Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas septītā sēde
2023. gada 28. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Ieņemiet, lūdzu, savas vietas!

Sākam Saeimas šī gada 28. septembra sēdi. Kā parasti, vispirms par grozījumiem. Tātad iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Zanda Kalniņa-Lukaševica, Andris Bērziņš, Edmunds Cepurītis, Aiva Vīksna, Edvards Smiltēns, Ināra Mūrniece, Raivis Dzintars, Edgars Tavars, Agnese Krasta un Edmunds Jurēvics lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgo pārstāvju Andra Bērziņa un Edmunda Cepurīša apstiprināšanu, pastāvīgo pārstāvju aizstājēju Aivas Vīksnas un Ināras Mūrnieces apstiprināšanu un vadītājas vietnieka Edmunda Cepurīša apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 288/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2023. gada 1. decembrim”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Artūrs Butāns, Raivis Dzintars, Edvīns Šnore, Jānis Dombrava, Jānis Grasbergs, Ilze Indriksone, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Kols, Uģis Mitrevics, Ināra Mūrniece, Nauris Puntulis, Edmunds Teirumnieks un Jānis Vitenbergs lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt... es atvainojos, Nacionālās drošības komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu”.

Runāt “pret” pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, kolēģi deputāti! Nu, 18 minūtes pirms sēdes sākuma es saņēmu e-pastu ar šīs drošības koncepcijas tekstu. 18 minūtes pirms sēdes sākuma – tik nopietnam dokumentam kā valsts drošības koncepcija! Nopietni? Ņemot vērā vēl to... Mēs vakar... Tie, kas skatījās Jāņa Dombura raidījumu “Kas notiek Latvijā?”, redzējāt, cik lielas pretrunas ir par to, kā šī koncepcija tika caur sētas durvīm izbīdīta, nekonsultējoties ar tik nopietnu nozari kā mediju nozare...

Bez konsultācijām, bez apspriešanas jūs tagad vēlaties uz ātru roku apstiprināt Nacionālās drošības koncepciju. Es aicinu tomēr to nedarīt tik ātri, ļaut izdiskutēt un nonākt, iespējams, pie labāka koncepcijas satura.

Sēdes vadītāja. Viens ir runājis “pret”, “par” – nav.

Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Nacionālās drošības komisijas iesniegtā lēmuma projekta “Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 18, atturas – nav. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts.

___

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Artūra Butāna, Raivja Dzintara, Edvīna Šnores, Jāņa Dombravas, Jāņa Grasberga, Ilzes Indriksones, Aleksandra Kiršteina, Riharda Kola, Uģa Mitrevica, Ināras Mūrnieces, Naura Puntuļa, Edmunda Teirumnieka un Jāņa Vitenberga iesniegto likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Zanei Skujiņai-Rubenei šā gada 28. septembrī.

Saeimas Prezidijs informē, ka saņemts deputātes Zanes SkujiņasRubenes iesniegums ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 28. septembrī. Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

___

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ģirtam Štekerhofam no šā gada 26. septembra līdz 29. septembrim.

Saeimas Prezidijs informē, ka saņemts deputāta Ģirta Štekerhofa iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 26. septembra līdz 29. septembrim. Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Ministru kabinets ir iesniedzis lēmuma projektu “Par Toma Platača iecelšanu Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amatā”. Vai deputātiem ir...

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Vilis Krištopans. Lūdzu!

V. Krištopans (LPV).

Priekšsēdētājas kundze, deputāti! Es nāku šeit runāt tāpēc, ka faktiski šeit saduras divas filozofijas, divas pieejas. Un, protams, mūsu pieeja būs mazākumā. Bet kaut kas ir ļoti aizgājis greizi, un aizgājis greizi jau no 2018. gada, ja es nemaldos.

Mums bija tas gods parlamentārās izmeklēšanas komisijā vairākas reizes noklausīties Platača kungu, un šeit nav runa par viņa personību, runa ir par pieeju un to, ka, tādā tautas valodā runājot, mēs esam sevi uzdzinuši kokā un dzenam aizvien augstāk, augstāk un augstāk, un nekādi nevaram no tā nokāpt, salīdzinot kaut vai ar Lietuvu un Igauniju. Jau 2018., 2019. gadā burtiski dažos mēnešos Latvijas banku sistēma pazaudēja apmēram 10 miljardus eiro, kas nekavējoši tika aizskaitīti prom no ārvalstniekiem vai no nerezidentiem, redzot, kas notiek, parādoties Moneyval ziņojumam. Un... faktiski viss tika izdarīts. Latvijā vairs nepalika nerezidentu nauda, tās vairs nebija... jau pirms četriem pieciem gadiem.

Tad ko vajadzēja darīt Kariņam, Reira kungam, finanšu ministram? Braukt uz Vašingtonu, uz Frankfurti un teikt: “Viss, mēs esam šo jautājumu atrisinājuši, Latvijā vairs naudas tranzīts nenotiek.” Bet kas notika? Notika tas, par ko mūsu komisijā, piemēram, ziņoja Platača kungs: mēs esam tikuši galā ar nerezidentiem un tūlīt ķersimies klāt vietējiem bāleliņiem, nu tad mēs viņus pēc pilnas programmas arī kontrolēsim. Un tas arī notiek.

Ja neviens no jums... lielākā daļa, tai skaitā Reira kungs... nav lasījis frakcijas vadītāja Harija Rokpeļņa kunga parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumam pievienoto īpašo viedokli uz 38 lapām, kur ir 20 priekšlikumi, kas nekavējoši būtu jādara... Es runāju ar Rokpeļņa kungu. Rokpeļņa kungs man apliecināja, ka viņš mēģinās valdības rīcības plānā kaut ko tur dabūt iekšā... es ceru, ka dabūs.

Piemēram, 2. priekšlikums. Atbrīvot no administratīvā sloga grāmatvežus, notārus, tiesas, advokātus, kuriem ir uzlikts tieši tas pats, kas ir uzlikts bankām. Grāmatveži nāca pie mums vairākas reizes... nekas jau nav izdarīts, grāmatveži joprojām krāj kontu izdrukas katram savam klientam, liek plauktos kaudzē, dara tieši to pašu, ko “Swedbank”, “SEB banka” vai jebkura cita banka, un nav tāda spēka, kas to likvidēs.

Un Platača kungs atnāk... un tad, kad... šeit bija Lapiņa kungs, viņa vairs nav, bija tāds interesants censonis Nacionālajā apvienībā... viņš uzdeva jautājumu Platača kungam: “Sakiet, lūdzu, kāpēc tam pensionāram, kuram “Latvijas Pastā” (pat ne bankā) ir konts, kurā ir 100 eiro, uz mājām tiek sūtīta milzīga, gara anketa? Viņš tur tos ķeksīšus velk un lasa virsrakstu “Cīņa ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu”, un tas nabaga pensionārs pilda to anketu, viņam atkal tā ik pēc trīs mēnešiem nāk, viņš atkal pilda.” Un tad, kad uzdeva Platača kungam jautājumu: “Nu bet paklausieties, vai tad kaut kādu limitu nevar uzlikt, it sevišķi tiem, kam nav internetbankas, kas fiziski... viņi nevar pat fiziski neko īpaši... tur nodarboties ar naudas atmazgāšanu?” Atbilde bija tāda: “A jūs zināt, bērnu pornogrāfiju arī par 20 eiro var nopirkt.” Viņš, Platača kungs, tagad cīnīsies ar bērnu pornogrāfijas izplatību pasaulē, viņš glābs mūs no šī visa... FID – finanšu izmeklēšanas birojs! Un tā tālāk, un tā tālāk.

Es kā pilsonis nevaru atbalstīt šādu filozofiju. Šis dienests bija nevis jāpalielina, bet strauji jāsamazina. Tas ir tipisks birokrātijas izaugsmes piemērs – tipisks! A mums te visi stāsta: mēs, jaunā valdība, cīnīsimies ar birokrātiju, samazināsim birokrātiju... Gribētos redzēt.

Izlasiet, lūdzu, šo Rokpeļņa kunga pievienoto ziņojumu. It sevišķi tie, kas ir saistīti ar finanšu sistēmu.

Ja mēs gribam noķert Igauniju un Lietuvu, nu tad izdariet, lūdzu, mīļie...

Sēdes vadītāja. Krištopana kungs, laiks.

V. Krištopans. Vai varam pievienot vēl tās vēsturiskās divas minūtes?

Sēdes vadītāja. Ja deputāti neiebilst, pievienojam. (Starpsauciens.) Deputāti neiebilst.

V. Krištopans. Saprotiet, iznāk tā, ka mēs nevis ķeram Igauniju, bet mēs pašiznīcināmies, mēs vienkārši pašiznīcināmies finanšu sistēmā. Un, lai mēs kaut ko vismaz izdarītu, mums jākļūst labākiem.

Jūs paši zināt... daudzi no jums veic maksājumus uz “Paysera”, uz “Revolut”. Nu padomājiet, kāpēc jums tas ir jādara? Es pats personīgi maksāju par sava auto nomu. Es nomāju savu automašīnu no uzņēmuma... Latvijas SIA, kurai konts ir “Paysera” Lietuvā. Latvijas bijušais premjers maksā uz “Paysera” auto nomas maksājumus katru mēnesi. Interesanti, tad, kad es satikšu savu kolēģi Lietuvā, es viņam jautāšu (piemēram, Vagnorim, bijušajam Lietuvas premjeram), vai viņš varētu iedomāties situāciju, ka par savu auto maksā uz Latvijas banku... Mīļie cilvēki, attopieties!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Par sagatavoto lēmuma projektu “Par Toma Platača iecelšanu Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amatā”. Tas ir tas debašu objekts – personība, profesionālis, kurš potenciāli varētu vadīt Finanšu izlūkošanas dienestu.

Šeit es vēlētos iebilst tam, ko Krištopana kungs minēja, – viss ar bankām... Mums ir FKTK, kas uzrauga banku sektoru kopā ar Latvijas Banku. Finanšu izlūkošanas dienesta darbībai ir cita specifika, citi likumi, kas viņiem ir... uz kā viņu darbība balstās. Tas ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums... tie ir finanšu noziegumi... sankciju politikas īstenošana un...

Dienests ir izveidots 2019. gadā, varbūt novēloti, varbūt mums tādu iestādi vajadzēja ātrāk, nevis “burkānu kantori”, kā mēs atminamies, kas savā ziņā bija “impotents” cīnīties ar šiem izaicinājumiem.

Un par Platača kungu personīgi es teikšu tā: ir atstājis ļoti labu iespaidu kā augstas raudzes profesionālis, un tie nav mani novērojumi, tas ir manu ārvalstu kolēģu – Lietuvas, Igaunijas kolēģu – vērtējums gan saskarsmē ar Platača kungu... un viens no vērtējumiem ir tāds, kas, man liekas... kvalitatīvais rādītājs... ka virkne Eiropas valstu līdzvērtīgu institūciju vēršas pie Finanšu izlūkošanas dienesta pēc konsultācijām, kā labāk ieviest uzraudzības sieta mehānismus sankciju ieviešanai, algoritma izstrādei. Un šajā ziņā es teikšu: jā, mēs atminamies, bija arī jautājums par iepriekšējo Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāju, kura no amata tika atbrīvota dažādu iemeslu dēļ. Bet inovācijas, mūsdienām atbilstošos instrumentus, es teikšu tā, Finanšu izlūkošanas dienestā ir virzījis Platača kungs, un savā ziņā varbūt skaļi teikts, bet es domāju, ka viņš ir uzstādījis labu latiņu... kā es saredzētu Latvijas civildienesta nākotni, kādi augstas raudzes profesionāļi tajā strādātu un ar kādu atbildību.

Līdz ar to es absolūti atbalstu šo sagatavoto lēmumu, aicinu arī deputātus to atbalstīt. Kā es jau minēju, ir jānošķir iestāžu kompetences un atbildības jomas, un FID ir iekšlietu nodalīta struktūrvienība, kurai skaidri pateikts, kāda likuma ietvaros tā strādā.

Kas attiecas uz banku prasībām, visu pārējo – tās ir banku iekšējās procedūras, kas ir noteiktas. Protams, tur ir FKTK un Latvijas Bankas dialogs ar šo sektoru – kā no šī grāvja iziet ārā.

Un noslēgumā man būtu atgādinājums Platača kungam... ne tikai Platača kungam, bet virknei valsts drošības iestāžu – Satversmes aizsardzības birojam, Valsts drošības dienestam, Finanšu izlūkošanas dienestam, tajā skaitā Valsts policijai. Pagājušogad parlaments atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā un citstarp noteica pārejas noteikumu 60. punktu, mēs arī noteicām Finanšu izlūkošanas dienestu kā kompetento iestādi Imigrācijas likuma kontekstā. Šis pārejas noteikumu punkts noteica termiņu – šī gada 1. oktobri, līdz kuram manis pieminētajām institūcijām ir jāveic pilnīgs termiņuzturēšanās atļauju audits... visu, kas ir izsniegtas, kopš šī sistēma tika ieviesta senajā 2011. gadā... izvērtējumu, pieprasījumu tās turētājiem uzrādīt – vai nu tie ir finanšu darījumi, kas ir notikuši, uz kā pamata saņemta termiņuzturēšanās atļauja, vai nekustamais īpašums – naudas izcelsmi, jo atgādināšu, kolēģi, ka finanšu noziegumiem ir 15 gadu noilguma termiņš.

Šo sistēmu un shēmu ieviesa Latvijā 2011. gadā (ja nemaldos), un mēs visi atminamies... sākotnēji mūsu iestādes, lai arī negribot, bet atzina publiski, ka netiek galā ar apjomu, vērtējot no dažādiem griezumiem – drošības, finanšu – šos aspektus par naudas izcelsmi – noziedzīgi iegūti līdzekļi, legalizēta nauda – noziedzīgi iegūta.

Jā, kolēģi, 1. oktobris ir jaunnedēļ, un es ļoti sagaidu, ka manis nosauktās drošības iestādes nāks ar ziņojumu valdībā, kāds tad ir audits, kādi ir secinājumi...

Es palūgšu apvienot...

Sēdes vadītāja. Vai deputāti neiebilst laika apvienošanai? Paldies.

R. Kols.... jo tas ir būtiski. Kādēļ, kolēģi? Skaidrs, ka mēs nevēlamies noziedzīgi iegūtu līdzekļu apriti mūsu ekonomikā, tas valstij reputācijas ziņā nedara... mēs zinām, kāds reputācijas risks mums bija līdz pat 2018. gadam – diezgan pamatīgs. Un šajā ziņā, ja ir konstatējumi, ka termiņuzturēšanās atļaujas saņēmējs nespēj uzrādīt naudas legālo izcelsmi, ir divas lietas: pirmā lieta –

atbilstoši likumam – tiek anulēta termiņuzturēšanās atļauja; otrā lieta – konkrēto iegūto īpašumu (kustamu, nekustamu) vai finanšu resursu konfiskācija. Ļoti sagaidu, ka atbildīgās iestādes pildīs likumā noteikto un nāks ar ziņojumu pirmām kārtām uz valdību... un valdībai tad jau informēt parlamentu.

Atgriežoties pie skatāmā darba kārtības jautājuma – Platača kungs, novēlu veiksmi un izdošanos šajā atbildīgajā amatā!

Aicinu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Kā tikko teica Kola kungs, igauņi un lietuvieši slavē Latvijas Finanšu izlūkošanas dienestu par izcilo darbu, un es nebrīnos, ka kāds no šīm valstīm saņems arī kādu ordenīti, tāpēc ka mēs nodrošinām biznesu šajās valstīs. Kā tikko teica bijušais premjers Krištopans, viņam jāizmanto pakalpojumi Lietuvā, lai samaksātu maksājumus par savu auto. Tā ir realitāte.

Tad kādi ir tie dati, par ko igauņi un lietuvieši mūs slavē? Par to, ka mēs esam atdevuši biznesu viņiem, par to, ka mēs šodien maksājam viņu ekonomikai naudu? Kāpēc tad šodien mēs nebalsojam par Znotiņas kundzi, ja viss tik labi? Kas bija Platacis laikā, kad Znotiņa strādāja? Visi taču slavēja viņu! Izrādās, ka Znotiņa nebija gana laba. Ko tad viņa sliktu ir darījusi? Kāpēc šodien mēs nevarētu balsot par viņu? Tātad kaut kas nebija labi. Bet Platača kungs bija Znotiņas labā roka. Izrādās, ka varbūt tomēr vajag balsot par Znotiņu. Un tad ir jautājums: kādā situācijā atrodas valsts?

Protams, daudzi deputāti, kas dzīvē nav pārdevuši putekļu sūcēju (kā viens politiķis kādreiz no šīs tribīnes teica)... viņi saka: nu kā, es saņemu algu, man viss ir labi. Bet Bites kungs, Darba devēju konfederācijas vadītājs, nesen vienā televīzijas pārraidē skaidri pateica, ka politiķi nesaprot, no kurienes rodas nauda, ka naudu nedala valsts, valstij nav naudas, naudu ražo uzņēmēji, radot pakalpojumus jeb preces, kuras tiek pārdotas, pirmām kārtām eksportētas. Valsts iekasē nodokļus un pēc tam atgriež tos atpakaļ, nosedzot izdevumus valsts pārvaldē un atbalstot dažādas citu veidu programmas. A mēs priecājamies.

Vakar Dombura raidījumā “Kas notiek Latvijā?” tika rādīta tāda tabuliņa, kurā bija redzams, ka Latvija nākamajā gadā aizņemsies vēl divus miljardus, par ko, protams, var teikt – jā, tas atbilst starptautiskajiem kritērijiem, viss. Bet jūs iedomājieties, ka nākamajā gadā mēs aizņemsimies vēl divus miljardus un par diviem miljardiem mēs kļūsim nabagāki, tāpēc ka šos divus miljardus plus augstos procentus Latvijai jeb mūsu bērniem un mazbērniem nāksies atdot, jo, kā mēs zinām, daudzi teica: mēs jau neplānojam šo naudu atdot, mēs tikai ieliekam tos procentus, kā saka... jeb to summu, ko mēs izmantosim, lai apmaksātu konkrētos procentu maksājumus. Mēs visu laiku turpināsim aizņemties vēl un vēl. Kur tad ir šī vīzija, ka mēs pelnīsim?

Šodien Latvijas finanšu sektors mūsu ekonomiskajiem projektiem Latvijā ir izdevis uz pusi mazāk kredītu nekā Igaunija, Lietuva. Es jau nesalīdzinu ar Luksemburgu, es nesalīdzinu ar Vāciju, Franciju, Angliju, es runāju par Igauniju un Lietuvu, kuras mēs nekad nesasniegsim, ja mums nebūs vīzijas un idejas, ko darīt. Un tagad mēs atbalstīsim Znotiņas kundzes labo roku. Es Platača kungu nepazīstu, bet viņš ir atbildīgs par visu to, kas ir bijis. Godājamie kolēģi, attopieties taču! Tas nozīmē to, ka tiek legalizētas visas tās problēmas un kļūdas, kas ir notikušas.

Un, redziet, te ir tā lieta – uzņēmējs ļoti bieži kļūdās, realizējot kādu projektu, viņš zaudē naudu, viņš nesasniedz uzstādītos mērķus, bet galarezultātā kāds no 10 projektiem tomēr notiek un viņš arī kaut ko nopelna. Bet, ja jūs ieliksiet policistu, prokuroru kādā atbildīgā amatā, rezultāts būs pavisam cits, viņš jau nedomās, kā pelnīt, viņš gribēs kontrolēt. Kas būs, ja mēs visi kontrolēsim, ja visi Latvijas cilvēki, uzņēmēji teiks: negribu būt uzņēmējs, gribu būt kontrolieris? Tas ir bankrots! Dārgie draugi, tā ir filozofija.

Es gribu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Šlesers. Kolēģi, saprotiet, par ko ir stāsts. Es šodien nerunāju pret Platača kungu, kuru es nepazīstu, es runāju par to, ka šodien būs balsojums, lai pateiktu to, ka mēs atbalstām to politiku, kura ir radījusi zaudējumus Latvijas ekonomikai. Tas, ka bija jārisina problēmas – īstas problēmas –, par to šodien nav strīds, bet ļoti bieži... tu nevari ielikt to cilvēku, kas ir atbildīgs par visām šīm problēmām pēdējo gadu laikā. Kāpēc? Tāpēc, ka viņš piesegs to, kas ir bijis. Tad, kad Rokpeļņa kungs (kurš tūlīt pēc manis uzstāsies) nāks un teiks par saviem... Viņš jau neko negrib ieviest, tāpēc ka viņš jau ir to visu radījis – veco sistēmu –, viņam būs jāaizstāv. Es saprotu, beigās viņš teiks: “Nu labi, ja jūs sakāt, es izdarīšu.” Paklausīgi. Bet būtu ļoti labi, ja mēs ieceltu cilvēku, kas tomēr nav bijis daļa no vecās sistēmas, kas varētu izanalizēt tās kļūdas un teikt tā: “Šī sadaļa bija pareiza, šī – nepareiza.”

Piemēram, par tiem pašiem kontiem. Mums ir likums, kas nosaka – katram cilvēkam ir tiesības uz kontu. Kāpēc likumdošanā, Platača kungs, nav ierakstīts, ka bankai ir pienākums atvērt vienu vienīgo kontu, vai tā ir privātpersona vai uzņēmējs? Kāpēc šodien mēs visus pasludinām par noziedzniekiem un liekam viņiem pusgadu stāvēt rindā, sniedzot visas analīzes un dokumentus, lai viņi varētu atvērt kontu, lai veiktu kādu darījumu, investīciju? Kāpēc mēs nevaram pieņemt par pamatu, ka tā informācija, kas tiek sniegta, ir pareiza, ja mēs neredzam pretēju informāciju kaut kādos reģistros, melnajos sarakstos, ka cilvēks ir terorists? Ļaujam biznesam darboties. Pieņemsim, ka no simts cilvēkiem vai uzņēmumiem pieci būs slikti, nu tad jūs pēc tam arestējiet, atņemiet viņiem visu. Filozofija ir jāmaina, ir jāļauj biznesam strādāt!

Es teiktu tā, ka, balsojot “par” Platača kungu, godājamie kolēģi, jūs principā balsojat “par” Znotiņas politikas turpināšanu. Tā ka padomājiet. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Vērtējot situāciju Latvijas finanšu tirgos, teiksim, pirms pieciem gadiem, vienā vārdā to varētu raksturot kā “mežonīga”, un lielā mērā par to bija atbildīgs Finanšu izlūkošanas dienesta priekštecis – organizācija, kas par to atbildēja. Tad tika radīts Finanšu izlūkošanas dienests, un šodien varētu teikt, ka situācija finanšu tirgos Latvijā vislabāk būtu raksturojama kā tāda būšana klosterī. Tas nozīmē, ka nebija labi tad un patiesībā līdz galam nav labi arī tagad.

Tajā pašā laikā... parlamentārās izmeklēšanas komisijā mēs diezgan daudz strādājām ar to, kādas šodien ir problēmas Latvijā finanšu sektorā, kā tās būtu jālabo, un Krištopana kungs jau uzskaitīja – gan komisijas ziņojumā, gan pievienotajā viedoklī ir gana daudz būtisku lietu, kas būtu jālabo.

Platača kungu mēs diezgan bieži satikām šajā komisijā, un viņš radīja tiešām profesionāla un zinoša cilvēka iespaidu, un es domāju, ka šie ierosinājumi lielā mērā ir kā ceļamaize tam, kas būtu jādara. Tāpat ir būtiski, ka Finanšu izlūkošanas dienests ir atbildīgs par to, lai tās ziepes, kas bija ievārītas līdz šim – Moneyval ziņojums, riski iekļūt pelēkajā sarakstā... nu, tehniski tās ir beigušās, bet praktiski mums vēl ir aste, pār kuru jāpārkāpj. Ir formalitātes, kas ir jāsakārto starptautiski, lai Latvija tiešām būtu tīra un cienījama valsts, kura arī potenciālajiem ārvalstu finanšu tirgus investoriem neradītu nekādas šaubas. Un tās ir tehniskas lietas, kas jāizdara.

Platača kungs diezgan ilgu laiku ir bijis vadītāja pienākumu izpildītājs. Tas nozīmē, ka darbs ir jādara, bet atbildība līdz galam nav viņa, un arī spēja līdz galam pieņemt lēmumus un virzīt lietas nebija viņa. Kāpēc tas tā ir bijis, varam tikai spekulēt, bet es domāju, ka Platača kungs ir sevi lieliski pierādījis, un ar šodienas balsojumu viņš saņem ne tikai pilntiesīgu amatu, bet arī pilntiesīgu atbildību. Viņš saņem ceļamaizi un skaidras gaidas, ko Saeima, Latvijas sabiedrība un finanšu sektors sagaida no Finanšu izlūkošanas dienesta, un konkrētus darbus, kas ir jāpaveic pārskatāmā laikā.

Tā ka, es domāju, ar Platača kungu jau jaunā statusā mēs šeit varēsim pēc kāda pārskatāma perioda atgriezties un izvērtēt, cik lielā mērā ir izdevies uzdotais.

Aicinu atbalstīt Platača kunga kandidatūru.

Un es domāju, ka problēmas ir identificētas, problēmas ir saprastas, tagad strādājam pie tā, lai lietas uzlabotu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie un godājamie deputāti! Tā problēma ir tanī, ka mēs nemākam vai dažreiz negribam domāt pāris soļu uz priekšu. Uzklausot ziņojumus no Finanšu izlūkošanas dienesta arī mūsu komisijā, man bija jāsecina, ka tiešām dienests strādā labi, es pat teiktu... nu labi, kas ir nākamais vērtējums... teicami. Varētu teikt: izcili – nē, bet teicami. Bet tā jau arī ir tā problēma, jo, iepazīstoties ar situāciju, ir skaidrs, ka tie cilvēki, kas tiešām godprātīgi pilda savu darbu... un šobrīd viņi dara to tik labi, ka zināmā mērā tas smacē nost mūsu ekonomiku.

Ja mēs paraugāmies, kā tad mums vajadzētu darīt, un ja šobrīd tiešām esam ar šiem nerezidentiem, tā teikt, izbeiguši visu stāstu, tad man šķiet, ka tas galvenais uzdevums, kas bija uzstādījums šim dienestam, ir izpildīts.

Bet skaidrs, ka ir arī, kā teica kolēģis... par to, ka ir kaut kādas astītes, kas jāizdara, iespējams, nāks kaut kas jauns. Ir par to jādomā, un roka uz pulsa jātur. Tad mans piedāvājums ir šāds. Mums ir šobrīd, ja neskatāmies... nu, ja paskatāmies kopā pa Latviju, mums ir 11 operatīvās darbības subjekti. 11 – mazai valstij, ticiet man, tas ir ļoti daudz. Mums ir ekonomikas policija, mums ir finanšu policija, mums ir Finanšu izlūkošanas dienests.

Ja šeit apakšā ir stāsts arī par naudu, no kuras tiek finansēts terorisms, tad principā tam iznākumam ir jābūt tādam, ka nekavējoties, jau no nākamā gada, šim Finanšu izlūkošanas dienestam ir jāsamazinās līdz – nu, man grūti spriest, tur, protams, varētu diskutēt, es nezinu – pieciem, desmit cilvēkiem un tam jāpievienojas Valsts drošības dienestam vai Valsts policijai. Tādā veidā mēs iegūtu ļoti daudz ko. Pirmām kārtām samazinātos ierēdņu skaits, un mēs ļautu uzelpot arī ekonomikai.

Mēs pie tā nonāksim, tikai jautājums – kad? Pēc gada, pusotra, diviem... Kas pa šo laiku notiks? Viss kaut kas, un ne uz to labo... tas nevirzīsies uz labo pusi finanšu sektorā. Līdz ar to... Man arī nav nekas pret kungu, pie tam vēl es esmu dzirdējis par viņu no tādiem cilvēkiem, kas tiešām atsaucas par viņu labi un kam man ir pamats ticēt. Bet jautājums ir nedaudz cits. Mums jāskatās no otras puses, mums ir jābūt, jāiet solīti priekšā. Un tas, ka igauņi un lietuvieši, un... no citām valstīm brauc pie mums skatīties, kā to darīt... Es jau zinu, kā tas notiek. Galvenais ir veikt darbības imitāciju – ka tik pie mums nekas nenotiek, lai... Tieši tāpēc arī ir visas šīs darbības mums caur Lietuvu, Igauniju un banku sektors, tanī skaitā arī Skandināvijas valstīs, plaukst.

Tā ka mums vajag atbalstīt mūsu uzņēmējus, mums vajag atbalstīt mūsu ekonomisko sistēmu, un šādus kontrolējošos... tiem ir jābūt, bet ne tik drastiskos apmēros.

Tā ka, pamatojoties uz to, ko es teicu, es balsošu “pret”. Aicinu arī jūs balsot “pret”, lai mēs sāktu kustināt domas un kustēties paši virzienā, kas atbalsta mūsu ekonomiku, nevis to žņaudz, smacē un kontrolē.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegto lēmuma projektu “Par Toma Platača iecelšanu Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amatā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 18, atturas – nav. Toms Platacis iecelts par Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieku. Apsveicam! (Aplausi.)

___

Nākamais lēmuma projekts – “Par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgo pārstāvju Andra Bērziņa un Edmunda Cepurīša apstiprināšanu, pastāvīgo pārstāvju aizstājēju Aivas Vīksnas un Ināras Mūrnieces apstiprināšanu un vadītājas vietnieka Edmunda Cepurīša apstiprināšanu”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 10, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Nākamā sadaļa – “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu”.

Nacionālās drošības komisijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E. Smiltēns (AS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Šodien mums jālemj par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu.

Cienījamie kolēģi, Nacionālās drošības koncepcija ir uz valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma noteikšanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes, kas ir jāņem vērā, izstrādājot jaunus politikas plānošanas dokumentus, tiesību aktus un rīcības plānus nacionālās drošības jomā. Varētu teikt, ka tas ir tāds kā pamatdokuments, uz kā balstīsies daudzi mūsu tālākie lēmumi kontekstā ar nacionālo drošību. Es ziņojumā mēģināšu izcelt būtiskāko.

Tātad, kolēģi, Nacionālās drošības likuma 27. pants nosaka to, ka Nacionālās drošības koncepciju sagatavo Ministru kabinets, izskata Nacionālās drošības padome un apstiprina Saeima ne retāk kā reizi katrā sasaukumā līdz sava pirmā darbības gada 1. oktobrim, kas ir arī šobrīd... Pirms Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanas Saeimā, ievērojot parlamentāro tradīciju, ar koncepciju iepazīstas un to akceptē arī katra sasaukuma Nacionālās drošības komisija, kur, es gribu atgādināt, ir pārstāvēta katra šajā Saeimā pārstāvētā frakcija.

Iepriekšējā koncepcija Saeimā tika apstiprināta 2019. gada 26. septembrī. 14. Saeimas Nacionālās drošības komisija šā gada 27. septembra, tātad vakardienas, sēdē izskatīja Ministru kabineta sagatavoto un Nacionālās drošības padomē izskatīto Nacionālās drošības koncepcijas projektu, komisijas sēdē uzklausot koncepcijas izstrādātāja, tātad Iekšlietu ministrijas, un Valsts drošības dienesta pārstāvju komentārus, arī tika detalizēti pārrunāti koncepcijā iekļautie jautājumi. Un vēlreiz atgādinu, ka visiem Nacionālās drošības komisijas locekļiem bija iespējams laikus iepazīties ar šo dokumentu, pirms tam aizejot un to izlasot.

Kolēģi, jaunā koncepcija ir sagatavota uz 2022. gadā izstrādātās jaunās valsts apdraudējuma analīzes pamata, un atšķirībā no iepriekšējām koncepcijām apdraudējuma jomas ir aplūkotas, ņemot vērā starptautiskās drošības situācijas būtisku pasliktināšanos pēc Krievijas Federācijas uzsāktā pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Koncepcijā ir aplūkoti draudi, kas tieši un pastarpināti ietekmē Latvijas nacionālo drošību. Draudi nacionālajai drošībai ir saistīti ar situācijas attīstību starptautiskajā drošības vidē, Krievijas izvērsto karu Ukrainā, hibrīdo apdraudējumu, ļaunprātīgām kiberaktivitātēm un starptautiskā terorisma tendencēm. Lai arī objektīvu apstākļu ietekmē tie mazinājušies, tomēr joprojām draudus rada atsevišķu valstu ilgtermiņa centieni ar politiskiem, ekonomiskiem, informatīviem līdzekļiem ietekmēt Latvijas valsti, sabiedrību un tās vērtības, līdzšinējo uz Rietumiem orientēto valsts ārpolitisko kursu, kā arī, protams, iekšpolitisko stabilitāti.

Koncepcijā atbilstoši katrai apdraudējuma jomai tiek noteiktas vispārējās prioritātes šo apdraudējumu novēršanai. Koncepcijā noteiktās prioritātes uzsver Latvijas nacionālajai drošībai nepieciešamo spēju aizsargāt, nostiprināt, attīstīt katra valsts iedzīvotāja individuālās drošības intereses un Satversmē noteiktās pamatvērtības. Latvijas nacionālo drošību un aizsardzību raksturo visas sabiedrības un valsts gatavība pārvarēt apdraudējumus, noturība pret negatīvu ārējo ietekmi, spēja pretoties un patstāvīgi atjaunoties pēc izaicinājumiem un krīzēm. Latvijas nacionālās drošības pamatā ir visaptveroša valsts aizsardzības sistēma, kas veicina iedzīvotāju vēlmi un gatavību aizstāvēt valsti, rada priekšnoteikumus apdraudējuma pārvarēšanai un nodrošina valstij svarīgu funkciju izpildi krīžu un arī citu satricinājumu rezultātā.

Nacionālās drošības koncepcija ir politikas plānošanas dokuments, kas iezīmē to prioritāšu un pamatprincipu kopumu, kas vērsti uz iespējamu apdraudējumu un potenciālu riska faktoru novēršanu, un turpmākajā nacionālās drošības politikas plānošanas un pasākumu veikšanas periodā valsts pārvaldes institūcijām ir jābalstās uz šajā koncepcijā noteiktajām prioritātēm. Ministru kabinets, balstoties uz koncepcijā noteiktajām prioritātēm saskaņā ar Nacionālās drošības likuma nosacījumiem gada laikā izstrādās nacionālās drošības plānu, kurā tiks ietverti konkrēti valsts apdraudējuma neitralizācijas un novēršanas pasākumi un līdzekļi. Nacionālās drošības koncepcijā ir uzsvērti prioritāšu bloki, un es īsi mēģināšu akcentēt tikai būtiskāko, ko ietver šī koncepcija.

Tātad koncepcija ietver: nacionālo drošību un nacionālās drošības politiku, Krievijas agresijas pret Ukrainu radītās izmaiņas starptautiskajā drošībā un līdz ar to nepieciešamo NATO kolektīvās aizsardzības un Eiropas Savienības starptautiskās lomas stiprināšanu, kā arī, kas ir būtiski, Latvijas aktīvu dalību starptautiskās sadarbības formātos dažādos... un visos iespējamos līmeņos.

Koncepcijā uzsvērta Latvijas militārā apdraudējuma novēršana, kā prioritāti nosakot visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas un Nacionālo bruņoto spēku aizsardzības spēju stiprināšanu.

Koncepcijas prioritātes ietver ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu radītā apdraudējuma novēršanu, nosakot stratēģisko mērķi – valsts drošības iestādēm nodrošināt apsteidzošu un preventīvu pasākumu kopumu, lai neitralizētu ārvalstu specdienestu radīto apdraudējumu Latvijas nacionālajai, kā arī NATO un Eiropas Savienības kolektīvajai drošībai un interesēm.

Nacionālās drošības prioritāte ir iekšējai drošībai un konstitucionālajai iekārtai radītā apdraudējuma novēršana, kas citstarp ietver Latvijas ārējās robežas neaizskaramības stiprināšanu, NATO un Eiropas Savienības ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi un tehnisko aprīkošanu, Valsts robežsardzes spēju palielināšanu, krīzes vadības sistēmas pilnveidošanu, katastrofu pārvaldes sistēmas reformas īstenošanu, civilās aizsardzības sistēmas un sabiedrības izpratnes par to pilnveidošanu.

Nacionālās drošības būtiska prioritāte ir Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana, kuras pamatā ir jābūt stipriem vietējiem Latvijas medijiem un kvalitatīvam informatīvās vides saturam latviešu valodā. Vienlaikus svarīgi ir veicināt visas sabiedrības informācijpratību, medijpratību viltus ziņu un dezinformācijas atšķiršanai, kritiski izvērtēt informatīvajā telpā izplatīto informāciju.

Prioritāte valsts drošībai ir kiberapdraudējuma identificēšanas un novēršanas spējas. Tālāk jāattīsta kiberdrošības infrastruktūra, izveidojot valsts vienotu interneta apmaiņas punktu, veidojot un attīstot datu rezerves, attīstot pret... pakalpojumu atteices uzbrukumu risinājumus.

Tāpat arī, strauji attīstoties kvantu skaitļošanas spējām, nepieciešams attīstīt kvantos balstītas informācijas aizsardzības risinājumus esošajās elektronisko sakaru infrastruktūrās, lai aizsargātu nacionālajai drošībai svarīgus datus un mūsu kritisko infrastruktūru.

Koncepcija paredz Latvijas ekonomikai radītā apdraudējuma novēršanu. Protams, Krievijas īstenotais karš pret Ukrainu ir radījis būtiskus izaicinājumus Latvijas ekonomiskajai drošībai, ietekmējot daudzas svarīgas tautsaimniecības nozares. Tāpēc svarīga ir elektroapgādes drošības stiprināšana, Baltijas elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropas elektrotīkliem, dabasgāzes apgādes drošības stiprināšana un citu tautsaimniecības nozaru attīstība.

Ir jāturpina uzsāktā reforma naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanā tepat Latvijā. Tranzīta nozarei nodrošinot konkurētspēju, jāturpina attīstīt alternatīvas loģistikas ķēdes, kas apiet Krieviju un Baltkrieviju.

Un visbeidzot – koncepcijā ir ietvertas prioritātes saistībā ar starptautiskā terorisma radītā apdraudējuma novēršanu, kas paredz Latvijas valsts un pašvaldību institūciju sadarbību pretterorisma jomā.

Nacionālās drošības komisija izskatīja koncepciju un uzskata, ka tajā ietvertās prioritātes ir visaptverošas un atbilstošas šābrīža nacionālās drošības interesēm. Komisija, izskatot projektu, lēma par tā konceptuālu atbalstu un par tā iesniegšanu apstiprināšanai šodien, 28. septembrī, Saeimas sēdē.

Nacionālās drošības komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt Ministru kabineta sagatavoto, Nacionālās drošības padomē apstiprināto, Nacionālās drošības komisijā lemto... Nacionālās drošības koncepciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.

Uzsākam debates.

Pirmā debatēs pieteikusies deputāte Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Labrīt, cienītā Saeimas priekšsēdētāja, Prezidij! Godātie kolēģi, mani pārsteidz, ka debatēs ir pieteikušies tik maz runātāju, jo mēs taču runāsim par ļoti būtisku dokumentu – Nacionālās drošības koncepciju, un tā ir pelnījusi, lai šeit, parlamentā, tiktu apspriesta. Es aicinu, kolēģi, jūs pieteikties debatēs un izteikt savu viedokli arī par koncepcijas aspektiem.

Godātie kolēģi, vakar Saeimas komisijas izskatīja divus valsts drošībai būtiskus pamatdokumentus: Valsts aizsardzības koncepciju – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā un Nacionālās drošības koncepciju – Nacionālās drošības komisijā.

Mūsu uzmanībai šodien piedāvāts būtisks dokuments – Nacionālās drošības koncepcija. Paldies Smiltēna kungam, kurš par to lieliski noziņoja, kā arī izstrādātājiem – vispirms iekšlietu ministram Mārim Kučinskim, kā arī Iekšlietu ministrijai un iesaistītajām ministrijām, un drošības dienestiem par šo labo darbu.

Abas koncepcijas ir saistītas, tās viena otru papildina un faktiski būtu jāaplūko kopsakarā. Šogad mums tāda iespēja ir, jo Valsts aizsardzības koncepciju Aizsardzības ministrija sagatavoja gadu agrāk nekā parasti.

Krievijas karš būtiski ietekmējis gan drošības situāciju pasaulē, gan Latvijā... gan arī izpratni par to, kas jādara Latvijas drošības vairošanai. Abas koncepcijas ir tapušas kara laikmetā, un šis ir ātras un izšķirīgas rīcības laiks. Abas koncepcijas balstītas arī uz Krievijas kara Ukrainā mācībām. Abās ir skaidri norādīts, ka gan īstermiņā, gan ilgtermiņā galvenais apdraudējums nāk no Krievijas un šis apdraudējuma spektrs ir plašs, sākot no hibrīdapdraudējuma līdz konvenciālajam.

Kara noziegumi, Ukrainas teritoriju prettiesiskā aneksija, starptautiskās sabiedrības šantažēšana, draudot ar masu iznīcināšanas ieroču izmantošanu un kodolkatastrofu izraisīšanu, ir padziļinājusi esošos drošības apdraudējumus un radījusi jaunus – uzsvērts koncepcijā. Tomēr tikai Krievijas brutālais un neizprovocētais karš Ukrainā ir visai pasaulei atklājis Kremļa varas vertikāles melno ēnu – tā nomāc un iznīcina visu cilvēcisko, dzīvo gan Krievijā, gan ārpus tās. Tikai pēc Bučas un Irpiņas traģēdijām kolektīvajiem Rietumiem atvērušās acis.

Un pērn NATO Madrides samitā tika pateikts ļoti skaidri – Krievija ir drauds. Viļņas samits šovasar koncentrējās uz NATO aizsardzības plāniem aizsargāt tās teritoriju un vienlaikus arī Latvijas teritoriju no pirmā centimetra un potenciālā konflikta pirmās minūtes, kā arī koncentrējās uz spēku palielināšanu NATO austrumu flangā. Tas nozīmē, ka katrai valstij, lai NATO aizsardzības plānus izpildītu, ir jādeleģē spēki. Savukārt, lai deleģētu spēkus, nepieciešams aizsardzības finansējums un tā pieaugums vismaz līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta.

Latvijas aizsardzībai ir skaidrs plāns, un tas nozīmē gan jaunu bruņoto spēju attīstību, gan personālsastāva pieaugumu. Tāpēc trīs procenti no iekšzemes kopprodukta valsts aizsardzībai – jā, ar papildu finansējumu jaunajām militārajām spējām, par ko ir vienošanās, – būtu jāsasniedz jau šogad. Uzsveru – trīs procenti valsts aizsardzībai būtu jāsasniedz... piedošanu, jau nākamgad. Šādu solījumu Viļņas samita laikā izteica arī toreizējais premjerministrs Kariņš. Un ceru, ka nākamā gada budžetā šie trīs procenti aizsardzībai arī būs. Tas būs mūsu ieguldījums drošībā. Mēs nedrīkstam atpalikt no Igaunijas un Lietuvas, kuras būtiskus lēmumus aizsardzības un drošības jomā ir paguvušas pieņemt agrāk.

Godātie kolēģi, valsts aizsardzības jautājumi ir būtiskāk izvērsti Valsts aizsardzības koncepcijā, un par tiem mēs debatēsim, izskatot šo koncepciju.

Es lūgtu apvienot abus debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Apvienoti...

I. Mūrniece. Koncepcijā izceltas trīs dimensijas: militārā, ārpolitiskā un nacionālās drošības dimensija.

Par starptautisko. NATO un mūsu starptautiskie partneri, atbalsts Ukrainai un Krievija. Šajās dienās NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs atcerējās 2021. gada decembra Krievijas ultimātu NATO. Savelkot militāros spēkus pie Ukrainas teritorijas, Krievija šantažēja: Ukrainu nedrīkst uzņemt NATO, un NATO jāatkāpjas 1997. gada teritorijā. Tas nozīmē, ka arī Baltijas valstis un Polija nebūtu NATO, ja šāds ultimāts tiktu pieņemts. Citādi sekošot iebrukums Ukrainā. Ultimāts nebija pieņemams. Diemžēl bija skaidrs – karš būs, lai arī sākotnēji kara indikatori it kā neliecināja, ka tāds varētu sākties.

Un tomēr NATO kā alianse pusotra gada laikā ir spējusi būtiski saliedēties, atmest daļu ilūziju un pieaugt. Ja sākotnēji diskutēja tikai par aizsardzības ieroču piegādāšanu Ukrainai, tad tagad ir izveidotas gan tanku, gan F-16 iznīcinātāju... koalīcijas. Un domāju... Godātie kolēģi, mēs esam pārliecināti – Ukraina uzvarēs, un Latvija darīs visu iespējamo Ukrainas atbalstam.

Godātā Saeimas priekšsēdētāja, vai varu lūgt vēl 10 minūtes? Vai varu lūgt vēl 10 minūtes? (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav!”) Nav.

I. Mūrniece. Paldies.

Godātie kolēģi, ko nozīmē Ukrainas pilnīga uzvara un Krievijas pilnīga sakāve šajā karā? Attiecībā uz Ukrainu tas nozīmē Ukrainas teritoriju atgūšanu, ieskaitot Krimu, Ukrainas atjaunošanu, reparācijas no Krievijas, kara noziedznieku...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vienu mirkli! Drusciņ, drusciņ klusāk!

I. Mūrniece.... tiesāšanu starptautiskā tribunālā.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! (Starpsaucieni.)

I. Mūrniece. Tie ir priekšnoteikumi (Starpsauciens.), lai lēnām un pakāpeniski...

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

I. Mūrniece.... panāktu domāšanas maiņu Krievijas sabiedrībā.

Kā iegrožot Krieviju? Te atbilde mums ir skaidra, un par to runājam ar saviem starptautiskajiem partneriem – sankcijas un sankciju pastiprināšana, nodrošināt arī to ievērošanu bez kompromisiem, turpmāka Krievijas un Baltkrievijas (Zālē troksnis.)... turpmāka Krievijas un arī Baltkrievijas kā Krievijas ietekmes sfērā nonākušas valsts izolēšana bez jebkādām atkāpēm, Krievijas režīma pārstāvju un to stiprinātāju aktīvu iesaldēšana.

Tālāk – iekšējās drošības dimensija. Vispirms ir jābūt būtiskam (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, vienu mirklīti, vienu mirklīti!

I. Mūrniece.... budžeta pieaugumam iekšējās drošības stiprināšanai.

Sēdes vadītāja. Mūrnieces kundze, vienu sekundīti, vienu sekundīti!

Tātad Mūrnieces kundzei, es saprotu, ir tiesības pieprasīt vēl 10 minūtes papildus, ja? (Starpsauciens: “Nav.”) Nav?

I. Mūrniece. Nē, kolēģi, bet (Starpsaucieni. Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir tiesības, ja zāle neiebilst. (Starpsaucieni.) Ja zāle iebilst...

I. Mūrniece. Es varu turpināt?

Sēdes vadītāja. Vienu sekundīti, mums jānoskaidro.

Tātad, kolēģi, mēs visu izšķiram balsojot. Kolēģi, atbilstoši... Cienījamie kolēģi, lūdzu balsošanas režīmu...

Lūdzu zvanu! Balsosim, vai pagarināt debašu laiku atbilstoši 64. panta trešajai daļai vēl par 10 minūtēm! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 6, atturas – 5. Laiks pagarināts par 10 minūtēm.

I. Mūrniece. Paldies, godātā Saeima.

Sēdes vadītāja. Ļoti atvainojos par procedūras...

I. Mūrniece. Redz, iebildes sākās tad, kad tika pieminēta Krievija, Krievijas agresija Ukrainā un pasākumi Krievijas iegrožošanai. Cik raksturīgi!

Par iekšējās drošības dimensiju runājot – vispirms ir jābūt būtiskam budžeta pieaugumam iekšējās drošības stiprināšanai. Brīnišķīgi, ka ir solidaritāte Baltijas valstu starpā un Lietuva mums sūta palīgos savus robežsargus, bet – ko tas liecina par mūsu pašu spējām? Uzskatu, ka ir jāstiprina mūsu drošības dienesti.

“Līdztekus izlūkošanas informācijas vākšanai un aģentūras pozīciju stiprināšanai Krievijas specdienesti izvērš īstermiņa un ilgtermiņa ietekmes pasākumus: veido ietekmes aģentu tīklu, veic ietekmes sviru izpēti un stiprināšanu, kā arī īsteno mērķtiecīgas ietekmes operācijas, lai Kremlim izdevīgā veidā virzītu lēmumu pieņemšanu, sociālpolitiskos procesus un sabiedrisko domu,” uzsvērts koncepcijā. Tieši tāpēc mums ir jāstiprina drošības dienesti.

Par iekšējo drošību runājot. Vissvarīgākā Ukrainas kara mācība ir – tikai tad, ja visa sabiedrība sargā savu valsti un tās kopīgās vērtības, valsti ir iespējams nosargāt. Tas ir iespējams tikai tad, ja valsts ir kopīga vērtība visiem, ja visa sabiedrība spēj saliedēties ap kopīgo. Un kritiskos brīžos tas kļūst par eksistenciālu jautājumu.

Godātie kolēģi, zīmīgi, ka šodien diskusijās par Nacionālās drošības koncepciju viskaismīgākās diskusijas ir par mediju sadaļu. Jā, mediji arī ir nacionālās drošības jautājums. Pie šāda secinājuma mēs nonācām pirms 10 gadiem, salīdzinoši nesen. Un tas ir jānostiprina mūsu sabiedrības apziņā.

Lielākie iebildumi, kas izskan: ka ar 2026. gadu sabiedriskie mediji pāriet uz apraidi tikai valsts valodā – mūsu sabiedrības saziņas kopējā valodā –, kā arī Eiropas kultūrtelpai piederīgajās valodās. Šodienas realitāte ir tāda, ka diemžēl sabiedriskie mediji latviešu valodā un krievu valodā veido divas dažādas informatīvās telpas ar dažādiem notikumiem, ar dažādu saturu, ar dažādu attieksmi pret sabiedriskajām norisēm, drošības jautājumiem, valodas un mūsu identitātes jautājumiem. Laiks to izbeigt! Godātie kolēģi, šī sadaļa ir ļoti būtiska, un gribu teikt paldies visām atbildīgajām iestādēm par drosmi un izšķirīgiem lēmumiem mūsu sabiedrības kopējo vērtību stiprināšanai.

Godātie kolēģi, paldies.

Ar gandarījumu redzu, ka debatēs ir pieteikušies runātāji.

Aicinu apstiprināt koncepciju. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Es gribēju vēl izskaidrot. Tātad pēc runātāju lūguma Saeima bez debatēm lemj par runas laika pagarināšanu, tāda prakse nav bieži, bet, ja runātājs lūdz... Te arī nav minēts, par cik minūtēm mēs lemjam, ja deputātiem ir iebildumi.

Kā nākamais runātājs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Mieriņas kundze, kolēģi, labrīt! Nacionālās drošības koncepcija ir dokuments, kas jāatbalsta obligāti, kolēģi, un te jautājumu nav. Bet! Nekādā gadījumā nedrīkst izmantot Nacionālās drošības koncepciju kā mazu piesegu, lai ieliktu tur Nacionālās apvienības mesidžu visai pārējai sabiedrībai, lai nākamajās vēlēšanās uzlabotu reitingu. Jūs saprotat, ka uz doto momentu absolūti viss parlaments, arī zaļzemnieki, ir kļuvuši par Nacionālās apvienības ķīlniekiem. Vakardien, šķetinot šo jautājumu, absolūti nepārprotami kļuva zināms, ka konkrēto punktu par aizliegumu sabiedriskajiem medijiem runāt krievu valodā ir ielikusi Nacionālā apvienība, nevis augsti godātā JAUNĀ VIENOTĪBA, nevis augsti godātie ZZS vai APVIENOTAIS SARAKSTS, kamēr tas vēl eksistē. Nē, to ir izdarījusi Nacionālā apvienība. Vai tas ir labi vai slikti – kolēģi, to secināt jums. Man, no vienas puses, ir izdevīgi. Es jums paskaidrošu, kāpēc. Nu, pirmām kārtām “Rus.LSM.lv”, piemēram, taisa absolūti negaršīgu krievu raidījumu, līdz ar to neviens to neskatās, tas ir viens.

Ar šādu likumu jūs stiprināsiet mūs, un paldies jums par to! Mūsu “Telegram” kanālam ir pieslēgti 16 tūkstoši cilvēku, vairāk par mums ir tikai “Delfiem” – 20. Uz gada beigām mēs šo skaitli palielināsim divreiz. Tas ir garantēti – 30 tūkstoši būs, divreiz lielāks skaits nekā “Delfiem”, tiešā saikne ar vēlētājiem. Mūsu feisbukā kopā ir vairāk nekā 60 tūkstoši pieslēgumu, katru mēnesi no 700 līdz 1000 pieslēgumu nāk klāt. Ja mēs runājam par pārējiem, “TikTok” un pārējiem, tur vēl 40, kopumā ap 200 tūkstošiem ir aptverē.

Protams, man kā politiķim ir izdevīgi, ka jūs negribat runāt ar 40 procentiem Latvijas iedzīvotāju. Mēs ar viņiem runāsim paši. Viennozīmīgi man tas ir izdevīgi. Bet man un “Stabilitātei!” nav tiesību šeit balsot mantkārīgā nolūkā, lai mēs iegūtu kaut kādu labumu no tā. Informācijai ir jābūt dažādai.

Sabiedriskie mediji, ko veido valsts vai pašvaldība, komercmediji, ko veido uzņēmēji, politiķi, kuri arī ir mediju resursi... Viņi arī veido absolūtu dienaskārtību un kaut ko stāsta vēlētājiem. Tas ir absolūti normāli. Jūs ar šo konkrēto punktu neatrisināsiet neko. Zināt vēl, kāpēc? Jo, piemēram, tas pats Šnores kungs, nu, viņš nepārtraukti, piedošanu par tādu vārdu, lūr krievu kanālus un liek tos tviterī. Vakardien atkal Šnore ir ielicis Maskavas raidījuma izgriezumus. Nu, cik ilgi tu turpināsi to darīt, it īpaši, ja tas ir likuma pārkāpums, it īpaši Politisko partiju likuma pārkāpums, konkrēts pie tam. Nu, tātad jūs esat īpaši? Jums kaut ko drīkst, Šnores kungs, vai ne? Tas ir likuma pārkāpums. Atver, lūdzu, Politisko partiju likumu. Jūs sniedzat propagandas atbalstu, tas ir fakts. Bet nu laikam valsts drošības dienesti to nepamanīs, vai ne? Jūs esat īpašie.

Kolēģi, koncepcija ir vajadzīga. Valsts drošība ir neapšaubāma. Nu, priekš kam mēs kārtējo reizi vienkārši darām tā, kā grib Nacionālā apvienība? 40 procenti Latvijas iedzīvotāju – nu, ko viņi sliktu ir izdarījuši? Lielākā daļa no viņiem jau skatās visus raidījumus latviešu valodā, un tur jautājumu nav. Bet, pieņemot šādu likumu, jūs viņus absolūti atklāti apbižosiet, vienkārši pateiksiet: “Nē, jūsu valoda ir aizliegta!” Kāpēc?

Pēdējā komisijā, kur Bergmaņa kungs mums ir vadītājs, mēs pieņēmām lēmumu, ka tie cilvēki, kuri uz doto momentu nevar nokārtot dokumentus, 90 dienas sēdēs bez iztikas... naudas līdzekļiem. Paldies, Bergmaņa kungs! Jā, trīsarpus tūkstoši bez pensijām... nav, par ko pirkt produktus! Jūs noteikti šodien brokastojāt?! Nav, par ko samaksāt komunālos maksājumus!

Mēs Putinu uzveicām ar to? Nē! Ko mēs izdarījām ar tiem, kam dzimtā valoda ir krievu valoda? Man, piemēram. Nu, diez vai jūs noskaņojat mani kaut kā lojāli pret jums konkrēti. Trīsarpus tūkstoši vecu cilvēku nav ēduši šodien tāpēc, ka jūs nobalsojāt. Un pārējie arī. Kādā veidā jūs tā integrējat sabiedrību? Kādā veidā jūs viņus saliedējat? Kolēģi! Es esmu savas valsts patriots. Bet tas ir principa jautājums. Man – ko? Tagad visu laiku jāatvainojas par to, ka es esmu krievs? Jā, es esmu krievs. Kas tagad? Ruks man izrakstīs administratīvo sodu par to? Šaubos. Vai tas ir aizliegts? Nē. Tad vēlreiz parādās jautājums: kolēģi, vai man nav tiesību vienkārši runāt savā valodā? Bet publiskiem medijiem, lai labāk uzrunātu cilvēkus, runāt mammas un tēva valodā – ir. Tur nav jautājums.

Labi, publiskie mediji vairs neeksistēs. Es vēlreiz saku...

Apvienojiet, lūdzu, laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Rosļikovs. Labi, publiskie mediji neeksistēs. Kolēģi, nu, objektīvi skatāmies uz lietām. “Rus.LSM.lv” – tas ir vispār negaršīgs raidījums. Tas neeksistēs. Bet pārējie taču būs. Tad informācija būs? Būs. Pie tam dominējošā loma tagad būs arī politiskiem, tā teikt, medijiem, politiķiem, kuri māk un spēj uzrunāt sabiedrību. Vai tas jums ir plusā? Nē, absolūti nē! It īpaši “Rus.LSM.lv” lielākā daļa no darbiniekiem ir jums lojālie cilvēki. Tur viens tāds Aleksejs – viņš kaunas, ka ir krievs. Viņš vēl kaunas, mēģina krievu valodu vispār nekur neizmantot. Viņš ir jums lojāls cilvēks, kā saka Langas kundze, pārlatviskots. Nu, kāpēc jūs viņu sitat? Viņš taču ir jūsējais džeks, viņš gatavs jūsu dēļ nosisties. Reāli. Nu, Aļoša, nekalpo viņiem, nevajag! Redzi nu, paši tevi nodeva! (Starpsauciens.) Viennozīmīgi, jā.

Līdz ar to, kolēģi, nu, padomājam vienu lietu – mēs sabojājam valstij ļoti svarīgu dokumentu un nevis ieviešam drošību, bet kārtējo reizi sanaidojam sabiedrību. Tas nav labs mesidžs. Ne tādēļ ka viņi nav lojāli, bet jūs kārtējo reizi pasakāt mums – jums ir jāatbild par to, ka runājat mājās krieviski, jums par to ir jāatbild, cita varianta nav. Pareizi, Bergmaņa kungs? Kā savādāk, kolēģi! (Starpsauciens: “Mājās var runāt.”) Paldies, paldies, paldies, ka atļaujat man mājās runāt krieviski. Paldies. Bet, es domāju, tas ir nākamais solis, par kuru jau sapņo... Slapjais sapnītis no Nacionālās apvienības. Viennozīmīgi. Tur jau divi soļi līdz tam visam ir palikuši.

Kolēģi, vēlreiz atkārtošu par drošības koncepciju tā, lai jums būtu labāk dzirdams. Drošības koncepcija ir saliedēta sabiedrība. Sabiedrība... vienlīdzība, brālība un atbildības sajūta par savu karogu, himnu un valsti – tas ir svarīgi, nevis parādīt, ka viena sabiedrības daļa ir pārāka pār citu. Tas nav drošības koncepcijā.

Vēlreiz – dokuments ir svarīgs, bet kārtējo reizi tur ielikts mazais komatiņš, kas palīdzēs Nacionālajai apvienībai noturēt savu reitingu, jo viņiem citu jautājumu vispār nav, bet kopumā tas skaldīs mūsu sabiedrību.

Kolēģi, nav iespējams atbalstīt sabiedrības skaldīšanu un dalīšanu, bet jāaizsargā mūsu valsts, mūsu karogs. Rekur, mūsu karogs! (Norāda uz Latvijas valsts karodziņu uz tribīnes.) Būtu forši, ja to būtu vairāk šeit.

Paldies, kolēģi! Visu labu! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, godīgi sakot... Es vēlreiz atkārtošu, ka esmu pārsteigta par to, kādā tempā šis dokuments tiek tagad bīdīts cauri. Un skaidrs – ja ir jāapstiprina līdz 1. oktobrim, tad laikam nevienam nav svarīgi, vai deputāti ir iepazinušies un vai daži... vai visi no jautājumiem ir pietiekami debatēti.

Konkrēti es nebalsošu par šo drošības koncepciju, tāpēc ka uzskatu: viena no ļoti būtiskām valsts drošības sastāvdaļām ir sabiedrības informētība. Tajā skaitā, protams, vislielākais uzsvars jāliek uz medijiem, un, ņemot vērā to, ka pietiekami liela daļa patērē medijus krievu valodā, mēs nedrīkstam ļoti vieglprātīgi ierakstīt, ka, sākot ar 2026. gadu, sabiedriskie mediji būs tikai un vienīgi latviešu valodā. Tas nozīmē, ka šie cilvēki, kuri patērē un patērēs medijus krievu valodā, informāciju meklēs, gluži tāpat kā Šnores kungs, kaut kur citur.

Tas man bija... vakar es arī biju ļoti pārsteigta, ka Šnores kungs turpina izmantot propagandas medijus un nekautrējas arī pavairot šo informāciju. (Starpsauciens.) Kādā sakarībā? Tas ir aizliegts ar likumu, Šnores kungs! Jūs, iespējams... patērējot šīs propagandas medijus, jums ir radies pilnīgi nepareizs viedoklis par tiem krieviem, kas dzīvo šeit, Latvijā. Tas ir mans subjektīvais viedoklis, un es jūs ļoti aicinātu pārtraukt lietot šos medijus, kas rada nepareizu priekšstatu par to, kas notiek Latvijā.

Vēl. Ja man būtu atļauts sarunāties ar zāli, es pajautātu... Es lūgtu bijušo kultūras ministru Nauri Puntuli ieskatīties kalendārā un paskatīties, kāds šodien ir datums. 2023. gada 28. septembris. Mediju politikas pamatnostādņu 2023. gadam, par kurām konkrēti bija atbildīga jūsu vadītā Kultūras ministrija, vēl joprojām nav. Nu, nav, es neredzu. To nav. Mediju politikas pamatnostādņu 2023. gadam nav.

Šo jautājumu es tikko arī aktualizēju jaunās koalīcijas sastāva pirmajā notikušajā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē. Mediju politikas pamatnostādņu nav. Tas nozīmē, ka šādā koncepcijā bez pamatnostādnēm (un es saprotu, ka pamatnostādņu dokuments ir augstāks par koncepciju) jūs varat ierakstīt jebko... jūsu viedoklim par to, ko Kultūras ministrija tagad ir šajā koncepcijā ielikusi, ka sabiedriskie mediji nebūs latviešu valodā, nepiekrīt lielākā daļa komunikācijas speciālistu, nepiekrīt arī lielākā daļa mediju pārstāvju. Atveriet diskusiju, diskutējiet! Ieklausieties tajā, ko saka speciālisti, kā cilvēki patērē medijus. Un te nav runa ne par lojalitāti, ne par... te ir runa tikai un vienīgi par patēriņu.

Tā ka problēmu ir daudz. Un vispār, ja mēs atgriežamies pie tā, ka... Es vēlos pateikt, ka... Nacionālā apvienība, paši sev atbildiet uz jautājumu, kāpēc jūsu... nu, kāds ir iemesls tam, ka šī... nu, man grūti šobrīd noformulēt, jo es neesmu... ņemot vērā, ka 18 minūtes pirms sēdes parādās šī koncepcija, es mēģināšu pateikt... Jūs tiešā veidā, izslēdzot šobrīd medijus krievu valodā, turpināt kurināt nacionālo naidu. Kur šie cilvēki iegūs informāciju? Kurā vietā, un kādā veidā? Kā? Ja jūs patiešām interesētu drošas informācijas došana, raidīšana sabiedrībai, jūs darbotos pilnīgi citādāk. Jautājums – kādi ir jūsu patiesie mērķi?

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kā nākamajam vārds debatēs deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka šis dokuments mūsu frakcijai kļuva pieejams tikai 18 minūtes pirms šīs sēdes un man nebija iespējas ar to iepazīties... vienīgi tas, ko es dzirdēju vakar Dombura raidījumā...

Es gribētu lūgt pagarināt manu debašu laiku par stundu. (Starpsaucieni: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Kolēģi...!

Lūdzu zvanu! Balsosim par Šlesera kunga lūgumu pagarināt viņam debašu laiku par stundu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 44, atturas – 7. Debašu laiks nav pagarināts.

A. Šlesers. Es aicinu pagarināt par 50 minūtēm. (Starpsaucieni: “Jā!”; “Balsojam!”; starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par debašu laika pagarināšanu par 50 minūtēm! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 49, atturas – 6. Nav atbalstīts.

A. Šlesers. Nu, labi... par 30 minūtēm. (Starpsauciens: “Nu, beidzam!”)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vienu sekundīti!

A. Šlesers. Nē, mēs neko nebeigsim (Starpsauciens.), mēs nebeigsim!

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

A. Šlesers. Jautājums ir tāds: par cik es drīkstu pagarināt savu debašu runu? Pasakiet man, lūdzu! (Starpsauciens: “Nesāc!”)

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

A. Šlesers. Nu, labi, 10 minūtes. Tik, cik šodien deva... Iedodiet man10 minūtes.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazu uzmanību! Kolēģi, mazu uzmanību! Tik tiešām... Kolēģi, mazu uzmanību!

A. Šlesers. Es gribu saprast, cik es drīkstu debatēt no šīs tribīnes tad, kad noteikts debašu laiks piecas minūtes. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi... Šlesera kungs, es varbūt... pabeigšu.

Tātad, kolēģi, tik tiešām ir paredzēta tāda iespēja deputātiem ar atsevišķu Saeimas lēmumu lūgt pagarināt debašu laiku. Nav noteikta procedūra, cik reižu drīkst šo priekšlikumu izteikt. Tā ka tas viss ir saprātīgi.

Es aicinu vēlreiz formulēt... vēl vienu reizi...

A. Šlesers. Dodiet man klāt 10 minūtes.

Sēdes vadītāja. 10 minūtes.

Lūdzu zvanu! Balsosim par debašu laika pagarināšanu Šlesera kungam par 10 minūtēm! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 3, atturas – 2.

Jūsu debašu laiks pagarināts par 10 minūtēm. Lūdzu!

A. Šlesers. Jā, paldies. Cik minūšu?

Sēdes vadītāja. Desmit.

A. Šlesers. Ā, paldies.

Godājamie kolēģi! Tātad par lietas būtību. Ar debašu laiku tikām skaidrībā...

Mēs saprotam, ka šis jautājums ir viens no svarīgākajiem, par ko ir nepieciešamas debates, profesionālas debates. Bet es jums varu pateikt atklāti, ka mēs nevarējām iepazīties ar šo dokumentu. Es saprastu, ja, piemēram, vakar būtu 2022. gada 24. februāris, kad Krievija iebruka Ukrainā, un mēs sanāktu uz sēdi un teiktu: vakar sākās karš, mums jāpieņem svarīgs dokuments. Tad es saprastu, ka man nebija iespējas pa nakti iepazīties ar dokumentu, ko valdība sagatavoja ārkārtas sēdē, strādājot naktī.

A kas tad īsti noticis, ka man nav dota iespēja iepazīties ar šo dokumentu? Man nav iespējas profesionāli debatēt par šo dokumentu, jo es neesmu to izlasījis. Ja kāds man saka to, ka kaut kad kaut kur tas bija pieejams... es no rīta tikai uzzināju. Un mēs šodien lēmām iekļaut šo jautājumu dienaskārtībā. Es gribētu lūgt uz priekšu – tam, kas attiecas uz nopietniem jautājumiem, it sevišķi, kur ir vajadzīgas profesionālas debates, būtu svarīgi, iespējams, veselu dienu atvēlēt... nevis kā atsevišķu jautājumu. Piemēram, par ārlietām – mēs debatējam principā gandrīz veselu dienu, visu frakciju pārstāvji debatē. Tad, kad mēs runājam par ekonomiskajiem jautājumiem, no pozīcijas debatē tikai daži cilvēki, pamatā – opozīcija.

Pirmais mans priekšlikums. Drošības jautājumi – tie ir jautājumi, ar kuriem ir jāiepazīstas, un ir vajadzīgas profesionālas debates, lai mēs runātu... nevis tā – dokumentu pieņemam kopā, jo nedrīkst balsot pret Nacionālās drošības koncepciju. Bet es varu teikt tikai to... ko esmu redzējis vai dzirdējis masu saziņas līdzekļos.

Vakar Dombura raidījumā par šo jautājumu tika jautāts Rajeva kungam, kurš teica: nu jā, tur Kultūras ministrija... kaut kas tur iesūtīja, viņš neesot lasījis... Tad es gribētu saprast: kurš tad ir izlasījis, kas šodien balsos “par” to? Un, ja deputāti nav izlasījuši... ja es šodien teiktu: paceliet roku, kas ir izlasījis visu dokumentu! Nu, paceliet! Es teikšu tā: esmu pilnīgi pārliecināts, ka lielākā daļa nav izlasījusi. Bet šis ir viens no svarīgākajiem dokumentiem, un nav runa par visa dokumenta pieņemšanu pēc būtības, bet jautājums ir – kuros jautājumos ir iespējams kaut ko uzlabot.

Un tagad konkrēti par to, ko es dzirdēju, – tātad gan vakar Dombura raidījumā, gan arī šodien Latvijas Radio viena žurnāliste Sloga, kuras fans es neesmu, pateica, ka ar Latvijas Žurnālistu asociāciju vispār neviens par to nav runājis. Esmu bijis Latvijas Radio 4, kur translē pārraides dažādās mazākumtautību valodās, tai skaitā krievu valodā, viņi saka: nu, kā tas tā ir... Bet tas, ko es vakar sadzirdēju no propagandistes Langas... viņa jau sāk mācīt tagad arī Eiropas valstis, viņa saka: veriet ciet BBC krievu valodā, neesot tāda vajadzīga... vispār veriet visu ciet!

Tad pagaidiet... Es tagad par vienu konkrētu jautājumu, par kuru es kaut ko dzirdēju. Par pārējiem es šodien neplānoju debatēt, jo man vienkārši ir jāizlasa šis dokuments, un es to darīšu nākamajās plenārsēdēs.

Ko es tātad sadzirdēju: ka mēs gribam aizliegt translēt sabiedriskajos medijos visas pārraides krievu valodā. Nacionāļiem es neko nepārmetu, tā ir jūsu politika. Bet ko dara šis gals, ko dara JAUNĀ VIENOTĪBA? Dārgie draugi, kāda ir alternatīva? Ko nozīmē pārraides krievu valodā? Tas nozīmē, ka Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem un arī latviešiem, kas zina krievu valodu, ir iespēja klāstīt vienu vai otru viedokli par jautājumu, kas ir svarīgs Latvijas drošībai, lai krievvalodīgā iedzīvotāju daļa, klausoties Solovjovu, Skabejevu, Krievijas propagandistus, dzirdētu arī to, ko saka mūsu žurnālisti. Lai Latgales cilvēki, kuri varbūt nevar vispār dzirdēt, kas notiek Latvijā, tāpēc ka viņiem tur atsevišķās vietās pat nav iespēju ne redzēt, ne dzirdēt Latvijas sabiedriskos medijus... tas ir tas, kas ir ārkārtīgi svarīgi.

Un tagad par būtību. Ko nozīmē aizliegt, piemēram, iebraukt cilvēkiem Latvijā, ja mēs esam Eiropas Savienības valsts? Ārējā robeža, Latvijas ārējā robeža, – tā ir Eiropas Savienības ārējā robeža. Ja kāds iebrauc no trešajām valstīm... ir aizliegums šobrīd iebraukt no Krievijas cilvēkiem, no Baltkrievijas... visādi liegumi, bet no jebkuras Eiropas Savienības valsts ir iespējams iebraukt. Un es zinu, ka Latvijā regulāri atbrauc cilvēki, kuriem ir Šengenas vīza... citās valstīs... viņi, ja grib, var atbraukt, jo viņiem robežsardzei pat nav jārāda sava pase tikai tāpēc, ka viņi ceļo no Vācijas, viņi ceļo no Itālijas... Tas ir jautājums.

Nu tad es gribētu no šīs tribīnes dzirdēt atbildi uz manu jautājumu: vai Latvija plāno izstāties no Šengenas valstīm? Ja neplāno, tad mums jābūt atbildei, kā mēs kontrolēsim ieceļotājus, kuriem ir Šengenas vīza... citā Eiropas valstī, kad viņi ieceļos Latvijā. Loģisks jautājums, te nav nekādu emociju. Ļoti praktisks... arī Nacionālajai apvienībai.

Tālāk. Pieņemsim, ka iziet cauri tā koncepcija – aizliedzam visu krievu valodā translēt. Vakar arī izskanēja: a privātie mediji? Nu, privātie it kā var translēt, bet skaidrs, ka, lai sagatavotu saturisku debašu raidījumu, tas prasa naudu. Privātie to nevar izdarīt. Ko dara privātie? Vai nu viņi iztulko kādu filmu, vai kaut kādu šovu palaiž – to, kur ir skatījumi. Privātie strādā ar mērķi nopelnīt. Viņiem ir ziņas, jā, bet kopumā, pat ja raida citā valodā, viņu mērķis ir auditorija un pārdotā reklāma.

Sabiedriskajos medijos reklāmas šobrīd nav. Un, pieņemsim, tā, ka, neskatoties uz manu argumentāciju, Saeimas vairākums nolems, ka mēs... aizveram ciet. Tad jautājums: a ko mēs darīsim ar mobilajiem telefoniem? Mēs arī aizliegsim? Tur ir YouTube, tur ir... mēs varam iegūglēt... nu labi, Google – tas it kā neskaitās, tur jālasa, bet YouTube mēs varam skatīties da jebko.

Godājamie kolēģi, es gribētu, lai mēs viestu skaidrību. Vai mēs aizliegsim? Šnores kungs vakar tika citēts, nezinu, vai tā bija patiesa informācija vai ne, bet Langa teica, ka viņa Šnores kunga portālā iegūst visu informāciju, ko ziņo Solovjovs un pārējie. Bet nevajag jau meklēt tajā Šnores kunga feisbukā... vai kur viņš translē. Es paņemu atveru YouTube (Atskaņo telefonā ierakstu krievu valodā.)...

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, mums sēde ir latviešu valodā.

A. Šlesers. “Ko jūs darāt?” Es iztulkoju, to teica Solovjovs. Nu ko, farss? Kā... kā... aizliegsim mobilos telefonus lietot? YouTube jūs atslēgsiet? Par to ir jādebatē!

Līdz ar to es aicinu... šodien partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ nebalsos par šo konkrēto jautājumu, tāpēc ka mēs neesam iepazinušies... Bet, tā kā koalīcija visdrīzāk nobalsos... mēs aktīvi debatēsim un balsosim attiecīgi par šo dokumentu nākamajos lasījumos.

Bet galvenā būtība ir tāda – mums ir jāatbild uz šiem jautājumiem, kurus es uzdevu. Vai to atbild... Nacionālā apvienība? Es gribētu... paaicināsim arī ministrus uz šīm debatēm, lai nāk jaunais iekšlietu ministrs, lai nāk jaunais aizsardzības ministrs un atbild uz manām... bažām. Ja mēs to gribam pārvērst par farsu, tad mēs to varam izdarīt ar vienu balsojumu. Nu, tipa – kam spēks, tam vara. Bet, ja mēs runājam pēc būtības, es jums atbildēšu uzreiz. Mēs nestāsimies ārā no Eiropas Savienības, mēs nestāsimies ārā no Šengenas... līdz ar to Latvijā turpinās ieceļot cilvēki, kuriem būs izsniegta Šengenas vīza kādā citā valstī. Par to vajag profesionāli izdebatēt. Nu – ko mēs darām? Es nesaku, ka tas ir labi vai slikti.

Tālāk – par būtību. Tātad arī valdības darbs – kā es vērtēju. Es saku – drošības jautājums. Ja karš būtu sācies Ukrainā vakar, tad, kā jau es teicu, viss būtu ļoti pareizi. Bet karš sākās pirms vairāk nekā pusotra gada. A kā tur ir ar to robežbūvi? Joprojām nav uzbūvēta? Sākumā jaunā valdība ieraksta savā deklarācijā, ka līdz 2023. gada beigām uzbūvēs, tad saka – nē, mēs nepaspēsim... tad – 2024. gada... bet karš varbūt jau būs beidzies.

Nu kas tā ir par drošību, ka mēs nevaram uzbūvēt kaut kādu, tā teikt, žogu... lai gan pret tankiem tas tāpat neaizsargās, bet kaut vai pret šiem nelegālajiem imigrantiem, kurus no Baltkrievijas tur mēģina mums ik pa brīdim sūtīt. Kāpēc nevar pieņemt īpašu likumu par žoga būvniecību un iedot visiem būvniekiem iespēju būvēt ātri? Nu labi, lai KNAB, visi pārējie kontrolē, bet ir lietas, kuras jāizdara ātri. Arī prezidents sarunā ar frakciju vadītājiem teica: ir lietas, kas jārisina ātri. Nu, nevar muļļāties! A mēs tā vienkārši izstumsim to papīru. Ja es nezinu papīra saturu, tad ko cilvēki zina?

Mums svarīgi, lai cilvēki Latvijā zinātu, ka tas nav kārtējais farss, kas paliek uz papīra, jo pagājušajai valdībai bija laikam 338 punkti valdības deklarācijā, jaunajai valdībai – nedaudz pāri 30. Kur palika 300 punkti? Tie tika izpildīti? Nē. Tas ir farss! Beigsim nodarboties ar farsu!

Ja mēs šeit lemjam par kaut ko, tad arī darām, ja mēs runājam par nacionālo drošību, tad arī mēģinām nodrošināt. Nav jēgas pieņemt lēmumus, kuri pēc tam nav izpildāmi. Es vienkārši norādu uz tām īstajām problēmām, kuras šodien eksistē. Kā jau es teicu – kāpēc šodien steigā? Šis pats jautājums varēja kaut vai nedēļu vēlāk tikt izskatīts. Tur nav nekā tāda, kas notiks nedēļas laikā. Kaut vai – ar cieņu pret opozīcijas partijām...

Pat ja pieņemsim... ko man pirms brīža teica Smiltēna kungs – kaut kur bija pieejams. Nu, nebija man pieejams, mani neviens vakar, kad mums bija frakcijas sēde, par to neinformēja, bet, pat ja gadījumā būtu vakarā parādījies... ir vajadzīgas debates, lai katra partija izdebatē. Tas nav tā, ka es kā privātpersona no ielas ienācu un paužu savu viedokli. Es esmu viens no Saeimā ievēlētajiem simts deputātiem, un man kā frakcijas vadītājam ir jāpauž frakcijas viedoklis. Mums šodien nav frakcijas viedokļa jautājumā par nacionālo drošību, jo mēs neesam iepazinušies... Jā, Vilis Krištopans, kurš bija Nacionālās drošības komisijas sēdē vakar vakarā, esot piedalījies debatēs, bet pirmām kārtām šajā sēdē ir pielaides – katrs nevar iepazīties ar visu to... tās nav atklātās sēdes, līdz ar to viņš arī nevarēja informēt par visu, ko viņi runājuši. Šādus ierobežojumus nosaka likums.

Tā ka, godājamie kolēģi, man ir rekomendācija – būtiskos jautājumus debatējam nopietni, profesionāli, nosvērti, jo kādreiz, kad es pirmo reizi uz Saeimas namu atnācu, atceros... mēs varam pārmest tā laika politiķiem da jebko, bet tad bija tiešām smagi laiki, bija jāpieņem daudzi valstiski smagi lēmumi, bet viena būtiska lieta, ko es atceros, – šajā tribīnē notika profesionālas debates, nevis apsaukāšanās, cilvēki nāca un mēģināja aizstāvēt savu pozīciju. Cilvēki nāca, debatēja neatkarīgi no partiju piederības, viņi nāca, debatēja, un ļoti bieži arī kāds mainīja savu viedokli tikai tāpēc, ka viņš tika pārliecināts. Nu, nevar būt tā, ka mums obligāts balsojums, un viss!

Tā ka, godājamie kolēģi, es aicinu uz sadarbību. Es aicinu tomēr ieklausīties manos argumentos – ne tāpēc, ka es esmu opozīcijas politiķis, bet tāpēc, ka es paužu viedokli, kuru pauž šodien Latvijas Žurnālistu asociācija, neatkarīgie eksperti, Jānis Domburs un daudzi citi. Nu, nav šodien ugunsgrēks, kurš jānodzēš trīs stundu laikā.

Strādājam profesionāli! Mēs atbalstīsim... mēs atbalstīsim visus tos priekšlikumus, kas būs valstiski, bet tad mēģinām tomēr plānot darbu tā, lai tiešām šeit, Saeimā, būtu profesionāls darbs.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, mēs esam pietuvojušies pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Jāni Grasbergu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, kolēģi! Reģistrējušies ir 89 deputāti, nav reģistrējušies 10 deputāti: Jānis Dombrava, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Agnese Krasta, Māris Kučinskis, Lauris Lizbovskis, Linda Matisone, Zane Skujiņa-Rubene, Ģirts Štekerhofs, Jānis Vucāns un Edgars Zelderis.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas darba vietas. Turpinām sēdes darba kārtības jautājumu izskatīšanu.

Skatām lēmuma projektu “Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu”.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti, deputātes – kas šeit ir, un kas šeit nav! Iepriekšējie runātāji pilnīgi pamatoti teica, ka šis dokuments – informatīvais ziņojums... “Nacionālās drošības koncepcija 2023” – ir ārkārtīgi svarīgs un par to var debatēt, diskutēt, un tas ir nepieciešams.

Normālā situācijā es būtu gribējis runāt par daudziem jautājumiem, jo, lasot šo dokumentu, es paralēli lasīju arī līdzīgas Ziemeļvalstu nacionālās drošības koncepcijas dokumentus, un es daudz saskatīju, kas ir kolēģiem, bet kā mums nav. Ilustratīvi pateikšu tikai dažus piemērus.

Piemēram, klimata pārmaiņu sektors. Šeit, dokumentā, nav skatīts, analizēts izsvērti, dziļi, šeit mēs esam skatījušies tikai šauri – no katastrofu prizmas atsevišķa punkta.

Tāpat... lai gan šajā Nacionālās drošības koncepcijā kiberdrošības jautājums ir ļoti plašs, kas ir gan no uzņēmumiem, gan no dažādu sistēmu aizsardzības... es tomēr saprotu, ka sabiedrība ļoti plaši lieto digitalizācijas rīkus un tā ir mūsu ikdiena... un cik droši mēs esam.

Bet man žēl, ka šinī situācijā... Patiesībā šajā pietiekami plašajā, apjomīgajā dokumentā (kas, viennozīmīgi, ir jāatbalsta – mēs, progresīvie, atbalstīsim) viena rindkopa paņem visas prožektoru gaismas uz sevi, kas nav pietiekami adekvāti. Žēl, ka Nacionālā apvienība ir izmantojusi savas tādas... iespējas un ir ienesusi iekšā (ko visnotaļ var saprast) savu līniju, jo mēs zinām, ka pavasarī Nacionālā apvienība vārds vārdā šo rindkopu mēģināja ienest sabiedrisko mediju likumā. Visas institūcijas to noraidīja un teica: nē, nevajag! Tas netika izdarīts pavasarī, tas tika lēnām izdarīts tomēr citādā veidā – ieliekot informatīvajā ziņojumā. Protams, es gribu teikt, ka tur ir daudz pretrunu. Kaut vai (citējot), ka “no 2026. gada 1. janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai”, un tad seko pretruna – “tādējādi veicinot visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai”. Darām vienu, bet rezultāts ir cits. Un tad man ir jautājums... kas mēģinās realizēt šo koncepciju, faktiski varēs izvēlēties, kuru daļu darīt, – vieni darīs vienu, citi darīs... veicinās visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotajai telpai.

Vēl interesanta lieta, ka ar šo tiks noslēgts vienotas informatīvās telpas izveides process. Būšu godīgs, es meklēju, kur mums ir vienotas informatīvās telpas kaut kādi pamatprincipi, normatīvi. Es tos neatradu, es nemaz nezinu, vai mums ir uzsākti kaut kādi vienotas informatīvās telpas procesi. Šeit laikam atbildīgajai nozarei būs jāuzsāk vienotas informatīvās telpas process, lai kaut kad pēc šiem pamatprincipiem arī tā kā pabeigtu.

Arī SEPLP savos datos ir minējusi, ka sabiedriskajiem medijiem (tur gan summējas un pārklājas) ir 500 tūkstošu auditorija. Kā saku – tā pārklājas, bet, vienalga, lai tie būtu 100 vai 200 tūkstoši, – ja 2026. gada 1. janvārī mēs lampiņu izslēdzam, kur šie cilvēki paliek? Man ir jautājums: kur? Mēs apzināti liekam emigrēt uz propagandas kanāliem? Mēs liekam emigrēt uz... šeit minēja “TikTok”, YouTube, “Telegram” un tā tālāk. Es neesmu speciālists, Šnores kungs nāks pēc manis un droši vien stāstīs precīzāk, kur tas ir. Laikam tad vēlme ir visus virzīt tomēr uz to pusi.

Man gan liktos, ka no drošības viedokļa ir saprātīgi... Pat aukstā kara laikā Amerikas eksperti, speciālisti ir teikuši: vienmēr ir jāliek patiesa informācija. Šī ir cīņa par informāciju, par to, kas cilvēkiem ir galvās, un šeit ir jāinvestē – jāinvestē saturā. Mums ir jācīnās par savu sabiedrību, par saviem cilvēkiem. Mēs nevaram ieiet iestatījumos...

Varētu pagarināt...?

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst? (Starpsauciens: “10 minūtes var.”; starpsaucieni.)

A. Švinka. Varētu 10 minūtes, lūdzu?

Sēdes vadītāja. Par 10 minūtēm mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, ka deputātam Švinkam piešķiram papildu debašu laiku 10 minūtes! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 1, atturas – 3. Debašu laiks pagarināts par 10 minūtēm.

A. Švinka. Paldies.

Un turpinot. Ne tikai tie cilvēki, kas šodien lieto sabiedriskos medijus krievu valodā, bet, mēs zinām, ir arī vairāk nekā 30 tūkstoši bēgļu no Ukrainas, – kādā mediju telpā mēs gribam šos cilvēkus redzēt?

Vēl man radās tāda neizpratne, vai šajā koncepcijā... vai cilvēks vai cilvēku grupa, kas rakstīja šo dokumentu, šo sadaļu, saprot atšķirību starp informatīvo telpu un mediju telpu, jo šeit mētājas – mediju telpa, uzreiz būs informatīvā telpa...? Kolēģi, jāsaprot, ka informatīvā telpa ir viens un mediju telpa ir daļa no tās. Mums ir jārunā arī par informatīvo telpu. Ko es gribu teikt šajā sakarā – šī ir ārkārtīgi nekvalitatīvi izstrādāta sadaļa, kas ieliek... nevajadzīgus jautājumus par koncepciju kopumā, kas ir ļoti svarīgi un ļoti atbalstāmi.

Ko es neieraudzīju, bet ko ļoti labprāt būtu redzējis? Ja arī Kultūras ministrija bija tā, kas šo gatavoja, man ir liels jautājums un bažas: uz kādiem pētījumiem, uz kādiem apdraudējuma dokumentiem šis viss ir veidots, jo, lasot, pētot šo dokumentu, es neredzēju sakarību, ka šeit būtu loģiski pēc apdraudējuma dokumentiem veidots risinājums. Es šeit vairāk redzu copy/paste no Nacionālās apvienības pavasarī rosinātajiem labojumiem sabiedrisko mediju likumā. Tāpēc man par šiem ir jautājums.

Bet ko es neieraudzīju? Kādas citas rīcības varēja būt? Kur ir tas, kā palielināt latviešu valodā runājošo sabiedrības daļu? Kur tas ir? Es šeit nevarēju to atrast, taču pašā sākumā ir minēts, ka mērķis ir valsts valodas – latviešu valodas – lomas stiprināšana, kam mēs visi šeit piekrītam. Es neredzēju – kur saturā pretī ir investīcijas? Ja mēs gribam stiprināt sabiedriskos medijus, kur ir investīcijas? Ieliekam kaut vai 2026. gadu – sabiedriskajiem medijiem garantēti 70 miljoni, kuri ir investīcijas saturā. Tam vajadzēja būt.

Vēl – kā mēs izolēsim Krievijas propagandu, Kremļa kanālus (Šnores kungs, vēlreiz pieminēšu jūs), lai jūs nevarētu skatīties, redzēt un pavairot šo saturu? Kur ir skaidra rīcība, kā izslēgt? Es nezinu, es pats nelietoju, bet es visu laiku dzirdu – “Telegram”, YouTube un tā tālāk. Šeit nav konkrēti ar datumu noteikts, kurā brīdī mēs varam izslēgt šos propagandas kanālus.

Šīs ir manas bažas un jautājumi, kuri mani nepārliecināja. Kā es teicu, mēs atbalstām šo Nacionālās drošības koncepciju, bet viena rindkopa (patiesībā mazliet pavirša haltūra) tomēr mazliet sabojā šī dokumenta tādu... ideālu virzību uz priekšu un pašu saturu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Liepiņas kundze šeit pauda neizpratni, kā es varēju citēt un norādīt uz šo vienas minūtes fragmentu no Krievijas televīzijas (pie tam tik nesmuku fragmentu), kurā Krievijas televīzijas galvenie propagandisti uzskata, ka Latvijā vajag turpināt sabiedriskos medijus... krievu valodā. Es saprotu, ka tas izskatās diezgan nelāgi un ka argumentāciju tiem, kas šo aizstāv, protams, nevairo. Līdz ar to labāk, ka to neviens neredzētu, nedzirdētu un tā tālāk. Tas tā ir, es piekrītu, bet mūsu likumi nosaka to, ka citēt drīkst, ir vārda brīvība, un, kā jūs zināt, Latvijas sabiedriskie mediji ne vienreiz vien citē Krievijas propagandistus, ne vienmēr gan norādot, ka tie tādi ir, ko vajadzētu norādīt, bet kopumā tāda sistēma mums šeit ir – vārda brīvība.

Atgriežoties pie šī sižeta – es domāju, tas ir interesants sižets, kurā Krievijas galvenie propagandisti Skabejeva, Popovs un līdzīgi ir sašutuši par to, ka Latvijas parlaments grasās pieņemt Nacionālās drošības koncepciju, ar kuru no 2026. gada aizliegs Krievijas... respektīvi, Latvijas sabiedriskos medijus krievu valodā. Viņi pret to protestēja. Šī nav pirmā reize, kā jūs zināt, kad Krievijas propaganda protestē pret kaut ko, ko mēs šeit darām, bet šī, liekas, ir pirmā reize, kad šai Krievijas propagandai ir radušies atbalstītāji ne tikai Latvijas parlamentā, bet, izrādās, arī valdībā.

No jaunās kultūras ministres mēs dzirdējām, ka viens no pirmajiem darbiem, ko viņa grasās darīt, ir pacelt jautājumu tieši par šo dokumentu, ko mēs tagad apspriežam, – ka tur ir nepareizas lietas, kas ir jāmaina. Un, ja mēs paskatāmies, ko saka Krievijas propaganda, tad jāmaina tieši tas, ko viņa saka... kas ir jāmaina.

No vienas puses, varētu pabrīnīties, kā radusies tāda situācija, ka Krievijas propaganda atbalsta Latvijas sabiedriskos medijus krievu valodā. Sabiedrisko mediju krievu valodā misija būtu tā kā cīnīties pret Krievijas propagandu. Līdz ar to pēc loģikas Krievijas propagandai vajadzētu būt “pret” tiem, bet viņi ir “par”. Kāpēc tā? Es domāju, ka atbilde varētu slēpties faktā, ka pēdējos 25 gadus (ja skatāmies, cik ilgi šie mediji ir raidījuši, un to, protams, redz arī šie Krievijas propagandisti)... pēc šo mediju 25 gadu raidīšanas Latvijas krievi – tie, kas ir Krievijas pilsoņi šeit, Latvijā, – 95 procenti aiziet un nobalso par Putinu. Uzdosim jautājumu: ja nebūtu šo mediju, vai situācija varēja būt sliktāka? Man liekas, ka ne.

Latvijas pilsoņi... krievi, kas ir Latvijas pilsoņi, – 270 tūkstoši, tātad vairāk nekā ceturtdaļmiljons, praktiski visi, – aiziet un nobalso “par” krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā. Ja šeit nebūtu sabiedrisko mediju krievu valodā, vai, jūsuprāt, situācija varēja būt sliktāka? Manuprāt, ne.

Un pēdējais. Pēc Bučas slaktiņa “SKDS” uzdod jautājumu Latvijas krieviem: vai jūs tagad nosodāt Krieviju? Un lielākā daļa Latvijas krievu nevar nosodīt Krieviju pat pēc Bučas slaktiņa, pat pēc tam, kad ir aiztaisīta ciet visa Krievijas propaganda. (Starpsaucieni.) Es domāju, ka tā ir arī atbilde, kāpēc Krievijas propaganda, kāpēc Kremlis atbalsta to, ka Latvijā pastāv sabiedriskie mediji krievu valodā. Tāpēc, ka... tie acīmredzami nav spējīgi jebkādā veidā šeit mazināt Krievijas propagandas ietekmi, un, es domāju, pats galvenais, kāpēc viņi atbalsta, ir tas, ka tie šeit nodrošina krievu valodas pašpietiekamību un to, ka šeit ir krievu pasaule. Kā mēs zinām, Valsts drošības dienests, kas ir piedalījies gan šī dokumenta tapšanā, gan sastādījis atsevišķu ikgadējo ziņojumu, tajā skaidri norāda, ka krievu valodas izplatība un krievu pasaule ir tiešs drauds Latvijas nacionālajai drošībai.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo dokumentu un balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Nauris Puntulis.

N. Puntulis (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Laikā, kad Krievija mēģina īstenot okupāciju Ukrainā, es vēlos runāt par mums kā sabiedrību, kā šos gadus mums veicies ar okupācijas seku pārvarēšanu.

Ir neliela daļa sabiedrības, kurai tas ir ļoti būtiski, kura akcentu liek uz to, lai pārvarētu okupācijas sekas, tāpat ir neliela daļa sabiedrības, kura cenšas darīt visu, lai okupācijas sekas saglabātu. Taču atļaujiet man izteikt savu viedokli – lielākā daļa sabiedrības pie šīm okupācijas sekām ir pieradusi, uz tām skatās inerti, rutinēti un vadās pēc zināmas inerces.

Tā inerces pēc mēs 30 gadus visi kopā kā sabiedrība uztveram segregētu izglītības sistēmu, un pēc tam paši brīnāmies, kāpēc mēs nedzīvojam vienotā sabiedrībā. Tā jau pāris 10 gadus mēs no rīta pamostamies un lepni sakām, ka mēs piederam Eiropas kultūras telpai un pēc pāris stundām sapakojam somas saviem skolēniem, kas dodas uz skolu un kā otro svešvalodu turpina mācīties krievu valodu. Tā jau 30 gadus savā ikdienā visapkārt mēs redzam okupācijas simbolus un teju esam saraduši ar tiem, un, iespējams, starp tiem dzīvotu arī šodien, ja vien nebūtu šo beidzamo gadu straujā pavērsiena šinī jomā.

Sabiedriskais medijs krievu valodā, nevis mazākumtautību valodās ir nekas cits kā okupācijas sekas. Šobrīd, kad mēs esam saņēmušies un beidzot nolikuši konkrētus datumus pārejai uz izglītību vienotā, vienā – valsts – valodā, šobrīd, kad mēs esam nolikuši konkrētus datumus, kuros kā otrā svešvaloda būs jāizvēlas kāda no Eiropas Savienības valodām, šobrīd, kad mums bija konkrēts datums, līdz kuram jātiek galā ar okupācijas simboliem, ir tikai loģiski, ka mēs nospraužam konkrētu datumu, kurā sabiedriskajam medijam ir jāpāriet uz valsts valodu un tikai uz valsts valodu, uz vienotu informatīvo jeb mediju telpu valsts valodā. Jā, mēs varam diskutēt, vai tas būs 2026. vai 2028. gads, tieši tāpat kā mēs esam diskutējuši par manis iepriekš minētajām tēmām, vienmēr atraduši kādu nepilnību, saukuši to par ne līdz galam izstrādātu dokumentu, atraduši kādus argumentus, kādēļ to nedarīt. Bet, kā pierāda nesenā prakse, mēs virzāmies uz priekšu tikai tad, kad mēs nosakām konkrētu datumu.

Un tādēļ es esmu gandarīts, ka 2026. gadā sabiedriskais medijs pāries uz valsts valodu, lai beidzot varētu realizēt to politiku, ko nosaka citi plānošanas dokumenti, proti, sabiedrības saliedētību uz valsts valodas pamata. To, ka tam ir jānotiek, neapšauba neviens mediju eksperts.

Un visbeidzot. Tie, kas allaž ir aizstāvējuši krievu valodas īpatsvaru un vietu mediju telpā, parasti ir balstījušies uz argumentu: nu kā jūs nesaprotat, tas taču ir mūsu valsts drošības jautājums. Šis dokuments, kuru ir apstiprinājuši eksperti, kuri ir atbildīgi par mūsu valsts drošību... drošības eksperti apgāž šo pieņēmumu, un drošības eksperti šinī dokumentā apstiprina, ka valsts drošības jautājums ir sabiedriskais medijs valsts valodā.

Es esmu gandarīts par šo dokumentu un aicinu to atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Dāmas un kungi! Kolēģi! Mēs šodien gari debatējam par šo jautājumu, kuru droši vien ar vienu balsojumu “par” vai “pret” arī izšķirsim. Un es uzreiz teikšu, ka es balsošu “par” – “par” šo koncepciju valsts drošības stiprināšanai, lai gan viens dokuments neko varbūt neizmaina, tomēr, manuprāt, ir svarīgi iezīmēt to virzienu, kurā mēs ejam.

Kolēģi izteica kritiku, ka nebija iespējams ar šo dokumentu iepazīties. Manuprāt, mums katrā frakcijā ir jāuzticas saviem kolēģiem – gan tiem, kas darbojas Nacionālās drošības komisijā, gan arī tiem, kas darbojas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Saprotiet, divas komisijas ir šo koncepciju skatījušas.

Man arī, protams, ir dažas kritiskas piezīmes, un es tās pateikšu, bet, kā jau teicu, manuprāt, koncepcija ir jāapstiprina, bet tām dažām kritiskajām piezīmēm, ko mēs šodien debatēs daudzi paužam, ir jāpievērš uzmanība, un droši vien tas ir jārisina kādos citos dokumentos... ne tikai uz papīra, tā teikt, bet arī dzīvē.

Pirmām kārtām es gribu teikt, ka par sabiedriskajiem medijiem mazākumtautību valodās, kā teica Puntuļa kungs... es ar prieku, vakarā ieejot “Rus.LSM.lv” versijā, ieraudzīju, ka tur tiek izmantota arī poļu, ukraiņu, baltkrievu valoda, un, manuprāt, tas ir tieši tas virziens, kurš ir jāatbalsta, jāstiprina. Ja kādam ir iebildumi pret vienu no mūsu kaimiņvalstu valodām... un es saprotu, ka tur var būt iebildumi arī lielā mērā...

Mēs redzam statistiku, piemēram, vēlēšanu... pēdējās Saeimas vēlēšanās tajā pašā Latgales vēlēšanu apgabalā. “Latvijas Krievu savienība” – septiņi procenti, “Suverenā vara” – gandrīz pieci procenti, “Saskaņa” – 11 procenti. Tie ir Latvijas pilsoņi, tie nav cilvēki ar Krievijas pasēm, kuriem jāprasa latviešu valodas zināšanas vai kā savādāk. Tie ir 23 procenti (es tā ātri uzmetu), kas... no šīm trijām partijām, kas nav pārstāvētas parlamentā... bet acīmredzami šiem Latvijas pilsoņiem ikdienas valoda ir kāda no mazākumtautību valodām.

Un vēlreiz gribu teikt, ka, protams, mēs varam cerēt, ka 2026. gadā mums vairs nevajadzēs runāt mazākumtautību valodās un arī lielākajā... nebūs jārunā, bet – pēc iepriekšējās pieredzes un esošās statistikas – man jāsaka: es neesmu tik cerīgs, ka tik ātri mēs izmainīsim situāciju.

Nākamā lieta. Es gribu padalīties ar vienu lietu saistībā ar drošību. Kad vēl darbojos Dagdas Tūrisma informācijas centrā, neatceros, kas rīkoja Zoom semināru... un aicināja vietējo pašvaldību darbiniekus, cilvēkus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus, jauniešus aprunāties par drošības sistēmu pierobežā. Man šķiet, bija divi tādi Zoom semināri, un Zoom semināru beigās es sapratu, ka valsts institūcijas īsti neklausās mūsu, pierobežas iedzīvotāju, ieteikumos. Tur bija arī Zemessardzes pārstāvji un tā tālāk... bija praktiskas lietas, praktiski ieteikumi, kā var stiprināt apraidi pierobežā, kā var sekot līdzi – nedod dievs! – kaut kādiem lielākiem riskiem, ja tie veidojas... Bet beigās sajūta bija tāda: jā, mēs jūs uzklausījām, cienījamie pierobežas iedzīvotāji, bet tagad paklausieties mūs; mēs šeit, Rīgā, zinām, kā jums vajag rīkoties viena vai otra apdraudējuma brīdī. Manuprāt, tas nav koncepcijas jautājums, tas ir atkal vecais attieksmes jautājums.

Vēl viena lieta, ko es gribu pieminēt. Tā ir Ķīna. Aizsardzības... šajā drošības koncepcijā ir pieminēta Ķīna. Varu citēt...

Es jūtu, ka man arī diemžēl būs jālūdz divas minūtes... apvienot. Es apsolu neprasīt vairāk. Man nevajadzēs 10 minūtes...

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Viļums. Paldies.

Tātad par Ķīnu. Dokumentā rakstīts: “Tāpat Latvijā un citās ES dalībvalstīs pieaug kiberuzbrukumu skaits, kas veikti no Ķīnas teritorijas. Šie uzbrukumi ir vērsti pret valsts un pašvaldību institūcijām, informācijas tehnoloģiju kritisko infrastruktūru, kā arī privātā sektora uzņēmumiem un sabiedrības pārstāvjiem. 2021. gadā ES aicināja Ķīnu nepieļaut, ka tās teritoriju izmanto ļaunprātīgu kiberdarbību veikšanai, kā arī 2023. gadā tika publicēta ES dalībvalstu apkopota informācija par ļaunprātīgu kiberdarbību veicējiem, kuru darbība ir saistīta ar Ķīnu.”

Kolēģi, gan drošības koncepcijas kontekstā mums ir noteikti jāpievērš uzmanība Ķīnai, gan arī faktiski visā mūsu, Saeimas, darbā... jāsaprot, ka Ķīna un Krievijas Federācija šobrīd cieši sadarbojas. Tāpēc es aicinu, es personīgi aicinu, teiksim tā, rūpīgi izvērtēt arī dažādas savas deputātu aktivitātes, kas saistās ar šo valsti.

Un visbeidzot – nedaudz metot tiltu uz to, ko es esmu teicis. Dokumentā ir minēts, ka valsts pārvaldei vienoti un mērķēti jāturpina strādāt ar prioritārajām mērķauditorijām, īpaši jauniešiem un iedzīvotājiem reģionos, īpaši Latgales un Vidzemes pierobežas novados. Tas ir vecais stāsts par drošību, ko arī Sprindžuka kungs vairākkārtīgi piemin, – ka drošība nav tikai vienas koncepcijas stāsts, tas ir mūsu visu – gan pašvaldību, gan valsts – pakalpojumu tīkls, skolas, sabiedriskais transports, policija, robežsardze un tā tālāk.

Aicinu atbalstīt šo koncepciju un tiešām rūpēties par Latvijas valsts drošības stiprināšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edvards Smiltēns.

E. Smiltēns (AS).

Kolēģi, runājot par Nacionālās drošības koncepciju, no kreisā flanga šodien izskan ļoti interesantas tēzes, ka koncepcijā ietvertās lietas šķeļ sabiedrību, ka kāda sabiedrības daļa tiek uzskatīta par pārāku nekā citi sabiedrības locekļi, citas sabiedrības daļas. Neatkārtošu pilnīgi visu, kas izskanējis, bet tas apbrīnojamā kārtā saskan ar mūsu kaimiņzemes vēstījumiem un naratīviem.

Kaimiņzemes agresīvās stratēģijas pamatā attiecībā pret kaimiņvalstīm ir sabiedrības pretnostatīšana, plaisas atrašana, sabiedrības sašķelšana un vēsturiskā konteksta izmantošana tādā kontekstā, ka vēsture... ir veidojusi mūsu valsti... ka manu vecotēvu izsūtīja uz Sibīriju un daudzu citu mūsu iedzīvotāju, arī daudzu no jums, vectēvus, vecāsmātes... un savukārt šeit tūkstošiem cilvēku ieveda. Un tā metode ir divkopienu valsts, ko kaimiņzeme cenšas attīstīt, stiprināt, un tad ir iespējams radīt šo plaisu, tad ir iespējams manipulēt ar cilvēkiem un izmantot viņus kā instrumentus.

Ja mēs rūpīgi papētām – it sevišķi pēdējā laika – stratēģiskās izmaiņas, no Krievijas Federācijas puses daudz vairāk akcents ir likts tieši uz krievu valodu kā instrumentu, lai to stiprinātu, pēc tam krievu valodu izmantojot kā atšķirības zīmi un stiprinot šo divkopienu konceptu.

Ja mēs palasām Satversmi – pamatdokumentu, kas ir likts mūsu valsts un pamatprincipu pamatā –, tur skaidri ir ierakstīts, ka 1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Tātad valoda kā mūsu instruments, kā mēs stiprinām mūsu valsts vienotību, mūsu valsts integritāti.

Protams, Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga, nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības, visus, kas dzīvo Latvijā, lai kādā valodā viņi ģimenē arī runātu.

Un pēdējais – uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats.

Un tāpēc par saliedētu sabiedrību ir vērts... pieskarties. Manuprāt, lielākā sabiedrības saliedēšanas un integrācijas kļūda bija gadiem paļauties uz principu, ka ir vairākas kopienas, kuras savā starpā ir jāsaplūdina, izveidojot integrētu, saliedētu sabiedrības modeli. Diemžēl prakse pierāda to, ka ir tikai viena vienīga metode, kā mēs varam izveidot stipru, vienotu Latvijas valsts sabiedrību, kas ir noturīga pret ārējiem apdraudējumiem, un šī metode ir apkļaušanās, visas sabiedrības apkļaušanās ap centrālo asi, kas ir latviešu kultūra, tradīcijas, latviešu valoda, Latvijas valstiskums. Nav citas metodes. Visas pārējās metodes ir absolūta ilūzija.

Es lūgšu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E. Smiltēns. Un šajā kontekstā es esmu... un man paziņu lokā tāpat ir daudzi, kuri ir saistīti ar baltkrievu kultūru, arī krievu kultūru, kuri ģimenē runā krievu vai baltkrievu, vai ukraiņu valodā (šobrīd jau daudzi draugi). Un tie, kas ir šeit, – daudzi no viņiem saka – es esmu, piemēram, baltkrievu tautības latvietis vai es esmu ukraiņu tautības latvietis. Tātad pāri visam – šis koncepts, lai stiprinātu Latvijas valsti kā vienību, kā veselumu... principā – visu tautību latvieši, kas apkļaujas ap Satversmē ietvertajām vērtībām un principiem.

Protams, ja cilvēks ir atbraucis kā tūrists no Krievijas vai no citas valsts, viņam nav šajā īsajā laikā jāiekļaujas. Ja reiz tu šeit dzīvo, visa tava dzīve, tavi bērni... viss ir saistīts ar Latviju, tad ir nepieciešams iemācīties latviešu valodu, iekļauties sabiedrībā un pašiem stiprināt valsti, lai neizpostītu savu mantu, ģimeni un to, kas ir radīts dzīves laikā. Kā redzam, Krievijas Federācija nesaudzē nevienu – neatkarīgi no tautības –, apšauj arī krievu tautības cilvēkus un zog arī viņu bērnus, un izvaro Ukrainā.

Es atceros laikus, kad es skolā mācījos... pa vasarām es dzīvoju Francijā ģimenēs. Tas ir neiedomājami – Francijā nezināt franču valodu. Tu vienkārši esi paralizēts. Par spīti tam, ka Francija ir ar daudzām kolonijām... vēsturiski bijusi... tur ir ļoti daudz dažādu cilvēku... centrālā ass ir franču valoda, kas definē šo valsti, un, ja tu to nezināsi, tu nevarēsi iekļauties sabiedrībā. Veikalā tev būs kaut vai zīmju valodā... vai jāboksterē, lai tu varētu normāli dzīvot. Tā ir attieksme pret valsti, kurā tu dzīvo. Man tas bija jādara, vienkārši pāris nedēļas vai mēnesi tur uzturoties.

Un līdz ar to, Rosļikova kungs, ja jūs patiešām gribat (nav viņa zālē)... ja jūs gribat palīdzēt vienot sabiedrību un tautu, labākais, ko jūs varētu darīt, – aicināt apkļauties ap Satversmē nostiprinātajām vērtībām un mācīties latviešu valodu. Tas ir viss, kas jums būtu jādara.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jā, tātad vairākas emocijas... dzirdējām un sagrozītus faktus. Un pirms... nu, lai mēs objektīvi un profesionāli diskutētu, es tomēr aicinātu, ka mēs pieturamies pie tā, kas ir oficiāli pētījumos veikts, un ir tāda Izglītības un zinātnes ministrijas padotības iestāde Latviešu valodas aģentūra, un viņiem ir oficiāls pētījums “Valodas situācija Latvijā: 2016–2020”.

Tur mēs redzam... es varu arī Rosļikova kungam un viņa kolēģiem piedāvāt iepazīties, pēc tam pienāciet, iedošu izlasīt... tātad latviešu valodu prot un lieto 97 procenti Latvijas iedzīvotāju – 97 procenti! Un jūs nākat kārtējo reizi un stāstāt, ka 40 procenti runā tikai krieviski, ka tie krievvalodīgie – 40 procenti – citādi jau nesapratīs. Nu, tā nav taisnība, jūs vienkārši melojat šeit – no Saeimas tribīnes. Tādi ir fakti, bet parasti jau, ja mēs runājam par prokrievisko propagandu... tur jau fakti un dati neinteresē, tur interesē emocijas – vai tās ir sakāpinātas un agresīvas, vai tās ir iežēlinošas –, bet emocijas vienmēr ir svarīgākas par faktiem.

Interesants moments: mēs runājam it kā par mazākumtautību saturu medijos, bet būtībā jau mēs runājam par krievu... jo ir “Rus.LSM.lv”, nav jau tāds “Mazākumtautību.LSM.lv”. Tur jau 90... precīzi nepateikšu... 90 procenti bija tas skaits... tātad krievu valodā. Neviena cita tautība, vai tā būtu, nezinu, lībiešu mazākumtautība vai kāda cita kaimiņvalstu... tautība, kas šeit dzīvo, viņi nepieprasa, viņi nepieprasa krievu valodu šeit.

Arī Saeima ir sabiedrības spogulis, arī šeit mēs visi esam nacionālkonservatīvi... citi tagad ir centriski kreisi... citi ir vēl... dažādi. Mēs esam dažādu vecumu, dažādu tautību, dažādu dzimumu, bet mēs visi vienojamies valsts valodā. Un, ja mēs esam sabiedrības priekšstāvji un sabiedrības spogulis, tad – lieliski, mēs šeit visi saprotamies valsts valodā... tad līdzīgi būtu jābūt arī sabiedrībā. Tāpēc es nesaprotu tos centienus iet pretējā virzienā.

Vēl viens absurds – budžeta kontekstā. Ja mēs paskatāmies, “Rus.LSM.lv” finansējums ir lielāks nekā latviešu “LSM.lv” finansējums. Es nepārteicos, jā, “Rus.LSM.lv” ir lielāks finansējums. Varat pārbaudīt! Nu, tie, kam interesē dati, nevis emocijas.

Švinkas kungs stāstīja par atšķirību starp informatīvo telpu un mediju telpu un vēl minēja, ka žēl, ka Nacionālā apvienība ir izmantojusi iespēju nostiprināt valsts valodu. Nu, mēs arī turpmāk izmantosim katru iespēju, un es ceru, ka arī pārējie to darīs. Bet par informatīvo telpu un mediju telpu valdībā šogad ir pieņemta Valsts stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas drošības koncepcija 2023.–2027. gadam, un tur jau tas viss ir minēts – par drošību vienotā informatīvajā telpā.

Faktiski, ja jūs aicināt... jūs vai Rosļikova kungs... ja kāds aicina tomēr iet uz divkopienu informatīvo telpu, tad mēs būtībā nonākam jau pretrunā ar to, kas ir stratēģiskajā dokumentā par komunikāciju un informatīvo telpu izstrādāts... un tā ir informatīvā telpa, kā jūs minējāt, nevis mediju telpa, kas ir mazāka daļa. Jūs mums tā mācījāt, vai ne? Tad kopējā – lielais rāmis – informatīvā telpa jau ir nostiprināta stratēģiskajā dokumentā tikai valsts valodā.

Tālāk – manuprāt, viedoklis turpināt šo divvalodību, uz ko jūs aicināt, sakrīt ar Krievijas nostāju. Un jautājums: kam ir izdevīgi, ka ir šīs divas informatīvās telpas un mēs tās neapvienojam vienā, kam ir izdevīgi, ka šī robeža paliek, ka nav fiziskās robežas, bet ir robeža Latvijas sabiedrībā? Vai tik tas nav izdevīgi tiem, kuri uzrunā ikdienā savus vēlētājus krievu valodā un tādā veidā būvē sev kaut kādu iekšējo pretestības kustību kopējai valsts politikai un integrācijai?

Es lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Butāns. Jautājums: vai tā ir jūsu pašu ideja, vai jūs pildāt kādas vēstniecības vai kādu sponsoru norādījumus? Kur dzimst tās idejas? Jo tik dedzīgi aizstāvēt citus, teiksim, saimnieciskus jautājumus, jūs nenākat. Tiklīdz kā kaut kur mēģina nostiprināt valsts valodu un prasīt kaut kādu atbildību no krievu kopienas, tā jūs esat tribīnē un kliedzat, un ieķeraties šajās savās pozīcijās.

Es domāju, ka jums ir izdevīgi šķelt sabiedrību un turpināt šo atpakaļrāpulīgo pieeju, kas bija arī Latvijas izglītības sistēmā, ka mēs šķirojam cilvēkus pēc tautības, pēc lingvistiskās piederības. Varbūt sāksiet vēl šķirot pēc ādas krāsas? Tas būs nākamais? Vai tas nav rasisms? (Starpsauciens.) Kāpēc jūs negribat apvienot cilvēkus neatkarīgi no tautības? Līdzīgi kā šeit – mēs šeit neesam simtprocentīgi latvieši, vai ne? Mums ir dažāda izcelsme, mēs visi vienojamies valsts valodā. Saglabāt šo divkopienu pieeju nozīmē saglabāt esošo kārtību, un esošā kārtība – es domāju, visi, gan koalīcija, gan opozīcija, piekritīsiet – tā integrācija ir izgāzusies.

Tāpēc es aicinu atgriezties pie tā, kas jau šobrīd ir rakstīts stratēģiskajos dokumentos, un pie tā, ko mēs arī savā Saeimas deputāta zvērestā esam teikuši, kur ir rakstīts nevis stiprināt krievu valodas ietekmi, nevis saglabāt latviešu valodas esošās pozīcijas, bet stiprināt latviešu valodu. Šobrīd, kad ir atvērti grozījumi Saeimas kārtības rullī, varbūt mums ir jārunā par to, ka arī deputātam ir kaut kāda atbildība par to, ka viņš ir pārkāpis zvērestā teikto. Visi atnāk, skaisti norunā zvērestu, bet pēc tam nāk ar iniciatīvām, kas ir pretrunā ar zvērestu, pretrunā ar Satversmes vērtībām. Tad varbūt tādiem cilvēkiem ir laiks nolikt mandātu un nākt vietā... neatkarīgi no politiskās piederības, kurš to pārkāpj... nākt vietā citiem deputātiem, kuri var profesionāli debatēt par dažādiem jautājumiem, bet par Satversmes vērtībām, par valsts valodu – tur mēs neatkarīgi no politiskās piederības tomēr būtu vienoti.

Es to mums visiem novēlu un aicinu atbalstīt Nacionālās drošības koncepciju.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē. Starpsauciens: “Mikrofonu...”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Rosļikova kungam – par procedūru. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Rosļikova kungam.

A. Rosļikovs (ST!).

Paldies.

Augsti godātais Prezidij! Mieriņas kundze! Augsti godātie frakciju vadītāji! Es jūs lūdzu un vienlaicīgi arī stingri nosodu... šeit saukt krieviski runājošos latviešus par okupācijas simbolu. (Starpsauciens.)

Ļoti lūdzu, nākošreiz, godātais Prezidij...

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs...

A. Rosļikovs.... apturiet augsti godāto ievēlēto deputātu, lai viņš vairs nerunā šādas muļķīgas un ļoti sāpīgas lietas.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām debates.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šodien mēs runājam par Nacionālās drošības koncepciju. Šajā dokumentā ir vairāk nekā šī viena sadaļa, divas rindkopas, kuras ir rakstītas par drošības jautājumiem.

Kad es vakar piedalījos Dombura raidījumā, kad es gāju uz turieni, es biju gatavs diskutēt par visām (tāpat kā mans draugs Švinkas kungs)... 30 lapaspusēm, par visām nopietnajām lietām, kuras ir ierakstītas šajā dokumentā, kurš patiesībā ir ļoti kvalitatīvi sagatavots un kur ir ļoti daudzas pareizas lietas ierakstītas. Tur ir rakstīts par to, ka ir palielinājušies Krievijas draudi, tur ir noteikta pareizā vieta un nosaukta... savos vārdos, kas ir Baltkrievija. Tur ir runāts par Ķīnas draudiem, tur ir liela sadaļa, kur runā par ekonomiskajiem draudiem un enerģētikas draudiem un kā ar tām lietām vajag cīnīties. Tur ir sadaļa par kiberdrošību, tur ir arī ļoti daudzas citas lietas un ir arī nosaukti datumi, piemēram, kā visus naftas produktus... rezerves pārvietot uz Latvijas teritoriju simtprocentīgi. Tas nebūs nekāds vienkāršais uzdevums, kuru tik viegli izpildīt. Bet par to mēs nediskutējam.

Es saprotu, kāpēc vakar Dombura raidījumā diskusijas novirze aizgāja uz turieni – tāpēc ka tas ir izklaidējošs raidījums, kurā viņš runā par aktuālām tēmām. Šeit, Saeimā, es domāju, mums būtu jārunā par visām (Starpsaucieni.)... Tad es aicinu runāt par visu šo dokumentu kopumā.

Švinkas kungs minēja savā uzrunā to, ka mums jāzina, kāds ir apdraudējums, kādi apdraudējumi ir radījuši šo procesu. Ir tāds dokuments, kas saucas “Valsts apdraudējuma analīze”, kas tika uzrakstīts pagājušogad. Tas ir klasificēts dokuments, par kuru mēs nevaram diskutēt un kuru nevaram apspriest šajā auditorijā.

Vakar diskusijā mēs atkal pacēlām jautājumu, varbūt mums ir nepieciešama šī dokumenta deklasificētā versija – kā tas ir, piemēram, Somijā? Jā, es domāju, ka tas ir labs piedāvājums un tādu piedāvājumu arī vajadzētu apspriest, lai mēs redzētu tos apdraudējumus, uz kuriem atbildot arī rodas šī koncepcija un rodas tās prioritātes, kuras ir ierakstītas šajā koncepcijā. Bet jūs taču saprotat, ka neviens no jums, es domāju, nedeklasificēs mūsu militāro draudu analīzi, lai atklātu mūsu pretiniekiem mūsu aizsardzības plānus.

Atbildot uz Šlesera kunga jautājumu par diskusiju, es pateikšu: jā, diskusija par šo dokumentu ir nepieciešama, tā ir vajadzīga šeit, tas ir pareizi, un tam tā vajadzētu arī notikt. Mēs esam demokrātiska valsts, un diskusijas par visiem jautājumiem iederas demokrātiskā valstī un demokrātiskā iekārtā. Bet tad es nonāku pie secinājuma: vai šis ir pareizais laiks un pareizā situācija, kad mums būtu jāizvērš plaša diskusija par šiem jautājumiem? Es teiktu – nē, mēs jau tā aizkavējam... nē, neaizkavējam – 1. oktobris ir tas laiks, kad šī koncepcija jāapstiprina, kas, starp citu... arī tas ir ierakstīts likumā – Saeima maina likumus. Ja mēs gribam mainīt likumu, mēs varam mainīt šo likumu, bet šajā situācijā, es uzskatu, ka šis ir ārkārtīgi svarīgs dokuments mūsu valsts drošībai, tas ir jāpieņem un tas ir jāatbalsta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Labdien, cienījamās valstssievas un valstsvīri! Jāsaka, es arī esmu diezgan samulsis, šādu nopietnu dokumentu saņemot pēdējā brīdī, tāpēc ir diezgan grūti detalizēti to analizēt un, pasarg’ dievs, pēdējā brīdī vēl kaut ko pielabot vai pieprecizēt. Līdz ar to man jāsaka – es pilnībā atbalstu opozīciju kreisajā pusē, kura izsaka kritiku par šo procedūru kā tādu. Manuprāt, šis dokuments tiešām ir pārāk nopietns, lai to varētu dažu minūšu laikā izanalizēt un arī nopietni strādāt, bet tas nenozīmē, ka šo dokumentu patiesībā varbūt arī nevarētu pieņemt.

Kaut gan jāsaka, arī tajās dažās minūtēs, kuras es varēju veltīt šī dokumenta izpētei, – tur ir daudz dažādu trūkumu. Manuprāt, tur trūkst skaidru procedūru, kā vispār šis dokuments ir tapis, tāpēc arī tur ir strukturālas problēmas, tēmas, prioritātes, kuras ir mūsu valsts, mūsu valdības dzīvē, arī mūsu, Saeimas deputātu, darbā.

Ja mēs paskatāmies, mani mulsina kaut vai tas, ka ar valdības vēstuli tiek nosūtīts dokuments, kuru ir parakstījis iepriekšējais iekšlietu ministrs. Visu cieņu iepriekšējam iekšlietu ministram, bet, manuprāt, valdībai tomēr vajadzēja atrast laiku, lai šo dokumentu parakstītu pašreizējais ministrs. Mēs nezinām, kāda ir viņa attieksme, patiesībā mēs nezinām, kāda īsti ir jaunās valdības attieksme, jo šeit neviena no viņiem nav. Kaut gan šis dokuments, kā šodien šeit mēs dzirdējām no tribīnes iepriekšējos runātājus, ir ar īpašu nozīmi. Manuprāt, izveidotās valdības vieni no atslēgas vārdiem bija “dinamisks process”, var būt, ka tas, kas tagad notiek, apliecina, ka tas ir dinamisks process. Bet vai tas ir valdības dokuments, vai tas ir iekšlietu ministra dokuments? Man tā grūti pateikt. Drīzāk tas ir iekšlietu ministra dokuments, nevis valsts līmeņa dokuments.

Patiesībā nacionālā drošība, manuprāt, ir daudz lielāks, daudz plašāks jēdziens nekā tas, kas ir ietverts šajā dokumentā. Jā, protams, “nacionālā drošība”, “valsts aizsardzība”, “kiberdrošība” – man liekas, šie jēdzieni aptver kādas divas trešdaļas no 30 lapaspušu dokumenta. Ja mēs domājam, ka nacionālā drošība pēc būtības ir anotācija budžetam (mēs pavisam drīz skatīsim budžetu), tad šajā dokumentā visiem valdības ministriem būtu bijis proporcionāli sevi jāizsaka un jāparakstās zem šī dokumenta, vajadzības gadījumā arī jāatnāk un jāaizstāv tās tēzes, kas ir viņu darbības frontēs vissvarīgākās.

Pirms nedēļas šeit tika diskutēts par izglītības ministres atbilstību ieņemamajam amatam. Es nezinu, pa diagonāli skatot šo dokumentu, es neatradu, ka izglītības problēmas, skolotāju trūkums... ir vai nav nacionālās drošības jautājums? Dzimstības jautājums ir vai nav nacionālās drošības jautājums? Zinātne, zinātnieku trūkums mūsu valstī ir vai nav nacionālās drošības jautājums?

Arī šodien, varētu teikt... runāja par banku lietām. Un arī banku lietu jautājums, to uzraudzība – tas ir vai nav nacionālās drošības jautājums? To šajā dokumentā, manuprāt, nevar atrast. Tas nozīmē, ka šis dokuments būtu jāuzlabo. Varbūt tas ir sasteigts. Visticamāk, tas ir sasteigts, “varbūt” nav īstais vārds – tas ir sasteigts.

Es gribu teikt tā, ka tas likums... tas, kas ir ierakstīts, – konkrētais 1. oktobris –, tas ir ierakstīts tajos apstākļos – pirms 25 gadiem. Es to datumu pats personīgi tur ierakstīju, jo es esmu Nacionālās drošības likuma autors – darba grupas vadītājs un tamlīdzīgi –, es pats personīgi to ierakstīju. Bet tas nenozīmē, ka mēs nevaram šo likumu mainīt, papildināt un pateikt, ka ir situācijas, kurās šo datumu var neievērot... un atnākt nedēļu vēlāk – tad, kad visi ir iepazinušies.

Lūdzu, vēl divas minūtes!

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ģ. V. Kristovskis. Paldies.

Līdz ar to, manuprāt, es neredzēju vērtību jautājumus – izdalītus vērtību jautājumus. Katrā formulējumā, protams, ir ietverti vērtību jautājumi, bet tādi Satversmes principi kā laba pārvaldība, tiesiskums, taisnīgums, vienlīdzība... Es runāju par kvalitātes lietām. Nav tā, ka būtu pievērsta uzmanība šiem kvalitatīvajiem aspektiem, šī drošības koncepcija par tiem nerunā. Par kādu drošību valstiskā līmenī mēs varam runāt, ja mēs šīs vērtības neatspoguļojam, ja mēs tās neatspoguļojam kā īpašas vērtības, kuras ir ierakstītas mūsu valsts Satversmē? Satversmē tieši par to runā, un tas ir mūsu darbības, mūsu valsts pastāvēšanas pamats.

Lūk, tāpēc es teikšu tā: atbalstot visu šo procesu, kas ir veikts iepriekšējās un tagadējās valdības laikā, es tomēr gribu pabeigt savu vērtējumu – pie dokumenta struktūras, procedūras būtu nopietni jāstrādā. Šim dokumentam būtu jābūt tādam, ka pirmajā lapaspusē ir uzrakstīts – katrs esošās valdības ministrs parakstās zem šī dokumenta. Un tad, kad viņiem būs kaut kādi īpaši jautājumi, valdībai būs kādi īpaši jautājumi, kad būs jāpiešķir... budžets, viņi varēs teikt: “Bet Nacionālās drošības koncepcijā tas ir ierakstīts. Es uzstāju uz divām, trim vai četrām tēzēm, principiem, kuri ir jārealizē dzīvē.” Un tāpēc katram ministram par šiem principiem būtu jāiestājas un jāpastāv.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Vilis Krištopans.

V. Krištopans (LPV).

Priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Faktiski šeit dublējas diskusija, kas vakar notika Nacionālās drošības komisijas sēdē. Arī tur bija doma šo dokumentu atmest atpakaļ kā vāji sagatavotu. Gods un slava Kristovska kungam, kurš pateica to, ko mēs mēģinām pateikt, bet mūs jau sauc par kreiso spārnu. Bijušās valdības ministrs paraksta, jaunās valdības premjere atsūta. Viena daļa ministru vispār nav iepazinušies, to varēja saprast no Dombura vakardienas raidījuma. Un tā mēs strādājam. Tornī tur kaut ko apskatīja – Nacionālās drošības padomē pils tornī pie prezidenta – un acīmredzot pusguļot atsūtīja uz šejieni. Nu, muļļājamies tālāk.

Ja paskatās kopumā uz visu šo diskusiju (ņemot vērā manu diezgan ilgo pieredzi šeit), faktiski viena daļa mūsu kolēģu ir nožēlojami konjunktūristi. Vai tad mēs neatceramies Kariņa kungu, kurš pirms diviem gadiem Minskā Lukašenko kungam pasniedza Latvijas hokeja izlases kreklu un teica: “Mēs spēlējam vienā komandā.” Atvainojās, ka viņš nemāk runāt krieviski.

Interesanta vēstures lappuse, kura kādreiz varbūt tiks atšķirta. Varbūt Kariņa kungs tikai slēpj, ka viņš nemāk runāt krieviski. Viņš taču 1992. gadā stažējās Pēterburgas universitātē. Kādreiz, kad viņš būs klāt, no šīs tribīnes viņam pajautāsim, lai viņš par to periodu pastāsta. Rinkēviča kungs kopā ar Zatlera kungu pasniedza Putinam hokejista kreklu un teica: “Mēs tagad spēlējam vienā komandā.” To sižetu visi ir redzējuši. Kas ir mainījies? Konjunktūristi! Tagad viņi dzied pavisam citu dziesmu.

Es tūlīt saņemšu aizrādījumu, mani droši vien nosūtīs uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, bet nekas. Pirms jau... 20 gadi pagājuši, kad šeit, Saeimas zālē, visi skatījās hokeja maču, kurā Latvija apspēlēja Krieviju, un tad, ejot pa ielu, varēja dzirdēt tādu teicienu: “Naši russkih obigraļi,” – mūsējie apspēlēja krievus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, latviešu valodā.

V. Krištopans. Sūtiet mani uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju – es lietoju krievu valodu. Es atceros tos laikus, tas teikums visu izsaka – ka tas Latvijas krievs ir Latvijas krievs. Vismaz... absolūti lielākā daļa, un to agri vai vēlu sapratīs visi.

Es atceros, kad es biju puika... Es to jau esmu stāstījis Nacionālās drošības komisijai, varbūt es apnikšu, jo es atkārtošos... Kad es biju puika (Ērgļos), mans tēvs aizvēra logus un durvis, uzlika antenu un tas lielais, vecais, labais VEF radio uztvēra ultraīsviļņos raidījumu, kas sākās tā: “Šī ir “Amerikas balss” no Vašingtonas. Mēs raidām ik dienas latviešu valodā.” Kāpēc viņi raidīja? Tāpēc, ka viņi pateica patiesību, kuru mums toreiz neteica.

Tieši tas pats šobrīd notiek ar raidījumu, kas, ja nemaldos, saucas “Doma laukums”, krievu valodā. Man ir tāds jautājums: vai “Doma laukums” šķeļ vai vieno sabiedrību? Es pats tur esmu bijis, es neredzu neko sliktu, ka... vismaz kaut kā... un katru dienu to klausās varbūt kādi 10 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Man ir tāds jautājums: ko viņi klausīsies, ja mēs likvidēsim šo raidījumu? Acīmredzot viņiem to demonstrēs, rekur, Šnores kungs. Starp citu, man vakar piezvanīja viens draugs, viņš prasa: “Paklau, kas ir Skabejeva? Šnore stāsta par kaut kādu Skabejevu. Tu man nevari pateikt, kur viņu var redzēt?” (Zālē smiekli.)

Atcerēsimies Ulmaņa runu 1934. gadā Daugavpilī – krievu valodā. Tad ne ar kādām okupācijas sekām nebija jācīnās, tas bija 1934. gads. Ulmanis gribēja un arī mācēja apvienot Latvijas sabiedrību. Jā, Smiltēna kungs, Amerikā, Francijā, Vācijā ir grūti, pat neiespējami dzīvot, nezinot šo lielo valstu valodas...

Sēdes vadītāja. Laiks.

V. Krištopans. Es neprasu 10 minūtes, divas iedosiet? (Starpsaucieni.)... Nē, nē, es neesmu par šo...

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (Starpsaucieni.)

V. Krištopans. Nu tad es lūgšu 10 minūtes.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu zvanu! Balsosim par divu minūšu piešķiršanu deputātam Krištopanam! Lūdzu balsošanas režīmu!

V. Krištopans. Bet man ir tāds jautājums: vai Šveicē...?

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti.

Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – nav, atturas – 2. Jums ir piešķirtas vēl divas minūtes.

V. Krištopans. Paldies.

Ja jūs man jautāsiet, vai Šveicē var dzīvot, nezinot vācu valodu, – var, nezinot franču valodu – var, nezinot itāļu valodu – var. Šveicē ir četras oficiālās valodas. Vai Holandē var dzīvot, nezinot dutch? Var, tāpēc ka tur vietējā valoda ir diezgan... mazākumā, salīdzinot ar internacionālo angļu valodu un visām pārējām.

Ja runā par koncepciju, tad tur ir... lietas, kuras es labi pārzinu... satiksmi. Savā laikā es tur diezgan ilgi strādāju un sekoju līdzi. Faktiski jau tur ir briesmīgi slavēts tas Rail Baltica, kas izmaksās mums, nu, astronomisku summu, droši vien 10 miljardus vai vairāk. Un faktiski Rail Baltica un es par to esmu runājis no pirmās dienas un neatkāpjos – ir apmēram 1000 bibliotēku, varbūt vairāk bibliotēku – tādu, kā mēs uzbūvējām, kur katru dienu, katru gadu, katru dienu čīkst, ka nevar atrast naudu, kā nomazgāt to milzīgo stikla jumtu. Un Rail Baltica izmaksas būs vēl daudz, daudz lielākas katru gadu. Bet politiskais lēmums ir politiskais lēmums.

Tā ka, godīgi sakot, mani bišķiņ aizskāra Smiltēna kungs, kurš rādīja uz kreiso flangu. Es tak arī tur sēžu. Bet – kas ir lielāks kaitējums nacionālajai drošībai? Tas gads, ko pazaudēja iepriekšējā valdība, kurā bija apvienotais saraksts, kuri nopļukāja gan naudu, gan laiku, gan visu pārējo, neveica nevienu reformu. Vienīgais labais, ko jūs izdarījāt, – jūs izaudzinājāt labu Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāru.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (PRO).

Priekšsēdētāja, kolēģes, kolēģi! Tā nu ir sanācis, ka vairāk nekā 20 gadus mēs katru vasaru braucam uz kapusvētkiem Latgalē. Un visu šo laiku... Nu, es esmu vispār... kā lai saka, mani vienmēr interesē, kāda tad ir tā valodas vide, mediju vide. Un 20 gadus Latgales pierobežā, kad mēs šķērsojam Franapoli un parādās “bordertauna”, es konstatēju, ka Latvijas Radio signāls ir ārkārtīgi vājš. Aizbraucot... ar parastiem līdzekļiem uztvert Latvijas Televīziju tikpat kā nav iespējams. Mans mobilais telefons pēkšņi pasaka, es esmu pieslēgta Krievijas operatoram. Tā ir realitāte, un pa šo laiku nekas īpaši nav mainījies.

Esmu centusies iespēju robežās kaut kā protestēt, cīnīties. Rakstīju, kāpēc Latgalē, Latvijas pierobežā, ir tik vājš signāls. Nekādas atbildes. Esmu zvanījusi operatoram, tur tā saruna ir bijusi konstruktīvāka. Kāpēc bez manas gribas man pēkšņi pieslēdz Movistar vai kaut ko tādu? Nu, tur atvainojās, un kaut kāda reakcija bija. Bet diemžēl tāda ir tā realitāte Latvijas pierobežā, vietā, kas ir ļoti nozīmīga arī mūsu drošībai.

Maniem radiem, kas dzīvo šajā “bordertaunā”, tā sacīt, ir dēli, jauni cilvēki, kas ir palīdzējuši visas šīs tehnoloģijas mājā nodrošināt, viņi skatās Latvijas Televīziju, visu informāciju saņem latviski, bet viņi saka: jā, tur dzīvo tādi vecīši, kuri, būdami latvieši, latgalieši... bet viņiem pilnīgi smadzenes ir ar to Krievijas propagandu, jo viņi diendienā kaut kādā veidā, droši vien tāpat kā Šnore, klausās tās propagandistes, kas tur daudz... vai arī propagandistus, kas tur daudz vieglāk izlaužas cauri visam ēteram. (Starpsauciens.) Tā kā interesanta situācija.

Arī pirms diviem gadiem izbraukājām paskatīties, kas notiek tālāk. Šķaune, Baltkrievijas pierobeža. Nu, vispār es nesapratu, vai es esmu Latvijā vai jau Baltkrievijā pārbraukusi. Absolūti nekādu signālu nav, tu tikai klausies: ieejot veikalā, visur Krievijas radio, visa tā krievu informācijas telpa... Nu, tad ko mēs gribam?

Puntuļa kungs ir šausmīgi gandarīts, ka 2026. gadā sabiedriskie mediji pāries uz valsts valodu, bet, Puntuļa kungs, vai jūs esat gandarīts, kā šīs tehnoloģijas darbojas pierobežā, vai tur būs cilvēki, kas šo valsts valodu vispār spēs uztvert un dzirdēt? Nacionālā apvienība visu šo laiku ir bijusi pie teikšanas Kultūras ministrijā.

Arī pirms nākšanas politikā es vienmēr domāju, kāpēc nekas netiek darīts, kāpēc Latgales pierobeža tiek turēta tādā pabērna lomā? Kāpēc neviens tam nepievērš uzmanību? Jo, manuprāt, tā ir tiešām kaitniecība. Un tad mēs te varam runāt par drošības apdraudējumu. (Starpsauciens.)

Es negribu runāt par saturu, kas būs vai kā būs, jo es arī diemžēl esmu šo koncepciju tikai tagad pāršķirstījusi un meklēju šo interesējošo tematu. Kas mainīsies Latgalē, kas mainīsies Latvijas pierobežā? Meklēju par tehnoloģijām. Tas ir ļoti labi, ka “kvantu skaitļošanas spēju straujā attīstība” tiks kaut kādā veidā ieviesta kaut kur, ka “interneta protokola 6. versija” tiks ieviesta un tā tālāk. Bet kas notiks ar raidījumu latviešu valodā televīzijā un radio uztveršanu Latgalē? Un tā ir milzīga problēma, kas nav atrisināta. Un man vēlreiz jāatkārto, ka visus šos 20 gadus es esmu domājusi: vai tā ir apzināta kaitniecība vai nolaidība? Nevar būt tā, ka nebrauc neviens ne no politiķiem, ne no amatpersonām pa to reģionu 10 kilometru attālumā no robežas un to nav dzirdējuši.

Runājot par koncepciju, jā, es neatkārtošos, es arī neesmu iedziļinājusies visos jautājumos, bet nu, kā lai saka, koncepcijas, jā, mēs pieņemam, bet es saprotu, ka rīcības plāns, kas sekos... Droši vien tas būs izšķirīgais, kas tur parādīsies, un es ļoti sagaidu, ka koncepcijas plānā būs rakstīts, kas notiks ar Latvijas pierobežu Latgalē, vai tur tiešām latviešu valodā raidošie raidījumi skanēs un būs uztverami vietējiem. Vai arī mēs gaidīsim, kad pēdējie vietējie latvieši, latgalieši, nomirs, un tad vispār to telpu atstāsim bez jebkādas apraides.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Jā, tiešām laika bija maz apskatīt to koncepciju, bet pateikšu uzreiz, ko es izlasīju: “Nacionālā drošības koncepcija ir uz Valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes, kas jāņem vērā, izstrādājot jaunus politikas plānošanas dokumentus, tiesību aktus un rīcības plānus nacionālās drošības jomā. [..] Koncepcijā ir aplūkoti draudi, kas tieši un pastarpināti ietekmē Latvijas nacionālo drošību.” Neviena vārda koncepcijā nav par bērniem. Neviena! Mums tas nav nacionālā drošība? Mums bērni iet... mūsu dzimti... viņi nedzimst mums, mums ir vispār... Nu, kur bērni palikuši? A kur, kur šajā koncepcijā pateikts par to, ka mēs izmirstam? Tā nav nacionālā drošība?

Nacionālās drošības likums, 3. pants (uz kā balstās šī koncepcija), “Nacionālās drošības sistēma un tās uzdevumi”. “Izstrādāt vienotu, sistēmisku valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju nacionālās drošības politiku un saskaņoti un mērķtiecīgi visos valsts pārvaldes līmeņos izpildīt tās noteiktos tiesiskos, ekonomiskos, sociālos, militāros, drošības un citus pasākumus.” Ekonomiski... kur ir aizsargāti mūsu uzņēmēji šajā koncepcijā? Nav ne vārda ne par bērniem, ne par ekonomisko attīstību.

Un paldies Ābramas kundzei par to, ka minēja par Latgali. Pie tā es vēl pieķeršos klāt.

Vēl. Nacionālās drošības likums, 1. pants. “Nacionālā drošība ir valsts un sabiedrības īstenotu vienotu, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta [..] sabiedrības brīvas attīstības perspektīva [..].” Ar šo Nacionālās drošības koncepciju šeit es neredzu “sabiedrības brīvas attīstības perspektīvu”. Jums kaut kā ir nesaskaņa ar koncepciju un likumiem. Aizliegts taisīt tur... nezinu, jums tikai... tur ir aizliegts... taisīt ciet... tautas sanaidošana... nerunājot... nedrīkst runāt, nedrīkst domāt... Kas tālāk būs?

Slikti... ziniet, kā pie mums ir Latvijā, varbūt jūs šeit esat, tad jūs nezināt. Slikti runā, vāji runā, nerunā – čumadans, vokzāls un Krievija. Latvieši grib...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, latviešu valodā...

V. Pleškāne.... latvieši, tie pilsoņi... nepilsoņi, kuri grib integrēties sabiedrībā... Ziniet, kā radikāli noskaņoti cilvēki runā? Nezināt, nedzirdējāt? Es gribu runāt latviski, bet man nesanāk, bet cilvēkam – ko norāda? Neprot runāt, slikti runā – čumadans, vokzāls un Krievija.

Sēdes vadītāja. Es atkārtoju, Pleškānes kundze, lūdzu latviešu valodā.

V. Pleškāne. Un... ceļa soma, vokzāls (Smejas. Daži deputāti aplaudē.)... un uz turieni... Bet, jā, Nacionālās drošības likums, “sabiedrības brīvas attīstības perspektīva”... Šajā koncepcijā es to neredzu. “Nacionālās drošības sistēma un tās uzdevumi”. “Nacionālās drošības sistēmas uzdevumi ir šādi: savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisko attīstību.”

Par Satversmi vēl runājot, nedrīkst aizmirst, ka mūsu valstī blakus mūsu kopējiem elementiem pastāv mazākumtautību valodas un kultūras, ko jūs izslēdzat, padarāt par... ārpus likuma. Nacionālās drošības koncepcijas 7. pants saka: “Jānodrošina, ka visa Latvijas sabiedrība atrodas vienotā informatīvajā telpā, patērē vienotu saturu.” Jums, kas, vot... kuri ir no padomju laikiem, jums neko tas neatgādina? Kad mums Krievija bija tajā... ne Krievijā, kā tur bija, PSRS laikos – vienota informatīvā sistēma – nedrīkstēja vispār nekur skatīties ārpus... Vot, jūs darāt šeit to pašu. Tāpat tiek “pārtraukta sabiedrības šķelšana”. Otrādi, otrādi! Kāpēc jūs gribat aizslēgt pat to “Doma laukumu”...4? Tas saliedē sabiedrību. Tie, kuri neprot... vai lieto vairāk krievu valodu, viņi klausās, nu, mazākumtautības, viņi klausās. Viņi saprot, kas notiek Latvijā. Bet jūs...

Lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V. Pleškāne. A jūs gribat aizliegt viņiem integrēties ar to. Padomājiet drusku savādāk, no citas puses, ne tikai ar to radikālismu.

Un ļoti labi: “Turpmāka valsts informatīvās telpas aizsardzības un attīstības politika fundamentāli balstāma uz latviešu valodas un Satversmes vērtību bāzes.” Vot, šis man ir, vot, vismīļākais. Satversmi, kas nosaka: “Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena” – ko ciena? – “mazākumtautības”. Bet jūs ar šo koncepciju to nedarāt. 114. pants, par kuru es visu laiku runāju: “Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.” Kur tas ir?

Labi, parunāsim tālāk. A kas tad par Latgales valodas stiprināšanu? Kāpēc arī jūsu koncepcijā nav nekā, ne vārda?

Ziniet, jūs tagad runājat par to, ka skolās nezina latviešu valodu un neprot lasīt. Ziniet, maģistri, kur es tagad arī iestājos, mācos, nezina, ka tā ir latgaliešu valoda. Viņi līdz šim saka, ka tas ir dialekts. Par ko... par kādu... par kādu vispār tautas saliedētību jūs runājat ar tādu koncepciju? Mēs neatbalstīsim!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Augsti godājamais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Kristovska kungs, – milzīgs paldies jums! Jūs pacēlāt vienu tēmu, kas pēc būtības mums vienmēr ir, – kā trūkst skolotāju, mēs visi kā viens sakām: “Tas ir iekšējās drošības jautājums, jo savādāk mums nebūs, kas māca, būs neizglītota tauta.” Perfekti!

Pirms divām dienām mēs balsojām par Andas Čakšas demisijas pieprasījumu. Man gribētos paprasīt: “Ministre, ko jūsu ministrija ir darījusi, lai šajā Nacionālās drošības koncepcijā mēs iekļautu arī iekšējās drošības riskus, kas saistās ar skolotājiem?” Es sevi mierinu – gan jau būs rīcības plāns, un Izglītības un zinātnes ministrija tur ir sagatavojusi 100 priekšlikumu, kā uzlabot situāciju, tai skaitā skolotājiem. Es tiešām sevi mierinu, es atbalstīšu šo koncepciju un ticu, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir tik ļoti iedziļinājusies šajā dokumentā, ka tiešām ieliks visas vajadzīgās lietas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Māris Sprindžuks.

M. Sprindžuks (AS).

Godātie kolēģi, šo gribu teikt Jaunajai VIENOTĪBAI. Vienā valdības sēdē bija diskusija par to, kā veidot militārās infrastruktūras instrumentu, kāda veida projektus Latvija varētu pieteikt. Man sanāca tāds strīds ar tā laikā ārlietu ministru Rinkēviča kungu. Es teicu, ka mums vajadzētu ieguldīt, piemēram, ceļos vai tiltos, tur, kur mums ir... duāls raksturs, nu, piemēram, Salacgrīvā, kur mums ir jākaunas igauņu priekšā un pašiem savā priekšā, vai Latgalē tajos ceļos, kas savieno skolas, un tā tālāk. Un tā vietā Rinkēviča kungs teica: “Nē, mums jau tāpat ir par daudz struktūrfondu naudas, un taisīsim vien tos braukāšanas pasākumus, kas ir līdz šim.” Un tad pagāja dažas nedēļas, Rinkēviča kungs kļuva par Valsts prezidentu, un interesanti, viena no viņa pirmajām vizītēm bija uz Latgali, un šodien mēs daudz runājam par Latgali. Un man patika, kā mainījās Rinkēviča kunga retorika, jo tikko viņš redzēja šo situāciju, kas ir ar skolām, ceļiem, ar skolēnu autobusiem, viņš pilnīgi savādāk sāka runāt par valdības uzsākto skolu tīkla reformu. Jo skaidrs, ka valsts drošība lielā mērā izšķiras tieši mūsu austrumu teritorijās, kas ir Latgale un arī divi Vidzemes novadi – Alūksne un Balvi. Un tas, ko es kā ministrs savā laikā teicu, mums ir būtiski veidot īpašu instrumentu tieši austrumu teritorijām, apzināties, ka tas ir reģions, kurā dzīvo cilvēki un kurā ir jāveido īpaši kritēriji, veidojot pakalpojumu tīklu – vai tās ir skolas, vai tas ir sabiedriskais transports (Starpsaucieni.)... Laiks?... vai tie ir ģimenes ārsti. Tāpēc ka, ejot pēc klasiskā ekseļa, kā to darīja Čakšas kundze, veidot skolu tīklu, mēs tur neko nepanākam, mēs dodam cilvēkiem signālu – brauciet prom! Norvēģija savas ziemeļu teritorijas apzināti veido apdzīvotas, piemaksājot par to. Latvijā, piemēram, pašvaldību izlīdzināšanas sistēmas nauda nenoguļas nabadzīgākajos reģionos, kā tas būtu loģiski, bet lielajās pilsētās, jo tur ir spēcīgāks lobijs.

Ko es ar to gribu teikt? Ja mēs tiešām gribam īstu aizsardzības koncepciju – aizsargāt savu valsti, veidot apdzīvotu visu valsti –, tad mums ir jāsaprot, ka viss sākas ar reģionu politiku, pakalpojumu tīklu un skaidru perspektīvu cilvēkiem, kas tur dzīvo, kas tur kopj laukus, mežus, laiž bērnus skolā, ved savus vecākus cilvēkus saņemt sociālos pakalpojumus. Tikai tad mēs panāksim mūsu valsti drošu.

Diemžēl šeit ļoti daudz kas būtu jāmaina – sākot jau ar struktūrfondu plānošanu, jo visa Latvija šobrīd (Nav saklausāms.)... viens reģions, visi fondi ir pilnīgi vienādi – vai tā ir Rīga vai Pierīga, vai tā ir, piedodiet, Latgales Zilupe. Mums būtu jāveido vismaz divi reģioni – viedās sarukšanas reģions un reģions, kas attīstās – Rīgas metropole. Un katrai no šīm pusēm ir pilnīgi citas problēmas: vieniem jābūvē... pakalpojumi – skolas un bērnudārzi; otriem jādomā, kā nodrošināt infrastruktūru tur, kur cilvēku blīvums ir mazs.

Es stāstu vienkāršas lietas, bet viss sākas patiesībā ar plānu, plānotu pieeju un visu nozaru ministriju stratēģisku darbību, lai par to naudu, kas mums ir, nodrošinātu efektīvu tīklu, un tā ir plānošana no augšas. Un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai būtu ļoti liela loma šajā darbā.

Es atkārtošu: mūsu drošība sākas ar mūsu valsts apdzīvotību un cilvēku ticību un uzticēšanos varai. Viņi cienīs šo varu un uzticēsies tad, ja mēs strādāsim kā komanda, nevis, piedodiet, viens otru apsūdzēsim un iesim kā tāds vēzis, gulbis un līdaka katrs savā virzienā.

Drošība sākas ar reģioniem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Igors Rajevs otro reizi.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Es gribu atbildēt uz vienu jautājumu, kas nupat izskanēja vienā no iepriekšējām uzstāšanām, kad Pleškānes kundze runāja par bērniem un demogrāfisko situāciju. Citēju 13. lapaspusi, ceturto paragrāfu: “Iekšējo drošību ietekmē arī demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, augstais nabadzības līmenis un sabiedrības ienākumu nevienlīdzība, kā arī izglītības kvalitāte. Depopulācija, kas pārskatāmā nākotnē ir nenovēršama, kā arī iedzīvotāju novecošana radīs pieaugošu spiedienu pret valsts pārvaldi kopumā, vājinot tās spējas nodrošināt sabiedrības funkciju kvalitatīvu izpildi visā valsts teritorijā. Tas uzturēs paaugstinātu neapmierinātību sabiedrībā ar valsts pārvaldes nepietiekamo kapacitāti un darba kvalitāti un ilgtermiņā turpinās veicināt iedzīvotāju neuzticību valsts varai.” (Starpsauciens.) Ko lūdzu?

Sēdes vadītāja. Nesarunāties, lūdzu, ar zāli.

I. Rajevs. Tas nozīmē, šie jautājumi ir atspoguļoti koncepcijā, un tie ir ņemti vērā.

Jā, pēdējais, un te vēl viens komentārs, ko es gribēju pateikt. Te laikam visspilgtāk par to runāja Kristovska kungs. Par dokumenta uzbūvi, struktūru, termiņiem un nepieciešamo diskusiju par šo dokumentu. Jā, jā, jā un jā. Es piekrītu – jā, iespējams, ir pienācis laiks pārskatīt šī dokumenta struktūru (Starpsauciens: “Jā!”), pārskatīt veidu, kā mēs to virzām uz priekšu, un pārskatīt jautājumu, kā mēs diskutējam par tā saturu.

Un tāpēc... Bet es aicinu šo dokumentu apstiprināt un diskusiju atstāt uz nākamo dokumenta izstrādāšanas termiņu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Linda Liepiņa – otro reizi.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, ļoti īsi. Neliela replika Nacionālajai apvienībai.

Ļoti bieži... neskaitāmas reizes ir dzirdams no šīs tribīnes: ja deputāti un Latvijas sabiedrība nedomā tā, kā domā Nacionālā apvienība, tad tas ir Kremlis, tas ir Putins. Nu, pieņemiet, ka Nacionālajai apvienībai nav vienīgais pareizais viedoklis un drīkst būt arī citi viedokļi, kuriem nav nekāda sakara ar to, vai tā domā Kremlis, vai tā domā Putins vai ne.

Un jautājumā par medijiem (jums ir jāpiekrīt) nav ņemts vērā arī tas, ko domā, piemēram, SEPLP vadītājs Jānis Siksnis. Viņa viedokli jūs taču nevarat uzskatīt par Kremļa viedokli, vai ne?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Rihards Kols. (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Pavisam īsi. Izskatās, ka tiešām galvenais jautājums par Nacionālās drošības koncepciju ir valodas, valsts valodas, jautājums. Tā vismaz no šīm debatēm tas ir izkristalizējies.

Un nu ir jāvērš uzmanība, ka mēs to pieņemam 2023. gadā. Kas attiecas uz sabiedriskajiem medijiem, šī prasība – ar 2026. gadu... nu, divarpus gadi... Un paskatāmies, ar kādu ātrumu attīstās tehnoloģijas... tas pats sabiedriskais medijs, komerctelevīzija... seriālus, visu pārējo... vairs nealgo mūsu aktierus, lai ierunātu filmas, seriālus, tā vietā ir mākslīgais intelekts. Protams, tā intonācija izklausās diezgan šķībi greizi – bez cilvēciskā faktora...

Kolēģi, bija tāds mediju nozarē strādājošs cilvēks Artūrs Mednis, viņš paeksperimentēja pavisam īsu brīdi ar mākslīgo intelektu un ar manu uzrunu EDSO Parlamentārajā asamblejā šī gada februārī. Viņš man atsūtīja rezultātu – video. Es biju pārsteigts, es dzirdēju savu balsi, runājot spāņu valodā ar visām emocijām un visiem uzsvariem, un, kad es nosūtīju šo video Spānijā vienam savam draugam, kuru es nebiju redzējis kādu gadu, sakot, ka, redz, kā... paskat, kā es esmu apguvis spāņu valodu, viņš bija mēms, viņš teica: “Rihard, tas ir... tas ir sasniegums!” Un es, protams, viņu paķircināju un prasīju: “Nu, bet vairāk kurā dialektā... vai kā?” Viņš sacīja: “Nē, nu vairāk tu tur spāņu valodā kā latīņamerikānis runā, bet – nevienas kļūdas.”

Un, kolēģi, ko es ar šo gribu pateikt? Arī sabiedriskais medijs iet līdzi laikam. Mēs attīstām studijas, ieguldām nodokļu maksātāju naudu. Es pieļauju, arī 2026. gads... Un šis – ar mākslīgo intelektu – ir pēdējā pusgada laikā. Šis straujais izrāviens. Kas vēl būs pavisam pārredzamā nākotnē?

Tad nu mēs varam skatīties. Ir nodrošināts pakalpojums, kur jebkura mājsaimniecība Latvijā... Tā ir privāta izvēle, izvēles brīvība, kā es patērēju šo informāciju, ko sniedz sabiedriskais medijs valsts valodā... uzlikšu kaut vai krievu valodu, kaut vai japāņu valodu. Un to visu tehnoloģija ļaus darīt. Es esmu par to absolūti pārliecināts. (Starpsauciens.)

Līdz ar to, es teiktu, uzliktais mērķis – ar 2026. gadu pārtraukt no nodokļu maksātājiem valsts... nevis valsts, šeit es strikti ņemu savus vārdus atpakaļ... sabiedriskajā medijā... ir racionāls un pamatots. Un to brīvību izvēlēties, kurā valodā patērēt informāciju, mēs atstājam Latvijas iedzīvotāju ziņā. Bet tam nav jānotiek no nodokļu maksātāju naudas.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Aplausi.) Kolēģi!

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 10, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Kolēģi, mēs esam pietuvojušies pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Pirms rezultātu paziņošanas ir trīs paziņojumi.

Vispirms vārds Jānim Grasbergam – par deputātu grupas lauksaimniecības attīstībai dalībnieku maiņu.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, kolēģi! Saistībā ar valdības maiņu mums ir pamainījies deputātu sastāvs, un līdz ar to ir parādījušies arī kādi jauni lauksaimnieki... jauni cilvēki, kas ir saistīti ar lauksaimniecību un kas ir zinātāji, un mums... Tāpēc es aicinu uzreiz pēc Saeimas sēdes Baltajā zālē... tā kā izmainīt šīs grupas sastāvu. Tad pienāciet tur klāt...

Mūsu pirmais darba jautājums droši vien būs par aitām un vilkiem, kur ir tā, ka aitas ir Zemkopības ministrijas pakļautībā, vilkus aizstāv VARAM, un mums kaut kā tur tas viss jāsaliek kopā. Tā ka tiekamies pēc sēdes tepat, Baltajā zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam – par sadarbības grupu ar Ķīnu.

A. Kiršteins (NA).

Godājamie deputāti, tūlīt Dzeltenajā zālē mums ir (Starpsauciens: “Tā ir īstā zāle?”)... Dzeltenā ir īstā zāle.

Sēdes vadītāja.... mazu uzmanību!

A. Kiršteins. Tātad arī uz ļoti īsu mītiņu. Mums sakarā ar Krauzes kunga aiziešanu valdībā ir divas grupas, kur vienā viņš bija priekšsēdētājs, otrā – vietnieks.

Pie viena arī pateikšu, ka deputātu grupa sadarbības veicināšanai ar Turcijas parlamentu nākamajā ceturtdienā... starpbrīdī. Bet tagad lūdzu uz īsu, piecu minūšu, sanāksmīti.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raimondam Bergmanim – par starpinstitucionālo sadarbību.

R. Bergmanis (AS).

Kolēģi, tāpat kā Kiršteina kungs... Protams, ir notikušas izmaiņas mūsu Saeimā saistībā ar jaunas valdības izveidošanu, ir mainījušies... un ir daži cilvēki devušies pildīt pienākumus valdībā. Līdz ar to starpparlamentu sadarbības grupās ir notikušas pārmaiņas, tāpēc es aicinu burtiski uz piecām minūtēm pēc šīs sēdes Dzeltenajā zālē pulcēties deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Apvienoto Arābu Emirātu parlamentu locekļus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

___

Un tagad vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Ir reģistrējušies 87 deputāti, nav reģistrējušies 12: Jānis Dombrava, Inese Kalniņa, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Agnese Krasta, Māris Kučinskis, Lauris Lizbovskis, Linda Matisone, Zane Skujiņa-Rubene, Ģirts Štekerhofs, Andris Šuvajevs, Jānis Vucāns un Edgars Zelderis.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies.

Izsludinu pārtraukumu līdz pulksten 14.00. (Pauze.)

Kolēģi, mani precizēja – līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ieņemiet, lūdzu, vietas zālē! Turpinām sēdi pēc pārtraukuma.

Deputāti iesnieguši lēmuma projektu... tā, kolēģi... Saeimas Prezidijam iesniegtas izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Aivas Vīksnas atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Aivas Vīksnas atsaukšanu no Publisko...”... oi, es atvainojos... kur tad man ir... “Par Saeimas deputāta Andra Kulberga atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Aivas Vīksnas ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Un deputāti iesnieguši lūgumu grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Andra Kulberga ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Pārejam pie grozītās sēdes darba kārtības un sākam sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Pirmais likumprojekts – “Grozījumi Izglītības likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Labdien, kolēģi! Komisija septembra sēdē... laikam 19. septembrī... izskatīja grozījumus, kas saistīti ar programmu “Latvijas skolas soma”.

Nav saņemts neviens priekšlikums.

Komisija atbalstīja un lūdz atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Līga Kļaviņa.

L. Kļaviņa (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā”. Atgādinu, ka likuma grozījumi bija nepieciešami, lai saskaņotu likumā lietoto terminoloģiju gan ar Latvijas Republikas Satversmes ievadu, gan arī ar Latviešu vēsturisko zemju likumu un likuma spēku iegūtu piektās latviešu vēsturiskās zemes – Sēlijas – ģerbonis.

Uz trešo lasījumu likumprojektam bija viens priekšlikums. To Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosināja atbalstīt.

Lūdzu jūs atbalstīt šo vienīgo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L. Kļaviņa. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Nataļja MarčenkoJodko.

N. MarčenkoJodko (ST!).

Kolēģi, strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.

Atgādināšu, ka izskatāmais un otrs likumprojekts – “Grozījumi Ārstniecības likumā” – ir Sociālo un darba lietu komisijas iniciēti un sagatavoti, lai paliatīvās aprūpes pacientiem nodrošinātu integrētu aprūpi un atbalstu starpnozaru līmenī. Šis jaunais normatīvais regulējums par starpnozaru paliatīvās aprūpes organizēšanu un nodrošināšanu piedāvā visaptverošu un uz cilvēku centrētu paliatīvajā aprūpē esošu pacientu aprūpes dzīvesvietā modeli.

Paldies pilsoniskajai sabiedrībai un nevalstiskajām organizācijām, kuras aktīvi iesaistījās likumprojektu izstrādes un izskatīšanas gaitā.

1. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Artjoma Uršuļska priekšlikums. Tas ir tehnisks precizējums – tiek papildināts pilnvarojums Ministru kabinetam, tiek dots detalizētāks deleģēto uzdevumu apraksts. Komisija minēto priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

N. MarčenkoJodko. 2. – Artjoma Uršuļska priekšlikums. Attiecas uz atbalsta personu... piedāvā izslēgt... vārdu “kā”. Tas ir tehnisks precizējums. Komisija 2. priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

N. MarčenkoJodko. 3. – Artjoma Uršuļska priekšlikums. Tajā tiek salāgotas normas ar Augstskolu likumā ietvertajām normām, kuras stājās spēkā šī gada jūlijā, tiek definētas ciklu izglītības. Komisija priekšlikumu atbalstīja un iekļāva 4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kurš papildina pantu ar nosaukumu. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Aicinu Saeimu arī atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

N. MarčenkoJodko. Nākamais – 5. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Artjoma Uršuļska priekšlikums. Nosaka tiesības sociālajiem darbiniekiem, kuri ieguvuši otrā cikla augstāko izglītību, veikt arī sociālā rehabilitētāja un sociālā aprūpētāja pienākumus, papildus iegūstot īsā cikla profesionālo augstāko izglītību. Komisija 5. priekšlikumu daļēji atbalstīja un iekļāva 6. – komisijas priekšlikumā, kas ir tehnisks precizējums. 6. priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

N. MarčenkoJodko. 7. – veselības ministres Līgas Meņģelsones priekšlikums. Redakcionāli precizē pārejas noteikumus par Nacionālā veselības dienesta tiesībām atlasīt mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma pacienta dzīvesvietā sniedzējus, piesaistot arī sociālo pakalpojumu komponenti. 7. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

N. MarčenkoJodko. 8. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Artjoma Uršuļska priekšlikums. Par finanšu līdzekļu piešķiršanu noteiktam bērna aprūpē iesaistītam darbiniekam bērna ēdiena, apģērba un citu viņa individuālajām interesēm atbilstošu preču un pakalpojumu iegādei. Pārejas noteikumu... spēkā stāšanās laiks – 2024. gada 1. jūlijs. 8. priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

N. MarčenkoJodko. Visi priekšlikumi šajā likumprojektā ir izskatīti.

Lūdzu Saeimu atbalstīt minēto likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Nataļja MarčenkoJodko.

N. Marčenko-Jodko (ST!).

Tikko ziņoju par grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas ir vērsts uz paliatīvās aprūpes pacientam nodrošinātu integrētu aprūpi un atbalstu starpnozaru līmenī. Šis ir saistītais likumprojekts.

Likumprojektam uz trešo lasījumu priekšlikumi nav iesniegti.

Sociālo un darba lietu komisija minēto likumprojektu ir atbalstījusi.

Aicinu arī jūs likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Anita Brakovska.

A. Brakovska (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” ir izstrādāts, lai nodrošinātu iespēju īstenot regulā (ES) 2018/1862 noteiktās prasības, un tas ir izskatāms vienlaikus ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””.

Projekts paredz paplašināt Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pienākumus, lai īstenotu regulas nosacījumus. Likumprojekts veicinās neaizsargātu personu, tajā skaitā bērnu, tiesību aizsardzību.

Likumprojektā paredzētais regulējums skars datu subjektus – personas, attiecībā uz kurām iekšlietu ministrs vai Valsts policijas priekšnieka pilnvarotais darbinieks būs pieņēmis lēmumu par liegumu personai izceļot no Latvijas Republikas. Likumprojekta ietvaros... tiks apstrādāti minēto personu dati ceļošanas dokumentu anulēšanai un jauna personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai bez tiesībām ceļot.

Likumprojekts komisijā ir izdiskutēts un atbalstīts izskatīšanai Saeimas sēdē.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Brakovska. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 5. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu... nav. Atbalstīts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr. 320/Lp14), pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Andrejs Vilks.

A. Vilks (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja un atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””. Tas paredz... 19. panta pirmajā daļā... ka pašvaldība izveido pašvaldības policiju vai pašvaldība var veidot kopīgi ar citu pašvaldību... vai pašvaldība Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var deleģēt pašvaldības policijas uzdevumus citai pašvaldībai.

Minētie grozījumi ir saistīti ar Pašvaldību likumu, kura 4. panta pirmās daļas 14. punkts noteic, ka pašvaldībām ir pienākums izveidot un finansēt pašvaldības policiju.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr. 320/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Vilks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5. oktobris.

Sēdes vadītāja. Ir citi priekšlikumi? Nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš atbalstīts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr. 329/Lp14), pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””, pirmais lasījums.

Gribu vērst uzmanību, ka likumprojektu izstrādājis Ministru kabinets un tas ietilpst paketē ar iepriekš kā darba kārtības 8. punktu izskatīto likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” izstrādāts, lai paredzētu nacionālo mehānismu lēmumu pieņemšanai par liegumu personai izceļot no Latvijas Republikas, lai nodrošinātu iespēju īstenot regulas (ES) 2018/1862 32. panta 1. punkta “d” un “e” apakšpunktā, kā arī 4. punktā noteikto. 2018. gadā, pārskatot Šengenas Informācijas sistēmu, tika pieņemtas trīs regulas. Regula (ES) 2018/1862 paredz jaunu ziņojumu kategoriju, kas ir ziņojumi par liegumu izceļot neaizsargātām personām.

Šo ziņojumu mērķis ir nodrošināt minēto personu aizsardzību, tas ir, liegt izceļot personām, kuras savas neaizsargātības un lētticības dēļ var tikt iesaistītas noziedzīgās darbībās – cilvēku tirdzniecībā, ar dzimumu saistītā vardarbībā un tamlīdzīgi. Nacionālajā līmenī spēkā ir Nacionālās drošības likums, kas paredz iekšlietu ministram pilnvaras pieņemt lēmumu par liegumu personai izceļot no valsts gadījumā, ja persona pēc atgriešanās var apdraudēt nacionālo drošību.

Ņemot vērā regulas mērķi – nodrošināt pašas personas aizsardzību –, kā arī ievērojot Valsts policijas funkcijas, kuras korelē ar šīs regulas mērķi, ir izstrādāts izskatāmais likumprojekts. Tas paredz Valsts policijas priekšnieka pilnvarotam darbiniekam regulā noteiktajos gadījumos un attiecībā uz regulā noteiktajām personām kā galējo līdzekli pieņemt lēmumu par liegumu izceļot no valsts līdz četriem mēnešiem. Turpinoties pastāvēt apdraudējumam, šādu lēmumu var pieņemt atkārtoti vai pamatota iemesla gadījumā atcelt pirms termiņa. Personas savu tiesību aizsardzībai šo lēmumu var apstrīdēt Valsts policijas priekšniekam un pārsūdzēt tiesā.

Lai nodrošinātu ziņojumu iekļaušanu sistēmā, ir paredzēts izveidot arī nacionālas informācijas sistēmas personu izceļošanas... liegumu reģistru, no kura šie ziņojumi tiks iekļauti Šengenas Informācijas sistēmā. Ministru kabinetam tiek deleģēts uzdevums līdz šā gada beigām izstrādāt attiecīgos noteikumus.

Komisijā likumprojekts tika atbalstīts, saņemts arī līdzatbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atbalsts.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr. 329/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Švinka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 5. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Švinka. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Nākamais likumprojekts – “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, kolēģi! Ņemot vērā, ka Pasaules Veselības organizācija ir secinājusi, ka starptautiskas nozīmes sabiedrības veselības ārkārtas situācija ir beigusies, Latvijas valdība ir pieņēmusi lēmumu atzīt par spēku zaudējušu Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu.

Likumprojekts ir izskatīts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kas lūdz to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

E. Šnore. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam, galīgajam, lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

E. Šnore. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12. oktobris, likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē – 26. oktobrī.

Sēdes vadītāja. Vai ir citi priekšlikumi? Nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12. oktobris, un likumprojekta izskatīšana galīgajā lasījumā...

E. Šnore. 26. oktobrī.

Sēdes vadītāja.... 26. oktobrī. Paldies.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījums Administratīvās atbildības likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Labdien, kolēģi! Priekšlikumi likumprojekta “Grozījums Administratīvās atbildības likumā” otrajam lasījumam netika iesniegti.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Administratīvās atbildības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

E. Teirumnieks. Šī gada 3. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 3. oktobris.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”. Pamatojoties uz likumprojektu “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, uz Epidemioloģiskās drošības likumu tiek pārnestas normas no Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma.

Likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” tiek virzīts likumprojektu paketē; likums stājas spēkā vienlaikus ar likumu “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” un likumu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”.

Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums ir spēkā tik ilgi, kamēr pastāv epidemioloģiskās drošības draudi saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību. Šobrīd, kad Pasaules Veselības organizācija ir izplatījusi paziņojumu par ārkārtas situācijas atcelšanu, ir pamats Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu atzīt par spēku zaudējušu. Saistībā ar šo rosinājumu tiek nodrošināts, ka atsevišķas tā normas tiek saglabātas un integrētas Epidemioloģiskās drošības likumā, vienlaikus nodrošinot minēto normu nepārtrauktību.

Likumam ir ietekme uz sabiedrības veselību, jo tiek uzlabota infekcijas slimību pārvaldība, kas ir būtiski, lai pārvaldītu dažādus infekcijas slimības gadījumus, uzliesmojumus un epidēmijas un nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzību epidemioloģiskās drošības jomā.

Likumā tiek integrēta norma par vienotu digitālo epidemioloģisko rīku. Covid-19 pandēmijas ietekmē tika identificēta problēma, ka trūkst digitālas sistēmas Covid-19 uzraudzībai un apkarošanai. Epidemioloģiskās uzraudzības nodrošināšanai un lielu datu apjomu pārvaldībai bija nepieciešams izstrādāt jaunu epidemioloģisko rīku. Ieguvumi no šāda rīka darbības ir iespējami daudz plašāki nekā tikai Covid-19 datu apstrāde, un turpmāk šāds rīks būtu pielāgojams un pielietojams arī citu infekcijas slimību epidemioloģiskajai uzraudzībai un datu pārvaldībai. Tādējādi, pamatojoties uz Covid-19 pandēmijas laikā iegūto pieredzi un plānojot “Digitālās veselības stratēģiju līdz 2029. gadam”, 2023. gadā Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu izstrādāja vienotu digitālo epidemioloģisko rīku (EPID rīks) epidemioloģiskās uzraudzības un epidemioloģiskās situācijas pārvaldības vajadzībām.

Epidemioloģiskās uzraudzības datu apjoms ir ļoti liels, tāpēc bez mūsdienu prasībām atbilstošas informācijas sistēmas nav iespējams efektīvi pārvaldīt un analizēt epidemioloģiskās uzraudzības datus. EPID rīks kalpos ne tikai Latvijas iedzīvotāju epidemioloģiskajai drošībai, sistēma ir vērsta arī uz pārrobežu sabiedrības veselības apdraudējuma pārvaldību un sadarbību ar starptautiskajām un ārvalstu sabiedrības veselības institūcijām. EPID rīks samazina administratīvo slogu SPKC datu sniedzējiem, jo informācijas aprite notiek elektroniski, lai epidemioloģiski pārvaldītu infekcijas slimību gadījumus, uzliesmojumus un epidēmijas un nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzību epidemioloģiskās drošības jomā.

Tiek pārņemta norma par sadarbspējīgu sertifikātu Eiropas Savienībā, vienots digitāls vai papīra formāta apliecinājums, kā arī tiek pārņemta norma par vakcinācijas informācijas sistēmu (vienotais vakcinācijas tīkls), kas ir valsts informācijas sistēma, kura izveidota, lai nodrošinātu sabiedrības intereses sabiedrības veselības jomā, organizējot vakcināciju.

Nacionālais veselības dienests ir vakcinācijas informācijas sistēmas pārzinis un normatīvajos aktos noteikto uzdevumu īstenošanai veic datu apstrādi, kā arī organizē un vada vakcinācijas informācijas sistēmu.

Normatīvā regulējuma nepārtrauktības saglabāšana ļaus arī ārstniecības personām viegli turpināt savu darbu, piemēram, lietot personas veselības stāvokļa novērtēšanas veidlapu pirms vakcinācijas.

Epidemioloģiskās drošības likumā tiek nostiprināts regulējums attiecībā uz karantīnas režīmu ieslodzījuma vietās. Ieslodzījuma vietas ir īpaša vide, kur ir īpaši augsts dažādu infekciju izplatības risks, un Covid-19 infekcijas izplatība un tās ierobežošanas pasākumu pieredze ir devusi jaunu izpratni un redzējumu par to, kā jārisina šādu infekcijas slimību apkarošana ieslodzījuma vietās.

Lūdzu Saeimu piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 10, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

R. Petraviča. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Nosakiet, lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R. Petraviča. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 12. oktobris.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R. Petraviča. Un izskatīšana Saeimas sēdē – 26. oktobrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”. Pamatojoties uz likumprojektu “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, uz Pacientu tiesību likumu tiek pārnestas normas no Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma.

Likumprojekts “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” izstrādāts, lai nodrošinātu, ka Pacientu tiesību likums ietver deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas nosaka prasības un kārtību, kādā pieprasa, piešķir un izmaksā kompensāciju, nosaka izmaksājamās kompensācijas apmēru atbilstoši kaitīguma smagumam vai atsaka tās piešķiršanu, ja radies smags vai vidēji smags kaitējums pacienta veselībai vakcīnas pret Covid-19 infekcijas blakusparādību dēļ.

Pacientu tiesību uz kompensāciju par smagu vai vidēji smagu kaitējumu viņa veselībai vai dzīvībai, kas radies vakcīnas Covid-19 blakusparādību dēļ, saglabāšana un ietveršana Pacientu tiesību likumā veicinās plašāku iedzīvotāju iesaistīšanos vakcinācijas procesā un sekmēs sabiedrības aizsardzību pret infekciju izplatīšanos.

Pacientu tiesību likums tiek papildināts ar 17.1 pantu “Kaitējuma kompensācija par smagu vai vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai vai dzīvībai, kas radies apstiprināto vakcīnas pret Covid-19 infekciju blakusparādību dēļ”. Pantā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka prasības un kārtību, kādā pieprasa, piešķir un izmaksā kompensāciju vai atsaka pacienta kompensācijas piešķiršanu. Prasījumu par smagu vai vidēji smagu kaitējumu viņa veselībai vai dzīvībai izskata un lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā pēc kompensācijas pieprasījuma saņemšanas. Pacients kompensāciju par viņa veselībai vai dzīvībai smagiem un vidēji smagiem kaitējumiem pieprasa ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējumu atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā triju gadu laikā no vakcinācijas dienas.

Atzīstot par spēku zaudējušu Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, spēku zaudēs saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 49. panta pirmo daļu izdotie Ministru kabineta 2022. gada 3. maija noteikumi Nr. 272. Tiek papildināti pārejas noteikumi – šī likuma 17.1 pants stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim piemērojami Ministru kabineta 2022. gada 3. maija noteikumi Nr. 272.

Un vēl es vēlos piebilst, ka komisijas sēdē mēs uzdevām jautājumu Veselības ministrijai, jo no Ministru kabineta noteikumiem Nr. 330 “Vakcinācijas noteikumi” tiek svītrots 22. punkts, kas nosaka, ka iedzīvotājiem ir tiesības izvēlēties vakcinācijas iestādi vai ārstniecības personu, kura veiks vakcināciju, kā arī atteikties no vakcinācijas, un līdz ar to sabiedrībā bija diezgan liela neizpratne, bet, kā apliecināja Veselības ministrija, tad tas tiek darīts tikai tāpēc, lai nedublētu normatīvo aktu prasības, kas jau izriet no Pacientu tiesību likuma. Pacientu tiesību likumā ir teikts, ka personai ir tiesības atteikties no ārstēšanas, un ārstēšanas formulējums ietver arī vakcināciju un profilaksi.

Lūdzu Saeimu piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

R. Petraviča. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

R. Petraviča. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 12. oktobris, izskatīšana Saeimas sēdē – šī gada 26. oktobrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

___

Nākamā sadaļa – “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Lindas Liepiņas, Edgara Tavara, Aināra Šlesera, Kristapa Krištopana, Viļa Krištopana, Ramonas Petravičas, Andra Kulberga, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera, Edmunda Zivtiņa un Jura Viļuma pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par “Via Baltica” maršrutā esošā Salacas tilta Salacgrīvā tehnisko stāvokli”.

Iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Ilgstoši kritiskā stāvoklī ir ne tikai tilts pār Salacu Salacgrīvā, bet arī atbildības, kā saka, novelšana no pašvaldības uz ministriju, no ministrijas uz pašvaldību... un ilgstoši nekas nenotiek. Ir tāds pingpongs starp dažādām institūcijām. Un šis viss sagādā problēmas ne tikai iedzīvotājiem Salacgrīvā, kur ir apgrūtināta šī tilta lietošana, bet neaizmirstiet, ka šis tilts ir būtiska “Via Baltica” ceļa sastāvdaļa. Šis tilts – ja jau mēs šodien tik daudz laika veltījām runām par drošību – faktiski ir drošības jautājums, kas ilgstoši netiek risināts, ņemot vērā to, ka tilts atrodas būtiskā ceļa posmā starp Latviju un Igauniju un pa šo ceļa posmu ļoti bieži pārvietojas arī militārā tehnika.

Tādēļ es uzskatu, ka šis jautājums... mēs uzskatām, ka šis jautājums ir tik aktuāls, lai par to rakstītu pieprasījumu. Kādēļ Evikai Siliņai kā Ministru prezidentei, nevis satiksmes ministram? Tādēļ, ka mēs redzam, ka šeit iespējamā finansējuma neesamībā varētu rast dzirdīgas ausis arī Aizsardzības ministrijā, Satiksmes ministrijā, un šī jautājuma ātras risināšanas pārraudzība būtu noteikti jāuzņemas pašai Evikai Siliņai kā valdības vadītājai.

Un man būtu lūgums Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājam Čudara kungam: kad jūs plānosiet šo sēdi, lūdzu, paaiciniet uz sēdi arī kādu atbildīgo personu no Limbažu novada pašvaldības un arī no, iespējams, iesaistītajām ministrijām, ne tikai no Satiksmes ministrijas. Ministru prezidente... lai mēs saprastu, kādā stāvoklī šis jautājums šobrīd ir un kas notiks ar šīs problēmas risinājumu tuvākā nākotnē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam pieprasījums nododams Pieprasījumu komisijai.

___

Nākamā sadaļa – “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 288/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2023. gada 1. decembrim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta atbalstīšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmuma projekts atbalstīts.

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Deputāti Edgars Tavars, Andris Kulbergs, Juris Viļums, Aiva Vīksna, Česlavs Batņa, Māris Sprindžuks, Didzis Šmits, Raimonds Bergmanis, Edvards Smiltēns un Edmunds Jurēvics iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Aivas Vīksnas atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Edgars Tavars, Andris Kulbergs, Juris Viļums, Aiva Vīksna, Česlavs Batņa, Māris Sprindžuks, Didzis Šmits, Raimonds Bergmanis, Edvards Smiltēns un Edmunds Jurēvics iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Andra Kulberga atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Edgars Tavars, Andris Kulbergs, Juris Viļums, Aiva Vīksna, Česlavs Batņa, Māris Sprindžuks, Didzis Šmits, Raimonds Bergmanis, Edvards Smiltēns un Edmunds Jurēvics iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Aivas Vīksnas ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Edgars Tavars, Andris Kulbergs, Juris Viļums, Aiva Vīksna, Česlavs Batņa, Māris Sprindžuks, Didzis Šmits, Raimonds Bergmanis, Edvards Smiltēns un Edmunds Jurēvics iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Andra Kulberga ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Līdz ar to Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus! Kolēģi, pirms rezultātu nolasīšanas ir arī paziņojums.

Kolēģi, aicinu visus ģimenes un draugu lokā rīt no pulksten 10.00 līdz 18.00 apmeklēt Saeimas namu. Atvērto durvju dienas ietvaros ikvienam interesentam piedāvāsim aplūkot ekspozīciju “Saeimas kārtības rullim – 100”. Īpašā maršrutā varēs izstaigāt parlamenta telpas, tostarp Sēžu zāli un greznās reprezentācijas zāles. Tāpat varēs iegūt informāciju arī par parlamenta projektiem jauniešiem, kā arī nosūtīt īpaši veidotu pastkarti.

___

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Ir reģistrējušies 83 deputāti, nav reģistrējušies 16: Jānis Dombrava, Juris Jakovins, Inese Kalniņa, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Aleksandrs Kiršteins, Agnese Krasta, Māris Kučinskis, Andris Kulbergs, Lauris Lizbovskis, Linda Matisone, Zane Skujiņa-Rubene, Ģirts Štekerhofs, Andris Šuvajevs, Jānis Vitenbergs, Jānis Vucāns un Edgars Zelderis. Vitenberga kungu attaisnojam, jo redzam.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Satura rādītājs
14. Saeimas rudens sesijas 7. sēde
2023. gada 28. septembrī

Par darba kārtību

Par likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 354/Lp14) (Dok. Nr. 1237)

Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Zanei Skujiņai-Rubenei šā gada 28. septembrī (Dok. Nr. 1215., 611.1.8/1-32-14/23)

Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ģirtam Štekerhofam no šā gada 26. septembra līdz 29. septembrim (Dok. Nr. 1216., 611.1.8/2-47-14/23)

Lēmuma projekts “Par Toma Platača iecelšanu Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amatā” (Nr. 243/Lm14) (Dok. Nr. 1114)

Lēmuma projekts “Par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgo pārstāvju Andra Bērziņa un Edmunda Cepurīša apstiprināšanu, pastāvīgo pārstāvju aizstājēju Aivas Vīksnas un Ināras Mūrnieces apstiprināšanu un vadītājas vietnieka Edmunda Cepurīša apstiprināšanu” (Nr. 330/Lm14) (Dok. Nr. 1222)

Lēmuma projekts “Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu” (Nr. 339/Lm14) (Dok. Nr. 1241)

Reģistrācijas rezultāti

Paziņojumi

  - dep. J. Grasbergs

  - dep. A. Kiršteins

  - dep. R. Bergmanis

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

Par darba kārtību

Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 244/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1136)

Likumprojekts “Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā” (Nr. 221/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1137)

Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 222/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1213)

Likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr. 223/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1214)

Likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” (Nr. 330/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1038, 1125)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr. 320/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1027, 1126)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr. 329/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1037, 1127)

Likumprojekts “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 340/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1063, 1128)

Likumprojekts “Grozījums Administratīvās atbildības likumā” (Nr. 287/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1135)

Likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” (Nr. 341/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1064, 1228)

Likumprojekts “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” (Nr. 342/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1065, 1229)

Par pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par “Via Baltica” maršrutā esošā Salacas tilta Salacgrīvā tehnisko stāvokli” (Nr. 18/P14) (Dok. Nr. 1246)

- Motivācija - dep. L. Liepiņa

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 288/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2023. gada 1. decembrim” (Nr. 331/Lm14) (Dok. Nr. 1223)

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Aivas Vīksnas atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas” (Nr. 340/Lm14) (Dok. Nr. 1242)

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Andra Kulberga atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas” (Nr. 341/Lm14) (Dok. Nr. 1243)

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Aivas Vīksnas ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā” (Nr. 342/Lm14) (Dok. Nr. 1244)

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Andra Kulberga ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā” (Nr. 343/Lm14) (Dok. Nr. 1245)

Paziņojums

  - Saeimas priekšsēdētāja D. Mieriņa

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

Balsojumi

Datums: 28.09.23 09:06 Balsojums 1
Par - 64, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu (339/Lm14) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 28.09.23 09:36 Balsojums 2
Par - 66, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Toma Platača iecelšanu Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amatā (243/Lm14)

Datums: 28.09.23 09:37 Balsojums 3
Par - 78, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgo pārstāvju Andra Bērziņa un Edmunda Cepurīša apstiprināšanu, pastāvīgo pārstāvju aizstājēju Aivas Vīksnas un Ināras Mūrnieces apstiprināšanu un vadītājas ... (330/Lm14)

Datums: 28.09.23 09:58 Balsojums 4
Par - 40, pret - 6, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Par debašu laika pagarināšanu par 10 minūtēm

Datums: 28.09.23 10:14 Balsojums 5
Par - 20, pret - 44, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Par debašu laika pagarināšanu par 1 stundu

Datums: 28.09.23 10:15 Balsojums 6
Par - 18, pret - 49, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Par debašu laika pagarināšanu par 50 minūtēm

Datums: 28.09.23 10:16 Balsojums 7
Par - 69, pret - 3, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par debašu laika pagarināšanu par 10 minūtēm

Datums: 28.09.23 10:31 Balsojums 8
Reģistrējušies - 89.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 28.09.23 11:07 Balsojums 9
Par - 49, pret - 1, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par debašu laika pagarināšanu par 10 minūtēm

Datums: 28.09.23 11:59 Balsojums 10
Par - 61, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par debašu laika pagarināšanu par 2 minūtēm

Datums: 28.09.23 12:26 Balsojums 11
Par - 68, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu (339/Lm14)

Datums: 28.09.23 12:26 Balsojums 12
Reģistrējušies - 87.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 28.09.23 13:33 Balsojums 13
Par - 69, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (244/Lp14), 3.lasījums

Datums: 28.09.23 13:34 Balsojums 14
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā (221/Lp14), 3.lasījums

Datums: 28.09.23 13:39 Balsojums 15
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (222/Lp14), 3.lasījums

Datums: 28.09.23 13:40 Balsojums 16
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ārstniecības likumā (223/Lp14), 3.lasījums

Datums: 28.09.23 13:42 Balsojums 17
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā (330/Lp14), 1.lasījums

Datums: 28.09.23 13:43 Balsojums 18
Par - 66, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par policiju” (320/Lp14), 1.lasījums

Datums: 28.09.23 13:47 Balsojums 19
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par policiju” (329/Lp14), 1.lasījums

Datums: 28.09.23 13:48 Balsojums 20
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu (340/Lp14), 1.lasījums

Datums: 28.09.23 13:49 Balsojums 21
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu (340/Lp14), 1.lasījums

Datums: 28.09.23 13:50 Balsojums 22
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Administratīvās atbildības likumā (287/Lp14), 2.lasījums

Datums: 28.09.23 13:57 Balsojums 23
Par - 67, pret - 10, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (341/Lp14), 1.lasījums

Datums: 28.09.23 13:57 Balsojums 24
Par - 70, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (341/Lp14), 1.lasījums

Datums: 28.09.23 14:03 Balsojums 25
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Pacientu tiesību likumā (342/Lp14), 1.lasījums

Datums: 28.09.23 14:03 Balsojums 26
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pacientu tiesību likumā (342/Lp14), 1.lasījums

Datums: 28.09.23 14:07 Balsojums 27
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 288/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2023. gada 1. decembrim (331/Lm14)

Datums: 28.09.23 14:08 Balsojums 28
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Aivas Vīksnas atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas (340/Lm14)

Datums: 28.09.23 14:09 Balsojums 29
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Andra Kulberga atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas (341/Lm14)

Datums: 28.09.23 14:09 Balsojums 30
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Aivas Vīksnas ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā (342/Lm14)

Datums: 28.09.23 14:10 Balsojums 31
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Andra Kulberga ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (343/Lm14)

Datums: 28.09.23 14:11 Balsojums 32
Reģistrējušies - 83.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

28.09.2023. 09.00 11.00 13.30



Sestdien, 15.jūnijā