Latvijas Republikas 14. Saeimas
pavasara sesijas sestā sēde
2023. gada 11. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Es aicinu sēsties savās darba vietās. Cienījamie kolēģi! Reira kungs, Latkovska kungs, Krištopana kungs, Burova kungs! Mums jāsāk Saeimas sēde, tāpēc es aicinu jūs sēsties darba vietās.

Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas šī gada 11. maija sēdi.

Ir iesniegtas izmaiņas apstiprinātajā darba kārtībā. Deputāti Edvards Smiltēns, Edgars Tavars, Juris Viļums, Anna Rancāne un Edmunds Teirumnieks lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Par valsts meža zemes atsavināšanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tiek lūgts grozīt darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2023. gada 2. maija rīkojumu Nr. 252, ar kuru grozīts 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””. Vai kolēģiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Andrejs Judins, Agnese Krasta, Irma Kabalniņa, Inese Kalniņa, Hosams Abu Meri un Jānis Patmalnieks lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 245/Lp14) un alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 261/Lp14). Vai deputātiem (Noklaudzina ar āmuru.)...

Kolēģi, ir jau piecas pāri, sēde sākusies, lūdzu, sarunas pārtraucam un koncentrējamies darbam!

Tātad – vai deputāti neiebilst, ka darba kārtība tiek papildināta ar likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” un alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”? Nav iebildumu. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija aicina grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Edgars Putra, Aiva Vīksna, Edgars Tavars, Mārtiņš Felss, Jānis Grasbergs, Arnolds Jātnieks, Andrejs Ceļapīters, Linda Matisone, Juris Viļums un Ainars Latkovskis lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””... un uzreiz arī iekļaut sadaļā “Prezidija ziņojumi” kā 1. darba kārtības jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz pārcelt 16. darba kārtības punktu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (Nr. 257/Lp14) uz darba kārtības I sadaļu un izskatīt kā 1. darba kārtības punktu. Vai deputāti neiebilst? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” un arī lūdz likumprojektu iekļaut darba kārtības I sadaļā. Vai deputāti neiebilst? Deputāti iebildumus nav izteikuši. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 53/Lp14) trešajam lasījumam līdz 2023. gada 19. maijam” un vienlaikus arī lūdz lēmuma projektu iekļaut darba kārtībā pirms sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Vai deputāti neiebilst? Deputāti iebildumus nav izteikuši. Darba kārtība grozīta.

___

Kolēģi, sākam strādāt ar apstiprināto darba kārtību.

Sākam strādāt ar sadaļu “Prezidija ziņojumi”.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Kolēģi, ir izmaiņas apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

___

Sākam izskatīt sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Elektronisko sakaru likumā”, otrais lasījums. Šis likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā referēs deputāts Arnolds Jātnieks.

A. Jātnieks (NA).

Labrīt, cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Labrīt, kolēģes un kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Elektronisko sakaru likumā”.

Ir divi priekšlikumi, un tie ir atbalstīti.

Likumprojekts ir paredzēts steidzams.

Sēdes vadītājs. Saņemti divi priekšlikumi.

Tātad pret 1. priekšlikumu deputāti neiebilst, ja?

Pret 2. priekšlikumu deputāti arī neiebilst.

Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Par steidzamību... Otrais lasījums. Pareizi? Viss kārtībā.

Kolēģi, mums jāpieņem lēmums balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

A. Jātnieks. Jā, paldies.

___

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā””, otrais lasījums. Atgādinu, ka likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā referēs deputāte Nataļja Marčenko-Jodko.

N. Marčenko-Jodko (ST!).

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Augsti godātā Saeima! Saeima šo likumprojektu 23. februāra sēdē ir izskatījusi un konceptuāli to atbalstījusi, kā arī piešķīrusi tam steidzamību.

Īsi atgādināšu likumprojekta būtību. Izskatāmais likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas, ar ko groza direktīvu attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu, prasību ieviešanu nacionālajos tiesību aktos.

Sīkākā likumprojekta analīzē neieslīgšu, jo to jau izklāstīju pirmajā lasījumā, tomēr atgādināšu, ka likumprojekts labvēlīgi ietekmē darbinieku tiesību aizsardzību un realizāciju pārrobežu reorganizācijā iesaistītajās kapitālsabiedrībās.

Aicinu Saeimu izskatīt iesniegtos priekšlikumus un balsot par tiem.

1. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums.

Varu paskaidrot, ka, ņemot vērā, ka likumprojekts tiek virzīts vienlaikus ar likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” un likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, ir nepieciešams, lai šie likumu grozījumi stātos spēkā vienlaicīgi. Tāpēc ir nepieciešams precizēt likuma spēkā stāšanās laiku, lai tas saskanētu ar pakotnē esošo likumprojektu spēkā stāšanās laiku.

Tā kā likumprojektu izskatīšana ir aizkavējusies un tie nestājās spēkā tajā laikā, kas bija sākotnēji iecerēts, šajā priekšlikumā norādītais likuma spēkā stāšanās termiņš jau ir pagājis. Tāpēc pēc būtības šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Aicinu Saeimu neatbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

N. Marčenko-Jodko. 2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts. Likumprojekta spēkā stāšanos tas sinhronizē ar iepriekš minēto likumprojektu – “Grozījumi Komerclikumā” un “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” – spēkā stāšanos, proti, noteic, ka šis likums stājas spēkā 2023. gada 1. jūnijā.

Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Tagad visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti atbalsta 2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

Kolēģi, mums lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Paldies par ziņojumu.

N. Marčenko-Jodko. Paldies, kolēģi.

___

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā referēs deputāts Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā” un lūdz atbalstīt to trešajā, galīgajā, lasījumā.

Neviens priekšlikums uz trešo lasījumu netika saņemts.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu nav.

Lēmums par atbalstīšanu ir jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā referēs deputāte Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Labrīt, kolēģi! Ziņoju par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Atgādinu, ka likumprojekta mērķis ir nodrošināt informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstu reģistriem par dalībvalstīs piemērotajiem komercdarbības ierobežojumiem, kā arī par tajās reģistrēto komercsabiedrību pārrobežu reorganizāciju. Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu šī gada 26. aprīlī.

Priekšlikumi uz trešo lasījumu netika saņemti.

Komisija atbalstīja likumprojektu izskatīšanai trešajā lasījumā.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Kolēģi, esmu saņēmis lūgumu veikt izmaiņas apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Anita Brakovska, Viktorija Baire, Edmunds Jurēvics, Daiga Mieriņa un Ingmārs Līdaka lūdz izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 11. maija sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 48. punktu – likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (izskatīšana pirmajā lasījumā) – pirms darba kārtības 43. punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

___

Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā referēs deputāts Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās kolēģes un godājamie kolēģi! Trešajā lasījumā izskatām valdības iesniegto likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”.

Likumprojekta trešajam lasījumam tika saņemti 25 priekšlikumi.

1. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M. Felss. 2. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M. Felss. 3. – deputāta Kaspara Meļņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M. Felss. 4. – deputāta Kaspara Meļņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M. Felss. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M. Felss. 6. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M. Felss. 7. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M. Felss. 8. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M. Felss. 9. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M. Felss. 10. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M. Felss. 11. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M. Felss. 12. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī šo deputāti atbalsta.

M. Felss. 13. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M. Felss. 14. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M. Felss. 15. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M. Felss. 16. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M. Felss. 17. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M. Felss.18. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M. Felss.19. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 20. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 21. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M. Felss. 22. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M. Felss. 23. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 24. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M. Felss. 25. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Un šo arī deputāti atbalsta.

M. Felss. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi minēto likumprojektu pieņemšanai trešajā lasījumā un lūdz Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Paldies, Felsa kungs, par ziņojumu.

___

Kolēģi, esmu saņēmis lūgumu grozīt Saeimas sēdes darba kārtību.

Deputāti Viktorija Baire, Anita Brakovska, Edmunds Jurēvics, Daiga Mieriņa un Oļegs Burovs lūdz izdarīt grozījumus Saeimas šī gada 11. maija sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 49. punktu – likumprojektu “Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” (izskatīšana pirmajā lasījumā) – pirms darba kārtības 43. punkta. Vai deputāti neiebilst? Iebildumus nedzirdu. Tātad darba kārtība tiek grozīta.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”, pirmais lasījums. Atgādinu, ka komisija ir rosinājusi likumprojektu atzīt par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”, ko ir sagatavojusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ciešā sadarbībā ar Centrālo vēlēšanu komisiju.

Gribu tikai īsi uzsvērt trīs galvenos punktus, kas šajos grozījumos ir ļoti būtiski.

Pirmais. Ar šiem grozījumiem mēs nosakām skaidri un nepārprotami, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir jābūt iespējai vēlētājiem balsot jebkurā iecirknī – pēc izvēles.

Otrā svarīgā lieta. Mēs salāgojam termiņus, lai nav tā, ka ir sācies jau aģitācijas periods, bet saraksti vēl nav iesniegti.

Un trešais. Sakārtojam un padarām vēlētājiem pievilcīgāku iepriekšējās balsošanas sistēmu.

Ir risināti arī dažādi citi jautājumi, kas saistīti ar nelieliem tehniskiem uzlabojumiem, bet šie ir trīs galvenie punkti, kas izsaka likumprojekta būtību.

Vēlos izteikt pateicību Centrālajai vēlēšanu komisijai par iesaisti šī likumprojekta radīšanā, kā arī visai komisijai par vienprātīgu lēmumu un īpaši – komisijas priekšsēdētājai Mieriņas kundzei par aktīvo darbību.

Komisijas vārdā aicinu atzīt likumprojektu par steidzamu un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, vispirms ir jābalso par steidzamības noteikšanu likumprojektam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

E. Jurēvics. Komisijas vārdā aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu...

Sēdes vadītājs. Jums būtu jāaicina balsot par likumprojektu kopumā.

E. Jurēvics. Jā, es atvainojos.

Komisijas vārdā aicinu balsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanu Saeimas sēdē.

E. Jurēvics. Kolēģi, liels paldies par vienprātīgo atbalstu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam – 18. maijs, un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – Saeimas 25. maija sēdē.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, priekšlikums ir par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam noteikt 18. maiju un 25. maijā izskatīt Saeimas sēdē. Vai ir kādi iebildumi vai priekšlikumi? Nav. Tātad 18. maijs – priekšlikumu iesniegšanai, 25. maijs – izskatīšanai.

E. Jurēvics. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītājs. Paldies par ziņojumu.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā”, pirmais lasījums. Atgādinu, ka komisija ir rosinājusi likumprojektu atzīt par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā referēs deputāte Viktorija Baire.

V. Baire (JV).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vakar, 10. maijā, izskatīja likumprojektu “Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā”. Tas paredz svītrot Pārejas noteikumu 10.1 punktu, kas nosaka: “Līdz 2023. gada 1. jūnijam pašvaldības normatīvajā aktā par teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi noteiktajā kārtībā nodrošina šo pārejas notikumu 10. punktā noteiktajā kārtībā apstiprināto detālplānojumu atbilstību šā likuma 29. pantam.”

Pēc būtības ir tā: 2021. gada 18. februārī šis punkts, 10.1 punkts, tika pieņemts saistībā ar vēlmi veicināt pāreju no tā saucamajiem vecajiem detālplānojumiem, kas līdz 2013. gadam tika apstiprināti ar saistošajiem noteikumiem, uz jauno kārtību, kad detālplānojumi jau tiek pieņemti ar administratīvo aktu. Tas nozīmē, ka saistošie noteikumi būtu jāatceļ un detālplānojumi, kuru īstenošana uzsākta vai kuru īstenošanu plānots uzsākt no jauna, jāapstiprina ar vispārīgo administratīvo aktu, un jānoslēdz administratīvais līgums par detālplānojuma īstenošanu.

Izskatot šo grozījumu vakar, tika secināts: ja tiek svītrota minētā norma ar noteikto termiņu, tad... spēkā esošais normatīvais regulējums jau paredz, ka, lemjot par jebkurām izmaiņām, būtu jāpārskata vecie, līdz 2013. gadam pieņemtie, detālplānojumi, savukārt pašvaldībām, kuras pēc reformas ir apvienotas, jauns teritorijas plānojums ir jāizstrādā līdz 2025. gada 31. decembrim, un pārējām pašvaldībām – attiecīgi izstrādājot jaunos teritorijas plānojumus. Tātad var uzskatīt, ka termiņš ir noteikts.

Otrs – svītrojamā punkta kvalitatīva izpilde nav iespējama, jo ir uzskatāms, ka pašvaldībām šobrīd nav pieejami vienoti kritēriji un vadlīnijas detālplānojumu izvērtēšanai un noteikšanai par īstenotiem, spēku zaudējušiem vai atceļamiem, vai tādiem, kuru īstenošana uzskatāma par sāktu.

Jautājums par saistošo noteikumu apstiprinātajiem detālplānojumiem būtu arī jārisina citā normatīvajā aktā, tas ir, Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumos Nr. 628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem”.

Pašvaldības norādīja, ka svītrojamā punkta izpilde, pastāvot neskaidriem tā piemērošanas nosacījumu kritērijiem, rada ne tikai nesamērīgu papildu administratīvo slogu pašvaldībām, bet arī noved pie nevienādas jeb dažādas šīs normas piemērošanas. Tāpēc vakar vienbalsīgi tika apstiprināta šī punkta, 10.1 punkta, izslēgšana.

Jāpiemin, ka Latvijas Pašvaldību savienība un VARAM savās ikgadējās sarunās arī panāca vienošanos, ka šī norma ir atceļama.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu un atbalstīt pirmajā lasījumā... un arī galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, vispirms būtu jābalso par steidzamības noteikšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Un nu būtu jābalso par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

___

Baires kundze, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un arī laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

V. Baire. Komisijas vārdā es aicinu likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs izskatām šo likumprojektu uzreiz otrajā, galīgajā, lasījumā? Iebildumus nedzirdu. Tātad mēs drīkstam to darīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts.

V. Baire. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies par ziņojumu.

___

Nākamā sadaļa – “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 53/Lp14) trešajam lasījumam līdz 2023. gada 19. maijam”. Kolēģi, mums jābalso par šo lēmuma projektu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 53/Lp14) trešajam lasījumam līdz 2023. gada 19. maijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Kolēģi, atgriežamies sadaļā “Prezidija ziņojumi”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edgara Putras, Aivas Vīksnas, Edgara Tavara, Mārtiņa Felsa, Jāņa Grasberga, Arnolda Jātnieka, Andreja Ceļapītera, Lindas Matisones, Jura Viļuma un Ainara Latkovska iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” acīmredzot pieteicies runāt deputāts Edgars Putra.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Šis likumprojekts ir par divām lietām, kas skar tiešā veidā lauksaimniekus, it sevišķi mazos lauksaimniekus. Ir divas normas, kas šogad zaudē spēku.

Viena no normām – gada beigās. Tas ir attiecībā uz mazajiem lauksaimniekiem... attiecībā uz subsīdijām. Līdz šim subsīdijas netika apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. 2024. gadā tās varētu sākt aplikt. Tomēr, kolēģi, lai arī esam panākuši būtisku progresu attiecībā uz platību maksājumiem, vēl 2027. gadā mēs vidēji saņemsim tikai 80 procentus no tā, ko vidēji saņem Eiropā, tāpēc šī norma būtu jāpagarina uz nākamo termiņu. Šis atvieglojums mazajiem lauksaimniekiem ir vitāli svarīgs, lai nodrošinātu konkurētspēju kaut vai tajā pašā Latvijas līmenī, jo uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji šinī gadījumā, ja neņem ārā dividendes, nav aplikti ar šo nodokli.

Otra norma – attiecībā uz zemes iegādi. Arī spēkā esoša norma, kas beidzas 30. jūnijā. Tā paredz zināmas priekšrocības lauksaimniekam: ja viņš iegādājas lauksaimniecības zemi, iedzīvotāju ienākuma nodoklis pārdevējam nav jāmaksā. Tas attiecas arī uz Altum zemes fondu, un tas galvenais mērķis šai normai ir tāds, ka zemei ir jākalpo kā ražošanas līdzeklim, un ražošanas līdzeklis – pirmām kārtām tā ir pārtikas ražošana, zeme – nedrīkst kalpot kā pirkšanas un pārdošanas objekts vai vienkārši investīciju objekts.

Tādēļ, lai turpinātu šo iepriekš iesākto praksi, kura jau ir no 2014. gada, aicinu atbalstīt šo likumprojektu un nodot komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad “pret” neviens nav pieteicies runāt.

Vai deputāti neiebilst, ka likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” tiek nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai? Iebildumus no deputātu kungiem un kundzēm nedzirdu. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Česlava Batņas, Jurģa Klotiņa, Uģa Mitrevica, Edgara Tavara un Ata Dekšņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Deputāti iebildumus nav izteikuši. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aināra Šlesera, Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana, Ramonas Petravičas un Mārča Jencīša iesniegto likumprojektu “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Mārcis Jencītis.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Tuvojas eksāmenu laiks skolās, tāpat arī Saeimas pavasara sesija tuvojas noslēgumam, un tas ir nenokārtoto darbu laiks. Tas nozīmē, ka skolās šajā laikā nokārto darbiņus, kas ir iekavēti, lai varētu pabeigt skolu, nokārtot eksāmenus, lai iestātos augstākās izglītības iestādēs, kā arī tie, kas ir pabeiguši skolas, ieņemtu attiecīgu vietu sabiedrībā un nestu labumu.

Tātad pirms sesijas noslēguma es aicinu arī Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu atzīt par spēkā neesošu, jo visā pasaulē, arī Latvijā, šie nenokārtotie darbi tiek kārtoti. Piemēram, tikko, 5. maijā, Pasaules Veselības organizācijas vadītājs paziņoja, ka (es citēju) “koronavīrusa pandēmija vairs nav uzskatāma par starptautisku ārkārtas situāciju veselības jomā”. Tātad darbiņš nokārtots. Tāpat arī Veselības ministrijā šos darbiņus ir sākuši kārtot un paziņoja tikko, pāris dienas atpakaļ, es arī citēju – smuka bildīte bija feisbukā ielikta ar masku –, ka “atcelta pēdējā obligātā epidemioloģiskās drošības prasība – lietot sejas masku ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs”.

Taču ir kāda aste, kas nav nokārtota. Un es gribu atkārtot, ja kāds nav lietas kursā. Šis likums... Šeit 7.3 pantā ietilpst, ka “darba devējs nosaka darbinieku (amatpersonu) amatus vai kategorijas, uz kurām attiecas normatīvo aktu prasības un nosacījumi par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību”, kaut arī Latvijā vispārīgi tas ir atcelts, un tomēr attiecīgām cilvēku grupām joprojām sertifikāta prasība ir spēkā, un to droši var saukt arī par diskrimināciju jeb – visiem cilvēkiem nav vienādas tiesības. Precīzāk – darba devējam ir iespējams noteikt pašam, kuram amatam pieprasīt sertifikātu. Tāpat arī pakalpojumu sniedzējiem, pasākumu organizatoriem ir tiesības noteikt, pašiem izdomāt, kam noteikt, kam ne sertifikātu... pasākuma laikā. Tāpat arī sociālos pakalpojumus pansionātos un tamlīdzīgi var saņemt tikai ar Covid-19 sertifikātu vai testu, izņemot veselības drošības vai dzīvības apdraudējuma gadījumā. Tāpat arī izglītības iestādes, ja organizē apmācības ārpus izglītības iestādes, kur prasa epidemioloģiski drošu vidi, pieprasa no skolēniem vai studentiem Covid-19 sertifikātu.

Un noslēgumā – veselības aprūpes jomas studentiem. Mēs tikko šeit visi redzējām – pie Saeimas ēkas veselības aprūpes darbinieki piketēja –, un šeit tādi skaisti karodziņi daudziem ir salikti “Par kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpi”. Es nekādi neredzu, ka sertifikāta prasības varētu veicināt šo pieejamo un kvalitatīvo veselības aprūpi laikā, kad tik katastrofāli trūkst darbinieku.

Es aicinu atzīt par spēku zaudējušu šo likumu, un – ar amerikāņu epidemioloģes vārdiem: “Tas ir vērtību lēmums, nevis epidemioloģisks lēmums.”

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Tātad tika debatēts, runāja sadaļā “par”.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Dāmas un kungi! Kolēģi! Tikai šī gada 4. maijā Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu ārkārtas komitejas sanāksmē tika atzīts, ka globāli ir samazinājies, pirmkārt, Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaits, otrkārt, ar Covid-19 diagnozi stacionēto cilvēku skaits, treškārt, ar smagu Covid-19 formu slimojošo pacientu skaits, ceturtkārt, palielinājusies iedzīvotāju imunitāte pret Covid-19, piektkārt, ir vērojama pašlaik cirkulējošā SARS Covid Omicron paveida mazāka bīstamība cilvēku veselībai. Atgādinu – tas notika tikai tagad, 4. maijā.

Ņemot vērā minētos apstākļus, visas valstis ir aicinātas pāriet no Covid-19 ārkārtas pārvaldības uz ilgtermiņa pārvaldību, paturot piesardzību, jo saglabājas risks saistībā ar šī vīrusa turpmāku evolūciju. Mēs savā valstī, negaidot šīs rekomendācijas, pakāpeniski esam atcēluši visus ar Covid-19 saistītos veselības, ekonomiskos un sadzīviskos ierobežojumus.

Lielākā daļa ierobežojumu plašākai sabiedrībai tika atcelti jau 2022. gada martā un aprīlī, sekojoši maijā tika atcelta prasība lietot sejas maskas sabiedriskajā transportā. Tā paša gada augustā tika atcelta obligāta prasība veselības aprūpes darbiniekiem darba pienākumus veikt ar vakcinācijas sertifikātu. Šī gada 9. maijā tika atcelti ierobežojumi, kas bija saistīti ar masku lietošanu ārstniecības iestādēs un nepieciešamību uzrādīt sertifikātu, iestājoties sociālās aprūpes centrā.

Šobrīd attiecībā uz ierobežojumiem vienīgais nosacījums ir izolācija personai, kurai ir apstiprināts Covid-19. Līdz ar pēdējo ierobežojumu atcelšanu mēs pārejam uz Covid-19 vai iespējami cita vīrusa infekcijas draudu ilgtermiņa

pārvaldību.

Mums ir nepieciešams pabeigt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā esošo veselības drošības, personu aizsardzības un citu normu pārnešanu uz citiem dažādu nozaru normatīvajiem regulējumiem, lai arī turpmāk mēs varētu: pirmkārt, nodrošināt valsts kapacitāti rīcībai ārkārtas situācijās; otrkārt, turpināt situācijas monitoringu, analizējot vietējos datus, tai skaitā sekvencēšanas rezultātus un Eiropas Slimību kontroles centra un Pasaules Veselības organizācijas datus; treškārt, iekļaut vakcināciju pret Covid-19 rutīnas sabiedrības vakcinācijas shēmā un uzturēt medicīniskos pamatlīdzekļus – zāles, individuālos aizsardzības līdzekļus, testus, vakcīnas un tamlīdzīgi, paredzot nacionāla mēroga sistēmu šo līdzekļu ilgtermiņa nodrošinājumam – piegādes, uzglabāšanu, loģistiku.

Tāpēc šobrīd aicinu balsot “pret” šo likumprojektu, bet domāju, ka drīzumā (kā kolēģis teica, jau šīs sesijas laikā) mēs patiešām varēsim likumu pasludināt par spēku zaudējušu. Tikai, kolēģi, vēl nedaudz pacietības!

Saku paldies arī Veselības ministrijas parlamentārajai sekretārei Ilzei Ortveinai par šīs informācijas sagatavošanu.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Paldies par skaidrojumu.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”.

Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Aināra Šlesera, Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana, Ramonas Petravičas un Mārča Jencīša iesniegtā likumprojekta “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 43, atturas – 25. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aināra Šlesera, Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana, Ramonas Petravičas un Mārča Jencīša iesniegtā likumprojekta “Par Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst, ka likumprojekts komisijai tiek nodots? (Starpsaucieni.) Deputāti iebilst. Līdz ar to lēmums jāpieņem demokrātiskā ceļā – balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Aināra Šlesera, Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana, Ramonas Petravičas un Mārča Jencīša iesniegtā likumprojekta “Par Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 44, atturas – 24. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” nodošanu... Nē? Izmaiņa? Tā... man mazliet kaut kas sistēmā pārlēca. Labi, jā.

Tātad Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsojumu!”) Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Repatriācijas likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? (Starpsauciens: “Balsojam!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Repatriācijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsojam!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Repatriācijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Kolēģi, iesniegtas izmaiņas apstiprinātajā darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

___

Turpinām izskatīt sadaļu “Prezidija ziņojumi”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumus nedzirdu. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Iebildumus nedzirdu. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Nacionālās drošības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens.)

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Tātad deputāts Aleksejs Rosļikovs pieteicies runāt “pret”. (Dep. A. Rosļikovs: ““Pret”.”) Vai ne?

Lūdzu, vārds jums. (Dep. A. Rosļikovs: “Kā jau savādāk, vai ne?”)

A. Rosļikovs (ST!).

Priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie kolēģi! Aizsargāt mūsu valsti ir mūsu visu pienākums. Bet jūs varat darīt ar mani, ko gribat, – es neticu, ka konkrēts likums un konkrēts grozījums tiks izmantots par labu mūsu valstij. Vienkāršā valodā – notiks raganu medības.

Nu, kāds piemērs jums šajā gadījumā ir vajadzīgs? Es – par mūsu Brīvības pieminekli, es – par mūsu karogu, es – pret to, lai pret mūsu Brīvības pieminekli stāvētu citas valsts karogs. Vai es esmu valsts nodevējs? Nacionālās apvienības uztverē – būšu un noteikti pazaudēšu savu darbavietu.

Mēs visiem pašvaldību un valsts iestāžu darbiniekiem esam pasnieguši milzīgu dāvanu. Viņiem tagad ir jāsēž un jādomā, ko viņiem atbildēt priekšniekam, ja viņš kaut ko jautā. Bet – vai tas ir godīgi, kolēģi? Vai tas ir atbilstoši demokrātiskai sabiedrībai? Ja cilvēks grib pateikt, ka viņš ir pret to, ka pie Brīvības pieminekļa, pie mūsu svētās vietas, stāvētu citas valsts karogs? Nē, viņš nav valsts nodevējs, viņš ir savas valsts patriots, manā skatījumā; bet Nacionālās apvienības skatījumā – nodevējs.

Kāpēc cilvēkiem visu laiku tagad nāksies pierādīt, ka viņi ir mājās? Aleksejs ir mājās. Es esmu mājās! Tā ir mana valsts, un man ir absolūti visas tiesības atklāti un skaļi runāt par to, kas ir pareizi, kas nav.

Jūs varat iedomāties: tagad deputātu palīgi, piemēram, frakciju konsultanti, sekretāri – visi būs apdraudēti. Un tagad ne Šlesera kungs, ne Rosļikovs, ne Briškens lems, kāda sekretāre viņam būs, bet viņa tiešais priekšnieks, kuram liksies, ka konkrētais darbinieks nav lojāls valstij, un īpašs pierādījums tur nebūs vajadzīgs.

Cik mums līdz Korejai palika? Mēs runājam par to, ka kaimiņvalstī notiek cilvēktiesību ierobežošana. Atvainojiet, piedodiet, nu mēs te regulāri darām pilnīgi to pašu. Pietiek ar to, lai kāds pateiktu, ka cilvēks ir nelojāls.

Man personīgi – atvainojiet, kolēģi, – valsts drošības dienesti seko pat uz baznīcu. Es svētdien apmeklēju baznīcu, un pat tur aiz manis nāca aģents. Kad es pēc tam iznācu ārā, pieklauvēju viņam pie mašīnas – ko viņš dara? Ko viņš gaida no manis? Ko, viņaprāt, es tanī baznīcā daru? Viņš varbūt domā, ka tur, atvainojiet, piedodiet, zem ikonas ir telefons uz Maskavu? Ka es paceļu, saku: “Vladimir Vladimirovič, labdien, Aleksejs no Rīgas zvana.” Vai ko? Kaut ko tādu es tur daru? (Daži deputāti aplaudē.)

Tas tāpēc, ka kāds ir nolēmis, ka Aleksejs ir nelojāls. A kur pierādījumi? Nav.

A tagad, pateicoties konkrētam punktam, drīkstēs jebkuru cilvēku vienkārši, vot, tāpēc, ka gribas, izmest no darba. Vai tas ir normāli?

Ja viņš ir nelojāls valstij, ja viņš ir izdarījis prettiesisku darbību, noteikti ir kriminālatbildība. Ir valsts drošības dienesti, kuri seko līdzi, kuri fiksē un tad rīkojas. Bet šajā konkrētajā gadījumā mēs dodam iespēju veikt politisku izrēķināšanos.

Kolēģi! No Ziemeļkorejas mūs šķir viens solis. Policejiska nometne būs jau droši vien nākoštrešdien izveidota, nu reāli mēs jau dragājam tajā virzienā nenormālā ātrumā. Cik mums atlicis, lai atjaunotu nometni? Cik? Nedēļa, divas? Un attaisnot...

Ziniet, viena nometne, kas atrodas Salaspils rajonā... tur uzrakstīts: viņi tur gāja bojā, jo bijuši savas valsts patrioti.

Un es vēlreiz atkārtošu – tas, ka es gribu redzēt savu karogu un savu Brīvības pieminekli, nenozīmē, ka esmu valsts nodevējs. Es esmu savas valsts patriots.

Kolēģi, nebalsosim par lietām, kas ir absolūti... absolūtā ātrumā novirza mūs no demokrātijas. Tā nav nekāda demokrātija, tā ir politiska vajāšana, un politiskas nometnes ir nākamais solis.

Neatbalstīsim. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds – deputātam Jānim Dombravam (Starpsauciens.), lai runātu “par”.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi, bija ļoti kolorīta uzstāšanās.

Vēlos teikt, ka šie grozījumi ir izveidoti ļoti labā sadarbībā starp Nacionālās drošības komisijas darbiniekiem, Saeimas Juridiskā biroja pārstāvjiem, Valsts drošības dienesta pārstāvjiem.

Ņemot vērā ManaBalss.lv iniciatīvu, kurai pauda atbalstu ļoti liela sabiedrības daļa, tagad nedaudz sīkāk par šo grozījumu. Grozījums ir veidots, par pamatu ņemot spēkā esošo Izglītības likumu, kurā ir ietverts lojalitātes jēdziens – ka pedagogam ir jābūt lojālam pret valsti. Tas savulaik tika izstrādāts, konstatējot gadījumus, kad izglītības iestādēs bija personas, kuras atklāti aģitēja skolēnus īstenot pret Latvijas valsti vērstas darbības, kuras veidoja lojalitāti pret Krievijas Federāciju.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas iesniegtais likumprojekts “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā” paredz papildināt likumu ar 102. pantu, nosakot publiskas personas institūcijā nodarbinātajiem (te es uzsvēršu – gan valsts pārvaldes iestādēs, gan pašvaldību iestādēs, tostarp padotībā esošās institūcijās) pienākumu būt lojāliem Latvijas Republikai un tās Satversmei.

Tāpat grozījums noteiks valsts pārvaldē strādājošajiem aizliegumu “paust tādu publisku viedokli vai veikt darbības, kas vērstas pret demokrātiskas valsts teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu”.

Nu nevarēs valsts pārvaldes iestādēs strādāt personas, kas brauc uz Krimu, piedalās šajos pseidoreferendumos un mēģina leģitimizēt visas šīs darbības.

Šāds grozījums rosināts, ņemot vērā 13 165 personu parakstīto un Saeimai iesniegto Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Aizliegt ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās prokremliski noskaņotām personām”, kas, komisijas ieskatā, ir absolūti pamatota prasība, ievērojot pašreizējo ģeopolitisko situāciju un nepieciešamību novērst iespējamus draudus nacionālajai drošībai.

Jāuzsver, ka jau pašlaik ir spēkā vairāki likumi, kas attiecas uz valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, īpaši ierēdņiem, un prasa no viņiem lojalitāti gan valstij, gan Satversmei, taču vispārēja regulējuma, kas ikvienai valsts pārvaldē nodarbinātai personai uzliktu pienākumu būt lojālai Latvijas Republikai un Satversmei, līdz šim nav bijis.

Komisijas izstrādātais likuma grozījums vienādo attieksmi pret visiem valsts pārvaldē strādājošajiem, neizdalot to kā prasību atsevišķām personu grupām.

Likumprojektā piedāvātā 102. panta trešā daļa paredz, ka valsts pārvaldes darbinieku, tāpat kā valsts dienesta amatpersonu, var atbrīvot no amata, ja viņš paudis publisku viedokli vai veicis citas darbības, kas nepārprotami liecina, ka viņš nav lojāls Latvijas Republikai un tās Satversmei un viņa turpmākā nodarbinātība attiecīgajā publiskas personas institūcijā var apdraudēt šīs institūcijas darbību vai valsts intereses. Vēlos uzsvērt, ka šī iespēja atbrīvot personu no amata ir ierobežota ar vairākiem nosacījumiem.

Pirmkārt, izstrādājot likuma grozījumu, ir ievērots tas, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 102. panta paredzētais lojalitātes pienākums ierobežo Satversmes 100. pantā un Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantā nostiprināto vārda brīvību, tāpēc likumprojektā piedāvātās normas ir iespējams piemērot tikai kā galējo līdzekli, nodrošinot tajās noteiktā vārda brīvības ierobežojuma samērīgumu.

Otrkārt, likuma grozījums neattieksies uz gadījumiem, kad persona pauž kritisku, ironisku vai sarkastisku viedokli par valsts institūcijām un amatpersonām; uz viedokli, kas nav pausts publiski, kā arī uz citām situācijām, kad valsts pārvaldē nodarbinātajiem varētu pārmest zināmu diskrētuma trūkumu, bet tas nerada pamatu uzskatīt personu par nelojālu Latvijas Republikai un tās Satversmei.

Nav šaubu, ka demokrātijām ir jāspēj aizsargāt savu valsti un tās pilsoņus pret ārēju un iekšēju apdraudējumu. Tāpēc valsts un pašvaldību iestādēs nevar strādāt personas, kuras ir nelojālas Latvijai un tās Satversmei. Iecerētais grozījums liegs šādām personām strādāt valsts un pašvaldību iestādēs.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts tiek nodots komisijai.

___

Kolēģi, mēs esam saņēmuši lūgumus veikt izmaiņas apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”. Vai deputāti neiebilst? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Edgars Tavars, Jānis Dombrava, Rihards Kols, Andris Kulbergs un Linda Matisone lūdz izdarīt grozījumus Saeimas sēdes darba kārtībā un darba kārtības 17. punktu – “Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties virzīt Saeimai ratifikācijai Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” – pārcelt pirms darba kārtības 40. punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni.) Ir iebildumi? Nav iebildumu, ja? Tātad deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība tiek grozīta.

___

Tātad, kolēģi, turpinām izskatīt sadaļu “Prezidija ziņojumi”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edvarda Smiltēna, Edgara Tavara, Jura Viļuma, Annas Rancānes un Edmunda Teirumnieka iesniegto likumprojektu “Par valsts meža zemes atsavināšanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt “par” pieteicies deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Dāmas un kungi! Kolēģi! Centīšos īsumā izstāstīt par šo likumprojektu un paskaidrošu, kāpēc aicinu to atbalstīt.

Mēs bieži dzirdam pārmetumus, ka pašvaldības kopumā nepietiekami aktīvi strādā investīciju piesaistē un uzņēmējdarbības vides uzlabošanā. It sevišķi bieži dzirdam pārmetumus, ka Latgales pašvaldības jau gadiem ir dotējamas, no izlīdzināšanas fonda saņem lielu finansējumu. Dzirdam pārmetumus, ka pašvaldības īsti nav spējušas panākt ekonomisko izaugsmi nedz savā teritorijā, nedz Latgales reģionā kopumā.

Tagad šeit ir viens pozitīvs piemērs no Augšdaugavas novada, kur pašvaldība pati jau vairākus gadus ir strādājusi pie tā, lai izveidotu savā teritorijā industriālo parku, lai būtu ērtāka iespēja veidot jaunus rūpniecības, kā arī transporta, loģistikas, energoapgādes un citu nozaru uzņēmumus.

Pašvaldības īpašumā nav pietiekoši labas un plašas vietas, kur varētu kompleksi attīstīt industriālo zonu, tāpēc ir rasts šāds risinājums (līdzīgi, kā 2017. gadā ar likuma spēku Valmieras pašvaldībai tika piešķirts zemes īpašums). Un pašvaldība – Augšdaugavas novads – ir, tā teikt, nodrošinājusi tādu kā kompensējošu soli – ir sameklējusi savā teritorijā zemes īpašumus maksimāli tuvu valsts meža zemēm un tās nodod atpakaļ valstij (lai pašvaldībai būtu kāds kompensējošs mehānisms pretim šim mūsu lēmumam, šim likumprojektam).

Konkrētajai teritorijai ir stratēģiski vērtīgs un svarīgs novietojums – tai pāri iet dzelzceļa un elektrības augstsprieguma līnijas ar 110 un 330 kilovoltu jaudu, blakus ir elektroenerģijas sadales transformatora apakšstacija. Šī teritorija ir pieguloša Daugavpils apvedceļam, tātad ceļam uz Rīgu un citiem ekonomiski svarīgiem centriem.

Likumprojekta 4. pants paredz nekustamo īpašumu izmantot, lai veicinātu uzņēmējdarbību, veicinātu inovatīvu produktu ražošanu un attīstību, dažādotu reģiona ekonomisko attīstību, ievērojot pašvaldības attīstības dokumentus un Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteiktās prasības.

Likumprojektā ir arī paredzēts: ja nekustamais īpašums netiks izmantots šī likuma 4. pantā noteiktajiem mērķiem (nupat tos uzskaitīju), tad tas bez atlīdzības ir jānodod atpakaļ valstij.

Kolēģi, es gribu pateikties jums par to, ka šis likumprojekts ir iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā. Un gribu jums pateikties arī par to, ka jūs atbalstīsiet šī likumprojekta iespējami ātru izskatīšanu, nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai izvērtēšanai un, ja nepieciešams, labojumu veikšanai. Un ceru, ka būs rezultāts – likuma iespējami ātrāka pieņemšana, lai pašvaldība var aktīvi turpināt darbu pie investīciju piesaistes, uzņēmējdarbības vides attīstības, ekonomiskās situācijas uzlabošanas gan savā teritorijā, gan Latgales reģionā, līdz ar to – arī valstī kopumā.

Es domāju, ka pēc būtības katrā Latvijas pašvaldībā būtu jābūt tādam vai līdzīgam industriālajam parkam – teritorijai, kur uzņēmēji var veiksmīgāk attīstīties.

Aicinu balsot “par”.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta “Par valsts meža zemes atsavināšanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai? Neviens neiebilst. Likumprojekts tiek nodots komisijai.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots komisijai.

___

Kolēģi, sākam strādāt ar sadaļu “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”, bet pirms tam izskatīsim izmaiņas apstiprinātajā darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Vai deputāti neiebilst? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojektu iekļaujam šodienas sēdes darba kārtībā.

___

Atgriežamies sadaļā par amatpersonu ievēlēšanu vai apstiprināšanu.

Nākamais darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Augstākās tiesas tiesneses Daces Jansones atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā referēs deputāts Atis Deksnis.

A. Deksnis (AS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izskatīšanai Saeimas šodienas sēdē ir iesniegts lēmuma projekts par Daces Jansones atbrīvošanu no tiesneses amata.

Šī gada 26. aprīlī Juridiskās komisijas sēdē komisijas locekļi uzklausīja Tiesu administrācijas pārstāvju ziņojumu un saņēma pozitīvas atsauksmes par tiesneses līdzšinējo darbu. Komisijai arī klātienē bija iespējams uzklausīt pašu tiesnesi.

Saeima ir saņēmusi arī tiesneses Daces Jansones iesniegumu, kur viņa lūdz atbrīvot viņu no tiesneses amata ar 2023. gada 1. jūniju pēc pašas vēlēšanās – sakarā ar došanos pensijā.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu balsot un atbrīvot tiesnesi Daci Jansoni no tiesneša amata ar 2023. gada 1. jūniju pēc pašas vēlēšanās – sakarā ar došanos pensijā.

Sēdes vadītājs. Tātad lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Augstākās tiesas tiesneses Daces Jansones atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Nākamais darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Zanes Aldiņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā referēs deputāts Atis Deksnis.

A. Deksnis (AS).

Izskatīšanai Saeimas sēdē ir iesniegts lēmuma projekts “Par Zanes Aldiņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Šī gada 26. aprīlī Saeimas Juridiskā komisija savā sēdē uzklausīja Tiesu administrācijas ziņojumu par tiesneses līdzšinējo darbu un saņēma pozitīvas atsauksmes. Zane Aldiņa par tiesnesi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā strādā kopš 2020. gada septembra, bet tiesu sistēmā strādā jau kopš 2006. gada, un par viņas darbu ir saņemtas pozitīvas atsauksmes arī no Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētājas Andas Kraukles un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesneša Guntara Stūra.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu balsot un apstiprināt Zani Aldiņu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Zanes Aldiņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Nākamais darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Jāņa Silicka iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā referēs deputāts Atis Deksnis.

A. Deksnis (AS).

Šī gada 26. aprīlī Saeimas Juridiskā komisija savā sēdē uzklausīja Tiesu administrācijas ziņojumu par Jāņa Silicka līdzšinējo darbu un ieguva pozitīvas atsauksmes, rekomendācijas viņa apstiprināšanai tiesneša amatā.

Jānis Silickis ir ieguvis augstāko juridisko izglītību, viņam ir maģistra grāds, ir arī maģistra grāds ekonomikā. Viņam līdzšinējā pieredze ir Jelgavas pilsētas pašvaldības policijā, Valsts policijas Zemgales rajona pārvaldē, un no 2016. gada Jānis Silickis strādā Rietumzemgales prokuratūrā kā prokurors.

Esam ieguvuši pārliecību... Un tāpēc Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot un iecelt Jāni Silicki par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi ar 2023. gada 22. maiju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jāņa Silicka iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Nākamais darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Sanitas Babres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Par to referēs deputāts Atis Deksnis.

A. Deksnis (AS).

Arī Juridiskās komisijas šī gada 2. maija sēde bija bagāta ar lēmumu projektiem par tiesnešu apstiprināšanu, tādēļ – nedaudz kopīgs ziņojums, tad jau – par katru šo lēmuma projektu atsevišķi.

Ir pieci tiesneši, kuri jau ir nostrādājuši trīs gadus, un Tiesu administrācija ir sniegusi Juridiskajai komisijai pozitīvus ziņojumus par visu šo piecu tiesnešu līdzšinējo darbu. Komisijā ir saņemti arī Latvijas Republikas Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmumi ar pozitīvu tiesnešu darba izvērtējumu.

Tādēļ šajā brīdī aicinu Saeimu jau konkrēti balsot par Sanitas Babres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Sanita Babre kā tiesnese strādā Vidzemes rajona tiesā no 2021. gada, bet tiesu sistēmā ir pieredze jau no 2019. gada.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Sanitas Babres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Nākamais darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Edgara Biezā apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Vārds – Juridiskās komisijas referentam Atim Deksnim.

A. Deksnis (AS).

Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu balsot un apstiprināt Edgaru Biezo par Rīgas administratīvās rajona tiesas tiesnesi... par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Edgara Biezā apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Nākamais darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Nataļjas Saratovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Par to Juridiskās komisijas vārdā ziņos deputāts Atis Deksnis.

A. Deksnis (AS).

Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu balsot un apstiprināt Nataļju Saratovu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Nataļja Saratova strādā Daugavpils tiesā kā tiesnese no 2020. gada 3. septembra.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Nataļjas Saratovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Nākamais darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Ingas Serafimovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Atis Deksnis.

A. Deksnis (AS).

Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu balsot un apstiprināt Ingu Serafimovu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Inga Serafimova strādā Kurzemes rajona tiesā par tiesnesi no 2020. gada.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ingas Serafimovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Daiņa Slišāna apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā referēs Atis Deksnis.

A. Deksnis (AS).

Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu balsot un apstiprināt Daini Slišānu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Dainis Slišāns no 2020. gada strādā Rīgas pilsētas tiesā kā tiesnesis.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Daiņa Slišāna apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Paldies par ziņojumiem, Dekšņa kungs.

___

Sākam strādāt ar sadaļu “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”, tātad – “Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem”.

Darba kārtībā – pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Covid-19 likumu spēkā esamības nepieciešamību”. Pieprasījumu iesnieguši deputāti Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans, Ainārs Šlesers, Oļegs Burovs, Jekaterina Dorošķeviča, Edmunds Zivtiņš, Ričards Šlesers, Mārcis Jencītis un Igors Judins.

Motivācijai vārds – deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Latvija ir ļoti pārregulēta valsts ar dažādiem likumiem un normatīvajiem aktiem, un tas nav nekāds noslēpums nevienam no mums. Kaut kā ir sanācis, ka mēs spītīgi turamies pie šiem likumu blāķiem un normām, kas vairs nav aktuālas, pie likumiem, kas vairs nav vajadzīgi.

Starp citu, savulaik, kad es dzīvoju Igaunijā, tur bija ļoti labs piemērs. Uzņēmēji stāstīja, kā, mainoties valdībai, pie valdības tika izveidota uzņēmēju grupa, kas burtiski revidēja spēkā esošus likumus, un no daudziem likumiem un regulējumiem Igaunija savulaik atteicās. Es domāju, ka mums būtu jāiet tas pats ceļš. Iespējams, ka jaunais valdības vadītājs pēc jauna prezidenta nominēšanas arī ies šādu ceļu.

To, ka mēs esam iestiguši šādos regulējumos un meklējam visdažādākos argumentus, kāpēc tā vai cita likuma norma būtu jāatstāj spēkā, parāda arī vairākkārtēji balsojumi par... Covid-19 pandēmiju, kas jau ir beigusies kādu laiku. Bet tie likumi, kas regulē vienu vai otru valsts iestādes... un ne tikai rīcību, joprojām ir spēkā.

Es pirms kāda laika mēģināju arī šeit, no Saeimas tribīnes, pastāstīt jums par tiem piemēriem, ka šīs likuma normas joprojām tiek izmantotas negodprātīgi. Un tādu signālu ir pietiekami. Ņemot vērā to, ka... Viļuma kungs, paldies jums! Jūs šodien mēģinājāt ieviest kaut kādu skaidrību, kāpēc, teiksim, APVIENOTAIS SARAKSTS joprojām tur pie dzīvības šos Covid-19 likumus.

Nu, man nepietiek ar šādu skaidrojumu, es gribētu dzirdēt, ko par šo visu Covid-19 regulējumu teiktu joprojām pie varas esošais Krišjānis Kariņš. Jācer, ka viņš pats kaut ko teiks... Bet cerība – muļķa mierinājums, gan jau sūtīs atkal kādas savas dāmas. Ļoti gribēšu redzēt Krišjāni Kariņu Pieprasījumu komisijā un paklausīties, kā viņš mēģinās vingrot, teiksim, pamatojot, kāpēc šie Covid-19 likumi joprojām ir spēkā un kāpēc koalīcija spītīgi nevēlas tos izbeigt. Manuprāt, tā ir ļaunprātīga rīcība attiecībā pret iedzīvotājiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

___

Darba kārtībā – pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par atbalstu mājsaimniecībām un juridiskajiem lietotājiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai”.

Vārdu motivācijai lūdzis deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, godātie kolēģi! Es domāju, jūs visi būsiet ievērojuši, ka atbalsts par energoresursiem, par elektrību, bija terminēts un šobrīd šie termiņi ir pienākuši, un dažādi atbalsta veidi sāk zaudēt spēku. Līdz ar to, piemēram, mājsaimniecībām atbalsts par apkuri it kā vairs nav vajadzīgs, bet, no otras puses, mēs visu laiku aizmirstam to, ka ir arī ūdens uzsildīšana un tā arī kaut ko maksā. Līdz šim visu laiku tas atbalsts ir bijis. Un te jautājums – cik tā ūdens uzsildīšana maksās pēc tam, kad atbalsta maksājumi beigsies?

Otrs jautājums ir par atbalstu uzņēmējiem elektroenerģijas... piemēram, eksportējošiem uzņēmējiem, kuriem elektrība ir svarīgs resurss. Jautājums – kā tas ietekmēs viņu eksportspēju, jo atbalsta sadaļa bija gana liela šiem uzņēmumiem.

Mūsu pieprasījums ir valdībai, lai tā skaidro, kāds ir izvērtējums šai situācijai un kāda ir nākotnes perspektīva atbalsta sniegšanai.

Tāpēc mēs aicinām Pieprasījumu komisiju vērtēt un saņemt arī no attiecīgās ministrijas – Klimata un enerģētikas ministrijas – plānu. Mums ir sajūta, ka tāda izvērtējuma, vismaz runājot ar uzņēmējiem, šobrīd nav. Un jautājums – kādi ir tie nākamie soļi?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

___

Nākamā sadaļa mums ir “Pieprasījumu komisijas atzinums”.

Tātad darba kārtībā – deputātu Viktora Valaiņa, Daigas Mieriņas, Kaspara Meļņa, Jāņa Vucāna, Augusta Brigmaņa, Harija Rokpeļņa, Anitas Brakovskas, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes, Gunāra Kūtra pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par nacionālo interešu ievērošanu, valdībai lemjot par pirmpirkuma tiesību izmantošanu AS “Gaso” pārdošanas darījumā”.

Pieprasījumu komisijas vārdā referēs deputāts Hosams Abu Meri.

H. Abu Meri (JV).

Labrīt, kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu pieprasījumu “Par nacionālo interešu ievērošanu, valdībai lemjot par pirmpirkuma tiesību izmantošanu AS “Gaso” pārdošanas darījumā”. Mums sēdē piedalījās klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars, un tā sēde bija 26. aprīlī. Toreiz viņš mums stāstīja, ka vēl nekas juridiski nav sākts, nekādas informācijas valdībai vēl nav. Protams, diskusija bija ar deputātiem par nākotni.

Rezultātā balsojām, pieprasījums ir noraidīts.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Jā, tik tiešām uz pieprasījuma iesniegšanu (vismaz pēc klimata un enerģētikas ministra vārdiem) valdībā nebija saņemts neviens pats dokuments par šo jautājumu, par kuru presē gana plaši un daudz tika aprakstīts, ka Igaunijas uzņēmums pērk mūsu “Latvijas Gāzes” infrastruktūru. Un mums tomēr šis pieprasījums liekas aktuāls un vietā, norādot valdībai uz to, ka šobrīd... ka mēs runājam par sašķidrinātās dabasgāzes termināli, ko varētu attīstīt. Šis jautājums joprojām ir politiskajā dienaskārtībā, un arī no praktiskās dienaskārtības tas vēl nav noņemts nost.

Manā ieskatā, šāds terminālis mūsu drošības interesēm ir svarīga lieta. Lai to īstenotu, būtu ļoti pareizi, ja mums būtu... kā mums šobrīd “Latvenergo” ir infrastruktūras pārvaldītājs, mums būtu arī “Latvijas Gāze”, kas pirms tam bija privātās rokās – visa šī infrastruktūra. Šobrīd Latvijas valstij ir unikāla iespēja pārņemt visu vienās rokās un veikt tālāko attīstību jau ļoti skaidri, saprotami un ar pilnīgi citu iespēju lauku.

Mūsu ieskatā, valdībai nevajadzētu pieļaut, ka šis stratēģiskais uzņēmums nonāk citu akcionāru, ārvalstu investoru, rokās. Šī ir nacionālās drošības infrastruktūra, kura būtu jānopērk pašai Latvijas valstij, ļaujot operēt... brīvais tirgus. Lūdzu, kas grib, tirgo gāzi – par to nav jautājums. Jautājums ir par pamatbāzes infrastruktūru. Ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir rentabls bizness. Privātais bizness ir novērtējis to, ir skaidra cena.

Mūsu ieskatā, būtu jādara viss iespējamais, lai valdība tieši par tādu pašu cenu pārņemtu šo uzņēmumu pilnā kontrolē. Mums ir “Conexus”. Lūdzu, izmantojam šīs iespējas, lai “Conexus” vienkārši nopērk. Dīvaini, kāpēc “Conexus” jau pats sākotnēji nav izteicis šādu piedāvājumu un nav izrādījis iniciatīvu iegādāties šo infrastruktūru.

Atcerēsimies stāstu par “Sadales tīklu”. Tā arī ir sadales infrastruktūra. Un “Sadales tīklam” gada nogalē, iepriekšējā gada nogalē, dzirdējām, – četrkārtējs tarifu pieaugums. Četrkārtējs tarifu pieaugums! Pēc politiskās iejaukšanās šis pieaugums tik un tā ir ārkārtēji liels, bet tas samazinājās vairākas reizes.

Tas pats ir attiecībā uz šo uzņēmumu. Es nestādos priekšā, kā jūs iedomājaties, kā jūs spēsiet ietekmēt šī uzņēmuma tālākos tarifus, ja tas būs pilnā privātuzņēmuma kontrolē.

Manuprāt, kolēģi, šis sadales instruments... Mums jāvairo sava enerģētiskā neatkarība. Šī ir iespēja, kā to izdarīt. Mums vajag izmantot šo iespēju un stiprināt savu energoinfrastruktūru.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Šlesera kungs, vai jums pietiktu ar divarpus minūtēm? Vai tomēr pēc pārtraukuma...? (Dep. A. Šlesers: “Pēc pārtraukuma.”; starpsaucieni.) Tātad, kolēģi, jums nepietiktu ar divām minūtēm.

Man būtu ierosinājums paredzēt 10 minūšu pārtraukumu šajā sēdē un tad turpināt pulksten 10.40. Nevis pusstundas pārtraukums, bet 10 minūšu pārtraukums. Vai kolēģi neiebilst pret šādu piedāvājumu? Ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav, nav!”) Nav iebildumu? (Starpsaucieni: “Nav!”)

Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Bet, kamēr tiek gatavoti rezultāti, cienījamie kolēģi, mums ir paziņojumi. Ir kāda ļoti svarīga jubileja mūsu deputātei. (Noklaudzina ar āmuru.) Kolēģi, sēdes pārtraukums vēl nav sācies, lūdzu, sēdieties! Tātad 50... Nē... Tātad 11. maijā Līga Kļaviņa svinēja ļoti skaistu jubileju. (Aplausi. Starpsauciens: “Svin.”) Svin, svin! Daudz laimes! Tātad sirsnīgi, sirsnīgi sveicam šodienas ļoti skaistajā jubilejā deputāti Līgu Kļaviņu!

Kolēģi, es gribu jūs informēt, ka 29. aprīlī Saeimas hokeja komanda draudzības spēlē mērojās spēkiem ar Latvijas Hokeja federācijas un bijušo Latvijas izlases spēlētāju komandu. Spēle bija spraiga un emocijām bagāta. Mūsu komanda dāvāja uzvaru Latvijas Hokeja federācijas komandai, to novēlot kā ceļamaizi mūsu hokejistiem, kuri jau rītvakar aizvadīs pirmo spēli pasaules čempionātā. Turēsim īkšķus par Latvijas izlasi. Hokeja čempionāta noskaņās aicinu tepat blakus, Balsošanas zālē, novērtēt Saeimas komandas draudzības spēlē izcīnīto kausu. Ieguvām otro vietu. (Aplausi.)

Vārds Saeimas sekretāra... nē, paziņojumam.

Vārds – deputātei Ingai Bērziņai paziņojumam par Kurzemes deputātu grupas dibināšanu.

I. Bērziņa (JV).

Labdien, kolēģi! Aicinu visus Kurzemes deputātus un Kurzemes atbalstītājus uz Kurzemes grupas dibināšanu šeit pat blakus zālē.

Sēdes vadītājs. Beidzot.

Aicinu Saeimas sekretāra biedri Antoņinu Ņenaševu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi, reģistrējušies tikai 84 deputāti. Bija vairāk. Nav reģistrējušies (uzmanību): Uldis Augulis, Svetlana Čulkova... ir, Raivis Dzintars... nav, Igors Judins... ir, Edmunds Jurēvics (Starpsauciens: “Ir!”)... ir, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Aleksandrs Kiršteins... nav, Jurģis Klotiņš, Dmitrijs Kovaļenko, Nataļja Marčenko-Jodko... “Stabilitātei!” – puse frakcijas... Igors Rajevs (Dep. I. Rajevs: “Šeit!”)... ir, Jānis Reirs... nav, neredzu, Zane Skujiņa-Rubene, Andris Sprūds... redzu, Andris Šuvajevs, Juris Viļums.

Kolēģi! (Smejas.) Kas tas bija? Labi.

Pārtraukums.

Sēdes vadītājs. Atsākam darbu pulksten 10.42.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, sēdieties savās darba vietās. Turpināsim sēdi pēc pārtraukuma.

Strādājam ar sadaļu “Pieprasījumu komisijas atzinums”.

Darba kārtībā – deputātu Viktora Valaiņa, Daigas Mieriņas, Kaspara Meļņa, Jāņa Vucāna, Augusta Brigmaņa, Harija Rokpeļņa, Anitas Brakovskas, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes, Gunāra Kūtra pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par nacionālo interešu ievērošanu, valdībai lemjot par pirmpirkuma tiesību izmantošanu AS “Gaso” pārdošanas darījumā”.

Atgādinu, ka norit debates.

Nākamais debatēs – deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! “Gaso” ir vienīgais dabasgāzes sadales operators Latvijā, un pašreiz jautājums ir pacelts par to, kāpēc šo uzņēmumu, infrastruktūras uzņēmumu, pārdod igauņiem. Ja tiešām runa būtu par kādas viesnīcas pārdošanu, kāda komercobjekta pārdošanu, dzīvojamās mājas pārdošanu, nu, skaidrs, tur ir privātais bizness – lai nāk, pērk un attīsta. Bet šeit ir runa par monopolistu, kurš 2016. gadā tika nodalīts no “Latvijas Gāzes”, un tagad izrādās, ka pērk igauņi...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Šlesera kungs!

Tehnikas cilvēkiem – neiet runas laiks.

Lūdzu!

A. Šlesers. Man jāatkārto vai kā?

Sēdes vadītājs. Nē, es domāju, jūs varat turpināt, Šlesera kungs. Mēs ļoti labi dzirdējām.

A. Šlesers. Tātad, godājamie kolēģi, neskatoties uz to, ka daudzi vēl nav atnākuši pēc pārtraukuma uz zāli, vienkārši ieklausieties būtībā: šis ir monopolists, kas nodrošinās attiecīgi šo biznesu Latvijas tautsaimniecības objektiem, privātpersonām un tā tālāk. Un to pērk igauņi.

Rodas jautājums – kāpēc šo konkrēto monopola uzņēmumu nevarētu nopirkt Latvija? Latvijai ir virkne uzņēmumu... Es esmu lasījis presē, ka it kā “Latvenergo”, it kā “Conexus” bija izteikuši vēlmi iegādāties, jo šis ir infrastruktūras uzņēmums. Bet pērk igauņi.

Un tagad ir jautājums – kas tad ir tie igauņi, kas pērk? Ar ko viņi ir gudrāki, ar ko viņi ir labāki nekā tie uzņēmumi, kas gribēja pirkt Latvijā? It sevišķi, ja runājam par “Latvenergo”. Tas ir valstij piederošs uzņēmums, kurš pelna pietiekami lielu naudu. Es teiktu – tā vietā, lai pirktu Kaigu purvu, varbūt vajadzētu iegādāties (Zālē troksnis. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, pārtraukums jau sen beidzies. Lūdzu, sēdieties darba vietās un klausieties debates!

A. Šlesers. Varbūt vajadzētu iegādāties šo konkrēto uzņēmumu, jo, paskatoties akcionāru sastāvu, kas iegādājas šo uzņēmumu... Viens no akcionāriem ir Ens Pants. Kādas ir viņa zināšanas? Viņš ir bijis lielākais īpašnieks uzņēmumā, kuram pieder Tallink. Vēlreiz atkārtoju – investors, kuram pieder Tallink. Kāds sakars uzņēmumam Tallink ar gāzes biznesu, ar pārvadi? Bet viņi ir nolēmuši investēt Latvijā.

Es, godīgi sakot, esmu šokā. Kāpēc Latvija neļauj saviem uzņēmumiem iegādāties šo stratēģisko monopolistu? Vot, nesaprotu! Ir lietas, ko es saprotu, ir lietas, ko es nesaprotu. Un es gribētu, lai koalīcijas pārstāvji varētu atnākt un paskaidrot, kliedēt bažas. Būtu labi, ja arī premjers skaidri paustu viedokli, jo pašreiz sanāk tā, ka uzņēmuma Tallink galvenais īpašnieks, tā grupa, kurā pašreiz viņš ir, tagad nodarbosies ar gāzes biznesu. Bet “Latvenergo”, kurš gribēja pirkt, nav gana labs. “Conexus” nav gana labs.

Te rodas tiešām vairāk jautājumu nekā atbilžu. Jūs saprotat – ja runa ir par monopolistu, tad šajā gadījumā ir ārkārtīgi svarīgi tomēr nepazaudēt ietekmi. Un mēs to šodien redzam.

Laikā, kad iepriekšējā valdība, kuru vadīja tas pats premjers, bet bija citi ministri, kuri lobēja Skultes termināli... Nu, nolobēja, Saeima nobalsoja, teica: “Jā, mēs atbalstām.” Tad beigās konstatēja: nu jā, Rīgas jūras līcī uzbūvēt termināli it kā var, bet – kā tad to saslēgs? Vajadzīga infrastruktūra. Līdz ar to – kurš investēs, kurš to darīs? Un skaidrs, ka privātie to nav gatavi darīt. Tagad politiska atbalsta nav, projekta nebūs.

Bet tagad mēs pārdodam to infrastruktūras uzņēmumu, kurš būtu ļoti svarīgs laikā, kad enerģētika ir ļoti sensitīva nozare, jo – paskatieties, kāds tarifu kāpums ir bijis pēdējos gados. Kādā veidā... Cilvēki nespēj samaksāt rēķinus par komunālajiem maksājumiem, uzņēmumi nespēj izdzīvot, vai ne? Cik valdībai vajadzēja domāt, kā dotēt! Bet mēs gribam atdot. Skaidrs ir tas: ja monopolists iegūst šo konkrēto infrastruktūras uzņēmumu, tad viņa mērķis ir nopelnīt naudu. Tur nav nekādas labdarības, viņi neplāno kādam kaut ko ziedot. Nu labi, nodokļus maksās.

Es teiktu tā – ka nevarētu... Man liekas, ka tas ir ļoti nepareizs lēmums – tas pat ir bīstams! – un ka šajā laikā, kad mums ir nepieciešams samazināt izmaksas enerģētikas jomā, mēs nedrīkstam šādu uzņēmumu atdot igauņiem, kuru bizness ir pavisam cits, nav saistīts ar gāzes, ar enerģētikas biznesu. Viņi nodarbojas ar... Tallink pārvadā pasažierus lielākoties starp Tallinu un Somiju vai Zviedriju. Pašreiz, tagad, tā prāmja mums nav. Būs tas vai nebūs – nav zināms. Bet viņi nāk un piedalās šajā “Gaso” biznesā. Tā ka es esmu šokēts.

Es ceru, ka tas, kas izskan no šīs tribīnes... skatos, Kulberga kungs pēc manis debatēs. Varbūt tomēr vajadzētu tiešām kliedēt šīs bažas. Ja tur ir kaut kāda informācija, kas sabiedrībai jāzina (var būt no investoru puses kaut kādas īpašas apņemšanās, ko “Latvenergo” nekvalificējas darīt), tā ir cita lieta.

Runa ir... tas, ko presē raksta par 120 miljoniem. Tā ir it kā liela nauda, bet jūs saprotat – investori pēc skaidras formulas gribēs šo naudu saņemt atpakaļ caur peļņu. Un viņi... nebūs tā, ka viņi nopelnīs un viss, un tālāk viņi strādās bez peļņas.

Tātad monopolista pārdošana igauņiem... Nē, no drošības viedokļa – igauņi mūs neapdraud. Bet no biznesa viedokļa (ka beigās viņi kontrolēs šo biznesu un iekasēs naudu no katra patērētāja valstī), man šķiet, tas ir nepareizs un aplams lēmums, un Kariņam vajadzētu skaidrot šo pozīciju – kas aiz tā slēpjas.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds – deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāj! Deputāti! Es vēlos teikt, ka šādā formā... es neatbalstu šo pieprasījumu, bet es aicinu jebkuru frakcijas deputātu piedalīties mūsu komisijas, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā, kur šo jautājumu mēs skatīsim.

Es piekrītu tam, ka šis jautājums ir jāvērtē, jo šis ir viens no spilgtiem piemēriem, ka tā dēļ, ka Latvijā nav enerģētikas stratēģijas, mums nav arī skaidrības par to, kā vajadzētu rīkoties šādā situācijā. (Dep. A. Šlesera starpsauciens.) Un ir nepieciešama diskusija par šo, jo šis ir spilgts piemērs tam, ka, manuprāt... personīgi man liekas, ka infrastruktūrai, kas ir monopola infrastruktūra, nevajadzētu nonākt tirgotāju rokās. Tam visam ir jābūt atsevišķi nodalītam. Bet tad šis jautājums ir jāvērtē. Un tieši tāpēc, ka mums situācija ar gāzes infrastruktūru un elektrības infrastruktūru ir tāda, ka mums ir vismazākais patēriņš uz infrastruktūru, ir jāvērtē šīs abas lietas kopā... proti, kā mēs nākotnē virzāmies – mēs virzāmies nost no gāzes, mēs virzāmies elektrības virzienā, stiprinām elektrību (šīm infrastruktūrām ir būtiska loma) – un kā rokās tas viss ir.

Tā ka es aicinu jebkuru piedalīties, lūdzu nākt ar priekšlikumiem, un izvērtēsim to kopīgi apakškomisijā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds – deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienītās deputātes, godātie deputāti! Klātesošie! Par šo jautājumu... Es jau neesmu baigais speciālists, kaut kāds finansists, bet man patīk saimniekot; man patīk saimniekot savās mājās, tēva mājās, un vienmēr izvērtēju, ko var iegādāties un ko – pārdot. Un ir tādas lietas, ko nedrīkst pārdot. Nedrīkst pārdot tēva mājas; nedrīkst mednieks pārdot savu vienīgo ieroci, jo tad viņam nebūs vairs iespējas iegūt medījumus. Šis “zelta olas” princips, manā skatījumā, ir ļoti svarīgs.

Un paldies par aicinājumu piedalīties komisijās un vērtēt.

Es gribu akcentēt to, ka ir lietas, kuras nedrīkst pārdot. Un, runājot par šo konkrēto gadījumu, – es šeit saskatu ne tikai “zelta olas” principu, bet arī ļoti lielu iekšējās drošības... momentu, teiksim tā, jo enerģija – tas ir resurss: enerģija – tā ir drošība, enerģija – tas ir siltums, labklājība. Un, ja mēs to atdodam svešās rokās... ar vislabākajiem nodomiem... un varbūt šie cilvēki tiešām ar vislabāko, tā teikt, gribu un vēlmi saimniekos, bet – ja tas ir mūsu, tad tas ir mūsu.

Es tomēr, tā teikt, izsakot šo savu vēlmi, lūdzu likt aiz auss atgādinājumu par šo principu – “zelta olas” principu – un nepārdot nepārdodamas lietas.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds – deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es aicinu pievērst uzmanību procesiem... arī – pēc laika rāmja...

Mēs varam diskutēt šodien no šīs tribīnes, bet darījums jau pēc būtības ir noslēgts. Un ir jautājums – ko valdība šobrīd var pēc būtības darīt, lai iejauktos šī darījuma realizācijā un pārņemtu šo infrastruktūru? Un Kulberga kungam es nevarētu piekrist... tam, ka mums ir laiks šobrīd apakškomisijā diskutēt.

Es domāju, ka ir jābūt daudz izlēmīgākai un daudz skaidrākai valdības pozīcijai (šobrīd diemžēl tas tā nav!), pretējā gadījumā... mēs varēsim diskutēt no Saeimas tribīnes, varēsim diskutēt apakškomisijās, varbūt pat komisijās, bet darījums notiks, un mēs varēsim tikai noskatīties uz kārtējo garām palaisto iespēju.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds – deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Protams, deputātiem ir tiesības rakstīt pieprasījumus, lūgt ministrus skaidrot, kaut gan... mani tas nedaudz pārsteidz, jo apvienotajam... mums ir gan klimata un enerģētikas ministrs Čudara kungs, ko... vada Jaunās VIENOTĪBAS pārstāvis. Mums ir ministri, kas varētu jau būt nākuši un paskaidrojuši vispirms savai frakcijai un tā viesuši skaidrību.

Bet es varu nedaudz pastāstīt, kas vispār notika ar Enerģētikas likuma pieņemšanu. Un tas nav tik vienkārši, ka mēs tagad varam paņemt “Gaso” un atdot – vai “Sadales tīklam”, vai atdot “Conexus”. Tas nav iespējams, jo, pārņemot tā saukto enerģētikas direktīvu un dabasgāzes regulējumu (ar ļoti lielu vilcināšanos) Latvijā, mēs ievērojam noteikumus, ka visi šie operatori ir jānodala. Tā ka līdz ar to pirmais jautājums ir atbildēts – “Conexus” nedrīkst piederēt “Gaso”. Tātad tā (Starpsauciens.) ir vertikālā integrācija. “Latvenergo” jau tika (Zālē troksnis. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, arī pēdējā rindā! Ļoti svarīgs darba kārtības jautājums tiek risināts. Lūdzu izrādīt cieņu pret debatētāju, ievērot zālē klusumu un ieklausīties.

S. Ābrama. Jā, tiešām paklausieties, lai tie daži jautājumi atkristu.

Tātad – daudz kas jau ir pateikts regulējumā. “Latvenergo” jau pirms vairākiem gadiem, ja nemaldos, tika uzrunāts, un, manuprāt, toreiz “Latvenergo” interese mazinājās, kad paskatījās, ka “Gaso” apgrozījums samazinās. Jo “Gaso” – saprotiet, tā nav pārvade, tā nav dabasgāzes krātuve. “Gaso” – tā ir sadale, tie ir tīkli, kas aiziet līdz mūsu mājsaimniecību gāzes plītiņām un tā tālāk.

Tā ka, no vienas puses... protams, deputāti var jautāt: bet šis tomēr ir darījums, kas notiek regulētā tirgū, un cik tālu mēs drīkstam iejaukties, teiksim, atbrīvojoties no nevēlamā tirgus dalībnieka un pasakot: “Viss! Valstij ir jāpērk.”?

Jūs redzat valstij šos ļoti efektīvos... pārvaldītājus biznesā, kas ir darbojušies? Mums ir bijušas problēmas... pret “Sadales tīkla” rudens... noteiktajiem tarifiem, pret “Augstsprieguma tīkla” tarifiem.

Tagad es biju arī diskusijā, kur ļoti daudz dzirdēju kritiku, kas vērsta pret “Latvenergo”.

Tātad jūs gribat šobrīd šo “Gaso”, kur... tiek izvērtēts darījums atbilstoši visai kārtībai – kāds ir drošības aspekts, konkurences aspekts... uzdot atkal kādai Latvijas uzņēmumu... kapitālsabiedrībai, lai pēc tam varētu kritizēt, ka īsti tas nevelk... visas šīs saistītās jomas?

Tā ka – ko es gribu pateikt? Šis nav vienkāršs darījums; šis ir darījums, kur regulētajā tirgū... jā, Šlesera kungam bija taisnība... tātad mums ir vienīgais šis gāzes sadales tīkla operators... ko līdz šim veica “Gaso”... šīs funkcijas, bet tas ir absolūti regulēts tirgus, ko regulē sabiedrisko pakalpojumu regulators –Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Un no savas pieredzes varu pateikt, ka ir pilnīgi vienalga, kam tas pieder, jo drošības dienesti vērtē to darbību, regulators vērtē tarifu noteikšanu. Tarifs neveidojas brīvajā tirgū; tarifu veidošanā netiek apmierinātas uzņēmuma prasības pēc aizvien lielākas peļņas.

Atceramies, kas notika rudenī, kad mēs pat likām atbrīvoties no kaut kādu algu palielinājuma, bija kritika par dažādu dārgu automašīnu iegādi un tā tālāk.

Tā ka – jā, prasīt var, bet Enerģētikas likums tomēr uzliek zināmas saistības.

Vēlreiz atkārtoju: šis ir regulētais tirgus; “Gaso” nedarbojas brīvajā tirgū; tarifi tiek regulēti. Vienalga, kam tas piederēs. Ja drošības dienesti uzskata, ka igauņu Eesti Gaas ir cienīgs ieņemt... un ka tur nekādi pazemes akmeņi neslēpjas īpašnieku struktūrā, tad es neuzskatu... kāpēc mums vajadzētu tik ļoti iejaukties un pateikt, ka darījums ir jāuzņemas Latvijas valstij? Valsts nebūt nav tas efektīvākais apsaimniekotājs uzņēmumiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds – deputātam Jānim Reiram.

J. Reirs (JV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Klausoties debates, varētu rasties iespaids, ka valsts neko nedara – ka valsts ir nenopirkusi, ka valsts ir nepārdevusi, ka valsts... vēl – valsts, valsts, valsts!

Atgādināšu, ka uzņēmums “Gaso” pieder Gazprom filiāles uzņēmumam “Latvijas Gāze”. Tur ir vairāk nekā 50 procentu sankcionētu uzņēmumu. Un Gazprom (Starpsauciens.) kā gāzes... “Gaso” īpašnieks ir izvērtējis pieteikumus. Arī Latvijas kompānijas pieteicās, bet priekšroka tika dota... vadoties varbūt no principa “jo sliktāk, jo labāk”, priekšroka tika dota Igaunijas kompānijai. Tātad valsts šinī gadījumā nav iesaistīta. Valsts iesaistās nākamajā posmā – saņemot šo pirkuma līgumu. Valsts izvērtēs drošības aspektus. Pastāstiet man, kā mēs varam kuru pārliecināt.

Un tiesa pieņems lēmumu, ja valsts pateiks, ka Igaunija nav droša... Pirmpirkuma tiesības likums neparedz. Nav tādas opcijas Latvijā – šādiem uzņēmumiem veikt... pirmpirkuma tiesības.

Kādēļ runājam par stratēģiskajiem uzņēmumiem? Var arī salīdzināt, kas ir labāk – privātā iniciatīva vai valsts pārvaldīts uzņēmums.

Es domāju, ka, ja salīdzinām tarifus, uzņēmēju peļņa būs daudzkārt mazāka par tiem nelietderīgajiem izdevumiem, kuri tiek ietverti tarifos – regulējamo uzņēmumu tarifos. Taču katrs mēs zinām: ja ir gada beigas, jāiztērē līdzekļi, lai varētu ieskaitīt tarifos, – un tā tālāk, un tā joprojām.

Mūsu Ministru kabinets... Lielākā mašīna, kuru var izīrēt Ministru kabineta locekļi, ir škoda. “Latvenergo” bija gadījumi, kad nodaļas vadītājs brauca ar volvo, un tas viss ir tarifā. Un tas viss ir tarifā!

Tāpēc es aicinu nebaidīties no privātajiem uzņēmumiem, uzticēties valsts pārvaldei, Ministru kabinetam, kurš izvērtēs, vai šis darījums no Latvijas viedokļa ir vai nav drošs.

Un tas gan būtu jāizskata Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā – regulatora darbs, jo situācija, kad regulējamie uzņēmumi gūst peļņu – simtiem miljonu –, nav pieļaujama. Mūsu uzdevums ir panākt, lai būtu adekvātas cenas, nevis regulējamam uzņēmumam būtu nesamērīga peļņa.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds – deputātam Aināram Šleseram otro reizi.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Gribu teikt paldies Ābramas kundzei, kura izskaidroja būtību. Kā es saprotu no jūsu teiktā – ja “Latvenergo” nolemtu iegādāties (tur nav pretrunu, jo tas ir cits uzņēmums)... tas būtu iespējams. Bet, redziet, godājamie kolēģi, tas, ko teica arī Reira kungs... Ir skaidrs, ka privātais bizness ir jāattīsta; ir nepieciešams, lai Latvijā ienāktu privātās investīcijas. Es esmu ar abām rokām “par”, bet šoreiz... Tiešām – tas ir tas uzņēmums, kas ir monopolists.

Ja nebūtu tagad šīs sensitīvās tēmas par tarifiem, par dotācijām, kas ir bijušas pēdējos gados...

Un tas, ko jūs sakāt par tām mašīnām – volvo, škoda vai kas... Bet “Latvenergo” – tas pieder valstij, tas ir valsts uzņēmums. Un, ja akcionāri nedara labu darbu un ļauj šķērdēt naudu pa labi, pa kreisi, tad jau tā ir atbildība konkrētiem uzraugiem, akcionāriem, kuri uzrauga to pašu “Latvenergo”.

Redziet, es pieminēju Skultes termināli kā piemēru, bet tagad... šodien es lasu – arī interneta portālā – informāciju, ka laikā, kamēr Latvija muļļājas ar Skultes termināli (nu it kā atļauj būvēt, bet it kā tur neļauj būvēt), Klaipēdā tiek investēti līdzekļi – tas terminālis tiek paplašināts. Tas nozīmē to, ka igauņi un lietuvieši ir daudz aktīvāki.

Igaunijā un Lietuvā kreditēšana no bankām ir divreiz lielāka nekā pie mums. Ieklausieties, Reira kungs, – divreiz lielāka! Un tas tā ir tikai tāpēc, ka mēs esam sevi tā saregulējuši, ka Latvijā esošās bankas (tās pašas, kuras strādā Igaunijā un Lietuvā) kreditē uz pusi mazāk, jo nevar atvērt rēķinus, nevar veikt virkni darbību šeit, Latvijā, – tāpēc ka mēs esam pārmērīgi regulēti. Un tagad mēs brīnāmies – redziet, igauņi var atnākt ar savu naudu un investēt Latvijā, bet Latvijas uzņēmumi nevar, tāpēc ka bankas nefinansē Latvijas uzņēmumus tā, kā to dara Igaunijā un Lietuvā.

Un te ir atbilde: runājot par “Gaso”, mēs aizskaram arī pārējās tēmas. Paskatieties, cik Igaunijas un Lietuvas uzņēmumu Latvijā darbojas un cik Latvijas uzņēmumu Igaunijā un Lietuvā darbojas. Tas ir tāds konkrēts jautājums visiem mums – visiem mums! Tātad kaut kas tomēr šajā valstī nav kārtībā.

Divus miljardus katru gadu mēs aizņemamies, lai maksātu pensionāriem pensijas, skolotājiem algas, mediķiem algas – un tā tālāk. Šodien mediķi sapulcējušies pie Saeimas nama: 120 miljonus viņiem tagad vajagot un 300 miljonus – jau nākamgad. Protams, tad mēs aizņemsimies vairāk.

Bet kāpēc igauņi un lietuvieši domā, kā pelnīt, a mēs domājam tikai par to, kā vairāk aizņemties?

Tā ka es tomēr aicinu šos jautājumus izskatīt nevis kaut kādās apakškomisijās, bet gan valdības, ministru, līmenī skaidri sniegt atbildi. Kāpēc jūs baidāties, ka Kariņš atnāks un izskaidros šo pozīciju? Kāpēc jūs baidāties no tā, ka būs iespēja uzdot jautājumus valdības pārstāvjiem? Tas ir pilnīgi normāli. Ir nepieciešams, lai šie procesi būtu gana caurspīdīgi. Tā ir tā lieta, par ko šodien ir jārunā.

Izskatās, mūsu valstī lēmumus sagatavo ierēdņi... nu, kā Ašeradena kungs šeit bija... ierēdņu sagatavots ziņojums, un viņš to nolasīja. Tās bija arī debates par ekonomiskiem jautājumiem Latvijā.

Es uzskatu, ir svarīgi, lai būtu politiskās debates – nevis ierēdņu debates, bet politiskās debates.

Tā ka – darām visu, lai ministri nāk un atskaitās!

Un šeit ir tiešraide – no šīs tribīnes – lai cilvēki dzird! Šie ir svarīgi jautājumi. Es esmu pilnīgi pārliecināts – ja nekas nemainīsies, tad rudenī atkal būs jautājumi par dotācijām, par to, kur naudu ņemt, un beigās vienīgais, kas tiks piedāvāts, būs tas: atkal turpināt aizņemties.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds – deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Šis konkrētais gadījums, protams, atsedz plašāku problēmu Latvijā kopš deviņdesmito gadu beigām – to, kā mēs pārgājām no savulaik dabiskajiem monopoliem (to skaitā  – infrastruktūras pārvaldībā) uz tādu modernāku, eiropeiskāku pieeju, kur mēs infrastruktūras pārvaldību nodalām no pakalpojumu sniegšanas un skatām to vairākos līmeņos.

Redzam – mums faktiski ar visiem šiem kādreizējiem dabiskajiem monopoliem ir problēmas. Gāzes jautājumu mēs skatām šobrīd šeit.

Deviņdesmito gadu beigās, divtūkstošo gadu sākumā, protams, šī katastrofālā privatizācija, kas ļāva Gazprom iegūt faktiski izšķirošo ietekmi...

2017. gadā nodalīja “Conexus”, kas, par laimi, kā pārvades operators un kā Inčukalna gāzes krātuves īpašnieks šobrīd ir valsts kontrolē “Augstsprieguma tīklam”.

Septiņdesmito gadu beigās “Gaso” tika, nu, it kā nosacīti nodalīts no “Latvijas Gāzes”, kas ir pakalpojumu sniedzējs, bet kā meitasuzņēmums joprojām ir, nu, tādā pastarpinātā sankcionēta uzņēmuma kontrolē.

Līdzīga, tikpat haotiska bija arī “Latvenergo” sadalīšana. No vienas puses, “Augstsprieguma tīkls” kā pārvades operators tika nodalīts korekti. No otras puses, “Sadales tīkls” palika koncerna ietvaros, kamēr “Latvenergo” pats par sevi ir pakalpojuma sniedzējs.

Un, ja paskatāmies, piemēram, dzelzceļa infrastruktūrā, – arī tur šo normālo procesu... tai skaitā – Ceturtās dzelzceļa pakotnes ietvaros, kur... Eiropā liela daļa valstu korekti nodalīja pakalpojumu sniedzējus no infrastruktūras pārvaldības. Mēs, protams, paturējām šo vertikāli integrēto holdingu (vienīgi “Pasažieru vilciens” – kā pasažieru pārvadājumu pakalpojuma sniedzējs – tika savulaik nodalīts) un atstājām infrastruktūras pārvaldību “Latvijas dzelzceļa” koncernā. (Vienlaikus, protams, VAS “Latvijas dzelzceļš” ir sava meitasuzņēmuma SIA “LDZ CARGO” īpašnieks – kā tirgus spēlētājs kravu pārvadājumos – un sava meitasuzņēmuma “LDZ ritošā sastāva serviss” īpašnieks, kas kontrolē faktiski visu ritošo sastāvu dzelzceļa sistēmā.)

Un, protams, šos akcentus mēs salikām nepareizi.

Ja mēs runājam par to, kā visefektīvāk veicināt konkurenci un labu produktu tieši pakalpojumu sniegšanas stadijā, tad šeit redzam, ka ir veidojušies šie kādreizējie dabiskie monopolisti, kam joprojām ir priekšrocības, kas citstarp ierobežo šo pašu spēlētāju iespējas attīstīties, attīstīt tirgū savus produktus. Viņi strādā tādā kvaziregulētā... pilnībā vai daļēji regulētā tirgū.

Ja mēs paskatāmies uz kaimiņiem, viņi ļoti aktīvi – vienalga, vai tas ir Enefit, vai tas ir Ignitis – dažādos infrastruktūras tirgus segmentos kā pakalpojumu sniedzēji nāk mūsu tirgū, ņem tirgus daļas. Mēs neredzam analoģisku procesu mūsu pakalpojumu sniedzējiem kaimiņu tirgos. Šobrīd mēs redzam – arī ja runājam infrastruktūras pārvaldības kontekstā – tādu pašu problēmu. Tādi paši tumši mākoņi ir savilkušies virs Rail Baltica projekta apvāršņa, jo tur mēs redzam, ka diskusija par iespējami korektu infrastruktūras pārvaldību, par infrastruktūras pārvaldīšanas nodalīšanu no monopola spēlētājiem (tādiem monopola spēlētājiem kā “Lietuvas dzelzceļš”) šobrīd netiek realizēta.

Latvijai nav šīs jaudīgās, korektās un tādā izpratnē balstītās pozīcijas, ko varētu visos šajos gadījumos piemērot. Līdz ar to “Gaso” gadījums ļoti precīzi atsedz šo sistemātisko haosu, kas ir valdījis vairāk nekā 20 gadus. Tās pašas kļūdas, ko mēs neizlēmības vai kādu citu šauru lobiju rezultātā turpinām pieļaut, ja nekas nemainīsies, pieļausim arī Rail Baltica sakarā, un tāpēc ir pamatoti šajā kontekstā diskutēt.

Es pilnīgi piekrītu Kulberga kungam par to, ka Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam ir jāatjauno. Faktiski tas ir jāuzraksta no jauna pilnīgi jaunā situācijā, tur noteikti šie akcenti ir jāsaliek pareizi. Es piekrītu arī Valaiņa kungam, ka īsti jau laika mums vairs nav, jo tas darījums faktiski ir noslēdzies. Un Ābramas kundze precīzi iezīmēja, kas ir visi tie konkurences un tiesiskie riski, ja mēs tagad mēģināsim kaut kādā veidā šo darījumu ietekmēt. Bet tas sarkanais karogs, ko mēs šobrīd redzam, ir tas, ka Latvijā nav pārdomātas stratēģiskas infrastruktūras un ar to saistīto pakalpojumu menedžmenta stratēģijas.

Tāpēc es noteikti aicinu par šiem jautājumiem lemt nevis slēgtās sēdēs Ministru kabinetā, piemēram, jautājumu par “Latvijas dzelzceļa” iespējamu sadalīšanu, par meitasuzņēmuma konsolidāciju, tāpat jautājumus, kas ir saistīti ar iespējamu pakalpojuma sniedzēju – valsts kapitālsabiedrību, kas strādā tirgus apstākļos, iespējamu mazākuma akciju paketes kotāciju biržā. Par visiem šiem jautājumiem principā mums vajadzētu būt atklātai diskusijai Saeimā atbildīgajās komisijās, un tālāk jau uzdodot Ministru kabinetam šīs stratēģijas realizēt.

Tāpēc paldies kolēģiem no ZZS par šī jautājuma aktualizēšanu. Es ceru, ka tas paver arī plašāku diskusiju par to, kā mēs pārvaldām mūsu stratēģiskos aktīvus, kā mēs tos komercializējam un kā stiprinām mums piederošo pakalpojumu sniedzēju starptautisko konkurētspēju.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Daigas Mieriņas, Kaspara Meļņa, Jāņa Vucāna, Augusta Brigmaņa, Harija Rokpeļņa, Anitas Brakovskas, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes, Gunāra Kūtra pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par nacionālo interešu ievērošanu, valdībai lemjot par pirmpirkuma tiesību izmantošanu AS “Gaso” pārdošanas darījumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 48, atturas – 4. Pieprasījums nav atbalstīts.

___

Nākamais darba kārtības jautājums ir... tātad izmaiņas darba kārtībā.

Deputāti Edgars Tavars, Raimonds Bergmanis, Jānis Dombrava, Ainars Latkovskis un... vai tas ir Uģis Rotbergs? (Starpsauciens: “Uģis Mitrevics!”) Uģis Mitrevics, es atvainojos... lūdz izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 11. maija sēdes darba kārtībā un pārcelt 40. darba kārtības punktu – lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2023. gada 2. maija rīkojumu Nr. 252, ar kuru grozīts 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” – pirms darba kārtības 27. punkta. Deputāti, vai jums ir iebildumi? Iebildumus nedzirdu. Darba kārtība grozīta.

___

Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2023. gada 2. maija rīkojumu Nr. 252, ar kuru grozīts 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā referēs deputāts Igors Rajevs.

I. Rajevs (AS).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir saņēmusi Ministru kabineta rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Izskatot šo dokumentu komisijas sēdē, komisija vienbalsīgi atbalstīja šī rīkojuma nepieciešamību izsludināt ārkārtējo situāciju Ludzas novada pašvaldībā, Krāslavas novada pašvaldībā, Augšdaugavas novada pašvaldībā un Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā. Tātad galvenais iemesls tam ir – pagarināt... mēs jau zinām, ka tā ārkārtējā situācija mums ir izsludināta. Lai Valsts robežsardze un pārējie dienesti varētu veiksmīgi tikt galā ar tiem uzdevumiem, kuri viņiem ir uzticēti, ir nepieciešams pagarināt šīs ārkārtējās situācijas termiņu vēl uz trim mēnešiem.

Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! (Starpsauciens: “Debates!”) Ā, debates.

Sākam debates.

Vārds – deputātam Andrim Sprūdam.

A. Sprūds (PRO).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Pavisam īsi: noteikti ļoti nozīmīgs lēmums. Skaidrs, ka esam situācijā, kurā tiešām ir jādomā par mūsu drošību, mums ir kara apstākļi – šajā gadījumā mēs runājam arī par hibrīdkara apstākļiem –, un ir pilnīgi skaidrs, ka mūsu robežām ir jābūt drošām. Tādēļ, lai būtu pavisam skaidrs, mēs atbalstām arī ārkārtējās situācijas pagarinājumu, tomēr vienlaikus ir jānorāda uz apsvērumiem, kas būtu jāņem vērā, tālāk diskutējot par drošību, tai skaitā drošību uz mūsu robežām.

Pirmkārt, skaidrs, ka hibrīdkarš būs ilgstošs. Tāpēc arī ārkārtējās situācijas pagarinājums ir risinājums, bet vienlaikus ir jāsakārto likumiskais ietvars, lai būtu skaidrs, kādā veidā mēs tiešām šo drošību uz robežas nodrošinām ilgtermiņā. Šeit būtu svarīgi saskaņot ar mūsu kaimiņiem, kuriem ir līdzīgi izaicinājumi – gan Lietuvu, gan Poliju... un ne tikai. Mēs noteikti varam mācīties arī no Somijas pieredzes, un mums būtu jāsaskaņo arī ar mūsu partneriem Eiropas Savienībā... Ārējo robežu aizsardzība ir nacionālais uzdevums un pienākums, bet vienlaikus tas ir jārisina kopā ar sabiedrotajiem.

Šeit arī jāatceras, ka ir jārēķinās ar potenciālām tiesvedībām Eiropas Savienības Tiesā un ka līdz ar to arī kopīgā pozīcija ar Eiropas Savienību, tai skaitā konsultējoties ar Eiropas Komisiju, ir ļoti nozīmīga.

Otrkārt, karš un šajā gadījumā hibrīdkarš nav atcēlis vērtības un cilvēciskumu, tāpēc mums ir jāatrod šis sarežģītais, delikātais līdzsvars starp drošību un cilvēktiesībām. Līdz ar to arī ir nepieciešamas vadlīnijas, kas nodrošina pēc iespējas humānu un caurskatāmu procesu.

Treškārt, caurskatāmība. Nevalstiskajām organizācijām, medijiem, sabiedrībai kopumā ir tiesības zināt, kas notiek uz robežas. Jo skaidrāks normatīvais regulējums, jo lielāka nepārprotamība, jo mazāk spekulāciju, pieņēmumu un dezinformācijas.

Tieši tāpēc vēlreiz apstiprinām savu atbalstu ārkārtējās situācijas pagarinājumam, bet vienlaikus ir jādomā par normatīvo regulējumu, to, kādā veidā mēs spējam sasniegt drošību ilgtermiņā, nodrošinot šajā situācijā arī humānu pieeju.

Tāpēc atbalstām, bet šos apsvērumus ņemam vērā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds – deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Divus aspektus es gribēju pateikt.

Pirmām kārtām gribēju pateikt no šīs tribīnes paldies robežsardzei, policistiem, zemessardzei un armijai par to, ko viņi šobrīd dara uz mūsu robežas, it īpaši – iekšlietu dienestiem, kas ar ierobežotiem resursiem cīnās ar hibrīdkaru, jo katru dienu tiek torpedēta mūsu robeža – katru dienu! –, un tas būs ilgstoši.

Es tiešām ceru sagaidīt to, ka mēs nevis pagarinām un pagarinām šo ārkārtējo situāciju, bet, tā teikt, likumiski nostiprinām... likuma bāzē nostiprinām šo situāciju, lai mums nevajadzētu ik pa trijiem mēnešiem pagarināt, jo arī komisijas laikā radās dažnedažādi jautājumi par to, kāpēc tad mums tas ir vajadzīgs un kāpēc mūsu valstij tas ir nepieciešams. Skaidrs, ka tas mums šobrīd ir vitāli nepieciešams.

Vēlreiz liels paldies iesaistītajiem dienestiem par to darbiņu, ko viņi šobrīd tur dara.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2023. gada 2. maija rīkojumu Nr. 252, ar kuru grozīts 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Kolēģi, esmu saņēmis divas izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Ainars Latkovskis, Andrejs Judins, Gunārs Kūtris, Edmunds Teirumnieks un Inese Kalniņa lūdz veikt izmaiņas Latvijas Republikas Saeimas 11. maija sēdes darba kārtībā un kā pirmos trīs jautājumus sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” izskatīt likumprojektus “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 245/Lp14), “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” Nr. (262/Lp14), “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” (Nr. 255/Lp14). Vai deputātiem ir iebildumi, ka tiek veikti šādi darba kārtības grozījumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Jānis Dombrava, Edgars Tavars, Raimonds Bergmanis, Andris Kulbergs... ja?... Ainars Latkovskis (rakstiet, lūdzu, precīzāk, skaidrāk) (Starpsaucieni.)... lūdz izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 11. maija sēdes darba kārtībā un pārcelt 27. darba kārtības punktu – deputātu Kaspara Briškena, Skaidrītes Ābramas, Janas Simanovskas, Ata Švinkas, Leilas Rasimas, Andra Šuvajeva, Antoņinas Ņenaševas, Edmunda Cepurīša, Edgara Zeldera, Andra Sprūda pieprasījums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Sprindžukam “Par Ogres novada domes priekšsēdētāja E. Helmaņa darbības izvērtēšanu atbilstoši Pašvaldību likumam” – pirms darba kārtības 54. punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Ir iebildumi? Ir iebildumi, ja? Lēmums demokrātijā jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Dombravas, Tavara, Bergmaņa, Kulberga un Latkovska priekšlikumu – 27. darba kārtības punkta (pieprasījuma vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Sprindžukam “Par Ogres novada domes priekšsēdētāja E. Helmaņa darbības izvērtēšanu atbilstoši Pašvaldību likumam”) pārcelšanu pirms darba kārtības 54. punkta! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 10, atturas – 14. Darba kārtība grozīta.

Kolēģi! Vēl viens priekšlikums.

Deputāti Kaspars Briškens, Andris Šuvajevs, Skaidrīte Ābrama, Atis Švinka un Andris Sprūds lūdz izdarīt grozījumus šā gada 11. maija Saeimas sēdes darba kārtībā un pārcelt 17. darba kārtības punktu – lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties virzīt Saeimai ratifikācijai Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” – pirms darba kārtības 28. punkta. Kolēģi, vai jums ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nē!”; “Ir!”; “Jā!”) Ir iebildumi. Kā allaž demokrātijā – lēmumi ir pieņemami caur balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kaspara Briškena, Andra Šuvajeva, Skaidrītes Ābramas, Ata Švinkas un Andra Sprūda ierosinājumu pārcelt 17. darba kārtības punktu pirms darba kārtības 28. punkta! (Pauze.)

Tātad... Te, protams, interpretācijas jautājums, kurā brīdī bija pieteikšanās, bet būsim toleranti pret (Starpsauciens: “Balsojam!”)... būsim toleranti pret deputātu tiesībām izteikties.

Vārds – deputātam Kasparam Briškenam, lai pamatotu grozījumus darba kārtībā.

K. Briškens (PRO).

Paldies, Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Mēģinām pieiet korekti. Šeit tiešām bija mēģinājums darba kārtībā paturēt šo punktu, lai faktiski šo pašu runu “par” norunātu par šo konvenciju, ko Latvija nav ratificējusi nu jau gandrīz septiņus gadus.

Latvijā katra ceturtā sieviete ir cietusi no vardarbības. Eiropā līdervalsts sieviešu slepkavību skaita ziņā ir Latvija. Un arī Jēkabpils slepkavība parādīja, cik nespējīga kopumā ir mūsu sistēma aizsargāt sieviešu dzīvības.

Kāpēc mēs joprojām neesam ratificējuši Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu? Šodien es vēlos aicināt deputātus uz godīgām, korektām debatēm, lai mēs neatražotu dažādas dženderisma klišejas, kas vairāk piedien Ungārijai un Krievijai. Latvijai un šim parlamentam, ja mēs to cienām, tomēr piedien īstas debates ar faktiem un realitāti.

Šajā runā es vēlos nedaudz atspēkot tos galvenos mītus un puspatiesības par konvenciju un pateikt, kā praktiski šīs konvencijas ratifikācija palīdz sievietēm. (Zālē troksnis.) Pirmām kārtām es ar šo runu mēģinu pamatot to, kāpēc mēs vēlamies izmaiņas, kuras iepriekš tika veiktas.

Sēdes vadītājs. Briškena kungs, mums nav šobrīd iespējas apspriest konkrēto darba kārtības punkta saturu. Tas nebūtu vēlams. Šobrīd mums ir jārunā par procedūru, par nepieciešamību iekļaut darba kārtībā jautājumu.

K. Briškens. Labi, tad uztveriet to kā lūgumu jums ļaut man pabeigt šo runu un izstāstīt korektā veidā šos argumentus, kāpēc konvencija nav jāideoloģizē, bet kāpēc šī konvencija praktiskā veidā palīdzēs mums aiziet no pirmās vietas sieviešu slepkavību ziņā. (Zālē troksnis.) Iedodiet, lūdzu, man šīs piecas minūtes, es to korekti jums izstāstīšu, un, cerams, mēs kādreiz par to faktoloģiski arī padebatēsim. Lūdzu, ļaujiet iekļaut šo jautājumu tā, lai mēs šodien līdz 12.00 paspētu vismaz šo jautājumu prezentēt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, jautājums izlemjams balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kaspara Briškena, Andra Šuvajeva, Skaidrītes Ābramas, Ata Švinkas un Andra Sprūda lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas 11. maija sēdes darba kārtībā un pārcelt 17. darba kārtības punktu – lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties virzīt Saeimai ratifikācijai Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” – pirms 28. darba kārtības punkta! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59 (Daži deputāti aplaudē.), pret – 27, atturas – nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Edgars Tavars, Raimonds Bergmanis, Jānis Dombrava, Igors Rajevs un Ainars Latkovskis lūdz izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 11. maija sēdes darba kārtībā un pārcelt 52. darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” – pirms darba kārtības 53. punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

___

Nākamais darba kārtības jautājums ir sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 245/Lp14), ko iesnieguši deputāti Andrejs Judins, Agnese Krasta, Irma Kalniņa, Inese Kalniņa, Hosams Abu Meri un Jānis Patmalnieks, tāpat arī alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 261/Lp14).

Juridiskās komisijas vārdā referēs Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu, ko sagatavoja deputāti un kas paredz palielināt atbildību par trīs noziedzīgiem nodarījumiem, proti, par vajāšanu, par draudiem izdarīt slepkavību, nodarīt smagus miesas bojājumus, kā arī par pagaidu aizsardzības noteikumu neievērošanu. Deputāti piedāvāja paredzēt par šiem nodarījumiem lielāku atbildību, proti, brīvības atņemšanu uz laiku līdz trīs gadiem.

Mēs uzklausījām arī Tieslietu ministrijas viedokli, un Tieslietu ministrijas darba grupa uzskata, ka divos gadījumos, proti, ja mēs runājam par draudiem izdarīt slepkavību un par vajāšanu, atbildība var būt palielināta līdz trīs gadiem, tai skaitā izdalot kvalificēto sastāvu. Vienā gadījumā viņi uzskata, proti, 168.1 pantā, ka sods varētu būt līdz vienam gadam.

Deputātu vairākums uzskatīja, ka Tieslietu ministrijas priekšlikums būtu atbalstāms, un izveidoja alternatīvo likumprojektu. Tādēļ jūsu redzeslokā šodien ir divi projekti. Viens – deputātu sagatavotais projekts, otrs – alternatīvais. Saturiski tie ir ļoti līdzīgi. Abos gadījumos ir paredzēts pastiprināt atbildību, skaidri parādīt, ka minētie pārkāpumi nav pieskaitāmi pie kriminālpārkāpuma, bet ir mazāk smagi noziegumi. Tam būs gan preventīvais efekts, gan tas ietekmēs mūsu procesa virzītājus, jo, redzot, ka pārkāpumi ir pietiekami smagi, mēs ceram, ka viņi strādās atbildīgāk un rīkosies gadījumā, ja ir vajadzīga operatīva rīcība.

Tātad tagad mēs izskatām deputātu likumprojektu, un, kā es jau teicu, apakškomisija, es atvainojos, Juridiskā komisija izstrādāja alternatīvo projektu un ierosina neatbalstīt deputātu projektu.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, es jūs vēlos informēt, ka tad, kad parādās alternatīvie likumprojekti, izskatīšanai ir īpaša kārtība. Es par šo kārtību jūs informēju. Komisijas vārdā referents ziņoja par abiem likumprojektiem. Tagad mums būs iespējamas debates par abiem likumprojektiem kopā, un pēc tam mēs balsosim: vispirms par likumprojektu, kuru komisija lūdza noraidīt, un tad par alternatīvā likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Tātad – par šo likumprojektu pēc būtības. Faktiski tas ir nepieciešams tādēļ, lai atbrīvotu rokas tiem cilvēkiem, kas virza šo procesu, un tiem, kas uzrauga šo procesu. Tas, protams, ir pareizi, un mēs varam diskutēt – tur gads, divi, trīs... Par to nav jautājums, to mēs izdiskutēsim.

Bet, tiklīdz būs runa par Krimināllikumu, policiju, uzraugošo institūciju, es nākšu šeit, tribīnē, un teikšu – kāda ir situācija? Tātad šobrīd sāp zobs, un ko mēs darām? Mēs iedodam tabletīti, un pāriet tā zoba sāpēšana. Mēs neskatāmies problēmas saknē. Problēmas sakne ir tāda, ka iekšlietām un iekšējai drošībai trūkst resursu – trūkst finanšu resursu un, galvenais, cilvēkresursu.

Līdz ar to neviena Stambulas konvencija un neviens Krimināllikums neatrisinās problēmu, kas šobrīd ir mūsu iekšējā drošībā. Un šie četri tūkstoši gadījumu... es vēlreiz uzsveru: tāds gadījums, kā bija Jēkabpilī – tas bija drausmīgs! –, bet tādu uzskaitē ir četri tūkstoši.

Kurš var garantēt, ka no šiem četriem tūkstošiem gadījumu puse nepārvērtīsies par tādiem drausmīgiem gadījumiem, kā tas notika Jēkabpilī? Neviens to nevar garantēt. Sistēmai ir nepieciešama pārbūve, sistēmai ir nepieciešams finansējums, piesaiste cilvēkresursiem tieši tāpat, kā mēs šobrīd to izdarījām. Nosacīti... tas gan nebija... Es tam nepiekritu, bet vienalga tā bija stiprināšana... kā mēs nostiprinājām savu ārējo drošību.

Ir jāstiprina sistēma iekšējai drošībai kopumā. Kamēr mēs to neizdarīsim, neviena likumdošanas maiņa neko nedarīs. Nekas nebūs, nekāda prevencija nestrādās, jo nav vienkārši roku, kas to lai izdara. Protams, policija nekad nesūdzēsies, viņi vīrišķīgi vienmēr iznesīs visu uz saviem pleciem, bet viņiem trūkst elpas. Šobrīd es jums, goda vārds, to saku nopietni, es to redzu, tie nav nekādi joki, tā ir milzīga problēma, kas ar laiku tikai pasliktināsies. Tad, kad mēs tiešām nonāksim... kad vajadzēs lemt, tad jau vairs nebūs, par ko, tad viss būs pagalam.

Kolēģi, ļoti nopietni. Protams, šo vajag atbalstīt, bet es vēlreiz un vēlreiz iesaku nopietni domāt un rūpēties par iekšējo drošību.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds – deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi, atgriežoties pie likumprojektiem, man gribētos uzsvērt, ka viens no tiem likumprojektiem obligāti ir jāatbalsta. Būtībā lielu pretrunu starp tiem nav. Bet mēs runājām, un es tieši redzēju to atšķirību, tāpēc man gribētos pastāstīt, kāda ir atšķirība un kāpēc vispār likumprojekts ir jāatbalsta.

Tātad, runājot par līdzību, kā es jau teicu, attiecībā uz diviem pantiem ir dažāda juridiskā pieeja, bet pēc būtības sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz trīs gadiem – ir paredzēts. Bet ir viens pants – 168.1 –, un tas paredz atbildību par pagaidu aizsardzības noteikumu neievērošanu. Kas tā par situāciju? Ir vardarbība ģimenē, ir pieņemta... policija rīkojas. Tiesa nolēma un noteica, ka cilvēkam aizliegts, piemēram, komunicēt, sazināties, ierasties dzīvesvietā, bet viņš pārkāpj, viņš to dara. Viņš ir brīdināts, ir tiesas nolēmums, bet viņš vienalga dara tā, kā uzskata par pareizu. Un, kā mēs redzam, ir gadījumi, kad pārkāpj nevis vienu reizi, bet vairākkārt. Mūsu Krimināllikumā nav tāda jēdziena kā atkārtotība kā kvalificējoša pazīme, bet ir gadījumi, kad cilvēki neievēro prasības vairākkārt.

Tādēļ deputāti piedāvā noteikt, ka maksimālais sods šajā gadījumā – brīvības atņemšana uz laiku līdz trīs gadiem. Tas nenozīmē, ka visiem būs trīs gadi. Tas nozīmē, ka, ja procesa virzītājs atvērs likumu, viņš redzēs, ka sods var būt līdz trīs gadiem, un arī tiesa, izskatot šīs lietas, nepiemēros trīs gadus. Tas ir maksimums. Ja mēs rakstām “trīs”, mēs varam saprast un domāt, ka gadījumā, ja būs vairāki pārkāpumi, tad būs varbūt gads, varbūt pusotrs gads, bet – būs bargāka atbildība.

Ko es gribu vēl uzsvērt? Abos gadījumos ir saglabātas alternatīvas. Un, ja pirmo reizi viņš... Nu, sākumā viņu brīdināja, bet viņš pirmo reizi pēc brīdinājuma ir pārkāpis – tad būs sabiedriskais darbs, būs varbūt naudas sods, varbūt būs īslaicīga brīvības atņemšana, nevis brīvības atņemšana uz trīs gadiem.

Juridiskajā komisijā mēs mēģinājām saprast, ko domā deputāti – viens gads vai trīs gadi. Vairākums teica – viens gads ir pietiekams. Es tam nepiekrītu. Es tiešām nedomāju, ka visiem ir jāpiemēro trīs gadi, bet mums skaidri jāpasaka: šeit tolerance – nulle! Mēs neļausim tā rīkoties!

Tāpēc, kolēģi, es vēlreiz aicinu atbalstīt vienu no likumprojektiem, bet, manuprāt, ir jāatbalsta tas likumprojekts, kas paredz maksimālu brīvības atņemšanu uz laiku līdz trīs gadiem. Ja jūs tagad to noraidīsiet, es neredzēšu pamatu par to vēl diskutēt, jo, ja vairākums uzskata, ka viens gads ir pietiekams, – ko tad vēl runāt? Saeima nolēma.

Es lūdzu atbalstīt deputātu likumprojektu un noraidīt alternatīvo.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds – deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, priekšsēdētāja kungs! Labdien, cienījamie kolēģi! Mans aicinājums, protams, būs atbalstīt to likumprojektu, ko atbalstīja Juridiskā komisija, proti, alternatīvo likumprojektu. Kāpēc? Es saprotu Judina kungu, kurš aizstāv savu likumprojektu, kā saka, savu auklējumu, jo gribas savējo aizstāvēt.

Taču Juridiskajā komisijā piedalījās visu iesaistīto iestāžu vadītāji – profesionāļi – un teica, ka labāks ir Tieslietu ministrijas sagatavotais projekts, ko arī Juridiskā komisija atbalstīja. Kāpēc? Pēc būtības Judina kunga priekšlikums paredz, ka mums Krimināllikumā nevajadzētu ievērot sodu sistēmu, bet ka vislabāk būtu pateikt, ka par visiem šiem noziegumiem var iedot 10 gadus, un viss; ka vairāk neko nevajag, jo tiesa taču var piemērot arī sešus mēnešus ilgu vai vienu gadu ilgu sodu; tiesa ir... brīvi.

Turpretim Tieslietu ministrijas izstrādātais un Juridiskās komisijas atbalstītais likumprojekts ietver sevī sistēmas izvērtēšanu. Un šajā gadījumā... vienā pantā, tas ir, par pagaidu aizsardzības pasākumu pārkāpumu... to, ko Civilprocesa likuma kārtībā tiesa piemēro. Šajā gadījumā Tieslietu ministrija saka: pietiek vienu gadu, tāpēc ka viens gads ir par formālu pārkāpumu. Cilvēkam bija liegts zvanīt, bet viņš ir zvanījis, cilvēkam liegts tuvoties par simts metriem tuvāk, bet viņš ir piegājis par 50 metriem tuvāk. Vai par to ir vajadzīgi trīs gadi?

Judina kungs saka tā: “Bet var taču būt smagāks pārkāpums.” Bet smagāks pārkāpums ir vajāšana, un par vajāšanu – trīs gadi. Smagāks pārkāpums ir vardarbības draudu izteikšana, un par to ir trīs gadi.

Tā ka šeit, tajos divos pantos, ko Tieslietu ministrija piedāvāja un komisija atbalstīja, ir šī variācija – uz trim gadiem, bet par elementāro pārkāpumu ir piedāvāts noteikt vienu gadu. Jo, ticiet man, nevar šo pagaidu aizsardzības pasākumu pārkāpšanu salīdzināt, piemēram, ar spīdzināšanu. Ja par spīdzināšanu būtu trīs gadi, bet arī par to, ka cilvēks tomēr piezvanīja, trīs gadi, tas izskatītos absurdi.

Tāpēc es vēlreiz aicinu atbalstīt alternatīvo likumprojektu – to, ko Juridiskā komisija, uzklausot profesionāļu viedokli, arī atbalstīja.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds – deputātam Andrejam Vilkam.

A. Vilks (ZZS).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mēs pēc būtības runājam par vienu atsevišķu jautājumu, par vienu atsevišķu problēmu, kas saistīta ar sodu... attiecībā pret konkrēto nodarījumu. Bet kopumā būtu jārunā par sociālo sistēmu, kas izraisa atbilstošas deviācijas, patoloģijas, novirzes un arī noziedzīgus nodarījumus.

Priekšlikums papildināt 132.1 pantu ar otro daļu, nosakot, ka par vajāšanu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim vai līdz vienam gadam, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu un tā tālāk, un tā tālāk, pēc būtības ir saistīts ar soda sankciju palielināšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izpaužas draudu izteikšanā izdarīt slepkavību vai nodarīt smagus miesas bojājumus. Tas ir pietiekoši, bez šaubām, pragmatiski.

Jauki. Tomēr jautājums ir par to, vai stingrāki sodi pēc būtības ir panaceja, lai vairotu sabiedrībā drošību un mazinātu vardarbību. Vai sodi spēj audzināt? Vai sodi pēc būtības kropļo? Ja būtu iespējams ar sodiem preventīvi ietekmēt noziedzīgos nodarījumus, recepte būtu ļoti vienkārša. Par visiem noziedzīgiem nodarījumiem būtu iespējams piemērot smagākus sodus, kas varbūt mazinātu šos noziedzīgos nodarījumus. Bet diezin vai tā ir.

Pazīstamais tiesību speciālists Čezāre Bekaria jau 1764. gadā tādā interesantā izdevumā “Par noziegumiem un sodiem” rakstīja, ka pārliecībai, ka no soda (kaut vai neliela) nevarēs izvairīties, ir jābūt daudz iespaidīgākai nekā bailēm par visnežēlīgāko sodu, ja ir cerība no tā izvairīties. Tātad jautājums ir par soda vai atbildības neizbēgamību.

Un kādā veidā, teiksim, šī atbildība vai sodi tiek īstenoti praksē pēc Krimināllikuma 132.1 panta? Principā situācija bēdīga. Ja paskatāmies šo kriminālo statistiku, varam redzēt, ka vajāšanu skaits, par kurām ir ierosināti kriminālprocesi (132.1 pants), pieaug.

Spriežot pēc datiem, kuri nāk no dažādām iestādēm, organizācijām, to skaitā “Centra MARTA”, to sieviešu skaits, kuras vēršas pēc palīdzības, gada laikā sasniedz apmēram septiņus simtus.

Jautājums: kāpēc informācija par vajāšanu no biedrības “Centrs MARTA” nenonāk kompetentās iestādēs, pieņemsim, policijā vai kaut kur citur, lai pēc tam tiktu ierosināti atbilstoši kriminālprocesi?

Mums ir jāsecina, ka šai vajāšanai ir izteikti augsta latentāte. Okay, atsevišķos gadījumos upuri vēršas policijā, tiek ierosināti kriminālprocesi. Piecu gadu laikā pēc Krimināllikuma 132.1 panta ir ierosināti 264 procesi. Piecu gadu laikā. Un kas notiek tālāk? Dabīgi, tās lietas būtu jānodod tiesā, tās tiek skatītas. Un interesanti – cik daudz personu pēc 132.1 panta ir notiesāts? Izrādās, ka tās ir tikai četras personas.

Vai šajā gadījumā sodu palielināšana varētu spēt efektīvāk aizsargāt vajāšanas upurus? Nezinu. Vai tiktu ierosināts vairāk kriminālprocesu un ar bargākiem sodiem tiktu notiesāti varmākas? Iespējams. Vai drošāka un aizsargātāka būs mūsu sabiedrība un ģimeniskā vide? Šaubu ir vairāk nekā pārliecības.

Bekaria arī atzīst, ka likumdevējs nevar pieņemt likumus, kurus nevar īstenot. Arī pašreizējās valdības deklarācijas 254. punktā ir minēts viens tāds, manuprāt, ļoti interesants pasākums – pilnveidosim sociālās rehabilitācijas sistēmu. Kam? Vardarbības veicējiem. Kāds atbalsts ir paredzēts vardarbībā cietušajām personām? Ir deklarācijas – kā tad nekā nav?

Tātad, bez šaubām, primāri ir nepieciešami resursi sociālajai videi, lai tā nekriminalizētu personas; lai nebūtu šīs kriminālās situācijas, lai nebūtu šīs vardarbības. Sodi nāk tikai pēc tam.

Dabīgi, šie jautājumi, kuri ierosināti Juridiskajā komisijā, bija ļoti interesanti, bet es ļoti šaubos, ka bargie sodi novedīs pie tā, ka kriminalizācija pie mums samazināsies.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds – deputātei Ievai Brantei.

I. Brante (AS).

Kolēģi, man nav sagatavota runa, bet mana iekšējā balss sauca, un tāpēc arī es piespiedu pogu, lai pateiktu jums, par ko mēs vispār runājam.

Mēs tikko piedzīvojām pavisam īsā laika posmā divus graujošus vardarbības notikumus: viens – ģimenē, otrs – jauniešu... jautājumā. Un mums nevienam tajā brīdī neradās jautājums par to, vai un kā celt... necelt vai palielināt, vai bargāki sodi vajadzīgi. Par to vispār nav bijusi diskusija – mēs visi bijām vienisprātis.

Bet par ko mēs vispār runājam? Tātad mēs saprotam, ka sodam ir jābūt tādam, lai iespējamo pārkāpēju atturētu no nozieguma. Un tas nav formāls pārkāpums, kā te izskanēja no tribīnes. Un mēs runājam par to... Mēs nedrīkstam tolerēt un pieļaut. Vienkārši nav jābūt diskusijai par to. Mana iekšējā balss sauc...

Un arī juridiski... Līdz trīs gadiem – tas nozīmē arī to, ka viens gads... Un, jā, es atbalstīšu šo soda palielināšanu līdz trim gadiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds – deputātam Edgaram Zelderim.

E. Zelderis (PRO).

Priekšsēža kungs! Godātie deputāti! Kad mēs skatījām šo likumprojektu, mums bija diezgan asas diskusijas par šo jautājumu, jo, no vienas puses, ir vajadzīga adekvāta rīcība. Tas, kas šobrīd notiek saistībā ar Jēkabpils lietu...

Bet mans jautājums bija – vai šie grozījumi pēc būtības kaut ko mainīs? Jo man blakus sēdēja “Centra MARTA” pārstāvji un teica: “Bet mums jau ir regulējums. Kādas problēmas?! Mums ir regulējums!” Un viņi tā kā raidīja pārmetumu iekšlietu sistēmas virzienā. Un to es arī jautāju – vai mums ir tagad slimība, sērga, vai mums derēs šādi “vitamīni”? Tie “vitamīni” mums uz kādu brīdi varbūt derēs, uz īsu brīdi, bet mums vajag “zāles”.

Šis nav nekas jauns, tas notiek regulāri, sistemātiski, ilgi. Un ne tikai vardarbība pret sievietēm. Ļoti daudzos gadījumos tas notiek regulāri, sistemātiski. Un es jautāju, vai kompleksā ar šo būs arī kādi risinājumi attiecībā uz to, kā amatpersonas policijā, iecirkņos atbildēs par to, ko viņi dara. Jo publiski ir izskanējis... un to teica arī Valsts policijas vadītājs... Viņš publiski teica: jā, ir tur ierosinātas lietas. Pētījis, ko šie darbinieki darīja. Kāds ir atstādināts. Bet – kas no tā? Ko mēs uzzinām pēc tam... vai tur ir kāds sodīts? Man mēģināja iestāstīt: nē, mums jau viss ir labi, mēs strādājam, tas nav šīsdienas jautājums. Nē, tas ir šīsdienas jautājums! Jo – kā gan citādāk mēs nonāksim pie kaut kāda rezultāta? Bet atbildes uz šo nebija. Un tagad mēs atkal šos “vitamīnus”...

Nu es arī balsoju “par”. Mums ir jāveicina izpratne par to, ka draudi mūsdienās nav tikai vienkārši lieta, ko mēs pieļaujam, bet ka par tiem ir jāsoda, turklāt – bargi.

Joprojām es gribu uzstāt uz to, ka mums tas ir kompleksi jārisina. Bet tie “vitamīni” mums neko nedos. Jo, kā mēs labi zinām, nereti... un atkal man jāsaka – īpaši laukos, bet ne tikai laukos, droši vien arī Rīgā un citās valsts pilsētās ir tendence, ka amatpersonas pazīst kādu, kāds pazīst amatpersonas – draugi, radi, paziņas –, un tad viņi visādos veidos piesedz. Arī šajā lietā, iespējams, ir aizdomas... tā saucamajā Jēkabpils lietā, kur kāds kaut ko vilka garumā, jo bija tur draugi vai radi, vai vēl kas.

Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs regulāri publicē ziņas (internetā ir pieejamas) par to, ka atkal ir kādā iecirknī atstādinātas personas – Valsts policijas darbinieki – par to, ka atkal ir kādi pārkāpumi, interešu konflikti, bezdarbība un tā tālāk. Un tas ir regulāri, sistemātiski. Mums šobrīd ir smaga krīze. Un mēs nevaram ar tiem “vitamīniem” neko izdarīt. Un arī šis šobrīd mums neko īsti nedos. Mums tas ir jādara, bet mums ir jāapsēžas pie galda un beidzot jāpadomā, kas mums ir radikāli jāmaina, kolēģi.

Un tas, protams, ir naudas jautājums; tas, protams, ir disciplīnas jautājums Valsts policijā. Un es negribu tos pārmetumus veltīt tiem cilvēkiem, kas to darbu tur dara godprātīgi un visādā ziņā atbilstoši likumam. Bet joprojām netrūkst tādu, kas šo vietu uzskata par vietu citu interešu aizstāvībai...

Tā ka es, kolēģi, aicinu šodien šo likumprojektu, šos grozījumus, pirmajā lasījumā atbalstīt, bet vēršu tomēr (Starpsauciens.)... Kā, lūdzu? (Starpsauciens. Smiekli.) To, ko piedāvā VIENOTĪBA. Bet es tomēr vēršu jūsu uzmanību uz to, ka arī Juridiskajā komisijā turpmākās diskusijas būs par to... un es arī noteikti uzstāšu, ka ir jānāk ar konkrētākiem priekšlikumiem un kompleksākiem pasākumiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs vēlas ko piebilst?

A. Judins. Kolēģi! Es gribu atgādināt, ka mēs runājam par grozījumiem Krimināllikumā.

Arī mums, komisijas deputātiem, nebija nekādu šaubu, ka tā ir komplicēta problēma, ka ir vairāki risinājumi. Taču mēs uzskatījām, ka nevar tikai runāt par to, ka problēma ir komplicēta, bet ka svarīgi ir rīkoties.

Jums ir piedāvāti divi likumprojekti, un es gribu atgādināt, ka principiāla starpība ir tieši tad, kad runa ir par maksimālo sodu, kāds varētu būt. Un tas... nevis tā, kā bija teikts, – ka jāpiemēro trīs gadi, bet – līdz vienam gadam... līdz trīs. Deputātu iesniegtajā likumprojektā paredzētais maksimālais sods – trīs gadi, alternatīvajā – viens gads.

Lūdzu par vienu no likumprojektiem balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Es atgādinu, ka vispirms mēs balsosim par deputātu iesniegto, kurš paredz līdz trīs gadiem ilgu sodu, un tad balsosim par alternatīvo, ko ir sagatavojusi komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 245/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 10, atturas – 29. Likumprojekts ir atbalstīts. (Aplausi.)

Alternatīvais likumprojekts vairs nav balsojams, tāpēc ka ir atbalstīts deputātu iesniegtais likumprojekts.

Līdz ar to es aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Judins. Piecas dienas.

Sēdes vadītājs. Piecas dienas. Lūdzu, nosauciet datumu. (Smiekli.)

A. Judins. 16. maijs.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš tiek piedāvāts 16. maijs. Vai kādam ir iebildumi? Iebildumu un citu priekšlikumu nav, tātad – 16. maijs.

___

Mēģināsim vēl izskatīt... Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, skatām pirmajā lasījumā.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts un komisijas loceklis Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi, jāsaka, ka šis likumprojekts ir gandrīz vienā paketē... par to pašu jautājumu. Pagājušajā sēdē jūs atbalstījāt nodošanai komisijai mūsu frakcijas piedāvātos grozījumus Kriminālprocesa likumā. Mēs korektāk nekā Judina kungs pieejam šim jautājumam un sakām, ka mūsu projekts nebija tik izstrādāts kā Tieslietu ministrijas projekts, un Tieslietu ministrijas projektu atbalstīja komisija.

Mēs lūdzam atbalstīt komisijas piedāvāto variantu, kā šo jautājumu labāk risināt.

Aicinu balsot par komisijas projektu.

Sēdes vadītājs. Tātad debatēs neviens nav pieteicies.

Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G. Kūtris. Priekšlikumi – 16. maijs.

Sēdes vadītājs. 16. maijs. Kolēģi, vai ir kādi iebildumi, priekšlikumi? Nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 16. maijam.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”.

Par to ziņos deputāts Igors Rajevs.

I. Rajevs (AS).

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Atbilstoši šim likumam tiek regulēts primāri sniedzamais atbalsts, kas ir atlīdzība Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanai... un terminētie atbalsta pasākumi, kuri no valsts puses tiks nodrošināti līdz šī gada 30. jūnijam. Ņemot vērā to, ka Ukrainā joprojām notiek karadarbība, komisija pieņēma lēmumu pagarināt atbalstu... šim likumam, un pagarināt tā termiņu un atbalsta sniegšanu līdz šā gada 31. decembrim.

Komisija nolēma lūgt noteikt likumprojektam steidzamību, tādēļ komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vispirms būtu jāpieņem lēmums par likumprojekta steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” noteiktu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

I. Rajevs. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un arī izskatīšanu Saeimas sēdē.

I. Rajevs. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam lūdzu noteikt 16. maiju un izskatīšanas datumu Saeimas sēdē otrajā lasījumā – 1. jūniju.

Sēdes vadītājs. Jūliju?

I. Rajevs. Jūniju.

Sēdes vadītājs. Jūniju?

I. Rajevs. Jūniju. Jā.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumi iesniedzami līdz 16. maijam, un izskatīšana Saeimas sēdē – 1. jūnijā.

Paldies, Rajeva kungs, par ziņojumu.

___

Un nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”.

Juridiskās komisijas vārdā – Saeimas deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Juridiskajā komisijā mēs izskatījām jautājumu par problēmu, kas ir zināma daudziem, – trokšņošana.

Vairākiem sabiedrības pārstāvjiem ir uztraukums par to, ka viņi nevar mierīgi gulēt, tāpēc ka tiek trokšņots vietās, kur viņi dzīvo. Mēs par to runājām un atradām risinājumu problēmai, kas saistīta ar juridiskās personas atbildību, jo policija mums stāstīja un mūs informēja: ja trokšņošanas avots ir cilvēki, tiek piemērots attiecīgais likuma pants un cilvēku var saukt pie atbildības par sīko huligānismu, bet juridiskajām personām administratīvā atbildība nav paredzēta, un iemesls ir vienkāršs – juridisko personu mēs nevaram nosaukt par sīko huligānu.

Ir izstrādāts priekšlikums grozīt likuma pantu – mainīt tā nosaukumu un paredzēt atbildību juridiskajām personām. Mēs ļoti gribam, lai darbs ar šo likumprojektu būtu pabeigts līdz Jāņiem. Uz to aicina nevalstisko organizāciju pārstāvji. Un norma – vienkārša un saprotama.

Mēs runājām par to, ka problēma ir daudz komplicētāka. Mēs nosūtījām komisijas vārdā lūgumu premjeram strādāt ar šo jautājumu, un ir pieņemts lēmums, ka Ekonomikas ministrija veidos darba grupu un darbs tiks turpināts.

Tagad mēs varam izdarīt mazu, bet svarīgu lietu.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Judina kungs, nosakiet, lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Judins. 16. maijs.

Sēdes vadītājs. 16. maijs. Kolēģi, vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz 16. maijam.

___

Cienījamie kolēģi! Es esmu saņēmis deputātu Ainara Latkovska, Jurģa Klotiņa, Jura Viļuma (Pauze. Smiekli.)... Augusta Brigmaņa?... Aināra Šlesera, Kaspara Briškena un Alekseja Rosļikova parakstītu iesniegumu ar lūgumu izsludināt Saeimas šā gada 11. maija sēdē pārtraukumu no pulksten 12.00 līdz šā gada 18. maija pulksten 9.00, attiecīgi pārceļot Saeimas šā gada 20. aprīļa sēdes neizskatītās darba kārtības izskatīšanu uz šā gada 18. maiju. Kolēģi, vai kādam ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad mēs izsludinām šo pārtraukumu.

___

Pirms mēs reģistrējamies...

Man šobrīd rokās ir informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. (Zālē troksnis.) Kolēģi, sēde nav noslēgusies. (Noklaudzina ar āmuru.)

Deputāti Šuvajevs, Švinka, Briškens, Ābrama un Simanovska ir iesnieguši jautājumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par Latvijas atteikšanos lūgt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma aizņēmumu atbalstu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputāti Kļaviņa, Rokpelnis, Mieriņa, Daudze, Brigmanis un Jakovins ir iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par projekta “Valsts pārbaudījumu organizēšanas procesa pilnveide” ieviešanas gaitu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Deputāti Briškens, Švinka, Ņenaševa, Simanovska un Šuvajevs ir iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par izmaiņām vidējās izglītības centralizēto eksāmenu struktūrā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi iepriekš plānotu darbu dēļ.

Deputāti Petraviča, Jencītis, Liepiņa, Krištopans un Zivtiņš ir iesnieguši jautājumu labklājības ministrei Evikai Siliņai “Par hospisa pakalpojuma ieviešanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputāti Briškens, Švinka, Ņenaševa, Simanovska un Šuvajevs ir iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par fiziskas, emocionālas un seksuālas vardarbības novēršanu bērnu un jauniešu sportā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi iepriekš plānotu darbu dēļ.

Deputāti Šuvajevs, Švinka, Briškens, Ābrama un Simanovska ir iesnieguši jautājumu iekšlietu ministram Mārim Kučinskim “Par paveiktajām un nepieciešamajām rīcībām iekšlietu nozarē”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Deputāti Švinka, Šuvajevs, Briškens, Simanovska un Ņenaševa ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam un izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par skolu optimizācijas rezultātā ietaupīto līdzekļu aprēķiniem”. Ministru prezidents jautājumu pāradresēja izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

___

Deputāti Harijs Rokpelnis, Līga Kļaviņa, Gundars Daudze, Viktors Valainis, Andrejs Vilks un Gunārs Kūtris ir iesnieguši jautājumu iekšlietu ministram Mārim Kučinskim “Par pagaidu aizsardzības līdzekļu pret vardarbību piemērošanas praksi Valsts policijas darbā”. Jautājumu nododam Kučinska kungam atbildes sniegšanai.

___

Deputāti Harijs Rokpelnis, Līga Kļaviņa, Viktors Valainis, Gundars Daudze, Andrejs Vilks un Gunārs Kūtris ir iesnieguši jautājumu tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei “Par pagaidu aizsardzības līdzekļu pret vardarbību piemērošanas praksi tiesu sistēmā”. Jautājumu nododam tieslietu ministrei atbildes sniegšanai.

___

Deputāti Viktors Valainis, Uldis Augulis, Daiga Mieriņa, Līga Kļaviņa, Harijs Rokpelnis un Armands Krauze ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par nekavējošu valdības rīcību, lai novērstu iekšējās drošības apdraudējumus”.

___

Deputāti Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Oļegs Burovs, Mārcis Jencītis un Edmunds Zivtiņš ir iesnieguši jautājumu veselības ministrei Līgai Meņģelsonei “Par likumprojektu, kas paredz alkohola patēriņa samazināšanu, virzīšanā izmantotajiem datiem un sasniedzamajiem mērķiem”. Jautājumu nododam veselības ministrei atbildes sniegšanai.

___

Un pēdējais. Deputāti Armands Krauze, Daiga Mieriņa, Andris Bērziņš, Viktors Valainis un Līga Kļaviņa ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Elektroenerģijas tirgus likumā paredzēto pienākumu sniegt Saeimai ziņojumu par veiktajām darbībām un pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar “OIK pārkāpumiem””.

___

Deputāti ļoti ražīgi jautājumu uzdošanā, bet tas ir pareizi.

Tagad, cienījamie kolēģi, mums būtu jāreģistrējas.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti...

Cienījamie kolēģi, jau šo sestdien Saeimas nams vērs savas durvis Muzeju nakts apmeklētājiem. Aicinu arī jūs šo pasākumu apmeklēt ģimenes un draugu lokā, un apmeklētājiem, protams, būs patīkami Saeimas apmeklējuma laikā satikt kādu no Saeimas deputātiem.

Sestdien no pulksten 19.00 līdz pat pusnaktij ikviens varēs iepazīt, kā parlaments savu darbu organizēja pirms gadsimta un kā tas notiek mūsdienās. Šogad aprit simts gadi, kopš parlaments pieņēma Saeimas kārtības rulli, tāpēc ekspozīcija būs veltīta tieši šim likumam, kurā apkopotas parlamenta darba procedūras un noteikumi.

Tātad sestdien – Muzeju nakts.

___

Kolēģi, sēde nav beigusies, palieciet savās vietās.

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi, reģistrējušies 92 deputāti. Nav reģistrējušies astoņi: Raimonds Bergmanis, Raivis Dzintars, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Kols, Uģis Rotbergs, Zane Skujiņa-Rubene un Andris Sprūds.

Sēdes vadītājs. Saeimas sēdē izsludinām pārtraukumu līdz nākamās nedēļas ceturtdienai.

(Pārtraukums.)

SATURA RĀDĪTĀJS
14. Saeimas pavasara sesijas 6. sēde
2023. gada 11. maijā

Par darba kārtību

Par likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (Nr. 257/Lp14) (Dok. Nr. 789, 789A, 795A)

Par likumprojektu “Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” (Nr. 264/Lp14) (Dok. Nr. 807)

Par darba kārtību

Likumprojekts “Grozījums Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 224/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 701B)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā”” (Nr. 145/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 784)

Likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā” (Nr. 150/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 749)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 144/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 753)

Par darba kārtību

Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 143/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 787)

Par darba kārtību

Likumprojekts “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (Nr. 257/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 789, 789A, 795A)

Likumprojekts “Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” (Nr. 264/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 807)

Likumprojekts “Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” (Nr. 264/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 807)

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr.53/Lp14) trešajam lasījumam līdz 2023. gada 19. maijam” (Nr. 188/Lm14) (Dok. Nr. 808)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 263/Lp14) (Dok. Nr. 806)

- Priekšlikums - dep. E. Putra (par)

Par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 244/Lp14) (Dok. Nr. 746, 746A)

Par likumprojektu “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 246/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 754, 754A)

Par likumprojektu “Par Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 247/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 755, 755A)

Par likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 250/Lp14) (Dok. Nr. 775, 775A)

Par likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā” (Nr. 251/Lp14) (Dok. Nr. 777, 777A)

Par likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 252/Lp14) (Dok. Nr. 778, 778A)

Par likumprojektu “Par Repatriācijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 253/Lp14) (Dok. Nr. 779, 779A)

Par darba kārtību

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 254/Lp14) (Dok. Nr. 780, 780A)

Par likumprojektu “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” (Nr. 255/Lp14) (Dok. Nr. 781, 781A)

Par likumprojektu “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr. 256/Lp14) (Dok. Nr. 786, 786A)

Par darba kārtību

Par likumprojektu “Par valsts meža zemes atsavināšanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei” (Nr. 258/Lp14) (Dok. Nr. 797)

- Priekšlikums - dep. J. Viļums (par)

Par likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 262/Lp14) (Dok. Nr. 804)

Par darba kārtību

Lēmuma projekts “Par Augstākās tiesas tiesneses Daces Jansones atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 176/Lm14) (Dok. Nr. 743)

Lēmuma projekts “Par Zanes Aldiņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 177/Lm14) (Dok. Nr. 744)

Lēmuma projekts “Par Jāņa Silicka iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 178/Lm14) (Dok. Nr. 745)

Lēmuma projekts “Par Sanitas Babres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 182/Lm14) (Dok. Nr. 766)

Lēmuma projekts “Par Edgara Biezā apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 183/Lm14) (Dok. Nr. 767)

Lēmuma projekts “Par Nataļjas Saratovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 184/Lm14) (Dok. Nr. 768)

Lēmuma projekts “Par Ingas Serafimovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 185/Lm14) (Dok. Nr. 769)

Lēmuma projekts “Par Daiņa Slišāna apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 186/Lm14) (Dok. Nr. 770)

Par pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Covid 19 likumu spēkā esamības nepieciešamību” (Nr. 10/P14) (Dok. Nr. 810)

- Motivācija - dep. L. Liepiņa

Par pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par atbalstu mājsaimniecībām un juridiskajiem lietotājiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai” (Nr. 11/P14) (Dok. Nr. 811)

- Motivācija - dep. V. Valainis

Deputātu Viktora Valaiņa, Daigas Mieriņas, Kaspara Meļņa, Jāņa Vucāna, Augusta Brigmaņa, Harija Rokpeļņa, Anitas Brakovskas, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes, Gunāra Kūtra pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par nacionālo interešu ievērošanu, valdībai lemjot par pirmpirkuma tiesību izmantošanu AS “Gaso” pārdošanas darījumā” (Nr. 7/P14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 718, 718A)

Par procedūru

Paziņojums

  - dep. I. Bērziņa

Reģistrācijas rezultāti

Par darba kārtību

Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2023. gada 2. maija rīkojumu Nr. 252, ar kuru grozīts 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” (Nr. 187/Lm14) (Dok. Nr. 800)

Par darba kārtību

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 245/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 752, 803) unAlternatīvais Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 261/Lp14) (1. lasījums) (Nav izskatāms) (Dok. Nr. 803)

Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 262/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 804)

Likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 250/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 775, 775A)

Likumprojekts “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” (Nr. 255/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 781, 781A)

- Par procedūru

Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

Informācija par deputātu H. Rokpeļņa, L. Kļaviņas, G. Daudzes, V. Valaiņa, A. Vilka un G. Kūtra jautājumu iekšlietu ministram M. Kučinskim “Par pagaidu aizsardzības līdzekļu pret vardarbību piemērošanas praksi Valsts policijas darbā” (Nr. 59/J14)

Informācija par deputātu H. Rokpeļņa, L. Kļaviņas, V. Valaiņa, G. Daudzes, A. Vilka un G. Kūtra jautājumu tieslietu ministrei I. Lībiņai-Egnerei Par pagaidu aizsardzības līdzekļu pret vardarbību piemērošanas praksi tiesu sistēmā (Nr. 60/J14)

Informācija par deputātu V. Valaiņa, U. Auguļa, D. Mieriņas, L. Kļaviņas, H. Rokpelņa un A. Krauzes jautājumu Ministru prezidentam A. K. Kariņam “Par nekavējošu valdības rīcību, lai novērstu iekšējās drošības apdraudējumus” (Nr. 61/J14)

Informācija par deputātu L. Liepiņas, R. Petravičas, O. Burova, M. Jencīša un E. Zivtiņa jautājumu veselības ministrei L. Meņģelsonei “Par Likumprojektu, kas paredz alkohola patēriņa samazināšanu, virzīšanā izmantotajiem datiem un sasniedzamajiem mērķiem” (Nr. 62/J14)

Informācija par deputātu A. Krauzes, D. Mieriņas, A. Bērziņa, V. Valaiņa un L. Kļāviņas jautājumu “Par Elektroenerģijas tirgus likumā paredzēto pienākumu sniegt Saeimai ziņojumu par veiktajām darbībām un pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar 'OIK pārkāpumiem'” (Nr. 63/J14)

Paziņojums

  - Saeimas priekšsēdētājs E. Smiltēns

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedre A. Ņenaševa

Balsojumi

Datums: 11.05.23 09:11 Balsojums 1
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Elektronisko sakaru likumā (224/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.05.23 09:14 Balsojums 2
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā” (145/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.05.23 09:15 Balsojums 3
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā (150/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.05.23 09:17 Balsojums 4
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (144/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.05.23 09:21 Balsojums 5
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikumā (143/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.05.23 09:24 Balsojums 6
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (257/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.05.23 09:24 Balsojums 7
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (257/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.05.23 09:29 Balsojums 8
Par - 79, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā (264/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.05.23 09:30 Balsojums 9
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā (264/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.05.23 09:31 Balsojums 10
Par - 77, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā (264/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.05.23 09:32 Balsojums 11
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr.53/Lp14) trešajam lasījumam līdz 2023. gada 19. maijam (188/Lm14)

Datums: 11.05.23 09:44 Balsojums 12
Par - 19, pret - 43, atturas - 25.
Balsošanas motīvs: Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu (246/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 11.05.23 09:45 Balsojums 13
Par - 20, pret - 44, atturas - 24.
Balsošanas motīvs: Par Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu (247/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 11.05.23 09:46 Balsojums 14
Par - 77, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Repatriācijas likumā (251/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 11.05.23 09:47 Balsojums 15
Par - 78, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (252/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 11.05.23 09:48 Balsojums 16
Par - 79, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Repatriācijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu (253/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 11.05.23 09:59 Balsojums 17
Par - 65, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā (256/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 11.05.23 10:08 Balsojums 18
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Augstākās tiesas tiesneses Daces Jansones atbrīvošanu no tiesneša amata (176/Lm14)

Datums: 11.05.23 10:09 Balsojums 19
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Zanes Aldiņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (177/Lm14)

Datums: 11.05.23 10:11 Balsojums 20
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Jāņa Silicka iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (178/Lm14)

Datums: 11.05.23 10:13 Balsojums 21
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Sanitas Babres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (182/Lm14)

Datums: 11.05.23 10:14 Balsojums 22
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Edgara Biezā apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (183/Lm14)

Datums: 11.05.23 10:14 Balsojums 23
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Nataļjas Saratovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (184/Lm14)

Datums: 11.05.23 10:15 Balsojums 24
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ingas Serafimovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (185/Lm14)

Datums: 11.05.23 10:16 Balsojums 25
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Daiņa Slišāna apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (186/Lm14)

Datums: 11.05.23 10:28 Balsojums 26
Reģistrējušies - 84.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 11.05.23 11:15 Balsojums 27
Par - 40, pret - 48, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par nacionālo interešu ievērošanu, valdībai lemjot par pirmpirkuma tiesību izmantošanu AS “Gaso” pārdošanas darījumā (7/P14)

Datums: 11.05.23 11:23 Balsojums 28
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ministru kabineta 2023.gada 2.maija rīkojumu Nr.252, ar kuru grozīts 2021.gada 10.augusta rīkojums Nr.518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (187/Lm14)

Datums: 11.05.23 11:25 Balsojums 29
Par - 65, pret - 10, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā (pārcelt 27d.k.p. pirms 54 d.k.p.)

Datums: 11.05.23 11:30 Balsojums 30
Par - 59, pret - 27, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā (pārcelt 17 d.k.p. pirms 28 d.k.p.)

Datums: 11.05.23 11:56 Balsojums 31
Par - 50, pret - 10, atturas - 29.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (245/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.05.23 11:58 Balsojums 32
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (262/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.05.23 12:00 Balsojums 33
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (250/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.05.23 12:00 Balsojums 34
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (250/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.05.23 12:03 Balsojums 35
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (255/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.05.23 12:09 Balsojums 36
Reģistrējušies - 92.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

11.05.2023. 9.00 10.40



Sestdien, 15.jūnijā