Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas piektā sēde
2023. gada 2. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Lūdzu, sēdieties savās vietās! Pārbaudiet, vai balsošanas kartes ir ievietotas un funkcionē sistēma.

Sāksim Saeimas 2023. gada 2. februāra sēdi.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Kolēģi Sprūda kungs! Sprūda kungs, jūsu frakcija atrodas tur. (Starpsauciens.) Ja ir izmaiņas frakcijā, tad jāiesniedz attiecīgs iesniegums un Prezidijā jāskata.

Tātad: ir iesniegtas izmaiņas Prezidija... Kolēģi, mazliet klusāk! Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” un vēlāk rosinās to atzīt par steidzamu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ingas Vilkas atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Ostu likumā” (Nr. 119/Lp14). Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu deputātiem nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izslēgt (līdz turpmākajam komisijas lēmumam) no 2. februāra sēdes darba kārtības 25. punktu - likumprojektu “Grozījumi Ostu likumā” (Nr. 109/Lp14), kurš jāskata otrajā lasījumā un ir steidzams. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Vērtspapīrošanas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputāti neiebilst? Tātad likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kā arī Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Nav iebildumu. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Maksātnespējas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kā arī Juridiskajai... Tā, kolēģi, neliela kļūda.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Maksātnespējas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kā arī Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Dzelzceļa likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts meža dienesta likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Komercķīlas likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad nododam komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Līgas Kļaviņas, Anitas Brakovskas, Ulda Auguļa un Harija Rokpeļņa iesniegto likumprojektu “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šis ir viens no paketes likumprojektiem, kurus Zaļo un Zemnieku savienība ir sagatavojusi, lai uzsāktu rīcību dzīves dārdzības samazināšanai.

Nu jau ilgāku laiku mēs dzīvojam situācijā, kad inflācija ir nevis viencipara, bet divciparu skaitlis, ap 20 procentiem. Protams, tas vistiešākajā veidā ietekmē ikviena Latvijas iedzīvotāja dzīvi. Un tām grupām, kas ir vismazāk aizsargātās, ir visgrūtāk šo sadārdzinājumu dēļ. It kā jau var teikt, ka ir pieņemta virkne atbalsta pasākumu, ir virkne dažādu programmu, lai mazinātu siltuma rēķinus, tomēr reālā dzīve ir diezgan skarba.

Ja skatāmies uz šo konkrēto priekšlikumu... Šis konkrētais priekšlikums paredz samazināt medikamentiem pievienotās vērtības nodokli, samērot ar situāciju, kāda šobrīd ir pārējās Baltijas valstīs - Lietuvā un Igaunijā. Latvijā ir visaugstākā PVN likme zālēm.

Šis jautājums nav jauns, tas ir skatīts arī Krišjāņa Kariņa valdībā, un Krišjāņa Kariņa valdība ir pieņēmusi informatīvo ziņojumu, kur piedāvāts šis risinājums. Un arī publiskas ziņas mēs dzirdējām, ka, jā, mēs iesim uz to - samazināt PVN zālēm. Iepriekšējā Saeima paspēja nodot šo jautājumu komisijām izskatīšanai, bet līdz rezultātam nenonāca. Mēs uzskatām, ka par šo jautājumu jau ir gana daudz runāts.

Mēs redzam to, ka šobrīd - dzīves dārdzības apstākļos - sāk parādīties jauna tendence: cilvēki ar vismazākajiem ienākumiem, īpaši seniori, pat neiet pie ārsta, jo zina, ka ārsts izrakstīs zāles, kuras viņi nevarēs atļauties nopirkt.

Es domāju, ka, pastāvot šādiem apstākļiem un šādiem signāliem, tas ir tikai normāli, ka mēs nākam ar priekšlikumu samazināt PVN zālēm un tādējādi padarīt tās pieejamākas.

Varētu jau citēt šo informatīvo ziņojumu, bet galvenā jēga bija tāda - pati valdība, pieņemot šo informatīvo ziņojumu, savā ziņā akceptēja Veselības ministrijas pozīciju, ka šāda pieeja palīdzētu zāles padarīt pieejamākas, īpaši mazturīgajiem cilvēkiem, īpaši tiem, kuriem ienākumi ir viszemākie. Viņi šo ieguvumu sajustu visvairāk. Protams, šādam priekšlikumam ir arī cena - aptuveni 30 miljoni eiro. Apmēram tik tas maksā. Bet zāļu pieejamību tas ļoti veicinātu.

Ja kāds saka, ka pat tad, ja tiks īstenota šāda pieeja, aptiekāri tik un tā tās cenas nesamazinās, tad es gribu kliedēt šīs bažas: medikamenti - tā ir regulēta prece, tātad ikviena nodokļa likmes samazinājums automātiski ietekmēs arī cenu veikalā un zāles pēc būtības kļūs lētākas.

Godātie kolēģi! Es aicinu pieņemt izlēmīgus lēmumus, nevis atlikt šos lēmumus uz 2024. gadu, kā šobrīd piedāvā valdība.

Mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, piedāvājam citu pieeju, mēs to darām šobrīd. Mēs šobrīd redzam to, ka valsts budžeta sagatavošanas procesā šie jautājumi pēc būtības netiek izrunāti, tiek atstāti novārtā un ka dzīves dārdzība sitīs pa kabatu tieši tiem, kas ir vismazāk aizsargātie cilvēki, īpaši tiem, kuriem ir nepieciešami medikamenti.

Šobrīd arvien vairāk parādās ielaistās slimības - gan Covid-19 pandēmijas laikā ielaistās slimības, gan šobrīd arī jauna iemesla dēļ: cilvēki gluži vienkārši nevar tās ārstēt, jo viņiem nepietiek naudas zālēm.

Kolēģi, mēs aicinām atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijai un uzsākt diskusijas jau šobrīd, neatliekot tās uz 2024. gadu, un uzsākt šīs diskusijas parlamentā.

Godātie kolēģi, aicinu atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijai. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. “Pret” pieteicies runāt deputāts Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Labrīt, augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Šodien esam saņēmuši virkni ierosinājumu ievērojami grozīt Latvijas nodokļu sistēmu. Tie šoreiz nebūtu atbalstāmi.

Kaut gan nodomi šķiet cēli, jāņem vērā kopējais konteksts, kurā tie tiek piedāvāti. Jā, inflācija pašlaik ir augsta, tomēr jau esam inflācijas samazināšanās posmā. Arvien tiek ziņots par jauniem - zemākiem - dabasgāzes cenu sliekšņiem, ir stabilizējušās elektroenerģijas cenas. Arvien biežāk siltumapgādes uzņēmumi paziņo par tarifu samazināšanu. Ir apstiprināts valsts atbalsts energoresursu cenu samazināšanai, kurš šajā apkures sezonā visiem lietotājiem sedz pusi no negaidītā cenu pieauguma. Iedzīvotāji to aktīvi izmanto. Arī šodien sēdes darba kārtībā ir papildinājumi, kas ļaus piemērot plašāk šo atbalstu.

Piedāvātās izmaiņas ir ar ievērojamu ietekmi uz budžeta ieņēmumiem un var radīt nopietnas problēmas valsts budžetam. Ja tiek piedāvāts samazināt budžeta ieņēmumus, tad būtu arī jāpiedāvā, kur samazināt izdevumus. Samazinoties nodokļiem, neizbēgami būs jāatsakās no kādiem valsts sniegtajiem pakalpojumiem. No kā piedāvā atteikties likumprojekta iesniedzēji, nekļūst skaidrs ar to iepazīstoties, - no veselības aprūpes pakalpojumiem, no izglītības, varbūt no policijas?

Visaptveroša nodokļu likmju analīze un pārskatīšana ir nepieciešama, tomēr tas ir jādara sistemātiski, sadarbojoties gan valsts pārvaldei, gan nodokļu maksātājiem. Nodokļu izmaiņas nevar veikt haotiski un bez skaidra redzējuma par galarezultātu.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ir uzsācis darbu pie nodokļu sistēmas pārskatīšanas. Nešaubos, ka tiks iesaistītas plašas sabiedrības grupas un priekšlikumi tiks rūpīgi analizēti. Ir tikai godīgi pret nodokļu maksātājiem - gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem -, ka šīs izmaiņas netiek veiktas, kad vien ienāk prātā kaut ko pagrozīt, bet gan reizi četros gados - vienu reizi Saeimas sasaukuma laikā. Tādā veidā mēs veidojam prognozējamu nodokļu sistēmu, prognozējamu uzņēmējdarbības vidi Latvijā. To arī sagaida no valsts pārvaldes un likumdevēja - prognozējamību un stabilitāti.

Paldies kolēģiem par ierosinājumiem, tie būs vērtīgs pienesums kopējai diskusijai par to, kādai nodokļu sistēmai Latvijā ir jābūt.

Taču šodien aicinu tos neatbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Tātad viens deputāts ir runājis “par” un viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Jautājums jāizšķir balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 111/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 4, atturas - 47. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Kolēģi, informēju, ka ir saņemts ziņojums par balsošanas motīviem.

Vārds deputātam Mārcim Jencītim ziņojuma nolasīšanai.

M. Jencītis (LPV).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Trīs iemesli, kāpēc ir pareizi samazināt PVN jeb - visiem saprotamā valodā - nodokļus. Pirmkārt, tā būs reāla palīdzība iedzīvotājiem krīzes apstākļos. Otrkārt, tas mazinās plaisu starp varu un tautu. Treškārt, valsts iegūs ilgtermiņā...

Pirmkārt, reāla palīdzība krīzes pārvarēšanā. Krišjānis Kariņš pagājušā gada vasarā ziņoja, ka valdības prioritātes ir divas - drošības stiprināšana un mērķēts atbalsts iedzīvotājiem apkures sezonā. Realitātē iedzīvotāju rēķini ir milzīgi un atbalsts ir niecīgs. Jau pagājušajā gadā RE:Check žurnālisti norādīja, ka Krišjānis Kariņš kļūdās, domājot, ka PVN samazināšana atsevišķām grupām vairāk palīdzētu bagātajiem. Pārtikas preču iegāde un mājokļa uzturēšanas izmaksas rada daudz lielāku daļu no mājsaimniecības izdevumiem mazturīgajiem nekā turīgajiem, tādēļ nodokļu samazināšana šajās grupās palīdzēs iedzīvotājiem. Cilvēkiem ir nepieciešams nekavējošs atbalsts. Piedāvātais likumprojekts uzreiz palīdzēs samazināt tēriņus vismazāk aizsargātajām sabiedrības grupām.

Otrkārt, plaisas mazināšana valdības attiecībās ar tautu. PVN ieņēmumi 2022. gadā ir bijuši par gandrīz pusmiljardu lielāki, nekā plānoti. Tā ir netaisnība - valstij izmantot krīzes situāciju, lai palielinātu savus ieņēmumus. Valsts izmanto krīzi un milzīgo inflāciju, lai iekasētu nodokļus no iedzīvotājiem un izmantotu savām iegribām, palielinot algas, veidojot jaunu ministriju un īstenojot zaļo kursu. Cilvēks sajūt negodīgumu un netaisnību, lai kā vara censtos shēmot un radīt palīdzības iespaidu. Līdzīgi kā ar OIK atcelšanu. Tātad šāda PVN samazināšana demonstrēs, ka valdība ir gatava atbalstīt cilvēkus, nevis tikai inflācijas apstākļos pelnīt.

Un, treškārt, ienākumi un ieguvums ilgtermiņā. Šonedēļ uz ielas mani uzrunāja nepazīstams cilvēks, kurš izrādījās mans un partijas atbalstītājs. Viņš jau ilgus gadus dzīvo ārzemēs un nav gatavs atgriezties Latvijā līdz brīdim, kad mainīsies ekonomiskā un politiskā situācija. Taču tas, ka viņš seko līdzi politiskajiem procesiem un atbalsta, nozīmē, ka viņam ir cerība un gatavība atgriezties. Ja mēs neatbalstīsim šādus likumprojektus, kas ļauj cilvēkiem elpot un attīstīties, tad arvien vairāk cilvēku, kas pašlaik šaubās, aizbrauks, un, kas šaubās par atgriešanos - paliks ārzemēs.

Viens iedzīvotājs valstij ilgtermiņā ienes vienu miljonu eiro. Pietiek dāvināt citām valstīm miljardiem vērtus iedzīvotāju resursus! Pēc būtības saprātīga nodokļu politika “dot” būs ilgtermiņā vērtīgāka, jo tā uzlabo cilvēku uzticību valdībai un gan garīgi, gan matemātiski vairo ieņēmumus un labklājību, un - visbeidzot - sniegs šobrīd tik nepieciešamo, visu gaidīto reālo atbalstu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Kolēģi, turpinām izskatīt sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Līgas Kļaviņas, Anitas Brakovskas, Ulda Auguļa un Harija Rokpeļņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Es turpināšu jums stāstīt par to, kas ir mūsu iesniegtajā piedāvājumā par dzīves dārdzības samazināšanu. Vēlreiz vēlos uzsvērt to, ka valdība šobrīd nepiedāvā iedzīvotājiem dzīves dārdzības samazināšanu, un iepriekšējais runātājs jau diezgan skaidri pauda to, ka nekas netiek plānots darīt. Ja valda uzskats par to, ka inflācija 20 procenti... sasniegts augstākais punkts...  inflācija 20 procenti ir okay, es tam nevaru piekrist. Es nekādā veidā tam nevaru piekrist.

Protams, mēs varam runāt par to, ka nodokļu izmaiņas jāveic reizi četros gados. Šajā gadījumā es gribu teikt, ka mēs piedāvājam terminētu piedāvājumu - iepazīstoties ar šo likumprojektu - tas nav mūžīgi mūžos, uz visiem laikiem. Šis priekšlikums ir terminēts, un mēs piedāvājam - kamēr ir šī augstā inflācija, uz šo laiku samazināt akcīzes nodokli degvielai. Mēs redzam to, ka šādus risinājumus ir izvēlējušās arī citas valstis, piemēram, Polija, un, ja konkrēti mēs paskatāmies datus, šodien Polijā degviela, piemēram, dīzelis, maksā par aptuveni 10 centiem lētāk nekā Latvijā. Ja mēs paskatāmies benzīna cenas, tad tas jau ir par 20 centiem lētāk nekā Latvijā, tā ir cena šodien.

Un kas notiek? Protams, tas ekonomikas konkurētspējai ir... tas ir ekonomiku atvieglojošs process. Ikviena lieta, kas notiek attiecībā... Saimniecības, dažādas uzņēmējdarbības attīstība - ikviens vai nu cep maizi, vai ražo kaut ko, vienalga, ko... Degvielu ietekmē cilvēku pārvietošanās uz skolu, uz darbu... šodien daudzi kolēģi brauc ar mašīnām. Tas viss ietekmē degvielas cenu. Un tā atšķirība, kas ir, piemēram, Latvijai ar Poliju, - tā ir būtiska. Un kāds ir rezultāts? Mēs redzam arvien vairāk Polijas produktu mūsu veikalos, jo mūsu ražotāji nespēj saražot produktus tikpat lēti. Mēs esam nekonkurētspējīgi, un šobrīd, no mūsu skatpunkta, to ignorēt ir diezgan muļķīgi.

Mēs uzskatām, ka šis risinājums - terminēti samazināt akcīzes nodokli degvielai - palīdzētu pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu ienākumiem, bet pats galvenais - tas dotu arī atspērienu Latvijas ekonomikai. Tas dotu kaut kādu ekonomiskās attīstības perspektīvu. Neskatoties uz to, ka ir degvielas... samazinājums... dotu budžetā kaut kādu... akcīzes nodoklī, protams, tas dotu nelielu mīnusu, bet citu nodokļu veidā mēs to dabūtu atpakaļ, un tas būtu fiskāli neitrāls pasākums. Ekonomika atpelnītu atpakaļ. Mēs veicinātu uzņēmēju eksportspēju, arī iedzīvotājiem mazinātu dzīves dārdzības slodzi - ir daudz dažādu ieguvumu no šī risinājuma.

Kolēģi, ir svarīgi runāt par šīm lietām ne tikai reizi četros gados (kā minēja Patmalnieka kungs), izstrādājot nodokļu reformas, bet ir svarīgi par tām runāt laikā un vietā. Mūsu ieskatā, šobrīd ir tas laiks un vieta. Un tas nekādā gadījumā nav kā runāt pirms vēlēšanām, jo es nevaru nerunāt par to, ko kolēģi ir teikuši par šo jautājumu pirms vēlēšanām. Piemēram, ekonomikas ministre ir uzsvērusi, ka šis risinājums ir pilnīgi pareizs un dotu tūlītēju efektu. Es varu pat citēt: ir arī citi instrumenti, bet, manuprāt, akcīzes nodokļa mazināšana dotu efektu visātrāk... un ilgtermiņā iespaidu neatstās. To ir teikusi Krišjāņa Kariņa valdības ministre.

Godātie kolēģi, nevajag runāt vienu lietu pirms vēlēšanām un citu lietu pēc vēlēšanām. Šodien mēs to spilgti redzējām. Es aicinu tomēr kolēģus būt konsekventiem un virzīties ar tām lietām, ko jūs runājāt pirms vēlēšanām... darīt pēc vēlēšanām. Pretējā gadījumā jūs darāt tieši to, ko nevajadzētu: jūs graujat uzticību parlamentam. Tas ir tieši jūsu rokās - darīt to, ko pēc būtības esat solījuši pirms vēlēšanām. Šī ir viena no tām lietām.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo otro paketes likumprojektu izskatīšanai komisijā, lai mēs varētu darīt tieši to, par ko Patmalnieka kungs jau runāja, - lai mēs varētu sākt izskatīt šos jautājumus komisijā, sākt diskusiju, jo es nevaru piekrist tam, ko teica Patmalnieka kungs, ka diskusijas ir sākušās. Es neredzu, ka diskusijas būtu sākušās. Es esmu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kolēģi, un būtu pamanījis, ja būtu sākušās kādas diskusijas. Nav sākušās diskusijas šobrīd pēc būtības. Mēs joprojām gaidām budžetu, Saeima joprojām šodien, februārī, gaida 2022. gada budžetu. Manuprāt, tas īsti (Starpsauciens.)... 2023. gada... Tas īsti normāli nav, kolēģi!

Paldies, aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Tātad runāt “pret” pieteicies nav neviens.

Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 4, atturas - 46. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Līgas Kļaviņas, Anitas Brakovskas, Ulda Auguļa un Harija Rokpeļņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 113/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt “par” pieteicies deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, šis būs trešais paketes likumprojekts. Ņemot vērā, ka tie ir diezgan svarīgi, uzskatu, ka man būtu jums jāpastāsta arī par šo likumprojektu. Tas ir priekšlikums samazināt PVN likmi dabasgāzei.

Latvijā esam izvēlējušies politiku (kuru mēs pilnībā atbalstām), ka pabalsti ir jādod, un mēs redzam, cik tā bijusi efektīva; bet mēs redzam arī to, ka cilvēki joprojām saņem pat divas trīs reizes lielākus rēķinus, neskatoties uz to, ka viņiem ir valsts atbalsts. Tas liek domāt, ka ar situāciju kaut kas nav kārtībā.

Arī šis ir terminēts piedāvājums... uz laiku. Līdzīgi, kā to izdarīja Vācija jau pērn rudenī, pieņemot tieši šāda rakstura grozījumus, kas pēc būtības samazina... Tas arī dotu tūlītēju efektu patērētājiem rēķinos. Šobrīd, mūsu ieskatā, rēķini joprojām ir par augstu.

Mēs ar šādu politiku esam panākuši, ka pabalstu politika, ko piedāvā valdība, palīdz tikai tajās vietās, kur ir šīs... tātad Rīgā, Pierīgā, bet reģionos... varbūt, kur ir pārgājuši uz šķeldu... iedzīvotājiem, kuri ir ārpus centrālās siltumapgādes, atbalsta pasākumi ir, maigi sakot, ļoti niecīgi.

Tāpēc mēs piedāvājam šo kā kompleksu risinājumu (kopā ar iepriekšējiem diviem), kas dotu tūlītēju efektu dabasgāzes cenu samazinājumam. Ja skatāmies cenu pieaugumu, tas ir 63 procenti.

Patmalnieka kungs pareizi saka, pilnīgi piekrītu, - dabasgāzes cenas iet lejā. Tās ir samazinājušās vairākkārt, bet, kolēģi, Inčukalna pazemes gāzes krātuvē gāze, kas tur stāv, - par kādu naudu tā ir iepirkta, par kādām cenām? Lai ieraudzītu rezultātu no dabasgāzes zemajām cenām šodien... Mēs to ieraudzīsim labākajā gadījumā (un tas ir tikai teorētiski) nākamajā apkures sezonā. Šajā apkures sezonā mēs šos rezultātus neieraudzīsim nu nekādi! Nav iespējams!

Atsevišķos gadījumos, kas tajās teritorijās piekrīt... tajās teritorijās, kur iet, tā teikt, uz biržas cenām, - tur, jā, būs visi šie samazinājumi, bet kopumā dabasgāze ir iepirkta par ļoti augstām cenām. Līdz ar to mēs nevaram redzēt tūlītēju rezultātu, bet šāds risinājums dotu rezultātu jau šodien, un mums nebūtu jāgaida, kad beidzot atkal piepildīsim krātuvi, iepērkot no Klaipēdas vai vienalga, no kurienes... vai no Norvēģijas šo gāzi par zemākām cenām... Bet šobrīd situācija ir tāda, ka vidējais cenu pieaugums ir 63,9 procenti un, mūsu ieskatā, lai to samazinātu tūlītēji, dotu kaut kādu papildu efektu, šis ir tas risinājums.

Aicinām atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Tātad viens deputāts ir runājis “par”, runāt “pret” nav pieteicies neviens.

Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 113/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 2, atturas - 50. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Līgas Kļaviņas, Anitas Brakovskas, Ulda Auguļa un Harija Rokpeļņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 114/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Nākamais likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Kurināmais... Tātad šis priekšlikums vistiešāk attiektos uz reģioniem, tiem cilvēkiem, kas kurina ar malku, piemēram... vai šķeldu, vai dažādiem citiem koka izstrādājumiem. Mēs piedāvājam arī dzīvokļu pārvades sistēmām noteikt samazināto PVN likmi iespējami tādu, kāda ir Eiropas Savienībā pieļaujamā.

Kolēģi, šī likumprojekta kontekstā gribētu minēt arī dažus faktus: 46 procentiem Latvijas mājsaimniecību finanšu situācija pērn ir pasliktinājusies, tostarp katrai sestajai mājsaimniecībai jeb 15 procentiem rocība sarukusi ļoti ievērojami. Tas liek domāt, ka valdības līdzšinējā atbalsta politika nav pietiekama.

Mēs piedāvājam izmantot arī šo nodokļa instrumentu, par kuru citstarp arī daudzi APVIENOTĀ SARAKSTA politiķi iepriekš vairākkārt ir balsojuši “par”.

Es aicinātu ieklausīties tieši APVIENOTĀ SARAKSTA politiķus, jo jūs ļoti degsmīgi, ļoti kareivīgi aizstāvējāt tieši šādu pozīciju, un es aicinu to darīt arī tagad, kad esat nonākuši koalīcijā, un atbalstīt šo piedāvājumu.

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Tātad viens deputāts ir runājis “par”, runāt “pret” nav pieteicies neviens.

Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 114/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 1, atturas - 51. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Līgas Kļaviņas, Anitas Brakovskas, Ulda Auguļa un Harija Rokpeļņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 115/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Šobrīd es vērsīšos pie Jaunās VIENOTĪBAS. Mēs visi zinām Nacionālās apvienības pozīciju šajā jautājumā - viņi ļoti kaislīgi atbalsta šādu pieeju, viņu bijušais zemkopības ministrs vairākkārt publiski bija nācis klajā ar aicinājumu ieviest tieši šādus grozījumus. Un šis grozījums atšķirībā no iepriekšējiem... šo mēs nepiedāvājam terminēti, mēs piedāvājam šo kā pastāvīgu normu. Un, godātie kolēģi, īpaši šodien tas ir ļoti svarīgi - pieņemt šo kā pastāvīgu normu, tādējādi palīdzot vismazāk aizsargātajiem cilvēkiem.

Virkne no mums priekšvēlēšanu laikā parakstīja vienošanās ar dažādām lauksaimnieku organizācijām, tai skaitā apņemoties ieviest šo normu, un tieši tas ir tas, ko šodien Zaļo un Zemnieku savienība piedāvā.

Bet kāpēc es teicu, ka vērsīšos pie Jaunās VIENOTĪBAS? Premjers Krišjānis Kariņš ir no Jaunās VIENOTĪBAS. Un te ir svarīgi: to, ko tu esi teicis iepriekš, to arī šobrīd dari, jo īpaši, kad esi pie varas. Un Krišjānis Kariņš tieši šajā jautājumā ir bijis ļoti konsekvents. Es ceru, ka viņš nav mainījis savu pozīciju arī šodien. Tāpēc man ir jāatgriežas 2005. gadā, kad Krišjānis Kariņš bija ekonomikas ministrs - nevis vienkārši deputāts, bet ekonomikas ministrs. Kā ekonomikas ministrs viņš uzsvēra, ka no šāda priekšlikuma iegūtu tieši trūcīgie, nevis turīgie. Tolaik viņš pauda, ka no nodokļu samazināšanas ieguvēji būs tieši iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, un viņš to darīja kā ekonomikas ministrs, viņš atbalstīja šādu pieeju.

Patmalnieka kungs, jums bija iespēja ar viņu kopā strādāt. Vai tiešām viņa viedoklī kaut kas ir mainījies? Šādu viedokli viņš ir konsekventi uzturējis arī 2012. gadā, kad viņš bija Eiropas Parlamenta deputāts, un no Eiropas Parlamenta deputāta krēsla viņš arī apgalvoja, ka tieši... viņš turpināja uzstāt uz šo pozīciju, arī toreiz viņš uzsvēra, ka tas palīdzēs tieši trūcīgajiem.

Bet, kolēģi, šis likumprojekts... Dievs ar visu Kariņu, es pat negribu zināt, ko viņš domā šodien par šo jautājumu, bet es skaidri jums pateicu (Daži deputāti aplaudē.), kāda ir bijusi viņa pozīcija iepriekš, priekšvēlēšanu laikā, politiskā procesa laikā. Šobrīd viņš ir premjers. Un šobrīd virkne Saeimas deputātu pārstāvēto frakciju ir parakstījušas vienošanos ar lauksaimnieku organizācijām. Un es šo jautājumu tiešām uztveru ļoti nopietni.

Kolēģi, ir pierādīts tas, ka šis samazinājums pārtikai, kas ir... Ir vesela virkne valstu, kur tas jau ir ieviests. Mēs esam vienīgie, kas spītīgi turamies pretī, vieni no retajiem, kas spītīgi turamies pretī šai normai. Bet šī norma jau ir parādījusi... Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētījumi pierāda to, ka samazinātās likmes pārtikai, tieši otrādi, veicina ēnu ekonomikas samazināšanos, bet ēnu ekonomika mums šobrīd ir ļoti augstā līmenī. Mēs esam līderi Baltijas valstīs vismaz vienā lietā - tā ir ēnu ekonomika.

Šis priekšlikums palīdz samazināt ēnu ekonomiku, šis priekšlikums tiešā veidā palīdzētu mazturīgajiem cilvēkiem iegūt iespēju iegādāties pārtikas produktus, padarītu tos pieejamākus, atbalstītu Latvijas ražotāju produktus. Mēs par to esam runājuši visdažādākajos formātos. To atbalsta Zemkopības ministrija, to ir atbalstījis Kariņš, ieņemot visus citus iespējamos amatus, tikai ne kā premjers.

Es aicinu Saeimu tomēr rīkoties, jo tieši šodien, kad mazturīgajiem iedzīvotājiem, cilvēkiem... es pat gribētu teikt, ka ne tikai mazturīgajiem, bet cilvēkiem ar normāliem ienākumiem dzīve ir kļuvusi ļoti sarežģīta. Šis priekšlikums dos tūlītēju efektu... fiskāli - efektu. Teorētiski, ja mēs skatāmies pēc Finanšu ministrijas pozīcijām, protams, tas parāda, ka tie ienākumi neienāks iekšā, bet, ja mēs redzam, ka reālajā dzīvē tas samazinātu ēnu ekonomiku, tas kļūtu fiskāli neitrāls, tas kļūtu pat par ieguvumu.

Tā ka aicinu kolēģus domāt un nākt ar šo... atbalstīt šo iniciatīvu jau tagad, negaidīt 2024. gadu. Cilvēkiem jādzīvo šodien, nevis jāizdzīvo šajos sarežģītajos apstākļos.

Aicinu atbalstīt

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Tātad viens deputāts ir runājis “par” un “pret” pieteicies nav neviens.

Jautājums jāizlemj balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 115/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - nav, atturas - 52. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Līgas Kļaviņas, Anitas Brakovskas, Ulda Auguļa un Harija Rokpeļņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 116/Lp14)nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Priekšvēlēšanu laikā mēs visi esam ļoti runīgi, bet, nonākot pie varas, tās runas savā ziņā iegūst citu realitāti. Arī šis likumprojekts ir par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu - elektrībai. Un es citēšu ekonomikas ministru, kurš arī atbalstīja šādu pieeju: “PVN likmes samazināšana ļautu samazināt gala rēķinu visiem elektroenerģijas lietotājiem vidēji par 13 procentiem.” To skaidroja Kariņa valdības ekonomikas ministrs, šīs valdības ekonomikas ministrs.

Godātie kolēģi, es redzu, ka mēs virzāmies pareizajā virzienā. Es redzu to, ka mūsu koalīcijas partneri, valdības pārstāvji, nespēj nobalsot “pret” šiem likumprojektiem, bet konsekventi atturas. Tā ir laba zīme, un tas parāda to, ka mēs esam uz pareizā ceļa. Un mēs, varat būt droši, būsim neatlaidīgi šo ideju virzīšanā. Mēs arī turpmāk nāksim ar šīm idejām, līdz jūs mūs sadzirdēsiet. To no Zaļo un Zemnieku savienības mēs jums varam apsolīt, un turpmāk katra ceturtdiena sāksies ar ziņojumiem par šiem likumprojektiem, jo šie likumprojekti, mūsu ieskatā, ir jāpieņem tūlīt. Kamēr jūs nesāksiet diskusijas pēc būtības ātrāk, mēs turpināsim un... turpināsim šo diskusiju.

Ja mēs skatāmies kopumā, tad Latvija diemžēl, mūsu ieskatā, ir izvēlējusies nepareizu politiku. Mēs neesam krīzes laikā izmantojuši nodokļu instrumentus, lai cilvēkiem palīdzētu pārvarēt krīzi. Tas kaut kādā veidā ir jāsaprot, un es aicinu visus iesaistīties.

Ja jūs iesaistīsieties diskusijā par to, ka nodokļu izmaiņas ir jāsāk ar 2024. gadu, es jau varu paredzēt, kādas būs tās nodokļu izmaiņas. Visticamāk, tās nebūs tās, par kurām mēs šeit šodien runājam. Ar augstu iespējamību tas būs tikai un vienīgi darbaspēka nodokļu samazinājums, un ar augstu iespējamību virkne cilvēku... šobrīd katrs piektais Latvijas iedzīvotājs aptaujā pasaka to, ka viņš tuvākajā laikā plāno braukt prom no Latvijas tieši dzīves dārdzības dēļ... dzīves dārdzības dēļ... katrs piektais... 400 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju šādu pozīciju pauž. Ir jāieklausās. Kā jums liekas, vai paziņojums par to, ka nodokļu izmaiņas plānotas 2024. gadā, ir atbilde? Vai tā ir atbilde cilvēkiem?

Vakardien lasīju vienā no portāliem ziņu par sievieti, kura tikko kļuvusi par pensionāri. Viņai mēnesī atliek 100 eiro. Viņa tiešām ir ļoti patriotiska, visu cieņu... taisnu muguru stāv. Viņa saka: “Man pietiek desai un visam pietiek.” Un tiek galā. Bet, nu, apzinieties - 100 eiro mēnesī! Šis cilvēks pēc rēķinu nomaksas dzīvo ar 100 eiro mēnesī. Kas notiek ar šo cilvēku, ja viņam uznāk kāda slimība, ja nav bērnu un mazbērnu, kas spēj viņam samaksāt par zālēm? Kas notiek ar cilvēku, ja viņam nepieciešams kāds remonts? Kas notiek ar cilvēku, ja viņš kaut kādā brīdī aizmirst izslēgt gludekli un viņam atnāk elektrības rēķins? Kolēģi, tā ir tā realitāte!

Ir skaidri redzams, ka šobrīd šie atbalsta pasākumi nav pietiekami, lai attīstītu ekonomiku, tieši otrādi - tie slāpē ekonomiku, tie nepalīdz ekonomikas attīstībai. Šī pabalstu politika ir vienveidīga. Ja mēs skatāmies Vāciju, Poliju, Itāliju, Īriju, Franciju - visas šīs manis nosauktās valstis, bagātās valstis, ir izvēlējušās kombinētu pieeju: nodokļu atvieglojumus un pabalstus. Mēs ņemam tikai pabalstus un ceram, ka ar to pietiks. Nepietiks! Mēs skaidri redzam, ka nepietiek. Un teritoriālā griezumā viss atbalsts aiziet Rīgai un Pierīgai. Absolūti lielākā daļa aiziet Rīgai un Pierīgai. No visiem šiem daudzajiem simtiem miljonu, par kuriem runāja Patmalnieka kungs, kas it kā ir pietiekami, reģioni saņem absolūti mazāko daļu no šī visa atbalsta, absolūti mazāko. Mēs vēl joprojām subsidējam Krievijas gāzi Rīgā un Pierīgā - to, ko sapirka pagājušajā sezonā.

Godātie kolēģi, es aicinu tomēr nākt ar izlēmīgiem risinājumiem jau tagad un sākt šo diskusiju. Un vēlreiz atgādinu, ka šajā jautājumā mēs būsim neatlaidīgi.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Viens deputāts runājis “par”, runāt “pret” neviens nav pieteicies.

Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 116/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 1, atturas - 51. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Kolēģi, informēju, ka esmu saņēmis no deputātes Janas Simanovskas iesniegumu - ziņojumu par balsošanas motīviem.

Vārds deputātei Janai Simanovskai ziņojuma nolasīšanai.

J. Simanovska (PRO).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Frakcija PROGRESĪVIE atbalstīja iesniegtos priekšlikumus, kas ir vērsti uz atbalstu iedzīvotājiem cenu pieauguma izmaksu kompensēšanai. Mēs tos atbalstām konceptuāli, tomēr nepiekrītam katram atsevišķam instrumentam, nepiekrītam atbalstīt fosilos resursus, bet mēs uzskatām - ja valdība iedzīvotājiem nepiedāvā adekvātu dzīves dārdzības kompensēšanas grozu, iniciatīva jāuzņemas Saeimai, tāpēc šie priekšlikumi ir jāvirza uz diskusijām Saeimas komisijās.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Turpinām izskatīt sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ostu likumā” (Nr. 119/Lp14) nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Sākam izskatīt darba kārtības sadaļu “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Deputāti Nataļja Marčenko-Jodko, Aleksejs Rosļikovs, Viktorija Pleškāne, Jefimijs Klementjevs, Viktors Pučka, Iļja Ivanovs, Igors Judins, Glorija Grevcova, Svetlana Čulkova un Jekaterina Dorošķeviča iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par steidzamu valdības rīcību, pārtraucot pedagogu atstādināšanu no pienākumu pildīšanas, un rīcības plāna izstrādi vakanču jautājuma risināšanai izglītības jomā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

“Par” vai “pret” runāt nav pieteicies neviens deputāts, tādēļ jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par steidzamu valdības rīcību, pārtraucot pedagogu atstādināšanu no pienākumu pildīšanas, un rīcības plāna izstrādi vakanču jautājuma risināšanai izglītības jomā” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 78, atturas - nav. Lēmuma projekts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Vai deputātiem ir priekšlikumi par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām? (Starpsauciens: “Ir!”) Ir priekšlikums.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu...

S. Čulkova (ST!).

Nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Sēdes vadītājs. Tātad jums ir priekšlikums nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Kolēģi, vai ir vēl citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par steidzamu valdības rīcību, pārtraucot pedagogu atstādināšanu no pienākumu pildīšanas, un rīcības plāna izstrādi vakanču jautājuma risināšanai izglītības jomā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 79, atturas - nav. Lēmuma projekts ir noraidīts.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 10 439 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Pārtraukt nerrot Latvijas iedzīvotājus ar Krievijas un Baltkrievijas pilsonību” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts Saeimas sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Nākamais darba kārtības jautājums - par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Kristapam Krištopanam 2023. gada 2. februārī.

Saeimas Prezidijs informē, ka atvaļinājums ir piešķirts, un par to tiek informēta arī Saeima.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Kristīnes Saulītes ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju”.

Juridiskās komisijas vārdā - referents Atis Deksnis.

A. Deksnis (AS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! 2023. gada 25. janvārī Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja jautājumu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu.

Uz komisijas sēdi bijām uzaicinājuši Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amata kandidāti Kristīni Saulīti. Komisijas locekļi iepazinās ar kandidātes dzīvesgājumu, pieredzi, iepazinās ar kandidātes redzējumu par Centrālās vēlēšanu komisijas līdzšinējo darbu un nepieciešamajām pārmaiņām komisijas darba organizācijā. Mums bija iespēja arī uzklausīt kandidātes redzējumu par to, kādas izmaiņas vēlēšanu organizācijā, šajā procesā, būtu veicamas, lai daudz aktīvāk varētu iesaistīties vēlēšanu procesā emigrācijā esošie Latvijas balsstiesīgie pilsoņi.

Juridiskā komisija, uzdodot kandidātei jautājumus, guva pārliecību par kandidātes atbilstību Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatam.

Tādēļ Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu balsot un apstiprināt Kristīni Saulīti par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās kolēģes un godājamie kolēģi! Šodien mēs apstiprinām Centrālās vēlēšanu komisijas jauno vadību.

Man nav iebildumu ne pret vienu no personām, kas tiks izraudzītas un  vadīs iestādi, un piedalīsies arī kā komisijas locekļi, bet es gribu teikt: ka ar to, ka Saeima šodien būs apstiprinājusi, vēl nekas nav beidzies. Saeimai noteikti jāuzņemas atbildība ne tikai par apstiprināšanu, bet arī par to, lai Centrālā vēlēšanu komisija spētu darboties neatkarīgi un efektīvi, lai tās darbība netiktu apdraudēta, jo runa ir par iestādi, kas mums nodrošina vienu no demokrātijas būtiskākajām izpausmēm - pilsonisko līdzdalību, iespēju piedalīties godīgās, caurskatāmās vēlēšanās, tautas nobalsošanās, parakstu vākšanās. Bez tā demokrātija nespētu realizēties. Līdz ar to es uzdrošinos apgalvot, ka demokrātija ir ārkārtīgi nozīmīga iestādēm.

Diemžēl par šīs iestādes nozīmīgumu mēs atceramies un sākam piedomāt tikai tad, kad tuvojas vēlēšanas, bet pēc tam iestāde paliek viena pati ar savām problēmām - nesadzirdēta, nesaprasta -, mēs par to it kā piemirstam.

Centrālā vēlēšanu komisija - jā, tā ir neatkarīga, uz papīra viss ir pareizi rakstīts... tā ir neatkarīga, maza, tātad milzu resursu nepaģēroša... diemžēl iestāde, kas arī ilgi ir turēta bada maizē un lūdzējas lomā. Jau ilgāku laiku Centrālā vēlēšanu komisija ceļ trauksmi, ka tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Nākamais gads jau tūlīt būs klāt, bet nav piešķirts ne finansējums, ne profesionāls atbalsts informācijas tehnoloģiju sistēmu iegādei un uzturēšanai. Darbinieki no pārslodzes raksta atlūgumu, un iestāde iztukšojas. Tas nozīmē, ka iestāde zaudē profesionāļus, savas jomas entuziastus, kuri ir strādājuši pārslodzes režīmā, nerēķinot darba stundas, par niecīgu samaksu.

Kas paliks iestādei, kurai jāorganizē mūsu demokrātijai nepieciešamie procesi? Vai darbinieki uzradīsies kā uz burvja mājienu? Tas ir viens no ļoti svarīgiem jautājumiem, kas būs jārisina jaunajai iestādes vadībai.

Mēs diemžēl esam paraduši ātri un izlēmīgi rīkoties tikai tad, kad jau ūdens smeļas mutē, kad jādzēš ugunsgrēks. Un arī 14. Saeimas vēlēšanu norisei finansiālais atbalsts ilgu laiku tika novilcināts (Klepo.)... atvainojos. Solīts tika, ka būs finansējums, bet tā nav normāla darba organizācija, ja vadītājs neko nevar plānot, nevar rēķināties - vai savlaicīgi finansējums būs pieejams vai nebūs. Ja jāstaigā ar izstieptu roku, jālūdz un vienlaikus jāveic arī eksperta pienākumi, jo vienkārši vairs nav darbinieku, kas varētu darīt to... Es zinu, ko tas nozīmē, ja tavi darbinieki tiek pārpirkti arī no bagātajām valsts iestādēm, nemaz nerunājot par advokātu birojiem. Kā iestādei turpmāk tad pastāvēt?

Tagad draud atkal kārtējā ugunsdzēšanas situācija ar 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Iestāde ceļ trauksmi, vēlēšanu norise ir apdraudēta, nav iespējams pagūt iegādāties nepieciešamās vēlēšanu IT sistēmas. Un tieši šobrīd interesantākais ir tas, ka Saeimā notiek diskusijas par neatkarīgu iestāžu... tai skaitā arī papildfinansējumu prioritārajiem pasākumiem. Un Centrālajai vēlēšanu komisijai prasītie 1,3 miljoni tajā nav paredzēti. Tā ir vienīgā neatkarīgā iestāde, kurai nekāds finansējums nav paredzēts.

Esmu dzirdējusi: “Bet ko jūs satraucaties, mums taču pastāv līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, un, kad pienāks brīdis, tad mēs arī iedosim.” Nākamgad, droši vien mēnesi pirms vēlēšanu pasākumu norises... Bet jautājums: vai vēlēšanas ir neparedzēts gadījums? Vēlēšanām jānotiek likumā noteiktajā termiņā, tās nav iespējams pārcelt uz citu datumu, un visiem, arī politiķiem, tas ir pašsaprotami.

Vienīgi retais no politiķiem un acīmredzot arī valdības iedziļinās tajā, kas iestādei jāpaveic, lai mēs varam aiziet un netraucēti izpildīt savu pilsoņa pienākumu. Finansējums un šo vēlēšanu sistēmu iegāde un uzturēšana turpmāko vēlēšanu organizēšanai - tas būs jautājums, kas risināms jaunajai vadībai.

Iestādei cīnoties ar nepietiekamiem resursiem - novājināta kapacitāte -, novārtā paliks virzība uz attīstību. Tā ir vēlēšanu politikas attīstība atbilstoši mūsdienu prasībām. Likums “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” ir novecojis, iestādei nav likumdošanas iniciatīvu. Valstī vispār nav vēlēšanu politikas, tai skaitā politikas, kā veicināt vēlētāju aktivitāti, jo mēs zinām, kā mums ir ar aktivitāti - nevaram priecāties par tiem plus pieciem procentiem 14. Saeimas vēlēšanās salīdzinājumā ar iepriekšējām.

Lūk, to arī tas nozīmē - vadīt mazu, neatkarīgu un uz papīra nozīmīgu iestādi. Tāpēc visu šo trīs milzīgo problēmjautājumu, kuri ir samilzuši - darbinieki, finansējums, vēlēšanu politika, virzība uz attīstību -, sakarā jaunajai vadībai gribu novēlēt divas lietas, un tas ir ārkārtīgi svarīgi.

Pirmkārt, tā ir milzīga neatlaidība, izturība. Centrālās vēlēšanu komisijas vadībai būs jācīnās par katru eiro, par katru ideju un tās īstenošanu. Uz paplātes neko nesaņems, kā tas ir bijis arī līdz šim.

Otrkārt, ir ārkārtīgi svarīgi, lai ir darbspējīga, neatkarīga komanda, lai kopā var risināt problēmas, kopā veidot stratēģisko vīziju par vēlēšanu politikas attīstību un to piepildīt. Viens vadītājs bez komandas neko nespēs.

Es nevaru runāt par visiem deputātiem, bet no savas puses noteikti solu sekot šim jautājumam, man ir tīri profesionāla interese, kā tas notiek arī neatkarīgajās iestādēs. Es tās problēmas ļoti labi zinu no savas pieredzes, un ir arī idejas, kā to risināt. Bet gribu pat... es to nevaru solīt visiem deputātiem, protams, ka ne visi iedziļināsies tajās problēmās, bet es gribu pateikt visiem deputātiem un valdībai, kas lemj par finansējumu: vēlēšanu budžets - tas nav tikai vēlēšanu gadā, un vēlēšanas - par to ir jādomā tālredzīgi un stratēģiski. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds debatēs - deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Šodien, es domāju, mums visiem ir ļoti atbildīgs lēmums, un esat aicināti arī atbildīgi par to padomāt. Šodien Kristīne Saulīte... Paldies Saulītes kundzei - mēs tikāmies arī frakcijā un uzklausījām viņas redzējumu.

Tomēr man nākas atgriezties četrus gadus atpakaļ, kad diskutējām par līdzīgu jautājumu un balsojām par Bērziņas kundzes apstiprināšanu amatā. Toreiz vienīgais iemesls, kāpēc mainīja labu vadītāju (Lai vieglas smiltis Cimdara kungam! Cimdara kungs bija labs vadītājs.), bija tas, ka viņš ir ilgi šajā amatā. Vienīgais iemesls! Ne tāpēc, ka viņš teicami spēja noorganizēt vēlēšanas, un mums nebija nekādu lielu vēlēšanu skandālu... bet tieši tāpēc, ka viņš pārāk ilgi bija šajā amatā.

Pēc tam mēs saskārāmies ar to, ka nomaina tāpēc, ka jānomaina, un četru gadu laikā ilgi nebija jāgaida, ka piedzīvojām situāciju, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā - vēlēšanu laikā, aktīvajā procesā, nevis nedēļu vai divas pirms, bet vēlēšanu laikā! - mainījām... bijām spiesti mainīt vēlēšanu laikus. Ja piektdienā cilvēks iet uz vēlēšanām, mēs ceturtdienā pieņēmām lēmumu, ka mainām vēlēšanu iecirkņu darba laikus. Mēs pārkāpām jebkādas iespējamās vēlēšanu organizēšanas normas, visus iespējamos... visas konvencijas, ko Latvija ir apņēmusies, mēs visu pārkāpām. Un lielā mērā tas viss notika tāpēc, ka darbs pirms tam netika izdarīts pienācīgi.

Šo četru gadu laikā mēs redzējām virkni ļoti, ļoti vāji organizētu vēlēšanu procesu... ar vēlēšanām saistītas lietas. Mēs redzējām ļoti apšaubāmas lietas attiecībā uz komunikāciju, arī nule kā pēdējais, kad it kā Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvis ir gājis pie finanšu ministra Reira kunga. Reira kungs neatceras ne reizi, kad kāds pie viņa būtu griezies, lai gan vienmēr it kā ir bijis atvērts. Tai pašā laikā mēs piedzīvojām situāciju, ka Saeimas opozīcija bija tā, kas piedāvāja risinājumus, lai vispār vēlēšanas notiktu. Tas bija ārprātīgs haoss četru gadu laikā. Es pats atceros: mēs nācām, cīnījāmies, opozīcija cīnījās par to, lai Centrālajai vēlēšanu komisijai būtu pietiekami resursi, lai varētu noorganizēt vēlēšanas.

Tieši valdība bija tā, kas bija pagriezusi muguru Centrālajai vēlēšanu komisijai, valdība bija tā, kas pagrieza muguru, neieklausījās. Diemžēl Bērziņas kundzei neizdevās tikt sadzirdētai, un tikai pēc opozīcijas spiediena vairākos gadījumos tika panākts nepieciešamais papildu finansējums, kas tāpat bija nepietiekams, lai normāli kaut ko noorganizētu.

Šodien mēs esam situācijā, kad Centrālā vēlēšanu komisija ir apkrauta ar kriminālprocesiem, pēc būtības tā ir ļoti smagā situācijā, un mēs redzam piedāvātu vadītāju... Saulītes kundzi. Man ir jāuzdod jautājums: vai šajā sarežģītajā situācijā jūs visi, kolēģi, tiešām esat gatavi teikt, ka jūs viņu atbalstīsiet ne tikai šajā balsojumā, bet arī tālākajā darbā?

Saulītes kundze viennozīmīgi ir koalīcijas kandidāte, tieši koalīcija ir vienojusies par to, ka viņu virzīs, un es varu teikt, ka Zaļo un Zemnieku savienība dos Saulītes kundzei zināmu avansu. Mēs nebalsosim “pret”, mēs neatturēsimies šajā balsojumā, mums būs brīvais balsojums. Kāds balsos “par”, kāds nebalsos, bet savā ziņā tas ir avanss Saulītes kundzei. Tomēr tieši no koalīcijas mēs sagaidām ne tikai balsojumu šodien, bet arī atbalstu turpmākajā darbā.

Tālāk paskaidrošu savu pozīciju šajā jautājumā. Es līdz galam neesmu pārliecināts, ka Saulītes kundze bez iepriekšējas pieredzes valsts pārvaldē varēs veiksmīgi tikt galā ar šo situāciju. Nepārprotiet, es darīšu visu iespējamo, lai Saulītes kundzi atbalstītu, bet šodien uzņemties atbildību par to, ka viņa tiks galā ar tiem izaicinājumiem, kas ir jāizdara, būtu pārsteidzīgi. Varbūt kāds no jums viņu pazīst labāk.

Es, iepazīstoties ar Saulītes kundzes dzīves gājumu, arī uzklausot viņu, saklausīju ļoti pozitīvas lietas, kas man pašam ir ļoti svarīgas attiecībā, piemēram, uz ārzemēs dzīvojošo latviešu iespēju nobalsot par to reģionu, no kura viņš nācis. Tas ļoti veicinātu ārzemēs dzīvojošo latviešu iesaisti vēlēšanu procesā, arī Saeimas deputātu vēlmi braukt uz Īriju, Angliju, Vāciju, lai runātu ar latviešiem, kas dzīvo ārzemēs. Tas šo vēlmi ļoti celtu, un šajās iniciatīvās es viennozīmīgi būšu “par”.

Bet šobrīd mēs esam situācijā, kad Valsts prezidents, Saeimas deputātu frakcijas nāk ar dažādām idejām, kā būtu jāreorganizē Centrālā vēlēšanu komisija. Tas liek domāt par to arī mums. Zaļo un Zemnieku savienībai ir ideja par to, kā būtu jāreorganizē Centrālā vēlēšanu komisija un kāda būtu tās nākotne. Mums ir savs redzējums, un mēs, protams, šajās diskusijās piedalīsimies. Parlamentā nav vienotas izpratnes šajā jautājumā. Tā ir diezgan sadrumstalota.

Un Saulītes kundzei... Jāatzīst, arī viņai šodien nav tāda skaidra redzējuma. Viņai ir pieredze stratēģiskajā vadībā. Tas, ko viņa ir darījusi iepriekš, - visu cieņu! Bet, manā ieskatā, lai cilvēks šobrīd nāktu šajā amatā, ir jābūt pieredzei valsts pārvaldē un skaidram redzējumam, ko tad ar Centrālo vēlēšanu komisiju darīt: atstāt, kā ir tagad, vai pievienot Saeimai, vai pakļaut kādai Saeimas komisijai, vai iecelt izpilddirektoru Centrālajā vēlēšanu komisijā. Milzum daudz versiju.

Jūs, kolēģi, daudzas no tām esat dzirdējuši. Bet es tomēr gribētu dzirdēt, ka vēl pirms stāšanās amatā kandidātam ir sava skaidrā vīzija, redzējums par to, kas būtu jādara. Es pieļauju - izcils menedžeris var nākt un tikt galā ar situāciju, saprast un visu darīt, bet... Teiksim tā, šodien es personīgi par Saulītes kundzi nebalsošu, jo līdz galam neesmu pārliecināts, ka viņa tiks galā. Es Saulītes kundzi atbalstīšu darbā, es viņu atbalstīšu visām iespējamām metodēm, bet šodien es nevaru uzņemties atbildību par viņas stāšanos amatā. Dosim iespēju viņai pastrādāt.

Bet jums, kolēģi, es vēlreiz atgādinu: ne tikai šodien balsojot, bet arī pēc tam, kad būs jāstrādā, kad būs jālemj par budžeta finansējuma piešķiršanu, kad būs jālemj par papildu aktivitātēm Centrālajai vēlēšanu komisijai... Centrālā vēlēšanu komisija ir dzīvojusi bada maizē četrus gadus, četrus gadus viņi ir dzīvojuši bada maizē un tikai pēc opozīcijas spiediena ir dabūjuši papildu atbalstu. Vai tas ir darīts apzināti vai neapzināti, man grūti teikt, bet tāds ir bijis rezultāts.

Tāpēc, kolēģi, aicinu domāt ne tikai šodien, bet arī pēc tam, kad tiešām viņiem vajadzēs palīdzību.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs - deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Centrālā vēlēšanu komisija ir palikusi bez vadības. Es personīgi nepazīstu Kristīni Saulīti, bet mūsu frakcijas vadītāja vietnieks ar viņu satikās komisijas sēdē.

Mēs šodien atbalstīsim Saulītes kundzes kandidatūru, bet vienlaikus es vēlos teikt, ka iepriekšējās Saeimas laikā Centrālā vēlēšanu komisija nestrādāja visas tautas interesēs. Tā acīmredzami lobēja valdošo partiju uzstādījumus. Un es paskaidrošu, ka tie nav tikai vārdi, tie ir arī fakti.

Arī Latvijas Televīzija, kura pagājušoreiz, organizējot sižetu par Saeimas debatēm, pulksten 18.00 debates parādīja tādā veidā, ka LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ un tās deputāts Vilis Krištopans uzstājās šajās debatēs. Runa bija par izmeklēšanas komisijas veidošanu. Pulksten 20.00 (Starpsauciens: “Par tēmu!”) “Panorāma” vairs nerādīja šo sižetu. Es ceru, ka šodien Latvijas Televīzija tomēr atspoguļos visu to, kas notiek Saeimā, un es ceru, ka ne visi žurnālisti Latvijas Televīzijā ir esošās varas nopirkti.

Bet tagad par lietas būtību. Kur ir bijušas problēmas Centrālajā vēlēšanu komisijā.

Pirms kāda laika sabiedriskā organizācija “Latvijas vīru biedrība” nāca ar iniciatīvu vākt parakstus par atbalstu dabiskas ģimenes vērtībām. Bija nepieciešams savākt vairāk nekā 150 tūkstošus balsu, vesels gads tika dots vākt parakstus par šo iniciatīvu. Zinot to, ka iepriekšējā Saeimā bija vēlme legalizēt viendzimuma partnerattiecības, acīmredzami bija dots uzstādījums no valdošo partiju puses Centrālajai vēlēšanu komisijai torpedēt šo parakstu vākšanu. “Panorāma”, jums arī tas ir jāzina, ka arī jūs piedalījāties kampaņā pret “Latvijas vīru biedrības” iniciatīvu, arī jūs neko neatspoguļojāt, un tā nevar būt! Demokrātiskā valstī Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jānodrošina tiesības un iespējas visiem vienādi paust savu viedokli. Nevar būt tā, ka formāli tiek izsludināts kāds priekšlikums vākt parakstus, bet Latvijas Televīzija neatspoguļo šo iniciatīvu, vienlaikus radot negodīgus (Starpsaucieni.) spēles noteikumus.

Kas attiecas uz Centrālo vēlēšanu komisiju, tā neiejaucās visā šajā procesā, un es ceru, ka Saulītes kundze tad, kad viņu apstiprinās, arī sekos tam, kas notiek valstī, jo parakstu vākšana, par ko ir atbildīga Centrālā vēlēšanu komisija, - tas nav tikai formāli nodrošināt pašvaldībās vietas, kur var parakstīties.

Bet tagad par tiešiem pārmetumiem Centrālajai vēlēšanu komisijai. Šīs parakstu vākšanas laikā mēs satikām daudzus cilvēkus, kuri par šo iniciatīvu nevarēja parakstīties nevienā pašvaldībā, tāpēc ka pašvaldības neorganizēja iespēju tādā veidā, lai cilvēki zinātu, kur var iet un parakstīties. Kad cilvēki nāca un jautāja: “Kur var parakstīties?”, mēs sākumā teicām: “Nu kā - ­pašvaldībā!” Viņi saka: “Pašvaldībā nevar parakstīties.” Viņi iet pašvaldībā un grib parakstīties; pašvaldības viņus neinformē. Tur pat nav norādes uz to, ka pašvaldībā notiek parakstu vākšana, un šis ir jau tiešs pārmetums Centrālajai vēlēšanu komisijai. Ja kāds uzskata, ka tas nav viņu pienākums - kontrolēt, kā notiek parakstu vākšana -, tad tas pats var notikt arī vēlēšanās.

Centrālā vēlēšanu komisija atbild par pilsoņu iniciatīvu, ja tiek vākti paraksti par kādu konkrētu likumprojektu vai iniciatīvu, un tieši tāpēc Saulītes kundzei nākamreiz, kad Latvijas iedzīvotāji nāks ar iniciatīvu vākt parakstus par kādu konkrētu likumprojektu vai izmaiņām konkrētā likumprojektā, ir jānodrošina, lai katrā pašvaldībā būtu iespējams parakstīties, lai katrā pašvaldībā būtu informācija, kurā telpā var parakstīties, lai katrā pašvaldībā būtu informācija, pa kādu telefonu var piezvanīt un noskaidrot, kur, cikos un kad var parakstīties.

Ļoti bieži, piemēram, Rīgā, parakstīties formāli var, bet varbūt ir tikai divi iecirkņi, kur var parakstīties, - Sarkandaugavā vai Mežaparkā. To var izspēlēt dažādi. Formāli tiek izpildīts likums, formāli parakstīties ir iespējams, bet kurš cilvēks no Purvciema brauks uz Sarkandaugavu parakstīties? Tāda ir realitāte, kā ar administratīvajiem resursiem iespējams torpedēt.

Mēs, partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, kura ir piedzīvojusi šo konkrēto parakstu vākšanu un to, cik negodīgi tā ir notikusi, šodien aicinām Saulītes kundzi: no pirmās dienas tieciet galā ar to, kādā veidā var nodrošināt godīgu parakstu vākšanu Latvijā, kādā veidā panākt, lai pašvaldības, kuru vadītāji, piemēram, neatbalsta vienu vai otru iniciatīvu, var tomēr radīt apstākļus, lai katram cilvēkam būtu iespēja iet un parakstīties. Un vēl vairāk: gadījumā, ja redzat - nav konkrēta vieta... Tas ir tā kā veikals - ja veikals ir slēgts un jūs pieejat pie durvīm... un, ja šīs durvis ir ciet, cilvēks iet prom. Protams, kaut kur, kādā mājaslapā, varbūt ir rakstīts, ka var piezvanīt pa telefonu un sargs atnāks un atvērs durvis, bet - veikals ir ciet! Lūk, tā ir darbojusies CVK pēdējo gadu laikā - tā, ka normāli parakstīties nevarēja.

Ja jūs uzskatāt, ka tā nav patiesība, tad, lūdzu, tā teikt, iepazīstieties ar viedokļiem, ko pauduši daudzi cilvēki, kuri saka: “Mēs nebijām lietas kursā, ka vispār notiek parakstu vākšana, un mēs gājām uz pašvaldību, neviens mūs neinformēja.” Un beigās... Protams, var parakstīties elektroniski, bet mēs labi zinām, ka lielākā daļa sabiedrības, pensionāri, kas ir gana aktīvi visās šajās iniciatīvās, - viņi neizmanto iespēju parakstīties elektroniskā formā. Nē, protams, ir arī advancēti... negribu nevienam pārmest... bet lielākā daļa grib aiziet un fiziski parakstīties. Un, ja pašvaldības nenodrošina šādas iespējas, tad, es uzskatu, godīga parakstu vākšana valstī nenotiek.

Es uzskatu, ka tāpēc ļoti daudzi tūkstoši cilvēku, kuri gribēja parakstīties par iniciatīvu... par atbalstu dabiskajai ģimenei, nevarēja parakstīties. Kopumā tika savākti 57 tūkstoši parakstu; tas ir gana daudz, bet nepietiekoši, lai varētu notikt referendums.

Tā ka... Godājamā Saulītes kundze! Mēs, partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, esam gatavi jūs šodien atbalstīt un dot uzticības kredītu, bet, kā jau opozīcijas partija, mēs būsim tie, kas norādīs uz nepilnībām, neizdarībām, ja tādas būs. Un tas, ko es šodien teicu no šīs tribīnes... lūdzu, ņemiet vērā, ka tie ir fakti. Jūs neesat atbildīga par to, kas ir bijis iepriekš, bet no šī brīža...

Jūs koalīcija virza, bet jūs nedrīkstat būt koalīcijas vadītāja Centrālajā vēlēšanu komisijā. Jums jānodrošina - tā, lai visa sabiedrība zina -, ka Centrālā vēlēšanu komisija ir neatkarīga institūcija un neviens - ne premjers, ne prezidents, neviens! - nevar piezvanīt un iejaukties jūsu darbā.

Lai jums veicas!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs - deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! APVIENOTAIS SARAKSTS atsaucās mūsu partneru aicinājumam. Mēs atbalstījām un atbalstām Kristīnes Saulītes virzīšanu Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas amatā.

Mēs nebaidāmies uzņemties arī... avansā... zināmu līdzatbildību par izaicinājumiem, kas būs jāpārvar ne tikai Kristīnei Saulītei, bet visai šai komandai, arī visu frakciju, visu Saeimā ievēlēto partiju pārstāvjiem.

Mēs esam dzirdējuši - gana daudz problēmu Centrālajā vēlēšanu komisijā. Mēs labi zinām, ka daudzām šīm iniciatīvām, par kurām arī šeit nule kā runāja kolēģi, ir nepieciešams finansējums. Mēs gribam, lai Centrālā vēlēšanu komisija strādā efektīvāk. Mēs aicinām, lai Centrālā vēlēšanu komisija darītu visu iespējamo, lai pēc iespējas vairāk cilvēku, Latvijas pilsoņu, dotos uz vēlēšanām. Bet - tam visam ir nepieciešams mūsu visu atbalsts.

Centrālā vēlēšanu komisija ir patstāvīga, vēlēta institūcija, neatkarīga valsts iestāde. Kristīne Saulīte nav virzīta kā kādas koalīcijas pārstāve, kurai būtu uzdevums kaut kā palīdzēt vienai vai otrai pusei. Nē, gluži pretēji. Mēs uz Kristīni Saulīti un uz visu komandu... tai skaitā, ko virza visas pārējās frakcijas... skatāmies kā uz vienotu veselumu. Mēs saprotam, ka šīs problēmas jārisina, mēs vairs nevaram tās paslaucīt zem tepiķa, ir jāmeklē risinājumi.

Un arī tas, ko mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, tiekoties ar Saulītes kundzi, esam runājuši, - ka jābūt risinājumam... jāzina visi dotie lielumi, problēmas. Šajā gadījumā - apzinoties visas problēmas, par kurām mēs zinām un par kurām arī mēs nezinām, kas šobrīd ir Centrālajā vēlēšanu komisijā. Un tad, kad esam apzinājuši visus dotos lielumus, - tad arī varam nākt ar gatavu plānu. Vai nu tā ir pašreizējās struktūras stiprināšana, vai cita veida reforma... ar vienu mērķi - uzlabot vēlēšanu procesu mūsu valstī.

Tas ir galvenais, uz ko APVIENOTAIS SARAKSTS liek akcentu.

Mēs atbalstām Saulītes kundzes kandidatūru. Un atbalstīsim arī visu pārējo padomes locekļu ievēlēšanu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Nākamajam debatēs vārds - deputātam Edgaram Zelderim.

E. Zelderis (PRO).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Pēdējā laikā man tādas domas galvā: kas mums īsti notiek valsts pārvaldē? Kā tik zemā līmenī, es teiktu, kritiskā līmenī, var nonākt tik augsta līmeņa iestāde? Kas ir tie iemesli? Kāpēc?

Kāpēc mums ir tā, ka atsevišķām iestādēm vadītājus mēs ievēlam uz noteiktu laiku, piemēram, uz diviem termiņiem, un kāpēc kādām iestādēm mums ir beztermiņa vadītāji, kas amatā ir 20 gadus vai pat ilgāk? Šis bija piemērs. Es domāju, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc varbūt tik slikti bija, ka nu tomēr šī rotācija ir vajadzīga.

Šādas konsekvences mūsu valsts pārvaldē nav. Kāpēc, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centram ilgāk nekā 20 gadus ir viens vadītājs? Kāpēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē šobrīd ir tik daudz problēmu, ka nemitīgi saņemam sūdzības un nevaram laikus nokārtot... saņemt savas pases un citus personu apliecinošus dokumentus?

Kad mēs runājām ar Saulītes kundzi Juridiskajā komisijā... un arī locekļiem... man radās pārliecība, ka šie cilvēki tomēr ir apņēmības pilni. Savā ziņā tā ir drošsirdība - iet šādā situācijā strādāt šajā iestādē un mēģināt risināt šo problēmu, nezinot, vai būs šajā situācijā atbalsts no valdības vai vēl kādas iestādes.

Taču, man liekas - nav arī īsti piedodami tas, kas iepriekš notika... kad iedzīvotāji sūdzējās, ka bieži vien viņi netiek pienācīgi informēti par vēlēšanām. Kāpēc tā tas notiek, ja mēs zinām, cik vēlēšanu komisijai vispār ir būtiska nozīme... un vēlēšanu tiesībām ir nozīme demokrātijā? Joprojām tādas lietas notiek.

Mēs it kā esam vairāk nekā 30 gadus neatkarīga valsts, turpat 20 gadus esam Eiropas Savienībā, bet valsts pārvalde, man liekas, mums ne tuvu nav tāda, kādu mēs gribējām un joprojām gribam.

Es aicinu valdību noteikti ķerties pie šīs lietas, šīs augsta līmeņa iestādes tomēr sakārtot pienācīgāk, jo šādas situācijas, ka mums ir tik slikti, ka mēs gandrīz varam pazaudēt vēlēšanas, un ka sabiedrībā ir spraigas diskusijas par to, - tas, manuprāt, nav īsti normāli.

Es, protams, personīgi... sākotnēji nedaudz šaubījos par Saulītes kundzi tieši tāpēc, ka viņai nav pieredzes mūsdienu Latvijas valsts pārvaldes īpatnībās un visās tajās peripetijās, kas notiek... birokrātijā un tā tālāk, bet, no otras puses, es vērtēju to arī kā zināmu drošsirdību - nākt šajā sistēmā. Un varbūt tas būs tieši tas labais iemesls, kāpēc izdosies... varbūt ar svaigu skatu no malas lietas risināt.

Un arī pārējos locekļus es vērtēju kopumā pozitīvi. Gana daudz... bija konkrēti piemēri, lietas, ko risināt locekļiem... Es domāju, ka šie cilvēki spēs darīt savu darbu labi.

Es noteikti balsošu “par”, un arī frakcija PROGRESĪVIE atbalstīs gan Saulītes kundzi, gan izvirzītos locekļus. Lai viņiem veicas un izdodas!

Aicinu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Mieriņas kundze, vai debatēs jums pietiks ar 10 minūtēm? Jums ir tiesības runāt 15 minūtes.

Vārds deputātei Daigai Mieriņai.

D. Mieriņa (ZZS).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es gribētu vērst uzmanību uz vienu lietu.

Ko mēs darām tad, kad izvēlamies iestādes vadītāju? Parasti mēs izvirzām prasības - to, kādas kvalifikācijas būtu nepieciešamas konkrētās iestādes vadīšanai, un nosakām to apjomu, kas cilvēkam būtu jāzina, lai vadītu kvalitatīvi un labi šo iestādi. (Protams, var teikt, ka arī tas negarantē, ka iestādes vadītāja amatam tiek ievēlēts labākais pretendents.)

Kvalifikācijas prasības ir vismaz tādā līmenī: pieredze valsts pārvaldē (šajā gadījumā - iepriekšējā darba pieredze, vadītāja iemaņas). Tas viss, protams, mums ļautu objektīvāk izvērtēt, ja vien... ja vien būtu vairāki kandidāti. Šobrīd mums ir tikai viens kandidāts.

Un es gribu teikt, ka es tiešām neapskaužu Saulītes kundzi... Viņa ir drosmīga. Drosmīga iet un strādāt, zinot, ka šajā iestādē tiešām ir ļoti daudz samilzušu problēmu. Un es gribu vērst uzmanību tikai uz dažām, kuras te nav pieminētas.

Protams, budžets ir tādā apjomā, ka... kolēģi man teica, ka iepriekšējās Saeimas vēlēšanās... labi, ja pietika aploksnēm nauda. Tad nu jūs varat iedomāties, cik niecīgs ir budžets kā vajadzēja šai iestādei menedžēt un plānot, lai izpildītu visu to, kas ir likumā paredzēts.

Mulsina arī fakts, ka iestādē pati administrācija pieņem lēmumus un tos arī īsteno. Tātad nav šī vidusposma - nav administrācijas pa vidu. Un tātad varam teikt, ka nav arī ilgtermiņa pēctecības, ilgtermiņa atmiņas, kas būtu saglabājamas par visiem šiem nozīmīgajiem jautājumiem.

Vai Saulītes kundze būs tik spējīga, ka dažu mēnešu laikā (varbūt viņai, tāpat kā vienmēr Saeimas deputātiem, dos simt dienas) spēs iepazīties ar to visu un aptvert visas problēmas, kuras ir nepieciešams zināt, lai iestādi turpinātu vadīt un lai nodrošinātu arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kuras ir nu jau pavisam tuvu? Gribas ticēt, ka tiešām viņas prasmes tādas būs.

Kaut gan mēs redzam, ka... Tad, kad komisija sāka skatīt jautājumu par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, mēs redzējām, ka divi iestādes darbinieki publiski sāk strīdēties komisijā... Nu ļoti žēl! Ļoti žēl, ka darbinieki paši savā starpā nesarunājas... Mēs varam tikai nojaust to apmēru, kas šajā iestādē ir bijis... Cik problemātiski, ka darbinieki nesarunājas viens ar otru!

Problēmu ir ļoti daudz. Pati lielākā problēma, manā ieskatā, ir tā, ka priekšā stāv milzīgi izaicinājumi ar programmatūru, lai nodrošinātu kvalitatīvas vēlēšanas. Mēs redzam, ka esošajai vadītājai Bērziņas kundzei vislielākie pārmetumi bija par nesamērīgi dārgo iepirkumu, uz kuru... mēs zinām, ka faktiski ir monopoltiesības, un tikai viens pretendents reāli ir tas, kas var pretendēt. Vai jūs domājat, ka šajā laikā var kaut kas mainīties? Es domāju - nē.

Bet tas ir jautājums mums visiem - ko darīt? Un tas būs jādara jau tūlīt. Mums ir jāsaprot, vai mēs vispār savus datus gribam atdot turējumā privātai kompānijai vai tomēr meklēt citu risinājumu, lai šie dati būtu kaut vai... vismaz CVK pārziņā. Uz to ir norādījusi arī Iekšlietu ministrija.

Cienījamie kolēģi, izaicinājumu patiešām ir daudz. Kolēģi jau minēja par to pašu politiku... Mūsu valstī faktiski nav iestādes, kas atbildētu par vēlēšanu politiku valstī. Un tā visa rezultāts... Protams, mēs negribam dramatizēt šo situāciju, bet, manuprāt, mums ir ļoti lieli riski arī Eiropas Parlamenta vēlēšanu sagatavošanās procesā... un, protams, kvalitatīvai šā procesa norisei. Cienījamie kolēģi, mums ir par to jādomā.

Es tiešām novēlu Saulītes kundzei visu to labāko. Lai viņai izdodas!

Protams, mēs visi palīdzēsim. Bet ir jāsaprot arī viena lieta: ja nebūs budžeta un ja būs tāda pati situācija, ka mēs ievēlam CVK vadību un pēc tam par to aizmirstam... un tad var klauvēt, kādās durvīs grib, un mēs neviens nedzirdam... Un pēdējie gadi ir pierādījuši, ka vienīgie, kas rūpējās un cīnījās par CVK budžetu, diemžēl ir opozīcijas deputāti.

Kolēģi, es ceru, ka tas tā nebūs un ka jau šīgada budžetā būs iekšā viss, kas ir nepieciešams, lai stiprinātu kapacitāti, lai nodrošinātu iestādes darbības procesa nepārtrauktību. Lai viss būtu šajā budžetā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti - paziņojumi.

Vārds Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Labdien! Tā kā pārtika un pārtikas nodrošinājums ir nacionālās drošības jautājums un mēs skatāmies (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, pārtraukums vēl nav sācies. Tas sākas tad, kad ir nolasīti reģistrācijas rezultāti.

J. Grasbergs. Ja mēs skatāmies uz izvirzītajiem mērķiem biodaudzveidības nodrošināšanā, zaļā kursa ieviešanā, tad redzam, ka mums arī bez atgremotājdzīvniekiem būs grūti iztikt. Un ik pa brīdim lauksaimniecībā sabango kādi izaicinājumi. Un tāpēc mums, vairākiem deputātiem, ir ierosinājums izveidot deputātu grupu lauksaimniecības attīstībai un nerunāt varbūt tik daudz par atbalstiem, bet par šo stratēģisko virzību, par attīstību. Un, ja kāds ir nonācis kādās likstās, tad, protams, domāt par palīdzību.

Tāpēc šajā starpbrīdī es aicinu uz Sarkano zāli jeb Prezidija zāli - uz deputātu grupas lauksaimniecības attīstībai dibināšanu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds deputātam Andrim Sprūdam - paziņojumam.

A. Sprūds (PRO).

Cienījamie kolēģi...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, mēs vienkārši pagarinām laiku, lai ietu pārtraukumā... Lūdzu mirkli klusuma!

Uzklausām ziņotājus. Un tad paziņos reģistrācijas rezultātus. Un tad sāksies pārtraukums.

A. Sprūds. Cienījamie kolēģi! Dibinām deputātu grupu sadarbībai ar Rumānijas parlamentu - Dzeltenajā zālē pulksten 10.30.

Tā ka - lūgums pievienoties, izveidosim grupu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Irmai Kalniņai - paziņojumam.

Irma Kalniņa (JV).

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Paziņoju, ka pulksten 10.35 sāksies Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde, kas notiks Ārlietu komisijas telpās - Jēkaba ielā 10/12, 307. telpā, trešajā stāvā.

Es būšu ļoti laimīga redzēt jūs. Nosaukšu vārdus: Jānis Vucāns, Līga Kļaviņa, Antoņina Ņenaševa, Andris Kulbergs, Arnolds Jātnieks, Dmitrijs Kovaļenko, Uģis Rotbergs un Jānis Reirs... kurš šodien nepiedalās.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Hosamam Abu Meri.

H. Abu Meri (JV).

Labrīt! Prieks, ka ir tāds klusums...

Es aicinu Dzeltenajā zālē tūlīt, pārtraukumā, dibināt deputātu grupu sadarbībai ar Palestīnu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (14. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi, reģistrējušies 92 deputāti. Nav reģistrējušies astoņi: Raimonds Bergmanis, Andris Bērziņš, Kaspars Briškens, Jekaterina Dorošķeviča, Dmitrijs Kovaļenko, Armands Krauze (Dep. A. Krauze: “Es esmu.”)... es redzēju, Kristaps Krištopans un Jānis Reirs.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, paldies par disciplīnu.

Tiekamies pulksten 11.00 - pēc pārtraukuma.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums ir beidzies, atsākam sēdi. Lūdzu, ieņemiet savas darba vietas Saeimas Sēžu zālē.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Kristīnes Saulītes ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju”.

Turpinām debates.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētāja kungs! Deputāti! Kamēr mēs lēnām atgriežamies no pārtraukuma, es vēlos turpināt...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Šuvajeva kungs!

Brigmaņa kungs, cienījamā ZZS frakcija, lūdzu, apsēdieties savās darba vietās! Paldies.

A. Šuvajevs. ... vēlējos pavisam īsi turpināt tēmu, ko jau iesāka Mieriņas kundze, un tas ir tieši par CVK budžetu.

Es vēlos atgādināt, ka šobrīd mēs tomēr esam pietiekami unikālā situācijā. Šodien mēs ne tikai apstiprinām CVK jauno vadību, mēs jau pavisam drīz, nākamnedēļ, un it īpaši pēc divām nedēļām, sāksim skatīt 2023. gada valsts budžetu. Un, kā mēs zinām (vai es ceru, ka mēs zinām), CVK bija vienīgā neatkarīgā iestāde, kam Ministru kabineta līmenī netika piešķirts pilnīgi nekāds finansējums. Tātad tika lūgti 1,3 miljoni, bet netika piešķirts nekas.

Es vēlos aicināt deputātus neatlikt šo jautājumu. Es vēlētos, lai mēs CVK finansējumu skatītu jau šīgada budžeta kontekstā. Lūdzu, neatliksim to uz pavasari vai vasaru. Mums ir visas iespējas jau šobrīd aicināt jauno CVK vadību uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, lai secīgi ietu cauri pilnīgi visam finansējumam, kas ir nepieciešams. Mēs varam skatīties Valsts kontroles ziņojumu, kas tika publicēts jau pagājušogad vasarā, varam uzklausīt CVK locekļus, varam uzklausīt arī ministru vai, pareizāk sakot, koalīcijas partiju skatījumu par nepieciešamo rīcību, nosacījumiem, ar kādiem finansējums tiek piešķirts, bet, lūdzu, neatliksim to.

Kā jau šodien vairākkārt izskanēja šī jautājuma kontekstā, vēlēšanas tomēr ir pārāk svarīgs temats, lai mēs to atliktu. Ja mēs jau šobrīd varam dzirdēt trauksmes zvanus par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tad uztversim to nopietni. Mums ir visas iespējas jau šobrīd detalizēti skatīt CVK finansējumu, tāpēc es tikai vēlreiz uzsveru - lūdzu, neatliksim to!

Un aicinu arī jauno CVK vadību būt tik tiešām ne tikai aktīviem, bet būt arī atvērtiem un atsaukties aicinājumam, kas, cerams, nāks no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadības, ierasties pie mums jau tuvāko nedēļu laikā un, kā jau es minēju, iet cauri katrai budžeta pozīcijai, cik vien ilgi un detalizēti būs nepieciešams.

Lūdzu, neatliksim šo jautājumu, izrādīsim politisko atbildību un ne tikai ievēlēsim CVK vadību, bet arī piešķirsim nepieciešamo finansējumu, lai viņu darbs varētu būt kvalitatīvs.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam debatēs vārds - deputātam Igoram Rajevam.

I. Rajevs (AS).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es gribētu... Man būs tāda emocionāla uzstāšanās, jo jautājums, par ko mēs diskutējam, ir par to, vai atbalstīt Saulītes kundzes ievēlēšanu amatā.

Mēs nediskutējam par to, kādus uzdevumus mēs gribētu, lai viņa pildītu, mēs nediskutējam par to, ko Saeimai būtu nepieciešams darīt šajā sakarā. To vajadzēja darīt pirms tam. Mūsu frakcija ielūdza Saulītes kundzi pie mums, mēs izdiskutējām visus jautājumus, mēs uzklausījām viņas redzējumu par to, ko viņa plāno darīt šajā amatā, mēs redzējām viņas apņēmību, viņas iniciatīvu un vēlmi uzņemties atbildību.

Man kā deputātam ar to arī pietika, tāpēc es atbalstīšu viņas virzīšanu šim amatam un balsošu “par”. Aicinu jūs darīt to pašu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Nākamajam debatēs vārds - deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Priekšsēdētāja kungs! Biedri! Kolēģi! Cik Saulītes kundze ir profesionāla, es noteikti paļaušos uz jums, diemžēl mums un mūsu frakcijai nācās secināt, ka Saulītes kundze ir ļoti kautrīga, jo pie mums viņa nav atnākusi, ar mums nerunāja. (Starpsauciens.) Ā, uz doto momentu, ja mēs... ar zāli nedrīkst runāt... bet, ja mēs tā tīri vizualizēsim šo situāciju, es domāju, būtu baigi pareizi - ja cilvēks nāk strādāt visas tautas labā, viņš nāk pilnīgi pie visiem tautas pārstāvjiem, nevis stāv maliņā un gaida, kamēr viņu aicinās, nu tā laipni.

Man ļoti patīk Tavara kunga teiktais, viņš pateica: “Viņa ir visu cilvēku pārstāvis.” Mēs neesam cilvēki, vai kā? Un tomēr vajadzēja viņai atnākt pie mums, un, ja viņa ir visu cilvēku pārstāvis, it īpaši gara auguma kungam tur, zāles aizmugurē, ir labāk redzams - nu visi šeit taču ir cilvēki. (Starpsauciens.) Ļoti labi. Viņa, kā pateica Tavara kungs (es ļoti respektēju jūs), nav koalīcijas pārstāvis. Bet tagad viņas nosacīti zināmu tādu paviršību attiecībā pret savu ievēlēšanu attaisno tikai koalīcija, par opozīciju nekā nav.

Tā ka uz doto momentu ir ļoti svarīgi saprast vienu lietu - kā ir strādājusi pagājušā CVK. Vēlēšanu iecirkņu skaits ārzemēs tika dramatiski samazināts, bet - kur? Tajās pilsētās, kur koalīcijai nav atbalsta. Nu to taču var redzēt un pārbaudīt. Mūsu vēlētājiem nācās braukt līdz tuvākajam vēlēšanu iecirknim 300-400 kilometrus... ārzemēs, tiem mūsu latviešiem, kas tur dzīvo. Viņiem nācās īrēt transportu, samesties degvielai, tikai pateicoties tam, ka iepriekšējā CVK vadība nolēma, ka vēlēšanu iecirkņi ārzemēs ir jāatstāj tikai tur, kur balso “par” koalīcijas partijām. Pārējais ir absolūti vienalga.

Tāpēc man ir ļoti liels lūgums jaunajai CVK vadītājai Saulītes kundzei un viņas komandai - ja jūs tomēr esat priekš cilvēkiem, ja jūs uzskatāt, ka jūs domājat par cilvēkiem, nāciet tomēr - būs budžets, tā nauda jums ir vajadzīga, tā ir vajadzīga, lai ievērotu pilnīgi visu cilvēku tiesības, visu Latvijas, Latvijas Republikas, piederīgo intereses... nāciet uz budžetu arī pie mums. Es saprotu, ka jūs tāpat to pieņemsiet, jums ir vairākuma atbalsts, bet tomēr, lai izrādītu cieņu absolūti visiem vēlētājiem, tā ir tāda unikāla iespēja. Mēs šodien jūs atbalstīsim, tā teikt, avansa veidā, jo uzskatām, ka jums ir laba izglītība, laba darba pieredze. Jūs virza politiskā partija Jaunā VIENOTĪBA, droši vien tad tur viss kārtībā.

Bet vēlreiz - vairāk domājiet par cilvēkiem, nevis par frakciju JAUNĀ VIENOTĪBA! Viņi arī ir cilvēki, bet opozīcija arī ir cilvēki. Un tie, kas balso par opozīciju, ir cilvēki, Latvijas Republikas pilsoņi, kuriem jūsu uzmanība ir tikpat vajadzīga kā Jaunās VIENOTĪBAS vēlētājiem. Tas būtu vienkārši pareizi, atbildīgi un ļoti gudri, ja jūs gribat investēt nākotnē, nevis dzīvot tagadnē, kur koalīcijas dažreiz arī pamainās.

Ļoti novēlu jums veiksmi jaunajā amatā un pacelt CVK absolūti jaunā līmenī!

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienītās deputātes, godātie deputāti! Saulītes kundze, personīgi! Gribu pieskarties divām lietām.

Pirmā lieta ir tā, ko arī mūsu frakcija jau minēja, proti, par šo balsu skaitīšanu un iniciatīvu, par “Latvijas vīru biedrības” iniciatīvu. Tas bija ļoti negodīgi, jo cilvēki nezināja, kā to darīt, cilvēki nezināja, kur to darīt, cilvēki nezināja, ka tas ir valsts nodrošināts pasākums, un tieši valstij bija jānodrošina šī balsu skaitīšana. Cilvēki, ejot uz pašvaldībām... arī pašvaldībās nezināja, kurā kabinetā var parakstīties, vai vispār drīkst parakstīties, un tie, kuri tiešām to nopietni gribēja un gāja līdz galam, lai šo parakstu dabūtu, - viņi gāja pie notāra, tērēja savus 12 eiro, lai veiktu šo... parakstu.

Tāpēc šis jautājums ir būtiski svarīgs no demokrātijas viedokļa, pilsoniskās apziņas viedokļa, jo cilvēki tādā mērā, ja viņi... ja valsts kaut ko uzrunā, viņš iet un grib izdarīt, bet viņam priekšā ir šķēršļi, viņam zūd ticība. Tāpēc es gribu lūgt, lai šiem jautājumiem tiktu pievērsta ļoti liela uzmanība, tātad - kā nākt pretī. Un šī domāšana ir jāmaina. Naudiņa ir jādod, ir jānāk un jāprasa. Un tam, kas prasa, arī tiks dots. Tas ir par šo jautājumu, par šo balsu skaitīšanu.

Runājot par vēlēšanām un vēlēšanu sistēmu. Es jau pēc būtības nemaz negribēju nākt, bet tad es atcerējos, kādas mums, kolēģi, bija problēmas ar vēlēšanām. Rīgā stāvēja rindas, milzīgas rindas, astoņos vakarā beidzās vēlēšanas, vēl desmitos bija rindas un cilvēki gāja prom. Tātad viņi nevarēja nobalsot. Viņiem netika dota iespēja nobalsot par to, ko viņi grib.

Pēc SKDS aptaujas datiem, 31 cilvēks... es atvainojos, nevis 31 cilvēks, bet 31 procents iedzīvotāju, kuri piedalījās vēlēšanās, nebija sapratuši, kā pareizi aizpildīt anketu un tādā veidā bija nobalsojuši nepareizi. (Starpsaucieni.) 31 procents nobalsojis nepareizi! 11 procenti iedzīvotāju uzskata, ka vēlēšanas ir bijušas fiktīvas. Tātad mēs saprotam, par ko ir runa. Iecirkņu ir par maz, laiku vajag skatīties, lai visiem cilvēkiem būtu iespēja nobalsot, nevis aiziet un stāvēt rindā. Ir cilvēki, kuri var stāvēt rindā. Ainārs Šlesers septiņas stundas nostāvēja un runāja. Jebkurš cilvēks tā nevar izdarīt. Tāpēc ir jānāk cilvēkiem pretī, lai cilvēki justu, ka tās vēlēšanas ir priekš cilvēkiem. Es negribu saukt šeit nevienu partiju, bet nāksim pretī un veidosim šo sistēmu pa jaunam!

 Kāpēc no ārzemēm cilvēki nevar balsot par konkrētu reģionu? Kolēģi tam jau pieskārās. Es varu tikai piekrist, ka no ārzemēm arī ir jādod iespēja balsot par konkrētu reģionu.

Noslēgumā es gribu runāt par elektronisko balsošanas sistēmu. Šobrīd bankām ir elektroniskās norēķinu sistēmas, caur kurām mēs visi ejam un apkalpojam savus bankas kontus. Latvija.lv - izvēlamies banku un ejam iekšā. Tā mēs varam pieteikties rindā un saņemt ID kartes, tā mēs varam nokārtot maksājumus un vēl nez ko. Bankas ir investējušas miljoniem līdzekļu, lai šī sistēma būtu droša. Kāpēc mēs nevaram šo sistēmu piemērot vēlēšanām? Vai kādam ir bail par to, ka netiks cilvēkiem aizpūderētas smadzenes... tātad šī nepareizā, necaurskatāmā vēlēšanu sistēma, un tādā veidā viņi gūs sev papildu balsis?

Saulītes kundze, arī es jūs noteikti atbalstīšu, tāpat kā mūsu frakcija. Bet nepaļaujieties uz to, ka viss ir kārtībā. Ir ļoti daudz iespēju, pie kurām vajag piestrādāt, kuras vajag uzlabot, lai atgrieztu ticību cilvēkiem vēlēšanu sistēmai un politiķiem kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds debatēs - Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi, daudz kas ir izskanējis. Tie, kas visām šīm peripetijām ir sekojuši līdzi ilgāku laiku, noteikti zinās, ka es diezgan daudz esmu kritizējis iepriekšējo CVK vadītāju Bērziņas kundzi. Un tā kritika vienmēr ir bijusi ar tādiem cēliem mērķiem, un Bērziņas kundzi... nu, es ticu viņas labajiem nodomiem. Viņa no savas puses, domāju, labā ticībā ir darījusi visu pēc labākās sirdsapziņas. Un, lai vai kādi būtu mani komentāri par Bērziņas kundzi šajā amatā četru gadu laikā, tie vienmēr bijuši ar mērķi uz labāku rezultātu.

Tāpēc es šodien - tas, kas šodien neizskanēja no šīs tribīnes, - gribu teikt vismaz savā vārdā lielu paldies Bērziņas kundzei par četriem gadiem šajā amatā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Jā, Saulītes kundze bija uzaicināta uz ZZS frakciju, mums bija ļoti laba saruna ar viņu. Un katrs deputāts no šīs sarunas guva kādu atziņu. Tas, kas man palika prātā, - šai amata kandidātei tiešām ir ievērojama pieredze nevalstiskajā sektorā un arī pieredze, kā iegūt līdzekļus, strādājot nevalstiskajā sektorā. Un tas, kā viņai tur ir veicies, - droši vien tas ir veiksmes stāsts.

Bet tad, kad mēs frakcijas sēdē jautājām, kā viņa plāno iegūt gan nepieciešamo atbalstu finanšu resursu ziņā, gan arī to atbalstu, kas ir vajadzīgs, lai šo valstij ļoti nozīmīgo institūciju vadītu, atbilde bija apmēram tāda: jā, protams, var vērsties ar oficiālām vēstulēm un tā tālāk, bet Saulītes kundze parasti lietas ir kārtojusi sarunu ceļā, vēršoties pa tiešo un mēģinot izrunāt tās lietas. Kāpēc es par to runāju? Mēs ļoti labi saprotam, ka tas, cik lielā mērā tiks sakārtoti visi jautājumi saistībā ar Centrālo vēlēšanu komisiju, ar tās nodrošinājumu, ir atkarīgs no tā, cik devīga būs koalīcija gan šī gada budžetā, gan vidēja termiņa budžeta ietvarā.

Mani dara uzmanīgu tas, ka šodienas debatēs neviens ne no JAUNĀS VIENOTĪBAS, ne no Nacionālās apvienības nav nācis un nav pateicis, ka tas, kas Centrālajai vēlēšanu komisijai resursu ziņā būs vajadzīgs - šīs nepieciešamības -, tas tiešām tiks nodrošināts. Ja jūs par to esat lēmuši un esat droši, nāciet un pasakiet, jo man priekš mana balsojuma tas ir būtiski. Es vēl neesmu izlēmis, kā es balsošu, jo es zinu, ka cilvēks ir apņēmies darīt lielas lietas (un es vēlu veiksmi), bet, ja nebūs šī atbalsta, es neesmu pārliecināts par to, ka tas iznākums būs tāds, kādu mēs visi vēlētos.

Un tas ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā visā šajā deficīta situācijā dažādās dzīves jomās, kādas mums ir, pretimnākoša būs tieši koalīcija, jo opozīcija darīs, ko mēs varam darīt, mēs argumentēsim, par to jau Valaiņa kungs runāja, un par to runāja arī citas frakcijas, citu frakciju pārstāvji. Mēs redzam šo ļoti lielā atbalsta nepieciešamību, lai tās lietas sakārtotu, jo tur, ko sakārtot, ir ļoti daudz, bet bez resursiem tas nenotiks.

Redzu, ka neviens nav pieteicies (Starpsauciens. Smiekli.)... Tātad opozīcija turpina runāt, bet es tiešām vēlu... Es zinu, kāds būs balsojums, un es jau iepriekš varu teikt, ka vēlu Saulītes kundzei veiksmi viņas darbā, bet, ticiet man, aizdomājieties par to, ko es teicu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aināram Šleseram debatēs otro reizi.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Mēs dzīvojam interesantā laikā. Pirms pusstundas es uzstājos no šīs tribīnes un teicu, ka atbalstīšu Kristīni Saulīti un mūsu frakcija atbalstīs. To sadzirdēja mani vēlētāji, viņi atsūtīja ziņu, es negribu teikt, ka tas ir kompromāts, bet tie ir fakti, un izrādās, ka Kristīne Saulīte portālā www.jabalso.lv priekšvēlēšanu laikā aktīvi aģitēja pret mani un pret partiju LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ. (Starpsaucieni: “Oi, oi, oi!” Daži deputāti aplaudē.)

Es teikšu tā: ja jau reiz tā ir bijis un viņa nevis pārstāvēja visus, bet bija aktīvi iesaistījusies politikā, es mainu savu viedokli un balsošu “pret” Kristīnes Saulītes kandidatūru, un es aicinu arī frakciju balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai referentam ir kas piebilstams? Referentam nav nekas piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Kristīnes Saulītes ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 6, atturas - nav. Kristīne Saulīte ir ievēlēta par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju. (Aplausi.)

Vēl nedaudz piebilstot. Centrālā vēlēšanu komisija ir ārkārtīgi svarīga mūsu demokrātijas veidošanā un stiprināšanā. Sarežģīta situācija tur ir, bet no Saeimas puses mēs apsveicam Kristīni Saulīti ar apstiprināšanu Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas amatā un novēlam veiksmi darbā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu”.

Juridiskās komisijas vārdā - referents Atis Deksnis.

A. Deksnis (AS).

Cienījamie kolēģi! Juridiskās komisijas 2023. gada 25. janvāra sēdē tika izskatīts jautājums par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu. Juridiskās komisijas locekļi klātienē iepazinās ar visiem septiņiem Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amata kandidātiem, uzklausīja viņu līdzšinējo darba pieredzi un redzējumu par Centrālās vēlēšanu komisijas līdzšinējo darbu, nepieciešamajām pārmaiņām un uzlabojumiem tās darbā. Interviju laikā Juridiskās komisijas locekļi guva pārliecību par visu septiņu Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa kandidātu atbilstību darbam Centrālajā vēlēšanu komisijā.

Tādēļ Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu balsot un ievēlēt visus Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa kandidātus, un konkrēti: Aldi Austeru, Ringoldu Balodi, Ritvaru Eglāju, Dzintru Kusiņu, Katarinu Ogorodņiku, Sanitu Stelpi-Segliņu un Baibu Veisu.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens nav pieteicies, līdz ar to lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Kolēģi, mums ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Ostu likumā” (Nr. 119/Lp14). Komisija lūdz iekļaut likumprojektu kā pirmo sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai kolēģiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Edgars Putra, Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Andrejs Svilāns, Ingmārs Līdaka, Aiva Vīksna, Igors Rajevs, Česlavs Batņa, Andris Kulbergs un Atis Deksnis lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edgara Putras atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Edgars Putra, Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Andrejs Svilāns, Ingmārs Līdaka, Aiva Vīksna, Igors Rajevs, Česlavs Batņa, Andris Kulbergs un Ieva Brante lūdz veikt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Ievas Brantes atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas”. Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Edgars Putra, Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Andrejs Svilāns, Ingmārs Līdaka, Aiva Vīksna, Igors Rajevs, Česlavs Batņa, Andris Kulbergs un Atis Deksnis lūdz veikt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”. Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Edgars Putra, Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Andrejs Svilāns, Ingmārs Līdaka, Aiva Vīksna, Igors Rajevs, Česlavs Batņa, Andris Kulbergs un Ieva Brante lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Ievas Brantes ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Deputāti neiebilst? Nav iebildumu. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Igors Rajevs, Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Andrejs Svilāns, Edgars Putra, Ingmārs Līdaka, Aiva Vīksna, Česlavs Batņa, Andris Kulbergs un Atis Deksnis lūdz veikt izmaiņas apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Igora Rajeva atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un visbeidzot - deputāti Igors Rajevs, Andrejs Svilāns, Juris Viļums, Ieva Brante, Lauris Lizbovskis, Česlavs Batņa, Andris Kulbergs, Edgars Tavars, Linda Matisone un Aiva Vīksna lūdz veikt izmaiņas apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Igora Rajeva ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Turpinām izskatīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību.

Nākamais darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ingas Vilkas atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā - referents Atis Deksnis.

A. Deksnis (AS).

Cienījamie kolēģi! Juridiskās komisijas 2023. gada 1. februāra sēdē mēs izskatījām jautājumu par Ingas Vilkas atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli. Komisijā uzklausījām valsts kontroliera Rolanda Irkļa pozitīvās atsauksmes un ziņojumu par Ingas Vilkas līdzšinējo darba pieredzi un pienākumiem Valsts kontrolē. Ingu Vilku Valsts kontroles padomes locekles amatā Saeima jau apstiprināja 2019. gada 26. martā, un šobrīd viņa tiek virzīta uz šo amatu atkārtoti.

Komisija klātienē uzklausīja pašu pretendenti, uzdeva jautājumus,  pārrunāja līdzšinējo pieredzi un uzklausīja viņas viedokli par aktualitātēm Valsts kontroles darbā.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu balsot un apstiprināt atkārtoti Ingu Vilku par Valsts kontroles padomes locekli ar 2023. gada 26. martu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ingas Vilkas atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā ir lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Edgara Putras atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”.

Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edgara Putras atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā ir lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Ievas Brantes atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Ievas Brantes atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Ievas Brantes ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Ievas Brantes ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Igora Rajeva atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Igora Rajeva atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Pēdējais šajā sadaļā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Igora Rajeva ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Igora Rajeva ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Sākam izskatīt sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ostu likumā” (Nr. 119/Lp14). Komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - referents Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts mums ir vienbalsīgi tapis kā alternatīva tam, ko izņēmām no darba kārtības. Mēs vienojāmies, ka iepriekšējo atstājam, lai izskatītu pēc būtības, bet alternatīvo... Esam izdalījuši ārā tieši tās pozīcijas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu ostu darbības nepārtrauktību. Tiek grozīti trīs punkti. Pirmie divi attiecas uz termiņu, kuru pagarinām līdz 2023. gada 31. decembrim. Trešais grozījums nodrošina nepārtrauktību saistībā ar pakalpojumu sniedzēju līgumiem un darbinieku līgumiem.

Aicinu atbalstīt gan steidzamību, gan pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vispirms jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ostu likumā” (Nr. 119/Lp14) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J. Grasbergs. Saskaņā ar komisijā lemto aicinu Saeimu izskatīt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Es saprotu - vēl par pirmo lasījumu... Ņemot vērā, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti par šo likumprojektu ir vērsušies Satversmes tiesā, mans pienākums ir šodien frakcijas vārdā paskaidrot, kādēļ mēs atbalstām. Mēs atbalstām šo pieeju tikai un vienīgi tādēļ, ka atbildīgajā komisijā šobrīd ir alternatīvs likumprojekts, kas... un arī komisijas lēmums ir par to, ka jārunā par šiem modeļiem, par to tālāku izvērtēšanu. Šajā brīdī mēs novēršam tikai acīmredzamo nepilnību, ka šīs ostas pēc būtības ir bez tiesiskā regulējuma.  Tikai tādēļ mēs atbalstām šī likumprojekta steidzamību... steidzamu risinājumu, bet joprojām uzstājam uz to, ka šie modeļi ir jāvērtē pēc būtības, iesaistot pašvaldības, atbilstoši labas pārvaldības likumdošanas praksei iesaistot visas puses... un arī ar attiecīgiem izvērtējumiem.

Aicinu atbalstīt gan pirmo, gan otro lasījumu šodien.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai referents vēlas kaut ko piebilst?

Lūdzu zvanu! (Starpsauciens.) Ā, es atvainojos. Jā, tiešām.

Nākamajam debatēs vārds - deputātam Aināram Šleseram.

(Steidzams likumprojekts, steidzami arī skatām.)

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Esmu vairākas reizes uzstājies no šīs tribīnes un runājis par jautājumu, kas skar Latvijas ostas. Šoreiz gribu izteikt lielu paldies Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas kolēģiem, pirmām kārtām - Lindai Matisonei, par to, ka šajos argumentos tomēr tika, kā teikt, tam pievērsta uzmanība un komisijas vadība un kolēģi ieklausījās.

Protams, bija arī daudz citu viedokļu no pašvaldību pārstāvjiem, kas arī aicināja reformu veikt tā, lai tiešām tā beidzas ar pluszīmi, nevis mīnuszīmi. Tieši tāpēc mums ir jānodrošina, lai Latvijas ostas - tātad Rīgas, Ventspils osta, par ko ir runa, - varētu tekošos darbus darīt maksimāli bez jebkādiem pārtraukumiem, bet vienlaikus, lai mēs varētu nākamajos mēnešos  tiešām rast kompromisu, kā šī konkrētā ostu reforma varētu tikt pabeigta. Jo tas, kas bija iecerēts iepriekšējā Saeimā, šodien diemžēl vairs nerullē, jo, ja viss būtu bijis labi, tad 13. Saeimā deputāti jau sen būtu nobalsojuši. Bet, tā kā bija problēmas, mums principā ir jāveic kļūdu labojums.

Protams, ir jāpanāk, lai ostas var darboties caurspīdīgi, lai attiecības starp ostu pārvaldi, stividoriem, valsti un pašvaldību būtu ļoti pragmatiskas, saprotamas, pēc iespējas mazāk politizētas. Tas ir ļoti, ļoti svarīgi. Tāpēc es vēlreiz vēlos aicināt APVIENOTO SARAKSTU, jo jūsu līderi Uldis Pīlēns un Uldis Sesks ir tie, kas saprot šīs lietas. Uldis Pīlēns ir bijis principā autors tam likumam, kas šodien attiecas uz Liepājas speciālo ekonomisko zonu. Vienkārši tiešām paņemt to labāko, ko var paņemt no Liepājas, to labāko, kas attiecas uz Rīgu un Ventspili.

Tas, ko es vēlētos šodien teikt, - ir ārkārtīgi svarīgi, lai galamodelis, kuru mēs apstiprināsim, nebūtu tāds, kurš pēc katrām vēlēšanām atkal tiks pakļauts revīzijai, izmaiņām un kapitālajam remontam. Jo, ja būs zudis līdzsvars starp pašvaldību, valsti un stividoru interesēm, tad pēc katrām vēlēšanām kāds gribēs kaut ko mainīt. Un tas būs vissliktākais, ko mēs varētu izdarīt, jo tad ilgtermiņa investori, kas grib investēt mūsu ostās, nemaz neizskatīs to kā opciju, jo viņi teiks, ka Latvijas ostās nav stabilu spēles noteikumu, tie regulāri mainās, viss ir pārāk politizēts.

Tā ka, godājamie kolēģi, virzāmies uz priekšu.

Un vēlreiz paldies Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas kolēģiem.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds debatēs - deputātam Vilim Krištopanam.

V. Krištopans (LPV).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamā Saeima! Jāsaka tā - bija vērts kaut vai šī viena likuma dēļ startēt vēlēšanās, iekarot vietu Saeimā, dabūt ārā no Saeimas tos, kas torpedēja ostas.

Kāpēc es to visu saku? Es atceros, kā mēs sākām 1994., 1995. gadā pētīt, ko mums darīt. Un, ziniet, nav vienotas receptes. Ir vajadzīga recepte konkrēti Latvijai. Mēs nevaram salīdzināties ne ar Lietuvu, ne Igauniju, ne Sanktpēterburgu - tām ostām... jo mums ir trīs lielas ostas un deviņas mazas ostas. Un katrā ir sava specifika, un toreiz jau mēs piemeklējām likumdošanu, kura strādāja gandrīz 30 gadus, un Liepājā tā joprojām strādā... un strādā labi. Mēs nevaram līdzināties ar Tallinu, kurā, piemēram, ir pieci miljoni pasažieru... somi... pieci miljoni pasažieru gadā! Mums, kad kursēja prāmis uz Stokholmu, bija 100 tūkstoši pasažieru gadā. Salīdziniet - pieci miljoni un 100 tūkstoši. Katrā reģionā, katrā vietā ir sava specifika. Toties mums ir deviņas plus trīs - 12 - ostas, un tā ir industrija. Tā ir industrija, par kuru jārūpējas neatkarīgi no tā, kas notiek aiz robežām. Karš beigsies agri vai vēlu, un tā industrija turpinās pastāvēt.

Tāpēc šis modelis, kurš mums bija un pie kura mēs droši vien atgriezīsimies, ir ļoti fleksibls un ļoti vienkāršs. Ostu pārvalde, kurā dominē faktiski pašvaldība, rada iespējas kravu pārvadātājiem jeb stividorkompānijām strādāt. Vienmēr ir jāatceras, ka mēs konkurējam, jebkura mūsu osta konkurē gan ar Klaipēdu, gan Tallinu, gan Sanktpēterburgu, Ustjlugu un tā tālāk.

Un ne velti, ja mēs paskatāmies dziļi, dziļi atpakaļ vēsturē, padomju laikā vienmēr salīdzināja ar cariskās Krievijas 1913. gada ekonomiku, kad bija vislielākais uzplaukums. Un jau tad cars pieņēma lēmumu būvēt Ventspilī ostu. Kāpēc? Tāpēc, ka Ventspils un Liepāja ir neaizsalstošas ostas. Tas ir visīsākais ceļš gan no Vidusāzijas, gan Urāliem uz Eiropu un pasauli. Tāpēc neatkarīgi no tā, kā attīstīsies notikumi, mūsu ostas bija, ir un būs.

Kaut vai 2022. gadā... lai vai kā, “Latvijas dzelzceļš” ir pārvadājis 20 miljonu tonnu kravu. Ja mēs rēķinām, ka tikai apmēram 2 miljoni bija vietējās kravas, 18 miljoni tonnu joprojām tika vestas uz ostām un no ostām.

Tā ka liels paldies APVIENOTAJAM SARAKSTAM, kurš ieklausījās, un es ceru, ka mēs atgriezīsimies normālā ostu darbībā un ostu dzīvē.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai referentam būtu kas piebilstams?

J. Grasbergs. Jā. Skaidrības ieviešanai es vēlreiz atkārtoju, ka ar šiem grozījumiem mēs pagarinām termiņu un nodrošinām nepārtrauktību. Pēc būtības mēs skatīsim likumprojektu Nr. 109/Lp14, kurš tad paliek tam, lai izvērtētu darbību pēc būtības un iedziļinātos tajā un lai šo reformu mēs veiktu pilnībā un pēc tās - lai tā labi strādātu.

Tā ka aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ostu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā Saeimas sēdē.

J. Grasbergs. Mēs lūdzam otrajā lasījumā izskatīt uzreiz, šajā sēdē.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai kādam ir iebildumi? Iebildumu nav. Līdz ar to mēs varam skatīt likumprojektu Saeimas sēdē uzreiz otrajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ostu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, b alsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Paldies Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai par ļoti dinamisku, ātru un precīzu darbu.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”. Strādājam ar likumprojektu otrajā lasījumā.

Atgādinu, ka likumprojekts ir steidzams, tātad galīgais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”.

Otrajam lasījumam tika saņemti 25 priekšlikumi. Un tātad pēc kārtas.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Č. Batņa. 2. - Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Č. Batņa. 3. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 4. - izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Č. Batņa. 5. - izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 6. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 7. - izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 8. - deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 9. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 10. - izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Č. Batņa. 11. - deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Č. Batņa. 12. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

Č. Batņa. 13. - izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Č. Batņa. 14. - izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 15. - izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 16. - arī izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Č. Batņa. 17. - izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 18. - izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 19. - izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Č. Batņa. 20. - izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 23. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Par šausmīgu un briesmīgu latviešu valodu. Es saprotu, ka Juridiskais birojs varbūt vairāk skatās juridiski, bet komisijai tomēr vajadzētu paskatīties.

Ieklausieties šajos vārdos: “Rīgas Tehniskās universitātes sastāvā esošā Latvijas Jūras akadēmijas Jūrskola...” Saeimas sastāvā esošā, teiksim, JAUNĀS VIENOTĪBAS frakcija. Mēs taču latviski nesakām: “Latvijas Universitātes sastāvā esošā Vēstures un filozofijas fakultāte.” Tā vietā, lai vienkārši pateiktu “Rīgas Tehnoloģiskās universitātes Jūras akadēmijas Jūrskola”, mēs sakām “sastāvā esošā”. Tātad iznāk, ka Latvijā ir divas jūras akadēmijas jeb trīs... Vienkārši no elementāras latviešu valodas viedokļa... Acīmredzot, jo garāks teikums, jo labāk.

Tā kā tas ir otrais lasījums, protams, var tā darīt, bet es domāju, ka mēs jau esam slaveni ar to, ka atšķirībā no tautām, kas ciena savu vēsturi un kultūru... nevienam neienāk prātā savā laikā, teiksim, Ilinoisas Tehnoloģiju institūtu pārsaukt par tehnisko universitāti. Mēs esam visā Eiropā un pasaulē pazīstami... Rīgas Politehnisko institūtu, kur ir mācījušies un pasnieguši tādi zinātnieki kā Pauls Valdens un citi, esam pārsaukuši par tehnisko universitāti. Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju pārsaucām par universitāti. Tagad es pat izrunāt nevaru to nosaukumu. Mēs esam tik tālu tikuši, ka mums būs tāds penteris kā “Rīgas Tehniskās universitātes sastāvā esošā Latvija”. Te ir arī loģiska kļūda - Rīgas sastāvā Latvija nevar būt. Bet nu labi, ja jau tas tur ir sapenterēts.

Tāpēc es domāju, ka ar laiku vajadzētu... Šodien jau mēs to nevaram izdarīt, bet komisijai tomēr vajadzētu izdomāt kaut kādu normālu nosaukumu. Un, tā kā ir tikai viena jūras akadēmija, tad nekādā gadījumā nav jālieto vārdi “sastāvā esošā”. Visvienkāršāk būtu teikt “Jūras akadēmijas Jūrskola” vai vienkārši “Rīgas Tehnoloģiskās universitātes Jūrskola”. Nu bet, ja gribat, tad var likt to “Jūras akadēmiju” iekšā, bet “sastāvā esošo” vajadzētu svītrot un vajadzētu beigt kropļot latviešu valodu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Kiršteina kungs, vai jūs vēlaties, lai par šo priekšlikumu būtu balsojums? (Starpsauciens.)

Tātad deputāti piekrīt. Deputāti piekrīt komisijas lēmumam. Tieši tā.

Batņas kungs, lūdzu, turpiniet ar 22. priekšlikumu.

Č. Batņa. 22. - izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 23. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 23. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 24. - izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. Un pēdējais - 25. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī šo priekšlikumu atbalsta.

Visi priekšlikumi ir izskatīti, līdz ar to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais - likumprojekts “Grozījumi Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likumā”.

Likumprojekts ir steidzams, līdz ar to tas ir otrajā lasījumā, tas nozīmē - galīgajā lasījumā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - referente Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Labdien, godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likumā”. Minētais likumprojekts paredz šā likuma 3. panta sestajā daļā noteikto prasību, ka e-lietas platformā jānodrošina ne tikai tādu dokumentu aprite, kuri apliecināti ar kvalificētu elektronisko zīmogu, piemērot, sākot ar 2024. gada 1. janvāri. Vienlaikus likumprojektā tiek ietverts regulējums padomes locekļiem savā vietā norīkot citu pārstāvi dalībai E-lietas uzraudzības padomes sēdē.

Uz otro lasījumu komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus no Tieslietu ministrijas.

1. priekšlikums. Tiek paredzēts atšķirīgs termiņš e-zīmoga lietošanai dokumentu apliecināšanai Kriminālprocesa informācijas sistēmā - līdz 2026. gada 30. jūnijam -, jo līdz 2024. gada 1. janvārim nav iespējams šādu prasību īstenot Kriminālprocesa informācijas sistēmā, jo tam nepieciešams pieprasīt papildu finansējumu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V. Pleškāne. 2. priekšlikums. Likumprojekts papildināts ar norādi par likuma spēkā stāšanos. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī šo priekšlikumu atbalsta.

Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus, un mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

V. Pleškāne. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Strādājam ar likumprojektu pirmajā lasījumā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - referente Ingrīda Circene.

I. Circene (JV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šī gada 24. janvāra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”.

Likumprojekts paredz Bērnu tiesību aizsardzības likumā nostiprināt ar Bērna mājas darbību saistītos jautājumus, darbības mērķi un pamatprincipus, kā arī institucionālo ietvaru. Bērna māja ir atzīta par vadošo, bērniem piemērotu starpdisciplināru un starpinstitucionālu modeli, kas izstrādāts darbam ar vardarbībā cietušiem bērniem, īpašu uzmanību pievēršot noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kā arī vardarbības lieciniekiem.

Bērna mājas izveides mērķis ir nodrošināt nepieciešamo atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem, tai skaitā saudzīgu nopratināšanu kriminālprocesuālām vajadzībām, kā arī nodrošināt nepieciešamo atbalstu, tostarp medicīnisko un psiholoģisko palīdzību, sociālo rehabilitāciju un citus nepieciešamos sociālos pakalpojumus. Bērna mājā nodrošinās arī konsultatīvu atbalstu cietušā bērna ģimenei.

Bērna mājas nosaukums ir aizgūts no Islandes, kas bija pirmā valsts Eiropā, kura jau 1998. gadā aizsāka šādu datos balstītu starpinstitucionāla sadarbības modeļa veidošanu. Bērna māja darbosies kā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas struktūrvienība.

Tāpat likumprojekts paredz izveidot Bērna mājas uzraudzības padomi. Paredzēts, ka tās sastāvā būs Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Veselības ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Valsts policijas, Latvijas Republikas prokuratūras, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” un biedrības “Latvijas Bērnu labklājības tīkls” pārstāvji.

Plānots, ka Bērna māja sāks darbu 2023. gada maijā. Šāds Bērna mājas darbības uzsākšanas termiņš ir saistīts ar laiku, kas nepieciešams, lai ēkai, kuras telpās darbosies Bērna māja, varētu pabeigt būvniecības darbus.

Vienlaikus likumprojekta 1. punkts paredz papildināt Bērnu tiesību aizsardzības likumu ar jaunu - 26.1 - pantu, kurā noteikts Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmas darbības tiesiskais ietvars, noteikts informācijas sistēmas pārzinis - Sabiedrības integrācijas fonds -, informācijas sistēmas mērķis, institūcijas un personas, kuras ir tiesīgas apstrādāt sistēmā iekļauto informāciju.

Likumprojekta 2. punktā paredzēts, ka turpmāk nolūkā nodrošināt bērna labākās intereses, ģimenes saišu identitātes saglabāšanu Bērnu tiesību aizsardzības likumā 31. panta trešo daļu nepieciešams papildināt ar trešo teikumu, paredzot, ka gadījumos, kad bērnu adoptē viņa radinieks vai ja tiek adoptēts otra laulātā bērns, bērnu var adoptēt uz ārvalsti, kurai nav saistošas likumā minētās konvencijas vai ar kuru Latvija nav noslēgusi divpusēju līgumu, kā arī bez Ārvalstu adopcijas komisijas atzinuma.

Likumprojekta 3. punkts paredz, ka, lai noteiktu vienlīdzīgus nosacījumus personām, kuras vēlas kļūt par aizbildni vai vēlas iegūt viesģimenes statusu, nepieciešams noteikt, ka par viesģimeni nedrīkst būt persona, kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, līdz dienai, kad sodāmība dzēsta vai noņemta.

Vienlaikus tiesiskās noteiktības un skaidrības labad likumprojektā paredzēts Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52. panta pirmajā daļā aizstāt vārdu “rehabilitācija” ar vārdiem “medicīniskā rehabilitācija”. Šis pants regulē jautājumu par bērnam nodrošināmo medicīnisko rehabilitāciju. Ārstniecības likuma 1. panta 14. punktā lietots termins “medicīniskā rehabilitācija”, savukārt termins “rehabilitācija” Ārstniecības likumā vairs netiek lietots.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 51. panta otro daļu bērnam, kurš ir cietis noziedzīgā nodarījumā no ekspluatācijas, seksuālas izmantošanas, vardarbības, nolaidības vai jebkādas citas nelikumīgas, cietsirdīgas vai cieņu aizskarošas darbības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā bez maksas sniedzama nepieciešamā palīdzība, lai viņš atgūtu fizisko un psihisko veselību un integrētos sabiedrībā.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. panta 1.2 daļā noteikts, ka valsts nodrošina vardarbības rezultātā cietušo bērnu sociālo rehabilitāciju. Izdevumus par bērna ārstēšanu un rehabilitāciju sedz valsts un pēc tam regresa kārtībā piedzen no vainīgajām personām. Komisijas sēdē par šo jautājumu izvērtās diskusija, taču Labklājības ministrija apliecināja, ka apņemas organizēt diskusijas ar bērnu tiesību aizsardzības jomas un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu speciālistiem par mehānisma izveidi sociālās rehabilitācijas pakalpojumu izmaksu regresa piedziņas kārtību gadījumos, kad vainīgā persona nav bērna ģimenes loceklis un ir atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ar kompetentās institūcijas vai amatpersonas spēkā stājušos nolēmumu.

Komisija ir izskatījusi likumprojektu un atbalstīja tā izskatīšanu Saeimā pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Circenes kundze, par izsmeļošo ziņojumu.

Kolēģi, lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Circenes kundze, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I. Circene. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 16. februāris.

Sēdes vadītājs. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi šim likumprojektam iesniedzami līdz šā gada 16. februārim.

I. Circene. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodošanu Cēsu novada pašvaldībai”. Strādājam ar likumprojektu otrajā lasījumā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā referē deputāts Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Likums par Straupes pils nodošanu Cēsu novada pašvaldībai. Būtība: šobrīd Veselības ministrijas valdījumā esošo Lielstraupes pili un trīs nekustamos īpašumus bez atlīdzības nodot Cēsu novada pašvaldībai.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija uz likumprojekta otro lasījumu ir izskatījusi 20 priekšlikumus.

1. priekšlikumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Tātad 1. priekšlikumu neatbalstīja. Un deputāti neiebilst.

H. Rokpelnis. 2. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

H. Rokpelnis. 3. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

H. Rokpelnis. 4. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

H. Rokpelnis. 5. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

H. Rokpelnis. 6. priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

H. Rokpelnis. 7. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

H. Rokpelnis. 8. priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

H. Rokpelnis. 9. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

H. Rokpelnis. 10. priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

H. Rokpelnis. 11. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

H. Rokpelnis. 12. priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

H. Rokpelnis. 13. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

H. Rokpelnis. 14. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

H. Rokpelnis. 15. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

H. Rokpelnis. 16. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

H. Rokpelnis. 17. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

H. Rokpelnis. 18. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī šo priekšlikumu deputāti atbalsta.

H. Rokpelnis. 19. priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 20. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

H. Rokpelnis. Un 20. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

H. Rokpelnis. Aicinām atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma nodošanu Cēsu novada pašvaldībai” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Rokpeļņa kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

H. Rokpelnis. Ierosinām priekšlikumu iesniegšanas termiņu - šā gada 16. februāris.

Sēdes vadītājs. 16. februāris. Vai kolēģiem ir kādi citi priekšlikumi? Citus priekšlikumus nedzirdu. Tātad priekšlikumi likumprojekta trešajam lasījumam iesniedzami līdz šī gada 16. februārim.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - referents Normunds Dzintars.

N. Dzintars (NA).

Labdien, augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pirmajam lasījumam piedāvā ļoti nepieciešamo likumprojektu “Grozījums Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumā”.

Būtībā runa šeit ir par termiņa pagarināšanu, par likuma pārejas noteikumu 7. punktā paredzēto laika periodu, kurā Ministru kabinets atrisina jautājumu par zemes zem Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapiem nodošanu valsts īpašumā. Tas ir nepieciešams, lai varētu sakārtot visas nepieciešamās formalitātes ar ierakstu zemesgrāmatā.

Jā, un finansējums ir plānots Kultūras ministrijas resora ietvaros. Tā ka ar naudiņu viss būs kārtībā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nav pieteicies.

Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Dzintara kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

N. Dzintars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 16. februāris.

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumi likumprojekta otrajam lasījumam iesniedzami līdz šī gada 16. februārim.

N. Dzintars. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - referente Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (PRO).

Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija turpina darbu ar diviem saistītiem likumprojektiem - “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” un “Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā”. Tāpēc es ziņošu par abiem diviem vienlaikus, jo tie ir tiešām ļoti saistīti.

Respektīvi, abos likumos tiek izdarīti grozījumi, lai atbilstoši Ministru prezidenta dotajam uzdevumam ar šā gada 1. martu tiktu likvidēts Ministru prezidenta pakļautībā esošais Pārresoru koordinācijas centrs, jo tas tiek pievienots Valsts kancelejai. Un principā abos likumos vārdi “Pārresoru koordinācijas centrs” tiek aizstāti ar vārdiem “Valsts kanceleja”.

Nedaudz arī informēšu, kāpēc šāda reorganizācija ir nepieciešama. Atbilstoši Ministru prezidenta iecerei tas ietilpst plānos uzlabot valsts attīstības plānošanu, koordināciju, samazināt valsts pārvaldes sadrumstalotību un stiprināt valdības centru.

Nedaudz jums pastāstīšu, kas ir valdības centrs, jo tas ir kaut kas jauns; termins tagad parādīsies mūsu lietošanā. Valdības centrs ir tātad šī iestāde, kas apkalpo pirmām kārtām Ministru prezidentu, Ministru kabinetu, un tur ietilpst tādas funkcijas kā nacionālā stratēģiskā plānošana, plānošanas un budžeta sasaiste, sinhronizācija, politikas un likumdošanas koordinācija, valsts pārvaldes institucionālā... un cilvēkresursu politikas izstrāde, ieviešanas uzraudzība un - protams, tas ir svarīgi - valsts pārvaldes reformu modernizācijas plāna izstrāde, kā arī uzraudzība un monitorings.

Tātad - kas šobrīd notiek? Pārresoru koordinācijas centrs tiek pievienots Valsts kancelejai. (Kā jau teicu, 1. martā šai reorganizācijai jābūt pabeigtai.) Savstarpēji tiek fiksēti uzdevumi, tiek saskaņota un pārkārtota organizatoriskā struktūra; visas funkcijas un uzdevumi, kas agrāk bija Pārresoru koordinācijas centram, tiek iekļauti Valsts kancelejas kompetencē. Mēs ticam, ka nekas no Pārresoru koordinācijas centra iestrādnēm, plāniem, pieredzes un profesionalitātes netiks pazaudēts šajā procesā.

Komisija ir nolēmusi atbalstīt abus minētos likumprojektus un virzīt tos izskatīšanai otrajā lasījumā.

Komisija tātad lūdz jūs atbalstīt šos likumprojektus.

Sēdes vadītājs. Es redzēju, ka deputāti bija pieteikušies debatēt.

Es tikai atgādinu (uz priekšdienām): ja nav iesniegti priekšlikumi likumprojekta otrajam lasījumam, tad otrajā lasījumā debates nav iespējamas, jo atbilstoši Saeimas kārtības rullim otrajā un trešajā lasījumā var debatēt tikai un vienīgi par priekšlikumiem.

S. Ābrama. Jā, priekšlikumi nav bijuši.

Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Ābramas kundze, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S. Ābrama. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 7. februāris.

Sēdes vadītājs. 7. februāris. Vai kādam ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz 7. februārim.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (PRO).

Nu es neatkārtošu... Kā jau es teicu, tie ir saistīti likumprojekti, tātad šajā likumprojektā runa ir par to pašu - par Pārresoru koordinācijas centra pievienošanu Valsts kancelejai.

Komisija ir izskatījusi arī šo likumprojektu.

Priekšlikumu nav bijis.

Aicinām atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debates nav iespējamas.

Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Ābramas kundze, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

S. Ābrama. Tāpat - 7. februāris.

Sēdes vadītājs. 7. februāris. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi par termiņu? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 7. februārim.

Paldies ziņotājai.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - referente Linda Matisone.

L. Matisone (AS).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Likumprojekts ir izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīvas par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām normas. Direktīvas mērķis ir veicināt Eiropas Savienības iekšējā tirgus pienācīgu darbību, tuvinot dalībvalstu normatīvos un administratīvos noteikumus attiecībā uz preču un pakalpojumu piekļūstamības prasībām.

Uz otro lasījumu komisija ir saņēmusi 37 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L. Matisone. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L. Matisone. 3. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L. Matisone. 4. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L. Matisone. 5. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L. Matisone. 6. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L. Matisone. 7. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L. Matisone. 8. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L. Matisone. 9. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L. Matisone. 10. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L. Matisone. 11. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L. Matisone. 12. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L. Matisone. 13. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

L. Matisone. 14. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L. Matisone. 15. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L. Matisone. 16. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L. Matisone. 17. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L. Matisone. 18. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L. Matisone. 19. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

L. Matisone. 20. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

L. Matisone. 21. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L. Matisone. 22. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L. Matisone. 23. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L. Matisone. 24. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L. Matisone. 25. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L. Matisone. 26. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L. Matisone. 27. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L. Matisone. 28. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L. Matisone. 29. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L. Matisone. 30. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L. Matisone. 31. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L. Matisone. 32. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L. Matisone. 33. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L. Matisone. 34. priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 35. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L. Matisone. 35. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L. Matisone. 36. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L. Matisone. 37. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

L. Matisone. Aicinu deputātus balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad komisija aicina balsot par likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts “Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums” otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, Matisones kundze, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

L. Matisone. 16. februāris.

Sēdes vadītājs. 16. februāris. Vai kolēģiem ir citi priekšlikumi? Kolēģi pievienojas Matisones kundzes priekšlikumam. Tātad priekšlikumi likumprojekta trešajam lasījumam iesniedzami līdz šī gada 16. februārim.

Paldies, Matisones kundze, par ziņojumu.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņo komisijas vadītāja Linda Matisone.

L. Matisone (AS).

Šis un arī nākamais likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo.

Uz likumprojekta otro lasījumu komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu. To ir iesniegusi tieslietu ministre. Komisijā tas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L. Matisone. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

L. Matisone. 16. februāris.

Sēdes vadītājs. 16. februāris. Kolēģiem citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 16. februārim.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā referēs deputāte Linda Matisone.

L. Matisone. (AS).

Likumprojekta otrajam lasījumam komisija priekšlikumus nav saņēmusi.

Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Ņemot vērā to, ka nav priekšlikumu, nav iespējamas debates.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

L. Matisone. 16. februāris.

Sēdes vadītājs. Tātad tiek piedāvāts 16. februāris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 16. februārim.

L. Matisone. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies par ziņojumu.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā”, pirmais lasījums.

Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā referēs deputāts Ģirts Lapiņš.

Ģ. Lapiņš (NA).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Likumprojektu “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” izskatām pirmajā lasījumā.

Likumprojektu izstrādāja Klimata un enerģētikas ministrija. Ministru kabinets un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz atzīt to par steidzamu.

Piedāvātie likuma grozījumi tika atbalstīti Ministru kabineta sēdē, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Atbalsts komisijā bija vienbalsīgs.

Likumprojekta mērķis ir sniegt energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma apstākļos papildu atbalsta mehānismus “tām mājsaimniecībām, kas siltumapgādes nodrošināšanai izmanto sašķidrināto naftas gāzi (propānu-butānu) vai dīzeļdegvielu”.

Pašreiz Latvijā aptuveni 4500 mājsaimniecības apkures un karstā ūdens nodrošināšanai izmanto sašķidrināto naftas gāzi jeb propāna‑butāna gāzi (visbiežāk - tajos gadījumos, kad nebija iespējas pievienoties dabasgāzes tīklam, bet citu energoresursu izmantošana bija apgrūtināta). Šīs mājsaimniecības līdz šim atbalstu nesaņēma, jo sašķidrinātā naftas gāze bija samērā lēta.

Samērā neliels skaits mājsaimniecību Latvijā kā kurināmo izmanto marķēto dīzeļdegvielu, kuru ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi var iegādāties apkures vajadzībām.

Likumprojekta būtība tātad ir šāda: valsts atbalstu varēs saņemt mājsaimniecības, kuras apkurē izmanto sašķidrināto naftas gāzi vai dīzeļdegvielu un kuras ir iegādājušās minēto kurināmo, par laikposmu no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim 50 procentu apmērā no 1000 kilogramu sašķidrinātās naftas gāzes iegādes izmaksām par cenu, kas pārsniedz 91 eirocentu par kilogramu bez pievienotās vērtības nodokļa, bet ne vairāk kā 1,29 eiro par katru kilogramu bez pievienotās vērtības nodokļa, un 50 procentu apmērā no 4000 litru marķētās dīzeļdegvielas iegādes izmaksām par cenu, kas pārsniedz 69 eirocentus par litru bez pievienotās vērtības nodokļa, bet ne vairāk kā 2,01 eiro par litru bez pievienotās vērtības nodokļa.

Kopējais nepieciešamais finansējums - 10 943 340 eiro.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt piedāvāto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Vispirms mums būtu jābalso par steidzamību, ņemot vērā to, ka komisija to ir ierosinājusi darīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Ziņotāja kungs...?

Tātad komisija lūdz likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lapiņa kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un dienu likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Ģ. Lapiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3. februāra pulksten 17.00, un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas 9. februāra sēdē.

Sēdes vadītājs. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.  Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz 3. februāra pulksten 17.00. Un izskatīšana - Saeimas 9. februāra sēdē.

Paldies par ziņojumu.

Nākamā sadaļa - “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par 10 439 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Pārtraukt nerrot Latvijas iedzīvotājus ar Krievijas un Baltkrievijas pilsonību” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - referents Atis Deksnis.

A. Deksnis (AS).

Cienījamie deputāti! Saeima 2022. gada 27. decembrī saņēma 10 439 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Pārtraukt nerrot Latvijas iedzīvotājus ar Krievijas un Baltkrievijas pilsonību”. Iesniedzēji lūdz atcelt regulējumu, kas uzliek par pienākumu Latvijas iedzīvotājiem ar Krievijas un Baltkrievijas pilsonību veikt valsts valodas zināšanu pārbaudi un minimālā ikmēneša ienākumu līmeņa pierādīšanu, lai tie varētu saglabāt tiesības uzturēties Latvijā.

Šī gada 25. janvārī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kura skaidroja, ka neizprot vajadzību Latvijas iedzīvotājiem uzlikt par pienākumu kārtot valsts valodas pārbaudi, jo, pārstāves ieskatā, krievu valoda ir iedzīvotāju saskarsmes valoda, nevis lojalitātes valstij kritērijs.

Uz komisijas sēdi uzaicinātie pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, kā arī Valsts izglītības satura centra informēja par Imigrācijas likuma īstenošanas problēmām, tai skaitā, ka atbilstoši veiktajiem grozījumiem šajā likumā šā gada 1. septembrī pastāvīgās uzturēšanās atļaujas zaudēs 25 tūkstoši personu, no kurām, lai atkal iegūtu līdzvērtīgas atļaujas, apmēram 17 tūkstošiem būs jāveic valsts valodas minimālo zināšanu pārbaude. Neskatoties uz iespējamo cilvēkresursu trūkumu, Iekšlietu ministrijas pārstāvis uzsvēra, ka Imigrācijas likuma prasības tiks izpildītas. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija diskusijas gaitā guva pārliecību, ka Imigrācijas likuma piemērošanas problēmas ir jānovērš.

Lai sabiedrībā neradītu nepatiesu iespaidu, ka prasība pēc minimālajām valsts valodas zināšanām varētu tikt atcelta, komisija nolēma apturēt iniciatīvas turpmāku virzību. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.panta ceturto un piekto daļu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 439 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Pārtraukt nerrot Latvijas iedzīvotājus ar Krievijas un Baltkrievijas pilsonību” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt, respektīvi, balsojot “par”, deputāti atbalstīs komisijas lēmumu par iniciatīvas turpmākās virzības apturēšanu.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens nav pieteicies.

Mums ir jāpieņem lēmums balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 439 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Pārtraukt nerrot Latvijas iedzīvotājus ar Krievijas un Baltkrievijas pilsonību” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 8, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Kolēģi, mēs esam izskatījuši visu darba kārtību.

Es jūs gribu informēt, ka deputātu Andra Šuvajeva, Leilas Rasimas, Kaspara Briškena, Janas Simanovskas un Ata Švinkas jautājums finanšu ministram Arvilam Ašeradenam un labklājības ministrei Evikai Siliņai “Par jaunajiem minimālo ienākumu sliekšņiem”, iesniegts 25. janvārī... Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas.

Otrais ir deputātu Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas, Viļa Krištopana, Kristapa Krištopana un Aināra Šlesera jautājums iekšlietu ministram Mārim Kučinskim “Par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) posteņu darbību”, bija iesniegts 26. janvārī. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Trešais ir deputātu Harija Rokpeļņa, Ulda Auguļa, Viktora Valaiņa, Līgas Kļaviņas un Anitas Brakovskas jautājums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Sprindžukam un klimata un enerģētikas ministram Raimondam Čudaram “Par “Emisijas kvotu izsolīšanas instruments” pārraudzību”, iesniegts 26. janvārī. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Un deputātu Ramonas Petravičas, Mārča Jencīša, Edmunda Zivtiņa, Lindas Liepiņas un Viļa Krištopana jautājums veselības ministrei Līgai Meņģelsonei “Par ārvalstīs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo veselības aprūpes pakalpojumiem Latvijā un par Covid-19 diagnozes datiem”, iesniegts 26. janvārī. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Līdz ar to pulksten 17.00 nebūs atbilžu sniegšanas uz deputātu jautājumiem.

Bet ir jauni jautājumi.

Deputāti Ramona Petraviča, Edmunds Zivtiņš, Vilis Krištopans, Linda Liepiņa un Mārcis Jencītis ir iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par valsts pārbaudījumiem skolēniem ar bēgļa statusu”. Jautājums tiek nodots ministrei.

Deputāti Ramona Petraviča, Edmunds Zivtiņš, Vilis Krištopans, Linda Liepiņa un Mārcis Jencītis ir iesnieguši jautājumu labklājības ministrei Evikai Siliņai “Par vecuma un invaliditātes pensijām”. Jautājums tiek nodots ministrei.

Deputāti Viktors Valainis, Augusts Brigmanis, Uldis Augulis, Kaspars Melnis un Līga Kļaviņa ir iesnieguši jautājumu Latvijas Republikas iekšlietu ministram Mārim Kučinskim “Par nepieļaujamu risku ar cilvēku dzīvībām, slēdzot ugunsdzēsības posteņus”.

Motivācijai pieteicies runāt viens no iesniedzējiem - deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, jau ziņa vien, ka 18 depo reģionos, īpaši reģionos, tiek slēgti, pamatīgi satrauc, es domāju, ikvienu, kas dzīvo šajās teritorijās. Bet šajā laikā izsludinātā ziņa, ka Sabilē depo tiks slēgts pavisam, galīgi nav pozitīvs signāls.

Mēs esam sagatavojuši jautājumus iekšlietu ministram ar lūgumu skaidrot, kā tiek plānots risināt šo problemātiku, vai budžetā tam būs risinājums. Mēs ļoti nopietni aicinām visus kolēģus ieklausīties. Sabilē... arī Talsu novada pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu, ka aicina Saeimu rīkoties un ka šobrīd ir budžeta pieņemšanas process... nu, tas ir mūsu drošības jautājums, un reģioni kārtējo reizi cieš pirmie, reģioni ir tie, kam šīs izmaiņas ir pirmajiem.

Tā ka mēs, kolēģi, aicinām to nepieļaut. Sabiles un arī citi depo ir pelnījuši, lai tie tur būtu. Tas ir drošības jautājums reģionos.

Aicinām ar izpratni izturēties pret šiem jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots ministram.

Kolēģi, esam izskatījuši visus darba kārtības jautājumus, un arī deputātu iesniegtie jautājumi ir izskatīti. Mums ir jāreģistrējas.

Lūdzu zvanu! Lūdzu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti rezultāti - paziņojumi.

Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Kolēģi, uzreiz pēc sēdes tepat blakus, Dzeltenajā zālē, notiks deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Azerbaidžānas parlamentu dibināšana.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Irmai Kalniņai.

Lūdzu, palieciet savās vietās! Vēl būs kāds īpašs paziņojums. (Dep. U. Auguļa starpsauciens.) Saeimas sēde, Auguļa kungs, beidzas tad, kad es saku: “Sēde ir slēgta.” (Dep. U. Augulis: “... nevar sarunāties ar zāli.”) Es drīkstu.

Kalniņas kundze, lūdzu!

Irma Kalniņa (JV).

Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Es paziņoju, ka tagad notiks deputātu grupas sadarbībai ar diasporu dibināšana. Būšu ļoti priecīga jūs redzēt Dzeltenajā zālē.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Godājamie kolēģi, reizē būs Azerbaidžānas grupa un Turcijas grupa... deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Turcijas parlamentu dibināšana. Tātad aicinu tos, kas ir pierakstījušies un kam ir interese, nākt uz šo sanāksmi tūliņ.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Visbeidzot šodien, tieši šodien, dzimšanas dienu svin mūsu kolēģis deputāts Arnolds Jātnieks. Saeimas vārdā - daudz laimes! (Aplausi.)

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (14. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi, reģistrējušies 90 deputāti. Nav reģistrējušies 10: Raimonds Bergmanis, Andris Bērziņš, Kaspars Briškens, Atis Deksnis (Starpsauciens: “Ir!”), Jekaterina Dorošķeviča, Dmitrijs Kovaļenko, Kristaps Krištopans, Vilis Krištopans, Jānis Reirs un Aleksejs Rosļikovs.

Sēdes vadītājs. Paldies, Ņenaševas kundze.

Kolēģi, ar šo brīdi sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
14. Saeimas ziemas sesijas 5. sēde
2023. gada 2. februārī

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Vērtspapīrošanas likums” (Nr. 100/Lp14)
(Dok. Nr. 326, 326A)
Par likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 101/Lp14)
(Dok. Nr. 327, 327A)
Par likumprojektu “Grozījums Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā” (Nr. 102/Lp14)
(Dok. Nr. 328, 328A)
Par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 103/Lp14)
(Dok. Nr. 329, 329A)
Par likumprojektu “Grozījums Maksātnespējas likumā” (Nr. 104/Lp14)
(Dok. Nr. 330, 330A)
Par likumprojektu “Grozījums Dzelzceļa likumā” (Nr. 105/Lp14)
(Dok. Nr. 331, 331A)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts meža dienesta likumā” (Nr. 106/Lp14)
(Dok. Nr. 332, 332A)
Par likumprojektu “Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” (Nr. 107/Lp14)
(Dok. Nr. 333, 333A)
Par likumprojektu “Grozījumi Komercķīlas likumā” (Nr. 108/Lp14)
(Dok. Nr. 334, 334A)
Par likumprojektu “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (111/Lp14) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 347, 347A)
Priekšlikumi - dep. V. Valainis (par)
  - dep. J. Patmalnieks (pret)
- Par balsošanas motīviem - dep. M. Jencītis
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (112/Lp14) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 348, 348A)
Priekšlikums - dep. V. Valainis (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 113/Lp14) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 349, 349A)
Priekšlikums - dep. V. Valainis (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 114/Lp14) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 350, 350A)
Priekšlikums - dep. V. Valainis (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 115/Lp14) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 351, 351A)
Priekšlikums - dep. V. Valainis (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 116/Lp14) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 352, 352A)
Priekšlikums - dep. V. Valainis (par)
- Par balsošanas motīviem - dep. J. Simanovska
Par likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā” (Nr. 117/Lp14)
(Dok. Nr. 358, 358A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 118/Lp14)
(Dok. Nr. 359, 359A)
Par likumprojektu “Grozījumi Ostu likumā” (Nr. 119/Lp14)
(Dok. Nr. 367)
Lēmuma projekts “Par steidzamu valdības rīcību, pārtraucot pedagogu atstādināšanu no pienākumu pildīšanas, un rīcības plāna izstrādi vakanču jautājuma risināšanai izglītības jomā” (Nr. 114/Lm14) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 318, 322A)
- Priekšlikums - dep. S. Čulkova
Par darba kārtību
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Kristapam Krištopanam 2023. gada 2. februārī
(Dok. Nr. 360., 142.2.8/7-8-14/23)
Lēmuma projekts “Par Kristīnes Saulītes ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju” (Nr. 118/Lm14)
(Dok. Nr. 340)
- Ziņo - dep. A. Deksnis
- Debates - dep. S. Ābrama
  - dep. V. Valainis
  - dep. A. Šlesers
  - dep. E. Tavars
  - dep. E. Zelderis
  - dep. D. Mieriņa
Paziņojumi
  - dep. J. Grasbergs
  - dep. A. Sprūds
  - dep. Irma Kalniņa
  - dep. H. Abu Meri
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa - Saeimas sekretāra biedre A. Ņenaševa
- Debašu turpinājums - dep. A. Šuvajevs
  - dep. I. Rajevs
  - dep. A. Rosļikovs
  - dep. E. Zivtiņš
  - dep. V. Valainis
  - dep. J. Vucāns
  - dep. A. Šlesers
Lēmuma projekts “Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu” (Nr. 119/Lm14)
(Dok. Nr. 341)
- Ziņo - dep. A. Deksnis
Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par Ingas Vilkas atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli” (Nr. 122/Lm14)
(Dok. Nr. 366)
 
- Ziņo - dep. A. Deksnis
Lēmuma projekts  “Par Saeimas deputāta Edgara Putras atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas” (Nr. 125/Lm14)
(Dok. Nr. 376)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Ievas Brantes atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas” (Nr. 126/Lm14)
(Dok. Nr. 377)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā” (Nr. 127/Lm14)
(Dok. Nr. 378)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Ievas Brantes ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā” (Nr. 128/Lm14)
(Dok. Nr. 379)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Igora Rajeva atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas” (Nr. 129/Lm14)
(Dok. Nr. 392)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Igora Rajeva ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā” (Nr. 130/Lm14)
(Dok. Nr. 393)
Likumprojekts “Grozījumi Ostu likumā” (Nr. 119/Lp14) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 367)
- Ziņo - dep. J. Grasbergs
- Debates - dep. V. Valainis
  - dep. A. Šlesers
  - dep. V. Krištopans
Likumprojekts “Grozījumi Ostu likumā” (Nr. 119/Lp14) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 367)
- Ziņo - dep. J. Grasbergs
Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 80/Lp14) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 168B)
- Ziņo - dep. Č. Batņa
- Debates - dep. A. Kiršteins
Likumprojekts “Grozījumi Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likumā” (Nr. 87/Lp14) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 255B)
- Ziņo - dep. V. Pleškāne
Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 95/Lp14) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 289, 335)
- Ziņo - dep. I. Circene
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodošanu Cēsu novada pašvaldībai” (Nr. 79/Lp14) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 344)
- Ziņo - dep. H. Rokpelnis
Likumprojekts “Grozījums Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumā” (Nr. 85/Lp14) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 239, 346)
- Ziņo - dep. N. Dzintars
Likumprojekts “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (Nr. 22/Lp14) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 353)
- Ziņo - dep. S. Ābrama
Likumprojekts “Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā” (Nr. 23/Lp14) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 354)
- Ziņo - dep. S. Ābrama
Likumprojekts “Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums” (Nr. 62/Lp14) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 355)
- Ziņo - dep. L. Matisone
Likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 63/Lp14) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 356)
- Ziņo - dep. L. Matisone
Likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (Nr. 64/Lp14) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 357)
- Ziņo - dep. L. Matisone
Likumprojekts “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (Nr. 99/Lp14) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 321, 365)
- Ziņo - dep. Ģ. Lapiņš
Lēmuma projekts “Par 10 439 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Pārtraukt nerrot Latvijas iedzīvotājus ar Krievijas un Baltkrievijas pilsonību” turpmāko virzību” (Nr. 121/Lm14)
(Dok. Nr. 343)
- Ziņo - dep. A. Deksnis
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu R. Petravičas, E. Zivtiņa, V. Krištopana, L. Liepiņas un M. Jencīša jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par valsts pārbaudījumiem skolēniem ar bēgļa statusu” (Nr. 24/J14)
Informācija par deputātu R. Petravičas, E. Zivtiņa, V. Krištopana, L. Liepiņas un M. Jencīša jautājumu labklājības ministrei Evikai Siliņai “Par vecuma un invaliditātes pensijām” (Nr. 25/J14)
Informācija par deputātu V. Valaiņa, A. Brigmaņa, U. Auguļa, K. Melņa un L. Kļaviņas jautājumu iekšlietu ministram Mārim Kučinskim “Par nepieļaujamu risku ar cilvēku dzīvībām, slēdzot ugunsdzēsības posteņus” (Nr. 26/J14)
- Motivācija - dep. V. Valainis
Paziņojumi
  - dep. Irma Kalniņa
  - dep. A. Kiršteins
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa - Saeimas sekretāra biedre A. Ņenaševa

Balsojumi

Datums: 02.02.2023 09:13:39 bal001
Par - 41, pret - 4, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā (111/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 02.02.2023 09:23:32 bal002
Par - 42, pret - 4, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (112/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 02.02.2023 09:27:36 bal003
Par - 41, pret - 2, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (113/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 02.02.2023 09:29:57 bal004
Par - 41, pret - 1, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (114/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 02.02.2023 09:35:12 bal005
Par - 41, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (115/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 02.02.2023 09:41:02 bal006
Par - 41, pret - 1, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (116/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 02.02.2023 09:44:29 bal007
Par - 9, pret - 78, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta "Par steidzamu valdības rīcību, pārtraucot pedagogu atstādināšanu no pienākumu pildīšanas, un rīcības plāna izstrādi vakanču jautājuma risināšanai izglītības jomā" (114/Lm14) iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā

Datums: 02.02.2023 09:45:40 bal008
Par - 9, pret - 79, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai . Par steidzamu valdības rīcību, pārtraucot pedagogu atstādināšanu no pienākumu pildīšanas, un rīcības plāna izstrādi vakanču jautājuma risināšanai izglītības jomā (114/Lm14)

Datums: 02.02.2023 10:26:16 bal009
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 02.02.2023 11:20:26 bal010
Par - 68, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Kristīnes Saulītes ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju (118/Lm14)

Datums: 02.02.2023 11:22:55 bal011
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu (119/Lm14)

Datums: 02.02.2023 11:27:51 bal012
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ingas Vilkas atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli (122/Lm14)

Datums: 02.02.2023 11:28:19 bal013
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Edgara Putras atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas (125/Lm14)

Datums: 02.02.2023 11:28:42 bal014
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Ievas Brantes atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas (126/Lm14)

Datums: 02.02.2023 11:29:07 bal015
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā (127/Lm14)

Datums: 02.02.2023 11:29:32 bal016
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Ievas Brantes ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā (128/Lm14)

Datums: 02.02.2023 11:29:58 bal017
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Igora Rajeva atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas (129/Lm14)

Datums: 02.02.2023 11:30:25 bal018
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Igora Rajeva ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā (130/Lm14)

Datums: 02.02.2023 11:32:08 bal019
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ostu likumā (119/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.02.2023 11:42:09 bal020
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ostu likumā (119/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.02.2023 11:42:50 bal021
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ostu likumā (119/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.02.2023 11:50:17 bal022
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (80/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.02.2023 11:52:41 bal023
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likumā (87/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.02.2023 11:59:59 bal024
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (95/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.02.2023 12:02:44 bal025
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma nodošanu Cēsu novada pašvaldībai (79/Lp14), 2.lasījums

Datums: 02.02.2023 12:04:28 bal026
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumā (85/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.02.2023 12:08:35 bal027
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (22/Lp14), 2.lasījums

Datums: 02.02.2023 12:09:46 bal028
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā (23/Lp14), 2.lasījums

Datums: 02.02.2023 12:13:13 bal029
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums (62/Lp14), 2.lasījums

Datums: 02.02.2023 12:14:28 bal030
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (63/Lp14), 2.lasījums

Datums: 02.02.2023 12:15:22 bal031
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (64/Lp14), 2.lasījums

Datums: 02.02.2023 12:18:57 bal032
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (99/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.02.2023 12:19:30 bal033
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (99/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.02.2023 12:23:16 bal034
Par - 82, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 439 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Pārtraukt nerrot Latvijas iedzīvotājus ar Krievijas un Baltkrievijas pilsonību” turpmāko virzību (121/Lm14)

Datums: 02.02.2023 12:27:46 bal035
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

02.02.2023. 9.00 11.00



Sestdien, 15.jūnijā