Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas vienpadsmitā sēde
2023. gada 23. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet savas vietas. (Pauze.) Kolēģi, lūdzu, ieņemiet savas vietas. Sēdieties savās vietās, lai varam sākt sēdi!

Sāksim 2023. gada 23. februāra kārtējo Saeimas sēdi.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Teiksmas Cīrules atbrīvošanu no tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka darba kārtība tiek grozīta? Deputāti neiebilst. Darba kārtību grozām.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par Kurzemes apgabaltiesas tiesneses Ritas Vīvas atbrīvošanu no tiesneša amata”. Vai pret darba kārtības grozījumiem kāds deputāts iebilst? Iebildumu nav. Darba kārtība tiek grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ermīna Darapoļska apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība tiek grozīta.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija... un frakcijas “Nacionālā apvienība” vārdā deputāts Raivis Dzintars lūdz izslēgt darba kārtības 18. punktu - likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtības 18.  punkts tiek no darba kārtības izslēgts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā deputātu iesniegtos lēmumu projektus - lēmuma projektu Nr. 116/Lm14 un lēmuma projektu Nr. 120/ Lm14 -, kā arī komisijas izstrādāto alternatīvo lēmuma projektu Nr. 152/Lm14 - “Par aizliegtas vienošanās rezultātā noslēgto iepirkuma līgumu pasažieru reģionālo pārvadājumu jomā izbeigšanas un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktības izvērtējumu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība tiek grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “ Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā””. Vai kolēģiem ir iebildumi? Iebildumus nedzirdu. Darba kārtība tiek grozīta.

Deputāti Andris Šuvajevs, Kaspars Briškens, Leila Rasima, Jana Simanovska un Edmunds Cepurītis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (Nr. 187/Lp14).

Par darba kārtības grozījumiem viens var runāt “par”, viens - “pret”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Man jāatzīstas, es šodien jūtos mazliet emocionāls, ņemot vērā šodienas pirmo sēdi - ārkārtas sēdi.

Es domāju, ka tas ir atgādinājums man... es domāju, arī atgādinājums mums visiem, ka, protams, atbalsts Ukrainai ir politiski absolūti primārais jautājums.

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka dzīves dārdzība Latvijā - arī tas joprojām ir jautājums, kuru mēs vēlamies aktualizēt. Mēs šodien vēlamies redzēt, vai koalīcija uzskata, ka šādi jautājumi vispār ir jāiekļauj politiskajā dienaskārtībā. Ir pagājusi vēl viena nedēļa - mēs neredzam... publiski vismaz... no koalīcijas pārstāvjiem nekādus apgalvojumus, it īpaši budžeta kontekstā, ka attiecībā uz dzīves dārdzību šie jautājumi ir aktuāli.

Jāsaka, man dažreiz tiešām rodas sajūta, ka varbūt koalīcijas deputāti netic tam, ka dzīves dārdzība šobrīd smagi skar vairākas iedzīvotāju grupas.

Šonedēļ tika publicēta statistika no nesen veiktas aptaujas (to publicēja uzņēmums KANTAR), un tur bija norādīts, ka 41 procents Latvijas mājsaimniecību norāda, ka tām varētu būt grūtības segt komunālo pakalpojumu izmaksas. Tātad Latvijā šī ir tā riska zona, kam varētu veidoties parādi, par kuriem mēs, PROGRESĪVIE, esam vairākkārt runājuši ar pakalpojumu sniedzējiem, kā arī ar bankām un nebankām. 41 procents!

Man taisnības labad jānorāda, ka šajā pašā aptaujā 49 procenti jeb gandrīz puse norāda, ka viņiem grūtību nebūs, un tas ir fakts, par ko mēs varam tikai priecāties šobrīd. Tieši tāpēc mēs arī šobrīd cenšamies rosināt pasākumus, kas ir mērķēti uz noteiktām riska grupām.

Vēl pirms minu šīs riska grupas, ir būtiski uzsvērt, ka arī to 49 procentu cilvēku vidū, kuri norāda, ka viņiem nebūs grūtību segt komunālos maksājumus... tāpat viņu pirktspēja šajā laikā ir kritusies, un tam ir negatīva ietekme uz visu pārējo tautsaimniecību.

Minētajā pētījumā ir norādītas riska grupas, kam ir grūtības segt komunālos maksājumus. Un tie ir iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 64 gadiem, tie ir bezdarbnieki, tie ir cilvēki, kuru ienākumi nepārsniedz 500 eiro, un tie ir iedzīvotāji, kas īrē mājokli.

Esmu pārliecināts, ka vēl detalizētāks pētījums un izvērtējums, kaut kas, kas būtu jādara Ekonomikas ministrijai šobrīd... tomēr kā energoatbalsta paketes veidotājai... atklātu niansētāku skatījumu uz tiem iedzīvotājiem, kam šobrīd ir grūtības dzīvot normālu dzīvi un neuztraukties par saviem rēķiniem.

Es tiešām aicinu Ekonomikas ministriju beidzot pievērsties šim jautājumam, veikt izvērtējumu par to, vai esošā energoatbalsta pakete ir efektīva. Un es aicinu arī šo konkrēto jautājumu, kas paredz vienreizēja pabalsta izmaksu noteiktām riska grupām, iekļaut sēdes darba kārtībā, šādi vismaz signalizējot, ka šie jautājumi ir svarīgi, par viņiem var runāt.

Mēs varam nepiekrist konkrētajiem risinājumiem, bet vismaz varam par to sākt runāt un šodien Saeimas sēdē lemt par šī jautājuma tālāku virzību - nodošanu Saeimas komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. “Pret” neviens nav pieteicies runāt.

Lēmumu pieņemsim balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Andra Šuvajeva, Kaspara Briškena, Leilas Rasimas, Janas Simanovskas un Edmunda Cepurīša priekšlikumu - iekļaut darba kārtībā likumprojektu “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 2, atturas - 44. Likumprojekts netiek iekļauts darba kārtībā.

Deputāti Andris Šuvajevs, Kaspars Briškens, Leila Rasima, Jana Simanovska un Edmunds Cepurītis lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (Nr. 188/Lp14).

“Par” pieteikusies runāt deputāte Leila Rasima.

Rasimas kundzes šobrīd zālē nav.

Varbūt kāds cits no frakcijas PROGRESĪVIE vēlas pieteikties? Šuvajeva kungs?

Tātad “par” pieteicies runāt deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Turpināšu iesākto. Tātad mazliet pieminēšu šo konkrēto likumprojektu, par kuru mēs runājam. Šajā likumprojektā mēs aicinām pagarināt atbalsta pasākumus arī nākamajā sezonā.

Es vēlreiz atkārtošu, kāpēc mēs šobrīd virzām šāda veida priekšlikumu. Politiski ir ļoti svarīgi sūtīt zināmus signālus iedzīvotājiem par to, kāda veida lēmumi tiks pieņemti politiskajā līmenī, jo iedzīvotāji šādā veidā var pielāgoties un var mainīt savu uzvedību, kas izpaudīsies arī viņu lēmumos pirkt vai nepirkt kādas konkrētas lietas vai ierobežot savus maksājumus, vai uzņemties papildus kredītsaistības un tā tālāk.

Tas ir tas, ko dara, piemēram, centrālās bankas, - regulāri veido šo komunikāciju kā daļu no savas politikas attiecībā uz finanšu tirgiem. Viņi norāda, kāda veida lēmumus viņi pieņems, lai viņi šādā veidā arī varētu ietekmēt to, kā finanšu tirgus spēlētāji ietekmē savas portfeļu izvēles.

Līdzīgā veidā mēs varam domāt arī par politisko līmeni. Ja politiskajā līmenī tiek signalizēts, ka šāda veida atbalsts tiks sniegts arī nākamgad... Un iespējams (es vēlreiz atkārtoju - iespējams!), ka to nemaz nevajadzēs sniegt. Iespējams, mēs būsim situācijā, kur tās cenas tik tiešām nokritīsies. Un tad šāda veida atbalsts valstij nebūs jāsniedz.

Tā ka es atgādinu - likumā ir norādīti tie cenu sliekšņi, virs kuriem atbalsts tiek sniegts, bet tas mums neuzliek nekāda veida potenciālas fiskālas saistības. Bet, ja mēs to darām, tad atkal iedzīvotāji var saņemt nepieciešamo garantiju, ka viņu rēķini nebūs lielāki kā šoziem. Tas nozīmēs to, ka arī šie pirkumi, ko viņi veiks vai neveiks tuvāko mēnešu laikā, tiks veikti vai netiks veikti ar attiecīgi šādām zināšanām. Tas ir nepieciešams - politiskajā līmenī šāda veida signālus sūtīt.

Atkal mūsu primārais uzdevums ir nodrošināt to, ka ekonomikā neiestājas katastrofāls pirktspējas kritums, jo tajā brīdī mūsu izaugsmes temps apstāsies. Tajā brīdī Jaunās VIENOTĪBAS un arī pārējo koalīcijas partiju uztraukumi par mūsu nesamaksājamiem parādiem tik tiešām kļūs reāli, jo šajā brīdī parādu līmenis pret izaugsmes tempiem tik tiešām palielināsies, un tās būs nopietnas problēmas.

Līdz ar to mums ir jāietekmē cilvēku pirktspējas paradumi. Latvijā primārais izaugsmes faktors ir privātā pirktspēja. Un šāda veida lēmumi ir nepieciešami, lai mēs varētu, kā jau es minēju, norādīt iedzīvotājiem to, ko valsts plāno darīt. Ja valsts atsakās pieņemt šāda veida lēmumus, es domāju, tam ir negatīva ietekme uz visu pārējo tautsaimniecību.

Tāpēc atkal aicinu apsvērt... vienkārši iekļaut šo jautājumu darba kārtībā, pēc tam lemt par nodošanu tālāk komisijai, lai mēs varam par šiem jautājumiem beidzot sākt runāt. Mums nav nepieciešams tos atlikt uz vasaru, kad... mēs visi zinām... mēs visi droši vien ieiesim kaut kādā pusbrīvdienu noskaņojumā un attapsimies septembrī, kad visi šie jautājumi mums grūdīsies virsū, un tad mēs te visi haosā skraidīsim apkārt un nevarēsim izdomāt, ko darīt.

Tāpēc, lūdzu, sāksim domāt par šiem jautājumiem tagad.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Andra Šuvajeva, Kaspara Briškena, Leilas Rasimas, Janas Simanovskas un Edmunda Cepurīša priekšlikumu iekļaut darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 1, atturas - 45. Likumprojekts darba kārtībā netiek iekļauts.

Deputāti Andris Šuvajevs, Kaspars Briškens, Leila Rasima, Jana Simanovska un Edmunds Cepurītis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””.

“Par” pieteicies runāt Saeimas deputāts Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās kolēģes, kolēģi! Ir mazliet savdabīgi, protams, atturēties jautājumā par iekļaušanu darba kārtībā, tāpēc es ļoti ceru, ka vismaz šo jautājumu apsvērsiet - tomēr iekļaut darba kārtībā.

Es atgādināšu, es jau minēju pagājušonedēļ, - Latvijas Banka 2023. gadā ir prognozējusi bezdarba pieaugumu apmēram viena procentpunkta apmērā, attiecīgi no septiņiem līdz astoņiem procentiem. Tas nozīmē, ka teju 10 tūkstoši cilvēku šogad zaudēs darbu. Un, ja nekas nemainīsies, tad valdība to pieļaus.

Mēs, protams, neticam Finanšu ministrijas makroekonomikas modeļu... savdabīgajiem secinājumiem par to, ka Latvijas ekonomika darbojas divu procentu robežās no sava maksimālā potenciāla, īpaši apstākļos, kad mums ir viens no zemākajiem ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvariem kopējā populācijā Eiropā - tikai aptuveni 50 procentu. Un šī zemā proporcija atspoguļo ne tikai augsto ēnu ekonomikas līmeni, bet arī visas tās sabiedrības grupas, kas ir nepilnīgi integrētas Latvijas darba tirgū, - jaunieši, cilvēki ar īpašām vajadzībām, māmiņas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, seniori, cilvēki pirmspensijas vecumā un daudzi citi.

Tajā pašā laikā... apstākļos, kad daudzu Latvijas ģimeņu pirktspēju līdz ar astronomiskiem rēķiniem grauj pieaugošās procentu likmes, īpaši hipotekārajiem kredītiem, arī Latvijā ir nepieciešama veselīga diskusija par Eiropas Centrālās bankas darbības mandātu.

Tā vietā, lai fokusētos tikai uz inflācijas mērķiem, ko Eiropas Centrālā banka lielākoties nesasniedz - savu pašu noteikto divu procentu mērķi -, Eiropas Centrālajai bankai būtu jāseko ASV, Norvēģijas, Lielbritānijas, Austrālijas, Jaunzēlandes un citu centrālo banku piemēram un savos monetārās politikas mērķos “jāprivatizē” arī pilna nodarbinātība un citi makroekonomiski mērķi.

Nav lielāka ļaunuma kā zaudēt darbu, īpaši apstākļos, kad iekrājumi ir nodedzināti augstos energorēķinos iepriekšējo valdību neizdarīto mājasdarbu dēļ, piemēram, energopašpietiekamībā.

Tāpēc mūsu priekšlikums (par to mēs šodien mēģinām jūs pārliecināt - to iekļaut dienaskārtībā un izdiskutēt pēc būtības) ir attiecībā uz bezdarba pabalstiem. Piedāvājums ir vienkāršs - 100 procentu algas summas izmaksas ne tikai pirmajā un otrajā mēnesī, bet arī trešajā un ceturtajā mēnesī, attiecīgi pielāgojot arī piekto, sesto, septīto un astoto mēnesi.

Šim priekšlikumam būtu ne tikai ekonomiku sildošs un pirktspēju sargājošs efekts, kā jau akcentēja mans kolēģis Šuvajeva kungs, bet tas padarītu darba tirgu elastīgāku, ļaujot darbiniekiem arī lielāku rīcības brīvību darbavietas izvēlē.

Lūdzu atbalstīt iekļaušanu darba kārtībā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Andra Šuvajeva, Kaspara Briškena, Leilas Rasimas, Janas Simanovskas un Edmunda Cepurīša iesniegto priekšlikumu - grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu name=mainRow>“Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 1, atturas - 44. Darba kārtībā likumprojekts netiek iekļauts.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam, kurš paredzēts pulksten 10.30.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Antoņinu Ņenaševu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A. Ņenaševa (14. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Reģistrējušies 86 deputāti. Nav reģistrējušies 14: Skaidrīte Ābrama, Ieva Brante, Edmunds Cepurītis, Ingrīda Circene, Raivis Dzintars, Glorija Grevcova, Arnolds Jātnieks, Rihards Kols, Dmitrijs Kovaļenko, Edgars Putra, Jānis Reirs, Ainārs Šlesers, Atis Švinka un Edmunds Teirumnieks.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Hosamam Abu Meri - paziņojumam.

Kolēģi, palieciet savās vietās, lūdzu! Nav vēl pārtraukums sācies. Šobrīd pilnā sparā vēl notiek Saeimas sēde.

H. Abu Meri (JV).

Kolēģi! Tūlīt, pārtraukumā, mēs dibināsim grupu sadarbībai ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Sēdes vadītājs. Tātad grupu sadarbībai ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem, ja?

Labi, kolēģi, paldies, un tiekamies pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, atsākam sēdi pēc pārtraukuma. Lūdzu, ieņemiet savas vietas Saeimas Sēžu zālē!

Atgādinu, ka šobrīd mēs skatām sadaļu “Iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā”.

Kolēģi (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.), sēde ir atsākusies!

Deputāti Andris Šuvajevs, Kaspars Briškens, Leila Rasima, Jana Simanovska un Edmunds Cepurītis lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (Nr. 190/Lp14).

“Par” pieteicies runāt deputāts Edgars Zelderis.

E. Zelderis (PRO).

Godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Priekšlikums šajā likumprojektā ir par nokavējuma procentu ierobežošanu uz enerģētiskās krīzes laiku. Likumiskie procenti tiek saglabāti.

Runa ir par sankcijām, ko būtībā krīzes laikā mēs piemērojam iedzīvotājiem, un - ka pieļaujam to. Un tieši enerģētikā un siltumapgādē.

Iedzīvotājiem ir ļoti daudz problēmu, un tas būtu zināms mantiskā kaitējuma samazinājums un pretimnākšana, žests no mums, ka mēs spējam viņus tādā veidā iedrošināt un saprast šajā situācijā.

Taču, es domāju, šeit ir vēl viens moments - ka tīri psiholoģiski cilvēkiem tādas sankcijas vienmēr nes, tā teikt, negāciju. Un jau šobrīd emocionālais stāvoklis, es domāju, lielai daļai iedzīvotāju ir diezgan iedragāts. Un, ja tagad mēs vēl šādas situācijas pieļaujam - ka tagad varēs kā pirms krīzes un visādā ziņā arī turpmāk šīs sankcijas piemērot un pret iedzīvotājiem vērst dažādas darbības par šiem kavējumiem, kas lielā mērā, es domāju, ir pamatoti -, tad...

Es domāju, mums vajadzētu tomēr virzīt tālāk šo jautājumu - izskatīt komisijā un izvērtēt, kāda ir šī situācija.

Tā ka šeit ir gan šis soda sankciju aspekts, kuras mēs vēršam pret iedzīvotājiem, pieļaujam šo vēršanu, gan arī, protams, šis psiholoģiskais aspekts.

Es domāju, ka cilvēkiem noteikti katrs šāds signāls - kaut vai mazs, kaut vai neliels, bet tomēr signāls - ka tagad mēs viņus sodīsim... Lai gan, kā jau es uzsvēru, bieži vien pamatojums kādiem kavējumiem ir... gana pamatots, mēs tik un tā mēģināsim viņus sankcionēt, tā var teikt.

Tā ka, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo un tādā veidā arī paust žestu, ka ar iedzīvotājiem un sabiedrību mēs saprotamies.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. “Pret” nav pieteicies runāt neviens.

Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” iekļaušanu Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 1, atturas - 45. Likumprojekts darba kārtībā netiek iekļauts.

Deputāti Andris Šuvajevs, Kaspars Briškens, Leila Rasima, Jana Simanovska un Edmunds Cepurītis lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Uzturlīdzekļu garantijas fonda likumā” (Nr. 191/Lp14).

“Par” pieteikusies runāt deputāte Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Turpinām atgādināt par nepieciešamajām darbībām, lai šajā krīzes laikā palīdzētu mūsu iedzīvotājiem. Un it īpaši uzsveram: mūsu, frakcijas PROGRESĪVIE, priekšlikumi ir pārsvarā vērsti uz atbalstu vismazāk aizsargātajām grupām.

Konkrētais priekšlikums skar aptuveni 27 tūkstošus cilvēku - pārsvarā tās ir vientuļās māmiņas, kā mēs zinām -, kuri nesaņem no otra vecāka uzturlīdzekļus bērna uzturēšanai. Viņi saņem kompensācijas vai valsts atbalstu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Un nu jau ceturto gadu... kolēģi, iepriekšējā Saeima ir nolēmusi šo atbalstu atsaistīt no minimālās algas, neskatoties uz to, ka tā summa, ko pieprasa maksāt vecākiem par bērna uzturēšanu, ir joprojām attiecīgi sasieta ar minimālo algu, kas ir loģiski.

Jūs visi zināt, kāda mums ir inflācija, jūs visi labi apzināties, cik dārgi šobrīd izmaksā... un vienmēr nebija viegli... uzturēt bērnu, it īpaši, ja tu esi viens vecāks un tev, piemēram, ir vairāki bērni dažādā vecumā. Un mēs šo palīdzību no valsts sniedzam nez kāpēc mazāk... mazāk nekā atbilstošais procents no minimālās algas.

Kolēģi! Šobrīd tā dēļ, ka pa šo laiku minimālā alga jau divreiz tika pacelta, bet tā summa joprojām paliek nemainīga - bērni saņem 107 eiro un 50 centus vai 129 eiro (atbilstošā vecuma grupā), līdz ar to nesaņem atbilstoši minimālajai algai vismaz 50 eiro mēnesī.

Kolēģi, mēs pagājušajā sēdē no komisijas vadītājas dzirdējām to, ka šis jautājums ir aktualizēts, bet šodien darba kārtībā mēs tikko apstiprinājām likumprojekta “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” nodošanu komisijām, un tur nav ne vārda par konkrētu finansiālu atbalstu. Tur ir lieliski priekšlikumi, kurus es ļoti atbalstu, - mums ir jāmeklē vēl veidi, kā efektīvāk iekasēt no nemaksātājiem. Jā, un mēs redzam, ka šobrīd tās metodes strādā, patiešām vairāk iekasē, vairāk piespiež izmaksāt, un tas nozīmē, ka fondam ir vairāk līdzekļu, lai arī no turienes maksātu bērniem - pārsvarā vientuļajām māmiņām par bērnu uzturēšanu. Tāpēc es šobrīd neredzu iemeslu, kāpēc šis konkrētais priekšlikums nebūtu jāvirza uz komisiju, kur tūlīt vienkopus nonāks grozījumi, kas ideāli saskan.

Mēs pasakām, ka mēs vēl meklēsim iespējas, kā iekasēt labāk, vairāk, kā piespiest maksāt, ierobežot viņu tiesības un iespējas, kā iepriekš bija, piemēram, ar vadītāja tiesībām, un tad panākt to, ka tas fonds pildās... un tad mēs vienlaikus pasakām, kāpēc mēs to darām. Mēs to darām, jo valstij ir jāuzņemas atbildība par šiem bērniem un valstij ir jāmaksā no fonda naudas šis konkrētais atbalsts.

Bet vēlreiz, kolēģi, kāpēc šis atbalsts ir mazāks un nav sasaistīts ar minimālo algu? Vai tad mēs katru gadu pārskatīsim? Mēs redzam, kā mēs pārskatām - arī šoreiz budžetā nav paredzēts pārskatīt -, tātad mēs saprotam, ka mēs to nepārskatīsim katru gadu.

Tāpēc es jūs aicinu - atgriežam piesaisti minimālajai algai, varbūt vismaz uzsākam tagad diskusiju par pārskatīšanu, pievienojam, teiksim... uztaisām to atpakaļ (atkarībā no minimālās algas celšanas) un tad kompensējam bērniem netaisnību... par šo naudu, ko viņi negodīgi nesaņem no valsts... šobrīd saņem mazāk. Ļoti labi sakrīt, ka tieši tagad aiziet tie grozījumi, kas piespiež vairāk maksāt. Līdz ar to maksājam šo atbalstu arī vecākiem, es vēlreiz uzsveru, - pārsvarā vientuļajām māmiņām! Vismaz 50 eiro mēs negodīgi nesamaksājam katru mēnesi.

Kolēģi, aicinu šo jautājumu atbalstīt un vienlaikus skatīt kopā ar citiem grozījumiem, kas būs komisijā saistībā ar šo garantijas fondu.

Aicinu atbalstīt un labot netaisnību.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. “Pret” neviens nav pieteicies.

Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Uzturlīdzekļu garantijas fonda likumā” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 1, atturas - 46. Likumprojekts darba kārtībā netiek iekļauts.

Deputāti Andris Šuvajevs, Kaspars Briškens, Leila Rasima, Jana Simanovska un Edmunds Cepurītis lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Cienītās deputātes! Kungi un dāmas! Es aicinu atbalstīt PROGRESĪVO sagatavotos grozījumus, jo mums ir jāuzsver sabiedrībai, ka cilvēki uz savu valsti var paļauties.

Es jums nolasīšu citātu no pētījuma par kovida sekām Latvijā: “Tie iedzīvotāji, kas neuzticas valdībai, daudz vairāk ir tendēti ticēt maldinošai informācijai.” To saka Rīgas Stradiņa universitātes pētnieki. Viņi arī norāda, ka politiķiem, partiju vadītājiem, Saeimas deputātiem kā informācijas avotiem 2020. gada pavasarī uzticējušies 42 procenti aptaujāto cilvēku, bet rudenī - vairs tikai 24 procenti. Uzticība valdības iestādēm rudenī kritusi no 71 procenta līdz 51 procentam. Un diemžēl šī neuzticība ir saistīta ar nabadzību. Iedzīvotāju aptaujas dati rāda, ka pāri par 80 procentiem respondentu ir ļoti zems uzkrājumu līmenis vai, var teikt, šādu uzkrājumu nav nemaz.

Inflācija, mājokļa un pārtikas cenu pieaugums visvairāk skar cilvēkus bez uzkrājumiem. Viņiem nav uzkrājumu, kas veido drošības spilvenu, tāpēc šāds drošības spilvens krīzes situācijā tomēr ir jādod arī valstij.

Tajā pašā pētījumā Rīgas Stradiņa universitātes pētnieki vēsta, ka valdība pandēmijas seku mazināšanai un pārvarēšanai ir piešķīrusi lielus resursus, bet liela daļa no kovida naudas ir iztērēta vērtspapīros. Veselībai un iedzīvotāju atbalstam iztērēts trīs reizes mazāk. Pētnieki secina, ka tā nebija pareiza stratēģija.

Es domāju, ka mēs nedrīkstam atļauties pieļaut iepriekšējās valdības kļūdas un turpināt tādā pašā garā. Atkārtoju - mums ir jādod ziņa sabiedrībai, ka valsts domā par saviem cilvēkiem. Tas ir ļoti sarežģīti šajā situācijā, kad mums blakus plosās asiņains karš (mēs šorīt par to runājām) un agresors neslēpj savas vēlmes iet tālāk.

Mūsu sabiedrības uzticība valstij šādos apstākļos ir kritiski svarīga, tāpēc aicinu atbalstīt PROGRESĪVO sagatavotos grozījumus.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis “par”. “Pret” neviens nav pieteicies.

Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 1, atturas - 46. Likumprojekts darba kārtībā netiek iekļauts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Dzelzceļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Uldis Augulis, Andris Bērziņš, Daiga Mieriņa, Juris Jakovins, Gunārs Kūtris, Līga Kozlovska, Kaspars Melnis, Harijs Rokpelnis, Gundars Daudze un Armands Krauze lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Atzīt par spēku zaudējušu likumu “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli””.

“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Jā, es runāšu “par” šo piedāvāto likumprojektu un paskaidrošu, kāpēc.

Šonedēļ valdība pieņēma izlēmīgu lēmumu, noraidot Skultes attīstītāja izvirzītos priekšlikumus, kādā veidā viņi varētu šo termināli tālāk attīstīt. Tas, ka jau no pašas pirmās dienas šis projekts nav bijis nekādā veidā ekonomiskajos pamatprincipos balstīts, bija skaidrs ikvienam. Es domāju, par to šajā zālē neviens nav ļoti īpaši jāpārliecina. Bet, kamēr konkrētais likums ir atvērts un spēkā esošs, katra diena patērē valsts resursus - koalīcijas, valdības, opozīcijas, dažādu ekonomisko pētnieku, vērtētāju resursus, lai dotu kaut kādas dzīvības pazīmes šim projektam.

Pēc būtības šis projekts nav īstenojams, un mēs to visi ļoti labi un skaidri apzināmies. Ne tikai mēs, arī Skultes Piekrastes vides aizsardzības biedrība ir aicinājusi šo likumu atcelt, jo pats galvenais - kopš šis likums ir stājies spēkā, šie uzņēmēji nav demonstrējuši nekādu vēlmi vai rīcību kaut kādā veidā iet uz priekšu un sākt kaut ko darīt. Ja uzņēmējs tiešām būtu nopietns, ar skaistiem investoriem un būtu gatavs kaut ko reāli darīt, viņi jau šobrīd, izmantojot šī likuma dotās priekšrocības, kas viņiem ir, varētu mierīgi iet, prasīt, sākt pieņemsim, ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, varētu apzināt, cik maksā tās zemes, kas viņiem būs jāizpērk... Varētu saprast, kā tad visi šie procesi iet, veikt kaut kādus aprēķinus, kaut ko darīt, parādīt to, ka ir rīcība, bet pats galvenais - parādīt visai sabiedrībai to, kas ir patiesie labuma guvēji, kas ir tie investori, kas taisās šeit nākt un nodrošināt Latvijai enerģētisko neatkarību. Visa šī perioda laikā mēs neko no tā neesam dzirdējuši, un vienīgais iemesls, kāpēc vispār šis projekts vēl mums ir dienaskārtībā, ir tas, ka ir vaļā šis likums, kas tika pieņemts pirms vēlēšanām diezgan tādā... pirmsvēlēšanu atmosfērā, bet kas vēl joprojām uztur dzīvu šo ideju.

Kolēģi, kāpēc šodien? Šodien tā ir kā reakcija un papildinājums valdības lemtajam. Ja valdība pateica “nē” investoram: “Mēs neesam gatavi ar jūsu sadarbības piedāvājumu strādāt,” tad jāsper arī nākamais solis - mums arī jāatceļ viss šis likums, kas dod pamatu kaut kādām sarunām. Katra sekunde, katra minūte, ko mēs pavadām diskusijās, ir lieka līdzekļu izšķērdēšana, ko izšķērdē gan valdība, pasūtot dažādus pētījumus, gan Saeimas deputāti, diskutējot par šo jautājumu, jo jautājumam pēc būtības nav nākotnes.

Es domāju, ka diskusija par to, vai Latvijā vajag sašķidrināto gāzes termināli vai nevajag, ir vietā, bet es par to šodien nerunāju. Jautājums ir par to, vai tam ir jāatrodas Skultē. Es varu teikt, ka, manā ieskatā, tam nav jāatrodas Skultē. Tam ir jāatrodas kādā no trim Latvijas lielajām ostām, un visas trīs Latvijas lielās ostas ir izteikušas piedāvājumus. Un valstij vajadzētu tiešām rūpīgi izvērtēt to aktīvu, kas mums jau ir, nevis domāt, kā pus Vidzemei raut pāri trubu, lai izveidotu kaut kādu politprojektu.

Godātie kolēģi, es domāju, ka mums šis jautājums ir jāpieņem izlēmīgi, un aicinu to izdarīt jau šodien - pieņemt lēmumu, noņemt plīvuru, kas ir šis likums. Ir tāds plīvurs, kas kaut kā piespiež valdību turēties pie Skultes termināļa idejas, kaut gan mēs visi zinām procesu, kādā veidā tika pieņemts šis lēmums. Jūs visi to zināt. Atcerēsimies - valdība pieņēma lēmumu par to, ka šādā veidā būtu jāiet, tā pasūtīja finanšu ietekmes izvērtējumu.

Lēmumu pieņēma, vēl pirms izvērtējums bija gatavs. Pieņēma uz sajūtām, ka tas būs pareizais virziens. Lēmumi nav tādi, kuri būtu jāpieņem uz sajūtām. Jānoņem nost visa politiskā greizsirdība uz vienu vai otru pilsētu un jāīsteno tāds projekts, kas Latvijas interesēm tiešām būtu nozīmīgs. Izmantosim mūsu bagātību - mūsu ostas -, tās visas trīs ir izteikušas vēlmi piedalīties šajā projektā, bet kaut kāda iemesla dēļ tas ir noraidīts. Rīga, Ventspils, Liepāja. Nu, atveram acis un paskatāmies, kādas ir mūsu iespējas! Skulte - tas ir moku ceļš, kas nav jāiet.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja biedre
Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”. “Pret” neviens nav pieteicies.

Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ulda Auguļa, Andra Bērziņa, Daigas Mieriņas, Jura Jakovina, Gunāra Kūtra, Līgas Kozlovskas, Kaspara Meļņa, Harija Rokpeļņa, Gundara Daudzes un Armanda Krauzes iesniegtā likumprojekta “Atzīt par spēku zaudējušu likumu “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli”” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 23, atturas - 22. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.

Un vēl vienas izmaiņas sēdes darba kārtībā. Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Kaspars Briškens, Andris Sprūds, Jana Simanovska, Skaidrīte Ābrama, Edmunds Cepurītis, Leila Rasima, Atis Švinka un Edgars Zelderis ierosina iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Ogres novada pašvaldības domes darbību izvērtējumu”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi, es stingri aicinu jūs atbalstīt šī lēmuma projekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā. Šajās dienās, kad mēs īpaši pieminam Krievijas nežēlīgo karu Ukrainā, mums ir svarīgi uzsvērt nepieciešamību sargāt demokrātiskās vērtības - gan sabiedrības tiesības uz objektīvu informāciju, ko sniedz neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi, gan uz pulcēšanās tiesībām, gan uz vārda brīvību.

Diemžēl nesenie notikumi Ogres novada pašvaldībā rosina aizdomas par politisku atriebību, personisku izrēķināšanos un zināmu autoritārismu, kas pieprasa tūlītēju Saeimas un valdības reakciju. Iespējams, Ogrei pievērstā uzmanība kādam šķiet pārspīlēta, tomēr patlaban, Krievijas kara Ukrainā kontekstā, ir īpaši svarīgi atcerēties, ka šāda nopietna uzticības krīze ir pārbaudījums mūsu vērtībām, tam, vai tautas priekšstāvji tās patiesi īsteno, vai tas ir tikai vēl viens piemērs tam, ka papīrs panes visu.

Vēlos jūs aicināt atbalstīt lēmuma projekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā trīs galveno iemeslu dēļ.

Pirmais iemesls. Ogres mēra vēršanās pret sabiedriskajiem medijiem un to neatkarību. Egils Helmanis Latvijas Radio un Latvijas Televīziju dēvē par propagandistiem. Tiek apgalvots, ka par valsts naudu uzturētie mediji grauj valsts pamatus. Cienījamie kolēģi, vai jūs piekrītat Ogres mēra apgalvojumiem feisbuka lapā, ka (citēju) “liberālismā, kosmopolītismā un antitradicionālismā balstīti sabiedriskie mediji ir drauds mūsu drošībai”, vai arī jūs, līdzīgi kā mēs, PROGRESĪVIE, šādā retorikā saskatāt centienus ar pārbaudītām autoritārisma metodēm iegrožot mediju neatkarību, jo uzurpēt varu un tirgoties ar ietekmi visvairāk traucē tieši atklātība un pilsoniskās sabiedrības vērība?

Gribu tikai atgādināt, ka mediji pilda ārkārtīgi svarīgu demokrātijas funkciju - pieprasa atbildību no amatpersonām, kam sabiedrība ir uzticējusi varu, neatkarīgi no šo cilvēku politiskās piederības, no tā, vai tiltus viņi liek izgaismot Ungārijas karoga vai varavīksnes krāsās.

Otrais iemesls. Ogres pašvaldības vēršanās pret Ogres Vēstures un mākslas muzeja darbiniekiem, kuru profesionālā darbība acīmredzot ir kļuvusi par šķērsli pilsētas mēra personīgo interešu lobēšanai. Ja jums šķiet pašsaprotami, ka publiskām personām un, vēl jo vairāk, ievēlētajiem politiķiem ir skaidri jāapzinās savas rīcības un izteikumu sekas, tad cenzūra, ko Ogres mērs vērš pret muzeja darbiniekiem, jūsos izraisīs pamatotu sašutumu. Muzeja darbiniekiem šībrīža krīzes apstākļos ir liegts solītais algas palielinājums, pārtraukta izstāžu plānošana, kas liedz muzejam normāli strādāt, funkcionēt neatkarīgi no mēra iegribām. Būtībā Ogres novada domes rīcība liek uzdot jautājumus gan par tās priekšsēdētāja patvaļu, gan par finansiālo un morālo sankciju tiesisko pamatojumu.

Un trešais iemesls. Vēršanās pret pilsonisko sabiedrību un iecerētā protesta rīkotājiem. Citēju Helmaņa kunga teikto: “Būtībā tā ir divu valstī bankrotējušu partiju biedru politiska biedrība. Daniels Pavļuts mums divus gadus lika nēsāt maskas, tādēļ nav pārsteigums, ka arī uz sapulci aicina nākt maskās.” Gribu atzīmēt, ka pilsoniski aktīvi cilvēki ne vienmēr pārstāv noteiktu politisko ideoloģiju, tikpat labi viņi var būt bezpartejiski.

Gan Ukrainas, gan Baltkrievijas opozīcijas atbalsta pasākumos mēs satiekam cits citu kā visnotaļ dažādu politisko partiju un sabiedrisko organizāciju biedrus. Kamēr vien protestētāju mērķis ir miermīlīga viedokļu paušana, neiestājoties pret valstiskām interesēm, nav pamata aizliegt likumīgi pieteiktu pulcēšanos, vismaz demokrātijā. Bet, iespējams, mums ar Helmaņa kungu atšķiras viedokļi par to, vai demokrātija ir labākā pārvaldes sistēma.

Demokrātijas priekšrocība ir regulāri vēlēšanu cikli. Patlaban mēs redzam, kā uz strauju pēcvēlēšanu bankrotu savu partiju virza tieši Egils Helmanis, un, pat ja ne uz tūlītēju uzticības bankrotu, tad noteikti uz morālu bankrotu, kas liek uzdot jautājumu: vai Ogres domes patvaļa, darbinieku ietekmēšana un šaura interešu lobēšana jums ir izņēmums vai tomēr gadījums, kas visai Latvijai parāda jūsu patieso seju? Kamēr Helmanis ir Nacionālās apvienības valdes loceklis, tikmēr mēs visi katru dienu skaidri redzam, cik Nacionālā apvienība ir gatava ievērot to, kas rakstīts pašas partijas programmā un ētikas kodeksā.

Tāpēc aicinu atbalstīt šī lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! It kā jau mums būtu tikai jānoskatās, bet šis jautājums, ko pieteica PROGRESĪVIE... tomēr es nevaru klusēt un piekrist tai formai, kā tas tika pieteikts. Man ar ļoti lielu nožēlu 13. Saeimā četrus gadus nācās skatīties, kādā veidā Saeima, izmantojot valdību, pēc būtības ļoti smagi pārkāpa ikvienu pašvaldību hartā minēto punktu par pašvaldību autonomiju, Pašvaldību likumā noteikto pilnvaru īstenošanu un to kompetenci. 13. Saeimā mums bija virkne gadījumu, kad Saeima izdomāja un ar politiskiem instrumentiem nāca ar priekšlikumiem, piemēram, atlaist vienu vai otru domi, atlaist vienu vai otru mēru, un tas pavisam ātri pārauga par instrumentu, kādā veidā politiski vērsties pret citu varas atzaru.

Šajā gadījumā es gribu aicināt ikvienu no kolēģiem saprast to, ka ir Saeima, ir pašvaldības, ir tiesu vara, un nepieļaut tās kļūdas, ko pieļāva 13. Saeima. Mums jādara tas, kas mums ir jādara, mums jāstrādā ar likumiem, mums jāuzrauga valdība, un mums neviens nav devis tiesības uzraudzīt un kaut kādā veidā dot vienu vai otru rīkojumu pašvaldībām. Tieši tāpēc tā ir nodalīta vara, tā ir pašvaldību vara, kurai mēs ar likumu esam uzlikuši kompetenci.

Ja kādam liekas, ka kaut kas ir pārkāpts vai kaut kas ir neievērots, tad tam ir domāti likumi. Tu vari pārsūdzēt šos lēmumus, tu vari likumā noteiktajā kārtībā un ar tiesiskajiem instrumentiem vērsties pret vienu vai otru pašvaldību un VARAM. Protams, šie tiesiskie jautājumi... nav šaubu, tiesiskuma jomā viņiem ir jābūt tiem, kas ir pirmie šajā virzienā, un jādara... savi soļi. Šis piedāvātais lēmuma projekts ir par tādiem jautājumiem, kas... tātad izvērtēt labas pārvaldības principus.

Godātie kolēģi, mums ir labas pārvaldības principi, bet mēs paši zinām, ka mēs varam par tiem diskutēt. Un šī Saeima jo īpaši, mēs arī noteikti diskutēsim, un tiesiski noteiktā veidā. Zaļo un Zemnieku savienība drīz vien iesniegs Satversmes tiesai lēmumu pārbaudīt šīs Saeimas pirmo lēmumu atbilstību labas pārvaldības principiem - to, kādā veidā jūs pieņēmāt lēmumu par jaunas ministrijas izveidi, par ministra biedra posteņa izveidi.

Tie ir diskutabli jautājumi, bet šeit es vairāk dzirdu politiskus jautājumus, politisku nostāju gan no vienas, gan no otras puses, un, ja mēs gribam runāt politiski, tad mēs to varam darīt 2025. gadā pie vēlēšanu urnām un politiski noskaidrot savas attiecības konkrētajā novadā, kuram tad ir taisnība un kuram nav taisnības. Tā tas notiek demokrātijā, un, ja mēs piesaucam demokrātiju, tad mums vajag arī iet pēc tiem demokrātijas principiem, nevis izmantot Saeimu vai valdību savu politisko interešu nostiprināšanai.

Šajā ziņā gribētu stiprināt Māri Sprindžuku, VARAM ministru, kurš ir nācis ar iniciatīvu par to, ka VARAM ministram vajadzētu noņemt pilnvaras, kas viņam šobrīd ir. Un es arī esmu tieši par to, lai noņemtu jebkādu vēlmi politiski izrēķināties ar savu politisko oponentu, jo stāsts, kas šobrīd šeit veidojas, ir vairāk politisks un mazāk tiesisks. Un, ja te ir politiskā pozicionēšanās, tad darām to, nodarbojamies ar to, kā to parasti dara, bet ne jau šādā veidā, piedāvājot šādu lēmumu - izdarīt nu jau tiesisku spiedienu uz kaut kādu konkrētu pašvaldību -, kas nav īstais ceļš, kā šos jautājumus risināt. Ja tur ir tiesiskie pārkāpumi - nav jautājumu, VARAM pirmajā dienā bija jāiet un jādara tas, un, ja ir pat doma par to, ka kaut kas nav kārtībā, lūdzu, VARAM ministram norādiet - trauksmes cēlēja ziņojums pieņemts, kas tik mums nav pieņemts! Ejiet un dariet! Bet tas jau netiek darīts. Uz šī jautājuma fona tiek veidots politiskais kapitāls.

Kolēģi, manuprāt, mums vajadzētu visiem vienoties par to, ka mēs tomēr saprotam, kas ir tiesu vara, kas ir pašvaldības, kas ir Saeima, kas ir valdība, un nedarīt tās kļūdas, ko izdarīja 13. Saeima, brutāli pārkāpjot šos principus.

Tāpēc aicinu noraidīt šī jautājuma iekļaušanu šodienas sēdē un vispār darba kārtībā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Šuvajeva, Ņenaševas, Briškena, Sprūda, Simanovskas, Ābramas un citu deputātu iesniegtā lēmuma projekta “Par Ogres novada pašvaldības domes darbību izvērtējumu” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 35, atturas - 30. Lēmuma projekts šodienas sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Un ir iesniegtas vēl vienas izmaiņas darba kārtībā. Deputāti Raivis Dzintars, Edgars Tavars, Andris Kulbergs, Jānis Dombrava un Linda Matisone lūdz izdarīt grozījumus darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības 2.-7. punktu - likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” un pavadošos likumprojektus. Vai deputāti piekrīt? (Starpsaucieni.) Deputāti neiebilst. Tātad 2.-7. punkts ir izslēgts no darba kārtības.

Sāksim izskatīt darba kārtības sadaļu - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputāti piekrīt, neviens neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi...”... Es atvainojos, 2.-7. punkts tika izslēgti.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai deputāti piekrīt? Neviens neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti piekrīt? Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai. Vai deputāti piekrīt? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””, ko iesniedzis Ministru kabinets, nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti piekrīt? Deputāti atbalsta. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Kaspara Meļņa, Harija Rokpeļņa un Līgas Kļaviņas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 180/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Sākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Melnim.

K. Melnis (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Es aicinu atbalstīt Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegtos grozījumus saistībā ar PVN samazināšanu elektrībai un virzīt tos uz komisiju, kur mēs varētu tad izskatīt un izpētīt to pienesumu vai zaudējumus valstij kopumā.

Šeit es gribētu aicināt diskutēt par tādiem vārdiem kā, pieņemsim, “atbildība”. Mēs visi savā ziņā esam atbildīgi par šo situāciju, jo tieši mēs bijām tie, kas mudināja sabiedrību kļūt zaļākiem - pirkt elektroauto, uzstādīt siltumsūkņus. Un tā daļa sabiedrības, kas mums uzticējās, pašreiz atrodas daudz sliktākā situācijā, tāpēc ka tas, ko viņi rēķināja uz to brīdi, kad viņi uzticējās mums, diemžēl nepiepildījās, jo elektrības rēķini uzkāpa un tās izmaksas ir daudzas reizes lielākas, nekā sākotnēji bija paredzēts. Tātad būtu tikai loģiski, ka mēs uzņemtos atbildību par saviem priekšlikumiem, kurus devām sabiedrībai.

Un paskatīsimies kaut vai no tā cita aspekta, ka šinī momentā, ja runājam par ietekmi uz budžetu... kas tad visvairāk pelna no šīs elektrības cenas? Tas joprojām ir valsts uzņēmums. Arī šogad tas ļoti labi pelnīs. Nerunāsim par pagājušā gada lieliskajiem rādītājiem - bija, man liekas, par pirmajiem trim mēnešiem nopelnīti vairāk nekā 226 miljoni, kas ir vairāk par 78 procentiem, nekā bija gadu iepriekš. Tie ir kolosāli rādītāji.

Un prasītos arī skatīties plašāk. Nu izejam beidzot no tā ekseļa un neskatāmies šauri ekselī tikai zaudējumus par vienu vai otru pozīciju, bet skatāmies plašāk, jo tas finansējums tāpat paliks valstij, paliks apritē un cilvēki to naudu ieguldīs kaut kur. Plašāk! Ir jāskatās cits modelis. Ja mums samazinās PVN elektrībai, - jā, budžetā tas samazināsies, bet kaut kur tas pieaugs, cilvēki tik un tā to naudu ieguldīs vairāk, tāpat būs lielāks apgrozījums, tāpat būs lielāks elektrības patēriņš, un kopumā valsts no tā tikai iegūs.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt, novirzīt šo jautājumu uz komisiju un tad tur diskutēt.

Nu sāksim iet ārā no tā ekseļa, par ko mēs visi tik ļoti esam runājuši priekšvēlēšanu aģitācijās, ka ekselis ir mūs novedis tur, kur mēs esam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”. Neviens nav pieteicies runāt “pret”.

Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Kaspara Meļņa, Harija Rokpeļņa un Līgas Kļaviņas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 4, atturas - 40. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Mēs esam saņēmuši ziņojumu par balsošanas motīviem.

Vārds deputātam Mārcim Jencītim ziņojuma nolasīšanai.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Pagājušajā Saeimas sēdē no dažiem koalīcijas deputātiem izskanēja, ka viņi nepiekrīt retorikai, ka viss ir slikti, tāpēc gribu izcelt to, kas nav slikti. Ir labie darbi - ir!

Par pozitīvajiem lēmumiem vēlos pateikt paldies JAUNAJAI VIENOTĪBAI, APVIENOTAJAM SARAKSTAM un Nacionālajai apvienībai, un, protams, arī opozīcijai, kas pamatā vienmēr atbalsta šādus priekšlikumus par atbalstu iedzīvotājiem energokrīzes un inflācijas pārvarēšanā.

Koalīcijas labie darbi. Pirmais. Mākslai un radošumam būs būt. Neatcēlāt šogad iespēju saņemt samaksu caur autoratlīdzības līgumiem (ar grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”). Tādēļ autoratlīdzību saņēmējus - māksliniekus un radošos cilvēkus - neapgrūtinājāt esošajā situācijā.

Otrais. OIK nebūs būt. Īstenojāt grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, konkrēti - OIK atcelšanu. Iepriekš OIK bija atcelta uz laiku, bet tagad ir atcelta pilnībā.

Trešais. 13. Saeimas pieņemtajam atbalstam būs būt. Grozījumos Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredzējāt nepalielināt atsevišķas pozīcijas elektroenerģijas tarifiem, sniedzāt atbalstu tiem, kas apsilda māju ar dīzeļdegvielu, kā arī pagarinājāt atbalstu gāzes galapatērētājiem un nepaaugstinājāt tarifu no 2023. gada 1. janvāra. Principā ir saglabāts esošais atbalsts, kādu pieņēma jau iepriekšējā Saeima. Kaut gan tarifi enerģijai ir pieauguši, pastāv laba tendence vismaz esošo atbalstu turpināt; tas nav slikti.

Tāpēc aicinu pie visiem šiem labajiem darbiem pievienot vēl vienu labu darbu - atbalstīt piedāvāto nodokļu samazināšanas paketi. Tad tas būs līdz šim lielākais un pozitīvākais sasniegums šī Saeimas sasaukuma laikā. Ja šādu tendenci turpinātu, respektējot arī opozīcijas priekšlikumus, tad būtu jāatzīst, ka brīnumi notiek un pūcei aste tomēr var uzziedēt.

Dievs, svētī Latviju!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Kaspara Meļņa, Ulda Auguļa, Harija Rokpeļņa un Līgas Kļaviņas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 181/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi, labdien! Runāšu par šo likumprojektu, kas sevī ietver pievienotās vērtības nodokļa atcelšanu uz laiku dabasgāzei.

ZZS piedāvā šo likmi šobrīd grozīt, lai gāze... gāzei kā daļai... Šī jautājuma atrisināšana - kā daļa no dzīves dārdzības samazināšanas plāna. Jā, tas būs kā terminēts pasākums. Un, ja kāds neizprot šīs problēmas aktualitāti - es parasti skatos uz tiem cilvēkiem, kas balso “pret” vai atturas un uzskata, ka Latvijā ir ideāla situācija, - tad atgādināšu trīs lietas.

Pirmkārt. Šķiet, ka man šobrīd no šīs tribīnes nav vajadzības īpaši atgādināt dabasgāzes cenas lēcienu. Pagājušās vasaras beigās visi vēl tikai šausminājās un domāja, kāds būs tas rēķins un kādi draudi nāks no pakalpojuma sniedzēja, taču ziemas mēnešos katrs saprata, kāda ir realitāte, kādi ir maksājumi, - tie ir uzlēkuši griestos. Pat par vienkāršiem dzīvokļiem. Parādi sāk krāties. Un, protams, tie cilvēki, kuriem ienākumi ir tie vismazākie, uztraucas par šiem parādiem, cenšas samaksāt, lai nezaudētu dzīvesvietu, bet parādi krājas citās vietās. Un, manuprāt, cilvēki ieekonomē uz veselības rēķina. Daudzus skaitļus šodien Šuvajeva kungs jau minēja, un šeit tos neatkārtošu.

Otrā lieta. Kādu risinājumu mēs kā valstsvīri piedāvājam Latvijas tautai šobrīd? Ja paskatās uz valdības attieksmi, tad šeit būtu vietā tie vārdi, ko budžeta projekta apspriešanas laikā mūsu kolēģis Līdakas kungs teica par to līdzjūtīgo bagātnieku. Sak, mēs esam apmierināti; mums žēl, ka tautai ir slikti, mēs to kabatlakatiņu paņemam no kabatiņas, noslaukām acis un sakām: “Žēl gan tautas.” Šāda attieksme pret Latvijas iedzīvotājiem ir tieši valdošajai koalīcijai jeb, es gribētu teikt precīzāk, valdībai.

Ja mēs sakām, ka kaut kas nākotnē būs, paskatīsimies budžetā - mēs tur neko neredzam. Valdības solījums ir tāds kā... Ir arī sens teiciens: “Tik pacieties, debesīs labāki būs!” Proti, valdība piedāvā Latvijas tautai visu laiku būt ciešanu formā, gaidīt to brīdi, kad kaut ko atrisinās. Nu, cilvēki mīļie, ja nebūs ideju no valdības puses, nu nekas nerisināsies. Vienkārši tad tautai šāda valdība jāgāž kaut kādā veidā nost.

Ikviens no mums, protams, būtu priecīgs, skatoties uz kaut kādu skaidru valsts plānu par situācijas normalizēšanu. Nu, ja valdībai nav ideju, ja jums, cienījamie kolēģi no koalīcijas, ideju nav, tad pieņemiet vismaz opozīcijas idejas, apspriediet, izdomājiet, ko varētu uzlabot... vairāk vai mazāk, bet - kaut ko uzlabot.

Trešais moments. Šodien negribētos vērtēt arī VID darbību (lai viņi tiek galā ar savu prokuratūru un Finanšu ministriju - kurš ir sapuvis un kurš nav sapuvis!), bet... VID un Finanšu ministrija, visticamāk, leposies ar pagājušā gada budžeta ieņēmumiem; visticamāk, arī VID darbiniekiem būs prēmijas par labu...

Paskatīsimies, no kā tad šī budžeta ienākumu pārpildīšana ir radusies.

PVN. Ja cena kādam pakalpojumam vai precei ceļas divreiz, tad PVN...  nodokļa formā maksātājs maksā divreiz. Piemēram, ja būtu jāmaksā 100 eiro, cilvēkam būtu jāmaksā nodoklī 21 eiro; ja cena ir trīskārša - 300 eiro -, tad cilvēks maksā PVN jau 63 eiro. Jūs domājat, ka tā ir cilvēka labprātīga...? Nē, tas ir vienkārši valsts nodokļu noteikts slogs.

Šajā situācijā es gribētu atgādināt bijušā ekonomikas ministra Vitenberga teikto - pagājušā gada decembrī teikto -, ka pēc būtības PVN iekasēšana no valsts puses šādā situācijā nav ētiska. Palielināt ienākumus šādi - no nodokļu iekasējuma... Mums ir jānāk pretī iedzīvotājiem, un šis ir tas brīdis, kad kaut kas jāgroza.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, valstij nevajadzētu plēst no maksātāja papildus šo nodokli un lepoties ar lieliem ienākumiem. Vajadzētu nobalsot par to, ka šis nodoklis šobrīd nav jāmaksā. Tie, kas balsos ar sarkano kartīti, - tas nozīmē, ka jūs neredzat problēmu. Tie, kas balsos ar dzelteno kartīti, - jums nav risinājuma.

Veiksmi jums! (Starpsauciens.) Veiksmi jums!

Tā nav kompensācija, es nerunāšu šobrīd... bet tā nav kompensācija, tā ir vienkārši...

Sēdes vadītāja. Laiks, Kūtra kungs.

G. Kūtris. ... jāieņem budžetā...

Sēdes vadītāja. Paldies.

G. Kūtris. ... tas nodoklis, kas bija paredzēts, nevis cenu un inflācijas rezultātā...

Sēdes vadītāja. Kūtra kungs, jūsu laiks ir beidzies.

G. Kūtris. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”. Neviens nav pieteicies runāt “pret”.

Mums ir jāizlemj jautājums balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Kaspara Meļņa, Ulda Auguļa, Harija Rokpeļņa un Līgas Kļaviņas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 6, atturas - 39. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Kaspara Meļņa, Ulda Auguļa, Harija Rokpeļņa un Līgas Kļaviņas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 182/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Par šo likumprojektu runāt “par” ir pieteicies deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi, jūs jau noteikti esat ievērojuši, ka mēs jau ilgāku laiku iesniedzam līdzīga rakstura likumprojektus un mēģinām jūs uzrunāt par jautājumu... par to, ka Latvijā šobrīd dzīves dārdzība ir sasniegusi pārāk augstu līmeni, lai to atstātu bez politiskās ievērības. Un arī šis sagatavotais priekšlikums paredz samazināt PVN likmi malkai, visdažādākajiem koksnes izstrādājumiem, ko izmanto apkurē.

Protams, es saprotu - situācija kļūst arvien, arvien emocionālāka attiecībā uz šiem Zaļo un Zemnieku savienības piedāvātajiem risinājumiem. Tomēr, kolēģi, jums ir... mēs ieklausāmies jūsu reakcijā, mēs klausāmies jūsu viedoklī. Mēs redzam to, ka mums ir deputāti, kas diezgan stingri balsojumos par šiem jautājumiem balso “pret” - mēs to redzam. Mēs ceram sagaidīt no viņiem kaut kādu redzējumu. Viņi mums sola. Viņi mums sola: pagaidiet, būs budžets, jūs ieraudzīsiet budžetā Latvijas risinājumu šai dzīves dārdzībai. Pienāk budžets - ko mēs ieraugām? Mēs ieraugām: veselības aprūpei - mīnus 500 miljonu. Okay, mēs uzstājamies tribīnē, mēs sakām: kolēģi, tas nav labi! Bet atkal - ko mēs dzirdam? Mēs dzirdam: pagaidiet, pagaidiet, ir taču priekšlikumu termiņš, mēs tūlīt nāksim ar saviem priekšlikumiem, un redzēsiet - mēs te uzlabosim šo budžetu, un viss būs skaisti.

Godātie kolēģi, mēs redzam - priekšlikumu termiņš paiet, opozīcija, visu cieņu, ir iesniegusi priekšlikumus. Koalīcijas deputāti, kur ir jūsu priekšlikumi? (Starpsauciens.) Priekšlikumu nav. Es dzirdu, APVIENOTAIS SARAKSTS man uzdod jautājumu: kur jūs ņemsiet naudu, kur jūs ņemsiet naudu visām šīm iniciatīvām? Godātie kolēģi, jūs ikviens varat iepazīties ar to, kas ir Saeimas mājaslapā, - tur ir Zaļo un Zemnieku savienības redzējums, kur ņemt naudu visām šīm iniciatīvām un ne tikai tām, arī tiem 500 miljoniem, kuru trūkst veselības aprūpes budžetā. Mēs tik tiešām piedāvājam, mēs nekautrējamies no tā, ka mēs sakām, ka piedāvājam priekšlikumu palielināt budžeta deficītu vismaz līdz tādam līmenim, kāds ir Lietuvā. Mēs nekautrējamies no tā, ka mēs sakām: okay, cīnīsimies ar ēnu ekonomiku, palielināsim mūsu ienākumus tajā daļā. Mēs skatāmies uz Igauniju un ceram, ka būsim labāki par igauņiem. Igauņi iekasē nodokļus daudzkārt vairāk nekā mēs, viņi var atļauties mazāku budžeta deficītu, jo viņi iekasē stipri vairāk nekā niecīgos 30 procentus, ko mēs darām. Ja mēs skatāmies uz Lietuvu, redzam - Lietuvā budžeta deficīts ir 4,9, mums - 4,2 procenti (situācijā, kad mums ir ekonomiskā recesija, prognozēta pēc jūsu valdības iesniegtā budžeta).

Godātie kolēģi, es aicinu jūs apzināties to, ka dzīves apstākļi tiem cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā... tiem, kuri saskaras ar šīm grūtībām, ne tuvu nav tādi kā ikvienam no mums, šajā zālē esošajiem, - ne tuvu! Tiem, kuriem tā ir problēma, ir nepieciešama palīdzība, nevis stāsts par to, ka pagaidām budžetu, pagaidām to, pēc tam būs nodokļu reforma, pēc tam mēs sāksim strādāt.

Godātie kolēģi, manā ieskatā... Es diezgan precīzi pateikšu: šī koalīcija ir jau piecus gadus. Tas, ka te ir nomainījies viens spēlētājs, manuprāt, neko nemaina. Šī koalīcija, Kariņa valdība strādā jau piecus gadus. Šis ir piektais gads, kopš viņi strādā, un te nav vietas attaisnojumiem par tehniskajiem budžetiem, par to, ka, redz, mums nebija laika, vēl kaut kas. Ir jāstrādā, un mēs gribam risinājumus, nevis vienkārši balsojumus “pret”, “atturamies”, vēl kaut ko. Ir jāstrādā, kolēģi! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” ir pieteicies runāt deputāts Česlavs Batņa.

Lūdzu, Batņas kungs!

Č. Batņa (AS).

Augsti godājamais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Es nebiju domājis runāt (Starpsauciens: “Vai!” Smiekli.), bet, dzirdot to demagoģiju katru ceturtdienu, es tomēr atļaušos pateikt.

Pirmkārt. Ja runājam par absolūtajiem cipariem, ir jāatzīst, ka bāze veselības aprūpes jomā ir pieaugusi - mīnus 500 miljoni kovida naudas. Ja mēs gribam atkal kovida pandēmiju, guldām iekšā, sēžam maskās, būs tie 500 miljoni. (Starpsauciens.) Nav problēmu. Tas ir viens stāsts.

Otrkārt. Mēs jau neesam pret šiem grozījumiem nodokļos; mēs vēlreiz atkārtojam, ka šajā gadā tiks izvērtēta nodokļu politika un tiks apstiprināta prognozējama nodokļu politika, nevis... mēs kā vējā bērzu lapas... lokāmies uz vienu pusi, uz otru. Nē, mēs apstiprināsim, un Latvijas iedzīvotāji to noteikti jutīs.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Kaspara Meļņa, Ulda Auguļa, Harija Rokpeļņa un Līgas Kļaviņas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 3, atturas - 43. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Harija Rokpeļņa, Kaspara Meļņa un Līgas Kļaviņas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 183/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Vārds deputātam Armandam Krauzem - uzrunai “par”.

A. Krauze (ZZS).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Arī šis ir viens no Zaļo un Zemnieku savienības ierosinātās likumprojektu paketes - viens no priekšlikumiem, kas attiecas uz dzīves dārdzības mazināšanu.

Un, tā kā koalīcija neieklausās deputātos no opozīcijas, es lūdzu uzrakstīt runu, kuru es nolasīšu, - par to, kā ir Eiropas Savienībā, un par argumentiem, kāpēc jāmazina PVN.

Godātie klātesošie! Šodien es vēlos runāt par pārtikas pievienotās vērtības nodokļa likmēm Eiropas Savienības valstīs. Pievienotās vērtības nodoklis ir viens no būtiskākajiem nodokļiem, kas tiek iekasēts no preču un pakalpojumu pārdošanas, un ir nozīmīgs finanšu avots budžetam. Eiropas Savienības dalībvalstīs pievienotās vērtības nodokļa likmes atšķiras, un tās var ietekmēt dažādas preču un pakalpojumu grupas, tomēr pievienotās vērtības nodokļa likme ir viena no svarīgākajām, jo tā var ietekmēt ne tikai ikdienas budžetu iedzīvotājiem, bet arī viņu veselību.

Pārtikas produktu pievienotās vērtības nodokļa likmes var atšķirties atkarībā no tā, vai pārtika ir gatava patēriņam (piemēram, pusfabrikāti) vai ir neapstrādāta (piemēram, augļi un dārzeņi). Tomēr daudzās Eiropas Savienības valstīs ir izveidotas zemākas nodokļu likmes pārtikai, lai mazinātu ietekmi uz iedzīvotāju ikdienas budžetu un veicinātu veselīgākas pārtikas izvēli. Proti, pievienotās vērtības nodokļa likmes pārtikai var radīt arī neparedzētas sekas - augstākas nodokļu likmes var novērst cilvēkus no veselīgas pārtikas izvēles, jo tās var radīt augstākas cenas, kas var būt lielāks iemesls piekopt neveselīgas alternatīvas. Tāpēc ir svarīgi uzmanīgi izvērtēt pārtikas pievienotās vērtības nodokļa likmes, lai nodrošinātu līdzsvaru starp nodokļu ieņēmumiem un iedzīvotāju veselību.

Attiecībā uz pārtiku Eiropas Savienības dalībvalstīs PVN likmes var būt trīs veidu: standartlikme, samazinātā un nulles likme.

Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu PVN likme pārtikas produktiem parasti ir starp 19 un 27 procentiem. Šāda likme, standartlikme, tiek piemērota vairumam pārtikas produktu, kas nav uzskatāmi par būtiskām vai pamatprecēm.

Samazinātā PVN likme pārtikas produktiem parasti ir zemāka nekā standartlikme un parasti tiek piemērota būtiskiem pārtikas produktiem, piemēram, maizei, pienam, augļiem, dārzeņiem. Samazinātā likme atšķiras no valsts uz valsti un var svārstīties no pieciem līdz 15 procentiem. Vairākas valstis, tostarp Vācija un Nīderlande, piemēro samazināto likmi pārtikas produktiem.

Visbeidzot - nulles likme. Dažas Eiropas Savienības valstis piemēro PVN nulles likmi attiecībā uz noteiktām pārtikas precēm, it īpaši tādām, kas uzskatāmas par būtiskām precēm, - piemēram, bērnu pārtikai, dažādiem gaļas veidiem, citiem pamatpārtikas produktiem. Šādu likmju piemērošana ir paredzēta, lai veicinātu piekļuvi būtiskiem pārtikas produktiem.

Pieci argumenti, kāpēc pārtikas produktiem jāpiemēro pazeminātā PVN likme.

Pirmais. Attiecībā uz būtiskām pārtikas precēm samazinātā PVN likme ir svarīgs pasākums, lai nodrošinātu, ka būtiski pārtikas produkti ir pieejami un pieņemami ikvienam. Tādējādi var uzlaboties sabiedrības veselība un labklājība.

Otrais. Pārtikas produktu ražošana, sadale un pārdošana ir jūtīga nozare, kas var būt ļoti cieši saistīta ar vairākiem sabiedrības mērķiem, piemēram, vides aizsardzību, lauksaimniecības ilgtspēju, nodarbinātības veicināšanu. Samazinātā PVN likme var veicināt šos mērķus, veicinot pieprasījumu pēc vietēji ražotām pārtikas precēm un vietējiem ražotājiem.

Trešais. Pārtikas produktu ražošana, sadale un pārdošana ir būtiska nodarbošanās daudzās Eiropas Savienības valstīs, un, nodrošinot darba vietas daudziem cilvēkiem, samazinātā PVN likme var palīdzēt nodrošināt konkurētspēju vietējiem uzņēmējiem, kas var būt svarīgi attiecībā uz nodarbinātības saglabāšanu.

Ceturtais. Pārtikas produktu samazinātā PVN likme var palīdzēt cīnīties pret nevienlīdzību un nodrošināt, ka pārtika ir pieejama visiem, tostarp nabadzīgākajiem cilvēkiem, kuri var būt ierobežoti, kad runa ir par izvēli un piekļuvi veselīgai pārtikai.

Un visbeidzot - piektais. Samazinātā PVN likme pārtikas produktiem var veicināt veselīgākus ēšanas paradumus, jo tā padara pieejamākus daudzus veselīgus un bioloģiski vērtīgus pārtikas produktus, piemēram, dārzeņus un augļus. Tā var veicināt arī ilgtspējīgu attīstību, palīdzot cilvēkiem veidot veselīgus uztura paradumus un samazinot veselības problēmas, kas saistītas ar neveselīgu uzturu.

Un te nu es gribu pateikt, ka šo runu uzrakstīt es uzdevu mākslīgajam intelektam, un mākslīgais intelekts zināja, ka ir jāsamazina, un tie ir tā argumenti, kāpēc ir jāsamazina PVN likme. Un tad, kad es tam pajautāju, kāpēc nebūtu jāsamazina, tā argumenti nebija tik skaidri, tik konkrēti, tie nebija saistīti ar veselību; tur bija teikts aptuveni tā: izmēģiniet paši un saprotiet.

Pat mākslīgais intelekts saprot, ka PVN ir jāsamazina.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” neviens nav runājis.

Mums būs ar balsojumu jāizlemj par - cerams, deputātu rakstīta! - likumprojekta nodošanu vai nenodošanu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Harija Rokpeļņa, Kaspara Meļņa un Līgas Kļaviņas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 2, atturas - 42. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Harija Rokpeļņa, Līgas Kļaviņas un Kaspara Meļņa sagatavoto likumprojektu “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 184/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Daiga Mieriņa. Lūdzu!

D. Mieriņa (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Šis ir pēdējais no mūsu iesniegtajiem likumprojektiem par pasākumiem dzīves dārdzības mazināšanai. (Starpsaucieni.) Šodien. Šodien, jā. (Starpsaucieni. Smejas.)

Kolēģi, mēs aicinām pārskatīt medikamentu un medicīnisko ierīču kompensācijas principus.             Aicinām apstiprināt piedāvāto risinājumu nabadzības mazināšanai. Aicinām atbalstīt mūsu, ZZS, piedāvājumu - samazināt PVN medicīnas precēm.

Kolēģi, es gribu teikt, ka ir arī laba ziņa. Ledus ir sakustējies - šobrīd Veselības ministrija meklē iespēju, kā samazināt nodokli visām recepšu zālēm. Kolēģi, tas ir tāpēc, ka mēs šeit esam ilgstoši uzturējuši šo tēmu. Un paldies jums par to, ka arī jūs uzskatāt, ka tā ir laba ziņa. (Starpsaucieni.)

Kolēģi, pēc Ortveinas kundzes aprēķiniem, zāļu cenu reformas ietekme uz budžetu būtu 26 miljoni eiro. Un jūs teiksiet, ka tā ir liela summa, budžetā nav naudas. Taču, ja mēs paskatāmies uz šo budžetu un analizējam rūpīgi, tad jau šī gada budžetā mēs varam atrast līdzekļus, lai uzsāktu šo tik svarīgo reformu.

Minēšu dažus piemērus. Atteiksimies no nevajadzīgiem pētījumiem dažādās nozarēs - tas sastāda vairākus miljonus eiro.

Atbalsts krīžu mazināšanai. Pagājušogad tas bija ieplānots krietni lielāks. Protams, budžetā ir vajadzīga rezerve, bet arī šogad ieplānota milzīga summa - 622 miljoni eiro. Mēs varam paņemt no šīs summas, jo mēs zinām, ka tik daudz neiztērēs. Lūk, jums resursi!

Kolēģi, paliek jautājums - kāpēc citas valstis to var, un kāpēc mēs nevaram? Gluži vienkārši tāpēc, ka citu valstu politiķiem ir vēlme un griba. Un tā ir ļoti vienkārša atbilde. Ja mēs gribēsim, tad viss ir iespējams. Ja mēs negribēsim, mēs atradīsim simt un vienu argumentu, kāpēc to nedarīt.

Kolēģi, es vēlreiz atgādinu, ka Latvijā ir vairāk nekā 400 tūkstoši pensionāru. Un katrs piektais jeb 20,8 procenti no visiem iedzīvotājiem ir senioru vecumā, un mēs zinām, ka tieši šie cilvēki ir visvairāk pakļauti nabadzības riskam. Un zāles ir tā lieta, bez kā pensionāri nevar iztikt. Tad, kad viņi saņem pensiju, paskatieties, kas notiek pie aptiekām. Pirmais, ko viņi dara, - viņi dodas uz aptieku, jo bez zālēm viņi gluži vienkārši nevar iztikt, viņi nopērk šīs zāles un tad rēķina, cik viņiem paliek uz rokas, lai varētu nopirkt pārtiku. Kolēģi, padomājiet par to! Aizbrauciet uz laukiem, aizbrauciet un paskatieties, kāda ir situācija pensiju dienā pie aptiekām! Paskatieties, uz kurieni tad dodas pensionāri!

Kolēģi, man tiešām ir liels prieks, ka vismaz diskusija ir sākusies. Tas ir mūsu daudzo diskusiju rezultāts. Un es ļoti ticu un ļoti ceru uz jums visiem, ka mēs panāksim šo nodokļa samazinājumu medikamentiem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Harija Rokpeļņa, Līgas Kļaviņas un Kaspara Meļņa iesniegtā likumprojekta “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - nav, atturas - 44. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Kaspara Meļņa, Harija Rokpeļņa un Līgas Kļaviņas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Harijs Rokpelnis. Lūdzu!

H. Rokpelnis (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Dzīves dārdzība šobrīd Latvijā ir tikpat nenovēršams un skaidrs fakts kā tas, ka saule lec austrumos. Un tādēļ tikpat nenovēršami ZZS turpinās runāt un piedāvāt dzīves dārdzības mazināšanas plānu, jo tā ir problēma, kas ir jārisina šodien, te un tagad, un ko nevar atlikt uz rītu, parītu, uz 2024. gadu, kad kaut ko tur grozīsim, mainīsim.

Ja paskatās statistisku, vidējā alga Latvijā ir 1300 eiro, uz rokas - 960. Nav tik traki patiesībā, ja tā padomā. Bet tajā vietā, no kuras es nāku, - Valmieras pusē, Mazsalacas pusē, kur ir mani biedri, kolēģi, draugi... būšu godīgs - tur par tādu algu liela daļa var tikai sapņot. Un, ja tev jādodas uz darbu, kā tas normāli reģionos ir, no 20 līdz 40 kilometriem, sanāk diezgan daudz naudas patērēt tādai vienkāršai lietai kā degviela. Pieliet mašīnai bāku ar degvielu - 100 eiro mēnesī. Lai izbraukātu uz darbu un atpakaļ, vajag apmēram divas bākas. Daudz vai maz? Katrā gadījumā - būtiski.

Š obrīd akcīzes nodoklis benzīnam, ko valsts iekasē no mūsu iedzīvotājiem, ir 50 centi litrā, dīzeļdegvielai - 41. Tā ir naudiņa, kas būtu tā kā domāta... ko cilvēki, kas lieto ceļus, samaksā nodoklī, un tad par šo naudu remontē ceļus un uztur infrastruktūru. Bet tā nenotiek, šī akcīzes nauda nonāk mūsu kopbudžetā, un no tā tiek maksātas algas valsts pārvaldei, Kariņam tai skaitā... Vai šis ir tas veids, kā mēs to nabaga sūri grūti pelnīto naudiņu gribam lietot? Varbūt tomēr ir vērts apsvērt mūsu priekšlikumu un izskatīt komisijā akcīzes nodokļa samazinājumu - mēs rosinām par 15 centiem litrā samazināt akcīzes nodokli. Un var būt, ka mēs varam valsts sektorā par šo apjomu savilkt jostiņas - vismaz tikmēr, kamēr cilvēkiem tiešām ir grūti.

Cienījamie kolēģi, ūdens grauž akmeni ne ar spēku, bet ar pilēšanu, un mēs turpināsim runāt par šīm tēmām tikmēr, kamēr jūs mūs sadzirdēsiet.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Kaspara Meļņa, Harija Rokpeļņa un Līgas Kļaviņas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 4, atturas - 40. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Kā nākamo izskatīsim darba kārtības sadaļu “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Aināram Šleseram 2023. gada 23. februārī. Saeimas Prezidijs informē, ka ir pieņēmis lēmumu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Glorijai Grevcovai 2023. gada 23. februārī . Saeimas Prezidijs informē, ka ir pieņēmis lēmumu.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Deputāti Ainārs Šlesers, Ainars Latkovskis, Edgars Tavars, Kaspars Briškens, Viktors Valainis, Jurģis Klotiņš un Aleksejs Rosļikovs ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas nolūkā stiprināt valsts uzraudzību veiktā finanšu sektora “kapitālā remonta” negatīvās ietekmes uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu izvērtēšanai, kā arī iespējamas AS “PNB Banka” novešanas līdz maksātnespējai, AS “ABLV Bank” novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai un “Baltic International Bank SE” darbības apturēšanas apstākļu izmeklēšanai locekļu ievēlēšanu”.

Vārds deputātam Vilim Krištopanam.

V. Krištopans (LPV).

Godājamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Mēs par šo lietu jau runājam vairāk nekā... gandrīz divus gadus. Tā nav ne mana, ne mūsu partijas iegriba.

Ja kāds seko mūsu YouTube kanālam, - mēs tiešām paceļam šīs problēmas un turpināsim pacelt, un ir milzīga interese gan no finanšu industrijas, gan no klientiem, no banku klientiem, par to, ka kaut kas tomēr šajā visā lietā mums nav kārtībā.

Paldies Saeimai, kas atbalstīja komisijas izveidošanu. Tiklīdz šī iniciatīva šeit nonāca, uzreiz sāka runāt gan Finanšu ministrija, gan Latvijas Banka, gan finanšu ministrs, gan Reira kungs par to, ka kaut kas nav kārtībā ar kreditēšanu.

Kad Latvijas Banka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 11. janvārī atskaitījās par savu darbu, no sākuma, kad viņi noziņoja, likās, ka mēs esam tā kā Baltijas tīģeris. Kad mēs sākām uzdot jautājumus, tad gan Kazāka kungs, gan Purgailes kundze bija spiesti atzīt, ka tomēr Igaunijā ir daudz lielāki banku aktīvi, ka kreditēšana ir daudz labāka, ka ļoti liela daļa Latvijas uzņēmēju ver kontus vaļā Igaunijā, reģistrē pat uzņēmumus tur. Tātad kaut kas nav kārtībā.

Un acīmredzot šeit ir ļoti daudz darba, jo Latvijas valsts ir gājusi tādu policejisku ceļu. Piemēram, juridiskajā valodā jeb juridiskajā terminoloģijā to varētu ilustrēt tā: ir klients, ir advokāts, ir prokurors un ir tiesnesis - ir tā kā līdzsvars. Bet iedomājieties, ka advokāts tiek nosēdināts blakus prokuroram un visi trīs - prokurors, advokāts un tiesnesis - spēlē pret klientu. Un klients ir viens, un advokāts ziņo par klientu, ko vajag, ko nevajag. Tieši tā šobrīd ir banku sektorā.

Normālā pasaulē - un es esmu bijis klients daudzās bankās ārpus Latvijas - ir pavisam cita situācija, tur joprojām banka un klients ir kopā. Pie mums bankai ir uzliktas visas iespējamās funkcijas: VID funkcija, policijas funkcija... kādu tik nav funkciju! Un klients ir palicis viens, un tāpēc finanšu apkalpošanā mēs esam totāli atpalikuši no mūsu kaimiņiem.

Ja runā par tām trim slēgtajām bankām, tā ir tikai viena neliela sadaļa no visas šīs ķēdītes, kas mums būs jāšķetina vaļā lēnām un pakāpeniski, jo - ja runā par “PNB Banku”, piemēram, jau šodien man nāk ziņas no visiem... jūs visi esat lasījuši Guseļņikova vēstuli, bet nāk ziņas arī no bijušā NATO ģenerālsekretāra aprindām un arī no bijušā Vācijas izlūkdienesta vadītāja aprindām, ka viņi arī gatavi braukt un liecināt, ka ir apmānīti. Tur nu mēs vienkārši to politiski noklausīsimies. Ne mūsu uzdevums ir tiesāt, bet tas, ka mums ir jāmēģina izdarīt kaut kas labs visā šajā uzraudzībā pārregulētajā banku tirgū, tas, man liekas, arī jums visiem ir skaidrs.

Un, ja mums izdosies panākt to, ka Latvija, ideālā pasaulē... domājot, četru gadu laikā atkal apsteidz Igauniju - mēs bijām Igaunijai priekšā gandrīz visos parametros -, tad mēs savu darbu būsim izdarījuši. Un es uzskatu, ka komisijai ir jāstrādā tik ilgi, kamēr mēs tiekam skaidrībā, kas īsti notiek ar mūsu finanšu sektoru.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Aināra Šlesera, Ainara Latkovska, Edgara Tavara, Kaspara Briškena, Viktora Valaiņa, Jurģa Klotiņa un Alekseja Rosļikova iesniegto lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas nolūkā stiprināt valsts uzraudzību veiktā finanšu sektora “kapitālā remonta” negatīvās ietekmes uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu izvērtēšanai, kā arī iespējamas AS “PNB Banka” novešanas līdz maksātnespējai, AS “ABLV Bank” novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai un “Baltic International Bank SE” darbības apturēšanas apstākļu izmeklēšanai locekļu ievēlēšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Teiksmas Cīrules atbrīvošanu no tiesneša amata”, ko ir iesniegusi Juridiskā komisija.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Atis Deksnis.

A. Deksnis (AS).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Izskatīšanai Saeimas šodienas sēdē ir sagatavots lēmuma projekts “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Teiksmas Cīrules atbrīvošanu no tiesneša amata” - pēc pašas vēlēšanās sakarā ar došanos izdienas pensijā.

Šī gada 21. februārī Juridiskā komisija savā sēdē uzklausīja Tiesu administrācijas ziņojumu par tiesneses Teiksmas Cīrules profesionālo darbu un saņēma pozitīvu tiesneses darba novērtējumu.

Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu, un tādēļ Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu balsot un ar šī gada 1. jūniju atbrīvot tiesnesi Teiksmu Cīruli no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās sakarā ar došanos izdienas pensijā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Juridiskās komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Teiksmas Cīrules atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Kurzemes apgabaltiesas tiesneses Ritas Vīvas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - referents Atis Deksnis.

A. Deksnis (AS).

Kolēģi, līdzīgi ir sagatavots lēmuma projekts “Par Kurzemes apgabaltiesas tiesneses Ritas Vīvas atbrīvošanu no tiesneša amata” - pēc pašas vēlēšanās sakarā ar došanos izdienas pensijā.

Arī par šo jautājumu Juridiskās komisijas sēdē uzklausījām Tiesu administrācijas ziņojumu, un komisijas locekļi iepazinās ar tiesneses līdzšinējo darbu un arī saņēma viņas darba pozitīvu novērtējumu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu balsot un ar šī gada 1. jūniju atbrīvot tiesnesi Ritu Vīvu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās sakarā ar došanos izdienas pensijā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Juridiskās komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par Kurzemes apgabaltiesas tiesneses Ritas Vīvas atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Izskatīsim Juridiskās komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par Ermīna Darapoļska apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Atis Deksnis.

A. Deksnis (AS).

Jā, ir sagatavots lēmuma projekts “Par Ermīna Darapoļska apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Šī gada 21. februārī Juridiskā komisija uzklausīja Tiesu administrācijas ziņojumu par Ermīna Darapoļska līdzšinējo darba pieredzi. Komisija saņēma un izskatīja arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša ziņojumu un Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta senatoru kopsapulces atzinumu par Ermīna Darapoļska atbilstību Augstākās tiesas senatora amatam.

Komisijai bija iespēja arī ar pašu tiesnesi - amata kandidātu - tikties komisijā un uzdot interesējošos jautājumus. Darapoļska kunga līdzšinējā darba pieredze ir saistīta ar Valsts ieņēmumu dienesta Juridisko pārvaldi, un kopš 2007. gada Darapoļska kungs praktizē arī kā zvērināts advokāts.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu balsot un apstiprināt Ermīnu Darapoļski Augstākās tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Juridiskās komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par Ermīna Darapoļska apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. (Aplausi.)

Apsveicam ar ievēlēšanu!

Kā nākamo, kolēģi, izskatīsim darba kārtības sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”, otrais lasījums.

Komisijas vārdā - deputāte Daiga Mieriņa.

D. Mieriņa (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” otrajā lasījumā. Likumprojekts ir steidzams.

Likumprojekta otrajam lasījumam ir iesniegti divi priekšlikumi. Abus priekšlikumus ir iesniedzis deputāts Armands Krauze, un tie ir savstarpēji saistīti.

1. priekšlikums paredz saglabāt līdzšinējo kārtību, nosakot, ka pase vai ID karte ir obligāts personu apliecinošs dokuments, un atstājot personas ziņā izvēles tiesības, kuru no dokumentiem saņemt.

Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Un šis priekšlikums nav balsojams, jo tas dublējas ar šobrīd spēkā esošo redakciju un tam nav izstrādāts pārejas regulējums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Jā, kolēģi, es sagatavoju abus priekšlikumus, bet debatēšu tikai par vienu.

Kāpēc es sagatavoju? Tāpēc, ka esošā kārtība, kura šobrīd ir un kuru mēs nolēmām atlikt, - ka ID karte ir obligāta... ir izstrādāta, jau sākot no 2016. gada.

Toreiz, 2016. gada nogalē, Ministru kabinets sagatavoja informatīvo ziņojumu, kur argumentēja, kāpēc būtu jāievieš obligāta ID karte. Un kā galvenais arguments, kas vijas cauri šim ziņojumam... un pēc tam... starp citu, arī tā likumprojekta anotācijā, kurš sākotnēji tika apstiprināts 12. Saeimā un kuru 13. Saeima pārņēma, ir vairākkārt minēts, ka ID karte ir drošs autentifikācijas rīks, argumentējot, ka vēl ir virkne rīku, piemēram, dažādi banku autentifikācijas rīki, bet šie nav droši, tie ir dažādi, un nav vienotas banku autentifikācijas rīki, bet šie nav droši, tie ir dažādi, un nav vienotas sistēmas. Tātad ID karte ir tas vienīgais un unikālais...

Tagad ir 2023. gads, tātad ir pagājuši jau daudzi gadi. Un es atgādināšu, ka ID karte ar tajā iestrādātajām funkcijām nav vienīgais rīks, kas ir paredzēts autentifikācijai valsts sistēmās Latvija.lv un daudz kur citur; ir arī eParaksts mobile, kas ir tāds pats rīks, ko, starp citu, nodrošina valsts uzņēmums. Un tie argumenti, kas ir minēti likuma anotācijā, vairs nav mūsdienīgi un aktuāli.

Es dzirdēju komisijā viedokli gan no VARAM, gan arī no citiem ierēdņiem. Un man ir radies priekšstats, ka viņi pēc inerces virzās uz priekšu: ja mēs reiz nolēmām, tad tā darīsim, argumentējot, ka tomēr tas ir nepieciešams.

Tur arī... kaut kur izskanēja argumenti, ka, piemēram, noteiktas iedzīvotāju grupas, kuras saņems atlaides sabiedriskajā transportā, varēs autentificēties ar ID karti. Nu, tādā gadījumā arī tām atsevišķajām grupām vajag ID karti.

Bet visiem... man liekas, ID karte vairs nav tas, kas ir moderns un mūsdienīgs rīks. Vēl jo vairāk - ja mēs esam nosprauduši 2030. gadu kā pēdējo termiņu; tad tas būs vēl pēc septiņiem gadiem, un būs pagājuši jau padsmit gadi, un faktiski to ideju, ko ielikām pirms padsmit gadiem... mēs 2030. gadā dabūsim, ka beidzot tā būs Latvijā riktīgi spēkā. Jautājums - vai tas ir vajadzīgs mūsdienās, kad attīstās tehnoloģijas?

Un atcerieties - kovida laiki visiem nepatika, mūs tramdīja, prasīja sertifikātus, viltoja pašu potēšanās faktu, bet nav zināms neviens fakts, ka kaut kur kāds būtu viltojis QR kodu, kas bija digitāls, kas bija telefonā.

Tas, ko es gribu pateikt, - ka tehnoloģijas attīstās un laiks iet uz priekšu, un, visticamāk, deputāti, kuri 2030. gadā spriedīs par šo tēmu, ar smaidu skatīsies, kā mēs esam apstiprinājuši kaut ko tādu nemodernu, nedaudz senilu.

Un es atgādināšu vēl vienu lietu - ka Latvija vienmēr ir nedaudz aizmugurē, piemēram, kaut vai tai pašai Igaunijai. Tur šādu eParakstu mobile jau ieviesa... es varu kļūdīties, bet... jau vairākus gadus pirms tam, kad to izdarīja Latvija (var būt, ka tie ir pat kādi pieci gadi).

Un, saliekot to visu kopā, es domāju, ka nevajag piespiest cilvēkus obligāti paņemt ID karti.

Protams, ierēdņi teica: jā, varēs izvēlēties pasi vai ID karti; pase nebūs obligāti jāņem, bet, ja nu kādam negribas ID karti un viņš daudz brauc uz ārzemēm, viņš paņem tikai pasi, un tā der kā identifikācijas līdzeklis. Vai arī otrādi. Protams, viena daļa, kas nebrauc, neņems to pasi.

Tāpēc šo, 1., priekšlikumu, tā kā tas nav balsojums, es atsaucu, bet aicinu balsot par 2. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu komisijas vārdā - referente Daiga Mieriņa.

D. Mieriņa. Jā, paldies.

2. priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Nē, mums... Tātad tas ir atsaukts un nav atbalstīts, un nav balsojams.

Lūdzu!

D. Mieriņa. Jā.

2. priekšlikums paredz atteikties no pārejas noteikumos noteiktajiem termiņiem un nosacījuma par ID kartes saņemšanas obligātumu. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts. Vai deputāti piekrīt? (Starpsaucieni: “Balsojumu!”) Deputāti lūdz balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Armanda Krauzes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 59, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

D. Mieriņa. Paldies.

Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Paldies.

Kolēģi, ir pienācis laiks kārtējam pārtraukumam.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu_rezultātu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, - paziņojumi.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Informēju, ka Dzeltenajā zālē tūlīt tiks dibināta deputātu grupa sadarbībai ar Uzbekistānas parlamentu. Vēršos pie ikviena, kuram ir interese, - lūdzu, pievienojieties! Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad tiks dibināta grupa sadarbībai ar Uzbekistānu.

Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Informēju, ka pulksten 12.40 Sarkanajā zālē būs parlamentārās izmeklēšanas komisijas pirmā sēde, kurā tiks ievēlētas amatpersonas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai. (Zālē troksnis.)

A. Ņenaševa (14. Saeimas sekretāra biedre).

Es pagaidīšu, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, joprojām paliekam savās vietās un sagaidām balsošanas rezultātu nolasīšanu!

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Lūdzu!

A. Ņenaševa. Kolēģi! Reģistrējušies ir 85 deputāti. Nav reģistrējušies 15: Hosams Abu Meri, Skaidrīte Ābrama, Ieva Brante, Edmunds Cepurītis, Ingrīda Circene, Glorija Grevcova, Arnolds Jātnieks, Rihards Kols, Dmitrijs Kovaļenko, Edgars Putra, Jānis Reirs, Edvards Smiltēns, Ainārs Šlesers, Atis Švinka un Edmunds Teirumnieks.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tagad pasludinu sēdes pārtraukumu. Atgriežamies pulksten 13.30.

Sēdes pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja biedre
Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Ir pulksten 13.31, ir laiks atsākt Saeimas sēdi. Pārtraukumam atvēlētais laiks ir beidzies. Lūdzu deputātus ieņemt savas vietas, lai varam turpināt sēdes darba kārtības izskatīšanu. (Pauze.) Paldies.

Taču, pirms turpināsim izskatīt Saeimas sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus atbilstoši to secībai, vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu pieprasījumu aizsardzības ministrei un ka, ievērojot Saeimas kārtības rullī noteikto kārtību, pieprasījums ir iekļauts Saeimas sēdes darba kārtībā.

Tagad mums jāizskata atlikušie jautājumi sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”, trešais lasījums.

Vārds deputātei Daigai Mieriņai - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ziņojumam.

D. Mieriņa (ZZS).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” trešajā lasījumā. Vēršu jūsu uzmanību, ka likumprojekts izstrādāts un virzāms vienotā paketē ar likumprojektu “Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā”, kurš sēdes darba kārtībā ir nākamais, un ka abu šo likumprojektu koncepcija paredz Pārresoru koordinācijas centra pievienošanu Valsts kancelejai.

Likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” trešajam lasījumam ir iesniegts viens priekšlikums, un to ir izstrādājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Komisijas priekšlikums precizē norādi par likuma spēkā stāšanās laiku, nosakot, ka likums stājas spēkā 2023. gada 15. martā.

Aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts, un deputāti piekrīt.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

D. Mieriņa. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā”, trešais lasījums.

Vārds komisijas referentei deputātei Daigai Mieriņai. Lūdzu!

D. Mieriņa (ZZS).

Kolēģi! Kā jau minēju, šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo, nupat atbalstīto likumprojektu.

Likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegti trīs priekšlikumi.

1. - deputāta Jāņa Grasberga priekšlikums. Tas paredz papildināt 12. panta redakciju ar jēdzienu “tautas ataudze”... kā izdalītu jēdzienu.

Komisijā bija ļoti plašas debates, taču diskusiju rezultāts bija tas, ka, ņemot vērā arī Valsts kancelejas un Labklājības ministrijas paustos viedokļus, komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds Saeimas priekšsēdētāja biedram deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Godātā Saeimas sēdes vadītāja! Cienījamie deputāti un godātās deputātes! Nedaudz paskaidrošu priekšlikuma būtību, skatoties kopumā uz šo likumu.

Tā kā Pārresoru koordinācijas centrs tiek apvienots... principā pievienots Valsts kancelejai, darbību neturpina Demogrāfisko lietu centrs.

Jā, mēs komisijā saņēmām vēstuli no Ministru prezidenta biroja ar skaidrojumu, ka bērnu un demogrāfijas jautājumi tiek koncentrēti Labklājības ministrijā, bet Labklājības ministrijā es neatrodu jaunu nodaļu, departamentu vai kādu institūciju, kas darbotos kā ekspertu platforma un spētu veikt pārresorisko darbību.

Paskaidrošu nedaudz sīkāk. Mans pašmērķis nav ar šiem grozījumiem spītīgi starp rindiņām ierakstīt vārdus “tautas ataudze”, bet gan iesaukties: “Hei, kolēģi, kas notiek demogrāfijas, tautas ataudzes jomā Latvijā?”, pievērst jūsu visu uzmanību šīm lietām un nekavējoties skandināt šos trauksmes zvanus.

Un tālāk. Pēc būtības mums ir nepieciešama institūcija, kas ne tikai ierakstīta attīstības dokumentos, bet reāli eksistē un uzņemas atbildību, veic sadarbību starp ministrijām, dienestiem, pašvaldībām.

Tautas ataudzes jautājumi prasa koordinēšanu starp ļoti daudzām institūcijām. Mums kopīgiem spēkiem ir jāizmaina šī demogrāfijas lejupslīde, izvēloties pareizās stratēģijas, un tas ir iespējams, veidojot politiku, kur ir balanss starp ģimenes un darba dzīvi, kā arī ienākumu izlīdzinājumu pēc bērna piedzimšanas. Un tādēļ svarīgi ir parūpēties gan par jau piedzimušajiem bērniem, gan sniegt drošības sajūtu jaunajām ģimenēm, kas vēl ir pārdomās par ģimenes pieaugumu.

Tikpat svarīga ir vides infrastruktūras nodrošināšana ciematos, daudzstāvu māju pagalmos. Un noteikti jaunajām ģimenēm svarīgs jautājums ir mājokļu nodrošinājums. Piemēram, ja būtu pieejami mājokļi uz pašvaldības zemes ar izpirkuma tiesībām, īpaši svarīga šāda programma būtu tieši reģionos. Un, protams, arī viena vecāka ģimenes un alimentu jautājumi iekļaujas tautas ataudzes stratēģijā. Un, lai mazinātu šķirto laulību augstos rādītājus, ir jāievieš atbalsta sistēma kursiem laulāto attiecību un vecāku pratības stiprināšanai.

Izveidojot Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisiju, pirmo soli esam jau spēruši, bet ir nepieciešama institūcija arī izpildvaras pusē. Lasot šo vēstuli no Ministru kabineta, es varu piekrist, ka atbildību uzņemas Labklājības ministrija, bet šobrīd būtu jāizveido vismaz nodaļa vai departaments Labklājības ministrijā - ar noteikumu, ka tiek piešķirts arī papildbudžets, budžeta finansējums -, kā arī jāļauj paplašināt štata vietas darbiniekiem, kuri spēj izstrādāt, pilnveidot un turpināt šo tautas ataudzes stratēģiju un spēj pārresoriski koordinēt veicamos darbus starp ministrijām, citādi tautas ataudze paliek tikai ieraksts plānošanas dokumentos.

Jāpaveic ir daudz. Mums jārada lietu un apstākļu kopums, lai Latvija būtu iekārojama dzīvesvieta ģimenēm ar bērniem un cilvēki vēlētos šeit radīt bērnus. Aizņemoties nedaudz kādus vārdus no aizsardzības jomas, es gribu teikt, ka mums ir jāizveido visaptveroša tautas ataudzes un demogrāfijas politika.

Un, kolēģi, cerot uz jūsu atbalstu, īpaši raugos uz deputātiem, kas ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Es ceru, ka mēs spēsim stiprināt šīs jaunās institūcijas izveidi Labklājības ministrijas personā jeb pakļautībā.

Un pēc visām šīs komisijas diskusijām, pēc tā, ko mēs runājām gan ar Valsts kanceleju, gan arī ar deputātiem, principā es arī... nonācu pie tā, ka es atbalstu to, ka tautas ataudzes, demogrāfijas un bērnu lietu jautājumus mēs koncentrējam Labklājības ministrijā.

Un tāpēc arī atsaucu savus priekšlikumus - gan šo, gan arī nākamo.

Paldies jums. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Priekšlikums tātad ir atsaukts un nav balsojams.

D. Mieriņa. Jā, 2. un 3. priekšlikums tad arī ir atsaukts.

Es aicinu (Starpsaucieni: “Trešais...”)...

Sēdes vadītāja. 2. priekšlikums ir atsaukts.

D. Mieriņa. Jā, 2. priekšlikums ir atsaukts.

Un 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Precizē norādi par likuma spēkā stāšanās laiku.

Aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Mieriņa. Jā, paldies.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavotā likumprojekta “Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Juridiskās komisijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, otrais lasījums.

Komisijas vārdā - deputāte Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Labdien, augsti godātais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 25/Lp14).

Atgādinu, ka likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija, izpildot Ministru kabineta atbalstīto Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu 2016.-2020. gadam īstenošanas plānu un nodrošinot nacionālā regulējuma atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, lai uzlabotu ar pārstrukturēšanu, maksātnespēju un parādsaistību dzēšanu saistīto procedūru darbību, it īpaši to ilguma saīsināšanas ziņā, paredzot būtiskākos nepieciešamos grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumā, vienlaikus risinot atsevišķus nacionālā līmenī identificētus problēmjautājumus.

Juridiskā komisija savās 2023. gada 24. janvāra un 1. februāra sēdēs izskatīja likumprojekta otrajam lasījumam saņemtos priekšlikumus.

1. - tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 2. - tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Krasta. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Krasta. 5. - tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Krasta. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Krasta. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. 11. - tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Krasta. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

A. Krasta. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Krasta. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Krasta. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

A. Krasta. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

A. Krasta. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

A. Krasta. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Krasta. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Krasta. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

A. Krasta. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

A. Krasta. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Krasta. 32. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. 33. - zemkopības ministra Šmita priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 35. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Krasta. 34. - tieslietu ministres Ineses Lībiņas‑Egneres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 35. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

A. Krasta. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Krasta. 38. - tieslietu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 39. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Krasta. 39. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Krasta. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Krasta. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 44. - tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Krasta. 46. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Krasta. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

A. Krasta. 48. - tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 49. - tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 50. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Krasta. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Krasta. Komisija noteica par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam piecas dienas jeb 28. februāri.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šī gada 28. februāris. Deputāti piekrīt.

Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos deputāte Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Atgādinu, ka šis likumprojekts nepieciešams, lai veiktu izmaiņas procesuālajās normās atbilstoši nupat izskatītajam likumprojektam “Grozījumi Maksātnespējas likumā”.

Juridiskā komisija savās 2023. gada 7. februāra un 15. februāra sēdēs izskatīja likumprojektu pirms otrā lasījuma un tam saņemtos priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 2. - tieslietu ministres Ineses Lībiņas‑Egneres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Krasta. 4. - tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 5. - tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

A. Krasta. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Krasta. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Krasta. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Kolēģi, lūdzu, saglabāsim zemāku trokšņa līmeni.

A. Krasta. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. 14. - tieslietu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15. un 16. - komisijas priekšlikumos.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Krasta. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. 17. - tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Krasta. 19. - tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 20. - tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 21. - tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Krasta. 22. - tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

A. Krasta. 23. - tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 24. - tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Krasta. 25. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

A. Krasta. 26. - tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Krasta. Arī šā likumprojekta trešajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - piecas dienas jeb 28. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu par termiņu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 28. februāris. Paldies.

A. Krasta. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Igors Rajevs.

I. Rajevs (AS).

Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija likumprojektu “Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā” izskatīja vakar - savā 22. februāra sēdē.

Likumprojekts paredz būtisku pienesumu valsts drošībai, nosakot robežas apsardzībai nepieciešamajā infrastruktūrā ietilpstošo robežuzraudzības tehnisko līdzekļu - klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu - un ar to saistītās infrastruktūras izbūves procesu un deleģējot tā veikšanu valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”.

Ievērojot, ka tehnoloģiskais risinājums ir neatņemama ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras sastāvdaļa, nav mazsvarīgs tas fakts, ka LVRTC ir simtprocentīgi valstij piederoša neprivatizējama kapitālsabiedrība.

Savukārt kā atbildīgā iestāde par tehnoloģiskā risinājuma izbūvē un ieviešanā iesaistīto institūciju darbu operatīvo koordinēšanu tiek noteikta, protams, Valsts robežsardze.

Kā tehnoloģiskais risinājums izstrādes projekts realizēts jau kopš 2017. gada - kopējā LVRTC un Iekšlietu ministrijas izveidotajā laboratorijā. Sākotnēji šo projektu plānots realizēt uz Latvijas un Baltkrievijas robežas un turpinājumā attīstīt to pašu uz Latvijas un Krievijas robežas.

Tā kā ir izsludināta ārkārtas situācija un nelegālās migrācijas spiedienam ir pieaugoša tendence, komisija vienbalsīgi pievienojās Ministru kabineta lūgumam par steidzamību.

Tādēļ komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad mums vispirms jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

I. Rajevs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un datumu tā izskatīšanai otrajā lasījumā.

I. Rajevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šī gada 27. februāra pulksten 12.00, un izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē - 2. martā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šī gada 27. februāra pulksten 12.00, un likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā izskatīsim Saeimas sēdē šī gada 2. martā.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā””, pirmais lasījums.

Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Nataļja Marčenko‑Jodko.

N. Marčenko‑Jodko (ST!).

Augsti godātai Saeimas Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija savā 21. februāra sēdē ir izskatījusi un atbalstījusi likumprojekta “Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā”” virzīšanu balsošanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Izskatāmais likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas, ar ko groza direktīvu par pārstrukturēšanu un maksātnespēju attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu, prasību ieviešanu nacionālajos tiesību aktos.

Vēršu jūsu uzmanību, ka 2019. gada 27. novembrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva, ar ko groza iepriekš minēto direktīvu attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu, ar kuru tika paplašināta darbinieku līdzdalība, nosakot, ka darbinieku līdzdalība ir piemērojama arī pārrobežu sadalīšanā un pārveidošanā. Proti, minētais likums ietver nosacījumus, kas izriet no minētās direktīvas, bet nepieciešams nodrošināt, lai likums atbilstu arī iepriekš minētās 2019. gadā pieņemtās direktīvas prasībām.

Piebildīšu, ka likumprojekts... likums labvēlīgi ietekmēs darbinieku tiesību aizsardzību un realizāciju pārrobežu reorganizācijā iesaistītajās kapitālsabiedrībās.

Ņemot vērā to, ka šis likumprojekts izskatīšanai Saeimā ir virzāms vienotā paketē - vienlaikus ar grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un grozījumiem Komerclikumā -, Sociālo un darba lietu komisija aicina likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad mums ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojektam steidzamība ir piešķirta.

N. Marčenko‑Jodko. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā.

N. Marčenko‑Jodko. Paldies, kolēģi, par atbalstu pirmajā lasījumā.

Komisija par priekšlikumu iesniegšanas termiņu aicina noteikt šī gada 6. martu.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana Saeimas sēdē?

N. Marčenko‑Jodko. Izskatīšana Saeimas sēdē otrajā lasījumā - 9. martā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam, galīgajam, lasījumam - šī gada 6. marts un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē - šī gada 9. martā.

Paldies.

Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”, pirmais lasījums.

Likumprojektu pirmajam lasījumam ir sagatavojusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Izskatām valdības iesniegto likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” pirmajā lasījumā.

Likumprojektu izstrādājusi Tieslietu ministrija. Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes pārrobežu reorganizācijas direktīvas un digitalizācijas direktīvas prasību ieviešanu nacionālajos tiesību aktos.

Likumprojekta mērķi ir vairāki.

Pirmais. Pārskatīt pārrobežu apvienošanas kārtību un ieviest divus jaunus pārrobežu reorganizācijas veidus: pārrobežu sadalīšanu un pārrobežu pārveidošanu.

Otrais. Uzlabot un vienkāršot nacionālo reorganizācijas procesu.

Trešais. Izslēgt no komercdarbības vides citās Eiropas Savienības dalībvalstīs sodītas personas.

Ceturtais. Pārskatīt padomes lomu un funkcijas, kā arī stiprināt padomes pārraudzības funkciju.

Piektais. Pilnveidot dividenžu sadales kārtību, ļaujot kapitālsabiedrības dividendes dalībniekiem sadalīt, ievērojot ne tikai proporcionalitātes principu, bet arī vienojoties par citu dividenžu sadales kārtību.

Un sestais. Mazināt slogu biržā kotētajām sabiedrībām, samazinot likumā noteikto minimālo valdes un padomes locekļu skaitu.

Komisija tika informēta, ka likumprojekts sagatavots, darba grupā konsultējoties ar lielākajām Latvijas uzņēmēju organizācijām, un arī komisijas sēdes laikā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis apstiprināja šo informāciju.

Vēlos informēt, ka Ministru kabinets lūdza atzīt likumprojektu par steidzamu un izskatīt to vienlaikus ar likumprojektiem “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” un “Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā””.

Ņemot vērā likumprojekta lielo apjomu un nozīmīgumu, komisijā tika izteikts viedoklis skatīt likumprojektu ierastajā kārtībā - trīs lasījumos. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi minēto likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdz Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēt neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M. Felss. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šī gada 2. marts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šī gada 2. marts. Paldies.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Dzelzceļa likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija aicina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Komisijas vārdā - deputāte Linda Matisone.

L. Matisone (AS).

Godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirmajā lasījumā izskatīja Satiksmes ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījums Dzelzceļa likumā”.

Tas ir tehnisks grozījums, kas nepieciešams, lai pagarinātu termiņu Ministru kabineta noteikumu izstrādei, kas saistīti ar aizsargjoslu izveidošanas ap dzelzceļa līnijām regulējumu un atlīdzību par zemes lietošanas tiesību aprobežojumu, ja šai dzelzceļa infrastruktūrai un ar to saistītajiem objektiem ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss. Komisijā notika diskusijas par valdības noteikumu izstrādei nepieciešamo laiku.

Komisija atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Tātad mums ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Dzelzceļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

L. Matisone. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Dzelzceļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

L. Matisone. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27. februāris, un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē - 2. martā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam, galīgajam, lasījumam - šī gada 27. februāris un likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē galīgajā lasījumā - 2. martā.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Zelderis.

E. Zelderis (PRO).

Godātais Prezidij! Kolēģi! Vakar Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu, kurā ir runa par vairāku direktīvu normu pārņemšanu - par komercdarbības ierobežojumiem saistībā ar aizliegumiem ieņemt amatus komercsabiedrībās, kapitālsabiedrībās un arī par atsevišķu kapitālsabiedrību pārrobežu reorganizāciju starp dalībvalstīm. Tas ir par informācijas apmaiņu starp reģistriem, digitālajiem rīkiem, lai veicinātu šo sadarbību, to uzlabotu. Tas saistīts arī ar pirmīt izskatīto likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”, kas tika izskatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Juridiskā komisija likumprojektu vienbalsīgi atbalstīja un lūdz arī jūs to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E. Zelderis. Komisija lūdz noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam - šī gada 2. marts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 2. marts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par karteļa izbeigšanu reģionālās nozīmes pasažieru pārvadājumos”, ko iesnieguši deputāti Viktors Valainis, Uldis Augulis, Armands Krauze, Harijs Rokpelnis, Anita Brakovska, Gundars Daudze, Augusts Brigmanis, Daiga Mieriņa, Jānis Vucāns un Līga Kļaviņa, kā arī lēmuma projekts “Par aizliegtas vienošanās rezultātā noslēgto līgumu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu izbeigšanas izvērtējumu un pārkāpuma dēļ radīto zaudējumu atlīdzināšanu”, ko iesnieguši deputāti Skaidrīte Ābrama, Jana Simanovska, Andris Sprūds, Andris Šuvajevs, Kaspars Briškens, Edgars Zelderis, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Atis Švinka un Edmunds Cepurītis.

Edgars Zelderis, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Atis Švinka un Edmunds Cepurītis.

 

Abus deputātu iesniegtos lēmumu projektus Saeima savā 2023. gada 31. janvāra sēdē nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai izvērtēšanai, un tā ir sagatavojusi un iesniegusi alternatīvu lēmuma projektu “Par aizliegtas vienošanās rezultātā noslēgto iepirkuma līgumu pasažieru reģionālo pārvadājumu jomā izbeigšanas un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktības izvērtējumu”. Arī šis lēmuma projekts ir iekļauts Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā.

Vispirms izskaidrošu visu iesniegto lēmumu projektu izskatīšanas kārtību un tad došu vārdu referentam.

Tātad vispirms komisijas vārdā tiks ziņots par abiem deputātu iesniegtajiem lēmumu projektiem, kā arī par komisijas iesniegto alternatīvo lēmuma projektu, un tad tiks atklātas debates par visiem lēmumu projektiem kopā. Pēc debatēm vispirms balsosim par katru no deputātu iesniegtajiem lēmumu projektiem, kurus komisija lūgusi noraidīt, un tad - par komisijas izstrādātā alternatīvā lēmuma projekta atbalstīšanu.

Komisijas vārdā - deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Sēdes vadītāja! Deputāti! Komisijā tika iesniegts... un komisija lēma virzīt savu priekšlikumu. Šā gada 5. janvārī Konkurences padome pieņēma lēmumu lietā “Par Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas un Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 1. punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu”, kurā konstatēja pārkāpumu - aizliegtu vienošanos - pasažieru reģionālo pārvadājumu ar autobusiem jomā un uzlika naudas sodus SIA “Latvijas Sabiedriskais Autobuss”, akciju sabiedrībai “LIEPĀJAS AUTOBUSU PARKS” un akciju sabiedrībai “Nordeka”.

Šā gada 31. janvārī Saeima nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai divus deputātu iesniegtos Saeimas lēmumu projektus, kuru mērķis ir uzdot valdībai izvērtēt iespēju lauzt iepirkuma līgumus ar trim komercsabiedrībām, attiecībā uz kurām Konkurences padome ir konstatējusi aizliegtas vienošanās pārkāpumu konkrētajā iepirkumā.

Piekrītot iepirkuma līguma laušanas iespēju izvērtēšanas nepieciešamībai un apzinoties vajadzību nodrošināt nepārtrauktu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālās nozīmes maršrutos, komisija izstrādāja alternatīvu lēmuma projektu, kas valdībai paredz trīs uzdevumus.

Šie trīs uzdevumi ir: Saeima nolemj uzdot Ministru kabinetam, iesaistot Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Satiksmes ministriju, Tieslietu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju atbilstoši katras attiecīgās ministrijas kompetencei... Tātad trīs jautājumi.

Pirmais. Viena mēneša laikā izvērtēt iespēju izbeigt ar SIA “Latvijas Sabiedriskais Autobuss”, akciju sabiedrību “LIEPĀJAS AUTOBUSU PARKS” un akciju sabiedrību “Nordeka” noslēgtos iepirkuma līgumus, tai skaitā veikt zaudējumu piedziņu, kā arī izvērtēt ar līgumu izbeigšanu saistītās tiesiskās sekas un riskus.

Otrais. Viena mēneša laikā izvērtēt iespēju nodrošināt nepārtrauktu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālās nozīmes maršrutu tīklā, tai skaitā izsludināt jaunus iepirkumu konkursus.

Un trešais. Trīs mēnešu laikā izvērtēt, vai nepieciešams izdarīt grozījumus attiecīgu tiesību jomu regulējošos normatīvajos aktos, tai skaitā attiecībā uz iepirkuma līguma saturu, un informēt par to Saeimu (tātad mūs).

Lai Ministru kabinets varētu ķerties pie darba, komisija lūdz neatbalstīt Saeimas lēmuma projektus Nr. 116/Lm14 un Nr. 120/Lm14 un atbalstīt komisijas izstrādāto alternatīvo Saeimas lēmuma projektu Nr. 152/Lm14.

Un, jā, galvenā doma bija tā, ka šī atbildība gultos ne tikai uz Satiksmes ministriju, bet ka mēs izvērtētu šo jautājumu, iesaistot arī Tieslietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju, jo šis ir diezgan kliedzošs jautājums. Par šo vienbalsīgi nobalsoja visa Saeimas komisija.

Galvenais ir izdarīt secinājumus, lai nākotnē nebūtu situāciju, ka valsts ir zaudētāja, ja notiek šāds negodīgs konkurences pārkāpums... un, laužot līgumus, ir jāpilda finansiālās saistības... un, lai turpmāk, šādus līgumus parakstot, nebūtu ietverti šādi riski.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi, kolēģes! Mēs esam patiesi gandarīti, ka komisijā pēc būtības ir atbalstītas šīs paralēlās - PROGRESĪVO un ZZS frakcijas virzītās - iniciatīvas par aizliegtas vienošanās rezultātā noslēgto sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumu izbeigšanas un zaudējumu piedzīšanas izvērtējumu. Mēs paļaujamies uz to, ka Ministru kabinets alternatīvajā lēmuma projektā noteiktajos termiņos to rūpīgi izdarīs, iesaistot vairāku resoru ministrijas, kā referents tikko jau akcentēja, vienlaikus apzinoties, ka Satiksmes ministrijai un SIA “Autotransporta direkcija” šīs izmeklēšanas kontekstā pastāv zināms interešu konflikts, kas, protams, ir jāņem vērā.

Skatoties plašākā kontekstā, mēs pieturamies pie pārliecības, ka vidējā termiņā visur, kur tas objektīvi ir iespējams, par sabiedrisko pārvadājumu mugurkaulu jānostiprina dzelzceļa pārvadājumi, autotransportu izmantojot pasažieru nogādāšanai uz un no dzelzceļa stacijām.

Apstākļos, kad elektrificētajā zonā jau šogad kustību uzsāks jaunie, modernie vilcieni, kurus mēs visi esam ļoti ilgi gaidījuši, un neelektrificētajā zonā tuvāko piecu gadu laikā būs pieejami bateriju vilcieni, nav pieļaujama situācija, ka tiktu slēgti jauni dublējoši ilgtermiņa, tas ir, 10 gadu, valsts dotētu autopārvadājumu līgumi, īpaši dzelzceļam paralēlajos maršrutos.

Vienlaikus, ņemot vērā gan smagās apsūdzības kartelī iesaistītajiem sabiedrisko pārvadājumu sniedzējiem un to radītos iespējamos zaudējumus valstij un sabiedrībai, gan arī nepieciešamību veidot jaunu sabiedrisko pārvadājumu stratēģiju, attiecīgi par tās mugurkaulu nostiprinot dzelzceļu, mēs vēlreiz akcentējam - mēs kritiski vērtējam koalīcijas lēmumu piešķirt papildu 10 miljonus eiro finansējumu sabiedrisko pārvadājumu dotācijām. Mūsuprāt, gādīgs saimnieks vispirms izvērtētu esošās sistēmas efektivitāti un nākotnes iespējas, pirms tai uzliktu milzīgu ielāpu 10 miljonu apmērā.

Visbeidzot - mēs pozitīvi vērtējam to, ka ir atbalstīta mūsu ideja Ministru kabinetam sagatavot priekšlikumus, lai nākotnē šāda veida iepirkumos ietvertu klauzulu par līguma laušanu un nodrošinājumu gadījumos, ja Konkurences padome konstatē aizliegtas vienošanās faktu. Vienlaikus mēs rosinām papildināt attiecīgos tiesību aktus - līdzīgi kā to jau vairākus gadus ir rekomendējusi Konkurences padome -, nosakot atbildību par šāda veida pārkāpumiem ne tikai konkrētajiem uzņēmumiem, bet arī konkrētajām iesaistīto uzņēmumu amatpersonām.

Aicinu atbalstīt alternatīvo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājam ir kas piebilstams? (Dep. A. Kulbergs: “Nav.”) Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes, Harija Rokpeļņa, Anitas Brakovskas, Gundara Daudzes, Augusta Brigmaņa, Daigas Mieriņas, Jāņa Vucāna un Līgas Kļaviņas iesniegto lēmuma projektu “Par karteļa izbeigšanu reģionālās nozīmes pasažieru pārvadājumos” (Nr. 116/Lm14)! (Atgādinu, ka komisija šo lēmuma projektu aicina noraidīt.) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 58, atturas - 20. Lēmuma projekts ir noraidīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Skaidrītes Ābramas, Janas Simanovskas, Andra Sprūda, Andra Šuvajeva, Kaspara Briškena, Edgara Zeldera, Antoņinas Ņenaševas, Leilas Rasimas, Ata Švinkas un Edmunda Cepurīša iesniegto lēmuma projektu “Par aizliegtas vienošanās rezultātā noslēgto līgumu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu izbeigšanas izvērtējumu un pārkāpuma dēļ radīto zaudējumu atlīdzināšanu” (Nr. 120/Lm14)! (Komisija aicina arī šo lēmuma projektu noraidīt.) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 54, atturas - 19. Lēmuma projekts ir noraidīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par komisijas izstrādāto alternatīvo lēmuma projektu “Par aizliegtas vienošanās rezultātā noslēgto iepirkuma līgumu pasažieru reģionālo pārvadājumu jomā izbeigšanas un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktības izvērtējumu” (Nr. 152/Lm14)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumiem”.

Lēmuma projekts “Par deputātes Glorijas Grevcovas izslēgšanu no sešām Saeimas sēdēm”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Irma Kalniņa.

Irma Kalniņa (JV).

Cienītā Saeimas sēdes vadītāja! Cienītās deputātes un godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija savā šī gada 15. februāra sēdē izskatīja Saeimas deputātes Glorijas Grevcovas Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu, kura tika ierosināta, pamatojoties uz deputāta Edvīna Šnores iesniegumu. Iesniegumā tika lūgts izvērtēt deputātes Glorijas Grevcovas komentārus, kurus viņa publicēja sociālajos tīklos pēc Latvijas Okupācijas muzeja apmeklējuma.

Uzklausījusi deputāti Gloriju Grevcovu, komisija konstatēja, ka deputāte ar savu rīcību ir pārkāpusi Saeimas deputātu ētikas kodeksa 4. un 7. punktu.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 179. panta septītās daļas 5. punktu komisija, pieciem deputātiem balsojot “par”, četriem deputātiem atturoties un diviem deputātiem nebalsojot, nolēma ierosināt Saeimai izslēgt deputāti Gloriju Grevcovu no sešām Saeimas sēdēm.

Lūdzu atbalstīt sagatavoto Saeimas lēmuma projektu “Par deputātes Glorijas Grevcovas izslēgšanu no sešām Saeimas sēdēm”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājai.

Debatēt neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par deputātes Glorijas Grevcovas izslēgšanu no sešām Saeimas sēdēm”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Līdz ar to deputāte Glorija Grevcova tiek izslēgta no sešām Saeimas sēdēm.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kristapa Krištopana, Lindas Liepiņas, Viļa Krištopana, Ramonas Petravičas, Oļega Burova, Edmunda Zivtiņa, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera, Alekseja Rosļikova un Svetlanas Čulkovas pieprasījumu aizsardzības ministrei Inārai Mūrniecei “Par loģistikas pakalpojuma par pārtikas piegādi NBS vajadzībām līgumu”. Pieprasījums ir pieejams visiem deputātiem, likumdošanas datubāzē tas ir reģistrēts ar numuru 4/P14.

Iesniedzēji ir lūguši vārdu pieprasījuma motivācijai.

Iesniedzēju vārdā - deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātā Saeimas sēdes vadītāja! Cienītās deputātes un godātie deputāti! Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 124. panta pirmajai daļai mēs iesniedzām aizsardzības ministrei Inārai Mūrniecei adresētu pieprasījumu.

Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja publiski pieejamo informāciju 2022. gada 20. decembrī starp Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centru un SIA “Zītari LZ” tika noslēgts iepirkuma līgums par loģistikas pakalpojumiem - par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām turpmākajiem pieciem gadiem - par kopējo summu 220 miljoni eiro; ar iespēju palielināt līgumcenu līdz 330 miljoniem eiro.

Līgums uzliek par pienākumu nelielajam uzņēmumam SIA “Zītari LZ” izveidot noteiktu loģistikas sistēmu, kas nodrošinās “ikdienas pārtikas piegādi NBS krīzes/ārkārtas un izņēmuma stāvokļa gadījumā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu”.

Atbilstoši publiski pieejamai informācijai SIA “Zītari LZ” apgrozījums 2021. gadā bija 562 tūkstoši eiro un peļņa - 141 tūkstotis eiro. 220 miljonu eiro vērtais līgums ar uzņēmumu, kam ir šādi finanšu rādītāji, raisa virkni jautājumu, piemēram, par izvēlētās procedūras veidu “konkursa dialogs”. Turklāt ir arī pielikums, kur  juridiski izskaidrots, ko nozīmē šis “konkursa dialogs”.

Tāpēc aizsardzības ministres Ināras Mūrnieces publiskā reakcija, ka viņai ir nepatīkami secinājumi sakarā ar NBS pārtikas iepirkumu, kā arī paziņojums par auditu un dienesta pārbaudes rosināšanu, neuzņemoties politisku atbildību par iepirkumu, rada virkni jautājumu, uz kuriem ministrei būtu jāsniedz publiskas atbildes. Minēšu tikai pāris galvenos jautājumus.

Vai aizsardzības ministre Ināra Mūrniece neuzskata, ka ir politiski atbildīga par konkrēto iepirkuma līgumu?

Kādēļ, kļūstot par aizsardzības ministri, Ināra Mūrniece neveica pārbaudi par tiem ministrijas iepirkumiem, kuri pārsniedz būtiskas summas?

Tātad... Nu, pieņemsim (Starpsaucieni: “Laiks! Laiks!”)... Es atvainojos, jā... Tātad virkne šādu jautājumu. Bet, ziniet, kas ir galvenais? (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Zivtiņa kungs, jums nav dota iespēja debatēt, tikai nolasīt iesniegto motivāciju.

E. Zivtiņš. Jā, es jau lasu. Tikmēr, kamēr es te lasīju, man laiks beidzās.

Sēdes vadītāja. Ar šo ir arī beidzies motivācijas nolasīšanai paredzētais laiks.

Paldies.

E. Zivtiņš. Ir beidzies, ja?

Tātad... aiz visādiem citādiem (Starpsaucieni: “Laiks! Laiks!”)...

Sēdes vadītāja. Paldies.

E. Zivtiņš. ... valsts aizsardzības dienesta (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītāja. Zivtiņa kungs, jums paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu ievērot kārtību Sēžu zālē. (Starpsaucieni.) Lūdzu ievērot kārtību Sēžu zālē! (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Paldies, kolēģi.

Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai. Atbilstoši Saeimas kārtības rullim nav paredzēts par to balsot vai debatēt.

Līdz ar to mēs tuvojamies brīdim, kad visi sēdes darba kārtības jautājumi būs izskatīti.

Informēju, ka šodien bija paredzēts sasaukt arī jautājumu un atbilžu sēdi.

Deputāti Simanovska, Rasima, Šuvajevs, Ņenaševa un Švinka uzdevuši jautājumu ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam un iekšlietu ministram Mārim Kučinskim “Kādas sankcijas paredzētas Latvijas Republikas pašvaldības amatpersonai par sazināšanos ar Eiropas Savienības sankcijām pakļautu fizisku personu un darbībām, kas vērstas uz šai personai piederošu mākslas darbu publiskas izstādīšanas organizēšanu Latvijas teritorijā”. Jautājums tika iesniegts 3. februārī. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos jautājumus uzdot nevēlas.

Un otrais ir deputātu Petravičas, Liepiņas, Šlesera, Zivtiņa un Krištopana jautājums, kas adresēts veselības ministrei Līgai Meņģelsonei, - “Par līdz šim veikto un šogad plānoto Covid-19 vakcīnu iepirkumu”. Tas tika iesniegts 16. februārī. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi, jo atrodas komandējumā.

Līdz ar to šodien jautājumu un atbilžu sēde nenotiks.

Vēl ir saņemts deputātu jautājums ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Sprindžukam “Par apkures rēķinu atlaidēm komunālo pakalpojumu rēķinos”. Jautājums tiek nodots attiecīgajiem ministriem.

Kolēģi, mums ir vēl viens deputātu jautājums, kas ir adresēts Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, - “Par Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma izveides principiem”. To ir uzdevuši deputāti Krištopans, Krištopans, Petraviča, Liepiņa un Zivtiņš. (Starpsauciens: “Vārdu nav deputātiem?”) Šis jautājums tātad tiek nodots Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam.

Līdz ar to visi šodienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu!

Godātie kolēģi, kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, vēršu jūsu uzmanību vēlreiz: kā jau jūs zināt, rītdien, 24. februārī, apritēs tieši gads kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, un, solidarizējoties ar Ukrainas tautu un valsti, rītdien Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas ārkārtas sēdi.

Aicinu visus kolēģus rītdien pulksten 8.15, pirms Saeimas ārkārtas sēdes, pulcēties Saeimas nama pagalmā, lai iedegtu sveces karā bojāgājušo piemiņai. Aizlūgumu noturēs Mehanizētās kājnieku brigādes kapelāns kapteinis Oļegs Jermolājevs.

Uz Saeimas ārkārtas sēdi mēs pulcēsimies rītdien pulksten 8.50. Sēdē ir plānotas valsts augstāko amatpersonu uzrunas, turklāt attālināti mūs uzrunās Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks. Un, godātie kolēģi, pēc Saeimas ārkārtas sēdes mēs visi esam aicināti doties pie Brīvības pieminekļa, kur pulksten 10.00 notiks mītiņš Ukrainas atbalstam, kura moto ir “Bez Tevis nav uzvaras!”.

Tāpat rītdien dienas gaitā būs vēl virkne citu pasākumu, paužot atbalstu Ukrainai.

Tagad vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (14. Saeimas sekretāra biedre).

Paldies. Kolēģi! Reģistrējušies ir 83 deputāti, nav reģistrējušies 17 deputāti: Skaidrīte Ābrama, Ieva Brante, Edmunds Cepurītis, Ingrīda Circene, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Jānis Dombrava, Glorija Grevcova, Arnolds Jātnieks, Rihards Kols, Dmitrijs Kovaļenko, Edgars Putra, Jānis Reirs, Edvards Smiltēns, Ainārs Šlesers, Atis Švinka, Edmunds Teirumnieks un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
14. Saeimas ziemas sesijas 11. sēde
2023. gada 23. februārī

Par darba kārtību
- Priekšlikumi - dep. A. Šuvajevs (par)
  - dep. A. Šuvajevs (par)
  - dep. K. Briškens (par)
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa - Saeimas sekretāra biedre A. Ņenaševa
Paziņojums
  - dep. H. Abu Meri
Par darba kārtību
- Priekšlikumi - dep. E. Zelderis (par)
  - dep. A. Ņenaševa (par)
  - dep. J. Simanovska (par)
  - dep. V. Valainis (par)
  - dep. A. Šuvajevs (par)
  - dep. V. Valainis (pret)
Par likumprojektu  “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 169/Lp14)
(Dok. Nr. 493, 493A)
Par likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” (Nr. 176/Lp14)
(Dok. Nr. 500, 500A)
Par likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 177/Lp14)
(Dok. Nr. 501, 501A)
Par likumprojektu “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 178/Lp14)
(Dok. Nr. 502, 502A)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr. 179/Lp14)
(Dok. Nr. 503, 503A)
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 180/Lp14) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 505, 505A)
- Priekšlikums - dep. K. Melnis (par)
- Par balsošanas motīviem - dep. M. Jencītis
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 181/Lp14) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 506, 506A)
- Priekšlikums - dep. G. Kūtris (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 182/Lp14) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 507, 507A)
- Priekšlikumi - dep. V. Valainis (par)
  - dep. Č. Batņa (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 183/Lp14) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 508, 508A)
- Priekšlikums - dep. A. Krauze (par)
Par likumprojektu “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 184/Lp14) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 509, 509A)
- Priekšlikums - dep. D. Mieriņa (par)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 185/Lp14) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 510, 510A)
- Priekšlikums - dep. H. Rokpelnis (par)
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Aināram Šleseram 2023. gada 23. februārī
(Dok. Nr. 512., 611.1.8/7-6-14/23)
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Glorijai Grevcovai 2023. gada 23. februārī
(Dok. Nr. 514., 611.1.8/5-2-14/23)
Lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas nolūkā stiprināt valsts uzraudzību veiktā finanšu sektora “kapitālā remonta” negatīvās ietekmes uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu izvērtēšanai, kā arī iespējamas AS “PNB Banka” novešanas līdz maksātnespējai, AS “ABLV Bank” novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai un “Baltic International Bank SE” darbības apturēšanas apstākļu izmeklēšanai locekļu ievēlēšanu” (Nr. 148/Lm14)
(Dok. Nr. 513)
- Debates - dep. V. Krištopans
Lēmuma projekts “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Teiksmas Cīrules atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 149/Lm14)
(Dok. Nr. 519)
- Ziņo - dep. A. Deksnis
Lēmuma projekts “Par Kurzemes apgabaltiesas tiesneses Ritas Vīvas atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 150/Lm14)
(Dok. Nr. 520)
- Ziņo - dep. A. Deksnis
Lēmuma projekts “Par Ermīna Darapoļska apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi” (Nr. 151/Lm14)
(Dok. Nr. 521)
- Ziņo - dep. A. Deksnis
Likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” (Nr. 168/Lp14) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 488B)
- Ziņo - dep. D. Mieriņa
- Debates - dep. A. Krauze
Paziņojumi
  - dep. A. Kulbergs
  - dep. A. Krauze
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa - Saeimas sekretāra biedre A. Ņenaševa
Likumprojekts “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (Nr. 22/Lp14) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 489)
- Ziņo - dep. D. Mieriņa
Likumprojekts “Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā” (Nr. 23/Lp14) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 490)
- Ziņo - dep. D. Mieriņa
- Debates - Saeimas priekšsēdētāja biedrs J. Grasbergs
Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 25/Lp14) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 482)
- Ziņo - dep. A. Krasta
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 26/Lp14) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 483)
- Ziņo - dep. A. Krasta
Likumprojekts “Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā” (Nr. 151/Lp14) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 432, 526)
- Ziņo - dep. I. Rajevs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā”” (Nr. 145/Lp14) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 414, 528)
- Ziņo - dep. N. Marčenko-Jodko
Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 143/Lp14) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 412, 535)
- Ziņo - dep. M. Felss
Likumprojekts “Grozījums Dzelzceļa likumā” (Nr. 105/Lp14) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 331, 536)
- Ziņo - dep. L. Matisone
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 144/Lp14) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 413, 539)
- Ziņo - dep. E. Zelderis
Lēmuma projekts “Par karteļa izbeigšanu reģionālās nozīmes pasažieru pārvadājumos” (Nr. 116/Lm14) un lēmuma projekts “Par aizliegtas vienošanās rezultātā noslēgto līgumu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu izbeigšanas izvērtējumu un pārkāpuma dēļ radīto zaudējumu atlīdzināšanu” (Nr. 120/Lm14) (Nr. 120/Lm14) (Noraidīti)un Alternatīvais Lēmuma projekts “Par aizliegtas vienošanās rezultātā noslēgto iepirkuma līgumu pasažieru reģionālo pārvadājumu jomā izbeigšanas un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktības izvērtējumu” (Nr. 152/Lm14)
- Ziņo - dep. A. Kulbergs
- Debates - dep. K. Briškens
Lēmuma projekts “Par deputātes Glorijas Grevcovas izslēgšanu no sešām Saeimas sēdēm” (Nr. 146/Lm14)
(Dok. Nr. 492)
- Ziņo - dep. Irma Kalniņa
Par pieprasījumu aizsardzības ministrei Inārai Mūrniecei “Par loģistikas pakalpojuma par pārtikas piegādi NBS vajadzībām līgumu” (Nr. 4/P14)
(Dok. Nr. 543)
- Motivācija - dep. E. Zivtiņš
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu R. Petravičas, L. Liepiņas, K. Krištopana, R. Šlesera un J. Zivtiņa jautājumu ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Sprindžukam “Par apkures rēķinu atlaidēm komunālo pakalpojumu rēķinos” (Nr. 31/J14)
Informācija par deputātu K. Krištopana, V. Krištopana, R. Petravičas, L. Liepiņas un E. Zivtiņa jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma izveides principiem” (Nr. 30/J14)
Paziņojums
  - Saeimas priekšsēdētāja biedre Z. Kalniņa-Lukaševica
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa - Saeimas sekretāra biedre A. Ņenaševa

Balsojumi

Datums: 23.02.2023 10:20:06 bal001
Par - 38, pret - 2, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (187/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 23.02.2023 10:24:20 bal002
Par - 40, pret - 1, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (188/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 23.02.2023 10:28:03 bal003
Par - 41, pret - 1, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (189/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 23.02.2023 10:28:35 bal004
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 23.02.2023 11:05:09 bal005
Par - 39, pret - 1, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (190/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 23.02.2023 11:10:54 bal006
Par - 39, pret - 1, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Uzturlīdzekļu garantijas fonda likumā (191/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 23.02.2023 11:14:01 bal007
Par - 36, pret - 1, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (192/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 23.02.2023 11:21:05 bal008
Par - 39, pret - 23, atturas - 22.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Atzīt par spēku zaudējušu likumu Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli (193/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 23.02.2023 11:32:27 bal009
Par - 16, pret - 35, atturas - 30.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Ogres novada pašvaldības domes darbību izvērtējumu (153/Lm14) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 23.02.2023 11:39:05 bal010
Par - 38, pret - 4, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (180/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 23.02.2023 11:48:43 bal011
Par - 40, pret - 6, atturas - 39.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (181/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 23.02.2023 11:55:13 bal012
Par - 40, pret - 3, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (182/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 23.02.2023 12:01:30 bal013
Par - 39, pret - 2, atturas - 42.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (183/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 23.02.2023 12:06:16 bal014
Par - 40, pret - 0, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā (184/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 23.02.2023 12:09:58 bal015
Par - 39, pret - 4, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (185/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 23.02.2023 12:16:43 bal016
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas nolūkā stiprināt valsts uzraudzību veiktā finanšu sektora “kapitālā remonta” negatīvās ietekmes uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu izvērtēšanai, kā arī iespējamas AS “PNB Banka” ... (148/Lm14)

Datums: 23.02.2023 12:18:26 bal017
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Teiksmas Cīrules atbrīvošanu no tiesneša amata (149/Lm14)

Datums: 23.02.2023 12:19:53 bal018
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Kurzemes apgabaltiesas tiesneses Ritas Vīvas atbrīvošanu no tiesneša amata (150/Lm14)

Datums: 23.02.2023 12:21:35 bal019
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ermīna Darapoļska apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi (151/Lm14)

Datums: 23.02.2023 12:28:28 bal020
Par - 24, pret - 59, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā (168/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.02.2023 12:29:04 bal021
Par - 84, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā (168/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.02.2023 12:29:44 bal022
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 23.02.2023 13:34:27 bal023
Par - 68, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (22/Lp14), 3.lasījums

Datums: 23.02.2023 13:41:43 bal024
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā (23/Lp14), 3.lasījums

Datums: 23.02.2023 13:49:28 bal025
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksātnespējas likumā (25/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.02.2023 13:54:27 bal026
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (26/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.02.2023 13:57:34 bal027
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā (151/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.02.2023 13:58:08 bal028
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā (151/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.02.2023 14:01:51 bal029
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā” (145/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.02.2023 14:02:33 bal030
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā” (145/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.02.2023 14:06:09 bal031
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikumā (143/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.02.2023 14:07:54 bal032
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Dzelzceļa likumā (105/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.02.2023 14:08:22 bal033
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Dzelzceļa likumā (105/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.02.2023 14:10:47 bal034
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (144/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.02.2023 14:20:46 bal035
Par - 1, pret - 58, atturas - 20.
Balsošanas motīvs: Lēmuma projekts "Par karteļa izbeigšanu reģionālās nozīmes pasažieru pārvadājumos" (Nr.116/Lm14). Par karteļa izbeigšanu reģionālās nozīmes pasažieru pārvadājumos“ (Nr.116/Lm14) un lēmuma projekts "Par aizliegtas vienošanās ... (120/Lm14), 1.lasījums

Datums: 23.02.2023 14:21:40 bal036
Par - 1, pret - 54, atturas - 19.
Balsošanas motīvs: Lēmuma projekts "Par aizliegtas vienošanās rezultātā noslēgto līgumu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu izbeigšanas izvērtējumu un pārkāpuma dēļ radīto zaudējumu atlīdzināšanu” (Nr.120/Lm14). “Par karteļa ... (120/Lm14), 1.lasījums

Datums: 23.02.2023 14:22:25 bal037
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par aizliegtas vienošanās rezultātā noslēgto iepirkuma līgumu pasažieru reģionālo pārvadājumu jomā izbeigšanas un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktības izvērtējumu (152/Lm14), 1.lasījums

Datums: 23.02.2023 14:25:28 bal038
Par - 69, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputātes Glorijas Grevcovas izslēgšanu no sešām Saeimas sēdēm (146/Lm14)

Datums: 23.02.2023 14:33:49 bal039
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

 

Sēdes videotranslācija

23.02.2023. 9.00 11.00 13.30

 



Sestdien, 15.jūnijā