Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas vienpadsmitā sēde
2022. gada 15. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītājs. Labrīt, kolēģi! Aicinu ieņemt savas darba vietas Saeimas Sēžu zālē. Sākam Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 15. decembra kārtējo sēdi.

Informēju, ka ir saņemtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija ierosina grozīt darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Gerdas Rozītes-Pupkevičas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Viktors Valainis, Harijs Rokpelnis, Daiga Mieriņa, Augusts Brigmanis, Līga Kozlovska, Uldis Augulis, Juris Jakovins, Līga Kļaviņa un Jānis Vucāns ierosina grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 83/Lp14). Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ierosina grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ģirta Lapiņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ierosina grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Jurģa Klotiņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus” Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ierosina grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Normunda Dzintara 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ierosina grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Arnolda Jātnieka 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ierosina grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ilzes Verginas 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētais deputāts pilda Ministru prezidenta pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumi nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ierosina grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Edmunda Jurēvica 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ierosina grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Jāņa Reira 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ierosina grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Gata Liepiņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ierosina grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ata Labuča 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ierosina grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ingrīdas Circenes 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ierosina grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Viktorijas Baires 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ierosina grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Edgara Putras 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ierosina grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ievas Brantes 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ierosina grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Andreja Svilāna 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību.

Izskatām darba kārtības jautājumu - lēmuma projektu “Par Ģirta Lapiņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Skatām Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojumu par Ģirta Lapiņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 15. decembra sēdē izskatīja Naura Puntuļa iesniegumu par 14. Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Nākamais kandidāts no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ir Ģirts Lapiņš, kurš ir piekritis uzņemties Saeimas deputāta amata pienākumus uz laiku, kā arī apliecinājis to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija aicina atbalstīt Saeimas lēmuma projektu “Par Ģirta Lapiņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Sēdes vadītājs. Lapiņa kungs, aicinu jūs dot zvērestu vai svinīgo solījumu.

Ģ. Lapiņš.

Es, Ģirts Lapiņš, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aicinu parakstīt zvērestu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ģirta Lapiņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Lapiņa kungs, apsveicu jūs un aicinu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.

Izskatām darba kārtības jautājumu - lēmuma projektu “Par Jurģa Klotiņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 15. decembra sēdē izskatīja Ināras Mūrnieces iesniegumu par 14. Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Nākamais kandidāts no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ir Jurģis Klotiņš, kurš ir piekritis uzņemties Saeimas deputāta amata pienākumus uz laiku, kā arī apliecinājis to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.

Komisija aicina atbalstīt Saeimas lēmuma projektu “Par Jurģa Klotiņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Sēdes vadītājs. Klotiņa kungs, aicinu jūs dot zvērestu vai svinīgo solījumu.

J. Klotiņš.

Es, Jurģis Klotiņš, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aicinu parakstīt svinīgo solījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jurģa Klotiņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Klotiņa kungs, apsveicu jūs un aicinu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Normunda Dzintara 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 15. decembra sēdē izskatīja Ilzes Indriksones iesniegumu par 14. Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Nākamais kandidāts no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ir Normunds Dzintars, kurš ir piekritis uzņemties Saeimas deputāta amata pienākumus uz laiku, kā arī apliecinājis to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.

Komisija aicina atbalstīt Saeimas lēmuma projektu “Par Normunda Dzintara 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Sēdes vadītājs. Dzintara kungs, aicinu jūs dot zvērestu vai svinīgo solījumu.

N. Dzintars.

Es, Normunds Dzintars, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aicinu parakstīt zvērestu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Normunda Dzintara 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Dzintara kungs, apsveicu jūs un aicinu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Arnolda Jātnieka 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 15. decembra sēdē izskatīja Jāņa Vitenberga iesniegumu par 14. Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Nākamais kandidāts no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ir Arnolds Jātnieks, kurš ir piekritis uzņemties Saeimas deputāta amata pienākumus uz laiku, kā arī apliecinājis to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.

Komisija aicina atbalstīt Saeimas lēmuma projektu “Par Arnolda Jātnieka 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Sēdes vadītājs. Jātnieka kungs, aicinu jūs dot zvērestu vai svinīgo solījumu.

A. Jātnieks.

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi!

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītājs. Jātnieka kungs, vai varētu lūgt vēlreiz dot svinīgo solījumu?

A. Jātnieks. Es atvainojos...

Sēdes vadītājs. Jūs kļūdījāties vārdā “sirdsapziņa”, un lūdzu sākumā nosaukt arī jūsu vārdu.

A. Jātnieks.

Arnolds Jātnieks, es uzņemos...

Sēdes vadītājs. Es, Arnolds Jātnieks... un tā tālāk.

A. Jātnieks.

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs...

Sēdes vadītājs. Jātnieka kungs (Starpsauciens.)... Nav obligāts? Labi, tad var arī šādi. Es atvainojos, turpiniet.

A. Jātnieks.

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aicinu parakstīt svinīgo solījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Arnolda Jātnieka 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Jātnieka kungs, apsveicu jūs un aicinu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.

Izskatām darba kārtības jautājumu - lēmuma projektu “Par Ilzes Verginas 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētais deputāts pilda Ministru prezidenta pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 15. decembra sēdē izskatīja deputāta Artura Krišjāņa Kariņa iesniegumu par 14. Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz Ministru prezidenta amata pienākumu pildīšanas laiku.

Nākamais kandidāts no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ir Ilze Vergina, kura ir piekritusi uzņemties 14. Saeimas deputāta amata pienākumus uz laiku, kā arī apliecinājusi to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.

Komisija aicina atbalstīt Saeimas lēmuma projektu “Par Ilzes Verginas 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētais deputāts pilda Ministru prezidenta pienākumus”.

Sēdes vadītājs. Verginas kundze, aicinu jūs dot zvērestu vai svinīgo solījumu.

I. Vergina.

Es, Ilze Vergina, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aicinu parakstīt zvērestu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ilzes Verginas 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētais deputāts pilda Ministru prezidenta pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Verginas kundze, apsveicu jūs un aicinu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.

Nākamais darba kārtības jautājums - “Par Edmunda Jurēvica 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 15. decembra sēdē izskatīja deputāta Edgara Rinkēviča iesniegumu par 14. Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Nākamais kandidāts kandidāts no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ir Edmunds Jurēvics, kurš ir piekritis uzņemties 14. Saeimas deputāta amata pienākumus uz laiku, kā arī apliecinājis to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.

Komisija aicina atbalstīt Saeimas lēmuma projektu “Par Edmunda Jurēvica 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Sēdes vadītājs. Jurēvica kungs, aicinu jūs dot zvērestu vai svinīgo solījumu.

E. Jurēvics.

Es, Edmunds Jurēvics, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aicinu parakstīt zvērestu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Edmunda Jurēvica 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Jurēvica kungs, apsveicu jūs un aicinu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Jāņa Reira 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 15. decembra sēdē izskatīja deputātes Andas Čakšas iesniegumu par 14. Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Nākamais kandidāts no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ir Jānis Reirs, kurš ir piekritis uzņemties 14. Saeimas deputāta amata pienākumus uz laiku, kā arī apliecinājis to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.

Komisija aicina atbalstīt Saeimas lēmuma projektu “Par Jāņa Reira 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Sēdes vadītājs. Reira kungs, aicinu jūs dot zvērestu vai svinīgo solījumu.

J. Reirs.

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi un cienījamās kolēģes!

Es, Jānis Reirs, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aicinu parakstīt svinīgo solījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jāņa Reira 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Reira kungs, apsveicu jūs un aicinu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.

Izskatām darba kārtības jautājumu - lēmuma projektu “Par Gata Liepiņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 15. decembra sēdē izskatīja deputātes Ineses Lībiņas-Egneres iesniegumu par 14. Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Nākamais kandidāts no partijas Jaunā Vienotība kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ir Gatis Liepiņš, kurš ir piekritis uzņemties 14. Saeimas deputāta amata pienākumus uz laiku, kā arī apliecinājis to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.

Komisija aicina atbalstīt Saeimas lēmuma projektu “Par Gata Liepiņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Sēdes vadītājs. Liepiņa kungs, aicinu jūs dot zvērestu vai svinīgo solījumu.

G. Liepiņš.

Es, Gatis Liepiņš, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aicinu parakstīt zvērestu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Gata Liepiņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Liepiņa kungs, apsveicu jūs un aicinu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.

Izskatām darba kārtības jautājumu - lēmuma projektu “Par Ata Labuča 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 15. decembra sēdē izskatīja deputātes Evikas Siliņas iesniegumu par 14. Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Nākamais kandidāts no partijas Jaunā Vienotība kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ir Atis Labucis, kurš ir piekritis uzņemties 14. Saeimas deputāta amata pienākumus uz laiku, kā arī apliecinājis to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.

Komisija aicina atbalstīt Saeimas lēmuma projektu “Par Ata Labuča 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Sēdes vadītājs. Labuča kungs, aicinu jūs dot zvērestu vai svinīgo solījumu.

A. Labucis.

Es, Atis Labucis, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aicinu parakstīt zvērestu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ata Labuča 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Labuča kungs, apsveicu jūs un aicinu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ingrīdas Circenes 14.  Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 15. decembra sēdē izskatīja deputāta Arvila Ašeradena iesniegumu par 14. Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Nākamais kandidāts no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ir Ingrīda Circene, kura ir piekritusi uzņemties 14. Saeimas deputāta amata pienākumus uz laiku, kā arī apliecinājusi to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.

Komisija aicina atbalstīt Saeimas lēmuma projektu “Par Ingrīdas Circenes 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Sēdes vadītājs. Circenes kundze, aicinu jūs dot zvērestu vai svinīgo solījumu.

I. Circene.

Es, Ingrīda Circene, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aicinu jūs parakstīt zvērestu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ingrīdas Circenes 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Circenes kundze, apsveicu jūs un aicinu ieņemt vietu Sēžu zālē.

Izskatām darba kārtības jautājumu - lēmuma projektu “Par Viktorijas Baires 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS.)

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 15. decembra sēdē izskatīja deputāta Raimonda Čudara iesniegumu par 14. Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Nākamais kandidāts no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ir Viktorija Baire, kura ir piekritusi uzņemties 14. Saeimas deputāta amata pienākumus uz laiku, kā arī apliecinājusi to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.

Komisija aicina atbalstīt Saeimas lēmuma projektu “Par Viktorijas Baires 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Sēdes vadītājs. Baires kundze, aicinu jūs dot zvērestu vai svinīgo solījumu.

V. Baire.

Labrīt, augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs un augsti godātie Saeimas deputāti!

Es, Viktorija Baire, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītājs. Paldies, Baires kundze. Aicinu jūs parakstīt zvērestu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Viktorijas Baires 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Baires kundze, apsveicu jūs un aicinu ieņemt vietu Saeimas sēžu zālē.

Izskatām darba kārtības jautājumu - lēmuma projektu “Par Edgara Putras 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 15. decembra sēdē izskatīja deputāta Māra Kučinska iesniegumu par 14. Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Nākamais kandidāts no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ir Edgars Putra, kurš ir piekritis uzņemties 14. Saeimas deputāta amata pienākumus uz laiku, kā arī apliecinājis to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.

Komisija aicina atbalstīt Saeimas lēmuma projektu “Par Edgara Putras 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Sēdes vadītājs. Putras kungs, aicinu jūs dot zvērestu vai svinīgo solījumu.

E. Putra.

Es, uzņemoties Saeimas deputāta pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijas... Sāksim no sākuma...

Es, uzņemoties Saeimas deputāta pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai...

Sēdes vadītājs. Putras kungs, jūs kļūdījāties, jūs nepateicāt vārdus “amata pienākumus”.

E. Putra.

Jā. Es, topošais deputāts Edgars Putra, uzņemoties Saeimas deputāta...

Sēdes vadītājs. Putras kungs, vai jūs varētu zvērestu sākt no sākuma?

E. Putra.

Es, Edgars Putra, uzņemoties Saeimas deputāta pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru...

Sēdes vadītājs. Putras kungs, jūs izlaidāt vārdu “amata”. Tātad “Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus...”.

E. Putra. Labi.

Es, Edgars Putra, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītājs. Paldies, Putras kungs. Aicinu parakstīt zvērestu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Edgara Putras 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Putras kungs, apsveicu jūs un aicinu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.

Kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ievas Brantes 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 15. decembra sēdē izskatīja deputāta Didža Šmita iesniegumu par 14. Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Nākamais kandidāts no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ir Ieva Brante, kura ir piekritusi uzņemties 14. Saeimas deputāta amata pienākumus uz laiku, kā arī apliecinājusi to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.

Komisija aicina atbalstīt Saeimas lēmuma projektu “Par Ievas Brantes 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Sēdes vadītājs. Brantes kundze, aicinu jūs dot zvērestu vai svinīgo solījumu.

I. Brante.

Labrīt! Es pirms brīža, kad gaidīju... pirms brīža, kad gaidīju savu kārtu, lai varētu dot svinīgo solījumu, man bija emociju asaras, un tāpēc...

Sēdes vadītājs. Brantes kundze, šajā procesuālajā stadijā jums būtu jādod zvērests...

I. Brante. Paldies.

Sēdes vadītājs. ... vai svinīgais solījums.

I. Brante. ... un tāpēc esmu pateicīga. Paldies.

Es, Ieva Brante, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītājs. Paldies, Brantes kundze. Aicinu parakstīt svinīgo solījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ievas Brantes 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Brantes kundze, apsveicu jūs un aicinu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.

Izskatām darba kārtības jautājumu - lēmuma projektu “Par Andreja Svilāna 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 15. decembra sēdē izskatīja deputāta Māra Sprindžuka iesniegumu par 14. Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Nākamais kandidāts no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ir Andrejs Svilāns, kurš ir piekritis uzņemties 14. Saeimas deputāta amata pienākumus uz laiku, kā arī apliecinājis to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.

Komisija aicina atbalstīt Saeimas lēmuma projektu “Par Andreja Svilāna 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Sēdes vadītājs. Svilāna kungs, aicinu jūs dot zvērestu vai svinīgo solījumu.

A. Svilāns.

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes, godātie deputāti!

As, Andrejs Svilāns, apsajamūt Saeimys deputata omota pīnuokumus, Latvejis tautys prīškā zviereju byut uzticeigs Latvejai, styprynuot juos suverenitati i latvīšu volūdu kai vīneigū valsts volūdu, aizstuovēt Latveju kai naatkareigu i demokratisku valsti, sovus pīnuokumus piļdeit gūdpruoteigi i piec lobuokuos apziņis. As apsajamu īvāruot Latvejis Satversmi i lykumus.

Sēdes vadītājs. Paldies, Svilāna kungs. Aicinu parakstīt zvērestu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Andreja Svilāna 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Svilāna kungs, apsveicu jūs un aicinu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.

Līdz ar to, kolēģi, mēs pārejam pie darba kārtības sadaļas “Prezidija ziņojumi”, konkrētāk - “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Harija Rokpeļņa, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes, Augusta Brigmaņa, Anitas Brakovskas, Gunāra Kūtra, Līgas Kļaviņas, Jāņa Vucāna, Kaspara Meļņa un Viktora Valaiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es no sirds aicinu atbalstīt šo iniciatīvu.

Mazliet vēsturei. Mēs jau trīs reizes noraidījām Saeimas uzdevumu dot Ministru kabinetam rīkojumu strādāt tālāk pie papildu atbalsta mehānismiem energokrīzes pārvarēšanai. Labi, tas arī ir tāds ceļš, ko var iet, un tad ir alternatīvais ceļš, ko Saeima bija izvēlējusies, - gatavot priekšlikumus un sniegt pa daļām, skatīt atsevišķi, kas tad ir katrs mehānisms, tas puzles gabaliņš, kas palīdzēs mums, mūsu iedzīvotājiem pārvarēt šo ziemu un droši vien arī nākamo. Pagājušajā nedēļā šādi kopīgi vienojāmies gāzes atbalstam, tātad piešķirt papildu finansējumu “Latvijas Gāzei”, lai varētu atbalstu automātiski iestrādāt tarifā.

Šis ir nākamais šāda tipa priekšlikums, kas attiecas uz enerģētisko kurināmo un apkuri. Kāpēc šis ierosinājums ir svarīgs un vērtīgs? Tad, kad mēs paanalizējam divas pozīcijas, tad viena pozīcija ir PVN ieņēmumi no malkas un granulām - redzam, ka tas lielu ietekmi budžetā neatstās -, otra pozīcija - tad, kad mēs paanalizējam saņemto atbalstu esošajā mehānismā kurināmajam - redzam, ka lielākā daļa iedzīvotāju (absolūti lielākā daļa) ir pieteikušies pabalstam malkai bez čeka. Ko tas nozīmē?

Ir divi varianti: “a” - šis nodoklis šā vai tā netiek maksāts; “b” (kas, manuprāt, ir ticamāks scenārijs) - šie atbalsta sliekšņi, it sevišķi, ja ir runa par malku, un patiesībā arī par granulām, pie pašreizējām cenām ir noteikti pārāk augsti. Tātad mēs budžetā esam rezervējuši finansējumu atbalstam, bet šī nauda līdz iedzīvotājiem nenonāk, tā paliks mūsu budžetā, tā paliks neapgūta.

Ja tā nauda ir paredzēta atbalstam iedzīvotājiem, tad meklējam citus veidus, kā to līdz sabiedrībai un līdz tiem, kam tā ir vajadzīga, nogādāt. Šis, manuprāt, ir konstruktīvs priekšlikums.

Kolēģi, aicinu detalizētāk skatīt komisijās un virzīt uz priekšu šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad viens deputāts runājis “par”. “Pret” nav pieteicies neviens.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Harija Rokpeļņa, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes, Augusta Brigmaņa, Anitas Brakovskas, Gunāra Kūtra, Līgas Kļaviņas, Jāņa Vucāna, Kaspara Meļņa un Viktora Valaiņa iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 53, atturas - nav. Lēmums nav pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Čeku loterijas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumus neredzu. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Invaliditātes likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojektu komisijai nododam.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputāti neiebilst. Likumprojektu komisijai nododam.

Deputāti Viktors Valainis, Harijs Rokpelnis, Daiga Mieriņa, Augusts Brigmanis, Līga Kozlovska, Uldis Augulis, Juris Jakovins, Līga Kļaviņa un Jānis Vucāns ir iesnieguši likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 83/Lp14). Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojektu komisijai nododam.

nododam.

 

Sākam izskatīt darba kārtības sadaļu “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidija ziņojums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu “Par 11 510 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par četru dienu un 32 stundu darba nedēļu” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: “Jā!”) Deputātiem ir iebildumi.

Līdz ar to mums ir jālemj par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Neviens deputāts runāt nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par 11 510 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par četru dienu un 32 stundu darba nedēļu” turpmāko virzību” iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 6, atturas - nav. Lēmuma projekts ir iekļauts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.

Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidija ziņojums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu.

DeputātiAinārs Šlesers, Ričards Šlesers, Kristaps Krištopans, Vilis Krištopans, Mārcis Jencītis, Edmunds Zivtiņš, Ramona Petraviča, Linda Liepiņa, Nataļja Marčenko-Jodko, Aleksejs Rosļikovs, Svetlana Čulkova, Jekaterina Dorošķeviča, Viktors Pučka, Dmitrijs Kovaļenko, Glorija Grevcova, Iļja Ivanovs, Viktorija Pleškāne un Jefimijs Klementjevs iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Deklarācija par 13. Saeimas un tās izveidotās valdības pieļautajiem pārspīlējumiem, cīnoties ar Covid-19 infekcijas izplatību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums jālemj par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Pieteikusies deputāte Linda Liepiņa. Jūs runāsiet “par”?

Vārds deputātei Lindai Liepiņai - “par” šī priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

L. Liepiņa (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Mēs dzīvojam valstī, kur valsts vadītāji nekad nav spējuši atskatīties un izanalizēt savas kļūdas. Visu šo gadu garumā mums ir bijis daudz kļūdu dažādos sektoros: “Banka Baltija”, “Parex banka”, milzīgas problēmas ar finanšu kapitāla tirgus uzraudzību. Ir bijušas arī dažādas traģēdijas: Talsu traģēdija, kur bojā gāja astoņi un ievainoti 22 cilvēki, Zolitūdes traģēdija, kur bojā gāja 54 cilvēki un kuras dēļ daudzu cilvēku dzīves tika izpostītas, un nekad neviens tā īsti nav atvainojies, labojis savas kļūdas un nav nesis atbildību. Bija mēģinājums ar Zolitūdi, kā sanāca, tā sanāca, jūs paši to labi zināt.

Un tagad atkal... jā... kovida traģēdija - ne lokāla mēroga traģēdija, bet pasaules mēroga. Bet ko mēs ar to darām? Sekas nav apzinātas, un izskatās, ka neviens pat netaisās to darīt. Kovida epopejas laikā darbu zaudēja vairāk nekā 60 tūkstoši cilvēku, un mēs vēl joprojām izliekamies, ka to neredzam. Kariņš mauc tālāk, un mēs turpinām lēkt pa vecam. Ja mēs neatbalstām šādu iniciatīvu - ka mums vajadzētu izvērtēt šīs kovida epopejas sekas -, tad izskatās, ka mēs atkal mūsu tautas acīs gribam būt tāda nespējnieku komanda, kura pat netaisās izanalizēt savas kļūdas, runāt par tām, paskatīties, kādas kļūdas ir pieļautas kovida pandēmijas laikā. Mēs netaisāmies cilvēkiem dot pat cerību, ka mēs varētu kompensēt viņiem radušos zaudējumus - gan par darba zaudēšanu, gan par neadekvāti piespriestajiem augstajiem sodiem, gan par blaknēm, kas radās ne tikai vakcinēšanās rezultātā, bet kas radās arī savlaicīgi nesaņemtu medicīnas pakalpojumu rezultātā.

Un mēs, jau vairākkārt atliekot šī jautājuma izskatīšanu - par šādu deklarāciju... nevis mēs, bet jūs neesat gatavi pavirzīties kaut pussolīti uz priekšu, lai paskatītos, cik ir cilvēku, kas ir cietuši kovida epopejas laikā, un ko mēs ar to vispār varam darīt. Kas tas ir - tā ir augstprātība vai tā ir nerūpēšanās un būtiskas sabiedrības daļas ignorēšana? Kādēļ mēs nemācāmies atbildēt par saviem lēmumiem, it sevišķi par tiem, kuri ir bijuši ne īpaši veiksmīgi un nepareizi?

Tikai viens piemērs par divkosību, dubulto morāli un nesamērīgumu. Ir kāda medicīnas māsas palīdze, kurai tika pasniegts diploms par ieguldīto darbu kovida pacientu aprūpē, un tikai dažus mēnešus pēc šī diploma saņemšanas viņa tika izmesta no darba, jo viņa nebija vakcinējusies. Tāda ir tā mūsu dubultā morāle, un mēs turpinām šādā veidā iet uz priekšu.

Lai tā nebūtu, es jūs aicinu atbalstīt iesniegto deklarāciju par 13. Saeimas un tās izveidotās valdības pieļautajiem pārspīlējumiem, cīnoties ar Covid-19 infekcijas izplatību.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. “Pret” nav pieteicies neviens runātājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Deklarācija par 13. Saeimas un tās izveidotās valdības pieļautajiem pārspīlējumiem, cīnoties ar Covid-19 infekcijas izplatību” iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 62, atturas - nav. Lēmuma projekts nav iekļauts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.

Vai deputātiem ir priekšlikumi par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām? Priekšlikumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts ir noraidīts.

Kolēģi, informēju, ka ir saņemti ziņojumi par balsošanas motīviem.

Vārds Mārcim Jencītim ziņojumam par balsošanas motīviem.

M. Jencītis (LPV).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mēs jau vairākkārt iesniedzam lūgumu atzīt pieļautos pārspīlējumus Covid-19 pārvaldībā, bet jau kuro reizi koalīcija šo jautājumu klusām ignorē, ne reizi no Saeimas tribīnes nav izteikts iemesls, kāpēc nevar atzīt pieļautās kļūdas.

Vakardien Saeimas priekšsēdētājs izteicās, ka šī valdība būs visu cilvēku valdība. Tad aicinu būt arī to gandrīz 30 procentu Latvijas iedzīvotāju valdībai, kuri dažādu iemeslu dēļ nav vakcinējušies. Ja šī deklarācija tiktu pieņemta, tas būtu pareizs solis taisnīguma atjaunošanai tiem atlaistajiem darbiniekiem, diskriminētajiem un morāli cietušajiem iedzīvotājiem, studentiem, kuri pārtrauca studijas, un visiem tiem darbiniekiem, sākot no sētniekiem līdz deputātiem, kuriem neļāva un dažkārt vēl aizvien neļauj strādāt.

Pandēmijas pārvaldībā piedzīvojām skarbo realitāti, ka valdība izmantoja jebkādas metodes, lai apkarotu tos, kuri atļāvās domāt citādāk, kur nu vēl uzdot jautājumus. No tūkstošiem gadījumu, piemēram, valdības visatļautību piedzīvoja arī mūsu partijas biedre Līga Krapāne, kura joprojām turpina tiesāties ar Valsts kontroli, lai tiktu atcelti nepamatotie disciplinārsodi un kompensēts valsts kontroliera realizētais mobings pret viņu. Par ko? Par to, ka 2021. gada maijā Līga parakstīja 150 sabiedrībā pazīstamu cilvēku kopīgu vēstuli un vēstulē valsts augstākajām amatpersonām tika uzdoti pamatoti jautājumi saistībā ar potēšanos, testu precizitāti, vakcīnu iespējamām blaknēm. Lieki piebilst, ka neviens, izņemot tiesībsargu, neuzskatīja par vajadzīgu atbildēt uz vēstuli.

Dzīve un realitāte šobrīd pierāda, ka šiem cilvēkiem pamatos bija un ir taisnība, lai gan daudzi no viņiem par savu pārliecību samaksāja ar darba zaudējumu, karjeras pārtraukumu un liegumu darboties savā profesijā. Vai tādai jābūt demokrātiskai un visus iekļaujošai sabiedrībai? Mūsu valstij būtu jāsāk ar kļūdu atzīšanu. Daudzās valstīs nebija tik diskriminējošu noteikumu, lai tagad atvainotos, neskaitot vēl citas, pieminēšu, divas jaunākās... valstis, kuras bija vienas no drastiskākajām ierobežojumu ieviesējām pasaulē un pat pārspēja Latviju. Totalitārā Ķīna protestu rezultātā ir atteikusies no savas kovida politikas un vairs nepieprasa obligāto testēšanu. Austrālijas lielākajā štatā Jaundienvidvelsā administrācijas komisārs, kurš var neatkarīgi pārskatīt vai atsaukt paziņojumus par sodiem, atsauca naudas sodu 33 121 no visiem 62 138 ar populāro vīrusa ierobežojumu pārkāpšanu saistītajiem sodiem. Tāpat tiek plānots atcelt visas iepriekš uzliktās sankcijas, tostarp autovadītāja apliecības ierobežojumus. Ja valstīs ar tik drakoniskiem noteikumiem kā Ķīna un Austrālija var panākt taisnīgumu, tad arī Latvijā var. Agri vai vēlu mēs to panāksim.

Latvija pirmajā vietā! Dievs, svētī Latviju! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Glorijai Grevcovai ziņojuma nolasīšanai par balsošanas motīviem.

G. Grevcova (ST!).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Un atkal jau Covid-19. Jaunā valdība ar jauno, uzlaboto Krišjāņa Kariņa versiju ir sākusi strādāt. Šoreiz es kā vakcinēts cilvēks aicinu jauno, uzlaboto Krišjāņa Kariņa valdību atbildēt par saviem vārdiem un atzīt viņa vecās valdības laikā pieļautās kļūdas Covid-19 periodā, kad rupji tika pārkāptas cilvēktiesības. Cilvēki tika sadalīti divās daļās - vakcinētie un nevakcinētie -, cilvēki tika gānīti, ierobežoti savās tiesībās. Vai tiešām joprojām nav saprotams, ka zeķu tirdzniecības aizliegšana nepalīdzēja samazināt saslimstības rādītājus, ka vakcinācijas biroji, “zelta” gultas bija nepārdomāti lēmumi, kas radīja zaudējumus budžetam!

Valdības lēmums piešķirt 142 tūkstošus eiro kompensāciju izmaksāšanai, kad ar vakcināciju pret Covid-19 ir nodarīts kaitējums veselībai, - tā taču faktiski jau ir savas vainas atzīšana, tad kur ir problēma? Kas jums traucē būt drosmīgiem un atzīt savas kļūdas? Savukārt saukt pie sirdsapziņas apvienoto sarakstu nav vērts, jo viņiem trīs četri ministri - tā ir saprotama cena par savu viedokļu un uzskatu maiņu.

Vakcinējies un pārslimo Covid-19 vieglāk! Vakcinējies, esi atbildīgs! Covid 19 histērija bija uz katra stūra. Tā tiešām bija sabiedrību saliedējoša politika? Bet faktiski bija tāds sadalījums - normālā sabiedrība un antivakseri, kas iedomājušies, ka viņi var brīvi kaut ko lemt un izteikties. Šāda veida sadalījums nekādā veidā nav pieļaujams. Par šiem pārkāpumiem ir jāatbild, bet es tā saprotu, ka vāji un nevarīgi cilvēki nespēs atzīt savas kļūdas.

Tūkstošiem cilvēku - pedagogi, mediķi un citi parasti nodokļu maksātāji - tika atlaisti no darba par brīvo izvēli. Ja jau vakcinācija nepasargāja no saslimšanas, kāpēc bija vajadzīgas visas šīs represijas, cilvēku brīvības ierobežošana? Valdībai par to ir jāatbild.

Tāpēc es balsoju “par”. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aleksejam Rosļikovam no šā gada 19. decembra līdz 21. decembrim.

Saeimas Prezidijs informē, ka saņemts deputāta Alekseja Rosļikova iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 19. līdz 21. decembrim. Ņemot vērā to, ka šis termiņš ir uz priekšu ejošs, tad mums par to jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aleksejam Rosļikovam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. (Starpsauciens.)

Nākamais darba kārtības jautājums ir... Kolēģi, ja jums ir sarunas, varat droši arī ārā sarunāties. (Zālē troksnis.)

Lēmuma projekts “Par Gerdas Rozītes-Pupkevičas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - referents Atis Deksnis.

A. Deksnis (AS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Izskatīšanai 2022. gada 15. decembra Saeimas sēdē ir iesniegts lēmuma projekts “Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Gerdas Rozītes-Pupkevičas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Šo lēmuma projektu skatījām Saeimas Juridiskajā komisijā 13. decembrī, un komisijas laikā uzklausījām Tiesu administrācijas Personālvadības nodaļas ziņojumu, un komisijas locekļiem bija iespēja iepazīties ar Tiesnešu kvalifikācijas komisijas sniegto pozitīvo tiesneses darba izvērtējumu un atsauksmēm.

Klātienē komisija uzklausīja arī pašu tiesnesi un uzdeva interesējošos jautājumus, tādēļ Juridiskās komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Un Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Gerdu Rozīti-Pupkeviču par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, balsosim par lēmuma projektu “Par Gerdas Rozītes-Pupkevičas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Gerdas Rozītes-Pupkevičas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Sākam izskatīt sadaļu “Priekšlikumi par iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”” (Saeimas kārtības ruļļa 39. p. kārtībā).

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kā arī Ministru kabinets ierosina turpināt 13. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”” izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāts Vilis Krištopans.

V. Krištopans (LPV).

Priekšsēdētāja kungs, godājamā Saeima! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja Ministru kabineta lūgumu turpināt skatīt šo likumprojektu 14. Saeimā un atbalstīja šo lūgumu.

Lūdzam Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Iepriekšējās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs skatījām šo likumprojektu vairākas reizes. Tas ir tipisks latviskās pārcentības likumprojekts. Neviena Eiropas direktīva neprasa uzrādīt 10 tūkstošus un vairāk eiro, šķērsojot Latvijas robežu. Šī prasība attiecas tikai uz Šengenas valstīm, izbraucot uz Krieviju, lidojot uz Amerikas Savienotajām Valstīm.

Šis ir vienkārši komisks likumprojekts. Ja jūs brauksiet pirkt lietotu automašīnu, uz Lietuvas... jūs var apturēt, teiksim, kāds finanšu policijas vai Valsts policijas darbinieks un prasīt uzrādīt deklarāciju, kuras jums, protams, nebūs. Tad attiecīgi jums tiks uzlikts sods no summas, kāda jums būs virs... Es domāju... ņemot vērā, ka esam veiksmīgi sagrāvuši savu finanšu sistēmu, kā jau mēs te kādreiz runājām, ka daudzi uzņēmumi divu mēnešu laikā (un pat ārzemju uzņēmumi) nevar atvērt kontus bet, aizbraucot uz Lietuvu, to var izdarīt divās dienās, tad šis ir tāds pats klasisks piemērs. Pilnīgs murgs! Neviens to neprasa, un, izbraucot no Latvijas uz Igauniju vai uz Lietuvu, nekādas deklarācijas nav vajadzīgas.

Tāpēc es aicinu likumprojektu noraidīt, lai paliek spēkā tikai tā Eiropas Savienības direktīva un attiecīgās regulas, kas pieprasa uzrādīt šīs summas, braucot ārpus Šengenas zonas. Kāpēc mēs vispār iestājāmies Eiropas Savienībā, un kāpēc mēs parakstījām un ratificējām Saeimā vienošanos par pievienošanos Šengenas zonai, kas garantē brīvu pārvietošanos un kapitāla plūsmu? Šis ir principā ar to... Šis likumprojekts absolūti nav vajadzīgs.

Aicinu balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”” izskatīšanas turpināšanu 14. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 2, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 14. Saeimā.

Kolēģi, informēju, ka 13. Saeimā atbildīga par šo likumprojektu bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Vai deputāti piekrīt, ka arī 14. Saeimā tā būs atbildīga par šo likumprojektu? Iebildumus nedzirdu. Tātad atbildīgā būs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Vilim Krištopanam.

V. Krištopans. 11. janvāris.

Sēdes vadītājs. Ko, lūdzu?

V. Krištopans. 11. janvāris.

Sēdes vadītājs. 11. janvāris. Citu priekšlikumu nav.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir nākamā gada, tātad 2023. gada, 11. janvāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39. p. kārtībā).

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kā arī Ministru kabinets ierosina turpināt 13. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Saeimas priekšsēdētāja kungs, godājamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un atbalstījusi likumprojektu “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39. p. kārtībā).

Likumprojekta mērķis ir aizsargāt krājaizdevu sabiedrības pakalpojumu saņēmējus, kuri nav tās biedri, precizēt krājaizdevu sabiedrības aktīvu un pamatkapitāla palielināšanas nosacījumus, stiprināt krājaizdevu sabiedrības iekšējās kontroles mehānismus un veicināt kapitāla pietiekamību.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vienlaikus ar Ministru kabinetu, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu, lūdz turpināt izskatīt šo likumprojektu 14. Saeimā.

Aicinu atbalstīt komisijas ierosinājumu turpināt izskatīt šo likumprojektu 14. Saeimā.

Lūdzu, balsojiet “par”!

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” izskatīšanas turpināšanu 14. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 14. Saeimā.

Informēju, ka 13. Saeimā atbildīga par šo likumprojektu bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Vai deputāti piekrīt, ka arī 14. Saeimā tā būs atbildīga par šo likumprojektu? Iebildumus nedzirdu, līdz ar to par šo likumprojektu atbildēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova. 2023. gada 8. februāris.

Sēdes vadītājs. 8. februāris?

S. Čulkova. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 8. februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39. p. kārtībā).

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kā arī Ministru kabinets ierosina turpināt 13. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Jaunie kolēģi, sveicu jūs Saeimā!

Mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatījām likumprojektu “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” (39. panta kārtībā). To atbalsta gan komisija, gan valdība. Pēc būtības šis likumprojekts paredz Valsts ieņēmumu dienesta tiesības saņemt informāciju no Kredītu reģistra par fizisko personu saistībām, kas atbilst noteiktajam saistību atlikuma limitam. Komisijā likumprojektu esam izskatījuši.

Aicinām atbalstīt šī likumprojekta pārņemšanu.

Sēdes vadītājs. Ņemot vērā, ka debatēs neviens nav pieteicies, mums jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” izskatīšanas turpināšanu 14. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 14. Saeimā.

Kolēģi, informēju, ka 13. Saeimā atbildīga par šo likumprojektu bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Vai deputāti piekrīt, ka arī 14. Saeimā tā būs atbildīga par šo likumprojektu? Iebildumus no kolēģiem neredzu, līdz ar to atbildīgā būs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V. Valainis. 11. janvāris.

Sēdes vadītājs. 11. janvāris. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 11. janvāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39. p. kārtībā).

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Sociālo un darba lietu komisija ierosina turpināt 13. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāts Hosams Abu Meri.

H. Abu Meri (JV).

Labrīt, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Valsts aprūpes finansēšanas likumā”.

Likumprojektu skatīja... uzsāka skatīt 13. Saeimā, un tas tika izstrādāts, lai atteiktos no jebkāda dalīta veselības aprūpes finansēšanas modeļa ieviešanas un noteiktu vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu Latvijā dzīvojošajiem, papildus balstoties uz deklarētās dzīvesvietas principu. Tāds finansēšanas modelis ir pieņemts 2017. gada nogalē, un tika iekļauti tā saucamo divu grozu pakalpojumu principi. Pagājušajā nedēļā Sociālo un darba lietu komisijā arī virzīja citus likumprojektus, lai atteiktu vai arī neatteiktu faktiski... lai laiku pārliktu, jo likums stājas spēkā no nākamā gada 1. janvāra. Un Saeima atbalsta pirmajā lasījumā, un šodien likumprojekts būs arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Savukārt, lai veiktu grozījumus, kas paredz vienota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoma un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu, Sociālo un darba lietu komisija lēma turpināt darbu ar 13. Saeimā iesākto likumprojektu, lai ātri šo jautājumu risinātu. Uz otro lasījumu sagaidām no deputātiem priekšlikumus, sagaidīsim citus risinājumus un priekšlikumus arī no Veselības ministrijas.

Līdz ar to Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Ņemot vērā, ka debatēs neviens nav pieteicies, mums jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” izskatīšanas turpināšanu 14. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 14. Saeimā.

Tātad 13. Saeimā atbildīga par šo likumprojektu bija Sociālo un darba lietu komisija. Vai deputāti piekrīt, ka arī 14. Saeimā tā būs atbildīga par šo likumprojektu. Es nedzirdu iebildumus, līdz ar to deputāti piekrīt.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

H. Abu Meri. 2023. gada 20. janvāris. (Mikrofona traucējumi.)

Sēdes vadītājs. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 23. janvāris. (Starpsaucieni: “Divdesmitais.”) Divdesmitais?

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20. janvāris. Te fonē mikrofons. Ir grūti saklausīt.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39. p. kārtībā).

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kā arī Ministru kabinets ierosina turpināt 13. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā” izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāts Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, godātais priekšsēdētāja kungs, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un atbalstījusi tālākai izskatīšanai 14. Saeimā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”.

Grozījumu būtība. Likumprojekts ir izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, un paredz precizēt un papildināt likumu ar jauniem noteikumiem attiecībā uz naudas sodu piemērošanu negodīgas komercprakses īstenotājiem, tai skaitā attiecināt to uz pārrobežu pārkāpumu gadījumiem, patērētāju tiesisko aizsardzību, komercpraksi tiešsaistes tirdzniecības vietās, kā arī informācijas sniegšanu par galvenajiem parametriem preču ranžēšanā.

Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un lūdz atbalstīt tā turpināšanu 14. Saeimā.

Sēdes vadītājs. Ņemot vērā, ka debatēs neviens nav pieteicies, mums jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā” izskatīšanas turpināšanu 14. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 14. Saeimā.

Komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu, tādēļ ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

13. Saeimā atbildīga par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputāti piekrīt, ka arī 14. Saeimā tā būs atbildīga par šo likumprojektu? No deputātiem iebildumus nedzirdu, līdz ar to deputāti piekrīt.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas datumu Saeimas sēdē.

J. Grasbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2023. gada 5. janvāris, un izskatīšana otrajā lasījumā - 12. janvāra sēdē.

Sēdes vadītājs. 12. janvāra sēdē. Kolēģi, vai ir kādi citi priekšlikumi? Ja citu priekšlikumu nav, mēs nosakām, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2023. gada 5. janvāris un izskatīšanas datums Saeimas sēdē ir 2023. gada 12. janvāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” (Saeimas kārtības ruļļa 39. p. kārtībā).

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kā arī Ministru kabinets ierosina turpināt 13. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāts Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Labdien, kolēģi! Tātad skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu””. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu un ir lēmusi turpināt to izskatīt... lūgt turpināt to izskatīt 14. Saeimā. Tāpat arī Ministru kabinets ir aicinājis turpināt tā izskatīšanu.

Likumprojekts pilnveido likumdošanu saistībā ar preču un pakalpojumu drošumu un tirgus uzraudzību par preču atbilstību prasībām.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens nav pieteicies, līdz ar to mums jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” izskatīšanas turpināšanu 14. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 14. Saeimā.

13. Saeimā atbildīga par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputāti piekrīt, ka arī 14. Saeimā tā būs atbildīga par šo likumprojektu? Iebildumus nedzirdu, līdz ar to deputāti piekrīt.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J. Patmalnieks. 5. janvāris.

Sēdes vadītājs. 5. janvāris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - nākamā gada 5. janvāris.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Paziņojumi.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds Irmai Kalniņai par sadarbības veicināšanu ar Kanādas parlamentu. Mēs dibinām sadarbības grupu.

Un gatavojas Inga Bērziņa.

Irma Kalniņa (JV).

Godātie kolēģi! Es informēju, ka šajā pārtraukumā notiks deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kanādas parlamentu dibināšanas sanāksme. Visi (un es saku - visi), kas vēlas darboties šajā grupā, esat laipni aicināti uz sanāksmi Dzeltenajā zālē.

Liels paldies, un es ceru, ka es jūs redzēšu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Bērziņai - par apakškomisijas sēdēm.

I. Bērziņa (JV).

Augsti godātie Prezidija locekļi, augsti godātā Saeima, kolēģi! Lūdzu tos, kuri no frakcijām ir pieteikti Sabiedrības veselības apakškomisijā, tūlīt (pulksten 10.35) pulcēties Jēkaba ielā 10/12, 210. telpā, uz apakškomisijas sēdi.

Savukārt tos, kuri ir pieteikti no frakcijām uz Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisiju, - arī lūdzu pulcēties turpat, Jēkaba ielā 10/12, pulksten 10.45.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu Antoņinu Ņenaševu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A. Ņenaševa (14. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi, reģistrējušies 93 deputāti. Nav reģistrējušies: Gundars Daudze, Igors Judins, Dmitrijs Kovaļenko, Kaspars Melnis, Viktors Pučka, Andrejs Vilks un Edgars Zelderis.

Sēdes vadītājs. Darbu atsākam pulksten 11.00. (Dep. A. Krauze: “Bet Vilks ir!”) Vilka kungs ir, jā.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Pārtraukums ir noslēdzies, ir pulksten 11.00. Aicinu ieņemt darba vietas Sēžu zālē. Arī jaunie deputāti, lūdzu, pārbaudiet balsošanas kartes, ievietojot tās balsošanas sistēmā, lai mēs būtu pilnībā gatavi turpināt darbu. (Pauze.)

Atsākam Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Es atgādinu, ka šobrīd strādājam sadaļā “Priekšlikumi par iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Civilās savienības likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39. p. kārtībā).

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu deputāti Kaspars Briškens, Atis Švinka, Jana Simanovska, Antoņina Ņenaševa, Andris Šuvajevs, Edmunds Cepurītis, Andris Sprūds, Edgars Zelderis, Skaidrīte Ābrama un Leila Rasima ierosina turpināt 13. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Civilās savienības likums” izskatīšanu.

Sākam debates.

Debatēs runāt pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Šī ir tāda ļoti sensitīva tēma. Es bieži domāju par to, kā mēs esam nonākuši tur, kur mēs esam, tieši skatot šādu jautājumu par laulības institūtu, par civilo savienību, par vispār dažādām savienībām.

Mums ir pietiekami daudz laika domāt, jo nevienam jau nav noslēpums, ka LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ kopā ar Jolantu Gulbi un Denisu Paškeviču... Mēs apbraukājām Latviju, sludinot tradicionālās ģimenes vērtības, Latvijas ģimenes vērtības, es tā gribētu teikt. Un kurā brīdī liberālo pasaules uzskatu popularizētāji Latvijā sāka spert ar kāju durvis vaļā, tradicionālo latviešu vērtību piekritējiem liekot pieklust un ne vienreiz vien justies neērti par to, ka mēs runājam un atbalstām tradicionālās vērtības - ticību un ģimeni, kurā tētis ir vīrietis, mamma ir sieviete un bērni ir bērni: puika ir puika, un meitene ir meitene?

Runājot par šīm Latvijas vērtībām (un man nav jāsaka vārdi “tradicionālās vērtības”, jo tās ir Latvijas vērtības), beidzamo gadu laikā ir jāsajūtas kaut kā neērti. Un es tā domāju - kāpēc? Kurā brīdī, teiksim, sabiedriskie mediji ir kļuvuši par liberālās publikas ruporu? Kāpēc man mēģina iestāstīt, ka pie griestiem piekarināts viens vai daudzi krāniņi ir māksla, kura jāfinansē no Latvijas budžeta? Es esmu audzināta tādā ģimenē, kur tas nav normāli, man liekas - tas iet normas robežām pāri. Manuprāt, es esmu normāla... normāls cilvēks.

Es negribētu sagaidīt to brīdi, kad meiteņu korī dziedās puikas, jo viņi sludinās sevi par meitenēm. (Starpsauciens.) Un es domāju, cik drīz par normu tiks pieņemts tas, ja kāds sekos savam dabīgajam aicinājumam un no Saeimas tribīnes runās kails.

Es gribu uzdot jautājumu - cik daudz šādu pseidovērtību atbalstītāju ir dabīgi atbalstītāji, un cik no viņiem ir ar tādu finansiālu piešprici no Sorosa kunga puses? Un cik maksā šo pseidovērtību, tajā skaitā civilās savienības, popularizēšana Latvijā? Ja man būtu atļauts ar Judina kungu runāt, es viņam izstāstītu, kas ir par jautājumu un kas nav par jautājumu.

Sorosa fonds Latvijā strādā kā neatkarīgs resursu avots cilvēkiem un organizācijām, kas vēlējās dibināt demokrātiju, stiprināt tiesiskumu un vairot toleranci Latvijā. Par kādām summām ir runa, ko Soross ir ieplūdinājis Latvijā? Tie 20 gadu laikā ir 65 miljoni eiro, atbalstot dažādas organizācijas, kas ļoti tālredzīgi nosedz tādus sektorus kā māksla, kuru es pieminēju, izglītība un - kas par pārsteigumu! - arī “Latvijas Tiesnešu mācību centru”! “Latvijas Tiesnešu mācību centrs” tiek sponsorēts no Sorosa. Tas ir normāli?!

Un tagad par tiesnešiem. Kā mēs esam nonākuši līdz šim likumprojektam “Civilās savienības likums”, Judina kungs tajā skaitā. Satversmes tiesa ielīda politikā, uztaisīja spriedumu, aizsteidzoties priekšā likumdevējam, un ko mums māca šis sliktais piemērs? Manuprāt, izvēloties kandidātus Satversmes tiesnešiem, Satversmes tiesnešu tālākai virzībai... būtu jāvērtē arī Satversmes tiesnešu pasaules skatījums, lai viņu personīgā pārliecība nereducētos lēmumos, kā tas šobrīd varētu izskatīties.

Šeit viens piemērs: iedomājieties, kā būtu, ja visi ievēlētie Satversmes tiesneši būtu vegāni! Vai mūs nesagaidītu spriedums, kas uzliktu par pienākumu Saeimai pieņemt likumu par gaļas patēriņa ierobežošanu vai pilnīgu aizliegšanu? Un likumprojekts “Civilās savienības likums” uz Saeimu tika atstiepts Bordāna kunga personā. Tā kā vilciņš avs tērpā... konservatīvs cilvēks. Kādi bija Bordāna patiesie nodomi, būtu bijis interesanti uzzināt, jo Satversmes tiesa ar savu pretrunīgo spriedumu nelika taisīt atsevišķu likumprojektu.

Ir runa par atsevišķām tiesībām, kas, iespējams, būtu nepieciešamas, lai nodrošinātu papildu aizsardzību netradicionāliem pāriem, un to varētu nodrošināt Civillikumā. Un iestrādes ir, vai ne, Nacionālā apvienība?

Es aicinātu parlamentu sākt strādāt ar reālām problēmām, nevis nodarboties ar dievs vien zina ko un risināt iedomātas problēmas un jautājumus, kuri nav guvuši pat pietiekamu atbalstu 13. Saeimā. Šajos grūtajos laikos es ieteiktu nemeklēt problēmas tur, kur to nav.

Mēs esam valsts ar vērtībām un tradīcijām. Ja jūs vēlaties tās saukt par tradicionālām, tad sauciet par tradicionālām. Neliksim visus un visu vienā katlā, nejauksim civilo savienību ar ģimeni, kurā mamma ir sieviete, tētis ir vīrietis un bērni ir bērni - meitenītes ir meitenītes, un puikas ir puikas. Vai ne, docenta kungs? (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes un godājamie deputāti! Es aicinu jūs ieklausīties to cilvēku balsīs, kas šodien ziemas salā pulcējas pie Saeimas. Es aicinu ieklausīties to 23 tūkstošu cilvēku balsīs, kas parakstījušies par visu ģimeņu vienlīdzīgu tiesisko aizsardzību, es aicinu ieklausīties uzņēmēju, diplomātu, kultūras un mediju jomas pārstāvju balsīs, kas uzstāj uz vienlīdzīgas demokrātijas un tiesiskuma principiem, es aicinu ieklausīties vairāk nekā 20 citu Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvju balsīs, kuri bauda visu ģimeņu vienlīdzīgu tiesisko aizstāvību, dažviet jau vairākas desmitgades.

Bet visvairāk es aicinu jūs ieklausīties Latvijā neatzīto ģimeņu stāstos. Tie ir tēvi un mātes, kas slimnīcā nevar brīvi apmeklēt sava dzīvesbiedra bērnu. Tie ir nelaulāti pāri, kas kopā veido ģimenes budžetu un par to saņem audita vēstules no Valsts ieņēmumu dienesta. Tie ir nelaulāti seniori, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, rūpējas viens par otru, mīl viens otru, bet nesaņem atbalstu, vienam no dzīvesbiedriem aizejot aizsaulē. Tie ir nodokļu maksātāji, kas par mantojumu vai dāvinājumu maksā daudzkārt lielākas nodevas, un tās ir visas pārējās Latvijā neatzītās ģimenes, kuru dzīve ir apgrūtināta likuma priekšā visdažādākajos veidos.

Likumprojekts “Civilās savienības likums” neskar tikai un vienīgi viendzimuma ģimenes, tas skar visas ģimenes, kuras nav reģistrējušas savas attiecības. Mēs runājam par praktiskiem kopdzīves jautājumiem, nevis laulības definīciju. Mēs runājam par izvēli - vai nu atļaut šādus jautājumus ģimenē risināt vienreiz pie notāra, vai neskaitāmas reizes tiesas zālē.

Es ticu, ka neatkarīgi no mūsu atšķirīgajiem uzskatiem katrs šeit ievēlētais deputāts, tostarp šodien mandātu saņēmušie jaunie deputāti, vēlas palīdzēt mūsu cilvēkiem. Es ticu, ka šeit ir arī daudzi deputāti, kas labprāt turpinātu darbu pie šī likumprojekta, pie tā papildināšanas un uzlabošanas atklātā, godīgā parlamentārā diskusijā.

Tāpēc mums ir jābalso “par” šo likumprojektu, ja mēs atzīstam, ka likuma priekšā visi esam vienlīdzīgi. Ja atzīstam, ka mums katram ir tiesības izlemt pašam par savu likteni un saņemt vienlīdzīgu attieksmi no valsts. “Viens likums - viena taisnība visiem.” Valsts neveido ģimenes, to dara cilvēki. Ignorējot likumprojektu “Civilās savienības likums”, neatzītās ģimenes nekur nepazudīs, izņemot, protams, tās, kas izvēlēsies emigrēt no Latvijas, tai skaitā šī iemesla dēļ.

Man ir skumji dzirdēt par tām ģimenēm un pāriem, kas ir pametuši dzimteni, jo vairs netic Latvijas tiesiskumam. Mēs esam viena no tikai sešām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas tiesiski neaizsargā visas ģimenes. Igaunijas politiskās partijas spēja par šo jautājumu vienoties jau pirms sešiem gadiem, kāpēc lai arī mēs, jaunā, 14., Saeima, nespētu atrast kopīgu valodu un sameklēt šo kompromisu? Tā nav nekāda sakritība, bet gan cēloņsakarība, tā nav korelācija, bet cēloņsakarība, ka ekonomiski attīstītajās valstīs ir augstākā tiesību vienlīdzība, demokrātijas, kas nodrošina saviem cilvēkiem nepārprotamas un vienlīdzīgas tiesības, plaukst un attīstās, kamēr tās selektīvās demokrātijas, kas izvēlas, kam dot tiesības un kam nedot, stagnē. Latvijai ir jāizvēlas vienlīdzības ceļš.

Zīmīgi, ka nesen mēs atzīmējām Satversmes simtgadi. Ar šodienas balsojumu mums ir iespēja parādīt, ka mēs izvēlamies būt tiesiska valsts, kur Saeima pilda Satversmes tiesas lēmumus. Ukraiņu drosmīgā cīņa pret Krievijas okupantiem mums parāda, ka brīvībai ir cena, mums ir jāsargā brīvas un tiesiskas valsts ideāls, pat ja daļa no mums nepiekrīt Satversmes tiesas spriedumam.

Tāpēc PROGRESĪVO frakcijas vārdā es aicinu deputātus ieklausīties otrā pusē un kopīgi strādāt pie risinājumiem, nepadarot šo jautājumu par ideoloģisku cīņu skatuvi. Es vēlreiz aicinu visus deputātus ieklausīties Latvijā neatzīto ģimeņu stāstos un šodien balsot pēc sirdsapziņas.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Godājamais priekšsēdētāj! Deputāti! Dāmas un kungi! Visi 70 genderi un visi pārējie! Apsveicu jūs, ka trīs mēnešu laikā mēs ceturto reizi esam atgriezušies pie šī likumprojekta.

Mēs šeit četras reizes nespriežam, kā varbūt māmiņām iedot atvaļinājumu līdz pieciem gadiem, lai viņas izaudzina trīs bērnus, kā palielināt pabalstus. Jo, saprotu, galvenā nelaime ir tā, ka latviešu tauta vēl nav izmirusi, neskatoties uz šo dzimtes ideoloģiju. Kā teica Grēta Tūnberga, ir divi ļaunumi - lielais bērnu skaits un kapitālisms, kas sagrauj planētu. Un mēs jau esam daudzreiz teikuši, ka mums būšot bezizmešu ekonomika. Nu, jūs zināt, ka bezizmešu ekonomika ir kapos. Tātad ir jācīnās, tiek tērēti milzīgi līdzekļi šo jautājumu apspriešanā.

Kā jau es teicu, ceturto reizi mēs atgriežamies un tērējam laiku ar jautājumu, kur skaidri zinām, ka šajā Saeimā tam nebūs vairākuma un nebūs vairākuma viena iemesla dēļ - tāpēc ka pēdējās vēlēšanās gandrīz divas trešdaļas vēlētāju... gandrīz, jo tad būtu nevis 36, kas atbalsta, bet, teiksim, 34... Nu, divas balsis tur ir pāri. Tāpēc divas trešdaļas ar kājas spērienu izvadīja divas partijas no Saeimas - tātad “Attīstībai/Par!” un Konservatīvos -, kuri kultivē šo nāves ideoloģiju.

Tiem deputātiem, kas ir ievēlēti, es nedaudz pastāstīšu par krāpniecību, kas šeit notiek. Bija darba grupa. Skaidrs, ka mēs aizstāvam visu cilvēku tiesības, un neviens neapstrīd, ka katrs, ja viņš grib, var nogriezt sev kāju, viņš var pateikt, ka ir cita dzimuma cilvēks, ja viņš ir pieaudzis, un mainīt dzimumu uz priekšu un atpakaļ. Tagad medicīna ir pietiekami attīstīta. Viņam var būt 100 partneri, viņam var būt 800 partneri. Es paskatījos ASV statistiku, tur vidējam homoseksuālistam ir vairāki simti partneru. Mēs varam teikt, ka tās ir dažādas ģimenes un tā tālāk... un šiem cilvēkiem ir tiesības. Bet, lūdzu, nejauksim jēdzienus - tās nav ģimenes, jo ģimenē visi ir radinieki, bet Civillikumā ir teikts, ka radniecību var iegūt tikai trīs veidos: laulībā, adopcijā un asinsradniecībā, nu, piedzimstot... tātad brāļi un māsas, bērni un vecāki.

Kā šo lietu apiet? Paldies deputātei Simanovskai, kura pagājušajā kārtējā apspriešanā pie šīs tēmas pateica, ka visā Eiropā un civilizētās valstīs ir laulības, ir vajadzīgas laulības. Ja mēs pieņemam šo likumu par laulībām, tad nav nekādas problēmas, tad tā ir ģimene, jo Civillikumā taču teikts, ka laulību rezultātā mēs nonākam pie radniecības - visi radi, var adoptēt bērnus un tā tālāk.

Bet, ja nopietni, kāpēc nepieņēma iepriekšējo likumprojektu? Pie Tieslietu ministrijas bija izveidota darba grupa un tur tika panākta vienošanās, ka visi cilvēki, kas dzīvo kopējā mājsaimniecībā vai kopējā saimē (tie var būt ne tikai homoseksuālisti, tie var būt, teiksim, divi pensionāri, kuri varbūt ekonomisku apstākļu dēļ... tie var būt divi studenti, kuriem ir lētāk īrēt dzīvokli, tie var būt divi vientuļi cilvēki - neatkarīgi no dzimuma un neatkarīgi no seksuālās orientācijas, kuriem nav citu radinieku), tiek reģistrēti ar šo likumprojektu kā kopējā mājsaimniecībā dzīvojošie, un tad viņi var iet kārtot mantojuma lietas, viņiem nav problēmas, teiksim, slimnīcu apmeklēt, viņiem nav jāiet pie jurista, lai gan Civillikums arī tā neaizliedz, nu, bet ir sarežģīti varbūt katrreiz iet kaut kādas pilnvaras dabūt. Es pilnībā piekrītu. Un tad pēkšņi, kad darba grupa bija panākusi vienošanos ar reliģisko konfesiju vadītājiem, ka neviens neiebilst pret šādu likumprojektu, izsprāga biedrs Bordāns ar savu likumprojektu, ko neviens nebija redzējis, un iesniedza - nē, būs tikai homoseksuālisti šajā likumprojektā.

Mēs, Nacionālā apvienība, iedevām vairākus priekšlikumus par kopējā mājsaimniecībā dzīvojošo personu aizsardzību. Atbildīgā komisija ļoti rūpīgi izsvītroja visu, kas neattiecas uz homoseksuālistiem, izsvītroja visus pensionārus (es pats iesniedzu šādu likumprojektu...) un pārējo. Tātad šeit ir tā viltība, ka, ja pieņem likumu, kurā ir tikai homoseksuālisti, pēc trim dienām uzreiz būs Satversmes tiesā iesniegums. Partneri. Pagaidiet, vieni partneri var laulāties, bet otri partneri - nevar. Tā ir Francijā, tā ir citās zemēs noticis, un visos gadījumos konstitucionālās tiesas ir pieņēmušas lēmumu, ka ir jābūt nākamajam solim, ir jābūt laulībām. Tāds ir mērķis.

Vajag nākt un godīgi pateikt, Briškena kungs! Un nevajag šeit melot, jums nevajag nekādu partnerības likumu, jums vajag laulības, vai ne? Pretējā gadījumā mēs būtu pieņēmuši šo likumu.

Kā to panākt? Saprotu, ka Latvijā vēl joprojām ir daudz - 1,89 miljoni - iedzīvotāju. Un šī nāves ideoloģija nav pietiekami kultivēta. Tur ir dažādi iemesli. Man ļoti patīk Oksfordas vārdnīca, es paskatījos... Salīdziniet, paņemiet Oksfordas vārdnīcas jauno izdevumu vai ieejiet internetā. Es latviski pēc atmiņas nocitēšu. Tur ir izmainīts... tur ir uzrakstīts, ka sieviete ir cilvēciska būtne, kas jūtas kā sieviete, kaut dzimšanas brīdī viņas dzimums ir bijis atšķirīgs; vīrietis ir būtne, kas jūtas kā vīrietis, kaut viņa dzimums dzimšanas brīdī ir bijis atšķirīgs.

Tātad pirmais ir sajaukt jēdzienus. Kas ir sieva? Sieva ir vīrietis ar bārdu. Kāds no jums iebilst? Dažās valstīs par to ir ieviesti kriminālsodi, ja jūs apstrīdēsiet, ka sieva nevar būt vīrietis ar bārdu. Tātad ģimene... šeit tiek kultivēta ideja par visu veidu ģimenēm.

Nu paldies dievam, ka prezidents... Zatlers pateica, ka vēl Latvijā nav tāda diktatūra, ka Satversmes tiesa izdod likumus. Satversmes tiesa var novērtēt esošos likumus, kurus izdod Saeima, bet Satversmes tiesa nevar pateikt, ka jāpieņem likums par visu veidu ģimenēm. Patīk vai nepatīk, pagaidām ir tikai divu veidu ģimenes, jo tā tradicionālā ir vīrietis un sieviete vai - kā dažās islāma valstīs - vīrietis ar četrām sievām... Var būt pilna un nepilna ģimene, un nav citu ģimeņu. Nejauksim jēdzienus!

Ļoti laba rakstniece un pētniece Lipša - mūsu visu cieņu! - ir sarakstījusi grāmatu, ko es iesaku izlasīt katram Saeimas deputātam. Pagājušajā gadā iznāca Kaspara Aleksandra Irbes “Slēptā dzīve. Homoseksuāļa dienasgrāmata 1927-1949” (Rīga: izdevniecība Ascendum). Tas ir fantastisks pētījums par Jūrmalas un Rīgas homoseksuālistu dzīvi. Tā grāmata ir interesanta, tur nav nekā nosodoša. Tur jūs uzzināsiet, ka vidēji katram homoseksuālistam nedēļā ir vismaz 10 partneri. Un viņa dzīves laikā to ir no, teiksim, dažiem simtiem (jeb, kā amerikāņi saka, no 500 līdz 800 vīriešiem) līdz vairākiem tūkstošiem.

Par kādām ģimenēm mēs runājam? Par visām ģimenēm vai tikai par dažām? Protams, ir izņēmumi - pieci seši izņēmumi varbūt...

Es aicinu: cienījamie kolēģi, kas gribat šādu likumu, esiet godīgi, pārstrādājiet...! Esiet par visu kopējā mājsaimniecībā vai kopējā saimē, vai kopējā dzīvoklī (kā nu jums patīk) dzīvojošu personu aizsardzību, un visi Saeimā nobalsos, un jums būs visas tiesības, bet nelieniet šeit un nešmugulējiet ar šādiem te blēdīgiem gājieniem, ka jūs negribat laulību!

Nejauksim jēdzienus! Es domāju, ka Latvija nebūs (vismaz šīs Saeimas laikā) tāda zeme, kur nepilngadīgiem bērniem atļaus mainīt dzimumu; kur stāstīs, ka vīrs ir kleitā un sieva - ar bārdu... un tā tālāk. Mums nav jāmērkaķojas visiem pakaļ.

Latvijas valsts ideoloģija ir pastāvēšana nākamajā tūkstošgadē. Dzimstība mums ir maza, mums ir jārūpējas par tradicionālām ģimenēm. Mums ir jādomā, kā palīdzēt sievietēm. Varbūt viņām tiešām ir piecus gadus jāsēž mājās un jāaudzina bērni? Mums ir jāpalīdz... un jāpalielina nauda, nevis jātērē nepārtraukti...

Ceturto reizi, piekto... es nezinu, vai divdesmit piekto reizi mēs atkal atgriezīsimies pie šī likumprojekta. Nav nekādas jēgas visam šitam.

Aicinu noraidīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Mārcim Jencītim.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamā Saeima! Deputāti! Dāmas un kungi! Esmu pret likumprojekta “Civilās savienības likums” tālāku virzīšanu. Es un mani partijas biedri - mēs esam “pret”. Ticu, ka arī lielākā daļa klātesošo ir “pret”.

Jau šīs Saeimas sasaukuma laikā ir notikuši četri balsojumi par viendzimuma attiecību legalizāciju. Divi notika komisijas sēdēs, divi - Saeimas sēdēs.

Mūsu sabiedrība un 14. Saeima neatzīst homoseksuālas laulības un netaisās tās pielīdzināt ģimenei - savienībai starp vīrieti un sievieti. Mēs vēlamies saglabāt mūsu nāciju un valsti arī turpmākajām paaudzēm, un tradicionāla ģimene ir vienīgais veids, kā to izdarīt. Ģimenes institūtu vajag veicināt, nevis devalvēt.

Mūsu demogrāfiskā situācija ir katastrofāli slikta - uz vienu jaundzimušo ir divi mirušie. Tā nav vienkārši problēma, tā ir katastrofa. Šo problēmu palielina arī šķirtas ģimenes, jo valstī ir nepietiekams atbalsts laulību veicināšanai un dzimstībai.

Mūsu partijas programma piedāvā par katru jaundzimušu bērnu 5000 eiro, bet daudzbērnu ģimenēm, sākot no trim un vairāk bērniem, - piešķirt atbalstu mājokļa iegādei - 30, 60 vai 100 procentu apmērā -, lai ģimenes paliktu šeit un lai tās, kuras ir emigrējušas, atgrieztos. Mūsu partijai ir plāns - gan kā piesaistīt līdzekļus valstij, gan kā atbalstīt daudzbērnu ģimenes.

Pēc jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā (kopā ar Lietuvu un Dāniju) ir Eiropas Savienībā lielākais šķirto laulību skaits uz 1000 iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka enerģiju un resursus mums nevajadzētu tērēt centieniem legalizēt viendzimuma attiecības, bet gan ģimeņu stiprināšanai un dzimstības atbalstam. Civilās savienības likums demogrāfisko katastrofu tikai palielinās.

Es saprotu, ka iebildīsiet pret šo jautājumu, bet - kā LGBT propaganda skolās varētu pozitīvi ietekmēt vēlmi jauniešiem veidot ģimenes un dzemdēt bērnus?

Iepriekš mēģināja īstenot kopdzīves likumu, partnerattiecību likumu, vēl centās ieviest dzīvesbiedru likumu, un tagad grib pieņemt likumu par civilo savienību.

Atgādinu, ka Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra lēmums ir izpildīts, jo obligātās prasības ir īstenotas. Šis ir tikai pirmais solis liberālajiem mēģinājumiem mainīt mūsu sabiedrību.

Ja viendzimuma attiecības tiks legalizētas, tad tālāk cīnīsies par transgenderu tiesībām, bērnu adopciju LGBT pāriem. Tā tas notiek visās Eiropas Savienības valstīs, kur ir legalizētas viendzimuma attiecības. Nevienā Austrumeiropas valstī un nevienā jaunajā Eiropas Savienības dalībvalstī viendzimuma laulības nav pieņemtas (vienīgais izņēmums ir Slovēnija). Un arī mēs to nepieņemsim.

Saeima ar 50 balsīm “pret” un 32... noraidīja viendzimuma attiecību jautājumu pagājušajā nedēļā. Sabiedrība ar vairāk nekā 58 tūkstošiem parakstu attiecībā uz Satversmes 110. pantu to izdarīja līdz šī gada vasarai. Mēs nevēlamies sekot sociāli liberālajām Rietumu vērtībām, kas ļauj par ģimeni un dzimumu izdomāt prātam nepieņemamus modeļus; mēs vēlamies rūpēties par savu nacionālo valsti un latviešu tautu.

Mīļie draugi, es dziļi cienu katru klātesošo, es cienu katra viedokli, man patiešām ir interesanti, ka varam paspiest viens otram roku starpbrīžos un tajā pašā laikā arī izteikt konstruktīvu kritiku. Un, mīļie draugi, ja kādam no klātesošajiem vai kādiem, kas dzird šo manu uzrunu, nav skaidrības par savu dzimumu... Tas ir ļoti vienkārši izdarāms: priekš tam ir spogulis, kad tu esi viens pats. Un, draugi, tas, ko tu redzi spogulī, ir dzimums, nevis izjūtas vai arī viedoklis. Dzimums ir tas, ko tu redzi spogulī.

Latvija pirmajā vietā! Dievs, svētī Latviju!

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Žēl, ka man te nav spoguļa, bet... labi.

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Jūs visi šodien esat saņēmuši savos e-pastos atklātu vēstuli no daudziem, daudziem sabiedrībā aktīviem, zināmiem cilvēkiem no dažādām jomām, bet, ņemot vērā, ka... es zinu, ka jūs, kolēģi, esat aizņemti un daudzus dažādus e-pastus saņemat, tāpēc nolasīšu vēstules saturu:

“Atklāta vēstule par Civilās savienības likuma pārņemšanu un pieņemšanu 14. Saeimā.

Godātie deputāti! Ceturtdien, 15. decembrī, mums visiem būs iespēja balsot par Civilās savienības likuma pārņemšanu. Mēs, apakšā parakstījušies, aicinām jūs balsot “par” likuma pārņemšanu un turpināt darbu pie tā pilnveides.

Civilās savienības likums ir pirmais solis visu ģimeņu tiesiskai aizsardzībai, tas definēs civilās savienības, kā arī noteiks to reģistrācijas procesu, kas ir nozīmīgs solis, tomēr ir svarīgi atzīt, ka, lai iedzīvinātu likumu, ir nepieciešamas izmaiņas vairākos citos normatīvajos aktos. Vispārējam aizsardzības mehānismam jābūt viegli saprotamam, nevis atsevišķi izkaisītam daudzos normatīvajos aktos.

2020. gadā un 2021. gadā Satversmes tiesa pieņēma būtiskus spriedumus. Satversmes tiesa savos spriedumos atsaucās uz Satversmes 110. pantu un norādīja, ka šī panta pirmajā teikumā ir ietverti divi likumdevēja pienākumi: pirmais - nodrošināt ģimenes juridisko aizsardzību, otrais - nodrošināt ģimenes sociālo un ekonomisko aizsardzību un atbalstu.

Pašlaik ģimenēm, kas nav balstītas laulībā, īpaši viendzimuma pāru veidotām ģimenēm, nepastāv nekāds juridiskās, sociālās un ekonomiskās aizsardzības ietvars. Latvija ir viena no tikai dažām Eiropas Savienības valstīm, kur šāds regulējums nav ieviests, proti, likuma priekšā minētās ģimenes joprojām nepastāv un tiek ignorētas.

Mūsu Satversme noteic - visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, cilvēktiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Tomēr daudzi no Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem netiek valsts sadzirdēti un aizsargāti. Vēl vairāk - daudzi Saeimas deputāti izvēlas viņus neaizsargāt, lai gan labi apzinās viendzimuma pāru ģimenes eksistenci un viņu rokās ir pavisam vienkārši likumdošanas instrumenti, lai iekļautu šīs ģimenes, nevis atstumtu tās no Latvijas.

Satversme arī noteic, ka Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Arī Satversmes tiesa norāda, ka ar cilvēka cieņas...”

Sēdes vadītājs. Ņenaševas kundze, mirkli!

Kolēģi, jūs esat ļoti aizrāvušies ar skaļām sarunām. Es aicinātu cienīt runātāju.

Lūdzu, turpiniet!

A. Ņenaševa. “Arī Satversmes tiesa norāda, ka ar cilvēka cieņas principu nav savienojams uzskats, ka viena cilvēka cieņai varētu būt mazāka vērtība nekā cita cilvēka cieņai.

Pašlaik tiesas ceļā ir atzītas jau 28 viendzimuma pāru ģimenes, un viņu skaits aizvien pieaug, tomēr par šādu atzīšanu katram pārim ir jācīnās individuāli, turklāt ne tikai par atzīšanu, bet arī par katru no tā izrietošajām tiesībām. Katrā no šiem gadījumiem pāriem ir jādodas cauri cilvēka cieņu pazemojošam ceļam, pierādot tiesas priekšā, ka viņi ir ģimene, pierādot, ka viņi ir dzīvojuši kopā jau 30 gadus, audzinājuši vienu vai vairākus bērnus, vai pat ir dižģimene, bet pats galvenais - balstot savas attiecības cieņā un rūpēs.

Nevirzot Civilās savienības likumu, jūs turpināt visu atbildību novelt uz tiesu sistēmu, kas savukārt būtiski ietekmē citu lietu izskatīšanas ātrumu, kā arī valsts budžetu. Civilās savienības regulējuma pieņemšanai nav nepieciešams būtisks ieguldījums no valsts. Savukārt saskaņā ar jaunāko “KPMG Latvia” un “LGBT un viņu draugu apvienības “Mozaīka”” pētījumu “Neiecietības patiesā cena” šāda neiekļaujoša un neiecietīga attieksme jau 2020. gadā vien Latvijai ir izmaksājusi no 279 līdz 657 miljoniem eiro. Šajos aprēķinos ir iekļauti zaudējumi, kas radušies no depresijas radītajām izmaksām līdz emigrācijas izmaksām. Šiem zaudējumiem ir ietekme kā gada, tā ilgtermiņa griezumā. Minētajos aprēķinos nav iekļautas izmaksas par neapgūtajām investīcijām, kā arī ietekme uz valsts reputāciju. Tādēļ visu ģimeņu tiesiskā aizsardzība nav tikai jautājums par cilvēku dzīvēm, par tiesiskumu, bet arī par valsts attīstību.

Daudzas no Latvijā dzīvojošām viendzimuma pāru ģimenēm ir reģistrējušas savas attiecības citā Eiropas Savienības dalībvalstī, bet, atgriežoties savā dzimtenē, likuma priekšā viņi atkal ir sveši cilvēki. Tas ir paradoksāli, ka, šķērsojot Valkas un Valgas robežu, mainās pāra attiecību statuss: vienā pusē viņi ir ģimene, bet otrā - sveši cilvēki.

Latvijas Republikas pasē ierakstīts, ka Latvijas Republikas valdība lūdz visus, no kuriem tas ir atkarīgs, ļaut šīs pases turētājam brīvi pārvietoties, kā arī sniegt viņam tādu palīdzību un aizsardzību, kāda varētu būt nepieciešama, tomēr aizvien biežāk šādas pases turētāji dodas prom no Latvijas uz tām valstīm, kuras viņu lūgumu pēc palīdzības un aizsardzības sadzird, kur viņi ir vajadzīgi, kamēr mājās viņi joprojām ir un, nepieņemot Civilās savienības likumu, arī paliks sveši viens otram cilvēki. Lai gan labot šo situāciju neprasa nekādus līdzekļus vai īpašus pūliņus no valsts puses.”

Sēdes vadītājs. Es atvainojos... Bērziņa kungs un kolēģi, mēģiniet tomēr respektēt runātāju, jo, kā jūs izturēsieties pret runātāju, tā arī citi izturēsies pret jums un cienīs arī jūs, kad būsiet tribīnē! (Starpsauciens.)

A. Ņenaševa. “Latvija jau turpat 20 gadus ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā noteikts, ka aizliegta jebkāda veida diskriminācija, tostarp diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Tas, protams, attiecas arī uz Latviju, taču vēl arvien pieļaujam situāciju, ka daudzu Latvijas cilvēku un viņu ģimeņu vērtība citās Eiropas Savienības valstīs ir augstāka nekā mājās.

Viena no Latvijas un Eiropas Savienības pamatvērtībām ir tiesiskums. Diemžēl tiesiskums nepastāv valstī, kas ilgstoši klaji un demonstratīvi izvairās no Satversmes tiesas sprieduma izpildes un savu cilvēku aizsardzības. Ikviens Latvijā ir pelnījis aizsardzību.

Mēs, apakšā parakstījušies, aicinām jūs balsot par Civilās savienības likuma pārņemšanu un turpināt darbu pie tā pilnveidošanas arī 14. Saeimā.”

Kolēģi, te ir parakstījušies... es diemžēl nevarēšu nolasīt visus vārdus... 1169 cilvēki (laikā, kas mazāks par nedēļu!). Tie ir mūsu, Latvijas, uzņēmēji, ļoti daudzu veiksmīgu uzņēmumu vadītāji; tie ir sabiedriski aktīvi cilvēki, biedrību vadītāji, kultūras darbinieki, dzejnieki, režisori, mūziķi, žurnālisti; tie ir ārsti - vairāki desmiti, juristi, juridisko biroju vadītāji, veterinārārsti, ķīmiķi, cilvēktiesību aktīvisti, zvērināti advokāti, finanšu padomnieki, uzņēmēji, vadītāji, kuratori, projektu vadītāji, konsultanti, speciālisti dažādās jomās (Starpsauciens.), projektu vadītāji (jā, es skatīšos), personāla vadītāji, arī mājsaimnieces, dizaineri, bibliotekāres, arhitekti (Starpsauciens.), rakstnieki, tulkotāji, aktieri, trauku mazgātāji, dizaineri, studenti, procesu speciālisti, fiziķi, biznesa konsultanti, grāmatveži, frizieri, komponisti, fotogrāfi, pašnodarbinātie, pedagogi, pavāri, pētnieki (Starpsauciens; dep. L. Liepiņa: “Vēl kādi? Vēl kaut kas ir palicis?”; starpsauciens.), vēsturnieki, programmētāji, IT inženieri, pavāri (Starpsaucieni: “Sētnieku nav?”), kapteiņi, fotogrāfi (Starpsaucieni.), IT speciālisti (Starpsauciens: “Bija jau!”), scenāristi, arhitekti (Starpsauciens: “A Saeimas deputātu nav?”); protams, arī politiskie aktīvisti, pašnodarbinātie, studenti... studenti.

Kolēģi! Jūs visi varat... es jūs aicinu iepazīties ar to, un jūs noteikti atradīsiet šajā sarakstā arī jums pazīstamus cilvēkus. Un es ticu un zinu, ka tie nav vienas partijas vēlētāji. Tie ir visas Saeimas vēlētāji, atbalstītāji; tie ir konservatīvie cilvēki un centristi, un arī tie, kam sirds ir nedaudz pa kreisi.

Lūdzu, es atstāšu jums šo vēstuli, jūs varat iepazīties un arī atrast... un ieklausīties sabiedrībā aktīvo cilvēku aicinājumā turpināt izskatīt šo likumprojektu arī 14. Saeimā, un mēs visi varam, cieņpilni diskutējot, to pilnveidot un padarīt tādu, ka mēs varam atbalstīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Zanei Skujiņai-Rubenei.

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Cienījamās kolēģes, godājamie kolēģi! No šīs tribīnes mēs vairākkārt esam runājuši par to, ka mums ir jāiestājas par ikvienu Latvijas iedzīvotāju, arī par tiem, kas par mums nav balsojuši, to, starp citu, dzirdējām arī šodien.

Mēs teju katrā sēdē runājam par to, ka mēs esam visu Latvijas iedzīvotāju parlaments, bet vairums šeit esošo politisko spēku joprojām uzskata, ka daudzas ģimenes ir mazāk svarīgas nekā citas. Un man rodas jautājums: vai tie partiju pārstāvji, kuri balso pret Civilās savienības likumu, kaut reizi ir parunājuši ar kādu no kustības “Dzīvesbiedri” pārstāvjiem, ar kādu no ģimenēm, kas ļoti vēlas, lai šis Civilās savienības likums beidzot tiktu pieņemts, un vai esat kaut reizi aizgājuši pie viņiem, lai noskaidrotu un izprastu, kādēļ Civilās savienības likums ir tik ļoti nepieciešams un kādi būtu šo ģimeņu labklājības ieguvumi. Man šķiet, ka atbilde, visticamāk, ir noraidoša.

Šorīt no rīta pie Saeimas bija pikets, kurā ļaudis aicināja iestāties par visām Latvijas ģimenēm un pieņemt Civilās savienības likumu. Un man ir patiešām žēl, ka no visiem šeit ievēlētajiem politiskajiem spēkiem tur bija tieši divi - PROGRESĪVIE un Jaunā VIENOTĪBA (Starpsaucieni.). Latvija ir viena no sešām Eiropas Savienības valstīm, kur šāds regulējums vēl nav ieviests un likuma priekšā minētās ģimenes joprojām nepastāv un tiek ignorētas. Vairāki politiskie spēki šeit vairākkārt ir minējuši, ka mums ir jātiecas un jāskatās Igaunijas virzienā. Tad, lūdzu, šeit ir iespēja to darīt, jo Igaunijā tas ir pašsaprotami. Visas ģimenes tur ir aizsargātas.

Visu ģimeņu tiesiskā aizsardzība nav tikai jautājums par cilvēku dzīvēm un par tiesiskumu, bet arī par valsts tālāko attīstību, tāpēc aicinu ikvienu no jums nebūt vienaldzīgiem, cienīt visas Latvijas ģimenes un balsot “par” likumprojekta pārņemšanu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienītās deputātes un godātie deputāti! Man jums ir jautājums: vai mūsu izpratne par tiesiskumu un cilvēktiesībām balstīsies tādās Eiropas demokrātijās kā Zviedrija, Somija, Vācija un Dānija, vai arī jūs labāk sekosiet Krievijas, Baltkrievijas un Irānas piemēriem? Mums ir jāatbrīvojas ne tikai no fiziskā padomju mantojuma - pieminekļiem -, bet arī no aizspriedumiem par to, ka visiem jābūt vienādiem un ka visiem ir jāiekļaujas kādā ideālā, vien fantāzijās pastāvošā “dabiskas” (Rāda gaisa pēdiņas.) ģimenes rāmī. Tieši šādus argumentus izmanto diktators kaimiņvalstī, kurā uzskatāmi redzam, ka cilvēktiesības nav cieņā.

Kolēģi, jūs smagi maldāties, ja domājat, ka ar šādu retoriku par tradicionālajām un dabiskajām ģimenēm varam panākt dzimstības pieaugumu. Ja jūs patiešām uztrauc zemā dzimstība un jūs vēlaties to mainīt, lūdzu, strādājiet pie pavisam citām lietām: pie tā, lai novērstu nevienlīdzību, lai ģimenes justos drošas par savu rītdienu un lai sievietēm būtu lielāks atbalsts, un viņas netiktu sodītas par to, ka viņām ir bērni un alimentus nemaksājoši bērnu tēvi. Ja vēlaties, lai mums Latvijā dzimst vairāk bērnu, tad mums ir jāstrādā, lai iedzīvotāji varētu atļauties nesatraukties nedz par savu, nedz par savu bērnu nākotni.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē es jau teicu - es personiski pazīstu vairākus cilvēkus, kuri Latviju diemžēl ir atstājuši tieši šī iemesla dēļ, tieši tādēļ, ka citur viņu tiesības tiek respektētas. Jauni cilvēki turpinās pamest Latviju, un tas ir milzīgs zaudējums Latvijai un Latvijas ekonomikai.

Civilās savienības likums dotu drošību un tiesisko aizsardzību ļoti plašam sabiedrības lokam, un šis jautājums no dienaskārtības nepazudīs, kārtējo reizi to noraidot un pat nesākot to skatīt pēc būtības attiecīgajās komisijās. Skumji ir tieši tas, ka to noraida kārtējo reizi tikai un vienīgi homofobisku iemeslu dēļ. Manuprāt, ir gļēvi slēpt galvu smiltīs un izlikties, ka mums Latvijā šī problēma nepastāv. Ir gļēvi ignorēt desmitiem tūkstošu cilvēku parakstītas iniciatīvas un ignorēt arī sabiedrības viedokli. Ir gļēvi izvairīties no plašākas diskusijas Saeimā.

Vakar debatēs no daudziem izskanēja, cik Latvijas drošībai ir svarīgi stiprināt tiesiskumu. Bet man ir skaidri redzams, ka daudzi no jums ir gatavi mūsu tiesiskumu arī apdraudēt, ignorējot Satversmes tiesas spriedumu un nu jau vairāk nekā 20 individuālus tiesas spriedumus, kuros ir atzīts faktiskais ģimenes stāvoklis viendzimuma ģimenēm. Šodien daudzi jaunie deputāti atgādināja mums, ko esam solījuši un zvērējuši, apņemoties pildīt Saeimas deputāta amata pienākumus. Aicinu ikvienu solījumu Latvijas tautas priekšā cienīt un balsot pēc labākās apziņas!

Nobeigumā vēlos teikt paldies ikvienam cilvēkam un ikvienai organizācijai, kas aizstāv un cīnās par visu Latvijas ģimeņu tiesisko aizsardzību. Paldies ikvienam, kas skaidro saviem tuvākajiem, saviem draugiem, kādēļ šāds regulējums ir nepieciešams. Paldies ikvienam, kurš joprojām ir šeit, Latvijā, un cīnās par labāku Latviju mums visiem. Paldies arī tiem, kuri, šī iemesla dēļ dzīvojot ārzemēs, saglabā saikni un piemiņu par Latviju. Es ceru, ka tad, kad mēs šajā vai nākamajā Saeimā būsim gana drosmīgi un atbalstīsim šīs jūsu pamattiesības, jūs varēsiet atgriezties brīvākā un laimīgākā Latvijā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienītās dāmas un godātie kungi! Es tiešām ar izpratni centos klausīties Civilās savienības likuma aizstāvētāju argumentāciju, un man pat jāatzīst, tīri cilvēcīgi, ka es apbrīnoju jūsu dedzību iestāties par šo, bet es gan runāšu “pret” šo likumprojektu.

Vispirms atgādināšu to, ka Satversmes tiesas 2020. gada novembra spriedums, ko mēs visi labi zinām, ir izpildīts tajā normā, kuru Satversmes tiesa atzina par neatbilstošu Satversmei, šī norma ir labota. Darba likuma 155. pantā ir ieviesta jauna - 1.1 - daļa, kas nosaka, ka arī citai personai, kas nav bērna māte, ir tiesības uz 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu, lai pēc bērna mātes lūguma iesaistītos bērna aprūpē. Šādu atvaļinājumu piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas. To mēs katrs droši vien esam lasījuši... un varam izlasīt.

Nav tā, ka likumdevējam ir jāpilda viss, ko Satversmes tiesas tiesneši ir savās domās... pauduši, savā argumentācijā norādījuši. Likumdevējs konstitucionālā dialoga ietvaros var brīvi izvēlēties, kādā veidā ņemt vērā Satversmes tiesas argumentāciju, ieteikumus. Un šajā Satversmes tiesas spriedumā arī jēdziens “Civilās savienības likums” nav minēts. Ir gan norāde, ka likumdevējam ir jālemj par to, kā nodrošināt sociālo, ekonomisko un juridisko tiesību aizsardzību cilvēku kopdzīvē, kur divi viendzimuma partneri dzīvo kopā, bet tas ir pilnīgi likumdevēja ziņā, kādā veidā likumdevējs to risina.

Vēlos arī norādīt, ka deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ir 27. punkts (citēju): “Nodrošināsim vienā mājsaimniecībā kopīgi dzīvojošu cilvēku tiesību un interešu aizsardzību neatkarīgi no dzimuma un vecuma.” Valdības deklarācijā tātad ir izvirzīta apņemšanās izraudzīties kādu juridisku risinājumu, lai nodrošinātu tādu mājsaimniecību un kopīgas dzīvošanas tiesību aizsardzību, kas šobrīd nav citādā veidā aizsargātas. Vēlos gan uzsvērt, ka jau šobrīd vienā mājsaimniecībā dzīvojoši cilvēki, kopdzīvē dzīvojoši cilvēki pie notāra var noslēgt līgumus un tādā veidā regulēt savas savstarpējās saistības, un Latvijas konservatīvie juristi ir arī līdz šim piedāvājuši, ka šo iespēju var uzlabot, paplašināt, izveidot gatavas līgumu paketes, kuras būtu ļoti vienkārši noslēgt cilvēkiem, kuri dzīvo kopā un vēlas savas saistības sakārtot.

Kolēģi, es vēlos arī uzsvērt, ka mums kā likumdevējam, kā tautas priekšstāvjiem arī ir jāskatās ar lielu atbildību uz to, kādu ģimenes jēdzienu mēs vēlamies Latvijā turpmāk aizstāvēt, kādu mēs atzīstam par labu Latvijas nākotnei, Latvijas ilgtspējai, latviešu tautas pastāvēšanai cauri laikiem, kā ir teikts arī Satversmes preambulas pašā sākumā, vēstot par Latvijas valsts jēgu un mērķi.

Es uzskatu, ka mums Latvijā ir jāpaliek pie tās ģimenes izpratnes, kāda ir sakņota mūsu kultūrā, Rietumu kultūrā, kurā ir antīkās, kristīgās saknes, latviskās saknes Latvijā, un šī ģimene ir balstīta cilvēka iedabā, tā ir savienība starp vīru un sievu, starp vienu sievieti un vienu vīrieti... kura ir labākā vieta, kur audzināt bērnus. Līdz Satversmes tiesas spriedumam tāda jau arī bija Satversmē sniegtās ģimenes definīcijas izpratne.

Es uzskatu, ka mums ir jāturpina diskusijas par to, kā varbūt piedāvāt reģistrētās mājsaimniecības regulējumu, bet nu tā ir tikai viena versija, ko es šobrīd izsaku, lai nodrošinātu arī, teiksim, diviem senioriem, kuri dzīvo kopā... lai dalītu ienākumus un mājokli... šādu aizsardzību.

Kolēģi, aicinu balsot “pret” šo likumprojektu un to neatbalstīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Sākumā viena piezīme saistībā ar tikko dzirdēto. Es domāju, kad mēs runājam par šo jautājumu, varbūt antīkos laikus labāk nepieminēt, tas neattiecas... katram ir savi priekšstati par to, kas bija senajos laikos. Bet es tagad gribu runāt par citu.

13. Saeimā un arī 14. Saeimā Juridiskajā komisijā man bija iespēja sekot līdzi tai argumentācijai, ko izmanto šī likumprojekta gan aizstāvji, gan pretinieki, un ar nožēlu jāatzīst: ļoti bieži es redzu, ka cilvēki paši izvirza kaut kādas tēzes, pēc tam mēģina pierādīt, ka pastāv lieli riski, un būtībā diskutē paši ar sevi tā vietā, lai mēģinātu saprast, par ko ir stāsts, kādi ir argumenti un kāds ir konkrētā likumprojekta mērķis.

Runājot par šo likumprojektu, es ļoti bieži no pretiniekiem dzirdu argumentu, ka šis likumprojekts apdraud ģimeni, šis likumprojekts apdraud Latviju, šis likumprojekts ir pret Satversmi un tā tālāk. Bet vai tā ir? Vai tiešām ir pamats uzskatīt, ka, pieņemot jaunu normatīvo aktu un regulējot attiecības starp diviem cilvēkiem, tiks apdraudēta ģimene? Vai tiešām šis likumprojekts iznīcinās ģimeni?

Viens no argumentiem, ko es arī dzirdu, - tas tiek darīts, lai nodrošinātu kaut kādu īpašu statusu viendzimuma pāriem, līdz ar to tas ir slikti, tas ir nepareizi. Mēs arī visi - ne tikai es, bet arī jūs - saņemam vēstules no cilvēkiem, un es redzu, ka cilvēki dalās savās bailēs, savā neizpratnē par jautājumu. Arī šodien bija viena vēstule, kuru es pat neatļaušos citēt, jo būtu nepieklājīgi atkārtot to, ko raksta cilvēki... Bet, runājot par bailēm, ko es redzu šajās vēstulēs, tad daži uzskata, ka tāda likuma pieņemšana un virzīšana promotēs viendzimuma attiecības, tas nav pieļaujami, līdz ar to labāk nepieļaut darbu ar šādu likumprojektu.

Es brīnos, bet daži runā par to, ka šis likums ļaus adoptēt bērnus. Tas vispār nav jautājums, kas tiek regulēts ar šo likumu. Starp citu, kad runājam par bērniem, te ir vēl viena problēma, vēl viena doma, kas ir aplama. Kāpēc cilvēki runā par adopciju? Principā loģika ir apmēram tāda: tie cilvēki adoptēs, un tālāk ir divi varianti - vai nu seksuāli izmantos, vai būs vēl viens cilvēks, kurš kaut ko darīs nepareizi.

Tātad principā cilvēkam galvā saslēdzas divi termini: viendzimuma attiecības un pedofilija. Es atvainojos, mums ir kaudze ar spriedumiem, kur patēvi izmanto savas pameitas. Varbūt par to vajadzētu padomāt, nevis vienkārši runāt par to, ka cilvēks savas seksuālās orientācijas dēļ tiek prezumēts kā seksuāla nozieguma izdarītājs. Un tas ir vairāku cilvēku galvās. Tā ir liela problēma.

Vēl es brīnos par to, ka visu to sasaista ar demogrāfiju. Tātad, ja šāda likuma nav, tad cilvēks veido ģimeni, viņiem ir bērni un ar demogrāfiju viss ir kārtībā. Bet, ja būs šis likums, kas notiks? Cilvēks iemīlēsies, meitene pēc tam viņam pateiks: “Nē, piedod, man ir draugs, un nekādu bērnu.” Nu tā nebūs. Par ko mēs runājam, par ko mēs domājam? Es domāju, tā ir liela, liela problēma, ka uz šo likumu diemžēl skatās nevis juridiski, nevis domā par to, kas tiks regulēts, bet skatās caur pilnīgi citu prizmu, dzīvo kaut kādās savās fantāzijās un aizspriedumos, un tas ļoti, ļoti traucē.

Bet kā, manuprāt, vajadzētu skatīties? Šeit ir vēl viena problēma, daži kolēģi arī tā runā: man to nevajag, līdz ar to tas nav aktuāli. Ja mēs paskatīsimies likumus, kurus mēs pieņemam, vairāki likumi uz jums neattiecas, jums pašiem nav vajadzības pēc tiem, bet ir jautājums: jūs atnācāt uz Saeimu, lai pieņemtu likumus, kas būs derīgi jums, kas palīdzēs jums labāk dzīvot, vai tomēr jūs esat tautas pārstāvji un jūsu un mans pienākums ir domāt par citiem cilvēkiem, saprast, kas citiem cilvēkiem ir vajadzīgs? Un, runājot par šo regulējumu, vai ir cilvēki, kuriem šis regulējums ir vajadzīgs? Ir, par to šaubu nav. Līdz ar to (Starpsaucieni.)... Vienalga, cik viņu ir, nemēģināsim saskaitīt. Jautājums ir tāds, ka... Tādi cilvēki ir, un, ja viņi ir un ja mēs domātu par regulējumu, - kam no tā būtu slikti? Kam kaut kas tiks atņemts? Vai ir bažas par to, ka kāds cilvēks neaizies uz baznīcu ar otru personu un noslēgs viendzimuma savienības līgumu? Piedodiet, nav pamata par to uztraukties.

Es pazīstu vairākus cilvēkus, kas varbūt ļoti centriski skatās, viņiem varbūt kaut kas nepatīk, bet bailes par to, ka - neviens man neteica... ja manā jaunībā būtu tāds likums, tad varbūt viss būtu pilnīgi citādi, man nebūtu bērnu, dzīvotu citu dzīvi. Bet, tagad klausoties, es saprotu, ka vairāki cilvēki tā domā un dzīvo ar tādu ideju.

Vai šī savienība ir alternatīva ģimenei? Savā ziņā - jā, bet tā ir arī alternatīva tā saucamajai civillaulībai. Kas mums ir tagad, un kāpēc par to neviens negrib runāt? Ir vairāki gadījumi, par kuriem visi ir dzirdējuši, ka divi cilvēki - vīrietis un sieviete - dzīvo attiecībās, dzīvo kopējā mājsaimniecībā, viss ir labi, bet pēc 15 gadiem... parasti runā par to, ka vīrietis atrada kādu citu... varbūt arī sieviete, nav svarīgi. Kas notiek ar cilvēku šajā situācijā? Viņš ir neaizsargāts. Protams, mēs šeit varam gudri teikt: pati vainīga, varēja aizvest uz baznīcu, varēja aizvest uz dzimtsarakstu nodaļu. Varēja, bet neizdarīja. Un kas mēs esam? Mēs esam tie, kas var pastāstīt, kā labāk? Vai mēs varam izveidot kārtību, kas palīdz cilvēkam? Mēs neesam skolotāji, profesori, lai mācītu katru cilvēku, kā viņam labāk dzīvot.

Mēs varam piedāvāt regulējumu, kas pasargā cilvēku no problēmām. Un kāds ir jautājums saistībā ar šo argumentu. Ir baznīca, ir laulība, protams, ka ir (Starpsauciens.), bet mēs... jūs varat nepiekrist, bet, manuprāt, vairākiem cilvēkiem šis jēdziens ir tomēr ar tādu sakrālu nozīmi. Baznīca - tas ir nopietni. Nevar staigāt uz baznīcu turp, atpakaļ. Nē, nu daži staigā. Protams, ir tādi, kas vairākas reizes apmeklē, bet ir gadījumi (un tādu nav maz), kad cilvēks domā: jā, mēs dzīvojam kopā, kas būs tālāk, redzēsim. Viņi nav gatavi tādai nopietnai, tik atbildīgai rīcībai kā noslēgt laulību, bet viņi varētu reģistrēt attiecības, un viņu attiecības būtu noregulētas, un viņi dzīvotu, būdami aizsargāti.

Tātad jautājums: kāpēc mēs negribam aizsargāt šos cilvēkus, kāpēc mēs viņiem stāstām, ka viņi paši ir vainīgi? Vai arī: kāpēc jūs neaizgājāt pie notāra, nenoformējāt līgumu? Var, protams, to darīt, bet tā ir cilvēka izvēle. (Starpsauciens.)

Runājot par šo likumprojektu, es domāju, ka mēs varam diskutēt un strīdēties, tas ir labi, bet ir ļoti svarīgi, lai mēs mēģinātu ieklausīties argumentos, ko mēs dzirdam. Runājot par likumprojektu, domājot par jebkuru likumprojektu, vajadzētu vērtēt, vai tas ir labs vai slikts, vai tas kaut ko atrisina vai neatrisina. Nevar tikai runāt par to, dalīties savās emocijās un paust savu viedokli.

Runājot par šo likumprojektu, arī šeit vajadzētu tā saucamo testu ex-ante. Pirms likuma pieņemšanas mēs izvērtējam situāciju, mēs skatāmies, kas tas ir, kas ir piedāvāts. Un pirmais jautājums, ko vajadzētu uzdot arī par šo likumprojektu: kāds ir likumprojekta mērķis? Un mērķis ir vienkāršs - noregulēt divu cilvēku attiecības.

Juristi var teikt, ka to var izdarīt citādāk. Var. Var pateikt cilvēkam, ka jūs varat noslēgt padsmit līgumus pie notāra un visu sakārtot, un tur ierakstīt, ka gadījumā, ja vienam slimnīcā kļūst slikti, otram ir tiesības pateikt savu vārdu; gadījumā, ja nevar sadalīt īpašumu, tad dalīsim pēc tāda principa; ja mājdzīvnieks nav pabarots, tad lielāka atbildība vienam vai otram. To visu var darīt. Bet, ja mēs gribam, lai mūsu cilvēkiem būtu vieglāk dzīvot, mēs varam noteikt, ka divi cilvēki var aiziet pie notāra un noslēgt līgumu, kas viņiem radīs vairākas attiecības. Kas šeit ir slikts? Ja jūs varētu man parādīt, ka tas kādam kaut ko atņems, jā, tad mēs varētu domāt, vai tas ir samērīgi, vai tas kaut ko apdraud. Šajā gadījumā es neredzu nekādu zaudējumu. Nekas netiks zaudēts, ir tikai labums. Diviem cilvēkiem, kas izmantos šo iespēju, būs iespēja dzīvot lielākā komfortā, viņi būs aizsargāti. Kāpēc jums ir iebildumi pret to? Kāpēc jūs nevarat saprast un pieļaut, ka tas ir labi, ja cilvēki dzīvo mierā, ja viņiem nav pamata uztraukties?

Es tiešām domāju, ka ir jāskatās citādāk, citām acīm. Nevajadzētu visu laiku runāt par to, vai Satversmes tiesa bija tiesīga to pateikt vai ne. Varam diskutēt par to. Juristiem ir, par ko runāt. Bet šeit jautājums ir cits. Mēs varam iet prom no jautājuma, vai mēs izpildījām Satversmes tiesas spriedumā noteikto vai ne. Mūsu pamatjautājums: vai mēs gribam aizsargāt cilvēkus, kuri šo aizsardzību grib saņemt, vai mums ir vienalga?

Es aicinu atbalstīt likumprojekta virzīšanu tālākai izskatīšanai. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. Tas šodien skanēja no šīs tribīnes tad, kad jaunie deputāti zvērēja tautas priekšā, ka aizsargās Satversmi un Latvijas likumus. Neviens šodien nav gatavs diskutēt un apstrīdēt, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. Latvijā dzīvo minoritātes, ir dažādas valodas: krievu valoda, ukraiņu valoda, ebreju valoda, bet tās ir minoritātes. Par to šodien neviens negrib runāt un to apstrīdēt.

Kas attiecas uz ģimeni, gribu atgādināt visiem klātesošajiem, ka 2005. gadā manis pārstāvētā Latvijas Pirmā partija ierosināja priekšlikumu grozīt Satversmi, kurā tika noteikts, ka laulība - tā ir savienība starp vīrieti un sievieti. Kāpēc tas tika darīts? Jo arī tad bija cilvēki, kas teica, ka it kā jau viss likumā ir noregulēts, bet radās bažas, ka caur dažādiem likumiem pa sētas durvīm tiks sagrozīti likumi tā, ka tiks legalizētas viendzimuma laulības Latvijā. Tāpēc divas trešdaļas Saeimas deputātu nobalsoja par šo redakciju Satversmē. Šī Satversmes redakcija joprojām ir spēkā, to neviens neapšauba.

Diemžēl pēdējo gadu laikā notika izmaiņas un liberālie politiķi ieguva lielāku pārstāvniecību Saeimā. Tad tika apstiprināti Satversmes tiesneši, kuriem prioritāras ir liberālās, nevis konservatīvās vērtības, un galarezultātā arī Satversmes tiesa sāka apstrīdēt to, kas ir rakstīts Satversmē, ka laulība - tā ir savienība starp vīrieti un sievieti. Tika atrasta interpretācija, ka laulība - tas ir kaut kas viens, bet ģimene, redziet, ir kaut kas cits, lai gan tajā laikā, ja jūs apskatīsieties stenogrammas (tas, kas tika runāts no šīs Saeimas tribīnes tad, kad notika grozījumi, kur tika nostiprināta savienība starp vīrieti un sievieti, nosaucot to par laulību), tur skaidri arī tika uztverts, ka runa ir arī par ģimenēm. Bet esošā Satversmes tiesa to interpretējusi savādāk.

Tas, kas notiek Latvijā atšķirībā no Amerikas Savienotajām Valstīm... Latvijā notiek melošana visdažādākajās formās Latvijas Televīzijā, Latvijas Radio, kur tiek runāts par tautas viedokli, tiek aizsargātas, aizstāvētas tautas tiesības, bet patiesībā Latvijas Televīziju un Latvijas Radio jau sen ir pārņēmuši sorosisti jeb liberālie spēki, kuri šodien nosaka dienaskārtību.

Šodien tiešām notika pikets, kurā piedalījās cilvēki, kas grib aizstāvēt savu viedokli, un tas ir normāli demokrātiskā valstī. To atspoguļo un atspoguļos šodien Latvijas Televīzija, “Panorāma”, to atspoguļos Latvijas Radio, to atspoguļo daudzi portāli. Bet gribu jūs informēt, ka tad, kad “Latvijas vīru biedrība” šogad... pagājušogad, es atvainojos, nāca ar iniciatīvu, ka ir nepieciešams savākt 155 tūkstošus parakstu, lai varētu notikt referendums par to, lai stiprinātu tieši dabiskās ģimenes vērtības, tad ne Latvijas Televīzija, ne Latvijas Radio praktiski vispār neatspoguļoja šo iniciatīvu, kur cilvēkiem bija dota iespēja parakstīties par tradicionālās ģimenes vērtībām.

Kāpēc es par to runāju? Tāpēc, ka šeit arī parādās... šis ir tas lakmusa papīriņš - vai mēs dzīvojam tiesiskā valstī? Tad, kad notika pikets pie Latvijas Radio, neviens žurnālists neiznāca ārā un neuzdeva jautājumu: kāpēc jūs piketējat? Es runāju par Latvijas Radio ēku tepat, Doma laukumā. Tāpēc, ka nevienu, kas strādā tajā Latvijas Radio ēkā, neinteresē šīs tradicionālās ģimenes vērtības. Viņus interesē liberālās vērtības, un tāpēc nemānīsim cits citu, ka mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, kur katram ir tiesības izteikties.

Tad, kad notika parakstu vākšana... Es gribu teikt tā, ka daudzās pašvaldībās praktiski nebija iespējams parakstīties tikai tāpēc, ka lielā vara deva rīkojumus neveicināt parakstu vākšanu, vēl vairāk - bija pašvaldības, kurās nebija iespējams veikt aģitāciju par parakstīšanos par dabiskām ģimenes vērtībām. Ko es ar to gribu teikt? To, ka tā saucamie konservatīvo vērtību pārstāvji jau sen ir mazākumā, un te es gribu uzrunāt īpaši tos politiķus - Nacionālo apvienību un APVIENOTO SARAKSTU... Jums tas ir jāzina. Mēs jau šodien esam mazākumā, izejot no iespējām paust viedokli. Tas, ka mēs no šīs tribīnes runājam, - tā ir viena lieta, bet vakarā jūs skatīsieties “Panorāmu” un šķitīs, ka šīs sarunas debatēs bijušas pavisam citādas. Tāda ir realitāte mūsu Latvijā.

Amerikas Savienotajās Valstīs visi zina - ja viņi balso par demokrātiem, tad demokrāti godīgi arī virzīs par tiesnešiem cilvēkus ar liberālām vērtībām, kuri atbalstīs attiecīgi to, par ko šodien runā. Visas šīs civilās savienības lietas un visu pārējo viņi atbalstīs, un cilvēki to zina. Bet, ja viņi balsos par konservatīvajiem, par republikāņiem, tad viņi aizstāvēs konservatīvās vērtības.

Šodien Latvijā mēs mēģinām dzīvot situācijā, kur principā tiek pārmests tiem, kas aizstāv tradicionālās vērtības, ka viņi ir homofobi.

Pirms kāda laika viena no pazīstamākajām Latvijas operdziedātājām (nesaukšu vārdu, bet droši vien jūs esat lasījuši viņas interviju) teica - kādreiz viņa centās korekti izteikties par lietām, kas skar ģimenes lietas, šodien viņa vairs neizsakās, jo zina, ka, ja viņa izteiksies, tad tiks represēta. Tāda ir realitāte. Mēs zinām, ka Somijā ir represēti mācītāji, kuri aizstāvēja vērtības, citēja Bībeli. Ja es nemaldos, vienu mācītāju pat notiesāja par to, ka viņš, tā teikt, nevietā Bībeli citējis. Tāda ir realitāte, un tā ir tā cīņa, kas pašreiz notiek.

Kas attiecas uz partiju LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ un arī mani kā šīs partijas līderi - mēs pirms vēlēšanām esam ļoti atklāti teikuši saviem vēlētājiem, par kādām vērtībām iestājamies, līdz ar to tie cilvēki, kas par mums balsoja, atbalstīja to, ka mēs aizstāvēsim dabisko ģimeni. Un tur nav nekādu pārmetumu... nevar būt no vēlētājiem. Kas attiecas uz parakstiem, kas ir savākti, - te es gribu teikt, ka, lai gan Latvijas Televīzija un Latvijas Radio darīja visu, lai šie paraksti netiktu savākti, 57 tūkstoši cilvēku parakstījās par atbalstu dabiskajai ģimenei. Cilvēki parakstījās par to, lai šīs vērtības tiktu aizstāvētas.

Un tagad pie praktiskām lietām. Kāpēc tas ir svarīgi? Es teikšu tā, ka esmu gana iecietīgs cilvēks, pazīstu cilvēkus ar orientāciju, kuru mēs saucam par homoseksuālo orientāciju. Pazīstu, es viņus respektēju. Mēs esam runājuši par daudzām lietām, bet viņi arī zina manu viedokli, jo es esmu godīgi un atklāti to vienmēr paudis.

Mans viedoklis ir, ka pieauguši cilvēki, kuriem ir vismaz 18 gadi, var izvēlēties paši, kā viņi dzīvos: divi vīrieši, divas sievietes - lūdzu, dzīvojiet! Bet, ja mēs to noregulēsim par ģimeni, tad mēs nonākam situācijā, ka šīs saucamās dabiskās ģimenes, kuras daudzi, kā saka... rādīja šādi (Rāda gaisa pēdiņas.) šodien. Bet es uzskatu, ka dabiskā ģimene - tā ir savienība starp vīrieti un sievieti. Punkts. Tur nekādi kompromisi nevar būt. Tātad viņi sāks justies kā minoritātes. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi vairs nevar godīgi pateikt, ka aizstāv tieši šādu ģimenes formu. Viņi tiek represēti jau šodien mūsu valstī. Un jautājums ir - kur ir tās bažas, kāpēc šodien mēs balsosim “pret” šo iniciatīvu? Tas ir tas, kas notiek un notiks ar mūsu bērniem.

Pirms kāda laika mums jau parādījās (tad, kad bija ļoti liberāls izglītības ministrs) grāmata, kurā... mācību grāmata, kurā bija informācija, ka puika varbūt nemaz nav puika un meitene nemaz nav meitene. Pieļausim, ka ir daži procenti cilvēku, kas piedzimst savādāki. Es teikšu “pieņemsim”, bet, ja tie ir tie daži procenti, vienalga, divi, trīs vai pieci (jūs te varētu šodien to precizēt), jautājums ir tāds - kāpēc mums ir nepieciešams tos pārējos 95 procentus kaut kādā veidā informēt par to, ka, iespējams, puika nav puika un meitene nav meitene?

Es gribu cīnīties par to bērnu tiesībām, kurus līdz 18 gadiem vajadzētu audzināt atbilstoši tam dzimumam, kādu viņam Dievs ir devis, piedzimstot šajā pasaulē, un pēc 18 gadiem viņš var pieņemt lēmumu brīvi. Jo, ja skolā sāksies šī propaganda (tā ir sarkanā līnija, kas ir man un manai partijai) un sāks skalot smadzenes, ka bērni var būt savādāki, tad es teikšu: ļoti bieži bērni var tikt ietekmēti no vienas vai otras puses, un bieži tas notiek ar propagandas palīdzību - vai tās ir Disneja multenītes, kuras šodien ir ļoti liberālas, vai tā ir kāda cita veida propaganda, bet bērni ietekmējas ļoti viegli.

Un es gribu aizsargāt mūsu bērnus, es gribu aizsargāt tās ģimenes, kuras grib, lai meitenīti audzina, ka viņa izaugs un kļūs māmiņa, ka viņai piedzims bērni, kad viņa būs liela; lai puiku audzina kā puiku, lai viņš tiešām dara visu to, kas puikam pienākas. Un šajā gadījumā, ja tiešām ir kāds savādāks un vecāki to zina, tad, atrunājot šo jautājumu ar skolu vadību vai skolotājiem, var arī palūgt, lai viņu pieskata, lai neviens tam bērnam nedara pāri. Bet nevajag nojaukt to dabiskās ģimenes formulu. Kāpēc? Tāpēc, ka tikai savienībā starp vīrieti un sievieti var piedzimt bērni. Punkts. Te kompromisa nav.

Es, godīgi sakot, līdz galam nesaprotu, kā tur notiek visas tās maiņas. Jā, es saprotu, ka formāli varu pateikt: es jūtos savādāk, bet es zinu tikai to, ka nevar vīrieti pārtaisīt par sievieti tā, lai tai sievietei piedzimtu bērni, tas nav iespējams, vai otrādāk. Tā ir realitāte, un tāpēc būtu jāatrod tas risinājums, kur mums jārespektē pieauguši cilvēki. Viņi var dzīvot kopā...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Putras kungs un Kiršteina kungs, jūsu sarunas ļoti traucē (Dep. A. Kiršteins: “Atvainojamies!”) labi uztvert to, ko Šlesera kungs mēģina pateikt.

A. Šlesers. Jā, tātad ir jādomā, kā tiešām ar cieņu izturēties pret cilvēkiem, kas ir savādāki. Bet tomēr es stingri gribu, lai likumdevēji aizstāv bērnu tiesības, lai skolās un bērnudārzos nebūtu propagandas, lai netiktu skalotas smadzenes, ka var būt, ja kāds puika nejūtas pēkšņi, ka viņš ir puika, ka jāmaina dzimums. Mēs zinām, ka ir Eiropas valstis, kur jau no 14 gadiem bērni... it kā viņiem tiek dotas tiesības pieņemt lēmumu mainīt dzimumu, bet pēc tam, pēc kāda laika, viņi nožēlo. Tā ka to precedentu ir daudz.

Teikšu tā - tā kā tikai savienībā starp vīrieti un sievieti var dzimt bērni, es aicinu stingri par to iestāties, bet vienlaikus es ar lielu cieņu gribu izturēties pret visiem cilvēkiem, kas ir homoseksuāli, kas sevi par tādiem uztver. Padomāsim, kā var aizstāvēt viņu vērtības, bet neejot uz kompromisiem - nosaucot par ģimeni to, kas nav ģimene. Divu cilvēku kopdzīve nav ģimene, tā nav alternatīva savienībai starp vīrieti un sievieti.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Matisones kundze, man jums jāpiedāvā - ir izvēles iespēja. Vai jums pietiks 11 minūtes uzrunai? (Dep. L. Matisone: “Jā!”)

Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi! Arī es saņemu daudz vēstuļu ar aicinājumu neatbalstīt likumprojektu “Civilās savienības likums”. Es to neatbalstīšu un paskaidrošu, kāpēc.

Kā jau vairāki kolēģi minēja, strīdīgais Satversmes tiesas spriedums jau ir izpildīts, veicot attiecīgus grozījumus Darba likuma 155. pantā, kas ir pieņemti Saeimā šā gada 16. jūnijā. Arī Valsts prezidents Egils Levits nesen intervijā norādīja, ka Satversmes tiesas spriedums ir atrisināts ar minētajiem grozījumiem Darba likumā. Vēl vairāk - Levita kungs norādīja, ka par civilās savienības institūta ieviešanu ir nepieciešama diskusija sabiedrībā. Piekrītu, diskusija ir nepieciešama un, manuprāt, ne tikai diskusija, bet visas tautas iesaistīšana referenduma veidā, lai beidzot pieliktu punktu šim jautājumam.

Likumprojekts “Civilās savienības likums” līdzinās jau Saeimā iepriekš demokrātiskā ceļā noraidītajam likumprojektam “Kopdzīves likums” un “Dzīvesbiedru likums”, kura mērķis ir viens - tautas gatavināšana viendzimuma laulībām. Par to liecina vairāku Eiropas valstu vēsture. Agrāk tajās bija civiltiesiskās partnerattiecības viendzimuma pāriem, bet no šī pagaidu institūta atbrīvojās, legalizējot viendzimuma laulības. Dānija bija pirmā valsts pasaulē, kas 1989. gadā ieviesa civilās partnerattiecības viendzimuma pāriem. Tā likvidēja šo institūtu 2012. gadā, legalizējot viendzimuma laulības. Vācija un Īrija rīkojās līdzīgi.

Likumprojekts “Civilās savienības likums” ir pirmais solis uz plašām izmaiņām sabiedrībā, kur cilvēku sociālās izvēles tiks nostādītas augstāk par bioloģisko realitāti, kur tēvu varēs aizstāt ar mātes draudzeni un māte varēs kļūt par surogātu divu vīriešu attiecībās. Šādu scenāriju mēs redzam notiekam daudzās valstīs, kurās pieņemts viendzimuma partnerattiecību regulējums. Vai šādas pārmaiņas Latvijā ir vajadzīgas? Manuprāt, nē. Ja kāds tomēr uz to uzstāj, tad ļaujam par to lemt tautai referenduma ceļā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Petravičas kundze, arī jums es piedāvāšu izvēles iespēju - vai jūs iekļausieties astoņās minūtēs?

Lūdzu, vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es jau esmu daudzkārt izteikusies par šo tēmu, bet - reflektējot uz iepriekš dzirdēto. Neapšaubāmi, ka likumprojekts “Civilās savienības likums” sagatavo augsni viendzimuma laulībām. Un aiz tā nevajadzētu slēpties un piesaukt seniorus, ka, lūk, šis Civilās savienības likums kaut kādā veidā risinās senioru problēmas - divas tantiņas vai divi onkulīši tagad varēs kaut kā ekonomēt savus izdevumus. Nu, pamēģiniet kādam senioram iestāstīt, ka viņam ir jānoslēdz civilā savienība un pēc tam viņš varēs... tā tantiņa ar to tantiņu salaulāties. Nu tad jūs dzirdēsiet to, ko vēl nekad neesat dzirdējuši. (Daži deputāti aplaudē.) Tā ka nevajadzētu šeit spēlēties un piesaukt seniorus.

Otra lieta. Es gribētu, lai jūs, kāds no JAUNĀS VIENOTĪBAS vai PROGRESĪVAJIEM, nākat un pastāstāt, ko jūs saprotat ar jēdzienu “ģimene”. Jūs ļoti labi stāstāt - visas ģimenes ir jāaizsargā, bet kas tās visas ir? Manā izpratnē un arī kā lielākā daļa deputātu noteikti izprot, ģimene - tā ir asinsradniecība, laulība vai adopcija. Bet tātad, ja visas ģimenes... tās jau neaprobežojas taču... tikai divi vīrieši vai divas sievietes, jo katrs cilvēks, kā jūs sakāt, ir jāaizsargā un nedrīkst diskriminēt, par ko es pilnībā piekrītu. Bet tādā gadījumā mums atbrauks no Londonas tā sieviete, kas salaulājusies ar lustru... Es gaidu to brīdi, kad kāds te tāds ieradīsies un aizies uz Satversmes tiesu, un ko tad tā Satversmes tiesa teiks? Nu būs taču jāatzīst kā ģimene, jo viņa kādā valstī ir salaulājusies ar to lustru.

Vai pēc manis runās...? Nē, nu jau vairs nerunās. Es cerēju, ka Hosams Abu Meri runās, un jūs varētu pastāstīt... Arābu valstīs ir atļauta daudzsievība. Mums šeit arī var tāda ģimene ierasties - vīrietis ar četrām vai 60 sievām atkarībā no turības (Starpsauciens.), bet mums tā taču arī ir jāatzīst kā ģimene. Tad būtu jānoformulē, kas tad tā ģimene ir un kuras ir tās visas ģimenes, kuras mēs aizsargāsim. Vai tās var būt pilnīgi jebkādas formas vai tikai tie divi vīrieši un divas sievietes? Kāpēc tā? Un tie pārējie tad tik un tā tiks diskriminēti. Vēlreiz gribu atgādināt, ka par dabiskas ģimenes jēdziena nostiprināšanu Satversmē parakstījās 55 tūkstoši cilvēku, un tas nav mazs skaitlis.

Tika runāts arī par adopciju un tās riskiem. Diviem vīriešiem bērns nevar piedzimt. Kādā veidā šeit viņi tiks pie bērna? Nu, adopcijā bērni nonāk tiešām, ja ir notikusi kāda traģēdija un bērns ir palicis bez vecākiem vai vecākiem atņemtas tiesības uz bērnu. Bet tas nebūtu tas, uz ko mums būtu jātiecas. Tādā gadījumā būs jāievieš surogātmātes. Tas ir risks. Vai tas nav risks? Lai arī cik mīloši būs šie abi tēvi, kas vakarā bērnu liks gulēt, bet tas bērns ilgosies pēc mātes, bioloģiskās mātes, un viņš zinās, ka viņam tāda ir, bet viņam būs liegts zināt, kur ir viņa māte, kas ir viņa māte, un šāda situācija tiks mākslīgi radīta.

Par ietekmi uz mūsu valsts reputāciju un to, ka viendzimuma pāri pametot mūsu valsti, - es teikšu, ka simtiem tūkstošu cilvēku mūsu valsti ir pametuši nabadzības dēļ, nevis ģimenes esības vai neesības dēļ, bet nabadzības dēļ. Un kā tas ietekmē mūsu valsts reputāciju, ja minimālā pensija ir 150 eiro? Pastāstiet saviem ārzemju kolēģiem, dodoties komandējumos, un paskatieties, kā tad viņi skatīsies uz mūsu valsti, ka mums pensionāru ir vairāk nekā 400 tūkstoši, no kuriem 80 procenti saņem pensiju līdz 500 eiro. Tā ir valsts reputācija vai nav?

Tā ka lūdzu neatbalstīt un nevirzīt tālāk šo likumprojektu. Lai gan es pieļauju, ka noteikti katru nedēļu mums būs šeit jānāk un jārunā par to.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Liepiņas kundze, līdz pārtraukumam atlikušas trīs minūtes. (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.) Jūs vēlaties izmantot šīs trīs minūtes.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Ja man būtu atļauts sarunāties ar zāli, tad es teiktu tā (Starpsauciens.)... nesauktu par kolēģi, bet teiktu... jo mēs neesam kolēģi, viņš ir docents, es ne... teiktu, ka Judins ir vienkārši lišķis, sakot no tribīnes, ka viņa pamatjautājums ir: vai mēs gribam aizsargāt visus cilvēkus? Kādus visus cilvēkus jūs aizsargājat? (Dep. A. Judina starpsauciens.) Kādus visus cilvēkus jūs aizsargājat? Jūs bijāt tas, kas balsoja “pret” ZZS iniciatīvu par energocenu griestu noteikšanu, jūs bijāt tas, kas nobalsoja “pret” to, ka cilvēkiem ir jākompensē kovida nodarītie zaudējumi.

Sēdes vadītājs. Liepiņas kundze! Kolēģi, kolēģi! Liepiņas kundze!

L. Liepiņa. Par kādiem visiem cilvēkiem jūs runājat? (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītājs. Liepiņas kundze, tad, kad es pārtraucu debates, jums ir jāieklausās. (Aplausi.)

Tātad es atgādinu: no zāles ir atļauti izsaucieni, pārlieku garas runas runātāja virzienā īsti neatbilst labas prakses piemēram. Savukārt runātājam atbildēt uz tā cilvēka izsaucieniem no zāles vairs nav atļauta darbība, ir iespējams uzstāties monologa formā.

Tātad, kolēģi, mums ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, mums ir pieteikušies divi kolēģi paziņojumiem.

Vārds deputātam Hosamam Abu Meri.

H. Abu Meri (JV).

Kolēģi, pēc sēdes... tūlīt mēs dibināsim Onkoloģijas atbalsta deputātu grupu. Tad, lūdzu, nāciet ārā Onkoloģijas atbalsta deputātu grupas dibināšanai.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jurim Viļumam - par deputātu grupas sadarbībai ar Polijas parlamentu dibināšanu.

J. Viļums (AS).

Dārgie kolēģi, visi Polijas draugi, tagad dibināsim deputātu grupu sadarbībai ar Polijas parlamentu tepat, Dzeltenajā zālē. Tas nebūs ilgi, droši pievienojieties!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tātad šis ir stundas pārtraukums. Mēs sanākam atpakaļ pēc pārtraukuma pulksten 13.30.

Bet vienu momentu, vēl reģistrācijas rezultātu nolasīšana.

A. Ņenaševa (14. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi, reģistrējušies 94 deputāti. Nav reģistrējušies: Gundars Daudze, Igors Judins, Dmitrijs Kovaļenko, Linda Matisone (Starpsauciens.), Kaspars Melnis, Viktors Pučka. Tā, Linda ir, ja? Jā. Pārējo visu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tiekamies pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Dāmas un kungi! Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 13.30. Es aicinu jūs sēsties darba vietās.

Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Atgādinu, ka šobrīd strādājam ar likumprojektiem Saeimas kārtības ruļļa 39. panta kārtībā, tātad pārņemamajiem no iepriekšējās, 13., Saeimas.

Darba kārtībā - likumprojekts “Civilās savienības likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39. p. kārtībā).

Turpinām debates.

Nākamajai vārds - deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Ko darīt tad, ja realitāte atšķiras no vēlamā? Mums visiem ir savi priekšstati par pareizo ģimeni, un tai pašā laikā viens ir mūsu priekšstati un otrs ir realitāte.

Daži prātos - ideālā ģimene ir kā piecdesmito gadu Holivudas filmā - jaunībā viens otru satikuši, bildinājuši, tad laulājušies, tēvs, kas strādā, māte - mājsaimniece, kas rūpējas par ģimeni, un trīs bērni. Tomēr vairākums ģimeņu ir tālu no šī ideāla. Un ko darīt, ja esošais atšķiras no vēlamā? Atbalstīt tikai ideālās ģimenes un par pārējām aizmirst?

Rūdolfs Blaumanis ir teicis: “Žogam, ko prāts uzceļ, jūtas viegli kāpj pāri.” Ja laulāties drīkst tikai ar to ideālo heteroseksuālo partneri, tad, ja tādu jūs nesatiekat, dzīvojat viens vai ar vecākiem... un tad sekss ir tikai laulībā. Vai jūs varat iedomāties, cik daudz mums šādu... Ja visi sekotu šādiem piemēriem, cik daudz mums dzimtu bērnu?

Kiršteina kungs vēlas, lai Latvijā dzimtu vairāk bērnu, bet, ja visi rīkotos tieši tā, kā Bībelē teikts, bērnu dzimtu krietni mazāk. Un piebildīšu, ka Latvijā ir ticības brīvība, ko garantē Satversme.

Petravičas kundze jautāja, kas ir ģimene. Un jāteic, ka Latvijas tiesību aktos nav vienotas pareizās ģimenes definīcijas, bet ir jau pāri 10 tiesas spriedumi, kas atzinuši viendzimuma pārus par ģimenēm.

Centrālā statistikas pārvalde izmanto jēdzienu “ģimenes kodols”, kas sevī ietver ne tikai laulātus pārus, bet arī nelaulātus dzīvesbiedrus vai vientuļos vecākus.

Siguldas pilsēta, ko vadīja Mitrevica kungs, savos saistošajos noteikumos saka: “Ģimene - laulātie, bērni, vecāki un personas, kurām ir kopējie izdevumi pamatvajadzību nodrošināšanai un kuras mitinās vienā mājoklī.” Kā mēs redzam, atsevišķas institūcijas arī Latvijā, definējot ģimeni, ir vadījušās nevis pēc ideālā modeļa, bet pēc faktiskā, un tas ir pareizi.

Kā uzsver Satversmes tiesa savā spriedumā un kas mums kā Saeimai arī jāņem vērā, - ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka, interpretējot jēdzienu “ģimenes dzīve”, bioloģiskajai un sociālajai realitātei ir prioritāte salīdzinājumā ar likumā noteiktajiem pieņēmumiem un šis jēdziens aptver ne tikai laulībā balstītas ģimenes, bet arī sociālajā realitātē pastāvošas ģimenes, ģimeniskas saites starp personām, kas dzīvo kopā ārpus laulības. Bet tā vietā, lai mēs kā likumdevējs rīkotos racionāli, es klausos iracionālus apgalvojumus un dažādus spriedelējumus, ka šeit piedāvātais likumprojekts apdraud tradicionālās ģimenes.

Es pārstāvu tradicionālo ģimeni, es neesmu redzējusi, kā šis likumprojekts apdraud manu ģimeni vai kādu citu manu draugu un tuvinieku tradicionālo ģimeni. Ģimenes apdraud kaut kas cits. Ģimenes apdraud vardarbība, atkarības, nespēja izrauties no nabadzības cilpas. Tas ir tas, ar ko mums jāstrādā, lai novērstu apdraudējumu. Arī piedāvātie risinājumi izmantot notāru un arī citu esošo tiesību aktu ietvarus nerisina daudzas problēmas, ar ko saskaras ģimenes, kam ir domāts šis likumprojekts “Civilās savienības likums”.

Nereti vilks slēpjas aitas ādā. Es dzirdēju šā likumprojekta sakarā diskusijās atsauci uz nāves kultūru un arī draudošām Rietumu vērtībām. Ziniet, kādas ziņas mani ļoti sāpina... diemžēl regulāri? No Ukrainas. Vairāk nekā 400 bērnu ir miruši, vēl vairāk bērnu ir ievainoti. Tā ir nāves kultūra, un to dara armija, kas sakās to darām it kā tradicionālo vērtību vārdā un cīnoties pret Rietumiem.

Šlesera kungs, jūs teicāt, ka 24. februāris jums ir atvēris acis, nu tad atveriet acis vēl plašāk! Vakardien mūsu sabiedrotais ASV prezidents Baidens parakstīja federālo likumu par cieņu pret viendzimuma un starprasu laulībām. Tas nozīmē - ja kādā štatā tiek noslēgtas laulības, tās tiek aizsargātas arī federālā līmenī. Es vēlos īpaši pievērst uzmanību starprasu laulībām, tāpēc ka vēl pirms 50 gadiem daudzos ASV štatos laulības starp eiropeiskas un afrikāņu izcelsmes amerikāņiem netika atzītas. Arī toreiz bija ļoti daudz spriedelējumu, ka šādas laulības apdraud ASV sabiedrību. Šobrīd mums tas šķiet aizvēsturiski.

Mēs gribam būt inovatīva valsts, mēs gribam būt ekonomiski konkurētspējīga valsts. Ieklausieties uzņēmējos! Viņi saka, ka nespēja noregulēt kopdzīves likumu... jautājumu... padara mūsu valsti neinteresantu inovatīvu uzņēmēju acīs.

Valaiņa kungs vakar debatēs aicināja balsot ar sirdsapziņu. Es arī aicinu balsot ar savu sirdsapziņu. Ikvienam no mums ir zināms kāds cilvēks, kas dzīvo nereģistrētās attiecībās. Daudziem no mums ģimenē vai tuvos draugos ir arī homoseksuāli cilvēki. Vai šobrīd, ja balsojumā neatbalstīsiet viņu tiesības uz valsts cienītu ģimeni, jūs varēsiet rītdien atklāti sejā viņiem pateikt, kāpēc?

Tāpēc es aicinu - balsojam ar savu sirdsapziņu. Tas prasa drosmi. Un es arī aicinu balsot “par” likumprojekta “Civilās savienības likums” virzīšanu uz atbildīgo komisiju, lai, kopā strādājot, mēs varētu atrast vislabāko veidu, kā rīkoties tiesiski, ievērojot Satversmes tiesas spriedumu, un arī atbildīgi pret ikvienu Latvijas iedzīvotāju.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētāja kungs, deputāti! Pirmkārt, man ir patiess kauns par vairākām lietām, kas šodien ir izteiktas no Saeimas tribīnes. Tūkstošiem cilvēku šis ir izšķiroši svarīgs jautājums, un tas tiek trivializēts, piesaucot laulības ar nedzīviem objektiem, izvēršot pseidoargumentus par to, kā bija kādreiz pagātnē, maldinot sabiedrību par šī likumprojekta būtību un demonstrējot nevajadzīgu agresivitāti, kas pēc tam tiks imitēta arī plašākā sabiedrībā.

Otrkārt, es vēlos parunāt par demogrāfiju. Mēs dzīvojam valstī, kur visizplatītākais ģimenes modelis ir viena vecāka ģimene - tā ir ceturtdaļa no mūsu ģimenēm -, kur visbiežāk bērnus audzina māte. Mēs dzīvojam valstī, kur 4 no 10 bērniem piedzimst ārpus laulības. Un es domāju, ka šī statistika deputātus neiepriecina neatkarīgi no viņu politiskās pārliecības, tādēļ es arī aicinu pievērsties visu ģimeņu labklājības uzlabošanai, jo ģimenes ikdienu nosaka dzīves realitāte, nevis jūsu vai mana ideoloģija.

Mēs dzīvojam valstī kopā ar viendzimuma pāru ģimenēm, 28 no kurām jau ir atzītas par ģimenēm dažādās Latvijas tiesās. Valstī, kur jebkuras nelaulātas ģimenes locekļu saslimšanas, sociālo garantiju, darba tiesību pārkāpumu vai aiziešanas sāpes var pastiprināt likumdošanas trūkumi... ko šis likumprojekts cenšas labot. Mēs dzīvojam valstī, kur iepriekšējā Saeima radīja nepieredzētu konstitucionālo krīzi, atsakoties no šī likuma pieņemšanas, tādējādi nepildot Satversmes tiesas spriedumu. Vairāki no jums piedalījās šīs krīzes veidošanā, nepiedaloties balsojumos un apzināti izvairoties no kvoruma nodrošināšanas. Vai tas patiesi ir pārsteigums, ja pēc šādas gadiem ilgas ciniskas rīcības no bailēm sadzirdēt savus līdzcilvēkus tūkstoši no viņiem izvēlas Latviju pamest?

Ārvalstīs dzīvo simtiem tūkstoši latviešu, tūkstošiem no viņiem ir reģistrētas attiecības ar citiem tautiešiem, tostarp viendzimuma attiecības. Tas ir ačgārni, ja viņi, atgriežoties dzimtenē un šķērsojot mūsu robežu, automātiski kļūst par otrās pakāpes pilsoņiem, jo likums patlaban viņus neuztver kā līdztiesīgus. Ja attiecības ir reģistrētas Eiropas Savienībā, tad... Kā jau vairākkārt šodien dzirdējām, diemžēl Latvija ir viena no tikai sešām savienības dalībvalstīm, kurās šāds vai līdzīgs attiecību regulējums neeksistē.

Saprotams, ka šajos mēnešos priekšplānu ieņem nevis cilvēktiesības, bet gan ekonomiskie jautājumi, tādēļ es aicinu iepazīties arī ar neseno pētījumu “Nevienlīdzības patiesā cena”, kas norāda, ka Latvija katru gadu zaudē no 279 līdz 657 miljoniem eiro šāda likumdošanas trūkuma dēļ. Un, kā norāda mani Rīgas domes kolēģi, tas ir pietiekami, lai katru gadu uzceltu vismaz 100 jaunu bērnudārzu. Šie zaudējumi ir gan finansiāli, gan demogrāfiski, tos rada gan iedzīvotāju emigrācija, gan reputācijas šķēršļi investīciju piesaistē, gan mentālās veselības traucējumi, kurus pastiprina nevienlīdzība un izjustais stress (Starpsauciens.)... Trauksme, depresija un arī pašnāvības gadījumi - tā ir cena, ko mūsu iedzīvotāji maksā par likumdevēju cinismu. (Starpsauciens.)

Iespējams, jums šķiet, ka patlaban ir svarīgāki jautājumi, ko risināt. Tomēr mēs neesam vienīgā Eiropas valsts, kas var būt ceļā uz partnerattiecību regulējumu. Lūk, kā šo regulējumu komentēja kāds no Eiropas līderiem (citēju): “Mūsdienu pasaulē demokrātiskās sabiedrības līmenis tiek mērīts blakus citām lietām caur valsts politiku, kas cenšas nodrošināt vienlīdzīgas tiesības visiem saviem pilsoņiem. Katrs pilsonis ir neatdalāma pilsoniskās sabiedrības daļa, un viņiem pienākas visas tiesības un brīvības, kas ir ietvertas mūsu valsts konstitūcijā.”

Šis līderis ir Volodimirs Zelenskis. Mēs zinām, kādi jautājumi ir jārisina viņam, un mēs zinām, ka Ukraina cīnās gan par savu, gan visas Eiropas brīvību. Ne visus cilvēkus, kas cīnās pret Krievijas noziedzību, mājās gaida viņu sievas vai vīri. Starp viņiem cīnās arī LGBT kopienas pārstāvji, cilvēki, kam starp simtiem iemeslu cīnīties ir vēl viens, jo Kremļa nežēlīgā politika noliedz viņu tiesības gan kā ukraiņiem, gan kā kopienas pārstāvjiem.

Tieši šo cīņu smagums un draudu tuvums liek ukraiņiem domāt par to, kas notiks ar viņu tuviniekiem, ja viņi par brīvību samaksās visaugstāko cenu. Tādēļ debatēs, kas apvij šo likumprojektu, ir īpaši bēdīgi dzirdēt argumentus, kuri - viens pret vienu - atražo Kremļa propagandas kanālu paustos naratīvus par tā dēvēto Rietumu izlaidību un civilizāciju sadursmēm.

Visbeidzot es aicinu jūs ieklausīties protestētājos, kas šodien spītēja aukstumam un pulcējās pie Saeimas nama. Iespējams, jūs pamanījāt - vecuma ziņā viņi ir jaunāki par vidējo Saeimas deputātu, taču šī ir arī mana paaudze un mūsu valsts nākotne. Mēs esam auguši Latvijā, kas ir bijusi brīva no padomju nežēlīgās varas, un laikā, kad tiek demontēti šīs varas pieminekļi un mainīti tās ielu nosaukumi, mums ir laiks atbrīvoties arī no tā padomju mantojuma, kas mudina mūs nesadzirdēt līdzcilvēkus, noslāpēt dažādo un nodalīt savējos pareizajos un nepareizajos.

Es aicinu jūs pārtraukt šo neieklausīšanās un klusēšanas apli un atbalstīt likumprojekta tālāku virzību, līdz mēs visi esam brīvi.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Irmai Kalniņai.

Irma Kalniņa (JV).

Augsti godātais Saeimas Prezidij un Smiltēna kungs! Es jums ieskatos acīs, jo to, ko es gribu jums teikt, es arī jums visiem teikšu.

Šodien mēs visi klausāmies ļoti emocionālas runas - gan no vienas puses, gan no otras puses, gan no vidus. Un es ilgi domāju, vai es, Irma Kalniņa, esmu spējīga jums izteikt savas domas. Daži no jums zina, ka jau 22 gadus es Latvijā esmu, nu, tā zinošā sieviete par etiķeti, protokolu un komunikāciju. Es esmu bijusi klāt pie katra prezidenta un apmācījusi viņa kanceleju. Dažus no jums arī un dažus, kas vēl ieņēma jaunus amatus, - par to es esmu ļoti lepna. Un četri tūkstoši cilvēku - viss kopumā.

Noklausoties jūsu runas par tradicionālo ģimeni, es... Es arī nāku no tradicionālas ģimenes, man ir trīs bērni un trīs mazdēli. Es eju uz baznīcu katru svētdienu. Es esmu bijusi Vašingtonā valdē, Rīgā valdē savās baznīcās, manas vērtības nav neko labākas, ne sliktākas par jūsu vērtībām.

Es esmu latviete, neesmu dzimusi Latvijā, tā nebija mana vaina un mana izvēle. Man reāli sāp, ka jūs domājat, ka jūs esat labāki nekā citi. Ka Satversmes tiesas lēmums - tas ir tikai... nu, tad, kad mums vajag, mēs to pielietosim, bet tad, kad mums nevajag, skatīsimies citā virzienā.

Man ir palīdze, kas ir otrā kursa juriste, un viņa man teica, ka jaunie juristi tagad vārās; ka viņi esot teikuši: nu, ja Saeima tagad nepieņems šo likumu, tad... nu kāpēc tad pārējie likumi... no Satversmes... būtu svarīgi?

Ko jūs varat darīt? Paskatīties uz sevi un teikt: es esmu labāks, un es varu noliegt citiem cilvēkiem būt laimīgiem savā mīlestībā. (Starpsauciens: “Kāds sakars? Kāds sakars?”) Un es pieturēšos pie savām vērtībām, un es ļaušu citiem mīlēt to, ko viņi vēlas mīlēt, un es netiesāšu viņus... par labu vai par sliktu. (Starpsaucieni.) Es ļaušu viņiem mīlēt.

Un es skatos uz saviem trim mazdēliem, un es gribu, lai viņi dzīvo Latvijā, kas ir demokrātiska, kur ir vērtības, kur ir visas tās brīnišķīgās lietas...

Tas, ko mēs vēlamies, - būt eiropeiski un demokrātiski. Un tas, ko Krievija neļauj saviem cilvēkiem, - mīlēt to, ko viņi vēlas mīlēt. (Starpsaucieni.) Ja? Bet... es atvainojos (Starpsaucieni.), palasiet avīzi, jūs redzēsiet.

Sēdes vadītājs. Kalniņas kundze, diemžēl ir tā, ka drīkst būt izsaucieni no zāles, bet runātājs nedrīkst atbildēt zālei.

Irma Kalniņa. Ir ļoti grūti to nedarīt, bet es centīšos. Es atvainojos.

Man nav vairāk, ko teikt. Vienkārši es nevarēju atļaut sev klusēt un stāvēt malā, un es šo runu teicu nevis manis dēļ, bet manu mazdēlu dēļ.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Augsti godātais Prezidij! Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kā karstasinīgs heteroseksuāls vīrietis esmu bezgala priecīgs par to, ka vakar tika apstiprinātas sešas sievietes jaunajā Ministru kabinetā. Nekas uz šīs zaļās zemes nav pievilcīgāks par pašpietiekamām, inteliģentām sievietēm varas pašos augstākajos... gaiteņos.

Taču man personīgi vislielākais gandarījums un lepnums ir par to, ka mūsu sabiedrība ir izaugusi tiktāl, ka, par spīti savai citādajai seksuālajai orientācijai un pateicoties smagam darbam, izglītībai un talantam, mūsu vidū ir politiķis, kurš ir sasniedzis galvu reibinošus panākumus uz politiskās skatuves, trīs reizes ievēlēts Saeimā un nu jau 13 gadus ir mūsu ārlietu ministrs, izcils politiķis.

Vai tad tā nav liecība tam, ka mēs jau esam vienlīdzīgi un esam pietiekoši iekļaujoša sabiedrība? Ja tā tas nav, tad - kādai ir jābūt iekļaujošai attieksmei un iekļaujošai sabiedrībai?

Simanovskas kundze, jūs pieminējāt ASV. Ceturto daļu sava mūža esmu pavadījis otrpus okeānam. Pats esmu bijis liecinieks LGBT kustības evolūcijai vairāk nekā desmit gadu garumā.

Vai, jūsuprāt, mēs būtu iekļaujoša sabiedrība, ja mēs pievērtu acis, kad pasaules augstās modes nams Balenciaga savā Ziemassvētku... pārdošanas katalogā izmanto mazus bērnus ar plīša lācīšiem, kuri ir ietērpti seksuāla rakstura aksesuāros? Vai mēs būtu iekļaujoša sabiedrība, ja mēs saviem pirmsskolas vecuma bērniem mācītu par dzimumu identitāti?

Vai varbūt mēs gribam būt tik iekļaujoša sabiedrība kā... Tas ir normāli, ka ASV pašlaik lēmējvara atklāti debatē - precīzi tāpat kā es šeit - par to, vai ļaut vai neļaut bērniem, nesasniegušiem 18 gadu vecumu, mainīt savu dzimumu bez vecāku atļaujas?

Es zinu, ka Re:Check noteikti šo pārbaudīs, un es varu padarīt jūsu darbu vieglāku. Paskatieties uz Virdžīnijas štatu, paskatieties uz Vašingtonu - ne D. C., bet to, kas ir Rietumkrastā! Interesanti, ka tur... vadītāja apliecība... var pretendēt uz trijiem dzimumiem jebkurš, kurš to iegūst. Vai tik tiešām tas ir tas, uz ko mēs, sīkstā, introvertā ziemeļu tauta, gribam tiekties?

Ir ļoti daudzas lietas, ko mēs varam mācīties - un mums pat vajag mācīties - no Rietumu pasaules, bet, ticiet man, Simanovskas kundze, kad es jums saku, ka ir sarkanās līnijas, kuras nevajadzētu pārkāpt, Pandoras lādītes, kuras nevajadzētu atvērt.

Pievienošos Kiršteina kunga teiktajam. Pietiek tērēt Saeimas laiku, jo laiks ir nauda, kuras mums nav!

Aicinu balsot “pret”. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds otro reizi deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamās dāmas un kungi! Neliels rezumē.

Noklausījies visu, es sapratu, ka daudzie runātāji tomēr negrib atzīt vienkāršu patiesību, nevēlas pieņemt likumu par kopā dzīvojošu cilvēku interešu aizsardzību vai par vienā mājsaimniecībā dzīvojošu cilvēku aizsardzību.

Tas obligāti jānosauc par Civilās savienības likumu, tas jāiztīra no draugiem, no pensionāriem, no studentiem, kas dzīvo kopā. Ja tas tiek izsvītrots...

Kalniņas kundze varbūt nezina, iepriekš es pats biju iesniedzis... Un atkal mēs runāsim tikai par šo - civilo savienību.

Sapratu, ka galvenais ir jaukt jēdzienus. Es sākumā nesapratu. Nav svarīgi, kāds būs tas likums, bet ir jājauc jēdzieni. Tātad mēs vairs nerunāsim par kopā dzīvojošiem. Lai gan mēs varētu nosaukt visādi, kāpēc obligāti visu laiku ir jāatsaucas uz seksuālo identitāti? Var saukt par homoseksuāliem pāriem, var saukt par vienā dzīvoklī dzīvojošiem, tur ir simtiem jēdzienu.

Es saprotu, ka vairākuma iebildumi ir pret jaunvalodu, kas tagad tiek izplatīta. Tas ir obligāti, lai šī totalitārā ideoloģija pārņemtu Eiropas Savienību un lai varētu no Ziemeļāfrikas ievest, kā teica Merkele, vēl vienu miljonu cilvēku, jo nav jau tā dzimstība nekāda labā baltajiem.

Tāpēc ir vajadzīga - šī ideoloģiskā trieciena dēļ - valodas izmaiņa. Tagad latviešu valodā tiek ieviesta jaunvaloda - saistībā ar šo. Nu neizliksimies, ka tā tas nav!

Tātad - ko pieprasa jaunais totalitārisms Latvijā? Cīņu ar naida runu. Kas ir naida runa? Tas nav tā kā apēst kādu... vai piekaut. Cīņa ar naida runu sākas ar valodas, tas ir, smadzeņu, domāšanas, pārinstalēšanu.

Vairs nav nēģeru. Tur mainās... Latīņamerika... tur ir tie afroamerikāņi un nezin kas tur... Jaunie latvieši un visādi...

Nav vairs pederastu. Latviešu valodas vārdnīcā ir vārds “pederasts”. Divi vīrieši, kas nodarbojas ar homoseksuālismu, ir pederasti. Nu ir kaut kādi geji. Kas ir gejisms, neviens jums nevar pateikt.

Nav žīdu. Lietuvā ir Židas centrs. Latvijā...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Kiršteina kungs.

A. Kiršteins. Jā, saistībā ar šo...

Sēdes vadītājs. Saeimas deputātu ētikas kodekss.

A. Kiršteins. Jā, ētikas kodekss.

Sēdes vadītājs. 7. punkts. Es nolasīšu, lai arī jaunie deputāti zinātu.

A. Kiršteins. Jā, nolasiet.

Sēdes vadītājs. “Deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus; deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju.”

Es tikai jums atgādinu par Saeimas deputātu ētikas kodeksa 7. punktu.

A. Kiršteins. Jā, paldies par atgādinājumu.

Tātad ­- es tikko biju Lietuvā, Viļņā es nofotografējos pie Židas centra.

Var lietot vārdu “jūdi”, bet mēs jaucam vārda reliģisko nozīmi ar etnisko izcelsmi. Atcerēsimies, ka vārdam “jūds” ir reliģiska nozīme. Latvieši nez kāpēc lieto vārdu “ebrejs”. Ebrejs - tā ir etniskā izcelsme.

Tātad ir jaunvaloda. Nav vairs tēva un mātes, ir “vecāks numur viens” un “vecāks numur divi”.

Es jums pateikšu - tagad sāk “tīrīt” grāmatas. Tas viss - šīs ideoloģijas dēļ.

Piemēram, Agatas Kristi detektīvs “Desmit mazi nēģerēni”. (Visi zina, ka tur pazūd pa vienam, tie cilvēki tiek novākti.) Detektīvs tiek izmainīts! (Visa tā mainīšana sākās astoņdesmito gadu beigās.) Nākamie tā izdevumi (pirmais bija Lielbritānijā) - “Desmit mazi indiāņi”. Pēc kādiem trim gadiem amerikāņi pateica, ka tas nav politkorekti. Tagad jaunais nosaukums (latviski iet filma, jūs varat paskatīties (Epic Drama)) - “Un tad nebija neviena” (And Then There Were None). Nu visi tiek novākti, viss ir izmainīts.

Tiek pārrakstīta Astrīdas Lindgrēnas “Pepija Garzeķe”, Marka Tvena “Toma Sojera piedzīvojumi”, Bīčeres-Stovas “Krusttēva Toma būda”. Nu, tur taču ir nēģeri, nu nedrīkst vairs tā teikt.

Latvijas Universitātē vēsturniekiem ir ieviests kurss “Dzimtes studijas”; tur, man liekas, docents Gubenko. Klausoties šīs debates, tikko viens students man atsūtīja no Latvijas Universitātes ziņu, ka pagājušonedēļ, tā kā jokus dzīdami, viņi prasījuši, lai docents atbild, cik ir dzimumu. Atbilde bija tāda: pieci esot atzīti, bet viņam liekoties, ka vajadzētu būt vismaz padsmit. Latvijas Universitātē - kreisie liberāļi!

Stambulas konvencija patiesībā ir par dzimtēm, nevis, kā mums te stāsta, par vardarbības novēršanu. Tātad - par to, lai nomainītu, teiksim, dzimtes; lai nomainītu dabīgos dzimumus un lai starptautiskās organizācijas varētu ieviest kontroli.

Tā ka aicinu tomēr nejaukt jēdzienus un noraidīt šo likumprojektu. Un atbalstīt tiešām reālu... par mīlestību, par visu cilvēku kopā dzīvošanas interešu aizsardzību.

Sauksim to, kā es teicu, - vai nu par kopā dzīvojošu cilvēku interešu aizsardzību, vai par vienā mājsaimniecībā dzīvojošu cilvēku aizsardzību. Ar prieku tad nobalsosim.

Šo aicinu noraidīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Cienījamie kolēģi! Es atgādinu, ka mēs šeit nebalsojam par Civilās savienības likuma pieņemšanu šodien, mēs balsojam par Civilās savienības likuma izskatīšanas turpināšanu un diskusijas atsākšanu. Bet ir acīmredzami, ka liela daļa Saeimas jaunā sastāva nav gatava šai diskusijai. Jūs runājat nevis par likumprojekta saturu, bet par daudzām citām tēmām. Un, būsim godīgi, daudzās no jūsu runām atspoguļojas savs un sabiedrības naids pret viendzimuma pāriem.

Tas ir naids, ko Latvijas sabiedrībā ir būvējusi Padomju Savienība, izmantojot saviem politiskajiem mērķiem; vēlāk to ir pārņēmuši vairāki no Latvijas politiskajiem spēkiem, atkārtojot, izmantojot padomju un Putina sagatavotos vēstījumus. Un tieši tas radījis to Latvijas nošķīrumu no citām Eiropas valstīm, kurās viendzimuma pāru tiesības tiek atzītas. Un naids ir arī radījis neskaitāmas sekas, kuras mēs nevarēsim izmērīt, neskaitāmas sabojātas dzīves mūsdienu Latvijā.

Un tāpēc pavisam īss, bet svarīgs jautājums ir - vai tiešām naids pret viendzimuma pāriem ir tik liels, ka mēs nespējam skatīties uz tiesiskumu, nespējam skatīties uz valsts tēlu un visiem zaudējumiem, kas mums šobrīd rodas; nespējam skatīties uz valsts nākotni, tātad arī uz tiem jauniešiem, kas šobrīd domā, vai savu dzīvi saistīt ar Latviju.

Es tikai gribu pateikt, ka iracionāls un emocionāls naids nevar būt pamats valsts labklājībai. Ja jums rūp Latvijas nākotne, jūs varat to apliecināt šodienas balsojumā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Runājot par šo likumprojektu, mans mērķis nav vērsties pret kādu konkrētu iedzīvotāju grupu. Cilvēki ir jārespektē neatkarīgi no viņu uzskatiem un izvēlētā dzīvesveida. Mans viedoklis nebalstās uz naida kurināšanu un vēlmi pasludināt kādu daļu sabiedrības par otrās šķiras cilvēkiem.

Daļa no mums, klātesošajiem, tāpat kā daļa no visas pasaules, cilvēces, tic Darvina evolūcijas teorijai, taču ir liela daļa sabiedrības, kuri uzskata, ka visu pasauli, arī mūs, ir radījis Dievs. Manas pārliecības arguments šajā jautājumā saistās ar reliģisko aspektu un tradicionālo aspektu. Ģimene ir sievietes un vīrieša savienība, kuru nostiprina Dieva likumi.

Oponentiem izskan arguments par tradicionālo ģimenes vērtību pielīdzināšanu viendzimuma pāru tiesībām, un, manuprāt, diskusijās attiecībā uz viendzimuma pāru attiecībām esam nonākuši strupceļā. Bet diskusija ir iespējama, ja vien mēs pieņemsim to, ka oponents nav ļauns vai nepietiekoši inteliģents, arhaisks vai moderns, tradicionālās ģimenes vai viendzimuma pāru ģimeņu piekritējs.

Diskusijai ir jābūt, taču nedrīkst būt diskusija, kuras pamatā ir agresija un sava oponenta viedokļa nepieņemšana. Es atgādināšu, ka Satversmes 100. pants nosaka: “Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.”

Taču šobrīd sabiedrības daļu (ieskaitot arī mani), kura iestājas par tradicionālajām ģimenes vērtībām... Uzskata tās par arhaiskām, nepieklājīgām un, kā šodien izskanēja, arī homofobām.

Pieņemot konkrēto, frakcijas PROGRESĪVIE iesniegto likumprojektu, mums - kā Saeimas deputātiem - ir jāatbild, kādu sabiedrisko labumu šis likums sniegs mums kā Latvijas iedzīvotājiem; kādu sabiedrisko labumu sniedz tradicionālās ģimenes, ģimenes, kuras dzīvo civillaulībā, un viendzimuma pāru kopdzīve. Tas ir svarīgi mūsu valsts un pasaules pastāvēšanai, jo, manuprāt, būtiskākais pienesums sabiedrībai ir bērnu piedzimšana un audzināšana par pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem, kuri nākotnē veidos un attīstīs mūsu sabiedrību.

Atsaucoties uz frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA kopējo viedokli, noraidot iepriekšējā nedēļā lēmuma projektu par pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību”, kurā tika akcentētas civillaulībā dzīvojošo pāru tiesības un Saeimas nevēlēšanās tās risināt, gribu akcentēt, ka tāds ģimenes modelis ir konkrētās ģimenes izvēle, jo valsts visiem Latvijas pilsoņiem ir radījusi mehānismu, normatīvo regulējumu, kā noslēgt laulību gan likuma izpratnē, gan reliģiskās pārliecības izpratnē.

Attiecībā uz likumprojektu “Civilās savienības likums” uzskatu, ka par šo likumprojektu vēl ir daudz jādiskutē, jo likumprojekts “Civilās savienības likums” netika izstrādāts demokrātiskā un caurskatāmā ceļā. Lai gan Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā bija plaši pārstāvēts nevalstiskais sektors un juridisko zinātņu speciālisti, likumprojekts “Civilās savienības likums” netika izstrādāts darba grupā un tika virzīts izskatīšanai Saeimā bez darba grupas akcepta, neinformējot par to darba grupas locekļus.

Un visbeidzot. Manuprāt, šajā situācijā labākais risinājums (šodien jau izskanēja arī mūsu kolēģu rosinājums) būtu tas, ka par konkrētā jautājuma izskatīšanu būtu iedzīvotāju rosināts referendums, kurā sabiedrība paustu savu nostāju šajā jautājumā. Referendums ir tiešās demokrātijas svarīgākais institūts - ar mērķi palielināt pilsoņu lomu sabiedrisko lēmumu pieņemšanā... kāds lēmums ir arī šis projekts.

Aicinu balsot “pret”.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aināram Šleseram otro reizi.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es vēlos vēlreiz pasvītrot, ka naids pret citādi domājošiem nav pieļaujams. Ir nepieciešama iecietība, ja cilvēki ir savādāki, bet vienlaicīgi nevajag visu salikt vienā katlā... ar vienādības zīmi.

Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. Ģimene - tā ir savienība starp vīrieti un sievieti. Un nejauksim visu pārējo kopā, sakot, ka divu vīriešu vai divu sieviešu kopdzīve automātiski ir laulība!

To, ko es teicu, es vēlos atkārtot vēlreiz: tikai savienībā starp vīrieti un sievieti var dzimt bērni. Tātad, ja mēs pieņemtu Civilās savienības likumu, nākamais solis būtu bērnu adopcija... Tas nozīmē - bērnu, kuri ir dzimuši no kādas citas sievietes, adopcija. Un tas viss aizietu aizvien tālāk. Un es nekādā gadījumā negribētu, lai šeit tiktu piesaukti kaut kādi citu valstu piemēri; lai mēs tiktu kaunināti tāpēc, ka aizstāvam to viedokli, ko aizstāv mūsu vēlētāji.

Es uzskatu, ka šajā Saeimā, kā vismaz pašreiz tas izskatās, vairākums atbalsta dabiskās ģimenes modeli, kas ir nostiprināts Saeimā... savienību starp vīrieti un sievieti. Punkts!

Ja tiešām ir vēlme to mainīt, tad vai nu ir jāgaida nākamā Saeima, vai jāiniciē referendums. Bet mēs nevaram rīkoties pretēji solījumiem, kurus devām saviem vēlētājiem un kuri ir fundamentāli. Vismaz partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ programmā šis punkts ir ierakstīts, un mēs neplānojam to mainīt. Savus solījumus pildīsim, neskatoties uz argumentiem, kādi izskanēs.

Bet attiecībā uz iecietību pret cilvēkiem es vēlos teikt sekojošo. Es šodien saņēmu no sava advokāta divus tiesas spriedumus. Apgabaltiesas spriedums, ar kuru man ir piespriesti kārtējie sodi par to, ka es neesot ievērojis kovidierobežojumus, - man ir jāsamaksā 1175 eiro. Kopumā pret mani ir ierosināti septiņi procesi, un ik pa brīdim man pienāk rēķins. Ja es nesamaksāšu sodu, tad viss mans īpašums tiks apķīlāts. Konsekvences būs tādas: es varu palikt bez īpašuma un nonākt uz ielas, ja nemaksāšu.

Ko es ar to gribu teikt? Mēs trīs reizes esam virzījuši izskatīšanai jautājumu par kovidierobežojumu laikā cietušajiem cilvēkiem, kuri ir saņēmuši milzīgus sodus un kuri joprojām tiek vajāti, kuri nevar iet un strādāt savās darbavietās, - tie ir skolotāji, tie ir mediķi. Vēl joprojām viņi tiek vajāti!

Ja runājam par iecietību, es aicinu atcerēties tos 62 tūkstošus cilvēku, kuriem tika liegtas iespējas strādāt (viņus vai nu atlaida no darba, vai arī ierobežoja viņu tiesības strādāt!), un arī vēl tos daudzos cilvēkus, kuri piespiedu kārtā tika vakcinēti. Tas viss notika pavisam nesen - pagājušogad, aizpagājušogad.

Un mēs virzīsim šo jautājumu, lai jūs saprastu: tik ilgi, kamēr te nenotiks kādas izmaiņas... Ne tāpēc, ka man sodus ik pa brīdim apgabaltiesa piespriež, bet tāpēc, ka tādu cilvēku ir tūkstošiem, kuri gaida amnestiju, kuri gaida, lai viņu sodi tiktu anulēti, un tā tālāk. Es domāju, ka tas būtu ļoti cilvēcīgi - solidarizēties ar reāliem zaudējumiem. Tie ir īsti zaudējumi - pretstatā tiem teorētiskajiem zaudējumiem, kuri varētu rasties saistībā ar vienu otru likumu...

Un tāpēc, atgriežoties pie konkrētā jautājuma, es uzskatu, ka mums tiešām ir jābūt iecietīgiem pret visiem cilvēkiem, kuri ir atšķirīgi, un mums jārespektē, ka katram cilvēkam ir tiesības aizstāvēt savu pozīciju. Taču šajā gadījumā es aicinu respektēt arī to politiķu viedokli, kuru viedoklis atšķiras no jūsējā.

Kā jau es teicu, šo jautājumu vajadzētu vai nu atlikt uz nākamo Saeimu, vai arī organizēt referendumu, lai visa Latvijas tauta ietu un pieņemtu galīgo lēmumu. Es domāju, ka tas būtu ļoti godīgi un konstruktīvi.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Atim Švinkam.

A. Švinka (PRO).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Es šodien nevaru klusēt, jo, man liekas, tas arī ir Latvijas tiesiskuma jautājums.

Šlesera kungs! Es gribu teikt, ka mēs šodien runājam, jā, par to, lai virzītu tālāk šo likumprojektu, bet, pat pieņemot to, jūsu tiesības nekādā mērā netiktu ierobežotas. Un ir ļoti grūti saprast, kā var cilvēki, uz kuriem šis likums... kuru dzīvē tas pilnīgi neko nemainītu... es teiktu, pat privilēģijas, arī manas privilēģijas, netiktu ierobežotas... Mēs lemjam par citiem cilvēkiem, kas nevar izmantot tās privilēģijas, kādas ir varbūt mums.

Es savā līdzšinējā pieredzē... esmu ļoti daudz ar jauniešiem strādājis gan kā mentors, gan mācot, un, es domāju, man nepiedotu, ja es šodien nepateiktu savu viedokli, jo es negribu, lai Latvija atkal atgriežas pagājušajā gadsimtā.

Šeit tika minēti piemēri no Dānijas astoņdesmitajiem gadiem un tā tālāk. Šeit ir uzskatāmi redzams tas, ka šī Saeima grib Latviju pagriezt vairākus gadus atpakaļ. Un jaunā paaudze ir tā, kas grib dzīvot nākotnes Latvijā. Mēs šodien gribam šo nākotni liegt. (Uz mums tas “mēs” neattiecas, tas attiecas uz jums, Šlesera kungs!)

Arī Klotiņa kungs runāja... Klotiņa kungs, jūs minējāt, ka Satversmes tiesas spriedums ir izpildīts, pamainot Darba likumu. Nē, jums nav taisnība. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmais teikums uzliek likumdevējam pienākumu... tas nav viedoklis vai kāds arguments... bet uzliek pienākumu nodrošināt viendzimuma partneru ģimeņu juridisko aizsardzību. Un, konkretizējot no Satversmes 110. panta izrietošo likumdevēja pienākumu, Satversmes tiesa ir norādījusi uz diviem savstarpēji saistītiem elementiem - pienākumu nodrošināt ģimenes juridisko aizsardzību un pienākumu nodrošināt ģimenes sociālo un ekonomisko aizsardzību un atbalstu.

Tā ka jūs līdz galam nepasakāt. Tas ir skaisti - pateikt vienu teikumu, bet līdz galam nepateikt citu.

Vakardienas runā Kariņš minēja, ka tiesiskums ir jaunās valdības prioritāte un tiesiskums ir tas, kas stiprinās demokrātiju. Jūs - visas trīs partijas - tam piekrītat. Arī valdības deklarācijā ir minēts... un jūs visi esat to parakstījuši... ka tiesiskums ir Latvijas kā demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincips un viens no svarīgākajiem valsts iekšējās un ārējās drošības stūrakmeņiem un ka mūsu mērķis... tas ir, jūsu, valdības... ir ikviena cilvēka pamattiesību aizsardzība. Ikviena cilvēka! Tas šeit tiek minēts. Tagad mēs izlemsim ikviena cilvēka... vai vēl referendumu sasauksim. Patiešām mēs nolaidīsimies tik zemu, ka neviens cilvēks nejutīsies drošs šajā valstī?

Batņas kungs minēja, ka vajag meklēt labumu kādam no kaut kāda likuma pieņemšanas. Labi, ka šis likums neattiecas arī uz jums un jūsu ģimeni. Varbūt jūs gribējāt, ka sabiedriskajā transportā kādiem cilvēkiem mēs ļautu braukt un kādiem neļautu braukt? Varbūt atceraties - ir bijuši tādi laiki, kad notiek segregācija un ierobežo cilvēkus. Es negribētu, lai mēs tik tālu nonāktu.

Un vēl tiek manipulēts ar skaitļiem, cipariem, ka ir vairākums - divas trešdaļas vēlētāju ir pateikuši - un būs tāds lēmums, un to pieņems. Es paskaitīju - ja piecas partijas, kas iepriekšējos balsojumos balsoja “pret” Civilās savienības likuma virzību... ja saskaita, cik ir vēlētāju bijis, tie ir 45 procenti no tiem, kas aizgāja balsot. Jūs nevarat teikt, ka tās ir divas trešdaļas. (Dep. L. Liepiņa: “Cik tad jums ir?”; starpsaucieni.)

Tāpēc es atgriezīšos pie tiesiskuma, un ikviena cilvēka pamattiesību aizsardzība ir ļoti svarīga. Es zinu, ka šeit ir cilvēki, kam tiesiskums ir ļoti svarīgs. Šeit tika minēti arī tiesneši. Varbūt jūs neesat papētījuši. Tiesneši, kas šo ir lēmuši, ne visi ir liberāli, ar šādiem uzskatiem, ir arī konservatīvi tiesneši, bet ir viena lieta, kas šos tiesnešus apvieno, - tas ir tiesiskums, un par visu cenu jābūt likuma ievērošanai, un tiesneši to ievēro. Tiesneši netiek dalīti pēc kaut kādām vērtībām un savas pārliecības.

Šodien es gribu novēlēt, lai Latvijā tiesiskums saglabājas un lai cilvēki sadzirdētu mūs - ka tomēr ikkatra cilvēka pamattiesības ir svarīgas. Lūdzu, balsojiet pēc savas sirdsapziņas!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Dāmas un kungi! Es nevaru saprast, kāpēc tanī brīdī, kad mēs runājam par šīm lietām (un es sevi neuzskatu par tādu personu, kā teica Kiršteina kungs), es jūtos neērti, kāpēc man jājūt kauns par to? Es nezinu, es jūtos kaut kā neērti par to, ka es atbalstu tradicionālo ģimeni, es atbalstu to, ka ģimenes savienība ir starp vīrieti un sievieti un ka bērni ir meitenītes un puisīši. Kāpēc man jājūtas neērti par to?

Šeit izskanēja tāds apgalvojums, kā es to sapratu, ka tad, ja mēs neatbalstām šo Civilās savienības likumu, mēs atbalstām karu Ukrainā un mēs esam putinisti. Tieši šādi paši argumenti izskanēja par potēšanos un vakcināciju: ja jūs neesat vakcinēts, jūs esat putinists. (Starpsauciens: “Nuja!” Smiekli.)

Bija pirmsvēlēšanu laiks, un es runāju ar daudziem cilvēkiem, un, ziniet, daudzi cilvēki man pārmeta... nu, ne pārmeta, bet runas tādas bija - kāpēc tad jūs neatbalstāt visas tās ģimenes? Tiešām - liela daļa cilvēku, ar ko es runāju, neizprot lietas būtību. Un tad, kad tu sāc viņiem stāstīt, ap ko grozās lietas un ka šī faktiski ir Pandoras lāde, ko šobrīd iespējams atvērt... ka tas neietekmēs mūs, jo mēs esam nobrieduši cilvēki vairumā gadījumu, bet tas var ietekmēt mūsu bērnus, mūsu mazbērnus un mūsu mazbērnu mazbērnus (Starpsauciens.)...

Tāpēc, kolēģi, aicinu balsot “pret”.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam otro reizi.

J. Klotiņš (NA).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienītie kolēģi! Izskanēja dažas replikas, un man tomēr nākas atbildēt Atim Švinkas kungam. Ir jāpatur prātā tas, ka Latvijas akadēmiski izglītoto juristu vidē nav vienprātības par to, kā Satversmes tiesas spriedumus un kuras daļas no šiem spriedumiem... cik tās ir saistošas likumdevējam. Vienprātība ir par to, ka tā norma, kuru Satversmes tiesa ir atzinusi par neatbilstīgu Satversmei, likumdevējam ir jāizlabo. Saeima to ir izlabojusi.

Un tas, ka tiesneši ir norādījuši, ka likumdevējam ir jāpieņem noteikts regulējums, kas ietvertu arī juridisku aizsardzību un sociāli tiesisku aizsardzību cilvēkiem, kuri dzīvo kopā un pieder pie viena dzimuma... jā, un es arī iepriekš to teicu - mums ir iespējas par to diskutēt šeit, parlamentā, bet būs diezgan grūti diskutēt, ja joprojām būs šis uzstādījums mainīt ģimenes definīciju Latvijā juridiskajā ietvarā... atteikties pārdefinēt ģimeni, pārdefinēt to kā balstītu tajā, ko dēvē par sociālo realitāti.

Es aicinu, ka mēs paliekam pie dabiskas un tradicionālas izpratnes par ģimeni, kas ir balstīta laulībā, asinsradniecībā, adopcijā. Un es uzskatu, ka ir nepieciešams arī Satversmē šo ģimenes definīciju precizēt (par ko kolēģi arī runāja) referenduma ceļā vai citā normatīvi noteiktā ceļā.

Kas attiecas uz pārmetumiem par naidu - ar tiem mums katram ir jābūt ļoti uzmanīgam. Man kā tāda konservatīva dzīves redzējuma pārstāvim šķiet, ka diemžēl ar naidu pret tradicionālo ģimenes izpratni attiecas tieši sociāli liberāli domājošie, kuri vēlas to pārdefinēt, dekonstruēt un pārkārtot tā, kā nu katrā laikmetā tas šķiet pareizi un kādas ir izjūtas un vēlmes.

Runājot par jēdzieniem, es domāju, ka ģimenes jēdziens ir jāatstāj laulībā balstītai savienībai starp vīrieti un sievieti, asinsradniecībā balstītai savienībai, arī tām ģimenēm, kur viens vecāks rūpējas par savu bērnu, kur vecvecāki rūpējas par savu bērnu. Un, ja divi cilvēki dzīvo kopā pēc savas brīvas izvēles, nu, kā mēs to definēsim, kādā jēdzienā ietversim... es domāju, ka tā ir draudzība, visatbilstošākais ir draudzības jēdziens vai mājsaimniecības jēdziens. Tad arī ir jādomā, kā regulēt šo mājsaimniecību iespējas rūpēties par savu īpašumu kopīgi, rūpēties vienam par otru.

Kolēģi, es aicinu šobrīd šo Civilās savienības likuma projektu neatbalstīt, un šīs Saeimas laikā ir iespējas meklēt risinājumus.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Janai Simanovskai otro reizi.

J. Simanovska (PRO).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi un kolēģes! Es būšu ļoti īsa. Tā būs atbilde Batņas kungam par ticības brīvību. Viņš par vārda brīvību atsaucās uz Satversmi. Es gribu atsaukties uz ticības brīvību. Un ko nozīmē ticības brīvība?

Jūs teicāt, ka laulība ir slēgta baznīcā. Mana laulība ir slēgta dzimtsarakstu nodaļā. Mēs abi viens otru respektējam. Tā ir ticības brīvība. Mēs katrs esam rīkojušies atbilstoši mūsu ticībai. (Starpsauciens.) Ticības brīvība... Ticības brīvība (Starpsauciens.)... Ticības brīvība nozīmē to, ka es rīkojos ar savu dzīvi atbilstoši savai ticībai. Un ticības brīvība nozīmē to, ka cits cilvēks ar savu dzīvi var rīkoties atbilstoši savai ticībai. Un tas, ko mēs šobrīd darām, tāpēc ka mēs piederam kādai noteiktai reliģijai vai arī varbūt nepiederam reliģijai, bet mums ir kaut kāds noteiktu vērtību siets, - mēs uzskatām, ka citiem cilvēkiem ir jādzīvo atbilstoši šim vērtību sietam.

Es zinu vairākas homoseksuālas ģimenes starp maniem draugiem. Ārkārtīgi jauki cilvēki. Viņas rūpējas viena par otru, vai viņi rūpējas viens par otru. Mēs esam draugi. Kādā veidā šīs ģimenes var kaitēt man? Kādā veidā tas, ka šīm ģimenēm valsts dod aizsardzību... kā tās var kaitēt man? Mans dēls piecu gadu vecumā man pajautāja: “Mamma, kas ir tik slikts, ja kāds vīrietis mīl vīrieti?” Jā, tāpēc ka bērni skatās apkārt. Un tas, ko viņš nesaprata, - kāpēc ir tāds naidīgums pret mīlestības pilnām attiecībām.

Cilvēki, pieņemsim... Mums nav visiem jāmaina sava seksuālā orientācija, tāpēc ka ir citas ģimenes, bet es drīkstu palikt pie savas orientācijas un ticības, un pārējie drīkst palikt pie savas orientācijas un ticības. Vienkārši ļausim cilvēkiem, kas ir tādi piedzimuši, tādi viņi ir, tiesības uz to, ka viņi var veidot labas attiecības, uz to, ka viņi var veidot ģimenes, kurās viņi rūpējas viens par otru, un uz to, ka valsts to ciena un respektē.

Es vēlreiz par ticības brīvību. Ticības brīvība nenozīmē to, ka citiem jādzīvo atbilstoši manai ticībai, ticības brīvība nozīmē to, ka es dzīvoju atbilstoši savai ticībai un ļauju citiem cilvēkiem dzīvot atbilstoši viņu ticībai.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Civilās savienības likums” izskatīšanas turpināšanu 14. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 55, atturas - 1. Likumprojekts ir noraidīts. (Aplausi.)

Kolēģi, nākamais darba kārtības... Tā, pirms mēs pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma, mums ir ziņojumi par balsošanas motīviem. Es atvainojos, gandrīz palaidu garām.

Deputāte Glorija Grevcova no frakcijas “Stabilitātei!” ir iesniegusi ziņojumu par balsošanas motīviem.

Lūdzu, Grevcovas kundze, jums vārds ziņojuma nolasīšanai.

G. Grevcova (ST!).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jā, interesanti. Pirmkārt, Satversmes tiesas spriedums ir izpildīts un ir veikti grozījumi Darba likuma 155. pantā par atvaļinājuma saņemšanu. Līdz ar to pārmetumi par šī sprieduma nepildīšanu ir absurdi, un nevajag tagad te mēģināt interpretēt un manipulēt ar šo spriedumu un uzlikt mums kā pienākumu grozīt mūsu pamatvērtības. Ar šo likumprojektu jūs paši mēģināt apiet Satversmes 110. pantu, kur ir skaidri un gaiši pateikts: “[..] savienību starp vīrieti un sievieti [..].”

Otrkārt, Latvija ir parlamentāra republika, un Saeima jau neskaitāmas reizes ar balsu vairākumu ir pierādījusi to, ka tā saucamais Civilās savienības likums nav un nebūs pieņemts. Jūs varat to pārdēvēt, kā vien sirdij tīk, jo neviens no nosaukumiem tāpat neatbilst šī likumprojekta slēptajai būtībai.

Treškārt, es līdz šim tā arī neesmu ne reizi sadzirdējusi argumentus par to, kas liedz jebkādās attiecībās jebkam dzīvot kopā. Nekas neliedz to darīt, galvenais, lai ir atbildība, jo tieši atbildības sajūta ir pats svarīgākais jebkuras ģimenes izveidošanā, nevis likumi un gājieni.

Ceturtkārt, kamēr skaļākais mazākums turpina radīt neeksistējošas problēmas, tikmēr sabiedrībā gan tradicionāli, gan netradicionāli domājošie gaida no mums rīcību, kura celtu iedzīvotāju labklājību, uzlabotu veselības aprūpi un izglītības līmeni. Tieši šādu rīcību no mums valstī gaida daudzas jo daudzas ģimenes, un tieši šāda rīcība vislabāk aizsargātu jebkuru ģimeni, jebkuru cilvēku.

Tāpēc es balsoju “pret”. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Informēju, ka arī deputāte Viktorija Pleškāne no frakcijas “Stabilitātei!” ir iesniegusi ziņojumu par balsošanas motīviem.

Lūdzu, Pleškānes kundze, jums vārds ziņojuma nolasīšanai.

V. Pleškāne (ST!).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie vīrieši un cienījamās dāmas, sievietes, kuras šeit pārstāv mūsu, Latvijas, tautu! Es balsoju “pret” šo likumprojektu, jo Latvijas Republikas Civillikumam ir četras daļas, kas ikvienam cilvēkam ļauj sakārtot visus tiesiskos jautājumus.

Mēs nesen svinējām Latvijas simtgadi un lepojamies ar mūsu valsti. Latvijas Republikas Satversmei arī ir simts gadi. Satversmes 110. pants - tā ir mūsu tautas vērtība. Zināšanai: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.”

Man nav pieņemami šīs vērtības noniecināt un pakļauties modes lietai, kas nākusi no citas sabiedrības, kurai klasiskas ģimenes vērtības ir citā izpratnē. Pirms lemt par tautu, tautai tik nozīmīga likumprojekta pieņemšanu, ir jādomā arī par atpakaļejošu procesu. Tā saucamais bumeranga likums: lai piedzimtu bērns, ir jābūt sievietei un vīrietim, lai zeltu tauta, ir jābūt nācijai, lai būtu nācija, ir jābūt pozitīviem demogrāfiskajiem rādītājiem.

Latvijas Republikas himna pauž, ka meitām ir jāzied un dēliem ir jādzied, un tad mēs laimē diesim mūsu Latvijā.

Dievs, svētī Latviju! Dievs, svētī mūsu tautu!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Kolēģi, pirms mēs turpinām izskatīt nākamo darba kārtības jautājumu, informēju, ka ir iesniegta virkne izmaiņu Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Prezidijs informē, ka deputāti Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Artūrs Butāns, Jānis Grasbergs, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Kols, Uģis Mitrevics, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks, Normunds Dzintars, Arnolds Jātnieks, Jurģis Klotiņš un Ģirts Lapiņš lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Dombravas atsaukšanu no Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Artūrs Butāns, Jānis Grasbergs, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Kols, Uģis Mitrevics, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks, Normunds Dzintars, Arnolds Jātnieks, Jurģis Klotiņš un Ģirts Lapiņš lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Dombravas ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Normunds Dzintars, Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Jānis Grasbergs, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Kols, Uģis Mitrevics, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks, Raivis Dzintars, Arnolds Jātnieks, Jurģis Klotiņš un Ģirts Lapiņš lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Normunda Dzintara ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Normunds Dzintars, Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Jānis Grasbergs, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Kols, Uģis Mitrevics, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks, Raivis Dzintars, Arnolds Jātnieks, Jurģis Klotiņš un Ģirts Lapiņš lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Normunda Dzintara ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Arnolds Jātnieks, Raivis Dzintars, Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Jānis Grasbergs, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Kols, Uģis Mitrevics, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks, Normunds Dzintars, Jurģis Klotiņš un Ģirts Lapiņš lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Arnolda Jātnieka ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Arnolds Jātnieks, Raivis Dzintars, Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Jānis Grasbergs, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Kols, Uģis Mitrevics, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks, Normunds Dzintars, Jurģis Klotiņš un Ģirts Lapiņš lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Arnolda Jātnieka ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Ģirts Lapiņš, Raivis Dzintars, Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Jānis Grasbergs, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Kols, Uģis Mitrevics, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks, Normunds Dzintars, Arnolds Jātnieks un Jurģis Klotiņš lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ģirta Lapiņa ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Ģirts Lapiņš, Raivis Dzintars, Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Jānis Grasbergs, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Kols, Uģis Mitrevics, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks, Normunds Dzintars, Arnolds Jātnieks un Jurģis Klotiņš lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ģirta Lapiņa ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Jurģis Klotiņš, Raivis Dzintars, Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Jānis Grasbergs, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Kols, Uģis Mitrevics, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks, Normunds Dzintars, Arnolds Jātnieks un Ģirts Lapiņš lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jurģa Klotiņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Jurģis Klotiņš, Raivis Dzintars, Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Jānis Grasbergs, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Kols, Uģis Mitrevics, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks, Normunds Dzintars, Arnolds Jātnieks un Ģirts Lapiņš lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jurģa Klotiņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Uģis Rotbergs, Mārtiņš Felss, Inese Kalniņa, Agnese Krasta, Andrejs Ceļapīters, Jānis Patmalnieks, Ainars Latkovskis, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Andrejs Judins un Ilze Vergina lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Ilzes Verginas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Lēmuma projekts iekļauts Saeimas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Uģis Rotbergs, Mārtiņš Felss, Inese Kalniņa, Agnese Krasta, Andrejs Ceļapīters, Jānis Patmalnieks, Ainars Latkovskis, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Andrejs Judins un Ilze Vergina lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Ilzes Verginas ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Uģis Rotbergs, Mārtiņš Felss, Inese Kalniņa, Agnese Krasta, Andrejs Ceļapīters, Jānis Patmalnieks, Ainars Latkovskis, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Andrejs Judins un Jānis Reirs lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Reira ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts.

Deputāti Uģis Rotbergs, Mārtiņš Felss, Inese Kalniņa, Agnese Krasta, Andrejs Ceļapīters, Jānis Patmalnieks, Ainars Latkovskis, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Andrejs Judins un Jānis Reirs lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Reira ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Uģis Rotbergs, Mārtiņš Felss, Inese Kalniņa, Agnese Krasta, Andrejs Ceļapīters, Jānis Patmalnieks, Ainars Latkovskis, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Andrejs Judins un Edmunds Jurēvics lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Edmunda Jurēvica ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Tātad papildinām darba kārtību ar šo lēmuma projektu.

Deputāti Uģis Rotbergs, Mārtiņš Felss, Inese Kalniņa, Agnese Krasta, Andrejs Ceļapīters, Jānis Patmalnieks, Ainars Latkovskis, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Andrejs Judins un Edmunds Jurēvics lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Edmunda Jurēvica ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Uģis Rotbergs, Mārtiņš Felss, Inese Kalniņa, Agnese Krasta, Andrejs Ceļapīters, Jānis Patmalnieks, Ainars Latkovskis, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Andrejs Judins un Atis Labucis lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Ata Labuča ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Uģis Rotbergs, Mārtiņš Felss, Inese Kalniņa, Agnese Krasta, Andrejs Ceļapīters, Jānis Patmalnieks, Ainars Latkovskis, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Andrejs Judins un Atis Labucis lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Ata Labuča ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Uģis Rotbergs, Mārtiņš Felss, Inese Kalniņa, Agnese Krasta, Andrejs Ceļapīters, Jānis Patmalnieks, Ainars Latkovskis, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Andrejs Judins un Gatis Liepiņš lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Gata Liepiņa ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Uģis Rotbergs, Mārtiņš Felss, Inese Kalniņa, Agnese Krasta, Andrejs Ceļapīters, Jānis Patmalnieks, Ainars Latkovskis, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Andrejs Judins un Gatis Liepiņš lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Gata Liepiņa ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Uģis Rotbergs, Mārtiņš Felss, Inese Kalniņa, Agnese Krasta, Andrejs Ceļapīters, Jānis Patmalnieks, Ainars Latkovskis, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Andrejs Judins un Ingrīda Circene lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Ingrīdas Circenes ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Uģis Rotbergs, Mārtiņš Felss, Inese Kalniņa, Agnese Krasta, Andrejs Ceļapīters, Jānis Patmalnieks, Ainars Latkovskis, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Andrejs Judins un Ingrīda Circene lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Ingrīdas Circenes ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Uģis Rotbergs, Mārtiņš Felss, Inese Kalniņa, Agnese Krasta, Andrejs Ceļapīters, Jānis Patmalnieks, Ainars Latkovskis, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Andrejs Judins un Viktorija Baire lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Viktorijas Baires ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Uģis Rotbergs, Mārtiņš Felss, Inese Kalniņa, Agnese Krasta, Andrejs Ceļapīters, Jānis Patmalnieks, Ainars Latkovskis, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Andrejs Judins un Viktorija Baire lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Viktorijas Baires ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Viktors Valainis, Juris Jakovins, Uldis Augulis, Augusts Brigmanis, Gunārs Kūtris, Harijs Rokpelnis, Jānis Vucāns, Līga Kozlovska, Daiga Mieriņa un Andris Bērziņš lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Jura Jakovina atsaukšanu no Ārlietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta. (Starpsauciens.) Bija iebildumi? Nebija, vai ne?

Deputāti Viktors Valainis, Juris Jakovins, Uldis Augulis, Augusts Brigmanis, Gunārs Kūtris, Harijs Rokpelnis, Jānis Vucāns, Līga Kozlovska, Daiga Mieriņa un Andris Bērziņš lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Jura Jakovina ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Edgars Tavars, Edgars Putra, Ieva Brante, Andrejs Svilāns, Aiva Vīksna, Linda Matisone, Andris Kulbergs, Raimonds Bergmanis, Česlavs Batņa un Juris Viļums lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Andreja Svilāna ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Edgars Tavars, Edgars Putra, Ieva Brante, Andrejs Svilāns, Aiva Vīksna, Linda Matisone, Andris Kulbergs, Raimonds Bergmanis, Česlavs Batņa un Juris Viļums lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Andreja Svilāna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Edgars Tavars, Edgars Putra, Ieva Brante, Andrejs Svilāns, Aiva Vīksna, Linda Matisone, Andris Kulbergs, Raimonds Bergmanis, Česlavs Batņa un Juris Viļums lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Ievas Brantes ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Edgars Tavars, Edgars Putra, Ieva Brante, Andrejs Svilāns, Aiva Vīksna, Linda Matisone, Andris Kulbergs, Raimonds Bergmanis, Česlavs Batņa un Juris Viļums lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Ievas Brantes ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Edgars Tavars, Edgars Putra, Ieva Brante, Andrejs Svilāns, Aiva Vīksna, Linda Matisone, Andris Kulbergs, Raimonds Bergmanis, Česlavs Batņa un Juris Viļums lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un visbeidzot. Deputāti Edgars Tavars, Edgars Putra, Ieva Brante, Andrejs Svilāns, Aiva Vīksna, Linda Matisone, Andris Kulbergs, Raimonds Bergmanis, Česlavs Batņa un Juris Viļums lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Turpinām izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39. p. kārtībā).

Informēju, ka Sociālo un darba lietu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu ierosina turpināt 13. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāte Līga Kozlovska.

L. Kozlovska (ZZS).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”. Likumprojekta izskatīšana tika uzsākta 13. Saeimā, un tā mērķis ir paredzēt regulējumu Latvijas tirgū ienākošajiem tabakas aizstājējproduktiem, tai skaitā beztabakas nikotīna spilventiņiem, kas nesatur tabaku, bet satur nikotīnu un kuru aprite šobrīd Latvijā netiek regulēta.

Tāpat likumprojekts paredz noteikt regulējumu jebkuriem citiem jauniem nikotīnu saturošiem vai nesaturošiem produktiem, kas varētu parādīties Latvijas tirgū, kurus paredzēts izmantot līdzīgi vai līdzīgiem mērķiem kā tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, bezdūmu tabakas izstrādājumus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to uzpildes tvertnes, neatkarīgi no nikotīna satura šajos produktos un to lietošanas.

Līdz ar regulējuma paredzēšanu tabakas aizstājējproduktiem tiks ierobežota šādu produktu brīva pieejamība sabiedrības mazaizsargātajām grupām, piemēram, bērniem un jauniešiem, kā arī nodrošinātas prasības, lai tirgū esošie aizstājējprodukti būtu droši un sabiedrība būtu informēta par to negatīvo ietekmi uz veselību.

Tāpat likumprojekts paredz noteikt elektroniskās karsēšanas ierīces definīciju, tabakas aizstājējproduktu definīciju, papildināt augu smēķēšanas produktu definīciju, attiecinot to ne tikai uz degšanas, bet arī uz karsēšanas procesu, paredz noteikt prasības tabakas aizstājējproduktu aprites kārtībai, tas nozīmē - tirdzniecības ierobežojumus nepilngadīgām personām, distances tirdzniecības aizliegumu, ziņošanas prasību par sastāvu un par tirdzniecības uzsākšanu un citus.

Likumprojekts tāpat paredz noteikt tabakas aizstājējproduktu reklāmas un sponsorēšanas ierobežojumus... tabakas aizstājējproduktu iepakojumam, tai skaitā norādāmajai informācijai, un nepieciešamību izvietot speciālu brīdinājumu par ietekmi uz veselību.

Likumprojekts paredz arī noteikt tabakas aizstājējproduktu lietošanas ierobežojumus izglītības iestāžu telpās un šo iestāžu teritorijās.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Kozlovskas kundze!

Cienījamie kolēģi, visu laiku tāds monolīts troksnis zālē. Ja tas notiek ilgstoši, ziņotājam ir grūti ziņot no tribīnes. Paldies.

L. Kozlovska. Tātad likumprojektā tiek precizēta arī valsts pārvaldes iestāžu kompetence attiecībā uz tabakas aizstājējproduktu kontroli, uzraudzību un administratīvā atbildība par tabakas aizstājējproduktu lietošanu.

Tāpat likumprojekts paredz noteikt prasības tabakas aizstājējproduktu sastāvam - līdzīgi kā citās Eiropas valstīs -, tai skaitā maksimāli pieļaujamā nikotīna koncentrācija tabakas aizstājējproduktā (spilventiņā) nedrīkst pārsniegt četrus miligramus uz gramu.

Likumprojekts paredz noteikt aizliegumu laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus, tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus, un noteikt aizliegumu smēķēšanai paredzētu tabakas izstrādājumu, tai skaitā jaunieviestu tabakas izstrādājumu, sastāvā iekļaut tā saucamos aromatizētājus, kā mentolu, tā analogus, geraniolu, kas atvieglo ieelpošanu vai nikotīna uzņemšanu. Likumprojekts paredz noteikt aizliegumu smēķēt uz daudzdzīvokļu mājas terasēm, kazino un spēļu zālēs.

Ņemot vērā to, ka likumprojektā ir iekļauta jauna tabakas aizstājējprodukta definīcija, šiem produktiem tiek noteiktas aprites prasības, kā arī sastāva un citas prasības, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā 2014/40/ES minētajām normām, tāpat arī tiek iekļautas jaunas prasības attiecībā uz brīdinājumu par ietekmi uz veselību izvietošanu. Likumprojekts, balstoties uz šīs direktīvas 24. pantā noteikto, pēc izskatīšanas otrajā lasījumā tiks nosūtīts saskaņošanai ar Eiropas Komisiju.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Kozlovskas kundze, par izvērsto ziņojumu.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” izskatīšanas turpināšanu 14. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 14. Saeima.

13. Saeimā atbildīga par šo likumprojektu bija Sociālo un darba lietu komisija. Vai deputāti piekrīt, ka arī 14. Saeimā tā būs atbildīga par šo likumprojektu? Iebildumus neredzu. Deputāti piekrīt.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L. Kozlovska. 2023. gada 20. janvāris.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 20. janvāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Brīvprātīgā darba likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39. p. kārtībā).

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Sociālo un darba lietu komisija ierosina turpināt 13. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Brīvprātīgā darba likumā” izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāte Zane Skujiņa‑Rubene.

Z. Skujiņa‑Rubene (JV).

Sveiki, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Brīvprātīgā darba likumā”.

Šī likumprojekta mērķis ir veicināt brīvprātīgā darba pieejamību sabiedrībai, brīvprātīgā darba kā nodarbinātības veida uzskaiti, radīt elastīgākus nosacījumus darba organizētājiem tā īstenošanā un uzlabot brīvprātīgā darba standartus.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojekta tālāku virzību.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Brīvprātīgā darba likumā” izskatīšanas turpināšanu 14. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 14. Saeima.

13. Saeimā atbildīga par šo likumprojektu bija Sociālo un darba lietu komisija. Vai deputāti piekrīt, ka arī 14. Saeimā tā būs atbildīga par šo likumprojektu? Deputāti neiebilst.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Z. Skujiņa‑Rubene. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2023. gada 3. marts.

Sēdes vadītājs. 3. marts?

Z. Skujiņa‑Rubene. Jā.

 Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 3. marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Datu otrreizējās izmantošanas likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39. p. kārtībā).

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Sociālo un darba lietu komisija ierosina turpināt 13. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Datu otrreizējās izmantošanas likums” izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāts Edmunds Cepurītis.

E. Cepurītis (PRO).

Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi likumprojektu “Datu otrreizējās izmantošanas likums” un atbalstījusi tā izskatīšanas turpināšanu arī 14. Saeimā.

Likumprojekts izstrādāts 13. Saeimā ar mērķi nodrošināt tiesisku, pamatotu, sabiedrības un personu interesēs balstītu personas datu otrreizējo izmantošanu pamatā veselības jomā un sociālajā jomā. Sagaidāms, ka tas varētu veicināt pētniecību, uzlabot līdzekļu izmantošanas efektivitāti veselības pakalpojumu jomā, jaunu ārstniecības metožu attīstīšanu un esošo pilnveidošanu. Vienlaikus ar datu anonimizēšanu un citiem rīkiem ir jānodrošina datu aizsardzība atbilstoši personu interesēm.

Kā jau minēju, Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja likumprojekta turpmāku izskatīšanu, tādēļ komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojekta izskatīšanas turpināšanu 14. Saeimā.

Sēdes vadītājs. Acīmredzami deputāti neizsaka vēlmi debatēt par šo jautājumu.

Mums būtu jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Datu otrreizējās izmantošanas likums” izskatīšanas turpināšanu 14. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 14. Saeima.

Iepriekšējā, 13., Saeimā atbildīga par šo likumprojektu bija Sociālo un darba lietu komisija. Vai deputāti piekrīt, ka arī 14. Saeimā tā būs atbildīga par šo likumprojektu? Deputāti neiebilst, tātad atbalsta šādu priekšlikumu.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E. Cepurītis. 2023. gada 31. marts.

Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu par termiņu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 31. marts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Imigrācijas likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39. p. kārtībā).

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina 13. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Imigrācijas likums” izskatīšanu turpināt 14. Saeimā.

Debatēt neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Imigrācijas likums” izskatīšanas turpināšanu 14. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 14. Saeima.

13. Saeimā atbildīga par šo likumprojektu bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputāti piekrīt, ka arī šajā, 14., Saeimā atbildīga par to būs šī komisija? Deputātiem iebildumu nav, deputāti neiebilst.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam un komisijas vadītājam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (AS).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 16. janvāris.

Sēdes vadītājs. 16. janvāris.

Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu par termiņu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 16. janvāris. Paldies, Bergmaņa kungs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39. p. kārtībā).

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina 13. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums” izskatīšanu turpināt 14. Saeimā.

Debatēt neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums” izskatīšanas turpināšanu 14. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojektu turpināsim izskatīt 14. Saeimā.

13. Saeimā atbildīga par šo likumprojektu bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputāti piekrīt, ka arī 14. Saeimā tā ir atbildīga par šo likumprojektu? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam un komisijas vadītājam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (AS).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 16. janvāris.

Sēdes vadītājs. 16. janvāris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu par termiņu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 16. janvāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” (Saeimas kārtības ruļļa 39. p. kārtībā).

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina 13. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” izskatīšanu turpināt 14. Saeimā.

Debatēt neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” izskatīšanas turpināšanu 14. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 14. Saeima.

Atgādinu, ka 13. Saeimā atbildīga par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputāti piekrīt, ka arī 14. Saeimā atbildīga par šo likumprojektu būs tieši šī komisija? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

15. marts.

Sēdes vadītājs. 15. marts. Citu priekšlikumu par termiņu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 15. marts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39. p. kārtībā).

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina 13. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā” izskatīšanu turpināt 14. Saeimā.

Debatēt nav neviens pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā” izskatīšanas turpināšanu šajā, 14., Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 14. Saeima.

13. Saeimā atbildīga par šo likumprojektu bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputāti piekrīt, ka arī šajā, 14., Saeimā tā būs atbildīga par likumprojektu? No deputātiem iebildumus neredzu. Tātad deputāti atbalsta šādu priekšlikumu.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam...

R. Bergmanis (AS).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 20. decembris.

Sēdes vadītājs. 20. decembris?

R. Bergmanis. Jā.

Sēdes vadītājs. 20. decembris. Citu priekšlikumu par termiņu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šī gada 20. decembris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39. p. kārtībā).

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kā arī Ministru kabinets ierosina 13. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” izskatīšanu turpināt 14. Saeimā.

Komisijas vārdā - deputāts Andris Kulbergs. (Starpsauciens.)

Drīkst no vietas, ja?

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Andrim Kulbergam. (Pauze.) Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrim Kulbergam - referentam par likumprojektu.

Šādā veidā piesakās debatēm, bet... Lūdzu tehnisko...

A. Kulbergs (AS).

O, ir! Paldies par sapratni.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā 7. decembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Tas ir pārņemts no 13. Saeimas.

Likumprojekta paredzēto grozījumu klāsts ir plašs. Galvenie no grozījumiem. Pirmais - direktīvas ieviešana; tas ceļu pārvaldītājam nosaka jaunas procedūras ceļu infrastruktūras drošības pārvaldībai. Otrais - tiek vienkāršota satiksmes organizāciju ieceru saskaņošana, noteiktos gadījumos nododot to pašvaldībai. Trešais - caurlaižu izsniegšanas process turpmāk notiks elektroniskā vidē. Ceturtais  - informācija par fiziskajai personai reģistrētajiem pārkāpumiem turpmāk būs ierobežotas pieejamības informācija. Un uzvedības korekcijas programmu ieviešana transportlīdzekļu vadītājiem, kas vēlas atgūt tiesības pēc soda par transportlīdzekļu vadīšanu alkohola reibumā. Un paplašināts regulējums lielgabarīta kokvedēju reģistrācijai.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz Saeimu atbalstīt likumprojekta skatīšanas turpināšanu 14. Saeimā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Kulberga kungs, par ziņojumu.

Vai kāds vēlas debatēt? Acīmredzot neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta...

Tātad... Kulberga kungs, jūs pieteicāties debatēt? Nē? Lūdzu, atsauciet, lai būtu korekti.

Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” izskatīšanas turpināšanu 14. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 14. Saeima.

13. Saeimā atbildīga par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputāti piekrīt, ka arī 14. Saeimā tā būs atbildīga par likumprojektu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 26. janvāris.

Sēdes vadītājs. 26. janvāris. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi par termiņu? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir nākamā gada, 2023. gada, 26. janvāris.

Kulberga kungs, pareizi? Paldies.

Kolēģi, ir saņemts iesniegums. No deputātiem Viktora Valaiņa, Agneses Krastas, Edgara Tavara, Raivja Dzintara un Edgara Putras ir saņemts iesniegums ar lūgumu, atsākot Saeimas 2022. gada 15. decembra sēdi pēc pārtraukuma, tātad pēc pusstundas, izskatīt sēdes darba kārtības sadaļu “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Vai kolēģiem ir iebildumi, ja mēs šādā veidā mainām darba kārtību? Kolēģiem iebildumu nav. Tātad šo sēdes darba kārtības sadaļu darba kārtību? Kolēģiem iebildumu nav. Tātad šo sēdes darba kārtības sadaļu izskatīsim uzreiz pēc pārtraukuma.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu, reģistrēsimies!

Pirms dodu vārdu Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai - paziņojums.

Vārds Ārlietu komisijas vadītājam Rihardam Kolam. Un arī - kā deputātam... Par deputātu grupas dibināšanu sadarbībai ar Spānijas parlamentu, vai ne?

R. Kols (NA).

Jā. Cienījamie, godātie deputāti! Pēc klātbūtnes reģistrācijas rezultātu nolasīšanas aicinu pulcēties tepat, Dzeltenajā zālē, uz deputātu grupas dibināšanu sadarbībai ar Spānijas parlamentu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Ņenaševas kundze, nolasiet reģistrācijas rezultātus!

A. Ņenaševa (14. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi, reģistrējušies 94 deputāti. Nav reģistrējušies seši: Gundars Daudze, Igors Judins, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Dmitrijs Kovaļenko, Kaspars Melnis un Viktors Pučka.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Dāmas un kungi! Cienījamie kolēģi, ieņemiet, lūdzu, savas vietas Saeimas Sēžu zālē.

Abu Meri kungs un Valaiņa kungs, arī jūs es aicinu sākt darbu pēc pārtraukuma.

Tātad atsākam Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Es jūs informēju, ka ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Kaspars Briškens, Andris Šuvajevs, Atis Švinka, Skaidrīte Ābrama, Andris Sprūds, Edmunds Cepurītis, Leila Rasima, Jana Simanovska, Antoņina Ņenaševa un Ainars Latkovskis lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Ata Švinkas atsaukšanu no Juridiskās komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Kaspars Briškens, Andris Šuvajevs, Atis Švinka, Skaidrīte Ābrama, Andris Sprūds, Edmunds Cepurītis, Leila Rasima, Jana Simanovska, Antoņina Ņenaševa un Ainars Latkovskis lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Janas Simanovskas atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”. Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Kaspars Briškens, Andris Šuvajevs, Atis Švinka, Skaidrīte Ābrama, Andris Sprūds, Edmunds Cepurītis, Leila Rasima, Jana Simanovska, Antoņina Ņenaševa un Ainars Latkovskis lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Ata Švinkas ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”. Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un deputāti Kaspars Briškens, Andris Šuvajevs, Atis Švinka, Skaidrīte Ābrama, Andris Sprūds, Edmunds Cepurītis, Leila Rasima, Jana Simanovska, Antoņina Ņenaševa un Ainars Latkovskis lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Janas Simanovskas ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Atgādinu, ka šie lēmumu projekti nonāk tajā pašā darba kārtības sadaļā, kurā mēs iepriekš arī pārējos darba kārtības grozījumus ielikām, - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Tātad turpinām skatīt apstiprināto sēdes darba kārtību.

Šobrīd strādājam ar sadaļu “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Dombravas atsaukšanu no Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas”.

Deputāti nav pieteikušies debatēt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Dombravas atsaukšanu no Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Dombravas ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”.

Deputāti nav pieteikušies debatēt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Dombravas ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Normunda Dzintara ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.

Debatēt neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Normunda Dzintara ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Normunda Dzintara ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”.

Deputāti nav pieteikušies debatēt. Mums jāpieņem lēmums balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Normunda Dzintara ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Arnolda Jātnieka ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”.

Deputāti debatēt nevēlas. Mums jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Arnolda Jātnieka ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Arnolda Jātnieka ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”.

Deputāti debatēt nav pieteikušies. Mums jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Arnolda Jātnieka ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ģirta Lapiņa ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”.

Deputāti debatēt nevēlas. Mums jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ģirta Lapiņa ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ģirta Lapiņa ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”.

Deputāti debatēt nav pieteikušies. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ģirta Lapiņa ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jurģa Klotiņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.

Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jurģa Klotiņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jurģa Klotiņa ievēlēšanuPublisko izdevumu un revīzijas komisijā”.

Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jurģa Klotiņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputātes Ilzes Verginas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Ilzes Verginas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputātes Ilzes Verginas ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”.

Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Ilzes Verginas ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Reira ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”.

Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Reira ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Reira ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.

Deputāti nav izteikuši vēlmi piedalīties debatēs, līdz ar to mums jāpieņem lēmums balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Reira ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Edmunda Jurēvica ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”.

Deputāti nav izteikuši vēlmi piedalīties debatēs, līdz ar to mums jāpieņem lēmums balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Edmunda Jurēvica ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”’! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Edmunda Jurēvica ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”.

Deputāti nevēlas par šo jautājumu debatēt, līdz ar to mums jāpieņem lēmums balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Edmunda Jurēvica ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Ata Labuča ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”.

Deputāti nevēlas izteikties debatēs, līdz ar to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Ata Labuča ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts “Par deputāta Ata Labuča ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”.

Deputāti nav pieteikušies debatēs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Ata Labuča ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamo skatām lēmuma projektu “Par deputāta Gata Liepiņa ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”.

Deputāti arī pie šī lēmuma projekta nav izteikuši vēlmi debatēt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Gata Liepiņa ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Gata Liepiņa ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”.

Deputāti nav izteikuši vēlmi debatēt, līdz ar to mums jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Gata Liepiņa ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts “Par deputātes Ingrīdas Circenes ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”.

Vai kāds vēlas debatēt? Nevēlas deputāti debatēt, tāpēc mums jāpieņem lēmums balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Ingrīdas Circenes ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts “Par deputātes Ingrīdas Circenes ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.

Deputāti nav izteikuši vēlmi debatēt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Ingrīdas Circenes ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputātes Viktorijas Baires ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”.

Vai kāds vēlas debatēt? Debatēt neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Viktorijas Baires ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts “Par deputātes Viktorijas Baires ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”.

Deputāti nav izteikuši vēlmi piedalīties debatēs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Viktorijas Baires ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts “Par deputāta Jura Jakovina atsaukšanu no Ārlietu komisijas”.

Deputāti nedebatēs par šo jautājumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Jura Jakovina atsaukšanu no Ārlietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts “Par deputāta Jura Jakovina ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Jura Jakovina ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Andreja Svilāna ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”.

Vai kāds vēlas debatēt? Debatēt neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Andreja Svilāna ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Andreja Svilāna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Andreja Svilāna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Ievas Brantes ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”.

Vai kāds vēlas debatēt? Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Ievas Brantes ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Ievas Brantes ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Ievas Brantes ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”.

Vai deputāti vēlas izteikties par šo jautājumu? Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts “Par deputāta Ata Švinkas atsaukšanu no Juridiskās komisijas”.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Ata Švinkas atsaukšanu no Juridiskās komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts “Par deputātes Janas Simanovskas atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”.

Deputāti nav pieteikušies debatēs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Janas Simanovskas atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts “Par deputāta Ata Švinkas ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”.

Deputāti nav izteikuši vēlmi piedalīties debatēs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Ata Švinkas ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Visbeidzot - lēmuma projekts “Par deputātes Janas Simanovskas ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”.

Vai kāds deputāts vēlas piedalīties debatēs un diskutēt par šo jautājumu? Neviens.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Janas Simanovskas ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Kolēģi, atgriežamies atpakaļ sadaļā “Priekšlikumi par iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”.

Nākamais darba kārtības jautājums mums ir likumprojekts “Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39. p. kārtībā).

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kā arī Ministru kabinets ierosina turpināt 13. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums” izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāts Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Cienījamās kolēģes! Es labprāt ziņotu gan par likumprojektu “Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums”, gan par diviem nākamajiem, kas ir “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” un “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”, kas ir saistīti ar šo likumprojektu.

Mēs 6. decembrī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā esam skatījuši un atbalstījuši likumprojekta virzību 14. Saeimā. Vēlējos ieskicēt pēc būtības šo likumprojektu un ar to saistītos grozījumus.

Pirmkārt, likuma mērķis ir veicināt preču un pakalpojumu piekļūstamību personām ar invaliditāti - visām personām, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi. Tas ir saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes attiecīgo 2019. gada direktīvu, sekmē arī Apvienoto Nāciju Organizācijas attiecīgās konvencijas ieviešanu.

Latvijā ir apmēram 200 tūkstoši cilvēku, ko šis likumprojekts tieši skar. Man pašam ir liels prieks, ka ir izstrādāts šāds likumprojekts, un es noteikti komisijas vārdā rosinu turpināt tā izskatīšanu 14. Saeimā.

Viena terminoloģiska nianse - ir būtiska atšķirība starp terminu “pieejamība” un “piekļūstamība”. “Pieejamība” nozīmē vides objekta, preces un pakalpojuma pieejamību, esību kopumā, kamēr “piekļūstamība”, par ko ir šis likumprojekts, ir spēja lietot vidi, objektu, preci un pakalpojumu, izmantojot dažādus sensoros, tai skaitā redzes, dzirdes, taustes, kanālus, un tas, protams, ir īpaši piemērots cilvēkiem ar uztveres traucējumiem, lasīšanas grūtībām, autiskā spektra traucējumiem. Jo piekļūstamākas ir preces un pakalpojumi, jo vairāk cilvēks ar invaliditāti spēj būt patstāvīgs un neatkarīgs.

Pēc būtības likumprojekta darbības jomas skar tādas preces kā datortehnika, tai skaitā operētājsistēmas, pašapkalpošanās termināļi, biļešu automāti, bankomāti, dažādu veidu pakalpojumi, tai skaitā transporta pakalpojumi, elektronisko sakaru pakalpojumi, arī ārkārtas gadījumu saziņas, piemēram, 112 tālruņa, darbība.

Tā ka es aicinātu... gan Ministru kabinets, gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz 14. Saeimu turpināt izskatīt likumprojektu “Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums”, kā arī likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, kas ir redakcionāli grozījumi, un “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums” izskatīšanas turpināšanu 14. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 14. Saeimā.

Atgādinu, ka 13. Saeimā atbildīga par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputāti piekrīt, ka arī 14. Saeimā tā būs atbildīga par šo likumprojektu? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens. 2023. gada 12. janvāris.

Sēdes vadītājs. Paldies, Briškena kungs. Tātad 12. janvāris, ja?

K. Briškens. Jā.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2023. gada 12. janvāris. Citu priekšlikumu acīmredzot nebija.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39. p. kārtībā).

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kā arī Ministru kabinets ierosina turpināt 13. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāts Kaspars Briškens. (Starpsauciens.)

Labi, uzskatīsim, ka iepriekšējais ziņojums ietvēra arī ziņojumu par likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”.

Tātad jūs esat pieteicies debatēs? Nē. Debates mēs nesākam... Debatēt neviens deputāts nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” izskatīšanas turpināšanu 14. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 14. Saeima.

13. Saeimā atbildīga par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputāti piekrīt, ka arī 14. Saeimā tā būs atbildīga par likumprojektu? Neredzu no deputātiem iebildumus, tātad deputāti atbalsta.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K. Briškens (PRO).

2023. gada 12. janvāris.

Sēdes vadītājs. 12. janvāris. Citu priekšlikumu par termiņu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2023. gada 12. janvāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39. p. kārtībā).

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kā arī Ministru kabinets ierosina 13. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” izskatīšanu turpināt 14. Saeimā.

Komisijas vārdā - deputāts Kaspars Briškens...

Vai arī mēs uzskatām, ka mēs... ka jūs noziņojāt jau iepriekšējā ziņojumā.

Vai kāds vēlas debatēt? Debatēt neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” izskatīšanas turpināšanu 14. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 14. Saeima.

Iepriekšējā, 13., Saeimā atbildīga par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputāti piekrīt, ka arī 14. Saeimā tā būs atbildīga par likumprojektu? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

2023. gada 12. janvāris.

Sēdes vadītājs. 12. janvāris. Citu priekšlikumu par termiņu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2023. gada 12. janvāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Preču zīmju likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39. p. kārtībā).

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kā arī Ministru kabinets ierosina 13. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Preču zīmju likumā” izskatīšanu turpināt 14. Saeimā.

Komisijas vārdā - deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Preču zīmju likumā”.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. panta noteikto kārtību atbildīgā komisija - Izglītības, kultūras un zinātnes komisija - ir atbalstījusi likumprojekta izskatīšanas turpināšanu 14. Saeimā.

Likumprojekta būtība. Grozījumi ir saistīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 16. decembra direktīvu, lai ar to tuvinātu dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm. Ir runa par 45. panta prasībām, kas turpmāk paredzēs iespēju ieinteresētām personām vērsties ar iesniegumu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē (preču zīmes atcelšanai vai atzīšanai par spēkā neesošu).

Vienlaikus likumprojekts risina atsevišķus identificējamus nacionāla līmeņa problēmjautājumus, kā arī aktualizē Preču zīmju likumā ietverto regulējumu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Tavara kungs, par izsmeļošo ziņojumu.

Debatēt neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Preču zīmju likumā” izskatīšanas turpināšanu 14. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 14. Saeima.

13. Saeimā atbildīga par šo likumprojektu bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Vai deputāti piekrīt, ka arī 14. Saeimā tā būs atbildīga par šo likumprojektu? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E. Tavars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šī gada 20. decembris.

Sēdes vadītājs. 20. decembris, ja?

E. Tavars. 20. decembris, jā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi par termiņu? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir vēl šī gada 20. decembris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39. p. kārtībā).

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kā arī Ministru kabinets ierosina 13. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā” izskatīšanu turpināt 14. Saeimā.

Komisijas vārdā - deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Jā, un viens saistīts likumprojekts - “Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā”. Skatāms tieši tāpat - Saeimas kārtības ruļļa 39. panta noteiktajā kārtībā.

Atbildīgā komisija - Izglītības, kultūras un zinātnes komisija - ir atbalstījusi likumprojektu, kas ir saistīts ar iepriekš izskatīto un atbalstīto likumprojektu turpmāku skatīšanu 14. Saeimā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neizrāda vēlmi debatēt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā” izskatīšanas turpināšanu 14. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 14. Saeima.

13. Saeimā atbildīga par šo likumprojektu bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Vai deputāti piekrīt, ka arī 14. Saeimā tā būs atbildīga par šo likumprojektu? Deputāti neiebilst.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E. Tavars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šī gada 20. decembris.

Sēdes vadītājs. 20. decembris. Vai deputātiem ir citi piedāvājumi attiecībā uz termiņu? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 20. decembris. Paldies, Tavara kungs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Valsts aizsardzības dienesta likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39. p. kārtībā).

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina 13. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Valsts aizsardzības dienesta likums” izskatīšanu turpināt 14. Saeimā.

Atklājam debates.

Debatēt pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

Lūdzu! Vārds jums.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Augsti godātie Saeimas deputāti un cienītās deputātes! Dāmas un kungi! Šis ir viens no, manā skatījumā, svarīgākajiem jautājumiem beidzamajos 32 gados.

Šī jautājuma pēc es, no armijas pārnākdams, uzreiz gāju uz barikādēm. Un neaizgāju vis strādāt - pēc savas profesijas - uz mežsaimniecību, bet iestājos dienēt policijā, jo esmu par brīvu un drošu Latviju.

Šīs ir lietas, ar kurām nedrīkst jokot un kuras nedrīkst sasteigt. Šis likumprojekts pēc būtības - jau sākotnēji - ir nekvalitatīvs; to atzina pat Saeimas Juridiskā komisija... Saeimas Juridiskais birojs, es atvainojos.

Mūsu valstij ir jāstiprina ārējā un iekšējā drošība, būtiski jāstiprina, it sevišķi šobrīd, taču to vajag darīt pēc brīvprātības principa - ieinteresējot, ieaudzinot patriotismu savos bērnos un jauniešos. To nevar izdarīt piespiedu kārtā.

Es uzskatu, ka šobrīd, ja mēs runājam par ilgtermiņa perspektīvu, būtu nepieciešams novirzīt šos naudas līdzekļus, kas ir paredzēti, ekonomikas izaugsmei. Vienkāršā tautas valodā runājot - nopelnīt naudu un algot profesionālu dienestu, profesionālus dzimtenes aizstāvjus. Gan iekšlietās, gan Aizsardzības ministrijā.

Atkārtošu - šobrīd likumprojekts ir nekvalitatīvs, nesaprotams. Katrā no pantiem ir nepieciešami grozījumi.

Jautājums - ko darīt jaunietim, kuram ir 24 gadi, kuram ir ģimene, kuram ir hipotekārais kredīts, kuram ir savs bizness (viņa padotībā ir cilvēki)? Viņam ir jāiet dienēt? Bet stāsts ne par to. Stāsts ir tiešām par mūsu drošību, nevis par sporta un atpūtas nometni par 800 miljoniem eiro.

Viegli ir kritizēt, bet es vienmēr saku - dodiet priekšlikumus! Tā es esmu vienmēr darījis, un arī šoreiz es došu priekšlikumu. Nopietni! Šo - noraidīt! Saeimai dot uzdevumu Ministru kabinetam - visīsākajos termiņos atrisināt šos jautājumus. Kāpēc šis likumprojekts ir? Tāpēc, ka mums trūkst cilvēku armijā, trūkst cilvēku policijā. Tātad - steidzamības kārtā atrisināt šos jautājumus! (Starpsauciens: “Kā?”) Izveidojot darba grupas. Jo šis ir nelikumīgs... es atvainojos, nevis nelikumīgs, bet nekvalitatīvs likumprojekts. Visīsākajā laikā atrisināt šos jautājumus!

Cik naudas ir vajadzīgs? Cik naudas ir vajadzīgs?! Mēs redzam, ka var atrast naudas līdzekļus visādām muļķībām, reizēm - nevajadzīgām. Tātad - visīsākajā laikā atrast naudu, lai atrisinātu šīs problēmas!

Tiešām, kolēģi, šis ir ļoti nopietns jautājums. Šis ir mūsu iekšējās drošības un ārējās drošības jautājums. Mēs tagad sasteigsim, un būs daudzkārt sliktāk.

Ir izskanējusi doma, ka šo likumu vajadzētu pieņemt nākamā gada vidū. Es iedrošinu, ka vēl ātrāk. Tik ātri, cik ātri mēs šeit organizējamies tad, kad mums vajag ievēlēt kaut kādās komisijās vai vēl kaut kur... Tas tā bija vakardien. Vakarā jau mēs visu izlēmām, visu sariktējām, un uzreiz viss bija gatavs. Tā ir jāstrādā, tas ir pareizi. Lai neguļ naktīs, bet lai izstrādā, kā aizsargāt mūsu valsti pareizi. Šis ir nekvalitatīvs likumprojekts. Nopietni! Tādu nevajag pieņemt. Mēs pie tā atgriezīsimies un atgriezīsimies.

Nocirtīsim kaķim asti uzreiz, nevis pa gabaliņam! Proti, sāksim darbu no jauna - ātri un kvalitatīvi!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Laikā, kad notiek karš Ukrainā, laikā, kad Krievija ir iebrukusi neatkarīgā valstī, daudziem cilvēkiem, protams, ir bažas par to, kas notiktu ar Latviju, ja kaut kas tāds notiktu arī ar mūsu zemi. Pirmām kārtām jāteic, ka Latvijas situācija ir krietni atšķirīgāka no Ukrainas situācijas, jo Latvija ir NATO dalībvalsts.

Savulaik man bija tas gods būt valdībā tad, kad Latvija iestājās gan Eiropas Savienībā, gan NATO, un es par to balsoju. Šodien ir diskusijas par obligāto militāro dienestu. Ideja, ka Latvijas jauniešiem, vīriešiem ir jābūt gataviem aizstāvēt savu zemi, ir atbalstāma. Bet viss slēpjas šajās detaļās - tajā, kāda būs formula, kuru mēs piedāvāsim.

Ņemot vērā to, ka šo konkrēto likumprojektu sagatavoja iepriekšējās Saeimas laikā, un ņemot vērā to, ka esošajā Saeimā ir tikai...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Šlesera kungs. Vēršos pie tehniskā dienesta cilvēkiem - es neredzu laiku uz tablo.

A. Šlesers. Jā, es arī neredzu. (Starpsaucieni.) Ā, tad man beztermiņa...? Labi, aiziet! Nu re! Ā, tad es varu no sākuma? Labi. Jā.

Godājamie Saeimas deputāti! Godājamais Abu Meri kungs, uzruna īpaši jums...

Tātad mēģināšu turpināt to, ko sāku. Viss idejiski ir pareizi - mums ir jānodrošina Latvijas drošība, mums ir jābūt gataviem aizstāvēt savu zemi. Bet, tā kā mēs esam NATO dalībvalsts... Es atceros, tad, kad mēs valdībā lēmām par iestāšanos NATO, bija arī tā ideja, ka Latvija nav spējīga principā nodrošināt ar militāro tehniku sevi pilnībā tā, kā to var izdarīt liela valsts. Mums ir nepieciešams šajā lielajā organizācijā izvēlēties tās nišas, ar ko mēs varam būt noderīgi kā NATO dalībvalsts. Tas bija tas, par ko mēs vienojāmies, balsojot par iestāšanos NATO.

Tagad, kad mēs runājam, ka vajag ieviest obligāto dienestu, es teikšu to, ka... un es gribētu vērst jūsu uzmanību uz vēlēšanu rezultātiem - partija, kura virzīja obligāto militāro dienestu, nav pārvēlēta, aizsardzības ministrs nav pārvēlēts, un, iespējams, tieši šis brāķis bija par pamatu tam, ka viņu vairs nav šajā Saeimā. Mums ir jāvirzās uz priekšu, bet es aicinu nepārņemt Arta Pabrika brāķi un nevirzīt tālāk.

Es aicinu ieklausīties tajā, ko teica cilvēks, kurš ir profesionālis šajā jomā, - Edmunds Zivtiņš. Es zinu, ka zālē ir arī citi profesionāļi; es ceru, ka arī viņi varētu izteikties.

Varbūt tiešām varam šo likumprojektu nevirzīt uz priekšu, bet ļoti straujiem tempiem izdebatēt šos jautājumus šeit, Saeimā, vēlreiz un tad to visu virzīt no jauna? Un kāds tad būtu mūsu partijas priekšlikums? Tātad tas, ko mēs redzam... Kur ir problēmas? Ka, ja mēs runājam par obligāto dienestu, tad... Es uzdošu retorisku jautājumu: a kur ir tās kazarmas, kurās novietos jauniesaucamos? Nosauciet to adresi! Ādažos? Jā, tur ir kazarmas profesionālajai armijai.

Klausoties Latvijas Televīzijas raidījumu “Panorāma” pirms neilga laika, es dzirdēju, ka militārpersona skaidri pasaka: ir problēmas nokomplektēt šo dienestu. Tātad ir problēmas nokomplektēt profesionālo armiju par naudu. Jau pašreiz ir iztrūkums, un viņi cer, ka nākamajā gadā viņi varētu iesaukt, maksimums, 600 cilvēkus kā profesionālos karavīrus. Sešsimt! Un to teica militārpersona. Tātad mēs maksājam naudu profesionāliem kareivjiem, bet tikai 600 ir gatavi iet un dienēt. Ko mēs šodien gribam ar šo lēmumu panākt? Mēs gribam pateikt, ka mēs iesauksim visus.

Es saprotu, ka dzimstība ir gājusi negatīvā virzienā pēdējo gadu laikā. Es nevaru pateikt precīzi, man nav datu, cik šodien ir jauniešu, kam ir tieši 18 gadu, bet zinu to, ka pagājušajā gadā Latvijā piedzima tikai 17 tūkstoši bērnu. Šogad būs antirekords - būs 16 tūkstoši. Bet pieņemsim, ka pirms 18 gadiem piedzima apmēram 20 tūkstoši, un pieņemsim, ka lielākā daļa piedzimušo ir meitenes. Tātad, ja 12 tūkstoši ir meitenes un astoņi vai desmit tūkstoši - puiši, tad gadā mums būtu nepieciešams iesaukt desmit tūkstošus jauniešu.

Dārgie deputāti, ieklausieties skaitļos! Profesionālajā armijā nevar iesaukt 600 jauniešu, kuri būtu gatavi par naudu iet un kalpot šajā dienestā, bet mēs ar šo likumu gribam iesaukt desmit tūkstošus! Ādažos tādu kazarmu nav. Kur ir šīs kazarmas?

Pēdējo gadu laikā bija viens projekts par Liepājas cietumu, bija pieņemti lēmumi, tam vajadzēja būt uzbūvētam. Pagājuši četri gadi, bet cietumu nemaz nav sākts būvēt. Tad ko jūs domājat? Ka četru gadu laikā mums izdosies uzbūvēt kazarmu, lai tur varētu uzturēties vienlaikus desmit tūkstoši kareivju? Te būtu nepieciešams paskaidrojums, kas ar to ir plānots.

Bet tas, ko mēs dzirdam masu saziņas līdzekļos, tas, ko saka mūsu militāristi: “Nu, mēs plānojam, jā, iesaukt 300 vai 600 jauniesaucamos.”

Pagaidiet... Ja mums ir 10 tūkstoši astoņpadsmitgadnieku... Starp citu, tur meitenes arī var dienēt, tas cipars varētu būt lielāks, bet apstāsimies pie 10 tūkstošiem. Plāno 300 vai 600. Pagaidiet, kāds tad obligātais dienests, kuri tad ir tie 300 vai 600 jaunieši, kurus iesauks?! Varbūt mēs tomēr varētu definēt, kuri tiek iesaukti.

Ja godīgi, partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ pozīcija ir - mums jāpaliek pie profesionālās armijas, mēs atbalstīsim budžeta palielinājumu aizsardzībai līdz trīs procentiem (līdz kuram gadam jūs plānojat... 2025.), mūsu partija par to nobalsos, bet priekšlikums ir tāds: dubultojam profesionālo armiju! Tātad, ja mums ir apmēram seši tūkstoši, iesaucam, lai mums pastāvīgi būtu 12 tūkstoši, bet profesionāļi, jo mums nav vajadzīga ikgadējā lielgabalu gaļa, kuru izmantosim cīņai ar potenciālo naidnieku, kurš iebruks. Tāda kara šeit nebūs, mums būs... Mēs redzam, kas notiek Polijā... ne Polijā, es atvainojos, Ukrainā. Tagad HIMARS iepērk no ārzemēm, ar tiem viņi tiešām spēj labi aizsargāties un radīt lielus zaudējumus pretiniekam.

Tā tehnika, kas ir sapirkta Latvijas armijā, - tur vēl vajadzīga liela izmeklēšana. Es domāju, ka izmeklēšanas komisijai tur arī būs, ko strādāt, lai saprastu, kas ir sapirkts pēdējo gadu laikā. Bet, ja godīgi, mums vajadzīga kvalitatīva armija no profesionāliem karavīriem. Kas attiecas uz pārējiem, kas nav profesionālajā armijā, - tā ir Zemessardze, tie ir jaunsargi, tā ir obligātā mācība skolās, universitātēs un tā tālāk. Starp citu, Igaunijā tas, ko varēja dzirdēt arī no tās informācijas, kas publiski ir pieejama, - ka tie kareivji, kas ir iesaukti, dzīvo mājās.

Zivtiņš tikko uzdeva jautājumu: ko mēs darīsim ar tiem jauniešiem, kuriem nav 18, bet varbūt jau 25, viņiem ir ģimenes, viņiem viens vai vairāki bērni, viņiem ir hipotekārais kredīts paņemts? Kā to visu atdot? Šeit vispār neviens neko par to nav padomājis. Tad varbūt tiešām nevirzām šo Pabrika brāķi, kura dēļ viņu nepārvēlēja un partija vairs nav ievēlēta, paņemam kaut vai vienu... Ja jau jūs par budžetu esat gatavi ņemt pauzi līdz 8. martam, tad paņemam līdz 8. martam pauzi arī par šo. Uz 8. martu kopā ar budžetu virzām šo konkrēto likumprojektu, kurš ir pārdomāts.

Tātad priekšlikums ir tāds - spēcīga, profesionāla armija; palielinām finansējumu aizsardzībai un sagatavojam visus ārkārtējai situācijai, ja pēkšņi Latvijā kaut kas tāds notiek.

Es uzskatu... Neuztveriet šodien, ka šī ir destruktīva opozīcijas rīcība, es vienkārši gribu palīdzēt pozīcijai nenonākt tur, kur nonāca Pabriks ar savu partiju.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Andrim Sprūdam.

A. Sprūds (PRO).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie klātesošie! Cienījamie kolēģi, kolēģes! Centīšos runāt kodolīgi. Mūsu politiskā spēka vārdā, PROGRESĪVO vārdā, teikšu, ka mēs atbalstām valsts aizsardzības dienestu. Mēs uzskatām, ka valsts aizsardzības dienests mums ir nepieciešams. Ja skatāmies reģionāli, Latvija faktiski ir vienīgā valsts reģionā, kurā nav valsts aizsardzības dienesta. Tā ka, nenoliedzami, mums jāseko ir līdzi gan reģionālajam piemēram, gan mūsu transatlantiskajām saistībām, gan arī lielā mērā jāstiprina mūsu kopīgie spēki.

Tomēr piebildes dažu akcentu vietā, tas, kas ir pieminēts ne tikai šeit, bet arī publiski: šis likumprojekts nav bijis kvalitatīvs, par to tiešām norādījis Juridiskais birojs. Un tas, kas, mūsu uzskatā, ir nepieciešams, ir trīs principi, kuri noteikti ir jāintegrē.

Pirmais princips - dienestam jābūt kvalitatīvam. Tikai kvalitatīvs dienests var nodrošināt... Un tas nav likumprojekts, kuram ir jābūt kvalitatīvam likumprojekta vārdā, bet tam ir jābūt kvalitatīvam tādēļ, lai mums būtu spējas efektīvi reaģēt, lai jaunieši, kas iestājas dienestā, tiešām šīs prasmes apgūst un pēc tam var arī izmantot nākotnē. Līdz ar to faktiski tas ir arī par jauniešu ģimenēm. Tam ir jābūt laikam, kas ir vērtīgi pavadīts un kas tiešām nes pienesumu mūsu drošībai un aizsardzībai. Es domāju, mēs varam ņemt piemēru no kaimiņiem - igauņiem un lietuviešiem -, kas tiešām neiesauc visus. Šeit ir jautājums par to, cik mēs esam spējīgi integrēt dienestā, lai tas tiešām būtu pilnvērtīgs un kvalitatīvs. Tāpēc ir jābūt pilnīgai skaidrībai par to, kādu modeli ieviešam. Atgriežoties pie reģionālās perspektīvas, tikai viena valsts ir ar tādu dienestu, kurā tiek iesaukti pilnīgi visi, - tā ir Somija. Pārējās valstis reģionā ļoti skatās uz to, lai nodrošinātu pilnvērtīgu, kvalitatīvu pieeju.

Otrs princips, kas ir svarīgs, - lai būtu izvēles. Izvēles gan pašā dienestā... Tieši tā, šeit ir Zemessardze, šeit ir, protams, dienests Nacionālajos bruņotajos spēkos. Būtu ļoti piesardzīgs par dienestu augstskolās, jo faktiski militāro katedru ēkas mums nav vajadzīgas... lai mēs pie tā atgrieztos... Arī tie skaitļi, kas ir norādīti, - 300 cilvēku 2028. gadā... Manuprāt, nav tā vērts, lai mēs sāktu domāt, ka mainām augstākās izglītības sistēmu. Protams, ir jābūt kvalitatīvam alternatīvajam dienestam. Šobrīd tāds nav izstrādāts. Nav īstas skaidrības, uz kuru brīdi tas būs: vai tas būs uz 1. jūliju vai uz 31. decembri, bet tam ir jāiet paralēli, lai mēs nodrošinātu šīs izvēles.

Trešais princips, kas PROGRESĪVAJIEM ir svarīgi, - aizsardzība un drošība attiecas uz pilnīgi visiem neatkarīgi no dzimuma: gan vīriešiem, gan sievietēm. Šis valsts aizsardzības dienests būtu jāattiecina uz abiem dzimumiem vai visiem dzimumiem. Protams, tādā veidā mēs papildus varam nodrošināt arī brīvprātības elementu un beigu beigās nodrošināt to kvalitāti, lai tas būtu dienests, kur pretrunas vai nesaskaņas nesākas jau tā ieviešanas pirmsākumos, un lai mēs tiešām nodrošinātu valsts aizsardzību un drošību ar šo likumprojektu, ko akceptē arī sabiedrība kopumā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (ST!).

Labdien, godātie kolēģi, vēlreiz! Atbalstu arī jūsu viedokli. Bet, ziniet, dzīvojot pie robežas, mums bieži sanāk tikties ar cilvēkiem, kuri dienē, kuri strādā... es atvainojos, bet viņiem tagad nav viss nodrošināts. It kā finansējums mums ir liels, bet naudas tērēšana... Es nezinu, kur nauda aiziet, jo cilvēkiem nav... Viņi paši par savu naudu pērk gan apavus, gan mēteļus, gan visu pārējo, kas nepieciešams.

Tāpēc lūdzu sakārtot tagad, kas ir... Un tagad tie skandāli, kas mums ir tajā nozarē... Es domāju, vispirms mums normāli, bez steigas jāsakārto šīs lietas un tad lemsim par pārējām lietām. Es gribu pievērst uzmanību Satversmei, kur ir rakstīts: “Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.” Nevajag piespiest cilvēkus darīt to, ko viņi negrib.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts aizsardzības dienesta likums” izskatīšanas turpināšanu 14. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 17, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 14. Saeimā.

13. Saeimā atbildīga par šo likumprojektu bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputāti piekrīt, ka arī 14. Saeimā tā būs atbildīga par šo likumprojektu? Neredzu iebildumus no deputātiem, līdz ar to deputāti atbalsta.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (AS).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 10. janvāris.

Sēdes vadītājs. 10. janvāris. Vai ir citi priekšlikumi? (Starpsauciens: “Jā!”) Ir citi priekšlikumi. (Starpsauciens: “24. janvāris!”) 24. janvāris. Labi, vai ir vēl kādi priekšlikumi? Nav priekšlikumu.

Tad mums ir jābalso, sākot no tālākā priekšlikuma.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņa noteikšanu likumprojektam “Valsts aizsardzības dienesta likums” - 24. janvāri! Lūdzu balsošanas režīmu! (Pauze.) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 61, atturas - nav.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 10. janvāris.

Kolēģi, ir saņemts iesniegums, ko ir iesnieguši Inga Bērziņa, Hosams Abu Meri, Zane Skujiņa‑Rubene, Andris Bērziņš un Edmunds Cepurītis. Deputāti lūdz izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 15. decembra sēdes darba kārtībā un pārcelt 44. darba kārtības punktu - likumprojektu “Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā” - pirms darba kārtības 30. punkta. Vai ir iebildumi, ja veicam šādas izmaiņas? Iebildumu nav.

Sākam skatīt nākamo darba kārtības jautājumu, un tas ir likumprojekts “Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā”, otrais, galīgais, lasījums.

Saņemti trīs priekšlikumi.

Referente - Inga Bērziņa.

Lūdzu, Bērziņas kundze, ziņojiet Sociālo un darba lietu komisijas vārdā!

I. Bērziņa (JV).

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Augsti godātā Saeima! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā”. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Ar šo likumprojektu Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumos līdz 2024. gada 31. decembrim pagarinām laika posmu, kad netiek ieviests tā saucamais veselības aprūpes pakalpojumu divu grozu princips. Darbu pie grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā turpinām, arī strādājot ar 13. Saeimā iesākto likumprojektu “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā”, ko Saeimas kārtības ruļļa 39. panta kārtībā lēmām turpināt izskatīt 14. Saeimā.

Šobrīd ziņoju par likumprojektu, ko izstrādāja Sociālo un darba lietu komisija, lai nepieļautu veselības aprūpes pakalpojumu divu grozu principa iestāšanos 1. janvārī.

Tātad - par trīs priekšlikumiem, kas saņemti uz otro lasījumu.

Uzreiz par 1. un 2. priekšlikumu, kas abi nosaka termiņu, līdz kuram pagarināt laika posmu, kad netiek ieviests veselības aprūpes pakalpojumu divu grozu princips. Pirmajā lasījumā šis termiņa pagarinājums tika noteikts divi gadi - līdz 2024. gada beigām.

1. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Paredz saīsināt termiņu līdz vienam gadam. Tātad tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veiktajām iemaksām būtu līdz 2023. gada beigām.

2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. To izstrādājām komisijā, uzklausot Veselības ministriju. Diskutējot par iespējamiem risinājumiem, nonācām pie kompromisa termiņa: pusotra gada - līdz 2024. gada vidum. Te vēlos vēlreiz uzsvērt, ka turpinām arī darbu pie likumprojekta “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā”, ko pārņēmām no 13. Saeimas.

Tātad komisijā 1. - Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Savā ziņā paldies Sociālo un darba lietu komisijai, mēs vismaz daļēji esam tikuši sadzirdēti attiecībā uz šo jautājumu, jo šis termiņš - divi gadi -, kas bija sākotnēji piedāvāts jautājuma atlikšanai, pēc būtības nozīmētu arī problēmas ar veselības finansējuma trūkumu atlikšanu. Tas, ka trūkums ir un pēc iespējas ātrāk jāatrisina, es domāju, visiem ir skaidrs.

Mēs uzskatām, ka ar abiem priekšlikumiem esam panākuši zināmu kompromisu - par pusgadu ir izdevies samazināt šo termiņu. Nav gads, ir pusotrs. Tas savā ziņā mūs apmierina.

Tāpēc frakcijas vārdā gan 1., gan 3. priekšlikumu atsaucam.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad 1. un 3. priekšlikums tiek atsaukts.

Kolēģi, es jūs informēju arī par to, kāda kārtība noteikta Saeimas kārtības rullī: debatēt par atsauktajiem priekšlikumiem var. Tātad, ja kāds vēl grib izteikties, var pieteikties debatēm, bet mums par šiem priekšlikumiem nebūs jābalso.

Tātad 1. priekšlikums nav balsojams.

Lūdzu, Bērziņas kundze, turpiniet ziņot par likumprojektu!

I. Bērziņa. 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Attiecīgi 3. priekšlikums nav balsojams.

Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti.

Bērziņas kundze, jums būtu vēl kas piebilstams?

I. Bērziņa. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Kolēģi, atgriežamies sadaļā “Priekšlikumi par iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39. p. kārtībā).

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 13. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” izskatīšanu.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” izskatīšanas turpināšanu 14. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 8, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 14. Saeimā.

13. Saeimā atbildīga par šo likumprojektu bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputāti piekrīt, ka arī 14. Saeimā tā būs atbildīga par šo likumprojektu? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (AS).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 10. janvāris.

Sēdes vadītājs. 10. janvāris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš šim likumprojektam - 2023. gada 10. janvāris.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39. p. kārtībā).

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 13. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” izskatīšanu.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” izskatīšanas turpināšanu 14. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 8, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 14. Saeimā.

13. Saeimā atbildīga par šo likumprojektu bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputāti piekrīt, ka arī 14. Saeimā tā būs atbildīga par likumprojektu? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (AS).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 10. janvāris.

Sēdes vadītājs. 10. janvāris. Vai ir citi priekšlikumi? Kolēģiem citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 10. janvāris.

Nākamais jautājums darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39. p. kārtībā).

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 13. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” izskatīšanu.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” izskatīšanas turpināšanu 14. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 15, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 14. Saeimā.

13. Saeimā atbildīga par šo likumprojektu bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputāti piekrīt, ka arī 14. Saeimā tā būs atbildīga par šo likumprojektu? Deputāti neiebilst.

Nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (AS).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 10. janvāris.

Sēdes vadītājs. 10. janvāris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10. janvāris.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39. p. kārtībā).

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 13. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” izskatīšanu.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” izskatīšanas turpināšanu 14. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 16, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 14. Saeimā.

13. Saeimā atbildīga par šo likumprojektu bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputāti piekrīt, ka arī 14. Saeimā tā būs atbildīga par šo likumprojektu? Deputāti neiebilst.

Nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Bergmaņa kungam.

R. Bergmanis (AS).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 10. janvāris.

Sēdes vadītājs. 10. janvāris. Vai ir citi priekšlikumi? Priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 10. janvāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39. p. kārtībā).

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 13. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā” izskatīšanu.

Debatēt neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā” izskatīšanas turpināšanu 14. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 17, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 14. Saeimā.

13. Saeimā atbildīga par šo likumprojektu bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputāti piekrīt, ka arī 14. Saeimā tā būs atbildīga par šo likumprojektu? Deputāti neiebilst.

Nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Bergmaņa kungs, lūdzu!

R. Bergmanis (AS).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 10. janvāris.

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 10. janvāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Saeimas kārtības ruļļa 39. p. kārtībā).

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 13. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” izskatīšanu.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” izskatīšanas turpināšanu 14. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 17, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 14. Saeimā.

13. Saeimā par šo likumprojektu atbildīga bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputāti piekrīt, ka arī 14. Saeimā tā būs atbildīga par šo likumprojektu? Deputāti neiebilst.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu Bergmaņa kungam.

R. Bergmanis (AS).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 10. janvāris.

Sēdes vadītājs. Tātad citu priekšlikumu nav.  Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 10. janvāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” (Saeimas kārtības ruļļa 39. p. kārtībā).

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 13. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” izskatīšanu.

Kāds vēlas piedalīties debatēs? Neviens nevēlas piedalīties debatēs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” izskatīšanas turpināšanu 14. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 17, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 14. Saeima.

13. Saeimā atbildīga par šo likumprojektu bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputāti piekrīt, ka arī 14. Saeimā tā būs atbildīga par šo likumprojektu? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (AS).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2023. gada 10. janvāris.

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to komisijas konsultantiem būs ļoti daudz darba 10. janvārī. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - nākamā gada 10. janvāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” (Saeimas kārtības ruļļa 39. p. kārtībā).

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 13. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” izskatīšanu.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” izskatīšanas turpināšanu 14. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 18, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 14. Saeimā.

13. Saeimā atbildīga par šo likumprojektu bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputāti piekrīt, ka arī 14. Saeimā tā būs atbildīga par šo likumprojektu? Deputāti neiebilst.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (AS).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 10. janvāris.

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Priekšlikumu nav, līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš šim likumprojektam būs nākamā gada 10. janvāris.

Nākamais, kolēģi, darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39. p. kārtībā).

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 13. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” izskatīšanu.

Vai kāds vēlas debatēt? Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” izskatīšanas turpināšanu 14. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 17, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 14. Saeimā.

13. Saeimā atbildīga par šo likumprojektu bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputāti piekrīt, ka arī 14. Saeimā tā būs atbildīga par šo likumprojektu? Deputāti piekrīt.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (AS).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 10. janvāris.

Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav, līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 10. janvāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Pacientu tiesību likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39. p. kārtībā).

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 13. Saeimas iesniegtā likumprojekta “Grozījums Pacientu tiesību likumā” izskatīšanu.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Pacientu tiesību likumā” izskatīšanas turpināšanu 14. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 17, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 14. Saeimā.

13. Saeimā atbildīga par šo likumprojektu bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputāti piekrīt, ka arī 14. Saeimā tā būs atbildīga par šo likumprojektu? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (AS).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 10. janvāris.

Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 10. janvāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39. p. kārtībā).

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina turpināt 13. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāte Daiga Mieriņa.

D. Mieriņa (ZZS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi un ierosina turpināt 14. Saeimā izskatīt likumprojektu “Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”.

Šis likumprojekts paredz papildināt Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu ar jaunu pantu, nosakot, ka priekšvēlēšanu aģitācija, kuras izvietošanas izdevumi tiek iekļauti izdevumos, uz kuriem attiecas ar normatīvajiem aktiem noteiktie priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi, var būt tikai valsts valodā.

Likumprojekta mērķis ir panākt, lai visa reklāma, kuru izvietošanas izdevumi tiek iekļauti partijas noteiktajos priekšvēlēšanu izdevumu maksimālajos apmēros, būtu tikai latviešu valodā.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta izskatīšanas turpināšanu 14. Saeimā.

Sēdes vadītājs. Tātad neviens nav pieteicies debatēs.

L ūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” izskatīšanas turpināšanu 14.  Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 8, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 14. Saeimā.

13. Saeimā atbildīga par šo likumprojektu bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputāti piekrīt, ka arī 14.  Saeimā tā būs atbildīga? Deputāti piekrīt.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

D. Mieriņa. Saskaņā ar komisijā lemto priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam - 2023. gada 15. februāris (divi mēneši).

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? (Starpsauciens: “Nē, nav!”) Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš šim likumprojektam - 2023. gada 15. februāris.

D. Mieriņa. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēdējais sadaļā 39. panta kārtībā... Tātad likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodošanu Cēsu novada pašvaldībai” (Saeimas kārtības ruļļa 39. p. kārtībā).

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina turpināt 13. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Par nekustamā īpašuma nodošanu Cēsu novada pašvaldībai” izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāts Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstīja 13. Saeimas laikā iesniegtā likumprojekta “Par nekustamā īpašuma nodošanu Cēsu novada pašvaldībai” turpināšanu 14. Saeimā.

Pēc būtības stāsts ir par Straupes pili, Straupes narkoloģisko slimnīcu, nekustamo īpašumu “Berlīne” un “Saulrīti”. Aicinājums ir nodot tos Cēsu pašvaldībai apsaimniekošanai.

Sēdes vadītājs. Vai kāds deputāts vēlētos debatēt? Nevēlas? Tādā gadījumā lūdzu (Starpsauciens.)... vēlas? Tad jāpiesakās. Ja debatēs neviens nav pieteicies...

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma nodošanu Cēsu novada pašvaldībai” izskatīšanas turpināšanu 14. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 14. Saeimā.

13. Saeimā atbildīga par šo likumprojektu bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Vai deputāti piekrīt, ka arī 14. Saeimā tā būs atbildīga par šo likumprojektu? (Starpsauciens: “Jā!”) Paldies, tātad deputātiem iebildumu nav. Deputāti piekrīt.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

H. Rokpelnis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 29. decembris.

Sēdes vadītājs. 29. decembris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 29. decembris.

Pārejam uz sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””, otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams.

Saņemti divi priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā - referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””.

Ir saņemti divi priekšlikumi no Juridiskā biroja.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Nodrošinās likumprojekta mērķu sasniegšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Judins. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz, ka likums stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Līdz ar to...?

A. Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Esam izskatījuši visus priekšlikumus, un mums jābalso par likumprojekta atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams.

Saņemts viens priekšlikums. 

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - referente Linda Matisone. Vienlaikus arī komisijas priekšsēdētāja.

L. Matisone (AS).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrajam lasījumam ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā”. Ar likumprojektu tiek izpildīts Satversmes tiesas spriedums lietā par Būvniecības likuma pārejas noteikumu 4. punkta pirmā teikuma atzīšanu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

Grozījumu būtība ir paaugstināt izglītības prasības inženierizpētes patstāvīgās prakses veicējiem.

Izskatījām saņemto priekšlikumu.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar juridisko tehniku. Atbildīgajā komisijā tika vienbalsīgi atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti atbalsta? (Starpsauciens: “Jā!”)

Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā, Matisones kundze...?

L. Matisone. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

L. Matisone. Komisijas vārdā pateicos.

Sēdes vadītājs. Paldies par ziņojumu, Matisones kundze.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Rihards Kozlovskis.

R. Kozlovskis (JV).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šā gada 7. decembrī izskatīja Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” un atbalstīja to pirmajam lasījumam.

Likumprojekta būtība. Likumprojekts paredz to, ka ārvalstniekam, kurš ir ieguvis Latvijas rezidenta statusu un ilgtermiņa vīzu, pamatojoties uz Imigrācijas likuma 11. pantu, un nodarbināts attālināti pie darba devēja, kas reģistrēts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī, ir tiesības izvēlēties piemērot ienākumiem samazināto likmi 15 procentu apmērā uz vienu gadu.

Komisija likumprojektu atbalstīja un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R. Kozlovskis. Šā gada 28. decembris.

Sēdes vadītājs. Vai ir kādi citi priekšlikumi par termiņu? Citu priekšlikumu nav. Tātad kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir noteikts vēl šā gada 28. decembris.

Kolēģi! Informēju, ka ir pulksten 17.00 un esmu saņēmis deputātu Raivja Dzintara, Ainara Latkovska, Viktora Valaiņa (Pauze. Starpsauciens: “Šlesera!”)... Aināra Šlesera, Alekseja Rosļikova un Edgara Tavara iesniegumu... uz vakarpusi jau grūti salasīt rokrakstu... ar lūgumu izsludināt sēdes pārtraukumu no pulksten 17.00 un turpināt sēdi 22. decembrī pulksten 9.00.

Ar sēdes vadītājam dotajām pilnvarām es vēlos arī izteikties. Vēlos lūgt jūs, kolēģi, tomēr turpināt sēdi līdz visu sēdes darba kārtības jautājumu izskatīšanai, jo mums ir atlikuši tikai divi likumprojekti. (Starpsaucieni.)

Mums ir jāizlemj (Starpsaucieni.)... mums ir jāizlemj šis jautājums balsojot. (Starpsauciens.)

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Raivim Dzintaram.

R. Dzintars (NA).

Kolēģi, es atsaucu savu parakstu.

Sēdes vadītājs. Joprojām ir pieci. (Smiekli.) Kolēģi, joprojām ir pieci paraksti.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Edgaram Tavaram. (Starpsaucieni.) Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu.

E. Tavars (AS).

Arī Edgars Tavars atsauc savu parakstu.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, ir problēma ar šo iesniegumu - tam ir tikai četri paraksti, bet Saeimas kārtības rullis paredz to, ka var iesniegt tikai ar pieciem. Tāpēc šo mēs neskatīsim un turpināsim strādāt ar Saeimas apstiprināto sēdes darba kārtību līdz visu jautājumu izskatīšanai.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - referente Ramona Petraviča.

Atgādinu, ka strādājam ar šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””.

Likumprojekts paredz pilnveidot profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomu, pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. jūnija Direktīvu par samērīguma novērtēšanu pirms jaunas profesiju reglamentācijas pieņemšanas.

Likumprojekts paredz novērst neatbilstību starp tiesiskajiem regulējumiem, kas nosaka profesionālo patentpilnvarnieku darbību un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu; nodrošināt personu, kuras ieguvušas profesionālo kvalifikāciju Latvijā, tiesības saņemt kvalifikācijas ieguvi apliecinošus dokumentus; pilnveidot regulējumu trešajās valstīs iegūtu profesionālo kvalifikāciju atzīšanai Latvijā.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Petravičas kundze.

Vai kāds kolēģis vēlētos debatēt par šo likumprojektu? (Starpsaucieni.) Neviensnevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Petravičas kundze, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R. Petraviča. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 10. janvāris.

Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav, kolēģi? (Starpsauciens: “Nav!”) Citu priekšlikumu nav, līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš šim likumprojektam ir 2023. gada 10. janvāris.

Kolēģi, sākam skatīt pēdējo šīs sēdes darba kārtības jautājumu.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Japānas valdības nolīgumu par darba un brīvdienu shēmu”.

Atgādinu, ka strādājam ar likumprojektu pirmajā lasījumā.

Ārlietu komisijas vārdā - komisijas vadītājs deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Paldies, priekšsēdētāja kungs. Jūs jau pusi no referēšanas esat man atslogojis.

Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Japānas valdības nolīgumu par darba un brīvdienu shēmu” izskatīja un atbalstīja pirmajam lasījumam.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai veicinātu ciešāku sadarbību starp abām valstīm, kā arī vēloties saviem pilsoņiem, jo īpaši jauniešiem, 18 līdz 30 gadus veciem Japānas vai Latvijas pilsoņiem, sniegt plašākas iespējas novērtēt otras valsts kultūru un vispārējo dzīvesveidu, ceļojot uz otro valsti.

Nolīguma mērķis ir sekmēt jauniešu mobilitāti un apmaiņu, sadarbību un partnerību starp Latvijas Republiku un Japānu, kā arī attīstīt iespējas abu valstu jauniešiem mācīties, strādāt vai iegūt praktisko pieredzi un pilnveidot citas valsts valodas, kultūras un sabiedrības zināšanas, tādējādi veicinot savstarpēju saprašanos starp abām valstīm.

Tāpat nolīgums paredz vienkāršot procedūras - Latvijas Republikas jauniešu uzturēšanos Japānā un Japānas jauniešu uzturēšanos Latvijas Republikā. Katra puse izdod otras valsts pilsoņiem, kas atbilst nolīguma 1. un 2. pantā minētajiem nosacījumiem, dokumentu, kas atļauj uzturēties tās teritorijā. Latvijas Republikas gadījumā šis dokuments ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdota ilgtermiņa vīza, un Japānas gadījumā šis dokuments ir darba un brīvdienu vīza.

Nolīguma noteikumi neliedz jauniešiem iesaistīties vienā mācību vai studiju kursā to uzturēšanās laikā attiecīgajā valstī, turklāt arī strādāt šajās valstīs.

Ārlietu komisijā likumprojekts guva vienbalsīgu atbalstu.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai kāds vēlētos debatēt par šo jautājumu? (Starpsaucieni.) Neviens šādu vēlmi neizsaka.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Japānas valdības nolīgumu par darba un brīvdienu shēmu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Kola kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R. Kols. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26. janvārim.

Sēdes vadītājs. Šā gada... Šā gada? Nesanāks nekādi!

R. Kols. Es atvainojos... decembrim! Līdz šā gada 26. decembrim, es atvainojos.

Sēdes vadītājs. 26. decembris, ja?

R. Kols. Jā. Gara sēde...

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš šim likumprojektam ir šī gada 26. decembris.

Kolēģi, man jūs ir jāinformē, ka mēs esam izskatījuši visu šodienas sēdes darba kārtību, visus darba kārtības jautājumus. (Aplausi.) Tāpēc... tāpēc redzu sajūsmu jūsu sejās un ar prieku paziņoju, ka...

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārdu dodu deputātam Artūram Butānam - paziņojumam par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdi.

Lūdzu, Butāna kungs.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pārstāvjus aicinu uz komisijas sēdi pēc piecām minūtēm. Sēde notiks Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās.

Paldies

Sēdes vadītājs. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Antoņinu Ņenaševu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Kolēģi, es atgādinu, ka Saeimas sēde vienmēr noslēdzas ar sēdes vadītāja vārdiem: “Sēdi slēdzu.”

Tātad šī sēde nav vēl beigusies.

A. Ņenaševa (14. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Reģistrējušies 92 deputāti. Nav reģistrējušies astoņi: Česlavs Batņa, Ieva Brante...

Sēdes vadītājs. Ieva Brante ir.

A. Ņenaševa. ... Ieva - ir, Gundars Daudze, Igors Judins, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Dmitrijs Kovaļenko, Kaspars Melnis un Viktors Pučka.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
14. Saeimas rudens sesijas 11. sēde
2022. gada 15. decembrī

Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par Ģirta Lapiņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus” (Nr. 40/Lm14)(Dok. Nr. 182)
- Ziņo - dep. J. fv
Svinīgais solījums
  - Ģ. Lapiņš
Lēmuma projekts “Par Jurģa Klotiņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!'-'Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus” (Nr. 41/Lm14)
(Dok. Nr. 183)
- Ziņo - dep. J. Vucāns
Svinīgais solījums
  - J. Klotiņš
Lēmuma projekts “Par Normunda Dzintara 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus” (Nr. 42/Lm14)
(Dok. Nr. 184)
- Ziņo - dep. J. Vucāns
Svinīgais solījums
  - N. Dzintars
Lēmuma projekts “Par Arnolda Jātnieka 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus” (Nr. 43/Lm14)
(Dok. Nr. 185)
- Ziņo - dep. J. Vucāns
Svinīgais solījums
  - A. Jātnieks
Lēmuma projekts “Par Ilzes Verginas 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētais deputāts pilda Ministru prezidenta pienākumus” (Nr. 44/Lm14)
(Dok. Nr. 186)
- Ziņo - dep. J. Vucāns
Svinīgais solījums
  - I. Vergina
Lēmuma projekts “Par Edmunda Jurēvica 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus” (Nr. 45/Lm14)
(Dok. Nr. 187)
- Ziņo - dep. J. Vucāns
Svinīgais solījums
  - E. Jurēvics
Lēmuma projekts “Par Jāņa Reira 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus” (Nr. 46/Lm14)
(Dok. Nr. 188)
- Ziņo - dep. J. Vucāns
Svinīgais solījums
  - J. Reirs
Lēmuma projekts “Par Gata Liepiņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus” (Nr. 47/Lm14)
(Dok. Nr. 189)
- Ziņo - dep. J. Vucāns
Svinīgais solījums
  - G. Liepiņš
Lēmuma projekts “Par Ata Labuča 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus” (Nr. 48/Lm14)
(Dok. Nr. 190)
- Ziņo - dep. J. Vucāns
Svinīgais solījums
  - A. Labucis
Lēmuma projekts “Par Ingrīdas Circenes 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus” (Nr. 49/Lm14)
(Dok. Nr. 191)
- Ziņo - dep. J. Vucāns
Svinīgais solījums
  - I. Circene
Lēmuma projekts “Par Viktorijas Baires 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus” (Nr. 50/Lm14)
(Dok. Nr. 192)
- Ziņo - dep. J. Vucāns
Svinīgais solījums
  - I. Baire
Lēmuma projekts “Par Edgara Putras 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus” (Nr. 51/Lm14)
(Dok. Nr. 193)
- Ziņo - dep. J. Vucāns
Svinīgais solījums
  - E. Putra
Lēmuma projekts “Par Ievas Brantes 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus” (Nr. 52/Lm14)
(Dok. Nr. 194)
- Ziņo - dep. J. Vucāns
Svinīgais solījums
  - I. Brante
Lēmuma projekts “Par Andreja Svilāna 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus” (Nr. 53/Lm14)
(Dok. Nr. 195)
- Ziņo - dep. J. Vucāns
Svinīgais solījums
  - A. Svilāns
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 37/Lp14) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 86, 86A)
- Priekšlikums - dep. H. Rokpelnis (par)
Par likumprojektu “Grozījums Čeku loterijas likumā” (Nr. 52/Lp14)
(Dok. Nr. 110, 110A)
Par likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 53/Lp14)
(Dok. Nr. 111, 111A)
Par likumprojektu “Grozījums Invaliditātes likumā” (Nr. 54/Lp14)
(Dok. Nr. 112, 112A)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr. 55/Lp14)
(Dok. Nr. 113, 113A)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 83/Lp14)
(Dok. Nr. 176)
Par darba kārtību
Par lēmuma projektu “Deklarācija par 13. Saeimas un tās izveidotās valdības pieļautajiem pārspīlējumiem, cīnoties ar Covid-19 infekcijas izplatību” (Nr. 34/Lm14) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 135)
- Priekšlikums - dep. L. Liepiņa (par)
- Par balsošanas motīviem - dep. M. Jencītis
  - dep. G. Grevcova
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aleksejam Rosļikovam no šā gada 19.decembra līdz 21.decembrim
(Dok. Nr. 153., 622.8/5-12-14/22)
Lēmuma projekts “Par Gerdas Rozītes-Pupkevičas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 35/Lm14)
(Dok. Nr. 158)
- Ziņo - dep. A. Deksnis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 38/Lp14)
(Dok. Nr. 87, 87A)
- Ziņo - dep. V. Krištopans
- Debates - dep. A. Kiršteins
Likumprojekts “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 39/Lp14)
(Dok. Nr. 88, 88A)
- Ziņo - dep. S. Čulkova
Likumprojekts “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 40/Lp14)
(Dok. Nr. 89, 89A)
- Ziņo - dep. V. Valainis
Likumprojekts “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 42/Lp14)
(Dok. Nr. 92)
- Ziņo - dep. H. Abu Meri
Likumprojekts “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 43/Lp14) (Steidzams)
(Dok. Nr. 94, 94A)
- Ziņo - dep. J. Grasbergs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 44/Lp14)
(Dok. Nr. 95, 95A)
- Ziņo - dep. J. Patmalnieks
Paziņojumi
  - dep. I. Kalniņa
  - dep. I. Bērziņa
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa - Saeimas sekretāra biedre A. Ņenaševa
Likumprojekts “Civilās savienības likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 47/Lp14) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 103, 103A)
- Debates - dep. L. Liepiņa
  - dep. K. Briškens
  - dep. A. Kiršteins
  - dep. M. Jencītis
  - dep. A. Ņenaševa
  - dep. Z. Skujiņa-Rubene
  - dep. L. Rasima
  - dep. J. Klotiņš
  - dep. A. Judins
  - dep. A. Šlesers
  - dep. L. Matisone
  - dep. R. Petraviča
  - dep. L. Liepiņa
Paziņojums
  - dep. H. Abu Meri
  - dep. J. Viļums
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa - Saeimas sekretāra biedre A. Ņenaševa
- Debašu turpinājums - dep. J. Simanovska
  - dep. A. Šuvajevs
  - dep. I. Kalniņa
  - dep. K. Krištopans
  - dep. A. Kiršteins
  - dep. E. Cepurītis
  - dep. Č. Batņa
  - dep. A. Šlesers
  - dep. A. Švinka
  - dep. E. Zivtiņš
  - dep. J. Klotiņš
  - dep. J. Simanovska
- Par balsošanas motīviem - dep. G. Grevcova
  - dep. V. Pleškāne
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 48/Lp14)
(Dok. Nr. 104)
- Ziņo - dep. L. Kozlovska
Likumprojekts “Grozījumi Brīvprātīgā darba likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 49/Lp14)
(Dok. Nr. 105)
- Ziņo - dep. Z. Skujiņa-Rubene
Likumprojekts “Datu otrreizējās izmantošanas likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 50/Lp14)
(Dok. Nr. 106)
- Ziņo - dep. E. Cepurītis
Likumprojekts “Imigrācijas likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 56/Lp14)
(Dok. Nr. 127)
- Priekšlikums - dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 57/Lp14)
(Dok. Nr. 128)
- Priekšlikums - dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 59/Lp14)
(Dok. Nr. 130)
- Priekšlikums - dep. A. Judins
Likumprojekts “Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 60/Lp14)
(Dok. Nr. 131)
- Priekšlikums - dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 61/Lp14)
(Dok. Nr. 132, 132A)
- Ziņo - dep. A. Kulbergs
Par darba kārtību
Paziņojums
  - dep. R. Kols
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa - Saeimas sekretāra biedre A. Ņenaševa
Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Dombravas atsaukšanu no Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas” (Nr. 54/Lm14)
(Dok. Nr. 198)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Dombravas ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā” (Nr. 55/Lm14)
(Dok. Nr. 199)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Normunda Dzintara ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā” (Nr. 56/Lm14)
(Dok. Nr. 200)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Normunda Dzintara ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā” (Nr. 57/Lm14)
(Dok. Nr. 201)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Arnolda Jātnieka ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā” (Nr. 58/Lm14)
(Dok. Nr. 202)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Arnolda Jātnieka ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā” (Nr. 59/Lm14)
(Dok. Nr. 203)
Lēmuma projekts Par Saeimas deputāta Ģirta Lapiņa ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā (60/Lm14)
(Dok. Nr. 204)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ģirta Lapiņa ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā” (Nr. 61/Lm14)
(Dok. Nr. 205)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jurģa Klotiņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā” (Nr. 62/Lm14)
(Dok. Nr. 206)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jurģa Klotiņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā” (Nr. 63/Lm14)
(Dok. Nr. 207)
Lēmuma projekts “Par deputātes Ilzes Verginas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā” (Nr. 64/Lm14)
(Dok. Nr. 208)
Lēmuma projekts “Par deputātes Ilzes Verginas ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā” (Nr. 65/Lm14)
(Dok. Nr. 209)
Lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Reira ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā” (Nr. 66/Lm14)
(Dok. Nr. 210)
Lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Reira ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā” (Nr. 67/Lm14)
(Dok. Nr. 211)
Lēmuma projekts “Par deputāta Edmunda Jurēvica ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā” (Nr. 68/Lm14)
(Dok. Nr. 212)
Lēmuma projekts “Par deputāta Edmunda Jurēvica ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā” (Nr. 69/Lm14)
(Dok. Nr. 213)
Lēmuma projekts “Par deputāta Ata Labuča ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā” (Nr. 70/Lm14)
(Dok. Nr. 214)
Lēmuma projekts “Par deputāta Ata Labuča ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā” (Nr. 71/Lm14)
(Dok. Nr. 215)
Lēmuma projekts “Par deputāta Gata Liepiņa ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā” (Nr. 72/Lm14)
(Dok. Nr. 216)
Lēmuma projekts “Par deputāta Gata Liepiņa ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā” (Nr. 73/Lm14)
(Dok. Nr. 217)
Lēmuma projekts “Par deputātes Ingrīdas Circenes ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā” (Nr. 74/Lm14)
(Dok. Nr. 218)
Lēmuma projekts “Par deputātes Ingrīdas Circenes ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā” (Nr. 75/Lm14)
(Dok. Nr. 219)
Lēmuma projekts “Par deputātes Viktorijas Baires ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā” (Nr. 76/Lm14)
(Dok. Nr. 220)
Lēmuma projekts “Par deputātes Viktorijas Baires ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā” (Nr. 77/Lm14)
(Dok. Nr. 221)
Lēmuma projekts “Par deputāta Jura Jakovina atsaukšanu no Ārlietu komisijas” (Nr. 78/Lm14)
(Dok. Nr. 222)
Lēmuma projekts “Par deputāta Jura Jakovina ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā” (Nr. 79/Lm14)
(Dok. Nr. 223)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Andreja Svilāna ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā” (Nr. 80/Lm14)
(Dok. Nr. 224)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Andreja Svilāna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā” (Nr. 81/Lm14)
(Dok. Nr. 225)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Ievas Brantes ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā” (Nr. 82/Lm14)
(Dok. Nr. 226)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Ievas Brantes ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā” (Nr. 83/Lm14)
(Dok. Nr. 227)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā” (Nr. 84/Lm14)
(Dok. Nr. 228)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā” (Nr. 85/Lm14)
(Dok. Nr. 229)
Lēmuma projekts “Par deputāta Ata Švinkas atsaukšanu no Juridiskās komisijas” (Nr. 86/Lm14)
(Dok. Nr. 230)
Lēmuma projekts “Par deputātes Janas Simanovskas atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas” (Nr. 87/Lm14)
(Dok. Nr. 231)
Lēmuma projekts “Par deputāta Ata Švinkas ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā” (Nr. 88/Lm14)
(Dok. Nr. 232)
Lēmuma projekts “Par deputātes Janas Simanovskas ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā” (Nr. 89/Lm14)
(Dok. Nr. 233)
Likumprojekts “Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 62/Lp14)
(Dok. Nr. 133, 133A)
- Ziņo - dep. K. Briškens
Likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 63/Lp14)
(Dok. Nr. 134, 134A)
- Priekšlikums - dep. K. Briškens
Likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 64/Lp14)
(Dok. Nr. 136, 136A)
- Priekšlikums - dep. K. Briškens
Likumprojekts “Grozījumi Preču zīmju likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 65/Lp14)
(Dok. Nr. 137, 137A)
- Ziņo - dep. E. Tavars
Likumprojekts “Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 66/Lp14)
(Dok. Nr. 138, 138A)
- Ziņo - dep. E. Tavars
Likumprojekts “Valsts aizsardzības dienesta likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 67/Lp14)
(Dok. Nr. 140)
- Debates - dep. E. Zivtiņš
  - dep. A. Šlesers
  - dep. A. Sprūds
  - dep. V. Pleškāne
- Priekšlikums - dep. R. Bergmanis
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā” (Nr. 41/Lp14) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 91B)
- Ziņo - dep. I. Bērziņa
- Debates - dep. V. Valainis
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 68/Lp14)
(Dok. Nr. 141)
- Priekšlikums - dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 69/Lp14)
(Dok. Nr. 142)
- Priekšlikums - dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 70/Lp14)
(Dok. Nr. 143)
- Priekšlikums - dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 71/Lp14)
(Dok. Nr. 144)
- Priekšlikums - dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 72/Lp14)
(Dok. Nr. 145)
- Priekšlikums - dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 73/Lp14)
(Dok. Nr. 146)
- Priekšlikums - dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 74/Lp14)
(Dok. Nr. 147)
- Priekšlikums - dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 75/Lp14)
(Dok. Nr. 148)
- Priekšlikums - dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 76/Lp14)
(Dok. Nr. 149)
- Priekšlikums - dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījums Pacientu tiesību likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 77/Lp14)
(Dok. Nr. 150)
- Priekšlikums - dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 78/Lp14)
(Dok. Nr. 151)
- Ziņo - dep. D. Mieriņa
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodošanu Cēsu novada pašvaldībai” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 79/Lp14)
(Dok. Nr. 152)
- Ziņo - dep. H. Rokpelnis
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” (Nr. 30/Lp14) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 70B)
- Ziņo - dep. A. Judins
Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 4/Lp14) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 15B)
- Ziņo - dep. L. Matisone
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 13/Lp14) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 37, 101)
- Ziņo - dep. R. Kozlovskis
Par procedūru
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 3/Lp14) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 14, 107)
- Ziņo - dep. R. Petraviča
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Japānas valdības nolīgumu par darba un brīvdienu shēmu” (Nr. 6/Lp14) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 25, 139)
- Ziņo - dep. R. Kols
Paziņojums
  - dep. A. Butāns
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa - Saeimas sekretāra biedre A. Ņenaševa

Balsojumi

Datums: 15.12.2022 09:10:53 bal001
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ģirta Lapiņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus (40/Lm14)

Datums: 15.12.2022 09:14:09 bal002
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Jurģa Klotiņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus (41/Lm14)

Datums: 15.12.2022 09:17:00 bal003
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Normunda Dzintara 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru ... (42/Lm14)

Datums: 15.12.2022 09:20:49 bal004
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Arnolda Jātnieka 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru ... (43/Lm14)

Datums: 15.12.2022 09:23:50 bal005
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ilzes Verginas 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētais deputāts pilda Ministru prezidenta pienākumus (44/Lm14)

Datums: 15.12.2022 09:26:36 bal006
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Edmunda Jurēvica 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus (45/Lm14)

Datums: 15.12.2022 09:29:26 bal007
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Jāņa Reira 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus (46/Lm14)

Datums: 15.12.2022 09:32:13 bal008
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Gata Liepiņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus (47/Lm14)

Datums: 15.12.2022 09:34:47 bal009
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ata Labuča 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus (48/Lm14)

Datums: 15.12.2022 09:37:37 bal010
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ingrīdas Circenes 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus (49/Lm14)

Datums: 15.12.2022 09:40:36 bal011
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Viktorijas Baires 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus (50/Lm14)

Datums: 15.12.2022 09:44:36 bal012
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Edgara Putras 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie ... (51/Lm14)

Datums: 15.12.2022 09:48:28 bal013
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ievas Brantes 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie ... (52/Lm14)

Datums: 15.12.2022 09:51:44 bal014
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Andreja Svilāna 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ... (53/Lm14)

Datums: 15.12.2022 09:55:51 bal015
Par - 39, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (37/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 15.12.2022 09:58:51 bal016
Par - 81, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā . Par 11 510 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par četru dienu un 32 stundu darba nedēļu” turpmāko virzību (33/Lm14)

Datums: 15.12.2022 10:04:08 bal017
Par - 29, pret - 62, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta "Deklarācija par 13. Saeimas un tās izveidotās valdības pieļautajiem pārspīlējumiem, cīnoties ar Covid-19 infekcijas izplatību (34/Lm14)" iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā

Datums: 15.12.2022 10:11:59 bal018
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aleksejam Rosļikovam no šā gada 19.decembra līdz 21.decembrim

Datums: 15.12.2022 10:13:56 bal019
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Gerdas Rozītes-Pupkevičas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (35/Lm14)

Datums: 15.12.2022 10:17:13 bal020
Par - 87, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (38/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 10:19:32 bal021
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (39/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 10:21:44 bal022
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītu reģistra likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (40/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 10:25:03 bal023
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (42/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 10:27:51 bal024
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (43/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 10:28:22 bal025
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (43/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 10:30:38 bal026
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (44/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 10:31:28 bal027
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 15.12.2022 12:28:16 bal028
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 15.12.2022 14:25:42 bal029
Par - 33, pret - 55, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Civilās savienības likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (47/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 14:48:13 bal030
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (48/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 14:50:11 bal031
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Brīvprātīgā darba likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (49/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 14:52:41 bal032
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Datu otrreizējās izmantošanas likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (50/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 14:53:51 bal033
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Imigrācijas likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (56/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 14:55:21 bal034
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums (57/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 14:56:38 bal035
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (59/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 14:57:46 bal036
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (60/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 15:01:24 bal037
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (61/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 15:03:02 bal038
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 15.12.2022 15:35:39 bal039
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jāņa Dombravas atsaukšanu no Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas (54/Lm14)

Datums: 15.12.2022 15:36:08 bal040
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jāņa Dombravas ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā (55/Lm14)

Datums: 15.12.2022 15:36:39 bal041
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Normunda Dzintara ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (56/Lm14)

Datums: 15.12.2022 15:37:10 bal042
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Normunda Dzintara ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā (57/Lm14)

Datums: 15.12.2022 15:37:45 bal043
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Arnolda Jātnieka ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (58/Lm14)

Datums: 15.12.2022 15:38:14 bal044
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Arnolda Jātnieka ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (59/Lm14)

Datums: 15.12.2022 15:38:44 bal045
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Ģirta Lapiņa ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā (60/Lm14)

Datums: 15.12.2022 15:39:20 bal046
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Ģirta Lapiņa ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā (61/Lm14)

Datums: 15.12.2022 15:39:51 bal047
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jurģa Klotiņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (62/Lm14)

Datums: 15.12.2022 15:40:20 bal048
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jurģa Klotiņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (63/Lm14)

Datums: 15.12.2022 15:40:48 bal049
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ilzes Verginas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (64/Lm14)

Datums: 15.12.2022 15:41:22 bal050
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ilzes Verginas ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (65/Lm14)

Datums: 15.12.2022 15:41:51 bal051
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Jāņa Reira ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā (66/Lm14)

Datums: 15.12.2022 15:42:21 bal052
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Jāņa Reira ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (67/Lm14)

Datums: 15.12.2022 15:42:55 bal053
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Edmunda Jurēvica ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā (68/Lm14)

Datums: 15.12.2022 15:43:30 bal054
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Edmunda Jurēvica ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā (69/Lm14)

Datums: 15.12.2022 15:44:02 bal055
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ata Labuča ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (70/Lm14)

Datums: 15.12.2022 15:44:31 bal056
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ata Labuča ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā (71/Lm14)

Datums: 15.12.2022 15:45:04 bal057
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Gata Liepiņa ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā (72/Lm14)

Datums: 15.12.2022 15:45:33 bal058
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Gata Liepiņa ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā (73/Lm14)

Datums: 15.12.2022 15:46:08 bal059
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ingrīdas Circenes ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā (74/Lm14)

Datums: 15.12.2022 15:46:38 bal060
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ingrīdas Circenes ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (75/Lm14)

Datums: 15.12.2022 15:47:12 bal061
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputātes Viktorijas Baires ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā (76/Lm14)

Datums: 15.12.2022 15:47:42 bal062
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputātes Viktorijas Baires ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā (77/Lm14)

Datums: 15.12.2022 15:48:09 bal063
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Jura Jakovina atsaukšanu no Ārlietu komisijas (78/Lm14)

Datums: 15.12.2022 15:48:39 bal064
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Jura Jakovina ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (79/Lm14)

Datums: 15.12.2022 15:49:13 bal065
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Andreja Svilāna ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā (80/Lm14)

Datums: 15.12.2022 15:49:41 bal066
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Andreja Svilāna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā (81/Lm14)

Datums: 15.12.2022 15:50:16 bal067
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Ievas Brantes ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā (82/Lm14)

Datums: 15.12.2022 15:50:43 bal068
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Ievas Brantes ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā (83/Lm14)

Datums: 15.12.2022 15:51:12 bal069
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā (84/Lm14)

Datums: 15.12.2022 15:51:46 bal070
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā (85/Lm14)

Datums: 15.12.2022 15:52:12 bal071
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ata Švinkas atsaukšanu no Juridiskās komisijas (86/Lm14)

Datums: 15.12.2022 15:52:41 bal072
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputātes Janas Simanovskas atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas (87/Lm14)

Datums: 15.12.2022 15:53:12 bal073
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ata Švinkas ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā (88/Lm14)

Datums: 15.12.2022 15:53:50 bal074
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputātes Janas Simanovskas ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (89/Lm14)

Datums: 15.12.2022 15:57:26 bal075
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (62/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 15:59:26 bal076
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (63/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 16:01:02 bal077
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (64/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 16:03:32 bal078
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Preču zīmju likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (65/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 16:05:19 bal079
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (66/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 16:27:54 bal080
Par - 75, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Valsts aizsardzības dienesta likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (67/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 16:29:30 bal081
Par - 28, pret - 61, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu / 24.janvāris/

Datums: 15.12.2022 16:35:15 bal082
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā (41/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2022 16:36:06 bal083
Par - 82, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (68/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 16:37:28 bal084
Par - 83, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (69/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 16:38:51 bal085
Par - 77, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (70/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 16:40:08 bal086
Par - 74, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (71/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 16:41:31 bal087
Par - 72, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (72/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 16:42:51 bal088
Par - 74, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (73/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 16:44:25 bal089
Par - 74, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (74/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 16:45:46 bal090
Par - 73, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (75/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 16:47:15 bal091
Par - 74, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (76/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 16:48:37 bal092
Par - 75, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Pacientu tiesību likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (77/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 16:51:25 bal093
Par - 80, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (78/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 16:53:39 bal094
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma nodošanu Cēsu novada pašvaldībai (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (79/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 16:55:49 bal095
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” (30/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2022 16:57:37 bal096
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Būvniecības likumā (4/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2022 16:59:30 bal097
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (13/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 17:03:30 bal098
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (3/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 17:06:29 bal099
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Japānas valdības nolīgumu par darba un brīvdienu shēmu (6/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.12.2022 17:07:41 bal100
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

15.12.2022. 9.00 11.00 13.30 15.30 



Sestdien, 15.jūnijā