Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas septītās (ārkārtas) sēdes turpinājums
2022. gada 1. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītājs. Labrīt, kolēģi! Aicinu visus ieņemt savas darba vietas Saeimas Sēžu zālē. Turpināsim izskatīt Latvijas Republikas Saeimas 2022.  gada 24. novembra otrās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “ Par nekavējošu valdības rīcību energoresursu cenu kāpuma radītās krīzes pārvarēšanai”. Deputāti Viktors Valainis, Harijs Rokpelnis, Juris Jakovins , Kaspars Melnis, , Kaspars Melnis, Līga Kļaviņa, Andris Bērziņš, Gundars Daudze, Jānis Vucāns, Anita Brakovska un Gunārs Kūtris ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par nekavējošu valdības rīcību energoresursu cenu kāpuma radītās krīzes pārvarēšanai”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: “Balsojam!”) Tātad deputātiem ir iebildumi, līdz ar to mums jālemj par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Runāt neviens nav pieteicies... ir pieteicies. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Jūs runāsiet “par” vai “pret”? (Dep. V. Valaiņa starpsauciens.) Nu, jums “par” vai “pret” ir...? (Dep. V. Valainis: ““Par”!”) “Par”, lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Mēs esam iesnieguši šo lēmuma projektu ar mērķi dot skaidru uzdevumu valdībai izstrādāt jaunus atbalsta instrumentus, lai palīdzētu iedzīvotājiem tikt galā ar energoresursu krīzi, ar joprojām pieaugošajām cenām.

Godātie kolēģi, mēs esam vērtējuši un esam arī parēķinājuši, cik tad ir faktiskās izmaksas vienai mājsaimniecībai, un mūsu dati rāda to, ka ir vietas – un tās absolūti ir mazākumā, ir tikai nedaudz tādu gadījumu Latvijā –, kur izmaksas par siltumu vienai mājsaimniecībai pieaug tikai par 10 līdz 20 procentiem . Lielākajā daļā mājsaimniecību šīs izmaksas pat šobrīd pieaug vairāk nekā divas reizes. Ir vietas, kur vienai mājsaimniecībai maksājumi pieaug trīs reizes – par siltumu, par elektrību, par komunālajiem maksājumiem.

Mēs esam daudz dzirdējuši to, ka valdības vadītājs stāsta , ka atbalsta pasākumiem tiek piedāvāts tērēt miljons eiro un vairāk... miljards, jau tuvu miljardam, ir šie atbalsta pasākumi, bet mēs redzam to, ka faktiskajās cenās – ar visiem šiem atbalsta pasākumiem – šis atbalsts mājsaimniecībām tik un tā ir nepietiekams. Mēs redzam to, ka pašreizējā valdība diemžēl dara visu iespējamo, lai parādītu mums, ka viņiem, visticamāk, nav šī mandāta, lai strādātu pie jauniem atbalsta instrumentiem. Acīmredzot nepieciešams Saeimas dots mandāts, lai izstrādātu jaunus papildu instrumentus, kurus mēs arī lūdzam un aicinām Saeimu dot šādu uzdevumu valdībai – vecajai valdībai – strādāt pie...

Kolēģi, tūlīt būs divi mēneši, kā nevar izveidot jaunu valdību. Vecā valdība nav nākusi ne ar kādiem jauniem priekšlikumiem. Mēs redzam to, ka virknei pārtikas produktu cenas ir kāpušas par 60, 70, 80 procentiem. Mēs redzam to, ka siltuma rēķini pieauguši divas un pat trīs reizes. Mēs redzam to, ka Latvijā jau ilgāku laiku... no vietas... inflācija ir vairāk nekā 20 procenti, tai pašā laikā citās valstīs – Zviedrijā, Vācijā, Dānijā – tie ir tikai 10 procenti, Francijā – seši procenti.

Nu jau mēs esam nonākuši jaunā situācijā, kad mums vieniem no pirmajiem Eiropā ir sākusies arī recesija, kas sākotnēji bija tikai nulle, komats... procenti, bet šobrīd tie ir 1,7 procenti. Un tas viss atspoguļosies to cilvēku ienākumos, kuriem ienākumi ir viszemākie.

Godātie kolēģi, paskaidrošu, kāpēc. Mums algu grupā līdz 1000 eiro mēnesī tikai 10 procenti iedzīvotāju ir pateikuši, ka viņi saņems kādu algas pielikumu. Algu grupā līdz 1500 eiro mēnesī – no 1000 eiro līdz 1500 eiro mēnesī – tikai 20 procenti iedzīvotāju ir pateikuši, ka viņiem būs gaidāms kaut kāds algas pielikums. 80 procentiem šajā grupā un 90 procentiem grupā ar ienākumiem līdz 1000 eiro nebūs nekāda algas pielikuma.

Godātie kolēģi, viņiem šis divkāršais maksājums par siltumu, šie pastāvīgi pieaugošie izdevumi par ikdienas precēm, pārtiku, arī par zālēm radīs milzīgu slogu. Ir nepieciešami papildu atbalsta pasākumi. Mēs nevaram gaidīt, kad tiks izveidota jauna valdība. Vecajai valdībai ir jāstrādā pie šiem atbalsta pasākumiem un tie jānes uz Saeimu, cik vien ātri to var izdarīt. Mēs nevaram gaidīt un atlikt šo jautājumu. Jo ilgāk tas tiek atlikts... Cilvēki saņēma oktobra rēķinus ar nepietiekamu atbalstu, cilvēki tūlīt saņems arī novembra rēķinus un arī decembra rēķinus saņems... ja Saeima turpinās strādāt pie šiem jautājumiem tādā ātrumā.

Kolēģi, aicinu jūs saņemties un ar tādu pašu degsmi kā jūs esat darbojušies pie likuma par jaunas ministrijas un ministru biedru izveides izdarīt kaut ko arī sabiedrībai, izdarīt kaut ko cilvēkiem, kuri to ir visvairāk pelnījuši, – lai viņiem šie pieaugumi būtu samaksājami un lai viņi nebrauktu prom no Latvijas, jo 10 procenti Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka viņi šobrīd apsver tādu iespēju.

Aicinu rīkoties jau šodien. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Runāt pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.

Es gribu precizēt: Liepiņas kundze, jūs runāsiet “pret”, vai ne?

L. Liepiņa (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Es esmu “pret”, ka šis lēmuma projekts ir jāiekļauj šodien. Šim lēmuma projektam bija jābūt iekļautam jau iepriekšējā sēdē. Kāpēc jūs to spītīgi nedarāt, man nav skaidrs. Šis viss jau ir nokavēts.

Vakar vakarā es nedaudz paskatījos Dombura raidījumu, arī par enerģētiku... runājām par šo krīzi... kā politiķi spītīgi nerisina. Iepriekšējā Saeima spītīgi nerisināja, acīmredzot baidījās pieņemt nepopulārus lēmumus, jo tuvojās vēlēšanas. Kā zināms, daudzi iepriekšējās Saeimas pārstāvji šodien šeit vairs neatrodas. Es vakar tā arī nesadzirdēju atbildi uz jautājumu: ja bija jau zināms, ka enerģētikas krīze tuvojas straujiem soļiem, kāpēc iepriekšējā Saeima to nerisināja?

Šeit mums ir spilgti pārstāvēta Jaunā VIENOTĪBA, kas bija iepriekšējā Saeimā , kas vadīja valdību gan tad, gan vada tagad. Un Ašeradena kungs vakar tā teica... man pat gribējās piezvanīt un pajautāt: ko jūs ar to domājat? Viņš teica, ka ir gatavi... Atbildot uz Dombura jautājumu, viņš teica: “Ir jau gatavi risinājumi šim rudenim.” Šodien ir 1. decembris, manuprāt, ir ziema jau. Jūs kaut kādā pagātnē dzīvojat?

Tādēļ es saku: es esmu “pret” lēmuma projekta iekļaušanu šīs dienas darba kārtībā, jo šis lēmuma projekts bija jāizskata pagājušajā sēdē. Es nezinu, kāpēc jūs tik spītīgi atsakāties skatīt jautājumus un uzdot valdībai uzdevumu. Vienīgā atbilde varētu būt tā, ka jūs nezināt, kā šo situāciju risināt. Bet tad vajag nākt un godīgi pateikt – mēs nezinām, kā ar šo problēmu tikt galā –, un tad kopā kaut kā varam risināt... Komisijas sēdē Šlesera kungam bija ierosinājumi, kā tikt galā ar tarifu kāpumu. Vajag taču atcerēties par tām kapitālsabiedrībām, kam tad tās kapitālsabiedrības pieder. Nekā smieklīga es te neredzu. Par ko tur smaida valdības vadītājs šobrīd, dievs vien zina.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par nekavējošu valdības rīcību energoresursu cenu kāpuma radītās krīzes pārvarēšanai” iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 52, atturas - nav. Lēmuma projekts nav iekļauts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.

Mums ir iesniegums no deputāta Mārča Jencīša par ziņojumu par balsošanas motīviem. Aicinu deputātu Mārci Jencīti nolasīt ziņojumu par balsošanas motīviem.

M. Jencītis (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Ir sākusies ziema, un krīze prasa papildu atbalstu. Pie mums ir plānots sniegt atbalstu komunālo pakalpojumu rēķinu apmaksai, tomēr citas valstis ir gājušas tālāk.

Spānijā, Itālijā, Polijā enerģētikas uzņēmumi, kuri vairo peļņu esošajos apstākļos, tiek aplikti ar lielākiem nodokļiem un iegūtā nauda tiek novirzīta iedzīvotāju rēķinu apmaksai. Francijā ir noteikts, ka gāzes un elektrības cenu pieaugums 2023. gadā nevar būt lielāks par 15 procentiem, elektrībai apliekamais nodoklis ir samazināts vairāk nekā 20 reizes mājsaimniecībām un 40 reizes – uzņēmumiem. Arī Vācija ir ieviesusi cenu griestus un plānojusi samazināt nodokli gāzei līdz 2024. gada martam. Tāpat Vācijā ir subsidētas sabiedriskā transporta biļetes. Nīderlandē elektrības un gāzes cenas noteiktas 2022. gada janvāra līmenī un ir samazināts nodoklis degvielai un enerģijai. Ungārijā mazumtirdzniecības degvielas cenām ir uzlikti griesti – 1,19 eiro apmērā. Pat Rumānija un Polija, kas ekonomiski ir mūsu valsts līmenī, kā arī Spānija un Portugāle īsteno cenu griestu politiku enerģētikas jomā.

Koalīcija Latvijā ignorē šo jautājumu un muļķo cilvēkus, piemēram, sakot, ka atceļ OIK, bet realitātē caur elektrības sadārdzinājumu iedzīvotājiem par to ir jāmaksā daudzkārt lielāka summa. Pašreizējais valsts atbalsts ir nepietiekams, un daļa cilvēku šos ieguldītos līdzekļus nemaz nejutīs, jo cenas ir neiedomājami kāpušas. Kamēr potenciālā valdība dala amatus un dzīvo ilūzijā par ekonomikas izaugsmi, sabiedrība grimst arvien lielākā nabadzībā.

Dievs, svētī Latviju!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir priekšlikumi par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai komisijai?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Viktoram Valainim.

Es atvainojos, Valaiņa kungs! (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.) Kola kungs, lūdzu, ieņemiet vietu Saeimas Sēžu zālē! Lūdzu cieņu pret runātājiem un arī pret sēdes norisi!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Valaiņa kungs, turpiniet!

V. Valainis (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Gribētu arī pieteikties argumentēt, kāpēc.

Sēdes vadītājs. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, ja?

V. Valainis. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Citus priekšlikumus neredzu.

Tātad... ā, pieteicies runāt... Tātad, lūdzu, Valaiņa kungs, vārds jums.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Es saprotu... ja jūs esat... Pieļauju, jums bija nedēļa laika iepazīties ar šo lēmuma projektu un jūs saprotat, ka tas bija uzrakstīts maksimāli korekts, diplomātisks, neuzdodot tiešus uzdevumus, kādu atbalsta veidu vajag, bet vispārīgi dodot uzdevumu valdībai izstrādāt jaunus un papildu... tātad dot skaidru mandātu valdībai izstrādāt papildu atbalsta mehānismus, nepasakot, kādus. Absolūti. Visiem saprotama lieta. 13. Saeima (tas gan bija pirms vēlēšanām) spēja pieņemt lēmumu – vienprātībā uzdodot valdībai šādu uzdevumu. Vēlreiz atkārtoju – šī valdība nav nākusi klajā ar skaidru pozīciju, kādi būs jaunie risinājumi. Rodas iespaids, ka valdība uzskata, ka viss ir kārtībā.

Es, kolēģi, aicinātu jūs nevērtēt ekonomisko krīzi Latvijā pēc saviem priekšstatiem, skatoties pa labi vai pa kreisi cits uz citu. Mēs nedrīkstam vērtēt šos apstākļus pēc sava kritērija, pēc sevis. Godātie kolēģi, šeit visiem zālē sēdošajiem algas ir vairāku tūkstošu eiro apmērā. Šie jautājumi jāvērtē pēc tā, kā tas ietekmē sabiedrību. Tie simti tūkstoši cilvēku, par kuriem es šobrīd runāju un kuru ienākumi ir līdz 1500 eiro mēnesī... Simti tūkstošu ir to, kuriem šie pieci desmit eiro būs izšķiroši. Bet es jau nerunāju par pieciem desmit, es runāju par 50 un pat 100 eiro vienistabas, divistabu dzīvoklim... Valdība šobrīd strādā tā, it kā viņiem liktos, ka viss ir kārtībā. Mēs sakām – nē, nav kārtībā! Atbalsta pasākumi nepieciešami tagad un tūlīt.

Godātie kolēģi, es pieteicos runāt šajā brīdī, lai atgādinātu jums arī to, ka ir 24 tūkstoši – šajā brīdī jau ir fiksēti 24 tūkstoši jaunu patēriņa kredītu darījumu. Jaunu! Papildus tiem, kas ir bijuši. Tas jau parāda, ka cilvēki ir spiesti risināt krīzes jautājumus, paļaujoties uz ātrajiem kredītiem. Vai tas ir normāli, godātie kolēģi, šajā brīdī? Manuprāt, tas nav normāli.

Es aicinu nodot šo jautājumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, lai vismaz šajā komisijā uzklausītu alternatīvus viedokļus. Varbūt jūs spēsiet pierādīt? Šodien neviens nav gatavs nākt un no šīs tribīnes aizstāvēt to, ka valstī viss ir kārtībā, vai pateikt, ka ir cits risinājums. Premjers ir šajā zālē, viņš nav gatavs nākt un pateikt – nē, ir cits papildu risinājums. APVIENOTAIS SARAKSTS, jūs esat ievēlēti. It kā jauns politiskais spēks. Nu, nāciet, pasakiet, kāda ir tā alternatīva, kas ir tas, ko jūs piedāvāsiet!

Es domāju, šajā zālē nav neviena cilvēka, kurš var pateikt, ka problēma nepastāv. Problēma pastāv, un mēs visi to zinām. Tai ir nepieciešams risinājums. Tas, ka atbalsta pasākumos jau ir iztērēts miljards, nenozīmē, ka mēs pie tā varam apstāties, mums ir jāiet tālāk, mums ir jādomā, kā šo miljardu tērējam. Mums visiem jāsaprot, ka šī krīze savā ziņā tiek iznesta uz reģionu cilvēku pleciem – uz reģionu! Tur, kur iedzīvotājiem ir vislielākā pirktspēja, aiziet trīs ceturtdaļas no valsts atbalsta, tajās vietās, kur cilvēkiem ir visbiezākie maciņi. Bet tie cilvēki, kuriem tie maciņi ir visplānākie, par šo krīzi samaksās visvairāk.

Es jūs aicinu nodot šo jautājumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un tur izdiskutēt. Varbūt mēs kļūdāmies. Nāciet un pierādiet to! Diskutēsim! Tāpēc jau šis ir parlaments. Parunāsim par citiem atbalsta veidiem, tādi ir nepieciešami.

Šis ir ļoti, ļoti vienkāršs lēmuma projekts. Diplomātisks līdz pēdējai rindiņai, nepasakot neko konkrētu, vienkārši pasakot – kolēģi, strādāsim pie jauniem atbalsta veidiem. Krišjāņa Kariņa vecā valdība diemžēl (un tas ir visiem skaidri redzams) pie šādiem jautājumiem šobrīd nestrādā. Nu, dodam uzdevumu! Kamēr izveidos jaunu valdību, paies vēl zināms laiks. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Par nekavējošu valdības rīcību energoresursu cenu kāpuma radītās krīzes pārvarēšanai” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 52, atturas - nav. Lēmuma projekts ir noraidīts.

Kolēģi, mēs esam izskatījuši visu 2022. gada 24. novembra otrās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds Jānim Skrastiņam paziņojumam, viņš informēs mūs par grupas veidošanu sadarbībai ar Ukrainas parlamentu.

J. Skrastiņš (JV).

Cienījamie kolēģi! Gribu informēt, ka Saeimas sēdes otrajā pārtraukumā (ja tāds būs; ja nebūs – tad pēc Saeimas sēdes) Dzeltenajā zālē notiks deputātu grupas sadarbībai ar Ukrainas parlamentu dibināšana. Aicināti ne tikai tie 11, kas parakstīja to jau uz šo brīdi, visi, kas vēlas, ir laipni aicināti!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (14. Saeimas sekretāra biedre).

Labrīt, kolēģi! 95 deputāti ir reģistrējušies, nav reģistrējušies 5, kaut gan izskatās, ka ir. Uldis Augulis... nav, Česlavs Batņa... nav, Mārtiņš Daģis... nav, Vilis Krištopans... ir, Linda Matisone... arī ir. Paldies.

Sēdes vadītājs. Es atgādinu, ka mums ir kārtējā sēde, kas sāksies pulksten 9.30.

Līdz ar to, kolēģi, 2022. gada 24. novembra otro ārkārtas sēdi šodien slēdzu.

Tiekamies pulksten 9.30.

SATURA RĀDĪTĀJS
14. Saeimas rudens sesijas 7. (ārkārtas) sēdes 2022. gada 24. novembrī
Turpinājums 2022. gada 1. decembrī

Lēmuma projekts “Par nekavējošu valdības rīcību energoresursu cenu kāpuma radītās krīzes pārvarēšanai” (Nr. 17/Lm14) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 51)
- Priekšlikumi - dep. V. Valainis (par)
  - dep. L. Liepiņa (pret)
- Par balsošanas motīviem - dep. M. Jencītis
- Priekšlikums - dep. V. Valainis
Paziņojums
  - dep. J. Skrastiņš
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa - Saeimas sekretāra biedre A. Ņenaševa

Balsojumi

Datums: 01.12.2022 09:11:20 bal001
Par - 45, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta "Par nekavējošu valdības rīcību energoresursu cenu kāpuma radītās krīzes pārvarēšanai (17/Lm14)" iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā

Datums: 01.12.2022 09:20:25 bal002
Par - 44, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Budžeta un finanšu(nodokļu) komisijai . Par nekavējošu valdības rīcību energoresursu cenu kāpuma radītās krīzes pārvarēšanai (17/Lm14)

Datums: 01.12.2022 09:21:03 bal003
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

01.12.2022. 9.00 9.30 11.00 13.30



Sestdien, 15.jūnijā