Kā “airBaltic” vajadzēja šos miljons 300 tūkstošus, kurus nolidoja Kariņš! Viņš klausījās “airBaltic” tajā brīdī, bet, mums visiem nezinot, lidoja ar privātajiem reisiem, nevis ar savu nacionālo aviokompāniju, kurai vairākas reizes dienā ir tiešais savienojums ar Briseli. Kā tas iet kopā? Tā arī ir atbilde. Te “Rail Baltica” pieminēja... tieši tāpat neviens jau nav taisījies ar to braukt, tikai būvēt.

Otra lieta, ko es gribēju pateikt, nocitēt – tieši 40 gadus atpakaļ (tā kā bija laiks mācīties, vai ne?), 1983. gadā, Mārgarita Tečere pēc Konservatīvo partijas atkārtotas uzvaras Lielbritānijas vēlēšanās uzrunāja parlamentu, vēlētājus, britu sabiedrību, un es nocitēšu divus fragmentus no viņas uzrunas. Kāpēc es to tagad daru? Jo... kā man patīk šī diskusija – valsts nauda, Eiropas nauda, puse jau bija par Eiropas naudu... Man dažreiz ir tāda sajūta, ka mēs ne tikai nezinām, kur nauda rodas, bet pat nesaprotam, kas īsti nauda ir. Ka tā ir vērtības ekvivalents tam, ko cilvēki rada. Nevis kaut kā citādi.

Ko tad Mārgarita Tečere teica? “Viena no mūsu laika lielākajām diskusijām ir par to, cik daudz no jūsu naudas būtu jāuztic tērēt valdībai un cik daudz paliek jums pašiem savas ģimenes vajadzībām. Nekad neaizmirsīsim šo pamatpatiesību – valdībai nav citas naudas avotu kā tikai nauda, ko cilvēki nopelna paši. Ja valdība vēlas tērēt vairāk, tā var to izdarīt, tikai aizņemoties jūsu uzkrājumus vai apliekot jūs ar lielākiem nodokļiem. Nav pareizi domāt, ka maksās kāds cits. Tas kāds cits esi tu. Nav tādas lietas kā valsts nauda, ir tikai nodokļu maksātāju nauda. Labklājība nenāks, izdomājot arvien greznākas valsts izdevumu programmas. Jūs nekļūstat bagātāks, pasūtot bankā vēl vienu čeku grāmatiņu. Neviena valsts nekad nav kļuvusi turīgāka, apliekot savus pilsoņus ar nodokļiem, kas pārsniedz viņu maksātspējas iespējas. Mūsu pienākums ir gādāt, lai katrs penijs,” mūsu gadījumā – santīms vai cents, “ko iekasējam nodokļu jomā, tiktu izlietots saprātīgi un lietderīgi.”

Es aicinu JAUNĀS VIENOTĪBAS kolēģus, kā saka... nosūtīt pilnu YouTube kanāla adresi, kur var noklausīties Mārgaritas Tečeres uzrunu visu kopumā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Nu, es to sauktu vienkārši vienā vārdā – bezkaunība. Jo es atceros kovida laiku “Rīta Panorāmu”, un viesis bija Krišjānis Kariņš. Uz žurnālista jautājumu – vai, braucot uz studiju, jūs pamanījāt, kādas ir degvielas cenas? – protams, atbildes nebija, jo, braucot uz studiju, viņš izmanto mašīnas, izmanto mašīnas... karteli... un no tādas valstij piederošas mašīnas ļoti slikti var redzēt, kādas ir cenas degvielai. Bet tas nav galvenais.

Gribu atgādināt, ka kovida ierobežojumu un straujā degvielas cenu kāpuma laikā Kariņš ieteica visiem braukt ar kaimiņu uz darbu. Un tad aizgāja mēmes – un mazgāties ar kaimiņu, ja? Jūs atceraties to laiku? Es ļoti labi atceros, un tauta atceras, bet (Starpsauciens: “Ar kuru kaimiņu?”)... Kaimiņš teica, ka nevedīs nevienu, es to arī atceros. (Starpsauciens.) Tagad uzzināt to, ka laikā, kad Kariņš visiem ieteica braukt ar kaimiņu uz darbu, bet pats izmantoja tādus nesamērīgus lidojumus vai... cenu tam, cik tas atmaksāja... vai maksāja cilvēkiem, nodokļu maksātājiem, – nu, tā ir bezkaunība. Es uzskatu, ka tā ir tiešām nenoliedzama bezkaunība un tāda uzvedība nav savienojama ar godu un nav savienojama ar cieņu pret savu tautu, pret Latvijas tautu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par privātu lidmašīnu izmantošanu, kas izriet arī no nepilnīgas informācijas sniegšanas uz Saeimas deputātu pieprasījumu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 48, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Nākamais – deputātu Edvarda Smiltēna, Lindas Matisones, Andra Kulberga, Māra Kučinska, Česlava Batņas, Edgara Putras, Jura Viļuma, Laura Lizbovska, Aivas Vīksnas, Edgara Tavara pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par privātu lidmašīnu izmantošanas izmaksām, tostarp reaģējot jau uz sistemātisku neatbildēšanu uz Saeimas deputātu jautājumiem”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Kolēģi, 13. decembra Pieprasījumu komisijas sēdē tika izskatīts minētais pieprasījums. Pirms tam Ministru prezidente Evika Siliņa, kā arī Valsts kanceleja ir sniegusi papildu rakstveida paskaidrojumus, atbildot uz deputātu uzdotajiem jautājumiem, kas ietverti pieprasījumā. Tāpat Pieprasījumu komisijas sēdē dalību ņēma un paskaidrojumus sniedza Valsts kancelejas direktors Citskovska kungs, kā arī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš, kurš pildīja Ministru prezidenta pienākumus laikā, attiecībā uz kuriem apstākļiem... par apstākļiem ir arī šis pieprasījums iesniegts, kā arī sniedza savus paskaidrojumus.

Pēc visu apstākļu noskaidrošanas un debatēm Pieprasījumu komisija lēma attiecīgo pieprasījumu atzīt par noraidāmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Kad parasts cilvēks iekāpj kakā, viņš saprot, ka ir iekāpis kakā, viņš saprot, ka tā ir kaka, un parasts cilvēks mēģina kaut kā notīrīties. Bet tad ir tādi neparasti cilvēki, tādi īpašie kā Krišjānis, kā Krišjānis Kariņš, kuram jau vairākas nedēļas pēc kārtas lielākā sabiedrības daļa norāda, ka bijušais premjers ir iekāpis pamatīgā sūdā un visapkārt ļoti pretīgi smako. Un ko Krišjānis? Krišjānis!? “Tā,” viņš saka, “tā nav nekāda kaka. Jūs ko!? Es to pasmaržoju, es to palietoju, es to pataustīju, tā nav kaka! Jā, tā nav kaka, tā ir Faberžē ola! (Zālē troksnis.) Pareizi, Jaunā VIENOTĪBA saka – tā ir Faberžē ola. Tas taču... viss kārtībā! Iegādāsimies to, iegādāsimies to!” Viņš pat esošo premjerministri aicina sekot savam piemēram, gluži vai: nāciet, vārtīsimies kopā!

Ziniet, Krišjānim Kariņam šāds kakas fails neeksistē vispār, vispār neeksistē. Viņš nesaprot, par ko visi cepas. Tiešām – viņš nesaprot. Tā vietā viņam ir fails, kurš eksistē, par Faberžē olu. Un visiem pret to tieši tā arī ir jāattiecas. Jāizturas kā pret “es esmu unikāls”, “es esmu neaizvietojams”, “bez manis nekas nenotiek”. Un visās savās publiskajās runās, intervijās un stāstos šī Krišjāņa Kariņa unikalitāte spiežas ārā pa visām vīlītēm.

Viens maziņš citāts no “TV3 Ziņām”: “Es izmantoju priekšrocības kā premjeram, kādas nebija ne Valsts prezidentam, ne ārlietu ministram, ne spīkeram. Es biju kas īpašs.” Un tad es tiešām sāku aizdomāties, ka pēc marsieša Einara Repšes Visums mums uz Latviju varbūt ir atsūtījis... atgādājis vēl vienu citplanētieti, šoreiz Krišjāņa Kariņa izskatā. Doma par citplanētieti mani nepameta arī vakar Pieprasījumu komisijas sēdē. Man priekšā sēdēja cilvēks, kurš, pēc viņa vārdiem, kad mācījās Minsterē, nekur neredzēja Vācijas karogus, jo vācieši, kas izraisīja divus pasaules karus, domāja, ka nacionālisms ir slikts, bet Krišjānis, tiekoties ar diviem Vācijas kancleriem, viņus ir pārliecinājis par pretējo, un nu Vācijā atkal plīvo Vācijas karogi. (Starpsauciens: “Wow!”) Izklausās murgaini, vai ne? Vakar tas izklausījās pilnīgi crazy, bet tas ir tas, ko Krišjānis mums atbild par saviem lidojumiem. Kāds sakars Minsterei, Vācijas karogiem ar Kariņa lidināšanos? Es nezinu. Es ceru, ka ārlietu ministra debatēs Krišjānis Kariņš mums par to pastāstīs vairāk.

Vēl vakar komisijas sēdē es uzzināju, ka Krišjānis Kariņš visu šo laiku ir bijis “atslēgas” cilvēks visā lēmumu pieņemšanā Eiropā un NATO. (Starpsauciens: “Wow!”) Nevis Makrons, nevis Šolcs vai Orbāns, bet Kariņš! (Starpsauciens.) Kariņš glābj pasauli, bet mēs te ar kaut kādiem pieprasījumiem, kaut kādiem lidojumiem, nieka miljoniem. Te mums ir cilvēks ar pilnīgi citu mērauklu, citu planetāriju un ar savu orbītu. Un es nebrīnīšos, ja, Jaunajai Vienotībai ilgstoši esot pie varas... jūs sāksiet pārrakstīt arī jauno laiku vēstures grāmatas, kurās drīz jau mēs varēsim lasīt par Latvijas pirmo kosmonautu Krišjāni Kariņu.

Bet, nedaudz atgriežoties uz zemes, tomēr gribētos parunāt arī par Pieprasījumu komisijas vadīšanas stilu un atgādināt, ka ir mums tāda Satversme, Čudara kungs, un Satversmē ir tāds 27. pants, kurš paredz, ka deputātiem ir tiesības iesniegt pieprasījumus un arī saņemt uz tiem atbildes. Un, ja jau vakar princis baltā zirgā beidzot bija izdomājis ierasties komisijas sēdē, tad jums bija jābūt tik laipnam un jānoorganizē sēde tā, lai deputāti saņemtu atbildes, nevis uzvesties kā hipodroma direktoram, kur jūs kaut ko dzenat... uz kaut kurieni (Zālē troksnis.) tādā ātrumā... tā, kā laiks pēkšņi būtu pazaudējies. (Starpsauciens.) Ir iespējams komisijas sēdes organizēt nedaudz ātrāk, tā, lai tie deputāti, kas nav no izredzētās partijas, saņemtu atbildes uz saviem jautājumiem. Lūk!

Tieši pirms gada, lai cik tas nebūtu dīvaini, šajā namā tika apstiprināta Kariņa valdība, un pirms gada es Kariņam novēlēju – kad viņa laiva sāks grimt, lai viņš glābj savas valdības dāmas un pats turpina airēt. Tagad, kad Jaunās Vienotības dāmas airē to laivu, es varu novēlēt dāmām paņemt slapju airi un uzšaut pa Kariņa pliko muguru.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edvards Smiltēns.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Nu jau 44 dienas šis jautājums... es mēģināšu izmantot Jaunās Vienotības definīciju: “par pēdējā laika aktualitātēm jautājumā par Ministru prezidenta lomu ārpolitikā”... ir dienas kārtībā, un tas parāda, ka Jaunā Vienotība demonstrē izcilu augstprātības, visatļautības un nesodāmības pārliecību un to dara ārkārtīgi izteiksmīgi un pārliecinoši.

Bet kādreiz VIENOTĪBAI bija svarīgi arī likumi, principi un valsts vērtības, un vismaz divas, kas attiecas uz Kariņa VIP lidojumiem, ir ierakstītas likumos.

Pirmais princips: valsts amatpersonas pienākums ir strādāt sabiedrības interesēs, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai. Tas izriet kā pamatprincips no likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Es atceros, kā VIENOTĪBA ar šiem lozungiem gāja uz uzvaru 10. Saeimas un 11. Saeimas vēlēšanās. Attiecīgajos gados tas bija svarīgi. Tas galu galā ir rakstīts likumā.

Otrs princips: valsts amatpersona kā publiska persona ar sabiedrības mantu un finanšu līdzekļiem rīkojas likumīgi un lietderīgi, tās “rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu”. Mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu. To nesauc par taupību, to sauc par normālu saimniekošanu. Tas izriet no Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. panta.

Un tad, protams, ir arī publiskā retorika. Žēl, nav klāt... nē, ir klāt Saeimas frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA vadītājs Edmunds Jurēvics, viņš “Latvijas Televīzijas” raidījumā “Kas notiek Latvijā?” ļoti izteiksmīgi, skaidri, pie tam vairākās vietās, gluži kā lasot kādu priekšrakstu, atkārto vienus un tos pašus vārdus: “Skaidrs, ka šajā lietā ir jāievieš skaidrība, jo, es piekrītu, kopumā ir nepieciešams kādās situācijās, kad valsts intereses jāaizstāv, būt operatīviem, kādreiz arī doties ar šādiem reisiem. Ko es varu atzīt – ka tiešām, manuprāt, ir bijusi nopietna kļūda, ir bijusi kļūda komunikācijā. Numur divi: informācija, manuprāt, bija jāsniedz ātrāk, tai skaitā parlamentam un sabiedrībai. Šī ir arī mūsu kopējā kļūda. Mēs no tā mācāmies, jāiet uz priekšu, jāsakārto sistēma, informācija ir jāsniedz.” Tā – Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics. Vai ne? Tā bija.

Kolēģi, šis ir trešais APVIENOTĀ SARAKSTA pieprasījums. Pirmais pieprasījums tika iesniegts šā gada 31. oktobrī. Cienījamie kolēģi, ir pagājušas 44 dienas. Pirmajā pieprasījumā praktiski starp šiem 10 jautājumiem... tie bija gandrīz tie paši jautājumi, bet ļoti koncentrētā formā, ko APVIENOTAIS SARAKSTS turpina uzdot arī otrajā un trešajā pieprasījumā, un, visticamāk, būs ceturtais un piektais. Vienkārši, elementāri, saprotami jautājumi.

Jaunā VIENOTĪBA apzināti nesniedz informāciju vai sniedz to daļēji publiskajā telpā, pēc tam vēl žurnālistiem... izmantojot... ka nemaz tik traki nav, tur jau tikai kādi 130 tūkstoši iztērēti, puse ir Briseles... Tad atklājas, ka tie ir 650 tūkstoši, izrādās, lidojumu ir bijis divreiz vairāk, izrādās, 1,36 miljoni... un tā tālāk.

Manuprāt, tā nav laba prakse – sabiedrībai skaidri spļaut acīs un parādīt to, ka jums vienalga. Atklātība, godīgums, caurspīdīgums savā darbībā – tie vairs nav tie principi, kas šobrīd vada Jauno VIENOTĪBU. Tā ir?

Parunāsim par atbildību. Nē, vispirms... 44 dienas ir pagājušas... Kur mēs esam? Ko mēs saprotam? Tiem, kas varbūt ir piemirsuši: 36 Krišjāņa Kariņa lidojumi, kas ir jaunums, viens lidojums arī jaunajai premjerei Evikai Siliņai.

Interesantā kārtā, uzdodot jautājumu, vai premjere Evika Siliņa vispār ir izmantojusi privātās lidmašīnas saviem darba komandējumiem, atbilde bija: nē, Evika Siliņa nav izmantojusi privātās lidmašīnas lidojumiem – par valsts naudu. Un šī piebilde ir ļoti svarīga, jo tie, kas grib izlasīt, tie lasa “nē”... bet piebilde “par valsts naudu” – tas vēl diskutabli. Tātad tie lidojumi bijuši uz Briseli, it kā par to... Eiropas, ne mūsējo naudu. Tā arī ir mūsu nauda.

Parunāsim par atbildību. Šī ir unikāla īpašība ne tik daudz Jaunajai VIENOTĪBAI, cik konkrēti Krišjānim Kariņam. Tie, kas strādājuši ar viņu iepriekš, šo visu laiku atsauc atmiņā, proti, Krišjānis Kariņš neko nav zinājis, neko nav sapratis un noteikti nav ne pie kā vainīgs... neko nezināja un ne par ko nav bijis atbildīgs. “Tie bija viņi, tie bija mani tuvākie kolēģi,” saka Krišjānis Kariņš, “Valsts kancelejas vadītājs, mans birojs, bet ne es. Es neko!”

Un citāti... tā reakcija no bijušā premjera...

“Neviens premjers tajā nav iesaistīts. Tā ir Valsts kanceleja, kas to dara. Premjers atbild par politiku, neiedziļinās un nav tieši atbildīgs par šādiem jautājumiem,” uzsvēra Krišjānis Kariņš, “tā tur, Valsts kanceleja... Citskovska kungam prasiet, es vispār neko nezinu.”

“Es atzīšu savu kļūdu. Mana kļūda ir tā, ka tajā laikā es neiedomājos uzdot visus šos jautājumus, ko jūs šobrīd uzdodat. Es tiešām to neiedomājos, es uzticējos komandai, ka komanda zina, ko tā dara, ka Valsts kanceleja zina, ko dara, ka ir procedūras,” raidījumā “Spried ar Delfi” sacīja ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš, komentējot kritiku par privāto aviokompāniju izmantošanu.

Ko saka Valsts kanceleja? Beidzot, pēdējā pieprasījumā, Valsts kanceleja, acīmredzot arī saprotot šo situācijas absurdu... starp ļoti daudz rakstīto ir kādas rindas. Tātad pēdējās atbildes vēstules 6.4. punkts: “Ministru prezidents un Ministru prezidenta birojs, savstarpēji konsultējoties, izvērtējot lietderības apsvērumus, pieņem lēmumu par iespējami atbilstošākā avioreisa izvēli, tostarp speciālā avioreisa izmantošanu.” Tātad Ministru prezidents ar Ministru prezidenta biroju pieņem lēmumu par privāto lidmašīnu izmantošanu. Kā jums, kolēģi, tas iet kopā ar to, ko Krišjānis Kariņš ir sarunājis ēterā? Es domāju, ka nozīmīgi vārdi ir... tieši uzsvars uz to, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un viņa birojs, izvērtējot lietderības apsvērumus, ir pieņēmuši lēmumus izmantot privātās lidmašīnas.

Parunāsim par lietderības apsvērumiem. Šī ir tā sadaļa, kur informācija izmisīgi netiek sniegta. Nekādu dziļāku komentāru, nekāda vērtējuma par konkrētu lietderības vērtēšanu katram no šiem privātajiem avioreisiem. Paskatīsimies pāris piemērus. Lidojums 2022. gada 30. augustā Kopenhāgena–Rīga vienā virzienā – 37 400 eiro. Vienā virzienā no Kopenhāgenas uz Rīgu! Lidojuma ilgums – viena stunda un 25 minūtes. Jūs zināt, cik kilometru ir no Kopenhāgenas līdz Rīgai? 735 kilometri. Vienā virzienā 37 tūkstoši eiro! Kolēģi paskatījās, ja vajadzētu steidzami, tūlīt aizlidot, to var paspēt izdarīt vēl šodien: “airBaltic” reiss pulksten 18.50, pusotras stundas lidojums, vienā virzienā – 140 eiro. Vienkārši 140 eiro, bez tūkstošiem. Abos virzienos – 433 eiro un 98 centi. Rītdien var atlidot atpakaļ. Šodien uz Kopenhāgenu var aizlidot, rītdien – atpakaļ. Katru dienu ir reisi. Starp citu, uz Briseli ir biežāk.

Paņemsim to, ko Didzis Šmits teica. Šie 1,36 miljoni ir samaksāti tiem, kam pieder šīs privātās lidmašīnas. Tas arī ir interesants jautājums: kam tās pieder? Varbūt labāk bija maksāt “airBaltic”?

Ir tāds uzņēmums “UPB”. Pirms pāris gadiem uzņēmumam vajadzēja aizvest darbiniekus uz Stokholmu, un ir ļoti grūti, sarežģīti nopirkt “airBaltic” reisā 80 sēdvietas. Es domāju, premjers ar biroju var aizlidot, bet 80 ir sarežģīti. “UPB” nopirka lidojumu, čarteru, visu “airBaltic” lidmašīnu, to jauno “Airbus”... nopirka visu lidmašīnu ar 148 sēdvietām lidojumam Rīga–Stokholma un lidojumam atpakaļ – tātad turp un atpakaļ – visu lielo lidmašīnu ar 148 sēdvietām. Tie ir precīzi 712 kilometri, tieši tikpat daudz, cik ir lidojums uz Kopenhāgenu, tieši tā pati viena stunda un 25 minūtes. Un cik tas izmaksāja – noīrēt visu “airBaltic” lidmašīnu? 14 700 eiro, plus lidostu nodokļi, kaut kādi vēl sīkumi nāk klāt. Tātad turp un atpakaļ varbūt sanāk 16,5 tūkstoši eiro. Tas nozīmē: vienā virzienā astoņi tūkstoši eiro, noīrējot visu lidmašīnu “airBaltic” (var arī to ar smukajiem Latvijas karogiem virsū visas lidmašīnas garumā)... un pretī mums ir viens Krišjāņa Kariņa lidojums uz Kopenhāgenu vienā virzienā – 37 400 eiro... un viss “airBaltic” – astoņi tūkstoši eiro. (Dep. D. Šmita starpsauciens.)

Tātad... Šmita kungs, man jūs jāsarūgtina – Kariņa kungam nebija fiziskas iespējas atdot 1,36 miljonus “airBaltic”, tāpēc ka acīmredzami... sadārdzinājums lidojumam, konkrēti šādā distancē, ir vairāk nekā četras reizes. (Dep. D. Šmita starpsauciens.) Krišjānis Kariņš ir aizlidojis četras reizes dārgāk, nekā īrējot visu lidmašīnu ar 148 vietām, un lidojuma laikā varētu pat mainīt savas sēdvietas, sēdēt pie loga un aizmugurē, un priekšā... un biznesa klasē.

Paskatīsimies vēl citu aspektu. Lidojumi par tā saucamo Eiropas naudu uz Eiropadomes sēdēm. Cilvēki pārbaudīja, saskaitīja, un, izrādās, uz vēl kādu Eiropadomi aizlidot ar privāto lidmašīnu vairs nebija iespējams, jo Krišjānis Kariņš bija izmantojis šo iespēju tieši uz visām Eiropadomes sēdēm, nekad nebija laidis garām iespēju aizlidot ar privāto lidmašīnu. Bet interesanti, ka publiskajā telpā tiek stāstīts, ka katra Kariņa stunda ir dārga. Katra Kariņa stunda ir dārga. Paskatīsimies. Eiropadomes sēde Beļģijā, kura notiek 2021. gada 16. decembrī, sākas pulksten 10.00, pulksten 20.30 jau ir vakariņas, un beidzas, viss. Krišjānis Kariņš ar privāto reisu, iztērējot ļoti iespaidīgu summu, ir aizlidojis dienu iepriekš – 15. decembrī –, mierīgi palicis pa nakti, no rīta paēdis brokastis, pulksten 10.00 aizgājis uz Eiropadomi, vakarā uz vakariņām, palicis pa nakti Briselē un 17. decembrī iekāpis privātajā lidmašīnā un atlidojis mājās piektdienas vakarā. Katra stunda taču ir dārga, vai ne? Kaut kā neiet kopā.

Ir vēl viena interesanta lieta. Citējot Publiskas personas finanšu līdzekļu mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu: valsts amatpersona kā publiska persona rīkojas ar sabiedrības mantu un finanšu līdzekļiem likumīgi un lietderīgi, tas ir, tās rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu, mantas izlietojumu. Likumīgi un lietderīgi. Tiesiskais pamats, lai īrētu privātās lidmašīnas lidojumiem uz Eiropadomi un pēc tam šo kompensācijas iegūšanu atpakaļ no Eiropas budžeta, – tāds ir? Bet atbildi uz jautājumu par to, uz kāda tiesiskā pamata iespējams apiet normu, kas pasaka “jāsasniedz mērķis ar pēc iespējas mazākiem līdzekļiem”, neviens nesaka.

Es lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst debašu laiku apvienošanai.

E. Smiltēns. Uz kāda tiesiska pamata tas vispār ir iespējams? Tas ir precedents, tādā gadījumā arī citi var neievērot Publiskas personas finanšu līdzekļu mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu. Uz to atbildes nesniedz, bet Krišjānis Kariņš tā vietā mums sniedza ieskatu Veimāras Republikas vēsturē un apceres par savu bērnību. Tas ir sausais atlikums no Pieprasījumu komisijas...

Un visbeidzot. Es cienu Raimondu Čudara kungu, mēs esam strādājuši kopā, bijuši pie viena galda, bet Čudara kungs... Čudara kungs, es zinu – es zinu –, ka jūs kā labs politiķis, jurists un krietns cilvēks esat bijis situācijās, kad jūs saprotat situācijas absurdumu un šausmīgumu un spējat pieņemt adekvātu lēmumu nostāties pareizajā pusē.

Es esmu tādu jūs redzējis. Es ceru, ka jūs vismaz vienreiz mūžā... šobrīd šajos apstākļos, redzot šīs situācijas absurdu, spēsiet pieņemt lēmumu un kaut vai viens pats no savas frakcijas simboliski atbalstīt šo informācijas pieprasījumu par Krišjāņa Kariņa lidojumiem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Edmunda Jurēvica, Agneses Krastas, Harija Rokpeļņa, Edmunda Zivtiņa, Andra Šuvajeva, Alekseja Rosļikova, Raivja Dzintara un Edgara Tavara iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas šā gada 14. decembra sēdi bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības punkti ir izskatīti. Deputāti piekrīt? Piekrīt. Tad turpinām darbu.

Kā nākamais debatēs pieteicies deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Runājot par šo jau... cik APVIENOTAIS SARAKSTS ir sniedzis pieprasījumus... Redzam šo balsošanas mašīnu Čudara kunga vadībā, ka visi pieprasījumi tiek sistemātiski noraidīti. Tas nepārsteidz.

Bet es vēršu... daži akcenti līdzīgos gadījumos. Atceramies, ko citstarp arī mediji mums daudziem ir atgādinājuši: bija mums kādreiz e-lietu ministre, kura uzskatīja par savu pienākumu atkāpties zemeņu kūkas dēļ, bija mums kādreiz kāds veselības ministrs, kurš ne tikai atkāpās no amata Veselības ministrijā, bet arī nolika Saeimas deputāta “cieto mandātu”, tāpēc ka radās pamatotas un pierādāmas šaubas par to, ka viņš apgājis rindu, lai nogrieztu mazu pumpu uz rokas. (Starpsauciens.) Un, jā, es minu par saviem kolēģiem, par saviem bijušajiem kolēģiem, kuri toreiz pārstāvēja Zaļo un Zemnieku savienību, bija saistīti ar Zaļo partiju. Es neminēšu kolēģus (ko minēja kolēģis Viļuma kungs), kas pārstāv koalīcijas partijas, to koalīcijas partijas pārstāvji paši var norādīt, es minu šos piemērus, kādu lietu dēļ ir atkāpušies citi kolēģi.

Bet šajā gadījumā, kad ir runa par miljoniem, par simtiem tūkstošiem budžeta naudas, par vēl vairākiem simtiem tūkstošiem Eiropas Savienības naudas, labi zinot, ka Latvijas iemaksu un izmaksu starpība vairs nav liela Eiropas Savienībā, mēs sakām: nē, tas nav absolūti nekas, kas uz mums attiecas. Tā nav dubultmorāle?

Attiecīgi APVIENOTAIS SARAKSTS... nevis deputāts Smiltēns vai deputāts Tavars, vai deputāts Kučinskis, vai Viļums, bet APVIENOTĀ SARAKSTA Saeimas frakcija ir vērsusies ar vēstuli Ģenerālprokuratūrā ar aicinājumu ģenerālprokuroram izvērtēt Valsts kancelejas atbildes, kādēļ tās nav pēc būtības, sniedzot skaidrojumu APVIENOTĀ SARAKSTA frakcijai. Ja tā ir jaunā normālība, tad mēs ar to rēķināmies, mums šādi spēles noteikumi būtu jāzina. Ja mēs prasām detalizētu informāciju un šāda informācija acīmredzami tiek slēpta... Ja tā ir jaunā normālība, tad mēs visi ar to rēķināmies.

Tāpat mēs vēršam uzmanību uz daudzām lietām, tai skaitā Ministru kabineta noteikumiem Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”, kuri ir spēkā no 2010. gada 12. oktobra un kuros ir skaidri un gaiši norādīts par izmaksām, kā amatpersonas... kā tiek atlīdzinātas šīs izmaksas, kas ir saistītas ar faktiskajām izmaksām, bet ne vairāk kā atbilstoši biznesa klases vai pielīdzinātiem tarifiem. Tāpat mums nav informācijas, vai Kariņa kungs ir maksājis par šiem lidojumiem, un attiecīgi arī šie noteikumi, ja mēs tos saistām kopā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kur citstarp ir minēti gadījumi, uz kuriem neattiecas šīs normas, piemēram, komandējuma, darba brauciena izdevumu kompensācijas normas Ministru kabineta noteiktajā apmērā bija apmērā, kas noteikts valstī, kur tiek veikti darba vai dienesta pienākumi... Respektīvi, mūsu rīcībā nav informācijas, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš būtu nomaksājis iedzīvotāju ienākuma nodokli no šīm summām.

Un vēl vairākus punktus mēs esam uzdevuši ģenerālprokuroram, arī – lūgumu ierasties apvienotā saraksta Saeimas frakcijā un skaidrot, un sniegt atbildes uz mūsu jautājumiem.

Mēs katrā ziņā varam ne tikai nepieļaut, ka šāda prakse tiek turpināta – kas bija viens no mūsu mērķiem, šo jautājumu paceļot; mēs redzam, ka šī prakse nodokļu maksātājiem, es domāju, nu būs izskausta –, bet arī saukt pie atbildības tos, kuri, iespējams, ir ļaunprātīgi izvairījušies no nodokļu nomaksas. Respektīvi, saņemt skaidru atbildi, vai šie gadījumi ir attiecināmi vai nav.

Lūdzu atbalstīt konkrēto pieprasījumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Linda Liepiņa otro reizi.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Vēl viena neliela lieta, ko es nepieminēju, iepriekš runājot. Un tas ir par aroganci – Jaunās Vienotības un līdz ar to arī visas Jauno VienotībU pavadošās svītas ierēdņu aroganci, kas ne vienreiz vien Pieprasījumu komisijas sēdē ir atklāti demonstrēta un kaut kādu iemeslu dēļ nav apturēta no komisijas vadītāja puses.

Arī vakardienas komisijas sēdē mēs visi bijām liecinieki tam, kā Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis tanī brīdī, kad jau kādas 10 minūtes bija lējis ūdeni, stāstot par to, cik nenormāli svarīgi tieši visā šajā ārpolitikā un kara šausmās, un kovida laikā ir bijis lidot un visur paspēt... Un tad, kad cilvēki aizrunājas, viņi vienā brīdī zaudē kontroli pār savām patiesajām emocijām. Un vakar ļoti, ļoti acīmredzami arī Citskovska kungs iesmēja par to, kā tad mēs, tie zemes cilvēki, nesaprotam, ka jālido visai svītai, visiem kopā un ir kaut kādi... mums kaut kādi jautājumi ir radušies, un mēs viņiem vispār traucējam dzīvot kā nierēm taukos.

Kolēģi, es vēršu jūsu uzmanību, ka šāda attieksme nav pieļaujama, nu, tas nav pieļaujami! Cik ilgi jūs turpināsiet pieļaut, ka var neatbildēt uz deputātu jautājumiem, ka var izturēties ar aroganci, var ļaut pasmieties un noslaucīt kājas kā, nu, kaut kādā lupatā vienkārši. Vēršu jūsu uzmanību. Tāpēc es arī vēlējos īpaši izcelt šos Valsts kancelejas vadītāja Citskovska smieklus vakardien komisijas sēdē.

Čudara kungs, manuprāt, tā ir jūsu atbildība, lai šādas lietas komisijā nenotiktu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Edvarda Smiltēna, Lindas Matisones, Andra Kulberga, Māra Kučinska, Česlava Batņas, Edgara Putras, Jura Viļuma, Laura Lizbovska, Aivas Vīksnas, Edgara Tavara pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par privātu lidmašīnu izmantošanas izmaksām, tostarp reaģējot jau uz sistemātisku neatbildēšanu uz Saeimas deputātu jautājumiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 48, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Nākamais – deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Viktora Pučkas, Jekaterinas Drelingas, Igora Judina, Iļjas Ivanova, Dmitrija Kovaļenko, Viktorijas Pleškānes, Nataļjas Marčenko-Jodko, Jefimija Klementjeva pieprasījums klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim “Par atbalstu elektroenerģijas cenu pieauguma kompensācijai”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Kolēģi! 29. novembra Pieprasījumu komisijas sēdē tika izskatīts minētais pieprasījums. Pirms tam Klimata un enerģētikas ministrija sagatavoja izvērstas rakstveida atbildes uz kolēģu uzdotajiem jautājumiem attiecīgajā pieprasījumā. Tāpat komisijas sēdē dalību ņēma klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, kurš vēl papildus skaidroja situāciju, norādot uz virkni pasākumu, kas attiecībā uz pieprasījuma priekšmetu ir pieņemti Saeimā, un arī uz turpmākām darbībām.

Pēc uzklausīšanas un debatēm Pieprasījumu komisija nolēma atzīt pieprasījumu par noraidāmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto pieprasījumu klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim “Par atbalstu elektroenerģijas cenu pieauguma kompensācijai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 48, atturas – 10. Pieprasījums noraidīts.

___

Nākamā sadaļa – “Lēmuma projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Minēto lēmuma projektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja 7. decembra sēdē un vienbalsīgi atbalstīja.

Aicinu arī jūs atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

K. Krištopans. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Nākamā sadaļa – “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par 10 309 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par tiesisku pamatu vardarbības novēršanai skolās” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Vēlreiz, cienījamie kolēģi! Šī gada 6. novembrī Saeima saņēma 10 309 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par tiesisku pamatu vardarbības novēršanai skolās”, attiecīgi šī gada 6. decembrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja šo kolektīvo iesniegumu, uzklausot iesniedzēju pārstāvji, kurš citstarp skaidroja, ka regulējuma normas šobrīd nav pietiekamas, lai vardarbību skolās mazinātu.

Atsaucās arī uz attiecīgo iniciatīvu, kura bija iesniegta Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā no APVIENOTĀ SARAKSTA, arī uz iniciatīvu, ko iesniedzis Valsts prezidents, un uz to diskusiju, kas ir jau notikusi... faktiski ir procesā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Tāpat uz šo komisijas sēdi tika uzaicināti pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, kā arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, kuri informēja, ka iniciatīvas tālāka virzība ir atbalstāma un būtu jāveic arī attiecīgie grozījumi vairākos normatīvajos aktos. Savukārt Tiesībsarga biroja un Labklājības ministrijas pārstāvji pauda viedokli, ka iniciatīvas tālākā virzība ir atbalstāma, bet vienlaikus viņi vērsa uzmanību uz to, ka nebūtu pieņemami gadījumi, ka tiek ierosināta iespēja izslēgt šos skolēnus no skolas.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 309 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par tiesisku pamatu vardarbības novēršanai skolās” turpmāko virzību”. Uzklausot uzaicinātās personas, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt iniciatīvas tālāko virzību un tās nodošanu turpmākai izvērtēšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 309 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par tiesisku pamatu vardarbības novēršanai skolās” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Kolēģi, mēs esam izskatījuši visu darba kārtību.

Vēl mums ir atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2023. gada 14. decembrī pulksten 17.00.

Tātad deputātu Aināra Šlesera, Viļa Krištopana, Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas un Edmunda Zivtiņa jautājums ārlietu ministram Arturam Krišjānim Kariņam “Par cilvēka cieņu aizskarošiem un patiesībai neatbilstošiem ārlietu ministra izteikumiem Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi aizņemtības dēļ.

Nākamais – deputātu Jura Viļuma, Česlava Batņas, Andra Kulberga, Lindas Matisones un Ingmāra Līdakas jautājums ārlietu ministram Arturam Krišjānim Kariņam “Par sankciju piemērošanas efektivitāti”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi aizņemtības dēļ.

Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2023. gada 14. decembrī pulksten 17.00 nenotiks.

___

Iesniegts jauns deputātu jautājums.

Deputāti Juris Viļums, Česlavs Batņa, Edmunds Teirumnieks, Edgars Tavars un Kristaps Krištopans iesnieguši jautājumu kultūras ministrei Agnesei Loginai “Par stratēģiju mediju politikas un sabiedrības noturības stiprināšanai Latgalē 2024. gadā un vidējā termiņā”. Jautājums tiek nodots kultūras ministrei atbildes sniegšanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Ligita Gintere, Jānis Grasbergs, Mārcis Jencītis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Dmitrijs Kovaļenko, Nauris Puntulis, Igors Rajevs, Jānis Reirs, Aiva Vīksna un Edgars Zelderis.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi slēdzu.

Satura rādītājs

Par darba kārtību

Valsts kontroliera zvērests (solījums)

  - valsts kontrolieris E. Korčagins

Par likumprojektu “Par Konvenciju par starptautiskām izstādēm” (Nr. 461/Lp14) (Dok. Nr. 1555, 1555A)

Par likumprojektu “Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 462/Lp14) (Dok. Nr. 1556, 1556A)

Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 463/Lp14) (Dok. Nr. 1557, 1557A)

Par likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 464/Lp14) (Dok. Nr. 1558, 1558A)

Par likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” (Nr. 465/Lp14) (Dok. Nr. 1559, 1559A)

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Pakistānas Islāma Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu” (Nr. 466/Lp14) (Dok. Nr. 1565, 1565A)

Par likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” (Nr. 467/Lp14) (Dok. Nr. 1581, 1581A)

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 468/Lp14) (Dok. Nr. 1582, 1582A)

Par likumprojektu “Grozījums Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā” (Nr. 469/Lp14) (Dok. Nr. 1583, 1583A)

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” (Nr. 470/Lp14) (Dok. Nr. 1587, 1587A)

Par likumprojektu “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” (Nr. 471/Lp14) (Dok. Nr. 1588, 1588A)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 472/Lp14) (Dok. Nr. 1597, 1597A)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 474/Lp14) (Dok. Nr. 1611)

Par darba kārtību

Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Edvīnam Šnorem šā gada 8. decembrī (Dok. Nr. 1603., 611.1.6/86-1-14/23)

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Valdim Maslovskim 2023. gada 20. un 21. decembrī (Dok. Nr. 1602., 611.1.8/2-53-14/23)

Lēmuma projekts “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Ineses Čakšas atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 391/Lm14) (Dok. Nr. 1570)

Lēmuma projekts “Par Natālijas Asačas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 392/Lm14) (Dok. Nr. 1571)

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Viļa Krištopana atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas” (Nr. 396/Lm14) (Dok. Nr. 1598)

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Kristapa Krištopana atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas” (Nr. 397/Lm14) (Dok. Nr. 1599)

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Viļa Krištopana ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā” (Nr. 398/Lm14) (Dok. Nr. 1600)

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Kristapa Krištopana ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā” (Nr. 399/Lm14) (Dok. Nr. 1601)

Par darba kārtību

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 474/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1611)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 474/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1611)

Likumprojekts “Grozījumi Vietējo pašvaldību referendumu likumā” (Nr. 457/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1533B)

Likumprojekts “Grozījumi Statistikas likumā” (Nr. 275/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1549)

Likumprojekts “Grozījumi Valsts meža dienesta likumā” (Nr. 106/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1496A)

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 353/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1576)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr. 320/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1579)

Likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” (Nr. 330/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1596)

Likumprojekts “Grozījums Sodu reģistra likumā” (Nr. 444/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1485, 1540)

Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr. 368/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1282, 1541)

- Ziņo - dep. A. Kulbergs

- Priekšlikums - dep. E. Tavars

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” (Nr. 447/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1501, 1545)

Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 354/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1237, 1547)

Paziņojumi

  - dep. J. Vucāns

  - dep. R. Bergmanis

Reģistrācijas rezultāti

Par darba kārtību

Likumprojekts “Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 213/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1553)

Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 443/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1484, 1569)

Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 436/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1463, 1572)

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretārs E. Smiltēns

Likumprojekts “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” (Nr. 455/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1529, 1577)

Likumprojekts “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” (Nr. 454/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1528, 1578)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” (Nr. 12/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1591)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (Nr. 16/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1592)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (Nr. 19/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1593)

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” (Nr. 21/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1594)

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr. 55/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1595)

Likumprojekts “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” (Nr. 209/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1548)

Likumprojekts “Grozījums Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā” (Nr. 469/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1583, 1615)

Likumprojekts “Grozījums Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā” (Nr. 469/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1583, 1615)

Par pieprasījumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par naida kurināšanu Latvijas sabiedrības publiskajā telpā” (Nr. 33/P14) (Dok. Nr. 1614)

- Motivācija - dep. A. Rosļikovs

Par pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par Izglītības un zinātnes ministrijas izdevumiem par iekšējo un ārējo normatīvu aktu izstrādi 2023. un 2024. gadā par nozares personālpolitikas un atalgojuma jautājumiem” (Nr. 34/P14) (Dok. Nr. 1616)

- Motivācija - dep. Č. Batņa

Deputātu Edvarda Smiltēna, Edgara Tavara, Ingmāra Līdakas, Laura Lizbovska, Didža Šmita, Andra Kulberga, Aivas Vīksnas, Māra Sprindžuka, Jura Viļuma, Raimonda Bergmaņa pieprasījums zemkopības ministram Armandam Krauzem “Par nekavējošu rīcību 2023. gada 7. augusta dabas katastrofā cietušo lauksaimnieku ārkārtas atbalstam” (Nr. 27/P14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1480, 1480A)

Deputātu Edvarda Smiltēna, Edgara Tavara, Andra Kulberga, Jura Viļuma, Česlava Batņas, Lindas Matisones, Aivas Vīksnas, Māra Sprindžuka, Edgara Putras, Laura Lizbovska pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par privātu lidmašīnu izmantošanu, kas izriet arī no nepilnīgas informācijas sniegšanas uz Saeimas deputātu pieprasījumu” (Nr. 30/P14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1534, 1534A)

Deputātu Edvarda Smiltēna, Lindas Matisones, Andra Kulberga, Māra Kučinska, Česlava Batņas, Edgara Putras, Jura Viļuma, Laura Lizbovska, Aivas Vīksnas, Edgara Tavara pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par privātu lidmašīnu izmantošanas izmaksām, tostarp reaģējot jau uz sistemātisku neatbildēšanu uz Saeimas deputātu jautājumiem” (Nr. 32/P14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1580, 1580A, 1604A)

Deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Viktora Pučkas, Jekaterinas Drelingas, Igora Judina, Iļjas Ivanova, Dmitrija Kovaļenko, Viktorijas Pleškānes, Nataļjas Marčenko-Jodko, Jefimija Klementjeva pieprasījums klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim “Par atbalstu elektroenerģijas cenu pieauguma kompensācijai” (Nr. 29/P14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1494, 1494A)

Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 395/Lm14) (Dok. Nr. 1590)

Lēmuma projekts “Par 10 309 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par tiesisku pamatu vardarbības novēršanai skolās” turpmāko virzību” (Nr. 394/Lm14) (Dok. Nr. 1589)

Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

Informācija par deputātu J. Viļuma, Č. Batņas, E. Teirumnieka, E. Tavara un K. Krištopana jautājumu kultūras ministrei Agnesei Loginai “Par stratēģiju mediju politikas un sabiedrības noturības stiprināšanai Latgalē 2024. gadā un vidējā termiņā” (Nr. 99/J14)

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretārs E. Smiltēns

Balsojumi

Datums: 14.12.23 09:09 Balsojums 1
Par - 37, pret - 44, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Krimināllikumā (473/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 14.12.23 09:20 Balsojums 2
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Valdim Maslovskim 2023. gada 20. un 21. decembrī

Datums: 14.12.23 09:22 Balsojums 3
Par - 85, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Ineses Čakšas atbrīvošanu no tiesneša amata (391/Lm14)

Datums: 14.12.23 09:23 Balsojums 4
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Natālijas Asačas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (392/Lm14)

Datums: 14.12.23 09:24 Balsojums 5
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Viļa Krištopana atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas (396/Lm14)

Datums: 14.12.23 09:25 Balsojums 6
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Kristapa Krištopana atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas (397/Lm14)

Datums: 14.12.23 09:26 Balsojums 7
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Viļa Krištopana ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā (398/Lm14)

Datums: 14.12.23 09:26 Balsojums 8
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Kristapa Krištopana ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā (399/Lm14)

Datums: 14.12.23 09:29 Balsojums 9
Par - 79, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (474/Lp14), 1.lasījums

Datums: 14.12.23 09:32 Balsojums 10
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (474/Lp14), 1.lasījums

Datums: 14.12.23 09:32 Balsojums 11
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (474/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.12.23 09:45 Balsojums 12
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vietējo pašvaldību referendumu likumā (457/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.12.23 09:47 Balsojums 13
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Statistikas likumā (275/Lp14), 3.lasījums

Datums: 14.12.23 09:52 Balsojums 14
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts meža dienesta likumā (106/Lp14), 3.lasījums

Datums: 14.12.23 09:54 Balsojums 15
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (353/Lp14), 3.lasījums

Datums: 14.12.23 09:57 Balsojums 16
Par - 69, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par policiju” (320/Lp14), 3.lasījums

Datums: 14.12.23 09:58 Balsojums 17
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā (330/Lp14), 3.lasījums

Datums: 14.12.23 09:59 Balsojums 18
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Sodu reģistra likumā (444/Lp14), 1.lasījums

Datums: 14.12.23 10:02 Balsojums 19
Par - 82, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autopārvadājumu likumā (368/Lp14), 1.lasījums

Datums: 14.12.23 10:03 Balsojums 20
Par - 37, pret - 45, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 12.02.2024.. Grozījumi Autopārvadājumu likumā (368/Lp14), 1.lasījums

Datums: 14.12.23 10:07 Balsojums 21
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību” (447/Lp14), 1.lasījums

Datums: 14.12.23 10:30 Balsojums 22
Reģistrējušies - 93.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 14.12.23 12:15 Balsojums 23
Par - 72, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (354/Lp14), 1.lasījums

Datums: 14.12.23 12:19 Balsojums 24
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (213/Lp14), 2.lasījums

Datums: 14.12.23 12:24 Balsojums 25
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (443/Lp14), 1.lasījums

Datums: 14.12.23 12:26 Balsojums 26
Par - 81, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (436/Lp14), 1.lasījums

Datums: 14.12.23 12:27 Balsojums 27
Reģistrējušies - 92.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 14.12.23 13:33 Balsojums 28
Par - 69, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā (455/Lp14), 1.lasījums

Datums: 14.12.23 13:37 Balsojums 29
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā (454/Lp14), 1.lasījums

Datums: 14.12.23 13:38 Balsojums 30
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (12/Lp14), 2.lasījums

Datums: 14.12.23 13:39 Balsojums 31
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (16/Lp14), 2.lasījums

Datums: 14.12.23 13:40 Balsojums 32
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (19/Lp14), 2.lasījums

Datums: 14.12.23 13:41 Balsojums 33
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (21/Lp14), 2.lasījums

Datums: 14.12.23 13:42 Balsojums 34
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (55/Lp14), 2.lasījums

Datums: 14.12.23 13:43 Balsojums 35
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā (209/Lp14), 3.lasījums

Datums: 14.12.23 13:46 Balsojums 36
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā (469/Lp14), 1.lasījums

Datums: 14.12.23 13:46 Balsojums 37
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā (469/Lp14), 1.lasījums

Datums: 14.12.23 13:47 Balsojums 38
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā (469/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.12.23 13:57 Balsojums 39
Par - 41, pret - 48, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par nekavējošu rīcību 2023. gada 7. augusta dabas katastrofā cietušo lauksaimnieku ārkārtas atbalstam (27/P14)

Datums: 14.12.23 14:25 Balsojums 40
Par - 40, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par privātu lidmašīnu izmantošanu, kas izriet arī no nepilnīgas informācijas sniegšanas uz Saeimas deputātu pieprasījumu (30/P14)

Datums: 14.12.23 14:58 Balsojums 41
Par - 41, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par privātu lidmašīnu izmantošanas izmaksām, tostarp reaģējot jau uz sistemātisku neatbildēšanu uz Saeimas deputātu jautājumiem (32/P14)

Datums: 14.12.23 15:00 Balsojums 42
Par - 31, pret - 48, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par atbalstu elektroenerģijas cenu pieauguma kompensācijai (29/P14)

Datums: 14.12.23 15:01 Balsojums 43
Par - 87, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (395/Lm14)

Datums: 14.12.23 15:04 Balsojums 44
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 309 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par tiesisku pamatu vardarbības novēršanai skolās” turpmāko virzību (394/Lm14)

Datums: 14.12.23 15:06 Balsojums 45
Reģistrējušies - 90.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

14.12.2023. 09.00 11.00 13.30
Sestdien, 15.jūnijā