Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas vienpadsmitā sēde
2023. gada 26. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, mīļie kolēģi! Ieņemiet, lūdzu, vietas Saeimas Sēžu zālē! Sākam šī gada 26. oktobra kārtējo Saeimas sēdi.

Mums ir iesniegtas vairākas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Tātad pirmais. Saeimas Prezidijs lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Par likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” atzīšanu par spēku zaudējušu”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 362/Lp14) un arī alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 389/Lp14), ko iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Un vēl, un vēl... viss. Tātad sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību.

Pirmā sadaļa – “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūvei”” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Vitenberga, Jāņa Grasberga, Raivja Dzintara, Artūra Butāna, Ilzes Indriksones, Aleksandra Kiršteina, Uģa Mitrevica, Naura Puntuļa, Edvīna Šnores un Edmunda Teirumnieka iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Nacionālā apvienība ir iesniegusi šos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, lai saglabātu esošo PVN likmi 5 procentu apmērā Latvijai raksturīgajiem augļiem, dārzeņiem un ogām, kā arī piemērotu samazināto PVN likmi 5 procentu apmērā produktiem, kurus mūsu sabiedrība patērē ikdienā, un tie ir piens, piena produkti, svaiga gaļa, svaigas zivis un olas.

Pagājušā gada janvārī man kā ekonomikas ministram bija iespēja tikties ar tā laika Polijas vicepremjeru Sasina kungu, un viņš mani informēja par Polijas pretinflācijas plānu. Tas paredzēja samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmes energoresursiem, pārtikas produktiem, un mērķis ir gana vienkāršs – palīdzēt sabiedrībai saglabāt pirktspēju un arī uzņēmējiem turpināt ražot tādā apjomā, kā viņi to darīja. Kā vēlāk izrādījās, šis Polijas solis palīdzējis arī lielai daļai Latvijas iedzīvotāju, kuri dodas uz Poliju, lai nopirktu ikdienā nepieciešamās preces, jo tās ir stipri, stipri lētākas.

Bet tas nav iespējams visiem mūsu iedzīvotājiem un arī neatstāj pozitīvu ietekmi uz mūsu ekonomiku. Jau tajā laikā mani kolēģi Zemkopības ministrijā bija sagatavojuši šos Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumus, bet Finanšu ministrija grozījumus neatbalstīja. Finanšu ministrijas speciālisti balstījās uz bezkaislīgām Excel tabulām un nebija gatavi iesaistīties, lai meklētu kādu risinājumu, kas varētu palīdzēt mūsu sabiedrībai.

Kolēģi, šobrīd ir jāpieņem drosmīgi lēmumi, jo inflācija vēl aizvien šiem produktiem, šo produktu grupām ir saglabājusies gana augsta. Ja mēs salīdzinām iepriekšējā gada septembri ar šī gada septembri, tad, piemēram, cūkgaļa maksā 11 procentus dārgāk, olas – 9 procentus dārgāk, dārzeņiem un augļiem ir pieaugums apmēram 8 procentu robežās, piemēram, kartupeļiem vien ir 12 procentu pieaugums.

Es aicinu koalīcijas pārstāvjus – ZZS, PROGRESĪVOS, JAUNO VIENOTĪBU – no 1. janvāra nevis celt PVN likmes, kā jūs esat ieplānojuši to darīt ar Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem – pacelt no 5 procentiem līdz 21 –, bet gan nākt pretī saviem iedzīvotājiem, kā to izdarīja Polija.

Lai demonstrētu cenu atšķirības, kādas ir Polijas un Latvijas veikalos, esmu paanalizējis pieejamās cenas pamatproduktiem. Lai jūs saprastu: piens Polijā šobrīd maksā 67 centus, Latvijā – 1,19 eiro; āboli Polijā – 40 centi, Latvijā – 65 centi; kartupeļi Polijā – 25 centi, Latvijā – 55 centi.

Atgādinu, ka minimālā alga un pirktspēja Latvijā ir ievērojami zemāka. Minimālā alga Latvijā no 1. janvāra ir plānota 700 eiro, Polijā tie ir 950 zloti. Un, es teiktu, šobrīd mēs redzam, ka pirkumi Latvijā samazinās ne tikai naudas izteiksmē, bet arī litru un kilogramu apjomā, ko mūsu cilvēki ir spējīgi nopirkt. Salīdzinot Latviju ar turīgajām Rietumeiropas valstīm, Latvijā ģimenes tērē ap 20 procentiem no ienākumiem pamatpārtikai, attīstītajās valstīs tas ir mazāk nekā 10 procenti. Piekritīsiet, ievērojama atšķirība.

Un es vēlreiz aicinu kolēģus, īpaši koalīcijā, atbalstīt šos grozījumus, nevis celt PVN likmes, bet palīdzēt mūsu sabiedrībai šajos inflācijas apstākļos. Atbalstot šo projektu, tālāk tad arī diskutēsim Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kopīgi strādāsim, lai panāktu rezultātu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt “pret” neviens nav pieteicies.

Deputātiem iebildumu (Starpsauciens: “Balsojam!”)... Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 22, atturas – 25. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Dombravas, Artūra Butāna, Aleksandra Kiršteina, Raivja Dzintara un Jāņa Vitenberga iesniegto likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Godātie Saeimas deputāti! Ņemot vērā, ka šie grozījumi šobrīd attiecas uz jau 100 tūkstošiem bērnu, kuriem ir piešķirti jaunā tipa personas kodi, un vēl daudziem nākotnē, es domāju, mēs piecas minūtes šim jautājumam varam veltīt.

Tātad – 2017. gadā, kad tika grozīts likums, galvenokārt pamatojoties uz tiem iesniegumiem, ko bija saņēmusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, dzimtsarakstu nodaļas, saistībā ar tām personām, kuras nevēlējās norādīt savu vecumu, gribēja slēpt savu vecumu, un saistībā ar personām, kuras gribēja mainīt savu identitāti, slēpt savus personas datus, tika pieņemti grozījumi, kas paredzēja iespēju, ka personas var pieteikties un izveidot automātiski ģenerēto personas kodu, kurš nav sasaistīts ar personas dzimšanas datumu. Šis lēmums bija pareizs. Tūkstoš cilvēki sešu gadu laikā jeb 0,1 procents no visiem iedzīvotājiem ir izmantojuši šādu iespēju, un ir ļoti labi, ka tāda iespēja ir paredzēta. Tas, kas bija nepareizi šajā lēmumā, ko jau tolaik, 2017. gadā, aicināja Iekšlietu ministriju nedarīt, – neattiecināt šo automātiski ģenerēto personas kodu uz visiem jaundzimušajiem bērniem.

Kādas tam ir sekas. Kopš 2017. gada aptuveni simts tūkstošiem bērnu ir piešķirts automātiski ģenerētais personas kods, kurš rada ne vienu vien pārpratumu, piemēram, medicīnas iestādēs, kur... piesakot bērnu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, atskan jautājums no reģistratūras, vai tā ir sieviete gados, kas tiek pieteikta, vai tomēr bērns, jo šī personas koda beigu daļā parādās skaitlis, piemēram, 52 vai 57.

Pavisam nesen portāls Mammamuntetiem.lv veica aptauju saistībā ar šo iniciatīvu, kurā piedalījās aptuveni 650 respondenti – vecāki ar bērniem, no kuriem 72 procentiem jau ir šie automātiski ģenerētie personas kodi. Un tika uzdots jautājums, vai vecāki vēlētos mainīt bērnam personas kodu uz vecā tipa personas kodu, kurā ir iekļauts dzimšanas datums. No visiem respondentiem 95 procenti atbildēja, ka, jā, viņi vēlētos mainīt uz vecā parauga personas kodu, un tikai aptuveni 5 procenti teica, ka saglabātu līdzšinējo personas kodu. Attiecībā uz vēl nedzimušajiem bērniem... 95 procenti topošo vecāku, kas aizpildīja šo anketu, arī atbildēja, ka viņi vēlētos, lai viņu bērniem būtu vecā parauga personas kods – tāds, kāds ir, es domāju, pilnīgi ikvienam šeit klātesošajam Saeimas deputātam.

Šis likumprojekts paredz, ka nevis visiem automātiski tiktu mainīts, bet paredz iespēju, ka bērna vecāki izvēlētos, vai tiek veidots vecā tipa personas kods, kurā ir iekļauts arī dzimšanas datums, vai automātiski ģenerētais personas kods. Sasniedzot pilngadību, bērnam būtu iespēja vienu reizi mainīt personas kodu, ja viņš, piemēram, uzskata, ka vecāku pieņemtais lēmums ir bijis kļūdains. Līdzīgi kā šobrīd ir paredzēta iespēja, sasniedzot 18 gadus, personai izvēlēties automātiski ģenerēto personas kodu.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu, nodot to izskatīšanai atbildīgajai komisijai un pietiekami ātri arī pieņemt šos grozījumus, lai ideālā variantā nākamgad vai... nebūtu vairs neizpratnes no vecāku puses, ka viņiem nav nekādas izvēles iespējas attiecībā uz to, kāds personas kods bērnam tiek piešķirts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Runāt “pret” nav pieteicies neviens.

Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Kiršteina, Edvīna Šnores, Naura Puntuļa, Ilzes Indriksones, Artūra Butāna, Jāņa Vitenberga un Jāņa Dombravas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Tas, ka Nacionālā apvienība nāk ar šādu priekšlikumu, ir pilnīgi pašsaprotami. Viņi vienmēr tā ir darījuši. Un, es domāju, tā kā ir sācies kārtējais priekšvēlēšanu laiks, tad principā katru nedēļu mēs saņemsim līdzīgus priekšlikumus.

Bet es vairāk gribu uzrunāt pārējās partijas, kā Jauno Vienotību, Zaļo un Zemnieku savienību, “Progresīvos”, “Stabilitātei!”. Godīgi sakot, vienmēr sanāk tā, kā ir tas teiciens: pērc trīs, maksā par diviem. Tas ir, buķetē tu vari salikt visādas lietas, un beigās varbūt kādu labu lietu saliek ar tādu, ka tā buķete ir kļuvusi nebaudāma.

Mēs vakar frakcijas sēdē apspriedām šo jautājumu, un tas, kas radīja bažas, – ka šajā jautājumā tiek runāts ne tikai par pieminekļiem, bet arī par apbedītiem cilvēkiem, par viņu iespējamu pārvešanu kaut kur. Tas, kas mani šokēja (es vienkārši labprāt gribētu dzirdēt, jo Aleksandrs Kiršteins vienmēr dod arī datus), – vai tiešām mēs gribam ķerties klāt apbedīšanas vietām un kaut ko pārapbedīt, jo mums ir simtiem tūkstošu cilvēku, kas ir apbedīti pēc Otrā pasaules kara. Jā, viena lieta ir, ka nojauc kādu pieminekli, kam nav nekāda sakara ar kapiem, bet vai tiešām mēs plānojam tagad rakt ārā tos cilvēkus, kas guļ jau tajā zemītē kopš Otrā pasaules kara? Un mēs tagad... kur mēs viņus vedīsim – uz Krieviju vai vēl kaut kur? Nu man tas tiešām līdz galam nav saprotams.

Es domāju, ka... Vai tiešām mēs gribam nonākt līdz tam, ka tagad tos cilvēkus ar visiem pieminekļiem mēģināsim kaut kur pārapbedīt? Jo te nav runa par vienu kapu. Atcerieties, ka savulaik bija Aļošas pieminekļa jautājums Tallinā, kas izraisīja pietiekami lielu rezonansi. Man šķiet, šis jautājums ir jāvērtē ļoti, ļoti piesardzīgi, jo, saprotiet, kapu vietu pārvietošana tikai tāpēc, ka ir priekšvēlēšanu laiks, ir ļoti bīstams precedents. Un mēs zinām to, ka ir lietas, ar kurām mēs varam jokoties, varam politiski varbūt arī profilēties, bet es aicinu tomēr neatbalstīt iniciatīvu, kas paredz arī to, ka kapu vietas kaut kur ir jāpārvieto. Tas izraisīs ļoti sliktas sekas. Un vai tiešām mēs kā kristīga nācija kopumā gribam ķerties klāt mirušajiem?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Nu, Latvija pirmajā vietĀ laikam nav īsti iepazinusies ar šī likumprojekta būtību. Galvenais uzsvars ir uz to, ka ir jānovāc kapos padomju bruņotos spēkus slavinošie simboli, nevis (Starpsaucieni: “Nu, īsti nav tā!”; “Nē, nē.”)... Pagaidiet, paklausieties tālāk. (Starpsauciens.)

Tātad pirmais jautājums...

Sēdes vadītāja. Nesarunāties ar zāli!

A. Kiršteins.... vai atsevišķi apbedījumi var būt, kur pagadās: šoseju malās, grāvmalās, atsevišķos parkos, izklaidēšanās vietās un citās vietās.

Šlesera kungs tikko minēja, ko drīkst darīt, ko nedrīkst. Es jums pastāstīšu, ka 2019. gadā Blīdenes pagasta mežā tika atrasti 66 karavīri (tā bija 308. latviešu strēlnieku divīzija). Un loģiski, ka šiem karavīriem būtu jāatrodas turpat netālu esošajos Tušķu Brāļu kapos. Tika sameklēti tiem, kam ir, radinieki, un tie, kam nav, tika pārapbedīti šajos Tušķu karavīru kapos. Šādā veidā tiek izrādīta cieņa karavīriem.

Mums Latvijā ir labi paraugi. Teiksim, Bejas Somu karavīru brāļu kapi, kurus uztur un kopj somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu zēni” atbalstītāji, Tamperes Neatkarības cīņu tradīciju asociācija. Vācu karavīru kapus kopj atsevišķi dibinātas biedrības, kas nodarbojas tieši ar karavīru kapu uzkopšanu.

Šajos karavīru kapos karavīri tiek pārapbedīti no dažādām vietām, un šie kapi... mēs varam minēt piemērus – Beberbeķu kapi, Saldus kapi – tie ir vienkārši kapi ar nopļautu zāli, ar skaistām, sakoptām kapu kopiņām. Tātad šeit galvenais, ka atsevišķiem apbedījumiem acīmredzot tomēr – sevišķi tiem, kuri ir kaut kur atpūtas vietās vai ceļmalās – netiek izrādīta cieņa, un tie nav brāļu kapi. Tas notiek visā pasaulē – notiek karavīru apbedīšana. Līdz ar to šī likumprojekta ideja... un es domāju, ka arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija apskatīja šos jautājumus, bet es minēšu trīs piemērus.

Mums ir sarkanarmiešu kapi. Ja mēs runājam par pieminekļiem, kuri tiešām ir labi pieminekļi, – karavīrs ir nometies uz ceļa, viņam rokā ir noņemta kaska... bet mums ir karavīru kapi, kur ir agresīvs karavīrs, kas vicina automātu, un tad ir jautājums: vai latviešu tautas tradīcijās ir kapos iet ar ieročiem, vai tā ir kultūras pazīme, vai tā tomēr ir atšķirīgas civilizācijas pazīme? Vai šinī gadījumā tomēr nebūtu normāli šādus okupantu armijas militāros simbolus aizvietot ar normālām piemiņas plāksnēm, kā tas jau ir dažos citos karavīru kapos?

Tātad šī priekšlikuma būtība ir sakārtot šos kapus. Es gribu pateikt, ka daudzi nav pamanījuši, ka Brīvības gatvē, kas faktiski ir ātrgaitas maģistrāle, Berģu kalna labajā pusē, arī jūs varat ieraudzīt betona karavīru, kas vicina automātu. Vai kāds šeit no partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ var paskaidrot, kāpēc kapos ir jāvicina automāts, nevis jānoņem cepure un jāatdod gods kritušajiem?

Tāds pats piemērs ir Dubrovina parks. Vēsturnieki jau trīs četrus gadus atpakaļ ir aicinājuši sakārtot šo parku (trīs hektārus), kurš ir dibināts 1882. gadā un kuru mērs Pāvels Dubrovins, tālaika Daugavpils mērs, bija dāvinājis pilsētai. Tur notiek izklaides, tur notiek alkoholisko dzērienu lietošana. 1949. gadā tur tika apbedīti četri karavīri, pēc dažiem gadiem tika pievienoti vēl trīs. Pēc tam viņus izraka un pārraka, pārvietoja uz citu vietu un virs viņiem uzbūvēja tā saucamo mūžīgo uguni, kura nepieder nevienam – ne pilsētai... Un tā arī neviens nevar saprast... Vēsturnieki uzskata, vai tiešām nevar normāli sakārtot un pārvietot šos septiņus... Neviens pat īsti nezina, cik tur ir, jo parādās arī citi dati. Apbedīt brāļu kapos un atstāt to parku, kam tas ir domāts, tātad iedzīvotāju izklaidēm. Tur notiek alkoholisko dzērienu lietošana, danči, viss kas šajā parkā notiek, jo parks ir domāts kā atrakciju un atpūtas parks, nevis kā kapsēta.

Tāpēc, es domāju, atbalstīsim šo priekšlikumu, vienreiz pienācīgi sakārtosim atbilstoši latviešu tautas kultūras tradīcijām un tiešām atdosim godu kritušajiem – lai viņi atrodas brāļu kapos, nevis kaut kādās ceļmalās un zem kaut kādiem krūmiem.

Un pēdējais.

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, laiks.

A. Kiršteins. Vai mūsu Ārlietu ministrija – pēdējo teikumu! – nevar beidzot pateikt Krievijas Ārlietu ministrijai, ka līdzīgi somiem un vāciešiem vajadzētu izveidot...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs...

A. Kiršteins.... biedrības, kas uzkopj savus kapus, kas ir mūžīgi aizauguši un kurus neviens nekopj?

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, paldies.

A. Kiršteins. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu (Starpsauciens.)... Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 18, atturas – 9. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aināra Šlesera, Viļa Krištopana, Lindas Liepiņas, Mārča Jencīša un Edmunda Zivtiņa iesniegto likumprojektu “Par likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Par likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” atzīšanu par spēku zaudējušu” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 48, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Pārejam pie nākamās sadaļas – “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par 10 182 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Brīvu izvēli pilngadīgiem cilvēkiem! Par e-cigarešu aromātu saglabāšanu” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā lēmuma projekta iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts.

___

Nākamais – “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Aleksejam Rosļikovam no šā gada 23. oktobra līdz 26. oktobrim. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris.

___

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Igoram Rajevam šā gada 26. oktobrī. Atvaļinājums piešķirts.

___

Nākamais – “Deputātu pieprasījumu izskatīšana” – Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Jāņa Dombravas, Edvarda Smiltēna, Edvīna Šnores, Jura Viļuma, Artūra Butāna, Ināras Mūrnieces, Edmunda Teirumnieka, Jāņa Vitenberga, Jāņa Grasberga, Naura Puntuļa pieprasījums kultūras ministrei Agnesei Loginai “Par izteikumiem saistībā ar apņemšanos nepildīt Saeimā apstiprināto “Nacionālās drošības koncepciju 2023””.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Pieprasījumu komisija 2023. gada 18. oktobra sēdē ir izskatījusi deputātu Jāņa Dombravas, Edvarda Smiltēna, Edvīna Šnores, Jura Viļuma, Artūra Butāna, Ināras Mūrnieces, Edmunda Teirumnieka, Jāņa Vitenberga, Jāņa Grasberga un Naura Puntuļa pieprasījumu kultūras ministrei Agnesei Loginai “Par izteikumiem saistībā ar apņemšanos nepildīt Saeimā apstiprināto “Nacionālās drošības koncepciju 2023”.

Uzklausot kultūras ministres pārstāvi Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāri Agnesi Lāci, kura ir sniegusi skaidrojumu par ministres izteikumiem, pēc viedokļu apmaiņas un debatēm Pieprasījumu komisija attiecīgā pieprasījuma uzturēšanu nav atbalstījusi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Jā, mēs komisijā šo jautājumu izskatījām. Diemžēl pati ministre nez kāpēc nebija ieradusies uz sēdi, bet bija viņas pārstāve. Pārstāve runāja ļoti vispārīgi un ļoti izvairīgi, un arī uz pašu galveno jautājumu, kuru mēs izvirzījām, respektīvi, vai Kultūras ministrija piekrīt tam, kas ir rakstīts drošības koncepcijā, proti, ka no 2026. gada Latvijas sabiedriskie mediji pāriet uz latviešu valodu un Eiropas valodām, bet neraida vairs krieviski, mēs tā arī atbildi diemžēl nesaņēmām.

Tika runāts par kaut kādu darba grupu, kas esot izveidota un kas strādā pie mediju politikas pamatnostādnēm, un kas varētu arī skatīt šo dokumentu – drošības koncepciju –, tās realizāciju un atsevišķus uzstādījumus šajā koncepcijā. Bet atkal... kas attiecas uz uzstādījumu par 2026. gadu, par to mēs atbildi nesaņēmām – vai šī darba grupa... Būtu normāli, ja būtu izveidota tāda darba grupa, kas meklētu veidus, kā realizēt, kā sasniegt to, kas ir rakstīts drošības koncepcijā... un pāriet uz latviešu valodu, bet – nē.

Iespaids, kas radās no Kultūras ministrijas pārstāves atbildēm, bija tāds, ka faktiski nevis tiek meklēts veids, kā realizēt to, kas ir dokumentā, bet tiek meklēti veidi un dažādi iegansti, kā – tieši otrādi – to apiet, lai vēl pavilktu garumā un lai krievu valoda sabiedriskajos medijos skanētu arī turpmāk. Tas, manuprāt, ir ļoti slikts precedents.

Atcerēsimies, ka mēs šeit pavisam nesen pieņēmām ne tikai Nacionālās drošības koncepciju, bet arī Valsts aizsardzības koncepciju, un arī tur ir vesela virkne uzdevumu, tāpat termiņu... kas ir jārealizē, piemēram, par aizsardzības mācību no 2024. gada, un tie signāli, kas, starp citu, pienāk no Jaunsardzes centra, kas realizē šo programmu, ir ļoti uztraucoši. Tātad varbūt arī šo programmu mēs neīstenosim?

Par to, ka Kultūras ministrija pēc būtības netaisās pildīt to, kas ir teikts drošības koncepcijā, liecina arī iesniegtie grozījumi un šodienas pirmais darba kārtības jautājums, tātad likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā”, kurš ir saskaņots ar Kultūras ministriju un kurā vajadzēja būt arī šai normai par 2026. gadu, tātad – kad notiek pāreja uz latviešu valodu un Eiropas valodām sabiedriskajos medijos. Tā tur nav. Grozījumi ir iesniegti tagad, jau pēc koncepcijas, un – tieši otrādi – tur ir runa par visām svešvalodām, tajā skaitā arī par krievu, kurās varēs veidot gan programmu daļas, gan programmas, gan kanālus... un tā tālāk.

Uzskatām, ka šāda vilkšana garumā ir ļoti slikta. Ir pilnīgi skaidrs, ka kaut kad jau pie šī lēmuma nonāks, tikai kad tas būs? Manuprāt, situācija ir diezgan līdzīga, kāda tā bija ar okupācijas pieminekļu nojaukšanu, kad arī gan Loginas kundze, gan PROGRESĪVIE kopumā sākumā bija pret to, pat pēc Krievijas iebrukuma (Starpsauciens: “Meli!”)... Ukrainā bija “pret” to un to arī atzina publiskajās debatēs, ka viņi ir pret to, bet burtiski tikai pāris mēnešus pirms šīs nojaukšanas atzina, ka viņi atbalsta to.

Es uzskatu, ka visdrīzāk tieši tas pats būs arī šajā jautājumā. Arī šajā jautājumā kaut kad mēs nonāksim pie tā, ka vajag būt... latviešu valodā. Tikai kad tas būs un kad tās acis atvērsies? Tad, kad varbūt būs jau ieņemts Suvalku koridors? Tas jau ir nedaudz... droši vien būs par vēlu.

Es uzskatu, ka vilkšana garumā, kas attiecas uz jautājumiem, kas saistīti ar drošību, šajā gadījumā uz drošības koncepciju, robežu jautājumu un tā tālāk, – tas viss ir ļoti bīstami, ļoti slikti no tā... ko tagad realizē valdība, tāpēc aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Deputātes! Deputāti! Nacionālās drošības koncepcija ir valsts plānošanas dokuments, ko mēs visi šeit, Saeimā, atbalstījām. Mēs visi atbalstām šo koncepciju, kas stiprina valsts drošību. Mēs piekrītam mērķim, un arī kultūras ministre Agnese Logina piekrīt mērķim, ka sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt latviešu valodā, tādējādi veicinot visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvai telpai. Lai stiprinātu vietējo mediju telpu, jāturpina atbalstīt kvalitatīvs, uzticams saturs latviešu valodā. Kvalitatīvs vietējais saturs vienlaikus samazina ārējās propagandas ietekmes riskus un palielina sabiedrības uzticēšanos vietējiem medijiem.

Man ļoti patīk Nacionālās apvienības retorika pret kultūras ministri, kur pirms kāda laika pašu teiktais ir apsveicams, labs un cildināms, bet brīdī, kad to pasaka jaunā kultūras ministre, pēkšņi tam tiek mainīta nozīme, komati ir citur, pilnīgi cits konteksts, un, pat ja ir bijis pareizi, tiek apgalvots, ka doma apakšā ir pilnīgi cita. Man ir jautājums Nacionālajai apvienībai: vai jūs paši atbalstāt Nacionālās drošības koncepciju vai varbūt jums ir apņemšanās pašiem nepildīt šo Nacionālās drošības koncepciju?

Es paskatīšos mazliet ilustratīvi. Ir cits punkts:

“Prioritātes ekonomikai radītā apdraudējuma novēršanai: Elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšana no atjaunīgajiem energoresursiem.

Elektroapgādes drošības nostiprināšanā svarīgs mērķis ir elektroenerģijas ražošanas jaudu kāpināšana, izmantojot atjaunīgos energoresursus. Lai to sasniegtu, būtiski ir īstenot Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja elektrostaciju kopprojektu ELWIND, kura ietvaros plānots izveidot divus vēja elektrostaciju parkus Latvijas un Igaunijas jūras teritorijā. Šis projekts jāpabeidz 2030. gadā.

Nākotnē Latvijas jūras teritorijā kopumā varētu izveidot piecus vēja elektrostaciju parkus. Tas nozīmē, ka ilgtermiņā atkrastes vēja enerģija sniegs nozīmīgu pienesumu Latvijas elektroenerģijas bilancē [..]”, Latvijas energoneatkarībā, energodrošībā.

Jūsu kolēģis, kas Nacionālo apvienību pārstāv Briselē, stingri iestājās pret to, jo, redz, lai gan lielākā daļa paiet Briselē, atbraucot... savā īpašumā neredzēs saulrietu, pēdējās 10 minūtes tiks bojātas, jo skaidrā laikā 15–20 kilometru attālumā saulriets nebūs tik skaists. Bet vai jūs esat izdiskutējuši, ka šis punkts ir Nacionālās drošības koncepcijā, ka jūs šobrīd nostājaties pret Nacionālās drošības koncepciju?

Jūsu kolēģis, kas bija arī Saeimas deputāts, Klotiņa kungs, kas šobrīd ir Rīgas domē, arī aktīvi iestājās pret šo. Vai varbūt vajadzētu izdiskutēt: par pieciem pirmajiem vēja atkrastes parkiem – neprotestējam, par sesto, septīto – varam diskutēt. Šeit ir rakstīts – Nacionālās drošības koncepcija. Jūs iestājaties pret Nacionālās drošības koncepciju. (Starpsaucieni.)

Labi, atgriežoties pie pieprasījumā minētā dokumenta. Ir jāsaprot politisko dokumentu veidošanas kārtība – šādi dokumenti tiek veidoti uz risku analīzes un novērtējumiem. Tie, kas ir strādājuši ar šīm analīzēm, saprot, ka šīs analīzes parasti raksturo šodienu un arī situāciju, kas ir bijusi līdz šim, bet nekad tās neizvirza kādus ieteikumus. Arī iepriekšējais kultūras ministrs Nauris Puntulis diskusijā “Kas notiek Latvijā?” (mēs kopā bijām šajā raidījumā)... jūs minējāt, ka konkrētie priekšlikumi, par ko jūs šobrīd esat sašutuši, nenāca no valsts drošības iestādēm. Jūs teicāt, ka tie radās... politiski tika ienesti Kultūras ministrijā, un, cik es varu saprast, tie nāca no jūsu puses, tātad tie bija politiski radīti vēstījumi, kam nav nekāda sakara ar drošības apdraudējumu.

Vēl vienu aspektu es gribētu ienest. Mēs visi saprotam, ka informatīvā vide ir ļoti dinamiska un būtu grūti kādam precīzi paredzēt, kas norisināsies pēc četriem gadiem, un ir jautājums: vai mēs pirms četriem gadiem zinājām, kāda būs informatīvā vide un kādai būtu jābūt mediju videi? Būtu pašsaprotami, ka tiktu regulāri monitorēta informatīvā telpa un, balstoties arī uz drošības risku izvērtējumiem un ekspertu atzinumiem, tiktu ņemts vērā... arī veidojot mediju politiku. Šī ir visu mūsu atbildība, un ar to būtu jāstrādā. Tāpēc visi mēs saprotam mērķi – lielāks saturs latviešu valodā mediju vidē, sabiedrības uzticēšanās vietējiem medijiem, saliedēta sabiedrība. Kultūras ministre Agnese Logina nekad to nav noliegusi.

Šobrīd mediju politikas pamatnostādnes vēl ir izstrādes stadijā. Tāpat arī priekšā ir darbs pie nacionālās drošības plāna, kur valdība un attiecīgi arī Kultūras ministrija savas atbildības jomās jau krietni precīzāk iezīmēs darāmo.

Es aicinātu tomēr uzticēties mediju nozares profesionāļiem, uzticēties valsts drošības iestāžu profesionāļiem un strādāt kopīgi Latvijas drošības stiprināšanā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es esmu bijis valdībā un ieņēmu ministra amatu, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā un NATO. Tas bija pacilājošs laiks, kad tauta līksmoja, ka ir pieņemti vēsturiski lēmumi. Absolūtais tautas vairākums atbalstīja šos lēmumus.

Kopš darbojas šī Saeima, visos jautājumos, kas skar nacionālo drošību, partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ ir balsojusi valstiski. Šodien diemžēl šajā jautājumā mēs nevaram balsot... ar iniciatīvas virzītājiem, tāpēc ka laikā, kad pasaulē notiek karš – un tas nenotiek tikai Ukrainā, mēs zinām, ka tagad karš notiek arī starp Izraēlu un Palestīnu jeb Gazas teritoriju, un mēs nezinām, kā tas viss attīstīsies... protams, šajā laikā, kad daudzi Latvijas cilvēki, tai skaitā politiķi, pauž viedokli, bažas par to, kas var notikt pasaulē tuvākajā un tālākajā laikā, ir ārkārtīgi svarīgi, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejama vispusīga informācija, lai mēs uzzinātu no tiešiem avotiem to, kas notiek. Un ļoti bieži, lai labāk saprastu kādus notikumus, noderīgāk ir iegūt informāciju no dažādiem informācijas avotiem. Nu, piemēram, ja jūs skatīsieties CNN, kas atspoguļo notikumus Izraēlā, informācija būs atšķirīga no informācijas, kuru jūs iegūsiet no “Al Jazeera” kanāla. Izraēla pieņēma lēmumu aizliegt “Al Jazeera” raidīt pārraides no šīs kara zonas... no konflikta zonas.

Vienlaikus mēs apzināmies to, ka kopš kara sākuma Ukrainā, kad Krievija iebruka Ukrainas teritorijā pagājušā gada 24. februārī, mēs ļoti daudz laika esam veltījuši tam, lai uzzinātu, kas notiek Ukrainā, kāda karadarbība. Principā es katru dienu esmu veltījis zināmu laiku, lai sekotu līdzi šiem notikumiem. Jautājums ir tāds – kādus kanālus cilvēki ir izmantojuši, lai iegūtu informāciju, pieņemsim, no Ukrainas?

Es zinu to, ka, lai arī ukraiņu valoda ir ļoti līdzīga krievu valodai, diemžēl saprast visu, kas tiek teikts ukraiņu valodā, ir grūti. Domu tu vari saprast, bet detaļas tu nevari saprast, jo vārdi ir atšķirīgi. Gluži tāpat kā ar mūsu brāļu tautu lietuviešiem. Mēs it kā esam vienā valodu grupā, daudzi vārdi ir ļoti līdzīgi, bet kopumā mēs nesaprotam lietuviešu valodu, jo vairākums vārdu ir atšķirīgi no latviešu valodas.

Tagad es atgriežos pie būtības, kas skar tieši krievu valodu... sabiedriskos medijus Latvijā. Kad pirms kāda laika es viesojos “Latvijas Radio 4”, kurā pārraides notiek mazākumtautību valodās, tai skaitā krievu valodā, strādājošie žurnālisti prasīja, ko lems politiķi, vai ļaus viņiem turpināt strādāt vai ne.

Šodien principā... ja mēs atbalstīsim šo konkrēto koncepciju šādā formā, tad “Latvijas Radio 4” beigs pastāvēt. Beigs pastāvēt pārraides krievu valodā arī “Latvijas Televīzijā”. Un tad ir jautājums – vai tas tiešām ir valstiskums un drošība, par ko mēs šodien it kā runājam? Tam nav nekāda sakara ar drošību. Šis priekšvēlēšanu laiks, kā es... vēlreiz saku, es respektēju un respektēšu Nacionālās apvienības pozīciju, noteikti vienai partijai ir jāstāv un jāmēģina arī šādas lietas virzīt. Bet es vairāk uzrunāju visas pārējās partijas, kas strādā šeit, Saeimā. Ko mēs gribam sasniegt ar šo saucamo drošības koncepciju, kurā mēs liegsim raidīt sabiedriskajiem medijiem krievu valodā?

Jā, protams, paliek privātie mediji. Bet jūs zināt, kā strādā privātie mediji. Viņu galvenie ienākumi nāk no reklāmas. Nodokļu maksātāji viņiem neko nemaksā. Un skaidrs ir tas, ka viņiem ir daudz vienkāršāk iztulkot kādu filmu vai pārraidi, kurai ir reitings, un pārdot reklāmu pirms vai pēc šīs pārraides vai filmas, vai vairākas reizes arī šīs filmas laikā. Viņiem ir jānopelna nauda. Tas ir normāls bizness. Viņi neveidos saturiskus... analītiskus raidījumus, kuros būs jārunā par to, kas notiek Latvijā, ko latviešu cilvēki domā par to, kas notiek Ukrainā, ko latvieši... Latvijas cilvēki domā, kas notiek citās vietās pasaulē, tieši krievu valodā.

Piemēram, šodien es izlasīju ziņas, ka Amerikā naktī vienā nelielā štatā kāds cilvēks nogalinājis 22 cilvēkus, vienkārši sācis šaut. Vairāk nekā 50 cilvēki ir ievainoti, līdz ar to nav zināms, kāds būs nonāvēto cilvēku skaits. Jautājums ir tāds – vai mēs gribam uzzināt šādu informāciju? Nu, visdrīzāk, gribam, bet problēma ir tāda, ka no Amerikas Savienotajām Valstīm... es izlasīju šo informāciju CNN ziņu kanālā, un tā jau ir iztulkota latviski...

Bet tagad, atgriežoties pie Ukrainas, jautājums ir tāds – a kā mēs iegūstam informāciju? Es, piemēram, ļoti bieži klausos tādu cilvēku, kurš ir bijis prezidenta Zelenska padomnieks, Arestoviču. Pašreiz viņš vairs nav padomnieks, bet mani viņa viedoklis uzrunā. Protams, nevaru piekrist pilnībā visam, ko viņš saka, bet, lai iegūtu šo informāciju... Ir ļoti svarīgi, lai mēs varētu uzzināt. Viņš šajās pārraidēs runā krievu valodā, viņš runā arī ukraiņu valodā, bet tās pārraides es neklausos, jo es nesaprotu.

Tātad. Kāpēc ir jāatstāj “Latvijas Radio 4”, kāpēc ir jāsaglabā šie analītiskie raidījumi arī “Latvijas Televīzijā” krievu valodā? Ne tikai tāpēc... To, ko Nacionālā apvienība saka, nu, ka Latvijas krievvalodīgajiem ir jāsaprot latviešu valoda, jā, atbalstu, bet šodien, laikā, kad soctīklos informācija izplatās zibens ātrumā, kad informāciju, kas kaut kur izskan, skatās pa visu pasauli, ir ārkārtīgi svarīgi, lai tie cilvēki – krievvalodīgie, arī cilvēki Ukrainā, kas nezina latviešu valodu, – varētu iegūt informāciju, ko domā cilvēki Latvijā. Un es domāju, ka šādi analītiski raidījumi “Latvijas Radio 4” un “Latvijas Televīzijā”, kurus var skatīties arī jūtūbā un kādā citā platformā, ir ļoti svarīgi.

Tie cilvēki, kas ir aizmukuši no Krievijas, sākoties šim karam... Mēs zinām, ka daudzi dzīvo Izraēlā, Eiropas valstīs. Man šķiet, ka būtu ļoti svarīgi, lai arī viņi iegūtu informāciju, ko domā cilvēki Latvijā, kāds ir viedoklis, jo viņi grib saprast. Mēs esam Eiropas Savienības valsts. Ja mēs dzīvotu tādā... ja mēs būtu izolēti un principā mums būtu robeža, kuru... mēs sakām, nu, vot tā kā Ziemeļkorejā. Visu informāciju mēs tagad noslēdzam, viena telpa, vairs nav nekādu mobilo telefonu, nav soctīklu, nav jūtūba, mēs visu kontrolējam, nevienu nelaižam iekšā. Es uzskatu, ka šai informācijai kara apstākļos ir ļoti augsts drošības aspekts. Ir svarīgi, lai mēs kā demokrātiska valsts informējam arī cilvēkus visā pasaulē par to, ko domā mūsu cilvēki, kā mēs vērtējam situāciju pasaulē, kā jūtas Latvija, kā jūtas latvieši, kā jūtas baltieši kopumā. Man liekas, tā ir misija. Tas nav pat jautājums par naudu.

Kāds teiktu – jā, jā, tas būtu ļoti lēti, pieņemsim, aizvērt ciet. Nu, mēs jau varam aiziet līdz absurdam. Bet šoreiz, kamēr pasaulē nav iestājies miers... Un, klausoties to pašu Arestoviču, es saprotu, ka kara beigas nemaz netuvojas. Tas viņa optimisms, kas bija kara sākumā, vairs neskan, viņš runā par to, ka situācija ir sarežģīta. Tā asiņainā kara zona starp Krieviju un Ukrainu ir nomīnēta, tūkstošiem kilometru tur ir, tur iztērēti ārprātīgi resursi, miljardi ir ieguldīti, lai nomīnētu šos Ukrainas teritorijas laukus, kur kādreiz auga labība. Tagad tur ir mīnas.

A kā lai mēs uzzinām šo informāciju, ja mēs pateiksim principiālu nē krievu valodai? Nu netulko visu angļu valodā... nu neatnāk visa informācija no Ukrainas...

Līdz ar to es domāju, ka mums jārīkojas līdzīgi, kā rīkojas citas valstis, mums nav jābaidās no krievu valodas, mums nav jābaidās no tā, ka cilvēki iegūst alternatīvu informāciju. Un skaidrs ir tas, ka ne jau Krievijā daudzi klausīsies šīs pārraides, bet tie, kas dzīvo Rietumos. Tā tas vienmēr ir bijis. Tas ir gluži tāpat kā Padomju Savienības laikā daudzi... tie, kas bija dzimuši tai laikā un auguši, it sevišķi vecāka gadagājuma cilvēki, klausījās “Amerikas balsi”, kuru visu laiku mēģināja kaut kā slāpēt, visādi tarkšķi skanēja fonā, lai tikai cilvēki nedzirdētu. Igaunijai tādā ziņā bija vieglāk, viņi varēja saprast somu valodu, līdzīga, viņi klausījās... viņi skatījās Somijas televīziju. Šodien ir svarīgi, lai informācija no Latvijas skan visā pasaulē un ne tikai latviešiem, bet visiem tiem, kam šī informācija ir svarīga.

Tā ka es šodien aicinu neatbalstīt šādu koncepciju, kurā mēs mēģinām tiešām kara apstākļos ierobežot cilvēkus brīvā pasaulē iegūt informāciju. Un es uzskatu, ka... Kāpēc, piemēram, Nīderlandē, pabeidzot skolu, visi bērni zina četras valodas? Tur tā ir norma, viņiem ir sava valoda, bet viņi – maza nācija, jūrnieku nācija, kādreiz iekaroja daudzas zemes – visi zina četras valodas. Tur ir vācu, franču, angļu valoda un arī viņu pašu valoda. Mums nav jābaidās no valodas! Mēs nekad nevarēsim iznīcināt valodu, mums ir jācīnās pret varbūt ideoloģiju, bet valoda nav mūsu ienaidniece.

Godājamie kolēģi, es aicinu šajā gadījumā ļaut Nacionālajai apvienībai profilēties. Bet visas pārējās partijas, nu tomēr skatāmies no drošības aspekta, nu neliedzam šodien, nu neejam uz to, ka mēs beidzam raidīt krievu valodā sabiedriskajos medijos. Kvalitatīvas pārraides Latvijai ir svarīgas, ja mēs gribam būt daļa no demokrātiskās pasaules.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Glorija Grevcova.

G. Grevcova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas Prezidij! Kolēģi! Pilnīgi iespējams, ka kultūras ministrei ir reālā informācija par situāciju valstī, nevis informācija uz papīra. Un konkrēts gadījums. 20. oktobrī mēs ar Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju devāmies uz Daugavpili, kur iepazināmies ar situāciju... par robežu arī... Ļoti labi, ka Nacionālā apvienība pieminēja. Un bija jautājums Valsts policijai un pašvaldības policijai par valodu – vai viņi uzskata, ka sabiedrisko mediju ietekmēšana... slēgšana krievu valodā ietekmēs drošības situāciju un apstākļus tieši Daugavpilī, kur, kā mēs zinām, krieviski runājošo iedzīvotāju īpatsvars ir ļoti augsts? Kā tie iedzīvotāji iegūs informāciju? Un ko mums Valsts policija atbildēja? Valsts policija atbildēja: “Jā, tas paaugstinās drošības riskus.” Šie cilvēki sāks iegūt alternatīvu informāciju. Šie cilvēki... kur ir ļoti augsta nelegālās televīzijas skatīšanās... un ar katru gadu pieaug, ko atzina Valsts policija, šie cilvēki iegūs informāciju no propagandas kanāliem.

Nesaprotu, kur ir problēma atstāt sabiedrisko mediju? Mēs tik daudz runājam par to, lai iekļautu krieviski runājošos Latvijas iedzīvotājus mūsu sabiedrībā, lai viņi būtu informēti, lai viņi nebūtu pakļauti propagandas riskiem, kā jūs to minat. Un tai pašā laikā ar otru roku mēs cērtam nost, mēs viņus atdalām, nošķiram.

Par robežu. Ļoti labi, jūs pat īsti nezināt, tas ietver – ietver! Robeža ir visa vienos caurumos – vienos caurumos! Un jūs uztrauc valoda, nevis robeža. Bet tieši robeža ir valsts drošība. Un tur ir tādas nekārtības un tāda ārkārtas situācija! Un tieši Nacionālā apvienība... neviens nebija ieradies uz Daugavpili. Ir redzamas jūsu prioritātes.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Jā, godātā Saeima, varbūt sākumā jāpamāca kolēģis, kurš ir pavisam jauns parlamentā. Deputātu pieprasījumi tiek veltīti Ministru kabinetam, nevis Eiropas Parlamentam vai ārpus Saeimas esošajiem... bijušajiem deputātiem. Šai gadījumā Nacionālā apvienība ir iesniegusi pamatotu pieprasījumu Agnesei Loginai saistībā ar viņas izteikumiem.

Vēl es arī gribētu atbildēt kolēģim, ka Nacionālās apvienības programmā ir ļoti skaidri pateikts, ka panāksim Latvijas neatkarību no Krievijas energoresursiem, nodrošinot sašķidrinātās dabasgāzes piegādes un veicinot atjaunīgo resursu izmantošanu, atbalstīsim atomelektrostacijas izbūves iespējas Latvijā. Vienkāršiem vārdiem runājot, skaidrs, ka diskusijām ir vieta, bet šis virziens no Nacionālās apvienības puses ir atbalstāms un tiks atbalstīts, tāpēc tur nav saskatāmas pretrunas ar Nacionālās drošības koncepciju.

Attiecībā uz Loginas kundzi. Man ir ļoti žēl, ka viņa neieradās Pieprasījumu komisijā, varbūt pareizi izdarīja, arī šodien nav ieradusies, varbūt pareizi izdarīja, jo bieži vien, kad viņa izsakās, tad visiem ir jāsaķer galva. Varbūt tā bija tā motivācija, kāpēc tikai aizsūtīta parlamentārā sekretāre ar ļoti neviennozīmīgu reputāciju, bet vismaz jaunu katastrofu pati Agnese Logina neradīja.

Attiecībā uz Nacionālās drošības koncepcijas būtību. Redziet, stāsts jau nav par to, ka mums būtu vienots saturs sabiedriskajos medijos, kas tiktu pārtulkots krievu valodā, runa ir par pilnīgi alternatīvu saturu, kas tiek radīts Latvijā dzīvojošajai auditorijai, kas informāciju iegūst krievu valodā. Un tā informācija ir ļoti neviennozīmīga. Es minēšu divus pavisam nesenus precedentus, kas notika oktobrī.

Viens precedents – Krievijas vēstniecības laureāts Sergejs Pavlovs bija sagatavojis rakstu, kas nebija veltīts latviski runājošajai auditorijai, bet tieši krievu auditorijai. Ļoti garš apcerējums par to, vai drīkst uz mašīnām izvietot šos uzrakstus “Ja russkij” vai “Esmu krievs”. Tika aptaujāti dažādi eksperti, mēģināts atrast likuma robus, lai attaisnotu iespēju izvietot šādus uzrakstus uz mašīnām. Vai tas ir mūsu drošības interesēs, ka sabiedriskais medijs rada šādu saturu? Krievijas vēstniecības laureāts Sergejs Pavlovs, kurš strādā sabiedriskajos medijos.

Cits precedents 13. oktobrī (varat atvērt vaļā sabiedriskā medija lapu). Tātad “Latvijas Radio 4” atvainojas par nepatiesu informāciju, ko 11. oktobrī izplatīja “Latvijas Radio 4” žurnāliste Svetlana Gintere, ka kādā no Purvciema skolām masveidā atlaiž skolotājas valodas nezināšanas dēļ, un aicina arī citus medijus atsaukt informāciju, ja viņi to ir pārpublicējuši. Bet posts jau ir izdarīts. Starp citu, Svetlana Gintere ir aktīva krievu tautiešu programmas veicinātāja... kuri savulaik devās uz Donecku, veidojot propagandas sižetus, leģitimizējot Krievijas okupācijas varu Doneckā. Ir tas mūsu nacionālās drošības interesēs, ka šāds saturs tiek radīts, vai nav? Te nav runa par valodu, te ir runa par alternatīvu redakciju, kura, piemēram, apspriež Nacionālās drošības koncepciju. Vai tomēr mums vajadzētu šādas apspriedes par Nacionālās drošības koncepciju rīkot vienoti no sabiedrisko mediju puses attiecībā uz visu Latvijas sabiedrību un pat neatkarīgi no tā, vai mājās cilvēki runā latviski vai krieviski, bet ka šis saturs ir vienots. Es domāju, ka tas ir pareizais ceļš.

Vēlreiz uzsvēršu: ļoti nesmuks signāls no Loginas kundzes puses – neierasties uz komisijas sēdi, nesmuks signāls – neierasties uz Saeimas sēdi, kur tiek izskatīts pieprasījums un kur viņa varētu atbildēt uz pārmetumiem.

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Tātad par pieprasījumu kultūras ministrei sakarā ar viņas izteikumiem par Nacionālās drošības koncepciju. Es gribu teikt divas lietas.

Tātad, pirmkārt, man ļoti nepatīk, ka mēs turpinām – arī iepriekšējie runātāji teica šo dalījumu “latvieši – krievi” – un ka mēs... ka mediju telpā mums vajag arī saglabāt šo krievu mediju. Man gribētos, lai mēs tomēr kā Eiropas valsts ejam šo pilsonisko ceļu un valodas lietojumu dalām pēc pilsonības principa, nevis šķirojot cilvēkus pēc tautības vai lingvistiskās piederības.

Jebkuram Latvijas pilsonim neatkarīgi no tautības... kā Centrālā statistikas pārvalde rāda... Latvijā ir vismaz 110 dažādu tautību cilvēki, tātad visi vienotos valsts valodā. Latviešu valoda ir valsts valoda, tā nepieder tikai latviešiem, tā ir visu pilsoņu valsts valoda, un tāpēc šādi izņēmumi, radot vienai no 110 tautībām kaut kādu atsevišķu izņēmumu... līdzīgi kā jau Dombravas kungs teica, šis izņēmums – krievu valodā radītais saturs – pat netiek tulkots, bet tiek radīts, un radīts tas ir atsevišķi... par to mēs katrs varam, ieejot “Rus.LSM.lv”, pārliecināties – saturs atšķiras no tā, kāds ir saturs valsts valodā.

Tur arī rodas šī sabiedrības sašķeltība – katrs savu informatīvo telpu... savu prātu baro ar pilnīgi kaut kādu citu informāciju. Un, es domāju, mums ir jāizbeidz šī “latvieši – krievi” izpratne, kaut kāda divkopienu... ko mēs esam izbūvējuši, bet ir jāiet Eiropas ceļš, kur mēs tātad vadāmies pēc valsts valodas, kas pieder visiem. Un es ceru, ka pienāks brīdis, kad arī kultūras ministre, kas šobrīd ir izteikusies pretrunīgi par šo Nacionālās drošības koncepciju, to sapratīs un neies atpakaļrāpulīgo ceļu, šķirojot cilvēkus pēc tautības.

Otra lieta. Šeit bija PROGRESĪVO izteikumi, mēģinot pateikt... novērst uzmanību no pašu kultūras ministres teiktā, ka viņa atsakās pildīt Nacionālās drošības koncepciju... mēģināja novērst uzmanību un teikt: Nacionālā apvienība, jūs jau paši negribat pildīt šo koncepciju, jo, redz, Roberts Zīle vai Jurģis Klotiņš, vai Artūrs Butāns ir tātad runājis par ELWIND projektu, kas paredz saražot jaudas un sasniegt energomērķus un... ka mēs esam pret to.

Man grūti Švinkas kunga vietā pateikt, vai tas bija pārpratums vai apzināti tika sajaukts, jo... līdzīgi kā Loginas kundze, kura neieradās uz Pieprasījumu komisijas sēdi un arī šodien nav ieradusies Saeimas sēdē, arī Švinkas kungs neieradās uz Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas sēdi, kur viņš ir loceklis... neieradās uz sēdi, kur mēs skatījām jautājumu par ELWIND projekta ietekmi uz tūrismu, uz mazo biznesu Jūrkalnes un Pāvilostas apkārtnē. Un tie, kas bija šajā sēdē, zina, ka apakškomisijas sēde iesākās ar manu teikumu, ka, ņemot vērā apakškomisijas tematiku, kas nav enerģētika (Vides, klimata un enerģētikas apakškomisiju vada Kulberga kungs), Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas sēdē skatīsim šo projektu tikai no ietekmes uz uzņēmējdarbību viedokļa un – kāpēc tika izvēlēta tieši šī vieta. Nevienā brīdī (par to jūs varat pārliecināties sēdes protokolā, arī videoierakstā, ko es nodrošināju) mēs neapspriežam to, vai Latvijai vajag vai nevajag saražot jaudas.

Nacionālā apvienība vienmēr ir iestājusies par energodrošību. Tieši mūsu ministrēšanas laikā Ekonomikas ministrija pārtrauca nabassaiti ar Krieviju, kur mums gāzes patēriņš bija virs 90 procentiem, kas jau no šī gada 1. janvāra ir tieši nulle... un jebkurā gadījumā atbalsta visu, ko paredz enerģētikas un klimata mērķi un visa šī NEKP enerģētikas stratēģija.

Jautājums bija par vietu un objektīviem datiem, ko mēs apskatījām apakškomisijā. Un tieši šīs ir nepilnības, uz ko arī Roberts Zīle ir norādījis: vai, izvērtējot vietu, zinot, ka, piemēram, ir arī cits laukums jūrā iezīmēts, kas ir tālāk no krasta, kas neatrodas pretī kūrortam, kur ir attīstīts tūrisms, ūdenssports un daudzas citas... un kultūrvēsturiska piekraste, kas ir starptautiski atzīta vairākos topos, bet ir cita vieta, kura ir tālāk no piekrastes, tuvāk Igaunijai (šis ir Latvijas un Igaunijas kopprojekts)... un būtu arī izdevīgāk. Vairāk nekā 170 miljoni tiktu ietaupīti, ja tiktu būvēts tajā otrā laukumā, jo tas būtu tuvāk Igaunijai, līdz ar to starpsavienojums būtu mazāks.

Tātad es aicinu būt korektiem, nenovērst uzmanību šobrīd, kad ir runa par jūsu ministri un viņas atteikšanos pildīt Nacionālās drošības koncepcijā minēto, mēģināt novērst uzmanību uz kaut ko, kur jūs paši neesat bijuši klāt... sēdē... un sagrozīt faktus.

Vēlreiz atkārtoju: Nacionālā apvienība iestājas par to, ka Latvijai ir jābūt energoneatkarīgai, jāsaražo nepieciešamās jaudas, tikai – izvērtējot, kur un kā – vai ELWIND, vai “Latvenergo” un “Latvijas valsts mežu” kopīgā kapitālsabiedrība... kur viņi ražo šīs jaudas. Ir rūpīgi jāizvērtē. Un es joprojām uzskatu, ka pretī Pāvilostai un Jūrkalnei, gan ņemot vērā, kas notiek vispār ar starpsavienojumiem ūdenī šobrīd (mēs redzam, kāds hibrīdkarš tiek izvērsts), gan arī ņemot vērā nepilnvērtīgos datus izpētes laikā un Pāvilostas un Jūrkalnes tūrisma attīstību un visu, ko es iepriekš minēju... es joprojām uzskatu, ka ir piemērotākas vietas jūrā, kur šo projektu attīstīt. Es ļoti ceru, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra vērtēs iespēju šo izpēti veikt arī citās vietās.

Lūdzu, nenovērsiet uzmanību no savas ministres bezatbildīgajiem izteikumiem ar uzmanības pievēršanu citām lietām, kurās jūs paši varbūt neesat līdz galam iedziļinājušies!

Aicinu atbalstīt pieprasījumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Nauris Puntulis.

N. Puntulis (NA).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Es mēģināšu ļoti īsi, jo diskusija vēršas plašumā, tikai mēģināšu reaģēt uz šeit izskanējušo.

Vispirms es reaģēšu uz Šlesera kunga teikto par “Latvijas Radio 4”. Arī man ir sava pieredze ar “Latvijas Radio 4”. Es savulaik kā kultūras ministrs... man tika piedāvāts “Latvijas Radio 4” sniegt kādas intervijas par mūzikas festivālu. Es teicu: jā, es to darīšu ar lielu prieku, bet, protams, es kā ministrs ievērošu konsekvences un darīšu to valsts valodā. Nē, tad nevajag. Man intervija tika atteikta.

Šlesera kungs, jūs teicāt skaistus vārdus, ka “Latvijas Radio 4” ir mazākumtautību radio, tostarp arī krievu valodā. Jūs zināt, ka realitāte ir cita un dati citi, jo krievu valoda mazākumtautību radio – “Latvijas Radio 4” – ieņem vismaz 99,5 procentus un pārējās valodas, pēc pēdējiem datiem, pat nesastāda 1 procentu. Tāda ir tā realitāte.

Vēl viena replika uz jūsu teikto, Šlesera kungs, – ka Nacionālās drošības koncepcijai nav sakara ar drošību. Es domāju, ka to nav patīkami dzirdēt ne Nacionālās drošības komisijas pārstāvjiem, ne Nacionālās drošības padomes pārstāvjiem.

Un nākamā replika man būs par Švinkas kunga teikto. Jūs teicāt, ka šis priekšlikums... es esot apgalvojis, ka šis priekšlikums nav nācis no drošības struktūrām, bet gan no Kultūras ministrijas. Jā, tā tas ir, es nekad neesmu apgalvojis pretējo. Bet ieklausieties, lūdzu, vārdā “priekšlikums”. Šis bija priekšlikums, kurš nāca no Kultūras ministrijas. Kādēļ no Kultūras ministrijas, un kādēļ drošības koncepcijā? Tādēļ, ka... jūs droši vien savā amatā, es esmu pārliecināts, iepazīstaties ar drošības dienestu ikgadējo pārskatu, kur skaidri un gaiši rakstīts, ka krievu valodas pašpietiekamība ir apdraudējums valsts drošībai. Līdz ar to Kultūras ministrija sniedza šādu priekšlikumu (es uzsveru vārdu “priekšlikums”), kuru tad attiecīgās institūcijas izsvēra un atzina par labu esam. Ja šis priekšlikums, drošības struktūru vērtēts, netiktu atzīts par labu esam, tas noteikti nebūtu iekļauts Nacionālās drošības koncepcijā.

Un visbeidzot – Švinkas kungs, jūs aicinājāt uzticēties drošības struktūrām. Tieši to mēs šobrīd arī darām. Mēs iedevām struktūrām priekšlikumu, drošības struktūras to atzina par labu esam un iekļāva Nacionālās drošības koncepcijā. Mēs uzticamies šai koncepcijai.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Vilis Krištopans.

V. Krištopans (LPV).

Priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Latvija pirmajā vietā, protams, nav tikusi uzaicināta ne iespējami labākajā valdībā, kura bija pirms esošās valdības, ne arī otrajā iespējami labākajā valdībā, kura ir tagad. Un tāpēc mēs ar dziļu ironiju varam vērot, kā grozās vēja rādītājs virs Kultūras ministrijas jumta.

Un tagad par būtību, kā tapa tieši šī Nacionālās drošības koncepcijas sadaļa. Es atceros (ja nemaldos) – Nacionālās drošības komisijas sēde tika sasaukta trešdien septiņos vakarā, jo, redz, pēc likuma mums ceturtdienā jau ir pēdējais laiks šo koncepciju apstiprināt. Tā tas bija, ja? Un pēkšņi uzpeldēja SEPLP vēstule, ka tas nav saskaņots ar padomi, ka tur tomēr tā nevajadzētu darīt. Un faktiski sanāca tā, ka Puntuļa kungs iemānīja šo sadaļu, jo gan šeit, sēdē, gan Nacionālās drošības komisijā Rajeva kungs, kurš ziņoja, tik raustīja plecus. Viņš teica: es neko nesaprotu, es neko nezinu, jo tā, redz, ir kultūras sadaļa, tas nāk no Kultūras ministrijas, es nezinu, nu tad laikam jau tā vajag. Tā tas bija, tas gan šeit, zālē, notika, gan arī komisijā.

Ja Nacionālās drošības koncepcija tiktu skatīta šodien, tad Kultūras ministrijas... sadaļā būtu pavisam cits saturs, tāpēc ka (Starpsauciens.)... Ko, lūdzu? (Starpsauciens: “Nesarunāties ar zāli!”) Es nesarunājos ar zāli, es vienkārši nedzirdu, lai viņi skaļāk (Starpsaucieni.)...

Sēdes vadītāja. Krištopana kungs, lūdzu nesarunāties ar zāli.

V. Krištopans. Ja būtu Loginas kundze un skatītu Nacionālās drošības koncepciju, tad tur varbūt būtu pavisam cits saturs. Ko es ar to gribu pateikt?

Kopš šī vētra sacēlās, es, braucot no saviem laukiem (starp citu, es neprasu kompensāciju par tiem 110 kilometriem, kurus es nobraucu gandrīz katru dienu uz Saeimu), klausos radio un pārslēdzu no “Latvijas Radio 4” uz “Latvijas Radio 1”, un aizvien vairāk un vairāk man rodas pārliecība, ka tas saturs, piemēram, raidījumam “Krustpunktā” ir nožēlojams, salīdzinot, piemēram, ar to, ko “Latvijas Radio 4”... palaiž BBC krievu valodā par Izraēlu, par Ukrainas karu. Nesalīdzināma kvalitāte, nesalīdzināmi lielāka analīze ir “Latvijas Radio 4”. (Starpsauciens.)

Bija mums tāds caurkritušais ministrs Pabriks... viņi runāja neko par visu vai visu par neko par Ukrainas karu. Nožēlojami tas bija. Jūs sakāt, ka krievu žurnālistiem jāatvainojas? Tad Aidim Tomsonam katru dienu ir jāatvainojas par tiem murgiem, ko viņš tur stāsta par Šleseru, par visiem pārējiem. Viņam katru dienu būtu jāatvainojas par meliem, ko viņš tiražē. A jums, redz, nepatīk “Latvijas Radio 4”.

Kāpēc BBC raida krieviski? Kāpēc “Deutsche Welle” raida krieviski? Kāpēc viņu analīze ir daudz kvalitatīvāka un saprotamāka? Un jūs gribat tagad to visu likvidēt un gribat, lai tas Latvijas pilsonis, kuram dzimtā valoda ir krievu, klausās Aidi Tomsonu? Latvieši viņu jau neklausās, kur nu vēl krievi viņu klausīsies! Par ko jūs te runājat?

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Atis Švinka otro reizi.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Deputātes, deputāti! Gribēju dažas replikas.

Pirmām kārtām par kultūras ministri Agnesi Loginu – kāpēc viņa nav šodien, kāpēc viņa nebija komisijā. Viņa ir slima. Es domāju, ka cilvēciski mēs saprotam: ja cilvēks slimo, tad nu tas nav... par katru cenu jāierodas klātienē.

Divas replikas par Dombravas kungu. Man ir milzīgs pārsteigums, ka šodien... ir radies jauns virsraksts, ka Nacionālā apvienība norobežojas no sava Eiroparlamenta deputāta Roberta Zīles, jo viņš var nepildīt... es nebiju lasījis jūsu programmu, ka jums tas ir stingri programmā ierakstīts un tāpēc pieprasījuma par viņu nav.

Par ELWIND, kas tomēr ir minēts Nacionālās drošības koncepcijā. Butāna kungs minēja, ka tur ir tūrisms... viss, bet mēs saprotam, ka, ja kaut kas ir ierakstīts Nacionālās drošības koncepcijā... līdz 2030. gadam, tad (Starpsauciens.) tas tomēr... tam ir jāseko. Un Dombravas kungs lieliski arī minēja to, ka nevajag pavairot Kremļa propagandu.

Tajā pašā raidījumā, kur mēs ar Puntuļa kungu bijām, mēs atklājām... es neskatos tos raidījumus, bet tieši Nacionālā apvienība... Šnores kungs, Langas kundze droši vien seko čakli līdzi visam, kas tur notiek. Es pat nezinu tos nosaukumus... Solovjova kungu un tā tālāk... un pēc tam aktīvi pavairo savos soctīklos un... dažādi. Ja mēs pat aizslēgsim sabiedrisko mediju un jūs turpināsiet skatīties un pavairot sociālajos tīklos, tad Kremļa propaganda turpināsies, un jūs veiksmīgi tam palīdzēsiet. Varbūt par to arī ir jārunā? Un Puntuļa kungam paldies – mēs vismaz kaut kādās lietās sapratām, kā radies šis dokuments... un lai sabiedrība, Saeima arī saprastu, ka pašā saknē tomēr Nacionālās drošības koncepcija ir politisks dokuments. Paldies par to izpratni.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais – deputāts Edvīns Šnore otro reizi.

E. Šnore (NA).

Jā, cienījamie kolēģi, nu, debates... debates bija. Es ļoti labi saprotu, kāpēc atsevišķas partijas tik ļoti atbalsta to, lai sabiedriskie mediji krievu valodā tādā veidā, kā viņi līdz šim raida, arī turpina, jo viņi it kā cīnās ar Kremļa propagandu.

Un šeit tika minēta Latgale, tika minēta Daugavpils. Es jums nosaukšu vēlēšanu rezultātus, kādi bija Daugavpilī pēdējās vēlēšanās, pirmās trīs partijas pēc kārtas: “Stabilitātei!” – 26 procenti, “Saskaņa” – 17 procenti, “Latvijas Krievu savienība” – 11 procenti; kopā tie ir 54 procenti. Nākamais. Skatīsimies, kādi bija Daugavpilī referenduma par valsts valodu rezultāti. 85 procenti no Daugavpilī balsojušajiem nobalsoja par krievu valodu kā otro valsts valodu. Tātad, ja mēs skatāmies etnisko sastāvu, tur varētu būt faktiski 100 procenti... no visiem tā saucamajiem krievvalodīgajiem.

Lūk, tas ir pēc tā laika, pēc... es nezinu, cik gadu jau raida šie sabiedriskie mediji krievu valodā... un te ir tas rezultāts tai auditorijai, kurai viņi raida. Tā ka es pilnīgi labi saprotu, ka ir daļa politisko spēku, kas šeit nāk un runā... kuriem ir ļoti labi rezultāti... šīs politikas rezultātā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā priekšsēdētāja! Prezidij! Godātie kolēģi! Es tomēr aicināšu atgriezties pie tēmas, kas ir Saeimas sēdes darba kārtībā. Respektīvi, pieprasījums konkrētai ministrei par izteikumiem saistībā ar apņemšanos nepildīt Saeimā apstiprināto Nacionālās drošības koncepciju. Aicinu runāt par konkrētās ministres izteikumiem un par konkrētās ministres uzstādījumiem savā darbā un savā darbībā, nevis par deputātiem, kuru šodien šeit saprotamu iemeslu dēļ nav klāt.

Es gribu arī uzsvērt debates, kādas mūsu politiskajā dienaskārtībā ir notikušas pēc ministres paziņojumiem. Arī Valsts prezidents bija spiests skaidrot, ka, ja parlaments ir pieņēmis konkrētu dokumentu... Nacionālās drošības koncepciju, tad nu parlamentārā valstī pienāktos šo dokumentu pildīt.

Kolēģi, es aicinu apzināties, ka mēs dzīvojam joprojām – joprojām! – parlamentārā demokrātijā un runas par Saeimas apstiprināta dokumenta nepildīšanu vai nevēlēšanos pildīt būtu jāskata arī šajā kontekstā. Ļoti žēl, ka ministre nebija spējīga izskaidrot savu viedokli, un es ceru, ka tā ir tāda... kļūda un Kultūras ministrija savā darbībā tomēr pieturēsies pie Nacionālās drošības koncepcijas izpildes, nevis pie dažādiem veikliem paņēmieniem, kā to nepildīt.

Otra lieta, ko es vēlos uzsvērt saistībā ar Nacionālās drošības koncepciju un saistībā ar Kultūras ministrijas darbu iepriekšējā ministra Naura Puntuļa vadībā. Nekur netika runāts par konkrētu mediju kanālu slēgšanu. Mēs uzskatām, ka sabiedriskajam medijam un sabiedriskā medija kanāliem ir jāturpina raidīt valsts valodā. Sabiedrības tālāku šķelšanu ir laiks izbeigt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

Zivtiņa kungs, jums pietiks ar deviņām minūtēm? (Dep. E. Zivtiņš: “Jā, visnotaļ jā.” Dep. A. Šlesers: “Lai runā!”)

E. Zivtiņš (LPV).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Cienītās deputātes! Mani izbrīna mūsu tuvredzība saistībā ar Nacionālās drošības koncepciju. Ko es ar to gribu teikt? Pat ja mūsu valstī nebūtu neviena cilvēka, kuram dzimtā valoda ir krievu valoda, tad es būtu tas, kurš uzstātu, ka mums ir nepieciešams medijs, kurš ir valsts medijs, no nodokļiem apmaksāts medijs, kuram saturs ir saskaņots, lai viņš raidītu tanī valodā, kas tiešā mērā var ietekmēt mūsu iedzīvotājus, tiešā mērā ietekmē... karu Ukrainā. Tātad visas šīs lietas. Tas ir ļoti būtiski. Un šeit es nerunāju par to, kas notiek šeit, mums iekšienē. Ar to mums ir jātiek pašiem galā.

Bet par šo konkrēto punktu... Man šķiet, ka godīgi būtu tā, ka vajadzētu to tagad pārskatīt. Ja šis punkts tika ielikts iekšā tanī brīdī, kad bija cita koalīcija, šobrīd ir pavisam cita koalīcija, tad šī koncepcija ir jāpārskata un vēlreiz jānobalso par to, un tad varbūt mums radīsies tā patiesā aina.

Savukārt, runājot par atvainošanos. Vai tanī brīdī, kad vienu dienu pirms vēlēšanām Šleseru nosauca par Putina aģentu, ka viņš ir saņēmis naudu no Putina, kāds medijs atvainojās viņam? Kurš atvainojās? Tika nozagtas vēlēšanas! Neviens neatvainojās. Tātad mums nav nevienam te jāatvainojas.

Kolēģi, es uzskatu, ka šis ir tiešām ļoti nopietns jautājums un šo jautājumu ir nepieciešams vēlreiz atkārtoti skatīt Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Leila Rasima. Bet mums līdz pārtraukumam ir palikušas tikai septiņas minūtes.

L. Rasima (PRO).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes! Kolēģi! Kultūras ministre Agnese Logina kopā ar citiem partijas PROGRESĪVIE ministriem atbalstīja Nacionālās drošības koncepcijas projektu, jo mēs atbalstām kopējo dokumentā pausto redzējumu, un tas, kas tiek piedēvēts, ka ministrei ir (citēju) “apņemšanās nepildīt Saeimā apstiprināto Nacionālās drošības koncepciju” (citāta beigas), vienkārši neatbilst realitātei, viņa tā nav teikusi. Ministre saredz iespēju termiņu pārskatīšanai, un tiek izstrādāts kvalitatīvs piedāvājums, tai skaitā kontekstā ar darbu pie mediju politikas pamatnostādnēm, kuras pašlaik jau ir procesā.

Jāņem vērā, ka šis ļoti konkrētais pārejas datums – 2026. gada 1. janvāris – nav ticis izdiskutēts ar nozares ekspertiem un sabiedrībā izraisījis plašu rezonansi. Šim lēmumam nav redzams analītisks, pragmatisks pamatojums, tāds, kas būtu balstīts pētījumos vai projekcijās, šis ir bijis ideoloģisks un nevis analītiski pamatots lēmums. Taču apstākļos, kuros uz Latvijas informatīvo telpu tiek izdarīts būtisks dezinformācijas un propagandas spiediens, jo īpaši drošības jautājumos, pieļaujama tikai un vienīgi pragmatiska pieeja.

Nobeigumā vēlos uzsvērt: ministre atbalsta Nacionālās drošības koncepciju kopumā un dokumenta kopējo virzību, kā arī ilgtermiņā atbalsta pāreju uz vienotu informatīvo telpu latviešu valodā, vienlaikus izstrādājot sistēmisku un plānotu pārejas stratēģiju kopā ar nozares ekspertiem.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi, mums ir vairāki paziņojumi.

Pirmām kārtām šajā pārtraukumā tiek sasaukta Frakciju padome, tāpēc visus frakciju vadītājus aicinu uz Sarkano zāli.

Un vēl vārds Raimondam Bergmanim – informācijai par starpparlamentārās sadarbības grupas ar Japānu vadītājas vietnieka vēlēšanām. Lūdzu!

R. Bergmanis (AS).

Labdien! Aicinu visus deputātu grupas sadarbībai ar Japānas parlamentu kolēģus uz Dzelteno zāli, jo mums ir jāievēlē grupas vadītājas vietnieks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam. (Zālē troksnis.) Kolēģi, mazu uzmanību!

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Esam reģistrējušies 88, nav reģistrējušies 12: Edmunds Cepurītis, Svetlana Čulkova, Kristaps Krištopans, Jānis Patmalnieks, Ramona Petraviča, Viktorija Pleškāne, Igors Rajevs, Jānis Reirs, Harijs Rokpelnis... Harijs ir... Aleksejs Rosļikovs, Andris Šuvajevs un Edmunds Teirumnieks.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ieņemiet, lūdzu, vietu Saeimas Sēžu zālē. Turpinām darbu.

Esam palikuši pie 11. jautājuma, pie deputātu pieprasījuma izskatīšanas, un mums ir vēl debates.

Debatēs kā nākamais pieteicies deputāts Ģirts Valdis Kristovskis. Lūdzu!

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Ļoti cienījamās valstssievas un valstsvīri! Teikšu tā svinīgi, jo jautājums patiesībā ir ļoti nopietns, un uz to jau vairākkārt esmu vērsis jūsu uzmanību arī tad, kad Nacionālās drošības koncepcija šeit tika apstiprināta. Te varētu teikt tā: lai zālē būtu klusums, tā man jāsaka... Te varētu teikt tā: te nu mēs esam. Te nu mēs esam, ja dokuments ir slikti izstrādāts un ja dokumentu pieņem valdība... citas valdības izstrādātu Nacionālās drošības koncepciju.

Mēs zinām, ka valdības ir kreisas un valdības ir labas un centrālas, un liberālas, un konservatīvas, un kādas tikai vēl ne. Un šī valdība atšķiras no iepriekšējās valdības neatkarīgi no tā, ka vadošais politiskais spēks ir palicis tas pats. Te mēs redzam, kāds ir pašreizējais rezultāts. Ir atsevišķi ministri, kuriem viedoklis ir pilnīgi pretējs tam, kas ir pieņemts dokumentā.

Ja mēs runājam par to vispār, par to problēmu, par kuru šeit šodien daudz ir runāts, tas ir, par valodu, es domāju, ka tas ir ārkārtīgi grūts, sarežģīts jautājums ikvienam. Jebkuram, kurš grib šo jautājumu risināt tādā valstī kā Latvija ar tādu vēsturi, ar tādu pieredzi, ar tik deformētu sabiedrību no nacionālā viedokļa, kāda tā ir... Ar to es šeit nevienu negribu aizskart, tāpēc arī katram cilvēkam un, iespējams, arī katram ministram ir tiesības izteikt savu viedokli par to, kāds ir risinājums un kā ir jāiziet no šīs situācijas.

Te jāsaka, ka nacionālais spēks... Nacionālā apvienība pielika ļoti daudz pūļu, lai iepriekšējās valdības sastāvu... tajā koncepcijā, tātad izstrādātajā koncepcijā, būtu tas, kas tur ir ierakstīts. Un es domāju, ka tā arī ir atbilde uz... to sabiedrības daļu, kura 30 gadu laikā ir ārkārtīgi, nu, jāsaka, ar necieņu izturējusies pret valsti, kurā tā dzīvo, un pret tās valsts valodu un sabiedrību, kam latviešu valoda ir saziņas un domāšanas valoda.

No otras puses, 30 gadu laikā mūsu sabiedrība, mūsu valsts jau neskaitāmas reizes pieņēmusi dažādas programmas, dažādas koncepcijas, kā panākt to, lai ieintegrētu krieviski runājošo un arī, droši vien jāsaka tā, domājošo sabiedrību Latvijas dzīves kontekstā, politikā, lai viņi arī domātu tā, kā vienai nacionālai, neatkarīgai valstij būtu jādomā. Mēs redzam, ka 30 gadu ir bijis par maz. Un tad acīmredzot ir visi šie pasākumi, šie mēģinājumi panākt to ar dažādām koncepcijām.

Tagad varbūt par tieši to pašu – kas tad ir koncepcija? Koncepcija nav likums, koncepcija ir vadlīnijas, koncepcija ir stratēģisks dokuments, un tas nebūt nenozīmē to, ka nav kaut kādu taktisku pasākumu, regulējumu, kuri kaut kādos aspektos kaut kādā vēsturiskā situācijā var atšķirties no tā, kas ir ierakstīts koncepcijā. Un mēs nonākam pie tā, ka esošā valdība ir apstiprinājusi citas valdības koncepciju ar citiem uzsvariem un citu izpratni. Un tieši tāpēc arī tad, kad mēs šeit saņēmām... piecas minūtes pirms sēdes, kad koncepcija tika apstiprināta... tieši tāpēc arī Ainārs Šlesers un citi runātāji, es to starpā, aizrādīja, ka tā nav laba prakse. Un te nu mēs esam, te mēs redzam, ka koncepciju kaut kā ir izdevies pieņemt un tie, kas pieņēma koncepciju, ir neapmierināti ar tās realizāciju vai ar tās realizācijas materializētāju pieeju koncepcijas risinājumam.

Tātad jautājums ir par to, ka patiesībā... tas, ko mēs runājām, un tas, ko es runāju ar ziņotāju par to, ka ir nepieciešams reglaments par koncepcijas saturu un ka varbūt pat ir nepieciešams pārskatīt to, kas ir ierakstīts Nacionālās drošības likumā. Nacionālās drošības likumā ir ierakstīts, ka vienu gadu pēc Saeimas darba uzsākšanas... nu, kaut kā līdzīgi ir ierakstīts... Tātad gadu pēc tam tiek izstrādāta un Saeima izskata un apstiprina Nacionālās drošības koncepciju.

Tas ir tā: ja viss ir tā, kā ir, un... tā kā sabiedrība vai deputāti ir iepazinušies ar konkrētās valdības domāšanas veidu, politiskajiem uzstādījumiem, tad mēs zinām, ka visi ar pārliecību vai puslīdz ar pārliecību šādu koncepciju apstiprina. Taču, ja valdība mainās nedēļu pirms, tad nevar ar iepriekšējās valdības sastādītu dokumentu virzīties uz priekšu, it kā nekas nebūtu bijis. Un tas tikai liecina par to, ka acīmredzot Nacionālās drošības likumā vai reglamentā par koncepciju jeb mūsu apziņā ir jāiestāda pavisam citi šī dokumenta veidošanas pasākumi. Katrai valdībai acīmredzot ir jābūt savai Nacionālās drošības koncepcijai, jo valdības sastāvs ir mainījies un tās politiskie uzsvari ir mainījušies.

Tātad nevar iet uz priekšu ar citiem politiskajiem dokumentiem, nevar! (Starpsauciens: “Parlaments nav mainījies!”) Parlaments nav mainījies, parlaments ir tas pats, bet spēka ass ir pārvietota. Lūk, un tā ir tā lieta (Starpsaucieni.), tā ir tā lieta. Līdz ar to pēc būtības šai Saeimai, ja tā grib pasargāt nākamās Saeimas vai nākamos politiķus, nākamās valdības, faktiski būtu jālabo Nacionālās drošības likums. (Starpsauciens: “Arī!”)

Es nesaku, ka šī koncepcija tagad būtu jāatmet, pasarg’ dievs, bet būtu jāmaina procedūras, kādā to pieņem, lai Nacionālās drošības koncepcija atspoguļotu tieši pie varas esošo politisko spēku apvienības tā vai citādi pārstāvošo ministru viedokli. Un tieši tāpēc arī saturiski katras valdības ministram ir jāparaksta dokuments, jo tad viņi saistībā ar šo dokumentu ir spiesti rīkoties. (Starpsauciens.) Ja viņi to nedara... ja viņi to nedara, tad mēs redzam, ka nāk ministrs, kultūras ministrs, patīkama sieviete... un tajā pašā laikā viņa uzdrošinās teikt to, ko viņa saka, un tas nepatīk mūsu labējā spārna politiķiem. Tātad kaut kas nav kārtībā. Nu, kā var būt tādā valdībā, kurā tās koncepcija nav pieņemama? Nu, ir sarežģīti. Protams, ka pēc tam notiek stostīšanās un pēc tam notiek taisnošanās.

Nu, lūk, tātad ar to es gribēju vērst jūsu uzmanību, ka ir nopietni jādomā par to, kas ir Nacionālās drošības koncepcija, kas ir tās saturs, kad tā tiek apstiprināta, kad tās apstiprināšana tiek atlikta no kaut kādiem datumiem, kas ir ierakstīti likumos... Lai tā būtu loģiska, lai tā piederētu tai valdībai, kura uzņemas par to atbildību. Tātad katrai valdībai ir jānāk ar savu Nacionālās drošības koncepciju. (Starpsaucieni.)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers otro reizi.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Ņemot vērā Puntuļa kunga sacīto, es vēlreiz gribu nedaudz paust savu viedokli. Pārtraukumā ļoti daudzi deputāti izgāja no Sēžu zāles un devās uz frakciju telpām. Ārā stāvēja cilvēki, kas piketē, lielākā daļa... absolūti visi pagāja garām šiem cilvēkiem, nemaz neapstājās un nepajautāja, par ko viņi piketē, ko viņi grib, kāda ir viņu sāpe.

Tajā brīdī, kad es gāju garām, šie cilvēki griezās pie manis ar jautājumiem, es apstājos, sāku ar viņiem runāt un atbildēt uz jautājumiem. Tie bija krievvalodīgie, bet viņi man uzdeva jautājumus latviešu valodā, un mēs runājām kādas piecas minūtes. Kamēr es tur stāvēju, neviens no koalīcijas pārstāvjiem negāja un ar viņiem netikās.

Tad jautājums ir – kas tā par aroganci... attieksmi, ka jūs neuzskatāt tos cilvēkus, kas nāk šeit piketēt... lai ar viņiem kaut vai aprunātos? Nav svarīgi, kāds ir jautājums, vai tas ir medicīnisks jautājums vai kāds cits...

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, mēs debatējam par pieprasījumu kultūras ministrei Agnesei Loginai.

A. Šlesers. Jā. Un (Starpsauciens.)... jā, tas ir kontekstā ar skatāmo jautājumu.

Tātad par koncepciju, par kuru mēs šodien debatējam. Tā ir attieksme – gluži tāda pati kā paiešana garām cilvēkiem. Vai kāds vienkārši ir nokritis, vai kāda avārija, mēs pabraucam garām... Tas tik tikko notika, neviens neapstājās un nepajautāja, kas viņiem sāp un kāpēc viņi ir atnākuši. Tāpēc, ka viņi it kā ir spitālīgie, iespējams, kāds plakāts bija nepareizs.

Bet jūs saprotat – ja mēs dzīvosim valstī, kurā būs šāda attieksme, nekā laba nebūs. Bet, kas attiecas uz valodas lietošanu un to, kāpēc es iestājos, ka “Latvijas Radio 4” un arī “Latvijas Televīzijai” jāturpina raidīt arī krievu valodā, it sevišķi šie raidījumi, kuros var paust viedokli par situāciju Latvijā un pasaulē... Tas ir saistīts ar to, ka, pat ja teorētiski šodien visi vienprātīgi teiktu – jā, mēs atbalstām Nacionālo apvienību... lai gan mēs balsosim “pret”... bet, ja mēs pieņemsim, ka mēs visi nobalsotu... tad es vēlreiz uzdošu retorisku jautājumu: kā mēs bloķēsim šīs ierīces, telefonus, kurās ir jūtūbs, kurās ir citi kanāli, caur kuriem mēs varam brīvi klausīties krievu valodu? Mēs nedzīvojam... Latvija nav Ziemeļkoreja, kurā mēs varam aizliegt cilvēkiem ieiet internetā un klausīties... Cilvēki darīs to jebkurā gadījumā.

Tad jautājums ir tāds – vai kvalitatīvs raidījums “Latvijas Televīzijā” un “Latvijas Radio” ir sliktāks par to, ko kāds klausās internetā? Nu vismaz būs iespēja salīdzināt. Un pašmāju cilvēkiem – gan latviešiem, gan krieviem, gan citu nāciju pārstāvjiem – ir tiesības izteikties.

Tas, ka “Latvijas Radio 4” raida lielākoties krievu valodā... tad es uzdošu jautājumu: a ko ir darījuši kultūras ministri visus šos 30 gadus? Es nekad neesmu bijis kultūras ministrs. Puntuļa kungs, ko jūs darījāt? Ja tagad mēs skatāmies, ka jāver ciet. Vai tad nevarēja vienkārši izrunāties un vienoties, un tepat, Saeimā, pieņemt lēmumu par kaut kādu proporciju sadalījumu, kurai valodai cik daudz laika atvēl? Jūs jau to neesat darījuši. Ciet, ciet, ciet! Aizliegt, aizliegt! Cilvēki, kas stāv ārā, – tie nav cilvēki... Nevar būt tāda attieksme.

Tas, kas šodien notiek pasaulē... sākas kari... Kāpēc? Tāpēc, ka rodas kaut kādas nesaskaņas. Un mums šodien jābūt tik vienotiem kā nekad. Un es uzskatu, ka šodien nav runa par krievu valodu, pret kuru ir jācīnās. Vajadzētu izmantot krievu valodu, lai mēs izrādītu attieksmi pret cilvēkiem.

Mēs sakām: mēs šodien esam pret Krieviju, pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet mēs neesam pret krievu cilvēkiem Latvijā, kas ir Latvijas pilsoņi, kas ir Latvijas iedzīvotāji, kas šeit ir dzīvojuši. Mēs esam viena tauta – visi neatkarīgi no tā, kādā dzimtajā valodā mēs runājam mājās. Nu neaizliegsim mēs šeit ar likumu vai koncepciju mājās runāt dzimtajā valodā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man šķiet, ka prezidents, kuru esošā koalīcija arī ievēlēja, šajā jautājumā ir teicis savu vārdu, manuprāt, mazliet ir atvēsinājis valdošo koalīciju, tai skaitā PROGRESĪVOS un arī kultūras ministri, pasakot, ka nebūs gluži tā, ka var pieņemt Nacionālās drošības koncepciju un tad izlasīt “ķirsīšus” – kaut ko no tā pildīt, kaut ko nepildīt, un tas jautājums lielos vilcienos, bet izšķirts. Tas, ka nav bijusi kļūdas atzīšana, nav bijusi atvainošanās, tas, neļaujot radīt šādu precedentu, tomēr liek arī mums par to runāt un šo pieprasījumu uzturēt.

Kolēģi, es gribētu, lai mēs tomēr pievēršam uzmanību kāda koalīcijas deputāta izteikumam šodien šeit debatēs, un tas nav gluži katrs koalīcijas deputāts, tas ir deputāts ar ministra pieredzi. Ģirts Valdis Kristovskis pārstāv valdošo, lielāko koalīcijas partneri, kurš – lūdzu, labojiet, Kristovska kungs, ja es nepareizi jūs saklausīju, – teica, ka Nacionālās drošības koncepcija faktiski būtu jāpieņem katrai jaunajai valdībai, kas nāk... tā būtu jāpieņem no jauna. Tad katrai valdībai, kas var mainīties, iespējams, reizi gadā, iespējams, reizi divos gados, Nacionālās drošības koncepcija būtu jāpieņem no jauna?

Pirmām kārtām man ir jautājums koalīcijai, pirmām kārtām Jaunajai VIENOTĪBAI: kuri vēl dokumenti – valsts attīstības vai stratēģiskie dokumenti – būtu jāpieņem katru reizi, mainoties valdībai? Vai arī Nacionālās attīstības plāns būtu jāskata pēc tāda paša principa? Varbūt, tiklīdz mainās valdība, no jauna pieņemam Satversmi? Varbūt jebkuru likumu katru reizi, kā nāk jauna valdība, skatām no jauna?

Latkovska kungs šobrīd nevēlas dzirdēt to, ko saku, viņš ir iesaistījies sarunās – kā ilgstošs JAUNĀS VIENOTĪBAS frakcijas vadītājs un šobrīd Nacionālās drošības komisijas vadītājs. Es ļoti sagaidītu, Latkovska kungs, lai jūs vai Jaunās VIENOTĪBAS vadība nāktu un skaidri pateiktu, vai tas ir Jaunās VIENOTĪBAS kopīgs viedoklis, ka katrai valdībai ir sava Nacionālās drošības koncepcija, vai tomēr tas ir pārpratums, kas frakcijas ietvaros jums ar kolēģi Kristovska kungu tiks pārrunāts?

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Nauris Puntulis otro reizi.

N. Puntulis (NA).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es mēģināšu vēl īsāk. Manuprāt, katram ir skaidrs, ka sabiedriskā medija alternatīvs saturs krievu valodā ir nekas cits kā okupācijas sekas. Un es tiešām neticu, ka šinī zālē ir kaut viens, kurš nevēlētos pēc iespējas ātrāk atbrīvoties un novērst visas okupācijas sekas.

Ja mēs runājam par 2026. gadu – vai esam tam gatavi, vai neesam gatavi? Šobrīd skatos Jaunās VIENOTĪBAS virzienā. Tieši jūsu pārstāvētā izglītības un zinātnes ministre šobrīd iet uz izglītību tikai valsts valodā, kas arī ir okupācijas seku novēršana, un šobrīd jautājumu, uz kuriem ir jāatbild līdz konkrētam datumam, kurā tam ir jānotiek, vēl ir ļoti daudz, un atbildes uz tiem ir ļoti sarežģītas, bet tas neliek apšaubīt šo konkrēto datumu.

Mēs esam ar tādiem pašiem argumentiem... Kā šobrīd mēs sakām, ka 2026. gads nav izdiskutēts, vēl par to ir jādomā, vēl kaut kas jālemj, tieši šādi mēs pārgājām uz šo izglītību valsts valodā – jā, mēs visi esam par to, ka tam ir jānotiek, bet vēl ne šodien, varbūt rīt, varbūt parīt... Un tā mēs esam 30 gadus to darījuši. Kolēģi, beidzot tam ir jāpieliek punkts. Viss. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Kādas šausmas – krieviņi Latvijā paliek bez savas valodas un bez saviem medijiem! Tādas domas rodas, klausoties dažu deputātu runas.

Kolēģi, vai mēs esam padomājuši par to, ka Latvijā ļoti kvalitatīvi krievu valodā darbojas komerciālie mediji? Mēs esam aizmirsuši, ka pavisam nesen šeit bija diskusijas par to, ka novada avīzēm nevajadzētu nodarboties ar konkurences radīšanu privātajiem izdevējiem, un tika pieņemts lēmums atstāt novadiem laikrakstu vietā tikai informatīvos biļetenus, lai privātie mediji varētu attīstīt savu potenciālu, nekonkurētu ar valsti.

Kāpēc šeit nāk cilvēki un katru dienu no rīta līdz vakaram atkārto, ka Latvijas sabiedriskajam medijam būtu jākonkurē ar komerciālajiem medijiem? Vai tiešām nabaga Latgalē nav neviena komerciālā medija? Vai tur nevar uztvert “Radio Baltkom” un citus radio, kas raida krievu valodā? Vai kāds taisās šos raidītājus slēgt? Taču ne.

Tātad šeit ir pavisam vienkārši. Daugavpils vai Rīga, vai Rēzekne – visur ir gan avīzes, gan savi raidītāji. Latvijas sabiedriskajam medijam pareizā politika būtu vienoties ar komerciālajiem ziņu vai raidījumu veidotājiem un pārdot gatavo produkciju, teiksim, ziņas. Mēs jau apvienojam radio ar televīziju, tad arī mēs varētu kliegt: kāpēc mēs neļaujam divas ziņu redakcijas... piemēram, neturpinām šo darbu? Mēs vienkārši apvienojam, lai šis ziņu dienests būtu kvalitatīvāks. Un nav neviena ierobežojuma, kas aizliegtu Latvijas sabiedriskajam medijam nākotnē kvalitatīvi sagatavotu informāciju par Latvijas iekšējo politiku pārdot komerciālajiem medijiem, kas mums būs par to pateicīgi. Vai jūs esat parunājuši ar komerciālo mediju īpašniekiem, vai viņi tiešām ir tik nelaimīgi par šo likumu, ko mēs... jeb par šo Nacionālās drošības koncepciju?

Nākamais. Par kvalitatīvu pārraižu veidošanu. Vai kāds no šeit klātesošajiem uzskata, ka “Freedom TV” ir nekvalitatīvs, ko var uztvert te un arī “Baltcom” televīzijā... kanālos, ko privātā “Baltcom” kompānija raida? Vai kāds uzskata, ka “Svoboda” vai “Current Time” televīzija, kas raida krieviski un arī “Tet” paketē to var redzēt... vai tad tur nevar noklausīties kvalitatīvus starptautiskos raidījumus, ja kādam nepatīk Tomsona “Krustpunktā”? Taču absolūti nekādu problēmu.

Problēma ir cita, un tā ir daudz nopietnāka. Valoda ir tautas pēdējā robeža, jo valoda nosaka gan cilvēku mentalitāti, gan viņu uztveri, gan domāšanas veidu. Pēdējā robeža nav robeža ar Baltkrieviju vai Krieviju. Tas, ka valoda ir pēdējā robeža, mēs redzam, salīdzinot Somiju un Karēliju, kas ir brāļu tautas. Pamēģiniet Karēlijā atrast kādu, kas vēl runā savā somugru valodā. Varam salīdzināt Somiju un Ingermanlandi – tā ir teritorija starp Tallinu un Pēterburgu. Tur dzīvo ingri, kas ir somu tautas grupa. Pamēģiniet dienas laikā ar uguni sameklēt tur kādu, kurš runā... Tātad valodas politikas rezultātā šī viņu pēdējā robeža, šī pēdējā aizsargsiena tika nojaukta.

Un pēdējais. Krievijas impērijas sastāvdaļā atradās Polija. Vai jūs Varšavā varat uztvert Polijas valsts raidītājus – televīzijas un radio programmas – krievu valodā? Vai Somijā Somijas valsts televīzija raida krievu valodā? Somija bija privileģēta cariskās impērijas sastāvdaļa ar savu valūtu, ar savu parlamentu, bet tur kaut kā tas nenotiek.

Tāpēc ka Latvija ir pēdējā, kas ir visvairāk rusificēta.

Un nobeigšu varbūt ar vienu atkāpi vēsturē.

Savulaik – pirms pāris tūkstošiem gadu – Tacits, romiešu vēsturnieks, sarakstīja grāmatu “Ģermānija”, kurā ir aprakstīts arī viņa ceļojums uz Baltijas jūras austrumu piekrasti un kurā viņš apraksta aistus. Tagad vēsturnieki uzskata, ka šie aisti bijuši baltu... tie bijuši protobalti, pirmsenči, kas runājuši baltu valodā. Un no šiem pie Baltijas jūras dzīvojošajiem trīs tautu pārstāvjiem – prūšiem, lietuviešiem un latviešiem – ir palikuši tikai divi. Kur tad ir palikuši prūši? Viņus jau neizkāva, viņi vienkārši runāja vāciski. Viņi pārgāja uz vācu valodu.

Tad ko mēs gribam šeit? 30 gadus Latvija kā neatkarīga valsts joprojām kaut kādā veidā uztur divvalodību. Varbūt nākam un skaidri sakām: vai nu mēs esam par pārkrievošanas turpināšanu, vai mēs esam par to, lai komerciālie raidītāji var nopietni nopelnīt, nākotnē iegādāties kvalitatīvas programmas no Latvijas sabiedriskā apvienotā medija un uzturēt normālu Latvijas izglītības, kultūras un valodas politiku, kas atbilst arī mūsu jaunajam Izglītības likumam, ko esam pieņēmuši... kur apmācības un mācības notiek latviešu valodā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ģirts Valdis Kristovskis otro reizi.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Ļoti cienījamās valstssievas un valstsvīri! Nebiju domājis nākt vēlreiz, bet – tā kā Raivis Dzintars pieprasīja, tad es kā padevīgs kolēģis esmu arī ieradies šeit, tribīnē. Es gribu teikt tā, ka šī tribīne jau nav kancele, kur mācītājs lasa Dieva vārdu no Bībeles... un tur neko nevar mainīt. Mēs šeit, šajā namā, esam sanākuši, tāpēc ka mums daudz kas ir jāmaina, kas nestrādā, vai arī jādzen cauri tās politikas, ko jūs darāt... un arī pret ko viņi pretojas. Šeit ir dažādi domājoši cilvēki. Tāda ir mūsu sabiedrība, un šeit mēs esam mūsu Latvijas sabiedrības spogulis un cīņas arēna.

Tātad es nāku ar savu pārliecību. Un, Raivi Dzintar, visu cieņu jums, es jums neprasīšu atļauju... par to, kāda man ir bijusi dzīves pieredze un ko es likšu priekšā kā politiķis savai valstij, savai tautai un arī saviem kolēģiem. Es to saku, jo redzu, ka Nacionālās drošības koncepcija netika pieņemta... izsvērta, tā ir citas valdības koncepcija, un tagad mēs sastopamies ar sekām, arī ar to, ka man otrreiz ir jānāk tribīnē, un ar to, ka šeit ir tik daudz runātāju par šo tēmu. Tātad kaut kas nav kārtībā, tāpēc kaut kas ir jāmaina. Tāpēc es arī uz to aicinu.

Ja kāds domā, ka es neesmu pietiekami nacionāls vai šeit, no tribīnes, to neesmu mēģinājis apliecināt, es varu teikt tā, ka es vēl atceros tos laikus... Man ir bijis jānāk Padomju Savienības laikā uz izpildkomitejām, kurās 99 procenti latviešu runāja krievu valodā un arī visus protokolus “veda” krievu valodā. Un tad man kaut kādi Komunistiskās partijas biedra karti savās kabatās nēsājoši cilvēki teica tā: varbūt jūs varat mēģināt runāt arī latviski.

Sēdes vadītāja. Kristovska kungs, tas nav par tēmu.

Ģ. V. Kristovskis. Un tad, kad es 31 gada vecumā biju iekšlietu ministrs, es biju tas, kurš pirmais sāka runāt ar policistu auditoriju latviešu valodā. Tā ka es skatos šeit uz jums tā... Es vēl atceros tās auditorijas, kur 75–80 procenti bija krieviski runājošu policistu un viņi ūjināja – ūjināja par to, ka ir atnācis ministrs, kurš savā nacionālajā valstī atļaujas runāt latviešu valodā. Es to izturēju un turpināju runāt ar viņiem latviešu valodā.

Tā ka par nacionālo stāju parunāsim kādu citu reizi, Raivi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava otro reizi.

J. Dombrava (NA).

Pavisam īsa replika Kristovska kungam. Tātad arī zem Valsts aizsardzības koncepcijas ir iepriekšējā aizsardzības ministra paraksts, un, es domāju, tā būtu ļoti liela kļūda, ja līdz ar katru valdību sāktu pārskatīt arī Valsts aizsardzības koncepciju, Nacionālās drošības koncepciju un tamlīdzīgi. Katra valdība var strādāt gan četrus gadus, gan dažas dienas.

Nākamā lieta. Šeit jau runa nav tik daudz par Nacionālās drošības koncepciju, runa ir par ministri, kura nespēj pildīt Saeimas apstiprināto Nacionālās drošības koncepciju. Un es pat šodienas debatēs saprotu, ka izvietojums Saeimas Sēžu zālē ir kļūdains. Patiesībā LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ un PROGRESĪVIE daudz vairāk raujas, lai izkarotu savu vietu krievu auditorijā, vairāk nekā “Stabilitātei!”. “Stabilitātei!” ir tāda centriska partija – kā Zaļo un Zemnieku savienība, kura tikai klusi sēž un tad nobalso, piemēram, pret pienākumu nojaukt padomju okupācijas simbolus. Tā klusi sēž. Bet tās divas partijas ir pavisam aktīvas un mēģina cīnīties par bijušo “Saskaņas” un “Latvijas Krievu savienības” elektorātu. Šlesera kungs aicina iet ārā un runāt ar Mitrofanova kungu par to, kāpēc... un uzklausīt viņa argumentus, kāpēc mums nevajag vienotu izglītību valsts valodā un tamlīdzīgi.

Bet es tiešām vēlos pakavēties pie Rasimas kundzes teiktā saistībā ar to, ka šī koncepcija nav pārrunāta ar mediju pārstāvjiem... un tamlīdzīgi. Kā tad jūs pārrunāsiet? Jūs aiziesiet pie viņiem un teiksiet: “Drošības iestādes vēlas atbilstoši Nacionālajai drošības koncepcijai 2026. gadā izbeigt šo mediju raidīšanu, bet kā jūs, kuri saņemat naudu, domājat? Jūs gribat, lai jums pazustu darbs?” Tā jūs saskatāt tās diskusijas?

Jūs savā uzrunā ļoti konkrēti pateicāt, ka nevēlaties – un kultūras ministre nevēlas – pildīt to, kas ir paredzēts Nacionālās drošības koncepcijā. Un es saprotu jūsu pozīciju. Jūs aizstāvat savu ministru. Jūs mēģināt cīnīties par krievvalodīgo balsīm, mēģināt atņemt tās partijai “Stabilitātei!”. Bet jautājums ir par JAUNO VIENOTĪBU. Vai jūs tiešām apmierina šāda kultūras ministre ar šādiem politiskajiem uzskatiem? Jums jau būs jābalso par pieprasījumu attiecībā uz kultūras ministri, kura veic dažādas revīzijas attiecībā uz Nacionālās drošības koncepciju. Jums būs jāpieņem šis lēmums, vai jums tas liekas pieņemami vai nepieņemami. Saprotu, ka būs noteikta koalīcijas disciplīna, jūs kopīgi aizstāvēsiet kultūras ministri, bet tam visam būs kaut kādas sekas ilgtermiņā. Ar to jūs varat rēķināties.

Vēlreiz aicinu atbalstīt konkrēto pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš otro reizi.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! (Nopūšas.) Eh, dīvaini skan! Deviņdesmito gadu sākumā es biju kopā ar saviem armijas biedriem, tanī skaitā arī uz barikādēm. Viņi bija krievvalodīgie. Pēc tam Kriminālpolicijas Speciālo uzdevumu vienībā ne vienu reizi vien mums nācās kopā muguru pret muguru stāvēt pret organizēto noziedzību. Arī – ar šiem krievvalodīgajiem cilvēkiem. Ar viņiem tagad nerunāt?! Profesionāli pateikšu – ar visiem cilvēkiem ir jārunā. Nav būtības, ko viņš pārstāv un ko viņš grib.

Ja Dombravas kungs būtu izgājis šodien ārā, parunājies, varbūt rītdien viņš būtu iestājies jūsu partijā. Jā! (Starpsaucieni. Smiekli.) Tātad vajag runāt! Jūs esat runājuši ar viņu?! Bet šeit es negribu par konkrētu gadījumu, es gribu runāt vispārīgi. Ar visiem ir jārunā, un nevajag dalīt tādas lietas. Šeit ir runa par nacionālo drošību. Kungi, dāmas! Vajag runāt ar visiem, jo mēs nezinām, ko tanī brīdī cilvēks domā. Varbūt viņš ir uz sliekšņa, lai iestātos Nacionālajā apvienībā (Starpsaucieni.), varbūt viņš ir soļa attālumā! (Starpsaucieni.) Tāpēc runāsim ar visiem! Un šinī gadījumā es tiešām gribu piekrist arī kolēģim, kas minēja, ka ar šo Nacionālās drošības koncepciju principā vajadzētu būt tā, ka, ja mums ir valdība, tad šai valdībai, kurai ir vairākums parlamentā, ir arī jāatbalsta šī Nacionālās drošības koncepcija. Es domāju, ka tas ir saprotami un pareizi.

Tā ka šo pieprasījumu es noteikti atbalstīt nevaru.

Paldies. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainars Latkovskis. (Starpsauciens.)

A. Latkovskis (JV).

Labdien, kolēģi! Nacionālās drošības likums nosaka, ka gada laikā pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām Saeima apstiprina jaunu Nacionālās drošības koncepciju. Tas ir izdarīts. Saeima ir lēmusi, un Saeimas lēmumi ir jāpilda, tai skaitā arī valdībai. (Starpsauciens: “Arī nekvalitatīvi?”)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai referentam Raimondam Čudara kungam ir kas vēl piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu kultūras ministrei Agnesei Loginai “Par izteikumiem saistībā ar apņemšanos nepildīt Saeimā apstiprināto “Nacionālās drošības koncepciju 2023””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 63, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Nākamā sadaļa – “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā – likumprojekts “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi, vēlvienreiz! Skatām likumprojektu “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”.

Komisijā uz otro lasījumu tika saņemti seši priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Zanda Skujiņa-Rubene.

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā informēju jūs par grozījumiem Epidemioloģiskās drošības likumā. Kā jau nupat kolēģis Edvīns Šnore ziņoja par likumprojektu “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”... uz šo likumu, ko mēs šobrīd skatām, tiek pārnestas atsevišķas normas, par kurām es tad attiecīgi ziņošu.

Uz otro lasījumu ir iesniegti astoņi priekšlikumi.

1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z. Skujiņa-Rubene. 2. – veselības ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 1. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z. Skujiņa-Rubene. 3. – veselības ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 1. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z. Skujiņa-Rubene. 4. – veselības ministra priekšlikums. Arīdzan daļēji atbalstīts, iekļauts 1. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z. Skujiņa-Rubene. 5. – veselības ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 1. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z. Skujiņa-Rubene. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z. Skujiņa-Rubene. 7. – veselības ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z. Skujiņa-Rubene. 8. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z. Skujiņa-Rubene. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 7, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Zanda Skujiņa-Rubene.

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Paldies par doto vārdu. Man ir tas gods jums par šo ziņot. Un arī šie likuma grozījumi ir saistīti ar iepriekš minētajiem likumu grozījumiem, un arī Pacientu tiesību likumā tiek pārnestas normas no Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma.

Uz otro lasījumu tika iesniegti divi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z. Skujiņa-Rubene. 2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Arīdzan komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z. Skujiņa-Rubene. Atbildīgās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Z. Skujiņa-Rubene. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! 17. oktobrī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē tika skatīts un trešajam, galīgajam, lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”.

Komisijā trešajam lasījumam tika saņemti trīs priekšlikumi, kurus iesniedza finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

1. priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 2. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 3. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Skatām likumprojektu “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”.

Uz trešo lasījumu šim likumprojektam neviens priekšlikums nav iesniegts.

Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja to virzīšanai trešajā lasījumā.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu par izmaiņām Saeimas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā”. Deputātiem nav iebildumu. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Pārejam pie nākamā likumprojekta izskatīšanas. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Arī šī likumprojekta trešajam lasījumam nav iesniegts neviens priekšlikums.

Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja skatīšanai trešajā lasījumā.

Lūdzu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Lauris Lizbovskis.

L. Lizbovskis (AS).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Trešajam lasījumam saņemti 12 priekšlikumi. Gandrīz visi priekšlikumi ir bijušā deputāta Jurģa Klotiņa iesniegti. Diskusijās komisijā visi deputāti piekrita, ka pēc būtības konceptuāli priekšlikumi būtu atbalstāmi, bet tika norādīts, ka to īstenošana ilgtermiņā var prasīt papildu finanšu līdzekļus. Labklājības ministrija solījusi, ka līdz 2024. gada februārim prezentēs ziņojumus par visu sociālo pabalstu pārskatīšanu. Pēc debatēm komisijā Klotiņa kunga priekšlikumi deputātu balsojumā netika atbalstīti.

Tātad... 1. – deputāta Jurģa Klotiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Sveiki vēlreiz, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Tātad par 1. – deputāta Jurģa Klotiņa priekšlikumu. Man šķiet svarīgi pateikt, ka Sociālo un darba lietu komisijas deputātu vairākums atbalstīja šo priekšlikumu. Atbalstīja gan opozīcijas, gan pozīcijas pārstāvji. Vēlāk, pēc nedēļas, šis priekšlikums tika pārbalsots, un jau atkārtotajā balsojumā vairākums diemžēl bija pret šo priekšlikumu. Manuprāt, šis apstāklis jau vien ir pietiekams pamats, lai mēs iedziļinātos, pievērstu uzmanību tam, kāds ir šī priekšlikuma saturs.

Tātad runa ir par tā sauktajām māmiņu algām – vecāku atbalstu (māmiņas atbalstu), ko saņem lielākoties līdz bērna pusotra gada vecumam, kad ir pieejams pašvaldību bērnudārzu pakalpojums. Zināšanai – šī māmiņu alga sastāv no divām daļām. Pirmā ir bērna kopšanas pabalsts, kas pienākas visiem. Šobrīd tas ir 171 eiro. Un otrā daļa – vecāku pabalsts, kas ir atkarīgs no māmiņas veiktajām sociālajām iemaksām.

Protams, šī situācija arī pabalsta apmēra jautājumā gadu gaitā ir uzlabojusies. Ir pieaudzis bērna kopšanas pabalsts... vecāku pabalsta aprēķināšanas formula... izmaksas laiks līdz pusotram gadam, tāpat ar to saistītais ģimenes valsts pabalsts. Tā ka es pilnīgi piekrītu tam, ko ziņotājs teica, – tā ir kompleksa pabalstu sistēma.

Bet ir viena ļoti būtiska netaisnība, kura daļēji tika novērsta pagājušajā gadā, proti, līdz šim bija tā, ka šīs māmiņu algas saņemšanas laikā par māmiņu... nu, sociālais nodoklis tiek maksāts tikai no nelielas daļas, proti, no šī 171 eiro. Pagājušajā gadā mēs spērām soli uz priekšu. Es domāju, kolēģi nenoliegs, ka tur bija arī Nacionālās apvienības zināma darba rezultāts, ka arī vecāku pabalsta daļa tiek ierēķināta kā šis objekts, par ko sociālais pabalsts tiek maksāts.

Par ko runā Klotiņa kunga priekšlikums? Par bērna kopšanas pabalstu, tātad par tām māmiņām, jaunajām māmiņām, kuras vēl nav veikušas darba sociālās iemaksas, tās ir, piemēram, studentes, studijas beigušas jaunās māmiņas, kas ir izvēlējušās laist pasaulē bērniņu un šobrīd viņām nav iespējas piedalīties darba tirgū. Attiecībā pret citiem Latvijas pilsoņiem, pret tām sievietēm, kas dodas darba tirgū, viņas nonāk nevienlīdzīgā situācijā ne tikai šajā momentā, kad, kā mēs zinām, ģimenes paplašināšana rada lielākus riskus, lielāku sociālo slodzi, lielākus izdevumus, bet netaisnību rada arī... domājot par šīs sievietes nākotni, par pensiju, kura acīmredzami būs mazāka nekā tām sievietēm, kas būs izvēlējušās citu ceļu.

Tas ir netaisnīgi, pirmkārt, pret šīm sievietēm, otrkārt, no sabiedrības interešu viedokļa... mēs visi esam ieinteresēti, lai Latvijā būtu nodokļu maksātāji, kas šīs pensijas varēs maksāt, taču sanāk tā, ka tā sabiedrības daļa, kas rūpējas par to, lai nodokļu maksātāji nākotnē būtu, tiek sodīta ar zemāku pensiju.

Es lūgtu apvienot debašu laikus, ja ir iespējams.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R. Dzintars. Komisijā izskanēja vairāki argumenti. Divi argumenti. Viens jau izskanēja no ziņotāja puses – ka runāsim par to visu kaut kad vēlāk, kompleksi par visu pabalstu sistēmu... Nu, mēs labi zinām, ko nozīmē politikā runāt kaut kad vēlāk. Bieži vien tas ir vienkārši tāds eifēmisms, lai pateiktu, ka mēs par to nerunāsim un neatbalstīsim. Un otrs arguments bija, ka tas ir trešais lasījums un tik konceptuālus priekšlikumus trešajā lasījumā atbalstīt nevajadzētu. Par to runāšu vēlāk.

Es piekrītu, ka ir nepieciešama kompleksa izmaiņa pabalstu sistēmā, taču, lai kādu kompleksu sistēmu mēs mainītu un ieviestu, ir pilnīgi skaidrs, ka šī netaisnība būs tik un tā jānovērš. Lai kāds būtu tas piedāvājums, šādu situāciju, šādu netaisnību mēs tik un tā nevaram atstāt.

Un tagad otrais arguments – par to, ka trešais lasījums. Jā, es pilnīgi piekrītu, tā nav pati labākā prakse – skatīt šos jautājumus trešajā lasījumā, taču mēs labi zinām, kolēģi, ka mēs esam šo praksi jau iepriekš pārkāpuši. Tad būsim konsekventi! Un tad jautājums tiem, kas runā par trešo lasījumu: vai jūs būtu gatavi šo priekšlikumu atbalstīt tad, ja mēs to sniegtu jaunā atvērumā?

Kolēģi, nevar darīt tā, ka mēs komisijā atbalstām priekšlikumu, dodam cerību jaunajām māmiņām, kas seko līdzi... jums šķiet, ka mēs varam balsot, runāt un neviens neko nedzird, neviens neko neredz... Bet mēs esam raidījuši signālu, mēs esam pateikuši: mēs to darīsim. Un tad pārbalsot un pateikt: nē, īstenībā mēs šo problēmu joprojām nerisināsim, risināsim kaut kad nenoteiktā nākotnē...

Zinu, ka kolēģi, kas šobrīd ir pozīcijā, savulaik, būdami opozīcijā, runāja par balsošanas mašīnu – ka koalīcijas disciplīna liek aizmirst par vēlētājiem dotajiem solījumiem, par savām vērtībām, par to, kas ir pareizi, kas ir nepareizi. Jums tagad ir iespēja pierādīt pretējo. Kolēģi no PROGRESĪVAJIEM, no zaļzemniekiem, es skaidri zinu, ka jūs saprotat... vairums no jums saprot šo situāciju, ka te ir nepieciešams pozitīvs lēmums un ka garantēt to, ka tas notiks, var tikai ar konkrētu balsojumu.

Tas šodien ir katra deputāta balsojums, ko... es aicinu izmantot šo iespēju un balsot “par” šo – 1. – priekšlikumu un ar to saistīto 3. priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Un tie cilvēki, kas domā, ka tas nav iespējams, jo budžets principā jau ir izveidots... es gribu atgādināt, ka savā laikā, kad mana partija bija valdībā kopā ar Nacionālo apvienību, mēs izveidojām... Latvijas Pirmā partija, kuru es pārstāvēju... mēs izveidojām Bērnu un ģimenes lietu ministriju, par ministru kļuva Ainars Baštiks. Tajā laikā tika pieņemts lēmums par māmiņu algām – par māmiņu algām! –, un tajā laikā arī teica, ka tas nav iespējams, bet tomēr šajā jautājumā mums izdevās rast risinājumu un arī vajadzīgos līdzekļus.

Tas, ko es šodien vēlos teikt: protams, vienmēr būs situācija, ka naudas nebūs, bet – kas ir tie, kas naudu visvairāk iegūst? Tie, kas spēj aktīvi un skaļi lobēt, aizstāvēt savas intereses. Bet tām māmiņām, kuras bieži ir mājās, kuras nevar pat atrast laiku, lai atnāktu uz kādu piketu, ir uzdevums audzināt bērnus, pabarot viņus un rūpēties par viņiem, plus vēl izskolot, jo tas viss ir pilnas slodzes darbs. Un es domāju, ka šis jautājums ir jārisina. Ja kāds teiks, ka tie, kas šodien runā par šo jautājumu, ir populisti, tad tādi saukļi skanēja arī iepriekš, bet mums izdevās tomēr panākt politisko vienošanos.

Dzīves dārdzība ir kļuvusi daudz lielāka, nekā tas ir bijis iepriekšējos gados... šī milzīgā inflācija. Apskatieties, šodien informācija – “Swedbank” ir nopelnījusi vairāk nekā 200 miljonus eiro deviņos mēnešos. No kurienes nopelnījusi? (Starpsauciens.) Pateicoties inflācijai, pateicoties dārdzībai.

Mums šoreiz ir jāmeklē risinājumi. Es aicinu valdības pārstāvjus meklēt šos risinājumus, jo budžets vēl nav iesniegts. Budžets vēl nav iesniegts! Nesakiet “nē”!

Es teikšu tā: tas, ko es sagaidu, – lai tiešām no šīs tribīnes beidzot sāktos pragmatiskas, profesionālas diskusijas par ekonomiku, kā mēs varam palielināt ieņēmumus, jo tas, ka mēs divus miljardus katru gadu aizņemamies... nevis mēs, bet valdība – daudzu gadu garumā... un šķiet, ka tas ir pilnīgi saprotami un pareizi. Bet tā nav. Ir iespēja vēl palielināt ieņēmumus.

Visām partijām būtu jānāk un no šīs tribīnes jāstāsta, kādas ir iespējas palielināt ieņēmumus, kādas ir iespējas veicināt ekonomiku, kādas ir iespējas tiešām panākt to, lai Latvija nebūtu pēdējā vietā, jo Igaunija... pavisam nesen Igaunijas premjere pateica, ka viņu mērķis ir panākt, lai Igaunija būtu starp piecām bagātākajām Eiropas valstīm. To neteica kāds bomzis Igaunijā, kurš neko nesaprot, to pateica Igaunijas premjere.

A mēs esam pēdējās vietās! Pasakiet vismaz, ka mums ir mērķis būt priekšpēdējā vietā, vismaz kaut kāds sasniegums no valdības puses būs! Pasakiet vismaz, ka gribam par divām vietām pakāpties uz augšu. Tāda ir realitāte, ka šodien nav ambīciju. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs runātu par ekonomiku. Bet tad, kad mēs runājam par ekonomiku, mums ir jāzina, ka daļu no tās naudas, ko mēs varam papildus iekasēt, mēs varam novirzīt bērniem. Es esmu gatavs tikties ar koalīcijas pārstāvjiem, esmu gatavs dalīties ar domām, ja jūs tās interesē. Bet kur ir jūsu domas? Šajā gadījumā ir – ZZS ir kļuvusi par koalīcijas partiju. Es gribētu, lai Valaiņa kungs, kurš šeit visu nakti debatēja, pieņemot budžetu, nāk un stāsta, kā viņš kā ekonomikas ministrs palielinās ieņēmumus, jo, godīgi sakot, vakar skatoties “Latvijas Televīzijas” pārraidi – es vienmēr esmu Dombura kungu tā kā uzslavējis –, bet diskusijās par budžetu opozīcija nemaz nebija pieaicināta. Tur piedalījās trīs koalīcijas partiju pārstāvji un vēl daži pieaicinātie cilvēki, opozīcijas nemaz nebija. Ko tad jūs gribat – lai opozīcija vienkārši sēž un neko nedara?

Tā ka, godājamie kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Mums vēl ir pietiekami daudz laika atrast līdzekļus, lai atbalstītu ģimenes un bērnus.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Es gribētu arī vēl papildināt, teiksim... argumentus, kāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu kopā ar 3. priekšlikumu, jā, kas ir saistīti, bet par to, ka mēs aizvien vairāk dažādos forumos, vietās runājam par šo sociālo taisnīgumu – par sociālo taisnīgumu un kas no kā izriet. Jā, šim priekšlikumam ietekme uz budžetu ir 3,9 miljoni, bet šī ietekme ir kā transakcija, tā nav tieša ietekme izdevumu sadaļā, bet tā ir transakcija, kur mēs no valsts pamatbudžeta pārliekam naudu speciālajā budžetā, jo izmaksa... šie 3,9 miljoni gadā būs jāizmaksā pēc 20 gadiem tiem vecākiem, kuriem bērns ir dzimis 45 gadu vecumā, un pēc 40 gadiem tiem vecākiem, kuriem bērns ir dzimis 25 gadu vecumā. Līdz ar to tā ir tāda transakcija uz nākotni, ko mēs redzam.

Un par sociālo taisnīgumu. Principā vecāks, kurš nav strādājis, nevar saņemt vecāku pabalstu, no kura veic sociālās iemaksas uzkrājumam pensijai, viņš saņem tikai bērna kopšanas pabalstu – 171 eiro. Ja mēs maksātu kaut vai no 171 eiro šo sociālo iemaksu, tā ir tik maza daļiņa, bet būtu sociālais taisnīgums, ka mēs šo iemaksu nodrošinātu vismaz minimālās algas apmērā, lai šis cilvēks, kurš ir radījis cilvēku, par kuru viņš rūpējas, kopj un gādā, kurš pēc 20 gadiem maksās nodokļus un uzturēs mūsu pensiju sistēmu, būtu arī cienīgs saņemt vismaz minimālā apmērā pensiju, jo šobrīd tas sanāk, ka ir zem... Tāpēc es aicinu atbalstīt personas, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis gada vai pusotra gada vecumu, un saņem vecāku pabalstu. Tā likumā skan. Tie cilvēki, kuri tad saņems.

Vēl viens aspekts ir tas, ka mēs arī skatāmies, ka vecāku vidējais vecums kļūst aizvien lielāks, un tas arī ir pamats, jo vecāki skatās līdzi un saprot, kā es sevi nodrošināšu nākotnē, tāpēc saprot, ka vispirms ir jāizveido karjera, jānostiprina un jāsaņem labs atalgojums, lai varētu kandidēt uz vecāku pabalstu. Bet mēs, ja mums nav šāda punkta, to atņemam. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Tieši tāpat arī 3. priekšlikumu, jo to mēs varam izdarīt jau tagad. Lai tas sāk krāties jau no 1. janvāra, un pēc 20 gadiem mēs to izmaksāsim, jo citādi paies vairāki gadi, kamēr šī Labklājības ministrijas darba grupa izstrādās, sadarīs... Nenozagsim jaunajiem vecākiem nākotnes pensiju! Es tā gribētu teikt.

Paldies jums, un lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Nauris Puntulis.

N. Puntulis (NA).

Prezidij! Godātie kolēģi! Mēs šodien daudz runājam par prioritātēm, un beidzamo nedēļu laikā mēs skatāmies prioritāšu sarakstu kultūras vai drošības, vai izglītības virzienā. Es vakar piedalījos kādā konferencē, konservatīvās domas konferencē, kurā intelektuāļi, kas pārstāv konservatīvo domu, runāja arī par mūsu valsts šodienu, par mūsu valsts lielajiem mērķiem un par prioritātēm. Un, ja mēs tā pavisam atbildīgi skatāmies uz mūsu valsti, uz Latviju kā nacionālu valsti, tad virs visām prioritātēm un prioritāte numur viens šajos demogrāfijas apstākļos... šai prioritātei būtu jābūt tieši demogrāfijai.

Es aicinu par to jūs padomāt, kolēģi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas vadītāja! Dāmas un kungi! Es gribu tikai pavisam īsi katram no jums vēlreiz pajautāt par jūsu katra paša personīgajām prioritātēm, kāpēc jūs esat politikā. Man noteikti viena no prioritātēm ir bērni, Latvijas nākotne, un tas, lai mēs mazinātu nevienlīdzību valstī.

Mēs šodien tik daudz runājām, pusi dienas runājām, par medijiem krievu valodā – būt vai nebūt –, bet šis jautājums, manuprāt, ir daudz svarīgāks. Es balsošu “par” šo priekšlikumu, arī “par” 3. priekšlikumu. Aicinu arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai referentam Laurim Lizbovskim ir vēl kas piebilstams?

L. Lizbovskis. Kolēģi, es tikai gribu piebilst, ka darba gaitā komisijā par šo priekšlikumu sākotnēji tika nobalsots pozitīvi, taču nākamajā sēdē tika pieprasīts atkārtots balsojums, un tad šo priekšlikumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 2, atturas – 44. Priekšlikums noraidīts. (Starpsauciens.)

L. Lizbovskis. 2. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Lizbovskis. Nākamie ir Jurģa Klotiņa priekšlikumi.

3. – Jurģa Klotiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Cienījamā JAUNĀ VIENOTĪBA, cienījamie ZZS, cienījamie PROGRESĪVIE! Kas ir mūsu nākotne? Nu, kas ir mūsu nākotne? Tie taču ir bērni, vai ne? Jums nav kauns, jums tiešām nevienam nav kauns par to, ka jūs neatbalstāt priekšlikumus, kurus pirms tam ZZS Valaiņa kunga personā ar tik atklātām emocijām... un Ņenaševas kundzes emocijas pagājušā gadā... budžetā, kur jāatbalsta jaunās māmiņas, bērni, vecāki? A kas ir mainījies? Pozīcijas mainījās? Opozīcija – pozīcija.

Ziniet, es esmu lepns par to, ka mani uzskatīja par opozicionāru koalīcijā tieši izglītībā. Man nav kauns ne par vienu lēmumu, ko es esmu atbalstījis un ko es neesmu atbalstījis. Bet jums jābūt kaunam. Es atbalstu šo lēmuma projektu un aicinu arī jūs to atbalstīt.

Balsojiet ar savu sirdsapziņu, nevis ar partijas disciplīnu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lizbovska kungs, jums ir vēl kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Klotiņa kunga priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

L. Lizbovskis. 4. – Jurģa Klotiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – nav, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

L. Lizbovskis. 5. – Jurģa Klotiņa priekšlikums. Arīdzan komisijā netika atbalstīts. (Starpsaucieni: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

L. Lizbovskis. 6. – Jurģa Klotiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

L. Lizbovskis. 7. – Jurģa Klotiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – nav, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

L. Lizbovskis. 8. – Jurģa Klotiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – nav, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

L. Lizbovskis. 9. – Jurģa Klotiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – nav, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

L. Lizbovskis. 10. – Jurģa Klotiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – nav, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

L. Lizbovskis. 11. – Jurģa Klotiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Kļūda. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

L. Lizbovskis. Atvainojos. 11. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts komisijā. (Starpsauciens: “Juridiskā biroja.”) Juridiskā biroja.

Sēdes vadītāja. Juridiskā biroja, jā.

Deputāti atbalsta.

L. Lizbovskis. Un 12. – Jurģa Klotiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – nav, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

L. Lizbovskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

L. Lizbovskis. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Nākamais likumprojekts – “Aizsardzības industrijas likums”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi, kolēģes! Likumprojekts “Aizsardzības industrijas likums”. Līdz ar strauju nacionālās aizsardzības industrijas izaugsmi Aizsardzības ministrija ir secinājusi, ka pašreizējais regulējums nav pietiekams, lai varētu pilnvērtīgi turpināt atbalstīt un attīstīt šo nozari, tādēļ tā ir izstrādājusi jaunu regulējumu industrijas atbalstam.

Jaunajā likumā aizsardzības industrijas dalībniekiem paredzēti skaidrāki un pārskatāmāki noteikumi attiecībā uz drošības prasībām, atbalstu attīstībai un investīciju (Starpsauciens: “Laiks...”) piesaistei, kā arī attiecībā uz sadarbību un aizsardzības...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet laiku! (Starpsaucieni.)

A. Švinka. Konkrēti likumprojektā paredzēti šādi jauninājumi. Es minēšu dažus. Anotācija ir gara, dokumenti ir minēti, likums ir minēts, visi detaļās var iepazīties, es neaizkavēšu laiku un ilustratīvi – dažus.

Likumprojektā ir dotas definīcijas, kas ir industrija un tās atbalsts, piegādes drošība, darbības drošība, nodrošinājuma projekts, stratēģiskā partnerība. Tiek noregulēti jautājumi, kas saistīti ar piegāžu drošību, tiek nostiprināts, ka piegāžu drošību ietekmes faktorus izvērtē iepirkumos virs pieciem miljoniem, kā arī iepirkumos ilgumā virs pieciem gadiem, tādējādi aptverot arī mobilizācijas gadījumus. Doti faktori, kas ietekmē piegāžu drošību, citstarp patieso labuma guvēju valstiskā piederība, komersantu izcelsmes valsts loma Latvijas Republikas nacionālās drošības sistēmā, attālums no patērētāja, izejmateriālu, sastāvdaļu un citu ražošanas līdzekļu piegādes ķēdes drošība un noturība, spēja nodrošināt preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību valsts apdraudējuma, tai skaitā ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa, kara apstākļos, kā arī citi faktori. Tiek definētas arī piegādes drošību veicinošas prasības un noteikti kritēriji, kādā veidā tā var tikt nodrošināta un pieņemti lēmumi.

Likumprojekta 5. panta piektajā daļā paredzēts, ka piegādes drošības nodrošināšanai valsts Aizsardzības ministrijas personā paredzēta iespēja iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā vai dibināt jaunu kapitālsabiedrību atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajai kārtībai, tādējādi iedzīvinot arī Valsts aizsardzības koncepcijā paredzēto.

Likumprojekts daudz plašāk izvērš stratēģiskās partnerības jautājumu. Pašlaik tas ir paredzēts Nacionālās drošības likumā un Mobilizācijas likumā. Ir ņemta vērā arī citu NATO valstu pieredze, kur šāda partnerība eksistē vairākos līmeņos, tā ir būtiska, lai paredzētu mobilizācijas elementu un darbības nepārtrauktību kara laikā.

Likumā paredzēti stratēģiskās partnerības kritēriji, Ministru kabineta atļaujas nepieciešamība slēgt šādu līgumu. Iestrādātas arī vairākas kontroles normas, kas paredz ierobežot peļņas procentu un iespēju kontrolēt grāmatvedību, lai pārliecinātos par komersanta darbību un peļņas procentiem. Lai noslēgtu stratēģiskās partnerības līgumu, vienlaicīgi jāizpildās visiem kritērijiem, kuri ietekmē valsts aizsardzības spējas. Tie ir: projekti par summu virs 25 miljoniem eiro, aprites cikla ilgums, kas pārsniedz septiņus gadus, fakts, ka no projekta ietvara, preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas drošības ir atkarīgas būtiskas nacionālās drošības intereses un Nacionālo bruņoto spēku spēja veikt ārējos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kā arī jomai jāatbilst Valsts aizsardzības koncepcijā norādītajām prioritātēm.

Noteikts, ka stratēģiskās partnerības līguma maksimālās peļņas robežvērtība nedrīkst pārsniegt 10 procentu robežu. Likumprojektā paredzēti arī atbalsta instrumenti aizsardzības industrijai – ikgadējais finansējums valsts pētniecības programmām, atbalsts komersantiem pētniecībā un inovācijās, militārā pielietojuma testēšana, sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām. Liela daļa no tiem eksistē jau tagad un ir paredzēti vairākos citos normatīvajos aktos – pētniecība un grantu programma. Programmas nodrošina juridisko rāmi, kādā var sniegt atbalstu pētniecībā un inovācijās. Skaidrs, ka inovācijas var attīstīties tikai sadarbībā ar NVO, tiek deleģēti pārstāvji NATO pētniecības komisijās, kas ir ārpus valsts pārvaldes, un paredzēta pielaižu valsts noslēpumam piešķiršana šiem NVO pārstāvjiem.

Atsevišķa nodaļa likumprojektā regulē arī militārās industrijas darbības drošību, paredzot, ka ir jāievēro virkne drošības pasākumu – komersantu pārbaude militārās licences saņemšanai, drošības noteikumu ievērošana ražošanas telpās, izsargāšanās no tehnoloģiju un intelektuālā īpašuma zādzībām... ko paredzēts pārbaudīt Aizsardzības ministrijā.

Komisija 17. oktobra sēdē, izskatot likumprojektu, pieņēma lēmumu to atbalstīt.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pirmais pieteicies deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Cienījamie kolēģi! Šī likumprojekta sakarā es vispirms vēlētos runāt par uzticību, par uzticību aizsardzības nozarei mūsu valstī, precīzāk, par to, kas šajā nozarē noticis pēdējo četru piecu gadu laikā. Es runāju par problēmām, par risinājumiem, jā, pat skandāliem, kuri ir satricinājuši šo nozari pēdējos gados, par to, par ko ir bijusi atbildīga gan politiskā vadība, gan vadošā ierēdniecība aizsardzības nozarē.

Man ir jautājums: kā gan mēs visi, šeit klātesošie, bet vēl vairāk – Latvijas sabiedrība, nodokļu maksātāji, varam noticēt, ka šis likumprojekts “Aizsardzības industrijas likums” netiek virzīts kādu caurkritušu politiķu, potenciāli caurkritušu ierēdņu vajadzībām, dažādām savtīgām interesēm, ja mēs joprojām neesam izvērtējuši skandālus aizsardzības nozarē? Vai tas būtu par diskutablām un aizmiglotām investīcijām arhaiskajā patronu ražošanā, vai par diskutablu un nu jau papildu skandālā (Valmieras pašvaldības gadījumā) iesaistītu bruņumašīnu, turklāt ne to pašu modernāko bruņumašīnu it kā ražotnes projekta attīstību... 220 miljonu... pārtikas NBS vajadzībām iepirkuma skandālu es pat nepieminēšu.

Kā mēs varam būt pārliecināti, ka šis likumprojekts ir kaut kas tāds, bez kura mēs savu militāro industriju nespētu attīstīt? Vai mēs tiešām esam pārliecināti, ka aiz šī likumprojekta tapšanas slēptais nodoms nav vienkārša vēlme, piemēram, radīt kārtējo valsts kapitālsabiedrību, kurā sev siltas darba vietas nodrošinātu minētie caurkritušie vai potenciāli izvērtējamie aizsardzības nozares politiskie un ierēdniecības vadoņi?

Šajā sakarā es īpaši vēlos vērsties pie jaunās koalīcijas partneriem – PROGRESĪVAJIEM. Vai tiešām jau tagad, kad esat nokļuvuši aizsardzības nozares politiskajā vadībā, esat gatavi aizmirst to, ka vēl vasaras sākumā bijāt gatavi organizēt parlamentārās izmeklēšanas komisiju Ābramas kundzes vadībā par iespējamiem pārkāpumiem Aizsardzības ministrijā? Kur pēkšņi ir pazudusi jūsu degsme izmeklēt jūsu pašu minēto korupcijas problemātiku Aizsardzības ministrijā pēdējo četru gadu laikā?

Atgriežoties pie aizdomām par slēptajām interesēm. Kolēģi, pasaulē ir ļoti daudz pozitīvu piemēru, kuri rāda, ka valstij nevajadzētu nodarboties ar uzņēmējdarbību. Vēl vairāk – ar militārās nozares uzņēmējdarbību. Sekmīgākie – ASV lielais četrinieks – “Lockheed Martin”, “Northrop Grumnan”, “Raytheon” un “General Dynamics” –, britu BAE, vācu “Rheinmetall” vai KMW – rāda tikai to, ka sekmīga un eksportspējīga nozare ir iespējama tikai, ja valsts neiejaucas privātā militārā sektora izaugsmē, bet gan to atbalsta, veicina. Visi minētie ir pasaules līderi šajā nozarē. Tās ir privātas lielākoties biržā kotētas kompānijas, kas nodrošina to, ka tās konkurē brīvajā tirgū, strādā ar eksporta potenciālu un, galvenais, nekādā gadījumā nav sasietas ar valsti, kurai nesekmīgas darbības rezultātā šī kompānija būtu jāuztur. Vai mums jau nepietiek ar “airBaltic”, ar “Latvijas dzelzceļu” un citām, kuras ir valstij piederošas nerentablas, bet uzturamas kompānijas?

Mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, esam par drošību, bet vienlaikus par saprātu. Lai arī šajā likumprojektā minētās, piemēram, stratēģiskās partnerības ir iespējams nodrošināt jau esošās likumdošanas bāzes ietvaros, mēs esam gatavi sākt diskusiju par uzlabojumiem aizsardzības un vispār drošības nozaru likumos, jo svarīgi ir apzināties, ka arī iekšējā drošība nav kaut kāds pabērns, kuru mēs varam ignorēt, paziņojot, ka šis būs tikai Aizsardzības industrijas likums. Tas tā, kā ilustrācijai tikai.

APVIENOTAIS SARAKSTS atbalstīs šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Bet tad mēs darīsim visu, lai novērstu minētās bažas, lai neradītu kārtējo birokrātisko palielināšanos un no birokrātiem atkarīgo likumu, kas kalpotu, kā jau minēju, kādam par siltu sili, kur nobāzēties, ja politiskā karjera neturpināsies un neatjaunosies, vai augstākās ierēdniecības savā ziņā zelta izpletņa vietu.

Paldies par uzmanību. Mēs atbalstīsim pirmajā lasījumā, bet noteikti uzmanīsim šos jautājumus un nāksim ar saviem priekšlikumiem, sniedzot risinājumus, lai šis likumprojekts būtu jēgpilns. Jo pat Juridiskais birojs skaidri norādīja, ka likuma nosaukumā vārds “industrija” īsti neatbilst likuma saturam.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Kristovska kungs, vai jums pietiks ar deviņām minūtēm? (Dep. Ģ. V. Kristovskis: “Pietiks.”)

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Cienījamie kolēģi! Pirmais, ko es gribētu teikt, kas varbūt nedaudz kontrastē ar Andra Kulberga teikto, ir par šī likumprojekta nozīmi. Es gribētu teikt, ka man ir ļoti žēl, ka šim likumprojektam nav iedota steidzamība. Es neesmu, protams, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas loceklis, tāpēc nezinu, kāpēc tur šāda steidzamība nav iedota. Manuprāt, tā ir ārkārtīgi svarīga.

Tas, ko Kulberga kungs minēja par dažādām problēmām saistībā ar iepirkumiem... Nu, nav šaubu, tas parāda tikai to, cik kvalitatīvs ir iepirkumu process, cik korumpēta vai vāja ir Aizsardzības ministrijas profesionālā speciālistu vide un tamlīdzīgi, bet tas nenozīmē to, ka tāpēc, ka ir bijušas kādas problēmas, ir bijuši kādi ārkārtīgi skandalozi iepirkumi, pat nesaprotami skandalozi iepirkumi, kur mēs redzam, ka trūkst uzraudzības pār iepirkumu procesiem... Tajā pašā laikā tas nenozīmē, ka mums kā valstij, uzņēmējiem nevajadzētu būtu... precīzi sastrukturētam, programmatiski un finansiāli nodrošinātam procesam, kā uzņēmējiem pārvērst viņu idejas konkrētos konkurētspējīgos, militārajai nozarei, tajā skaitā nacionālajai militārajai nozarei, svarīgos produktos.

Kāpēc es runāju par steidzamību? Tā nav tikai tāda kaut kāda avantūra vai iegriba. Aizsardzības ministrijai ir saucamā grantu programma, tātad militāra vai divējāda lietojuma produktu attīstīšanas atbalstīšana nacionālajai industrijai. Un es nezinu, vai šī likuma esība vai neesība ir bijusi par iemeslu, ka 2023. gadā šī programma vispār joprojām nav palaista. Pēdējais iepirkums bija 2022. gadā, un to ikviens var apskatīt Aizsardzības ministrijas mājaslapā. Tātad veselu gadu visi tie censoņi, kuri ar saviem inovatīvajiem, revolucionārajiem jeb disruptive technology piedāvājumiem gribētu izmantot šo start-up uzņēmumu, kuriem būtu nepieciešami līdzekļi no šīs programmas, to nevar saņemt, tāpēc ka Aizsardzības ministrija nav spējīga izsludināt šādu konkursu. Es nezinu, vai tas ir likums vai kas tas ir, bet situācija ir nepieļaujama.

Mēs visi runājam par to, ka ir karš, ka viss kaut kas mums ir jādara un jāglābj tie, kuri pašreiz cieš, un jāvirzās uz priekšu. Tad kāpēc mēs tajā jomā nevirzāmies uz priekšu, un kāpēc mēs neatbalstām savus uzņēmējus? Nu, jāsaka, kā ir: ja kāds ir izlasījis šo likumprojektu, apskatījies, tad pašās beigās ir rakstīts: “Likums stājas spēkā 2023. gada 1. septembrī.” Nu jau varētu teikt tā: ja tas likums ir stājies spēkā, tad tādā gadījumā, par ko mēs šinī brīdī runājam? Es paskatījos tālāk – Ministru kabineta protokola izraksts ir 13. jūlijā, tātad ir zināma steidzamība bijusi. Tātad izskatās, ka faktiski Ministru kabinets 13. jūlijā domāja, ka 1. septembrī jau varēs trīs lasījumos šo likumu dabūt cauri. Tātad bija ārkārtīga steidzamība – ārkārtīga steidzamība. Nu, mēs savā virzībā uz priekšu šo steidzamību neredzam. Tātad par to nav ticis runāts.

Nu, lūk, tātad es piedāvāju, ja tas ir iespējams, balsot arī... vai likt uz balsošanu vai komisijā darīt to visai ātri. Kulberga kungs grib izmeklēšanas... nu, es nezinu, vai Ābramas kundze pabeigs vai nepabeigs, vai ir jau pabeigusi savu izmeklēšanu par skandalozo iepirkumu Aizsardzības ministrijā, bet viss vienalga, steidzamība ir ārkārtīga šim likumprojektam, jo tie uzņēmēji, kuru mums nav daudz, bet kuri ir gatavi izmantot tās programmas tajā sadaļā, kas saucas “Aizsardzības industrijas attīstības atbalsta mehānismi”... viņi gaida pašreiz uz to. Viņi gaida likumu, un viņi gaida grantu programmu.

Lūdzu, virzīsimies uz priekšu un kalposim savai valstij un tās drošībai!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Esam pietuvojušies pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Esam reģistrējušies nu vairs 83, nav reģistrējušies 17: Edmunds Cepurītis, Svetlana Čulkova, Igors Judins, Edmunds Jurēvics, Inese Kalniņa, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Līga Kozlovska, Ģirts Valdis Kristovskis, Kristaps Krištopans, Ramona Petraviča, Viktorija Pleškāne, Igors Rajevs, Jānis Reirs, Aleksejs Rosļikovs, Edvards Smiltēns, Andris Šuvajevs un Edmunds Teirumnieks. (Starpsauciens: “Smiltēns ir!”) Jā, es sapratu. (Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Mēs esam palikuši pie likumprojekta “Aizsardzības industrijas likums” izskatīšanas un esam uzsākuši debates.

Nākamajam vārds debatēs deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Latvija pirmajā vietā atbalstīs konkrēto priekšlikumu – virzīt likumprojektu uz priekšu. Bet, kā jau izskanēja iepriekš no šīs tribīnes, mēs apzināmies, ka šim jautājumam ir divas puses.

Viena puse ir tā patriotiskā – mums ir jāatbalsta Latvijas drošība, mums ir jāatbalsta mūsu armija, mums jādara viss iespējamais, lai armija būtu labi apgādāta no militārās puses, lai būtu labi ieroči. No otras puses – gribas, lai arī Latvijas uzņēmēji varētu piedalīties šajā biznesā un piegādāt armijas vajadzībām nepieciešamo munīciju un ieročus.

Tas ir pilnīgi normāli, tas notiek visā pasaulē. Amerikā savi uzņēmumi ražo savu militāro tehniku, Vācijā – savu. Bet diemžēl Latvijā tādas pieredzes nav. Ir atsevišķi mazi uzņēmumi, kas ir iekūlušies skandālos.

Kā mēs zinām, ir bijuši diezgan skandalozi patronu iepirkumi, skandalozs jautājums bija par armijas apgādi ar pārtiku. Un tagad jautājums – kā mēs varētu šo jautājumu risināt, lai nebūtu vairs skandālu, jo tiešām laikā, kad notiek karš Ukrainā, kad ir daudzas problēmas, ar kurām saskaras Latvija tai skaitā, mums ir nepieciešams rīkoties.

Bet negribētos, lai atkal būtu tā, ka kādi nezināmi uzņēmumi jeb uzņēmumi, kas kādā vecā angārā nodarbojas ar uzņēmējdarbību, piemēram, patronu ražošanu... un tad, kad parādās informācija par patronām, izrādās, ka tās patronas, patriotiski saražotās Latvijā, maksā vairākkārt dārgāk, nekā tas ir... būtu iepirkts ārzemēs. Pieņemsim tā: ja tu nopērc kaut kādu dekoratīvu lietu, nu labi, tu pārmaksā, tu samaksā vietējiem, tā kā atbalsti vietējos... Bet šoreiz es gribu aprunāties par to, kas būtu, ja pēkšņi sāktos karš. Vai vietējie ražotāji angāros spētu piegādāt pietiekami daudz patronu, kuras patiesībā viņi nemaz neražo? Viņi komplektē, viņi paņem, nopērk dažādas detaļiņas un komplektē patronas šeit. Šāda ražošana nav jāatbalsta!

Es domāju, būtu jādomā, ka mūsu uzņēmējiem varbūt būtu jāveido kopuzņēmumi ar nopietnām ārvalstu kompānijām, lai nebūtu tā, ka X stundā konkrētas problēmas nevar tikt risinātas tikai tāpēc, ka munīcijas piegādātājs nav spējīgs to izdarīt, jo tās piegāžu ķēdes ir apdraudētas.

Tad ir vēl viena problēma. Mēs tagad skatāmies, vērojam tiešraidē karu Ukrainā, un ik pa brīdim tur kaut kas sprāgst. Kas sprāgst? Munīciju noliktavas, ražotnes, objekti ostās – tur, kur ir kaut kāda munīcija. Kāpēc tas notiek? Tas ir pilnīgi loģiski – lai to nevarētu izmantot kara gadījumā.

Ja, pieņemsim, tā ražošana ir šeit, jo mēs esam pierobežā... kas notiek, ja konkrētā ražotne tiek sabombardēta? Kāda ir alternatīvā piegāde?

Es domāju, ka Aizsardzības ministrijai ir jāskatās no šī aspekta, un principā tas nav Aizsardzības ministrijas jautājums, tas ir visas valdības jautājums, tas ir Nacionālās drošības komisijas jautājums, Nacionālās drošības padomes jautājums. Visos līmeņos ir jārunā par to.

Ja mēs atbalstīsim vietējos ražotājus, tad tam ir jābūt, pirmkārt, kvalitatīvi, otrkārt, par adekvātu samaksu, treškārt, ja gadījumā sākas karš, tad ir jābūt drošībai, ka viņi spēs piegādāt arī no citas vietas to konkrēto munīciju – patronas... jebko citu. Tas nav nekāds joks, tā ir ļoti nopietna lieta, jo, ja nebūtu bijuši skandāli iepriekš saistībā ar Aizsardzības ministriju, tad mēs šodien par to nerunātu.

Kulberga kungs, kas uzstājās pirms manis, teica, ka viņa partija arī atbalstīs šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet tālāk būs nopietnas diskusijas. Un es domāju, ka mēs no šīs tribīnes būsim spiesti runāt arī par nepatīkamām lietām. Tas, ka mēs visi kopā esam pieņēmuši lēmumu, ka aizsardzības budžets ir jāpalielina līdz trim procentiem no kopprodukta... Par to ir sasniegts zināms konsenss, bet tas, kā pareizi izmantot šos līdzekļus, ir ļoti, ļoti svarīgi. Tas, ko mēs esam dzirdējuši iepriekš, miera laikā, tad, kad nebija kara Ukrainā, – protams, tie iepirkumi nebija tik sistemātiski, kā tas būtu kara laikā, un ir dzirdēts... es šeit vienkārši negribu tagad konkrētus faktus runāt, bet tas, ko es esmu dzirdējis, ka bija sapirkta tehnika, kura bija novecojusi, veca... Tagad mēs dzirdam, ka tiek pasūtīta jaunākā tehnika. Tā, kas nodrošinās drošību Latvijai tieši kara gadījumā. Tā ka par to visu mums ir jādomā.

Es domāju, ka šajā gadījumā jaunajam aizsardzības ministram būtu jāiniciē debates šeit, Saeimā, gluži tādas pašas, kā ir bijušas par ārpolitiku vai par ekonomiku. Nu, par ekonomiku ne īpaši veiksmīgas tās līdz šim bijušas. Mums nevajag iet jautājumos, kur ir valsts noslēpums, bet tur, kur ir jautājumi, par kuriem būtu jālemj deputātiem, un būtu jānotiek debatēm par to informāciju, kas deputātiem ir pieejama.

Un es vēlreiz saku: es esmu par to, lai Latvijā mēs ražotu vajadzīgo munīciju. Bet ir viena būtiska lieta – ražot tikai Latvijai nav iespējams. Ja kāds grib nodarboties nopietni ar šo biznesu, tad jāražo ar iespēju eksportēt uz citām valstīm, un nav runa tikai par Igauniju un Lietuvu. Apskatieties, mazā Izraēla! Nu jā, tur tagad arī karadarbība ir sākusies, bet viņi eksportē, Izraēlas ieroči tiek eksportēti pa visu pasauli.

Un kāpēc Latvija to nevarētu darīt? Noteikti, ka varētu, un tas arī jādara. Bet tas nevar būt vecā garāžā, vecās noliktavās, kur tiek patronas taisītas un pārdotas pēc tam par kosmisku cenu. Tas nav pieļaujami! Un te nav runa... Mēs patriotiski dodam naudu... nu tad visu darbu izdarījuši. Nē. Mums šodien ir jābūt arī atbildei uz to, vai tas, par ko mēs lemjam, apstiprinot budžetu, mums dos drošību, vai tas dos drošību mūsu vēlētājiem, mūsu tautai, mūsu ģimenei, mūsu bērniem un tā tālāk.

Tā ka, godājamie kolēģi, es saprotu, ka šodien vēl daudzi cilvēki debatēs par šo jautājumu, bet es uzskatu, ka debatēm ir jāturpinās, jo līdz šim ne viss ir bijis pietiekami gludi un saprotami. Un, lai šīs bažas kliedētu, ir jābūt atbildīgajām amatpersonām.

Garisons... ir vēl tāds Garisons Aizsardzības ministrijā? Ir. Pārdzīvojis visus ministrus. Vot, lai nāk šeit un ziņo! Viņam ir tiesības šeit nākt kā ministrijas pārstāvim un atskaitīties. Un tad, kad mēs... jāpaņem jūtūbā daži video rullīši, kas grozās... tieši par Aizsardzības ministrijas jomu... tad taisām izmeklēšanu šeit, no šīs tribīnes. Lai viņš atskaitās, jo sanāk tā – par iepirkumiem atbildīgi kaut kādi mazie gariņi, kas it kā parakstīja līgumu, nezinot, ka līgums ir par 220 miljoniem. Kādas garantijas, ka tur atkal nav pieņemti darbā cilvēki, kas nesaprot, ko viņi īsti paraksta un kāpēc viņi paraksta?

Tā ka, godājamie kolēģi, aicinu šo jautājumu virzīt uz priekšu, atbalstīt pirmajā lasījumā. Bet vienlaicīgi es aicinu visas partijas – gan pozīcijas, gan opozīcijas – tiešām iedziļināties maksimāli visā šajā lietā, lai Latvijas sabiedrība zinātu, ka Latvijas valdība un parlaments dara visu, lai cilvēki dzīvotu drošībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es no sākuma biju ļoti skeptisks par šo likumu, un jāsaka tā, ka komisijas sēdē faktiski ar vienu manu jautājumu un tikpat īsu atbildi tika atrisinātas visas manas bažas, proti, par ko es gribētu lūgt... arī tālāk skatoties šo likumprojektu... caur kuru prizmu vērot šo visu. Ko Ainārs jau arī teica: caur prizmu, kas mums notiek tanī gadījumā, ja mums ir X stunda.

Tātad nevis tagad mēs ražojam un tad domājam, kā un uz kurieni pēc tam pārnesīsim un pārcelsim, bet jau sākotnēji skatīties to kā izejas materiālu – kādas mums ir iespējas, ko piedāvā uzņēmēji X stundā. Un visus iepirkumus strikti uzraudzīt un skatīties caur šādu prizmu. Tātad – uz kuru valsti var pārnest, no kuras valsts ir vislabākais apgādes ceļš, kur vislabāk ir strādāt, kur būs viszemākie nodokļi. Skatīties caur tādu prizmu, jau iepriekš paredzot, kādas var būt nepatikšanas.

Ja mēs tā darīsim, tad es redzu, ka nākotnē mēs būsim pasargāti un droši par šiem jautājumiem.

Tā ka arī lūdzu atbalstīt. Un virzāmies tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies runāt deputāte Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Priekšsēdētāja! Prezidij! Godātie deputāti! Paldies Kristovska kungam par ļoti kvalitatīvi uzsāktajām debatēm. Patiešām militārie analītiķi uzsver, ka Ukrainā karš tik drīz nebeigsies, un līdz ar to arī Eiropas valstīm, jo sevišķi NATO valstīm, kas atrodas tuvu Ukrainai, jo sevišķi mums, ir jādomā par savas militārās ražošanas attīstību. Tam ir tādi divi lieli mērķi: pirmkārt, apgādāt bruņotos spēkus ar visu, kas tiem ir nepieciešams, otrkārt, eksportēt, nodrošināt Ukrainu ar to, ko mēs varam saražot, un dot Ukrainai... un mūsu, Eiropas Savienības un NATO valstu bruņotajiem spēkiem. Un tāpēc militārā ražošana šobrīd ir viena no augstākajām prioritātēm.

Mums ir ļoti labas iestrādes, labi projekti, ne velti runājam par valsts kapitālsabiedrības veidošanu. Šobrīd ir pavēries ļoti labu iespēju loks, lai mēs varētu saņemt 50 un līdz pat 60 procentiem Eiropas Komisijas finansējuma šim projektam. Tāpēc viens no kritērijiem – mēs nedrīkstam vilcināties, jo ir konkrēts termiņš, līdz kuram šis projekts mums ir jāpiesaka Eiropas Komisijā. Tā ir viena lieta.

Otra lieta – mēs dzīvojam un strādājam konkurences situācijā. Jā, par līdzīgiem projektiem domā arī mūsu kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva, tas nav nekāds noslēpums. Tātad mums ir jāspēj rīkoties veikli un pietiekami ātri, lai nezaudētu šajā konkurences cīņā. Un, ja nu gadījumā šie projekti tiek novilcināti, tad būs jāuzņemas atbildība konkrētajiem politiķiem, tajā skaitā ministram, aizsardzības ministram, un konkrētajai valdībai, un premjerei, ka igauņi vai lietuvieši atkal mums ir aizsteigušies garām.

Un ko runā Igaunija? Igaunijas militārie eksperti ir secinājuši, ka pašreizējā drošības situācija prasa valsts investīcijas aizsardzības industrijā, un Igaunijā ir uzsākts darbs pie aizsardzības industriālā parka veidošanas. Pietiekami liela – 50 līdz 100 hektāru platībā. Tiek uzrunātas piecas sešas pašvaldības. Protams, arī pašvaldību interese ir milzīga par šo projektu. Jā, nav noslēpums, tuvu dzelzceļam, tuvu satiksmes ceļiem, pievadceļiem, jo ir skaidrs, ka arī tas ir faktors.

Jautājums: par ko domā Igaunija? Igauņi publiski apgalvo, ka vēl nav izšķīrušies, par kāda kalibra munīcijas ražotni viņi domā, bet ir mājieni, ka pieprasījums ir pēc 155. kalibra munīcijas. Tātad mēs saprotam, ka esam asā konkurences situācijā un nedrīkstam vilcināties, un ir jārīkojas pietiekami ātri un pietiekami izlēmīgi.

Vēl viena lieta, par ko es vēlējos teikt. Šī valsts kapitālsabiedrība nedrīkst pārvērsties par tādu brīnišķīgu vietu, kur ar zelta izpletņiem (pilnīgi piekrītu šim uzstādījumam) nolaistos tie, kas ir izkrituši no politiskās aprites. Tādēļ es kā politiķe atbalstīšu, ja vai nu likumā... vai konkursā tiks meklēta vadība valsts kapitālsabiedrībai.

Pirmkārt, lai būtu prasība pēc labas reputācijas. Kaut kā mums parlamentā dažkārt šī prasība pēc labas reputācijas izsvītrojas. Lai mums juristi palīdz vai... kādas citas intereses, bet es uzstāšu, lai būtu prasība pēc labas reputācijas. Tas ir kritiski svarīgi.

Otrkārt, es gribētu, lai šīs kapitālsabiedrības potenciālo vadību konkursā, atklātā konkursā, izvērtētu arī drošības dienesti.

Un, protams, es domāju, ka pašsaprotama prasība ir pēc augsta līmeņa pielaides darbam ar valsts noslēpumu un lai šīm kandidatūrām ietu cauri ļoti nopietnā vērtēšanas procesā arī drošības iestāžu pārstāvji.

Jā, te izskanēja arī retorika par neizskaidrojamām lietām, kas ir notikušas aizsardzības resorā. Esmu tās šķetinājusi. Viena no atziņām – šīs neizskaidrojamās un neglītās lietas sākās tad, kad notika politiska iejaukšanās iepirkumos, un es ceru, ka tā tiks izbeigta reizi par visām reizēm un par to mēs vairs nerunāsim Latvijā ne no šīs tribīnes, ne no kādām citām tribīnēm. Es ceru, ka ar šo skandālu tādai politiskai vēlmei ieiet iepirkumos pa pakaļējām durtiņām tiks pielikts trekns un izšķirīgs punkts.

Jā, nemitīgi ir jāpilnveido sistēma lielo iepirkumu – jo sevišķi lielo iepirkumu! – uzraudzībai. Nevar teikt, ka beidzot šī sistēma ir izveidota un gatava, jo situācijas mainās, mainās intereses, labi to zinām, mainās iespējas, un līdz ar to situācija ir jākontrolē. Viena no atziņām – tur jābūt ļoti cieši blakus arī militārās izlūkošanas pārstāvjiem. Droši vien tā ir vēl viena liela atziņa no šiem neveiksmīgajiem iepirkumiem, kas bija radušies iepriekšējā ministra politiskajā vadībā.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu. Darīsim visu, lai tas būtu maksimāli veiksmīgs, un darīsim visu, lai mūsu aizsardzības industrija būtu brīva no dažādām politiskām interesēm vai vēlmes stiept savu deķīti uz kādu konkrētu pusi, bet, saprotot to, ka šobrīd esam ļoti aktīvas konkurences situācijā, rīkosimies ātri un izlēmīgi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes, kolēģi! Es katrā ziņā atbalstu simtprocentīgi, vēl vairāk, ka Latvijā beidzot attīstās aizsardzības industrija. Par to esmu domājusi daudzus gadus, kā es jau kādreiz te stāstīju no tribīnes, it sevišķi skatoties, kā notiek ļoti dīvaini iepirkumi Aizsardzības ministrijā.

Mēs arī esam pētījuši citu valstu pieredzi. Man bija pārsteigums, kāpēc, piemēram, dažādus nakts tēmēkļus Čehijā var ražot privāts komersants, kāpēc dažādas militārās ierīces var piegādāt no Amerikas, kur tās arī ražo privāts komersants. Un vienmēr licies, ka vai nu nepietiek zināšanu, uzņēmības, vai kaut kā cita, bet, es domāju, tagad, kad šis likums top un mēs zinām, ka ir skaidri iezīmēts finansējums, kas ir milzīgs, un te ir iespēja attīstīt inovatīvu ražošanu – inovatīvu militāru ierīču ražošanu! –, tas noteikti ir jāizmanto.

Bet ko es gribu teikt? Uzreiz – divas tēzes, kas šo manu lielo sajūsmu zināmā mērā piebremzē. Jā, es paskatījos, likumprojekts “Aizsardzības industrijas likums” ir ļoti labs, un, ja tas viss realizējas tā, kā ir rakstīts, tas ir ideāli. Bet pirms gada, klausoties, ka mēs ar tādu sajūsmu runājam, ka mums tagad taps valsts kapitālsabiedrība, kas sāks ražot patronas vai... munīciju, principā vienkāršus produktus, es domāju: ak dieniņ, kāpēc mēs tik zemu sevi vērtējam, kāpēc mēs priecājamies par tādiem sīkumiem, jo patronas, protams, var ražot privātie komersanti. Un tur ir noteikti vajadzīga atbilstoša zinātība, sertifikāti, drošības... un tā tālāk, bet tas nav tas, ar ko valstij lepoties, – ar patronu ražotni kā kapitālsabiedrības galveno uzdevumu.

Tāpēc es ļoti ceru, ka tas, kas ir ielikts likumprojektā – ka Latvijai būs iespēja iekļauties šajās globālajās ķēdēs ar ražošanu, ar inovācijām, piegādi, loģistiku –, realizēsies tiešām ļoti eksportspējīgas produkcijas radīšanā, jo potenciāls mums ir, mēs redzam, ka mazie un vidējie uzņēmumi ir spējīgi attīstīt tiešām fantastiskas lietas, ja viņiem ir atbalsts, ja viņi saņem finansējumu šo potenciālu attīstīt.

Tā ka noteikti tā pirmā tēze – jā, militārā industrija, aizsardzības industrija, valsts iesaiste, un atceramies atkal par Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantu, kas pasaka, ka valsts iesaistās biznesā, uzņēmējdarbībā, ja tiešām kaut kādi ļoti stratēģiski drošības aspekti ir jārealizē vai tirgus nepilnība... bet tas noteikti nav patronu jautājums. Tas ir viens.

Otrs, par ko es arī uztraucos, – ņemot vērā tos iepirkumus, kas ir bijuši Aizsardzības ministrijā, šis pēdējais skaļi izskanējušais... nu kā lai mēs atkal sevi nesadalām sīknaudā? Mēs kaut ko tur... it kā iesaistāmies, bet beigās mēs esam, kā teica, kaut kādi skrūvīšu skrūvētāji... to savu pienesumu dodam. Tas ir – atkal nenovērtēsim sevi par zemu. Un es domāju, ka tie iepirkumu principi... jā, it kā var šķietami viegli saorganizēt iepirkumu, bet pēc tam ļoti grūti to putru sastrēbt un saprast, kas ir noticis.

Te arī mans vārds pāris reizes tika piesaukts – par Aizsardzības ministrijas pārtikas loģistikas iepirkumu: kāpēc nekas netika izdarīts no deputātu puses, netika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija? Es varu atzīties godīgi, ka es noklausījos kaut kad neilgi pirms Jāņiem Valsts kontroles padomes locekles Kristīnes Jaunzemes ziņojumu un sapratu, ka tur viss ir pateikts – kā tika organizēts iepirkums ministrijā, tā totālā bezatbildība, neviens ne par ko neatbild, bet iesaistīti ļoti daudzi, un pēdējā brīdī kaut kur tiek padots no augšas rīkojums, ka ir jāuzvar noteikti kādam... iespējams... un arī vēl kaut kādas summas... neviens nesaprata, kurā brīdī summa no 220 miljoniem pārtapa par 330. Tātad pilnīga bezatbildība!

Un, jā, bija sastādīts – es gribu jums apliecināt – bija sastādīts ļoti detalizēts plāns, lai šo varētu izvērtēt. Bet droši vien arī Aizsardzības ministrijai un deputātiem, kurus interesē, jālasa Valsts kontroles ziņojums. Tur ir ļoti daudz kas pateikts, kas attiecas uz darba organizāciju Aizsardzības ministrijā, kāda tā ir bijusi. Otrs – noteikti jāgaida KNAB izmeklēšanas rezultāts, jo ar šo lietu darbojas KNAB, cik es saprotu, vēl joprojām. Jo kā var firma, kurai nav nekādas loģistikas pieredzes, uzvarēt iepirkumā par tādu milzīgu summu, un vai tiešām 40 reizes lētāks piedāvājums, ko piedāvāja šī konkrētā firma, bija tā vērts, lai šī nozare riskētu ar ārkārtīgi lielu fiasko, jo šīs piegādes varēja arī netikt nodrošinātas?

Tātad finalizējot es gribu pateikt: jā, aizsardzības industrija – tas ir ļoti svarīgi, bet ne valsts kapitālsabiedrība, kas ražos tikai patronas. Ļausim privātajiem komersantiem, izmantojot šo iespēju, attīstīt savu zinātību, eksportspēju, jo mūsu mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem ir pietiekamas iespējas savu potenciālu pierādīt, var radīt tiešām ļoti inovatīvus augstākā līmeņa produktus, un, es domāju, pasauli ir, ar ko pārsteigt. Un neiziesim uz to, ka mēs vienkārši paļaujamies uz to vieglāko ceļu – kaut ko iepērkam un tad šeit saskrūvējam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Vēl viens aspekts, ko pie šī svarīgā aizsardzības industrijas likuma gribētu ņemt vērā, ir dalījums. Šeit, es dzirdu, sāk nedaudz izskanēt pretestība kapitālsabiedrības modelim, bet tie līmeņi jau ir dažādi.

Viens ir valsts kapitālsabiedrības līmenis, kur tiešām varētu ražot arī patronas Latvijai, un es domāju, ka patronas... munīcija – tā ir... maize, tas nav nekas ekskluzīvs, tā ir pamatlieta no nacionālo interešu viedokļa, ar to valstij ir jābūt nodrošinātai. Un arī no drošības aspekta, es domāju, būtu saprātīgi – tik elementāru un ārkārtīgi būtisku, vajadzīgu lietu valsts patur savas kapitālsabiedrības ziņā.

Nākamais līmenis ir citas kapitālsabiedrības un lielie uzņēmumi. Mums ir arī veiksmes stāsti, kas nozarē ir labi zināmi, kuri jau veiksmīgi ieiet šajā drošības un aizsardzības nozarē, kaut vai LMT un vēl vairāki citi, kas jau šobrīd attīsta produktus un dod lielu pienesumu aizsardzības industrijai.

Trešais līmenis ir tas, ko mēs varētu saukt par mazajiem uzņēmējiem, kur būtu liela loma arī jaunuzņēmumiem. Šeit mums faktiski ir jārada tāda elementāri saprotama ceļa karte, kur jaunais uzņēmējs kā inkubācijā iziet cauri... nevis tikai šobrīd Aizsardzības ministrijā var saņemt šo grantu programmu, kas ir laba... un tur arī ir attīstījušies vairāki labi produkti, bet papildus grantu programmai tas tiktu slēgts kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darīto gan vaučeru programmā, gan inovāciju atbalsta programmā, lai mēs varētu jaunus uzņēmējus, kas atnāk ar savu biznesa ideju, izvest aiz rokas pa ceļa karti, lai nebūtu pretrunas, ka šobrīd, ejot pie LIAA pēc atbalsta, viņi nezina, vai viņi drīkst vai nedrīkst izpaust informāciju, savukārt, ejot pie Aizsardzības ministrijas, viņi var izstāstīt ideju, bet varbūt nevar saņemt nepieciešamo finansējumu. Tāpēc mums šie spēki ir jāapkopo, lai, atnākot ar ideju, ir objektīvs izvērtējums, ir iespēja piesaistīt kapitālu un ir iespēja ņemt dalību klasterī – šajā klasterī, kurš ir ne tikai kā juridiska vienība, bet arī iespēja, tāda savstarpēja zinību pārnese, jo tieši šo jaunuzņēmumu savstarpējā mijiedarbība un arī fiziskā klātesamība varētu veidot jaunu izrāvienu jauno militāro risinājumu veidošanā, kuri pēc tam nepieciešamības gadījumā var integrēties arī tajā kapitālsabiedrībā, par ko mēs šodien runājam.

Tāpēc es negribētu, ka mēs ieejam diskusijā “par” vai “pret” – tas ir jādara privātajam vai valstij –, es domāju, ka tie viens otru var papildināt. Galvenais, lai mēs konkurētspējas un tempa ziņā nezaudējam kaimiņvalstīm, lai mums ir ceļa karte, finansējums, lai katrs spēlētājs – valsts vai privātais – zina savu vietu uz laukuma un lai valsts nodrošina, ka finansējums viņiem tiek ātri un efektīvi nodrošināts.

Klasteris... Iespējams, būtu jādomā par to, ka tam, kas ir noderīgs aizsardzības nozarei, bet nav saistīts ar tiešu – patronu, munīcijas – lietu... bet citām tehnoloģiskām lietām, varētu veidot arī atsevišķu industriālo teritoriju. Mēs zinām, ka ir valstis, kur pēc tam kopīgi testē šīs tehnoloģijas un, savstarpēji viens otru papildinot, veido vēl jaunas tehnoloģijas, un veidojas jauns intelektuālais produkts.

Tā ka, es domāju, tur ir milzīgs potenciāls. Man prieks, ka šis likumprojekts ir nonācis Saeimā. Viss, kas šeit ir minēts... Kā jau es teicu, lūdzu, netaisām pretrunas starp valsts kapitālsabiedrību un privāto sektoru, bet atrodam katram pienācīgu vietu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Pāris replikas par dzirdēto. Es domāju, jā, tas norāda, ka parlamentā... es nezinu, cik dziļi mēs varēsim debatēt par militārās industrijas attīstību, ja nav pat pamatizpratnes, ka nav atšķirības starp patronām un munīciju, atšķirība ir tikai kalibrā. Līdz ar to, ja par šo mēs runājam, es teiktu, ka, akurāt, patronu, munīcijas ražošana Latvijā ir ļoti svarīga.

Man kā zemessargam vienu brīdi jau bija pieriebies lietot balss munīciju. Tiem, kas nezina, kas ir balss munīcija, – es varu atdarināt dažāda līmeņa kalibrus: 5,56 – bam-bam-bam, bam-bam; 7,62 – bam-bam-bam-bam (Atdarina dažādā ritmā un skaļumā.). Nē, jūs smejaties, bet tā ir bijusi zemessarga pieredze mācībās, kad nav munīcijas. Un, ja mēs šādu munīciju, pat arī šādu maza kalibra munīciju, ražojam Latvijā, tas ir ieguldījums mūsu aizsardzības spēju stiprināšanā – vai tā būtu Zemessardze, vai tie būtu bruņotie spēki kopumā. Tā ka šeit, es domāju, nevajadzētu diskutēt, vajag vai nevajag, tas, pašsaprotami, ir nepieciešams.

Vēl būtiska lieta. Jā, militārajā jomā ienāk modernās tehnoloģijas, bet tās jau neienāk ar formu, tās ienāk ar saturu, ko pilnveido. Tā, pieņemsim, tie, kas ir kritizējuši un kritizē, ka mēs kaut kādu lietotu ekipējumu esam pirkuši, tehniku, – nu, ziniet, tā ir – čau! ASV vēl joprojām viens no viņu drošākajiem bumbvedējiem ir B-52, kas joprojām tiek aktīvi izmantots militārajā jomā. Ir čaula, bet iekšā viss, kā saka, kas lācītim vēderā, – viss ir moderns. Tāpat arī īstenībā varam skatīties... Mēs, protams, varam pasmīkņāt, ka Krievijas Federācija kaujas laukā izstumj T-34, bet arī T-34 var būt ņiprs un bīstams, ja tajā ir saliktas modernās tehnoloģijas.

Tā ka šeit vajadzētu skatīties plašāk, kā mēs modernās tehnoloģijas varam ražot uz vietas un pat integrēt tajos formātos, kas, jā, varbūt ir 50–60 gadus veci, bet aktīvi tiek izmantoti militārajā jomā.

Runājot par Aizsardzības industrijas likumu, viena būtiska lieta ir piegāžu ķēdes. Piegāžu ķēdes ir absolūti svarīgas. Nodrošināt – tā ir ne tikai nacionāla līmeņa, bet arī pārrobežu sadarbība. Tas nozīmē – kritiskā infrastruktūra: ceļi, dzelzceļš, viss pārējais. Es šaubos, vai būs kaut kādi vecie angāri, tā ir šī jautājuma stereotipizēšana. Un noteikti (tas jau arī tika minēts), jā, mums, valstij, vajadzētu mobilizēties un, ja tas iespēju loks ir pavēries, dabūt arī tādu lielu lietu ražošanu Latvijā – lielu lietu, kā, pieņemsim... tas pats, ko Mūrnieces kundze minēja par 155. kalibra lādiņiem... Igaunija nesaka, kas tieši ir vai kā... bet mums noteikti, ja mēs vēl ieguldām milzīgus līdzekļus jaunu poligonu attīstībā, kas, visticamāk, turpmāk kalpos arī visām trim Baltijas brigādēm kā placdarms kaujas spēju uzturēšanai augstā kaujas gatavības līmenī. Augstais kaujas gatavības līmenis – kolēģi, nav tā, ka to uzraksta uz lapas, tas nozīmē ļoti regulāras mācības ar kaujas munīciju.

Vēl būtiska lieta, kas šajā jomā būtu jāapsver un kur jāmeklē atbalsts, – protams, nedominē tikai smagā tehnika vai klasiskie ieroči, bet ir arī no civilās dzīves pārnesamas preces, kuras var tikt izmantotas militārajā jomā. Kā labu piemēru varu minēt, kas atkal ir no Zemessardzes pieredzes, – tie ir turniketi... Turniketus, jā, ražo Izraēla, bet vai tiešām Latvijā nav kapacitātes un zināšanu, lai mūsu uzņēmēji varētu ražot turniketus? Tie ir moderni žņaugi, kas tiek izmantoti. Tā ir maizes prece. Jūs paskatieties, Ukrainā katastrofāli trūkst turniketu, un turniketi kaujas laukā ir dzīvības un nāves jautājums. Tā ir lieta, kur... kāpēc Latvijai šo nišu nepaņemt – kaut vai reģionā – un nodrošināt to?

Ir jādomā arī šādās kategorijās, tātad pārnese no civilās uz militāro, un jādomā par attiecīgiem atbalstiem. Šeit tas noslēdzošais ir virkne atbalsta mehānismu. No valsts puses būtu jānāk pretim militārajai industrijai, tā ir arī nodokļu politika, ja mēs vēlamies piesaistīt arī stratēģiskos investorus, kas potenciāli atver šeit savas ražotnes.

Otra lieta ir intelektuālais īpašums – tajā skaitā –, kas būtu tieši orientēts... pieņemsim, inovatīvi produkti, preces, ko mūsu uzņēmēji rada. Mēs viņiem uztaisām tā saucamo īso rindu, kas saistās ar intelektuālā īpašuma aizsardzības nodrošināšanu. Tas būtu vēl viens... kas potenciāli padarītu mūsu uzņēmējus, kas militārajā jomā grib darboties un strādāt... ka viņi jūt valsts atbalstu un paātrina... viņu iespējas nodrošināties šajā militārās industrijas pasaulē, kas... Ja kāds teiks, ka uz to nevajag fokusēties, – visa pasaule nebūs pacifisti, tā ir naiva domāšana. Militārā industrija pasaulē ir tikpat aktīva, tikpat liela kā farmācijas bizness, un es domāju, ka arī Latvijai ir gan zināšanas, gan spējas būt daļai no šīs globālās industrijas.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Kolēģes! Es gribu jums visiem pateikt milzīgu paldies, ar savām runām izsakot atbalstu Aizsardzības industrijas likumam. Cik no iepriekšējiem runātājiem es saprotu, mēs visi skatāmies vienā virzienā ar vienu mērķi, un tas dod iespēju šo likumu panākt kvalitatīvu un labu.

Es sadzirdēju arī Kulberga kunga teiktajā bažas par iepriekšējiem iepirkumiem un iespējamām lietām, kas varētu būt. Jāsaprot viena lieta – notiek izmeklēšana, un, ja kādreiz kādā nozarē ir viens nekrietns uzņēmējs vai zaglis, to nekad nevar teikt par visu nozari. Un mums jau jāskatās kopumā. Tāpēc ir sperti attiecīgi soļi, ka tās visas izmeklēšanas notiek.

Arī Kristovska kungam piekrītu. Ļoti precīzi ir teikts, ka... gan mūsu stratēģiskie partneri, gan mēs paši esam redzējuši, gan Mūrnieces kundze minēja – ir konkurence... šis likums kavējas, mēs jau kavējam, nezinu, par pusgadu vai gadu, tam jau vajadzēja būt. Ko es gribu teikt – mērķis ir lieki nekavēties, bet mērķis ir arī radīt kvalitatīvu Aizsardzības industrijas likumu, mēs, lieki steidzoties, nedrīkstētu pieļaut kādas paviršības.

Es gribu teikt paldies Mūrnieces kundzei – viņa daudz jau ir darījusi kā iepriekšējā aizsardzības ministre, un, es teiktu, tas ir liels ieguvums, ko jūs, Mūrnieces kundze, šodien minējāt, ka jūs skatīsieties, rūpīgi vērosiet un pievērsīsiet uzmanību gan pārvaldības jautājumiem, gan reputācijas jautājumiem, gan kā tiks ieceltas... dažādas institūcijas, gan drošības pielaides jautājumiem. Tas tikai liecina, ka, ja mēs visi – parlaments... Saeima – šādā veidā kopā strādāsim, šis likums varēs sanākt kvalitatīvs, un es patiešām aicinu uz to.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds rosinās publisku diskusiju, lai vēlreiz pārrunātu... lai sadzirdētu... lai skaidrotu, kāds ir šis likums un kā mēs virzāmies uz priekšu, lai šis patiešām būtu aizsardzības industrijas likums, kas veido aizsardzības industrijas ekosistēmu, lai tas nebūtu tikai vienam vai otram, vai atsevišķiem selektīviem projektiem, bet lai mēs attīstītu šo aizsardzības industrijas ekosistēmu.

Vēlreiz es gribu... par visiem iepriekš dzirdētajiem vārdiem, kas rosina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, – liels jums paldies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ģirts Valdis Kristovskis otro reizi.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Cienījamie kolēģi, nāku vēlreiz jūsu priekšā, lai teiktu, ka arī aizsardzības ministrs var diskutēt bezgalīgi un ilgi. Šim likumam bija jābūt gadu atpakaļ, piecus gadus atpakaļ vai kaut kad jau sen atpakaļ. Man ir tā pieredze, kad... jāsaka: kad nav naudas, kad ir pavisam maz naudas, un tad ir maz naudas, un tamlīdzīgi, un arī tajās situācijās kaut kas jālāpa.

Starp citu, pēc neatkarības atgūšanas (šeit daudzi runā par patronu ražošanas līniju) Rīgā bija izveidota tā saucamā Koškina līnija, tā, kas ražoja patronas PSRS bruņoto spēku vajadzībām, bija uzlikta “Siemens” elektronika. Divus gadus es centos ar tā laika valdību panākt, lai šo līniju, kura bija piemērota baloniņu ražošanai, atliek atpakaļ patronu ražošanai Latvijas aizsardzības jomas vajadzībām. Neviens valdībā nepieņēma šo lēmumu. Neviens! Un pēc diviem gadiem šīs līnijas vairs nebija, jo līnija tika noprivatizēta, un neviens nezina, kuros galos... kur palika šī līnija, tam laikam ārkārtīgi moderna. Tam laikam tā līnija bija ļoti moderna.

Es aizbraucu uz Somiju, apmeklēju arī citas valstis, jo, kā es teicu, arī toreiz, kad nebija naudas, mēs mēģinājām jau uzsākt atbalstīt mūsu uzņēmējus, lai kaut ko ražotu Latvijas vajadzībām, ne tikai kaut kādus formas tērpus, kaut kādas piespraudes vai kaut kādas detaļas, bet kaut vai to... Somijā ražoja patronas ar tehnoloģijām, kādas bija pirms Otrā pasaules kara, Latvijā bija tehnoloģija, ar ko varēja darīt, bet nopļurkāja – ierēdņi nopļurkāja.

Tāpēc šinī brīdī diskutēt par likumu, kurš ir labi uzrakstīts... Ne velti Ābramas kundze teica... Ābramas kundze, jums nebija nekādu iebildumu par likumu. Labs likums. Es arī izlasīju, man arī nekas nav iebilstams. Ko vēl šeit diskutēt? Ja mēs baidāmies par korupciju, jautājums ir par ministrijas ierēdņiem – tādiem ierēdņiem, kuri, kā teica Valsts kontrole, labu gribēdami un nesaprazdami, kā rīkoties, par pārtiku (par ļoti vienkāršu jautājumu) noslēdza iepirkumu par 200 miljoniem. (Starpsauciens: “220.”) 220... nu, mēs ar Aināru (Starpsaucieni.)... nu, 220...

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties, lūdzu, ar zāli.

Ģ. V. Kristovskis. Un arī šis likums, lai cik tas labs būs... svarīgi būs, kādi būs reglamentējošie dokumenti, kas tie būs par cilvēkiem, kas ar to visu lietu strādās.

Bet tātad par likumu. Tas ir ārkārtīgi svarīgs. Un, Švinkas kungs, ja jūs dodaties atpakaļ uz ministriju (noteikti jūs dosieties), tad par to grantu programmu – palaidiet to programmu! Veselu gadu, 2022. gadā, šī programma nestrādāja. Tie paši daži uzņēmēji... Mums nav daudz uzņēmēju, kuri var kaut ko inovatīvu, revolucionāru piedāvāt tādā industrijā, kas ir aizsardzības jomā ražojoša industrija. Tā ir ārkārtīgi specifiska industrija, un arī ražošana miera apstākļos un ražošana kara apstākļos milzīgi atšķiras, tai ir milzīgs iespaids uz konkurenci, tai ir milzīgs, milzīgs iespaids arī uz valsts ekonomiku. Tāpēc, lūdzu – es jūs lūdzu! –, dariet visu bez liekām diskusijām, virziet lietas uz priekšu! Tāpēc jūs esat ministrijā, tāpēc jums ir ministrs, un viņam šajos jautājumos jāparāda raksturs.

Paldies. Visu labu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers otro reizi.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Ļoti īsi. Pirmām kārtām tiešām patīkami, ka no pozīcijas ir vismaz kārtīgs debatētājs – Kristovska kungs –, savādāk sanāk tā, ka opozīcija savā starpā debatē. Tā ka novērtējam.

Kas attiecas uz jautājumu, kas skar Aizsardzības ministrijas “pelēkās” lietas, kā jūs atceraties, mēs bijām tuvu tam, lai tiktu izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, un principā bija jau panākta vienošanās, ka Ābramas kundze būs tā, kas vadīs šo komisiju. Es domāju, ka vismaz pagaidām šādu komisiju mēs varam neveidot, jo es ceru, ka Ābramas kundze un arī Švinkas kungs, kas šodien šeit uzstājās, darīs visu, lai ar svaigu aci tiešām apskatītos uz tām ierēdņu nebūšanām, lai nebūtu tā, ka 200 miljoni vai 220 miljoni... tomēr katram miljonam ir ļoti liela nozīme.

Pats svarīgākais – tomēr ir jābūt atbildībai, kas sākas ar ministru un valsts sekretāru. Nevar būt tā, ka iepirkuma komisijās tiek salikti kaut kādi cilvēki, kuri pat nesaprot, ko viņi tur īsti ir lēmuši. Virkne uzvārdu jau no šīs tribīnes izskanēja, neviens nezina tos cilvēkus, kuri īsti pieņēma lēmumu par 220 miljoniem, nesaukšu tos uzvārdus, tam nav nozīmes, bet man ir lūgums, Ābramas kundze, Švinkas kungs, – lūdzu, rīkojieties, jo, ja jūs netiksiet skaidrībā, tad mēs varam nākt palīgā un veidot izmeklēšanas komisiju.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Švinkas kungs, vai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā jums ir vēl kas piebilstams?

A. Švinka. Nē, nav.

Sēdes vadītāja. Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Aizsardzības industrijas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Švinka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 7. decembris.

Sēdes vadītāja. 7. decembris. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Mobilizācijas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Šie būs saistītie. Ar paketes likumprojektiem tiek izslēgtas normas, kas tiek iekļautas Aizsardzības industrijas likumā un speciālajos likumos vairs nebūs nepieciešamas.

Likumprojekts “Grozījumi Mobilizācijas likumā” izstrādāts ar mērķi izslēgt no Mobilizācijas likuma regulējumu par atbalstu industrijas attīstībai un par piegādes drošību. Tas nodrošina to, ka tiesību normas, kas attiecas uz aizsardzības industriju, ir vienā normatīvajā aktā, tas ir, Aizsardzības industrijas likumā.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mobilizācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

A. Švinka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 7. decembris.

Sēdes vadītāja. 7. decembris. Vai ir citi priekšlikumi? Nav. 7. decembris.

___

Nākamais – likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Likumprojekts paredz izslēgt no Nacionālās drošības likuma Ministru kabinetam noteikto pilnvarojumu noteikt kārtību, kādā Aizsardzības ministrija slēdz stratēģiskās partnerības līgumus. Likums stājas spēkā vienlaikus ar Aizsardzības industrijas likumu.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Nacionālās drošības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Švinka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 7. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Kredītu reģistra likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 18. oktobrī izskatīja Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” un atbalstīja likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Šī likumprojekta mērķis ir salāgot Kredītu reģistra likuma regulējumu ar mantojuma tiesībās īstenotajām pārmaiņām saistītajos likumprojektos.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M. Daģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam –4. decembris.

Sēdes vadītāja. 4. decembris. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šie grozījumi Zemesgrāmatu likumā ir saistīti ar mērķi panākt pēc iespējas vieglāku jeb viennozīmīgāku identifikāciju personām, kas Latvijā iegādājas nekustamo īpašumu, proti, lai fiziskās personas, kas ir citu valstu pilsoņi, iegādājoties zemi, tiktu reģistrētas Fizisko personu reģistrā un līdz ar to arī parādītos šī nekustamā īpašuma saite ar konkrēti identificējamu fizisko personu.

Otrs jautājums, kas saistīts ar juridiskajām personām – ārvalstīs reģistrētām juridiskajām personām –, lai mēs varētu fiksēt šo juridisko personu patiesos labuma guvējus.

Juridiskās komisijas sēdē mēs izvērtējām šos jautājumus. Protams, mēs apzināmies, ka Fizisko personu reģistra likumā, kurā grozījumi arī šobrīd iet... cerams, ka tur ierakstītie dati būs ar pietiekamu publisko ticamību. Šīs bažas izskanēja no vairāku ministriju puses, bet tas ir likuma pienākums – nodrošināt, lai tur būtu kārtība. Savukārt šeit mēs panāktu, lai būtu identificējams, kam tad īsti Latvijā pieder nekustamie īpašumi. Šobrīd tas ne visos gadījumos ir zināms.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Tas, ko teica Kūtra kungs, it kā izklausās diezgan saprotami un sakarīgi, bet ir viena lieta. Pirmkārt, ne visi, kas atrodas zālē, ir juristi.

Un, otrkārt, es uzdošu vienu jautājumu. Vai šī jaunā redakcija būs labāka vai sliktāka nekā Igaunijā un Lietuvā? Es neprasu – Spānijā, es neprasu – Vācijā, Francijā, jo šis ir tautsaimniecības jautājums. Juridiski, protams, noteikti viss ir pareizi, tikai jautājums atkal tagad – ja mēs skatāmies par juridisko aspektu...

Kā jūs atceraties, vēl pavisam nesen mēs runājām par problēmām banku sektorā. Latvijas ekonomika tiek finansēta uz pusi mazāk no banku puses nekā Igaunijā un Lietuvā. Tiek kreditēta uz pusi mazāk. Vai mēs esam uz pusi stulbāki? Izrādās – nē. Tikai tāpēc, ka ir atsevišķas iestādes...

Jūs saprotiet – ja jūs ieliksiet par uzņēmuma vadītāju cilvēku ar uzņēmēja pieredzi, tad šis cilvēks domās, kā pelnīt, bet pie reizes, protams, domās, lai viss būtu likumīgi. Bet, ja jūs par uzņēmuma vadītāju ieliksiet cietuma uzraugu vai vienkārši kādu, kas nodarbojas ar kontroli (ne sliktā nozīmē, bet vispār), viņš būs tendēts skatīties, lai neko nenozog, kas arī ir labi un pareizi, bet tomēr uzņēmumam ir jāattīstās.

Šeit mēs runājam par globālo konkurenci un šajā gadījumā pirmām kārtām salīdzinām situāciju ar Igauniju un Lietuvu. Es jau šodien to teicu. Igaunija paziņo, ka grib būt piektā bagātākā valsts Eiropā. Mēs esam pēdējā valsts Eiropā. Un tagad mēs atkal piegriežam skrūvītes.

Ja gadījumā kāds uzskata, ka es nepareizi runāju, tad, lūdzu, atnāciet izmantojiet šo debašu iespēju un pasakiet, kā tas ir sanācis, ka, labu gribēdami, mēs pieņēmām tādus likumus jeb normas, ka galarezultātā simtiem tūkstošu latviešu, ieklausieties – simtiem tūkstošu! –, ir atvēruši savus privātos un uzņēmumu kontus vai nu Igaunijā, vai – lielākoties – Lietuvā. Kā tas varēja notikt? (Starpsauciens: “Priekš kam tad ir zemesgrāmata!”)

Situācija var būt ļoti līdzīga arī ar zemesgrāmatu. (Smiekli.) Vai gadījumā nebūs tā, ka tas, kas te tiek prasīts, var radīt lielākas problēmas? Jūs palasiet ļoti, ļoti rūpīgi, jo problēma jau nav juridiskajā terminoloģijā, problēma ir – kā to uztvers ierēdņi, cilvēki, kas strādās... zemesgrāmatā, kā viņi to pārbaudi veiks.

Mums ir ļoti interesanta situācija. Mēs gribam, lai visi kontrolē visu. A kurš par to maksās? Kādas ir izmaksas? Cik ilgs laiks vajadzīgs, lai atvērtu bankas kontu vienā valstī vai otrā, cik ilgs laiks – piereģistrēt konkrēto īpašumu Latvijā salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu? Ļoti bieži cilvēks saka: es gribu darījumu veikt ļoti ātri, it sevišķi, ja man ir jāierodas... Bet, ja viņam ir jāierodas... un pēc tam tur jāierodas vēlreiz... un izrādās, ka...

Ziniet, es esmu padomju laikā dzimis, atceros, kad es pirmoreiz braucu uz ārzemēm, kad es braucu kārtot vīzu, es neaizvedu uz Maskavu, uz Norvēģijas vēstniecību (te jau vēstniecības nebija), kaut kādu vienu papīreli, man nācās braukt atpakaļ un vest to papīru. Nu, es pieļauju, ka elektroniski mēs varam to jautājumu risināt varbūt kaut kā efektīvāk. Bet realitāte ir tāda.

Man ir lūgums... Reira kunga šeit šodien nav, bet man ir priekšlikums. Partija LAVIJA PIRMAJĀ VIETĀ nebalsos “pret”, bet mēs nebalsosim šoreiz par šo konkrēto priekšlikumu. Mēs gribam saņemt atzinumu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas. Ābramas kundze, lai atbildīgā ir Juridiskā komisija, bet man ir lūgums – izskatām šo konkrēto jautājumu, un salīdziniet – ja viss ir labi... Es vienkārši nevaru atbildēt, man nebija iespēju šodien salīdzināt, kā ir citās valstīs, bet salīdzināsim no tautsaimniecības aspekta, kā ir Igaunijā un Lietuvā. Vienlaicīgi... lai Reira kungs kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs, kuram ir jādomā, kā tiks apstiprināts šis budžets un tā tālāk, iedziļinās, jo dubultā kontrole par sliktu nenāks.

Vienīgais, ko es vienkārši lūdzu, – ja tas ir kā Igaunijā, kaut vai Lietuvā, mēs nobalsosim “par”. Bet lūgums – saskaņojam, jo šis nav tikai juridisks moments, tas ir biznesa jautājums, vai kāds iegulda Latvijas ekonomikā naudu vai neiegulda. Citādi sanāks tā – bankas kontu vieglāk Igaunijā un Lietuvā atvērt, lūdzu, atveram! Nu tad arī vieglāk nopirkt. Ļoti daudziem pēc būtības nav atšķirības – ja viņi ir nolēmuši Baltijā strādāt, viņi var atrasties Tallinā, Rīgā vai Viļņā.

Ļoti bieži, piemēram... kāpēc ļoti daudzas starptautiskas kompānijas un to pārstāvniecības ir atvērtas Viļņā? Jūs aizbrauciet, tie, kas nav bijuši, Viļņa ir kārtīgi sabūvēta un attīstījusies pēdējā laikā tāpat kā Tallina. Kāpēc? Tāpēc, ka tur ir labvēlīgāki apstākļi, tur ir labāka attieksme.

Es šoreiz runāju par to, ka mēs esam likumdevēji. Ja mēs noteiksim normu, kuru var traktēt tik detalizēti... Piemēram, kāpēc ir vajadzīga informācija, kaut kāda īpašā pārbaude, lai katrs potenciālais pircējs tiek pārbaudīts kā potenciāls noziedznieks? Ja, pieņemsim, 5 procenti no 100 ir potenciāli noziedznieki, nu tad lai FID un SAB, un Valsts drošības dienests konstatē... piemēram, notiek darījums, un galarezultātā tiek atklātas kaut kādas nelikumības – arestē īpašumu, uzliec arestu bankas kontiem. Cilvēku aizturi un arestē. Es esmu par to, lai cilvēki, kas pārkāpj likumu, tiek sodīti. Bet nevar visus likumus gatavot tā... ka apkārt ir vieni noziedznieki.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Godātie Saeimas deputāti! Tātad šobrīd mēs runājam par Nacionālās drošības komisijas virzītajiem grozījumiem Zemesgrāmatu likumā. Problēma ir tāda, ka mums Latvijā ir vairāki desmiti tūkstošu īpašumu, kuriem nav precīzi nosakāms īpašnieks. Tas ir saistīts gan ar ārvalstniekiem – fiziskajām personām, kuri, iespējams, tika reģistrēti... uz kaut kādām mistiskām personām uz pilnvaru pamata... un mums vienīgā informācija par viņu ir vārds, uzvārds un tas, ka viņš ir ārvalstnieks... gan arī attiecībā uz juridiskajām personām.

Es, Šlesera kungs, mēģināšu jums pastāstīt. Skaidrs, ka, ja šos grozījumus pieņems, ofšori vairs nevarēs noslēpt visus tos nekustamos īpašumus, ko šobrīd noslēpj... attiecībā uz nekustamajiem īpašumiem, kas ir piereģistrēti uz vienu vai otru firmu. Tāpat sankcijām pakļautās personas vairs nevarēs apiet sankciju regulējumu un noslēpt nekustamos īpašumus Latvijā.

Es saprotu, ka dažam gribas piesaistīt atkal... ja termiņuzturēšanās atļauju tirgošana izbeidzās kā absolūti neveiksmīgs pasākums... ka gribas piesaistīt “nabadzīgos” miljonārus, nezinu, varbūt tādus, kas ir tikai bišķiņ sankcijām pakļauti un tamlīdzīgi... tad viņi nevarēs to darīt Latvijā, viņiem nebūs iespēju saglabāt šeit nekustamos īpašumus. Ja viņi būs pakļauti sankcijām, tad viņiem varēs attiecīgos īpašumus noņemt, respektīvi, konfiscēt (šai gadījumā būtu precīzāk lietot terminu).

Un es tiešām aicinu arī LATVIJU PIRMAJĀ VIETĀ atbalstīt grozījumus, nevis nebalsot. Es domāju, ka mums ir laiks sakārtot savas sistēmas. Tā ir kļūda, ka vispār kaut kas tāds bija pieļauts visā deviņdesmito gadu bardakā, kad bija iespēja šādi sareģistrēt īpašumus, skaidri neredzot, kam tad tas konkrētais nekustamais īpašums pieder. Šeit ir paredzēta kārtība, kā mēs iegūsim pilnu ainu par to, kam tad pieder Latvijā esošie nekustamie īpašumi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers otro reizi.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamais Dombravas kungs! Es negribēju uzstāties, bet es vienmēr esmu teicis: ja es jutīšu, ka jāuzstājas, es vienmēr uzstāšos.

Tā ir sanācis, ka Latvijā ilgu laiku darbojusies maksātnespējas administratoru mafija (Dep. E. Zivtiņa starpsauciens.), kura ir izlaupījusi uzņēmumus, cilvēkus, un jūsu partija ir bijusi saistīta ar viņiem. Ja jūs pārmetīsiet man un partijai LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, ka mēs te gribam kaut ko piesegt... kaut kādas sankcionētas personas un tā tālāk... tad parunāsim vispirms par jūsu partijas saistību ar maksātnespējas administratoru mafiju.

Un stāsts ir vienkāršs... jūsu ģenerālsekretārs ir bijis saistīts ar to un daudzi citi... bet stāsts ir ļoti vienkāršs. Stāsts ir ļoti vienkāršs. A ko ir darījušas, es atvainojos, iestādes – SAB, KNAB, Valsts drošības dienests – visus šos gadus? Un tagad, redzi, mēs kaut kādu likumiņu sakārtosim. Likumu jūs nevarat sakārtot ar atpakaļejošu datumu. Kāpēc šīs iestādes...?

Es politikā neesmu bijis vairāk kā 10 gadus. Līdz iepriekšējām vēlēšanām. Jūs, Nacionālā apvienība, visu laiku esat bijuši pie varas. “PNB Bankas” izlaupīšana ar Guseļņikovu priekšplānā un daudzu citu banku izlaupīšana – tas bija jūsu roku darbs. Kā jūs to piesedzāt, veicinājāt... tāpēc ka jūsu cilvēki pelnīja caur maksātnespējas administratoriem. Un, ja jūs man pārmetīsiet, es šo tēmu attīstīšu aizvien vairāk un saukšu arī uzvārdus, ja jūs to gribat.

Tā ka, godājamie kolēģi (Starpsauciens.), ja mēs runājam par būtību, tad būtība ir ārkārtīgi vienkārša. Mēs valstī uzturam ļoti lielu, treknu aparātu, visas šīs ārprātīgās iestādes ar cilvēkiem. Cik tās izmaksā? Kāpēc tās nav ķērušas šos noziedzniekus? Kāpēc ir gaidījušas šo konkrēto grozījumu? Es uzdošu jautājumu... šeit ir juristi pārstāvēti dažādās partijās... kāpēc tad īsti... tie vainīgie nav notiesāti? Vai tad ar šiem grozījumiem mēs tūlīt konstatēsim, kurš ir noziedznieks, kurš nav? Vai tad kādā likumā ir pateikts: ja kāds nodarbojas ar naudas atmazgāšanu... kāds ir noziedznieks, ka viņu nevar aizturēt, ka pret viņu nevar uzsākt kriminālprocesu? Ko jūs te runājat?!

Un šajā gadījumā tas, ka jums gribas visu laiku kaut kādā veidā sarežģīt šīs lietas, – skaidrs. Jūs jau nekad neesat domājuši, kā attīstīt valsti, jūs esat čakarējuši šo valsti. “Pateicoties” jūsu politikai, simtiem tūkstošu cilvēku ir aizbraukuši no šīs valsts. Latviešu valoda – galvenā valsts valoda. Kur? Norvēģijā, visā Skandināvijā, Londonā, Īrijā, vienalga, kur – visur ir latvieši. Kāpēc? Tāpēc, ka jūs esat bijuši visu laiku pie varas.

Un nepārmetiet, lūdzu, man, kurš pēdējos 10 gadus nebija politikā un nebija varā! Ja kāds saka: mēs esam pēdējā vietā tāpēc, ka Šlesers ir vainīgs... es atvainojos... apskatieties, kas vadīja pēdējās valdības, kādi ministri ir bijuši... un tā tālāk. Tā ka – skatieties uz sevi! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Vilis Krištopans.

V. Krištopans (LPV).

Priekšsēdētājas kundze, deputāti! Es, protams, saprotu, Dombravas kungs, jūs kā īstu provinciāli, kurš droši vien savā dzīvē nav dibinājis nevienu SIA (Starpsauciens.), kurš domā, ka nauda atrodas lielveikala “Rimi” kasieres aparātā, nevis to rada uzņēmēji. Un tas, kas šeit tiek piedāvāts... pareizi jau mēs sakām: nododiet to arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, lai izanalizē, lai salīdzina ar Igauniju, Lietuvu, ar Eiropas valstīm.

Man ir pieredze ASV. ASV pietiek ar vārdu un uzvārdu, lai reģistrētu īpašumu, un nav nekāda kaudze dokumentu jāiesniedz, ko jūs te tagad gribat. Un Igaunijā un Lietuvā viss ir daudz vienkāršāk. Ko jūs gribat ar to panākt? 127 reizes es esmu teicis: ja mēs gribam panākt Igauniju un Lietuvu, mums viss jādara vienkāršāk un labāk, un ātrāk. A ko mēs atkal gribam darīt? Milzīgu sarakstu ar nevajadzīgiem pieprasījumiem...

Piemēram, ja vācietis, kuram 20 valstīs pieder īpašumi, gribēs Latvijā nopirkt īpašumu, redzēs, ko no viņa prasa, viņš caur juridisko kantori... viņš pats te nekad nebrauks, jo viņam vēl 20 valstīs ir īpašumi. Viņš vienkārši nepirks. Līdz ar to ieraksts, ka tas uz budžetu nekādu iespaidu neatstāj (Starpsauciens: “Vajag, lai pērk...”)... Jā, lai pērk! Tieši tāpat kā man pieder īpašumi ārpus Latvijas. Un? Neviens man to nekad nav pārmetis.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nesarunāties ar zāli.

V. Krištopans. Provinciālis vistīrākajā nozīmē. Un vēl kur? apvienotajā sarakstā! Kauns!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Papildinot savus kolēģus. Tātad, cik es noprotu... un kāpēc arī mūsu partija atturēsies no balsošanas, pareizāk sakot, nepiedalīsies – jo nav skaidrības. Un, proti, par ko nebija skaidrības? Tad sanāk tā, ka mēs atkal veidojam kaut kādu jaunu reģistru? Atkal būs kaut kādas jaunas amatpersonas? Tātad kuras atkal būs... Palielināsim valsts aparātu? Palielināsim ierēdņu skaitu? Vai atkal būs kaut kādas mīkstās vietiņas, zelta parašuti, kur atkal nolikt savus pietuvinātos, lai viņi varētu kontrolēt situāciju, lai varētu skatīties, kas notiek, un atkal tādā veidā mēs veidotu kaut kādu nesaprotamu organizāciju, kas vienīgo, ko darīs, – neļaus attīstīties mūsu uzņēmējdarbībai vai ienākt iekšā ārzemju investoriem.

Šis jautājums nav skaidrs. Es izlasīju un sapratu, ka atkal tiks veidoti kaut kādi jauni reģistri ar visām uzskaitēm un tā tālāk, un tā joprojām, kur būs veselas papīru kaudzes, un cilvēki vienkārši, nu, pateiks: “Priekš kam viņiem tas vajadzīgs? Es nepiedalos šajā pasākumā.” Līdz ar to, draugi, man liekas, ka šeit nekas nav noskaidrots. Pirmajā lasījumā, protams, lai tas tur iet, kā iet, bet lūdzu šo diskusiju uzturēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai Juridiskās komisijas vārdā referentam Gunāram Kūtrim ir vēl kas piebilstams?

G. Kūtris. Cienījamie kolēģi, man patīk, ja diskutē par tēmām, neizlasot likumprojektu un anotāciju... Šeit nerodas nekāds jauns reģistrs, šis ir jautājums par zemesgrāmatu, kas arī šobrīd pastāv. Un personām – gan fiziskajām, gan juridiskajām –, reģistrējot nekustamo īpašumu, ir jānorāda savi personas dati. Tas ir jau šobrīd ierakstīts, un diemžēl 23 tūkstoši, vairāk nekā 23 tūkstoši, kā Dombravas kungs teica, ir tādi nekustamie īpašumi, kur šī persona ir grūti identificējama, tāpēc ka tā sākotnējā fiksēšana nebija konkrēta, precīza, bet izplūdusi... līdzīgi kā tas bija ar uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem Latvijā, kur laika gaitā to sakārtoja.

Šobrīd šīs diskusijas, kas šeit skanēja, būtu attiecināmas uz to komisiju, kura skatīs grozījumus Fizisko personu reģistra likumā, jo tur... ārzemniekiem būs jāsaņem personas kods. Grozījums Zemesgrāmatu likumā attiecas... tikai tad, kad ies pie notāra, veiks to... ir jānorāda personas kods, lai persona būtu... kas nav šī likuma jautājums, bet, vienkārši norādot kodu, šī persona būs vienkārši identificējama. Un tas nav atpakaļejošā spēka likums. Uz tiem 23 tūkstošiem to nevar attiecināt, bet vienkārši darījumiem uz priekšu, lai mēs, Latvijā, zinātu, kas kam kur pieder.

Juridiskās komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G. Kūtris. Priekšlikumiem mēs aicinām atvēlēt trīs nedēļas, un tas ir – līdz 16. novembrim.

Sēdes vadītāja. 16. novembris. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 18. oktobrī izskatīja Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” un atbalstīja tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā.

Tika saņemti divi priekšlikumi.

1. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Daģis. 2. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Daģis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

M. Daģis. Termiņš trešajam lasījumam – 31. oktobris.

Sēdes vadītāja. 31. oktobris.

M. Daģis. Komisijas vārdā – paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referente Anita Brakovska.

A. Brakovska (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija strādā ar likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”. Strādājam pie otrā lasījuma.

Priekšlikumi netika saņemti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Brakovska. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 31. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies. 31. oktobris. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Statistikas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referente Anita Brakovska.

A. Brakovska (ZZS).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija strādāja ar likumprojektu “Grozījumi Statistikas likumā”.

Uz otro lasījumu tika saņemts viens priekšlikums.

1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Brakovska. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Statistikas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Brakovska. Termiņš trešajam lasījumam – 9. novembris.

Sēdes vadītāja. 9. novembris. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Paldies.

___

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā”. Bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis...

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai – “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, otrais lasījums.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi 11 priekšlikumus.

Atgādināšu, ka šis likumprojekts ir tapis Nacionālās drošības komisijā, par pamatu ņemot vairāk nekā 10 tūkstošu pilsoņu iniciatīvu, un paredz sākotnēji... 102. pants paredz: “Publiskas personas institūcijā nodarbinātajam ir pienākums būt lojālam Latvijas Republikai un tās Satversmei.”

1. – Māra Sprindžuka priekšlikums... vēl kā ministra. Tas nav guvis atbalstu ne tāpēc, ka saturiski ir nepieņemams, bet tāpēc, ka neatbilst, nu, mūsu norunai par to, ka strādāsim tikai ar šiem lojalitātes priekšlikumiem.

Tātad aicinu to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Līdaka. Tad ar 102. pantu...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, man ir jāinformē, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ iesniegumu, ar kuru viņi atsauc no minētā likumprojekta 2. priekšlikumu.

Uzsākam debates.

Ir vēlme runāt? Lūdzu, Šlesera kungs... Nē? (Starpsauciens.)

I. Līdaka. Debatēt var, balsot nevar.

Sēdes vadītāja. Lūdzu! Debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Tas ir jautājums, par kuru mēs esam runājuši iepriekš, – par lojalitāti. Es teikšu tā – tik daudzi cilvēki, cik mūs ir uzrunājuši pēdējā laikā, pēdējās dienās... jo cilvēkiem ir tiešām radies jautājums: kurš kā, kādā veidā, to lojalitāti pārbaudīs.

Tieši tāpēc mēs uzskatām, ka šo jautājumu tomēr vajag skaidri definēt, ka cilvēki netiks represēti. Jo, ja jūs atkal sakāt, ka mēs kā opozīcija te kaut ko populistiski esam izdomājuši, es gribu atgādināt konkrētu piemēru: kovida laikā, tad, kad cilvēki pulcējās un protestēja pret ierobežojumiem (kurus pēc tam mēs atcēlām), – kas tad notika? Pēkšņi pa visām radiostacijām ziņās nāca policijas paziņojumi: tie, kas nāks, pulcēsies, tiks sodīti, tiks represēti, un viss. Cilvēki baidās.

Jūs esat dzirdējuši to, ka ierēdņi... kāpēc ierēdņi politiski ļoti bieži neizsakās? Tāpēc, ka viņi ir atkarīgi no konkrētām partijām. It sevišķi, ja zem vienas ministrijas, ja gadījumā nomainās politiskā vadība un ministrs nāk no citas partijas... Nu, viņiem ir ļoti svarīgi saglabāt savu amatu. Ja ierēdnis sāks politiski kaut kādā veidā paust savu viedokli, tad viņu atbrīvos ne tāpēc, ka viņš slikti strādā, bet tāpēc, ka viņš pauž viedokli. Mums ir svarīgi, lai tomēr tas cilvēks, pat ja viņš ir ierēdnis... nu, ka viņš ir tiesīgs paust savu viedokli. Profesionāļiem ir tiesības paust savu viedokli, un nevar būt tā, ka pēkšņi būs kaut kādi politiskie vadītāji, kas teiks: nu, man nepatīk... Nē, nu, kā – izstāsta anekdoti. Nu, mēs taču esam dzīvojuši padomju laikā un zinām, kā tas ir, – par anekdotes stāstīšanu, par kaut kādiem izteicieniem... Sākās visa tā... stukaču laiki, kur gāja un stučīja par citiem, kaimiņš par kaimiņu... kurš tur klausās “Amerikas balsi”, kurš vēl kaut ko.

Man ir lūgums šajā gadījumā rīkoties tā, lai cilvēki, kas nav šajā zālē, saprot, ka viņus nerepresēs par to, ko viņi domā un skaļi pasaka. Jo sanāk tā: nu, tu tiecies... Kādreiz jau bija arī tā, ka ģimenes ietvaros viens otru nostučīja, nu, bija svēta lieta. Partija, kompartija to lika. Bet kolektīvā – atnāk cilvēks, skatās: ak vai, nevaru teikt... ka tas kaut ko nepasaka. Tā nevar būt! Līdz ar to arī ierēdņi ir tikai un vienīgi cilvēki, arī viņiem ir tiesības... Viņiem ir tiesības piedalīties vēlēšanās. Vai viņiem ir pienākums balsot par partiju, kuras vadībā tie strādā? Nu, nav taču tā. Tā ka, godājamie kolēģi, attieksimies ļoti, ļoti valstiski.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Šis likums ir vispār ļoti labs, to es jums varu pateikt no savas pieredzes. Vienīgi jautājums ir – kurā brīdī un kam tas ir labs un izdevīgs.

Bet – bet! – tagad sanāk tā: mūsu atbalstītāji no 1. novembra skaļi sauks: “Atlaist Saeimu!” Nelojāls? (Starpsaucieni.) Nu, tāpēc, ka Saeima nav rīcībspējīga, pieņem muļķīgus lēmumus visādus (Starpsauciens.)... un atlaist Saeimu! Jā, jā, tanī skaitā. Cilvēks nelojāls, un ko darīt?

Tātad esam uzmanīgi, jo šis ir bumerangs, kurš ir palaists, un tas var atgriezties arī atpakaļ.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

I. Līdaka. Zivtiņa kungs, es domāju, ka mūsu konstitūcijā ir paredzēts mehānisms, kā var atlaist Saeimu. Un, ja cilvēki aicina uz mūsu Satversmes kāda punkta pielietošanu, tā nu nekādi nav nelojalitāte valstij, man tā šķiet.

Runājot par lojalitāti... Šī likumprojekta mērķis nekādā veidā nav ierobežot vārda brīvību. Es šeit, būtībā komisijas pilnvarots, arī no tribīnes varu teikt, ka katrs cilvēks varēs brīvi paust savu viedokli gan par Saeimu, gan par, nezinu, savu priekšniecību, un tas nekādā veidā netiks uzskatīts par nelojalitāti. Tāpēc esmu spiests patiesībā nolasīt šeit daļu no likumprojekta anotācijas.

Tātad, kas ir lojalitāte? “Par nelojālu būtu uzskatāms arī tāds viedoklis vai rīcība, ar kuru persona tās organizētā vai atbalstītā pasākumā publiski noliedz vai attaisno, vai pat slavina genocīdu, noziegumus pret cilvēci, noziegumus pret mieru vai kara noziegumus pret demokrātisku valstu teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu, vai Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem, vai rupji noniecina un aicina likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību un teritoriālo vienotību.”

Tātad šeit mēs runājam par tiešām kara noziegumu slavināšanu, teiksim, teroristisku valstu un iekārtu slavināšanu, bet nekādā veidā ne par priekšnieka, nu, kaut kāda viedokļa apstrīdēšanu.

Tātad ķeramies pie 102. panta.

2. – frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā. Un, cik saprotu, arī ir atsaukts.

Lielākās debates bija par 102. panta otro daļu, tātad...

3. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Attiecas uz 102. panta pirmo daļu, paredzot, ka nodarbinātajam jābūt lojālam arī Latvijai saistošām starptautisko tiesību normām. Jurista konsultācija liecināja, ka, teiksim, šis ir ārkārtīgi, ārkārtīgi plašs jēdziens, tātad Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas ietvertu arī varbūt visas regulas un direktīvas, līdz ar to nu nez vai kāds būtu spējīgs, pirmkārt, izvērtēt to atbilstību, otrkārt, es nedomāju, ka katram ierēdnim būtu jādzied slavas dziesmas ikvienai, teiksim, regulā vai citā Eiropas novadītā dokumentā paustajai domai.

Tātad aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Līdaka. Un šeit ir pats galvenais un varbūt pats diskutablākais punkts.

4. – tiesībsarga Jansona priekšlikums. Paredz izslēgt 102. panta otro daļu. Tas formulējums patiesībā, pie kura mēs gandrīz vienprātīgi komisijā nonācām, bija tāds, ka šis otrās daļas tvērums ir pārāk plašs un ierobežo vārda brīvību vairāk, nekā nepieciešams, un ka likumprojekta mērķu sasniegšanai pilnībā pietiek ar 102. panta pirmajā daļā ietverto formulējumu. Piezīmēšu arī šeit, no tribīnes, nolasītās anotācijas, nu, šai daļai...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Kā pirmais debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Tātad runa ir par otro daļu, kas ir Valsts drošības dienesta sagatavotā, piedāvātā redakcija, kas paredz, ka publiskas personas institūcijā nodarbinātajiem ir aizliegts paust tādu publisku viedokli vai veikt darbības, kas vērstas pret demokrātiskas valsts teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu.

Vienkāršoti pārtulkojot, runa ir par valsts un pašvaldību darbiniekiem un arī kapitālsabiedrību darbiniekiem, kuriem tātad, no vienas puses... Jau tika minēts, ka pirmajā daļā ir paredzēts lojalitātes pienākums pret valsti. Tas ir ļoti pareizi un labi, ka šis jautājums virzās uz priekšu, bet šī otrā daļa runā par citu demokrātisko valstu teritoriālās vienotības graušanu. Nu, mums ir bijuši vairāki gadījumi, piemēram, kāds Latvijas pilsonis aktīvi darbojās pret Lietuvu. Vai arī gadījums, kad (mēs te ļoti gari un plaši diskutējām par sabiedriskajiem medijiem) sabiedriskā medija darbiniece aizbrauca uz Donbasu un Kremļa interesēs sagatavoja propagandas sižetus, kur atbalsta Ukrainas teritoriālo sadalīšanu. Un tad ir jautājums: vai šādiem cilvēkiem būtu jāstrādā valsts un pašvaldību iestādēs vai tomēr nebūtu jāstrādā?

Es aicinātu noraidīt šo priekšlikumu – atstāt redakciju, kura bija spēkā pirmajā lasījumā. Ja ir nepieciešams vēl kaut ko sašaurināt, precizēt, tad to var izdarīt attiecīgi uz trešo lasījumu, bet tomēr neatteikties pilnībā no šī otrajā daļā esošā punkta un saglabāt šo redakciju, kas bija pirmajā lasījumā, atbalstīt, un tad trešajā lasījumā vēl diskutēt, ja ir nepieciešams, runāt par kaut kādiem sašaurinājumiem vai precizējumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kristovska kungs, vai jums pietiks ar divām minūtēm? (Starpsauciens.) Lūdzu!

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Tā, cienījamie kolēģi, laiks ierobežots! Es gribu atgādināt, ka šis ir likums par valsts pārvaldi, un tātad te nebūtu jāstaigā pa ielām un jāapvaicā pilsoņi, vai viņi drīkst vai nedrīkst protestēt. To garantē Satversme.

Manuprāt... Es gribu teikt, ka atbalstīju tiesībsarga Jansona priekšlikumu – izslēgt otro daļu –, jo man kā tiesiskam pilsonim ir absolūti skaidrs, ka Latvijas Satversmes 1. pants pasaka to, ka mēs dzīvojam Latvijā, tiesiskā, demokrātiskā valstī. Un tas aptver ļoti daudz, tajā skaitā – lojalitāti.

Lojalitāte ir godprātīga, korekta, cieņas pilna attieksme pret valsti, sabiedrību, demokrātisko iekārtu, tātad Satversmi, vērtībām, tostarp starptautisko... un tiesību jomā. Un tas ir tas, ko Dombravas kungs teica. Mēs negribam un nevaram tiesību normas vienkārši bezizmērā aprakstīt un paplašināt. Bet tajā pašā brīdī man ir liela cieņa pret saviem kolēģiem, jo viņi šo normu bija sagatavojuši paplašināt. Ir runa par Andreju Ceļapīteru, Viktoriju Bairi un Edmundu Jurēvicu. (Es tūliņ beidzu.)

Un ir ārkārtīgi svarīgi, lai šeit pateiktu, ka debates bija tiešām arī par to, ko Dombravas kungs teica, – ka mums ir ārkārtīgi svarīgi, lai Latvijas Satversme... un mēs šeit debatēs arī nofiksētu, ka, pieņemsim, Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstu, Moldovas Republikas, Gruzijas, Ukrainas valstiskās pašnoteikšanās principam, suverenitātei un teritoriālajai integritātei no Latvijas amatpersonām nedrīkst būt uzbrukuma vai... nedrīkst būt šaubu. Tiesiska attieksme pret teritoriālo integritāti ietilpst jus cogens. Tas ir juridisks termins, starptautiskā kopiena ar šo principu, prasību akceptē, ka ir norma, no kuras nav atkāpes. Tātad no šo valstu teritoriālās vienotības, suverenitātes nedrīkst būt atkāpes, tā ir jāievēro, un tas ir iekļauts Latvijas Satversmē.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr mēs reģistrējamies, vārds deputātei Skaidrītei Ābramai paziņojuma nolasīšanai. Lūdzu!

S. Ābrama (PRO).

Cienījamās deputātes un deputāti, kas ir deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Austrijas parlamentu! Lūdzu, pulksten 15.00 visi tiek aicināti uz Eiropas lietu komisijas sēžu zāli. Pulksten 15.00, lūdzu... sadarbības grupas deputāti no Latvijas parlamenta... ar Austrijas parlamentu.

Sēdes vadītāja. Labi. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Reģistrējies 81 deputāts, nav reģistrējušies 19: Edmunds Cepurītis, Svetlana Čulkova, Raivis Dzintars, Ilze Indriksone, Inese Kalniņa, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Aleksandrs Kiršteins, Līga Kļaviņa, Līga Kozlovska, Kristaps Krištopans, Ramona Petraviča, Viktorija Pleškāne, Igors Rajevs, Anna Rancāne, Jānis Reirs, Aleksejs Rosļikovs, Andris Šuvajevs, Edmunds Teirumnieks un Juris Viļums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Mēs palikām... tātad atgādinu – mēs skatām likumprojektu “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā” un esam palikuši pie 4. priekšlikuma.

Esam uzsākuši debates.

Debatēs mums vēl ir pieteicies deputāts Artūrs Butāns. Lūdzu!

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums – ieslēgt atpakaļgaitu un izslēgt 102. panta otro daļu – būtībā nozīmē to, ka mēs prokremliskām personām, kas strādā valsts pārvaldē, dodam tomēr lielāku brīvību, nevis ierobežojam šādu cilvēku atrašanos valsts un pašvaldību pārvaldē, kāds arī bija šo grozījumu mērķis, bet... tomēr slēdzam atpakaļgaitu.

Šobrīd tātad priekšlikums konkrēti uzskaita, ka šiem darbiniekiem būtu aizliegts paust tādu publisku viedokli vai veikt darbības, kas ir vērstas pret demokrātisku valsti, tās nedalāmību, suverenitāti, neatkarību un tā tālāk. Mēs skaidri pasakām, ko nedrīkstētu darīt valsts un pašvaldību pārvaldē strādājošs darbinieks. Un šeit izskanēja: “Tas jau ir pašsaprotami. Vai tad mums tas ir jāatrunā?” Izskanēja: “Kā mēs to noregulēsim?”

Man liekas, pietiekami konkrēti šeit ir pateikts, lai saprastu, kurā brīdī ir pausts viedoklis vai pat veikta darbība, te nav runa tikai par paustu viedokli, bet – pat veikta darbība pret demokrātisku valsti. Un faktiski, ja mēs runājam par prokremliskiem spēkiem, mums ir jāsaprot, ka viņi izmantos katru vājību. Un būtībā viss, kas nebūs likumā nostiprināts kā aizliegts, būs atļauts.

Līdz ar to faktiski, ja jūs neatbalstīsiet šos grozījumus un ieslēgsiet atpakaļgaitu, būtībā mēs varam savā prātā pateikt, ka likums skanēs, ka publiskas personas institūcijā nodarbinātajiem ir atļauts (nevis aizliegts) – ir atļauts! – paust tādu publisku viedokli vai veikt darbības, kas ir vērstas pret demokrātiskas valsts teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu.

Tāpēc, pirms jūs svītrojat šo redakciju, pārlasiet to un aizvietojiet vārdu “aizliegts” ar “atļauts”, un tas būs tieši tas, ko panāksiet, ja jūs šo normu izņemsiet.

Tāpēc es aicinu saglabāt 102. panta otro daļu. Un netaisām nekādus izņēmumus šiem pretvalstiski noskaņotajiem cilvēkiem, tādiem mūsu valsts pārvaldē vietas nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ilgi jūsu laiku neaizņemšu.

Patiesībā šī likuma norma ir ļoti vienkārša un skaidra. Par to runāja mans kolēģis Artūrs Butāns; es to pārfrāzētu vēl vienkāršāk un skaidrāk: kam pieder Krima? Šī likuma norma pasaka ļoti skaidri: publiskas personas institūcijā nodarbinātajam ir aizliegts paust tādu publisku viedokli vai veikt darbības, kas vērstas pret demokrātiskas valsts – piemēram, Ukrainas – teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu.

Es aicinu balsot “pret” 4. priekšlikumu un likumprojekta tekstā atstāt šo normu, kas arī valsts un pašvaldību iestādēs strādājošajiem vienkārši pavaicā: kam pieder Krima? Mēs gribam, lai valsts un pašvaldību iestādēs strādājošie atbildētu – Ukrainai. Un tāpat par citām demokrātiskām valstīm runājot.

Aicinu balsot “pret” 4. priekšlikumu un paturēt šo normu likumprojekta tekstā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Krima pieder Ukrainai. Ne jau par to ir stāsts. Kurš eksaminēs? Kuri būs tie ierēdņi? Kuri būs tās troikas?

Ir likums, kas skaidri šodien saka: ja cilvēks pārkāpj likumu, tad viņš ir atbildīgs likuma priekšā, viņu var krimināli sodīt. Šodien likums to skaidri pasaka. Tas, par ko mēs runājam, ka tiks veidotas komisijas, troikas... Kurš veidos? Kurš veidos? Kā eksaminēs? Nu tad atveriet iekavas... visu šo... Ja tiesībsargs saka, ka tas jau ir par daudz, runa par to – kurš to darīs.

Mūrnieces kundze, es atbildēju uz jūsu jautājumu – kam pieder Krima? Ja tas ir viens jautājums, ierakstām, ka visi, kuri pateiks kaut ko citu, tiks sodīti. Bet tāda interpretācija par visu iespējamo... galarezultāts būs diezgan bēdīgs.

Problēma ir tāda, ka cilvēki neuzticas varai, neuzticas tāpēc, ka viņi baidās no represijām. Ierakstiet likumā precīzi, uz kuriem jautājumiem ir jāatbild, un tad arī balsosim par konkrētiem jautājumiem. Bet tāda vispārīga diskusija par lojalitāti... tas beigsies ar to, ka tie, kas ir pie varas, vienmēr...

Ziniet, krievu valodā ir tāds teiciens: “Počemu bez šļapi?” Kāpēc bez cepures? (Iztulkoju.) Negribu, lai šeit būtu iespējas interpretēt, kā grib.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Līdakas kungs, vai jums ir vēl kas piebilstams?

I. Līdaka. Jā gan. Jautājums par Krimu, protams, ir interesants, bet jautājums arī, piemēram: kam pieder Katalonija, kam pieder Skotija? Arī it kā demokrātiskas valstis... Es domāju, šis jautājums ne katram no mums ir pilnīgi viennozīmīgi definēts.

Es vēlreiz aicinu tomēr atbalstīt šo tiesībsarga priekšlikumu. Atgādinu, ka es nolasīju daļu no anotācijas, kas paliek šeit, protokolā. Un neatreferēšu tās divas vai pat trīs sēdes, kuras mēs veltījām šim jautājumam.

Es tomēr sliecos pēc garām diskusijām ticēt juristiem, kuri apgalvo, ka ļoti slikta ir likumdošanas prakse – attiecināt kādu normu uz citām valstīm, uz attieksmi pret citām valstīm. Manā izpratnē ir tā: ja cilvēks ir lojāls valstij, tad cilvēks ir lojāls arī valsts politikai, un, ja mūsu valsts politika vēsta to, ka mēs neatbalstām Krimas aneksiju, tad skaidrs, ka cilvēks, būdams lojāls valstij, teiks to pašu.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 7, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

I. Līdaka. Paldies, cienījamie kolēģi.

Tātad 5. – deputāta Kulberga priekšlikums. Manuprāt, nav nedz diskutējams, nedz balsojams, jo, atbalstot 4. priekšlikumu, mēs šo padarām pilnīgi bezjēdzīgu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Līdaka. Tātad nav atbalstīts.

Līdzīgi arī 6. priekšlikums. Nav atbalstīts, tāpēc ka arī tas attiecas uz šo otro daļu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Līdaka. 7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Līdaka. 8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Redakcionāls.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Līdaka. 9. – deputāta Kulberga priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

 

I. Līdaka. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāls.

Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Līdaka. 11. – deputāta Kulberga priekšlikums. Paredz krietnu darba apjoma pieaugumu mūsu Valsts drošības dienestam. Arī nav atbalstīts.

Pasaudzēsim Valsts drošības dienestu un neatbalstīsim šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Līdaka. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

I. Līdaka. 6. novembris.

Sēdes vadītāja. 6. novembris. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šī gada 24. oktobra sēdē skatīja likumprojektu “Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā”. Šis likumprojekts ir nepieciešams, lai kāpinātu valsts robežas infrastruktūras izbūves tempu galvenokārt tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves vajadzībām.

Tehnoloģiskā infrastruktūra sastāv no elektronisko sakaru tīkla, elektroapgādes ārējiem inženiertīkliem, klātbūtnes uztveršanas sistēmām, novērošanas iekārtām un ar tām saistītajām infrastruktūrām. Tehnoloģiskās infrastruktūras komponentes ir pirmās grupas inženierbūves.

Šobrīd tehnoloģiskā risinājuma izbūve aizņem ap 30 mēnešiem, būvniecības ieceres dokumentācijas sagatavošana un saskaņošana – 12 mēnešus un būvdarbu veikšana – 18 mēnešus. Identificēts, ka izbūvi ir iespējams paātrināt, nosakot noteiktus izņēmumus no spēkā esošās būvniecības jomas tiesiskā regulējuma un samazinot būvniecības ieceres dokumentācijas sagatavošanai un saskaņošanai nepieciešamo laiku.

Likumprojektā paredzēts, ka ar zemju īpašniekiem tehnoloģiju ierīkošanas un izbūves darbus turpmāk nesaskaņos, aizstājot to ar nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja informēšanu. Šāda kārtība jau šobrīd paredzēta Enerģētikas likumā, nosakot gadījumus, kad energoapgādes komersantam ir tiesības saskaņošanas procedūru aizstāt ar zemes īpašnieka informēšanu, piemēram, ja energoapgādes komersanta objekta ierīkošana paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā. No Enerģētikas likuma izriet, ka arī citos likumos var tikt noteikti gadījumi, kad saskaņošanas procedūra var tikt aizstāta ar zemes īpašnieka informēšanu. Tāpat nekustamo īpašumu īpašniekiem tiks izmaksāta attiecīgā atlīdzība. Un likumprojekta anotācija satur detalizētu satversmības izvērtējumu.

Likumprojekts paredz, ka, veicot inženiertīklu ierīkošanu ārējās sauszemes robežas izbūvei nepieciešamajā teritorijā, var pārsniegt Latvijas būvnormatīvā LBN 008-14 “Inženiertīklu izvietojums” noteikto inženiertīklu novietojuma novirzi no būvprojektā vai tehniskajā shēmā paredzētā, ja tas nerada papildu aprobežojumu privātpersonai. Tādējādi tiek paredzēta iespējamība pārsniegt inženiertīklu novietojuma novirzi no būvprojektā vai tehniskajā shēmā paredzētā.

Likuma izmaiņas arī paredz, ka attiecībā uz inženiertīklu būvniecību visi dokumenti būs jāizdod saīsinātā termiņā un bez maksas. Tāpat atbilstoši likumprojekta noteiktajam, ja ārējās robežas infrastruktūras, tai skaitā tehnoloģiskās infrastruktūras, būvdarbu laikā būvniecības procesa dalībnieki vienojas par izmaiņām būvprojektā, būvdarbu veicējam būs tiesības neapturēt būvdarbus izmaiņu izstrādes, saskaņošanas un apstiprināšanas laikā. Paredzēts, ka būvprojekta izmaiņu izstrādes un apstiprināšanas procesu pabeidz līdz attiecīgās būves nodošanai ekspluatācijā.

Likumprojekts paredz precizēt likuma 8. panta septīto daļu, nosakot, ka valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” likumā noteikto pienākumu izpildi uzsāk pēc tam, kad Valsts robežsardze sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru ir noteikusi ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamo teritoriju.

Tāpat grozījumi paredz, ka robežas infrastruktūras būvniecību varēs veikt arī Nacionālie bruņotie spēki, tostarp nocietinājumu un citu pretmobilitātes elementu būvniecību ārējās sauszemes robežas un pierobežas joslā.

Komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

R. Bergmanis. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 30. oktobris, un izskatīšanas datums Saeimas sēdē – šī gada 2. novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Tātad pirmais no trīs likumprojektiem likumprojektu pakotnē par “Sadales tīkla” tarifu ierobežošanu un grozījumiem, kas vērsti arī uz nākotni, lai neatkārtotos tāda situācija, kādu mēs piedzīvojām šajā vasarā.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” paredz to, ka regulatoram ir jānosaka nosacījumi, kad ir jāpārskata tarifi. Ir paredzēts, ka, ja kopējās sistēmas pakalpojuma sniegšanas prognozētās izmaksas nākamajā tarifu periodā pārsniedz tarifu aprēķināšanas metodikā noteikto maksimālo tarifu vērtību novirzes līmeni, tad pakalpojuma sniedzējam jāiesniedz jauns tarifu projekts.

Otrs grozījums šajā likumprojektā ir – ka būtu jāparedz tas, ka ikgadējā ziņojumā, ko Saeimai sniedz regulators, ir jāietver informācija gan attiecībā uz lielākajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem apstiprinātajiem tarifiem, gan attiecībā uz šo regulēto pakalpojumu sniedzēju iepriekšējā perioda tarifu ieņēmumu un izdevumu novirzēm no spēkā esošā tarifa. Tādā veidā mēs iegūtu lielāku pārskatāmību un prognozējamību par to, kā attīstās tarifi.

Komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J. Patmalnieks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas datumu Saeimas sēdē.

J. Patmalnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9. novembris, izskatīšana – 23. novembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Tātad otrais no likumprojektu pakotnes likumprojektiem. Šeit ir paredzēts tas, ka, izstrādājot elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram un sadales sistēmas operatoram 10 gadu attīstības plānu, ir nepieciešams tajā paredzēt, kādas ir sistēmas tarifu pakalpojumu prognozes nākotnē. Pašlaik šāds nosacījums likumos nav ietverts. Tas dotu arī pārskatāmību par to, kādā veidā nākotnē tarifi varētu attīstīties un ko paši uzņēmumi prognozē.

Otrs grozījums saistīts ar maksimālo tarifu vērtību novirzes līmeni un gadījumiem, kad jāiesniedz jauns tarifu projekts.

Grozījumos paredzēti arī pārejas noteikumi par to, kādi fiksētās daļas pieauguma griesti ir pieļaujami nākamajā periodā, tātad 2024. un 2025. gadā, kur vienfāzes un trīsfāžu pieslēgumiem – 16 un 20, un 25 ampēriem – ir noteikts, par cik var pieaugt tarifu vērtības. Šī grupa aptver 95 procentus mājsaimniecību.

Aicinu atbalstīt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

J. Patmalnieks. Par steidzamību?

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Uzsākam debates.

Debatēs pirmais pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Kā jau ziņotājs ziņoja, šī ir trīs likumprojektu pakotne. Šo pakotni iesnieguši koalīcijas deputāti.

Un sākšu ar labo. Ir laba ziņa, ka risinājums no 1. janvāra būs – daļai mājsaimniecību tiks samazināta sadales tarifa fiksētā daļa, tādēļ arī noteikta steidzamība, jo komisijas sēdē “Sadales tīkla” pārstāvji aicināja pieņemt šo likumprojektu ātri, lai līdz 1. janvārim šo atbalstu varētu ieviest un cilvēki to saņemtu.

Tālāk varbūt ne par pozitīvo, bet par trūkumiem, kuri ir šajā piedāvājumā. Jāteic, ka vēl aizvien deputāti cenšas glābt jauno Klimata un enerģētikas ministriju, tā pati nav spējīga sagatavot dažādus likumprojektus un tos tālāk virzīt, to dara deputāti, un tas rada arī zināmas kļūdas. Tādēļ atbalsta pakotne, kur ir no šī gada jūlija līdz šī gada beigām, nav bijusi pilnīga, jo cilvēkiem ir solīts un apgalvots, ka būs atbalsts, bet redzam, ka tās mājsaimniecības, kuras dzīvo dzīvokļos, tālāk par sadali norēķinās un par elektrību maksā apsaimniekotājam, šo atbalstu nesaņem. Tad līdz 1. janvārim ir liela daļa – desmitiem tūkstošu – mājsaimniecību, kas atbalstu nesaņem, jo arī šo pakotni iesniedza deputāti.

Tā ka šī prakse turpinās, un dīvaini, ka, arī tik lielu un apjomīgu atbalstu skatot komisijā divās sēdēs, mēs tā arī nesagaidījām Finanšu ministrijas pārstāvjus, kaut komisija aicināja viņus ierasties, skaidrot deputātiem un atbildēt uz jautājumiem par bažām, ka te tiek runāts par konkrētu atbalstu, bet tam pretī skaidru signālu par to, ka būs finansējums, mēs īsti nesaņēmām, jo gan pirmajā, gan otrajā reizē Finanšu ministrijas kolēģi neieradās.

Tā ka es šoreiz aicināšu kolēģus šo paketi atbalstīt, bet, ja uz nākamo lasījumu Finanšu ministrija uz komisiju neatnāks un skaidri nepateiks, ka, jā, šī nauda “Sadales tīklam” būs, tad droši vien atbalsts no mūsu puses šim projektam netiks sniegts.

Tālāk, kā jau teicu, 1. janvāris – lielai sabiedrības daļai atbalsts pienāksies, taču vairāk nekā 40 tūkstošiem mājsaimniecību cenu lēciens no 1. janvāra būs ievērības cienīgs. Es jau iepriekš esmu minējis, ka tās ir mājsaimniecības ar trīsfāžu pieslēgumu, kopumā lielie, intensīvie pieslēgumi ar 32 ampēriem, 40 ampēriem. Tās ir desmitiem tūkstošu mājsaimniecību, kurām no 1. janvāra lēciens būs no 7 eiro, kas bija līdz jūlijam, uz 30 eiro, ja tās ir mājsaimniecības ar 32 ampēru pieslēgumu, un no 8 eiro uz 36,8 eiro, ja tās ir mājsaimniecības ar 40 ampēru pieslēgumu. Es domāju, ka JAUNĀ VIENOTĪBA un PROGRESĪVIE (kā es teiktu, tādas Rīgas pilsētas partijas) droši vien nesaprot, kas ir šīs mājsaimniecības. ZZS kolēģi noteikti ir vairāk iedziļinājušies šajā stāstā, jo tās ir mājsaimniecības mūsu reģionos.

Es pats atceros no savas bērnības, ka šāda mājsaimniecība, kurā bija pietiekami intensīvs pieslēgums, bija manam vectēvam. Viņa mērķis visas dzīves garumā bija kļūt neatkarīgam, pašpietiekamam, ar visām problēmām tikt galā paša spēkiem. Un visi šie cikli, kas saimniecībām ir vajadzīgi, – ražas novākšana, tālāka sagatavošana (žāvēšana, malšana)... tās ir dažādas iekārtas, kuras katrai šādai saimniecībai ir vajadzīgas. Sagatavot malku – nozāģēt to savā mežā, tālāk sazāģēt ar ripzāģi. Visas galdniecības iekārtas. Viņš līdz mūža izskaņai taisīja solus, galdus, logu rāmjus, durvis, un bez šādām energoietilpīgām iekārtām to nebūtu iespējams izdarīt.

Šajā gadījumā šāds valdības lēmums, koalīcijas lēmums – no 1. janvāra katru mēnesi lielai daļai šādu saimniecību, būtībā pensionāriem, kas dzīvo laukos... arī liela daļa... noteikti 30, vairāk nekā 30 eiro katru mēnesi klāt... parēķinām, pareizinām ar 12 mēnešiem gada griezumā... mēs nemotivēsim mājsaimniecības būt energoneatkarīgām, vieglāk būs nopirkt malku no kāda komersanta. Es teiktu, ka šis piedāvājums iet arī pret mūsu cilvēku dzīvesziņu, to, kā viņi izvēlas dzīvot, paši tikt galā ar visām problēmām. Tas būs tiešām ievērības cienīgs lēciens. Par vairāk nekā 40 tūkstošiem mājsaimniecību šajā piedāvājumā nav padomāts, un tām palīdzīgu roku nebūs.

Attiecībā uz pārējām. Es teiktu, ka valdība redzēja sabiedrības dusmas, neapmierinātību pēc šī gada jūlija. Bet šis piedāvājums ilgtermiņā jau neko nerisina, tas ir īstermiņa risinājums – šos tarifus celt pakāpeniski. Pāris gadu laikā nonāksim atkal pie tā paša soļa un pie tā paša tarifu lieluma, kāds bija plānots no šī gada jūlija. Tā ka es teiktu, ka tā būs tāda pārbaude mūsu sabiedrībai, ko koalīcija ir iecerējusi. Ja nebūs kaut kāds dumpis un arī iebilžu šim projektam, tad lēnām tā summa tiks arī pieaudzēta.

Šis piedāvājums ir tālu no optimāla un sabalansēta, bet šajā gadījumā es teiktu, ka sabiedrībai ir jāpriecājas par katru šādu koalīcijas lēmumu, kas nāk pretī, palīdz sabiedrībai. No mūsu puses mēs to atbalstīsim – pie zināma nosacījuma, ka arī uz nākamo lasījumu es noteikti aicināšu komisiju iestrādāt priekšlikumus, pats tos iesniegšu par šīm grupām, kuras esmu uzskaitījis, kuras šobrīd atbalstam nekvalificējas. Tas nav taisnīgi, ja saimniecība ikdienā strādā, rūpējas pati... priekš sevis, spēj izdarīt visu, lai spētu nodrošināt dzīvošanu, nodrošināt ģimenes laukos... Tas nav taisnīgi.

Es iesniegšu priekšlikumus un lūgšu arī jūs tos noteikti atbalstīt nākamajā lasījumā, kad būsim komisijā, un arī šeit, Saeimā.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tarifi ir jautājums, kas ir satricinājis lielu – milzīgu – daļu mūsu sabiedrības, un ir tikai normāli, ka šādām lielām, būtiskām tarifu pārmaiņām, kas skar praktiski visas mājsaimniecības, tiek noteikts pārejas periods. Tas, ka mēs to nenoteicām, tas, ka ministrija nenāca ar skaidru paziņojumu, jā, pēc gada tāds būs, bet šobrīd rēķinieties, pielāgojieties... tas nenotika, un tas nav pareizi, pie šādām pārmaiņām ir jābūt pielāgošanās periodam.

Tagad sanāk sekojošais, ka “Latvenergo” ir kļuvusi kā Venecuēlas naftas kompānija, no kuras paņem un risina jebkādu problēmu. Šobrīd mēs iztērēsim 52 miljonus eiro no “Latvenergo” peļņas un divus gadus segsim “Sadales tīkla” palielinātos tarifus. “Sadales tīklam” nekas nemainās, viņi pēc tarifiem, kādi ir iesniegti, arī strādās. Viņi nemainīs darbību, jo būs šī nauda, kas nosegs starpību starp lielajiem tarifiem un to, ko iedzīvotāji šobrīd kompensē.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka viņiem savs darbības modelis nav jāmaina. Viņi divus gadus varēs strādāt bez pārmaiņām. Kaut gan mēs apakškomisijā skaidri skatījām un vērtējām, ka ir astoņi konkrēti priekšlikumi, ko mēs izvirzījām kā variantus, īstermiņā un ilgtermiņā samazināt šos tarifus – tieši izmaksu ziņā samazināt –, nevis piešpricējot 52 miljonus “Latvenergo” naudas... tādā veidā netērēt valsts līdzekļus, efektivizēt darbu... un ilgtermiņā kā viens no būtiskākajiem fundamentālajiem punktiem ir “Sadales tīkla” un “Austrumu elektrisko tīklu” apvienošana, kur ir ļoti daudz resursu, kur var ietaupīt gan izmaksās, gan tarifu samazināšanā.

Šobrīd sanāk tā, ka mēs ar šiem 52 miljoniem... kā helikoptera naudu mēs atkal nemērķēti izdāļāsim 52 miljonus. Es uzskatu, ka man... Es varu šo tarifu samaksāt, man nav nepieciešams šis atbalsts, tāpat arī kāda advokāta ģimene, kurā ir trīs bērni, var samaksāt un nemaz nejutīs šo tarifu kāpumu, un viņiem nav nepieciešams šis atbalsta palielinājums... kaut gan mēs atkal iztērēsim lieki valsts nodokļu maksātāju savākto naudu, jo mēs no tirgus jau šo naudu esam paņēmuši. Es uzskatu, ka tai vietā šos tarifus vajadzētu daudz regulārāk pārskatīt, tieši izvērtējot tarifu regularitāti, tātad biežāk tos izvērtējot, vai iesniedzējs – “Sadales tīkls”... kā ir strādājuši, vai šie tarifi ir atbilstoši vai nav. Ja tie ilgtermiņā ir jau efektivizējuši, mēs pārskatām tos tarifus, to dara ar ekonomisku pamatojumu un profesionālu analīzi, lai rezultātā, tas netiktu izmantots kā politiskajā ciklā tieši pirms vēlēšanām – šāda tarifu pārskatīšana –, lai tas būtu normālā uzraudzības ciklā.

Ar to es gribu teikt, ka, jā, šobrīd ir nepieciešams atbalsts, lai šajos apstākļos kāpums nav tik dramatisks, bet nav pareizi to darīt divus gadus. Manuprāt, tas termiņš ir par garu, ir jādod skaidrs signāls “Sadales tīklam” savu darbību, arī ar “Augstsprieguma tīklu” kopistiski, pārskatīt un rast ekonomiju.

Un es pievienojos Vitenberga kungam. Komisijā mēs skatījām šo jautājumu un Finanšu ministrija neuzskatīja par nepieciešamu ierasties, jo – kas notiks? “Sadales tīkls” strādā šobrīd tā, kā viņi ir iesnieguši 1. jūlijā, tātad ar paaugstinātiem tarifiem, viņi ekspektēs, ka šie ienākumi nāks viņu uzņēmuma darbībā. Un, ja nenotiks Finanšu ministrijas atbalsts... Finanšu ministrija ir iesniegusi vēstuli tikai par pirmo gadu, bet šis likumprojekts paredz atbalstu diviem gadiem, tātad pirmajam gadam ir vēstule, ka Finanšu ministrija apņemas, otrajam gadam nav. Tas nozīmē, ka uzņēmums strādās un tam nav pārliecības, būs nosegti vai nebūs nosegti. Ko tas nozīmē? Nāks cita valdība vai, es nezinu, kas cits mainīsies, un pēkšņi vairs nav šī atbalsta, un “Sadales tīkls” nav pārskatījis savu darbību un samazinājis savas izmaksas, rezultātā atkal ir caurums.

Tāpēc nākamajā komisijas sēdē ir jābūt skaidrai Finanšu ministrijas ziņai: jā, šis atbalsts ir ierēķināts. Lai ir skaidrība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Diemžēl tas viss notiek novēloti un nepareizi. Tas, ka tiks piešķirti līdzekļi, atvieglojumi Latvijas iedzīvotājiem... pirms Ziemassvētkiem visi gaida salaveci, kas atnāks un atnesīs kaut kādu dāvanu. Bet tas, ko es esmu teicis jau iepriekš, tas, kas ir nepareizi, ka mēs ar vienu roku ceļam tarifus uz augšu un ar otru nedaudz iedodam atlaidi, galarezultātā cilvēks tāpat maksā dārgāk. Jautājums ir tāds (tas, ko es esmu prasījis iepriekš un arī šodien uzdodu visiem klātesošajiem): kāpēc gada laikā Klimata un enerģētikas ministrija un valdība kopumā nevarēja pieņemt lēmumu kā akcionārs iesaldēt visu šo tarifu kāpumu? Jo likumdevējs var pieņemt jebkādu likuma normu. Sanāk tā, ka tarifi kāpj un mēs tagad mēģinām kaut ko kompensēt, varbūt noteiktu... un pat ja “Sadales tīkls” vai “Latvenergo” strādātu vienu, divus gadus ar kaut kādiem nosacītiem zaudējumiem, tie būtu tikai teorētiski zaudējumi saistībā ar amortizāciju. Viņiem tik liela peļņa kopumā ir bijusi visus šos gadus, a tagad, tādēļ ka “Latvenergo” it kā ir kaut kādi kredīti, kas ir jāapkalpo, cieš visa Latvijas tauta!

Tā ka šodien partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ atbalstīs šo priekšlikumu, bet tas, ko es gribētu palūgt jaunajam klimata un enerģētikas ministram un valdībai kopumā – kaut kā tomēr izveidot ilgtermiņa stratēģiju un nespēlēt salavečus pirms Ziemassvētkiem. Mēs taču zinām, ka pirms vēlēšanām pensionāriem tiek iedota kaut kāda vienreizēja piemaksa, kas cilvēkiem ir ļoti patīkami, bet pēc vēlēšanām viņi konstatē, ka vairs nav tādas piemaksas un atbalsta. Tagad mēs konstatēsim, ka izdalīs 50 miljonus, pēc tam atkal nebūs šo 50 miljonu.

Tā ka, godājamie kolēģi, es aicinu valdību izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju un nebaidīties, iespējams, arī virzīt likumprojektu, ar ko tiek iesaldēti visi šie tarifu kāpumi, varbūt pat izveidot formulu konkrētām cilvēku grupām, lai viņi varētu saņemt samazinātos tarifus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Patmalnieka kungam vēl ir kas piebilstams?

J. Patmalnieks. Jā, kolēģi, tātad no ziņotāja puses varu piebilst, ka Finanšu ministrijas atzinums tika saņemts uz komisijas sēdi un tas bija bez iebildumiem.

Tālāk – attiecībā uz izdevumu segšanu “Sadales tīklam” un uz to, kādā veidā tas tiks darīts. Likumprojektā ir 7. punkts, kas paredz papildināt pārejas noteikumus ar 109. punktu, kur ir atrunāts, ka Ministru kabinets sedz šos izdevumus. Tātad, ja Saeima pieņems šādu likumu, tie izdevumi būs arī jāsedz.

Kopumā mēs komisijā jau iepriekš vairākkārt esam uzklausījuši šo situāciju ar “Sadales tīkla” tarifu pieaugumu, un tie divi iemesli, kāpēc tas ir noticis: viens – tās ir kara sekas un enerģijas cenu pieaugums, otrs – tas ir atbalsts mūsu uzņēmumiem, kur tika pārbalansēta iekšējā tarifu struktūra par labu Latvijas uzņēmumiem.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Patmalnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9. novembris, izskatīšana Saeimas sēdē – 23. novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Enerģētikas likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Kolēģi, likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” paredz normu, ka gāzes sadales un pārvades sistēmas operatoriem būs jāiesniedz jauns tarifu projekts gadījumā, ja ievērojami novirzās šīs vērtības, kādas ir noteiktas esošajā tarifā. Un otrs punkts attiecas (tas pats, kas bija Elektroenerģijas tirgus likumā) uz gāzes sadales un pārvades sistēmas operatoriem... kā arī viņiem savā 10 gadu attīstības plānā būs jāiekļauj tarifu attīstības prognozes, lai būtu pārskatāmība par to, kādā veidā mūsu gan pārvades, gan glabātuves, gan arī sadales sistēmas tarifi nākotnē varētu attīstīties.

Aicinu atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J. Patmalnieks. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Patmalnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 9. novembris, izskatīšana Saeimas sēdē – 23. novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Nākamais darba kārtībā – deputātu Andra Kulberga, Edvarda Smiltēna, Edgara Tavara, Māra Sprindžuka, Māra Kučinska, Ingmāra Līdakas, Laura Lizbovska, Česlava Batņas, Aivas Vīksnas un Jura Viļuma iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 362/Lp14) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegtais alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 389/Lp14), kuru komisija lūdz atzīt par steidzamu. Tātad debatēsim par abiem likumprojektiem.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Priekšsēdētāj! Kolēģi! Jā, komisijā mēs... ja atceraties, bija šis... jūs nobalsojāt simts no simts par šo iniciatīvu, ko iesniedzām mēs... un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mums bija spraigas diskusijas, kuras izvērsās jau otrajā komisijas sēdē... pārcelta... rezultātā mums bija gan Tieslietu ministrija, gan Ārlietu ministrija, gan Iekšlietu ministrija, gan Satiksmes ministrija, gan CSDD pārstāvis, kā rezultātā bija ļoti detalizēta diskusija jau par niansēm. Viens ir pieņemt likumu par Krievijas automašīnu atrašanos uz mūsu ceļiem, jo ir skaidrs, ka no 12. septembra ir stājies spēkā moratorijs, ka šīs automašīnas nevar šķērsot mūsu robežu no Krievijas sankciju noteiktās paketes dēļ Eiropas Savienības traktējumā, un šie divi likumprojekti – viens ir manis un APVIENOTĀ SARAKSTA iesniegtais likumprojekts, kurš bija balstīts... uz Krievijas un Baltkrievijas automašīnu numurzīmēm. Mēs arī komisijā par to runājām. Tieslietu ministrija un Ārlietu ministrija pateica, ka viņi nesaredz pamatojumu iekļaut... Baltkrievijas automašīnu numurzīmes šinī likumprojektā, tāpēc ka sankciju pakete nav attiecināma uz Baltkrieviju, neskatoties uz to, ka aizsardzības koncepcijā mēs skaidri un gaiši šeit pielēmām, ka Baltkrievija ir pielīdzināma... Tātad tā rezultātā komisija lēma, ka Baltkrievijas automašīnas nebūtu iekļaujamas šinī sarakstā.

Mums ir arī informācija no CSDD, ka pagājušajā gadā, konkrēti 2022. gadā, vien ir fiksēti 60 tūkstoši pārkāpumi... soda pārkāpumi, kuri nav nomaksāti. Praktiski šī nomaksa nenotiek vispār nekad. Un tie jau ir mērāmi miljonos. Ja kopā mēs ņemam, kādi ir pārkāpumi ar valsts numurzīmēm... Jau ir rekordisti viņu starpā. Nav tā, ka tā mašīna vienreiz pārkāpj, tā ir sistemātiska pārkāpšana. Vienai no tām ir 223 pārkāpumi kā rekordistam. Tā jau ir mērāma miljonos... šī nauda. Ir nihilistiska attieksme pret mūsu noteikumiem un likumdošanu. Šī nauda nenonāk mūsu kasē un šobrīd, mašīnai pametot mūsu valsti, arī nekur netiek iekasēta.

Šis likumprojekts tiek virzīts uz priekšu vienkāršotāks, neaptverot šo soda naudas risināšanas jautājumu, jo tādā veidā mēs ieslīgtu pārāk dziļi un ilgi. Un ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka komisija konkrēti deva uzdevumus. Tieši šo sodu jautājumu risināšanā konkrēts uzdevums ir Tieslietu ministrijai un Iekšlietu ministrijai – atrast risinājumu nomaksai, šo sodu iekasēšanas režīmam, līdz 31. decembrim. Tātad līdz 31. decembrim komisija gaidīs atpakaļ risinājumu, kādā veidā tas tiks īstenots.

Šeit ļoti svarīgi bija saprast... Tas bija arī no komisijas pateikts, stingri pieprasīts, ka ministrijām ir jāsagatavo skaidra instrukcija policijai. Jo mēs redzam, ka šobrīd nenotiek... Jau tagad ir pēc trīs mēnešiem jāpārreģistrē automašīnas, braucot pa Latvijas ceļiem... jāpārreģistrē uz Latvijas numurzīmēm, nomaksājot gan nodevas, gan nodokļus un visu pārējo, lai viņi būtu identificējami. Tas nenotiek. Likums ir, likumu neievēro. Tāpēc mēs arī konkrēti no komisijas pateicām, ka ir jābūt skaidrai instruktāžai policijai, robežkontrolei, kādā veidā informāciju izmantot, jo tā ir pieejama, šī datubāze CSDD par šiem pārkāpumiem eksistē, jau notiek datu apmaiņa, bet nav skaidrs ne tikai regulējums, bet arī instruktāža. Tāpēc tas ir... to visvairāk sagaida tieši sabiedrība... ka ir soda neizbēgamība.

Lai jūs saprastu. Transportlīdzekļa, kas reģistrēts Krievijas Federācijā, reģistrāciju veic neatkarīgi no laika posma, kurā transportlīdzeklis atrodas Latvijā un piedalās ceļu satiksmē. Neatkarīgi no transportlīdzekļa īpašnieka valstiskās piederības reģistrācija jāveic trīs mēnešu laikā no 2023. gada 15. novembra. Tātad, 15. novembrī stājoties spēkā, trīs mēnešu laikā ir jāveic šī reģistrācija. Konstatējot Latvijā nereģistrētu Krievijas transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, piemēros naudas sodu no 150 līdz 400 naudas soda vienībām (700 līdz 2000 eiro) un noteiks transportlīdzekļa konfiskāciju. Plānots, ka konfiscētos transportlīdzekļus nodos Ukrainai. Tas ir līdzīgs koncepts kā dzērājšoferu gadījumā.

Un trešais. Krievijā reģistrētais transportlīdzeklis tranzītā 24 stundu laikā varēs šķērsot Latvijas teritoriju tikai vienu reizi, iesniedzot CSDD šajā likumprojektā noteiktos dokumentus epakalpojumā. Tas ir par tām mašīnām, kas atrodas Eiropas Savienībā un vēlas šķērsot Latvijas teritoriju. Būs tiesības to izdarīt 24 stundu laikā.

Grozījumi paredz arī atsevišķus izņēmumus – diplomātiskā un konsulārā dienesta lietojumā vai īpašumā esošos transportlīdzekļus. Tātad... tas ir viss par konkrēto likumprojektu. Mums ir debates.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pirmais pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi, tātad šeit ir divi likumprojekti, šis, pirmais, un otrais, alternatīvais. Es vairāk sliecos pirmo neatbalstīt – un lūgšu arī savai frakcijai neatbalstīt – un otro atbalstīt.

Bet par ko es gribu... Uz ko es gribu vērst jūsu uzmanību? Uz to, ka šobrīd ir faktiski neiespējami šiem cilvēkiem veikt automašīnas reģistrāciju, jo viņiem ir tik daudz dokumentu vajadzīgs, ka faktiski viņiem nav iespējams tos iegūt. Līdz ar to rodas situācija, ka mēs nevis tā cilvēcīgi pieejam tam jautājumam, bet nosakām termiņus un negaidīti pasakām, ka tā būs un ka šiem cilvēkiem tiks konfiscētas automašīnas. Kaut gan tīri iespējams, ka viņi bēg no tā režīma, kas šobrīd pastāv Krievijā.

Līdz ar to šobrīd alternatīvo likumprojektu mēs atbalstīsim, bet, tas ir, pirmajā lasījumā. Tā galvenā doma ir uz otro lasījumu izstrādāt mehānismu, kur būtu kaut vai īstermiņa, bet civilizēta iespēja cilvēkam piereģistrēt automašīnu, pārreģistrēt to, lai varētu maksāt ne tikai sodus, bet arī, uzsvēršu, vēl svarīgāku lietu – ceļa nodokli, ko viņi šobrīd nemaksā. Tas būtu ļoti svarīgi, un no tādas stabilas, likumiskas valsts būtu ļoti patīkami, ja cilvēki tiktu brīdināti un viņiem tas savlaicīgi tiktu pateikts un tiktu dota iespēja piereģistrēt automašīnu. Mēs varētu gūt gan ienākumus par ceļa nodokli, gan attiecīgi visiem pārējiem...

Tātad faktiski pirmais likumprojekts ir noraidāms, otrais – atbalstāms, bet uz otro lasījumu gribētos redzēt risinājumu. Es saprotu, ka gan Tieslietu ministrija, gan CSDD, tātad Satiksmes ministrija, ir atbalstījusi un redz to risinājumu, bet tam ir jābūt iekļautam likumprojektā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Varbūt tāda netipiska situācija, ka mēs debatējam par diviem likumprojektiem. Un te man jāsaka, ka komisijā arī bija tāda ļoti laba, saturīga diskusija, un jāsaka paldies kolēģiem no APVIENOTĀ SARAKSTA. Tas piedāvājums, kas ir iesniegts, ir būtiski aptverošāks un labāks nekā tas, ko ir nesusi Tieslietu ministrija.

Bet te man jāsaka, ka varbūt, redzot... tā sajūta, redzot Tieslietu ministrijas piedāvājumu... ka kaut kas vispār parādījās un sākās darbība... jāsaka: beidzot ir aktivizējušies, bet tas ir noticis tikai pēc tam, kad APVIENOTAIS SARAKSTS ir iesniedzis šo priekšlikumu. Es teiktu, tas ir aptverošāks un tas likumprojekts, ko piedāvā Tieslietu ministrija kā alternatīvo, ir samērā šaurs. Jāteic, pozitīvi, ka ar to tiek risināts jautājums ar automašīnām, kuras brauc ar Krievijas numuriem, un tas piedāvājums ir diezgan vienkāršs: no 15. novembra sāk tikšķēt pulkstenis trīs mēnešu garumā, tajā laikā šiem autovadītājiem vai nu jāaizbrauc ar šiem spēkratiem no Latvijas teritorijas, vai tie jāpārreģistrē, pretējā gadījumā pēc trīs mēnešiem, apturot šo transportlīdzekli, kurš piedalās satiksmē, ir iespēja to konfiscēt un tālāk nogādāt uz Ukrainu, lai palīdzētu ukraiņiem cīņā pret okupantiem.

Taču tas, kas šeit nav risināts... Un tiešām laikā, kad sāku vadīt Satiksmes ministriju, jau janvārī, šī gada janvārī, mēs iniciējām sarunu ar Tieslietu ministriju, kur būtu beidzot iespēja tikt galā ar trešo valstu autovadītājiem, kuri ikdienā pilnīgi nerespektē ceļu satiksmes noteikumus, atstāj automašīnu, kur pagadās, un nenorēķinās maksas stāvvietās. Lai jūs saprastu, to skaits ir milzīgs. Es redzu arī, ko tieslietu ministre komunicē šajā jautājumā, ka tādējādi tiks sakārtots jautājums kompleksi un uzlabota drošība uz mūsu ceļiem. Jāsaka, Krievija jau nav vienīgā valsts... Krievijas automašīnas ar Krievijas numuriem... vēl aizvien ir milzīgs apjoms ar Moldovā reģistrētiem transportlīdzekļiem. Tie ir tūkstoši, kuri katru gadu pārkāpj noteikumus, kurus fiksē tehniskie rīki – radari. Tāpat arī Baltkrievijas, Gruzijas, Kazahstānas, Kirgizstānas. Tā ka pietiekami daudz valstu, un tie ir desmitiem tūkstošu pārkāpumu. Ar šo piedāvāto redakciju tas netiks risināts. Un, gods kam gods, arī koalīcijas deputāti, kuri strādāja komisijā... Bija tiešām labas diskusijas. Visi strādāja vienam mērķim. Arī viņi īsti vairs neticēja Tieslietu ministrijai. Tādēļ tika nolemts ieviest konkrētu termiņu, konkrētu datumu, kurā Tieslietu ministrijai sadarbībā ar citām iesaistītajām pusēm ir jānāk uz Saeimu, uz komisiju, un jāpiedāvā risinājums, ko tālāk darīt ar šiem spēkratiem, kuri ir reģistrēti trešajās valstīs.

No janvāra jau ir bijušas neskaitāmas saskaņošanas ar Tieslietu ministriju, un te jāsaka arī, ka Autotransporta direkcija... nevis Autotransporta direkcija, bet CSDD – Ceļu satiksmes drošības direkcija... Reti gadās redzēt tādu iniciatīvu, ka viņi ir gatavi uzņemties un šo jautājumu sakārtot. Viņi saka: mums ir reģistrs, mēs redzam tos pārkāpējus, kuri pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, viņus fiksē radari, redzam arī, kuri nesamaksā par stāvvietām, atstāj automašīnas tur, kur nevajadzētu. Viņiem ir reģistrs, visi dati ir pieejami, bet mēs vienkārši aicinājām Tieslietu ministriju nākt talkā un atbalstīt mūsu piedāvājumu, lai arī būtu pēc tam iespēja policistam, šo automašīnu apstādinot, kā saka, likt to pie žoga, paņemt un konfiscēt dokumentus – vadītāja apliecību, mašīnas tehnisko pasi. Tā ka tas viss jau ir sagatavots un tas ir no janvāra, tur nav nekā jauna. Vienkārši tas ir jāsaskaņo, un es teiktu, ka tur ir vajadzīga arī politiskās vadības iesaiste, un šis jautājums tālāk jāvirza.

Bet vēl arī par Tieslietu ministrijas piedāvājumu. Eiropas Savienības regula paredz, ka ar šiem transportlīdzekļiem nav... šie transportlīdzekļi ir jākonfiscē. Mūsu piedāvājums ir, es teiktu, nedaudz maigāks vai daudz maigāks, tas paredz, ka šie transportlīdzekļi vairs nedrīkstēs piedalīties ceļu satiksmē. Tā ka arī to vajadzēs uz nākamo lasījumu labot, lai nebūtu tāda situācija, ka pēc tam šīs automašīnas ar Krievijas numuriem gadiem stāv pie daudzdzīvokļu namiem stāvvietās, gaidot, ka situācija pasaulē varbūt varētu mainīties.

Tā ka šī problēma ir jāatrisina saknē, un uz to arī, es domāju, mēs aicināsim komisijā, jo, kā jau teicu, gars un sadarbība bija laba. Un es domāju, ka tas ir tas, kas arī mums šeit ir jādara.

Tātad tas, kas ir pozitīvi, ka ir daļējs risinājums Krievijas transportlīdzekļiem... vienkāršs. Arī policijas pārstāvji teica, ka, jā, viņi to varēs izdarīt, to ieviest. Tur arī, es domāju, ar šīm iestādēm vēl būs darbs jāturpina, jāizskaidro, lai ir kārtīgas vadlīnijas, lai policijas darbinieki un robežsargi zinātu, kā šajā situācijā rīkoties.

Līdz decembra vidum gaidīsim Tieslietu ministrijas piedāvājumu, kā rīkoties ar transportlīdzekļiem, kas ir ar trešo valstu numurzīmēm. Iepriekš viņi vienmēr teica, ka tas nav iespējams, jo tādējādi tiktu diskriminēti trešo valstu pilsoņi, bet šobrīd ar šo regulējumu, man jāsaka, tiek diskriminēti Latvijas iedzīvotāji, jo iebraucēji drīkst atļauties neievērot likumus un viņi par to netiek sodīti, bet mūsējiem tāda iespēja šeit netiek pieļauta.

Tā ka ir pozitīvi, un, kā jau teicu, es aicinu atbalstīt abus šos likumprojektus, jo arī stāsts par Baltkrieviju... būtībā tā ir ļoti tuva valsts Krievijai, tur nekādu šaubu nav, un, ja arī Krievijas numurzīmes... šīs automašīnas tiks konfiscētas vai pret tām vērsīsies, tad nav nekādu ierobežojumu, teiksim, lai šis transportlīdzeklis nevarētu izbraukt īslaicīgi no Latvijas teritorijas, pārreģistrēties Baltkrievijā un iegūt Baltkrievijas numurzīmes un iebraukt Latvijā atpakaļ. Arī šeit tika teikts, ka to neparedz Eiropas Savienības regula, pret Baltkrieviju mēs nevaram vērsties... pret Baltkrievijas pilsoņiem, bet te jāsaka, ka mums jau ir precedents. Latvijas dzērājšoferiem ir regulējums, ka viņu transportlīdzekļus konfiscē. Un kādēļ mēs varam ieviest Latvijas pilsoņiem šādu prasību, bet nevaram ieviest baltkrieviem? Es domāju, ka Tieslietu ministrija varbūt guva virsroku pār deputātiem, un tālāk šajā alternatīvajā likumprojektā Baltkrievija nav iekļauta, bet, es domāju, kolēģi, mums ir jāatgriežas pie tā un arī šis Baltkrievijas jautājums jāliek atpakaļ šajā pakotnē un tas tālāk jāvirza.

Tā ka tās ir pārdomas, kādas bija, strādājot komisijā. Nu es teiktu, ka arī uz nākamo lasījumu vajadzēs vēl krietni pilnveidot šo redakciju, bet tas ir solis pareizajā virzienā. Tieslietu ministrija, izskatās, ir pamodusies, ir arī skaidrs viņiem laika rāmis, kad jānāk ar piedāvājumu, kā risināt problēmas. Kā saka šādās situācijās, to jau vajadzēja izdarīt vakar, bet gadu no Tieslietu ministrijas šis jautājums ir nobumbulēts. Ceru, ka tuvākajā laikā šis jautājums tiks sakārtots kompleksi.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, es īsumā gribēju pateikt – malači Tieslietu ministrija, ka pamodās, jo astoņus mēnešus bija klusums un nebija nekādas kustības. Mēs tikai noklausījāmies, ka sabiedrībā arvien samilst un samilst šī problēma, ka tas jau ir... sprāgs augšā ne tikai tviterī, bet arī ikdienā uz ielas, ka cilvēkiem ir apnikusi noteikumu neievērošana un nihilisms pret likumdošanu.

Gribēju teikt, ka mūsu priekšlikumā, APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikumā, ir speciāli iekļauti arī Baltkrievijas numuri. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs skaidri un gaiši pateicām, ka Baltkrievijai ir vienādības zīme ar Krieviju. Un to mēs labi redzam ikdienā.

Vēl viens jautājums, ko redz arī Rīgas pašvaldība un arī mēs redzam ikdienā, ir tehniski risinājumi. Krievijas pilsoņi kā pakalpojumu iegūst Baltkrievijas numurzīmes un ar tām... pārvietojas. Un tas jautājums no mūsu puses šobrīd ir tik nekontrolējams... Tāpēc Baltkrievijas automašīnas nevar atstāt ārpus uzraudzības.

Rīgas pašvaldība parādīja, Mercedes ir ļoti daudz pārkāpumu par stāvēšanu, piemēram, tiek uzlikti sodi mersedesam, un pēkšņi pēc kaut kāda mirkļa šī pati numurzīme pārtop par Mitsubishi. Un tā diemžēl ir regulāra prakse. Es gribētu teikt, ka mums ir... Ļoti nevēlējās risināt jautājumu par apmaksas kārtību, kādā veidā sodi tiek apmaksāti... Mēs joprojām arhaiski tam pieejam. Šinī gadījumā mēs paļaujamies uz to, ka sods ir izrakstīts un ārvalstu pilsoņi to samaksās, bet mums nav nekāda risinājuma, kā to naudu iekasēt, jo mums nav tiesisku attiecību ar Krieviju vai Baltkrieviju. Rezultātā ministrija galīgi negribēja šo jautājumu risināt.

Paldies komisijas priekšsēdētājai Ābramas kundzei un arī pārējiem deputātiem, ka mēs no komisijas pieprasījām nākt ministrijai ar risinājumu līdz 31. decembrim. Gribu teikt, ka Lietuvā un Igaunijā jau eksistē šāds risinājums. Ir bankas terminālis, tu tiec sodīts uz vietas, apmaksa notiek uz vietas, un nav iesaistīta nekāda korupcija, vienkārši ir bankas terminālis, maksājums, un Valsts kase iegūst un nepalaiž garām šos 220 tūkstošus nemaksātāju.

Tādā gadījumā arī, ja ir fotoradarā bijis... Aptur policija, un ir instruktāža policijai, kā rīkoties, kad viņi aptur automašīnas ar šādām numurzīmēm. Sistēmā automātiski parādītos nenomaksātā soda apjoms. Viss – bankas karte, terminālis, nomaksa. Mums vismaz būtu kaut kāds labums budžetam no tā visa procesa.

Vēl viena atbilde Zivtiņa kungam, ka reģistrēt... pārreģistrēt Latvijā šīs Krievijas automašīnas tehniski varēs tikai tie, kam ir uzturēšanās atļaujas iespējas ilgtermiņā, ja tādas ir. Un otrs aspekts, kas jāņem vērā, vai viņu mašīna leģitīmi atbilst Eiropas Savienības prasībām, tehniskajām prasībām, vai to var izdarīt. Varu pateikt, tehniski ļoti liela daļa ar jaunākām mašīnām to nevarēs izpildīt, lielai daļai mašīnas neatbilst Eiropas Savienības tehniskajām prasībām, un tad tas būs jautājums par kārtību, kā tas notiek ar amerikāņu mašīnām – individuālā sertifikācija. Tas, protams, ir apgrūtinošs process. Vai tiešām mums vajag šīs automašīnas šeit, uz mūsu ceļiem? Neesmu pārliecināts. Bet risinājumiem ir jābūt, un tiem trīs mēnešiem ir jābūt ievērotiem. Kāpēc? Tāpēc, ka paskatieties, cik ilgi jau šīs mašīnas brauc. Tehnisko apskati šīs mašīnas neveic, tās brauc tādā stāvoklī, kādā tās ieradušās, ilgtermiņā – jau gadiem.

Un būtiskākais ir sniegt instrukcijas policistiem, kā rīkoties. Mums nav jēgas ražot likumus, kuri netiek piemēroti ikdienā. Vissvarīgākais ir instrukcija, kā robežsargiem, pašvaldības policijai, policijai, tiesībsargājošajām instancēm rīkoties pēc šī likuma pieņemšanas un stāšanās spēkā.

Bet, kolēģi, jā, likumprojekts, ko mēs sagatavojām, ietver Baltkrieviju un Baltkrievijas numurzīmes, un to nevar atstāt bez ievērības.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Zanda KalniņaLukaševica.

Sēdes vadītāja. Paldies Kulberga kungam.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Sveicināti, kolēģi! Divas lietas: par procesu – pirmā, par būtību – otrā. Mums Saeimā jaunajā, dinamiskajā, progresīvajā koalīcijā ir vēl viens jauns paradums, prakse. Man šķita, ka tas ir izolēts gadījums – attiecībā uz Krimināllikuma grozījumiem Juridiskajā komisijā –, bet izrādās, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir pārņēmusi šo stafeti, proti, tiek iesniegts likumprojekts, ko ir gatavojis, sniedzis – juridiski – konsultācijas, ieguldījis arī daudz enerģijas, lai to sagatavotu, deputāts Andris Kulbergs, bet vienā momentā šis likumprojekts no Andra Kulberga gatavotā likumprojekta pārtop – kā izrādās, kā lasām medijos – par Tieslietu ministrijas iniciatīvu liegt Latvijā uzturēties Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem... virza izskatīšanai Saeimā.

Es gribu teikt, ka lieliem politiķiem nevajadzētu būt sīkumainiem. Šī taču ir liela un nopietna koalīcija, kas ir izveidota. Kāpēc ir jāmēģina demotivēt Saeimas deputātus... viņu ieguldīto darbu un pārsaukt viņu ieguldīto darbu par savējo? Kolēģi, es aicinu šādu praksi izbeigt. Tas ir viens.

Otrs. Kulberga kunga iesniegtajos grozījumos attiecībā uz šiem auto numuriem ir minēta gan Krievija, gan Baltkrievija. Kāpēc? Tāpēc, ka tādā veidā ierobežojums lietot automašīnas ar Krievijas numuriem patiešām būtu efektīvs. Savukārt komisija samazina šo tvērumu un piedāvā risinājumu, kas formāli sabiedrības priekšā ir kaut kāds risinājums, bet faktiski šo ietekmi nenodrošinās, tāpēc ka ir alternatīvas iespējas, kā to apiet. Bet par to plašāk jums izstāstīs un pamatos Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Smiltēna kungs.

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Ļoti cienījamā sēdes vadītājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Pāris vārdi gan par šo likumprojektu, gan par alternatīvo likumprojektu.

Man liekas, mēs esam uztaisījuši tādu mazu rosolu šajā diskusijā, jo pamatu pamats tiem grozījumiem pirmām kārtām ir regulas piemērošana, ieviešana, tātad sankcija – Eiropas Savienības noteiktā sankcija iepretim Krievijas numurzīmēm, tātad transportlīdzekļiem, bet tagad mēs to rosolu esam uztaisījuši ar trešo valstu transportlīdzekļiem, kuri pārkāpj ātrumu, pārkāpj citus ceļu satiksmes noteikumus. Man liekas, tā būtu pilnīgi atsevišķa diskusija, kas, protams, ir problēma, to vajag risināt, bet šoreiz prioritāri ir jāpiemēro normatīvais regulējums, kas paģēr transportlīdzekļu vai nu izvešanu, vai pārreģistrāciju, pamatojoties uz Eiropas Komisijas 12. septembra definēto sankciju skaidrojumu, piemērošanas kārtību.

Šajā ziņā ir pamatota arī argumentācija par Baltkrieviju. Ja Tieslietu ministrija teiks, ka Baltkrievija nav sankciju subjekts šajā konkrētajā jautājumā par transportlīdzekļiem, tomēr Baltkrievija ir Eirāzijas Muitas savienībā, un praktiski pārreģistrēt mašīnu... es domāju, tur pat fiziski personām, Krievijas pilsoņiem, nav jādodas uz Baltkrieviju, viņi to droši vien var veikt arī elektroniski sistēmā, kaut vai pa pastu atsūtīt numurzīmes, nomainīt uz baltkrievu un turpināt braukt pa Latvijas teritoriju. Es domāju, ka tas ir apsverams – uz otro lasījumu noteikt arī ar Baltkrievijas numurzīmēm reģistrētajiem transportlīdzekļiem pienākumu...

Šeit izskanēja, kā tad ir: ir tiesiska valsts, un kā tad ir ar tiesisko paļāvību? Vajag iedot vismaz garāku termiņu, kad var pārreģistrēt transportlīdzekli. Kolēģi, šīm personām, kuras Latvijā jau atrodas ar Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem, trīs mēnešu laikā ir bijis pienākums veikt pārreģistrāciju. Likums to nosaka. Viņi jau pēc būtības ir ignorējuši likumu, to, kas mums nacionālā līmenī ir noteikts. Tagad ir nākusi sankcija, kas no 12. septembra liedz iebraukt. Mēs varam parēķināt – tagad jau ir... īstenībā tūliņ būs trīs mēneši. Tātad jauni nav iebraukuši. Tas nozīmē vēl...

Šis man atgādina to stāstu par valodas eksāmenu. Nu iedosim divus gadus, lai viņi to pārreģistrāciju var veikt... vai vēl kaut ko. Nē, ir noteikta sankcija, Eiropas regula, kas mums ir saistoša, un mums tā ir jāpiemēro. Mēs jau kavējam ar termiņiem, ar likumprojekta pieņemšanu, tādēļ es aicinu netaisīt rosolu. Nodalām divus likumprojektus: vienu likumprojektu, kas attiecas tieši uz regulas piemērošanu attiecībā uz Krievijas un Baltkrievijas numurzīmēm, otru likumprojektu, kas saistās ar trešajās valstīs reģistrētajiem transportlīdzekļiem, to pārkāpumiem uz Latvijas koplietošanas ceļiem, skatām kaut vai trijos lasījumos, tādā veidā arī virzīt uz priekšu.

Un noslēdzot. Protams, katram ir vēlme spodrināt mundieri – kurš ir rosinājis, kurš ir aktualizējis –, bet es no Saeimas tribīnes pateikšu lielu paldies Edgaram Pastaram, kurš Tieslietu ministrijai nosūtīja redakciju, kāda ir ātri piemērojama, nesarežģījot procesu attiecībā uz autotransporta reģistrāciju, ja tā netiek veikta, attiecīgi – arī konfiskāciju. Tā ka neplēsīsimies par to, kas ir pašsaprotama lieta, kas mums ir jāpieņem. Reģistrācijas termiņš ir, ja reģistrācijas termiņš netiek ievērots – tiek konfiscēts.

Un šeit es piekritīšu arī tam, ko minēja Vitenberga kungs. Ne tikai tie, kas piedalās ceļu satiksmē, bet arī... pēc 12. septembra... kad ir skaidrojuši par sankciju piemērošanu... ja šīs mašīnas atrodas, pieņemsim, jaunbūvju pazemes autostāvvietās, tās būtu jāinspicē drošības iestādēm, tiesībsargājošajām iestādēm, un, ja pēc noteiktā termiņa šādas mašīnas fiziski vēl atrodas – fiziski atrodas! – Latvijā, tās ir konfiscējamas, un punkts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Ļaujiet piebilst, ka latviešu valodas valodnieki smagu debašu rezultātā ir nonākuši pie atziņas, ka latviešu valodā pareizi būtu “rasols”, nevis “rosols”. Bet, kā jau teica Smiltēna kungs (Starpsaucieni.), nebūsim sīkumaini!

Kolēģi, esam noslēguši debates.

Vai komisijas vārdā ziņotājam ir kas piebilstams? Nē. Jautājums ir jāizšķir balsojot.

Lūdzu zvanu! (Starpsaucieni.) Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 362/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Atgādinu, ka komisija šo likumprojektu ir aicinājusi noraidīt. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 55, atturas – nav. Likumprojekts nav atbalstīts.

Nākamais – mums ir jāizšķir jautājums par komisijas izstrādāto likumprojektu, un komisija izstrādātajam alternatīvajam likumprojektam lūdz noteikt steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 389/Lp14) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 7, atturas – nav. Likumprojektam ir noteikta steidzamība.

Lūdzu zvanu! Balsosim par komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 389/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu ziņotāju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

A. Kulbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš tiek piedāvāts 30. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu ierosinājumu nav. Priekšlikumu iesniegšana līdz 30. oktobrim.

A. Kulbergs. Un likumprojekta izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā paredzēta Saeimas 2. novembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Likumprojektu otrajā lasījumā izskatīsim Saeimas 2. novembra sēdē.

Liels paldies, Kulberga kungs.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā”.

Komisijas vārdā – ziņotāja Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģes un kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šī gada 18. oktobra komisijas sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā”. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tiesisko pamatu apvienota sabiedriskā medija darbībai, sākot ar 2025. gada janvāri. Apvienojot sabiedriskos medijus un nodrošinot atbilstošu finansējumu (Starpsaucieni.)...

Sēdes vadītāja. (Noklaudzina ar āmuru.) Kolēģi! Lūdzu, ievērojiet mieru un kārtību zālē!

L. Rasima. Apvienojot sabiedriskos medijus un nodrošinot atbilstošu finansējumu, tiks sniegts būtisks sabiedriskais labums un dots impulss Latvijas mediju telpas attīstībai, kā arī tiks stiprināta demokrātija. Ar “Latvijas Radio” un “Latvijas Televīzijas” apvienošanu vienā sabiedrisko mediju uzņēmumā tiks izveidota pārvaldības struktūra, kas ļaus efektīvāk izmantot sabiedriskā pasūtījuma veidošanai atvēlētos valsts līdzekļus, tai skaitā apvienojot satura veidošanas atbalsta funkciju resursus, tāpat tiks novērsti juridiskie šķēršļi kopīgu projektu attīstībā.

Ar vienotu sabiedrisko pasūtījumu un vienotu digitālo un attīstības stratēģiju tiks labāk nodrošināta lineārā satura pielāgošana digitālo platformu vajadzībām, būtiski palielinot auditorijas sasniedzamību, iespēja veltīt vairāk resursu jauniešu, pusaudžu un bērnu... satura attīstībai un vienotas informatīvās telpas stiprināšanai, kā arī nodrošināt ziņu un informatīvi analītiskā satura daudzveidības saglabāšanu atbilstoši Latvijas sabiedriskā medija misijai.

Nepieciešamais papildu finansējums sabiedrisko mediju apvienošanas procesam 2024. gadā noapaļojot ir 300 tūkstoši eiro un 2025. gadā – 83 tūkstoši eiro... un ir atbalstīti Ministru kabinetā. Arī Finanšu ministrija ir sniegusi pozitīvu atzinumu un neiebilst likumprojekta tālākai virzībai.

Komisijā esam nolēmuši konceptuāli atbalstīt šo likumprojektu, līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Liels paldies Rasimas kundzei.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L. Rasima. 9. novembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9. novembris. Paldies.

L. Rasima. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Ir saņemts deputātu Edmunda Jurēvica, Harija Rokpeļņa, Raivja Dzintara, Aināra Šlesera, Mairitas Lūses un Nataļjas Marčenko-Jodko iesniegums ar lūgumu turpināt Saeimas šā gada 26. oktobra sēdi bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības punkti ir izskatīti. Vai visi piekrīt? Esam vienprātīgi šai lūgumā. Tātad turpināsim sēdi! (Starpsaucieni.) Paldies. Un sēdi turpināsim tā, lai mēs dzirdam ziņotājus, godātie kolēģi!

___

Dodu vārdu Juridiskās komisijas ziņotājai Agnesei Krastai, uzsākot izskatīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

A. Krasta (JV).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” ir izstrādājusi Tieslietu ministrija, un tas paredz pārskatīt gan no darba ienākumiem veicamo ieturējumu aprēķināšanas modeli, gan ieturējumu apmērus.

Šībrīža regulējumā ir saskatāmi trūkumi, proti, atsevišķu veidu parāda piedziņai apmēri ir noteikti ļoti lieli, tas motivē parādniekus slēpt savu patieso darba samaksas apmēru, tāpat, ceļot darba samaksas apmēru, valstī palielinās naudas līdzekļi, no kuriem ieturējumus aizliegts veikt, un tas daļai piedzinēju liedz izredzes jelkad atgūt vismaz daļu no summas, kas tiem pienākas saskaņā ar spēkā stājušos nolēmumu. Grozījumu mērķis ir līdzsvarot parādnieka tiesības saņemt lielāku savu darba samaksas daļu ar piedzinēja tiesībām uz nolēmuma reālu izpildīšanu.

Ar grozījumiem piedāvātais ieturējuma aprēķināšanas modelis saglabā prioritātes principu starp dažādu veidu piedziņas lietām, mazina parādnieka motivāciju slēpt savu faktisko ienākumu apmēru, joprojām nodrošina labvēlīgāku regulējumu attiecībā uz parādniekiem, kas atrodas atšķirīgos apstākļos, proti, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni. Ieturējumu apmēri tiks attiecināti arī uz naudas līdzekļiem, ko parādnieks – fiziskā persona – saņem savas reģistrētās saimnieciskās darbības ietvaros, ja tā ir parādnieka vienīgais ienākumu gūšanas avots.

Juridiskā komisija likumprojektu izskatīja divās komisijas sēdēs un atbalstīja to.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies Krastas kundzei par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Krasta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – divas nedēļas, tas ir, 9. novembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9. novembris. Paldies.

___

Kolēģi, līdz ar to esam nonākuši pie šodienas darba kārtības pēdējās sadaļas izskatīšanas.

Mums ir divi patstāvīgie priekšlikumi.

Pirmais ir Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavotais lēmuma projekts “Par 10 692 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atcelt 22. augusta vienošanos par grozījumiem Imigrācijas likumā par valsts valodas prasmēm” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāte Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Šī gada 18. septembrī Saeima saņēma 10 692 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Atcelt 22. augusta vienošanos par grozījumiem Imigrācijas likumā par valsts valodas prasmēm”. Šā gada 11. oktobrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu, uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kurš pauda viedokli, ka visām personām, proti, Krievijas Federācijas pilsoņiem, uz ko attiecas Imigrācijas likuma prasības, ir bijis dots pietiekami ilgs laiks, lai apgūtu latviešu valodu nepieciešamajā A2 līmenī.

Iniciatīvas iesniedzēju pārstāvju ieskatā, Imigrācijas likuma grozīšana nav pareizs signāls, kādu dot agresorvalstij. Uz sēdi uzaicinātā pārstāve no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informēja par šībrīža situāciju, proti, šā gada septembrī pastāvīgās uzturēšanās atļauju derīgums ir beidzies aptuveni 3500 personām, bet līdz oktobra sākumam ir saņemti 20 iesniegumi par pieteikšanos uz divu gadu termiņuzturēšanās atļaujām. Savukārt Iekšlietu ministrija informēja par grozījumiem Imigrācijas likumā, kas pieņemti Saeimā, un pauda viedokli, ka tos pārskatīt nav nepieciešams.

Uzklausot uzaicinātās personas, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma nodot iniciatīvu turpmākai izvērtēšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 692 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atcelt 22. augusta vienošanos par grozījumiem Imigrācijas likumā par valsts valodas prasmēm” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par 10 692 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atcelt 22. augusta vienošanos par grozījumiem Imigrācijas likumā par valsts valodas prasmēm” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 8, atturas – nav. Lēmuma projekts ir atbalstīts.

___

Izskatīsim Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par 10 182 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Brīvu izvēli pilngadīgiem cilvēkiem! Par e-cigarešu aromātu saglabāšanu” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā – deputāts Edmunds Jurēvics. (Starpsaucieni.)

Bergmaņa kunga balss nebija dzirdama.

E. Jurēvics (JV).

Ļoti cienījamā...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Jurēvica kungs.

Vai Bergmaņa kungs ir pieteicies iepriekš? Mums šeit rādās, Bergmaņa kungs, ka jūs gribat debatēt. (Dep. R. Bergmanis: “Es atvainojos...”)

Labi, vārds Bergmaņa kungam...

Ieslēdziet, lūdzu, Bergmaņa kungam mikrofonu – par procedūru.

R. Bergmanis (AS).

Es ļoti atvainojos, vienkārši iepriekšējā plenārsēdē bija lūgums no Kūtra kunga, kurš laikam šobrīd nav klāt, šo iesniegumu kā līdzatbildīgajai komisijai nodot Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai. Tāds pagājušajā reizē bija priekšlikums no Kūtra kunga. Gribēju atgādināt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Šoreiz jautājums jau ir slēgts, Bergmaņa kungs. Paldies. Tēma slēgta.

Jurēvica kungs, vārds jums – ziņojumam par šo lēmuma projektu.

E. Jurēvics (JV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Šā gada 18. oktobrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kurš pauda viedokli, ka aromatizēto ecigarešu aizliegšana nesasniegšot vēlamo mērķi – padarīt ecigaretes nepieejamas bērniem. Uz komisijas sēdi uzaicinātie Veselības ministrijas pārstāvji informēja, ka iniciatīvas tālāka virzība nav atbalstāma, jo pēdējo gadu laikā ir pieaudzis to jauniešu īpatsvars, kuri lieto vai ir pamēģinājuši lietot ecigaretes.

Ievērojot to, ka par aromatizēto ecigarešu aizliegumu ir notikušas plašas diskusijas atbildīgajā komisijā, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma noraidīt šīs iniciatīvas turpmāko virzību un informēt par tās izskatīšanu Sociālo un darba lietu komisiju, kā arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 182 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Brīvu izvēli pilngadīgiem cilvēkiem! Par e-cigarešu aromātu saglabāšanu” turpmāko virzību”.

Balsojot “par” jūs atbalstīsiet komisijas lēmumu par šīs iniciatīvas turpmākās virzības apturēšanu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par 10 182 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Brīvu izvēli pilngadīgiem cilvēkiem! Par e-cigarešu aromātu saglabāšanu” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 1, atturas – 1. Lēmuma projekts ir atbalstīts.

___

Kolēģi, ir izskatīti visi darba kārtības jautājumi, bet mums ir pienākums vēl izskatīt, kāda ir situācija ar atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Deputāti šoreiz ir uzdevuši 16 jautājumus. Lūdzu uzmanību ziņojumam par to.

1. Deputātu Aināra Šlesera, Viļa Krištopana, Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas un Edmunda Zivtiņa jautājums ārlietu ministram Arturam Krišjānim Kariņam “Par cilvēka cieņu aizskarošiem un patiesībai neatbilstošiem ārlietu ministra izteikumiem Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā”. Ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka šodien nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi aizņemtības dēļ.

2. Deputātu Edgara Tavara, Jura Viļuma, Andra Kulberga, Aivas Vīksnas un Ingmāra Līdakas jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par valsts attīstības un politikas plānošanas sistēmas pilnveidi”. Ir saņemta rakstveida atbilde, kura iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

3. Deputātu Edgara Tavara, Jura Viļuma, Andra Kulberga, Aivas Vīksnas un Ingmāra Līdakas jautājums tieslietu ministrei Inesei LībiņaiEgnerei “Par Tieslietu ministrijas izvirzīto 2024. gada prioritāro pasākumu – Latvijas tiesību speciālistu ataudzes nodrošināšana un to starptautiskās konkurētspējas veicināšana”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

4. Deputātu Edgara Tavara, Jura Viļuma, Andra Kulberga, Aivas Vīksnas un Ingmāra Līdakas jautājums zemkopības ministram Armandam Krauzem “Par investīciju atbalstu augļkopības un dārzeņkopības saimniecību konkurētspējas stiprināšanai un eksportspējas veicināšanai”. Deputāti ir saņēmuši rakstveida atbildi, un tā iesniedzējus apmierina.

5. Deputātu Edgara Tavara, Jura Viļuma, Andra Kulberga, Aivas Vīksnas un Ingmāra Līdakas jautājums ārlietu ministram Arturam Krišjānim Kariņam “Par Latvijas publiskās diplomātijas aktivitāšu nodrošināšanas, tai skaitā pārstāvniecībās, izdevumiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus kolēģi uzdot nevēlas.

6. Deputātu Edgara Tavara, Jura Viļuma, Andra Kulberga, Aivas Vīksnas un Ingmāra Līdakas jautājums satiksmes ministram Kasparam Briškenam “Par satiksmes nozares pārvaldības un finansēšanas modeļa reformu”. Kolēģi ir saņēmuši rakstveida atbildi. Tā viņus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi intensīvā darba grafika dēļ.

7. Deputātu Edgara Tavara, Jura Viļuma, Andra Kulberga, Aivas Vīksnas un Ingmāra Līdakas jautājums ārlietu ministram Arturam Krišjānim Kariņam “Par Latvijas dalības Eiropas Savienībā divdesmitgades atzīmēšanas pasākuma izdevumiem”. Ministrs ir sagatavojis rakstveida atbildi. Tā iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildu jautājumus viņi uzdot nevēlas.

8. Deputātu Edgara Tavara, Jura Viļuma, Andra Kulberga, Aivas Vīksnas un Māra Sprindžuka jautājums finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par rezervēto vienreizējo mērķēto atbalstu kredītņēmējiem straujo procentlikmju pieauguma daļējai kompensēšanai”. Ir saņemta rakstveida atbilde. Tā iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildu jautājumus kolēģi uzdot nevēlas.

9. Deputātu Edgara Tavara, Jura Viļuma, Andra Kulberga, Aivas Vīksnas un Māra Sprindžuka jautājums veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par Veselības ministrijas izvirzītajām 2024. gada nozares prioritātēm”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

10. Deputātu Edgara Tavara, Jura Viļuma, Andra Kulberga, Aivas Vīksnas un Lindas Matisones jautājums veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību onkoloģijas jomā 2024. gadā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

11. Deputātu Edgara Tavara, Jura Viļuma, Andra Kulberga, Aivas Vīksnas un Lindas Matisones jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par plānoto atbalstu Latgales reģionam”. Jautājums ir pāradresēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai kopīgi ar Satiksmes ministriju. Tās ir sniegušas atbildi. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

12. Deputātu Edgara Tavara, Jura Viļuma, Andra Kulberga, Aivas Vīksnas un Lindas Matisones jautājums satiksmes ministram Kasparam Briškenam “Par dotāciju zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem”. Saņemtā rakstveida atbilde uz šo jautājumu iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi intensīvā darba grafika dēļ.

13. Deputātu Edgara Tavara, Jura Viļuma, Andra Kulberga, Aivas Vīksnas un Lindas Matisones jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par atbalsta sniegšanu publiskajiem pasūtītājiem karteļa vienošanās rezultātā nodarīto zaudējumu atgūšanai”. Jautājums tika pāradresēts Ekonomikas ministrijai. Tā ir sniegusi rakstveida atbildi. Saņemtā atbilde iesniedzējus apmierina.

14. Deputātu Edgara Tavara, Jura Viļuma, Andra Kulberga, Aivas Vīksnas un Lindas Matisones jautājums veselības ministram Hosamam Abu Meri Par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību 2024. gadā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

15. Deputātu Edgara Tavara, Jura Viļuma, Andra Kulberga, Aivas Vīksnas un Lindas Matisones jautājums veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai rezervēto 74. resorā finansējumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

16. Deputātu Edgara Tavara, Jura Viļuma, Andra Kulberga, Aivas Vīksnas un Laura Lizbovska jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Reformas īstenošanai, lai izveidotu apvienoto sabiedrisko mediju”. Jautājums tika pāradresēts Kultūras ministrijai kopīgi ar Finanšu ministriju. Tās ir sniegušas atbildi. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien nenotiks.

___

Bet, dārgie kolēģi un kolēģes, ir iesniegti jauni deputātu jautājumi, un atbildes tiek prasītas jau uz nākamo nedēļu.

Deputāti Ramona Petraviča, Ainārs Šlesers, Kristaps Krištopans, Edmunds Zivtiņš un Ričards Šlesers ir iesnieguši jautājumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par nepieciešamo finansējumu” (Nr. 93/J14). Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

___

Tāpat arī deputāti Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans, Ainārs Šlesers, Edmunds Zivtiņš un Linda Liepiņa ir iesnieguši jautājumu labklājības ministram Uldim Augulim “Par nepieciešamo finansējumu” (Nr. 94/J14). Arī šis jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

___

Ar to mēs, kolēģi, esam izskatījuši visus uzdotos un uzdodamos jautājumus, un ir pienācis laiks reģistrācijai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, 75 deputāti ir reģistrējušies, nav – 25: Česlavs Batņa, Edmunds Cepurītis, Svetlana Čulkova, Ilze Indriksone, Inese Kalniņa, Līga Kļaviņa, Kristaps Krištopans, Māris Kučinskis, Gunārs Kūtris, Linda Liepiņa, Daiga Mieriņa, Antoņina Ņenaševa, Ramona Petraviča, Viktorija Pleškāne, Igors Rajevs, Jānis Reirs, Aleksejs Rosļikovs, Uģis Rotbergs, Māris Sprindžuks, Ainārs Šlesers, Didzis Šmits, Andris Šuvajevs, Edmunds Teirumnieks, Juris Viļums un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to, godātie kolēģi, Saeimas šā gada 26. oktobra sēde ir slēgta.

Paldies par darbu.

Satura rādītājs
14. Saeimas rudens sesijas 11. sēde
2023. gada 26. oktobrī

Par darba kārtību

Par likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” (Nr. 381/Lp14) (Dok. Nr. 1336, 1336A)

Par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 382/Lp14) (Dok. Nr. 1339, 1339A)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas 'Rail Baltica' izbūvei”” (Nr. 383/Lp14) (Dok. Nr. 1346, 1346A)

Par likumprojektu “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (Nr. 384/Lp14) (Dok. Nr. 1347, 1347A)

Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 385/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1353, 1353A)

Par likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā” (Nr. 386/Lp14) (Dok. Nr. 1354, 1354A)

- Priekšlikums - dep. J. Dombrava (par)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”” (Nr. 387/Lp14) (Dok. Nr. 1355, 1355A)

Par likumprojektu “Par likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 388/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1367)

Par darba kārtību

Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Aleksejam Rosļikovam no šā gada 23. oktobra līdz 26. oktobrim (Dok. Nr. 1356., 611.1.8/5-26-14/23)

Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Igoram Rajevam šā gada 26. oktobrī (Dok. Nr. 1357., 142.5.6/69-5-14/23)

Deputātu Jāņa Dombravas, Edvarda Smiltēna, Edvīna Šnores, Jura Viļuma, Artūra Butāna, Ināras Mūrnieces, Edmunda Teirumnieka, Jāņa Vitenberga, Jāņa Grasberga, Naura Puntuļa pieprasījums kultūras ministrei Agnesei Loginai “Par izteikumiem saistībā ar apņemšanos nepildīt Saeimā apstiprināto “Nacionālās drošības koncepciju 2023”” (Nr. 19/P14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1267, 1267A)

Paziņojumi

  - Saeimas priekšsēdētāja D. Mieriņa

  - dep. R. Bergmanis

Reģistrācijas rezultāti

Likumprojekts “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 340/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1063B)

Likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” (Nr. 341/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1064B)

Likumprojekts “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” (Nr. 342/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1065B)

Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 276/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1337)

Likumprojekts “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” (Nr. 313/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1341)

Par darba kārtību

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” (Nr. 314/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1342)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 254/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1349)

Likumprojekts “Aizsardzības industrijas likums” (Nr. 316/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1018, 1329)

Reģistrācijas rezultāti

Likumprojekts “Grozījumi Mobilizācijas likumā” (Nr. 317/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1019, 1330)

Likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā” (Nr. 318/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1020, 1331)

Likumprojekts “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” (Nr. 333/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1041, 1334)

Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 349/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1092, 1335)

Likumprojekts “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” (Nr. 312/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1348)

Likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” (Nr. 330/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1350)

Likumprojekts “Grozījumi Statistikas likumā” (Nr. 275/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1351)

Likumprojekts “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr. 256/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1352, 1352A)

Paziņojums

  - dep. S. Ābrama

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

- Debašu turpinājums - dep. A. Butāns

  - dep. I. Mūrniece

  - dep. A. Šlesers

Likumprojekts “Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā” (Nr. 371/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1306, 1362)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (Nr. 372/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1309, 1363)

Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 373/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1310, 1364)

Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 374/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1311, 1365)

Likumprojekts Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (362/Lp14) (1. lasījums) (Noraidīts)(Dok. Nr. 1266, 1373) un Alternatīvais Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 389/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1373)

Likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” (Nr. 381/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1336, 1336A)

Par procedūru

Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 382/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1339, 1339A)

Lēmuma projekts “Par 10 692 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atcelt 22. augusta vienošanos par grozījumiem Imigrācijas likumā par valsts valodas prasmēm” turpmāko virzību” (Nr. 357/Lm14) (Dok. Nr. 1315)

Lēmuma projekts “Par 10 182 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Brīvu izvēli pilngadīgiem cilvēkiem! Par e-cigarešu aromātu saglabāšanu” turpmāko virzību” (Nr. 362/Lm14) (Dok. Nr. 1343)

Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

Informācija par deputātu R. Petravičas, A. Šlesera, K. Krištopana, E. Zivtiņa un R. Šlesera jautājumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par nepieciešamo finansējumu” (Nr. 93/J14)

Informācija par deputātu R. Petravičas, K. Krištopana, A. Šlesera, E. Zivtiņa un L. Liepiņas jautājumu labklājības ministram Uldim Augulim “Par nepieciešamo finansējumu” (Nr. 94/J14)

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

Balsojumi

Datums: 26.10.23 09:09 Balsojums 1
Par - 39, pret - 22, atturas - 25.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (385/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 26.10.23 09:24 Balsojums 2
Par - 49, pret - 18, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” (387/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 26.10.23 09:25 Balsojums 3
Par - 28, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” atzīšanu par spēku zaudējušu (388/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 26.10.23 10:26 Balsojums 4
Reģistrējušies - 88.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 26.10.23 11:34 Balsojums 5
Par - 26, pret - 63, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par izteikumiem saistībā ar apņemšanos nepildīt Saeimā apstiprināto “Nacionālās drošības koncepciju 2023” (19/P14)

Datums: 26.10.23 11:36 Balsojums 6
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu (340/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 26.10.23 11:38 Balsojums 7
Par - 79, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (341/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 26.10.23 11:39 Balsojums 8
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pacientu tiesību likumā (342/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 26.10.23 11:41 Balsojums 9
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (276/Lp14), 3.lasījums

Datums: 26.10.23 11:42 Balsojums 10
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (313/Lp14), 3.lasījums

Datums: 26.10.23 11:43 Balsojums 11
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” (314/Lp14), 3.lasījums

Datums: 26.10.23 12:03 Balsojums 12
Par - 38, pret - 2, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (254/Lp14), 3.lasījums

Datums: 26.10.23 12:05 Balsojums 13
Par - 37, pret - 0, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (254/Lp14), 3.lasījums

Datums: 26.10.23 12:05 Balsojums 14
Par - 38, pret - 0, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (254/Lp14), 3.lasījums

Datums: 26.10.23 12:06 Balsojums 15
Par - 37, pret - 0, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (254/Lp14), 3.lasījums

Datums: 26.10.23 12:06 Balsojums 16
Par - 37, pret - 0, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (254/Lp14), 3.lasījums

Datums: 26.10.23 12:07 Balsojums 17
Par - 38, pret - 0, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (254/Lp14), 3.lasījums

Datums: 26.10.23 12:07 Balsojums 18
Par - 39, pret - 0, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (254/Lp14), 3.lasījums

Datums: 26.10.23 12:07 Balsojums 19
Par - 38, pret - 0, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (254/Lp14), 3.lasījums

Datums: 26.10.23 12:08 Balsojums 20
Par - 39, pret - 0, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (254/Lp14), 3.lasījums

Datums: 26.10.23 12:09 Balsojums 21
Par - 39, pret - 0, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (254/Lp14), 3.lasījums

Datums: 26.10.23 12:09 Balsojums 22
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (254/Lp14), 3.lasījums

Datums: 26.10.23 12:26 Balsojums 23
Reģistrējušies - 83.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 26.10.23 14:16 Balsojums 24
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Aizsardzības industrijas likums (316/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.10.23 14:18 Balsojums 25
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mobilizācijas likumā (317/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.10.23 14:19 Balsojums 26
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Nacionālās drošības likumā (318/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.10.23 14:20 Balsojums 27
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītu reģistra likumā (333/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.10.23 14:41 Balsojums 28
Par - 75, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (349/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.10.23 14:42 Balsojums 29
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (312/Lp14), 2.lasījums

Datums: 26.10.23 14:43 Balsojums 30
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā (330/Lp14), 2.lasījums

Datums: 26.10.23 14:45 Balsojums 31
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Statistikas likumā (275/Lp14), 2.lasījums

Datums: 26.10.23 15:01 Balsojums 32
Reģistrējušies - 81.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 26.10.23 15:40 Balsojums 33
Par - 60, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā (256/Lp14), 2.lasījums

Datums: 26.10.23 15:42 Balsojums 34
Par - 62, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā (256/Lp14), 2.lasījums

Datums: 26.10.23 15:47 Balsojums 35
Par - 66, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā (371/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.10.23 15:47 Balsojums 36
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā (371/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.10.23 15:49 Balsojums 37
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (372/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.10.23 15:50 Balsojums 38
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (372/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.10.23 15:52 Balsojums 39
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (373/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.10.23 16:08 Balsojums 40
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (373/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.10.23 16:10 Balsojums 41
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Enerģētikas likumā (374/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.10.23 16:10 Balsojums 42
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (374/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.10.23 16:41 Balsojums 43
Par - 20, pret - 55, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (362/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.10.23 16:42 Balsojums 44
Par - 69, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (389/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.10.23 16:42 Balsojums 45
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (389/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.10.23 16:46 Balsojums 46
Par - 72, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā (381/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.10.23 16:49 Balsojums 47
Par - 74, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (382/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.10.23 16:53 Balsojums 48
Par - 67, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 692 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atcelt 22. augusta vienošanos par grozījumiem Imigrācijas likumā par valsts valodas prasmēm” turpmāko virzību (357/Lm14)

Datums: 26.10.23 16:57 Balsojums 49
Par - 71, pret - 1, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par 10 182 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Brīvu izvēli pilngadīgiem cilvēkiem! Par e-cigarešu aromātu saglabāšanu” turpmāko virzību (362/Lm14)

Datums: 26.10.23 17:05 Balsojums 50
Reģistrējušies - 75.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

26.10.2023. 09.00 11.00 13.30 15.30



Sestdien, 15.jūnijā