Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas trīspadsmitā sēde
2023. gada 2. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, pulkstenis jau ir 9.00. Rīta sarunām liksim komatu, ieņemsim savas vietas, pārbaudīsim savas balsošanas kartes, lai viss ir darba kārtībā. (Pauze.)

Kolēģi, sāksim Saeimas 2023. gada 2. marta sēdi.

Ir iesniegti grozījumi Saeimas Prezidija apstiprinātajā Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā, tātad sāksim ar iesniegtajām sēdes darba kārtības izmaiņām.

Juridiskā komisija rosina grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Līgas Cielavas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai kolēģiem ir iebildumi pret to, ka darba kārtībā tiek veikti šādi grozījumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība tiek grozīta.

Dzintara kungs, sēde jau ir sākusies!

Juridiskā komisija rosina grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Gunas Troikas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība tiek grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izslēgt no apstiprinātās darba kārtības 7. punktu - likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Tātad darba kārtības 7. punkts tiek izslēgts.

Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Sākam strādāt ar sadaļu “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi, labrīt! Jautājums par bāriņtiesām un to notariālo funkciju ir gandrīz tikpat sens kā pasaule. Tie mūsu Saeimas deputāti, kuri, tā teikt, nāk no pašvaldību vides, zina diezgan skaidri - katrā Saeimā ir kāds, kurš mēģina šo jautājumu izbīdīt cauri.

Kāpēc vispār bāriņtiesām šobrīd ir notariālā funkcija?

Pirmām kārtām - tāpēc, ka notāru pakalpojums, it sevišķi reģionos, ir vāji pieejams. Tas ir tālu, tas ir dārgi, un tur ir diezgan garas rindas.

Otrs iemesls, kā dēļ bāriņtiesām šī funkcija ir piešķirta, ir tas, ka bāriņtiesas ir gana autonomas iestādes - atšķirībā no muzejiem, piemēram, - un bāriņtiesu locekļi ir tik tiešām kompetenti, atbilstoši prasībām, kādas tiek izvirzītas Bāriņtiesu likumā.

Nu, salīdzinājumā ar Saeimas deputātiem vai ministriem... Neviens no mums nevarētu būt - varbūt daži izņēmumi varētu būt - par bāriņtiesu locekļiem, jo tās prasības ir gana augstas un tie ir kompetenti cilvēki.

Bāriņtiesām vienlaikus ar tiešo funkciju - bērnu aizsardzības funkciju - ir arī notariālā funkcija. Un likumprojekta būtība paredz izņemt no bāriņtiesu kompetences (Zālē troksnis. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, sēde jau sen ir sākusies, bet es joprojām redzu un dzirdu, ka jūs turpināt tās čalas, kas bija vēl pirms sēdes sākuma. Lūdzu, ar cieņu izturēsimies pret runātājiem!

H. Rokpelnis. Paldies.

Tātad likumprojekts paredz izņemt no bāriņtiesu kompetences loka šādas aktivitātes: apliecināt darījumus, kuru vērtība ir mazāka par 8500 eiro; apliecināt mantojuma sadali; reģistrēt testamentus; paziņot par līguma grozījumiem un apliecināt parakstus iesniegšanai zemesgrāmatā.

Šīs ir tās lietas, kuras... šobrīd - nu jau Ministru kabinets, pagājušonedēļ - Tieslietu ministrija... rosina no Bāriņtiesu likuma un bāriņtiesu funkcijām izņemt. Bāriņtiesām no notariālajām funkcijām paliks pilnvaru izsniegšana (izņēmums - ģenerālpilnvaras) un parakstu apliecināšana.

Ko nozīmē praksē šī bāriņtiesu notariālā funkcija? Kā jau minēju, tie ir nelieli darījumi (līdz 8500 eiro), pamatā - lauku reģionos, jo šādi darījumi pašvaldību centros, attīstības centros vai Rīgā praktiski nenotiek. Un šis ir atbalsts, tiešs atbalsts, pārsvarā senioriem un ģimenēm laukos.

Kurš būs ieguvējs, ja šīs notariālās funkcijas mēs noņemsim bāriņtiesai? Nu, pirmais, kas nāk prātā, - notāru ģilde. Visu cieņu, labi organizēta struktūra! Kā jau teicu, šī nav pirmā reize, kad Saeimā šo jautājumu mēģina izdzīt cauri.

Kurš būs zaudētājs? Zaudētāji būs pārsvarā reģionu iedzīvotāji. Mēs slēdzam skolas, mēs tagad atņemsim iespēju dokumentus pienācīgi - par saprātīgu samaksu un samērīgā laikā - sakārtot. Nu tad... kā jūs domājat - kurš tad vairs varēs atļauties dzīvot laukos, ja mēs šo virzīsim tālāk?

Ir būtisks moments, kas ir norādīts šī likumprojekta anotācijā, - ka jāstiprina bāriņtiesu loma un funkcija tieši bērnu tiesību aizsardzībā. Nenoliedzami, tā ir svarīga joma, bet varbūt labākais veids, kā to darīt, ir novērst Ministru kabineta pieņemto kļūdu un atgriezt bāriņtiesas atalgojuma sistēmā atpakaļ - tur, kur tās bija? Jo šobrīd, pēc šīs reformas, bāriņtiesu locekļu atalgojums pielīdzināts visu pārējo pašvaldības speciālistu atalgojumam. Un tā ir atslēga šai problēmai, kā dēļ bāriņtiesu kapacitāte šobrīd strauji sarūk. Nevis - atbalsts lauku cilvēkiem...

Aicinu noraidīt šī likumprojekta un pavadošo likumprojektu nodošanu skatīšanai komisijā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. “Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Manā rīcībā ir piecas minūtes, un mēs droši vien nevarēsim tagad apspriest jautājumu, atspēkot argumentus, tāpēc ka šodien mūsu jautājums nav par likumprojekta pieņemšanu otrajā vai trešajā lasījumā, mēs izskatām citu jautājumu - par likumprojekta nodošanu komisijām. Un ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mēs varam teikt, ka problēmu nav, ka viss ir kārtībā, ka Saeimai nav jāstrādā...? Vai - mēs varam uzsākt darbu?

Runājot par bāriņtiesu notariālajām funkcijām - pat ja mēs pieņemsim bez grozījumiem Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu, bāriņtiesai būs joprojām jāveic atsevišķas notariālās funkcijas, piemēram, paraksta īstuma apliecināšana vai pilnvaru apstiprināšana. Tātad nav tā, ka nekas nebūs jādara.

Bet ko piedāvā Tieslietu ministrija? Starp citu, es iesaku ieskatīties arī anotācijā, jo tā ir ļoti detalizēta, tas nav sacerējums, kur daži vārdi, daži teikumi... sak, pagrozīsim nodokli, un būs labi. Nē, šeit ir nopietna izpēte. Un viens no argumentiem, ko mēs varam redzēt, - mums Tieslietu ministrija atgādina, kāpēc esošā kārtība ir izveidota. Un ir interesanti, ka sākums tam visam nav pat trīsdesmitajos gados; tie bija cara laiki. Cara laiki, kad viena persona bija gan tiesnesis, gan policists, gan arī... visas... vairākas citas funkcijas pildīja. Laiki ir mainījušies, bet mēs joprojām esam iestrēguši 19.  gadsimtā.

Runājot par bāriņtiesu - šī institūcija izveidota, lai aizsargātu bērnus, lai rūpētos par bērnu tiesībām, lai reaģētu uz riskiem, ka ģimenē kaut kas nav kārtībā. Bet kas notiek tagad? Mūsu institūcijas... bāriņtiesu darbinieki spiesti dalīt savu uzmanību - viņi strādā ar bērniem, bet kādā brīdī ir jāapstiprina īpašuma pārdošanas darījums. Vai tas ir labi? Es domāju, ka no ērtības viedokļa varbūt dažiem cilvēkiem tā ir ērtāk, bet vai ir labi - vai ir labi! - tiem bērniem, kuriem ir vajadzīga uzmanība? Es domāju, ka nē. Tas ir viens aspekts.

Otrs aspekts. Protams, mūsu bāriņtiesās strādā gudri cilvēki, izglītoti cilvēki, bet ne visi viņi ir juristi. Mēs neprasām, lai viņi visi būtu juristi, mēs pat neprasām, lai viņi būtu pilsoņi, arī nepilsoņi var strādāt bāriņtiesās. Es negribu teikt, ka ir jāmaina kārtība, bet ir jāsaprot - ja mēs runājam par darījumu apstiprināšanu, par notariālo darbību, ir ļoti svarīgi pārbaudīt, vai viss ir izdarīts pareizi, vai viss ir juridiski korekti.

Varbūt ne visi zina, bet mēs Saeimā arī esam saņēmuši vairākas vēstules no cilvēkiem, kuri pēc tam, kad noticis kāds darījums, raud, jo viņi ir apkrāpti. Un kas ir vainīgs? Valsts - valsts, kas nevar garantēt, ka darījums ir pārbaudīts, ka viss ir izdarīts tā, kā vajag. Mūsu notāri ne vienmēr var to garantēt, bet bāriņtiesa var...

Vēl viens aspekts. Vai mūsu bāriņtiesas ir gatavas strādāt ar jautājumiem, ar darījumiem, kur, iespējams, noziedzīga nodarījuma rezultātā ir notikusi naudas atmazgāšana vai legalizācija? Vai ir tāda kompetence? Man šķiet, ka nē.

Kolēģi, ļausim bāriņtiesām strādāt ar darbībām, kuras viņiem ir jāveic, - strādāt ar ģimeni - un nemēģināsim izvairīties no mūsu atbildības. Ja mēs tagad noraidām, mēs sakām: mums nepatīk, mēs negribam strādāt. Mums ir Juridiskā komisija, mums priekšā ir trīs lasījumi. Par jautājumiem, kas bija minēti, mums ir jārunā, tādēļ es plānoju pirmo sēdi sasaukt 21. datumā un trīs nedēļu laikā lūdzu Tieslietu ministriju gatavot atbildes uz tiem jautājumiem, kas ir uzdoti, jo tie jautājumi ir svarīgi.

Bet, runājot par notāru pieejamību, es gribu vērst uzmanību, ka mums ir iespēja saņemt notariālos pakalpojumus arī attālināti. Par to mums ir jārunā komisijā, Saeimā. Tagad mums ir runājuši divi cilvēki - runāja kolēģis, runāju es -, bet ļausim visiem ekspertiem nākt uz Saeimu un diskutēt.

Es lūdzu nodot likumprojektus Juridiskajai komisijai, un strādāsim kopā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 16, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Ir saņemts ziņojums par balsošanas motīviem attiecībā uz likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”.

Ziņojuma nolasīšanai vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Kolēģi! Frakcija “Nacionālā apvienība” balsoja “par” likumprojekta “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” un tā pavadošo likumprojektu nodošanu komisijām, lai deputāti varētu rūpīgi izdiskutēt likuma grozījumu ieguvumus un riskus, bet par atbalstu grozījumiem frakcija “Nacionālā apvienība” pēc būtības lems tikai tad, ja pārliecināsies, ka jaunais piedāvājums nedraud ar situācijas pasliktināšanu iedzīvotājiem.

Spēkā esošā Bāriņtiesu likuma redakcija nosaka samērā plašu bāriņtiesu kompetenci, kas bez prioritārajiem uzdevumiem - nodrošināt bērna vai aizgādnībā esošas personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību - paredz rindu sekundāru funkciju, tādu kā darījumu sastādīšana, parakstu uz nostiprinājuma lūgumiem zemesgrāmatai apliecināšana, testamentu apliecināšana un pieņemšana glabāšanā, kas galarezultātā bāriņtiesām veido palielinātu slodzi, kavējot to prioritāro funkciju realizāciju. Tādēļ ir jāveic grozījumi, kas samazinātu bāriņtiesu funkciju loku, ļaujot tām pievērsties bērnu un aizgādnībā esošu personu tiesisko jautājumu risināšanai.

Vienlaikus, protams, jebkurām izmaiņām ir jābūt ar pozitīvu pienesumu. Mainot kārtību, nedrīkst pasliktināt esošo situāciju, turklāt tik sensitīvā un būtiskā jomā kā bērna vai aizgādnībā esošas personas tiesisko interešu aizsardzība un tiesību nodrošināšana, uz ko attiecas arī uzdevumi, kurus ar šo likumprojektu tiek plānots svītrot no bāriņtiesu kompetences.

Izmaiņu rezultātā nav pieļaujama pakalpojumu pieejamības samazināšanās, pakalpojumu izmaksu pieaugums, gaidīšanas laika palielināšanās, veicamo attālumu līdz pakalpojumu saņemšanas vietai palielināšanās un citas izmaiņas, kas pasliktinātu jau esošo situāciju attiecībā uz likumprojektā ietverto funkciju realizāciju un pieejamību.

Uzskatām, ka šādu būtisku izmaiņu ieviešanai jāveic vispusēja un padziļināta izpēte tieši no sabiedrības interešu un iespēju viedokļa un, salāgojot mērķi, iespēju robežās jāatslogo bāriņtiesas no notariāla rakstura pakalpojumu sniegšanas ar plašu pakalpojumu brīvu pieejamību teritoriālās vienībās un samērīgām pakalpojumu izmaksām.

Ieviešot šādas izmaiņas, ir jābūt absolūtai pārliecībai, ka tas nepasliktinās situāciju reģionos un kompleksi tiks atrisināta gan notāru pieejamība, gan pakalpojumu izmaksu sabalansētība, nodrošinot ātru un kvalitatīvu notariālo pakalpojumu saņemšanu. Tādēļ pirms balsojuma par likumprojektu pirmajā lasījumā komisijā padziļināti vērtēsim visus aspektus un tad frakcijā pieņemsim lēmumu par atbalstu vai noraidījumu šādām izmaiņām.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Nākamais - Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” ” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Notariāta likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Šuvajeva, Kaspara Briškena, Leilas Rasimas, Janas Simanovskas un Edmunda Cepurīša iesniegto likumprojektu “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (Nr. 187/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās kolēģes, kolēģi! Tātad atkal PROGRESĪVIE nāk klajā ar šo aicinājumu - ar priekšlikumu par 200 eiro pabalsta piešķiršanu energoresursu sadārdzinājuma kompensēšanai - un sniedz priekšlikumu grozījumam likumā.

Kāpēc mēs to darām? Tikko EDSO... uzturoties Vīnē, citstarp nācās arī parunāt par energoresursu cenu sadārdzinājumu citās valstīs un kā tas tiek kompensēts, respektīvi, kādus atbalstus saņem iedzīvotāji. Uzzināju, ka Austrijā katram pieaugušajam neatkarīgi no ieņēmumiem un maksātspējas papildus citiem atbalstiem, ko valdība sniedz šajā smagajā situācijā, tā katram iedzīvotājam piešķīrusi 500 eiro pabalstu, par bērnu - 200 eiro. Tātad ģimene, kurā ir divi pieaugušie un trīs bērni, saņem 1600 eiro vienreizēju pabalstu. Atgādināšu... Es domāju, jūs visi labi zināt, ka Austrija ir ļoti labi sociāli nodrošināta valsts, tā ir viena no Eiropas Savienības augstākā līmeņa sociālās drošības valstīm, bet, neraugoties uz to, valdība tomēr nolēmusi papildus visam citam arī šādā veidā palīdzēt saviem iedzīvotājiem kompensēt dzīves dārdzību.

Citi piemēri. Apvienotajā Karalistē mājsaimniecības, kurām nebūt nav viegli šoziem savilkt galus kopā, papildus citiem pabalstiem, kas regulāri jau tiek maksāti, ir saņēmušas arī vienreizēju dzīves dārdzības pabalstu - 650 mārciņas jeb aptuveni 750 eiro. Pensionāri Apvienotajā Karalistē šoziem papildus saņem maksājumu aptuveni 350 eiro apmērā. Cilvēkiem ar invaliditāti, lai segtu paaugstinātās dzīves dārdzības izmaksas, arī tiek izmaksāti vienreizēji pabalsti - kādi 170 eiro.

Vācijā visiem nodokļu maksātājiem piemērots vienreizējs vienots enerģijas cenu pabalsts - atlaide 300 eiro apmērā. Kas ir ļoti interesanti? Tas tiek pārskaitīts vienlaikus ar darba devēja... algas izmaksu. Ģimenes, kas jau tā saņem ļoti dāsnus bērnu pabalstus, saņem papildu 100 eiro par katru bērnu, bet cilvēki, kuriem regulāri tiek sniegti sociālā atbalsta maksājumi, saņem vienreizēju pabalstu 200 eiro.

Tuvāk mūsu reģionam - Polija. Polijas valdība jau jūlijā, savlaicīgi, vienojās par vienreizēju apmēram 633 eiro pabalstu mājsaimniecībām, lai palīdzētu segt pieaugošās apkures izmaksas.

Tas ir par citām valstīm. Piemēru ir vēl daudz vairāk.

Kā ir Latvijā? Mēs visi zinām, ka dramatiski ir kāpušas apkures izmaksas. Ziemas mēnešos maksa par centrālo siltumapgādi daudzdzīvokļu mājās bija divas un pat vairāk reizes lielāka par to, ko iedzīvotāji maksāja pirms gada. Kompensācijas, ko var redzēt šo dzīvokļu iemītnieki, ir apmēram... valsts nosedz 40 procentus, 60 procenti jāmaksā mājsaimniecībām. Tas nozīmē, ka viņiem maksājums ir palielinājies vēl par kaut kādiem... tie ir 160-170 procenti no pagājušā gada apkures maksājumiem.

Jā, mēs par to runājām februārī, kad bija aukstāks nekā šobrīd, par to runājam arī tagad, martā, jo diemžēl dzīvojam reģionā, kur joprojām ir jāapsilda mājokļi, un ļoti daudziem iedzīvotājiem, neraugoties uz šiem dažādajiem kompensējošajiem mehānismiem, ko, jā, valdība piešķir (par ko mums var oponēt), bet tā joprojām ir milzīga izmaksu pozīcija viņu budžetā. Tās ir trūcīgās vai maznodrošinātās ģimenes, cilvēki, kuri zaudējuši darbu vai darbaspējas, cilvēki ar zemiem ienākumiem, studenti, daudzbērnu ģimenes, pensionāri, kuru pensija nesasniedz valstī noteikto minimālo atlīdzības slieksni 620 eiro. Visas šīs iedzīvotāju grupas apkures sezonā savas vajadzības ir pakārtojušas, lai pirmām kārtām nomaksātu par mājokli, apkuri, zālēm, pārtiku. Inflācija mums ir milzīga.

Mēs, PROGRESĪVIE, esam pārliecināti, ka ir negodīgi likt šiem cilvēkiem taupīt uz dzīves kvalitātes pasliktināšanās rēķina, jo viņiem jau tā šajā ziemas sezonā apkures rēķinu dēļ no ļoti daudz kā ir nācies atteikties. Un, kā mēs zinām, šī situācija cilvēkos rada neapmierinātību, viņi jūtas lieki, nevajadzīgi... tas ir aizvainojums, kāpēc viņiem ir jācieš par to visu. Tāpēc mēs uzskatām, ka pašreizējā situācijā, kad vēl joprojām tiek saņemti augsti rēķini par apkuri, valstij ir jāuzņemas lielāka iniciatīva, atbildība par tiem, kam klājas visgrūtāk un kam nav, no kā gaidīt palīdzību.

Tāpēc, lai mazinātu energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma negatīvo ietekmi, mēs, PROGRESĪVIE, aicinām izmaksāt šo vienreizējo - 250 eiro - atbalstu noteiktām mērķgrupām, tas ir, tām personām, kurām klājas visgrūtāk, nevis dot helikoptera naudu, kā tas ir bijis kādreiz. Par to ir arī šis grozījums Energoresursu cenu...

Sēdes vadītājs. Ābramas kundze...

S. Ābrama. ... ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kur minētas konkrētas mērķgrupas. Un aicinām izmaksāt 250 eiro izmaksu. Palīdzēsim cilvēkiem!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. “Pret” pieteicies runāt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Labdien, godātie kolēģi! Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātais Prezidij! Paldies par ekskursu citu valstu atbalstā, bet es jums varu apgalvot vienu lietu - lai cik bagāta būtu valsts Eiropas Savienībā, tā neatbalsta tik daudz, cik visas valstis kopā. Tātad nevar skatīties - ā, Vācijā ir tas, mēs ieviesīsim to, Austrijā ir tas, Polijā ir tas, un mēs tad visu saviesīsim, un mēs būsim tie vislielākie atbalstītāji. Tā neviena valsts nedara. Katrai ir izstrādāta sava programma, savi mērķi un arī piedāvājums.

Tātad, kolēģi, mēs esam pieņēmuši... iepriekšējā Saeima pagājušā gada oktobrī vai septembrī pieņēma lēmumu par atbalstu pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti - katru mēnesi līdz šī gada maijam atkarībā no ieņēmumiem gradēti tiek maksāta... sanāk tieši tā pati summa - 200 eiro. Katru mēnesi tiek maksāts cilvēkiem, kuriem pensija ir līdz 500 eiro... trīs gradācijas pakāpēs tiek maksāts katru mēnesi.

Bija liela diskusija, vai šo naudu pensionāriem maksāt pirms apkures sezonas vienā maksājumā vai sadalīt pa mēnešiem. Konsultējoties arī ar pensionāru organizācijām, tika pieņemts lēmums sadalīt pa mēnešiem. Un līdz šī gada 31. maijam par aprīļa rēķiniem pensionāri, kuriem pensija ir līdz 500 eiro, saņems mērķētu atbalstu. Šis bija viens no pirmajiem mērķētajiem atbalstiem mūsu, Latvijas, sociālā atbalsta vēsturē.

Paldies, kolēģi. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lēmums ir jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Andra Šuvajeva, Kaspara Briškena, Leilas Rasimas, Janas Simanovskas un Edmunda Cepurīša iesniegtā likumprojekta “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 1, atturas - 46. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Šuvajeva, Kaspara Briškena, Leilas Rasimas, Janas Simanovskas un Edmunda Cepurīša iesniegto likumprojektu “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (Nr. 188/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidij! Kolēģes un kolēģi! Krīzes laikā iedzīvotājiem vajadzīga paredzamība. Pateiksim cilvēkiem: būs krīze - būs atbalsts, mēs pagarināsim šo energokrīzes atbalstu arī 2023. gadā. Pašlaik cilvēkiem ir daudz nedrošības par to, vai viņi spēs apmaksāt rēķinus, vai spēs tikt līdzi pārtikas cenu kāpumam, vai nebūs spiesti ņemt kredītus un vai varēs atdot jau paņemtos kredītus. Iedzīvotāji tomēr plāno savu dzīvi un grib saprast, vai valdība viņus atbalstīs grūtā brīdī, kurš noteikti tuvojas un jau ir šeit, vai tomēr būs jāmeklē citi veidi, kā piepelnīties, piemēram, varētu būt došanās arī uz ārzemēm.

Mums jāveido politika, kas pastiepj palīdzīgu roku grūtībās nonākušajiem. 2021. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 418 tūkstoši iedzīvotāju. Tas ir ievērojams skaitlis. Tā ir piektā daļa Latvijas iedzīvotāju. Es atļaušos jums vēlreiz atgādināt, ka Vidzemē un Latgalē tā bija trešā daļa iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka šie iedzīvotāji ir izslēgti no normālas ekonomiskās aprites, jo ikdienā cīnās par izdzīvošanu. Nedzīt viņus vēl dziļākā bedrē - tas ir ne tikai ētiski korekti, bet arī ekonomiski racionāli. Atbalsts energokrīzē ir vajadzīgs arī 2023. gadam.

Kolēģes un kolēģi! Atstāsim naudu iedzīvotāju makos, nevis noskatīsimies uz arvien garākām rindām pie sociālajiem dienestiem. Atstāt naudu iedzīvotāju makos ir lētāk un gudrāk, nekā nodarboties ar sociālo pabalstu izsniegšanu, kas nodarbina pašvaldību resursus, tērē iedzīvotāju laiku un rada pabalstu saņēmējiem grūtības no šīs situācijas izlauzties. Atstāt naudu iedzīvotāju makos nozīmē arī atbalstīt vietējos uzņēmējus. No vienas puses, no Eiropas Savienības fondiem investējam simtiem miljonu uzņēmējdarbībā, no otras puses, nedomājam par to, kā apkarot iedzīvotāju krītošo pirktspēju. Jo vairāk naudas būs iedzīvotāju makos, jo lielāka iespēja mazajiem uzņēmējiem pārdzīvot krīzi, dot darbu citiem un kāpināt ekonomiku.

Var jau teikt - sagaidīsim rudeni, būs cita situācija... vai arī - mēs jau strādājam pie atbalsta plāniem. Bet iedzīvotāji to ir dzirdējuši neskaitāmas reizes un parasti līdz pēdējam brīdim ir neziņā, vai reāli kaut ko saņems.

Nepieļausim šo kļūdu atkal un atkal, bet sniegsim iedzīvotājiem drošību un paredzamību. Balsosim par valsts atbalsta energokrīzē pagarināšanu uz 2023. gadu!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 1, atturas - 46. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Šuvajeva, Kaspara Briškena, Leilas Rasimas, Janas Simanovskas un Edmunda Cepurīša iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Labdien, augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienītās deputātes un godātie deputāti! Kungi un dāmas! PROGRESĪVIE piedāvā lielāku atbalstu iedzīvotājiem bezdarba gadījumā uz šo krīzes periodu - līdz 2024. gada 30. aprīlim. Un piedāvājums ir šāds: pirmos četrus mēnešus maksāt pilnā apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta, piektajā un sestajā mēnesī - 75 procentus, septītajā un astotajā mēnesī - 50 procentus.

Atbilstoši Labklājības ministrijas sniegtajiem pagājušā gada datiem vidējais bezdarba ilgums Latvijā ir aptuveni pieci mēneši. Parasti Latvijas iedzīvotājiem izdodas samērā ātri atrast jaunu darbu, un tāpēc šajā - bezdarba - periodā valstij ir jāatbalsta cilvēki, kas ir nonākuši grūtā situācijā, lai viņi varētu meklēt jaunu darbu. Un it īpaši - zinot to, ka lielai daļai iedzīvotāju praktiski nav uzkrājumu.

Diemžēl bezdarba līmenis aug, un šī gada janvārī tas sasniedza gandrīz septiņus procentus; krītas brīvo darba vietu skaits, un tas objektīvi samazina bezdarbniekam iespēju atrast darbu ātrā laikā.

Bezdarbs pagājušā gada pēdējā ceturksnī it īpaši ir pieaudzis vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem. Šis ir tieši tas vecumposms, kad cilvēkiem ir nepilngadīgi bērni, kuri ir jāuztur, un ir arī vecāki, kam ir jāpalīdz. Valstij ir jānodrošina tāds atbalsts, lai cilvēki varētu mierīgi nodarboties ar darba meklējumiem, nestresojot par to, ka viņi nevarēs sev un savai ģimenei pagatavot vakariņas, bērniem iedot pusdienu naudu un palīdzēt vecākiem iegādāties medikamentus. Latvijā cilvēkiem jau tā pietiek, par ko raizēties, un valstij ir pienākums atbalstīt savus cilvēkus.

Valdība ir noraidījusi visus opozīcijas priekšlikumus valsts budžetam.

Man ir aicinājums koalīcijas deputātiem: vismaz balsojumā par šo jautājumu parādiet, ka jums rūp Latvija un tās iedzīvotāji.

Un tāpēc es aicinu atbalstīt šos grozījumus, lai ļautu cilvēkiem dzīvot mierīgāk.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Tātad viens deputāts ir runājis “par”. Neviens nav pieteicies runāt “pret”.

Lēmums ir jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Andra Šuvajeva, Kaspara Briškena, Leilas Rasimas, Janas Simanovskas un Edmunda Cepurīša iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 1, atturas - 45. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Šuvajeva, Kaspara Briškena, Leilas Rasimas, Janas Simanovskas un Edmunda Cepurīša iesniegto likumprojektu “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (Nr. 190/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edmunds Cepurītis.

E. Cepurītis (PRO).

Cienījamie kolēģi! Atgādinu, ka šī priekšlikuma būtība ir tāda, ko var izmantot, lai palīdzētu iedzīvotājiem, neskatot budžeta jautājumus, pret ko acīmredzot vairākumam ir tik lieli iebildumi - ka mēs novirzītu papildu budžeta līdzekļus atbalstam.

Atļaujiet varbūt pie šī punkta reflektēt par to, kas, man liekas, šobrīd ir Saeimas uzdevums, skatoties uz to, ka valdība ir ļoti dziļi iegrimusi savās politiskajās diskusijās un nu jau arī savstarpējās ķildās. Saeimas uzdevums ir atcerēties parūpēties par visiem Latvijas iedzīvotājiem situācijā, kas joprojām ir aprakstāma kā cenu krīze.

Mēs tikko dzirdējām komentāru no Reira kunga, ka viss taču kārtībā, mēs taču jau septembrī esam lēmumus pieņēmuši.

Es gribētu visiem atgādināt, ka šobrīd ir marts un daudzas no lietām, ar ko saskaras iedzīvotāji savā ikdienā, ir pasliktinājušās. Mūsu - kā Saeimas - uzdevums, ja valdība ir tik dziļi iegrimusi šajos jautājumos, nespēj pat atrast finansējumu veselībai, ir vismaz izvērtēt, vai tiešām nekas kopš septembra nav mainījies, vai tiešām kredītprocentu likmju pieaugums nav plašāk ietekmējis cilvēku pirktspēju, cilvēku situāciju. Un, ja galu galā tiešām izrādās, ka viss kārtībā, joprojām visi spēj nosegt savus rēķinus, joprojām mūsu atbalsta sistēma, kā Reira kungs minēja, ir tāda... nu, tāds kā mūsu brends, tāda, kas Latvijai vispiemērotākā, tad labi, tad mēs varam ar šiem jautājumiem nevirzīties...

Tomēr man liekas, ka ir diezgan daudz iemeslu bažām. Es domāju, tiem, kas skatās šīs Saeimas sēdes, varētu likties diezgan ciniska šāda attieksme. Tas varētu būt vēl viens no iemesliem, lai zaudētu uzticēšanos parlamentam.

Es atgādinu, ka Latvijas atbalsta sistēma, ar ko mēs lepojamies, ir daudz zemāka nekā, piemēram, Lietuvā. Ja mēs apkopojam visus tēriņus, ko valstis procentuāli pret IKP - ne absolūtajās summās - ir novirzījušas, lai pasargātu iedzīvotājus, tad Latvijā tā summa sanāk virs trīs procentiem - 3,3 procenti no IKP - pa šiem gadiem kopumā. Lietuvā tas ir vairāk nekā pieci procenti. Tad Latvijas iedzīvotāji ir labākā situācijā nekā Lietuvas? Mēs vairāk spējam izturēt šos cenu šokus? Man liekas, ka nē.

Tad lūgums vismaz, ja arī šajā balsojumā jūs plānojat atturēties, atnākt šeit tribīnē un paskaidrot, kāpēc mums nav jāpārvērtē sistēma... pie tiem jaunajiem apstākļiem, kas ir radušies, un kāpēc mums liekas, ka kopš septembra tiešām nekas iedzīvotāju dzīves kvalitātē nav uzlabojies. Tātad, ja jūs plānojat šajā balsojumā atturēties...

Es, protams, aicinu šo priekšlikumu atbalstīt, novirzīt uz komisijām un tiešām Saeimai pildīt savu darbu - izvērtēt tās problēmas, ar ko iedzīvotāji šobrīd saskaras, un izvērtēt tos risinājumus, kā mēs varam palīdzēt... šajā gadījumā - ar kavējuma procentu izmaiņām, kas vēl vairāk palīdzētu cilvēkiem izturēt šo krīzi; novirzīt to uz tiem pleciem, kas ir platāki, - uz siltumenerģijas uzņēmumiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Runāt “pret” nav pieteicies neviens deputāts.

Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Andreja Šuvajeva, Kaspara Briškena, Leilas Rasimas, Janas Simanovskas un Edmunda Cepurīša iesniegtā likumprojekta “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 2, atturas - 44. Likumprojekts netiek nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Šuvajeva, Kaspara Briškena, Leilas Rasimas, Janas Simanovskas un Edmunda Cepurīša iesniegto likumprojektu “Grozījums Uzturlīdzekļu garantijas fonda likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās kolēģes un godājamie kolēģi! Mēs, protams, nu jau trešo reizi runājam par šo tēmu. Un droši vien sākumam... Cik es atminos, pirms divām nedēļām, kad es to pateicu, šeit arī deputāte Ieva Brante pateica, ka šis jautājums šobrīd tiek risināts.

Pagājušonedēļ pie mums atnāca arī grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, un atgādināšu - tur konkrēti runa par pārskatīšanu tieši vecākiem... Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamā summā netiek iekļauti.

Protams, šodien vēl konkrēti pamatosim, kāpēc šis likumprojekts ir jāvirza uz komisiju. Un, ja tas netiks atbalstīts, tad, ņemot vērā, ka likums ir vaļā, noteikti iesniegsim priekšlikumus tā uzlabošanai.

Bet, kolēģi, - kāpēc šis ir jāizdara? Daudzi no jums ir redzējuši pavisam nesen plaši izskanējušo statistiku: mums bija sliktākā dzimstība simts gados. Pagājušogad - sliktākā dzimstība simts gados, vismazāk bērnu ir piedzimuši Latvijā. Un mums ir 345 miljonu parāds no uzturlīdzekļu nemaksātājiem bērniem, kurus uztur cits vecāks. Vai jums neliekas, ka šeit ir zināma likumsakarība? Protams, noteikti. Dzimstībai ir likumsakarība ar to, ka... vecākam ir jāsaprot - gadījumā, ja viņa bērns paliks bez otra vecāka apgādības vai tas vecāks nemaksās uzturlīdzekļus, tad par to parūpēsies valsts. Savukārt valsts netaisnīgi maksā mazāk, nekā tā prasa minimālo summu maksāt pašam... otram vecākam.

Vēlreiz atkārtoju - šobrīd, izejot no minimālā atalgojuma, bērni katru mēnesi saņem vidēji par 50 eiro mazāk. Un mēs zinām, ka aptuveni trešā daļa vientuļo vecāku ir pakļauti nabadzības riskam, tie 50 eiro bērniem tiešām ir no svara.

Kolēģi, mēs aicinām tomēr virzīt šos likuma grozījumus izskatīšanai komisijā, pievienot tiem piedāvājumiem, kas šobrīd pieprasa bargāk, tā teikt, norobežot tiesības uzturlīdzekļu nemaksātājiem un līdz ar to veicina to, ka valsts iekasē vairāk. Es aicinu izbeigt šo netaisnību un nesodīt bērnus, attiecīgi maksāt atbilstošu, vienlīdzīgu summu, kā mēs pieprasām to darīt vecākiem, atrast Uzturlīdzekļu garantiju fondā iekasētajā naudā godīgi šos 50 eiro mēnesī... izlīdzināt to, piesaistīt to minimālajai algai un izbeigt šo netaisnību, un tad varbūt mēs varam cerēt, ka mūsu dzimstības līmenis sāks mainīties.

Atbalstām bērnus un izbeidzam netaisnību!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Runāt “pret” neviens nav pieteicies.

Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Andra Šuvajeva, Kaspara Briškena, Leilas Rasimas, Janas Simanovskas un Edmunda Cepurīša iesniegtā likumprojekta “Grozījums Uzturlīdzekļu garantijas fonda likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - nav, atturas - 44. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Šuvajeva, Kaspara Briškena, Leilas Rasimas, Janas Simanovskas un Edmunda Cepurīša iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamās kolēģes, kolēģi! Noslēdzot šo raundu ar PROGRESĪVO priekšlikumiem, man ir liels prieks... un savā ziņā tā ir arī tāda ironiska sakritība - runāt par nodokļu atvieglojumiem dienā un nedēļā, kad Latvijā norit gada ienākumu deklarāciju iesniegšanas čempionāts un kad mūsu ģimenes var novērtēt VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas labumus un ģeniālo lietotāju... funkcionalitāti.

Šobrīd likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir paredzēta virkne atvieglojumu par apgādājamo personu uzturēšanu, tostarp nepilngadīgiem bērniem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Diemžēl, kā mums visiem zināms, šie atvieglojumi pienākas tikai vienam no apgādniekiem. Tajā pašā laikā šobrīd ņemt apgādībā bērnu un līdz ar to saņemt šos atvieglojumus var tikai viens no vecākiem, lai arī, protams, abiem vecākiem ir līdzvērtīgs pienākums rūpēties par bērnu.

Tāpēc mūsu priekšlikums joprojām ir ļoti vienkāršs - noteikt, ka šos nodokļu atvieglojumus, kas ir noteikti likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, var saņemt visi apgādnieki, nevis tikai viens. Tā būtu iespēja šos atvieglojumus izmantot abiem vecākiem, un tas būtu arī papildu stimuls demogrāfiskās situācijas uzlabošanā. Tas par šo priekšlikumu.

Par cik mēs noslēdzam šo PROGRESĪVO priekšlikumu bloku, es vēlos mazliet reflektēt arī plašākā kontekstā. Atbalsts nav pietiekams, to saprot jebkura mūsu ģimene, un visspēcīgāk šī krīze sit pa mūsu visneaizsargātākajiem. Krīzes ir ļoti netaisnīgas, tāda bija 2008., 2009. gada krīze, tāda bija kovida krīze, tāda ir arī esošā krīze. Vienlaikus mēs zinām, ka Ekonomikas ministrija neveic pastāvīgu, detalizētu monitoringu par to, kādu ietekmi atstāj šie atbalsta instrumenti. Protams, Reira kungs var atreferēt šīs atbalsta programmas, bet viņam nav nekādu datu, lai apliecinātu, ka šis atbalsts ir pietiekams un ka tas sasniedz noteiktos mērķus.

Es vēlreiz uzsveru - šī krīze ir netaisnīga, tā visvairāk sit pa mūsu visneaizsargātākajiem. Mēs varam, protams, ciniski spriedelēt par to, ka atbalsts jau ir piešķirts un nevajag skatīties uz citām valstīm, bet dienas beigās... kā teica izcilais Gandijs: “Nācijas diženumu vērtē pēc tā, kā tā izturas pret saviem visvājākajiem.”

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. “Pret” pieteicies runāt nav neviens. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Andra Šuvajeva, Kaspara Briškena, Leilas Rasimas, Janas Simanovskas un Edmunda Cepurīša iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - nav, atturas - 47. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ulda Auguļa, Andra Bērziņa, Daigas Mieriņas, Jura Jakovina, Gunāra Kūtra, Līgas Kozlovskas, Kaspara Meļņa, Harija Rokpeļņa, Gundara Daudzes un Armanda Krauzes iesniegto likumprojektu “Atzīt par spēku zaudējušu likumu “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Deputāti ir pieteikušies runāt gan “par”, gan “pret”.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Labrīt, augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Tātad esam saņēmuši izskatīšanai ierosinājumu atzīt par spēku zaudējušu likumu “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli”. Jautājums ir aktualizējies, jo Ministru kabinets izskatīja atsevišķu uzņēmēju piedāvājumu par šī termināļa attīstīšanu. Atgādināšu, ka Ministru kabinets noraidīja šo piedāvājumu, jo pieprasītās finansiālās garantijas nebija atbalstāmas.

Diskusijas par termināļa izveidi Latvijā notiek jau vairāk nekā 10 gadus, taču īpaši tās aktualizējušās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un tam sekojošām izmaiņām Eiropas un Latvijas enerģijas plūsmās. Ir pārtrūkušas dabasgāzes piegādes, uz kurām paļāvāmies iepriekš. Mūsu reģions pagājušajā gadā piedzīvoja arī ievērojamu piegāžu ceļu attīstību - darbu uzsāka Polijas un Lietuvas gāzes starpsavienojums, ir izbūvēts vēl viens sašķidrinātās dabasgāzes terminālis Somijā Inko ostā, ir izbūvēta piestātne Paldiskos. Šādas infrastruktūras esamība šķietami nodrošina pietiekamu apgādes apjomu.

Jāteic, ka apgalvojumi par gāzes piegāžu pietiekamību jau iepriekš ir dzirdēti. Kādreiz tie saistījās ar to, ka ir stabilās un drošās Krievijas piegādes, arī termināli nevajadzēja, jo bija Klaipēdas terminālis, tagad dzirdam, ka nevajag, jo tāds ir arī Somijā. Rodas jautājums: kad mēs paši būsim gatavi kaut ko darīt, lai nodrošinātu savu apgāžu drošību un izveidotu savienojumu ar pasaules dabasgāzes tirgu?

Neskatoties uz pārmaiņām elektroenerģijas ražošanas sektorā, kas saistās ar atjaunīgo energoresursu attīstību, pārskatāmā nākotnē mūsu elektroenerģijas sistēmas stabilitāte un iespēja vienmēr saņemt elektroenerģiju būs atkarīga no dabasgāzes sadedzināšanas termoelektrocentrālēs. Saule nespīd, vējš nepūš katru dienu un nakti visu gadu, bet elektroenerģiju mēs vēlamies saņemt ik stundu un ik minūti, neskatoties uz laika apstākļiem. Mūsu uzņēmumiem jādarbina savas ražotnes bez apstādināšanas, tāpēc brīžos, kad nav pieejami atjaunīgie energoresursi, dabasgāzes sadedzināšana kļūst par nepieciešamību.

Latvijai, Lietuvai un Igaunijai pēc dažiem gadiem elektroenerģijas sektorā būs jauns izaicinājums - elektroenerģijas sistēmu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas sinhrono zonu. Tas nozīmē, ka ar mūsu termoelektrocentrāļu palīdzību būs jāsabalansē elektroenerģijas sistēma. Līdz ar to dabasgāzes apgādes drošība ir elektroenerģijas apgādes drošības jautājums. Diemžēl mums pašlaik nav pieejami citi efektīvi tehnoloģiskie risinājumi, kā nodrošināt elektroenerģijas sistēmas frekvences regulēšanu.

Arī šķietamā dabasgāzes pārpilnība šajā apkures sezonā nav rādītājs, pēc kura izdarīt secinājumus par ilgtermiņa efektiem. Mums šogad ir paveicies ar siltu ziemu. Tas - līdz ar cenu šoku - ir samazinājis patēriņu. Mūsu reģions no tā atkopsies. Un jau dzirdam prognozes, ka patēriņš atgriezīsies iepriekšējā apjomā, nevis samazināsies, kā šķita vēl pirms dažiem mēnešiem.

Tāpēc Ministru kabinets ir uzdevis Klimata un enerģētikas ministrijai turpināt darbu, lai izvērtētu iespēju īstenot Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projektu. Kamēr nav pabeigti izvērtējumi, būtu vieglprātīgi atteikties no uzsāktajiem darbiem. Saeimai vēl būs iespēja lemt par šī termināļa īstenošanas nepieciešamību, bet tad lēmums būs sagatavots un būs pieejama vispusīga informācija kvalitatīvām diskusijām.

Aicinu noraidīt iesniegto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. “Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Patmalnieka kungs principā visu runā pareizi, un lielā mērā es viņam arī piekrītu, tomēr mums ir stipri atšķirīgs viedoklis tieši jautājumā par izvēlēto vietu un par šī projekta aizkulisēm.

Es gribu atgādināt to, ka mums visiem solīja atklātu procesu - četru gadu garumā mums solīja atklātu procesu šī projekta ieviešanā. Ko mēs rezultātā redzam? Pat Saeimas deputātiem netiek dota informācija par projekta niansēm, par to, vai tiešām tas ir vai nav pamatots.

Mums solīja projektus (Zālē troksnis. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)... tirgus principiem - ka šis projekts...

Sēdes vadītājs. Rosļikova kungs, jūs esat ļoti aizrāvies sarunā.

V. Valainis. ... ka šis projekts tiks īstenots, balstoties uz tirgus principiem. Rezultātā mēs varam tikai minēt, cik daudzmiljonu investīciju prasa šie attīstītāji, un arī tās informācijas deputātiem diemžēl nav.

Mēs esam dzirdējuši stāstus par to, ka šis projekts tiks īstenots līdz 2024. gadam. Kolēģi, jūs taču redzat, ka realitāte ir tāda, ka tas ne tuvu netiks īstenots līdz 2024. gadam. Šī projekta attīstītāji mums stāstīja par to, ka viss, kas viņiem vajadzīgs, ir atvieglotas procedūras IVN izveidei... tātad ietekmes uz vidi novērtējumam. Ko mēs redzam dienas beigās? Ir pieņemts šis likums. Kur kaut viena darbība no attīstītāju puses...? Kas ir neizbēgami, ja reiz viņi ir tik nopietni attīstītāji, - neizbēgami šīs procedūras ir jāiziet, ir nauda, vai nav naudas. Un tā to dara visi, ikviens lielais investors Latvijā, vai viņš taisa tūkstoš hektāru lielu saules parku... pirms viņš liek pirmo lāpstu zemē, viņš sakārto papīrus. Šobrīd šie uzņēmēji diemžēl (ar visu to, ka ir pieņemti Saeimas lēmumi) neko nav darījuši, lai šī dokumentārā puse būtu sakārtota. Tas ir jādara - ar valsts atbalstu vai bez tā -, tas vienkārši ir jādara.

Ja mēs runājam par šiem valsts atbalstiem un valsts stratēģijām, protams, šādi projekti top ar valsts atbalstu, bet tomēr tie ir valsts uzņēmumi, kas to dara, un tie ir valsts uzņēmumi, kas to saņem, - šo valsts atbalstu.

Kā piemēru minēšu Vāciju. Vācija to izdarīja gada laikā. Mēs jau vairāk nekā gadu muļļājamies ar vienu investoru, ieslodzīti vienā mazā Skultes ostā, kur iedzīvotāji ir kategoriski pret, un absolūti neizvērtējam citas alternatīvas, par kurām, jā, 10 gadu garumā tiek runāts, bet tās alternatīvas ir tādas, kuras tiešām varētu īstenot gada laikā vai pat ātrāk, ja tikai būtu politiskā vēlme.

Šobrīd es redzu to, ka Krišjānis Kariņš un viņa valdība gluži vienkārši atsakās atzīt savu stratēģisko kļūdu, izvēloties Skulti kā vietu, kur attīstīt šādu termināli. Ja jūs nevarat paši atzīt šo kļūdu, tad ļaujiet to izdarīt parlamentam - nobalsojam par to, ka likums par termināli Skultē... atceļam šo likumu un sākam šīs diskusijas no jauna. Ja mēs runājam par termināli Skultē, tās ir pilnīgi bezperspektīvas diskusijas.

Ja mēs tā turpināsim... Jūs tikko minējāt, ka nepieciešami jauni pētījumi, taču valdība šo lēmumu pieņēma, balstoties uz pētījumiem. Ko vēl mēs pētīsim? Protams, tas pētījums bija stipri aizdomīgs, un es teiktu, ka tas bija ķeksīša pēc, jo valdība pieņēma lēmumu, nesagaidot pētījuma rezultātus. Pasūtīja pētījumu, kas maksāja vairākus desmitus tūkstošus eiro, un beigās lēmumu pieņēma, nesagaidot pētījuma rezultātus.

Viss, kas notiek ap šo Skultes termināli, ir viena liela, liela fikcija, kuru vajadzētu vienkārši izbeigt, un to vajadzētu izbeigt Saeimas deputātiem, pasakot: punkts, viss, sākam no jauna. Neviens jums nepārmetīs. Vienkārši sākam no jauna šīs diskusijas, izspriežam, vajag vai nevajag termināli. Arī mums frakcijā ir dažādi viedokļi par šo jautājumu, bet tas, ka tam nav jābūt Skultē, - tas ir pilnīgi skaidrs. Un ir muļķīgi, ka jūs neatzīstat šo kļūdu, kas bija iepriekšējās valdības viena no stratēģiskajām kļūdām, tieši tāpēc tas terminālis vēl joprojām... tāpēc neviena lāpsta zemē nav iedurta un tas stāv uz vietas un tik gaida kaut kādus valsts atbalstus.

Mums ir valsts uzņēmumi - atbalstām tos, lai tie arī būvē to termināli, bet, es domāju, ikviens loģiski domājošais sapratīs, ka Skulte ir pēdējā vieta, kur to vajadzētu būvēt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ulda Auguļa, Andra Bērziņa, Daigas Mieriņas, Jura Jakovina, Gunāra Kūtra, Līgas Kozlovskas, Kaspara Meļņa, Harija Rokpeļņa, Gundara Daudzes un Armanda Krauzes iesniegtā likumprojekta  “Atzīt par spēku zaudējušu likumu “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 28, atturas - 17. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Ir saņemti divi ziņojumi par balsošanas motīviem - viens no deputātes Lindas Liepiņas, otrs no deputātes Janas Simanovskas.

Pirmajai ziņojuma nolasīšanai vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es balsoju “par” likumprojektu “Atzīt par spēku zaudējušu likumu “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli””. Jau būdama 13. Saeimas deputāte, es no pirmās dienas biju pret šo dīvaino Skultes projektu, kas pārāk stipri atgādināja afēru, no kuras ārā līda Jaunās konservatīvās partijas politiķi un viņu sponsoru “āža kāja”.

Kopā ar saviem kolēģiem no partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ es pagājušā gada vasarā piedalījos protesta akcijā Saulkrastu pludmalē pret šo apšaubāmo termināļa projektu, kas apdraud vienu no iecienītākajiem Latvijas kūrortiem - Saulkrastu pilsētu, Rīgas līci un pludmali. Tas ir ekoloģiski bīstams projekts, kurā mēs tā arī neieraudzījām ietekmes uz vidi novērtējumu un ekonomisko pamatojumu.

Nesen tagadējās un arī iepriekšējās Kariņa koalīcijas pārstāvis Raivis Dzintars televīzijā atzina, ka ir bijis politiskais spiediens, lai Skultes projektu realizētu. Tātad var teikt, ka šo projektu uzturēja politiskā sasaiste, ņemot vērā, ka Jaunās konservatīvās partijas klātbūtne bija nepieciešama, lai turētos kopā iepriekšējā Kariņa valdība.

Tagad JKP valdībā nav un ir APVIENOTAIS SARAKSTS, un, manuprāt, APVIENOTAJAM SARAKSTAM būtu vienkārši muļķīgi uzņemties atbildību par JKP pagātnē uzspiestu afēru, kas ir rezultējusies kā pateicība Bordānam un viņa partijas sponsoriem likuma izskatā, kurš tika pieņemts 13. Saeimas pašā izskaņā, pagājušā gada 29. septembrī.

Manuprāt, šis likums tika pieņemts nekaunīga politiskā spiediena rezultātā, jo Skultes projekts ir afēra, kurai jau no sākta gala nav bijuši nekādi reāli investori. Aiz šī projekta ir stāvējuši cilvēki bez naudas, kuru galvenais mērķis bija nevis uzbūvēt pašu termināli, bet gan piesaistīt garantijas no valsts vai no valstij piederošās AS “Latvenergo”, lai būtu garantēta peļņa, un tad šādu projektu jau ar valsts garantijām, protams, varētu pārdot tālāk.

Iespējams, tieši tādēļ valsts uzņēmums “Latvenergo” noslēdza līgumu uz 10 gadiem par dabasgāzes saņemšanu no Lietuvas caur Klaipēdas termināli, lai uzņēmuma valdes locekļiem nebūtu jāpiedalās šajā afērā un jāuzņemas atbildība par šādām Latvijas valstij neizdevīgām garantijām. Kas tad par šādām garantijām maksātu? Skaidrs, ka tie būtu Latvijas iedzīvotāji. Ja Skultes projekts ieraudzītu dienasgaismu, par to nāktos maksāt Latvijas tautai, kas būtu spiesta pirkt mākslīgi sadārdzinātu gāzi tieši no šī Skultes termināļa un nevarētu to iegādāties citur, kur tā būtu lētāka.

Tauta šobrīd tiek aplaupīta ar dzīves dārdzību un inflāciju, ar elektrības dārdzību, gāzes dārdzību, degvielas dārdzību un tam visam sekojošo apkures dārdzību, komunālo pakalpojumu dārdzību, pārtikas produktu, pirmās nepieciešamības preču dārdzību.

Es balsoju “par” likumprojektu “Atzīt par spēku zaudējušu likumu “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli””, jo ir jāizbeidz šī plānotā OIK afēra numur divi.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Ziņojuma nolasīšanai vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kungi un dāmas! Frakcija PROGRESĪVIE atbalsta iesniegto likumprojektu “Atzīt par spēku zaudējušu likumu “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli””. Laikā, kad šis likums tika pieņemts, valdīja liela neziņa par dabasgāzes piegādēm un bija nepieciešams nodrošināt Latvijas tautsaimniecības pieprasījumu pēc gāzes. Šobrīd situācija ir mainījusies. Latvijā un arī citur Baltijas jūras reģionā ievērojami krities pieprasījums pēc dabasgāzes, ir sākuši strādāt jauni termināļi. Latvijai ir pieejama gāze no dažādiem avotiem, ir noslēgts ilgtermiņa līgums par piegādēm.

Iepriekšējais Skultes LNG termināļa projekta attīstītājs atzīst, ka cenas ir augušas un faktiski iepriekšējās aplēses par ekonomisko pamatotību vairs nav spēkā. Šis attīstītājs izvirzīja valdībai augstas prasības pēc garantijām, ko valdība noraidīja.

Jāatzīst, ka par šī projekta ietekmi uz vidi mēs vēl nevaram spriest, jo ietekmes uz vidi novērtējums vēl nav pabeigts. Bet vietējie iedzīvotāji pret šo projektu iebilst - bažās par rūpniecisko avāriju riskiem un iespējami nelabvēlīgo ietekmi uz dabu un jūras vidi, tostarp Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām.

Vides aizstāvji uzskata, ka šis projekts var nelabvēlīgi ietekmēt Latvijas klimata mērķu sasniegšanu. Tomēr valdība turpina šā projekta virzību, sakot, ka tā attīstīšanu varētu uzņemties valsts, un argumentējot, ka likums par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli ir jāpilda, lai gan agrākie drošības un ekonomiskie argumenti par labu šim projektam vairs nav spēkā un norādītajā termiņā - 2024. gada 15. septembrī - šo termināli, kā saka pats noraidītais attīstītājs, nevarēs pieņemt ekspluatācijā. Līdz ar to šis likums jau faktiski ir neizpildāms.

Uzskatām, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai jāizvērtē šis likums un, ņemot vērā jauno situāciju, jāpiedāvā grozījumi, lai valdībai nav jātērē laiks un nauda nevajadzīgā projektā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti savus ziņojumus ir nolasījuši.

Kolēģi, pārejam pie sadaļas “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Kaspars Briškens, Andris Sprūds, Jana Simanovska, Skaidrīte Ābrama, Edmunds Cepurītis, Leila Rasima, Atis Švinka un Edgars Zelderis ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par Ogres novada pašvaldības domes darbību izvērtējumu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Ir iebildumi. Tādā gadījumā mums ir jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Es atgādinu: par šā lēmuma projekta iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā viens deputāts var runāt “par” un viens - “pret”.

Pieteicies runāt “par” un “pret” nav neviens, tāpēc (Starpsauciens: “Par vēlu!”)... Nu, te nebija āmurs gluži (Smiekli.)... Tolerēsim, bet es aicinu deputātus laicīgāk pieteikties runāt. (Dep. A. Ņenaševas starpsauciens.)

Tātad jūs esat pieteikusies runāt “par”, vai ne? (Dep. A. Ņenaševa: “Jā.”)

Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai - runāt “par”.

A. Ņenaševa (PRO).

Mēs jau saprotam, ka Ogres Helmaņa un Kremļa Avena stāsts vairs nav tikai par porcelāna... reorganizāciju.

Šī mēneša laikā, tiekoties ar pašvaldības darbiniekiem (un, kā jūs zināt, arī otrdien mums bija komisijas sēde par šo), esmu pārliecinājusies, ka diemžēl cilvēki šobrīd nejūtas droši savās mājās. Ir pamatotas bailes cilvēkiem, ar kuriem vienkārši izrēķināsies, un šis stāsts nu jau ir vairāk par šo - vai mēs varam justies droši savā darbavietā, savā pašvaldībā un savās mājās. Vai tas ir normāli, ka diskreditē aktīvus cilvēkus, ierāmē tos, kas iebilst, un apspiež pilsonisko sabiedrību, vēršas arī pret sabiedriskajiem medijiem? Mēs dzirdējām arī otrdien no darbiniekiem, ka viņi saka - viņi grib dziedāt, bet rīkles ir aizžmiegtas.

Protams, var vienmēr... Ikviens, kas ir strādājis pašvaldībā, zina, ka pašvaldību vadība var likumiskā veidā ierobežot savas padotās iestādes tiesības, iespējas, atrast visādus birokrātiskus veidus, kā, vēlreiz atkārtošu, likumiski izspiest, piespiest un galu galā - izrēķināties ar darbiniekiem.

Mēs visi ļoti labi saprotam, ka pašvaldību darbiniekiem iet un medijos runāt pret pašu pašvaldību - tas ir pēdējais solis; ka tas nav aiz labas dzīves. Taču ir skaidrs, ka neviens, tā teikt, aiz labas dzīves vai vienkārši principa pēc neies runāt tik atklāti, publiski pret pašu pašvaldību, zinot, ka pašvaldībai ir visa vara, visa nauda un visas iespējas ietekmēt procesu.

Aicinu atcerēties, ka ikviens iedzīvotājs Daugavpilī, Ventspilī, Jelgavā, Rēzeknē, Ogrē vai visā Latvijā ir tiesīgs būt aizsargāts un arī celt trauksmi. Gribu atgādināt visiem, kas klausās, ka trauksmi var celt par: pirmkārt - amatpersonu bezdarbību, nolaidību; otrkārt - dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu vai citu prettiesisku darbību, korupciju; treškārt - privātās dzīves drošību. Jūs arī varat būt trauksmes cēlēji un būt drošībā.

Skaidrs, ka vienam ir vara un nauda, bet otrs ir vienkārši cilvēks, kurš grib darīt savu darbu. Un, mūsuprāt, Saeima nevar šobrīd vienkārši noskatīties uz šo no malas. Un, protams, ministrija nesaskatīs tur likumpārkāpumus.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šā jautājuma skatīšanu nākamajā sēdē, kā piedāvā lēmuma projekts, un tomēr pievērst tam mūsu uzmanību, lai ne tikai Ogrē, bet arī citās pašvaldībās būtu iespējas par šo runāt, mierīgi apspriest un izvērtēt, kā notiek šis demokrātiskais process un cik godīga ir attieksme pret institūciju darbiniekiem. Vajag izvērtēt šo - tas mums visiem noderēs arī citos gadījumos, arī citās pašvaldībās.

Tāpēc aicinu šo skatīt un aizsargāt cilvēkus, kam nav varas un naudas, un aizsargāt tos, kam būtu jājūtas droši... arī paust savu viedokli.

Paldies.

Sēdes vadītājs. “Pret” pieteicies runāt deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Paldies. Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Tikai dažas lietas vēlos atzīmēt.

Pirmkārt. Šīs domstarpības starp muzeja administrāciju un Ogres pašvaldību ir, teiksim tā, ar bārdu - tās ir krietni, krietni senākas nekā skandāls ar Pēteri (Pjotru) Avenu, skandāls, par kuru arī jūsu padevīgais kalps nav īpašā sajūsmā, kā jūs to nojaušat. Bet izmantot šo Avena stāstu kā ieganstu vai kā politisku instrumentu šajā konfliktā, kas ir daudz senāks, kas ir saistīts ar dažādu attieksmi (ir runa arī par strukturālām reformām, kas bieži tiek pieminētas mūsu diskusijās), - tas, manuprāt, nav korekti.

Otrkārt. Jāsaprot, ka šajās domstarpībās vai konfliktsituācijā... abās pusēs ir politiķi: vienā pusē ir Ogres pašvaldība ar pašvaldības vadību; otrā pusē... šos protestus rīko, kā redzam, tie politiķi, kas Ogres pašvaldībā demokrātiskās vēlēšanās nav ieguvuši faktiski nekādu atbalstu. Un kā politisks strīds tas ļoti lielā mērā arī ir jāuztver, bet - ne tikai kā politisks strīds. Tam es piekrītu. Un tieši tāpēc es piekrītu tam, ka Saeimā šis jautājums ir jāvērtē, un tas tiek vērtēts; vairākkārt ir bijušas diskusijas arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, noteikti citos formātos.

Un pats galvenais: šim jautājumam ir pieslēdzies vidutājs - Kultūras ministrija, kas ir sasaukusi Latvijas Muzeju padomes sēdi, piesaistot abas puses un skatoties, kā šo un līdzīgus jautājumus varētu pragmatiski risināt ilgtermiņā, nepolitizējot to.

Un tas arī būtu aicinājums no manas puses - šodien nepolitizēsim šo jautājumu un neatbalstīsim šo lēmuma projektu!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Ogres novada pašvaldības domes darbību izvērtējumu” iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 45, atturas - 33. Lēmuma projekts nav iekļauts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.

Vai deputātiem ir priekšlikumi par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām? (Starpsauciens: “Valsts pārvaldes...”) Tātad ir saņemts priekšlikums nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Citus priekšlikumus nedzirdu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Par Ogres novada pašvaldības domes darbību izvērtējumu” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 76, atturas - 2. Lēmuma projekts ir noraidīts.

Nākamā sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Edmundam Teirumniekam 2023. gada 23. februārī. Saeimas Prezidijs lēmumu ir pieņēmis un atvaļinājumu piešķīris, un par to informē Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Dāvim Mārtiņam Daugavietim 2023. gada 23. un 24. februārī. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un par to arī informē Saeimu.

Nākamā sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Līgas Cielavas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Atis Deksnis.


 

A. Deksnis (AS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izskatīšanai Saeimas šodienas sēdē ir sagatavots lēmuma projekts “Par Līgas Cielavas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Saeimas Juridiskā komisija šo lēmuma projektu izskatīja šī gada 28. februārī un uzklausīja Tiesu administrācijas ziņojumu par Administratīvās rajona tiesas tiesneses Līgas Cielavas profesionālo darbību.

Līga Cielava par administratīvās tiesas tiesnesi strādā jau kopš 2020. gada 16. aprīļa. Komisijai tika iesniegtas gan Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētājas Aigas Putniņas, gan Administratīvās apgabaltiesas tiesneša Kaspara Berķa pozitīvās atsauksmes par tiesneses līdzšinējo darbu. Šī gada sākumā tiesneses darbs tika vērtēts arī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā, un arī šeit ir dots pozitīvs novērtējums.

Komisijas locekļiem tiesnesi bija iespējams arī uzklausīt komisijā klātienē.

Juridiskās komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu balsot un apstiprināt Administratīvās rajona tiesas tiesnesi Līgu Cielavu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Līgas Cielavas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts “Par Gunas Troikas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - referents Atis Deksnis.

A. Deksnis (AS).

Komisijā izskatīšanai Saeimas šodienas sēdē ir sagatavots lēmuma projekts “Par Gunas Troikas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Komisija savā sēdē uzklausīja Tiesu administrācijas ziņojumu par Kurzemes rajona tiesas tiesneses Gunas Troikas profesionālo darbību. Tiesneša amatā viņa strādā kopš 2020. gada 16. aprīļa, un pozitīvas atsauksmes par līdzšinējo tiesneses darbu ir sniegusi gan Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāja Aija Āva, gan Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnese Aiva Daidere. Tiesneses darba vērtējumu ir sniegusi arī Tiesnešu kvalifikācijas komisija, un darbs ir novērtēts pozitīvi.

Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu balsot un apstiprināt Gunu Troiku par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Gunas Troikas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Sākam izskatīt sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - referents Igors Rajevs.

I. Rajevs (AS).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā”.

Tika saņemts viens priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas bija lingvistiska rakstura - ieteica aizstāt likumprojektā vārdus “tehnoloģiskais risinājums” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “tehnoloģiskā infrastruktūra” (attiecīgā locījumā). Vienbalsīgi tika atbalstīts.

Un papildus gribu jums atgādināt, ka tas ir ļoti svarīgs likumprojekts, kas ir būtiski nepieciešams mūsu valsts drošības stiprināšanai un mūsu ārējās robežas stiprināšanai.

Tāpēc lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Mums jāskata pa priekšlikumiem. Viens priekšlikums saņemts. Tātad deputāti atbalsta 1. priekšlikumu, ja?

I. Rajevs. Jā.

Sēdes vadītājs. Labi, tātad...

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Tātad likums ir pieņemts, ņemot vērā to, ka likumprojekts ir bijis steidzams.

Paldies referentam.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Dzelzceļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - referente Linda Matisone.

L. Matisone (AS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirms otrā lasījuma izskatīja likumprojektu “Grozījums Dzelzceļa likumā”.

Tika saņemts viens priekšlikums - deputāta Kaspara Meļņa priekšlikums. Tas paredzēja Ministru kabineta noteikumu izstrādes termiņa saīsināšanu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Meļņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums netika atbalstīts.

L. Matisone. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Un komisija aicina atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Dzelzceļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - referents Jānis Skrastiņš.

J. Skrastiņš (JV).

Cienījamie kolēģi, strādājam ar likumprojektu “Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” trešajā lasījumā.

Gribu jūs informēt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija likumprojekta trešajam lasījumam nav saņēmusi nevienu priekšlikumu un ir atbalstījusi likumprojektu.

Tā aicinu rīkoties arī jūs.

Sēdes vadītājs. Komisija aicina atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - referents Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Augsti godājamais sēdes vadītāj! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Atgādinu, ka šo likumprojektu sagatavoja Ministru kabinets pēc Aizsardzības ministrijas ierosinājuma, un likumprojekta sākotnējā būtība bija - lai valsts amatpersonām, kuras pilda arī dienestu Zemessardzē, deklarācijas publiskajā daļā nebūtu jānorāda gūtie ienākumi no darbības Zemessardzē. Komisijas vārdā vēlos arī informēt par diskusiju, kas notika komisijā.

Pēc būtības kopumā tika saņemti septiņi priekšlikumi, bet Aizsardzības ministrija aicināja atgriezties pie likumprojekta iepriekšējās redakcijas, kas nosaka sākotnējo likumprojekta... domu, un aicināja noraidīt iepriekšējā lasījumā atbalstītos priekšlikumus, jo, kā minēja Aizsardzības ministrija un citas atbildīgās institūcijas, diemžēl šobrīd šie priekšlikumi nav kvalitatīvi īstenojami.

Bet vēl es vēlos informēt, ka komisijā mēs vienprātīgi esam vienojušies, ka ir nepieciešama padziļināta diskusija par interešu konflikta novēršanas sistēmas pilnveidošanu un deklarēšanas sistēmas pilnveidošanu, tādēļ jau šī gada 14. martā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nāks uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, lai ziņotu par šīs sistēmas kopīgo uzlabošanu. Tādēļ visi, kam ir interese, tiek laipni aicināti.

Kā jau teicu, komisija ir saņēmusi septiņus priekšlikumus.

1. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Eglīta priekšlikums. Tas pēc būtības nozīmē, ka mēs atgriežamies pie likumprojekta iepriekšējās redakcijas. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta priekšlikumu.

E. Jurēvics. 2. ...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, piesakāmies savlaicīgi debatēs!

Vai tas ir par 2. priekšlikumu, Ceļapītera kungs? Tas ir par 2., ja? (Dep. A. Ceļapīters: “Par 1. priekšlikumu!”) Par 1.? Kolēģi, es vienreiz jau tolerēju, bet, ja es pasaku, ka priekšlikums ir atbalstīts vai deputāti neiebilst, tajā brīdī vairs nevar pieteikties debatēs. Es atvainojos, Ceļapītera kungs, mēs mēģinājām... Uz robežas jau bija Ņenaševas kundzes situācija, bet mēģinām ievērot disciplīnu - kā tiek pateikts “1. priekšlikums”, uzreiz jāspiež poga debatēm.

Turpinām. 2. priekšlikums.

E. Jurēvics. 2. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Eglīta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E. Jurēvics. 3. - deputāta Ceļapītera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E. Jurēvics. 4. - deputāta Ceļapītera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E. Jurēvics. 5. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Eglīta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E. Jurēvics. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

E. Jurēvics. 7. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Eglīta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

E. Jurēvics. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

E. Jurēvics. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - referents Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Labdien, augsti godātie kolēģi! Sākotnēji gribu pateikties Šnores kungam un Nacionālajai apvienībai par iespēju atreferēt mūsu dižās komisijas padarīto darbu.

Kolēģi, šodien izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā”.

Sistēma ir izveidota, lai nodrošinātu iekšējo un ārējo drošību Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā. Uz doto momentu ir nepieciešamība paplašināt sistēmā ierakstāmo informāciju ar sekojošām pozīcijām: viena no ģimenes locekļiem vai aizbildņa veiktas nolaupīšanas riskam pakļauti bērni, kuriem jāliedz ceļot; bērni, kuriem jāliedz ceļot, attiecībā uz kuriem pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka tos var aizvest uz dalībvalsts teritoriju vai viņi var to atstāt.

Augsti godātie kolēģi, mūsu komisija jautājumu izskatīja 21. februārī, iebildumu nebija, atbalstīja vienbalsīgi.

Lūdzu arī jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Rosļikova kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Rosļikovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 9. marts.

Sēdes vadītājs. 9. marts. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 9. martam.

Paldies.

A. Rosļikovs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - referents Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā izskatījām šo likumprojektu, ko ir sagatavojuši sešu, atvainojos, piecu frakciju deputāti.

Īsumā par likumprojekta būtību. Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā pēc būtības nosaka stiprināt valsts valodas lomu priekšvēlēšanu aģitācijā. Protams, šajā likumā ir skaidri nodalītas atšķirības starp Saeimas priekšvēlēšanu aģitāciju, jo Saeimas vēlēšanās var piedalīties tikai Latvijas Republikas pilsoņi, tādēļ tur šie normatīvi ir vēl stiprāki. Pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, protams, ir nedaudz citas nianses, jo tur ir tiesības piedalīties arī Eiropas Savienības pilsoņiem.

Komisijā diskusijas bija garas un plašas, bet kam komisijā iesniedzēju puses pārstāvji piekrita - arī tālāk nepieciešams diskutēt, lai šis likums tiktu pieņemts pēc būtības un dzīvē tiktu īstenots, tādēļ otrajam lasījumam tiek piedāvāts salīdzinoši garš (tālāk es minēšu) priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, pirms uzsākam debates, vēlos informēt, ka esmu saņēmis sešu deputātu - visi seši ir Saeimas frakciju vadītāji - iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas šā gada 2. marta sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Kolēģi, vai jums ir iebildumi, ka sēde tiek turpināta bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai? (Starpsaucieni: “Ir!”; “Nav!”) Ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir!”; “Nav!”) Kolēģi, ja viens iebilst, tad ir jābalso. Vai kādam ir iebildumi? Precizēju jautājumu. (Starpsauciens.) Zivtiņa kungs, vai jums ir iebildumi vai nav iebildumu? (Dep. E. Zivtiņš: “Ir iebildumi.”) Ir iebildumi. Tātad deputāti iebilst. Balsosim par lēmumu turpināt sēdi bez pārtraukuma. (Starpsaucieni.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par ierosinājumu turpināt šā gada 2. marta sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni.) Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 3, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts. Saeimas sēde tiek turpināta bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Sākam debates par likumprojektu “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”.

Debatēs pieteicies deputāts Raivis Dzintars.

Kolēģi (Zālē troksnis. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)... paši nobalsojāt. Sēde turpinās bez pārtraukuma, tādēļ ievērojiet pilnīgu klusumu un respektējiet runātāju.

R. Dzintars (NA).

Sveiki vēlreiz, kolēģi! Ļoti ceru, ka šo debašu rezultātā mums nenāksies nožēlot tikko pieņemto lēmumu. Bet lai nu izdodas!

Kolēģi, mēs visi esam devuši zvērestu vai svinīgi solījuši stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Mums šis solījums jeb zvērests lielai daļai izdevās ar pirmo, kādam ar otro, dažiem ar trešo vai ceturto reizi, bet beigu beigās mēs visi šo solījumu esam devuši.

Latvijas balsstiesīgajiem pilsoņiem savukārt pirms vēlēšanām ir jāizdara izvēle, kuriem kandidātiem uzticēt šādu zvērestu dot un uzticēt šo zvērestu pildīt. Un tad rodas jautājums: kā gan varētu rasties situācija, ka par šādu izvēli lemtu pilsoņi, kuri paši nepārvalda savas valsts valodu? Līdz ar to Nacionālās apvienības skatījumā un, es domāju, varētu teikt, šī likumprojekta iesniedzēju skatījumā, ir jāpieņem kā pilnīga aksioma un norma tas, ka valsts komunikācija notiek valsts valodā un Latvijas balsstiesīgajiem pilsoņiem valsts valoda ir jāzina.

Ko paredz šie likuma grozījumi, un ko neparedz šie likuma grozījumi? Likuma grozījumi paredz prasību Saeimas vēlēšanās aģitāciju veikt valsts valodā tikai tajā sadaļā, kas attiecas uz limitētiem tēriņiem, kuri noteikti likumā un kurus pārbauda KNAB, tātad uz to tēriņu daļu, kuru ar ļoti lielu procentu un lielu varbūtību mēs finansējam no nodokļu maksātāju līdzekļiem, varbūt kādas partijas gadījumā - arī simtprocentīgā apmērā. Un tad ir jāuzdod jautājums: kāpēc valstij, visiem nodokļu maksātājiem, būtu jāfinansē šis priekšvēlēšanu aģitācijas process divās valodās... un valodā, kas nav valsts valoda?

Tas, kas vēl ir būtiski, ko arī ziņotājs norādīja, - attiecībā uz pašvaldību vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurās ir iespējas un tiesības piedalīties Eiropas Savienības pilsoņiem: iespējas veikt jebkāda veida aģitāciju ir ne tikai valsts valodā, bet arī citās Eiropas Savienības valodās.

Arguments, kas ir dzirdēts no šī likumprojekta oponentiem, ir saistīts ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Turcijas tiesāšanos situācijā, kad Turcija bija noteikusi kriminālatbildību par aģitāciju kurdu valodā. Un te jāteic, ka šī piemēra izmantošana ir absolūti nekorekta, jo vienīgais, kas ir kopīgs šim Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumam ar tiem grozījumiem, kurus mēs skatām šodien, ir tas, ka abos gadījumos tiek runāts par vēlēšanām un abos gadījumos tiek runāts par valodu. Viss. Nav nekādas citas saistības šiem abiem gadījumiem. Tātad paši kandidāti savās Facebook lapās vai tiekoties ar iedzīvotājiem var runāt kaut vai senajā ķeltu valodā, rakstīt ziņu lentēs kaut vai hieroglifus. Tas viss ir atļauts, kamēr tas neskar oficiālo, limitēto kampaņas sadaļu.

Atgādināšu, ka, piemēram, Bulgārijā šādi ierobežojumi, pat vēl stingrāki, ir spēkā jau no 2009. gada. Un neviens šī iemesla dēļ nav salīdzinājis Bulgāriju ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Turcijas tiesāšanos. Tāpat Francijas administratīvā tiesa ir noteikusi, ka tiem pasta sūtījumiem, kas veikti priekšvēlēšanu aģitācijas nolūkā, ir jābūt valsts valodā, un, protams, lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu nav nepieciešams nekāds regulējums, jo tā ir pilnīgi absolūti pašsaprotama lieta, ka valsts un iedzīvotāju komunikācijai un aģitācijai jābūt tajā valsts valodā, kura konstitūcijā ir noteikta kā valsts valoda.

Tāpēc novēlu pašapziņu, stingru mugurkaulu un aicinu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds debatēs - deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Labdien, cienītās dāmas un godātie kungi! Dzintara kungs jau paskaidroja, un arī Jurēvica kungs paskaidroja šī likumprojekta būtību un jēgu. Un es aicinu šodien atbalstīt to vienbalsīgi.

Es mēģināšu pamatot, kāpēc vienbalsīgi. Mēs visi zinām, mūsu valsts Satversmes 4. pantā ir rakstīts: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.” Šis pants nosaka latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas konstitucionālo rangu. Konstitucionālais rangs praksē nozīmē, ka valsts valoda ir jālieto obligāti valsts institūcijās, valsts pārvaldē, tiesās, oficiālajā saziņā. Valsts valodai ir jābūt visas Latvijas sabiedrības savstarpējās saziņas valodai neatkarīgi no katras personas tautības vai dzimtās valodas. Valstij ar tās rīcībā esošiem tiesiskajiem līdzekļiem ir pienākums gādāt, lai latviešu valoda patiešām pildītu savu valsts valodas funkciju, lai valsts valoda būtu Latvijas tautas kopējās saziņas un demokrātiskās līdzdalības valoda.

Vēlos arī atgādināt, ka 2012. gada 18. februārī tautas nobalsošanā Latvijas pilsoņi, kopīgi darbodamies kā kvalificētais konstitucionālais likumdevējs, apstiprināja Latvijas valsts nacionālo, latvisko raksturu, kura pamatu pamats ir latviešu valoda kā valsts valoda - vienīgā valsts valoda. Latvijas pilsoņu balsojums ir uzskatāms par konstitucionālā ranga tiesību aktu, jo tas izpildīja Satversmes 79. panta pirmās daļas prasības. Šodienas grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā ir viens no pasākumiem, kas arī pilda šo Latvijas pilsoņu lēmumu tautas nobalsošanā, un tas noteikti pilnīgos valsts valodas konstitucionālā statusa īstenošanu praksē.

Papildus tam, lemjot par šiem grozījumiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā un arī par turpmākajiem normatīvajiem aktiem (par kuriem, es ceru, mēs lemsim un kuru mērķis būs pilnīgāk nodrošināt latviešu valodas konstitucionālo statusu Latvijas Republikā), mums jāatceras, ka no Satversmes 4. panta - kā to ir atzinuši Satversmes skaidrotāji - izriet arī ikvienas personas tiesības un pienākums lietot latviešu valodu mutvārdos un rakstveida saziņā, arī politiķu un valsts pārvaldes darbinieku pienākums.

Valsts valoda ir tā, kura sekmē pilsoniskās sabiedrības integrāciju. Valsts valoda ir valoda, kurā jānotiek kopējam demokrātijas procesam un ikviena pilsoņa līdzdalībai šajā procesā. Valsts valoda nodrošina Latvijas tautas suverenitātes īstenošanu, mūsu valsts integritāti un nedalāmību, un, ņemot vērā Latvijas vēsturisko pieredzi un - konkrēti - nepieciešamību joprojām pārvarēt PSRS okupācijas rusifikācijas politikas sociolingvistiskās sekas, mums, Latvijas valstij, mums, tās likumdevējiem, arī izpildvarai un pašvaldībām ir pienākums īstenot pasākumus, kas sekmē valsts valodas lietošanu.

Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā ir viens no šādiem pasākumiem, bet es ieskicēšu citus pasākumus, kolēģi. Tātad mums ir jānodrošina, ka latviešu valodas un literatūras pedagogi tiek atbalstīti viņu sagatavošanā un arī viņu darbā. Es uzskatu, ka mums ir jāseko Igaunijas piemēram un jānosaka viņiem pat atsevišķas piemaksas darbā.

Sabiedriskajos medijos ir jāskatās, vai tiešām piedāvāt “saturu” (pēdiņās) krievvalodīgajiem. Tā vietā mums ir jāpiedāvā saturs nacionālajām minoritātēm mazākumtautību valodās - poliski, lietuviski, ukrainiski. Kultūras pasākumi ir jāatbrīvo no nevajadzīgiem subtitriem krievu valodā un reāli praksē beidzot jānodrošina, ka valsts sektorā un privātajās darbavietās netiek pieprasītas krievu valodas zināšanas.

Kolēģi! Dāmas un kungi! Kā politiķi rādīsim priekšzīmi, paši vienmēr runāsim valsts valodā ar medijiem un ar saviem lēmumiem un attieksmi stiprināsim latviešu valodas pastāvēšanu un uzplaukumu cauri laikiem!

Paldies jums. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs - deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Šis jautājums nav pirmo reizi politiskajā dienaskārtībā, un es domāju, ka šodien šim balsojumam būs diezgan plašs Saeimas atbalsts. Tomēr ir vērts pieminēt dažas būtiskas lietas, pirms mēs ejam tālāk uz otro lasījumu, kur atbildīgajai komisijai būs ļoti nopietni jāpārdomā šī likuma ieviešana.

Kolēģi, es piekrītu iepriekšējiem runātājiem, ka Latvijā ir viena valsts valoda - tā ir latviešu valoda. Un, protams, mērķis tam, ka aģitācija notiek tikai un vienīgi valsts valodā, ir pareizs mērķis, un uz to mums visiem jāvirzās. Tikpat pareizs mērķis un kopīgs Saeimas balsojums bija pārejai uz mācībām latviešu valodā visās skolās, visās izglītības pakāpēs, kur mēs esam konsekventi uz to visi kopā virzījušies. Un šobrīd šis lēmums ir pašvaldību skolu rokās un Izglītības un zinātnes ministrijas rokās, lai to reāli ieviestu dzīvē.

Un tomēr tagad, kad šī ieviešana ir sākusies, mēs redzam, ka šie izaicinājumi ir diezgan īpatnēji - īpatnēji ar to, ka skolotājiem ne tikai skolā jāstrādā ar bērniem, bet skolotājiem jāstrādā ar šo bērnu ģimenēm - ar bērnu ģimenēm, kurās sarunvaloda ir krievu valoda, pārliecinot viņus un sniedzot atbalstu, lai to varētu reāli dzīvē izdarīt.

Visu šo gadu laikā - kopš Latvija ir neatkarīga - mēs redzam to, ka šim jautājumam kaut kādu iemeslu dēļ ir pievērsts pārāk maz uzmanības, ir pārāk maz strādāts. Cilvēku skaits, kuri ģimenē vēl joprojām lieto krievu valodu un tā ir viņu sarunvaloda, ir ārkārtīgi liels Latvijā. Un to mēs nevienu brīdi, arī virzot šādus likuma grozījumus, nedrīkstam aizmirst. Ja mēs mēģināsim izmantot citas komunikācijas platformas... ne velti ir sabiedriskais medijs LTV7, kurš ir krievu valodas medijs, tieši orientēts uz šo mērķauditoriju. Tas ir tikai tāpēc, ka mums ir pietiekami daudz cilvēku Latvijā, kuru ģimenēs sarunvaloda nav latviešu valoda.

Un, ja mēs, ejot uz vēlēšanām... mans aicinājums būtu tāds, ka mums vajag rūpīgi pārdomāt to, lai, pieņemot šos likuma grozījumus, mēs pārāk daudz nesasietu paši sev rokas, jo šie ir cilvēki ar Latvijas pasēm kabatās, kuri var iet uz vēlēšanām. Ja mēs nenovērtēsim situāciju pienācīgi nopietni, viņus uzrunās citi. Vēlme pēc informācijas ir ikvienam cilvēkam, un, ja mēs liegsim iespējas sev viņus sasniegt un nebūsim to pietiekami nopietni novērtējuši, mēs varam nonākt situācijā, ka ar jaunajām tehnoloģijām šos cilvēkus... mēs zinām, ka mēs ne tuvu neesam ierobežojuši pilnīgi visus informācijas pieejas kanālus, kādi šobrīd ir. Pasaule ir atvērta, un citi, varbūt ne tik draudzīgi spēki Latvijai, to izdarīs daudz veiksmīgāk nekā mēs paši.

Tāpēc, lemjot tālāk par šiem grozījumiem, tomēr ir jānosaka pietiekami... jāizvērtē visi riski un iespējas, lai vismaz šajā brīdī saglabātu kaut kāda veida komunikācijas iespējas. Protams, par valsts naudu - pilnīgi noteikti tā ir bijusi Zaļo un Zemnieku savienības pozīcija... par valsts naudu, es domāju, to mēs varam darīt jau šobrīd - pieņemt šādu lēmumu par to, ka... un tas būtu jādara pēc iespējas ātrāk... par valsts naudu komunikācija notiek tikai valsts valodā, un tas ir pilnīgi pareizi. Bet tomēr politiskajām partijām, mūsu ieskatā, būtu jāatstāj kāda iespēja uzrunāt vēlētājus ne tikai valsts valodā, bet tajās vietās, kur tas ir nepieciešams un kur objektīvi šobrīd mēs redzam, ka situācija nav tāda, kādu mēs visi gribētu vai iedomājamies, ir jābūt arī citām iespējām, lai politiskās partijas aģitācijas ziņā varētu vākt ziedojumus un pašas par saviem līdzekļiem veikt aģitāciju arī citās valodās.

Kolēģi, aicinu jūs ļoti rūpīgi padomāt, lai mēs nesasietu paši sev rokas.

Tā situācija ne tuvu nav tāda, kā gribētos.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. Tad, kad katrs no mums, Saeimas deputātiem, stāvēja šeit, šajā tribīnē, un deva svinīgo solījumu jeb zvērestu, mēs arī skaidri esam pateikuši, ka mēs aizstāvēsim latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Un tāpēc frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ atbalstīs konkrēto likumprojektu, tātad tā nodošanu, lai mēs varētu tālāk komisijā skatīt un domāt, kā pareizi... pieņemt šos grozījumus. Bet tas, ko es varu pateikt uzreiz, - es jau šodien redzu brāķi, kas... anotācijā ir aprakstīts. Un es paskaidrošu.

Tas, kas attiecas uz valsts finansējumu, - par to šaubu nav. Valsts finansējums, kas partijām tiek piešķirts... tur aģitācijai ir jābūt valsts valodā. Taču mēs labi apzināmies, ka Latvijā ir atsevišķi reģioni - it sevišķi tā ir Latgale -, kur daudzās pilsētās cilvēki runā lielākoties krievu valodā. Daudzi no viņiem ir Latvijas pilsoņi, viņi piedalās vēlēšanās, bet ikdienā viņi runā... jo atsevišķās vietās viņu ir absolūtais vairākums.

Un ir svarīgi, ka... it sevišķi, ja runa ir par pašvaldību vēlēšanām... ja, tiekoties ar cilvēkiem, tiek uzdots kāds jautājums... it sevišķi, ja runājam par vecākā gadagājuma cilvēkiem... ja viņi gribēs noskaidrot konkrētu jautājumu, praktisku, kas ir saistīts ar kaut kādiem komunāliem jautājumiem vai kaut ko ļoti praktisku... būsim cilvēcīgi, nu nevaram aizliegt tam 70 gadus vecajam vīram vai sievai, kuri dzīvoja krieviskā vidē... viņi labāk sapratīs krievu valodā.

Tātad nevar teikt tā: ja kāds atbildēs krievu valodā, tad būs cietums. Tā būtu galējība. Un tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi ierakstīt likumā ļoti precīzas redakcijas.

Nākamais, ko es vēlos teikt. Lielākā daļa klātesošo politiķu laikam saprot, ka, ja politiķis nav aktīvs soctīklos, tad viņa politiskā darbība agri vai vēlu beigsies. Kādreiz varēja dzīvot bez soctīkliem. Es pats tikai pirms pāris gadiem pirmoreiz pieslēdzos feisbukam, es nekad to neizmantoju, jo man tas nebija interesanti. Bet, ja tu gribi komunicēt ar saviem vēlētājiem, tad tev jābūt aktīvam, jo tu nevari apbraukāt visu Latviju; viņi tev var uzdot jautājumus. Tagad tas ir tāds diezgan saprotams veids, kā tu vari uzturēt saikni ar visiem saviem vēlētājiem.

Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka lielai daļai klātesošo deputātu... cilvēki, kas jums seko, nav tikai latvieši. Vismaz man ir ļoti daudz arī to, kam ir krievu uzvārdi un arī kaut kādi citādi, eksotiskāki, uzvārdi. Interesanti ir tas, ka tie cilvēki nav tikai no Latvijas, viņi seko no visas pasaules. Man ir vairāk nekā 40 tūkstoši sekotāju, esmu priecīgs.

Bet kāpēc es par to runāju? Tāpēc, ka anotācijā es izlasīju, ka partijām ir iespējams aģitēt jebkurā valodā caur savām mājaslapām vai apvienību lapām. Tur nav minēts neviens vārds par deputātu konkrētajām, individuālajām feisbuka lapām vai Telegram lapām, vai kādām citām. Kamēr tas likumā nav aizliegts kopumā, mēs to darām. Tas nav rakstīts šeit.

Tātad, ja kāds uzdos jautājumu kaut kādā citā valodā... it sevišķi, ja mēs runājam par Eiropas Parlamenta vēlēšanām... Es teikšu tā: tur ir ļoti svarīgi pateikt, kas ir soctīkli, pateikt, ka tā nav tikai partijas mājaslapa.

Nākamais, ko es gribu pateikt. Labi, mēs vienosimies par to, kā notiek aģitācija saistībā ar valsts piešķirto finansējumu, bet KNAB, kā mēs labi zinām, uz to lietu skatās no likuma principa, nevis no tā, kā būtu pareizi. Ja mēs kaut ko nepareizi ierakstīsim likumā, tad KNAB teiks: “Jūs esat pārkāpuši likumu.”

Un tagad es gribu uzreiz viest... parunāt par vienu tēmu, kuru vajadzēs ļoti precīzi atrunāt šajā konkrētajā likuma grozījumā. Tas, ka jūs pērkat par naudu kaut kādu aģitāciju, - tā ir viena lieta, bet soctīklos jūsu atbalstītājiem ir tiesības jūs atbalstīt. Un, ja kāds tagad ņem un uztaisa kaut kādu postu un saka, ka atbalsta vienu vai otru Saeimas deputātu... Un, ja ir vairāki tādi cilvēki, kas tā izdara, KNAB teiks: “O, notiek aģitācija!” Un kāds vēl to dara kādā citā valodā - piemēram, krievu valodā. A ko tu vari izdarīt, ja tu to cilvēku nezini? Nu, viņš tev seko; liekas, ka ikdienā viņš visu par tevi zina, bet tu jau ar viņu dzīvē pat neesi saticies.

Tātad te ir jābūt ļoti skaidri ierakstītam, ka gadījumā, ja kāds no jūsu, mūsu atbalstītājiem par kādu pasaka kaut ko labu un izplata informāciju... viņš vienkārši grib darīt labu darbu, tāpat kā kāds iet un ar cilvēkiem tiekas klātienē, kāds izsūta kaut kādus postus... un viss... nu, ka tai situācijai soctīklos jābūt tādai, ka tas, kas nav par naudu... tur, kur partija netērē naudas līdzekļus... bet, ja tā ir brīva vēlētāju griba - kaut kādā veidā atbalstīt vienu vai otru kandidātu... nu tas ir jāparaksta.

Es šodien nepiedāvāju konkrētu likuma redakciju, bet atbildīgajai komisijai nāksies ļoti precīzi... paskatīties, jo šajā redakcijā... vot, to, ko es pašreiz runāju... tas nav minēts, tur ir minēta tikai partijas mājaslapa, apvienības mājaslapa. Ja tas tā paliks, KNAB teiks: “Nu, ja nekas nav minēts... Tas, kas nav atļauts, - tas ir aizliegts.” Ļoti vienkārši.

Godājamie kolēģi, virzāmies uz priekšu, atbalstām šo konkrēto priekšlikumu! Bet man ir priekšlikums - komisijā izstrādāt to tā, lai pēc tam nebūtu iespējams šo konkrēto likuma redakciju brīvi interpretēt tā, kā KNAB to grib, nevis tā, kā mēs esam domājuši.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ievai Brantei.

I. Brante (AS).

Kolēģi, labdien! Mūs vieno latviešu valoda. Tā ir vienīgā mūsu valoda. Es nezinu, kādā valodā domā ZZS, runājot par to, ka viņi baidās sasiet sev rokas, ja viņi nevarēs uzrunāt savu vēlētāju citā valodā, taču es vēlos jums norādīt, ka mūsu valoda ir latviešu valoda, mūs vieno mūsu principi un mūsu nelokāmība. Un, ja mums ir grūti un sarežģīti uzrunāt savu vēlētāju latviešu valodā un ja mēs apšaubām mūsu valodu - latviešu valodu -, tad mēs apšaubām paši sevi un savu valsti.

Protieties kaunu! Sākam mīlēt savu valsti, savu valodu! Protam atrisināt jautājumus, kuri velkas tik ilgi, par kuriem kauns runāt skaļi... Jā, valodas problēma mums ir, bet tā ir mūsu pašu atbildība.

Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās kolēģes un kolēģi! Visi iepriekšējie runātāji... man jāsaka, neviens no tiem nepiedalās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Un tāpēc es mēģināšu nedaudz viest skaidrību par to, kas šeit tika runāts, un par to, kas ir noticis, kā arī runāts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.

Pirmkārt, nevienam nav šaubu, un visi apzinās to, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda.

Otrkārt, mēs pārejam uz pilnīgu izglītību latviešu valodā, un PROGRESĪVO programmā ierakstīts, ka jau no pusotra gada vecuma - tikai latviešu valodā.

Treškārt, vēlēšanu aģitācija - tie ir ļoti specifiski ierobežota apjoma teksti.

Un vienīgā problēma, kas izraisījās... Mēs nediskutējam, vai latviešu valoda... jā vai nē... Tas ir visiem skaidrs, ka latviešu valoda ir vienīgā. Bet problēma droši vien bija arī tas, kā tika pasniegts šis priekšlikums. Proti, priekšlikums absolūti atšķīrās no tā, kas ir rakstīts anotācijā. Un tā ir ļoti liela nelaime, ka tādā veidā tiek izstrādāti priekšlikumi likuma grozīšanai. Proti, grozījumā rakstīts - “priekšvēlēšanu aģitācija, tai skaitā apmaksāta aģitācija”, anotācijā rakstīts - “apmaksāta aģitācija”. Tā ka droši vien mums komisijā tagad... kad mēs skatīsim pirms otrā lasījuma, šis būs precizējams.

Ir pilnīgi skaidrs, ka visu priekšvēlēšanu aģitāciju, arī to, ko neapmaksā... tas būtu absurds - pakļaut šim ierobežojumam, jo tas... vispār paveras tādi apvāršņi, ko Valsts valodas centrs ar saviem ierobežotajiem resursiem nekad nespētu uzķert un attiecīgi kontrolēt. Tātad mēs, visticamāk, runājam tikai par apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju, par ko tiešām tiek dots finansējums no nodokļu maksātāju naudas.

Jā, pilnīgi piekrītu Valaiņa kungam, ka tā ir liela problēma - kā uzraudzīt šīs likuma normas ievērošanu. Viena lieta - Saeimas politiķi var izstrādāt ļoti daudzus likumus, bet, ja attiecīgajām iestādēm nav resursu vai zināšanu, kā to darīt, tad tas likums kļūst bezjēdzīgs.

Un šobrīd mēs esam tādā kā attīstības procesā... Valsts valodas centrs un Tieslietu ministrija... kā tad notiks uzraudzība. Mēs zinām, ka dažādi tehniskie risinājumi attīstās daudz ātrāk, nekā top likuma normas. Un visi tie TikTok un citi sociālie tīkli... un tā tālāk... Vai tur būs tā apmaksātā reklāma, vai tas būs arī ārpus šā likuma tvēruma - tas ir cits jautājums.

Tāpēc kopsavilkumā es gribu teikt: par latviešu valodu šaubu nav; šaubas ir par to, kā... cik plašs ir šis likuma tvērums. To mēs komisijā noteikti atrisināsim. Un šaubas ir arī par to, vai attiecīgā institūcija, kas ir atbildīga par tā uzraudzību, spēs to nodrošināt.

Jāmeklē risinājumi, un tie noteikti tiks atrasti.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Beidzam dramatizēt, nu nav viss tik slikti patiesībā! Es domāju, ka šajā sasaukumā... noteikti šajā zālē nav neviena cilvēka, kurš būtu apšaubījis latviešu valodas nozīmību un statusu. Tas ir absolūti skaidrs.

Tāpēc šeit man ir ļoti svarīgi piekrist Dzintara kungam. Noteikti! Ja mēs runājam par valsts finansējumu, šaubu nav: latviešu valoda - vienīgā valoda.

Bet katrai politiskajai partijai ir divi konti: viens ir, tā teikt, ziedojumiem un biedru naudai, un otrs - valsts finansējumam. Kāpēc mēs nevaram konkrētajā likumprojektā atrunāt, ka no konta, kurš ir no biedru naudas un no ziedojumiem, kas ir absolūti atklāti, ir atļauts jebkurā valodā, kā arī Dzintara kungs ir pateicis, - pilnīgi jebkurā valodā? Likumprojektā tas nav konkrēti, dziļi atrunāts.

Tāpēc, kolēģi, es noteikti piedāvāšu priekšlikumu - šo projektu bišķiņ papildināt. Tas būtu absolūti loģiski, jo uz šo momentu... un, atsaucoties uz Šlesera kungu, zaļzemniekiem... pilnīga taisnība - kad cilvēkus uzrunā viņu mammas valodā, viņiem tas ir daudz patīkamāk un nekādā veidā neapdraud latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā.

Līdz ar to, kolēģi, ja būs tāda iespēja... un, ņemot vērā, ka Raivis Dzintars pateica pilnīgi to pašu, ko es... uz šo momentu... to kaut kādā veidā atspoguļot konkrētajā projektā, tad noteikti tas būs atbalstāms, bet uz šo momentu, pagaidām, - nē.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Nākamajam debatēs vārds - deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Paldies. Protams, es esmu par šī likumprojekta pieņemšanu, bet... es vienu faktu izstāstīšu. Aizvakar mēs ar kolēģiem bijām “Pikšās”. “Pikšas” - Kārļa Ulmaņa muzejs, dzimtās mājas. Tur ir izveidota jauna ekspozīcija, kurā uz Kārli Ulmani paskatās varbūt nedaudz citādāk - ne tā, kā mēs skatījāmies, kad atjaunoja neatkarību, un ne tā, kā skatījās no 1934. gada līdz 1940. gadam, bet ar mūsdienu skatījumu.

Un tur ir tāds viens ekrāns, kur ir video no dažādām viņa runām. Un viens maziņš gabaliņš ir no Kārļa Ulmaņa ciemošanās Daugavpilī. Un viņš sākumā tur runā un stāsta visu kaut ko. Un tajā video var redzēt, ka tie cilvēki pagriežas uz otru pusi, viņi vispār neskatās, ko Ulmanis runā. Un tad dīvainā kārtā... es biju ļoti pārsteigts - Kārlis Ulmanis runā krievu valodā. Daugavpilī - 1934. gadā! Kārlis Ulmanis ir bijis par latvisku Latviju, jūs paši zināt, man jums nav jāstāsta.

Tā ka tas tāds interesants fakts. Viela pārdomām šodienas sakarā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam debatēs vārds - deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Es domāju - diezgan, diezgan savdabīgi, ka mēs esam Eiropas Savienībā, gribam dzīvot un strādāt Eiropā, Eiropas telpā, bet joprojām valkāt krievu mundieri un domāt, kā uzturēt šeit Krievijas valsts valodai kaut kādu statusu. Mēs it kā sākam runas, ka, jā, jā, valsts valoda ir tikai viena, un tad ir tie “bet”. Un tad tie “bet” tik ļoti daudz izplūst, ka tam pirmajam teikumam vispār zūd vērtība. Nu tad - ir viena valsts valoda vai tomēr nav? Kāpēc ir visi šie “bet”, kāpēc ir visi šie turpinājumi aiz šiem teikumiem, - tas nav izprotami.

Es domāju - šobrīd, kad mēs esam pamodušies vai kad ukraiņi mūs ir pamodinājuši un mēs izglītības sistēmā pārejam uz mācībām valsts valodā... Ceru, ka pamodīsimies un arī mediju telpā neuzturēsim Krievijas valsts valodu.

Es aicinu, lai mēs neuzturētu šo absurdu, ka Latvijas pilsoņus - Latvijas pilsoņus! - mēs uzrunājam ne Latvijas un ne Eiropas Savienības valodā. Atgādinu, ka valsts valoda ir domāta visiem Latvijas pilsoņiem, nevis tikai latviešiem, kā šeit stāstīja.

Jā, šeit kolēģi izteicās, ka viņiem tur esot sekotāji no dažādām tautībām un ka tāpēc jākomunicē. Bet kāpēc jūs faktiski... Tas, ko jūs nepasakāt... jūs runājat par vienu tautību un par vienu valodu, bet kāpēc jūs ignorējat faktu, ka ļoti daudzi no citām tautībām ir spējuši iemācīties valsts valodu, turklāt ir spējuši iemācīties arī daudzi no šīs vienas tautības, kuru jūs izvairīgi atsakāties nosaukt? Arī lielākā daļa viņu ir iemācījušies un lieto valsts valodu.

Mums patīk runāt par datos balstītiem lēmumiem, bet tad, kad šeit atļaujas arī citās reizēs teikt, ka esot tāds padomju jēdziens - krievvalodīgie... Nav tāda etniska dalījuma vispār, bet mums patīk uzturēt šo mītu - krievvalodīgie; ka viņu esot 40 procenti. Nu, ja jau mēs balstāmies datos, tad... paskatāmies Latviešu valodas aģentūras datos! Tur ir skaidri un gaiši redzams, kādas ir valodas prasmes un kāds ir valodas lietojums. Tur parādās, ka 97 procenti - 97 procenti! - ir tie, kas prot un lieto atsevišķās sadzīviskās situācijās valsts valodu.

Tātad būtībā mēs runājam nevis par kaut kādiem izplūdušiem 40 procentiem, bet par trim procentiem, kuri apzināti nelieto valsts valodu, tāpēc ka mēs esam radījuši faktiski tādu situāciju, ka krievu valodas klātesamība ir tik liela, ka tā ir pašpietiekama. Es nedomāju, ka tagad mums šo trīs procentu dēļ, kuri spītīgi atsakās runāt valsts valodā, būtu jātaisa izņēmums, ar ko Latvija izceltos visā Eiropas Savienībā. Kāpēc mēs gribam to krievu mundieri paturēt sev plecos un tādējādi izcelties Eiropā? Man liekas, tas ir nevajadzīgi.

Un, ja jūs gribat runāt par mazākumtautībām, tad sāciet uztraukties varbūt par vēsturiskajām... nezinu... par lībiešiem, nevis par tiem, kas šeit ir ienākuši varmācīgi.

Tāpēc, es domāju, salīdzinājums ar to, ka Kārlis Ulmanis esot pirmskara Latvijā uzrunājis mazākumu - krievus, kuru šeit bija, neatceros, septiņi vai deviņi procenti un kuri vēl nebija šeit ienākuši ar tankiem un pastrādājuši asiņainas zvērības, - es domāju, šāds salīdzinājums ar mūsdienu Latviju, kurā tomēr okupācijas... okupantu pēcteču dzīvo krietni daudz, nav korekts.

Tāpēc cienīsim to zvērestu, ko mēs esam devuši par valsts valodu, un nepieļausim kaut kādus īpašus... uzturēt īpašu statusu krievu valodai!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs - deputātam Aināram Šleseram otro reizi.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es respektēju to, ko teica deputāts Butāna kungs no Nacionālās apvienības, jo Nacionālā apvienība arī deviņdesmitajos gados vienmēr ir uzturējusi savu pozīciju. Tā ir viņu ideoloģija, tā ir jārespektē, un tas viss ir labi.

Šoreiz es gribu nevis atbildēt uz to, ko jūs teicāt, bet pateikt savu viedokli, kā es redzu šo situāciju. Tātad par to, kas attiecas uz valsts valodu, mēs nediskutējam, tas ir likumā nostiprināts, bet es gribu parunāt par valodas būtību kā tādu.

Mēs zinām to, ka ir daudzas pasaules valstis, kurās dzīvo dažādu tautību pārstāvji. Sāksim ar vienu no lielākajām pasaules demokrātijām - ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Visi zina, ka, piemēram, Floridā ir Amerikas pilsoņi, bet ļoti daudzi savā starpā runā spāņu valodā, tāda ir realitāte. Tur ir viena oficiālā valoda, bet viņi runā, jo tā ir ģimenes valoda, tā ir dzimtā valoda. Mēs zinām, ka ir citas valstis, kur arī cilvēki - tie, kam dzimtā valoda ir kāda
cita, - runā dzimtajā valodā.

Es domāju, ka Putina pirms gada uzsāktais karš Ukrainā... mēs nedrīkstam to izmantot kā ieroci, lai iznīcinātu kāda cilvēka dzimto valodu, pasvītrojot to, ka latviešu valodā ir jārunā katram pilsonim, ka, pabeidzot skolu, latviešu valoda ir jāzina visiem Latvijas pilsoņiem, visiem bērniem. Realitāte ir tāda, ka mums ir pierobeža, kur joprojām pat normāli nestrādā apraide, kur cilvēki visus pēdējos gadus nevarēja skatīties Latvijas televīziju pietiekami labi, viņi skatījās Baltkrievijas, Krievijas... Tā diemžēl ir Latvijas politiskās varas neizdarība.

Bet mēs zinām arī to, ka vairāki simti tūkstoši latviešu pašreiz dzīvo ārzemēs, mēs zinām, ka viņi tur dzīvo ilgstoši un viņiem ir dzimuši bērni ārzemēs, mēs zinām to, ka daudzi Latvijas pilsoņi un viņu bērni, kas dzīvo ārzemēs, tātad tie bērni, kas ir dzimuši ārzemēs, diemžēl nerunā latviešu valodā, neskatoties uz to, ka vecāki ir latvieši, tāpēc ka bērni iet kādā angļu bērnudārzā vai skolā, viņi saprot valodu, bet nerunā.

Mums šodien ir ārkārtīgi svarīgi, lai tie tautieši, kas ir aizbraukuši uz ārzemēm, nepazaudētu saikni ar dzimteni, pazaudējot latviešu valodu. Tas ir viens būtisks izaicinājums, līdz ar to ir ārkārtīgi svarīgi darīt visu, lai latvieši un viņu bērni, kas dzīvo ārzemēs, arī runātu latviešu valodā. Ja agri vai vēlu viņi nolems atgriezties un ja viņi atgriezīsies, bet nezinās valodu, dzīve Latvijā viņiem nebūs ļoti vienkārša.

Līdz ar to es uzskatu: ja kāds savā ģimenē runā dzimtajā valodā, mēs ne ar vienu likumu to neaizliegsim - ne ar vienu likumu mēs to neaizliegsim. Tāda ir realitāte. Ir mums atsevišķas vietas, kur dzīvo nevis tā saucamie krievi, bet krievu tautības cilvēki - ir pilsoņi, ir nepilsoņi, un viņi runā krievu valodā. Un, man liekas, ir ārkārtīgi svarīgi tagad, kad notiek karš Ukrainā, izdarīt visu, lai tie cilvēki, kuri savā starpā runā krievu valodā, nedzīvotu Baltkrievijas un Krievijas informatīvajā telpā. Mums vēl vairāk ir jāstrādā un jāuzrunā viņi, vai ne? Bet tas izriet, tā teikt, no cilvēciskā faktora, un es runāju tieši par veciem cilvēkiem. Pirms kāda brīža iekšlietu ministrs Kučinskis teica, ka tā kā būs nedaudz jāpārliek tas termiņš un ka vecie cilvēki nevar iemācīties valodu.

Godājamie kolēģi, skatot šo likumu, galvenais - skatāmies cilvēciski un neskatāmies tikai caur aģitācijas prizmu. Gadījumā ja - it sevišķi pašvaldību vēlēšanās - vecāka gadagājuma cilvēki uzdod kādu jautājumu Rēzeknē vai Daugavpilī krievu valodā, neuzskatīsim viņus uzreiz par tautas ienaidniekiem, vienkārši atbildēsim. Tāpat arī pie ārsta. Viņš mirst nost, viņš atnāk un nevar paskaidrot, kas viņam ir...

Tā ka, godājamie kolēģi, skatot šo jautājumu, paliksim par cilvēkiem, respektēsim katra cilvēka dzimto valodu, bet atcerēsimies to, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Ģirtam Lapiņam.

Ģ. Lapiņš (NA).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es tiešām aicinu... tas, ko arī Artūrs Butāns teica, - manuprāt, nevajadzētu... jūs šobrīd mazliet tracināt, jūs radāt viltus signālus tā saucamajiem mītiskajiem krievvalodīgajiem. Ir pagājuši 30 gadi, un katra diskusija par to, ka izņēmumi - šeit, izņēmumi - tur... Tieši to pašu mēs runājām par pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, kur cilvēki bēg no latviešu valodas pārbaudes kā no uguns. Tagad mēs runājam par pavisam vienkāršu lietu: Latvijas Satversmes 4. pants, valsts valoda - latviešu valoda, aģitācija Latvijā - latviešu valodā.

Pagājuši 30 gadi kopš neatkarības atgūšanas, bet, nē, tomēr tiek uzturēti mīti par izņēmumiem. Mēs tur skatīsimies, šur skatīsimies, Daugavpils tiek pieminēta, vēl kaut kas. Jūs šobrīd īstenībā mokāt tā saucamos mītiskos krievvalodīgos, jo radāt viņiem viltus ticību, ka varbūt viss būs labi, ka nevajag...

Es domāju, jo mazāk diskusiju par šiem izņēmumiem, jo labāk, jo vairāk jūs palīdzēsiet arī krievvalodīgajiem. Tas attiecas arī uz partiju “Stabilitātei!”, kas tā kā iestājas par krievvalodīgajiem.

Nu, nemokām šos cilvēkus, pasakām, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda, aģitācija Latvijā ir latviešu valodā. Kādi izņēmumi - kādi izņēmumi! Tas, ka savās ģimenēs katrs sarunājas, kā grib... bet šīs mākslīgās diskusijas... vienkārši jūs mokāt cilvēkus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs - deputātam Vilim Krištopanam. (Starpsauciens. Smiekli. Aplausi.)

V. Krištopans (LPV).

Zivtiņam un viņa diviem domubiedriem bija taisnība par pusdienu pārtraukumu. (Smiekli.)

Es, godājamie kolēģi, gribu uzstāties (kā no Latgales ievēlēts deputāts piecas reizes, piecās Saeimās) ar dažiem piemēriem.

Mums ir tāds partijas atbalstītājs Nipera kungs, viņš dzīvot Dagdā. Jūs viņu varbūt esat pamanījuši sociālajos tīklos. Es ar viņu šad tad sazvanos. Viņš saka tā: “Zini, kad es gribu savu zāģi (viņš pārstāv Stihl vai Husqvarna) reklamēt šeit Dagdā, man faktiski jāslēdz līgumi ar Vitebskas radio, jo Dagdā lielākoties dzird tikai Vitebskas radio.”

Kad mēs runājām par priekšvēlēšanu kampaņu Latgalē un mēģinājām saprast, kā mēs varētu ievietot radio rullīšus, mēs atkal atdūrāmies pret Vitebskas radio. To, protams, nedrīkst, mēs to nedarījām, lai pateiktu kaut ko Dagdas iedzīvotājiem.

Vēl viena tēma - ja jau man ir 15 minūtes laika, es varu runāt un runāt. (Starpsauciens: “Jā, jā!”) Te pirmajā rindā sēž mans radinieks, viņam bija četras vecvecmammas: Veronika Krištopane - latgaliete, Sabīne Barkovska - poliete, Poļina Isakova - krieviete un Sofija fon Bleika - vāciete. Kāpēc es to stāstu? Tāpēc, ka Poļinas Isakovas vīrs - Kristapa vecvectēvs Voldemārs Sproģis (faktiski viņš bija Vladimirs Sproģis) - bija vecticībnieks, cara Nikolaja II padomnieks, pēc tam - Meierovica labā roka un piedalījās Latvijas neatkarības būvēšanā, par viņu ir rakstīts grāmatā “Latvijas diplomātijas vēsture”.

Kāpēc es to visu stāstu? Tāpēc, ka Latvijā ir tādi vecticībnieki, kuri nav ne okupanti, ne iebraukuši pirms 30 gadiem, bet dzīvo šeit jau varbūt... nu, gandrīz trīssimt gadus. (Starpsauciens: “Vairāk! Vairāk!”) Vairāk. Ir tāda vieta kā Priežmale, kas atrodas starp Dagdu un Aglonu. Agrāk to sauca par Zabludovku. Tur ir vesela virkne māju, kurās es esmu bijis, runājis ar cilvēkiem. Ļoti daudzās mājās sarunvaloda ir krievu valoda, un tas nav nekas īpašs, tāda ir tā Latgales vēsture, un tā mums uz to jāskatās.

Tāpēc es aicinu mūsu Nacionālo apvienību, kas 30 gadus - vairāk vai mazāk... arī manā valdībā bija Nacionālā apvienība, tad tā saucās “Tēvzemei un Brīvībai...”... ko mēs varam izdarīt, lai, piemēram, Dagdā nebūtu jāklausās Vitebskas radio? Padomājiet par to!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds debatēs - deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti, cienītās deputātes! Liels prieks jūs uzrunāt šodien no šejienes, it sevišķi (Smiekli.) tāpēc, ka nogāju lejā un paēdu, atpūtināju acis. Darba likumā ir rakstīts, cik ilgi drīkst strādāt un cik ilgi ne. (Smiekli.) Labi, dievs ar to.

Kolēģi...

Sēdes vadītājs. Zivtiņa kungs, Saeimas deputātu darbība nebalstās Darba likumā, bet gan Latvijas Republikas Satversmē.

E. Zivtiņš. Paldies, paldies, jā. Ko es gribēju teikt? (Smiekli.) Klau, nav pareizi šitā pārtraukt, izsit cilvēku no domas ārā. Nē, nopietni... Tātad - ko es gribēju teikt?

Patiesība vienmēr slēpjas kaut kur pa vidu. Un, lai kā arī nebūtu, mums ir jāpieņem tas, kas mums ir. Deviņdesmito gadu sākumā bija izdarīta liela kļūda, ka netika nocirsta šī aste uzreiz, pašā sākumā. Tad mums, redziet, bija viena problēma, otra problēma, ar vieniem vajadzēja sarunāt, ar otriem vajadzēja sarunāt. Un daudzi uzskata (tas nav tikai mans viedoklis), ka deviņdesmitajos gados mēs daudz ko neizdarījām, bet, nu, labi, kas bijis - bijis, tas ir pagājis.

Bet šobrīd - kā es to redzu - mums ir ļoti svarīga viena lieta, proti, ja mēs šos cilvēkus neuzrunāsim, tad viņi aizies no mums projām un kritīs svešu varu, visādu svešu uzurpatoru un diktatoru mīkstajos apskāvienos. Tāpēc, man liekas, mums, visai tautai, šobrīd vajadzētu konsekventi visiem vienā solītī pamazām, pamazām apvienoties tā, lai mēs būtu pilnīgi vienoti, nevis mums iekšā rūgtu kaut kāds tāds rūgumpods, kas, pasarg’ die’s, kaut kur var izlīst ārā pavisam nepiemērotā brīdī.

Tas, manā skatījumā, ir ļoti svarīgs iekšējās drošības jautājums, tāpēc es gribu jums lūgt ar milzīgu atbildības sajūtu pieiet šiem likumiem, kas skar šīs sensitīvās tēmas. Tiešām lūgums skatīt šos jautājumus caur iekšējās un ārējās drošības prizmu.

Kolēģi, paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs - deputātam Aleksejam Rosļikovam otro reizi.

A. Rosļikovs (ST!).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Reāli es, tur sēžot, jūtos kā tāda zaļā vārna, īpaša suga kaut kāda. Šitie krievi... nu kā viņi... īpašie, mistiskie krievi, ja, nu redzat, kā viņi te vispār ir nonākuši. Es domāju, ka vajadzētu jau padomāt, Smiltēna kungs, un vest uz šejieni kaut kādas grupas, lai rādītu mūs pārējai sabiedrībai, kā mēs te vispār esam nonākuši. Tā ir kaut kāda unikāla lieta.

Kolēģi, ārkārtīgi svarīgi saprast - mēs par bērnu uzturlīdzekļiem tā necīnāmies kā par jautājumiem, kuri patiesībā neeksistē kā problēma. Augsti godātā Nacionālā apvienība, jā, mums ir viena sabiedrības grupa, kurai ir 60 + gadi. Viņi nekādā gadījumā nav ekonomiski aktīvi, nekādā gadījumā netraucē latviešu valodai.

Līdz ar to... nu, lai viņi paliek, lai viss notiek. Ar viņiem drīkst un vajadzētu komunicēt viņu dzimtajā valodā. Tā ir absolūti normāla lieta, ka 60 +... viņi nevienam netraucē. Ja kaut kas notiks, viņi neņems automātu un neskries jums pakaļ, viennozīmīgi. (Starpsauciens.) Jūsu kolēģi runāja to pašu, es mēģinu atreferēt... viņiem.

Sēdes vadītājs. Rosļikova kungs, Saeimas kārtības rullis liedz sarunāties ar zāli.

A. Rosļikovs. Jā, paldies.

Kolēģi, es domāju, ka mūsu, teiksim tā, politikai - nākotnes politikai - un aģitācijas likumam lielākais apdraudējums ir politiķi, kuri mežā tiekas ar visādām citām, sankcionētām, personām. Manā skatījumā, tas ir lielākais apdraudējums. Bet patiesībā iespēja kādam politiķim pašam aizbraukt pie sava vēlētāja uz kaut kādu reģionu un uzrunāt viņu dzimtajā valodā nav nekāda problēma. Uz doto momentu - absolūti godīgi - visi jaunieši no skolas iznāk ar absolūti normālu latviešu valodas līmeni, viņiem vajadzētu to bišķiņ tikai attīstīt. Nav tur nekādu problēmu.

Līdz ar to 45 minūtes kurināt šo jautājumu ir absolūti bezjēdzīgi. Mēģināt no tā uztaisīt problēmu - bezjēdzīgi. Bet ko es kā politiķis lūdzu jums - kāpēc jūs man mēģināt aizliegt pašam par savu naudu izdot bukletu jebkurā citā valodā, izņemot latviešu valodu? Nu kāpēc? Kas no tā ir slikts? Es pats par savu naudu to nofinansēšu, nevis par nodokļu maksātāju naudu. Tur taču nav nekādu problēmu. (Starpsauciens.) Labi, okay, paldies.

Līdz ar to šajā gadījumā es atkal redzu tikai mākslīgu problēmas kurināšanu. Nedz bērni, nedz tarifi, nedz veikala cenas - nekas šeit nevienu neuztrauc, izņemot - valoda.

Kolēģi, lūdzu (Starpsauciens.)... Kolēģi, lūdzu, nemēģināsim te atkal dalīt sabiedrību divās grupās - pa kreisi un pa labi -, un te, pa vidu, mēs mēģināsim tagad katrs no turienes (Starpsauciens.)... jā, dabūt savus procentus, kas ir svarīgi.

Kolēģi, lūdzu, nevajag virzīt projektus, kuri ir konkrēti tendēti uz sabiedrības sanaidošanu. Lūdzu! Paldies (Starpsauciens.)... Es saprotu, jā, labi, par mežu... pēc tam izrunāsimies.

Paldies, kolēģi. Lūdzu, esam sapratīgi! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs - deputātam Jurģim Klotiņam otro reizi.

J. Klotiņš (NA).

Cienītās dāmas un godājamie kungi! Pirmkārt, tas, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijas Republikā, ir ne tikai juridisks akts, bet tas prasa arī praktisku rīcību. Paldies, ka jūs to atzīstat un saprotat.

Otrkārt, kolēģi, es aicinu jūs vēlreiz pārlasīt Latgales vēsturi. Jūs šeit atsaucaties uz Latgali - kāds no jums. Latgalē tika īstenota rusifikācija visagrāk no visām Latvijas vēsturiskajām zemēm. Krievijas cars pēc poļu sacelšanās 1863. gadā sāka īstenot ļoti masīvu rusifikācijas politiku - drukas aizliegums, kolonizācija, ieveda zemniekus no Krievijas... Tas izskaidro, kāpēc Latgale diemžēl joprojām vietām ir ļoti krieviska.

Es aicinu jūs arī palasīt grāmatu “Valoda un vara”, kuru izdevis Latvijas Okupācijas muzejs un kuru tas ir nosūtījis katrai frakcijai, - īpaši lūdzu frakciju “Stabilitātei!” un frakciju LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ izlasīt. Un izlasiet arī valodnieces filoloģes Ievas Zuicenas rakstu “Kavētā atdzimšana” žurnālā IR.lv. Tur viņa apraksta, kā gāja ar valsts valodas politiku deviņdesmitajos gados, cik liela pretestība bija gan no Latvijas politiķiem, gan no Eiropas Savienības... starptautiskajām iestādēm. Un tiešām - 30 gadus mēs esam kavējuši būtiskus lēmumus valsts valodas politikā, tai skaitā arī pāreju uz vienotu skolu latviešu valodā.

Kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Ja neviens deputāts vairs nevēlas izmantot iespēju diskutēt par likumprojektu “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”, man ir jāsaka: debates ir slēgtas.

Vēl vārds referentam Jurēvica kungam. Lūdzu!

E. Jurēvics. Paldies, kolēģi, par saturīgajām debatēm.

Komisijas vārdā varu tikai vienu lietu atgādināt, lai netiktu izplatīta dezinformācija, - šie ir grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, tie nekādi neskar cilvēku sarunāšanos mājās.

Tā ka aicinu balsot “par”, lai stiprinātu valsts valodas lomu.

Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 9, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E. Jurēvics. Paldies par konstitucionāla apmēra atbalstu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 3. aprīlis.

Sēdes vadītājs. 3. aprīlis. Vai ir citi priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 3. aprīlim.

Virzāmies tālāk. Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - referents Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts, tā apraksts un doma, ir par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības tiesisko pamatu regulējumu un par to, lai nodrošinātu šo personu profesionālās darbības uzraudzību, novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu un sekmētu stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, bet likums tādā ietvarā, kāds tas bija... ir nepieciešami šie grozījumi, jo ir konstatēts, ka puse no šiem pakalpojumu sniedzējiem nereģistrējas šajā reģistrā, apiet sistēmu un arī kvalifikācijas celšanu - izstājoties no reģistra un iestājoties tajā, arī ir iespējams to apiet. Tādēļ ir pastiprināts šis likums un ir noteikti papildu mehānismi to nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības ierobežošanai, kuri kalendāra gada laikā nav cēluši kvalifikāciju.

Tāpat likumprojekts nosaka piemērot administratīvo sodu, kas ir brīdinājums vai naudas sods, tiem nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem, kuri starpniecības pakalpojumus sniedz bez reģistrācijas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J. Grasbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 16. marts.

Sēdes vadītājs. 16. marts. Vai ir kādam citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 16. martam.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Komercķīlas likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 22. februārī izskatīja likumprojektu “Grozījumi Komercķīlas likumā” pirmajam lasījumam.

Likumprojekts izstrādāts ar domu, lai tiktu mainīta reģistrēto akciju kā komercķīlu ieķīlāšanas kārtība, veidojot to ar SIA pamatkapitāla daļu ieķīlāšanas kārtību. Ar jauno regulējumu reģistrēto akciju ieķīlāšana kļūs droša un caurspīdīga un informācija par šādu akciju ieķīlāšanu būs publiski pieejama, tādējādi tiks veicināts reģistrēto akciju kā ķīlas priekšmeta pievilcīgums.

Likumprojekts paredz, ka akciju sabiedrībām turpmāk būs jāizvēlas viens no diviem akciju uzskaites un reģistrācijas veidiem: pirmais - akcijas jāieraksta akcionāru reģistrā, kurš tiks kārtots identiskā veidā kā SIA dalībnieku reģistrs un tiks iesniegts Uzņēmumu reģistrā, otrais - akcijas jāiegrāmato Centrālajā vērtspapīru depozitārijā, un informācija par lielākajiem akcionāriem jāiesniedz Uzņēmumu reģistram paziņojuma veidā.

Komisijas deputāti vienbalsīgi atbalstīja šo likumprojektu un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komercķīlas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E. Teirumnieks. Priekšlikumus otrajam lasījumam gaidīsim līdz 16. martam.

Sēdes vadītājs. Līdz 16. martam. Vai citu priekšlikumu nav? Tādu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 16. martam.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - referents Atis Labucis.

A. Labucis (JV).

Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes un godājamie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija strādāja ar likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” pirms otrā lasījuma.

Kopumā saņemti septiņi priekšlikumi.

1. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Labucis. 2. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Labucis. 3. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Labucis. 4. priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Labucis. 5. priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Labucis. 6. priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A. Labucis. 7. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Labucis. Visi priekšlikumi izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Labucis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 3. aprīlis.

Sēdes vadītājs. 3. aprīlis. Vai ir citi priekšlikumi? Tādu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 3. aprīlim.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Reģionālās attīstības likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - referents Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai piedāvāju likumprojektu “Grozījums Reģionālās attīstības likumā”.

Atbildīgā komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi piecus priekšlikumus. Pirmie trīs ir par kārtību, kādā tiek izvērtēti pašvaldību investīciju projektu pieteikumi valsts aizdevumu saņemšanai, kas praksē galvenokārt būs attiecināmi uz pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecību.

1. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums, kuru viņš ir iesniedzis savā pēdējā darba dienā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I. Līdaka. 2. - arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pleša priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I. Līdaka. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I. Līdaka. 4. un 5. priekšlikums ir par informatīvā ziņojuma sagatavošanas termiņiem.

4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I. Līdaka. Un 5. - Pleša priekšlikums. Ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I. Līdaka. Tātad visi priekšlikumi izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Reģionālās attīstības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!

I. Līdaka. 16. marts. (Smiekli.)

Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti, Līdakas kungs, - par ātru dzenat zirgus!

Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Līdaka. 16. marts - otro reizi.

Sēdes vadītājs. 16. marts. Kolēģi, vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 16. martam.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - referents Andris Bērziņš.

A. Bērziņš (ZZS).

Kolēģi, komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” otrajam lasījumam.

Tika iesniegti deviņi priekšlikumi. Visi tika ļoti nopietni izanalizēti.

1. priekšlikums. Tika atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Bērziņš. 2. priekšlikums. Tika atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 3. priekšlikums. Tika atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. 3. priekšlikumu deputāti atbalsta.

A. Bērziņš. 4. priekšlikums. Tika atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 5. priekšlikums. (Starpsauciens: “Par ko?”) Pastāstīšu pēc tam... 5. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Bērziņš. 6. priekšlikums. Tika atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta arī 6. priekšlikumu.

A. Bērziņš. 7. priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A. Bērziņš. 8. priekšlikums. Tika atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A. Bērziņš. Un 9. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Bērziņš. Līdz ar to tika izskatīti visi deviņi priekšlikumi.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, referenta kungs, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Bērziņš. 7. marts.

Sēdes vadītājs. 7. marts. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 7. martam.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Autortiesību likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - referente Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Paldies. Kolēģi, vēlu izturību!

Sēdes vadītājs. Kolēģi, mirklīti! Kolēģi, lūdzu, atgriezieties savās vietās! Paši lēmāt turpināt bez pārtraukuma. (Starpsauciens.) Vēl trīs likumprojekti mums ir palikuši izskatīšanai.

Lūdzu, Ņenaševas kundze, turpiniet.

A. Ņenaševa. Jā, paldies. Nedaudz izturības, kolēģi!

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā” pirms otrā lasījuma.

Komisijā uz otro lasījumu saņemti 26 priekšlikumi, kurus ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija. Ievērojama daļa priekšlikumu ir redakcionāla rakstura un saistīti ar kodifikāciju.

1. - kultūras ministra Puntuļa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Ņenaševa. 2. - izglītības un zinātnes ministres Čakšas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu daļēji atbalstīja, ietverot to 3. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Ņenaševa. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Ņenaševa. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Ņenaševa. 6. - kultūras ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Ņenaševa. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Ņenaševa. 8. - kultūras ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Ņenaševa. 9. - kultūras ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Saeima atbalsta.

A. Ņenaševa. 10. - kultūras ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Ņenaševa. 11. - kultūras ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Ņenaševa. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Ņenaševa. 14. - kultūras ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Saeima neiebilst.

A. Ņenaševa. 15. - kultūras ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Ņenaševa. 16. - kultūras ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Ņenaševa. 17. - kultūras ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Ņenaševa. 18. - kultūras ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Ņenaševa. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Ņenaševa. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A. Ņenaševa. 22. - komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Ņenaševa. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Ņenaševa. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Ņenaševa. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Ņenaševa. Un 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī šo priekšlikumu atbalsta.

A. Ņenaševa. Līdz ar to... Likumprojekts komisijā atbalstīts kopumā - izskatīšanai otrajā lasījumā.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autortiesību likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Ņenaševas kundze, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Ņenaševa. Paldies, kolēģi.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - līdz 2023. gada 7. martam.

Sēdes vadītājs. Līdz 7. martam. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Nav. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 7. martam.

A. Ņenaševa. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - referente Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Šie ir savstarpēji saistīti likumprojekti, un arī šos grozījumus Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā izskatījusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Noteiktajā termiņā uz otro lasījumu priekšlikumi nav saņemti. Līdz ar to likumprojekts komisijā atbalstīts kopumā - izskatīšanai otrajā lasījumā.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atbalstīts otrajā lasījumā.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Ņenaševa. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 7. marts.

Sēdes vadītājs. Tātad, ja nav citu priekšlikumu par termiņu, priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 7. martam.

Paldies par ziņojumu.

A. Ņenaševa. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, pirmais lasījums.

Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - referents Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” un to sagatavoja pirmajam lasījumam.

Likumprojekts precizē kārtību, kādā Ukrainas civiliedzīvotāji var kārtot noslēguma pārbaudījumus Latvijas izglītības iestādēs, kā arī precizē atbalsta mehānismus tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri pirms Krievijas iebrukuma pildījuši akadēmiskā un zinātniskā personāla amata pienākumus.

Komisija likumprojektu atbalstīja un lūdz to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Tātad vispirms mums jābalso par steidzamības noteikšanu.

Lūdzu zvanu! Tātad...

Es atvainojos, vai Šuvajeva kungs grib runāt par steidzamību? Es saprotu, ka jūs pieteicāties debatēs, ja? Labi.

Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” noteikšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Referenta kungs?

E. Šnore. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, bet mēs sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Paldies, priekšsēdētāja kungs.

Kolēģi! Pavisam ātri! Mēs, protams, atbalstīsim šo likumprojektu, tā skatīšanu pirmajā lasījumā. Es tikai vēlētos atgādināt un aicināt frakcijas atcerēties to, par ko es brīdināju jau decembrī. Proti, sākot ar sestdienu, mēs atkal būsim juridiski neskaidrā situācijā: personām, kas ieradīsies no Ukrainas, būs solīts atbalsts pirmās 120 dienas, bet tajā pašā laikā finansējums būs paredzēts tikai līdz 30. jūnijam. Tāpēc PROGRESĪVIE iesniegs priekšlikumu, lai mēs šo atbalstu paredzētu vismaz līdz gada beigām.

Es aicinu šo jautājumu tuvāko divu nedēļu laikā izdiskutēt frakcijās, lai pēc divām nedēļām, kad, kā es saprotu, šis likumprojekts tiks skatīts otrajā lasījumā, mēs varētu šo atbalstu paredzēt arī finansējuma veidolā un novērst jebkāda veida juridiskas neskaidrības, kas jau sestdien radīsies pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai referentam ir kas piebilstams?

E. Šnore. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Ņemot vērā to, ka likumprojekts ir steidzams, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un arī dienu, kad likumprojekts tiks skatīts otrajā lasījumā Saeimas sēdē.

E. Šnore. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 3. marts. Un izskatīšana Saeimas sēdē - 16. martā.

Sēdes vadītājs. 16. marts. Vai ir citi priekšlikumi? Citus priekšlikumus nedzirdu. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz 3. martam, un Saeimas sēdē skatīsim 16. martā.

Kolēģi, man jūs ir jāinformē, ka mēs esam izskatījuši visu Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtību. Mums vajadzētu reģistrēties.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, man jūs jāinformē... Lūdzu, palieciet savās vietās! Sēde vēl nav beigusies.

Par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem, kas paredzēta šī gada 2. martā pulksten 17.00, tātad šodien.

Deputāti Ramona Petraviča, Linda Liepiņa, Ričards Šlesers, Edmunds Zivtiņš un Kristaps Krištopans ir iesnieguši jautājumu veselības ministrei Līgai Meņģelsonei “Par līdz šim veikto un šogad plānoto Covid-19 vakcīnu iepirkumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka var ierasties un sniegt mutvārdu atbildi.

Tātad jautājumu un atbilžu sesija šodien notiks.

Deputātu Kristapa Krištopana, Viļa Krištopana, Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas un Edmunda Zivtiņa jautājums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma izveides principiem”. Tas tika pāradresēts finanšu ministram Arvilam Ašeradenam. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Un trešais - deputātu Petravičas, Liepiņas, Krištopana, Šlesera un Zivtiņa jautājums ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Sprindžukam “Par apkures rēķinu atlaidēm komunālo pakalpojumu rēķinos”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildu jautājumus uzdot nevēlas.

Taču, ņemot vērā to, ka Meņģelsones kundze piekritusi būt šeit, pulksten 17.00 būs jautājumu un atbilžu sadaļa.

Informēju, ka ir saņemti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Armands Krauze, Juris Jakovins, Harijs Rokpelnis, Viktors Valainis, Kaspars Melnis un Līga Kozlovska ir iesnieguši jautājumu ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei “Par Latvijas dalību “Nord Pool” elektroenerģijas biržā”. Jautājums tiek pārsūtīts ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei atbildes sniegšanai.

Deputāti Viktors Valainis, Jānis Vucāns, Gunārs Kūtris, Augusts Brigmanis, Daiga Mieriņa, Kaspars Melnis, Uldis Augulis, Līga Kozlovska, Juris Jakovins, Anita Brakovska, Andrejs Vilks, Andris Bērziņš un Gundars Daudze ir iesnieguši steidzamu jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Valsts līdzekļu izmatošanas lietderība, algojot Ministru prezidenta fotogrāfu”. Jautājumu mēs pārsūtām Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam atbildes sniegšanai.

Paziņojumi.

Un tagad vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A. Latkovskis (JV).

Kolēģi! Tikko kā Saeimas priekšsēdētājs ļaus mums visiem kustēties, mēs dibināsim grupu parlamentārajai sadarbībai ar Dienvidkoreju.

Sēdes vadītājs. Laba iniciatīva!

Nākamajai vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I. Circene (JV).

Lūdzu sieviešu interešu atbalsta grupu, kad ļaus kustēties, Dzeltenajā zālē. Satiksimies - par izbraukuma sēdi šodien.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Piecas minūtes pēc sēdes beigām - Baltijas lietu apakškomisijas un Latvijas delegācijas Baltijas Asamblejā kopīga sēde.

Sēde nebūs gara (es domāju, līdz 15 minūtēm), bet mums ir jāpieņem viens lēmums. Lūdzu ierasties.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man ir gods paziņot, ka pulksten 12.30, starpbrīdī, mūs gaidīs Turcijas vēstniece - godājamā Šule Eztunča.

Tātad visus, kurus interesē, aicinu ierasties. Un būtu labi, ja ierastos deputātu grupa sadarbības veicināšanai ar Turciju.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kiršteinam vēlreiz...

A. Kiršteins. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas telpās (ceturtajā stāvā) pulksten 12.30.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J. Reirs (JV).

Kolēģi! Mēs, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, diemžēl strādāsim, nevis dibināsim ko. Tiekamies pulksten 12.30 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Kolēģi! Šodien mēs dibināsim vēl divas deputātu grupas - sadarbībai ar Slovēnijas parlamentu un Austrijas parlamentu. Tā ka visus tos, kas ir pierakstījušies, un arī tos, kas nav pierakstījušies, bet kam ir interese, lūdzu pulcēties Dzeltenajā zālē.

Visticamāk, tas notiks pēc tam, kad deputāti būs pakustējušies uz grupas dibināšanu sadarbībai ar Dienvidkoreju.

Laipni aicināti!

Sēdes vadītājs. Un nu vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (14. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Reģistrējušies 88 deputāti. Nav reģistrējušies 11: Raimonds Bergmanis, Jānis Dombrava, Arnolds Jātnieks, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Rihards Kols, Dmitrijs Kovaļenko, Uģis Rotbergs, Jana Simanovska... ir, Andris Sprūds, Atis Švinka un Juris Viļums.

Sēdes vadītājs. Un nu Saeimas Prezidijs ļauj Saeimas deputātiem kustēties, kā viņi arī lūguši.

Sēdi slēdzu.

Paldies, kolēģi. Tiekamies nākamajā sēdē!

SATURA RĀDĪTĀJS
14. Saeimas ziemas sesijas 13. sēde
2023. gada 2. martā

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr. 170/Lp14)
(Dok. Nr.
494, 494A, 494B)
- Priekšlikumi - dep. H. Rokpelnis (pret)
  - dep. A. Judins (par)
- Par balsošanas motīviem - dep. U. Mitrevics
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” (Nr. 171/Lp14)
(Dok. Nr.
495, 495A)
Par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 172/Lp14)
(Dok. Nr.
496, 496A)
Par likumprojektu “Grozījums Notariāta likumā” (Nr. 173/Lp14)
(Dok. Nr.
497, 497A)
Par likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” (Nr. 175/Lp14)
(Dok. Nr.
499, 499A)
Par likumprojektu “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (Nr. 187/Lp14) (Noraidīts)
(Dok. Nr.
529, 529A)
- Priekšlikumi - dep. S. Ābrama (par)
  - dep. J. Reirs (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (Nr. 188/Lp14) (Noraidīts)
(Dok. Nr.
530, 530A)
- Priekšlikums - dep. L. Rasima (par)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr. 189/Lp14) (Noraidīts)
(Dok. Nr.
531, 531A)
- Priekšlikums - dep. J. Simanovska (par)
Par likumprojektu “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (Nr. 190/Lp14) (Noraidīts)
(Dok. Nr.
532, 532A)
- Priekšlikums - dep. E. Cepurītis (par)
Par likumprojektu “Grozījums Uzturlīdzekļu garantijas fonda likumā” (Nr. 191/Lp14) (Noraidīts)
(Dok. Nr.
533, 533A)
- Priekšlikums - dep. A. Ņenaševa (par)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 192/Lp14) (Noraidīts)
(Dok. Nr.
534, 534A)
- Priekšlikums - dep. K. Briškens (par)
Par likumprojektu “Atzīt par spēku zaudējušu likumu “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli”” (Nr. 193/Lp14) (Noraidīts)
(Dok. Nr.
540, 540A)
- Priekšlikumi - dep. J. Patmalnieks (pret)
  - dep. V. Valainis (par)
- Par balsošanas motīviem - dep. L. Liepiņa
  - dep. J. Simanovska
Par lēmuma projektu “Par Ogres novada pašvaldības domes darbību izvērtējumu” (Nr. 153/Lm14) (Noraidīts)
(Dok. Nr.
541)
- Priekšlikumi - dep. A. Ņenaševa (par)
  - dep. R. Dzintars (pret)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Edmundam Teirumniekam 2023. gada 23. februārī
(Dok. Nr. 549., 611.1.8/4-5-14/23)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Dāvim Mārtiņam Daugavietim 2023. gada 23. un 24. februārī
(Dok. Nr. 550., 611.1.8/1-2-14/23)
Lēmuma projekts “Par Līgas Cielavas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 154/Lm14)
(Dok. Nr.
554)
- Ziņo - dep. A. Deksnis
Lēmuma projekts “Par Gunas Troikas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 155/Lm14)
(Dok. Nr.
555)
- Ziņo - dep. A. Deksnis
Likumprojekts “Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā” (Nr. 151/Lp14) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.
432B)
- Ziņo - dep. I. Rajevs
Likumprojekts “Grozījums Dzelzceļa likumā” (Nr. 105/Lp14) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.
331B)
- Ziņo - dep. L. Matisone
Likumprojekts “Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” (Nr. 5/Lp14) (3.lasījums)
(Dok. Nr.
525)
- Ziņo - dep. J. Skrastiņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 20/Lp14) (3.lasījums)
(Dok. Nr.
545)
- Ziņo - dep. E. Jurēvics
Likumprojekts “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” (Nr. 94/Lp14) (1.lasījums)
(Dok. Nr.
288, 523)
- Ziņo - dep. A. Rosļikovs
Likumprojekts “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” (Nr. 93/Lp14) (1.lasījums)
(Dok. Nr.
286, 524)
- Ziņo - dep. E. Jurēvics
Par procedūru
  - dep. R. Dzintars
  - dep. J. Klotiņš
  - dep. V. Valainis
  - dep. A. Šlesers
  - dep. I. Brante
  - dep. S. Ābrama
  - dep. A. Rosļikovs
  - dep. A. Krauze
  - dep. A. Butāns
  - dep. A. Šlesers
  - dep. Ģ. Lapiņš
  - dep. V. Krištopans
  - dep. E. Zivtiņš
  - dep. A. Rosļikovs
  - dep. J. Klotiņš
Likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā” (Nr. 150/Lp14) (1.lasījums)
(Dok. Nr.
431, 537)
- Ziņo - dep. J. Grasbergs
Likumprojekts “Grozījumi Komercķīlas likumā” (Nr. 108/Lp14) (1.lasījums)
(Dok. Nr.
334, 538)
- Ziņo - dep. E. Teirumnieks
Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 88/Lp14) (2.lasījums)
(Dok. Nr.
542)
- Ziņo - dep. A. Labucis
Likumprojekts “Grozījums Reģionālās attīstības likumā” (Nr. 32/Lp14) (2.lasījums)
(Dok. Nr.
544)
- Ziņo - dep. I. Līdaka
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” (Nr. 27/Lp14) (2.lasījums)
(Dok. Nr.
546)
- Ziņo - dep. A. Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Autortiesību likumā” (Nr. 14/Lp14) (2.lasījums)
(Dok. Nr.
547)
- Ziņo - dep. A. Ņenaševa
Likumprojekts “Grozījumi Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā” (Nr. 15/Lp14) (2.lasījums)
(Dok. Nr.
548)
- Ziņo - dep. A. Ņenaševa
Likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 169/Lp14) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.
493, 556)
- Ziņo - dep. E. Šnore
- Debates - dep. A. Šuvajevs
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu A. Krauzes, J. Jakovina, H. Rokpelņa, V. Valaiņa, K. Melņa un L. Kozlovskas jautājumu ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei “Par Latvijas dalību 'Nord Pool' elektroenerģijas biržā” (Nr. 32/J14)
Informācija par deputātu V. Valaiņa, J. Vucāna, G. Kūtra, A. Brigmaņa, D. Mieriņas, K. Melņa, U. Auguļa, L. Kozlovskas, J. Jakovina, A. Brakovskas, A. Vilka, A. Bērziņa un G. Daudzes jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Valsts līdzekļu izmatošanas lietderība, algojot Ministru prezidenta fotogrāfu” (Nr. 33/J14)
Paziņojumi
  - dep. A. Latkovskis
  - dep. I. Circene
  - dep. J. Vucāns
  - dep. A. Kiršteins
  - dep. J. Reirs
  - dep. S. Ābrama
 Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa - Saeimas sekretāra biedre A. Ņenaševa

Balsojumi

Datums: 02.03.2023 09:13:27 bal001
Par - 72, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (170/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 02.03.2023 09:26:53 bal002
Par - 41, pret - 1, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (187/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 02.03.2023 09:30:30 bal003
Par - 41, pret - 1, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (188/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 02.03.2023 09:33:43 bal004
Par - 40, pret - 1, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (189/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 02.03.2023 09:37:53 bal005
Par - 41, pret - 2, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (190/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 02.03.2023 09:42:51 bal006
Par - 40, pret - 0, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Grozījums Uzturlīdzekļu garantijas fonda likumā (191/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 02.03.2023 09:46:14 bal007
Par - 42, pret - 0, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (192/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 02.03.2023 09:55:23 bal008
Par - 43, pret - 28, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Atzīt par spēku zaudējušu likumu “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” (193/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 02.03.2023 10:11:03 bal009
Par - 8, pret - 45, atturas - 33.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta "Par Ogres novada pašvaldības domes darbību izvērtējumu" (153/Lm14) iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Par Ogres novada pašvaldības domes darbību izvērtējumu (153/Lm14)

Datums: 02.03.2023 10:12:01 bal010
Par - 8, pret - 76, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai . Par Ogres novada pašvaldības domes darbību izvērtējumu (153/Lm14)

Datums: 02.03.2023 10:14:53 bal011
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Līgas Cielavas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (154/Lm14)

Datums: 02.03.2023 10:16:30 bal012
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Gunas Troikas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (155/Lm14)

Datums: 02.03.2023 10:18:38 bal013
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā (151/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.03.2023 10:19:50 bal014
Par - 33, pret - 54, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Dzelzceļa likumā (105/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.03.2023 10:20:24 bal015
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Dzelzceļa likumā (105/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.03.2023 10:21:38 bal016
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (5/Lp14), 3.lasījums

Datums: 02.03.2023 10:26:19 bal017
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (20/Lp14), 3.lasījums

Datums: 02.03.2023 10:27:50 bal018
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā (94/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.03.2023 10:31:19 bal019
Par - 80, pret - 3, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 02.03.2023 11:24:07 bal020
Par - 79, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā (93/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.03.2023 11:26:34 bal021
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā (150/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.03.2023 11:28:49 bal022
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komercķīlas likumā (108/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.03.2023 11:30:45 bal023
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Būvniecības likumā (88/Lp14), 2.lasījums

Datums: 02.03.2023 11:32:53 bal024
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Reģionālās attīstības likumā (32/Lp14), 2.lasījums

Datums: 02.03.2023 11:35:18 bal025
Par - 83, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” (27/Lp14), 2.lasījums

Datums: 02.03.2023 11:39:50 bal026
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autortiesību likumā (14/Lp14), 2.lasījums

Datums: 02.03.2023 11:41:07 bal027
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā (15/Lp14), 2.lasījums

Datums: 02.03.2023 11:42:46 bal028
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (169/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.03.2023 11:44:21 bal029
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (169/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.03.2023 11:45:29 bal030
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

02.03.2023. 9.00 17.00



Sestdien, 15.jūnijā