Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas trīspadsmitā sēde
2023. gada 9. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē!

Sāksim šī gada 9. novembra kārtējo sēdi un, kā parasti, sāksim ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Ainārs Šlesers, Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans, Ričards Šlesers un Edmunds Zivtiņš lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers. Lūdzu!

A. Šlesers (LPV).

Labrīt, godājamā Saeimas priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Tā sanāca, ka pagājušajā Saeimas sēdē es nepaspēju nospiest pogu debatēs saistībā ar priekšlikumu – izmaiņām... nekustamā īpašuma... likumā. Priekšlikums bija saistīts ar to, ka šis likums bija vispār... principā nodoklis ir jāatceļ. Protams, jārunā ar pašvaldībām, kā to kompensēt, bet tā filozofija ir ārkārtīgi vienkārša. Ja šodien cilvēki domā, kā kadastra vērtība ietekmēs nekustamo īpašumu un ka nodoklis kļūs lielāks, tad kāda doma rodas – pirkt jaunu mājokli, būvēt jaunu mājokli, renovēt esošo mājokli? Viņi saka: nē, neko nedarīšu, varbūt vajadzēs vispār laisties prom no Latvijas, nevarēšu samaksāt.

Kopējie ieņēmumi gadā no šī nodokļa ir apmēram 200 miljoni. Tas piekrīt pašvaldībām. Bet, ja mēs vispār atceltu nekustamā īpašuma nodokli valstī, tad mēs pateiktu tā: mēs gribam, lai vecie grausti tiek vai nu renovēti, vai nojaukti. Padomju laika ēkas, kas ir būvētas Rīgā un visā Latvijā, nevis jārenovē, bet daudzas ir jājauc nost, un jāsāk attīstīt ekonomika, lai tiek būvētas jaunas ēkas, lai cilvēki tiek pie jauniem, efektīviem mājokļiem, kaut vai nelieliem, bet jauniem, jo, pat ja kāds vecajos mājokļos maina komunikācijas, caurules un visu pārējo... vienā stāvā tu nomaini, bet augšā dzīvo cilvēks, kas neko nav nomainījis un tevi nolej. Un mēs visu laiku dzīvojam tādos apstākļos.

Diemžēl šis priekšlikums tika noraidīts. Bet es ceru, ka mēs varētu pie tā atgriezties, jo filozofija ir tāda: pasakot, ka šo naudu, ko mēs atstātu cilvēku kabatās, viņi varētu reinvestēt... investēt attīstībā, galarezultātā Latvija caur to pašu PVN iekasētu vairāk nodokļos, jo būvniecības procesā, vienalga, ko tu pērc, viss tiek aplikts ar PVN. Cilvēkiem, kas strādā, saņem algu, ir sociālais nodoklis un iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Tātad ideja tāda: ir stagnācijas politika, un ir attīstības politika. Es piedāvāju iet šo ceļu – mēs attīstām valsti. Tā kā pagājušajā reizē tas tika noraidīts (bet, kā jau teicu, es ceru, ka mēs pie tā jautājuma atgriezīsimies), šodien tiek piedāvāts minimālais priekšlikums. Man būtu lūgums atbalstīt šo priekšlikumu, lai pēc tam komisijās mēs varam izdebatēt. Runa ir par vienīgo mājokli – par vienīgo mājokli – atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim. Ja mēs gribam, lai katrs cilvēks gribētu, ka viņam ir vienīgais mājoklis, nu atceļam! Šajā gadījumā... ja jūs uzskatīsiet, ka šis konkrētais priekšlikums jums nepatīk un ka cilvēkiem ir jāmaksā lielāki nodokļi, tad pēc tam arī lemsiet, bet lai komisijās šis jautājums tiek izskatīts un lai beigās mēs varam nonākt līdz kaut kādam konstruktīvam risinājumam.

Nevajag sasteigt. Varam izdiskutēt gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, gan kādā citā komisijā. Bet ideja tāda: vienīgajam mājoklim būtu jānoņem nekustamā īpašuma nodoklis, lai cilvēks nedomātu par to, kāda būs kadastrālā vērtība, kad tā celsies, lai cilvēks tiek pie laba mājokļa, lai cilvēkam ir iespēja domāt par renovāciju.

Un ir vēl viena lieta. Vakar tika paziņots, ka mēs esam sasnieguši kārtējo antirekordu: “Latvijas Radio” izskanēja oficiāla informācija – piedzimuši apmēram 15 tūkstoši bērnu, nomiruši – vairāk nekā 30. Pēdējo simts gadu laikā, kopš Latvijas valsts ir dibināta, nekad nav bijusi tik zema dzimstība. Kas ir nepieciešams, lai dzimtu vairāk bērnu? Arī dzīves apstākļi. Ir vajadzīgas bērnu istabiņas. Ļoti bieži tajā mazajā mājoklī, kurā dzīvo ģimene, viņiem varbūt kvadratūra ir par mazu, vajag vēl kādu bērnistabu iekārtot, varbūt divas, nelielas, bet divas, vai trīs, vai piecas – atkarībā no bērnu skaita.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Nenoraidiet! Pēc tam mēs varam komisijās diskutēt un meklēt labāko risinājumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” neviens nav pieteicies runāt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 19, atturas – 30. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.

Deputāti Viktorija Baire, Andris Šuvajevs, Oļegs Burovs, Anita Brakovska, Edmunds Jurēvics, Jānis Patmalnieks, Valdis Maslovskis un Skaidrīte Ābrama lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no darba kārtības likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, un iekļaut to Saeimas 2023. gada 23. novembra sēdes darba kārtībā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Likumprojekts no sēdes darba kārtības ir izslēgts.

Deputāti Viktorija Baire, Andris Šuvajevs, Oļegs Burovs, Anita Brakovska, Edmunds Jurēvics, Jānis Patmalnieks, Valdis Maslovskis un Skaidrīte Ābrama lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no darba kārtības likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, un iekļaut to Saeimas 2023. gada 23. novembra kārtējās sēdes darba kārtībā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Likumprojekts no darba kārtības ir izslēgts.

Deputāti Ainārs Šlesers, Linda Liepiņa, Vilis Krištopans, Kristaps Krištopans un Ramona Petraviča lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Vakar, skatoties Jāņa Dombura raidījumu “Kas notiek Latvijā?”, kurā piedalījās arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs, mēs varējām dzirdēt debates par to, kā tad īsti risināt jautājumu par bankām attiecībā uz to, kā samazināt kredītprocentus, kādi lēmumi jāpieņem. Tā pazemojošā situācija ir tāda, ka mums ir jālūdzas, mums jāmeklē risinājumi. Bankas pašas neko nedara, bankas nedomā, kā attīstīt ekonomiku. A kāpēc tām ir jādomā? Četras lielākās bankas kontrolē vairāk nekā 80 procentus no visa Latvijas finanšu tirgus, no kurām “SEB banka” un “Swedbank” kontrolē vairāk nekā 50 procentus. Uzdošu retorisku jautājumu: vai jūs vispār varat iedomāties, ka divas latviešu bankas, Latvijas latviešu bankas, Zviedrijā kontrolētu vairāk nekā 50 procentus tirgus? Vai jūs varat iedomāties, ka divas bankas, latviešu bankas, Amerikā varētu kontrolēt vairāk nekā pusi tirgus? Tas nebija iespējams pat tad, kad “J. P. Morgan & Co” savā laikā kontrolēja un ietekmēja Amerikas Savienoto Valstu tirgu. Nu, nebija. Tur bija vairāk banku, kas darbojās. Jā, bija ļoti ietekmīgas, bet nebija tā, ka divas bankas kontrolē vairākumu.

Mēs esam nonākuši skandināvu banku verdzībā. Tie ir skarbi vārdi. Bet realitāte ir ārkārtīgi vienkārša. Kreditēšana Latvijā ir uz pusi mazāka nekā Igaunijā, Lietuvā. Simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu ir atvēruši kontus Lietuvā, Igaunijā un citās valstīs. Par ko tas liecina?

Kāpēc viņi nestrādā un neveicina ekonomisko izaugsmi? Kur ir tie projekti, kurus finansē šīs bankas, kas veiksmīgi attīsta ekonomiku? Diemžēl ir ļoti grūti. Protams, ir projekti, kuri tiek kreditēti, kuri ir superdroši. A kur ir tādi projekti, ka atnāk mazais un vidējais uzņēmējs un saka: jā, man nav pietiekama paškapitāla. Vai viņi ir uzņēmušies lielāku risku? Nē, viņi šogad nopelnīs apmēram vienu miljardu eiro. Tīrajā peļņā viņi nopelnīs vienu miljardu!

Un tad jautājums ir tāds: mēs turpināsim lūgties uz ceļiem skandināvu banku kartelim? Nē! Es piedāvāju konkrētu risinājumu. Un man ir lūgums tiešām iedziļināties priekšlikumā. Tātad iedomājieties, ja kāds saka: vai, vai, vai, mēs nedrīkstam iejaukties privātbiznesā. Tas sen nav privātbizness! Zviedrija pieņem lēmumus, kā rīkoties. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāji, bijušie, kas ir strādājuši šeit, vadījuši pirms 2008. gada krīzes, pēc tam aizbrauca strādāt uz Zviedriju, saņemdami labus amatus. Pēc tam viņi ieņem citus amatus. Paskatieties, Kazāks – Latvijas Bankas vadītājs. Viņš padsmit gadus ir strādājis “Swedbank”, tagad vada Latvijas Banku. Ko tas nozīmē? Mēs pat Latvijas Banku esam atdevuši skandināvu kontrolē. Tālāk vairs nav kur!

Priekšlikums ir ļoti loģisks un konkrēts. Tātad nedrīkst neviena valsts kontrolēt vairāk par 20 procentiem no finanšu tirgus. Ja zviedriem šodien ir vairāk nekā 50 procentu, vienai no bankām ir jāaiziet no šī tirgus. Vai tā ir “SEB banka” vai “Swedbank” – šodien es nelemšu. Bet ideja ir ļoti vienkārša. Viņiem jāpārdod. Jā, ir jāpārdod, nevis jāgaida, kad atnāks kāds konkurents un mēģinās konkurēt ar karteli, kam ir vairāk nekā 50 procenti tirgus. Bet ir jāpieņem lēmums, un tas ir saistīts ar Latvijas nacionālo drošību. Piedodiet, kurš Eiropā varēs pārmest, ka mēs uzskatām, ka Latvijā ir jābūt vismaz piecām bankām? Vismaz piecām valstīm ir jābūt šeit iesaistītām. Nevar viena valsts kontrolēt vairāk kā 50 procentu.

Ja Latvijai pašai būtu vairāk nekā 50 procentu, tad tā būtu cita lieta. Tad tā ir kā Latvijas nacionālā banka. Es ceru, ka uz “Altum” bāzes izveidotā nacionālā attīstības banka tiešām kļūs liela un kontrolēs ievērojamu tirgus daļu. Bet šodien skandināvi ir pārņēmuši kontroli. Viņi negrib kreditēt, finansēt un attīstīt ekonomiku.

Tāpēc šis priekšlikums būtu tāds, ka nevienas valsts rokās nevar būt vairāk par 20 procentiem, un tad izveidotos kaut kāda konkurence, un tad katra banka saprastu... un, ja kāds saka, ka tas ir par maz, lai iet prom no tirgus. Ko viņi te dara? Ja Amerikā kādai bankai būtu 20 procentu... Tur nevienai bankai nav 20 procentu. Pat Amerikā ir daudz vairāk banku – visas “Citibank”, “J. P. Morgan & Co” un tā tālāk. Nevienai nav 20 procentu Amerikas tirgus. Pie mums zviedriem ir vairāk nekā 50 procentu.

Godājamie kolēģi, aicinu atbalstīt priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” nav pieteicies runāt neviens.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 34, atturas – 41. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.

Deputāti Ainārs Šlesers, Linda Liepiņa, Vilis Krištopans, Kristaps Krištopans un Ramona Petraviča lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Tas ir principā tas pats priekšlikums, tikai grozījumi paredz, ka arī šajā likumā ir nepieciešams veikt izmaiņas.

Gribu paturpināt to, ko es sāku teikt. Saprotiet: ir vajadzīga politiskā griba un izšķiršanās. Es saprotu, ka zvanījis Zviedrijas premjers, bet es gribu jums atgādināt – 2008. gadā, kad bija pasaules finanšu krīze, kas sākās Amerikā, kur “Lehman Brothers” bankrotēja, un rezultātā šis cunami pārņēma arī Latviju, katru dienu viņš zvanīja 10 reizes Godmanim un teica: “Ko Latvija nolēma?” A kāpēc viņš zvanīja 10 reizes? Tāpēc, ka Zviedrijas banku kapitalizācija bija nokritusies par apmēram 85 procentiem. Uzgūglējiet, ieejiet iekšā un apskatieties! Viņi bija pazaudējuši ārprātīgos miljardus, un viņiem bija jāglābj tas viss. Kurš finansēja 2007.–2008. gadā visu šo sakarsušo nekustamā īpašuma tirgu? Tās bija skandināvu bankas.

Tad, kad Latvijas Bankas vadītājs nāca uz valdību, ko viņš teica? Viņš teica: “Nu jā, tā kā tur par daudz visa. Bet, vai tad mēs tagad iejauksimies tajā darbā, ko veic ārvalstu bankas? Viņiem jau ir lielāka pieredze.” Un, protams, mēs kā jauna valsts nevarējām iejaukties un pamācīt skandināvus. Mēs atceramies – tas viss beidzās ar to, ka Latvijā sabruka vairāk par 20 procentiem IKP. Kāpēc? Tāpēc, ka bija izsniegts pārāk daudz kredītu. Kredītus pat izsniedza spekulatīvi. Ja, piemēram, objekta būvniecībā bija jāiegulda 10 miljoni, viņi deva 12 miljonus... pat vairāk. Cenas bija saskrūvētas, būvnieki braukāja ar dārgām automašīnām. Caur to mēs izgājām.

Bet stāsts ir vienkāršs. Zviedrijas premjers zvanīja un prasīja, kādu lēmumu pieņems. Un tad bija divi lēmumi. Ja glābj “Parex banku”, tad viss būs slikti, jo pārmetīs, ka glābj tādu banku. Ja neglābj, tad sabrūk visa banku sistēma. Divi slikti lēmumi. A kāpēc premjers zvana? Tāpēc, ka... vai tad viņu uztrauca situācija Latvijā, ka Latvijas finanšu sistēma sabruks? Nē. Bet tas varēja radīt šo cunami vilni visā Ziemeļeiropā vismaz, visā Skandināvijā, jo tieši viņu bankas kontrolēja tirgu. Mēs principā glābām zviedru bankas. Vai viņi ir pateikuši paldies? Tajā brīdī, kad valdība sava naivuma pēc pieņēma šo lēmumu, vajadzēja visu uzgrūst zviedriem, pateikt: maksājiet, ieguldiet šos miljardus! Jums ir jāglābj Latvijas finanšu sistēma, nevis Latvijas valdībai! Bet diemžēl notika kļūdains lēmums, un valdība uzskatīja, ka tas ir Latvijas pienākums, lai gan pilnībā atbildīgas bija skandināvu bankas.

Tagad situācija ir ārkārtīgi vienkārša: viņi peldas peļņā – miljards eiro peļņa –, un viņi, redziet, nav apmierināti, ka drusku būs jāsamazina kāds procents, EURIBOR procents, kas vispār nav viņu peļņa. Tas ir vienkārši – Eiropas Centrālā banka pacēla EURIBOR, un uzreiz viņiem iekrīt papildu līdzekļi. Mēs dzīvojam situācijā, kur principā neko nekontrolējam, un tieši tāpēc ir šis lēmums.

Es saprotu, ka jūs, koalīcijas partijas, neesat izdiskutējušas, es saprotu, ka pie šī jautājuma mēs varam atgriezties arī vēlāk, bet jūs padomājiet. Ja jums ir labāks risinājums, es uzklausīšu. Kā opozīcijas partijas pārstāvis es labprāt... gatavs meklēt labāko risinājumu. Bet šodien dzīvot un neko nedarīt, un beigās censties vēl kaut kā taisnoties, ka, redziet, mēs te drusku bankām noņemsim viņu peļņas daļu, – nu, tā ir nelietība pret Latvijas tautu, tā ir nelietība pret Latvijas uzņēmējiem, tā ir nelietība pret Latvijas cilvēkiem, kas pamet Latviju, kas nav spējīgi šeit savilkt galus kopā. Tāpēc te nav runa par to, ka mums ir jāsamazina ārvalstu banku peļņa, runa ir par konkurences palielināšanu, lai būtu īsta konkurence.

Nu, pieņemsim, amerikāņiem ir 20 procenti no tirgus, zviedriem – 20, vāciešiem – 20, vēl kaut kam – 20 procenti... un 20 kaut vai Latvijas bankām. Vismaz mēs tagad zinām: ja viena banka nefinansē kādu projektu, tad uzņēmēji var iet uz citu banku, ja viena banka neatver kontu, tad var iet uz citu. Mēs vismaz radām apstākļus, kur ir kaut kāda cerība. Šodien cerības nav. Ja skandināvu bankas saka – nē, šīs četras bankas jau sen par visu ir vienojušās. Tās kontrolē visu, un tām pat nav jāprasa atļauja, tur nav nekādu valsts konkursu uz kaut kādiem valsts pasūtījumiem, viņiem ir atdots viss finanšu tirgus.

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 33, atturas – 44. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.

___

Pārejam pie sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegto gadskārtējo valsts budžetu vai tā grozījumu projektu un ar to saistītajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 395/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Cienītās dāmas, godātie kungi! Tātad – kādas ir iebildes pret šī... tātad mikrouzņēmumu nodokļa piedāvājumu? Kāds vispār mikrouzņēmumu nodoklim ir mērķis? Mēs varam diskutēt plaši, bet pamatā mērķis ir iesaistīt ekonomikā, radīt ekonomisko aktivitāti cilvēkiem, kuri neredz sevi... vai nav spējīgi realizēt savu ekonomisko aktivitāti lielo nodokļu režīmā. Tas ir arī veids, kā daudzi uzņēmēji sper savus pirmos soļus, lai vēlāk... pārtaptu par lielu uzņēmumu. Un tas ir arī veids, kā mēs nodrošinām mājražotāju, amatnieku, radošo cilvēku, daudzu pašnodarbinātu personu vietu mūsu ekonomikā.

Un ko tad paredz šis piedāvājums? Piedāvājums paredz vienādot likmi, kas ir labi, bet es neredzu to kā sasniegumu, drīzāk – kļūdu labojumu. Taču tas ir nepietiekams. Un es pakāpšos nedaudz... soli atpakaļ.

Finanšu ministra vadībā pusgada garumā notika... nodokļu darba grupa, un nodokļu darba grupā kopā ar LTRK, LDDK un uzņēmēju pārstāvjiem notika diskusija, vai mikrouzņēmumu nodoklis ir konkurētspējīgs un vienlaikus tāds, kas iekļauj sociālās iemaksas, lai mēs pasargātu tos, kuri strādā šajā režīmā... būtu vai nu 18 procentu, vai 20 procentu likme. Tas bija diskusiju objekts – 18 vai 20.

Šobrīd mēs joprojām redzam 25 procentus, kas ir ceturtā daļa. Un tas tiek pasniegts kā kaut kāds grezns koalīcijas piedāvājums. Ko tad šis piedāvājums par 25 procentiem veicinās? Tas veicinās un nostiprinās to tendenci, kāda ir jau šobrīd, ka samazināsies mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits. Un kāds tad ir skaits? 2019. gadā mikrouzņēmumu nodokli izmantoja 42 tūkstoši iedzīvotāju, šogad to izmanto 8809, tātad no 42 tūkstošiem – uz 8800. Jūs gribat teikt, ka viņi visi ir kļuvuši par lielajiem uzņēmējiem, maksā pilno... režīmu? Es šaubos.

Es domāju, ka mēs ar šādu drastisku mikrouzņēmumu nodokļa režīmu spiežam viņus ēnu ekonomikā, un tieši tāpēc ēnu ekonomikas rādītāji ir tik lieli. Budžetā parādītā ietekme ir 1,8 miljoni, tātad uz kopējā daudzmiljardu budžeta... mikrouzņēmējs ir tieši tik vērts šai koalīcijai, lai tam atvēlētu 1,8 miljonus. Es paredzu, ka, samazinot šo likmi uz 20 procentiem, kas būtu... gan iekļaujošas sociālās likmes, gan konkurētspējīgi... tā fiskālā ietekme būtu pat pozitīva, jo mēs varbūt neatgrieztos pie 42 tūkstošiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, bet mēs tuvotos normālam līmenim... mēs ļautu cilvēkiem iziet no ēnu ekonomikas.

Tāpēc es neredzu iespēju atbalstīt šādu vāji sagatavotu likumprojektu. Vēl jo vairāk – saimnieciskās darbības kontu, kuru... Savulaik Jaunā VIENOTĪBA pat pieņēma birojā padomnieku, lai strādā tieši ar šo... iztērēja gandrīz miljonu, lai ieviestu saimnieciskās darbības kontu, un šobrīd šo kontu lieto tikai 116 Latvijas iedzīvotāji – 116! – par miljonu! Tur pat speciāli bija pielikti darbinieki, lai šo risinātu. Man liekas, tas ir brāķis, un šobrīd jūs tikai leģitimizējat šo brāķi un paildzināt stagnāciju mikrobiznesā. Vai tas ir viss, ko jūs spējat piedāvāt mazajam biznesam?

Šodien mēs konceptuāli atbalstīsim un nodosim komisijām to, kur mēs varbūt nedaudz nepiekrītam vai kur mums ir kaut kādi priekšlikumi, lai pieslīpētu, bet šajā konkrētajā gadījumā tas ir tik ačgārns un konceptuāli nepareizs... ka Nacionālā apvienība neredz veidu, kā nostiprināt... jūsu priekšlikumu. Un tāpēc mēs nebalsosim par mikrouzņēmumu nodokļa 25 procentu likmi arī turpmāk.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētājas kundze, deputāti! Es tikai atgādināšu. Šobrīd mēs runājam par likumprojekta nodošanu komisijai, nevis konceptuāli “par” vai “pret” šī konkrētā priekšlikuma būtību.

Tas, kā es nolasu šajā brīdī Butāna kunga teikto, ir, ka Nacionālā apvienība pat nevēlas, lai mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā risinām šo jautājumu. Jūs kategoriski... uzskatāt, ka šajā gadījumā esošais risinājums ir pietiekami labs, ka to pat nevajag (Starpsauciens.)... ka pat Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šo jautājumu vispār nevajag skatīt. Es tam pilnībā nepiekrītu.

Koalīcija ir atnesusi priekšlikumu... lai tik tiešām vienādotu šo likmi, ņemot vērā, kāda mums ir līdzšinējā pieredze. Es uzskatu, ka mums komisijā ir jārunā par šo jautājumu. Ja Nacionālajai apvienībai ir cits risinājums, tad mēs arī par to attiecīgi varam runāt komisijā. Tāpēc šajā brīdī mazliet pārsteidz Nacionālā apvienība, kas uzskata, ka mums pat vispār nevajag veidot politisku diskusiju par šo jautājumu.

Tāpēc es aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 34, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

“Pret” vai “par”... pieteicies runāt deputāts Jānis Vitenbergs. (Dep. J. Vitenbergs: ““Pret”.”) “Pret”.

J. Vitenbergs (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Es jūs lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu. Aicinu nenodot šādā izpildījumā komisijai, jo ir notikusi, es teiktu, tāda nepieņemama prakse no Finanšu ministrijas, diezgan aroganta attieksme pret nozari, nav bijusi vēlme iedziļināties šajā jautājumā, un nav arī analizētas šī likumprojekta potenciāli... iespējamās sekas.

Kā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā norādīja nozare – konsultācijas ir iztrūkušas, un nav noticis konstruktīvs dialogs. Ostās strādājošie uzņēmēji norāda, ka nav notikusi pienācīga informācijas apmaiņa un konsultācijas ar nozares pārstāvjiem, un tas ir rezultējies tajā, ka Finanšu ministrijas piedāvātie dati... tas, ko viņi redz, fiskālā ietekme... neatbilst reālajai situācijai, jo nozare pati ir aptaujājusi savus uzņēmumus, kas strādā Ventspils, Liepājas un Rīgas ostās, un situācija ir pavisam citāda.

Tā ka tie skaitļi ir radikāli atšķirīgi. Nu, lai jūs saprastu, tad 2024. gadā pieaugums būtu... fiskālā ietekme, un tas, par ko samaksātu šie nozarē strādājošie uzņēmumi... 1,7 miljoni eiro vairāk, nekā Finanšu ministrija ir norādījusi, 2025. gadā – 3,4 miljoni vairāk un 2026. gadā – 5,1 miljons vairāk, kā norāda Finanšu ministrija. Un trīs gados kopā nozare papildus samaksās 10 miljonus.

Ja Finanšu ministrija tiešām būtu atradusi laiku un satikusies, un ar nozari izietu cauri šiem skaitļiem, tie būtu daudz objektīvāki un būtu iespēja redzēt patieso ainu. Valdība aizsedzas... vai norāda, ka šis ir vajadzīgs, lai ietu un spiestu varbūt arī uzņēmējus iet zaļā kursa virzienā, taču nozare argumentē, ka ir veikusi izpēti, priekšizpēti, un šīs tehnoloģijas, kas varētu būt zaļākas un aizstāt fosilos resursus, būtu pieejamas tikai 2027., 2028. gadā.

Tā ka šobrīd īsti nav alternatīvas, un, ja pēkšņi šīs visas lielās iekārtas, kuras tiek darbinātas ar dīzeļdegvielu, mēģinātu aizstāt un izmantotu kā resursu, piemēram, elektrību, tad visā Rīgā pazustu gaisma. Vienkārši nav pat pieejama “Sadales tīklam” pretī... atbilstoša infrastruktūra, lai to varētu ieviest. Nav arī ūdeņraža tehnoloģiju, ne kā cita, ar ko varētu aizstāt.

Un nav jāatgādina tas, ka šobrīd mūsu ostās strādājošajiem uzņēmumiem ir kritis apgrozījums. Nav viegli laiki. Un arī diezgan skaidrs – trīs gadu laikā vēl papildu 10 miljoni ir jāmaksā akcīzē. Nu, ja Finanšu ministrijai mērķis ir bijis iekasēt konkrētu summu, tad – atgriezt šo likumprojektu atpakaļ, pārskatīt, samazināt šīs likmes, jo šobrīd izskatās, ka mērķis ir bijis pavisam cits – iznīcināt nozari, jo nepārdomāti uzlikt jaunu papildu slogu... Nozare pati atzīst, ka nav pat fiziski iespējams šīs summas papildus nomaksāt, un tas var radīt gan bankrotus, gan maksātnespējas jau tā, es teiktu, šobrīd trauslajai nozarei, kas atrodas neapskaužamā situācijā.

Tādēļ, kolēģi, es aicinu neatbalstīt šo neizsvērto un neprecīzo likumprojektu un nenodot to komisijai, ja Finanšu ministrija ir gatava beidzot uzsākt sarunas, un tas būtu tikai normāli. Komisijā jautāju, vai ar nozari šis tika diskutēts. “Nu... viņi iebilda, un līdz ar to mēs ar viņiem netikāmies,” tāda bija atbilde. Tas vispār ir nepieņemami!

Tā ka aicinu... tiešām, kolēģi, – neatbalstām! Un, ja tā diskusija notiks un sēdīsies pie viena galda... un nozare pati arī teica, ka viņi ir gatavi meklēt kompromisus, skatīties uz priekšu, nodrošināt pakāpenisku pāreju (Starpsauciens.)... Nozare tur nepiedalījās, nozare iebilda.

Tā ka aicinu, kolēģi, neatbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 31, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 404/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, tātad Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumu piedāvājums, ko valdība ir atnesusi, ir tukšs numurs, tur nav pats galvenais iekšā, un es neredzu iespēju, kā Nacionālā apvienība varētu šo konceptuāli atbalstīt, jo, es domāju, tas ir jāpārstrādā.

Kas tad ir tas, kas ir galvenais un kā tur nav iekšā? Mēs visi zinām... kas arī sabiedrībā rezonē... par piecu procentu PVN likmes turpināšanu svaigiem dārzeņiem, augļiem un ogām. Valdība izliekas to nedzirdam, pat Zemkopības ministrija nāca pie mums uz apakškomisiju un stāstīja, ka tas ir vajadzīgs, bet, tā kā paši valdībā nespēj laikam vienoties, tā joprojām šeit nav.

Varbūt PROGRESĪVO pārstāvis atkal nāks... teiks, ka ir pārsteigts, ka Nacionālā apvienība nāk un rosina balsot “pret”. Man liekas, es visdrīzāk esmu pārsteigts, kāpēc jūs klusējat par to, ka tiek celti nodokļi tam, ko jūs savā priekšvēlēšanu programmā paredzējāt... samazināt nodokļus.

Tāpat nav samazināts PVN ēdināšanas sektoram. Mūsu kaimiņvalstis... Lietuvā to var izdarīt, viņi domā par konkurētspēju, trīs gadus piedāvāja šo samazināto likmi, Latvija nepiedāvā. Ekonomiskā konkurētspēja... ko arī Valsts prezidents ir minējis... to jūs izliekaties nedzirdam. Tāpat jūs arī nedzirdat to, par ko ir sākta iniciatīva ManaBalss.lv... papildus par to, ka citām svaigo produktu grupām, kas Latvijai raksturīgas, būtu jāsamazina PVN. To jūs arī izliekaties nedzirdam.

Jūs piedāvājat kā lielu sasniegumu (arī publiskajā telpā), ka PVN slieksnis tiks celts. Nu tātad... pie kāda apgrozījuma uzņēmumam ir jāsāk maksāt... PVN slieksnis tātad... 50 tūkstoši. Bet tā ir tikai inflācijas daļa. Jūs neko nepalielināt, jo pirmām kārtām tas likums nav mainīts vairāk kā 10 gadus, un naudas vērtība sen ir mainījusies. Kā jūs to nesaprotat? Plus vēl... pieskaitot inflāciju. Ja jūs palielinātu uz 60 tūkstošiem, tā būtu tikai normāla situācijas saglabāšana kā likuma pieņemšanas brīdī. Šobrīd jūs kā lielu sasniegumu sabiedrībai piedāvājat 50 tūkstošus. Vai tas ir viss, ko jūs varat? Vai tas ir...? Vienkārši jūs demonstrējat mazdūšību savā nodokļu politikas izpratnē.

Es domāju, ka... es arī aicinu neatbalstīt. Es aicinu, lai jūs pārstrādājat šo piedāvājumu un nākat vēlreiz. Vienlaikus es, protams, apzinos, ka koalīcija šodien disciplinēti nobalsos “pret” un argumentēs: nu, ja jums tik labas idejas, tad nāciet, Nacionālā apvienība, un sniedziet komisijā. Un mēs to arī darīsim. Bet, ja jau jūs tagad argumentēsiet un teiksiet, ka visi svaru kausi ir Saeimā un Saeima ir augstākais... un galavārds budžetā pieder Saeimai, tad pasakiet to ne tikai publiski, bet arī saviem frakcijas deputātiem, kuri saka, ka viņi arī nepiekrīt koalīcijas piedāvājumam. Neuzspiediet viņiem kaut kādu diktatūru ar savu viedokli! Ļaujiet arī Saeimai, līdzīgi kā jūs apgalvojat... ļaujiet Saeimas deputātiem pēc savām profesionālajām zināšanām, pēc savas piederības arī balsot, nevis kļūt par balsošanas mašīnām.

Tā ka šobrīd, kā jau es teicu, PVN piedāvājums ir nepilnīgs, un Nacionālā apvienība neatbalstīs tādu paketi, kas ir paredzēta un vērsta uz nodokļu pacelšanu.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” pieteicies runāt deputāts Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Ir jautājumi, kuros es Nacionālās apvienības kolēģim piekrītu... šajā punktā... un ir, kur arī nepiekrītu. Es piekrītu tam, ka likumprojektā par PVN ir nepilnības, kas šeit ir jādiskutē un ir jārod labāks risinājums, konkrēti, ja runājam par Latvijai raksturīgiem svaigajiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Un tas, kam es nepiekrītu, – ka šo likumprojektu nevajadzētu virzīt uz komisiju, jo tieši komisija ir tā vieta, kur mēs par šo varam diskutēt un meklēt risinājumu.

Butāna kungs, kā jūs iedomājaties, kā mēs varētu samazināt vai kā citādi... grozīt likumu, ja mēs to neskatām komisijā? (Dep. A. Butāns: “Atgriežot PVN par...”) Un tādēļ – iekļaujot šo budžeta paketē, skatot komisijā, diskutējot, nesot šos labos deputātu priekšlikumus, vērtējot un sverot, – tieši tas ir veids, kā atrast risinājumu. (Starpsaucieni.)

Paldies Nacionālajai apvienībai – gaidīsim arī jūsu atbalstu komisijā šai tik svarīgajai tēmai, un virzāmies uz priekšu! (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 404/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 22, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, tātad ko paredz valdības atnestais UIN piedāvājums? Pamatā šis UIN ir 20 procentu avansa maksājums bankām. Un kas tad tas tāds ir? Atkal parunāsim par konkurētspēju Baltijas mērogā.

Mēs redzam, kā rekordpeļņu banku sektorā risina Lietuvā. Lietuva šim... piemērojot banku virspeļņas nodokli, iekasēs trīsreiz vairāk, nekā šobrīd to paredz koalīcija. Jautājums: kāpēc tā? Kāpēc ir atteikšanās no banku virspeļņas nodokļa, ko mēs, kā vakar raidījumā publiski redzējām... arī koalīcijas partijas, savstarpēji vienojoties, nosprauda kā vienu no mērķiem? Kāpēc tur, kur mēs varam rīkoties sabiedrības interesēs, Latvijas valdība atkal ir mazdūšīgāka nekā mūsu kaimiņvalstis? Kāpēc mēs iekasēsim 120 miljonus, un kāpēc lietuvieši iekasēs trīsreiz vairāk? Kāpēc?

Es ceru, ka Šuvajeva kungs atnāks un izskaidros, jo pēc tam, kad mēs sniegsim priekšlikumus, jūs apelēsiet un teiksiet: nu labi, priekšlikumi, bet, saprotiet, budžeta iespējas ir tādas, kādas ir. Ja mēs iekasēsim 120 miljonus, bet lietuvieši – 380... lūdzu, ir fiskālā telpa priekšlikumiem! Tā ir vieta investīcijām ekonomikā, investīcijām demogrāfijā, visiem ilgtermiņa jautājumiem, jo jūs taču ilgtspējību minat kā vienu no savām prioritātēm. Kā vienu no savām prioritātēm jūs minat arī iekšējo drošību. Tad, kad Jēkabpils pašvaldībā bija civilās aizsardzības krīze un vietējie uzņēmēji nāca talkā ar kokmateriāliem (ļoti labs paraugs, kā pašvaldība tika galā ar šo situāciju... un uzņēmēji ziedoja materiālus)... tad pēc tam šos uzņēmējus, kas palīdzēja un rīkojās sabiedrības un valsts interesēs... valsts šos ziedojumus aplika ar nodokli.

Un tas ir šis likums. Toreiz amatpersonas publiski teica: jā, tā ir nepilnība, tas ir jānovērš, mēs taču nevaram sodīt uzņēmēju par to, ka viņš rīkojas sabiedrības interesēs. Laiks iet, solījumi tiek aizmirsti... vai arī ZZS un progresīvie pārliecināja, ka tādas idejas nav vajadzīgas. Tāpat kā droši vien nav vajadzīgs tas, ko LTRK un LDDK minēja par pašvaldību motivēšanu savā teritorijā veidot uzņēmējdarbību ar UIN palīdzību. Tas arī viss ir aizmirsies, jo, kā jau šeit izskanēja, ar nozari jums nav laika tikties, kur nu vēl šos priekšlikumus iestrādāt savā piedāvājumā.

Tāpēc es teiktu, ka šis nav pieņemams piedāvājums. Nāciet ar to, ko jūs esat publiski solījuši – arī par banku virspeļņas nodokli –, pildiet solījumus, un būs arī fiskālā telpa daudziem citiem priekšlikumiem, kas būs vērsti uz mūsu ekonomiku vai ģimenēm.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Labrīt vēlreiz! Man atkal mazliet pārsteigums. Man likās, ka Butāna kungs ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kur mēs šos jautājumus jau esam diskutējuši. Pēc viņa sacītā šeit izskatās, ka tomēr nav klausījies. (Starpsauciens.)

Attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa avansu būtisks aspekts, iemesls, kāpēc tas ir avanss, – lai mēs varētu iekasēt peļņu par šo gadu, nevis par nākamo gadu. Kaut gan atkal – šis regulējums paliks spēkā (Starpsauciens.), un attiecīgi mēs to iekasēsim šogad, tāpēc tas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa avanss par šo gadu (Starpsauciens.), un tas paliks spēkā arī attiecībā uz nākamo gadu.

Ja Butāna kungs būtu pilnvērtīgi piedalījies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs, kurās mēs esam sprieduši par papildu pasākumiem (par kuriem vakardien bija arī raidījums “Kas notiek Latvijā?”), tad viņš zinātu, ka mēs tik tiešām domājam par papildu aspektiem, kā varētu nodrošināt palīdzību konkrēti hipotekārajiem kredītņēmējiem.

Tas, kā šajā brīdī es interpretēju Nacionālās apvienības nostāju, ka šie 140 miljoni, kas ir iezīmēti un ko mēs iekasēsim attiecībā uz šo uzņēmumu ienākuma nodokļa avansu, acīmredzami ir par maz, nav nepieciešami... šī ir nauda, kura nonāks valsts budžetā nākamgad, kuru mēs izmantosim, lai varētu veikt nepieciešamās investīcijas veselības aprūpē... Izglītības likumā... Protams, var bļaut, ka ir par maz. Manuprāt, šis ir absolūti normāls un adekvāts regulējums, lai mēs varētu iekasēt piektdaļu – piektdaļu! – no banku peļņas, kas tiks veikta šajā gadā.

Tāpēc es aicinu (Starpsaucieni.) atbalstīt un nodot komisijai, lai mēs varam pieņemt šo regulējumu, lai mēs varam iekasēt peļņu, kas ir veidojusies bankām un kas nav pelnīta morālā nozīmē. Es domāju, ka šis priekšlikums ir absolūti atbalstāms.

Mani tiešām pārsteidz Nacionālā apvienība, kura šajā brīdī populistiski – populistiski! – aicina uz papildu regulējumu... uz virspeļņu (Starpsaucieni.), kas, manuprāt, šajā brīdī neatbilst situācijai. Mēs esam ļoti strauji virzījušies uz priekšu, ņemot vērā šo lobiju, kas tiešām eksistē. Var, protams, ieņemt nostāju, ko šajā brīdī demonstrē Nacionālā apvienība, un vienkārši skaļi bļaut, bet es aicinu pragmatiski virzīties uz priekšu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 22, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Ārlietu komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” nodot visām komisijām un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Ministru kabinets šī gada 17. martā apstiprināja 2024. gada budžeta sagatavošanas grafiku, un šis grafiks noteica veicamās aktivitātes, kā arī atbildīgās institūcijas, kuras rūpēsies par to, lai kvalitatīvi sagatavotu šo budžetu. Šo grafiku atbalstīja un parakstīja arī finanšu ministrs Ašeradens. Valdība apņēmās ar budžeta likumprojekta sagatavošanu un ar to saistītos jautājumus izskatīt Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Nacionālās attīstības padomei pieaicinot Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvjus.

Šie ir formāti, kuros bija paredzētas sarunas ar darba devējiem, darba ņēmējiem, valsts institūcijām, lai saskaņotu intereses sociālajos un ekonomiskajos jautājumos. Diemžēl šīs diskusijas izpalika. Līdz budžeta iesniegšanai Saeimā, kad finanšu ministrs 3. novembrī to ar pompu atnesa, ne Ministru prezidente, ne finanšu ministrs neatrada laiku sarunām ar mūsu uzņēmējiem un darba ņēmējiem, pat neatrada laiku vienai reizei, lai pirms iesniegšanas Saeimā tiktos. Pēc tam, jau pēc iesniegšanas Saeimā, formāli, ķeksīša pēc, 6. novembrī šāda saruna tika noorganizēta. Tas parāda šīs valdības, koalīcijas attieksmi pret sociālajiem partneriem – viņu idejas un viedokļi šī budžeta izstrādē nav ņemti vērā.

Ne darba ņēmēji, ne uzņēmēji... neapstrīdu, ka veselība, izglītība un drošība ir svarīgi un atbalstāmi virzieni budžeta pakotnē, bet man nav ne mazāko šaubu – ja viņi būtu iesaistīti šī budžeta izstrādē, nebūtu tik daudz pretrunu, kādas ir šobrīd, jo šo budžetu mēs droši varam saukt par “pretrunu” budžetu. Nav pieļaujams, ka valdības sociālie partneri pirmo reizi budžetu ierauga valdības sēdē, kad tas tiek skatīts.

Man rodas jautājums: vai šo budžetu mēs šodien šeit, Saeimā, varam skatīt, ja reiz nav ticis ievērots iepriekš nospraustais rāmis? Koalīcija šo budžetu sauc par drošības budžetu. Pretējās domās ir Armands Augustāns – Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs. Citēju Augustāna kunga teikto NTSP sēdē: “Budžets ir atnests uz Saeimu. Skaidrs, ka šobrīd varam tikai izdarīt secinājumus par to, kas tur ir ielikts. No arodbiedrības puses gribu teikt, ka šis budžets nav gluži iekšējās drošības budžets. Valdība ļoti skaļi uzsver, ka iekšējā drošība ir valdības prioritāte. Budžetā nav nekā no tā.”

Turpinu. Šādi izsakās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja: “Dzelzceļnieki streikos, viņi ies ielās. Tie nav tikai kravu pārvadājumi, tie ir arī pasažieru pārvadājumi, un tas ir arī drošības jautājums.”

Arī LBAS priekšsēdētājs Baldzēns kritizē budžetu: nākamā gada budžets ir ļoti nopietnā disproporcijā starp aizsardzības dienestā un iekšlietu struktūrās dienošiem cilvēkiem, kas būtu jāsamazina. Strādājot pie nodokļu politikas, būtu jākāpj ārā no labsajūtas, kas veidojas, strādājot ar ekseļiem, un tā vietā jāriskē un jāsakārto nodokļu slogs. Budžets ir veidots steigā, neoficiālās, neformālās sarunās ar koalīcijas deputātiem, viņi atzīst, ka to izdarījuši divu nedēļu laikā.

Diemžēl prioritātes šai koalīcijai ir bijušas citas – nevis uzklausīt sociālos partnerus un ekspertus, bet gan legalizēt – visas vasaras gaitā – esošo koalīciju. Koalīcija šo budžetu sauc arī par ilgtspējas, taču Finanšu ministrija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šo budžetu prezentējot, norādīja, ka tiks audzēts eksports, pieaugs arī IKP, uzlabosies citi rādītāji... bet pretī mēs neredzam konkrētas programmas, lai to izdarītu.

Vai viedā reindustrializācija ir pabeigta? Tāds ir jautājums, jo atnāk Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un kā vienu no budžeta sarunu sasniegumiem pasniedz to, ka tiks organizēta kafijas pauze, lai atzīmētu kādu gadskārtu 1500 eiro vērtībā. Tas ir šīs koalīcijas, šīs valdības viens no prioritārajiem pasākumiem, ko kā sasniegumu prezentē Saeimā. Sociālie partneri tiek mierināti, ka vajag paciesties, nākamais, redz, būšot izaugsmes budžets. Es nesaprotu, kāpēc kaut kas ir jāgaida, kāpēc jāzaudē gads, ja mēs kopīgi varam izveidot izaugsmes budžetu jau šogad.

Kolēģi, aicinu neatbalstīt šo “pretrunu” budžetu, dot laiku valdībai, lai tā varētu apsēsties pie galda ar sociālajiem partneriem, tos cieņpilni uzklausīt, ņemt vērā viņu priekšlikumus, un man nav nekādu šaubu – tas ļaus šim budžetam atgriezties Saeimā jau pavisam citā kvalitātē, un tad arī mēs, opozīcija, būsim gatavi šo budžetu atbalstīt.

Aicinu šo projektu nenodot komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais... “par” pieteicies runāt deputāts Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi ir plānoti 14,5 miljardu eiro apjomā, izdevumi – 16,2 miljardi eiro. Salīdzinot ar šī gada budžetu, nākamajā gadā plānotie ieņēmumi ir paredzēti par 1,7 miljardiem lielāki, bet izdevumi – par 1,5 miljardiem lielāki.

Budžeta deficīts nākamajā gadā ir plānots 2,8 procentu apmērā, savukārt vispārējais valdības parāds plānots 41 procents no IKP. Gan budžeta deficīts, gan valsts parāds atbilst Eiropas Savienības un eirozonas nosacījumiem un ir arī augsti novērtēts no tiem ekspertiem – pasaules ekspertiem –, kuri vērtē valsts ilgtspējību, un mūsu kredītreitings tieši šo rādītāju dēļ... stiprā puse ir mūsu kredītreitings, un šīs aģentūras nesaskata risku ilgtspējībai. Paturot šo visu prātā, valdībai ir būtiskas un apjomīgas prioritātes.

Pirmā prioritāte ir drošība. Tātad drošības jomā ir paredzēts papildu finansējums cilvēkiem, kas nodarbojas ne tikai ar ārējo drošību, bet ļoti nopietna uzmanība pievērsta arī iekšējās drošības nosacījumiem. Ir sākts ceļš uz iekšlietu sistēmā, tieslietu sistēmā strādājošo algu un atalgojuma izlīdzināšanu ar aizsardzības jomā, ārējās drošības nodrošināšanas jomā strādājošajiem. Protams, tas nav vienā dienā vai vienā gadā izdarāms. Ir iesniegts likumprojekts par mūsu virzību uz 3 procentiem no IKP aizsardzībai, kas demonstrē situāciju, ka mēs rūpējamies par mūsu drošību, un tas arī rāda mūsu partneriem, ka mēs spējam gan sevi aizstāvēt, gan arī piedalīties darbībās, kas aizstāv demokrātiju visā pasaulē.

Izglītības jomā nozīmīgs finansējums atvēlēts pedagogu algu pieaugumam, pārejai uz mācībām valsts valodā, mācību līdzekļu iegādei, digitālo mācību līdzekļu izstrādei. Papildu finansējums ir arī augstākajai izglītībai, zinātnei, dabaszinātņu un tehnoloģiju jomu stiprināšanai, jo katras stipras nācijas pamatā ir labi izglītota tauta... un konkurētspēju veido izglītota sabiedrība.

Protams, ļoti liela uzmanība tiek pievērsta arī veselības aprūpei, neviena sabiedrība ilgtermiņā nevar iztikt bez labas veselības. Šī ir vēl viena joma, kur paredzēti būtiski ieguldījumi. Vairāk nekā 275 miljoni tiek paredzēti papildus veselības finansēšanai. Šis ir lielākais papildus... veselības finansēšanas budžets, kāds vien ir bijis mūsu valsts vēsturē.

Tie ir daži piemēri no tā, kas ir iekļauts nākamā gada budžetā. Tās ir investīcijas mūsu sabiedrībā, ģimenēs, bērnos, cilvēkos, kas rūpējas par mūsu veselību, izglītību, drošību, un tā ir investīcija mūsu nākotnē.

Tika ieviesta arī jauna tradīcija – premjers un finanšu ministrs pirms budžeta iesniegšanas Saeimā to prezentēja arī koalīcijas padomē, kur piedalījās visu frakciju pārstāvji un varēja piedalīties visi interesenti.

Aicinu 2024. gada valsts budžetu nodot komisijām un balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” nodošanu visām komisijām un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 32, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Pārejam pie sadaļas “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Vitenberga, Jāņa Grasberga, Raivja Dzintara, Artūra Butāna, Jāņa Dombravas, Uģa Mitrevica, Naura Puntuļa un Ilzes Indriksones iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 411/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Nacionālā apvienība ir iesniegusi likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, lai saglabātu esošo likmi – piecu procentu apmērā – Latvijā raksturīgiem augļiem, dārzeņiem un ogām, kā arī lai piemērotu pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi – piecu procentu apmērā – produktiem, kurus mūsu sabiedrība patērē ikdienā: pienam, piena produktiem, svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām.

Ir apsveicami, ka koalīcija ir sadzirdējusi sabiedrību, nozari, arī mūs, opozīciju, un PVN likmju pārskatīšana pārtikas produktiem beidzot ir parādījusies dienaskārtībā, tikai diemžēl koalīcija – Zaļo un Zemnieku savienība, “PROGRESĪVIE” un Jaunā VIENOTĪBA – ir pārpratusi un likmes nevis tiks atstātas tādas, kādas tās ir, vai samazinātas, bet, gluži pretēji, tiks pārskatītas nepareizā virzienā un paaugstinātas.

Kolēģi no koalīcijas, man vēlreiz jums jāatgādina – šobrīd ir novērojama augsta inflācija, ir atnākusi ziema, pieaugs rēķini par energoresursiem, iedzīvotājiem ikdienā ir problemātiski iegādāties nepieciešamos pārtikas produktus. Šādos apstākļos ir nevis jāceļ PVN likmes, bet tās jāsamazina. Situāciju vieglāku nepadara fakts... vai no 1. janvāra PVN procentu likmi augļiem un dārzeņiem palielināsiet no 5 procentiem uz 12 procentiem vai uz 21 procentu. Tie nav tikai skaitļi, tās ir papildu izmaksas katram mūsu iedzīvotājam. Finanšu ministrs savos izteikumos, es teiktu, ir diezgan tiešs un nelaipo, viņš saka: agri vai vēlu panāksim savu un PVN likmi augļiem, ogām, dārzeņiem pacelsim uz 21 procentu. Kolēģi, mēs to nedrīkstam pieļaut!

Mani nebeidz pārsteigt, ko atrašanās valdībā ir izdarījusi ar ZZS. Agrāk jūs atbalstījāt un ierosinājāt pārskatīt PVN likmes, jums bija svarīga sabiedrība, arī zemnieki (Starpsauciens.), tā vismaz var noprast pēc partijas nosaukuma (Starpsauciens.), bet tad jūs nokļuvāt valdībā, un šķiet, ka ir bijis kāds negadījums vai kas cits un ir zaudēta atmiņa, diemžēl arī principi.

Kolēģi! Mūsu, opozīcijas, pienākums ir mēģināt izglābt ZZS kolēģus un atbrīvot viņus no Jaunās VIENOTĪBAS žņaugiem (Starpsauciens.), palīdzēt ZZS deputātiem un ministriem atgūt atmiņu. Mums nāksies to atgādināt ikreiz, ik sēdē, kamēr mēs panāksim rezultātu. Jāsaka, cerība ir parādījusies. Zemkopības ministrs, kurš agrāk solīto bija aizmirsis un pirms pāris nedēļām teica, ka PVN likmes samazinājums augļiem un dārzeņiem nav tas veiksmīgākais solis un to nevajadzētu turpināt, nu jau sāk “atkopties” un atzīst, ka sarunas par PVN likmēm turpinās ne tikai augļiem un dārzeņiem.

Pēc sarunas ar nozari 25. oktobrī jau bija atgriezies vecais Krauze, un viņš uzsvēra, ka nodokļu politikas darba grupā jau ir ierosinājis turpmāk ne tikai saglabāt samazināto PVN likmi svaigiem augļiem, dārzeņiem un ogām, bet to ieviest arī citām pirmās nepieciešamības pārtikas precēm: piena produktiem, miltu izstrādājumiem, olām, gaļai, zivīm... kā arī sabiedriskās ēdināšanas sektoram. Piekritīsiet, ir vērojami uzlabojumi.

Zaļo un Zemnieku savienība, netērējiet laiku nodokļu politikas darba grupā, atbalstiet savu ministru, atbalstot šos Nacionālās apvienības iesniegtos priekšlikumus... iesniegto projektu... kā arī jāsaka “cepuri nost!” – par ēdinātājiem – Nacionālā apvienība kopā ar nozari ir sagatavojusi priekšlikumus, mēs tos iesniegsim Saeimā, un mums ir skaidrs, kā viņiem palīdzēt. Ar jūsu atbalstu mums šeit, Saeimā, tam varētu pietikt balsu. Sākam šeit un tagad – ar pārtikas pakotni, atbalstām uzņēmējus, sabiedrību, nozari un šajā gadījumā arī savu ministru!

Šie projekti... Mēs nācām iepriekšējā sēdē, mēs nākam šodien un nāksim arī nākamajās.

Tā ka, kolēģi, aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (Starpsauciens: “Nav iebildumu!”)... tātad iebildumi ir Edmundam Jurēvicam. (Starpsaucieni. Starpsauciens: “Jā!” Smiekli.)

Kolēģi, balsosim (Starpsauciens.) par deputātu iesniegtā likumprojekta... mazu uzmanību, atļaujiet nolasīt... par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 411/Lp14)nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 10, atturas – 41. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Vārds deputātei Glorijai Grevcovai ziņojuma par balsošanas motīviem nolasīšanai. Lūdzu!

G. Grevcova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es atbalstu pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu pārtikai. Sākoties ziemai, ir atgriezušās iedzīvotāju galvassāpes par to, kā samaksāt par siltumu, tādēļ šāda pretimnākšana no mūsu puses būtu tieši laikā. Ja mēs tagad pieņemsim lēmumu samazināt PVN, tad arī jaunās valdības vadītājas ieraksti sociālajos tīklos vairs neizskatītos pēc ņirgāšanās par cilvēkiem, citādi es to nevaru izskaidrot, jo PVN pacelšanu no 5 uz 12 procentiem viņa sauc par samazinājumu.

Ņemot vērā vājo sociālo atbalstu Latvijā un spriežot pēc tā, kāds būs jaunais budžets, arī tālākā nākotnē Latvijas iedzīvotājus nekas labs nesagaida, tādēļ PVN samazināšana būtu viens no piemērotākajiem atbalsta līdzekļiem mazāk nodrošinātajai sabiedrības daļai, kurai atšķirībā no mums, šeit sēdošajiem, katrs cents ir no svara... taču acīmredzot ne šeit, ne cilvēkiem pie varas, kuri mūsu valsti 30 gadu laikā ir padarījuši par greizo spoguļu karaļvalsti, kur 52 deputāti ir vairāk nekā 54 deputāti, 100 paraksti ir vairāk nekā 25 tūkstoši parakstu un 12 procenti PVN ir mazāk nekā 5 procenti.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lindas Liepiņas, Aināra Šlesera, Viļa Krištopana, Mārča Jencīša un Kristapa Krištopana iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Šajā nedēļā mēs, frakcija Latvija pirmajā vietā, atkārtoti lūgsim jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu – nodot Saeimas komisijai izskatīšanai likumu pakotni, kas aizliegtu dubultpilsonību valsts augstākajām amatpersonām.

Šāds likumprojekts Saeimā jau tika skatīts un pirmajā lasījumā pieņemts 2004. gadā. Diemžēl man nav zināmi iemesli, es varu tikai minēt, kādēļ šis likumprojekts netika virzīts tālāk. Bet šodien, 2023. gadā, es, godīgi sakot, vairs neatrodu nekādus – ne racionālus, ne emocionālus – iemeslus, kādēļ lai mēs savā valstī, Latvijā, ļautu augstus amatus ieņemt cilvēkiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ netur par vajadzīgu atteikties no vēl kādas pilsonības.

Ņemot vērā, ka pagājušā nedēļā daudzi no jums balsoja “pret” šo likumprojektu nodošanu komisijai, es no visas sirds aicinu kādu no jums, kas balsoja “pret”, atnākt un pateikt, kas tie ir par iemesliem, kādēļ gan mēs par šo dubultpilsonības aizliegumu nevarētu debatēt Saeimā un uzklausīt, ko par šo jautājumu domā, piemēram, Valsts drošības dienests... un tā tālāk.

Ja kādam liekas, ka šī likumprojektu pakotne varbūt tiek virzīta vienam cilvēkam, spilgtam personāžam, ieņemt... tā kā būt ar dubultpilsonību, (es konkrēti runāju par Krišjāni Kariņu), tad es personīgi atbildēšu godīgi: gan jā, gan nē. Kariņa kungs ir ļoti slikts piemērs, jo personīgi man nav skaidrs, kādas intereses viņš pārstāv, jau vairāku nedēļu garumā uzspļaujot Latvijas parlamentam un jau vairākas nedēļas neierodoties atbildēt uz deputātu jautājumiem, neierodoties arī uz jautājuma izskatīšanu, kad mēs runājām par Kariņa kunga demisiju. Tas man nav īsti saprotams. Tādēļ varbūt deputāti no JAUNĀS VIENOTĪBAS, ja jūs balsosiet “pret”, nāciet un pastāstiet, kādi ir iemesli vispār šādu jautājumu skatīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem (Starpsauciens: “Balsojam!”)... ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 58, atturas – 13. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lindas Liepiņas, Aināra Šlesera, Viļa Krištopana, Mārča Jencīša un Kristapa Krištopana iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Vilis Krištopans.

V. Krištopans (LPV).

Priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Mēs no šīs tēmas, protams, neatkāpsimies. Atcerēsimies 1999. gadu, kad Vaira Vīķe-Freiberga atteicās no Kanādas pilsonības, lai kļūtu par Latvijas Valsts prezidenti. Kāpēc gan premjers vai Latvijas Bankas prezidents, vai Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs, vai ministrs būtu zemāka standarta valsts amatpersona?

Spīdošs piemērs ir Krišjānis Kariņš. Piecu gadu darbības rezultātā, šī dubultpilsoņa darbības rezultātā, mēs esam totāli atpalikusi valsts. Šodien braucu pa mūsu pirmo un vienīgo autobāni, trīs reizes jau esmu nomērījis – 6,5 kilometri Ķekavas apvedceļa –, 120... vējš gar ausīm svilpoja, kad braucu. Igaunijā jau ir kādi 400 kilometri autobāņu, Lietuvā: Viļņa–Paņeveža, Kauņa–Viļņa, Viļņa–Klaipēda – autobānis pie autobāņa, tur jau, es nezinu, 500 kilometru, varbūt vairāk. Mums – sešarpus, bet ir! 33 gadus pēc neatkarības! Paldies dubultpilsonim Krišjānim Kariņam! (Starpsaucieni.)

Te jau vēl ir arī interešu konflikti. Iedomājieties, ka, piemēram, ASV vēlēšanu komisiju vadītu Francijas pilsonis. Varbūt – varbūt! – tas ir iespējams. Interesanta vēl viena lieta. Vecrīgas kafejnīcās klīst baumas, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās Krišjānis Kariņš startēšot ar pirmo numuru un Valdis Dombrovskis ar otro. Eiropas Savienība atplestām rokām gaida Amerikas pilsoni augstā Eiropas Savienības amatā. Bet interesantākais ir tas, ka Krišjāņa Kariņa darbs novērtēts augstāk nekā Valda Dombrovska darbs, ja tas tā būs. Tad ātri jāzvana Urzulai fon der Leienai – kas tur notiek? Ja Dombrovskis strādā sliktāk par Kariņu, tad tā Eiropas Savienība izputēs ātrāk, nekā mēs domājam.

Un pēdējais. Man ļoti patika Vitenberga kunga vēlme atbrīvot ZZS no Jaunās VIENOTĪBAS žņaugiem. Varbūt tad jūs gribat tikt atpakaļ tajā, iespējams, labākajā koalīcijā, tajos žņaugos?

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 56, atturas – 15. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lindas Liepiņas, Aināra Šlesera, Viļa Krištopana, Mārča Jencīša un Kristapa Krištopana iesniegto likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Pagājušajā reizē es jau runāju par šo jautājumu. Saeimas vairākums neatbalstīja iniciatīvu saistībā... aizliegt dubultpilsoņiem kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās un arī citās vēlēšanās. Bet, nu, ko lai es saku šodien? Tad, kad es runāju par situāciju banku sektorā... mēs akceptējam to, ka zviedri kontrolē Latvijas Banku, zviedri kontrolē Latvijas finanšu tirgu. No vienas puses, nu kā, mēs esam Eiropas Savienībā, it kā jau ļoti normāli, it kā jau var būt dubultpilsonība – vai tad Eiropas valstis nav mums draugi? Bet (kā tas izskanēja iepriekš) iedomājieties, Eiropā ir divas lielvalstis – Vācija un Francija. Vai Vācija būtu gatava Francijas pilsoni ielikt par savu premjeru? Kā jūs domājat? Nekad mūžā tā nenotiktu! Vai otrādāk. Vai itāli – par Spānijas premjeru, spāni – par Itālijas premjeru?

Nu, mēs varam salīdzināt. Mēs sakām – mums tas ir ļoti labi, bet jautājums ir tāds: vai tiešām pēc 30 gadiem mums nav pietiekami daudz savu pilsoņu, kas nav dubultpilsoņi? Es nesaucu viņus par dubultaģentiem, bet par dubultpilsoņiem. Deviņdesmitajos gados bija tāda doma, ka tie latvieši, kas ir dzīvojuši ārzemēs, atbrauks ar savām zināšanām un kompetencēm un palīdzēs attīstīt valsti, bet tagad jau ir pagājuši 30 gadi. Pašreiz mēs runājam par to, ka Latvijā ir pietiekami daudz cilvēku, kas ir ieguvuši labu izglītību, darba pieredzi.

Man liekas, ka tas ir jautājums, kas ir jāsaista ar godu un cieņu. Nu, vienkārši... ja tu gribi būt Latvijas pārstāvis Eiropā, viens no deviņiem kandidātiem... vai Saeimā viens no simts deputātiem... vai valdībā... nedrīkst būt dubultpilsonis. Dubultpilsonis var ieņemt jebkuru citu amatu, viņš var strādāt uzņēmējdarbībā, lūdzu, tas ir pilnīgi normāli, var būt trīs pilsonības, ja tās ir saistītas ar mums draudzīgām valstīm, bet šajā gadījumā runa ir par psiholoģiju.

Izskatās, ka Latvijā joprojām ir tāda kalpu tauta. Kādreiz mūs vadīja baronkungi, tad bija Padomju Savienība, kur Centrālā komiteja... kur komunisti brauca uz Maskavu saskaņot viedokļus. Tagad bijušie komunisti... daudzi arī labprāt uz Briseli brauktu un slavētu. Mēs jau zinām, ka te ir bijuši cilvēki, kas iepriekš teica: “Slava lielajam oktobrim, Ļeņinam!” No šīs tribīnes pēc tam teica... lādēja Padomju Savienību, bet tie, kas slavēja... jā, nu te bija... šoreiz es nesaukšu uzvārdus, bet te bija ļoti nacionāli noskaņoti cilvēki. Tie, kas bija pro-pa-gan-dis-ti, nevis 1989. gadā iestājās kompartijā, kā Sarmīte Ēlerte, lai grautu kompartiju no iekšpuses, – tie bija īstie komunisti, kas patiesībā nodrošināja komunistisko režīmu šeit.

Tagad mēs sakām: nē, nē, nē, lai uz Briseli brauc dubultpilsoņi. Bet tad, kad būs Latvijai svarīgs jautājums, kurš tad īsti... kuram kungam viņš kalpos, ja no Latvijas pateiks: tev jārīkojas tā? Pieņemsim, būs kāds Vācijas pilsonis... nu draudzīga valsts, mēs ar viņiem sadarbojamies... bet saņems uzdevumu no Vācijas valdības, tad kam viņš pakļausies? Skaidrs, ka... Vāczeme taču! Baronkungi mums liek šādi rīkoties, ko? Un tagad jūs draudzīgi balsosiet “pret”, un es uzskatu, ka šis balsojums parādīs, kurš tad grib dzīvot “zem” baronkungiem, kurš grib izdabāt visām lielvarām. Vai beidzot mēs nevarētu tomēr sākt pārvaldīt valsti paši?

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 45, atturas – 11. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lindas Liepiņas, Aināra Šlesera, Viļa Krištopana, Mārča Jencīša un Kristapa Krištopana iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Pamazām balsu kļūst vairāk, bet joprojām vairākums gaida baronkungus. Gaida, ka te kāds atnāks un mūs izvilks no šīs bedres, no stabilās pēdējās vietas, ko? Ko? (Starpsauciens: “Laimes lāci vajag!”) Nu jā, vieni tic salavecim, vieni tic labajam baronkungam. Apskatieties, kā tas bija vecajās labajās latviešu filmās, padomju laikā uzņemtajās, kā tur par nelielu samaksu bučoja zābakus baronkungiem, atceraties? Un tagad mēs atkal esam pie jautājuma: vai mēs gribam šodien pārvaldīt valsti paši? Zaļo un Zemnieku savienība, jūs taču teicāt: būsim saimnieki savā zemē! Ko? Nu tad beidzot nobalsojiet, lai baronkungi mūs nepārvalda!

Līdz ar to (Starpsauciens.)... Es saprotu, jūs neesat saskaņojuši. Bet jūs padomājiet, vai pēc 30 plus gadiem mēs neesam gatavi pārņemt varu valstī un sākt pārvaldīt šo valsti paši? Vai latvieši ir tik stulbi, ka viņi bez baronkungiem nespēs pieņemt lēmumus? Situācija ir viens pret vienu kā Padomju Savienībā. Tad brauca uz Maskavu saskaņot viedokli un kaut kādā veidā izlūgties atbalstu. Un, ja pateica – nē, tad teica – Maskava mums neļauj. Tagad prasa – kāpēc nē? Brisele neļauj, Vašingtona neļauj.

Jā, NATO jautājumi – svēta lieta, mēs esam NATO partneri, mēs saskaņosim, bet, dārgie draugi, ekonomiskie jautājumi – Amerikai Amerika ir pirmajā vietā, Latvijai Latvija ir pirmajā vietā. Tā tam ir jābūt, tādam ir jābūt principam. Nebrauks citas valsts pavalstnieks aizstāvēt Latvijas intereses. Apskatieties, mēs varam teikt: bija grūts laiks, tāds un tāds, bet, nu, griez, kā gribi, piecus gadus Kariņš bija premjers, un mēs esam pēdējā vietā. Godājamie draugi, tā tas ir.

Un te runa nav par uzvārdu, runa ir par principu. Ir tomēr ārkārtīgi svarīgi, ka mēs sakām: ja tu gribi ieņemt augstāko amatu valstī, būt prezidents, tu nedrīksti būt dubultpilsonis. Par prezidentu it kā ir skaidrība, nevar būt dubultaģents, dubultpilsonis, lai gan par Levitu tā arī nav skaidrības, kā viņam ar tām pilsonībām, drošības dienesti viņu piesedz. Bet šis ir tas jautājums, kurā mums... pat ja ir sabiedrotie NATO, Eiropas Savienībā, nedarīsim tā un nepazemosimies – tā, kā tas nenotiek citās valstīs. Citās valstīs dubultpilsoņi nevar ieņemt amatus ministru kabinetā, tas nav iespējams. Tu vari ielikt kādā citā augstā amatā, bet... lielajās valstīs tā tas nenotiek.

Tā ka, godājamie zaļie zemnieki, būsim saimnieki mūsu valstī, atsacīsimies no baronkungiem! Balsojam par to, ka latvietis ir saimnieks Latvijā, ka Latvijas tauta ir saimnieks, nevis tie, kas mums dod uzdevumus no ārzemēm!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Cienījamie kolēģi! Ainār, ja tu nebūtu nācis runāt otru reizi par vienu un to pašu, es arī varbūt nemaz nebūtu nācis, bet tad, kad tu jau otro reizi runāji, tad es arī bišķiņ pamodos.

Principā man jāsaka tā, ka Ainārs ir malacis, jo viņš ir apņēmīgs un šeit iznes daudzas labas idejas, un mēs, pozīcijas partijas, ne vienmēr līdz galam ieklausāmies, bet mums tā pozīcijas pašapziņa neļauj Aināru vienmēr arī atbalstīt. Bet, ja man jāsaka par dubultpilsonību, arī tas ir tāds jautājums – vai tās personības, kurām ir dubultpilsonība, to izmanto Latvijas valsts interesēs vai neizmanto?

Manuprāt, Krišjānis Kariņš ir politiķis, par kuru mums katram ir savs vērtējums, piemēram, par viņu... vai tas ir labi, ka viņam ir... viņam pašam uz to būtu jāatbild, un diez vai mums šeit būtu jānorāda, kāpēc viņš turas pie abām pilsonībām. Bet, ja man jāsaka, es viņu satiku vēl 1989. gadā... ar Krišjāni iepazinos, un kopš tiem laikiem man tomēr ir saglabājies pietiekami solīds priekšstats par viņu, man nekad nav bijusi nepieciešamība nākt un aizrādīt viņam par viņa pilsonību.

Tajā pašā laikā parunāsim, Ainār, arī par tevi. Kā es atceros, varbūt dažus gadus atpakaļ tu biji Krievijas dzelzceļa padomē vai... tādā vadošā struktūrā strādāji. (Dep. A. Šlesers: “Nebiju.”) Nebiji?

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar zāli.

Ģ. V. Kristovskis. Katrā gadījumā vienā no Krievijas dzelzceļa struktūrām biji. Tātad tev Krievijā nedeva iespēju tik augstu noteikt visu to, kas tur notiek? (Dep. A. Šlesers: “Es neesmu bijis...”) Nav? (Dep. A. Šlesers: “Es neesmu bijis...”) Ā, nu, tad man jāatvainojas. Bet katrā gadījumā tad ir jālabo visi tie informācijas līdzekļi, kas par to runāja. (Dep. A. Šlesera starpsauciens.)

Ko es ar to gribēju teikt? Es ar to gribēju teikt, ka katram cilvēkam ir kaut kāds ceļa gājums un bijuši kaut kādi dzīves periodi, kad viņš ir saistībā... ar vislabākajiem nodomiem atrodas kaut kādā vienā vai otrā frontes sektorā, ja tā varētu teikt, ja valsti mēs nosaucam par frontes sektoru. Līdz ar to, man liekas, ļoti aizrādīt par šādiem dubultpilsonības jautājumiem var tad, ja katra paša politika šajos jautājumos – sadarbībā ar citām valstīm, attieksmē pret citām valstīm, politikām – ir absolūti skaidra un nevainojama. Tā ka, Ainār, es domāju, trešo reizi vairs nav par to jārunā. (Dep. A. Šlesers: “Nevajag.”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! (Starpsauciens: “Kam bija iebildumi?”) Edmundam Jurēvicam. (Starpsaucieni.) Labi, kolēģi...

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Par – 32, pret – 47, atturas – 17. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Mēs esam pietuvojušies pārtraukumam.

Tātad viens paziņojums.

Šajā pārtraukumā ir paredzēta Prezidija un Frakciju padomes sēde par valsts kontroliera amata kandidātu izvirzīšanas termiņu. Lūdzu pulcēties Sarkanajā zālē.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vēl vārds deputātam Jurim Viļumam – par Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas sēdi. Lūdzu!

J. Viļums (AS).

Kolēģi, aicinu uzreiz pēc sēdes un rezultātu paziņošanas tos deputātus, kas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijā (kas mēs esam klāt), atnākt uz īsu brītiņu uz komisijas telpām. Droši vien ievēlēsim jauno apakškomisijas vadību.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, kolēģi! Ir reģistrējušies 96 deputāti, nav reģistrējušies 4: Raivis Dzintars, Ilze Indriksone, Andris Kulbergs un Nataļja Marčenko-Jodko.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet savas vietas Saeimas Sēžu zālē! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Mēs palikām pie iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lindas Liepiņas, Aināra Šlesera, Viļa Krištopana, Mārča Jencīša un Kristapa Krištopana iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Bankas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Vilis Krištopans.

Kolēģi, mazliet klusāk! (Starpsaucieni.)

V. Krištopans (LPV).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti, kas ir atnākuši uz Saeimas Sēžu zāli! Kā saka, iedvesmu deva Ģirts Valdis Kristovskis, ar kuru kopā pirms 30 gadiem mēs bijām šeit, šajā zālē, tikai Prezidijs sēdēja tur, tās rindas bija šitā. (Parāda novietojumu zālē.)

Ģirt, pirms tu... ir tāds labs teiciens: “Ja tu dzīvo stikla mājā, nekad nemētājies ar akmeņiem.”... pirms tu meklē utis mūsu frakcijā, paskaties pa labi, pa kreisi! Varbūt es kļūdos, tad es atvainošos. Es “iegāju” Vikipēdijā, apskatījos 2007. gada pilsonības piešķiršanas likumu, un tur melns uz balta rakstīts, ka Hosams Abu Meri ir Latvijas un Libānas pilsonis. Varbūt tā nav, palabojiet mani.

Mēs te briesmīgi tā kā nodarbojamies ar lojalitāti, visādām vajāšanām... vajag, nevajag. Tagad mēs pārbaudīsim lojalitāti. A es neko īpaši negribētu pārbaudīt, man vienkārši gribētos, lai Abu Meri tad, kad būs šajā zālē, atnāk tribīnē un kā Libānas pilsonis pasaka Libānas oficiālo pozīciju Izraēlas un “Hamās” kara jautājumā un savu kā Libānas pilsoņa pozīciju, kā arī savu kā Latvijas pilsoņa pozīciju. Ja tās sakritīs, Latvijai viss būs kārtībā, bet vai viss būs kārtībā Libānai, to mēs redzēsim.

Tā ka, godājamo kolēģi Ģirt, paskaties vēl! Ja labi pameklēsim, varbūt mēs vēl kādu dubultpilsoni pie jums atradīsim. Es jau zinu, uz kurieni man skatīties, bet pagaidām es klusēju. Jums tur čum un mudž no dubultpilsoņiem, a jūs te meklējat... jaucat amatus ar pilsonību! Amats ir viens, un pilsonība – pavisam kaut kas cits.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Bankas likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 47, atturas – 21. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Linda Matisone.

L. Matisone (AS).

Godātais Saeimas Prezidij! Godātie kolēģi! Par to, ka vardarbības problēma Latvijā pastāv, šaubu nav. Vardarbība ir gan pret sievietēm, gan pret vīriešiem, gan pret bērniem, un īpaši tā ir izplatīta pusaudžu vidū.

Šobrīd sabiedrību var iedalīt divās daļās: vieni, kas ir kaislīgi Stambulas konvencijas atbalstītāji un kas domā, ka, pieņemot konvenciju, vardarbība izzudīs, savukārt otri kategoriski iebilst un uzskata šo dokumentu par ideoloģiski uzlādētu, ar daudziem zemūdens akmeņiem.

Kā zināms, Stambulas konvencijas ratifikāciju atbalstošie politiķi mierina sabiedrību, ka konvencijas strīdīgās normas varēs neitralizēt, pieņemot pie tās atrunas un deklarācijas, taču Stambulas konvencijas 78. pants aizliedz izdarīt atrunas, izņēmums ir tikai atsevišķi konvencijas panti. Un tie nebūt nav tie panti, par kuriem sabiedrībā ir strīdi, proti, 3. panta “c” punkts par sociālā dzimuma jēdziena ieviešanu, 4. pants par dzimuma identitāti, 12. pants, 14. pants par bērnu izglītošanu par dzimumu līdztiesību visu izglītības līmeņu mācību programmās.

Šajos nosauktajos pantos Stambulas konvencija neparedz izdarīt nekādas atrunas, tieši otrādi – šajos pantos jebkādas atrunas ir aizliegtas. Ar deklarācijām ir līdzīgi. Pirmā valsts, kura ratificēja Stambulas konvenciju ar deklarāciju, bija Polija. Pret to iebildumus izteica vairākas Stambulas konvencijas dalībvalstis, kuras norādīja, ka deklarācija patiesībā ir slēpta atruna. Līdz ar to politiķu solījumi par atrunu vai deklarāciju pievienošanu Stambulas konvencijai ar nolūku neitralizēt ideoloģiski strīdīgos pantus ir vai nu nezināšanas un nekompetences pazīme, vai tīša maldināšana.

Mēs varam pieņemt vienu, divas, piecas vai desmit konvencijas, taču mēs neatrisināsim problēmas ar vardarbību ģimenē, ja netiks atrasti līdzekļi policistu algām, ja policija netiks nokomplektēta ar modernu, efektīvu upuru aizsardzības sistēmu.

Kā zināms, Latvija Stambulas konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, un vēl līdz šim brīdim – septiņu gadu laikā – elektroniskā upuru aizsardzības sistēma Latvijā nav ieviesta un nebūs arī nākamgad. To intervijā nesen apliecināja tieslietu ministre. Tas nozīmē, ka Stambulas konvencija ir tukša skaņa bez rīcības.

Latvijā netrūkst normatīvo aktu – likumu un noteikumu, mums trūkst rīcības – tūlītējas, konkrētas, mērķtiecīgas, izlēmīgas rīcības. Konvencija bez rīcības ir kārtējais birokrātiskais dokuments, kurš nepasargās potenciālos upurus no varmākām.

Aicinu nešķelt sabiedrību un neatbalstīt konvencijas tālāku virzību.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi, es ar nelielu atkāpi no savas ieplānotās runas. Es vēlos pateikt paldies Matisones kundzei lai arī par pretēju viedokli šajā jautājumā, bet par cieņpilni izteiktu. Paldies jums par to.

Es uzskatu, ka pēdējās nedēļās un mēnešos emocijas un mīti, pat sazvērestības ir pārāk pārņēmušas mūsu sabiedrību. Pamatā un... vairāk tiek diskutēts par to, kā tur nav, un baidīts ar lietām, kā tiešām tur nav. Tādēļ arī es šodien centīšos runāt bez emocijām, gribu tikai minēt pāris faktu.

Manuprāt, Latvijas vēsturē, vismaz pēdējo laiku vēsturē, pēdējos gados, šis ir visvairāk diskutētais starptautiskais līgums... visrūpīgāk diskutētais kopš 2016. gada, kad labklājības ministrs Jānis Reirs Latvijas vārdā šo līgumu parakstīja. Tādā ziņā pārmetums nav vietā, ka šis jautājums nav rūpīgi diskutēts. Tas ir rūpīgi diskutēts sabiedrībā, juridiskajās aprindās, daudz kur citur.

Bet, ja mēs satraucamies, vai likums ir atbilstošs Latvijas Republikas Satversmei... mēs varam spriest, vai tas tā ir vai nav... es gribu jūs informēt, ka 2000. gadā Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir lēmusi, ka šī konvencija pret vardarbību ir pilnībā atbilstoša mūsu Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātajām normām.

Nedaudz par starptautisko praksi. Kolēģi, gribu informēt, ka 37 valstis plus Eiropas Savienība (Starpsaucieni.) šo konvenciju par vardarbību pret sievietēm ir ratificējusi, arī tādas valstis kā Polija un Ukraina. Kolēģi, valstis, kuras šo konvenciju ratificējušas, ir ļoti dažādas politiski – centriskas, sociāldemokrātiskas, konservatīvas, labējas –, jo, manuprāt, cīņa pret vardarbību nav ideoloģiska, tā ir visu kopējā cilvēciskā vērtība.

Specifiski gribu pieskarties Polijas piemēram. Polijā, kā mēs zinām... Polija ir mūsu sabiedrotais neapšaubāmi. Neapšaubāmi, kādas tur valdības bija, ir vai būs, Polijai ir nelokāma ģeopolitiskā stāja kopā ar mums. Polija šo ir ratificējusi, un arī iepriekšējā valdība nav mēģinājusi no tā atkāpties. Un Polijā nav noticis nekas tāds, par ko baida šīs konvencijas oponenti.

Kolēģi, mums šo deklarāciju, kas neapšaubāmi... šī deklarācija, kolēģi, nebūs brīnumnūjiņa, kas vienā dienā atrisinās visas problēmas, bet šī konvencija... radīs skaidru signālu... un arī praktiskas palīdzīgas lietas, lai mēs varētu vēl vairāk cīnīties pret vardarbību. Cīņai pret vardarbību ir jābūt mūsu visu kopējam mērķim. Šo prasa cilvēki, kas ir cietuši no vardarbības, arī cilvēki, kas strādā, lai palīdzētu tiem, kas ir cietuši no vardarbības. Viņi skaidri pauž, ka šis viņiem palīdzēs. Skaidrs, ka šī nav brīnumnūjiņa. Skaidrs, ka mums pašiem būs jādara vēl daudzi un daudzi citi mājasdarbi, bet arī šis ir ļoti būtisks solis, lai ietu uz priekšu cīņā pret vardarbību. Vardarbība jebkādā formā nav pieļaujama.

Par starptautisko praksi. Vairākas valstis, tai skaitā Ukraina un Polija, ir pievienojušas no savas puses deklarāciju, skaidrojošu deklarāciju, kā viņi saskata šo konvenciju pret vardarbību. Arī Latvija... jums tiek piedāvāta skaidra deklarācija, kas visiem ir pieejama, kur ir skaidri nošķirts un pateikts, par ko šī deklarācija iestājas. Šeit ir skaidri un gaiši pateikts, ka mēs darīsim visu saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, un es esmu pārliecināts, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi ir cīnīties pret vardarbību.

Kolēģi, es aicinu balsot “par” un nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem ir iebildumi... un ir izteikts lūgums nodot Juridiskajai komisijai.

Tādā gadījumā vispirms balsosim par nodošanu komisijai un pēc tam balsosim par iesniegto priekšlikumu... par nodošanu Juridiskajai komisijai (Starpsaucieni.)... Juridiskajai komisijai kā vienīgajai atbildīgajai komisijai. (Starpsaucieni: “Par procedūru!”)

Par procedūru. Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu Rihardam Kola kungam.

R. Kols (NA).

Paldies. Man, lūdzu, būtu lūgums Juridiskajam birojam... atbilstoši Saeimas kārtības rullim... vai starptautisko līgumu ratificēšana ekskluzīvi nav Ārlietu komisijas kompetence? Tā ir prakse. Ja Saeimas kārtības rullī arī nav atrunāts, tā ir nerakstīta tradīcija – jebkura starptautiska līguma ratifikācija iet caur Ārlietu komisiju kā atbildīgo komisiju.

Man ir lūgums pamatot, kādēļ Juridiskā komisija piepeši tiek noteikta kā atbildīgā komisija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Juridiskais birojs skaidro, ka tā ir Saeimas izšķiršanās.

Lūdzu zvanu! Balsosim par nodošanu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 41, atturas – nav. Likumprojekts komisijai tiks nodots. Tagad izšķirsies – kurai.

Tātad priekšlikums bija – Juridiskajai komisijai. (Starpsauciens.) Labi, tātad mums ir vēl viens (Pauze. Zālē troksnis.)... Tātad vispirms ir balsojums par Juridisko komisiju; ja netiks atbalstīts, tad par nākamo komisiju.

Lūdzu zvanu (Starpsauciens: “Par procedūru!”)...

Par procedūru dodam vārdu deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Es lūdzu skaidrojumu, par ko notika iepriekšējais balsojums, jo bija priekšlikums balsot par nodošanu Ārlietu komisijai, un tā mēs šo balsojumu arī sapratām. Tā jūs šo balsojumu no Saeimas tribīnes kā sēdes vadītāja arī pasniedzāt. Tāda ir bijusi arī iepriekšējā balsošanas prakse.

Vai šobrīd Saeimas kārtības rullis tiek mainīts? Vai ieviesta cita balsošanas prakse? Mums kā deputātiem ir tiesības zināt, par ko mēs esam... vai par ko mums lūdz balsot. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Cienījamie kolēģi, mazu uzmanību!

Tātad es jau skaidroju iepriekš. Tā kā izskanēja priekšlikums par citu komisiju, tad balsojums tika sadalīts divās daļās: viens ir balsojums vispār par nodošanu komisijai, par ko mēs tikko nobalsojām, un būs otrais balsojums par priekšlikumu par nodošanu Juridiskajai komisijai.

Lūdzu zvanu (Starpsaucieni.)...

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu.

Tātad, Zivtiņa kungs, lūdzu, – par procedūru.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Vai mēs nevarētu šinī gadījumā sākt balsojumu nevis no Juridiskās komisijas, bet pirmo, ko teica... tātad par nenodošanu nevienai, otru – par nodošanu Ārlietu komisijai, un trešo – par nodošanu Juridiskajai komisijai?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nē, nevar. Vispirms ir jābalso par izteikto priekšlikumu – nodot Juridiskajai komisijai. Rindas kārtībā.

Lūdzu zvanu (Starpsauciens: “Par ko tad mēs balsojam?”)... Es tūlīt teikšu. Tātad mēs balsosim par deputāta Edmunda Jurēvica (Starpsaucieni.)... Kolēģi, uzmanību! Mūsu balsojums būs par deputāta Edmunda Jurēvica izteikto priekšlikumu par nodošanu Juridiskajai komisijai.

Iepriekšējais balsojums, es skaidri definēju, bija balsojums par nodošanu vispār komisijai. (Zālē troksnis.)

Tātad – vai ir par procedūru vēl jautājumi?

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei – par procedūru. Lūdzu!

I. Mūrniece (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Mēs taču kā parlaments gribam strādāt, ievērojot Saeimas kārtības rulli! Vai jūs piedāvājat atcelt iepriekšējo balsojumu, kuru mēs balsojām?

Sēdes vadītāja. Mūrnieces kundze, es jums paskaidroju trešo reizi...

I. Mūrniece. Saprotu, ka jums vairs nav nekāda skaidrojuma un balsojums, tā kā jūs to pasniedzāt, netika sadalīts atsevišķi pa jautājumiem. Ja mēs tagad skatīsimies Saeimas stenogrammu... mēs gribētu redzēt, kurā brīdī šis jautājums tika sadalīts pa konkrētām daļām.

Es aicinu rīkot tehnisko pārtraukumu, apskatīties Saeimas sēdes stenogrammu un saprast, par ko mēs šeit, parlamentā, balsojam.

Sēdes vadītāja. Mūrnieces kundze, paskaidroju tātad vēlreiz. Deputāts Edmunds Jurēvics nolasīja savu motivāciju “par”, un tajā mirklī es pateicu, ka mēs sadalām balsojumu, jo ir priekšlikums (Starpsaucieni.)... jo ir deputāta Edmunda Jurēvica priekšlikums – nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai. Tajā mirklī es arī pateicu, ka balsojums ir tikai par nodošanu komisijai un nākamais balsojums būs par nodošanu Juridiskajai komisijai. (Starpsaucieni. Dep. J. Dombrava: “Man par procedūru! Par procedūru vēlvienreiz!”)

Par procedūru – Jānis Dombravas kungs. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Es lasu Saeimas sēdes darba kārtību, kur rakstīts: likumprojekts “Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” (Nr. 429/Lp14), izstrādājis Ministru kabinets. Un Saeimas Prezidijs ierosina nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Šāds balsojums mums bija, kur daļa deputātu izšķīrās... ar 51 balss pārsvaru noteikt Ārlietu komisiju kā atbildīgo komisiju un nodeva šai komisijai. (Starpsaucieni.) Deputāts Jurēvics rosināja noteikt arī Juridisko komisiju (Starpsaucieni: “Nē.”; “Nē.”; “Nav!”), jo viņš nevienā vārdā nepieminēja noteikt Juridisko komisiju kā atbildīgo, bet aicināja nodot Juridiskajai komisijai, kas, es domāju, ir izvērtējams priekšlikums, tāpat kā varbūt ir jānodod (Starpsaucieni.) arī vēl citām komisijām, bet nevienā brīdī netika pateikts (pēc stenogrammas), ka jānodod... kā atbildīgajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Labi, kolēģi, mēs varam precizēt balsojumu, ņemot vērā, ka mums šobrīd ir... Lai procedūra būtu pilnīgi skaidra, deputāt Jurēvica kungs, lūdzu, formulējiet savu priekšlikumu... par procedūru. (Dep. E. Jurēvics: “Varētu mikrofonu ieslēgt?”)

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Edmundam Jurēvicam – par procedūru.

E. Jurēvics (JV).

Kolēģi, nav mikrofona, bet es varu runāt pietiekami skaļi...

Sēdes vadītāja. Ieslēdziet, lūdzu (Starpsauciens.)... ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu.

E. Jurēvics. Ļoti cienījamie kolēģi, tāpat kā iepriekš es aicinu nodot šo kā atbildīgajai... un vienīgajai... Juridiskajai komisijai. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mums ir priekšlikums, kuru izteica deputāts Edmunds Jurēvics, nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai. Lai visiem būtu skaidrs, es aicinu sadalīt šo (Starpsaucieni.)... lēmumu (Starpsauciens: “Par procedūru!”)... Mēs varam atkārtot, kolēģi, nav...

Labi, kolēģi, man saka, ka mēs jau esam nobalsojuši.

Par procedūru vēl kādam ir...? (Dep. E. Zivtiņš: “Jā, jā!”)

Lūdzu, Šlesera kungs pirmais.

A. Šlesers (LPV).

Godājamie kolēģi! Man tāds drusku apjukums. Es piedāvāju vienkārši, lai izbeigtu šo apsaukāšanos... ko mēs esam nobalsojuši... piecu minūšu tehnisko pauzi. (Dep. E. Zivtiņš: “Pareizi!”) Es domāju, ka ir jāatsauc tas pirmais balsojums, un tad attiecīgi virziet uz balsojumu to redakciju, kas ir pareiza. Un virzāmies tālāk. Nevajag noraut visu sēdi... ir jāvirzās. Demokrātijai tomēr ir jādarbojas. (Dep. E. Zivtiņš: “Par pārtraukumu!”)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukuma nebūs. (Starpsaucieni.) Juridiskais birojs (Starpsauciens.) vēlreiz uzsver, ka procedūra nav pārkāpta. Ņemot vērā, ka... varēsiet paklausīties... tiešām tika sadalīts divos balsojumos (Starpsaucieni.)... un es nevienā mirklī (varēsiet paklausīties arī stenogrammā) neteicu, ka balsojums ir par nodošanu tieši Ārlietu komisijai. To es neesmu teikusi. Līdz ar to viens balsojums mums ir bijis.

Kolēģi, ja ir vēl kādam jautājumi par procedūru... Ja nē, tad mēs balsojam par deputāta Edmunda Jurēvica izteikto priekšlikumu – par nodošanu Juridiskajai komisijai.

Par procedūru – Smiltēna kungs, lūdzu!

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka ir deputāti, kas ir izteikuši priekšlikumus nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai... es uzskatu, ka Saeimā mums skaidri ir nodalītas kompetences komisijām – kura komisija lemj par kādiem jautājumiem, tāpēc arī deputāti ir izvēlējušies strādāt vienā vai otrā komisijā.

Starptautiskie līgumi absolūti viennozīmīgi ir Ārlietu komisijas kompetence. Arī es tieši tāpēc esmu pieteicies tajā strādāt, ka mani interesē ārlietas un lemšana par starptautiskajiem līgumiem.

Tāpēc es aicinu nodot šo likumprojektu Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens.) Un Juridiskajai komisijai kā līdzatbildīgajai.

Sēdes vadītāja. Labi, paldies.

Vai par procedūru...?

Vēl ir deputāts Nauris Puntulis – par procedūru. Lūdzu!

N. Puntulis (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kā jūs redzat, ir daudz neskaidrību. Arī man pašam šobrīd nav skaidrs, par ko tad es esmu balsojis... par nodošanu komisijām, neminot konkrētu komisiju... Vai šāds balsojums atbilst tam, par ko man būtu jābalso?

Es aicinu, lai šo situāciju patiešām nesarežģītu vēl vairāk, paņemt tehnisko pārtraukumu, pārlūkot stenogrammu un noskaidrot visus “par” un “pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tehniskā pārtraukuma nebūs, balsosim. (Starpsaucieni.) Balsosim par priekšlikumu (Starpsaucieni.)...

Tātad par procedūru vēl ir Jānis Vitenberga kungs. Lūdzu!

J. Vitenbergs (NA).

Es arī, kolēģi, aicinu tomēr nodot šo jautājumu Ārlietu komisijai, jo daudzi, arī tie, kuri atbalsta likumprojekta tālāku virzīšanu, uzsver, ka te ir runa par Latvijas starptautisko reputāciju, kā mūs tālāk redzēs pasaule... vai mēs to pieņemam vai nepieņemam.

Ārlietu komisija strādā un ikdienā darbojas ar starptautiskiem jautājumiem. Neviena cita komisija Saeimā to labāk nevarēs izdarīt kā Ārlietu komisija.

Tā ka aicinu nodot Ārlietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Labi, paldies.

Par procedūru – ieslēdziet mikrofonu Lindai Liepiņas kundzei.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, balsošanas rezultātos ir rakstīts, ka mēs esam nobalsojuši par priekšlikumu – nodošana komisijām (daudzskaitlī). (Starpsaucieni.) Bet mēs esam... manuprāt, te kaut kāds sajukums. Tehniski, lūdzu, – par ko tad mēs īsti esam nobalsojuši? Deputātiem te ir radušās domstarpības, par ko ir bijis šis balsojums.

Sēdes vadītāja. Paskaidroju: mums šis balsojums bija par nodošanu vispār komisijām. (Starpsaucieni.)

Labi, paldies.

Par procedūru – Vucāna kungs.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi, tā kā no deputātiem ir izskanējis priekšlikums par tehnisko pārtraukumu, tad, manuprāt, tas tomēr ir jānobalso (Starpsauciens: “Pareizi!”), lai pēc tam nerastos domstarpības.

Es aicinu nobalsot par to, vai ir tehniskais pārtraukums vai ne.

Sēdes vadītāja. Labi, kolēģi, tā kā no vairākiem izskanējis par tehnisko pārtraukumu, tad tiešām nobalsosim, lai visiem būtu skaidrs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par tehnisko pārtraukumu – piecas minūtes! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 48, atturas – 1. Tehniskā pārtraukuma nebūs.

Par procedūru... vēl Zandai Kalniņai-Lukaševicai... Atsaukusi? Labi, paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Edmunda Jurēvica izteikto priekšlikumu likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 40, atturas – nav. Likumprojekts nodots Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens: “Par procedūru!”)

Par procedūru.

Lūdzu, Kola kungs – par procedūru.

R. Kols (NA).

Es atbilstoši Saeimas kārtības rullim aicinu noteikt Ārlietu komisiju kā līdzatbildīgo komisiju. Ja ir jau nodots Juridiskajai komisijai, vēl var balsot par Ārlietu komisiju kā līdzatbildīgo, kas, man liekas, ir loģiski.

Sēdes vadītāja. Balsojam par Kola kunga priekšlikumu par nodošanu arī Ārlietu komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” nodot Ārlietu komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 59, atturas – nav. Ārlietu komisijai kā līdzatbildīgajai nav nodots.

___

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Nākamā sadaļa – “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Ramonai Petravičai šā gada 2. novembrī. Prezidijs jau ir piešķīris un informē Saeimu.

___

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ričardam Šleseram no šā gada 1. novembra līdz 2. novembrim. Prezidijs jau šo atvaļinājumu ir piešķīris un informē Saeimu.

___

Nākamais – lēmuma projekts “Par 2024. gada ziemas sesijas sākšanu un slēgšanu”. Prezidijs informē, ka ziemas sesiju sāksim 8. janvārī un slēgsim 28. martā.

Paldies.

Nākamais... Jābalso, kolēģi, man saka...

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 2024. gada ziemas sesijas sākšanu un slēgšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

___

Sākam sadaļu – “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”, otrais, galīgais, lasījums.

Astoņpadsmit priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 412/Lp14).

Juridiskā komisija saņēma 18 priekšlikumu.

Uzaicinot gan iesniedzējus, gan ekspertus, lietpratējus, mēs izvērtējām priekšlikumus un pieņēmām šādus lēmumus.

1. – deputāta Grasberga priekšlikums. Piedāvā aizstāt visā likumprojekta tekstā vārdu “partnerība” ar vārdu “mājsaimniecība” attiecīgajā locījumā. Mēs vērtējām šo priekšlikumu, neizslēdzam iespēju un nepieciešamību domāt par grozījumiem, nostiprinot šo jēdzienu arī citos normatīvajos aktos un paredzot speciālu regulējumu, bet tas nav jautājums, par kuru būtu jālemj saistībā ar likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā”. Uz to komisijas sēdes laikā norādīja eksperti, un es gribu vērst jūsu uzmanību, ka Juridiskā biroja pārstāve, uzdodot jautājumus un apspriežot šo situāciju ar iesniedzēju, norādīja uz problēmu, kas var veidoties, proti, mums ir mājsaimniecības arī tagad, un, ja mēs paredzam, ka nākotnē tiks reģistrētas atsevišķas mājsaimniecības, – kas būs ar tām mājsaimniecībām, kuras vēl nav reģistrētas? Principā, akceptējot šādu normu, var sanākt, ka visiem Latvijas cilvēkiem būs jāiet pie notāra, lai reģistrētu savas ģimenes kā mājsaimniecības un lai iegūtu attiecīgo statusu. Tas nav pieļaujams, tas nav loģiski.

Un ar balsojumu tika nolemts šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Pirmais debatēs pieteicies deputāts Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Par šo priekšlikumu. Pēc būtības – kāpēc es vispār to iesniedzu un ko es ar to biju domājis. Jā, mēs varam diskutēt par šo juridisko tehniku, vārdu var sadalīt arī divos vārdos – “mājas saimniecība” – un iegūt citu vārdu tādā veidā. Bet par būtību.

Iepriekš, diskutējot par šo pakotni kopumā, es runāju arī par motīviem. Kas tad ir tie motīvi? Kāpēc mēs vēlamies šo ieviest? Un par mājsaimniecību mēs runājām jau kādu laiku atpakaļ. Kā Nacionālā apvienība mēs redzam šādu regulējumu, kas patiešām palīdzētu tiem cilvēkiem, kas nevar sakārtot, teiksim, juridiskās lietas, kur ir vecāmamma ar diviem mazbērniem un nevar pirms nāves vai citos gadījumos, kad ir visas šīs lietas jāsakārto... kad vienkārši netiek klāt.

Mēs ķeramies klāt un veidojam šo likumprojektu pakotni tādā veidā, ka tas ir domāts mājsaimniecībām, cilvēkiem, kas tur dzīvo kopā. Līdzīgi kā, ja, piemēram, tie būtu studenti. Tad mēs pat noteiktu termiņu, ka reģistrējam kopējo mājsaimniecību uz četriem vai sešiem studiju gadiem, un pēc tam tas arī terminēti beidzas. Tā būtu tāda prakse, ja mēs tiešām skatītos uz to, kā regulēt šīs attiecības, kas arī publiskajā telpā bieži vien izskan, it sevišķi no ZZS frakcijas, mēģinot locīt šo, ka tas ir visiem cilvēkiem, ka tas nav šaurai grupai. Bet ir tas domāts šaurai grupai – visa šī likumprojektu pakotne kopumā.

Jo pirmām kārtām vienīgā nevalstiskā organizācija, ar ko to visu apsprieda, ir “Dzīvesbiedri”, līdz ar to mēs saprotam, uz ko tas ir orientēts. Ja ir arguments, ka šis ir domāts arī diviem dažādu dzimumu cilvēkiem, tad es saku, ka tiem, kas negrib doties laulībā, ir saderināšanās. Ja mēs patiešām vēlētos šādu institūtu stiprināt un ieviest, tad mēs ķertos pie šī institūta – saderināšanās – un piešķirtu tam stingrāku tiesisko regulējumu. Bet tas diemžēl nenotiek.

Tādēļ mūsu frakcijas, Nacionālās apvienības, piedāvājums bija, ka mēs šo visu pakotni pagriežam pareizajā virzienā, tā, kā visi arī runā, un tad nebūtu ZZS frakcijas ministriem, it sevišķi labklājības ministram... kurš aiziet “Rīta Panorāmā” un stāsta, ka šī pakotne spēs regulēt patēva un bērna, kurš nav paņemts adopcijā... kārtību. Nu, nevarēs, tie ir klaji meli, un tā ir tāda melošana, ka ausis niez. Un to mēs principā nevaram pieļaut.

Ja mēs skatāmies uz šo manu priekšlikumu, ko iesniedzu, – ka taisām citu virzienu, neejam viendzimuma personu laulības reģistrācijas virzienā, bet ejam... par mājsaimniecībām. Tajā brīdī šie visi argumenti, kas izskanēja no pieaicinātajiem profesionāļiem, bija tikai un vienīgi par to, ka šī pakotne ir domāta kā laulības aizstājējs. Diemžēl tas tā bija. To var noklausīties, izlasīt šajās stenogrammās, kas ir no Juridiskās komisijas... par ko ir stāsts.

Tāpēc es joprojām aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un vērst šo lietu par labu, neiet nepareizajā virzienā. Mums ir iespēja šobrīd pagriezt pareizajā virzienā un patiešām parūpēties par tiem cilvēkiem, par kuriem jūs paši runājat, bet patiesībā viņus nemaz nesargājat. Un šis ir tikai un vienīgi laulības plaģiāts.

Paldies jums. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi, deputāti! Šī būs droši vien viena no melnākajām dienām Latvijas vēsturē, jo tik daudz melu, kādi ir izskanējuši no šīs tribīnes saistībā ar šo likumprojektu pakotni, es neesmu dzirdējusi. Un tas, kā jūs mēģināt sev iestāstīt, ka tas ir kaut kas cits, ka tas nav par viendzimuma pāru partnerattiecībām, kuras faktiski... laulība... nav tikai laulība... ka jūs tās nenosaucat par laulību, bet uzbūvējat kaut kādu paralēlu mehānismu šādu attiecību legalizācijai. Un ar valsts un mūsu tautas interesēm tam vispār nav nekāda sakara.

Mēs, mūsu frakcija... lai gan es saprotu, kādēļ Nacionālā apvienība... un konkrēti Grasberga kungs ir iesniedzis tik daudz priekšlikumu... Grasberga kungs jau minēja – lai kaut kādā veidā grieztu par labu šo visu padarīšanu, ko Judina kungs tik naski bīda cauri nu jau kopā arī ar Stambulas konvenciju. Mēs nebalsosim par to, jo tas ir tāds... Frankenšteins gala beigās sanāks ar visiem šiem priekšlikumiem, un skaidrs, ka kopumā mēs balsosim “pret” šo visu likumprojektu pakotni.

Bet es vēlreiz vēlos vērsties pie katra deputāta, kas vēlas šo Frankenšteinu atbalstīt: lūdzu, nedomājiet, ka tur ārā ir cilvēki, ka Latvijas laukos un pilsētās ir cilvēki, kas nesaprot, par ko ir šis balsojums. Cilvēki nav idioti. Un jūs jau varat izlikties. Jautājums – cik ilgi? Vai tiešām jūs domājat, ka Latvijas tauta to aizmirsīs, un vai tiešām jūs domājat, ka šis balsojums nebūs viens no tiem, kuru jūs agrāk vai vēlāk nožēlosiet?

Tā nu ir sanācis, ka ar mūsu, frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, starpniecību kardināls Jānis Pujats vēlas uzrunāt jūs. Viņš ir uzrakstījis vēstuli, kuru es nolasīšu un pēc tam jums katram arī iedošu, lai, kamēr šie likumprojekti tiek izskatīti, jūs izlasītu katrs pats, ko Pujata kungs vēlas jums pateikt.

Sēdes vadītāja. Liepiņas kundze, mēs runājam par priekšlikumu aizstāt vārdu “partnerība” ar vārdu “mājsaimniecība”. Un tikai.

L. Liepiņa. Jā, šis ir tieši par to, ka mēs mānām sevi, aizstājot to, ko patiesībā šī pakotne nosaka. Tādēļ ļaujiet man citēt, ko par šo... Lai vai kā mēs šo institūciju nosaucam – vai par mājsaimniecību, vai par partnerību, vai par kaut ko citu... Ļaujiet man nocitēt to, ko vēlas teikt kardināls Jānis Pujats.

“Latvijas valsts parlaments kā augstākais likumdevējs gatavojas atzīt seksuālo kopdzīvi starp viendzimuma pāriem kā likumīgu laulību. Pret to iebilst visu kristīgo konfesiju piederīgie. Tas nozīmē, ka parlamentam nevajadzētu pieņemt likumu, kas ir pretrunā ar lielāko iedzīvotāju daļu Latvijā. Kardināls Jānis Pujats.”

Es vēlreiz aicinu jūs katru, pirms jūs nospiedīsiet balsošanas aparātā pogu “par”, atzīstot šo dīvaino likumprojektu pakotni, – vienkārši ieskatieties savā sirdī un atbildiet katrs pats sev: vai tas ir tas, par ko jūs balsojat?

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Vilis Krištopans.

Krištopana kungs, es atgādinu vēlreiz: tātad mēs diskutējam par Grasberga kunga priekšlikumu – aizstāt vārdu “partnerība” ar vārdu “mājsaimniecība”.

V. Krištopans (LPV).

Tas tāds mājiens bija? Paldies, priekšsēdētājas kundze. Es te nelasīšu ne vēstules, ne ko... Neuztraucieties, lūdzu!

Šis priekšlikums – aizstāt vārdu “partnerība” ar vārdu “mājsaimniecība”... Vai tiešām Nacionālā apvienība tēlo naivos vai ir naivie? Būs, protams, interesanti redzēt, kā jūs kopumā nobalsosiet par likumprojektu, veidojot kaut kādu interesantu surogātu, ko sauc par Notariāta likumu. Vēlāk tur kaut kur parādīsies pusbrāļi un pusmāsas (es pie vienas reizes, vairs te nenākšu)... tad ZZS ar lielu entuziasmu iemānīja tur iekšā pusbrāļus, pusmāsas, domājot, ka tā nomaskēs viendzimuma attiecību reģistrāciju.

Tā ka, es domāju, tur diezgan nožēlojami izskatās. Tās debates, kas bija komisijā... stāsta vienu, domā citu, beigās vienmēr kaut kur izlien ārā, ka tās tomēr ir tuvas viena dzimuma divu personu attiecības, bet nekādā gadījumā tās nav viendzimuma attiecības.

Es nebalsošu ne par vienu priekšlikumu un balsošu “pret” šo surogātu kopumā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Igors Judins.

I. Judins (ST!).

Godātais Prezidij! Kolēģi! Man ir jautājums: par ko mēs šodien maksājam ar savām vērtībām? Man nav skaidrs. Zaļo un Zemnieku savienība, varbūt, lūdzu, jūs nosauciet to! Vai cena ir mūsu vērtības?

Sēdes vadītāja. Judina kungs, debates ir par priekšlikumu!

I. Judins. Par ko ir tik augsta maksa (Starpsauciens: “Par ko tu maksā?”), un ko mēs saņemsim? Ja kāds šodien ir gatavs maksāt ar bērnu nākotni, manā skatījumā, šāda nākotne nedrīkst pastāvēt. Esmu par Latviju ar savām mūžīgajām vērtībām, kas mums ir nodotas no mūsu senčiem.

Aicinu balsot “pret” viendzimuma attiecību legalizāciju un visiem saistošajiem likumprojektiem.

Dievs, svētī Latviju! (Starpsauciens: “Tieši tā!”)

Sēdes vadītāja. Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Par vārdu “partnerība”. Pateiksim atklāti: partnerattiecību institūts ir laulību institūta surogāts. Ja tās nav domātas seksuālas attiecības, kā jūs to gribat iestāstīt, tad kāpēc šādās attiecībās nevar stāties ar māsu, brāli, pusbrāli, pusmāsu? Šādas attiecības klasiskajā laulībā ir aizliegtas, jo tas rada incestu, tam ir nozīme tikai seksuālajās attiecībās. Tas ir pārāk acīmredzami, ka partnerattiecību institūts tiek ieviests kā monogāmas ģimenes surogāts. Kāpēc partnerattiecības var veidot tikai divas personas? Trim vecmāmiņām pensionārēm kopā taču būtu vieglāk dzīvot nekā divām, vai ne? Un kāpēc partnerattiecības nevar reģistrēt, piemēram, divas māsas pensionāres, jo biežāk kopā taču dzīvo radinieces, nevis vienkārši sveši cilvēki?

Partnerattiecību institūta mērķauditorija nav pensionāri, lai kā jūs, ZZS, to gribētu iestāstīt. Tas ir radīts viendzimuma pāru legalizācijai, un neslēpieties aiz tā, ka to varētu izmantot divi trūcīgi seniori. Ko jūs piedāvājat – divām tantiņām kļūt par lesbietēm vai diviem onkuļiem reģistrēt partnerattiecības un kļūt par gejiem?

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Savulaik tika izplatīta kampaņa par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību, un šis sauklis pēc būtības jau nav nepareizs, jo tajā brīdī, kad runa ir par kaut kādiem valsts atbalstiem vai interešu konflikta novēršanu, mēs esam redzējuši problēmu, ka mums nav pilnvērtīga mājsaimniecību reģistra, mēs neredzam, kuri cilvēki reāli dzīvo kopā, kuri viens otru atbalsta, kā rezultātā veidojas dažādas nesaprašanās ar Valsts ieņēmumu dienestu, kurš personai uzdod, piemēram, jautājumu: “Kā jūs varat dzīvot pāri saviem līdzekļiem?”, neredzot šo otru personu, ar ko tā kopā dzīvo, neatkarīgi, vai tas ir partneris, vecāks, vecvecāks, bet kur veidojas šī kopējā mājsaimniecība. No šāda viedokļa raugoties, nevajag izlikties, ka runa ir vienkārši par sareģistrēšanos. Saskaņā ar visu šo likumprojektu paketi ir paredzētas arī pietiekami plašas atbalsta un pilnvaru iespējas, piemēram, attiecībā uz pacientu tiesībām, attiecībā uz pensiju mantošanu, attiecībā uz sociālajiem pabalstiem. Un tad ir jautājums: vai patiesi mums, valstij, nevajag sakārtot šo mājsaimniecības jautājumu? Un tie nav tikai divi partneri, kuri nevar noslēgt laulību vai nevar saņemties noslēgt laulību, tās ir ļoti dažādas mājsaimniecības formas. Un, starp citu, viena no populārākajām mājsaimniecības formām – tā ir māte, bērns un ļoti bieži arī vecmāmiņa, un noteikti būtu ļoti labi un pareizi, ja šai vecmāmiņai būtu plašas pilnvaras arī attiecībā uz bērnu, lai viņu aizvestu pie ārsta, lai... respektīvi, varētu baudīt dažādus sociālos atbalstus, kas ir paredzēti dažādās situācijās, bet to likumprojektu autori mēģina ignorēt un tik tiešām veidot laulības surogātu, kas nav pareizi.

Nacionālās apvienības deputāts Jānis Grasbergs ir iesniedzis priekšlikumu visiem šiem likumprojektiem – mainīt formulējumu no “partnerības” uz “mājsaimniecību”, paplašinot tvērumu, kur mēs neskatāmies no valsts puses, kas notiek, kāda veida šīs tuvās attiecības ir starp divām pilngadīgām personām, bet mēs skatāmies uz mājsaimniecību, ko atsevišķos gadījumos var pilnvērtīgi saukt arī par ģimeni, kopumā paredzot pietiekami plašu sociālo nodrošinājumu, kas ir paredzēts turpmākajos likumprojektos.

Nez kāpēc Juridiskā komisija to mēģina ignorēt, mēģina sašaurināt, mēģina diskriminēt daudzus cilvēkus, kuriem tiktu liegta iespēja, piemēram, mantot pensijas. Protams, vēl ir atkarīgs, kā Saeima nobalsos, šķiet, par 4. priekšlikumu, bet, ja tiek nobalsots “par” 4. priekšlikumu, tad pareizāk būtu tomēr arī pārdefinēt, ka šeit mēs nerunājam par partnerību, bet runājam par mājsaimniecību. Un mājsaimniecībai tik tiešām var būt ļoti dažādas formas, tostarp arī vairāku tuvu radinieku starpā, kuriem ir dažādi uzvārdi, bet kuri faktiski dzīvo kopā, rūpējas par kopīgu saimniecību.

Aicinu atbalstīt šo un saistītos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Mājsaimniecība, partnerība – godīgi sakot, manā skatījumā (es domāju, mani atbalstīs arī mani partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ biedri), šīs visas ir pseidoproblēmas, kuras jau šobrīd ir regulētas dažādos likumos un noteikumos. Un tanī brīdī, kad mēs runājam par tiešām reālām lietām – par zviedru bankām, kad mēs runājam, kā attīstīt ekonomiku, kad mēs runājam par iekšējo drošību, kas šobrīd ir zem katras kritikas... faktiski šobrīd valdošā koalīcija ir nolikusi mums priekšā likumprojektu paketi, lai aizmālētu acis, lai mēs šeit tērētu savu laiku, lai nerunātu par valstij svarīgām lietām, bet runātu par šādu... kas ir pilnīgs tāds “iztukšītis”, tāda, nezinu, “tukša burka”, ko mēs pieņemam.

Sēdes vadītāja. Zivtiņa kungs, lūdzu, par priekšlikumu! (Starpsaucieni.)

E. Zivtiņš. Šobrīd vienīgais, ar ko mēs nodarbojamies, ir nodokļu maksātāju naudas tērēšana, laika tērēšana.

Aicinu šo likumprojektu neatbalstīt, visu noraidīt un sākt, es nezinu, diskusijas, kaut ko no jauna, jo tās attiecības, kādas ir... Uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju atnāca no ManaBalss.lv un skaidri pastāstīja... lai jūs saprastu, kāda ir attiecība “pret” un “par” attiecībā uz šo likumprojektu kopumā, tāpat arī attiecībā uz Stambulas konvenciju. “Pret” ir parakstījušies vairāk nekā 28 tūkstoši, “par” ir parakstījušies...

Sēdes vadītāja. Zivtiņa kungs, lūdzu, par iesniegto priekšlikumu!

E. Zivtiņš. 170... ar kaut ko, tātad kopumā 1 : 163. Tā nav problēma, kas mums šodien jārisina.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers. (Starpsauciens.)

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Partija Latvija pirmajā vietā nebalsos ne par vienu no šiem priekšlikumiem un balsos “pret” šiem likumprojektiem, jo pašreiz aiz skaistiem vārdiem un cēliem mērķiem tiek slēpta patiesība.

Šajā zālē attiecībā uz šiem jautājumiem visgodīgākā ir partija “progresīvie”, jo viņi publiski atklāti ir teikuši: mēs gribam legalizēt viendzimuma partnerattiecības, mēs gribam, lai galarezultātā būtu viendzimuma laulības, ģimenes, lai būtu bērnu adopcijas. Viņi to godīgi ir pateikuši. Viņi ir pateikuši, ka viņu vēlētāju intereses tiks aizstāvētas, un viņi to godīgi dara. Vakar, kad pie Saeimas notika pikets, kur piedalījās progresīvo deputāti, es teicu: nepārmetiet neko Progresīvajiem, viņi godīgi aizstāv savas intereses!

Vienotība, kurai ir gan konservatīvais, gan liberālais spārns, mēģina tā ļoti gudri to visu ietīt un sākt runāt par mājsaimniecībām, par visu cilvēku interesēm un tā tālāk. Zaļie un zemnieki vispār stāsta, ka viss ir labi un ka viņi joprojām saglabā konservatīvās vērtības. Bet realitāte jau ir kāda? Pat ja mēs šodien ar balsu vairākumu nobalsosim – vai nobalsos esošā vara –, ja tas izies cauri, tas jau problēmu nerisina. Uz ielas šie jautājumi kļūs aizvien aktuālāki. Cilvēki par to runās, un galarezultātā – galarezultātā! – lielākā daļa sapratīs, ka te būs... notikusi nodevība. Šodien nesaukšu vārdā cilvēkus, partijas...

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, es aicinu runāt par 1. priekšlikumu.

A. Šlesers. Es runāju par priekšlikumu un motivāciju, kāpēc mēs nebalsosim. (Starpsauciens.) Ļaujiet, lūdzu, runāt! Tātad tā ir motivācija, un es skaidroju, kāpēc Latvija pirmajā vietā nebalsos. Tieši tāpēc es uzskatu, ka šie balsojumi tad, kad cilvēki daudzos reģionos, it sevišķi Latgalē, uzskata, ka viņi tiek nodoti... un mēs redzam, kāda informācija publiski parādās... šis jautājums principā ir skaidri jādefinē. Ja tas tiks nobalsots tādā redakcijā, kādā ir sagatavots, tad tas ir pirmais solis uz viendzimuma partnerattiecību legalizēšanu, kurās pēc tam varēs arī adoptēt bērnus.

Par to būtu jāorganizē referendums, šādas tiesības būtu jāprasa tautai. Protams, daudzi teiks, ka nevajag referendumu, te jau mēs nobalsosim... Kā teica kolēģe, rūpes ir par divām vecmāmiņām lesbietēm vai diviem vectētiņiem gejiem, par kuriem arī ir jādomā, vai kā savādāk... meli, meli, meli! Un aiz šiem meliem tagad mēģina sapakot to visu konkrēto priekšlikumu paketi. Daudziem, kas šodien spiedīs šo pogu un kas jau ir nospieduši, ir kauns, bet viņi to dara tikai tāpēc, ka viņiem šādi ir jābalso partijas uzdevumā.

Es šodien gribu aicināt Nacionālo apvienību un Apvienoto sarakstu pievienoties iniciatīvai par esošās Saeimas atlaišanu. Nav variantu! Trīs gadus mēs nestrādāsim tādā režīmā, kur ir meli, māņi, viltība...

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, lūdzu, par 1. priekšlikumu.

A. Šlesers. Tā ka Centrālā vēlēšanu komisija izsludinās parakstu vākšanu. Es aicinu apvienoties visus cilvēkus, kas ir Saeimā, kas ir ārpus Saeimas. Dodam cilvēkiem iespēju balsot. Ja gadījumā cilvēki teiks, ka viņus apmierina šīs Saeimas darbs, tad mēs to pieņemsim kā faktu, bet ejam un... griežamies pie tautas un sakām: lūdzu, atrisiniet šo problēmu (Starpsauciens.), balsojiet par Saeimas atlaišanu!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Priekšsēdētājas kundze! Man grūti neatbalstīt Nacionālās apvienības priekšlikumus (Starpsauciens.), ļoti jēdzīgi priekšlikumi. Bet man atkal jāizstāsta iekšējā virtuve: “Jebko, ko mēs tagad darīsim pret Stambulas konvenciju (un tā nedrīkst pastāvēt mūsu neatkarīgajā Latvijā), mēs darīsim tikai ar nosacījumu, ja blakām nestāvēs “Stabilitātei!”.” Nacionālā apvienība, nu kā tas var būt? Mēs it kā kopīgā cīņā par mūsu bērniem Latvijā, par mūsu kopīgām vērtībām, nav (Starpsauciens: “Stājies Nacionālajā apvienībā!”)... Paldies, noteikti! (Smiekli. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar zāli.

A. Rosļikovs. Mēs šajā gadījumā esam par vienu risinājumu – lai Stambulas konvencija nekad neeksistētu Latvijā. (Dep. A. Ņenaševa: “Mēs nerunājam par Stambulas konvenciju!”) Vai tas ir slikti? Tas ir labi.

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, mēs nerunājam par Stambulas konvenciju, mēs runājam par partnerattiecībām un mājsaimniecībām.

A. Rosļikovs. Jā, bet uz doto momentu mēs... tā ir mūsu motivācija, kā teica Šlesera kungs... uz doto momentu (Starpsaucieni.) mēs esam gatavi uz visu. Nacionālā apvienība – lai izdodas! Tāpēc mēs jums netraucēsim un turēsim īkšķus, lai sanāktu, un aicināsim cilvēkus, lai to atbalsta, jo tā ir mūsu kopīgā problēma.

Kamēr mēs ar jums te runājam par Notariāta likumu, mēģinām likt kaut kādus priekšlikumus, augsti godātie zaļzemnieki un pārējie kolēģi, jūs redzējāt pēdējo ziņu? (Starpsauciens: “Nē.”) Mums Latvijā parādās telefons pedofiliem. Jā!

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs...

A. Rosļikovs. Padomājiet! Cilvēkiem, kuriem ir seksuālā tieksme pret bērniem...

Sēdes vadītāja. Es atkārtoju – lūdzu, runājiet par priekšlikumu!

A. Rosļikovs. Zaļzemnieki, kur mēs jau aizairējam?! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs! Jūs nerunājat par priekšlikumu.

A. Rosļikovs. Notariāta likumā...

Sēdes vadītāja. Es jums aizrādu otro reizi.

A. Rosļikovs. Es par priekšlikumu runāju. Tas ir svarīgi, jo konkrētais punkts ir bruģēts ceļš uz pārējiem risinājumiem. Ja šodien mēs atļausim eksistēt kaut vienam likumam... Tātad šis telefons, kurš izveidots uz mēnesi testa variantā – varat iedomāties!...

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs!

A. Rosļikovs.... testa variantā telefons pedofiliem Latvijā...

Sēdes vadītāja. Izslēdziet, lūdzu, mikrofonu Rosļikova kungam.

A. Rosļikovs.... te paliks uz ilgu laiku! Tāpēc, kolēģi, ja kādu interesē, ienāciet (Tiek izslēgts mikrofons.)... un es nosaukšu telefonu skaļi.

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, lūdzu, cieniet deputātus. (Nav skaidri saklausāms. Dep. A. Rosļikovs: “... bērnu apakšbikses! Normāli?”) Rosļikova kungs (Dep. A. Rosļikovs: “Normāli tas ir?”), jums ir izslēgts mikrofons, jo jūs nerunājat par priekšlikumu. (Dep. A. Rosļikovs: “Tas ir neatbilstoši. Latvijā telefons atvērts pedofiliem. Un ilustrācijas ar bērnu apakšbiksēm. Kolēģi, nedrīkst to pieļaut! Paldies.”) Rosļikova kungs (Daži deputāti aplaudē.)...

Rosļikova kungs, jūs nerunājāt par priekšlikumu, es jums izsaku aizrādījumu.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Grasbergs.

Kolēģi, vēlreiz aicinu runāt par priekšlikumu. Priekšlikums ir aizstāt visā likumprojekta tekstā vārdu “partnerību” ar vārdu “mājsaimniecību” (attiecīgā locījumā).

J. Grasbergs (NA).

Kolēģi, es nekādā ziņā neatbalstu šo partnerības pakotni pēc būtības, jo es redzu, ka tiešām tas ir kā laulības atveidojums, un es tur saskatu arī Satversmes 110. panta apiešanu, jo mēs ar vārdu spēli, ar likumu spēli apejam 110. pantu. Tādēļ es piedāvāju, ka mēs ieviešam visu šo grozījumu pakotni un ejam mājsaimniecības ceļu. To es saku arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijai, ka šī ir iespēja pavērst to visu tā, kā jūs to pasniedzat (Starpsauciens.), pretējā gadījumā tas ir tikai un vienīgi viendzimuma laulību virzienā.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un arī visus pārējos, jo tikai tad tas iegūst jēgu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Judina kungs, vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Judins. Kolēģi, es vēlos vērst uzmanību, ka tabulā ir 4. priekšlikums, ko virza Juridiskā komisija un kur ir norādīts, ka partnerība nav pielīdzināma laulībai, un būtībā tie norādījumi, ko vairākkārt atkārtoja kolēģi, ka tā ir kaut kāda kvazi laulība, neatbilst patiesībai. Un 4. priekšlikums tieši to apstiprina.

Atgriežoties pie paša priekšlikuma, komisija to izvērtēja un uzskata, ka termina “mājsaimniecība” lietošana šajā gadījumā nebūtu atbalstāma.

Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 37, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 2. – frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Priekšlikums paredz izslēgt 107.12 pantu. Komisijā mēs devām vārdu iesniedzēju pārstāvjiem, runājām par šo jautājumu, bet bija norādīts, ka būtībā šis priekšlikums nav apspriežams un nav balsojams, jo paredz atteikties no normas, ko mēs konceptuāli atbalstījām. Ir piedāvāts jautājumu neskatīt un nevirzīt uz priekšu. Tas nav priekšlikums, kas virzīts uz likumprojekta pilnveidi, bet uz pirmajā lasījumā atbalstītā atcelšanu.

To izvērtējot, komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pirmais pieteicies deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Nedaudz izbrīna Juridiskās komisijas vadītāja argumenti, kas ir debatējams. Varbūt vēl varēja minēt, ka priekšlikums nav balsojams. Mums kā frakcijai vienīgā iespēja sniegt priekšlikumus šim likumprojektam bija starp lasījumiem, ņemot vērā, ka ir noteikta steidzamība un vienīgās debates, kas bija, bija tikai un vienīgi parlamentā.

Bet, kolēģi, ja mēs runājam par 2. priekšlikumu, tas paredz izslēgt (līdzīgi kā mūsu nākamie priekšlikumi) no grozījumiem Notariāta likumā katru... vienu... jauno pantu, kas paredz partnerību, jo jēdzienam “partnerība” ir nenoliedzama saistība ar tādiem jēdzieniem un institūtiem kā “laulība” un “ģimene”. Mēs skaidri un gaiši saprotam, ka partnerības reģistrācija pēc savas būtības faktiski ir analoga laulības reģistrācijai.

Jā, jūs varat teikt no šīs tribīnes kaut simts reižu, ka partnerība nav laulība... mēs varam ierakstīt, ko mēs vēlamies, bet pēc savas būtības tas ir institūts, uz kā pamata tiek veidota ģimene un pēc tam attiecīgi arī bērnu adopcija. Ļoti līdzīgi, kā tas ir noticis citās Eiropas Savienības un ne tikai Eiropas Savienības valstīs. Piemēram, ja mēs ņemam par salīdzinājumu... Beļģijā 1998. gadā tika ieviests partnerības institūts un 2006. gadā jau ir atļauta bērnu adopcija, līdzīgi arī Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā. Tas ir pirmais solis ceļā uz šo jēdzienu.

APVIENOTAIS SARAKSTS atbalsta tradicionālu ģimeni. Vienlaikus mēs ļoti labi apzināmies, ka ir problēmas, kuras ir jārisina viendzimuma pāriem, bet neieviešot jaunu institūtu, kas pēc būtības ir laulības klons. Mēs varam ierakstīt likumā simts reižu, ka tā nav laulība, bet mēs saprotam, ka tas ir analogs. Mēs varam ierakstīt, es atvainojos, moskviča tehniskajā pasē, ka tas nav žigulis, jā, tas nav žigulis, tas ir kaut kas cits. PSRS konstitūcijā bija rakstīts, ka PSRS ir tiesiska valsts, lai gan mēs zinām, ka tā nebija ne tuvu tiesiska valsts.

Tāpēc, kolēģi, APVIENOTAIS SARAKSTS ar 2. priekšlikumu aicina izslēgt no likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” 107.12 pantu... sadaļu par partnerību.

Lūdzu, atbalstiet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi, likumprojektā ir skaidri noteikts, ka pāriem ir jābūt tuvās personiskās attiecībās. Kas tad ir šīs tuvās personiskās attiecības? Mēs šeit, Saeimā, arī sēžam diezgan tuvu cits citam. Kur nu vēl (Starpsauciens.)... kur nu vēl tuvākas attiecības varētu būt, piemēram, diviem senioriem brāļiem vai divām māsām, bet kāpēc viņi nevar veidot partnerattiecības, ja jau sekss nav paredzēts? Tāpēc, ka parastu ģimeni nevar veidot pirmās pakāpes radinieki – māsas un brāļi. Un pēc šī parauga tiek veidots partnerattiecību institūts.

Kāpēc tad partnerattiecības nevar veidot jebkuri cilvēki vienalga kādā skaitā, bet tikai divi? Nesen medijos bija parādījusies ziņa par trīssavienību, kurā visi ir laimīgi, ir tuvās attiecībās, ir kopīga saimniecība. Kāpēc šie cilvēki tiek diskriminēti? Vienlaikus... tiek apgalvots, ka valsts nevar patvaļīgi noteikt, kā cilvēks dzīvo savu personisko dzīvi, bet vienlaikus to ierobežo ar pāri, kas atgādina tradicionālo laulību. Kāpēc tiek ierobežotas tiesības partnerattiecības veidot starp vairākiem partneriem? Jo tradicionālā kristīgā laulība to nepieļauj. Tātad partnerattiecību institūts ir parastās laulības surogāts, tikai domāts homoseksuāliem pāriem.

Es domāju, ka mūsu sabiedrībai nav vajadzīgs laulības surogāts. Tas degradē laulības institūtu, kas Satversmē ir noteikts kā vērtība, ko aizsargā valsts. Laulība ir jāaizsargā, nevis jārada homoseksuāliem pāriem tās līdzība, aizslēpjot to vienkārši aiz nosaukuma “Partnerattiecības”.

Likumprojekts atrisina problēmas cilvēkiem, kuri izvēlējušies homoseksuālu dzīvesveidu, bet tomēr ne visu cilvēku dzīvi. Un tas ir milzīgs apkaunojums aizbildināties, ka šo likumu varēs izmantot seniori – vienam nomirstot, otrs varēs gadu saņemt mirušā pensijas daļu. Cena ir izmantot homoseksuālistu pāriem domātu institūtu. Un drīz mēs varēsim redzēt divus bārdainus večus kāzu kleitās, kas ir laimīgi par šo viņiem dāvāto partnerattiecību institūtu.

Vai arī diviem pensionāriem patiks izmantot šo pašu attiecību kārtošanas veidu? Diez vai. Un kā viņi varēs skatīties acīs saviem kaimiņiem, paziņojot, ka viņi ir reģistrējuši partnerattiecības? Vai varbūt vēl uz partnerattiecību veidlapas uzspiedīs logo – varavīksnes karogu? To arī vajadzētu. Pensionāru varavīksne. ZZS, nu nevajag ar tādu demagoģiju nodarboties!

Tiek piesaukts arī Satversmes tiesas lēmums. Satversmes tiesas lēmums par tēva atvaļinājumu bērna mātes draudzenei, kura domā esam bērna tēvs, jau ir sen atrisināts. Tāpat arī slimnīcās katru var apciemot un pieņemt lēmumu par dažādām darbībām ārstēšanas procesā.

Tiek piesaukta cieņpilna attieksme pret homoseksuāliem cilvēkiem. Bet Satversmes tiesa ir pateikusi, ka pabalsti un pensijas nenodrošina cieņpilnu attieksmi pret personām ar invaliditāti un pensionāriem, ka ir jāceļ pensijas un pabalsti, lai mazinātu nabadzību... nevis jāpiespiež šiem nabaga pensionāriem kļūt par homoseksuāliem pāriem.

Ja JAUNĀ VIENOTĪBA un PROGRESĪVIE ir gatavi legalizēt geju un lesbiešu laulības, tad tā arī sakiet, bet ZZS varēs tam pievienoties vai nepievienoties un nevarēs melot, ka domājuši atbalstīt nevis geju laulības, bet rūpējušies par pensionāriem.

Es nevaru atbalstīt partnerattiecību institūtu, jo tas patiesībā ir laulības surogāts.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Manuprāt, likumprojektā un piedāvātajā priekšlikumā saduras divas izpratnes, tai skaitā arī izpratne par to, kādas izmaiņas paredzētas normatīvajos dokumentos par partnerattiecībām nākotnē. Arī koalīcijas kolēģi – trīs puses –, un trīs pusēm ir pilnīgi savādāka izpratne. Vieni man apgalvo vienu, otri apgalvo otru, un trešie apgalvo vispatiesāko viedokli, kas, manuprāt, šeit ir arī saskatāms.

Es paskatījos vārda “izpratne” skaidrojumu. Izpratne ir cilvēka garīgās darbības specifiska forma, kurā zināšanas savijas ar emocionālo pieredzi un pārliecību. Izpratne ir saprašanas procesa galarezultāts. Un līdz ar to es nonāku pie secinājuma, ka mums ir divas pretējas saprašanas, kā mēs skatāmies uz konkrēto likumprojektu un uz konkrēto priekšlikumu.

Divas izpratnes mums ir no deputātiem, divas izpratnes mums ir, ko mēs atklāti redzam no sabiedrības, kas atbalsta vienu vai otru viedokli, un arī divas izpratnes no tiesību jomu ekspertiem. Tie tiesību jomu eksperti, kas mums ir Saeimā... koalīcijā, saka pilnīgi pretējo, ko mums saka neatkarīgi tiesību jomu eksperti ārpus Saeimas. Un tas ir paradokss.

Ja būtu iespēja šo jautājumu tagad izlemt tiesu varai, tad tas būtu viedoklis, ko respektēt, jo jau iepriekš pieminētais Satversmes tiesas spriedums tika izpildīts, tika veikti grozījumi Darba likumā, un mēs respektējām... Saeima respektēja šo tiesas spriedumu.

Līdz ar to, manuprāt un arī pēc APVIENOTĀ SARAKSTA domām, visai sabiedrībai vajadzētu izteikt viedokli par grozījumiem šajā likumā, virzot jautājumu nobalsošanai referendumā. Bet, visticamāk, valdošā koalīcija ar mūsu prezidentu priekšgalā to neatbalstīs. Iespējams, kāda sirdsapziņa pašā prezidenta pilī saklausīs, jo prezidents vēlas būt tautas prezidents, un, iespējams, tad šis likumprojekts arī ir jānodod tautai.

Manuprāt, tikai laiks un sabiedrība noteiks, kuram ir taisnība un kura izpratne ir pareizāka. Es esmu pārliecināts, ka mana izpratne ir vērsta uz atklātību un precīzāka nekā likumprojekta atbalstītāju – JAUNĀS VIENOTĪBAS, PROGRESĪVO un it sevišķi ZZS – izpratne par, piemēram, šajā priekšlikumā definētajām tuvajām attiecībām.

Es gribētu atsaukties uz mūsu lepnumu – solisti Elīnu Garanču. Viņas teiktais intervijā vasarā bija: mūsdienu demokrātija ir apdraudēta, mūsdienu demokrātijā nevienam nav tiesību brīvi izteikties, tu esi pakļauts pretējās puses cenzūrai, jo tu neesi seksuālo minoritāšu pareizajā jomā. Vissvarīgāk ir – kā tu gribi pateikt informāciju, nevis – ko tu gribi pateikt. Un tas ir virziens, kurā mums visiem ir atņemtas balsstiesības, un mēs kā kazas un aitas pa doto virzienu dodamies uz priekšu, neskatoties ne pa labi, ne pa kreisi. Man ir tiesības pastāvēt par savu viedokli.

Tas nav manis teiktais, tas ir Elīnas Garančas teiktais. Un tas ir demokrātijas pamats, ka man ir dotas tiesības izteikties. Bet ir paradokss: ka šajā jautājumā ir pareizais un nepareizais viedoklis. Piemēram, arī manis izteiktais viedoklis par mātišķo un vīrišķo mīlestību, kas ir normāls viedoklis, no pretējās puses ir... ar tādu radikālismu piesātināts, ka es esmu tumsoņa un nesaprotu, par ko es runāju. Bet tās ir manas tiesības – izteikt viedokli. Es taču neapelēju, PROGRESĪVIE... uz jūsu viedokli, uz jūsu ideoloģiju, es vienmēr jūs par to esmu atbalstījis, bet diemžēl tā nav mana ideoloģija.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo, atbalstot konkrēto priekšlikumu, zūd jēga visiem grozījumiem Notariāta likumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edvards Smiltēns.

E. Smiltēns (AS).

Sveicināti, cienījamie kolēģi! Ja mēs runājam par jauno partnerības institūtu, tad ir vērts nedaudz pieskarties jēdzienam “laulība”. Laulība...

Vispirms vēlētos apvienot debašu laikus, Mieriņas kundze.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E. Smiltēns. Tātad laulība Latvijas normatīvo aktu izpratnē ir reģistrēta savienība starp vīrieti un sievieti, kuru valsts juridiski aizsargā. Būtiski saprast, ka tas ir ne tikai emocionāli nozīmīgs savstarpējas mīlestības apliecinājums, bet arī civiltiesisks akts. Un, kas būtiski, – no šī civiltiesiskā akta tālāk izriet valsts aizsardzība šādai savienībai, katra laulātā pienākumu un tiesību kopums, kas noteikts arī citos normatīvajos aktos. Faktiski, noslēdzot laulību, jūs ieejat konkrētā tiesību un pienākumu sistēmā, kur jau automātiski dažādos dzīves gadījumos un situācijās ir regulēts, kas ar jums notiek, kādas ir jūsu tiesības un kādi – pienākumi. Protams, laulības rezultātā izveidojas arī ģimene.

Un skaidrs, ka laulības var būt dažādas. Ir īpaša ceremonija, ko sauc par kāzām; es domāju, katra sieviete sirds dziļumos sapņo par baltu kleitu, vīrieti, kas viņu bildina... ir saderināšanās, ir kāzas... sapņo par šo burvīgo momentu un arī turpmāk baudīt pilnu tiesību un pienākumu apjomu, ko sniedz šāda savienība. (Starpsauciens.) Ja ir vēlme, var to darīt arī bez ceremonijas, vienkārši sarakstoties – juridiski fiksējot šo situāciju.

Protams, ir bijusi diskusija par to, ka Latvijā netrūkst bezatbildīgu vīriešu, kas gadiem dzīvo kopā ar sievieti, šajā kopdzīvē ir bērni, bet viņiem nav dūšas šo sievieti apprecēt un noslēgt laulību. (Starpsauciens.) Un jautājums – vai šie grozījumi to risinās? Ja mēs lasām...

Ņenaševas kundzei (es nesarunājos ar jums) ir tiesības uz izsaucieniem zālē, bet nevis uz pastāvīgu monologu aiz muguras. (Starpsaucieni. Daži deputāti aplaudē.)

Tātad šobrīd, lasot it kā Tieslietu ministrijas piedāvāto, bet patiesībā Juridiskās komisijas un valdībā nekad neskatītā grozījumu projekta piedāvājumu... ir pateikts, ka tās ir divas pilngadīgas fiziskās personas. Tas nozīmē to, ka tas attiecas gan uz heteroseksuāliem pāriem, gan uz homoseksuāliem pāriem. Problēma ir tajā, ka šodien (un es esmu pārliecināts, ka balsu, protams, pietiks un tiks pieņemti šie grozījumi) tiek radīts laulības institūtam alternatīvs formāts, kur mēs skaidri saprotam, ka, ja laulība tiek... Ja mēs varētu vizualizēt, tā ir kā māja, piepildīta ar daudz un dažādām tiesībām un pienākumiem, un pārim, ieejot laulībā, šādu pienākumu ir daudz... un pasargāti dažādās dzīves situācijās. Šis partnerības modelis heteroseksuāliem pāriem nav māja, bet kartona kaste mājas izskatā. Tukša kaste ar pāris tiesībām un pienākumiem. Tāda laulības light versija – laulības vieglā versija.

Tad, protams, ir jautājums: līdzšinējos gados mēs esam centušies stiprināt laulības institūtu, mudināt cilvēkus laulāties, atvieglojuši procedūru, kā to var izdarīt, centušies cilvēkus iedvesmot to darīt. Un vai šādi grozījumi to veicinās? Es domāju, ka tajā brīdī šie bezatbildīgie vīrieši, kuriem nav dūšas apprecēt sievieti, ar kuru viņi dzīvo kopā, par kuru būtu jāuzņemas arī zināma atbildība ģimenē, izvēlēsies šo light versiju, šo vieglo versiju – formāli reģistrēt partnerattiecības, nevis uzņemties apjomīgu pienākumu un tiesību kopumu.

Kas ir būtiski – es domāju, daudz godīgāk būtu bijis nodalīt šīs lietas, stiprināt laulības institūtu vienā pusē un atklāti un godīgi runāt par valsts aizsardzību homoseksuāliem pāriem, par viņu tiesībām un pienākumiem, par viņu mantiskajām attiecībām vai tiesībām, pie ārsta ejot, vai nelaimes gadījumos un tā tālāk. Godīga diskusija, nodalot... nesabojājot laulības institūtu.

Arī zaļzemniekiem, kas ir radikāli mainījuši... godīgi nākt un par to diskutēt, ar saviem vēlētājiem diskutēt tieši tā, kā to izdarīja igauņi. Viņi nebojāja laulības institūtu heteroseksuāliem pāriem, viņi vienkārši atvēra diskusiju par homoseksuālu cilvēku iespējām salaulāties. Sabiedrībā diskutēja, vienkārši paņēma un pieņēma. Ja tāds ir sabiedrības vairākuma viedoklis, lai tā būtu.

Šoreiz problēma ir tā, ka šo mēģina aizslēpt aiz it kā heteroseksuālu pāru aizsardzības, to mēģina ielikt ārprātīgā steidzamībā... burtiski nedēļas... divu nedēļu laikā izgrūst cauri, lai mazāks diskomforts būtu Zaļo un Zemnieku savienībai, kas azartiski šajā visā iesaistās, un, tikai pateicoties ZZS, gan šī steidzamība, gan šis viss ir iespējams. Un godīgi būtu diskusiju veikt atklāti, tieši un ar tiešu regulējumu par tiesību un pienākumu apjomu homoseksuālu pāru starpā.

Un, runājot par šo steidzamību, ir paradokss, jo steidzamība tiek rauta nost... un tiek aģitēts pret steidzamību nacionālās drošības kontekstā, piemēram, progresīvie – pret Sēlijas poligonu... bet šie jautājumi iet (Starpsauciens.) steidzami, neiesaistot sabiedrību lēmuma pieņemšanā. Es domāju, ka visgodīgākais šobrīd, redzot to putru, kas ir savārīta, – nodot šos grozījumus izlemšanai tautai (Starpsauciens: “Pareizi!”), jo 12 gadus mūsu valstī tauta nav ne par ko izteikusies referendumā jeb tautas nobalsošanā. Šis ir īstais laiks to izdarīt. Īsts vērtību jautājums.

Paldies. (Aplausi. Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Kolēģi! Tā kā neatbalstījām iepriekšējo priekšlikumu, tad jāsaka – jāatbalsta šis, jo šis priekšlikums principā izbeigtu tālāku virzību un tālāku diskusiju un liktu atgriezties un pārdomāt šīs lietas. Tas arī bija tas, ko es teicu pie iepriekšējā priekšlikuma, – ka tā ir iespēja izvēlēties ceļus, uz kuru pusi iesim, un skaidrs, ka ejam šajā viendzimuma... ceļā.

Un tad ir tāds jautājums, ar ko es vēršos pie maniem bijušajiem kolēģiem Valmieras novadā – Harija Rokpeļņa un Jura Jakovina. Man patīk, kā jūs parasti sakāt... kad uz kādu jautājumu nevarēja rast atbildi, tad jūs parasti teicāt: “DKI.” (Tulkojums – darīsim kā Igaunijā.) Šis ir jautājums, kur es aicinu jūs nedarīt kā Igaunijā, bet atbalstīt šo priekšlikumu un izbeigt partnerības tālāku virzīšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, Judina kungs, vai jums komisijas vārdā vēl ir kas piebilstams?

A. Judins. Jā, es vēlos atgādināt, ka mēs runājam par 107.12 pantu, kas paredz, ka zvērināts notārs var taisīt notariālo aktu par partnerību, un priekšlikuma būtība – izslēgt šo normu. Komisija izskatīja un neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 52, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. Nākamais – 3. – deputāta Grasberga priekšlikums. Piedāvā izslēgt likumprojekta 107.12 pantā vārdu “tuvas”. Mēs uzklausījām viedokļus, un tika norādīts, ka šim vārdam ir liela nozīme, jo, ja mēs runājam tikai par personiskām attiecībām, tad, kā norādīja Juridiskais birojs, būs pamats reģistrēt pat... viņi lietoja tādu vārdu kā “bosings”, jo tās arī ir attiecības. Un tas bija piemērs. Bet... tieši izskanēja viedokļi.

Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates uzsāksim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus! (Starpsauciens.)

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Ir reģistrējušies 96 deputāti, nav reģistrējušies 4: Raivis Dzintars, Andrejs Judins, Andris Kulbergs un Nataļja Marčenko-Jodko.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē!

Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis izmaiņas darba kārtībā... Nevaram? Labi, man saka, ka nevar.

Tātad mēs esam palikuši pie likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā”. 3. priekšlikums.

Uzsākam debates.

Pirmajam vārds debatēs deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Jā, kolēģi, šis priekšlikums ir par vārdu “tuvas”. Protams, šajā brīdī, ja mēs neesam atbalstījuši kopējo ideju par mājsaimniecībām, tad tam varbūt nav tik liela nozīme, bet tāpat ir, jo šo grozījumu pakotnē viss balstīts uz to, ka ir Satversmes tiesas spriedums. Un, tā kā ir izteikumi par to, ka nav šīs lietas sakārtotas, – tajā traktējumā, kas tur rakstīts, nebija vārda “tuvas”, tur bija vienkārši rakstīts, ka var veidot attiecības. Un tad man ir jautājums – kādēļ jūs gribat veicināt šo intimitāti ar vārdu “tuvas”?

Un tas ir galvenais jautājums, kuru es uzdodu, bet es vēlreiz atkārtoju: ja mēs neejam šajā pakotnē ceļu par mājsaimniecībām, tad šim balsojumam ir tikai simboliska nozīme, vai jūs šo intimitāti palielināt vai samazināt.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un izslēgt vārdu “tuvas”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šeit, zinot, ka šī likumprojekta lielākie atbalstītāji šādā redakcijā ir viendzimuma pāri, vārds “tuvība” var likties arī dažiem tāds diezgan divdomīgs. Un kāpēc? Nu, man būtu tāds jautājums, cienījamā priekšsēdētāja, godājamie deputāti, – vai starp 10. maija valdības ministriem valda liela tuvība? Kā jūs domājat? (Starpsaucieni.) Un, ja valda šī tuvība, kā tā tiek mērīta – milimetros, centimetros vai kaut kā savādāk? Neizskatās, ka tā tuvība būtu ļoti liela.

Un tad uzreiz ir otra problēma, ja šī valdība, 10. maija valdība, krīt un kādi ministri nonāk grūtā situācijā – nevar samaksāt, teiksim, komunālos maksājumus vai vēl kaut ko, jo ienākumu nav –, vai tad viņi nevar noslēgt partnerību? Viņi nevar, jo starp viņiem nav tuvības. Tātad viņi tiek diskriminēti.

Bet, ja nopietni, – kas ir tuvība? Kur tas ir formulēts? Kā tā tiek izmērīta? Vai bailes no vientulības, kas kādreiz liek cilvēkiem dzīvot kopā, ir tuvība vai nav? Ja mēs, teiksim, vārdu “tuvība” aizvietojam ar vārdu... ka viņu attiecības ir neitrālas, vai viņi tādā gadījumā nevar noslēgt šo partnerības līgumu? Nepietiek ar neitrālām attiecībām? Vai divi kaimiņi vecumdienās nevar dzīvot vienā mājsaimniecībā, būdami neitrālās attiecībās bez sevišķas tuvības, bet viņus vieno bailes no vientulības? Vai divi vientuļi klasesbiedri bez tuvības nevar noslēgt partnerību, lai atvieglotu dzīvi? Vai divi invalīdi, kas izpalīdz viens otram gan materiāli, gan fiziski... varbūt cilvēki ar kustību traucējumiem, kas palīdz viens otram, – vai viņiem tiešām ir jābūt tuviem? Viņi nevar noslēgt pēc šī likuma... tātad viņi nevar noslēgt šo partnerības līgumu? Es domāju, ka tas nav cilvēciski, nav pareizi un, kā jau es teicu, izskatās diezgan divdomīgi, it kā speciāli būtu radīts tikai vienas grupas cilvēkiem.

Aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu un svītrot vārdu “tuvas”.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Judins. Kolēģi, atgādinu, ka 3. priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 36, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Veidots, ņemot vērā 13. priekšlikumu, ko iesniedza deputāts Grasbergs, un paredz nostiprināt likumā, ka partnerība nav pielīdzināma laulībai.

Mēs diskutējām par to, kurā vietā to var rakstīt, jo 13. priekšlikumā bija paredzēts veidot speciālu pantu, un, ņemot vērā ekspertu viedokļus, tika piedāvāts cits risinājums, papildinot 107.12 pantu ar teikumu šādā redakcijā: “Partnerība nav pielīdzināma laulībai.”

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Es motivēšu, kādēļ es atbalstu šo Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu, jo tas arī skaidri un gaiši uzliks uz papīra to, ka šī partnerība nav un nebūs pielīdzināma laulībai.

Vēl viena lieta, ko es gribu pateikt no šīs tribīnes. Ar šo likumprojektu pakotni mēs izpildīsim tiešām pašas... praktiskās un humānās lietas, kas ir nepieciešamas, bet laulība (kas ir nostiprināta mūsu Satversmē) – ka tā ir starp vīrieti un sievieti – tāda arī ir, būs un paliks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Jā, šis priekšlikums, ka partnerība nav pielīdzināma laulībai, bija domāts tajā pakotnē, kuru es iesniedzu, Nacionālās apvienības frakcijas vārdā parakstot. Tas tur iederējās tajā brīdī, kad tas viss gāja kopā, kā mēs to definējām, bet šeit tā ir vienkārši tāda klišeja, kuru mēs vai jūs gribat ielikt iekšā šajā pantā, bet tam vairs nav tā seguma, jo tie ir tikai tukši vārdi. Bet viss pārējais liecinās par to, ka tā tomēr ir laulība vai līdzība laulībai jeb Satversmes 110. panta apiešana.

Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt – neatbalstīt šo ierakstīšanu –, kas tikai palīdzēs cilvēkiem miglu iepūst acīs, nevis saukt lietas īstajos vārdos.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edvards Smiltēns.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Tieši šis priekšlikums, ka partnerība nav pielīdzināma laulībai, vēlreiz apstiprina to, par ko es runāju iepriekš debatēs, proti, ka tiek veidots vēl viens paralēls institūts, kas (Starpsauciens.)... Ko lūdzu? Es nedrīkstu sarunāties ar zāli, Jurēvica kungs!

Tātad tas vēlreiz apliecina to, ka tiek veidots otrs – paralēls – institūts, kas tiesību un pienākumu apjomā radikāli atšķiras no laulības institūta, un, par spīti tam, ka, visticamāk, attiecībās starp vīrieti un sievieti sieviete gribētu baudīt drošības un pārliecības sajūtu, tiek radīta šāda kartona kaste kā piedāvājums formāli reģistrēt attiecības.

Visbeidzot, ja šis priekšlikums nosaka to, ka partnerība nav pielīdzināma laulībai, tad varētu teikt, ka šī partnerība ir pielīdzināma progresīvo zemnieku vienotības savienībai, jo tieši tikai un vienīgi 10. maija vienošanās rezultātā starp šīm politiskajām partijām – šī darījuma rezultātā – ir iespējama vairākuma atbalstīta pozīcija gan Stambulas konvencijas kontekstā, gan – lai atbalstītu konkrēto priekšlikumu, citus priekšlikumus un kopumā šos grozījums.

Tāpēc, protams, pāris nedēļas neērtību Zaļo un Zemnieku savienībai... Bet es apsveicu jūs ar šādu izcilu partnerību.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Vilis Krištopans.

V. Krištopans (LPV).

Priekšsēdētājas kundze, deputāti! Tiešām izcila vieta Notariāta likumā šim formulējumam. Uz trešo lasījumu, visticamāk, mēs varētu... ā, tas ir steidzami! Tad nepaspēsim, žēl. Mēs labprāt iesniegtu vēl priekšlikumu, ka šīs partnerattiecības nevar aizvietot arī saderināšanās institūtu, ka nekādā gadījumā nedrīkst liet benzīnu automobiļos, kas paredzēti braukšanai ar dīzeļdegvielu, tāpat arī varētu vēl ielikt, ka elektromobiļiem nav paredzētas benzīna tvertnes.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi, kāpēc jēdziens “laulība” un jēdziens “partnerība” faktiski ir viens un tas pats? Pirmkārt, gan laulības noslēgšana, gan partnerības reģistrācija pie zvērināta notāra ir ar mērķi nodibināt ģimeni. Ar likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” tā virzītāji – JAUNĀ VIENOTĪBA, PROGRESĪVIE un Zaļo un Zemnieku savienība – necenšas noslēpt faktiski to, ka šīs partnerības institūta pamatmērķis ir atļaut viena dzimuma locekļiem vieglāk nodibināt ģimeni, tādējādi akceptējot arī šo netradicionālo ģimeni.

Otrkārt, konkrētie grozījumi Notariāta likumā... To virzītāji – JAUNĀ VIENOTĪBA, PROGRESĪVIE un Zaļo un Zemnieku savienība – labi apzinās, ka tiešā veidā, grozot Latvijas Republikas Satversmi un Civillikumu, tas varētu arī neizdoties, tāpēc tiek meklēti dažādi viltīgi gājieni, radot jaunu institūtu un pasakot, ka šis institūts nav tas institūts. Gluži kā es pirmajā uzstāšanās reizē minēju – nu, mēs zinām, ka moskvičs nav žigulis, lai gan mēs saprotam, ka tie abi ir transportlīdzekļi. Es atvainojos, ābols nav bumbieris, lai gan mēs ļoti labi apzināmies, ka tie ir augļi, melone un banāni – gluži tāpat. Mēs tādus piemērus varētu minēt citu pēc cita. Šajā gadījumā arī pie zvērināta notāra sastādīts notariālais akts vienā gadījumā un otrā gadījumā nodibina ģimeni. Bet mēs pasakām: nē, šis nav tas! Mēs saprotam, ka tas...

Es biju liecinieks, kā Juridiskajā komisijā tapa šis priekšlikums, daļēji izraujot no konteksta Nacionālās apvienības kolēģu... kontekstā skatīto šo priekšlikumu par jēdzienu “vienota mājsaimniecība”... to uztvēra, lai varētu (Nav saklausāms.)... Nu, te ir tas, ko mēs minējām, koalīcija! Opozīcija norāda, konservatīvi domājoša sabiedrības daļa norāda uz to, ka šis faktiski ir pielīdzināms laulībai, jūs teiksiet: nē, mēs pat likumā ierakstījām, ka partnerība nav laulība, lai gan mērķis kā vienai, tā otrai ir viens un tas pats, procesa principi ir praktiski vieni un tie paši. Jā, partnerības institūts vēl nav aizpildīts ar visām tiesībām un pienākumiem, kā tas ir ģimenē, jo tas ir sarežģītāk, tas ir ar laiku...

Es vēršu uzmanību uz vēl vienu faktu, uz ko es vērsu uzmanību arī Juridiskajā komisijā. Es ļoti labi atceros: 31. oktobra rīts, “Rīta Panorāma”, tieslietu ministre Lībiņas-Egneres kundze – šis vēl nav viss, šis ir tikai minimumu minimums, kas ir pieņemts. Minimumu minimums! (Starpsauciens: “Tieši tā!”) Jaunās VIENOTĪBAS virzītā un apstiprinātā tieslietu ministre skaidri un gaiši pateica, nepasakot, kas tad ir optimālais šo tiesību apmērs vai maksimāli vēlamais.

Mēs, kolēģi, ļoti labi saprotam un nemānām sevi. Es aicinu arī kolēģus neatbalstīt šo konkrēto priekšlikumu, saprotot, ka tā ir vienkārši acu aizmālēšana cilvēkiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Godātie kolēģi, protams, mēs varam par šo tēmu runāt gari un plaši un varam atbildēt uz daudzajiem jautājumiem, kas izskanējuši no tribīnes saistībā ar 4. priekšlikumu, bet man liekas dīvaini teikt... Ja viens cilvēks saka to, ka ābols nav bumbieris, tad visi saprot, ka ābols nav bumbieris, bet, ja cilvēkam tas nepielec un viņš saka: bumbieris ir arī ābols, es uzskatu, ka tas ir arī ābols, tad jūs man pretējo viedokli neuzspiedīsiet. Nu, neuzspiedīsim pretēju viedokli! Ja cilvēkam ir mantra, ja cilvēkam ir iestājusies mantra un pārliecība, ka jēdziens nozīmē kaut ko... to, ko viņš saprot, mēs nepārliecināsim cilvēku savādāk.

Vienīgais jautājums, kas ir, – cilvēki, kas visu laiku no tribīnes saka to, ka mums nevajag viendzimuma laulību, ka mums vajag tikai kaut ko citu atrast, lai tās faktiskās ģimenes, kas pastāv... ka tās vajadzētu kaut kā reģistrēt, bet neko citu nepiedāvā... mājsaimniecību piedāvā, kas šobrīd ir tāpat iespējama... viņi vienkārši mēģina to argumentēt ar to, ka, ziniet, viss, ko jūs piedāvāsiet, – tā būs laulība. Un tad, kad mēs sakām, ka šī laulība... ne šī laulība, bet šīs partnerattiecības... es atvainojos (Starpsaucieni. Ūjināšana. Aplausi.)... pārteicos... un tad, kad mēs piedāvājam... tad, kad mēs sakām, ka aiz šī jēdziena... šis jēdziens aizsargā pēc būtības faktiski pastāvošas ģimenes, tikai valstij vajag nofiksēt, kuras tās ir, un mēs piedāvājam minimālo ģimenes aizsardzības līmeni. Kāpēc minimālo? Tāpēc, ka maksimāli var ļoti daudz ko ģimenēm palīdzēt, un viens no variantiem – jebkurai ģimenei varētu valsts paredzēt katru mēnesi izmaksāt pabalstus, normālus, lielus pabalstus. Tā būtu maksimālāka palīdzība nekā minimālā.

Bet, runājot par 4. priekšlikumu, man gribētos, cienījamie kolēģi, vērst uzmanību, ka mums tomēr šeit valda divkosība. Mums viens biedrs... Konkrēti izlasiet likumprojekta 14. priekšlikumu... piedāvāja komisijai un jums visiem 14. priekšlikumā... šajā likumprojektā... tieši to pašu normu, kas ir 4. priekšlikumā, tieši to pašu, aizstāvēja, ka tādu vajag. Juridiskā komisija nobalsoja un teica: labi, Grasberga kungs, mēs atbalstām jūsu priekšlikumu, vienkārši juridiski ieliksim tajā normā, kur tas piederas, kur ir formulējums, kas tas par notariālo aktu ir. Nē, ziniet, tagad man tas nepatīk, tāpēc ka man citā normā tas vairāk patīk.

Nu tad, cilvēki mīļie, mēs runājam par saturu vai tikai par savu priekšlikumu aizstāvēšanu, lai būtu, par ko runāt? Es aicinātu balsot par saturu. Un šajā gadījumā uzsvērt... arī tiem, kas nesaprot, ka šī partnerattiecību reģistrēšana nav pielīdzināma laulībai, šeit nepastāv laulāto mantiskās attiecības ar mantošanas tiesībām, šeit nepastāv vecāku vara pār bērniem, tēva un mātes vara pār bērniem.

Ja jūs sakāt, ka šeit var būt adopcija, atvainojiet, mēs Juridiskajā komisijā noskaidrojām – adoptēt cilvēku var arī viens bērns... es atvainojos, viens vecāks. Ja viens cilvēks var adoptēt bērnu, tad kā jūs domājat – tie divi cilvēki, kas saiet kopā... un viens ir adoptējis, viņš vairs neskaitās, ka ir adoptējis? Juridiski šobrīd to Civillikums pieļauj.

Tāpēc, lūdzu, kolēģi, runāsim par būtību un nemālēsim acis ciet!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Gunārs Kūtris tikko stāstīja to visu juridisko konstrukciju. Bet, Gunār, mēs ar tevi bijām raidījumā “Kas notiek Latvijā?” pie Dombura, un tur skaidri tiešraidē tika pateikts: šī ir sākotnējā pakete, tā nav gala versija, gala versija ir viendzimuma nevis partnerattiecības, bet laulība, ģimene ar visām no tā izrietošajām sekām. To kolēģi pateica tiešraidē.

Šajā gadījumā, ko jūs te stāstāt, ka tas ir... mēs pieņemam, un viss. Nu nav nekāds viss! Vēl trīs gadi ir priekšā. Ja jūs, ZZS, gribat sēdēt valdībā un strādāt, lai jūs neizmet tā, kā izmeta APVIENOTO SARAKSTU un Nacionālo apvienību, jūs pildīsiet visu, ko jums Jaunā VIENOTĪBA liks darīt. Par to jau ir tas stāsts. Kauns, kauns, zaļzemnieki, nu, beidziet jūs vienreiz, kā saka, stāstus stāstīt...

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, lūdzu, par priekšlikumu!

A. Šlesers.... sabiedrībai, kādi jums ir labi nodomi!

Tā ka es šodien aicinu... šodien es aicinu vienkārši virzīties uz priekšu. Jūs dariet savu netīro darbu, vienkārši balsojiet tā, kā jūs esat apsolījuši, un ejam uz procesu, kur jānodod šis jautājums tautai.

Man ir gandarījums, ka šodien tiks savākti vismaz 34 paraksti. Mēs nodosim šo priekšlikumu prezidentam un lūgsim neizsludināt konkrēto priekšlikumu paketi ar visiem šiem grozījumiem. Tiks vākti 155 tūkstoši parakstu... ja tiks savākti, notiks nobalsošana. Ir jāpalaiž šis process, lai tauta pieliek punktu tam visam, jo šajā zālē notiek tāda apčakarēšana.

Vieni stāsta tā: tā ir sākotnējā pakete, šī nav gala versija. Tā ka, PROGRESĪVIE, ja es maldos, pasakiet, ka tā ir gala versija. To, ko jūs publiski esat teikuši, ka ir kopā kaut kādi 70 likumi, kas vēl jāgroza, ka šie tikai, kā saka, ir pirmie soļi.

Tā ka es aicinu: šajā gadījumā virzāmies... balsojam, beidzam debates un galarezultātā ātrāk dodam iespēju tautai vākt parakstus un balsot.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edvards Smiltēns.

E. Smiltēns (AS).

Atbildot Kūtra kungam, es gribu uzsvērt, ka neviens šeit neko nav sajaucis. Partnerattiecības nav laulība, to mēs ļoti labi saprotam. Tas ir paralēls institūts ar minimālu tiesību un pienākumu apjomu. Āboli nav bumbieri, to mēs arī ļoti labi saprotam, moskvičs nav žigulis, to mēs saprotam, bet tas, ko nesaprot viena frakcija šajā zālē, ka ZZS – tā ir viena liela afēra un krāpšana, tāpēc ka (Starpsauciens.)... jūs teicāt, ka jūs... ka būs āboli, bet, izrādās, ir bumbieri. Tas ir vēl trakāk nekā tas, ka “PROGRESĪVIE” un Jaunā VIENOTĪBA pirms vēlēšanām zvērēja nekad neveidot koalīciju ar Lembergu vai ar viņu saistītiem cilvēkiem. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Smiltēna kungs, lūdzu, par priekšlikumu!

E. Smiltēns. Jūs vienkārši ieguvāt Saeimas deputāta mandātu tāpēc, ka jūs solījāt nekad nebalsot par šo likumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Grasbergs otro reizi.

J. Grasbergs (NA).

Kolēģi – īpaši Kūtra kungam –, paskaidrošu vēlreiz. Es iesniedzu 12 priekšlikumu pakotni, kuri cits citu papildina un principā paver ceļu no partnerības uz mājsaimniecībām.

Par 14. priekšlikumu. Kontekstā, ka šis priekšlikums ir kopā ar pārējiem, tam ir jēga un nozīme, jo nākotnes formā... tas arī nosaka to, ka partnerība nekādā gadījumā nebūs pielīdzināma laulībai. Lai neiedomātos tālāk to grozīt. Šajā brīdī, ja mēs noraidām pārējos 11 vai 10 (redzēsim, kā tālāk ies), tad priekšlikumam ir tikai deklaratīva forma, un tas arī viss. Un, šādu deklaratīvu formu ieliekot iekšā, tai ir tikai miglas nozīme, tas arī viss. Tas ir tas, ko es gribēju pateikt... atkārtot.

Un vienīgais, kas šeit ir piekrāpts un kur ir šī divkosīgā spēle, ir tieši no jums, no ZZS frakcijas, kas pirms vēlēšanām... Ir daudzi video ierakstīti, vēl kādas lietas, kur jūs teicāt – nē, mēs šo neatbalstīsim, mēs to nedarīsim! Bet tagad jūs vienkārši to darāt, un tāpēc tas vienīgais, kas šeit ir piekrāpts, ir jūsu vēlētājs.

Paldies jums. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Judins. Kolēģi! Lai visiem būtu pareizs priekšstats, es lūdzu vērst uzmanību. Kā es jau teicu, šis priekšlikums burts burtā atbilst tam, ko iesniedza mums Grasberga kungs, – 14. priekšlikumam. Un tas, ko mēs tikko dzirdējām, ka tas bija saistīts ar mājsaimniecību un tā tālāk... un no konteksta izrauts... Es lūdzu ņemt vērā, ka Grasberga kungs iesniedza divus priekšlikumus (jums ir tabulas) – 13. un 14. priekšlikumu –, un tur starpība ir tieši vārds “mājsaimniecība” un “partnerība”.

Kolēģi, komisijas vārdā aicinu atbalstīt priekšlikumu, ko izveidoja komisija.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 17, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

A. Judins. 5. – frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Paredz izslēgt 107.13 pantu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pirmais pieteicies deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Cienījamie kolēģi! Partnerattiecību reģistrācija, šī reģistrācijas procedūra, arī tiek virzīta. Tā acīmredzami nav pārdomāta. Iespējams, tā ir arī apzināti vienkāršota. Tā ka, minimums, ir vajadzīgi nopietni uzlabojumi, ja vispār kāds iet arī juridiski šajā aspektā, neatkarīgi no tā, vai jūs konceptuāli to atbalstāt vai neatbalstāt, jo, kaut vai salīdzinot ar... no Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 19. un 20. panta, kur izriet precīza, definēta laulības reģistrācijas procedūra ar vairākiem piemēriem, piemēram, 19. pants nosaka, kādā kārtībā reģistrējama laulība – kur reģistrē, kā reģistrē, kāda likuma norādītajā kārtībā, kādi var būt šķēršļi. Līdzīgi ir arī par dzimtsarakstu nodaļas amatpersonām – kad viņi var reģistrēt laulību citā piemērotā vietā. Dzimtsarakstu iestāde nodrošina arī svinīgu laulības reģistrācijas procedūru un tamlīdzīgi.

Ja mēs analizējam to, no likumprojekta teksta neizriet nekādi papildu skaidrojumi, tai skaitā, kas attiecas vai neattiecas arī uz ieslodzījuma vietām, respektīvi, analizējot kopsakarā šo konkrēto priekšlikumu.

Tāpēc mēs arī nonācām pie secinājuma – šo pantu, gluži tāpat kā iepriekšējo pantu, izslēgt no likumprojekta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Augsti godājamais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Klausoties visās, visās diskusijās un visās debatēs par šo, man ir divi retoriski jautājumi, ko es jums uzdošu.

Pirmais jautājums – kāpēc mēs baidāmies no šī jautājuma virzīšanas parastajā kārtībā trīs lasījumos ar mēnesi priekšlikumiem, lai iesaistītos sabiedrība? Un vai... kāpēc mēs baidāmies vienkārši pieņemt lēmumu – izsludināt referendumu par šo jautājumu ar Saeimas lēmumu?

Sēdes vadītāja. Batņas kungs, mēs šobrīd diskutējam par priekšlikumu.

Č. Batņa. Jā, neizraujiet, lūdzu, no konteksta, es virzos uz to.

Un trešais, ko es gribēju... Nevajag mani pārtraukt! Un trešais, ko es runāju, – vai tiešām (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)... es arī cienu Mieriņas kundzi, bet, lai es nonāktu līdz priekšlikumam... Un trešais jautājums: kāpēc mēs degradējam to, ka ģimene... ģimenes jēdzienu kā tādu, kāpēc mēs pieļaujam varbūtību, ka divi partneri var dzīvot kopā un nebūt laulībā? Tātad mēs degradējam ģimenes jēdzienu...

Sēdes vadītāja. Batņas kungs, vēlreiz atgādinu, ka mēs debatējam par reģistrāciju procedūru.

Č. Batņa. Jūs izlasījāt to punktu, par ko mēs iestājamies... par izlemšanu. Un tur, 1. punktā, ir rakstīts – “nav laulībā”.

Līdz ar to man jums ir retorisks jautājums. Jūs gribat degradēt Latvijā ģimenes jēdzienu? Ja jūs to gribat, aiziet, uz priekšu, balsojiet! Zemnieki malači! Perfekti!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Judins. Kolēģi, priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 51, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 6. – deputāta Grasberga priekšlikums. Piedāvā grozīt 107.13 pantu, kas paredz priekšnosacījumus partnerības reģistrācijai. Atbilstoši priekšlikumam paredzēts, ka Grasberga kungs piedāvā ļaut reģistrēt partnerību radiniekiem taisnā līnijā – brāļiem, māsām, pusbrāļiem un pusmāsām. Mēs izskatījām šo priekšlikumu, un komisijā bija uzsvērts, norādīts – eksperti norādīja –, ka tuvu radinieku aizsardzība jau tagad ir nodrošināta un, ja cilvēkiem ir radniecība, nav nepieciešamības paredzēt šeit partnerības reģistrāciju. Ņemot vērā šo apstākli, šis priekšlikums... ilgi bija diskutēts, bet vairākums nolēma to atbalstīt. Juridiskā komisija to atbalstīja. (Starpsaucieni: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 35, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 7. – frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Paredz izslēgt 107.14 pantu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Ko tad paredz 107.14 pants? Skaidri norāda, ka notariālajā aktā par partnerību norāda attiecīgās lietas – personas apliecinājumu par savu gribu reģistrēt partnerību, rūpēties par kopīgu saimniecību, gādāt un atbalstīt vienam otru.

Attiecīgi mēs nonākam pie secinājuma, ka arī šis pants, loģiski, ir izslēdzams un nav pilnīgs, jo, raugoties kontekstā arī ar mūsu iepriekš iesniegtajiem priekšlikumiem (kuri citstarp paredzēja, ka notariālajā aktā par partnerību pirmām kārtām norāda personu apliecinājumu par savu gribu reģistrēt šo partnerību, rūpēties par kopīgu saimniecību, gādāt un atbalstīt vienam otru), ir absolūti skaidrs, ka šāds “formatējums”, salīdzinot jau ar citiem, esošiem institūtiem, ir pilnīgi nepieņemams, jo iztrūkst absolūti skaidra skaidrojuma, kā zvērināts notārs šajā gadījumā... vai kā viņam tiks pierādīta šo personu griba reģistrēt partnerību, rūpēties un gādāt par kopīgu saimniecību un atbalstīt vienam otru.

Priekšlikums ir absolūti izplūdis, un, kā minimums, nepieciešams paredzēt vēl vairākus kritērijus, lai zvērināts notārs varētu izlemt jautājumu par šo partnerattiecību reģistrāciju. Un vēlreiz ir jāskaidro, ka šis likumprojekts un tā normas... un dažādi formulējumi zvērinātam notāram ir obligāti jāvērtē, kad viņš lemj par partnerattiecību reģistrāciju. Vienlaikus mums absolūti nav saprotams, kā zvērināts notārs šo izvērtējumu var veikt.

Tāpēc priekšlikums ir konkrēto pantu no likumprojekta izslēgt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

A. Judins. 7. priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 51, atturas – 2. Priekšlikums noraidīts.

A. Judins. Nākamais – 8. – deputāta Grasberga priekšlikums. Paredz, ka, reģistrējot partnerību, jāpievieno personu apliecinoša dokumenta kopija. Diskutējot par šo priekšlikumu, arī Grasberga kungam tika uzdots jautājums, kā viņš to saskata, ko tas nozīmē, vai tā būs tāda kā daļa no notariālā akta... vai ir tāda nepieciešamība? Diemžēl komisijā mēs nesaņēmām skaidras atbildes.

Savukārt notariāta pārstāvji norādīja, ka viņi vienmēr pārbauda informāciju, dokumentus un citādi nevar būt, bet tas nenozīmē, ka vajadzētu iesniegt kopiju un to vajadzētu pievienot. Tātad visus šos jautājumus pārbauda un fiksē.

Ņemot vērā šos apstākļus, Juridiskā komisija 8. priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Šis priekšlikums... šis punkts īstenībā ļoti labi parāda to, kādu brāķi steidzamībā var virzīt uz priekšu. Tātad – kas ir pateikts šajā punktā? Ka divi pilngadīgi cilvēki savstarpēji var reģistrēt partnerību, reģistrē vārdu, uzvārdu, personas kodu. Viss skaidrs – divi Latvijas pilsoņi reģistrējas ar visu personas kodu, viņus ir viegli identificēt, problēmas nav. Bet tur ir pateikts: ja personai nav personas koda, tad tiek reģistrēts vārds, uzvārds un dzimšanas datums, un viss. Tas attieksies uz ārvalstu pilsoņiem, kuri reģistrēs šeit savas partnerības, iespējams, ar Latvijas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem vai ar citiem ārvalstniekiem. Mēs atkal iegūsim datubāzē interesantus ierakstus, kad kaut kāda persona, nezinu... Muhameds Arafats ir reģistrējis ar kādu citu personu partnerību, un pēc tam varēs zīlēt kafijas biezumos, kas tā par personu tāda ir.

Šai priekšlikumā bija piedāvāts noteikt, ka gadījumā, ja tiek reģistrēta persona, kurai nav Latvijā izsniegta personas koda... ārvalstnieks tātad... ka šai gadījumā tai būtu jāiesniedz personu apliecinoša dokumenta kopija, kas tiek piefiksēta un arī pēc tam saglabāta datubāzēs. Bet es tā saprotu, ka komisija visu tik steidzami, steidzami ir dzinusi cauri, ka šo priekšlikumu ir noraidījusi. Nu tad ar to es jūs visus apsveicu, ka, ja arī šodien Saeima noraida, tad mums būs ārvalstnieki, kuri būs reģistrējuši partnerību, kur nebūs iespējas pēc kāda laika skaidri identificēt, kas šīs par personām tādas ir.

Es, protams, aicinu balsot “par” šo priekšlikumu, bet es saprotu, ka viss jau ir izlemts.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Judins. Vēlos vēlreiz atkārtot, ka informāciju pārbauda, fiksē, bet mūsu institūcijas neveic tādu papīra dokumentu vai elektronisko dokumentu kolekcionēšanu. Uz to mums norādīja notariāta pārstāvji. Līdz ar to priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 34, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

A. Judins. 9. – arī Grasberga kunga priekšlikums. Izslēgt 107.14 panta 2. punktā vārdus “(ja tāda nav, – dzimšanas gadu, dienu, mēnesi)”. Proti, ja nav personas koda, tad ir jānorāda šī informācija. Notariāta pārstāvis ir norādījis, ka ir vispārīga klauzula, ka vispārīgā kārtībā to tā arī dara, līdz ar to nav vajadzības konkrētajā gadījumā to vēlreiz atkārtot. Ņemot vērā šo apstākli, priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Jā, kolēģi, to jēgu un nozīmi šim priekšlikumam, kā es to saskatīju, sapratu... ka tā prakse ir automātiski pierakstīt klāt šo par... ja nav personas koda, tad norāda dzimšanas gadu, dienu. Un arī komisijā, mums par to diskutējot, bija runa, ka labāk būtu, ka tur parādītos dzimšanas gads, diena un mēnesis, lai pēc tam vieglāk identificēt šo personu.

Bet, skatoties šo jautājumu no otras puses, teiksim, ienākot valstī, šeit, citas valsts pārstāvim, kuram nav personas koda, viņš to iegūst imigrācijas dienestā. Lietu kārtība ir tāda, ka vispirms iegūst personas kodu un tad iet slēgt partnerības aktu pie notāra, lai nebūtu tā, ka šī partnerība ir jau noslēgta un tad rodas imigrācijas dienestā kādas problēmas, un tad ir jāatsauc, bet tad uz ģimeņu apvienošanas rēķina atkal sākas kādas tiesāšanās vai vēl kādas lietas.

Tāpēc arī es biju iesniedzis šo priekšlikumu, kas pēc jēgas ir par imigrācijas drošību, ka vispirms persona iziet cauri imigrācijas dienestam un tikai tad – pie notāra.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Judins. Jā, es vienkārši paskatījos tā panta numuru. Tā nav prakse, kas mums ir, tā ir prasība, kas ierakstīta Notariāta likuma 145.8 pantā, un to notāri ievēro. Līdz ar to komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 35, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 10. – frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Izslēgt kārtējo pantu. Un šoreiz izslēgt 107.15 pantu. Tāpat kā iepriekšējie arī šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Tātad 10. priekšlikums, kur frakcija APVIENOTAIS SARAKSTS aicina izslēgt punktu, kas attiecas uz partnerības izbeigšanu. Tur ir pieminēts, ka partnerība izbeidzas ar personas nāvi; ja tiesa vienu no personām izsludina par mirušu; ja persona stājas laulībā... viena vai abas vai arī ar abu personu kopīgi pausto izteikumu notāram... Droši vien, tāpat kā viņi pirms tam, atnākuši pie notāra, ir pauduši, ka tomēr šīm divām personām ir tuvas attiecības, tagad viņi tādā pašā veidā atnākuši pie tā paša vai cita notāra – nu, ziniet, mums vairs to tuvo attiecību nav.

Droši vien šeit vēl varētu papildināt ar punktu... ja jau partnerattiecības izbeidzas ar vienas vai abu personu stāšanos laulībā, tad droši vien varētu papildināt vēl ar punktu, ka partnerattiecības izbeidzas, ja viena vai abas personas iesaistās jaunās partnerattiecībās. Vārdu sakot, šis viss aiziet... Ņemot vērā visu piedāvāto, Tieslietu ministrijas izstrādāto, Juridiskajā komisijā akceptēto, steidzamībā virzīto neskaidrību gūzmu, mēs iebrauksim vēl lielākā purvā.

Kolēģi, kad mēs runājām pie pirmā lasījuma, es jau norādīju, ka pirmām kārtām šis viss tiks virzīts steidzamības kārtībā divos lasījumos vienas nedēļas laikā. Ir tik daudz jautājumu, tik daudz dažādu nianšu, ko mēs zinām... ne tikai gadiem, gadu desmitiem esam slīpējuši un pieregulējuši laulību... tad par partnerattiecībām jūs gribat vienas nedēļas laikā visu salikt it kā visiem viss būs skaidrs.

Kolēģi, man ir aizdomas, ka jums pašiem nav līdz galam skaidrs, kas tās partnerattiecības tādas ir. Vai jūs varat vienkāršiem vārdiem izskaidrot (Starpsauciens.), ar ko atšķiras partnerattiecības no laulības? Nu, kur ir tās būtiskākās atšķirības, lai cilvēkiem būtu skaidrs, jo... kā jau teicu (Starpsauciens.)... Jā, es runāju par priekšlikumu.

Es atvainojos, es atvainojos... lūdzu, varat nodrošināt kārtību Saeimas sēdē?

Sēdes vadītāja. Viļuma kungs, nesarunājieties, lūdzu, ar zāli un runājiet, lūdzu, par priekšlikumu!

J. Viļums. Lūdzu deputātiem ieņemt savu vietu (Starpsauciens: “Par priekšlikumu...”)...

Sēdes vadītāja. Viļuma kungs...

J. Viļums.... zālē.

Sēdes vadītāja.... lūdzu, runājiet par priekšlikumu.

J. Viļums. Jā, es arī tieši runāju par to, ka šis priekšlikums aicina izņemt ārā šo konkrēto pantu, ko ir izstrādājusi Tieslietu ministrija un steidzamības kārtībā ir iesniegusi caur Juridisko komisiju. Divos lasījumos mēs nevaram kvalitatīvi izstrādāt un pieņemt likumu – tieši tāpēc es aicinu jūs visus balsot “par” 10. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikumu –, kurš nedod skaidras atbildes uz visiem jautājumiem. Un savā runā pirms tam es centos ar vienkāršiem piemēriem izskaidrot šī priekšlikuma būtību.

Es vēlreiz aicinu balsot gan “par” šo konkrēto priekšlikumu, gan arī “pret” visu likumprojektu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Česlavs Batņa. (Starpsauciens: “Par procedūru!”)

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Es rosinu ievērot vienādu attieksmi pret visiem, jo ziņotājs nedrīkst paust savu personīgo attieksmi pret konkrēto priekšlikumu. Viņš pauž visas komisijas attieksmi, un vārdi un smīkņāšana par kārtējo priekšlikumu – tas pauž Judina kunga personīgo attieksmi, tā nav komisijas attieksme.

Man lūgums – lūdzu pret visiem vienādu attieksmi! (Starpsauciens: “Paldies!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā – lūdzu, Judina kungs!

A. Judins. Kolēģi! Turpināšu – kā iepriekš – stāstīt par komisijas paveikto darbu. Un, saistībā ar šo priekšlikumu diskutējot, mēs komisijā tieši konstatējām, ka faktiski tas nebūtu arī balsojams, jo mēs jau nobalsojām šodien par to, ka partnerību var izveidot.

Pantā, kuru piedāvāts izslēgt, ir noteikts, ka, ja cilvēks nomirst, partnerība izbeidzas. Mēs nevaram ar vienu pantu noteikt, ka partnerība ir un tā turpinās mūžīgi. Ņemot vērā šos apstākļus, komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 50, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. Nākamais – 11. – frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Izslēgt 107.16 pantu. Komisija izskatīja šo priekšlikumu un neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi, es jums nolasīšu piedāvāto pantu, lai saprastu pēc tam kontekstu, kāpēc es runāju, jo mēs ļoti labi saprotam, ka arī tiesas, pirms nolasa spriedumu, vedina... kāpēc tās to izdarīja.

Tātad: “107.16 Zvērināts notārs pēc abu personu gribas izteikuma taisa notariālu aktu par partnerības izbeigšanu arī gadījumā, kad personu ģimenes tiesiskās attiecības ir konstatētas ar tiesas nolēmumu.” Mēs rosinām šo pantu izslēgt. Kāpēc?

Ja mēs atvērsim Civillikumu, mēs izlasīsim, ka Civillikuma 69. panta pirmā daļa nosaka, ka, ja laulība ir izirusi, to var šķirt tikai tiesa vai notārs. Tālāk – Civillikuma 70. pants nosaka: tiesa laulību šķir, pamatojoties uz viena laulātā pieteikumu, savukārt notārs laulību šķir, pamatojoties uz abu laulāto iesniegumu par laulības šķiršanu.

Un man ir jautājums: vai jūs tiešām nesaskatāt nekādu līdzību ar laulību, kā to šķir? Un tad man ir retoriskas dabas jautājums: vai tiešām jūs uzskatāt, ka visa Latvijas tauta vēlas, lai šādi mēs varam reģistrēt un šķirt partnerattiecības?

Es vēlreiz akcentēju – nebaidieties, neesiet mazdūšīgi, ļaujiet šo jautājumu izlemt Latvijas tautai referendumā!

Paldies. (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Judins. Kolēģi! Par 107.16 pantu mēs arī diskutējām komisijā, un, lai būtu skaidrāk, es varu informēt, ka mums nākotnē būs partnerības... attiecības. Bet ir gadījumi, kad ar tiesas spriedumiem cilvēku attiecības jau ir atzītas, un jautājums, kas ir jārisina juridiski, – kāda nozīme tiem spriedumiem. Un tieši tādēļ ir veidots 107.16 pants, lai neradītu vēl neskaidrāku situāciju. Ņemot vērā šos apstākļus, komisija nevarēja 11. priekšlikumu atbalstīt. Priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 51, atturas – 2. Priekšlikums noraidīts.

A. Judins. 12. – frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Izslēgt 107.17 pantu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Kolēģi, pavisam īsi, neatkārtošos vairāk, ko iepriekš teicu. Šis ir pēdējais, noslēdzošais APVIENOTĀ SARAKSTA frakcijas priekšlikums šajā konkrētajā likumprojektā – izslēgt arī šo pantu.

Es domāju, mēs, dzirdot iepriekšējās debates, ļoti labi saprotam, ka šī līdzība starp partnerību un laulību objektīvi pastāv, lai kā arī kolēģis no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas mums censtos iestāstīt ko citu. Līdzība pastāv ar vienu kopīgu mērķi. Jā, visas funkcijas vēl nav gluži tieši tādas pašas, bet redzam arī pie iepriekšējā – 11. – priekšlikuma, uz ko norādīja mans kolēģis Batņas kungs, – šīs līdzības ir acīmredzamas. Tas ir analogs, klons laulības institūtam. Varam rakstīt, ka tā nav laulība, bet faktiski mērķis ir viens. Un, kā jau arī tieslietu ministre, kura šo likumprojektu virzīja, un Zaļo un Zemnieku savienība, kura atbalsta... mērķis ir, lai viendzimuma partneri varētu veidot ģimeni. Mērķis ir skaidri pateikts – šis ir absolūtu minimumu minimums.

Mēs gan jau nonāksim ar šo koalīciju – JAUNĀ VIENOTĪBA, Zaļo un Zemnieku savienība un PROGRESĪVIE – pie šī optimālā lieluma, kad faktiski mēs neredzēsim arī citos tiesību aktos vairs nekādu atšķirību starp partnerību un laulību.

Tāpēc APVIENOTAIS SARAKSTS, kas atbalsta tradicionālas vērtības, aicina šo pantu no likumprojekta izslēgt.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Judins. Priekšlikums netika atbalstīts, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 51, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 13. – deputāta Jāņa Grasberga priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar jaunu 107.18 pantu šādā redakcijā: “Mājsaimniecība nav pielīdzināma laulībai.” Faktiski mēs neatbalstījām priekšlikumu par vārda “mājsaimniecība” lietošanu, un tādēļ arī šis priekšlikums netika atbalstīts.

Lūdzu ņemt vērā, ka mēs atbalstījām nākamo – 14. – priekšlikumu, kas ir ļoti līdzīgs, bet tur lietots... daļēji atbalstījām... lietots vārds “partnerība”.

13. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti piekrīt? (Starpsaucieni.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 36, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 14. – deputāta Grasberga priekšlikums. Ņemts vērā, uz tā pamata izstrādāts 4. – komisijas priekšlikums, kuru Saeima atbalstīja.

14. priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 15. – deputāta Grasberga priekšlikums. Netika atbalstīts.

Šeit ir piedāvāts tāds negatīvs uzskaitījums: “Uz mājsaimniecību nav attiecināmas Imigrācijas likumā paredzētās tiesības uz ģimenes apvienošanu.” Ko nozīmē tas negatīvais uzskaitījums, par kuru mums runāja, stāstīja arī Juridiskā biroja pārstāve? Būtība – ir norādīts, kas nav piemērojams, bet, ņemot vērā, ka Imigrācijas likumā nav nekādu grozījumu, nav nekāda regulējuma un partnerība nerada tiesības iegūt kaut kādu statusu, ir vienkārši dīvaini rakstīt likumā, ka uz to neattiecas. Tieši tas bija norādīts komisijas sēdē.

Līdz ar to priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 16. – arī deputāta Grasberga priekšlikums. Analogs, bet atšķirība – šeit runa nav par mājsaimniecību, bet par partnerību. Norādīts, ka nav attiecināmas Imigrācijas likuma prasības, bet, kā es jau teicu, – grozījumus Imigrācijas likumā neiesniedza, un no juridiskās tehnikas viedokļa tāda norma nevar tikt atbalstīta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi, es spēju iztēloties to koalīcijas sēdi, kur satikās Jaunā VIENOTĪBA, ZZS un “PROGRESĪVIE”, lai lemtu par šī likuma virzību, kur ZZS teica: nu labi, mēs atbalstīsim, bet tikai tad tā fiksi, fiksi izbīdām steidzamībā cauri. Rezultātā nebija plašu diskusiju, nebija iesaistīti dažādu jomu eksperti, tikai “Dzīvesbiedri” – viena nevalstiskā organizācija, kas, tikai šauri skatoties caur savu prizmu, ir virzījusi šos likuma grozījumus.

Tas, kas ir palicis neatbildēts šajā kontekstā, – vai šīs personas, kas būs reģistrējušas partnerattiecības, tiks uzskatītas par ģimeni Imigrācijas likuma kontekstā? Kāpēc es to pieminu? Tāpēc, ka Imigrācijas likumā ir vairāki desmiti pantu, kuri paredz tiesības gan Latvijas pilsoņiem, gan ārvalstniekiem, kuriem ir legāls uzturēšanās statuss Latvijā, apvienot ģimeni ar citiem ārvalstniekiem.

Mēģināšu iet vēl tālāk. Iedomājamies, Latvijā ir kāds bēglis, vārdā Hasans, nezinu... Afganistānas pilsonis, kuram ir likumīgs pamats uzturēties Latvijā, un viņš izdomā biznesu – reģistrēs partnerattiecības. Reģistrēs partnerattiecības ar vienu personu un tad izmantos ģimenes apvienošanas nolūku, lai šo personu legalizētu Eiropas Savienībā. Pēc kāda īsa brīža viņš izbeigs šīs partnerattiecības, reģistrēs nākamās partnerattiecības.

Es nezinu, vai nu tas ir jaunās koalīcijas... Siliņas kundze ļoti uzsvēra, ka viņa vēlas imigrantus, lai uzlabotu Latvijas demogrāfiju. Vai tas ir tas... viena no metodēm? Bet atbildes faktiski nav gūtas. Vai šīs normas, kas tagad tiek pieņemtas Notariāta likumā, attieksies arī uz Imigrācijas likumu, kur ir paredzētas ļoti plašas tiesības vairākos desmitos pantu attiecībā uz ģimenes apvienošanu? Es ceru, ka neattieksies, bet vai kāds var ļoti skaidri to apgalvot un apliecināt?

Tāpēc Nacionālās apvienības deputāts Jānis Grasbergs ir iesniedzis priekšlikumu, lai skaidri tiktu pateikts: nē, neattieksies; lai sūtītu skaidru signālu, ka tādas fiktīvas partnerattiecību reģistrācijas nebūs iespējamas, ka nebūs iespējams šādā veidā legalizēt Latvijā daudzus jo daudzus ārvalstniekus. Es atgādināšu, ka tieši ģimenes apvienošana ir viens no regulējumiem, ko uzstāda Eiropas Savienība visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, paredzot tiesības attiecībā uz ģimenes apvienošanu teju neatkarīgi no apstākļiem, un tas apvienojamās ģimenes loks ir ļoti plašs.

Es atgādināšu... tātad, ja, piemēram, bēglis Latvijā būs reģistrējis partnerattiecības ar kādu citu personu un ja tiešām uz viņiem attiecas ģimenes apvienošana, tas paredz iespēju viņam uz šejieni atvest visu savu ģimeni – visu ģimeni! Tāpēc būtu tikai loģiski, ka mēs pateiktu: nē, mēs Latvijā tomēr atzīstam, ka ģimenes apvienošana attiecas tikai uz laulībām. Tur arī... mēs, starp citu, redzam fiktīvo laulību esamību Latvijā un tāpat arī citās Eiropas Savienības valstīs, bet tomēr tur tā procedūra ir krietni sarežģītāka – gan 30 dienu nogaidīšanas periods, gan vairāki citi drošības pasākumi, kas ir iestrādāti. Bet šeit ir paredzēts: aiziet divas personas pie notāra, samaksā naudu, reģistrē partnerattiecības, kuras pēc kāda īsa brīža var arī izbeigt, lai reģistrētu atkal nākamās.

Es tiešām ceru, ka, lai gan likumprojekts virzās trakā steidzamībā, Juridiskās komisijas vadītājs varētu atnākt un skaidri pateikt, lai jebkurai tiesai būtu skaidrs, ka attiecībā uz personām, kas būs reģistrējušas partnerattiecības, nevarēs izmantot Imigrācijas likuma normas. Ja to skaidri nevar apliecināt, tad es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai faktiski novērstu dažādas krāpniecības shēmas, kuras tiks atvērtas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Judins. Vēlos vien atkārtot, ka mēs negrozām Imigrācijas likumu. Un uz to norādīja eksperti. Jautājums: ja partnerība nav minēta Imigrācijas likumā, līdz ar to grozījumi, par kuriem mēs šodien balsojam, neattiecas uz imigrācijas jautājumiem, uz iespēju iegūt uzturēšanās atļauju vai kādu citu statusu, jo tam nav juridiskas nozīmes likumā, kur tādu jēdzienu nav. Es jūs vienkārši informēju par diskusiju, kas notika Juridiskajā komisijā. Priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 36, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. Nākamais – 17. – Grasberga kunga priekšlikums. Netika atbalstīts, jo arī šajā gadījumā runa ir par mājsaimniecību. Neatbalstot šo jēdzienu... priekšlikums neguva atbalstu, bet saturiski tas ir ļoti līdzīgs 18. priekšlikumam, par kuru, iespējams, mēs diskutēsim. Bet 17. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Un 18. priekšlikums. Paredz, ka partnerība nedod tiesības īstenot adopciju. Arī šajā gadījumā Juridiskais birojs norādīja uz tā saucamo negatīvo uzskaitījumu. Ja nav grozīts Civillikums, ja nav neviena vārda par adopciju, rakstīt Notariāta likumā... uz ko neattiecas šis likums... nav pareizi no juridiskās tehnikas viedokļa. Tā nedara. Likumā raksta, kādas tiesības ir, kādas iespējas ir, bet neraksta, kā nav. Ievērojot šo apstākli, priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pirmais pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Nu, nav jau viss tik vienkārši, kā ziņotājs stāsta. Te ir vesela sistēma, un notiek ģimenes un laulības institūtu degradācija. Un tas notiek soli pa solim.

Tas jau nav tikai ar vienu likumu, šī ir tikai daļa no degradācijas procesa. Es nezinu, vai nejauši ziņotājs iepriekš pārteicās, bet viņš teica, ka nākotnē mēs skatīsim vēl partnerības... attiecības... kaut kādas, es nezinu, vai tas būs kaut kāds speciāls likums vai vēl kaut kas. Es aicinu tomēr atbalstīt Grasberga kunga priekšlikumu, tāpēc ka Bērnu tiesību aizsardzības likums precīzi pasaka un nostiprina, kādā veidā šī adopcija var notikt.

Es gribu atgādināt šā likuma 7. panta galveno domu, kur ir teikts, ka katram bērnam ir tiesības uz ģimeni. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Mums jau gandrīz 50... vai bija 47... tiesneši – pretēji Satversmes 110. pantam – ir atzinuši viendzimuma pārus par ģimeni, lai gan nekā tāda nav Civillikumā (ko te tik ļoti mīl pieminēt Judina kungs un pieminēja arī citi runātāji), tas tomēr netraucē atsevišķiem tiesnešiem (un viņi par to neko nesaņem, nekādas tiesnešu padomes neizskata šos pārkāpumus, tie ir klaji likumpārkāpumi) atzīt viendzimuma pāri par ģimeni. Un šeit tomēr, kā saka, dubults neplīst, ļoti būtiski ielikt, lai tālāk degradējot un nojaucot ģimenes un laulības jēdzienu, tomēr adopcija nenotiktu.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 31. pantā ir teikts: “Lai bērna attīstībai nodrošinātu ģimenisku vidi, tiek atbalstīta adopcija.” Tātad atkal ir jēdziens “ģimeniska vide”. Kas ir ģimeniska vide, saistībā ar adopciju uz ārzemēm ir teikts 31. panta trešajā daļā: “Bērnu var adoptēt persona vai laulātie Latvijas Republikas Satversmes 110. panta izpratnē.” Savukārt Satversmes 110. pantā teikts, ka valsts atbalsta laulību – [..] ģimeni, un šeit domuzīme savieno divus vienādus jēdzienus, tātad ģimeni, kura rodas tikai laulībā. Tātad normāli būtu adoptēt bērnus pāriem, kuri ir laulībā vai ģimenē, kur ir vīrietis un sieviete, tēvs un māte, nevis kaut kāds mistisks veidojums.

Kā jau es teicu, ir mēģinājumi soli pa solim degradēt šo institūtu, tāpēc šo priekšlikumu tomēr vajadzētu atbalstīt, lai nenotiek tā, ka mums, kā jau es teicu, savā laikā bija 15. maija valdība, kas cēla Ķegumu, Brocēnu kombinātu, būvēja simtiem skolu, ražoja automobiļus, “Minox” un VEF darbgaldus, un mums ir 10. maija valdība, kas soli pa solim degradē gan ģimenes, gan laulības jēdzienu.

Tāpēc aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Kolēģi, laikam šis ir pēdējais priekšlikums likumprojektam “Grozījumi Notariāta likumā”. Droši vien mēs varēsim apsveikt PROGRESĪVO frakciju, Zaļo un Zemnieku savienības frakciju, JAUNĀS VIENOTĪBAS frakciju ar izcīnīto partnerības likumprojektu, bet tas būs tāds tukšs “maisiņš”, ko jūs būsiet izcīnījuši saviem vēlētājiem – attiecībā uz partnerību –, un šai “maisiņā” būs jāsāk likt iekšā “lietas”. Es domāju, ka tuvākajos mēnešos mēs saskarsimies ar daudziem dažādiem priekšlikumiem, ar likuma grozījumiem, kas šajā “maisiņā”... sāks ievietot “lietas”. Tādēļ arī šie priekšlikumi ir ar šo negatīvo formu, ko ziņotājs Judina kungs arī minēja... ka nav atbalstīti, jo ir negatīvā formā un pretī nav grozījumu Civillikumā.

Bet tas, ko Kiršteina kungs jau pieminēja par Bērnu tiesību aizsardzības likuma 31. pantu, kurš ir par adopciju... Es atceros debates, kas bija šeit (jo šis likums nesen tika grozīts), par to, ka mums apkārt ir valstis, kurās ir atļautas viendzimuma laulības, tādēļ šo grozījumu ielika iekšā – tām ģimenēm, kuras adoptē bērnus uz ārzemēm, ir jāatbilst Latvijas Republikas Satversmes 110. pantam. To nosaka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 31. pants par adopciju.

Balstoties uz to, ir veidots šis priekšlikums, ar kuru mēs skaidri ierakstām, ka partnerība nedod tiesības īstenot adopciju, jo citādi sanāk tā, ka mēs ārzemju viendzimuma pāru laulātajiem neļaujam, bet tiem, kas būs noslēguši partnerību šeit, Latvijā, atļausim. Tāpēc ir šis jautājums – vai tiešām, Zaļo un Zemnieku Savienības frakcija, jūs vēlaties atļaut viendzimuma pāriem adopcijas tiesības? Arī aptaujās pirms vēlēšanām es skaidri norādīju, ka adopcija nav domāta viendzimuma pāriem. Tā mēs Latvijā uzskatām.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt priekšlikumu, ka Notariāta likumā, jā, jau negatīvā formā, balstoties uz Bērnu tiesību aizsardzības likumu, mēs ierakstām normu, ka partnerība nedod tiesības īstenot adopciju.

Lūdzu, atbalstiet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Linda Matisone.

L. Matisone (AS).

Es noteikti atbalstu deputāta Jāņa Grasberga priekšlikumu. Vēlos jūs visus informēt, ka gadījumā, ja deputāti atbalstīs šo likumprojektu (visdrīzāk arī atbalstīs, pateicoties Zaļo un Zemnieku savienības nodevībai), tad – atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 72. pantam – vismaz 34 deputāti pieprasīs Valsts prezidentam tuvākajā laikā neizsludināt šo likumu, bet nodot tautas nobalsošanai.

Es vēlos pateikties APVIENOTĀ SARAKSTA, Nacionālās apvienības un LATVIJAS PIRMAJĀ VIETĀ deputātu atsaucībai šim priekšlikumam.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Judins. 18. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 36, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. Kolēģi, mēs izskatījām visus 18 priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 43, atturas – nav. Likums pieņemts.

Kolēģi, mums ir iesniegtas divas izmaiņas apstiprinātajā...

Es atvainojos, deputāte Glorija Grevcova ir iesniegusi ziņojumu par balsošanas motīviem. Lūdzu!

G. Grevcova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Te nu mēs esam – ar Zaļo un Zemnieku savienības rokām ir paveikti pirmie darbi pretī viendzimuma laulību legalizācijai Latvijā. Tik vienkārši – divos lasījumos, bez nopietnām diskusijām un sabiedrības iesaistes – tika uzspļauts Latvijas Satversmē noteiktajām vērtībām un sabiedrības vairākuma nostājai. Gavilē “PROGRESĪVIE”, Jaunā VIENOTĪBA, arī Zaļo un Zemnieku savienība vakarā Ventspilī no hūtes dzers šampanieti. (Starpsaucieni: “O-o-o!”) Vienīgi priekš ZZS pārstāvjiem Valmierā šis vakars varētu būt klusāks, jo tā viņiem lika partijas vadība.

Taču prieki drīz beigsies – “progresīvo” vērtību nesējiem ar to nebūs gana. Neapmierināti ar izcīnīto vienlīdzību, viņi tieksies pēc pārākuma, kā to Dombura raidījumā “Kas notiek Latvijā?” uzsvēra uzaicinātais pārstāvis no organizācijas “Dzīvesbiedri”. Šis likums nav līdz galam tas, uz ko viņi bija cerējuši, un ir nepieciešamas 70 dažādas izmaiņas normatīvajos aktos, kas skars arī bērnu adopciju.

Šis likums nav par divām tantēm un viņu kopdzīvi, kā te mēģina taisnoties jaunās valdības... deputāti un ministri. Ja jums šo divu tanšu liktenis liktos svarīgs, tad jūs noteikti atbalstītu savu kolēģu iesniegtos priekšlikumus Notariāta likumā, kas šīm tantēm uzlabotu dzīvi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Kolēģi, ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt Prezidija apstiprināto darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” pirmajā lasījumā. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Turpinām likumprojektu izskatīšanu.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā”, otrais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, strādājam ar likumprojektu Nr. 413/Lp14. Mēs saņēmām divus priekšlikumus.

1. – deputāta Grasberga priekšlikums. Piedāvā visā likumā aizstāt vārdu “partnerība” ar vārdu “mājsaimniecība”. Iepriekš minēto iemeslu dēļ mēs uzskatījām, ka tas nebūtu izdarāms. Priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Redakcionāla rakstura priekšlikums, kas izstrādāts pēc Juridiskā biroja ierosinājuma.

Komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Izskatījām abus priekšlikumus.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 40, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”, otrais lasījums.

Viens priekšlikums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, otrajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”.

Iesniegts viens – deputāta Grasberga priekšlikums. Piedāvā vārdu “partnerība” aizstāt ar vārdiem “mājsaimniecības loceklis”.

Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Kolēģi, izskatījām vienīgo priekšlikumu.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 41, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, otrais lasījums.

Viens priekšlikums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Arī šim likumprojektam mēs saņēmām vienu – deputāta Grasberga priekšlikumu. Ierosināts aizstāt vārdu “partneris” ar vārdiem “mājsaimniecības loceklis”. Juridiskā komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Kolēģi, esam izskatījuši vienīgo priekšlikumu.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 41, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, otrais lasījums.

Viens priekšlikums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, otrajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr. 416/Lp14. Mēs saņēmām vienu – deputāta Grasberga priekšlikumu ar ierosinājumu aizstāt vārdu “partneris” ar vārdiem “mājsaimniecības loceklis”. Priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 40, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 417/Lp14), otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Likumprojektam “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 417/Lp14) priekšlikumus nesaņēmām.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 417/Lp14) atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 41, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, otrais lasījums.

Viens priekšlikums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Uz otro lasījumu saņēmām vienu – Grasberga kunga priekšlikumu. Tas paredz aizstāt vārdu “partneris” ar vārdiem “mājsaimniecības loceklis”. Priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Es pieļauju, ka Grasberga kungs neuzturēs balsojumu, bet es domāju, ka ir vērts debatēs atzīmēt, ka, nobalsojot pret komisijā atbalstīto priekšlikumu, ka šīs normas par partnerību ir attiecināmas arī uz ģimenes locekļiem, jūs, koalīcija, esat izdarījuši lāča pakalpojumu tām ģimenēm, kurās, teiksim, vecvecāks palīdz jaunajai māmiņai, jo jūs viņu esat izslēguši ārā no tiesīgajām personām saņemt dažādu valsts sociālo apdrošināšanu... atbilstoši citai personai, pieļaujot tikai situāciju, ka starp šīm personām nav ģimenisku saišu. To jūs esat izdarījuši, un uz to es arī norādu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Judins. Priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 49, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. Citu priekšlikumu nav. Likumprojekts izskatīts.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 39, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, otrais lasījums.

Viens priekšlikums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” mēs saņēmām vienu – deputāta Grasberga priekšlikumu. Piedāvā aizstāt visā likumprojekta tekstā vārdu “partneris” ar vārdiem “mājsaimniecības loceklis”. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 42, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 286/Lp14), trešais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamie kolēģi, strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 286/Lp14) trešajā lasījumā.

Komisijā saņēmām divus priekšlikumus.

Aicinu balsot un atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītāja. Pirmo? Abus?

K. Krištopans. Abus.

Sēdes vadītāja. Abus. Deputāti piekrīt. Vispirms vienu un tad otru.

K. Krištopans. 1. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 2. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. Esam izskatījuši abus priekšlikumus.

Komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 286/Lp14) atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Komisija 1. novembrī skatīja likumprojektu “Grozījumi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likumā” pirms trešā lasījuma. Atgādinu, ka likumprojekts izstrādāts ar mērķi nodrošināt direktīvas prasību pārņemšanu, kā arī nodrošināt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansiālā atbalsta nosacījumus.

Priekšlikumi netika saņemti.

Komisija atbalstīja likumprojektu.

Aicinu arī Saeimas deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Šuvajevs. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 1. novembra sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” un atbalstīja tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā.

Priekšlikumi trešajam lasījumam netika saņemti.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Sporta likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referents Dāvis Mārtiņš Daugavietis.

D. M. Daugavietis (JV).

Kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā”. Likuma grozījumu pamatmērķis ir atkārtoti uzsvērt Latvijas solidaritāti ar Ukrainu un saknē bloķēt jebkādus Krievijas centienus izmantot sportu kā instrumentu, lai leģitimizētu noziegumus pret Ukrainas tautu.

Šo likuma grozījumu pamatmērķis ir aizliegt Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas nacionālajām un jaunatnes izlasēm spēlēt Latvijas teritorijā zem sava karoga vai arī neitrālā statusā.

Izskatījusi likumprojektu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, komisija to atbalstīja.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sporta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

D. M. Daugavietis. Šī gada 14. novembris.

Sēdes vadītāja. Šī gada 14. novembris. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Nākamais likumprojekts – “Par likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Atis Labucis.

A. Labucis (JV).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā strādājam ar likumprojektu “Par likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu”.

Uz otro lasījumu netika saņemts neviens priekšlikums.

Aicinu, kolēģi, atbalstīt likumprojektu un virzīt to uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Labucis. 14. novembris.

Sēdes vadītāja. 14. novembris. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Kolēģi, esam pietuvojušies pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Reģistrējušies 95 deputāti, nav reģistrējušies 5: Raivis Dzintars, Glorija Grevcova... ir, Andris Kulbergs, Atis Labucis un Nataļja MarčenkoJodko.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Esam palikuši pie sadaļas “Likumprojektu izskatīšana”.

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 370/Lp14), pirmais lasījums, un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegtais alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 426/Lp14), pirmais lasījums.

Komisijas vārdā – referents Jānis Skrastiņš.

J. Skrastiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mēs sākumā runājam par pirmo likumprojektu, ko ir iesniedzis Ministru kabinets. Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts, kurā Finanšu ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Latvijas Banku izstrādājusi grozījumus, pēc būtības satur divus jautājumus.

Pirmais saistīts ar ārvalstu juridisko personu reģistru. Ņemot vērā to, ka Latvija neatzīst trastus, Eiropas Komisija ir identificējusi, ka tā ir nepilnība un mums tā ir jānovērš un jāveido trastu reģistrs. Saskaņā ar direktīvu valstij ir pienākums nodrošināt informācijas apmaiņu ar visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Otrs jautājums saistīts ar ārvalstu valūtas maiņas jomas uzraudzības pilnveidošanu, kas satur Latvijas Bankas priekšlikumus par uzraudzības iestādes vērtēšanu. Likumprojekts paredz precizēt tiesību normas par klientu izpētes slieksni gadījuma rakstura ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanas vai pārdošanas darījumiem ar mērķi samazināt anonīmi veikto darījumu skaitu, kas novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Vienlaikus jau uz komisijas sēdi... Finanšu ministrijā sadarbībā ar nozari bija notikušas diskusijas, lai neuzliktu stingru apakšējo slieksni un nonāktu pie risinājuma, ka klientu identifikāciju varētu veikt atbilstoši pakalpojuma sniedzēja riska novērtējumam. Riska novēršanas prakse ir izstrādāta uzraudzības iestādes vadlīnijās.

Komisijā šis koncepts par grozījumiem, lai padarītu stingrākus nosacījumus klientu izpētes uzsākšanai, samazinot darījuma summu no 1500 uz 500 eiro, neguva atbalstu un tika pieņemts lēmums likumprojektu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 370/Lp14)! Komisija lūdz to noraidīt. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 80, atturas – nav. Likumprojekts noraidīts.

J. Skrastiņš. Tā vietā komisija iesniedza alternatīvo likumprojektu, lai regulētu jautājumus, kuri izriet no Latvijas starptautiskajām saistībām. Komisijas piedāvātais likumprojekts izstrādāts, lai transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu. Likumprojektā tiek noteikts... ārvalstu juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrs, kuru vestu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs.

Aicinu balsot par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 426/Lp14) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J. Skrastiņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 426/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Skrastiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 16. novembris, un izskatīšanas laiks Saeimas sēdē otrajā lasījumā – 23. novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Divpadsmit priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” otrajam lasījumam.

Komisija sagatavoja 10. priekšlikumu, izvērtējot un iekļaujot tajā pirmajā lasījumā atbalstītās normas un arī komisijas un Saeimas deputātu izteiktos priekšlikumus. Daži priekšlikumi ir daļēji atbalstīti, daži priekšlikumi nav atbalstīti. Par šīm tēmām vēl notiks diskusija trešajam lasījumam.

1. – deputāta Butāna priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Labdien vēlreiz, kolēģi! 1. priekšlikums paredz svītrot un... labot normu par to, vai mēs runājam tikai par vienu vai vairākiem hipotekārā kredīta līgumiem.

Es jau arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā norādīju, ka ir gadījumi (tas nav liels skaits, bet tādi ir), ka vienam īpašumam var būt vairāki hipotekārā kredīta līgumi. Tas var būt... zemes iegāde un vēlāk mājas būvniecība – divi hipotekārie kredīti, tā var būt dzīvojamā ēka kā viens hipotekārais kredīts un saimniecības ēka vai garāža kā otrs hipotekārais kredīts. Tāpēc arī šis priekšlikums – izslēgt to, ka mēs dodam atbalstu tikai vienam.

Šis priekšlikums sasaucas arī ar manu 7. priekšlikumu, kurā es aicinu ģimenēm ar bērniem šo atbalstu dot vairākiem hipotekārajiem kredītiem, proti, tā doma ir tāda: mēs visiem dodam vienam hipotekārajam kredītam, bet ģimenēm ar bērniem (tā kā mēs visi publiski esam pauduši, ka šī likumprojekta mērķis primāri ir atbalsts ģimenēm ar bērniem) mēs izrādītu īpašu labvēlību un ļautu piemērot vairākiem hipotekārajiem kredītiem.

Līdz ar to šeit minētais – daļēji atbalstīts – ir pievilkts aiz matiem, drīzāk – nav atbalstīts. Mēs, protams, vēlāk diskutēsim par 10. priekšlikumu, kas būtībā ir visu priekšlikumu apkopojums, bet 10. priekšlikumā... jūs redzēsiet... arī par to, kam mēs... Vienīgi, kā mēs vērtējam. Pat ja mēs paliekam pie tā, ka ir viens hipotekārais kredīts, tad – kā mēs to vērtējam.

Bet jebkurā gadījumā es aicinu šo atbalstīt, lai mēs neizslēgtu iespēju ģimenēm ar bērniem ļaut piemērot hipotekārā kredīta atbalstu vairākiem kredītiem.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu!

J. Reirs. Kolēģi! Atgādināšu, ka šis ir otrais lasījums un mēs turpināsim darbu pie likumprojekta arī trešajā lasījumā.

Mēs esam saņēmuši priekšlikumus par atbalstu vairākiem kredītiem. Komisija izvērtēja, un tālāk jūs arī redzēsiet attieksmi. Mēs runājām komisijā par to, ka ir nepieciešams salāgot normas ar jau esošajām normām. Un tāda norma ir “Altum” sniegtajos atbalstos, kur ir noteikts, kas tad ir bērns, kāds atbalsts ir... ka viņš mācās vai strādā, vai nestrādā. Līdz ar to situācija, kad dzīvo zem viena jumta ģimenes, kur abi... vai bērns un vecāki strādā un ir vairāki īpašumi, nebūtu atbalstāma. Līdz ar to mēs meklēsim formulējumu un iekļausim trešajam lasījumam atbalstu ģimenēm ar bērniem, bet tur būs noteikts konkrēti, ka bērnam vai nu ir jāmācās, vai jābūt apgādībā. Un nekā savādāk.

Līdz ar to, ja mēs paplašinām šo atbalstu bez pamatojuma, tad tas ir risks tālāk izskatīt tiesvedības procesos, kas... Viens no pārmetumiem – ka šis atbalsts ir bez pamatojuma. Bet mēs otrajā lasījumā esam ļoti rūpīgi izvērtējuši tās normas, kuras ir palikušas vēl nenoslīpētas, kā es jau teicu... to mēs darīsim trešajam lasījumam. Šī norma ir tā nenoslīpētā norma.

Komisija izskatīja un lūdza atbalstīt. Tātad – tā doma ir iekļauta 10. priekšlikumā.

Līdz ar to lūgums ir balsot “pret” šo priekšlikumu, jo, atbalstot šo priekšlikumu, pazūd visa likumprojekta konstrukcija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt... vai jābalso? (Starpsaucieni.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 53, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 2. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Arī ir par vairākiem īpašumiem un hipotekārajiem kredītiem. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 71, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 3. – deputāta Šuvajeva priekšlikums. Arī ir par vairākiem hipotekārajiem kredītiem, un arī šī priekšlikuma doma un gars ir iekļauti 10. priekšlikumā. Tātad – daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 4. – deputāta Butāna priekšlikums. Par izīrētajiem dzīvokļiem. Arī šeit turpināsies diskusija. Bet deputāti ir balsojuši un nav atbalstījuši šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 5. – deputāta Butāna priekšlikums. Par vairākiem īpašumiem... hipotekāro kredītu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 6. – deputāta Butāna priekšlikums. Arī par vairākiem īpašumiem. Komisija ir balsojusi un šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, 6. priekšlikums paredz: “ja patērētājam ir vairāki hipotekārā kredīta līgumi, tad aizņēmuma likmes samazināšana attiecas uz to hipotekārā kredīta līgumu, kam ir lielāks hipotekārā kredīta atlikums”, respektīvi, ja ir divi kredīti...

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kā mēs redzam, neatbalstīs manu priekšlikumu par vairākiem... un ies uz to, ka ir jāatbalsta tikai viens īpašums, viens kredīts, nevis vairāki, tad šis priekšlikums paredz, lai atbalstu attiecina uz to, kur tā summa ir lielāka, jo tas objektīvi arī visvairāk ģimenei katru mēnesi sit pa maciņu.

Šobrīd 10. priekšlikumā pretstats šim ir paredzēts tas, ka, ja ir vairāki hipotekārie kredīti, tad atbalsts pienākas tam, kur kredīta ņēmējs ir deklarējis savu dzīvesvietu.

Bet es gribu minēt jums vairākus aspektus. Piemēram, ja ir jaunbūve, par kuru ņemts hipotekārais kredīts, tad cilvēks, visticamāk, tā tam vismaz vajadzētu būt, nav vēl deklarējies jaunbūvē, ēkā, kas vēl nav pabeigta un nav apdzīvojama. Līdz ar to prasīt... respektīvi, šāda prasība var izslēgt daudzus cilvēkus, kuri, teiksim, šobrīd ir savu mājokļu būvniecības procesā.

Tāpat arī ņemam gan Rīgas, Pierīgas faktoru vērā, gan arī citās pilsētās, kur saistībā ar pirmsskolu daudzi ir deklarējušies ne tajā pašvaldībā, kur viņiem ir šis īpašums. Līdz ar to (ko arī Finanšu ministrijas pārstāvji norādīja komisijā) tas nav labākais risinājums.

Nu, ja jums nepatīk mans piedāvājums par to kredītu, kur lielākais atlikums, tad domājam vēl citu, bet katrā ziņā tie ir lieli riski, ja mēs turamies pie tās redakcijas, ka tikai par deklarēto dzīvesvietu.

Tā ka aicinu atbalstīt šo, lai izslēgtu iepriekš minētos riskus.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, Reira kungs, lūdzu.

J. Reirs. Kā es jau minēju, stāstot par šo priekšlikumu, ka priekšlikums vēl turpināsies... par šo priekšlikumu turpināsies diskusijas. Mēs piekrītam, ka ir pretrunas ar to, ko teica deputāts Butāns, tādēļ mēs meklēsim labāko formulējumu, jo formulējums netika piedāvāts. Bet šis priekšlikums komisijā ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 39, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 7. – deputāta Butāna priekšlikums. Ir izvērtēts un nav atbalstīts. Arī pie šī priekšlikuma uzlabošanas mēs strādāsim. Kā es jau teicu, ir nepieciešams formulējums, lai noteiktu to ģimeņu ar bērniem kategoriju, kas ir jāatbalsta, ir nepieciešams formulējums, kāds ir citos normatīvajos aktos mūsu valstī.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, kā jau es teicu, 7. priekšlikums sasaucas ar 1. priekšlikumu. Te mēs esam tās izšķiršanās priekšā – vai dodam atbalstu ģimenēm ar bērniem tikai vienam hipotekārajam kredītam vai dodam arī diviem? Vai mēs sodām viņus par to, ka viņiem ir hipotekārais kredīts gan par zemes iegādi, gan par īpašuma būvniecību, vai tomēr iekļaujam viņus?

Vēl viens būtisks aspekts, ko es gribētu šeit pieminēt, kas varbūt publiski netiek komentēts. Finanšu nozares asociācija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē izteicās, ka bankām savstarpēji nav informācijas par otras bankas izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem. Līdz ar to atbalsta saņemšanā var rasties šāda situācija, ka divas ģimenes... Ģimene Nr. 1 – divi kredīti ir vienā bankā, un ģimene Nr. 2, kam arī ir divi kredīti, bet katrs savā bankā. Ģimene Nr. 1, tā kā tās abi kredīti ir vienā bankā, saņems atbalstu tikai par vienu hipotekāro kredītu, bet ģimenei Nr.2, tā kā tai kredīti ir divās bankās, katra banka piešķirs atbalstu. Tieši tik liels caurums šobrīd ir mūsu redakcijā, un ar šo savu priekšlikumu es aicinu to novērst.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

J. Reirs. Kā jau minēju, par šo priekšlikumu turpināsies debates, un mēs atradīsim formulējumu, kas atbilst esošajiem normatīvajiem aktiem. Komisija izvērtēja šo priekšlikumu un nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 41, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 8. – deputāta Šuvajeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā. Šis priekšlikums arī ir par vairākiem hipotekārajiem kredītiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. Tātad 9. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 72, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. Tātad 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Kā jau teicu, šis ir priekšlikums, kurš ir apkopojums... redakcijas uzlabošana visiem tiem priekšlikumiem, kas tika iesniegti otrajā lasījumā, un arī pirmajā lasījumā apstiprinātajām normām.

Tātad tas sastāv no šādām daļām: ir papildināts pamatojums, ir skaidri definēts nodevas formulējums, ir definēts termiņš. Mēs runājām, var teikt, strīdējāmies par termiņu, uz kuru kredīti attiecas, un risinājums ir tāds, ka mēs noteicām 31. oktobri, tas ir, tad, kad mēs sākām šī likumprojekta gaitu, bet ir ielikta norma, kas nosaka to, ka samazinātā procentu likme nedrīkst būt zemāka kā sākotnējā likme, tātad pirmā izsniegtā likme. Cilvēks, saņemot kredītu, jau ir rēķinājies ar to likmi, un nebūtu pamatoti viņam samazināt... vēl zemāku likmi.

Tālāk ir no pirmā lasījuma saglabāta norma par 250... atlikumu hipotekārā kredīta, kur nepienākas virs 250 tūkstošiem. Ir ieviesti griesti 20 procentu apmērā. Tātad, ja maksājums, pamatsummas un procentu maksājums, nepārsniedz 20 procentus no cilvēka ienākumiem, tad šis atbalsts vai procentu samazinājums nepienākas. Ļoti svarīga norma, kas ir no pirmā lasījuma, – tas nekādā veidā nedrīkst ietekmēt kredītņēmēja vēsturi, un arī ir norma par kārtību, kādā maksājama šī nodeva un apstrādājama nodeva.

Un šis likums... šis pants... noslēdzas ar brīvprātības pantu, bet, kā mēs redzam... un, definējot šo nozīmīgo procentu likmi, ir paredzēti 0,25 procenti ceturksnī, kas veidotu 1 procentu no kredīta summas gadā, tad praktiski šis ir ļoti diskutējams, un mēs šo normu mainīsim, jo izskatās, ka brīvprātība nav iespējama no banku puses. Līdz ar to tas varētu būt deklaratīvs punkts, kurš mums arī nebūtu vajadzīgs šajā likumprojektā.

Kolēģi, tātad lūgums atbalstīt 10. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Pirmā debatēs pieteikusies deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze, kolēģi, labdien! Nacionālā apvienība, nu kā tā, mēs taču esam vienā laivā, vai ne? Mums ir vienādi (Starpsaucieni.)... mums ir vienādi priekšlikumi, un jūs neatbalstījāt? Nu, redzēsim tālāk.

Kolēģi, es ļoti ceru, ka uz trešo lasījumu būs tiešām vēl grozījumi, jo tas 10. priekšlikums... nu, nav tā, ka tas pilnīgi atbilst tām prasībām, ko mēs vēlamies piedāvāt cilvēkiem. Es ļoti ceru, ka tas tiešām būs atbalsts, nevis vienkārši skaistas runas, un viss.

Nacionālā apvienība – uz priekšu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Māris Sprindžuks.

M. Sprindžuks (AS).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie deputāti! Es tomēr gribētu teikt, ka gan šis pants... 10. priekšlikums, gan arī pats likumprojekts un ideja ir greizi, nepareizi un komisija, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, ir aizgājusi pilnīgi nepareizu ceļu.

Šeit tomēr parādās, ka šī tiešām ir patiesi kreisa valdība, jo mēs vēlamies, lai nevis ar sociāli atbildīgu politiku nodarbojas valsts, tās ministrijas, lai mēs šo politiku tēmējam, mērķējam uz noteiktām sociālām grupām, bet mēs gribam, lai ar to nodarbojas bankas, kurām tā nemaz nav funkcija, un likums patiesībā nemaz neļauj publiskajai varai deleģēt šādu funkciju biznesam.

Otra lieta. Šī pieeja ir sociāli netaisnīga, jo tas, ko jūs piedāvājat, parāda, ka faktiski jūs atbalstāt tikai tos kredītņēmējus, kas ņem hipotekāros kredītus, pie tam, ja kredīts ir lielāks, tad atbalsts ir lielāks, un, ja kāds pērk, nezinu, vienistabas dzīvoklīti, tad viņam šis atbalsts ir mazāks. Priekšlikums nav nekādā sakarā ar to, ka tas būtu tēmēts uz tiem, kuriem vairāk pietrūkst vai kuri nevar samaksāt, vai kur ģimenē būtu vairāk bērnu. Tas šādas lietas nerisina. Tātad šī pieeja ir sociāli netaisnīga.

Vēl viena lieta. Kāpēc mēs nevaram izmantot to instrumentu, ko dara citas valstis? Tās ir mūsu normālās tiesības – uzlikt ienākuma nodokli. Jā, mums bankas nemaksā uzņēmumu ienākuma nodokli, mēs varam to uzlikt. Ja nepatīk likme 20, labi, meklējam no valdības puses atbilstošu likmi, kurā ir iestrādāts tas viss sociālā atbalsta buferis, ko mēs vēlamies dot. Un, ja mēs šo ievākumu ievācam, tas ir valsts pusē, mēs to varam novirzīt caur ministrijām... Labklājības... vai “Altum”... vai kādu citu ministriju... tām sociālajām grupām, ģimenēm, kredītņēmējiem, kas pirkuši, es nezinu, līzingā vai hipotekārajā kredītā, vai kā savādāk. Mēs rīkojamies atbildīgi kā valsts – mērķēti – un atskaitāmies saviem iedzīvotājiem, nevis dzenam bankas nodarboties, radīt administratīvās izmaksas, kuras banka iestrādās citos pakalpojumos citiem kredītņēmējiem. Kāpēc mēs gribam darīt lietas nepareizi un, piedodiet, piespiest bankas mīlēt dzimteni? Tas nav pareizi, tas arī nav atbildīgi.

Par juridisko pusi. Šī pieeja juridiski ir ļoti slidena. Mūs iesūdzēs tiesā, gala beigās tos ieplānotos banku rēķinus segs nodokļu maksātāji, mēs kā valsts zaudēsim tiesu, jo tā nerīkojas citas valstis, un mums beigās būs nodokļu maksātājiem jāsamaksā visa balle, visas šīs sagudrotās kompensācijas.

Es aicinu apdomāties, es aicinu Finanšu ministriju: nu, esiet tomēr atbildīgi gan pret kredītņēmējiem, gan nodokļu maksātājiem kopā. Ja mēs vēlamies aplikt bankas, tad izmantojam uzņēmumu ienākuma nodokli, un es arī gatavošu priekšlikumu budžeta paketē tieši šajā likumprojektā. Liekam tad augstāku, palielinātu likmi, kas šo virspeļņu paņem no bankām. Jā, tas būs mērķēts nodoklis vienam uzņēmējdarbības veidam, bet mēs visā pārējā rīkojamies tiesiski droši, mums nedraud nekādas tiesvedības, mēs iegūstam sociālo buferi, ar ko varam rīkoties mērķēti šajā pašā budžetā dažādām sociālajām programmām un vajadzībām.

Aicinu deputātus tiešām izdomāt uz trešo lasījumu, vai vispār Patērētāju tiesību aizsardzības likums ir pareizais likums un vai mums vajag tirgū regulēt cenas, iejaukties civiltiesiski attiecībās starp divām privātām pusēm un likt biznesam nodarboties ar sociālo politiku.

Kolēģi, šī tiešām ir kreisa un nepareiza pieeja. Es ceru, ka valdība mācīsies no šīm kļūdām.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi! Šis priekšlikums ir piemērs koalīcijas darba stilam – sākumā ir lozungi: iesim un darīsim, meklēsim veidu, kā ierobežot banku patvaļu, kā palīdzēt sabiedrībai, bet tad tā apņemšanās kaut kur pazūd.

Un šajā priekšlikumā varam redzēt, kā situācija ir mainījusies – regulējums paliek arvien maigāks, tiek ielikti dažādi šķēršļi, sliekšņi, lai samazinātu to mājsaimniecību skaitu, kas šim atbalstam varēs kvalificēties. Samazinās arī sākotnējā procentu likme, kas... tika teikts, ka pusi no šiem procentiem varētu kompensēt – 50 procentu –, tagad ir palikuši 30 procentu. Samazināta, kā jau teicu, arī tā daļa no mājsaimniecībām, kas var kvalificēties.

Jāsaka paldies Butāna kungam par degsmi, kurš ar saviem priekšlikumiem cenšas gan saglabāt šo regulējumu striktu pret komercbankām, gan atstāt iespēju tām mājsaimniecībām, kuras tiešām cer uz šo atbalstu. Te jāsaka liels paldies tiem deputātiem, kuri atbalstīja šo priekšlikumu un iespēju ģimenēm ar bērniem kvalificēties atbalstam.

Es satraucos par to, kas notiks uz trešo lasījumu, ja jau uz otro lasījumu tas regulējums palicis maigāks. Rodas sajūta, ka komercbanku lobijs spēj aizklauvēties līdz koalīcijas deputātiem un šis regulējums viņiem, bankām, paliek arvien, arvien maigāks. Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem astotajai daļai Latvijas mājsaimniecību ir ņemti hipotekārie kredīti, un, protams, tas atstāj iespaidu uz viņu pirktspēju... iegādāties citus produktus. Esam iepriekš jau diskutējuši par šīm PVN likmēm, inflāciju, kad paliek arvien dārgāki pamatprodukti, plus šīs procentu likmes... Tad paliek diezgan maz iespēju saņemt un pirkt šeit uz vietas citus pakalpojumus.

Un ik pa brīdim dažādos medijos izlec ziņas par to, kā šajā laikā dzīvo bankas, kā sokas viņiem, un tas ir diezgan šokējoši. Laikā, kamēr jūs samazināt to vēlmi bankas ierobežot, viņi jūtas diezgan labi. Un “SEB grupa”... Bija ziņa, ka pēc nodokļu nomaksas viņu uzkrājumi pirmajos deviņos mēnešos ir 134 miljoni, pērn bija 51 miljons. Pats interesantākais, kā SEB vadība komentē šo situāciju, un vadītāja saka: “Lai arī pozitīvais procentu likmju laiks ir radījis izaicinājumus kredītņēmējiem, vienlaikus tas nenoliedzami ir sekmējis “SEB bankas” klientu iespējas gūt papildu ienākumus. Šogad esam ne tikai aktīvi cēluši noguldījumu procentu likmes” – aktīvi, ja –, “bet arī paplašinām noguldīšanas iespēju klāstu.” Nu tad ko... ko sabiedrība esošajos apstākļos spēj noguldīt?

Nezinu, taču pēc šādiem citātiem... Nezinu, kā jums, kolēģi, liekas, bet man rodas sajūta, ka bankas savā visatļautībā smejas par Latvijas iedzīvotājiem un smiesies arī par koalīcijas deputātiem, ja jūs padarīsiet tiešām šo regulējumu tik maigu, ka uz bankām tas neatstās nekādu iespaidu. Un pretēji – vēl arī met akmeni politiķu lauciņā, kur šobrīd politiķi cenšas uzburt ainu, ka cenas ceļ bankas. “Taču būtiski saprast, ka naudas cena nekādā veidā nav atkarīga no Latvijas komercbankām, ka visu nosaka Eiropas Centrālā banka.” Bet es nekur neesmu atradis vai dzirdējis, ka Eiropas Centrālā banka aicina bankas pelnīt, radīt rekordlielu peļņu. Es minēju “SEB bankas” piemēru, līdzīgi arī ar “Swedbank”. Tur peļņa pusgadā ir 131 miljons, kas ir par 84 miljoniem vairāk nekā 2022. gadā. Un arī viņi vērtē to situāciju diezgan pozitīvi, ka “lai gan klientu ikmēneša izdevumi par aizdevumiem pieauguši, pozitīvi, ka nav pieaudzis to klientu skaits, kam būtu radušās grūtības segt savas saistības”. Tātad vēl var palielināt šos procentus, jo cilvēki, redz, diezgan atbildīgi pieiet situācijai un šos procentus maksā.

Es pilnīgi redzu... ja tiešām turpināsies šāda prakse un uz trešo lasījumu tā situācija paliks vēl maigāka pret bankām, varu iztēloties, cik viņi būs priecīgi par šādu regulējumu.

Lietuvā mūsu kolēģi ir atraduši iespēju, ka no bankām varētu paņemt trīsreiz vairāk, nekā mēs to izdarīsim, – no banku peļņas. Un es domāju, ka šodien mūsu izvēle, šeit arī balsojot un izdarot mūsu izvēles, notiek par to, vai banku visatļautība turpināsies, vai tās iedzīvosies uz mūsu iedzīvotāju rēķina vai ne.

Tā ka te ir jābūt drosmīgiem, un mēs nedrīkstam tiešām atmaigt, un es aicinu arī koalīciju to nedarīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja, dāmas un kungi! Mani aizrauj vai, teikšu tā, skumdina drīzāk šī savstarpējā sacensība starp to, kurš īsti “rūpēsies” (pēdiņās) par sociālo un reģionālo nevienlīdzību, respektīvi, vai to darīs valsts vai bankas. Jo, teikšu godīgi, šis konkrētais 10. priekšlikums un pēc būtības viss šis likumprojekts iedzīvotājus manis pārstāvētajā Latgales reģionā gandrīz neskars. Ne vienā, ne otrā gadījumā gluži vienkārši bankas hipotekāros kredītus Latgalē cilvēkiem jau sen nav devušas. Pavisam nesen es pārdevu savu dzīvokli Preiļos jaunai ģimenei ar šogad dzimušu bērniņu. Viņi paņēma kredītu. Kā jums šķiet, kādu – hipotekāro? Nē, viņi paņēma patēriņa kredītu, jo banka citu kredītu viņiem nedeva. Respektīvi, viss šis likumprojekts un šis – 10. – priekšlikums šādai ģimenei nedod nekādu atbalstu.

Iedomājieties situāciju, ka ģimenē ir nevis viens bērns, bet divi, trīs bērni. Pats atceros – vēl iepriekšējā darbā man zvanīja no Centrālā statistikas biroja un jautāja, cik manā ģimenē ir ienākumi uz vienu cilvēku – ne uz vienu pieaugušo, bet uz vienu cilvēku. Man ir tikai divi bērni, ne trīs, un viņa man pārjautāja vairākas reizes, vai tiešām ir tāda summa. Un, ja tajā brīdī es aizietu uz banku, kurš man dotu hipotekāro kredītu – ar oficiālu atalgojumu pašvaldībā 850 eiro uz papīra?

Līdz ar to es vēlreiz saku: kolēģi, malači, ka jūs darāt... ka pacēlāt šo jautājumu! Bet tas, vēlreiz uzsveru, neskar lielu daļu Latvijas sabiedrības. Lūdzu, nenoveļam... un nerādām viens uz otru ar pirkstiem – bankas uz valsti, valsts uz bankām, ka, lūk, ar šo likumu mēs ļoti palīdzēsim sociālās nevienlīdzības mazināšanā, palīdzēsim grūtībās nonākušajiem cilvēkiem. Nē, kolēģi, domājam labāk!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai Reira kungam ir kas piebilstams?

J. Reirs. Kolēģi, mēs ļoti rūpīgi strādājām ar visiem iesniegtajiem priekšlikumiem, mēs vērtējām debates pirmajā lasījumā, tādēļ ir izveidots 10. priekšlikums, kas apkopo gan pirmā lasījuma redakcijas, gan priekšlikumus, kas ir iesniegti, gan tēzes, kuras tika izteiktas debatēs pirmajā lasījumā. Sniedziet priekšlikumus, mēs vērtēsim pirms trešā lasījuma.

Savu attieksmi var izteikt, balsojot par šo likumprojektu. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 6. Priekšlikums atbalstīts.

J. Reirs. 11. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Priekšlikums paredz samazināt... vismaz 50 procentu apmērā. Komisija balsoja un nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Milzīgs paldies komisijas priekšsēdētājam par to, ka viņš ļoti ilgu laiku stāv pretim bankām. Malacis! Viennozīmīgi! Nebiju gaidījis, es domāju, ka viņš vienkārši paies nost no šīs tēmas, bet viņš paliek, viņš stāv, un viņš iet kopā ar mums. Tas ir ļoti pozitīvi.

Bet kas nav pozitīvi? Ko teica arī Nacionālā apvienība. Atbalsta apmērs krīt ar katru reizi zemāk un zemāk, un parādās tāda sajūta, ka mēs baidāmies no bankām, ir tāda sajūta, ka uz doto momentu, ja tiesvedība būs, nu, lai notiek, kāda starpība, vismaz paspēsim palīdzēt cilvēkiem. Uz doto momentu kopējā procentu likme parastam cilvēkam ir vidēji astoņi procenti, līdz šim bija nedaudz “pirms” četriem. Manā skatījumā, 50 procenti, ko mēs solījām, būtu absolūti atbilstoši, tas vismaz būtu... pirms visa šī reforma ir sākusies. Divi procenti ir par maz.

Tāpēc, augsti godātais Reira kungs, varbūt tomēr jums ir iespēja uz nākamo lasījumu uzklausīt arī citus priekšlikumus, kas atkal parādīsies, varbūt tomēr mums ir iespēja atgriezties pie 50 procentu atbalsta, ko mēs solījām, kas būtu ļoti prātīgi un, kā teica arī mūsu pārējie kolēģi, atbilstoši mūsu garam – atbalstām un aizsargājam iedzīvotājus, lai baņķieri vēlmi pelnīt uz mūsu iedzīvotāju rēķina atstāj sev!

Aicinu atbalstīt. Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 70, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. Noslēdzošais – 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par pārejas noteikumiem. Mēs trešajam lasījumam arī papildināsim ar nepieciešamo informāciju. Lūgums atbalstīt 12. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. Kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam.

Lūgums balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J. Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14. novembris.

Sēdes vadītāja. 14. novembris. Citu priekšlikumu nav. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 31. oktobra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”.

Likumprojekts izstrādāts, lai līdz ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā atsevišķiem atbalsta pasākumiem noteiktā paplašinātās pieejamības spēkā esamības termiņa beigām, kurš ir šī gada 31. decembris, netiktu pārtraukta Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā sniedzamā atbalsta paplašinātā pieejamība... kā arī tiesību normu, kas nodrošina bāriņtiesu vai pašvaldības sociālo darbinieku virsstundu darba samaksu, darbība.

Kā jau es minēju, šajā sēdē piedalījās arī atbildīgās ministrijas un nevalstiskās organizācijas, un mēs sapratām, ka arī Eiropā tika pieņemts lēmums... es tūliņ precīzi jums varēšu nolasīt: “[..] pagarināt minēto Eiropas Savienības Padomes Direktīvas un Īstenošanas lēmuma par pagaidu aizsardzības ieviešanu Ukrainas civiliedzīvotājiem darbību par vienu kalendāro gadu – līdz 2025. gada 4. martam.”

Līdz ar to arī komisija lēma līdzīgā veidā, lai būtu skaidrība Ukrainas civiliedzīvotājiem... ka nākamajā gadā karš diemžēl turpināsies un mums jāsniedz ir palīdzība. Tāpēc komisijas ierosinājums ir pagarināt attiecīgās normas, kas ir uzskaitītas šajā likumprojektā, par vienu gadu – līdz 2024. gada 31. decembrim.

Komisija lēma, ka šim likumprojektam būtu piešķirama steidzamība, tāpēc aicinu Saeimu nobalsot par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

R. Bergmanis. Lūgums arī Saeimai atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanu Saeimā.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 16. novembris, un izskatīšanas datums Saeimas sēdē – šī gada 23. novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Deputāti atbalsta. Paldies.

R. Bergmanis. Paldies par atbalstu.

___

Sēdes vadītāja. Nākamais likumprojekts – “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja, kolēģes, kolēģi! Likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” sagatavojusi Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, vairākās sēdēs izskatot valsts robežas aizsardzības aktualitātes. Sēdēs identificēts, ka ne tikai Valsts robežsardzei un policijai, bet arī Nacionālo bruņoto spēku karavīriem nepieciešamas tiesības pārmeklēt transportlīdzekļus, lai cīnītos ar hibrīdo apdraudējumu un konstatētu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu. Tādējādi tiktu uzlabota iespēja identificēt arī nelegālo migrāciju organizējošos grupējumus un personas, kuras veikušas personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, vai personas, kas nodrošinājušas iespēju personai nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā.

Komisijas piedāvātais likumprojekts paredz papildināt Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.1 panta otro daļu ar jaunu punktu, kas papildinātu Ministru kabineta tiesību apjomu, izsludinot pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, dotu tiesības attiecīgā apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā iesaistītajām amatpersonām pārmeklēt transportlīdzekļus, lai pamatotu aizdomu gadījumā notvertu nelikumīgi valsts robežu šķērsojošu personu.

Atbilstoši valstiskajai nepieciešamībai komisija vienojās lūgt piešķirt likumprojektam steidzamību.

Komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Švinka. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanu Saeimā.

A. Švinka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 16. novembris, izskatīšanas datums Saeimas sēdē – šā gada 23. novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Deputāti piekrīt. Paldies.

A. Švinka. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Mēs esam izskatījuši sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”, nākamā sadaļa – “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas 2022. gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā – referente Viktorija Baire.

V. Baire (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisija šā gada 1. novembrī izskatīja Ministru kabineta sagatavoto pārskatu par Latvijas Republikas 2022. gada valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem. Sēdes laikā komisija uzklausīja Valsts kontroli, kura informēja, ka saimnieciskā gada pārskats visos būtiskākajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par valsts finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un valsts darbības finansiālajiem rezultātiem saimnieciskajā gadā, kas noslēdzās 2022. gada 31. decembrī, un ir sagatavots atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

Valsts kontrole 2022. gada saimnieciskā gada pārskata revīzijas rezultātā sniedza trīs ieteikumus, no tiem divus ieteikumus – Valsts ieņēmumu dienestam, vienu – Valsts kasei. Valsts ieņēmumu dienests aicināts veikt pasākumus nodokļu maksātāju informēšanai par ilgstoši neizmantotām vienotajā nodokļu kontā veiktajām neattiecinātajām iemaksām, kā arī veikt pasākumus nodokļu pārmaksas uzraudzībai un korekcijām atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Savukārt Valsts kasei ieteikts izveidot universālu piezīmi, kas nodrošinātu gada pārskatu lietotājus ar informāciju par kontrolējošo institūciju pieņemtajiem lēmumiem un to iespējamo ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem nākotnē. Šis ieteikums saistīts ar Konkurences padomes pieņemto lēmumu ietekmi uz publisko līdzekļu, tostarp Eiropas Savienības fondu vai citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu, efektīvu, taisnīgu un tiesisku izlietošanu.

Komisijas deputāti vienbalsīgi apstiprināja sagatavoto pārskatu, kā arī komisijas lēmuma projektu.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 66. pantu komisijas vārdā lūdzu apstiprināt Ministru kabineta iesniegto Latvijas Republikas 2022. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas 2022. gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Pēdējā sadaļa – “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Linda Liepiņa, Edgars Tavars, Linda Matisone, Ainārs Šlesers, Vilis Krištopans, Kristaps Krištopans, Ramona Petraviča, Mārcis Jencītis, Ričards Šlesers un Edmunds Zivtiņš iesnieguši pieprasījumu ārlietu ministram Arturam Krišjānim Kariņam “Par cilvēka cieņu aizskarošiem un patiesībai neatbilstošiem ārlietu ministra izteikumiem Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā”.

Vārds motivācijas nolasīšanai deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, kolēģi deputāti! Es gribu domāt, ka vairākums no jums ir dzirdējuši ārlietu ministra Artura Krišjāņa Kariņa 11. oktobra uzrunu Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, kur īsumā citstarp viņš arī norādīja, ka ir izformējis valdību, tāpēc ka tā nebija gatava ratificēt Stambulas konvenciju, jaunā valdība ir apņēmusies sekmīgi noslēgt Stambulas konvencijas ratifikācijas procedūru... tad vēl, ka tie cilvēki, tajā skaitā politiķi, kas iestājas pret minētās Stambulas konvencijas ratifikāciju, ir Krievijas propagandas ietekmēti... un Latvijas valsts tiks galā ar šo Krievijas ietekmi un panāks Stambulas konvencijas ratifikāciju. To viņš teica, atkārtošu, 11. oktobrī.

Kā koalīcijai sokas ar šo, mēs redzam šodien, bet 12. oktobrī mēs ārlietu ministram uzdevām dažus precizējošus jautājumus par viņa runā minētajiem faktiem, un jāsaka tā, ka jau trešo nedēļu ārlietu ministrs izvairās sniegt konkrētas atbildes uz jautājumiem. Uz vienu no trīs jautājumiem viņš ir atbildējis daļēji, atsūtot kaut kādus pētījumus par Krievijas propagandu, bet uz diviem jautājumiem Kariņa kungs nav atbildējis vispār. Mēs esam mēģinājuši sagaidīt ārlietu ministru gan uz atbilžu sniegšanas sesijām, gan... te jau bija iesniegti demisijas pieprasījumi ārlietu ministram... uz kuriem viņš arī neieradās.

Tagad mēs šos neatbildētos jautājumus esam transformējuši deputātu pieprasījumā. Man ļoti gribētos cerēt, ka Kariņa kungs atradīs laiku savā aizņemtajā grafikā un beidzot pagodinās Latvijas parlamentu. Un man ir lūgums JAUNAJAI VIENOTĪBAI: norādiet savas partijas biedram, savam ministram, ka tomēr tas ir viņa tiešais pienākums – atbildēt uz deputātu jautājumiem, ierasties šeit un skaidrot tās lietas, kas ne visiem ir saprotamas.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

___

Un vēl mums paliek atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2023. gada 9. novembrī pulksten 17.00.

Deputātu Aināra Šlesera, Viļa Krištopana, Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas un Edmunda Zivtiņa jautājums ārlietu ministram Arturam Krišjānim Kariņam “Par cilvēka cieņu aizskarošiem un patiesībai neatbilstošiem ārlietu ministra izteikumiem Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi aizņemtības dēļ.

Deputātu Edgara Tavara, Jura Viļuma, Andra Kulberga, Aivas Vīksnas un Ingmāra Līdakas jautājums satiksmes ministram Kasparam Briškenam “Par satiksmes nozares pārvaldības un finansēšanas modeļa reformu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot viņi nevēlas.

Deputātu Edgara Tavara, Jura Viļuma, Andra Kulberga, Aivas Vīksnas un Lindas Matisones jautājums satiksmes ministram Kasparam Briškenam “Par dotāciju zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas.

Deputātu Viktorijas Pleškānes, Svetlanas Čulkovas, Dmitrija Kovaļenko, Igora Judina, Viktora Pučkas, Alekseja Rosļikova, Jekaterinas Drelingas, Iļjas Ivanova, Nataļjas Marčenko-Jodko un Jefimija Klementjeva jautājums ārlietu ministram Arturam Krišjānim Kariņam “Par uzstāšanos Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā 11. oktobrī”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot viņi nevēlas.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2023. gada 9. novembrī pulksten 17.00 nenotiks.

___

Iesniegts jauns deputātu jautājums. Deputāti Ramona Petraviča, Ainārs Šlesers, Ričards Šlesers, Kristaps Krištopans un Edmunds Zivtiņš iesnieguši jautājumu tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei “Par nepieciešamo finansējumu”. Jautājums tiek nodots ministrei atbildes sagatavošanai.

___

Kolēģi, paldies. Līdz ar to visi šīsdienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kā vienmēr – vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, esam reģistrējušies 93, nav reģistrējušies 7 (ja es nosaucu jūsu vārdu, tad izsaucieties, lai varu atzīmēt, ka esat uz vietas): Česlavs Batņa, Raivis Dzintars, Glorija Grevcova, Rihards Kols, Andris Kulbergs, Nataļja Marčenko-Jodko un Jānis Vucāns.

___

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Sēdi slēdzu.

Paldies visiem par darbu!

Satura rādītājs
14. Saeimas rudens sesijas 13. sēde
2023. gada 9. novembrī

 

Par darba kārtību

Par likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā” (Nr. 393/Lp14) (Dok. Nr. 1389, 1389A)

Par likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 394/Lp14) (Dok. Nr. 1390, 1390A)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 395/Lp14) (Dok. Nr. 1391, 1391A)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 396/Lp14) (Dok. Nr. 1392, 1392A)

Par likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 397/Lp14) (Dok. Nr. 1393, 1393A)

Par likumprojektu “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 398/Lp14) (Dok. Nr. 1394, 1394A)

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (Nr. 399/Lp14) (Dok. Nr. 1395, 1395A)

Par likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 400/Lp14) (Dok. Nr. 1396, 1396A)

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 401/Lp14) (Dok. Nr. 1397, 1397A)

Par likumprojektu “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” (Nr. 402/Lp14) (Dok. Nr. 1398, 1398A)

Par likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr. 403/Lp14) (Dok. Nr. 1399, 1399A)

Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 404/Lp14) (Dok. Nr. 1400, 1400A)

Par likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (Nr. 405/Lp14) (Dok. Nr. 1401, 1401A)

Par likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 406/Lp14) (Dok. Nr. 1402, 1402A)

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 407/Lp14) (Dok. Nr. 1403, 1403A)

Par likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 408/Lp14) (Dok. Nr. 1404, 1404A)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr. 409/Lp14) (Dok. Nr. 1405, 1405A)

Par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 410/Lp14) (Dok. Nr. 1406, 1406A)

Par likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” (Nr. 427/Lp14) (Dok. Nr. 1437, 1437A, 1437B)

Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” (Nr. 430/Lp14) (Dok. Nr. 1447, 1447A, 1446, 1446A, 1448, 1449, 1450, 1451)

Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 411/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1409, 1409A)

- Priekšlikums - dep. J. Vitenbergs (par)

- Par balsošanas motīviem - dep. G. Grevcova

Par likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr. 420/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1426, 1426A)

- Priekšlikums - dep. L. Liepiņa (par)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” (Nr. 421/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1427, 1427A)

Par likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (Nr. 422/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1428, 1428A)

- Priekšlikums - dep. A. Šlesers (par)

Par likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (Nr. 423/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1429, 1429A)

Paziņojumi

  - Saeimas priekšsēdētāja D. Mieriņa

  - dep. J. Viļums

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Bankas likumā” (Nr. 424/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1430, 1430A)

Par likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 425/Lp14) (Dok. Nr. 1431, 1431A)

Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Nr. 428/Lp14) (Dok. Nr. 1442, 1442A)

Par likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” (Nr. 429/Lp14) (Dok. Nr. 1444, 1444A)

Par likumprojektu “Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums” (Nr. 431/Lp14) (Dok. Nr. 1452, 1452A)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” (Nr. 432/Lp14) (Dok. Nr. 1453, 1453A)

Par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr. 433/Lp14) (Dok. Nr. 1454, 1454A)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (Nr. 434/Lp14) (Dok. Nr. 1455, 1455A)

Par likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 435/Lp14) (Dok. Nr. 1456, 1456A)

Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Ramonai Petravičai šā gada 2. novembrī (Dok. Nr. 1457., 611.1.8/7-49-14/23)

Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ričardam Šleseram no šā gada 1. novembra līdz 2. novembrim (Dok. Nr. 1458., 611.1.8/7-51-14/23)

Lēmuma projekts “Par 2024. gada ziemas sesijas sākšanu un slēgšanu” (Nr. 368/Lm14) (Dok. Nr. 1410, 1411)

Likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 412/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1416B)

Reģistrācijas rezultāti

Par darba kārtību

Likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā” (Nr. 413/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1417B)

Likumprojekts “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” (Nr. 414/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1418B)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 415/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1419B)

Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 416/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1420B)

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 417/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1421B)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 418/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1422B)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 419/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1423B)

Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 286/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1434)

Likumprojekts “Grozījumi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likumā” (Nr. 323/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1435)

Likumprojekts “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” (Nr. 312/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1440)

Likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā” (Nr. 356/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1249, 1413)

Likumprojekts “Par likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 355/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1415)

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

Likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 370/Lp14) (1. lasījums) (Noraidīts)(Dok. Nr. 1305, 1432) unAlternatīvais Likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 426/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1432)

Likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 367/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1445)

Likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 425/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1431, 1431A)

Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Nr. 428/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1442, 1442A)

Lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas 2022. gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu” (Nr. 372/Lm14) (Dok. Nr. 1433)

Par pieprasījumu ārlietu ministram Arturam Krišjānim Kariņam “Par cilvēka cieņu aizskarošiem un patiesībai neatbilstošiem ārlietu ministra izteikumiem Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā” (26/P14) (Dok. Nr. 1477)

- Motivācija - dep. L. Liepiņa

Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

Informācija par deputātu R. Petravičas, A. Šlesera, R. Šlesera, K. Krištopana un E. Zivtiņa jautājumu tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei “Par nepieciešamo finansējumu” (Nr. 96/J14)

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

Balsojumi

Datums: 09.11.23 09:07 Balsojums 1
Par - 38, pret - 19, atturas - 30.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (439/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 09.11.23 09:14 Balsojums 2
Par - 18, pret - 34, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Nacionālās drošības likumā (440/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 09.11.23 09:20 Balsojums 3
Par - 17, pret - 33, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Kredītiestāžu likumā (441/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 09.11.23 09:28 Balsojums 4
Par - 59, pret - 34, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (397/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 09.11.23 09:34 Balsojums 5
Par - 59, pret - 31, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (399/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 09.11.23 09:41 Balsojums 6
Par - 69, pret - 22, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 09.11.23 09:48 Balsojums 7
Par - 67, pret - 22, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (405/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 09.11.23 10:01 Balsojums 8
Par - 61, pret - 32, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 09.11.23 10:06 Balsojums 9
Par - 39, pret - 10, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (411/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 09.11.23 10:12 Balsojums 10
Par - 18, pret - 58, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (420/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 09.11.23 10:16 Balsojums 11
Par - 19, pret - 56, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” (421/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 09.11.23 10:22 Balsojums 12
Par - 35, pret - 45, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (422/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 09.11.23 10:30 Balsojums 13
Par - 32, pret - 47, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (423/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 09.11.23 10:31 Balsojums 14
Reģistrējušies - 96.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 09.11.23 11:04 Balsojums 15
Par - 17, pret - 47, atturas - 21.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Bankas likumā (424/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 09.11.23 11:15 Balsojums 16
Par - 51, pret - 41, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (429/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 09.11.23 11:27 Balsojums 17
Par - 41, pret - 48, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu

Datums: 09.11.23 11:28 Balsojums 18
Par - 50, pret - 40, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Juridiskai komisijai kā atbildīgajai. Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (429/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 09.11.23 11:29 Balsojums 19
Par - 32, pret - 59, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Ārlietu komisijai kā līdzatbildīgajai. Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (429/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 09.11.23 11:32 Balsojums 20
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 2024. gada ziemas sesijas sākšanu un slēgšanu (368/Lm14)

Datums: 09.11.23 12:04 Balsojums 21
Par - 25, pret - 37, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Notariāta likumā (412/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.11.23 12:27 Balsojums 22
Par - 34, pret - 52, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Notariāta likumā (412/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.11.23 12:28 Balsojums 23
Reģistrējušies - 96.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 09.11.23 13:37 Balsojums 24
Par - 21, pret - 36, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Notariāta likumā (412/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.11.23 13:56 Balsojums 25
Par - 53, pret - 17, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Notariāta likumā (412/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.11.23 14:00 Balsojums 26
Par - 33, pret - 51, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Notariāta likumā (412/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.11.23 14:01 Balsojums 27
Par - 23, pret - 35, atturas - 18.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Notariāta likumā (412/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.11.23 14:04 Balsojums 28
Par - 34, pret - 51, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Notariāta likumā (412/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.11.23 14:08 Balsojums 29
Par - 33, pret - 34, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Notariāta likumā (412/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.11.23 14:11 Balsojums 30
Par - 32, pret - 35, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Notariāta likumā (412/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.11.23 14:17 Balsojums 31
Par - 32, pret - 50, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Notariāta likumā (412/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.11.23 14:20 Balsojums 32
Par - 31, pret - 51, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Notariāta likumā (412/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.11.23 14:22 Balsojums 33
Par - 32, pret - 51, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Notariāta likumā (412/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.11.23 14:23 Balsojums 34
Par - 21, pret - 36, atturas - 18.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Notariāta likumā (412/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.11.23 14:31 Balsojums 35
Par - 33, pret - 36, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Notariāta likumā (412/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.11.23 14:40 Balsojums 36
Par - 34, pret - 36, atturas - 18.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi Notariāta likumā (412/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.11.23 14:40 Balsojums 37
Par - 53, pret - 43, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Notariāta likumā (412/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.11.23 14:44 Balsojums 38
Par - 53, pret - 40, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā (413/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.11.23 14:45 Balsojums 39
Par - 52, pret - 41, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pacientu tiesību likumā (414/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.11.23 14:46 Balsojums 40
Par - 50, pret - 41, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (415/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.11.23 14:47 Balsojums 41
Par - 51, pret - 40, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksātnespējas likumā (416/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.11.23 14:48 Balsojums 42
Par - 52, pret - 41, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (417/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.11.23 14:50 Balsojums 43
Par - 20, pret - 49, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (418/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.11.23 14:50 Balsojums 44
Par - 54, pret - 39, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (418/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.11.23 14:51 Balsojums 45
Par - 52, pret - 42, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (419/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.11.23 14:52 Balsojums 46
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (286/Lp14), 3.lasījums

Datums: 09.11.23 14:54 Balsojums 47
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likumā (323/Lp14), 3.lasījums

Datums: 09.11.23 14:55 Balsojums 48
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (312/Lp14), 3.lasījums

Datums: 09.11.23 14:56 Balsojums 49
Par - 82, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sporta likumā (356/Lp14), 1.lasījums

Datums: 09.11.23 14:58 Balsojums 50
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu (355/Lp14), 2.lasījums

Datums: 09.11.23 14:58 Balsojums 51
Reģistrējušies - 95.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 09.11.23 15:33 Balsojums 52
Par - 0, pret - 80, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (370/Lp14), 1.lasījums

Datums: 09.11.23 15:35 Balsojums 53
Par - 77, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (426/Lp14), 1.lasījums

Datums: 09.11.23 15:35 Balsojums 54
Par - 78, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (426/Lp14), 1.lasījums

Datums: 09.11.23 15:42 Balsojums 55
Par - 18, pret - 53, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (367/Lp14), 2.lasījums

Datums: 09.11.23 15:42 Balsojums 56
Par - 9, pret - 71, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (367/Lp14), 2.lasījums

Datums: 09.11.23 15:46 Balsojums 57
Par - 20, pret - 39, atturas - 22.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (367/Lp14), 2.lasījums

Datums: 09.11.23 15:49 Balsojums 58
Par - 19, pret - 41, atturas - 25.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (367/Lp14), 2.lasījums

Datums: 09.11.23 15:50 Balsojums 59
Par - 10, pret - 72, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (367/Lp14), 2.lasījums

Datums: 09.11.23 16:07 Balsojums 60
Par - 81, pret - 0, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (367/Lp14), 2.lasījums

Datums: 09.11.23 16:10 Balsojums 61
Par - 10, pret - 70, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (367/Lp14), 2.lasījums

Datums: 09.11.23 16:11 Balsojums 62
Par - 85, pret - 0, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (367/Lp14), 2.lasījums

Datums: 09.11.23 16:14 Balsojums 63
Par - 83, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (425/Lp14), 1.lasījums

Datums: 09.11.23 16:14 Balsojums 64
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (425/Lp14), 1.lasījums

Datums: 09.11.23 16:17 Balsojums 65
Par - 83, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā (428/Lp14), 1.lasījums

Datums: 09.11.23 16:17 Balsojums 66
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā (428/Lp14), 1.lasījums

Datums: 09.11.23 16:21 Balsojums 67
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 2022.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu (372/Lm14)

Datums: 09.11.23 16:27 Balsojums 68
Reģistrējušies - 93.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

09.11.2023. 09.00 11.00 13.30 15.30
Sestdien, 15.jūnijā