Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas divdesmitā (ārkārtas) sēde
2023. gada 7. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Ieņemiet, lūdzu, vietas Saeimas Sēžu zālē! Sākam Saeimas šī gada 7. decembra ārkārtas sēdi.

Sākam ar iesniegumu Saeimas Prezidijam.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Mairita Lūse, Augusts Brigmanis, Ervins Labanovskis, Jānis Patmalnieks, Mārtiņš Felss un Agita Zariņa-Stūre lūdz noteikt, ka, debatējot par Saeimas 2023. gada 7. decembra ārkārtas sēdē izskatāmajiem jautājumiem, runājot pirmo reizi, laiks ir trīs minūtes, runājot otro reizi, – divas minūtes. Vai deputātiem ir iebildumi?

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Deputāts Juris Viļums pieteicies runāt “pret”.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Dāmas un kungi! Pirmām kārtām – mēs kavējam sēdi jau par piecām minūtēm. Es domāju, ka tā ir tiešām necieņa pašiem pret sevi. Jūs vēl nevienu priekšlikumu, nevienu argumentāciju neesat dzirdējuši, uzreiz gribat saīsināt debašu laikus.

Kolēģi, es saprotu, jums ir pastāstīts un iestāstīts, ka viss šodienas, varbūt rītdienas pasākums ir tāda zīmēšanās un bezjēdzīgs pasākums, kur jūs nevienu priekšlikumu nevarat atbalstīt, kas nāk no opozīcijas, jo tad sabruks viss budžets, varbūt kritīs valdība, kas zina, kas vēl nebūs... Nav tā, kolēģi! Vai tiešām jūs nevarat uzklausīt argumentāciju par tiem priekšlikumiem, ko opozīcija atbildīgi ir iesniegusi? Es saprotu, ka jūsu balsošanas mašīna nostrādās, jūs neatbalstīsiet nevienu... bet vismaz uzklausiet tās idejas, ko opozīcija jums grib argumentēti izstāstīt. Nu, vismaz dažas stundas pacietieties! Ja patiešām debates būs tik grūti paciešamas, tad sniedziet saīsinājumu, nevis – uzreiz, pirms vēl darbs sākts, pie tam vēl – ar nokavēšanos.

Es nerunāšu ilgāk. Es tikai aicinu, kolēģi, būt cieņpilniem arī pret opozīciju un balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Par cieņu un procedūru. Es domāju, ka daudz cieņpilnāk ir, uzsākot debates par budžetu, uzreiz piedāvāt skaidrus spēles noteikumus, nevis debašu vidū, kad daļai deputātu ir bijusi iespēja runāt ilgāk un pēc tam daļai – īsāk. Mūsu piedāvājums ir piecas minūtes, tieši tāds pats piedāvājums, par ko pagājušogad, kolēģi, tajā skaitā jūs, Viļuma kungs, nobalsojāt, pat par vienu minūti īsāk. Piecās minūtēs noteikti var izteikt savas domas kodolīgi un saprātīgi. Vēlos citēt pagājušā gada budžeta debašu procesā izteiktās domas, kam es arī šobrīd pilnīgi piekrītu.

Deputāts Rihards Kols teica: “Divu minūšu pietiek, lai izklāstītu to, ko vēlas pateikt.” Jānis Dombrava: “Katrs var būtiskāko domu par priekšlikumiem noteikti pateikt divās minūtēs un pat vienā minūtē.”

Kolēģi, mēs saprātīgi piedāvājam trīs plus divas minūtes. Iespēja izteikties būs, un nebūs tādas kļūdas, ko mēs kopā ar jums, Viļuma kungs, pagājušogad pieļāvām, kad bija viena plus viena minūte... no sākuma. Trīs plus divi – koleģiāli. Mēs šo priekšlikumu iesniedzām jau vakar, lai visi kolēģi zinātu, varētu pielāgot savas runas.

Vēl nedaudz, runājot par pašu procesu. Ja mēs salīdzinām ar pagājušo gadu, manuprāt, šogad bija ļoti pareizi, ka valdība sasauca visu frakciju vadītājus, arī visus Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļus, pirms budžets tika iesniegts Saeimā, prezentēja to, uzklausīja idejas, uzklausīja priekšlikumus, bija cieņpilna diskusija. Es esmu pilnīgi pārliecināts un zinu, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā bija nopietna, īsta un pamatīga diskusija. Arī šodien būs diskusija, lēmumi tiks pieņemti demokrātiski. Un, Viļuma kungs, nemaldiniet! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir ieklausījusies atsevišķos opozīcijas priekšlikumos un tos atbalstījusi.

Kolēģi, es aicinu (Starpsaucieni.)... kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kas ir saprātīgs, loģisks, demokrātisks un godīgs.

Aicinu balsot “par”.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu priekšlikumu par debašu laika saīsināšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 3, atturas – 1. Debašu laiks ir saīsināts atbilstoši norādītajam.

___

Uzsākam gadskārtējā valsts budžeta un ar to saistīto likumprojektu izskatīšanu otrajā lasījumā.

Likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā”, otrais, galīgais, lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā”.

Otrajam lasījumam saņemts viens priekšlikums no izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas.

Vai kolēģiem ir iebildumi?

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt? (Starpsauciens: “Jā!”)

R. Čudars. Citu priekšlikumu nav.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sporta likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, otrais, galīgais, lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Kolēģi, komisija ir izskatījusi otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”.

Saņemti 12 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējošs.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Čudars. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Čudars. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: “Atbalstīts vai neatbalstīts?”)...

R. Čudars. Precizējums attiecībā uz definīciju... “pārvaldītājs”...

Sēdes vadītāja. Čudara kungs, informējiet, vai komisija atbalstīja vai neatbalstīja.

R. Čudars. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Labi, paldies.

Deputāti piekrīt.

R. Čudars. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Čudars. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Čudars. 6. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Čudars. 7. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Čudars. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējošs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Čudars. 9. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Čudars. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējošs. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Čudars. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Čudars. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Čudars. Kolēģi, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais, galīgais, lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Saņemti 27 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Čudars. 2. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Labrīt, godātie kolēģi! Šis priekšlikums sasaucas ar citiem, kas ir iesniegti šajā likumprojektā, un tie ir savstarpēji saistīti, proti – vērsties pret tiem, kuri ir sankciju sarakstā pēc Krievijas izraisītā kara Ukrainā un kuriem šeit, Latvijā, ir dažādas kapitāla vērtības. Mēs runājam gan par akcijām, gan par nekustamo īpašumu, par intelektuālo īpašumu, par zeltu, par virtuālo valūtu un tamlīdzīgi, lai apliktu to ar papildu nodokli. Mums nav jārada šeit, Latvijā, viņiem komfortabli apstākļi, bet gluži pretēji – jāizrāda valsts stingrā stāja un piederība Rietumu civilizētajai pasaulei.

Līdz ar to, mūsuprāt, būtu samērīgi aplikt ar papildu nodokli visu Kremlim pietuvināto oligarhu kapitālu un papildus budžetā iegūt 3,6 miljonus, kurus novirzīt citām budžeta vajadzībām – vai tā ir konkurētspēja vai māmiņalgas, vai citas vajadzības, par kurām mēs šodien vēl runāsim.

Tā ka aicinu atbalstīt šo un parādīt stingru nostāju no valsts puses, ka mēs netolerējam un neradām šeit kaut kādu ērtu placdarmu Kremļa oligarhiem, bet spējam no viņiem par to, ka viņi tā vai citādi ir atbalstījuši... un ir Eiropas Savienības sankcijās, paņemt līdzekļus un novirzīt tās valsts vajadzībām.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Čudars. 3. – deputāta Butāna priekšlikums. Attiecas uz diferencēto neapliekamo minimumu.

Sēdes vadītāja. Nav atbalstīts.

R. Čudars. Nav atbalstīts, jā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, šis priekšlikums paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa modelī pāriet no diferencētās uz fiksētu likmi. Kādēļ? Tātad savulaik šis diferencētais... veids tika ieviests, lai cīnītos ar ēnu ekonomiku, jo bija ļoti liels ēnu ekonomikas īpatsvars tieši zemo algu sektorā, un tad, lai mazinātu šo nevienlīdzību, tika ieviests šis diferencētais...

Nodoms bija labs, bet redzam, ka izpildījums nav līdz galam... atmaksājies, un šobrīd ēnu ekonomikas pētījumi parāda pretējo – tieši diferencēta... šī progresīvā pieeja nodrošina to, ka mums ir ļoti vājš... liels nodokļu spiediens uz vidusslāni un veidojas mazo algu sektors un – mazās algas plus aplokšņu algas. Mūsuprāt, būtu jāveido tāda sistēma, lai darba devējs būtu motivēts vidējās algas celt un celt vidējā sabiedrības slāņa līmeni, ko, saprotu, arī pašreizējā premjere ir teikusi – ka jāstiprina vidusslānis. Mēs redzam, ka šis ir viens no instrumentiem, kas sakrīt arī ar ekonomikas ekspertu un vairāku organizāciju teikto.

Tas ļautu mums iet uz ražīgumu, uz produktivitāti, nevis turpināt sisties pa zemo algu ekonomiku. Virzīties uz produktivitāti, uz ražīgumu, motivēt iet ārā no aplokšņu algām un stiprināt vidējo algu sektoru.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Es tikai vēlos iezīmēt argumentāciju, kāpēc neatbalstīt šo priekšlikumu. Kopumā, es uzskatu, šis diferencētais neapliekamais minimums nav labs risinājums, jo, protams, sistēma ir ļoti sarežģīta. Iedzīvotājiem ir ļoti grūti prognozēt savus precīzos ienākumus, un es uzskatu, ka nākotnē, īpaši skatoties uz nodokļu pamatnostādnēm, šis ir jautājums, pie kā mēs pavisam noteikti atgriezīsimies.

Varu iezīmēt, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc to neatbalstīt šī budžeta likumprojekta kontekstā, ir, protams, fiskālā ietekme, kas, ja es nemaldos, ir aptuveni 144 miljoni. Vēl viens, pat svarīgāks iemesls ir: ja mēs vēlamies atcelt šo diferencēto neapliekamo minimumu un atstāt tikai neapliekamo minimumu, tad papildus mums ir jāskatās arī uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm. Atcelt tikai diferencēto, nepārskatot IIN likmes, būtu nepareizi, jo mums ir jāpārliecinās, ka šī nodokļu sistēma ir pietiekami progresīva, lai attiecīgi pati sistēma neveidotu ienākumu nevienlīdzību. Atcelt tikai diferencēto... nepārskatot IIN likmes, būtu nepareizi.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Attiecībā uz Butāna kunga priekšlikumu gribu teikt, ka, ja mēs runājam par budžeta debatēm, tas ir viens no tiešām svarīgiem priekšlikumiem, kas uzrunā... darba likumdošanu, nodarbināto darba samaksu. Un es gribu teikt, ka to vērtēju kā tiešām cienījamu un debašu vērtu.

Mērķis progresīvam, tātad diferencētam, neapliekamam minimumam bija mazināt ienākumu nevienlīdzību, nevis cīnīties ar ēnu ekonomiku. Tātad šis. Bet es gribu teikt, ka šobrīd darbu turpina Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa, kurai mandāts ir līdz nākamā gada vidum, un šis jautājums ir dienaskārtībā. Tieši šobrīd mēs strādājam ar darbaspēka nodokļiem, un mēs paredzam arī būtiskas izmaiņas. Ja mēs skatāmies uz Butāna kunga piedāvāto risinājumu, tad šobrīd tas valsts budžetā nestu būtiskas izmaiņas, tātad negatīva ietekme 144 miljonu apmērā, nākamajos gados – 331 miljona eiro... Katrā ziņā šajā budžetā tas nav akceptējams, bet uz nākamajiem gadiem darbaspēka nodokļu likumdošana tiks pārskatīta, un tas ir visādā ziņā nākotnē vērtējams priekšlikums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Čudars. 4. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, tātad šis ir vēl viens no priekšlikumiem, kas saistīts ar iepriekš minēto par vēršanos pret sankcionētām personām un to kapitālu šeit, Latvijā.

Aicinu tomēr jūs atbalstīt šo, jo, kā jau es teicu, tam ir fiskāli... tas ir ne tikai politisks solis, bet tā ir fiskāli arī... pozitīva ietekme uz budžetu. Mēs rēķinājām – aptuveni 3,6 miljoni. Un mēs gribētu novirzīt tos demogrāfijas atbalstam. Aicinu arī pārējo opozīciju, tai skaitā “Stabilitātei!”, parādīt, ka jūs spējat nostāties Latvijas oficiālās nostājas pusē, nosodīt šādā veidā arī Krievijas veikto agresiju un atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 59, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Čudars. 5. – deputāta Kulberga priekšlikums 8. pantā. Komisija nav atbalstījusi priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis ir jautājums, kurā priekšlikums ir atbalstīt jaunos uzņēmējus. Uzņēmēji, kas ir tikko sākuši darbu, kam nav vēl tāds stabils apgrozījums, kas nav nonākuši vēl līdz PVN slieksnim. Mēs šobrīd varam aprēķināt, ka viņš... jaunais uzņēmums... šobrīd jārēķina virtuāli, ja vadība nestrādā... tādā ziņā – nesaņem algu vēl, bet tiek automātiski aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis virtuāli, un viņam ir jānomaksā šis nodoklis, automātiski, ja tiek sasniegts slieksnis trīsarpus tūkstoši eiro. Trīsarpus tūkstošus eiro var sasniegt ļoti elementāri, ātri, vienā mēnesī, pat neplānoti un automātiski. Tas nozīmē – uzņēmumam ir jānomaksā šis apmērs no naudas plūsmas, un viņš... praktiski var apstāties darbība tā dēļ.

To parasti dara grāmatvedības departaments vai grāmatvedības uzņēmums, kas palīdz šo apgrozījumu sadalīt starp mēnešiem, lai nenonāktu pie šī sliekšņa un maksātu.

Bet mēs zinām, ko mēs esam izdarījuši. Ar 1. jūliju... mēs esam izdarījuši to, ka visiem grāmatvedības uzņēmumiem ir jāiet cauri licencēšanas procesam, 83 procenti no autsorsētiem grāmatvedības uzņēmumiem nav spējīgi šo licencēšanu iziet, rezultātā šo pakalpojumu esam padarījuši dārgu, nepieejamu, un šādu uzņēmumu vēl nevar viņi – jaunie uzņēmumi – atļauties, tātad viņiem pašiem ir jāveic šī grāmatvedība. Un rezultātā mums ir priekšlikums vienkārši palielināt slieksni no piecām reizēm uz septiņām reizēm, kas vienkārši tos trīsarpus tūkstošus paceltu uz 4900 eiro. Tas ļautu pie šīs mūsdienu inflācijas apgrozījumam neiekrist jau tik ātri trīsarpus tūkstošos un automātiski nonākt pie sliekšņa, kad jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Kolēģi, lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu! Tas nav fiskāli ietekmējošs, un tas tikai atbalstīs jaunuzņēmumus, kas tikko ir tikai sākuši... lai nonāktu pie PVN sliekšņa... un spētu normāli eksistēt no mēneša uz mēnesi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Čudars. 6. – deputāta Kulberga priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Nav atbalstīts.

R. Čudars. Nav atbalstīts, jā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis ir turpinājums tam pašam, ko es iesāku. Gribētu teikt, ka mēs visu laiku skatāmies, kā vairot nodokļus, kā iekasēt vairāk, mēs to ļoti labi redzam šinī budžetā, ka no katras vietas gribam sagrābstīt un paņemt. Mēs vispār neskatāmies, kā šinī visā saimē... Tā kā uzņēmums strādā tikai ar pieciem klientiem... un no tiem pieciem klientiem arī maksimizēt savu peļņu gribētu... un domāt, ka tie pieci klienti visu laiku mūžīgi mūžos būs, nedomājot par to, ka mums vajadzētu varbūt nevis piecus klientus, bet 10 klientus... vairot šos uzņēmumus.

Tāpēc lūgums ir beidzot sākt domāt par to, kā vairot mums uzņēmējdarbību, kā jauniešus iesaistīt uzņēmējdarbībā. Un šis ir arī viens no veidiem – atbalstīt vismaz sākuma fāzē, kad uzņēmumi var iegriezties, var nonākt līdz šim apgrozījumam, līdz peļņas regulāram ienākumam katru mēnesi, lai var sākt nomaksāt nodokļus. Mēs viņus sodām jau no paša sākuma, liekam viņiem iekāpt lielajā spēlē, kurā nav ieskriešanās perioda.

Tāpēc ir tas priekšlikums – atbalstām uzņēmējdarbību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Čudars. 7. – deputāta Kulberga priekšlikums. No komisijas puses nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, šis ir punkts, kurā labs darbiņš ir ielikts no koalīcijas, ka ir veikts palielinājums dzīvības apdrošināšanas summai no 426 uz 750 eiro, kas jau sen, sen bija gaidīts. Beidzot šī summa ir pacelta, jo mēs saprotam, kas ir noticis ar inflāciju, bet ir piemirsts tas, ka procenti nav palielināti, attiecināt var tikai 10 procentus.

Ar šo manu priekšlikumu es piedāvāju... mūsu, APVIENOTĀ SARAKSTA... priekšlikumu uz 15 procentiem pacelt šo apjomu. Jo – ko mēs visu laiku dzirdam un redzam realitātē... mums šobrīd ir darba tirgū pats vecākais, teiksim, lielākais apjoms no strādājošajiem tieši starp 55 un 65 gadiem, mēs redzam, ka šis... tūlīt nonāks pensionēšanās vecumā, rezultātā būs jāsaņem no valsts pensija. Strādājošo, kas ir jaunie, ekonomiski aktīvie, skaits ļoti samazinās... pēc mūsu demogrāfijas.

Šis ir viens no variantiem, kā noņemt slogu no valsts pensiju budžeta... uz to, ka ir iespēja uzkrāt caur uzņēmumu... caur strādāšanu uzņēmumā šobrīd vēl šim segmentam palielināt savu privāto kapitālu, lai uzkrātu pensiju fondam. Tādā veidā mēs atslogotu valsti no šī pienākuma un vairotu to, ka cilvēki katrs individuāli domātu par savu apjomu. Tāpēc noņemt šo ierobežojumu... jo varam apskatīties, ka apdrošināšanas inflācija ir kāpusi par 79 procentiem kopš 2015. gada, bet slieksnis nav mainīts kopš 2002. gada, statistikas dati pat nav pieejami no 2002. gada, cik ir inflācija kāpusi šinī apdrošināšanā.

Tāpēc lūgums ir atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Čudars. 8. – deputāta Kulberga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Čudars. 9. – frakcijas “Nacionālā apvienība” un frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. No komisijas puses nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, tā kā šai valdībai ļoti rūp sociālais taisnīgums un atbildīga, vienāda pieeja, tad aicinām šo principu ievērot vēl vienā jautājumā, proti, par attieksmi pret darbiniekiem, kuriem mēs ļaujam attaisnotajos izdevumos iekļaut medicīnas un ēdināšanas izdevumus. Pamatā ir runa par ārstniecības izdevumiem.

Tātad šobrīd ir situācija, kad publiskajā sektorā strādājošajiem (un tās ir gan valsts kapitālsabiedrības, bet pamatā skaita ziņā runa ir vairāk par pašvaldībām)... Šis ir pašvaldībām svarīgs jautājums – ļaut darbiniekiem apmaksāt ārstniecības pakalpojumus. Tā summa būtībā ir niecīga, tā, kas šobrīd ir likumā noteikta, un neko būtisku jau tāpat ēdināšanas ziņā mēnesī tur nevarētu izdarīt. Bet šobrīd sanāk tā, ka, ja cilvēks ir izvēlējies strādāt valsts vai pašvaldību sektorā, viņš tiek nostādīts nevienlīdzīgā situācijā pret tiem, kas ir privātajā sektorā.

Mūsuprāt, privilēģijām nevajadzētu būt nevienai pusei un attieksmei būtu jābūt līdzīgai. Ja reiz mēs, runājot par darbaspēku, runājam, ka viena no problēmām ir tā, ka ir ļoti daudz slimības lapu un darbaspēkam ir jābūt arī veselam, sportiskam, tādam, kas spēj apmeklēt darbavietu, tad šis ir viens no veidiem, kur darba devējs, ja viņš vēlas spert šo soli un rūpēties par savu darbinieku veselību... tad viņi to var apmaksāt, nevis viņi tiek sodīti vai... respektīvi, neizvēlas to darīt.

Tāpēc arī, runājot par fiskālo ietekmi šim priekšlikumam, gribu vērst uzmanību uz to, ka šeit nevar vienkārši tādā ekselī izrēķināt, ka, arī publiskajam sektoram dodot šo atvieglojumu, pēkšņi tas dārgi izmaksās. Jo tagad, kad viņiem šī atvieglojuma nav, viņi vienkārši izvēlas to nedarīt, līdz ar to vienkārši budžetā šobrīd neienāk nekādi līdzekļi. Un tas, ka mēs atbrīvotu viņus no maksājuma, fiskālo telpu, mūsuprāt, nepaplašinātu.

Tāpēc aicinām rūpēties par darbinieku veselību, par iespēju darba devējam sniegt atbalstu darbiniekiem un ievērot tomēr taisnīgu un līdzvērtīgu principu gan pret publisko, gan pret privāto sektoru.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! APVIENOTAIS SARAKSTS atsaucās mūsu kolēģu aicinājumam. Mēs kopīgi iesniedzām šo priekšlikumu ar vienu mērķi. Vismaz šajā sektorā, ja mēs runājam par to sadaļu, kur darba devējs ir atbrīvots no iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas maksāšanas, tajā sadaļā, kas attiecas uz darba koplīgumu, uz likumā noteikto kārtību par ēdināšanas un veselības pakalpojumu apmaksāšanu darbiniekiem. Šis priekšlikums, kā jau kolēģis no Nacionālās apvienības minēja, faktiski izlīdzina šos privātā sektora un publiskā sektora nosacījumus.

Mēs esam dzirdējuši vairākkārt, īpaši no reģioniem, arī publiskajā sektorā iesaistītiem darba devējiem, ka šis ir motivators, lai darbinieks strādātu publiskajā sektorā, īpaši reģionos, īpaši sniedzot tādus pakalpojumus, kur mums ir problēmas. Tie ir indikatīvi 480 eiro gadā, uz ko attiecas... nepārsniedzot šo summu, uz ko attiecas šis nosacījums. Kolēģi, tie ir indikatīvi 40 eiro mēnesī uz vienu darbinieku. Kā jau Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā minēja gan Finanšu ministrijas pārstāvji, gan citi no valdības puses iesaistītie – tā ir aktuāla lieta. Jā, diemžēl valdība šajā budžetā šo izlīdzinājumu nav paredzējusi. Par to ir runāts arī iepriekšējā budžetā. Labu laiku faktiski uz to norāda gan vairākas publiskā sektora kapitālsabiedrības, gan valsts pārvaldes iestādes – ka tas ir motivators, lai darbinieks strādātu, ja mēs runājam īpaši par reģioniem. Šis nosacījums attiektos ne tikai uz reģioniem... šis priekšlikums... uz visiem, arī uz mūsu kapitālsabiedrībām Rīgā, bet reģionu kontekstā tas ir īpaši svarīgi.

Tāpēc aicinu, kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu, lai mēs izlīdzinātu šos nosacījumus starp publisko sektoru un privāto sektoru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Deputāti, es uzskatu, ka šis opozīcijas rosinātais priekšlikums tik tiešām ir apsvēršanas vērts, bet iemesls, kāpēc es aicinātu šajā gadījumā to neatbalstīt, ir saistīts ar to, ka šāda veida atvieglojumi, kas tika ieviesti privātajā sektorā, sākotnēji bija saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu, mazināšanu, un, protams, bija pieņēmums, ka sabiedriskajā sektorā šāda veida ēnu ekonomika nepastāv. Ja mēs vēlamies ieviest vienlīdzības principu, tad tas, ko mums ir nepieciešams darīt, – mums ir nepieciešams pārskatīt šāda veida atvieglojumu sākotnējo mērķi, un tad, kad mēs to izdarām, tad mēs attiecīgi arī varam vienoties par to, vai šāda veida vienlīdzība starp sabiedrisko un privāto sektoru ir nepieciešama. Šī diskusija pagaidām vēl nav bijusi. Un tas, protams, arī attiecībā uz nākamā gada budžetu samazinātu šos plānoto dividenžu apmērus un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumus.

Tāpēc šajā gadījumā es aicinātu neatbalstīt, bet varu tikai norādīt, ka šis tik tiešām ir diskusiju vērts jautājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Čudars. 10. – deputāta Kulberga priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es gribētu teikt, ka mani priekšlikumi ir loģiski, bez populisma, bez liekas ietekmes uz budžetu. Tie ir tādi, kas ir... sakārtot kļūdas, mazināt birokrātiju un uzlabot uzņēmējdarbības vidi.

Un tieši šis ir viens tāds ļoti īpatnējs, interesants... paskatoties, kas ir atļauts... mēs redzējām, kas notika kovida laikā – kovida laikā bija ļoti daudz nāves, nāves, kas skāra arī uzņēmējus ar darbiniekiem, darbinieku radiniekiem. Un uzņēmumā ir, kā mēs varam redzēt, atļauts attiecināt... tātad uzņēmumam dot savam darbiniekam pabalstu par nāves gadījumu ģimenē vai... tuviniekiem. No 2014. gada ir 213 eiro un no 2018. gada – 250 eiro. Es paskatījos statistikas datos, statistikas biroja... inflācija tieši apbedīšanas pakalpojumos ir kāpusi par 55,7 procentiem.

Un es paskatījos, ko par 250 eiro var apglabāt. Jūs zināt, cik maksā apglabāt čivavas suni? Nu čivavas suni jūs zināt, ja? Pusotru kilogramu tas sver. Zināt, cik maksā? 140 eiro. Par 250 eiro mēs varam pusotru čivavu apglabāt. Es arī apskatījos, cik maksā cilvēka apbedīšana... tātad kremēšana – sākot ar 500 eiro. Minimālā summa, cik maksā kremēšana, ir 500 eiro.

No šī priekšlikuma neizrietēs tas, ka pēkšņi daudz vairāk būs nāves, pēkšņi daudz vairāk mums nāksies izmaksāt. Tā ir vienkārši spēja, ko uzņēmums... var atbalstīt savus darbiniekus ar 500 eiro. Kolēģi, tā nav ietekme uz budžetu, šis ir vienkārši loģisks priekšlikums pret inflāciju, kas ir notikusi tirgū. Nevis atbalstām, ka mēs varam apglabāt tikai vienu čivavu, bet apglabāt arī cienīgi cilvēku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, es aicinu atbalstīt Kulberga kunga priekšlikumu. Katram mums ģimenē nākas agri vai vēlu saskarties ar to, ka kāds tuvinieks aiziet un ir jāorganizē bēres, un tā summa ir neadekvāta. Mēs vienkārši radām tādu paradoksu. Nu mēs te varam strīdēties, kā mēs dzīvos apliekam ar nodokļiem, bet šeit savā ziņā mēs apliekam ar nodokli arī tos, kuri ir jau aizgājuši. Tas vienkārši ir absurds. Nevar nevienu, man liekas, mūsdienās cienīgi apglabāt par 250 eiro, tā ir ņirgāšanās.

Tad būtībā katrs aizgājējs, kas dodas viņsaulē, atstāj tuviniekiem... sanāk komplektā ar sērām, ar jau tā lieliem izdevumiem... mēs viņiem pateiksim: vēl nodoklītis arī jums būs jāsamaksā. Nu, man liekas, diezgan absurdi.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Kolēģi! Šis jau nav jautājums par fiskālo ietilpību. Šis priekšlikums, kuru iesniedzis kolēģis Kulbergs, ir zināmā mērā morāles jautājums. Ja darba devējs apmaksā sava mūžībā aizgājušā darbinieka bēru izdevumus, kā, piemēram, Kulberga kungs minēja, kremēšanas izdevumus vai tuvinieku izdevumus, viņš nāk pretī radiniekiem, nelaimē nonākušiem cilvēkiem, bet valsts par to ietur attiecīgi savu iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu, lai ieskaita budžetā. Tas, kolēģi, ir morāles jautājums.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Ja darba devējs nāk pretī un nosedz mūžībā aizgājuša cilvēka bēru izdevumus, piemēram, konkrēti kremēšanas izmaksas, tad lai valsts neietur, valsts arī panāk solīti pretī un pasaka: jā, jūs esat noseguši lauvas tiesu uz sava uzņēmuma rēķina, valsts savu daļu par šādu darbību neietur pretī. Tas būtu morāli. Nevis valsts kaut ko vēl sedz papildus vai vairāk, nekā tas ir līdz šim, bet valsts neietur, neiekasē iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu. Padomājam šādā kontekstā.

Tas ir tiešām morāles un ētikas aspekta priekšlikums, ko ir iesniedzis mūsu kolēģis Andris Kulbergs.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 39, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Čudars. 11. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Čudars. 12. – frakcijas “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Nav atbalstīts no komisijas puses.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Konkrēto priekšlikumu frakcija “ApvienotAIS sarakstS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” ir iesniegusi pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras aicinājuma, lūguma. Ar šo un ar citiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšlikumiem ir iepazīstinātas visas šā sasaukuma, 14. Saeimas, frakcijas.

Un priekšlikums paredz, faktiski rosina sporta izdevumus iekļaut attaisnotajos izdevumos un realizēt tādu politiku, ka ar darbaspēka nodokļiem netiek aplikti izdevumi, kas saistīti ar veselības veicināšanu. Līdz ar to likuma norma tiek papildināta ar fitnesa, sporta kluba, peldbaseina abonementu, faktiski šādām izmaksām.

Kolēģi! Priekšlikuma būtība ir absolūti loģiska. Tas, uz ko aicina darba devēji: veicam prevenciju, lai cilvēki ir veselīgi, lai viņi nodarbojas ar sportu, lai ir mazāk saslimšanas gadījumu, lai ir mazāk liekā svara problēmu. Līdz ar to mums kā likumdevējam, kā Saeimai... nāksies mazāk tērēt medikamentiem un smagu saslimšanu ārstēšanai.

Mēs zinām, ka mūsu valstī ļoti liela daļa, absolūti lielākā daļa, no saslimšanām, ir saistīta ar sirds un asinsvadu problēmām, ne tikai ar onkoloģiju. Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, mirstības rādītājs attiecībā uz ārstējamām slimībām ir daudz lielāks nekā citās Eiropas Savienības valstīs. Un attiecīgi tas, ko rosina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, ko šajā gadījumā mēs esam iesnieguši no frakcijas “apvienotAIS sarakstS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”, veicina prevenciju, lai savlaicīgi motivētu cilvēkus, darbaspējīgos cilvēkus, apmeklēt sporta nodarbības, un līdz ar to mums nākotnē būtu mazāki izdevumi smagu, iespējams, arī neārstējamu slimību ārstēšanā.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Jā, kolēģi, pievienojos iepriekš teiktajam un vēlos norādīt, ka šis ir vēl viens veids, kā apliecināt: ja valdības prioritāte ir veselība, tad šis ir viens no veidiem, kā sportojot preventīvi rūpēties par veselību. Un vēlos uzsvērt, ka mums bija Sporta apakškomisijā ļoti labs “Deloitte” pētījums, kas parādīja, ka valsts katru gadu budžetā zaudē 41,5 miljonus, jo mēs tautas sporta ziņā un tautas kustīguma ziņā esam pašās pēdējās vietās starp Eiropas valstīm, mūsu sabiedrība ir mazkustīga, neveselīga. Un šis ir viens no veidiem, kas ir arī profesionāli... pētījumā pierādīts, kā rekomendācija – motivēt darba devēju dot šos papildu instrumentus un motivēt darbiniekus iesaistīties sporta aktivitātēs.

Tāpēc šis būtībā... nav jāskata tā, kā tur ir rakstīts – “sports”, tas nebūtu jāskata profesionālā sporta kontekstā, bet gan veselīgas... sabiedrības veselības un veselīga darbaspēka kontekstā.

Tāpēc aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Mēs redzam, kādas tomēr ir problēmas veselības jomā sabiedrībai, darbiniekiem. Un mēs redzam vienu citu lietu, kas notikusi pēdējā laikā, – ir ļoti liela spirāle iegriezusies spiedienā uz darba devējiem, uzņēmumiem tieši attiecībā uz atalgojumu, pie vadības nāk darbinieki, prasa algas pielikumu, un šī spirāle iet uz priekšu, un mēs labi zinām, cik tā ir postoša. Tā ir jāapstādina.

Viens no veidiem, kādā motivācijas paketi uzlabot tieši atalgojuma ziņā, ir šis. Viens no veidiem ir atbalstīt sportu, atbalstīt sporta aktivitātes, tādējādi dodot darba devējam vēl vienu rīku darbinieku motivēšanai, piesaistīšanai, noturēšanai.

Šinī gadījumā te ir divi zaķi. Viens – mēs redzam, ka valstī ir problēmas ar sporta finansējumu, mēs varam pārlikt šo jautājumu uz uzņēmējiem, kas ir gatavi papildus atbalstīt šo jomu, tādā veidā arī mazinot spiedienu uz valsts pienākumiem. Tas dotu iespēju bez būtiskas ietekmes uz budžetu iegūt veselīgu rezultātu, tātad aptaukošanās samazināšanu, kardioproblēmu samazināšanu, veicinot to, ka darbinieki piedalās sporta aktivitātēs. Savukārt uzņēmums arī varētu palielināt savu motivācijas paketi, noturēt darbiniekus, mazināt spiedienu uz algu pielikumiem. Tad kopīgi tiktu radīti priekšnosacījumi tam, lai darbinieki būtu apmierinātāki.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Labdien vēlreiz! Pavisam īsi. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Es domāju, ka mums vispār patiesībā ir pienācis laiks uzsākt politisku diskusiju par attaisnoto izdevumu sistēmu un funkciju. Mums ir jāizvērtē, vai šāda veida sistēma patiešām sasniedz nospraustos mērķus, patiesībā jāatgriežas pie tā, kādi tad īsti ir šie mērķi. Šāda veida papildinājumi šajā brīdī, es domāju, šo diskusiju tikai un vienīgi kavēs.

Patiesībā es arī uzskatu, ka mums politiski būtu jāliek daudz lielāks uzsvars uz to, ka mēs varam caur sabiedriskajiem pakalpojumiem nodrošināt daudz lielāku sporta, tai skaitā arī tautas sporta, pieejamību.

Tāpēc šobrīd aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Čudars. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks priekšlikums. Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu. Atbalstīts no komisijas puses, mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Čudars. 14. – deputāta Butāna priekšlikums. No komisijas puses nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Jā, kolēģi, šis arī ir viens no tiem priekšlikumiem, kas paredz vēršanos pret sankcijām pakļautām personām un to kapitāla aplikšanu ar nodokli. Un šis paskaidro, kā aprēķināsies, kā un kurām kapitāla grupām tiks piemērots nodoklis. Es jau uzskaitīju iepriekš: nekustamais īpašums, zelts, visādas dārglietas, kriptovalūtas un tamlīdzīgi. Dzirdēju arī jautājumu – vai tad tā vispār var. Kā mēs tagad... Latvija, viena pati valsts, izdomās, kā mēs tagad vērsīsimies pret šīm personām.

Pirmkārt, jāpaskaidro, ka diezgan daudz kas no tā, kā pret agresorvalsti ir reaģējusi Eiropa... daudzas iniciatīvas ir aizsākušās Baltijā un arī Latvijā. Un, es domāju, mums par to ir nevis jākautrējas, bet jābūt savā ziņā lepniem, jo mēs rādām priekšzīmi, kā reaģēt attiecībā uz agresorvalsti.

Otrkārt, šajā gadījumā mēs nebūtu pirmie. Tāpēc aicinu iepazīties ar to, kā, piemēram, Beļģija jau ir reaģējusi un apliek šo sankcionēto kapitālu. Tāpēc, ja reiz nav dūšas pašiem spert pirmo soli, tad šeit ir valsts, kurai sekot, no kuras ņemt piemēru, un tas arī tika ņemts vērā, izstrādājot šo.

Tāpēc aicinu vērsties pret sankcionēto kapitālu un novirzīt šos līdzekļus demogrāfijas veicināšanai.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 58, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Čudars. 15. – deputāta Butāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, šis ir tas, ko mēs jau iesākām, diskusija par diferencēto vai fiksēto likmi. Šeit tika teikts... es minēju divus argumentus, kāpēc tas būtu jādara. Viens no šā instrumenta ieviešanas mērķiem bija nevienlīdzības mazināšana, bet otrs – ēnu ekonomikas mazināšana, jo ēnu ekonomika izplatījās tieši mazo algu sektorā, kur visi bija pelēkajā zonā, maksāja aplokšņu algas. Šobrīd statistika rāda, ka ēnu ekonomikas īpatsvars ir lielāks nevis pie minimālās algas, bet jau tuvojas vidējai algai.

Tāpēc aicinu... jūs sakāt, ka diskusija ir vērtīga un priekšlikums nav slikts, nu, tad atbalstiet... nevis sakiet, ka būs kārtējā darba grupa. Vai mums jāgaida vēl pusgads vai gads, lai nonāktu pie tiem pašiem secinājumiem, pie kuriem jau esam nonākuši?

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Čudars. 16. – deputāta Butāna priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”) Balsojam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Čudars. 17. – deputātes Vīksnas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godājamie kolēģi, ministri! Mums nav derīgo izrakteņu, bet mūsu lielākā vērtība ir cilvēks. Un, protams, tā ir ļoti laba ziņa, ka Labklājības ministrija būs, jāsaka tā, novērsusi šo netaisnību sakarā ar to pensionāru apdrošināšanas stāžu, kuriem līdz 1995. gada 31. decembrim...

Tomēr senioru organizācijas ir norādījušas, ka arī šo pensiju neapliekamo minimumu vajadzētu palielināt – 600, jo no nākošā gada 1. janvāra minimālā alga būs 700 eiro un tad būtu tikai loģiski tas, ka arī neapliekamais minimums pensijām būtu lielāks – 600. Kāpēc? Jo arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pēdējie dati liecina, ka jūnijā vidējā pensija visām vecuma grupām ir 530, un tad šī kompensācija vēl būtu klāt – 550 eiro – un kopā pensija varētu būt uz 530... 580. Tad sanāk tā, ka mēs no šiem 80 eiro vēl iekasēsim iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Es domāju, ka mūsu mammas, mūsu tēti, mūsu vecmāmiņas un vectētiņi ir strādājuši godīgi, maksājuši visus nodokļus, lai saņemtu pensiju, un es domāju, ka tas nav taisnīgi pret mūsu vecākiem un vecvecākiem – no šiem 80 eiro vēl paņemt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tāpēc es domāju, ka šis jautājums varbūt nemaz nav tik daudz fiskāls, ekseļa tabulās rēķināms, bet tomēr ir saistīts ar mūsu atbildību un taisnīgumu pret mūsu vecākiem.

Līdz ar to es domāju, ka senioru organizāciju aicinājums ir ieklausīties, un arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes laikā Finanšu ministrija teica, ka, protams, šis priekšlikums ir uzklausāms, un es ceru, ka uz nākamo budžetu, kas ies kopā arī ar neapliekamo minimumu iedzīvotājiem, tiks uzklausīts, sadzirdēts un mēs šo netaisnību spēsim novērst.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Es vēlētos papildināt savas kolēģes Aivas Vīksnas teikto par šo priekšlikumu. Arī man bija iespēja runāt ar Latvijas Pensionāru federācijas vadītāju, kura ļoti smalki un detalizēti norādīja uz tām izmaksām un izaicinājumiem, ar ko šobrīd Latvijas senioriem nākas saskarties.

Un attiecīgi, ja mēs arī ņemam šo konceptu, ka tad, ja mēs valstī pēdējā laikā esam palielinājuši minimālo algu un tāpat mēs palielinām arī neapliekamo minimumu no 500 uz 700 eiro mēnesī, tad arī mēs saprotam, ka mūsu senioriem jāsniedz zināms atbalsts, un atbalsts, ko piedāvā Vīksnas kundze, būs reāls, palielinot šo neapliekamo minimumu no 500 uz 600 eiro. (Zālē troksnis.) Šī naudiņa, kolēģi, ko Latvijas seniori saņems...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

E. Tavars.... vairāk savos kontos.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos. Kolēģi, mazliet klusāk, augsti godātie ministru kungi arī... drusciņ.

E. Tavars. Šī naudiņa, kolēģi, paliek Latvijas tautsaimniecībā, Latvijas seniori ir tie, kas šo naudiņu iztērē pie mūsu pašu darba devējiem, tirgotājiem, apmaksājot komunālo pakalpojumu rēķinus. Seniori to dara visskrupulozāk, ar vismazāk kavējumiem, atstāj vietējos tirdziņos šo naudiņu. Šī naudiņa, kolēģi, nav tiešā mērā attiecināma, kā vienkārši ekselī skatoties, uz budžeta ietekmēšanu, šī naudiņa pamatu pamatā paliek Latvijas ekonomikā. Mums ir jāpalīdz Latvijas senioriem, uz to norādījušas arī Latvijas senioru organizācijas – tostarp Latvijas Pensionāru federācija –, un tāpēc es aicinu atbalstīt savas kolēģes Aivas Vīksnas izstrādāto priekšlikumu – palielināt, paaugstināt šo neapliekamo minimumu no 500 uz 600 eiro mēnesī vai līdz 7200 eiro gadā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 49, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Čudars. 18. – Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums par atsauci uz likumu “Par grāmatvedību”. Atbalstīts no komisijas puses, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Čudars. 19. – deputāta Butāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Čudars. 20. – deputāta Butāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Čudars. 21. – deputāta Butāna priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Čudars. 22. – deputāta Butāna priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Čudars. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējums par atsauci. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Čudars. 24. – Ministru kabineta priekšlikums pārejas noteikumos. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Čudars. 25. – frakcijas “Nacionālā apvienība”, frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. No komisijas puses nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Čudars. 26. – deputāta Butāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, es jūs atkārtoti aicinu izrādīt stingru stāju un nobalsot par to, ka mēs vēršamies pret sankcionētām personām, iekasējam līdzekļus no viņu kapitāla. Šeit es gribētu, lai jūs kāds uzkāpjat un pasakāt, kāpēc ne, kas ir tās nepilnības šajā likumprojektā? Kas tad jums nepatīk, kas ir juridiski neprecīzi? Ir kaut kas, ko jūs varat pateikt? (Starpsauciens.) Kāda ārvalstu pieredze? Nav... Ir minēta jau. Kā to piemēros, kā noteiks? Izstāstīju, rakstīts pie iepriekšējiem priekšlikumiem. Fiskālā ietekme? Fiskālā ietekme – 3,6 miljoni – pozitīva.

Nu tad atnāciet, pārspējiet mūs ar argumentāciju, izstāstiet, kas ir slikti vai kāpēc nevajag vērsties pret sankcionētajiem krievu oligarhiem, kāpēc nepaņemt naudu, kur var paņemt? Jo citos priekšlikumos jūs vēlāk teiksiet: nu jā, labs priekšlikums, bet fiskālā telpa ir tāda un tāda, visam naudas nepietiek. Šeit var paņemt vēl naudu – 3,6 miljonus – un novirzīt kādam cēlam mērķim. Nepatīk mūsu mērķis – atbalsts māmiņalgām, demogrāfijai –, labi, novirziet citam mērķim, bet paņemam tos līdzekļus, kurus mēs varam paņemt.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tad kad mēs ar nodokļiem apliekam mūsu uzņēmējus, mēs esam ļoti kreatīvi, mēs atrodam veidus, vietas, caurumus, kur vēl paņemt, vēl pielikt klāt. Uzņēmēji ir kā tāda slaucama gotiņa, nebarojam mēs viņu ar sienu, mēs tikai slaucam. Tas ir tas, kā mēs darām.

Bet šeit ir priekšlikums, konkrēts priekšlikums, kā paņemt naudu no tiem, kas ir sankcionēti, kur citas valstis tieši tāpat vēršas, piemēram, Vācijā “Gazprom” meitas uzņēmumu nacionalizē. Mēs arī netiekam galā ar 220 tūkstošiem pārkāpēju fotoradaros... kur ir Krievijas un Baltkrievijas numurzīmes. Mēs no viņiem nepaņemam šos sodus, tos atstājam, viņi brauc nesodīti, tāpat arī šeit, bet savukārt, kad mūsu uzņēmējus vajag sodīt, mēs viņus sodām, atrodam iespējas, jo viņi nekur nevar aizmukt un viņi pret mums ļoti vērsties arī nevar. Tur ar nodokļiem mēs esam kreatīvi.

Lūk, kolēģi, šeit ir priekšlikums, kur ir konkrēti naudas līdzekļi, kas var nosegt daudzus no citiem labiem, objektīviem piedāvājumiem, kas nestu labumu mūsu uzņēmējiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Protams, šis priekšlikums, iespējams, ir grūti atbalstāms, jo sasaucas ar iepriekš jau nobalsotajiem, kurus jūs neatbalstījāt. Bet tēma patiešām ir ļoti aktuāla: kā mēs varam stingrāk skatīties šos īpašumus, šos finanšu aktīvus, kas mums Latvijā ir, un no tiem pēc būtības paņemt kādu ieguvumu mūsu budžetam, kā Butāna kungs ļoti precīzi norādīja.

Citstarp mēs no apvienotā saraksta uzdevām jautājumu Kariņa kungam par to, kā Latvija rīkojas, lai tiešām šīs sankcijas būtu iespējami stingras, piemēram, pret tādām personām kā Rotenberga dēls. Taču Kariņa kungs mums vēstulē atbildēja, ka viņi neko neplāno darīt, jo viņi gaidīs, Ārlietu ministrija gaidīs, kad Eiropas Savienība apstiprinās stingrākas sankcijas, kuras, kā mēs zinām, bloķē atsevišķas Eiropas valstis.

Kariņa kunga vēstule ar atbildēm mūs neapmierināja, neapmierināja šīs atbildes. Mēs lūdzām Kariņa kungu ierasties, lai mēs varētu uzdot papildu jautājumus. Kariņa kungs vakar bija aizņemts, vakar viņš nevarēja ierasties uz Saeimas sēdi. Šodien prieks viņu redzēt. Runājas vismaz ar kādu bijušo Vienotības frakcijas deputātu. Būtu ļoti jauki, ja jau viņš ir atnācis, lai nāk un pastāsta, kāpēc šie konkrētie Nacionālās apvienības frakcijas iesniegtie priekšlikumi par ieguvumu Latvijas valsts budžetā pēc tā, kad jau vairākus gadus ir karadarbība uz Ukrainas zemes, kad Krievijas Federācija, protams, ar tiešu oligarhu atbalstu sponsorē šo vardarbību... mēs vienkārši nogaidām, mēs gaidām, kad Ungārija nāks pie prāta.

Kariņa kungs, nāciet, lūdzu, izstāstiet savu redzējumu, kāpēc šie priekšlikumi un šāda pieeja nav atbalstāma.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi deputāti, es tikai vēlējos sniegt arī mazliet ieskatu diskusijā, kas bija par šo jautājumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Un kā Butāna kungs atceras, mēs jau patiesībā bijām kopumā pozitīvi noskaņoti pret šo, mēs vienkārši norādījām, ka viss, kas saistās par un ap sankcijām, ir diskusija, pie kuras mēs atgriezīsimies jaunajā gadā.

Iemesls, kāpēc mēs šajā gadījumā nevēlējāmies atbalstīt šo (Starpsauciens.), ir tāpēc, ka šāda veida konkrētais priekšlikums vienkārši nav pareizā koncepcija iedzīvotāju ienākuma nodoklim. Mēs arī nevēlamies, lai nodoklis tiktu primāri uztverts kā kaut kāda veida sods vai sankcija. Tie bija galvenie iemesli.

Bet konceptuāli mēs jau bijām atvērti, tāpēc es uzskatu, ka šis beidzot ir konstruktīvs priekšlikums no Nacionālās apvienības puses, un es pavisam noteikti esmu gatavs teikt, ka mēs pie šīs diskusijas atgriezīsimies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Godātā Vienotība! Es, protams, nerunāju par visu Vienotību. Ir Judina kungs, ir Krastas kundze, ir Kristovska kungs... bet tad ir Vienotības vadībā cilvēki, kuriem nezin kāpēc tik ļoti, nezinu, patīk... viņi mīl Krievijas pilsoņus. (Starpsauciens.) Visvisādos veidos mēģina aizstāvēt viņu intereses Latvijā. Gan tas... bija runa par termiņuzturēšanās, pastāvīgo uzturēšanās atļauju pagarināšanu, gan arī vairākos citos veidos, kur, ja mums ir iespēja paņemt reālu naudu no Krievijas pilsoņiem, tai skaitā sankcionētām personām, kuras uzturas Latvijas Republikā...

Reira kungs zina – vienā no nākamajiem likumiem arī ir priekšlikumi, kas atnestu budžetā papildu naudu. Nepatīk jums Nacionālā apvienība? Labi, darām... darām, kā parasti dara, uztaisiet to par koalīcijas priekšlikumu, ielieciet to budžetā. Paņemam papildu naudu no Krievijas pilsoņiem, it īpaši tiem, kas ir iekļauti sankciju sarakstā. Bet es nezinu, kāpēc Vienotības vadībā ir cilvēki, kas aktīvi lobē šo Krievijas pilsoņu intereses, novilcina dažādas iniciatīvas, caur kurām mums ir iespēja gūt gan pašvaldību budžetos, gan valsts budžetos papildu līdzekļus.

Ja pat šodien neatbalsta, tad vienojieties, lūdzu, jau šeit, Saeimā, ka līdz gada beigām šie grozījumi tiks pieņemti, nevis kaut kad tāltālā nākotnē, kad karadarbība Ukrainā būs beigusies.

Šis karš izmaksā konkrētas naudas summas arī Latvijas budžetam. Par to ir atbildīgas personas, kuras ir iekļautas sankciju sarakstos. Tad attiecīgi arī sodām viņas.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns otro reizi.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, no tā, ka mēs sakām – labs priekšlikums, bet šobrīd neatbalstīsim, jau nekas labāks nepaliek. Jums jau mūs nenomierināt, sabiedrību nenomierināt, vienkārši sanāk, ka mēs turpinām izvairīties no jebkādas rīcības un jebkādas atbildības. Šeit es gribu norādīt – ja reiz jūs sakāt, ka priekšlikums labs, bet tam nav vietas iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet jāatrodas citur, tad jautājums: kas traucēja Ārlietu ministrijai nākt ar šādu priekšlikumu, nākt ar, jūsuprāt, juridiski labāku vai citā likumā... vai atsevišķu likumu?

Es gribētu dzirdēt ārlietu ministra viedokli, jo, ja es būtu ārlietu ministrs, kuram šobrīd publiskajā telpā pār galvu nāk daudz negāciju, tā teikt, reputācija ir aptraipīta... ir pats sevi izvirzījis uz augstu amatu NATO, tad, manuprāt, priekš tādas kampaņas, lai uzlabotu savu reputāciju, būtu tieši laikā izsist Nacionālajai apvienībai kārtis no rokām, pašiem iesniegt šādus grozījumus, parādīt ar darbiem, ar rīcību, ka mēs netolerējam Krievijas agresiju un sankcionētām personām un spējam vēl paņemt budžetā līdzekļus, turklāt no viņiem, bet tā vietā sanāk, ka mēs ar darbiem... ar vārdiem – Eiropā, ar darbiem – Krievijā. Jo retorika ir par nosodījumu, bet tad, kad tas jānostiprina likumā (Starpsauciens: “Tad ir traki!”), tad ir čiks! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums otro reizi.

J. Viļums (AS).

Augsti godātais Kariņa kungs! Es otrreiz kāpu tribīnē, lai jūs varbūt šoreiz vismaz ieklausītos. Kariņa kungs, vai jūs dzirdējāt, par ko šeit notiek debates?

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties!

J. Viļums. Es uzdodu retorisku jautājumu, es negaidu atbildi, jo atbildes no Kariņa kunga nav saņemtas jau sen. Kariņa kungs, mēs šeit runājam par sankciju ievērošanu Latvijā. Jums būtu par to kas sakāms kā ārlietu ministram vai nebūtu? Šobrīd valdība pēc būtības ir gatava aizņemties līdzekļus, lai lāpītu tās vajadzības, kas mums ir jāapmaksā, bet nav gatava paņemt tos... to naudu faktiski, kas mums ir tepat, uz vietas.

Kariņa kungs, jūs lidojat uz Eiropu, tērējat Latvijas valsts budžeta līdzekļus, un jautājums: ko jūs tur darījāt? Arī līdzīgi kā tagad pļāpājāt kaut kur aizkulisēs vai klausījāties, ko runā no tribīnes?

Sēdes vadītāja. Viļuma kungs, lūdzu!

J. Viļums. Tas ir retorisks jautājums.

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu, lūdzu. (Zālē troksnis.)

J. Viļums. Tas ir par priekšlikumu, kas saistās ar to, kā mēs Latvijā strādājam pie tā, lai patiešām iegrožotu to cilvēku darbību, kas ir saistīti ar Krievijas oligarhiem, kas finansē Krievijas karadarbību Ukrainā.

Acīmredzot Kariņa kungam nav, ko pateikt, viņš vienkārši tēlo, ka nedzird. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Nu, ko jūs visu laiku maucat pa tiem oligarhiem un sliktiem Krievijas cilvēkiem! Mūsu premjers, karam sākoties, pateica skaidri un gaiši (citēju): “Krievija ir burvīga valsts, Putins ir šībrīža vadītājs, Putins ir tas cilvēks, kas pieņem lēmumus par agresiju, par aneksijām. Ja mēs runājam par agresiju, par apdraudējumu pasaules drošībai, jārunā konkrēti ar Putinu. Putins ir jāsankcionē.” Nu ko jūs aiztiekat cilvēkus! Putins lādē lielgabalus, Putins pilotē lidmašīnas, palaiž raķeti, saprotiet, bet visa tauta ir brīnišķīga. Un mēs te sēžam un mēģinām kaut ko tur iekasēt. Tā liekulība ir aizgājusi tik tālu, ka mēs tērējam simtiem miljonu...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, lūdzu, par priekšlikumu.

A. Kiršteins. Jā, tas ir par priekšlikumu. (Starpsaucieni.) Tas ir par liekulību, par melošanu, par to, ka Saeima pieņem liekulīgus dokumentus, kā mēs ukraiņus atbalstām. Tai pašā laikā ieejiet “Mego” – pilns ar Krievijas precēm! Mēs nespējām uzlikt sankcijas, mēs nespējam neko iekasēt – ne uzņēmumiem, ne privātajiem. Un turpinām melot. Nu, tad, Kariņa kungs, nelieniet uz ārzemēm un nestāstiet, ka jūs esat cīnītājs par Ukrainu! Riebjas klausīties! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Kolēģi, mēs runājam noteikti – pozīcija, opozīcija, koalīcijas disciplīna, balsošanas mašīna, budžets. 26. priekšlikums, ko iesniedzis kolēģis Butāna kungs no Nacionālās apvienības, neparedz izdevumus, tas paredz ieņēmumus. Es saprotu, ka koalīcijas deputāti negribētu atbalstīt izdevumus, kas ir ar savādāku redzējumu vai ar citu konceptu, nekā ir koalīcijai, bet – ieņēmumus un ieņēmumus no sankcionētām Krievijas... personām – 3,6 miljoni eiro. Kur šeit ir loģika – neatbalstīt šo priekšlikumu?

Es saprastu, ir mums atsevišķas frakcijas, kuras principa pēc neatbalstīs neko, kas var pasliktināt Krievijas situāciju... vai izmeklēt žogu vai vērsties pret šīm sankcionētajām personām, vai tamlīdzīgi, bet paņemt valsts budžetā ienākumus caur iedzīvotāju ienākuma nodokli no sankcionētām personām, terminēti, kamēr ir spēkā Eiropas Savienības sankcijas saistībā ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā, tas nav pareizi. Padomājiet, kolēģi!

Šajā gadījumā es vēršos primāri pie Jaunās VIENOTĪBAS. Es kaut kādu motivāciju, kāpēc nevērsties pret Krievijas personām, iespējams, varu saskatīt pārējos koalīcijas partneros no šīs valdības, bet Jaunās VIENOTĪBAS kolēģiem gan vajadzēja saprast, ka šī ir tā lieliskā iespēja, ko varēja izmantot. Šeit var atbalstīt opozīcijas priekšlikumu. Tie nav izdevumi, tie ir ieņēmumi mūsu valsts budžetā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 58, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Čudars. 27. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsojam!”) Balsojam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Čudars. Līdz ar to esam izskatījuši visus iesniegtos priekšlikumus.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu apstiprināt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 19, atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

R. Čudars. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Nākamais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, otrais, galīgais, lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi, tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā otrajā lasījumā skatījām grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”.

Kopumā saņēmām 32 priekšlikumus, visus arī izskatījām.

1. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 2. – deputāta Šnores priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, esam pie akcīzes nodokļa, un šeit tas pārmetums par akcīzes nodokļa priekšlikumiem publiskajā telpā no jūsu puses ir bijis, ka mēs jau nodokļus ceļam, bet jūs, Nacionālā apvienība, gribat celt vēl vairāk. Nu, es gribētu teikt, ka mēs gribam novirzīt prioritātēm vairāk, tāpēc redzam, ka akcīzes nodoklis ir viena no tām vietām, kur var ņemt vairāk. Un nevis tikai tāpēc, ka mēs tā izdomājām, bet tāpēc, ka dati to rāda, un mēs skatāmies šo Baltijas mērogu, ka daudzās pozīcijās Latvijā šī nodokļa likme ir zemāka nekā kaimiņvalstīs, un uzskatām, ka šis ir viens no veidiem... ko novirzīt divām prioritātēm.

Pirmkārt, mēs redzam, ka akcīzes nodoklis ir vieta, kur iekasēt vairāk, lai novirzītu naudu bērna kopšanas pabalstam, kas ir tomēr nesamērīgi zems un jau vairākus gadus nav celts, un ir faktiski tāds izsmiekls uz kopējā fona un dzīves dārdzības fona.

Otrkārt, vairākos akcīzes likumprojekta priekšlikumos jūs paredzat novirzīt līdzekļus 12 procentu PVN noteikšanai svaigiem dārzeņiem, augļiem un ogām. Šeit ir, nu, tāds paradokss, jo jūs faktiski gribat celt vienu nodokli, lai kompensētu vēl cita nodokļa celšanu. Man liekas diezgan absurdi, ka jūs vienkārši ceļat divus nodokļus un pasniedzat to kā cēlu mērķi. Man liekas, tas nav saprotams.

Un, pat ja tas tā būtu, tad jautājums: kāpēc nepaņemt vairāk no akcīzes vai no azartspēlēm, vai no kādas citas vietas, lai nodrošinātu 5 procentu PVN dārzeņiem, augļiem un ogām? Kāpēc tad jūs esat mēreni gan paņemot, gan dodot? Atnāciet un izskaidrojiet, jo vienkārši nav konsekvences jūsu rīcībā! Nav skaidrs, kāds tad galu galā ir mērķis šiem grozījumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Kolēģi, es ļoti īsi par iepriekšējām debatēm. Patiesībā ļoti svarīgi... un arī cēls mērķis. Bet attiecībā... aplikt sankcionēto personu ienākumus ar ienākuma nodokli... Bet vienu lietu es gribu pateikt, ka Latvija ir ļoti konsekventa attiecībā uz sankcionētajām personām: visi sankcionēto personu aktīvi ir iesaldēti, nekāda kustība nav iespējama, tur nekas netiek ne tirgots, ne pārdots, nekā – tālāk.

Es gribu teikt, ka mums drīzāk ir problēma, kādā veidā... piemēram, mums ir minerālmēslu krava milzīga, man liekas, 20 vai cik miljonu vērtībā, kura ir jāapsargā. Mums pašiem ir izmaksas ar to. Bet – ko tur aplikt ar ienākuma nodokli? Tur nekā nav. Tā ka es vienkārši... Paldies par priekšlikumu. Bet es gribu teikt – to ekonomisko loģiku vajadzētu saprast.

Attiecībā uz akcīzi. Te ir divas daļas: pirmā ir leģitīms mērķis, kam vajadzētu sniegt atbalstu. Par to var diskutēt. Attiecībā uz akcīzi, tātad akcīze ir celta divos piegājienos: pirmajā lasījumā, kad mēs izlīdzinājām praktiski visas akcīzes pozīcijas ar Baltijas telpu, un tad otrajā lasījumā – lai atrastu risinājumu šai 12 procentu likmei dārzeņiem.

Mēs esam pārsnieguši Baltijas telpas akcīzes līmeņus praktiski visās pozīcijās. Piemēram, cigarešu paciņas cena augs par 47 santīmiem. Es varu pateikt, ka bez šīs akcīzes celšanas jau pagājušā gada nogalē (nevaru komentēt iemeslus, nezinu) patēriņš uz alkohola un cigarešu pozīcijām sāka kristies, tā ka mēs esam praktiski sasnieguši augstākos iespējamos akcīzes griestus šobrīd un jebkāda tālāka pacelšana radītu pietiekami lielas problēmas. Tas ir pats patēriņš. Nu, tas mani vismazāk uztrauktu, mani vairāk uztrauktu tāda lieta, ka parādītos kreisās preces, kuras līdz šim... ēnu ekonomikā... kuras līdz šim... iekšlietu dienesti ir labi ar to ir tikuši galā... un tas ir skaidrs, ka tas pieaugtu.

Tā ka es gribu teikt, ka šeit savas robežas esam izsmēluši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edgars Putra.

E. Putra (AS).

Es gribētu pirmām kārtām pateikt paldies finanšu ministram un Šuvajeva kungam, kas vismaz nāk un stāsta, un stāsta to būtību, jo lielākā daļa no jums vienkārši sēž, nokar galviņas un nobalso. Bet šis jautājums īstenībā ir... un arī visi nākamie priekšlikumi ir par to, kas tad mums ir prioritātes, Brigmaņa kungs! Prioritāte ir alkohola samazināšana un ieņēmumi no alkohola vai samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem – ZZS, izskatās, nav tā prioritāte, lielākā daļa neklausās vai arī vispār nokāruši galvas –, vai attiecīgi arī ostas uzņēmumi, jo tālāk šajā pašā likumprojektā mēs skatīsimies arī akcīzes likmi degvielai, ko patērē ostas uzņēmumi. Tad jautājums ir par to... par izaugsmi. Vai šinī gadījumā mēs tomēr skatāmies, lai nopelnītu naudiņu no tādām lietām kā uzņēmējdarbība vai nopelnītu naudu no alkohola? Šinī gadījumā izskatās, ka no alkohola mēs negribam paņemt, bet noslaukt no ostas uzņēmējiem. Tas īstenībā parāda zināmu divkosību.

Aicinu atbalstīt šos un nākamos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Tikko finanšu ministrs stāstīja, ka vajag izlīdzināt Baltijas valstīs, teiksim, akcīzes nodokli alkoholam, bet viņš nestāstīja par to, ka varbūt vajadzētu izlīdzināt, piemēram, sociālos nodokļus darba devējiem. Ja, izmaksājot 1000 eiro algu Igaunijā un Lietuvā, darba devējs maksā mazākus nodokļus nekā Latvijā, tad Latvija turpina būt nekonkurētspējīga valsts, tā nesaņem tās investīcijas, kas aiziet uz Igauniju un Lietuvu. Faktiski mums jāatzīst, ka šis budžets ir pilnīgi neveiksmīgs. Ir atkal viens gads pazaudēts. Konkurences spējā mēs zaudējam.

Un te ir... tie nav mani, es paskatījos dažu ekonomistu viedokli, Ašeradena kungs, ka, ja mēs kaut kādā veidā izlīdzinātu ar Igauniju, Lietuvu vai pat par procentu iztaisītu mazākus nodokļus darba devējiem nekā Lietuvā un Igaunijā, mēs zaudētu budžetā ap... dažādi viedokļi – ap 600 miljoniem (es lasīju no viena ekonomista). Tad šo pašu summu mēs kompensētu, paceļot akcīzi dažādām luksusa precēm, alkoholam par 1–2 procentiem. Mēs šo summu savāktu. Paskatīsimies, kā Polijā... ir valstis arī... ne tikai Polija un citas... kur ir ļoti zemi nodokļi pārtikai, bet luksusa precēm ir augstāki nodokļi nekā Latvijā, ir 23 procenti PVN. Arī PVN ir lielāks – 23 procenti. Es te nerunāju par Skandināviju, kur dažās valstīs ir 25 un tā tālāk. Nav jau runa par plaša patēriņa precēm, bet alkohols nav tas, kas nevarētu kompensēt. Un es domāju, ka joprojām mēs zaudējam konkurences spējā un jebkurā gadījumā tas mums ir jāizdara.

Labi, mēs te... Šuvajeva kungs teica, ka kaut ko nākamgad darīs, bet, es domāju, jūs taču nenoliegsiet to, ka mēs atkal veselu gadu paliekam absolūti nespējīgi konkurēt ar Lietuvas un Igaunijas uzņēmējiem. Un nekādu uzņēmējdarbību mēs neveicināsim. Šodienas piemērs, ka mēs neatbalstām šos priekšlikumus, ir klasisks piemērs.

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns otro reizi.

A. Butāns (NA).

Tātad jūs jau redzat priekšlikumu tabulā... Kad Nacionālā apvienība bija iesniegusi priekšlikumus par to, lai celtu akcīzes nodokli, budžets aizgāja līdz valdībai, un valdība, nu... droši vien, ja es teiktu, ka sadzirdēja mūs, jūs teiktu: “Nu nē, nu beidz, mēs taču paši to izdomājām!” Tad valdība pati izdomāja uzreiz pēc tam, kad mēs iesniedzām, arī celt nodokli alkoholam, paaugstināt akcīzes likmi.

Tas, ka negrib atbalstīt pilnībā... jo faktiski valdības priekšlikums ir celt mazāk. Mēs aicinām celt vairāk, un tas arguments ir, ka vajag samērīgi. Vajag samērīgi. Tad es atgādinu, ka iezīmēju tos divus veidus, kā mēs redzam, kur šos līdzekļus novirzīt, – no alkohola paņemt un novirzīt vai nu bērna kopšanas pabalsta celšanai, vai 5 procentu PVN saglabāšanai dārzeņiem un augļiem.

Jautājums: vai ir samērīgi, ka Latvijā ir mazākais bērna kopšanas pabalsts? Vai tas ir samērīgi? Tātad alkohola nozarē jūs gribat samērīgumu, atbalstā ģimenēm samērīgums nav vajadzīgs. Tā ir sociāli atbildīga politika? Tā ir nākotnes aizstāvēšana, PROGRESĪVIE? Vienkārši tā ir retorika. Skaista retorika, bet darbos jūs parādāt, ka retorikai nav satura.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek apkopoti rezultāti, vārds Irmai Kalniņai paziņojumam.

Irma Kalniņa (JV).

Labdien, kolēģi! Ļoti svarīgs paziņojums. Diemžēl šīsdienas tikšanās ar Andreju Pildegoviču ir atcelta, tātad mūsu starptautiskās parlamentārās sadarbības grupas šodien pulksten 12.30 diemžēl nebūs.

Toties es jums novēlu labu apetīti pusdienu laikā, un tiksimies kaut kad nākamgad.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, kolēģi! 91 ir reģistrējies, nav reģistrējušies 9 (ja es nosaucu kādu vārdu, tad lūdzu izsaukties no vietas): Raimonds Bergmanis, Mārcis Jencītis, Rihards Kols, Nataļja Marčenko-Jodko, Ināra Mūrniece, Leila Rasima, Māris Sprindžuks, Edmunds Teirumnieks un Edgars Zelderis.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ieņemiet, lūdzu, vietas Sēžu zālē! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām ar debatēm. Debatējam par 2. priekšlikumu

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt manus priekšlikumus. Atgādinu, ka šis un nākamie mani priekšlikumi paredz to, ka mēs ceļam akcīzi alkoholam un tabakai un tādā veidā nodrošinām papildu ienākumus valsts budžetam. Tātad šie priekšlikumi paredz nevis kaut ko tērēt, bet tieši otrādi – piesaistīt papildu naudu valsts budžetam. Tas, ko mēs ierosinām, ir izmantot šo naudu demogrāfijas pasākumu veicināšanai.

Es dzirdēju, arī komisijas sēdē izskanēja tāds arguments, ka samazināsies alkohola patēriņš pierobežā un citviet šo priekšlikumu rezultātā. Nu, iespējams, ka tas tā varbūt arī notiks kaut kur, bet es aicinu skatīties plašāk, skatīties ilgtermiņā, un esmu pilnīgi pārliecināts, ka kopējai valsts attīstībai tas tikai un vienīgi nāks par labu.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 44, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 3. – deputāta Šnores priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 47, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 4. – deputāta Šnores priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Godājamā sēdes vadītājas kundze, kolēģi, labrīt! Es gribu pateikt paldies Nacionālajai apvienībai par šiem priekšlikumiem, jo tas ir avots, kur mēs varam paņemt naudu, lai atbalstītu cilvēkus. Kāpēc jūs negribat atbalstīt? Avots, kur paņemt naudu! Visu laiku saka – mums nav naudas... bērniem, vēl kaut kam. Rekur, ir ļoti daudz! Desmit priekšlikumi no Nacionālās apvienības.

Lūdzu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Un šis, kolēģi, ir vēl viens mūsu priekšlikums, kas tika iesniegts. Pēc tam valdība it kā spēra soli tajā virzienā, bet mazāku nekā, mūsuprāt, varēja. Šnores kungs jau pareizi norādīja, ka šeit ir runa par to, ka mēs varam paņemt vēl līdzekļus, paņemt no alkohola industrijas, pārdalīt ģimenēm ar bērniem vai pārdalīt 5 procentu PVN saglabāšanai dārzeņiem, jo akcīzes nodokļa celšanu jūs norādāt kā nodrošinājumu 12 procentu PVN likmei. Tad paņemam vairāk, nodrošinām 5 procentu likmi! Iezīmējiet to savu mērķi, bet izdarām to!

Aicinu arī padomāt par retoriku. Iepriekš pie priekšlikuma celt likmi konkrēti alum tika teikts par nelegālu alkohola apriti. Nu, es neesmu dzirdējis, ka alum būtu liela nelegālā aprite. Tā ka, kad nākat, tad argumentējiet arī pienācīgi un sagatavojiet to argumentāciju, nevis vienkārši noraidiet noraidīšanas pēc.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

A. Šuvajevs. 5. – deputāta Šnores priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

A. Šuvajevs. 6. – deputāta Šnores priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, jūs zināt, par ko ir šis priekšlikums? (Starpsauciens.) Nezināt, izlasiet, lūdzu! Tātad starpprodukti. Es īpaši gribu, lai izlasa tie, kas Sociālo un darba lietu komisijā iestājās pret stingrākiem alkohola aprites noteikumiem ar domu par alkohola patēriņu. Šis ir par tiem produktiem, ko arī narkologi norāda kā vienu no saindēšanās iemesliem... Te ir šie mazie kokteilīši, kuriem ir ap 15 procentiem un kuri ir ļoti izplatīts gan saindēšanās, gan alkoholisma iemesls.

Mēs aicinām celt nodokli. Jā, tas nav vienīgais veids, kā mazināt apriti, bet tas ir ļoti būtisks veids. Un aicinu: ja jūs neatbalstījāt citus, tad vismaz šos... Ņemot vērā, ka jūs esat uzsākuši cīņu pret to... atbalstīt nodokļu celšanu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 47, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 7. – deputāta Šnores priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 8. – deputāta Šnores priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 9. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt...

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, šis ir vēl viens mūsu priekšlikums – celt vairāk. Valdība izvēlējusies spert mazāku soli. Man jums ir aicinājums – nākt un izskaidrot, pārliecināt mūs, pārliecināt klausītājus, kāpēc tik un ne vairāk, kāpēc mēs speram tādu pussoli, kāpēc pret alkohola industriju izturamies kā ar baltiem cimdiem, ka tik, nedod dievs, nepaņemam par daudz līdzekļu. Toties nav tādas pieejas – ka tik mēs neiedodam par maz ģimenēm un bērna kopšanas pabalstam, māmiņalgām... tur tādas attieksmes nav. Jūs vienkārši demonstrējat, kas ir jūsu prioritātes, un tolerance pret alkohola nozari pārspēj jūsu rūpes par ģimenēm.

Aicinu pierādīt, ka tas tā nav, noraidot šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 13, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Šuvajevs. 10. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 11. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 12. – deputāta Šnores priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Šobrīd esam nonākuši pie priekšlikumu sadaļas... Alkoholu noslēdzām. Tur jūs nesadzirdējāt mūs. Tabakas industriju... daži no jums jokoja, ka jums ir interešu konflikts, jo paši daudz smēķējat, bet es tomēr teiktu, ka jādomā par mērķi, kāpēc mēs ceļam nodokli. Un tie, kas ir izlasījuši budžetu un redz, kur tos līdzekļus paredzēts novirzīt, tas ir, sociālajām iemaksām, māmiņām... tātad pārdalīt no tiem, kas lieto tabaku, par labu māmiņalgām un sociālajām iemaksām...

Es gribu atgādināt, ka tie, kas kvēli iestājas par sieviešu tiesībām, varētu atbalstīt šo, lai novērstu netaisnību, kāda šobrīd ir, ka sieviete, kura izvēlas karjerā ņemt pauzi, lai laistu pasaulē mazuli, jauno nodokļu maksātāju, šobrīd tiek diskriminēta, jo pensijas apmērs viņai būs mazāks nekā citai sievietei, kura mazuli pasaulē nav laidusi, un mazāks nekā vīrietim.

Kamēr jūs dzerat šampanieti par Stambulas konvenciju, reāla rīcība, lai nodrošinātu sievietei taisnīgas un godīgas sociālās iemaksas un līdzvērtīgu pensiju, jūsu ekstāzes brīdī ir aizmirsusies. Tāpēc aicinu – pirms jūs domājat par gavilēšanu par Stambulas konvenciju, parādīt rūpes par sievieti ar konkrētu rīcību.

Šis priekšlikums un arī nākamie priekšlikumi paredz novirzīt līdzekļus no tabakas nozares māmiņu sociālajām iemaksām.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Kolēģi! Nedaudz gan par šo, gan pārējiem priekšlikumiem, kas ir saistīti ar akcīzi. Es gribu skaidri un gaiši pateikt gan skatītājiem, gan jums: mēs nākamajā gadā ceļam akcīzi gan tabakai, gan alkoholam, celsim arī nodokļus azartspēlēm. Tas, ko opozīcija piedāvā, ir celt vēl nedaudz vairāk. Skaidrs, aiznākamajā gadā celsim vēl vairāk, bet ir jābūt saprātīgiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Nacionālā apvienība saka, ka ir jāceļ vairāk nodoklis un jānovirza sociālajām iemaksām. Koalīcija atbild: ir jāceļ nodoklis, bet māmiņalgām nekas nav jāceļ. Skaisti!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edgars Putra.

E. Putra (AS).

Mani īstenībā pārsteidz šī arogance – celsim nodokļus saprātīgi. Vai nodoklis – 500 procenti – trīs gadu laikā ir saprātīgi? Jurēvica kungs? Ostās, kur ir uzņēmējdarbība, slauksim... vai ne?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es nepiedalīšos šajā balsojumā un aicinu arī savas frakcijas kolēģus nepiedalīties, tāpēc ka alkoholu un cigaretes nelietoju, līdz ar to es nezinu, kāda cena ir alkoholam, uz mani tas neattiecas, un es labprāt atbalstītu priekšlikumu, kur vispār aizliegtu alkoholu un cigaretes. A jūs te tagad – lielāku akcīzi, lai būtu labāk...

Bet, ja mēs runājam pēc būtības, ir jāsaprot, ka, ja jūs, Nacionālā apvienība, nebalsojat par aizliegumu pilnībā alkoholam un cigaretēm, tad vienmēr ir jāskatās – pie kādas cenas sāksies lielāka kontrabanda, sāksies atkal šis kreisais tirgus, kas joprojām aiziet uz Centrāltirgu, un tur tirgo visu alkoholu pavisam par citām cenām, kaut kā to ieved iekšā. Protams, ir jābalansē. Es neesmu eksperts, kur precīzi ir tā robeža, kur sākas attiecīgi vairāk kontrabanda un nodokļu neiekasēšana.

Mēs labi apzināmies – mūsu valstī ir 26 procenti ēnu ekonomikas, un tas lielā mērā ir saistīts ar alkoholu un cigaretēm. Nezinu, kāpēc esošā un iepriekšējā vara nevarēja to visu apkarot, bet realitāte ir tāda. Līdz ar to balsot... vēl vairāk palielināt akcīzi – izklausās jau ļoti labi, bet tas pat nav populisms, realitāte ir tāda, ka tas tikai veicinās ēnu ekonomiku. Jo augstāka cena būs oficiālajos veikalos, jo lielāka peļņa būs visiem kreisā biznesa pārstāvjiem.

Tā ka es vēlreiz paziņoju: es nepiedalīšos šajā balsojumā, bet vēlreiz saku – ja jūs domājat, ka caur nodokļu pacelšanu jūs kļūsiet bagātāki, tad diemžēl mana izpratne tāda nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andris Bērziņš.

A. Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Man ir drusku izpratne. Diemžēl, man jāsaka, drusku, kā sacīt, ir paprovēts, kas ir dūms, un ir drusku paprovētas arī citas lietas. (Dep. E. Zivtiņš: “Nekad nav par vēlu laboties!”) Tā es arī, Zivtiņa kungs, darīšu. Tāpēc es arī...

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar zāli.

A. Bērziņš.... iesaku to, ka... Prezidijā ir nodots likums par tabaku... tabakas aprites likums. Tur mēs varēsim izpausties uz pilnu – pilnu! – varēšanu. Tur ir, kā un ko nogriezt, ko atņemt, ko aizliegt. Tā ka drusku jāpagaida, tāpēc ka vakar tas netika ielikts iekšā, jo mēs būtu baigi ilgi sēdējuši. Tā ka drusku jāpagaida, un mēs varēsim droši izpausties šinī jomā. Pēc tam nāks alkohola aprites likums. (Smiekli. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 52, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 13. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Šuvajevs. 14. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 15. – deputāta Šnores priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Drusku jāpagaida – tā ir koalīcijas atbilde māmiņām par pensijām un par māmiņalgu. Skaisti! Es domāju, tas vienkārši parāda jūsu prioritātes. Tabaka, alkohols – tā, jūsuprāt, nav vieta, kur var paņemt līdzekļus un novirzīt māmiņalgām. Drusku jāpagaida – tā, man liekas, tāda klasiska atbilde arī uz citiem mūsu priekšlikumiem, kur jūs sakāt: jā, kopumā jau labs priekšlikums, bet mums vēl kaut kāda darba grupa jāuztaisa... Tad mēs vēl pusgadu spriedīsim un runāsim ar nozari, nonāksim pie tiem pašiem secinājumiem un tad ar savu autorību nāksim ar tieši to pašu... un sabiedrība būs pazaudējusi gadu.

Tika pārmests par kontrabandu. Nozare un tie, kas regulē nozari, saka: kontrabandas lielākā izplatība ir “Telegram”, dažādi sociālie tīkli vai aplikācijas, “Telegram” kā galvenais. Tad tieši kā “Telegram” mazināsies izplatība no tā, ka nodoklis ir mazāks vai lielāks? Tieši kā tas to ietekmē? Izskaidrojiet. Tātad tur ir jāveic atsevišķi pasākumi, lai apkarotu nelegālo apriti, bet “Telegram” un šos nelegālos virzienus nodoklis neietekmē. Ja mēs runājam par karsējamo, tagad – par elektroniskajām...

Tāpēc aicinu: kad jūs nākat argumentēt, iedziļinieties konkrētā priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 51, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 16. – deputāta Šnores priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 52, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 17. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs nav pieteicies... Vai deputāti piekrīt? (Starpsauciens: “Atbalstām!”) Atbalsta.

A. Šuvajevs. 18. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Arī tabaku jūs neatbalstījāt. Un tad, kad es saku, ka mēs aicinām novirzīt to māmiņalgai, jūs griežat acis: atkal viņš saka to pašu. Nu tad parādiet citu vietu, parādiet labāku vietu, kur pārdalīt māmiņalgām! Jūs jau griežat acis par to, ka jūs nepaceļat māmiņalgas, ne jau par to, ka jūs NA priekšlikumu neatbalstāt. Jūs jau viņām pāri darāt, ne mums.

Šis priekšlikums savukārt ir par degvielu. Mēs aicinām samazināt dīzeļdegvielai un benzīnam nodokļa likmi uz gadu, terminēti. Mēs aicinām to darīt uz pusi mazāk, nekā ZZS vēl šogad rosināja, lai tas būtu samērīgi. Es minēšu divas mērķauditorijas, kāpēc tas ir vajadzīgs.

Tātad pirmām kārtām uzņēmējdarbības konkurētspēja. Šeit atkal ir iedarbināta retorika, ka visi nodokļi tiks pārskatīti, vajadzīga kārtējā nodokļu grupa, tātad vēl gadu jāgaida uz nodokļu izmaiņām. Nu labi, pieņemsim, ka jūs tai nodokļu grupā iznāksiet ar spīdošiem risinājumiem, kurus... un pieņemsim, ka tie nebūs tie paši, kurus mēs šobrīd rosinām, bet vēl labāki. Nu labi, tad gaidām vēl gadu. Bet kurš tad ir tas cits mehānisms, cits risinājums, ko jūs iedodat uzņēmējiem konkurētspējai, ja darbaspēka nodokļos viņi joprojām ir visnekonkurētspējīgākie Baltijā? Nu tad iedodam citu veidu!

Tāpēc mēs aicinām terminēti – uz vienu gadu. Kamēr jūs strādāsiet darba grupās un kamēr nodokļi netiks pārskatīti, uzņēmējiem iedot degvielas priekšrocību, vismaz tiem uzņēmumiem, kas strādā loģistikā, transportā, un arī visiem citiem... tas jau atsaucas arī uz piegādes cenām un tamlīdzīgi, uz darbinieku mobilitāti. Iedot citu instrumentu, lai Baltijas mērogā (šeit īpaši jāpasvītro degvielas cenu īpatsvars ar Lietuvu) mums nebūtu tā plaisa, lai mēs būtu konkurētspējīgāki. Ne jau konkurētspējīgāki īstenībā, bet tuvāki vismaz viņu cenu līmenim.

Otrs ir cilvēki reģionos. Pēdējā laikā mēs daudz runājam par Euribor likmēm mājokļiem, bet reģionos ir ļoti daudzi, kuriem automašīna arī ir vitāla vajadzība. Un daudziem, kuri ir ņēmuši automobiļus kredītos, ir piemērota EURIBOR likme. Mēs saprotam, ka tur nekādas rīcības nebūs, bet vismaz iedodam viņiem palīdzību degvielas izdevumiem uz vienu gadu. Tā nebūs konkurētspējīgākā Baltijā, bet tomēr solidārs solis. Kamēr jūs sēdēsiet un domāsiet darba grupā gadu... iedot citu... palīdzīgu roku sabiedrībai reģionos, ģimenēm reģionos un uzņēmējiem, domājot par konkurētspēju.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 19. – deputāta Vitenberga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi! Šis priekšlikums ir izstrādāts ar mērķi apturēt koalīcijas plānu celt akcīzes nodokli ostās strādājošiem uzņēmumiem. Paredzēts, ka šobrīd šī likme ir 60 eiro. Nākamajos gados par tūkstoš litriem ir plānots iekasēt: 2024. gadā – 148 eiro, 2025. gadā – 236 eiro un 2026. gadā – 324 eiro.

Jūs šo budžetu saucat par ilgtspējības budžetu. Ilgtspējīgs budžets esot. Bet jūs nozari nokausiet trīs gados, tā ir tā jūsu piedāvātā ilgtspēja. Un darba stils jums paliek nemainīgs – jūs neuzklausāt ne nozari, ne ministriju vadošos speciālistus, jūs uzskatāt, ka varat lēmumus pieņemt paši, ka jūs zināt labāk.

Tas rezultējies tajā, ka šī nesakritība skaitļos ir milzīga. Pati nozare ir aplēsusi, saskaitījusi, aptaujājusi savus biedrus... ka viņu pieaugums nākamajā gadā nebūs 180 tūkstoši, kā paredz Finanšu ministrijas aprēķini, bet tas būs stipri lielāks – vairāk nekā miljons 700 tūkstoši. Pati nozare, nozares uzņēmumi, jau arī publiski izsakās, ka apsver to, vai turpināt darbu vai neturpināt.

Interesanta situācija bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kad komisijas vadītājs Reira kungs jautāja, vai par šo projektu Satiksmes ministrijas kolēģiem ir kāds viedoklis. Pēc pauzītes pieteicās viens no Satiksmes ministrijas ekspertiem un teica: “Man nav mandāta runāt politiski par šo jautājumu, es varu runāt kā eksperts, kā speciālists.” Un viņš atzina, ka ietekme uz nozari būs milzīga. Viņš bija drosmīgs, bet rezultātā saņēma rājienu: “Kā tad tā, jūs pieslēdzaties un paužat viedokli, kas nesakrīt ar koalīcijas viedokli?!” Tā mēs strādājam ar saviem ierēdņiem, ministriju speciālistiem, lai viņi būtu objektīvi, tiešām nāktu palīgā un ieteiktu, kā labāk darīt.

Es teiktu, ka Finanšu ministrija piesedzas ar OECD rekomendācijām, zaļo kursu, bet pretī nav īsti nekādas alternatīvas, lai ietu prom no šiem fosilajiem resursiem. Paši viņi arī ir izteikušies: ja šobrīd visi pārietu uz elektrību, tad Rīgā, Liepājā, Ventspilī izsistu korķus, jo nav atbilstošas infrastruktūras.

Nozare, es teiktu, ir uz sadarbību vērsta. Tā saka: nākam, sēžamies pie galda, risinām šo jautājumu, lai kāpums būtu samērīgs.

Es aicinu neatbalstīt koalīcijas piedāvājumu, bet atbalstīt manu priekšlikumu. Un es aicinu piecelties deputātus un ar klusuma brīdi pieminēt tos ostās strādājošos uzņēmumus, kuri šī valdības lēmuma dēļ vairs savu darbību turpināt nespēs, viņi neizdzīvos, viņi bankrotēs. (Starpsaucieni.)

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edgars Putra.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Iepriekš mēs esam runājuši un arī ministri ir runājuši par šī gada budžetu. Un finanšu ministra Arvila Ašeradena teksts šī gada augustā: nodokļi noteikti netiks celti. Šobrīd ir gan spēcīgi ģeopolitiskie pretvēji, gan arī ekonomiskie šoki.

Ko lai saka ostas uzņēmumi, kuriem trijos gados tiek celta akcīze par 500 procentiem? Tas nav kaut kāds ekonomiskais šoks brīdī, kad ir neziņa par nākotni, par kravām, par visu pārējo, – pateikt, ka jums jāiegulda attīstībā un jāpāriet uz elektrību, uz citiem enerģijas avotiem vai vienkārši cilvēkiem jāsaglabā darba vietas un jāattīsta... nevis jāattīsta, bet šinī brīdī jau jādomā par to, kā saglabāt uzņēmumu un gaidīt kaut kādus jaunākus laikus, labākus laikus. Šeit mēs paceļam akcīzi.

Vienkārši šis ir viens no priekšlikumiem, par kuriem es nākšu runāt, jo tas teksts par to, ka nodokļi netiek celti... Nu, redziet, šeit ir viens no priekšlikumiem. Būs vēl.

Aicinu šo priekšlikumu tomēr atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, šis jau saistībā ar brīvostām un speciālajām ekonomiskajām zonām ir arī reģionālās attīstības jautājums. Ja mēs gribam, lai reģionos šīs četras speciālās ekonomiskās zonas attīstītos, es domāju, mums ir jādomā par veidu, kā vēl dot viņiem priekšrocības šobrīd, kad ir urbanizācijas procesi un visa ekonomiskā aktivitāte arvien vairāk koncentrējas Rīgā. Bet ko jūs darāt? Jūs darāt tieši pretējo – jūs rūpējaties par to, lai brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās šī ekonomiskā vilkme samazinātos.

Un papildus vēlos pieminēt labas pārvaldības principus, ko bieži vien koalīcijas partijas vēlas uzsvērt publiski un retorikā. Šis ir viens no daudzajiem... vēlāk pieminēsim pie citiem likumprojektiem arī citus, bet šis ir viens no daudzajiem piemēriem, kur nozares viedoklis tiek uzklausīts... pat netiek uzklausīts, bet tiek uzdots tikai tad, kad valdība jau ir grozījumus sagatavojusi, kad budžets jau ir salikts. Vai tā ir laba pārvaldība? Salikt visu jau koferītī, jau budžetu sadalīt un tad aiziet pie jums: “Ā, jūs domājat savādāk? Nu labi, tad nāciet uz nodokļu darba grupu un tad nākamgad varbūt...” Tāda ir attieksme tā vietā, lai jau savlaicīgi runātu un kopīgi meklētu risinājumu.

Bet acīmredzot nav... ir pietrūkusi dūša ieskatīties acīs nozarei un sēsties pie viena galda jau savlaicīgi. Manuprāt, tā ir tāda divkosība – minēt: nāciet ar labiem pārvaldības principiem; bet pārvaldības principus sabojājat.

Nu, lūk! Un līdzīgi arī pašā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kā jau Vitenberga kungs teica, mums pieslēdzās nozares ministrijas augsta amatpersona un nevis pats cēla roku, bet uz jautājumu, vai kāds vēlas izteikties, atbildēja kā savas nozares pārstāvis un tika kaunināts, lai gan viņš pat ļoti džentlmeniski teica, ka viņam nav politiskais mandāts un viņš nepārstāv politisko viedokli. Viņš izteica savu profesionāļa redzējumu, un par to dabūja kārtīgi pa muguru. Un, es domāju, tā arī ir divkosība.

Reizē, kad jūs sakāt: jā, valsts sektorā ir jāceļ algas un ir daudz vakanču, cilvēki nevēlas nākt strādāt valsts pārvaldē, mums ir vajadzīgi profesionāļi valsts pārvaldē... ko jūs darāt? Jūs darāt visu, lai profesionāļi bēgtu prom no valsts pārvaldes. Tāda mācība arī visiem pārējiem, kas bija pieslēgušies: redziet, nu, pacelsiet balsi, dabūsiet – tātad cietiet klusu!

Es domāju, ka tā nav laba pārvaldība, un es domāju, tā ir kaut kāda tāda padomju laika pieeja, no kuras mums demokrātiskā valstī būtu jāatsakās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Man ir tāds jautājums: kādēļ ir izveidotas speciālās ekonomiskās zonas? Šeit mēs dzirdējām debatēs daudz par ostām, bet mums ir arī jāsaprot, ka speciālās ekonomiskās zonas ir izveidotas vietās, kur mēs redzam, ka ir jāpalīdz attīstīt uzņēmējdarbību. Un akcīzes samazinājums jeb mazāka akcīzes likme, kas šiem uzņēmumiem tiek piedāvāta, ir tādēļ, lai viņiem būtu kādas priekšrocības. Un šie uzņēmumi tur ir izveidojuši savas ražotnes tikai tādēļ, ka tur ir šī speciālā zona un ir kādi atvieglojumi. Un pēc ražotnes uzbūvēšanas, kad esi ieviesis līnijas un darbojies... ir nekrietni pateikt pēc tam, kad tu jau esi iedzīvinājis šos procesus: hei, mēs tomēr tev šīs priekšrocības atņemam.

Un es šeit gribētu vērsties arī pie Latgales deputātiem. Tikai speciāli izveidotajā zonā ir šīs atlaides, un tās ir tādas... jūs paši ļoti labi zināt, kā šie uzņēmumi tur strādā. Un tad ir jautājums: vai tiešām šie rādītāji ir tik izcili, ka mēs varam sākt ņemt nost piemērotās zemākās likmes? Jā, ja redzam, ka uzņēmums ir attīstījies un uzrāda ļoti lieliskus peļņas rādītājus, par to droši vien var diskutēt, bet brīdī, kad mēs redzam, ka šie izaugsmes rādītāji nav nemaz tik labi, tas nozīmē, ka šiem uzņēmumiem vēl joprojām ir nepieciešama palīdzība.

Un es gribētu arī pateikt, kam šī degviela tiek lietota: tās ir stacionārās iekārtas, kuras netiek kaut kur braukātas un vestas, teiksim, pa koplietošanas ceļiem, tie ir celtņi, kas darbojas, tas nozīmē, ka šī degviela tiek lietota iekārtās, kur ir arī nodarbinātība, kur ir kādi cilvēki, vietējie cilvēki, kas darbojas. Un tur ir skaidrs arī punkts par to, ka šī degviela nedrīkst tikt lietota uz koplietošanas ceļiem, jo, kā mēs zinām, akcīzes nodoklis aiziet tālāk ceļu uzturēšanai.

Līdz ar to tas ir pamatoti, kādēļ nebūtu jāceļ šī likme uz augšu. Un ir jāpalīdz šiem uzņēmumiem turpināt attīstīties. Jo es jau kādreiz pirms tam esmu teicis, ka Latgale ir reģions, kur sākas Eiropa. Jo mēs veidosim stabilāku šo pamatu, šo pirmo vietu, pirmo reģionu, no kurienes sākas Eiropa, jo stiprāki būsim mēs visi kopumā.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un necelt akcīzes nodokli speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Pavisam īsi es gribētu teikt tā, ka man ļoti nepatīk šis mēģinājums celt akcīzi brīvajās ekonomiskajās zonās. (Starpsaucieni.) Bet tajā pašā laikā, tajā pašā laikā tam ir arī zināms pamatojums. Un tas pamatojums ir saistīts ar zaļo kursu un ostu un brīvo ekonomisko zonu elektrifikācijas virzieniem, tie ir vispārējie virzieni pasaules ekonomikā un visā šajā industrijā. Protams, šāds spiediens uz uzņēmējiem ir diezgan, varētu teikt, ass, un tas ir pietiekami liels spiediens tajā pašā laikā, protams, uz jebkuriem, kuriem liek pārveidot savas industrijas uz mūsdienīgiem ražošanas līdzekļiem. Tas nav patīkami. Bet, kā es gribēju teikt, iespējams, pašai industrijai ir vajadzējis vairāk sevi apliecināt un vairāk nākt par šo jomu runāt.

Es diemžēl, jāsaka, saņēmu tikai vienu vēstuli, bet tajā pašā laikā neesmu saņēmis nekādus zvanus, ne kaut kādas intereses parunāt par šo problēmu, tāpēc arī jāsaka: industrijā ir zināma pasivitāte savu problēmu risināšanā un šī konkrētā Finanšu ministrijas priekšlikuma celt nodokli, teiksim tā, padziļinātā izdiskutēšanā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Tas, ko teica Kristovska kungs... vārds “elektrifikācija” speciālajās ekonomiskajās zonās. Es domāju, ka tur varētu būt vienkāršs risinājums, jo jau atsevišķi speciālisti ir izteikušies, ka vispār ir jājauc vecās sliedes nost. Nu “Rail Baltica” uzbūvēt nevaram? Nevaram. Tur kādu astoņu miljardu pietrūkst, tagad iniciatīvas – nojaucam sliedes, aizveram speciālās ekonomiskās zonas. Un priekš kam mums ir vajadzīgs? Mēs taču labi dzīvojam no kredītiem, ko paņemam, varam turpināt nodokļus celt, akcīzes, visu pārējo, bet šis ir jautājums, kas tomēr ir saistīts ar ekonomisko izaugsmi. Un šajā jautājumā es nesaprotu koalīciju. Zaļzemnieki, nu nāciet tad paskaidrojiet – kāda elektrifikācija ostās?

Pašreiz situācija ir tāda, ka ostas cīnās par izdzīvošanu. Ostas jau nevar pārveidot, es atvainojos, par kaut kādām vietām, kur... rekreācijas centriem, es nezinu, muzejiem. Tur cilvēki strādā, tūkstošiem cilvēku strādā visās speciālajās ekonomiskajās zonās. Un tagad jūs runājat par elektrifikāciju. Tad tā arī sakiet: elektrificēsim kapus, tur nekas nenotiek, tur vajadzīga elektrība. Tāpat ostas tagad elektrificēsim; nevarat pabeigt “Rail Baltica” – tagad elektrifikācija.

Nu šis ir tas jautājums, kas tiešām... es nesaprotu līdz galam, kāpēc jūs mēģināt šīs akcīzes celt? Es gribētu tiešām... Ašeradena kungs ir pieteicies... kaut kādu paskaidrojumu. Es nesaprotu, jo ir lietas, kuras var izskaidrot. Šo konkrēto priekšlikumu es līdz galam nesaprotu, ko īsti koalīcija ar to gribētu sasniegt. Tā ka es tiešām paklausīšos, ko finanšu ministrs teiks, un tad man būs divas iespējas varbūt replikai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Paldies. Jā, šī debate rada tādu šķietamību, ka valsts uzbrūk uzņēmējiem. Situācija ir cita. Patiesībā uzņēmēji paši ir mūs uzrunājuši par šo jautājumu, jo ostās strādā ļoti dažādi uzņēmēji – vieni, kas to varēja līdz šim izmantot, un tādi, kas to nevarēja izmantot. Tie uzņēmēji, kas to nevarēja izmantot, lūdza mūs sākt šo jautājumu risināt. Mēs atradām iespēju, ka pakāpeniski... tātad dodam iespēju visiem, bet līdz ar to sākam izlīdzināt šo akcīzes pozīciju. Šobrīd akcīze ostā joprojām ir būtiski mazāka nekā vispārējā akcīzes norma. Un tā soli pa solim mainās.

Tā ka, lūdzu, mēs šinī gadījumā esam reaģējuši uz uzņēmēju pieprasījumu un vienkārši šo jautājumu sakārtojam.

Arī tiem, kas runāja par to, ka mēs virzāmies uz zaļo kursu, tas ir pareizi; mēs neatbalstām fosilās degvielas, un mums tās jāsamazina. Valdība startēs ar diezgan ambiciozu klimata plānu. Bet šis varbūt šinī brīdī nav tas jautājums. Tā ir uzņēmējdarbības līdzsvarošana brīvās ekonomiskās teritorijās... brīvās ekonomiskās zonās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Mēs daudz un dikti esam runājuši, ka ostas, īpaši lielās ostas, tāpat kā speciālās citas ekonomiskās zonas, ir viens no tautsaimniecības stūrakmeņiem. Tranzīts, loģistika – viss nereti iet caur ostām. Mēs zinām ilgus gadus, kāda bija tranzītpolitika saistībā ar Krievijas kravām... kur Krievija, uzsākot varmācīgo karu Ukrainā... faktiski šis dzelzs priekškars pamatoti ir aizvēries. Bet tā vietā, lai mēs palīdzētu mūsu komersantiem nostiprināt loģistikas centrus mūsu lielajās speciālajās ekonomiskajās zonās – ostās –, ražojošajiem uzņēmumiem pārkvalificēties... nāktu pretim, mēs – pirmais solis – mainām ostu pārvaldības modeli. Nākamie soļi – mēs arī faktiski uzliekam šo akcīzes normu. Mēs vēl darām visu, lai dzīve paliktu sliktāka. Un nevis elektrifikācija ir ostās, bet ar šo priekšlikumu mēs viņus tuvinām drīzāk elektriskajam krēslam... daudziem komersantiem.

Finanšu ministrs minēja, ka ir uzņēmēji, kuri aicināja šajā lietā iejaukties. Ko mēs tagad regulējam – savstarpējo konkurenci ostās? Ja būtu mums vispārīga analīze, ka šis konkrētais priekšlikums, šī norma radītu jaunas darba vietas, nestu vairāk labuma šajos sarežģītajos apstākļos, tā būtu pilnīgi cita saruna. Šādas normas un šādas analīzes mums nav, mēs vienkārši redzam, ka šobrīd uzņēmējiem speciālajās ekonomiskajās zonās būs jāmaksā vairāk nodokļos, būs dārgākas izmaksas, līdz ar to nekonkurētspēja un atpalicība palielināsies. Mēs regulāri salīdzinām Latvijas ostas ar to pašu Lietuvu, redzam, kā Lietuvas puse, Lietuvas valdība, atbalsta savas ostas, un šeit ir zināmas pretrunas.

Tāpēc lūdzu... finanšu ministru es aicinu: nāciet un skaidrojiet, kā šī norma vai arī citas normas palielinās mūsu ostu konkurētspēju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Paldies par debatēm, ļoti labas debates. Es gribu pateikt, ka Igaunijā un Lietuvā šādu atbrīvojumu no akcīzes nodokļa brīvajās ekonomiskajās teritorijās nemaz nav.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edgars Putra otro reizi.

E. Putra (AS).

Kolēģi, tas, ka zināma neloģika no Kristovska kunga puses... Sanāk tā: ja nozare pārāk skaļi nerunā, tad var pieņemt lēmumus, ka šo nozari var slaukt. Vienkārši neloģiski. Bet ir tāda Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padome, un viņi visos, visos kabinetos klauvēja, bija kabineti, kur viņus dzirdēja, bija kabineti, kur viņus nedzirdēja, bet pamatā augstākajos kabinetos viņus nedzirdēja. Un viņi aicina tomēr šo likmi necelt. Jo skaidrs ir viens – arī tos pašus elektrokrānus vai citas iekārtas nevar nopirkt vienā vai divos gados, tagad pat piegādes... trīs četru gadu laikā to visu var izdarīt. Mēs neļaujam sagatavoties...

Jā, Igaunijā, Lietuvā tomēr ir tā... ja mēs gribam salīdzināties ar Igauniju un Lietuvu, mēs sagatavojamies, virzāmies uz to pakāpeniski, pasakām – pēc pusgada, gada būs likme tāda, a te mēs uzreiz – divdesmit! Vienu mēnesi pirms 2024. gada uzreiz likmi liekam iekšā, un maksājiet! Nu tā nav normāli!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Godātie ministri! Godātais Finanšu ministrijas kungs... Ašeradena! Ziniet, Rīga nebeidzas ar Rīgas robežām, aiz Rīgas robežām vēl ir kaut kas. Ir arī Latvija. Un Latgalē ir Latgales speciālā ekonomiskā zona un Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona, un atlaides uz degvielu – tas bija viens no iemesliem, kā ietaupīt, padarīt produkciju drusku lētāku, veicināt konkurētspēju mūsu uzņēmumos. Tagad jūs atņemsiet – tikai ostu dēļ! – šīs privilēģijas arī Rēzeknes un Latgales speciālajai ekonomiskajai zonai. Vai tas ir labs piemērs... labs mūsu Latvijai vai Latgalei? Es domāju, ka ne. Gan Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona, gan Latgales speciālā ekonomiskā zona – tiešām tas bija viens no rīkiem, lai saglabātu gan darba vietas, gan arī ietaupītu, bet jūsu atņemat šo iespēju.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs otro reizi.

J. Vitenbergs (NA).

Nozare arī komisijā teica, ka mēģinājusi iet uz sarunām, tikties gan ar ministriju, ministrijas kolēģiem, bet Finanšu ministrijas ierēdņi, es teiktu, ka nozombēti, atbildēja – kāda jēga ar viņiem runāt, ja viņi tāpat būs pret. Tas parāda vēlmi iedziļināties un arī to, kā ir tapis šis budžets.

Finanšu ministrs pirms brīža teica, ka tas būšot kādam citam uzņēmumam labi, nevis tā, ka kaut kāda diskriminācija ir bijusi. Tā ir absolūti nepatiesība. Es gribētu dzirdēt, kurš ir tas uzņēmums, nosaukt to, kuram turpmāk būs labi, jo es neesmu dzirdējis... tur ir konkrēta procedūra šobrīd, kā var saņemt ostā strādājošie uzņēmumi degvielas akcīzes atlaides, bet viņiem pretī ir virkne pienākumu, kas jāpilda, un tie ir saistīti gan ar sankciju ievērošanu, gan ar dažādām muitas procedūrām. Tā ka mūsu uzņēmumi, kuriem tūlīt Jaunā VIENOTĪBA, ZZS, “PROGRESĪVIE” gatavojas sist tā, ka papildu 10 miljoni šajos grūtajos laikos trīs gadu periodā būs jāsamaksā... Pat grūti šobrīd kaut kādu iemeslu atrast tam, ka, redz, ir jāceļ, jo konkurētspējai Lietuvā un Igaunijā šobrīd šīs likmes ir augstākas. Tas jau ir bijis. Šis mērķis šim speciālo ekonomisko zonu režīmam – veidot tādas kā saliņas, kurās var attīstīties, strādāt mūsu uzņēmumi un būt konkurētspējīgāki par Lietuvu, Igauniju... kur mēs šobrīd cīnāmies par katru tonnu kravas.

Tā kā Ģirts Valdis Kristovskis arī bijis jau pirms Jēzus dzimšanas Ventspils ostas valdē, ja, simtiem gadu tur sēdējis, viņš saka – nozare ar viņu nav runājusi. Tad ko jūs tur darījāt, Ģirt Valdi Kristovski? Jūs esat bijis nozares pārstāvis, jums jābūt nozares ekspertam!

Paldies. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Cienījamie kolēģi, vēlreiz pavisam īsi. Tātad es jums gribu teikt: jūs droši vien esat dzirdējuši par tādu lietu, ka tranzītā ir zaļie koridori. Varbūt esat dzirdējuši, varbūt neesat dzirdējuši. Jūs esat dzirdējuši par elektrifikāciju, par (Starpsauciens: “Nav pretī...”)... par to, ka kuģiem, transportam, iekraušanas tehnikai, visai, nu, varētu teikt tā, virszemes infrastruktūrai ir jābūt elektrificētai. (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)

Iespējams, jūs esat dzirdējuši par to, ka ir programmas, kas nodarbojas ar zaļā ūdeņraža attīstību, tātad tas viss pašlaik notiek ostās. Bet ne velti es teicu, ka man nepatīk šis priekšlikums – celt dīzeļdegvielai akcīzi (Starpsauciens.), bet tajā pašā laikā, kā jau arī teicu, ir tās situācijas, kad uzņēmēji spiediena rezultātā bieži vien veic šīs nepieciešamās pārmaiņas saistībā ar zaļo kursu.

Un par to, kāpēc es minēju, ka nepietiekami aktīva acīmredzot ir bijusi industrija... es runāju par to, ka acīmredzot, ja šis spiediens būs par lielu, viņiem ir visas iespējas nākt un cīnīties, un pārliecināt, ka varbūt šī pieeja, kas līdz šim ir bijusi, nav pietiekami pārdomāta tieši no Finanšu ministrijas puses.

Bet šajā brīdī – šajā brīdī! – šim pirmajam gadam es atbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns otro reizi. (Starpsauciens.)

A. Butāns (NA).

Tātad koalīcija apgalvo, ka nozarei bija visas iespējas nākt, skaidrot, likt savus argumentus galdā, un tāpēc, ka viņi to nedarīja, celsim viņiem nodokli. Nu nebija tā, nebija viņiem iespējas, un arī LDDK viedokli par šo... par šo likumprojektu... viņiem bija dots vārds izteikties pēc tam, kad budžets jau bija salikts. Nu to jūs nevarat noliegt. Tā tas bija.

Par elektrifikāciju. Nu, man liekas, tā ir tāda uzmanības novēršana. Jūs, lai izvairītos par to, ka... runātu par to, ka ceļat nodokli, sākat runāt par citu tēmu, pret kuru tā kā neviens neiebildīs, vai ne, un tāpēc nodokļu celšana paliks bez uzmanības. Nav jau jums budžetā nekas par elektrifikāciju ielikts. Kā jūs te slavējat, ka jāiet uz elektrifikāciju, ja budžetā nekā par to nav? Tā ir vienkārši tāda... vienkārši uzmanības novēršana, es domāju.

Šeit jau kolēģi izstāstīja, kas tad ir speciālās ekonomiskās zonas likums, kāpēc tas tika radīts un kāds ir pienesums reģionos. Bet es gribu atgādināt kādu citu likumu, jo šeit, izskatās, visa nozare cieš no tā, ka ir izlobēts, neviens nevar pateikt, kurš uzņēmējs ir bijis tas, kurš ir izlobējis to, lai... lai viņam būtu labāk un pārējai nozarei sliktāk. Ir tāds Interešu pārstāvības atklātības likums jeb lobija likums, kas stājās spēkā šogad. Un tā likuma mērķis bija nodrošināt interešu pārstāvības procesa atklātību, veicināt sabiedrības uzticēšanos interešu un politiskās varas pārstāvjiem, kā arī garantēt visām ieinteresētajām pusēm godīgas un vienlīdzīgas iespējas iesaistīties interešu pārstāvniecībā. Tas nav noticis. Ir kaut kāds nezināms uzņēmējs, kas tiek piesaukts, kurš ir izlobējis, un tāpēc visai pārējai nozarei paceļ nodokli.

Atnāciet un pasakiet, kurš tas bija, lai es zinu, ko uzņēmējiem Kurzemē, Latgalē pateikt – kā pēc viņi cietīs. Kurš ir tas, no kura aug kājas šim priekšlikumam?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers otro reizi.

A. Šlesers (LPV).

Godājamie kolēģi! Es neatceros, ka mēs šo jautājumu būtu izskatījuši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. (Starpsauciens: “Izskatījām gan komisijā!” Starpsaucieni.) Nē, es neatceros, ka būtu bijusi asociācija, kura būtu nākusi un aicinājusi pacelt nodokļus. Es neatceros diemžēl. Redziet, es savā laikā... atceros, Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā bija diezgan smaga situācija, tur nācās viņiem palīdzēt ar infrastruktūras izbūvēm, ar kuģu ceļu padziļināšanu, un tur izveidojās daudzi desmiti, es nezinu, varbūt pat simti, uzņēmumu, kuri nodarbojas ar ražošanu. Un tas ir balstīts uz eksportu. Tas ir balstīts... Viņi atnāca, izvēlējās... ne tāpēc, ka ražot Latvijai, bet ražot eksportam. Viņi izvēlējās.

Ja mēs mainām spēles noteikumus – jautājums, vai ieguvums būs tik liels kā potenciālais zaudējums, jo spēles noteikumu maiņa ir tas sliktākais.

Tas, ko es... Vēlreiz par to elektrifikāciju, kas šeit jau ir izskanējis. Tas, ko mēs zinām, – “Latvijas dzelzceļš” bija plānojis elektrificēt līnijas. Kur tās ir? Nav. Pašlaik mēs zinām to, ka “Latvijas dzelzceļš” infrastruktūru nespēj uzturēt, tur ir apmēram 50 miljoni zaudējumu, kas no budžeta jau jāsedz. Tad mēs sakām viņiem vēlreiz – jāpāriet uz elektrifikāciju.

Es teikšu tā, ka šis ir jautājums, kurā nevajadzētu dalīties – pozīcija vai opozīcija. Man būtu... es pieļauju, arī tas fiskālais... kaut kādi ieņēmumi nebūs tik lieli pirmajā gadā. Varbūt šajā jautājumā varam tiešām nopauzēt un atgriezties vēlāk, jo man gribētos patiešām ar nozares pārstāvjiem satikties un saprast, jo šis nav tāds jautājums kā par alkoholu, cigaretēm – tur ir vienkāršāk, tur ir – pieņēma lēmumu pacelt... Tas ir pārliecības jautājums. Šeit tomēr ir pietrūcis profesionālas diskusijas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Paldies par debatēm! Es vēlreiz gribu teikt, ka šim jautājumam ir praktiski aspekti. Gribu atgādināt šo lietu tiem, kas uzdodas par ostu speciālistiem... atgādināt vienu lietu: tātad šo akcīzi var izmantot tikai tad, ja jūs strādājat ar trešo pasaules valstu kravām, jūs nevarat to izmantot, ja pārkraujat arī Eiropas kravas. Paši uzņēmēji ir lūguši šo jautājumu praktiski atrisināt, un ir (Starpsaucieni.)... Atnāciet, es jums nosaukšu šo uzņēmumu, ja vēlaties. (Starpsaucieni.) Un otrs ir – tātad mēs esam atraduši risinājumu, šis akcīzes nodokļa dizains ir izlīdzināts abu kravu tipiem, un brīvostu likumā tas ir atrisināts. Šis ir praktisks risinājums – tas, ko uzņēmēji pieprasa. Tā ka paldies, un tas ir izdarīts. Viss.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens: “Deviņpadsmitais!”) 19., es atvainojos. Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 36, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 20. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 21. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 21. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 22. – deputāta Tavara priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Kolēģi, priekšlikums tapis sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru – faktiski pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras aicinājuma. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera aicināja izvērtēt vairākus dzērienu veidus, kam nebūtu jāpiemēro akcīze, ar vienu mērķi – izlīdzināt šo segmentu attiecībā pret pārējām Baltijas valstīm, lai faktiski noņemtu birokrātisko slodzi, kā arī palielinātu konkurētspēju Latvijas uzņēmējiem – tiem, kuri strādā mūsu vietējā tirgū. Tas attiecas gan uz vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, gan galu galā arī uz kafijas patērētāju.

Priekšlikumi bija arī par saldinātajiem dzērieniem, bet, ņemot vērā augsto cukura līmeni šajos dzērienos, tādu priekšlikumu neesmu iesniedzis. Bet par kafiju – mēs esam izvērtējuši arī konkrētā priekšlikuma fiskālo ietekmi un uzklausījuši nozares uzņēmējus, kas strādā Latvijā, par to, kādi ir konkurences apstākļi salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, un citām mūsu reģiona valstīm, tāpēc arī ir šis konkrētais priekšlikums – piemērot kafijai nulles procentu likmi.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis bija kļūdains iepriekš pieņemts akcīzes palielinājums kafijai. Mūsu kaimiņiem nav. Jūs paskatieties apkārt, arī Eiropā nav šādas akcīzes. Mēs izdomājām – mums vajag tieši kafijai. Varbūt arī tad... paldies dievam, es esmu tējas dzērājs, esmu priecīgs... bet varētu arī tējai, ūdenim... kam vēl mēs varētu uzlikt? Šinī gadījumā tas ir neloģiski – ietekmēt konkrētu dzērienu... ar akcīzi, kas nav nekur citur. Mēs, kā vienmēr, gribam izcelties ar kaut ko... ārpus kaimiņiem, tikai mēs nekādi neizceļamies ar konkurētspēju, ar ko labāku, bet pārcenšamies ar kaut ko sliktāku.

Atceļam, lūdzu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Es atbalstu šo APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikumu. Par kafijas industriju jūs varat pietiekami daudz atrast arī publiski. Un “Eurotax” dati rāda, ka Eiropā šobrīd ir tikai četras valstis, kuras kafiju apliek ar nodokli. Latvija nez kāpēc ir viena no tām četrām... vienīgā Ziemeļvalsts (jums patīk Ziemeļvalstu piemērus piesaukt)... vienīgā Ziemeļvalsts, kas to dara... vienīgā Baltijas valsts, kas to dara.

Par spīti tam, Latvijā ir viena no augstāk attīstītajām kafijas kultūrām. Ir ļoti daudz, salīdzinoši daudz, kafijas grauzdētavu arī reģionos – mēs zinām “KUUP”, kas ir Latgalē, “Curonia Coffee Roasters”, kas ir Kuldīgā, “Andrito Coffee Roastery”, “Rocket Bean Roastery”, kas ir Rīgā, “Kalve Coffee” un vairākas citas, ko jūs varat atrast. Tas ir augošs bizness, Latvija šos produktus arī eksportē, tā ka tā nav kaut kāda prece, ko mēs vienkārši ievedam un jau gatavu patērējam. Mums pašiem uz vietas ir augoša nozare, kurā tiek nodarbināti cilvēki, maksātas algas un nodokļi.

Tāpēc nav īsti skaidrs, kādēļ mēs gribam kaut kādu selektīvu... papildus... kāda Eiropā kopumā nav prakse... aplikt to visu ar nodokli un kārtējo reizi kādu konkrētu nozari padarīt Eiropā nekonkurētspējīgu.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un novērst šo nepamatoto nodokli.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Saistībā ar šo priekšlikumu es vēlos vērst uzmanību uz to, kā ir šajā akcīzes likumā vispār ierakstīta šī norma. Tā ir viena no metodēm, kā birokrātiski panākt, lai cilvēkiem būtu grūtāk saprotams, par ko ir runa.

Tātad te ir pateikts, ka 100 kilogrami kafijas tiek aplikti ar 142,29 eiro lielu akcīzes nodokli, tā vietā lai šajā pašā likumā uzrakstītu, ka viens kilograms kafijas tiek aplikts ar 1,42 eiro lielu akcīzes nodokli. Tātad katrs cilvēks, kurš iegādāsies kafiju... 1,42 eiro klāt bez PVN, tad vēl PVN tiek papildus pieskaitīts klāt, un viens kilograms kafijas maksās par nepilniem diviem eiro dārgāk. Tas ir vēstījums, ko tad faktiski arī būtu Finanšu ministrijai godīgi jāaiznes ikvienam Latvijas iedzīvotājam, ka kafija kļūs par tik dārgāka nākamajā gadā neatkarīgi no tā, vai to iegādājas seniors, uzņēmējs vai parastā darba darītājs, kurš, piemēram, agri no rīta ceļas un ved cilvēkus ar sabiedrisko transportu uz darbu, – visiem kafija kļūs dārgāka par tik un tik.

Tāpēc mans lūgums ir atbalstīt APVIENOTĀ SARAKSTA iesniegto priekšlikumu un turpmāk, kad tiek virzīti līdzīgi priekšlikumi, tomēr lietot cilvēkiem saprotamu valodu... nevis 100 kilogramiem akcīze, bet – uz vienu kilogramu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es tikai gribēju teikt vienu lietu. Vispirms – šī akcīze ir no 2004. gada, šī akcīzes likme. Otrs – šoreiz valdības priekšlikumi nav celt akcīzi. Tā ka šis ir gājis tādām parlamenta debatēm cauri ilgus gadus. Attiecībā uz precīzāku normas formulējumu mēs esam atvērti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edgars Tavars otro reizi.

E. Tavars (AS).

Jā, pavisam īsi. Kolēģi, pirmajā reizē es minēju to, ka mums ļoti būtiski ir vismaz šo vienu produktu grupu, kas nav alkohols... Citstarp kolēģi piedāvāja palielināt akcīzi alkoholam. Mēs zinām – tie, kas dzer 12 tasītes dienā vai piecas tasītes dienā... alkohola... bieži vien viss beidzas ar bankrotu vai ar agresiju ģimenē. Savukārt kafijas dzērājiem, es domāju, mēs neko tādu nevaram pateikt. Kā man savā laikā minēja kāds admirālis: vīrietis, kurš nevar dienā izturēt astoņas tasītes kafijas, – ko viņš vispār var izturēt? Respektīvi, kafija absolūti nav tas sliktākais dzēriens, un es pats arī lietoju kafiju. Iespējams, tas ir interešu konflikts, man garšo laba kafija.

Bet šajā gadījumā stāsts... Divi aspekti. Viens – mēs redzam Eiropas zonā, cik valstīm ir piemērots akcīzes nodoklis kafijai. Kolēģis minēja četrus piemērus. Uzņēmēji aicina atteikties no akcīzes kafijai, lai izlīdzinātu šo normu Baltijas valstu līmenī. Tas ir absolūti... tikai un vienīgi loģiski. Jā, šī norma jau pastāv kādu laiku, bet šobrīd ir šis brīdis. Mēs gribam kaut vienā nelielā segmentā, industrijā, kas neatstāj tiešu ietekmi uz veselību, kā, piemēram, alkohols, kur mēs varējām droši celt akcīzi... Tad šis priekšlikums palīdzēs ne tikai vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem, bet arī patērētājiem.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 41, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 23. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, šis tātad ir saistīts ar priekšlikumu par degvielas cenu samazināšanu, par nodokļa likmes samazināšanu dīzeļdegvielai un benzīnam. Kā jau teicu, viens no šiem mērķiem – ir terminēti, uz gadu... kamēr netiek pārskatīta nodokļu politika, kamēr mēs nevaram nodrošināt konkurētspējīgus darbaspēka nodokļus Baltijā... jo jums vēl būs gadu šī darba grupa, kurā jūs spriedīsiet... tad tikmēr nodrošiniet konkurētspēju ar degvielas cenu, lai tā atšķirība no Lietuvas nav tik dramatiska, kā ir šobrīd. Nepatīk jums šis konkurētspējas priekšlikums? ZZS noteikti patīk, jo viņi paši šogad virzīja, tiesa, divreiz lielāku. Nu tad nāciet, uzkāpiet tribīnē, pasakiet, ka šis Butāna priekšlikums nekam neder, un pasakiet, kurš tad ir tas konkurētspēju veicinošais.

Jūs sakāt, ka darbaspēka nodokļus nepārskatīsiet, tur konkurētspējas nebūs. Tātad jūs degvielai arī negribat konkurētspēju. Nu tad pasakiet, kura būs tā atslēga, kā jūs sasniegsiet nozares prasīto, kā jūs sasniegsiet prezidenta teikto par to, ka mums ir jābūt konkurētspējīgākajai uzņēmējdarbības videi Baltijas mērogā. Nu tad pasakiet, kas ir tā jūsu jaunizdomātā formula! Ja mūsu priekšlikumi neder, tad atnāciet un izskaidrojiet, arī jūs, Rokpeļņa kungs, kā ZZS redz, kurš ir tas priekšlikums, nosauciet, ar kuru jūs nodrošināsiet konkurētspēju Baltijā. Nāciet!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 24. – deputāta Šnores priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 25. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 26. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 27. – deputāta Šnores priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 28. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 29. – deputāta Vitenberga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens: “Balsojam!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 30. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 31. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika daļēji atbalstīts un ir iekļauts 32. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 32. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. Kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 19, atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, otrais, galīgais, lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi, komisijā skatījām grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā otrajā lasījumā un kopā saņēmām divus priekšlikumus.

1. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

mDebatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, tātad šis ir Mikrouzņēmumu nodokļa likums... regulē mazo biznesu, un, mūsuprāt, nav samērīga šī 25 procentu likme, kāda ir šobrīd. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits ir sarucis no 44 tūkstošiem uz 8 tūkstošiem. Būtu naivi domāt, ka viņi visi ir kļuvuši par lieliem uzņēmējiem, pārgājuši uz pilno nodokļu režīmu. Jaunākie ēnu ekonomikas dati ir diezgan satraucoši, un ir pamats domāt, ka liela daļa no tiem, kuri savulaik lietoja mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, šobrīd to vairs nedara un ir ēnu ekonomikā tieši tāpēc, ka 25 procentu likme vienkārši ir nesamērīga, tā ir nesamērīga.

Iepriekš... vēl šogad ar nozari, strādājot pie finanšu ministra nodokļu grupā, tika izskatīti vairāki priekšlikumi, un Finanšu ministrijas viedoklis bija, ka 18 procenti būtu pārāk maza likme un sociālās iemaksas būtu vajadzīgas lielākas, nozare savukārt uzskatīja, ka tas, ko piedāvā Nacionālā apvienība un APVIENOTAIS SARAKSTS – 18 procenti –, būtu samērīgi. Un faktiski tā diskusija bija starp 18 un 20 procentiem, kas būtu samērīgs nodoklis, kur mēs veicinātu tomēr legalizēties tos, kuri ir ēnu ekonomikā, un arī visus, kuri lieto šo režīmu un šobrīd cieš no dzīves sadārdzinājuma, varētu motivēt arī turpmāk tajā darboties.

Bet tas ir pazudis, ienākot jauniem koalīcijas partneriem. Šobrīd no 18 vai 20... tā diskusija ir cieti palikusi uz 25 procentiem. Tas ir nesamērīgi. Mēs zinām, ka ļoti daudzi pirmie soļi biznesā tiek sperti tieši ar mikrouzņēmumu nodokli. Mēs zinām, ka daudzi izmanto šo režīmu papildus, lai piestrādātu... viņš varbūt darbadienās ir savā pamatdarbā, nedēļas nogalēs vai nu ir kā amatnieks, vai mājražotājs un papildus piepelnās, veicina ekonomisko aktivitāti, uztur tradīcijas un ņem un veicina papildu ieņēmumus arī savai ģimenei. Un tad tas tiek izskausts ar šo.

Tas pretarguments bija tāds: jā, bet, zināt, tur ir visādi negodprātīgie, kas izmanto šo. Nu labi, tad vērsieties pret tiem negodīgajiem, atrunājiet likumā, kuras nozares nevar izmantot šo režīmu, izķeriet tos nelegālos, nevis pretnostatiet tos dažus ekstrēmos gadījumus pret visu nozari. Jo tagad kāda negodprātīga uzņēmēja dēļ, nezinu, varbūt kāds taksists vai kāds cits izmantoja to... Tagad visi mājražotāji, amatnieki, visi pašnodarbinātie, radošās personas cieš no tā, ka jūs negribat samazināt šo nodokli, jo, redz, sliktie arī no tā iegūs.

Tas nav veids, kā veidot politiku, – kaut kādu dažu negodprātīgo dēļ tagad cietīs arī visi tie, kuri grib uzsākt biznesu, vai tie, kuri nodarbojas ar mājražošanu, vai darbojas radošajās nozarēs.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi! Esmu nepatīkami pārsteigts, jo šī koalīcija melo.

Es redzu: šajā sadaļā, ar ko nācāt uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju un stāstījāt par budžetu, ir rakstīts, ka nodokļu politikas izmaiņas būtiski nepalielinās nodokļu slogu ne uzņēmējiem, ne iedzīvotājiem. Pirms brīža debatēju gan par ostas uzņēmumiem, kuri strādā ostās, gan arī par PVN likmi... un skaidri pierāda pretējo.

Turpinu. Komisijā Finanšu ministrija, arī pārstāvji, kas ir no koalīcijas partijām, teica, ka ar šo budžetu ir ietverts... un mērķis ir sasniegt ilgtspējīgu iekšzemes kopprodukta pieaugumu, audzēt investīcijas, produktivitāti un eksportu. Pretī arī ir virkne dažādu rādītāju. Sadaļa, kur parāda, ka būs milzīgs pieaugums gan IKP, gan investīcijās. Tās diagrammas visas ies uz augšu, samazināsies bezdarbs, palielināsies algas, bet pretī nav neviena risinājuma, nevienas programmas, kā to izdosies sasniegt.

Tā ka es aicinu kolēģus nākt arī, ja jūs neatbalstīsiet šo priekšlikumu, kurš ir, es teiktu, ļoti... ar mērķi palīdzēt mūsu mazajiem uzņēmējiem, lai tie spētu strādāt reģionos, ģimeņu uzņēmējiem, lai cilvēki varētu dzīvot tur, kur viņi dzīvo, pabarot savas ģimenes... Ja jums šis priekšlikums neliekas pieņemams, atbalstāms... kas ir tie rīki, kā jūs sasniegsiet, kā jūs audzēsiet mūsu ekonomiku, kā pieaugs cilvēku darba algas, kā pieaugs investīcijas valstī? Šobrīd es nenolasu no jūsu piedāvājuma neko no tā, ko esat solījuši un paredzējuši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Paldies par šo debati. Bet es gribētu arī tad, lai mēs runājam visu pilnu patiesību. Tātad līdz šim bija divas mikrouzņēmumu nodokļa likmes – 40 un 25 procenti. Valdība ir atteikusies no augstākās likmes, tātad ir palikuši 25 procenti.

Attiecībā uz 25 procentiem mums bija ļoti liela diskusija, ko ar to darīt – vajag mainīt vai ne. Un tad mums jāatceras viens ļoti svarīgs jautājums. Šie cilvēki... tas ir vienīgais viņu sociālo iemaksu avots, 80 procenti no šīs nodokļa likmes aiziet sociālajām iemaksām. Un droši vien mēs visi vēl atceramies, ka kovida laikā tie bija tie cilvēki, kas pirmie nāca pie valdības un teica: mūsu apdrošināšanas iemaksas ir bijušas tik mazas, ka mums nepietiek nekam – nekam! –, nekādiem pabalstiem, un tad valdība meklēja risinājumu, lai viņus atbalstītu. Un, ņemot vērā šo pavisam neseno pieredzi, mēs palikām pie 25 procentu likmes, un šis, manuprāt, ir ļoti labs atbalsts mazajai uzņēmējdarbībai, tas ir sabalansēts. Mēs nepalikām pie augšējās 40 procentu likmes, samazinājām uz 25. Mums ir pārliecība, ka šie cilvēki tomēr zināmā mērā – ne pilnībā, bet zināmā mērā – ir sociāli apdrošināti.

Tā ka es gribu teikt, ka valdība savu uzdevumu ir pildījusi un ir atvieglojusi mazajiem uzņēmējiem nodokļu slogu, lai viņi varētu normāli funkcionēt tirgū.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds nākamajam – deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi, es arī tikai vēlējos pastiprināt... ka, manuprāt, ir... finanšu ministra teikto. Manuprāt, ir korekti norādīt: tā kā līdz šim apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 tūkstošus eiro gadā, likme bija 40 procenti, no tā mēs esam atteikušies. Papildus arī šobrīd, respektīvi, ja cilvēkam ir darbs vispārējā kārtībā, tad pamatdarba vietā varēs piemērot neapliekamo minimumu un arī atvieglojumu par apgādībā esošiem cilvēkiem.

Tā ka es domāju, ka šie pavisam noteikti ir soļi pareizajā virzienā. Es saprotu, opozīcijai nepatīk dzirdēt par to, ka mēs pie šī jautājuma strādāsim, bet ir vairāk nekā skaidrs, ka mēs kā koalīcija arī noteikti celsim jautājumu par mazās uzņēmējdarbības attīstību nodokļu pamatnostādņu izstrādāšanā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns otro reizi.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Attiecībā par šo 40 procentu slieksni. Es domāju, tas vispār bija pārpratums. Jā, ir labi, ka tā kļūda ir izņemta ārā, bet tā ir tāda... tās ir tādas drupačas uz pārējā fona, jo tas aptuveni skar 3–5 procentus no mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. Tā ka, ja mēs runājam par šo režīmu, tas ir absolūti nebūtiski. Jā, tā ir tehniska lieta, un es piekrītu, ka tai jau sen vajadzēja būt labotai, bet aicinu nenovērst uzmanību no tā, ka kopējai bāzes likmei nav jābūt 25 procentiem, kā jau es teicu, lai būtu samērība starp sociālajām iemaksām un starp nodokļu konkurētspēju. Šis kompromiss finanšu ministra darba grupā starp 25 un 18 bija 20. Ja jums nepatīk mūsu priekšlikums par 18, kas sakrīt ar nozari, jūs gribat vēl lielākas sociālās iemaksas, labi, es domāju, ja būtu priekšlikums par 20 procentiem... es atļaujos apgalvot, ka Nacionālā apvienība tādu atbalstītu, bet šobrīd jau nav tāda... jūs jau neparedzat nekādu samazinājumu bāzes likmei.

Līdz ar to tas... man liekas, jūsu argumentācija neiztur kritiku. Mēs varam teikt, ka mazais bizness vēl gadu būs spiests noskatīties, gaidīt un cerēt, ka kaut kāda mistiska darba grupa, kuras tāpat īstenotie... piemēram, iepriekšējās darba grupas īstenotie, tātad izstrādātie priekšlikumi tāpat beigu beigās netiek īstenoti. Man liekas, zūd pašai nozarei motivācija piedalīties kaut kādās darba grupās. Kaut kāda imitēta darbība sanāk, jo beigās jau priekšlikumi tāpat netiek ieviesti un tiek paziņots, ka jātaisa jauna darba grupa.

Tāpēc es aicinu tomēr noņemt šo plīvuru, ka kaut kas tiks pārskatīts un kaut kas ir tagad ļoti... iedots, jo šī likme – 25 procenti – nav konkurētspējīga un nebūs arī nākamgad.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 48, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 2. – deputātes Vīksnas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Vēlreiz labdien, cienījamie kolēģi! Es laikam esmu kā advokāte mazajam biznesam jau 20 gadu garumā, jo vairāk gribētu teikt: tomēr prioritāte mūsu budžetam būtu vēl viena – tā ir ekonomiskā drošība. Ņemot vērā, ka arī biju šī, jāsaka tā, liktenīgā nodokļa līdzautore, un tajā laikā, 10 gadus atpakaļ, mēs jau iestrādājām 20 procentus, kurā ir iekļautas sociālās apdrošināšanas iemaksas... un kāpēc es piedāvāju 18 procentus, kas ir adekvāti? (Zālē troksnis.) Tas ir izanalizēts profesionālajā darba...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Vīksna.... grupā. Tādēļ – kāpēc 18 procenti?

Pirmkārt, konkurētspēja Baltijas valstīs: Igaunijā – 20, Lietuvā – mazliet vēl mazāka, bet arī uz 20. Tad būtu konkurētspējīgs mazais bizness arī Baltijas valstīs, par ko mēs ļoti runājam.

Otrkārt, tā ir reģionālā dimensija, ņemot vērā, ka bizness nenotiek tikai Rīgā, bet īpaši reģionos – un īpaši reģionos! – ir mazais, mikro, bizness.

Treškārt, ēnu ekonomika. Ja atceramies, kovida laikā kāds veselības ministrs principā vienu nozari uz trīs mēnešiem apstādināja. Tā bija skaistumkopšanas nozare, kura šobrīd ir ne tikai ēnu ekonomikā, bet gan, jāsaka, melnajā.

Ceturtais – mums ir ļoti maza sauja uzņēmēju, mums ir vajadzīga lielāka, un tas ir vēl viens... lai jaunie uzņēmēji veidotos, un ne velti ir “Junior Achievement” programma, kas motivē kļūt par uzņēmējiem. Šis ir īstais brīdis kaut kā nākt pretī.

Jā, ir... tajā laikā bija uzņēmēji, kas negodprātīgi izmantoja mikronodokli, piekrītu, un mēs ļoti labi zinām, tie bija stabos kāpēji, un mēs zinām šīs kapitālsabiedrības, kuru vadītāji saņēma desmitiem tūkstošu eiro algas, bet tas jau nebija mazais bizness. Tas, ka mazajam pārmet... tas, ka izmantoja lielie, tas atkal, man liekas, ir cits stāsts. Bet te ir cits jautājums – kāpēc tajā laikā Valsts ieņēmumu dienests, ļoti labi zinot, kas notiek, nekontrolēja? Un tāpēc mans tāds pats pēdējais... kāpēc mēs Latvijā tomēr nevaram lietas padarīt līdz galam? Mēs kaut ko esam labu iesākuši un pusceļā apstājamies. Tas ir, kā sunim esam pārkāpuši, bet to astīti nevaram pārkāpt.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Paldies Aivai Vīksnai, kas šo priekšlikumu iesniedza. Un es patiešām gribu vērst uzmanību uz uzņēmējdarbības problēmām, it sevišķi reģionos, jā, it sevišķi manis pārstāvētajā Latgales reģionā, kur jau tā uzņēmēju skaits uz tūkstoš iedzīvotājiem ir katastrofāli mazs. Ņemot vērā arī to, ka mēs, valsts budžetu skatot, katru gadu ceļam minimālo algu, kas, protams, ir patīkami tiem cilvēkiem, kam pašvaldība vai uzņēmējs var to minimālo algu samaksāt. Protams, ir labi, ja šajā gadījumā mikrouzņēmējs var tos 25 procentus samaksāt, bet, ja nevar, ja viņš nevar samaksāt šos 25 procentus, uzņēmējs tiek slēgts.

Ašeradena kungs saka: lūk, sociālās iemaksas ir par mazu. Protams, bet šajā gadījumā, ja cilvēks pavisam zaudē iespēju strādāt, godīgi strādāt, godīgi maksāt nodokļus, tad viņam vispār nav nekādu sociālo iemaksu. Respektīvi, tas ir kā tas slavenais teiciens, kas, man šķiet, no Francijas nāk: visefektīvākās zāles pret galvassāpēm ir giljotīna.

Es vienkārši parēķināju, cik izmaksā, cik lielas ir starpības starp 18 un 25 procentiem uzņēmējam, mikrouzņēmējam, kam ir šis 25 000 apgrozījums gadā, kā norādīts. Tātad šobrīd viņam būs jāmaksā 6250 eiro nodokļi, 25 procenti. Tas, ko piedāvā Aiva Vīksna, ir 4500 eiro gadā. Vai tiešām tas ir maz? No viena maza lauku uzņēmēja? Starpība ir 1750 eiro. Manuprāt, patiešām daudz vērtīgāk, ka šie uzņēmēji paliek laukos.

Pavisam viens mazs piemērs. Veikaliņš Astašovā, mazs ciematiņš netālu no Dagdas. Tur bija maziņš veikaliņš, kas darbojās. Protams, ceļot minimālo algu, vairumtirgotājs vairs nevarēja atļauties samaksāt pārdevējam. Bet tur bija iespēja vietējiem iedzīvotājiem nopirkt to pašu kafiju, sāls vai cukura paciņu. Iedzīvotājiem nebija jāskrien uz 10 kilometrus attālo pilsētu, kur jāiegādājas jebkurš sīkums. Un, protams, tā bija darbavieta, tā bija iespēja socializēties cilvēkiem. Pats toreiz strādāju tūrisma informācijas centrā, braucot ar tūristiem, ar velotūristiem garām, viņiem visiem bija liels prieks iebraukt, apstāties vienā mazā lauku veikaliņā un nopirkt saldējumu.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo mikrouzņēmēju nodokļa likmi – 18 procenti. Lūdzu, esam saprātīgi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, tātad viena lieta, kas netika pateikta. Jaunās VIENOTĪBAS vadītajā Finanšu ministrijā vēl iepriekšējā sasaukumā tika izveidots saimnieciskās darbības konts, kas ir laba lieta, atbalstāma, proti, mazajiem mikrouzņēmējiem, pašnodarbinātajiem, arī radošajām personām, kuriem bieži vien sagādā problēmas gan laika resursu, gan finanšu resursu dēļ nodarboties ar visu grāmatvedisko pusi, lietvedību, tika izveidota automātiska sistēma, kur no konta automātiski VID pats paņem nodokļus, pats visu sarēķina, faktiski nav grāmatvedība jāveic, līdzīgi kā tas ir Igaunijā.

Viss jau ļoti labi, ja tik šis darbs būtu padarīts kvalitatīvi. Tika iztērēti 800 tūkstoši aptuveni. Jaunā VIENOTĪBA par finanšu ministra padomnieku pieņēma Guntaru Raču, lai viņš nodarbotos ar šo, tika izveidota cilvēku grupa, arī no ierēdniecības, lai izstrādātu pusotru gadu, ja nemaldos. Pusotrs gads – 800 tūkstoši – speciāls padomnieks, lai izstrādātu SDI kontu. Rezultātā šo kontu ar šo nodokli izmanto 116 cilvēki Latvijā – 116, stādāties priekšā! Tas ir brāķis! Un jūs vienalga pat tagad, apzinoties to pat šobrīd, kad jūs it kā pieķeraties un mēģināt kaut ko labot, nevēlaties pārskatīt to, nevēlaties, lai šis režīms, kurš ir labi domāts, būtu funkcionējošs. Un visas tās atrunas par to, ka tad jau nebūs sociālās iemaksas... Būs sociālās iemaksas, būs sociālās iemaksas! Un, ja domājat, ka jūs, spītīgi turot šo nekonkurētspējīgo 25 procentu likmi, ļoti rūpēsieties par sociālajām iemaksām, tad rūgti maldāties. Kā es teicu, MUN maksātāju skaits no 44 tūkstošiem ir nokrities uz 8 tūkstošiem, un es atļaušos apgalvot, ka vairums no viņiem ir ēnu ekonomikā. Un ēnu ekonomikā... no tā, ka viņi saņemtu mazākas sociālās iemaksas, ja viņiem būtu 18 vai 20 procenti... Šobrīd viņu sociālās iemaksas ir apaļa nulle, un, ja būtu kovida situācija, uz kuru jūs atsauktos, tad viņiem būtu nevis drusciņ iemaksas vai mazākas, bet nekādas.

Līdz ar to šis nav sociāli atbildīgs lēmums – turēt 25 procentu likmi un mēģināt pašiem sevi mānīt, ka ar to jūs nodrošināt sociāli atbildīgu politiku. Tā tas nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums otro reizi.

J. Viļums (AS).

Pavisam īsi, lai mēs paspējam līdz pārtraukumam.

Kolēģi, cik daudzi no jums ir nodarbojušies ar uzņēmējdarbību ārpus Rīgas reģiona, vairāk nekā simts kilometrus tālāk no Rīgas?

Sēdes vadītāja. Viļuma kungs, nesarunājieties ar zāli!

J. Viļums. Es nesarunājos ar zāli, es uzdevu jautājumu, kolēģi pacēla roku, es saņēmu atbildi.

Liels paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. Kolēģi, esam izskatījuši abus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 28, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Kolēģi, esam pietuvojušies kārtējam pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, uzmanību! Kārtība līdzšinējā. Reģistrējušies 90 deputāti, nav reģistrējušies 10: Raimonds Bergmanis, Mārcis Jencītis, Rihards Kols, Andris Kulbergs, Nataļja MarčenkoJodko, Ināra Mūrniece, Leila Rasima, Māris Sprindžuks, Edmunds Teirumnieks un Edgars Zelderis.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, atgriežamies zālē! (Pauze.) Kaut kā pamaz mēs esam (Starpsaucieni.)... Mēs vēl neesam atsākuši, tūlīt atsāksim. Kolēģi, sākam darbu pēc pārtraukuma.

Mēs palikām pie likumprojekta “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, otrais, galīgais, lasījums. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, mazu uzmanību!

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Sveicināti vēlreiz, kolēģi! Tātad komisijā skatījām likumprojektu “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”.

Komisijā saņēmām vienu priekšlikumu.

Vienīgais priekšlikums – no Juridiskā biroja. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Šuvajevs. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Nākamais likumprojekts – “Grozījums likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, otrais, galīgais, lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Tātad, kā jau tika minēts, komisijā skatījām likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””.

Komisijā saņēmām divus priekšlikumus.

1. – deputāta Vitenberga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Šis ir priekšlikums izbeigt farsu un atteikties no koalīcijas valdības piedāvājuma iznīcināt mūsu lielās ostas, ostās strādājošos uzņēmumus, arī Rēzeknes SEZ režīmā strādājošos. Te kāds no kolēģiem kāpa tribīnē un kaut ko atkal teica par zaļo kursu, bet, ja pretī nav atbilstošu tehnoloģiju, kuras varētu ieviest, nav pretī atbilstošas infrastruktūras, lai šie uzņēmumi varētu iegādāties un arī uzstādīt šādas iekārtas... Bet, koalīcija, ja jūs pieņēmāt lēmumu tālāk nevirzīt ostu pārvaldības modeļa reformu un tas (Starpsauciens.)... Ir sagatavoti visi reformai nepieciešamie dokumenti, ir iesniegti valdībā, būtībā tā ir politiska lemšana, un jūs to varētu izdarīt vienas Ministru kabineta sēdes laikā... bet, lai to nedarītu, acīmredzot vieglāk ir iznīcināt visu nozari, jo pēc tam vienkārši vairs nebūs, ko reformēt.

Tā ka šajā gadījumā arī tos, kuri vienmēr sevi ir pozicionējuši kā labas pārvaldības piekritējus un atbalstītājus... tad es domāju, ka “progresīvajiem” vajadzētu iet uz priekšu ar šo reformu un palīdzēt ar tādu stabilitāti mūsu uzņēmējiem, bet pirms tam, lūdzu, neiznīciniet nozari!

Ir virkne dažādu sižetu... un viņi arī par to ir stāstījuši, ka neviens viņus šobrīd nedzird. Dažādi stividoru pārstāvji vispār apsver, vai turpināt darbu, turpināt biznesu, ko viņi ir aizsākuši, vai ne. Un laikā, kad mūsu ostās krīt apgrozījums, uzņēmēji, es teiktu, ir lojāli pret politiķu lēmumiem, ievēro visas sankcijas, tās nepārkāpj, bet ko viņi par to saņem pretī? Viņi saņem palielinātu nodokļa likmi. Ir plānots trīs gadu laikā no viņiem iekasēt 10 miljonus. Viņi paši saka: mēs to nevarēsim panest, liela daļa no mums šo laiku nepārdzīvos. Tāds ir šis piedāvājums. Un jūs ciniski sakāt, ka gan nozarēm, gan uzņēmējiem, gan mūsu iedzīvotājiem nodokļi šajā budžetā netiks paaugstināti. Tie ir meli, lieli meli!

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, lai šī nozare varētu turpināt strādāt, ķepuroties. Viņi ir gatavi to darīt, bet nesienam viņiem pie kājas hanteli vai kaut kādu smagu nastu, lai viņi nevarētu no šīs krīzes izpeldēt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Dažas lietas gribu bišķiņ precizēt. Valdības plāns nav likvidēt uzņēmējdarbību ostās, gluži pretēji – atbalstīt un, kā jau es teicu, arī visiem līdzsvarot un izveidot vienādas iespējas.

Otrs. Par ostu reformu. Valdība nekādā veidā no tās nav atteikusies. Līdz 1. jūlijam jaunajam ministram ir jānāk ar risinājumu, kā viņš to redz. Un arī iesim labi uz priekšu. Patiesībā, jāsaka, Latvijā ir ostas, kas attīstās ļoti labi – ļoti labi. (Starpsauciens: “Kuras?”) Piemēram, Liepājas osta. Un es neredzu, kādā veidā akcīzes palielinājums varētu likvidēt uzņēmējdarbību ostās, it sevišķi, ja mēs salīdzinām ar to, ka Tallinas ostā vai Klaipēdas ostā šāda akcīze tiek pievienota pilnā apmērā. Latvijā šis ir daļējs akcīzes risinājums.

Tā ka es gribu teikt – Vitenberga kungs ir sniedzis parlamentam maldinošu informāciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Šis ir vēl viens stāsts par labu pārvaldības principu neesamību, jo šis stāsts par LDDK un Latvijas stividorkompāniju asociāciju, ka viņi netika uzklausīti valdībā pirms budžeta veidošanas, ir viens stāsts. Jūs varat apgalvot, ka nav jau pienākums ieklausīties nozarē. Valdība var pārrullēt pāri ar savu viedokli. Līdzīgi tiek pārrullēts pāri arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas viedoklim. Jūs paši saviem kolēģiem ar šo balsojumu pārrullējat pāri, jo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šī nodokļa celšana brīvostās netika atbalstīta. Netika atbalstīta!

Nu, jā, jūs varat teikt, ka arī Saeimai ir tiesības pārrullēt pāri ar kopējo balsojumu. Protams. Nu, ja jūs jūtaties tik svarīgi un pārāki par visiem, varat ņemt un pārbalsot. Vienkārši tad nestāstiet sabiedrībai un nozarei, ka jūs ievērojat labas pārvaldības principus, jo tas tā nav. Jūs paši ar savu rīcību to apliecināt.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kad mums bija debates par to, ZZS frakcijas vadītājs teica, ka situācija ostās ir dramatiska, uzņēmējiem ir ļoti grūta situācija. Es piekrītu. Un tāpēc mēs celsim nodokli viņiem? Jūs tā kā paši izstāstāt, ka situācija ir dramatiska, un nevis piedāvājat risinājumu... šajā gadījumā jūs pat nenākat un nesakāt, ka būs atkal tā slavenā darba grupa vēl pusgadu, gadu, bet jūs uzreiz sakāt: ceļam nodokli uzreiz, bez darba grupām. Šeit nevajag darba grupas. Tur, kur jāsamazina nodokļi, tur jūs vēl gadu gribat darbagrupoties, bet tur, kur ir jāceļ nodoklis, ostām bliežam uzreiz... pēc mēneša.

Es kā liepājnieks vēl par Liepāju gribu pakomentēt. Šeit tika teikts, ka ostas labi strādā, tāpēc varam celt nodokli. Tātad Liepāja pārāk labi ir strādājusi. Jūs paskatieties jūtūbē, tur var atrast video, kāda Liepājas osta izskatījās 1994. gadā, kad no turienes izgāja krievu armija, – tā bija izzagta, nogrimušiem kuģiem, degradētu infrastruktūru – un kāda tā ir šobrīd. Un tagad pateicība Liepājai ir tāda: jūs esat malači, jūs labi strādājat, mēs jūs vēl apliksim ar nodokļiem, malači, par daudz piesaistījāt ārvalstu investorus speciālajā ekonomiskajā zonā, apliksim ar nodokļiem. Tā ir pateicība par to, ja kāda nozare attīstās, ja kāda pašvaldība attīstās, ja attīsta uzņēmējdarbību. Tāpēc uzmanieties, tie pašvaldību vadītāji un SEZ vadītāji, kas labi strādā, jo, tiklīdz jūs pārāk labi strādāsiet, jums vēl kādu nodokli uzliks. Tas ir tas, ko valdība ar šo pasaka.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs otro reizi.

J. Vitenbergs (NA).

Es atkārtošu vēlreiz: šis koalīcijas piedāvājums ir klaji kaitniecisks mūsu uzņēmējdarbībai, mūsu ostu “asinsritei”. Jūs paši liekat šajā budžeta piedāvājumā un ar lozungiem to pamatojat, ka tiks piesaistītas investīcijas lielos apmēros. Būsim reāli! Jūs nevarējāt pat šo vienu lielo investoru pārliecināt, lai tas atnāktu uz Latviju un šeit attīstītu uzņēmējdarbību. Mūsu ostās ir pietiekami daudz teritoriju, lai varētu nākt gan ražojošie uzņēmumi, gan arī uzņēmumi, kuri veiktu... citus uzņēmējdarbības veidus, bet tajā pašā laikā jūs jau pašā saknē nocērtat jebkādu iespēju piesaistīt investīcijas.

Šis priekšlikums piedāvā iespēju atteikties no virziena, ko jūs esat nosprauduši. Balsojiet “par”, atbalstiet, un likvidējam šo farsu! Paši nebijāt gatavi uzklausīt nozari, kura būtu nākusi ar jums diskutēt.

Ja mērķis ir iekasēt nākamajā gadā 180 tūkstošus, atrodiet šos līdzekļus citā vietā, kādā, nezinu... ceļam akcīzes nodokli kādiem nevēlamiem produktiem, kurus mēs negribam, lai Latvijas iedzīvotāji lieto ikdienā, uzliekam bankām kādu papildu nodokli (peļņas milzīgas!), nevis paņemam 180 tūkstošus no uzņēmējiem, no nozares, kurai šobrīd klājas vissmagāk. Tas nav pieļaujami, tas ir, es teiktu, diletantiski – bez kaut kādas diskusijas...

Es vēlreiz atgādinu – Finanšu ministrijas kolēģi teica, ka viņi ar nozari nerunās, viņi to neuzklausīs, jo, redz, nozare būšot pret. Bet nozare pat nevienā brīdī nav teikusi, ka tā ir pret. Viņi grib diskutēt un nonākt pie samērīgiem, vienādiem skaitļiem. Un tad atkal būs jābrīnās, ka prasa finanšu ministra demisiju. Kā neprasīs, ja šī valdība nerunā ar sociālajiem partneriem? LDDK, LTRK ierauga budžetu tad, kad tas ir atnests uz Saeimu, un par to lasa ziņās. Pēc tam ķeksīša pēc kaut ko... aiziet, stāsta, kas būs, cik labi visi dzīvosim.

Es šo nevaru pieņemt. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Kaut kā gribējās ātrāk līdz tam budžetam nonākt, bet mēs tagad atvērām tēmas par ostām, kas ir ļoti svarīgas, un es varbūt vienu darvas karotīti tajā medus mucā – par to, kā te visi cīnās par ostām...

Mēs labi saprotam, ka elektrificēt, neelektrificēt kaut kādu... pacelt, samazināt tarifu – tas neizšķirs ostu darbību. Ukrainā notiek karš, Krievija un Baltkrievija pašreiz ir zem sankcijām. Jautājums: kā attīstīties ostām? Jā, ir vietējās kravas, bet vietējām kravām būtu vajadzīga viena osta – no lielajām... es runāju.

Tātad mēs ļoti bieži sakām: Igaunija, Lietuva... Es jums nosaukšu ciparus, lai saprastu, kas notiek Klaipēdā. Pirms kāda laika Lietuvas politiķi (ārlietu ministrs) paziņoja, ka viņi veidos kaut kādas īpašas attiecības ar Taivānu. Uzreiz daungreidoja politiskās attiecības, likās – tūlīt viņiem viss beigsies ar Ķīnu. Nē! Izrādās, ka tur notiek pragmatisks darbs. Es jums nosaukšu ciparus, lai jūs zinātu, cik daudz konteineru ir pārkrauti Klaipēdas ostā 2021. un 2022. gadā, tas ir, laikā, kad mēs it kā te... mums raksta – Latvijas medijos –, ka viss ir ļoti slikti. 2021. gadā Klaipēdas osta ir pārkrāvusi 666 775 TEU jeb konteinerus, 2022. gadā – 1 047 941. Pieaugums par apmēram 40 procentiem. Kāpēc? Tāpēc, ka Klaipēdas ostā ienāk lielie kuģi un no Klaipēdas notiek tā saucamais transšipments – pa dzelzceļu caur Baltkrieviju, Krieviju tālāk uz Ķīnu iet lielie sastāvi ar vilcieniem. Uz Vāciju katru dienu iet liels skaits ar vilcieniem no Ķīnas. Dienā apgrozījums starp Eiropas Savienību un Ķīnu ir 2,3 miljardi.

Tā ka mēs varam daudz ko runāt, bet tiem, kuri grib nojaukt sliedes, ir jāsaprot... apskatieties, kā attīstās Klaipēdas osta. Klaipēdas osta šogad izies uz rekordu... pat vairāk, nekā ir bijis pirms tam. Tā ka šad tad vajag vienkārši ņemt vērā to, ka kaimiņi ne vienmēr stāsta taisnību. Es domāju, ka mums vajag tiešām... nevis mēģināt vienkārši taisīt PR, kā mēs te visu attīstām.

Bija viens ministrs – Linkaits, kurš teica, ka viņa galvenais mērķis – lai būtu vilcienu satiksme starp Siguldu un Bolderāju. Nu, kur tad ir tā līnija?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns otro reizi.

A. Butāns (NA).

Liepājnieki sūta sveicienus finanšu ministram Arvilam Ašeradenam, atsūtīja 21. novembra laikraksta “Kurzemes Vārds” atvērumu, 6. lapaspusi (Starpsauciens.)... jā, saistīts ar priekšlikumu. Par to, kā attīstīt uzņēmējdarbību ostās un kāda ir šī retorika – vai tā sakrīt ar šo priekšlikumu vai nesakrīt.

Un šeit ir teikts, ka uzņēmēji sagaida debesu brīnumus. Citēšu Ašeradena kungu: “Valsts neko daudz vairāk nevar gribēt kā strauju industriālo attīstību, un to mēs redzam arī Liepājā.” Tātad šobrīd jūs gribat redzēt industriālo attīstību Liepājā, Liepājas SEZ, ceļot nodokli. Jums tiek jautāts par konkurētspēju – ka uzņēmēji lūdz pārskatīt darbaspēka nodokļus un vispār konkurētspēju. Un jūs atbildat: “Ko valdība var darīt, lai mainītu uzņēmēju konkurētspēju? Valdība jau nevada uzņēmumus. Resursi, lai mainītu situāciju, ir pieejami.”

Kas tad ir tie pieejamie resursi? Tas, ka jūs ceļat nodokli, – tas ir pieejamais resurss? Tātad jūs faktiski visu atfutbolējat uzņēmējiem pašiem – ka viss ir viņu rokās. Iepriekšējā, pirmā lasījuma, sēdē jūs teicāt, ka lielākais izaicinājums ir prasmes. Tātad uzņēmējiem trūkst prasmju. Uzņēmējiem ir visi resursi, tāpēc ceļam nodokli, un tad Liepājā notiks industriālā attīstība. Nu paradoksāli!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Par ko mēs tagad runājam? Šis priekšlikums un arī pirmajā lasījumā apstiprinātais priekšlikums paredz to, ka brīvostas teritorijā nebūs uzņēmumu, kas bauda īpašu labvēlību un kuriem ir atlaides no akcīzes nodokļa mūsu apstiprināto 100 eiro vietā... kur visa valsts maksā 600 eiro... bet visi uzņēmumi, kas strādā brīvostas teritorijā, – visi uzņēmumi saņem šo atbalstu. Gan ekonomiskajās zonās, gan visi pārējie. Nevis izredzētie, bet visi uzņēmumi saņem šo atbalstu. Tas ir tas, ko valdība iesniedza pirmajam lasījumam un mēs visi esam atbalstījuši.

Nobalsojot “par” šo priekšlikumu, izslēdzot šo pantu, mēs turpināsim negodīgu konkurenci – daļa izredzēto uzņēmumu varēs saņemt šo atlīdzību vai samazināto akcīzes nodokli, un, tādus pašus darbus veicot, citi uzņēmumi, atrodoties brīvostas teritorijā, nevarēs saņemt šādu atbalstu. Tas ir tas, par ko mēs runājam.

Šajā priekšlikumā nav neviena vārda par nodokļiem vai par to, par ko runā kolēģi. Nepārvērtīsim kaut kādu apspriedi par vienu jautājumu... kur jautājums netiek izskatīts. To mēs jau esam izskatījuši. Šeit ir tikai un vienīgi par to, lai visiem uzņēmumiem dotu vienādas iespējas konkurēt savā starpā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 38, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Šis ir Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumiem. Te vēl ir iespēja atteikties no šī projekta tālākas virzības. Tas, ko jūs runājat... jūs gribat atņemt mūsu uzņēmumiem iespēju konkurēt gan ar Lietuvas, gan Igaunijas ostām, un arguments ir: viņiem taču likme ir augstāka nekā mums. Ļoti labi, ka viņiem likme ir augstāka, tas ir pluss, lai mēs varētu piesaistīt investorus, arī lai mūsu uzņēmēji varētu attīstīties.

Tas, ko pirms brīža teica Reira kungs, – šobrīd spēles noteikumi visiem ir vienādi, visiem uzņēmumiem ir iespēja iet un saņemt šīs akcīzes atlaides. Viņiem ir jāaiziet, bet pretī ir jāapņemas... kā es teicu, jāievēro dažādas muitas procedūras, jāievēro sankciju noteikumi. Uzņēmēji no savas puses to dara. Neviens, kas ir gājis... nav noraidīts.

Bet mani šeit interesētu... Ašeradena kungs vai Reira kungs varētu pateikt... kurš ir tas uzņēmums, kuru Jaunā VIENOTĪBA tik ļoti ciena, uzklausa? Tas ir vienīgais uzņēmums, kuru viņi no nozares uzklausīja, un, redz, tā dēļ ir gatavi zem sitiena palikt visu nozari... vairāk nekā 90 procentus... kuri ir apvienojušies stividoru asociācijā... no trīs lielajām ostām. Tā ka uzņēmumus, kuri strādā, kuri ievēro sankcijas, jūs neuzklausījāt, bet, redz, vienu, kuru jūs gribat glābt un tā dēļ cietīs visi pārējie, jūs uzklausījāt, un tas jums ir prioritārāks par pārējiem.

Tā ka atnāciet pasakiet, kurš tas ir, lai tie, kas klausās, arī žurnālisti, var saprast, kā dēļ jūs esat gatavi šo priekšlikumu īstenot un tālāk ieviest.

Jūs runājat par akcīzi un to, ka priekšlikums esot par vienlīdzīgu konkurenci. Tas pasliktinās konkurenci Baltijas mērogā, akcīze trepes veidā tiks celta, un trīs gadu laikā no nozares tiks papildus paņemti 10 miljoni. Vai viņi to spēs samaksāt? Stipri šaubos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Es atkārtoti atgādinu, ka lobija likums ir stājies spēkā, un jūs varētu droši nosaukt, kuru uzņēmumu jūs konkrēti lobējat, un pārējā nozare cieš no tā. Joprojām atbildes no jums nav saņemtas. Jūs mēģināt tā tēvišķi apgalvot, ka, redz, mēs neesam sapratuši – bijušais satiksmes ministrs nesaprotot par ostām, nozare nesaprotot, ka jūs darāt labu, ar tik cēlu mērķi nākat... Bet nez kāpēc nozare saka kaut ko citu. Kā tas tā varēja gadīties?

Es aicinu jūs: ja lemjat par kādu nozari, tad iesaistiet to! Es domāju, būtu daudz labāk, ja valdība noturētu kādu sēdi Rēzeknes SEZ vai Latgales SEZ vai aizbrauktu uz Liepājas SEZ. Pirms jūs paliekat kādu zem sitiena, aizbrauciet klātienē! Nevis tikai pagozējaties vietējā laikrakstā, bet iedziļinieties un uzklausiet uzņēmējus!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par (Starpsaucieni.)... nav. Labi, deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. Esam izskatījuši abus priekšlikumus.

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 26, atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Šuvajevs. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Nākamais – likumprojekts “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, otrais, galīgais, lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Izskatām likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.

Otrajam lasījumam komisija priekšlikumus nav saņēmusi.

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, otrais, galīgais, lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Tika iesniegti četri priekšlikumi.

1. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Komisijas atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Labdien vēlreiz, cienītā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Šis priekšlikums ir par to, lai nodrošinātu jaunajiem vecākiem sociālās iemaksas minimālās algas apmērā vai šī iemaksa būtu kā daļa, ko maksātu strādājoša persona no minimālās algas, jo ne vienmēr jaunie vecāki jau kādu laiku ir pastrādājuši. Šīs iemaksas... kombinējot vecāku valsts pabalstu... nonāktu tajā pašā līmenī, kas ir minimālās algas apjomā. Tāpēc šis ir aicinājums, ka mēs uzreiz nosakām, ka tad, ja cilvēks, piemēram, pēc augstskolas beigšanas sper šo soli un paplašina ģimeni... ka mēs vismaz nodrošinātu sociālās iemaksas minimālās algas apjomā, jo pensijā šī persona dosies pēc, ātrākais, 20 gadiem... pēc tāda godīguma principa. Šis divdesmitgadīgais izaudzinātais bērns principā jau pats sāks ienest ekonomikā finansējumu, līdz ar to šis nav tiešs budžeta izdevums, bet drīzāk transfērs uz nākotni, kas mūs šodienā neietekmē.

Ja mēs skatāmies uz demogrāfiju kopumā, tad tā ir kopēja sistēma, kas mums visiem spēkiem ir jāuzlabo. Šī varbūt ir neliela detaļa visā plānā, bet katrā ziņā tā ir detaļa, kas dod drošības izjūtu vecākiem – ka viņi netiks aizmirsti un ka šie gadi – pusotrs vai divi (kā kurš izvēlas) – tiks ierakstīti viņu sociālo iemaksu ierakstā.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt un veikt šo transfēru uz nākotni, un neatņemt jaunajiem vecākiem viņu nākotnes pensiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Mairita Lūse.

M. Lūse (PRO).

Augsti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Tā dēvētās māmiņalgas, demogrāfija – par to no šīs tribīnes ir izskanējis jau vairākkārt ne tikai šodien, bet arī citās Saeimas sēdēs. Sociālo un darba lietu komisijā gaidām Labklājības ministrijas piedāvājumu par visas sistēmas, nevis tikai viena pabalsta pārskatīšanu, kas tiks sagaidīts jau nākamā gada sākumā.

Uzsvēršu, ka es būtu ļoti priecīga redzēt par demogrāfijas jautājumiem runājam arī sievietes, jo parasti (es esmu skaitījusi) un lielākoties nāk runāt vīrieši. Aicinu kolēģes deputātes arī izteikties par šiem jautājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Jā, nu es pagaidām neesmu sieviete... Par demogrāfiju. Kolēģi (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk, lūdzu!

J. Viļums. Burtiski vakar bija garāka intervija ar žurnālistiem no “RīgaTV 24”. Es ceru, viņi paguva iztaujāt arī citu frakciju deputātus par to, ko mēs kā Saeima, kā valdība plānojam darīt, lai reaģētu uz statistiku, kas šobrīd parāda, ka mums ir zemākā dzimstība pēdējo simts gadu laikā.

Šis priekšlikums, manuprāt, patiešām ir atbalstāms. Kā jau Grasberga kungs minēja, tas nav ar tiešu ietekmi uz nākamā gada budžetu. Un, ja mēs varam iedot papildu signālu, vēstījumu sievietēm, tāpat kā koalīcija to izdarīja, apstiprinot Stambulas konvenciju, – ka valsts par jums rūpējas, arī par to laiku, kas atnāks pēc 20 gadiem vai... citam ātrāk, citam vēlāk... Tas ir signāls, lai sieviete, lai vīrietis, lai ģimene, reģistrēta vai nereģistrēta partnerattiecībās vai laulībā, patiešām izšķiras par nākamo... bērniņu – pirmo vai otro, trešo, ceturto... vienalga, kuru.

Ņemot vērā, ka mums pie katra likumprojekta un katra priekšlikuma ir jānorāda, vai ir kāda ietekme uz budžetu, tad, manuprāt, par katru saprātīgu priekšlikumu, kas paredzēts demogrāfijas veicināšanai, ja koalīcija to neatbalsta, būtu labi dzirdēt alternatīvo piedāvājumu, kā jūs redzat, kā mēs varam veicināt demogrāfiju.

Es tiešām aicinu pievērst uzmanību šim jautājumam. Vēlreiz atgādinu, ka šobrīd statistika parāda, ka mums ir zemākais dzimstības līmenis pēdējo simts gadu laikā. Un atgādinu seno teicienu, kas katram politiķim būtu jāatceras: politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, bet valstsvīri un valstssievas domā par nākamajām paaudzēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Godātie Saeimas deputāti! Iesākumā vēlos norādīt, ka Mairitas Lūses runā ir saskatāms Saeimas deputātu ētikas kodeksa 8. punkta pārkāpums – par to, ka deputāts respektē cilvēktiesības un argumentācijai neizmanto atsaukšanos uz oponenta rasi, dzimumu, ādas krāsu un citām lietām, respektīvi, šai gadījumā – par dzimumu. Jebkuri argumenti ir līdzvērtīgi neatkarīgi no tā, kurš tos izsaka.

Nākamā lieta – par pašu priekšlikuma būtību. Protams, var atlikt, Jaunā Vienotība šos jautājumus ir atlikusi gadu gadiem... bez kurioziem. Vismaz 5–10 gadi ir darba grupās pavadīti ar neauglīgiem mēģinājumiem pārliecināt dažādus finanšu ministrus, ka šī lieta ir jāizdara.

Tas vistiešākajā veidā atsaucas uz tām māmiņām, kuras nolemj radīt, piemēram, trīs vai četrus pēcnācējus ar īsiem laika sprīžiem, un viņām pensiju kapitālā attiecīgi neieskaitās nekāda būtiska naudas summa. Tas tiešām ir nelāgi, jo tajā brīdī, kad šī sieviete sasniedz pensionēšanās vecumu, viņai tiek mākslīgi samazināta pensija neatkarīgi no tā, kādi ir bijuši ienākumi dzīves laikā.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Ja pēc tam būs kaut kas vēl precizējams, papildus diskutējams, tad to varēs turpināt diskutēt Jaunās Vienotības finanšu ministrs nākamos 10 gadus. Bet ieviešam pareizu principu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Mani izbrīna progresīvo retorika. Sanāk – Nacionālās apvienības vīrieši, cūkas tādi (Starpsaucieni: “Ūūū!”; “Jā!” Smiekli.), iedomājas (Starpsauciens.) iesniegt priekšlikumu par māmiņām. Kā jūs tā varējāt apsteigt progresīvo sievietes? Nu tad, lūdzu, progresīvo sievietes, iesniedziet vēl labāku priekšlikumu, mēs paiesim džentlmeniski malā, atbalstīsim jūsu priekšlikumu, bet tad iesniedziet! Kur ir jūsu priekšlikums?

Bērna kopšanas pabalsts ir 171 eiro. Varbūt atnāciet un izstāstiet mums, kā jaunajām māmiņām izdzīvot ar 171 eiro. Jā, arī studējošajiem var plānoti... neplānoti pieteikties mazulis, un mums nav jāsoda viņi par to, nav jāsoda. Mums ir valstiski jāpalīdz, ka viņi laiž pasaulē nākamo nodokļu maksātāju, nevis jāteic, ka NA vīrieši tagad iedomājās izvirzīt priekšlikumu pirms jums. Kāda starpība, kurš to izvirza? Jūs vienkārši tagad skaldāt matus, novēršat uzmanību no tā, zem kāda sociālā riska ir jaunās māmiņas, un novēršat uzmanību no tā, ka jūs iestājaties par sievietes tiesībām, bet sieviete, māmiņa, kura laiž pasaulē mazuli, saņem mazāku pensiju nekā tā, kura nelaiž mazuli, un nekā vīrieši, Šuvajeva kungs, jā!

Tāpēc aicinu jūs iestāties par taisnīgumu, par sociāli atbildīgu politiku un nodrošināt to, par ko jūs paši vienmēr ar putām uz lūpām iestājaties. (Starpsaucieni.) Jā, nāciet, atbalstiet un paskaidrojiet, kāpēc jūsu retorika par sieviešu tiesību aizsardzību, par taisnīgu sociālu pieeju nesakrīt ar darbiem šajā konkrētajā priekšlikumā. (Starpsaucieni.) Jūs arī turpmāk darīsiet visu, motivēsiet, lai sieviete nelaiž pasaulē mazuli, citādi viņu sodīs par to. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs. (Starpsaucieni.)

J. Vitenbergs (NA).

Vīrieši! (Smejas.) Mūsu pienākums ir atbalstīt šo priekšlikumu, tas ir mūsu pienākums pret mūsu sievietēm. Bet tām mammām, kuras pieņem lēmumus laist pasaulē bērnus, upurēt savu karjeru.

Un es gribu šajā brīdī pateikt paldies Nacionālās apvienības kolēģiem, kuri bija laikā arī pie galda un arī spieda šo lēmumu, ko sauc par Nacionālās apvienības demogrāfijas ultimātu.

Pateicoties šim ultimātam un atbalsta programmām, kuras Nacionālā apvienība panāca iepriekšējās Saeimās, es esmu trīs meitu tēvs, man ir daudzbērnu ģimene. Es atceros: laikā, kad tapa mana ģimene, mēs mētājāmies no viena dzīvokļa uz otru, un, pateicoties “Altum” garantiju programmām, mums bija iespēja tikt pie sava pirmā mājokļa. Tas ir Nacionālās apvienības stāsts.

Arī salīdzinoši uzlabojās situācija, lai māmiņas varētu iet dekrētā un ģimene varētu šo laiku izturēt. Un, jā, man ir trīs meitas – paldies Nacionālajai apvienībai! (Smiekli.) Ejam uz priekšu, ejam (Zālē troksnis.)... ejam uz priekšu, neapstājamies. Lai šo daudzbērnu ģimeņu būtu vēl vairāk, lai mēs nediskriminētu savas mammas... tās sievietes, kuras pieņem drosmīgu lēmumu laist pasaulē bērnus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Raivis Dzintars. (Zālē troksnis.)

R. Dzintars (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Daudz smieklu un joku šajā jautājumā. Manuprāt, te nekā smieklīga nav. Māmiņas, sievietes, kuras ir izvēlējušās laist pasaulē bērniņu, kuras rūpējas par to, lai nākotnē būtu nodokļu maksātāji, – viņas par šo izvēli tiek sodītas. Ir izskanējusi atbilde un vairākkārt solījums Sociālo un darba lietu komisijā, ka februārī nāks Labklājības ministrija un piedāvās risinājumus, kā visiem palielināt pabalstus. Kāds tiešām tic tam, ka tā notiks? Jautājuma jeb problēmas atlikšana uz vēlāku... Nākamajā februārī solīsim atkal nākamo februāri.

Kolēģi, tas jautājums ir binārs. Vai jūs tiešām domājat – jūs nāksiet? Ja Labklājības ministrija nāks, piedāvās kādu kompleksu risinājumu... ka šajā kompleksajā risinājumā var... varētu tikt atstāta šāda netaisnīga situācija, ka tās māmiņas, kuras izvēlas laist pasaulē bērnus, kuras rūpējas par to, lai mums nevajadzētu tukšumu aizpildīt ar imigrāciju, ka tās tiek sodītas, ka tās tiek sodītas viņu vecumdienās? Vai var būt risinājums, kas atstāj šādu netaisnību?

Šodien mēs šeit izdarām lēmumu, un tas lēmums ir vai nu “par” vai “pret”. Ja jūs balsojat “pret”, jūs šo netaisnību iekapsulējat, un jūs, būsim godīgi, jūs nezināt, uz cik ilgu laiku jūs to iekapsulējat.

Es aicinu balsot “par”.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Jā, es pamatā gribēju piekrist tam, ko teica Dzintara kungs, ka es saprotu, ka diena gara un rīt vēl strādāsim, bet jautājumi par demogrāfiju, manuprāt, ir sasodīti nopietni. Var pajokoties, var, protams, nedaudz pasmieties par neveikli izteiktu kaut kādu teicienu, bet, kolēģi, nu tiešām šis priekšlikums, vēlreiz uzsveru, neskar nākamā gada budžetu.

Cienījamie koalīcijas deputāti, jums ir iespēja to atbalstīt, un, kā jau pašā pirmajā šīsdienas runā esmu teicis, tas nesagraus ne jūsu koalīciju, ne budžetu, jūs varēsiet turpināt strādāt. Tā ir sen sena tā sauktā tradīcija vai bubulis, ka nedrīkst atbalstīt nevienu priekšlikumu, kas ir iesniegts šai gadījumā no opozīcijas budžeta izskatīšanas laikā. Tā nav tiesa, tā nav tiesa! Un es savulaik... savulaik es arī pierādīju, ka visas šīs tā sauktās tradīcijas nav patiesas. Toreiz ar zvērestu, man bija pirms 12 un 9 gadiem, es pierādīju, ka latgaliski teikts zvērests tā nav... tas nav untums, un tas nav nekāds tradīciju pārkāpums. Tas ir atbilstoši Latvijas valsts Satversmei.

Sēdes vadītāja. Viļuma kungs, lūdzu par priekšlikumu!

J. Viļums. Un arī šis priekšlikums ir tieši tāpat atbalstāms, un tas nesagraus budžetu, un tas nesagraus jūsu valdību.

Aicinu atbalstīt. Atbalstiet demogrāfiju! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Grasbergs otro reizi.

J. Grasbergs (NA).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Atsaucoties uz deputātes Lūses izteicieniem par to, ka mēs nāksim kopā, mēs darīsim un veidosim... Pirms gada arī solīja tā laika labklājības ministre, ka Labklājības ministrijā tikšot izveidots koordinācijas centrs, kas rūpēsies par visām šīm lietām, jo, kā mēs zinām, demogrāfija... principā ministrijas, kas ietekmē demogrāfijas jautājumus, ir daudzas, tās visas ir jāsasaista, un tas bija pie šīs apvienošanas. Kad Pārresoru koordinācijas centru pievienoja klāt Valsts kancelejai, tad solīja šāda centra izveidi, bet tāda centra nav. Tad kā es varu šobrīd ticēt, ka februārī nāks kopā, domās par kādām lietām? Tāpēc ir jārīkojas tagad, jārīkojas ir šobrīd, un šobrīd mēs varam izbeigt šo sociālo netaisnību, šo sociālo diskrimināciju pret jaunajiem vecākiem, kas izvēlas laist pasaulē bērnu, pirms ir uzsākuši darba gaitas, tādēļ es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un rīkoties tagad, nevis paļauties uz kādiem nākotnes solījumiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Gatis Liepiņš.

G. Liepiņš (JV).

Es vēlētos apvienot...

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst debašu laika apvienošanai.

G. Liepiņš. Godātie kolēģi, es vēlos argumentēt, kādēļ balsošu “pret” šo priekšlikumu. Skaidrs, bērniņa ienākšana ģimenē ir liels notikums, un māmiņalga ir ļoti labs risinājums, viens no labākajiem, kāds ir radīts. Un februārī notiks šīs māmiņalgas un citu pabalstu sistēmas pārskatīšana un arī šīs netaisnības pārskatīšana. Tā ka arī palielinājumu apmēri tiks mainīti. Un jauno vai potenciālo vecāku vislielākās bažas ir: kā bērnu izaudzināt, vai viņi spēs nodrošināt bērnu ar visu nepieciešamo, vai būs vieta bērnudārzā, kā ar izglītību, vai būs pieejama veselības aprūpe, vai ģimene varēs dzīvot pieejamā mājoklī, piemērotā.

Diemžēl ir arī tāds jautājums: vai valsts pietiekami palīdzēs, ja bērniņš piedzims ar invaliditāti vai kādu neārstējamu slimību? Visi šie pakalpojumi, ko nodrošina valsts un pašvaldības, katru gadu tiek pilnveidoti, un tiek piešķirts papildu finansējums. Piemēram, izglītība ir viena no šā gada budžeta prioritātēm, un tai tiek piešķirti papildu 119 miljoni, bet 275 miljoni tiek piešķirti veselībai, un tas arī palīdzēs problēmas risināt bērnu medicīnā, tai skaitā bērnu zobārstniecībā, ārstu, speciālistu un izmeklējumu pieejamībā – tas viss ir ļoti svarīgi. Bez tā valsts budžeta finansējums demogrāfijas pasākumu īstenošanai paredzēts 368 miljonu eiro apmērā. Tas ir par 30 miljoniem jeb 8 procentiem vairāk nekā 2023. gadā.

2024. gadā tiks palielināts pabalsts ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti, tiks palielināts atbalsts ar celiakiju slimojošiem bērniem, palielināts atbalsts mācību līdzekļu iegādei (Starpsaucieni.)...

Sēdes vadītāja. Liepiņa kungs, lūdzu, par priekšlikumu.

G. Liepiņš.... brīvpusdienu nodrošināšanai 1.–4. klasē. Es argumentēju, kāpēc šo priekšlikumu neatbalstīšu, jo tiek veikts atbalsts. (Starpsaucieni.) Tiks piešķirts papildu finansējums programmai “Latvijas skolas soma”, tas ir sociāls atbalsts. Tiks palielināts stipendiju fonds studijām Latvijas augstskolām un vairāki citi pasākumi. Šie nav visi, ko es nosaucu, kas būs paredzēti 2024. gadā.

No 1. janvāra hipotekāro kredītu maksājumi būs ar 30 procentu atlaidi – šī kopējā procentu likme. Tas ir atspaids esošajām un topošajām ģimenēm. Tātad mēs ejam uz to, lai bērnam būtu pieejams viss nepieciešamais – izglītība, veselība, drošība un arī mājoklis.

Tagad par demogrāfijas rādītājiem. Visā pasaulē ir atzīta metodika, kā mērīt demogrāfijas dinamiku un vai dzimstība objektīvi pieaug. Ir tāds rādītājs kā bērnu skaits uz vienu sievieti reproduktīvajā vecumā. Pasaulē tas ir amplitūdā no 0,7 bērniem uz vienu sievieti (tas ir tādā valstī kā Dienvidkoreja, kas ir ekonomiski attīstīta) līdz 6,7 bērniem uz vienu sievieti (tas ir tādā valstī – kas nav tik ekonomiski attīstīta – kā Nigēra). Un bagātajās valstīs – Eiropas Savienībā vai OECD dalībvalstīs šis rādījums vairumā gadījumu variē ap 1,2 bērniem un nepārsniedz 1,8 bērnus uz vienu sievieti. Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 1,53 bērni uz vienu sievieti.

Latvija ar rādītāju 1,57 bērni uz vienu sievieti ir virs vidējā rādītāja Eiropas Savienībā. (Starpsaucieni.) Pirms 20 gadiem Latvijas rādītājs bija aptuveni 1,2. Latvijā šis rādītājs ir vienāds ar Vāciju. Latvijā ir labāks dzimstības rādītājs nekā ļoti turīgajās valstīs, piemēram, Itālijā, Austrijā, Somijā. Pasaules bagātākajās valstīs – Norvēģijā un Šveicē – ir zemāki dzimstības rādītāji nekā Latvijā. Kopējais (Starpsaucieni.)... kopējais piedzimušo bērnu skaits mums katru gadu krītas. Jā, tā tas ir, bet ne tādēļ, ka vecāki nerada bērnus. Tas ir tādēļ, ka deviņdesmito gadu beigās un divtūkstošo gadu sākumā bija dziļa demogrāfiskā bedre un mums ir maz potenciālo māmiņu. (Starpsauciens: “Tieši tā!”)

Mums ir, uz kurieni tiekties, lai sasniegtu labākus rādītājus. Un mēs to darīsim. Tomēr nevis tikai ar pabalstiem, bet radot vecākiem drošības sajūtu, ka jaunie vecāki savus bērnus spēs izaudzināt par krietniem cilvēkiem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Ministru prezidentei Evikai Siliņai.

E. Siliņa (Ministru prezidente).

Mīļie kolēģi! Jūs labi debatējat, un patīkami dzirdēt, ka vīrieši aizstāv bērna piedzimšanas pabalstu. Es būtu priecājusies, ja jūs aizstāvētu arī Stambulas konvenciju tieši tikpat dedzīgi (Starpsaucieni.), jo jūs ļoti labi, izrādās, pārzināt to, ko sievietes vēlas. (Starpsaucieni.) Ja jūs zināt, ko sievietes vēlas, tad es arī varu palielīties.

Man patiešām ir piedzimuši trīs bērni, un diez vai viņi dzima tāpēc, ka bija liels pabalsts. Bērni dzimst tad, ja sieviete zina, ka viņai būs darbs, ka viņai būs, kur bērnus pēc tam dārziņā palaist, ka viņai būs skola, ka būs drošība valstī. (Starpsaucieni.) Un mums ir ļoti daudz bērnu, kuri pazūd, kuri diemžēl izkrīt cauri dažādām sistēmām, kur vecāki nespēj parūpēties. Tāpēc mums ir piešķirts tiešām fundamentāli liels atbalsts.

Šobrīd Labklājības ministrijā notiek izmaiņas, lai Bērnu aizsardzības centru mainītu. Es nesolīju Pārresoru koordinācijas centru mainīt, es solīju, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija mainīsies, un tā arī mainīsies – tā turpmāk sauksies Bērnu aizsardzības centrs. Būs arī piemaksas tām ģimenēm, kurām ir bērni ar invaliditāti, jo tās ir ļoti, ļoti gaidītas piemaksas, kas ir nepieciešamas.

Mani gan pārsteidz tas, ko jūs, deputāti, darāt Sociālo un darba lietu komisijā, jo jūs tur visi esat prasījuši Labklājības ministrijai... jūs no viņiem sagaidāt plānu, lai nākamajā gadā viņi ar šīm piemaksām nāk. Tad jūs paši neticat tam, ko darāt? Labklājības ministrija ir solījusi, ka viņi nāks ar pabalstu pārskatīšanu. Šajā budžetā viņi ir piedāvājuši arī pabalstus bērniem, kas slimo ar celiakiju, un, protams, ir parūpējušies par senioriem, jo dažās ģimenēs tieši seniori ir tie, kas palīdz ģimenēm ar bērniem.

Tā ka, es domāju, ja solījums ir dots, tad vajag sagaidīt arī Labklājības ministrijas plānu, ko jūs paši esat pieprasījuši, un nevajag šeit runāt par lietām, kuras, kā jūs labi zināt, nav izdarāmas vienā gadā. Ja ir šis plāns nepieciešams... Tur ir runa tikai par tām ģimenēm, kuras nav maksājušas sociālās iemaksas, un tas tiek finansēts no valsts budžeta. Tā ir neliela daļa no māmiņām. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Linda Matisone.

L. Matisone (AS).

Labdien, godātais Saeimas Prezidij, godātie kolēģi! Arī man ir trīs bērni. Man pašai ir daudzbērnu ģimene, un tas nav... ne pateicoties Nacionālajai apvienībai, ne APVIENOTAJAM SARAKSTAM. Tas ir pateicoties manam vīram, un es viņu ļoti mīlu. (Daži deputāti aplaudē.) Šis bērnu atbalsts, finansiālais, ir ļoti būtisks. Tas bija būtisks man, un tas ir būtisks arī visām jaunajām māmiņām – gan esošajām, gan topošajām. To nevar balstīt tikai uz solījumiem, ka kaut kad pārskatīs.

Mēs jau piedzīvojām vienus solījumus pagājušajā gadā, kad tika solīts nodokļus pārskatīt nodokļu pilnveides darba grupā un tika solīts, ka uzlabosies konkurētspēja. Nekā tamlīdzīga! Nodokļi tikai tiek palielināti.

Tā ka aicinu nevis solīt, bet kaut ko reāli darīt un atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Raivis Dzintars otro reizi.

R. Dzintars (NA).

Tas jau tā kā atslēgvārds – es nevaru nepalielīties, ka arī man ir trīs dēli. Līdz ar to es kvalificējos jūs šeit uzrunāt. Man patiesībā prieks, ka Liepiņa kungs ir iedziļinājies tēmā un runāja par statistiku, kur tiešām ir bijis progress. Ja mēs salīdzinām ar 2012. gadu, tur tie cipari – 1,2 bērni uz sievieti reproduktīvajā vecumā –, protams, bija krietni mazāki.

Bet tā daļa, par ko jūs nerunājat, kolēģi, un Siliņas kundze to ļoti labi zina, un Reira kungs to ļoti labi zina, ka tas, ka lielā mērā šajā laikposmā kopš 2012. gada gandrīz katru gadu budžeta procesā bija ļoti liels spiediens no Nacionālās apvienības, lai panāktu konkrētus soļus demogrāfijas jomā. Piedodiet, un tā ir patiesība, un tam ir daudzi liecinieki, ka tieši Jaunā VIENOTĪBA bija tā, kas ļoti aktīvi pretojās šiem soļiem.

Tam bija objektīvi rādītāji. Reizē skaidrs: jums bija Finanšu ministrija, jūs aizstāvējāt šīs pozīcijas. Problēma ir tā, ka šodien šajā koalīcijā nav vairs to, kas uz jums izdara spiedienu, un rezultāts ir nulle. Jā, mēs gaidām šo mistisko februāri. Es nezinu... es neceru uz “PROGRESĪVAJIEM”, tur ir citas vērtības. Es skatos Zaļo un Zemnieku savienības virzienā, uz jums ir cerība – šajā mistiskajā februārī izdariet spiedienu uz Jauno VIENOTĪBU, rosiniet šos jautājumus. Mēs atbalstīsim, citādi rezultāta nebūs.

Bet, kolēģi, ja jūs neticat, ka Zaļo un Zemnieku savienība to izdarīs, ja jūs neticat, ka tas notiks februārī, tad drošākais ceļš ir balsot par šo priekšlikumu šodien.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Atbilstoši Stambulas konvencijai es neesmu pieņēmis citu identitāti, tāpēc joprojām esmu vīrietis un nevaru palielīties ar vienu lietu... Bet es varu teikt (tā kā visi uzskaita bērnus) – man ir 11 mazbērni.

Bet es gribu vienu lietu pateikt nopietnu. Mani drusciņ izbrīnīja Ministru prezidentes teiktais, ka vajag vairāk bērnudārzu un visādas tādas lietas. Ziniet, visus šos 11 mazbērnus, kas man ir, māmiņas audzināja mājās līdz skolas vecumam. Un tas, ko te teica Liepiņa kungs, ka bagātajās valstīs ir mazāka dzimstība, tāpēc ka, jūs zināt, vispārējais virziens ir palielināt sieviešu darbaspēku pasaulē... Eiropas Savienība publicē tabulas un saka, cik tas ir lieliski, ka jātaisa karjera, ka jāstrādā un bērni ir jānogrūž kaut kur tālāk no mājas, jānogrūž kaut kādās silītēs, jānogrūž kaut kādās tur vēl... lai citi ar viņiem ņemas, tikai ne mājās. (Starpsauciens.)

Ja godīgi... ja mēs tiešām gribam paaugstināt dzimstību Latvijā, tad varbūt vajadzētu būt lielākiem pabalstiem. Un tām māmiņām... tas ir kauns, ka ar trim bērniem viņai būtu jāiet strādāt. Jums pašiem nav neērti?

Katru dienu mēs dzirdam pa radio, ka katrā klasē ir viens bērns, kas staigā apkārt, kas nav paēdis, kas neiet uz skolu. To tagad atkārto visu laiku. Acīmredzot vecāki ir tā nomocījušies, skrien pa entajiem darbiem, tie darbi bieži vien nav labi apmaksāti, sievietes strādā divos trijos darbos... Skaidrs, ka tie bērni nav pieskatīti, neviens par viņiem mājās nerūpējas. Ne visiem ir bērnudārzi... tajās rindās... un tā tālāk.

Šodien bija interesanta vēsture par Naukšēnu skolu... sociālās korekcijas izglītības iestāde “Naukšēni”, jūs zināt, pagājušajā gadā tika slēgta, palika tie astoņi bērni. Ir it kā stāsti, kas ar viņiem notiek... viens ir nomiris no narkotiku pārdozēšanas un tā tālāk. Valstij būtu, man liekas, jārūpējas tikai par tiem bērniem, kuri tiešām... kuriem varbūt ir kaut kāda iedzimtība, kaut kāda iedzimta atpalicība, nu, viņi nevar iet skolā. Viņiem... ir 300, kas ir krimināli sodīti Latvijā. Kāpēc viņi ir krimināli sodīti?

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, lūdzu – par priekšlikumu! Priekšlikums ir par pabalstu.

A. Kiršteins. Tas ir par priekšlikumu... ka vajag palielināt pabalstus, lai vecākiem nebūtu jātaisa disertācijas un jāskraida, ziniet, pa 20 kantoriem, lai kaut kādā veidā sakasītu bērniem kurpēm...

Tāpēc, es domāju, jebkurā gadījumā atbalstīsim tomēr normālu bērnu audzināšanu, normālu ģimeni un normālu dzimstību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava otro reizi.

J. Dombrava (NA).

Es atšķirībā no Kiršteina kunga nevaru palielīties ar mazbērniem, bet man arī ir trīs bērni. Viss kārtībā. Es domāju, lielai daļai Saeimas deputātu ir pietiekami daudz bērnu. Bet stāsts nav par mums, stāsts galvenokārt ir par jauniešiem.

Man nesen bija ļoti laba saruna ar jauniešiem – 25 gadi, nav bērnu, pāris ir kopā vairākus gadus. Es jautāju, kas ir tie iemesli, kāpēc tiek atlikts šis lēmums... jo abi it kā vēlas radīt pēcnācējus; un viņi atbildēja: nav drošības par nākotni. Nav drošības, ka tajā brīdī, ja kaut kas notiks ar darbu, būs pietiekams nodrošinājums, lai varētu aprūpēt bērnu.

170 eiro ir tā atbilde, ko šobrīd valsts saka. Šis priekšlikums nav par 170 eiro. Priekšlikums ir par potenciālajām pensijām tiem vecākiem, kuriem nav lielu sociālo iemaksu, kas galvenokārt attiecas uz tām māmiņām, kuras nolemj neilgi pēc vidusskolas vai pēc augstskolas radīt pēcnācējus, uz tām māmiņām, kuras nolemj, ka vēlas nevis vienu bērnu dzīves laikā, bet, piemēram, trīs, četrus vai piecus... ka viņas pēc tam, sasniedzot pensijas vecumu, tiek mākslīgi apdalītas, jo par viņām veiktās sociālās iemaksas ir niecīgas. Runa ir tieši par sociālajām iemaksām, kuras ir iespējams labot ar šo priekšlikumu.

Tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt un sniegt cilvēkiem vismaz kaut kādu papildu drošību par nākotni.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs. (Starpsauciens: “Cik bērnu?”)

A. Rosļikovs (ST!).

Kolēģi! (Smiekli.) Trīs, bet es sapņoju, ka būs vēl trīs, bet sieva nepiekrīt, bet gan jau. (Starpsauciens.)

Augsti godātie kolēģi! Goda vārds, es ļoti sapņoju par to, ka mēs kādreiz piedzīvosim momentu, kad vārds “bērns” būs tikpat nozīmīgs kā valsts drošība, un katru reizi, kad nāks kāds uz šejieni un teiks: “Tas ir bērniem,” visi uzreiz piekritīs: “Jā, jā, jā, jebkuru summu.” Tas ir mans sapnis.

Mēs šeit par Stambulas konvenciju, lai cik tā nebūtu svarīga “PROGRESĪVAJIEM” un Jaunajai VIENOTĪBAI, cīnījāmies vienkārši kā vilki ar vilkiem – tā pa nopietno. Tā bija īsta sadursme. Bet vārds “bērni”, augsti godātie kolēģi, ir tikpat nozīmīgs kā valsts drošība, jo viņi ir mūsu valsts drošība, viņi ir mūsu īstais sapnis, kura dēļ mēs no rīta pieceļamies, kura dēļ mūsu augsti godātā premjerministre juta, ka ir asaras acīs, kad viņa redz viņus... kad es redzu savus bērnus. Pārējām māmiņām arī ir ļoti svarīgi rūpēties par saviem bērniem. Un tā sajūta, ka tu esi bezspēcīgs, tu nevari viņiem nopirkt zābaciņus, tu nevari par viņiem parūpēties tā, kā pienākas... vot, tās ir īstās mammas un īpaši tēta sāpes, to, kuri dzīvo šeit.

Tāpēc es vēlreiz saku: “bērns” ir tas īstais vārds. Bērns... un mēs uzreiz visi nesam priekšlikumus: iedot vairāk, stiprināt, aizsargāt, neļaut abižot nevienu bērnu. Jo reāli, augsti godātās dāmas un kungi, pēdējo 10 gadu laikā mūsu dzimstība ir samazinājusies divreiz. Tas ir kauns, tie taču ir mūsu mazuļi! Un tiem džekiem, kuri nēsā uzplečus... tie ir topošie karavīri, topošā valsts aizsardzība.

Kolēģi, es vēlreiz lūdzu: nekad, nekad nedrīkst smieties par bērniem, par mammām, par tētiem! Katru reizi, kad parādās kaut mazākā iespēja palielināt – palielinām, un nekad, nekad nedomājam par to, lai kaut ko atņemtu. Augsti godātā Siliņas kundze, es jūs lūdzu.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vispirms jau laikam jāsāk ar to, cik kuram ir bērnu. Lielākajai daļai runātāju ir trīs, un man arī ir trīs. Pēc tam, es skatos, jau tie cipari ies uz augšu, tad būs arī, kam ir pieci.

Ko mēs darām Sociālo un darba lietu komisijā? Mēs Sociālo un darba lietu komisijā esam skatījuši tieši grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Ir bijusi iesniegta rinda priekšlikumu – par minimālajām iemaksām. Kas no tā tika atbalstīts?

Mēs Sociālo un darba lietu komisijā esam seši koalīcijas deputāti un četri opozīcijas. Kādā veidā mums pārbalsot koalīcijas deputātus? Minimālās iemaksas ir obligātas tikai darba devējam neatkarīgi no tā, kāda darbiniekam ir alga. Ja netiek sasniegts minimālās algas apmērs, tad darbiniekam ir jāveic iemaksas no minimālās algas. Bet kāpēc valstij nav tādi obligāti noteikumi, kas būtu jāpilda? Vai tad šeit nebūtu jābūt vienlīdzīgai situācijai? Kā darba devējs vai kā valsts pilda savus pienākumus pret cilvēkiem.

Labklājības ministrija nāk uz Sociālo un darba lietu komisiju. Kas tik viss nebūs no nākamā gada! No nākamā gada pārskatīs invaliditātes piešķiršanas kritērijus, pārskatīs invaliditātes pabalstus, būs atbalsts māmiņām, kas audzina mūžīgos bērnus (ar invaliditāti kopš bērnības), pārskatīs pabalstus tiem, kuri šobrīd saņem īpašas kopšanas pabalstu – 213 eiro, pārskatīs bērnu pabalstus, māmiņalgas, slimības lapas. Viss būs nākamgad, viss! No kurienes tas viss būs? Vai jūs paši ticat tam, ko jūs stāstāt? Vai mums būtu jānotic, ka pēkšņi no nākamā gada mums būs leiputrija?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Tas, kas ir pamainījies gada laikā, ir tas, ka iepriekš ZZS nāca... Valainis te skraidīja cauru diennakti, visiem neļāva normāli gulēt. (Smiekli.) Tagad nacionāļi pamodušies. A ko jūs darījāt tad, kad jūs bijāt valdībā, arī APVIENOTAIS SARAKSTS, ko jūs darījāt, kāpēc jūs neatbalstījāt ZZS? Šis pingpongs... nu beidzam šo teātri!

Skaidrs ir tas, ka mēs varam sacensties daudzsolīšanā, kurš te kam ko vairāk piedāvā. Jautājums – no kurienes ņemt naudu? Es vēlreiz no šīs tribīnes aicinu: uzreiz, nākamajā dienā pēc tam, kad budžets ir pieņemts, Finanšu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, premjeram jānāk un jāorganizē ekonomikas debates, lai jūs visi, kuri nenākat un vispār nedebatējat par to, kā valstij pelnīt, nāktu. Tad, kad bija ekonomikas debates, atceraties, cik cilvēku no pozīcijas atnāca runāt? Viens, divi, un viss, ja neskaita ministrus. Reirs nāca, jā. Kur jūs pārējie lielie debatētāji esat? Es piedāvāju tā: labi, lai šodien opozīcija dara savu darbu, pozīcija – savu. Gala rezultātā viss tāpat tiks iebalsots.

Mums ir palikuši trīs gadi, ja šī Saeima nostrādā visu termiņu. Tātad šis budžets... pirmo budžetu mēs pieņēmām tad, kad tas bija tehniskais, jo principā tā bija Kariņa nākamā valdība, viss bija sagatavots, viss ātri tika pieņemts. Tagad ir Evikas Siliņas valdība. Vēl nav nostrādātas 100 dienas, jauna koalīcija. Principā tiek nedaudz modificēts iepriekšējais budžets. Bet ir jāsāk beidzot strādāt pie budžeta! Aicinām talkā valsts kontrolieri, kuru mēs ievēlējām, lai viņš pasaka, kas ir jāreformē, kur mēs varam ietaupīt naudu, kur mēs varam novirzīt.

Kas attiecas uz bērniem – ir divas puses. Tikai un vienīgi pabalstu dēļ bērni nedzims, ir jābūt attieksmei, ir jābūt vērtībām, kas veicina... nevis dzīvot sev, bet – ka bērni ir Latvijas nākotne. Atcerēsimies statistiku, kāda Latvijā ir bijusi pēckara gados, tad, kad daudzi dzīvoja nabadzībā laukos un citur. Ģimenē vidēji bija pieci seši bērni. Tā ka ļoti bieži šī ekonomiskā labklājība ģimenē un valsts atbalsts – tas nav viens un tas pats. Citi – jo labāk dzīvo, jo mazāk viņiem ir bērnu. Tā ir Eiropa, Eiropa izmirst. Tieši tāpēc mums jāatrod līdzsvars starp šīm vērtībām un ekonomisko pusi.

Tā ka es aicinu visus karstos debatētājus – gan bijušo opozīciju, gan esošo opozīciju – nākt un debatēt par to, kā mēs šo valsti varam attīstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edvards Smiltēns.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kā man daži kolēģi mēģināja aizrādīt, jautājums – vai es kvalificējos šai diskusijai, jo man pagaidām ir tikai viens dēls, bet (Starpsaucieni.) es ceru, ka jūs piedosiet man dalību, jo man vēl pat nav 40. Es ceru, ka es kaut ko šai valstij vēl varu dot.

Ja nopietni, kolēģi... šī ir nopietna diskusija, jo Satversmē, mēs visi ļoti labi zinām, ir ierakstīts, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Ja mēs paskatāmies pēdējos piecus gadus (lai piedod man dārgais Kariņa kungs), pēdējo piecu gadu statistiku... 2018. gadā bija dzimuši 19 314 bērni, 2022. gadā (pēdējie dati par pilnu gadu) – 15 954, šogad 9 mēnešos ir piedzimuši 10 822 bērni. Ja mēs mēģinām paturpināt to pašu attiecību, tad šogad gada beigās varētu būt aptuveni 14 429. Ko tas nozīmē? Mēs piecos gados, kolēģi, esam pazaudējuši ceturto daļu no Latvijas bērniem.

Protams, finanšu ministrs, iespējams, satraukti skatās uz šiem cipariem, jo tie nozīmē mazāk nodokļu maksātāju, mazāk cilvēku, kas strādās. Un tas nozīmē, ka jebkurai nākamajai valdībai centrālā diskusija būs par to, ko darīt ar imigrāciju. Ja nav dzimstības, tas nozīmē imigrāciju; ja tā ir imigrācija, tad jautājums ir par nacionālas valsts pastāvēšanu.

Es saprotu, šodien viss ir izlemts, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savu ir izdarījusi, valdība... koalīcija ir izlēmusi. Bet, kolēģi, šī diskusija ir pārāk nopietna, lai to atstātu novārtā, un tas nav valdības vai opozīcijas jautājums. Visai Saeimai kopā ir jārod risinājumi nākamajos trijos šī Saeimas sasaukuma gados, lai mēs pēc būtības atrastu instrumentus un šo līkni pagrieztu pretējā virzienā. Pretējā gadījumā mūsu nacionālā valsts, kādu mēs to šodien saprotam, ir fiziski apdraudēta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Glorija Grevcova.

G. Grevcova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Es arī nekvalificējos. Pagaidām nav trīs bērnu. Un, noklausoties visu šo, – nebūs arī. Noklausoties to, kas tik mums nebūs nākamajā gadā, rodas pārliecība, ka ar diviem pietiks.

Mēs pagājušajā nedēļā klausījāmies deputātes Ņenaševas stāstus par to, kā sievietes cieš no vardarbības, un, ziniet, ekonomiskā atkarība ir viens no iemesliem, kāpēc sievietes bieži vien paliek dzīvot kopā ar varmākām un neiet ar bērniem prom. Viņām nav atbalsta, viņas jūtas nedroši un saprot, ka nevarēs vienas ar bērniem izdzīvot un ar to palīdzību, kas ir no valsts, nepietiks. Daudzi te smejas, kurš ko pārstāv... sievietes, vīrieši. Bet tie 171 eiro... Bija jautājums, ko kāds deputāts uzdeva: vai var izdzīvot? Nē, nevar un nevarēs.

Bija jautājums: kur ņemt naudu? Pašā sākumā Nacionālā apvienība piedāvāja paņemt no sankcijām pakļautajām personām. Paņemam no viņiem un iedodam mūsu bērniem. Kur ir problēma? Kāds saka: palīdzēs vienreiz... Bet vismaz vienu mēnesi viņi dzīvos cilvēcīgi. Ar statistiku un ar solījumiem par to, ka nākotnē kaut ko saņems, viņi šodien paēduši nebūs. Redzot cenas veikalos un to, kāda ir inflācija, vecāki izlems nedzemdēt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns otro reizi.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Jā, grūti saprast, kas ir tas šķērslis šo neatbalstīt. Vai tas ir izpratnes trūkums vai... arī sakāt, ka izpratne ir, bet trūkst resursu, no kurienes...

Viens, kur mēs varējām paņemt līdzekļus, ir sankcionētie uzņēmumi. Kāds no zāles teica, ka tas ir viens gads. Pirmkārt, mēs nezinām, vai tas ir viens gads vai vairāk. Otrkārt, jūs noraidījāt visus priekšlikumus, kuros mēs aicinājām paņemt vairāk no tabakas, no alkohola un novirzīt šim mērķim. Atceraties? Tas bija aptuveni pirms divām stundām. Nu, tur jau varēja paņemt, un tas nebūtu vienu gadu, tas būtu paliekošs... lai tie, kas pīpē un dzer, samaksā māmiņām. Vai tas nebūtu sociāli taisnīgi?

Jā, vēl interesanti par tiem finanšu līdzekļiem. Budžetā derētu īstenībā... varbūt finanšu ministrs, labklājības ministrs varētu paskaidrot. Budžeta apjoms, kas ir paredzēts, ir nemainīgs, bet piedzimušo skaits samazinās, tātad, dalot uz galviņām, vajadzētu sanākt tā kā vairāk, bet vairāk nav. Jautājums: kur paliek tā nauda? Kam par labu tiek pārdalīti šie līdzekļi, ja piedzimst mazāk, bet budžets ir nemainīgs, izmaksā tikpat, cik iepriekš? Tātad kaut kur tā nauda ir aizvirzīta. Nāciet un paskaidrojiet, kur tā nauda paliek, jo, pārlasot budžetu no vāka līdz vākam, atbildi uz to nevar saņemt.

Gribu palabot Siliņas kundzi. Vispār jau šis priekšlikums nav par pabalstiem, šis priekšlikums ir par pensijām, par sociālajām iemaksām, kas nodrošina pensiju un to, lai māmiņas, sievietes, kas laiž pasaulē mazuļus, saņemtu tādu pašu pensiju kā tie, kuri strādā. Varbūt pat būtu jādomā otrādi... mēs varētu stimulēt... un viņas būtu pelnījušas lielāku pensiju, bet, nu, sāksim ar to, ka vismaz tādu pašu kā pārējiem.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 45, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

K. Krištopans. 2. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 46, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 3. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Arī neguva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Turpinot par fiskālo ietekmi. Mūsuprāt, ilgtermiņā šim nav fiskālas ietekmes. Jā, īstermiņā ir, un tāpēc mēs aicinājām paņemt no tabakas, no alkohola vai no tiem uzņēmumiem, kas ir sankcionēti, bet ilgtermiņā, ja mēs veidojam... ja mums dzims nākamie nodokļu maksātāji, tam nebūs fiskālas ietekmes.

Un vēl es gribu aicināt, lai mēs domātu nevis kā bremzēt dzimstību, jo faktiski, ja mēs tā uz papīra uzliktu, kas būtu jādara, kāda situācija būtu jāveido, kāda politika jāīsteno, kas viss jādara, lai nedzimst bērni, tad noteikti, ja mums būtu tik ļauns plāns, ko varētu varbūt apskaust tikai mūsu valsts ienaidnieki, tad noteikti šis būtu viens no veidiem, kā mazināt dzimstību, tātad – sodīt māmiņas ar to, ka viņām būs mazāka pensija, ja viņas izvēlēsies pasaulē laist bērnus. Šeit jau visi mēs dižojamies ar bērnu skaitu, un tas ir pareizi – ja ar kaut ko vajag lepoties un skaļi dižoties, tad noteikti bērni ir tas, ar ko vajag.

Tas jau vienlaikus iezīmē arī to, ka šie jautājumi nav partejiski. Nu, mums, Nacionālajai apvienībai, ir tā kā iedevuši to godu un atbildību arī šos demogrāfijas jautājumus aktualizēt, bet mēs jau paši, jūs paši visi pierādījāt, ka tas jau visiem... mēs visi esam vecāki, mēs visi neatkarīgi no politiskās piederības gribam rūpēties par bērniem, tāpēc šis nav pēc būtības.

Jā, Nacionālā apvienība ir iesniegusi šo priekšlikumu, bet tas jau ir mūsu visu priekšlikums, visi iegūs – arī jūsu vēlētāji, arī jūs paši, nevis kaut kā īpaši mēs, kad demogrāfijas jautājumi pēkšņi ir kļuvuši tikai par Nacionālās apvienības jautājumiem.

Tāpēc es uzskatu, ka šis vispār ir minimāls solis, jo mēs gribam tikai taisnīgu situāciju. Es domāju, ka nākotnē mums jāvirzās uz to, ka, protams, pabalsti un finanses nav vienīgais, ir viss iepriekš šeit izskanējušais, arī mājokļa pieejamība un tamlīdzīgi, lai veidotos ģimene. Viens pabalsts vai arī pensija nav brīnumlīdzeklis, tomēr tas ir tas, kas ir tautas ataudzes stratēģijā, tas ir tas, ko daudzbērnu ģimenes pašas saka, tas nav mūsu izdomāts.

Es domāju, mums jāvirzās uz to, ka tās ģimenes, kas laidušas vairāk bērnu pasaulē, būtu pelnījušas tieši otrādi – lielāku pensiju, nevis sodīt tās ar mazāku, kā tas ir šobrīd, bet piešķirt lielāku, un, iespējams, māmiņas būtu pelnījušas kādu gadu ātrāk pensionēties, ja viņām ir daudzbērnu ģimenes statuss vai tamlīdzīgi. Teikt paldies, iedrošināt jaunās māmiņas: redziet, jums arī tā būs, ja jūs spersiet šo soli! Šobrīd jūs darāt pretējo un diskriminējat sievietes. Nedariet tā!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 46, atturas – 1. (Starpsauciens: “Nav kvoruma!”) Nav kvoruma. (Starpsaucieni: “Jābalso otrreiz!”)

Tad es aicinu balsot visus vēlreiz.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 49, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 4. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. Esam izskatījuši visus četrus priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”, otrais, galīgais, lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Kolēģi, turpinām strādāt ar likumprojektu “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”.

Komisijā tika iesniegts viens priekšlikums, kuru mēs izskatījām.

1. – frakcijas “apvienotAIS sarakstS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Diemžēl... atvainojos... komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Vidēja termiņa budžets ir līdz 2026. gadam ar fiksētu finanšu apjomu, bet 2027. gads ir ārpus vidēja termiņa, faktiski ārpus ietvara. To mēs tā kā labi visi esam identificējuši.

Lai nodrošinātu stabilu aizsardzības finansējumu ilgtermiņā, ir nepieciešams arī 2027. gadā fiksēt summu. Apvienotais saraksts, runājot ar aizsardzības nozares profesionāļiem, tai skaitā cilvēkiem, kuri strādā Aizsardzības ministrijā, un vadoties no Finanšu ministrijas prezentētajām 2027. gada prognozēm, aicina fiksēt ne tikai procentu, bet arī konkrētu summu 2027. gadā.

Tāpēc Apvienotā saraksta Saeimas frakcijas priekšlikums 2027. gadā tai skaitā paredz ne mazāk kā trīs procentus no attiecīgā gada prognozējamā iekšzemes kopprodukta apjoma vai ne mazāk kā vienu miljardu 587 miljonus eiro Latvijas Republikas aizsardzības budžetam.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, otrais, galīgais, lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Komisijā saņēmām astoņus priekšlikumus, visus astoņus izskatījām.

1. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 2. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mūsu frakcijas priekšlikums bija aizstāt 14.1 pantā apzīmējumu “PM10” ar apzīmējumu “PM”.

Nabaga ostas. Mēs jau daudz ko izrunājām par ostām. Šis priekšlikums arī attiecas uz ostām. Tas nozīmē – ja mēs pamainīsim, tad arī pacelsim lielākus nodokļus, jo PM10 ir tikai daļa no PM. Ostas uzņēmumiem, kas pārkrauj beramkravas, jārēķinās ar aptuveni divkāršu nodokļu palielinājumu. Jāņem vērā, ka tādām kravām, kuras uzglabā atklātā veidā, – šķembas, šķelda – jau tā divdesmitkārt likmi no pamatlikmes jau paaugstinājām.

Un otrā problēma: ļoti lielai daļai uzņēmumu ir A un B piesārņojošo darbību atļaujas, nemaz nav limitu cietajām daļiņām PM, limiti ir tikai daļiņām PM10 un PM2,5. Tas nozīmē, ka būs jāpārskata piesārņojošo darbību atļauju nosacījumi, kā arī atkal būs papildu izdevumi operatoriem, kas piesārņo, – jāmaksā valsts nodevas par piesārņojošo darbību atļauju nosacījumu pārskatīšanu, jāmaksā konsultantiem, kas to darīs, un, lai pārskatītu visas piesārņojošo darbību atļaujas, būs vajadzīgi gadi. Ne Valsts vides dienestam, ne konsultantiem nav tādas kapacitātes, lai operatīvi pārskatītu atļaujas.

Bet, izskatot šo likumprojektu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nobalsoja “pret”. Jūs tagad minējāt, ka sakarā ar akcīzes nodokli cigaretēm, alkoholu jums it kā ir jākonsultējas ar nozari. Šeit nozare ir “pret”. Konsultācija notika, bet ne tik plaša. Arī tāda divkosība.

Tādas izmaiņas likumā ir jāsaskaņo, protams, ar visu nozari – gan ar ostām, gan ar pārējiem, gan pat Valsts vides dienestu, jo, es saku, nebūs tik daudz kapacitātes, lai panāktu to visu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 3. – frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Kolēģi, apgalvojumi... faktiski kārtējais punkts, kas parāda to, kādi jauni nodokļi tiek ieviesti šajā budžetā. Un viens no tiem šobrīd ir Dabas resursu nodokļa likumā noteiktais dabas resursu nodoklis – 50 centi par katru tekstilizstrādājuma kilogramu, 50 centi. Jā, noteikti daļa teiks, ka šo nodokli tradicionāli nemaksā valsts budžetā. Tas faktiski ir stimuls, lai apģērbu importētājs slēgtu līgumu ar kādu komersantu, iespējams, par kādu mazlietiņ mazāku procentu maksātu to naudiņu viņam, kurš it kā savāc tekstilu, lai tas nenonāktu dabā. Bet, kolēģi, 50 centi par kilogramu! Mēs nereti sociālajos tīklos redzam video – cilvēki stāv rindās pēc ļoti lētiem, ievestiem apģērbiem, ko nereti tirgo kilogramos.

Šobrīd, kad mēs redzam – ārā kādi mīnus grādi, APVIENOTAIS SARAKSTS rosina samazināt šo likmi no 50 centiem līdz 20 centiem par kilogramu. Ir ekonomisks pamats arī pārstrādātājiem organizēt šā tekstila, nolietotā tekstila, savākšanu, saprotot to, ka novalkātam apģērbam nebūtu jānonāk dabā, bet – par saprātīgu cenu!

Atceramies vienu lietu – tirgotāji šīs visas izmaksas pieliek pie cenas. Ja mēs domājam par patērētājiem, lai īpaši šobrīd, ziemas laikā, būtu pieejams silts apģērbs, īpaši par vismazāk aizsargāto Latvijas sabiedrības daļu, tad to mēs varam izdarīt tieši šobrīd, atbalstot šo konkrēto priekšlikumu – samazinot dabas resursu nodokļa likmi no 50 centiem par kilogramu līdz 20 centiem par kilogramu. Protams, ja būtu bijusi diskusija par to, vai vispār šajā brīdī šāda dabas resursu nodokļa likme bija jāpiemēro, vēl jo vairāk, ja mums koalīcijas deputāti stāsta, ka tam nav tiešas ietekmes uz budžetu, jo viņi nemaksā budžetā... Tā ir zaļa lieta, šī dabas resursu nodokļa sistēma, mēs varam diskutēt, protams, par to, cik ir zaļš un par cik miljoniem gadā ar katru šādu normu mēs padarām kādu komersantu vēl bagātāku…

Bet šis ir brīdis, kad mums jāpadomā par vismazāk aizsargāto Latvijas sabiedrības daļu, par tiem, kuriem katrs cents, katrs eiro, ko viņi samaksā īpašajos apstākļos, ir ļoti, ļoti būtisks.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu – samazināt dabas resursu nodokļa likmi. Līdz ar to stimulēsim arī tos uzņēmējus, kuri nāk ar šiem īpašajiem, draudzīgajiem dabas resursu nodokļa līgumiem pie importētājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Mairita Lūse.

M. Lūse (PRO).

Labdien! Runāšu ātri, laika maz. Atkritumu apsaimniekotāji un mēs visi šo likumu ļoti, ļoti gaidām, jo tas ļoti palīdzēs. Šobrīd eiro paliek. Bet ir arī ļoti loģiski tekstilu savākt atsevišķi. Mēs visi esam redzējuši, ka uz ielām parādījušies konteineri tekstila savākšanai. Šobrīd jau mēs maksājam par šiem konteineriem netieši caur atkritumu apsaimniekošanas tarifiem... mēs saņemam, iespējams, sliktākus pakalpojumus, jo šīs izmaksas, šīs konteineru izmaksas, tiek segtas no citiem avotiem. Mums ir jāievieš šī nodokļa likme, lai ražotāji un tie, kas šo apģērbu importē, segtu tā savākšanu.

Jau šobrīd atsevišķi esam savākuši krietni vairāk tekstila nekā iepriekš. Četru gadu laikā esam četrkāršojuši savākto tekstila atkritumu apjomu. Šobrīd savācam 2,5 tūkstošus tonnu gadā, tas ir, aptuveni 17 procentus no visa tā tekstila, ko saražojam. Bet ar savākšanu vien mēs neko neatrisināsim. Sapratīsim visi, ka tā apģērba, ko mēs pērkam, kvalitāte kļūst aizvien sliktāka, mēs maksājam, jā, par apģērbu krietni lētāk nekā iepriekš, bet mēs to varam uzvilkt krietni vien mazāk reižu, jo tas jau kļūst nemoderns, saplīsis, izdilis un tāds, ar kuru iet sabiedrībā gluži vairs nevar.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, esam pietuvojušies pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai. (Pauze.)

Kolēģi, mazu mirklīti!

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies 12 deputāti (ja es kādu nosaucu un esat klātesošs, tad, lūdzu, izsaucieties): Raimonds Bergmanis, Jānis Dombrava, Ilze Indriksone, Mārcis Jencītis, Rihards Kols, Nataļja Marčenko-Jodko, Ināra Mūrniece, Leila Rasima, Jana Simanovska, Māris Sprindžuks, Edmunds Teirumnieks un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ieņemam vietas Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi, atsākam sēdi pēc pārtraukuma.

Mēs palikām pie likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”.

K. Krištopans. Godātie kolēģi, 4. – frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Dabas resursu nodokļa likums, otrā norma, ar ko ir ieviests jauns nodoklis. Dabas resursu nodokļa likuma norma paredz – 12,2 eiro par vienu kilogramu mitrajām salvetēm. Kolēģi, mitrajām salvetēm par vienu kilogramu – 12,2 eiro! Zinot to, ka mitrās salvetes izmanto jaunie vecāki bērna apkopšanai brīžos, kad ir ārpus mājas vai tai brīdī nav pieejams ūdens, izmanto kopēji senioru apkopšanai, – 12,2 eiro par vienu kilogramu! Faktiski jauns nodoklis, un mēs noteikti atkal dzirdēsim, ka ir iespējams šo nodokli nemaksāt, ja noslēdz līgumu ar kādu uzņēmumu, kurš prasa šo naudiņu faktiski sev vai tuvu šai summai, bet rezultātā viens kilograms mitro salvešu galapatērētājiem paliks būtiski dārgāks.

Mēs zinām, cik sver viena paka. Es nerunāju par mazajām, pavisam mazajām, ko varam nopirkt degvielas uzpildes stacijās un kas, cita starpā, arī nereti nonāk dabā. Es runāju par iepakojumiem, ko izmanto jaunie vecāki un ko izmanto senioru kopēji. 12,2 eiro par vienu kilogramu! Kolēģi, vai tas šķiet loģiski? (Starpsauciens: “Nē!”) Jūs varat pajautāt jaunajiem vecākiem vai senioru kopējiem, cik kilogramu nereti iziet mēnesī, un tad parēķiniet, kāds mums ir atbalsts jaunajām ģimenēm, tiem, kam tas nepieciešams, vai senioriem. Tas ir diezgan absurdi. Tā ir kārtējā jaunā norma, kas klasiski pierāda šī budžeta izstrādātāju nespēju iedziļināties pieņemtajās likuma normās.

APVIENOTAIS SARAKSTS aicina samazināt šo normu no 12,2 eiro kilogramā uz 1,2 eiro kilogramā. Un paralēli mēs noteikti varēsim ar laiku diskutēt par to, kādas ir alternatīvas. Kad mums būs skaidras un tirgū pieejamas alternatīvas, tad mēs arī varēsim ar nodokļu kā instrumentu palīdzību radīt priekšrocības kādai grupai, bet, kamēr mums šādu alternatīvu nav, tikmēr es aicinu šo normu noteikti mainīt, un šis noteikti ir tas brīdis un laiks, un vieta, un konkrētais priekšlikums, kad mēs to varam izdarīt. Samazinām no 12,2 eiro kilogramā uz 1,20, uz samaksājamu normu, un paralēli monitorējam, vai veidojas piesārņojums vai ne. Jūs gribat teikt, ka jaunie vecāki vai senioru kopēji šīs salvetes no lielajiem iepakojumiem vienkārši izmet dabā? Nē, neizmet! Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Paldies, kolēģi! Es saprotu uztraukumu par šo, bet ir mums jāskata visa norma kopumā. Tātad tā ir sankcionējoša norma. Ja uzņēmējs, kas piegādā, ieved Latvijā vai laiž apritē šo te produktu, nepiedalās vispārējā atkritumu aprites shēmā… tātad tā ir sankcija. Šķiet, ministre būs... atgriezīsies zālē, varēs pateikt precīzāk. Man liekas, viens pret 10, ja? (Starpsauciens.) Jā, jā, bet tad tas ir būtiski – desmitreiz mazāk. Tādā gadījumā, ja uzņēmums piedalās vispārējā atkritumu aprites shēmā, šāda sankcija netiek piemērota. Tikai gadījumā, ja viņš nepiedalās. Jā, es gribētu teikt, ka patiesībā tā likme ir daudz mazāka, bet, ja viņš nepakļaujas vispārējām normām, tad tiek piemērota šāda likme.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, ticiet, es labi zinu, ko nozīmē šo paciņu izmantot, es to izmantoju ikdienā. Paciņā ir 120 gabali, maksā 2,60... 3 eiro... kā kurā veikalā. (Starpsauciens: “Cik gramu?”) Te ir 520 gramu iekšā. 520 grami. Paciņa – 3 eiro, nodoklis būs 6,20, tātad maksās 9,20 tagad šī paciņa. Jūs esat tiešām normāli, jums liekas, ka tas ir adekvāti, ja produkta cena tiek trīs reizes palielināta tikai ar vienu nodevu? Tādā veidā mēs to demogrāfiju atbalstām, ja? Es tad gribētu teikt: līdz šim igauņi pie mums brauca pirkt alkoholu, bet tad mēs brauksim pie igauņiem pirkt šīs te paciņas. Jūs gribat, lai māmiņas brauc pakaļ uz turieni?

Kolēģi, piedāvāju adekvātu normu – 1,20 eiro 12,20 eiro vietā. Tas taču nav samērīgi, ka produkts maksā niecību, bet nodoklis ir trīskārt lielāks par paša produkta cenu. Būsim saprātīgi un atbalstīsim mūsu māmiņas un demogrāfiju, arī seniorus, kas šo produktu izmanto, jo tā ir ikdienā nepieciešama prece.

Mana sieva, tikko ar viņu sazvanījos... Viņa ir veikalā ar bērnu, kurš pamperā izdarījis savas darīšanas. Kā viņai risināt šo jautājumu? Jūs teiksiet – ar marlītēm, mazgāt? Kur tagad ziemā, kā to ātri izdarīt, lai bērns nesaaukstētos? Tas ir vienīgais variants ikdienā, kā to izdarīt.

Esam samērīgi, lūdzu!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Šodien, nupat mēs dzirdējām, kā Tavara kungs un Kulberga kungs maldināja sabiedrību, apgalvojot, ka visām mitrajām salvetēm pacels nodokli. Tā nav taisnība. Nodokli cels tikai tām salvetēm, kas satur plastmasu. Tirgū ir pieejamas alternatīvas. (Dep. A. Kulberga starpsauciens.) Tirgū ir pieejamas alternatīvas, kas nesatur plastmasu, un tām nebūs nodokļa. Tās ir dārgākas, bet nav tik jūtami dārgākas, kā tagad dzirdu apgalvojam.

Un tieši tas ir nodokļa mērķis. Nodokļa mērķis ir (Starpsaucieni.)... Nodokļa mērķis ir, padarot plastmasu saturošās salvetes dārgākas, veicināt to, ka cilvēki izmanto alternatīvas bez plastmasas.

Otrkārt, ko es gribētu teikt. Jaunajiem vecākiem ir iespēja lietot arī daudz, daudz lētāku alternatīvu – tā ir ūdens –, un līdz ar to var miksēt. (Daži deputāti aplaudē. Zālē troksnis.) Tad, kad mēs esam ārpus mājas, mēs lietojam salvetes, kas nesatur plastmasu. Un tajā brīdī, kad esam mājās, mēs lietojam ūdeni.

Tas, ko es gribēju teikt... kāpēc tas ir svarīgi? Mikroplastmasa dabā nenoārdās, un mēs šobrīd nezinām, kā tā ietekmē mūsu veselību. Bet mēs zinām – mikroplastmasa iedarbojas, uzsūcas mūsu ķermenī, nonāk mūsu ķermenī, bojā mūsu šūnas, bojā arī reproduktīvo veselību. Līdz ar to tas, kam es vēlētos pievērst uzmanību, – plastmasīgās ir tikai šķietami lētākas. Tāpēc, ka par tām sekām maksā visa sabiedrība, mēs visi kopā maksājam par mikroplastmasas piesārņojumu. Un arī jūrā var atrast šīs salvetes, tās nenoārdās, tās noārdās līdz mikroplastmasai.

Par ko es esmu pārsteigta. No zaļās partijas es tiešām biju gaidījusi lielāku izpratni par to, kā veicināt to, ka cilvēki pāriet uz videi draudzīgām alternatīvām un izmanto alternatīvas, kas nepiesārņo vidi. (Starpsauciens.)

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Glorija Grevcova.

G. Grevcova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es nedaudz uz pauzes paliku. Jā, tiešām, mūžīgie bērni invalīdi un viņu kopēji var izmantot ūdeni mitro salvešu vietā. Tiešām ģeniāli!

Šīs salvetes, kuras rādīja Kulberga kungs, ir vienas no lētākajām un tās, kuras parasti arī iegādājas šo īpašo mūžīgo bērnu kopēji, un ar ūdeni mēs te netiksim galā un ne ar kādiem citiem alternatīvajiem variantiem. (Starpsauciens.)

Un ministres kundze stāstīja: paaugstināsim tūlīt mūžīgajiem bērniem invalīdiem pabalstu par 100 eiro. Tas ir vienkārši ģeniāli no valdības puses – ar vienu roku iedeva, ar otru – mazums, ka atņēma, – vēl ielīda viņu kabatās. Šis un arī nākamie brīnumi, kas mūs priekšā sagaida, ir viss, lai tos 100 eiro, kuri tiks piešķirti, atņemtu un vēl ielīstu viņu kabatās. Loģikas trūkums pilnīgs.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Cepuri nost apvienotajam sarakstam! Šis tiešām ir ļoti labs un atbalstāms priekšlikums. Manuprāt, tas, ko šobrīd cenšas koalīcija izpildīt, raksturo viņu pieeju problēmām un to politiku, ko viņi grib šeit īstenot.

Es gribētu salīdzināt ar Norvēģiju. Mans draugs dzīvo Norvēģijā jau daudzus gadus, un vienmēr, kad brauca ciemos, atceros, mums bija mazi bērni, viņš mums veda pamperus, jo Norvēģijā pamperi ir stipri, stipri lētāki nekā Latvijā, tā ir arī valsts politika, lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem, tie ir pieejami, un tā cena tur ir par kārtu lētāka. Pretēji ir ar cigaretēm un alkoholu, tur, mēs visi zinām, cenas ir stipri dārgākas, jo tā ir valsts politika, viņi arī regulē šos netikumus, ierobežo. Viņiem tās problēmas, protams, nav tik lielas kā mums, bet pretēji – jā, viņi atbalsta ģimenes ar bērniem.

Un šajā gadījumā – ko mēs gribam panākt vai ko koalīcija grib panākt? Visi zina... visi teica, cik katram bērnu... tie, kuriem tiešām ir bērni, zina, ka bez šīm salvetēm... tas ir, es teiktu, tāds ierocis, kurš vienmēr ir līdzi, un, ja tas nav līdzi, sākas problēmas. Ja tu brauc mašīnā vai ja ikdienā kaut kur vajag ātri reaģēt, tad ar šo rīku var paveikt ļoti daudz.

Un šajā gadījumā es arī paprasīju sievai, cik bieži mums, kad mazie bija zīdaiņa vecumā, cik daudz tika patērēts... Tas skaits ir iespaidīgs, skaits ir iespaidīgs. Un arī te uz katru ģimeni, kurām ir bērni, tas būs desmitiem eiro katru mēnesi.

Tā ka nemuļķojamies, šo atbalstām, jo labs, un es domāju, ar salīdzinoši mazu fiskālo ietekmi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Es domāju, ka koalīcija ir pārspējusi pati sevi ar šādu priekšlikumu. Tātad cīņa pret jaunajiem vecākiem. Tikko noraidījāt to, lai būtu sociāli atbildīga pieeja pret māmiņām. Tagad jau ejat pretuzbrukumā un sakāt, ka arī mitrās salvetes – tā ir liela... nu, es teiktu, tāda viena no būtiskākajām problēmām šobrīd valstī – mitrās salvetes. Par to runā visur – laikrakstos un gaiteņos, un tamlīdzīgi, un tas ir jārisina. Jūs esat ieklausījušies. Un saprotu, ka steidzami jāķeras klāt. Un es skatos – nav pat darba grupa vajadzīga, šeit nevajag darba grupu, te var uzreiz. Citos nodokļos vajag vēl pusgadu vētīt, bet te – viss skaidrs. Diezgan interesanti... Arī tās alternatīvas.

Tagad PROGRESĪVIE uzsver, ka vajag videi draudzīgāk – ar ūdeni un ceļmallapām, atteikties no mitrajām salvetēm. 12,20 eiro par kilogramu! Tas arī droši vien saskan ar jūsu teikto par samērīgumu, ka visur vajag samērīgi, pakāpeniski, vai ne? Nu jā, vienkārši tas viss virzās uz to... Nesen “Ilustrētajā Zinātnē” bija tāds salīdzinājums, un tur bija rakstīts par to, kas ir kaitīgs videi, un faktiski tur bija rakstīts, ka videi kaitīga ir gaļa, automašīnas un bērni. Tātad tas viss ir kaitīgi. Tā ka nu būtībā PROGRESĪVIE šobrīd virzās ļoti lieliem soļiem uz to, ka bērns vispār – tas ir globālo sasilšanu veicinošs un videi nedraudzīgs, tāpēc sāksim cīnīties pret bērniem, pret jaunajiem vecākiem un sāksim ar mitrajām salvetēm. Tas tāds labs karogs, ko nest. Un droši vien jūs paši nesaprotat, cik amizanti tas izskatās, pat koalīcijas – jūsu – partneri smīkņāja, kad jūs nācāt tribīnē to aizstāvēt.

Bet man nav īsti skaidrs – tā ir cīņa ar vidi vai jūs uzskatāt, ka tas ir atkal fiskālajai telpai vajadzīgs? Paņemsim šeit naudu, ja? Tātad tabakai, alkoholam necelsim tik, cik Nacionālā apvienība piedāvāja, bet mitrajām salvetēm gan. Lai jaunās māmiņas maksā, vai ne? Kad runājām par pabalstiem, tur, citējot ZZS klasiķi, bija teiciens, ka drusciņ pagaidiet, tātad tur māmiņām jāpagaida, bet ar mitrajām salvetēm gan pagaidīt nevajag, tur būs jākrāmē nodoklis momentā. Ļoti konsekventa pieeja, es teikšu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andris Kulbergs otro reizi.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, piedāvātā alternatīva šim, kas ir 2,60, ir 15 eiro paciņa. Jā, protams, alternatīva eksistē. Tikai – kāda ir cena par tādu alternatīvu? Es nedomāju, ka visiem ir pa kabatai tāda alternatīva... ikdienā tādu luksusu izmantot. Ja mēs runājam par mikrodaļiņām, tad mūsu kaimiņš... kaimiņš mūsu kaimiņos izdomājis uzspēlēt kariņu – padomājiet, kāds tur ir piesārņojums dabai pret mūsu mikrodaļiņām šeit. Papriekšu apstādināsim karu Ukrainā, lai varētu pie mums izmantot 15 eiro salvetes.

Kolēģi, tas nav normāli, un it sevišķi tad, kad jūs negribat pat atbalstīt... atbalstu māmiņām, to jūs noraidāt uzreiz, bet pacelt trīskārt cenu, kur 70 procenti no cenas ir nodoklis, – to gan jūs varat uzreiz! Atvainojiet, tas nav adekvāti.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Augsti godājamais Saeimas Prezidij! Tiešām nebiju plānojis kāpt runāt, bet Simanovskas kundze un Circenes kundze mani pārsteidza ar saviem izsaucieniem no zāles.

Circenes kundze! Ko ar ūdeni nevar nomazgāt? Ar ūdeni nevar nomazgāt mazu bērnu ceļojumā, kad tu esi mašīnā un kad tev aizmugurē sēž gadīgs un trīsgadīgs bērns un abi divi pieliek bikses. Es gribu redzēt, kā jūs nomazgāsiet ar ūdeni un vēl ietīsiet autiņos. Un es ļoti, ļoti ceru un ticu tam, ka jums nav bijuši ne bērni, ne mazbērni un ka jūsu ģimene nekad dzīvē nav izmantojusi mitrās salvetes. (Starpsaucieni.) Nav izmantojusi. Perfekti! Gods un slava jums! Jūs ne tajā partijā, jums uz zaļajiem jāiet! (Starpsaucieni.)

Simanovskas kundze! Apgalvojot, ka mums jāatgriežas pie pagājušā gadsimta, jātin bērni autiņos, jāmazgā viņi, es jums ieteiktu parunāt ar mediķiem, ko mediķi saka par autiņiem... bērniem izmantošanai... un kādas problēmas sagādā tas, ka autiņos bērns aizmieg, uztaisa visas lietas, divas stundas noguļ, jo jūs negribat viņu modināt, un pēc tam – kas ir jāpērk, lai viņu izārstētu? Simanovskas kundzei vienalga, viņa neklausās, jo viņa ir visgudrākā. Bet, kolēģi, jūs tiešām gribat (Starpsauciens.)... Es teicu, ka viņa ir visgudrākā šajā jautājumā. Es... kaut kas man... ir izsaucieni un es (Starpsauciens.) atbildu. Jā, tieši tā, trīs bērnu mamma.

Es ļoti ticu, ka arī Ņenaševas kundze nekad dzīvē nav izmantojusi mitrās salvetes saviem bērniem. Lai viņa uzliek roku uz sirds un pasaka: es nekad dzīvē tās neizmantoju, jo atbalstu šo ideju. Nu esiet taču saprātīgi! Vai tiešām jauno bērnu ģimenēm? Nu pacīnieties tad labāk ar tiem atkritumu pārstrādātājiem! Pēc būtības šis projekts, šis nodoklis... kur ir Ašeradena kungs? Šis nodoklis lobē atkritumu savācējus, jo nodokļi, ko iekasēs, tiks novirzīti atkritumu savācējiem, lai viņi uztaisa savus konteinerus šiem atkritumiem.

Nu vai tiešām, tik klaji uzliekot tūkstoš procentu nodokli, mēs gribam viņus lobēt? Visiem vienalga? Ja gribat atbalstīt Latvijas dzimstību mīnusā...

Sēdes vadītāja. Laiks.

Č. Batņa.... tas ir viens no šiem... tad atbalstiet, kolēģi!

Aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Jana Simanovska otro reizi.

J. Simanovska (PRO).

Cienītie kolēģi, es vēl aizvien dzirdu daudzus maldinošus apgalvojumus. Lūdzu, pameklējiet internetā, paskatieties, cik maksā salvetes! Jūs varat atrast salvetes, kas maksā – piekrītu, ja mēs rēķinām katru mazo salvetīti – divus centus gabalā, varat tādas atrast, un tās satur plastmasu. Pameklēsiet vairāk, atradīsiet salvetītes, kas maksā trīs līdz četrus centus par vienu, un tās nesatur plastmasu. Mēs nerunājam ne... par kaut kādiem 15 eiro, mēs runājam par sadārdzinājumu, es piekrītu, bet tas nav tik milzīgs sadārdzinājums, kā te tagad saka – 15 eiro.

Un ko es gribu pateikt pilnīgi skaidri: ja būs piedāvātais nodoklis – 1,2 eiro, neviens, kas ir pieradis, neatsacīsies no plastmasas salvetēm. Nodokļa mērķis ir pāriet uz produktiem, kas nesatur... Un nevajag stāstīt, ka sadārdzinājums ir tik milzīgs. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edgars Tavars otro reizi.

E. Tavars (AS).

Mēs pirms pārtraukuma diskutējām par atbalstu jaunajām ģimenēm, par vecākiem, lai cilvēki spēj nomaksāt šo sadārdzinājumu. Tas netiek atbalstīts. Bet mēs piedāvājam samazināt, nevis atteikties, godātie PROGRESĪVIE, no šīs normas – samazināt šo likmi. Jūs sakāt: mēs neesam zaļi. Jūs mācīsiet Zaļo partiju, kas ir zaļi? (Starpsaucieni.) Jūs esat parēķinājuši... vai jūs esat parēķinājuši, cik jūsu ministrs... kādas emisijas ir radījis šajos 37 reisos, cik tonnas degvielas, naftas produktu ir iztērēts? Un jūs mūs mācīsiet, kas ir zaļi? Es aicinu PROGRESĪVOS ieskatīties spogulī.

Bet, ja runājam par jaunajām māmiņām, par vecākiem, par ģimenēm, kurām šobrīd ir (objektīvi) maksātspējas problēmas, ļoti daudziem pie šīm dārgajām cenām... stāstīt viņiem, ka tagad jums jāpērk paka par 15 eiro, – tas nu galīgi nav – absolūti nav! – zaļi. Tas beidzas ar to, ka cilvēki netic šai valstij aizvien vairāk. Un tie, kuriem ir izvēle – laist pasaulē mazuļus vai nelaist pasaulē mazuļus, – viņi skatās uz visu šo sistēmu kopumā, uz valsts attieksmi kopumā un saprot, ka nē, paldies, vai nu mēs emigrējam no šīs valsts, vai atsakāmies no ģimenes pieauguma.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Česlavs Batņa otro reizi.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Zaļi domājošie PROGRESĪVIE, es jums ierosinu uzlikt tieši tādu pašu tūkstoškārtīgu nodokli pamperiem. Noteikti viņi, jaunie vecāki, jutīsies atbalstīti, kad jūs atmetīsiet viņus pagātnē, 30 gadus atpakaļ, un pamperu paka maksās 100 eiro, un visi sāksim lietot autiņus. Tas būs ļoti zaļi. Nu tad domājiet, kā labāk, normāli tikt vaļā no pamperiem, kas mums rada atkritumu kalnus, kā tos pārstrādāt zaļi, nevis kā galu galā neatvieglot jaunajām māmiņām, jaunajiem tēviem dzīvi. Vai tiešām mums jāsāk domāt regresīvi? Man liekas, tā jūsu progresivitāte ir nevis ar šitādu līkni (Žestikulē.), bet ar šitādu... pazemē, tuneļos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Cienījamie kolēģi! Es vēl starplaikā iedziļinājos normā, un es tiešām... man žēl, ka Saeima aizgāja tādā lielā emocionālā... tā teikt, emocionālās debatēs.

Vēlreiz. Šī norma ir no 2025. gada, nevis no nākamā, un vēlreiz – tā ir sankcionējoša norma, ja uzņēmējs neiesaistās plastmasas atkritumu aprites shēmā. Ja viņš iesaistās, tad vispār nav nekādas nodevas.

Tā ka neviens nav lēmis šeit iekasēt papildu nodokli, lai saņemtu kaut ko valstij, lai valsts iekasētu, bet drīzāk lai aicinātu uzņēmējus, kas nodarbojas ar šādu veidu produktu izplatīšanu, iesaistīties atkritumu apritē. Mēs debatējam ne gluži tajā virzienā, par ko ir domāta šī norma.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edvards Smiltēns.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Starpbrīdī izdevās mazliet paklausīties pāris izgriezumus no Krišjāņa Kariņa intervijas “Latvijas Radio”. Viņš ar ļoti lielu neizpratni sacīja, ka nesaprot, kā tas var būt... un neredz šo kopainu, kā tas var būt, ka politiķi, arī viņš, ir zaudējuši sabiedrības uzticību. Sabiedrības uzticība zūd tieši no šādiem lēmumiem.

Protams, mums ir jārūpējas par plastmasas daļiņu nenonākšanu vidē, zaļās lietas ir ļoti svarīgas arī Zaļo un Zemnieku savienības partijai. Es domāju, ka nav korekti šādā veidā kritizēt šo partiju. Ir jautājums par prioritātēm – cik daudz, kādi produkti, kā tie tiek patērēti un lietoti, kuri rada vairāk bīstamību, kuri mazāk. Tieši šādi lēmumi, par kuriem šobrīd mēs diskutējam – par mitrajām salvetēm un sadārdzinājumiem –, visvairāk tracina sabiedrību.

Ir taisnība Edgaram Tavaram par to, ka ir diezgan apšaubāmi kritizēt Zaļo un Zemnieku savienības partiju par viņu politiskajām izvēlēm. Ja jūs, cienījamie PROGRESĪVIE, nevarat pat galvu pacelt, pat palūkoties un pavērtēt, dot savu viedokli par to, cik tonnas Krišjānis Kariņš ar saviem izmešiem... ar privātajām lidmašīnām 1,36 miljonu eiro vērtībā ir palaidis dabā... Ja jūs atbalstītu šāda veida pieprasījumus, tad es tiešām ticētu, ka jūs esat patiesi zaļi.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi! Mūsu pienākums šodien šeit ir sabiedrībai, tiem, kas mūs klausās, pastāstīt, informēt par to, kā koalīcija necels nodokļus. Šajā gadījumā mēs pirms brīža diskutējām par mitrajām salvetēm. Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” ļoti būtiski skar dabas resursu ieguves nodokļa likmes.

Mēs skatījām šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Lai jūs saprastu: smilts-grants par katru kubikmetru no nākamā gada 36 centu vietā maksās 44, kūdra par vienu tonnu – iepriekš tie bija 55 centi, turpmāk būs 70 centi. Procentuāli tie ir ļoti lieli pieaugumi, un bijušais premjers Andris Bērziņš, kurš šobrīd pārstāv mūsu ceļu būves uzņēmumus, teica: tādā projektā kā “Rail Baltica” šīs papildu likmes ieviesīs sadārdzinājumu vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā.

Tik daudz ir runāts par to, cik svarīgs ir šis mūsu paaudzes un arī nākamo paaudžu svarīgākais infrastruktūras objekts, bet šajā budžetā pretī mēs neredzam nevienu centu šim objektam, un ir diezgan skaidrs, tas ir neizbēgami, ka bez valsts budžeta šo projektu nebūs iespējams īstenot, jo mums ir virkne dažādu aktivitāšu, kuras Eiropas Savienība nemaz neatbalstīs, bet tai pašā laikā mēs dzīsim augšā inflāciju, sadārdzināsim šī projekta izmaksas. Tas nav nekāds noslēpums, ka ir lieli izaicinājumi, kā šo projektu finansēt, bet vēl piekabinās klāt 10 miljonus tikai šim projektam.

Ceļu nozarei papildu līdzekļi nav paredzēti, budžets samazināsies. Šis lēmums inflāciju palielinās, un skaidrs, ka mēs daudz mazāk spēsim uzbūvēt vietējos ceļus, reģionālos ceļus, veloceliņus un visu pārējo. Tā ka šajā gadījumā... te atkal ir paslēpts kārtējais pasliktinājums, un to mēs redzam šobrīd. Un, es domāju, arī sabiedrība, uzņēmēji to sapratīs un ieraudzīs tikai pēc tam, kad budžets jau būs pieņemts un šīs normas stāsies spēkā, jo līdz šim ar viņiem nav runāts. Ne darba devēji, ne uzņēmēju organizācijas, ne citas nevalstisko sektoru pārstāvošās organizācijas nav uzklausītas. Un es domāju, ka to, ko šobrīd jums saku, viņi uzzinās tikai no nākamā gada 1. janvāra, kad šīs cenas pieaugs.

Tā ka, kolēģi, mums vēl ir iespēja. Neatbalstām šos grozījumus! Mitrās salvetes... dabas resursu ieguve... ļoti daudz sliktu un nevajadzīgu lietu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens: “Par 5. vai 6. priekšlikumu?”) Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 2, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

K. Krištopans. 6. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Godātie kolēģi! Priekšlikuma būtība ir nepaaugstināt nodokļa likmes par dabas resursu ieguvi un atstāt spēkā esošās likmes. Kolēģis arī ļoti labi paskaidroja, kāpēc. Nodokļa likmes paaugstināšana nopietni ietekmēs ceļu būvniecības nozari, jo izmantos smiltis, šķembas un citus resursus. Tie projekti, kuri tiek īstenoti tagad, paliks dārgāki, tie projekti, kuri tiek plānoti, arī paliks dārgāki un nekonkurētspējīgāki. Nozare nav gatava tādai straujai nodokļa likmes paaugstināšanai, bet nozare arī nav gatava tik pēkšņi pāriet uz aprites ekonomiku, ko apraksta VARAM savā anotācijā.

Nozare piedalījās arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē un bija pret tādu priekšlikumu, kādu virzīja VARAM ar šo likumprojektu. Tieši būvniecības nozare ir apgrūtināta ar tādiem likumiem, kas nedod attīstīt aprites ekonomiku. Tādas izmaiņas ir jārisina komisijai un ilgākā laikā, bet ne tā pēkšņi un pirms budžeta, kā mēs darām. Saeimā... nesniedz informāciju būvniecības nozarei par darbiem un lēmumiem, kas būtu veikti, lai sagatavotu nozari aprites procesam. Likumi neatļauj pat noteiktas kvalitātes būvgružu izmantošanu ceļu būvniecībā. Šodienas normatīvie akti nepieļauj pat izmantot betonu... drupināšanai, lai tālāk izmantotu ceļu būvniecībā.

Tāpēc lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu, bet likumprojektu kopumā neatbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 7. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Kolēģi! Būtība ir tāda pati. Ļaujam mūsu būvniecības nozarei strādāt, sagatavojam nozari un sakārtojam likumus tā, lai pārietu uz aprites ekonomiku. Neatbalstīt šo likumprojektu, bet novirzīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, lai mēs varētu sagatavot visu šo nozari un pārietu uz aprites ekonomiku.

Jo tiešām – strādājot ceļu būvniecībā (es arī tādā... strādāju), uzņēmumi maksā milzīgu nodokļu summu DNR likmes dēļ, un, ja mēs tagad pacelsim, tie maksās vēl vairāk, pazaudēs konkurētspēju un nevarēs arī “pavilkt” tos projektus, pie kuriem tagad strādā.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu un neatbalstīt likumprojektu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. Pēdējais – 8. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Arī neguva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Šī priekšlikuma būtība ir saistīta ar tiem pašiem PM un ar A un B piesārņojošo darbību atļauju maiņām.

Atgādinu, ka ostas uzņēmumiem, kas pārkrauj beramkravas, divkāršosies nodoklis, bet, ņemot vērā, ka tādām kravām, kuras uzglabā atklātā veidā (šķembām un šķeldai), jau ir divdesmitkārtīga likme no pamatlikmes... Un tagad izmaiņas... ja taisa pakāpeniski, vienā mirklī nepārslogojot uzņēmumus un Valsts vides dienestu, tas viss arī jārisina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu, bet priekšlikumus tādā veidā risināt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Lūdzu, nevajag to darīt pirms budžeta, tā pēkšņi un ātri. Nozare nav gatava, operatori nav gatavi, un arī Valsts vides dienestam būs grūti strādāt. Nepadarām likumus vēl sarežģītākus un arī nepārslogojam mūsu institūcijas.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. Kolēģi, esam izskatījuši visus astoņus priekšlikumus.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 28, atturas – nav. Likums pieņemts.

K. Krištopans. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, otrais, galīgais, lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam izskatījuši likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”.

Kopā saņēmām 29 priekšlikumus.

1. – deputāta Kulberga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šeit ir sen neatrisināts jautājums par to, ka uzņēmumā ir ļauts attiecināt 15 eiro, piemēram, ziedu iegādei, bet mūsdienās par 15 eiro vairs ziedus iegādāties nevar. Es lūdzu, balsoties uz inflācijas situāciju, šo summu dubultot uz 30 eiro, kas ir neapliekamā daļa tieši šādām reprezentatīvām lietām, kā, piemēram, ziedu iegādei, kad tas ir nepieciešams, – apsveikt kolēģi... vai kādā, kā mēs iepriekš dzirdējām, nāves gadījumā, vai kādā citā situācijā... ziedu pasniegšanai.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu – par 30 eiro.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi, arī es aicinu atbalstīt kolēģa Kulberga priekšlikumu par precēm, ko nodod darbiniekiem bez atlīdzības, jebkuram cilvēkam bez atlīdzības.

Šī norma stājās spēkā 2013. gadā. Ja mēs raugāmies visus 2013. gada inflācijas rādītājus (uz ko citstarp norādīja arī Kulberga kungs), objektīvi, kaut vai skatoties inflācijas procentus par katru gadu, sadārdzinājumu, šī summa vairāk nekā 10 gadu laikā ir pieaugusi no 15 līdz 30 eiro. Tas ir absolūti tikai un vienīgi loģiski, ka ar šādu skaitli... faktiski mēs norādām to, ka prece vai pakalpojums, kuru nodod bez atlīdzības un kura vērtība bez nodokļa vienam cilvēkam kalendāra gada laikā nepārsniedz 15 eiro... faktiski, ja mēs raugāmies, šī norma ir spēkā no 2013. gada... 2023. gada oktobris... salīdzinām katru gadu inflāciju, summējam no gada uz gadu – tie ir 30 eiro, tīri matemātiski. Tā nav nekāda papildu ekstra vai kas, tas ir aicinājums saglabāt tādu pašu... kaut vai šīs preces, kuras mēs nododam bez atlīdzības kādam cilvēkam, mazās summas uz vienu cilvēku... salīdzināmās cenās ar 2013. gadu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 2. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, šis priekšlikums ir par gada apgrozījumu, virs kura mazajiem mikrouzņēmējiem jāsāk maksāt... pilnais nodokļu režīms. Līdz šim tie bija 40 tūkstoši eiro gadā. Šī likme nav pārskatīta kopš 2012. gada, tātad 11 gadus (12 gadus, ja mēs šobrīd runājam par nākamā gada budžetu), tāpēc skaidrs, ka naudas vērtība ir mainījusies un šī summa ir jāpārskata, bet papildus mums ir jāņem vērā arī inflācija, jo šo apgrozījumu... tas ir apgrozījums, un apgrozījumā iet iekšā viss preču, pakalpojumu cenu sadārdzinājums, tāpēc, mūsuprāt, tā celšana uz 50 ir pareizs virziens, bet tas ir nepietiekams.

Mums par to šī gada sākumā bija diskusija arī Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijā, un toreiz, kad mēs šķetinājām šo likmi, visi deputāti... bija arī uzaicinātas ministrijas, un mums ziņoja arī statistiku, citu valstu pieredzi... nevienas frakcijas deputāti apakškomisijā neiebilda, visi bija vienisprātis, ka mums ir jāceļ uz 60 vai vairāk. Neatceros, kurš no deputātiem izteica priekšlikumu, ka varētu virzīties uz 80, kas laikam bija maksimālais atļautais Eiropā. Tas droši vien būtu par daudz – dubultot, bet, mūsuprāt, 60 (APVIENOTAIS SARAKSTS ir iesniedzis 55) būtu adekvāti, jo šobrīd sanāk tā, ka, ja mēs saskaitām naudas vērtības izmaiņas, inflāciju, visu, tad, pat strādājot pie tās pašas jaudas, pie tās pašas kapacitātes kā līdz šim, uzņēmējs var pārsniegt šo apgrozījuma slieksni, tātad nevis attīstot uzņēmējdarbību, nevis to palielinot, bet pie esošās jaudas. Nu, lūk! Un ko tad tas uzņēmējam nozīmē? Tas nozīmē, ka viņam uzreiz ieslēdzas lielais režīms, un ļoti daudzi... ņemot vērā, ka viņš nav vairojis savu darbību, vienkārši tā inflācija palielina ciparus... ir motivēti tāpēc iet ēnu ekonomikā.

Mūsuprāt, būtu taisnīgi reaģēt gan pret to 12 gadu laika posmu, gan arī pret inflāciju un šo slieksni tomēr pacelt no 40 uz 60. Ja jūs neatbalstījāt mikrouzņēmumu nodokļa likmes samazināšanu, tad atbalstiet ar citiem veidiem, parādiet, ka rūpes par mazo biznesu nav retorika, bet tās ir īstas un ka jūs izprotat arī datus, nevis kaut ko drusciņ paceļat pacelšanas pēc, lai iedotu mums “plīvuru”, ka mēs jau to problēmu risinām... bet datos balstītu.

Es atgādinu, ka apakškomisijā mēs vētījām gan datus, gan citu valstu pieredzi, gan mazā biznesa režīmus, tāpēc aicinu atbalstīt Nacionālās apvienības priekšlikumu un dot mazajam biznesam elpu, pacelt šo uz 60 tūkstošiem gadā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Paldies. Es attiecībā uz šo priekšlikumu aicinu Saeimu būt samērīgai. Valdība ir palielinājusi PVN slieksni no 40 tūkstošiem līdz 50 tūkstošiem. Un tas lēmums ir balstīts tajā, ka Lietuva tikai šogad palielināja PVN slieksni līdz 45 tūkstošiem, līdzīga situācija ir arī Igaunijā. Mums ir augstākais PVN slieksnis, un mēs tiešām gādājam par saviem uzņēmējiem. (Manuprāt, arī nākamajā – 3. – priekšlikumā, kur ir palielināts līdz 55 tūkstošiem, ir pausta līdzīga doma.)

Es gribu teikt, ka Latvijas valdība ir rīkojusies adekvāti un paaugstinot mēģinājusi palīdzēt tieši tiem uzņēmējiem, kas startē šajā robežjoslā, un tas, protams, ir samazinājis ienākumus budžetā. Bet mums tas ir svarīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 3. – deputātes Vīksnas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Cienījamie kolēģi, vienmēr jābūt konstruktīviem un lietišķiem. Protams, ir arī patīkamā ziņa, ka slieksnis tiek palielināts no 40 uz 50 tūkstošiem. Tā ir laba ziņa, taču tas ir tikai kompensācijai jeb inflācijas segšanai, bet, ja mēs runājam par to (arī valdības deklarācijā ir runāts par to), lai būtu izaugsme, lai mums būtu uzņēmēji, un lai viņi rastos, un lai mēs dotu šo iespēju... mans priekšlikums ir par to, lai mēs domātu mazliet plašāk, nedomātu tādā... nabadzības līmenī, bet domātu par izaugsmi. Lai šie pieci tūkstoši, ko es piedāvāju klāt, būtu solis uz izaugsmi. Ja mēs skatāmies par gadu, mēnesī tie ir klāt tikai 416,66 eiro.

Es domāju, ka mazais bizness novērtēs to, ka mēs nevis knapināsimies un anotācijā aprēķināsim tikai par to, kas... tā saujiņa, kas ir, bet tomēr lai viņi attīstītos. Un tāpēc šis priekšlikums šajā gadā... Vienīgi atgādināšu, ka no 2025. gada 1. janvāra direktīva bez saskaņošanas mainīs regulu, kurā varēs... pievienotās vērtības nodoklis... no kura nav jāreģistrējas kā pievienotās... maksātājam – 85 tūkstoši.

Es piedāvāju soli izaugsmei. Kolēģi, esam par izaugsmi, nevis par tādu... inflācijas segšanu.

Paldies, un balsojam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, es atbalstu Aivas Vīksnas priekšlikumu. Mums nevajadzētu iet solī... tikai un vienīgi tik, cik inflācijas tiesa, un par tik palielināt. Īsumā – ja mēs gribam apdzīt Igauniju un Lietuvu, mums ir jākultivē uzņēmējdarbība. Un kultivēt to var vienā veidā, kā ļaut tiem, kas vēl nav nodarbojušies ar uzņēmējdarbību... lai viņiem būtu interese iesaistīties uzņēmējdarbībā. Tāpēc es valdības vietā būtu drosmīgāks, es liktu pat 70 tūkstošus, apzinoties to, ka turpmākos daudzus gadus neviens negribēs un nevēlēsies mainīt šo slieksni. Padomāsim par to, kas notiks ar inflāciju nākamajos gados! Mēs redzam, cik grūti ir šeit palielināt jebkādu nosprausto naudisko slieksni mūsu likumos. Tieši tāpēc, domājot uz priekšu, kā mūsu uzņēmējdarbība... un tieši kāpums pār PVN slieksni ir kļuvis daudzkārt dārgāks. Nonākt virs sliekšņa nu ir daudzkārt dārgāk palicis kaut vai viena iemesla dēļ – grāmatvedības pakalpojumi kā tādi ir vienkārši divkāršojušies šobrīd un nav tik pieejami.

Tāpēc mans priekšlikums ir vismaz minimums 55 tūkstoši, lai ir kaut kāds apgrozījums, jo padomājiet vien – sadalot šo summu uz mēnesi, tas ir niecīgs apgrozījums šīsdienas inflācijas apstākļos, kas skar produktus, izejmateriālus, arī atalgojumu un pārējo.

Tā ka lūdzu atbalstu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 4. – deputātu Rokpeļņa, Jurēvica un Šuvajeva priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Jāsāk uzruna ar to, ka šodien no valdības labi debatēja un ir aktīvs finanšu ministrs Arvils Ašeradens, pārējie ministri neiesaistās. Kad viņi aizies mājās, viņiem mājinieki prasīs: kā šodiena pagāja, ko darījāt? Īsti nebūs ko atbildēt, ir šī diena atsēdēta. Nu vienīgais, ar ko varētu varbūt palepoties, ka ir palielinājuši PVN likmi dārzeņiem, augļiem – produktiem, ko ikdienā patērē mūsu iedzīvotāji. Par katru eiro, ko viņi iztērēs par šiem produktiem, no 1. janvāra viņi samaksās septiņus centus vairāk. Kopumā tā būs ievērojama naudas summa, ko tam tērēs papildus.

Man neliels gandarījums par to, ka “pamodās” Zaļo un Zemnieku savienība. Par to jau varbūt iepriekš esmu diskutējis, ka notika brīnumainas pārvērtības ar Armandu Krauzi, zemkopības ministru, kurš agrāk bija kvēls šīs nodokļa likmes aizstāvis un pat gribēja samazināt no 5 procentiem uz nulli, tad vienā brīdī pēc kļūšanas par ministru viņš tā kā pazaudējās. Es nezinu, esmu savas šaubas jau paudis par to – vai nu viņu kāds spīdzināja, vai kaut kas cits notika, un viņš pēkšņi saka – nē, tā likme ir kaut kas slikts un to noteikti nevajadzētu turpināt, jāmeklē kādi citi varianti. Tad kaut kādā brīdī Krauzes kungs “pamodās”, bet nepareizajā virzienā – nevis no 5 procentiem uz nulli, bet samazināja no pieciem uz 12. Te jāsaka, ka Jaunā VIENOTĪBA ar savu finanšu ministru viņus ir apstrādājusi, un, gods kam gods, arī finanšu ministrs nelaipo un teic, ka šis ir tāds terminēts piedāvājums un no nākamā gada vajadzētu atgriezties pie 21 procenta likmes.

Es domāju, ka ir likumsakarīgs demisijas pieprasījums finanšu ministram. Es domāju, ja mēs tā nedaudz iepauzētu un būtu klusums, mēs dzirdētu, kā kaut kur fonā, tālumā, rūc traktori. Jo nozare ar šādu kompromisu nav mierā, viņi ir teikuši, ka neapstāsies, noteikti paudīs savu neizpratni, jo viņi nav bijuši uzklausīti, un šis lēmums – kompromiss par 12 procentiem, palielinājums uz 12 procentiem – ir pieņemts kaut kur valdības kabinetos.

Tā ka es teiktu, ka šis piedāvājums nav tas, ko mēs sagaidījām no koalīcijas, un noteikti vajadzētu atgriezties un šā projekta ietvarā atbalstīt tos priekšlikumus, kuri ir par 5 procentiem. Vismaz, ja nevaram samazināt, tad saglabājam cenas tādas, kādas tās ir šobrīd.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Šis ir viens no interesantiem mūsu stāstiem – peripetijas ap procentiem. Kas ir samazinājums, kas ir kāpums. Es ļoti labi atceros to mirkli, kad kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju mēs cīnījāmies par to, lai dārzeņiem un augļiem, kas Latvijā ražoti, būtu iespēja būt ražotiem. Toreiz veikalos nebija šīs produkcijas, bija tikai Polijas produkcija pārsvarā, tā bija pārņēmusi tirgu, arī fiziski tirgū pārdeva Polijas produkciju, jo to veda ar fūrēm šurp. Tagad mēs redzam, ka beidzot to ir aizstājusi produkcija no Latvijas. Ēnu ekonomika ir izskausta, un to paveica tieši tas, ka ir 5 procenti PVN.

Toreiz tika minēts, ka zaudējumi vēl būs tikai trīs miljoni eiro, tagad mēs redzam, ka zaudējumi tiek aprēķināti nevis trīs, bet jau 16 un 30 miljonu eiro apmērā. Nu kāpēc? Tāpēc, ka mēs izvilkām no ēnas šo apgrozījumu. Tas beidzot parādījās Valsts ieņēmumu dienesta ekseļa tabulā, beidzot tas ir tur. Kāpēc? Tāpēc, ka iedeva tos 5 procentus PVN.

Un atcerēsimies vēl vienu lietu: šie visi ražotāji ir baltajā zonā, viņi rēķinās ar to, viņi ir ieguldījuši savās ražotnēs, attīsta šobrīd savu ražošanas kapacitāti, un tagad mēs viņiem pasakām: nē, nē, būs 12 procenti.

Atceramies, ir vēl viena problēma šajā kontekstā – apgrozāmie līdzekļi. Viņi piegādā preci veikaliem un lielveikaliem, kuri prasa 90 līdz 160 dienu pēcapmaksu. Tiklīdz jūs 12 procentus uzliekat no 5 procentiem uz augšu, tā ir viņu spēja apgrozāmos līdzekļos... viņiem ir jābūt kapacitātei, kādas bieži vien šiem ražotājiem nav. Tāpēc, kolēģi, ir muļķīgi teikt, ka tā ir pretimnākšana nozarei – 12 procenti.

Lūdzu, atstājam. Lai tās fūres turpina nebraukt no Polijas, jo citādi tās šeit atkal iebrauks un pelēkais sektors zels, un 12 procenti jau ir pusceļš uz to. Jūs nedodat signālu par to, ka tas būs ilgtermiņā, jūs esat pateikuši, ka tas būs tikai uz gadu. Ar ko var rēķināties konkrēti ražotāji? ZZS, jūsu tiešais klients ir šie ražotāji. Domājat, ka jūsu solījums – 12 procenti – viņiem kaut ko nozīmē šobrīd? Neko! Tāpēc ka viņiem nav pārliecības, un viņiem ir nevis pārliecība... viņiem ir skaidrība, ka tiks atcelti šie 12 procenti un būs 21 procents, pilnais PVN. Tas ir tas, kas viņus sagaida, un tā ir realitāte.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Šī likme – 5 procenti – bija vislielākā uzvara augļu un ogu sektoram, un tas bija tas, ko ļoti daudzās lauksaimnieku sapulcēs un visur teica: dariet, ko jūs darāt, bet galvenais – šo neatņemiet. Tā bija iespēja viņiem būt baltajā tirgū, normāli pārdot savu produkciju veikalā.

Argumenti izskan, ka šādi mēs atbalstām arī ārzemniekus, un arī ministrs minēja kādās intervijās, ka, skatoties datus, imports ir tikai pieaudzis. Nu, ja pavasarī ir nosalusi produkcija... ja nosaluši augi, kas to ražo, tad droši vien tādi dati parādīsies.

Bet turpmāk mēs redzēsim statistiku, šādi palielinot PVN, ka, jā, samazināsies imports, bet tas samazināsies uz tā rēķina, ka aizies pelēkajā sektorā.

Ja mēs skatāmies uz veikalniekiem, tad veikalniekam nopirkt preci vai iesaldēt savus apgrozāmos līdzekļus... no Polijas pērkot, būs nulles PVN. No Latvijas pērkot, no šiem uzņēmējiem, ir 12 procenti PVN. Tas arī pirms tam skaidri parādīja, ka augļi un dārzeņi, kas ieplūda mums no kaimiņvalstīm, tika pārdoti šajā pelēkajā sektorā, un tā peļņa bija tur uzreiz 21 procents, bet tur pa vidu vajadzēja vēl kādu uzņēmumu, uz kuru norakstīt šo PVN, un pēc tam viņu aizlaist bankrota vai maksātnespējas procedūrā. Bet šobrīd, kad mēs redzam, ka daudzās valstīs, it sevišķi tajās, kuras ir tādas stabilas, lielas dārzeņu un ogu audzētājvalstis kā Polija, tur ir nulles PVN, tas nozīmē, ka šobrīd pat nevajadzēs pa vidu to uzņēmumu, ka vienkārši kāds aizbrauc uz Poliju, nopērk tur augļus, dārzeņus un ogas, atbrauc uz šejieni un tirgū pārdod vienkārši ar savu uzcenojumu, nepieliekot šo PVN un mierīgi darot to pelēkajā zonā, pat vispār neparādoties nekur mums šeit uzskaitē.

Mēs zinām, kā mums iet ar kontroli, ar PVD kapacitāti, kas... cik tad tas spēj izkontrolēt, vienkārši inspektoru trūkst, un tas nozīmē, ka šis pelēkais bizness, kurš pēdējo piecu gadu laikā ir izskausts, varēs atkal plaukt un zelt.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo 12 procentu likmi, bet atstāt 5 procentus – tā, kā tas ir ierakstīts likumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Šeit man divas lietas, uz kurām es no savas puses gribēju vērst jūsu uzmanību.

Pirmā lieta ir tāda, ka nu, es domāju, visiem ir pilnīgi skaidrs, ka šī samazinātā 5 procentu likme ir tā vērtība (uz ko arī cerēja mūsu zemnieki), kas dod iespējas nopelnīt, izvilkties ārā no pelēkās zonas. Nu, tā teikt, audzēt labklājību mūsu valstī. Un par to var pārliecināties – ne tikai par konkrētiem augļiem un dārzeņiem... bet arī tās runas, kas šobrīd ir par grāmatām, jo šobrīd grāmatām arī ir 5 procenti, bet es to neaizskaršu. Nevajag aiztikt tādas lietas – tas nenes uzticību mūsu valstij un deputātiem kopumā. Kā šobrīd sanāk? Nu kā uz mums skatās, pieņemsim, cilvēki, kuri devuši mums mandātu strādāt pie tā visa un, tā teikt, izrādījuši uzticību? Un tagad kā tas izklausās? Tas no malas izklausās tā, ka valdība ir nolēmusi piemērot samazinātu pievienotās vērtības nodokli augļiem un dārzeņiem (un tagad uzmanību!) no 5 uz 12 procentiem. Vai man vienam liekas, ka te kaut kas nav kārtībā?

Tieši tāpat arī ir cilvēkiem, kuri tam seko līdzi un kurus tas interesē, un kuri grib uzticēties deputātiem un valstij, un valdībai. Un šeit ir tas, ko es gribu pateikt, ka ar šādiem lēmumiem mēs neko citu nedarām, kā tikai padarām sevi par tādiem ne visai labi uztveramiem, un ticība valstij pazūd.

Šobrīd es arī varbūt nedaudz ne par tēmu, bet pateikšu. Atnāca viens e-pasts no zināma cilvēka par to, ka viņš ilgāku laiku jau nedzīvo Latvijā, viņš dzīvo Ēģiptē, noīrējis māju jūras krastā, un tagad ir... rudenī saņēmis rēķinu, kas nu viņam jāmaksā par īri, par elektrību, par ūdeni, par kanalizāciju, par kondicionieriem un visu pārējo. Tas rēķins viņam ir 13,2 eiro. Un viņš uzdod retorisku jautājumu – braukt atpakaļ uz Latviju ziemā?

Bet vēlreiz, kolēģi, darām visu, lai tomēr mēs kaut kādā mērā vairotu ticību sev un valstij, bet ar šādiem lēmumiem – no 5 uz 12 – mēs tiešām nevairojam uzticību sev un valstij un nodarām kaitējumu ekonomikai.

Tā ka lūdzu šo noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Vietējais ražotājs ir dabūjis pa ķirbi un dabūjis no kā? No partijas, kas sauc sevi par zemnieku partiju.

Zemkopības ministrs Krauzes kungs nav parūpējies par to, lai valdībā tiktu skatīts Zemkopības ministrijas informatīvais ziņojums, kurā ir apkopoti dati, arī patiesā fiskālā telpa šim risinājumam. Šis ir vēl viens piemērs, kur mēs arī nozares ministrijai un ierēdniecībai pasakām: kāp zemē, ciet klusu! Un tos aprēķinus nerādiet labāk! Kā tad ir ar tiem aprēķiniem?

Finanšu ministrija saka – jātic ir tikai viņu datiem un tikai Valsts ieņēmumu dienesta datiem. Nu labi, tad ticam Valsts ieņēmumu dienesta datiem. Kādi tad ir šie Valsts ieņēmumu dienesta dati? Valsts ieņēmumu dienesta dati, kurus, starp citu, izmantoja arī Zemkopības ministrijas informatīvajā ziņojumā, līdz augustam rāda, ka šiem 5 procentiem PVN dārzeņiem, augļiem un ogām fiskālā ietekme ir aptuveni 3 miljoni eiro gadā. Pēc augusta tas pats Valsts ieņēmumu dienests, tā pati Finanšu ministrija saka, ka 5 procentu PVN likmei fiskālā ietekme ir 36 miljoni – tātad no 3 uz 36 miljoniem. Tā ir laba pārvaldība? Tas saucas – kā vajag, tā saskaitīsim.

Finanšu ministrija uzskata, ka viņus nevar apstrīdēt. Viņu dati ir patiesi, pat ja tie mainās desmitkārtīgi, pat ja tas notiek viena mēneša griezumā. Man vienkārši nav skaidrs arī par ZZS, par to politisko kontekstu, jo skaidrs, ka politika ir kompromisu māksla, un, ejot tik raibā koalīcijā, ir jāpiekāpjas un jāatbalsta kaut kādas... jānodod vēlētājs, lai šitik raiba koalīcija pastāvētu... jūs nodevāt to Stambulas konvencijas jautājumā.

Tad jautājums: kas ir tas, ko jūs dabūjāt pretī? Nu, jūsu vēlētājs, vietējais ražotājs, zemnieks, lauku cilvēks. Kas ir tas, ko jūs dabūjāt pretī šajā darījumā? Jūs atbalstījāt citu prioritātes, bet – pašu prioritātes? Kuras tad budžetā ir? Ja ne šī, tad kas ir tas ZZS pienesums saviem vēlētājiem šajā budžetā? Lauksaimniekiem! Kur tas ir? (Starpsauciens.) Jūs ceļat nodokli vietējam ražotājam, lauksaimniekam... Es vienkārši nesaprotu, kā jūs paši, tā teikt, pārdodat to saviem vēlētājiem. Man vienkārši nav skaidrs.

Tas ir amorāli – celt nodokli un pasniegt to kā sasniegumu, ka 12 procenti ir sasniegums, nepasakot, ka gadu vēlāk būs 21 procents. Atnāciet, izskaidrojiet, kāds tad ir ieguvums no šī risinājuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Es domāju, ka mēs taču visi ļoti labi saprotam, ka no Saeimā ievēlētajiem deputātiem, no ievēlētajām frakcijām ir tikai viena, kam tas tiešām ir pārliecības jautājums par samazinātās PVN likvidēšanu un PVN celšanu, – tā ir JAUNĀ VIENOTĪBA. JAUNĀ VIENOTĪBA savu viedokli nav mainījusi. Līdz ar to tur jautājumu it kā nebūtu.

Es vēlētos šobrīd vērsties pie Zaļo un Zemnieku savienības un PROGRESĪVAJIEM. Kolēģi, lūdzu, apzinieties ļoti skaidri šo mirkli, šos balsojumus, jo šis ir pēdējais mirklis, jā, tāds simbolisks varbūt... skaidrs, ka jūs jau lielākā daļa esat izlēmuši, kā balsot, bet tomēr šis ir pēdējais mirklis, kad jūs varat saglabāt savus principus. Principus, kurus neviens cits jums rokās nav ielicis, principus, kurus jūs paši sev esat izvirzījuši.

Es labi atceros budžeta pieņemšanu pirms gada. Zaļo un Zemnieku savienība un PROGRESĪVIE par PVN samazināšanu bija vieni no visaktīvākajiem. Tas bija viens no galvenajiem, centrālajiem jautājumiem, par ko jūs kāpāt un runājāt šajā tribīnē. (Starpsaucieni.) Zaļo un Zemnieku savienība 4000 zīmju programmā pie tautsaimniecības attīstības kā otro mērķi izvirzīja PVN samazināšanu Latvijai raksturīgajiem pārtikas produktiem. Tieši tāpat arī PROGRESĪVIE, tikai citā sadaļā – pie sociālās vienlīdzības, viens no pirmajiem punktiem.

Kas tad ir principi, ja ne šie? Kāda jēga bija šiem vārdiem, kāda jēga rakstīt 4000 zīmju programmā šos mērķus? Tas ir tāpat kā tagad solīt februārī pacelt visus pabalstus. Izrādās – tukši vārdi. Vairākas reizes mēs jau arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā skatījām šo jautājumu par PVN necelšanu. Bija iespējas to izdarīt, bija jums iespējas koalīcijā pārliecināt JAUNO VIENOTĪBU, jo tā nav pirmā reize, kad šis terminētais, samazinātais nodoklis samazinās. Šis termiņš beidzas. Nesen arī Nacionālā apvienība bija šādā situācijā. Mēs pārliecinājām JAUNO VIENOTĪBU – pārliecinājām apstākļos, kad budžets bija mazāks, fiskālā telpa jaunajām prioritātēm bija mazāka, un tomēr JAUNĀ VIENOTĪBA piekāpās. Kas ir mainījies šobrīd? Tātad tas nav neiespējami.

Es lūgtu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst apvienot debašu laikus.

R. Dzintars. Kolēģi, šis ir pēdējais brīdis, kad jūs varat saglabāt savus principus. Un, ja jūs to nedarāt, lūdzu... jūs varat nenākt un no tribīnes... bet padomājiet katrs pats, individuāli, kas ir tie principi un kas ir tās vērtības, kuru vārdā jūs būtu gatavi atteikties no saviem amatiem. Vai tādi vispār ir? Un te pat nav runas par to, kādi amati ir uz spēles – vai tas ir kāds komisijas sekretāra amats, ministra amats vai Eiropas komisāra amats... Mēs taču visi saprotam, ka tā ir atbilde uz, manuprāt, retorisko Artūra Butāna jautājumu: “Kas ir tas, ko ir ieguvusi Zaļo un Zemnieku savienība, atsakoties no saviem principiem, kas iepriekš bija formulēti?” Nu, varbūt Stambulas konvencija, bet, es domāju, šis varbūt tomēr nebūs tas gadījums.

Kolēģi, ja jums principi ir saglabājušies, tad, lūdzu, neatbalstiet šo priekšlikumu un atbalstiet samazinātās – 5 procentu – likmes saglabāšanu!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Kolēģi, Dzintara kungs meklē atbildes uz jautājumu, kur ir palikuši principi? Mēs par šīm atbildēm, runājot kontekstā, par šo priekšlikumu par PVN faktisku paaugstināšanu no 5 uz 12 procentiem... varam meklēt principus. Tas ir līdzīgi (kā kolēģi no šīs pašas tribīnes arī šeit minējuši), kā meklēt melnu kaķi melnā telpā, vēl jo vairāk tad, kad tā kaķa tur nav.

Nav šo principu, tāpat kā nebija šo principu, balsojot par Stambulu... par kopdzīvi. Tāpat varu citēt zemkopības ministru Krauzes kungu, ko citstarp jau arī Vitenberga kungs ir citējis no šīs tribīnes, ka valdība, kura iestāsies pret 5 procentu PVN... faktiski palielināšanu vai pret saglabāšanu, tādai valdībai ir jāiet mājās, un jānāk vietā citiem, kuri grib strādāt. Šādus vārdus minēja Krauzes kungs, pirms viņš kļuva par zemkopības ministru.

Par kādiem principiem mēs varam runāt? Nav šeit principu! APVIENOTAIS SARAKSTS neatbalsta šo priekšlikumu – faktiski palielināt Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem PVN no pašreizējiem 5 procentiem uz 12 procentiem. Mēs aicinām neatbalstīt šo priekšlikumu, aicinām atbalstīt 26. priekšlikumu šai pašā likumprojektā, kas paredz saglabāt esošo normu, esošo 5 procentu PVN likmi. Tas ir tas, uz ko aicina Latvijas mazie augļkopji, mazie lauksaimnieki.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā kolēģiem ļoti precīzi uzskaitīja, cik tūkstoši tonnu un kādās laika vienībās, cik tas ir fūrēs, cik dienā Latvijas sabiedrība nopērk, cik tie ir vietējie, cik ir imports – skaidri un gaiši parādīja, kur veidojas ēnu ekonomika, kur var pierādīt izcelsmi, kur nevar pierādīt izcelsmi. Visi šie dati, kolēģi, dārgā koalīcija, jums ir galdā. Palielinot faktiski šo PVN likmi, mēs faktiski paaugstinām šo ēnu ekonomikas līmeni, īpatsvaru, tāpēc, vēlreiz – mēs neatbalstām nekādā gadījumā šādu viltus gājienu – nosaukt to par samazinātu likmi, faktiski palielinot no 5 uz 12 procentiem.

Dažus mēnešus – laikā, kamēr APVIENOTAIS SARAKSTS bija koalīcijā, – mēs skaidri un gaiši iestājāmies par šīs PVN likmes saglabāšanu, par spīti tam, uz ko aicināja finanšu ministrs. Varam arī palasīt mūsu zemkopības ministra atzinumus, ka Zemkopības ministrija neatbalstīja 5 procentu PVN likmes – samazinātās likmes – paaugstināšanu. Mēs aicinām to saglabāt. Lai gan par PVN likumu atbild Finanšu ministrija, koalīcijas partneriem ir iespēja ietekmēt šos lēmumus.

Tāpēc aicinu šo neatbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Paldies. Arī ļoti emocionālas debates. Es gribētu dažas lietas pielikt. Kā, lūdzu? (Starpsauciens.) Jā, par tematu.

Tātad dažas lietas. Vispirms gribu teikt, ka valdība bija situācijā, kad likums stājās spēkā, nosakot, ka būs 21 procents, tad atgriezās pie līdzšinējās normas, un tad, protams, valdībai bija jāmeklē risinājumi, kā tikt no šīs situācijas ārā.

Ja mēs skatāmies ietekmi, tātad kopējo ietekmi... tātad, ja mēs paliktu pie 5 procentiem, tad tur nu nekādas ķīmijas nav... Tātad tās ir deklarācijas, VID deklarācijas, kas ir redzamas, skaidri un gaiši parāda, ka mums būtu jāmeklē budžetā 36 miljoni, lai to nodrošinātu. Nu, lūk, un tad tika meklēti kompromisi, lai atrastu starprisinājumu, un tas starprisinājums ir šie 12 procenti. Un pavisam nebija viegli atrast šos 16 miljonus budžetā, ko iestrādāt, un tas ir smags akcīzes paaugstinājums. Mēs esam ļoti tuvu Baltijas līmenim, pārējam līmenim. Mums vēl ir jāskatās, kā ies tiem tirgotājiem, kas ir pie Igaunijas robežas, pie Lietuvas robežas.

Bet, ja mēs runājam par šo situāciju, kāda tā ir un ko tajā darīt... Vispirms ja mēs apskatāmies šo likmi – pazemināto likmi – vai tā ir palīdzējusi iedzīvotājiem? Nav grūti atrast (internetā ir pieejami visi dati, varat arī paši apskatīties)... Tātad – vai cenas ir atšķirīgas šiem produktiem Lietuvā, Latvijā un Igaunijā? Nē, nav. Es varu teikt šobrīd (Starpsauciens.)... Jā, lūdzu, lūdzu... Šobrīd dati: sarkanās bietes Tallinā “Rimi” veikalā ir 59 centi un Rīgas “Rimi” veikalā arī ir 59 centi. Ja vēlaties – par ķirbjiem: 49 centi ķirbis kilogramā ir Lietuvā. Tieši tāpat es jums varu saukt neskaitāmas grupas. Mellenes tagad Tallinā veikalā ir par 4,49, savukārt Rīgā “Rimi” par 7,99.

Tas, ko es gribu teikt, – lielveikali liek šo cenu nevis pēc tā, kādi ir nodokļi, bet pēc tā, kā viņiem pērk un kā viņi uzskata par labāku. Tas ir pirmais.

Mums jāatsakās no šī viena principa. Šī nodokļa samazināšana pircējiem nekādā veidā nepalīdz. Kam tad palīdz šī nodokļa samazināšana? Jā, es piekrītu, tas palīdz uzņēmējiem. Nav šaubu, nav šaubu. Tas palīdz, jo tad, ja PVN ir 12 procenti, tā nav PVN subsīdija, tā ir neitrāla pozīcija, bet tad, ja tas ir samazināts – 5 procenti, tas tiešām dod atspaidu uzņēmējiem, tas rada tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumu. Tas tā ir, nešaubīgi.

Un te mēs redzējām, ka dārzeņu audzētāju nozarei to nebūs grūti arī pierādīt. Bet, ja mēs skatāmies uz tirgu, un mums tāpat ir arī iespēja analizēt tirdzniecību, un mēs skatāmies lielveikalus – kas tad šādus produktus pārdod? Tad mēs redzam vienu pārsteidzošu ainu – veikalā pārdevēji... lielākoties tie pārdod importētu produktu. 2022. gadā tie ir 77 procenti importēto produktu, tā ka mēs redzam līkni. 2023. gadā tie būs 80 procenti importētu produktu. Un, ja mēs skatāmies, vai šādu PVN subsīdiju ir saņēmis arī tirgotājs... Jā, viņš ir saņēmis tādu pašu atbalstu kā Latvijas ražotājs. Tātad, mīļie kolēģi, ar šo darbību mēs esam subsidējuši importētājus, mēs esam subsidējuši importētājus Latvijā – lielveikalus un importētājus. Un tā ir viena svarīga lieta.

Ja mēs šeit domājam par taktiku, kā rīkoties, skaidrs, ka mūsu dārzeņu audzētāji ir ļoti svarīgi, un šeit mums visiem kopā ar Zemkopības ministriju ir jādomā, kā viņiem palīdzēt. Un viss, ko es gribu redzēt, – lai Latvijas ražotāji ir veikalos labi pārstāvēti, konkurētspējīgi, lai viņi arī eksportētu. Tas ir tas mūsu pamatuzdevums, un mēs redzējām pilnīgi cita veida programmas, kā tas varētu strādāt. Tā ka cita pieeja. Un, lūdzu, tas ekonomiskais apsvērums... labu gribot, mēs patiesībā palīdzam tiem, kas ieved šos produktus lielos daudzumos un tirgo šeit.

Tā ka es gribētu... es esmu pret šo, bet par to, lai mēs palīdzētu Latvijas dārzeņu un augļu ražotājiem, pilnīgi noteikti, un strādājam pie mehānisma, kas ļauj viņiem palikt inovatīviem, eksportspējīgiem, un atbalstām viņus šajā lietā. Tā ka tas būtu pamats.

Par šo normu – pagaidu... vai kā savādāk... Bija premjere, mēs runājāmies, mēs vienojāmies par to, ka mēs sēžamies pie galda un kā meklēt adekvātos risinājumus. Tātad vispirms izejam cauri skaitļiem, saprotam, ko kurš kā redz, jo nozare ir kompleksāka – ne tikai veikals, protams, ir arī ražošana un tā tālāk. Un tad sēžamies un domājam par labāko risinājumu, kā nozare var tikt uz priekšu, attīstīties un augt… kā nozare var attīstīties un augt. Un šeit ir tas pozitīvais elements lietā. Es gribu teikt, ka šis nav, tā teikt, obligāti, ka mēs pārejam uz 21, varam palikt pie 12, bet tādā gadījumā mums jāatrod mehānisms, kā mēs atbalstām savu nozari, kā tā var izaugt. Tā kā īsumā par faktiem, par šo...

Un es ļoti lūdzu, es saprotu, ka labi domāta lieta, bet viņi strādā pavisam savādāk, un to es mēģināju savā runā pierādīt. Meklējam tos risinājumus, kas tiešām palīdz mūsējiem eksportēt, cīnīties, un esmu gatavs tos meklēt kaut tūlīt no pirmās dienas, kad pieņemts budžets.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ministra kungs! Jūs, man liekas, esat inficējies ar Finanšu ministrijas ekseli, jo te atbild... uz šo jautājumu atbild divi vārdi: ēnu ekonomika. Ēnu ekonomika – tā, ko jūs neredzat tajā ekselī, un tas ir tas, kas notika, kad mēs ieviesām 5 procentus, kad mēs izvilkām no ēnu ekonomikas šo apgrozījumu.

Es gribēju pateikt, ZZS, jūs esat pagūlušies zem Jaunās VIENOTĪBAS diktāta gan partnerattiecībās, gan Stambulā, no konservatīviem esat jau kļuvuši par liberāļiem. Labi, ka vismaz jums burts nav jāmaina jūsu ZZS nosaukumā. Bet esat zemniekus nodevuši pret finanšu interesēm. Vai tiešām jūs, ZZS, esat tik vāji, ka nevarat izsist pāris procentus savam viskvēlākajam vēlētājam – zemniekam, lai viņu atbalstītu? Jūs tiešām esat gatavi gulties zem visa, bet tik svarīgu lietu savam vēlētājam neesat gatavi veikt? Es biju domājis, ka jūs esat daudz stiprāki.

Aicinu balsot par to, lai paliek spēkā 5 procenti, un atbalstām zemniekus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds zemkopības ministram Armandam Krauzem.

A. Krauze (zemkopības ministrs).

Labdien, kolēģi! Te laikam ir jāskatās nedaudz vēsturē, un es atgādināšu, ka vismazāk par šo tēmu varētu runāt daži deputāti no APVIENOTĀ SARAKSTA un Nacionālās apvienības. Un vēsture ir divu līmeņu: viena ir šī gada vēsture, kas bija pavasaris un iepriekšējā budžeta apstiprināšana, otra ir senāk. Es atgādināšu, ka samazināto PVN likmi rosināja un ieviesa ZZS, pēc ZZS priekšlikuma koalīcija, kurā bija, starp citu, kas... Atceramies? Nacionālā apvienība arī, un kāpēc toreiz es nedzirdēju nevienu, kurš teica, ka to vajag ieviest ilgtermiņā? Tieši otrādi, arī mūsu kolēģi pilnīgi piekrita tam, ka nē, nē, ilgtermiņā to nevajag, tagad nāk un stāsta, ka tas ir bijis ilgtermiņš.

Ja mēs pieņemtu to, ko APVIENOTAIS SARAKSTS un Nacionālā apvienība atbalstījuši līdz šim, tad likme būtu 21, jūs to ļoti labi zināt. (Starpsaucieni: “Nē, nē.”) Likme būtu 21, jo no jums nav neviens grozījums iesniegts. Un ieejiet, apskatieties, lūdzu, Saeimas mājaslapā, kādi priekšlikumi iesniegti. Un es tik tikko sēdēju un nevarēju atrast, kur ir... pavasarī, piemēram, Tavara kungs vai Dzintara kungs būtu iesnieguši, ka nē, mēs to likmi gribam saglabāt ilgāk. Toreiz jūs neko nesniedzāt, tā ka jūs varētu nedaudz ar meliem, tā teikt, paklusēt.

Un atcerieties vēl vienu lietu, ka ar informatīvo ziņojumu... nu jūs nekādīgi neaizvirzījāt uz Saeimu, jo šādas lietas uz valdību tātad, jo šādas lietas... informatīvajam ziņojumam bija valdībā jānokļūst vasarā. (Starpsaucieni.) Un tas, ko es gribu pateikt, ka pamatu pamats... atcerieties, kāpēc ieviesa samazināto likmi. Bija trīs lietas: pirmais – apkarot ēnu ekonomiku, otrais – samazināt cenas, trešais – palīdzēt ražotājiem. Ēnu ekonomika ir apkarota, ražotājiem mēs esam palīdzējuši, bet te jāatgādina, ka tai pašā laikā arī importētāji saņem PVN atmaksu. Ja ražotāji saņem varbūt tūkstoti, divus mēnesī, tad importētāji saņem daudz lielākas summas PVN atmaksā. Un trešais – par cenu kritumu. Tajā laikā, kad ieviesa PVN samazināto likmi... starpība cik procentu? Sešpadsmit. Vajadzēja cenām būt lētākām par 16 procentiem. Tās uz to brīdi bija lētākas apmēram par 10–11 procentiem. Pārējo krējumu nosmēla vai nu tirgotāji, vai kaut kas pa vidu – vairumtirgotāji. Tā ka faktiski no visiem šiem mērķiem vienīgais mērķis, kas ir palicis, tas ir palīdzēt un atbalstīt mūsu ražotājus. Un mūsu ražotāji ir svarīgi. Mēs gribam atbalstīt ne tikai augļu un dārzeņu ražotājus, bet visas lauksaimniecības produkcijas ražotājus, tāpēc arī mums ir dažādi atbalsta pasākumi, kas tiks mērķtiecīgi orientēti, lai mēs nepalīdzētu importam, bet vietējiem ražotājiem. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edgars Putra.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Nākamais... budžeta pērle, kur mēs ceļam nodokļus pretēji tam, ko mēs solījām, un ceļam nodokļus pārtikai. Ļoti interesanti īstenībā.

Gribētu teikt tā: uzņēmēji nāca uz visām frakcijām, arī pie jums bija, pie citiem bija. Stāstīja par to, kādi ir bijuši ieguvumi. Ieguvumi ir bijuši gana būtiski. Nozarē ir būtiski uzlabojusies situācija ar platībām, tās ir pieaugušas būtiski. Nozarē būtiski uzlabojusies situācija ar nodarbinātību, ar darba algām, kas oficiāli tiek maksātas. Legālais apgrozījums – tas nozīmē tikai vienu. Nozarē nevar rēķināt pēc Excel tabulām tā, kā Finanšu ministrija tagad ir izrēķinājusi, tā bija ielikusi atsevišķu ailīti deklarācijās, un re, kur mums sanāk 36 miljoni. Bet neviens neparēķina tos miljonus, ko ieguva nozare, ko samaksāja nozare šajos darbaspēka nodokļos, samaksāja apgrozījuma pieaugumu... uz apgrozījuma pieauguma rēķina un uz visām citām lietām.

Informatīvais ziņojums bija. Informatīvais ziņojums tapa pēc 10. maija, kad jau bija šī, nezinu, slepenā (vienam otram vairs tā nav slepenā)... nu pačukstēja, ka tā bija cena, lai mēs tiktu valdībā. Nu PVN nebija cena, bet cits bija cena. Bet tajā brīdī jau tas bija mazsvarīgi. Šo informatīvo ziņojumu neviens jau vairs valdībā nevirzīja. Informatīvajā ziņojumā tas viss bija atspoguļots. Un droši vien, ka neviens nevirzīja mērķtiecīgi notušēt, nogaidīt. Uz nākamo budžetu aiziesim uz 21 procentu, un tad jau viss būs kārtībā.

Es domāju, ka šobrīd it sevišķi ir svarīgi, lai šis samazinātais nodoklis saglabātos, jo nozarei tik tiešām ir bijis ļoti slikts gads: salnas, sali, sausumi, viss pārējais kopā ir veidojis to, ka arī, piemēram, tie paši gurķi maksāja abnormālu cenu. Bet tie maksāja tāpēc, ka vienkārši viņi tirgū nebija pieejami. Tas arī ir skaidrs. Un gadu no gada nevar salīdzināt. Tas ir svarīgi... jāsaprot, ka šo cenu ietekmē laikapstākļi un daudzi citi faktori.

Šinī gadījumā nav korekti salīdzināt, ka, redziet, Lietuvā ir bijis tā, tāda cena, Igaunijā – tāda cena, Latvijā – tāda cena.

Es aicinu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst apvienot debašu laikus.

E. Putra. Nu jā. Savukārt nozare, kas nāca pie jums visiem, pavisam citu kaut ko rādīja. Tur bija vesela kaudze ar pozīcijām, es tās varbūt tagad nesaukšu: bietes, cukīni, gurķi un tā tālāk. Vienīgā pozīcija, kas Latvijā bija dārgāka kā Lietuvā “Maxima” bija tomāti – par 13 procentiem dārgāki. Pārējās pozīcijas mums ievērojami lētākas. Tā ka tas nozarei jebkurā gadījumā skaidrs, ka tā cena bija zemāka. Nākotnē kā ar to būs? Tas ir jautājums.

Šobrīd man liekas pavisam dīvaini. Zaļo un Zemnieku savienībai droši vien uz nākamajām vēlēšanām būs jāveic rebrendings, jo “ZZ” burti man liekas, ka ir jāmaina nost, jo ir palikusi tikai savienība. “Zaļos” jūs zaudējāt, zemniekus jūs arī esat zaudējuši, jo faktiski ar šo nodokli jūs ejat pret zemniekiem. Pret zemniekiem, kas ražo... kas ražo vietējo un lielākoties arī bioloģisko pārtiku. Šajā segmentā ļoti daudz dārzeņu un augļu ražotāju. Tajā pašā Polijā tos pašus ābolus miglo 22 reizes, mums labākajā gadījumā vienu vai pat vispār nevienu reizi nemiglo.

Es domāju, šinī brīdī apdomājiet, ko jūs tai savienībai liksiet klāt. Man liekas, ka ir aizgājis jau bišķi par tālu, jo es arī savā publiskajā runā bieži vien nelietoju... apzināti nelietoju vairs vārdu “zemnieks”, es lietoju “lauksaimnieks”, jo “zemnieks” man asociējas ar Zaļo un Zemnieku savienību, un tas neasociēja vairs ar to, par ko mēs kādreiz cīnījāmies.

Aicinu neatbalstīt šo konkrēto priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, esam... ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu paziņošanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, esam reģistrējušies 88, nav reģistrējušies 12: Raimonds Bergmanis, Artūrs Butāns, Mārcis Jencītis, Rihards Kols, Ervins Labanovskis, Nataļja Marčenko-Jodko, Ināra Mūrniece, Leila Rasima, Jānis Reirs (Starpsauciens: “Jā!”), Māris Sprindžuks, Edmunds Teirumnieks un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Pārtraukums līdz pulksten 17.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, atgriežamies Saeimas Sēžu zālē un ieņemam vietas! (Pauze.)

Kolēģi, sākam sēdi pēc pārtraukuma. Esam palikuši pie likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” izskatīšanas, pie 4. priekšlikuma un debatēm.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Cienījamā centriski kreisā koalīcija! Jums gan ir švaki ar disciplīnu! Ja mēs gribētu tagad pārbaudīt, cik tad jūs esat, švaki jums ietu. (Zālē troksnis.)

Bet, runājot par priekšlikumu, runa ir par pievienotās vērtības nodokļa likmes palielināšanu pārtikai. (Zālē troksnis.) Šai gadījumā es piekrītu, ka šis ir jautājums, kuru konsekventi ir uzturējusi Jaunā VIENOTĪBA... ka šo likmi ir nepieciešams palielināt. Zaļo...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk, lūdzu!

J. Dombrava. Zaļo un Zemnieku savienībai, kur daudzi norāda, ka tā būs problēma Zaļo un Zemnieku savienībā, es domāju, ka nebūs pārāk liela problēma. Skaidrs, ka jūs būsiet radījuši pamatīgu vilšanos daudzos lauksaimniekos, kas darbojas šajā nozarē, jūs būsiet panākuši viņu vilšanos, bet ir vēl arī citi vēlētāji.

Es domāju, ka šis jautājums vissāpīgāk sitīs pa PROGRESĪVO frakciju, jo viņi ir vienīgie, kura saka, ka ir kreisa, kreisa organizācija, kura rūpējas par vismazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem. Šai gadījumā tās rūpes ir ļoti specifiskas. Skaidrs, ka pie apstākļiem, kad tomēr ir inflācija, no otras puses, ir ekonomiskā izaugsme, runāt par pievienotās vērtības nodokļa celšanu pārtikas produktiem nav pareizs risinājums, vēl varētu runāt par pievienotās vērtības nodokļa celšanu kādās specifiskās jomās, kas neattiecas uz mazāk turīgo sabiedrības grupu. Bet atgādināšu, ka tieši mazāk turīgā sabiedrības grupa ir tā, kas vislielāko daļu no izdevumiem procentuāli velta pārtikas iegādei, un tas vissāpīgāk skars viņus.

Man arī no debatēm ļoti nepatika... ļoti nepatika gan pie šī likuma, gan pie citiem, kur finanšu ministrs mūs salīdzina ar Baltijas valstīm... ka mums tur likmes tā un šitā, tāpēc mums ir kaut kas jāpielīdzina. Es paskatījos, protams, informācija vēl ir jāprecizē, jo visi lēmumi nav līdz galam pieņemti, bet Igaunija no nākamā gada ir plānojusi palielināt minimālo algu uz 820 eiro, Lietuva – uz 924 eiro, kamēr Latvijā ir tikai 700 eiro. Kamēr Latvijā minimālā māmiņalga ir 170 eiro, Igaunijā ir 654 eiro. Kur tad ir vieglākā dzīve vismazāk aizsargātajai sabiedrības grupai?

Varētu apvienot laikus?

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Dombrava. Kur tad ir šīs priekšrocības? Es tādas neredzu. Ja Jaunā VIENOTĪBA daudzas reizes ir runājusi par mērķtiecīgiem atbalstiem, tad... tādi izpaliek, kā rezultātā notiks pievienotās vērtības nodokļa celšana pārtikai, neskatoties uz daudziem ierosinājumiem tomēr saglabāt esošo samazināto likmi. Varbūt es esmu tā iedomājies, ka tas ir tāds Zaļo un Zemnieku savienības taktisks gājiens, saprotot, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās jūs tāpat nevēlaties iegūt nekādu lielo pārstāvniecību, bet jums toties parādīsies iespēja pēc gada vai diviem cīnīties un panākt, ka tiek ieviesta atpakaļ 5 procentu samazinātā likme. Lai jūs pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām varētu teikt – redz, kādi mēs malači, redz, kādu labu darbu esam izdarījuši! Iespējams, ka tāda ir taktika, bet tas izskatās ļoti nesmuki, tas izskatās ļoti nesmuki, ka jūs tomēr radāt vilšanos gan saviem vēlētājiem, gan sabiedrībai kopumā tikai kaut kādu politisko spēlīšu dēļ.

Aicinu saglabāt 5 procentu likmi, kura bija līdz šim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi, mēs neatbalstām vardarbību, mēs esam “pret” Jaunās VIENOTĪBAS vardarbību, kuru tie ir izvērtuši pret ZZS. Es redzu, ka jūs esat... es redzu, ka jūs esat nedaudz apjukuši, un mans pienākums ir jūs iedrošināt. Pēc pāris priekšlikumiem... jūs vēl neesat visu zaudējuši... pēc pāris priekšlikumiem būs mūsu priekšlikums par to, ka ir iespējams saglabāt beztermiņa PVN likmes, samazināto PVN likmi, tādu, kāda tā ir šobrīd augļiem, dārzeņiem.

Es jums ieteiktu pasaukt zemkopības ministru Armandu Krauzi, jūs tā kā sastājieties aplītī, iedrošiniet viņu, jo viss nav tik bezcerīgi, iedrošiniet viņu, sakiet: “Armand, ir sanācis tā, ka mēs pirms vēlēšanām solījām, tas ir pienākums pret mūsu vēlētājiem.” Riktīgi viņu sapuriniet, un tad lai Armands ar taisnu muguru, izslietu, pieiet pie finanšu ministra un saka: “Arvil, izejam ārā parunāt.” (Smiekli.) Un tad viņš varēs Arvilam, Ašeradena kungam, izklāstīt šos jautājumus, ja? Jo, ticiet man, Ašeradena kungs kā finanšu ministrs bez tādas prasīšanas, uzstājīgas prasīšanas, neko jums nedos, absolūti neko! (Smiekli.) Šajā gadījumā es jūtu, ka Krauzes kungam ir vajadzīgi vitamīni, varbūt arī no pieredzējušajiem kolēģiem kāds varētu kārtīgi pateikt: “Armand, tu esi mūsu zemkopības ministrs! Mēs esam vārdu “zemnieks” ielikuši arī partijas nosaukumā! Ja mēs neatbalstīsim zemniekus, var sanākt ziepes.”

Tā ka šajā gadījumā uzmundrināsim Krauzi, uzmundrināsim jūsu zemkopības ministru, lai iet un tiek galā. Tikai vēl pāris priekšlikumu pa vidiņu sakārtosiet, un, es domāju, lēmums būs pozitīvs.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Pēc tādas uzrunas ir grūti jūsu uzmanību atkal pievērst nopietnām lietām, tomēr mēģināšu. Trīs lietas mēģināšu atzīmēt.

Pirmā – viena no šīs koalīcijas valdības prioritātēm ir veselība, tātad ne tikai slimību apkarošana, bet arī veselība. Lai būtu veselība, kas ir vajadzīgs? Veselīgs uzturs. Tātad tieši augļi, dārzeņi ir vajadzīgi gan bērniem, gan Saeimas deputātiem.

Otra lieta – es jau šobrīd zinu, ka vairāki mazie uzņēmēji brauc uz Poliju, lai nopirktu izejvielas savai ražošanai, šīs PVN starpības dēļ... viņiem ir izdevīgi braukt, ceļš sanāk izdevīgāks, nekā maksāt pilnu PVN likmi šeit, Latvijā. Tāpat ir arī ar citiem produktiem droši vien, bet dārzeņu, tā teikt, biznesā... uzņēmēji drīz vien sapratīs, ka viņiem ir izdevīgāk aizbraukt līdz tai pašai Polijai, iepirkt vajadzīgās izejvielas tur pilnīgi legāli un šeit tās pārstrādāt un tālāk piedāvāt klientiem.

Ekseļa vīruss, ko pieminēja Kulberga kungs, patiešām neuzrāda šo kopējo ainu, to, ka ēnu ekonomika tikai pieaugs.

Un trešais, jā, man patiešām vēlreiz jāpiemin “Z Zemnieku savienība”, es gana bieži jau iepriekš esmu šādu formulējumu izmantojis, tieši “Z Zemnieku savienība”, acīmredzot arī vārds “zemnieku” būs jāņem nost no jūsu nosaukuma, sanāks vienkārši “ZZ savienība”... Un Krauzes kungs droši vien, kā Butāna kungs pirms tam minēja... acīmredzot drīz vien dabūs pa ķirbi. Līdzīgi kā savulaik Ušakova kungs aizmuka uz Eiropas Parlamentu, tagad arī Krauzes kungs acīmredzot jau aizskrējis gatavoties Eiropas Parlamentam.

Kolēģi, aicinu tomēr būt saprātīgiem, saglabāt 5 procentus augļiem un dārzeņiem un neatbalstīt šo nodokļu celšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Jā, kolēģi, vēlos reflektēt uz to, ko teica finanšu ministrs Ašeradena kungs, arī par tām izmaksām vēlreiz. Es atvēru tagad Zemkopības ministrijas informatīvo ziņojumu, kas sagatavots šogad 8. augustā, un tur ir rakstīts: Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka PVN ieņēmumi, sākot ar 2021. gadu, ik gadu indikatīvi ir samazinājušies par trim miljoniem eiro, un tālāk ir tātad informatīvais ziņojums uz 30 lappusēm, 24. lapā ir sīkāks izklāsts par fiskālo telpu, tur arī tabula, jo skaidrs, ka katru gadu nav precīzi trīs miljoni, tas ir vidēji.

Bet, pat ja mēs paņemtu vislielāko rādītāju, tur dažus gadus ir divi miljoni bijuši, dažus – vairāk. Pat ja mēs paņemtu lielāko skaitli, kas tur ir? Lielākais skaitlis ir 3,69 miljoni. Tie ir Valsts ieņēmumu dienesta dati. Jūs savukārt šo apgāzāt un teicāt, ka vadāties pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem. Nu, tātad mums laikam ir divi valsts ieņēmumu dienesti – viens, kurš skaitīja līdz augustam, un otrs, kurš skaitīja pēc augusta. Desmitkāršojušies ir šie dati, un mēs abi atsaucamies uz Valsts ieņēmumu dienestu... vai mums ir divi valsts ieņēmumu dienesti, vai mums ir divi zemkopības ministri? Vai mums ir divas dažādas ekseļa tabulas Valsts ieņēmumu dienestā? Tas vienkārši klaji, klaji neiztur kritiku.

Un, arī vērtējot to ražotāju cenas, jūs te atlasījāt konkrētus dārzeņus... es aicinātu tomēr... nu būtu tomēr kompetentāk skatīties pēc ražotāju, nevis mazumtirgotāju cenām. Tas droši vien ir atsevišķas sarunas vērts temats, kāpēc mūsu mazumtirgotāji konkurences trūkuma vai citu iemeslu dēļ liek lielākus uzcenojumus. Droši vien valdība var rīkoties, bet jebkurā gadījumā jāvērtē ražotāju cenas. Jūs paši atsaucaties uz ražotājiem, nevis uz mazumtirgotāju gala cenu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Didzis Šmits.

D. Šmits (AS).

Kolēģi, dāmas un kungi! Šis gads, kas tuvojas beigām, tiešām lauksaimniecībā bija viens no klimata apstākļu ziņā trakākajiem gadiem, kādi bijuši pēdējos 20 gados. Kopā skaitot visas krīzes, kas mums bijušas šogad... gads sākās ar strauju piena cenu kritumu, vēlāk salnas jeb patiesībā sals, pēc tam sausums, pēc tam mitrums, pēc tam viss pārējais, ko jūs varat iedomāties. Vienīgais, kā šogad laikam mums nebija – siseņu. Viss pārējais mums bija.

Un tomēr tā nauda, ko mēs izsitām Eiropā un kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz to, kas mums pienācās, tas darbs, ko mēs padarījām kopīgi ar Lietuvas kolēģiem... kā saka, mēs bijām pēc formulas lielākie ieguvēji Eiropas Savienībā, Lietuva bija trešie, pa vidu vēl iemaisījās Portugāle. Tā nauda, vienalga, lai arī cik mēs izsitām vairāk, nekā mums pienākas, bija tikai 6,8 miljoni. Un, lai gan visās lauksaimniecības nozarēs, pilnīgi visās, bija krīze un visi gribēja sev finansējumu un gribēja to taisnīgi, pamatoti, tomēr Latvijā bija tāds rets gadījums, kad visas lauksaimnieku organizācijas – Zemnieku saeima, LOSP, visas pārējās apakšnozares – vienbalsīgi, bez izņēmuma, piekrita pusi no šī Eiropas finansējuma novirzīt tieši ogām, augļiem, dārzeņiem. Kāpēc viņi piekrita? Jo šī nozare objektīvi bija cietusi vissmagāk un tai nebija iespējas sevi aizstāvēt. Ko es ar to domāju? To, ka viņiem nebija iespējas apdrošināt savu nodarbi, jo pret salnu un salu šādu apjomu neapdrošina neviens apdrošinātājs Latvijā un pasaulē, tas pirmkārt. Otrkārt, arī modernas saimniecības, kuras bija uzlikušas šos tā saucamos smidzinātājus vai laistītājus, kas novērš mazas salnas sekas... pie mīnus astoņiem grādiem trīs nedēļas pēc kārtas un piecas stundas naktī tie aizsalst un nedod nekādu efektu.

Visi, arī pārējie, kuriem godīgi pienācās nauda, piekrita tam, ka šai nozarei šī nauda jāsniedz pirmajai un pirmām kārtām – ne jau visu zaudējumu segšanai, bet mainīgo izmaksu segšanai, lai viņi var sagatavoties nākamā gada, kā saka, darbiem. Neviens neiebilda. Tajā brīdī...

Es atvainojos, varētu apvienot debašu laikus?

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D. Šmits. Ņemot šo vērā – pacelt reizē nodokli tieši šai nozarei, nevienai citai, bet precīzi visvairāk krīzē cietušajai nozarei ir vienkārši amorāli. Es pat nerunāšu par ekonomiskiem punktiem, bet tas ir amorāli – iedot pusi no Eiropas Savienības finansējuma, lai viņi pārvarētu krīzi, un reizē apgrūtināt viņiem visu nākamo gadu.

Reizē taisnīgi pateikšu: es neuzskatu, ka ilgtermiņā 5 procentu likme ir pareiza, nē, tā ir par zemu. Jo es ļoti labi atceros, ka Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītājs vēl tajā laikā, kad pacēlās šis jautājums par Latvijai raksturīgām ogām, augļiem, dārzeņiem un svaigu gaļu, apakšā bija primāri divi pētījumi, kas parādīja ēnu ekonomikas īpatsvaru, jo šīs nozares ir ļoti specifiskas pārtikas industrijas nozares ar ļoti ātru apriti, ar ļoti grūti izsekojamu PVN, kā saka, ar karuseli.

Tieši tāpēc nodokļa likme bija jāsamazina līdz līmenim, kur šī ēna pazūd, kur vairs nav interesanti par Latvijas tomātiem nosaukt poļu tomātus. (Starpsauciens.) Tā būtu taisnīga debate – paņemt rokās datus un vienoties par likmes līmeni. Es domāju, šobrīd ir diezgan skaidrs, ka kaut kur starp 10 un 11 ir aptuveni tas līmenis, kur ēnu ekonomika vairs neatgriežas un reizē mēs iekasējam to, kas mums būtu normāli jāiekasē no šīs produkcijas tirdzniecības, tai skaitā no importa.

Tā būtu normāla debate. Starp citu, organizācijas šo debati iekšēji... jau ir veikušas, ja... tas būtu tas, par ko mēs varētu nākamajā gadā vienoties un ieviest likmi – 10 vai 11 (atkarībā no datiem) – kā pastāvīgu normu. Bet vēlreiz – šogad visvairāk cietušajai lauksaimniecības nozarei vienīgajai pacelt nodokli par 7 procentiem un vēl nosaukt to par nodokļu samazināšanu, kurai nepieciešams rast valsts budžetā papildu līdzekļus, – tā ir vienkārši ņirgāšanās.

Jūs šo lēmumu pieņemsiet, bet neviens to neaizmirsīs – visā lauksaimniecības nozarē, ne tikai augļos, ogās un dārzeņos... bet visā nozarē.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Man te bija jānāk, jo ar dzimumlīdztiesību nu nekā, ja jau izsakās tikai vīrieši.

Un tad es te ieguglēju un skatos, ka šī gada oktobrī zemkopības ministrs informē: nodokļu politikas darba grupa ir ierosinājusi arī turpmāk saglabāt samazināto PVN likmi svaigiem augļiem, dārzeņiem un ogām un ne tikai to, bet arī ieviest šādu pašu likmi citām pirmās nepieciešamības pārtikas precēm, tostarp piena produktiem, miltu izstrādājumiem, olām, svaigai gaļai un zivīm, kā arī sabiedriskās ēdināšanas sektorā. Tā ir norādīts Zemkopības ministrijā. A kur tad tas viss ir?

Jūs, draugi, kas sēdējāt opozīcijā, taču katru nedēļu sniedzāt priekšlikumus samazināt pievienotās vērtības nodokli pirmās nepieciešamības precēm, elektrībai tai skaitā. Un kā tad šodien?

Zemkopības ministrija arī ir atgādinājusi, ka šī gada vasarā tā iesniegusi priekšlikumu turpināt 5 procentu PVN piemērošanu svaigiem augļiem un dārzeņiem kā pastāvīgu normu, taču Finanšu ministrija neesot piekritusi. Un tad jūs tā vienkārši padevāties un necīnījāties par priekšlikumiem, ko iepriekš iesniedzāt? Finanšu ministrija tā vainīgā? Vai jūs paši nevarat pārstāvēt savas organizācijas? Un ministrija norādīja arī to, ka samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme ir devusi pozitīvu pienesumu un noteikti būtu jāsaglabā.

Augļkopības un dārzeņkopības nozares attīstības rādītāji ir pozitīvi un liecina, ka no 2017. līdz 2022. gadam šī nozare Latvijā ir attīstījušās, palielinājies saražotās produkcijas daudzums, kāpusi eksporta vērtība. Ministrija norāda arī, ka augļkopības un dārzeņkopības nozare attīstās straujāk nekā citur Eiropas Savienībā. Tas liecina tikai par to, ka līdz ar samazinātās, 5 procentu, PVN likmes – tātad 5, nevis 12 procentu likmes – ieviešanu ir gan palielinājies pieprasījums pēc augļiem, ogām, dārzeņiem, gan arī palielinājies to patēriņš. Tad kāpēc tas viss tagad ir jānograuj? Kāpēc? Tāpēc, ka jums to Finanšu ministrija liek... vai kā? Nu, nāciet, paskaidrojiet!

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andrejs Ceļapīters.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Ar interesi klausījos, un man ļoti patika visu debatētāju argumenti, tie ir pamatoti, daudzpusīgi, izņemot divus debatētājus, kuri, manuprāt, pieļauj lielu politisku un arī praktisku kļūdu. Tie ir mūsu ministri, kas šeit debatē. Tā ir kļūda. (Starpsauciens.) Faktiski nozare attīstās, nozare ir maziņa, ļoti smaga, finansiāli ietilpīga, bet tā attīstās. 168 miljoni bruto ieņēmumu ir šai nozarei, tā ir eksportspējīga, vairāk par 50 procentiem no saražotā nozare eksportē. Kuras nozares mums vēl ir tik dzīvelīgas?

Nevajag būt gaišreģim, vajag vienkārši nedaudz atskatīties vēsturē, lai saprastu, kas notiks. Finanšu ministrs saka to, ka milzīgi ieguvēji ir importētāji. Manuprāt, šeit ir tas lielais maldu pamatakmens. Importētāji nav ieguvēji, ja viņi strādā baltajā tirgū, jo viss imports Latvijas baltajā tirgū ienāk ar nulles procentiem, tāpat kā jebkurā valstī, un tas tiek aplikts ar attiecīgās valsts PVN likmi. Ieguvēji ir pircēji un pārdevēji, un šis ieguvums atkarībā no tirgus piepildījuma tiek sadalīts starp diviem spēlētājiem: ja tirgus ir tukšs, vairāk iegūst pārdevēji, ja tirgus ir pārpildīts – pircēji.

Tad kas pie mums notiks no janvāra pirmajām dienām? Janvāra pirmajās dienās augļu, ogu, dārzeņu cena palielināsies par 7 procentiem. Tie, kas stāsta, ka nepalielināsies, melo, jo, samazinoties šiem procentiem, cena iet lēnām uz leju, bet palielinoties... nav variantu – palielināsies. Un šodien mēs spriežam nevis par 7 procentu palielinājumu, bet par 16 procentu palielinājumu, par 21 procenta, nevis par 12 procentu palielinājumu, jo, ja izlasa nākamos priekšlikumus, tur ir redzams, ka 12 procenti ir tikai nākamajā gadā, bet 21 procents jau ir 2025. gadā. Tas, ar ko sāka Finanšu ministrija...

Sēdes vadītāja. Ceļapītera kungs, laiks. (Starpsaucieni: “Lai pabeidz runāt...”; “Apvienot...”)

A. Ceļapīters. Es apvienošu, ja jūs atļausiet.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ceļapīters. Tātad pavisam īsi turpināšu. Kas notiks? Notiks sekojošais. Tātad palielināsies cena pircējiem, atdzims pelēki melnais imports. Ar šo... šī palielinātā PVN nodokļa daļa aizies melnajiem importētājiem. Melnie importētāji piedzīs mūsu mazo tirgu ar lētiem produktiem no citām valstīm, kurās ir labāki klimatiskie apstākļi, lielāki hektārmaksājumi... nulles procentu... Polija, Spānija, Holande – nu, kas ir lielākie mūsu, teiksim, importētāji. Viņiem ir lielāki atbalsti. Viņi izkonkurēs mūsu zemniekus, un cenas veikalos kritīsies, jo mūsu zemnieki sāks stresot. Uz pavasari ieguvēji būs divi. Pirmais ieguvējs būs biogāzes rūpnīcas, jo zemnieki tīrīs labu produkciju, vedīs uz... viņiem būs kaut kur no tās jāatbrīvojas, ja nevarēs pārdot vietējā tirgū... vedīs uz biogāzes rūpnīcām. Un meža zvēri. Daļa vedīs uz mežu, zvēriņi paēdīs.

Tā tas ir bijis. Nedrīkst rīkoties šādā veidā. Nu, tas ir kā zilonis trauku veikalā... tā rīkojas Finanšu ministrija, un koalīcija šo faktiski nesaprātīgo rīcību atbalsta. Ja jūs gribat iegūt līdzekļus...

Cik man laika? 16 sekundes. Labi, nepaspēšu... es to pie sava nākamā priekšlikuma. (Starpsauciens: “Pabeidz domu! Tu drīksti pabeigt domu.”) Nē, man tā doma bišķi garāka. (Starpsauciens: “Nekas, nekas!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar zāli! (Starpsaucieni.)

A. Ceļapīters. Ja priekšsēdētāja atļaus...

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Ceļapīters. Laiks.

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Ceļapīters. Es bišķi vēlāk, bišķi vēlāk. To interesantāko daļu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers. (Dep. A. Šlesers: “Abus kopā... uzreiz.”)

Deputāti neiebilst apvienot debašu laikus.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es teikšu, ka Ceļapīters, man šķiet, ļoti precīzi raksturoja problēmu. Mēs jau dzīvojam tādā situācijā, kurā Finanšu ministrijas uzdevums ir atrast, kur var palielināt ieņēmumus, un PVN – tā ir viena no tām sadaļām, kuru ir visvieglāk palielināt. Tikai jautājums: vai efekts būs arī ilgtermiņā? Īstermiņā, jā, tu vari ļoti ātri aplikt kaut ko ar nodokli, un pēc inerces ienākumi palielināsies.

Bet tas, ko es vēlos teikt: partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ neatbalsta PVN nodokļa palielināšanu no 5 uz 12 procentiem, un par to principā lielākā daļa ir teikusi no šīs tribīnes, uzstājoties debašu runās. PVN ir tikai viena sadaļa, kā var palīdzēt vietējiem ražotājiem. Pirms kāda laika, ja jūs atceraties, uzstājoties šeit, es stāstīju, ka mums ir problēmas ar lielveikaliem. Šmita kungs, jūs bijāt zemkopības ministrs. Bija daudz dažādu domu. Cik es saprotu, tā arī nekas nav izkustējies. Krauzes kunga nav (Starpsauciens.)... Jā, tātad jautājums...

Tā otra problēma ir tāda. Ieiesim veikalā šodien un apskatīsimies, cik daudz tur ir vietējās preces – banāni (vietējie), arbūzi, ananasi... ko tik vēl ziemā pie mums nepārdod. Kur ir vietējās preces? Diemžēl situācija ir tāda, ka mēs esam valsts, kurā ir sezonalitāte – kad ir vairāk mūsu augļu, dārzeņu un kad ir mazāk. Kartupeļus, jā, var arī ziemas laikā iegādāties, bet daudzus citus augļus un dārzeņus nevar, un līdz ar to importa ir vairāk.

Varbūt tad ir jāmeklē risinājums, ka pēc sezonālā principa samazināt nodokļa likmi, lai atbalstītu vietējos. Bet tas, kas ir jāpanāk... kad ir sezona, ieejot lielveikalos, mēs tāpat neredzam pietiekamā apjomā vietējos augļus un dārzeņus... un tur ir jāpanāk vienošanās ar lielveikaliem. Par to es runāju. Bet šis jautājums kaut kā pazuda... teica, ka valdība lems, skatīs... un viss. Nekas tā arī nav izdarīts.

Kas tad ir jāpanāk? Ir jāpanāk, lai “Maxima”, “Rimi”, “Lidl” – visiem šiem lielajiem veikaliem ir jāņem mūsu preces. Jūs nevarat Vācijas veikalā atrast tik daudz importa kā Latvijas veikalos. Jūs aizbraucat uz mazāku valsti – Austriju, tur lielākā daļa ir savas preces. Mēs neko nedarām. Bet vajag skaidri pateikt, cik procentiem ir jābūt vietējo preču. Ja ne likuma formā... mēs varam atrast daudz risinājumu, jo mūsējie ir jāatbalsta, mums ir jāpiepilda veikali ar vietējiem izstrādājumiem. Tā ir tā galvenā lieta, kas šodien nenotiek.

Līdz ar to, risinot PVN jautājumu, ir jāpadomā, ko ministrs – jaunais... vecais ministrs Krauze – varētu darīt. Ir jātiekas un jāvienojas, jo šī ir tā lielākā problēma. Mūsu ražotājus ārvalstu tirgos negrib laist iekšā, viņi cīnās par katru centimetru, lai vairāk preču uz turieni eksportētu, bet mūsu veikali ir pārpildīti ar importu. Kāpēc? Tāpēc, ka mūsu veikali arī diemžēl ir ārzemnieku rokās. Bet valsts ir Latvija.

Līdz ar to mums ir jāatrod risinājums, kā piespiest, lai vasaras sezonā un tad, kad mums ir vietējie augļi un dārzeņi, tos varētu nopirkt... nevis ejot pie tantiņām tirgū skatīties, kuras tur tirgo vietējo preci, un ļoti bieži viņas arī netirgo vietējo. Tas būtu reālākais atbalsts, jo tad mūsējie zinātu, ka viņiem ir iespēja vairāk ražot, jo viņiem ir iespēja pārdot. Ļoti daudzi saka: mēs varam saražot vairāk, bet mēs nevaram pārdot. Tā ka šis ir komplekss risinājums, kas ir nepieciešams.

Šo PVN likmi pašreiz pacelt – es domāju, ka tā ir kļūda. Es domāju, tā ir kļūda. Pareizs ir pārmetums ZZS – viņi šeit pirms gada stāvēja un visu laiku teica, ka vajag PVN samazināt. Bet nu laikam tā – katrs kaut kādu maksu maksā par atrašanos valdībā. Es uzskatu, ka mums ir citi veidi, kā palielināt ieņēmumus, un šī PVN palielināšana no 5 uz 12 procentiem ir kļūda.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Manuprāt, par daudz emociju un pārāk liels laika patēriņš. Es šo visu uzskatu kā tādu Zaļo un Zemnieku savienības jaunā zemkopības ministra vēstījumu kādreizējam manis un arī zemnieku ļoti, ļoti cienītam zemkopības ministram Jānim Dūklavam, kurš vienmēr cīnījās par šo 5 procentu PVN likmi. Zaļo un Zemnieku savienība sūta vēstījumu: “Jāni Dūklav, tev nebija taisnība.” (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Māris Kučinskis. (Dep. M. Kučinskis: “Varat apvienot laikus?”)

Deputāti neiebilst debašu laiku apvienošanai.

M. Kučinskis (AS).

Labdien, cienījamie deputāti! Pieminot Jāņa Dūklava vārdu, man arī gribējās pāris vārdus pateikt, jo es arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā neslēpu, ka, būdams premjers... jau 2016. gadā un 2017. gadā tika ieviests... sākumā diezgan skeptiski skatījos, vai tiešām cenas kritīsies, vai tas dos kādu efektu. Bet es kļūdījos, domājot tikai par cenu, jo tajā brīdī tas... ko es teikšu, ko mums paši audzētāji teica Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā... aizmirsu pašu galveno faktoru, es aizmirsu tajā brīdī par ēnu ekonomiku, kas kopumā neietilpst ekseļa tabulas plusos un mīnusos, bet, iznākot no ēnas, tikai plusi var no tā visa sanākt.

Mēs visi apmēram zinām, kas notiek Latvijas tirgos. Ja es atgriežos kādus daudzus gadus atpakaļ... visi mēs gājām uz tirgu, meklējām Latvijas zemenes... tad uzzinājām, ka jau pulksten piecos piebraukusi Polijas mašīna, visi ir paņēmuši produkciju – gurķīšus, zemenes, visu pārējo... Kad tu aizej un prasi, vai tas ir vietējais, protams, svešiniekam visi atbild, ka vietējais. Patiesībā tas nav vietējais. Bet kāpēc pēc tam palēnām tomēr vismaz tirgu piepildīja Latvijas preces? Tieši tāpēc, ka, atvedot no jebkuras citas valsts, cena ir bez PVN, paņemot no mūsu audzētāja – ir cena plus PVN. 5 procenti tiek norīti, jo starpība ir ārkārtīgi maziņa un tirgotājam ir vienalga – paņemt produkciju no turienes vai paņemt mūsējo; tas vilinājums nav tik liels.

Tāpēc, es domāju, tirgus vairāk vai mazāk ar Latvijas preci ir piepildījies, to arī šobrīd rāda statistika, ko mums Finanšu ministrija, meklējot avotus, parādīja. Tobrīd bija it kā zaudējums – 5 miljoni, tagad ir jāmeklē... bija 32, 16 – atkarībā, cik liek... pēkšņi izrādījās, ka cipars ir ārkārtīgi liels. No šī ņemot, prognozes tomēr jaunajam gadam un pie 12... kaut arī tas, protams, nav 21... bet, pieliekot pie 100 vai pie viena eiro 12... es domāju, no citām valstīm ievestās fūres atkal ņems pārsvaru, jo viņiem nebūs PVN, mums būs PVN. Tāpēc ar šo piemēru... es domāju, ka viss informatīvais ziņojums, kas to parādīja, bija ļoti ticams tādā gadījumā.

Kā toreiz, tā arī tagad kāds tam visam netic un ir skepse, ka tas neko arī nedod. Tad es vienkārši varu izteikt nožēlu, ka, ja Jānis Dūklavs būtu pie jums, jūs to neizdarītu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edvards Smiltēns.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Ir atsevišķi jautājumi, kuri sabiedrību ļoti uzrunā un kam sabiedrība noteikti seko līdzi, un es pieņemu, ka šis ir viens no jautājumiem, par kuru vismaz daļā Latvijas sabiedrības ir priekšstats, ka koalīcijas partijām ir ļoti augsts lidojums. Ne tikai runājot par dārgām lidmašīnām, bet par to (Smiekli. Zālē troksnis.), ka ir acīmredzama atraušanās no zemes ne tikai lidostā “Rīga” lidojumos uz Briseli, bet arī lēmumos par jautājumiem, kas skar gan lauksaimniekus, gan patērētājus.

Es nepiekritīšu Zaļo un Zemnieku savienībai, ja tā to pagaidām var saukt, ka viņi ieviesa šo samazināto PVN, jo patiesībā autori bija pati Jaunā VIENOTĪBA. Kā Jaunā VIENOTĪBA to ieviesa, tā viņi arī to lēnām nogalina, jo tas bija Laimdotas Straujumas laikā pasūtīts pētījums, ko veica Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Irina Pilvere un kolēģi, ļoti detalizēti izpētot efektus gan ēnu ekonomikā, gan attiecībā uz konkrētiem lauksaimniekiem.

Ašeradena kungs mēģināja argumentēt, ka patērētājs taču neiegūs, jo, redz, cenas Baltijas valstīs ir līdzīgas, bet es piekrītu Ceļapītera kunga vērtējumam, ka zaudēs noteikti. Ja neiegūs, tad zaudēs, un Ceļapītera kungs jau ir zināmā mērā zaudējis, jo šis bija viens no diviem jautājumiem, kāpēc, visticamāk, viņš tika izslēgts no JAUNĀS VIENOTĪBAS frakcijas.

Bet kas ir ieguvēji? Ieguvēji ir lauksaimnieki. Te ir būtiska kopsakarība.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E. Smiltēns. Te ir būtiska kopsakarība ar šo budžetu kopumā, ar tā prioritātēm un realitāti, kura mūs skar, proti, šis budžets ir par daudz ko, tikai ne par svarīgo, proti, ekonomiku. Šis jautājums skar ekonomiku, mazos uzņēmējus, mazos ražotājus, viņu ieguvumus vai zaudējumus. Kas ir vēl būtiskāk, it sevišķi Zaļo un Zemnieku savienībai, – tas skar reģionus un reģionu ekonomiku, un tieši šī iemesla dēļ, domājot par reģionu attīstību (acīmredzot jaunajai koalīcijai tas nav svarīgi), ir nepieciešams atbalstīt 5 procentu likmi augļiem un dārzeņiem.

Un pēdējais: skatoties uz visu kopumā, tas sāk izskatīties pēc tāda ļoti pārdomāta, vērienīga Jaunās VIENOTĪBAS plāna attiecībā uz Zaļo un Zemnieku savienību. Vispirms viņi jūs piespieda pārdot savas balsis un nobalsot par Edgaru Rinkēviču kā prezidentu (Starpsaucieni.), tad nobalsot par viendzimuma partnerattiecībām, lauzt savus solījumus (Starpsaucieni.)...

Sēdes vadītāja. Lūdzu – par priekšlikumu!

E. Smiltēns.... tad – par Stambulas konvenciju, ko jūs solījāt nekad darīt, ja tiksiet ievēlēti. Un šis jau ir ceturtais piemērs, ka jūs laužat savus solījumus vēlētājiem, – balsojat “pret” 5 procentiem augļiem un dārzeņiem.

APVIENOTAIS SARAKSTS ar ļoti lielu interesi vēros šī seriāla nākamās sērijas – kā Jaunā VIENOTĪBA plānveidīgi, izmantojot savu varu un ietekmi, palēnām iznīcina visu, kas ir bijis svēts un svarīgs Zaļo un Zemnieku savienības vēlētājiem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Nākamajam vārds ekonomikas ministram Viktoram Valainim. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, kolēģi, mazu uzmanību! Lūdzu, drusciņ klusāk! Kolēģi!

V. Valainis (ekonomikas ministrs).

Labdien, ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Es daudz ko dzirdu par PVN likmēm un par dažādiem izaicinājumiem, bet tomēr mums diezgan objektīvi ir jāpaskatās, kur mēs esam un kāpēc mēs tur esam nonākuši. (Starpsauciens.)

Es saprotu Šlesera kungu, es varētu (Starpsauciens.) saprast “Stabilitātei!”, bet man ir grūti saprast, ja par šīm lietām runā apvienotais saraksts un Nacionālā apvienība un izliekas, it kā viņi būtu svēti un nevainīgi. It kā viņi kopumā piecu gadu laikā, vadot šo nozari, būtu izdarījuši visu (Starpsauciens: “Tieši tā!”), visu iespējamo (Dep. E. Smiltēns: “APVIENOTAIS SARAKSTS ir gadu...” Starpsauciens: “Viktor!”)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ļaujam ministram pabeigt.

V. Valainis.... lai sakārtotu (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ļaujam ministram pabeigt. (Starpsauciens: “Nemelo!”)

V. Valainis.... un izdarītu visu iespējamo. (Starpsauciens.)

Es tikai pacitēšu vienu (Starpsauciens.) mūsu kolēģi: “Kā ekonomisku rīku PVN samazināto likmi pārtikai personīgi es neatbalstu, jo uzskatu, ka nodokļu ziņā ir jāskatās uz pavisam citu izaicinājumu – darbaspēka nodokļiem.” (Starpsauciens.)

Kolēģi, šī ir politika, kuru ir īstenojuši mūsu kolēģi, kas iepriekš ir atbildējuši par Zemkopības ministriju, un nav jābrīnās, ka nodokļu politikas un budžeta izstrādes laikā šis jautājums netika pacelts arī no jūsu puses. Šodien jūs šeit staigājāt un stāstījāt, ka tas jums ir svarīgi. Tad, kad tas bija jādara, jums tas nebija svarīgi, un šobrīd mums šis jautājums ir jāsāk kārtot no nulles.

Tajā brīdī, kad jūs piesaucat manu padomnieku (Starpsauciens.) Jāni Dūklavu... godātie kolēģi, Dūklava laikā tika ieviests 5 procentu PVN, tas bija laiks, kad bija zemkopības ministrs no ZZS, premjers no ZZS, finanšu ministrs no ZZS. Šobrīd mēs, atgriežoties valdībā, atgriežam samazināto likmi uz 12 procentiem, un (Smiekli.)... Jā, kolēģi, jums būs jānoskatās, kā mēs šo likmi nostiprināsim ilgtermiņā. (Starpsauciens: “Ūūū!” Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu pieklājību!

V. Valainis. Kolēģi, jums jābūt godīgiem pašiem pret sevi. Tas ir fakts. (Starpsauciens: “Jā!” Starpsaucieni.) Jums būs jānoskatās, kā mēs celsim ekonomiku. Jums būs jānoskatās uz šīm lietām, un jūs varēsiet sēdēt savos krēslos un stāstīt, kā jūs būtu darījuši un ko tik jūs (Starpsauciens.)... kādi jūs malači neesat. (Starpsauciens. Aplausi.) Bet pēc būtības tieši jūsu politikas dēļ (Starpsaucieni: “Ooo!”) mēs nonācām...

Redziet, kolēģiem (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) nepatīk, ka viņiem saka taisnību, bet tā ir taisnība. (Starpsauciens.) Jūsu politikas dēļ mēs nonācām tur, kur mēs esam šodien. Jūs neko nedarījāt. (Dep. D. Šmits: “Jūs izdarījāt!”) Šmita kungs, jums vienkārši bija jāatnes informatīvais ziņojums uz valdību. Kas notika? Kas notika? (Starpsauciens.) Atvilktnē palika? Atvilktnē palika! (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Kolēģi, skatieties...

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

V. Valainis. ... re, kur mēs esam! Ekonomiku mēs pacelsim (Dep. D. Šmita un Dep. E. Tavara starpsaucieni.)...

Sēdes vadītāja. Laiks.

V. Valainis.... atšķirībā no jums, kas to noslāpēja (Starpsaucieni. Zālē troksnis.), noslāpēja ekonomisko motoru (Dep. D. Šmita starpsauciens.) un neko neizdarīja. (Dep. D. Šmita starpsaucieni.) Vienīgais, ko mēs dzirdējām (Nav saklausāms.)...

Sēdes vadītāja. Laiks.

Kolēģi! (Zālē troksnis. Starpsauciens: “Laiks!”)

V. Valainis.... ministrijas.

Sēdes vadītāja. Kolēģi...

V. Valainis. Var apvienot laikus? (Starpsauciens: “Lai viņš runā!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst? Kolēģi!

Vienu sekundi, Viktor! (Zālē troksnis.)

Lūdzu, kolēģi! Tad, kad jūs runājat, ministri klausās, viņi nekliedz. Lūdzu, ļaujiet ministram paskaidrot...

V. Valainis. Lai kliedz! Lai kliedz! Man nav problēmu. Lai kliedz.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Lūdzu, ļaujiet ministram paskaidrot, ja jūs gribat saņemt atbildes. Ja nē, ministri var nenākt. (Starpsauciens: “Bet ja melot vajag!”; ekonomikas ministrs V. Valainis: “Lai kliedz!”) Lūdzu, atļaujiet ministriem...

V. Valainis. Godātie kolēģi, man nav problēmu, es varu izturēt jūsu bļaušanu (Starpsauciens: “Laiks!”)...

Sēdes vadītāja. Apvienots.

V. Valainis.... es lieliski saprotu jūsu šībrīža paniku, ko izrādāt šajā zālē (Zālē troksnis.) par to: ak dievs, aizgājām, un tagad, skatieties (Zālē troksnis. Aplausi.), koalīcija tomēr risina jautājumus. Koalīcija tomēr spēj risināt jautājumus. Jūs labi zināt (Starpsaucieni.), ja mēs nebūtu nākuši ar šiem soļiem (Starpsauciens: “... procentus!” Smiekli.)... samazināt, ja nebūtu mēs nākuši, būtu 21... un jūs to ļoti labi zināt, un būtu tikai tāpēc, ka jūsu ministrs Šmits neko neizdarīja, lai būtu 5 procenti arī turpmāk. (Zālē troksnis. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi Viktor, paldies, ka tu atnāci un pateici, jo tu iedevi tādus pretargumentus, ka vienkārši... nu, fakts! Šmita laikā PVN bija 5 procenti – taisnība, vai ne? – pārtikas produktiem. Un mēs piespiedām Krauzi pacelt PVN līdz 12 procentiem. Un tas ir ļoti labi, vai ne? (Aplausi.)

Es atvainojos, panika ir jūsos, ka jūs mēģināt pierādīt to, ka 5 procenti nav 21, bet 5 procenti ir 12. (Starpsaucieni.) Nu, ekonomika tiešām laikam stiprā puse... Es ļoti labi atceros Rokpeļņa kunga teikto, kad viņš uzkāpa... nu, jūs tajā valdībā tādas lietas sadarījāt, ka mums tagad ir jāaptur asiņošana tam cilvēkam, kas asiņo. Es tiešām ticu, ka PVN 5 procenti bija tā asiņošana, ko vajadzēja apturēt un pacelt līdz 12 procentiem. Vot, tā ir asiņošanas apturēšana. (Aplausi.) Valaiņa kungs, jūs sakāt, ka jūs nenesāt ziņojumu, visu... Ziņojums tika atnests pēc 10. maija, tikai to pabāza kaut kur zem atvilktnes un vairs neziņoja.

Tāpat kā ar skolu reformu. Rinkēviča kungs aizbrauca uz Latgales reģioniem, paskatījās, kādas ziepes, un pateica: piedodiet, šo skolu ziņojumu mēs liekam maliņā, pārveidojiet! Paldies dievam, ka viņš aizbrauca, jo tas ziņojums tika pārveidots daudzmaz jēdzīgi, jo, ja būtu pirmais variants, 50 procentus Latvijas skolu samazinātu.

Bet pašā noslēgumā es tiešām... mums šeit ir ļoti daudz ekonomistu. Es gribētu akcentēt vēlreiz: 5 procenti ir vairāk nekā 12 procenti. (Starpsauciens: “Nē, otrādi!”) Nē, nē, 5 procenti – pēc šī brīža loģikas, jo mums taču jāsamazina... 5 procenti ir vairāk nekā 12 procenti. Tāda ir koalīcijas šī brīža loģika.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Jā, kolēģi, bez jokiem, es arī nevaru nereflektēt uz ekonomikas ministra Valaiņa kunga teikto. Pirmām kārtām, ka APVIENOTAIS SARAKSTS piecus gadus atbildējis par nozari, lai gan APVIENOTAIS SARAKSTS ir dibināts tikai pirms gada. Tā ir maza niansīte, norādot uz APVIENOTO SARAKSTU, tai skaitā, ka mūsu zemkopības ministrs nav iebildis pret vēlmi šo samazināto PVN paaugstināt. Arī jūsu koalīcijas partneri no šīs tribīnes skaidri lasīja to teikumu, kur viņš iebilda kā zemkopības ministrs. Vēl interesantāk, ka jūs nepieminat to, ka par PVN atbildīgā ir Finanšu ministrija. Jums kā koalīcijas partnerim ir iespēja šobrīd nobalsot par to, lai saglabātu esošo normu.

Un atceramies to laiku, kad... toreiz vēl bija ZZS, tagad, mēs zinām, divi “Z” burti jau tā kā ir prom, palicis ir tikai “S”... toreiz tiešām bija situācija... kad premjerministrs bija Māris Kučinskis, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs bija Edgars Putra – zemnieks, praktizējošs zemnieks, kurš kopā ar Jāni Dūklavu pārliecināja... ļoti labi atceros tos laikus... pārliecināja par to, ka samazinātais 5 procentu PVN... respektīvi, samazināt par 16 procentiem, un kā argumentu lika galdā šo ter-mi-ņu – parādīsim, ka tas strādā! Pēc tam visu nākamo finanšu ministru centieni šo normu atcelt neizdevās līdz brīdim, kad jau “S” bez diviem “Z” ir valdībā un šī norma tiek atcelta.

Tā ka šobrīd PVN paaugstināšana no 5 uz 12 procentiem ir Zaļo un Zemnieku savienības – bez zaļo un bez zemnieku, vienkārši savienības – atbildība.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Ministru prezidentei Evikai Siliņai.

E. Siliņa (Ministru prezidente).

Kolēģi! Klausoties īpaši APVIENOTĀ SARAKSTA uzstāšanos, ļoti interesanti... dzirdēt. Viss, ko jūs spējat no sevis izdabūt, ir cīnīties par kaut kādu samazināto PVN tā vietā, lai nāktu ar piedāvājumu, kā valstij attīstīt ekonomiku. Jūs taču atnācāt politikā, lai attīstītu ekonomiku. Jūs cīnāties par samazinātu PVN.

Man jāatgādina, ka tieši ZZS bija tie, kas uz pagaidu laiku ieviesa šādu samazināto PVN likmi, jo, lai to paceltu, patiešām... lai to samainītu, izmainītu valsts budžetā bija jāatrod līdzekļi, kas kompensētu šādu PVN. Mēs esam atraduši 16 miljonus, esam vienojušies ar nozari, ka viņi strādās kopā gan ar Finanšu ministriju, gan ar Zemkopības ministriju, lai atrastu risinājumu, ko darīt nākamajos periodos.

Skaidrs ir viens, ka arī nozarei nepieciešami savi uzlabojumi. Viņi ir secinājuši, ka ne visi augļi un dārzeņi ir iekļaujami šajā atlaidē, jo normāls PVN ir 21 procents. Tā ka man ir interesanti klausīties APVIENOTĀ SARAKSTA apgalvojumus, bet es cerēju, ka jūs kaut ko vairāk piedāvāsiet, nevis cīnīsieties tikai par samazinātām likmēm. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Vilis Krištopans.

V. Krištopans (LPV).

Priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Tik brīnišķīgi bija klausīties šo skaisto polemiku starp APVIENOTO SARAKSTU un ZZS. Es jau paspēju pazvanīt... es negribēju nākt runāt, bet es paspēju jau piezvanīt kundzei. Es teicu: “Atrodi man to hūdiju, kur ir rakstīts “Atlaist Saeimu!”, ieliec veļas mašīnā, var gadīties, ka tuvākajā laikā tas atkal noderēs.” Šis ir klasisks piemērs, kas rāda, ka šī Saeima nekad neko labu vairs neizdarīs, APVIENOTAIS SARAKSTS vairs neko labu neizdarīs, ZZS vēl neko labu neizdarīs, paies gads, un arī vairs neko labu neizdarīs.

VIENOTĪBAS budžets ir piecpadsmitais budžets – piecpadsmitais! Kur ir tā ekonomikas glābšana? Kur ir tā augšupeja? 15 reižu jūs mēģinājāt glābt Latvijas ekonomiku, un kur mēs esam? Pēdējā vietā Baltijā. Pārliecinoši. Protams, sirsnīgs, sirsnīgs paldies Valaiņa kungam un ZZS par tā saucamo pazemināto likmi no 5 uz 12 procentiem. Vēlreiz sirsnīgs paldies, ka jūs pazemināt likmi.

Ko lai vēl pasaka? Nu neizglābsiet jūs ekonomiku, Valaiņa kungs! Protams, jūs varat stāstīt, bet pēc gada mēs jums to visu atgādināsim.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Česlavs Batņa otro reizi.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi, paldies Ministru kabinetam un Ministru prezidentei, kura nāk un dod mums argumentus vēlreiz kāpt tribīnē. Siliņas kundze, jūs esat lasījusi (Starpsauciens.)... retoriskus jautājumus neuzdod... jūs esat lasījusi to ziņojumu, ko Kariņa kungs pastūma zem atvilktnes? Jūs esat redzējuši, kādi tur ir rezultāti par pieaugošo apgrozījumu, par nodarbināto skaitu? Jūs atnākat un apgalvojat, ka APVIENOTAIS SARAKSTS neko nav darījis. Izlasiet ziņojumu un tad varbūt sapratīsiet, ko jūs esat darījuši un ko ir izdarījis APVIENOTAIS SARAKSTS.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Linda Matisone.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! Atbildot uz premjerministres teikto, ka APVIENOTAIS SARAKSTS neko nav darījis ekonomikas veicināšanai, es vēlos pateikt, ka pati personīgi piedalījos Finanšu ministrijas organizētajā nodokļu pilnveidošanas darba grupā. Mēs nostrādājām visu vasaru, un līdz tam brīdim, kad nāca laiks sniegt priekšlikumus, finanšu ministrs vienkārši pārtrauca šīs grupas darbību, tādā veidā pilnībā ignorējot un pārtraucot visu vasarā sastrādāto.

Es vēlos pateikt un informēt visus, ka lauksaimniecības organizācijas ir iesniegušas pieprasījumu un izteikušas vēlmi finanšu ministra demisijai, un mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, to noteikti atbalstīsim.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātā Siliņas kundze! Man nebija nekāda plāna piedalīties jūsu savstarpējā boksa mačā, bet teiciens par to, ka kaut kāds tur PVN dārzeņiem... Siliņas kundze, jūs zināt, ka onkoloģijas slimniekiem ir nepieciešams sabalansēts uzturs un tieši dārzeņi tam ir pamatā. Jūs saprotat, ka dārzeņi “spēlē” vissvarīgāko lomu vairākām slimībām. Un vai cilvēkiem tie būs pieejami, ja cena būs augstāka? Šaubos. Mēs paaugstinām cenas ne tikai ārstēšanas procesam, bet tagad arī produktiem.

Dārzeņi – tas ir arī bērnu uzturs, par kuru, starp citu, “pateicoties” VIENOTĪBAI, kura atcēla bezmaksas pusdienas skolās un bērnudārzos (paldies dievam, ne visās klasēs, bet Rīgā gandrīz visās), tagad nāksies maksāt iedzīvotājiem. Tās ir dārgākas izmaksas. Es domāju, ka šī ideja, kuru jūs izspēlējāt ar to lielāko... zemāko ciparu, jūs varat izspēlēt caur visu budžetu. Piemēram, atgriezīsimies pie 2. priekšlikuma. Ašeradena kungs, varējāt pateikt, ka neapliekamā summa būs 10 tūkstoši, a te – hop! – trīs džeki sametas un piedāvā 40... atpakaļ, un var pateikt: mēs taču piedāvājam vairāk, nekā bija.

Šāda spēle ar budžetu, kungi, ir ņirgāšanās par Latvijas iedzīvotājiem. Jūs uzskatāt, ka viņi ir tik prasti, ka absolūti nesaprot, kas darās? Nu tad var pateikt viņiem – 30 procenti. Varbūt viņi nenojauš, ka tas ir vairāk nekā 5, pēc tam pateiksim, ka mēs viņiem uzdāvinājām šos 30 procentus, jo tagad parastam cilvēkam tā arī izskatās. To ziņu, ko palaida Siliņas kundze, es atvainojos, ka es tā pateicu, bet cilvēki uztvēra kā dāvanu. 12 procenti – tiešām paldies valdībai! –, jo viņi diemžēl nav iedziļinājušies, ka tas ir 5. Nu tā ir, bet sanāk, ka jūs ar viņiem manipulējat, un, manā skatījumā, tanī momentā tas bija ļoti nekaunīgi un ļoti neskaisti.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ingmārs Līdaka otro reizi.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka jābeidz, es tikai vienu teikumu Valaiņa kungam. Viktor, tu taču lieliski zini – tu taču lieliski zini, atceroties pagājušā budžeta apspriešanu pirms gada –, opozīcijai ir jāstrādā vairāk nekā pozīcijai. Mēs to darām. Lūdzu, nepārmet!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 4, atturas – 21. Priekšlikums atbalstīts.

H. Rokpelnis. Labvakar! (Zālē smiekli.) Turpinām skatīt likumprojektu.

5. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Komisija rosina neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 6. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisija rosina neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Cienījamie kolēģi! 6. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums (Zālē troksnis. Starpsaucieni.) skaidri un gaiši paredz, ka viena no prioritātēm, ko ir definējusi arī esošā koalīcija, ir veselības joma: ārstniecības pakalpojumi, medikamenti un to pieejamība. Vēršu jūsu uzmanību, ka, pēc OECD publicētajiem statistikas datiem, Latvijas iedzīvotāju tiešie jeb personīgie izdevumi par medikamentu precēm ir vieni no augstākajiem starp OECD valstīm, un – mēs skatāmies – augstākie Baltijas valstīs. Mūsu priekšlikums ir 5 procentu PVN likmi piemērot recepšu zālēm, lai mazinātu pacientu līdzmaksājumu.

Mēs regulāri dzirdam, ka, salīdzinot ar citām attīstītajām Eiropas Rietumvalstīm, Latvijā cilvēki aizvien vēl mirst no ārstējamām slimībām, un tieši medikamentu nepieejamība ir viens no šiem iemesliem. Tāpēc APVIENOTAIS SARAKSTS, kopumā raugoties, lai mūsu priekšlikums būtu fiskāli neitrāls... mēs esam skatījušies no 74. programmas, lai nebūtu kādi priekšlikumi pēdējā brīdī, bet lai tiktu laicīgi plānoti... un, ja mēs skatāmies mūsu priekšlikumus, šo un visus kopumā, mūsu priekšlikumi ir fiskāli neitrāli, nav balstīti uz deficīta rēķina vai uz kādas aizņemšanās pamata. Attiecīgi APVIENOTAIS SARAKSTS... Skatoties uz veselības jomu kopumā, šis ir viens no segmentiem, kā, saglabājot kopējo fiskālo rāmi, mēs varam nodrošināt PVN 5 procentu apmērā recepšu medikamentiem Latvijā.

APVIENOTĀ SARAKSTA vārdā lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 49, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 7. – frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Komisijā noraidīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis ir vienkāršs priekšlikums. Ņemot vērā dzīves dārdzības palielināšanos, ir svarīgi līdzīgus principus piemērot visiem komunālajiem maksājumiem – par siltumu, ūdeni, sagādi –, jo esošais regulējums jau paredz samazināto 12 procentu likmi piemērot siltuma piegādei, siltā ūdens piegādei, tāpēc šis ir ierosinājums piemērot samazināto – 12 procentu – likmi arī aukstajam ūdenim. Ar ko atšķiras siltais ūdens no aukstā? Šinī gadījumā tas būtu atbalsts mājsaimniecībām un rēķinā ieviestu arī skaidrību par to, ka par kanalizāciju un auksto ūdeni nav jāmaksā 21 procents, bet par silto ūdeni ir 12 procenti.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 10. – deputāta Kulberga priekšlikums. Komisijā noraidīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis ir tas mirklis, kad konkrēti Finanšu ministrija atzina, ka jau ilgstoši ir kļūdījusies. PVN likumā mums ir kļūda, kura nav labota. Ja šobrīd pārdod reprezentatīvu automašīnu, to atpērk tirgotājs no pircēja un mēģina to tirgot tālāk, automātiski jāsamaksā PVN dubultā – pirmajā reizē pārdodot, un, ja pārdod otro reizi, dubultā jāliek pa virsu. Tas ir pilnīgi neloģiski, kļūdaini, un to par kļūdu ir atzinusi arī Finanšu ministrija. Tā kļūda ilgstoši ir ietverta likumā un nav koriģēta.

Ir divi protokoli, kuros – konkrēti pavasarī – bija ielikts, ka šo kļūdu labos. Es lūdzu šo kļūdu labot ar jūliju, tad, kad ieviesa reprezentatīvo automašīnu... sliekšņa izmaiņu. Tas netika izdarīts, un teica: darīsim to, kad būs budžeta paka, – ar 1. janvāri. Šobrīd ir budžeta paka un tas netiek darīts. Divos protokolos ir ierakstīts to izdarīt.

Kolēģi, tā ir problēma tirgotājiem, jo viņi šobrīd riskē ar auditu – viņiem var būt aprēķināts sods par to, ka nav nomaksāts PVN, kas likumā ir kļūdaini noteikts. Lūgums ir šo kļūdu labot, beidzot to izdarīt. Uzskatu, ka noraidījums ir pārkāpums pret to, kas bija rakstīts protokolā.

Tāpēc, lūdzu, atbalstīsim uzņēmējus saistībā ar kļūdu, kas ir ieviesta PVN likumā, lai tā neturpinātos!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 11. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā noraidīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 12. – deputātes Vīksnas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 13. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsaucieni: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 14. – deputātes Vīksnas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 15. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 16. – deputātes Vīksnas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 17. – deputāta Kulberga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es esmu par to, lai mazinātu birokrātiju. Un šobrīd ir ieviestas divas normas. Tas, cik var priekšnodoklī atskaitīt (šinī gadījumā – reprezentatīviem izdevumiem), ir 60. Mans priekšlikums ir vienādot 50, tāpat kā tas ir arī automašīnām... Atskaitīt var tikai 50 procentus no PVN, piemēram, servisa apkalpošanas, degvielas un citiem izdevumiem, tieši to pašu ieviest arī reprezentatīviem izdevumiem.

Mums ir divas normas, un tas sarežģī grāmatvedību un administrēšanu.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 19. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 20. – deputātes Vīksnas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 21. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 22. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 23. – deputātes Vīksnas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 24. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, vēršu jūsu uzmanību, ka tad, kad premjeres kundze un finanšu ministra kungs atnāca uz Saeimu ar portfeli un prezentēja mums budžetu, budžetam tika dots vārds, un tas prezentācijas pirmajā slaidā bija rakstīts – drošības un ilgtspējas budžets.

Par drošību mēs vēl parunāsim pie citiem priekšlikumiem, bet par ilgtspēju: vai šis konkrētais jūsu priekšlikums – tātad PVN likmes grozīšana dārzeņiem, augļiem un ogām – ir ilgtspējīgs? Tas nodoklis ir pietiekami daudz publiskajā telpā raustīts, tagad atkal jūs to plānojat celt, pie tam celt atkal uz vienu gadu. Tas nozīmē, ka arī nākamgad debates turpināsies. Un jautājums: kurš tādos apstākļos, kad rausta nodokli... un rausta atkal terminēti, grib vispār investēt? Kā jūs iedomājaties sevi uzņēmēja ādā – vai jūs gribētu tagad ņemt kapitālu... aizdevumu, investēt, pirkt zemi, stādīt kaut ko, kad jau tā ir pietiekami daudz risku gan no biznesa, gan laikapstākļu viedokļa? (Zālē troksnis.) Kā mēs zinām arī, kāds bija...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vienu mirklīti! Mazliet, lūdzu, klusāk!

A. Butāns.... kāds ir bijis šis gads. Līdz ar to šis Nacionālās apvienības priekšlikums rosina pielikt punktu lielajām debatēm un iestrādāt šo 5 procentu PVN likmi kā pastāvīgu normu, lai tā ir paliekoša, lai šī likme un arī nozare nekļūst par politiskās cīņas objektu... kur mēs vienkārši ar to, ka ir dažādi viedokļi... vai kāds aizmirst pirms vēlēšanām dotos solījumus, tad mēs pēc tam plosām un raustām kādu nozari. Šai jābūt pastāvīgai normai.

Tas sākotnēji tika iestrādāts, kā jau Kučinska kungs teica, kā pilotprojekts, kurš sevi ir attaisnojis ar datiem, diemžēl datus, protams, nevar valdībā prezentēt, jo valdība to neļauj. Bet, mūsuprāt, ja jūs gribat tiešām runāt par ilgtspēju, tad šis ir veids, kā to pierādīt un atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Vēl papildu moments... redzēsiet tālāk, mēs skatīsim... nedaudz jau skatījām priekšlikumus – celt akcīzi tabakai. Jūs noraidījāt mūsu priekšlikumus vairāk celt tabakai, vairāk alkoholam, un no turienes jau jūs plānojat novirzīt līdzekļus šim 12 procentu PVN.

Man liekas, tas ir absurdi, tas atkal pierāda to, ka jūs gribat celt nodokļus, lai celtu vēl kādu citu nodokli. Jo vairāk iedziļinos gan jūsu argumentācijā, gan šajos ciparos, kur jūs atsaucaties uz dažādiem Valsts ieņēmumu dienesta cipariem... man liekas, tas neiztur kritiku. Tāpēc beidzam šo cirku, un nostiprinām kā paliekošu 5 procentu normu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Te vēl ir iespēja Zaļo un Zemnieku savienībai iziet no šī budžeta pieņemšanas procesa sausām kājām. Tā ka atbalstām šo piedāvājumu.

Pirms brīža finanšu ministrs nāca un apmierināti stāstīja, ka Igaunijā mellenes esot lētākas nekā Latvijā, bet mellenes jau katru dienu mūsu ģimenes neliek galdā, un tas noteikti nav pamatprodukts no šīs kategorijas. Skatos, Burova kungs iemidzis... pamodās. (Starpsauciens.) Te runa ir par pirktspēju. Attīstītajās, bagātajās Rietumeiropas valstīs ģimenes tērē līdz 10 procentiem no saviem ienākumiem par pārtikas pamatproduktiem, bet Latvijā tie ir ap 20 procentiem. Man bērnībā vecāki mācīja – nesalīdzini sevi ar kaut kādiem sliktajiem piemēriem, salīdzini ar labajiem! Un jāsaka, ka, salīdzinot ar Polijas cenām, Polijas veikalos āboli... Latvijā – 40 centi, atvainojos, Polijā – 40 centi, Latvijā – 65, kartupeļi Polijā – 25 centi, Latvijā – 55 centi. Šīs ir tās preču grupas, produkti, ko mums vajadzētu salīdzināt, jo tos mūsu ģimenes, mūsu cilvēki patērē ikdienā.

Un atgādināšu, ka no pirktspējas viedokļa minimālā alga Latvijā no 1. janvāra būs 700 eiro, Polijā tā būs 4242 zloti jeb 950 eiro. Nav nekādu argumentu tam, lai šo priekšlikumu varētu neatbalstīt, tā ka aicinu Zaļo un Zemnieku savienību nākt pie prāta.

Es pirmīt, pirms brīža, ierosināju jums pastrādāt ar Zemkopības ministriju, iedrošināt ministru, lai viņš tālāk runātu ar finanšu ministru. Finanšu ministrs diezgan relaksēti sēž, zemkopības ministrs vēl aizvien nav parādījies. Tā ka strādā, jā, redzam, kā strādā, ceļ PVN likmes tik svarīgiem produktiem kā augļi un dārzeņi.

Kolēģi, aicinām atbalstīt šo priekšlikumu, un – izvairīsimies no diskusijām nākamajās budžeta sarunās, jo būs skaidrība un nevajadzēs iesaistīties kaut kādās politiskās kaujās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edgars Putra.

E. Putra (AS).

Kolēģi, iepriekšējā priekšlikumā par šo tēmu diemžēl biju izdedzinājis savus uzstāšanās laikus. Bet es saprotu, ka ir ļoti grūti nolaisties no tiem augstumiem, kur ir Ministru kabinets. Bet pateikt par nozari – kaut kāds samazinātais PVN... nu, tas ir līmenis. Nozare ar 168 miljonu izlaidi, un vairāk nekā puse ir eksports, un nodokļos samaksā 30 miljonus, un pateikt – kaut kāda nozare, kaut kāds samazinātais PVN... nu, tā ir arogance augstākajā pakāpē jebkurā gadījumā.

Gribu pateikt tā, ka Siliņas kundze sarunā ar nozari līdz galam nepalika, no sarunām pamuka, ar nozari nevienojās ne par ko, tāpēc klaji no šīs tribīnes tika melots par to, ka ar nozari ir panākta vienošanās. Ar nozari, līdzīgi kā ar stividorkompānijām ostās par akcīzes celšanu degvielai, vienošanās netika panākta. Tāpēc šinī gadījumā būsim korekti attiecībā uz šiem jautājumiem.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Nacionālā apvienība šo priekšlikumu nesniedz pirmo reizi, bet jau kārtējo reizi, jo mēs tad, kad sapratām,

ka jūs kā koalīcija esat nolēmuši principā neturpināt 5 procentu likmi uz priekšu, nolēmām, ka ir jārīkojas. Uzklausot nozari, ko viņi saka, skaidri sapratām, ka it sevišķi pēc šī gada, kad principā uz augļiem, dārzeņiem, ogām iedarbojās visi dabas apstākļi, kas vien varēja kaitēt... tad nākamais gads, kad viņiem būs jācīnās ne tikai ar dabas untumiem, bet arī ar ēnu ekonomiku, jo nāks iekšā fūres (tās jau bija pirms tam) ar produkciju, kas ir bez PVN un kas nonāks tirgos, un tiks tirgota tikai ar piecenojumu... Nozare skaidri definēja, ka viņi to nevarēs izturēt.

Man liekas, aprēķini, ko mēs iepriekšējās debatēs dzirdējām, – viena ministrija saka, ka ietekme uz budžetu ir trīs miljoni, otra saka – 36 miljoni... Es domāju, nākamā vai aiznākamā gada statistikā, kas būs par 2024. gadu, mēs skaidri redzēsim, ka ietekme nebūs bijusi ne tuvu šiem 36 miljoniem, bet krietni zemāka, jo apjomi, kas būs legāli pārdoti, būs krietni zemāki. Pirmām kārtām cilvēki sapratīs, ka augļi, dārzeņi, ogas nav jāpērk veikalos, bet ir jāiet uz tirgu. Un, tā kā šajā drošības budžetā diemžēl nav iekļautas summas iekšlietu stiprināšanai, nav iekļautas summas Pārtikas un veterinārā dienesta stiprināšanai, tad principā mēs redzēsim, ka šī statistika ir krietni vien zemāka, nekā Finanšu ministrija iedomājas. Tas ir tas, ko es gribu atstāt, lai paliek ierakstā, uz ko atsaukties, – ka ne tuvu tā statistika nebūs tāda, kā plānojam.

Ir vēl viens aspekts, ka mēs kā valsts... protams, mums daudz vieglāk ir kontrolēt vietējos ražotājus, vietējos uzņēmējus, un ārzemju importētāji parasti izsprūk, un mums nav tas kontroles tīklojums tik plašs, lai izkontrolētu aiz Latvijas valsts robežām.

Tāpēc es aicinu šo normu definēt kā pastāvīgu un atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andrejs Ceļapīters.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, paturpināšu to, ko pirms kāda laika nepabeidzu. 30. pantu pārejas noteikumos aicinu noteikti svītrot, jo, ja tas paliek, tas ieprogrammē tieši to pašu situāciju, kādā mēs esam šobrīd. Tas, manuprāt, ir Saeimas pašcieņas jautājums. Kas notika šajā gadā? Starpsesiju pārtraukumā Finanšu ministrija iekļāva budžetā 21 procentu augļiem un dārzeņiem, nākamajā gadā ir paredzēts tieši tas pats, jo pārejas noteikumu 30. pants valdības piedāvājumā paredz tikai uz vienu gadu šo 12 procentu likmi. Tad ir 21 procents.

Saeimai ir prerogatīva lemt par nodokļiem, nevis ministrijai. Ministrijām jāizpilda tas, ko lemj Saeima, nevis otrādi. Mēs tikām nostādīti... nu labi, opozīcija var izteikt savu viedokli, pozīcija tika nostādīta muļķīgā situācijā. Jāsaka, pozīcijas deputāti ir apdalīti, jo viņi pat budžeta pakā nevar nevienu priekšlikumu iesniegt. Opozīcija, protams, saskaņā ar savu pārliecību un sirdsapziņu iesniedz ļoti daudz priekšlikumu. Es iesniedzu... laikam vēsturē nebijis gadījums, bet paši zināt, ar ko tas beidzās. Jāsvītro 30. pants! (Daži deputāti aplaudē.)

Tad nākamais, ko nepaspēju pateikt. Mūsu lauksaimnieki priekšnodoklī saņem atpakaļ 12 miljonus, 12,4 miljonus. Finanšu ministrija piedāvāja attīstības programmai trīs miljonus. Divpadsmit atņem pie pilnās nodokļa likmes, kas būs 2025. gadā, trīs miljonus piedāvā bez saprašanas, kādā veidā to ieviesīs. Samazinātais PVN ir visprecīzākais atbalsta instruments tiem, kas attīstās. Jo viņi vairāk iegādājas tehniku, tehnoloģijas, ražošanas līdzekļus, jo viņi vairāk saņem atpakaļ priekšnodoklī. Nekorekti, manuprāt.

No kurienes ņemt naudu PVN sadaļā? Jūs esat izlasījuši Pievienotās vērtības nodokļa likumu? Es pieķēros, palasīju. Un tad, lai nebūtu jālasa viss, ja jūs tas īpaši neinteresē, no 42. panta līdz 54. pantam. Pantu nav daudz, bet, kā makšķernieki rāda, tas lapu apjoms ir (Plaši papleš rokas.)... ir milzīgi daudz aprakstīts. Cik (Starpsauciens: “Laiks!”)...

Divas minūtes, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst laika apvienošanai.

A. Ceļapīters. Tātad pacitēšu tikai dažus... Ar nulles PVN. Un tad pajautāsim sev, vai tas ir labi vai ne visai. Pasta pakalpojumi, ko sniedz universālo pasta pakalpojumu sniedzējs, – vēstules, paciņas līdz diviem kilogramiem un līdz 10 kilogramiem. Droši vien svarīgi saņemt, svarīgāk nekā veselīgu pārtiku lietot par normālu cenu, nepaaugstinātu cenu.

Tad tālāk seko dārgās lidmašīnas – aviosabiedrībām (48. panta pirmā līdz ceturtā daļa), kuru apgrozījums ir 80 procenti... starptautiski... viss ir ar nulli – lidmašīnu iegādes, remonti, piegādes, degviela. Un tur ir viena – “airBaltic” – kompānija un trīs privātās, kam ir tādas tiesības saņemt... Un, tā kā slikti juristi parasti raksta, tur vēl 48. pantā ierakstīts: visi citi pakalpojumi, kas iepriekš nav minēti. Nu, zini, lai nekļūdītos, kaut ko neaizmirstu.

Tad smagsvari lobijā: banku pakalpojumi – visi nulle, apdrošināšanas pakalpojumi – visi nulle. Nu, vajadzētu būt mums gana drošiem.

Tad odziņa uz pīrādziņa. Nolasīšu 52. panta pirmās daļas 23. punktu: “azartspēles, izlozes un loterijas, tai skaitā azartspēles un izlozes, kuru organizēšana notiek ar elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību”. Nu, vajag mums taču mazāk ēst dārzeņus un būt azartiskiem!

Vai te nevar iegūt PVN ieņēmumu? (Starpsauciens: “Laiks!”)

Sēdes vadītāja. Ceļapītera kungs, laiks! (Starpsauciens: “Lai pabeidz domu!”)

Paldies.

A. Ceļapīters. Kolēģi, man vēl ir savs priekšlikums. Man ir iespēja pabeigt domu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies.

Esam pietuvojušies... ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kā vienmēr – vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam. (Pauze. Zālē troksnis.) Kolēģi, vēl mazu mirklīti!

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, reģistrējušies 90 deputāti, nav reģistrējušies 10: Raimonds Bergmanis, Mārcis Jencītis, Rihards Kols, Andris Kulbergs, Nataļja Marčenko- Jodko, Ināra Mūrniece, Leila Rasima, Māris Sprindžuks, Edmunds Teirumnieks un Edgars Zelderis.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Pārtraukums līdz pulksten 19.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē!

Sākam sēdi pēc pārtraukuma.

Palikām pie likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Divdesmit ceturtais priekšlikums.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Labvakar, kolēģi! Vakar sanāca parunāt ar vienu zemnieku... nozares pārstāvi. Un viņš jautāja, ko darām ar finanšu ministru, jo PVN tiks paaugstināts no 1. janvāra. Viņi arī ir pieprasījuši... ir runājuši par to, ka vajadzētu finanšu ministram demisionēt. Bet es tomēr teiktu, ka šis jautājums ir nozares ministra Krauzes kunga atbildībā. Es domāju, ka Krauzes kungs ir tas, kuram jānes atbildība par to, ka šī likme tiks paaugstināta, jo finanšu ministram... tas ir viņa pienākums, viņš uzrauga, sargā maku. Un, ja nebūs tādas, kā saka, krasas prasības, tad arī maz cerību kaut ko dabūt.

Zemnieks atzina, ka ir bezcerība. Vistrakākais ir tas, ka ar viņiem nerunā un neuzklausa. Kad bija saruna ar valdības pārstāvjiem, tad tāda arogance izstaroja no ministriem, un vistrakāk arī, kad televīzijā bija sižets par nozari, tad Finanšu ministrijas speciālists izteicās, ka ēnu ekonomiku viņi nav pētījuši šajā nozarē, jo tā ir maza un nenozīmīga.

Un viņš tā kā tādā bezcerībā noteica, ka tas notiek (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Lūdzu, klusāk!

J. Vitenbergs.... tad, kad mērkaķim iedod granātu. Un, kolēģi, es teiktu, ka tas jautājums – kurš šeit ir mērkaķis? – ir palicis atvērts. (Smiekli. Aplausi.)

Tā ka es teiktu tā: finanšu ministrs Ašeradena kungs sēž, zemkopības ministrs nav parādījies. Ceru, ka vēl paspēs.

Paldies. (Starpsauciens: “Kurš tad ir mērkaķis?”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Siliņas kundze teica: “Kaut kāds tur PVN dārzeņiem.” Es gribu Siliņas kundzei teikt, ka Latvijā ir kaut kādas tur ģimenes, kurām aug kaut kādi tur bērni, kuri iet kaut kādās tur skolās, un kaut kādās tur skolās viņiem dod kaut kādas tur brīvpusdienas, un kaut kādās tur brīvpusdienās uz šķīvja liek kaut kādus tur dārzeņus, un tie kaut kādi tur dārzeņi kļūs dārgāki. Bet kaut kādos tur Izglītības un zinātnes ministrijas noteikumos ir teikts, cik daudz jābūt ēdienā arī svaigiem dārzeņiem, bet šie kaut kādi tur dārzeņi kļūs uz šķīvja mazāk, jo tie būs dārgāki un neiekļausies tajā summā, kas ir noteikta MK noteikumos.

Dārgā Jaunā Vienotība, vai šis nav kaut kāds tur pārpratums? (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 25. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Andrejs Ceļapīters.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai nākamajā gadā vispirms mēs, Saeima, varam lemt un pēc tam Finanšu ministrija gatavo budžeta projektu atbilstoši mūsu lemtajai likmei.

Es ar daudziem no jums esmu runājis par šo jautājumu un esmu sastapis, manuprāt, tikai vienu kategorisku pretinieku. Visi pārējie saka: jā, nedrīkst paaugstināt, nepareizi... nu, no Saeimas deputātiem. Bet es gribētu nolasīt, ilgi nerunājot, rakstus, kuri mums ir saistoši. Un tas ir Kārtības ruļļa Saeimas deputātu ētikas kodekss, kurš ir pirms 17 gadiem pieņemts, jo laikam tad arī bija šāda pati problemātika kā šodien. Un paklausieties, lūdzu: “Deputāts ir morāli atbildīgs par savu rīcību (runām, balsojumiem u. c.). Deputāts nevar aizbildināties ar valdības pārstāvju, partiju vai citu personu spiedienu, lai attaisnotu balsojumu pret savu sirdsapziņu.”

Nu, kaut kad sākam, kolēģi... kaut kad sākam ievērot, jo... un sevišķi aicinātu tos, kas ceļ kartītes... Vismaz šajā jautājumā, frakciju vadītāji, nu, ja jūs ceļat, tad paceliet trīs kartītes, lai cilvēki var nobalsot pēc sirdsapziņas, un nelauziet, kolēģi, teiksim... neuzspiediet saviem kolēģiem balsojumus, kuri viņiem nav pieņemami.

Paldies, padomājam par to! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi, šis ir ļoti labs Ceļapītera kunga priekšlikums. Un jāteic, Andrej, visu cieņu tavā priekšā par to, ka tu esi kā tāds prērijas mustangs, kuru nevar iejāt, un parādīji, ka tev principi svarīgāki par būšanu kaut kādā amatiņā vai komandā, kurā tu neredzi, ka tur principi tiešām dominē... to ievērošana. Andrejs pateica, ka viņš neatbalstīs PVN likmes celšanu, un viņš ir gatavs arī atstāt viesmīlīgās JAUNĀS VIENOTĪBAS telpas.

Aicinu: varbūt vēl ir kāds drosmīgs cilvēks, koalīcijas deputāts, starp mums, kurš varētu parādīt arī, ka viņš, līdzīgi kā Andrejs, var pieņemt drosmīgus lēmumus. Šajā brīdī tas tiešām mums ir jādara, varbūt vēl kāds prērijas mustangs ir starp ZZS vai JAUNĀS VIENOTĪBAS deputātiem.

Tā ka atbalstām šo priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 47, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 26. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Kolēģi, 26. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums saistībā ar pārejas noteikumiem. Šobrīd jāskatās jau apstiprinātās normas kontekstā. Mēs sniedzām šo priekšlikumu... Priekšlikuma būtība, jēga bija pagarināt līdz 2028. gada 31. decembrim tobrīd spēkā esošo 5 procentu likmi Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Šobrīd mēs šo normu varam skatīt kontekstā ar jau apstiprināto nevis uz gadu, bet līdz 2028. gada 31. decembrim. Ja netika atbalstīti kolēģu priekšlikumi no Nacionālās apvienības un Ceļapītera priekšlikums to padarīt kā pastāvīgu normu, priekšlikums mūsu gadījumā koalīcijai ir daudz pieņemamāks, manuprāt, – nevis uz gadu, bet līdz 2028. gada 31. decembrim. Jaunā, jūsuprāt, samazinātā norma, normālu cilvēkuprāt, palielinātā norma – no 5 uz 12 procentiem...

Atbalstām!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Mustangi, nu, es teiktu, ka šis ir tāds kompromisa priekšlikums, šis ir kompromiss, nevis tas, ko jūs tur esat piedāvājuši, – piešaut vēl 7 procentus pie PVN likmes. Te mērķis – atteikties no ikgadējām sarunām par šo jautājumu, panākt beztermiņa... nu, termiņa, es teiktu, tādu saprātīgu pagarinājumu šai likmei.

Es pirms brīža slavēju Ceļapītera kungu... un tiešām apelēju pie katra no koalīcijas deputātiem noticēt sev, izjust to brīvības sajūtu un atbalstīt to, kam jūs tiešām ticat. Man bērnībā bija ļoti mīļa filma ar Melu Gibsonu – “Drošsirdis”. Varbūt esat redzējuši. Viņš veda aiz sevis karapulku un sauca – jūsu sirds ir brīva, bet lai jums pietiek drosmes tai sekot.

Tā ka pamostieties! Pēdējā iespēja...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

H. Rokpelnis. 27. – Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 28. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 28. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

H. Rokpelnis. Un 29. – frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts. (Starpsaucieni: “Nav atbalstīts!”) Ā, nav atbalstīts. Priekšlikums nav atbalstīts, jā.

H. Rokpelnis. Paldies, kolēģi! Līdz ar to visi priekšlikumi likumprojektā “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” ir izskatīti.

Aicinu to atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 34, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, otrais, galīgais, lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātā Ministru prezidentes kundze! Kolēģi! Ministri! Strādājam ar dokumentu Nr. 1401B.

Šim likumprojektam otrajam lasījumam komisija ir saņēmusi deviņus priekšlikumus.

Komisija rūpīgi izvērtēja, izskatīja un sniedza savu atzinumu.

1. – deputāta Kulberga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 3. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis priekšlikums ir par to, ka mums vajadzētu kaut kādā mērā tomēr drusciņ vairāk palīdzēt Ukrainai, jo pēdējās ziņas ir diezgan nepatīkamas, varbūt jau pašā sākumā bija ne visai patīkamas. Atcerēsimies, ka kara pirmajās dienās Krievija dienā izšāva 30 artilērijas lādiņus, Ukraina spēja atbildēt ar sešiem tūkstošiem... tas ir, 20 tūkstošus izšāva Krievija, Ukraina atbildēja ar sešiem tūkstošiem. Izrādījās, ka 20 tūkstošus lādiņu mēnesī spēj saražot tikai Vācija un Francija kopā.

Ukrainai tika apsolīts viens miljons bumbu un vadāmo lādiņu no lidmašīnām un no “HIMARS”, un izrādījās, kā mēs tikko uzzinājām, ka Amerikas Savienotās Valstis tik daudz nespēj saražot gada laikā, bet Eiropas Savienības valstīm visām kopā esot līgumi ar dažādām valstīm – kā Ēģipte, kā Indija –, kuri jāpilda, līdz ar to Ukraina nesaņems arī šos lādiņus.

Tikko mēs dzirdējām, ka ASV Kongress noraidīja 106 miljardu palīdzību Ukrainai un Izraēlai. Ukrainai tur bija paredzēts 61 miljards. Tāpat pēdējās ziņas, ka Bulgārija uzlikusi veto bruņutransportieru eksportam uz Ukrainu.

Un kā šajā situācijā izskatās tās valstis, kas pilnā sparā tirgojas ar Krieviju? Katru dienu Krievija saņem no Rietumvalstīm apmēram vienu miljardu, gadā ap 365 miljardiem. Krievijai nav absolūti nekādu iztrūkumu. Bet tur, kur Krievija kaut kādā veidā zaudē, tā kompensē arī daļēji ar citām valstīm, tai skaitā ar tirdzniecību ar Latviju.

Latvija no Krievijas ieved katru dienu vagonus ar graudiem, un mēs pat nezinām, vai tie graudi nav zagti Ukrainā. Savukārt mēs pārdodam pārtiku, alkoholu, medikamentus, farmācijas preces, ko izmanto Ukrainu okupējošās Krievijas armijas ievainotajiem karavīriem. Un Latvija tā vietā, lai kaut kādā veidā kompensētu savu morālo nespēju, piedalās šajā nepatīkamajā, varbūt Eiropas Savienības divkosīgajā politikā, ko piekopj vecās Eiropas Savienības valstis.

Rīgas ostā pienāk kuģi ar alumīnija rūdu, boksītiem, Krievija pēc tam saražo alumīniju un 80 procentus pārdod Vācijas un Francijas autobūvētājiem. Nekādas sankcijas nav pret Krievijas naftas rūpniecību, ir sankcijas tikai pret gāzi. Mēs apmaksājam bruņojuma ražošanu... kas tiek izmantots raķešu ražošanai, kuras nākotnē var tikt...

Es lūdzu apvienot...

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Kiršteins. Tātad mēs apmaksājam bruņojumu, kuru Krievija, ja viņi uzvarēs Ukrainā, vērsīs arī... teorētiski viņi var vērst pret Baltijas valstīm.

Es domāju, ka tā ir morāla problēma. Mēs zinām, ka Krievija vairāk nekā vienu trešdaļu no budžeta pašreiz ir ziedojusi militārajām vajadzībām. Krievijas militārās rūpnīcas strādā trīs maiņās. Krievija ir uzbūvējusi jaunu rūpnīcu, kas ražo 40 kilometru attālumā vadāmas aviācijas bumbas (pustonnīgās un pusotrtonnīgās), un šīs bumbas ir ļoti grūti notriekt ar pretgaisa aizsardzības sistēmām. Tās varētu notriekt ar lidmašīnām F16. Tās krievu lidmašīnas nemaz neielido Ukrainas teritorijā, šīs vadāmās bumbas palaiž no savas teritorijas vai no Doneckas un Luhanskas okupētajām teritorijām, bet F16, kas varētu līdz 140 vai līdz 160 kilometriem iznīcināt šīs lidmašīnas, nav saņēmuši (jau drīz būs divi gadi) un nez vai saņems ātrāk par nākamā gada vasaru.

Ja mēs atsakāmies ieviest šo kara nodokli, kas, starp citu, daudzās Rietumvalstīs ir nodoklis, ko sauc... tas būtu, latviski tulkojot, apmēram tā: nodoklis par neparedzamo peļņu vai par neparedzamo ienākumu. Tātad, ja mēs nespējam pat 10 procentus uzlikt šiem uzņēmumiem... un morāli tie Latvijas uzņēmumi, kas pārtrauc tirgoties ar Krieviju, cieš zaudējumus un vēl ziedo Ukrainai, tātad viņiem ir divkārši izdevumi, bet tie uzņēmumi, kas turpina tirgoties, gūst divkāršu peļņu.

Ja mēs nespējam šo morālo jautājumu atrisināt, man būtu aicinājums Kariņa kungam – kad viņš nākamreiz brauks uz Ukrainu, nestāstīt un nemelot, cik mēs nesavtīgi palīdzam ukraiņu tautai, ka mēs cīnīsimies, tā sakot, līdz pēdējam ukrainim un tā tālāk.

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, laiks.

A. Kiršteins. Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Šobrīd situācija ir tāda, ka tie uzņēmēji, kuri godprātīgi un adekvāti reaģēja uz Krievijas izraisīto karadarbību Ukrainā, ir Krievijas tirgu pametuši un atteikušies no savas peļņas, lai nesponsorētu Krieviju, lai nesponsorētu Krievijas izraisīto karadarbību. Kiršteina kungs jau minēja, ar ko konkrēti militārā nozīmē tas rezultējas.

Šobrīd situācija ir tāda: ja kāds negodprātīgs uzņēmējs turpina tirgoties Krievijā, tad faktiski tas ir divreiz labākā stāvoklī nekā tie, kuri atsakās to darīt, jo saņem peļņu. Tie uzņēmēji, kas iziet no Krievijas, peļņu nesaņem, savukārt tie, kas vēl ir Krievijā, ieņem tā godprātīgā uzņēmēja tirgus daļu, tā ka viņu peļņa ir nevis saglabājusies, bet pat augusi. Ļoti daudzi no šiem uzņēmumiem darbojas arī Latvijā.

Mēs pamatā runājam par starptautiskiem uzņēmumiem, ir ļoti daudz zīmolu, es nosaukšu, uzskaitīšu konkrēti, lai jūs saprastu, piemēram, “Heineken”, “Nestle”, “Knorr”, “Hellmann”, “Carte D’Or”, “Bonduelle” un daudzi citi. Tie ir starptautiska līmeņa uzņēmumi, kuri turpina savu darbību arī Latvijā, paralēli turpinot importu, eksportu ar Krieviju.

Ko tad Nacionālā apvienība paredz? Nacionālās apvienības priekšlikums paredz (un Latvija nav unikāla, arī citas valstis ir vērsušās pret šādiem uzņēmumiem, tiesa gan, savādākā veidā) no apgrozījuma pārdalīt līdzekļus, iegūt budžetā 43 miljonus, lai tie, kas turpina tirgoties ar asiņaino režīmu, maksā vairāk. Mēs 43 miljonus novirzītu māmiņalgām, lai tās māmiņas, kuras izvēlas karjerā ņemt pauzi, saņemtu tikpat lielu atalgojumu, tikpat lielu sociālo aizsardzību kā strādāšanas brīdī.

Šobrīd ir tā, ka, ja māmiņa nolemj ņemt karjerā pauzi, viņas pabalsts ir mazāks nekā algas apmērs, respektīvi, viņa tiek motivēta strādāt, nevis veidot ģimeni. Mēs to aicinām novērst. Un šeit ir reāla vieta, kur paņemt līdzekļus, paņemt no karu atbalstošiem uzņēmumiem, kas tirgojas ar asiņainu režīmu, un pārdalīt ģimenēm ar bērniem. Izstāstiet, kā jūs varat to neatbalstīt?!

Ārlietu ministrija teica: atbalstām ieceri, bet nav īstais likums. Nu tad kas jums traucē paņemt NA priekšlikumu, iesniegt kā savējo, un būtu jums vēl viena lieta un vēl fiskālā telpa, ko aizpildīt... labas lietas. Kāpēc jūs paši neizdarāt to, ja sakāt, ka tā ir laba lieta?

Sēdes vadītāja. Butāna kungs, laiks.

A. Butāns. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Vēlos sniegt pavisam īsu informāciju. Ir tāda lielveikalu ķēde “MERE”, ko mēdz saukt par Krievijas “Lidl” veikalu tīklu. Iespējams, jūs neesat mērķauditorija, bet vairākās Latvijas pilsētās šie veikali strādā, pamatā tirgo Krievijas preces vai arī preces, kuras pieder uzņēmējiem, kas ir no Krievijas, bet ir izvietojušies citās valstīs. Ukraina 2021. gadā šīs veikalu ķēdes īpašniekus ielika sankcijās, rezultātā Ukrainā tās darbība izbeidzās jau 2021. gadā. Latvija, no vienas puses, rāda, ka ir solidāra ar Ukrainu, no otras puses, man neizskaidrojamu iemeslu dēļ atsevišķas biznesa intereses dominē un tirdzniecība notiek uz urrā.

Šī pieminētā “MERE” ķēde plāno paplašināties Latvijā, un milzīga daļa tās produkcijas ir ražota Krievijā. Ja Latvija šādu veikalu ķēdi pēc Ukrainas parauga neieliek sankciju sarakstā, kā minimums – kā minimums! – šādam uzņēmumam var piemērot papildu nodokli. Citādi sanāk tā... vismaz tad, kad es Vēstures fakultātē mācījos par starpkaru periodu, cik svarīgi bija dažādām autoritārām valstīm dabūt ārvalstu valūtu... visi līdzekļi bija labi. Un arī šai gadījumā skaidrs, ka visi līdzekļi ir labi. Šis ir reāls veids, kā Krievija var papildināt savu ekonomiku ar ārvalstu valūtu, kura pēc tam stabilizē rubļa kursu.

Ja šādas pamatlietas nav skaidras, tad politikā nav ko darīt.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 10, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 4. – Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Reirs. Jā, ir atbalstīts.

5. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 6. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 9. – deputāta Sprindžuka priekšlikums. Nav (Starpsauciens: “Balsojam!”)... Es atvainojos.

7. – deputāta Sprindžuka priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Māra Sprindžuka priekšlikums ir par banku virspeļņas nodokli, tas ir tāds modelis, kāds ir Lietuvā. Atgādinu, ka Lietuvā viņi no banku rekordlielās peļņas iekasēs vismaz 400 miljonus pa šo gadu. 400 miljonus, kas ir gandrīz divreiz vairāk, nekā to dara Latvija.

Te ir runa par samērīgumu. Kāpēc Lietuva var? Kāpēc Latvija nevar? Finanšu ministrijas atbilde Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā uz šo bija, ka Sprindžuka kunga iesniegtais risinājums esot nokavēts. Un tad man ir tāds jautājums – ja reiz šo nevar piemērot atpakaļ un ir nokavēts, tad kāpēc Lietuva to ieviesa jau gada pirmajā pusē, bet Latvijā, kad Nacionālā apvienība, arī apvienotais saraksts valdībā šo rosināja 19. maijā (ja pareizi atceros), tad bija ļoti nogaidoša pozīcija, ka mums ir vēl jādomā, jāmonitorē situācija, varbūt jāparunā publiski, bankas sarausies un pēkšņi mainīs visu politiku... Beigās nekas no tā nenotika, un tā vienkārši bija tāda laika šķiešana.

Kamēr Lietuva iekasē no bankām līdzekļus, finanšu ministra viedoklis bija, ka ir līdz septembrim jāmonitorē situācija, respektīvi, jāskatās, jānogaida. Un tā mēs skatījāmies, gaidījām, neko neizdarījām, un šis virspeļņas nodoklis līdz ar to tika nogulēts, nācās samierināties ar UIN avansa maksājumu, kas ir nepilnīgs virspeļņas nodoklis. Un, kā jau es teicu, divreiz mazāk iekasēs... pat pieskaitot hipotekāro kredītu atbalstu... gandrīz divreiz mazāk nekā Lietuvā.

Man liekas, tāda pieeja – ar baltiem cimdiem – banku rekordlielajai peļņai šobrīd, kad faktiski tiek pārdalīti milzu resursi no sabiedrības uz bankām, ir tāda iešana banku pavadā. Un man nav skaidrs, kāpēc bija tik ļoti jāvilcinās un kāpēc mēs palaidām iespēju no bankām pārdalīt lielākus līdzekļus un īstenot to, ko Lietuva izdarīja... piemērojot šo.

Aicinu atbalstīt Sprindžuka kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Šis patiešām ir deputāta Māra Sprindžuka priekšlikums, kuru aicinu atbalstīt. Es aicinu mūs visus paņemt labo praksi no mūsu kaimiņiem lietuviešiem. Mēs mūždien runājam, ka igauņi mums ir priekšā, bet šajā gadījumā, izskatās, lietuvieši mums ir priekšā.

Šajā gadījumā mēs patiešām iekasētu papildu līdzekļus valsts budžetā, par ko \tik daudz esam runājuši arī šodien, arī Šlesera kungs ir minējis, ka vajag runāt ne tikai par to, kā mēs pārdalām līdzekļus, bet arī – no kurienes iegūstam. Šis priekšlikums dotu šos papildu ienākumus budžetā. Savukārt pašreiz apstiprinātais modelis, ko valdība piedāvā, īstenībā nenodrošina papildu ienākumus budžetā, bankas tos tikai ieskaita budžetā ātrāk par gadu. Tas ir kā priekšnodoklis.

Tāpēc es aicinu šoreiz paklausīt mūsu lietuviešu brāļus un atbalstīt šo – 7. – priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Ļoti labs priekšlikums, es teiktu, drosmīgs. Tā vajadzētu rīkoties. Un JAUNĀS VIENOTĪBAS kolēģi kādu laiku atpakaļ teica: jā, nav pieļaujama banku visatļautība. Gada griezumā peļņa varētu būt aptuveni miljards, milzīga summa, kas ir nopumpēta no mūsu iedzīvotājiem, uzņēmējiem, sabiedrības, aizbildinoties, ka Eiropas Centrālā banka viņus piespiež tā rīkoties. Taču neesmu atradis nevienu pierādījumu vai punktu, kur Eiropas Centrālā banka uzliek par pienākumu mūsu komercbankām šeit, Latvijā, pelnīt.

Es atceros, bija tas sākotnējais lozungs: “Mēs tiksim ar to galā!” Bet sekoja: izvērtēsim, vērtēsim, skatīsimies, kas notiks, kas pēc tam būs. Un beigās – hops! – rezultāta nav. Jaunās VIENOTĪBAS politiķi ir pazuduši no skatuves.

Es iepriekšējā – vakardienas – Saeimas sēdē stāstīju kā piemēru pasaku, kuras nosaukums ir “Čiks”. Sākotnējā doma – iet, cīnīties, darīt. Beigās, ja salīdzinām tiešām ar mūsu kaimiņiem lietuviešiem, kur kreditēšanas nosacījumi no komercbanku puses ir par kārtu labāki nekā Latvijā, viņi... es lasīju vienu lietuviešu rakstu, kas bija pārtulkots... viņi plāno iekasēt 400 miljonus. Tā ka, uz mūsu bankām skatoties... tas mūsu piedāvājums, kas ir, lipinot visu kopā... tur sanāk uz pusi mazāk.

Šajā gadījumā, ja mēs būtu rīkojušies tā, kā rīkojās lietuvieši, mēs būtu varējuši ļoti, ļoti daudz ko izdarīt. Mēs varētu atbalstīt virkni dažādu iniciatīvu. Bet varam paspēt.

Paldies Sprindžukam par priekšlikumu.

Atbalstām šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Cienījamie kolēģi! Šīs debates ir ļoti svarīgas. Ja mēs runājam par Latviju un bankām un Baltijas valstīm un bankām, tad tā situācija Baltijas valstīs izskatās šādi. Šobrīd Igaunijā ir banku uzņēmumu ienākuma nodoklis 20 procentu apmērā, un tas ir pretēji līdzšinējai praksei. Līdz šim Igaunijā bija prakse, ka maksā nodokli tajā brīdī, kad izņem dividendes. Bankām tas ir izņēmums. Tātad bankas maksā 20 procentus, tas arī viss. Lietuvā ir 20 procenti: 15 plus 5, tātad 20 procenti ienākuma nodoklis. Plus tā saucamais īpašais nodoklis, ar ko apliek nopelnītos banku procentus, kas ir peļņa, kas radusies no banku procentiem.

Savukārt Latvijā ir divi – nodoklis un nodeva. Ienākuma nodoklis bankām būs jāmaksā no šī gada peļņas 20 procenti, tieši tāpat kā pārējās trijās Baltijas valstīs. Un Latvijas bankas maksās 90 miljonus eiro kā īpašu nodevu, kuru saņems valsts budžets, bet valsts budžets to izmaksās kā kredītņēmēju atbalstu. Tā ka es gribu teikt, ka Latvijā ir ļoti līdzīga sistēma, kāda ir Lietuvā, un viņi ievērojami vairāk paņem nodokļos, nekā paņem mūsu kaimiņi igauņi.

Ja mēs runājam par iekasējamības apjomu, Lietuvā ir daudz lielāka kreditēšana un daudz lielāka banku peļņa, tā ka tā ir tā atšķirība. Tās normas ir salīdzināmas, un mēs būtiski ne ar ko neatšķiramies no Lietuvas, vienkārši ir atšķirīgs piemērošanas scenārijs. Savukārt – pret Igauniju... mēs esam gājuši daudz radikālāk.

Tā ir tā sistēma, un vajadzētu šeit runāt par patieso ainu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns otro reizi.

A. Butāns (NA).

Ašeradena kungs! Ja mēs runājam par patieso ainu, tad, jā, Lietuvā portfelis ir nedaudz lielāks, bet tas nav divreiz lielāks. Nedaudz lielāks, bet paņemam mēs no bankām divreiz mazāk – tas nav viens un tas pats. Un arī risinājums ir savādāks. Lietuvā rēķina... tātad paņem 60 procentus no pēdējo četru gadu 50 procentu pieauguma, tas mehānisms ir savādāks... un tas sakrīt ar to, ko Sprindžuka kungs ir iesniedzis... nekā tas, kas ir pieņemts jums šobrīd valdībā, par šiem 20 procentiem – UIN maksājumi.

Tā ka es aicinu tomēr būt korektiem, precīziem ar skaitļiem. Un es vēlreiz atkārtoju: tā bija jūsu atbildība maijā, jūs uzņēmāties karoga nešanu banku virspeļņas apkarošanai, un novilcinājāt to līdz septembrim. Ja jūs publiski atvainotos sabiedrībai un atzītu, ka jūs varējāt rīkoties izlēmīgāk, ka tā bija jūsu kļūda, es apņemos no savas puses budžeta sarunās un arī publiski šo kritiku vairs jūsu virzienā nevērst.

Manuprāt, tā tomēr bija neizlēmība vai mazdūšība, tā bija kļūda. Mēs – gan sabiedrība, gan uzņēmēji – tomēr gribētu dzirdēt, ka jūs atzīstat, ka vajadzēja rīkoties jau maijā un ka tā bija kļūda – novilcināt šo līdz septembrim un beigās pieņemt citu lēmumu.

Es tomēr aicinātu rīkoties tā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Kolēģi! Par skaitļiem ir jārunā un jābūt korektiem. Ja mēs salīdzinām kopējo aizdevumu masu Latvijā, tie ir 13... man ir 2022. gada dati, bet es nedomāju, ka šogad tie varētu būt atšķirīgi. Tātad Latvijā aizdoti 13,69 miljardi. Igaunijā tie ir 29,9 miljardi, un Lietuvā tie ir gandrīz 30 miljardi – 29,7, tas ir divreiz vairāk nekā Latvijā.

Tā ka es gribu teikt, ka Latvijas valdība rīkojusies adekvāti, iekasētais nodokļu daudzums atbilst aizdotajām naudas summām. Un es varu precīzi atbildēt par cipariem, kādā veidā mēs rīkojamies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Es tikai īsi gribu atbildēt uz Ašeradena kunga pausto, ka, lūk, šie 90 miljoni, ko mēs saņemam no bankām, aiziet kredītņēmēju atbalstam. Es vēlreiz atgādinu, ka mums ir ļoti uzmanīgi jāapskatās statistika, kur šis atbalsts, kur šie 90 miljoni aizies.

Ministrs piemin, ka Lietuvā ir lielākas kredītiespējas. Tieši tā, tur ir lielākas kredītiespējas. Latvijā šis atbalsts – 90 miljoni – aizies pamatā Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem. Protams, tas ir labi, man par to ir prieks, bet reģionos kredīti kā nebija pieejami, tā joprojām nebūs pieejami. Un bankas, kad redzēs papildu slogu savam darbam, vienkārši dos vēl mazāk kredītu cilvēkiem, kas dzīvo reģionos.

Aicinu atbalstīt Sprindžuka kunga priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

J. Reirs. 8. – frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

J. Reirs. 9. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Gribu aicināt godājamos ministrus – vēl jau nekas nav nokavēts. Lai gan 3. priekšlikums netika atbalstīts, 9. priekšlikums ierosina līdz 24. februārim izstrādāt kara nodokļa piemaksas aprēķina metodiku, apmērus un kārtību un izveidot kara sponsoru sarakstu. Un, ja vajag, jebkurā gadījumā mēs varam steidzamības kārtā vēlreiz sanākt un nobalsot par attiecīgo likumu Saeimā.

Es gribu aicināt ministrus, kuriem bufetē ir “Borjomi”, kas pieder Krievijas iebrukumu atbalstošajiem Krievijas oligarhiem. Jūs zināt, ka tāpēc “Borjomi” nevarēja Latvijā ievest, bet tur notika maza mahinācija. Tagad tiem oligarhiem pieder 49 procenti, bet pārējais aizgāja kaut kur uz ofšoru tiem īpašniekiem, un līdz ar to automātiski šis produkts Latvijā atkal tiek ievests.

Tātad, dzerot šo Krievijas, tā sakot, kara atbalstītāju dzērienu, varbūt tomēr jūsu sirdsapziņa kaut kādā veidā pamodīsies, un jūs atbalstīsiet šo priekšlikumu kā godīgi cilvēki.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 14, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. Kolēģi, komisija aicina atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 24, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, otrais, galīgais, lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs. Strādājam ar dokumentu Nr. 1402B.

1. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā izskatīts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 2. – finanšu ministra priekšlikums. Izskatīts, daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. Kolēģi, lūgums balsot par pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””, otrais, galīgais, lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Kolēģi, strādājam ar dokumentu Nr. 1403B.

Esam saņēmuši vienu priekšlikumu no deputātes Ramonas Petravičas. Mēs izskatījām komisijā. Diemžēl atbalstu tas nesaņēma.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Priekšlikums paredz atjaunot piemaksas pie pensijām par uzkrāto darba stāžu līdz 1996. gadam visiem neatkarīgi no tā, kurā gadā cilvēks ir devies pensijā, jo šobrīd tā situācija ir tāda, ka piemaksas pie pensijām par uzkrāto darba stāžu saņem tikai tie pensionāri, kuri ir pensionējušies līdz 2012. gadam.

Šis likumprojekts paredz atjaunot piemaksas pakāpeniski, tātad nākamā gada laikā piemaksas tiks atjaunotas tiem, kas pensionējušies 2012., 2013. un 2014. gadā, tad vēl pēc gada atkal trīs gadi nāks klāt, un tā līdz 2028. gadam. Tātad cilvēkam visu laiku jāgaida, kad viņam pienāks rinda, lai viņš ielēktu tai vagonā, kur viņš varēs saņemt piemaksas.

Un piemaksas pie vecuma pensijām ir apmēram 50 eiro, pie invaliditātes pensijām tie ir 14 eiro. Tātad cilvēki, kas ir pensionējušies 2012. gadā, jau 12 gadus gaida un nav saņēmuši šīs piemaksas. Ja mēs rēķinām, ka tie ir vidēji 50 eiro mēnesī, tad gadā tie ir 600 eiro, 10 gados tie jau ir seši tūkstoši eiro, un tā tiešām ir milzīga nauda mūsu senioriem. Arī Saeimas Juridiskais birojs ir norādījis, ka tiesiskās vienlīdzības princips liedz likumdevējiem izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.

Labklājības ministrija ir sniegusi skaidrojumu, ka atšķirīgās attieksmes mērķis ir valsts pamatbudžeta stabilitāte, tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka “nepieciešamība taupīt valsts budžeta līdzekļus var attaisnot vienīgi valsts atteikšanos piešķirt līdzekļus mazāk svarīgu tās funkciju veikšanai vai vispārēju taupības pasākumu ieviešanu ekonomiskās lejupslīdes apstākļos, taču valsts budžeta līdzekļu ietaupījums nevar kalpot par leģitīmu mērķi atšķirīgai attieksmei pret personu grupām, kas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos”.

Nu tad ir jautājums: vai šis budžets ir ilgtspējas budžets vai tomēr lejupslīdes budžets?

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un nepieļaut diskrimināciju pret mūsu senioriem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 36, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. Komisija lūdz likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, otrais, galīgais, lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Kolēģi, strādājam ar dokumentu Nr. 1404B.

Esam saņēmuši vienu priekšlikumu. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums.

Komisija ir izvērtējusi, atbalstījusi un lūdz arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Tā...

Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Mums šodien no rīta un pa dienu daudz bija runāts par lietām, kur... mēs domājam vai nedomājam pietiekami daudz par bērniem. Man liekas, šis arī ir tas, uz ko atsaucās premjeres kundze, tieši par to, kā, pārveidojot Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju... arī fokusu pavēršot no kontrolējošas iestādes uz atbalsta iestādi un atbalsta nodrošināšanu...

Man liekas, tam ir vērts pievērst uzmanību un par to arī pateikt... šeit arī, paplašinot funkcijas, kas, manuprāt, ir svarīgi, piešķirts papildu finansējums. Tam ir vajadzīgs lielāks atbalsts, un to, ko mēs šobrīd redzam... šai funkcijai... gan bērnu atbalsta pakalpojumi ģimenēm ar bērniem, atbalsts izglītošanai, koordinēšanai un metodiskajai vadībai... instrukcijām un speciālistiem, vadoša loma krīzes un īpaši sarežģītu situāciju, gadījumu risināšanā un tā tālāk. Šobrīd... kas šeit arī parādās... kā jūs varat izlasīt anotācijā, papildus nepieciešamais finansējums miljona 650 tūkstošu apmērā ir piešķirts. Priecājos par to, ka šeit atbalsts ir nodrošināts.

Priekšlikums no Juridiskās komisijas par nosaukumu. Precizēt, tāpēc ka funkcijas mainās. Funkcijas mainās (Starpsauciens.)... tas ir vienīgais.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es runāšu par šo nosaukuma maiņu, bet vispirms vēlos atvainoties pašreizējai premjerei Evikai Siliņai par to, ka teicu, ka viņa kā labklājības ministre ir solījusi izveidot tādu kā koordinācijas centru Labklājības ministrijā. Es biju iesniedzis Attīstības plānošanas sistēmas likumā grozījumus, kur prasīju... ka koordinēšanas loma ir jāuzņemas Valsts kancelejai, bet beigās, pārskatot vēstules, šo solījumu deva Jānis Patmalnieks, un tādēļ es sajaucu, kurš to ir devis. Tā ka atvainošanās no manis. Bet katrā ziņā kādam tāpat ir jāuzņemas koordinācijas loma, un, manā skatījumā, Labklājības ministrija to nedara.

Bet tagad pie priekšlikuma. Priekšlikums paredz mainīt nosaukumu no “Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija” uz “Bērnu aizsardzības centrs”. Es domāju, tas ir ļoti apsveicami, un tas ir iepriekšējās valdības labklājības ministres nopelns, ka... Es redzēju un jutu tādu nodošanos un vēlmi patiešām iestāties par bērniem. Es uzskatu, ka arī nosaukumam ir jēga un nozīme, jo Bērnu aizsardzības centrs... principā runās par to, ka pienākums būs ne tikai cīnīties ar sekām, bet arī būs spēja reaģēt ar prevenciju. Un es ceru to saskatīt arī darbos.

Bet ko es tagad diemžēl redzu – pašreizējā ministra acis nedeg par bērniem, nav šīs degsmes un nodošanās patiešām iestāties par to, ka prioritāte būtu bērni. Tāpēc mans tāds novēlējums, lai tā nav tikai un vienīgi nosaukuma maiņa, bet lai Bērnu aizsardzības centrs arī pildītu šo funkciju un nodarbotos ar prevenciju un lai mums nebūtu jālauza galvas un jāklausās akcijas – kad cilvēkiem jāķeras pie pēdējā salmiņa un jādomā, kā palīdzēt bērniem, kas jau ir nonākuši... problēmas statusā. Tie ir 30 tūkstoši bērnu, par kuriem šobrīd cīnās akcija “Dod pieci!”, un tās jau ir sekas, bet mums būtu jākoncentrējas uz prevenciju.

Tādēļ es ceru, ka pašreizējā labklājības ministra acīs ieraudzīšu arī degsmi palīdzēt un patiešām nodoties bērnu aizsardzībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Ministru prezidentei Evikai Siliņai.

E. Siliņa (Ministru prezidente).

Jā, šis likumprojekts, konkrētais priekšlikums, paredz nosaukumu “Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija” mainīt uz nosaukumu “Bērnu aizsardzības centrs”, bet tā nav tikai nosaukuma maiņa.

Mēs jau otrdien valdībā apstiprinājām arī diezgan būtiskas izmaiņas, ko darīs Bērnu aizsardzības centrs. Tas veiks supervīzijas bāriņtiesās, ko tās ļoti gaida, tam ir papildu finansējums dažādiem citiem pasākumiem, tas apmācīs bāriņtiesas. Šis Bērnu aizsardzības centrs patiešām kļūs arī par koordinējošo iestādi, kas nodalīs izmeklējošo daļu, kā tas bija pieminētajā Naukšēnu gadījumā, sodošo daļu, vairāk attīstot metodisko daļu, strādājot ar tām institūcijām un palīdzot tām institūcijām, kas strādā ar bērniem, skolām, sociālajiem dienestiem, bāriņtiesām, palīdzot bāriņtiesu sertifikācijas procesā, jo tā ir, ka šobrīd bērnu aizsardzības jomā ir diezgan daudz dažādu izaicinājumu un iestādēm trūkst zināšanu, tāpēc tieši Bērnu aizsardzības centrs kļūs par centrālo institūciju, kas to darīs.

Pārresoru koordinācijas departaments, kas šobrīd ietilpst Valsts kancelejā, īsti nav nozares politikas veidotājs. Tā ir Labklājības ministrija, protams, kopā ar citām iestādēm, kas nodarbojas ar bērnu jautājumiem.

Tāpēc es aicinu deputātus atbalstīt šo likumprojektu, jo tas ir ieguldījums bērnu nākotnē, un man ir prieks, ka neviens, arī opozīcija, nav iebildis, un, manuprāt, jūs visi vienbalsīgi atbalstāt... tātad visi mēs atbalstām bērnus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi, protams, mēs atbalstām! Es nenoturējos. Mana uzstāšanās būs īsa. Es gaidīju, kad tad nāks PROGRESĪVIE un teiks kaut ko... ka mums viss ir forši. Uznāk Antoņina un saka: šis ir tik grūts likumprojekts, mēs pārsauksim vienu iestādi... ar nosaukumu... un tas ir tāds sasniegums! (Starpsaucieni.)

Apsveicu, tas ir foršs sasniegums! Es viennozīmīgi esmu “par”! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad deputāti atbalsta 1. priekšlikumu. (Starpsauciens: “Nevajag balsot!” Dep. A. Ņenaševa: “Kā nevajag?” Dep. E. Smiltēns: “Par 1. un vienīgo!”) Pirmo un vienīgo, jā.

J. Reirs. Kolēģi, tātad mēs esam atbalstījuši šo priekšlikumu.

Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsojam (Dep. A. Ņenaševa: “Es prasu balsojumu!”)... Tātad balsojums par...

J. Reirs. Par priekšlikumu – nē. (Starpsauciens: “Par likumprojektu!”)

Sēdes vadītāja. Tātad balsojums ir par 1. priekšlikumu. Balsojumu prasa deputāte Antoņina Ņenaševa.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Reirs. Kolēģi, esam izskatījuši vienīgo priekšlikumu.

Lūgums balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””, otrais, galīgais, lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Kolēģi, strādājam ar dokumentu Nr. 1405B.

Esam saņēmuši 11 spriekšlikumus.

1. – deputāta Butāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Azartspēles. Nacionālā apvienība rosina celt azartspēļu nodokļus... nodevas un likmes. Uzskatām, ka no azartspēlēm varam pārdalīt vairāk līdzekļu. Par 2023. gadu rādītājus mēs saņemsim nākamā gada sākumā, bet par pagājušo gadu mēs redzam... visticamāk, šogad šī nozare gadā būs apgrozījusi aptuveni 300 miljonus eiro. Mēs uzskatām, ka tie nav tādi rādītāji, lai mēs nevarētu paņemt vairāk un pārdalīt bērna kopšanas pabalsta celšanai.

Es joprojām atgādinu, ka ne finanšu ministrs, ne premjere, bijusī labklājības ministre, īsti neatbildēja, kā tad paliek ar bērna kopšanas pabalstu, ņemot vērā, ka bērnu kļūst mazāk, piedzimst mazāk, bet budžetā cik ir paredzēts, tik ir. Tātad budžeta apjoms nemainās. Jautājums: kur paliek tā nauda, kas bija paredzēta tiem, kuri piedzims... bet nepiedzima? Kādām vajadzībām jūs tērējat to naudu?

Lai arī kāda būs jūsu atbilde, mēs aicinām no azartspēlēm pārdalīt par labu ģimenēm. Šī ir jūsu iespēja apgāzt mūsu retoriku, ka ģimenes nav jūsu prioritāte. Parādiet, ka azartspēļu industrija nav lobējusi jūsu lēmumus, ka jums svarīgākas ir ģimenes ar bērniem. Lūdzu, šī ir iespēja atbalstīt un pierādīt to ar darbiem.

Jā, priekšlikumu ir vairāk, jo šīs nodevas ir vairākas, arī azartspēles atšķiras, bet katrā gadījumā mēs aicinām celt visām un īsti neizprotam, kāpēc bija tāda selektīva pieeja no valdības puses, ka daļai no azartspēlēm tika celts, bet daļai netika celts. Kāpēc interaktīvajām azartspēlēm netiek celts? Vai tur arī kaut kāds lobijs ir nostrādājis, vai ir kaut kāds neizprotams aprēķins? Te derētu jūsu skaidrojums – gan kāpēc jūs neatbalstāt paņemt no azartspēlēm un pārdalīt ģimenēm, gan kāpēc jūs tik selektīvi ceļat nodokli un neatbalstāt mūsu priekšlikumus. Labprāt dzirdētu jūsu argumentāciju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Skan jau diezgan labi: pacelsim nodokļus azartspēlēm, lai būtu bērniem! Priekš kam mums vajadzīgas azartspēles visā Latvijā? Jūs neatceraties, ka pirms kāda laika Jēkabpilī notika slepkavība saistībā ar visu šo biznesu? Sen taču runā, ka azartspēles ir jāļauj spēlēt tikai četrzvaigžņu vai pieczvaigžņu viesnīcās, lai ārzemnieki brauc un spēlē. Kāpēc mēs vispār šodien lobējam? Un šajā gadījumā arī Nacionālā apvienība, kas ilgstoši ir bijusi valdībā.

Jūs sakāt – uzliekam nodokli. Viņi samaksās to nodokli, bet joprojām turpinās slepkavot cilvēkus, būs pašnāvības, daudz kas cits. Paskatieties, kā ir Monako, tur vietējie vispār nevar spēlēt. Nu tad ejam un skaidri pieņemam lēmumu – lai mēs šo jautājumu sakārtotu, taisām nozari ciet. Latvijā vispār nevajag azartspēles vietējiem iedzīvotājiem, atstājam tikai ārzemniekiem. Ko mēs te māžojamies ar kaut kādām nodokļu pārdalēm?

Es aicinu sagatavot tādu priekšlikumu un pateikt, ka jāaizver viss ciet. It kā lēmumus pieņem viena pašvaldība, viena ministrija... trešā... Mēs taču atceramies, kā bija Pūces laikā, kad bija visādi lobiji. Galarezultātā kaut ko lēma, lēma, bet ar tām azartspēļu ellēm Latvijā visapkārt joprojām ir pilns. Katrs braukā savā virzienā. Un galvenais... viena lieta, ka Rīgā, bet joprojām ir arī laukos. Nu priekš kam? Pieņemam lēmumu un aizveram visu ciet, bet, kā es saku, lai kazino paliek tikai tūristiem, tā ir vieta, kur... vai arī zem īpašas kontroles viesnīcās, kur bērni netiek klāt.

Es domāju, ka tas būtu daudz pareizāk nekā tagad cīnīties, teikt, ka mēs cīnāmies pret azartspēlēm, drusku pacelsim nodokli, drusku pārdalīsim, un lai cilvēki turpina spēlēt.

Tā ka es aicinu sagatavot konkrēto priekšlikumu par to, ka visas spēļu zāles Latvijā ir jāaizver, izņemot viesnīcas, kuras ir īpaši apsargātas un pieskatītas.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nākamajam vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, es nesapratu to retoriku, kas tikko bija. Es jau paskaidroju, ka primāri mērķis ir nevis celt nodokli celšanas pēc, mērķis ir piešķirt atbalstu ģimenēm, piešķirt atbalstu māmiņām, piešķirt atbalstu ģimenēm ar bērniem. Jā, jūs sakāt, ka nav nekas darīts. Es gribu atgādināt, ka ļoti liels veids, kā... es piekrītu, ka vajag izskaust no pašvaldībām... Es domāju, ka veids, ko savulaik ar Nacionālās apvienības līdzdalību pieņēma... ka nav šis pašvaldības stimuls, tā pašvaldības nodokļa daļa... es domāju, ir rezultējies ar to, ka gan Rīgā, gan citās pašvaldībās, arī mazajās, spēļu zāles tiek slēgtas. Man liekas, tas ir pareizs virziens, tas ir labi.

Tāpat, man liekas, ir labi, ka spēļu zālēs vairs neielaiž alimentu nemaksātājus, man liekas, ir labi, ka spēļu zālēs var iekļaut pats sevi šajā sarakstā, lai nelaiž iekšā – tos, kuriem ir atkarības un problēmas ar to, bet tāpēc iestāties pret nodokļu celšanu... es nedomāju, ka mums vajadzētu baidīties azartspēles aplikt ar nodokli, bet es neredzu pretrunu ar cīņu pret to, ko jūs minējāt.

Man liekas, ka ir jāveic cīņa pret azartspēlēm, ir jāatbalsta ģimenes gan ar šo, gan arī ar citiem finanšu avotiem, un, ja kāda partija nāks ar rosinājumu par to, ka azartspēļu vietas vēl ir jāierobežo, es domāju, Nacionālā apvienība to atbalstīs, un ejam uz priekšu. Bet šis ir par atbalstu ģimenēm, par bērna kopšanas pabalsta palielinājumu, lai summāri palielinātos māmiņalgas.

Tāpēc aicinu koncentrēties uz šo mērķi, un, ja jums nepatīk šis avots, meklējiet citu, bet izdariet to, kas jums jāizdara.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers otro reizi.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Butāna kungs, būtība ir nevis pacelt nedaudz nodokli azartspēlēm, lai novirzītu bērniem, bet aizvērt... azartspēles, lai bērni vispār tur nespēlētu, lai šī nauda vispār nebūtu apritē, atstājam tikai tajās viesnīcās, kur... jo šodien laukos spēlē. Pieņemam ātri lēmumu, sagatavojam janvāra sākumā kopā, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ atbalstīs, nevis tagad mēģināt... vai, mēs te palielinājām ienākumus no azartspēlēm. Tā jau pēc būtības ir lobēšana – lai viņi spēlē! Tos nodokļus jau nospēlēs... mēs iegūsim no tiem nabaga cilvēkiem laukos, kas beigās zaudēs... Kazino nekad nezaudē, tie vienmēr vinnē.

Līdz ar to aizveram šīs laimētavas visā Latvijā un, kā es saku, atstājam tikai tajās viesnīcās... par ko jau sen bija lemts. Godīgi sakot, es neesmu iedziļinājies niansēs, bet tas, ko es zinu, – politiķi daudzkārt ir runājuši, ka jāaizver, bet kazino un laimētavas daudzās mazpilsētās joprojām darbojas.

Tā ka aicinu, Butāna kungs, – apvienojam spēkus! Bet es esmu pret to, lai no šīs nozares mēs naudu izmantotu konkrētiem mērķiem, vai tie ir bērni, vai... Tikpat labi mēs teiksim: legalizēsim marihuānu, tur arī būs nauda bērniem. Es šādu politiku neatbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Es cienu kolēģus no Nacionālās apvienības, kuri, izmantojot izdevību, kad valdība ir atvērusi konkrēto likumu “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”, ir iesnieguši priekšlikumu par licences palielināšanu teju uz pusi. Ja man būtu izvēle (tas, ko runā Šlesera kungs) balsot par to, ka nav šo spēļu zāļu, es noteikti atbalstītu tādu priekšlikumu. Noteikti atbalstītu! Aicinātu arī visu APVIENOTĀ SARAKSTA Saeimas frakciju atbalstīt to, lai beigtos šīs spēļu zāļu elles, kur zaudē ģimenes. Tur viss ir slikti! Diemžēl šodien nav tāda priekšlikuma galdā, kad būs, mēs atbalstīsim.

Šobrīd Nacionālās apvienības kolēģi ir iesnieguši priekšlikumu palielināt uz pusi. Ko tas nozīmē? Zināmā mērā tas nozīmē to, vismaz koalīcijasprāt... zinot to, ka viņi grib palielināt dabas resursu nodokli mitrajām salvetēm, lai tās nelietotu... Mēs saprotam arī to, ka, iespējams, šo licenču nākotnē būs mazāk, bet šodienas kontekstā tas noteikti ir finanšu avots. Mēs esam runājuši daudz un dikti, kur mēs varētu ņemt papildu finanšu... avotus dažādām aktivitātēm. No banku virspeļņas mēs atteicāmies paņemt nodokli... nevis mēs, bet koalīcija atteicās paņemt resursus, šeit arī ir zināms resurss – par šo licenci.

Aicinu atbalstīt konkrēto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 13, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 2. – deputāta Butāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Jā, deputāts Artūrs Butāns atbalsta spēļu zāļu slēgšanu un to, ka azartspēļu elles būtu jālikvidē. Kolēģi, es tikai gribu norādīt, ka tas ir cits likums – Azartspēļu un izložu likums –, kurā mēs to varam darīt. Diemžēl valdība likumu nav atvērusi. Mums nav iespējas šajā likumā (kā jūs rosināt) piedāvāt slēgt tās pavisam. Es iesniegtu par to priekšlikumu, es šodien balsotu, bet diemžēl tādas iespējas mums nav.

Mums ir iespēja par šo likumu, kas saucas “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”... tā ka mums ir iespēja tikai regulēt nodevu vai nodokli, un, ja mēs varam regulēt nodokli un nodevu, tad viss, ko mēs varam, ir celt nodokli. Uz to es arī aicinu. Un, manuprāt, jebkura cita rīcība ir par labu azartspēlēm un par sliktu ģimenēm. Šobrīd mēs piedāvājam no šīs lielās – 300 miljonu – peļņas, manuprāt, no absolūti amorālas industrijas, kas dara kaitējumu mūsu sabiedrībai, pārdalīt ģimenēm, pārdalīt par labu tām.

Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Tā kā straujiem soļiem tuvojas sēdes pārtraukums, gribēju tomēr uz pozitīvas nots noslēgt un nevienam arī neko nepārmest.

Manuprāt, ir labi, ka šajā budžetā mēs azartspēļu nodokli kopumā ceļam par 20 procentiem, un uz priekšu būs vēl jāceļ. Bet viena lieta, ko Šlesera kungs un Tavara kungs, un arī Butāna kungs teica. Es gribu visu Saeimu paslavēt. Atceramies, pirms vairākiem mēnešiem visa Saeima pilnīgi vienbalsīgi nobalsoja un atbloķēja Rīgas attīstības plānu, lai Rīgas domei būtu tiesības aizvērt azartspēles, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, un tās arī tuvākajos gados...

Tā ka – paldies, ejam uz priekšu, visi kopā cīnāmies pret šo atkarību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu!

J. Reirs. Kolēģi! Tātad par šo, iepriekšējo un arī diviem nākamajiem priekšlikumiem. Valdība ir izvērtējusi paaugstināšanu un ir paaugstinājusi azartspēļu nodokli, bet tikai tajās jomās, kurās tas tiek piemērots. Piemēram, par iepriekšējo un šo priekšlikumu... pēdējos piecos gados ir izsniegta laikam viena vai divas licences... tagad noskaidros man un precizēs... Tā ka mēs praktiski runājam par neko. Visur tur, kur iekasē ikgadējās maksas vai ikmēneša maksas, valdība pirmajā lasījumā ir paaugstinājusi nodokli.

Kolēģi, tātad lūgums neatbalstīt 2. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 11, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. Tātad 3. – deputāta Butāna priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 10, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 4. – deputāta Butāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 12, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 5. – deputāta Butāna priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 11, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 6. – deputāta Butāna priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 11, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 7. – deputāta Butāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 8, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 8. – deputāta Butāna priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 10, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 9. – deputāta Butāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Šis ir vēl viens priekšlikums, kur mēs aicinām pārdalīt vairāk no azartspēlēm par labu ģimenēm, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Finanšu ministrija izteicās, ka pie šī priekšlikuma (bet, es saprotu, tas attiecināms uz visiem par azartspēlēm)... teica, ka, jā, mēs jau ceļam, bet jūs aicināt celt vairāk, tas nav samērīgi.

Tad ir jautājums: cik samērīgi bija celt pārējos nodokļus, cik samērīgi bija celt PVN, cik samērīgi bija ostām celt nodokli? Kāpēc samērīgums ir tik selektīvs, ka kaut kur vajag darba grupas, kaut kur gadu vēl vērtēt, izvērtēt, tur vēl jārunā ar nozari... Kaut kur jūs nerunājat ar nozari, tur jūs ceļat uzreiz. Kaut kur, kur var paņemt vairāk, jūs izvairāties to darīt, jo tur, redz, gan vajagot samērīgumu. Kāpēc tāda pieeja? Vai tie ir tie “progresīvo” izslavētie labas pārvaldības principi? Vai tas ir Jaunās Vienotības rokraksts, kas ir pielipis jau visai koalīcijai? Kāpēc jūs tā darāt? Ja jūs sakāt, ka visus nodokļus pārskatīs vēlāk, tad pārskatiet visus vēlāk! Ja jūs sakāt, ka kaut kādus var tagad, nu tad ceļam tagad!

Pie tam šis jau nav par samazinājumu. Es saprastu... par samazinājumu jūs tur tādi bailīgi esat. Šis rosina celt un iegūt papildu līdzekļus budžetā. Vienkārši izstāstiet principus, pēc kādiem jūs vērtējat nodokļu celšanu vai samazināšanu, jo vienkārši pie katra nodokļa jūsu uzvedība un argumentācija atšķiras. Es vienkārši nesaprotu to, kas tad ir tas pavediens, pēc kura jūs vadāties.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 10, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 10. – deputāta Butāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Šis ir par izlozēm un loterijām. Un mums nav tik daudz uzņēmumu, kas strādā šajā nozarē. (Starpsauciens: “Ir viens!”) Viens no tiem ir... nē, viens no tiem ir “Latvijas Loto”, kurš strādā ar grandiozu peļņu... un ir zem finanšu ministra... Finanšu ministrijas padotībā. Un tad, kad jūs gribēsiet sākt kotēt kapitālsabiedrības biržā, es aicinu jūs sākt ar “Latvijas Loto”, nevis izpārdot “Latvijas valsts mežus” vai “Latvenergo”. Sāciet ar “Latvijas Loto”! Un šeit ir iespēja arī izlozēm, kas ir sava veida azartspēle un dara tādu pašu postu... (Starpsauciens.) Šeit mēs konkrēti atpaliekam no Baltijas mēroga... kāds tur ir izlozēm nodoklis un kāds ir šeit.

Tāpēc es aicinu ievērot konsekvenci Baltijas mērogā un celt no 10 uz 15, kā to paredz priekšlikums.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 21, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 11. – deputāta Butāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. Kolēģi, mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Augstskolu likumā”, otrais, galīgais, lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Cienījamie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrajam lasījumam saņēma sešus priekšlikumus.

1. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt? (Starpsaucieni: “Nē!”)

Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Labvakar, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labvakar, kolēģi! Šajā likumprojektā ir Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīva un Ministru kabinets ir atbalstījis normu, ka, beidzoties Eiropas Savienības fondu finansējumam, augstskolām būs pašām jārūpējas par valdības uzdotajām un izveidotajām padomēm augstskolās, jo priekšlikums paredz, ka valsts budžeta finansējums būs tikai Ministru kabineta izvirzītajiem padomes locekļiem, un par pārējiem jādomā pašām augstskolām, jāfinansē no tādiem resursiem, no kādiem tās spēj, var un to varētu arī darīt.

Gan augstskolas, gan arī faktiski nozare saka to, ka padomes ir valdības uzdevumā veidotas. Tajā brīdī, kad valdība šo uzdevumu deva un padomes tika veidotas, tika apsolīts, ka tās finansēs no citiem resursiem, nevis no studiju maksām... no studijām paredzētā finansējuma. Un tieši tāpēc mans priekšlikums paredz, ka valsts augstskolas padomes locekļu atalgojums un padomes sekretariāta darba atlīdzība tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem. Jo tas, manuprāt, būtu tikai samērīgi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā bija debates, kurās izskanēja dažādi viedokļi... līdz tādam priekšlikumam no komisijas vadītāja puses, ka, ja jau padomes, līdz šim strādājot, nav spējušas pienest papildu finansējumu augstskolai, šiem locekļiem atalgojumu varētu arī nemaksāt. Manuprāt, tomēr vajadzētu saglabāt modeli, ka valsts rūpējas par padomes locekļu atalgojumu un sekretariāta darba nodrošinājumu, un neņemt nost finansējumu tur, kur tas ir paredzēts zinātniskajai darbībai vai studiju izdevumiem.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Starpsaucieni.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 47, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. Tātad 2. – izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas priekšlikums. Šis priekšlikums komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi, šis priekšlikums īstenībā ir ļoti liela divkosība, tai skaitā no iepriekšējās valdības, kas savā ziņā ieviesa un uzspieda augstskolu padomes. Ja jūs apskatītos Augstskolu likuma grozījumus, par kuriem bija milzīgs cīniņš... Ašeradena kungs to ļoti labi zina, kā viņš komisijā mēģināja salāgot ministrijas un augstskolu viedokli...

Anotācijā ir rakstīts, ka, ieviešot padomes, tās turpmāk tiek finansētas no valsts budžeta. Pagāja ne vairāk, ne mazāk kā, nu, gandrīz trīs gadi, un mēs saprotam: nu, vai, vai, mēs tomēr nefinansēsim, bet nu pavisam nevar nefinansēt! Nu tad tie pārstāvji – tie labie pārstāvji, ko izvirza Ministru kabinets un prezidents, – tie mums jāfinansē, jo kā tad mēs varam nefinansēt Valsts prezidenta un Ministru kabineta virzītos padomes locekļus?

Manuprāt, ja valdība vispār ir pieņēmusi tādu lēmumu par strukturālām izmaiņām (jo tās ir strukturālas izmaiņas augstskolās), tad, manuprāt, arī valdībai jāuztur šīs padomes. Es piekrītu, ir augstskolas, kuras ar saviem ieņēmumiem var nodrošināt, bet, ticiet man, radošajā jomā – Latvijas Kultūras akadēmijā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Latvijas Mākslas akadēmijā... jūs jau Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā neatbalstījāt, bet vai tas ir normāli, ka Latvijas Mākslas akadēmija pabeidz savu finanšu gadu ar 400 tūkstošiem mīnusā saimnieciskajos izdevumos, jo viņiem nav līdzekļu, ko samaksāt par energoresursiem? Un no kā tad viņiem būs jāpaņem šie līdzekļi? Protams, viņi paņems tos, ja likums liks, no studentiem, no studentu izglītības iespējām, ko tās... atņems studējošiem kādu, nezinu, labāku lektoru no ārzemēm vai tepat... vietējo guru. Vai tiešām mums jāiet tajā divkosībā, ka mūsējie ir labi, tos apmaksājam, un jūsējie, ko jūs izvirzāt, tos neapmaksājam, domājiet paši? Nu nav loģikas!

Neatbalstiet šo priekšlikumu! Augstskolas arī iestājas pret šo priekšlikumu. Neatbalstiet šo ministrijas piedāvājumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai nepieciešams balsojums? (Starpsauciens: “Nav nepieciešams!”) Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsaucieni: “Balsojumu!”)... Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 20, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Vīksna. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Un 6. – izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti.

Tāpēc komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Kolēģi, mēs esam pietuvojušies vēl vienam pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Reģistrējušies 88 deputāti, nav reģistrējušies 12: Raimonds Bergmanis, Mārcis Jencītis, Rihards Kols, Andris Kulbergs, Nataļja Marčenko-Jodko, Ināra Mūrniece, Viktorija Pleškāne, Edgars Putra (Starpsauciens: “Ir!”), Leila Rasima, Māris Sprindžuks, Edmunds Teirumnieks un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, izsludinu pārtraukumu līdz rītdienas pulksten 9.00. Tātad rīt, 8. decembrī, pulksten 9.00 turpināsim darbu.

Paldies visiem par darbu!

Satura rādītājs

Par procedūru

Likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā” (Nr. 393/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1389B)

Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 394/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1390B)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 395/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1391B)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 396/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1392B)

Paziņojums

  - dep. Irma Kalniņa

Reģistrācijas rezultāti

Likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 397/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1393B)

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

Likumprojekts “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 398/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1394B)

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (Nr. 399/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1395B)

Likumprojekts “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 400/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1396B)

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 401/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1397B)

Likumprojekts “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” (Nr. 402/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1398B)

Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr. 403/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1399B)

Reģistrācijas rezultāti

Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 404/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1400B)

Reģistrācijas rezultāti

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

- Debašu turpinājums - dep. J. Vitenbergs

  - dep. A. Butāns

  - dep. A. Ceļapīters

  - dep. J. Vitenbergs

  - dep. E. Tavars

  - dep. J. Vitenbergs

Likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (Nr. 405/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1401B)

Likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 406/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1402B)

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 407/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1403B)

Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 408/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1404B)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr. 409/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1405B)

Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 410/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1406B)

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

Balsojumi

Datums: 07.12.23 09:09 Balsojums 1
Par - 51, pret - 3, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par debašu laika saīsināšanu

Datums: 07.12.23 09:11 Balsojums 2
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sporta likumā (393/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 09:13 Balsojums 3
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (394/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 09:16 Balsojums 4
Par - 23, pret - 60, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 09:21 Balsojums 5
Par - 32, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 09:23 Balsojums 6
Par - 24, pret - 59, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 09:25 Balsojums 7
Par - 39, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 09:28 Balsojums 8
Par - 39, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 09:30 Balsojums 9
Par - 36, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 09:31 Balsojums 10
Par - 35, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 09:37 Balsojums 11
Par - 36, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 09:42 Balsojums 12
Par - 39, pret - 39, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 09:49 Balsojums 13
Par - 39, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 09:52 Balsojums 14
Par - 22, pret - 58, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 09:53 Balsojums 15
Par - 30, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 09:54 Balsojums 16
Par - 31, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 09:59 Balsojums 17
Par - 36, pret - 49, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 10:00 Balsojums 18
Par - 31, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 10:00 Balsojums 19
Par - 32, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 10:00 Balsojums 20
Par - 30, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 10:01 Balsojums 21
Par - 32, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 10:02 Balsojums 22
Par - 34, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 10:17 Balsojums 23
Par - 20, pret - 58, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.26. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 10:18 Balsojums 24
Par - 29, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.27. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 10:18 Balsojums 25
Par - 68, pret - 19, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 10:30 Balsojums 26
Reģistrējušies - 91.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 07.12.23 11:04 Balsojums 27
Par - 23, pret - 44, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 11:04 Balsojums 28
Par - 24, pret - 47, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 11:06 Balsojums 29
Par - 25, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 11:07 Balsojums 30
Par - 24, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 11:08 Balsojums 31
Par - 26, pret - 47, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 11:08 Balsojums 32
Par - 26, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 11:09 Balsojums 33
Par - 26, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 11:10 Balsojums 34
Par - 60, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 11:18 Balsojums 35
Par - 23, pret - 52, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 11:18 Balsojums 36
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 11:21 Balsojums 37
Par - 27, pret - 51, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 11:21 Balsojums 38
Par - 28, pret - 52, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 11:24 Balsojums 39
Par - 38, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 11:55 Balsojums 40
Par - 35, pret - 36, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 12:04 Balsojums 41
Par - 37, pret - 41, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 12:06 Balsojums 42
Par - 32, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 12:07 Balsojums 43
Par - 30, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 12:07 Balsojums 44
Par - 29, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.27. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 12:08 Balsojums 45
Par - 33, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 12:09 Balsojums 46
Par - 65, pret - 19, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 12:19 Balsojums 47
Par - 36, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (397/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 12:28 Balsojums 48
Par - 39, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (397/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 12:29 Balsojums 49
Par - 57, pret - 28, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (397/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 12:30 Balsojums 50
Reģistrējušies - 90.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 07.12.23 13:33 Balsojums 51
Par - 66, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (398/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 13:50 Balsojums 52
Par - 31, pret - 38, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (399/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 13:54 Balsojums 53
Par - 46, pret - 26, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (399/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 13:55 Balsojums 54
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (400/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 14:43 Balsojums 55
Par - 37, pret - 45, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (401/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 14:44 Balsojums 56
Par - 37, pret - 46, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (401/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 14:47 Balsojums 57
Par - 2, pret - 46, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (401/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 14:48 Balsojums 58
Par - 0, pret - 49, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (401/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 14:49 Balsojums 59
Par - 36, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (401/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 14:49 Balsojums 60
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (401/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 14:52 Balsojums 61
Par - 37, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā (402/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 14:52 Balsojums 62
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā (402/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 14:56 Balsojums 63
Par - 31, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (403/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 15:01 Balsojums 64
Par - 37, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (403/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 15:02 Balsojums 65
Reģistrējušies - 88.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 07.12.23 15:58 Balsojums 66
Par - 34, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (403/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 16:02 Balsojums 67
Par - 74, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (403/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 16:05 Balsojums 68
Par - 34, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (403/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 16:06 Balsojums 69
Par - 35, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (403/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 16:08 Balsojums 70
Par - 36, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (403/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 16:08 Balsojums 71
Par - 52, pret - 28, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (403/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 16:12 Balsojums 72
Par - 33, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 16:17 Balsojums 73
Par - 34, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 16:21 Balsojums 74
Par - 34, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 17:00 Balsojums 75
Reģistrējušies - 88.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 07.12.23 18:28 Balsojums 76
Par - 49, pret - 4, atturas - 21.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 18:29 Balsojums 77
Par - 39, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 18:32 Balsojums 78
Par - 37, pret - 49, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 18:33 Balsojums 79
Par - 35, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 18:36 Balsojums 80
Par - 37, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 18:36 Balsojums 81
Par - 28, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 18:37 Balsojums 82
Par - 29, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 18:37 Balsojums 83
Par - 29, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 18:37 Balsojums 84
Par - 31, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 18:38 Balsojums 85
Par - 31, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 18:38 Balsojums 86
Par - 31, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 18:40 Balsojums 87
Par - 32, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 18:40 Balsojums 88
Par - 31, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 18:41 Balsojums 89
Par - 34, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 18:41 Balsojums 90
Par - 34, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 18:41 Balsojums 91
Par - 33, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 18:59 Balsojums 92
Reģistrējušies - 90.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 07.12.23 19:34 Balsojums 93
Par - 30, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 19:38 Balsojums 94
Par - 31, pret - 47, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 19:42 Balsojums 95
Par - 2, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.26. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 19:42 Balsojums 96
Par - 50, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.28. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 19:43 Balsojums 97
Par - 0, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 19:44 Balsojums 98
Par - 50, pret - 34, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 19:45 Balsojums 99
Par - 32, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (405/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 19:57 Balsojums 100
Par - 21, pret - 10, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (405/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:09 Balsojums 101
Par - 29, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (405/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:09 Balsojums 102
Par - 30, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (405/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:11 Balsojums 103
Par - 21, pret - 14, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (405/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:12 Balsojums 104
Par - 57, pret - 24, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (405/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:13 Balsojums 105
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (406/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:17 Balsojums 106
Par - 34, pret - 36, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (407/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:17 Balsojums 107
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (407/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:27 Balsojums 108
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (408/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:27 Balsojums 109
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (408/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:38 Balsojums 110
Par - 18, pret - 13, atturas - 38.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (409/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:41 Balsojums 111
Par - 20, pret - 11, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (409/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:42 Balsojums 112
Par - 19, pret - 10, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (409/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:42 Balsojums 113
Par - 18, pret - 12, atturas - 39.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (409/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:42 Balsojums 114
Par - 19, pret - 11, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (409/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:43 Balsojums 115
Par - 16, pret - 11, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (409/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:43 Balsojums 116
Par - 27, pret - 8, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (409/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:44 Balsojums 117
Par - 27, pret - 10, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (409/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:46 Balsojums 118
Par - 28, pret - 10, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (409/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:47 Balsojums 119
Par - 27, pret - 21, atturas - 29.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (409/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:48 Balsojums 120
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (409/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:51 Balsojums 121
Par - 36, pret - 47, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Augstskolu likumā (410/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:55 Balsojums 122
Par - 59, pret - 20, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Augstskolu likumā (410/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:56 Balsojums 123
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (410/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:56 Balsojums 124
Reģistrējušies - 88.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

07.12.2023. 09.00 11.00 13.30 15:30 17.30 19.30
Sestdien, 15.jūnijā