Latvijas Republikas 14. Saeimas
pavasara sesijas pirmās sēdes turpinājums
2023. gada 27. aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet darba vietas Sēžu zālē. Turpināsim Saeimas 2023. gada 20. aprīļa sēdi.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Reģionālās attīstības likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā referēs deputāts Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi, kāds prieks, ka Valaiņa kungs vēl nav ieradies! Tātad jūsu uzmanībai – “Grozījums Reģionālās attīstības likumā”, trešais lasījums.

Komisijā iesniegts tikai viens priekšlikums, kuru iesniedzis Valaiņa kungs (Smiekli.), protams, sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību.

1. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Tas paredz reģionālā fonda izveidi. Komisija lēma – kaut ar ļoti lielu cieņu spriežot par šo jautājumu un atzīstot šo ideju par ļoti labu, bet ņemot vērā to, ka līdzekļus šī fonda izveidei tā īsti saredzēt nevar, – noraidīt šo priekšlikumu. Nu, paredzot, ka tomēr pirkt maciņu, pirms ir skaidrs, ka būs nauda, nav lietderīgi.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? (Starpsaucieni.) Lūdz balsojumu. Tātad es saprotu, ka lūdz balsojumu, ja?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 62, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Līdaka. Paldies, ka respektējāt komisijas viedokli.

Aicinu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Reģionālās attīstības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi, pirmajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr. 170/Lp14). Juridiskā komisija strādāja ar šo likumprojektu divās sēdēs – 21. martā un 28. martā. Likumprojekta autori norādīja, ka projekts paredz atslogot bāriņtiesas no tām netipisko notariālo un citu uzdevumu pildīšanas, šādi nodrošinot iespēju efektīvāk izmantot pieejamos resursus, aizstāvot bērnu un personu ar ierobežotu rīcībspēju tiesības un intereses.

Patlaban saskaņā ar likumu bāriņtiesa sniedz palīdzību arī mantojuma lietu kārtošanā, gādā par mantojuma apsardzību, izdara apliecinājumus darījumos ar nekustamo īpašumu un pilda citus likumā norādītos uzdevumus.

Uzklausot ekspertus, mēs dzirdējām, ka likumprojektu atbalsta Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija, notariāta pārstāvji, Finanšu izlūkošanas dienesta pārstāvji. Iebildumus pret grozījumiem nav cēluši arī Ekonomikas ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Kā viens no aspektiem, kas bija norādīts, – ka šādā veidā, pieņemot grozījumus, tiks novērsti Moneyval veiktie... Latvijas sestās kārtas novērtējuma problēmas tiek minētas. Papildus tam komisija tika informēta, ka 2022. gadā veikta aptauja un 71,2 procenti bāriņtiesu pauda atbalstu izstrādātajam risinājumam.

Mēs uzklausījām arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvi, kurš norādīja, ka tobrīd viņam viedokļa nav. Ekonomikas ministrija norādīja uz nepieciešamību izvērtēt pakalpojumu pieejamību attālākos lauku reģionos, arī Pašvaldību savienības pārstāve aicināja vērtēt notāru pakalpojumu pieejamību.

Savu viedokli pauduši arī vairāki deputāti, un deputātu kritika, kas izskanēja sēdes laikā, bija saistīta pirmām kārtām ar tādu pieņēmumu, ka grozījumu pieņemšana tiešā veidā neatrisina bērnu tiesību aizsardzības efektivitātes jautājumus, esošais regulējums ir ērts lauku iedzīvotājiem un to nevajadzētu mainīt – visiem viss ir labi. Izskanēja arī viedoklis, ka šie grozījumi ir jāvirza vienlaikus ar grozījumiem, kas nodrošinās notariālo pakalpojumu pieejamību.

Kā es jau minēju, divās sēdēs mēs diskutējām, un tad, kad bija jāpieņem lēmums un bija balsojums, Juridiskās komisijas vairākums likumprojektu neatbalstīja.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim... Es atvainojos. Cenšos ātrāk virzīt sēdi.

Sākam debates.

Tātad debatēs pieteicies deputāts Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es jau vairāk nekā nedēļu nesu sevī šo smagumu un domas, ko es gribēju izpaust par bāriņtiesām. Es biju mazliet sabijies (Starpsauciens.), ka būs jānes vēl. Bet, par laimi, esam tikuši līdz šim jautājumam, un pirmām kārtām gribu uzteikt komisiju, pirms pieeju pie argumentācijas.

Aicinu tiešām atbalstīt Juridiskās komisijas lēmumu un noraidīt šo likumprojektu paketi.

Bet tagad par detaļām. Kādēļ bāriņtiesām ir notariālā funkcija? Tas ir vēsturisks jautājums. Mums valstī ir gana daudz likumu, regulējumu, noteikumu, kas pieprasa, lai cilvēki savās ikdienas darbībās saņemtu notariālu apstiprinājumu par vienu vai otru lietu savā dzīvē, sadzīvē. Tā kā notāri principā ir pieejami tikai Rīgā, Valmierā, Limbažos un citās lielās pilsētās, tad šo pilsētu iedzīvotāji, kas, es ticu, ir arī gana daudzi no jums, īsti nezina, kādēļ bāriņtiesām šī funkcija ir un kādēļ tas būtu svarīgi, neredz tur problēmu. Tai pašā laikā cilvēki, kas dzīvo Ramatā, Vērsī vai Kolkā, bieži saskaras ar to, ka vajadzīga bāriņtiesas palīdzība, jo pie notāra tikt vienkārši nav iespējams, tas ir ilgi, dārgi un sarežģīti.

Tālāk – kādēļ bāriņtiesām ir tāda funkcija? Pirmais bija pieejamības jautājums. Otrais ir kompetences jautājums. Līdz šim bāriņtiesas ar notariālajiem pakalpojumiem ir lieliski tikušas galā.

Pirmkārt, bāriņtiesām ir atbilstošas spējas un prasmes. Bāriņtiesu likumā ir skaidri atrunāts, kādām kompetencēm ir jābūt bāriņtiesas locekļiem. Tie ir izglītoti, spējīgi cilvēki.

Otrkārt, statistikā neparādās, ka bāriņtiesas būtu bijušas nolaidīgas vai ka mums būtu augsts īpatsvars pārkāpumos notariālajās darbībās tieši no bāriņtiesas puses. Tā nav. Bāriņtiesas tiek galā ar šo uzdevumu tieši tikpat labi kā notāri.

Ko skars šie grozījumi? Vai – kur ir būtība? Judina kungs jau iezīmēja. Tātad pamatā tas, ko Tieslietu ministrija šobrīd virza, ir: atņemt bāriņtiesām mantojuma sadales apliecinājuma funkciju, testamenta reģistrēšanas funkciju, paziņošanas par līguma grozījumiem funkciju un līgumu apliecinājuma funkciju. Jāpiemin, ka bāriņtiesa šos līgumus var apliecināt tikai vērtībā līdz 8500 eiro. Skaidrs, ka Rīgā vai pat Valmierā nopirkt īpašumu par 8500 eiro ir diezgan nereāli. Tā ka atkal mēs redzam: šobrīd jau saknē likumā ir iestrādāts, ka šis ir stāsts par reģioniem un Latvijas pierobežu, es pat gribētu teikt.

Protams, bāriņtiesām ir tiešā funkcija – tiešā funkcija! – rūpēties par bērnu aizsardzību, par to, lai ģimenēs viss būtu kārtībā, un nevar noliegt, ka tas ir ļoti svarīgs jautājums. Taču atkal atgriežamies pie kompetencēm un spējām. To gadījumu, kad bāriņtiesas tādēļ, ka tām bija jāveic notariālās funkcijas, būtu pieļāvušas kādas kļūdas savos tiešajos darba pienākumos, es gribu teikt, nav daudz. Tagad pat – nesen mēģināja atrast, kurš vai kāds varētu būt jaunākais skandāls bāriņtiesu kompetencēs. Vienīgais, ko sabiedriskais medijs atrada, – kāda bāriņtiesas locekle bija ne tā izrunājusies... ar savu klienti. Protams, slikti, tas ir slikti, tā nedrīkstētu būt. Tajā pašā laikā tie nav būtiski pārkāpumi, kas signalizētu, ka bāriņtiesas ar savu tiešo funkciju netiek galā, jo tām ir jāveic arī notariālā funkcija.

Otrs aspekts, kas tiešām ir problemātisks šodien bāriņtiesu darbā, – amatpersonu algu reforma, kur bāriņtiesu atalgojuma līmenis ir samazināts attiecībā pret to, kāds tas bija pirms reformas. Un tā gan būs problēma, jo jau šobrīd ir indikācijas, ka bāriņtiesām ir problēmas ar kadru nokomplektēšanu. Cilvēki ar augstām spējām izvēlas iet strādāt privātajā sektorā, jo vienkārši šobrīd tās algas pret tām kompetencēm un prasībām ir nekonkurētspējīgas. Tā ka tas ir tas, ko valdība varētu darīt, lai lietas uzlabotu.

Kāpēc šis jautājums vispār ir galdā? Jā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi šo grozījumu paketi. Ļaujiet minēt! Nu, ne ministre pati, ne ministrijas ierēdņi šo paketi nesagatavoja. Notāri ir gana spēcīga organizācija, viņi ir labi organizēti, labi atalgoti un spējīgi sagatavot juridiskos dokumentus, kādus jums vajag. Es varu likt galvu ķīlā, ka te savu ne tikai plecu ir pielikuši notāri, lai šo dokumentu paketi uz Saeimu atnestu.

Diskusija par šiem pašiem jautājumiem Saeimā pēdējo reizi notika 2019. gadā. Toreiz, par laimi, šo jautājumu noraidīja. Aicinu to darīt arī tagad. Vēlreiz atkārtoju: šis ir stāsts par reģionu iedzīvotājiem.

Pavisam kopā, nu, kas tad ir... cik tad tās bāriņtiesas notariālās funkcijas veic. Judina kungs mazliet te statistiku pieminēja. Saskaņā ar Tieslietu ministrijas datiem gadā tie ir kopā nedaudz vairāk kā 24 tūkstoši darbību. Salīdzinājumā ar to, ko dara notāri, tie būtu tikai četri procenti no kopējā notariālo darbību skaita valstī. Tātad par ko mēs principā atkal runājam? Mēs runājam par to, ka varētu bišķiņ iedot darbu klāt notāriem, bet būtiski pasliktināt situāciju lauku iedzīvotājiem.

Tāpat par pieejamību jau runājāt. Valentīndienā Ministru kabineta sēdē tika uzdots Tieslietu ministrijai sadarbībā ar pārējām ministrijām sākt izvērtēt un sagatavot priekšlikumus notāru pieejamībai reģionos. Nu, it kā sakarīgi. Ja tiek virzīti grozījumi notariālo funkciju noņemšanai no bāriņtiesām, jāsaprot, kā reģionos šo funkciju nodrošinās. Šis uzdevums vai izvērtējums ir jāveic sešu mēnešu laikā. Nu, tā vismaz sola. Tas nozīmē – līdz augusta vidum.

Manuprāt, ir pārsteidzīgi pieņemt grozījumus Bāriņtiesu likumā, kamēr nav gatavs un galdā likts izvērtējums un paralēli – grozījumi Notariāta likumā, kas tiešām apliecina, ka šī pieejamība reģionos būs. Jo, kā mēs redzam, solīt ir viena lieta, izpildīt ir kaut kas cits. Un diez vai reģionu iedzīvotāji būs tikpat spējīgi kā pedagogi iziet ielās un ar streiku panākt šo solījumu izpildi.

Vēl viens būtisks arguments bija Moneyval prasību neizpilde. Finanšu izmeklēšanas dienests Ministru kabineta sēdē argumentēja, ka bāriņtiesas neveic vai nav izveidojušas iekšējās kontroles sistēmas, kas saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu ir likuma pārkāpums, jo darījumos ar nekustamajiem īpašumiem var atmazgāt naudu. Un tas mums ir šobrīd tāds lielais jautājums, ka naudas atmazgāšana ir tabu Latvijā. Nedod dievs, kaut kas tāds notiks. Tas viss ir ļoti slikti.

Kaut kādā mērā es varu piekrist – jā, darījumi ar nekustamajiem īpašumiem varētu būt viens no veidiem, kā atmazgāt naudu. Tas ir risks. Bet atceramies – bāriņtiesas apliecina darījumus vērtībā līdz 8500 eiro. Nu, parādiet man to... Nu, labi, jūs droši vien nezināt tos naudas atmazgātājus vispār, bet kurš naudas atmazgātājs krāmēsies ar 8500 eiro vērtiem darījumiem? Tas ir tāpat kā, ja jūs man prasāt, vai, braucot pie auto stūres un urbinot degunu, palielinās risks nokļūt satiksmes negadījumā. (Starpsaucieni: “Jā.”) Protams! Bet vai tāpēc mums vajag speciālu policijas vienību veidot, kas tagad ķers deguna urbinātājus pie stūres? Nu nē taču! Tas ir absurds.

Tātad vēlreiz: protams, darījumi ar nekustamajiem īpašumiem ir risks, bet – vai šis risks ir izsvērts? Vai tādēļ mums vajag papildus ieviest normatīvismu pašvaldībās? Nē!

Tāpat Finanšu izmeklēšanas dienests sniedza statistiku. 2022. gadā viņi ir iesaldējuši 18 darījumus ar nekustamajiem īpašumiem aizdomās, ka tur varētu būt naudas atmazgāšana. Tad es prasīju, cik no šiem darījumiem ir bijuši tādi, kurus ir apliecinājušas bāriņtiesas. Es saņēmu atbildi no Finanšu izmeklēšanas dienesta, ka viņi neveic šādu uzskaiti un neiedala šos iesaldētos darījumus atkarībā no apliecinātāja veida. Tad es palūdzu vēl vienu skaidrojumu – cik no šiem 18 darījumiem bija vērtībā zem 8500 eiro? Uz šo jautājumu atbildi es vēl šodien neesmu saņēmis, lai gan jautājumu... nu, tā sarakste un saziņa bija apmēram pirms nedēļas. Es izdarīju pieņēmumu, ka neviens no šiem darījumiem nebija ar vērtību, kas mazāka par 8500 eiro. Šo es tā kā vērsu zināšanai Finanšu izmeklēšanas dienestam. Viņi man neatbildēja. Es pieņemu, ka klusēšana – piekrišana.

Tad vēl, turpinot šo tēmu, – šis ir viens no iemesliem, kādēļ varbūt arī šoreiz Latvijas Pašvaldību savienības pozīcija nebija tik stingra kā citas reizes. Jo te ir pretī pātaga: nu, ja jūs stingri iestāsieties par to, ka bāriņtiesām šī funkcija jāsaglabā, tad mēs jums tādu normatīvu uzliksim galdā, jums būs pašvaldībām tāda kārtība un tādi noteikumi jāizveido, ka to neviens normāls cilvēks pašvaldībā nevar izdarīt. Tādēļ varbūt arī šī pozīcija bija piesardzīgāka.

Kādēļ Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija krasi neiebilst pret šo? Cienījamie deputāti, ja jums kāds pienāk klāt un prasa: “Tu gribi strādāt vairāk vai mazāk par to pašu algu?” – kāda būs jūsu atbilde? (Starpsauciens.) Nu, Jurēvica kungs ir gatavs raut, bet pārējie – divreiz padomātu.

Tā ka arī būsim kritiski pret to, kādas organizācijas kādus atzinumus mums sniedz. Un tas, ka notāri saka to, ka tas ir labs priekšlikums, ticiet man, mani nepārsteidz. Es ticu, ka nevienu.

Vārdu sakot – uz ko es velku. Mums valstī nav īstas reģionālās politikas. Nu, nav. Var stāstīt, ka ir apstiprināti kaut kādi plāni un tā tālāk, bet reģionālās politikas nav. Bet mums ir signāli, kurus mēs raidām, pieņemot šādus likumus. Un tie signāli pasaka to, ka tas lauku iedzīvotājs jeb – jums, politiķi, saprotamā valodā – tas lauku vēlētājs, tie divi procenti no mūsu iedzīvotājiem, nav svarīgs.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds – deputātam Edgaram Zelderim.

E. Zelderis (PRO).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Deputāti! Pirms mēneša šis pats lēmuma projekts... likumprojekts, es atvainojos, tika skatīts Juridiskajā komisijā. Man uz galda bija Tieslietu ministrijas prezentācija “Kā celt bērnu tiesību aizsardzības sistēmas efektivitāti”. (Rāda prezentācijas izdruku.) Es atveru šo prezentāciju, izšķirstu, tur nav nekā par to, kas minēts nosaukumā.

Un tad deputāti sāka uzdot jautājumus. Kas tad īsti notiek ar bāriņtiesām? Kāpēc, tikko tiesībsargs ziņo medijiem, ka bāriņtiesās ir neētiskas darbības, notiek tā, ka Labklājības ministrija piekrīt, ka ir problēmas? Tāpat bija virkne jautājumu par pakalpojumu pieejamību reģionos iedzīvotājiem – kā viņi pēc šādu grozījumu pieņemšanas saņems šos pakalpojumus? Cik viņiem būs jāmaksā? Un nekādas atbildes netika saņemtas.

Ir pagājis mēnesis, un šis likumprojekts atkal ir šeit, un nekas nav mainījies. Es atveru anotāciju. Kas tad mums tur? Un tur es lasu – jā, Moneyval ir kaut ko izteikusi, bet tā vispārīgi, nekā konkrēta. Ir minēts, ka ir iespēja... bāriņtiesās, tā teikt, ir iespēja – var legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Un tad es domāju – kāpēc bāriņtiesās ir tik mazas algas? Kāpēc tur strādā tikai sievietes? Un tad es tā padomāju vēl tālāk, ka tajā prezentācijā bija rakstīts... jā, viens punkts no anonīmas aptaujas bija iekļauts, ka tur, ja pazeminās šos pakalpojumus, tad uzlabosies, tā teikt, darba kvalitāte bāriņtiesā... bērnu tiesībām un tā tālāk.

Tagad sanāk tā, ka 13 gadus, kopš pieņēma šo likumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu... novēršanas likumu, nekādi grozījumi nav bijuši. Kas šos 13 gadus ir noticis? Ko mēs gribam teikt? Ka tur ir kaut kādi apjomīgi līdzekļi legalizēti? Nav nekādu datu, nav nekādas informācijas ne no vienas ministrijas par to, ka ir tiešām kaut kas konstatēts. Tie ir tādi pieņēmumi, ka tur ir kaut kas slikts. Bet tagad sanāk, kā es teicu: sievietes ir bāriņtiesā ar mazām algām, un viņas dara, iespējams, noziedzīgas darbības. Tas nu gan ir slikti, jā. Un vēl tiek pieņemts tas, ka viņām noņems nost šos pakalpojumus un tad viņas sāks strādāt, tad nu būs bērnu tiesību aizsardzības sistēmas efektivitāte... tā uzlabosies.

Droši vien jūs visi vai daļa no jums lasīja, ko atsūtīja Latvijas Pašvaldību savienība. Tur ir diezgan skaidri teikts, ka Latvijas Pašvaldību savienība šādu risinājumu neatbalsta. Viņi vērš uzmanību uz to, ka šā gada februārī Ministru kabinetā tika diskutēts par to, ka ir risināms šo pakalpojumu pieejamības jautājums, ir jārod saprātīgs sociāls risinājums, kā arī būtiska ir izmaksu sadaļa. Tātad – ja bāriņtiesa attiecīgo funkciju neveiks, ir uzreiz jābūt gatavam piedāvājumam. Risinājumam šobrīd jābūt, bet šeit tāda nav.

Tālāk ir uzdots (tai pašā februārī) Tieslietu ministrijai kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Ekonomikas ministriju kompleksi izvērtēt jautājumu par notāru pakalpojumu, kā nodrošināt pieejamību visām šīm darbībām, kuru veikšanai, kā norādīts regulējumā, paredzēta obligāta notāra iesaiste... vai šī prasība ir pietiekoši pamatota... un atbilstoši izvērtējuma rezultātiem sagatavot attiecīgus priekšlikumus sešu mēnešu laikā.

Un tagad mēs... Tāda paralēlā pasaule. No vienas puses, mēs apzināmies... Es te mēģināju uzskaitīt vairākas aktuālas problēmas, bet joprojām mēs mēģinām risināt vienu mazo jautājumiņu, kur it kā ir šausmīgi noziegumi, lai gan nekādi pierādījumi līdz šim tam nav bijuši.

Trīspadsmit gadus tā vai citādi ir dzīvojuši reģionos. Tas, ka šādu bāriņtiesas pakalpojumu (kas ir daļēji līdzvērtīgi notariālajiem pakalpojumiem) pieejamība ir noteikta reģionos... Nu, es domāju, tā ir pieejamība... Jūs zināt, ka pagastos bāriņtiesas locekļi var pieņemt cilvēkus un sniegt šos pakalpojumus, viņiem nav jābrauc uz centru, viņi var saņemt tos par pazeminātām izmaksām. Nekur šajos dokumentos nefigurē, cik tad iedzīvotājiem būs jāmaksā vairāk, bet viņiem viennozīmīgi būs jāmaksā vairākkārt vairāk. Un tie nav daži simti, tie ir tūkstošiem cilvēku reģionos.

Tagad sanāk tā, ka... Mēs zinām, kā reģioniem iet, īpaši Latgalei, – nu, nav viegli brīžiem cilvēkiem tur. Bet tad mēs atkal vienā dienā mēģinām pateikt: nē, mēs visu savāksim. Tas, ka būs tie kompleksie pasākumi...

Jā, man te teica: varbūt otrajā lasījumā kaut ko mēs tur darīsim, kaut kas tiks iesniegts... Bet ziniet, ko tas man atgādina? Tas ir tā apmēram – mēs pirmajā lasījumā pieņemsim paaugstināt algas pedagogiem vīriešiem, bet otrajā lasījumā tad domāsim, vai sievietēm arī kaut ko paaugstināsim. Tātad sanāk tā: vispirms mēs tagad ātri par notāru cunfti parūpēsimies (vai mēģināsim), par tiem pārējiem – iedzīvotājiem, bāriņtiesu – mēs domāsim vēlāk... visus šos jautājumus. Nē, tie mūs neinteresē, tos vēlāk, tos vēlāk, vēlāk kaut kad ministrijas kaut ko...

Bet tā taču, kolēģi, nerisina kompleksus pasākumus! Tā nav tāda situācija, ka mēs varam tā vienkārši pateikt. Nu, kā jūs domājat, kā cilvēki reģionos to uztvers? Es saprotu, ka tas nenotiks tūlīt vai pēc mēneša un tam vēl būs diskusiju un priekšlikumu laiks, bet – vai šādi mēs sagatavojam likumprojektus? Vai tā mēs mēģinām risināt problēmas?

Es domāju, ka mani visvairāk (es ceru, jo pats esmu no pašvaldības)... tie deputāti, kas ir bijuši pašvaldībās, zina, kā tas ir, jo reģionos šo situāciju var raksturot ar pieejamību. Es vēlreiz uzsveru, tam uzmanību ir pievērsis Ministru kabinets, ir uzdevis uzdevumu, kam Latvijas Pašvaldību savienība piekrīt, bet nepiekrīt šādam vienveidīgam risinājumam.

Nu, mēs šādi, man liekas, kolēģi, nevaram. Es tiešām aicinu padomāt un uzlikt tomēr kaut kādu termiņu, kad nākt ar konkrētiem priekšlikumiem, savādāk mēs atkal domāsim kā jau visus iepriekšējos gadus.

Es negribu runāt šodien par notāru cunfti, tā teikt, kopumā, kāpēc ir šādi ierobežojumi daudzu gadu garumā, kāpēc ir nosacīts monopols, jo... Es kā zvērināts advokāts esmu tiesu varai piederīga persona, tāpat kā notāri. Mūs neviens nav ierobežojis, mēs konkurējam savā starpā. Bet notāri... Piemēram, manā novadā, kur ir 40 tūkstoši cilvēku, Talsu novadā, ir divi notāri. Es kaut kā pēdējo 10 gadu laikā esmu novērojis, ka ne tikai Talsos, bet arī citos novados ir viens divi notāri, bet ir milzīga armija ar darbiniekiem: tur ir sekretāri, administratori, palīgi, nu, vesela kaudze, es teikšu, ar darbiniekiem, kas palīdz notāram, bet viņš jau ir tikai tas viens cilvēks, kas var šos papīrus parakstīt. Ir jautājums – vai arī šeit mums nav jāpievērš uzmanība? Bet es negribu šodien par to diskutēt, jo šī nav šīsdienas tēma.

Es aicinu, kolēģi, vismaz šobrīd, ja ne gluži balsot “pret”, tad atturēties šajā jautājumā. Juridiskā komisija tomēr... nu, ne velti bija tāds lēmums – šobrīd likumprojektu nevirzīt. Tas, ka, iespējams, ir bijušas diskusijas... Iespējams, bija šaubas, ka Latvijas Pašvaldību savienība nav konkrēti pateikusi savu viedokli, bet viņi tik tikko to pateica skaidri.

Es aicinu, kolēģi, nebalsot “par”. Gaidīsim, kad ministrijas – Tieslietu ministrija un Labklājības ministrija – mums atnesīs kaut ko nopietnāku, kas ir vairāk par reģionu cilvēkiem un jo īpaši bāriņtiesām. Man liekas, tas tiešām nav adekvāti, ka ir mazas algas... tikai sievietes... Mēs šodien Stambulas konvenciju cilājām, bet bāriņtiesās kaut kā galīgi neiet labi, un tagad mēs gribam pateikt, ka tur ir noziegumi vai vēl kaut kas un ir jāatņem tas, kas viņiem ir, un tad viss būšot labi. Nu, es tam neticu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds – deputātam Ģirtam Lapiņam.

Ģ. Lapiņš (NA).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es īsi par šo, lai būtu korekta argumentācija... Harijam Rokpelnim, jo šis jautājums tika skatīts arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, tātad ne tikai Juridiskajā komisijā. Mums bija garas, garas debates, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atšķirībā no Juridiskās komisijas atbalstīja... Un es teiktu, ka varbūt pat tāds ļoti svarīgs iemesls, kāpēc atbalstīja, ir – tāpēc, ka mums attālināti pieslēdzās Latvijas Pašvaldību savienība un teica, ka viņi atbalsta šīs izmaiņas.

Latvijas Pašvaldību savienība, Rokpeļņa kungs, teica, ka viņi atbalsta šīs izmaiņas. Tas iemesls, kādēļ... viņa teica (bija kundze, piedodiet, es neatceros viņas uzvārdu)... un kāpēc atbalsta? Tāpēc, ka tā ir pašu bāriņtiesu vēlme. Tātad bāriņtiesas vēlas koncentrēties, fokusēties uz saviem pamatpienākumiem, kas ir darbs ar bērniem un viss ar šo jomu, nevis notariāliem... Tā ir bāriņtiesu vēlme, un Latvijas Pašvaldību savienība to respektē.

Viņa piekrita, ka... Es nesaku... varbūt tagad viņa atkal ir mainījusi viedokli un tā, bet tad ir jocīgi, ka viņi paši nevar izvēlēties.

Kāpēc es to gribēju pateikt? Tāpēc, ka Latvijas Pašvaldību savienība ir būtisks elements šajā stāstā, jo viņi pārstāv reģionus, vai ne, Harij, nu, tādā ziņā... Tā ka to var apliecināt arī citi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti.

Tā ka, jā, vienkārši paturiet to prātā, ka tas nav tik viennozīmīgi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds – Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Augsti godātais Līdakas kungs! Par šo jautājumu, es domāju, jābūt godīgiem. Šis ir tāds savdabīgs, kā jau iepriekšējā nedēļā teica, patiesības mirklis.

Ja mēs skatāmies uz reģionu atbalstu, tad šis jautājums ļoti konkrēti attiecas uz tiem cilvēkiem, kas dzīvo prom no lielajām pilsētām, jo lielajās pilsētās bāriņtiesa šādu pakalpojumu nevar sniegt. Ja mēs paņemam... Rīga, Valmiera, Jelgava, Jēkabpils – tās ir vietas, kur koncentrējas lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, tur šāds pakalpojums... par tiem vispār nav runa.

Šobrīd runa ir tiešām, kā jau kolēģis no PROGRESĪVAJIEM minēja, arī iepriekš Harijs minēja, – ka tās tomēr ir izteikti lauku teritorijas un izteikti par mazām summām.

Viens ir pilnīgi skaidrs – Tieslietu ministrija šobrīd nav nodrošinājusi nekādu risinājumu. Šobrīd ir tā, kā jau minēja, – katrā pagastā teorētiski var nodrošināt bāriņtiesas pakalpojumu notariālo funkciju veikšanai: mazāka cena nekā pie notāra, daudz lielāks pārklājums, un pakalpojums tiek nodrošināts.

Šobrīd notāru (varbūt atsevišķu notāru, grūti pateikt) spiediena rezultātā mēs esam gatavi atkal iet šo ceļu. Arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs klausījāmies, ka tiek noteikts cenrādis pārejas periodam. Nu ko, paies gads, divi gadi paies, pārejas periods beigsies, notāri uzliks atkal tās cenas, un tas būs atkal pakalpojums, kas apgrūtinās cilvēkiem laukos dzīvi.

Tas pats attiecībā arī uz pieejamību. Šobrīd pieejamības risinājuma nav nekāda, nav pat ideju pieejamības risinājuma kaut kādai nodrošināšanai. Vai tiešām tagad notāri mēģinās... vai viņi kaut mazākajā... Es domāju, viņiem pat murgos nerādās idejas, ka viņi varētu kaut teorētiski iet un nodrošināt šo pakalpojumu visos pagastos Latvijas pašvaldībās, reģionos. Nu, tā nenotiks, tas vienkārši nav iespējams. Tad nezinu, cik tas notariālais pakalpojums maksās.

Bet šis bāriņtiesu risinājums, jā, šodien to nodrošina.

Un es gribētu teikt Lapiņa kungam: jā, es arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā klausījos, man arī bija pārsteigums par Latvijas Pašvaldību savienības pozīciju. Komisijas sēdē šo pozīciju pauda Vineta Reitere, un Vineta Reitere ir viena no personām, kas ir sagatavojusi šobrīd... Saeimas deputātiem, visām frakcijām, tai skaitā Nacionālajai apvienībai, ir vakardien izsūtīta vēstule, kur viņa skaidro, kāpēc aicina šo jautājumu šodien nepieņemt. Un tā ir diezgan plaša vēstule, argumentēta vēstule – ar to, kas notika valdības sēdē. Kolēģi jau citēja sadaļas no šīs vēstules.

Un es arī aicinu jūs nepieņemt. Ja šajā Saeimā šobrīd ir tiešām politiķi, kas iestājas par reģioniem, ticiet man, notāriem dzīve sliktāka nepaliks, ja netiks pieņemti šie grozījumi. Arī pašvaldībām dzīve – sliktāka, labāka... Pēc būtības nekas neizmainīsies pašvaldībām, nekas neizmainīsies notāram, bet pilnīgi noteikti izmainīsies tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo lauku teritorijās. Viņiem šis pakalpojums būs tālāks, potenciāli ar augstu iespējamību – dārgāks.

Es aicinu šādus grozījumus neatbalstīt. Šis ir simbolisks balsojums, un es aicinu tiešām... Mums it kā ir politiķi, kas iestājas vārdos par reģioniem, bet šis ir tas brīdis, kad jūs varat parādīt...

Mēs no rīta klausījāmies stāstu par Latgales vērtību, lomu Latvijā. Latgales deputāti, uzdodiet šo jautājumu Latgales pašvaldību vadītājiem! Ne jau lielo valstspilsētu vadītājiem, bet tiem, kas atbild arī par novadiem. Pajautājiet, kāds ir viņu viedoklis.

Es esmu pajautājis dažiem Zemgales pašvaldību vadītājiem. Viedoklis ir nepārprotams – pilnīgas muļķības, ko šobrīd atkal nes. Un tas interesantākais, ka šīs muļķības nes regulāri: katru jaunu Saeimu notestē ar šo jautājumu, ikkatra jauna Saeimas sasaukuma laikā atnes paskatīties – izies cauri vai neizies.

Kolēģi, nekas traks nenotiks, ja mēs nobalsosim “pret”, konceptuāli noraidīsim šo jautājumu un ļausim notāriem darīt savu darbu, bāriņtiesām – savu darbu, un mierīgi dzīvosim tālāk. Iedzīvotāji reģionos arī saņems pakalpojumus. Nepasliktināsim cilvēkiem pakalpojumu kvalitāti reģionos kaut vai šādos jautājumos.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds – deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Es biju gatavojies garākai runai, bet šodien daudz ko jau minēja. Tikai mazlietiņ informācijas šajā jautājumā.

Pirmskara Latvijā bija pagasttiesas kā tiesu varas pārstāvji, un tām bija šī funkcija. Pilsētās bija bāriņtiesas, un tām šīs funkcijas nebija. Bāriņtiesas bija aizbildnības, aizgādnības iestādes. Kad Latvija atjaunoja savu neatkarību... 1995. gadā likums tika apvienots, tika izstrādāts likums “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”. Un pateica: laukos pagasttiesas dara to pašu plus vēl to, ko dara bāriņtiesas; bāriņtiesa pilsētā dara to, kas bāriņtiesai jādara; plus, ja laukos nav notāra, tad arī bāriņtiesa nodrošina šo jautājumu, proti, samiksēja kopā šo uzdevumu, sajaucot divas institūcijas.

Tas viss būtu normāli, bet 2007. gadā ļoti veiksmīgi izdarīja, ka apvienoja, pareizāk sakot, nosaukumu atstāja tikai vienu: Latvijā pagasttiesu vairs nav, būs tikai bāriņtiesas. Bāriņtiesu funkcija ir aizbildnība un aizgādnība. Tātad jau lēnītēm tika aizmirsts par to, ka ir šis pagasttiesai raksturīgais pienākums laukos, kur nav notāru. Mēs zinām, kurās pilsētās atrodas notāri. Pagasttiesas kādreiz un bāriņtiesu pārstāvji līdz šim šajās lauku teritorijās, kur nav notāru, nodrošina šo notariālo funkciju.

Samazinot pašvaldību skaitu ar administratīvi teritoriālo reformu, uztaisot lielākus novadus, bāriņtiesu vēl tālāk attālināja no pagastiem. Tas nozīmē, ka bāriņtiesai uz pagastiem braukt nav izdevīgi, un tāpēc šis projekts, kas nāca no Tieslietu ministrijas, īstenībā ir izdevīgs bāriņtiesām un izdevīgs notāriem, bet netiek risinātas to vietējo iedzīvotāju intereses, kuri dzīvo 40 un pat 50 kilometrus no novada centra.

Man ir lūgums atbalstīt, tas ir, balsot “pret” (vai atturēties) šī likumprojekta tālāku virzību un aicināt uz to, uz ko mēs komisijā aicinājām Tieslietu ministriju, – iesniegt kompleksu jautājuma risinājumu. Un, ja jau šobrīd ir uzdevums ministrijai sešu mēnešu laikā izstrādāt to notariālo jautājumu sakārtošanu, kā pakalpojumi tiek sniegti laukos, tad varbūt rudenī pie tā jautājuma atgriežamies un atrisinām kompleksi, citādi iedzīvotāji laukos tiek apdalīti.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai referents Judina kungs vēlētos ko piebilst komisijas vārdā?

A. Judins. Ņemot vērā dzirdēto, es tieši vēlos sniegt papildu informāciju par komisijā dzirdēto, apspriesto. Viens no argumentiem, kas tieši izskanēja no debatētājiem, – ka šis projekts nav pietiekami ambiciozs. Gribētos kaut ko lielāku, nu, tādu reformu. Lai būtu reforma, bet jāņem vērā, ka faktiski mēs par to runājām. Jā, un mums eksperti pierādīja un norādīja, ka šeit ir pieteikts risinājums. Ir problēma, un mēs par to arī diskutējām.

Daudz tika runāts arī saistībā ar notāru pieejamību. Notāri informēja par iespēju izmantot pakalpojumus digitāli. Tad, kad šo informāciju mēs sadzirdējām, oponenti norādīja, ka ne visiem ir datori. Uz to bija atbilde, ka datorus var nodrošināt bibliotēka. Un tad uz šo informāciju teica – cilvēkam nav e-paraksta... Nu, teiksim, šis jautājums ir diskutēts, un tāda iespēja pastāv.

Saistībā ar darījuma apjomu. Tiešām likumā ir paredzēts, ka bāriņtiesa var apstiprināt darījumu līdz 8537 eiro, bet tā nav kadastrālā vērtība. Ja gadījumā norādīta šī summa, kaut gan faktiski darījums ir par citu summu, to nevar atklāt, un arī par to mēs diskutējām.

Ir jautājums, par kuru mēs nediskutējām. Protams, mums saruna notika pirms Jēkabpils traģēdijas, un mums tiešām nebija iemesla un pamata runāt par vēl vienu aspektu, proti, ja bāriņtiesa nodarbojas ar notariālajām lietām, bet nestrādā ar savu pamatpienākumu, tad pastāv riski, ka nākotnē traģēdijas var atkārtoties. Par to mums nebija iespēju diskutēt.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to mums jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par –42, pret – 29, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Judina kungs, nosakiet, lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Judina kungam.

A. Judins. Komisija bija “pret”, un termiņš nebija noteikts, bet savā vārdā es piedāvāju 22. maiju.

Sēdes vadītājs. 22. maijs. Vai ir citi priekšlikumi? (Starpsauciens: “15. septembris.”) Tātad... 22. maijs. 15. septembris, ja? Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Mums jābalso, sākot no tālākā.

Zeldera kungs, jūs arī vēlaties izteikt priekšlikumu? Es jau biju pateicis, ka citu nav. Bet, nu, tolerēsim šoreiz.

E. Zelderis (PRO).

Es gribētu termiņu – vismaz divus mēnešus. Nu, mēs...

Sēdes vadītājs. Zeldera kungs, jums ir jānosauc precīzs datums, ja vēlaties izteikt priekšlikumu.

E. Zelderis. 30. septembris.

Mums ir divu mēnešu pārtraukums, tā ka ir palikuši divi nepilni mēneši, nu, tad... līdz 1. septembrim. Ministru kabinets pateica, ka sešu mēnešu laikā jāvērtē visi šie jautājumi par pieejamību un tā tālāk. Kolēģi, ko mēs tagad darīsim? 22. maijs! Ko tad ministri...

Sēdes vadītājs. Zeldera kungs, jums ir iespēja vai nu par procedūru izteikties no vietas, vai nosaukt konkrētu datumu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Tas, ko jūs darāt, jau gandrīz vai ir debates. Tātad precizējiet – 30. septembris, es pareizi sadzirdēju?

Tāda vairāksolīšana – 15., 30. Labi. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Nav, ja? Tātad jāsāk no tālākā. Priekšlikumi ir 22. maijs, 15. septembris un 30. septembris. Sāksim no tālākā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņa noteikšanu likumprojektam “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” uz otro lasījumu –15. septembris... 30. septembris, es atvainojos, 30. septembris! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 41, atturas – 2. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30. septembris – nav noteikts.

Mums jābalso par nākamo.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņa noteikšanu otrajam lasījumam likumprojektam “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” – 15. septembris! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 37, atturas – 3. Ar vienas balss starpību termiņš priekšlikumiem otrajam lasījumam ir noteikts – 22. maijs.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, ar jūsu atļauju turpināšu stāstīt. Lūdzu klausīties.

Likumprojekts ir saistīts ar pirmajā lasījumā atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” un paredz papildināt normu, ka “pie bāriņtiesas noslēgtie darījumi ir spēkā un ir apspriežami saskaņā ar Civillikuma...” (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Zeldera kungs un Ābramas kundze!

A. Judins. “... 1474. panta noteikumiem, kas bija spēkā līdz 2023. gada 31. decembrim”.

Komisija neatbalstīja šo likumprojektu, ņemot vērā, ka nebija arī atbalsta likumprojektam “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”.

Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Tātad lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – nav, atturas – 1. Kolēģi, šobrīd nav kvoruma, 46 deputāti (Starpsaucieni.) ir piedalījušies balsojumā, mums jābalso otro reizi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret un atturas – nav.

Līdz ar to mums otro reizi nav kvoruma, un tāpēc ar sēdes vadītāja pilnvarām man nekas cits neatliek kā izsludināt pārtraukumu sēdē līdz šī gada 11. maijam. (Daži deputāti aplaudē.)

___

Kolēģi, es pildu solījumus. Briškena kungs! Lūdzu uzmanību, sēde vēl nav beigusies, lūdzu, sēdieties!

Tātad deputāti Valainis, Kozlovska, Kūtris, Daudze, Brigmanis un Jakovins bija iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par mācību materiālu pieejamību kvalitatīvai vispārējās izglītības apguvei”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas.

Deputāti Augulis, Jakovins, Daudze, Rokpelnis un Vucāns uzdeva jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Sprindžukam “Par Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbilstīgu izmantošanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas.

Deputāti Petraviča, Liepiņa, Krištopans...

Kolēģi (Noklaudzina ar āmuru.), man ir grūti pat pašam sevi sadzirdēt. Aizrāvušies ar sarunām esat.

Deputāti Petraviča, Liepiņa, Krištopans, Zivtiņš un Jencītis ir uzdevuši finanšu ministram Arvilam Ašeradenam jautājumu “Par grozījumiem Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputāti Petraviča, Liepiņa, Krištopans, Zivtiņš un Jencītis ir uzdevuši veselības ministrei Līgai Meņģelsonei jautājumu “Par grozījumiem Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

___

Par papildus iesniegtajiem jautājumiem.

Deputāti Andris Šuvajevs, Atis Švinka, Kaspars Briškens, Skaidrīte Ābrama un Jana Simanovska ir iesnieguši finanšu ministram Arvilam Ašeradenam jautājumu “Par Latvijas atteikšanos lūgt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma aizņēmumu atbalstu”. (Starpsaucieni.)

Vārds – deputātam Andrim Šuvajevam.

Jums ir viena minūte, lai izstāstītu jautājuma būtību.

A. Šuvajevs (PRO).

Būs nepieciešama mazāk nekā viena minūte.

Kolēģi! Pēc publiski pieejamās informācijas, Latvija ir viena no divām Eiropas Savienības valstīm, kas nav pieteikušās uz aizņēmumu daļu Atveseļošanas un noturības mehānismā. Tāpēc mēs vēlamies pajautāt finanšu ministram iemeslus (ņemot vērā plašāk izskanējušo informāciju). Protams, ar izaicinājumiem Eiropas fondu apguvei.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad jautājums tiek nodots finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

___

Deputāti Līga Kļaviņa, Harijs Rokpelnis, Daiga Mieriņa, Gundars Daudze, Augusts Brigmanis un Juris Jakovins ir iesnieguši izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai jautājumu “Par projekta “Valsts pārbaudījumu organizēšanas procesa pilnveide” ieviešanas gaitu”. Jautājums tiek nodots izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai atbildes sniegšanai.

___

Deputāti Kaspars Briškens, Atis Švinka, Antoņina Ņenaševa, Jana Simanovska un Andris Šuvajevs ir iesnieguši izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai (un informāciju nosūta arī Valsts izglītības satura centram) jautājumu “Par izmaiņām vidējās izglītības centralizēto eksāmenu struktūrā”. Jautājums tiek nodots izglītības un zinātnes ministrei atbildes sniegšanai, kā arī Valsts izglītības satura centram – informācijai.

___

Deputāti Ramona Petraviča, Mārcis Jencītis, Linda Liepiņa, Vilis Krištopans un Edmunds Zivtiņš ir iesnieguši labklājības ministrei Evikai Siliņai jautājumu “Par hospisa pakalpojuma ieviešanu”. Jautājums tiek pārsūtīts labklājības ministrei atbildes sniegšanai.

___

Deputāti Kaspars Briškens, Atis Švinka, Antoņina Ņenaševa, Jana Simanovska un Andris Šuvajevs ir iesnieguši izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai (un informācijai – Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas deputātiem, Izglītības kvalitātes valsts dienestam, Latvijas Basketbola Savienībai, Latvijas Sporta federāciju padomei, Valsts policijai, nodibinājumam “Centrs Dardedze” un biedrībai “Centrs MARTA”) jautājumu “Par fiziskas, emocionālas un seksuālas vardarbības novēršanu bērnu un jauniešu sportā”.

Motivācijas sniegšanai – viena minūte.

Pieteicies runāt deputāts Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Paldies, priekšsēdētāja kungs.

Jā, mēs jau šodien uzsākām plašāku diskusiju par vardarbību mūsu valstī. Jāsāk atklāti runāt arī par policiju, kas nespēj pasargāt sievietes no maniakiem, un arī par sporta organizācijām, un Izglītības un zinātnes ministriju, kas nespēj aizsargāt mūsu bērnus.

Mums ir kategoriski nepieņemams basketbola trenera Steļmaha gadījums, kas atklāj arī sporta institūciju neizdarību un vienaldzību. Mēs nedrīkstam ļaut aiz priekškara paslēpt šādas – nozares darboņu savstarpēji piesegtas, notušētas – lietas.

Nevienam neesot bijis aktuāls jautājums par emocionālo, fizisko un seksuālo vardarbību pret mūsu bērniem un jauniešiem. Izglītības un zinātnes ministrija šajā kontekstā nevarot pat pateikt, cik daudz ir līdzīgu šādu gadījumu un vai ir kāds mehānisms, lai vērstos pēc palīdzības.

Tāpēc šajā kontekstā mēs esam sagatavojuši jautājumus Izglītības un zinātnes ministrijai. Čakšas kundze, mēs ar nepacietību gaidīsim jūsu atbildes šajā kontekstā. Esam nosūtījuši šos jautājumus arī citām institūcijām, arī maniem kolēģiem Sporta apakškomisijā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad šos jautājumus mēs nododam izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai atbildes sniegšanai un vairākām institūcijām  – informācijai.

___

Deputāti Andris Šuvajevs, Atis Švinka, Kaspars Briškens, Skaidrīte Ābrama un Jana Simanovska ir iesnieguši iekšlietu ministram Mārim Kučinskim jautājumu “Par paveiktajām un nepieciešamajām rīcībām iekšlietu nozarē”.

Deputāts Kaspars Briškens ir pieteicies sniegt motivāciju.

Motivācijas sniegšanai – viena minūte.

K. Briškens (PRO).

Paldies, priekšsēdētāja kungs.

Jā, šis deputātu jautājums ir saistībā ar 16. aprīlī Jēkabpils novadā notikušo slepkavību: policijas meklēšanā esošs varmāka noslepkavoja savu dzīvesbiedri kopīgā bērna un vecmāmiņas acu priekšā.

Pēc publiski pieejamās informācijas, pret šo indivīdu ir bijuši ierosināti 18 kriminālprocesi, taču tas nav liedzis viņam turpināt terorizēt bijušo dzīvesbiedri, apdraudēt viņas dzīvību. Pēc bojāgājušās sievietes mātes, kaimiņu un kolēģu teiktā, varmāka ilgstoši terorizējis savu bijušo dzīvesbiedri. Pavisam nesen arī žurnālisti atklājuši, ka šis indivīds jau agrāk ir uzbrucis savai dzīvesbiedrei, mēģinājis viņu noslīcināt, radot tiešus apdraudējumus viņas dzīvībai. Sieviete vairākkārt lūdza valsts palīdzību, vērsās gan Valsts policijā, gan pie prokurora, gan pie tiesībsarga, tomēr visas šīs darbības nespēja novērst šīs sievietes nežēlīgo noslepkavošanu.

Tāpēc mēs esam uzdevuši jautājumu iekšlietu ministram Kučinska kungam – gan par to, kādos normatīvajos aktos veicamas izmaiņas, gan arī par to, kā šādus indivīdus izolēt no sabiedrības un kā kopumā vairot sabiedrībā izpratni par vardarbību pret sievietēm.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad jautājumu mēs nododam iekšlietu ministram Mārim Kučinskim.

___

Deputāti Atis Švinka, Andris Šuvajevs, Kaspars Briškens, Jana Simanovska un Antoņina Ņenaševa ir iesnieguši Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai jautājumu “Par skolu optimizācijas rezultātā ietaupīto līdzekļu aprēķiniem”. Jautājums tiek pārsūtīts, tiek nodots Ministru prezidentam Kariņa kungam un izglītības un zinātnes ministrei Čakšas kundzei atbildes sniegšanai.

___

Kolēģi, nu mums būtu jāreģistrējas, jāveic klātbūtnes reģistrācija.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri (Zālē troksnis.)... Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Antoņinu Ņenaševu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Ir reģistrējušies 83 deputāti. Nav reģistrējušies 17: Hosams Abu Meri, Česlavs Batņa, Andris Bērziņš, Artūrs Butāns, Normunds Dzintars, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Armands Krauze, Ramona Petraviča, Igors Rajevs, Leila Rasima, Uģis Rotbergs, Jana Simanovska, Andris Sprūds, Ainārs Šlesers, Ričards Šlesers, Atis Švinka un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sēdi slēdzu.

(Pārtraukums.)

SATURA RĀDĪTĀJS
14. Saeimas pavasara sesijas 1. sēdes turpinājums
2023. gada 27. aprīlī

Likumprojekts “Grozījums Reģionālās attīstības likumā” (Nr. 32/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 696)

Likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr. 170/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 494, 653)

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” (Nr. 171/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 495, 654)

Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

Informācija par deputātu A. Šuvajeva, A. Švinkas, K. Briškena, S. Ābramas un J. Simanovskas jautājumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par Latvijas atteikšanos lūgt Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma aizņēmumu atbalstu” (Nr. 52/J14)

- Motivācija - dep. A. Šuvajevs

Informācija par deputātu L. Kļaviņas, H. Rokpelņa, D. Mieriņas, G. Daudzes, A. Brigmaņa un J. Jakovina jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par projekta 'Valsts pārbaudījumu organizēšanas procesa pilnveide' ieviešanas gaitu” (Nr. 53/J14)

Informācija par deputātu K. Briškena, A. Švinkas, A. Ņenaševas, J. Simanovskas un A. Šuvajeva jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par izmaiņām vidējās izglītības centralizēto eksāmenu struktūrā” (Nr. 54/J14)

Informācija par deputātu R. Petravičas, M. Jencīša, L. Liepiņas, V. Krištopana un E. Zivtiņa jautājumu labklājības ministrei Evikai Siliņai “Par hospisa pakalpojuma ieviešanu” (Nr. 55/J14)

Informācija par deputātu K. Briškena, A. Švinkas, A. Ņenaševas, J. Simanovskas un A. Šuvajeva jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par fiziskas, emocionālas un seksuālas vardarbības novēršanu bērnu un jauniešu sportā” (Nr. 56/J14)

- Motivācija - dep. K. Briškens

Informācija par deputātu A. Šuvajeva, A. Švinkas, K. Briškena, S. Ābramas un J. Simanovskas jautājumu iekšlietu ministram Mārim Kučinskim “Par paveiktajām un nepieciešamajām rīcībām iekšlietu nozarē” (Nr. 57/J14)

- Motivācija - dep. K. Briškens

Informācija par deputātu A. Švinkas, A. Šuvajeva, K. Briškena, J. Simanovskas un A. Ņenaševas jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam un izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par skolu optimizācijas rezultātā ietaupīto līdzekļu aprēķiniem” (Nr. 58/J14)

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedre A. Ņenaševa

Balsojumi

Datums: 27.04.23 17:49 Balsojums 1
Par - 11, pret - 62, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Reģionālās attīstības likumā (32/Lp14), 3.lasījums

Datums: 27.04.23 17:49 Balsojums 2
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Reģionālās attīstības likumā (32/Lp14), 3.lasījums

Datums: 27.04.23 18:28 Balsojums 3
Par - 42, pret - 29, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (170/Lp14), 1.lasījums

Datums: 27.04.23 18:31 Balsojums 4
Par - 38, pret - 41, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /30.09.2023/. Grozījumi Bāriņtiesu likumā (170/Lp14), 1.lasījums

Datums: 27.04.23 18:31 Balsojums 5
Par - 39, pret - 37, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /15.09.2023/. Grozījumi Bāriņtiesu likumā (170/Lp14), 1.lasījums

Datums: 27.04.23 18:33 Balsojums 6
Par - 45, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (171/Lp14), 1.lasījums

Datums: 27.04.23 18:34 Balsojums 7
Par - 46, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (171/Lp14), 1.lasījums

Datums: 27.04.23 18:42 Balsojums 8
Reģistrējušies - 83.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

27.04.2023. 17.45



Sestdien, 15.jūnijā